Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2841(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0496/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0496/2013

Debates :

PV 20/11/2013 - 17
CRE 20/11/2013 - 17

Balsojumi :

PV 21/11/2013 - 8.16
CRE 21/11/2013 - 8.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0515

Pieņemtie teksti
PDF 216kWORD 59k
Ceturtdiena, 2013. gada 21. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
EMS sociālā dimensija
P7_TA(2013)0515B7-0496/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par Komisijas paziņojumu par ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālās dimensijas pastiprināšanu (2013/2841(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu „Par ekonomikas un monetārās savienības sociālās dimensijas pastiprināšanu” (COM(2013)0690 final),

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy 2012. gada 26. jūnija ziņojumu Eiropadomei „Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. novembra paziņojumu „Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei: Eiropas debašu sākums” (COM(2012)0777),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 14. decembra secinājumus par ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. marta paziņojumu „Ceļā uz padziļinātu un patiesu ekonomisko un monetāro savienību: Konverģences un konkurētspējas instrumenta ieviešana” (COM(2013)0165),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. marta paziņojumu „Ceļā uz padziļinātu un patiesu ekonomisko un monetāro savienību: Svarīgāko ekonomikas politikas reformu plānu iepriekšēja koordinēšana” (COM(2013)0166),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 14. marta(3), 2013. gada 28. jūnija(4) un 2013. gada 25. oktobra(5) secinājumus,

–  ņemot vērā 2012. gada 20. novembra rezolūciju „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojumu „Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (COM(2013)0083) un attiecīgo 2013. gada 12. jūnija rezolūciju par šo jautājumu(7),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju "Ekonomikas politikas koordinēšanas „Eiropas pusgads” — 2013. gada prioritāšu īstenošana"(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu "Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES" (COM(2009)0567),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja (EMPL) rīkoto 2013. gada 9. jūlija atklāto uzklausīšanu „Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālā dimensija — bezdarbnieku pabalstu sistēma Eiropā”,

–  ņemot vērā Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta darba grupas 2013. gada 4. oktobra dokumentu par automātiskiem stabilizētājiem,

–  ņemot vērā Eiropas politikas centra (EPC) 2013. gada 13. septembra pārskatu „Sociālās dimensijas attīstīšana padziļinātā un patiesā ekonomikas un monetārajā savienībā”,

–  ņemot vērā Notre Europe 2013. gada septembra plānu „Euro zonas apdrošināšanas sistēma ciklisko triecienu gadījumā",

–  ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2013. gada septembra darba apspriežu dokumentu „Ceļā uz euro zonas fiskālo savienību”(9),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par krīzes ietekmi uz aprūpes pieejamību mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupām(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada oktobrī publicēto ceturkšņa pārskatu par nodarbinātību un sociālo situāciju ES,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par EMS sociālo dimensiju (O-000122/2013 – B7‑0524/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā bezdarbnieku skaits ES ir sasniedzis draudošus apmērus — 26,6 miljoni cilvēku(11),

B.  tā kā jaunatnes bezdarba līmenis ir sasniedzis nepieredzētus apjomus — vidēji 23 % visā ES kopumā;

C.  tā kā ilgtermiņa bezdarbs ir pieaudzis lielākajā daļā dalībvalstu un ES kopumā sasniedzis visaugstāko līmeni, kāds jebkad pieredzēts;

D.  tā kā aizvien pieaug strukturālais bezdarbs un arvien pieaug neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu;

E.  tā kā ES kopš 2007. gada aizvien pieaug nabadzības rādītāji un mājsaimniecību ienākumi samazinās, kā rezultātā 24,2 % ES iedzīvotāju patlaban apdraud nabadzība un sociālā atstumtība;

F.  tā kā kopš krīzes sākuma vērojams strādājošo nabadzības vienmērīgs pieaugums,

G.   tā kā pieaugot strādājošo nabadzībai un bez darba palikušu mājsaimniecību skaitam, aizvien straujāk vēršas plašumā bērnu nabadzība;

H.  tā kā pieaug nevienlīdzība gan dalībvalstu iekšienē, gan starp dalībvalstīm — jo īpaši euro zonā;

I.  tā kā starp dalībvalstīm ir pastāvīgas atšķirības, kā rezultāta strauji polarizējas nodarbinātības rādītāji, un tā kā šīs atšķirības pieaug arī starp reģioniem un sociālajām grupām dažu valstu iekšienē;

J.  tā kā sociālie kontrasti euro zonas iekšienē ir saasinājušies straujāk nekā ES kopumā;

K.  tā kā Sociālās aizsardzības pārraudzības instruments atklāj galvenās sociālās tendences, kas būtu jāuzrauga;

L.  tā kā bezdarba rādītāji euro zonas perifērijā 2012. gadā bija vidēji 17,3 %, salīdzinājumā ar 7,1 % euro zonas kodola valstīs;

M.  tā kā jaunu cilvēku, kuri nav iesaistīti darbā, izglītībā un apmācībā, bezdarba rādītāji euro zonas perifērijā 2012. gadā bija vidēji 22,4 %, salīdzinājumā ar 11,4 % euro zonas kodola valstīs;

N.  tā kā nabadzības līmenis ir pieaudzis divās trešdaļās dalībvalstu, bet stabilizējies atlikušajā trešdaļā;

O.  tā kā ir veikti būtiski pasākumi, ar kuriem nostiprināt ES ekonomisko pārvaldību; tomēr patlaban ir apdraudētas iespējas, ka varētu tikt sasniegti stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi;

P.  tā kā diskusijām par sociālo nelīdzsvarotību vajadzētu būt tikpat nozīmīgām, kā diskusijām par makroekonomisko nelīdzsvarotību;

Q.  tā kā Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja 2013. gada 9. jūlijā rīkoja atklāto uzklausīšanu „Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālā dimensija — bezdarbnieku pabalstu sistēma Eiropā”, kurā tika apspriesta un analizēta automātisko stabilizētāju ideja euro zonas līmenī, kā arī iespējamie šo stabilizētāju ieviešanas veidi;

R.  tā kā trijotne ir apstiprinājusi, ka pilnvērtīga sociālo partneru līdzdalība un izvērsts sociālais dialogs arī valstu līmenī, ir nepieciešams, un tas var palīdzēt nodrošināt, lai būtu veiksmīgas jebkādas reformas, bet jo īpaši EMS reformas;

S.  tā kā ekonomiskā situācija dažās dalībvalstīs ir apdraudējusi nodarbinātības kvalitāti, sociālās aizsardzības un veselības aprūpes un drošības standartus;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālās dimensijas pastiprināšanu un uzskata, ka tas ir pirmais solis patiesas sociālās dimensijas veidošanā EMS;

2.  skaidri atzīst, ka EMS sociālās dimensijas īstenošanā ir jāievēro subsidiaritātes princips un to vislabāk var panākt, izmantojot paraugprakses un salīdzinošā izvērtējuma metodes Eiropas līmenī

3.  tomēr uzskata, ka ir nepieciešami konkrētāki priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka ekonomiskajā pārvaldībā tiek ievērota sociālā dimensija;

4.  mudina nodrošināt, ka sociālie apsvērumi ir Eiropas integrācijas pamatā un tie caurauž visus ES politikas virzienus un iniciatīvas;

5.  uzskata, ka sociālajai dimensijai vajadzētu būt samierināšanas un kompromisa faktoram, ņemot vērā salīdzinošās mācīšanās pieredzi;

6.  atzīmē, ka EMS sociālās dimensijas mērķis ir sniegt sociālo drošību un pienācīgu dzīves līmeni pašreizējām un nākamām paaudzēm; uzskata, ka ir svarīgi, lai ES iedzīvotāji redzētu, ka viņu Savienība ir spējīga veicināt sociālo progresu;

7.  uzskata, ka sociālas Eiropas izveide, kuras mērķis ir sociāla savienība, ir Eiropas integrācijas rezultāts;

8.  atbalsta ierosināto rezultātu pārskata izstrādāšanu, kurā tiktu uzrādīti galvenie nodarbinātības un sociālie rādītāji, kas papildinātu makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MIP) ar mērķi padarīt ekonomisko un citu politikas virzienu sociālās sekas pārredzamākas, veicot ex ante un ex post ietekmes novērtējumus vai monitoringu, un to varētu izmantot, izstrādājot Komisijas kopīgo nodarbinātības ziņojumu (JER);

9.  noraida jebkādu saskaņošanu vai pielīdzināšanu, ja tās rezultātā tiek pazemināti sociālie standarti dalībvalstīs;

10.  atzīmē, ka ierosinātie rādītāji ir viena no iespējām kā nodrošināt visaptverošu pārskatu par dalībvalsts nodarbinātības un sociālo situāciju;

11.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visos attiecīgajos rādītājos tiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts;

12.  prasa ierosināto jaunatnes bezdarba rādītāju attiecināt uz cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam, kā noteikts brīvprātīgajā Eiropas jauniešu nodarbinātības garantijas iniciatīvā;

13.  prasa rezultātu pārskatā iekļaut rādītājus attiecībā uz bērnu nabadzības līmeni, veselības aprūpes pieejamības, bezpajumtniecības un pienācīga darba rādītājus, lai būtu iespējams pienācīgi novērtēt sociālo situāciju Eiropā;

14.  aicina Padomi un Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai padarītu politikas virzienu un reformu sociālo ietekmi pārredzamāku, izmantojot ex ante un ex post ietekmes novērtējumus, un uzraugot politikas jomu reformas;

15.  aicina Padomi noteikt konkrētus kritērijus attiecībā uz nodarbinātības un sociālajiem rādītājiem, nosakot ES sociālās aizsardzības minimumu, lai tādējādi veicinātu augšupēju sociālo konverģenci un sociālo progresu;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis dot iespēju Parlamentam un sociālajiem partneriem pilnībā iesaistīties nodarbinātības un sociālo rādītāju izstrādāšanā;

17.  uzsver nepieciešamību atbalstīt lielo sociālās uzņēmējdarbības potenciālu saistībā ar visiem sociālās inovācijas aspektiem Eiropas mērogā, lai veicinātu valstu sociālo sistēmu attīstību un izaugsmi, kā arī radītu jaunas darbavietas baltajā un zaļajā ekonomikā, jo īpaši — jauniešiem, visās dalībvalstīs un reģionos;

18.  uzsver, ka jānodrošina, lai nodarbinātības un sociālo tendenču uzraudzība palīdzētu labāk izprast situāciju, un tās mērķis būtu samazināt sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un novērst sociālo dempingu;

19.  aicina Komisiju uzraudzīt visu dalībvalstu ziņojumu atbilstību stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, īpaši nabadzības mazināšanas un nodarbinātības sfērā, kā arī rūpīgi pārbaudīt politikas jomu savstarpējo saistību un savstarpējo ietekmi;

20.  nožēlo to, ka Komisija 2013. gada 2. oktobra paziņojumā nav pievērsusi pietiekamu uzmanību stabilizētāju nozīmei un veidiem;

21.  atzinīgi vērtē ierosinājumu Eiropas pusgada procesā ciešāk iesaistīt sociālos partnerus, tostarp saistībā ar Sociālā dialoga komiteju katru gadu pirms gada izaugsmes pētījuma (GIP) pieņemšanas;

22.  atzinīgi vērtē prasību optimāli izmantot ES budžetu, lai attīstītu EMS sociālo dimensiju un vēl vairāk atbalstītu brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti, tādējādi gūstot maksimālu labumu no ES nodarbinātības potenciāla;

23.  aicina sociālos partnerus vēl aktīvāk iesaistīties Eiropas pusgadā; pauž nožēlu par makroekonomiskā dialoga pārmērīgo formalitāti;

24.  aicina Komisiju pilnvērtīgāk integrēt Parlamenta iepriekšminēto 2013. gada 23. oktobra rezolūciju, Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu un Parlamenta rezolūciju par šo paziņojumu 2014. gada GIP;

25.  atgādina, ka laba EMS pārvaldība un tās ietekme ir efektīva tikai tad, ja tiek iesaistītas visas ieinteresētās personas, tostarp sociālie partneri; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visas ieinteresētās personas, tostarp sociālie partneri, ir iesaistītas ekonomiskajā pārvaldībā, jo īpaši Eiropas pusgada procesā;

26.  aicina Eiropadomi decembrī noteikt pasākumus ceļā uz to, lai nostiprinātu EMS sociālo aspektu;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un Eiropadomei.

(1) EUCO 00120/2012.
(2) EUCO 00205/2012.
(3) EUCO 0023/2013.
(4) EUCO 00104/2/2013.
(5) EUCO 00169/2013.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0430.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0266.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0447.
(9) SDN/13/09.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0328.
(11) EU Employment and Social Situation: Quarterly Review, October 2013

Juridisks paziņojums - Privātuma politika