Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2033(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0318/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0318/2013

Debates :

PV 21/10/2013 - 20
CRE 21/10/2013 - 20

Balsojumi :

PV 22/10/2013 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0434

Pieņemtie teksti
PDF 461kWORD 50k
Otrdiena, 2013. gada 22. oktobris - Strasbūra
Pirmspievienošanās palīdzībai paredzētie ES līdzekļi: tiesu sistēmas un korupcijas apkarošana
P7_TA(2013)0434A7-0318/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 22. oktobra rezolūcija par pirmspievienošanās palīdzībai paredzēto Eiropas Savienības budžeta līdzekļu pārvaldību tiesu sistēmu darbības uzlabošanas un korupcijas apkarošanas jomā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs (2011/2033(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumus par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2007.-2008., 2008.-2009., 2009.-2010., 2010.-2011., 2011.-2012. un 2012.-2013. gadam,

–  ņemot vērā indikatīvās daudzgadu finanšu shēmas, indikatīvos daudzgadu plānošanas dokumentus, valstu programmas un projektu pamatdokumentus, ko Komisija apspriedusi ar attiecīgajām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 12/2009 par Komisijas projektu efektivitāti tieslietu un iekšlietu jomā Rietumbalkānu valstīs,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2009 par Eiropas Komisijas pārvaldīto pirmspievienošanās palīdzību Turcijai,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 14/2011 „Vai ar ES palīdzību ir uzlabota Horvātijas spēja pārvaldīt pēcpievienošanās finansējumu?”,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2012 par ES palīdzību Kosovai tiesiskuma jomā(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada oktobra tematisko novērtējumu tiesu iestādēm un pamattiesībām Turcijā,

–  ņemot vērā Komisijas tematisko novērtējumu par tiesiskumu, tiesu reformu un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību Rietumbalkānos — 2012. gada maijā publicēto daļu Nr. 2 un 2013. gada februārī publicēto daļu Nr. 3,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada marta informatīvo paziņojumu(2) par pirmspievienošanās fondu izlietošanu tiesu sistēmas un korupcijas apkarošanas jomās Rietumbalkānu valstīs un Turcijā,

–  ņemot vērā 2012. gada progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0318/2013),

A.  tā kā potenciālajām kandidātvalstīm un kandidātvalstīm ir jāturpina pasākumi tiesu sistēmu uzlabošanas un korupcijas apkarošanas jomā, ja tas ir nepieciešams saistībā ar pievienošanos, arī tad, kad valstis ir kļuvušas par ES dalībvalstīm; tā kā 1999. gada Helsinku augstākā līmeņa sanāksmē Eiropadome piešķīra Turcijai ES kandidātvalsts statusu un 2001. gadā tika pieņemta ES un Turcijas pievienošanās partnerība, un tā kā 2003. gadā Eiropadomes sanāksmē Salonikos tika apstiprināts, ka stabilizācijas un asociācijas process ir ES politika attiecībā uz Rietumbalkānu reģiona valstīm, tādējādi ļaujot tām pretendēt uz pievienošanos ES; tā kā pirmspievienošanās atbalsta instruments (IPA) nav vienīgais līdzeklis, ar kuru ES sniedz atbalstu tiesiskuma jomas reformai Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā, jo tieslietu reformai Kosovā atbalstu sniedz arī EULEX, bet Bosnijā un Hercegovinā no 2003. līdz 2012. gadam darbojās policijas misija;

B.  tā kā Komisija par prioritāti uzskata tiesiskuma nodrošināšanu, reformējot tiesu sistēmu un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību Rietumbalkānu valstīs un Turcijā, un tā kā kopš 2012. gada jauno pieeju izmanto saskaņā ar paplašināšanās politiku, kas paredz reformēt tiesu sistēmu un risināt iekšlietu jautājumus pievienošanās procesa agrīnā posmā, pieņemot jaunas sarunu metodes, tostarp nosakot skaidras prioritātes un nosacījumus 23. un 24. sadaļas jomām, lai labāk noteiktu prioritātes attiecībā uz finansiālās palīdzības piešķiršanu IPA II programmas ietvaros;

C.  tā kā Eiropas Savienība sniedz finansiālo palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, izmantojot pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA), ar ko kopš 2007. gada aizstāj TPA, PHARE un CARDS programmas, un tā kā visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, izņemot Islandi, izmanto ES piešķirtos pirmspievienošanās līdzekļus tiesu sistēmas darbības uzlabošanas un korupcijas apkarošanas jomā;

D.  tā kā jaunajam pirmspievienošanās instrumentam IPA II ir jābūt stratēģiskākam, efektīvākam un mērķtiecīgākam par iepriekšējiem instrumentiem šajā jomā, lai nodrošinātu ilgtspējīgākus rezultātus un lai uzlabotu šo valstu gatavību dalībai, un, ja iespējams, uzlabotu nozares pieeju, lai atbalstītu vispusīgas reformu stratēģijas saņēmējvalstīs;

E.   tā kā ES atbalsts tiesiskuma reformai Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā ietver vairāk nekā tikai IPA piešķirtos līdzekļus, t. i., Bosnijā un Hercegovinā no 2003. līdz 2012. gadam tika īstenota policijas misija un arī Kosovai tikai sniegts atbalsts, kas izpaudās kā ES tiesiskuma misija Kosovā (EULEX), kas darbojas kopš 2008. gada un kurā no 2013. gada 1. jūlija darbojas vairāk nekā 2000 darbinieku (730 no viņiem ir norīkojušas ES dalībvalstis) un kuras gada budžets (no 2012. gada jūnija līdz 2013. gada jūnijam) ir nedaudz vairāk par EUR 100 miljoniem, līdz ar to EULEX ir ievērojama loma atbalsta sniegšanā Kosovas iestādēm tiesiskuma jomā, tostarp tiesu sistēmas reformā un cīņā pret korpuciju;

F.   tā kā kopš 2007. gada reģionālie projekti, kas atbalsta sadarbību starp saņēmējiem dažādās valstīs, un horizontālie projekti, kas risina problēmas, kuras ir aktuālas vairākiem saņēmējiem, var saņemt finansējumu no IPA vairākiem saņēmējiem paredzētajām programmām;

1.  atgādina, ka cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību ir viena no svarīgākajām prioritātēm jebkurai kandidātvalstij vai potenciālajai kandidātvalstij, kas vēlas īstenot savu Eiropas perspektīvu;

2.  atkārtoti uzsver neatkarīgas tiesu sistēmas, pamattiesību aizsardzības un veicināšanas un iedarbīgas, pret korupciju vērstas cīņas nozīmi tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanā; atzinīgi vērtē ES jauno sarunu pieeju, kas stingri nostiprina minētās pamatjomas, kuras ir pievienošanās procesa būtība, un ietver 23. un 24. nodaļas agrīnu atvēršanu, pamatojoties uz skaidri noteiktiem un sīki izstrādātiem rīcības plāniem, kas veicina nepieciešamo tiesību aktu, iestāžu un stingras īstenošanas uzskaites izveidošanu; uzsver vajadzību noteikt pārredzamus un taisnīgus kritērijus visā procesā, kas kritērijus pārvērš konkrētos pasākumos virzībā uz pievienošanos;

Budžeta un finanšu pārvaldība

Tiesu reforma

3.  norāda, ka kopš 2001. gada ES pirmspievienošanās palīdzības apjoms Turcijai tiesu reformu jomā ir bijis EUR 128 938 935, kopā aptverot 30 projektus, no šīs summas EUR 66 645 666 tika izmaksāti 2012. gada 31. decembrī; uzsver, ka pašlaik 9 projekti ir pabeigti, 11 projekti tiek turpināti un 10 projekti tiks sākti(3);

4.  atzīst, ka Komisija 2012. gada februārī uzsāka atgūšanas procedūru saistībā ar diviem pabeigtiem projektiem Turcijā, t. i., trīs apelācijas tiesas ēku celtniecība Ankarā, Erzurumā un Dijarbakırā(4) un atbalsts apelācijas tiesas izveidei Turcijā(5); norāda, ka 2012. gada aprīlī tika atgūti EUR 21 767 205,29 un ka šī summa atbilst Komisijas iemaksām abos minētajos projektos; norāda uz to, ka Komisijas lēmumu par summu atgūšanu pilnā apmērā apstrīdēja ārējie novērtētāji; aicina Komisiju līdz 2013. gada decembrim sniegt precīzu informāciju šajā jomā un pamatot lēmumu atgūt visu summu;

5.  norāda, ka kopš 2005. gada ES pirmspievienošanās palīdzības apjoms Turcijai tiesu reformu jomā ir bijis EUR 240 064 387,48, kopā aptverot 124 projektus, no šīs summas EUR 85 749 243,96 tika izmaksāti 2012. gada 31. decembrī; uzsver, ka pašlaik 53 projekti ir pabeigti, 47 projekti tiek turpināti un 23 projekti tiks sākti(6);

1. tabula. Pirmspievienošanās palīdzība Rietumbalkānu valstīm tiesu reformu jomā

aptver PHARE, CARDS un IPA projektus

Valsts

Kopējā ES pirmspievienošanās palīdzība (eiro)

Maksājumi līdz 31.12.12.

(eiro)

Projektu skaits

Projektu statuss

Jaunie projekti

Pašreizējie projekti

Pabeigtie projekti

Albānija

46 954 563,08

12 681 306,32

17

2

14

1

Bosnija un Hercegovina

35 918 893,00

14 148 643,76

26

4

13

8

Horvātija

34 443 208,36

12 356 399,21

17

4

6

7

FYROM

11 295 000,00

3 236 000,00

13

2

1

10

Kosova

63 613 000,00

25 641 584,77

15

6

6

3

Melnkalne

4 790 085,00

3 406 910,19

9

0

2

7

Serbija

43 049 638,04

14 278 399,71

27

5

5

17

Kopā

240 064 387,48

85 749 243,96

124

23

47

53

Korupcijas apkarošana

6.  norāda, ka kopš 2001. gada ES pirmspievienošanās palīdzības apjoms Turcijai korupcijas apkarošanas jomā ir bijis EUR 6 160 000, kopā aptverot 5 projektus, no šīs summas EUR 1 661 732 tika izmaksāti 2012. gada 31. decembrī; uzsver, ka pašlaik 1 projekts ir pabeigts, 2 projekti tiek turpināti un 2 projekti tiks sākti;

7.  norāda, ka kopš 2005. gada ES pirmspievienošanās palīdzības apjoms Rietumbalkānu valstīm korupcijas apkarošanas jomā ir bijis EUR 55 160 227,76, kopā aptverot 45 projektus, no šīs summas EUR 16 060 007,57 tika izmaksāti 2012. gada 31. decembrī; uzsver, ka pašlaik 18 projekti ir pabeigti, 17 projekti tiek turpināti un 10 projekti tiks sākti(7);

2. tabula. Pirmspievienošanās palīdzība Rietumbalkānu valstīm korupcijas apkarošanas jomā

aptver PHARE, CARDS un IPA projektus

Valsts

Kopējā ES pirmspievienošanās palīdzība (eiro)

Maksājumi līdz 31.12.12.

(eiro)

Projektu skaits

Projektu statuss

Jaunie projekti

Pašreizējie projekti

Pabeigtie projekti

Albānija

3 500 000,00

3 184 112,00

2

0

1

1

Bosnija un Hercegovina

4 553 791,00

1 878 730,36

16

1

9

6

Horvātija

9 684 397,12

3 753 821,95

9

2

2

5

FYROM

14 647 000,00

1 182 000,00

5

3

0

2

Kosova

6 500 000,00

1 394 670,10

4

2

1

1

Melnkalne

6 391 722,00

2 690 106,00

5

1

2

2

Serbija

3 383 317,64

1 976 567,16

4

1

2

1

Kopā

55 160 227,76

16 060 007,57

45

10

17

18

8.  uzsver Komisijas jauno pieeju tiesu reformu un iekšlietu jautājumu risināšanai pievienošanās procesa agrīnā posmā; taču uzskata, ka vidēji tiesu iestāžu reformai ir izlietoti tikai 3,13 % no kopējā ES pirmspievienošanās palīdzības apjoma 2007.-2012. gadam, bet korupcijas apkarošanai — tikai 0,52 %; norāda, ka šajā pašā periodā kopējā summa, kas bija piešķirta visām 23. un 24. sadaļas jomām (tiesas un pamatbrīvības un tiesiskums, brīvība un drošība) ir aptuveni 7,41 % no kopējā pirmsiestāšanaš palīdzības apjoma; turklāt norāda, ka aptuveni 16,29 % no šīm jomām piešķirtajiem līdzekļiem ir piešķirti 1. komponenta mērķism nostiprināt tiesiskumu kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

9.   atzīst, ka IPA 2007 projekta „Atbalsts Bosnijas un Hercegovinas Tieslietu ministrijai stratēģiskās plānošanas, atbalsta koordinācijas un ES integrācijas jomā” līguma izpilde tika apturēta; aicina Komisiju līdz 2013. gada decembrim sniegt precīzu informāciju par līguma izpildes apturēšanu un projekta stāvokli;

Finansējums, paplašināšanās prioritātes un līdzfinansējums

10.  uzsver Komisijas jauno pieeju tiesu reformu un iekšlietu jautājumu risināšanai pievienošanās procesa agrīnā posmā; taču uzskata, ka vidēji tiesu iestāžu reformai ir izlietoti tikai 2,87 % no kopējā ES pirmspievienošanās palīdzības apjoma 2007.‒2013. gada periodam, bet korupcijas apkarošanai — tikai 0,52 %;

3. tabula. Īpašos projektos ar uzsvaru uz tiesu reformā, un korupcijas apkarošanā ieguldīto līdzekļu līmenis salīdzinājumā ar kopējo ES pirmspievienošanās palīdzības apjomu kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs 2007.-2013. gada periodam(8)

Valsts

Kopējais ES pirmspievienošanās palīdzības apjoms

Tiesu reformās ieguldītie līdzekļi

%

Korupcijas apkarošanā ieguldītie līdzekļi

%

Albānija

591 200 000,00

46 954 563,08

7,94

3 500 000,00

0,59

Bosnija un Hercegovina

655 300 000,00

35 918 893,00

5,48

4 322 690,00

0,66

Horvātija

998 000 000,00

28 124 764,60

2,81

9 552 355,11

0,96

FYROM

615 100 000,00

8 903 000,00

1,45

13 285 000,00

2,16

Kosova

635 300 000,00

63 613 000,00

10,01

6 500 000,00

1,02

Melnkalne

235 600 000,00

4 377 111,00

1,86

6 391 722,00

2,71

Serbija

1 385 400 000,00

43 049 638,04

3,11

3 383 317,64

0,24

Turcija

4 799 000 000,00

79 287 735,00

1,65

4 810 000,00

0,10

11.   norāda, ka vietējo iestāžu līdzfinansējuma līmenis dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs, un Horvātija un Turcija līdzfinansē galvenokārt projektus savā valstī, bet Serbija visus projektus īsteno, izmantojot ES pirmspievienošanās palīdzību; uzskata, ka līdzfinansētie projekti, jo īpaši tiesu sistēmas un korupcijas apkarošanas jomā, nodrošina saņēmēju lielāku līdzdalību; tāpēc aicina Komisiju IPA II programmas ietvaros palielināt vietējo iestāžu līdzfinansēto projektu skaitu;

12.  tādēļ uzskata, ka tiesu reformās un korupcijas apkarošanā ieguldīto pirmspievienošanās palīdzības līdzekļu apjoms neatspoguļo Komisijas noteikto prioritāti šajā saistībā; ņemot vērā ar tiesu iestādēm un korupciju saistīto jautājumu svarīgo nozīmi, to problēmu nopietnību, ar kurām nācies saskarties šajā jomā, kā arī pozitīvo ietekmi un sinerģiju, kādu gūtu citas nozares, ja reformas tiesu un korupcijas apkarošanas jomā tiktu pilnībā īstenotas, mudina Komisiju un saņēmējvalstis piešķirt pamatotāku un atbilstīgu finansējumu abām šīm jomām; tomēr norāda, ka citiem faktoriem, piemēram, katrai valstij atsevišķi izveidotajam strukturētajam dialogam par tiesiskumu un tiesu sistēmu, ir būtiski svarīga ietekme uz ES pirmsiestāšanās palīdzības efektivitāti tiesu sistēmu reformā un cīņā pret korupciju; tādēļ atzīst, ka kopējais finansējums nav vienīgais kritērijs, lai efektīvi īstenotu ES pasākumus tiesiskuma stiprināšanas un korupcijas apkarošanas jomā;

13.  pauž nožēlu par to, ka finansējums saskaņā ar IPA-I šķiet ierobežots salīdzinājumā ar šo jomu nozīmi; tomēr konstatē vāju IPA-I absorbcijas spēju tiesiskuma jomā dažās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs; uzskata, ka ir būtiski uzlabot pirmspievienošanās finansējuma pārvaldību šajā jomā saskaņā ar IPA-II, un uzsver, ka progress, kas panākts, īstenojot konkrētus mērķus saistībā ar neatkarīgu un efektīvu tiesu sistēmu, tiesiskumu un korupcijas apkarošanu, tostarp to īstenošanā, būtu jāuzrauga un jānovērtē, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem; uzskata arī, ka ir būtiski stimulēt izpildi saskaņā ar IPA-II, lai atalgotu būtisku progresu stratēģijas dokumentos noteikto attiecīgo mērķu sasniegšanā;

14.  pauž nožēlu, ka Komisijas rīcībā nav instrumenta, kas nodrošinātu automātisku izpildes līmeni attiecībā uz ES pirmspievienošanās projektiem, un uzsver, ka informācija par izpildes līmeni ir izšķiroši svarīga, lai uzraudzītu šo projektu efektīvu īstenošanu, tāpēc, lai agrīnā posmā konstatētu iespējamos šķēršļus; aicina Komisiju reizi 6 mēnešos centralizēt datus par to projektu izpildes līmeni, kuriem ir piešķirta ES pirmspievienošanās palīdzība;

15.   norāda, ka sadarbība tiesu sistēmu reformu un korupcijas apkarošanas jomā tiek īstenota arī politiskā līmenī, veidojot atsevišķu valstu strukturētu dialogu par tiesiskumu un tiesu sistēmu kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

Vispārīgas piezīmes

16.  uzsver, ka pirmspievienošanās projektu tiesu un korupcijas apkarošanas jomā efektivitāti galvenokārt ietekmē iestāžu politiskā griba pieņemt un pilnīgi īstenot reformas; pauž nožēlu par to, ka daudzās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs trūkst spēcīga politiskā atbalsta efektīvām reformām korupcijas un organizētas noziedzības apkarošanas un pilnīgi neatkarīgas tiesu sistēmas jomā; norāda, ka kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ES pirmspievienošanās palīdzību piešķir tāpēc, lai šo valstu tiesību sistēma — tiesiskais regulējums un prakse — atbilstu Eiropas standartiem;

