Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju(1) un 2013. gada 12. septembra rezolūciju(2) par situāciju CĀR,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2013. gada 24. janvāra Rezolūciju Nr. 2088(2013), 2013. gada 10. oktobra Rezolūciju Nr. 2121(2013) un 2013. gada 5. decembra Rezolūciju Nr. 2127(2013),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2013. gada 15. novembra ziņojumu un ģenerālsekretāra pārstāvja un ANO reģionālā biroja Centrālāfrikā vadītāja Abu Moussa ziņojumu,

–  ņemot vērā Centrālāfrikas Republikas ministru prezidenta Nicolas Tiangaye aicinājumu starptautiskajai kopienai sniegt palīdzību, ko viņš izteica uzrunas laikā Apvienoto Nāciju Organizācijā;

–  ņemot vērā CĀR iestāžu 2013. gada 20. novembra vēstuli, kurā tās aicināja Francijas bruņotos spēkus atbalstīt MISCA,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieka Jan Eliasson informatīvo paziņojumu 2013. gada 25. novembra ANO Drošības padomes sanāksmē,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 21. decembra, 2013. gada 1. un 11. janvāra, 2013. gada 25. marta, 2013. gada 21. aprīļa, 2013. gada 27. augusta un 2013. gada 5. decembra paziņojumus par Centrālāfrikas Republiku,

–  ņemot vērā ES humānās palīdzības un civilās aizsardzības komisāres 2012. gada 21. decembra paziņojumu par jaunu konfliktu Centrālāfrikas Republikā un 2013. gada 10. septembra paziņojumu par krīzes saasināšanos Centrālāfrikas Republikā,

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā to, ka 2013. gada maijā izveidota Starptautiskā kontaktgrupa Centrālāfrikas Republikas jautājumos reģionālas, kontinenta mēroga un starptautiskas rīcības koordinācijai, lai šīs valsts pastāvīgajām problēmām rastu ilgstošu risinājumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas tikšanos 2013. gada 3. maijā Brazavilā (Kongo Republika), kurā apstiprināja pārejas ceļvedi un izveidoja īpašu fondu, lai palīdzētu CĀR,

–  ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas trešajā sanāksmē Bangi 2013. gada 8. novembrī pieņemto deklarāciju par CĀR,

–  ņemot vērā Starptautiskās krimināltiesas (ICC) 1998. gada Romas statūtus, ko CĀR ratificēja 2001. gadā,

–  ņemot vērā Starptautiskajai Konvencijai par bērna tiesībām pievienoto fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā, kuru ir parakstījusi CĀR,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2013. gada 13. novembrī izdoto paziņojumu presei par situāciju CĀR,

–  ņemot vērā to, ka Āfrikas Savienības Miera un drošības padome 2013. gada 10. oktobrī pieņēma jaunu operāciju koncepciju,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2013. gada 13. novembra paziņojumu, kurā tā atzinīgi vērtē plānoto Francijas bruņoto spēku kontingenta pastiprināšanu, lai labāk atbalstītu MISCA,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2013. gada 19. jūnija rezolūciju par Centrālāfrikas Republiku,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju paziņojumu 2013. gada 27. novembrī Adisabebā (Etiopijā),

–  ņemot vērā ES Padomes 2013. gada 21. oktobra secinājumus par Centrālāfrikas Republiku,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

Vardarbība

A.  tā kā 2012. gada beigās CĀR sākās kaujas un Séléka nemiernieki sagrāba varu no agrākā prezidenta François Bozizé 2013. gada martā, CĀR ir iestājies haoss, izraisot nopietnu pārtikas un medikamentu trūkumu;

B.  tā kā kopš Séléka koalīcijas militārās uzvaras 2013. gada 24. martā un varas sagrābšanas šīs koalīcijas dalībnieki ir izdarījuši daudz nežēlību, izvarošanu, noziegumu, fiziskas vardarbības aktu un zādzību, kā arī laupīšanu un citu cilvēktiesību pārkāpumu gan galvaspilsētā, gan provincēs, un uz viņiem nav attiecinātas nekādas kontroles; tā kā arvien vairāk tiek izmantoti bērni karavīri un pieaug seksuālā vardarbība;

C.  tā kā vardarbības aktus veic arī citas bruņotās grupas, no kurām dažas apgalvo, ka tās atbalsta bijušo prezidentu Bozizé;

D.  tā kā kopš 2013. gada 5. decembra 72 stundās Bangi bojā gāja 400 cilvēku;

E.  tā kā karš tiek padarīts par reliģiju karu, par ko liecina nožēlojams kristiešu kopienu stāvoklis, un tā kā, neraugoties uz reliģisko līderu kopīgiem centieniem izvairīties no konfesiju kara un saglabāt reliģiju un kopienu tradicionālo mierīgo līdzāspastāvēšanu, situācija var kļūt nekontrolējama, ja vien tā netiks pienācīgi risināta;

F.  tā kā pastāv iespējamība, ka karadarbība var izplatīties visā reģionā, jo, ja CĀR kļūs par patvērumu teroristiem, narkotiku tirgoņiem, džihādistiem un bandītiem, tiks ietekmētas arī kaimiņvalstis; tā kā Kamerūnas iestādes uz laiku slēdza robežu ar CĀR pēc tam, kad Séléka nemiernieki bija uzbrukuši pierobežas pilsētai Toktoio un nogalinājuši Kamerūnas robežsargu;

G.  tā kā šos vardarbības aktus veic grupas, kas ir bruņotas ar moderniem ieročiem un dažiem smagā bruņojuma veidiem;

H.  tā kā bruņotie konflikti ir kļuvuši tādi, kuriem arvien vairāk raksturīga pašfinansēšanās, jo nemiernieku grupas, kriminālie tīkli, algotņi un „laupītājvalstu” vadītāji arvien vairāk ir balstījušies uz ieņēmumiem no dabas resursiem, lai finansētu militārās darbības;

I.  tā kā valsts pārejas iestādes nespēj kontrolēt tos, kas ir atbildīgi par vardarbību, kā arī nespēj pildīt savus pienākumus attiecībā uz iedzīvotāju aizsardzību;

J.  tā kā vardarbība, kas pārņēmusi CĀR, liek steidzami rīkoties, lai brīdinātu par iespējamiem liela mēroga noziegumiem pret CĀR iedzīvotājiem, un apdraud citu reģiona valstu stabilitāti;

K.  tā kā pastāv risks, ka situācija CĀR var radīt labvēlīgu vidi pārnacionālu kriminālo darbību attīstībai;

Drošība

L.  tā kā, lai gan CĀR ir izvietots 1 300 cilvēku liels Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECCAS) bruņoto spēku kontingents, tas nav spējis novērst šīs valsts grimšanu nelikumībās;

M.  Tā kā ANO Drošības padome, vienprātīgi pieņemot Rezolūciju Nr. 2127(2013), atļāva palielināt Francijas un Āfrikas karaspēka militārās darbības, lai atjaunotu drošību un aizsargātu civiliedzīvotājus CĀR, noteica ieroču embargo un lūdza Apvienoto Nāciju Organizāciju sagatavoties iespējamai miera uzturēšanas misijai;

N.  tā kā 2013. gada 26. novembrī ģenerālis Jean-Marie Michel Mokoko (Kongo) ir iecelts par Āfrikas Savienības īpašo pārstāvi Centrālāfrikas Republikā un šajā valstī dislocēto Āfrikas spēku komandieri;

O.  tā kā MISCA varēs izmantot savu karaspēku 12 mēnešus, ko pārskatīs pēc sešiem mēnešiem, un tās uzdevums būs aizsargāt civiliedzīvotājus, atjaunot kārtību un drošību, stabilizēt situāciju valstī un radīt apstākļus, kas veicinātu humānās palīdzības sniegšanu;

P.  tā kā ANO miera uzturēšanas misijas nosūtīšana, uz ko aicināja Āfrikas Savienība un kas ir paredzēta ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2127 (2013), radītu iespēju nodrošināt pastāvīgu finansiālo atbalstu darbībai;

Q.  tā kā saskaņā ar ANO ģenerālsekretāra ziņojumu ANO darbībai, lai tā būtu efektīva, būtu nepieciešams mobilizēt no 6 000 līdz 9 000 miera uzturētāju;

Cilvēktiesības

R.  tā kā sabiedriskās kārtības pārkāpumi un uzbrukumi CĀR patlaban ir izvērtušies par humanitāru katastrofu un nopietni apdraud arī reģionālo drošību;

S.  tā kā civiliedzīvotāju nogalināšanas, māju dedzināšanas un pamata infrastruktūras iznīcināšanas dēļ pusmiljonam cilvēku nācās pamest valsti, kurā ir 4,6 miljoni iedzīvotāju, un doties bēgļu gaitās;

T.  tā kā 2013. gada 4. septembrī Bangi Tiesas prokurors pieprasīja 10 gadu cietumsodu 24 bijušajiem Séléka nemierniekiem, kas tika saukti pie atbildības pirmajā tiesas procesā par pārkāpumiem, kas izdarīti CĀR;

U.  tā kā daudzi cilvēktiesību pārkāpēji un kara noziegumu izdarītāji nav atklāti izmeklēšanas ceļā un sodīti; tā kā šāda situācija veicina nesodāmības gaisotni un ir pateicīga turpmāko noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai;

Humanitārie jautājumi

V.  tā kā, nesen veicot nodrošinājuma ar pārtiku ārkārtas novērtējumu, atklājās, ka 484 000 cilvēkiem šajā valstī draud bads;

W.  tā kā, ņemot vērā krīzes nopietnību, humanitārās organizācijas darbojas tikai pilsētās, jo to nosaka drošības apsvērumi un nepietiekamais finansējuma līmenis;

X.  tā kā nestabilitāte ir likusi 70 % bērnu pamest skolas;

Y.  tā kā Eiropas Savienība joprojām turpina regulāru politisko dialogu ar CĀR un aizvien ir galvenais palīdzības sniedzējs šai valstij, palielinot tās humanitāro palīdzību par 8 miljoniem eiro līdz 20 miljoniem eiro; tā kā šī ES palīdzība nav pietiekama un tā kā šādas saistības jāuzņemas arī citiem starptautiskajiem partneriem;

Attīstība

Z.  tā kā krīzes sarežģītība nosaka, ka reakcijai uz to ir jābūt globālai un konsekventai, integrētai un daudzdimensionālai, jo militāra iejaukšanās viena pati nespēj atrisināt šīs problēmas;

AA.  tā kā ir svarīgi vietējā līmenī īstenot plašu un visaptverošu pieeju, kurā tiktu ņemta vērā CĀR dabas resursu pārvaldības, miera, drošības un attīstības jautājumu savstarpējā saikne, lai panāktu ilgstošu risinājumu;

AB.  tā kā ir jāsniedz nozīmīga starptautiskā palīdzība;

AC.  tā kā Kimberley procesā tika pieņemts lēmums apturēt CĀR dalību tajā;

AD.  tā kā, neskatoties uz neskaidro situāciju CĀR, ES nekad nav apturējusi attīstības sadarbību ar šo valsti, un tā kā ES joprojām ir lielākais humanitārās palīdzības sniedzējs; tā kā 2013. gada 5. decembrī ES piedāvāja 50 miljonus eiro afrikāņu vadītai starptautiska atbalsta misijai CĀR, lai sekmētu valsts stabilizāciju un vietējo iedzīvotāju aizsardzību un radītu apstākļus, kuros varētu sniegt humanitāru palīdzību un reformēt drošības un aizsardzības nozari,

Vardarbība

1.  stingri nosoda nopietnos humanitāro tiesību pārkāpumus un plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši agrāko Séléka vienību un kaujinieku grupējumu, piemēram, kā anti-balaka apzīmēto spēku, izdarītos pārkāpumus, tostarp nogalināšanu bez tiesas sprieduma, tūlītēju nāvessodu izpildi, piespiedu pazušanas, patvaļīgus arestus un ieslodzījumu, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un vardarbību uz dzimuma pamata un bērnu vervēšanu militāru operāciju veikšanai; pauž dziļas bažas par jaunu vardarbības un atriebības uzliesmojumu, kas ir pārņēmis CĀR un situāciju var pasliktināt tiktāl, ka tā kļūst nekontrolējama, ņemot vērā, ka tiek izdarīti vissmagākie starptautisko tiesību pārkāpumi, piemēram, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci; tik pat lielā mērā ir nobažījies par blakusefektiem, kuru dēļ var tikt destabilizēts viss reģions;

2.  pauž nopietnas bažas par situāciju CĀR, ko raksturo pilnīgs likumības un kārtības sabrukums un tiesiskuma trūkums, kā arī vardarbība reliģisko strāvojumu starpā; nosoda neseno vardarbību, kas valstī vēl vairāk pasliktinājusi pat pašus nepieciešamākos pamatpakalpojumus un saasinājusi jau tā smago humanitāro stāvokli, no kā cieš visi tās iedzīvotāji;

3.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes lēmumu par ieroču embargo, kas noteikts pret CĀR;

Drošība

4.  atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes saskaņā ar ANO statūtu VII nodaļu pieņemto Rezolūciju Nr. 2127 (2013) un prasa to ātri īstenot, lai CĀR apturētu turpmāko vardarbību un nedrošību;

5.  atzinīgi vērtē Francijas bruņoto spēku ātru nosūtīšanu saskaņā ar ANO Drošības padomes doto atļauju un šo spēku darbību, kas tiek īstenota, lai apturētu vardarbību, aizsargātu civilos iedzīvotājus un atbruņotu kaujinieku grupējumus;

6.  piemin divus Francijas kareivjus, kas cīnījās kopā ar Āfrikas spēkiem un gāja bojā savas misijas pirmajā dienā, aizstāvot CĀR civilos iedzīvotājus;

7.  atzinīgi vērtē joprojām īstenotos starptautiskos pūliņus atjaunot kārtību, tostarp stiprināt ECCAS MICOPAX miera uzturēšanas spēkus un tos padarīt par Centrālāfrikas starptautiskas atbalsta misijas (MISCA) miera uzturēšanas spēkiem, par kuriem atbildētu Āfrikas Savienība;

8.  aicina starptautisko kopienu veikt visus nepieciešamos finanšu, militāros un cita veida ieguldījumus, lai palielinātu Āfrikas starptautiskās pamata drošības spēku klātbūtni un nodrošinātu šo spēku pilnvaru izpildi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē 50 miljonus eiro, ko ES piešķīrusi, atbalstot AFISMA-CAR;

9.  pauž nožēlu par ANO miera uzturēšanas operācijas lēno īstenošanu un par laiku, kas Drošības padomei ir nepieciešams, lai pilnvarotu saskaņā ar ANO statūtu VII nodaļu;

10.  turklāt uzskata par nepieciešanu novērst konfliktu sekas, jo īpaši, veicot bruņoto spēku un drošības spēku reformu, demilitarizāciju, demobilizāciju un bijušo kaujinieku reintegrāciju, ievērojot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2121 (2013), kā arī bēgļu repatriāciju, nodrošinot valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos savās mājās un īstenojot reāli dzīvotspējīgas attīstības programmas;

11.  prasa Eiropas Savienības Padomei noskaidrot iespēju apmācīt un atbalstīt MISCA pēc AMISON parauga, lai palielinātu Āfrikas bruņoto spēku spēju pašiem plānot un veikt miera iedibināšanas operācijas;

12.  konstatē, ka nesenās Mali un CĀR notikušās krīzes apliecina nepieciešamību Āfrikas kontinentam izveidot pašiem savu kontinentālu un optimālu militāro spēju; tāpēc aicina ES un dalībvalstis pastiprināt atbalstu 2013. gada jūnijā izveidoto Āfrikas tūlītējās reaģēšanas uz krīzēm spēku (Caric) efektīvai darbībai praksē, ņemot vērā, ka šie spēki neizbēgami bija jāizveido, lai nodrošinātu ātru Āfrikas Savienības Āfrikas rezerves spēku kaujas gatavību un ka šo spēku izveide bija sākotnēji plānota 2010. gadā.

13.  vēlas, lai tiktu pastiprināta reģionālā sadarbība, cīnoties pret „Tā kunga pretestības armiju”;

Cilvēktiesības

14.  uzskata, ka par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro pārkāpumiem vainīgie nedrīkstētu palikt nesodīti; prasa ziņot par šādu pārkāpumu veicējiem, viņus atklāt, saukt pie atbildības un sodīt saskaņā ar valsts un starptautiskajām krimināltiesībām; uzsver, ka šajā sakarībā par situāciju CĀR jau ir iesniegums Starptautiskajai Krimināltiesai un ka saskaņā ar šīs tiesas statūtiem genocīda noziegumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, kā arī atzinīgi vērtē SKT prokurora 2013. gada 7. augusta paziņojumu;

15.  prasa veikt steidzamus pasākumus, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, nodrošinātu viņu aizsardzību un pārtrauktu šādu noziegumu veicēju nesodāmību;

16.  jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome izveidoja izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu ziņojumus par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, ko CĀR kopš 2013. gada janvāra veikušas visas puses; aicina visas puses pilnībā sadarboties ar šo komisiju, lai nodrošinātu, ka šo briesmīgo noziegumu veicēji tiktu saukti pie atbildības;

17.  mudina pilnībā sadarboties ar Sankciju komiteju, kas izveidota ar ANO Drošības padomes rezolūciju 2127 (2013);

18.  aicina CĀR iestādes ievērot saistības, kas noteiktas Starptautiskās krimināltiesas Romas Statūtos, kurus viņu valsts ir parakstījusi;

19.  prasa turpināt ievērot valsts un starptautiskās saistības attiecībā uz bērnu rekrutēšanas un izmantošanas aizliegumu bruņotajos spēkos un bruņotās grupās;

Humanitārais stāvoklis

20.  atzinīgi vērtē ES gaisa humānā koridora izveidi ar Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta no 9. decembra organizētu lidojumu starpniecību nolūkā pastiprināt starptautiskos pūliņus, lai stabilizētu situāciju CĀR, nodrošinot, ka humānā palīdzība sasniedz tos, kam tā visvairāk nepieciešama; atzinīgi vērtē Eiropas Ārējās darbības dienesta un humānās palīdzības lietu komisāra centienus aktīvi reaģēt uz šo situāciju;

21.  aicina starptautisko sabiedrību saglabāt CĀR kā vienu no darba kārtības prioritātēm un atbalstīt šo neaizsargāto valsti; šajā sakarībā uzsver, ka sabiedrībai, kas sniedz humāno palīdzību, ir arī jāsaglabā savas saistības attiecībā uz CĀR, neskatoties uz pašreizējo politisko un drošības situāciju, un jāpiešķir pietiekami resursi, lai reaģētu uz medicīnisko un humanitāro krīzi, ar ko saskaras šī valsts; pauž bažas par ierobežotajām iespējām sniegt pienācīgu humāno palīdzību un pauž nosodījumu par uzbrukumiem humānās palīdzības sniedzējiem; aicina visas konfliktā iesaistītās puses un jo īpaši Séléka garantēt drošu un netraucētu piekļuvi humānās palīdzības sniegšanas un glābšanas organizācijām;

22.  atzinīgi novērtē ES pieaugošo atbalstu humānās krīzes risināšanai CĀR un aicina ES un tās dalībvalstis galvenos līdzekļu devējus šai valstij pilnveidot savas darbības koordināciju ar citiem līdzekļu devējiem un starptautiskajām organizācijām, lai pienācīgi nodrošinātu neatliekamās humānās vajadzības un mazinātu Centrālāfrikas Republikas tautas ciešanas;

Attīstība

23.  aicina Starptautisko kontaktgrupu par CĀR nodrošināt šai valstij vajadzīgo finanšu atbalstu, lai garantētu dzīvotspējīgu ekonomisko attīstību, atjaunotu darbojošos valsts pārvaldi un pakalpojumus un ieviestu darboties spējīgas demokrātiskās iestādes, kas spēj aizsargāt pilsoņus;

24.  uzsver, ka visaptverošs politisks risinājums, tostarp ieņēmumu taisnīga sadalīšana ar valsts budžeta starpniecību, ir pilnīgi nepieciešams krīzes atrisināšanai un virzībai uz ilgtspējīgu attīstību reģionā;

25.  pauž nosodījumu par dabas resursu nelikumīgo izmantošanu CĀR;

26.  uzskata, ka pārredzamība un sabiedrības uzraudzība ieguves rūpniecībā ir būtiska efektīvai ieguves pārvaldībai un ieguves un eksporta uzņēmumu darbības un ienākumu publiskošanai;

27.  prasa ar starptautiskās sabiedrības starpniecību veikt pasākumus, lai stiprinātu centienus atrisināt politisko krīzi un izveidotu tiesu sistēmu un administratīvo infrastruktūru, piešķirot īpašu prioritāti pamata pakalpojumu atjaunošanai tieslietu, veselības aprūpes un izglītības jomā; prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu un veicinātu tiesības uz izglītību, kā arī prasa valdībai pastiprināt centienus īstenot rīcības plānu "Izglītība visiem";

28.  nosoda dabas mantojuma izpostīšanu, jo īpaši malumedniecību (ANO Drošības padomes rezolūcija);

Politiskais process

29.  atkārtoti apņemas atbalstīt CĀR suverenitāti, vienotību un teritoriālo integritāti;

30.  aicina CĀR iestādes nekavējoties īstenot nolīgumus attiecībā uz politisko pāreju, lai varētu sarīkot vēlēšanas un atjaunot konstitucionālo kārtību līdz 2015. gadam;

31.  atkārtoti pauž atbalstu premjerministram Nicolas Tiangaye, ko atbalsta starptautiskā sabiedrība;

32.  prasa atjaunot CĀR civildienestu, lai sarīkotu uzticamas un neapstrīdamas valsts līmeņa vēlēšanas ar mērķi virzīt valsti pa turpmāku demokrātijas ceļu; norāda, ka, neskatoties uz premjerministra N. Tiangaye centieniem, valsts struktūras un kontrole ir samazinājušās gandrīz līdz minimumam; mudina pilsonisko sabiedrību piedalīties debatēs par CĀR nākotni;

33.  prasa, lai pārejas perioda iestādes nodrošinātu sieviešu pilnīgu līdzdalību visos procesa posmos (ANO Drošības padomes rezolūcija);

34.  atzinīgi vērtē to, ka ANO ir apņēmusies "cieši uzraudzīt pārejas perioda pārvaldību";

o
o   o

35.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajai pārstāvei / priekšsēdētāja vietniecei Catherine Ashton, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības institūcijām, ECCAS, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un ES dalībvalstīm un Centrālāfrikas Republikas Pārejas perioda nacionālajai padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0033. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0389.