Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2742(RPS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0553/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0553/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 10/12/2013 - 7
CRE 10/12/2013 - 7

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0544

Pieņemtie teksti
PDF 211kWORD 54k
Otrdiena, 2013. gada 10. decembris - Strasbūra
Tādu kritēriju izstrāde, kuri ļauj noteikt, kad pārstrādes papīrs vairs nav atkritumi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punktu
P7_TA(2013)0544B7-0553/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 2013. gada 10.decembra rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus, kas nosaka, kad reģenerēts papīrs vairs nav atkritumi, saskaņā ar 6. panta 1. punktu Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem (D021155/01 – 2012/2742(RPS))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus, kas nosaka, kad reģenerēts papīrs vairs nav atkritumi, saskaņā ar 6. panta 1. punktu Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2013)0502),

–  ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra (KPC) 2011. gada marta zinātnisko un tehnisko ziņojumu „Atkritumu stadijas beigu kritēriji tehniskajiem priekšlikumiem saistībā ar makulatūru”;

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu(1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem(2) un jo īpaši tās 49. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas Lēmumu 2011/753/ES, ar ko paredz noteikumus un aprēķinu metodes, lai pārbaudītu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktā izvirzītajiem mērķiem, un jo īpaši tā 2. panta 2. punktu(3);

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa” (COM(2011)0021),

–  ņemot vērā atzinumu, ko 2012. gada 9. jūlijā sniedza Direktīvas 2008/98/EK 39. pantā minētā komiteja,

–  ņemot vērā 5.a panta 4. punkta e) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

A.  tā kā atkritumu beigu stadijas kritēriju definēšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātā pārstrādi un otrreizējo izejvielu tirgu, un tādējādi var uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti;

B.  tā kā ierosinātajā Padomes regulā ir paredzēts, ka makulatūra, kurā nepaīra ekvivalents ir vienāds vai mazāks par 1,5 (gaissausās masas) %, vairs nav atkritumi, ja tās sastāvā ietilpstošo papīra šķiedru ir paredzēts izmantot papīra ražošanai un ir ievēroti citi papildu kritēriji;

C.  tā kā vairākmateriālu papīru, kura sastāvā nepapīra komponentu īpatsvars pārsniedz 30 (gaissausās masas) %, uzskata par pilnībā sastāvošu no nepapīra komponentiem; tā kā tipisks vairākmateriālu papīra konteiners satur tikai 30  (gaissausās masas) % nepapīra komponentu vai pat vēl mazāk (24% polietilēna, 6% alumīnija) un tādējādi to nevar uzskatīt par nepapīra komponentu; tā kā tādējādi makulatūrā varētu būt jebkāds skaits vairākmateriālu papīra konteineru (kuros ir liels daudzums nepapīra komponentu, kā arī ievērojams daudzums šķidruma un citu pie šiem konteineriem pielipušu pārtikas un organisku vielu atlieku), un tos vairs nevarētu uzskatīt par atkritumu, bet gan par izstrādājumu;

D.  tā kā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17. punktu „pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam vai citam nolūkam”;

E.  tā kā regulas projektā atkritumu stadijas beigu punkts tiek definēts kā punkts, kad reģenerēts papīrs ir paredzēts izmantošanai papīra ražošanā par papīra šķiedru, tādējādi novietojot to vēl pirms papīra reālas pārstrādes papīra ražošanas iekārtā; tā kā tas ir pretrunā ar pastāvošo pārstrādes definīciju, saskaņā ar kuru atkritumi ir atkārtoti jāpārstrādā;

F.  tā kā šādiem atkritumiem, kas iegūti pēc savākšanas un šķirošanas, tiek veikta tikai priekšapstrāde (ne pārstrāde) un tos nevar izmantot bez turpmākas pārstrādes;

G.  tā kā definējot atkritumu stadijas beigas punktā, kad vēl nav notikusi papīra reāla pārstrāde, rastos problēmas attiecībā uz lielu skaitu spēkā esošu Kopienas tiesību aktu, piemēram, tādos, kas saistīti ar ekomarķējumu, publisko iepirkumu, ekodizainu un REACH, kuros līdz šim par „pārstrādi” tika uzskatīts process, kā rezultātā ir saražots izmantošanai gatavs pārstrādāts produkts, turklāt tas ir pretrunā Komisijas Lēmuma 2011/753/ES 2. panta 2. punktam, kur sagatavošana atkārtotai apstrādei ir nepārprotami nodalīta no galīgās pārstrādes;

H.  tā kā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punktu daži konkrēti atkritumi vairs nav atkritumi, tiklīdz tos reģenerē, tostarp pārstrādā, tiem piemēro kādu darbību un tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kas jāizstrādā saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem; tā kā šie nosacījumi ir: a) ka viela vai priekšmets atbilst pastāvošajiem tiesību aktiem un produktiem piemērojamajiem standartiem (6. panta 1. punkta c) apakšpunkts); un b) vielas vai priekšmeta lietošanai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un cilvēku veselību (6. panta 1. punkta d) apakšpunkts);

I.  tā kā nepapīra komponentu robežvērtība 1,5 % pamatojas uz Eiropas standartu EN 643; tā kā saskaņā ar KPC pētījumu šis standarts „ir makulatūras tirdzniecības centrālais elements” un „tajā ir norādīts atkritumu standarta kategoriju Eiropas saraksts”; tā kā šā standarta izmantošana, lai noteiktu atkritumu stadijas beigu kritēriju, nepārprotami ir pretrunā ar Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā ir skaidra atsauce uz „produktiem piemērojamajiem standartiem”, nevis uz atkritumiem piemērojamajiem standartiem;

J.  tā kā attiecīgajos papīra produktu standartos, piemēram, ISO 1762 attiecībā uz neorganiskiem piemaisījumiem, ISO 5350/1 un 5350/2 — redzamiem netīrumiem un ISO 624 — ekstraktvielām (zemmolekulārie ogļhidrāti) paredzētais tīrības līmenis ir 1 pmm — 15 000 reizes zemāks nekā ierosinātais līmenis;

K.  tā kā vairākmateriālu papīru iekļaušana ir pretrunā KPC pētījumā paustajam nepārprotamajam ieteikumam, kurā slāņainā makulatūra netika iekļauta atkritumu stadijas beigu kritērijos, jo tā rada būtisku papildu apdraudējumu videi gadījumos, kad šo materiālu eksportē, jo īpaši ārpus ES;

L.  tā kā — kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1013/2006 49. panta 2. punktā — gadījumā, kad atkritumus eksportē no Kopienas, kompetentā nosūtīšanas iestāde Kopienā pieprasa un cenšas nodrošināt, ka trešā galamērķa valstī jebkurus eksportētos atkritumus apsaimnieko videi drošā veidā, tostarp spējot pierādīt, ka uzņēmums, kas saņem atkritumus, darbosies saskaņā ar cilvēku veselības un vides aizsardzības standartiem, kas ir būtībā līdzvērtīgi Kopienas tiesību aktos noteiktajiem standartiem;

M.  tā kā piešķirot lietotam papīram, arī vairākmateriālu makulatūrai atkritumu stadijas beigu statusu pirms tas ir atbilstīgi pārstrādāts, šo materiālu var brīvi pārdot pasaules tirgos un uz to vairs neattieksies Regulā par atkritumu sūtījumiem paredzētie aizsardzības pasākumi saistībā ar pareizu pārvaldību; tā kā neattiecinot Regulas par atkritumu sūtījumiem prasības uz atkritumiem ar augstu nepapīra komponentu īpatsvaru, kas turklāt varētu būtiski pārsniegt 1,5 % robežvērtību, jo netiek ieskaitīts pašreizējais vairākmateriālu papīrs, pastāv nepārprotams risks pārkāpt Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1.punkta d) apakšpunkta prasību, ka vielas vai priekšmeta lietošanai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un cilvēku veselību;

N.  tā kā ierosināto pārvaldības sistēmu, lai pierādītu atbilstību Padomes regulas priekšlikuma 3. pantā minētajiem kritērijiem un jo īpaši noteikumam, ka nepapīra materiāli vairākmateriālu papīra sūtījumos turklāt ir paredzēti reģenerācijai, šķiet, nebūs nekādu iespēju īstenot attiecībā uz atkritumiem, kas vairs nav atkritumi un tādējādi tie ir pieejami brīvā tirdzniecībā, iespējams pārejot no viena īpašnieka pie otra, un jebkurā gadījumā uz tiem vairs neattiecas prasības apstādāt konkrēto materiālu videi nekaitīgā veidā;

O.  tā kā pasaules mēroga tirdzniecības ar šo varbūtējo atkritumu beigu stadijas papīru stimulēšana, apejot vides un veselības aizsardzībai paredzētos pasākumus, ne tikai atstās papildu negatīvu ietekmi uz vidi šā materiāla transportēšanas laikā, bet varētu arī samazināt Eiropā papīra pārstrādes apjomus, jo samazinātos pieejamās makulatūras daudzums, tādējādi Eiropas papīra ražotājiem nāktos vismaz daļēji to aizstāt, papīra ražošanai izmantojot mazāk apstrādātas šķiedras, un tam būtu nepieciešams vairāk enerģijas, kā arī attiecīgi palielinātos CO2 emisijas, un tas atkal būtu pretrunā kritērijam nepalielināt vispārējo kaitīgo ietekmi uz vidi;

P.  tā kā Komisijas paziņojumā „Resursu ziņā efektīva Eiropa” ir iekļauta stratēģija „aprites ekonomikas” izveidei ES, pamatojoties uz sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtot, lai samazinātu atkritumu rašanos un nodrošinātu atkritumu kā resursu izmantošanu; tā kā turpmāku pārstrādes īpatsvara palielināšanu ES nopietni apdraud ierosinātie atkritumu beigu stadijas kritēriji un tādējādi pašreizējais priekšlikums neatbilstu Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktam;

1.  neatbalsta Padomes regulas, ar ko paredz kritērijus, kas nosaka, kad reģenerēts papīrs vairs nav atkritumi, saskaņā ar 6. panta 1. punktu Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem, pieņemšanu;

2.  uzskata, ka šis projekts Padomes regulai neatbilst pamatakta mērķim un saturam;

3.  uzskata, ka šajā projektā Padomes regulai tiek pārsniegtas Komisijai pamataktā piešķirtās īstenošanas pilnvaras;

4.  uzskata, ka Komisija nav atbilstoši izvērtējusi šī regulas projekta ietekmi uz papīra pārstrādi, uz makulatūras vērtības ķēdi, uz makulatūras transportu un šā regulas projekta vispārējo ietekmi uz vidi; mudina Komisiju pārskatīt šo regulas projektu un uzlabot ierosinātos atkritumu beigu stadijas kritērijus, ņemot vērā šajā rezolūcijā paustos iebildumus;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
(2) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.
(3) OV L 310, 25.11.2011., 11. lpp.
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika