Eiropas Parlamenta 2013. gada 22. maijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Padomes regulai, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku (COM(2012)0511 – C7-0314/2012 – 2012/0242(CNS))(1)

P7_TA(2013)0213 A7-0392/2012

(Īpašā likumdošanas procedūra ‐ apspriešanās)

[Grozījums Nr. 2]

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)

P7_TA(2013)0213 A7-0392/2012

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

P7_TA(2013)0213 A7-0392/2012

PADOMES
REGULA (ES) Nr. .../2013,
ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Pēdējo desmitgažu laikā Savienība ir panākusi ievērojamu progresu banku pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē. Tā rezultātā daudzās dalībvalstīs banku grupām ar citās dalībvalstīs reģistrētām galvenajām mītnēm pieder ievērojama tirgus daļa, un kredītiestādes ir ģeogrāfiski dažādojušas savu uzņēmējdarbību gan eurozonā, gan ārpus tās.

(1a)  Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze ir apliecinājusi, ka finanšu nozares sadrumstalotība var apdraudēt vienotās valūtas un vienotā tirgus integritāti. Tādēļ ir svarīgi pastiprināt banku uzraudzības integrāciju, lai atbalstītu Eiropas Savienību, atjaunotu finanšu stabilitāti un liktu pamatu ekonomikas atlabšanai.

(2)  Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi Savienībā un pietiekama finansējuma nodrošināšanu reālajai ekonomikai, ir jāsaglabā un jāpilnveido banku pakalpojumu iekšējais tirgus. Tomēr to paveikt kļūst arvien grūtāk. Dati liecina, ka banku tirgu integrācija Savienībā drīzumā apstāsies.

(3)  Tajā pašā laikā papildus uzlabota ES tiesiskā regulējuma pieņemšanai uzraugiem ir jāpastiprina ar uzraudzību saistītās pārbaudes, lai ņemtu vērā atziņas, kas gūtas pēdējos gados piedzīvotajā finanšu krīzē, un spētu pārraudzīt ārkārtīgi sarežģītus un savstarpēji saistītus tirgus un iestādes.

(4)  Individuālo banku uzraudzības kompetence Savienībā paliek galvenokārt valstu līmenī. Koordinācija starp uzraugiem ir svarīga, taču krīze ir apliecinājusi, ka nepietiek tikai ar koordināciju, jo īpaši saistībā ar vienotu valūtu. Lai saglabātu finanšu stabilitāti Savienībā un palielinātu tirgus integrācijas pozitīvo ietekmi uz izaugsmi un labklājību, uzraudzības pienākumu integrācija būtu jāpastiprina. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai nodrošinātu netraucētu un stabilu pārraudzību pār visu bankas grupu un tās vispārējo stāvokli, un tas samazinātu risku nonākt pie atšķirīgām interpretācijām un pretrunīgiem lēmumiem katras atsevišķās struktūras līmenī.

(5)  Kredītiestādes stabilitāte daudzos gadījumos joprojām ir cieši saistīta ar dalībvalsti, kurā tā veic uzņēmējdarbību. Šaubas par valsts parāda ilgtspējīgumu, ekonomiskās izaugsmes izredzēm un kredītiestāžu dzīvotspēju ir radījušas negatīvas, savstarpēji pastiprinošas tirgus tendences. Tas var apdraudēt dažu kredītiestāžu dzīvotspēju, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti eurozonā un visā Savienībā, un var radīt smagu slogu jau tā sarežģītajā attiecīgo dalībvalstu finanšu situācijā. ▌

(6)  Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota 2011. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi)(5), un Eiropas finanšu uzraudzības sistēma, kas izveidota ar minētās regulas 2. pantu un 2. pantu Regulā (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (EAAPI) (6) un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (EVTI) (7), ir būtiski uzlabojušas sadarbību starp banku uzraugiem Savienībā. EBI veic nozīmīgu ieguldījumu finanšu pakalpojumu vienotā noteikumu kopuma izveidē Savienībā, un tai bijusi izšķirīga nozīme, konsekventi īstenojot Savienības lielāko kredītiestāžu rekapitalizāciju, par kuru 2011. gada oktobrī vienojās Eiropadome, saskaņā ar Komisijas pieņemtajām pamatnostādnēm un nosacījumiem saistībā ar valsts atbalstu.

(7)  Eiropas Parlaments vairākas reizes – sākot no 2000. gada 13. aprīļa rezolūcijas par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgus sistēmas ieviešanu: rīcības plāns(8) un 2002. gada 21. novembra rezolūcijas par kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (9) – ir aicinājis izveidot Eiropas struktūru, kas būtu tieši atbildīga par noteiktiem finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumiem.

(8)  Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija secinājumos ir pausts aicinājums Eiropadomes priekšsēdētājam izstrādāt plānu patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidei. Tajā pašā dienā eurozonas valstu vai valdību vadītāji augstākā līmeņa sanāksmē norādīja, ka tad, kad attiecībā uz bankām eurozonā būs izveidots iedarbīgs vienots uzraudzības mehānisms ar ECB līdzdalību, ESM būtu iespēja, pieņemot parastu lēmumu, tieši rekapitalizēt bankas, pamatojoties uz attiecīgiem nosacījumiem, tostarp atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

(8a)  Eiropadome 2012. gada 19. oktobrī nolēma, ka procesam ceļā uz dziļāku ekonomisko un monetāro savienību būtu jābalstās uz ES iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu, ka tam vajadzētu būt atvērtam un pārredzamam attiecībā uz dalībvalstīm, kuras nelieto vienoto valūtu, un ka tajā būtu jāievēro vienotā tirgus integritāte. Integrētajai finanšu sistēmai būs vienots uzraudzības mehānisms (VUM), kas būs pēc iespējas atvērtāks visām dalībvalstīm, kuras vēlas tajā piedalīties.

(9)  Tādēļ būtu jāizveido Eiropas banku savienība, kuras pamatā būtu vispusīgs un detalizēts vienots finanšu pakalpojumus reglamentējošo noteikumu kopums attiecībā uz vienoto tirgu kopumā un kuru veidotu vienots uzraudzības mehānisms un jaunas sistēmas noguldījumu garantijām un noregulējumam ▌. Ņemot vērā, ka starp vienotās valūtas zonas dalībvalstīm pastāv ciešas savstarpējās saiknes un mijiedarbība, banku savienībai būtu jāattiecas uz vismaz visām eurozonas dalībvalstīm. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, un ciktāl tas ir institucionāli iespējams, būtu jādod iespēja arī citām dalībvalstīm iesaistīties banku savienībā.

(10)  Vienotam uzraudzības mehānismam kā pirmais solis ceļā uz banku savienību būtu jānodrošina, ka Savienības politika attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību tiek īstenota konsekventi un iedarbīgi, ka finanšu pakalpojumus reglamentējošo vienoto noteikumu kopumu kredītiestādēm visās attiecīgajās dalībvalstīs piemēro vienādi un ka minētajām kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību, ko neierobežo citi, ar kredītiestāžu uzraudzību nesaistīti apsvērumi. Vienotajam uzraudzības mehānismam jo īpaši vajadzētu būt savienojamam ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību un ar kapitāla brīvu apriti. Vienots uzraudzības mehānisms ir pamats nākamajiem posmiem virzībā uz banku savienību. Tas atspoguļo principu, ka tiklīdz būs izveidots efektīvs vienots uzraudzības mehānisms, ESM ar parastā kārtībā pieņemtu lēmumu būs iespēja tieši rekapitalizēt bankas. Eiropadome savos 2012. gada 13. un 14. decembra secinājumos norādīja, ka “situācijā, kad banku uzraudzība tiek faktiski nodota vienotam uzraudzības mehānismam, būs vajadzīgs vienots noregulējuma mehānisms ar pilnvarām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ar atbilstošiem rīkiem var panākt noregulējumu jebkurai iesaistīto dalībvalstu bankai” un ka “vienotajam noregulējuma mehānismam vajadzētu būt balstītam uz paša finanšu sektora ieguldījumiem un vajadzētu ietvert atbilstošus un efektīvus atbalsta pasākumus”.

(11)  ECB kā eurozonas centrālā banka ar plašu pieredzi makroekonomikas un finanšu stabilitātes jautājumos ir piemērota tam, lai īstenotu skaidri noteiktus uzraudzības uzdevumus, galveno uzmanību vēršot uz Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību. Daudzās dalībvalstīs centrālās bankas jau ir atbildīgas par banku uzraudzību. Tāpēc būtu jāpiešķir ECB īpaši uzdevumi saistībā ar politikām, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību iesaistītajās dalībvalstīs.

(11a)  ECB un neiesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm būtu jānoslēdz saprašanās memorands, kurā vispārīgi apraksta, kā tās savā starpā sadarbosies, veicot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz šajā regulā definētajām finanšu iestādēm. Saprašanās memorandā cita starpā varētu precizēt apspriešanos par ECB lēmumiem, kas ietekmē meitas sabiedrības vai filiāles, kuras veic uzņēmējdarbību neiesaistītā dalībvalstī un kuru mātes sabiedrība veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, kā arī sadarbību ārkārtas situācijās, tostarp agrīnās brīdināšanas mehānismus saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Saprašanās memorands būtu regulāri jāpārskata.

(12)  Minētie īpašie uzraudzības uzdevumi būtu jāuztic ECB, jo tie ir izšķirīgi, lai konsekventi un iedarbīgi īstenotu Savienības politiku attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, bet pārējiem uzdevumiem būtu jāpaliek valstu iestāžu ziņā. ECB uzdevumos būtu jāiekļauj pasākumu veikšana makroprudenciālās stabilitātes nodrošināšanai, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri atspoguļo valstu iestāžu lomu.

(13)  Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, būtiska nozīme ir lielo banku drošumam un stabilitātei. Tomēr nesenā pieredze liecina, ka arī mazākas bankas var radīt finanšu stabilitātes apdraudējumu. Tāpēc ECB vajadzētu būt iespējai īstenot uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kurām iesaistītās dalībvalstis ir izsniegušas atļauju, un filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(13a)  ECB, veicot tai uzticētos uzdevumus un neskarot mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, būtu pilnīgi jāņem vērā kredītiestāžu dažādība, lielums un uzņēmējdarbības modeļi, kā arī Eiropas banku nozares dažādības sistēmiskie ieguvumi.

(13b)  ECB veiktajiem uzdevumiem būtu jo īpaši jāpalīdz nodrošināt to, ka kredītiestādes pilnīgi internalizē visas savu darbību radītās izmaksas, lai tādējādi novērstu bezrūpīgas rīcības risku un no tā izrietošo pārmērīga riska uzņemšanos. Veicot minētos uzdevumus, būtu pilnīgi jāņem vērā attiecīgie makroekonomiskie apstākļi dalībvalstīs, it īpaši kredītu piedāvājuma stabilitāte un sekmīgu darbību veicināšana ekonomikai kopumā.

(13c)  Nekas šajā regulā nebūtu jāsaprot kā tāds, kas maina grāmatvedības regulējumu, kurš piemērojams saskaņā ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(14)  Iepriekšēja atļauja kredītiestādes darbības uzsākšanai ir svarīga prudenciālā metode, lai nodrošinātu, ka minēto darbību veic tikai ekonomikas dalībnieki ar stabilu saimniecisko pamatu, organizāciju, kas spēj risināt ar noguldījumu pieņemšanu un kredītu sniegšanu saistītos riskus, un piemērotiem direktoriem. Tāpēc ECB vajadzētu būt uzdevumam izsniegt atļauju kredītiestādēm, un tai vajadzētu būt atbildīgai par atļauju anulēšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri atspoguļo valstu iestāžu lomu.

(15)  Papildus Savienības tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu kredītiestādēm un šādu atļauju anulēšanas gadījumiem dalībvalstis pašlaik var izvirzīt papildu nosacījumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu un atļaujas anulēšanas gadījumiem. Tāpēc ECB būtu jāveic savs uzdevums attiecībā uz atļauju izsniegšanu kredītiestādēm un atļauju anulēšanu gadījumos, kad nav izpildītas valsts tiesību aktu prasības, tad, kad to ierosinājusi attiecīgā valsts kompetentā iestāde, kura izvērtē atbilstību piemērojamajiem nosacījumiem, kas noteikti valsts tiesību aktos.

(16)  Jebkura jauna īpašnieka piemērotības novērtējums pirms kredītiestādes nozīmīgas akciju daļas iegādes ir neatsverams instruments, lai nodrošinātu kredītiestādes īpašnieku pastāvīgu piemērotību un finanšu stabilitāti. ECB kā Savienības iestāde ir piemērota tam, lai veiktu šādu novērtējumu, neradot nevajadzīgus iekšējā tirgus ierobežojumus. ECB vajadzētu būt uzdevumam izvērtēt kredītiestāžu nozīmīgas akciju daļas iegādi un atsavināšanu, izņemot banku noregulējuma kontekstā.

(17)  Atbilstība Savienības noteikumiem, ar kuriem kredītiestādēm noteikta prasība par noteiktu kapitāla līmeni, lai nodrošinātos pret risku, kas raksturīgs kredītiestāžu darbībai, prasība mazināt riska darījumu apmēru ar atsevišķiem darījumu partneriem, prasība publiski atklāt informāciju par kredītiestādes finansiālo situāciju, prasība par pietiekamu daudzumu likvīdu aktīvu kredītiestādes rīcībā, lai ļautu izturēt tirgus spriedzes situācijas, un prasība samazināt sviru ir priekšnoteikums kredītiestādes prudenciālajai stabilitātei. ECB vajadzētu būt uzdevumam nodrošināt atbilstību minētajiem noteikumiem, tostarp jo īpaši tajos paredzēto apstiprinājumu, atļauju, atkāpju vai atbrīvojumu sniegšanu.

(18)  Papildu kapitāla rezerves, tostarp kapitāla saglabāšanas rezerves, pretcikliskas kapitāla rezerves, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi zaudējumu segšanai spriedzes periodos, globālas un citas sistēmiskas iestāžu rezerves, kā arī citi pasākumi sistēmiska vai makroprudenciāla riska novēršanai ir svarīgi prudenciāli instrumenti. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju gadījumos, kad valsts iestādes piemēro šādus pasākumus, būtu pienācīgi jāinformē ECB. Turklāt attiecīgos gadījumos ECB vajadzētu varēt piemērot stingrākas prasības un pasākumus, nodrošinot ciešu sadarbību ar valsts iestādēm. Šīs regulas noteikumi par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst sistēmisku vai makroprudenciālu risku, neskar citos Savienības tiesību aktos paredzētās koordinācijas procedūras. Valsts kompetentās vai norīkotās iestādes un ECB rīkojas, ievērojot visas šādos aktos paredzētās koordinācijas procedūras pēc tam, kad ir ievērotas šajā regulā paredzētās procedūras.

(19)  Kredītiestādes drošums un stabilitāte ir atkarīga arī no pietiekama iekšējā kapitāla piešķiršanas, ņemot vērā riskus, kuram tā var tikt pakļauta, un no atbilstīgu iekšējo organizatorisko struktūru un korporatīvās pārvaldības procedūru pieejamības. Tāpēc ECB vajadzētu būt uzdevumam piemērot prasības, kas nodrošina, ka kredītiestādes ir ieviesušas spēcīgas pārvaldības procedūras, procesus un mehānismus, tostarp stratēģijas un procesus sava iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanai un uzturēšanai. Trūkumu gadījumā tai vajadzētu būt arī uzdevumam piemērot atbilstīgus pasākumus, tostarp īpašas papildu pašu līdzekļu prasības, īpašas informācijas atklāšanas prasības un īpašas likviditātes prasības.

(20)  Kredītiestādes drošuma un stabilitātes apdraudējums var rasties gan atsevišķas kredītiestādes līmenī, gan banku grupas vai finanšu konglomerāta līmenī. Lai parūpētos par kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, ir svarīgi, lai pastāvētu īpaši uzraudzības pasākumi šo risku mazināšanai. Papildus individuālo kredītiestāžu uzraudzībai ECB uzdevumiem būtu jāiever uzraudzība konsolidētā līmenī, papildu uzraudzība, finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzība un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzība, izņemot apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

(21)  Lai saglabātu finanšu stabilitāti, kredītiestādes finanšu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir jānovērš tās sākumposmā. ECB vajadzētu būt uzdevumam veikt agrīnas iejaukšanās darbības, kā definēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Minētās agrīnās iejaukšanās darbības tomēr būtu jākoordinē ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm. Kamēr vien valsts iestādes ir kompetentas noregulēt kredītiestādes, ECB turklāt būtu piemērotā veidā jākoordinē savas iejaukšanās darbības ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai garantētu kopīgu izpratni par attiecīgajiem pienākumiem krīzes gadījumā, jo īpaši saistībā ar pārrobežu krīzes pārvaldības grupām un turpmākām noregulējuma kolēģijām, kas izveidotas šiem mērķiem.

(22)  Uzraudzības uzdevumiem, kas nav uzticēti ECB, būtu jāpaliek valsts iestāžu kompetencē. Minētajos uzdevumos būtu jāiekļauj pilnvaras saņemt paziņojumus no kredītiestādēm saistībā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvu pakalpojumu sniegšanu, uzraudzīt struktūras, uz kurām neattiecas kredītiestāžu definīcija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bet kuras tiek uzraudzītas kā kredītiestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem, uzraudzīt trešo valstu kredītiestādes, kas dibina filiāli vai sniedz pārrobežu pakalpojumus Savienībā, uzraudzīt maksājumu pakalpojumus, veikt kredītiestāžu ikdienas pārbaudes, attiecībās ar kredītiestādēm pildīt kompetento iestāžu funkcijas saistībā ar finanšu instrumentu tirgu un novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas nolūkiem, kā arī aizsargāt patērētājus.

(22a)  ECB vajadzības gadījumā būtu pilnīgi jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kuras ir kompetentas nodrošināt patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzību un cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(23)  ECB tai uzticētie uzdevumi būtu jāveic ar mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un Savienības, kā arī atsevišķo iesaistīto dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti, un iekšējā tirgus vienotību un integritāti, tādējādi nodrošinot arī noguldītāju aizsardzību un uzlabojot iekšējā tirgus darbību, saskaņā ar finanšu pakalpojumu vienoto noteikumu kopumu Savienībā. Jo īpaši ECB būtu pienācīgi jāņem vērā vienlīdzības un nediskriminācijas principi.

(24)  Uzraudzības uzdevumu uzticēšanai ECB ▌vajadzētu būt atbilstīgai Eiropas finanšu uzraudzības sistēmai (EFUS), kas izveidota 2010. gadā un kuras pamatmērķis ir izstrādāt vienotu noteikumu kopumu un pastiprināt uzraudzības prakses konverģenci visā Savienībā. Sadarbība starp banku uzraugiem un apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraugiem ir svarīga, lai risinātu kopējas ieinteresētības jautājumus un nodrošinātu pareizu uzraudzību attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas darbojas arī apdrošināšanas un vērtspapīru nozarē. Tāpēc būtu jāizvirza prasība Eiropas Centrālajai bankai attiecībā uz EFUS cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi. ECB būtu jāveic savi uzdevumi saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un neskarot pārējo EFUS dalībnieku kompetenci un uzdevumus. Tai būtu arī jānosaka prasība sadarboties ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm un sistēmām, kas finansē tiešu vai netiešu publisku finansiālo palīdzību.

▌

(26)  ECB būtu jāveic savi uzdevumi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un atbilstīgi tiem, tostarp visiem Savienības primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, Komisijas lēmumiem valsts atbalsta jomā, konkurences noteikumiem, apvienošanās kontroles noteikumiem un vienotajam noteikumu kopumam, kas attiecas uz visām dalībvalstīm. EBI ir uzticēts uzdevums izstrādāt tehnisko standartu projektu, pamatnostādnes un ieteikumus, kas nodrošinātu uzraudzības konverģenci un uzraudzības rezultātu saskaņotību Savienībā. ECB nebūtu jāaizstāj EBI šo uzdevumu veikšanā, un tāpēc ECB būtu jāīsteno pilnvaras pieņemt regulas saskaņā ar LESD 132. pantu un atbilstīgi Savienības aktiem, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, pamatojoties uz EBI izstrādātiem projektiem un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

(26a)  Vajadzības gadījumā ECB būtu jānoslēdz saprašanās memorandi ar kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finanšu instrumentu tirgiem, vispārīgi izklāstot, kā tās savstarpēji sadarbosies, attiecībā uz 2. pantā definētajām finanšu iestādēm pildot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tādi memorandi būtu jādara pieejami Eiropas Parlamentam, Padomei un visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(26b)  ECB, lai veiktu savus uzdevumus un īstenotu savas uzraudzības pilnvaras, būtu jāpiemēro būtiskie noteikumi attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. Minētos noteikumus veido attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši, tieši piemērojamās regulas vai direktīvas, piemēram, par kapitāla prasībām bankām un par finanšu konglomerātiem. Gadījumos, kad būtiskie noteikumi attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ir noteikti direktīvās, ECB būtu jāpiemēro valstu tiesību akti, ar kuriem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas, un jomās, kurās šīs regulas spēkā stāšanās dienā  dalībvalstīm tiek skaidri piešķirtas iespējas ar minētajām regulām, ECB būtu jāpiemēro arī tie valsts tiesību akti, ar kuriem šīs iespējas īsteno. Tādas iespējas būtu jāuzskata par izņēmuma iespējām, kas pieejamas tikai kompetentajām vai norīkotajām iestādēm. Tas neskar ES tiesību pārākuma principu. Līdz ar to ECB, pieņemot pamatnostādnes vai ieteikumus vai pieņemot lēmumus, būtu jābalstās uz un jārīkojas saskaņā ar attiecīgajiem saistošajiem Savienības tiesību aktiem.

(26c)  Saistībā ar ECB uzticēto uzdevumu jomu ar valsts tiesību aktiem valsts kompetentajām iestādēm tiek uzticētas konkrētas pilnvaras, kas patlaban netiek prasītas ar Savienības tiesību aktiem, tostarp konkrētas agrīnas iejaukšanās un piesardzības pasākumu pilnvaras. ECB vajadzētu būt iespējai pieprasīt no valsts iestādēm izmantot šīs pilnvaras, lai nodrošinātu, ka tiek veikta pilnīga un efektīva uzraudzība saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu.

(27)  Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izpilda uzraudzības noteikumus un lēmumus, pārkāpumu gadījumā būtu jāpiemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Saskaņā ar LESD 132. panta 3. punktu un Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98 (1998. gada 23. novembris) par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (10), ECB ir tiesības uzlikt naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus uzņēmumiem par nespēju izpildīt no tās noteikumiem un lēmumiem izrietošās saistības. Turklāt, lai dotu iespēju ECB efektīvi veikt savus uzdevumus saistībā ar Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos izklāstīto uzraudzības noteikumu izpildi, būtu jāpiešķir ECB pilnvaras piemērot finansiālās sankcijas kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām par šādu noteikumu pārkāpumiem. Valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot sankcijas gadījumos, kad nav izpildītas saistības, kas izriet no valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponētas Savienības direktīvas. Ja ECB savu uzdevumu veikšanai uzskata par lietderīgu piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem, tai vajadzētu būt iespējai minētajā nolūkā nodot lietu izskatīšanai valsts iestādēm.

(28)  Valstu uzraudzības iestādēm ir nozīmīga un ilggadēja pieredze kredītiestāžu uzraudzībā to teritorijā un zināšanas par šo kredītiestāžu saimnieciskajām, organizatoriskajām un kultūras īpatnībām. To rīcībā šiem nolūkiem ir pieejams plašs mērķtiecīgu un augsti kvalificētu darbinieku skaits. Tāpēc, lai nodrošinātu augstu uzraudzības kvalitāti Eiropā, valstu uzraugiem vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai palīdzētu ECB jebkuru tādu aktu sagatavošanā un īstenošanā, kas saistīti ar ECB uzraudzības uzdevumu izpildi. Tam jo īpaši būtu jāietver bankas situācijas ikdienas novērtējums un saistītās pārbaudes uz vietas.

(28a)  Kritēriji, kas izklāstīti 5. panta 4.b punktā, lai definētu tās iestādes, kuras ir mazāk nozīmīgas, būtu jāpiemēro iesaistītajās dalībvalstīs augstākajā konsolidācijas līmenī, pamatojoties uz konsolidētiem datiem. Kad ECB veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu attiecībā uz kredītiestāžu grupu, kas nav mazāk nozīmīga konsolidētā līmenī, tai minētie uzdevumi būtu jāveic konsolidēti attiecībā uz kredītiestāžu grupu un individuāli attiecībā uz tām minētās grupas bankas meitas sabiedrībām un filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(28b)  Kritēriji, kas izklāstīti 5. panta 4.b punktā, lai definētu tās iestādes, kuras ir mazāk nozīmīgas, būtu jānosaka regulējumā, ko pieņem un publicē ECB, tai konsultējoties ar valsts kompetentajām iestādēm. Uz to pamatojoties, ECB vajadzētu būt atbildīgai par minēto kritēriju piemērošanu un tai būtu jāpārbauda, izmantojot pašai savus aprēķinus, vai šie kritēriji ir ievēroti. ECB lūgumam pēc informācijas minētā aprēķina veikšanai nebūtu jāuzliek iestādēm par pienākumu piemērot tādus grāmatvedības regulējumus, kas atšķiras no regulējumiem, kas tajās piemērojami saskaņā ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(28c)  Ja kāda banka ir uzskatīta par nozīmīgu vai mazāk nozīmīgu, minētais izvērtējums parasti nebūtu jāmaina biežāk par reizi 12 mēnešos, izņemot, ja banku grupās notiek strukturālas izmaiņas, piemēram, apvienošana vai nošķiršana.

(28d)  ECB – pēc valsts kompetentās iestādes paziņojuma saņemšanas –, pieņemot lēmumu par to, vai iestāde ir nozīmīga attiecībā uz iekšzemes ekonomiku un vai tādēļ ECB būtu tā jāuzrauga, būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, tostarp līdzvērtīgas konkurences apsvērumi.

(29)  Attiecībā uz tādu pārrobežu banku uzraudzību, kuras darbojas gan eurozonā, gan ārpus tās, ECB būtu cieši jāsadarbojas ar neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Uz ECB kā kompetento iestādi būtu jāattiecina saistītie pienākumi sadarboties un apmainīties ar informāciju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tai būtu pilnā mērā jāpiedalās uzraugu kolēģijās. Turklāt, tā kā uzraudzības uzdevumus veic Eiropas iestāde, tas dod skaidras priekšrocības finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas tirgus integrācijas ziņā, tāpēc dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties jaunajā mehānismā. Tomēr obligāts priekšnosacījums uzraudzības uzdevumu iedarbīgai īstenošanai ir uzraudzības lēmumu izpilde pilnā mērā un bez kavēšanās. Tādēļ dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties jaunajā mehānismā, būtu jāapņemas nodrošināt, ka to valsts kompetentās iestādes izpildīs un piemēros visus ECB pieprasītos pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm. ECB vajadzētu būt iespējai veidot ciešu sadarbību ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu. Tai vajadzētu būt pienākumam veidot sadarbību tad, kad ir izpildīti šajā regulā izklāstītie nosacījumi. ▌

(29a)  Ņemot vērā to, ka iesaistītās dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, nepiedalās ECB Padomes darbā, kamēr tās nav pievienojušās eurozonai saskaņā ar Līgumu, un ka tās nevar pilnībā izmantot citus mehānismus, kas paredzēti eurozonas dalībvalstīm, šajā regulā ir paredzēti papildu aizsardzības pasākumi lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr minētie aizsardzības pasākumi, jo īpaši 6. panta 5.d punkts, būtu jāizmanto pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Tie būtu jāizmanto tikai, kamēr ir spēkā minētie īpašie apstākļi. Šie aizsardzības pasākumi pamatojas uz īpašajiem apstākļiem, kuros iesaistītās dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, atrodas saskaņā ar šo regulu, jo tās nepiedalās ECB Padomes darbā un nevar pilnībā izmantot citus mehānismus, kas paredzēti eurozonas dalībvalstīm. Tādēļ minētie aizsardzības pasākumi nav precedents un nebūtu par tādu jāuzskata attiecībā uz citām ES politikas jomām.

(29b)  Nekam šajā regulā nekādā veidā nevajadzētu grozīt pašreizējo sistēmu, ar ko reglamentē meitas sabiedrību vai filiāļu juridiskās formas maiņu un šādas sistēmas piemērošanu, un neko šajā regulā nekādā veidā nevajadzētu saprast vai piemērot kā stimulu par labu šādām izmaiņām. Šajā sakarā pilnībā būtu jāievēro vienotajā uzraudzības mehānismā neiesaistīto dalībvalstu valsts kompetento iestāžu pienākumi, lai minētās iestādes joprojām varētu izmantot pietiekamus uzraudzības instrumentus un pilnvaras attiecībā uz kredītiestādēm, kas darbojas to teritorijā, un tādējādi spētu pildīt savus pienākumus un efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti un aizstāvēt sabiedrības intereses. Turklāt, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pildīt to pienākumus, noguldītāji un kompetentās iestādes būtu laikus jāinformē par meitas sabiedrību vai filiāļu juridiskās formas maiņu.

(30)  Lai veiktu savus uzdevumus, ECB vajadzētu būt atbilstīgām uzraudzības pilnvarām. Savienības tiesību aktos par kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ir paredzētas noteiktas pilnvaras, ko minētajā nolūkā paredzēts uzticēt dalībvalstu norīkotajām kompetentajām iestādēm. Ciktāl šādas pilnvaras ietilpst Eiropas Centrālajai bankai uzticēto uzraudzības uzdevumu darbības jomā, attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm ECB būtu jāuzskata par kompetento iestādi un tai vajadzētu būt pilnvarām, kas ar Savienības tiesību aktiem uzticētas kompetentajām iestādēm. Tas ietver pilnvaras, kas ar minētajiem tiesību aktiem uzticētas piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un pilnvaras, kas uzticētas norīkotajām iestādēm.

(30a)  ECB vajadzētu būt uzraudzības pilnvarām atcelt vadības struktūru locekļus saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

(31)  Lai ECB varētu efektīvi īstenot savus uzdevumus, tai vajadzētu būt iespējai pieprasīt visu nepieciešamo informāciju un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar valstu kompetentajām iestādēm. ECB un valstu uzraudzības iestādēm vajadzētu būt piekļuvei vienai un tai pašai informācijai, nepiemērojot kredītiestādēm dubultas ziņošanas prasības.

(31a)  Advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte ir Savienības tiesību pamatprincips, kas saskaņā ar Tiesas judikatūru aizsargā sakaru konfidencialitāti starp fiziskām un juridiskām personām un viņu konsultantiem.

(31b)  Ja ECB ir nepieciešams pieprasīt informāciju no personas, kura veic uzņēmējdarbību neiesaistītā dalībvalstī, bet pieder pie kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, vai ar kuru kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir slēgusi ārpakalpojumu līgumus par operatīvajām funkcijām vai darbībām, un, ja šādas prasības nepiemēro un nepilda neiesaistītajā dalībvalstī, ECB vajadzētu to saskaņot ar attiecīgās neiesaistītās dalībvalsts valsts kompetento iestādi.

(31c)  Šī regula neietekmē to noteikumu piemērošanu, kuri noteikti Protokola par ECB Statūtiem 34. un 42. pantā. Aktiem, ko ECB pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, nebūtu jārada nekādas tiesības vai nebūtu jāuzliek nekādi pienākumi neiesaistītajās dalībvalstīs, izņemot gadījumos, kad šādi akti ir saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar Protokoliem Nr. 4 un Nr. 15.

(32)  Ja kredītiestādes izmanto savas tiesības veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī vai ja vairākas struktūras grupā veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, Savienības tiesību aktos ir paredzētas īpašas procedūras un kompetenču sadalījums starp attiecīgajām dalībvalstīm. Ciktāl ECB uzņemas noteiktus uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, minētajām procedūrām un uzdevumu piešķiršanai nebūtu jāattiecas uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai tiesībām sniegt pakalpojumus citā iesaistītajā dalībvalstī.

(32a)  Kad ECB veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, un lūdz palīdzību no valsts kompetentajām iestādēm, tai būtu pienācīgi jāņem vērā taisnīgs līdzsvars starp visām iesaistītajām valstu kompetentajām iestādēm atbilstoši individuālās, subkonsolidētās un konsolidētās uzraudzības pienākumiem, kas izklāstīti spēkā esošajos Savienības tiesību aktos.

(32b)  Nekas šajā regulā nebūt jāsaprot kā tāds, ar ko uztic ECB pilnvaras piemērot sankcijas tādām fiziskām vai juridiskām personām, kas nav kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, neskarot ECB pilnvaras pieprasīt valsts iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu, ka atbilstīgas sankcijas tiek piemērotas.

(33)  ECB kā iestāde, kas izveidota ar Līgumiem, ir visas Savienības iestāde. Tai savās lēmumu pieņemšanas procedūrās ▌ būtu jāievēro Savienības noteikumi un vispārējie principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Būtu pilnībā jāievēro to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām ECB adresējusi savus lēmumus, kā arī šo personu tiesības lūgt ECB lēmumu pārskatīšanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

(34)  Uzraudzības uzdevumu uzticēšana nozīmē, ka ECB ir nozīmīgs pienākums sargāt finanšu stabilitāti Savienībā un izmantot uzraudzības pilnvaras visiedarbīgākajā un samērīgākajā veidā. Jebkāda uzraudzības pilnvaru pāreja no dalībvalsts līmeņa uz Savienības līmeni būtu jālīdzsvaro ar atbilstošām prasībām par pārredzamību un pārskatatbildību. Tādēļ ECB par šo uzdevumu izpildi būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei, kas ir demokrātiski leģitīmas iestādes, kuras pārstāv Eiropas iedzīvotājus un dalībvalstis. Minētajā atskaitē būtu jāietver regulāri sniegti pārskati un atbildes uz jautājumiem, ko iesniedz gan Eiropas Parlaments saskaņā ar savu Reglamentu, gan Eurogrupa. Visiem pārskatu sniegšanas pienākumiem būtu jāpiemēro atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības.

(34a)  ECB būtu arī ziņojumi, ko tā adresē Eiropas Parlamentam un Padomei, jāpārsūta iesaistīto dalībvalstu parlamentiem. Iesaistīto dalībvalstu parlamentiem vajadzētu būt iespējai iesniegt ECB jebkādus novērojumus vai jautājumus par tai uzticēto uzraudzības uzdevumu veikšanu, uz kuriem ECB var atbildēt. Minēto valstu parlamentu iekšējos noteikumos būtu jāņem vērā attiecīgo procedūru un kārtības elementi, lai vērstos pie ECB ar tādiem novērojumiem un jautājumiem. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš novērojumiem vai jautājumiem saistībā ar atļauju anulēšanu kredītiestādēm, attiecībā uz kurām valstu iestādes saskaņā ar 13. panta 2.a punktā noteikto procedūru ir pieņēmušas darbības, kas ir vajadzīgas noregulēšanai vai finanšu stabilitātes saglabāšanai. Iesaistītās dalībvalsts parlamentam būtu arī jāspēj uzaicināt Uzraudzības padomes priekšsēdētāju vai pārstāvi kopā ar valsts kompetentās iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par kredītiestāžu uzraudzību minētajā dalībvalstī. Tāda valstu parlamentu loma ir atbilstoša, ņemot vērā to, kā uzraudzības pasākumi var ietekmēt valsts finanses, kredītiestādes, to klientus un nodarbinātos, kā arī tirgus iesaistītajās dalībvalstīs. Ja valstu uzraugi veic pasākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāturpina piemērot valsts tiesību aktos paredzēto pārskatatbildības kārtību.

(34b)  Šī regula neskar Eiropas Parlamenta tiesības izveidot pagaidu Izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu iespējamus pārkāpumus vai administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot Savienības tiesību aktus, saskaņā ar LESD 226. pantu, vai Eiropas Parlamenta politiskās kontroles funkciju izpildi, kā noteikts Līgumos, tostarp tā tiesības ieņemt nostāju vai pieņemt rezolūciju jautājumos, kurus tas uzskata par piemērotiem.

(34c)  ECB savā darbībā būtu jāievēro taisnīga procesa un pārredzamības principi.

(34d)  LESD 15. panta 3. punktā minētajai regulai būtu jānosaka sīki noteikumi, kas ļauj piekļūt ECB glabātiem dokumentiem, kuri izriet no uzraudzības pienākumu veikšanas, saskaņā ar Līgumu.

(34e)  Saskaņā ar LESD 263. pantu Eiropas Savienības Tiesa izskata inter alia to ECB aktu likumību, kuri nav ieteikumi un atzinumi un kuri var radīt juridiskas sekas trešām personām.

(34f)  Saskaņā ar LESD 340. pantu ECB saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, būtu jānovērš jebkāds kaitējums, ko ECB vai tās darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus. Tam nebūtu jāskar valsts kompetento iestāžu atbildība novērst jebkādu kaitējumu, ko tās vai to darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(34g)  Saskaņā ar LESD 342. pantu uz ECB attiecas Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas.

(34h)  Nosakot to, vai būtu jāierobežo personas tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem, ECB būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(34i)  ECB būtu jānodrošina fiziskām un juridiskām personām iespēja lūgt pārskatīt lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar tai ar šo regulu uzticētajām pilnvarām un adresēti tiem, vai kas tos tieši un individuāli skar. Pārskatīšanas jomai vajadzētu attiekties uz šādu lēmumu procesuālo un materiāltiesisko atbilstību šai regulai, vienlaikus ievērojot rīcības brīvību, kas saglabājas ECB, lai nolemtu par iespēju šos lēmumus pieņemt. Šajā nolūkā un procesuālās ekonomijas dēļ ECB būtu jāizveido administratīva pārskatīšanas padome tādas iekšējas pārskatīšanas veikšanai. Lai izveidotu minēto padomi, ECB Padomei būtu tajā jāieceļ personas ar labu reputāciju. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padomei būtu pēc iespējas jānodrošina atbilstīgs dalībvalstu pārstāvju ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars. Pārskatīšanas procedūrai būtu jāparedz, ka Uzraudzības padome vajadzības gadījumā pārskata savu agrāko lēmuma projektu.

(35)  ECB ir atbildīga par monetārās politikas funkciju izpildi, lai saglabātu cenu stabilitāti saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu. Uzraudzības uzdevumu īstenošanas mērķis ir aizsargāt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti. Tādēļ, lai izvairītos no interešu konfliktiem un nodrošinātu, ka katra funkcija tiek izpildīta saskaņā ar piemērojamajiem mērķiem, tās būtu jāveic pilnīgi atsevišķi. ECB būtu jāspēj nodrošināt to, ka ECB Padome attiecībā uz monetārajām un uzraudzības funkcijām darbojas pilnīgi diferencēti. Šādai diferenciācijai būtu jāietver vismaz stingri nodalītas sanāksmes un darba kārtības.

(35a)  Personāla organizatoriskai nošķirtībai būtu jāattiecas uz visiem dienestiem, kas vajadzīgi neatkarīgas monetārās politikas mērķiem, un būtu jānodrošina, ka ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanā tiek pilnīgi ievērota demokrātiska pārskatatbildība un pārraudzība, kā paredzēts šajā regulā. To uzdevumu veikšanā iesaistītajam personālam, kas ECB uzticēti ar šo regulu, būtu jāatskaitās Uzraudzības padomes priekšsēdētājam.

(36)  Konkrētāk, ar ECB būtu jāizveido Uzraudzības padome, kas ir atbildīga par uzraudzības lēmumu sagatavošanu un kas aptvertu valstu uzraugu īpašās zināšanas. Uzraudzības padomi tāpēc būtu jāvada priekšsēdētājam, tās sastāvā vajadzētu būt priekšsēdētāja vietniekam, un tajā būtu jāiekļauj pārstāvji no ECB un no valstu iestādēm. Ieceļot Uzraudzības padomes locekļus saskaņā ar šo regulu, būtu jāievēro principi par dzimumu līdzsvaru, pieredzi un kvalifikāciju. Visiem Uzraudzības padomes locekļiem vajadzētu būt laikus un pilnībā informētiem par tās sanāksmju darba kārtības punktiem, lai tādējādi sekmētu gan apspriežu, gan lēmumu projektu pieņemšanas procesa efektivitāti.

(36a)  Veicot savus uzdevumus, Uzraudzības padome ņem vērā visus būtiskos faktus un apstākļus iesaistītajās dalībvalstīs un pilda savus pienākumus visas Savienības interesēs.

(36b)  Pilnībā ievērojot institucionālo un balsošanas kārtību, kas noteikta Līgumos, Uzraudzības padomei vajadzētu būt nozīmīgai struktūrai to ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildē, kas līdz šim vienmēr ir bijuši valstu kompetento iestāžu kompetencē. Tādēļ būtu jādod Padomei pilnvaras pieņemt īstenošanas lēmumu iecelt Uzraudzības padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Eiropas Centrālajai bankai pēc Uzraudzības padomes uzklausīšanas būtu jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā priekšlikums par Uzraudzības padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas Padomei būtu jāpieņem minētais īstenošanas lēmums. Priekšsēdētājs būtu jāizvēlas, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru, par kuru būtu pienācīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome.

(36c)  Lai nodrošinātu pienācīgu rotāciju, vienlaikus nodrošinot priekšsēdētāja pilnīgu neatkarību, priekšsēdētāja pilnvaru termiņam nevajadzētu pārsniegt piecus gadus, un tam nevajadzētu būt atjaunojamam. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju ar EBI darbībām un ar Savienības prudenciālajām politikām, Uzraudzības padomei vajadzētu spēt uzaicināt EBI un Eiropas Komisiju kā novērotājus. Tiklīdz būs izveidota Eiropas Noregulējuma iestāde, tās priekšsēdētājam būtu jāpiedalās Uzraudzības padomes sanāksmēs kā novērotājam.

(36d)  Uzraudzības padomes darbs būtu jāatbalsta vadības komitejai, kuras sastāvs ir šaurāks. Vadības komitejai būtu jāsagatavo Uzraudzības padomes sanāksmes un būtu jāpilda savi pienākumi tikai visas Savienības interesēs, kā arī būtu jāstrādā pilnīgi pārredzami kopā ar Uzraudzības padomi.

(36e)  ECB Padomei būtu jāuzaicina pārstāvji no iesaistītām dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, ikreiz, kad ECB Padome apsver iespēju iebilst pret Uzraudzības padomes sagatavoto lēmuma projektu, vai ikreiz, kad attiecīgās valsts kompetentās iestādes informē ECB Padomi par saviem pamatotiem iebildumiem pret Uzraudzības padomes lēmuma projektu, ja šāda lēmuma adresāts ir valsts iestādes saistībā ar kredītiestādēm no iesaistītām dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces.

(36f)  Lai nodrošinātu monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu, no ECB būtu jāprasa izveidot vidutāju grupu. Vidutāju grupas izveidei un it īpaši tās sastāvam būtu jānodrošina, ka viedokļu atšķirības tiek risinātas līdzsvaroti, visas Savienības interesēs.

(37)  Uz Uzraudzības padomi, vadības komiteju un ECB darbiniekiem, kas veic uzraudzības pienākumus, būtu jāattiecina atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības. Līdzīgas prasības būtu jāpiemēro informācijas apmaiņai to ECB darbinieku starpā, kas nav iesaistīti uzraudzības darbībās. Tam nevajadzētu atturēt ECB no informācijas apmaiņas, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, tostarp ar Eiropas Komisiju tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību.

(38)  Lai ECB tai uzticētos uzraudzības uzdevumus īstenotu efektīvi, tai tie būtu jāveic pilnīgi neatkarīgi, jo īpaši vairoties no nepamatotas politiskas ietekmes un no nozares pārstāvju iejaukšanās, kas negatīvi ietekmētu tās darbības neatkarību.

(38a)  Pārtraukuma periodu pielietojums uzraudzības iestādēs ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu minēto iestāžu veiktās uzraudzības efektivitāti un neatkarību. Šajā nolūkā un neskarot stingrāku valsts noteikumu piemērošanu, ECB būtu jānosaka un jāuztur vispārējas un oficiālas procedūras, tostarp samērīgi pārskatīšanas laikposmi, lai iepriekš izvērtētu un novērstu iespējamus konfliktus ar VUM/ECB likumīgajām interesēm, ja kāds no bijušajiem Uzraudzības padomes locekļiem sāk strādāt banku nozarē, ko viņš pirms tam ir uzraudzījis.

(39)  Lai efektīvi īstenotu uzraudzības uzdevumus, ECB rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem resursiem. Minētie resursi būtu jāiegūst veidā, kas nodrošina ECB neatkarību no valstu kompetento iestāžu un tirgus dalībnieku nepamatotas ietekmes, kā arī monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu. Uzraudzības izmaksas būtu jāsedz struktūrām, kurām piemēro uzraudzību. Tādēļ Eiropas Centrālajai bankai uzticēto uzraudzības uzdevumu izpilde būtu jāfinansē no gada maksām, ko iekasē no kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Tai būtu jāspēj arī iekasēt maksas no tām kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajā dalībvalstī, filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, lai segtu izmaksas, kas ECB rodas, veicot savus uzņēmējas dalībvalsts uzrauga pienākumus attiecībā uz šīm filiālēm. Ja kredītiestāde vai filiāle ir uzraudzīta konsolidēti, maksa būtu jāpiemēro augstākajā līmenī tajā kredītiestādē, kura ir iesaistītajā grupā ar uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Maksu aprēķināšanā neņem vērā nekādas meitas sabiedrības, kas izveidotas neiesaistītajās dalībvalstīs.

(39a)  Ja kredītiestāde ir iekļauta konsolidētā uzraudzībā, maksa būtu jāaprēķina augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs un jāiedala kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī un ir iekļautas konsolidētajā uzraudzībā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar nozīmību un riska profilu, tostarp riska svērtajiem aktīviem.

(40)  Efektīvai uzraudzībai ir nepieciešami ļoti motivēti, labi apmācīti un objektīvi darbinieki. Lai radītu patiesi integrētu uzraudzības mehānismu, būtu jāparedz atbilstīga darbinieku apmaiņa un pagaidu norīkošana starp ECB un visiem iesaistīto dalībvalstu valsts uzraugiem un to starpā. Lai nodrošinātu pastāvīgu salīdzinošo kontroli, it īpaši – lielu banku uzraudzībā, ECB vajadzētu spēt pieprasīt valstu uzraudzības komandās iekļaut darbiniekus arī no citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai varētu veidot uzraudzības komandas, nodrošinot tajās ģeogrāfisko dažādību un iekļaujot darbiniekus ar īpašām zināšanām un profilu. Ar darbinieku apmaiņu un pagaidu norīkošanu tiek iedibināta kopēja uzraudzības prakse. ECB regulāri sniegs informāciju par to, cik darbinieku no iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm ir pagaidu kārtā norīkoti uz ECB darbam saistībā ar VUM.

(41)  Ņemot vērā banku pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu arvien lielāko nozīmi, ECB būtu jāveic savi uzdevumi, ievērojot starptautiskos standartus, un dialogā un ciešā sadarbībā ar uzraugiem ārpus Savienības, nedublējot EBI starptautisko lomu. Tai vajadzētu būt pilnvarotai iedibināt kontaktus un paredzēt administratīvas sadarbības pasākumus ar trešo valstu uzraudzības un pārvaldības iestādēm un ar starptautiskām organizācijām, vienlaikus saskaņojot ar EBI un vienlaikus pilnībā ievērojot pastāvošās dalībvalstu un Savienības iestāžu lomas un attiecīgās kompetences.

(42)  Šīs regulas nolūkiem ECB veiktai personas datu apstrādei pilnībā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (12).

(43)  Eiropas Centrālajai bankai ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(13). ECB ir pieņēmusi Lēmumu ECB/2004/11 (2004. gada 3. jūnijs) par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā(14).

(44)  Lai nodrošinātu, ka kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību, ko neierobežo citi, ar prudenciālo uzraudzību nesaistīti apsvērumi, un lai laikus un efektīvi risinātu negatīvu savstarpēji pastiprinošu tirgus tendenču ietekmi uz bankām un dalībvalstīm, ECB būtu jāsāk īpašo uzraudzības uzdevumu veikšana pēc iespējas drīzāk. Tomēr uzraudzības uzdevumu nodošana Eiropas Centrālajai bankai no valstu uzraugiem prasa zināmu sagatavošanos. Tādēļ būtu jāparedz pienācīgs pakāpeniskas ieviešanas laikposms. ▌

(44a)  ECB, pieņemot sīku darbības kārtību, lai īstenotu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, būtu jāparedz pārejas kārtība, kas nodrošinātu, ka tiek pabeigtas pašreizējās uzraudzības procedūras, tostarp jebkurš pirms šīs regulas stāšanās spēkā pieņemts lēmums un/vai pasākums vai uzsākta izmeklēšana.

▌

(45a)  Komisija savā 2012. gada 28. novembra paziņojumā par plānu, kā izveidot ciešu un patiesu ekonomikas un monetāro savienību, ir norādījusi, ka “LESD 127. panta 6. punktu varētu grozīt, lai piemērotu parasto likumdošanas procedūru un novērstu dažus no juridiskajiem ierobežojumiem, ko šis pants šobrīd uzliek VUM koncepcijai (piem., ietvert tiešu un neatsaucamu iespēju dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, piedalīties VUM papildus ”ciešas sadarbības“ modelim, piešķirt dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces un kas piedalās VUM, pilnīgi vienlīdzīgas tiesības ECB lēmumu pieņemšanā un vēl skaidrāk iekšēji nodalīt lēmumu pieņemšanu par monetāro politiku un par uzraudzību)”. Tā arī norādīja, ka “īpaši vajadzētu pievērsties ECB kā banku darbības uzraudzītājas demokrātiskās pārskatatbildības stiprināšanai”. Jāatgādina, ka Līgums par Eiropas Savienību paredz, ka priekšlikumus par izmaiņām Līgumos var iesniegt jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Eiropas Komisija un tie var attiekties uz jebkuru Līgumu aspektu.

(46)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tā ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(47)  Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti – iedarbīgas un efektīvas sistēmas izveide tam, lai Eiropas iestāde īstenotu īpašus kredītiestāžu uzraudzības uzdevumus, un kredītiestādēm piemērojamo noteikumu kopuma konsekventas piemērošanas nodrošināšana – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka, ņemot vērā banku tirgus Eiropas mēroga struktūru un banku bankrotu ietekmi uz citām dalībvalstīm, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu ECB tiek uzticēti īpaši uzdevumi attiecībā uz politikām, kas saistītas ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, nolūkā veicināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti ES un katrā dalībvalstī, pilnībā ņemot vērā iekšējā tirgus vienotību un integritāti un pienākumu tās nodrošināt, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret kredītiestādēm, lai novērstu regulējuma arbitrāžu.

Uz Direktīvas 2006/48/EK 2. pantā minētajām iestādēm neattiecina uzraudzības uzdevumus, kas ECB uzticēti saskaņā ar šīs regulas 4. pantu. ECB uzraudzības uzdevumi aprobežojas ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar šo regulu. Ar šo regulu ECB netiek uzticēti nekādi citi uzraudzības uzdevumi, piemēram, uzdevumi, kas saistīti ar centrālo darījumu partneru prudenciālu uzraudzību.

Pildot šajā regulā noteiktos uzdevumus un neskarot mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, ECB pilnībā ņem vērā dažādos kredītiestāžu veidus, uzņēmējdarbības modeļus un lielumu.

Nekāda ECB rīcība, priekšlikums vai politika tieši vai netieši nediskriminē citu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā banku pakalpojumu vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vietu jebkurā valūtā.

Šī regula neskar iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu atbildību un saistītās pilnvaras veikt uzraudzības uzdevumus, kas ECB nav uzticēti ar šo regulu.

Šī regula arī neskar iesaistīto dalībvalstu kompetento vai norīkoto iestāžu atbildību un saistītās pilnvaras piemērot makroprudenciālos instrumentus, kas nav paredzēti attiecīgos Savienības tiesību aktos.

2. pants

Definīcijas

II nodaļa

Sadarbība un uzdevumi

3. pants

Sadarbība

1.  ECB cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, un ar citām iestādēm, kuras ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 2. pantu, kurš nodrošina atbilstošu regulējuma un uzraudzības līmeni Savienībā.

Vajadzības gadījumā ECB noslēdz saprašanās memorandus ar tām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finanšu instrumentu tirgiem. Šādi memorandi ir pieejami Eiropas Parlamentam, Padomei un visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

1a.  Šīs regulas vajadzībām ECB piedalās Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padomē saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1093/2010 40. pantā.

1b.  ECB pilda savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu un neskarot EBI, EVTI, EAAPI un ESRK kompetenci un uzdevumus.

1c.  ECB cieši sadarbojas ar iestādēm, kuras ir pilnvarotas noregulēt kredītiestādes, tostarp sagatavojot noregulējuma plānus.

1d.  Ievērojot 1., 4. un 5. pantu, ECB cieši sadarbojas ar jebkuru publisku finansiālās palīdzības instrumentu, tostarp ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), jo īpaši gadījumos, kad šāds instruments ir piešķīris vai varētu piešķirt tiešu vai netiešu finansiālu palīdzību kredītiestādei, uz kuru attiecas šīs regulas 4. pants.

1e.  ECB un neiesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes noslēdz saprašanās memorandu, kurā vispārīgi apraksta, kā tās savā starpā sadarbosies, veicot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz 2. pantā definētajām finanšu iestādēm. Memorandu regulāri pārskata.

Neskarot pirmo apakšpunktu, ECB noslēdz saprašanās memorandu ar kompetento iestādi katrā neiesaistītā dalībvalstī, kurā ir vismaz vienas globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes mītnes vieta, kā noteikts Savienības tiesību aktos.

Katru memorandu regulāri pārskata un publicē, pienācīgi ievērojot konfidenciālas informācijas apstrādes principus.

4. pants

Eiropas Centrālajai bankai uzticētie uzdevumi

1.  Saskaņā ar 5. pantu ECB atbilstīgi šā panta 3. punktam ir ekskluzīvi kompetenta prudenciālās uzraudzības vajadzībām veikt šādus uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs:

2.  Attiecībā uz kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītā dalībvalstī un kuras izveido filiāli vai sniedz pārrobežu pakalpojumus iesaistītā dalībvalstī, ECB veic – darbības jomā, kas ietverta 1. punkta sarakstā, – uzdevumus, attiecībā uz kuriem ▌iesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes ir kompetentas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

3.   Lai veiktu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ar mērķi nodrošināt augstus uzraudzības standartus, ECB piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus, un gadījumos, kad Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, kas transponē šīs direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja ar šīm regulām šobrīd tiek skaidri piešķirtas iespējas dalībvalstīm, ECB piemēro arī tos valsts tiesību aktus, ar kuriem šīs iespējas īsteno.

Šajā nolūkā ECB pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kā arī lēmumus, ievērojot visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un jo īpaši visus leģislatīvus un neleģislatīvus aktus, tostarp tos, kuri minēti LESD 290. un 291. pantā. Uz to jo īpaši attiecas saistoši regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti, kurus izstrādājusi EBI un pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–15. pantu un minētās regulas 16. pantu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, un uz to attiecas arī EBI regulas noteikumi par Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu, ko izstrādājusi EBI saskaņā ar šo regulu. ECB var arī pieņemt regulas tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai norādītu vai precizētu minēto uzdevumu veikšanas kārtību.

Pirms ECB pieņem regulu, tā organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgi ar attiecīgo regulu darbības jomu un ietekmi vai ar attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību, un attiecīgā gadījumā ECB pamato jautājuma steidzamību.

Vajadzības gadījumā ECB jebkādā veidā līdzdarbojoties veicina EBI regulatīvo tehnisko standartu vai īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 vai vērš EBI uzmanību uz iespējamo vajadzību iesniegt Komisijai to standartu projektus, ar kuriem groza pašreizējos regulatīvos vai īstenošanas tehniskos standartus.

▌

4.a pants

Makroprudenciālie uzdevumi un instrumenti

1.  Kad vien tas ir piemēroti vai atzīts par vajadzīgu un neskarot turpmāk izklāstīto 2. punktu, iesaistīto dalībvalstu kompetentās vai norīkotās iestādes piemēro prasības par kapitāla rezervēm, kuras kredītiestādēm jātur atbilstīgā līmenī saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem papildus pašu kapitāla prasībām, kas minētas 4. panta 1.c punktā, tostarp pretcikliskajām kapitāla rezervēm, un jebkādus citus pasākumus ar mērķi risināt sistēmiskus vai makroprudenciālus riskus, un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Direktīvās 2006/48/EK un 2006/49/EK – gadījumos, kas konkrēti izklāstīti attiecīgos Savienības tiesību aktos. Desmit darba dienas pirms šāda lēmuma pieņemšanas attiecīgā valsts iestāde pienācīgi paziņo par savu nodomu ECB. Ja ECB iebilst, tā rakstiski pamato savus iebildumus piecu darba dienu laikā. Attiecīgā valsts iestāde pienācīgi apsver ECB pamatojumu pirms atbilstošā lēmuma pieņemšanas.

2.  Ja tas atzīts par vajadzīgu, ECB, nevis iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentās vai valsts norīkotās iestādes, var piemērot augstākas prasības par tām, kuras piemēro iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentās vai valsts norīkotās iestādes, attiecībā uz kapitāla rezervēm, kuras kredītiestādēm jātur atbilstīgā līmenī saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem papildus pašu kapitāla prasībām, kas minētas 4. panta 1.c punktā, tostarp pretcikliskajām kapitāla rezervēm, ievērojot 3. un 4. punktā minētos nosacījumus, un piemērot stingrākus pasākumus ar mērķi novērst sistēmiskus vai makroprudenciālus riskus kredītiestāžu līmenī, ievērojot Direktīvās 2006/48/EK un 2006/49/EK izklāstītās procedūras gadījumos, kas konkrēti izklāstīti attiecīgos Savienības tiesību aktos.

3.  Jebkura valsts kompetentā vai norīkotā iestāde var ierosināt ECB rīkoties saskaņā ar 2. punktu, lai risinātu finanšu sistēmas un ekonomikas konkrēto situāciju savā dalībvalstī.

4.  Ja ECB ir iecerējusi rīkoties saskaņā ar 2. punktu, tā, apsverot jebkādu rīcību, cieši sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu norīkotajām iestādēm. Tā jo īpaši paziņo par savu nodomu attiecīgajām valsts kompetentajām vai norīkotajām iestādēm desmit darba dienas pirms šāda lēmuma pieņemšanas. Ja kāda no attiecīgajām valsts iestādēm iebilst, tā rakstiski pamato savus iebildumus piecu darba dienu laikā. ECB pienācīgi apsver šo pamatojumu pirms atbilstošā lēmuma pieņemšanas.

5.  Veicot 2. punktā minētos uzdevumus, ECB ņem vērā attiecīgo dalībvalstu vai to daļu finanšu sistēmas, ekonomikas stāvokļa un ekonomikas cikla konkrēto situāciju.

5. pants

Sadarbība vienotā uzraudzības mehānismā

1.  ECB veic savus uzdevumus vienotā uzraudzības mehānismā, kuru veido ECB un valstu kompetentās iestādes. ECB atbild par vienotā uzraudzības mehānisma efektīvu un saskaņotu darbību.

2.  Gan ECB, gan valsts kompetentajām iestādēm ir jāievēro godprātīgas sadarbības pienākums un informācijas apmaiņas pienākums.

Neskarot ECB pilnvaras tieši saņemt informāciju, ko pastāvīgi sniedz kredītiestādes, vai tieši piekļūt minētajai informācijai, valsts kompetentās iestādes jo īpaši sniedz ECB visu informāciju, kas vajadzīga, lai ECB veiktu uzdevumus, kuri tai uzticēti ar šo regulu.

▌

4.a  Ja tas ir piemēroti un neskarot ECB atbildību par uzdevumiem, kas tai uzticēti ar šo regulu, valsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai palīdzētu ECB sagatavot un īstenot visus aktus, kas saistīti ar 4. pantā minētajiem uzdevumiem, attiecībā uz visām kredītiestādēm, tostarp palīdzētu veikt pārbaudes darbības, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti 4.e punktā minētajā sistēmā. Pildot 4. pantā minētos uzdevumus, tās ievēro ECB norādījumus.

4.b  Attiecībā uz 4. pantā minētajiem uzdevumiem, izņemot minētā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ECB ir 5. punktā minētie pienākumi un valsts kompetentajām iestādēm ir 4.d punktā minētie pienākumi – saskaņā ar 4.e punktu un ievērojot tajā minētās procedūras – uzraudzīt šādas kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, filiāles, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs:

ECB pēc savas iniciatīvas var uzskatīt iestādi par nozīmīgu arī tad, ja tā ir izveidojusi bankas meitas sabiedrības vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī un tās pārrobežu aktīvi vai saistības veido ievērojamu daļu no tās kopējiem aktīviem vai saistībām, uz kuriem attiecas metodoloģijā noteiktie nosacījumi;

Tās, attiecībā uz kurām ir tieši pieprasīta vai saņemta publiskā sektora finansiālā palīdzība no EFSI vai ESM, nav uzskatāmas par mazāk nozīmīgām.

Neatkarīgi no iepriekšējiem apakšpunktiem ECB īsteno tai ar šo regulu noteiktos uzdevumus attiecībā uz trim nozīmīgākajām kredītiestādēm katrā no iesaistītajām dalībvalstīm, izņemot gadījumus, kad to pamato īpaši apstākļi.

4c.  Attiecībā uz 4.b punktā minētajām kredītiestādēm un saskaņā ar 4.e punktā aprakstīto sistēmu:

Šādi norādījumi var attiekties uz 13.b panta 2. punktā minētajām īpašajām pilnvarām kredītiestāžu grupām vai kategorijām, lai nodrošinātu uzraudzības rezultātu saskaņotību vienotajā uzraudzības mehānismā;

4d.  Neskarot 4.c punktu, valsts kompetentās iestādes veic 4. panta 1. punkta aa), c), f), g), i) un k) apakšpunktā minētos uzdevumus un ir atbildīgas par šiem uzdevumiem un visu attiecīgo uzraudzības lēmumu pieņemšanu saistībā ar kredītiestādēm, kuras minētas 4.b punkta pirmajā daļā, atbilstoši 4.e punktam un ievērojot tajā minētās procedūras.

Neskarot 9.–12. pantu, valsts kompetentās un norīkotās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem saglabā pilnvaras saņemt informāciju no kredītiestādēm, pārvaldītājsabiedrībām, jauktām pārvaldītājsabiedrībām un sabiedrībām, kas iekļautas kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā, un veikt pārbaudes uz vietas minētajās kredītiestādēs, pārvaldītājsabiedrībās, jauktajās pārvaldītājsabiedrībās un sabiedrībās. Valsts kompetentās iestādes saskaņā ar 4.e punktā noteikto sistēmu informē ECB par pasākumiem, kas veikti atbilstoši šim punktam, un cieši saskaņo šos pasākumus ar ECB.

Valsts kompetentās iestādes regulāri ziņo ECB par darbībām, kuras tās veikušas saskaņā ar šo pantu.

4e.  ECB, konsultējoties ar iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm un pamatojoties uz Uzraudzības padomes priekšlikumu, pieņem un dara publiski pieejamu sistēmu šā panta praktiskās īstenošanas kārtības organizēšanai. Sistēmā iekļauj vismaz:

4f.  Kad vien ECB palīdz valsts kompetentās iestādes vai norīkotās iestādes, lai pildītu ar šo regulu noteiktos uzdevumus, ECB un valsts kompetentās iestādes ievēro noteikumus, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz pienākumu sadali un sadarbību starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

6. pants

Cieša sadarbība ar iesaistīto dalībvalstu, kuru valūta nav euro, kompetentajām iestādēm

1.  Šajā pantā noteiktajās robežās ECB veic uzdevumus jomās, kas minētas 4. panta 1. un 2. punktā un 4.a pantā, attiecībā uz kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta nav euro, gadījumos, kad ir izveidota cieša sadarbība starp ECB un šādas dalībvalsts valsts kompetento iestādi saskaņā ar šo pantu.

Šajā nolūkā ECB var sūtīt norādījumus iesaistītās dalībvalsts, kuras valūta nav euro, valsts kompetentajai iestādei.

2.  Ciešo sadarbību starp ECB un iesaistītās dalībvalsts, kuras valūta nav euro, valsts kompetento iestādi izveido ar ECB pieņemtu lēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4.  Lēmumu, kas minēts 2. punktā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumu piemēro pēc 14 dienām no šādas publikācijas.

5.  Ja ECB uzskata, ka saistībā ar 1. punktā minētajiem uzdevumiem attiecīgās dalībvalsts valsts kompetentajai iestādei būtu jāveic pasākumi attiecībā uz kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, tā nosūta norādījumus minētajai iestādei, norādot atbilstīgu laikposmu.

Minētais periods ir vismaz 48 stundas, ja vien neatgriezenisku zaudējumu novēršanai nav nepieciešama agrāka pieņemšana. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem pienākumiem.

5a.  ECB var nolemt izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij, ka ciešā sadarbība tiks pārtraukta vai izbeigta, ja netiks īstenota apņēmīga korektīva rīcība šādos gadījumos:

Ja 15 dienu laikā pēc šāda brīdinājuma paziņošanas nekāda rīcība nav īstenota, ECB var pārtraukt vai izbeigt ciešo sadarbību ar minēto dalībvalsti.

Lēmumu paziņo attiecīgajai dalībvalstij un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumā norāda datumu, no kura to piemēro, pienācīgi ņemot vērā kredītiestāžu uzraudzības efektivitāti un likumīgās intereses.

5b.  Dalībvalsts var lūgt ECB izbeigt ciešo sadarbību jebkurā brīdī, ja ir pagājuši trīs gadi, kopš Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts ECB pieņemtais lēmums par ciešas sadarbības izveidi. Lūgumā norāda iemeslus, kādēļ sadarbība izbeigta, tostarp attiecīgos gadījumos arī iespējamo nozīmīgo negatīvo ietekmi uz dalībvalstu fiskālajiem pienākumiem. Tādā gadījumā ECB nekavējoties rīkojas, lai pieņemtu lēmumu, ar ko ciešo sadarbību izbeidz, un norāda dienu, no kuras tas stājas spēkā, nepārsniedzot trīs mēnešu maksimālo laikposmu, pienācīgi ņemot vērā kredītiestāžu uzraudzības efektivitāti un likumīgās intereses. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5c.  Ja iesaistītā dalībvalsts, kura nav eurozonas dalībniece, saskaņā ar 19. panta 3. punktu paziņo ECB savus pamatotus iebildumus pret to, ka ECB Padome ir noraidījusi Uzraudzības padomes lēmuma projektu, ECB Padome 30 dienu laikā sniedz atzinumu par dalībvalsts paustajiem pamatotajiem iebildumiem un, norādot iemeslus, apstiprina vai atsauc savu noraidījumu.

Gadījumā, ja ECB Padome apstiprina savu noraidījumu, minētā iesaistītā dalībvalsts, kas nav eurozonas dalībniece, var paziņot ECB, ka iespējamais lēmums, kas attiecas uz iespējamu Uzraudzības padomes grozītu lēmuma projektu, tai nebūs saistošs.

Tādā gadījumā ECB apsver iespēju pārtraukt vai izbeigt ciešo sadarbību ar šo dalībvalsti, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības efektivitāti, un pieņemt lēmumu šajā sakarā.

Minētos apsvērumus ECB izklāsta savā lēmumā un paziņo tos attiecīgajai dalībvalstij.

5d.  Ja iesaistītā dalībvalsts, kas nav eurozonas dalībniece, nepiekrīt Uzraudzības padomes lēmuma projektam, tā piecu darba dienu laikā pēc lēmuma projekta saņemšanas paziņo ECB Padomei savus pamatotus iebildumus. ECB Padome piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu šajā jautājumā, pilnībā ņemot vērā minētos iebildumus, un rakstiski paskaidro savu lēmumu attiecīgajai dalībvalstij. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt ECB nekavējoties izbeigt ciešo sadarbību, un ar to saistītais lēmums tai nebūs saistošs.

5e.  Dalībvalsts, kura ir izbeigusi ciešo sadarbību ar ECB, nevar uzsākt jaunu ciešu sadarbību, pirms nav pagājuši trīs gadi no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts ECB lēmums par ciešas sadarbības izbeigšanu.

7. pants

Starptautiskās attiecības

Neskarot dalībvalstu un citu Savienības iestāžu un struktūru, tostarp EBI, attiecīgās kompetences, saistībā ar uzdevumiem, kas ECB uzticēti ar šo regulu, ECB var veidot kontaktus un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu pārvaldes iestādēm, pienācīgi koordinējot to ar EBI. Minētie nolīgumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un tās dalībvalstīm.

III nodaļa

ECB pilnvaras

8. pants

Uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras

1.  Vienīgi nolūkā veikt tai ar šīs regulas 4. panta 1. un 2. punktu un 4.a panta 2. punktu uzticētos uzdevumus ECB iesaistītajās dalībvalstīs attiecīgā gadījumā tiek uzskatīta par kompetento iestādi vai norīkoto iestādi, kā noteikts attiecīgos Savienības tiesību aktos.

Tajā pašā vienīgajā nolūkā ECB ir visas pilnvaras un pienākumi, kas izklāstītas šajā regulā. Tai arī ir visas pilnvaras un pienākumi, kādi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir kompetentajām un norīkotajām iestādēm, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi. Konkrētāk, ECB ir pilnvaras, kas minētas šīs nodaļas 1. un 2. iedaļā.

Tiktāl, ciktāl tas tai vajadzīgs ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanai, ECB var norādījumu veidā pieprasīt, lai minētās valsts iestādes izmanto savas pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem, ja ar šo regulu šādas pilnvaras nav uzticētas ECB. Minētās valsts iestādes pilnībā informē ECB par šādu pilnvaru izmantošanu.

▌

  2a ECB izmanto 1. punktā minētās pilnvaras saskaņā ar 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem. Kad ECB un valsts kompetentās iestādes īsteno savas attiecīgās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, tās cieši sadarbojas.

  2b Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kurām saskaņā ar 6. pantu ir cieša sadarbība, ECB izmanto savas pilnvaras saskaņā ar 6. pantu.

1.IEDAĻA

Izmeklēšanas pilnvaras

9. pants

Informācijas pieprasījumi

1.  Neskarot 8. panta 1. punktā minētās pilnvaras un ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, ECB šādām juridiskām vai fiziskām personām, ievērojot 4. pantu, var pieprasīt sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, tostarp informāciju, kas jāsniedz regulāros intervālos un īpašā formātā uzraudzības un saistītiem statistikas mērķiem:

2.  Personas, kas minētas 1. punktā, sniedz pieprasīto informāciju. Noteikumi par dienesta noslēpumiem neatbrīvo minētās personas no pienākuma sniegt informāciju. Informācijas sniegšana nav uzskatāma par dienesta noslēpuma pārkāpumu.

2.a  Ja informāciju no juridiskām vai fiziskām personām, kas minētas 1. punktā, ECB iegūst tieši, tā dara šo informāciju pieejamu attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.

10. pants

Vispārēja izmeklēšana

1.  Lai izpildītu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ievērojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, ECB var veikt visu vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz jebkuru 9. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā minēto personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā no iesaistītām dalībvalstīm.

2.  Personas, kas minētas 9. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā, ir pakļautas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz ECB lēmumu.

Ja persona kavē izmeklēšanas gaitu, valsts kompetentā iestāde no iesaistītās dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās telpas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniedz vajadzīgo palīdzību, tostarp 11. un 12. pantā minētajos gadījumos, lai atvieglotu ECB pieeju tādas juridiskās personas uzņēmējdarbības telpām, kas minēta 9. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā, nolūkā īstenot minētās tiesības.

11. pants

Pārbaudes uz vietas

1.  Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ievērojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, ECB saskaņā ar 12. pantu, iepriekš informējot attiecīgo valsts kompetento iestādi, var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas to juridisko personu uzņēmējdarbības telpās, kuras minētas 9. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā, un jebkuras citas tādas sabiedrības telpās, uz kuru attiecas konsolidēta uzraudzība saskaņā ar 4. panta 1. punkta i) apakšpunktu un kuras konsolidētās uzraudzības iestāde ir ECB. Ja tas nepieciešams pārbaudes pienācīgai veikšanai un efektivitātei, ECB var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot minētajām juridiskajām personām.

2.  ECB amatpersonas un citas personas, ko ECB pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmējdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas ECB pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 10. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. ▌

3.  Juridiskās personas, kas minētas 9. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā, ir pakļautas pārbaudēm uz vietas, pamatojoties uz ECB lēmumu.

4.  Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras pilnvarojusi vai iecēlusi tās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā pārbaude jāveic, sniedz aktīvu palīdzību ECB amatpersonām un citām ECB pilnvarotām personām, un ECB uzrauga un koordinē to. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentās iestādes amatpersonām arī ir tiesības piedalīties uz vietas veiktajās pārbaudēs ▌.

5.  Ja ECB amatpersonas un citas ECB pilnvarotas vai ieceltas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ciktāl tas nepieciešams pārbaudes veikšanai, šī palīdzība ietver uzņēmējdarbības telpu un uzskaites žurnālu vai reģistru aizzīmogošanu. Ja attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei šādu pilnvaru nav, tā izmanto savas pilnvaras lūgt nepieciešamo citu valsts iestāžu palīdzību.

12. pants

Tiesu iestādes atļauja

1.  Ja 11. panta 1. un 2. punktā paredzētajām pārbaudēm uz vietas vai 11. panta 5. punktā noteiktajai palīdzībai saskaņā ar valsts likumiem ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, tāda atļauja tiek pieprasīta.

2.  Ja tiek pieprasīta 1. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda ECB lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt ECB sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas ECB radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpti 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētie tiesību akti, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde neizskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt ECB lietas materiālos iekļauto informāciju. ECB lēmuma likumīgumu izskata vienīgi Eiropas Savienības Tiesa.

2.IEDAĻA

Īpašas uzraudzības pilnvaras

13. pants

Atļauja

1.  Visus pieteikumus izsniegt atļauju uzsākt tādas kredītiestādes darbību, kura veiks uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, iesniedz tās dalībvalsts valsts kompetentajām iestādēm, kurā kredītiestāde paredz veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos.

1.a   Ja pieteikuma iesniedzējs atbilst visiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem minētās dalībvalsts attiecīgajos tiesību aktos, valsts kompetentā iestāde attiecīgajos valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā pieņem lēmuma projektu ierosināt ECB izsniegt atļauju. Lēmuma projektu nosūta ECB un atļaujas izsniegšanas pieteikuma iesniedzējam. Citos gadījumos valsts kompetentā iestāde pieteikumu izsniegt atļauju noraida.

1.b   Uzskata, ka ECB ir pieņēmusi lēmuma projektu, ja vien ECB neizsaka iebildumus vēlākais 10 darbdienu laikā, ko pienācīgi pamatotos gadījumos var vienreiz pagarināt uz tādu pašu laikposmu. ECB izsaka iebildumus pret lēmuma projektu tikai tad, ja nav izpildīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītie nosacījumi atļauju izsniegšanai. Noraidījuma iemeslus tā izklāsta rakstiski.

1.c   Valsts kompetentā iestāde paziņo par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1.a un 1.b punktu, atļaujas izsniegšanas pieteikuma iesniedzējam.

2.  Ievērojot 2.a punktu, ECB pati pēc savas iniciatīvas, apspriedusies ar tās iesaistītās dalībvalsts valsts kompetento iestādi, kurā kredītiestāde veic uzņēmējdarbību, vai pēc tās iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentās iestādes ierosinājuma, kurā kredītiestāde veic uzņēmējdarbību, var anulēt atļauju gadījumos, kas paredzēti attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Ar šīm apspriedēm jo īpaši nodrošina, lai ECB, pirms tiek pieņemti lēmumi par anulēšanu, dotu valsts iestādēm pietiekamu laiku izlemt par nepieciešamajām korektīvajām darbībām, tostarp iespējamiem noregulējuma pasākumiem, un ņemtu tos vērā.

Ja valsts kompetentā iestāde, kura ir ierosinājusi izsniegt atļauju saskaņā ar 1. punktu, uzskata, ka atļauja ir jāanulē saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, tā iesniedz šādu ierosinājumu ECB. Tādā gadījumā ECB pieņem lēmumu par ierosinājumu anulēt atļauju, pilnīgi ņemot vērā anulēšanas pamatojumu, ko iesniegusi valsts kompetentā iestāde.

2.a  Tiktāl, ciktāl valsts iestādes ir kompetentas noregulēt kredītiestādes, gadījumos, kad valsts iestādes uzskata, ka atļaujas anulēšana kaitētu to darbību pienācīgai īstenošanai, kuras vajadzīgas noregulēšanai vai finansiālās stabilitātes saglabāšanai, tās noteiktajā kārtībā informē ECB par saviem iebildumiem, sīkāk izskaidrojot kaitējumu, ko šajā sakarībā izraisītu šāda anulēšana. Šādos gadījumos ECB uz laiku, par ko tā un valsts iestādes ir savstarpēji vienojušās, atturas no anulēšanas. ECB var pagarināt šo laikposmu, ja tā uzskata, ka ir panākts pietiekams progress. Ja ECB tomēr ar pamatotu lēmumu konstatē, ka valsts iestādes nav īstenojušas pienācīgas darbības, kas vajadzīgas finansiālās stabilitātes saglabāšanai, atļaujas anulēšanu piemēro nekavējoties.

13.a pants

Būtiskas līdzdalības iegūšanas izvērtējums

1.  Neskarot 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos izņēmumus, ikvienu paziņojumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, un jebkuru ar to saistītu informāciju iesniedz tās dalībvalsts valsts kompetentajām iestādēm, kurā kredītiestāde veic uzņēmējdarbību saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas attiecīgajos valsts tiesību aktos, kuru pamatā ir 4. panta 3) punkta pirmajā daļā minētie tiesību akti.

2.  Valsts kompetentā iestāde izvērtē ierosināto būtiskas līdzdalības iegūšanu un nosūta ECB paziņojumu un priekšlikumu lēmumam izteikt vai neizteikt iebildumus pret minētās līdzdalības iegūšanu, pamatojoties 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajos tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem, vismaz desmit darbdienu laikā, pirms beidzas attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktais vērtēšanas termiņš, un palīdz ECB saskaņā ar 5. pantu.

3.  Lēmumu par to, vai izteikt iebildumus pret minētās līdzdalības iegūšanu, ECB pieņem, pamatojoties uz attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem, saskaņā ar procedūrām un minētajos tiesību aktos noteiktajos vērtēšanas termiņos.

13.b pants

Uzraudzības pilnvaras

1.  Lai veiktu 4. panta 1. punktā minētos uzdevumus un neskarot citas ECB piešķirtās pilnvaras, ECB ir tiesības izmantot 2. punktā izklāstītās pilnvaras pieprasīt jebkurai kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai iesaistītajās dalībvalstīs agrīnā posmā veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu attiecīgās problēmas jebkurā no šādiem gadījumiem:

2.  Neatkarīgi no 8. panta 1. punkta ECB ir šādas pilnvaras:

14. pants

Uzņēmējas dalībvalsts iestāžu pilnvaras un sadarbība konsolidētās uzraudzības jomā

1.  Iesaistīto dalībvalstu starpā attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktās procedūras attiecībā uz kredītiestādēm, kuras vēlas dibināt filiāli vai īstenot pakalpojumu sniegšanas brīvību citas dalībvalsts teritorijā, un saistītās piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetences attiecas tikai uz tiem uzdevumiem, kuri ar šīs regulas 4. pantu nav uzdoti ECB.

2.  Attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētie noteikumi par sadarbību starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz konsolidētas uzraudzības veikšanu ir piemērojami tiktāl, ciktāl ECB ir vienīgā iesaistītā kompetentā iestāde.

2.a  Veicot 4. un 4.a pantā noteiktos uzdevumus, ECB ievēro taisnīgu līdzsvaru starp visām iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar 5. panta 8. punktu un savās attiecībās ar neiesaistītajām dalībvalstīm ievēro līdzsvaru starp piederības un uzņēmējām dalībvalstīm, kā noteikts attiecīgos Savienības tiesību aktos.

15. pants

Administratīvās sankcijas

1.  Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus, gadījumos, kad kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības ar nolūku vai nolaidības dēļ pārkāpj attiecīgo tieši piemērojamo Savienības tiesību aktu prasības, saistībā ar kurām saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem kompetentām iestādēm dod iespēju piemērot administratīvās finansiālās sankcijas, ECB var piemērot administratīvās finansiālās sankcijas līdz pārkāpuma dēļ gūto ieguvumu vai novērsto zaudējumu divkāršai summai, ja tādus var noteikt, vai līdz 10 % no juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, vai šāda veida citas finansiālās sankcijas, kā var būt paredzēts attiecīgos Savienības tiesību aktos.

2.  Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums, kas minēts 1. punktā, ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenās mātes sabiedrības konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.

3.  Piemērotās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Nosakot vajadzību piemērot sankciju un nosakot atbilstīgo sankciju, ECB rīkojas saskaņā ar 8. panta 2.a punktu.

4.  ECB piemēro šo pantu saskaņā ar 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem, tostarp vajadzības gadījumā saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 2532/98 izklāstītajām procedūrām.

5.  Gadījumos, kas nav paredzēti 1. punktā, ja ECB tas vajadzīgs tai ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanai, tā var pieprasīt valsts kompetentajām iestādēm uzsākt procedūru ar mērķi rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek piemērotas atbilstīgas sankcijas saskaņā ar 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem un attiecīgiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem piešķir īpašas pilnvaras, kas attiecīgajā brīdī nav prasītas Savienības tiesību aktos. Valsts kompetento iestāžu piemērotās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Šā punkta pirmo daļu it īpaši piemēro finansiālām sankcijām, ko piemēro kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem transponē attiecīgās ES direktīvas, un visām administratīvām sankcijām vai pasākumiem, ko piemēro kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes locekļiem vai jebkurām citām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības veikto pārkāpumu.

6.  ECB publicē visas sankcijas, kas minētas 1. punktā, neatkarīgi no tā, vai par tām ir iesniegta pārsūdzība vai ne, attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos un ievērojot šajos tiesību aktos izklāstītos nosacījumus.

7.  Neskarot 1.–6. punktu, ECB, lai veiktu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB noteikumu vai ECB lēmumu pārkāpumu gadījumā var piemērot sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98.

IV nodaļa

Organizatoriskie principi

16. pants

Neatkarība

1.  ECB, veicot uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, un valstu kompetentās iestādes, strādājot VUM ietvaros, rīkojas neatkarīgi. Uzraudzības padomes un vadības komitejas locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi visas Savienības interesēs un nelūdz vai nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas dalībvalsts valdības vai citas publiskas vai privātas iestādes norādījumus.

2.  Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un dalībvalstu valdības un jebkuras citas struktūras respektē šo neatkarību.

2.a  Pēc tam, kad Uzraudzības padome ir izskatījusi vajadzību pēc rīcības kodeksa, ECB Padome izstrādā un publicē rīcības kodeksu banku uzraudzībā iesaistītajam ECB personālam un vadībai, jo īpaši attiecībā uz interešu konfliktiem.

17. pants

Pārskatatbildība un ziņošana

1.  ECB atbild par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šo nodaļu.

1.a  ECB ik gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eurogrupai iesniedz ziņojumu par to uzdevumu izpildi, kuri tai uzticēti ar šo regulu, tostarp informāciju par iecerēto struktūras attīstību un 24. pantā minēto uzraudzības maksu summu.

1.b  ECB Uzraudzības padomes priekšsēdētājs publiski iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eurogrupai jebkuras iesaistītās dalībvalsts, kuras valūta nav euro, pārstāvju klātbūtnē.

1.c  Pēc Eurogrupas lūguma ECB Uzraudzības padomes priekšsēdētājs par ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildi var tikt uzklausīts Eurogrupā jebkuras iesaistītās dalībvalsts, kuras valūta nav euro, pārstāvju klātbūtnē.

1.d  Pēc Eiropas Parlamenta lūguma Uzraudzības padomes priekšsēdētājs piedalās Parlamenta kompetento komiteju rīkotās uzklausīšanās par ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildi.

1.e  ECB mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko tai uzdod Eiropas Parlaments vai Eurogrupa - saskaņā ar Eirogrupas procedūrām - un jebkuras iesaistītās dalībvalsts, kuras valūta nav euro, pārstāvju klātbūtnē.

1.f  Kad Eiropas Revīzijas palāta pārbauda ECB vadības darbības efektivitāti saskaņā ar ECB Statūtu 27. panta 2. punktu, tā arī ņem vērā uzraudzības uzdevumus, kas ECB ir uzticēti ar šo regulu.

1.g  Uzraudzības padomes priekšsēdētājs pēc lūguma aiz slēgtām durvīm rīko konfidenciālas mutiskas diskusijas ar Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem par tās uzraudzības uzdevumiem, ja šādas apspriedes ir vajadzīgas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta pilnvaras saskaņā ar Līgumu. Eiropas Parlaments un ECB noslēdz nolīgumu par šādu diskusiju organizēšanas detalizētu kārtību, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti atbilstoši konfidencialitātes pienākumiem, kas ECB uzlikti kā kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

1.h  Gadījumos, kad Parlaments veic izmeklēšanu, ECB lojāli sadarbojas, ievērojot Līgumu. ECB un Parlaments slēdz atbilstīgas vienošanās par praktisko kārtību demokrātiskās pārskatatbildības īstenošanai un ar šo regulu ECB uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai. Šīs vienošanās cita starpā ietver informācijas pieejamību, sadarbību izmeklēšanas jomā un informāciju par priekšsēdētāja atlases procedūru.

17.a pants

Valstu parlamenti

1.  Iesniedzot 17. panta 2. punktā paredzēto ziņojumu, ECB vienlaicīgi nosūta šo ziņojumu tieši iesaistīto dalībvalstu valstu parlamentiem.

Valstu parlamenti var iesniegt ECB savas pamatotas piezīmes par šo ziņojumu.

2.  Iesaistīto dalībvalstu parlamenti, izmantojot savas procedūras, var lūgt rakstisku ECB atbildi uz jebkuru piezīmi vai jautājumu, kuru tie iesnieguši ECB saistībā ar ECB pienākumiem atbilstoši šai regulai.

3.  Iesaistītās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Uzraudzības padomes priekšsēdētāju vai locekli kopā ar valsts kompetentās iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par kredītiestāžu uzraudzību minētajā dalībvalstī.

4.  Šī regula neskar valstu tiesību aktos paredzēto valstu kompetento iestāžu pārskatatbildību pret valstu parlamentiem par to uzdevumu veikšanu, kas ar šo regulu nav uzticēti ECB, un par darbībām, kuras tās veikušas saskaņā ar 5. pantu.

17.b pants

Taisnīgs process uzraudzības lēmumu pieņemšanai

1.  Pirms tiek pieņemti uzraudzības lēmumi saskaņā ar 4. pantu un 2. iedaļu, personām, kuru lieta tiek izskatīta, ECB dod iespēju tikt uzklausītām. ECB balsta savus lēmumus vienīgi uz iebildumiem, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja sniegt komentārus.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā ECB var pieņemt pagaidu lēmumu un sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2.  Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt ECB lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju.

ECB lēmumos norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

17.c pants

Ziņošana par pārkāpumiem

ECB nodrošina, lai tiktu ieviesti efektīvi mehānismi ziņošanai par kredītiestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, vai kompetento iestāžu veiktiem 4. panta 3. punktā minēto tiesību aktiem pārkāpumiem, tostarp konkrētas procedūras pārkāpumu ziņojumu saņemšanai un turpmākiem pasākumiem. Šādas procedūras atbilst attiecīgajiem ES tiesību aktiem un nodrošina šādu principu piemērošanu: pienācīga aizsardzība […] personām, kas ziņo par pārkāpumiem, personas datu aizsardzība un pienācīga apsūdzētās personas aizsardzība […].

17.d pants

Administratīvā pārskatīšanas padome

1.  ECB izveido Administratīvo pārskatīšanas padomi, lai tā veiktu to lēmumu iekšēju administratīvu pārskatīšanu, ko pieņēmusi ECB, īstenojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, pēc tam, kad ir iesniegts lēmuma pārskatīšanas pieprasījums saskaņā ar 5. punktu. Iekšējās administratīvās pārskatīšanas darbības joma attiecas uz šāda lēmuma procesuālo un materiāltiesisko atbilstību šai regulai.

2.  Administratīvajā pārskatīšanas padomē ir piecas personas no dalībvalstīm; šīm personām ir laba reputācija un tās var apliecināt pietiekami augsta līmeņa atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi (tostarp pieredzi uzraudzības jomā) banku vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot ECB pašreizējo personālu, kā arī to kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pašreizējo personālu, kas ir iesaistītas ECB uzdevumu veikšanā saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu. Administratīvajai pārskatīšanas padomei ir pietiekami resursi un kompetence, lai izvērtētu ECB pilnvaru īstenošanu saskaņā ar šo regulu. Administratīvās pārskatīšanas padomes locekļus un divus aizstājējus ieceļ ECB uz piecu gadu termiņu (ko var pagarināt vienu reizi) pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts aicinājums izteikt interesi. Tiem nav saistoši nekādi norādījumi.

3.  Administratīvā pārskatīšanas padome lēmumus pieņem, pamatojoties uz vismaz trīs locekļu balsu vairākumu no tās pieciem locekļiem.

4.  Pārskatīšanas padomes locekļi rīkojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā viņi iesniedz publisku saistību deklarāciju un publisku deklarāciju par jebkādām tiešām vai netiešām interesēm, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību, vai par šādu interešu neesamību.

5.  Jebkura fiziska vai juridiska persona 1. punktā minētajos gadījumos var pieprasīt, lai tiktu pārskatīts ECB lēmums, kas ir pieņemts saskaņā ar šo regulu un kas ir adresēts šai personai vai tieši un individuāli skar šo personu. Pieprasījumu pārskatīt ECB Padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 7. punktu, nepieņem.

6.  Ikvienu lēmuma pārskatīšanas pieprasījumu, tostarp tā pamatojumu, noformē rakstiski un iesniedz ECB viena mēneša laikā pēc dienas, kad šis lēmums paziņots personai, kas pieprasījusi pārskatīšanu, vai, ja tas nenotiek, viena mēneša laikā pēc dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms, atkarībā no apstākļiem.

7.  Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārskatīšanas pieņemamību, Administratīvā pārskatīšanas padome sniedz atzinumu laikposmā, kas atbilst jautājuma steidzamībai un kas nav ilgāks par diviem mēnešiem pēc pieprasījuma saņemšanas, un nodod šo lietu Uzraudzības padomei jauna lēmuma projekta sagatavošanai. Uzraudzības padome ņem vērā Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinumu un nekavējoties iesniedz ECB Padomei jauna lēmuma projektu. Ar jauno lēmuma projektu vai nu atceļ sākotnējo lēmumu, vai aizstāj to ar identiska satura lēmumu, vai aizstāj to ar grozītu lēmumu. Jauno lēmuma projektu uzskata par pieņemtu, ja vien ECB Padome neizsaka iebildumus ilgākais desmit darbdienu laikā.

8.  Saskaņā ar 5. punktu iesniegts lēmuma pārskatīšanas pieprasījums neaptur lēmuma piemērošanu. Tomēr, ja ECB Padome uzskata, ka apstākļi to prasa, tā pēc Administratīvās pārskatīšanas padomes priekšlikuma var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

9.  Saskaņā ar šo pantu veiktās darbības, proti, Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinuma sniegšana, Uzraudzības padomes jaunā lēmuma projekta sagatavošana un ECB Padomes lēmuma pieņemšana, tiek pamatotas un darītas zināmas pusēm.

10.  ECB pieņem lēmumu, ar ko nosaka Administratīvās padomes darbības noteikumus.

11.  Šis pants neskar tiesības ierosināt tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Līgumiem.

18. pants

Nodalīšana no monetārās politikas funkcijām

1.  Veicot tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB tiecas tikai uz šajā regulā minētajiem mērķiem.

2.  ECB veic tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, neskarot savus monetārās politikas un visus citus uzdevumus un atsevišķi no tiem. ECB uzdevumi saistībā ar monetāro politiku netraucē un neietekmē to uzdevumu veikšanu, kuri ECB uzticēti ar šo regulu. Turklāt to uzdevumu veikšana, kuri ECB uzticēti ar šo regulu, netraucē ECB uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju vai visus citus uzdevumus. ECB ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tā izpildījusi šo noteikumu. Uzdevumi, kas ECB uzticēti ar šo regulu, neietekmē tās monetārās politikas darījumu partneru maksātspējas pastāvīgu pārraudzību.

Personāls, kas iesaistīts to uzdevumu veikšanā, kas ECB uzticēti ar šo regulu, ir organizatoriski nodalīts no personāla, kas ir iesaistīts citu ECB uzticēto uzdevumu veikšanā, un uz to attiecas atsevišķa pakļautības kārtība.

3.  ECB 1. un 2. punkta nolūkā pieņem un dara zināmus atklātībai visus nepieciešamos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un par informācijas apmaiņu starp divām funkcionālām jomām.

3a.  ECB nodrošina, lai ECB Padomes darbība būtu pilnīgi diferencēta attiecībā uz monetārajām un uzraudzības funkcijām. Šāda diferenciācija ietver stingri nodalītas sanāksmes un darba kārtības.

3b.  Lai nodrošinātu monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu, ECB izveido vidutāju grupu. Šī grupa risina attiecīgo iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu izteikto viedokļu atšķirības saistībā ar ECB Padomes iebildumiem pret Uzraudzības padomes lēmuma projektu. Šī grupa ietver vienu locekli no katras iesaistītās dalībvalsts – to izraugās katra dalībvalsts no ECB Padomes un Uzraudzības padomes locekļu vidus –, un tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, kur katram loceklim ir viena balss. ECB pieņem un publisko regulu, ar ko izveido šādu vidutāju grupu un tās reglamentu.

19. pants

Uzraudzības padome

1.  ECB uzticēto uzdevumu plānošanu un izpildi pilnībā veic iekšēja struktūra, kuras sastāvā ir tās priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kas iecelti saskaņā ar 1.b punktu, un četri ECB pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar 1.d punktu, un viens par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts kompetentās iestādes pārstāvis no katras iesaistītās dalībvalsts (turpmāk “Uzraudzības padome”). Visi Uzraudzības padomes locekļi darbojas visas Savienības interesēs.

Ja kompetentā iestāde nav centrālā banka, šajā punktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt ņemt līdzi dalībvalsts centrālās bankas pārstāvi. Šā panta 1.e punktā minētās balsošanas procedūras nolūkiem jebkuras dalībvalsts iestāžu pārstāvjus kopā uzskata par vienu locekli.

1.a  Saskaņā ar šo regulu ieceļot Uzraudzības padomes locekļus, ievēro principus par dzimumu līdzsvaru, pieredzi un kvalifikāciju.

1.b  Pēc Uzraudzības padomes uzklausīšanas ECB iesniedz Eiropas Parlamentam apstiprināšanai priekšlikumu par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas Padome pieņem īstenošanas lēmumu iecelt Uzraudzības padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāju izraugās, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru, par ko pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, no personām, kam ir atzīta reputācija un pieredze banku un finanšu jautājumos un kas nav ECB Padomes locekļi. Uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieku izraugās no ECB Valdes locekļu vidus. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, neņemot vērā to Padomes locekļu balsis, kuri pārstāv neiesaistītās dalībvalstis.

Pēc iecelšanas priekšsēdētājs ir uz pilnu slodzi strādājošs profesionālis un nevar ieņemt citus amatus valsts kompetentajās iestādēs. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to nepagarina.

1.c Ja Uzraudzības padomes priekšsēdētājs vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, pēc ECB priekšlikuma, ko apstiprinājis Parlaments, Padome var pieņemt īstenošanas lēmumu atbrīvot priekšsēdētāju no ieņemamā amata. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, neņemot vērā to Padomes locekļu balsis, kuri pārstāv neiesaistītās dalībvalstis.

Pēc Uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieka kā ECB Valdes locekļa obligātās pensionēšanās, kas atzīta saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem, Padome pēc ECB priekšlikuma, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt īstenošanas lēmumu atbrīvot priekšsēdētāja vietnieku no ieņemamā amata. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, neņemot vērā to Padomes locekļu balsis, kuri pārstāv neiesaistītās dalībvalstis.

Šim nolūkam Eiropas Parlaments vai Padome var informēt ECB, ka tie uzskata, ka nosacījumi Uzraudzības padomes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanai no ieņemamā amata ir izpildīti, uz ko ECB sniedz atbildi.

1.d  Četri ECB Padomes ieceltie ECB pārstāvji neveic pienākumus, kas tieši saistīti ar ECB monetārajām funkcijām. Visiem ECB pārstāvjiem ir balsstiesības.

1.e  Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

1.f  Atkāpjoties no 1.e punkta, Uzraudzības padome saskaņā ar 4. panta 3. punktu pieņem lēmumus par regulu pieņemšanu, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un Protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 3. pantā attiecībā uz locekļiem, kas pārstāv iesaistīto dalībvalstu iestādes. Katram no četriem ECB Padomes ieceltajiem ECB pārstāvjiem ir viena balss, kas atbilst pārējo locekļu vidējai balsij.

1.g  Neskarot 5. panta noteikumus, Uzraudzības padome veic sagatavošanas darbu attiecībā uz ECB uzticētajiem uzraudzības uzdevumiem un iesniedz ECB Padomei gatavus lēmumu projektus, kas ECB Padomei pēc tam jāpieņem, saskaņā ar procedūru, kas jānosaka ECB. Lēmumu projektus vienlaikus nosūtīs attiecīgo dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm.. Lēmuma projektu uzskatīs par pieņemtu, ja ECB Padome termiņā, kas jānosaka iepriekšminētajās procedūrās, bet kas nepārsniedz 10 darbdienas, nebūs izteikusi pret to iebildumus. Tomēr, ja iesaistītā dalībvalsts, kura nav eurozonas dalībniece, nepiekrīt Uzraudzības padomes lēmuma projektam, piemēro 6. panta 5.d punktā izklāstīto procedūru. Ārkārtas situācijās iepriekšminētais termiņš nepārsniedz 48 stundas. Ja ECB Padome izsaka iebildumus pret lēmuma projektu, tā rakstiski paziņo savas rīcības iemeslus, jo īpaši izklāstot monetārās politikas jautājumus. Ja pēc ECB Padomes izteiktajiem iebildumiem lēmumu groza, iesaistītā dalībvalsts, kuras valūta nav euro, var paziņot ECB par savām pamatotām pretenzijām pret ECB iebildumiem, un tad piemēro 6. panta 5.c punktā izklāstīto procedūru.

1.h   Sekretariāts atbalsta Uzraudzības padomes darbu, tostarp sagatavo sanāksmes pilnu darba laiku.

1.i  Uzraudzības padome, balsojot saskaņā ar 1.e punktā izklāstītajiem noteikumiem, no savu locekļu vidus izveido vadības komiteju, kuras sastāvs ir šaurāks un kura atbalsta tās darbu, tostarp sagatavo sanāksmes.

Uzraudzības padomes vadības komitejai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru. Vadības komiteju vada Uzraudzības padomes priekšsēdētājs vai izņēmuma gadījumos, kad priekšsēdētājs nevar piedalīties, – priekšsēdētāja vietnieks. Vadības komitejas sastāvs nodrošina taisnīgu līdzsvaru un rotāciju starp valstu kompetentajām iestādēm. Tajā ir ne vairāk kā desmit locekļi, tostarp priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un viens papildu pārstāvis no ECB. Vadības komiteja pilda tai uzticētos sagatavošanas uzdevumus visas Savienības interesēs, un tā strādā pilnīgi pārredzami kopā ar Uzraudzības padomi.

▌

6.  Eiropas Komisijas pārstāvis pēc uzaicinājuma var piedalīties Uzraudzības padomes sanāksmēs kā novērotājs. Novērotājiem nav piekļuves konfidenciālai informācijai, kas attiecas uz atsevišķām iestādēm.

7.  ECB Padome pieņem iekšējos noteikumus, kuros ir sīki izklāstīta tās saikne ar Uzraudzības padomi. Uzraudzības padome pieņem savu reglamentu, balsojot saskaņā ar 1.e punktā izklāstītajiem noteikumiem. Abus minēto noteikumu kopumus publisko. Uzraudzības padomes reglamentā nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām iesaistītajām dalībvalstīm.

20. pants

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

1.  Uzraudzības padomes locekļiem, ECB personālam un personālam, ko norīkojušas iesaistītās dalībvalstis un kuri veic uzraudzības pienākumus, pat pēc savu pienākumu izbeigšanas ir jāievēro dienesta noslēpuma prasības, kas izklāstītas ECBS un ECB Statūtu 37. pantā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

ECB nodrošina, lai personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz kādus pakalpojumus saistībā ar uzraudzības pienākumu izpildi, tiktu piemērotas līdzvērtīgas dienesta noslēpuma prasības.

2.  Ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, nolūkā veikt ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB ir atļauta informācijas apmaiņa ar valsts vai Eiropas iestādēm un struktūrām gadījumos, kad attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzēts, ka valsts kompetentās iestādes drīkst atklāt informāciju šīm struktūrām, vai kad dalībvalstis var paredzēt šādu atklāšanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

▌

22. pants

Resursi

ECB ir atbildīga par to finanšu un cilvēku resursu iedalīšanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

23. pants

Budžets un gada pārskati

1.  ECB izdevumi par to uzdevumu veikšanu, kuri tai uzticēti ar šo regulu, ir identificējami atsevišķi ECB budžetā.

2.  ECB 17. pantā minētajā ziņojumā sniedz sīku informāciju par tās uzraudzības uzdevumiem paredzēto budžetu. ECB gada pārskati, kas sastādīti un publicēti saskaņā ar ECB un ECBS Statūtu 26. panta 2. punktu, ietver ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem.

2.a  Atbilstoši ECB un ECBS Statūtu 27. panta 1. punktam gada pārskatu iedaļai par uzraudzību veic revīziju.

24. pants

Uzraudzības maksas

1.  ECB iekasē gada uzraudzības maksu no kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Maksas sedz izdevumus, kuri ECB radušies saistībā ar uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar šīs regulas 4. un 5. pantu. Šīs maksas nepārsniedz ar šiem uzdevumiem saistītos izdevumus.

2.  No kredītiestādes vai filiāles iekasējamās maksas apjomu aprēķina saskaņā ar ECB noteikto kārtību, un ECB to iepriekš publicē.

Pirms šādas kārtības noteikšanas ECB rīko atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, un publicē abu minēto rezultātus.

2.a  Maksas aprēķina augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs, un šā aprēķina pamatā ir objektīvi kritēriji, kas saistīti ar attiecīgās kredītiestādes nozīmību un riska profilu, tostarp tās riska svērtajiem aktīviem.

Konkrēta kalendārā gada uzraudzības maksas aprēķina pamatā ir izdevumi, kas attiecas uz kredītiestāžu un filiāļu uzraudzību attiecīgajā gadā. ECB var pieprasīt avansa maksājumus attiecībā uz gada uzraudzības maksu, kuru pamatā ir saprātīgas aplēses. Pirms lēmuma pieņemšanas par galīgo maksu ECB sazinās ar valsts kompetento iestādi, lai nodrošinātu to, ka uzraudzības izmaksas joprojām ir izmaksu ziņā lietderīgas un saprātīgas visām attiecīgajām kredītiestādēm un filiālēm. ECB paziņo kredītiestādēm un filiālēm informāciju par gada uzraudzības maksas pamatu.

2.b  ECB sniedz ziņojumus saskaņā ar 17. pantu.

2.c  Šis pants neskar valsts kompetento iestāžu tiesības iekasēt maksas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un – ciktāl uzraudzības uzdevumi nav uzticēti ECB vai attiecībā uz izmaksām, kas rodas, īstenojot sadarbību ar ECB, palīdzot ECB un rīkojoties tās uzdevumā, – saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ievērojot kārtību, kas paredzēta šīs regulas īstenošanai, tostarp tās 5. un 11. pantu.

25. pants

Personāls un personāla apmaiņa

1.  ECB kopā ar visām valstu kompetentajām iestādēm nosaka pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošu personāla apmaiņu un pagaidu norīkošanu starp ECB un valsts kompetentajām iestādēm un valsts kompetento iestāžu starpā.

2.  Vajadzības gadījumā ECB var pieprasīt, lai valsts kompetento iestāžu uzraudzības komandas, kuras veic uzraudzības pasākumus attiecībā uz kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas atrodas kādā no iesaistītajām dalībvalstīm, saskaņā ar šo regulu iesaista personālu arī no citu iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm.

2.a  ECB nosaka un uztur spēkā vispārējas un oficiālas procedūras, tostarp ētikas procedūras, un samērīgus laikposmus, lai iepriekš izvērtētu un novērstu iespējamus interešu konfliktus, kas izriet no uzraudzības darbībās iesaistītu Uzraudzības padomes locekļu un ECB darbinieku turpmākas nodarbinātības divu gadu laikā, un nodrošina atbilstīgu informācijas atklāšanu, ņemot vērā piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.

Šīs procedūras neskar stingrāku valsts noteikumu piemērošanu. Attiecībā uz Uzraudzības padomes locekļiem, kas ir valsts kompetento iestāžu pārstāvji, minētās procedūras nosaka un īsteno sadarbībā ar valsts kompetentajām iestādēm, neskarot piemērojamos valsts tiesību aktus.

Attiecībā uz ECB darbiniekiem, kas ir iesaistīti uzraudzības darbībās, minētajās procedūrās nosaka amata kategorijas, uz kurām attiecas šāds izvērtējums, kā arī laikposmus, kas ir samērīgi ar šo darbinieku pienākumiem laikā, kad tie strādā ECB un veic uzraudzības darbības.

2.b  Šā panta 2.a punktā minētās procedūras paredz, ka ECB izvērtē, vai ir kādi iebildumi pret to, ka Uzraudzības padomes locekļi pēc to amata pilnvaru termiņa beigām veic apmaksātu darbu privātā sektora iestādēs, uz kurām attiecas ECB uzraudzības pienākums.

Šā panta 2.a punktā minētās procedūras parasti piemēro divus gadus pēc tam, kad ir beidzies Uzraudzības padomes locekļu amata pilnvaru termiņš, un pienācīgi pamatotos gadījumos tās var pielāgot, samērojot ar minētā pilnvaru termiņa laikā veiktajiem pienākumiem un minētā termiņa ilgumu.

2.c  ECB gada ziņojumā saskaņā ar 17. pantu ietver sīku informāciju, tostarp statistikas datus, par 2.a un 2.b punktā minēto procedūru piemērošanu.

V nodaļa

Vispārīgie un nobeiguma noteikumi

26. pants

Pārskatīšana

Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā sniedz saistītos priekšlikumus.

27. pants

Pārejas noteikumi

1.  Līdz ...(18) ECB publicē 5. panta 7. punktā minēto sistēmu.

2.  ECB uzņemas tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus 2014. gada 1. martā vai 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem un ievērojot īstenošanas kārtību un pasākumus, kas izklāstīti turpmākajās daļās.

Pēc šīs regulas stāšanās spēkā ECB ar regulām vai lēmumiem paziņo sīku darbības kārtību ar šo regulu uzticēto uzdevumu īstenošanai.

Ar šīs regulas stāšanos spēkā ECB sūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ceturkšņa ziņojumus par panākumiem šīs regulas praktiskajā īstenošanā.

Ja – pamatojoties uz trešās daļas ziņojumiem un pēc ziņojumu apspriešanas Padomē un Eiropas Parlamentā – būs redzams, ka ECB nav gatava pilnībā pildīt visus uzdevumus no 2014. gada 1. marta vai 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem, ECB var pieņemt lēmumu noteikt vēlāku termiņu, nekā tas noteikts pirmajā daļā, lai nodrošinātu nepārtrauktību pārejas posmā no valsts uzraudzības uz vienoto uzraudzības mehānismu, un, pamatojoties uz darbinieku pieejamību, atbilstīgas ziņošanas procedūras un sadarbības noteikumu izveidi atbilstoši 5. pantam.

▌

3.a  Neatkarīgi no 2. punkta un neskarot ECB ar šo regulu uzticēto izmeklēšanas pilnvaru īstenošanu, no [dienas, kad šī regula stājas spēkā] ECB attiecībā uz ikvienu kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību var sākt pildīt tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, kas nav uzraudzības lēmumu pieņemšana, pēc tam, kad ir nosūtīts lēmums, kas adresēts attiecīgajām struktūrām un attiecīgo iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm.

Neatkarīgi no 2. punkta, ja ESM vienprātīgi lūdz ECB pārņemt kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības tiešu uzraudzību kā priekšnosacījumu tās tiešai rekapitalizācijai, ECB var nekavējoties sākt pildīt tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus attiecībā uz šo kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību pēc tam, kad ir nosūtīts lēmums, kas adresēts attiecīgajām struktūrām un attiecīgo iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm.

4.  Ar šīs regulas stāšanos spēkā, ņemot vērā, ka ECB ir jāuzņemas savi uzdevumi ▌, tā var pieprasīt iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm un personām, kas minētas 9. pantā, sniegt visu attiecīgo informāciju ECB, lai tā veiktu iesaistīto dalībvalstu kredītiestāžu visaptverošu novērtējumu, tostarp bilances novērtējumu. ECB veic šādu novērtējumu vismaz attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas nav iekļautas 5. panta 4. punktā. Kredītiestāde un kompetentā iestāde sniedz pieprasīto informāciju.

▌

6.  Kredītiestādes, kurām iesaistītās dalībvalstis ir izsniegušas atļauju 28. pantā minētajā dienā vai – attiecīgā gadījumā – 2. un 3. punktā minētajās dienās, uzskata par atļauju saņēmušām saskaņā ar 13. pantu, un tās var turpināt uzņēmējdarbību. Valsts kompetentās iestādes pirms šīs regulas piemērošanas dienas vai – attiecīgā gadījumā – pirms 2. un 3. punktā minētajām dienām paziņo ECB šādu kredītiestāžu identitāti kopā ar ziņojumu, kurā norāda attiecīgās iestādes uzraudzības vēsturi un riska profilu, un visu pārējo ECB pieprasīto informāciju. Informāciju iesniedz formātā, kādu pieprasa ECB.

6.a  Neatkarīgi no 19. panta 2.b punkta līdz pirmajam datumam, kas minēts 26. pantā, 4. panta 3. punktā minētās regulas pieņem, piemērojot kvalificēta vairākuma balsojumu un vienkārša vairākuma balsojumu kopā.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐

priekšsēdētājs

priekšsēdētājs

Padomes vārdā ‐

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta otrā punkta otro daļu (A7- 0392/2012). (2) * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌. (3) OV C […], […], […] lpp. (4) OV C […], […], […] lpp. (5) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp. (6) OV L 331, 15.12.2010., 37. lpp. (7) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp. (8) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp. (9) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp. (10) OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp. (11) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (12) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (13) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. (14) OV L 230, 30.6.2004., 56. lpp. (15) OV L177, 30.6.2006., 1. lpp. (16) OV L177, 30.6.2006., 277. lpp. (17) OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp. (18) * Seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 22. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (pārstrādātā redakcija) (COM(2011)0764) – C7-0425/2011 – 2011/0358(COD))

P7_TA(2013)0214 A7-0375/2012

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0764),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0425/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 6. novembra vēstuli Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 27. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0375/2012),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 22. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/.../ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2013/29/ES.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 105. lpp. (2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 22. maija rezolūcija par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu (2012/2132(INI))

P7_TA(2013)0215 A7-0055/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Protokolu par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs, kurš pievienots Amsterdamas līgumam, kas groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva)(4), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)(7),

–  ņemot vērā Komisijas skaidrojošo paziņojumu par atsevišķiem televīzijas reklāmas noteikumu aspektiem direktīvā “Televīzija bez robežām”(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Ieteikumu 2006/952/EK par nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju(9),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par bērnu aizsardzību digitālajā pasaulē(10),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (COM(2011)0785),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 1. decembra paziņojumu “Virzība uz pieejamu informācijas sabiedrību” (COM(2008)0804),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245/2),

–  ņemot vērā tā 2008. gada 16. decembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē(11),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par sabiedrisko apraidi digitalizācijas laikmetā ‐ duālās sistēmas nākotne(12),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kino digitālajā laikmetā(13),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai(14),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā(15),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 20. novembra rezolūciju par bērnu aizsardzību digitālajā pasaulē(16),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. augusta Ieteikumu 2009/625/EK par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, lai veicinātu audiovizuālās un satura industrijas konkurētspēju un iekļaujošu zināšanu sabiedrību(17),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 24. septembra pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Direktīvas 2010/13/ES 13., 16. un 17. panta piemērošanu 2009.–2010. gadā, Eiropas darbu veicināšana ES audiovizuālo mediju plānoto pakalpojumu un pieprasījumpakalpojumu jomā (COM(2012)0522),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu “Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” (COM(2012)0537),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. maija pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Direktīvas 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas) piemērošanu, audiovizuālie mediju pakalpojumi un internetam pieslēdzamas ierīces: līdzšinējie sasniegumi un turpmākās perspektīvas (COM(2012)0203),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0055/2013),

A.  tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) ir ES mediju regulējuma pamatā;

B.  tā kā audiovizuālo mediju pakalpojumi vienlaikus ir gan kultūras, gan ekonomikas pakalpojumi;

C.  tā kā AVMPD pamatā ir tehnoloģiskās neitralitātes princips un tādējādi tā attiecas uz visiem pakalpojumiem ar audiovizuālu saturu neatkarīgi no satura sniegšanas tehnoloģijas, garantējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem;

D.  tā kā AVMPD nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu brīvu apriti, darbojoties kā iekšējā tirgus instruments, un ievēro tiesības uz vārda brīvību un piekļuvi informācijai, vienlaikus aizsargājot sabiedrības intereses, tostarp autortiesības, plašsaziņas līdzekļu brīvību, informācijas brīvību un vārda brīvību;

E.  tā kā AVMPD mērķis ir ņemt vērā audiovizuālo mediju pakalpojumu nozīmi kultūrai, jo šie pakalpojumi, apliecinot identitāti un vērtības, ir īpaši svarīgi sabiedrībai un demokrātijas nodrošināšanai, un saglabāt neatkarīgu kultūras attīstību dalībvalstīs, vienlaikus aizsargājot Savienības kultūras daudzveidību, jo īpaši nodrošinot obligātas saskaņošanas līmeni un atbalstot Eiropas audiovizuālos darbus;

F.  tā kā tehnoloģiju konverģences dēļ patērētājiem nākotnē aizvien retāk būs jāizdara izvēle starp lineāru un nelineāru saturu;

G.  tā kā ir jācenšas panākt vienādus noteikumus, jo patērētājs vairs nespēj atšķirt dažādos regulējuma līmeņus, ko piemēro lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem, un tas, savukārt, var radīt konkurences traucējumus;

H.  tā kā audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgū pastāvīgi notiek būtiskas tehnoloģiskas pārmaiņas un attīstās uzņēmējdarbības prakse un modeļi, kas ietekmē satura sniegšanas veidu un pieejamību skatītājiem;

I.  tā kā ir jānodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu pieejamība, lai personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem garantētu tiesības piedalīties un tikt iesaistītiem ES sabiedriskajā un kultūras dzīvē, jo īpaši veidojot jaunas satura sniegšanas platformas, piemēram, interneta protokola televīziju (IPTV) un hibrīdtelevīziju;

J.  tā kā, pieaugot tehnoloģiju attīstības tempam un saplūstot mediju platformām, īpaša uzmanība būtu jāpievērš plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei;

K.  tā kā notiekošo tehnoloģisko pārmaiņu dēļ nepilngadīgo aizsardzība ir kļuvusi vēl aktuālāka un sarežģītāka problēma;

L.  tā kā dažas dalībvalstis nav laikus īstenojušas AVMPD vai ir īstenojušas to nepilnīgi vai nepareizi;

M.  tā kā AVMPD 13. panta, kurā noteikta prasība, ka pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir jāveicina Eiropas darbu izveide, transponēšana vairākumā dalībvalstu nav pietiekami normatīva, lai sasniegtu direktīvā izvirzīto kultūru daudzveidības mērķi;

N.  tā kā tādējādi nav iespējams veikt ne pilnīgu AVMPD īstenošanas izvērtējumu, ne arī visaptverošu tās efektivitātes novērtējumu;

O.  tā kā, attīstoties hibrīdpakalpojumiem, audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus paplašināšanās rada dažādus jaunus uzdevumus, piemēram, saistībā ar konkurenci, intelektuālā īpašuma tiesībām, esošo audiovizuālo komercpaziņojumu veidu attīstību un jaunu veidu rašanos, pārklājuma reklāmām, kas apdraud programmu integritāti un rada šaubas par AVMPD atbilstību un efektivitāti, kā arī tās saistību ar citiem ES tiesību instrumentiem,

P.  tā kā AVMPD 15. panta noteikumos taisnīgi līdzsvarotas visu dalībnieku intereses, ievērojot, no vienas puses, sabiedrības tiesības piekļūt informācijai, un, no otras puses, īpašumtiesības un tiesības veikt uzņēmējdarbību,

Pašreizējā situācija

1.  atgādina Komisijai par tās apņemšanos īstenot lietpratīga regulējuma programmu, un par to, ka ir svarīgi savlaicīgi un pienācīgi veikt ES tiesību aktu ex-post pārbaudi, lai saglabātu regulējuma kvalitāti visā politikas veidošanas ciklā;

2.  šajā sakarībā norāda, ka saskaņā ar AVMPD 33. pantu Komisijai bija pienākums iesniegt ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu ne vēlāk kā 2011. gada 19. decembrī;

3.  norāda, ka Komisija ziņojumu par direktīvas piemērošanu iesniedza ar lielu nokavēšanos, proti, 2012. gada 4. maijā;

4.  tāpat atzīmē, ka dalībvalstu AVMPD īstenošana ir bijusi īpaši dažāda;

5.  uzsver, ka AVMPD joprojām ir piemērots instruments, lai ES mērogā reglamentētu valstu tiesību aktu koordināciju attiecībā uz visiem audiovizuālajiem medijiem, kā arī nodrošinātu UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu noteikto principu ievērošana;

6.  īpaši norāda, ka “izcelsmes valsts” princips, ja to pienācīgi piemēro, nodrošina raidorganizācijām skaidrus un noteiktus darbības noteikumus;

7.  pauž nožēlu, ka Komisijas ziņojumā par direktīvas piemērošanu nav veikts 33. pantā paredzētais vērtējums par to, vai, ņemot vērā konstatētos datus, AVMPD būtu jāpielāgo;

8.  aicina Komisiju ātrāk panākt, lai dalībvalstis vienoti un pilnīgi īstenotu AVMPD, un īpašu uzmanību pievērst tam, lai, transponējot direktīvu valsts tiesību aktos, pienācīgi tiktu ņemtas vērā šīs direktīvas apsvērumos iekļautās precizējošās definīcijas;

9.  pilnībā atbalsta tehnoloģiski neitrālu pieeju, ņemot vērā jaunos skatīšanās ieradumus un pakalpojumu sniegšanas tendences, lai palielinātu patērētāju izvēles iespējas; šajā saistībā aicina veikt pilnu ietekmes novērtējumu par pašreizējo tirgus situāciju un tiesisko regulējumu;

10.  pieņem zināšanai Komisijas nolūku drīzumā publicēt stratēģisko dokumentu par hibrīdtelevīzijas un internetam pieslēdzamu ierīču saplūšanu, kas ierosinās sabiedrisko apspriešanu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām attīstības tendencēm;

11.  saistībā ar iespējamo AVMPD pārskatīšanu ierosina, lai Eiropas Komisija šajā sakarā pārbaudītu, cik lielā mērā definīciju neskaidrība vai neprecizitāte, ja tāda pastāv, ir radījusi problēmas īstenošanas procesā, lai pārskatīšanas gaitā šos trūkumus varētu novērst;

12.  atzīmē, ka saistībā ar tā saukto OTT (“ over the top ”) audiovizuālā satura apraidi ir jānosaka ieinteresētās personas, kuru vidū būtu jāiekļauj vismaz publiskās un privātās televīzijas uzņēmumi, interneta pakalpojumu sniedzēji, patērētāji un radītāji;

13.  aicina Komisiju arī turpmāk veltīt pūles tam, lai sarunās par Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) panāktu, ka par audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas sava divējādā rakstura dēļ ir gan kultūras, gan ekonomikas pakalpojumi, netiktu noslēgta neviena vienošanās par liberalizāciju;

Pieejamība

14.  uzsver, ka Komisijas ziņojumā par direktīvas piemērošanu nav pienācīgi aplūkots AVMPD 7. pantā minētais pieejamības jautājums, un pauž nožēlu, ka šajā saistībā nav novērtēta dalībvalstu īstenošanas noteikumu efektivitāte;

15.  atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs vēl nav šādu pakalpojumu sniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un dažām dalībvalstīm būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai izpildītu šīs prasības; mudina attiecīgās dalībvalstis iespējami drīz risināt šo jautājumu, lai nodrošinātu 7. panta praktisku īstenošanu;

16.  aicina Komisiju šos trūkumus novērst, regulāri sniedzot pārskatu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem un to efektivitātes novērtējumu, lai nodrošinātu, ka audiovizuālo mediju pakalpojumi kļūst aizvien pieejamāki;

17.  uzver, ka aizvien digitalizētākā vidē sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem ir izšķiroša loma, nodrošinot tiešsaistes informācijas pieejamību iedzīvotājiem, un šajā sakarībā atzīst, ka, nodrošinot interneta pakalpojumus, sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi tieši sniedz ieguldījumu savu uzdevumu izpildē;

18.  uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesību koncentrēšanās var apdraudēt informācijas brīvību un jo īpaši tiesības saņemt informāciju;

19.  tādēļ uzskata, ka ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp AVMPD mērķiem un nepieciešamību aizsargāt satura izplatīšanas brīvību un satura pieejamību, lai izvairītos no koncentrācijas un dažādības pazaudēšanas riska;

20.  atzīst, ka pastāv dažādi uzņēmējdarbības modeļi, lai finansētu saturu, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dažādiem patērētājiem piekļuves finansiālo pieejamību;

21.  norāda uz nepieciešamību uzlabot programmu pieejamību, jo īpaši to, kuru sniegšanā izmanto pakalpojumus pēc pieprasījuma, cita starpā turpinot attīstīt audioaprakstus, audio jeb ierunātos subtitrus, surdotulkojumu un izvēlnes vadību, jo īpaši elektroniskajos programmu ceļvežos;

22.  turklāt atzīst, ka dalībvalstīm jāatbalsta to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji un atbalsta ierīču ražotāji, lai padarītu savus pakalpojumus pieejamākus, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, piemēram, personām ar dzirdes traucējumiem un redzes traucējumiem;

23.  atzinīgi vērtē komisāra M. Barnier personīgo apņemšanos attiecībā uz pašreiz noritošajām sarunām saistībā ar līgumu par autortiesību ierobežojumiem un izņēmumiem personām ar redzes traucējumiem un personām ar drukas lasītnespēju;

24.  aicina Komisiju nodrošināt, ka personām ar redzes traucējumiem ir parasti pieejams atbalsts piekļuvei audiovizuālajiem produktiem un pakalpojumiem;

25.  uzskata, ka tādēļ būtu jāpārformulē AVMPD 7. pants, lai tajā iekļautu stingrākas un saistošākas frāzes, prasot mediju pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt savu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti;

26.  tomēr uzsver, ka nelineāro pakalpojumu tirgus vēl joprojām ir relatīvi agrīnā attīstības posmā un ka šis apstāklis ir jāņem vērā, nosakot pakalpojumu sniedzēju pienākumus;

Ekskluzīvas tiesības un īso ziņu pārraides

27.  aicina Komisiju nākamajā ziņojumā par AVMPD piemērošanu izvērtēt, vai dalībvalstis šo direktīvu ir īstenojušas, panākot vajadzīgo līdzsvaru starp, no vienas puses, informācijas brīvas pieejamības principa nodrošināšanu, jo īpaši attiecībā uz sabiedrību ļoti interesējošiem pasākumiem, un, no otras puses, autortiesību turētāju aizsardzību;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas pieeju saistībā ar AVMPD 14. panta interpretāciju; aicina saglabāt plašu interpretāciju jēdzienam “pasākumi, kas tiek uzskatīti par sabiedrībai ļoti svarīgiem”, iekļaujot arī vispārējas intereses sporta un izklaides pasākumus, un mudina dalībvalstis sastādīt šādu pasākumu sarakstus;

29.  aicina Komisiju nākamajā ziņojumā iekļaut arī novērtējumu par veidiem, kā dalībvalstis ir īstenojušas AVMPD 15. pantu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ļoti nozīmīgi pasākumi, kuru ekskluzīvas apraides tiesības ir ieguvušas to jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, tiek izmantoti īsu izvilkumu veidā vispārīgo ziņu raidījumos;

30.  pauž cerību, ka dalībvalstis, piemērojot direktīvas 15. pantu, veicina lielu daudzveidību dažādu sabiedrībai ļoti nozīmīgu notikumu pārraidē īsu ziņu veidā vispārīgo ziņu raidījumos;

Eiropas audiovizuālo darbu veicināšana

31.  uzsver, ka, kaut gan lielākā daļa dalībvalstu ievēro noteikumus attiecībā uz Eiropas darbu veicināšanu, tomēr prioritāte joprojām tiek piešķirta nacionālajiem darbiem, bet neatkarīgo producentu darbu īpatsvars televīzijā samazinās;

32.  pauž nožēlu, kas sniegtie dati nav pietiekami, lai varētu izdarīt secinājumus par to, kā pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus;

33.  šajā saistībā aicina prasībā attiecībā uz ziņošanu par Eiropas darbiem iekļaut vismaz iedalījumu kategorijās, proti, kinematogrāfiskie darbi, televīzijas mākslas vai dokumentālās programmas un šovu vai izklaides raidījumi, kā arī iedalījumu pēc to izplatīšanas veida, un mudina dalībvalstis šajā sakarībā sniegt attiecīgos datus;

34.  uzsver, ka AVMPD 13. pantā nav noteikta prasība sniegt rūpīgi izstrādātu ziņojumu par pieprasījumpakalpojumu sniedzēju dubulto pienākumu veicināt Eiropas darbu radīšanu un pieejamību, un lūdz Komisijai par to paskaidrojumu, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka šādi pakalpojumi vēl joprojām ir attīstības sākumposmā un ka ir sarežģīti izdarīt secinājumus par to veicināšanas kritēriju efektivitāti, kuri tiek piemēroti pieprasījumpakalpojumiem;

35.  tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu efektīvu AVMPD 13. panta īstenošanu;

36.  aicina dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus, lai veicinātu labāku sinerģiju starp regulatīvajām iestādēm, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem un Komisiju, dodot iespēju ES filmām, izmantojot lineārus un nelineārus pakalpojumus, sasniegt plašāku auditoriju gan ES, gan arī ārpus tās;

37.  iesaka stiprināt Eiropas Audiovizuālās observatorijas lomu, jo tas būtu atbilstošs risinājums datu vākšanai par Eiropas audiovizuālās jomas darbības veicināšanu;

Neatkarīgi darbi

38.  uzsver, cik svarīgi ir veiksmīgi īstenot AVMPD 17. pantu par Eiropas neatkarīgu producentu radītu darbu vidējo apraides laiku, un šajā sakarībā uzsver dalībvalstu autonomiju; mudina dalībvalstis un raidorganizācijas neapstāties pie direktīvā ierosinātā 10 % minimālā līmeņa;

Nepilngadīgo aizsardzība

39.  ņem vērā pašregulācijas iniciatīvas un rīcības kodeksus, kuru mērķis ir ierobežot pārtikas produktu reklāmas un mārketinga ietekmi uz bērniem un nepilngadīgajiem, piemēram tādus, kas sākti, īstenojot Komisijas rīcības platformu sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai;

40.  atzīst reklāmas nozares un iniciatīvas “ES apņemšanās” locekļu centienus atbildēt AVMPD paustajam aicinājumam izstrādāt rīcības kodeksus komercpaziņojumiem, kas saistīti ar bērnu raidījumiem vai iekļauti tajos, un veltīti pārtikai un dzērieniem, kuru sastāvā ir daudz tauku, cukura un sāls;

41.  uzsver, ka kopregulācijas un pašregulācijas iniciatīvas, sevišķi nepilngadīgajiem paredzētās reklāmas jomā, jo īpaši ņemot vērā Komisijas jauno stratēģiju par uzņēmumu sociālo atbildību, kas tiek definēta kā uzņēmumu atbildība par to radīto ietekmi uz sabiedrību, ir uzlabojušas agrāko situāciju, jo šīs iniciatīvas nodrošina iespējas ātrāk reaģēt uz mediju straujo attīstību;

42.  tomēr atzīmē, ka šādas iniciatīvas ne vienmēr ir pietiekami efektīvas visās dalībvalstīs un ka tās ir jāuzskata par papildinājumu juridiskajiem noteikumiem, ar kuriem īsteno AVMPD mērķus, jo īpaši tiešsaistes kontekstā;

43.  uzsver, ka ir svarīgi šajā jautājumā panākt vajadzīgo līdzsvaru starp brīvprātīgiem pasākumiem un obligātu regulējumu;

44.  tādēļ uzsver, ka šādas iniciatīvas ir regulāri jāuzrauga, lai nodrošinātu to īstenošanu, kopā ar turpmākām juridiski saistošām prasībām, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu nepilngadīgo efektīvu aizsardzību;

45.  aicina Komisiju, ja tiek pārskatīta AVMPD, šiem relatīvi jaunajiem regulējuma instrumentiem piešķirt lielāku nozīmi nepilngadīgiem paredzētu mediju aizsardzības jomā un reklāmas reglamentēšanā; vienlaikus pilnībā neatsakoties no valsts mēroga regulējuma vai uzraudzības;

46.  mudina dalībvalstis arī turpmāk mudināt audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksus attiecībā uz nepieņemamiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem bērnu raidījumos;

47.  aicina Komisiju apsvērt, kā AVMPD pamatprasības, kas piemērojamas nelineāriem pakalpojumiem, varētu attiecināt arī uz citiem tiešsaistes satura veidiem un pakalpojumiem, kas pašreiz ir ārpus tās darbības jomas, un apsvērt, kādi pasākumi ir jāveic, lai panāku visiem dalībniekiem vienādus noteikumus; aicina Komisiju šo pārdomu rezultātus iesniegt Eiropas Parlamentam līdz 2013. gada 31. decembrim;

48.  atzīst, ka dalībvalstis panākušas progresu aizsardzībā pret tāda satura izplatīšanu, kas kurina naidu rases, dzimuma, reliģijas vai valstspiederības dēļ;

49.  uzsver, ka ir nepieciešams veikt Eiropas mēroga salīdzinošo pētījumu, lai labāk izprastu bērnu, pusaudžu un pieaugušo plašsaziņas līdzekļu patēriņa tendences; uzskata, ka šāds pētījums būtu noderīgs audiovizuālās jomas politikas veidotājiem ES līmenī un dalībvalstīs;

Reklāma

50.  norāda, ka dažas dalībvalstis ir pārkāpušas reklāmas ierobežojumu, kas ir 12 minūtes stundā;

51.  mudina attiecīgās dalībvalstis pilnīgi, pareizi un nekavējoties izpildīt AVMPD noteikumus attiecībā uz šo jautājumu;

52.  atkārtoti uzsver, ka televīzijas reklāmām un televeikalam veltītais laiks nedrīkst pārsniegt 12 minūtes stundā;

53.  pauž bažas, ka 12 minūšu ierobežojums dažās valstīs tiek regulāri pārsniegts;

54.  mudina Komisiju līdztekus pašreizējo reklāmas kvalitatīvo un kvantitatīvo noteikumu izpildes uzraudzībai ņemt vērā arī turpmākos uzdevumus, piemēram, hibrīdtelevīzijas jautājumu audiovizuālo pakalpojumu konkurētspējas un ilgtspējīgu finansēšanas perspektīvā;

55.  jo īpaši uzsver vajadzību uzraudzīt komerciālos formātus, kas paredzēti šā ierobežojuma apiešanai, jo īpaši slēpto reklāmu, kas var samulsināt patērētājus;

56.  prasa, lai Komisija pēc iespējas drīzāk iesniegtu nepieciešamos precizējumus attiecībā uz tās konstatētajām problēmām komercpaziņojumu jomā saistībā ar sponsorēšanu, pašreklāmu un produktu ievietošanu;

57.  aicina Komisiju apsvērt, vai pašreizējie noteikumi ir pietiekami efektīvi un uzraudzīt atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz reklāmu, kuras mērķauditorija ir bērni un nepilngadīgie;

58.  turklāt aicina aizliegt aizskarošas reklāmas, kā noteikts AVMPD 9. pantā, raidīšanu jauniešu un bērnu programmu laikā; iesaka analizēt dažu valstu paraugpraksi šajā jomā kā pamatu turpmākajām tiesību aktu reformām;

59.  izsaka nožēlu, ka vēl nav izdota vajadzīgā skaidrojošā paziņojuma par atsevišķiem televīzijas reklāmas noteikumu aspektiem atjauninātā versija;

60.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2013. gadā atjaunināt tās skaidrojošo paziņojumu par atsevišķiem televīzijas reklāmas noteikumu aspektiem;

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme

61.  ņem vērā Komisijas konstatējumus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi dalībvalstīs;

62.  norāda, ka piekļuves iespējas kanāliem un audiovizuālo pakalpojumu izvēles iespējas ir ievērojami palielinājušās;

63.  uzsver, ka patiesi vienota digitālā tirgus sasniegšanai Eiropā ir svarīgi turpināt centienus attiecībā uz iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt visu ES iedzīvotāju, jo īpaši bērnu un nepilngadīgo, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, īstenojot iniciatīvas un saskaņotas darbības, lai uzlabotu objektīvu izpratni par audiovizuālo mediju pakalpojumiem, un veicināt publiskas debates, kā arī pilsonisko līdzdalību, vienlaikus atbalstot visu ieinteresēto personu, tostarp mediju nozares pārstāvju, aktīvu līdzdalību;

64.  jo īpaši mudina dalībvalstis iekļaut plašsaziņas līdzekļu, jo īpaši digitālo mediju, lietotprasmi un e–prasmes attiecīgajās skolu programmās;

Turpmākie uzdevumi

65.  pauž nožēlu, ka Komisija ir tikai daļēji izpildījusi savu ziņošanas pienākumu saskaņā ar AVMPD 33. pantu, un aicina pirms nākamā Komisijas ziņojuma par direktīvas piemērošanu sniegt starpposma novērtējumu;

66.  aicina dalībvalstis, izmantojot kontaktkomiteju, kas izveidota saskaņā ar AVMPD 29. pantu, pastiprināt sadarbību un koordināciju, lai uzlabotu īstenošanas efektivitāti un saskaņotību;

67.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt hibrīdpakalpojumu, jo īpaši hibrīdtelevīzijas, attīstību Eiropas Savienībā un Zaļajā grāmatā par hibrīdtelevīziju definēt ar to saistītos dažādos jautājumus un, rīkojot sabiedrisko apspriešanu, turpināt šo jautājumu izstrādi;

68.  aicina Komisiju, īstenojot sabiedriskās apspriešanas par saistīto vai hibrīdtelevīziju, ņemt vērā šādus aspektus: standartizācija, tehnoloģiskā neitralitāte, problēmas personalizēto pakalpojumu jomā (jo īpaši personām ar invaliditāti), problēmas saistībā ar daudzmākoņu drošību, pieejamība lietotājiem, bērnu un cilvēku cieņas aizsardzība;

69.  aicina Komisiju rūpīgi strādāt pie neskaidrību novēršanas saistībā ar jēdziena “audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumi ” izmantošanu un, pievēršot uzmanību gan ES tiesību aktu labāku saskaņotībai attiecībā uz audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumiem, gan arī iespējamām mediju konverģences tendencēm, precizēt šo jēdzienu, lai efektīvāk varētu īstenot AVMPD mērķus;

70.  ir pārliecināts ‐ ņemot vērā mediju pakalpojumu sniedzēju un platformu operatoru tirgus praksi, kā arī attiecīgo tehnoloģiju attīstības iespējas,‐  visā ES ir jāuzlabo un jāstandartizē datu aizsardzības līmenis, arī turpmāk paredzot noteikumu audiovizuālo mediju pakalpojumu anonīmai lietošanai;

o
o   o

71.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp. (2) OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp. (3) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp. (4) OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp. (5) OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp. (6) OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp. (7) OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp. (8) OV C 102, 28.4.2004., 2. lpp. (9) OV L 378, 27.12.2006., 72. lpp. (10) OV C 372, 20.12.2011., 15. lpp. (11) OV C 45 E, 23.2.2010., 9. lpp. (12) OV C 99 E, 3.4.2012., 50. lpp. (13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0506. (14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0209. (15) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0324. (16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0428. (17) OV L 227, 29.8.2009., 9. lpp.