(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0809),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 182. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0466/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija  atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 12. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0427/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 181, 21.6.2012., 111. lpp. (2) OV C 277, 13.9.2012., 143. lpp.

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1291/2013.)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Paziņojums par 19. pantu

Attiecībā uz lēmumiem par ES finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" Eiropas Komisija ierosina arī turpmāk ievērot tos pašus ētikas principus, uz kuriem balstījās Septītā pamatprogramma.

Eiropas Komisija ierosina saglabāt šos ētikas principus, jo, pateicoties tiem un pamatojoties uz pieredzi, attiecībā uz ļoti daudzsološu zinātnes jomu ir izstrādāta atbildīga pieeja, kas ir izrādījusies pilnīgi piemērota pētniecības programmai, kurā piedalās pētnieki no daudzām valstīm ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.

1)  Lēmumā par pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" ir skaidri noteikts, ka Kopienas finansējumu nepiešķir šādām trim pētniecības jomām:

–  zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

–  zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, kas varētu šādas izmaiņas padarīt par pārmantojamām;

–  zinātniskās izpētes pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

2)  Netiks finansēti tādi pasākumi, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Netiks finansēti pasākumi konkrētā dalībvalstī, ja šādi pasākumi tajā ir aizliegti.

3)  Lēmumā par pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un noteikumos par ētikas principiem, ar ko reglamentē Kopienas finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei, netiek sniegts nekāds vērtējums par tiesisko regulējumu vai ētikas principiem, ar ko šādu izpēti reglamentē dalībvalstīs.

4)  Aicinājumos iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisija skaidri nemudina izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas. Iespējamā pieaugušu cilvēku vai cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana ir atkarīga no zinātnieku atzinuma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt. Praksē lielākā daļa no Kopienas finansējuma cilmes šūnu izpētei ir atvēlēta pētījumiem, kuros izmanto pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Nav iemesla to būtiski mainīt pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".

5)  Katrs projekts, kurā paredzēts izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas, ir zinātniski jāizvērtē; izvērtēšanas laikā neatkarīgi eksperti nosaka, vai šādu cilmes šūnu izmantošana ir vajadzīga paredzēto zinātnisko mērķu sasniegšanai.

6)  Attiecībā uz tiem priekšlikumiem, kas zinātniskajā izvērtēšanā guvuši pozitīvu vērtējumu, Eiropas Komisija pēc tam organizē stingru ētikas principu pārbaudi. Šajā pārbaudē ņem vērā principus, kas noteikti ES Pamattiesību hartā un attiecīgās starptautiskās konvencijās, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta Ovjedo 1997. gada 4. aprīlī, un tās Papildu protokolos, kā arī UNESCO pieņemtajā Vispārējā deklarācijā par cilvēka genomu un cilvēktiesībām. Ētikas principu pārbaudes mērķis ir arī pārliecināties, ka priekšlikumos tiek ievēroti to valstu noteikumi, kurās veiks izpēti.

7)  Atsevišķos gadījumos ētikas principu pārbaudi varēs veikt projekta īstenošanas laikā.

8)  Pirms projekta īstenošanas sākuma katrs projekts, kurā paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajā valsts vai vietējā ētikas komitejā. Jāievēro visi valsts noteikumi un procedūras, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā vecāku piekrišana, finansiālas stimulēšanas nepieļaušana u.c. Pārbaudīs arī to, vai projektā iekļautas atsauces uz licencēšanas un kontroles pasākumiem, kas jāveic tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veiks pētījumus.

9)  Katru priekšlikumu, kas ieguvis pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, ētikas principu pārbaudē valsts vai vietējā līmenī un ētikas principu pārbaudē Eiropas līmenī, atsevišķi iesniegs apstiprināšanai dalībvalstīm, kas sanāk komitejā, rīkojoties saskaņā ar pārbaudes procedūru. Bez dalībvalstu apstiprinājuma netiks finansēts neviens projekts, kurā iekļauta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana.

10)  Eiropas Komisija turpinās darbu, lai rezultāti, kas iegūti Kopienas finansētā cilmes šūnu izpētē, būtu viegli pieejami visiem pētniekiem visu pacientu interesēs visās valstīs.

11)  Eiropas Komisija atbalstīs darbības un iniciatīvas, kas palīdz koordinēt un racionalizēt cilvēka embriju cilmes šūnu izpēti saskaņā ar atbildīgu pieeju, ievērojot ētikas principus. Komisija jo īpaši turpinās atbalstīt cilvēka embriju cilmes šūnu līniju Eiropas reģistra izveidi. Šāda reģistra atbalstīšana sniegs iespēju pārraudzīt cilvēka embriju cilmes šūnas Eiropā, palīdzēs zinātniekiem tās vislabāk izmantot un, iespējams, palīdzēs novērst jaunu cilmes šūnu līniju nevajadzīgu iegūšanu.

12)  Eiropas Komisija turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs komitejai, kas rīkojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, nevienu projekta priekšlikumu, kas ietver izpētes darbības, kurās paredzēts iznīcināt cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai. Izslēdzot šā izpētes posma finansēšanu, Kopienas finansējums netiks liegts turpmākiem posmiem, kuros paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana.

Paziņojums par enerģētiku

Komisija atzīst galalietotāju energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas īpaši būtisko nozīmi, labāku tīklu un uzglabāšanas nozīmi, palielinot to potenciālu, un nepieciešamību veikt ieviešanas tirgū pasākumus, lai palielinātu spējas, uzlabot pārvaldību un pārvarēt tirgus šķēršļus, lai varētu ieviest energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas risinājumus.

Komisija centīsies nodrošināt, ka vismaz 85 % no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" enerģētikas jautājumu budžeta tiek tērēti nefosilo degvielu jomā un ka vismaz 15 % no kopējā enerģētikas jautājumu budžeta tiek tērēti pašreizējo atjaunojamo un energoefektivitātes tehnoloģiju ieviešanas tirgū pasākumiem programmā "Saprātīga enerģija Eiropā III". Šo programmu īstenos īpaša pārvaldības struktūra un tajā tiks ietverts atbalsts ilgtspējīgai enerģētikas politikas īstenošanai, spēju veidošanai un ieguldījumu finansējuma mobilizēšanai, kā tas notiek līdz šim.

Atlikusī daļa tiks paredzēta uz fosilo kurināmo balstītām tehnoloģijām un attīstības iespējām, kas tiek uzskatītas par būtiskām, lai sasniegtu redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam un atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu.

Progress šo mērķu sasniegšanā tiks uzraudzīts, un Komisija regulāri ziņos par gūtajiem panākumiem.

Paziņojums par izcilības izplatīšanu un dalības paplašināšanu

Komisija ir apņēmusies saskaņā ar jauno kursu "Izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana" izstrādāt un īstenot pasākumus, lai novērstu plaisu pētniecības un inovāciju jomā Eiropā. Šiem pasākumiem paredzētais finansējuma līmenis nebūs zemāks par apjomu, kas tiek tērēts Septītajā pamatprogrammā attiecībā uz darbībām, ar kurām tiek veicināta "dalības paplašināšana"".

COST jaunās darbības, kas tiek veiktas saistībā ar "dalības paplašināšanu"", būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts "izcilības izplatīšanai un dalības paplašināšanai". COST darbības, kuras uz to neattiecas un kurām budžetā nebūtu jāpiešķir vienlīdzīga prioritāte", būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts 6. mērķim "Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība".

Lielākā daļa darbību, kas saistītas ar politikas atbalsta instrumentu un dalībvalstu kontaktpunktu transnacionālajiem tīkliem, arī būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts 6. mērķim — "Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība".

Paziņojums par izcilības zīmogu

Savienības līmeņa pasākumi rada iespējas ES mēroga konkurencei, lai atlasītu vislabākos priekšlikumus, tādējādi paaugstinot izcilības līmeni un nodrošinot vadošās pētniecības un inovācijas pamanāmību.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, par kuriem jāsaņem pozitīvs Eiropas Pētniecības padomes novērtējums, attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar Marie Sklodowska-Curie pasākumiem, partnerību veidošanas pasākumiem, instrumentu, kas paredzēts MVU 2. posmā, vai sadarbības projektiem, un kurus nevar finansēt budžeta iemeslu dēļ, tomēr atbilst pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" izcilības kritērijam.

Pēc dalībnieku apstiprināšanas šo informāciju var iesniegt atbildīgajām iestādēm.

Tādēļ Komisija atzinīgi vērtē jebkuras iniciatīvas finansēt šādus projektus no valsts, reģionāliem vai privātiem avotiem. Šajā ziņā kohēzijas politikai arī ir uzdevums sniegt ieguldījumu spēju veidošanā.

Paziņojums par MVU instrumentu

Atbalsts MVU pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" ir ļoti svarīgs un būtisks aspekts, lai sasniegtu tās mērķi veicināt inovācijas, ekonomikas izaugsmi un darbavietu izveidi. Tādēļ Komisija nodrošinās atbalsta MVU augsta līmeņa pārredzamību pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", jo īpaši ar MVU instrumenta starpniecību darba programmās, pamanostādnēs un saziņas pasākumos. Tiks veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai MVU varētu viegli un vienkārši noteikt un izmantot iespējas, ko tiem nodrošina prioritāte "Sabiedrības problēmu risināšana" un LEIT.

MVU instruments tiks īstenots ar vienotas pārvaldības struktūras starpniecību, kura būs atbildīga par projektu novērtēšanu un pārvaldību, tostarp kopējo IT sistēmu un uzņēmējdarbības procesu izmantošanu.

MVU instruments piesaista visvērienīgākos MVU inovāciju projektus. Tas tiks īstenots galvenokārt augšupvērstā veidā ar atklātu uzaicinājumu, kas pielāgots MVU vajadzībām, kā noteikts īpašajā mērķī "inovācijas MVU", ņemot vērā LEIT un sabiedrības problēmu risināšanas prioritātes un mērķus un atļaujot priekšlikumus šajā jomā, kas ir pamatā augšupvērstai pieejai. Šis aicinājums var tikt pārskatīts/atjaunināts reizi divos gados, lai ņemtu vērā divgadu stratēģiskās programmas. Vajadzības gadījumā aicinājumus attiecībā uz īpašiem stratēģiskas intereses jautājumiem var rīkot papildus iepriekš aprakstītajam aicinājumam. Šajos aicinājumos tiks izmantota MVU instrumenta koncepcija un procedūras, kā arī tā vienotais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējiem un papildu konsultēšanas un darbaudzināšanas pakalpojumi.

Paziņojums par 6. panta 5. punktu

Neskarot ikgadējo budžeta procedūru, Komisija saistībā ar strukturēto dialogu ar Eiropas Parlamentu vēlas iesniegt gada ziņojumu par pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" II pielikumā noteiktā budžeta sadalījuma pa prioritātēm un tajās ietvertajiem īpašajiem mērķiem īstenošanu, tostarp jebkādu 6. panta 5. punkta piemērošanu.

Paziņojums par 12. pantu

Komisija pēc pieprasījuma iesniegs atbildīgajai Eiropas Parlamenta komitejai pielāgotās darba programmas."