Tiesu reforma

17.  atzinīgi vērtē izmaiņas, kas paredz veidot tiesisko un institucionālo regulējumu atbilstošāku ES acquis un modernizēt tiesu struktūru; atzīst, ka, piemēram, lietu pārvaldības sistēmas (CMS) pozitīvo ietekmi uz tiesu objektivitāti un efektivitāti dažreiz apdraud pārāk vērienīgi mērķi, kā tas ir Kosovas gadījumā;

18.  aicina Komisiju strādāt pie skaidrākas projektu darbības jomas definēšanas tādās jomās kā tiesu sistēma un cīņa pret korpuciju, kas ļautu konsekventāk uzraudzīt šīs jomas un ziņot par tām;

19.  uzsver, ka Parlaments būtu aktīvi jāiesaista pirmspievienošanās līdzekļu piešķiršanas un izmantošanas uzraudzībā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs visās jomās, tostarp tiesu sistēmās un cīņā pret korupciju; tādēļ uzsver, ka Parlaments būtu pastāvīgi jāinformē par IPA īstenošanu un līdzekļu piešķiršanu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

20.  atgādina, ka tiesiskums ir demokrātijas stūrakmens un priekšnoteikums, lai izveidotu funkcionējošu tirgus ekonomiku, un uzsver, ka tiesu reformas ir jāskata plašākā kontekstā; uzstāj uz to, ka tiesu sistēmai jābūt pilnīgi neatkarīgai, labāk prognozējamai, efektīvākai, un taisnīgākai, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmēji uzticas tiesu varai; šajā sakarā uzsver, ka jāievieš lietu nejaušas atlases principa sadalījums visās tiesās un jāveicina savlaicīga lietu izskatīšana un jurisprudences apvienošanu un visu tiesu pieņemto lēmumu tūlītēja publicēšana pēc to pieņemšanas, uzsver arī priekšrocības, tostarp finansiālās priekšrocības, ko dod sistēmas e-justice izmantošana; norāda, ka būtiski svarīga ir piemērota un nepārtraukta tiesnešu, prokuroru un tiesu darbinieku apmācība; norāda, ka saskaņā ar jauno pieeju pievienošanās sarunās vairāk uzmanības vajadzētu pievērst minētajiem jautājumiem;

21.  uzskata, ka ir būtiski paplašināšanās politikas prioritātes ciešāk saistīt ar ES finansiālo palīdzību, jo īpaši saistībā ar tiesiskumu, lai uzlabotu tiesu sistēmu neatkarību, pārskatatbildību, objektivitāti, profesionalitāti, pārredzamību un efektivitāti; uzsver, ka paredzams un pietiekams finansējums ir galvenais priekšnoteikums ilgtspējīgām tiesu sistēmas reformām; uzsver, ka ir svarīgi tiesnešiem, prokuroriem un ierēdņiem nodrošināt nepārtrauktu profesionālās kvalifikācijas celšanu; aicina sniegt turpmāku finansiālu palīdzību attiecīgajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un iesaistīt viņus, lai palielinātu tiesu sistēmas pārredzamību un uzlabotu tās ilgtermiņa kompetences, kā arī tiem, kas darbojas kā uzraugi un ziņotāji attiecībā uz līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu;

22.  pauž nožēlu, ka ES finansiālās palīdzības ietekmi un ilgtspēju būtiski ierobežo tas, ka tiesu sistēma nav prognozējama un ka nav prognozējama un pietiekama vietējā finansējuma;

23.  norāda, ka saskaņā ar jauno pieeju vairāk uzmanības tiks pievērsts minētajiem jautājumiem pievienošanās sarunu kontekstā;

Korupcijas apkarošana

24.  norāda, ka korupcija ir nopietna problēma lielākajā daļā kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu; pauž bažas, ka dažu Rietumbalkānu valstu progresa ziņojumos ir minēta saistība starp noziedzniekiem, organizētās noziedzības tīkliem un politisko eliti laikā, kad reģionā notika konflikti, un šī saistība joprojām pastāv; pauž nopietnas bažas par parādību „valsts nozagšana”, kas ir aktuāla dažās minētajās valstīs;

25.  norāda, ka patiesa īstenošana un konkrēti rezultāti korupcijas apkarošanas jomā, jo īpaši augsta līmeņa politiskās korupcijas un tiesu korupcijas lietās, joprojām ir nopietna problēma un ka būtu jāizveido pārliecinoša apsūdzības un notiesāšanas lietu uzskaite, lai izmērītu panāktos rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar jauno pieeju vairāk uzmanības tiks pievērsts minētajiem jautājumiem pievienošanās sarunu kontekstā; uzsver, ka korupcijas novēršanas pasākumi ir labāk jāplāno un tiem vajadzīgs atbilstīgāks finansējums, pamatojoties uz daudzu ieinteresēto personu sadarbību; aicina Komisiju izstrādāt plašu ilgtermiņa ES finansējuma stratēģisko perspektīvu tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas pārredzamības un korupcijas apkarošanas jomā kā valstu, tā Eiropas līmenī; norāda, ka saskaņā ar jauno pieeju vairāk uzmanības tiks pievērsts minētajiem jautājumiem pievienošanās sarunu kontekstā;

26.  vēlas, lai tiktu vesta uzskaite par objektīvas un sekmīgas kriminālvajāšanas un tiesu spriedumiem, apkarojot korupciju, tostarp augsta profila lietās, lai palielinātu iedzīvotāju ticību tiesiskumam un publiskajām iestādēm; aicina attiecīgās iestādes uzlabot starpiestāžu sadarbību, jo īpaši sadarbību ar tiesībaizsardzības struktūrām, paaugstināt sabiedrības izpratni un attīstīt pretkorupcijas noteikumu un darbību plānošanas, izpildes un uzraudzības spējas, kā arī cieši sadarboties ar valstu grupu pret korupciju (GRECO) un cieši iesaistīt valsts neatkarīgas struktūras, piemēram, pretkorupcijas aģentūras; atgādina, ka jāievieš korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģijas valstu un starptautiskā līmenī;

27.  uzskata, ka preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība un digitālā brīvība ir būtiska varas pārbaude un svarīgs elements cīņā pret korupciju, gan izveidojot vārda brīvības platformu, gan dodot sabiedrībai piekļuvi informācijai; tādēļ aicina šīs brīvības aktīvi iekļaut IPA programmās, kas paredzētas valdībām, iedzīvotājiem, kā arī preses un plašsaziņas līdzekļu tirgiem;

28.  pauž bažas, ka ES pirmspievienošanās palīdzība ne vienmēr tiek izmantota konsekventi, jo nav pieņemta reģionālā pieeja un stratēģija; uzsver, piemēram, to, ka Horvātijā par ES pirmspievienošanās palīdzības līdzekļiem tika izveidota korupcijas novēršanas iestāde ar izmeklēšanas pilnvarām, un Kosovā par šiem līdzekļiem tika izveidota korupcijas novēršanas iestāde bez izmeklēšanas pilnvarām, kas rada bažas par šīs iestādes efektivitāti; tāpēc aicina Komisiju izveidot skaidru reģionālo stratēģiju, lai kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs netiktu finansēti pretrunīgi projekti;

Projektu īstenošana

29.  norāda, ka pirmspievienošanās projekti ilgst no viena līdz trīsarpus gadiem; pamatojoties uz ārējiem tematiskajiem novērtējumiem, atzīst, ka šāds termiņš ir problemātisks, ja ne pārāk vērienīgs, jo lielākoties projektu darbības joma ir plaša, un ir daudz, bieži vien sarežģītu komponentu; ņemot vērā to, cik sarežģītas ir reformas tiesu sistēmā un korupcijas apkarošanā, kā arī tikai pirmsplānošanas darbībās vien ieguldīto laiku, ierosina, lai Komisija IPA II plānošanas ietvaros īsteno atbilstošus pasākumus un tos projektus, kuri palīdzētu noteikt ilgāku termiņu (no pieciem līdz septiņiem gadiem), iekļaujot iepriekšnoteiktu periodisku pārskatīšanu, kas ļautu veikt elastīgākus pielāgojumus, tostarp finansējuma jomā;

30.  pauž bažas par hronisko kavēšanos projektu īstenošanā un, galu galā, arī to efektivitātē; norāda, piemēram, ka sakarā ar vājajām vietām konkursu izsludināšanā un līgumu noslēgšanā projekti Turcijā vidēji kavējas par vienu gadu, līdz līgumi tiek izpildīti, savukārt Horvātijā līgumi attiecībā uz PHARE programmām tika parakstīti caurmērā vairāk nekā gadu vēlāk, nekā bija plānots, — tikai dažas dienas pirms Finanšu līgumā norādītā līgumu slēgšanas beigu termiņa;

31.   pauž bažas arī par to, ka sarežģītie un neelastīgie noteikumi pirmspievienošanās palīdzības jomā, ja projektā ir jāiekļauj jauni pasākumi, būs neefektīvi, un pasākumi būs jāatkārto vai būs jāpieņem neatbilstoši projekti; tomēr uzskata, ka vēl nav panākts pareizais līdzsvars starp elastīgumu, kas palielina projekta lietderīgumu, un nepieciešamību izvairīties no pārkāpumiem un panākt labāko iespējamo cenas un vērtības attiecību, un aicina Komisiju šajā sakarā rīkoties saskaņā ar IPA II;

32.  uzskata, ka pirms vērienīgu projektu īstenošanas vienmēr ir jāveic izmēģinājuma pasākumi, lai noteiktu un novērstu iespējamās nepilnības, samazinātu kavēšanos, no kuras var izvairīties, un grūtības, kā arī lai izmērītu plānotos rezultātus;

33.  norāda, ka visaptverošāka sektorāla pieeja tiesu reformu un korupcijas apkarošanas jomās viestu pozitīvas izmaiņas, piemēram, mērķtiecīgākas valstu reformas, donoru labāku koordināciju un ciešāku mijiedarbību starp atsevišķiem projektiem; aicina Komisiju nodrošināt to, lai sektorālas pieejas tiktu ieviestas saskaņā ar pamatnostādnēm par sektorālo pieeju pirmspievienošanās palīdzības jomā un lai pastiprinātu saņēmējvalstu spēju izstrādāt un īstenot lietderīgas nozaru stratēģijas; aicina Komisiju turpināt sniegt norādījumus par sektorālās pieejas īstenošanu IPA II plānošanas un programmu izstrādes laikā; uzskata, ka lielākajā daļā valstu nedz institucionālā sistēma, nedz budžeta piešķiršanas process nav tādā līmenī, lai varētu sniegt budžeta atbalstu nozarēm, un aicina Komisiju sekmēt nepieciešamos institucionālās un procedūru uzlabojumus saņēmējvalstīs;

34.  uzsver, ka sadarbība ar citiem atbalsta sniedzējiem un starptautiskām finanšu iestādēm un saskaņošana ir ļoti svarīga, lai darbības nedublētos, lai palīdzība tiktu izmantota efektīvi un lai sekmētu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu spēju veidošanu; pauž nožēlu, ka tiesu reforma un korupcijas apkarošana neattiecas uz Rietumbalkānu valstu investīciju sistēmu — ES , starptautisko finanšu iestāžu, divpusējo atbalsta sniedzēju un Rietumbalkānu valstu valdību kopējo iniciatīvu, kas izveidota, lai palielinātu atbalsta sniedzēju līdzekļu saskaņotību; aicina Komisiju un tās partnerus izveidot mehānismu, kas būtu līdzīgs Rietumbalkānu Investīciju satvaram un ar kuru tiktu pastiprināta sadarbība un koordinācija tiesu sistēmas reformu un cīņas pret korupciju jomā, un regulāri informēt Parlamentu par panākto progresu;

Efektivitāte un ilgtspējība

35.  atzīst, ka pēc tam, kad Revīzijas palāta bija veikusi 2001.–2005. gada pirmspievienošanās palīdzības projektu revīziju, tā norādīja, ka šo projektu ilgtspēju varētu uzlabot, ja: (i) palielinātu saņēmēju iesaistīšanu; (ii) nevienu projektu nesāktu bez uzturēšanas plāna; (iii) Komisija stingrāk uzraudzītu sadalījumu un novērtētu ES finansēto iekārtu un infrastruktūras izmantošanu un iv) tehniskās palīdzības sniegšanu atbilstīgi papildinātu aktīvs mudinājums veikt institucionālas izmaiņas; uzsver, ka par spīti uzlabojumiem, kas veikti saskaņā ar IPA programmu, joprojām pastāv dažas nepilnības, galvenokārt attiecībā uz ieinteresēto personu iesaistīšanu un līdzdalību, un norāda, ka, piemēram, 2011. plānošanas procesa laikā Turcijā saņēmēji tika iesaistīti gandrīz tikai pēdējos 12 mēnešos;

36.  norāda, ka pirmspievienošanās projektu pamatā ir projektu pamatdokumenti, kuros ir minēti projektu vispārējie un specifiskie mērķi, veicamās darbības, īstenošanas laikposms, izmaksas un veids, kā arī rādītāji, kurus izmanto projektu rezultātu mērīšanā;

37.  norāda, ka saskaņā ar finanšu noteikumu, kas attiecas uz Savienības gada budžetu (Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 — Finanšu regula), 30. pantu visiem politikas pasākumiem saistībā ar ES budžetu ir jānosaka SMART mērķi, un tie ir jāiekļauj gada darbības pārskatā kā budžeta plānošanas un budžeta līdzekļu vadības procesa daļa;

38.  izsaka novērojumu, ka projektu pamatdokumenti laika gaitā ir uzlabojušies, ietverot vairāk un labāk izstrādātus SMART mērķus, kā arī īpašus rādītājus attiecībā uz dažādajiem projekta komponentiem; tomēr pauž bažas par to, ka ārējā novērtējumā ir norādīts, ka dažiem projektiem neatbilstīgu rādītāju dēļ trūkst mērķtiecības, un SMART rādītāji ne vienmēr bijuši piemēroti tiesu nozarei; uzstāj, ka ir jāizstrādā kvalitatīvi rādītāji, kas ļauj mērīt šo projektu ilgtermiņa ietekmi; aicina Komisiju turpināt izstrādāt pamatnostādnes par izpildes rādītāju izmantošanu 2014.–2020. gada finanšu shēmas plānošanā, uzraudzībā un novērtēšanā saistībā ar IPA II; uzskata, ka ir jāizstrādā īpaši rādītāji tieslietu, brīvību un drošības jomā un ka tie ir jāizmanto saskaņā ar stratēģiskāku pieeju IPA II ietvaros;

39.  uzskata, ka kvalitatīva apmācība ir būtisks tiesu sistēmas reformu un šo projektu ilgtspējas aspekts, un atzinīgi vērtē to, ka vairāk nekā 30 % TAIEX darbību ir saistītas ar tiesiskumu, brīvībām un drošību, taču apšauba to objektīvo rādītāju atbilstību, kas noteikti projekta pamatdokumentos, kurus izmanto apmācību darbību pievienotās vērtības mērīšanai; norāda, ka tādi rādītāji kā „mācību personāla veikto apmācības darbību kvalitāte un kvantitāte” vai „apmācītie juriskonsulti ir apmierināti ar saņemto apmācību” ir vērsti galvenokārt uz apjomu, neņemot vērā rezultātus; norāda, piemēram, ka tas, ka dalībnieki aptaujas anketā apgalvo, ka saņemtā apmācība ietekmēs to darbu, pats par sevi nav ietekmes rādītājs; tāpēc aicina Komisiju precīzāk formulēt savus rādītājus apmācības jomā un organizēt vispusīgu kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs veikto apmācības darbību ietekmes novērtējumu;

40.  pauž nožēlu par to, ka bieži trūkst atbilstīgu pamatdatu, ko varētu izmantot par sākuma punktu uzlabojumu mērīšanai, tādējādi nav iespējama to izmaiņu mērīšana, kuras ir attiecināmas uz pirmspievienošanās projektiem;

41.   izsaka novērojumu, ka atbalsts, ko sniedz likumdošanas reformām, ir viens no visbiežāk īstenotajiem pirmspievienošanās projektiem; norāda, ka pašlaik institucionālais regulējums atbilst Eiropas standartiem, tomēr pauž bažas, ka tiesību aktu un regulējumu izmaiņu ilgtspēja kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs ir apdraudēta, jo nav vispārējas stratēģijas, ko norādīja ārējie vērtētāji; īpaši norāda, ka bieži nav spēkā sekundārie tiesību akti un papildu regulējums, pienākumu izmaiņas nav skaidri aprakstītas un darbinieki nav atbilstoši apmācīti, un tāpēc jaunos tiesību aktus nevar piemērot tā, kā plānots; uzstāj, ka atbalstam, ko sniedz likumdošanas reformām un korupcijas apkarošanai, ir jābūt ilgtermiņa un visaptverošam pasākumam, un ir jānosaka novērtēšanas kritēriji par visu procesu — no jauna regulējuma, tiesību aktu, sekundāro tiesību aktu un papildu regulējuma izstrādes līdz faktiskai notiesāšanai augsta līmeņa lietās;

42.  norāda, ka nav novērtēti vairākiem saņēmējiem paredzēto programmu darbības rezultāti un ilgtspēja; aicina Eiropas Savienības Revīzijas palātu minētos projektus iekļaut jaunajā īpašajā ziņojumā par pirmspievienošanās palīdzību kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

Uzraudzība un novērtēšana

43.  atzīst, ka Komisija uz rezultātiem orientētas uzraudzīšanas (ROM) ziņojumos novērtē pirmspievienošanās programmu ietekmi un ilgtspēju, bet pauž nožēlu, ka šie ziņojumi nav publiski pieejami; uzskata, ka Komisijas progresa ziņojumos ir jāiekļauj ROM ziņojumu konstatējumi un jāsniedz programmu novērtējums un to īstenošanas ietekme; tāpēc mudina Komisiju iekļaut nodaļu par ROM secinājumu iekļaušanu visos progresa ziņojumos;

44.  norāda, ka ROM (uz rezultātiem orientētas uzraudzīšanas) ziņojumu skaits dažādās valstīs ir atšķirīgs, svārstoties robežās no 31 ziņojuma par Albāniju līdz nevienam ziņojumam par Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Melnkalni un Serbiju; turklāt norāda, ka tām valstīm, kuras izmanto decentralizēto īstenošanas sistēmu (DIS), nav jāveic ārējā ROM, tāpēc Horvātijā tik maz tiek neatkarīgi sekots paveiktajam; aicina Komisiju nodrošināt programmu, kuras finansē, izmantojot ES pirmspievienošanās palīdzību, regulāru un vispusīgu neatkarīgo ārējo uzraudzību visās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

45.  pauž bažas, ka ROM ziņojumi tiek uzskatīti par strukturāli neobjektīviem, akcentējot pozitīvos vērtējumus, un ka tie ir neatbilstīgi ilgtermiņa darbības rezultātu uzraudzīšanai; uzsver, ka, veicot uzraudzību, būtu jāseko nozares darbības rezultātiem, nevis tikai projekta rezultātiem; mudina Komisiju izstrādāt visaptverošu uzraudzības rīcības plānu, ROM ziņojumu vietā ietverot citus novērtēšanas instrumentus, piemēram, nozares darbības novērtējuma sistēmas ar SMART rādītājiem, lai pēc laika būtu iespējams veikt projektu iznākumu visaptverošu novērtējumu; vēlas līdz 2014. gada beigām saņemt informāciju par darbības rezultātiem;

46.  atgādina par Parlamenta aicinājumu Komisijai novērtēt ietekmi un rezultātus attiecībā uz ES līdzekļu piešķiršanu tiesu reformu un korupcijas apkarošanas jomā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs(9); atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2012./2013. gadā publicēja novērtējumu tiesu un pamattiesību jomā Turcijā un novērtējumu par tiesiskumu, tiesu reformu un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu Rietumbalkānu valstīs; tomēr pauž nožēlu, ka novērtējumā par situāciju Turcijā nebija sniegts ar korupcijas apkarošanu saistīto projektu novērtējums;

47.   zina, ka Eiropas Savienības Revīzijas palāta gatavo īpašo ziņojumu par ES pirmspievienošanās palīdzību Serbijā; ļoti iesaka darbības rezultātu revīzijā iekļaut projektus, kas īstenoti tiesu reformu un korupcijas apkarošanas jomā;

Pārredzamība

48.  uzskata, ka būtu jāizveido un jāpublisko datubāze, kas ietvertu visus atbilstīgi pirmspievienošanās palīdzības programmām finansētos projektus; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt pasākumus tiesiskā regulējuma pārredzamības palielināšanai, kā arī sistēmu, saskaņā ar kuru ziņas par visiem ES līdzekļu saņēmējiem tiek publicētas vienā konkrētā tīmekļa vietnē neatkarīgi no līdzekļu pārvaldītāja, pamatojoties uz standartkategorijām atbilstošu informāciju, kas visām dalībvalstīm jāsniedz vismaz vienā no ES darba valodām;

49.  norāda uz Komisijas apņemšanos līdz 2015. gadam novērst minētās nepilnības, publicējot informāciju par IPA palīdzību saskaņā ar Starptautisko palīdzības pārredzamības iniciatīvu, ar ko nosaka vienotu standartu, kurš paredz elektroniskā formātā publicēt savlaicīgu, visaptverošu un perspektīvu informāciju par resursiem, kas piešķirti attīstības sadarbības ietvaros; uzsver, ka šī iniciatīva būs veiksmīga tikai tad, ja informācija tiks regulāri atjaunināta; tāpēc prasa Komisijai atjaunināt datubāzi katru mēnesi, kā tas ir paredzēts;

Valstu īpašās piezīmes

Albānija

50.  atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas, izmantojot ES atbalstu, veikti tiesiskā un institucionālā regulējuma un tiesu infrastruktūras jomā Albānijā; tomēr pauž bažas, ka netiek pietiekami ziņots par rezultātiem saistībā ar visu minēto izmaiņu faktisko pielietojumu, īstenošanu un konkrētu ietekmi;

51.   atzīst rezultātus saistībā ar stratēģisku dokumentu pieņemšanu pretkorupcijas jomā; tomēr pauž nopietnas bažas par to, ka šajā jomā veikto pasākumu efektivitāte ir bijusi zema; uzsver, ka Albānija 2012. gadā tika atzīta par valsti ar augstāko korupcijas līmeni Eiropā; aicina Komisiju un Albānijas iestādes steidzami pārskatīt korupcijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plānu īstenošanu šajā valstī;

Bosnija un Hercegovina

52.  pauž nožēlu, ka Bosnijā un Hercegovinā netiek piemērotas dažas nostiprinātās spējas tiesu jomā; pauž bažas, ka Revīzijas palāta 2009. gada revīzijā norādīja, ka nepietiek līdzekļu jaunās infrastruktūras darbībai un uzturēšanai, un tas rada risku, ka uzlabojumi nebūs ilgtspējīgi;

53.   pauž nopietnas bažas par korupcijas apkarošanas iestādes nepilnīgo darbību Bosnijā un Hercegovinā un par to, ka netiek pietiekami ziņots par konkrētiem rezultātiem saistībā ar ES finansējumu korupcijas apkarošanas jomā;

Horvātija

54.  norāda uz progresu Horvātijā dažās tiesu reformu jomās un uz reformām, kuru ilgtspēju nodrošināja, īstenojot turpmākus projektus;

55.   norāda uz dažām pozitīvām norisēm korupcijas apkarošanas jomā, kas minētas ikgadējā progresa ziņojumā par Horvātiju; tomēr pauž bažas par risku, ka pasākumi, kas pieņemti pirms šīs valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, ir neatgriezeniski un nav ilgtspējīgi; uzsver, piemēram, ka nav skaidrs, kurai iestādei ir galvenā atbildība par visām reformām korupcijas apkarošanas jomā, ka Interešu konflikta komisijas locekļi tika iecelti tikai 2013. gada februārī, un tas rada bažas par šīs komisijas spēju darboties un darbības rezultātiem, un ka joprojām ministriju darbinieki un uzņēmumu valdes locekļi tiek iecelti, pamatojoties uz politisku lēmumu, un šādu gadījumu skaits pieaug;

Kosova

56.  norāda, ka, tā kā Kosovas iestādes, kas atrodas Prištinā, nespēj kontrolēt situāciju valsts ziemeļu reģionos, tādēļ IPA projektiem, piemēram, „Juridiskās izglītības sistēmas reforma”, kas paredzēti visai Kosovu, ziemeļu reģionos būtībā bija minimāla ietekme;

57.  pauž nopietnas bažas, ka Revīzijas palāta ir atzinusi, ka ES palīdzība Kosovā tiesiskuma jomā nav pietiekami efektīva; atzīst, ka zināmā mērā ES pasākumu nepietiekamo efektivitāti var pamatot ar īpašu situāciju Kosovā — zems sākuma punkts tiesiskuma veidošanai, un tas, ka Kosovas iestādes šai jomai ir noteikušas pārāk zemu prioritāti; tomēr uzsver, ka dažās jomās Komisija un EĀDD veiks uzlabojumus:

   labāk definēs mērķus spēju veidošanas jomā un to saistību ar konkrētiem kritērijiem progresa novērtēšanai,
   labāk saskaņos ārējos un iekšējos mērķus,
   labāk saskaņos ES iestāžu darbību un Kosovas iestāžu un starptautiskās sabiedrības darbību, lai EULEX strādātu pilns skaits paredzēto darbinieku, lai šī misija darbotos tik ilgi, cik nepieciešams, un lai viņiem būtu efektīvam darbam vajadzīgās prasmes, kā arī
   nodrošinās to, lai politikas dialogos ar Kosovu īpaša uzmanība tiktu pievērsta tiesiskuma stiprināšanai un lai tie būtu saistīti ar stimuliem un prioritāriem nosacījumiem;

58.  īpaši pauž bažas, ka nav reāla progresa korupcijas apkarošanas jomā Kosovā; uzskata, ka korupcija ir liela problēma un būtisks šķērslis valsts iestāžu darbā;

FYROM

59.  atzinīgi vērtē progresu tiesiskā regulējuma jomā tiesu reformu rezultātā un pozitīvas izmaiņas efektivitātes un objektivitātes jomā, ko nodrošināja automātiskā tiesas lietu pārvaldības informācijas sistēma; atzīst FYROM aktīvo pieeju tiesu reformu jomā un tās vadošo pozīciju šajā jomā;

60.   pauž bažas, ka nav pieejami ziņojumi par FYROM īstenoto IPA projektu korupcijas apkarošanas jomā efektivitāti;

Melnkalne

61.  atzinīgi vērtē uzlabojumus reģionālās sadarbības jomā saistībā ar policijas un tiesu sadarbību, tiesiskā regulējuma stiprināšanu, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu tiesu neatkarību, un tiesu efektivitātes uzlabošanu Melnkalnē; pauž bažas par donoru sliktu koordināciju un sliktiem projektu ilgtspējas rezultātiem;

62.   norāda, ka Melnkalnē korupcija ir nopietna problēma; atzīst Melnkalnes centieni korupcijas apkarošanā un jo īpaši atzinīgi vērtē par ES līdzekļiem izveidotā Korupcijas apkarošanas iniciatīvas direktorāta nostiprināšanu;

Serbija

63.  pauž bažas, ka Serbijā tiesu neatkarība joprojām ir nopietna problēma, jo īpaši saistībā ar nelabvēlīgu politisko ietekmi; turklāt pauž bažas, ka jaunie tiesību akti tiek īstenoti nekonsekventi un nepareizi, un tāpēc tie var nebūt efektīvi;

64.  atzinīgi vērtē projekta „Atbalsts korupcijas apkarošanas iestādes izveidei” pozitīvo novērtējumu un īpaši to, ka šis projekts varētu būtiski ietekmēt visas mērķa grupas un sabiedrību kopumā; tomēr uzstāj, ka situācija ir pastāvīgi jāuzrauga, lai politiskā situācija negatīvi neietekmētu šā projekta darbību;

Turcija

65.  atzīst, ka tiesu jomā īstenotie projekti ir ilgtspējīgi, un atzinīgi vērtē Turcijas iestāžu politisko gribu turpināt sāktās reformas, ko apliecina arī lielāki budžeta līdzekļi, kas piešķirti apmācībai tieslietu jomā; tomēr norāda uz vairākām projektu nepilnībām, piemēram, to, ka nav pamatdatu un SMART rādītāju, kas ir vajadzīgi, lai pienācīgi novērtētu pirmspievienošanās projektu ietekmi;

66.   norāda, ka ES finansiālā palīdzība korupcijas apkarošanas jomā tiek sniegta samērā neilgi, sākot ar 2006. gada „Ētiku korupcijas novēršanai Turcijā”; atzīst, ka no Komisijas saņemta informācija par to, ka ES līdzekļus nevar piešķirt, ja nav izveidota neatkarīga, vienota korupcijas apkarošanas iestāde un ja nav pieņemta valsts stratēģija korupcijas apkarošanas jomā; norāda, ka minētais projekts ir puslīdz apmierinošs, tomēr tam nav noteikti SMART rādītāji;

o
o   o

67.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, OLAF uzraudzības komitejai un OLAF.

(1) Šis nosaukums neskar nostāju attiecībā uz Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
(2) 1. pielikums Komisijas atbildēm uz rakstiskajiem jautājumiem Nr. E-011447/2012, E-011448/2012, E-011449/2012, E-011661/2012, E-011662/2012, E-011663/2012, E-011664/2012 un E-011665/2012.
(3) 1. pielikums Komisijas atbildēm uz rakstiskajiem jautājumiem Nr. E-011447/2012, E-011448/2012, E-011449/2012, E-011661/2012, E-011662/2012, E-011663/2012, E-011664/2012 un E-011665/2012.
(4) Projekts Nr. TR0501.07, ES iemaksas: EUR 22 500 000; summa, kas samaksāta līdz 31.12.2012.: EUR 20 559 457,71.
(5) Projekts Nr. TR0401.02, ES iemaksas: EUR 1 400 000; summa, kas samaksāta līdz 31.12.2012.: EUR 1 207 747,58.
(6) Turpat.
(7) Turpat.
(8) Paziņojums par vidējo summu visā pirmsiestāšanās palīdzības paketē 2007.–2012. gadam, kura atvēlēta tiesu sistēmai un cīņai pret korupciju, atspoguļojot summas, kas šīm jomām piešķirtas līdz 2013. gada februārim.
(9) OV C 188 E, 28.6.2012., 19. lpp.; OV C 199 E, 7.7.2012., 106. lpp.; OV C 296 E, 2.10.2012., 94. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika