Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2064(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0348/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0348/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 10/12/2013 - 9.5
CRE 10/12/2013 - 9.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0549

Pieņemtie teksti
PDF 225kWORD 75k
Otrdiena, 2013. gada 10. decembris - Strasbūra
Brīvprātīgais darbs un brīvprātīgo aktivitāte Eiropā
P7_TA(2013)0549A7-0348/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par brīvprātīgo darbu un brīvprātīgo aktivitāti Eiropā (2013/2064(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165., 166. un 214. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Rokasgrāmatā par brīvprātīgā darba novērtēšanu (2011. gads) piedāvāto termina „brīvprātīgais darbs” definīciju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas pamatsistēmu kvalifikāciju un prasmju pārredzamībai (Europass sistēmu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu „Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra Lēmumu 2010/37/EK par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads)(4),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 24. aprīļa rezolūciju par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā(5),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. novembra rezolūciju par jauniešu brīvprātīgu darbību (14427/1/2007),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2007. gada 16. maija rezolūciju par kopīgu mērķu īstenošanu saistībā ar jauniešu brīvprātīgām darbībām(6),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 20. novembra Ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/961/EK par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 10. marta deklarāciju par Eiropas statūtu izveidi savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem(9),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 3. oktobra secinājumus par sociālajā politikā veikto brīvprātīgo darbību nozīmi (14552/2011),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 29. novembra secinājumus par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobrī pieņemto 2010. gada ziņojumu par ES pilsonību „Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (COM(2010)0603),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā” (COM(2007)0498),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 27. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” (COM(2009)0200),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jaunatne kustībā — Iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgu darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0568),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido „Erasmus visiem” — Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (COM(2011)0788),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 19. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu (COM(2012)0781),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta Atzinumu par tematu „Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā””(11),,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. jūnija rezolūciju „Pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā”(12),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu (EBDG 2011);

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0348/2013),

A.  ņemot vērā EBDG 2011 veiksmi, tā attiecīgos mērķus un informatīvās kampaņas ietekmi;

B.  tā kā labvēlīgu apstākļu izveidošana brīvprātīgam darbam un brīvprātīgā darba vispārēja pieejamība ir ilgtermiņa process, kurā jāiesaista visas ieinteresētās personas;

C.  tā kā brīvprātīgais darbs ir aktīvas pilsonības un demokrātijas, kā arī personiskās attīstības nozīmīgs aspekts, kurā konkrēti parādās tādas Eiropas vērtības kā solidaritāte un nediskriminācija un kurš turklāt palīdz attīstīt demokrātisku līdzdalību un veicina cilvēktiesību ievērošanu ES un ārpus tās;

D.  tā kā brīvprātīgajam darbam ir būtiska loma debatēs par valsts politikas virzieniem;

E.  tā kā iesaistīšanās brīvprātīgā darbībā var būt nozīmīgs veids, kādā gūt darba tirgū nepieciešamās prasmes, un tā var sniegt iespēju ieņemt ar sociālo darbību saistītu vadošu stāvokli kopienā;

F.  tā kā brīvprātīgie lielā mērā nosaka sporta nozares dzīvotspēju;

G.  tā kā brīvprātīgais darbs ir būtisks individuālās un kolektīvās tiesību nostiprināšanas, solidaritātes, un sociālās kohēzijas faktors;

H.  tā kā brīvprātīgais darbs ir nozīmīgs faktors, lai izveidotu sociālo kapitālu un sekmētu izaugsmi, kā arī veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, līdz ar to palīdzot sasniegt izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus;

I.  tā kā Padomes 2011. gada oktobra secinājumos par brīvprātīgā darba lomu sociālajā politikā ir uzsvērta brīvprātīgās darbības nozīme dzimumu nelīdztiesības jautājumu risināšanā;

J.  tā kā valstu līmenī pastāvošie birokrātiskie šķēršļi ierobežo iespējas veikt brīvprātīgo darbu, kas vēl nav juridiski atzīts daudzu valstu tiesību sistēmās;

K.  tā kā dalībvalstīs ir dažādas tradīcijas un kultūras un ļoti atšķirīgas ar brīvprātīgo darbu saistītas tiesību aktu sistēmas, brīvprātīgo tiesības un brīvprātīgā darba organizācijas veidi;

L.  tā kā smagā ekonomikas krīze, taupības pasākumi un fiskālais spiediens rada risku finanšu stabilitātei daudzām NVO, sporta struktūrām un brīvprātīgā darba asociācijām, kas turpina darboties šajā grūtajā laikposmā, lai stiprinātu iekļaušanu un sociālo labklājību;

M.  tā kā, lai saglabātu EBDG 2011 mantojumu, jāizveido strukturēta un koordinēta pieeja Eiropas brīvprātīgā darba politikai, kas ES līmenī pašlaik ir sadrumstalota un atbildības ziņā sadalīta starp dažādiem pakalpojumiem,

1.  ņem vērā EBDG 2011 informatīvās kampaņas rādītājus, kas norādīti šā ziņojuma pielikumā, un norāda uz pieticīgajiem sasniegtajiem rezultātiem ierobežoto finanšu resursu dēļ;

2.  atzīst un ņem vērā dalībvalstīs pastāvošos dažādos brīvprātīgā darba veidus, ko piedāvā valsts organizācijas un vietējā līmeņa asociāciju tīkli; šajā sakarībā aicina dalībvalstis īstenot multikulturālu pieeju un aicina Komisiju veikt sīki izstrādātu valstu brīvprātīgā darba prakšu un tradīciju analīzi, lai veicinātu kopīgu Eiropas pieeju;

3.  norāda, ka kopīgas Eiropas pieejas turpmāka konsolidēšana radīs vairāk iespēju jauniešu mobilitātes un jaunu cilvēku nodarbinātības jomā, ļaujot viņiem apgūt vērtīgas prasmes;

4.  atbalsta to, ka dažas dalībvalstis ir pieņēmušas vai grozījušas tiesību aktus šajā jomā, lai izveidotu labvēlīgus apstākļus brīvprātīgajam darbam; un iesaka citām dalībvalstīm rīkoties līdzīgi, galveno uzmanību pievēršot brīvprātīgo tiesību nostiprināšanai, izmantojot Eiropas Hartu par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem;

5.  aicina dalībvalstis brīvprātīgā darba jomā turpināt veidot stimulējošu vidi, jo īpaši izstrādājot tiesisko regulējumu, ja tāda vēl nav;

6.  atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir ieviesušas Starptautiskās Darba organizācijas Rokasgrāmatu par brīvprātīgā darba novērtēšanu un mudina citas dalībvalstis rīkoties līdzīgi, lai iegūtu salīdzināmus datus par brīvprātīgo darbu, kas sniegtu skaidru priekšstatu par tā attiecīgo ieguldījumu;

7.  prasa pieņemt brīvprātīgā darba asociāciju Eiropas statūtus, lai veicinātu to juridisko un institucionālo atzīšanu;

8.  uzsver vajadzību sekmēt brīvprātīgo darbu, jo īpaši skolas vecuma bērnu, studentu un citu jauniešu vidū, lai paplašinātu viņu redzesloku solidaritātes jomā un sniegtu ar to saistīto atbalstu;

9.  atzīmē, ka tiešsaistē izveidoto Eiropas kvalifikāciju apliecību lielais skaits pēdējos mēnešos pierāda elektronisko uzglabāšanas ierīču veiksmi sniegt pilnīgu priekšstatu par prasmēm, tostarp tām, kas iegūtas ar brīvprātīgu darbu, lai tās oficiāli atzītu gan profesionālos, gan mācīšanās nolūkos;

10.  uzsver brīvprātīgā darbā iegūto zināšanu un prasmju, kas atzīstams kā neformālā un ikdienējā mācīšanās un darba pieredze, pozitīvo vērtību curriculum vitae un reālajā darbā;

11.  uzskata, ka ierosinātajā dokumentā „Europass pieredze” brīvprātīgie varēs aprakstīt un reģistrēt brīvprātīgajā darbā gūtās prasmes, par kurām nevar saņemt sertifikātu, un aicina Komisiju, ņemot vērā Padomes Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, iespējami drīz publicēt minēto dokumentu;

12.  norāda, ka iepriekš minētajām prasmēm un spējām ir nozīme attiecībā uz jaunu cilvēku motivēšanu dalībai brīvprātīgajā darbā, sociālā kapitāla vairošanu un sabiedrības attīstības sekmēšanu;

13.  iesaka brīvprātīgā darba sektorā pievērst uzmanību dzimumu paritātei un jo īpaši vadošo brīvprātīgo izteiktajai dzimumu nesamērībai, uz ko norāda vadošajos amatos vērojamais vīriešu pārsvars;

14.  atzīst, ka jauniešiem šādas brīvprātīgā darbā iegūtas zināšanas jāiekļauj Eiropas kvalifikāciju apliecībā un Europass, lai tādējādi formālajai un neformālajai izglītībai piešķirtu vienlīdzīgu nozīmi;

15.  uzsver, ka brīvprātīgais darbs dod iespēju jauniešiem, kas ir priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, iesaistīties iekļaujošā vidē un darbībās;

16.  vēlreiz apstiprina savu atbalstu Komisijas iniciatīvai izveidot „Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu”, lai palīdzētu nodrošināt ātru un koordinētu ES rīcību humanitārās krīzes un nopietnu dabas katastrofu situācijā, sniedzot atbalstu brīvprātīgo apmācībai, mobilitātei un darba vadībai ar mērķi nodrošināt atbilstošu humanitāro palīdzību ES;

17.  uzsver, ka brīvprātīgais darbs, kas ir arvien izplatītāks jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku vidū, veicina starpkultūru zināšanu apgūšanu, kā arī Eiropas piederības sajūtu un paaudžu solidaritāti, un aktīvu novecošanu un pilsonisko līdzdalību visos dzīves posmos;

18.  norāda, ka brīvprātīgajā darbā gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki sniedz ieguldījumu sabiedrības labā un saņem par to atzinību un cieņu un ka tas uzlabo viņu dzīves kvalitāti, labsajūtu un vispārējo veselības stāvokli;

19.  norāda uz to, ka plašas brīvprātīgā darba iespējas un vienkārša piekļuve šīm iespējām izmaksu, informācijas un infrastruktūras ziņā, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un nelaimes gadījumu apdrošināšana ir būtiski brīvprātīgā darba veicināšanas aspekti visās vecuma grupās;

20.  uzskata, ka brīvprātīgais darbs kā aktīvs pilsoniskās sabiedrības veidošanas līdzeklis var sekmēt starpkultūru dialoga attīstību, un tam var būt būtiska loma cīņā pret aizspriedumiem un rasismu;

21.  atzīmē brīvprātīgā darba būtisko lomu cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla izveidošanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt brīvprātīgā darba lielo pievienoto vērtību sportā un jo īpaši amatieru sportā, kur daudzas sporta organizācijas nevarētu funkcionēt bez brīvprātīgo palīdzības;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi atzīt brīvprātīgā darba nozīmīgo ieguldījumu šajā nopietnajā ekonomikas krīzes laikā;

23.  uzsver, ka jāveic nepārtraukts darbs, lai nodrošinātu sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi brīvprātīgo darbam;

24.  atgādina, ka jāpievērš uzmanība nepieciešamībai ievērot turpināmību starp 2011. gadu un turpmākajiem Eiropas Brīvprātīgā darba gadiem, lai integrētu brīvprātīgā darba raksturu kā būtisku aktīvas pilsoniskās līdzdalības izpausmi, un šajā saistībā aicina Komisiju ietvert brīvprātīgo darbu Eiropas Pilsoņu gadā kā nozīmīgu ieguldījumu aktīva pilsoniskuma veidošanā;

25.  aicina dalībvalstis nodrošināt EBDG 2011 laikā valsts līmenī sasniegto rezultātu ilgtspējību;

26.  aicina Komisiju izveidot un attīstīt brīvprātīgā darba politiku un izmantot atvērto koordinācijas metodi, lai veicinātu apmaiņu un sadarbību starp ieinteresētajām personām dažādās dalībvalstīs;

27.  aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus brīvprātīgā darba institucionalizēšanai valsts darba tiesībām atbilstošā veidā;

28.  aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot vienotu kontaktpunktu kā dienestu, kas atbildīgs par brīvprātīgā darba politiku un Komisijas dienestu un dažādu iestāžu koordināciju šajā jomā;

29.  uzsver nepieciešamību, jo īpaši sadarbībā ar Eiropas brīvprātīgā darba organizācijām, asociācijām un tīkliem, izveidot centralizētu ES portālu kā Eiropas platformu koordinācijas veicināšanai, kur jāietver arī brīvprātīgā darba paraugprakses datu bāze un pārrobežu brīvprātīgā darba sadaļa ar informāciju par pieejamajām programmām un to izmaksām un nosacījumiem, lai veicinātu informācijas apkopošanu;

30.  aicina dalībvalstis koordinēšanas vajadzībām izveidot nacionālās tīmekļa vietnes un meklētājprogrammas, kas katrai konkrētai personai nodrošinātu ērtu un labi strukturētu piekļuvi brīvprātīgā darba iespējām, savukārt organizācijām –– piekļuvi sadarbības iespējām;

31.  mudina dalībvalstis izveidot tādu stabilu un ilgtspējīgu atbalsta sistēmu brīvprātīgajam darbam arī pārrobežu līmenī, kuras ietvaros tiktu sniegts atbalsts gan brīvprātīgajiem, gan brīvprātīgā darba organizācijām; iesaka dalībvalstīm saglabāt valsts koordinācijas iestādes, kuras tika izveidotas saistībā ar EBDG 2011;

32.  aicina dalībvalstis īstenot Direktīvu 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā(13) un vienkāršot vīzu piešķiršanas procedūras vai atcelt tās personām, kas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku vēlas veikt brīvprātīgas darbības;

33.  aicina valstu iestādes un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt atbilstīgu finansējumu, vienkāršot administratīvās procedūras un izveidot fiskālos stimulus brīvprātīgā darba organizācijām un tīkliem, jo īpaši mazām organizācijām ar ierobežotiem līdzekļiem; šajā sakarā aicina precizēt asociācijām paredzēto subsīdiju jēdzienu, lai asociāciju finansējumu vairs nejauktu ar valsts atbalstu, jo tas var kavēt konkurenci peļņu gūstošajā nozarē;

34.  aicina Komisiju izskatīt iespēju brīvprātīgajā darbā veikto ekonomisko ieguldījumu Eiropas projektos uzskatīt par līdzvērtīgu finansējumu;

35.  uzsver brīvprātīgā darba veicināšanas nozīmi arī uzņēmumu sociālās atbildības stratēģijas jomā atbilstoši starptautiskajam brīvprātīgi piemērojamam standartam ISO 26000:2010, ar ko nosaka uzņēmumu sociālās atbildības vadlīnijas;

36.  aicina Komisiju gādāt, lai dalībvalstis ieviestu obligātu apdrošināšanu brīvprātīgajiem, lai brīvprātīgā darba laikā nodrošinātu veselības aizsardzību un drošību;

37.  aicina dalībvalstis pieņemt tiesību aktus par brīvprātīgo darbu, ja tās to vēl nav izdarījušas, un veicināt brīvprātīgo darbu arī ar formālu, neformālu un ikdienēju apmācību, lai palielinātu brīvprātīgo prasmes un iespējas brīvprātīgajā darbā;

38.  aicina dalībvalstis veicināt brīvprātīgo darbu arī ar formālu, neformālu un ikdienēju apmācību, lai palielinātu brīvprātīgo prasmes un iespējas brīvprātīgajā darbā, darbojoties galvenokārt altruistiskā un nesavtīgā nolūkā; mudina tās ieviest izglītības iestādēs fakultatīvus apmācības kursus par brīvprātīgo darbu;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk popularizēt Eiropas Brīvprātīgo darbu universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs;

40.  uzskata, ka brīvprātīgais darbs kā ikdienējas mācīšanās metode palīdz attīstīt prasmes un profesionālās kvalifikācijas, kas ļauj brīvprātīgajiem vieglāk iekļūt vai atgriezties darba tirgū;

41.  iesaka Komisijai saglabāt kontaktus ar Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011) apvienības pēcteci Eiropas Brīvprātīgā darba aliansi un citām brīvprātīgo organizācijām un ņemt vērā Eiropas Brīvprātīgā darba politikas programmā (PAVE) iekļautos ieteikumus kā pamatu rīcības plānam nākotnē;

42.  aicina Komisiju paredzēt atbilstošus resursus Eiropas Brīvprātīgā darba attīstības fonda izveidei, lai garantētu atbalsta infrastruktūras izveidošanu;

43.  uzsver, ka ir jāvienkāršo NVO piekļuve Eiropas finansējumam, jo īpaši ESF, valsts un Eiropas līmenī;

44.  aicina dalībvalstis īstenot Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un jau pirms noteiktā 2018. gada termiņa nodrošināt formālu sistēmu ieviešanu brīvprātīgā darba laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču validēšanai, kā rezultātā varēs iegūt atzītu kvalifikāciju, kas būtu jāatzīst izglītības iestādēm, darba devējiem un citiem;

45.  aicina Eiropas Komisiju attiecībā uz visām Eiropas dotācijām atzīt brīvprātīgajam darbam veltīto laiku kā atbilstošu līdzfinansējumu natūrā un sadarboties ar brīvprātīgā darba organizācijām, lai izstrādātu sistēmas brīvprātīgajam darbam veltītā laika reģistrēšanai un dokumentēšanai, izmantojot daudzos pieejamos instrumentus un modeļus.

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.
(2) OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.
(3) OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp.
(4) OV L 17, 22.1.2010., 43. lpp.
(5) OV C 168, 20.7.2006., 1. lpp.
(6) OV C 241, 20.9.2008., 1. lpp.
(7) OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.
(8) OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.
(9) OV C 199 E, 7.7.2012., 187. lpp.
(10) OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp.
(11) CESE 824/2012.
(12) OV C 332 E, 15.11.2013., 14. lpp.
(13) OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika