Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. decembra rezolūcija par Zaļo infrastruktūru (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide (2013/2663(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Septīto vides rīcības programmu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (COM (2013)0249),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (COM(2011)0571),
– ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam (COM(2011)0244),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību(1),
– Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu un savvaļas faunas un floras aizsardzību(2),
– ņemot vērā Vides padomes 2011. gada jūnija Padomes secinājumus un tās 2012. gada 17. decembra secinājumus (14. punkts),
– ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”(3) jo īpaši tās 50. punktu,
– ņemot vērā pētījumu „Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika” (The Economics of Ecosystems and Biodiversity ― TEEB)(4),
– ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipu” (COM(2009)0147) un tās paziņojumu „Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija” (COM(2013)0216),
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par paziņojumu „Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (O-000094/2013 – B7–0525/2013),
– ņemot vērā „Eiropas Savienības teritoriālās attīstības programma 2020: Ceļā uz iekļaujošu, gudru un ilgtspējīgu Eiropu ar dažādiem reģioniem”,
– ņemot vērā Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, kuri minēti Stratēģiskajā plānā bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, kas pieņemts Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) Pušu konferencē 2010. gada oktobrī,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ekosistēmas pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un dabas kapitāla saglabāšanai esošajām un nākamajām paaudzēm ir jānovērš bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un mūsu ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās;
B. tā kā zaļā infrastruktūra palīdz dabai pilnībā izvērst ekosistēmas pakalpojumu potenciālu, kurus tā var sniegt sabiedrībai;
C. tā kā jānovērš bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, lai dabas kapitālu saglabātu esošajām un nākamajām paaudzēm;
D. tā kā antropogēnā slodze Eiropas Savienībā apdraud bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu integritāti, īpaši dabisko dzīvotņu fragmentācijas un iznīcināšanas, klimata pārmaiņu un daļēji dabīgu dzīvotņu izmantošanas intensifikācijas dēļ;
E. tā kā bioloģiskā daudzveidība un cilvēku sabiedrības labklājība ir cieši saistītas;
F. lai Savienībā saglabātu un nostiprinātu bioloģisko daudzveidību, ir svarīgi samazināt fragmentāciju un paplašināt ekoloģisko tīklojumu;
G. tā kā bioloģiskās daudzveidības jomā noteiktais Aiči 11. mērķis ir panākt, lai „līdz 2020. gadam vismaz 17 % sauszemes un iekšzemes ūdens baseinu platības un 10 % piekrastes un jūras teritoriju platības, sevišķi to, kas ir īpaši nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu kontekstā, būtu aizsargātas, izveidojot efektīvi un pārdomāti apsaimniekotas, ekoloģiski reprezentatīvas un labi tīklotas aizsargājamo teritoriju sistēmas un veicot citus efektīvus teritoriju aizsardzības pasākumus, un tie ir iekļauti plašākā sauszemes ainavu un jūras ainavu tīklā”;
H. tā kā ražības un lauksaimniecības vēsturiskā mantojuma aspektā, kā arī lauksaimnieciskās darbības telpiskās un zemes izmantošanas plānošanas ietekmes dēļ zaļā infrastruktūra un lauksaimniecība ir cieši saistītas;
I. tā kā pieredze liecina, ka zaļās infrastruktūras projekti dod ievērojamas iespējas dabas integrēšanai sabiedrībā, tostarp arī pilsētvidē, kurā dzīvo arvien lielāka iedzīvotāju daļa, un tā kā šie cilvēki ļoti spēcīgi izjūt t. s. pilsētas siltuma salu ietekmi;
J. tā kā informācija par ainavu zaļās infrastruktūras izveidošanu, aizsardzību, paplašināšanu un efektīvu izmantošanu būtu jāizplata ieinteresētajām personām un jāpublicē;
K. . tā kā pieredze liecina, ka infrastruktūras projektu plānošana un attīstīšana ir galvenie posmi, kuru laikā jāizpilda gan ekoloģijas prasības, gan jāapmierina ekonomikas un sabiedrības vajadzības pilsētvides un lauku ainavās;
L. tā kā reģionālās un pilsētu infrastruktūras programmās un projektos ar ES līdzfinansējumu būtu jāiekļauj zaļās infrastruktūras elementi un jāmazina ietekmes uz esošajām ekosistēmām, lai palielinātu šādu programmu un projektu vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus;
M. tā kā zaļā infrastruktūra nodrošina daudzus dažādus ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus, pateicoties dabiskiem risinājumiem, kas parasti ir lētāki un ilgtspējīgāki un var veicināt jaunu darba vietu radīšanu;
N. tā kā ieguldījumiem zaļajā infrastruktūrā parasti ir augsts ienesīgums,
Vispārīgas piezīmes
1. atzinīgi novērtē paziņojumu par zaļo infrastruktūru un Komisijas nodomu tiekties aktīvi sasniegt tajā izvirzītos mērķus;
2. atzīst zaļās infrastruktūras svarīgo nozīmi Eiropas dabas kapitāla, dabisko dzīvotņu un sugu efektīvai aizsardzībai un ūdenstilpju labas ekoloģiskās kvalitātes saglabāšanai;
3. uzsver ieguldījumu, ko zaļā infrastruktūra var dot daudzo 2020. gadam izvirzīto Savienības mērķu sasniegšanā un uzsver tās neatliekamas izvēršanas un iekļaušanas nepieciešamību daudzgadu finanšu shēmas īstenošanas līdzekļos, lai reāli sasniegtu Savienības bioloģiskās daudzveidības mērķus;
4. atzīst, ka zaļās infrastruktūras izvēršana palīdzēs Savienībai izpildīt starptautiskās saistības, kas noteiktas Aiči mērķos bioloģiskās daudzveidības jomā un Stratēģiskajā plānā bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam;
5. atzinīgi novērtē zaļās infrastruktūras inovatīvo pieeju, kas nodrošina izmaksu lietderības paaugstināšanos ar daudziem ieguvumiem un risinājumiem, ar kuriem var saskaņot izvirzītos vides, sociālos un ekonomiskos mērķus;
Iekļaušana dažādās politiku jomās
6. uzsver nepieciešamību zaļo infrastruktūru iekļaut visās ES nozaru politikas jomās un attiecīgajos finanšu pasākumos, par piemēriem izmantojot dalībvalstu labāko praksi;
7. norāda, ka zaļajai infrastruktūrai var būt īpaši svarīga nozīme pilsētās, kur jau patlaban dzīvo arvien lielāka iedzīvotāju daļa un kur tā var sniegt tādus pakalpojumus kā tīrs gaiss, temperatūras regulācija un vietēja rakstura siltuma salu efekta samazināšana, atpūtas zonas, aizsardzība pret plūdiem, lietus ūdens aizturēšana un plūdu novēršana, gruntsūdens līmeņa uzturēšana, bioloģiskās daudzveidības atjaunošana vai tās zaudēšanas apturēšana, ekstrēmu ārkārtēju laika apstākļu ietekmes un to seku mazināšana, iedzīvotāju veselības nostiprināšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, cita starpā nodrošinot ikvienam piekļūstamas un izmaksu ziņā pieejamas aktīvās atpūtas zonas; uzsver zaļās infrastruktūras un sabiedrības veselības saistību un uzskata, ka ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā ir ieguldījumi arī sabiedrības veselībā;
8. uzsver zaļās infrastruktūras kā Natura 2000 tīkla palīgelementa devumu šā tīkla vienotības un noturības nostiprināšanai, kas kalpo Eiropas dabas svarīgāko sugu un dzīvotņu aizsardzībai un veicina ekosistēmas pakalpojumu uzturēšanu, kuru aptuvenā vērtība ir vairāki simti miljardi euro gadā; norāda šajā sakarībā uz Natura 2000 tiesību aktu un zaļās infrastruktūras iniciatīvas savstarpējo papildināmību;
9. mudina dalībvalstis zaļo infrastruktūru integrēt un to noteikt kā prioritāti telpiskajā un zemes izmantošanas plānošanā, visos lēmumu pieņemšanas līmeņos (vietējā, reģionālā un valsts) apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm uz vietas un vietējiem iedzīvotājiem un veicinot viņu izpratni, izmantojot izglītošanas kampaņas, un aicina Komisiju sniegt atbalsta norādes un noteikt kritērijus šajā jomā, lai nodrošinātu, ka zaļā infrastruktūra visā Savienībā kļūst par telpiskās plānošanas un teritorijas attīstīšanas standarta daļu; norāda, ka atļaujas procedūrās attīstīšanai no jauna vai pelēkajai infrastruktūrai jānodrošina pilnīgs novērtējums visām negatīvajām ietekmēm uz ekosistēmām un esošo zaļo infrastruktūru, lai novērstu un mazinātu šādas ietekmes un ilgtermiņā nodrošinātu reālas sociālās priekšrocības;
10. mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus ES finansēšanas instrumentus, tostarp kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus, jo īpaši instrumentus ekoloģiski nozīmīgām platībām, zaļās infrastruktūras atbalstam gadījumos, kad tas ir lietderīgi, lai nodrošinātu daudzus un dažādus ekosistēmu pakalpojumus un dabas procesu aizsardzību lauku un pilsētu teritorijās; aicina Komisiju regulāri sniegt ziņojumus Parlamentam par KLP līdzekļu izlietojumu zaļās infrastruktūras atbalstam; uzsver šajā sakarā zaļās infrastruktūras svarīgo nozīmi bišu aizsardzībā un tādējādi efektīvas apputeksnēšanas nodrošināšanā;
11. uzsver zaļās infrastruktūras vēlamo ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu, jo tai ir pozitīva ietekme uz oglekļa krāju un siltumnīcefekta gāzu bilanci, īpaši attiecībā uz kūdrājiem, daļēji apsaimniekotiem un dabiska meža masīviem un mežaudzēm, kā arī citām ar oglekli bagātām ekosistēmām, šādi sekmējot ES klimata pārmaiņu politikas īstenošanu;
12. atbalsta centienus piekrastes teritorijās apvienot telpisko plānošanu un zaļās infrastruktūras attīstīšanu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu piekrastes zonu ainavas ilgtspējīgu attīstību;
13. atzīmē zaļās infrastruktūras svarīgo nozīmi, pielāgojoties klimata pārmaiņām, jo tā paaugstina Natura 2000 teritoriju ekoloģisko harmoniju, veicina sugu pārvietošanos un to izplatīšanos Natura 2000 teritorijās un starp tām, un nodrošina ainavas mēroga pielāgošanu bioloģiskajai daudzveidībai, tādējādi dodot ieguldījumu ES dabas politikas jomu īstenošanā, un arī veicina un nodrošina ekosistēmu pielāgošanu citām nozarēm, tostarp ūdenssaimniecībai un nodrošinātībai ar pārtiku;
14. uzskata, ka dalībvalstīm — jo īpaši tām, kurām ir jūras robeža — ir svarīgi izveidot zaļo infrastruktūru apkārt ostu teritorijām un attīstīt transporta shēmas, kas veicina šo teritoriju nekaitīgumu videi;
15. vērš uzmanību uz faktu, ka risku samazināšanos, kas saistīti ar dabas katastrofām — kā plūdiem vai mežu ugunsgrēkiem — veicina tādas zaļās infrastruktūras izveidošana vai atjaunošana kā dabiskās palienes, mežu masīvi, mitrāji u. c., kas var palielināt noturību pret katastrofām un veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, un var būtiski samazināt attiecīgās izmaksas sabiedrībai;
16. uzsver nepieciešamību šajā politikas jomā pilnībā iekļaut mežsaimniecības nozari, lai izmantotu daudzos ieguvumus, ne tikai koksni un biomasu, ko dod ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un dabīgo mežaudžu aizsardzība, un atjaunot fragmentētos vai izpostītos mežu masīvus;
17. atzinīgi novērtē iniciatīvu popularizēt zaļo infrastruktūru kā instrumentu, kas veicina ūdens infiltrāciju, novērš eroziju un nodrošina gruntsūdens līmeņa saglabāšanos, tādēļ pareiza Ūdens pamatdirektīvas, Plūdu direktīvu un attiecīgo plānā paredzēto tiesību aktu par ūdeni pareiza īstenošana veicina arī piekrastes teritoriju integrētu pārvaldību un jūras teritoriju telpisko plānošanu;
18. uzsver svarīgo nozīmi, kāda ir zaļās infrastruktūras prasību pienācīgai integrācijai ES strukturālo un kohēzijas politikas instrumentu īstenošanā, jo īpaši pilsētvides zaļās infrastruktūras finansēšanai, un mudina kompetentās iestādes sekmēt attiecīgu rīcību;
19. uzsver nepieciešamību zaļo infrastruktūru integrēt darbības programmās saskaņā ar ES finansēšanas instrumentiem 2014.–2020. g. periodam;
20. mudina Komisiju laikus, t.i., līdz 2013. gada beigām pabeigt paziņojumā minēto atbalsta norāžu materiālu, lai attiecīgo politiku jomās virzītu sapratni par zaļo infrastruktūru un to popularizētu attiecīgajās politikas jomās, un nodrošināt finansēšanas iespējas ar darbības programmu starpniecību;
21. aicina dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes veiksmīgi izmantot esošās finansēšanas iespējas, lai veicinātu investīcijas koordinētos un saskaņotos infrastruktūras projektos;
Zaļās infrastruktūras stratēģijas izstrādāšana
22. uzsver nepieciešamību zaļās infrastruktūras investīcijās plašāk iesaistīt privāto sektoru un aicina Komisiju un EIB ātri izveidot un ieviest finansēšanas mehānismu zaļās infrastruktūras un citu ar dabas kapitālu saistīto projektu investīciju atbalstam, tostarp inovatīvus finansēšanas mehānismus, vienlaikus arī izvērtējot reālo atbalstu ekosistēmas funkcijām ilgtermiņā; uzsver, ka jāmeklē arī citi vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa finansēšanas avoti;
23. pārliecināts, ka zaļās infrastruktūras izvēršanai jābalstās uz drošiem datiem un dziļām zināšanām, un aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas Vides aģentūru, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu, ka Savienība pilnveido kompetences attiecībā uz ekosistēmu un attiecīgo ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu un ka šī informācija un zināšanas tiek pienācīgi ņemtas vērā, tostarp tādu projektu plānošanā un īstenošanā, kuriem ir ES līdzfinansējums;
24. mudina Komisiju sekmēt pētniecības, inovāciju, veiktspējas palielināšanas, izglītības, informācijas izplatīšanas, izpratnes veicināšanas un sabiedrības informēšanas projektus šajā jomā un atbalstīt informācijas apmaiņu un paraugpraksi; norāda, ka zaļās infrastruktūras izveidošanu veicina prasmes un personāla apmācība, kas ir spējīgs izmantot šo inovatīvo pieeju un pienācīgi novērtēt priekšrocības, ko dod ekosistēmas, jo īpaši tādās nozarēs kā ūdensapgāde un attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana, būvniecība, ārkārtējo situāciju pārvaldība, lauksaimniecība, tūrisms un veselības aprūpe;
25. uzskata, ka galvenais nosacījums, bez kura ticamu zaļās infrastruktūras politiku īstenot nav iespējams, ir tās integrēšana visās politikas jomās;
26. uzsver zemes īpašnieku un pārvaldītāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pilsoniskās jeb amatierzinātnes, iedzīvotāju atbildības un sabiedrības līdzdalības lomu, kas var būtiski veicināt zaļās infrastruktūras projektu plānošanu, īstenošanu, uzturēšanu un uzraudzību vietējā līmenī, un mudina dalībvalstis veicināt šos procesus;
27. piekrīt stratēģijas izveidošanai, kas sastāv no prioritāšu asu noteikšanas Eiropas zaļās infrastruktūras projektiem un uzsver plašāku pārrobežu starpreģionālo stratēģiju un projektu nepieciešamību;
28. noteikti atbalsta paziņojumā minēto TEN-G iniciatīvu un aicina Komisiju līdz 2015. gadam izstrādāt TEN-G shēmu;
29. uzsver zaļās infrastruktūras inovāciju potenciālu un svarīgo lomu, kas šajā jomā var būt MVU; atgādina, ka vienotiem standartiem, sertifikācijai un marķējumam būtu jāizveido nosacījumi zaļās infrastruktūras investīcijām un jārada apstākļi darbības sākšanai šajā virzienā;
30. sagaida bioloģiskās daudzveidības stratēģijas pārskatīšanu 2015. gadā, tai sekojošo paziņojuma par zaļo infrastruktūru pārskatīšanu 2017. gadā, lai veicinātu zaļās infrastruktūras nostiprināšanu attiecīgos ES līmeņa investīciju plānos, kā arī attiecīgo politikas jomu starpposma pārskatīšanu (KLP „veselības pārbaudi”, REGIO starpposma pārskatīšanu, u. c.);
o o o
31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.