Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2308(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0350/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0350/2013

Debates :

PV 19/11/2013 - 15
CRE 19/11/2013 - 15

Balsojumi :

PV 20/11/2013 - 8.27
CRE 20/11/2013 - 8.27
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0498

Pieņemtie teksti
PDF 221kWORD 63k
Trešdiena, 2013. gada 20. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšana
P7_TA(2013)0498A7-0350/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 20. novembra rezolūcija par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu (2012/2308(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 232. un 341. pantu,

–  ņemot vērā Līgumiem pievienoto 6. protokolu par Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10., 14. un 48. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju, ko tas paudis attiecībā uz šo jautājumu, it īpaši 1958. gada 21. jūnija ieteikumā, 1981. gada 7. jūlija rezolūcijā, ar kuru pieņemts M. Zagari ziņojums, 2000. gada 13. aprīļa ieteikumos starpvaldību konferencei, un saistītās rezolūcijas, proti, 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(1); 2012. gada 10. maija lēmumu par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments(2); 2012. gada 16. februāra rezolūciju par 2013. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm, I iedaļa – Eiropas Parlaments, II iedaļa – Padome, IV iedaļa – Tiesa, V iedaļa – Revīzijas palāta, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa – Reģionu komiteja, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests(3); 2012. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2013. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(4) un 2012. gada 4. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2013. finanšu gada budžeta projektu(5),

–  ņemot vērā rakstiski atbildamos jautājumus E-000181-2007, E-006174-2009, E-006258-2009, E-002934-2012, E-002935-2012, E-004134-2012 un E-004135-2012, kas adresēti Komisijai un Padomei,

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra 2002. gada septembra un 2013. gada augusta ziņojumus par triju darba vietu uzturēšanas izmaksām,

–  ņemot vērā Prezidija un Budžeta komitejas kopējās darba grupas ziņojumu par Parlamenta budžetu 2012. gadā,

–  ņemot vērā Parlamenta darbības pārskatus par 1993.–1999., 1999.–2004., 2004.–2009. un 2009.–2011. gadu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (Tiesas) judikatūru, it īpaši lietas C-230/81(6), C-345/95(7), kā arī apvienotās lietas C-237/11 un C-238/11(8),

–  ņemot vērā vienas darba vietas kampaņā tapušo Lūgumrakstu Nr. 630/2006, ko atbalstīja vairāk nekā viens miljons ES pilsoņu,

–  ņemot vērā balsojumu, kas notika 2012. gada 23. oktobra plenārsēdē, kurā deputātu vairākums (78 %) aicināja dalībvalstis pārskatīt savus uzskatus attiecībā uz Strasbūru kā Parlamenta oficiālo atrašanās vietu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 3. punktu, 29., 41., 48., 74.a, 201. pantu un 202. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0350/2013),

A.  tā kā LESD 341. pantā ir paredzēts, ka Savienības iestāžu atrašanās vietas nosaka, dalībvalstu valdībām savstarpēji vienojoties;

B.  tā kā dalībvalstis to ir izdarījušas 6. protokolā, kas pievienots Līgumiem, nosakot, ka Brisele ir atrašanās vieta Komisijai, Padomei (tās sanāksmēm jānotiek Luksemburgā aprīlī, jūnijā un oktobrī), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, nosakot, ka Luksemburga ir atrašanās vieta Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, nosakot, ka Frankfurte ir atrašanās vieta Eiropas Centrālajai bankai, un nosakot, ka Hāga ir atrašanās vieta Eiropas Policijas birojam;

C.  tā kā dalībvalstu lēmums par šīm atrašanās vietām tika pieņemts plašākā kontekstā, ņemot vērā Eiropas Savienības un tās iestāžu vēsturisko attīstību, kā arī ģeogrāfiskās izkliedētības apsvērumus;

D.  tā kā Parlamentam ir īpaša un unikāla loma kā vienīgajai iestādei, ko tieši ievēl Eiropas pilsoņi un kas par savu darbu atbild Eiropas pilsoņiem, un tā kā salīdzinājumā ar visām iestādēm Parlamenta funkcijas ir mainījušās visvairāk, šajā ziņojumā uzmanība galvenokārt būs pievērsta Parlamenta atrašanās vietai un darba režīmam;

E.  tā kā Līgumiem pievienotajā 6. protokolā ir noteikts, ka Parlaments atrodas Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēdes, to skaitā budžeta sēde, ka papildu plenārsēdes notiek Briselē, ka Parlamenta komitejas sanāk Briselē un ka tā Ģenerālsekretariāts un struktūrvienības paliek Luksemburgā;

F.  tā kā LES 10. un 14. pantā ir noteikts, ka ES pamatā ir pārstāvības demokrātija ar Parlamentu, kurā Eiropas pilsoņi ir tieši pārstāvēti un ka Parlaments ir viens no likumdevējiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padome;

G.  tā kā LESD 232. pants ļauj Parlamentam pieņemt savu reglamentu, saskaņā ar kuru tas var noteikt plenārsesiju ilgumu atbilstoši Līgumu noteikumiem un Tiesas judikatūrai;

H.  tā kā Tiesa ir noteikusi, ka atrašanās vietas dēļ nedrīkst tikt traucēts sekmīgs Parlamenta darbs; tā kā Tiesa ir arī konstatējusi, ka, kaut gan vairākas darba vietas ir radījušas neērtības un izmaksas, atrašanās vietas vai darba vietas maiņai būtu vajadzīgas izmaiņas Līgumā un tātad dalībvalstu piekrišana;

I.  tā kā Parlaments ir pilnībā mainījies un no konsultatīvas struktūras ar 78 norīkotiem locekļiem, kura — galvenokārt praktisku iemeslu dēļ — telpas Strasbūrā izmantoja kopīgi ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, pārtapis par pilntiesīgu, tieši ievēlētu Parlamentu, kurā pašlaik ir 766 deputāti un kurš tagad ir viens no likumdevējiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padomei;

J.  tā kā Parlamenta leģislatīvās kapacitātes pieaugumu apliecina lielāks koplēmuma procedūru (tagad parasto likumdošanas procedūru) skaits, proti, no 165 procedūrām 1993.–1999. gadā līdz 454 procedūrām 2004.–2009. gadā un vēl lielākam skaitam pašreizējā sasaukuma laikā;

K.  tā kā Parlamenta funkciju maiņu atspoguļo arī par 150 % lielāks iestāžu sanāksmju skaits — no 16 000 līdz 40 000 (aplēses) 2009.–2013. gada laikposmā — un pastāvīgi notiekošas sarunas un trialogi ar Komisiju, Padomi un atsevišķām dalībvalstīm, kuri tagad ir daļa no likumdošanas procesa un kuru rezultātā ir strauji pieaudzis pirmajā lasījumā panāktu vienošanos skaits, proti, no 28 % 1999.–2004. gadā līdz 72 % 2004.–2009. gadā;

L.  tā kā Parlamenta darba kalendāra struktūra (to apstiprināja Edinburgas samitā 1992. gadā) ir noteikta pirms visām Parlamenta funkciju izmaiņām, kuras radās, pieņemot Māstrihtas, Amsterdamas, Nicas un Lisabonas līgumus;

M.  tā kā Padome un Eiropadome savu darbu jau ir koncentrējušas Briselē, kas ir vienīgā vieta, kur tagad notiek visas Eiropadomes sanāksmes, kuras iepriekš vienmēr notika rotējošās prezidentūras valstī;

N.  tā kā ģeogrāfiskais attālums — 435 km — starp likumdošanas iestāžu oficiālajām atrašanās vietām Parlamentu norobežo ne tikai no Padomes un Komisijas, bet arī no citām iesaistītajām personām, piemēram, NVO, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un dalībvalstu pārstāvniecībām, kā arī no starptautiskās žurnālistu kopienas, kas ir viena no lielākajām pasaulē;

O.  tā kā saskaņā ar aplēsēm Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītās papildu izmaksas gadā svārstās no EUR 156 miljoniem līdz 204 miljoniem(9), kuras ir līdzvērtīgas aptuveni 10 % no Parlamenta gada budžeta, un nozīmīga ir arī ietekme uz vidi ar CO2 emisijām, kas saistītas ar ceļošanu uz trim darba vietām un no tām un kas tiek lēstas 11 000(10)–19 000 tonnu(11) apjomā;

P.  tā kā Parlamenta pašreizējais darba režīms arī rada papildu izmaksas un pārvietošanos citām Eiropas Savienības iestādēm, jo īpaši Komisijai un Padomei, dalībvalstu pārstāvniecībām, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

Q.  tā kā 78 % no Parlamenta štata darbinieku komandējumiem (vidēji 3172 komandējumi mēnesī) tieši rodas šīs iestādes ģeogrāfiskās izkliedētības rezultātā; tā kā Parlamenta ēkas Strasbūrā patlaban tiek izmantotas tikai 42 dienas gadā (89 % laika tās netiek izmantotas), tās ir jāapkurina, tām jānodrošina personāls un tās jāuztur visu gadu;

R.  tā kā Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītie izdevumi ir nozīmīga potenciālo ietaupījumu pozīcija, it īpaši pašreizējā ekonomiskajā gaisotnē;

S.  tā kā Parlaments, kopš tas 1958. gadā izteica ierosinājumu, ka vēlas atrasties Padomes un Komisijas tuvumā, daudzos ziņojumos, deklarācijās un paziņojumos atkārtoti ir paudis, ka vēlas praktiskāku un efektīvāku darba režīmu;

T.  tā kā ES pilsoņi — tostarp vairāk nekā viens miljons pilsoņu, kas atbalstīja lūgumrakstu, kurā prasīts noteikt vienu atrašanās vietu, — ir atkārtoti pauduši neapmierinātību ar spēkā esošajiem noteikumiem;

U.   tā kā noteikumi par Parlamenta organizatoriskās pašnoteikšanās tiesībām ir daļa no galvenajiem parlamentārajiem jautājumiem;

V.  tā kā papildus šajā ziņojumā iztirzātajiem jautājumiem ir citi būtiski jautājumi, kas tieši saistīti ar Parlamenta statusu un tā darbību ES institucionālajā mehānismā, un joprojām nav atrasti pārliecinoši šo jautājumu risinājumi; tā kā šie neatrisinātie jautājumi attiecas uz vēlēšanu tiesību aspektiem, noteikumiem par protestu aizliegumu zonām, imunitātes jautājumiem un aspektiem, kas saistīti ar Deputātu nolikumu; tā kā minēto jautājumu risinājums būtu jāietver Parlamenta organizatoriskās pašnoteikšanās tiesībās, ko īsteno kā vispārējas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, vai vismaz uz to jāattiecina parastā, uz koplēmumu balstītā likumdošanas procedūra,

1.  uzskata, ka Eiropas Parlamentam kā vienīgajai Eiropas pilsoņu tiešās pārstāvības struktūrai būtu jāpiešķir prerogatīva pašam noteikt savu darba režīmu, tostarp tiesības lemt par savu sanāksmju vietu un laiku;

2.  atbalsta principu, ka Eiropas Parlaments darbotos efektīvāk, rentablāk un saudzīgāk pret vidi, ja tam būtu viena atrašanās vieta; norāda, ka aizvien notiekošo ikmēneša pārvietošanos starp Briseli un Strasbūru lielākā daļa ES iedzīvotāju uztver kā simbolisku negatīvu jautājumu, kas kaitē Eiropas Savienības reputācijai, īpaši laikā, kad finanšu krīzes dēļ dalībvalstīs ir veikti nopietni un sāpīgi izdevumu samazinājumi;

3.   uzskata, ka pilnīgi leģitīmi ir Parlamentam sākt debates par savām tiesībām noteikt pašam savu darba režīmu, tostarp par tiesībām lemt, kur un kad rīkot sanāksmes;

4.  tāpēc apņemas pats sākt parasto Līguma pārskatīšanas procedūru saskaņā ar LES 48. pantu, lai ierosinātu grozījumus LESD 341. pantā un 6. protokolā, kuri nepieciešami, lai Parlaments varētu lemt par savu atrašanās vietu un iekšējiem organizatoriskajiem jautājumiem;

5.  nolemj neizstrādāt ieteikumus par citu ES iestāžu atrašanās vietām;

6.   joprojām uzskata, ka būs jānovērtē atrašanās vai darba vietas maiņas finansiālā un ekonomiskā ietekme un jāatrod atbilstošs kompromiss par to, kā var turpināt izmantot Parlamenta pašreizējās ēkas;

7.  atzīst, ka jebkādā turpmākā Parlamenta lēmumā par savu darba režīmu jāparedz pietiekams laiks debatēm un pārdomām, kā arī pienācīgs pārejas periods;

8.   aicina Revīzijas palātu vai līdzīgu neatkarīgu iestādi sniegt visaptverošu analīzi par iespējamiem ES budžeta ietaupījumiem gadījumā, ja Parlamentam būtu tikai viena atrašanās vieta; prasa šajā analīzē iekļaut budžeta aspektus un papildu izmaksas, piemēram, ietaupījumus, ko dod darba laika zudumu samazināšana un lielāka efektivitāte;

9.  aicina Prezidiju uzdot Eirobarometram vai līdzīgam profesionālam aptauju dienestam līdz 2014. gada 1. janvārim veikt apsekojumu par ES iedzīvotāju viedokli attiecībā uz Parlamenta triju darba vietu saglabāšanas perspektīvām, īpaši norādot šāda režīma izmaksas finanšu, vides un efektivitātes ziņā;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropadomei, kā arī dalībvalstu valstu un valdību vadītājiem un parlamentiem.

(1) OV C 380 E, 11.12.2012., 89. lpp.
(2) OV L 286, 17.10.2012., 1. lpp.
(3) OV C 249 E, 30.8.2013., 18. lpp.
(4) OV C 257 E, 6.9.2013., 104. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0289.
(6) Lieta C-230/81, Luksemburgas hercogiste pret Parlamentu.
(7) Lieta C-345/95, Francijas Republika pret Parlamentu.
(8) Lieta C-237/11 un lieta C-238/11, Francija pret Parlamentu.
(9)Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2002. gada ziņojums ir jaunākās pieejamās visaptverošās izmaksu aplēses. Prezidija un Bud˛eta komitejas apvienotās darba grupas 2012. gada ziņojumā apstiprinātās summas diapazons EUR 169–204 miljoni gadā ir aprēķināts, pamatojoties uz to, ka lēstos EUR 148 miljonus papildina ar EUR 28,3 miljoniem — Strasbūras ēku ikgadējā nolietojuma izmaksām —, kuras jāņem vērā kopš minēto ēku iegādes. Ģenerālsekretāra 2013. gada 30. augusta atbildē uz pieprasījumiem, kas izklāstīti Parlamenta 2013. gada 6. februāra rezolūcijas par 2014. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm 10. punktā, Strasbūrā esošās atrašanās vietas papildu izmaksas tiek lēstas EUR 103 miljonu apmērā, kas, pieskaitot apvienotās darba grupas 2012. gada ziņojumā norādītās nolietojuma un neizmantoto telpu aplēses, pieaug līdz kopējai summai EUR 156 miljoni.
(10)„Eiropas Parlamenta trīs darba vietas — ģeogrāfiskās izkliedētības radītā finansiālā, vides un reģionālā ietekme” — Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra sagatavotā 2013. gada 30. augusta atbilde uz Parlamenta 2013. gada 6. februāra rezolūcijas par 2014. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm 10. punktā izteikto pieprasījumu.
(11)European Parliament two-seat operation: Environmental costs, transport & energy”, uzņēmuma Eco-Logica Ltd. sagatavotais ziņojums Verts/ALE grupai, 2007. gada novembris.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika