Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (13176/2013 – C7-0260/2013 – 2013/2145(BUD))

P7_TA(2013)0437 A7-0328/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) (Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2014. finanšu gada budžeta izstrādi — III iedaļa(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2014. finanšu gadam(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2013. gada 28. jūnijā (COM(2013)0450),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas koordinatoru ieteikumus attiecībā uz pilnvarojumu trialogam par 2014. gada budžetu,

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2013. gada 2. septembrī un iesniedza Eiropas Parlamentam 2013. gada 11. septembrī (13176/2013 – C7-0260/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 1/2014, ko Komisija iesniedza 2013. gada 18. septembrī COM(2013)0644,

–  ņemot vērā Reglamenta 75.b pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A7-0328/2013),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  atgādina, ka Parlamenta prioritātes attiecībā uz 2014. gada budžetu ir ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, konkurētspēja, darbvietu radīšana un cīņa pret jauniešu bezdarbu, kā arī ES loma pasaulē; tādēļ atkārtoti pauž atbalstu politikas nostādnēm, ar kurām tiek sekmēta cīņa pret jauniešu bezdarbu, veicināta pētniecība, attīstība un jauninājumi, digitalizācijas programma, konkurētspēja, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), uzņēmējdarbība un pašnodarbinātība, izglītība, profesionālā apmācība, mobilitāte un ārējā palīdzība;

2.  uzstāj, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu darīt visu iespējamo, lai ES budžets tiktu izlietots lietderīgi un lai visiem no tā finansētajiem pasākumiem būtu nepārprotama Eiropas pievienotā vērtība; dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu pēc iespējas kopīgi pildīt uzdevumus un arvien ciešāk sadarboties;

3.  atgādina par savu apņēmību nodrošināt pietiekamu un reālistisku saistību un maksājumu apropriāciju apmēru, kas ļautu sākt programmu īstenošanu, daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam tām paredzot pietiekamu finansējumu, un izvairīties no kavēšanās to īstenošanā, kā arī nodrošināt to, ka tiek veiksmīgi pabeigtas programmas, kuras uzsāka saskaņā ar DFS 2007.–2013. gadam;

4.  tādēļ pauž nožēlu par Padomes lēmumu šogad atkal ieņemt ierasto nostāju, veicot budžeta projektā horizontālus samazinājumus, kuru mērķis ir 2014. gadam mākslīgi samazināt Savienības līdzekļu apjomu kopumā par EUR 240 miljoniem (–0,2 %) saistību apropriācijās un par EUR 1 061 miljoniem (–0,8 %) maksājumu apropriācijās, salīdzinot ar budžeta projektu; līdz ar to salīdzinājumā ar 2013. gada budžetu (ieskaitot budžeta grozījumus Nr. 1–5) ir ievērojami samazinājušās gan saistību apropriācijas (–6 %), gan maksājumu apropriācijas (–6,6 %);

5.  pauž pārsteigumu par to, ka savā nostājā Padome ne tikai nav ņēmusi vērā vienošanos par DFS, kas paredz apropriāciju prioritāru piešķiršanu programmai „Erasmus+”, „COSME” un „Apvārsnis 2020”, bet vēl vairāk samazinājusi apropriāciju apmēru dažām no šīm programmām;

6.  pauž dziļu nožēlu, ka Padome ir samazinājusi saistību un maksājumu apropriācijas visās izdevumu kategorijās; atgādina, ka visvairāk skartas ir 1.a izdevumu kategorija (–0,36 % saistību apropriācijās un –3,6% maksājumu apropriācijās, salīdzinot ar budžeta projektu), 4. izdevumu kategorija (–0,21 % saistību apropriācijās un –2,5 % maksājumu apropriācijās, salīdzinot ar budžeta projektu) un 5. izdevumu kategorija (–1,78 % saistību un maksājumu apropriācijās, salīdzinot ar budžeta projektu); norāda, ka 1.a izdevumu kategorijā un 4. izdevumu kategorijā ir programmas un iniciatīvas, kas ir svarīgas stratēģijas „Eiropa 2020” un ES ārpolitikas mērķu īstenošanai, un ka šie vispārējie samazinājumi ietekmēs Parlamentam prioritāri svarīgas iniciatīvas abās šajās jomās;

7.  uzsver to, ka šie samazinājumi ir tiešā pretrunā ar politisko vienošanos par DFS attiecībā uz apropriāciju prioritāru piešķiršanu, un netiek ņemtas vērā Parlamenta prioritātes, kas bija minētas tā rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2014. gada budžeta izstrādi un ieteikumos attiecībā uz pilnvarojumu trialogam par 2014. gada budžeta projektu;

8.  noraida Padomes argumentu, ka ierosinātie samazinājumi attiecas uz programmām, kuras netiek īstenotas pilnā apmērā vai kuru īstenošanā gūti vāji rezultāti, jo Padomes veiktie saistību apropriāciju samazinājumi galvenokārt skar to jaunās paaudzes daudzgadu programmu īstenošanas spējas, kuras vēl nav uzsāktas; turklāt Padomes veiktie maksājumu apropriāciju samazinājumi ietekmē galvenokārt to programmu pabeigšanu, kuru īstenošanas līmenis ne tikai ir labs, bet pat pārsniedz plānoto (piemēram, 1.a izdevumu kategorijā iekļautā Pētniecības un inovācijas pamatprogramma, programmas „Galileo”, „Muita” un „Fiscalis” un 1.b izdevumu kategorijā iekļautais ESF, ERAF un Kohēzijas fonds); īpaši uzsver, ka ar šādiem maksājumu apropriāciju samazinājumiem pilnībā tiek ignorēts Savienības politikas virzienu un jo sevišķi kohēzijas politikas daudzgadu raksturs; uzsver, ka 52 % no 2014. gada budžeta projektā pieprasītajām maksājumu apropriācijām ir paredzētas to programmu pabeigšanai, kuras uzsāka saskaņā ar DFS 2007.–2013. gadam;

9.  pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem patvaļīgajiem samazinājumiem attiecībā uz administratīvajām un atbalsta pozīcijām svarīgāko ES programmu finansēšanai; uzskata, ka šie samazinājumi negatīvi ietekmētu jaunu programmu veiksmīgu uzsākšanu, jo nepietiekamas administratīvās spējas rada nopietnu risku, ka ES politikas virzienu īstenošana var tikt aizkavēta; pauž nožēlu par dalībvalstu tieksmi vairāk rūpēties par mazsvarīgiem un aplamiem īstermiņa ietaupījumiem, nevis censties panākt ilgtermiņa rezultātus; tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētos izdevumus visās administratīvajās un atbalsta pozīcijās, kuras samazinājusi Padome;

10.  ņem vērā projektu Padomes paziņojumam par maksājumiem, ko Padome pieņēma saistībā ar savu nostāju attiecībā uz 2014. gada budžeta projektu; tomēr pauž pārliecību, ka šis dokuments nevar tikt uzskatīts par pienācīgu politisku garantiju pietiekama un atbilstoša maksājumu līmeņa nodrošināšanai 2014. gadā, ja vien to būtiski neuzlabo; pauž apņēmību nodrošināt nepieciešamos līdzekļus un mainīt pēdējo gadu tendenci, proti, to, ka gada beigās ievērojami pieaug nenokārtoto maksājumu apjoms; tādēļ aicina Padomi vienoties par kopīgu politisku apņemšanos izmantot visus pieejamos līdzekļus saskaņā ar Regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, tostarp iespēju izmantot rezerves neparedzētiem izdevumiem un/vai pārskatīt maksājumu maksimālo apjomu, lai neapdraudētu jaunās programmas un vienlaikus samazinātu nenokārtoto maksājumu apjomu gada beigās;

11.  atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu paziņojumu par to, ka būtu jārod labāks līdzsvars starp saistībām un maksājumiem, lai izvairītos no situācijas, kurā Savienība nespēj pildīt savas juridiskās saistības; pauž apmierinājumu, ka vairākas delegācijas Padomē ir sākušas aktualizēt tos pašus jautājumus, ko Parlaments vairākkārt izvirzījis aizvadīto gadu budžeta procedūrās;

12.  uzskata, ka Padomes lēmums samazināt saistību un maksājumu apropriācijas ir nepieņemams; atgādina, ka saistības atspoguļo Savienības politiskās prioritātes un tās būtu jānosaka ilgtermiņa perspektīvā, ņemot vērā laiku, kad ekonomiskā lejupslīde varētu būt beigusies; tādēļ uzskata, ka kopumā saistību apmērs būtu jāatjauno budžeta projektā noteiktajā līmenī; tomēr plāno palielināt saistību apropriācijas nedaudz virs budžeta projektā noteiktā apmēra atsevišķām budžeta pozīcijām, kas saistītas ar programmām, kuras sniedz tiešus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem, un palīdz sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos prioritāros mērķus, jo tie ir būtiski svarīgi Savienības izaugsmei un konkurētspējai, kā arī tām budžeta pozīcijām, kas saistītas ar Eiropas vērtību izplatīšanu un solidaritāti ārpus Savienības robežām;

13.  tādēļ apropriāciju kopējo līmeni 2014. gadam nosaka EUR 142 625 miljonu un EUR 136 077 miljonu apmērā attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijās;

14.  tādēļ prasa saistību apropriācijās izmantot elastības instrumentu EUR 274,2 miljonu apmērā; uzskata, ka 1.b izdevumu kategorijā elastības instruments stiprinātu Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu, kamēr likumdevējas iestādes panāk galīgo vienošanās par juridisko pamatu, kam saistībā ar DFS jāatspoguļo 2013. gada 27. jūnijā panāktā politiskā vienošanās attiecībā uz kopējiem piešķīrumiem šim fondam, kā arī no struktūrfondiem piešķirtu papildu palīdzību Kiprai, kā valstu un valdību vadītāji par to vienojās 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmē; uzskata, ka 4. izdevumu kategorijā no elastības instrumenta varētu sniegt turpmāku atbalstu humānajai palīdzībai Tuvajos Austrumos;

15.  ikgadējā budžeta procedūrā plāno uzsākt nopietnas diskusijas par ieņēmumu daļu, jo tā ir Savienības budžeta neatņemama sastāvdaļa un nebūtu jānošķir no izdevumu daļas; šajā sakarībā apšauba to, cik pamatoti ir ļaut dalībvalstīm kā administratīvās izmaksas paturēt 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem, un prasa rūpīgāk izvērtēt šo līdzekļu izlietojumu; prasa noteikt reālistiskāku prognozi attiecībā uz gaidāmajiem ieņēmumiem no soda maksām, ko Komisija iekasē no uzņēmumiem par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem konkurences jomā, un prasa turpināt apspriešanos par budžeta pārpalikuma prognozēšanu, lai izvairītos no sarežģītas procedūras, kura citiem nav saprotama un kuras piemērošana pašlaik izpaužas kā šīs summas atdošana dalībvalstīm, attiecīgi samazinot to NKI iemaksas;

Maksājumu apropriācijas

16.  pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi maksājumu apmēru, kā rezultātā ir EUR 9,5 miljardu (9 500 miljonu) (-6,6 %) samazinājums salīdzinājumā ar 2013. gadam pieņemto budžetu (ieskaitot budžeta grozījumus Nr. 1–5); atkārtoti norāda — lai gan DFS 2014.–2020. gadam iekļautais finansējums ir mazāks un ir absolūti nepieciešams ievērot iepriekšējās saistības, Padome turpina akli sekot savai ierastajai stratēģijai un mākslīgi samazināt maksājumu apropriāciju līmeni, neņemot vērā reālās vajadzības un ar dalītas pārvaldības palīdzību relatīvi ietaupot izdevumus, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis it kā saņem atpakaļ daļu no iemaksām;

17.  norāda — tas notiek, neraugoties uz nopietno situāciju saistībā ar maksājumiem jau 2013. gadā, kad budžeta izpilde septembra sākumā par EUR 9 miljardiem un EUR 18 miljardiem pārsniedza tos pašus rādītājus attiecīgi 2012. un 2011. gadā tajā pašā laika posmā; uzsver, ka šāda laba un aizvien pieaugoša līdzekļu apguves spēja norāda, ka Savienības programmas faktiski tiek veiksmīgi īstenotas praksē; pauž apņēmību nodrošināt to, lai mākslīgi ierobežojumi attiecībā uz budžetā iekļautajiem maksājumiem nekavētu pildīt saistības, par kurām iepriekš ir panākta vienošanās;

18.  uzskata, ka — jo īpaši šogad — aplama ir Padomes nostāja, proti, paredzēt mākslīgu rezervi EUR 1 miljarda apjomā zem 2014. gadam paredzētā maksājumu maksimālā apjoma, un to nevar attaisnot, jo īpaši ņemot vērā paredzamo to nenokārtoto maksājumu apjomu 2013. gada beigās, kurus nāksies pārnest uz nākamo gadu;

19.  uzsver to, ka Padomes nostājā nav ņemts vērā dramatiski nepietiekamais maksājumu apropriāciju līmenis, jo īpaši kohēzijas politikas jomā, norāda, ka pašu dalībvalstu sniegtās jaunākās prognozes (2013. gada septembris) par līdz 2013. gada beigām iesniedzamajiem maksājumu pieprasījumiem, ko pārbaudījusi un koriģējusi Komisija, liecina, ka 2013. gada beigās paredzama aptuveni EUR 20 miljardu pārnešana, turklāt pat tad, ja pilnībā būs pieņemta budžeta grozījuma Nr. 2/2013 otrā daļa (budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projekts); atgādina, ka no 2013. gada pārnesti derīgi maksājumu pieprasījumi būs jāatvelk no 2014. gadam pieejamā maksājumu apropriāciju apjoma, to attiecīgi samazinot; uzsver, ka tas ārkārtīgi saspīlēs stāvokli attiecībā uz 2014. gada budžetu, arī tādēļ, ka jāņem vērā nepieredzēti augstais nenokārtoto maksājumu pieprasījumu apjoms un kopumā lielais nesamaksāto saistību līmenis;

20.  pauž izbrīnu par to, ka daži Padomes ierosinājumi attiecībā uz budžeta samazināšanu skar programmas „Apvārsnis 2020” un „COSME”, kā arī ESF programmas, kas formāli un pēc būtības ir tiešā pretrunā gan ar neseno politisko vienošanos par DFS 2014.–2020. gadam attiecībā uz apropriāciju prioritāru piešķiršanu šīm programmām 2014. un 2015. gadā, gan iestāžu apņemšanos visaugstākajā līmenī cīnīties pret jauniešu bezdarbu; turklāt atgādina, ka daļa no Padomes ierosinātā samazinājuma skar budžeta pozīcijas, kas tika pastiprinātas saistībā ar vienošanos par budžeta grozījuma Nr. 2/2013 pirmo daļu;

21.  tādēļ stingri iebilst pret Padomes pieeju maksājumu apropriācijām un groza tās nostāju šajā jautājumā, lai nodrošinātu, ka 2014. gada maksimālā apjoma samazināšana salīdzinājumā ar 2013. gadu negatīvi neietekmē ne to programmu pienācīgu īstenošanu un pabeigšanu, kuras ir iekļautas DFS 2007.–2013. gadam, paturot prātā to, ka Komisijas priekšlikumā 52 % maksājumu apropriāciju ir paredzētas nesamaksāto saistību segšanai, ne arī jaunu programmu sākšanu;

22.  nolemj lielākajā daļā budžeta pozīciju, kurām Padome ir ierosinājusi finansējuma samazinājumu, atjaunot budžeta projektā paredzēto maksājumu apropriāciju apmēru; norāda — lai gan dažās budžeta pozīcijās maksājumu apropriācijas ir palielinātas, bet citās — ievērojami samazinātas, maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms neļauj pienācīgi finansēt Parlamenta noteiktās prioritātes; tādēļ izvērtējot visas iespējas attiecībā uz maksājumu apropriāciju pārdali, ierosina maksājumu apropriācijām EUR 211 miljonu apmērā izmantot elastības instrumentu, lai finansētu humāno palīdzību;

23.  cer, ka 2013. gada 26. septembrī paredzētā iestāžu sanāksme par maksājumiem palīdzēs Parlamentam un Padomei vienoties par šo kopīgo politisko apņemšanos un rast kopēju nostāju budžeta saskaņošanas procesā, neuzsākot nevajadzīgas diskusijas par Komisijas sniegto datu apjomu un kvalitāti, un tādējādi radot iespēju risināt visus ar neveiktiem maksājumiem saistītos jautājumus 2014. gada budžeta izpildes gaitā;

24.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projektu (budžeta grozījuma Nr. 2/2013 otrā daļa), kurā paredzēti papildu EUR 3,9 miljardi, lai segtu maksājumus, kurus bija jāveic 2013. gadā, un kas ir viens no nosacījumiem, lai varētu balsot par DFS regulu; aicina to ātri un pilnībā pieņemt Padomē; atkārtoti pauž 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā par politisko vienošanos attiecībā uz DFS izklāstīto nostāju, proti, ka Parlaments nedos savu piekrišanu DFS regulai vai nepieņems 2014. gada budžetu, kamēr Padome nepieņems budžeta grozījumu Nr. 8/2013, kas attiecas uz budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projekta otro daļu;

1.a izdevumu kategorija

25.  atkārtoti norāda, ka, izņemot finansējumu liela mēroga infrastruktūras projektiem, salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta projektā jau bija paredzēts, ka 1.a izdevumu kategorijā apropriāciju apmērs būs par EUR 1,1 miljardu mazāks; pauž nožēlu par to, ka papildus tam un neņemot vērā visu neseno valstu un valdību vadītāju pausto politisko apņemšanos attiecībā uz mērķu sasniegšanu jomās, uz kurām attiecas šī izdevumu kategorija, Padome nolēma samazināt apropriāciju apmēru 1.a izdevumu kategorijā par vēl EUR 60 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu;

26.  uzsver, ka daļa no Padomes ierosinātajiem samazinājumiem jo īpaši ietekmē programmas, kuras Eiropadome ir noteikusi kā stratēģiskas programmas izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai, proti, programmu „Apvārsnis 2020” (EUR –43,7 miljoni) un „COSME” (EUR –0,5 miljoni); pauž nožēlu, ka tas formāli un pēc būtības ir pretrunā ar politisko vienošanos par DFS, kura paredz arī īpašu elastību cīņā ar jauniešu bezdarbu un pētniecības veicināšanā;

27.  atkārtoti pauž atbalstu ES programmām pētniecības, konkurētspējas, uzņēmējdarbības, inovāciju un sociālās iekļaušanas jomā, kuras ir stratēģijas „Eiropa 2020” svarīgākās sastāvdaļas; tādēļ uzskata, ka ir jāatjauno visas budžeta pozīcijas, kurās Padome ir samazinājusi finansējumu, lai vēl vairāk nevājinātu šo izdevumu kategoriju; turklāt nolemj prioritāri piešķirt līdzekļus atsevišķās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz noteiktām prioritārām jomām, piemēram, programmu „Apvārsnis 2020”, „COSME” un „Erasmus +”, kas nerada pieaugumu, jo kopējais līdzekļu apjoms 2014. -2020.gada DFS šīm programmām netiek mainīts, kā arī palielināt līdzekļu apjomu digitalizācijas programmai, transporta politikai, sociālajam dialogam, „EURES”, programmai „Progress”, mikrofinansēšanai un sociālajai uzņēmējdarbībai, īpašiem ikgadējiem pasākumiem un Eiropas statistikas kvalitātei;

28.  savā lasījumā ņem vērā politisko vienošanos par DFS, kas paredz apropriāciju prioritāru piešķiršanu programmai „Apvārsnis 2020” 2014. gadā EUR 212,2 miljonu apmērā (EUR 106,1 miljons Eiropas Pētniecības padomei un EUR 106,1 miljons Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām), programmai „COSME” EUR 31,7 miljonu apmērā un programmai „Erasmus +” EUR 137,5 miljonu apmērā, tātad kopumā EUR 381,4 miljonu apmērā;

29.  atbalsta arī attiecīgu īstenošanas atlikšanu attiecībā uz EUR 381,4 miljoniem saskaņā ar politisko vienošanos par DFS un Komisijas grozījuma vēstuli Nr. 1/2014, samazinot finansējumu „ITER” par EUR 212,2 miljoniem un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas sadaļai — par EUR 169,2 miljoniem (šis līdzekļu samazinājums jau bija iekļauts budžeta projektā, lai gan sākotnēji bija iecerēts citam nolūkam);

30.  uzskata, ka dažās jomās būtu jāveic mērķtiecīgi samazinājumi un/vai saistību apropriācijas jāiekļauj rezervē, proti, tādās kā komunikācija par Ekonomikas un monetāro savienību (EUR –2 miljoni) un finanšu pārskatiem un revīzijām (iekļaujot rezervē, līdz tiek panākta vienošanās par attiecīgu Savienības programmu);

31.  iekļauj savā lasījumā līdz šim sasniegtos rezultātus likumdevēju sarunās; jo īpaši nolemj izveidot virkni jaunu budžeta pozīciju programmai „Apvārsnis 2020” ar atgādinājumiem un atbalsta Komisijas grozījumu vēstulē Nr. 1/2014 minēto jauno budžeta pozīciju izveidi ar nosacījumu, ka tām arī tiek pielikti atgādinājumi; sagaida, ka Komisija saistībā ar 2014. gada budžeta saskaņošanu sagatavos vispusīgu priekšlikumu, lai nodrošinātu budžeta projekta atbilstību visu skarto programmu jaunajam juridiskajam pamatam, pārņemot un papildinot Parlamenta pieņemtās budžeta pozīcijas;

32.  atbalsta īpašas apakšpozīcijas izveidi programmas „Erasmus+” budžeta pozīcijā, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību attiecībā uz jauniešiem paredzētam darbībām šajā programmā, un veic budžeta līdzekļu nodošanu 11,5 % apmērā no sākotnējā „Erasmus +” līdzekļu apjoma par labu šai jauniešiem paredzētajai apakšpozīcijai; svītro Padomes izveidoto apakšpozīciju, kurā bija iekļautas darbības dotācijas valstu aģentūrām;

33.  nolemj attiecībā uz sociālo dialogu izmantot iepriekšējā plānošanas perioda nomenklatūru; tādēļ tāpat kā iepriekš sadala šo budžeta pozīciju un tajā iekļautās apropriācijas trīs atsevišķās apakšpozīcijās;

34.  atzīmē, ka pēc Parlamenta lasījuma 1.a izdevumu kategorijā paliek [EUR 65 446 000] liela rezerve;

1.b izdevumu kategorija

35.  norāda — lai gan Padome praktiski nav mainījusi saistību apropriāciju apmēru (tikai EUR –3,3 miljoni), tā ir vēl vairāk samazinājusi maksājumu apropriāciju apmēru (EUR –202,2 miljoni jeb –0,4 % salīdzinājumā ar budžeta projektu), skarot gan mērķi „Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” (EUR –114,151 miljoni jeb –0,23 %), gan Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķi (EUR –84,805 miljoni jeb –6,19 %), un ir tikai mākslīgi par EUR 3,3 miljoniem palielinājusi rezervē iekļauto līdzekļu apmēru;

36.  uzsver, ka visvairāk līdzekļu samazināts ERAF un Kohēzijas fondam (ERAF — EUR –125,155 miljoni, Kohēzijas fondam — EUR –44,312 miljoni, savukārt ESF finansējums ir samazināts par EUR 32,788 miljoniem); pauž patiesu nožēlu par to, ka 69,33 % (proti, EUR 98,7 miljoni) no vispārējā maksājumu apropriāciju samazinājuma skar apropriācijas, kas paredzētas iepriekšējos periodos uzsāktu programmu pabeigšanai;

37.  pauž nožēlu, ka Komisija priekšfinansējuma aprēķināšanā ir pamatojusies uz apjomu, par ko vienojās Eiropadomes 2013. gada februāra sanāksmē, jo šo jautājumu turpina apspriest starpiestāžu nozaru sarunās, kurās Parlamentam ir koplēmuma tiesības, un šādi tiek apdraudēta minēto sarunu iznākuma nozīme; atgādina, ka priekšfinansējums ir būtisks, jo dalībvalstīm un reģioniem ir vajadzīgs pietiekams finansējums perioda sākumā, lai ieguldītu projektos, kas sekmēs pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanas centienus; šajā sakarībā atkārtoti pauž Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas nostāju, ka ir jāizvēlas tādas pašas priekšfinansējuma likmes kā pašreizējā periodā, jo krīze turpinās;

38.  atgādina, ka uz 1.b izdevumu kategoriju attiecas lielākā daļa pašreiz nesamaksāto saistību; pauž nopietnas bažas par to, ka nesamaksāto rēķinu summa kohēzijas politikas jomā 2013. gada beigās būs aptuveni EUR 20 miljardi, kas radīs lielu deficītu, kura segšanai līdzekļi būs jāatskaita no maksājumu apropriācijām, kas pieejamas pašreizējo programmu pabeigšanai un jaunu programmu uzsākšanai 2014. gadā, tādējādi samazinot tām pieejamo apropriāciju apjomu; uzsver, ka atkārtota maksājumu apropriāciju nepietiekamība ir galvenais iemesls nepieredzēti augstam nesamaksāto saistību līmenim, jo īpaši 2007.–2013. gada DFS pēdējos gados;

39.  tādēļ noraida Padomes ieviestos samazinājumus 1.b izdevumu kategorijā; uzskata, ka tas radītu vēl nopietnāku maksājumu iztrūkuma risku, nekā jau bija paredzēts, un kavētu jau iztērēto līdzekļu atmaksu saņēmējām dalībvalstīm un reģioniem, radot nopietnas sekas īpaši tām dalībvalstīm, kuras jau saskaras ar ekonomiskām, sociālām un finansiālām problēmām;

40.  nolemj atjaunot budžeta projektā paredzētās summas saistībām un maksājumiem visās šīs kategorijas budžeta pozīcijās, kurās Padomes tās samazinājusi, un palielināt budžeta projekta saistību apropriācijas vairākās pozīcijās, galvenokārt saskaņā ar Komisijas grozījumu vēstuli Nr. 1/2014, kurā paredzēts 2014. gadā piešķirt Kiprai struktūrfondu līdzekļus kopumā EUR 100 miljonu apmērā pašreizējās cenās;

41.  atgādina stratēģijā „Eiropa 2020” paredzēto mērķi samazināt nabadzību vismaz 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks; turklāt atgādina par politisko vienošanos par DFS, saskaņā ar kuru Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam visam 2014.–2020. gada laikposmam būtu jāparedz līdzekļu palielinājums līdz pat EUR 1 miljardam (papildus EUR 2,5 miljardiem, par ko vienošanās jau panākta); tādēļ nolemj nostiprināt šo fondu, piešķirot kopējās saistību apropriācijas EUR 500 miljonu apmērā darbībām, kas veicina sociālo kohēziju un mazina smagākos nabadzības veidus Savienībā;

42.  izveido divas jaunas budžeta pozīcijas, kas paredzētas, lai sniegtu tehnisko palīdzību Savienības stratēģijām Baltijas jūras makroreģionā, tādējādi atzīstot to veiksmīgu īstenošanu pašreizējā plānošanas periodā, kā arī pirmo reizi — Donavas makroreģionos (katrai paredzot EUR 2,5 miljonus saistību un maksājumu apropriācijās);

43.  atzinīgi vērtē sarunās par DFS 2014.–2020. gadam panākto vienošanos attiecībā uz Jaunatnes nodarbinātības ierosmi („YEI”); uzskata, ka ir nepieciešams atbilstošs finansējuma līmenis, lai nodrošinātu tās tūlītēju uzsākšanu un varētu cīnīties ar nepieredzēti augsto jauniešu bezdarba līmeni; tādēļ apstiprina apropriāciju prioritāru piešķiršanu un finansējuma atlikšanu saistībā ar „YEI”, kā arī atbilstošo finansējuma atlikšanu Eiropas teritoriālajai sadarbībai, kā to ierosinājusi Komisija; atkārtoti norāda, ka no 2016. gada būs nepieciešamas papildu apropriācijas, lai nodrošinātu šīs ierosmes efektivitāti un ilgtspējību;

44.  atbalsta to, ka papildus jau pastāvošām budžeta pozīcijām tiek izveidotas jaunas budžeta pozīcijas, kas paredzētas tehniskās palīdzības sniegšanai saistībā ar visiem pieciem struktūrfondiem, pievienojot šīm pozīcijām atgādinājumu (p. m.) un atbilstīgas budžeta piezīmes, lai izpildītu dalībvalstu prasības, kā norādīts Komisijas grozījumu vēstulē Nr. 1/2014; sagaida, ka tas uzlabos jauno programmu īstenošanu dalībvalstu līmenī;

45.  pauž nožēlu par to, ka šajā izdevumu kategorijā Parlamentam netiek atstātas rīcības iespējas; atkārtoti pauž pārliecību par to, ka politiska vienošanās par DFS ir saistoša visām iestādēm un ka tiks izmantots ar šo vienošanos apstiprinātais elastības instruments, lai varētu savlaicīgi sākt īstenot Parlamenta prioritātes un nodrošināt tam nepieciešamo finansējumu;

2. izdevumu kategorija

46.  norāda — lai gan Padomes veikto samazinājumu apmērs 2. izdevumu kategorijā bija vismazākais, dažām programmām apropriāciju apjoms samazināts, jo īpaši programmā „LIFE+”, kas ir Parlamenta prioritāte (–4,07 % maksājumu apropriācijās);

47.  atjauno budžeta projektā paredzētos izdevumus visās pozīcijās, kurās tos samazinājusi Padome, un par EUR 28 miljoniem palielina saistību apropriācijas programmai „Augļi skolai”, lai saskaņotu to apmēru ar 2013. gada jūnijā panākto politisko vienošanos par jaunu kopīgo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gadam;

48.  atbalsta jaunu budžeta pozīciju izveidi, kas paredzētas tehniskās palīdzības sniegšanai Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam, pievienojot šīm pozīcijām atgādinājumu, kā norādīts Komisijas grozījumu vēstulē Nr. 1/2014;

3. izdevumu kategorija

49.  atgādina — lai gan 3. izdevumu kategorija finanšu piešķīruma ziņā ir vismazākā DFS izdevumu kategorija, tā attiecas uz Savienības iedzīvotājiem svarīgām jomām;

50.  ņem vērā samazinājumus šajā izdevumu kategorijā, kurus Komisija jau ir ierosinājusi budžeta projektā; pauž nožēlu, ka Padome samazinājusi saistību apropriācijas par vēl EUR 5,2 miljoniem (–0,24 % salīdzinājumā ar budžeta projektu) un maksājumu apropriācijas par vēl EUR 10 miljoniem (–0,60 % salīdzinājumā ar budžeta projektu);

51.  kopumā ir paredzējis atjaunot budžeta projektā paredzēto apmēru visās budžeta pozīcijās, lai nodrošinātu šajā izdevumu kategorijā iekļauto programmu un darbību pienācīgu īstenošanu;

52.  atkārtoti un stingri apstiprina Parlamenta konsekvento atbalstu tam, lai pienācīgs finansējums tiktu nodrošināts programmām tiesību, pilsonības, kultūras un plašsaziņas līdzekļu jomās, kurās ir vērojams augsts izpildes līmenis un kuras rada ievērojamu sviras efektu, plašāku ietekmi un apliecina skaidru un praksē pierādītu Eiropas pievienoto vērtību, veicinot pārrobežu sadarbību un iedzīvotāju aktīvu līdzdalību; ir īpaši noraizējies par ierosinājumu samazināt līdzekļus programmām un darbībām šajās jomās; ierosina palielināt budžeta projektā noteikto apropriāciju apmēru dažās budžeta pozīcijās, kas paredzētas kultūras un plašsaziņas līdzekļu apakšprogrammām, programmai „Eiropa pilsoņiem”, Pamattiesību un pilsonības programmām un ar multividi saistītām darbībām (kopumā paredzot EUR 11,3 miljonu lielu pieaugumu saistību apropriācijās);

53.  atgādina, ka ES budžetu apdraud dažādi riski, piemēram, PVN krāpšana, kontrabanda, dokumentu viltošana un korupcija, kas galvenokārt saistīti ar organizētās noziedzības darbību; aicina par skaidru prioritāti Eiropas Savienībā noteikt cīņu pret krāpšanu un organizēto pārrobežu noziedzību un tādējādi efektīvi stiprināt attiecīgās ES iestādes un aģentūras, kas iesaistītas šo apdraudējumu novēršanā un cīņā gan ar tiem, gan saistītajām noziedzības struktūrām;

54.  uzsver, ka būtu jāstiprina dalībvalstu solidaritāte patvēruma piešķiršanas un migrācijas jomā un ES budžetā būtu jāapliecina skaidra apņēmība šajā jautājumā, paredzot arī pienācīgu dalībvalstu ieguldījumu;

55.  norāda, ka mazā rezerve šajā izdevumu kategorijā ierobežo rīcības brīvību negaidītu situāciju risināšanai;

4. izdevumu kategorija

56.  pauž nožēlu par to, ka Padome samazinājusi līdzekļus 4. izdevumu kategorijā (–0,21 % saistību apropriācijās un –2,5 % maksājumu apropriācijās), kurā saskaņā ar budžeta projektu jau bija paredzēts ievērojams līdzekļu samazinājums (–12,5 % saistību apropriācijās un –8,2 % maksājumu apropriācijās) salīdzinājumā ar 2013. gadu; atkārtoti norāda — lai gan 4. izdevumu kategorija attiecas uz mazāk nekā 6 % Savienības budžeta, tā paredzēta ES līdzdalībai pasaules mēroga norisēs;

57.  šajā sakarībā uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi veicināt sadarbību, uzlabot koordināciju un veidot sinerģiju ar ES dalībvalstu programmām un projektiem trešās valstīs, lai uzlabotu ES ārējās darbības efektivitāti un risinātu pašreizējo budžeta ierobežojumu radītās problēmas;

58.  uzskata Padomes izdarītos samazinājumus Parlamenta prioritātēm paredzētajās budžeta pozīcijās par nepieņemamiem un ierosina atjaunot budžeta projektā paredzēto apmēru budžeta pozīcijās, kurās Padome bija samazinājusi finansējumu, un pat palielināt līdz EUR 233 miljoniem saistību apropriācijas dažās ES ārējām attiecībām stratēģiski svarīgās budžeta pozīcijās (humānā palīdzība, Eiropas kaimiņattiecību instruments, attīstības sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Stabilitātes instruments un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments); šajā sakarībā prasa palielināt apropriācijas ģeogrāfiskajām un tematiskajām jomām, uz kurām attiecas attīstības sadarbības instruments, lai sekmētu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

59.  uzskata, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas efektīvai īstenošanai lielāks atbalsts jāsniedz tām partnervalstīm, kuras apņēmušās veidot demokrātisku sabiedrību un veic reformas; ņem vērā pašreizējo sarežģīto politisko situāciju dažās partnervalstīs; uzskata, ka lielāks atbalsts jāsniedz arī uzticības veidošanai un citiem pasākumiem, kas paaugstina drošību un novērš un atrisina konfliktus;

60.  atgādina par pārredzamības kā budžeta pamatprincipa nozīmi; tādēļ prasa sadalīt Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem (ESĪP) paredzēto budžeta pozīciju, lai labāk varētu pārraudzīt katram ESĪP piešķirto finansējumu; ierosina ESĪP paredzētās budžeta pozīcijas pilnībā pārcelt uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) budžetu;

61.  nepiekrīt Komisijas priekšlikumam sadalīt ģeogrāfiskās un tematiskās budžeta pozīcijas, iekļaujot vienu daļu nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgai attīstībai paredzētā budžeta pozīcijā un otru daļu — pārvaldības jautājumiem paredzētā budžeta pozīcijā, jo, piemērojot šādu jaunu nomenklatūru, attīstības politikā netiek nošķirti mērķi un līdzekļi; tādēļ ierosina atjaunināt nomenklatūru, labāk atspoguļojot attīstības politikas vajadzības;

62.  ierosina izmantot elastības instrumentu EUR 50 miljonu apmērā, lai finansētu reālās vajadzības saistībā ar Savienības ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesā; tādēļ atkārtoti pauž atbalstu tam, ka tiek izstrādāti ilgtermiņa plāni un nodrošināts pietiekams finansējums palīdzībai, kas tiek sniegta ANO Palīdzības un darba aģentūrai (UNRWA), Palestīnai un miera procesam, uzsver, cik svarīgi ir piešķir UNRWA nepieciešamos līdzekļus, lai tā varētu sniegt būtiskus pakalpojumus, kuru sniegšanai aģentūru pilnvarojusi ANO Ģenerālā asambleja, un lai nodrošinātu bēgļu drošību un iztiku, ņemot vērā nestabilitāti reģionā;

63.  uzskata — lai nodrošinātu palīdzības pārredzamību un efektivitāti, kritiski jāizvērtē tieša budžeta atbalsta politika un jāuzlabo revīziju kvalitāte; uzsver, ka krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos ES finansiālais atbalsts ir jāpārtrauc;

64.  prasa par EUR 147 miljoniem palielināt maksājumu apropriācijas rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, lai neatkārtotos situācijas, ka Komisija nespēj savlaicīgi reaģēt uz radušos humanitāru krīzi;

5. izdevumu kategorija

65.  pauž pārsteigumu, ka Padome ir samazinājusi līdzekļus 5. izdevumu kategorijā par kopumā EUR 153,283 miljoniem gan saistību, gan maksājumu apropriācijās (–1,8 % salīdzinājumā ar budžeta projektu), lielāko līdzekļu samazinājumu attiecinot uz pensijām un Eiropas skolām (EUR –5,2 miljoni jeb –3,2 %) un izdevumiem, kas saistīti ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem politikas jomās (EUR –69,7 miljoni jeb –3,5 %);

66.  norāda, ka budžeta projektā Komisija jau bija iekļāvusi lielāko daļu ietaupījumu no jauno Civildienesta noteikumu ieviešanas un štata vietu skaita samazināšanas par 1 %, kā iestādes bija vienojušās;

67.  uzskata, ka Padomes lēmums vēl samazināt administratīvos izdevumus ir nepamatots un tādējādi netiek ņemtas vērā tiesību aktos un līgumos paredzētās saistības un Savienības jaunās kompetences jomas un pienākumi; norāda — neparedzot līdzekļus algu korekcijām par 2011. un 2012. gadu, Savienības budžetā varētu rasties vēl lielāka nelīdzsvarotība;

68.  norāda, ka jo īpaši gadījumā, ja Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) 2014. gadā pieņem spriedumu par labu Komisijai saistībā ar apstrīdēto pensiju un algu korekciju par periodu no 2012. gada 1. jūlija, 5. izdevumu kategorijā nebūs paredzēta pietiekama rezerve, lai atrisinātu šo neparedzēto situāciju; tādēļ norāda, ka Padome, pieņemot šādu nostāju, nav sasniegusi pašas noteikto mērķi;

69.  tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētos izdevumus visās 5. izdevumu kategorijas administratīvajās un atbalsta pozīcijās, kuras samazinājusi Padome, izņemot III iedaļas budžeta pozīciju „Atalgojums un piemaksas”, kas tiek samazināta par EUR 1,2 miljoniem, lai ņemtu vērā Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras ieguldījumu II tipa Eiropas skolu finansēšanā;

70.  nolemj paturēt rezervē noteiktu apropriāciju apmēru, gaidot no Komisijas informāciju par decentralizētajām aģentūrām un ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem;

71.  sadala Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izdevumiem paredzēto budžeta pozīciju, kas attiecas uz ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, lai atspoguļotu OLAF Uzraudzības komitejas sekretariāta paplašinātās pilnvaras un palielināto neatkarību, kas paredzēta jaunajā OLAF regulā(7);

Aģentūras

72.  pauž atbalstu vispārējam principam, ka Komisija veic aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; atzīmē, ka Komisija jau ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus;

73.  tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējusi likumdevēja iestāde; noraida Padomes horizontālo pieeju apropriāciju samazināšanā aģentūrām, jo to vajadzības ir jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi;

74.  tomēr nevar piekrist Komisijas pieejai attiecībā uz personālu, kas paredz ne tikai samazināt aģentūru štatu sarakstus par 1 %, pamatojoties uz visām iestādēm un struktūrām saistošo vienošanos par DFS , bet pieprasa arī vēl 1 % darbinieku iekļaušanu t. s. pārdales fondā;

75.  uzsver, ka panāktās vienošanās par darbinieku skaita samazināšanu pamatā ir jābūt darbinieku skaitam un tā uzdevumiem atsauces datumā, proti, 2012. gada 31. decembrī, un ka jebkādiem esošo vai jaunveidojamo aģentūru jaunajiem uzdevumiem ir jāpiešķir papildu līdzekļi;

76.  tāpēc groza lielākās daļas aģentūru štatu sarakstus tā, lai īstenotu 1 % samazinājumu, par kuru bija panākta vienošanās; tomēr tā nerīkojas attiecībā uz aģentūrām, kuras savā sākotnējā pieprasījumā jau bija piemērojušas 1+1 % samazinājumu; tomēr atgādina, ka šis papildu ieguldījums 1 % apmērā ir jāņem vērā 2015. gada budžetā, lai pret visām aģentūrām būtu vienāda attieksme;

77.  norāda uz papildu uzdevumiem, kas jau deleģēti Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), un uz turpmākiem uzdevumiem, kuri paredzēti tajos likumdošanas priekšlikumos, par kuriem vēl jāpanāk vienošanās, un saistībā ar kuriem iestādēm būs vajadzīgi atbilstoši budžeta palielinājumi, lai tās apmierinošā veidā varētu pildīt savu uzraudzības lomu; atgādina par savu nostāju, saskaņā ar kuru EUI ir vajadzīgas savas neatkarīgas budžeta pozīcijas un tām jākļūst finansiāli neatkarīgām no attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

78.  nolemj palielināt 2014. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām; uzskata, ka šīm apropriācijām būtu jāatspoguļo nepieciešamība pildīt uzticētos uzdevumus, jo jau ir pieņemts un vēl tiek pieņemts arvien vairāk regulu, lēmumu un direktīvu, lai pārvarētu pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, kas ir cieši saistīta ar finanšu nozares stabilitāti;

79.  nolemj arī palielināt apropriācijas Eiropas Jūras drošības aģentūrai un vairākām aģentūrām 3. izdevumu kategorijā, jo tām uzticēti jauni papildu uzdevumi („Frontex”, Eiropols, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs); palielina apropriācijas Eiropas Zāļu aģentūrai, jo budžeta projektā Komisija bija ņēmusi vērā piešķirtos ieņēmumus, ko nevajadzētu darīt tādu aģentūru gadījumā, kuras galvenokārt finansē no maksām; sagaida, ka stāsies spēkā ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete, tāpēc šajā sakarībā rezervē iekļauj papildu apropriācijas Eiropas Dzelzceļa aģentūrai;

80.  aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai kopā ar dalībvalstīm, kuras, šķiet, šajā ziņā ir visatturīgākās, noteiktu tās aģentūras, kuras varētu vai nu apvienot, vai vismaz pārvietot, lai kopīgi varētu izmantot ēkas vai veikt noteiktas administratīvas funkcijas;

81.  turklāt sagaida, ka Komisija arī iesniegs jaunu finanšu pārskatu, kad Parlaments un Padome būs pabeiguši likumdošanas procedūru, paplašinot kādas aģentūras mandātu; apzinās, ka šādai mandāta paplašināšanai var būt nepieciešami papildu resursi, par kuriem abām iestādēm būtu jāvienojas;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

82.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves;

Pārējās iedaļas

83.  uzskata, ka ikvienas Savienības iestādes budžets, ņemot vērā tās specifiskos uzdevumus un situāciju, būtu jāveido individuāli, neizmantojot tām visām vienādus risinājumus, un jo īpaši ņemot vērā konkrēto attīstības stadiju, darbības uzdevumus, pārvaldības mērķus, personāla vajadzības un katras iestādes politiku ēku jautājumā;

84.  uzsver, ka Parlamentam un Padomei būtu gan jāatbalsta visi iespējamie ietaupījumi un efektivitātes palielināšana, kuru pamatā ir pašreizējo un jauno uzdevumu pastāvīga pārvērtēšana, gan arī jānosaka pienācīgs apropriāciju līmenis, lai nodrošinātu iestāžu sekmīgu darbību un iekšējo un ārējo juridisko saistību ievērošanu, kā arī padarītu iespējamu augsti profesionālu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu Savienības iedzīvotājiem;

85.  pauž bažas par to, ka Padome 2014. gada budžeta projektā veikusi samazinājumu saistībā ar darbinieku algu korekciju 1,7 % apmērā par 2011. un 2012. gadu tajās iestādēs, kuras šo korekciju ikgadējo ietekmi jau bija iekļāvušas savās budžeta tāmēs, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo Tiesas nolēmumu; atjauno šos izdevumus 2014. gada budžetā, kas atbilst pareizas un piesardzīgas finanšu pārvaldības principiem; pauž arī bažas par to, ka iestāžu saistībās var uzkrāties neveiktie pamatsummu un procentu maksājumi, un atzīmē, ka Padome nav veikusi piesardzības pasākumus un nav paredzējusi nekādas apropriācijas;

86.  pauž nopietnas bažas, ka tādējādi 5. izdevumu kategorijā tikpat kā nav maksājumu rezerves un ir nepietiekama saistību rezerve, kā arī nav sasniegts maksimālais apjoms attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem; atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 203. pantu administratīvie izdevumi ir nediferencētas apropriācijas, un tādējādi no divām maksimālajam summām par izšķirošo jāuzskata zemākā summa; atkārtoti uzsver, ka var būt nepieciešamas papildu maksājumu apropriācijas, lai veiktu nenotikušās algu korekcijas, un brīdina, ka arī saistību ziņā var rasties rezervju problēma;

87.  prasa grozīt budžetu, lai segtu neveiktos maksājumus un attiecīgās algu korekcijas, tādējādi sagatavojoties gadījumam, ja Tiesa atbalstīs Civildienesta noteikumos paredzēto algu korekciju; atzīmē, ka no grozījumiem Civildienesta noteikumos izriet nelieli papildu ietaupījumi, kas vēl nav atspoguļoti budžeta projektā; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu grozījumu vēstulei Nr. 2/2014 (COM(2013)0719) ar precīzu informāciju; aicina Padomi atspoguļot vēstules saturu 2014 gada budžeta procedūrā;

88.  atzinīgi vērtē iestāžu centienus rast iespējamos ietaupījumus, vienlaikus neapdraudot savu pakalpojumu kvalitāti; atzinīgi vērtē arvien pieaugošo iestāžu sadarbību, piemēram, notiekošās sarunas starp Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, lai stiprinātu to politiskās saites, paaugstinātu efektivitāti un veicinātu personāla mobilitāti nolūkā atbalstīt attiecīgo iestāžu svarīgākās funkcijas;

I iedaļa — Eiropas Parlaments

Vispārējais satvars

89.  atgādina — pieņemot 2014. gada tāmi, Parlaments uzsvēra nepieciešamību rīkoties ļoti atbildīgi attiecībā uz budžetu un tā kontroli un ierobežot izdevumus, kā arī veikt turpmākus pasākumus, lai īstenotu vēl citas izmaiņas, ietaupījumus un strukturālas reformas un panākt, ka budžeta palielinājums ir tuvāk inflācijas līmenim;

90.  uzsver — lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus ES budžetā, Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz Eiropas Parlamenta vienu darbavietu, kā tas uzsvērts iepriekšējās rezolūcijās, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra Rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz 2013. finanšu gada vispārējā budžeta projektu — visas iedaļas(8) un 2013. gada 6. februāra Rezolūcijā par 2014. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — visas iedaļas, izņemot Komisiju(9), kā arī 2012. gada 10. maija Lēmumā par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments(10);

91.  atzinīgi vērtē Prezidija un Budžeta komitejas vienošanos, kas tika panākta 2013. gada 24. septembra samierināšanas sanāksmē; norāda, ka tā 2014. gada budžeta kopējais apjoms ir EUR 1 783 976 098 un tas ir neto samazinājums par EUR 29 168 108 salīdzinājumā ar 2013. gada 26. februāra provizorisko tāmes projektu;

92.  norāda, ka tā 2014. gada budžets par 1,9 % pārsniedz 2013. gada budžeta apjomu; atzīmē, ka Horvātijas pievienošanās izmaksas veido 0,17 %, bet vienreizējās izmaksas saistībā ar Parlamenta jauno sasaukumu — 2,1 % no pieauguma; uzsver — neraugoties uz nenovēršamajām izmaksām, kas saistītas ar Parlamenta jauno sasaukumu pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, darbības budžeta neto apjoms samazināts par 0,37 % un samazinājums ir vēl lielāks, ja ņem vērā paredzamo inflācijas līmeni;

93.  uzsver, ka budžetā ir iekļautas apropriācijas, lai daļēji segtu iespējamās algu korekcijas par 2011. un 2012. gadu, ņemot vērā gaidāmo Tiesas nolēmumu; pauž dziļas bažas par Padomes pieeju, proti, neparedzēt nekādas apropriācijas ne pašai savā budžetā, ne atbalstīt paredzamās apropriācijas citu iestāžu budžetā, kas būtu uzskatāms par piesardzības pasākumu, lai daļēji segtu iespējamo ietekmi uz budžetu, kas varētu izrietēt no Tiesas gaidāmā nolēmuma; atzīmē, ka neto samazinājums par 0,37 % Parlamenta darbības budžetā 2014. gadā būtu vēl par 1,3 % lielāks, ja tam nevajadzētu paredzēt apropriācijas iespējamām algu korekcijām par 2011. un 2012. gadu, ja tiks pieņemts attiecīgs Tiesas nolēmums;

94.  apstiprina šādas tāmes korekcijas:

Kopējā darba grupa

95.  atzinīgi vērtē to, ka darbu turpināja Prezidija un Budžeta komitejas kopējā darba grupa par Parlamenta budžetu, kas reformu procesā izrādījusies noderīga platforma diskusijām un iespējamo efektivitātes rezervju noteikšanai, lai sabalansētu nepieciešamos ieguldījumus Parlamenta darba efektivitātes uzlabošanai;

96.  atgādina par darba grupas iepriekšējiem panākumiem, nosakot stratēģijas deputātu ceļa izdevumu ietaupīšanai;

97.  uzsver, ka reformas, kuras rosinātas darba grupas apspriedēs, piemēram, iestāžu sadarbība ar Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pasākumi saistībā ar papīra izmantošanas samazināšanu Parlamenta dokumentu apritē un darbībā un e-sanāksmēm, efektīvāka Parlamenta darba ritma struktūra, maksājumu uzticēšana ārpakalpojumu sniedzējam un jaunas cilvēkresursu vadības programmatūras ieviešana, būtu jāturpina, panākot reālu efektivitātes uzlabošanos un resursu atbrīvošanu, lai uzlabotu neatkarīgas zinātniskās konsultācijas deputātiem un Parlamenta kontroles spējas;

Civildienesta noteikumu reforma

98.  atzīmē, ka izmaiņas Civildienesta noteikumos, par kurām Parlaments un Padome vienojās parastajā likumdošanas procedūrā, paredz gan jaunu darbinieku algu indeksācijas metodi, gan 2013. un 2014. gadā neveikt algu korekcijas visām iestādēm, tostarp Parlamentam, kas tā 2014. gada budžetā ļauj ietaupīt EUR 14,5 miljonus;

99.  ņem vērā arī to, ka citas Civildienesta noteikumu reformas, piemēram, izmaiņas noteikumos, kas regulē amatpersonu ikgadējos ceļa izdevumus, dos ietaupījumu EUR 2,8 miljonu apmērā, savukārt EUR 0,8 miljonus ļaus ietaupīt pielāgojumi saistībā ar darbinieku amata pakāpju piešķiršanu, karjeras attīstību un ātrumu, ar kādu tos paaugstina amatā, kā arī jaunas SC darbinieku kategorijas izveidošana;

100.  atzīmē, ka Komisijas priekšlikums samazināt kopējo personāla apjomu par 1 % gadā Parlamenta gadījumā paredz svītrot 67 štata vietas 2014. gada štatu sarakstā; pieņem zināšanai ģenerālsekretāra 2013. gada 2. septembra piezīmi Prezidijam, kurā ģenerālsekretārs neaplūko jautājumu par līdzsvaru starp politisko un administratīvo atbalstu deputātiem; atzīmē, ka politiskās grupas kopš 2012. gada nav palielinājušas darbinieku skaitu un ka to vajadzības jau divos iepriekšējos budžeta gados apmierinātas tikai daļēji; uzsver, ka kopējais darbinieku skaits politiskajās grupās 2014. gadā un turpmākajos gados nedrīkst būt zemāks par pašreizējo līmeni;

101.  atkārto 2013. gada 17. aprīļa rezolūcijā izteikto prasību, lai Budžeta komitejai tiktu iesniegts ceļvedis pārskatīto Civildienesta noteikumu īstenošanai, jo sarunas starp Parlamentu un Padomi nu ir beigušās un ir panākta vienošanās par šo noteikumu reformu;

Sadarbība ar padomdevējām komitejām

102.  atzinīgi vērtē notiekošās sarunas un mudina Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju sagatavot iestāžu sadarbības līgumu ar mērķi padziļināt sadarbību;

103.  uzsver, ka aplēstās izmaiņas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas štatu sarakstos, kas izriet no pašlaik apspriežamā iestāžu sadarbības līguma, ir tieši saistītas un tāpēc arī atkarīgas no tā, vai izdosies panākt galīgo politisko vienošanos; uzskata, ka šīs sadarbības rezultāts varētu būt komiteju tulkošanas dienestu kvalificēta personāla pakāpeniska pāreja darbā uz jauno Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorātu (tostarp attiecīgi palielinot tā štatu sarakstu), turklāt šādai pārejai vajadzētu attiekties uz līdz pat 80 darbiniekiem un notikt uz brīvprātības pamata, kā arī attiecīgi būtu jāsvītro atbilstošs amata vietu skaits komiteju štatu sarakstos nākamajā gadā pēc darbinieku pārcelšanas;

Rezerve neparedzētiem izdevumiem

104.  tā kā 2014. gada budžeta procedūras gaitā ar pietiekamu precizitāti nevar noteikt ne šādas personāla pārejas uzsākšanas brīdi, ne tās tempu, nolemj par EUR 0,7 miljoniem palielināt budžeta pozīciju Parlamenta personāla algām un pārvietot rezervē proporcionālu apropriāciju summu no komiteju personāla algu pozīcijas, līdz būs skaidrība par personāla pārejas gaitu; saprot, ka nepieciešamības gadījumā līdz EUR 3,3 miljoniem apropriāciju var galīgi pārcelt no rezerves neparedzētiem izdevumiem uz budžeta pozīciju algām, ja tā nolemj Parlamenta kompetentā komiteja; sagaida, ka divas padomdevējas komitejas samazinās atbilstošu daļu apropriāciju savos budžetos, ņemot vērā norises saistībā ar personāla pārejas gaitu un politisko vienošanos ar Parlamentu;

Deputātu pensiju pārvaldības nodošana

105.  pauž pārliecību, ka bijušo deputātu pensiju pārvaldība nav daļa no Parlamenta ikdienas uzdevumiem un pensiju izdevumu iespējamais pieaugums samazina budžeta pārredzamību; tāpēc atbalsta ierosinājumu nodot citai iestādei trīs veidu pensiju pārvaldību (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas), proti, to pensiju, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu ietilpst Savienības budžeta III iedaļā, vienlaikus turpinot konsultēt deputātus ar pensijām saistītos jautājumos un sniegt viņiem attiecīgus padomus; norāda, ka vienas iestādes veikta visu pensiju pārvaldība palīdzēs to darīt efektīvāk;

106.  atzīmē, ka nepieciešama saskaņota pieeja informācijas sniegšanai par 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām; tāpēc atbalsta pasākumus vēlētāju aktivitātes veicināšanai 2014. gada vēlēšanās, informācijas sniegšanu par vēlēšanu datumu un Eiropas Savienības pilsoņu izpratnes veicināšanu, visās Eiropas Savienības valodās informējot viņus par viņu vēlēšanu tiesībām un Savienības ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi; uzskata, ka būtu jāveic ex post novērtējums par 2009. un 2014. gada vēlēšanu komunikācijas stratēģiju;

Papildu ietaupījumi

107.  uzskata, ka ekonomisku ierobežojumu laikā jāvelta visi iespējamie pūliņi, lai iestāžu budžetos meklētu iespējas ietaupīt līdzekļus, ieviešot vairāk tādas prakses, kas tomēr nesamazina deputātu darba kvalitāti; atgādina, ka par izdevumu ierobežošanu uzskatāmi liecina tas, ka personāla komandējumu naudas apmērs nav indeksēts kopš 2007. gada, un visu deputātiem domāto izdevumu un piemaksu iesaldēšana 2011. gada līmenī līdz pašreizējā deputātu pilnvaru termiņa beigām; turklāt atzinīgi vērē lēmumu iesaldēt visas deputātu piemaksas līdz 2014. gada beigām;

108.  ņemot vērā iepriekš minēto, nolemj samazināt Parlamenta izdevumus par EUR 9 658 000 salīdzinājumā ar 2014. gada budžeta projektu;

109.  turpinot izdevumu ierobežošanu, samazina apropriācijas delegācijām un tādējādi kopējo deputātu delegāciju skaitu, turklāt pat vēl vairāk, nekā paredz pēdējo divu gadu laikā pieņemtie un īstenotie lēmumi par šiem samazinājumiem;

IV līdz X iedaļa

110.  uzteic visas pārējās iestādes par ietaupījumiem un efektivitātes uzlabojumiem, ko tās jau ir iestrādājušas savos budžeta projektos; lai īstenotu pareizu un piesardzīgu finanšu pārvaldību, atjauno apropriācijas algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, ņemot vērā drīzumā gaidāmo Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

IV iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa

111.  pielāgo standarta samazinājuma likmi līdz 3 %, atjaunojot apropriācijas EUR 1,43 miljonu apmērā, lai varētu pilnībā aizpildīt Tiesas štatu sarakstu un nodrošināt, ka tā pienācīgi tiek galā ar aizvien pieaugošo darba slodzi;

112.  palielina Tiesas algu pozīciju summas salīdzinājumā ar budžeta projektu, lai ņemtu vērā darbinieku algu korekcijas par 2011. un 2012. gadu, kuras sākotnēji netika iekļautas Tiesas budžeta tāmē;

V iedaļa — Revīzijas palāta

113.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome savā budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

114.  pauž īpašu gandarījumu, ka Revīzijas palāta mācējusi būt taupīga un radusi iekšējas efektivitātes rezerves tās budžeta projektā;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

115.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

116.  atzinīgi vērtē notiekošās sarunas starp Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par sadarbības nolīgumu un sagaida to veiksmīgu pabeigšanu; pārvieto rezervē daļu no algu apropriācijām, kamēr nav parakstīts sadarbības nolīgums ar Parlamentu un nenotiek līdz pat 48 darbinieku iespējamā pakāpeniskā pāreja, štatu sarakstā paredzot zemsvītras piezīmi, ka šīs amata vietas tiks likvidētas gada laikā pēc attiecīgā personāla pārejas pabeigšanas, kas atkarīga no galīgās vienošanās panākšanas;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

117.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

118.  atzinīgi vērtē notiekošās sarunas starp Parlamentu un Reģionu komiteju par sadarbības nolīgumu un sagaida to veiksmīgu pabeigšanu; pārvieto rezervē daļu no algu apropriācijām, kamēr nav parakstīts šāds sadarbības nolīgums un nenotiek līdz pat 32 darbinieku iespējamā pakāpeniskā pāreja, štatu sarakstā paredzot zemsvītras piezīmi, ka šīs amata vietas tiks likvidētas gada laikā pēc attiecīgā personāla pārejas pabeigšanas, kas atkarīga no galīgās vienošanās panākšanas;

119.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas deputātu komandējumu pozīcijām, lai nodrošinātu, ka nesamazinās politisko darbību līmenis;

120.   atzīmē, ka Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa ir izveidojusi jaunu politisko grupu Reģionu komitejā; atgādina, ka ikvienai politiskajai grupai būtu jāsaņem administratīvs atbalsts atkarībā no tās lieluma, lai veicinātu to līdzdalību komitejas politiskajās darbībās;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

121.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

122.  atbalsta Eiropas Ombuda pamatoto pieeju samazināt darbinieku skaitu par 5 % piecu gadu laikā saskaņā ar pašu sastādītu plānu, ņemot vērā, ka tā ir salīdzinoši neliela iestāde;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

123.  atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

124.  atzinīgi vērtē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pamatoto pieeju samazināt darbinieku skaitu par 5 % piecu gadu laikā saskaņā ar pašu sastādītu plānu, turklāt ņemot vērā, ka tā ir salīdzinoši neliela iestāde;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

125.   atjauno budžeta projektā paredzētās apropriācijas darbinieku algu korekcijai par 2011. un 2012. gadu, kurai var būt ietekme uz 2014. gada budžetu un kurai paredzētās apropriācijas Padome tās budžeta lasījumā bija svītrojusi, jo īpaši ņemot vērā drīzumā gaidāmo Tiesas nolēmumu par šo jautājumu;

126.  pielāgo standarta samazinājuma likmi līdz 5,3 % (atjaunojot apropriācijas aptuveni EUR 0,4 miljonu apmērā) galvenajā mītnē un līdz 2,7 % delegācijās (EUR 0,5 miljonu apmērā), lai atspoguļotu pieaugumu darbinieku skaita ziņā, kas nepieciešams darbības uzdevumu veikšanai;

127.  atjauno apropriācijas drošībai, proti, EUR 5,4 miljonu apmērā drošām IT sistēmām un tīkliem, kā arī EUR 0,6 miljonu apmērā līgumdarbiniekiem;

128.  atzinīgi vērtē EĀDD vēlmi ņemt vērā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas aicinājumu integrēt Eiropas Savienības īpašos pārstāvjus un viņu darbiniekus EĀDD budžeta un institucionālajā struktūrā; norāda — lai varētu notikt cilvēkresursu un finanšu resursu pārcelšana no Komisijas uz EĀDD budžetu, jārod kompromisa risinājums ar Komisiju un Padomi un jāpieņem arī atbilstošs juridiskais pamats; ierosina palielināt EĀDD budžetu un štatu sarakstu;

o
o   o

129.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

I PIELIKUMS

EGYÜTTES NYILATKOZAT

A költségvetési eljárás dátumai és az egyeztetőbizottság működésére vonatkozó feltételek 2014-ben

A.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par šādiem 2014. gada budžeta procedūras galvenajiem datumiem:

1.  Padome centīsies pieņemt savu nostāju un to nosūtīt Eiropas Parlamentam līdz 2013. gada 11. septembrim, lai atvieglotu savlaicīgu vienošanos ar Eiropas Parlamentu;

2.  Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja par grozījumiem Padomes nostājā balsotu vēlākais līdz 41. nedēļas beigām (oktobra sākumam);

3.  trialogu sasauks 2013. gada 16. oktobra pēcpusdienā pirms lasījuma Eiropas Parlamentā;

4.  Eiropas Parlaments par savu lasījumu balsos plenārsēdē 43. nedēļā;

5.  samierināšanas laikposms sāksies 2013. gada 24. oktobrī. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu samierināšanas procedūrai paredzētais laiks beigsies 2013. gada 13. novembrī;

6.  Samierināšanas komiteja 2013. gada 4. novembra pēcpusdienā tiksies Eiropas Parlamentā un 2013. gada 11. novembrī — Padomē; Samierināšanas komitejas sanāksmes sagatavos trialogos. Trialogs ir plānots 2013. gada 7. novembrī no rīta. Divdesmit vienu dienu ilgajā samierināšanas laikposmā var sasaukt papildu trialogus.

B.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija arī vienojas par pielikumā izklāstīto Samierināšanas komitejas darba kārtību, kas tiek piemērota, kamēr nav stājies spēkā jaunais Iestāžu nolīgums.

II PIELIKUMS

2014. gada budžeta procedūras Samierināšanas komitejas gada darba kārtība

1.  Ja Parlaments nobalso par grozījumiem Padomes nostājā, Padomes priekšsēdētājs tajā pašā plenārsēdē ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājā un nekavējoties dod savu piekrišanu EP priekšsēdētājam sasaukt Samierināšanas komiteju. Vēstule par Samierināšanas komitejas sasaukšanu tiks nosūtīta tajā pašā dienā, kad notiek balsojums plenārsēdē, un samierināšanas laikposms sākas nākamajā dienā. Divdesmit vienu dienu ilgais laikposms tiek aprēķināts saskaņā ar Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus.

2.  Ja Padome nevar piekrist visiem grozījumiem, par kuriem nobalsojis Eiropas Parlaments, tā apstiprina savu nostāju vēstulē, kas tiek nosūtīta pirms datuma, kad plānota kopīgā paziņojuma A punkta 6. apakšpunktā paredzētā pirmā Samierināšanas komitejas sanāksme. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja darbojas saskaņā ar nākamajos punktos izklāstītajiem noteikumiem.

3.  Samierināšanas komitejai tiek iesniegts pamatdokumentu kopums, kuros ir salīdzināti dažādi budžeta procedūras posmi(11). Tajā tiek iekļautas summas par katru pozīciju(12), finanšu shēmas izdevumu kategoriju kopsummas un salīdzinošs dokuments gan ar skaitļiem, gan ar komentāriem un budžeta pozīciju grozījumiem attiecībā uz visām budžeta pozīcijām, kas tehniski ir uzskatāmas par „atvērtām”. Šos dokumentus klasificēs saskaņā ar budžeta nomenklatūru.

Samierināšanas komitejai iesniegtajiem pamatdokumentiem tiek pievienoti vēl arī citi dokumenti(13).

4.  Lai līdz samierināšanas laikposma beigām panāktu vienošanos, trialogā(-os):

–  definē jomu sarunām par izskatāmajiem budžeta jautājumiem;

–  apspriež iepriekšējā ievilkumā minētos neatrisinātos jautājumus, lai panāktu vienošanos, kas pēc tam jāapstiprina Samierināšanas komitejā;

–  izskata tematiskus jautājumus, tostarp apspriežot daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas, iespējams balstoties uz darba dokumentu (-iem) vai neoficiālu (-iem) dokumentu (-iem).

Kad vien iespējams katra trialoga laikā vai tūlīt pēc tā pabeigšanas, vienlaikus ar nākamās sanāksmes darba kārtību tiek kopīgi sagatavoti provizoriski secinājumi. Iestāde, kas rīko trialoga sanāksmi, reģistrē šos secinājumus.

5.  Samierināšanas komitejas sanāksmē(-s) varbūtējai apstiprināšanai ir pieejami jebkādi provizoriski trialoga(-u) secinājumi un dokuments ar budžeta pozīcijām, par kuru trialogā(-os) ir panākta provizoriska vienošanās.

6.  Komisija uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju. Šajā sakarā tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret Padomi un Eiropas Parlamentu un abām iestādēm tiek nodrošināta vienlīdzīga informācija.

7.  Kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 5. punktā, Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību sagatavo kopīgu dokumentu. Tajā iekļauj Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam adresētu pavadvēstuli, kurā ir minēts datums, kad Samierināšanas komitejā ir panākta vienošanās, un pielikumus, kuros ir:

–  visu budžeta pozīciju summas(14) un finanšu shēmas izdevumu kategoriju kopsummas,

–  konsolidēts dokuments, kurā norādītas budžeta pozīciju summas un galīgais teksts attiecībā uz panāktajiem grozījumiem budžeta projektā(15) vai Padomes nostājā.

Samierināšanas komiteja var arī pieņemt varbūtējus kopīgus paziņojumus saistībā ar 2014. gada budžetu.

8.  Kopīgo dokumentu tulko visās valodās (to dara Eiropas Parlamenta dienesti) un saskaņā ar 6. punktu 14 dienu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc tā datuma, kad panākta vienošanās par kopīgo dokumentu, iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pēc kopīgā dokumenta pieņemšanas budžeta galīgo versiju sagatavo juristi lingvisti, apvienojot kopīgā dokumenta pielikumus un tās budžeta pozīcijas, kas samierināšanas procesa gaitā nav grozītas.

9.  Iestāde, kas rīko trialogu vai Samierināšanas komitejas sanāksmi, Samierināšanas komitejas sanāksmēs nodrošina mutisko tulkošanu ar visu valodu režīmu un trialogos ad hoc valodu režīmu.

Iestāde, kas rīko sanāksmi, nodrošina sanāksmes darba dokumentu pavairošanu un izplatīšanu.

Visu trīs iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju.

10.  Lai pabeigtu Samierināšanas komitejas darbu, iestādes rīkojas atbilstīgi lojālas sadarbības garam, savlaicīgi apmainoties ar attiecīgo informāciju un dokumentiem oficiālā un neoficiālā līmenī un regulāri uzturot sakarus visos līmeņos visas budžeta procedūras laikā, pateicoties savu sarunu veicēju aktīvai lomai.

(1) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp. (2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0304. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0081. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0173. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 2013. gada 11. septembris ) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.). (8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0359. (9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0048. (10) OV L 286, 17.10.2012.,1. lpp. (11) Šie posmi ir šādi: 2013. gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi); sākotnējais budžeta projekts; Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu; Eiropas Parlamenta grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās grozījumu vēstules. Salīdzināšanas nolūkā sākotnējā budžeta projektā tiek iekļautas tikai tās grozījumu vēstules, ko ņem vērā gan Padomes lasījumā, gan Eiropas Parlamenta lasījumā. (12) Budžeta pozīcijas, kas tehniski ir uzskatāmas par slēgtām, pamatdokumentos tiek izceltas. Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, par tehniski slēgtu uzskata tādu budžeta pozīciju, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei nav domstarpību un par kuru nav iesniegta neviena grozījumu vēstule. (13) Tostarp Komisijas vēstule par izpildes iespējām attiecībā uz Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumiem; grozījumu vēstule attiecībā uz lauksaimniecību (un, iespējams, vēl citām jomām); iespējams, arī Komisijas sagatavotais rudens budžeta prognožu brīdināšanas paziņojums un iespējamās citu iestāžu vēstules attiecībā uz Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumiem. (14) Tiek izceltas pozīcijas, kas, salīdzinot ar budžeta projektu vai Padomes nostāju, nav grozītas. (15) Tostarp grozījumu vēstules, ko ņem vērā gan Padomes, gan Eiropas Parlamenta lasījumos.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par zināšanām par jūru 2020. gada perspektīvā — jūras gultnes kartografēšana ilgtspējīgas zivsaimniecības sekmēšanai (2013/2101(INI))

P7_TA(2013)0438 A7-0295/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. augusta Zaļo grāmatu „Zināšanas par jūru 2020 — no jūras dibena kartēšanas līdz prognozēm par turpmākajām norisēm okeānā” (COM(2012)0473),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. septembra paziņojumu „Zināšanas par jūru 2020 — jūras dati un novērojumi pārdomātai un ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2010)0461),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 12. marta priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru (COM(2013)0133),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 13. septembra paziņojumu „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” (COM(2012)0494),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 17. jūlija paziņojumu „Virzība uz labāku piekļuvi zinātniskai informācijai: arvien lielāki ieguvumi no publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā” (COM(2012)0401),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 17. jūlija Ieteikumu 2012/417/ES par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumu 2002/413/EK par integrētas piekrastes zonas apsaimniekošanas īstenošanu Eiropā,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. septembra ziņojumu „ES integrētās jūrlietu politikas progress” (COM(2012)0491),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. augusta darba dokumentu par Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla starpnovērtējumu (SWD(2012)0250),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. marta darba dokumentu „Ceļvedis Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla (EMODNET) izveidošanai” (Ares(2012)275043),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. septembra darba dokumentu par Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkla ietekmes novērtējumu (SEC(2010)0998),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 22. janvāra darba dokumentu par jūras datu infrastruktūru — sabiedriskās apspriešanas rezultātiem (SEC(2010)0073),

–  ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2009. gada 16. novembra 2973. sanāksmes secinājumus par integrēto jūrniecības politiku,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 15. oktobra ziņojumu „Progresa ziņojums par Eiropas Savienības integrēto jūrniecības politiku” (COM(2009)0540),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 7. aprīļa dienesta darba dokumentu „Veidojot Eiropas jūras zināšanu infrastruktūru — ceļvedis Eiropas jūras novērojumu un datu tīkla izveidei” (SEC(2009)0499),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. septembra paziņojumu „Eiropas stratēģija jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai. Saskaņota sistēma Eiropas Pētniecības telpā okeānu un jūru ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai” (COM(2008)0534) un Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūciju par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (COM(2007)0575),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7–0295/2013),

A.  tā kā zināšanas par jūras vides ir būtiskas „zilās ekonomikas” — stratēģijas „Eiropa 2020” jūras komponentes — veicināšanai, attīstībai un paplašināšanai, sasaistot tehnoloģisko kompetenci un inovācijas, resursu ilgtspējīgu izmantošanu, konkurētspēju un darbvietu radīšanu, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

B.  tā kā zināšanas par jūras vidi ir būtiskas, lai paplašinātu un uzlabotu informāciju par ekosistēmām un antropogēno ietekmi uz jūras vidi, ļaujot pareizi aizsargāt vidi, racionāli izmantot ilgtermiņā ekoloģiski ilgtspējīgus resursus un nodrošināt cilvēka lietojumu un darbību līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi saistībā ar okeānu;

C.  tā kā esošie dati par jūras vidi pašlaik glabājas daudzās iestādēs, ir izkliedēti un fragmentāri, un tā kā Eiropā ir būtiski nodrošināt un atvieglot piekļuvi šim milzīgajam datu kopumam par jūras vidi, lai optimizētu resursu izmantošanu un sekmētu attīstību, inovācijas un darbvietu radīšanu jūras un jūrlietu nozarēs;

D.  tā kā zvejniecības nozare ir viena no cilvēka pamatdarbībām jūras vidē, kas palīdz nodrošināt pārtikas resursus un ir ļoti svarīga, jo īpaši noteiktām piekrastes kopienām, tādējādi tā ir viena no integrētās jūrniecības politikas noteicošajiem elementiem; tā kā ir jāatgādina, ka zvejas darbībām bieži ir nelabvēlīga ietekme uz jūras ekosistēmām, jo tiek izmantoti daudz un dažādi zivju krājumi; tā kā zvejniecības nozare visvairāk cieš no daudzajiem lietojumiem un darbībām, kas notiek jūras vidē, piemēram, no jūras transporta un tūrisma, pilsētu un piekrastes attīstības, jūras piesārņojuma, ieguves rūpniecības un atjaunojamās enerģētikas nozares, kuru ietekme summējas ar zvejas darbību ietekmi;

E.  tā kā Eiropas jūras ir daudzveidīgas, un dažādās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir dažādas zvejas flotes un zvejniecības prakse; tā kā šīs daudzveidības un īpatnību apzināšanās un novērtēšana ir ļoti atkarīga no pieejamās informācijas par zvejas darbībām;

F.  tā kā saistībā ar zvejniecības nozari arvien biežāk ir jāizmanto informācijas tehnoloģijas, kas ir ļāvušas uzlabot informācijas pieejamību un pārredzamību, kā arī veicinājušas datu vākšanas un pārsūtīšanas sistēmu datorizācija gan valstu un reģionu pārvaldes iestāžu, gan ražotāju organizāciju līmenī; tādēļ uzskata, ka, bez šaubām, uzlabota informācijas pieejamība par zvejas darbībām var rosināt procesu, kas sekmē ilgtspējīgāku zvejas praksi ne tikai vides, bet arī ekonomikas un sociālajā ziņā;

G.  tā kā ir nepieciešams veikt to bioģeogrāfiskajā ziņā jutību rajonu identificēšanu un apzīmēšanu un izveidot zivju krājumu atjaunošanas teritorijas un aizsargājamās jūras teritorijas, lai nodrošinātu neaizsargāto jūras ekosistēmu (NJE) efektīvu aizsardzību un saglabāšanu, vēršoties pret īpaši intensīvām zvejas darbībām; atgādinot, ka ekosistēmu aizsardzības, zivsaimniecības pārvaldības un jūras telpas uzlabošanas pasākumi tiek labāk izprasti, pieņemti un īstenoti, ja par jūras vidi un zvejas darbībām pieejamā informācija ir plaša un kvalitatīva;

H.  tā kā iniciatīva „Zināšanas par jūru 2020” ir ļāvusi uzsākt diskusijas par šo tematu un sekmēt sabiedrisko apspriešanu, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par iespējām un problēmām saistībā ar informācijas sniegšanu par jūras novērošanu Eiropā, atzinīgi vērtējot Komisijas iniciatīvu sagatavot Zaļo grāmatu „Zināšanas par jūru 2020 — no jūras dibena kartēšanas līdz prognozēm par turpmākajām norisēm okeānā”;

I.  tā kā ir nepieciešams saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem noteikumiem izmantot potenciālu, kas piemīt ārkārtīgi lielajam datu kopumam par jūras vidi, kuri savākti un glabājas daudzās publiskās un privātās Eiropas līmeņa struktūrās, nododot tos potenciālo lietotāju rīcībā, atbalstot nepieciešamību mainīt iedibināto kārtību datu vākšanas un lietošanas ziņā, liekot mainīt pašreizējo sistēmu, kurā dati tiek vairākkārt vākti vieniem un tiem pašiem konkrētiem nolūkiem, un ieviešot modeli, kurā informācijas vākšana un sniegšana noder dažādiem mērķiem;

J.  tā kā plašāka datu sniegšana un pieejamība veicinās to lietošanu starpdisciplinārā pētniecībā un sekmēs starpnozaru partnerību veidošanos, jo īpaši starp publisko un privāto sektoru, tādējādi nodrošinot vienotu datu kopumu, kura spējas un noderība pārsniedz atsevišķu sastāvdaļu summu;

K.  tā kā šīs iniciatīvas pamatā ir starpdisciplināra stratēģija, integrējot un iedzīvinot visas jūras novērošanas darbības, kas pašlaik notiek ES; uzsverot lietderību un priekšrocības, ko rada daudzveidīga datu kopuma pieejamība, izmantojot vienotu digitālu platformu datu sniegšanai par jūras vidi;

L.  tā kā zvejniecības nozares lielā nozīmība un plašā daudzveidība, kas ir sena un tradicionāla darbība jūrā, pilnībā pamato informācijas par zvejas darbību un pārvaldību integrāciju datos, ko iespējams kartēt un izplatīt iniciatīvas „Zināšanas par jūru 2020” ietvaros;

M.  tā kā, lai atvieglotu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pārvaldību, sākot no 2001. gada, ES finansē dalībvalstu varas iestāžu veikto datu vākšanu un izplatīšanu par zvejniecības nozari; atgādinot, ka zivsaimniecība ES tiek pārvaldīta, pamatojoties uz daudzgadu pārvaldības plāniem, un vadīta, izmantojot piesardzīgu un ekosistēmisku pieeju, kas paredz pēc iespējas samazināt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām, šāda pārvaldības stratēģija rosina starpdisciplināru pētniecību, un tai nepieciešams savākt daudzus zinātniskus datus par zvejas krājumiem;

N.  tā kā pašreizējā KZP reforma paplašina dalībvalstu pienākumus attiecībā uz vides, bioloģisko, tehnisko un sociāli ekonomisko datu vākšanu par zvejas darbībām, iekļaujoties zvejniecības nozares datu vākšanas sistēmā (DVS), kuras finansējums tiks palielināts 2014.–2020. gada periodā, izmantojot jauno Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF),

Informācijas avoti un datu veidi

1.  uzsver, ka eksistē daudzas publiskas un privātas struktūras, kas glabā datus par zvejas darbību ES, un tie būtu jāintegrē jūras dibena digitālajā daudzaspektu kartēšanā, kuras dēļ izveidotā karte ir publiski pieejama;

2.  uzsver — lai dalībvalstis varētu pildīt savu pienākumu pret Eiropas Savienībai datus DVS ietvaros, tām ir jāvāc un jānosūta dati, kas ir lielisks informācijas avots par zvejas darbībām, un šī plašā informācija tiek apkopota Kopīgajā pētniecības centrā (JRC) un iesniegta ekspertu novērtējumam Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) darba grupās; piebilst, ka dalībvalstu DVS ietvaros savāktos datus izmanto Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), lai sniegtu zinātniska rakstura informāciju par resursiem un ieteikumus par zivsaimniecības pārvaldību;

3.  uzsver ievērojamo datu daudzumu, ko radījusi flote, kas aprīkota ar kuģu satelītnovērošanas sistēmām (KSNS), kuru lietošana ļoti noder, kartējot zvejas darbības; atgādina, cik svarīgi ir KSNS dati jaukta tipa zvejas gadījumos; uzsver, ka ir jāintegrē un jākartē papildu informācija, jo īpaši dati, kas reģistrēti elektroniskajos vai papīra zvejas žurnālos, uz kuģa esošo zvejas novērotāju reģistros un zvejas resursu uzraudzības kampaņu datos;

4.  atgādina, ka dažas ražotāju organizācijas, galvenokārt no rūpnieciskās zvejas nozares, glabā datus par zvejas darbībām, ar kuriem būtu jāpapildina pašlaik pieejamā informācija; piebilst, ka attiecībā uz piekrastes un mazapjoma zveju, darbību, par kuru informācija ir diezgan ierobežota, jāveicina datu vākšana pašas flotes spēkiem, izmantojot kuģus kā zvejniecības uzraudzības datu vākšanas platformas, iespējams — uzstādot kuģos vienkāršas uzraudzības ierīces, kas darbojas reāllaikā un pieslēgtas GPS/GPRS sistēmām; atbalsta arī to, ka ļoti liela daļa zvejas datu tiek iegūta pētniecisko projektu ietvaros;

5.  uzsver to, cik noderīgi ir padarīt pieejamu zvejas flotes, zvejas darbības un nozvejas sastāva un apjoma telpiskā sadalījuma kartēšanas rezultātu, kas ļautu potenciālajiem lietotājiem piekļūt informācijai par rajoniem, kuros notiek intensīvāka zveja, nozvejotajām sugām un nozvejas apjomiem attiecīgajā rajonā, kā arī citiem parametriem; jo īpaši norāda, ka visā informācijā, kas attiecas uz šo kartēšanas veidu, būtu jāiekļauj dati par flotes tipoloģiju (piemēram, kuģu valstisko piederību, piederības ostu, vecumu, garumu, tonnāžu, jaudu un apkalpi), zvejas piepūli (piemēram, braucienu vai zvejas dienu skaitu, zvejas rīku skaitu un īpašībām) un nozveju (piemēram, mērķa sugām, papildu sugām, atpakaļ izlaistajām zivīm, svaru un vērtību); turklāt uzsver, ka datu sniegšana KSNS ļautu noteikt flotes telpisko sadalījumu un šīs informācijas salīdzināšana ar zvejas žurnālu datiem ļauj novērtēt nozvejas telpisko sadalījumu;

6.  apstiprina, ka datu atsevišķa kartēšana pēc zvejas darbības veida (piekrastes un mazapjoma zveja un rūpnieciskā zveja) nodrošinātu reālistiskāku priekšstatu par zivsaimniecības daudzveidību; turklāt uzsver, ka informēšana par sociāli ekonomiskajiem ar zveju saistītajiem rādītājiem (piemēram, apkalpes izglītības līmeni un vecumu) varētu būt noderīgs papildinājums, lai plašāk raksturotu nozari;

Kā veicināt informācijas iegūšanu un nodošanu

7.  atzīst, ka daudzām personām ir likumīgas intereses attiecībā uz piekļuvi informācijai par zvejas darbību un resursu saglabāšanas un ekspluatācijas stāvokli; saistībā ar to aicina izveidot mehānismus, lai atvieglotu ar zvejniecību saistīto datu pieejamību, ievērojot dažus nosacījumus, kas vēl jādefinē, un nosakot diferencētus piekļuves līmeņus, lai varētu nodrošināt informācijas un komerciālo interešu konfidencialitāti;

8.  atgādina, ka datu vākšanu un zvejas resursu pārvaldību finansē ES un dalībvalstis, tādēļ ievāktajiem datiem jābūt pieejamiem potenciālajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā; uzskata, ka publiski pieejamiem jābūt arī citiem datiem, kas iegūti, pateicoties publiskajam (ES vai dalībvalstu) finansējumam vai līdzfinansējumam, bet piekļuves nosacījums attiecībā uz zvejas datiem, kas iegūti, pateicoties privātam finansējumam, un kas nesatur komerciāli jutīgu informāciju, būs to struktūru atļaujas sniegšana, kas glabā minēto informāciju;

9.  norāda, ka tajā regulas, ar kuru izveido Kopienas kontroles sistēmu atbilstības KZP nodrošināšanai, nodaļā, kas attiecas uz zvejas datiem un informāciju, ir ietverti panti, kuros konkrēti ir paredzēta personas datu aizsardzība, kā arī dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu konfidencialitāte; turklāt uzsver, ka minētajā regulā ir skaidri noteikts — tiem zvejas datiem, kuru vākšana, apmaiņa ar kuriem un kuru izpaušana apdraudētu fiziskas vai juridiskas personas komerciālās intereses, tostarp intelektuālo īpašumu, piemēro spēkā esošos noteikumus par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu konfidencialitāti;

10.  apstiprina, ka tas pats attiecas uz zvejas datiem, kas iegūti pētnieciskos projektos, un tādēļ ir normāli, ka informācija, kas iegūta zinātnisko projektu gaitā, ja tie izstrādāti, izmantojot publisko (ES vai dalībvalstu) finansējumu vai līdzfinansējumu, ir pieejama un tiek nodota potenciālajiem lietotājiem, un sabiedrībai kopumā, ievērojot nosacījumus, kas jādefinē konkrēti katram projektam; uzsver, ka dažiem zvejas datu veidiem pamatā jo īpaši ir eksperimentālu modeļu, prototipu vai aparatūras izstrāde un izmantošana, tādēļ to lietošana ir īpaši jutīga;

11.  uzsver to, ka ir Komisijas paziņojumi un ieteikumi par piekļuvi zinātniskajai informācijai, par tās izplatīšanu un saglabāšanu, kuros noteikts, ka attiecībā uz pētniecības datu izpaušanu ir jāievēro atbilstība Eiropas un valstu noteikumiem par datu aizsardzību; turklāt norāda, ka šajos dokumentos ir atzīta vajadzība pēc nosacījumiem, kuri reglamentē datu izpaušanu un ierobežojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par personas datu, privātuma, komercnoslēpumu, likumīgo komerciālo interešu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

12.  uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai datus glabā publiskas vai privātas struktūras un vai tie iegūti, pateicoties publiskiem vai privātiem līdzekļiem, vienmēr ir jānorāda struktūra, kas atbild par informācijas vākšanu, apstrādi un nosūtīšanu; turklāt apgalvo, ka gadījumos, kad informācijas izplatīšana var ietekmēt informāciju glabājošo struktūru konkurētspēju, konkurenci un ieņēmumus, jāizplata ir tikai datu produkti, nevis sākotnējie dati vai apstrādātie dati; pauž viedokli, ka šādos gadījumos nepieciešama obligāta atsauce uz datu avotu, lai ieinteresētās personas varētu sazināties ar oriģinālās informācijas glabātājiem un pieprasīt tiem tiesības piekļūt detalizētākiem datiem vai pat sākotnējiem datiem;

13.  uzsver, ka datu kartēšanā un sniegšanā par zvejas flotes kustību un darbībām ir nepieciešams apstiprināt pasākumus, kas paredzēti datu konfidencialitātes aizsargāšanai un komerciālo interešu aizsardzībai atbilstīgi šajā jomā piemērotajiem tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz informāciju, kas iegūta no KSNS reģistriem, zvejas žurnāliem un zvejas novērotāju reģistriem uz kuģa; uzsver, ka to var panākt, izslēdzot individualizētus datus, piemēram, kuģa nosaukumu un reģistrācijas datus, un sniedzot apkopotus datus, ko iespējams sagrupēt pēc rajona, flotes segmenta vai zvejas rīka, kā arī paredzot noteiktu laika starpību starp datu iegūšanu un to nodošanu zvejas darbību kartēšanai; tomēr atgādina, ka datu pārmērīga vispārināšana un pārāk plašas telpiskās un laika skalas izvēle var apdraudēt informācijas detalizētību un precizitāti;

14.  uzskata, ka gadījumos, kad zvejas datus glabā dalībvalstu publiskās struktūras, Komisijai būtu jāizstrādā visaptverošs izplatāmo parametru kopums, nosakot noteiktu laika starpību starp informācijas savākšanu, apstrādi un nosūtīšanu un jāveicina tās publicēšana, lai galvenās ieinteresētās personas varētu ar to iepazīties; uzskata, ka ir jāparedz minimālais parametru kopums, kas paziņojams obligāti, kā arī ekvivalentu datu paziņošana un kopīga lietošana, lai visu dalībvalstu rīcībā būtu viena veida informācija par zveju;

15.  uzskata, ka gadījumos, kad dati par zvejas darbību ir iegūti pētnieciskos projektos, ko finansē vai līdzfinansē ES vai dalībvalstis, jāparedz noteikums par obligātu šo datu paziņošanu pēc projekta pabeigšanas un saskaņā ar iepriekš apstiprinātu grafiku;

16.  atzīst, ka gadījumos, kad zvejas dati ir iegūti pētnieciskos projektos, jāparedz pamatots termiņš, kurā atbildīgajiem pētniekiem jāpublicē pētījuma dati; uzsver, ka saskaņā ar iniciatīvu „Apvārsnis 2020” šo pienākumu var atcelt, nosakot minētai publikācijai moratoriju; turklāt uzskata, ka datu paziņošanai jānotiek iespējami īsākā termiņā un moratorijs nedrīkst būt ilgāks par trim gadiem, lai nepieļautu datu novecošanos un tos varētu pilnībā izmantot;

Kā nodrošināt informācijas efektīvu apstrādi un ievietošanu tīklā

17.  uzsver, ka drošu un uzticamu datu sniegšanai nepieciešama standartizācija, pārbaude un kvalitātes kontrole tiem datiem, kas iegūti no dalībvalstu datu bāzēm un zvejas darbības izpētes projektos;

18.  atzīst par būtisku izstrādāt kopīgus protokolus/modeļus, kas saskaņoti un pārbaudīti datu paraugu ņemšanas, vākšanas un apstrādes stratēģiju ziņā, kā arī informācijas sniegšanas formātu, kas ir būtisks, lai nodrošinātu zvejas datu salīdzināmību un savstarpēju izmantojamību; precizē, ka šim nolūkam var izmantot DVS definēto modeli;

19.  apgalvo, ka zvejas datu sniegšanas veids var atšķirties atkarībā no to sarežģītības un tādēļ nepieciešams definēt datus, kas var tiks sniegti kā sākotnējie dati, apstrādātie dati vai datu produkti; uzsver, ka elementārākos/vienkāršākos parametrus var sniegt kā sākotnējus datus, bet tie parametri, kas ir vissarežģītākie/visspecifiskākie un kam nepieciešama analīze un specializēta interpretācija, jāsniedz kā apstrādāti dati vai datu produkti; uzsver, ka ir jānorāda zvejas informācijas veids, kas sniegts potenciālajiem lietotājiem, atsevišķi nodalot sākotnējos datus, apstrādātos datus un datu produktus, kā arī parametrus, kas iegūti, veicot pasākumus, un tos, kas izriet no modeļiem;

20.  uzsver, ka noteiktos gadījumos ļoti detalizētu datu sniegšana un pārmērīgi precīza kartēšana var izraisīt nevēlamu zvejas darbības pievēršanos noteiktiem resursiem un jutīgiem jūras biotopiem, tādēļ uzskata, ka informācijas izplatīšana jāpapildina ar attiecīgo resursu un biotopu aizsardzības un kontroles pasākumu veikšanu; turklāt pieprasa, lai netiktu sniegta jutīga informācija par reto vai apdraudēto jūras sugu telpisko izplatību, garantējot to aizsardzību;

21.  uzskata, ka efektīvai datu apkopošanai un sniegšanai nepieciešama pareiza koordinācija no ES puses, kā arī datu sasaistīšana un sadarbība dalībvalstu līmenī; uzsver, ka Komisijas līmeņa koordinācija ir būtiska prioritāro mērķu noteikšanai, izmaksu un ieguvumu attiecības uzlabošanai datu vākšanas, apstrādes un sniegšanas gaitā, kā arī sinerģiju izveidei starp dalībvalstīm;

22.  uzsver, ka, ņemot vērā datu vākšanas sistēmu daudzveidību un to datu apjomu un veidu, ko vāc dažādas publiskas un privātas struktūras, kas glabā zvejas informāciju, datu sasaistīšana un sadarbība starp dalībvalstīm ir būtiska, lai nodrošinātu datu daudzveidības, apjoma un formāta saskaņotību; uzsver, ka tas, cik efektīva ir datu sasaistīšana un sadarbība starp dalībvalstīm, ir regulāri jānovērtē Komisijas līmenī;

23.  iesaka uzdot dalībvalstīm izraudzīties valsts struktūru, kas atbildētu par datu vākšanu, apkopošanu, apstrādi, kvalitātes kontroli, sasaistīšanu un nosūtīšanu, lai integrētu vienā kopīgā platformā piekļuvei zvejas informācijai; uzsver, ka šim nolūkam dalībvalstu līmenī varētu izveidot īpašu struktūru, ko finansētu Savienības fondi un koordinētu Komisija;

Kā gūt labumu no informācijas apstrādes un interpretācijas

24.  uzskata, ka, lai pilnībā izmantotu šo iniciatīvu, jāizstrādā tāds pārvaldības un darbības modelis, kas nodrošinātu pareizu zvejas datu vākšanu, apstrādi, interpretāciju un izplatīšanu, vienlaikus efektīvi līdzdarbojoties un iesaistot dalībvalstis, zinātnieku aprindas un pašvaldības;

25.  uzskata, ka pārvaldības un darbības ziņā būtiski ir piešķirt pastāvīgu statusu Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklam (EMODNET); uzsver, ka zvejas datu integrāciju un sniegšanu šajā platformā labvēlīgi ietekmētu pieredze, kas uzkrāta, izstrādājot EMODNET koncepciju, kad tika izveidotas un darbojās dažādas tematiskās grupas un tika veidoti tematiskie portāli par jūras vidi (par hidroloģijas, ģeoloģijas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, biotopu un cilvēka darbības tematiku);

26.  uzskata, ka šīs nozares nozīmība ES pamato ar zveju saistīto datu iekļaušanu, ja iespējams, īpašā papildu tematiskajā grupā EMODNET platformas ietvaros vai to integrēšanu jaunizveidotā tematiskā portālā, kas veltīts cilvēka darbībām, tādējādi nodrošinot vispārīgāku un pilnīgāku saturu;

27.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt saskaņotību starp EMODNET platformu un Eiropas Zemes novērošanas programmas (GMES) Jūras dienestu, lai pilnībā izmantotu sniegto informāciju un varētu sasaistīt datus par zvejas darbību ar satelītnovērošanas datiem par jūras vides parametriem, ko nodrošina GMES;

28.  uzskata, ka tik vērienīgai iniciatīvai kā „Zināšanas par jūru 2020”, ko raksturo plašums un daudzu nozaru iesaiste, ko varētu uzlabot ar zvejas informācijas integrēšanu, nepieciešams konkrēts rīcības plāns, kas noteiktu vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus starp ES un dalībvalstīm saskaņotas darbības ietvaros;

29.  uzsver, ka šāda projekta īstenošanai un panākumiem ir nepieciešams pienācīgs finansējums, kā arī garantijas par ilgtermiņa kontinuitāti un prognozējamību; uzstāj, ka ES ir pienācīgi jāveicina un jāatbalsta tādu zvejas datu sniegšana, ko varētu integrēt jūras dibena digitālajā daudzaspektu kartēšanā; saistībā ar to atgādina, ka informācijas sniegšanai par zvejniecību ir nepieciešams sasaistīt finansēšanas mehānismus, kas šim nolūkam izveidoti Savienības un valstu līmenī, vienlaikus uzsverot, ka EJZF priekšlikums ietver atbalstu tehniskajiem instrumentiem, kas paredzēti EMODNET izveidei un darbībai;

o
o   o

30.  uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Reģionu komitejai, Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējai komitejai, reģionu konsultatīvajām padomēm un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai.

(1) OV C 76 E, 25.3.2010., 38. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei (COM(2012)0773 – C7-0415/2012 – 2012/0359(COD))(1)

P7_TA(2013)0439 A7-0308/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums Virsraksts Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei un par Padomes Regulas (EK) Nr. 3286/94 grozīšanu Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2.apsvērums (2)  Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu attiecīgie instrumenti tās tiesību faktiskai īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā aizsargāt savas ekonomiskās intereses. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad trešās valstis ievieš tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kas mazina ieguvumus, kurus Savienības uzņēmējiem nodrošina starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Savienībai jābūt iespējai ātri un elastīgi reaģēt saistībā ar procedūrām un termiņiem, kas noteikti tās noslēgtajos starptautiskās tirdzniecības noteikumos. Tāpēc Savienībai būtu jāpieņem tiesību akti, ar ko nosaka regulējumu Savienības tiesību īstenošanai konkrētās īpašās situācijās. (2)  Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu attiecīgie instrumenti tās tiesību faktiskai īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā aizsargāt savas ekonomiskās intereses. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad trešās valstis ievieš tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kas mazina ieguvumus, kurus Savienības uzņēmējiem nodrošina starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Savienībai jābūt iespējai ātri un elastīgi reaģēt saistībā ar procedūrām un termiņiem, kas noteikti tās noslēgtajos starptautiskās tirdzniecības noteikumos. Tāpēc Savienībai būtu jāpieņem tiesību akti, ar ko nosaka regulējumu Savienības tiesību īstenošanai konkrētās īpašās situācijās, un jāpiešķir attiecīgi resursi, lai nodrošinātu, ka pieejamie resursi tiek efektīvi izmantoti šiem instrumentiem. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2.aapsvērums (jauns) (2a)  Izvēloties pasākumus, kuru mērķis ir faktiski īstenot Savienības tiesības, būtu jāņem vērā to spēja veicināt starptautiskās tirdzniecības noteikumu ievērošanu attiecīgajās trešās valstīs, kā arī sniegt atvieglojumu tiem ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm, kuras visvairāk ir ietekmējuši trešo valstu veiktie tirdzniecības ierobežošanas pasākumi. Saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem pasākumiem nevajadzētu ierobežot Savienības piekļuvi izejmateriāliem, kas ir nozīmīgi Eiropas rūpniecības nozarēm. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3.apsvērums (3)  PTO un citu, tostarp reģionālu vai divpusēju, strīdu izšķiršanas mehānismu mērķis ir rast pozitīvu risinājumu visiem strīdiem, kas rodas starp Savienību un otru attiecīgā nolīguma pusi vai pārējām attiecīgā nolīguma pusēm. Tomēr Savienībai vajadzētu apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar minētajiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, ja citi mēģinājumi rast pozitīvu strīda risinājumu ir bijuši neveiksmīgi. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt konkrēto trešo valsti ievērot attiecīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. (3)  PTO un citu, tostarp reģionālu vai divpusēju, strīdu izšķiršanas mehānismu mērķis ir rast pozitīvu risinājumu visiem strīdiem, kas rodas starp Savienību un otru attiecīgā nolīguma pusi vai pārējām attiecīgā nolīguma pusēm. Tomēr Savienībai vajadzētu apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar minētajiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, ja citi mēģinājumi rast pozitīvu strīda risinājumu ir bijuši neveiksmīgi. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt konkrēto trešo valsti ievērot attiecīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. Savienībai būtu vienmēr jāizmanto efektīvākais pieejamais strīdu izšķiršanas mehānisms. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4.apsvērums (4)  Saskaņā ar PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem PTO dalībvalstij, kas ierosina piemērot aizsardzības pasākumu vai prasa pagarināt aizsardzības pasākuma termiņu, būtu jācenšas saglabāt starp sevi un eksportētājām dalībvalstīm praktiski līdzvērtīgu koncesiju un citu saistību līmeni, ko šāds aizsardzības pasākums ietekmētu nelabvēlīgi. Līdzīgi noteikumi ir piemērojami saistībā ar citiem Savienības noslēgtiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem, starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Savienībai būtu jāveic līdzsvara atjaunošanas pasākumi, apturot koncesijas vai citas saistības gadījumos, ja attiecīgā trešā valsts neveic apmierinošus pielāgojumus. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt trešās valstis ieviest tirdzniecības veicināšanas pasākumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. (4)  Saskaņā ar PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem PTO dalībvalstij, kas ierosina piemērot aizsardzības pasākumu vai prasa pagarināt aizsardzības pasākuma termiņu, būtu jācenšas saglabāt starp sevi un eksportētājām dalībvalstīm praktiski līdzvērtīgu koncesiju un citu saistību līmeni, ko šāds aizsardzības pasākums ietekmētu nelabvēlīgi. Līdzīgi noteikumi ir piemērojami saistībā ar citiem Savienības noslēgtiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem, starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Savienībai būtu jāveic līdzsvara atjaunošanas pasākumi, apturot koncesijas vai citas saistības gadījumos, ja attiecīgā trešā valsts neveic pienācīgus un samērīgus pielāgojumus. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt trešās valstis ieviest tirdzniecības veicināšanas pasākumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5.apsvērums (5)   To koncesiju grozīšanu vai atsaukšanu, kas noteiktas PTO dalībvalstu tarifu sarakstos, reglamentē GATT 1994 XXVIII pants un ar to saistītā vienošanās. PTO dalībvalstis, ko ietekmē šādi grozījumi, konkrētos apstākļos ir tiesīgas atsaukt praktiski līdzvērtīgas koncesijas. Savienībai šādos gadījumos būtu jāpieņem līdzsvara atjaunošanas pasākumi, ja vien nav panākta vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. Savienības rīcības mērķis būtu rosināt trešās valstis pieņemt tirdzniecības veicināšanas pasākumus. (5)   To koncesiju un saistību grozīšanu vai atsaukšanu, kas noteiktas PTO dalībvalstu tarifu sarakstos un īpašo saistību sarakstā, reglamentē GATT 1994 XXVIII pants un ar to saistītā vienošanās, kā arī Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XXI pants un ar tā īstenošanu saistītās procedūras. PTO dalībvalstis, ko ietekmē šādi grozījumi, konkrētos apstākļos ir tiesīgas atsaukt praktiski līdzvērtīgas koncesijas vai saistības. Savienībai šādos gadījumos būtu jāpieņem līdzsvara atjaunošanas pasākumi, ja vien nav panākta vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. Savienības rīcības mērķis būtu rosināt trešās valstis pieņemt pasākumus, ar kuriem atjauno savstarpēju izdevīgumu un veicina tirdzniecību. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6.apsvērums (6)   Savienībai jābūt iespējai īstenot tās tiesības valsts iepirkuma jomā, ņemot vērā, ka PTO Nolīgums par valsts iepirkumu nosaka, ka strīdi, kas rodas saistībā ar minēto nolīgumu, nav iemesls, lai apturētu koncesijas vai citas saistības atbilstoši jebkuram citam PTO nolīgumam, uz kuru attiecas vienošanās. (6)   Svarīgi, lai Savienībai būtu iespēja ātri īstenot tās tiesības valsts iepirkuma jomā, ja kāda puse neievēro savas saistības atbilstoši PTO Nolīgumam par valsts iepirkumu vai ikvienam divpusējam vai reģionālam saistošam nolīgumam. Savienības darbības mērķim vajadzētu būt praktiski līdzvērtīgu koncesiju līmeņa uzturēšanai valsts iepirkuma jomā. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7.apsvērums (7)   Šajā regulā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem, kuru izstrādē un piemērošanā Savienībai ir pieredze; laikus būtu jānovērtē iespēja paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai tajā ietvertu pakalpojumu un intelektuālā īpašuma tiesību nozares, ņemot vērā katras šīs jomas specifiku. (7)   Ar šo regulu būtu jārada iespēja Savienībai izveidot pilnīgu un efektīvu regulējumu, kas ļautu pieņemt pasākumus bez kavēšanās. Tomēr iespēja paplašināt darbības jomu ar jauniem pasākumiem, kas aptver jaunas tirdzniecības jomas, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāuzskata par daļu no pētījuma, ko veic vienlaikus ar novērtējuma ziņojumu par šīs regulas darbību, kas minēts 10. pantā un būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 9.apsvērums (9)   Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās pirmreizējās īstenošanas, lai novērtētu un vajadzības gadījumā uzlabotu tās efektivitāti. (9)   Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība ne vēlāk kā piecus gadus pēc pirmreizējās īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši šai regulai, lai novērtētu tās īstenošanu un vajadzības gadījumā uzlabotu tās efektivitāti. Komisijai ziņojumos par stratēģiju „Eiropa 2020” būtu jāiekļauj šīs regulas piemērotības analīze, jo īpaši attiecībā uz spēju novērst tirdzniecības šķēršļus. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 9.aapsvērums (jauns) (9a)  Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par savu nodomu īstenot tirdzniecības politikas pasākumus saskaņā ar šo regulu. Šajā informācijā jāietver sīks apraksts par konkrēto gadījumu un plānotajiem pasākumiem, par Savienības rūpniecības nozarei nodarīto kaitējumu, paredzēto pasākumu pamatojums un iespējamā ietekme. Pēc šo pasākumu veikšanas Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par pasākumu faktisko ietekmi. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 9.bapsvērums (jauns) (9b)  Novērtējot Savienības vispārējās intereses attiecībā uz izpildes pasākumu pieņemšanu, Komisijai, vienlaikus izmantojot līdzsvarotu pieeju, būtu īpaši jāņem vērā Savienības ražotāju situācija. Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par to, kā tā ir noteikusi Savienības vispārējās intereses katrā konkrētajā gadījumā. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 10.aapsvērums (jauns) (10a)  Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments, jo īpaši gadījumos, kad Savienība jautājumu ir iesniegusi strīdu izšķiršanas padomei. Pēc katra strīdu izšķiršanas padomes pieņemtā lēmuma, ar ko Savienībai ļauj veikt pasākumus, Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamenta komitejai, kas atbildīga par starptautisko tirdzniecību, par savu nodomu veikt šādus pasākumus vai atturēties no to veikšanas. Ja Savienība nolemj veikt pasākumus, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam par izvēlētajiem pasākumiem. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 13.aapsvērums (jauns) (13a)  Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisijai būtu regulāri jāpiedalās Strīdu noregulēšanas un lēmumu izpildes dialogā, kas paredzēts šajā regulā. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 1. pants – ievaddaļa Šajā regulā paredzēti noteikumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek faktiski īstenotas Savienības tiesības apturēt vai atsaukt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā Šajā regulā paredzēti noteikumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek faktiski un savlaicīgi īstenotas Savienības tiesības apturēt vai atsaukt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pants – a punkts (a)   reaģēt uz trešo valstu izdarītiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības intereses, lai rastu apmierinošu risinājumu; (a)   reaģēt uz trešo valstu izdarītiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības intereses, lai rastu apmierinošu risinājumu, kas sniedz atvieglojumus ietekmētajiem ekonomikas dalībniekiem Savienībā; Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – b punkts (b)   atjaunot līdzsvaru starp koncesijām vai citām saistībām tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, ja tiek mainīts importa režīms, ko piemēro precēm no Savienības. (b)   atjaunot līdzsvaru starp koncesijām vai citām saistībām tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, ja tiek mainīts režīms, ko piemēro precēm vai pakalpojumiem no Savienības. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – b punkts (b)  “koncesijas vai citas saistības” ir tarifa koncesijas vai jebkuras citas priekšrocības, ko Savienība ir apņēmusies piemērot tirdzniecībā ar trešām valstīm atbilstoši starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, kurus tā noslēgusi; (b)   “koncesijas vai citas saistības” ir tarifa koncesijas, īpašas saistības pakalpojumu jomā vai jebkuras citas priekšrocības, ko Savienība ir apņēmusies piemērot tirdzniecībā ar trešām valstīm atbilstoši starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, kurus tā noslēgusi; Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)   gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII pantu, ja nav bijusi vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. (d)   gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas vai saistības saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII pantu vai GATS XXI pantu, ja nav bijusi vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts 1.  Ja ir vajadzīga rīcība, lai aizsargātu Savienības intereses 3. panta 1. punktā minētajos gadījumos, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka atbilstīgus tirdzniecības politikas pasākumus. Šādu īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 1.  Ja ir vajadzīga rīcība, lai aizsargātu Savienības intereses 3. panta 1. punktā minētajos gadījumos, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka atbilstīgus tirdzniecības politikas pasākumus. Šādu īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam pienācīgu pamatojumu 5. pantā paredzēto tirdzniecības politikas pasākumu izvēlei. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d)   koncesijas, kas atsauktas tirdzniecībā ar trešo valsti sakarā ar GATT 1994 XXVIII pantu un saistīto vienošanos, ir praktiski līdzvērtīgas koncesijām, ko grozījusi vai atsaukusi attiecīgā trešā valsts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz GATT 1994 XXVIII pants un saistītā vienošanās. (d)   Koncesijas vai saistības, kas grozītas vai atsauktas tirdzniecībā ar trešo valsti sakarā ar GATT 1994 XXVIII pantu un saistīto vienošanos vai GATS XXI pantu un saistītajām īstenošanas procedūrām, ir praktiski līdzvērtīgas koncesijām vai saistībām, ko grozījusi vai atsaukusi attiecīgā trešā valsts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz GATT 1994 XXVIII pants un saistītā vienošanās vai GATS XXI pants un saistītās īstenošanas procedūras. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts (b)   pasākumu potenciālu nodrošināt atvieglojumus Savienības uzņēmējiem, ko ietekmē trešās valsts pasākumi; (b)   pasākumu potenciālu nodrošināt atvieglojumus dalībvalstīm un Savienības uzņēmējiem, ko ietekmē trešās valsts pasākumi; Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts (c)   alternatīvu attiecīgā produkta piegādes avotu pieejamībai, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz pakārtotajām nozarēm vai galapatērētājiem Savienībā; (c)   alternatīvu attiecīgā produkta vai pakalpojuma piegādes avotu pieejamībai, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz pakārtotajām nozarēm vai galapatērētājiem Savienībā; Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns) 3a.  Komisija savā īstenošanas akta priekšlikumā norāda, kā tā ir noteikusi Savienības vispārējās intereses konkrētajā gadījumā. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 5. pants – ba punkts (jauns) (ba)  pienākumu piemērošanas un īpašu saistību apturēšana pakalpojumu tirdzniecības jomā attiecībā uz GATS vai jebkuriem divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem; Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 5. pants – c punkts – i apakšpunkts (i)  izslēdzot no tādu piedāvājumu publiskā iepirkuma, kura kopējo apjomu veido vairāk nekā 50 % attiecīgās trešās valsts izcelsmes preču vai pakalpojumu, un/vai (i)  izslēdzot no tādu piedāvājumu publiskā iepirkuma, kura kopējo apjomu veido vairāk nekā 50 % attiecīgās trešās valsts izcelsmes preču vai pakalpojumu; īstenošanas aktos var saskaņā ar attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām noteikt robežvērtības, kuras pārsniedzot ir jāpiemēro izņēmums, ņemot vērā 4. panta 3. punkta noteikumus, tai skaitā apsvērumus par administratīvo veiktspēju un zuduma vai samazinājuma līmeni, un/vai Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 5. pants – 1.a daļa (jauna) Komisija pienācīgi pamato Eiropas Parlamentam to konkrēto tirdzniecības politikas pasākumu izvēli, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts 1.   Ja pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, Komisija var apturēt minētā īstenošanas akta piemērošanu uz visu kompensācijas termiņu. Par apturēšanu lemj saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 1.   Ja pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai pienācīgu un samērīgu kompensāciju 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, Komisija var apturēt minētā īstenošanas akta piemērošanu uz visu kompensācijas termiņu. Par apturēšanu lemj saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)   gadījumos, kad tiek atjaunots koncesiju vai citu saistību līdzsvars pēc tam, kad trešā valsts pieņēmusi aizsardzības pasākumu, ja aizsardzības pasākums tiek atsaukts vai beidzas tā termiņš vai ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam; (b)   gadījumos, kad tiek atjaunots koncesiju vai citu saistību līdzsvars pēc tam, kad trešā valsts pieņēmusi aizsardzības pasākumu, ja aizsardzības pasākums tiek atsaukts vai beidzas tā termiņš vai ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai pienācīgu un samērīgu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam; Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)   gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII pantu, ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam. (c)   gadījumos, kad PTO dalībvalsts atsauc vai groza koncesijas vai saistības saskaņā ar GATT 1994 XXVIII pantu vai GATS XXI pantu, ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai pienācīgu un samērīgu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.a punkts (jauns) 4a.  Komisija sniedz Eiropas Parlamentam pienācīgu pamatojumu, kad tā paredz apturēt, grozīt vai izbeigt 5. pantā paredzētu pasākumu. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.   Komisija pieprasa informāciju un viedokļus par Savienības ekonomiskajām interesēm attiecībā uz konkrētiem produktiem vai nozarēm šīs regulas piemērošanā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai izmantojot citus piemērotus publiskās saziņas veidus. 1.   Komisija pieprasa informāciju un viedokļus par Savienības ekonomiskajām interesēm attiecībā uz konkrētiem produktiem, pakalpojumiem vai nozarēm šīs regulas piemērošanā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai izmantojot citus piemērotus publiskās saziņas veidus, un ņem vērā šos viedokļus. Paziņojumā norāda informācijas iesniegšanas termiņu. Šis termiņš nepārsniedz divus mēnešus. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts 2.  Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. 2.  Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. Komisija pienācīgi informē Eiropas Parlamentu par šādas informācijas vākšanas rezultātu un par to, kā tā plāno šo informāciju ņemt vērā Savienības vispārējo interešu noteikšanā. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 9. pants – 4. punkts 4.   Informācijas sniedzējs var pieprasīt, lai sniegtā informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu. Šādos gadījumos tai pievieno nekonfidenciālu kopsavilkumu vai to iemeslu izklāstu, kuru dēļ informāciju nevar apkopot. 4.   Informācijas sniedzējs var pieprasīt, lai sniegtā informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu. Šādos gadījumos tai pievieno nekonfidenciālu kopsavilkumu, kurā iekļauta informācija vispārējā formā, vai to iemeslu izklāstu, kuru dēļ informāciju nevar apkopot. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 9.a pants (jauns) 9.a pants Strīdu noregulēšana un lēmumu izpildes dialogs Komisija regulāri piedalās viedokļu apmaiņā ar Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteju par tirdzniecības strīdu pārvaldību, tostarp aktuālajiem gadījumiem, ietekmi uz Savienības rūpniecības nozarēm, plānotajiem pasākumiem, plānoto pasākumu pamatojumu un ietekmi, kā arī tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanu saskaņā ar šo regulu. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 10. pants Ne vēlāk kā trīs gadus pēc īstenošanas akta pirmreizējās piemērošanas saskaņā ar šo regulu Komisija pārskata regulas īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc īstenošanas akta pirmreizējās piemērošanas saskaņā ar šo regulu Komisija pārskata regulas īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7- 0308/2013).

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm (COM(2012)0521 – C7-0316/2012 – 2012/0250(COD))

P7_TA(2013)0440 A7-0167/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0521),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0316/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 16. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0167/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 23. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1259/2013.)

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku] (COM(2013)0245 – C7-0108/2013 – 2011/0380(COD))(1)

P7_TA(2013)0441 A7-0282/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.apunkts (jauns) 1.a  atgādina, ka 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka zivsaimniecības resursi ir sabiedrisks labums, kas ir nozīmīgs vispārējai nodrošinātībai ar pārtiku; norādīja, ka zivsaimniecības un akvakultūras nozare un saistītās darbības bieži ir galvenais ienākumu un ilgtspējīgas nodarbinātības avots piekrastes, salu un tālākajos reģionos; turklāt uzskatīja, ka, lai sasniegtu tās vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus (stabila, ilgtspējīga un dzīvotspējīga zivsaimniecības nozare) un atjaunotu zivju krājumus, kā arī risinātu sociālos aspektus, kuri saistīti ar nepieciešamību samazināt zvejas piepūli, reformētajai kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) pēc 2013. gada būs vajadzīgi atbilstoši finanšu resursi; ______________ Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.atsauce ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu, Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.aapsvērums (jauns) (1a)  Zivsaimniecības nozarei ir stratēģiska nozīme attiecībā uz sociālekonomisko situāciju, sabiedrības apgādi ar zivīm un pārtikas līdzsvara nodrošināšanu dažādās dalībvalstīs un Savienībā kopumā, kā arī tai ir īpaša loma piekrastes kopienu sociālekonomiskās labklājības, vietējās attīstības un nodarbinātības nodrošināšanā, saimnieciskās darbības un darbvietu saglabāšanā un/vai radīšanā ekonomikas augšupējos un lejupējos posmos, svaigu zivju piegādē un vietējo kultūras tradīciju saglabāšanā. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2.apsvērums (2)  EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj KZP atbalsts, kas aptver jūras bioloģisko resursu, saldūdens bioloģiskos resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu un akvakultūru, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos, arī tad, ja tās veic zvejas kuģi, kas peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, vai Savienības zvejas kuģi, vai dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 117. panta noteikumus. (2)  EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj KZP atbalsts, kas aptver jūras bioloģisko resursu, saldūdens bioloģiskos resursu saglabāšanu, pārvaldību un ilgtspējīgu izmantošanu un akvakultūru, kā arī zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja šādas darbības veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos, vai Savienības zvejas kuģi, vai dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 117. panta noteikumus. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 2.aapsvērums (jauns) (2a)  Būtu jāuzsver, ka KZP ir ar pārtiku saistīta politikas joma un ka tas pamato valsts iejaukšanos ar EJZF palīdzību, lai uzturētu Eiropas Savienības pilsoņu nodrošinātību ar pārtiku. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2.bapsvērums (jauns) (2b)  EJZF būtu pilnībā jāņem vērā tālāko reģionu īpašā situācija saskaņā ar LESD 349. pantu. Tālāko reģionu situācija un zivsaimniecības nozares specifika šajos reģionos nozīmē, ka KZP un ar to saistītos fondus, jo īpaši EJZF, būtu jāpielāgo šo reģionu īpatnībām, ierobežojumiem, papildu izmaksām un realitātei, kas būtiski atšķiras no pārējās Savienības. Tādēļ šiem reģioniem būtu jāatļauj īpaši pasākumi. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 2.capsvērums (jauns) (2c)  Jaunajā EJZF būtu jāļauj pilnībā pievērsties mazapjoma zvejniecību problēmām un īpašajām vajadzībām, paturot prātā, ka mazapjoma flotes Savienībā nodarbina vislielāko skaitu strādājošo attiecībā pret katru noķerto zivi. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 3.apsvērums (3)  Kopējās zivsaimniecības politikas panākumi ir atkarīgi no efektīvas kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas, kā arī no ticamiem un pilnīgiem datiem, kas vajadzīgi gan zinātniskajiem ieteikumiem, gan īstenošanai un kontrolei; tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šie politikas pasākumi. (3)  Kopējās zivsaimniecības politikas panākumi ir atkarīgi no efektīvas kontroles, inspekcijas, tostarp darbavietu inspekcijas, un noteikumu izpildes sistēmas, kā arī no ticamiem un pilnīgiem datiem, kas vajadzīgi gan zinātniskajiem ieteikumiem, gan īstenošanai un kontrolei; tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šie politikas pasākumi. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 3.aapsvērums (jauns) (3a)  Lai veicinātu zvejnieku atbildības sajūtu par KZP, tādējādi sekmējot KZP pareizu īstenošanu un kopumā veiksmīgu darbību, EJZF arī būtu jāatbalsta partnerība, sadarbība un dialogs starp zinātniekiem un zvejniekiem. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 4.apsvērums (4)  EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts IJP, kas aptver koordinētu darbību izstrādi un īstenošanu un lēmumu pieņemšanu, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrlietu nozarēm un papildina dažādas ar minētajiem aspektiem saistītas ES politikas jomas, jo īpaši kopējo zivsaimniecības politiku, transporta, rūpniecības, teritoriālās kohēzijas, vides, enerģētikas un tūrisma politiku. Būtu jānodrošina saskaņotība un integrācija dažādu nozaru politikas virzienu pārvaldībā, ko īsteno Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ķeltu jūrās, Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā. (4)  EJZF darbības jomā būtu jāiekļauj atbalsts IJP, kas aptver koordinētu darbību izstrādi un īstenošanu un lēmumu pieņemšanu, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrlietu nozarēm un papildina dažādas ar minētajiem aspektiem saistītas ES politikas jomas, jo īpaši kopējo zivsaimniecības politiku, transporta, rūpniecības, teritoriālās kohēzijas, vides, enerģētikas un tūrisma politiku, kas ir jomas, kurās nepieciešams veicināt zinātnisko pētniecību, profesionālo kompetenci un apmācību. Būtu jānodrošina saskaņotība un integrācija dažādu nozaru politikas virzienu pārvaldībā, ko īsteno Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Ķeltu jūrās, Biskajas līcī un Pireneju pussalas piekrastē, Vidusjūras un Melnās jūras baseinā. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 4.aapsvērums (jauns) (4a)  Nosakot un īstenojot ar KZP reformu, IJP un EJZF saistīto politiku un darbības, Savienībai saskaņā ar LESD 9. pantu būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un kvalitatīvu izglītību, apmācību un cilvēku veselības aizsardzību. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 5.apsvērums (5)  Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta stratēģija “Eiropa 2020”, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus veicinot saskaņotu Savienības attīstību. Jo īpaši būtu jākoncentrē resursi, lai izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus, un jāpalielina efektivitāte, vairāk orientējoties uz rezultātiem. IJP iekļaušana jaunajā EJZF palīdz īstenot arī svarīgākos politikas mērķus, kas izvirzīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””) un ir saskaņā ar vispārējiem ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā. (5)  Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta stratēģija “Eiropa 2020”, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus veicinot saskaņotu Savienības attīstību. Jo īpaši būtu jākoncentrē resursi, lai izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus, it sevišķi tos, kas saistīti ar nodarbinātību un nabadzības, sociālās atstumtības un klimata pārmaiņu apkarošanu. Turklāt būtu jāpalielina efektivitāte, vairāk orientējoties uz rezultātiem. IJP iekļaušana jaunajā EJZF palīdz īstenot arī svarīgākos politikas mērķus, kas izvirzīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020””) un ir saskaņā ar vispārējiem ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 6.apsvērums (6)  Lai nodrošinātu to, ka EJZF palīdz sasniegt KZP, IJP un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jākoncentrējas uz nelielu skaitu pamatprioritāšu, kas saistītas ar tādas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu, kas balstīta uz inovācijām un zināšanām, ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu un nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšanu, atraisot piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības kopienu izaugsmes un darbvietu potenciālu un sekmējot dažādošanu, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm. (6)  Lai nodrošinātu to, ka EJZF palīdz sasniegt KZP, IJP un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir jānosaka virkne pamatprioritāšu, kas saistītas ar tādas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu, kas balstīta uz inovācijām un zināšanām, ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu un nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšanu, atraisot piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības kopienu izaugsmes un darbvietu potenciālu un sekmējot dažādošanu, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 7.aapsvērums (jauns) (7a)  EJZF būtu jāsekmē dzīves līmeņa uzlabošana tiem, kas ir atkarīgi no zvejas, garantējot zvejniekiem labākus darba standartus, jo īpaši nodrošinot veselības un darba drošības tiesību aktu un darba koplīgumos paredzēto noteikumu ievērošanu. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 7.bapsvērums (jauns) (7b)  Lai izvairītos no pārpratumiem par konkrētu EJZF finanšu pasākumu piemērošanu un ietekmi uz dažādām ieinteresētajām personām, kas līdzdarbojas zvejas nozarē, ir lietderīgi ieviest skaidru atšķirību starp kuģu īpašniekiem un algotiem zvejniekiem, kā tas jau ir noteikts SDO Konvencijā Nr. 188. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 8.apsvērums (8)  Kopējās zivsaimniecības politikas vispārējais mērķis ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības palīdzētu radīt ilgtermiņā noturīgus vides apstākļus, kas vajadzīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni zivsaimniecībā nodarbinātajiem, stabilus tirgus, resursu pieejamību un to, ka produkti patērētājiem ir pieejami par saprātīgām cenām. (8)  Kopējās zivsaimniecības politikas vispārējais mērķis ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības veicinātu ekonomiskajā, sociālajā un vides ziņā ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni zivsaimniecībā nodarbinātajiem, stabilus tirgus, resursu pieejamību un to, ka produkti patērētājiem ir pieejami par saprātīgām cenām. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 9.apsvērums (9)  Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai ne vēlāk kā 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). (9)  Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai līdz 2015. gadam, ja tas iespējams, un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Ar KZP vajadzētu īstenot līdzsvarotu pieeju ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot tādu zivsaimniecības plānošanu, izmantošanu un vadību, kurā ņemtas vērā vēlmes un pašreizējās sociālās vajadzības, un neierobežojot iespējas nākamajām paaudzēm iegūt visas preces un pakalpojumus, ko var gūt no jūras ekosistēmām. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva). Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 9.aapsvērums (jauns) (9a)  Ar EJZF finansētajiem pasākumiem būtu jāatbilst LESD 39. un 41. pantam, kuros atsaucas uz līdzsvarotu pieeju darba tiesību izmantošanā un efektīvu koordināciju attiecībā uz profesionālo apmācību. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 10.apsvērums (10)  Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, ņemot vērā atbilstoši darbības programmām finansējamo darbību nozīmību un ietekmi un strukturālās problēmas, ar kurām nākas saskarties zivsaimniecības un jūrlietu attīstībā, kā arī ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus, un šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nodrošinot daudzgadu finansiālu palīdzību, kas vērsta uz attiecīgajām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Līguma 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. (10)  Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, ņemot vērā atbilstoši darbības programmām finansējamo darbību nozīmību un ietekmi un strukturālās problēmas, ar kurām nākas saskarties zivsaimniecības, akvakultūras un jūrlietu attīstībā, kā arī ierobežotos dalībvalstu finanšu resursus, un šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nodrošinot daudzgadu finansiālu palīdzību, kas vērsta uz attiecīgajām prioritātēm, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Līguma 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 11.apsvērums (11)  Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumus finansējot no viena fonda, proti, EJZF, būtu jācenšas panākt vienkāršošanu, kā arī nostiprināt abu politiku integrāciju. Dalītas pārvaldības attiecināšanai uz kopīgām tirgus organizācijām, arī uz kompensāciju tālākajiem reģioniem un kontroles un datu vākšanas pasākumiem, būtu vēl vairāk jāveicina vienkāršošana un jāsamazina gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvais slogs, kā arī jāpanāk piešķirtā atbalsta lielāka saskaņotība un efektivitāte. (11)  Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumus finansējot no viena fonda, proti, EJZF, būtu jācenšas panākt vienkāršošanu, kā arī nostiprināt abu politiku integrāciju. Dalītas pārvaldības attiecināšanai uz kopīgām tirgus organizācijām, arī uz kompensāciju tālākajiem reģioniem un kontroles un datu vākšanas un pārvaldības pasākumiem, būtu vēl vairāk jāveicina vienkāršošana un jāsamazina gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvais slogs, kā arī jāpanāk piešķirtā atbalsta lielāka saskaņotība un efektivitāte. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 11.aapsvērums (jauns) (11a)   Finansējumam būtu jāatbilst tam, kas noteikts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 11.bapsvērums (jauns) (11b)  Finansēšana neskar noteikumus, kas paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 12.apsvērums (12)  Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta, izmantojot vienu fondu, proti, EJZF, vai nu tieši, vai arī dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm. Ar dalībvalstīm dalīta pārvaldība būtu jāpiemēro ne tikai pasākumiem, kas paredzēti zvejniecības, akvakultūras un uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības atbalstam, bet arī kopīgām tirgus organizācijām, tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, kontroles pasākumiem un datu vākšanas pasākumiem. Tieša pārvaldība būtu jāpiemēro zinātniskajiem ieteikumiem, brīvprātīgām iemaksām reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, konsultatīvajām padomēm un integrētās jūrlietu politikas īstenošanas darbībām. Būtu jānosaka pasākumu veidi, kurus var finansēt no EJZF līdzekļiem. (12)  Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta, izmantojot vienu fondu, proti, EJZF, vai nu tieši, vai arī dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm. Ar dalībvalstīm dalīta pārvaldība būtu jāpiemēro ne tikai pasākumiem, kas paredzēti zvejniecības, akvakultūras un uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības atbalstam, bet arī tirdzniecības un pārstrādes pasākumiem, tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, kontroles pasākumiem un datu vākšanas pasākumiem. Tieša pārvaldība būtu jāpiemēro ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanai, uzglabāšanas atbalstam, zinātniskajiem ieteikumiem, brīvprātīgām iemaksām reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, konsultatīvajām padomēm un integrētās jūrlietu politikas īstenošanas darbībām. Būtu jānosaka pasākumu veidi, kurus var finansēt no EJZF līdzekļiem. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 14.apsvērums (14)  Saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] (turpmāk “Regula par KZP”) 50. un 51. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka gan dalībvalstis, gan operatori ievēro KZP noteikumus. Šis nosacījums ir paredzēts, lai atspoguļotu Savienības atbildību par to, ka sabiedrības interesēs tiek nodrošināta jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar KZP, kā noteikts LESD 3. pantā. (14)  Saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] (turpmāk “Regula par KZP”) 50. un 51. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka gan dalībvalstis, gan operatori ievēro KZP noteikumus. Šis nosacījums ir paredzēts, lai atspoguļotu Savienības atbildību par to, ka sabiedrības interesēs tiek nodrošināta jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar KZP, kā arī tiek ievērotas prasības saistībā ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu un pietiekamas sociālās aizsardzības garantēšanu, kā noteikts attiecīgi LESD 3. un 9. pantā. Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 15.apsvērums (15)  KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu operatoriem, kuri ex ante neievēro prasības, kas saistītas ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs. Tāpēc būtu jāpieņem tikai tādu operatoru pieteikumi, kuri noteiktu laiku pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas nav bijuši iesaistīti Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kā noteikts 40. panta 3. punktā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, un kuri nav izdarījuši smagu pārkāpumu, kā definēts 42. pantā Regulā (EK) Nr. 1005/2008 vai 90. panta 1. punktā 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, vai pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību un rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (turpmāk “MSY”) nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.. (15)  KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu operatoriem, kuri ex ante neievēro prasības, kas saistītas ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs. Tāpēc operatoru pieteikumi būtu jāpieņem tikai ar nosacījumu, ka tie noteiktu laiku pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas nav bijuši iesaistīti Savienības NNN kuģu sarakstā minētu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijuši to īpašumtiesību turētāji, kā noteikts 40. panta 3. punktā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999, un ka tie nav bijuši iesaistīti tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai īpašumtiesībās, kuru karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantā. Tāpat operatoru pieteikumi būtu jāpieņem tikai ar nosacījumu, ka tie nav izdarījuši smagu pārkāpumu, kā definēts 42. pantā Regulā (EK) Nr. 1005/2008 vai 90. panta 1. punktā 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, vai pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību un rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (turpmāk “MSY”) nodrošināšanai vajadzīgo līmeni. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 17.apsvērums (17)  Gadījumos, kad saņēmēji pārkāpj KZP noteikumus, būtu jāpiemēro sankcijas, kas noteiktas par atbilstības nosacījumu nepildīšanu. Lai noteiktu neattiecināmo izdevumu summu, būtu jāņem vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas smagums, ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīme saņēmēja saimnieciskajā darbībā. (17)  Gadījumos, kad saņēmēji pārkāpj KZP noteikumus, būtu jāpiemēro sankcijas, kas noteiktas par atbilstības nosacījumu nepildīšanu. Lai noteiktu neattiecināmo izdevumu summu, būtu jāņem vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas smagums (tostarp apjoms, ilgums un atkārtotu gadījumu skaits) un ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīme saņēmēja saimnieciskajā darbībā. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 18.apsvērums (18)  KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, tādus kā datu vākšana un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatē saņēmējus, kuru pieteikumi nav pieņemami, vai darbības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu. (18)  KZP mērķu sasniegšana būtu apdraudēta arī tad, ja Savienības finansiālo palīdzību no EJZF izmaksātu dalībvalstīm, kuras neievēro saistības panākt līdzsvaru starp zvejas floti un zvejas iespējām saskaņā ar KZP pamatregulas 34. panta 1. punktu un KZP noteikumos paredzētos pienākumus, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, tādus kā datu vākšana un kontroles pienākumu pildīšana. Turklāt, ja minētie pienākumi netiek ievēroti, pastāv risks, ka dalībvalstis nekonstatē saņēmējus, kuru pieteikumi nav pieņemami, vai darbības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 19.apsvērums (19)  Lai nepieļautu neatbilstīgu maksājumu veikšanu, kā arī mudinātu dalībvalstis ievērot KZP noteikumus vai pieprasīt saņēmējam noteikumu ievērošanu, kā piesardzības pasākumi būtu jāizmanto gan maksājuma termiņa pārtraukšana, gan maksājumu apturēšana, kuru piemērošanas termiņš ir ierobežots. Lai ievērotu proporcionalitātes principu, finansiālās korekcijas, kurām ir galīgas un neatsaucamas sekas, būtu jāpiemēro tikai izdevumiem, kas tieši saistīti ar darbībām, kuru laikā notikusi KZP noteikumu neievērošana. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 20.apsvērums (20)  Lai uzlabotu koordināciju un fondus, kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), izmantotu saskaņoti ar lauku attīstībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), un jūrlietām un zivsaimniecībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), [Regulā (ES) Nr. [...], ar ko paredz kopīgus noteikumus] ir paredzēti kopīgi noteikumi visiem šiem fondiem (turpmāk “VSS fondi”). KZP un IJP specifikas dēļ EJZF regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, kas papildina minētās regulas noteikumus. (20)  Lai uzlabotu koordināciju un fondus, kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), izmantotu saskaņoti ar lauku attīstībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), un jūrlietām un zivsaimniecībai paredzēto fondu, proti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), [Regulā (ES) Nr. [...], ar ko paredz kopīgus noteikumus] ir paredzēti kopīgi noteikumi visiem šiem fondiem (turpmāk “VSS fondi”). Būtu arī jāuzsver, ka fondus var izmantot papildus, lai efektīvāk īstenotu Savienības kohēzijas politikas prioritātes un stratēģiju “Eiropa 2020”; šajā ziņā būtu jāpievērš uzmanība tam, ka ir vajadzīga EJZF un ESF sinerģija, lai sasniegtu galvenos mērķus saistībā ar nodarbinātību un nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu. KZP un IJP specifikas dēļ EJZF regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, kas papildina minētās regulas noteikumus. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 22.apsvērums (22)  Savienības rīcībai būtu jāpapildina vai jācenšas veicināt dalībvalstu īstenota rīcība. Lai nodrošinātu nozīmīgu pievienoto vērtību, Komisijas un dalībvalstu partnerība būtu jāstiprina ar kārtību, kas nodrošina dažādu partneru līdzdalību, pilnībā ņemot vērā dalībvalstu iestāžu kompetenci. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu sieviešu un minoritāšu grupu atbilstošu pārstāvību. Šī partnerība attiecas uz reģionālām, vietējām un citām publiskā sektora iestādēm, kā arī citām atbilstošām struktūrām, arī tām, kuras ir atbildīgas par vidi un par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un citām kompetentām struktūrām. Attiecīgie partneri būtu jāiesaista partnerības līgumu sagatavošanā, kā arī programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. (22)  Lai nodrošinātu nozīmīgu pievienoto vērtību, Komisijas, dalībvalsts iestāžu un dažādu partneru partnerība būtu jāstiprina ar kārtību, kas nodrošina šo dalībnieku, tostarp attiecīgo sociālo partneru, līdzdalību, pilnībā ņemot vērā dalībvalstu iestāžu kompetenci. Šī partnerība attiecas uz reģionālām, vietējām un citām publiskā sektora iestādēm, kā arī citām atbilstošām struktūrām, arī tām, kuras ir atbildīgas par vidi un par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, zvejniecības nozari un citām kompetentām struktūrām. Ņemot vērā zvejniecības nozares īpatnības, būtu jānodrošina tādu ekonomisko un sociālo partneru līdzdalība, kas pārstāv dažādas apakšnozares un teritoriālos līmeņus, zinātniskās pētniecības organizācijas un zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (ZVRG) valsts un reģionālos tīklus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu un minoritāšu grupu pienācīgas pārstāvības nodrošināšanai. Attiecīgie partneri būtu jāiesaista partnerības līgumu sagatavošanā, kā arī programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 24.apsvērums (24)  Pieejamo saistību apropriāciju ikgadējais sadalījums dalībvalstīm Komisijai būtu jāsagatavo, izmantojot objektīvus un pārredzamus kritērijus; šo kritēriju vidū vajadzētu būt vēsturiskajiem piešķīrumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskajam līdzekļu izmantojumam saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006. (24)  Pieejamo saistību apropriāciju ikgadējais sadalījums dalībvalstīm Komisijai būtu jāsagatavo, izmantojot objektīvus un pārredzamus kritērijus; šo kritēriju vidū vajadzētu būt vēsturei par piešķīrumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskajam līdzekļu izmantojumam saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 25.apsvērums (25)  KZP kontekstā ļoti svarīga ir dažu ex ante nosacījumu izpilde, jo īpaši tas attiecas uz akvakultūras valsts daudzgadu stratēģiskā plāna iesniegšanu un pierādītām administratīvajām spējām izpildītu datu vākšanas prasības zvejniecības pārvaldības vajadzībām un nodrošināt Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas īstenošanu. (25)  KZP kontekstā ļoti svarīga ir dažu ex ante nosacījumu izpilde, jo īpaši tas attiecas uz akvakultūras valsts daudzgadu stratēģiskā plāna iesniegšanu un pierādītām administratīvajām spējām izpildīt datu vākšanas prasības zvejniecības pārvaldības vajadzībām un nodrošināt Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas īstenošanu; un nodrošināt Savienības tiesību aktu par darba apstākļiem īstenošanu, jo īpaši saistībā ar darba drošību, veselību, izglītību un apmācību. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 26.apsvērums (26)  Saskaņā ar vienkāršošanas mērķi visām EJZF darbībām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība, ieskaitot kontroli un datu vākšanu, katrā dalībvalstī būtu jāizstrādā viena darbības programma atbilstoši valsts struktūrai. Plānošanai būtu jāaptver periods no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo viena darbības programma. Katrā programmā būtu jānorāda ar EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm saistīto mērķu sasniegšanas stratēģija un izraudzītie pasākumi. Plānošanā būtu jāņem vērā Savienības prioritātes, vienlaikus tai vajadzētu būt pielāgotai valsts kontekstam un būtu jāpapildina citas Savienības rīcībpolitikas, jo īpaši lauku attīstības politika un kohēzijas politika. (26)  Saskaņā ar vienkāršošanas mērķi visām EJZF darbībām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība, ieskaitot kontroli un datu vākšanu, katrā dalībvalstī būtu jāizstrādā viena darbības programma atbilstoši valsts struktūrai. Plānošanai būtu jāaptver periods no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo viena darbības programma. Katrā programmā būtu jānorāda ar EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm saistīto mērķu sasniegšanas stratēģija un izraudzītie pasākumi. Plānošanā būtu jāņem vērā Savienības prioritātes, vienlaikus tai vajadzētu būt pielāgotai valsts un reģionālajam kontekstam, jo īpaši tālāko reģionu specifiskajām īpašībām, un būtu jāpapildina citas Savienības rīcībpolitikas, vienlaikus uzturot pašreizējo pārvaldības un kontroles sistēmu, lai neradītu papildu izmaksas un neizraisītu programmu īstenošanas aizkavēšanos. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 30.apsvērums (30)  Darbības programmas iedaļa par datu vākšanu dalībvalstīm būtu jāsagatavo saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu. Lai pielāgotos datu vākšanas pasākumu īpašajām vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā gada darba plāns, kurš katru gadu būtu jāpielāgo saskaņā ar Komisijas norādījumiem un kuram būtu jāsaņem tās apstiprinājums. (30)  Darbības programmas iedaļa par datu vākšanu dalībvalstīm būtu jāsagatavo saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu. Lai pielāgotos datu vākšanas un pārvaldības pasākumu īpašajām vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā gada darba plāns, kurš katru gadu būtu jāpielāgo saskaņā ar Komisijas norādījumiem un kuram būtu jāsaņem tās apstiprinājums. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 31.apsvērums (31)  Lai uzlabotu zvejas darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība. (31)  Lai uzlabotu zvejas darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un ekoloģiski ilgtspējīga uzņēmumu attīstība saskaņā ar piesardzības principu un uz ekosistēmas balstītu pieeju. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 31.aapsvērums (jauns) (31a)  Finanšu krīzes izraisīto pēdējo gadu ekonomisko satricinājumu dēļ daudzi jaunieši saskaras ar grūtībām iegūt vajadzīgo finansējumu, lai sāktu darbību zivsaimniecības nozarē. Tādēļ EJZF atbalsts cita starpā būtu jāvērš uz palīdzību jauniešiem uzsākt darbību zvejniecības nozarē, piemēram, palīdzot pirmoreiz uzsākt uzņēmējdarbību. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 32.apsvērums (32)  Lai palielinātu zvejas un jūrlietu darbību konkurētspēju un ekonomiskos rezultātus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju. (32)  Lai palielinātu zvejas un jūrlietu darbību konkurētspēju un ekonomiskos rezultātus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta arodizglītība (kurā papildus tehniskiem jautājumiem būtu jāaptver arī zināšanas par ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un pareizu apiešanos ar zivīm nolūkā panākt lielāku ienesīgumu), uzlaboti veselības, drošības un higiēnas standarti darbā, mūžizglītība, zinātnieku un zvejnieku sadarbība, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju. Turklāt ir svarīgi, lai EJZF veicinātu paaudžu nomaiņu un šīs profesijas atjaunošanos, izveidojot īpašus mehānismus nolūkā mudināt jauniešus uzsākt darbību šajā nozarē, proti, paaugstinot zvejnieka profesijas statusu, nodrošinot labākus veselības, drošības un labklājības standartus uz kuģa, labāku izglītību un profesionālo apmācību un lielākus ienākumus. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 32.aapsvērums (jauns) (32a)  EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma zveja, lai risinātu specifiskos jautājumus šajā segmentā un atbalstītu iesaistīto zivsaimniecību vietēju un ilgtspējīgu pārvaldību un piekrastes kopienu attīstību. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 32.bapsvērums (jauns) (32b)  Tā kā maziem uzņēmumiem ir grūtības piekļūt Kopienas atbalstam, EJZF būtu jāveicina kolektīvo projektu izmantošana un tehniskā palīdzība tiem, kas ir atbildīgi par šādiem projektiem. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 32.capsvērums (jauns) (32c)  EJZF būtu jāatbalsta ilgtspējīga vietējo zivsaimniecību pārvaldība un piekrastes kopienu attīstība. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 32.dapsvērums (jauns) (32d)  EJZF būtu jāveicina to nelielo zvejas operatoru līdzdalība kopīgo projektu izstrādē, kuri darbojas mazapjoma piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejas nozarēs, un jāsniedz tehniska palīdzība šo projektu vadītājiem. Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 33.apsvērums (33)  Atzīstot lielo nozīmi, kāda mazapjoma piekrastes zvejā ir pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem, EJZF būtu jāatbalsta mācības un tīklu veidošana, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi un sniedz līdzekļus tradicionāli veikto palīguzdevumu labākai izpildei. (33)  Atzīstot lielo nozīmi, kāda mazapjoma piekrastes zvejā ir pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem, EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas veicina viņu profesionālo izaugsmi un sniedz līdzekļus tradicionāli veikto palīguzdevumu vai citu uzdevumu, kas rodas zvejas darbību dažādošanas rezultātā, labākai izpildei. Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 33.aapsvērums (jauns) (33a)  EJZF būtu jāsniedz atbalsts sociālajam dialogam Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, iesaistot tajā sociālos partnerus un stiprinot to organizatorisko spēju. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 33.bapsvērums (jauns) (33b)  Zvejas un akvakultūras palīgdarbībām, ko par tādām ir noteikušas dalībvalstis (piemēram, darbības, ko veic tīklu izgatavotāji, ēsmu piegādātāji, fasētāji un citi, kas tieši sadarbojas ar zvejniekiem), vajadzētu būt tiesībām pretendēt uz EJZF atbalstu, lai attīstītu šīs specifiskās darbības nolūkā veicināt nozares darbības uzlabošanu. Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 34.apsvērums (34)  Apzinoties mazapjoma piekrastes zvejnieku vājo iesaistīšanos sociālajā dialogā, EJZF būtu jāatbalsta organizācijas, kas veicina šo dialogu atbilstošos forumos. (34)  Apzinoties piekrastes zvejnieku sociālo un teritoriālo svarīgumu, EJZF būtu jāatbalsta organizācijas, kas veicina piekrastes zvejas sociālo dialogu atbilstošos forumos. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 34.aapsvērums (jauns) (34a)  Būtu jāsniedz atbalsts daudzgadu plānu izstrādei un īstenošanai (KZP regulas 9.–11. pants). Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 35.apsvērums (35)   Apzinoties iespējas, ko mazapjoma piekrastes zvejniekiem paver dažādošana, un viņu būtisko nozīmi piekrastes kopienās, EJZF būtu jāveicina dažādošana, sedzot uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas un ieguldījumus kuģu modernizācijā papildus attiecīgām mācībām profesionālo prasmju apguvei attiecīgajā jomā ārpus zvejniecības. (35)  EJZF būtu jāveicina darbvietu izveide, aptverot uzņēmējdarbības uzsākšanu zivsaimniecības nozarē un attīstot papildu pasākumus, kas saistīti ar zvejas darbību, papildus attiecīgām mācībām atbilstīgu profesionālo prasmju apguvei. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 35.aapsvērums (jauns) (35a)  Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu zivsaimniecības nozarē, ir svarīgi, lai EJZF veicinātu jauniešu iesaistīšanos zvejā, jo īpaši izmantojot stimulus jauniem zvejniekiem, kuri pirmoreiz iegādājas kuģi. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 35.bapsvērums (jauns) (35b)  Būtu jāpatur prātā, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) uzskata zveju par bīstamu profesiju salīdzinājumā ar citām profesijām un ka šī organizācija ir parakstījusi vai pieņēmusi dažādas konvencijas un ieteikumus ar mērķi veicināt pienācīgus darba apstākļus zvejniekiem. Šādās konvencijās un ieteikumos ietvertajiem principiem būtu jābūt galvenajiem kritērijiem, lai labāk izmantotu EZJF resursus. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 36.apsvērums (36)  Lai nodrošinātu veselību un drošību uz kuģa, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, kas saistīti ar drošību un higiēnu uz kuģa. (36)  Lai nodrošinātu veselību un drošību uz kuģa, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, kas saistīti ar drošību un higiēnu uz kuģa un kuģu apdzīvojamības uzlabošanu. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 37.apsvērums (37)  Saistībā ar nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanu, kas paredzēta [Regulas par KZP] 27. pantā, un vēlmi palīdzēt dalībvalstīm šo jauno sistēmu ieviešanā, EJZF būtu jāpiešķir atbalsts spēju veidošanai un labākās prakses piemēru apmaiņai. svītrots Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 37.aapsvērums (jauns) (37a)  Atzīstot jūrniecības mantojuma svarīgumu, EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi jūrniecības mantojuma un ar to saistīto tradicionālo amatniecību aizsardzībā un saglabāšanā. Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 38.apsvērums (38)  Nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanai būtu jāpalielina nozares konkurētspēja. Tāpēc varētu rasties vajadzība pēc jaunām profesionālām iespējām citās jomās ārpus zvejniecības. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dažādošana un darbvietu radīšana zvejniecības kopienās, jo īpaši atbalstot uzņēmējdarbības sākšanu un mazapjoma piekrastes zvejas kuģu nodošanu izmantošanai jūrlietu darbībām citās jomās ārpus zvejniecības. Pēdējā minētā darbība šķiet piemērota, jo nododamu zvejas koncesiju sistēmas uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem neattiecas. svītrots Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 38.aapsvērums (jauns) (38a)  Saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” iekļauto darbvietu izveides mērķi, EJZF būtu jānodrošina resursi arī tam, lai atvieglotu tādu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir veidot un uzlabot nodarbinātības līmeni visā zvejniecības nozarē no zvejas un akvakultūras līdz pārstrādei un tirdzniecībai. Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 38.bapsvērums (jauns) (38b)  Lai zvejniecības nozarei radītu ilgtspējīgu nākotni, ir svarīgi, lai EJZF veicinātu darbvietu izveidi zvejniecības kopienās, jo īpaši, atbalstot jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu un palīdzot jauniešiem sākt darbību zivsaimniecības nozares profesijās. Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 39.apsvērums (39)  Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Ir konstatēts, ka pārmērīga kapacitāte ir galvenais pārzvejas veicinātājs. Tāpēc ir svarīgi Savienības zvejas floti pielāgot pieejamajiem resursiem. Pārmērīgas kapacitātes likvidēšana ar publisko atbalstu, piemēram, zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai izbeigšana un kuģu nodošana sadalīšanai, ir izrādījusies neefektīva. Tāpēc EJZF atbalstīs nododamu zvejas koncesiju sistēmu veidošanu un pārvaldību ar mērķi samazināt pārmērīgu kapacitāti un uzlabot attiecīgo operatoru ekonomiskos rādītājus un rentabilitāti. svītrots Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 40.apsvērums (40)  Tā kā pārmērīga kapacitāte ir viens no galvenajiem pārzvejas veicinātājiem, ir jāveic pasākumi, lai Savienības zvejas floti pielāgotu pieejamajiem resursiem; šajā sakarā EJZF būtu jāatbalsta tādu nododamu zvejas koncesiju sistēmu izveide, grozīšana un pārvaldība, kas ieviestas KZP kā pārvaldības instrumenti pārmērīgas kapacitātes samazināšanai. svītrots Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 40.aapsvērums (jauns) (40a)  EJZF sniegtais finansējums dalībvalstīm, kas nepilda savus datu vākšanas un nodošanas pienākumus vai nav paziņojušas par savu faktisko zvejas flotes kapacitāti, būtu jāiesaldē vai jāsamazina. Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 40.bapsvērums (jauns) (40b)  Lai garantētu, ka dalībvalstis ievēro zvejas kapacitātes maksimālos apjomus, kas noteikti [Regulas (ES) Nr. …/… par KZP] II pielikumā, būtu jāļauj Komisijai apturēt visu vai daļu no maksājumiem un saistībām attiecībā uz darbības programmām tām dalībvalstīm, kuras neievēro savus kapacitātes maksimālos apjomus pēc tam, kad 3 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir veikta pārskatīšana. Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 40.capsvērums (jauns) (40c)  EJZF sniegtais finansējums dalībvalstīm, kas nepilda savus datu vākšanas un nodošanas pienākumus vai nav paziņojušas par savu faktisko zvejas floti un kapacitāti, būtu jāiesaldē vai jāsamazina. Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 40.dapsvērums (jauns) (40d)  Lai garantētu zvejnieku ienākumus, EJZF būtu jāiemaksā līdzekļi kopieguldījumu fondos, no kuriem sedz zaudējumus, ko izraisījušas dabas katastrofas, slikti laikapstākļi, vides katastrofas, ar veselību saistīti negadījumi vai straujš degvielas cenu kāpums. Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 41.apsvērums (41)  Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem. (41)  Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem, izmantojot daudzgadu zivsaimniecības pārvaldības pieeju, nosakot par prioritāti daudzgadu plānus, kuros atspoguļotas dažādu sugu bioloģiskās īpatnības un katras zivsaimniecības īpašās raksturpazīmes. Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 41.aapsvērums (jauns) (41a)  Ir sevišķi svarīgi mazināt klimatu pārmaiņu negatīvo ietekmi uz piekrastes un jūras ekosistēmām. EJZF būtu jāatbalsta ieguldījumi, lai mazinātu zivsaimniecības nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, kā arī projekti, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūraszāļu teritorijas un piekrastes mitrājus, kas ir galvenie oglekļa piesaistītāji. Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 42.apsvērums (42)  Tāpat EJZF būtu jāpalīdz mazināt zvejas ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši veicinot ekoinovācijas, selektīvākus zvejas rīkus un aprīkojumu, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu un to nodrošināto pakalpojumu aizsardzība un atjaunošana saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020. gadam. (42)  Tāpat EJZF būtu jāpalīdz mazināt zvejas negatīvo ietekmi uz jūras vidi, jāatbalsta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana, jāveicina selektīvāki zvejas rīki un aprīkojums un jāatbalsta degvielas patēriņa ziņā efektīvāku kuģu attīstīšana. EJZF jo īpaši būtu jāveicina ekoinovācija saistībā ar kuģu korpusiem, dzinējiem un mehānismiem, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu un to nodrošināto pakalpojumu aizsardzība un atjaunošana saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020. gadam un stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem klimata pārmaiņu jomā. Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 42.aapsvērums (jauns) (42a)  Lai veicinātu zivju krājumu labvēlīgu attīstību un zvejas neveikšanu slēgtās sezonas laikā, EJZF vajadzētu spēt atbalstīt bioloģisko slēgto sezonu noteikšanu kritiskos sugu dzīves cikla periodos, ja šādas sezonas ir nepieciešamas zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 42.bapsvērums (jauns) (42b)  Lai līdz minimumam samazinātu zvejniecības ietekmi uz jūras ekosistēmām, EJZF būtu jāatbalsta saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, uzturēšana, uzraudzība un kontrole. Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 43.aapsvērums (jauns) (43a)  Atzīstot risku saistībā ar zvejniecības darbībās veiktajiem ieguldījumiem, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par apdrošināšanu pret ražošanas mainīgajiem un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu ražošanas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā. Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 44.apsvērums (44)  Apzinoties zvejas ostu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu nozīmi, EJZF būtu jāatbalsta attiecīgi ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uzlabot vides aizsardzību, izkrauto produktu kvalitāti, kā arī drošību un darba apstākļus. (44)  Apzinoties zvejas ostu, izsoļu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu nozīmi, EJZF būtu jāatbalsta attiecīgi ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uzlabot vides aizsardzību, izkrauto produktu kvalitāti, kā arī drošību un darba apstākļus. Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 44.aapsvērums (jauns) (44a)  Lai veicinātu mazapjoma piekrastes zveju, dalībvalstīm vajadzētu savām darbības programmām pievienot rīcības plānus šāda zvejas veida attīstīšanai un tā konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai. Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 44.bapsvērums (jauns) (44b)  EJZF būtu jāatbalsta saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, kurā ir aizliegtas visas zvejas darbības un kurš aptver zivju produktivitātei svarīgas teritorijas, jo īpaši zivju krājumu mazuļu uzturēšanās vietas, nārsta vietas un barošanās vietas. Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 44.capsvērums (jauns) (44c)  Atsevišķi EJZF noteikumi ir jāpielāgo tālāko reģionu vajadzībām, vienlaikus turpinot tiecību uz ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas un akvakultūras pamatmērķi. EJZF jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka daži no iepriekšminētajiem apgabaliem atpaliek resursu novērtēšanas, infrastruktūras, nozares organizācijas un darbības un ražošanas uzraudzības ziņā. Tāpēc EJZF vajadzētu izmantot, lai nozari — jo īpaši tās infrastruktūru —modernizētu, kā arī lai atjaunotu un modernizētu nozares ražošanas resursus, pienācīgi ņemot vērā tālāko reģionu jūras baseinu īpašos apstākļus un resursu pieejamību. Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 45.apsvērums (45)  Savienībai ir būtiski, lai tiktu panākts noturīgs līdzsvars starp saldūdens resursiem un to izmantošanas apjomu; tādēļ ar piemērotiem noteikumiem būtu jāatbalsta zveja iekšējos ūdeņos, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz vidi un vienlaikus nodrošinot šīs nozares ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu. (45)  Savienībai ir būtiski, lai tiktu panākts noturīgs līdzsvars starp saldūdens resursiem un to izmantošanas apjomu, ņemot vērā to, ka upju baseini, estuāri un piekrastes lagūnas ir privileģētas dzīvotnes attiecībā uz vairošanos un pilda audzētavu lomu daudzu zivju sugu mazuļiem, un ar piemērotiem noteikumiem būtu jāatbalsta zveja iekšējos ūdeņos, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz vidi un vienlaikus nodrošinot šīs nozares ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu. Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 46.apsvērums (46)  Saskaņā ar Komisijas izstrādāto Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, KZP mērķiem un stratēģiju “Eiropa 2020” EJZF būtu jāatbalsta no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa ilgtspējīgas akvakultūras nozares attīstība. (46)  Saskaņā ar Komisijas izstrādāto Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, KZP mērķiem un stratēģiju “Eiropa 2020” EJZF būtu jāatbalsta no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa ilgtspējīgas akvakultūras nozares attīstība, īpašu uzmanību veltot ekoinovāciju veicināšanai, atkarības no zivju barības un zivju eļļas mazināšanai, audzēto organismu labturības uzlabošanai un bioloģiskās un slēgtās sistēmas akvakultūras veicināšanai. Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 46.aapsvērums (jauns) (46a)  Iespējamās no akvakultūras saimniecībām izbēgušu audzētu dzīvnieku ietekmes uz savvaļas jūras populācijām dēļ EJZF nevajadzētu stimulēt eksotisku sugu vai ģenētiski modificētu organismu audzēšanu. Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 47.apsvērums (47)  Akvakultūra palīdz nodrošināt izaugsmi un darbvietas piekrastes un lauku reģionos. Tāpēc ir svarīgi, ka EJZF ir pieejams akvakultūras uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un palīdz iesaistīt uzņēmējdarbībā jaunus akvakultūras audzētājus. Lai uzlabotu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība, jo īpaši akvakultūra nepārtikas vajadzībām un akvakultūra aiz piekrastes zonas. (47)  Akvakultūra palīdz nodrošināt izaugsmi un darbvietas piekrastes un lauku reģionos. Tāpēc ir svarīgi, ka EJZF ir pieejams akvakultūras uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un palīdz iesaistīt uzņēmējdarbībā jaunus akvakultūras audzētājus. Lai uzlabotu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, ir būtiski stimulēt inovāciju un uzņēmējdarbību. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta novatoriskas darbības un uzņēmējdarbības attīstība attiecībā uz akvakultūras uzņēmumiem kopumā, tostarp akvakultūra nepārtikas vajadzībām un piekrastes akvakultūra. Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 48.apsvērums (48)  Jauni ienākumu veidi, kas apvienoti ar akvakultūras darbībām, jau ir pierādījuši savu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības attīstībā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šādas papildinošas darbības citās jomās ārpus akvakultūras, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, izglītojošas darbības vai darbības vides jomā. (48)  Jauni ienākumu veidi, kas apvienoti ar akvakultūras darbībām, jau ir pierādījuši savu pievienoto vērtību uzņēmējdarbības attīstībā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta šādas papildinošas darbības citās jomās ārpus akvakultūras, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, akvakultūras tūrisms, kas veicina akvakultūras nozari un tās produktu izplatīšanu, izglītojošas darbības vai darbības vides jomā. Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 49.apsvērums (49)  Vēl viens nozīmīgs veids, kā akvakultūras uzņēmumi var palielināt ienākumus, ir pievienot vērtību saviem produktiem, apstrādājot un tirgojot paša uzņēmuma produkciju, kā arī ieviešot jaunas sugas ar labām tirgus izredzēm un tādējādi dažādojot savu produkciju. (49)  Vēl viens nozīmīgs veids, kā akvakultūras uzņēmumi var palielināt ienākumus, ir pievienot vērtību saviem produktiem, apstrādājot un tirgojot paša uzņēmuma produkciju, kā arī ieviešot jaunas, ar esošajām sugām bioloģiski saderīgas sugas ar labām tirgus izredzēm un tādējādi dažādojot savu produkciju. Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 50.apsvērums (50)  Apzinoties nepieciešamību noteikt akvakultūras attīstībai vispiemērotākos apgabalus, ņemot vērā piekļuvi ūdeņiem un teritorijai, EJZF būtu jāpalīdz valsts iestādēm izdarīt stratēģisku izvēli valsts līmenī. (50)  Apzinoties nepieciešamību noteikt akvakultūras attīstībai vispiemērotākos ģeogrāfiskos apgabalus, ņemot vērā piekļuvi ūdeņiem un teritorijai, un to, cik svarīgi ir izstrādāt piesardzīgu pieeju, lai nodrošinātu krājumu ilgtspēju, EJZF būtu jāpalīdz valsts iestādēm izdarīt stratēģisku izvēli valsts līmenī un reģionālajām iestādēm izstrādāt to reģionālās variācijas. Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 51.apsvērums (51)  Lai palielinātu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas stimulē zināšanu izplatīšanu, kā arī konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju. (51)  Lai palielinātu akvakultūras darbību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZF būtu jāatbalsta mūžizglītība un tīklu veidošana, kas stimulē zināšanu un labākās prakses izplatīšanu un apmaiņu, izmantojot visus kompetentos konsultāciju dienestus (attiecībā uz tajos pieejamajiem materiāliem), tostarp profesionālās biedrības, tā, ka tās var palīdzēt uzlabot operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju. Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 51.aapsvērums (jauns) (51a)  Tā kā ir jānosaka ģeogrāfiskie apgabali, kuriem ir lielāks akvakultūras attīstības potenciāls attiecībā uz pieeju ūdeņiem un sauszemei, EJZF būtu jāatbalsta valsts un reģionālo iestāžu stratēģiskā izvēle, jo īpaši attiecībā uz to zonu noteikšanu un kartēšanu, kuras varētu uzskatīt par vispiemērotākajām akvakultūras attīstībai, vajadzības gadījumā ņemot vērā jūras telpiskās plānošanas procesu. Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 52.apsvērums (52)  Lai veicinātu vides ziņā ilgtspējīgu akvakultūru, EJZF būtu jāatbalsta akvakultūras darbības, kas lielā mērā respektē vidi, akvakultūras uzņēmumu pāreja uz vides vadību, audita sistēmu izmantošana, kā arī pāreja uz bioloģisko akvakultūru. Tāpat EJZF būtu jāatbalsta arī akvakultūra, kas nodrošina īpašus vides pakalpojumus. (52)  Lai veicinātu vides, sociālā un ekonomiskā ziņā ilgtspējīgu akvakultūru, EJZF būtu jāatbalsta akvakultūras darbības, kas lielā mērā respektē vidi, akvakultūras uzņēmumu pāreja uz ilgtspējīgu vadību, audita sistēmu izmantošana, kā arī pāreja uz bioloģisko akvakultūru. Tāpat EJZF būtu jāatbalsta arī akvakultūra, kas nodrošina īpašus vides pakalpojumus un pakalpojumus, kas ir sabiedrības interesēs. Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 53.apsvērums (53)  Apzinoties patērētāju aizsardzības nozīmi, EJZF būtu jānodrošina piemērots atbalsts akvakultūras audzētājiem, kura mērķis ir nepieļaut un mazināt sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu, ko varētu radīt akvakultūras sugu audzēšana. (53)  Apzinoties patērētāju aizsardzības nozīmi, EJZF būtu jānodrošina piemērots atbalsts akvakultūras audzētājiem ar mērķi nepieļaut un mazināt sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu, ko varētu radīt akvakultūras sugu audzēšana, jo īpaši izmantojot programmas, kas izstrādātas, lai samazinātu akvakultūras darbību atkarību no veterinārajiem produktiem. Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 53.aapsvērums (jauns) (53a)  EJZF būtu jāatbalsta tāda saskaņota zivju krājumu atjaunošanas apgabalu tīkla izveide, kurš aptvertu zivju produktivitātei svarīgas teritorijas, jo īpaši zivju krājumu mazuļu uzturēšanās vietas, nārsta vietas un barošanās vietas, un kurā būtu aizliegtas visas zvejas darbības. Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 54.apsvērums (54)  Atzīstot akvakultūras darbībās veikto ieguldījumu risku, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par krājumu apdrošināšanu un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu produkcijas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā. (54)  Atzīstot akvakultūras darbībās veikto ieguldījumu risku, EJZF būtu jāsekmē uzņēmējdarbības drošība, sedzot izdevumus par krājumu apdrošināšanu vai atbalstot kopieguldījumu fondu attīstību un tādējādi pasargājot ražotāju ienākumus pārmērīgu produkcijas zaudējumu gadījumā, jo īpaši dabas katastrofu, nelabvēlīgu laikapstākļu, pēkšņu ūdens kvalitātes izmaiņu, slimību vai kaitēkļu invāzijas un ražošanas iekārtu iznīcināšanas rezultātā. Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 55.apsvērums (55)  Apzinoties to, ka uz sabiedrību orientēta pieeja vietējai attīstībai daudzu gadu gaitā ir pierādījusi savu lietderīgumu zivsaimniecības reģionu un lauku apvidu attīstības veicināšanā, pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības vietējā attīstībā, atbalsts būtu jāturpina un jāstiprina arī turpmāk. (55)  Apzinoties to, ka uz sabiedrību orientēta pieeja vietējai attīstībai daudzu gadu gaitā ir pierādījusi savu lietderīgumu zvejniecības un lauku kopienu attīstības veicināšanā, pilnībā ņemot vērā daudznozaru vajadzības iekšēji stimulētā attīstībā, atbalsts būtu jāturpina un jāstiprina arī turpmāk. Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 56.apsvērums (56)  Zivsaimniecības reģionos uz sabiedrību orientētai vietējai attīstībai būtu jāveicina novatoriskas pieejas, kuru mērķis ir radīt izaugsmi un darbvietas, jo īpaši nodrošinot zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību un vietējās ekonomikas dažādošanu, ko panāk, pievēršoties jaunām saimnieciskām darbībām, tostarp tām, ko piedāvā jūras nozaru izaugsme un jūrlietas plašākā nozīmē. (56)  Zivsaimniecības reģionos uz sabiedrību orientētai vietējai attīstībai būtu jāveicina novatoriskas pieejas, kuru mērķis ir radīt izaugsmi un darbvietas, jo īpaši nodrošinot zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību un vietējās ekonomikas dažādošanu, ko panāk, pievēršoties arī jaunām saimnieciskām darbībām, tostarp tām, ko piedāvā jūras nozaru izaugsme un jūrlietas plašākā nozīmē. Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 57.apsvērums (57)  Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu un sekmēt inovāciju vietējā līmenī, kā arī teritoriālās kohēzijas mērķi, kas ir Lisabonas līguma galvenā prioritāte. (57)  Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu, paaugstināt nodarbinātības līmeni un sekmēt inovāciju, tostarp sociālo inovāciju, vietējā līmenī, kā arī teritoriālās kohēzijas mērķi, kas ir Lisabonas līguma galvenā prioritāte. Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 58.apsvērums (58)  Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība būtu jāīsteno ar augšupēju pieeju, ko piemēro vietējās partnerības, kurās darbojas publiskā sektora, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras pareizi atspoguļo vietējo sabiedrību; šiem vietējiem dalībniekiem ir vislabākās iespējas izstrādāt un īstenot integrētas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas vietējo zivsaimniecības reģionu vajadzību apmierināšanai; ir svarīgi nodrošināt tādu vietējo rīcības grupu pārstāvību, lai nevienai atsevišķai interešu grupai lēmumu pieņemšanas struktūrās nebūtu vairāk par 49 % balsstiesību. (58)  Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība būtu jāīsteno ar augšupēju pieeju, ko piemēro vietējās partnerības, kurās darbojas publiskā sektora, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras pareizi atspoguļo vietējo sabiedrību; šiem vietējiem dalībniekiem ir vislabākās iespējas izstrādāt un īstenot integrētas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas vietējo zivsaimniecības reģionu vajadzību apmierināšana. Lai nodrošinātu vietējo rīcības grupu pārstāvību un lai šo grupu darbības risinātu zivsaimniecības un akvakultūras nozares problēmas, ir svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas struktūrās zvejnieku un/vai zivsaimnieku pārstāvji veidotu vairākumu no pārstāvētajiem ekonomikas dalībniekiem. Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 60.apsvērums (60)  Atbalsts zivsaimniecības reģioniem no EJZF būtu jāsaskaņo ar vietējās attīstības atbalstu, ko sniedz citi Savienības fondi, un tam būtu jāattiecas uz visiem vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas aspektiem un vietējo rīcības grupu darbībām, kā arī jāsedz vietējā apgabala aktivizēšanas un vietējās partnerības darbības izmaksas. (60)  Atbalsts zivsaimniecības reģioniem no EJZF būtu jāsaskaņo ar vietējās attīstības atbalstu, ko sniedz citi Savienības fondi, un tam būtu jāattiecas uz visiem vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas aspektiem un vietējo rīcības grupu darbībām, kā arī jāsedz vietējā apgabala aktivizēšanas un vietējās partnerības darbības izmaksas. Šim atbalstam būtu jāietver iespēja saņemt tehnisko palīdzību, jo īpaši finansēšanas vadības palīdzību, uzsākot vietējās attīstības projektus, sevišķi attiecībā uz mazapjoma piekrastes zveju un zveju iekšējos ūdeņos. Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 61.apsvērums (61)  Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras dzīvotspēju tirgū, kurā valda ļoti liela konkurence, ir jāparedz noteikumi par atbalsta piešķiršanu [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] īstenošanai, kā arī tirdzniecības un apstrādes darbībām, ko operatori veic, lai maksimāli palielinātu zvejas un akvakultūras produktu vērtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to darbību atbalstam, ar kurām ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības integrē piegādes ķēdē. Lai pielāgotos jaunajai izmetumu aizlieguma politikai, EJZF būtu jāatbalsta arī nevēlamu nozveju apstrāde. (61)  Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras dzīvotspēju tirgū, kurā valda ļoti liela konkurence, ir jāparedz noteikumi par atbalsta piešķiršanu [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] īstenošanai, kā arī tirdzniecības un apstrādes darbībām, ko operatori veic, lai maksimāli palielinātu zvejas un akvakultūras produktu vērtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to darbību atbalstam, ar kurām ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības integrē piegādes ķēdē. Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 62.apsvērums (62)  Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu. Uzglabāšanas atbalsts un atbalsts ražošanas un tirdzniecības plāniem būtu pakāpeniski jāpārtrauc, jo šis konkrētais atbalsta veids ir zaudējis savu nozīmību, ņemot vērā to, kā veidojas šā produktu veida Savienības tirgus struktūra un pieaug spēcīgu ražotāju organizāciju nozīme. (62)  Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu. Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 63.apsvērums (63)  Apzinoties pieaugušo konkurenci, ar ko saskaras mazapjoma piekrastes zvejnieki, EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma piekrastes zvejnieku uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, jo īpaši veicot nozvejoto zivju apstrādi vai tiešu tirdzniecību. (63)  Apzinoties pieaugušo konkurenci, ar ko saskaras mazapjoma piekrastes zvejnieki, un atsevišķu piekrastes kopienu atkarību no zvejniecības, EJZF būtu jāatbalsta mazapjoma piekrastes zvejnieku uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, jo īpaši veicot nozvejoto zivju apstrādi vai tiešu tirdzniecību. Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 63.aapsvērums (jauns) (63a)  EJZF būtu jāatbalsta uzņēmējdarbības iniciatīvas un kopīgās iniciatīvas Savienības mērķu sasniegšanai vides aizsardzības un zivju krājumu saglabāšanas jomās, īstenojot kopīgus ūdens vides pasākumus, jo īpaši attiecībā uz zveju iekšējos ūdeņos. Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 64.apsvērums (64)  Zvejas darbības Eiropas Savienības tālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, jo īpaši ar papildu izmaksām, kas rodas dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā norādīto nelabvēlīgo apstākļu dēļ. (64)  Ņemot vērā, ka zvejas darbības Eiropas Savienības tālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, jo īpaši lielā attāluma un specifisko klimata apstākļu dēļ, EJZF būtu jāņem vērā šie Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā norādītie nelabvēlīgie apstākļi. Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 65.apsvērums (65)  Lai konkrēti zivsaimniecības produkti no tālākajiem reģioniem arī turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Eiropas Savienības reģioniem, Eiropas Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus attiecīgo papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecībā. 2007.-2013. gada periodā piemērojamie pasākumi ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 791/2007. Ir jāturpina piešķirt atbalstu, lai atlīdzinātu papildu izmaksas par dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecību no 2014. gada 1. janvāra. (65)  Lai konkrēti zivsaimniecības un akvakultūras produkti no tālākajiem reģioniem arī turpmāk būtu spējīgi konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Eiropas Savienības reģioniem, Eiropas Savienība 1992. gadā ieviesa pasākumus attiecīgo papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecībā. 2007.-2013. gada periodā piemērojamie pasākumi ir noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 791/2007. Ņemot vērā zvejniecības darbību grūtības tālākajos reģionos, ir jāpalielina atbalsts, lai atlīdzinātu papildu izmaksas par dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecību no 2014. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 66.apsvērums (66)  Ņemot vērā dažādos tirdzniecības apstākļus attiecīgajos tālākajos reģionos, nozvejas un krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības produktus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu. (66)  Ņemot vērā zivsaimniecības un akvakultūras produktu dažādos ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības apstākļus attiecīgajos tālākajos reģionos un nozvejas un krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt zivsaimniecības un akvakultūras produktus vai produktu kategorijas, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas, nepārsniedzot katrai dalībvalstij paredzēto kopējo piešķīrumu. Atsevišķs balsojums Regulas priekšlikums 68.apsvērums (68)  Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas tālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ un ko galvenokārt veido izmaksas par produktu transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām, kas tiek kompensētas ar atbalstu, un tā nekādā ziņā nedrīkstētu pārsniegt 100 % no izmaksām par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu un citām saistītām izmaksām. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu. (68)  Dalībvalstīm kompensācijas summa būtu jānosaka tādā apmērā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas tālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ un ko galvenokārt veido izmaksas par produktu transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu. Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 69.apsvērums (69)  Ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis un operatori ir aprīkoti tā, lai kontroli varētu veikt saskaņā ar augstiem standartiem un tādējādi panāktu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, vienlaikus nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu; tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dalībvalstis un operatori, kuri ievēro Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Veidojot noteikumu ievērošanas kultūru, šim atbalstam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme. (69)  Ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis un operatori ir aprīkoti tā, lai kontroli varētu veikt saskaņā ar augstiem standartiem un tādējādi panāktu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, vienlaikus nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu; tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dalībvalstis un operatori, kuri ievēro Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Veidojot noteikumu ievērošanas kultūru, šim atbalstam būtu jāveicina ilgtspējīga izaugsme. Lai standartizētu un uzlabotu uzraudzības līmeni, dalībvalstīm arī būtu jāspēj ieviest kopējas kontroles sistēmas. Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 70.apsvērums (70)  Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar Savienības kontroles sistēmas ieviešanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju. (70)  Atbalsts, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar Savienības kontroles sistēmas ieviešanu, būtu jāpiešķir lielākā apjomā no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju. Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 72.aapsvērums (jauns) (72a)  EJZF būtu jāatbalsta līdzekļu piešķiršana papildu kontroles pasākumiem un inspekcijām tādās jomās, kur saskaņā ar ziņoto notiek NNN zveja. Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 73.apsvērums (73)  Būtu jāparedz noteikumi par atbalstu zivsaimniecības datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kā noteikts Savienības daudzgadu programmā, jo īpaši par atbalstu valstu programmām un zinātniskai analīzei un KZP īstenošanai vajadzīgo datu pārvaldībai un izmantošanai. Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju. (73)   Attiecīgās ieinteresētās personas par procedūrām būtu jāinformē ar konsultatīvo padomju starpniecību. Būtu jāparedz noteikumi par atbalstu zivsaimniecības datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kā noteikts Savienības daudzgadu programmā, jo īpaši par atbalstu valstu programmām un zinātniskai analīzei un KZP īstenošanai vajadzīgo datu pārvaldībai un izmantošanai. Atbalstu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2006 dalībvalstīm piešķirts izdevumiem, kuri radušies saistībā ar zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, būtu jāturpina piešķirt no EJZF, ievērojot viena fonda koncepciju. Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 73.aapsvērums (jauns) (73a)  Būtu jāuzsver, ka ir sevišķi svarīgi finansēt datu vākšanu, kas ir KZP stūrakmenis. Tas ir svarīgs priekšnoteikums precīzu sasniedzamo mērķu noteikšanai, jo īpaši attiecībā uz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanu un labāku zivsaimniecības pārvaldību. Šajā ziņā ir atbilstīgi nodrošināt, lai datu vākšanai tiktu piešķirta ar tās nozīmīgumu samērīga EJZF budžeta daļa. Tāpat ir atbilstīgi paredzēt līdzfinansējuma likmi, kas mudinātu veikt visaptverošu pārskatu par Eiropas zivju krājumu stāvokli. Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 74.apsvērums (74)  Saistībā ar datu vākšanu vienā un tajā pašā jūras baseinā ir jāatbalsta arī sadarbība starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar trešām valstīm, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām organizācijām. (74)  Saistībā ar datu vākšanu vienā un tajā pašā jūras baseinā ir jāatbalsta arī sadarbība starp dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, ar trešām valstīm, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām organizācijām un reģionālajām konsultatīvajām padomēm. Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 76.apsvērums (76)  Kā norādīts Padomes, Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas dokumentos, Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanai un turpmākai izstrādei ir vajadzīgs pastāvīgs finansējums. (76)  Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 30. novembra Regulā (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam,1 un Padomes, Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas dokumentos, Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanai un turpmākai izstrādei ir vajadzīgs pastāvīgs finansējums. Ir sagaidāms, ka jūrlietu nozares attīstība, izmantojot finansiālu atbalstu IJP pasākumiem, būtiski ietekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. __________________ 1 OV L 321, 5.12.2011., 1. lpp. Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 76.aapsvērums (jauns) (76a)  Šajā sakarībā būtu jāparedz, ka EJZF atbalsta izpēti attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt IJP stratēģiskos mērķus, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju, kā arī ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, nodarbinātībai, inovācijai un konkurētspējai piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī IJP starptautiskās dimensijas veicināšanai. Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 77.apsvērums (77)  EJZF būtu jāpalīdz veicināt integrētu jūrlietu pārvaldību visos līmeņos, jo īpaši apmaiņu ar labākās prakses piemēriem un jūras baseinu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu. Šo stratēģiju mērķis ir izveidot integrētu sistēmu, lai risinātu kopīgus uzdevumus Eiropas jūras baseinos, un stiprināt sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai maksimāli izmantotu Savienības finanšu instrumentus un fondus un veicinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. (77)  EJZF būtu jāpalīdz veicināt integrētu jūrlietu pārvaldību visos līmeņos, jo īpaši apmaiņu ar labākās prakses piemēriem un jūras baseinu stratēģiju turpmāku izstrādi un īstenošanu. Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi uzlabot jūrlietu pārvaldību, tostarp uzlabojot sadarbību un koordināciju attiecīgā līmenī starp kompetentajām iestādēm, kas veic krasta apsardzes funkcijas Savienībā, nodrošinot veselīgākas un drošākas jūras un okeānus un īpaši īstenojot spēkā esošos jūrlietu tiesību aktus. Šo stratēģiju mērķis ir izveidot integrētu sistēmu, lai risinātu kopīgus uzdevumus Eiropas jūras baseinos, un stiprināt sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai maksimāli izmantotu Savienības finanšu instrumentus un fondus un veicinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un vides ilgtspēju. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzlabot un pastiprināt ar IJP mērķu sasniegšanu saistīto ārējo sadarbību un koordināciju, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS). Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 77.aapsvērums (jauns) (77a)  Lai pastiprinātu zivsaimniecības un akvakultūras fondu un integrētās jūrlietu politikas fondu tuvināšanu, EJZF būtu jānodrošina īpaša sistēma nolūkā veicināt zvejniecības un akvakultūras ieguldījumu integrētajā jūrlietu politikā. Ir būtiski mudināt pilnībā apsvērt šīs darbības, atbalstot dalību integrētā pārvaldībā un kolektīvos projektos, kas sekmē IJP īstenošanu. Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 79.apsvērums (79)  Minēto nozaru uzturētu informācijas sistēmu savstarpējai savienošanai var būt nepieciešama pašu nozaru finansēšanas mehānismu mobilizēšana saskaņotā veidā un atbilstīgi Līguma noteikumiem. Jūras telpiskā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība ir būtiski svarīgas jūras apgabalu un piekrastes reģionu ilgtspējīgai attīstībai un palīdz sasniegt uz ekosistēmu balstītas pārvaldības mērķus un attīstīt zemes–jūras saiknes. Šie instrumenti ir svarīgi arī piekrastes, jūru un okeānu dažādo izmantojumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un stimulētu pārrobežu ieguldījumus, savukārt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā tiks precīzāk noteiktas to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi. Turklāt ir nepieciešams uzlabot zināšanas par jūras vidi un stimulēt inovāciju, atvieglinot ar okeānu un jūru stāvokli saistītu datu vākšanu, brīvu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu. (79)  Minēto nozaru uzturētu informācijas sistēmu savstarpējai savienošanai var būt nepieciešama pašu nozaru finansēšanas mehānismu mobilizēšana saskaņotā veidā un atbilstīgi Līguma noteikumiem. Jūras telpiskā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība ir būtiski svarīgas jūras apgabalu un piekrastes reģionu ilgtspējīgai attīstībai un palīdz sasniegt uz ekosistēmu balstītas pārvaldības mērķus un attīstīt zemes–jūras saiknes. Šie instrumenti ir svarīgi arī piekrastes, jūru un okeānu dažādo izmantojumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un stimulētu pārrobežu ieguldījumus, savukārt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā tiks precīzāk noteiktas to rūpniecības, būvniecības un cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas ietekmē jūras vidi. Turklāt ir nepieciešams uzlabot zināšanas par jūras vidi un stimulēt inovāciju, atvieglinot ar okeānu, jūru un zivsaimniecību stāvokli saistītu datu vākšanu, brīvu apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu, padarot tos pieejamus gala lietotājiem un sabiedrībai kopumā. Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 80.apsvērums (80)  EJZF būtu jāatbalsta arī ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, inovācija un konkurētspēja jūrlietu nozarēs un piekrastes reģionos. Īpaši svarīgi ir apzināt regulatīvos šķēršļus un prasmju trūkumu, kas traucē izaugsmi jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī darbības, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus tehnoloģiju inovācijās, kas vajadzīgas, lai uzlabotu ar jūras vidi un jūrlietām saistītu lietojumu uzņēmējdarbības potenciālu. (80)  EJZF būtu jāatbalsta arī ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, inovācija un konkurētspēja jūrlietu nozarēs un piekrastes reģionos. Īpaši svarīgi ir apzināt regulatīvos šķēršļus un prasmju trūkumu, kas traucē izaugsmi jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī darbības, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus tehnoloģiju inovācijās, kas vajadzīgas, lai uzlabotu ar jūras vidi un jūrlietām saistītu lietojumu uzņēmējdarbības potenciālu. EJZF būtu jāatbalsta pasākumi, ar kuriem attīsta nozares izglītības un profesionālās apmācības sistēmu, tostarp tāda aprīkojuma un rīku iegādi, kas nepieciešami izglītības un profesionālās apmācības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 81.apsvērums (81)  EJZF vajadzētu būtu papildinošam un saskanīgam ar esošiem un turpmākiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība un dalībvalstis darījušas pieejamus valsts un reģionālā līmenī ar mērķi veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un to piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un ņemt vērā valsts un vietēja mēroga projektu prioritātes un īstenošanas progresu. Šis fonds būs saistīts ar citiem Savienības politikas virzieniem, kas var ietvert jūrlietu dimensiju, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu, kā arī pētniecības programmu “Apvārsnis 2020” un enerģētikas politiku. (81)  EJZF vajadzētu būt papildinošam un saskanīgam ar esošiem un turpmākiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība un dalībvalstis darījušas pieejamus valsts un reģionālā līmenī ar mērķi veicināt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, sekmēt efektīvāku sadarbību starp dalībvalstīm un to piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem un ņemt vērā valsts un vietēja mēroga projektu prioritātes un īstenošanas progresu. Šis fonds būs saistīts ar citiem Savienības politikas virzieniem, kas var ietvert jūrlietu dimensiju, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu, kā arī pētniecības programmu “Apvārsnis 2020” un enerģētikas politiku. Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 84.apsvērums (84)  Lai atvieglotu darbības programmas īstenošanu un veicinātu novatoriskas pieejas un praksi vienkāršai un pārredzamai īstenošanai, EJZF tehniskās palīdzības veidā būtu jāsniedz sagatavošanas, administratīvais un tehniskais atbalsts, kā arī atbalsts informācijas pasākumiem, tīklu veidošanai, novērtējumiem, revīzijām, pētījumiem un pieredzes apmaiņai. Tehniskajai palīdzībai būtu jāattiecas arī uz zivsaimniecības vietējo rīcības grupu Eiropas tīkla veidošanu ar mērķi veidot spējas, izplatīt informāciju, apmainīties ar pieredzi un atbalstīt sadarbību starp vietējām partnerībām. (84)  Lai atvieglotu darbības programmas īstenošanu un veicinātu novatoriskas pieejas un praksi vienkāršai un pārredzamai īstenošanai, EJZF tehniskās palīdzības veidā būtu jāsniedz sagatavošanas, administratīvais un tehniskais atbalsts, kā arī atbalsts informācijas pasākumiem, tīklu veidošanai, novērtējumiem, revīzijām, pētījumiem un pieredzes apmaiņai, tostarp operatoru un zvejnieku organizāciju labā. Tehniskajai palīdzībai būtu jāattiecas arī uz zivsaimniecības vietējo rīcības grupu Eiropas tīkla veidošanu ar mērķi veidot spējas, izplatīt informāciju, apmainīties ar pieredzi un atbalstīt sadarbību starp vietējām partnerībām. Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 88.apsvērums (88)  Apzinoties to, cik svarīgi ir nodrošināt jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un zivju krājumu aizsardzību, jo īpaši pret nelikumīgu zveju, un ņemot vērā Zaļajā grāmatā par KZP reformu izdarītos secinājumus, operatoriem, kuri neievēro KZP noteikumus un īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspējību, un tādējādi rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, un operatoriem, kuri ir iesaistīti NNN zvejā, būtu jāliedz iespēja saņemt atbalstu no EJZF. Nevienā posmā no darbību atlases līdz pat īstenošanai Savienības finansējumu nedrīkstētu izmantot, lai vājinātu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, kas iekļauta Regulas par KZP mērķos. (88)  Apzinoties to, cik svarīgi ir nodrošināt jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un zivju krājumu aizsardzību, jo īpaši pret nelikumīgu zveju, un ņemot vērā Zaļajā grāmatā par KZP reformu izdarītos secinājumus, operatoriem, kuri neievēro KZP noteikumus un īpaši apdraud attiecīgo krājumu ilgtspēju un it sevišķi mērķus saistībā ar izmantoto sugu populāciju atjaunošanu un uzturēšanu apjomā, kas pārsniedz MSY nodrošināšanai līdz 2015. gadam vajadzīgo līmeni, un laba vides stāvokļa sasniegšanu un saglabāšanu līdz 2020. gadam, un tādējādi rada ievērojamus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, līdz ar operatoriem, kuri ir iesaistīti NNN zvejā, būtu jāliedz iespēja saņemt atbalstu no EJZF. Nevienā posmā no darbību atlases līdz pat īstenošanai Savienības finansējumu nedrīkstētu izmantot, lai vājinātu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs, kas iekļauta Regulas par KZP mērķos. Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 88.aapsvērums (jauns) (88a)  Vajadzētu būt iespējai iesaldēt EJZF finansējumu, ja dalībvalsts nespēj atrisināt problēmas ar NNN zvejniecību savos ūdeņos un savā zvejas flotē. Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 91.apsvērums (91)  Lai pievērstos KZP īpašajām vajadzībām, kas minētas [Regulas par KZP] 50. un 51. pantā, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz papildu noteikumi līdztekus noteikumiem par maksājumu termiņa pārtraukšanu, kas izklāstīti [Regulā (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai operators nav izpildījis KZP paredzētos pienākumus vai ja Komisijai ir pierādījumi, kas liecina par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būtu tiesībām piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumus. (91)  Lai pievērstos KZP īpašajām vajadzībām, kas minētas [Regulas par KZP] 50. un 51. pantā, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz papildu noteikumi līdztekus noteikumiem par maksājumu termiņa pārtraukšanu, kas izklāstīti [Regulā (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus]. Ja dalībvalsts vai operators nav izpildījis KZP paredzētos pienākumus vai ja Komisijai ir pierādījumi, kas apstiprina šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būtu tiesībām piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumus. Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 93.apsvērums (93)  Darbības programma būtu jāuzrauga un jānovērtē, lai uzlabotu tās kvalitāti un pierādītu tās panākumus. Komisijai būtu jāizveido kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas cita starpā nodrošina to, ka attiecīgie dati ir pieejami laikus. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsagatavo rādītāju saraksts un jānovērtē EJZF politikas ietekme saistībā ar konkrētiem mērķiem. (93)  Darbības programma būtu jāuzrauga un jānovērtē, lai uzlabotu tās kvalitāti un pierādītu tās panākumus. Komisijai būtu jāizveido kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas cita starpā nodrošina to, ka attiecīgie dati tiek laikus darīti publiski pieejami. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsagatavo rādītāju saraksts un jānovērtē EJZF politikas ietekme saistībā ar konkrētiem mērķiem. Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 95.apsvērums (95)  Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejama viena tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par darbības programmu, arī saraksti ar darbībām, kas atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu. Ar šo informāciju plašai sabiedrībai un jo īpaši Savienības nodokļu maksātājiem būtu jārada saprātīgs, reāls un konkrēts priekšstats par to, kā tiek tērēts Savienības finansējums EJZF satvarā. Papildus šim mērķim attiecīgo datu publiskošanai būtu jākalpo arī kā vēl vienai iespējai popularizēt Savienības finansējuma izmantošanu. Tomēr pilnībā ievērojot datu aizsardzības pamattiesības un Tiesas spriedumu Schecke apvienotajās lietās, nevajadzētu pieprasīt fizisku personu vārdu publiskošanu. (95)  Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejama viena tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par darbības programmu, arī saraksti ar darbībām, kas atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu. Visu dalībvalstu attiecīgajām tīmekļa vietnēm būtu arī jābūt pieejamām no Savienības oficiālās tīmekļa vietnes, lai palīdzētu dalībvalstu iedzīvotājiem vieglāk piekļūt visu dalībvalstu publicētajai informācijai. Ar šo informāciju plašai sabiedrībai un jo īpaši Savienības nodokļu maksātājiem būtu jārada saprātīgs, reāls un konkrēts priekšstats par to, kā tiek tērēts Savienības finansējums EJZF satvarā. Papildus šim mērķim attiecīgo datu publiskošanai būtu jākalpo arī kā vēl vienai iespējai popularizēt Savienības finansējuma izmantošanu. Tomēr pilnībā ievērojot datu aizsardzības pamattiesības un Tiesas spriedumu Schecke apvienotajās lietās, nevajadzētu pieprasīt fizisku personu vārdu publiskošanu. Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 96.aapsvērums (jauns) (96a)  Sevišķi svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievēroti ex-ante nosacījumi attiecībā uz administratīvajām spējām izpildīt prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem un īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu. Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 96.bapsvērums (jauns) (96b)  Sevišķi svarīgi ir nodrošināt, ka tiek ievēroti ex ante nosacījumi attiecībā uz administratīvajām spējām izpildīt prasības attiecībā uz datiem zvejniecības pārvaldībai un ieviest Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu. Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 1. pants – c punkts (c)  zivsaimniecības reģionu un zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību, (c)  zivsaimniecības un akvakultūras reģionu, zvejas iekšējos ūdeņos un šajā regulā noteikto saistīto darbību ilgtspējīgu attīstību, Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – d punkts (d)  un integrēto jūrlietu politiku (IJP). (d)  un integrēto jūrlietu politiku (IJP), tostarp Jūras stratēģijas pamatdirektīvu. Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi. Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ūdeņos un flotēs, ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi. Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– -1. apakšpunkts (jauns) (-1) “slēgta akvakultūras sistēma” ir akvakultūras iekārtas, kurās zivis un citi ūdens cilmes produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, kas patur un attīra ūdeni sistēmā, līdz minimumam samazinot izmantotā ūdens daudzumu. Šādas sistēmas parasti atrodas uz sauszemes un atkārtoti izmanto gandrīz visu sākotnēji sistēmā ielaisto ūdeni; Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 2.a apakšpunkts (jauns) (2a)  “dažādošana” ir prakse, kas zivsaimniecības vai akvakultūras darbības padara daudzpusīgākas un kas šādas darbības tieši papildina vai ir no tām atkarīga; Grozījums Nr. 583 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns) (4a)  “svešzemju suga” ir svešzemju suga Padomes Regulas (EK) Nr. 708/20071 nozīmē; 1 Padomes 2007. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā (OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.). Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 4.b apakšpunkts (jauns) (4b)  “ekstensīva akvakultūra” ir akvakultūras ražošanas veids, kurā barības pievadīšana notiek nevis ar nolūku, bet gan ir atkarīga no dabiskās barības kultūras audzēšanas iekārtā, tostarp tās barības, ko atnes ūdens plūsma, piemēram, straumes un paisums un bēgums. Ekstensīvā akvakultūra galvenokārt ir atkarīga no viena paša barības ieguldījuma, proti, sēklas; Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 5. apakšpunkts (5)  “zivsaimniecības reģions” ir apgabals, kurā ir jūras vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecībā vai akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts; (5)  “zivsaimniecības un akvakultūras reģions” ir apgabals, kurā ir jūras, upes vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecības vai akvakultūras nozarē nodarbināto īpatsvars un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts; Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 5.a apakšpunkts (jauns) (5a)  “zivju krājumu atjaunošanas apgabals” ir ģeogrāfiski noteikts jūras apgabals, kurā, lai uzlabotu dzīvo ūdens resursu izmantošanu un saglabāšanu vai jūras ekosistēmu aizsardzību, kā minēts Regulā (ES) Nr. …/… [ar ko paredz kopīgus noteikumus], ir aizliegtas visas zvejas darbības; Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 5.b apakšpunkts (jauns) (5b)  “zivsaimniecības nozare” ir ekonomikas nozare, kas aptver visas ar zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību saistītās darbības; Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 5.c apakšpunkts (jauns) (5c)  “zvejniecības pārvaldes un piekļuves sistēmas” ir attiecināšanas un piekļuves mehānismi zvejas tiesībām vai zvejas piepūles pārvaldībai, kas izstrādāti valsts, reģionālā vai vietējā līmenī vai jūras baseinu līmenī par kvotu regulētām un ārpuskvotu sugām 12 jūdžu piekrastes zonā un ārpus tās, un kas pievērš uzmanību zivju krājumu veselīgam lielumam. Šīs sistēmas īsteno publiskā sektora iestādes vai zivsaimniecības organizācijas; Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 6. apakšpunkts (6)  “zvejnieks” ir ikviena persona, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts; (6)  “zvejnieks” ir ikviena persona, tostarp algoti darbinieki, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras vai saldūdens organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts; Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 6.a apakšpunkts (jauns) (6a)  “zvejas tūrisms” ir profesionālu zvejnieku veikta papildu darbība, kuras laikā personas, kas nav apkalpes locekļi, uzkāpj uz zvejas kuģa kā tūristi vai pētnieki; Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 6.b apakšpunkts (jauns) (6b)  “zvejas un akvakultūras palīgdarbības” ir tās darbības, kuras veic ikviena persona, kas sniedz tādu profesionālu pakalpojumu zvejniekiem, kurš ir nepieciešams to darbībai, un kuras par tādām ir noteikusi dalībvalsts; Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 3. pants –– 2. punkts –– 8.a apakšpunkts (jauns) (8a)  “intensīva akvakultūra” ir akvakultūras ražošanas veids, kas atkarīgs no barošanas sistēmā ievadīta barības ziņā pilnīga uztura, ko veido svaigas, savvaļas, jūras vai saldūdens zivis vai kombinēta barība. Tā lielā mērā ir atkarīga no tirdzniecībā pieejamas kombinētas barības, un to raksturo augsts audzēto organismu blīvums; Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 10. apakšpunkts (10)  “zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic ar kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, vai citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai; (10)  “zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic no kuģa vai citā veidā tikai iekšējos ūdeņos, vai ar citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai; Grozījums Nr. 137 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 12. apakšpunkts (12)  “integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to ES nozaru politikas koordinēta pārvaldība, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus; (12)  “integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to nozaru politikas koordinēta pārvaldība Savienības līmenī, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus; Grozījums Nr. 138 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 13. apakšpunkts (13)  “jūras vides reģioni” ir Padomes Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali; svītrots Grozījums Nr. 139 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 16. apakšpunkts (16)  “jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku; (16)  “jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un vietējās varas iestādes un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku; Grozījums Nr. 140 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 16.a apakšpunkts (jauns) (16a)  “daļēji intensīva akvakultūra” ir akvakultūra, kas lielā mērā ir atkarīga no dabiskās barības, taču kurā dabiski pieejamās barības apjomus palielina, izmantojot piebarošanu, ar ko papildina dabisko barību. Audzējamās kultūras blīvumu saglabā zemāku nekā to, kas raksturīgs intensīvajai akvakultūras ražošanai; Grozījums Nr. 142 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 18.a apakšpunkts (jauns) (18a)  “čaulgliemju vācējs/audzētājs” ir ikviena persona, kas nodarbojas ar vienas vai vairāku sugu mīkstmiešu, vēžveidīgo, tunikātu, adatādaiņu vai citu jūras bezmugurkaulnieku iegūšanu, audzēšanu vai daļēju audzēšanu, vai nu no krasta, vai atrodoties uz kuģa klāja, ekskluzīvā veidā un izmantojot selektīvus, īpašus zvejas rīkus; Mutiskais grozījums Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – 18.b apakšpunkts (jauns) (18b)  “tunzivju krātiņveida lamatas” ir zvejniecības tehnika, kuras pamatā ir fiksēti tīkli, kuri ir noenkuroti vairākus mēnešus un ko veido kuģu grupa, tīkli, zvejniecības troses un enkuri, kas izvietoti netālu no piekrastes, lai pārtvertu migrējošās zivis (tunzivis un tunzivīm līdzīgas sugas) un aizvadītu tās uz norobežotu rajonu, kur tās tiek nozvejotas; Grozījums Nr. 143 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – a punkts (a)  veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu zvejniecību un akvakultūru; (a)  veicināt vides ziņā ilgtspējīgu, ekonomiski dzīvotspējīgu un sociāli atbildīgu zvejniecību, akvakultūru un saistītās apstrādes vai tirdzniecības darbības; Grozījums Nr. 144 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – c punkts (c)  veicināt zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību; (c)  veicināt zivsaimniecības un akvakultūras reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību; Grozījums Nr. 145 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – d punkts (d)  sekmēt KZP īstenošanu. (d)  sekmēt KZP īstenošanu, tostarp tās reģionalizāciju un tirgu kopīgās organizācijas īstenošanu. Grozījums Nr. 146 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – da punkts (jauns) (da)  veicināt darbvietu izveidi, lai novērstu zvejniecības kopienu izzušanu, un uzlabot kvalifikāciju un darba apstākļus zivsaimniecības nozarē; Grozījums Nr. 147 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. daļa (jauna) 2.  Lai sasniegtu šos mērķus, EJZF ņem vērā paaudžu un dzimumu līdztiesības principus. Grozījums Nr. 148 Regulas priekšlikums 5. pants – 3. daļa (jauna) 3.  Uz šiem mērķiem tiecas, nepalielinot zvejas kapacitāti. Grozījums Nr. 149 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – ievaddaļa EJZF mērķu sasniegšana palīdz īstenot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”. To sasniedz, īstenojot sešas turpmāk minētās Savienības prioritātes, kas iestrādātas vienotā stratēģiskā satvara (turpmāk “VSS”) attiecīgajos tematiskajos mērķos. EJZF mērķu sasniegšana palīdz īstenot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”, kā arī īstenot KZP. To sasniedz, īstenojot sešas turpmāk minētās Savienības prioritātes zvivsaimniecības, ilgtspējīgas akvakultūras un saistīto darbību jomā, kas iestrādātas vienotā stratēģiskā satvara (turpmāk “VSS”) attiecīgajos tematiskajos mērķos. Grozījums Nr. 150 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa (1)  Nodarbinātības un teritoriālās kohēzijas palielināšana, pievēršot uzmanību šādiem mērķiem: (1)  Nodarbinātības un sociālās un teritoriālās kohēzijas palielināšana, pievēršot uzmanību šādiem mērķiem: Grozījums Nr. 151 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  ekonomiskās izaugsmes, sociālās iekļaušanas, darbvietu radīšanas un darbaspēka mobilitātes veicināšana piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras; (a)  ekonomiskās izaugsmes un sociālās iekļaušanas veicināšana, tostarp radot darbvietas, pilnveidojot nodarbinātības iespējas un uzlabojot mobilitāti piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras, tostarp tālākajos reģionos; Grozījums Nr. 152 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  dažādošana, ko panāk, līdztekus zvejas darbībām pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm, un jūras ekonomikas izaugsme, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšana. (b)  zvejas darbību dažādošana gan zvejniecības nozarē, gan citās jūras ekonomikas nozarēs, kas cieši saistītas ar zvejas nozari, un jūras ekonomikas izaugsme, tostarp klimata pārmaiņu seku mazināšana. Grozījums Nr. 153 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  saskaņotu sociālo noteikumu īstenošanas veicināšana Savienības līmenī. Grozījums Nr. 154 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai; (a)  atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas, tostarp energoefektivitātes palielināšanas, un zināšanu pārneses stiprināšanai; Grozījums Nr. 155 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  zvejas negatīvās ietekmes uz dzīvnieku labturību samazināšana; Grozījums Nr. 156 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  zvejniecību, jo īpaši mazapjoma piekrastes flotes, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana un drošības un darba apstākļu uzlabošana; (b)  zvejniecību konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana un veselības, higiēnas, drošības un darba apstākļu uzlabošana; Grozījums Nr. 157 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  jaunu profesionālo prasmju attīstība un mūžizglītība; (c)  profesionālās apmācības, jaunu profesionālo prasmju un mūžizglītības attīstība, jo īpaši attiecībā uz jauniem zvejniekiem; Grozījums Nr. 158 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  mazapjoma piekrastes zvejas attīstība, jo īpaši tās konkurētspējas un ilgtspējas attīstība; Grozījums Nr. 159 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – ievaddaļa (3)  Novatoriskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas akvakultūras sekmēšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām: (3)  Ilgtspējīgas, novatoriskas, konkurētspējīgas un uz zināšanām un ekosistēmas balstītas akvakultūras sekmēšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām: Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  atbalsts tehnoloģiju izstrādes, inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai; (a)  atbalsts tehnoloģiju izstrādes, tehniskas, sociālas un ekonomiskas inovācijas un zināšanu pārneses stiprināšanai; Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts (b)  akvakultūras uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana; (b)  ekstensīvās un daļēji intensīvās akvakultūras uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana; Grozījums Nr. 162 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts (c)  jaunu profesionālo prasmju attīstība un mūžizglītība; (c)  jaunu profesionālo prasmju attīstība un profesionālās apmācības un mūžizglītības veicināšana, jo īpaši attiecībā uz jauniem akvakultūras audzētājiem; Grozījums Nr. 163 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – d apakšpunkts (d)  akvakultūras produktu tirgus organizācijas uzlabošana. (d)  akvakultūras produktu tirgus organizācijas uzlabošana un ieguldījumu veicināšana apstrādes un tirdzniecības nozarē. Grozījums Nr. 164 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  akvakultūras ekoloģiskās pēdas ierobežošana. Grozījums Nr. 165 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts (a)  zvejniecību ietekmes uz jūras vidi mazināšana; (a)  nevēlamas nozvejas un zvejniecību negatīvās ietekmes uz jūras vidi novēršana, samazināšana līdz minimumam un, cik iespējams, izskaušana, jo īpaši uzlabojot zvejas rīku selektivitāti; Grozījums Nr. 166 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  zvejas kapacitātes un pieejamo zvejas iespēju līdzsvara nodrošināšana; Grozījums Nr. 167 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošana un laba vides stāvokļa sasniegšana līdz 2020. gadam. Grozījums Nr. 168 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts (a)  ar akvakultūru saistītu ekosistēmu stiprināšana un resursefektīvas akvakultūras veicināšana; (a)  resursefektīvas akvakultūras veicināšana, tostarp mazinot atkarību no zivju barības un zivju eļļas un samazinot ķīmisku vielu un antibiotiku izmantošanu; Grozījums Nr. 169 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 5. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  akvakultūras darbību ietekmes uz jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmām novērtēšana, mazināšana un, ja iespējams, izskaušana; Grozījums Nr. 170 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 6. punkts – ievaddaļa (6)  KZP īstenošanas sekmēšana, nodrošinot: (6)  KZP īstenošanas sekmēšana un KZP saistības un saskaņotības ar integrēto jūrlietu politiku stiprināšana, nodrošinot: Grozījums Nr. 171 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts (a)  zinātniskas informācijas sniegšanu un datu vākšanu; (a)  atbalstu datu vākšanai un pārvaldībai, lai uzlabotu zinātnisko informāciju; Grozījums Nr. 172 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts (b)  atbalstu kontrolei un noteikumu izpildei, iestāžu spēju palielināšanai un efektīvai valsts pārvaldei. (b)  atbalstu uzraudzībai, kontrolei un noteikumu izpildei, iestāžu spēju palielināšanai un efektīvai valsts pārvaldei, nepalielinot administratīvo slogu; Grozījums Nr. 173 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. daļa – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  atbalstu KZP reģionalizācijai, jo īpaši izmantojot reģionālās konsultatīvās padomes. Grozījums Nr. 174 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Neskarot šā panta 2. punktu, atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras uzņēmumiem, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu. 1.  Atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu. Grozījums Nr. 175 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts 2.  Tomēr Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā. 2.  Atkāpjoties no 1. punkta, Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu un kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā. Grozījums Nr. 176 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. daļa Papildus principiem, kas izklāstīti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 4. pantā, Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju un papildināmību attiecībā uz atbalstu no EJZF un no citām Savienības politikas jomām un finanšu instrumentiem, ieskaitot Regulu (ES) Nr. [par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE pamatprogrammas) izveidi], un Savienības ārējām darbībām. EJZF un LIFE pamatprogrammas sniegtās palīdzības koordināciju panāk, jo īpaši veicinot tādu pasākumu finansēšanu, kas papildina saskaņā ar LIFE pamatprogrammu finansētus integrētus projektus, kā arī sekmējot tādu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu, kas apstiprinātas LIFE pamatprogrammā. Papildus principiem, kas izklāstīti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 4. pantā, Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju un papildināmību attiecībā uz atbalstu no EJZF un no citām Savienības politikas jomām un finanšu instrumentiem, tostarp Savienības ārējām darbībām. Šo koordinācijas un papildināmības prasību ietver darbības programmās. Grozījums Nr. 177 Regulas priekšlikums 11. pants EJZF piemēro šīs regulas III pielikuma izklāstītos ex ante nosacījumus. EJZF piemēro īpašos šīs regulas III pielikumā izklāstītos ex ante nosacījumus. Grozījums Nr. 178 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns) 11.a pants Novērtējums par atbilstību maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei 1.  Komisija līdz …* sadarbībā ar dalībvalstīm novērtē dalībvalstu atbilstību maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] II pielikumā. 2.  Ja 1. punktā minētais novērtējums liecina, ka dalībvalsts neatbilst savai maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, apturot visus attiecīgās dalībvalsts darbības programmai paredzētos maksājumus un saistības vai daļu no tiem. 3.  Komisija atceļ maksājumu un saistību apturēšanu, tiklīdz dalībvalsts īsteno pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību šai maksimāli pieļaujamai zvejas kapacitātei, un Komisija tos ir apstiprinājusi. _________________ *Ttrīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Grozījums Nr. 180 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  operatori, kas iesaistīti tādu zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai kuri ir tādu kuģu īpašumtiesību turētāji, kuru karoga valstij ir noteikts tādas trešās valsts statuss, kas nesadarbojas, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantam; Grozījums Nr. 181 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) (bb)  operatori, kas kriminālprocesā vai administratīvā procesā atzīti par vainīgiem tādu valsts tiesību aktu nopietnos pārkāpumos, kas piemērojami šādās jomās –  samaksas un nodarbināšanas nosacījumi tirdzniecībā; –  profesionālā atbildība; –  cilvēku vai narkotiku tirdzniecība; Grozījums Nr. 182 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns) (bc)  operatori, kas kriminālprocesā vai administratīvā procesā atzīti par vainīgiem nopietnos Savienības tiesību aktu pārkāpumos vienā vai vairākās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz: –  zvejnieku darba stundām un atpūtas laikiem; –  tiesību aktiem veselības aizsardzības un drošības jomā; –  samaksas un nodarbināšanas nosacījumiem tirdzniecībā; –  zvejnieku sākotnējo kvalifikāciju un pastāvīgu apmācību; Grozījums Nr. 184 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  operatori, kas neievēro noteikumus, kuri paredzēti Padomes 2008. gada 25. februāra Regulā (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar KZP1. _______________ 1 OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp. Grozījums Nr. 571 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  ar kuru nosaka 1.un 2. punktā minēto laikposmu, kam jābūt samērīgam ar izdarītā pārkāpuma vai noteikumu neievērošanas smagumu vai atkārtotu izdarīšanu; (a)  ar kuru nosaka 1.un 2. punktā minēto laikposmu, kam jābūt samērīgam ar attiecīgā izdarītā pārkāpuma vai noteikumu neievērošanas smagumu vai atkārtotu izdarīšanu, ņemot vērā tādus kritērijus kā nodarītais kaitējums, tā vērtība, pārkāpuma vai noteikumu neievērošanas apmērs un tā atkārtošanās skaits, un kas ir vismaz viens gads; Grozījums Nr. 185 Regulas priekšlikums 12. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis pieprasa operatoriem, kuri iesniedz pieteikumu EJZF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro 1. punktā norādītos kritērijus un nav izdarījuši EZF vai EJZF noteikumu pārkāpumu, kā minēts 2. punktā. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis pārliecinās par apliecinājuma patiesumu. 4.  Dalībvalstis pieprasa operatoriem, kuri iesniedz pieteikumu EJZF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko apstiprina, ka viņi ievēro 1. un 2. punktā norādītos kritērijus. Pirms darbības apstiprināšanas dalībvalstis pārliecinās par apliecinājuma patiesumu, atsaucoties uz informāciju, ko nodrošina valsts pārkāpumu reģistrs, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantu, vai uz citiem šajā nolūkā sniegtiem datiem. Grozījums Nr. 610 Regulas priekšlikums 12.a pants (jauns) 12.a pants Maksājumu apturēšana Ja attiecībā uz operatoriem notiek izmeklēšana par tāda pārkāpuma veikšanu, kas aprakstīts 12. panta 1. punktā, attiecīgajiem operatoriem aptur visus EJZF maksājumus. Ja atbilstīgi 12. panta 1. punktam tiek konstatēts, ka operators ir veicis pārkāpumu, attiecīgo operatoru pieteikumu uzskata par nepieņemamu. Grozījums Nr. 186 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – a punkts (a)  darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti; (a)  darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti jeb tā spēju zvejot zivis; Grozījums Nr. 187 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns) (aa)  darbības, kas apdraud jūras bioloģisko resursu un ekosistēmu ilgtspēju; Grozījums Nr. 188 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – ab punkts (jauns) (ab)  destruktīvi nodarbinātības pasākumi; Grozījums Nr. 190 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns) (ba)  ieguldījumi kuģos, kas ir daļa no flotes segmenta, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 34. panta 1. punktā minētajā kapacitātes ziņojumā ir apliecināts, ka zvejas iespējas un flotes kapacitāte neatrodas ilgtspējīgā līdzsvarā; Grozījums Nr. 191 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – c punkts (c)  zvejas darbību pagaidu pārtraukšana; svītrots Grozījums Nr. 192 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. daļa – d punkts (d)  izpētes zveja; (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 611 Regulas priekšlikums 15. pants– 2., 3. un 4. punkts 2.  No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 4 535 000 000 piešķir zvejniecības, akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I, II un III nodaļu. 2.  No 1. punktā minētajiem līdzekļiem ne vairāk kā EUR 71,86 % piešķir zvejniecības, akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I, II un III nodaļu. 3.  No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 477 000 000 piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem. 3.  No 1. punktā minētajiem līdzekļiem vismaz 12,5 % piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem. 4.  No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 358 000 000 piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem. 4.  No 1. punktā minētajiem līdzekļiem vismaz 12,97 % piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem. Grozījums Nr. 198 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – ievaddaļa 5.  Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, gadā nepārsniedz: 5.  Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, nepārsniedz: Grozījums Nr. 199 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 1. ievilkums –  EUR 4 300 000 Azoru salām un Madeirai, –  EUR X gadā Azoru salām un Madeirai, Grozījums Nr. 200 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 2. ievilkums –  EUR 5 800 000 Kanāriju salām, –  EUR X gadā Kanāriju salām, Grozījums Nr. 201 Regulas priekšlikums 15. pants – 5. punkts – 3. ievilkums –  EUR 4 900 000 Francijas Gviānai un Reinjonai. –  EUR X gadā Francijas tālākajiem reģioniem. Grozījums Nr. 202 Regulas priekšlikums 15. pants – 6. punkts 6.  No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 45 000 000 piešķir 72. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam 2014.–2018. gada periodā. 6.  No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR X piešķir 69. pantā minētajiem ražošanas un tirdzniecības plāniem un 70. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam. Grozījums Nr. 616 Regulas priekšlikums 15. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Dalībvalstīm jābūt iespējām izmantot līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar 15. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu un 15. panta 6. punktu, pasākumiem saskaņā ar 15. panta 3. punktu un 15. panta 4. punktu. Grozījums Nr. 204 Regulas priekšlikums 16.a pants (jauns) 16.a pants [Gada atsauces summas un gada apropriācijas] 1.  Programmas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzētā kopējā indikatīvā finanšu atsauces summa, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punktā, ir EUR X nemainīgās 2011. gada cenās. 2.  Eiropas Parlaments un Padome apstiprina gada apropriācijas, neskarot noteikumus, kas paredzēti regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam, un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. Grozījums Nr. 205 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts i)  zvejniecībā un akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, i)  zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādes rūpniecībā nodarbināto īpatsvars, Grozījums Nr. 206 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts ii)  zvejniecībā un akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, ii)  zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādes rūpniecībā nodarbināto īpatsvars, Grozījums Nr. 207 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts iii)  attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas uzdevumu apjoms, kuru aptuveni nosaka, pamatojoties uz valsts zvejas flotes lielumu, izkrāvumu apjomu, jūrā veikta zinātniskā monitoringa pasākumu daudzumu un to uzskaišu skaitu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts, un iii)  attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas un pārvaldības uzdevumu apjoms, kuru aptuveni nosaka, pamatojoties uz valsts zvejas flotes lielumu, izkrāvumu apjomu, jūrā veikta zinātniskā monitoringa pasākumu daudzumu un to uzskaišu skaitu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts, un Grozījums Nr. 208 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts iv)  pieejamie datu vākšanas resursi salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas uzdevumu apjomu, turklāt pieejamos līdzekļus aptuveni nosaka, pamatojoties uz jūrā nodarbināto novērotāju skaitu un to cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu apjomu, kas vajadzīgs, lai īstenotu valsts paraugu ņemšanas programmu datu vākšanas vajadzībām; iv)  datu vākšanas un pārvaldības resursi, kas pieejami salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts datu vākšanas un pārvaldības uzdevumu apjomu, turklāt pieejamos līdzekļus aptuveni nosaka, pamatojoties uz cilvēkresursiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu valsts paraugu ņemšanas programmu datu vākšanas vajadzībām; Grozījums Nr. 209 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts – c apakšpunkts c)  attiecībā uz visiem pasākumiem — vēsturiskie piešķīrumi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un vēsturiskais līdzekļu izmantojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006. c)  attiecībā uz visiem pasākumiem — iepriekšējais līdzekļu piešķīrums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam un iepriekšējais līdzekļu izmantojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006. Grozījums Nr. 210 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts izstrādā vienotu darbības programmu, lai īstenotu Savienības prioritātes, kuras paredzēts līdzfinansēt no EJZF. 1.  Katra dalībvalsts izstrādā vienotu darbības programmu, lai īstenotu Savienības prioritātes, kuras minētas šīs regulas 6. pantā un kuras paredzēts līdzfinansēt no EJZF. Grozījums Nr. 211 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts 3.  Attiecībā uz 20. panta 1. punkta n) apakšpunktā minēto darbības programmu iedaļu Komisija vēlākais līdz 2013. gada 31. maijam ar īstenošanas aktu nosaka Savienības prioritātes noteikumu izpildes un kontroles politikā. 3.  Attiecībā uz 20. panta 1. punkta n) apakšpunktā minēto darbības programmu iedaļu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, vēlākais līdz 2013. gada 31. maijam nosakot Savienības prioritātes noteikumu izpildes un kontroles politikā. Grozījums Nr. 212 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. daļa (jauna) (2)  Katra dalībvalsts iekļauj Regulas (ES) Nr. …/… [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu. Grozījums Nr. 213 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. daļa – c punkts (c)  ir paredzēta piemērota rīcība, lai vienkāršotu un atvieglotu programmas īstenošanu; (c)  ir paredzēta piemērota rīcība, lai vienkāršotu un atvieglotu programmas īstenošanu, jo īpaši atvieglojot mazapjoma piekrastes zvejas operatoru un to organizāciju piekļuvi pieejamajam finanšu atbalstam; Grozījums Nr. 214 Regulas priekšlikums 19. pants – da punkts (jauns) (da)  attiecīgā gadījumā — šīs regulas 38. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto Savienības EJZF prioritāšu īstenošanai paredzēto pasākumu saderība ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktā minētajiem Natura 2000 prioritārās rīcības plāniem, kā arī laba vides stāvokļa sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīvu). Grozījums Nr. 215 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  situācijas SVID analīze un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas programma. (b)  situācijas SVID analīze un apzinātās vajadzības, kam jāpievēršas ģeogrāfiskajā un vides apgabalā, uz kuru attiecas programma. Analīzi strukturē atbilstoši Savienības prioritātēm. Īpašas vajadzības saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, un inovācijas veicināšanu novērtē Savienības prioritāšu griezumā, lai noteiktu piemērotu rīcību šajās divās jomās katras prioritātes līmenī; sniedz kopsavilkumu par stāvokli politikas jomās, kas var pretendēt uz atbalstu, norādot stiprās un vājās puses; Analīzi strukturē atbilstoši Savienības prioritātēm, kas noteiktas 6. pantā. Īpašas vajadzības saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, un inovācijas veicināšanu novērtē saistībā ar Savienības prioritātēm, lai noteiktu vispiemērotāko rīcību katras prioritātes līmenī attiecībā uz šīm jomām; Šī analīze arī attiecas uz KZP īstenošanas ietekmi uz katru piekrastes reģionu vai apgabalu; Grozījums Nr. 216 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  analīze par KZP īstenošanas ietekmi uz darbvietām visā vērtības ķēdē un novatoriski priekšlikumi par darbvietām skartajās teritorijās; Grozījums Nr. 217 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  pierādījumi par to, ka programmā ir integrēta atbilstoša pieeja attiecībā uz inovāciju, vidi, ieskaitot Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības, un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām; (c)  analīze, kas apliecina, ka programmā ņemta vērā zvejas un akvakultūras ietekme uz vidi un vajadzības gadījumā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības, kā arī laba vides stāvokļa sasniegšana, integrēta tīkla izveidošana, kas ietver zivju krājumu atjaunošanas vietas, klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām; Grozījums Nr. 218 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  līdzsvara starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām novērtējums saskaņā arRegulas (ES) Nr. .../... [par KZP] prasībām, un to pasākumu apraksts, kas veikti, lai ievērotu minētās regulas II pielikumā norādīto zvejas kapacitātes maksimālo apjomu; Grozījums Nr. 219 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – h apakšpunkts (h)  skaidra norāde uz V sadaļas III nodaļā minētajām darbībām, kuras varētu veikt kolektīvi un tāpēc saņemt atbalstu ar lielāku intensitāti, kā noteikts 95. panta 3. punktā; (h)  skaidra norāde uz V sadaļas III nodaļā minētajiem pasākumiem, kurus varētu veikt kolektīvi un tāpēc saņemt atbalstu ar lielāku intensitāti, kā noteikts 95. panta 3. punktā; Grozījums Nr. 220 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns) (ha)  rīcības plāns mazapjoma un piekrastes zvejai, paredzot stratēģiju mazapjoma un piekrastes zvejas attīstībai, konkurētspējai un ilgtspējai; Grozījums Nr. 221 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns) (hb)  to pasākumu sīks apraksts, kas attiecas uz tādu ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu, par kuriem tiek saņemts atbalsts saskaņā ar 69. pantu; Grozījums Nr. 222 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – i apakšpunkts (i)  ar uzraudzības un novērtēšanas prasībām saistīto vajadzību analīze un novērtēšanas plāns, kas minēts [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 49. pantā. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus resursus un spēju veidošanas pasākumus, lai apmierinātu apzinātās vajadzības; (i)  novērtēšanas prasības un novērtēšanas plāns, kas minēts [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 49. pantā, un pasākumi, kas jāveic, lai apmierinātu apzinātās vajadzības; Grozījums Nr. 223 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – j apakšpunkts – ii punkts (ii)  tabula, kurā norādīti EJZF līdzekļi un līdzfinansējuma likme, kas piemērojama mērķiem, kuri atbilst 6. pantā minētajām Savienības prioritātēm, un tehniskajai palīdzībai. Attiecīgā gadījumā šajā tabulā atsevišķi norāda EJZF līdzekļus un līdzfinansējuma likmes, ko, atkāpjoties no 94. panta 1. punkta vispārējā noteikuma, piemēro atbalstam, kas minēts 72. pantā, 73. pantā, 78. panta 2. punkta a)–d) un f)–j) apakšpunktā, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 79. pantā; (ii)  tabula, kurā norādīti EJZF līdzekļi un līdzfinansējuma likme, kas piemērojama 6. pantā minētajām Savienības prioritātēm un tehniskajai palīdzībai. Attiecīgā gadījumā šajā tabulā atsevišķi norāda EJZF līdzekļus un līdzfinansējuma likmes, ko, atkāpjoties no 94. panta 1. punkta vispārējā noteikuma, piemēro atbalstam, kas minēts 72. pantā, 73. pantā, 78. panta 2. punkta a)–d) un f)–j) apakšpunktā, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktā un 79. pantā; Grozījums Nr. 224 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – k apakšpunkts (k)  informācija par papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti no citiem VSS fondiem vai LIFE pamatprogrammas; (k)  informācija par papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem un izmantojot citus finanšu instrumentus; Grozījums Nr. 225 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns) (ia)  skaidrs to pienākumu apraksts, kas jāveic ZVRG un pārvaldes iestādei vai organizācijai, kas izraudzīta stratēģijas īstenošanas uzdevumu noteikšanai; Grozījums Nr. 226 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – ii apakšpunkts (ii)  uzraudzības un novērtēšanas procedūru apraksts, kā arī uzraudzības komitejas sastāvs; (ii)  uzraudzības un novērtēšanas procedūru apraksts, kā arī uzraudzības komitejas vispārējais sastāvs; Grozījums Nr. 227 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – m apakšpunkts (m)  [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 5. pantā minētos partnerus un ar partneriem rīkotās apspriešanās rezultātus; (m)  procedūra [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 5. pantā minēto partneru izraudzīšanai un ar partneriem rīkotās apspriešanās rezultāti; vienojoties ar uzraudzības komiteju, programmas laikā var veikt ar partneriem saistītas izmaiņas; Grozījums Nr. 228 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – n apakšpunkts – i punkts i)  to struktūru saraksts, kas īsteno kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, un īss apraksts par cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, par aprīkojumu, kas pieejams zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, jo īpaši kuģu, lidmašīnu un helikopteru skaitu, i)  to struktūru saraksts, kas īsteno kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, un īss apraksts par cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, par galveno aprīkojumu, kas pieejams zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un noteikumu izpildes nodrošināšanai, jo īpaši kuģu, lidmašīnu un helikopteru skaitu, Grozījums Nr. 229 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – ievaddaļa (o)  attiecībā uz ilgtspējīgai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo datu vākšanas mērķi, kas minēts 6. panta 6. punktā un 18. panta 4. punktā un ir saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kas minēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā: (o)  attiecībā uz ilgtspējīgai, uz ekosistēmas balstītai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgo datu vākšanas mērķi, kas minēts 6. panta 6. punktā un 18. panta 4. punktā un ir saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, kas minēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā, un zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības nozares sociālekonomiskā stāvokļa analīzi: Grozījums Nr. 230 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – i punkts i)  apraksts par datu vākšanas pasākumiem, kas jāveic, lai varētu: i)  apraksts par datu vākšanas pasākumiem, kas jāveic, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, lai varētu: Grozījums Nr. 231 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – i punkts – 1. ievilkums –  novērtēt zvejas jomu (bioloģiskie, ekonomiskie un transversālie mainīgie, kā arī pētnieciskas uzskaites jūrā), —  novērtēt zvejas jomu (bioloģiskie, ekonomiskie, sociālie un transversālie mainīgie visā vērtības ķēdē, kā arī pētnieciskas uzskaites jūrā), Grozījums Nr. 232 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – i punkts – 2. ievilkums –  novērtēt akvakultūras un apstrādes uzņēmumu ekonomisko stāvokli, –  novērtēt akvakultūras un apstrādes nozaru ekonomisko un sociālo stāvokli, Grozījums Nr. 233 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – i punkts – 3. ievilkums –  novērtēt zvejas jomas ietekmi uz ekosistēmu, –  novērtēt zvejas un akvakultūras nozaru ietekmi uz ekosistēmu, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [par KZP] prasībām varētu salīdzināt zvejas un akvakultūras darbību veidus un flotes segmentus, Grozījums Nr. 234 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts – o apakšpunkts – iii punkts iii)  pierādījums par spēju nodrošināt savākto datu pareizu finansiālo un administratīvo pārvaldību. iii)  pamatojums spējai nodrošināt savākto datu pareizu finansiālo un administratīvo pārvaldību. Grozījums Nr. 235 Regulas priekšlikums 20. pants – 4. punkts 4.  Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par to, kā norādāmi 1., 2. un 3. punktā minētie elementi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. 4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot noteikumus par to, kā norādāmi 1., 2. un 3. punktā minētie elementi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 236 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts 2.  Darbības programmu Komisija apstiprina ar īstenošanas aktu. 2.  Kad Komisija ir pārliecinājusies, ka ir izpildītas 1. punktā noteiktās prasības, tā pieņem īstenošanas aktu, apstiprinot darbības programmu. Pēc darbības programmu apstiprināšanas tās dara pieejamas sabiedrībai. Grozījums Nr. 237 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts – 2. daļa Šajā nolūkā Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, kurā sīki norāda izmaiņas 18. panta 3. punktā minētajās Savienības prioritātēs noteikumu izpildes un kontroles politikā un attiecīgās atbalsttiesīgās darbības, kam jāpiešķir prioritāte. Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, sīki izklāstot izmaiņas 18. panta 3. punktā minētajās Savienības prioritātēs noteikumu izpildes un kontroles politikā un attiecīgās atbalsttiesīgās darbības, kam jāpiešķir prioritāte. Grozījums Nr. 238 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts – 3. daļa Ņemot vērā jaunās prioritātes, kas norādītas šā punkta otrajā daļā minētajā lēmumā, dalībvalstis līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms attiecīgā īstenošanas gada, iesniedz Komisijai darbības programmas grozījumu. Dalībvalstis var grozīt savas darbības programmas, ņemot vērā jaunās prioritātes, kas norādītas šā punkta otrajā daļā minētajā lēmumā. Dalībvalstis līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms attiecīgā īstenošanas gada, iesniedz Komisijai ikvienu šādu grozījumu. Grozījums Nr. 239 Regulas priekšlikums 23. pants – 1. punkts 1.  Lai piemērotu 20. panta 1. punkta o) apakšpunktu, dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz Komisijai gada darba plānu. Gada darba plānos ir ietverts to procedūru un metožu apraksts, kas jāizmanto datu vākšanai un analīzei un to pareizības un precizitātes novērtēšanai. 1.  Lai piemērotu 20. panta 1. punkta o) apakšpunktu, dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz Komisijai gada darba plānu vai paziņo Komisijai par tā darba plāna turpināšanu, kas bija spēkā iepriekšējā gadā. Gada darba plānus izstrādā saskaņā ar daudzgadu valsts programmu atbilstoši Savienības programmai un tajos ietver to procedūru un metožu aprakstu, kas jāizmanto datu vākšanai un analīzei un to pareizības un precizitātes novērtēšanai. Grozījums Nr. 240 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts – 2.daļa –b apakšpunkts (b)  pasākumu vai darbību veidu iekļaušanu vai atcelšanu; (b)  pasākumu vai attiecīgo darbību veidu iekļaušanu vai atcelšanu un ar tiem saistīto informāciju un rādītājiem; Grozījums Nr. 241 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts 2.  Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. 2.  Šā panta pirmajā punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 242 Regulas priekšlikums 25. pants – virsraksts Gada darba programma Daudzgadu darbības programma un gada darba programmas Grozījums Nr. 243 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts 1.  Lai īstenotu VI sadaļas I un II nodaļu un 92. pantu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem gada darba programmu, kas ir saskaņā ar minētajās nodaļās izvirzītajiem mērķiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. 1.  Lai detalizēti noteiktu, kā jāpiemēro VI sadaļas I un II nodaļas un 92. pants, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 127. pantu, izveidojot daudzgadu darbības programmu, starp kuras uzdevumiem ir gada darba programmu izstrāde saskaņā ar minētajās nodaļās izvirzītajiem mērķiem. Grozījums Nr. 244 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts 2.  Gada darba programmā izklāsta izvirzītos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un programmas kopējo summu. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katrai darbībai piešķirto summu, orientējošu īstenošanas grafiku, kā arī informāciju par to īstenošanu. Attiecībā uz dotācijām tajā norāda prioritātes, būtiskos novērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. 2.  Daudzgadu darbības programmā un gada darba programmās izklāsta izvirzītos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un programmas kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katrai darbībai piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku, kā arī informāciju par to īstenošanu. Attiecībā uz dotācijām tajās norāda prioritātes, būtiskos novērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. Tajās ietver arī prasību sniegt gada ziņojumus par budžeta izpildi. Grozījums Nr. 245 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts 1.  Zvejas kuģa īpašnieks, kas saņēmis atbalstu saskaņā ar šīs regulas 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 36. pantu, 39. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 40. panta 2. punktu, vismaz 5 gadus pēc dienas, kurā veikts faktiskais maksājums saņēmējam, nenodod kuģi trešai valstij ārpus Savienības. 1.  Zvejas kuģa īpašnieks, kas saņēmis atbalstu saskaņā ar šīs regulas 32., 36., 39. vai 40. pantu, vismaz piecus gadus pēc dienas, kurā veikts faktiskais šā atbalsta maksājums saņēmējam, nenodod kuģi trešai valstij ārpus Savienības, izņemot gadījumu, ja saņēmējs atlīdzina atbalstu atbilstoši pro rata temporis principam pirms šādas nodošanas. Šā punkta pirmais teikums neskar [Finanšu regulas] 135. panta noteikumus. Grozījums Nr. 618 Regulas priekšlikums 27. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Kopējais finansiālais atbalsts no EJZF ilgtspējīgas jauno darbinieku nodarbinātības programmu pasākumiem, kas minētas 32. panta -1. punktā, 33.a pantā minētajām kompensācijām par darbības pārtraukšanu un galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņai vai modernizācijai, kas minēta 39. pantā, nedrīkst pārsniegt 20 % no dalībvalstij piešķirtās Savienības finansiālās palīdzības. Grozījums Nr. 246 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts 1.  Lai stimulētu inovāciju zvejniecībā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas. 1.  Lai stimulētu inovāciju zvejniecībā un apstrādes rūpniecībā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunas vai ievērojami uzlabotas metodes, aprīkojumu vai produktus, piemēram, konstruējot novatoriskus kuģus, kā arī jaunus vai uzlabotus procesus un jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, ja šādi projekti sekmē Regulā (ES) Nr. …/… [par KZP] 2. pantā uzskaitītos mērķus. Grozījums Nr. 247 Regulas priekšlikums 28. pants – 2. punkts 2.  Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, jāveic sadarbībā ar dalībvalsts atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus. 2.  Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, jāveic dalībvalsts vai Savienības atzītai zinātniskai vai tehniskai organizācijai vai sadarbībā ar to, un tā apstiprina šādu darbību rezultātus. Grozījums Nr. 248 Regulas priekšlikums 28. pants – 3. punkts 3.  Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 120. pantu. 3.  Par to darbību rezultātiem, kuras finansē saskaņā ar šo pantu, tiek sagatavoti publiski pieejami ziņojumi, kā arī dalībvalsts tiem nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 120. pantu. Grozījums Nr. 249 Regulas priekšlikums 28. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Pieteikšanās procedūru inovācijas atbalsta saņemšanai padara pieejamāku, lai sekmētu vairāk projektu. Grozījums Nr. 250 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Lai uzlabotu operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju, EJZF var atbalstīt: 1.  Lai uzlabotu operatoru vispārējo veiktspēju un konkurētspēju un sekmētu ilgtspējīgāku zivsaimniecību, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 251 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  profesionālu ieteikumu sniegšanu par ilgtspējīgāku zvejas prakses veidu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā ierobežot un, ja iespējams, izskaust šādu darbību ietekmi uz jūras, sauszemes un saldūdens ekosistēmām; Grozījums Nr. 252 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns) (ab)  tehnisku, juridisku vai ekonomisku konsultāciju pakalpojumu sniegšanu saistībā ar projektiem, kas, iespējams, var pretendēt uz šajā nodaļā norādīto atbalstu; Grozījums Nr. 253 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  profesionālu konsultāciju sniegšanu par uzņēmējdarbības un mārketinga stratēģijām. (b)  profesionālu konsultāciju sniegšanu par uzņēmējdarbības un mārketinga stratēģijām, ietverot konsultācijas par pārdošanas veicināšanu, tirdzniecību un sabiedriskajām attiecībām. Grozījums Nr. 254 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts 2.   Attiecīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto priekšizpēti un konsultācijas sniedz atzītas zinātniskas vai tehniskas organizācijas ar konsultāciju sniegšanai vajadzīgo kompetenci, kā atzīts katras dalībvalsts tiesību aktos. 2.   Attiecīgi 1. punkta a), aa), ab) un b) apakšpunktā minēto priekšizpēti, konsultācijas un pakalpojumus sniedz atzītas zinātniskas, akadēmiskas, profesionālas vai tehniskas organizācijas ar konsultāciju sniegšanai vajadzīgo kompetenci, kā atzīts katras dalībvalsts tiesību aktos. Grozījums Nr. 255 Regulas priekšlikums 29. pants – 3. punkts 3.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir operatoriem vai zvejnieku organizācijām, ko atzinusi dalībvalsts, kura pasūtījusi 1. punktā minēto priekšizpēti. 3.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir operatoriem, zvejnieku organizācijām vai struktūrām publisko tiesību izpratnē, ko atzinusi tā dalībvalsts, kura pasūtījusi priekšizpēti vai kura pieprasījusi konsultāciju vai konsultāciju pakalpojumus, kas minēti1 . punkta a), aa), ab) un b) apakšpunktā. Grozījums Nr. 256 Regulas priekšlikums 29. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar šo pantu finansējamās darbības atlasa paātrinātā procedūrā. 4.  Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar šo pantu finansējamās darbības atlasa paātrinātā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas un iekšzemes zvejas gadījumos. Grozījums Nr. 257 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai veicinātu zināšanu pārnesi starp zinātniekiem un zvejniekiem, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai uzlabotu zināšanu uzkrāšanu, veicināšanu un pārnesi starp zinātniekiem un zvejniekiem, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 258 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   tāda tīkla veidošanu, kurā darbojas viena vai vairākas neatkarīgas zinātniskas organizācijas un zvejnieki vai viena vai vairākas zvejnieku organizācijas; (a)   tīklu, partnerattiecību nolīgumu, līgumu vai apvienību veidošanu starp vienu vai vairākām neatkarīgām zinātniskām organizācijām un zvejniekiem vai vienu vai vairākām zvejnieku organizācijām, piedaloties tām dalībvalstu valsts iestādēm, kuras vēlas piedalīties; Grozījums Nr. 259 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   darbības, ko veic a) apakšpunktā minētais tīkls. (b)   darbības, ko veic saskaņā ar tīkliem, partnerattiecību nolīgumiem, līgumiem vai apvienībām, kas izveidotas atbilstoši a) apakšpunktam. Grozījums Nr. 260 Regulas priekšlikums 30. pants – 2. punkts 2.   Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, var būt datu vākšanas darbības, pētījumi, zināšanu un labākās prakses piemēru izplatīšana. 2.   Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, var būt datu vākšanas un pārvaldīšanas darbības, kopīgi pētījumu projekti, pētījumi, izmēģinājumu projekti, semināri, zināšanu un labākās prakses piemēru izplatīšana. Grozījums Nr. 261 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmas ilgtspējīgu pārvaldību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību; (a)   pasākumus un darbības, lai veicinātu profesionālo apmācību, mūžizglītību, zinātniskas, tehniskas, ekonomiskas vai juridiskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar: –  jūras un iekšējo ūdeņu ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību; –  darbībām jūrlietu nozarē; –  inovāciju; –  uzņēmējdarbību, jo īpaši jauniešu piekļuvi ar zvejniecību saistītajām profesijām; –  higiēnu, veselības aizsardzību un drošību; –  zvejnieku izglītošanu, īstenojot KZP noteikumus; –  profesionālo risku novēršanu. Grozījums Nr. 262 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību; (b)   tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī mācību organizācijām un organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību, kā arī sieviešu būtiskās nozīmes veicināšanu un atzīšanu zvejniecības kopienās; Grozījums Nr. 263 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   sociālā dialoga veicināšanu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus un citas attiecīgas ieinteresētās personas. (c)   sociālā dialoga veicināšanu Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, iesaistot operatorus, sociālos partnerus un citas attiecīgas ieinteresētās personas, īpaši atsaucoties uz tādām maz pārstāvētām grupām kā tām, kas ir iesaistītas mazapjoma un piekrastes zvejā, kā arī zvejā no krasta. Grozījums Nr. 264 Regulas priekšlikums 32. pants – virsraksts Dažādošanas un darbvietu radīšanas veicināšana Uzņēmējdarbības, dažādošanas un darbavietu radīšanas veicināšana Grozījums Nr. 619 Regulas priekšlikums 32. pants – -1.c punkts (jauns) -1.c Lai nelielās mazapjoma zivsaimniecībās veicinātu darba vietu radīšanu gados jauniem cilvēkiem, EJZF var atbalstīt: (a)  mācekļu programmas uz mazapjoma piekrastes zvejas flotes kuģiem; (b)  apmācības par ilgtspējīgu zveju, piemēram, ilgtspējīgas zvejas metodes, selektivitāte, jūras bioloģija, jūras bioloģisko resursu saglabāšana; Grozījums Nr. 620 Regulas priekšlikums 32. pants – -1.b punkts (jauns) -1.b Cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, kas reģistrējušies par bezdarbniekiem un tos par tādiem atzinusi attiecīgā dalībvalsts administrācija, ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar 1. punktu. Mācekli uz kuģa pavada profesionāls zvejnieks, kas sasniedzis vismaz 50 gadu vecumu; Grozījums Nr. 621 Regulas priekšlikums 32. pants – -1.a punkts (jauns) -1.a Atbalstu saskaņā ar 1. punktu katram labuma guvējam piešķir uz laiku līdz diviem gadiem plānošanas perioda laikā un ne vairāk par EUR 40 000; Grozījums Nr. 622 Regulas priekšlikums 32. pants – -1. punkts (jauns) -1. Divas trešdaļas no mācekļa apmācību programmas notiek uz kuģa, un viena trešdaļa ir kursi un teorija. Grozījums Nr. 266 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai veicinātu dažādošanu un darbvietu radīšanu citās jomās ārpus zvejniecības, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai veicinātu dažādošanu, EJZF var arī atbalstīt papildu darbības saistībā ar galvenajiem darījumiem zvejas nozarē, paredzot: Grozījums Nr. 267 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  uzņēmējdarbības uzsākšanu citās jomās ārpus zvejniecības; (a)  ieguldījumus kuģos darbībām, kas papildina zveju, piemēram, vides pakalpojumi un izglītības vai tūrisma pasākumi; Grozījums Nr. 268 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības. (b)  mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus komerciālās zvejas. Grozījums Nr. 269 Regulas priekšlikums 32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 270 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu var piešķirt zvejniekiem: 2.  Atbalstu saskaņā ar -1. punktu un 1. punkta aa) apakšpunktu var piešķirt zvejniekiem: Grozījums Nr. 271 Regulas priekšlikums 32. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)   kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu par savu jauno darbību attīstību; (a)   kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu par savu darbību attīstību; Grozījums Nr. 272 Regulas priekšlikums 32. pants – 3. punkts 3.   Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir mazapjoma piekrastes zvejniekiem, kuriem pieder Savienības zvejas kuģis, kas reģistrēts kā aktīvs kuģis un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā. Ar zvejas kuģi saistīto zvejas licenci neatgriezeniski anulē. 3.   Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir mazapjoma piekrastes zvejniekiem, kuriem pieder Savienības zvejas kuģis, kas reģistrēts kā aktīvs kuģis un divu kalendāro gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā. Grozījums Nr. 273 Regulas priekšlikums 32. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir tikai zvejniekiem, ja papildinošās darbības citās jomās ārpus zvejniecības ir saistītas ar zvejniecības galveno uzņēmējdarbību, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, zvejniecības vides pakalpojumi vai izglītojoši pasākumi par zvejniecību. Grozījums Nr. 274 Regulas priekšlikums 32. pants – 4. punkts 4.  Šā panta 1. punktā minētā atbalsta saņēmēji piecus gadus pēc pēdējā atbalsta maksājuma saņemšanas neiesaistās profesionālā zvejā. svītrots Grozījums Nr. 276 Regulas priekšlikums 32.apunkts (jauns) 32.a pants Uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts jauniem zvejniekiem 1.  EJZF var piešķirt individuālu atbalstu jauniem zvejniekiem ar nosacījumu, ka viņi: –  ir jaunāki par 35 gadiem; –  apliecina, ka vismaz piecus gadus ir strādājusi par zvejniekiem vai arī ir ieguvuši līdzvērtīgu profesionālo apmācību; –  pirmo reizi ieguvuši tāda mazapjoma un piekrastes zvejas kuģa īpašumtiesības, kas ir 5 līdz 20 gadus vecs, un ir veicis zvejas darbības piecus iepriekšējos gadus. 2.  Šā panta 1. punktā minētais zvejas kuģis ietilpst tajā flotes segmentā, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 34. panta 1. punktā minētajā kapacitātes ziņojumā ir apliecināts līdzsvars starp zvejas iespējām un flotes kapacitāti. 3.  Šā panta 1. punktā minētais atbalsts nepārsniedz EUR 100 000. Grozījums Nr. 278 Regulas priekšlikums 33. pants – virsraksts Veselība un drošība uz kuģa Veselība, higiēna un drošība uz kuģa Grozījums Nr. 279 Regulas priekšlikums 33. pants – 1. punkts 1.   Lai uzlabotu zvejnieku darba apstākļus uz kuģa, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz valsts vai Savienības tiesību aktos paredzētos standartus. 1.   Lai uzlabotu zvejnieku veselības, higiēnas, drošības, darba un dzīves apstākļus uz kuģa, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz valsts vai Savienības tiesību aktos paredzētos standartus un nepalielina kuģa zvejas kapacitāti. Grozījums Nr. 280 Regulas priekšlikums 33. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Nolūkā uzlabot zvejnieku aprūpi, ja noticis nelaimes gadījums, EJZF var atbalstīt kopējus projektus, lai visai apkalpei padarītu pieejamu apmācību medicīnas jomā. Grozījums Nr. 281 Regulas priekšlikums 33.a pants (jauns) 33.a pants Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana 1.  EJZF veicina finansēšanas pasākumus saistībā ar zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu tikai šādos gadījumos: (a)  rīkojoties saskaņā ar daudzgadu plānu, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. …/… [par KZP]; (b)  ja Komisija ir pieņēmusi ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 13. pantu; (c)  bioloģiskās atjaunošanas periodos konkrētos sugas dzīves cikla izšķirošos posmos, ja šādi pasākumi nepieciešami zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai izmantošanai, veicinot krājumu saglabāšanu un ļaujot turpināt zveju pārējā laikā. Atbalstu piešķir, izmantojot finansiālu kompensāciju par posmu, kurā darbība nenotiek. 2.  Šā panta 1. punktā minēto pasākumu ilgumu nosaka, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko izpēti par krājumu stāvokli. 3.  Piešķirot kompensācijas vai veicot maksājumus saskaņā ar šo pantu, neņem vērā zvejas darbību periodisko sezonālo apturēšanu, uz ko neattiecas 1. punkta c) apakšpunkts. 4.  EJZF var palīdzēt finansēt 1. punktā minētos pasākumus skartajiem zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem ne ilgāk kā sešus mēnešus par katru kuģi visā plānošanas laikposmā. Atbalstu piešķir: (a)  to zvejas kuģu īpašniekiem, kas iekļauti Savienības flotes reģistrā un kas iesaistīti zvejas darbībās vismaz 120 dienas pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, un (b)  apkalpes locekļiem, kas strādājuši uz zvejas kuģa, kura darbība uz laiku apturēta saskaņā ar šā punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. 5.  Šā panta 1. punktā minētā atbalsta saņemšanas periodu laikā zvejas kuģis un tā apkalpes locekļi neveic nekādas zvejas darbības. Dalībvalstis nodrošina, ka darbība ir apturēta. Grozījums Nr. 623 Regulas priekšlikums 33.bpants (jauns) 33.b pants Kopieguldījumu fondi apdrošināšanas nolūkā 1.  EJZF var atbalstīt kopieguldījumu fondus, kurus atzīst dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas ļauj iesaistītajiem zvejniekiem apdrošināt sevi pret zaudējumiem, ko rada: (a)  dabas katastrofas; (b)  avārijas, kas ietekmē vidi vai veselību; (c)  glābšanas izmaksas zvejas kuģiem, kas cieš avārijā vai nogrimst, kas cietušajiem rada zaudējumus jūrā; (d)  īpaši sociāli vai ekonomiski pasākumi, ko ierosinājušas dalībvalstis attiecībā uz zvejas kuģiem, kas nogrimst avārijas rezultātā jūrā. 2.  Notikumus par dabas katastrofām vai avārijām, kas ietekmē vidi, oficiāli atzīst attiecīgās dalībvalstis vai, ja tas tā ir nepieciešams,— atbilstoši kopieguldījumu fondu iekšējiem noteikumiem. Ja nepieciešams, dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, pamatojoties uz kuriem šī oficiālā atzīšana uzskatāma par spēkā esošu. Grozījums Nr. 624 Regulas priekšlikums 33.cpants (jauns) 33.c pants Zvejas darbību izbeigšana 1.  No EJZF var palīdzēt finansēt pasākumus zvejas darbību pastāvīgai pārtraukšanai tikai atbalstot zvejas kuģu sagriešanu lūžņos, turklāt ar nosacījumu, ka ekspluatācijas pārtraukšanas shēma: (a)  ir iekļauta darbības programmā, kā noteikts 20. pantā, un (b)  attiecas uz kuģiem, kas iekļauti segmentā, kur zvejas jauda nav efektīvi līdzsvarota ar zvejas iespējām, kas šai segmentā pieejamas ilgtermiņa pārvaldības plāna darbības periodā, un 2.  Atbalstu saskaņā ar 1. punktu var piešķirt: (a)  Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un kuri divu kalendāro gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 120 dienas gadā ir veikuši zvejas darbības jūrā; (b)  zvejniekiem, kuri divu kalendāro gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 120 dienas gadā strādājuši jūrā uz Savienības zvejas kuģa, uz kuru attiecas darbību pastāvīga pārtraukšana. 3.  Attiecīgie zvejnieki, īpašnieki vai uzņēmumi pilnībā pārtrauc jebkādas zvejas darbības. Šāda atbalsta saņēmēji sniedz valsts kompetentajai iestādei pierādījumus par pilnīgu zvejas darbību pārtraukšanu. Kompensāciju atmaksā atbilstoši pro rata temporis principam, ja zvejnieks vai uzņēmums atsāk zvejas darbības laika posmā, kas ir mazāks par diviem gadiem no pieteikuma iesniegšanas dienas. 4.  Publisko atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt līdz 2016. gada 31. decembrim. 5.  Atbalsts saskaņā ar šo pantu tiek izmaksāts tikai pēc tam, kad atbilstoša kapacitāte ir pastāvīgi svītrota no Savienības zvejas kuģu reģistra un zvejas licences un atļaujas arī neatgriezeniski atsauktas. Šāda atbalsta saņēmējs nevar reģistrēt jaunu zvejas kuģi piecu gadu laikā pēc atbalsta saņemšanas. Kapacitātes samazināšanas rezultāts ir pastāvīgs līdzvērtīgs maksimālās kapacitātes samazinājums attiecīgajā flotes segmentā. 6.  Tradicionālie un koka kuģi nevar pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo pantu. Grozījums Nr. 283 Regulas priekšlikums 34. pants 34. pants svītrots Atbalsts KZP nododamu zvejas koncesiju sistēmām 1.  Lai izveidotu vai pārveidotu nododamu zvejas koncesiju sistēmas, kas minētas [Regulas par KZP] 27. pantā, EJZF var atbalstīt: a)  nododamu zvejas koncesiju sistēmas izveidošanai vai darbībai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi un pilnveidošanu; b)  ieinteresēto personu līdzdalību nododamu zvejas koncesiju sistēmu izstrādē un pilnveidošanā; c)  nododamu zvejas koncesiju sistēmu uzraudzību un novērtēšanu; d)  nododamu zvejas koncesiju sistēmu pārvaldību. 2.  Atbalstu, kas minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, piešķir tikai publiskā sektora iestādēm. Atbalstu, kas minēts šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, piešķir publiskā sektora iestādēm, juridiskām vai fiziskām personām vai atzītām ražotāju organizācijām, kas iesaistītas apvienotu nododamu zvejas koncesiju kolektīvā pārvaldībā saskaņā ar Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku 28. panta 4. punktu. Grozījums Nr. 284 Regulas priekšlikums 35. pants – virsraksts Atbalsts KZP paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai Atbalsts KZP paredzētu saglabāšanas pasākumu izstrādei un īstenošanai Grozījums Nr. 285 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Lai nodrošinātu [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu efektīvu īstenošanu, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai nodrošinātu to KZP prioritāšu reģionalizācijas un saglabāšanas pasākumu jomā izstrādi un īstenošanu, kas pieņemti saskaņā ar [Regulu par kopējo zivsaimniecības politiku], tostarp daudzgadu plāniem, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 286 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi un pilnveidošanu; (a)   [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] paredzētajā izpratnē veiktu daudzgadu plānu un saglabāšanas pasākumu izstrādei un īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi, pilnveidošanu un pārraudzību; Grozījums Nr. 287 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  zivju krājumu atjaunošanas apgabalu vienota tīkla izveidi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… [par KZP]; Grozījums Nr. 288 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns) (ab)  bioloģiskās atjaunošanas periodu īstenošanu; Grozījums Nr. 289 un 612 Regulas priekšlikums 35. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   ieinteresēto personu līdzdalību [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā. (b)   ieinteresēto personu līdzdalību un dalībvalstu sadarbību [Regulā par kopējo zivsaimniecības politiku] paredzēto daudzgadu plānu un saglabāšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, tostarp ar daudzu ieinteresēto personu līdzpārvaldības komiteju starpniecību; Grozījums Nr. 640 Regulas priekšlikums 35. pants – 1.  punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  piešķiršanas kritēriju izstrāde un īstenošana saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 16.a (jauns) pantu. Grozījums Nr. 291 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, veicinātu izmetumu izskaušanu un sekmētu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt ieguldījumus aprīkojumā, kas: 1.   Lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, veicinātu izmetumu izskaušanu un sekmētu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt pētniecību un ieguldījumus aprīkojumā, instrumentos vai sistēmās, kas: Grozījums Nr. 292 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  aizstāj zvejas rīkus, ja jauno rīku lielums ir piemērotāks, ja tiem ir labāka sugu selektivitāte, ierobežota ietekme uz jūras vidi un neaizsargātajām jūras ekosistēmām un ja tie nepalielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti; Grozījums Nr. 293 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   samazina nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem vai citas piezvejas; (b)   samazina nevēlamu vai neatļautu nozveju no komerciāliem krājumiem vai citas piezvejas, īpašu uzmanību pievēršot iekārtu ražošanai un ieviešanai nolūkā samazināt šādu nozveju; Grozījums Nr. 294 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   ierobežo zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni. (c)   ierobežo un, ja iespējams, izskauž zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni, jo īpaši apgabalos, kas atzīti par bioģeogrāfiski jutīgiem; Grozījums Nr. 295 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  ir rīki un ierīces, ar ko no noķeršanas pasargā zīdītājus un putnus, kas aizsargāti, ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību1 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību2, ar noteikumu, ka tie nesamazina zvejas rīku selektivitāti un ka ir veikti visi atbilstīgie pasākumi, lai izvairītos no fiziska kaitējuma nodarīšanas plēsējiem. __________________ 1 OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. 2 OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp. Grozījums Nr. 296 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns) (cb)  samazina zvejas darbības negatīvo ietekmi uz dzīvnieku labturību. Grozījums Nr. 297 Regulas priekšlikums 36. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns) (cc)  palīdz novērtēt zivju krājumus. Grozījums Nr. 298 Regulas priekšlikums 36. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Tālākajos reģionos 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt noenkurotām zivju pievilināšanas iekārtām tikai tad, ja tās veicina ilgtspējīgu un selektīvu zveju. Grozījums Nr. 299 Regulas priekšlikums 36. pants – 3. punkts 3.   Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, ir pierādāmi labāka selektivitāte izmēra ziņā vai mazāka ietekme uz sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā minēts [Regulā par KZP]. 3.   Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, pierādāmi ir būtiski labāka selektivitāte izmēra ziņā un mazāka ietekme uz ekosistēmu un sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, instrumentiem vai sistēmām, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā minēts [Regulā par KZP]. Grozījums Nr. 300 Regulas priekšlikums 36. pants – 4. punkts – b apakšpunkts (b)   zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa; (b)   zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki, instrumenti vai sistēmas un kuri divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa; Grozījums Nr. 301 Regulas priekšlikums 36.a pants (jauns) 36.a pants Atbalsts ārkārtas gadījumu radīto ekonomiskās ietekmes mazināšanai Lai mazinātu ārkārtas gadījumu radīto ekonomisko situāciju, kas kavē īstenot normālas zvejas darbības, saskaņā ar EJZF var sniegt palīdzību zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem attiecībā uz zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu. Par ārkārtas gadījumu neuzskata zivju krājumu saglabāšanas pasākumu īstenošanu. Grozījums Nr. 574/REV Regulas priekšlikums 37. pants – 1. punkts 1.  Lai palīdzētu izskaust izmetumus un piezveju un atvieglotu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir radīt vai ieviest jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina zvejas darbību ietekmi uz vidi vai palīdz panākt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgāku izmantošanu. 1.  Lai palīdzētu izskaust izmetumus un piezveju un atvieglotu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, un lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi un uz aizsargātiem plēsoņām, EJZF var atbalstīt mehānismus un projektus, kuru mērķis ir radīt, uzlabot vai ieviest jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina zvejas darbību ietekmi uz vidi, tostarp uzlabotas zvejas metodes un zvejas darbību selektivitātes uzlabošanu, vai palīdz panākt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgāku izmantošanu un līdzāspastāvēšanu ar aizsargātajiem plēsoņām, pamatojoties uz ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldībai. Grozījums Nr. 303 Regulas priekšlikums 37. pants – 2. punkts 2.   Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, jāveic sadarbībā ar katras dalībvalsts tiesību aktos atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus. 2.   Darbības, ko finansē saskaņā ar šo pantu, var īstenot dalībvalsts atzītas zvejnieku organizācijas, un tās veic sadarbībā ar katras dalībvalsts atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus. Grozījums Nr. 304 Regulas priekšlikums 37. pants – 3. punkts 3.   Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 120. pantu. 3.   Saskaņā ar šo pantu finansētu darbību rezultātus dalībvalsts dara publiski pieejamus saskaņā ar 120. pantu. Grozījums Nr. 305 Regulas priekšlikums 37. pants – 4. punkts 4.  Saskaņā ar šo pasākumu finansētos projektos iesaistītu zvejas kuģu īpatsvars nepārsniedz 5 % no valsts flotes kuģiem vai 5 % no valsts flotes bruto tilpības, kas aprēķināta pieteikuma iesniegšanas dienā. 4.  Saskaņā ar šo pasākumu finansētos projektos iesaistītu zvejas kuģu īpatsvars nepārsniedz 5 % no valsts flotes kuģiem vai 5 % no valsts flotes bruto tilpības, kas aprēķināta pieteikuma iesniegšanas dienā. Pienācīgi pamatotos gadījumos un, balstoties uz ZZTEK ieteikumu, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma var apstiprināt projektus, kas pārsniedz šajā punktā noteiktos ierobežojumus. Grozījums Nr. 306 Regulas priekšlikums 37. pants – 5. punkts 5.   Darbības, kas ir jaunu zvejas rīku vai paņēmienu izmēģināšana, veic, nepārsniedzot dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas. 5.   Darbības, kas ir jaunu zvejas rīku vai paņēmienu izmēģināšana, veic, nepārsniedzot dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas vai atbilstoši nozvejas kvotai zinātniskā nolūkā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. panta 6. punktā. Grozījums Nr. 625 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai veicinātu zvejnieku līdzdalību jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, tostarp to nodrošināto pakalpojumu, aizsardzībā un atjaunošanā, veicot ilgtspējīgas zvejas darbības, EJZF var atbalstīt šādas darbības: 1.   Lai veicinātu jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu, tostarp to nodrošināto pakalpojumu, aizsardzību un atjaunošanu, veicot ilgtspējīgas zvejas darbības, un, attiecīgā gadījumā, zvejnieku līdzdalību, EJZF var atbalstīt šādas darbības, kas tieši ietekmē zivsaimniecības nozares darbības: Grozījums Nr. 626 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   atkritumu savākšana jūrā, piemēram, pazaudētu zvejas rīku un jūras piesārņojuma savākšana; (a)   zvejnieku veikta atkritumu savākšana jūrā, piemēram, pazaudētu zvejas rīku un jūras piesārņojuma savākšana; Grozījums Nr. 627 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība vai uzstādīšana, kas paredzēti jūras dzīvnieku un augu valsts aizsardzībai un spēcināšanai; (b)   tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizācija, ko var viegli demontēt, un kas paredzēti jūras dzīvnieku un augu valsts aizsardzībai un nostiprināšanai, un šādu objektu zinātniskā izpēte un novērtēšana; Grozījums Nr. 628 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   labākas resursu apsaimniekošanas vai saglabāšanas veicināšana; (c)   labākas jūras bioloģisko resursu apsaimniekošanas vai saglabāšanas veicināšana; Grozījums Nr. 629 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK; (d)  identifikācija, atlase, apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings šādos objektos: Grozījums Nr. 630 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i punkts (jauns) (i)  Natura 2000 teritorijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK vai saskaņā ar prioritāras rīcības plāniem, kas paredzēti atbilstoši Padomes Direktīvai 92/43/EEK, ja darbības saistītas ar zveju; Grozījums Nr. 631 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ii punkts (jauns) (ii)  aizsargājamās jūras teritorijas ar mērķi īstenot ar zvejas darbībām saistītos telpiskās aizsardzības pasākumus, kā norādīts Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktā; Grozījums Nr. 632 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e)  aizsargājamo jūras teritoriju apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings ar mērķi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktā minētos telpiskās aizsardzības pasākumus; (e)  līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus saistībā ar Savienības darbību jūras vides politikas jomā un atbilstoši zivsaimniecības pārvaldības ar ekosistēmu saistītajai pieejai, piemēram, īpašu jūras un piekrastes biotopu atjaunošana ilgtspējīgu zivju krājumu nodrošināšanai, tostarp šādu darbību sagatavošana un to zinātniskā novērtēšana; Grozījums Nr. 633 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  informatīvi pasākumi vides jomā par jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, kuros iesaistāmi zvejnieki. Grozījums Nr. 575/REV Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns) (eb)  nozvejai radīto zaudējumu kompensācijas mehānismus, ko rada zīdītāji un putni kas ir aizsargāti saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību; Grozījums Nr. 308 Regulas priekšlikums 38. pants – 2. punkts 2.   Šajā pantā paredzētās darbības īsteno publisko tiesību subjekti, un tajās iesaista zvejniekus vai zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai ZVRG, kas definētas 62. pantā. 2.   Šajā pantā paredzētās darbības īsteno tehniski vai zinātniski publisko tiesību subjekti, un tajās iesaista zvejniekus, konsultatīvās padomes un zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai ZVRG, kas definētas 62. pantā. Grozījums Nr. 309 Regulas priekšlikums 39. pants – virsraksts Klimata pārmaiņu seku mazināšana Energoefektivitāte un kapacitātes samazināšana Grozījums Nr. 310 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai uzlabotu zvejas kuģu energoefektivitāti, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 311 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   ieguldījumus kuģos, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti; (a)   ieguldījumus aprīkojumā vai kuģos, tostarp galveno dzinēju vai palīgdzinēju izņemšanā, nomaiņā vai modernizācijā, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti, ja jaunā dzinēja jauda ir vismaz par 40 % mazāka nekā nomainītā dzinēja jauda; Grozījums Nr. 312 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   energoefektivitātes auditus un sistēmas. (b)   energoefektivitātes revīzijas, konsultācijas un sistēmas, ja to dēļ nepalielinās zvejas intensitāte. Grozījums Nr. 313 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  jūraszāļu teritorija un piekrastes mitrāju aizsargāšana un atjaunošana, kas ir būtiski svarīgi oglekļa piesaistītāji, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi; Grozījums Nr. 314 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) (bb)  augsta enerģijas patēriņa zvejas rīku nomaiņu ar zemāka enerģijas patēriņa zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka izmaiņas neizraisa zvejas vienības zvejas kapacitātes pieaugumu un nomainīto zvejas rīku konfiscē un iznīcina;; Grozījums Nr. 315 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns) (bc)  neatkarīgus zivju produktu energoresursu pēdas novērtējumus un revīzijas tirdzniecības vietā, lai patērētāji varētu atšķirt zivju produktus, kas radīti, izmantojot mazāk energoietilpīgas zvejas metodes; Grozījums Nr. 641 Regulas priekšlikums 39. pants – 2.  punkts 2.  Atbalsts neattiecas uz galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņu vai modernizāciju. Atbalstu piešķir tikai zvejas kuģu īpašniekiem un attiecībā uz to pašu zvejas kuģi ne vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā. 2.  Atbalstu piešķir tikai mazapjoma piekrastes zvejas kuģu īpašniekiem un attiecībā uz to pašu zvejas kuģi ne vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā. Grozījums Nr. 317 Regulas priekšlikums 39. pants – 3. punkts 3.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu ieguldījumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. 3.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, nosakot ieguldījumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, un paredzot sīki izstrādātus noteikumus par šajā pantā norādīto kritēriju piemērošanu. Grozījums Nr. 318 Regulas priekšlikums 40. pants – 1. punkts 1.   Lai uzlabotu nozvejoto zivju kvalitāti, EJZF var atbalstīt minētajā nolūkā veiktus ieguldījumus kuģos. 1.   Lai uzlabotu pievienoto vērtību un komerciālās nozvejas kvalitāti, EJZF var atbalstīt: (a)  ieguldījumus, kas zvejas produktiem piešķir pievienoto vērtību, jo īpaši ļaujot zvejniekiem veikt savas nozvejas apstrādi, tirdzniecību un tiešo pārdošanu; (b)  tādus inovatīvus ieguldījumus kuģos, kas uzlabo zvejas produktu kvalitāti un saglabāšanu. Grozījums Nr. 319 Regulas priekšlikums 40. pants – 2. punkts 2.   Lai uzlabotu nevēlamu nozveju izmantošanu, EJZF var atbalstīt tādus ieguldījumus kuģos, kuru mērķis ir visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību, kā noteikts [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantā un [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punktā. 2.   EJZF var atbalstīt tādus ieguldījumus kuģos, kuru mērķis ir uzlabot nevēlamu nozveju apstrādi, uzglabāšanu un izkraušanu, visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību, kā noteikts [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantā un [Regulas (ES) Nr. [...] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punktā. Grozījums Nr. 320 Regulas priekšlikums 40. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tiek izmantoti selektīvi zvejas rīki, lai līdz minimumam samazinātu nevēlamu nozveju. Grozījums Nr. 321 Regulas priekšlikums 40. pants – 4. punkts 4.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā. 4.   Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir tikai Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi divu kalendāro gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā. Grozījums Nr. 603 Regulas priekšlikums 41. pants – virsraksts Zvejas ostas, izkraušanas vietas un patvēruma vietas Zvejas ostas, izkraušanas vietas, izsoļu nami, patvēruma vietas un cita palīginfrastruktūra uz sauszemes Grozījums Nr. 604 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. punkts 1.  Lai paaugstinātu izkrauto produktu kvalitāti, palielinātu energoefektivitāti, veicinātu vides aizsardzību vai uzlabotu drošību un darba apstākļus, EJZF var atbalstīt ieguldījumus zvejas ostas vai izkraušanas vietu infrastruktūras uzlabošanā, tostarp ieguldījumus atkritumu un jūras piesārņojuma savākšanas iekārtās. 1.  EJZF var atbalstīt ieguldījumus pašreizējās infrastruktūras uzlabošanā, tādā kā zvejas ostas, izkraušanas vietas, izsoļu nami, patvēruma vietas un cita palīginfrastruktūra uz sauszemes, tostarp ieguldījumus atkritumu un jūras piesārņojuma savākšanas iekārtās. Grozījums Nr. 323 Regulas priekšlikums 41. pants – 2. punkts 2.  Lai atvieglotu nevēlamu nozveju izmantošanu, EJZF var atbalstīt ieguldījumus zvejas ostās un izkraušanas vietās, kas dod iespēju visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību, kā noteikts [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantā un [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punktā. 2.  Ieguldījumi var attiekties uz: (a)  izkrauto produktu kvalitātes, svaiguma un izsekojamības uzlabošanu; (b)  izkraušanas, apstrādes, uzglabāšanas un pārdošanas izsolē apstākļu uzlabošanu; (c)  komerciālo krājumu nevēlamas nozvejas izmantošanu un nozvejas nepietiekami izmantotās daļas labāku izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [par KZP] 15. pantu un [Regulas (ES) Nr. …/… [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punktu; (d)  energoefektivitāti; (e)  vides aizsardzību, jo īpaši atkritumu un jūras piesārņojuma savākšanu, uzglabāšanu un apstrādi; (f)  higiēnas, veselības aizsardzības un drošības uzlabošanu; (g)  darba apstākļu uzlabošanu; (h)  apgādi ar ledu, ūdeni un elektrību; (i)  zvejas kuģu remonta un uzturēšanas aprīkojumu; (j)  piestātņu būvniecību, modernizāciju un paplašināšanu, lai uzlabotu drošību izkraušanas vai iekraušanas laikā; (k)  zvejniecības darbību datorizēto vadību; (l)  zvejas ostu, izkraušanas vietu un izsoles namu apvienošanu vienotā tīklā. Grozījums Nr. 324 Regulas priekšlikums 41.a pants (jauns) 41.a pants Jūras mantojuma aizsardzība 1.  Lai atbalstītu un veicinātu tradicionālos jūras amatus, kas saistīti ar zivsaimniecību, un saglabātu vai uzturētu to kuģu darbību, kas ir saistīti ar dalībvalsts jūras mantojuma aizsardzību, EJZF var atbalstīt: (a)  apmācību un ieguldījumus tradicionālo kuģu būvētavu un tradicionālo jūras amatu atbalstam; (b)  ieguldījumus kuģos nolūkā atjaunot tradicionālos koka zvejas kuģus, nepalielinot kuģa zvejas jaudu; (c)  ieguldījumus tradicionālo zvejas kuģu, kas ir saistīti ar jūras mantojuma aizsardzību un vairs netiek izmantoti, saglabāšanā un uzturēšanā. 2.  Atbalstu piešķir tikai kuģu būvētavu un zvejas kuģu īpašniekiem un attiecībā uz to pašu zvejas kuģi tikai vienu reizi plānošanas periodā. 3.  Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, turpina darbību. Grozījums Nr. 325 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju kvalitāti vai uzlabotu drošību vai darba apstākļus, EJZF var atbalstīt ieguldījumus: 1.   Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju kvalitāti vai uzlabotu veselību, drošību, darba apstākļus, cilvēkkapitālu un apmācību, EJZF var atbalstīt ieguldījumus: Grozījums Nr. 326 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  cilvēkkapitāla veicināšanā un sociālajā dialogā saskaņā ar 31. panta nosacījumiem; Grozījums Nr. 327 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   aprīkojumā, kā norādīts 36. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem; (b)   aprīkojumā un projektos, kā norādīts 36. un 37. pantā, atbilstīgi minētajos pantos izklāstītajiem nosacījumiem; Grozījums Nr. 328 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)   esošās ostās un izkraušanas vietās, kā norādīts 41. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem. (d)   zvejas ostās, patvēruma vietās un izkraušanas vietās, kā norādīts 41. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem; Grozījums Nr. 329 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  nozvejoto zivju vērtības vai kvalitātes paaugstināšanā, kā minēts 40. pantā un saskaņā ar šā panta nosacījumiem. Grozījums Nr. 330 Regulas priekšlikums 42. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  EJZF var atbalstīt ieguldījumus saistībā ar uzņēmējdarbību, kā norādīts 32. pantā, un atbilstoši šajā pantā norādītajiem nosacījumiem. Grozījums Nr. 331 Regulas priekšlikums 42. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  EJZF var atbalstīt inovācijas attīstību un veicināšanu saskaņā ar 28. pantu, konsultāciju pakalpojumus saskaņā ar 29. pantu un partnerības starp zinātniekiem un zvejniekiem saskaņā ar 30. pantu. Grozījums Nr. 332 Regulas priekšlikums 42. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)   atsauces uz zvejas kuģiem 33., 36. un 39. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos; (a)   atsauces uz zvejas kuģiem 33., 36., 37., 39. un 40. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos; Grozījums Nr. 333 Regulas priekšlikums 42. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)   atsauces uz jūras vidi 36. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis. (b)   atsauces uz jūras vidi 36. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā veic zveju iekšējos ūdeņos. Grozījums Nr. 334 Regulas priekšlikums 42. pants – 3. punkts 3.   Lai atbalstītu dažādošanu, ko īsteno zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, EJZF var atbalstīt iekšējos ūdeņos ekspluatētu kuģu nodošanu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības saskaņā ar šīs regulas 32. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. 3.   Lai atbalstītu dažādošanu, ko īsteno zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, EJZF var atbalstīt iekšējos ūdeņos veiktu zvejas darbību dažādošanu papildus citām darbībām ārpus zvejniecības saskaņā ar šīs regulas 32. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Grozījums Nr. 634 Regulas priekšlikums 42. pants – 5. punkts 5.  Lai aizsargātu un spēcinātu ūdens dzīvnieku un augu valsti, EJZF var atbalstīt iekšējos ūdeņos strādājošu zvejnieku līdzdalību Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā, atjaunošanā un monitoringā, ja šīs teritorijas ir tieši saistītas ar zvejas darbībām, kā arī iekšējo ūdeņu sanāciju, arī migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, neskarot 38. panta 1. punkta d) apakšpunktu. 5.  Lai aizsargātu un spēcinātu ūdens dzīvnieku un augu valsti, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 635 Regulas priekšlikums 42. pants – 5. punkts – a apakšpunkts (jauns) (a)  Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings, ja šīs teritorijas ir tieši saistītas ar zvejas darbībām, kā arī iekšējo ūdeņu sanāciju, arī migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, un attiecīgos gadījumos ar iekšējos ūdeņos strādājošu zvejnieku līdzdalību, neskarot 38. panta 1. punkta d) apakšpunktu; Grozījums Nr. 636 Regulas priekšlikums 42. pants – 5. punkts – b apakšpunkts (jauns) (b)  tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecību, modernizēšanu vai uzstādīšanu, kas paredzēti ūdens faunas un floras aizsardzībai un spēcināšanai, cita starpā to zinātniskai uzraudzīšanai un novērtēšanai. Grozījums Nr. 336 Regulas priekšlikums 42. pants – 6. punkts 6.   Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, turpina darboties tikai iekšējos ūdeņos. 6.   Neskarot 3. punkta noteikumus, dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, turpina darboties tikai iekšējos ūdeņos. Grozījums Nr. 337 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. punkts 1.  Atbalstu saskaņā ar šo nodaļu piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem, ja vien nav skaidri noteikts citādi. 1.  Atbalstu saskaņā ar šo nodaļu piešķir tikai ilgtspējīgiem akvakultūras uzņēmumiem, tostarp tos kuros darbību veic uzņēmēji, kas sāk darbību 1.a punktā minētajā nozarē, un organizācijām, kuras izveidojuši akvakultūras ražotāji un uzņēmēji, ja vien nav skaidri noteikts citādi. Atbalstu nepiešķir operatoriem, kuri pieļāvuši nopietnus Savienības vides tiesību aktu pārkāpumus. Grozījums Nr. 338 Regulas priekšlikums 44. pants – 1.a punkts (jauns) 1a.  Šā panta nolūkā uzņēmēji, kas sāk darbību minētajā nozarē, iesniedz komercdarbības plānu un gadījumā, ja ieguldījumu summas pārsniedz EUR 150 000, arī priekšizpētes rezultātus. Grozījums Nr. 589 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. punkts 2.  Ja darbības sastāv no tādiem ieguldījumiem aprīkojumā vai infrastruktūrā, ar kuriem nodrošina atbilstību vides, cilvēka vai dzīvnieku veselības, higiēnas vai dzīvnieku labturības prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos un stājas spēkā pēc 2014. gada, atbalstu var piešķirt līdz datumam, kurā šie standarti uzņēmumiem kļūst obligāti. 2.  Atbalstu piešķir tikai attiecībā uz tādiem ieguldījumiem aprīkojumā vai infrastruktūrā, kuriem ir ievērojami mazāka ietekme uz vidi vai labāki darbības rādītāji attiecībā uz cilvēka vai dzīvnieku veselību, higiēnu vai dzīvnieku labturību, nekā noteikts Savienības tiesību aktos paredzētajās prasībās. Atbalstu nepiešķir akvakultūras darbībām, kurās izmanto ģenētiski modificētus organismus. Atbalstu nepiešķir nekādām akvakultūras darbībām, ko veic aizsargājamās jūras teritorijās vai zivju krājumu atjaunošanas apgabalos. Grozījums Nr. 340 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai veicinātu inovāciju akvakultūrā, EJZF var atbalstīt darbības: 1.   Lai veicinātu inovāciju ilgtspējīgā akvakultūrā, EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir: (a)   ar kurām akvakultūras saimniecībās ievieš jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina saimniecību ietekmi uz vidi vai veicina resursu ilgtspējīgāku izmantošanu akvakultūrā; (a)   akvakultūras saimniecībās attīstīt tehniskas, zinātniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas jo īpaši samazina saimniecību ietekmi uz vidi, samazina atkarību no zivju miltiem un zivju eļļas, veicina resursu ilgtspējīgāku izmantošanu akvakultūrā vai veicina jaunu ilgtspējīgu ražošanas metožu attīstību; (b)   ar kurām izstrādā vai ievieš tirgū jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas. (b)   izstrādāt vai ieviest tirgū jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, kā arī inovācijas vai uzlabojumus akvakultūras produktu ražošanā un apstrādē; (ba)  izpētīt inovācijas, produktu un procesu tehniskās un ekonomiskās īstenošanas iespējas. Grozījums Nr. 341 Regulas priekšlikums 45. pants – 2. punkts 2.   Šajā pantā minētās darbības ir jāveic sadarbībā ar katras dalībvalsts tiesību aktos atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus. 2.   Šajā pantā minētās darbības veic katras dalībvalsts tiesību aktos atzīta publiska vai privāta zinātniska, akadēmiska vai tehniska organizācija, vai arī tās tiek veiktas sadarbībā ar šo organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus. Grozījums Nr. 342 Regulas priekšlikums 45. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  EJZF sniedz finansiālu ieguldījumu akvakultūras nozares attīstībai un inovācijai akvakultūrā, ko īsteno saskaņā ar dalībvalstu izstrādātajiem stratēģiskajiem daudzgadu plāniem. Grozījums Nr. 343 Regulas priekšlikums 46. pants – virsraksts Ieguldījumi akvakultūrā aiz piekrastes zonas un akvakultūrā nepārtikas vajadzībām Ieguldījumi akvakultūrā Grozījums Nr. 344 Regulas priekšlikums 46. pants – 1. punkts 1.   Lai veicinātu akvakultūras veidus ar lielu izaugsmes potenciālu, EJZF var atbalstīt ieguldījumus ar mērķi attīstīt akvakultūru aiz piekrastes zonas un akvakultūru nepārtikas vajadzībām. 1.   Lai veicinātu ilgtspējīgas akvakultūras veidus, kas nodrošina vides pakalpojumus, EJZF var atbalstīt: – (a)  ienesīgus ieguldījumus akvakultūrā, tostarp aiz piekrastes zonas un akvakultūrā nepārtikas vajadzībām; (b)  produkcijas un audzēto sugu dažādošanu, kā arī pētījumus par vietas produktivitāti un piemērotību; Grozījums Nr. 345 Regulas priekšlikums 46. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Atbalstu saskaņā ar 1. punktu var piešķirt pašreizēju akvakultūras uzņēmumu ražošanas palielināšanai un/vai šo uzņēmumu modernizēšanai, vai arī jaunu uzņēmumu būvniecībai — ar nosacījumu, ka izstrāde ir saskaņā ar valsts daudzgadu stratēģisko plānu akvakultūras attīstībai. Grozījums Nr. 346 Regulas priekšlikums 46. pants – 1.b punkts (jauns) 1b.  Šajā pantā paredzēto atbalstu piešķir tikai gadījumos, kad ar neatkarīgu tirdzniecības ziņojumu ir skaidri apliecināts, ka produktam ir labas un ilgtspējīgas tirgus izredzes. Izveidotie uzņēmumi ir ekonomiski dzīvotspējīgi un neveicina pārprodukciju nozarē. Grozījums Nr. 347 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai veicinātu uzņēmējdarbību akvakultūrā, EJZF var atbalstīt ieguldījumus, kas palīdz: 1.   Lai veicinātu uzņēmējdarbību ilgtspējīgā akvakultūrā, EJZF var atbalstīt ieguldījumus, kas palīdz: Grozījums Nr. 348 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   palielināt akvakultūras produktu pievienoto vērtību, jo īpaši dodot iespēju akvakultūras uzņēmumam veikt savas akvakultūras produkcijas apstrādi, tirdzniecību un tiešo pārdošanu; (a)   palielināt akvakultūras produktu pievienoto vērtību, piemēram, sniedzot atbalstu, lai akvakultūras nozare veiktu savas akvakultūras produkcijas apstrādi, tirdzniecību un tiešo pārdošanu, vai veidojot apvienības vai slēdzot asociācijas nolīgumus šādai savas produkcijas apstrādei; Grozījums Nr. 349 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   dažādot akvakultūras uzņēmumu ienākumus, pievēršoties jaunām akvakultūras sugām ar labām tirgus izredzēm; (b)   dažādot akvakultūras nozares ienākumus, pievēršoties jaunām, vietējām akvakultūras sugām attiecīgajā vidē ar pievienoto vērtību un labām tirgus un vides izredzēm; Grozījums Nr. 350 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   dažādot akvakultūras uzņēmumu ienākumus, pievēršoties papildinošām darbībām citās jomās ārpus akvakultūras. (c)   dažādot akvakultūras uzņēmumu ienākumus, pievēršoties papildinošām darbībām. Grozījums Nr. 351 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts 2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem, ja papildinošās darbības citās jomās ārpus akvakultūras ir saistītas ar uzņēmuma pamatdarbību akvakultūrā, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, akvakultūras vides pakalpojumi vai izglītojoši pasākumi par akvakultūru. 2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem, ja papildinošās darbības citās jomās ārpus akvakultūras ir saistītas ar ražošanas pamatdarbību un tirdzniecību akvakultūrā, piemēram, makšķerēšanas tūrisms, akvakultūras vides pakalpojumi vai izglītojoši pasākumi par akvakultūru. Grozījums Nr. 352 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai uzlabotu akvakultūras saimniecību vispārējo veiktspēju un konkurētspēju, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai uzlabotu akvakultūras saimniecību vispārējo veiktspēju un konkurētspēju un samazinātu darbību ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 353 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   tehniska, zinātniska, juridiska vai ekonomiska rakstura konsultāciju pakalpojumu sniegšanu akvakultūras saimniecībām. (b)   tehniska, zinātniska, juridiska, vides vai ekonomiska rakstura konsultāciju pakalpojumu sniegšanu akvakultūras saimniecībām. Grozījums Nr. 637 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  darba apstākļu uzlabošana, ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas noteikumus; Grozījums Nr. 638 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns) (bb)  profesionālās apmācības un jauniešu un sieviešu piekļuves darbam zvejniecības un akvakultūru jomā veicināšana. Grozījums Nr. 354 Regulas priekšlikums 48. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d)  veselības un nekaitīguma standartiem, kas pamatojas uz Savienības un valsts tiesību aktiem; (d)  veselības, higiēnas un nekaitīguma standartiem, kas pamatojas uz Savienības un valsts tiesību aktiem; Grozījums Nr. 355 Regulas priekšlikums 48. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  iespēju vienlīdzības veicināšanu, jo īpaši uz dzimumu līdztiesību un personu ar invaliditāti integrāciju. Grozījums Nr. 356 Regulas priekšlikums 48. pants – 3. punkts 3.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai publisko tiesību subjektiem, kas izvēlēti saimniecību konsultāciju pakalpojumu izveidei. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras MVU vai akvakultūras ražotāju organizācijām. 3.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai publisko tiesību subjektiem, kas izvēlēti saimniecību konsultāciju pakalpojumu vai dalībvalsts atzītu profesionālo organizāciju izveidei. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir tikai akvakultūras MVU, dalībvalsts atzītām profesionālajām organizācijām, akvakultūras ražotāju organizācijām vai akvakultūras ražotāju organizāciju apvienībām. Grozījums Nr. 357 Regulas priekšlikums 48. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Ja piešķiramais pabalsts nepārsniedz EUR 4000, saņēmēju var izvēlēties paātrinātā procedūrā. Grozījums Nr. 358 Regulas priekšlikums 48. pants – 4. punkts 4.  Atbalstu konsultāciju pakalpojumu izmantošanai akvakultūras saimniecības nesaņem vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā attiecībā uz katru pakalpojumu kategoriju, kas minēta 2. punkta a)–e) apakšpunktā. svītrots Grozījums Nr. 359 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses piemēru izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi akvakultūrā; (a)   profesionālo apmācību, mūžizglītību, zinātniskas un tehniskas informācijas un novatoriskas prakses piemēru izplatīšanu, jaunu profesionālo prasmju apguvi akvakultūrā, darba apstākļu uzlabošanu, darba drošības veicināšanu un darbību ietekmes uz vidi samazināšanu; Grozījums Nr. 360 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp akvakultūras uzņēmumiem vai profesionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām, tostarp zinātniskām organizācijām vai organizācijām, kas veicina vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību. (b)   tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp akvakultūras uzņēmumiem vai profesionālajām organizācijām un citām privātām vai publiskām ieinteresētajām personām, tostarp zinātniskām, tehniskām un mācību organizācijām vai organizācijām, kas veicina vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību. Grozījums Nr. 361 Regulas priekšlikums 49. pants – 2. punkts 2.  Atbalstu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, nepiešķir lieliem akvakultūras uzņēmumiem. svītrots Grozījums Nr. 362 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai veicinātu akvakultūras audzētavu un infrastruktūras attīstību, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai veicinātu akvakultūras audzētavu un infrastruktūras attīstību un samazinātu darbību ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt: – Grozījums Nr. 363 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   akvakultūras attīstībai vispiemērotāko teritoriju noteikšanu un kartēšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jūras telpiskās plānošanas procesus; (a)   ilgtspējīgas akvakultūras, kuras ietekme uz vidi ir neliela, attīstībai vispiemērotāko teritoriju noteikšanu un kartēšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jūras telpiskās plānošanas procesus, kā arī vides mijiedarbības uzraudzības pasākumus akvakultūras darbību ražošanas posmā; Grozījums Nr. 364 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  tādu apgabalu noteikšanu un kartēšanu, kuros nebūtu pieļaujama intensīvu akvakultūras darbību īstenošana, lai saglabātu šo apgabalu nozīmi ekosistēmas darbībā, piemēram, mazuļu uzturēšanās vietas, piekrastes nārsta apgabali, aizsargājamie jūras apgabali, Natura 2000 teritorijas vai zivju krājumu atjaunošanas apgabali; Grozījums Nr. 365 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   infrastruktūras uzlabošanu akvakultūras teritorijās, arī ar zemes konsolidācijas, energoapgādes vai ūdens apsaimniekošanas pasākumiem; (b)   tādu atbalsta iekārtu un infrastruktūras uzlabošanu un attīstīšanu, kas ir vajadzīgas akvakultūras audzētavu potenciāla palielināšanai un samazinās akvakultūras radīto ekoloģisko pēdas nospiedumu, arī veicot ieguldījumus zemes konsolidācijas, energoapgādes vai ūdens apsaimniekošanas pasākumos; Grozījums Nr. 366 Regulas priekšlikums 50. pants – 1.  punkts – c apakšpunkts (c)   darbību, ko kompetentās iestādes uzsāk un īsteno saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punktu vai Direktīvas 92/43/EEK 16. panta 1. punktu, lai nepieļautu būtiskus kaitējumus akvakultūrai. (c)   darbību, ko kompetentās iestādes uzsāk nolūkā mazināt ietekmi uz savvaļas sugām, kas aizsargātas saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK vai Direktīvu 92/43/EEK, lai nepieļautu būtiskus kaitējumus akvakultūrai. Grozījums Nr. 367 Regulas priekšlikums 50. pants – 2. punkts 2.   Šajā pantā paredzētā atbalsta saņēmēji ir tikai publisko tiesību subjekti. 2.   Šajā pantā paredzētā atbalsta saņēmēji ir tikai publisko tiesību subjekti vai privātas organizācijas, kurām dalībvalsts ir uzticējusi veikt 1. punkta a), aa) un b) apakšpunktā minētās darbības. Grozījums Nr. 368 Regulas priekšlikums 51. pants – virsraksts Jaunu akvakultūras audzētāju rosināšana Jaunu audzētāju rosināšana ilgtspējīgas akvakultūras un akvakultūras produktu apstrādes nozarē Grozījums Nr. 369 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. punkts 1.   Lai veicinātu uzņēmējdarbību akvakultūrā, EJZF var atbalstīt jaunu akvakultūras audzētāju akvakultūras uzņēmumu izveidi. 1.   Lai veicinātu uzņēmējdarbību akvakultūrā, EJZF var atbalstīt jaunu akvakultūras audzētāju ilgtspējīgas akvakultūras uzņēmumu vai kooperatīvu izveidi, tostarp saistītā apstrādes nozarē, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem akvakultūras audzētājiem un dzimumu līdztiesībai. Grozījums Nr. 370 Regulas priekšlikums 51. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Atbalstu saskaņā ar 1. punktu piešķir akvakultūras audzētājiem, kas sāk darbību nozarē, ja: (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 371 Regulas priekšlikums 51. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)   viņi pirmo reizi dibina akvakultūras mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kā šāda uzņēmuma vadītāji; (b)   viņi pirmo reizi dibina mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu akvakultūras vai akvakultūras produktu apstrādes nozarē kā šāda uzņēmuma vadītāji; Grozījums Nr. 372 Regulas priekšlikums 51. pants – 2. punkts – c apakšpunks (c)   viņi iesniedz uzņēmējdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību. (c)   viņi iesniedz ekonomiskā un vides ziņā ticamu uzņēmējdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību, tostarp plānu par to, kā samazināt viņu darbības radīto ekoloģisko pēdas nospiedumu. Grozījums Nr. 373 Regulas priekšlikums 52. pants – virsraksts Tādas akvakultūras veicināšana, kurā tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis Tādas ilgtspējīgas akvakultūras veicināšana, kurā tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis Grozījums Nr. 374 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – ievaddaļa Lai būtiski samazinātu akvakultūras ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt ieguldījumus: Lai būtiski samazinātu akvakultūras ietekmi uz vidi, EJZF var atbalstīt šādus ieguldījumus: Grozījums Nr. 375 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – a punkts (a)   kuri dod iespēju būtiski samazināt akvakultūras uzņēmumu ietekmi uz ūdeni, jo īpaši samazinot izmantojamo ūdens daudzumu vai uzlabojot izplūstošā ūdens kvalitāti, arī izmantojot multitrofiskas akvakultūras sistēmas; (a)   kuri dod iespēju būtiski samazināt akvakultūras uzņēmumu ietekmi uz ūdens izmantojumu un kvalitāti, jo īpaši samazinot izmantojamo ūdens vai ķīmisko vielu, antibiotiku un citu zāļu daudzumu vai uzlabojot izplūstošā ūdens kvalitāti, arī izmantojot multitrofiskas akvakultūras sistēmas; Grozījums Nr. 376 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns) (aa)  kuri veicina slēgtas sistēmas akvakultūru; Grozījums Nr. 377 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – b punkts (b)   kuri ierobežo akvakultūras uzņēmumu negatīvo ietekmi uz dabu vai bioloģisko daudzveidību; (b)   kuri ierobežo akvakultūras uzņēmumu negatīvo ietekmi uz dabu un veicina vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, īpaši samazina ietekmi uz savvaļas zivju krājumiem, mijiedarbību ar plēsēju sugām, toksisku ķīmisku vielu un antibiotiku izmantojumu un citu ietekmi uz vidi, kas saistīta ar intensīvu darbību akvakultūrā; Grozījums Nr. 378 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – c punkts (c)   kuru mērķis ir iegādāties aprīkojumu akvakultūras saimniecību aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām, kas ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK un Padomes Direktīvu 92/43/EEK; (c)   kuru mērķis ir iegādāties aprīkojumu akvakultūras saimniecību aizsardzībai pret savvaļas plēsoņām; Grozījums Nr. 379 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. daļa – e punkts (e)   kuru mērķis ir atjaunot esošos akvakultūras dīķus vai lagūnas, izvācot sanesas, vai veikt iespējamus pasākumus, lai novērstu sanesu nogulsnēšanos. (e)   kuru mērķis ir atjaunot estuārus, esošos akvakultūras dīķus vai lagūnas un saistītās dzīvotnes, izvācot sanesas vai novēršot sanesu nogulsnēšanos. Grozījums Nr. 380 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai veicinātu bioloģiskās akvakultūras vai energoefektīvas akvakultūras attīstību, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai veicinātu bioloģiskās akvakultūras vai energoefektīvākas akvakultūras attīstību, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 381 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  pāreju no plēsēju sugu audzēšanas darbībām uz tādu zālēdāju sugu audzēšanas darbībām, kuras nav atkarīgas no barošanās ar svaigām, savvaļas, jūras vai saldūdens zivīm, zivju miltiem vai zivju eļļu; Grozījums Nr. 382 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns) (ab)  slēgtas sistēmas akvakultūras veicināšanu gadījumos, kad zivis un citi ūdens cilmes produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, samazinot izmantojamā ūdens daudzumu; Grozījums Nr. 383 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   līdzdalību Savienības vides vadības un audita sistēmās, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS). (b)   līdzdalību Savienības vides vadības un revīzijas sistēmās, piemēram, tādās, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un revīzijas sistēmā (EMAS), vai līdzdalību valsts līmenī atzītās vides pārvaldības sistēmās. Grozījums Nr. 384 Regulas priekšlikums 53. pants – 2. punkts 2.   Atbalstu var piešķirt tikai tiem saņēmējiem, kuri apņemas vismaz 3 gadus piedalīties EMAS vai vismaz 5 gadus ievērot bioloģiskās audzēšanas prasības. 2.   Atbalstu var piešķirt tikai tiem saņēmējiem, kuri apņemas vismaz piecus gadus piedalīties EMAS vai vismaz piecus gadus ievērot bioloģiskās audzēšanas prasības. Grozījums Nr. 385 Regulas priekšlikums 53. pants – 3. punkts 3.   Atbalstu piešķir kompensācijas veidā ne vairāk kā divus gadus laikā, kurā notiek uzņēmuma pāreja uz bioloģisko audzēšanu vai gatavošanās līdzdalībai EMAS sistēmā. 3.   Atbalstu piešķir kompensācijas veidā ne vairāk kā piecus gadus laikā, kurā notiek uzņēmuma pāreja uz bioloģisko audzēšanu vai gatavošanās līdzdalībai EMAS sistēmā. Grozījums Nr. 386 Regulas priekšlikums 53. pants – 4. punkts – a apakšpunkts (a)   zaudētajiem ieņēmumiem vai papildu izmaksām, kas radušās laikā, kurā notiek pāreja no tradicionālās uz bioloģisko audzēšanu, attiecībā uz darbībām, kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu; (a)   zaudētajiem ieņēmumiem vai papildu izmaksām, kas radušās laikā, kurā notiek pāreja no tradicionālās uz bioloģisko audzēšanu vai bioloģiskās audzēšanas saglabāšanu, attiecībā uz darbībām, kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu; Grozījums Nr. 387 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai veicinātu tādas akvakultūras attīstību, kas nodrošina vides pakalpojumus, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai veicinātu tādas ilgtspējīgas akvakultūras attīstību, kas nodrošina vides pakalpojumus, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 388 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   akvakultūras metodes, kas ir saderīgas ar īpašām vides vajadzībām un uz kurām attiecas konkrētas apsaimniekošanas prasības, kas izriet no Natura 2000 teritoriju noteikšanas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK; (a)   ekstensīvas un daļēji intensīvas akvakultūras metodes, kas ir saderīgas ar īpašām vides vajadzībām un uz kurām attiecas konkrētas apsaimniekošanas prasības, kas izriet no Natura 2000 teritoriju noteikšanas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK; Grozījums Nr. 389 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  līdzdalību ūdensdzīvnieku saglabāšanā un pavairošanā ex situ, ko veic saskaņā ar saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas programmām, ko izstrādājušas publiskā sektora iestādes vai ko īsteno to pārraudzībā; (b)  izmaksas, kas tieši saistītas ar līdzdalību ūdensdzīvnieku saglabāšanā un pavairošanā ex situ, ko veic saskaņā ar saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas programmām, ko izstrādājušas publiskā sektora iestādes vai ko īsteno to pārraudzībā; Grozījums Nr. 390 Regulas priekšlikums 54. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   ekstensīvas akvakultūras veidus, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu un ainavas un akvakultūras zonu tradicionālo elementu apsaimniekošanu. (c)   ekstensīvas un daļēji intensīvas akvakultūras veidus gan piekrastes teritorijās, gan iekšējos ūdeņos, ieskaitot vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu un ainavas un akvakultūras zonu tradicionālo elementu apsaimniekošanu. Grozījums Nr. 391 Regulas priekšlikums 54. pants – 2. punkts 2.  Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir kā ikgadēju kompensāciju par papildu izmaksām vai negūtajiem ienākumiem, kas izriet no attiecīgo teritoriju apsaimniekošanas prasībām saistībā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu. 2.  Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir kā ikgadēju kompensāciju par papildu izmaksām un/vai negūtajiem ienākumiem, kas izriet no attiecīgo teritoriju apsaimniekošanas prasībām saistībā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu. Grozījums Nr. 392 Regulas priekšlikums 54. pants – 4. punkts 4.   Atbalstu, kas paredzēts 1. punkta c) apakšpunktā, piešķir kā ikgadēju kompensāciju par radītajām papildu izmaksām. 4.   Atbalstu, kas paredzēts 1. punkta c) apakšpunktā, piešķir kā ikgadēju kompensāciju par radītajām papildu izmaksām un kā kompensāciju par zaudējumiem, ko audzētajai akvakultūrai nodarījušas aizsargājamās sugas, ar noteikumu, ka ir veikti aizsardzības pasākumi. Grozījums Nr. 393 Regulas priekšlikums 55. pants – 1. punkts 1.   EJZF palīdz kompensēt gliemju audzētāju zaudējumus, kas rodas, uz laiku apturot audzēto gliemju ieguvi vienīgi sabiedrības veselības iemeslu dēļ. 1.   EJZF var palīdzēt kompensēt gliemju audzētāju zaudējumus, kas rodas, uz laiku apturot audzēto gliemju ieguvi vienīgi sabiedrības veselības iemeslu dēļ. Grozījums Nr. 395 Regulas priekšlikums 55. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 35 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados. (b)  zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 15 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu iepriekšējos trīs gados, vai ja uzņēmumam ir īsāks īstenošanas periods, — iepriekšējā darbības periodā. Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, ko izmanto aprēķinu veikšanai attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas mazāk nekā vienu gadu. Grozījums Nr. 396 Regulas priekšlikums 55. pants – 3. punkts 3.  Laiks, par kādu var piešķirt kompensāciju, ir ne vairāk kā 12 mēneši visā plānošanas periodā. svītrots Grozījums Nr. 397 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Lai uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību akvakultūras uzņēmumos, īpaši profilakses un biodrošības ziņā, EJZF var atbalstīt: 1.   Lai uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību akvakultūras uzņēmumos, īpaši profilakses un biodrošības ziņā, EJZF var atbalstīt akvakultūras saimniecības un profesionālās akvakultūras organizācijas attiecībā uz šādām darbībām: Grozījums Nr. 398 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   slimību kontroli un izskaušanu akvakultūrā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā; (a)   slimību kontroles un izskaušanas izmaksas akvakultūrā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā, tostarp vajadzīgās darbības izmaksas, lai izpildītu izskaušanas plānā paredzētās saistības; Grozījums Nr. 399 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   vispārējas un konkrētām sugām piemērotas labākās prakses vai rīcības kodeksu izstrādi attiecībā uz biodrošību vai dzīvnieku labturības vajadzībām akvakultūrā; (b)   vispārējas un konkrētām sugām piemērotas labākās prakses vai rīcības kodeksu izstrādi attiecībā uz biodrošību, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības vajadzībām akvakultūrā; Grozījums Nr. 400 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   veterināro zāļu pieejamības uzlabošanu to lietošanai akvakultūrā un šādu zāļu atbilstošas lietošanas veicināšanu, pasūtot farmaceitiskus pētījumus un veicot informācijas izplatīšanu un apmaiņu. (c)   iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt akvakultūras atkarību no akvakultūrā izmantojamajām veterinārajām zālēm; Grozījums Nr. 401 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  dalībvalstīs atzītu akvakultūras nozares veselības aizsardzības grupu izveidi un darbību. Grozījums Nr. 402 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts - ievaddaļa 1.   Lai aizsargātu akvakultūras audzētāju ienākumus, EJZF var atbalstīt ieguldījumu akvakultūras krājuma apdrošināšanā, kura sedz zaudējumus, ko izraisa: 1.   Lai aizsargātu akvakultūras audzētāju ienākumus, EJZF var atbalstīt ieguldījumu akvakultūras krājuma apdrošināšanā vai dalībvalsts atzītā kopieguldījumu fondā, no kura sedz zaudējumus, ko izraisa vismaz viens no šādiem apstākļiem: Grozījums Nr. 403 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  dabas katastrofas; (a)  dabas katastrofas vai plašs jūras vides piesārņojums; Grozījums Nr. 404 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē; (c)   pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē un kvantitātē; Grozījums Nr. 405 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)   akvakultūras slimības vai ražošanas iekārtu iznīcināšana. (d)   akvakultūras slimības, plēsēju barošanās, mehāniskas kļūmes vai ražošanas iekārtu iznīcināšana, par kuru uzņēmums nav atbildīgs; Grozījums Nr. 406 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  savvaļas dzīvnieku radīts nopietns kaitējums iekārtām, tostarp invazīvo sugu ieviešanās akvakultūras saimniecībās; Grozījums Nr. 407 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns) (db)  vides piesārņojums, ko rada ārējs negadījums, kas nav saistīts ar akvakultūras saimniecību; Grozījums Nr. 408 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns) (dc)  to dzīvnieku savākšana un iznīcināšana, kuri ir nobeigušies dabīgā nāvē saimniecībās, vai gājuši bojā tādos negadījumos saimniecībās, par kuriem operatori nav atbildīgi, kā arī tikuši nokauti un aprakti pašā saimniecībā dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ un pēc iepriekšējas attiecīgo iestāžu atļaujas saņemšanas. Grozījums Nr. 409 Regulas priekšlikums 57. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.   Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai akvakultūras slimības uzliesmojuma gadījumam ir jābūt attiecīgās dalībvalsts oficiāli atzītam. 2.   Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, slimības, plaša piesārņojuma vai jebkādu 1. punktā paredzēto attiecīgo apstākļu gadījumam ir jābūt attiecīgās dalībvalsts oficiāli atzītam. Grozījums Nr. 410 Regulas priekšlikums 57. pants – 3. punkts 3.   Atbalstu piešķir tikai par tādiem akvakultūras krājuma apdrošināšanas līgumiem, kuri sedz 1. punktā minētos ekonomiskos zaudējumus, kas pārsniedz 30 % no akvakultūras audzētāja gada vidējā produkcijas apjoma. 3.   Atbalstu piešķir tikai par tādiem akvakultūras krājuma apdrošināšanas līgumiem vai kopieguldījumu fondiem, kuri sedz 1. punktā minētos ekonomiskos zaudējumus, kas pārsniedz 25 % no akvakultūras audzētāja gada vidējā produkcijas apjoma. Grozījums Nr. 411 Regulas priekšlikums 58. pants EJZF atbalsta zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgu attīstību, ievērojot uz sabiedrību orientētu pieeju vietējai attīstībai, kas izklāstīta [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. pantā. EJZF atbalsta zivsaimniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīgu attīstību, ievērojot uz sabiedrību orientētu pieeju vietējai attīstībai, kas izklāstīta [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. pantā. Grozījums Nr. 412 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa Šajā nodaļā paredzētais finansiālais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 1. punktā norādītās Savienības prioritātes. Šajā nodaļā paredzētais finansiālais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 1., 2. un 3. punktā norādītās Savienības prioritātes. Grozījums Nr. 413 Regulas priekšlikums V sadaļa – III nodaļa – 2. iedaļa – virsraksts Zivsaimniecības reģioni, vietējās partnerības un vietējās attīstības stratēģijas Zivsaimniecības un akvakultūras reģioni, vietējās partnerības un vietējās attīstības stratēģijas Grozījums Nr. 414 Regulas priekšlikums 60. pants – virsraksts ioni Zivsaimniecības un akvakultūras reģioni Grozījums Nr. 415 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Zivsaimniecības reģions, kam ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir: 1.  Tiesības pretendēt uz atbalstu ir jūras zvejas reģionam, reģionam, kur notiek zveja iekšējos ūdeņos, vai akvakultūras reģionam. Tas ir funkcionāli vienots ģeogrāfiskā, bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā ziņā, īpaši ņemot vērā zvejniecības, akvakultūras un saistītas darbības, un nodrošina pietiekamu cilvēkresursu, finansiālo un ekonomisko resursu kritisko masu, lai būtu iespējams īstenot dzīvotspējīgu vietējās attīstības stratēģiju. Grozījums Nr. 416 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  ierobežota lieluma un parasti mazāks par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas NUTS 3. līmeni, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi, un svītrots Grozījums Nr. 417 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  funkcionāli vienots no ģeogrāfiskā, ekonomiskā un sociālā aspekta, īpaši ņemot vērā zvejniecības un akvakultūras jomu, un nodrošina pietiekamu cilvēkresursu, finansiālo un ekonomisko resursu kritisko masu, lai būtu iespējams īstenot dzīvotspējīgu vietējās attīstības stratēģiju. svītrots Grozījums Nr. 418 Regulas priekšlikums 61. pants – 1. punkts 1.   EJZF vajadzībām integrēta vietējās attīstības stratēģija, kas minēta [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā, balstās uz dažādu vietējās ekonomikas nozaru, jo īpaši zvejniecības un akvakultūras, dalībnieku un projektu mijiedarbību. 1.   EJZF vajadzībām integrēta vietējās attīstības stratēģija, kas minēta [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā, balstās uz zvejniecības un akvakultūras nozaru, kā arī citu vietējās ekonomikas nozaru dalībnieku un projektu mijiedarbību un apspriešanos. Šajā saistībā ir jāapspriežas ar konsultatīvajām padomēm. Grozījums Nr. 419 Regulas priekšlikums 61. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)   nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares optimālu iesaistīšanos piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgā attīstībā; (a)   nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares optimālu iesaistīšanos piekrastes un iekšzemes zivsaimniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīgā attīstībā; Grozījums Nr. 420 Regulas priekšlikums 61. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)   nodrošina to, lai vietējā sabiedrība pilnībā izmantotu jūrlietu un piekrastes attīstības sniegtās iespējas un gūtu labumu no tām. (b)   nodrošina to, lai vietējā sabiedrība pilnībā izmantotu jūrlietu, piekrastes un iekšējo ūdeņu attīstības sniegtās iespējas un gūtu labumu no tām, un jo īpaši palīdz mazām un panīkušām zvejas ostām maksimāli palielināt ar jūru saistītās iespējas, attīstot dažādotu infrastruktūru. Grozījums Nr. 421 Regulas priekšlikums 61. pants – 3. punkts 3.   Stratēģijai jābūt saskanīgai ar reģionā apzinātajām iespējām un vajadzībām un EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm. Stratēģijas var sniegties no tādām, kas orientētas tieši uz zivsaimniecību, līdz plašākām stratēģijām, kas vērstas uz dažādošanu zivsaimniecības reģionos. Stratēģija ir kas vairāk par vienkāršu darbību savirknējumu vai nozares pasākumu uzskaitījumu. 3.   Stratēģijai jābūt saskanīgai ar reģionā apzinātajām iespējām un vajadzībām un EJZF izvirzītajām Savienības prioritātēm. Stratēģijas galvenokārt ir orientētas uz zivsaimniecību vai akvakultūru, lai gan tās var būt plašākas stratēģijas, kas vērstas uz dažādošanu zivsaimniecības reģionos. Stratēģija ir kas vairāk par vienkāršu darbību savirknējumu vai nozares pasākumu uzskaitījumu. Grozījums Nr. 422 Regulas priekšlikums 61. pants – 5. punkts 5.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus par [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 29. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā rīcības plāna saturu. 5.   Integrētā vietējās attīstības stratēģijā jāiekļauj Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 29. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais rīcības plāns. Rīcības plānā cita starpā nosaka tos pasākumus, ar kuriem paredzēts īstenot minēto stratēģiju un attiecībā uz katru pasākumu — pasākuma mērķus, attiecināmos izdevumus, atbalsttiesīgos saņēmējus, saistīto publisko aizdevumu finansējumu, darbību atlases kritērijus un rezultātu rādītājus. Grozījums Nr. 423 Regulas priekšlikums 62. pants – 3. punkts – b apakšpunkts (b)   nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares plašu pārstāvību. (b)   nodrošina, ka vairākums pārstāvju ir no zvejniecības un/vai akvakultūras nozares. Grozījums Nr. 424 Regulas priekšlikums 62. pants – 4. punkts 4.   Ja vietējās attīstības stratēģiju atbalsta ne tikai EJZF, bet arī citi fondi, saskaņā ar 3. punktā minētajiem kritērijiem izveido īpašu atlases struktūru, kas darbojas ar EJZF atbalstītiem projektiem. 4.   Ja vietējās attīstības stratēģiju atbalsta ne tikai EJZF, bet arī citi fondi, ZVRG atlases struktūrai, kas darbojas ar EJZF atbalstītiem projektiem, ir jāatbilst 3. punktā minētajiem kritērijiem. Grozījums Nr. 425 Regulas priekšlikums 62. pants – 7. punkts 7.   Darbības programmā ir skaidri aprakstīti ZVRG un vadošās iestādes pienākumi attiecībā uz visiem īstenošanas uzdevumiem, kas saistīti ar stratēģiju. 7.   Darbības programmā ir skaidri aprakstīti ZVRG un vadošās iestādes un īstenošanas iestādes, ja tā nav vadošā iestāde, pienākumi attiecībā uz visiem īstenošanas uzdevumiem, kas saistīti ar stratēģiju. Grozījums Nr. 426 Regulas priekšlikums 63. pants – 1. punkts 1.  Darbības, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, ir noteiktas [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 31. pantā. 1.  Darbības un izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, ir noteiktas [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 31. pantā. Grozījums Nr. 427 Regulas priekšlikums 64. pants – 1. punkts 1.  Sagatavošanās atbalsts attiecas uz spēju veidošanu, mācībām un tīklu veidošanu ar mērķi sagatavot un īstenot vietējās attīstības stratēģiju. 1.  Sagatavošanās atbalsts attiecas uz spēju veidošanu, apspriešanos, mācībām un tīklu veidošanu ar mērķi sagatavot un īstenot vietējās attīstības stratēģiju. Grozījums Nr. 428 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   pievienotās vērtības veidošana, darbvietu radīšana un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos; (a)   pievienotās vērtības veidošana, darbavietu radīšana, jauniešu piesaistīšana un inovācijas veicināšana visos zvejas, akvakultūras un apstrādes nozares produktu piegādes ķēdes posmos; Grozījums Nr. 429 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   dažādošanas un darbvietu radīšanas veicināšana zivsaimniecības reģionos, jo īpaši citās jūrlietu nozarēs; (b)   dažādošanas un darbavietu radīšanas veicināšana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos, tostarp zvejniecību un akvakultūru papildinošo jūrlietu darbību dažādošana; Grozījums Nr. 430 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  mācību veicināšana un darba apstākļu uzlabošana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos; Grozījums Nr. 431 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   zivsaimniecības reģionu vides resursu vairošana un izmantošana, arī klimata pārmaiņu seku mazināšanas darbības; (c)   zivsaimniecības un akvakultūras reģionu vides resursu vairošana un izmantošana, arī darbības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, piekrastes teritorijas pārvaldības uzlabošanai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai; Grozījums Nr. 432 Regulas priekšlikums 65. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)   sociālās labklājības un kultūras mantojuma, tostarp jūras kultūras mantojuma, veicināšana zivsaimniecības reģionos; (d)   sociālās labklājības un kultūras mantojuma, tostarp zvejas un jūras kultūras mantojuma, veicināšana zivsaimniecības un akvakultūras reģionos; Grozījums Nr. 433 Regulas priekšlikums 65. pants – 2. punkts 2.  Sniegtais atbalsts var ietvert pasākumus, kas paredzēti šīs sadaļas I un II nodaļā, ja ir skaidrs loģisks pamats to pārvaldībai vietējā līmenī. Ja palīdzību piešķir darbībām, kas atbilst šiem pasākumiem, piemēro attiecīgos nosacījumus un katrai darbībai piemērojamo ieguldījumu apjomu, kas noteikts šīs sadaļas I un II nodaļā. 2.  Sniegtais atbalsts var ietvert pasākumus, kas paredzēti šīs sadaļas I, II un IV nodaļā, ja ir skaidrs loģisks pamats to pārvaldībai vietējā līmenī. Ja palīdzību piešķir darbībām, kas atbilst šiem pasākumiem, piemēro attiecīgos nosacījumus un katrai darbībai piemērojamo ieguldījumu apjomu, kas noteikts šīs sadaļas I, II un IV nodaļā. Grozījums Nr. 434 Regulas priekšlikums 66. pants – 2. punkts 2.   EJZF ietvaros par ZVRG partneriem var būt ne tikai citas ZVRG, bet arī vietēja mēroga publiskā un privātā sektora partnerība, kas īsteno vietējās attīstības stratēģiju Savienībā vai ārpus tās. 2.   Šajā pantā EJZF ietvaros ZVRG var ne tikai veidot partnerības ar citām ZVRG, bet arī iesaistīties sadarbības projektos ar reģioniem, kuros nav ZVRG, par pamatu izmantojot vietēja mēroga publiskā un privātā sektora partnerību, kas īsteno vietējās attīstības stratēģiju Savienībā vai ārpus tās. Grozījums Nr. 435 Regulas priekšlikums 66. pants – 3. punkts 3.   Gadījumos, kad ZVRG neizvēlas sadarbības projektus, dalībvalsts izveido nepārtrauktas pieteikšanās sistēmu attiecībā uz sadarbības projektiem. Vēlākais divus gadus pēc to darbības programmas apstiprināšanas dienas tās publisko valsts vai reģionālās administratīvās procedūras, kas attiecas uz transnacionālas sadarbības projektu atlasi, un attiecināmo izmaksu sarakstu. 3.   Gadījumos, kad ZVRG neizvēlas sadarbības projektus, dalībvalsts izveido nepārtrauktas pieteikšanās sistēmu attiecībā uz sadarbības projektiem. Vēlākais divus gadus pēc to darbības programmas apstiprināšanas dienas tās publisko valsts vai reģionālās administratīvās procedūras, kas attiecas uz starptautiskas sadarbības projektu atlasi, un attiecināmo izmaksu sarakstu. Konsultatīvās padomes to starptautiskā rakstura dēļ var būt saistītas ar nepārtrauktas pieteikšanās sistēmu. Grozījums Nr. 436 Regulas priekšlikums 66. pants – 4. punkts 4.   Sadarbības projektu apstiprināšana notiek ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc projekta iesniegšanas dienas. 4.   Administratīvus lēmumus par sadarbības projektiem pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus no projekta iesniegšanas dienas. Grozījums Nr. 437 Regulas priekšlikums 68. pants Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz sasniegt šīs sadaļas I nodaļas un II nodaļas konkrētos mērķus. Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz: (a)  īstenot šīs sadaļas I nodaļas un II nodaļas konkrēto mērķus; (b)  uzlabot zivsaimniecības un akvakultūras produktu pārstrādes un tirdzniecības konkurētspēju; (c)  uzlabot pārtikas nekaitīgumu un produktu kvalitāti; (d)  izstrādāt, ražot un laist tirgū jaunu produktus un izmantot jaunas tehnoloģijas un novatoriskas ražošanas metodes; (e)  samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un palielināt energoefektivitāti; (f)  labāk izmantot maznozīmīgas sugas, blakusproduktus un atkritumus; (g)  izstrādāt, ražot un laist tirgū jaunu produktus un izmantot jaunas tehnoloģijas un novatoriskas ražošanas metodes; (h)  uzlabot darba apstākļus un darbinieku apmācību; (i)  atvērt un attīstīt jaunus tirgus. Grozījums Nr. 438 Regulas priekšlikums 69. pants – 1. punkts 1.  EJZF var atbalstīt [Regulas (ES) Nr. […] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu. 1.  EJZF atbalsta [Regulas (ES) Nr. […] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu. Grozījums Nr. 439 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   EJZF var atbalstīt kompensāciju atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II pielikumā, ja produktus uzglabā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 35. un 36. pantu: 1.   EJZF var līdzfinansēt kompensāciju atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas un akvakultūras produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II pielikumā, ja produktus uzglabā saskaņā ar šīs regulas 35. un 36. pantu: Grozījums Nr. 440 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu; (a)  uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai, sagatavošanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu; Grozījums Nr. 441 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   finansiālā palīdzība gadā nepārsniedz turpmāk norādītās procentuālās daļas no ražotāju organizācijas biedru pirmajā pārdošanā pārdotās produkcijas gada vidējās vērtības 2009.-2011. gada periodā. Ja ražotāju organizācijas biedri 2009.-2011. gadā nav pārdevuši produkciju, ņem vērā šo biedru pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trīs ražošanas gados: (c)   finansiālā palīdzība gadā nepārsniedz 5 % no ražotāju organizācijas biedru pirmajā pārdošanā pārdotās produkcijas gada vidējās vērtības 2009.-2011. gada periodā. Ja ražotāju organizācijas biedri 2009.-2011. gadā nav pārdevuši produkciju, ņem vērā šo biedru pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trīs ražošanas gados. –  1 % 2014. gadā, –  0,8 % 2015. gadā, –  0,6 % 2016. gadā, –0,4 % 2017. gadā, –  0,2 % 2018. gadā. Grozījums Nr. 442 Regulas priekšlikums 70. pants – 2. punkts 2.  Atbalstu, kas minēts 1. punktā, pakāpeniski izbeidz līdz 2019. gadam. svītrots Grozījums Nr. 443 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības pasākumus, kuru mērķis ir: 1.   EJZF var atbalstīt zvejas, akvakultūras un iekšējos ūdeņos nozvejoto produktu tirdzniecības pasākumus, kuru mērķis ir: Grozījums Nr. 444 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa (a)   uzlabot apstākļus, lai laistu tirgū: (a)   meklēt jaunus tirgus un uzlabot apstākļus, lai laistu tirgū zvejas produktus un akvakultūras sugas, tostarp: Grozījums Nr. 445 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns) (ia)  produktus, ko tirgo zvejnieku organizācijas, apvienības un izsoļu nami, Grozījums Nr. 446 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts (ii)   nevēlamas nozvejas, kas izkrautas saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantu un [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punkta otro ievilkumu, (ii)   tādas nevēlamas nozvejas no komerciālajiem krājumiem, kuras atbilst tehniskajiem pasākumiem un kas izkrautas saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantu un [Regulas (ES) Nr. [...] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punkta otro ievilkumu, Grozījums Nr. 447 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii punkts (iii)   produktus, kas iegūti, izmantojot metodes ar mazu ietekmi uz vidi, vai bioloģiskās akvakultūras produktus, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu; (iii)   zvejas vai akvakultūras produktus, kas iegūti, izmantojot metodes ar mazu ietekmi uz vidi, vai bioloģiskās akvakultūras produktus, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu, vai slēgtās akvakultūras sistēmās, Grozījums Nr. 448 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns) (iiia)  vietējos un sezonas produktus, tostarp tos, kas minēti Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību; Grozījums Nr. 449 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iiib punkts (jauns) (iiib)  jaunus vai uzlabotus produktus; Grozījums Nr. 450 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa (b)   uzlabot kvalitāti, veicinot: (b)   uzlabot kvalitāti un pievienoto vērtību, veicinot: Grozījums Nr. 451 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts (ii)   sertificēšanu un veicināšanu, tostarp ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktu un videi nekaitīgu apstrādes metožu sertificēšanu un veicināšanu, (ii)   kvalitātes sertificēšanu un īpaša marķējuma veicināšanu un izveidi saistībā ar ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktu, mazapjoma un piekrastes zvejas produktu, vietējo un sezonas produktu un videi nekaitīgu apstrādes metožu sertificēšanu un veicināšanu, Grozījums Nr. 452 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns) (iia)  zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību, tostarp Savienības ekomarķējuma izveidi zvejas un akvakultūras produktiem; Grozījums Nr. 453 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iib punkts (jauns) (iib)  novatoriskus procesus un metodes; Grozījums Nr. 454 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts (iii)   zvejas produktu tiešo tirdzniecību, ko veic mazapjoma piekrastes zvejnieki. (iii)   zvejas produktu tiešo tirdzniecību, ko veic mazapjoma un piekrastes zvejnieki un zvejnieki, kuri zvejas produktu vākšanu veic stāvus; Grozījums Nr. 455 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns) (iiia)  produktu noformējumu un iepakojumu; Grozījums Nr. 456 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiib punkts (jauns) (iiib)  Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 paredzēto produktu atbilstības un sertifikācijas prasību izpildi, ko veic ražotāji, apstrādātāji un sagatavotāji, uz kuriem attiecas produktu kontroles un sertifikācijas sistēmas. Grozījums Nr. 457 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)   veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti; (c)   veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti, kā arī izpēti par Savienības tirdzniecisko atkarību; Grozījums Nr. 458 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e)   izveidot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulas [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II nodaļas III iedaļu; (e)   izveidot un apvienot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulas [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II nodaļas III iedaļu, lai palielinātu to nozīmi zvejniecības pārvaldības un tirdzniecības pasākumu jomā; Grozījums Nr. 459 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts – f apakšpunkts (f)   rīkot zvejas un akvakultūras produktu reģionālas, valsts vai transnacionālas reklāmas kampaņas. (f)   rīkot vides ziņā ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras produktu reģionālas, valsts vai starptautiskas reklāmas kampaņas, tostarp izstādes un kampaņas plašsaziņas līdzekļos. Grozījums Nr. 460 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns) (-a)  kas paredzēti inovācijai, lai izstrādātu jaunus, kvalitatīvākus produktus ar lielāku pievienoto vērtību, jauniem vai uzlabotiem procesiem un jaunām vai uzlabotām pārvaldības un organizācijas sistēmām; Grozījums Nr. 461 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – -b apakšpunkts (jauns) (-b)  kas palielina produktu pievienoto vērtību; Grozījums Nr. 462 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  kas uzlabo drošības, higiēnas, veselības aizsardzības un darba apstākļus; Grozījums Nr. 463 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)   kas paredzēti bioloģiskās akvakultūras produktu apstrādei, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 6. un 7. pantā. (d)   kas paredzēti ilgtspējīgas akvakultūras produktu un bioloģiskās akvakultūras produktu apstrādei, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 6. un 7. pantā. Grozījums Nr. 464 Regulas priekšlikums 72. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  EJZF var piešķirt atbalstu, kas paredzēts apstrādes nozari pārstāvošiem uzņēmumiem, apvienībām un tehnoloģiskajiem centriem, lai izstrādātu pētniecības un inovācijas pasākumus, kas saistīti ar tiem, kas minēti 1. punktā. Grozījums Nr. 465 Regulas priekšlikums 73. pants – 1. punkts 1.   EJZF var atbalstīt kompensācijas režīmu, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu — Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Franču Gviānas un Reinjonas — zivsaimniecības produktu tirdzniecībā. 1.   EJZF atbalsta kompensācijas režīmu, kas izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās LESD 349. pantā minēto attālāko reģionu operatoriem dažu zvejas un akvakultūras produktu zvejā, audzēšanā, apstrādē un to tirdzniecībā. Šo shēmu piemēro visām papildu izmaksām, kas rodas operatoriem, veicot šajā punktā minētās darbības. Grozījums Nr. 466 Regulas priekšlikums 73. pants – 2. punkts 2.   Katra attiecīgā dalībvalsts sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju. 2.   Katra attiecīgā dalībvalsts sagatavo sarakstu, kurā 1. punktā minētajiem reģioniem norāda papildu izmaksas, kas rodas operatoriem, veicot 1. punktā minētās darbības. Tā sagatavo arī sarakstu, kurā norāda zvejas un akvakultūras produktus un šo produktu daudzumus, par kuriem var pretendēt uz kompensāciju. Grozījums Nr. 467 Regulas priekšlikums 73. pants – 3. punkts 3.   Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem. 3.   Sagatavojot 2. punktā minēto sarakstu un daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem un lai attiecīgo flotu zvejas kapacitāte būtu samērīga ar pieejamajām zvejas iespējām. Grozījums Nr. 468 Regulas priekšlikums 73. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  kas rodas nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas zvejas rezultātā. Grozījums Nr. 469 Regulas priekšlikums 73. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Kompensāciju var izmaksāt turpmāk minētajiem operatoriem, kuriem zvejas produktu tirdzniecībā rodas papildu izmaksas: (a)  jebkurām fiziskām vai juridiskām personām, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai iegūtu zvejas vai akvakultūras produktus ar mērķi tos laist tirgū; (b)  tādu kuģu īpašniekiem vai operatoriem, kas reģistrēti 1. punktā minēto reģionu ostās un kas darbojas šajos reģionos, vai šādu operatoru apvienībām; (c)  operatoriem apstrādes un tirdzniecības nozarē vai tādu operatoru apvienībām. Grozījums Nr. 470 Regulas priekšlikums 73.a pants (jauns) 73.a pants Uzņēmēji 1.  Kompensāciju maksā uzņēmējiem, kuri veic zvejas un akvakultūras darbības attiecīgajos reģionos. 2.  Attiecīgās dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju uzņēmējiem, kuri saņem kompensāciju. Grozījums Nr. 471 Regulas priekšlikums 74. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)   attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu — papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, un (a)   attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju — papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, un Grozījums Nr. 472 Regulas priekšlikums 74. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba)  jebkuru citu atbalstu, ko tā saņēmējs turpina gūt vai ir guvis savai darbībai. Grozījums Nr. 473 Regulas priekšlikums 75. pants – 1. punkts 1.  Attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai katram attiecīgajam reģionam izstrādātu kompensācijas plānu, kurā ietverts 73. pantā minētais saraksts un daudzumi, 74. pantā minētais kompensācijas apjoms un 99. pantā noteiktās ziņas par kompetento iestādi. 1.  Attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai katram attiecīgajam reģionam izstrādātu kompensācijas plānu, kurā ietverts 73. pantā minētais saraksts un daudzumi, kā arī operatoru veids, 74. pantā minētais kompensācijas apjoms un 99. pantā noteiktās ziņas par kompetento iestādi. Grozījums Nr. 474 Regulas priekšlikums 75. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Dalībvalstis var grozīt 1. punktā minētā kompensācijas plāna saturu. Šādus grozījumus iesniedz Komisijai. Grozījums Nr. 475 Regulas priekšlikums 75. pants – 2. punkts 2.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu kompensācijas plāna saturu, ieskaitot kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ. 2.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 127. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros noteikts kompensācijas plāna saturs, ieskaitot kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ. Grozījums Nr. 476 Regulas priekšlikums 75.a pants (jauns) 75.a pants Valsts atbalsts 1.  Atkāpjoties no 8. panta, Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu var atļaut darbības atbalstu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības nozarē, lai mazinātu tālāko reģionu īpašos ierobežojumus, ko rada to izolētība un īpaši tālā un nomaļā atrašanās vieta. 2.  Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu 75. pantā minēto kompensācijas plānu īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis par piešķirto valsts atbalstu paziņo Komisijai, kuru Komisija var apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētajiem plāniem. Attiecībā uz valsts atbalstu, par kuru tiek paziņots saskaņā ar šo punktu, uzskata, ka par to ir paziņots LESD 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē. Grozījums Nr. 477 Regulas priekšlikums 78. pants – 1. punkts 1.   EJZF var palīdzēt īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas paredzēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 46. pantā un sīkāk aprakstīta Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. 1.   EJZF var palīdzēt īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas paredzēta [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 46. pantā un sīkāk aprakstīta Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, kā arī to komponentu uzstādīšanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. pantu. Šādai sistēmai būtu jānodrošina vairākas kontroles, pamatojoties uz flotu lielumu dažādās dalībvalstīs. Grozījums Nr. 478 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)   tehnoloģijas, ieskaitot aparatūru un programmatūru, kuģu noteikšanas sistēmu (VDS), CCTV sistēmu un IT tīklu iegāde vai izstrāde ar zivsaimniecību saistīto datu apkopošanai, administrēšanai, validēšanai, analizēšanai un apmaiņai un paraugu vākšanas metožu izstrādei, kā arī to savienošana ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām; (a)   tehnoloģijas, ieskaitot aparatūru un programmatūru, kuģu noteikšanas sistēmu (VDS), CCTV sistēmu un IT tīklu iegāde, uzstādīšana un izstrāde ar zivsaimniecību saistīto datu apkopošanai, administrēšanai, validēšanai, analizēšanai, riska pārvaldībai, iesniegšanai un apmaiņai un paraugu vākšanas metožu izstrādei, kā arī to savienošana ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas personas brīvības un nodrošināta personas datu aizsardzība; Grozījums Nr. 479 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)   to komponentu iegāde un uzstādīšana, kas vajadzīgi, lai zvejā un zvejas produktu tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki varētu nosūtīt datus attiecīgajām dalībvalsts un ES iestādēm; tas ietver arī komponentus, kas vajadzīgi elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS), kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS) un automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), ko izmanto kontroles vajadzībām; (b)   to komponentu, tostarp datoru aparatūras un programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas vajadzīgi, lai zvejā un zvejas produktu tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki varētu nosūtīt datus attiecīgajām dalībvalsts un ES iestādēm; tas ietver arī komponentus, kas vajadzīgi elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS), kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS) un automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), ko izmanto kontroles vajadzībām; Grozījums Nr. 480 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)   to komponentu iegāde un uzstādīšana, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. pantā; (c)   to komponentu, tostarp datoru aparatūras un programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 58. pantā; Grozījums Nr. 481 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e)   patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru modernizācija un iegāde, ja vismaz 60 % no ekspluatācijas laika tos izmanto zivsaimniecības kontrolei; (e)   patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru modernizācija un iegāde, ja vismaz 60 % no aprīkojuma kopējā ekspluatācijas laika gadā tos izmanto zivsaimniecības kontrolei; Grozījums Nr. 482 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – g apakšpunkts (g)   ar zivsaimniecības kontroli saistītu izmēģinājuma projektu īstenošana, tostarp zivju DNS analīze vai ar kontroli saistītu tīmekļa vietņu izveide; (g)   ar zivsaimniecības kontroli saistītu novatorisku kontroles un uzraudzības sistēmu izstrāde un izmēģinājuma projektu īstenošana, tostarp zivju DNS analīze vai ar kontroli saistītu tīmekļa vietņu izveide; Grozījums Nr. 483 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns) (ja)  programmas, kas paredz veikt pastiprinātu kontroli krājumiem, kuriem piemēro īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kas izstrādātas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu, tostarp jebkādas darbības izmaksas; Grozījums Nr. 484 Regulas priekšlikums 78. pants – 2. punkts – jb apakšpunkts (jauns) (jb)  programmas, kas saistītas ar rīcības plāna īstenošanu, kurš paredzēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 102. panta 4. punktu, tostarp jebkādas darbības izmaksas. Grozījums Nr. 485 Regulas priekšlikums 78. pants – 3. punkts 3.  Šā panta 2. punkta h), i) un j) apakšpunktā minētie pasākumi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tie ir saistīti ar publiskā sektora iestādes veiktām kontroles darbībām. 3.  Šā panta 2. punkta h), i), j), ja) un jb) apakšpunktā minētie pasākumi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tie ir saistīti ar publiskā sektora iestādes veiktām kontroles darbībām. Grozījums Nr. 486 Regulas priekšlikums 78.a pants (jauns) 78.a pants Kopīga rīcība kontroles pastiprināšanai un standartizēšanai 1.  Lai pastiprinātu un standartizētu kontroli, EJZF var palīdzēt īstenot transnacionālus projektus, kuru mērķis ir izstrādāt un pārbaudīt starpvalstu kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmas, kas paredzētas Regulas(ES) …/… [par KPZ] 46. pantā un izklāstītas Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību KPZ. 2.  Pretendēt tiesīgi darbības veidi jo īpaši ietver sevī: (a)  starptautiskas mācību programmas personālam, kas atbild par zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību; (b)  iniciatīvas, ieskaitot seminārus un plašsaziņas līdzekļus, kuru mērķis ir standartizēt Savienības regulu interpretēšanu un saistīto kontroli. Grozījums Nr. 487 Regulas priekšlikums 79. pants – 1. punkts 1.   EJZF atbalsta primāro bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā minēto Savienības daudzgadu programmu. 1.   EJZF atbalsta primāro bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību, analīzi un izmantošanu, kas nepieciešama ilgtspējīgai un uz ekosistēmu balstītai zivsaimniecībai, kā arī akvakultūras pārvaldībai, saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 5. punktā minēto Savienības daudzgadu programmu. Grozījums Nr. 488 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  datu pārvaldība un izmantošana zinātniskās analīzes un KZP īstenošanas vajadzībām; (a)  datu vākšana, pārvaldība un izmantošana zinātniskās analīzes un KZP īstenošanas vajadzībām; Grozījums Nr. 489 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  tādas tehnoloģijas, ieskaitot datoru aparatūru un programmatūru, iegāde un izstrāde, kas vajadzīga datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai; Grozījums Nr. 490 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)   valsts daudzgadu paraugu ņemšanas programmas; (b)   valsts, starptautiskās un vietējā līmeņa daudzgadu paraugu ņemšanas programmas; Grozījums Nr. 491 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)   komerciālas zvejas un atpūtas zvejas uzraudzība jūrā; (c)   komerciālas zvejas un atpūtas zvejas uzraudzība jūrā, tostarp jūras organismu un putnu piezvejas uzraudzība; Grozījums Nr. 492 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  gada darba programmu pārvaldība attiecībā uz tehnisko un zinātnisko pieredzi zivsaimniecībās, datu sakaru un datu kopu apstrādi un sagatavošanās darbu zinātniska ieteikuma sniegšanai; Grozījums Nr. 493 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns) (db)  zvejas ekspertu sanāksmju rīkošana un pārvaldība; Grozījums Nr. 494 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e)   dalībvalstu pārstāvju dalība reģionālās koordinācijas sanāksmēs, kas minētas [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 4. punktā, sanāksmēs, ko rīko reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās ES ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, vai sanāksmēs, ko rīko starptautiskas organizācijas, kas ir atbildīgas par zinātnisko ieteikumu sniegšanu. (e)   dalībvalstu pārstāvju un to zinātnisko ekspertu, kā arī reģionālo iestāžu pārstāvju dalība reģionālās koordinācijas sanāksmēs, kas minētas [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 37. panta 4. punktā, sanāksmēs, ko rīko reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās ES ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, vai sanāksmēs, ko rīko starptautiskas organizācijas, kas ir atbildīgas par zinātnisko, ekonomisko vai tehnisko ieteikumu sniegšanu; Grozījums Nr. 495 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmu uzlabošana un eksperimentālo pētījumu īstenošana nolūkā uzlabot pašreizējās datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmas; Grozījums Nr. 496 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns) (eb)  darbības izmaksas, kas radušās, vācot un apstrādājot datus. Grozījums Nr. 497 Regulas priekšlikums 79.a pants (jauns) 79.a pants Sankcijas Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 150. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai piemērotu sankcijas dalībvalstij, iesaldējot un/vai samazinot finansējumu no EJZF, ja dalībvalsts: (a)  nepilda datu vākšanas un nodošanas pienākumus vai neziņo par savu faktisko zvejas flotes jaudu vai (b)  nespēj pārvarēt problēmas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju tās ūdeņos un/vai tās zvejas flotē. Grozījums Nr. 498 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – ievaddaļa Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz izstrādāt un īstenot Savienības integrēto jūrlietu politiku. Tas: Atbalsts saskaņā ar šo nodaļu palīdz piemērotāk izstrādāt un īstenot Savienības integrēto jūrlietu politiku. Tas: Grozījums Nr. 499 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts (i)  veicinot darbības, kas rosina dalībvalstis un ES reģionus izstrādāt, ieviest vai īstenot integrētu jūrlietu pārvaldību; (i)  veicinot darbības, kas rosina dalībvalstis un to reģionus izstrādāt, ieviest vai īstenot integrētu jūrlietu pārvaldību; Grozījums Nr. 500 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts (ii)   veicinot dialogu un sadarbību ar un starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par jūras vides un jūrlietu jautājumiem, arī jūras baseina stratēģiju izstrādi, (ii)   veicinot dialogu un sadarbību ar un starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par jūras vides un jūrlietu jautājumiem, arī integrētu jūras baseina stratēģiju izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā nepieciešamību īstenot līdzsvarotu pieeju visos jūras baseinos, kā arī jūras baseinu un pakārtoto baseinu raksturīgās īpatnības un vajadzības gadījumā attiecīgās makroreģionālās stratēģijas, Grozījums Nr. 501 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts (iii)   veicinot starpnozaru sadarbības platformas un tīklus, kuros darbojas pārstāvji no publiskā sektora iestādēm, reģionālām un vietējām iestādēm, nozares, tūrisma jomas, pētniecības aprindas, iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri, (iii)   veicinot starpnozaru sadarbības platformas un tīklus, kuros darbojas pārstāvji no valsts publiskā sektora iestādēm, reģionālām un vietējām iestādēm, nozares, tūrisma jomas, pētniecības aprindas, iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri, tostarp attiecībā uz jūras baseina stratēģijām, Grozījums Nr. 502 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – a punkts – iv apakšpunkts (iv)   veicinot labākās prakses piemēru apmaiņu un dialogu starptautiskā līmenī, arī divpusēju dialogu ar trešām valstīm, neskarot citus nolīgumus vai vienošanās, kas varētu būt noslēgtas starp ES un attiecīgajām trešām valstīm, (iv)   veicinot labākās prakses piemēru apmaiņu un dialogu starptautiskā līmenī, arī divpusēju dialogu ar trešām valstīm, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un attiecīgās pašreizējās starptautiskās konvencijas, kuru pamatā ir UNCLOS, neskarot citus nolīgumus vai vienošanās, kas varētu būt noslēgtas starp ES un attiecīgajām trešām valstīm, Grozījums Nr. 503 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – b punkts – ievaddaļa (b)   palīdz izstrādāt starpnozaru iniciatīvas, kas nāk par labu dažādām jūrlietu nozarēm un/vai nozaru politikas virzieniem, ņemot vērā jau esošus instrumentus un iniciatīvas un balstoties uz tām, tādas kā: (b)   palīdz izstrādāt starpnozaru iniciatīvas, kas nāk par labu dažādām jūrlietu nozarēm, kā arī jūrlietu un/vai nozaru politikas virzieniem, ņemot vērā jau esošus instrumentus un iniciatīvas un balstoties uz tām, tādas kā: Grozījums Nr. 504 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts (i)  integrēta jūras uzraudzība ar mērķi uzlabot efektivitāti un lietderīgumu, veicot informācijas apmaiņu starp nozarēm un pāri robežām, vienlaikus ņemot vērā pašreizējās un turpmākās sistēmas, (i)  integrēta jūras uzraudzība ar mērķi uzlabot drošību, efektivitāti un lietderīgumu, veicot informācijas apmaiņu starp nozarēm un pāri robežām, vienlaikus ņemot vērā pašreizējās un turpmākās sistēmas, Grozījums Nr. 505 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – b punkts – iii apakšpunkts (iii)   tādas plašas un publiski pieejamas kvalitatīvas zināšanu bāzes par jūru pakāpeniska veidošana, kura atvieglotu šo datu un zināšanu kopīgu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu starp dažādām lietotāju grupām; (iii)   tādas plašas un publiski pieejamas kvalitatīvas zināšanu bāzes par jūru pakāpeniska veidošana, lai samazinātu dublēšanos, atvieglotu šo datu un zināšanu kopīgu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu starp dažādām lietotāju grupām; Grozījums Nr. 506 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns) (ba)  dalībvalstu sadarbības uzlabošana, dažādiem krasta apsardzes dienestiem apmainoties ar informāciju un labāko praksi ar mērķi izveidot Eiropas krasta apsardzi. Grozījums Nr. 507 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – c punkts (c)   atbalsta ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un jaunas tehnoloģijas jaunās un perspektīvās jūras nozarēs piekrastes reģionos, tādējādi papildinot iedibinātas nozaru un valsts mēroga darbības; (c)   atbalsta ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un jaunas tehnoloģijas jaunās un perspektīvās jūrlietu nozarēs, kā arī piekrastes, salu un tālākajos reģionos Savienībā, tādējādi papildinot iedibinātas nozaru un valsts mēroga darbības; Grozījums Nr. 508 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns) (ca)  veicina cilvēkkapitāla izaugsmi jūrlietu nozarē, jo īpaši veicinot sadarbību un apmaiņu apmācības jomā; Grozījums Nr. 509 Regulas priekšlikums 81. pants – 1. daļa – d punkts (d)   veicina jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju, piemēram, Natura 2000 teritoriju, aizsardzību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un dod iespēju precīzāk noteikt to cilvēka darbību ilgtspējības robežas, kas tieši ietekmē jūras vidi, jo īpaši Jūras stratēģijas pamatdirektīvas satvarā. (d)   veicina jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju, piemēram, Natura 2000 teritoriju, aizsardzību un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu, piemērojot uz ekosistēmu balstītu pieeju cilvēka darbību pārvaldībai, atbilstoši paustajam mērķim sasniegt un uzturēt labu vides stāvokli, kā noteikts Jūras stratēģijas pamatdirektīvas satvarā. Grozījums Nr. 510 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – b punkts (b)   projekti, tostarp izmēģinājuma projekti un sadarbības projekti; (b)   projekti, no plānošanas līdz īstenošanai, tostarp izmēģinājuma projekti un valsts un pārrobežu sadarbības projekti; Grozījums Nr. 511 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – c punkts (c)   sabiedrības informēšana un apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, izpratnes veicināšanas kampaņas un saistītie saziņas un izplatīšanas pasākumi, piemēram, publicitātes kampaņas, pasākumi, tīmekļa vietņu izveidošana un uzturēšana, ieinteresēto personu platformas, arī korporatīvā komunikācija attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem; (c)   sabiedrības informēšana un apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, tostarp attiecībā uz efektīvām Eiropas pētījumu programmām, izpratnes veicināšanas kampaņas un saistītie saziņas un izplatīšanas pasākumi, piemēram, publicitātes kampaņas, pasākumi, tīmekļa vietņu izveidošana un uzturēšana, ieinteresēto personu platformas, arī korporatīvā komunikācija attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem; Grozījums Nr. 512 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – d punkts (d)  konferences, semināri un darbsemināri; (d)  konferences, semināri, forumi un darbsemināri; Grozījums Nr. 513 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – e punkts (e)  apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, koordinācijas darbības, tostarp informācijas kopīgas izmantošanas tīkli un jūras baseina stratēģiju koordinācijas mehānismi; (e)  apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, koordinācijas darbības, tostarp informācijas kopīgas izmantošanas tīkli un jūras baseina stratēģiju izstrādāšanas atbalsts; Grozījums Nr. 514 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – f punkts (f)   tādu IT sistēmu un tīklu izveide, ekspluatācija un uzturēšana, kas nodrošina ar zivsaimniecību saistītu datu apkopošanu, administrēšanu, validēšanu, analīzi un apmaiņu un paraugu vākšanas metožu izstrādi, kā arī savienojumu ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām. (f)   tādu IT sistēmu un tīklu izveide, ekspluatācija un uzturēšana, kas nodrošina datu apkopošanu, administrēšanu, validēšanu, analīzi un apmaiņu un paraugu vākšanas metožu izstrādi, kā arī savienojumu ar starpnozaru datu apmaiņas sistēmām. Grozījums Nr. 515 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns) (fa)  mācību projekti tādu zināšanu, profesionālo kvalifikāciju un pasākumu attīstīšanai, kuru mērķis ir veicināt profesionālo attīstību jūrlietu nozarē; Grozījums Nr. 516 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – fb punkts (jauns) (fb)  piemēroti instrumenti integrētai piekrastes zonas pārvaldībai, jūras telpiskajai plānošanai un jūras baseina līmenī dalīto resursu pārvaldībai; Grozījums Nr. 517 Regulas priekšlikums 82. pants – 1. daļa – fc punkts (jauns) (fc)  tehniskā palīdzība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [ ar ko paredz kopīgus noteikumus] 51. pantu. Grozījums Nr. 518 Regulas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.   Lai sasniegtu konkrēto mērķi izstrādāt 81. panta b) punktā minētās starpnozaru iniciatīvas, EJZF var atbalstīt: 2.   Lai sasniegtu konkrēto mērķi izstrādāt 81. panta b) punktā minētās pārrobežu un starpnozaru darbības, EJZF var atbalstīt: Grozījums Nr. 519 Regulas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)   dalībvalstu darba koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuru mērķis ir jūras telpiskās plānošanas un integrētas piekrastes zonas pārvaldības izstrāde, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar datu kopīgas izmantošanas un uzraudzības sistēmām un praksi, novērtēšanas darbībām, ekspertu tīklu izveidi un darbību, un tādas programmas izstrādi, kuras mērķis ir veidot dalībvalstu spējas jūras telpiskās plānošanas īstenošanā; (b)   dalībvalstu un attiecīgā gadījumā dalībvalstu un reģionu savstarpējas darba koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuru mērķis ir jūras telpiskās plānošanas un integrētas piekrastes zonas pārvaldības izstrāde, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar datu kopīgas izmantošanas un uzraudzības sistēmām un praksi, novērtēšanas darbībām, ekspertu tīklu izveidi un darbību, un tādas programmas izstrādi, kuras mērķis ir veidot dalībvalstu spējas jūras telpiskās plānošanas īstenošanā; Grozījums Nr. 520 Regulas priekšlikums 82. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)   tehniskos līdzekļus, lai izveidotu un ekspluatētu funkcionējošu Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu, kura mērķis ir atvieglot jūras datu vākšanu, apkopošanu, kvalitātes kontroli, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu ar tīklā iesaistīto dalībvalstu iestāžu sadarbības palīdzību. (c)   tehniskos līdzekļus, lai izveidotu un ekspluatētu funkcionējošu Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu, kura mērķis ir atvieglot jūras datu un zināšanu vākšanu, uzkrāšanu, apkopošanu, kvalitātes kontroli, atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu ar tīklā iesaistīto dalībvalstu iestāžu sadarbības palīdzību. Grozījums Nr. 521 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – ievaddaļa Šajā nodaļā paredzētie pasākumi palīdz īstenot KZP un IJP, jo īpaši attiecībā uz: (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 522 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – a punkts (a)   zinātnisko ieteikumu saskaņā ar KZP; (a)   zinātnisko ieteikumu vākšanu, pārvaldību un izplatīšanu saskaņā ar KZP; Grozījums Nr. 523 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – b punkts (b)   konkrētiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem saskaņā ar KZP; (b)   konkrētiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem saskaņā ar KZP, tostarp darba inspekcijām; Grozījums Nr. 524 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – da punkts (jauns) (da)  sociālo dialogu un sociālo partneru iesaistīšanu; Grozījums Nr. 525 Regulas priekšlikums 84. pants – 1. daļa – e punkts (e)   tirgus izpēti; (e)   tirgus izpēti, tostarp elektronisko tirgu izveidi; Grozījums Nr. 526 Regulas priekšlikums 84.a pants (jauns) 84.a pants Krājumu saglabāšanas pasākumi Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. …/… [par KPZ] 17. un 21. pantā noteikto aizsardzības pasākumu efektīvu īstenošanu, EJZF var atbalstīt dalībvalstu īstenotās iniciatīvas par sadarbību un kopīgu pasākumu īstenošanu nolūkā sasniegt tos mērķus un uzdevumus, kas noteikti daudzgadu plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [par KPZ] 9., 10. un 11. pantu; Grozījums Nr. 527 Regulas priekšlikums 85. pants – 1. punkts 1.   EJZF var atbalstīt zinātnisko rezultātu sasniegšanu, jo īpaši lietišķās pētniecības projektus, kas tieši saistīti ar zinātnisko atzinumu un ieteikumu sniegšanu, ar mērķi pieņemt pareizus un efektīvus zvejniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP. 1.   EJZF var atbalstīt zinātnisko rezultātu sasniegšanu, jo īpaši lietišķās pētniecības projektus, kas tieši saistīti ar zinātnisko un sociālekonomisko atzinumu un ieteikumu sniegšanu, ar mērķi pieņemt pareizus un efektīvus zvejniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP. Grozījums Nr. 528 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)   pētījumi un izmēģinājuma projekti, kas nepieciešami KZP īstenošanai un izstrādei, ieskaitot ilgtspējīgas zvejniecības pārvaldības alternatīvas metodes; (a)   pētījumi un izmēģinājuma projekti, kas nepieciešami KZP īstenošanai un izstrādei, ieskaitot ilgtspējīgas zvejniecības un akvakultūras pārvaldības alternatīvas metodes, tostarp konsultatīvajās padomēs; Grozījums Nr. 529 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  pētījumi, kas nepieciešami KZP īstenošanai un attīstībai bioloģiskā un ģeogrāfiskā ziņā jutīgās teritorijās; Grozījums Nr. 530 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)   zinātnisko atzinumu un ieteikumu sagatavošana un sniegšana, ko veic zinātniskas organizācijas, tostarp starptautiskas konsultatīvas struktūras, kas atbild par krājumu novērtēšanu, neatkarīgi eksperti un pētniecības iestādes; (b)   zinātnisko atzinumu un ieteikumu sagatavošana un sniegšana, ko veic zinātniskas organizācijas, tostarp starptautiskas konsultatīvas struktūras, kas atbild par krājumu novērtēšanu, eksperti un pētniecības iestādes; Grozījums Nr. 531 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)   ekspertu piedalīšanās sanāksmēs par zinātniskiem un tehniskiem zivsaimniecības jautājumiem un ekspertu darba grupās, kā arī starptautiskās konsultatīvās struktūrās un sanāksmēs, kurās var būt nepieciešams zivsaimniecības speciālistu ieguldījums; (c)   ekspertu piedalīšanās sanāksmēs par zinātniskiem un tehniskiem zivsaimniecības jautājumiem un ekspertu darba grupās, kā arī starptautiskās konsultatīvās struktūrās un sanāksmēs, kurās var būt nepieciešams zivsaimniecības un akvakultūras ekspertu ieguldījums; Grozījums Nr. 532 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  finansējums zinātnisko pētījumu programmām, kurus veic pētniecības kuģi teritorijās ārpus Savienības ūdeņiem, kur Savienība darbojas saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem; Grozījums Nr. 533 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e)   dalībvalstu sadarbības pasākumi datu vākšanas jomā, ieskaitot reģionalizētu datubāzu izveidi un uzturēšanu tādu datu glabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kas noder reģionālai sadarbībai un uzlabo datu vākšanas un pārvaldības darbības, kā arī zinātnisko lietpratību zvejniecības pārvaldības atbalstam. (e)   dalībvalstu sadarbības pasākumi datu vākšanas jomā, ieskaitot dažādās reģionālās ieinteresētās personas un ieskaitot reģionalizētu datubāzu izveidi un uzturēšanu tādu datu glabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kas noder reģionālai sadarbībai un uzlabo datu vākšanas un pārvaldības darbības, kā arī zinātnisko lietpratību zvejniecības pārvaldības atbalstam; Grozījums Nr. 534 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  elektronisko tirgu izveide, lai labāk koordinētu informāciju starp tirgus dalībniekiem un apstrādes uzņēmumiem. Grozījums Nr. 535 Regulas priekšlikums 86. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru iegāde, ko kopīgi veic vairākas dalībvalstis, kas pieder pie viena ģeogrāfiskā apgabala, ja vismaz 60 % ekspluatācijas laika tos izmanto zivsaimniecības kontrolei; (a)  patruļas kuģu, lidmašīnu un helikopteru iegāde, ko kopīgi veic vairākas dalībvalstis, kas pieder pie viena ģeogrāfiskā apgabala, ja tos izmanto zivsaimniecības kontrolei vismaz 60 % no aprīkojuma kopējā ekspluatācijas laika, rēķinot attiecībā uz gadu; Grozījums Nr. 536 Regulas priekšlikums 86. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  izdevumi, kas saistīti ar jaunu kontroles tehnoloģiju novērtēšanu un izstrādi; (b)  izdevumi, kas saistīti ar jaunu kontroles tehnoloģiju novērtēšanu un izstrādi, kā arī procesi datu apmaiņai starp iestādēm un institūcijām, kuras ir kompetentas tādās jomās kā drošība, glābšana un kontrole Savienībā; Grozījums Nr. 537 Regulas priekšlikums 88. pants – 1. punkts 1.   EJZF var atbalstīt ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 52. pantu izveidotu konsultatīvo padomju darbības izmaksas. 1.   EJZF atbalsta ar [Regulu par kopējo zivsaimniecības politiku] izveidotu konsultatīvo padomju darbībai un ekspertīzei nepieciešamās izmaksas, lai nodrošinātu, ka tās veic savus uzdevumus pilnībā un efektīvi. Grozījums Nr. 538 Regulas priekšlikums 88. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  EJZF var atbalstīt konsultatīvo padomju darbības izmaksas, kas veicina zvejnieku organizācijuun citu ieinteresēto personu iesaistīšanos un piedalīšanos. Grozījums Nr. 539 Regulas priekšlikums 88. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  EJZF atbalsta darbības, tehniskās un zinātniskās izmaksas, kas saistītas ar pētījumu veikšanu, lai īstenotu konsultatīvo padomju ieteikumus. Grozījums Nr. 540 Regulas priekšlikums 88.a pants (jauns) 88.a pants Sociālais dialogs EJZF var atbalstīt to struktūru darbības izmaksas, kas veicina sociālo dialogu un sociālo partneru iesaistīšanu. Grozījums Nr. 541 Regulas priekšlikums 89. pants – 1. daļa EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 49. pantu. EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 49. pantu, tostarp elektronisko tirgu izveidi, lai labāk koordinētu informāciju starp tirgus dalībniekiem un pārstrādes uzņēmumiem. Grozījums Nr. 542 Regulas priekšlikums 91. pants – 1. daļa – b punkts (b)  ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumu īstenošanu un Savienības dalību reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijās; (b)  ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumu sagatavošanu, uzraudzību un novērtēšanu un Savienības dalību reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijās; minētie pasākumi ir pētījumi, sanāksmes, ekspertu piedalīšanās, pagaidu personāla izmaksas, informācijas darbības un jebkādas citas administratīvas izmaksas vai izmaksas, kas izriet no Komisijas zinātniskas vai tehniskas palīdzības. Grozījums Nr. 543 Regulas priekšlikums 92. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Nepārsniedzot robežlielumu 5 % apmērā no darbības programmas kopējās summas, EJZF pēc dalībvalsts ierosmes var atbalstīt: 1.  Nepārsniedzot robežlielumu 6 % apmērā no darbības programmas kopējās summas, EJZF pēc dalībvalsts ierosmes var atbalstīt: Grozījums Nr. 544 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  100 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 70. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam; (a)  50 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 70. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam; Grozījums Nr. 545 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)  100 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 69. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanai; Grozījums Nr. 546 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – d apakšpunkts (d)  80 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 78. panta 2. punkta a)−d) apakšpunktā un f)−j) apakšpunktā minētajam atbalstam; (d)  90 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 78. panta 2. punkta a)−d) apakšpunktā un f)−j) apakšpunktā minētajam atbalstam; Grozījums Nr. 547 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – e apakšpunkts (e)  65 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 79. pantā minētajam atbalstam. (e)  80 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem 79. pantā minētajam atbalstam. Grozījums Nr. 548 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  plus 10 procentpunkti, plus maksimālā EJZF ieguldījuma likme, ja EJZF finansē darbības nomaļus esošajās Grieķijas salās un visattālākajos reģionos, kuri ir neizdevīgā stāvoklī nošķirtības dēļ; Grozījums Nr. 549 Regulas priekšlikums 95. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis piemēro publiskā atbalsta maksimālo intensitāti 50 % apmērā no darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem. 1.  Dalībvalstis piemēro publiskā atbalsta maksimālo intensitāti 60 % apmērā no darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem. Grozījums Nr. 550 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  saņēmējs ir publisko tiesību subjekts; (a)  saņēmējs ir publisko tiesību subjekts vai privāta struktūra, kas pilda sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumus; Grozījums Nr. 551 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (b)  darbība ir saistīta ar 70. pantā minēto uzglabāšanas atbalstu; svītrots Grozījums Nr. 552 Regulas priekšlikums 95. pants – 3. punkts – ievaddaļa 3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var piemērot publiskā atbalsta intensitāti no 50 % līdz 100 % apmērā no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ja darbību īsteno saskaņā ar V sadaļas III nodaļu un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var piemērot publiskā atbalsta intensitāti no 60 % līdz 100 % apmērā no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ja darbību īsteno saskaņā ar V sadaļas I, II, III vai IV nodaļu un tā atbilst diviem vai vairākiem no šādiem kritērijiem: Grozījums Nr. 553 Regulas priekšlikums 98. pants – 2. punkts – 2. daļa Komisija īsteno pilnvaras, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā risku, ka attiecīgo KZP noteikumu neievērošana rada būtiskus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, attiecīgo krājumu ilgtspējībai vai jūras vides saglabāšanai. Komisija īsteno pilnvaras, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā risku, ka attiecīgo KZP noteikumu neievērošana rada būtiskus draudus dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, attiecīgo krājumu ilgtspējībai, jūras vides saglabāšanai vai laba vides stāvokļa sasniegšanai un uzturēšanai līdz 2020. gadam. Grozījums Nr. 576 Regulas priekšlikums 99. pants – 1. punkts 1.  Papildus vispārējiem noteikumiem, kas izklāstīti [[Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 114. pantā, vadošā iestāde Papildus vispārējiem noteikumiem, kas izklāstīti [[Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 114. pantā, vadošā iestāde (a)  divas reizes gadā Komisijai sniedz attiecīgos datus par finansēšanai izvēlētajām darbībām, tostarp galveno informāciju par saņēmēju un darbību. Komisija ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, paredz noteikumus par šo datu iesniegšanu. (a)  divas reizes gadā Komisijai sniedz attiecīgos datus par finansēšanai izvēlētajām darbībām, tostarp galveno informāciju par saņēmēju un darbību. Komisija ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, paredz noteikumus par šo datu iesniegšanu. (b)  nodrošina programmas publicitāti, potenciālos saņēmējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos un sociālos partnerus, sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā iesaistītās struktūras un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, tostarp vides aizsardzības organizācijas, informējot par programmas piedāvātajām iespējām un par noteikumiem piekļuves iegūšanai programmas finansējumam; (b)  nodrošina programmas publicitāti, potenciālos saņēmējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos un sociālos partnerus, sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā iesaistītās struktūras un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, tostarp vides aizsardzības organizācijas, informējot par programmas piedāvātajām iespējām un par noteikumiem piekļuves iegūšanai programmas finansējumam, kā arī pienākumiem ievērot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus; (c)  nodrošina programmas publicitāti, informējot saņēmējus par Savienības ieguldījumu un plašu sabiedrību par Savienības lomu programmā. (c)  nodrošina programmas publicitāti, informējot saņēmējus par Savienības ieguldījumu un pienākumiem ievērot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus; (d)  nodrošina programmas publicitāti, informējot plašu sabiedrību par Savienības lomu programmā, kā arī dalībvalstis, nodrošinot atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem; Grozījums Nr. 554 Regulas priekšlikums 100. pants – 1. punkts 1.  Papildus [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 135. pantam pirmām kārtām dalībvalstis ir atbildīgas arī par tādu gadījumu izmeklēšanu, kad konstatēta neatbilstība noteikumiem, kas piemērojami saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 555 Regulas priekšlikums 100. pants – 2. punkts 2.  Gadījumos, kad finanšu korekcijas piemēro izdevumiem, kas tieši saistīti ar 98. panta neievērošanu, dalībvalstis lemj par korekcijas summu, ņemot vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas smagumu, ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīmi saņēmēja saimnieciskajā darbībā 2.  Gadījumos, kad finanšu korekcijas piemēro izdevumiem, kas tieši saistīti ar 98. panta neievērošanu, dalībvalstis lemj par korekcijas summu, ņemot vērā saņēmēja pieļautās KZP noteikumu neievērošanas apjomu ( tostarp apmēru, ilgumu un atkārtoto raksturu), ekonomiskās priekšrocības, kas gūtas no KZP noteikumu neievērošanas, vai EJZF ieguldījuma nozīmi saņēmēja saimnieciskajā darbībā. Grozījums Nr. 577 Regulas priekšlikums 102. pants 1.  Papildus [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 134. pantam Komisija ar īstenošanas aktu var pilnībā vai daļēji apturēt visus darbības programmai paredzētos starpposma maksājumus, ja 1.  Papildus [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 134. pantam Komisija ar īstenošanas aktu var pilnībā vai daļēji apturēt visus darbības programmai paredzētos starpposma maksājumus, ja: (a)  darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtisks trūkums, kura novēršanai nav veikti korektīvi pasākumi; (b)  apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar smagu pārkāpumu vai citu noteikumu neievērošanas gadījumu, kas nav novērsts; (c)  dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu situāciju, un tāpēc ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 118. pantu; (d)  ir būtiski trūkumi saistībā ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un ticamību; Komisija ar īstenošanas aktu ir pieņēmusi lēmumu, ar ko atzīst, ka dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Šāda neatbilstība var ietekmēt izdevumus, kas iekļauti apstiprinātā izdevumu deklarācijā, saistībā ar kuru pieprasīts starpposma maksājums. (e)  Komisija ar īstenošanas aktu ir pieņēmusi lēmumu, ar ko atzīst, ka dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Šāda neatbilstība var ietekmēt izdevumus, kas iekļauti apstiprinātā izdevumu deklarācijā, saistībā ar kuru pieprasīts starpposma maksājums; (f)  ir izpildīti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 17. panta 5. punktā un 20. panta 3. punktā minētie nosacījumi. 2.  Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 128. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par maksājumiem , kurus var apturēt. Šo maksājumu summas ir proporcionālas dalībvalsts pieļautās neatbilstības būtībai un nozīmīgumam. 2.  Komisija ar īstenošanas aktu var nolemt pilnībā vai daļēji apturēt starpposma maksājumus pēc tam, kad tā ir devusi dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā iesniegt savus apsvērumus. Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 151. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par maksājumu daļu, kuru var apturēt. Minētās summas ir proporcionālas dalībvalsts pieļautā trūkuma, pārkāpuma vai neatbilstības būtībai un nozīmīgumam. 2.a  Komisija ar īstenošanas aktu nolemj izbeigt starpposma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj atcelt apturēšanu. Ja dalībvalsts neveic šādus pasākumus, Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt lēmumu par finanšu korekciju piemērošanu, pilnībā vai daļēji atceļot Savienības ieguldījumu darbības programmā saskaņā ar 128. un 129. pantu. Grozījums Nr. 578 Regulas priekšlikums 103.apants (jauns) 103.a pants Komisijas veiktas kontroles uz vietas 1.  Neskarot kontroles, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai Līguma 287. pantu, un jebkuru pārbaudi, kas organizēta saskaņā ar Līguma 322. pantu, Komisija var organizēt kontroles uz vietas dalībvalstīs, ar mērķi pārbaudīt jo īpaši to: (a)  vai administratīvā prakse atbilst Savienības noteikumiem; (b)  vai pastāv vajadzīgie apliecinošie dokumenti un vai tie atbilst EJZF finansētajām darbībām; (c)  ar kādiem nosacījumiem ir veiktas un pārbaudītas EJZF finansētās darbības. 2.  Personām, ko Komisija deleģējusi veikt kontroles uz vietas, vai Komisijas pārstāvjiem, kas darbojas saskaņā ar viņiem piešķirtām pilnvarām, ir pieejami grāmatvedības un visi citi dokumenti, tostarp dokumenti un metadati, kas izstrādāti vai saņemti un ierakstīti elektroniskos datu nesējos un attiecas uz EJZF finansētiem izdevumiem. 4.  Par kontroli uz vietas Komisija laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalsti, kuras teritorijā kontrole notiks. Šādās kontrolēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji. 5.  Pēc Komisijas pieprasījuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās dalībvalsts kompetentās iestādes veic papildu kontroles vai izmeklēšanas attiecībā uz darbībām, uz ko attiecas šī regula. Šajās kontrolēs var piedalīties Komisijas pārstāvji vai Komisijas deleģētās personas. 6.  Lai uzlabotu kontroles, Komisija ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu kontroļu vai izmeklēšanu veikšanā. 7.  Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, var paredzēt noteikumus, kas saistīti ar procedūrām, kuras jāievēro, veicot 5. un 6. punktā minētās papildu kontroles. Grozījums Nr. 579 Regulas priekšlikums 104. pants 1.  Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga raitai EJZF darbībai, un veic visus piemērotos pasākumus, lai atvieglotu kontroles, kuras Komisija uzskata par piemērotām saistībā ar Savienības finansējuma pārvaldību, ieskaitot kontroles uz vietas. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma nosūta Komisijai normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņēmušas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar kopējo zivsaimniecības politiku, ja šie akti rada finansiālu ietekmi uz EJZF. 2.   Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma nosūta Komisijai normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņēmušas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar kopējo zivsaimniecības politiku, ja šie akti rada finansiālu ietekmi uz EJZF. 3.  Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu visu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem un iespējamas krāpšanas gadījumiem, un par pasākumiem, kas veikti, lai atgūtu šo pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus atbilstīgi 116. pantam. Grozījums Nr. 580 Regulas priekšlikums 107. pants 1.  Pirms Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu par finanšu korekciju, tā uzsāk procedūru, informējot attiecīgo dalībvalsti par saviem provizoriskajiem secinājumiem un pieprasot, lai dalībvalsts divu mēnešu laikā iesniedz savas piezīmes. Papildus [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 137. panta 2. punktam ja Komisija ierosina finanšu korekciju, kas minēta 106. panta 2. punktā, dalībvalstij pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes dod iespēju pierādīt, ka KZP noteikumu neievērošanas gadījuma un tā saistības ar izdevumiem faktiskais apmērs ir mazāks par Komisijas novērtēto. 2.   Ja Komisija ierosina finanšu korekciju, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienoto likmi, dalībvalstij pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes dod iespēju pierādīt, ka pārkāpuma vai cita noteikumu neievērošanas gadījuma, ieskaitot KZP noteikumu neievērošanu, faktiskais apmērs ir mazāks par Komisijas novērtēto. Vienojoties ar Komisiju, dalībvalsts var ierobežot šīs pārbaudes tvērumu, lai tas attiektos tikai uz attiecīgo dokumentu atbilstošu procentuālo daļu vai izlasi. Šai pārbaudei paredzētais laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem pēc 1. punktā minētā divu mēnešu perioda, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. 3.  Komisija ņem vērā jebkurus pierādījumus, ko dalībvalsts iesniegusi 1. un 2. punktā minētajā termiņā. 4.  Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas provizoriskajiem secinājumiem, Komisija uzaicina dalībvalsti uz noklausīšanos, lai nodrošinātu to, ka Komisijas secinājumiem par finanšu korekcijas piemērošanu ir pieejama visa vajadzīgā informācija un apsvērumi. 5.  Lai piemērotu finanšu korekcijas, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no noklausīšanās dienas vai pēc papildinformācijas saņemšanas, ja dalībvalsts pēc noklausīšanās piekrīt sniegt šādu papildinformāciju. Komisija ņem vērā visu procedūras gaitā iesniegto informāciju un apsvērumus. Ja noklausīšanās nenotiek, sešu mēnešu termiņš sākas divus mēnešus pēc Komisijas sūtītās noklausīšanās ielūguma vēstules datuma. 6.  Ja Komisija vai Revīzijas palāta konstatē pārkāpumus, kas ietekmē Komisijai nosūtītos gada pārskatus, ar izrietošo finanšu korekciju samazina darbības programmai piešķirto EJZF atbalstu. Grozījums Nr. 557 Regulas priekšlikums 111. pants – 1. punkts 1.  Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo galveno informāciju par programmas īstenošanu, par katru finansēšanai izraudzīto darbību, kā arī par pabeigtajām darbībām, ieskaitot saņēmēja un projekta galvenās īpašības, reģistrē un glabā elektroniski. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 558 Regulas priekšlikums 113. pants – 2. punkts 2.  Vadošā iestāde un uzraudzības komiteja veic katras darbības programmas uzraudzību, ņemot vērā finansiālos, iznākuma un mērķa rādītājus. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 559 Regulas priekšlikums 114. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  četru mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas konsultē un sniedz atzinumu par finansējamo darbību atlases kritērijiem; atlases kritērijus pārskata saskaņā ar plānošanas vajadzībām; (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 581, 560 un 561 Regulas priekšlikums 120. pants – 1. punkts 1.  Vadošā iestāde saskaņā ar 99. panta 1. punkta b) apakšpunktu atbild par: 1.  Vadošā iestāde saskaņā ar 99. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktu atbild par: (a)  tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par dalībvalstī īstenoto darbības programmu un nodrošina tai piekļuvi; (a)   tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par dalībvalstī īstenotajām darbības programmām un nodrošina tām vieglu piekļuvi; (b)  to, lai potenciālie saņēmēji tiktu informēti par darbības programmas nodrošinātajām finansējuma iespējām; (b)  to, lai potenciālie saņēmēji tiktu informēti par darbības programmas nodrošinātajām finansējuma iespējām un par pienākumu ievērot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus; (c)  Savienības pilsoņu informēšanu par EJZF nozīmi un sasniegumiem, organizējot informēšanas un saziņas pasākumus par partnerības līgumu, darbības programmu un darbību rezultātiem un ietekmi. (c)  Savienības pilsoņu informēšanu par EJZF nozīmi un sasniegumiem, organizējot informēšanas un saziņas pasākumus par partnerības līgumu, darbības programmu un darbību rezultātiem un ietekmi; (d)  to, lai tiktu publiskots pārskats par pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem, iekļaujot tajā gadījumus, kad dalībvalstis vai saņēmēji nav nodrošinājuši atbilstību, kā arī pasākumus situācijas uzlabošanai, piemēram, veiktās finanšu korekcijas. Grozījums Nr. 562 Regulas priekšlikums 120. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Attiecībā uz vides informācijas pieejamību piemēro Direktīvu 2003/4/EK, Regulu (EK) Nr. 1049/2001 un Regulu (EK) Nr. 1367/2006. Grozījums Nr. 563 Regulas priekšlikums I pielikums – tabula – 1. rinda Komisijas ierosinātais teksts Darbību veidi Procentu punkti Saistīts ar mazapjoma piekrastes zveju, var palielināt par 25 Grozījums Darbību veidi Procentu punkti Saistīts ar mazapjoma piekrastes zveju, var palielināt par 30 Grozījums Nr. 564 Regulas priekšlikums I pielikums – tabula – 5. rinda Komisijas ierosinātais teksts Darbību veidi Procentu punkti Īsteno ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, var palielināt par 20 Grozījums Darbību veidi Procentu punkti Īsteno ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienību, zvejnieku profesionālās organizācijas, ko atzīst dalībvalsts, vai starpnozaru organizācijas, var palielināt par 30 Grozījums Nr. 565 Regulas priekšlikums I pielikums –tabula – 5.a rinda (jauna) Grozījums Darbību veidi Procentu punkti Atbilstība visām ilgtspējas prasībām, ko dalībvalstis var piemērot, varētu izraisīt pieaugumu šādā apmērā 10 Grozījums Nr. 566 Regulas priekšlikums I pielikums – tabula – 8. rinda Komisijas ierosinātais teksts Darbību veidi Procentu punkti Īsteno uzņēmumi, kas neatbilst MVU definīcijai, samazina par 20 Grozījums Darbību veidi Procentu punkti Īsteno uzņēmumi, kas neatbilst MVU definīcijai, samazina par 15 Grozījums Nr. 567 Regulas priekšlikums I pielikums – tabula – 8.a rinda (jauna) Grozījums Darbību veidi Procentu punkti Ja tie izpilda ilgtspējas kritēriju kopumu, ko var īstenot dalībvalstis, tie var saņemt papildus 10 Grozījums Nr. 568 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. tabula – 7.a rinda (jauna) Grozījums 7.a  Tiesību akti, kas attiecas uz darba apstākļiem Uzņēmēji ievēro Savienības tiesību aktus attiecībā uz darba apstākļiem. Efektīvi piemēro un īsteno spēkā esošos Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz darba apstākļiem, tostarp: tiesību aktus, kas attiecas uz zvejnieku darba laiku un atpūtu; tiesību aktus veselības aizsardzības un drošības jomā; tiesību aktus, kas attiecas uz zvejnieku sākotnējo kvalifikāciju un tālākizglītību. Grozījums Nr. 569 Regulas priekšlikums III pielikums – 2. tabula – 3. rinda Komisijas ierosinātais teksts EJZF prioritāte Sekmēt KZP īstenošanu 6. tematiskais mērķis: aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti Ir pierādītas administratīvās spējas ievērot [Regulas par KZP] 37. panta prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot datu vākšanas gada darba plānu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Atvēlēti pietiekami cilvēkresursi, lai slēgtu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, ja datu vākšanas pienākumu izpildei vajadzīgais darbs tiek dalīts Grozījums EJZF prioritāte: Sekmēt KZP īstenošanu 6. tematiskais mērķis: aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti Ir pierādītas administratīvās spējas ievērot [Regulas par KZP] 37. panta prasības par zvejniecības pārvaldībai vajadzīgajiem datiem Zvejas kapacitātes un zvejas iespēju savstarpēja līdzsvara novērtējums: Flotes pārvaldības pasākumu efektīvas īstenošanas nolūkos ir veikta specifiska zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara analīze Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un īstenot datu vākšanas gada darba plānu, kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē Komisijai Atvēlēti pietiekami cilvēkresursi, lai slēgtu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, ja datu vākšanas pienākumu izpildei vajadzīgais darbs tiek dalīts Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un veikt flotes jaudas novērtējumu Atbilstoša ziņošana par centieniem rast līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [par KPZ] 34. un 37. pantā Grozījums Nr. 570 Regulas priekšlikums III pielikums – 2. tabula – 4.a rinda (jauna) Grozījums EJZF izvirzītā ES prioritāte/ VSS tematiskais mērķis Ex ante nosacījumi Izpildes kritēriji EJZF prioritāte Sekmēt KZP īstenošanu 6. tematiskais mērķis: aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti Ikgadējs zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums: ir veikta īpaša zvejas kapacitātes un zvejas iespēju savstarpēja līdzsvara analīze flotes pārvaldības pasākumu efektīvas īstenošanas nolūkā, kas attiecas uz flotes jaudas samazināšanu un tiešajiem ieguldījumiem kuģiem. Konkrētās darbības ietver: –  Pierādītas administratīvās spējas sagatavot un veikt flotes jaudas novērtējumu –  Atbilstošu ziņošanu par centieniem rast līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām, kā noteikts [ierosinātās pamatregulas] 34. un 37. pantā Grozījums Nr. 614 Regulas priekšlikums IV.pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 1. ievilkums –  saņēmēja nosaukums (tikai juridiskas personas; fiziskas personas nenorāda); –  saņēmēja nosaukums; Grozījums Nr. 582 Regulas priekšlikums IV pielikums – 2. un 3.  punkts 2.  INFORMĀCIJAS UN PUBLICITĀTES PASĀKUMI SABIEDRĪBAI 2.  INFORMĀCIJAS UN PUBLICITĀTES PASĀKUMI SABIEDRĪBAI 2.1.  Dalībvalstu pienākumi 2.1.  Dalībvalstu pienākumi 1.  Dalībvalsts nodrošina to, lai informācijas un publicitātes pasākumi tiktu pēc iespējas plašāk atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, izmantojot dažādus saziņas veidus un metodes atbilstošajā līmenī. 1.  Dalībvalsts nodrošina to, lai informācijas un publicitātes pasākumi tiktu pēc iespējas plašāk atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, izmantojot dažādus saziņas veidus un metodes atbilstošajā līmenī. 2.  Dalībvalsts ir atbildīga par vismaz šādu informācijas un publicitātes pasākumu organizēšanu: 2.  Dalībvalsts ir atbildīga par vismaz šādu informācijas un publicitātes pasākumu organizēšanu: (a)  plašs informācijas pasākums, kurā reklamē darbības programmas sākšanu; (a)  plašs informācijas pasākums, kurā reklamē darbības programmas sākšanu; (b)  vismaz divas reizes plānošanas periodā — plašs informācijas pasākums, kurā popularizē finansējuma iespējas un īstenotās stratēģijas un dara zināmus darbības programmas sasniegumus; (b)  vismaz divas reizes plānošanas periodā — plašs informācijas pasākums, kurā popularizē finansējuma iespējas un īstenotās stratēģijas un dara zināmus darbības programmas sasniegumus; (c)  Eiropas Savienības karoga izkāršana pie katras vadošās iestādes ēkas fasādes vai telpās sabiedrībai redzamā vietā; (c)  Eiropas Savienības karoga izkāršana pie katras vadošās iestādes ēkas fasādes vai telpās sabiedrībai redzamā vietā; (d)  darbību saraksta elektroniska publicēšana saskaņā ar 1. punktu; (d)  darbību saraksta elektroniska publicēšana saskaņā ar 1. punktu; (e)  darbību piemēru izklāsts pa darbības programmām vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu; piemēriem jābūt izklāstītiem plaši lietotā Eiropas Savienības valodā, kas nav attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas; (e)  darbību piemēru izklāsts pa darbības programmām vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu; piemēriem jābūt izklāstītiem plaši lietotā Eiropas Savienības valodā, kas nav attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas; (f)  vienotās tīmekļa vietnes īpaša iedaļa, kas atvēlēta īsam kopsavilkumam par inovācijas un ekoinovācijas darbībām; (f)  vienotās tīmekļa vietnes īpaša iedaļa, kas atvēlēta īsam kopsavilkumam par inovācijas un ekoinovācijas darbībām; (g)   ar darbības programmu saistītās informācijas atjaunināšana, atjauninot arī informāciju par tās galvenajiem sasniegumiem, vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu. (g)   ar darbības programmu saistītās informācijas atjaunināšana, atjauninot arī informāciju par tās galvenajiem sasniegumiem, vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu; (ga)   sākot no 2016. gada, katru gadu līdz 31. janvārim tiek publicēts pārskats par gadījumiem, kad dalībvalstis un saņēmēji nav nodrošinājuši atbilstību, pārskatā iekļaujot arī pasākumus situācijas uzlabošanai, tostarp dalībvalstu vai Komisijas veiktās finanšu korekcijas. 3.  Vadošā iestāde informācijas un publicitātes pasākumos saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi iesaista šādas struktūras: 3.  Vadošā iestāde informācijas un publicitātes pasākumos saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi iesaista šādas struktūras: h)  partnerus, kas minēti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 5. pantā; a)  partnerus, kas minēti [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 5. pantā; i)  Eiropas informācijas centrus, kā arī Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs; b)  Eiropas informācijas centrus, kā arī Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs; j)  izglītības un pētniecības institūtus. c)  izglītības un pētniecības institūtus. Šīs struktūras plaši izplata 120. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstīto informāciju. Šīs struktūras plaši izplata 120. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstīto informāciju. 3.  POTENCIĀLO UN FAKTISKO SAŅĒMĒJU INFORMĒŠANAS PASĀKUMI 3.  POTENCIĀLO UN FAKTISKO SAŅĒMĒJU INFORMĒŠANAS PASĀKUMI 3.1.  Potenciālo saņēmēju informēšanas pasākumi 3.1.  Potenciālo saņēmēju informēšanas pasākumi 1.  Vadošā iestāde nodrošina to, lai darbības programmas mērķi un finansējuma iespējas, ko piedāvā EJZF, tiktu plaši darīti zināmi potenciālajiem saņēmējiem un visām ieinteresētajām personām. 1.  Vadošā iestāde nodrošina to, lai darbības programmas mērķi un finansējuma iespējas, ko piedāvā EJZF, tiktu plaši darīti zināmi potenciālajiem saņēmējiem un visām ieinteresētajām personām. 2.  Vadošā iestāde nodrošina to, lai potenciālie saņēmēji būtu informēti vismaz par: 2.  Vadošā iestāde nodrošina to, lai potenciālie saņēmēji būtu informēti vismaz par: (a)  izdevumu atbilstības nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmu; (a)  izdevumu atbilstības nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmu; (b)  aprakstu par pieteikumu pieņemamības nosacījumiem, finansējuma saņemšanas pieteikumu pārbaudes procedūrām un attiecīgajiem termiņiem; (b)  aprakstu par pieteikumu pieņemamības nosacījumiem, finansējuma saņemšanas pieteikumu pārbaudes procedūrām un attiecīgajiem termiņiem; (ba)  iespējamās finanšu sekas, ja nav nodrošināta atbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem; (c)  atbalstāmo darbību atlases kritērijiem; (c)  atbalstāmo darbību atlases kritērijiem; (d)  kontaktpersonām valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kuras var sniegt informāciju par darbības programmām; (d)  kontaktpersonām valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kuras var sniegt informāciju par darbības programmām; (e)  to, ka pieteikumos ir jāsniedz priekšlikumi par saziņas pasākumiem, kas ir samērīgi ar darbības apjomu un ir paredzēti, lai informētu sabiedrību par darbības mērķiem un ES atbalstu darbībai. (e)  to, ka pieteikumos ir jāsniedz priekšlikumi par saziņas pasākumiem, kas ir samērīgi ar darbības apjomu un ir paredzēti, lai informētu sabiedrību par darbības mērķiem un ES atbalstu darbībai. 3.2.  Saņēmēju informēšanas pasākumi 3.2.  Saņēmēju informēšanas pasākumi Vadošā iestāde informē saņēmējus par to, ka finansējuma pieņemšana nozīmē piekrišanu to iekļaušanai darbību sarakstā, ko publicē saskaņā ar 120. panta 2. punktu. Vadošā iestāde informē saņēmējus par to, ka finansējuma pieņemšana nozīmē piekrišanu to iekļaušanai darbību sarakstā, ko publicē saskaņā ar 120. panta 2. punktu.