Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. decembra rezolūcija par prasību noteikt izmērojamas un obligātas saistības pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu Eiropas Savienībā (2013/2963(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu par rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2012)0722),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par agresīvu nodokļu plānošanu(1),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās(2),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. jūnija paziņojumu par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm” (COM(2012)0351),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm(3),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa rezolūciju par aicinājumu pēc konkrētiem pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(4),
– ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) secinājumus un Eiropadomes 2012. gada 22. jūnija ziņojumu par nodokļu jautājumiem,
– ņemot vērā Ecofin 2013. gada 14. maija secinājumus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;
– ņemot vērā G20 līderu deklarāciju, kas izdota pēc Sanktpēterburgas 2013. gada 5. un 6. septembra augstākā līmeņa sanāksmes,
– ņemot vērā komunikē, kas izdots pēc G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes Maskavā 2013. gada 15. un 16. februārī,
– ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2013. gada ziņojumu „Risinot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas problēmas ”,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā aplēsts, ka krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas dēļ ik gadu Eiropas Savienībā tiek zaudēts EUR 1 triljons potenciālu nodokļu ieņēmumu, neveicot taustāmus pasākumus tā novēršanai;
B. tā kā krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nelegāla rīcība, kas ir saistīta ar izvairīšanos no nodokļu saistībām, taču nodokļu apiešana ir likumīga nodokļu režīma izmantošana, lai samazinātu nodokļu saistības vai izvairītos no tām, kas dažkārt noved pie agresīvas nodokļu plānošanas, ļaunprātīgi izmantojot nodokļu sistēmas tehniskos aspektus vai neatbilstību starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām nodokļu saistību samazināšanai;
C. tā kā tikai dalībvalstu nodokļu bāzes saskaņošana varētu novērst nodokļu apiešanu;
D. tā kā iespējamie ieņēmumu ieguvumi panāktu labāku situāciju dalībvalstu budžetu līdzsvarošanai un pieejamo līdzekļu palielināšanai, lai veicinātu investīcijas, izaugsmi un nodarbinātību, kas ir izšķirīgi sociālekonomiskie faktori ilgtspējīgas ES krīzes pārvarēšanas stratēģijas īstenošanai;
E. tā kā mērogs, kādā notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, mazina pilsoņu uzticību un paļāvību valsts pārvaldes un tās nodokļu sistēmu taisnīgumam un leģitimitātei;
F. tā kā vienpusīgi valstu pasākumi daudzos gadījumos ir bijuši neefektīvi un nepietiekami, pierādot, ka nepieciešama saskaņota un daudzvirzienu pieeja, pamatojoties uz konkrētu stratēģiju un taustāmiem mērķiem, kas noteikti valstu, ES un starptautiskā līmenī;
G. tā kā fiskālās konsolidācijas panākšanai ir jāveic pasākumi gan saistībā ar valsts budžeta ieņēmumiem, gan izdevumiem; tā kā ir būtiski panākt pareizu līdzsvaru starp nodokļu bāzi un nodokļu likmi, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti un konkurētspēju valsts un ES līmenī,
1. atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome ir gatava novērst nodokļu nemaksāšanu Eiropā, cita starpā, intensīvāk apkarojot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī agresīvu nodokļu plānošanu;
2. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus paplašināt automātisko informācijas apmaiņu, apkarot krāpšanu PVN jomā un grozīt Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu, kuras mērķis ir samazināt nodokļu apiešanu Eiropā, novēršot juridiskās nepilnības, kuras daži uzņēmumi ir izmantojuši, lai izvairītos no savu taisnīgo fiskālo iemaksu veikšanas;
3. atgādina, ka Parlaments ir prasījis dalībvalstīm nekavējoties uzņemties saistības īstenot vērienīgu, taču reālistisku mērķi līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazināt nesamaksāto nodokļu apmēru;
4. ir pārliecināts, ka pašreizējā periodā, kad notiek atveseļošanās no krīzes, konkrēti mērķi un īstena apņemšanās apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, likvidējot iespējas krāpties ar nodokļiem, var radīt tik ļoti nepieciešamo nodokļu ieņēmumu pieaugumu, atgūstot nodokļus, kuri bija jāsamaksā;
5. aicina Komisiju uzsākt pētījumu par iespējamiem rādītājiem, veidojot pamatu, lai samazinātu krāpšanos ar nodokļiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, un attiecīgā gadījumā izveidot standartizētu rādītāju kopumu, lai izmērītu izvairīšanos no nodokļiem un nodokļu apiešanu;
6. aicina Komisiju ieviest taustāmu mērķu kopumu, lai samazinātu nesamaksāto nodokļu apmēru Eiropas un valsts līmenī, par galveno mērķi nosakot nesamaksāto nodokļu samazināšanu līdz 2020. gadam;
7. ierosina vajadzības gadījumā šos mērķus iekļaut stratēģijā „Eiropa 2020” un aicina Komisiju izvērtēt, vai tiem varētu piešķirt skaidru nozīmi Eiropas pusgadā;
8. šajā sakarībā aicina Komisiju izvērtēt arī to, vai varētu izvērst valstu reformu programmas un stabilitātes un konverģences programmas, iekļaujot šos mērķus un pasākumus, lai panāktu nepieciešamo nesamaksāto nodokļu samazināšanos;
9. uzsver, ka ir steidzami nepieciešama labāka koordinācija un ka kopēja virzība, lai samazinātu nesamaksātos nodokļus, konkretizētu Padomes pausto apņemšanos apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;
10. aicina Komisiju katru gadu ziņot Parlamentam un Padomei par ES un visā pasaulē panākto progresu, apkarojot krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī agresīvu nodokļu plānošanu, un popularizēt tās tīmekļa vietnē konkrētus šīs jomas paraugprakses piemērus;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.