Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par Kataru — viesstrādnieku stāvoklis (2013/2952(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi(1),
– ņemot vērā ES un Persijas līča valstu sadarbības padomes un ministru sanāksmi Manamā, Bahreinā 2013. gada 30. jūnijā,
– ņemot vērā ANO 1990. gada 18. decembra Konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību,
– ņemot vērā Starptautiskā Futbola federāciju asociācijas (FIFA) 2010. gada 2. decembra paziņojumu attiecībā uz Kataras kā norises vietas izvēli 2022. gada Pasaules kausa izcīņai futbolā,
– ņemot vērā, ka Katara 1998. gada 12. martā ratificēja Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par piespiedu darbu (C029),
– ņemot vērā no Kataras civildienesta un mājokļu ministra 2005. gada 22. augusta lēmumu par to, kā piemērot Darba likumu Nr. 14/2004, ar ko reglamentē nosacījumus un procedūras licenču izsniegšanai Kataras pilsoņiem, kuri vēlas nodarbināt viesstrādniekus, un Kataras 2009. gada Sponsorēšanas likumu Nr. 4,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta par migrantu cilvēktiesībām François Crépeau 2013. gada 10. novembra paziņojumu,
– ņemot vērā to Human Rights Watch un Amnesty International (AI) ziņojumus par Kataras būvstrādnieku situāciju pirms Pasaules kausa un Amnesty International ģenerālsekretāra neseno vizīti Katarā,
– ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,
A. tā kā ir novērtēts, ka Katarā ir aptuveni 1,35 miljoni ārvalstu pilsoņu, kas veido gandrīz 90 % no valsts darbaspēka; tā kā viesstrādnieki galvenokārt tiek nodarbināti kā būvstrādnieki, pakalpojumu sniedzēji un mājkalpotāji; tā kā šie skaitļi liecina, ka viesstrādnieku attiecība pret vietējiem iedzīvotājiem Katarā ir visaugstākā pasaulē; tā kā paredzams, ka Katarā papildus ieradīsies vismaz 500 000 viesstrādnieku, lai paātrinātu būvdarbus pirms 2022. gada Pasaules kausa izcīņas futbolā; tā kā lielākā daļa viesstrādnieku nāk no Indijas un Nepālas, kā arī no Bangladešas, Pakistānas, Filipīnām un Šrilankas;
B. tā kā Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) dati, kas iegūti no Indijas un Nepālas vēstniecībām Katarā, liecina, ka vidēji 200 strādnieki no katras no šīm divām valstīm katru gadu nomirst Katarā, un šī situācija var vēl vairāk pasliktināties pirms 2022. gada Pasaules kausa;
C. tā kā Starptautiskā Darba organizācija (SDO) brīdināja, ka Katara vēl nav pilnībā īstenojusi starptautisko konvenciju, kura aizliedz izmantot piespiedu vai obligāto darbu un kuru tā ratificēja 1998. gadā; tā kā SDO izveidoja trīspusēju komiteju, lai izskatītu pierādījumus un sniegtu Kataras valdībai ieteikumus par to, kā izpildīt savas starptautiskās saistības;
D. tā Kataras Nacionālās Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs atzina, ka „ir bijušas dažas problēmas”, un solīja, ka viņš un valdība darīs visu iespējamo, lai šīs problēmas novērstu; tā kā Kataras iestādes paziņoja, ka darba tiesību akti tiks grozīti un ka darba ņēmējiem tiek būvētas naktsmītnes;
E. tā kā vīzu sponsorēšanas noteikumi, kas pazīstami kā „kafalas” sistēma, nozīmē, ka darba ņēmēji nevar mainīt darbavietu bez darba devēja atļaujas un var pamest valsti tikai tad, ja darba devējs paraksta izbraukšanas atļauju; tā kā kafalas sistēma bieži vien tiek izmantota, jo darba devēji paņem strādnieku pases un ietur algas un darba ņēmējiem jāmaksā nodeva, kas sasniedz pat USD 3 500, lai saņemtu vīzu no „kafeel” jeb sponsora, tādējādi atstājot viesstrādniekus ar pārmērīgi lieliem parādiem;
F. tā kā Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ITUC) 2013. gada martā Kataras Darba ministrijā iesniedza sūdzību pret daudziem Kataras uzņēmumiem; tā kā Kataras Darba ministrijas Darba attiecību departaments 2012. gadā saņēma 6 000 darba ņēmēju sūdzības; tā kā ITUC un Būvniecības un kokapstrādes strādnieku starptautiskā organizācija (BWI) nosodīja šo situāciju un kopīgi iesniedza sūdzības SDO par darba apstākļiem un biedrošanās brīvību Katarā,
1. pauž nožēlu par viesstrādnieku nāves gadījumiem Katarā un izsaka līdzjūtību viņu ģimenēm;
2. pauž bažas par viesstrādnieku situāciju Katarā, tostarp par garām darba stundām, kaitīgiem darba apstākļiem, ilgiem bezalgas mēnešiem, kuru laikā viņu pases ir konfiscētas un viņi ir spiesti dzīvot pārpildītās nometnēs bez tiesībām veidot arodbiedrības un nesaņemot piekļuvi bezmaksas dzeramajam ūdenim pārmērīga karstuma apstākļos;
3. atzīst problēmas, ar kurām saskaras Kataras iestādes, pārvaldot valsts darbaspēku, kur gandrīz 90 % ir viesstrādnieki, kā arī praktiskās problēmas saistībā ar tiesību aktu ieviešanu šajā jomā;
4. atzinīgi vērtē Kataras valdības paziņojumu, ka tā iekļaus melnajā sarakstā uzņēmumus, kas ļaunprātīgi izmanto viesstrādniekus; atzinīgi vērtē valdības un jo īpaši Kataras Nacionālās cilvēktiesību padomes (NHCR) pūliņus paaugstināt viesstrādnieku informētību par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē NHRC lēmumu izveidot jaunu centru viesstrādnieku sūdzību izskatīšanai un risināšanai;
5. aicina Kataras iestādes efektīvi īstenot pašreizējos tiesību aktus šajā jomā, tostarp piemērojot aizliegumu atņemt pases, saucot pie atbildības par pārkāpumiem un piemērojot saprātīgas sankcijas uzņēmumiem un personām, kas pārkāp tiesību aktus viesstrādnieku tiesību aizsardzības jomā; atzinīgi vērtē Kataras iestāžu apņemšanos pieņemt tiesību aktus par vietējiem darba ņēmējiem, ietverot saprātīgu darba ņēmēju tiesību aizsardzību un efektīvus atbilstības nodrošināšanas mehānismus; šajā sakarībā prasa steidzami pieņemt tiesību akta projektu par vietējiem darba ņēmējiem, par kuru pašlaik notiek debates Ģimenes lietu augstākajā padomē; norāda, ka lielākā daļa vietējo darba ņēmēju ir sievietes;
6. atzinīgi vērtē attiecīgo valsts iestāžu priekšlikumu veikt izmeklēšanu visu iespējamo pārkāpumu gadījumos un Kataras valdības solījumu palielināt darba inspektoru skaitu, kuri atbild par darba tiesību pareizu piemērošanu; sagaida, ka darba inspektori tiks apmācīti cilvēktiesību standartu jomā un pauž cerību, ka viņu darbā palīdzēs tulki;
7. pauž bažas par personu aizturēšanu tikai tāpēc, ka tās ir aizbēgušas no saviem darba devējiem, un aicina Kataras iestādes apturēt šādu praksi; turklāt prasa, lai visiem migrantiem, kuriem ir atņemta brīvība, būtu iespējas sazināties ar savām ģimenēm un konsulārajiem dienestiem, būtu pieejams advokāts un tulks, kā arī būtu tiesības nekavējoties apstrīdēt savu aizturēšanu;
8. atzinīgi vērtē informāciju par virzību uz problēmu risināšanu, kas skar Francijas futbolistus Zahir Belounis un Stéphane Morello, kuri ir rīkojušies pretrunā sponsorēšanas sistēmai un kuriem līdz ar to ir liegts izceļot no valsts, un aicina Kataras iestādes un FIFA nodrošināt, lai šādi gadījumi neatkārtotos;
9. aicina Kataru ratificēt Starptautisko Konvenciju par visu viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;
10. aicina Kataru ratificēt SDO konvencijas, tostarp attiecībā uz viesstrādniekiem, pulcēšanās brīvību, tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus, vietējiem darba ņēmējiem un privātām nodarbinātības aģentūrām un apsvērt iespēju lūgt SDO tehnisku palīdzību, lai nodrošinātu Kataras tiesību aktu un prakses atbilsmi šīm konvencijām;
11. prasa izveidot vairāk patversmju viesstrādniekiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu un bērnu patversmēm, kas ir piemērotas viņu vajadzībām; atzinīgi vērtē 2013. gada 9. novembra paziņojumu par celtni 60 000 darba ņēmēju uzņemšanai, kura tiks atklāta 2013. gada decembrī;
12. atgādina, ka tam, vai Persijas līča Sadarbības padomes (GCC) dalībvalstis, tostarp Katara, ratificēs un pilnībā īstenos Starptautisko Konvenciju par visu viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, vajadzētu būt galvenajam jautājumam ES un GCC valstu attiecībās;
13. atgādina par Eiropas lielo uzņēmumu, kas ceļ stadionus vai ir iesaistīti citos infrastruktūras projektos Katarā, atbildību nodrošināt darba apstākļus, kas atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, un mudina ES dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka to inženierijas, būvniecības un konsultācijas uzņēmumi ievēro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas un Ruggie principus;
14. aicina Kataras iestādes cieši sadarboties ar attiecīgajām iestādēm viesstrādnieku izcelsmes valstīs, kurām būtu jāuzrauga darbā pieņemšanas aģentūru darbība, nodrošinot Katarai viesstrādniekus; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu palīdzēt nosūtošo valstu valdībām, jo īpaši Āzijā, nodrošināt labāku izturēšanos pret viesstrādniekiem;
15. atzinīgi vērtē starptautiskās futbolistu arodbiedrības FIFPro aicinājumu nodrošināt FIFA un SDO ieceltiem neatkarīgiem ekspertiem piekļuvi visiem objektiem un piešķirt pilnvaras ierosināt saistošus ieteikumus, lai garantētu, ka Katarā tiek ievēroti starptautiskie darba standarti;
16. atgādina FIFA, ka tās atbildība ir ne tikai futbola attīstība un sacensību rīkošana, un aicina to ar aktīvu tās Eiropas locekļu atbalstu sniegt skaidru un stingru vēstījumu Katarai, lai nepieļautu, ka sagatavošanos Pasaules kausa futbolā izcīņai 2022. gadā aizēno aizdomas par piespiedu darbu;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētaja vietniecei un augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kataras valdībai un parlamentam, Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Futbola Asociācijas starptautiskajai federācijai (FIFA), Eiropas Futbola asociāciju savienībai (UEFA), Starptautiskajai Darba organizācijai (SDO) un ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.