Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši 2013. gada 23. maija rezolūciju(1), 2013. gada 14. marta rezolūciju(2), 2013. gada 17. janvāra rezolūciju(3), 2008. gada 10. jūlija rezolūciju(4), un 2007. gada 6. septembra rezolūciju(5),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības misiju vadītāju vēstuli saistībā ar Eiropas dienu pret nāves sodu 2013. gada 10. oktobrī,

–  ņemot vērā ES delegācijas Bangladešā 2013. gada 12. augusta paziņojumu par Adilur Rahman Khan ieslodzīšanu,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2013. gada 6. novembra paziņojumu par to, ka Bangladeša 2009. gadā par asiņaino sacelšanos piesprieda nāves sodu 152 karavīriem,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembrī pieņemto deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2013. gada Vispārējo regulāro pārskatu par Bangladešu,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā ES un Bangladešai jau sen ir labas attiecības, kas izveidojušās, pamatojoties arī uz Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību;

B.  tā kā parlamenta vēlēšanas Bangladešā ir paredzētas pirms 2014. gada 25. janvāra pēc piecu gadu ilga vēlētas un pilsoniskas valdības laikposma; tā kā brīvas, godīgas un pārredzamas vēlēšanas ir būtisks nosacījums, lai nostiprinātu salīdzinoši stabilo demokrātisko pārvaldi, kas pēdējo piecu gadu laikā valsti veda pa attīstības ceļu;

C.  tā kā vispārējo streiku („hartals”) laikā, uz kuriem kopā ar savu sabiedroto, proti, Jamaat-e-Islami partiju, aicināja Bangladešas nacionālistu partija (BNP), kuru vada bijušais premjerministrs Begum Khaleda Zia, un kuros tika pieprasīts, lai sagaidāmās vēlēšanas uzraudzītu bezpartejiska pārejas laika valdība un lai atkāptos premjerministre Sheikh Hasina, politiskās vardarbības rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 30 Bangladešas iedzīvotāji un simtiem tika ievainoti;

D.  tā kā saistībā ar šiem streikiem kopš 2013. gada 8 novembra ir arestēti pieci augsta ranga opozīcijas vadītāji, kā arī — saskaņā ar BNP avotiem — aptuveni 1 000 BNP atbalstītāju lauku apvidos;

E.  tā kā ministri ir atkāpušies un Awami līga premjerministrei Hasina piedāvā izveidot valdību, kurā būtu pārstāvētas visas partijas, bet tā kā galvenā opozīcijas partija pagaidām uz šo aicinājumu nav atsaukusies;

F.  tā kā vairāku gadu garumā gan BNP, gan Awami līga ir pauduši pretrunīgus un mainīgus uzskatus par pārejas laika valdības izdevīgumu, kaut gan 2011. gada maijā Augstākā tiesa pasludināja par nelikumīgu 15 gadus Konstitūcijā pastāvējušu noteikumu, ar kuru noteikts, ka ievēlētai valdībai termiņa beigās savas pilnvaras ir jānodod ieceltajai bezpartejiskai pārejas laika valdībai, kas pārraudzītu jaunā parlamenta vēlēšanas; tā kā Augstākā tiesa tomēr konstatēja, ka par spēkā neesošu atzīto sistēmu „valsts un tās iedzīvotāju drošības” labā varētu pagarināt uz vēl diviem sasaukuma periodiem; tā kā sistēmu2007.–2008. gadā diskreditēja iepriekšējā militāristu atbalstītā pārejas laika valdība, kad tā gandrīz divus gadus atteicās rīkot vēlēšanas un divu galveno partiju līderus Sheikh Hasina un Begum Khaleda Zia (kā arī viņas dēlu Tarique Rahman) ieslodzīja cietumā;

G.  tā kā pēc šī sprieduma apsludināšanas Awami līga ieviesa 15.  likumprojektu par konstitucionālajiem grozījumiem un pārejas laika valdību sistēmu likvidēja, kaut gan BNP opozīcijas atteicās sadarboties reformu sagatavošanā;

H.  tā kā kopš Sheikh Hasina nākšanas pie varas Bangladešā ir notikušas piecas reģionālās vēlēšanas, kurās Awami līga ir zaudējusi un par kurām nav izvirzītas nekādas sūdzības par pārkāpumiem;

I.  tā kā streiki smagi ietekmē Bangladešas nabadzīgos iedzīvotājus, kuru izdzīvošana ir atkarīga no dienas darba samaksas, un tā kā trauslā ekonomika, kurai jau tā nākas tikt galā ar nesen notikušajiem traumējošajiem nelaimes gadījumiem tekstilrūpniecības nozarē, visticamāk, cietīs arī turpmāk;

J.  tā kā pastāv pieņēmumi, ka Jamaat-e-Islami streikus veicina, lai kavētu krimināllietas, kas ir uzsāktas pret to līderiem saistībā ar kara noziegumiem;

K.  tā kā 2013. gada 5. novembrī īpašā tiesa, kas tika izveidota, lai uzsāktu kriminālvajāšanu par kriminālnoziegumiem, kas pastrādāti 2009. gadā notikušās sacelšanās laikā, nežēlīgi nogalinot 74 cilvēkus, tostarp 57 armijas oficierus, vienā no lielākajiem procesiem vēsturē uz nāvi notiesāja 152 karavīrus; tā kā ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay pauda satraukumu par šiem nāves sodiem un par to, ka saskaņā ar ziņojumiem apsūdzētie ir spīdzināti un masveida tiesā nav ievēroti cilvēktiesību standarti;

L.  tā kā NVO aktīvisti, juristi, žurnālisti un arodbiedrību darbinieki, kas aizstāv civiltiesības, joprojām tiek pakļauti spiedienam un tā kā varas iestādes nav uzsākušas efektīvu izmeklēšanu par nāves sodu izpildīšanu bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu un cilvēku pazušanas gadījumiem, kā tas ir noticis darba kustības līdera un cilvēktiesību aizstāvja Aminul Islam gadījumā,

1.  pauž nopietnas bažas par to, ka Bangladešā joprojām ir bloķēta ikdienas dzīve saistībā ar BNP un Jamaat-e-Islami opozīcijas organizēto vispārējo streiku un abu politisko nometņu ‑ Awami League un opozīcijas ‑ savstarpējām sadursmēm saistībā pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām;

2.  pauž nožēlu par to, ka Bangladešas parlamentam neizdevās panākt visu pušu vienošanos attiecībā uz valdības pilnvaru īstenošanu pirmsvēlēšanu periodā, ņemot vērā, ka lielākajai daļai demokrātiju šajā posmā izdodas iztikt bez pārejas laika valdības, un steidzami aicina Bangladešas valdību un opozīciju Bangladešas intereses ievērot vispirms un rast kompromisu, kas Bangladešas tautai dotu iespēju paust savu demokrātisko gribu;

3.  atzīst, ka Bangladešai ir tolerantas un daudzkonfesionālas sabiedrības tēls, un nosoda grupas un frakcijas, kas savtīgos nolūkos cenšas uzkurināt starpkopienu spriedzi; aicina visas grupas un personas būt iecietīgiem un atturīgiem, it īpaši tuvojoties vēlēšanām, to laikā un pēc tām;

4.  aicina visas puses piedalīties vēlēšanās, jo pretējā gadījumā iedzīvotājiem tiktu liegta politiskā izvēle un tiktu grauta Bangladešas sociālā un ekonomiskā stabilitāte un tās iespaidīgā attīstības virzība, jo īpaši, sasniedzot Tūkstošgades attīstības mērķus, pārvarot katastrofas, ievērojot darba tiesības un emancipējot sievietes;

5.  aicina Bangladešas Vēlēšanu komisiju organizēt un uzraudzīt nākamās vispārējās vēlēšanas, pilnībā nodrošinot pārredzamību; atbalsta tādu jaunu politisko partiju atzīšanu, kuras vēlas piedalīties nākamajās vispārējās vēlēšanās un atbilst politiskās dalības un pārstāvības saprātīgiem kritērijiem;

6.  aicina politiskās partijas atturēties no jebkādas vardarbības vai vardarbības musināšanas vēlēšanu procesa laikā un novērst uz politiska pamata izraisītu vardarbīgu sadursmju atkārtošanos, kas notika 2013. gada pirmajā pusē; šajā kontekstā pauž nopietnas bažas par neseno politiski motivētas vardarbības uzliesmojumu, kura dēļ 2013. gada beigās desmitiem cilvēku zaudēja dzīvību;

7.  atzīst to, ka ir vajadzīga samierināšana, tiesiskums un atbildības uzņemšanās par noziegumiem, kas izdarīti kopš 1971. gadā notikušā kara par neatkarību; šajā sakarībā uzsver Starptautiskās Krimināltiesas nozīmību un atbalsta to;

8.  tomēr nožēlo, ka pieaug Bangladešā izpildīto nāves sodu skaits un ka, tiesājot 2009. gada robežapsardzes nemieros iesaistītās personas, tiek pieņemti spriedumi, paredzot masveida nāves sodus; uzstāj uz nepieciešamību piemērot valstu un starptautiskos standartus par taisnīgu tiesu un taisnīgu tiesvedību;

9.  atkārtoti pauž iebildumus pret nāves sodu izmantošanu visos gadījumos un visos apstākļos un aicina Bangladešas kompetentās iestādes attiecībā uz nāves sodu noteikt oficiālu moratoriju, kas būtu pirmais solis virzībā uz pilnīgu tā atcelšanu;

10.  aicina Bangladešas valdību no jauna nodrošināt vidi, kas būtu labvēlīga pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ir devuši lielu ieguldījumu Bangladešas attīstībā, — lai viņi varētu brīvi darboties;

11.  mudina Bangladešas iestādes veikt ātras, neatkarīgas un pārredzamas izmeklēšanas lietās, kurās ir pārkāptas cilvēktiesību aizstāvju tiesības, tostarp viņiem izteikti draudi, viņiem ir uzbrukts, viņi ir spīdzināti un piedzīvojuši sliktu izturēšanos, lai identificētu visas atbildīgās personas un tās tiesātu; jo īpaši uzsver darba kustības līdera Aminul Islam un arī žurnālistu Sagar Sarowar un Meherun Runi lietas;

12.  atzinīgi vērtē Bangladešas valdības un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) kopīgo iniciatīvu, kas īstenota sadarbībā ar valdību, darba devēju un strādājošo pārstāvjiem, „Darba apstākļu uzlabošana gatavo apģērbu sektorā”; mudina Eiropas un citus starptautiskos apģērbu zīmolus izpildīt solījumus un apņemšanās, kas izdarītas pēc Rana Plaza rūpnīcas sabrukšanas, tostarp tās, kas veiktas saskaņā ar nolīgumu par uguns un ēku drošību Bangladešā.

13.  aicina Bangladešas valdību atteikties no 30 % pārstāvības prasības attiecībā uz arodbiedrībām, paplašināt Darba tiesību likuma tvērumu, lai tajā iekļautu patlaban nereglamentētos strādājošos, noteikt aizliegumu darba devējiem ietekmēt arodbiedrību lēmumus, paplašināt Darba tiesību likuma tvērumu, lai to piemērotu eksporta pārstrādes zonām, un koplīguma slēgšanas tiesības paredzēt arī Darbinieku labklājības asociācijām (DLA), vienlaikus atvieglojot to reģistrāciju;

14.  cer uz Bangladešas pilnīgu sadarbību ar ANO Līguma struktūrām un izsaka pastāvīgu aicinājumu piedalīties ANO Cilvēktiesību padomes īpašajās procedūrās;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Bangladešas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0230. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0100. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0027. (4) OV C 294 E, 3.12.2009., 77. lpp. (5) OV C 187 E, 24.7.2008., 240. lpp.