Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2145(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0328/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0328/2013

Debates :

PV 22/10/2013 - 5
CRE 22/10/2013 - 5

Balsojumi :

PV 23/10/2013 - 11.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0437

Pieņemtie teksti
PDF 561kWORD 55k
Trešdiena, 2013. gada 23. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projekts - visas iedaļas
P7_TA(2013)0437A7-0328/2013
Rezolūcija
 Pielikums
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (13176/2013 – C7-0260/2013 – 2013/2145(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) (Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izstrādi — III iedaļa(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2014. finanšu gadam(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2013. gada 28. jūnijā (COM(2013)0450),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas koordinatoru ieteikumus attiecībā uz pilnvarojumu trialogam par 2014. gada budžetu,

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2013. gada 2. septembrī un iesniedza Eiropas Parlamentam 2013. gada 11. septembrī (13176/2013 – C7-0260/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 1/2014, ko Komisija iesniedza 2013. gada 18. septembrī COM(2013)0644,

–  ņemot vērā Reglamenta 75.b pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A7-0328/2013),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  atgādina, ka Parlamenta prioritātes attiecībā uz 2014. gada budžetu ir ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, konkurētspēja, darbvietu radīšana un cīņa pret jauniešu bezdarbu, kā arī ES loma pasaulē; tādēļ atkārtoti pauž atbalstu politikas nostādnēm, ar kurām tiek sekmēta cīņa pret jauniešu bezdarbu, veicināta pētniecība, attīstība un jauninājumi, digitalizācijas programma, konkurētspēja, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), uzņēmējdarbība un pašnodarbinātība, izglītība, profesionālā apmācība, mobilitāte un ārējā palīdzība;

2.  uzstāj, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu darīt visu iespējamo, lai ES budžets tiktu izlietots lietderīgi un lai visiem no tā finansētajiem pasākumiem būtu nepārprotama Eiropas pievienotā vērtība; dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu pēc iespējas kopīgi pildīt uzdevumus un arvien ciešāk sadarboties;

3.  atgādina par savu apņēmību nodrošināt pietiekamu un reālistisku saistību un maksājumu apropriāciju apmēru, kas ļautu sākt programmu īstenošanu, daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam tām paredzot pietiekamu finansējumu, un izvairīties no kavēšanās to īstenošanā, kā arī nodrošināt to, ka tiek veiksmīgi pabeigtas programmas, kuras uzsāka saskaņā ar DFS 2007.–2013. gadam;

4.  tādēļ pauž nožēlu par Padomes lēmumu šogad atkal ieņemt ierasto nostāju, veicot budžeta projektā horizontālus samazinājumus, kuru mērķis ir 2014. gadam mākslīgi samazināt Savienības līdzekļu apjomu kopumā par EUR 240 miljoniem (–0,2 %) saistību apropriācijās un par EUR 1 061 miljoniem (–0,8 %) maksājumu apropriācijās, salīdzinot ar budžeta projektu; līdz ar to salīdzinājumā ar 2013. gada budžetu (ieskaitot budžeta grozījumus Nr. 1–5) ir ievērojami samazinājušās gan saistību apropriācijas (–6 %), gan maksājumu apropriācijas (–6,6 %);

5.  pauž pārsteigumu par to, ka savā nostājā Padome ne tikai nav ņēmusi vērā vienošanos par DFS, kas paredz apropriāciju prioritāru piešķiršanu programmai „Erasmus+”, „COSME” un „Apvārsnis 2020”, bet vēl vairāk samazinājusi apropriāciju apmēru dažām no šīm programmām;

6.  pauž dziļu nožēlu, ka Padome ir samazinājusi saistību un maksājumu apropriācijas visās izdevumu kategorijās; atgādina, ka visvairāk skartas ir 1.a izdevumu kategorija (–0,36 % saistību apropriācijās un –3,6% maksājumu apropriācijās, salīdzinot ar budžeta projektu), 4. izdevumu kategorija (–0,21 % saistību apropriācijās un –2,5 % maksājumu apropriācijās, salīdzinot ar budžeta projektu) un 5. izdevumu kategorija (–1,78 % saistību un maksājumu apropriācijās, salīdzinot ar budžeta projektu); norāda, ka 1.a izdevumu kategorijā un 4. izdevumu kategorijā ir programmas un iniciatīvas, kas ir svarīgas stratēģijas „Eiropa 2020” un ES ārpolitikas mērķu īstenošanai, un ka šie vispārējie samazinājumi ietekmēs Parlamentam prioritāri svarīgas iniciatīvas abās šajās jomās;

7.  uzsver to, ka šie samazinājumi ir tiešā pretrunā ar politisko vienošanos par DFS attiecībā uz apropriāciju prioritāru piešķiršanu, un netiek ņemtas vērā Parlamenta prioritātes, kas bija minētas tā rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2014. gada budžeta izstrādi un ieteikumos attiecībā uz pilnvarojumu trialogam par 2014. gada budžeta projektu;

8.  noraida Padomes argumentu, ka ierosinātie samazinājumi attiecas uz programmām, kuras netiek īstenotas pilnā apmērā vai kuru īstenošanā gūti vāji rezultāti, jo Padomes veiktie saistību apropriāciju samazinājumi galvenokārt skar to jaunās paaudzes daudzgadu programmu īstenošanas spējas, kuras vēl nav uzsāktas; turklāt Padomes veiktie maksājumu apropriāciju samazinājumi ietekmē galvenokārt to programmu pabeigšanu, kuru īstenošanas līmenis ne tikai ir labs, bet pat pārsniedz plānoto (piemēram, 1.a izdevumu kategorijā iekļautā Pētniecības un inovācijas pamatprogramma, programmas „Galileo”, „Muita” un „Fiscalis” un 1.b izdevumu kategorijā iekļautais ESF, ERAF un Kohēzijas fonds); īpaši uzsver, ka ar šādiem maksājumu apropriāciju samazinājumiem pilnībā tiek ignorēts Savienības politikas virzienu un jo sevišķi kohēzijas politikas daudzgadu raksturs; uzsver, ka 52 % no 2014. gada budžeta projektā pieprasītajām maksājumu apropriācijām ir paredzētas to programmu pabeigšanai, kuras uzsāka saskaņā ar DFS 2007.–2013. gadam;

9.  pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem patvaļīgajiem samazinājumiem attiecībā uz administratīvajām un atbalsta pozīcijām svarīgāko ES programmu finansēšanai; uzskata, ka šie samazinājumi negatīvi ietekmētu jaunu programmu veiksmīgu uzsākšanu, jo nepietiekamas administratīvās spējas rada nopietnu risku, ka ES politikas virzienu īstenošana var tikt aizkavēta; pauž nožēlu par dalībvalstu tieksmi vairāk rūpēties par mazsvarīgiem un aplamiem īstermiņa ietaupījumiem, nevis censties panākt ilgtermiņa rezultātus; tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētos izdevumus visās administratīvajās un atbalsta pozīcijās, kuras samazinājusi Padome;

10.  ņem vērā projektu Padomes paziņojumam par maksājumiem, ko Padome pieņēma saistībā ar savu nostāju attiecībā uz 2014. gada budžeta projektu; tomēr pauž pārliecību, ka šis dokuments nevar tikt uzskatīts par pienācīgu politisku garantiju pietiekama un atbilstoša maksājumu līmeņa nodrošināšanai 2014. gadā, ja vien to būtiski neuzlabo; pauž apņēmību nodrošināt nepieciešamos līdzekļus un mainīt pēdējo gadu tendenci, proti, to, ka gada beigās ievērojami pieaug nenokārtoto maksājumu apjoms; tādēļ aicina Padomi vienoties par kopīgu politisku apņemšanos izmantot visus pieejamos līdzekļus saskaņā ar Regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, tostarp iespēju izmantot rezerves neparedzētiem izdevumiem un/vai pārskatīt maksājumu maksimālo apjomu, lai neapdraudētu jaunās programmas un vienlaikus samazinātu nenokārtoto maksājumu apjomu gada beigās;

11.  atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu paziņojumu par to, ka būtu jārod labāks līdzsvars starp saistībām un maksājumiem, lai izvairītos no situācijas, kurā Savienība nespēj pildīt savas juridiskās saistības; pauž apmierinājumu, ka vairākas delegācijas Padomē ir sākušas aktualizēt tos pašus jautājumus, ko Parlaments vairākkārt izvirzījis aizvadīto gadu budžeta procedūrās;

12.  uzskata, ka Padomes lēmums samazināt saistību un maksājumu apropriācijas ir nepieņemams; atgādina, ka saistības atspoguļo Savienības politiskās prioritātes un tās būtu jānosaka ilgtermiņa perspektīvā, ņemot vērā laiku, kad ekonomiskā lejupslīde varētu būt beigusies; tādēļ uzskata, ka kopumā saistību apmērs būtu jāatjauno budžeta projektā noteiktajā līmenī; tomēr plāno palielināt saistību apropriācijas nedaudz virs budžeta projektā noteiktā apmēra atsevišķām budžeta pozīcijām, kas saistītas ar programmām, kuras sniedz tiešus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem, un palīdz sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos prioritāros mērķus, jo tie ir būtiski svarīgi Savienības izaugsmei un konkurētspējai, kā arī tām budžeta pozīcijām, kas saistītas ar Eiropas vērtību izplatīšanu un solidaritāti ārpus Savienības robežām;

13.  tādēļ apropriāciju kopējo līmeni 2014. gadam nosaka EUR 142 625 miljonu un EUR 136 077 miljonu apmērā attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijās;

14.  tādēļ prasa saistību apropriācijās izmantot elastības instrumentu EUR 274,2 miljonu apmērā; uzskata, ka 1.b izdevumu kategorijā elastības instruments stiprinātu Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu, kamēr likumdevējas iestādes panāk galīgo vienošanās par juridisko pamatu, kam saistībā ar DFS jāatspoguļo 2013. gada 27. jūnijā panāktā politiskā vienošanās attiecībā uz kopējiem piešķīrumiem šim fondam, kā arī no struktūrfondiem piešķirtu papildu palīdzību Kiprai, kā valstu un valdību vadītāji par to vienojās 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmē; uzskata, ka 4. izdevumu kategorijā no elastības instrumenta varētu sniegt turpmāku atbalstu humānajai palīdzībai Tuvajos Austrumos;

15.  ikgadējā budžeta procedūrā plāno uzsākt nopietnas diskusijas par ieņēmumu daļu, jo tā ir Savienības budžeta neatņemama sastāvdaļa un nebūtu jānošķir no izdevumu daļas; šajā sakarībā apšauba to, cik pamatoti ir ļaut dalībvalstīm kā administratīvās izmaksas paturēt 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem, un prasa rūpīgāk izvērtēt šo līdzekļu izlietojumu; prasa noteikt reālistiskāku prognozi attiecībā uz gaidāmajiem ieņēmumiem no soda maksām, ko Komisija iekasē no uzņēmumiem par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem konkurences jomā, un prasa turpināt apspriešanos par budžeta pārpalikuma prognozēšanu, lai izvairītos no sarežģītas procedūras, kura citiem nav saprotama un kuras piemērošana pašlaik izpaužas kā šīs summas atdošana dalībvalstīm, attiecīgi samazinot to NKI iemaksas;

Maksājumu apropriācijas

16.  pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi maksājumu apmēru, kā rezultātā ir EUR 9,5 miljardu (9 500 miljonu) (-6,6 %) samazinājums salīdzinājumā ar 2013. gadam pieņemto budžetu (ieskaitot budžeta grozījumus Nr. 1–5); atkārtoti norāda — lai gan DFS 2014.–2020. gadam iekļautais finansējums ir mazāks un ir absolūti nepieciešams ievērot iepriekšējās saistības, Padome turpina akli sekot savai ierastajai stratēģijai un mākslīgi samazināt maksājumu apropriāciju līmeni, neņemot vērā reālās vajadzības un ar dalītas pārvaldības palīdzību relatīvi ietaupot izdevumus, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis it kā saņem atpakaļ daļu no iemaksām;

17.  norāda — tas notiek, neraugoties uz nopietno situāciju saistībā ar maksājumiem jau 2013. gadā, kad budžeta izpilde septembra sākumā par EUR 9 miljardiem un EUR 18 miljardiem pārsniedza tos pašus rādītājus attiecīgi 2012. un 2011. gadā tajā pašā laika posmā; uzsver, ka šāda laba un aizvien pieaugoša līdzekļu apguves spēja norāda, ka Savienības programmas faktiski tiek veiksmīgi īstenotas praksē; pauž apņēmību nodrošināt to, lai mākslīgi ierobežojumi attiecībā uz budžetā iekļautajiem maksājumiem nekavētu pildīt saistības, par kurām iepriekš ir panākta vienošanās;

18.  uzskata, ka — jo īpaši šogad — aplama ir Padomes nostāja, proti, paredzēt mākslīgu rezervi EUR 1 miljarda apjomā zem 2014. gadam paredzētā maksājumu maksimālā apjoma, un to nevar attaisnot, jo īpaši ņemot vērā paredzamo to nenokārtoto maksājumu apjomu 2013. gada beigās, kurus nāksies pārnest uz nākamo gadu;

19.  uzsver to, ka Padomes nostājā nav ņemts vērā dramatiski nepietiekamais maksājumu apropriāciju līmenis, jo īpaši kohēzijas politikas jomā, norāda, ka pašu dalībvalstu sniegtās jaunākās prognozes (2013. gada septembris) par līdz 2013. gada beigām iesniedzamajiem maksājumu pieprasījumiem, ko pārbaudījusi un koriģējusi Komisija, liecina, ka 2013. gada beigās paredzama aptuveni EUR 20 miljardu pārnešana, turklāt pat tad, ja pilnībā būs pieņemta budžeta grozījuma Nr. 2/2013 otrā daļa (budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projekts); atgādina, ka no 2013. gada pārnesti derīgi maksājumu pieprasījumi būs jāatvelk no 2014. gadam pieejamā maksājumu apropriāciju apjoma, to attiecīgi samazinot; uzsver, ka tas ārkārtīgi saspīlēs stāvokli attiecībā uz 2014. gada budžetu, arī tādēļ, ka jāņem vērā nepieredzēti augstais nenokārtoto maksājumu pieprasījumu apjoms un kopumā lielais nesamaksāto saistību līmenis;

20.  pauž izbrīnu par to, ka daži Padomes ierosinājumi attiecībā uz budžeta samazināšanu skar programmas „Apvārsnis 2020” un „COSME”, kā arī ESF programmas, kas formāli un pēc būtības ir tiešā pretrunā gan ar neseno politisko vienošanos par DFS 2014.–2020. gadam attiecībā uz apropriāciju prioritāru piešķiršanu šīm programmām 2014. un 2015. gadā, gan iestāžu apņemšanos visaugstākajā līmenī cīnīties pret jauniešu bezdarbu; turklāt atgādina, ka daļa no Padomes ierosinātā samazinājuma skar budžeta pozīcijas, kas tika pastiprinātas saistībā ar vienošanos par budžeta grozījuma Nr. 2/2013 pirmo daļu;

21.  tādēļ stingri iebilst pret Padomes pieeju maksājumu apropriācijām un groza tās nostāju šajā jautājumā, lai nodrošinātu, ka 2014. gada maksimālā apjoma samazināšana salīdzinājumā ar 2013. gadu negatīvi neietekmē ne to programmu pienācīgu īstenošanu un pabeigšanu, kuras ir iekļautas DFS 2007.–2013. gadam, paturot prātā to, ka Komisijas priekšlikumā 52 % maksājumu apropriāciju ir paredzētas nesamaksāto saistību segšanai, ne arī jaunu programmu sākšanu;

22.  nolemj lielākajā daļā budžeta pozīciju, kurām Padome ir ierosinājusi finansējuma samazinājumu, atjaunot budžeta projektā paredzēto maksājumu apropriāciju apmēru; norāda — lai gan dažās budžeta pozīcijās maksājumu apropriācijas ir palielinātas, bet citās — ievērojami samazinātas, maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms neļauj pienācīgi finansēt Parlamenta noteiktās prioritātes; tādēļ izvērtējot visas iespējas attiecībā uz maksājumu apropriāciju pārdali, ierosina maksājumu apropriācijām EUR 211 miljonu apmērā izmantot elastības instrumentu, lai finansētu humāno palīdzību;

23.  cer, ka 2013. gada 26. septembrī paredzētā iestāžu sanāksme par maksājumiem palīdzēs Parlamentam un Padomei vienoties par šo kopīgo politisko apņemšanos un rast kopēju nostāju budžeta saskaņošanas procesā, neuzsākot nevajadzīgas diskusijas par Komisijas sniegto datu apjomu un kvalitāti, un tādējādi radot iespēju risināt visus ar neveiktiem maksājumiem saistītos jautājumus 2014. gada budžeta izpildes gaitā;

24.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projektu (budžeta grozījuma Nr. 2/2013 otrā daļa), kurā paredzēti papildu EUR 3,9 miljardi, lai segtu maksājumus, kurus bija jāveic 2013. gadā, un kas ir viens no nosacījumiem, lai varētu balsot par DFS regulu; aicina to ātri un pilnībā pieņemt Padomē; atkārtoti pauž 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā par politisko vienošanos attiecībā uz DFS izklāstīto nostāju, proti, ka Parlaments nedos savu piekrišanu DFS regulai vai nepieņems 2014. gada budžetu, kamēr Padome nepieņems budžeta grozījumu Nr. 8/2013, kas attiecas uz budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projekta otro daļu;

1.a izdevumu kategorija

25.  atkārtoti norāda, ka, izņemot finansējumu liela mēroga infrastruktūras projektiem, salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta projektā jau bija paredzēts, ka 1.a izdevumu kategorijā apropriāciju apmērs būs par EUR 1,1 miljardu mazāks; pauž nožēlu par to, ka papildus tam un neņemot vērā visu neseno valstu un valdību vadītāju pausto politisko apņemšanos attiecībā uz mērķu sasniegšanu jomās, uz kurām attiecas šī izdevumu kategorija, Padome nolēma samazināt apropriāciju apmēru 1.a izdevumu kategorijā par vēl EUR 60 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu;

26.  uzsver, ka daļa no Padomes ierosinātajiem samazinājumiem jo īpaši ietekmē programmas, kuras Eiropadome ir noteikusi kā stratēģiskas programmas izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai, proti, programmu „Apvārsnis 2020” (EUR –43,7 miljoni) un „COSME” (EUR –0,5 miljoni); pauž nožēlu, ka tas formāli un pēc būtības ir pretrunā ar politisko vienošanos par DFS, kura paredz arī īpašu elastību cīņā ar jauniešu bezdarbu un pētniecības veicināšanā;

27.  atkārtoti pauž atbalstu ES programmām pētniecības, konkurētspējas, uzņēmējdarbības, inovāciju un sociālās iekļaušanas jomā, kuras ir stratēģijas „Eiropa 2020” svarīgākās sastāvdaļas; tādēļ uzskata, ka ir jāatjauno visas budžeta pozīcijas, kurās Padome ir samazinājusi finansējumu, lai vēl vairāk nevājinātu šo izdevumu kategoriju; turklāt nolemj prioritāri piešķirt līdzekļus atsevišķās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz noteiktām prioritārām jomām, piemēram, programmu „Apvārsnis 2020”, „COSME” un „Erasmus +”, kas nerada pieaugumu, jo kopējais līdzekļu apjoms 2014. -2020.gada DFS šīm programmām netiek mainīts, kā arī palielināt līdzekļu apjomu digitalizācijas programmai, transporta politikai, sociālajam dialogam, „EURES”, programmai „Progress”, mikrofinansēšanai un sociālajai uzņēmējdarbībai, īpašiem ikgadējiem pasākumiem un Eiropas statistikas kvalitātei;

28.  savā lasījumā ņem vērā politisko vienošanos par DFS, kas paredz apropriāciju prioritāru piešķiršanu programmai „Apvārsnis 2020” 2014. gadā EUR 212,2 miljonu apmērā (EUR 106,1 miljons Eiropas Pētniecības padomei un EUR 106,1 miljons Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām), programmai „COSME” EUR 31,7 miljonu apmērā un programmai „Erasmus +” EUR 137,5 miljonu apmērā, tātad kopumā EUR 381,4 miljonu apmērā;

29.  atbalsta arī attiecīgu īstenošanas atlikšanu attiecībā uz EUR 381,4 miljoniem saskaņā ar politisko vienošanos par DFS un Komisijas grozījuma vēstuli Nr. 1/2014, samazinot finansējumu „ITER” par EUR 212,2 miljoniem un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas sadaļai — par EUR 169,2 miljoniem (šis līdzekļu samazinājums jau bija iekļauts budžeta projektā, lai gan sākotnēji bija iecerēts citam nolūkam);

30.  uzskata, ka dažās jomās būtu jāveic mērķtiecīgi samazinājumi un/vai saistību apropriācijas jāiekļauj rezervē, proti, tādās kā komunikācija par Ekonomikas un monetāro savienību (EUR –2 miljoni) un finanšu pārskatiem un revīzijām (iekļaujot rezervē, līdz tiek panākta vienošanās par attiecīgu Savienības programmu);

31.  iekļauj savā lasījumā līdz šim sasniegtos rezultātus likumdevēju sarunās; jo īpaši nolemj izveidot virkni jaunu budžeta pozīciju programmai „Apvārsnis 2020” ar atgādinājumiem un atbalsta Komisijas grozījumu vēstulē Nr. 1/2014 minēto jauno budžeta pozīciju izveidi ar nosacījumu, ka tām arī tiek pielikti atgādinājumi; sagaida, ka Komisija saistībā ar 2014. gada budžeta saskaņošanu sagatavos vispusīgu priekšlikumu, lai nodrošinātu budžeta projekta atbilstību visu skarto programmu jaunajam juridiskajam pamatam, pārņemot un papildinot Parlamenta pieņemtās budžeta pozīcijas;

32.  atbalsta īpašas apakšpozīcijas izveidi programmas „Erasmus+” budžeta pozīcijā, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību attiecībā uz jauniešiem paredzētam darbībām šajā programmā, un veic budžeta līdzekļu nodošanu 11,5 % apmērā no sākotnējā „Erasmus +” līdzekļu apjoma par labu šai jauniešiem paredzētajai apakšpozīcijai; svītro Padomes izveidoto apakšpozīciju, kurā bija iekļautas darbības dotācijas valstu aģentūrām;

33.  nolemj attiecībā uz sociālo dialogu izmantot iepriekšējā plānošanas perioda nomenklatūru; tādēļ tāpat kā iepriekš sadala šo budžeta pozīciju un tajā iekļautās apropriācijas trīs atsevišķās apakšpozīcijās;

34.  atzīmē, ka pēc Parlamenta lasījuma 1.a izdevumu kategorijā paliek [EUR 65 446 000] liela rezerve;

1.b izdevumu kategorija

35.  norāda — lai gan Padome praktiski nav mainījusi saistību apropriāciju apmēru (tikai EUR –3,3 miljoni), tā ir vēl vairāk samazinājusi maksājumu apropriāciju apmēru (EUR –202,2 miljoni jeb –0,4 % salīdzinājumā ar budžeta projektu), skarot gan mērķi „Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” (EUR –114,151 miljoni jeb –0,23 %), gan Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķi (EUR –84,805 miljoni jeb –6,19 %), un ir tikai mākslīgi par EUR 3,3 miljoniem palielinājusi rezervē iekļauto līdzekļu apmēru;

36.  uzsver, ka visvairāk līdzekļu samazināts ERAF un Kohēzijas fondam (ERAF — EUR –125,155 miljoni, Kohēzijas fondam — EUR –44,312 miljoni, savukārt ESF finansējums ir samazināts par EUR 32,788 miljoniem); pauž patiesu nožēlu par to, ka 69,33 % (proti, EUR 98,7 miljoni) no vispārējā maksājumu apropriāciju samazinājuma skar apropriācijas, kas paredzētas iepriekšējos periodos uzsāktu programmu pabeigšanai;

37.  pauž nožēlu, ka Komisija priekšfinansējuma aprēķināšanā ir pamatojusies uz apjomu, par ko vienojās Eiropadomes 2013. gada februāra sanāksmē, jo šo jautājumu turpina apspriest starpiestāžu nozaru sarunās, kurās Parlamentam ir koplēmuma tiesības, un šādi tiek apdraudēta minēto sarunu iznākuma nozīme; atgādina, ka priekšfinansējums ir būtisks, jo dalībvalstīm un reģioniem ir vajadzīgs pietiekams finansējums perioda sākumā, lai ieguldītu projektos, kas sekmēs pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanas centienus; šajā sakarībā atkārtoti pauž Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas nostāju, ka ir jāizvēlas tādas pašas priekšfinansējuma likmes kā pašreizējā periodā, jo krīze turpinās;

38.  atgādina, ka uz 1.b izdevumu kategoriju attiecas lielākā daļa pašreiz nesamaksāto saistību; pauž nopietnas bažas par to, ka nesamaksāto rēķinu summa kohēzijas politikas jomā 2013. gada beigās būs aptuveni EUR 20 miljardi, kas radīs lielu deficītu, kura segšanai līdzekļi būs jāatskaita no maksājumu apropriācijām, kas pieejamas pašreizējo programmu pabeigšanai un jaunu programmu uzsākšanai 2014. gadā, tādējādi samazinot tām pieejamo apropriāciju apjomu; uzsver, ka atkārtota maksājumu apropriāciju nepietiekamība ir galvenais iemesls nepieredzēti augstam nesamaksāto saistību līmenim, jo īpaši 2007.–2013. gada DFS pēdējos gados;

39.  tādēļ noraida Padomes ieviestos samazinājumus 1.b izdevumu kategorijā; uzskata, ka tas radītu vēl nopietnāku maksājumu iztrūkuma risku, nekā jau bija paredzēts, un kavētu jau iztērēto līdzekļu atmaksu saņēmējām dalībvalstīm un reģioniem, radot nopietnas sekas īpaši tām dalībvalstīm, kuras jau saskaras ar ekonomiskām, sociālām un finansiālām problēmām;

40.  nolemj atjaunot budžeta projektā paredzētās summas saistībām un maksājumiem visās šīs kategorijas budžeta pozīcijās, kurās Padomes tās samazinājusi, un palielināt budžeta projekta saistību apropriācijas vairākās pozīcijās, galvenokārt saskaņā ar Komisijas grozījumu vēstuli Nr. 1/2014, kurā paredzēts 2014. gadā piešķirt Kiprai struktūrfondu līdzekļus kopumā EUR 100 miljonu apmērā pašreizējās cenās;

41.  atgādina stratēģijā „Eiropa 2020” paredzēto mērķi samazināt nabadzību vismaz 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks; turklāt atgādina par politisko vienošanos par DFS, saskaņā ar kuru Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam visam 2014.–2020. gada laikposmam būtu jāparedz līdzekļu palielinājums līdz pat EUR 1 miljardam (papildus EUR 2,5 miljardiem, par ko vienošanās jau panākta); tādēļ nolemj nostiprināt šo fondu, piešķirot kopējās saistību apropriācijas EUR 500 miljonu apmērā darbībām, kas veicina sociālo kohēziju un mazina smagākos nabadzības veidus Savienībā;

42.  izveido divas jaunas budžeta pozīcijas, kas paredzētas, lai sniegtu tehnisko palīdzību Savienības stratēģijām Baltijas jūras makroreģionā, tādējādi atzīstot to veiksmīgu īstenošanu pašreizējā plānošanas periodā, kā arī pirmo reizi — Donavas makroreģionos (katrai paredzot EUR 2,5 miljonus saistību un maksājumu apropriācijās);

43.  atzinīgi vērtē sarunās par DFS 2014.–2020. gadam panākto vienošanos attiecībā uz Jaunatnes nodarbinātības ierosmi („YEI”); uzskata, ka ir nepieciešams atbilstošs finansējuma līmenis, lai nodrošinātu tās tūlītēju uzsākšanu un varētu cīnīties ar nepieredzēti augsto jauniešu bezdarba līmeni; tādēļ apstiprina apropriāciju prioritāru piešķiršanu un finansējuma atlikšanu saistībā ar „YEI”, kā arī atbilstošo finansējuma atlikšanu Eiropas teritoriālajai sadarbībai, kā to ierosinājusi Komisija; atkārtoti norāda, ka no 2016. gada būs nepieciešamas papildu apropriācijas, lai nodrošinātu šīs ierosmes efektivitāti un ilgtspējību;

44.  atbalsta to, ka papildus jau pastāvošām budžeta pozīcijām tiek izveidotas jaunas budžeta pozīcijas, kas paredzētas tehniskās palīdzības sniegšanai saistībā ar visiem pieciem struktūrfondiem, pievienojot šīm pozīcijām atgādinājumu (p. m.) un atbilstīgas budžeta piezīmes, lai izpildītu dalībvalstu prasības, kā norādīts Komisijas grozījumu vēstulē Nr. 1/2014; sagaida, ka tas uzlabos jauno programmu īstenošanu dalībvalstu līmenī;

45.  pauž nožēlu par to, ka šajā izdevumu kategorijā Parlamentam netiek atstātas rīcības iespējas; atkārtoti pauž pārliecību par to, ka politiska vienošanās par DFS ir saistoša visām iestādēm un ka tiks izmantots ar šo vienošanos apstiprinātais elastības instruments, lai varētu savlaicīgi sākt īstenot Parlamenta prioritātes un nodrošināt tam nepieciešamo finansējumu;

2. izdevumu kategorija

46.  norāda — lai gan Padomes veikto samazinājumu apmērs 2. izdevumu kategorijā bija vismazākais, dažām programmām apropriāciju apjoms samazināts, jo īpaši programmā „LIFE+”, kas ir Parlamenta prioritāte (–4,07 % maksājumu apropriācijās);

47.  atjauno budžeta projektā paredzētos izdevumus visās pozīcijās, kurās tos samazinājusi Padome, un par EUR 28 miljoniem palielina saistību apropriācijas programmai „Augļi skolai”, lai saskaņotu to apmēru ar 2013. gada jūnijā panākto politisko vienošanos par jaunu kopīgo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gadam;

48.  atbalsta jaunu budžeta pozīciju izveidi, kas paredzētas tehniskās palīdzības sniegšanai Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam, pievienojot šīm pozīcijām atgādinājumu, kā norādīts Komisijas grozījumu vēstulē Nr. 1/2014;

3. izdevumu kategorija

49.  atgādina — lai gan 3. izdevumu kategorija finanšu piešķīruma ziņā ir vismazākā DFS izdevumu kategorija, tā attiecas uz Savienības iedzīvotājiem svarīgām jomām;

50.  ņem vērā samazinājumus šajā izdevumu kategorijā, kurus Komisija jau ir ierosinājusi budžeta projektā; pauž nožēlu, ka Padome samazinājusi saistību apropriācijas par vēl EUR 5,2 miljoniem (–0,24 % salīdzinājumā ar budžeta projektu) un maksājumu apropriācijas par vēl EUR 10 miljoniem (–0,60 % salīdzinājumā ar budžeta projektu);

51.  kopumā ir paredzējis atjaunot budžeta projektā paredzēto apmēru visās budžeta pozīcijās, lai nodrošinātu šajā izdevumu kategorijā iekļauto programmu un darbību pienācīgu īstenošanu;

52.  atkārtoti un stingri apstiprina Parlamenta konsekvento atbalstu tam, lai pienācīgs finansējums tiktu nodrošināts programmām tiesību, pilsonības, kultūras un plašsaziņas līdzekļu jomās, kurās ir vērojams augsts izpildes līmenis un kuras rada ievērojamu sviras efektu, plašāku ietekmi un apliecina skaidru un praksē pierādītu Eiropas pievienoto vērtību, veicinot pārrobežu sadarbību un iedzīvotāju aktīvu līdzdalību; ir īpaši noraizējies par ierosinājumu samazināt līdzekļus programmām un darbībām šajās jomās; ierosina palielināt budžeta projektā noteikto apropriāciju apmēru dažās budžeta pozīcijās, kas paredzētas kultūras un plašsaziņas līdzekļu apakšprogrammām, programmai „Eiropa pilsoņiem”, Pamattiesību un pilsonības programmām un ar multividi saistītām darbībām (kopumā paredzot EUR 11,3 miljonu lielu pieaugumu saistību apropriācijās);

53.  atgādina, ka ES budžetu apdraud dažādi riski, piemēram, PVN krāpšana, kontrabanda, dokumentu viltošana un korupcija, kas galvenokārt saistīti ar organizētās noziedzības darbību; aicina par skaidru prioritāti Eiropas Savienībā noteikt cīņu pret krāpšanu un organizēto pārrobežu noziedzību un tādējādi efektīvi stiprināt attiecīgās ES iestādes un aģentūras, kas iesaistītas šo apdraudējumu novēršanā un cīņā gan ar tiem, gan saistītajām noziedzības struktūrām;

54.  uzsver, ka būtu jāstiprina dalībvalstu solidaritāte patvēruma piešķiršanas un migrācijas jomā un ES budžetā būtu jāapliecina skaidra apņēmība šajā jautājumā, paredzot arī pienācīgu dalībvalstu ieguldījumu;

55.  norāda, ka mazā rezerve šajā izdevumu kategorijā ierobežo rīcības brīvību negaidītu situāciju risināšanai;

4. izdevumu kategorija

56.  pauž nožēlu par to, ka Padome samazinājusi līdzekļus 4. izdevumu kategorijā (–0,21 % saistību apropriācijās un –2,5 % maksājumu apropriācijās), kurā saskaņā ar budžeta projektu jau bija paredzēts ievērojams līdzekļu samazinājums (–12,5 % saistību apropriācijās un –8,2 % maksājumu apropriācijās) salīdzinājumā ar 2013. gadu; atkārtoti norāda — lai gan 4. izdevumu kategorija attiecas uz mazāk nekā 6 % Savienības budžeta, tā paredzēta ES līdzdalībai pasaules mēroga norisēs;

57.  šajā sakarībā uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi veicināt sadarbību, uzlabot koordināciju un veidot sinerģiju ar ES dalībvalstu programmām un projektiem trešās valstīs, lai uzlabotu ES ārējās darbības efektivitāti un risinātu pašreizējo budžeta ierobežojumu radītās problēmas;

58.  uzskata Padomes izdarītos samazinājumus Parlamenta prioritātēm paredzētajās budžeta pozīcijās par nepieņemamiem un ierosina atjaunot budžeta projektā paredzēto apmēru budžeta pozīcijās, kurās Padome bija samazinājusi finansējumu, un pat palielināt līdz EUR 233 miljoniem saistību apropriācijas dažās ES ārējām attiecībām stratēģiski svarīgās budžeta pozīcijās (humānā palīdzība, Eiropas kaimiņattiecību instruments, attīstības sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Stabilitātes instruments un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments); šajā sakarībā prasa palielināt apropriācijas ģeogrāfiskajām un tematiskajām jomām, uz kurām attiecas attīstības sadarbības instruments, lai sekmētu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

59.  uzskata, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas efektīvai īstenošanai lielāks atbalsts jāsniedz tām partnervalstīm, kuras apņēmušās veidot demokrātisku sabiedrību un veic reformas; ņem vērā pašreizējo sarežģīto politisko situāciju dažās partnervalstīs; uzskata, ka lielāks atbalsts jāsniedz arī uzticības veidošanai un citiem pasākumiem, kas paaugstina drošību un novērš un atrisina konfliktus;

60.  atgādina par pārredzamības kā budžeta pamatprincipa nozīmi; tādēļ prasa sadalīt Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem (ESĪP) paredzēto budžeta pozīciju, lai labāk varētu pārraudzīt katram ESĪP piešķirto finansējumu; ierosina ESĪP paredzētās budžeta pozīcijas pilnībā pārcelt uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) budžetu;

61.  nepiekrīt Komisijas priekšlikumam sadalīt ģeogrāfiskās un tematiskās budžeta pozīcijas, iekļaujot vienu daļu nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgai attīstībai paredzētā budžeta pozīcijā un otru daļu — pārvaldības jautājumiem paredzētā budžeta pozīcijā, jo, piemērojot šādu jaunu nomenklatūru, attīstības politikā netiek nošķirti mērķi un līdzekļi; tādēļ ierosina atjaunināt nomenklatūru, labāk atspoguļojot attīstības politikas vajadzības;

62.  ierosina izmantot elastības instrumentu EUR 50 miljonu apmērā, lai finansētu reālās vajadzības saistībā ar Savienības ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesā; tādēļ atkārtoti pauž atbalstu tam, ka tiek izstrādāti ilgtermiņa plāni un nodrošināts pietiekams finansējums palīdzībai, kas tiek sniegta ANO Palīdzības un darba aģentūrai (UNRWA), Palestīnai un miera procesam, uzsver, cik svarīgi ir piešķir UNRWA nepieciešamos līdzekļus, lai tā varētu sniegt būtiskus pakalpojumus, kuru sniegšanai aģentūru pilnvarojusi ANO Ģenerālā asambleja, un lai nodrošinātu bēgļu drošību un iztiku, ņemot vērā nestabilitāti reģionā;

63.  uzskata — lai nodrošinātu palīdzības pārredzamību un efektivitāti, kritiski jāizvērtē tieša budžeta atbalsta politika un jāuzlabo revīziju kvalitāte; uzsver, ka krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos ES finansiālais atbalsts ir jāpārtrauc;

64.  prasa par EUR 147 miljoniem palielināt maksājumu apropriācijas rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, lai neatkārtotos situācijas, ka Komisija nespēj savlaicīgi reaģēt uz radušos humanitāru krīzi;

5. izdevumu kategorija

65.  pauž pārsteigumu, ka Padome ir samazinājusi līdzekļus 5. izdevumu kategorijā par kopumā EUR 153,283 miljoniem gan saistību, gan maksājumu apropriācijās (–1,8 % salīdzinājumā ar budžeta projektu), lielāko līdzekļu samazinājumu attiecinot uz pensijām un Eiropas skolām (EUR –5,2 miljoni jeb –3,2 %) un izdevumiem, kas saistīti ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem politikas jomās (EUR –69,7 miljoni jeb –3,5 %);

66.  norāda, ka budžeta projektā Komisija jau bija iekļāvusi lielāko daļu ietaupījumu no jauno Civildienesta noteikumu ieviešanas un štata vietu skaita samazināšanas par 1 %, kā iestādes bija vienojušās;

67.  uzskata, ka Padomes lēmums vēl samazināt administratīvos izdevumus ir nepamatots un tādējādi netiek ņemtas vērā tiesību aktos un līgumos paredzētās saistības un Savienības jaunās kompetences jomas un pienākumi; norāda — neparedzot līdzekļus algu korekcijām par 2011. un 2012. gadu, Savienības budžetā varētu rasties vēl lielāka nelīdzsvarotība;

68.  norāda, ka jo īpaši gadījumā, ja Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) 2014. gadā pieņem spriedumu par labu Komisijai saistībā ar apstrīdēto pensiju un algu korekciju par periodu no 2012. gada 1. jūlija, 5. izdevumu kategorijā nebūs paredzēta pietiekama rezerve, lai atrisinātu šo neparedzēto situāciju; tādēļ norāda, ka Padome, pieņemot šādu nostāju, nav sasniegusi pašas noteikto mērķi;

69.  tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētos izdevumus visās 5. izdevumu kategorijas administratīvajās un atbalsta pozīcijās, kuras samazinājusi Padome, izņemot III iedaļas budžeta pozīciju „Atalgojums un piemaksas”, kas tiek samazināta par EUR 1,2 miljoniem, lai ņemtu vērā Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras ieguldījumu II tipa Eiropas skolu finansēšanā;

70.  nolemj paturēt rezervē noteiktu apropriāciju apmēru, gaidot no Komisijas informāciju par decentralizētajām aģentūrām un ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem;

71.  sadala Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izdevumiem paredzēto budžeta pozīciju, kas attiecas uz ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, lai atspoguļotu OLAF Uzraudzības komitejas sekretariāta paplašinātās pilnvaras un palielināto neatkarību, kas paredzēta jaunajā OLAF regulā(7);

Aģentūras

72.  pauž atbalstu vispārējam principam, ka Komisija veic aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; atzīmē, ka Komisija jau ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus;

73.  tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējusi likumdevēja iestāde; noraida Padomes horizontālo pieeju apropriāciju samazināšanā aģentūrām, jo to vajadzības ir jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi;

74.  tomēr nevar piekrist Komisijas pieejai attiecībā uz personālu, kas paredz ne tikai samazināt aģentūru štatu sarakstus par 1 %, pamatojoties uz visām iestādēm un struktūrām saistošo vienošanos par DFS , bet pieprasa arī vēl 1 % darbinieku iekļaušanu t. s. pārdales fondā;

75.  uzsver, ka panāktās vienošanās par darbinieku skaita samazināšanu pamatā ir jābūt darbinieku skaitam un tā uzdevumiem atsauces datumā, proti, 2012. gada 31. decembrī, un ka jebkādiem esošo vai jaunveidojamo aģentūru jaunajiem uzdevumiem ir jāpiešķir papildu līdzekļi;

76.  tāpēc groza lielākās daļas aģentūru štatu sarakstus tā, lai īstenotu 1 % samazinājumu, par kuru bija panākta vienošanās; tomēr tā nerīkojas attiecībā uz aģentūrām, kuras savā sākotnējā pieprasījumā jau bija piemērojušas 1+1 % samazinājumu; tomēr atgādina, ka šis papildu ieguldījums 1 % apmērā ir jāņem vērā 2015. gada budžetā, lai pret visām aģentūrām būtu vienāda attieksme;

77.  norāda uz papildu uzdevumiem, kas jau deleģēti Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), un uz turpmākiem uzdevumiem, kuri paredzēti tajos likumdošanas priekšlikumos, par kuriem vēl jāpanāk vienošanās, un saistībā ar kuriem iestādēm būs vajadzīgi atbilstoši budžeta palielinājumi, lai tās apmierinošā veidā varētu pildīt savu uzraudzības lomu; atgādina par savu nostāju, saskaņā ar kuru EUI ir vajadzīgas savas neatkarīgas budžeta pozīcijas un tām jākļūst finansiāli neatkarīgām no attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

78.  nolemj palielināt 2014. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām; uzskata, ka šīm apropriācijām būtu jāatspoguļo nepieciešamība pildīt uzticētos uzdevumus, jo jau ir pieņemts un vēl tiek pieņemts arvien vairāk regulu, lēmumu un direktīvu, lai pārvarētu pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, kas ir cieši saistīta ar finanšu nozares stabilitāti;

79.  nolemj arī palielināt apropriācijas Eiropas Jūras drošības aģentūrai un vairākām aģentūrām 3. izdevumu kategorijā, jo tām uzticēti jauni papildu uzdevumi („Frontex”, Eiropols, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs); palielina apropriācijas Eiropas Zāļu aģentūrai, jo budžeta projektā Komisija bija ņēmusi vērā piešķirtos ieņēmumus, ko nevajadzētu darīt tādu aģentūru gadījumā, kuras galvenokārt finansē no maksām; sagaida, ka stāsies spēkā ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete, tāpēc šajā sakarībā rezervē iekļauj papildu apropriācijas Eiropas Dzelzceļa aģentūrai;

80.  aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai kopā ar dalībvalstīm, kuras, šķiet, šajā ziņā ir visatturīgākās, noteiktu tās aģentūras, kuras varētu vai nu apvienot, vai vismaz pārvietot, lai kopīgi varētu izmantot ēkas vai veikt noteiktas administratīvas funkcijas;

81.  turklāt sagaida, ka Komisija arī iesniegs jaunu finanšu pārskatu, kad Parlaments un Padome būs pabeiguši likumdošanas procedūru, paplašinot kādas aģentūras mandātu; apzinās, ka šādai mandāta paplašināšanai var būt nepieciešami papildu resursi, par kuriem abām iestādēm būtu jāvienojas;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

82.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves;

Pārējās iedaļas

83.  uzskata, ka ikvienas Savienības iestādes budžets, ņemot vērā tās specifiskos uzdevumus un situāciju, būtu jāveido individuāli, neizmantojot tām visām vienādus risinājumus, un jo īpaši ņemot vērā konkrēto attīstības stadiju, darbības uzdevumus, pārvaldības mērķus, personāla vajadzības un katras iestādes politiku ēku jautājumā;

84.  uzsver, ka Parlamentam un Padomei būtu gan jāatbalsta visi iespējamie ietaupījumi un efektivitātes palielināšana, kuru pamatā ir pašreizējo un jauno uzdevumu pastāvīga pārvērtēšana, gan arī jānosaka pienācīgs apropriāciju līmenis, lai nodrošinātu iestāžu sekmīgu darbību un iekšējo un ārējo juridisko saistību ievērošanu, kā arī padarītu iespējamu augsti profesionālu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu Savienības iedzīvotājiem;

85.  pauž bažas par to, ka Padome 2014. gada budžeta projektā veikusi samazinājumu saistībā ar darbinieku algu korekciju 1,7 % apmērā par 2011. un 2012. gadu tajās iestādēs, kuras šo korekciju ikgadējo ietekmi jau bija iekļāvušas savās budžeta tāmēs, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo Tiesas nolēmumu; atjauno šos izdevumus 2014. gada budžetā, kas atbilst pareizas un piesardzīgas finanšu pārvaldības principiem; pauž arī bažas par to, ka iestāžu saistībās var uzkrāties neveiktie pamatsummu un procentu maksājumi, un atzīmē, ka Padome nav veikusi piesardzības pasākumus un nav paredzējusi nekādas apropriācijas;

86.  pauž nopietnas bažas, ka tādējādi 5. izdevumu kategorijā tikpat kā nav maksājumu rezerves un ir nepietiekama saistību rezerve, kā arī nav sasniegts maksimālais apjoms attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem; atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 203. pantu administratīvie izdevumi ir nediferencētas apropriācijas, un tādējādi no divām maksimālajam summām par izšķirošo jāuzskata zemākā summa; atkārtoti uzsver, ka var būt nepieciešamas papildu maksājumu apropriācijas, lai veiktu nenotikušās algu korekcijas, un brīdina, ka arī saistību ziņā var rasties rezervju problēma;

87.  prasa grozīt budžetu, lai segtu neveiktos maksājumus un attiecīgās algu korekcijas, tādējādi sagatavojoties gadījumam, ja Tiesa atbalstīs Civildienesta noteikumos paredzēto algu korekciju; atzīmē, ka no grozījumiem Civildienesta noteikumos izriet nelieli papildu ietaupījumi, kas vēl nav atspoguļoti budžeta projektā; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu grozījumu vēstulei Nr. 2/2014 (COM(2013)0719) ar precīzu informāciju; aicina Padomi atspoguļot vēstules saturu 2014 gada budžeta procedūrā;

88.  atzinīgi vērtē iestāžu centienus rast iespējamos ietaupījumus, vienlaikus neapdraudot savu pakalpojumu kvalitāti; atzinīgi vērtē arvien pieaugošo iestāžu sadarbību, piemēram, notiekošās sarunas starp Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, lai stiprinātu to politiskās saites, paaugstinātu efektivitāti un veicinātu personāla mobilitāti nolūkā atbalstīt attiecīgo iestāžu svarīgākās funkcijas;

I iedaļa — Eiropas Parlaments

Vispārējais satvars

89.  atgādina — pieņemot 2014. gada tāmi, Parlaments uzsvēra nepieciešamību rīkoties ļoti atbildīgi attiecībā uz budžetu un tā kontroli un ierobežot izdevumus, kā arī veikt turpmākus pasākumus, lai īstenotu vēl citas izmaiņas, ietaupījumus un strukturālas reformas un panākt, ka budžeta palielinājums ir tuvāk inflācijas līmenim;

90.  uzsver — lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus ES budžetā, Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz Eiropas Parlamenta vienu darbavietu, kā tas uzsvērts iepriekšējās rezolūcijās, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra Rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz 2013. finanšu gada vispārējā budžeta projektu — visas iedaļas(8) un 2013. gada 6. februāra Rezolūcijā par 2014. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — visas iedaļas, izņemot Komisiju(9), kā arī 2012. gada 10. maija Lēmumā par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments(10);

91.  atzinīgi vērtē Prezidija un Budžeta komitejas vienošanos, kas tika panākta 2013. gada 24. septembra samierināšanas sanāksmē; norāda, ka tā 2014. gada budžeta kopējais apjoms ir EUR 1 783 976 098 un tas ir neto samazinājums par EUR 29 168 108 salīdzinājumā ar 2013. gada 26. februāra provizorisko tāmes projektu;

92.  norāda, ka tā 2014. gada budžets par 1,9 % pārsniedz 2013. gada budžeta apjomu; atzīmē, ka Horvātijas pievienošanās izmaksas veido 0,17 %, bet vienreizējās izmaksas saistībā ar Parlamenta jauno sasaukumu — 2,1 % no pieauguma; uzsver — neraugoties uz nenovēršamajām izmaksām, kas saistītas ar Parlamenta jauno sasaukumu pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, darbības budžeta neto apjoms samazināts par 0,37 % un samazinājums ir vēl lielāks, ja ņem vērā paredzamo inflācijas līmeni;

93.  uzsver, ka budžetā ir iekļautas apropriācijas, lai daļēji segtu iespējamās algu korekcijas par 2011. un 2012. gadu, ņemot vērā gaidāmo Tiesas nolēmumu; pauž dziļas bažas par Padomes pieeju, proti, neparedzēt nekādas apropriācijas ne pašai savā budžetā, ne atbalstīt paredzamās apropriācijas citu iestāžu budžetā, kas būtu uzskatāms par piesardzības pasākumu, lai daļēji segtu iespējamo ietekmi uz budžetu, kas varētu izrietēt no Tiesas gaidāmā nolēmuma; atzīmē, ka neto samazinājums par 0,37 % Parlamenta darbības budžetā 2014. gadā būtu vēl par 1,3 % lielāks, ja tam nevajadzētu paredzēt apropriācijas iespējamām algu korekcijām par 2011. un 2012. gadu, ja tiks pieņemts attiecīgs Tiesas nolēmums;

94.  apstiprina šādas tāmes korekcijas:

   iekļauj ietekmi saistībā ar jauno Civildienesta noteikumu pieņemšanu un ar to saistītajām izmaiņām štatu sarakstā;
   ņem vērā ietaupījumu no tā, ka Luksemburgā PRES ēkas vietā sāk izmantot GEOS ēku;
   samazina apropriācijas Eiropas vēstures namam, jo Komisija sniedz ieguldījumu attiecībā uz tā darbības izmaksām un veikti arī iekšēji ietaupījumi;
   iekļauj ietaupījumus no metodēm, kas saistītas ar papīra izmantošanas samazināšanu Parlamenta dokumentu apritē un darbībā;
   pārceļ atbilstoši Eiropas Parlamenta deputātu nolikumam maksāto deputātu pensiju (tāpat kā ierēdņu pensiju) pārvaldību uz konkrētu budžeta pozīciju III iedaļā;
   paredz cilvēku un finanšu resursu piešķiršanu jaunajam Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorātam gadījumā, ja sekmīgi tiks noslēgts sadarbības līgums ar divām komitejām (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju);

Kopējā darba grupa

95.  atzinīgi vērtē to, ka darbu turpināja Prezidija un Budžeta komitejas kopējā darba grupa par Parlamenta budžetu, kas reformu procesā izrādījusies noderīga platforma diskusijām un iespējamo efektivitātes rezervju noteikšanai, lai sabalansētu nepieciešamos ieguldījumus Parlamenta darba efektivitātes uzlabošanai;

96.  atgādina par darba grupas iepriekšējiem panākumiem, nosakot stratēģijas deputātu ceļa izdevumu ietaupīšanai;

97.  uzsver, ka reformas, kuras rosinātas darba grupas apspriedēs, piemēram, iestāžu sadarbība ar Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pasākumi saistībā ar papīra izmantošanas samazināšanu Parlamenta dokumentu apritē un darbībā un e-sanāksmēm, efektīvāka Parlamenta darba ritma struktūra, maksājumu uzticēšana ārpakalpojumu sniedzējam un jaunas cilvēkresursu vadības programmatūras ieviešana, būtu jāturpina, panākot reālu efektivitātes uzlabošanos un resursu atbrīvošanu, lai uzlabotu neatkarīgas zinātniskās konsultācijas deputātiem un Parlamenta kontroles spējas;

Civildienesta noteikumu reforma

98.  atzīmē, ka izmaiņas Civildienesta noteikumos, par kurām Parlaments un Padome vienojās parastajā likumdošanas procedūrā, paredz gan jaunu darbinieku algu indeksācijas metodi, gan 2013. un 2014. gadā neveikt algu korekcijas visām iestādēm, tostarp Parlamentam, kas tā 2014. gada budžetā ļauj ietaupīt EUR 14,5 miljonus;

99.  ņem vērā arī to, ka citas Civildienesta noteikumu reformas, piemēram, izmaiņas noteikumos, kas regulē amatpersonu ikgadējos ceļa izdevumus, dos ietaupījumu EUR 2,8 miljonu apmērā, savukārt EUR 0,8 miljonus ļaus ietaupīt pielāgojumi saistībā ar darbinieku amata pakāpju piešķiršanu, karjeras attīstību un ātrumu, ar kādu tos paaugstina amatā, kā arī jaunas SC darbinieku kategorijas izveidošana;

100.  atzīmē, ka Komisijas priekšlikums samazināt kopējo personāla apjomu par 1 % gadā Parlamenta gadījumā paredz svītrot 67 štata vietas 2014. gada štatu sarakstā; pieņem zināšanai ģenerālsekretāra 2013. gada 2. septembra piezīmi Prezidijam, kurā ģenerālsekretārs neaplūko jautājumu par līdzsvaru starp politisko un administratīvo atbalstu deputātiem; atzīmē, ka politiskās grupas kopš 2012. gada nav palielinājušas darbinieku skaitu un ka to vajadzības jau divos iepriekšējos budžeta gados apmierinātas tikai daļēji; uzsver, ka kopējais darbinieku skaits politiskajās grupās 2014. gadā un turpmākajos gados nedrīkst būt zemāks par pašreizējo līmeni;

101.  atkārto 2013. gada 17. aprīļa rezolūcijā izteikto prasību, lai Budžeta komitejai tiktu iesniegts ceļvedis pārskatīto Civildienesta noteikumu īstenošanai, jo sarunas starp Parlamentu un Padomi nu ir beigušās un ir panākta vienošanās par šo noteikumu reformu;

Sadarbība ar padomdevējām komitejām

102.  atzinīgi vērtē notiekošās sarunas un mudina Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju sagatavot iestāžu sadarbības līgumu ar mērķi padziļināt sadarbību;

103.  uzsver, ka aplēstās izmaiņas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas štatu sarakstos, kas izriet no pašlaik apspriežamā iestāžu sadarbības līguma, ir tieši saistītas un tāpēc arī atkarīgas no tā, vai izdosies panākt galīgo politisko vienošanos; uzskata, ka šīs sadarbības rezultāts varētu būt komiteju tulkošanas dienestu kvalificēta personāla pakāpeniska pāreja darbā uz jauno Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorātu (tostarp attiecīgi palielinot tā štatu sarakstu), turklāt šādai pārejai vajadzētu attiekties uz līdz pat 80 darbiniekiem un notikt uz brīvprātības pamata, kā arī attiecīgi būtu jāsvītro atbilstošs amata vietu skaits komiteju štatu sarakstos nākamajā gadā pēc darbinieku pārcelšanas;

Rezerve neparedzētiem izdevumiem

104.  tā kā 2014. gada budžeta procedūras gaitā ar pietiekamu precizitāti nevar noteikt ne šādas personāla pārejas uzsākšanas brīdi, ne tās tempu, nolemj par EUR 0,7 miljoniem palielināt budžeta pozīciju Parlamenta personāla algām un pārvietot rezervē proporcionālu apropriāciju summu no komiteju personāla algu pozīcijas, līdz būs skaidrība par personāla pārejas gaitu; saprot, ka nepieciešamības gadījumā līdz EUR 3,3 miljoniem apropriāciju var galīgi pārcelt no rezerves neparedzētiem izdevumiem uz budžeta pozīciju algām, ja tā nolemj Parlamenta kompetentā komiteja; sagaida, ka divas padomdevējas komitejas samazinās atbilstošu daļu apropriāciju savos budžetos, ņemot vērā norises saistībā ar personāla pārejas gaitu un politisko vienošanos ar Parlamentu;

Deputātu pensiju pārvaldības nodošana

105.  pauž pārliecību, ka bijušo deputātu pensiju pārvaldība nav daļa no Parlamenta ikdienas uzdevumiem un pensiju izdevumu iespējamais pieaugums samazina budžeta pārredzamību; tāpēc atbalsta ierosinājumu nodot citai iestādei trīs veidu pensiju pārvaldību (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas), proti, to pensiju, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu ietilpst Savienības budžeta III iedaļā, vienlaikus turpinot konsultēt deputātus ar pensijām saistītos jautājumos un sniegt viņiem attiecīgus padomus; norāda, ka vienas iestādes veikta visu pensiju pārvaldība palīdzēs to darīt efektīvāk;

106.  atzīmē, ka nepieciešama saskaņota pieeja informācijas sniegšanai par 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām; tāpēc atbalsta pasākumus vēlētāju aktivitātes veicināšanai 2014. gada vēlēšanās, informācijas sniegšanu par vēlēšanu datumu un Eiropas Savienības pilsoņu izpratnes veicināšanu, visās Eiropas Savienības valodās informējot viņus par viņu vēlēšanu tiesībām un Savienības ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi; uzskata, ka būtu jāveic ex post novērtējums par 2009. un 2014. gada vēlēšanu komunikācijas stratēģiju;

Papildu ietaupījumi

107.  uzskata, ka ekonomisku ierobežojumu laikā jāvelta visi iespējamie pūliņi, lai iestāžu budžetos meklētu iespējas ietaupīt līdzekļus, ieviešot vairāk tādas prakses, kas tomēr nesamazina deputātu darba kvalitāti; atgādina, ka par izdevumu ierobežošanu uzskatāmi liecina tas, ka personāla komandējumu naudas apmērs nav indeksēts kopš 2007. gada, un visu deputātiem domāto izdevumu un piemaksu iesaldēšana 2011. gada līmenī līdz pašreizējā deputātu pilnvaru termiņa beigām; turklāt atzinīgi vērē lēmumu iesaldēt visas deputātu piemaksas līdz 2014. gada beigām;

108.  ņemot vērā iepriekš minēto, nolemj samazināt Parlamenta izdevumus par EUR 9 658 000 salīdzinājumā ar 2014. gada budžeta projektu;

109.  turpinot izdevumu ierobežošanu, samazina apropriācijas delegācijām un tādējādi kopējo deputātu delegāciju skaitu, turklāt pat vēl vairāk, nekā paredz pēdējo divu gadu laikā pieņemtie un īstenotie lēmumi par šiem samazinājumiem;

IV līdz X iedaļa

110.  uzteic visas pārējās iestādes par ietaupījumiem un efektivitātes uzlabojumiem, ko tās jau ir iestrādājušas savos budžeta projektos; lai īstenotu pareizu un piesardzīgu finanšu pārvaldību, atjauno apropriācijas algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, ņemot vērā drīzumā gaidāmo Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

IV iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa

111.  pielāgo standarta samazinājuma likmi līdz 3 %, atjaunojot apropriācijas EUR 1,43 miljonu apmērā, lai varētu pilnībā aizpildīt Tiesas štatu sarakstu un nodrošināt, ka tā pienācīgi tiek galā ar aizvien pieaugošo darba slodzi;

112.  palielina Tiesas algu pozīciju summas salīdzinājumā ar budžeta projektu, lai ņemtu vērā darbinieku algu korekcijas par 2011. un 2012. gadu, kuras sākotnēji netika iekļautas Tiesas budžeta tāmē;

V iedaļa — Revīzijas palāta

113.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome savā budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

114.  pauž īpašu gandarījumu, ka Revīzijas palāta mācējusi būt taupīga un radusi iekšējas efektivitātes rezerves tās budžeta projektā;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

115.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

116.  atzinīgi vērtē notiekošās sarunas starp Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par sadarbības nolīgumu un sagaida to veiksmīgu pabeigšanu; pārvieto rezervē daļu no algu apropriācijām, kamēr nav parakstīts sadarbības nolīgums ar Parlamentu un nenotiek līdz pat 48 darbinieku iespējamā pakāpeniskā pāreja, štatu sarakstā paredzot zemsvītras piezīmi, ka šīs amata vietas tiks likvidētas gada laikā pēc attiecīgā personāla pārejas pabeigšanas, kas atkarīga no galīgās vienošanās panākšanas;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

117.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

118.  atzinīgi vērtē notiekošās sarunas starp Parlamentu un Reģionu komiteju par sadarbības nolīgumu un sagaida to veiksmīgu pabeigšanu; pārvieto rezervē daļu no algu apropriācijām, kamēr nav parakstīts šāds sadarbības nolīgums un nenotiek līdz pat 32 darbinieku iespējamā pakāpeniskā pāreja, štatu sarakstā paredzot zemsvītras piezīmi, ka šīs amata vietas tiks likvidētas gada laikā pēc attiecīgā personāla pārejas pabeigšanas, kas atkarīga no galīgās vienošanās panākšanas;

119.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas deputātu komandējumu pozīcijām, lai nodrošinātu, ka nesamazinās politisko darbību līmenis;

120.   atzīmē, ka Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa ir izveidojusi jaunu politisko grupu Reģionu komitejā; atgādina, ka ikvienai politiskajai grupai būtu jāsaņem administratīvs atbalsts atkarībā no tās lieluma, lai veicinātu to līdzdalību komitejas politiskajās darbībās;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

121.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

122.  atbalsta Eiropas Ombuda pamatoto pieeju samazināt darbinieku skaitu par 5 % piecu gadu laikā saskaņā ar pašu sastādītu plānu, ņemot vērā, ka tā ir salīdzinoši neliela iestāde;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

123.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

124.  atzinīgi vērtē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pamatoto pieeju samazināt darbinieku skaitu par 5 % piecu gadu laikā saskaņā ar pašu sastādītu plānu, turklāt ņemot vērā, ka tā ir salīdzinoši neliela iestāde;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

125.   atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

126.  pielāgo standarta samazinājuma likmi līdz 5,3 % (atjaunojot apropriācijas aptuveni EUR 0,4 miljonu apmērā) galvenajā mītnē un līdz 2,7 % delegācijās (EUR 0,5 miljonu apmērā), lai atspoguļotu pieaugumu darbinieku skaita ziņā, kas nepieciešams darbības uzdevumu veikšanai;

127.  atjauno apropriācijas drošībai, proti, EUR 5,4 miljonu apmērā drošām IT sistēmām un tīkliem, kā arī EUR 0,6 miljonu apmērā līgumdarbiniekiem;

128.  atzinīgi vērtē EĀDD vēlmi ņemt vērā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas aicinājumu integrēt Eiropas Savienības īpašos pārstāvjus un viņu darbiniekus EĀDD budžeta un institucionālajā struktūrā; norāda — lai varētu notikt cilvēkresursu un finanšu resursu pārcelšana no Komisijas uz EĀDD budžetu, jārod kompromisa risinājums ar Komisiju un Padomi un jāpieņem arī atbilstošs juridiskais pamats; ierosina palielināt EĀDD budžetu un štatu sarakstu;

o
o   o

129.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0304.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0081.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0173.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 2013. gada 11. septembris ) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0359.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0048.
(10) OV L 286, 17.10.2012.,1. lpp.


