(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0407),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 167. panta 5. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0198/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 15. februāra atzinumu(1) un 2012. gada 30. novembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0226/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 113, 18.4.2012., 17. lpp. (2) OV C 17, 19.1.2013., 97. lpp.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. panta 5. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumus(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir vērsts uz aizvien ciešāku Eiropas tautu savienību un uztic Savienībai uzdevumu inter alia veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus uzsverot kopīgo kultūras mantojumu. Šajā sakarā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, lai uzlabotu zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi un tās popularizētu.

(2)  Komisijas paziņojumā ▌par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos ▌, ko Padome apstiprinājusi ar 2007. gada 16. novembra rezolūciju ▌(4) un Eiropas Parlaments ar 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju(5), noteikti mērķi turpmākiem Savienības pasākumiem kultūras jomā. Šiem pasākumiem būtu jāveicina kultūras daudzveidība un starpkultūru dialogs. Tāpat tiem būtu jāveicina kultūra kā jaunrades katalizators izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas ietvaros, kā arī kā Eiropas Savienības ārējo attiecību būtisks elements.

(2a)  UNESCO konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kura stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kurai ir pievienojusies Savienība, ir mērķis aizsargāt un veicināt kultūras daudzveidību, veicināt starpkultūru izpausmes un veidot izpratni par kultūras daudzveidības nozīmi vietējā, valstu un starptautiskā līmenī.

(3)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes ▌ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK(6) noteica Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam.

(4)  Eiropas kultūras galvaspilsētu novērtējumi, kā arī sabiedriskā apspriešana, kurā tika apspriesta rīcības īstenošana pēc 2019. gada, liecina, ka iniciatīva “Eiropas Kultūras galvaspilsētas” pakāpeniski ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajām Eiropas iniciatīvām kultūras jomā, kā arī par vienu no visaugstāk vērtētajām no Eiropas iedzīvotāju puses.

(5)  Papildus sākotnējiem iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsētas” mērķiem uzsvērt Eiropas kultūru bagātību, daudzveidību un kopīgās iezīmes, kā arī veicināt Eiropas iedzīvotāju savstarpējo sapratni, par kultūras galvaspilsētām izraudzītās pilsētas, izmantojot pasākuma ietekmi, lai veicinātu pilsētas attīstību plašākā izpratnē, pakāpeniski ir ieviesušas jaunu dimensiju atbilstoši to attiecīgajām stratēģijām un prioritātēm.

(6)  Šie iniciatīvas „Eiropas kultūras galvaspilsētas” mērķi pilnībā saskan ar programmas “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1295/2013(7), mērķiem aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, popularizēt Eiropas kultūras mantojumu un nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Tie arī stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopīgai kultūras telpai un veicina starpkultūru dialogu un savstarpēju saprašanos.

(6a)   Lai šos mērķus sasniegtu, ir svarīgi, lai pilsētas, kas ieguvušas šo nosaukumu, censtos attīstīt saiknes, no vienas puses, starp savām kultūras un radošajām nozarēm un, no otras puses, tādām nozarēm kā izglītība, pētniecība, vide, pilsētattīstība vai kultūras tūrisms. Konkrēti, pieredze liecina par Eiropas kultūras galvaspilsētu potenciālu, darbojoties katalizatora lomā attiecībā uz vietējo attīstību un kultūras tūrismu, kā uzsvērts Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, ko atzinīgi vērtēja Padome savos 2010. gada 12. oktobra secinājumos(8) un ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2011. gada 27. septembra rezolūcijā(9).

(6b)   Ir svarīgi arī, lai pilsētas, kas ieguvušas šo nosaukumu, censtos veicināt sociālo integrāciju un vienādas iespējas un veltītu visas pūles tam, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku visu pilsoniskās sabiedrības daļu iesaistīšanos kultūras programmas sagatavošanā un īstenošanā, īpašu uzmanību veltot marģinālajām un nelabvēlīgā stāvoklī esošajām grupām.

(7)  Novērtējumi un sabiedriskā apspriešana pārliecinoši rāda, ka, rūpīgi plānojot ▌, no “Eiropas kultūras galvaspilsētas” pasākuma var gūt daudz labumu. Pirmkārt un galvenokārt “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir kultūras iniciatīva, taču tā var sniegt arī nozīmīgus sociālus un ekonomiskus labumus, jo īpaši tad, ja pasākums tiek iekļauts attiecīgās pilsētas ilgtermiņa kultūrpolitiskās attīstības stratēģijā.

(8)  Pasākums “Eiropas kultūras galvaspilsētas” vienlaikus ir arī liels izaicinājums. Kultūras pasākumu programmas īstenošana gada garumā prasa lielas pūles, un dažas Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākuma potenciālu ir izmantojušas veiksmīgāk nekā citas. Tāpēc šī rīcība ir jāpastiprina, lai palīdzētu visām pilsētām gūt no pasākuma maksimālu labumu.

(9)  Arī turpmāk kultūras galvaspilsētas titulam būtu jāizraugās pilsētas neatkarīgi no to lieluma, tomēr attiecīgajām pilsētām, tāpat kā iepriekš, būtu jādod iespēja iesaistīt tuvējos reģionus, lai sasniegtu plašāku publiku un palielinātu ietekmi.

(10)  Arī turpmāk “Eiropas kultūras galvaspilsētas” tituls būtu jāpiešķir, pamatojoties uz kultūras programmu, kas izstrādāta tieši pasākumam “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ▌, kam būtu jābūt spēcīgai Eiropas dimensijai. Minētajai programmai arī vajadzētu būt ietvertai ilgtermiņa stratēģijā ar ilgtspējīgu ietekmi uz vietējās ekonomiskās, kultūras un sociālās vides attīstību.

(11)  Atlase divās kārtās, ko, pamatojoties uz sarakstu, kurā dalībvalstis izkārtotas hronoloģiskā secībā, īsteno ▌neatkarīgo ekspertu žūrija („Žūrija”), ir pierādījusi sevi kā godīgu un caurskatāmu. Tādējādi pilsētas varēja uzlabot pieteikumus priekšatlases un galīgās atlases starplaikā, pamatojoties uz žūrijas ekspertu sniegtajiem ieteikumiem, un tika nodrošināts Eiropas kultūras galvaspilsētu taisnīgs sadalījums starp visām dalībvalstīm. Turklāt žūrijas locekļu aizstāšanai vajadzētu notikt pakāpeniski, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un izvairītos no pieredzes un zinātības zuduma, kas notiktu, ja visus žūrijas locekļus aizstāj vienlaicīgi.

(11a)  Arī turpmāk būtu jānodrošina valstu ekspertu dalība, dalībvalstīm ļaujot izvirzīt žūrijā līdz diviem ekspertiem, kas atbild par pilsētu atlasi un uzraudzīšanu.

(12)  Lai kandidātpilsētām varētu sniegt labākus norādījumus par mērķiem un prasībām, kas tām jāizpilda, lai varētu iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, būtu jāprecizē atlases kritēriji. Būtu arī jāuzlabo šo atlases kritēriju novērtēšanas iespējas, lai ▌žūrijai atvieglotu pilsētu atlasi un uzraudzību. ▌ Šajā saistībā konkrētāk uzmanība būtu jāvelta kandidātpilsētu plāniem attiecībā uz ilgtermiņa kultūrpolitiskajā stratēģijā iestrādātiem kultūras mantojuma pasākumiem, kas var radīt ilgtspējīgu kultūras, ekonomisko un sociālo ietekmi.

(13)  Izšķiroša nozīme attiecībā uz pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” panākumiem ir sagatavošanās posmam, kas ilgst no pilsētas izraudzīšanās brīža līdz pasākuma norises gada sākumam. Ieinteresēto personu vidū valda plaša vienprātība par to, ka ar Lēmumu Nr. 1622/2006/EK ieviestie papildu pasākumi pilsētām ir bijuši ļoti noderīgi. Būtu jāturpina attīstīt minētos pasākumus, biežāk organizējot uzraudzības sanāksmes un žūrijas locekļu vizītes pilsētās, kā arī bijušajām, esošajām un topošajām Eiropas kultūras galvaspilsētām un kandidātpilsētām vēl intensīvāk savstarpēji apmainoties pieredzē. Izraudzītās pilsētas var arī attīstīt tālākas saiknes ar citām Eiropas kultūras galvaspilsētām.

(14)  Melina Mercouri balva ir iemantojusi svarīgu simbolisku nozīmi, kas lielā mērā pārsniedz balvas faktisko summu, ko var piešķirt Komisija. Tomēr, lai nodrošinātu, ka izraudzītās pilsētas pilda savas saistības, būtu jāpieņem stingrāki un precīzāki balvas izmaksas nosacījumi.

(14a)  Kandidātpilsētām arī būtu jāizpēta iespēja attiecīgā gadījumā saņemt finansiālu atbalstu no Savienības programmām un fondiem.

(15)  Ir svarīgi, lai attiecīgās pilsētas visos savos komunikācijas materiālos skaidri norādītu, ka pasākums “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir Savienības pasākums.

(16)  Komisijas novērtējumos par jau notikušu “Eiropas kultūras galvaspilsētas” pasākumu rezultātiem nav ietverti primārie dati par pasākuma ietekmi, un tie balstās uz vietējā mērogā vāktiem datiem. Tāpēc novērtēšanas procesā pilsētām būtu jāspēlē galvenā loma un tām būtu jāizmanto iedarbīgi vērtēšanas mehānismi.

(17)  Pieredze ▌ parādīja, ka kandidātvalstu piedalīšanās, uzsverot Eiropas kultūru kopīgos aspektus, var palīdzēt tuvināt tās Savienībai. Tāpēc arī pēc 2019. gada kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm būtu jāļauj piedalīties konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu.

(17a)   Tomēr, vadoties no apsvērumiem par līdztiesību ar dalībvalstu pilsētām, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilsētām laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam būtu jāļauj piedalīties tikai vienā konkursā. Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzību ar dalībvalstīm, laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam katrai kandidātvalstij vai potenciālajai kandidātvalstij pasākumu būtu jāļauj rīkot tikai vienu reizi. Tāpēc kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuru pilsētas jau bijušas izraudzītas Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam šā lēmuma aptvertajā laikposmā, nedrīkstētu piedalīties nākamajos konkursos tajā pašā laikposmā.

(18)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai un jo īpaši vienotus noteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētu izraudzīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(19)  Lēmums Nr. 1622/2006/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu. Tomēr tajā paredzētos noteikumus līdz 2019. gadam būtu jāturpina piemērot Eiropas kultūras galvaspilsētām, kuras jau ir izraudzītas vai šobrīd tiek izraudzītas.

(20)  Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, aizsargāt un veicināt Eiropā kultūru daudzveidību, izcelt to kopīgās iezīmes un veicināt kultūras devumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo pasākumam “Eiropas kultūras galvaspilsētas” jo īpaši vajadzīgi vienoti, skaidri un caurskatāmi kritēriji, kā arī atlases un uzraudzības procedūras un laba koordinācija starp dalībvalstīm, bet minētos mērķus, pamatojoties uz pasākuma vērienu un sagaidāmo ietekmi, var labāk sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Izveide

Ar šo ▌ izveido Savienības rīcību ▌ “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ("rīcība") no 2020. līdz 2033. gadam.

2. pants

Mērķi

1.  Rīcības vispārīgie mērķi ir šādi:

(a)  aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, kā arī celt iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai;

(b)  veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to attiecīgajām stratēģijām un prioritātēm.

2.  Rīcības īpašie mērķi ir šādi:

(a)  palielināt kultūras piedāvājuma klāstu, daudzveidību un Eiropas dimensiju pilsētās, cita starpā īstenojot transnacionālu sadarbību;

(b)  paplašināt kultūras pieejamību un veicināt dalību kultūras dzīvē;

(c)  uzlabot zināšanas un prasmes kultūras jomā un kultūras saiknes ar citām jomām;

(d)  ar kultūras palīdzību uzlabot pilsētu tēlu starptautiskā mērogā.

3. pants

Iespēja izmantot rīcību

-1. Konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu var piedalīties tikai pilsētas, un tās var iesaistīt savus apkārtējos reģionus.

-1a. Vienam gadam ("pasākuma norises gads") izraugās ne vairāk kā trīs Eiropas kultūras galvaspilsētas.

Ik gadu izraugās ne vairāk kā vienu pilsētu katrā no divām dalībvalstīm, kuras ir norādītas pielikumā iekļautajā kalendārā ("kalendārs"), un attiecīgos gados – uz vienu pilsētu no kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm vai no valsts, kas pievienojas Savienībai, apstākļos, kas norādīti 3.a punktā.

1.  Dalībvalstu pilsētām ir tiesības saskaņā ar kalendāru vienam gadam tikt izraudzītām par Eiropas kultūras galvaspilsētām.

▌

▌

3.  ▌Kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilsētas, kuras 10. pantā minētā pieteikumu iesniegšanas uzaicinājuma publicēšanas dienā piedalās programmā "Radošā Eiropa" vai turpmākās Savienības kultūras atbalsta programmās, var kandidēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu vienam gadam atklātā konkursā, kas ▌ saskaņā ar ▌kalendāru notiek reizi trijos gados.

▌Kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilsētas laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam var piedalīties tikai vienā konkursā.

Turklāt laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam katra kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts pasākumu var rīkot tikai vienu reizi.

3.a  Valstis, kuras pievienojas Savienībai pēc šā lēmuma pieņemšanas, taču pirms 2026. gada 31. decembra, septiņus gadus pēc pievienošanās var tikt izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un procedūrām, ko piemēro dalībvalstīm. Attiecīgi atjaunina kalendāru. Valstis, kas Savienībai pievienojas pēc 2026. gada 31. decembra, nav tiesīgas piedalīties šajā rīcībā "Eiropas kultūras galvaspilsētas" dalībvalsts statusā.

Tomēr gados, kad saskaņā ar kalendāru jau ir trīs Eiropas kultūras galvaspilsētas, to valstu pilsētas, kuras pievienojas Savienībai, var tikt izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām tikai nākamajā pieejamajā gadā saskaņā ar kalendāru, to pievienošanās secībā.

Ja tādas valsts pilsēta, kura pievienojas Savienībai, ir iepriekš piedalījusies konkursā kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, tā nav tiesīga piedalīties nekādos nākamajos konkursos dalībvalstīm. Ja pievienošanās valsts pilsēta ir izraudzīta par Eiropas kultūras galvaspilsētu laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam saskaņā ar 3. punktu, minētā valsts pēc tās pievienošanās nav tiesīga izvirzīt kādu citu tās pilsētu par Eiropas kultūras galvaspilsētu saskaņā ar šo rīcību.

Ja vienā un tajā pašā dienā Savienībai pievienojas vairāk nekā viena valsts un ja attiecīgās valstis savstarpēji nevar vienoties par secību, kādā tās šajā rīcībā var piedalīties, Padome organizē izlozi.

4. pants

Pieteikumi

▌

2.  Komisija izveido vienotu pieteikuma veidlapu, pamatojoties uz 5. pantā noteiktajiem kritērijiem ("pieteikuma veidlapa"), un to izmanto visas kandidātpilsētas. Ja pilsēta iesaista savu apkārtējo reģionu, pieteikumu iesniedz pilsētas vārdā.

3.  Visu pieteikumu pamatā ir kultūras programma, kam ir izteikta Eiropas dimensija. Kultūras programma ilgst vienu gadu, un tā ir izstrādāta tieši pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsēta ” mērķiem saskaņā ar 5. pantā noteiktajiem kritērijiem. ▌

5. pants

Kritēriji

Kritēriji pieteikumu novērtēšanai ("kritēriji") ir iedalīti sešās kategorijās: “ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā”, ▌ “Eiropas dimensija”, „kultūras un mākslas saturs", "izpildes spēja", “sabiedrības iesaistīšana” un “pārvaldība”.

1.  Attiecībā uz kritēriju "ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā" ņem vērā šādus faktorus:

(a)  tas, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī ir spēkā pilsētas kultūras ▌stratēģija, ▌ kurā ietilpst pasākums „Eiropas kultūras galvaspilsēta” un plāni, kā saglabāt kultūras pasākumu ilgtspēju pēc pasākuma norises gada;

(b)  plāni kultūras un radošo nozaru spēju stiprināšanai, tostarp attīstot ilgtermiņa saiknes starp kultūras, ekonomikas un sociālo jautājumu nozarēm attiecīgajā pilsētā;

▌

(d)  pasākuma paredzamā ilgtermiņa ietekme uz kultūras, sociālo jautājumu un ekonomikas nozari pilsētā, tostarp ietekmi uz pilsētattīstību;

(e)  plāni pasākuma ietekmes uz pilsētu uzraudzībai un novērtēšanai un novērtēšanas rezultātu izplatīšanai.

▌

4.  Attiecībā uz kritēriju “Eiropas dimensija” vērtē šādus faktorus:

(a)  tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, ar ko popularizē Eiropas kultūras daudzveidību, starpkultūru dialogu un labāku savstarpējo saprašanos starp Eiropas pilsoņiem;

(b)  tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, ar ko uzsver Eiropas kultūru kopīgos aspektus, kultūras mantojumu un vēsturi, kā arī Eiropas integrāciju un aktuālās Eiropas tēmas;

(c)  tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, kuros piedalās Eiropas mākslinieki, un sadarbības ar dažādu valstu operatoriem vai pilsētām, tostarp, attiecīgā gadījumā, citām Eiropas kultūras galvaspilsētām, un transnacionālas partnerības apjoms un kvalitāte;

(d)  stratēģija plašas Eiropas un starptautiskās sabiedrības intereses piesaistīšanai.

4.a  Attiecībā uz kritēriju "kultūras un mākslas saturs" vērtē šādus faktorus:

(a)  attiecīgā gada kultūras programmas skaidra un saskaņota mākslinieciskā vīzija un stratēģija;

(b)  vietējo mākslinieku un kultūras organizāciju iesaistīšana kultūras programmas veidošanā un īstenošanā;

(c)  piedāvāto pasākumu klāsts un daudzveidība un to vispārējā mākslinieciskā kvalitāte;

(d)  spēja vietējo kultūras mantojumu un tradicionālās mākslas formas savienot ar jaunām, novatoriskām un eksperimentālām kultūras izpausmēm.

4.b  Attiecībā uz kritēriju "izpildes spēja" kandidātpilsētas apliecina, ka:

(a)  pieteikumam ir plašs un spēcīgs politiskais atbalsts, un attiecībā uz to ir noturīga vietējo, reģionālo un valsts iestāžu apņemšanās;

(b)  pilsētā ir vai tiks ierīkota pasākuma īstenošanai atbilstoša un ilgtspējīga infrastruktūra.

5.  Attiecībā uz kritēriju “sabiedrības iesaistīšana” vērtē šādus faktorus:

(a)  vietējo iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pieteikuma sagatavošanā un pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” īstenošanā;

(b)  jaunas un ilgtspējīgas dažādu sabiedrības kārtu pārstāvju, jo īpaši jauniešu, brīvprātīgo, atstumtu un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošu personu iespējas apmeklēt kultūras pasākumus un piedalīties tajos. ▌ Īpašu uzmanību pievērš tam, cik viegli minētie pasākumi ir pieejami veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti;

(c)  vispārējā stratēģija plašākas auditorijas piesaistīšanai un jo īpaši sasaiste ar izglītību un skolu piedalīšanās.

6.  Attiecībā uz kritēriju “pārvaldība” vērtē šādus faktorus:

(a)  līdzekļu piesaistīšanas stratēģijas un ierosinātā budžeta īstenošanas iespējas, kas attiecīgā gadījumā ietver plānus lūgt finansiālu atbalstu no Savienības programmām un fondiem. Minētajā budžetā paredz līdzekļus sagatavošanās posmam, pasākuma norises gadam, novērtēšanai un pasākumiem, kam ir ilgtermiņa ietekme, un neparedzētu izdevumu plānošanai;

(b)  plānotā pārvaldes ▌ un izpildes struktūra pasākuma "Eiropas kultūras galvaspilsētas" īstenošanai, kas ietver pienācīgas sadarbības nodrošināšanu starp vietējām iestādēm un izpildes struktūru, tostarp mākslinieku komandu;

(c)  pasākuma direktora un mākslinieciskā direktora iecelšanas procedūra un viņu darbības jomas;

(d)  mārketinga un komunikācijas stratēģija, kura ir vispusīga un kurā tiek uzsvērts tas, ka pasākums “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir Savienības pasākums;

(da)  tas, ka ir izpildes struktūra. kuras personālam ir piemērotas iemaņas un pieredze, lai plānotu, pārvaldītu un izpildītu pasākuma norises gada kultūras programmu.

6. pants

Ekspertu žūrija

1.   Izveido ▌ neatkarīgo ekspertu žūriju (“▌ žūrija”), kas veic atlasi un uzraudzību.

1.a  Žūrijas sastāvā ir 10 eksperti, kurus ieceļ Savienības iestādes un struktūras saskaņā ar 2. punktu ("Eiropas eksperti").

Turklāt, lai atlasītu un uzraudzītu pilsētu no dalībvalsts, attiecīgā dalībvalsts ir tiesīga iecelt ne vairāk kā divus ekspertus ("valstu eksperti") saskaņā ar savām procedūrām un konsultējoties ar Komisiju.

2.  ▌

Komisija publicē uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un pēc tam piedāvā potenciālo Eiropas ekspertu kandidātu kopumu.

Pēc tam Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izvēlas katrs trīs ekspertus no priekšatlasē atlasīto kandidātu loka un ieceļ tos amatā saskaņā ar katras iestādes attiecīgajām procedūrām. Reģionu komiteja no kandidātiem izvēlas vienu ekspertu un ieceļ viņu amatā saskaņā ar savām procedūrām.

Izvēloties Eiropas ekspertus, katra no minētajām Savienības iestādēm un struktūrām tiecas žūrijas sastāvā kopumā nodrošināt zināšanu papildināmību, līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu un dzimumu līdztiesību.

▌

2.a   Visi eksperti ir Eiropas Savienības pilsoņi. Šie eksperti ir neatkarīgi un ar ievērojamu pieredzi un zināšanām kultūras jomā, pilsētu kultūras attīstībā vai pasākuma "Eiropas kultūras galvaspilsēta" organizēšanā vai līdzīga mēroga starptautiska kultūras pasākuma organizēšanā. Ekspertiem ir arī iespēja atvēlēt pienācīgu darba dienu skaitu gadā žūrijas pienākumu pildīšanai.

Žūrija izraugās savu priekšsēdētāju.

3.  Eiropas ▌ekspertus ieceļ uz trim gadiem.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, attiecībā uz žūrijas pirmo iecelšanu – Eiropas Parlaments ▌ savus ekspertus ieceļ uz trim gadiem, Padome – uz vienu gadu, Komisija – uz diviem gadiem un Reģionu komiteja ▌ – uz vienu gadu ▌.

4.   Visi ▌žūrijas eksperti deklarē visus pastāvošos vai iespējamos interešu konfliktus saistībā ar konkrētu kandidātpilsētu. Ja kāds no ekspertiem sniedz šādu deklarāciju vai ja atklājas šāds interešu konflikts, minētais eksperts atkāpjas no amata un attiecīgā Savienības iestāde vai struktūra, vai dalībvalsts aizstāj minēto ekspertu uz atlikušo pilnvaru laiku saskaņā ar attiecīgo procedūru.

5.  Visus žūrijas ziņojumus Komisija publicē savā vietnē.

7. pants

Pieteikumu iesniegšana dalībvalstīs

1.  Katra dalībvalsts organizē konkursu savām pilsētām saskaņā ar ▌kalendāru.

2.  Dalībvalstis vismaz sešus gadus pirms tā gada ▌, kuram pilsētas izraugās kultūras galvaspilsētas titulam, publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

Izņēmuma kārtā dalībvalstis, kurām ir tiesības izvirzīt Eiropas kultūras galvaspilsētu 2020. gadā, publicē šo aicinājumu pēc iespējas drīz pēc …(10).

Visi uzaicinājumi iesniegt pieteikumus, kas ir adresēti pilsētām, kuras piesakās titulam, satur ▌pieteikuma veidlapu.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš visos uzaicinājumos kandidātpilsētām iesniegt pieteikumus ir vismaz desmit mēneši pēc uzaicinājuma publicēšanas.

3.  Attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju par pieteikumiem.

8. pants

Dalībvalstīs veikta priekšatlase

1.  Vismaz piecus gadus pirms pasākuma norises gada attiecīgās dalībvalstis sasauc ▌ žūrijas un kandidātpilsētu priekšatlases sanāksmi.

2.  Pēc tam, kad ▌ žūrija ir izvērtējusi pieteikumus saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem, tā vienojas par atlasītajām kandidātpilsētām ▌ un nāk klajā ar priekšatlases ziņojumu par visiem pieteikumiem, cita starpā sniedzot ieteikumus atlasītajām kandidātpilsētām.

3.  ▌Žūrija minēto priekšatlases ziņojumu iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai. Katra attiecīgā dalībvalsts formāli apstiprina priekšatlasē atlasīto kandidātu sarakstu, kas izveidots, pamatojoties uz žūrijas ziņojumu.

9. pants

Atlase dalībvalstīs

1.  Priekšatlasē atlasītās kandidātpilsētas papildina un pārstrādā savus pieteikumus, lai ievērotu kritērijus un ņemtu vērā priekšatlases ziņojumā sniegtos ieteikumus, un nosūta tos attiecīgajai dalībvalstij, kas tos pēc tam nosūta tālāk Komisijai.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts sasauc ▌žūrijas sanāksmi ar priekšatlasē atlasītajām kandidātpilsētām, kas notiek ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc priekšatlases sanāksmes, galīgās atlases veikšanai.

Vajadzības gadījumā attiecīgā dalībvalsts, konsultējoties ar Komisiju, var minēto termiņu pagarināt par pieņemamu periodu.

3.  ▌Žūrija novērtē pabeigtos un pārstrādātos pieteikumus.

4.  ▌Žūrija sniedz atlases ziņojumu par pieteikumiem kopā ar ieteikumu kādas pilsētas izvirzīšanai par Eiropas kultūras galvaspilsētu attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr, ja neviena no kandidātpilsētām neatbilst visiem kritērijiem, ▌ žūrija var ieteikt attiecīgajam gadam neizraudzīt nevienu pilsētu.

Atlases ziņojumā ietver ieteikumus ▌attiecīgajai pilsētai par to, kādi uzlabojumi veicami līdz pasākuma norises gadam.

Atlases ziņojumu žūrija iesniedz attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai. ▌

10. pants

Priekšatlase un atlase kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs

1.  Komisija organizē konkursu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilsētām.

2.  Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vismaz sešus gadus pirms pasākuma norises gada Eiropas Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. ▌

Visos pieteikumu iesniegšanas uzaicinājumos, kas adresēti pilsētām – statusa kandidātēm, ietver pieteikuma veidlapu.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš visos pieteikumu iesniegšanas uzaicinājumos ir ne agrāk kā 10 mēneši pēc uzaicinājuma publicēšanas.

▌

4.  Vismaz piecus gadus pirms pasākuma norises gada žūrija veic pilsētu priekšatlasi, pamatojoties uz ▌pieteikuma veidlapu. Sanāksmes ar kandidātpilsētām netiek organizētas.

Pēc tam, kad ▌ žūrija ir izvērtējusi pieteikumus saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem, tā vienojas par atlasītajām kandidātpilsētām ▌ un nāk klajā ar priekšatlases ziņojumu par visiem pieteikumiem, cita starpā sniedzot ieteikumus atlasītajām kandidātpilsētām. Žūrija savu priekšatlases ▌ziņojumu iesniedz Komisijai ▌.

5.  Priekšatlasē atlasītās kandidātpilsētas papildina un pārstrādā savus pieteikumus, lai ievērotu kritērijus un ņemtu vērā priekšatlases ziņojumā sniegtos ieteikumus, un nosūta tos Komisijai.

Komisija sasauc ▌ žūrijas sanāksmi ar priekšatlasē atlasītajām kandidātpilsētām, kas notiek ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc priekšatlases sanāksmes, galīgās atlases veikšanai. Vajadzības gadījumā Komisija var minēto termiņu pagarināt par pieņemamu periodu.

▌ Žūrija izvērtē papildinātos un pārstrādātos pieteikumus.

Tā sniedz ziņojumu par atlasīto kandidātpilsētu pieteikumiem kopā ar ieteikumu par ne vairāk kā vienas pilsētas izvirzīšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu vienā kandidātvalstī vai potenciālajā kandidātvalstī.

Tomēr, ja neviena no kandidātpilsētām neatbilst visiem kritērijiem, ▌ žūrija var ieteikt attiecīgajam gadam neizraudzīt nevienu pilsētu.

Atlases ziņojumā ietver arī ieteikumus attiecīgajai ▌pilsētai par to, kādi uzlabojumi ▌veicami līdz pasākuma norises gadam.

Žūrija savu atlases ▌ ziņojumu iesniedz Komisijai ▌.

11. pants

Izraudzīšana

Komisija oficiāli izraugās Eiropas kultūras galvaspilsētas, pieņemot īstenošanas aktus un pienācīgi ņemot vērā ▌žūrijas ieteikumus. Komisija informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Reģionu komiteju par izraudzītajām pilsētām.

12. pants

Izraudzīto pilsētu sadarbība

Pilsētas, kas izraudzītas vienam un tam pašam gadam, cenšas sasaistīt savas kultūras programmas, un var tikt apsvērta sadarbība saistībā ar 13. pantā paredzētajām uzraudzības procedūrām.

13. pants

Uzraudzība

1.  ▌Žūrija no kultūras galvaspilsētu izraudzīšanās brīža līdz pasākuma norises gadam uzrauga Eiropas kultūras galvaspilsētu gatavošanos un sniedz tām atbalstu un norādījumus.

2.  Šajā nolūkā Komisija sasauc trīs ▌sanāksmes, kurās piedalās žūrija un izraudzītās pilsētas ▌: pirmā sanāksme notiek trīs gadus pirms pasākuma norises gada; otrā sanāksme notiek 18 mēnešus pirms pasākuma norises gada, un trešā sanāksme notiek divus mēnešus pirms pasākuma norises gada. Attiecīgā dalībvalsts vai kandidātvalsts, vai potenciālā kandidātvalsts var izvirzīt vienu novērotāju, kas piedalās minētajās sanāksmēs.

Sešas nedēļas pirms katras sanāksmes pilsētas Komisijai sniedz progresa ziņojumus.

Sanāksmju laikā ▌žūrija novērtē sagatavošanās darbus un sniedz padomus, lai palīdzētu pilsētām izstrādāt augstas kvalitātes kultūras programmas un efektīvu stratēģiju. Īpašu uzmanību žūrija pievērš atlases ziņojumā un iepriekšējos uzraudzības ziņojumos minētajiem ieteikumiem.

3.  Pēc katras sanāksmes ▌žūrija sniedz ziņojumu par sagatavošanās darbu stadiju un turpmāk veicamajām darbībām.

Žūrija savus uzraudzības ziņojumus nosūta Komisijai, kā arī attiecīgajām pilsētām un dalībvalstīm vai attiecīgajām valstīm. ▌

4.  Papildus uzraudzības sanāksmēm Komisija, kad vien vajadzīgs, var organizēt ▌žūrijas vizītes izraudzītajās pilsētās.

14. pants

Balva

1.  ▌Komisija izraudzītai pilsētai var piešķirt Melina Mercouri vārdā nosaukto naudas balvu ("balva"), ja saskaņā ar attiecīgo daudzgadu finanšu shēmu ir piešķirts finansējums.

Balvas juridiskos un finansiālos aspektus izskata attiecīgo Savienības kultūras atbalsta programmu ietvaros.

2.  ▌Balvu izmaksā ne vēlāk kā pasākuma norises gada marta beigās ar nosacījumu, ka attiecīgā pilsēta turpina pildīt savas saistības, ko tā uzņēmās pieteikumu iesniegšanas posmā, ievēro kritērijus un ▌ ņem vērā ieteikumus, kas ir ietverti atlases un uzraudzības ziņojumos.

Uzskata, ka izraudzītā pilsēta pilda saistības, ko tā uzņēmusies pieteikumu iesniegšanas posmā, ja laikposmā no pieteikuma iesniegšanas līdz pasākuma norises gada sākumam programmā un stratēģijā nav veiktas būtiskas izmaiņas, un jo īpaši, ja:

(a)  budžets ir ticis saglabāts tādā līmenī, lai spētu izpildīt augstas kvalitātes kultūras programmu atbilstīgi pieteikumam un kritērijiem;

(b)  ir pienācīgi ievērota mākslinieku komandas neatkarība;

(c)  kultūras programmas gala versijā Eiropas dimensija vēl aizvien ir pietiekami liela;

(d)  mārketinga un komunikācijas stratēģijā un izraudzītās pilsētas izmantotajos komunikācijas materiālos ir skaidri norādīts tas, ka pasākums "Eiropas kultūras galvaspilsētas" ir Savienības pasākums;

(e)  ir izstrādāts plāns pasākuma ietekmes uz attiecīgo pilsētu uzraudzībai un novērtēšanai.

15. pants

Praktiskie pasākumi

Komisija jo īpaši

(a)  nodrošina rīcības vispārējo saskaņotību;

(b)  nodrošina koordināciju starp dalībvalstīm un ▌ žūriju;

(c)  ievērojot mērķus un kritērijus, ciešā sadarbībā ar ▌ žūriju izstrādā norādījumus, kas atvieglo atlases un uzraudzības procedūru veikšanu;

(d)  sniedz tehnisku atbalstu ▌ žūrijai;

(e)  publicē visu attiecīgo informāciju un veicina rīcības pamanāmību Eiropas un starptautiskā mērogā;

(f)  veicina pieredzes un labas prakses apmaiņu starp bijušajām, esošajām un turpmākajām Eiropas kultūras galvaspilsētām, kā arī kandidātpilsētām, un sekmē pilsētu novērtējuma ziņojumu un gūto mācību plašāku izplatīšanu.

16. pants

Vērtēšana

1.  Katra “Eiropas kultūras galvaspilsētas” pasākuma rezultātus vērtē attiecīgā pilsēta.

Lai nodrošinātu vienādu pieeju vērtēšanas procedūrai, Komisija izstrādā vienotas vadlīnijas un norādes pilsētām, pamatojoties uz ▌mērķiem un kritērijiem.

Pilsētas ne vēlāk kā līdz tā gada 31. decembrim, kas seko pēc pasākuma norises gada, sagatavo savus novērtējuma ziņojumus un nosūta tos Komisijai. Komisija novērtējuma ziņojumus publicē savā vietnē.

2.  Papildus pilsētu veiktajiem novērtējumiem Komisija arī nodrošina, ka regulāri tiek sagatavoti ārēji un neatkarīgi rīcības rezultātu novērtējumi. ▌

Minētajos ārējos un neatkarīgajos novērtējumos uzmanību koncentrē uz to, lai visas bijušās kultūras galvaspilsētas vērtētu Eiropas kontekstā, lai varētu veikt salīdzinājumus un gūt atziņas, kas var būt noderīgas topošajām kultūras galvaspilsētām, kā arī visām Eiropas pilsētām. Tajos iekļauj arī vispārēju rīcības novērtējumu, ieskaitot rīcības īstenošanā iesaistīto procesu efektivitātes, rīcības ietekmes un veidu tās uzlabošanai novērtējumu.

Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai, pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, iesniedz šādus ziņojumus, tiem vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus:

(a)  līdz 2024. gada 31. decembrim – pirmo starpposma ▌ ziņojumu;

(b)  līdz 2029. gada 31. decembrim – otro starpposma ▌ ziņojumu;

(c)  līdz 2034. gada 31. decembrim – ex-post ▌ ziņojumu.

17. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

Ar šo atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK. Tomēr to turpina piemērot pilsētām, kuras ir izraudzītas vai šobrīd tiek izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām kādam no gadiem laikposmā no 2012. līdz 2019. gadam.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

..., ▌

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kalendārs

(1) Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌. (2) OV C 113, 18.4.2012., 17. lpp., un OV C 17, 19.1.2013., 97. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. decembra nostāja. (4) OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp. (5) OV C 247 E, 15.10.2009., 32. lpp. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1622/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam „Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam (OV L 304, 3.11.2006., 1. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.). (8) 14944/10. (9) OV C 56 E, 26.2.2013., 41. lpp. (10) Šā lēmuma spēkā stāšanās datums.