Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24., 227., 228., 258. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 202. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0299/2013),

A.  tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta saskaņā ar Līguma 30. protokolu jau ir kļuvusi juridiski saistoša; tā kā minētajā Līgumā ir noteikts arī juridiskais pamats, lai ES varētu pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un ieviest Eiropas pilsoņu iniciatīvu;

B.  tā kā Lūgumrakstu komitejas pienākums ir regulāri pārskatīt un, ja iespējams, pastiprināt savu nozīmi galvenokārt attiecībā uz tādu demokrātijas principu attīstību kā pilsoņu līdzdalības uzlabošana ES lēmumu pieņemšanas procesā un pārredzamības un pārskatatbildības veicināšana; tā kā komiteja, pildot savus pastāvīgos pienākumus, cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, Komisiju, Eiropas Ombudu un citām iestādēm, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pilnīgu ievērošanu gan to burta, gan gara ziņā;

C.  tā kā Lūgumrakstu komiteja 2012. gadā reģistrēja 1 986 lūgumrakstus, no kuriem lielākā daļa bija par pamattiesībām, vidi un iekšējo tirgu; tā kā 1406 lūgumraksti tika atzīti par pieņemamiem un no tiem 853 tika nosūtīti izskatīšanai Komisijā atbilstoši Līguma 258. un 260. pantam, savukārt 580 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem; tā kā saskaņā ar Līguma 258. un 260. pantu Tiesā tika iesniegtas lietas par jautājumiem, uz kuriem norādīts vismaz piecos lūgumrakstos, kas saņemti 2012. gadā; tā kā 2011. gada 14. septembra spriedums lietā T-308/07 skaidri parāda, ka Parlamenta procedūras lēmumus, kas pieņemti ar lūgumrakstiem saistītās lietās, var arī apstrīdēt tiesā; tā kā, ņemot vērā šajā ziņojumā ietverto statistisko analīzi, vislielākais skaits lūgumrakstu (27,3 %) ir iesniegti par ES kopumā, kam seko lūgumraksti par Spāniju (15 %), Vāciju (12,5 %) un Itāliju (8,6 %);

D.  tā kā pamattiesību jomā komiteja 2012. gadā daudz uzmanības veltīja personu ar invaliditāti tiesībām, bērnu tiesībām, patērētāju tiesībām, īpašumtiesībām, brīvas pārvietošanās tiesībām bez jebkādas diskriminācijas, vārda brīvības un privātuma aizsardzībai un tiesībām piekļūt dokumentiem un informācijai, kā arī tiesībām uz politiskās biedrošanās brīvību un tiesībām iestāties arodbiedrībā; tā kā ekonomikas krīzes dēļ tika iesniegti vairāki lūgumraksti saistībā ar sociālām problēmām, piemēram, mājokļiem, nodarbinātību un pret noguldītājiem vērstām ļaunprātīgām darbībām banku sektorā;

E.  tā kā pilsoņu iesniegtie lūgumraksti liecina par nepārtrauktu diskrimināciju pret viņiem invaliditātes, piederības minoritātes grupai vai konkrētai etniskai grupai, dzimuma, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

F.  tā kā ES iniciatīvas cīņai pret diskrimināciju, piemēram, 2011. gada ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, ir steidzami jāpieņem valstu stratēģijās un pastāvīgi jāpārskata un jāuzrauga, ņemot vērā ekonomiskās un sociālas situācijas pārmaiņas;

G.  tā kā saistībā ar vides aizsardzību apdraudējumu, ko rada piesārņojums un nelikumīgas darbības vides jomā, nekad nevar uzskatīt par pārspīlētu, jo tas izraisa draudus bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām, kā arī sabiedrības veselībai, turklāt visi šie draudi ir ilgstoši un bieži vien dzīvībai bīstami; tā kā attiecībā uz bioloģisko daudzveidību dažas dalībvalstis vēl nav noteikušas „Natura 2000” aizsargājamo teritoriju skaita minimumu, kā arī nav pilnībā īstenojušas šo teritoriju efektīvu aizsardzību; tā kā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš mērķiem, kas saistīti ar cīņu pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām; tā kā 2012. gadā komiteja daudz uzmanības pievērsa atkritumu un ūdens jomas tiesību aktu īstenošanai, kā arī projektu un darbību ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību novērtēšanai;

H.  tā kā ir jāsaglabā dabas resursi, lai nodrošinātu Zemes nākotni; tā kā attiecībā uz tādiem tehnoloģiskiem jauninājumiem kā ĢMO un nanotehnoloģija ir jāievēro piesardzības princips;

I.  tā kā jautājumā par atkritumu apsaimniekošanu faktu vākšanas misija Itālijā norādīja, ka visām iesaistītajām Itālijas iestādēm steidzami jārod ilgtspējīgs atkritumu apsaimniekošanas problēmas risinājums Romas provincē, nodrošinot iedzīvotāju veselības un cieņas ievērošanu; tā kā ārkārtas situācija Neapolē ir atrisināta, taču saistībā ar Atkritumu pamatdirektīvā (Direktīvā 2008/98/EK) noteikto hierarhiju un Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada marta spriedumu Kampānijas reģionā vēl aizvien ir daudz grūtību visaptverošas pieejas īstenošanā atkritumu apsaimniekošanas jomā;

J.  tā kā — lai gan Komisija atbilstību ES tiesību aktiem pilnībā var pārbaudīt tikai pēc tam, kad dalībvalsts iestādes ir pieņēmušas galīgo lēmumu, — ir būtiski, jo īpaši saistībā ar vides jautājumiem, pēc iespējas agrīnā posmā pārbaudīt, vai vietējās, reģionālās un dalībvalsts iestādes pareizi piemēro visas ES tiesību aktos noteiktās attiecīgās procedūru prasības, tostarp piesardzības principu;

K.  tā kā komiteja ir panākusi, ka Parlaments ūdeni ir atzinis par sabiedrisku labumu; tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva „Tiesības uz ūdeni” ir pirmā iniciatīva, kuru jau ir parakstījuši viens miljons Eiropas pilsoņu;

L.  tā kā ir jānovērš turpmākie neatgriezeniskie bioloģiskās daudzveidības zudumi, jo īpaši „Natura 2000” tīklā iekļautajās teritorijās; tā kā dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt īpaši aizsargājamu teritoriju aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (Biotopu direktīvu) un Direktīvu 79/409/EEK (Putnu direktīvu);

M.  tā kā 2012. gada 13. decembra rezolūcijā par jaunu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tēraudrūpniecību(1), pamatojoties saņemto lūgumrakstu, Parlaments atbalstīja principu „maksā piesārņotājs”;

N.  tā kā, neraugoties uz Parlamenta un Komisijas Iestāžu nolīgumu, Komisija nevēlas sniegt savlaicīgu informāciju par apspriežu būtību un pieņemtajiem lēmumiem pārkāpumu tiesvedībā, kas saistīta ar lūgumrakstiem un skar vides tiesību aktu īstenošanu; tā kā tas rada lielas bažas, jo mūsu ekosistēma un veselība var tikt neatgriezeniski bojāta vai sagrauta; tā kā Eiropas iestādēm jāsniedz vairāk informācijas un jābūt pārredzamākām to attiecībās ar ES pilsoņiem;

O.  tā kā 2013. gads ir pasludināts par Eiropas Pilsoņu gadu un tieši ES pilsoņiem un iedzīvotājiem individuāli vai kopā ar citiem ir laba iespēja novērtēt Eiropas tiesību aktu piemērošanas efektivitāti, kā arī ziņot par iespējamām nepilnībām, kas traucē pienācīgi īstenot tiesību aktus un pilnībā izmantot tiesības; tā kā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš paziņojuma „Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” saturam; tā kā šajā saistībā viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir sniegt pilsoņiem informāciju par Eiropas tiesību aktiem praktiskā veidā;

P.  tā kā šā iemesla dēļ Lūgumrakstu komiteja 2012. gadā daudz laika un centienu veltīja tam, lai apspriestu Eiropas pilsonības nozīmi, kas ir ne tikai cieši saistīta ar pilnīgu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību ES, kā noteikts LESD III daļā, bet arī ietver daudzas citas tiesības un ir ieguvums tiem pilsoņiem, kuri nepamet savu izcelsmes valsti; tā kā lūgumraksti liecina, ka Savienības pilsoņi un iedzīvotāji joprojām saskaras ar plaši izplatītiem un reāliem šķēršļiem, kas traucē viņiem izmantot jo īpaši pārrobežu tiesības, un šī situācija tieši un ik dienu ietekmē tūkstošiem mājsaimniecību dzīvi un labklājību;

Q.  tā kā lūgumrakstu iesniegšanas procedūru var apvienot ar citiem mehānismiem, kas pieejami pilsoņiem, piemēram, ar iespēju iesniegt sūdzības Eiropas Ombudam vai Komisijai; tā kā Lūgumrakstu komiteja cieši sadarbojas ar Eiropas Ombudu, citām Parlamenta komitejām, Eiropas iestādēm, aģentūrām un tīkliem, kā arī dalībvalstīm;

R.  tā kā lūgumrakstu procedūra arī turpmāk var papildināt un tai būtu jāpapildina citi pilsoņiem pieejamie tiesiskās aizsardzības mehānismi, piemēram, sūdzību iesniegšana Komisijai vai Eiropas Ombudam; tā kā SOLVIT jo īpaši ir svarīgs instruments, ko ES pilsoņi var izmantot, lai nodrošinātu ātrus risinājumus problēmām, kas radušās, jo valsts iestādes ir nepareizi piemērojušas iekšējā tirgus tiesību aktus; tā kā tādēļ ir jāpanāk progress, kopīgi risinot lietas, ko izskatīšanai tiesā iesnieguši patērētāji un viņu asociācijas; tā kā kopīgajā interneta portālā „Izmantojiet savas tiesības” ir pieejama svarīga informācija pilsoņiem, kuri vēlas iesniegt sūdzības par to, lai tiktu pienācīgi piemērotas ES tiesības;

S.  tā kā attiecībā uz tām tiesībām iesniegt lūgumrakstus, kuras atbilstoši Līguma noteikumiem ir visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, darbības joma un darbības veids atšķiras no citiem līdzekļiem, kas pilsoņiem ir pieejami, piemēram, no sūdzību iesniegšanas Komisijai vai Ombudam;

T.  tā kā ir jāveicina pilsoņu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā, lai pastiprinātu tā likumību un pārskatatbildību;

U.  tā kā 2012. gada 1. aprīlī spēkā stājās jauns demokrātiskās līdzdalības instruments „Eiropas Pilsoņu iniciatīva” un tajā gadā tika reģistrētas kopumā sešpadsmit iniciatīvas; tā kā dažādi Eiropas pilsoņu iniciatīvas iniciatori ir pauduši nopietnas bažas par tehniskiem šķēršļiem, kas tika konstatēti parakstu faktiskās vākšanas laikā; tā kā Lūgumrakstu komitejai būs svarīga nozīme, rīkojot atklātas uzklausīšanas par veiksmīgajām iniciatīvām;

V.  tā kā joprojām ir acīmredzams, ka pastāv gan skaidri strukturētas un plaši publicētas informācijas trūkums, gan ES pilsoņu izpratnes trūkums par savām tiesībām; tā kā tie ir būtiski šķēršļi aktīvas ES pilsonības īstenošanai; tā kā šajā saistībā dalībvalstīm būtu pilnīgāk jāievēro pienākums sniegt informāciju un veicināt informētību;

W.  tā kā Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem ir likumīgas tiesības sagaidīt, ka jautājumiem, kurus viņi iesnieguši Lūgumrakstu komitejai, bez liekas kavēšanās var tikt rasts risinājums saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, un jo īpaši ka komitejas locekļi aizsargās lūgumrakstu iesniedzēju dabisko vidi, veselību, pārvietošanās brīvību, cieņu, kā arī pamattiesības un pamatbrīvības; tā kā komitejas darba efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri un rūpīgi strādā tās sekretariāts, un to varētu uzlabot vēl vairāk, jo īpaši optimizējot lūgumrakstu izskatīšanas termiņus un sistematizējot lūgumrakstu novērtēšanas procedūru; tā kā, ņemot vērā to, ka katru gadu palielinās iesniegto lūgumrakstu skaits, darba veikšanai būtu nepieciešams vairāk resursu un būtu jāparedz vairāk laika komitejas sanāksmēm; tā kā ir jānodrošina lūgumrakstu izskatīšanas nepārtrauktība arī pēc Parlamenta sasaukuma un attiecīgi arī darbinieku maiņas; tā kā vairākus lūgumrakstus ir iesniegušas personas, kas cietušas Franko režīma dēļ, un šie lūgumraksti skar jautājumu par nolaupītajiem bērniem Spānijā;

X.  tā kā starp Komisiju, Parlamentu, Tiesu un valsts iestādēm vēl joprojām nav rasts risinājums dažos lūgumrakstos norādītajām problēmām, atstājot lūgumraksta iesniedzējus neziņā un bez informācijas par lūgumraksta izskatīšanas pabeigšanas datumu,

Y.  tā kā ir ievērojami palielinājies to lūgumrakstu skaits, kuros norādīti ar Līgumu par Eiropas Savienību aizsargāto Eiropas Savienības svarīgāko demokrātisko tiesību un tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstīs, un tādējādi var secināt, ka palielinās Eiropas pilsoņu uzticēšanās tam, ka Kopienas iestādes aizsargās viņu pamattiesības;

Z.  tā kā atsevišķām personām un vietējām kopienām, kā arī brīvprātīgām organizācijām un uzņēmumiem ir labas iespējas novērtēt tiem piemēroto Eiropas tiesību aktu efektivitāti un brīdināt par iespējamām nepilnībām, kas jāanalizē, lai nodrošinātu labāku, saskaņotāku un salīdzināmāku ES tiesību aktu īstenošanu visās ES dalībvalstīs,

1.  norāda, ka 2012. gadā no Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem saņemto lūgumrakstu galvenais temats bija iespējami ES tiesību pārkāpumi pamattiesību, vides, iekšējā tirgus un īpašumtiesību jomā; uzskata, ka lūgumraksti liecina par joprojām bieži sastopamiem un plaši izplatītiem ES tiesību aktu nepilnīgas transponēšanas vai nepareizas piemērošanas gadījumiem;

2.  norāda, ka pamattiesības joprojām ir viens no galvenajiem iesniegto lūgumrakstu tematiem, jo īpaši saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām, bērnu tiesībām, īpašumtiesībām, brīvas pārvietošanās tiesībām, tostarp sociālā nodrošinājuma tiesību pārnesamību bez jebkāda veida diskriminācijas, vārda brīvības un privātuma aizsardzību, biedrošanās brīvību un tiesībām piekļūt dokumentiem un informācijai; aicina dalībvalstis pareizi piemērot un aizsargāt šīs tiesības, kā noteikts Līgumā, un aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai liktu dalībvalstīm, kuras nepilda noteiktās prasības, novērst atšķirības starp valsts tiesībām un ES pilsoņu pamattiesībām; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiesībām uz vēsturisko atmiņu un Franko diktatūras režīma upuru ģimenes locekļu tiesībām uz patiesību, taisnīgumu un kompensācijām, kā arī Spānijā nolaupīto bērnu tiesībām uzzināt viņu bioloģisko vecāku identitāti;

3.  uzskata, ka interaktīvā rokasgrāmata, ko Eiropas Parlaments ievietos internetā un kas atbilst tai rokasgrāmatai, kuru internetā ievietojis Eiropas Ombuds, varētu palīdzēt samazināt tādu lūgumrakstu iesniegšanas skaitu, kuros norādītās problēmas neskar ES darbības jomu;

4.  apstiprina Lūgumrakstu komitejas svarīgo nozīmi ārpustiesas aizsardzības līdzekļu noteikšanā pilsoņiem, tādējādi nodrošinot reālās situācijas pārbaudi attiecībā uz to, kā Eiropas iedzīvotāji uztver Eiropas Savienību, kas savukārt ļauj spriest par to, vai Eiropas tiesību akti faktiski dod gaidīto rezultātu un sniedz cilvēkiem to, ko tie sagaida no Savienības;

5.  aicina Lūgumrakstu komiteju pārbaudīt, kādu ietekmi uz lūgumrakstu pieņemamību ir radījusi organizācijas „Equal Rights Trust” lietā īstenotā Eiropas Savienības Tiesas prakse, kas pat tad, ja tiek skarts tikai un vienīgi valsts tiesību akts, nodrošina Savienības pilsoņiem augstāku aizsardzības līmeni gadījumā, ja valsts tiesu iestāžu spriedums ietekmē viņu kā ES pilsoņu tiesību īstenošanu; prasa pārbaudīt, ar kādiem faktiskiem šķēršļiem saskaras Savienības pilsoņi, ja viņi vēlas saņemt ticamu skaidrojumu par Eiropas tiesību jautājumiem lietās, kuras tiek izskatītas valsts tiesās un attiecībā uz kurām Tiesai tiek prasīts sniegt prejudiciālu nolēmumu;

6.  komitejas darba uzlabošanas centienu kontekstā pieprasa ar faktu vākšanas misijām saistītu procedūru, kas, no vienas puses, nodrošina visu misijas dalībnieku tiesības iepazīstināt ar faktiem pēc saviem ieskatiem un, no otras puses, visiem komitejas locekļiem arī garantē iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par secinājumiem, kas jāizdara Lūgumrakstu komitejai;

7.  apņemas padarīt lūgumrakstu procedūru efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu līdzdalības tiesības, lai pat procedūras līmenī nebūtu iemesla lūgumrakstu izskatīšanas procesu pārskatīt tiesā;

8.  vērš uzmanību uz nepārtraukto diskrimināciju pret pilsoņiem to reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, piederības minoritāšu grupai, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; brīdina jo īpaši par to, ka romu tautības iedzīvotāji visā ES turpina saskarties ar šķēršļiem integrācijas jomā; tāpēc aicina Komisiju sekmēt starpvaldību sadarbību šajā jomā, nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts stratēģiju romu integrācijai īstenošanai un aktīvi pārraudzīt, vai šīs stratēģijas tiek efektīvi īstenotas dalībvalstīs;

9.  aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai beidzot atrisinātu problēmas saistībā ar civilstāvokļa dokumentu un to spēkā esamības savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts sociālās politikas tradīcijas saskaņā ar subsidiaritātes principu;

10.  atkārto savus iepriekšējos aicinājumus dalībvalstīm nodrošināt visiem ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem pārvietošanās brīvību, nediskriminējot viņus dzimumorientācijas vai valstspiederības dēļ; pamatojoties uz tādiem principiem kā savstarpēja atzīšana, vienlīdzība, nediskriminācija, cieņa un tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, atkārto savu aicinājumu dalībvalstīm pilnībā īstenot tiesības, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantu piešķirtas ne vien dažādu dzimumu laulātajiem, bet arī reģistrētam partnerim, mājsaimniecības loceklim vai partnerim, ar kuru ES pilsonis ir pienācīgi apliecinātās un stabilās partnerattiecībās, ieskaitot viendzimuma pārus; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt, lai direktīva tiktu konsekventi piemērota un nepieciešamības gadījumā šajā nolūkā arī attiecīgi pārskatīta, un vajadzības gadījumā sākt Līguma pārkāpumu tiesvedību pret tām dalībvalstīm, kuras minēto direktīvu nepiemēro;

11.  konstatē, ka vide joprojām ir viens no svarīgākajiem lūgumrakstu tematiem, apliecinot, ka valsts iestādes dalībvalstīs arvien nespēj nodrošināt bioloģiskās daudzveidības, dabas resursu un ekosistēmu saglabāšanu un to, ka tiek garantēti augstākie sabiedrības veselības standarti; norāda jo īpaši uz daudzajiem iesniegtajiem lūgumrakstiem par atkritumu apsaimniekošanu, ūdeni, atomenerģijas un ģenētiskās inženierijas radīto iespējamo apdraudējumu, par aizsargātajām sugām un par ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību novērtējumu attiecībā uz tādiem projektiem un darbībām, kas saistīti ar slānekļa gāzes ieguvi, izmantojot hidrauliskās sašķelšanas paņēmienus; mudina Komisiju pastiprināt tiesisko regulējumu vides un cīņas pret klimata pārmaiņām jomā un, konkrētāk, tā pareizu īstenošanu; pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis, neraugoties uz to centieniem, nav varējušas rast noturīgus risinājumus atkritumu apsaimniekošanas problēmām;

12.  mudina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu izpratni par to, ka ūdens ir sabiedrisks labums; uzskata, ka attiecībā uz biotehnoloģijas un nanotehnoloģijas izmantošanu stingri jāievēro piesardzības princips, jo to izmantošana produktu ražošanā var būtiski ietekmēt patērētāju veselību;

13.  sagaida, ka ar Direktīvu 2011/92/ES pārskatītā Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva tiks ne tikai stiprināta, nosakot skaidrākus parametrus, bet arī ka dalībvalstis to pienācīgi īstenos, kas ir pats svarīgākais aspekts;

14.  uzskata, ka ir jāizstrādā procedūras, kas jāpiemēro steidzami izskatāmiem lūgumrakstiem, saistībā ar kuriem faktu vākšanas misijas var organizēt arī ilgajā Parlamenta darbības pārtraukumā Eiropas vēlēšanu laikā, kā arī nepieciešamības gadījumā — sesiju pārtraukuma laikā vasarā (piem., vasaras mēneši ir vienīgais periods, kad iespējams doties faktu vākšanas misijā uz Damüls);

15.  pauž atzinību gan par to, ka ir atrisināta ārkārtas situācija Neapolē, gan par jaunajām atkritumu apsaimniekošanas iniciatīvām un sagaida, ka pienācīgi tiks risinātas ieilgušās problēmas Kampānijas reģionā, proti, izmantojot visu reģionu apkalpojošu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu un ievērojot ES Atkritumu pamatdirektīvas hierarhiju un Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada spriedumu; joprojām pauž nopietnas bažas par Lacijas reģionā īstenoto atkritumu apsaimniekošanas pieeju, jo īpaši par pasākumiem pēc Malagrotta atkritumu poligona slēgšanas;

16.  turklāt norāda, ka pilsoņi Eiropas Savienībā turpina saskarties ar šķēršļiem iekšējā tirgū, galvenokārt īstenojot savu pārvietošanās brīvību gan kā privātpersonas, gan kā preču un pakalpojumu piegādātāji un patērētāji, kā arī kā darba ņēmēji, piemēram, Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēji, kas joprojām saskaras ar ierobežojumiem darba tirgū dažās dalībvalstīs; norāda jo īpaši, ka tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība un efektivitāte joprojām ir tā joma, kas izraisa lielākās bažas; kopumā secina, ka pārrobežu sadarbības un saskaņošanas nostiprināšana rada ievērojumus ieguvumus pilsoņu tiesību aizsardzībai un ekonomikas stimulēšanai;

17.  mudina Komisiju veikt pasākumus, lai patērētājiem atvieglotu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pieejamību, nodrošinot nepieciešamās drošības un pārredzamības garantijas un jo īpaši pārliecinoties, ka valsts sektora iestāžu tīmekļa vietnes ir pieejamas;

18.  norāda uz šīs komitejas centieniem darīt zināmu daudzu pilsoņu lūgumu noteikt ES tiesisko regulējumu, kas sniegtu pilnīgāku aizsardzību un uzlabojumus dzīvnieku labturības jomā, tostarp lolojumdzīvniekiem un klaiņojošiem dzīvniekiem;

19.  uzsver, ka liela nozīme izveidotajai Spānijas piekrastes likuma darba grupai, kura bija piemērs citām šādām iniciatīvām un ir rūpīgi pētījusi saistītos lūgumrakstus un minētā likuma grozīšanu; vēlreiz uzsver, ka šajā sakarībā svarīga ir tieša saziņa ar Spānijas valsts iestādēm, un uzsver, ka steidzami nepieciešams turpināt sadarbības pastiprināšanu nolūkā rast labāku līdzsvaru starp īpašumtiesībām un to sociālo funkciju, kā arī labākus risinājumus gadījumos, kad vides aizsardzības mērķa sasniegšanai ir nepieciešama atsavināšana; pauž bažas par to, ka jaunajā Spānijas parlamenta pieņemtajā Piekrastes likumā nav risinātas lūgumrakstu iesniedzēju norādītās problēmas un nav paredzēti nekādi plāni attiecībā uz vides turpmāko aizsardzību Spānijas piekrastes teritorijās;

20.  uzsver nepieciešamību noteikt efektīvu piekrastes aizsardzību, taču norāda, ka Piekrastes likums neatbilst noteiktajiem mērķiem, jo tas apdraud vēsturisko mantojumu un pamatiedzīvotājus, negatīvi ietekmējot piekrastes ciemu iedzīvotājus, kuri vienmēr ir ilgtspējīgi sadzīvojuši ar jūru un tās ekosistēmām;

21.  atzinīgi vērtē komitejas faktu vākšanas vizītē Berlīnē gūtos secinājumus par jauniešu un ģimenes labklājības jautājumiem, jo īpaši pārrobežu aizgādības lietās; tomēr, pamatojoties uz to, ka vēl aizvien tiek saņemti šāda veida lūgumraksti, norāda, ka minētā problēma saistībā ar pārrobežu aizgādības lietām acīmredzot joprojām ir aktuāla un komiteja ir saņēmusi ziņojumus par līdzīgiem gadījumiem arī no citām dalībvalstīm, galvenokārt Dānijas; turklāt norāda, ka Dānijā dažās no šīm lietām ir iesaistīti minētajā valstī dzīvojoši ārvalstnieki un ir pierādīts, ka šajā valstī notikuši bērnu nolaupīšanas gadījumi (tostarp ārpus Dānijas);

22.  uzskata, ka labāka pārvaldība un efektīvāki tiesiskās aizsardzības mehānismi ir tieši saistīti ar pārredzamību un piekļuvi informācijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001;

23.  uzskata, ka ir svarīgi uzlabot sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem un valdībām, pamatojoties uz savstarpīguma principu, un nepieciešamības gadījumā mudināt dalībvalstu iestādes pilnībā pārredzami transponēt un piemērot ES tiesību aktus; uzsver savstarpējās sadarbības nozīmi starp Komisiju un dalībvalstīm un pauž nožēlu par dažu dalībvalstu vilcināšanos attiecībā uz Eiropas tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu vides jomā;

24.  šajā sakarībā vērš uzmanību uz sabiedriskās domas Eirobarometru, kurā norādīts, ka tikai 36 % ES pilsoņu uzskata, ka ir labi informēti par savām tiesībām, un tikai 24 % jūtas labi informēti par rīcības iespējām viņu tiesību neievērošanas gadījumā; tāpēc uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo piekļuve informācijai un skaidrāk jānošķir dažādu valsts un Eiropas iestāžu funkcijas, lai lūgumraksti un sūdzības tiktu adresētas atbilstīgajām struktūrām;

25.  īpaši aicina Komisiju padarīt vieglāk lietojamu interneta portālu „Izmantojiet savas tiesības” un palielināt ES pilsoņu informētību par tā esamību;

26.  ir apņēmies līdz 2013. gada beigām ieviest praktiskāku un atpazīstamāku lūgumrakstu interneta portālu, lai atvieglotu pieeju lūgumrakstu procedūrai un sniegtu vērtīgu informāciju par lūgumrakstiem, to publisku izplatīšanu un interaktīvu pieeju lūgumrakstu izskatīšanas procesam, kā arī citiem tiesiskās aizsardzības mehānismiem; prasa Parlamenta tīmekļa vietnes mājaslapā padarīt pamanāmāku informāciju par tiesībām iesniegt lūgumrakstu;

27.  uzsver, ka papildus citām iestādēm, struktūrām un instrumentiem, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvai, Eiropas Ombudam, Komisijai un izmeklēšanas komitejām, Lūgumrakstu komiteja ir autonoma un tai ir skaidri noteikts uzdevums būt par kontaktpunktu, kurā var vērsties visi pilsoņi; turklāt uzsver, ka Lūgumrakstu komitejai arī turpmāk jābūt par kontaktpunktu pilsoņiem, kuru tiesības tiek iespējami pārkāptas;

28.  atzinīgi vērtē komitejas un Eiropas Ombuda konstruktīvo sadarbību, piemēram, Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par Vīnes lidostu lietā, kas saistīta ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas atbilstošu piemērošanu; atbalsta Ombuda darbu attiecībā uz administratīvām kļūmēm, kas pieļautas ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbā; sagaida, ka, tāpat kā līdz šim, šis darbs tiks turpināts, pamatojoties uz pilnīgu neatkarību;

29.  norāda, ka ne visās ES dalībvalstīs ir izveidota ombuda struktūra ar plašām pilnvarām, un tas nozīmē, ka ne visiem ES pilsoņiem ir vienādi pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi; uzskata, ka, izveidojot ombuda struktūru ikvienā dalībvalstī, Eiropas Ombudu tīkls nodrošinātu ievērojamu atbalstu Eiropas Ombudam;

30.  atzinīgi vērtē pastāvīgo sadarbību ar Komisiju, izskatot lūgumrakstus, kas skar ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs; tomēr uzsver, ka komiteja sagaida, ka tā tiks pienācīgi un laicīgi informēta par pārkāpumu tiesvedības virzību; lūdz Komisiju pievērst vienlīdz lielu uzmanību lūgumrakstiem un sūdzībām par pienākumu neizpildes procedūru darbību; turklāt aicina Komisiju sniegt komitejai sīku informāciju un statistikas analīzi par visām sūdzībām, kurās tā izmeklē; uzsver — lai pilnībā tiktu ievērotas tiesības iesniegt lūgumrakstu, ir būtiski saņemt rūpīgu analīzi un atbildi, kuru Komisija sniedz pēc pieprasījuma un kurā tā izvērtē ne tikai formālos vai procesuālos jautājumus, bet arī lietas svarīgākos aspektus;

31.  uzsver, ka piekļuve ES iestāžu informācijai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1049/2001, galvenokārt ir to pilsoņu interesēs, kuru mērķis ir labāk izprast lēmumu pieņemšanas procesu, jo īpaši gadījumos, kad runa ir par projektiem, kas ietekmē vidi; uzskata, ka Komisija varētu nodrošināt brīvāku piekļuvi informācijai par pārbaudes procedūrām un pārkāpumu lietu izmeklēšanas dokumentiem, neapdraudot izmeklēšanas mērķi, un ka piekļuvi šiem dokumentiem varētu attaisnot ar sevišķu sabiedrības interesi, īpaši gadījumos, kad ir aktualizējies jautājums par pamattiesībām, cilvēku vai dzīvnieku veselību un vides aizsardzību pret neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanu, vai arī gadījumos, kad tiek izmeklēta diskriminācija pret minoritātēm vai cieņas aizskaršana, ja vien tiek nodrošināta uzņēmējdarbības noslēpumu un delikātas informācijas aizsardzība tiesu lietās, konkurences lietās un personas datos;

32.  aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgajām dalībvalstīm agrīnā posmā un īstenot piesardzīgu un uz preventīvām darbībām vērstu pieeju, novērtējot projektus ar iespējami negatīvu ietekmi un vidi vai sabiedrības veselību; norāda, ka apspriežu gaitā ir iespēja noteikt aizlieguma pasākumus gadījumos, kad paredzams neatgriezenisks kaitējums;

33.  īpaši ņem vērā SOLVIT tīkla lielo ieguldījumu to problēmu atklāšanā un risināšanā, kas saistītas ar iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu; mudina nostiprināt šo ES instrumentu, panākot, ka dalībvalstis SOLVIT valsts centros nodrošina atbilstīgu personālu; piebilst, ka ir nepieciešama kolektīva rīcība, lai atrisinātu strīdīgos jautājumus, kurus ierosinājuši patērētāji un viņu asociācijas;

34.  uzsver, ka Juridiskais dienests savā 2012. gada 29. februāra atzinumā ir apstiprinājis, ka Eiropas Savienības iestāžu darbības jomas, kā noteikts Līgumā, ir plašākas nekā Savienības īstenoto pilnvaru vienkāršs apvienojums; ņem vērā Parlamenta Juridiskā dienesta viedokli par to, ka Parlaments ir tiesīgs pieņemt iekšējus administratīvus lēmumus, kuru mērķis ir izveidot pilsoņu iesniegumu izskatīšanas procedūru; šajā sakarībā pauž nožēlu par Parlamenta attiecīgā dienesta nespēju ievērot Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas darbību 2011. gadā(2) ; visbeidzot, ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu (lietā T-280/09), kurā norādīts, ka lūgumraksts jāsagatavo pietiekami skaidri un precīzi, ievērojot LESD 227. panta nosacījumus, proti, tā, lai to varētu pareizi saprast;

35.  mudina dalībvalstis transponēt un piemērot ES tiesību aktus, nodrošinot pilnīgu pārredzamību, un, ņemot vērā šo mērķi, uzskata, ka ir būtiski abpusēji uzlabot Komisijas agrīnu sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem un valdībām;

36.  pauž nožēlu par birokrātiskajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras Eiropas pilsoņu iniciatīvas nepietiekama informācijas tehnoloģiju atbalsta dēļ; visvairāk pauž nožēlu par to, ka šis pilsoņiem paredzētais līdzeklis dažādās administrācijās tiek izmantots atšķirīgi, jo dalībvalstīs ir atšķirīgas darbības procedūras;

37.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gads ir Eiropas Pilsoņu gads; aicina visas iestādes un struktūras gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs šajā gadā uzlabot un plašāk popularizēt savu darbu Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju labā, pamatojoties uz Līgumos noteiktajiem principiem un šajā ziņojumā atklātajiem faktiem;

38.  norāda, ka lūgumrakstu mehānisms nav tikai pakalpojums, bet gan visu Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju tiesības; apņemas padarīt lūgumrakstu procedūru efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu dalības tiesības, lai lūgumrakstu izskatīšana pat procesuālajā līmenī atbilstu izskatīšanai tiesā;

39.  uzsver, ka lūgumrakstu procedūrā būtiska nozīme ir faktu vākšanas misijām, kas ir ne tikai parlamentārās līdzdalības tiesības, bet arī pienākums pret lūgumrakstu iesniedzējiem; apstiprina komitejas iepriekšējā ziņojumā pausto nostāju, ka ir vajadzīgi precīzāki un rakstveidā formulēti procedūras noteikumi par vizīšu sagatavošanu, īstenošanu un novērtēšanu, nodrošinot katram misijas dalībniekam tiesības iepazīstināt ar faktiem pēc saviem ieskatiem, no vienas puses, un garantējot visiem komitejas locekļiem iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par secinājumiem un ieteikumiem, kas jāsagatavo Lūgumrakstu komitejai, no otras puses;

40.  aicina Parlamenta Priekšsēdētāju konferenci nostiprināt komitejas lomu izmeklēšanā;

41.  uzskata, ka atklātu uzklausīšanu rīkošana ir lietderīgs veids, kā padziļināti izpētīt lūgumrakstu iesniedzēju ierosinātos jautājumus; vēlas vērst uzmanību, piemēram, uz rīkoto atklāto uzklausīšanu par netradicionālu enerģijas avotu izpēti un izmantošanu, kurā tika ņemtas vērā ES pilsoņu lūgumrakstos paustās bažas šajā jautājumā; atzīst dalībvalstu tiesības izvēlēties savu enerģijas veidu kopumu un vajadzību pēc labākas koordinācijas ES mērogā, kopumā tiecoties sasniegt ES enerģētikas politikas trīspusējos mērķus, proti, konkurētspēju, ilgtspējīgumu un piegādes drošību;

42.  gaida atklātu uzklausīšanu rīkošanu par veiksmīgām Eiropas pilsoņu iniciatīvām kopā ar atbildīgo likumdošanas komiteju saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 197.a pantu; atkārtoti apliecina savu pārliecību, ka šis jaunais instruments stiprinās Savienības demokrātiskās iestādes un piešķirs nozīmi Eiropas pilsonības jēdzienam;

43.  tomēr pauž bažas par birokrātiju un tehniskiem šķēršļiem, kas radušies Eiropas pilsoņu iniciatīvas praktiskās izmantošanas pirmajos mēnešos; tādēļ aicina Komisiju nopietni apsvērt, vai nebūtu jānosaka pārskatīšanas datums, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 211/2011;

44.  uzsver, ka regulāri ir jāpārskata pašreizējā situācija attiecībā uz Eiropas pilsoņu iniciatīvām, lai uzlabotu procedūru un pēc iespējas drīz rastu efektīvus risinājumus jebkādiem šķēršļiem, kas var rasties jebkurā procedūras posmā;

45.  uzskata, ka Lūgumrakstu komiteja savus uzdevumus un pienākumus varētu vislabāk pildīt un tās atpazīstamību, efektivitāti, pārskatatbildību un pārredzamību vislabāk varētu uzlabot, ja tiktu paplašinātas tai piešķirtās tiesības plenārsēdēs ierosināt jautājumus, kas ir svarīgi Eiropas pilsoņiem, un palielinātas tās iespējas pieaicināt lieciniekus, veikt izmeklēšanu un organizēt uzklausīšanas;

46.  apņemas izvērtēt, cik lielā mērā būtu atbilstoši grozīt Reglamentu, lai īstenotu iepriekš minētās formālās prasības attiecībā uz faktu vākšanas vizītēm un plenārsēdēs pieņemtajām rezolūcijām saskaņā ar Reglamenta 202. pantu;

47.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, to lūgumrakstu komitejām, ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0510. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0445.