I PIELIKUMS

EGYÜTTES NYILATKOZAT

A költségvetési eljárás dátumai és az egyeztetőbizottság működésére vonatkozó feltételek 2014-ben

A.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par šādiem 2014. gada budžeta procedūras galvenajiem datumiem:

1.  Padome centīsies pieņemt savu nostāju un to nosūtīt Eiropas Parlamentam līdz 2013. gada 11. septembrim, lai atvieglotu savlaicīgu vienošanos ar Eiropas Parlamentu;

2.  Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja par grozījumiem Padomes nostājā balsotu vēlākais līdz 41. nedēļas beigām (oktobra sākumam);

3.  trialogu sasauks 2013. gada 16. oktobra pēcpusdienā pirms lasījuma Eiropas Parlamentā;

4.  Eiropas Parlaments par savu lasījumu balsos plenārsēdē 43. nedēļā;

5.  samierināšanas laikposms sāksies 2013. gada 24. oktobrī. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu samierināšanas procedūrai paredzētais laiks beigsies 2013. gada 13. novembrī;

6.  Samierināšanas komiteja 2013. gada 4. novembra pēcpusdienā tiksies Eiropas Parlamentā un 2013. gada 11. novembrī — Padomē; Samierināšanas komitejas sanāksmes sagatavos trialogos. Trialogs ir plānots 2013. gada 7. novembrī no rīta. Divdesmit vienu dienu ilgajā samierināšanas laikposmā var sasaukt papildu trialogus.

B.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija arī vienojas par pielikumā izklāstīto Samierināšanas komitejas darba kārtību, kas tiek piemērota, kamēr nav stājies spēkā jaunais Iestāžu nolīgums.


II PIELIKUMS

2014. gada budžeta procedūras Samierināšanas komitejas gada darba kārtība

1.  Ja Parlaments nobalso par grozījumiem Padomes nostājā, Padomes priekšsēdētājs tajā pašā plenārsēdē ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājā un nekavējoties dod savu piekrišanu EP priekšsēdētājam sasaukt Samierināšanas komiteju. Vēstule par Samierināšanas komitejas sasaukšanu tiks nosūtīta tajā pašā dienā, kad notiek balsojums plenārsēdē, un samierināšanas laikposms sākas nākamajā dienā. Divdesmit vienu dienu ilgais laikposms tiek aprēķināts saskaņā ar Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus.

2.  Ja Padome nevar piekrist visiem grozījumiem, par kuriem nobalsojis Eiropas Parlaments, tā apstiprina savu nostāju vēstulē, kas tiek nosūtīta pirms datuma, kad plānota kopīgā paziņojuma A punkta 6. apakšpunktā paredzētā pirmā Samierināšanas komitejas sanāksme. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja darbojas saskaņā ar nākamajos punktos izklāstītajiem noteikumiem.

3.  Samierināšanas komitejai tiek iesniegts pamatdokumentu kopums, kuros ir salīdzināti dažādi budžeta procedūras posmi(1). Tajā tiek iekļautas summas par katru pozīciju(2), finanšu shēmas izdevumu kategoriju kopsummas un salīdzinošs dokuments gan ar skaitļiem, gan ar komentāriem un budžeta pozīciju grozījumiem attiecībā uz visām budžeta pozīcijām, kas tehniski ir uzskatāmas par „atvērtām”. Šos dokumentus klasificēs saskaņā ar budžeta nomenklatūru.

Samierināšanas komitejai iesniegtajiem pamatdokumentiem tiek pievienoti vēl arī citi dokumenti(3).

4.  Lai līdz samierināšanas laikposma beigām panāktu vienošanos, trialogā(-os):

–  definē jomu sarunām par izskatāmajiem budžeta jautājumiem;

–  apspriež iepriekšējā ievilkumā minētos neatrisinātos jautājumus, lai panāktu vienošanos, kas pēc tam jāapstiprina Samierināšanas komitejā;

–  izskata tematiskus jautājumus, tostarp apspriežot daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas, iespējams balstoties uz darba dokumentu (-iem) vai neoficiālu (-iem) dokumentu (-iem).

Kad vien iespējams katra trialoga laikā vai tūlīt pēc tā pabeigšanas, vienlaikus ar nākamās sanāksmes darba kārtību tiek kopīgi sagatavoti provizoriski secinājumi. Iestāde, kas rīko trialoga sanāksmi, reģistrē šos secinājumus.

5.  Samierināšanas komitejas sanāksmē(-s) varbūtējai apstiprināšanai ir pieejami jebkādi provizoriski trialoga(-u) secinājumi un dokuments ar budžeta pozīcijām, par kuru trialogā(-os) ir panākta provizoriska vienošanās.

6.  Komisija uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju. Šajā sakarā tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret Padomi un Eiropas Parlamentu un abām iestādēm tiek nodrošināta vienlīdzīga informācija.

7.  Kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 5. punktā, Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību sagatavo kopīgu dokumentu. Tajā iekļauj Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam adresētu pavadvēstuli, kurā ir minēts datums, kad Samierināšanas komitejā ir panākta vienošanās, un pielikumus, kuros ir:

–  visu budžeta pozīciju summas(4) un finanšu shēmas izdevumu kategoriju kopsummas,

–  konsolidēts dokuments, kurā norādītas budžeta pozīciju summas un galīgais teksts attiecībā uz panāktajiem grozījumiem budžeta projektā(5) vai Padomes nostājā.

Samierināšanas komiteja var arī pieņemt varbūtējus kopīgus paziņojumus saistībā ar 2014. gada budžetu.

8.  Kopīgo dokumentu tulko visās valodās (to dara Eiropas Parlamenta dienesti) un saskaņā ar 6. punktu 14 dienu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc tā datuma, kad panākta vienošanās par kopīgo dokumentu, iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pēc kopīgā dokumenta pieņemšanas budžeta galīgo versiju sagatavo juristi lingvisti, apvienojot kopīgā dokumenta pielikumus un tās budžeta pozīcijas, kas samierināšanas procesa gaitā nav grozītas.

9.  Iestāde, kas rīko trialogu vai Samierināšanas komitejas sanāksmi, Samierināšanas komitejas sanāksmēs nodrošina mutisko tulkošanu ar visu valodu režīmu un trialogos ad hoc valodu režīmu.

Iestāde, kas rīko sanāksmi, nodrošina sanāksmes darba dokumentu pavairošanu un izplatīšanu.

Visu trīs iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju.

10.  Lai pabeigtu Samierināšanas komitejas darbu, iestādes rīkojas atbilstīgi lojālas sadarbības garam, savlaicīgi apmainoties ar attiecīgo informāciju un dokumentiem oficiālā un neoficiālā līmenī un regulāri uzturot sakarus visos līmeņos visas budžeta procedūras laikā, pateicoties savu sarunu veicēju aktīvai lomai.

(1)Šie posmi ir šādi: 2013. gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi); sākotnējais budžeta projekts; Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu; Eiropas Parlamenta grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās grozījumu vēstules. Salīdzināšanas nolūkā sākotnējā budžeta projektā tiek iekļautas tikai tās grozījumu vēstules, ko ņem vērā gan Padomes lasījumā, gan Eiropas Parlamenta lasījumā.
(2)Budžeta pozīcijas, kas tehniski ir uzskatāmas par slēgtām, pamatdokumentos tiek izceltas. Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, par tehniski slēgtu uzskata tādu budžeta pozīciju, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei nav domstarpību un par kuru nav iesniegta neviena grozījumu vēstule.
(3)Tostarp Komisijas vēstule par izpildes iespējām attiecībā uz Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumiem; grozījumu vēstule attiecībā uz lauksaimniecību (un, iespējams, vēl citām jomām); iespējams, arī Komisijas sagatavotais rudens budžeta prognožu brīdināšanas paziņojums un iespējamās citu iestāžu vēstules attiecībā uz Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumiem.
(4)Tiek izceltas pozīcijas, kas, salīdzinot ar budžeta projektu vai Padomes nostāju, nav grozītas.
(5)Tostarp grozījumu vēstules, ko ņem vērā gan Padomes, gan Eiropas Parlamenta lasījumos.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika