Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļas 173. pantu (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pants), kas attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „CARS 2020: rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas autobūves nozarei” (COM(2012)0636),

–  ņemot vērā augsta līmeņa grupas CARS 21 ziņojumus par Eiropas Savienības autobūves nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi (2012. gads)(1) un par konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu 21. gadsimtam (2006. gads)(2),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2012. gada 10. un 11. decembra secinājumus par Eiropas nozares situāciju un autobūves nozares īpašo situāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0391/2013),

A.  tā kā autobūves nozare ir gan ļoti svarīga ražošanas bāzes daļa, gan būtisks konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības faktors Eiropas Savienībā;

B.  tā kā, neskatoties uz pašreizējo nepieredzēta apjoma ekonomikas un finanšu krīzi, Eiropas autobūves nozare ir svarīga, lai nodrošinātu, ka Eiropā tiek saglabātas noteiktas prasmes un ražošanas nozares, un tam ir nepieciešama saskaņota rīcība Eiropas Savienības līmenī;

C.  tā kā minēto krīzi ir izraisījusi ne tikai pašreizējā ekonomiskā situācija un tā kā ir pilnībā jāpārskata pieeja mobilitātei 21. gadsimtā, jo mobilitāte ir svarīgs faktors, kas veicina ekonomikas izaugsmi;

D.  tā kā autobūves nozari skar pārmaiņas, kas pašlaik notiek visā pasaulē, pieprasījumam Eiropā samazinoties vai nemainoties, tā kā gan pieprasījums, gan ražošana pārvietojas uz jaunietekmes valstīm, tā kā izmantotie enerģijas avoti pakāpeniski, bet ievērojami mainās un tā kā notiek detaļu un funkciju digitalizācija, tādējādi palielinoties produktivitātes līmeņiem, kas, savukārt, rada būtiskas izmaiņas rūpniecības vērtības ķēdē;

E.  tā kā Eiropas autobūves nozare joprojām ir vadošā pasaulē pētniecības un inovācijas jomā un tāpēc tai jāatgūst konkurētspēja un jāatjauno ilgtspējīga ražošana visā ražošanas un vērtības ķēdē;

F.  tā kā viens risinājums ražošanas jaudas pārpalikuma problēmai ir pārnest jaudu uz citām nozarēm, piemēram, uz sabiedrisko transportu un atjaunojamiem energoresursiem, kā arī ieguldīt ilgtspējīgā infrastruktūrā;

Politiskā pārvaldība

1.  atbalsta jauno Komisijas stratēģiju, kas paredz sākt īstenot jaunu Eiropas rūpniecības politiku, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu autobūves nozari, kas būtu Eiropas ekonomikas centrā;

2.  pieprasa Komisijai efektīvāk saskaņot savus centienus, lai panāktu, ka CARS 2020 ieteikumi patiešām tiek īstenoti un tos uzrauga augsta līmeņa grupa, lai neatkārtotos CARS 21 procesa pirmā posma (2005. gada decembris) neveiksmes, kad gūtajiem secinājumiem nesekoja vajadzīgā darbība; šajā nolūkā aicina Komisiju izstrādāt precīzu un ātri īstenojamu pasākumu programmu un atbilstoši savai kompetencei izmantot iniciatīvas tiesības, jo īpaši, izstrādājot pamatnostādnes dalībvalstu un uzņēmumu darbību saskaņošanai un papildināšanai, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni ES iedzīvotājiem un konsolidētu ES nozares, koncentrējoties galvenokārt uz ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi un tirgus atveseļošanos;

3.  aicina Komisiju izstrādāt pārnozaru ceļvežus, kas attiektos uz attīstību enerģētikas nozarē, transporta nozarē un IKT nozarē;

4.  uzskata, ka Komisijas darbību šajā jomā apgrūtina dažādi ierobežojumi un politikas saskaņošanas mehānismu trūkums; aicina Komisiju izstrādāt pētījumu, kurā būtu atspoguļotas pretrunas starp tālejošajiem plāniem un tās rīcībā esošajiem līdzekļiem, lai varētu uzsākt debates Padomē un Parlamentā;

5.  uzskata, ka Komisijai visos turpmākajos nozares politikas veidošanas procesos būtu jāņem vērā autobūves nozare kopumā, jo īpaši apakšuzņēmēji, mazumtirgotāji un tehniskās apkopes uzņēmumi;

6.  atzinīgi vērtē Konkurētspējas padomes 2012. gada decembra sanāksmes secinājumus par rūpniecības politiku; aicina dalībvalstis pildīt apņemšanos padziļināti pārskatīt rūpniecības politiku autobūves jomā un nostiprināt jauna līmeņa sadarbību minētajā nozarē Eiropas līmenī; norāda, ka šāda ciešāka sadarbība autobūves nozares rūpniecības politikas jomā var notikt vai nu Savienības līmenī, vai arī brīvprātīgi starp vairākām valstīm;

7.  aicina dalībvalstis veikt pienācīgi saskaņotas strukturālas reformas, kas vērstas uz konkurētspējas uzlabošanu, piemēram, pētniecības un inovācijas atbalstīšanu, prasmju attīstīšanu, personāla pārkvalificēšanu, netiešo izmaksu samazināšanu, darbaspēka elastības palielināšanu ar sociālā dialoga palīdzību, birokrātiskā sloga un maksājumu termiņu samazināšanu;

8.  uzskata, ka nolūkā atjaunot uzticību Eiropas Savienībai tai ir svarīgi uzlabot tās rīcības plāna īstenošanu un veidu, kā ar rīcības plānu iepazīstina iedzīvotājus, ieguldītājus un uzņēmumus;

Autobūves nozare un rūpniecība Eiropas Savienībā

9.  uzskata, ka ir svarīgi saglabāt un pastiprināt saskanīgas un dinamiskas pētniecības, ražošanas, rūpniecības vērtības un inovācijas ķēdes Eiropas Savienībā, koncentrējoties uz ilgtspējīgu transportlīdzekļu ražošanu; uzskata, ka Eiropas konkurētspējas saglabāšana nākotnē būs atkarīga no pozitīvās mijiedarbības cikla izveides, kas rada ieguvumus inovācijas, nodarbinātības, konkurētspējas, veselības aizsardzības, vides un mobilitātes jomās;

10.  norāda, ka autobūves nozarē darbaspēka izmaksas šobrīd ir 13 līdz 20 % no pievienotās vērtības; norāda, ka konkurētspēju globālā mērogā var nodrošināt tikai ar inovāciju visā ražošanas ķēdē un elastīgumu ražošanas procesos un ka par to attiecīgi jāvienojas ar darba ņēmējiem;

11.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt un nostiprināt ražošanas bāzi Eiropā, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni tās iedzīvotājiem un lai konsolidētu tās nozares nolūkā panākt ekonomikas izaugsmi un atveseļošanos;

12.  atzīst, ka Eiropas tirgū, tostarp autobūves nozarē, vērojama lejupslīde un krīze; taču pauž nožēlu, ka Komisija neanalizē minētās lejupslīdes pamatiemeslus, piemēram, ļoti atšķirīgās situācijas nozarē (uzņēmumi, tirgus segmenti un tipi, produkti, nozares) un daudzās pieprasījuma strukturālās izmaiņas (demogrāfiskās, socioloģiskās, uzvedības, ekonomiskās un tehniskās izmaiņas); tāpēc uzskata, ka ir nepieciešama diferencēta atbildes reakcija gan valsts, gan Eiropas līmenī paralēli pārnozaru rīcībai Eiropas līmenī, lai veicinātu pieprasījumu;

13.  uzskata, ka jauni mobilitātes uzvedības modeļi, piemēram, sabiedriskā un multimodālā transporta tīkli, satiksmes vadība, viedās pilsētas, automobiļu koplietošana un kopīgu īpašumtiesību shēmas, ir iedarbīgi līdzekļi Eiropas autobūves nozares konkurētspējas stiprināšanai;

14.  pauž nožēlu, ka Komisija nepievērš uzmanību jautājumam par jaudas pārpalikumu, kaut gan tas rada grūtības visai nozarei un tam ir nenovēršamas sekas īstermiņā un vidējā termiņā (ķēde, nodarbinātība, reģionālā ekonomika); tādēļ aicina Eiropas Komisiju steidzami izstrādāt:

15.  pārstrukturēšanas jomā:

16.  atgādina dalībvalstīm un uzņēmumiem, ka uzņēmumu kopu izveide (kopīgi iepirkumi, sadarbības nolīgumi, konsorciji, apvienošanās) ir veids, kā saglabāt konkurētspēju laikā, kad konkurence ar trešo valstu uzņēmumiem kļūst aizvien sīvāka;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt īpašos līdzekļus, kuru mērķis ir uzlabot MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu pieeju kapitāla tirgiem, jo īpaši, izveidojot reģionālus vienotus kontaktpunktus; uzskata, ka MVU un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, jo īpaši apakšuzņēmējus, izplatītājus, mazumtirgotājus un tehniskās apkopes uzņēmumus, krīze skar vissmagāk; vienlaikus norāda, ka šādi uzņēmumi ir īpaši vērtīgi, jo lieluma un reaģēšanās spējas dēļ tie spēj pielāgoties izmaiņām, un ka tie ir arī likuši pamatus daudziem tehnoloģiskiem sasniegumiem; tāpēc uzskata, ka viens no attīstības ceļiem būtu MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu komerciālo iespēju dažādošana (izmatojot internacionalizāciju un iesaisti jaunos projektos);

18.  atkārtoti norāda, ka standartu izvēlē ir svarīgi ievērot tehnoloģiju ziņā neitrālas nostājas principu, lai aizsargātu pionieruzņēmumu ieguldījumus un tādējādi veicinātu inovāciju šajā nozarē;

Cilvēkresursi

19.  uzskata, ka autobūves nozares strādnieku zinātība ir liela Eiropas vērtība; atzinīgi vērtē Eiropas autobūves prasmju padomes izveidi 2013. gadā un tic, ka tā ātri apzinās efektīvu politiku šajā jomā;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas teikto par prasmju pilnveidi un zināšanu attīstīšanu kā pamatu ilgtspējīgām konkurences priekšrocībām;

21.  uzskata, ka pašlaik darba tirgus neatbilst nozares vajadzībām (liels pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem); uzskata, ka šajā saistībā ir ļoti svarīgi pielāgot ne tikai valsts izglītības stratēģijas (veicinot zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas kursus un profesionālo apmācību), bet arī uzņēmumu apmācības stratēģijas (jo īpaši — paplašinot duālās apmācības sistēmas), lai uzņēmumi varētu piesaistīt un nezaudēt augsti kvalificētus darbiniekus;

22.  aicina dalībvalstis pielāgot to tiesību aktus, lai sekmētu atklātāku un konstruktīvāku sociālo dialogu un darba attiecības, kas skar darba organizāciju (piemēram, nozaru nolīgumi, darbinieku līdzdalība); aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot paraugprakses;

23.  iesaka dalībvalstīm un uzņēmumiem uzlabot darbinieku tālākizglītību, lai sagatavotos nākotnes vajadzībām un nodrošinātu, ka darba zaudēšanas gadījumā darbinieku prasmes varētu izmantot citās nozarēs, kurās ir vērojama izaugsme;

Inovācija un tehnoloģijas

24.  uzskata, ka tehnoloģiskā inovācija ir svarīgs autobūves nozares konkurētspējas faktors; aicina ievērot tehnoloģisko neitralitāti; atkārtoti pauž apņēmību nodrošināt, ka tiek sasniegti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi un izstrādāti ekonomiski un ilgtspējīgi transportlīdzekļi un jaunas ražošanas metodes;

25.  uzsver, ka konkurētspējas palielināšanai izšķiroši svarīgi ir integrēti inovācijas projekti, kas aptver visu vērtību ķēdi;

26.  uzskata, ka zināšanas un inovācija var kļūt par pamatu Eiropas autobūves nozares ilgtspējīgam konkurētspējas pārsvaram laikā, kad jaunu risinājumu ieviešanas temps apsteidz to atdarināšanas iespējas un kad inovācijas aizsardzības un rūpnieciskās spiegošanas novēršanas līdzekļi nodrošina iespēju gūt peļņu no ieguldījumiem, nekaitējot patērētājiem; uzskata, ka jomas, kurās Eiropas tirgū izpaudīsies inovācijas priekšrocības, galvenokārt ir saistītas ar ekoloģiju un drošību;

27.  uzsver, ka Eiropas autobūves nozarē ir divas efektīvas konkurētspējas stratēģijas: zemāko izmaksu stratēģija un diferenciācijas stratēģija; uzskata, ka šo divu stratēģiju kopīga piemērošana jauktas stratēģijas veidā radītu sarežģījumus un būtu neefektīvāka, jo prasītu plašāku inovatīvo pētījumu loku;

28.   norāda, ka Eiropas autobūves nozare ir daudz panākusi ar zemāko izmaksu stratēģiju, pateicoties populāriem zemu izmaksu produktiem Eiropas tirgū (piemēram, tādi ražotāji kā Škoda, Dacia, Nissan);

29.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus tehnoloģisko uzlabojumu jomā, tomēr norāda, ka tās prognozes par pievienotās vērtības, komerciālo iespēju un darbvietu radīšanu ir atkarīgas no dažādiem apstākļiem;

30.  uzskata, ka nolūkā samazināt Eiropas atkarību no enerģijas importa ir svarīgi sekmēt pētniecību un izstrādi zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, kurā Eiropai ir vadošā loma; norāda, ka šo tehnoloģiju klāstā ietilpst elektrotransportlīdzekļi un hibrīdtransportlīdzekļi, alternatīvas degvielas, mobilas enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas un vajadzīgo izplatīšanas tīklu un infrastruktūras ieviešana, taču pauž nožēlu par to, ka šādas tehnoloģijas vēl nav nonākušas tirgū; sagaida rīcību, kuras mērķis ir:

31.  uzskata, ka Eiropas autobūves nozares konkurētspējas priekšnosacījums ir tās rentabilitāte, kas sasniedzama, palīdzot attīstīt nozares, kuras sadarbojas, lai no Eiropas teritorijas piegādātu lētus ražošanas resursus, piemēram, tēraudu, lējumus, kalumus, apdares elementus, riepas un elektroniskās detaļas;

32.  uzskata, ka ES centienu pamatā vajadzētu būt diferenciācijas stratēģijai, kas balstās uz vairākām prioritātēm, kuras vērstas uz Eiropas tehnoloģisko priekšrocību konsolidēšanu, tostarp:

33.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt starptautisku kopu, konkurētspējas kopu un publiskā un privātā sektora sadarbības tīklu izveidi nākotnes mobilitātes jomā, kas būtu pastāvīgs inovācijas (prototipu) avots;

34.  norāda, ka pētniecībai un izstrādei ir nepieciešams ievērojams finansējums (zinātniskais risks, ilgi investīciju cikli), un šajā sakarā pauž nožēlu, ka Savienība vēl nav sasniegusi mērķi ieguldīt 3 % IKP pētniecībā un izstrādē; uzskata, ka dalībvalstu paredzētie programmu COSME un “Apvārsnis 2020” budžeta samazinājumi būs kaitējoši, īpaši attiecībā uz transportam paredzētā budžeta pozīcijām;

35.  piezīmē, ka autobūves nozare ir ievērojamu privātā sektora ieguldījumu avots pētniecības un inovācijas jomā; taču norāda, ka, kamēr ekonomikas lejupslīde ietekmē Eiropas tirgu, privātā sektora ieguldījumus šajā nozarē var veicināt ES finansējums, piemēram, ar programmām “Apvārsnis 2020” un COSME; uzsver vajadzību turpināt vērienīgi finansēt videi draudzīgu automobiļu iniciatīvu un MVU attīstību — tās ir skaidras prioritātes; norāda, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām atkarībā no to pilnvarām ir pieejami dažādi veidi, kā aktīvi atbalstīt autobūves nozari;

36.  uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam jānodrošina pietiekami finanšu resursi nozares pārstrukturēšanai un tās mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu uzlabošanai un modernizēšanai, lai palielinātu produktivitāti un veicinātu nozares preču ražošanu iekšzemē;

Regulējums

37.  uzsver vajadzību steidzami īstenot lietpratīga regulējuma principu kā saskaņotu pieeju tiesību aktiem, kas ietekmē autobūves nozari; norāda, ka, lai gan tas bija viens no CARS 21 pirmās grupas ieteikumiem (2005. gadā), šajā jomā pagaidām nekas tā arī nav darīts; uzsver, cik ļoti svarīgs ir lietpratīgs regulējums, lai veicinātu ieguldījumus autobūves nozarē;

38.  uzskata, ka Komisijas ierosinājums piemērot moratoriju visiem jauniem tiesību aktiem, kas varētu negatīvi ietekmēt nozares ekonomisko situāciju, palīdzēs nodrošināt ilgtermiņa konkurētspēju un pienācīgu reakciju uz vides problēmām;

39.  uzsver, ka, lai ļautu nozarei pielāgot ražošanas iekārtas un ieguldīt rūpnieciskajā sistēmā, svarīgs ir samērīgs sagatavošanās laiks;

40.  aicina pārskatīt jau esošo politiku un lēmumus, kas varētu kavēt autobūves nozares ilgtspējīgu pārveidošanos; aicina Komisiju sākt ex post novērtējumu par pieņemtajiem tiesību aktiem un pieņemto tiesību aktu neīstenošanu vai neadekvātu īstenošanu;

41.  aicina Eiropas ražotājus ievērot un stiprināt pašreizējos ES tiesību aktus par juridiskajām garantijām;

42.  uzskata, ka Eiropas autobūves ražojumu komercgarantijām ir pārāk īsi termiņi un ka tās neatbilst šo ražojumu augstajai izturībai, un ka tas padara tās daudz nekonkurētspējīgākas salīdzinājumā ar trešo valstu (piemēram, Japānas un Dienvidkorejas) ražotāju komercgarantijām;

43.  uzskata, ka ir būtiski saskaņot tehnisko regulējumu visā ES, lai cīnītos pret jebkādiem mākslīgiem konkurences izkropļojumiem; uzsver vajadzību saskaņot un uzlabot pārbaudes procedūras, kuru dēļ pašlaik vērojamas būtiskas atšķirības starp dažādu ražotāju izgatavotajiem transportlīdzekļiem noradīto degvielas patēriņu; aicina Komisiju reaģēt uz pircēju maldināšanas problēmu, kas izpaužas kā nereprezentatīvas informācijas sniegšana par transportlīdzekļu degvielas patēriņu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem; atbalsta plānoto faktiskiem braukšanas apstākļiem atbilstoša jauna braukšanas testa cikla un procedūru izstrādi un prasa tās ieviest nekavējoties;

44.  aicina Eiropas autobūves produktu ražotājus stiprināt sadarbību vienotajā tirgū, izmantojot Eiropas standartizāciju, sertifikāciju, unifikāciju un utilizāciju, kā arī brīvprātīgu tirgus segmentu sadali;

45.  uzskata, ka ir nepieciešams ievērojami uzlabot ES ceļu satiksmes drošību, veicot pasākumus transportlīdzekļu, infrastruktūras un braukšanas kultūras jomā; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par eCall — sistēmu, ar ko transportlīdzekļi veic automātisku palīdzības dienestu izsaukumu, ja notiek smags ceļu satiksmes negadījums;

46.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību starptautiskā līmenī un izstrādāt komercnoslēpuma aizsardzības stratēģiju ES līmenī, lai cīnītos pret viltošanu un rūpniecisko spiegošanu; norāda, ka tehnoloģiju izstrāde ir jutīga un trausla nozare;

Finanšu resursi

47.  aicina ES un dalībvalstis saskaņot, optimizēt un pastiprināt pieejamo finanšu resursu izlietojumu, lai veicinātu ieguldījumus ilgtspējīgā mobilitātē papildus publiskā sektora subsīdijām, izmantojot nodokļu atvieglojumus MVU (nodokļu atvieglojumi pētījumiem, no CO2 emisijas atkarīgu nodokļu un atvieglojumu shēmas, atlīdzība par nolietotu automobiļu nodošanu metāllūžņos) un privātos (riska kapitāla fondi, uzņēmējdarbības mecenāti) un publiskos (Eiropas Investīciju banka) finanšu instrumentus;

48.  aicina Komisiju veikt padziļinātu salīdzinošu pētījumu par to, kā ES valstīs piemēro nodokļus autobūves nozarei, lai vienkāršotu un racionalizētu pašreizējo nodokļu slogu, kas gulstas uz ražošanu un ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem saistītu pakalpojumu tirdzniecību, un samazinātu birokrātiju;

49.  uzskata, ka noteikti jāsaglabā pārstrukturēšanas vajadzībām pieejamā finansējuma un pētniecībai un izstrādei pieejamā finansējuma savstarpējā papildināmība; līdz ar to prasa saglabāt pašreizējā līmenī Eiropas Sociālajam fondam un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam pieejamo finansējumu;

50.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi konkurences politiku (valsts atbalsta noteikumus) vērst uz konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības palielināšanu — līdzīgi kā ārvalstīs, kas konkurē ar ES;

51.  aicina ieviest nosacījumu, kas paredz, ka, saņemot atbalstu ieguldījumiem, autobūves uzņēmuma pienākums ir nodrošināt attiecīgā objekta darbību līdz amortizācijas perioda beigām vai atmaksāt ES subsīdijas darbības pārvietošanas gadījumā;

Iekšējais tirgus

52.  norāda, ka stabils iekšējais tirgus ir priekšnosacījums autobūves nozares konkurētspējas un ilgtspējas atjaunošanai;

53.  uzskata, ka Eiropai ir svarīga ciešāka saskaņošana jomās, kurās pastāvošā situācija ir šķērslis vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem:

54.  uzsver, ka jo īpaši jāatbalsta piegādātāji un ka tieši šajā jomā ir rodams inovācijas potenciāls (automobiļu savstarpējā saziņa, automobiļa saziņa ar satiksmes infrastruktūru) un nodarbinātības iespējas;

55.  attiecībā uz tālākpārdošanas tirgu nosoda to, ka pašreizējā tiesiskā sadrumstalotība negatīvi ietekmē autobraucējus un taisnīgu un veselīgu konkurenci starp dalībvalstīm; nolūkā palielināt nodarbinātību un autobraucēju pirktspēju un saglabāt un attīstīt Eiropā esošās ražošanas līnijas un tālākpārdošanas nozari aicina veikt tiesību aktu tuvināšanu, jo īpaši rezerves daļu nozarē, kā arī sniegt autobraucējiem informāciju par viņu tiesībām uz transportlīdzekļa remontu; aicina Komisiju šeit minēto papildināt ar padziļinātu un salīdzinošu pētījumu par tiesiskās sadrumstalotības ietekmi uz iekšējo tirgu, Eiropas ražošanas nozari un autobraucēju pirktspēju;

56.  aicina veikt saskaņošanu ES līmenī, lai aktīvāk cīnītos pret viltotu rezerves daļu importu;

57.  norāda, ka dalībvalstīm vajadzētu panākt labāku pārredzamību un atbilstību godprātības principiem ražotāju un tirgotāju tirdzniecības attiecībās; uzskata, ka labs veids, kā to panākt, būtu ražotāju un tirgotāju rīcības kodeksa ieviešana; uzskata, ka šādā kodeksā būtu jāiekļauj vismaz klauzulas par tirgotāja pārcelšanos, vairāku zīmolu precēm un kompensācijas tiesībām gadījumos, kad ražotājs nepamatoti izbeidz līguma darbību, saskaņā ar papildu pamatnostādnēm Komisijas paziņojumā 2010/C 138/05;

58.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veikt pasākumus, lai lietoto automobiļu tirgū augstā līmenī nodrošinātu patērētāju aizsardzību, pārredzamību un drošību, un veltīt centienus tam, lai panāktu piesārņojošu un nedrošāku transportlīdzekļu pakāpenisku izņemšanu no aprites; atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu regulā par tehniskajām apskatēm prasīt nobraukuma reģistrāciju katrā apskatē; uzskata, ka tādas iniciatīvas kā “Car-Pass” sistēma Beļģijā varētu veicināt ar Eiropas standartu; norāda, ka transportlīdzekļu pārreģistrēšanas procedūrām pārrobežu gadījumos ir arī jāattur no krāpšanās ar nobraukumu;

59.  atkārtoti norāda, ka Eiropai būtu ekonomiski izdevīgi veidot lielus, jaunus rūpnieciskos projektus — līdzīgi kā gaisa kuģniecības un kosmosa jomā —, lai sasniegtu apjomu, kas nepieciešams konkurētspējai pasaules līmenī; uzsver, ka šādus projektus var veidot Savienības līmenī vai brīvprātīgi starp dalībvalstīm;

60.  uzsver, cik svarīgas ir pārdomātas specializācijas stratēģijas, ar ko izveido sistēmu, kurā ES iekšējo konkurenci vienās un tajās pašās darbības jomās aizstāj savstarpēji papildinoša reģionālā specializācija, tādējādi padarot ES konkurētspējīgāku attiecībā pret trešām valstīm;

61.  vērš:

62.  izsaka nožēlu par to, ka rīcības plāns CARS 2020 galvenokārt koncentrējas uz automobiļu ražotājiem Eiropā, neņemot vērā visa tālākpārdošanas tirgus nozīmi, tā dalībniekus un vajadzības; uzskata, ka Eiropas autobūves politikai jābūt plašākai un balstītai uz vispusīgu pieeju; uzsver, ka galvenajam mērķim vajadzētu būt vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai visiem ķēdes dalībniekiem; tādēļ uzskata, ka Eiropas politikā autobūves nozares jomā būtu jāiekļauj arī noteikumi, kas pielāgoti visiem izplatīšanas un remonta ķēdes dalībniekiem — gan lielajiem ražotājiem, gan MVU;

Ārējie tirgi un tirdzniecības attiecības

63.  norāda, ka autobūves nozare sniedz ievērojamu pozitīvu devumu ES tirdzniecības bilancei, ka eksports uz jaunietekmes tirgiem neapšaubāmi ir vajadzīgs, lai palielinātu panākumus ilgtermiņā, un ka alianses ar ārvalstu fondiem un uzņēmumiem ir ļoti svarīgas Eiropas uzņēmumu nākotnei, tāpat kā ražotņu izvietošana ārpus ES robežām (tostarp ražošana vietējā tirgus vajadzībām) izaugsmes veicināšanai un tāpat kā transportlīdzekļu imports pieprasījuma apmierināšanai;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka ir panākts būtisks pavērsiens attiecībā uz brīvās tirdzniecības zonas izveidi ar ASV un Japānu un attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi pasaules tirgiem, kas nozīmē, ka visiem pasaules autobūves tirgus dalībniekiem būs stingri jāievēro vieni un tie paši noteikumi; uzskata, ka tas palielina iespējamību, ka ilgtspējīga attīstība un lielāka ceļu satiksmes drošība ļaus gūt konkurētspējas pārsvaru pasaulē;

65.  atzīst, ka vienotai starptautiskai sertifikācijai, kas ļauj kontrolēt transportlīdzekļus un autobūves komponentus vienotajā Eiropas tirgū un kas ir balstīta uz ES vides un drošības standartiem, varētu būt liela nozīme negodīgas konkurences izskaušanā;

66.  atzīst, ka jaunietekmes tirgos pieprasījums palielināsies ne tikai luksusautomobiļu kategorijā, bet arī lētāku automobiļu segmentos un ka Eiropas ražotāji šajos segmentos būs konkurētspējīgāki;

67.  norāda, ka pasliktinās daudzu ES autobūves uzņēmumu konkurētspēja aizvien lielākās un reizēm netaisnīgās trešo valstu uzņēmumu konkurences dēļ; uzsver, ka daudzi no tiem varētu kļūt par veiksmīgiem uzņēmumiem, ja tiem ļautu apmierināt augošo pieprasījumu jaunos eksporta tirgos; mudina Komisiju reorganizēt tās tirdzniecības politiku, lai varētu:

68.  aicina Komisiju tās ex ante ietekmes novērtējumos par nākotnē noslēdzamiem tirdzniecības nolīgumiem iekļaut autobūves nozares konkurētspējas jēdzienu, veikt jaunus pētījumus pēc minēto nolīgumu stāšanās spēkā un regulāri novērtēt gan patlaban spēkā esošo, gan vēl apspriežamo nolīgumu kumulatīvo ietekmi, pamatojoties uz konkrētiem un skaidri noteiktiem kritērijiem, tostarp veidu, kādā tiek iesaistītas ieinteresētās personas;

69.  nolemj nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem ikviena BTN ietekmes novērtēšanai;

o
o   o

70.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/cars-21-final-report-2012_en.pdf. (2) http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/pagesbackground/competitiveness/cars21finalreport_en.pdf.