Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (11791/2013 – C7-0238/2013 – 2011/0177(APP))

P7_TA(2013)0455 A7-0389/2013

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2011)0398, kas grozīts ar COM(2012)0388),

–  ņemot vērā projektu Padomes Regulai Nr. 11791/2013 un Padomes 2013. gada 14. novembrī izdarīto kļūdu labojumu tajā (11791/2013 COR 1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu (C7‑0238/2013),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un 81. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu, Reģionālās attīstības komitejas atzinumu un Transporta un tūrisma komitejas vēstuli (A7-0389/2013),

1.  sniedz piekrišanu Padomes regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, projektam, kurš pievienots šai rezolūcijai;

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Komisijas deklarācijas, kas pievienotas šai rezolūcijai;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

1.pielikums

Projekts Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 1311/2013.)

2.pielikums

DEKLARĀCIJAS

Kopīgs paziņojums par pašu resursiem

1.  Saskaņā ar LESD 311. pantu Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku; minētajā pantā arī noteikts, ka, neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem; LESD 311. panta trešajā ievilkumā ir paredzēts, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, vienprātīgi pieņem lēmumu attiecībā uz pašas resursu sistēmu un ka šajā kontekstā Padome var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju.

2.  Pamatojoties uz to, Komisija 2011. gada jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu kopumu, lai reformētu Savienības pašu resursu sistēmu. Eiropadome 7. un 8. februāra sanāksmē vienojās, ka pašu resursu mehānisma pamatā vajadzētu būt vispārējiem mērķiem – vienkāršībai, pārredzamībai un vienlīdzībai. Turklāt Eiropadome arī aicināja Padomi turpināt darbu ar Komisijas priekšlikumu par jauniem pašu resursiem, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā finanšu darījuma nodokļa jomā, izskatīt jautājumu, vai tas nevarētu kļūt par pamatu jauniem ES budžeta pašu resursiem.

3.  Pašu resursu jautājumā ir jāveic turpmāks darbs. Šajā nolūkā tiks sasaukta augsta līmeņa grupa, kurā būs trīs iestāžu iecelti dalībnieki. Tā ņems vērā visu esošo vai turpmāko ieguldījumu, ko var dot trīs Eiropas iestādes un valstu parlamenti. Tai vajadzētu izmantot attiecīgas ekspertu zināšanas, tostarp valsts budžeta un fiskālo iestāžu, kā arī neatkarīgu ekspertu zināšanas.

4.  Šī grupa veiks pašu resursu sistēmas vispārēju pārskatīšanu, vadoties pēc vienkāršības, pārredzamības, vienlīdzības un demokrātiskās pārskatatbildības vispārējiem mērķiem. Pirmais novērtējums būs pieejams 2014. gada beigās. Šī darba virzību izvērtēs politiskā līmeņa sanāksmēs, ko regulāri rīkos vismaz reizi pusgadā.

5.  Lai novērtētu šī darba iznākumu, valstu parlamentus 2016. gadā aicinās uz iestāžu konferenci.

6.  Pamatojoties uz minētā darba rezultātiem, Komisija izvērtēs, vai jaunas pašu resursu ierosmes ir piemērotas. Šo izvērtējumu veiks paralēli Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) regulas 1.a pantā minētajai pārskatīšanai, ņemot vērā iespējamas reformas, ko varētu apsvērt attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmas laikposmu.

Kopīgs paziņojums par publisko izdevumu efektivitātes uzlabojumiem jautājumos, uz kuriem attiecas ES rīcība

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas sadarboties ar mērķi gūt izmaksu ietaupījumus un panākt labāku valsts un Eiropas līmeņu sinerģiju, lai jautājumos, uz kuriem attiecas ES rīcība, uzlabotu publisko izdevumu efektivitāti. Šajā nolūkā iestādes veidā, ko tās uzskata par vispiemērotāko, izmantos inter alia paraugprakses zināšanas, informācijas apmaiņu, kā arī pieejamu neatkarīgu novērtējumu. Pieejamos rezultātus vajadzētu izmantot par vienu no pamatiem Komisijas priekšlikumam par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

Kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka ikgadējās budžeta procedūrās, ko piemēro 2014. –2020. gada daudzgadu finanšu shēmai, pienācīgi tiks iekļauti dzimumu līdztiesības elementi, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējā finanšu shēma veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu (un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai).

Kopīgs paziņojums par 15. pantu Padomes Regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. Gadam<BR>(iepriekšējā piezīme par 9.f pantu, kas izklāstīta dokumentā 11655/13)

Iestādes vienojas summu, kas minēta 15. pantā Padomes Regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, izmantot šādi: EUR 2143 miljonus piešķirt Jaunatnes nodarbinātības ierosmei, EUR 200 miljonus – pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”, EUR 150 miljonus – programmai Erasmus un EUR 50 miljonus – programmai COSME.

Eiropas Komisijas paziņojums par valstu pārvaldības deklarācijām

Savā 2013. gada 17. aprīļa rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlaments lūdza izveidot veidlapu valsts pārvaldības deklarācijām, kuras izdod dalībvalstis attiecīgajā politiskajā līmenī. Komisija ir gatava izskatīt šo lūgumu un vēlas aicināt Eiropas Parlamentu un Padomi piedalīties darba grupā, lai līdz šā gada beigām sniegtu ieteikumus.

Eiropas Komisijas paziņojums par pārskatu/pārskatīšanu

Attiecībā uz DFS regulas 1.a panta noteikumiem, ņemot vērā pārskatīšanas rezultātu, Komisija apstiprina savu ieceri iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pārskatītu DFS regulu. Šajā sakarā tā jo īpaši uzmanību pievērsīs maksājumu vispārējās rezerves darbībai, lai nodrošinātu, ka visa perioda laikā joprojām ir pieejams kopējais maksājumu maksimālais apjoms. Tā arī izskatīs, kādas ir saistību vispārējās rezerves attīstības tendences. Komisija arī ņems vērā programmas „Apvārsnis 2020” īpašās prasības. Komisija arī izskatīs iespēju saskaņot savus priekšlikumus nākamajai DFS ar iestāžu politiskajiem cikliem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0360. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0078. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0304.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra lēmums par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību noslēgšanu (2011/2152(ACI))

P7_TA(2013)0456 A7-0337/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību projektu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310., 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. februārī pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

–  ņemot vērā tā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 28. jūnijā pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

–  ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 127. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0337/2013),

A.  tā kā Eiropas Parlaments, Padomes Īrijas prezidentūra un Komisija 2013. gada 27. jūnijā augstākajā politiskajā līmenī panāca vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam un jaunu Iestāžu nolīgumu;

B.  tā kā pirmo reizi tika izmantoti Lisabonas līgumā ir paredzētie jaunie noteikumi, kas attiecas uz DFS, īpaši attiecībā uz lielāku Eiropas Parlamentam piešķirto lomu un prerogatīvām;

C.  tā kā saistībā ar DFS ir jāpieņem iestāžu nolīgums budžeta disciplīnas piemērošanai un ikgadējās budžeta disciplīnas darbības uzlabošanai, kā arī iestāžu sadarbības budžeta jautājumos uzlabošanai,

1.  pieņem politisko vienošanos, kas panākta par DSF 2014.–2020. gadam un par jauno Iestāžu nolīgumu; pauž apņēmību turpmākajās budžeta procedūrās pilnībā izmantot jaunizveidotos instrumentus, it īpaši attiecībā uz elastību;

2.   uzsver, ka garais un smagais sarunu process kā Padomē, tā starp iestādēm un tā iznākums nav ļāvis apmierinoši piemērot jaunos DSF noteikumus, kas paredzēti Lisabonas līgumā, īpaši tos noteikumus, kas paredz piešķirt Eiropas Parlamentam lielāku lomu un prerogatīvas;

3.  nosoda Padomes sarunu stratēģiju, proti, to, ka sarunās iesaistītās puses ierobežoja Eiropadomes 2013. gada 8. februāra secinājumi jautājumos, uz kuriem attiecās parastā likumdošanas procedūra, piemēram, detalizētiem līdzekļu piešķiršanas kritērijiem, līdzekļu sadalījumu pa programmām vai saņēmējiem, un diskrecionāriem finanšu piešķīrumiem, ar ko pielāgo summas, kuras dalībvalstis saņem no Savienības budžeta, tādējādi abas likumdevējas iestādes nevarēja pienācīgi veikt sarunas;

4.  turklāt pauž nožēlu, ka pāris pēdējos gados notikusī biežā saziņa starp tā delegāciju un secīgajām Padomes prezidentūrām un daudzās šajā sakarībā rīkotās sanāksmes nav ietekmējušas ne sarunu garu, grafiku vai saturu, ne Padomes nostāju, tostarp nepieciešamību nošķirt ar vienošanos par DFS saistītos likumdošanas aspektus no budžeta aspektiem;

5.  secina — lai atvieglotu DFS pieņemšanu, nākotnē saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu būtu jānosaka alternatīva darba procedūra, nodrošinot to, ka pilnībā tiek ievērotas LESD noteiktās Parlamenta likumdošanas un budžeta pilnvaras, ka Padome faktiski ved sarunas arī par jebkādām ar DFS saistītām programmu juridiskā pamata daļām un ka Eiropadome atturas no darbošanās likumdevēja statusā, tādējādi pārkāpjot LESD noteikumus;

6.  prasa Budžeta komitejai sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju labu laiku pirms 2016. gada pēcvēlēšanu pārskatīšanas izdarīt nepieciešamos secinājumus un nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem par šādu sarunu kārtību, lai nodrošinātu demokrātisku un pārredzamu visu budžeta sagatavošanas procesu.

7.  apstiprina pievienotā nolīguma slēgšanu;

8.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt nolīgumu kopā ar Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem un organizēt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam informēšanas nolūkā šo lēmumu kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst Iestāžu nolīgumam kā tas, kas tika publicēts OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.)

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0360. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0078. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0304.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2013. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 7/2013 projektu, III iedaļa – Komisija (14180/2013 – C7-0350/2013 – 2013/2160(BUD))

P7_TA(2013)0457 A7-0367/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2012. gada 12. decembrī(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(4),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 7/2013 projektu, ko Komisija pieņēma 2013. gada 25. jūlijā (COM(2013)0557),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 7/2013 projektu, ko Padome pieņēma 2013. gada 7. oktobrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2013. gada 14. oktobrī (14180/2013 – C7-0350/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0367/2013),

A.  tā kā 2013. finanšu gada budžeta grozījuma projekts Nr. 7 2013. gadam (BGP 7/2013) paredz saistību apropriāciju palielināšanu par EUR 150 miljoniem daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1.b izdevumu apakškategorijā, lai risinātu atsevišķus jautājumus saistībā ar rezultātiem, kas panākti sarunās par 2014.–2020. gada DFS, kuri skar Franciju, Itāliju un Spāniju;

B.  tā kā šiem papildu piešķīrumiem būtu jāveicina konkrētu problēmu risināšana, kuras saistītas ar bezdarbu, it īpaši jauniešu bezdarbu, kā arī nabadzību un sociālo atstumtību minētajās dalībvalstīs;

C.  tā kā Komisija uzskata, ka vispiemērotākais veids, kā palīdzēt minētajām dalībvalstīm, ir Eiropas Sociālā fonda (EFS) līdzekļu palielināšana;

D.  tā kā saistību apropriāciju palielinājums par EUR 150 miljoniem tiks segts no 1.b izdevumu apakškategorijas rezerves (EUR 16 miljonu apmērā) — nepārsniedzot šīs izdevumu kategorijas maksimālo apjomu — un izmantojot šim īpašajam nolūkam paredzēto elastības instrumentu (EUR 134 miljonu apmērā),

1.  pieņem zināšanai to, ka Komisijas 2013. gada 25. jūlijā iesniegtais BGP 7/2013 paredz saistību apropriāciju palielināšanu par EUR 150 miljoniem DFS 1.b izdevumu apakškategorijā, lai risinātu atsevišķus jautājumus saistībā ar rezultātiem, kas panākti Eiropadomes sarunās par 2014.–2020. gada DFS, kuri skar Franciju, Itāliju un Spāniju;

2.  atbalsta Komisijas priekšlikumu šo papildu piešķīrumu izmantot jau apstiprinātajām ESF programmām attiecīgajās dalībvalstīs, lai risinātu konkrētās problēmas, kas saistītas ar bezdarbu, it īpaši jauniešu bezdarbu, un sociālo atstumtību; sagaida, ka Komisija Parlamentam savlaicīgi ziņos par konkrētajiem pasākumiem un darbībām, kas tiks finansētas ar šo piešķīruma palīdzību;

3.  turklāt atzīmē, ka tiks mobilizēti vēl EUR 150 miljoni, galvenokārt izmantojot elastības instrumentu;

4.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 7/2013 projektu;

5.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 7/2013 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 66, 8.3.2013. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (4) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2013. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projektu, III iedaļa – Komisija (14871/2013 – C7-0387/2013 – 2013/2227(BUD))

P7_TA(2013)0458 A7-0371/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2012. gada 12. decembrī(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(4),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projektu, ko Komisija pieņēma 2013. gada 25. septembrī (COM(2013)0669),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projektu, ko Padome pieņēma 2013. gada 30. oktobrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2013. gada 31. oktobrī (14871/2013 – C7-0387/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0371/2013),

A.  tā kā budžeta grozījuma projekts Nr. 8 2013. gadam (BGP 8/2013) paredz maksājumu apropriāciju palielināšanu par EUR 3,9 miljardiem daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1.a, 1.b, 2., 3.a un 3.b un 4. izdevumu (apakš)kategorijā, lai līdz gada beigām apmierinātu vēl nenodrošinātās vajadzības tā, lai varētu izpildīt gan iepriekšējās, gan pašreizējās saistības un varētu izvairīties no soda naudas maksāšanas un lai saņēmēji varētu saņemt līdzekļus, kas tiem paredzēti saskaņā ar Savienības politikas virzieniem, kuriem Parlaments un Padome iepriekšējo gadu budžetos ir apstiprinājuši attiecīgās saistību apropriāciju summas;

B.  tā kā pieprasītās papildu apropriācijas samazinās nenokārtoto saistību apmēru, kā arī risku, ka uz 2014. gadu varētu tikt pārnesti nesamaksāti rēķini par neierasti lielām summām;

C.  tā kā BGP 8/2013, ar ko atjaunina BGP 2/2013, tika iesniegts Komisijai 2013. gada martā par summu EUR 11,2 miljardu apmērā, un budžeta lēmējinstitūcija 2013. gada septembrī to apstiprināja tikai daļēji — par EUR 7,3 miljardiem;

D.  tā kā kohēzijas politikai (2007–2013) paredzēto maksājumu pieprasījumi EUR 16,2 miljardu apmērā, kas nebija izpildīti 2012. gada beigās, bija jāpārnes uz 2013. gadu, tādējādi 2013. gada budžetā samazinot maksājumus, kas pieejami 2013. gada vajadzību segšanai; tā kā, pieņemot, ka BGP 8/2013 tiks pieņemts pilnībā, minētajai summai 2013. gada beigās būtu jāsasniedz EUR 20 miljardi;

E.  tā kā 2013. gada 27. jūnijā augstākajā politiskajā līmenī panāktā vienošanās starp Parlamentu, Padomes prezidentūru un Komisiju par DFS 2014.–2020. gadam ietver Padomes politisku apņemšanos veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienības 2013. gada saistības tiek pilnībā izpildītas, oficiāli pieņemt BGP 2/2013 EUR 7,3 miljardu apmērā un nekavējoties pieņemt nākamo budžeta grozījumu, kuru Komisija ierosināja rudens sākumā, lai nepieļautu nekādu pamtoto maksājumu apropriāciju trūkumu;

F.  tā kā saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 2. punktu Komisija, pārskatot maksājumu vajadzības gada beigās, ir izskatījusi iekšējās pārdales iespējas un ierosinājusi pārdalīt EUR 509,8 miljonus, veicot t. s. „vispārējo pārvietošanu”;

G.  tā kā Parlaments 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā nākamā budžeta grozījuma projekta pieņemšanu, kas Padomei jāveic rudens sākumā, saista ar DFS regulas vai 2014. gada budžeta pieņemšanu,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2013. gada 25. septembrī iesniedza BGP 8/2013, kas paredz maksājumu apropriāciju palielināšanu par EUR 3,9 miljardiem DFS 1.a, 1.b, 2., 3.a, 3.b un 4. izdevumu (apakš)kategorijā, lai sasniegtu jau BGP 2/2013 ierosināto kopējo apmēru; uzsver, ka, pieņemot BGP 8/2013 pilnā apmērā, tiks sasniegts maksimālais maksājumu apjoms;

2.  atgādina, ka BGP 8/2013 saskaņā ar saistībām, ko visas trīs iestādes uzņēmušās iepriekš, ir BGP 2/2013 summas otrā daļa, kura ir minimālā summa, kas nepieciešama, lai līdz 2013. gada beigām izpildītu Savienības juridiskās saistības un iepriekšējās saistības, lai izvairītos no nepieciešamības maksāt sodanaudu un samazinātu nenokārtoto saistību apmēru;

3.  uzskata — kā to atkārtoti norādījusi Komisija — ka BGP 8/2013 pieņemšana pilnā apmērā ļaus Savienībai pilnībā nokārtot savas saistības līdz 2013. gada beigām; tomēr pauž bažas par to, ka, neraugoties uz maksājumu vispārējo palielinājumu par EUR 11,2 miljardiem (BGP 2/2013 un BGP 8/2013), vēl joprojām tiek lēsts, ka uz nākamo gadu būs jāpārnes ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām saistītie maksājumu pieprasījumi lielā apmērā (EUR 20 miljardi), kā to atzina Komisija pēdējā iestāžu sanāksmē par maksājumiem, kas notika 2013. gada 26. septembrī; uzsver, ka stāvoklis ir kritisks arī attiecībā uz citām programmām, kas neietilpst 1.b izdevumu apakškategorijā;

4.  atgādina — tas, ka Padomei ir jāpieņem BGP 8/2013, ir daļa no politiskās vienošanās par 2014.–2020. gada DFS un tādēļ ir izpildīts tikai viens no trijiem nosacījumiem tam, lai Parlaments sniegtu piekrišanu attiecībā uz DFS regulu, kā izklāstīts tā 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā;

5.  piekrīt Padomes izdarītajam samazinājumam EUR 14,8 miljonu apmērā tikai tāpēc, ka šī summa papildinās BGP 2/2013 sākotnējo summu — EUR 11,2 miljardus; šajā sakarībā uzsver, ka tas saglabā savu principiālo nostāju, ka īpašie instrumenti, tādi kā ES Solidaritātes fonds, būtu jāfinansē, izmantojot jaunas apropriācijas — gan saistību, gan maksājumu apropriācijas, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus;

6.  atgādina, ka Padomes nostāja, kas sagatavota saskaņā ar LESD 314. panta 3. punktu, ir provizorisks akts, kas ir spēkā no tā pieņemšanas dienas; dara zināmu, ka Parlaments Padomes nostāju attiecībā uz BGP 8/2013, kuru Padomes priekšsēdētājs tam iesniedza 2013. gada 31. oktobrī, uzskata par spēkā esošu LESD 314. panta 3. un 4. punkta piemērošanas nolūkā, sākot no tās pieņemšanas dienas, proti, 2013. gada 30. oktobra; noraida un neņem vērā pievienotajā „lēmumā” iekļauto klauzulu, ar ko Padome savas nostājas attiecībā uz BGP 8/2013 spēkā esamību saista ar nosacījumu, ka Parlamentam ir jāapstiprina vienošanās par 2014.–2020. gada DFS un Padomes nostāja attiecībā uz BGP 9/2013;

7.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 8/2013 projektu;

8.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 8/2013 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 66, 8.3.2013. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (4) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2013/004 ES/Comunidad Valenciana — būvmateriāli) (COM(2013)0635 – C7-0269/2013 – 2013/2192(BUD))

P7_TA(2013)0459 A7-0341/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0635 – C7-0269/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā paredzēto trīspusēju sarunu procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0341/2013),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 31. decembrim, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) piemērošanas joma tika īslaicīgi paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, lēmumu pieņemšanā par EGF izmantošanu pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

D.  tā kā Spānija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2013/004 ES/Comunidad Valenciana, lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 630 darbinieku atlaišanas 140 uzņēmumos, kuri darbojas NUTS II reģionā Valensijas apgabalā, pārskata periodā no 2012. gada 14. jūnija līdz 2013. gada 14. martam, prasot piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus 300 atlaistajiem darbiniekiem;

E.  tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 2. panta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Spānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.  norāda, ka Spānijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2013. gada 22. maijā un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2013. gada 16. septembrī; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana notikusi ātri — četru mēnešu laikā;

3.  norāda, ka krīze ir nopietni skārusi Valensijas apgabalu un ka 2013. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis tajā sasniedza 29,19 %; atzinīgi vērtē to, ka reģions kārtējo reizi izmanto EGF palīdzību, lai risinātu ar augsto bezdarba līmeni saistīto problēmu;

4.  atzinīgi vērtē Valensijas apgabala spēju iesniegt pieteikumu EGF un izmantot to, lai risinātu problēmas savā darba tirgū, kuram ir raksturīgs liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars; šajā sakarībā atgādina, ka Valensijas apgabals ir prasījis EGF palīdzību jau četras reizes saistībā ar stāvokli tekstilizstrādājumu, keramikas un dabīgā akmens, kā arī būvniecības nozarē(3),

5.  uzskata, ka darbinieku atlaišana 140 uzņēmumos, kas nodarbojas ar ražošanu NUTS II reģionā Valensijas apgabalā (ES52), ir saistīta ar pasaules tirdzniecības modeļu lielām strukturālām izmaiņām, kuru rezultātā pieauga nemetālisko minerālu izstrādājumu imports Savienībā un samazinājās Savienības daļa šo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā pasaules mērogā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Spānijas iestādes, vēloties pēc iespējas ātrāk palīdzēt darbiniekiem, individualizēto pasākumu īstenošanu nolēma sākt 2013. gada 22. augustā — labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

7.  norāda uz Spānijas iestāžu sniegto informāciju, ka saskaņā ar to aplēsēm, kas pamatojas uz iepriekšējiem pieteikumiem EGF atbalsta saņemšanai, no visiem darba ņēmējiem, kuriem paredzēts EGF atbalsts, attiecīgajos pasākumos vēlēsies piedalīties tikai 300 personas; aicina Spānijas iestādes izmantot visu EGF sniegtās palīdzības potenciālu, jo īpaši, lai paaugstinātu kvalifikāciju darba ņēmējiem ar pamatizglītību, kas veido 74,4 % no darba ņēmējiem, kuriem paredzēti pasākumi;

8.  norāda, ka līdzfinansējamo individualizēto pakalpojumu saskaņotajā kopumā ir ietverti pasākumi 300 darbinieku atkārtotai iekļaušanai darba tirgū, piemēram, profilu veidošana, profesionālā orientācija, konsultācijas, apmācība, palīdzība intensīvā darba meklēšanā, atbalsts uzņēmējdarbībai, kā arī tādus stimulus kā darba iespēju meklēšana, transporta izdevumu daļēja kompensācija, pārcelšana un atbalsts uzņēmuma izveidē;

9.  norāda, ka saskaņotajā pasākumu kopumā ir iekļauti finansiāli stimuli darba meklēšanai (vienreizējs maksājums EUR 300 apmērā), ieguldījums ceļa izdevumos (līdz EUR 400), pārcelšanās stimuls (līdz EUR 700); atzinīgi vērtē to, ka kopējais finansiālo stimulu apmērs ir ierobežots un lielākā daļa līdzekļu ir paredzēta apmācībai, konsultācijām, palīdzībai darba meklēšanā un uzņēmējdarbības sākšanas atbalstam;

10.  atzinīgi vērtē to, ka, izstrādājot saskaņoto EGF pasākumu kopumu, vietējā līmenī notika apspriešanās ar sociālajiem partneriem un jo īpaši arodbiedrībām (UGT-PV, CCOO-PV) un bezpeļņas organizāciju FESMAC, kā arī to, ka EGF izmantošanas dažādos posmos un attiecībā uz piekļuvi EGF līdzekļiem tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un nediskriminēšanas princips;

11.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darbinieku profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; sagaida, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

12.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņotajā pakalpojumu kopumā ir iekļauta arodapmācība, kas vērsta uz nozarēm, kurās jau pastāv vai var rasties darba iespējas, un kvalifikācijas paaugstināšana, kas izstrādāta atbilstīgi turpmākajām ražotāju vajadzībām nozarē, kurā pašlaik ir vērojama darbinieku skaita samazināšana;

13.  norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kuru paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver — Spānijas iestādes ir apstiprinājušas, ka darbības, kas tiesīgas saņemt atbalstu, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā tiktu ievēroti spēkā esošie noteikumi un novērsta iespējamība, ka Savienības finansētus pakalpojumus sniedz divreiz;

14.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai pilnveidotu ar procedūru saistītos noteikumus, kas varētu nodrošināt ātrāku EGF izmantošanu; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu, lai tā savu novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtu kopā ar priekšlikumu EGF izmantošanai; pauž cerību, ka jaunajā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda regulā (2014–2020) procedūra tiks vēl vairāk uzlabota un ka tiks palielināta EGF efektivitāte, pārredzamība un atpazīstamība;

15.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai, lai līdzfinansētu aktīvus darba tirgus pasākumus, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

16.  atzinīgi vērtē Padomē panākto vienošanos par to, ka EGF regulā 2014.–2020. gadam tiek no jauna iekļauts ar krīzi saistīts kritērijs, kas ļauj sniegt finansiālu atbalstu ne vien tiem darbiniekiem, kuri atlaisti saistībā ar izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, bet arī tiem, kuru atlaišana ir pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts;

17.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

18.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2013/004 ES/Comunidad Valenciana — būvmateriāli)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2013/708/ES.)

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. (3) Pieteikumi EGF/2009/0014 ES/Comunidad Valenciana; EGF/2010/005 ES/Comunidad Valenciana un EGF/2010/009 ES/Comunidad Valenciana, EGF/2011/006 ES/Comunidad Valenciana — ēku būvniecība.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (COM(2011)0788 – C7-0436/2011 – 2011/0371(COD))

P7_TA(2013)0460 A7-0405/2012

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0788),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0436/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 29. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 4. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 24. oktobra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7–0405/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 19. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1288/2013.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 154. lpp. (2) OV C 225, 27.7.2012., 200. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (COM(2011)0785 – C7-0435/2011 – 2011/0370(COD))

P7_TA(2013)0461 A7-0011/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0785),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 166. panta 4. punktu, 167. panta 5. punktu un 173. panta 3.punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0435/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 18. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 16. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0011/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 19. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1295/2013.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 35. lpp. (2) OV C 277, 13.9.2012., 156. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem” (12557/2013 – C7-0307/2013 – 2011/0436(APP))

P7_TA(2013)0462 A7-0424/2012

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (12557/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C7-0307/2013),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punktu un 37. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0424/2012),

1.  sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;

2.  apstiprina paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta paziņojums

Eiropas Parlaments atkārtoti pauž pārliecību par to, ka šajā regulā ietvertie mērķi attiecas arī uz kultūru un vēsturi atbilstīgi LESD 167. pantam. Tādēļ šim dokumentam vajadzēja piemērot divkāršu juridisku pamatu, paredzot parastās likumdošanas procedūras izmantošanu. Vēlme izvairīties no pilnīga procedurālā strupceļa, kas attiecīgi aizkavētu programmas stāšanos spēkā, bija vienīgais iemesls, kādēļ Eiropas Parlaments atteicās no savas nostājas par divkāršu juridisko pamatu un attiecīgi prasības par koplēmuma procedūras izmantošanu, akceptējot to, ka saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, kura pamatā ir LESD 352. pants, tiek izmantota piekrišanas procedūra. Eiropas Parlaments vērš uzmanību uz to, ka ir apņēmies nepieļaut šādas situācijas atkārtošanos.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665/3 – C7-0374/2011 – 2011/0302(COD))

P7_TA(2013)0463 A7-0021/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0665/3),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0374/2011),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 10. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas kopīgās apspriedes atbilstīgi Reglamenta 51. pantam,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0021/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 19. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1316/2013.)

(1) OV C 143, 22.5.2012., 116. lpp. (2) OV C 277, 13.9.2012., 125. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (COM(2011)0650/3 – C7-0375/2012 – 2011/0294(COD))

P7_TA(2013)0464 A7-0012/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0650/3),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0375/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 3. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 12. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0012/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 19. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1315/2013.)

(1) OV C 143, 22.5.2012., 130. lpp. (2) OV C 225, 27.7.2012., 150. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza konkrētus leģislatīvos aktus lauksaimniecības un zivsaimniecības statistikas jomā (COM(2012)0724 – C7-0397/2012 – 2012/0343(COD))

P7_TA(2013)0465 A7-0148/2013

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0724),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0397/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Spānijas Deputātu kongress un Spānijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 6. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7–0148/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 19. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko groza konkrētus leģislatīvos aktus lauksaimniecības un zivsaimniecības statistikas jomā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1350/2013.)

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (07917/2013 – C7-0180/2013 – 2013/0086(NLE))

P7_TA(2013)0466 A7-0339/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07917/2013),

–  ņemot vērā protokola projektu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (07918/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C7–0180/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0339/2013),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu 25. un 26. panta grozījumu (12713/2013 – C7-0304/2013 – 2013/0127(NLE))

P7_TA(2013)0467 A7-0356/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12713/2013),

–  ņemot vērā Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu 25. un 26. panta grozījumu (12713/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7–0304/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A7-0356/2013),

1.  piekrīt ANO/EEK Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu 25. un 26. panta grozījuma pieņemšanai Eiropas Savienības vārdā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par papildu pētniecības programmas pieņemšanu ITER projektam (2014.–2018. gadam) (COM(2011)0931 – C7-0032/2012 – 2011/0460(NLE))

P7_TA(2013)0468 A7-0211/2013

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0931),

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 7. pantu,

–  ņemot vērā Padomes pieprasījumu sniegt atzinumu (C7-0032/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0211/2013),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu Eiropas Parlaments joprojām nav viens no likumdevējiem,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums -1. apsvērums (jauns) (-1) No jauna tiek apstiprinātas Eiropas Savienības saistības, ko tā uzņēmusies Nolīgumā par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai1 (“ITER nolīgums”). __________________ 1 OV L 358, 16.12.2006., 62. lpp. Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 1.apsvērums (1)  Eiropas Atomenerģijas kopiena (“Euratom”), Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Korejas Republika, Krievijas Federācija un Amerikas Savienotās Valstis 2006. gada 21. novembrī parakstīja Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai (turpmāk “ITER nolīgumu”). Ar ITER nolīgumu izveido ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizāciju (turpmāk “ITER organizācija”), kas ir pilnībā atbildīga par ITER iekārtu celtniecību, izmantošanu un darbības pārtraukšanu. (1)  Eiropas Atomenerģijas kopiena (“Euratom”), Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Korejas Republika, Krievijas Federācija un Amerikas Savienotās Valstis 2006. gada 21. novembrī parakstīja ITER nolīgumu. Ar ITER nolīgumu izveido ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizāciju (turpmāk “ITER organizācija”), kas ir pilnībā atbildīga par ITER iekārtu celtniecību, izmantošanu un darbības pārtraukšanu. Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 3.apsvērums (3)  To sarunu ietvaros, kuru mērķis bija panākt citu ITER iesaistīto personu atbalstu, lai ITER noteiktu atrašanās vietu Eiropā, 2007. gadā Eiropas Atomenerģijas kopiena un Japānas valdība noslēdza nolīgumu par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā, paredzot papildu kopīgus pētījumus kodoltermiskās sintēzes jomā Japānas teritorijā, lai nodrošinātu ātru ITER augstas veiktspējas darbības uzsākšanu. Plašākas pieejas pasākumus un citus ar ITER saistītus pasākumus veic ar Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām starpniecību. Plašākas pieejas pasākumu finansējumu galvenokārt nodrošina atsevišķu Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām locekļu ieguldījums “natūrā”, bet pārējo Euratom iemaksu daļu sedz no Euratom budžeta. (3)  To sarunu ietvaros, kuru mērķis bija panākt citu ITER iesaistīto personu atbalstu, lai ITER noteiktu atrašanās vietu Eiropā, 2007. gadā Eiropas Atomenerģijas kopiena un Japānas valdība noslēdza nolīgumu par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā, paredzot papildu kopīgus pētījumus kodoltermiskās sintēzes jomā Japānas teritorijā, lai nodrošinātu ātru ITER augstas veiktspējas darbības uzsākšanu. Plašākas pieejas pasākumus un citus ar ITER saistītus pasākumus veic ar Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām starpniecību. Plašākas pieejas pasākumu finansējumu galvenokārt nodrošina atsevišķu Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām locekļu ieguldījums “natūrā”, bet pārējo Euratom iemaksu daļu sedz no Euratom budžeta. Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgumā (EFDA) — kodolsintēzes enerģētikas īstenošanas plānā, ko noslēdza 2012. gadā, ir konstatēts, ka līdz ITER darbības sākuma dienai ir pastāvīgi finansiāli jāatbalsta galvenie projekti un pētniecības un izstrādes darbības galvenajās jomās, lai atrisinātu kodolsintēzes enerģētikas īstenošanas zinātniskās un tehnoloģiskās problēmas. Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 5.apsvērums (5)  Komisija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” ierosināja pēc 2013. gada finansēt ITER projektu ārpus daudzgadu finanšu shēmas. Tāpēc ITER papildu pētniecības programma būtu jāsagatavo laikposmam no 2014. līdz 2018. gadam. (5)  Ar ITER projektu būtu jānostiprina ES vadošā loma kodolsintēzes jomā, laikus sasniedzot plānotos būvniecības un ekspluatācijas mērķus. Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 6.apsvērums (6)  ITER projekta papildu pētniecības programma būtu jāfinansē, izmantojot ES dalībvalstu iemaksas, balstoties uz katras dalībvalsts nacionālajam kopienākumam (NKI) piemēroto pieprasījuma likmi, kas noteikta NKI pašu resursu maksājuma aprēķināšanai Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Šīs iemaksas veic Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un tās piešķir šai programmai. Trešām valstīm, kas ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumu vadāmās kodolsintēzes jomā, saistot savas attiecīgās pētījumu programmas ar Euratom programmām, arī būtu jānodrošina iespēja ieguldīt programmā. (6)  Neraugoties uz izmaksu ierobežošanas pasākumiem, kurus būtu jāturpina īstenot, arī turpmāk ITER projekta izmaksas var pārniegt plānoto apjomu projekta zinātniskā rakstura, plašā mēroga un tehnoloģiskā riska dēļ. Izdevumiem, kas pārsniedz 2. pantā noteikto maksimālo apjomu, nevajadzētu ietekmēt pārējos projektus, kuri tiek finansēti no ES budžeta, jo īpaši tos, kas iekļauti pētniecības nozares budžeta 1.A kategorijā (“Apvārsnis 2020”), un atbilstīgā gadījumā maksimālā apjoma pārsnieguma finansēšanai būtu jāizmanto papildu resursi. Trešām valstīm, kas ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumu vadāmās kodolsintēzes jomā, saistot savas attiecīgās pētījumu programmas ar Euratom programmām, arī būtu jānodrošina iespēja ieguldīt papildu pētniecības programmā. Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 7.aapsvērums (jauns) (7a)  Eiropas Parlamenta un Padomei būtu jāvienojas, ka ir jāizvairās no tādu neizpildītu maksājumu atlikšanas vai to saistību pārjaunošanas, kuri saistīti ar ITER projektu, un abām iestādēm būtu jāapņemas kopīgi darboties, lai izvairītos no šādas situācijas. Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 8.aapsvērums (jauns) (8a)  Saskaņā ar 2012. gada EFDA kodolsintēzes plānā ierosinātajām prioritātēm enerģētikas pārejā lielākā nozīme būtu jāpiešķir Joint European Torus (JET) projektam. Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1. daļa Saskaņā ar 3. pantu Programmu finansē ar iemaksu, kas nepārsniedz EUR 2,573 miljonus (pašreizējā vērtībā). Programmu finansē ar iemaksu, kas nepārsniedz EUR 2573 miljonus (pašreizējā vērtībā) un kas ir papildu finansējums daudzgadu finanšu shēmā (DFS) noteiktajam maksimālajam apjomam, proti, ārpus 1.a kategorijas un papildus programmas “Apvārsnis 2020”, Euratom pamatprogrammas vai cituES programmu budžetam, vienlaikus pilnībā saglabājot abu budžeta lēmējiestāžu pilnvaras. Tādā veidā programmas finansējumam pietiktu finanšu resursu, lai ES varētu īstenot programmu, vienlaikus arī DFS nosakot maksimālo apjomu ieguldījumiem no Savienības budžeta laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam. Izdevumi, kas pārsniedz šo maksimālo apjomu, neietekmē budžeta piešķīrumus citiem projektiem, un atbilstīgā gadījumā maksimālā apjoma pārsnieguma finansēšanai izmanto papildu resursus. Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 3. pants Programmu finansē ar dalībvalstu iemaksām, balstoties uz katras dalībvalsts nacionālajam kopienākumam (NKI) piemēroto pieprasījuma likmi, kas noteikta tā NKI pašu resursu maksājuma aprēķināšanai, kurš veicams Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Šīs iemaksas uzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem Programmai atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Jaunās finanšu regulas] XX. pantam. Programmu finansē ar ES pašu resursiem. Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 1. daļa Programmā drīkst dot ieguldījumu arī trešās valstis, kas ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumu vadāmās kodolsintēzes jomā, saistot savas attiecīgās pētījumu programmas ar Euratom programmām (turpmāk “asociētās valstis”). Programmā drīkst dot ieguldījumu trešās valstis, kas ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumu vadāmās kodolsintēzes jomā, saistot savas attiecīgās pētījumu programmas ar Euratom programmām (turpmāk “asociētās valstis”). Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2.a daļa (jauna) Komisija, lai saņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumu, līdz 2016. gada 30. jūnijam Padomei un Parlamentam iesniedz vidusposma ziņojumu par programmas virzību. Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. 1.  Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi vai kļūdas, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. Komisija arī īsteno atbilstīgus pasākumus, nodrošinot pienācīgu riska kontroli un novēršot izmaksu pārsniegšanu. Grozījums Nr. 13 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 2. punkts 2.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri šā lēmuma ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus. 2.   Eiropas Parlamentam, Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri šā lēmuma ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus. Ņemot vērā ITER projekta apjomu un iepriekš konstatētos būtiskos trūkumus, Eiropas Parlamentam kā budžeta lēmējiestādei un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ir jāveic projekta rūpīga pārbaude, un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par programmas norisi, jo īpaši attiecībā uz izmaksām un grafiku. Grozījums Nr. 14 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 3. daļa Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, un līgumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un pārbaudes un apskates uz vietas. Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos, un līgumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un pārbaudes un apskates uz vietas. Revīziju, pārbaužu un klātienes apskašu rezultātus nosūta Eiropas Parlamentam. Grozījums Nr. 15 Lēmuma priekšlikums Pielikums – Zinātniskais un tehnoloģiskais mērķis – 2. daļa Stratēģijas galvenā prioritāte mērķa sasniegšanai ir ITER būvniecība (liela eksperimentāla iekārta, ar ko demonstrēs kodolsintēzes enerģijas zinātniski tehnisko iespējamību), kurai sekos demonstrējumu kodolsintēzes spēkstacijas demonstrējuma būvniecība. Stratēģijas galvenā prioritāte mērķa sasniegšanai ir ITER būvniecība (liela eksperimentāla iekārta, ar ko demonstrēs kodolsintēzes enerģijas zinātniski tehnisko iespējamību), kurai sekos demonstrējumu kodolsintēzes spēkstacijas demonstrējuma būvniecība. Būtu jāņem vērā 2012. gada EFDA kodolsintēzes plānā ierosinātās prioritātes, lai nodrošinātu, ka ITER būs galvenā nozīme enerģētikas pārejā. Grozījums Nr. 16 Lēmuma priekšlikums Pielikums – Zinātniskais un tehnoloģiskais mērķis – 2.a daļa (jauna) Jānodrošina apliecinājums par konkurētspējīgu elektrības ražošanu līdz 2050. gadam. Saistībā ar šo mērķi Komisija regulāri pārskata programmu un katru gadu sagatavo progresa ziņojumu par fizikāliem, tehnoloģiju, budžeta un drošības problēmjautājumiem. Ziņojumā Komisijai papildus darbnepārtrauces plānam, kurā nosaka prioritātes, ņemot vērā ar kodolsintēzes komerciālas izmantošanas mērķiem saistītos ieguvumus, riskus un izmaksas, ir jāsniedz analīze par iespējamo ietekmi uz trim galvenajiem posmiem. Komisijai ir jāapsver iespēja ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai noteiktu riskus un paātrinātu to mazināšanas procesu. Grozījums Nr. 17 Lēmuma priekšlikums Pielikums – Pamatojums – 1. daļa Kodolsintēze ir potenciāli nozīmīgs veids kā tuvākajās desmitgadēs Savienībā īstenot ilgtspējīgu un drošu energoapgādi. Veiksmīga kodolsintēzes pilnveide dotu iespēju izmantot drošu, ilgtspējīgu un videi nekaitīgu enerģiju. Kodolsintēze ir potenciāli nozīmīgs veids kā tuvākajās desmitgadēs Savienībā īstenot ilgtspējīgu un drošu energoapgādi. Veiksmīga kodolsintēzes pilnveide dotu iespēju izmantot drošu, ilgtspējīgu un videi nekaitīgu enerģiju. Kodolsintēzes enerģijas izmantošana ir ne tikai ļoti daudzsološs, bet arī sarežģīti īstenojams mērķis, jo joprojām nav atrisināti fizikālie un inženiertehniskie jautājumi, kas kavē kodolsintēzes iespējamības pierādīšanu. Lai pēc iespējas labāk atrisinātu dažus no šiem sarežģījumiem, ir būtiski svarīgi, ka Savienība veic visu iespējamo, lai atbalstītu un izmantotu centienus saistībā ar (JET) iekārtu, nolūkā pārvarēt zināšanu vai pieredzes trūkumu. Grozījums Nr. 18 Lēmuma priekšlikums Pielikums – Darbības – 2. daļa – a punkts (a)  nodrošināt Euratom ieguldījumu ITER Starptautiskajā Kodolsintēzes enerģētikas organizācijā, tostarp saistībā ar pētniecības un izstrādes pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sagatavotos ITER elementu un ITER virsslāņa pārbaudes moduļu [Test Blanket Modules] iepirkumam; (a)  nodrošināt Euratom ieguldījumu ITER Starptautiskajā Kodolsintēzes enerģētikas organizācijā, tostarp saistībā ar pētniecības un izstrādes pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sagatavotos ITER elementu un ITER virsslāņa pārbaudes moduļu [Test Blanket Modules] iepirkumam, un ieteikt iespējamus programmas pārvaldības uzlabojumus; Grozījums Nr. 19 Lēmuma priekšlikums 1.pielikums – Darbības – 2. daļa – c punkts (c)  pēc vajadzības — veikt citus pasākumus, lai sagatavotos demonstrējumu reaktora un saistīto iekārtu projektēšanai. (c)  pēc vajadzības — veikt citus pasākumus, lai sagatavotos demonstrējumu reaktora un saistīto iekārtu projektēšanai, galvenokārt tos, kas nepieciešami atlikušo DEMO būvniecības un darbības jautājumu pienācīgai risināšanai; tostarp nodrošināt, ka līdz ITER pilnas darbības sākumam tiek turpināta JET ekspluatācija. Jāpopularizē standarta risinājumi, lai tos pēc iespējas atkārtoti izmantotu komerciālu spēkstaciju būvniecībā. Grozījums Nr. 20 Lēmuma priekšlikums Pielikums – Darbības – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  īstenot tādu rūpniecības politiku, kas ir piemērota rūpniecības nozares, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, līdzdalībai, lai veicinātu konkurenci un sagatavotu Eiropas sistēmu kodolsintēzes ērai; Grozījums Nr. 21 Lēmuma priekšlikums 1.pielikums – Darbības – 2. daļa – cb punkts (jauns) (cb)  pēc iespējas plašāk un drīzāk iesaistīt nozari, tostarp specializētos mazos un vidējos uzņēmumus, lai izstrādātu un apstiprinātu uzticamus standarta risinājumus un aprīkojumu; tas palīdzēs programmu īstenot budžeta robežās; Grozījums Nr. 22 Lēmuma priekšlikums 1.pielikums – Darbības – 2. daļa – cc punkts (jauns) (cc)  veicināt prasmīga un pieredzējuša darbaspēka un zinātnieku pieejamību, jo tas ir būtiski, lai kodolsintēzes pasākumi būtu sekmīgi; ITER nostiprināšana būtu jāsaista ar konkrētiem pasākumiem apmācības un izglītības atbalstam kodolzinātnes un tehnoloģiju jomā; Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums 1.pielikums – Darbības – 2. daļa – cd punkts (jauns) (cd)  izstrādāt programmu saziņai ar ES iedzīvotājiem, lai viņus pilnībā informētu par problēmām, riskiem un drošības jautājumiem saistībā ar kodolsintēzi, kā arī, lai šajā sakarā ar viņiem apspriestos. Grozījums Nr. 24 Lēmuma priekšlikums 1.pielikums – Darbības – 4. daļa Fusion for Energy valde katru gadu pieņems lēmumu par detalizētām darba programmām minēto pasākumu īstenošanai. Fusion for Energy valde katru gadu pieņems lēmumu par detalizētām darba programmām minēto pasākumu īstenošanai un tās paziņos Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas programmu „Apvārsnis 2020” (COM(2011)0812 – C7-0009/2012 – 2011/0400(NLE))

P7_TA(2013)0469 A7-0407/2012

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0812),

–  ņemot vērā Euratom līguma 7. pantu,

–  ņemot vērā Padomes pieprasījumu sniegt atzinumu (C7–0009/2012),

–  ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0407/2012),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Euratom līguma 106.a pantu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3.apsvērums (3)  Atbalstot kodolpētniecību, Kopienas pētniecības un mācību programma (turpmāk “Euratom programma”) sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar [..] Regulu (ES) Nr. XX/XXXX (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020”), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību. (3)  Atbalstot kodolpētniecību un izcilību inovācijās, Kopienas pētniecības un mācību programma (turpmāk “Euratom programma”) sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar [..] Regulu (ES) Nr. Nr. .../… (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020”), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību un palīdzēs īstenot Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko (SET) plānu. Turklāt Eiropas Parlamentam būtu jācenšas turpmāk izmantot struktūrfondu līdzekļus kodolpētniecībai un nodrošināt līdzekļu apjoma saskaņošanu ar Kopienas prioritātēm pētniecības jomā, nepārkāpjot izcilības principu. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3.aapsvērums (jauns) (3a)  Trīs vērienīgas Eiropas iniciatīvas sadarbībai kodolzinātnes un kodoltehnoloģiju jomā tika uzsāktas Septītās Euratom pamatprogrammas ietvaros (2007.–2011. gads). Šīs iniciatīvas ir Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platforma (SNETP), Ģeoloģiskās apglabāšanas tehnoloģijas ieviešanas platforma (IGDTP) un Eiropas daudznozaru iniciatīva par nelielām jonizējošā starojuma devām (MELODI). Gan SNETP, gan IGDTP atbilst SET plānā noteiktajiem mērķiem. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 4.apsvērums (4)  Neatkarīgi no kodolenerģijas iespējamās ietekmes uz enerģijas piegādi un ekonomikas attīstību smagas kodolavārijas var apdraudēt cilvēku veselību. Tāpēc Euratom pētniecības un mācību programmā pēc iespējas lielāka uzmanība jāpievērš kodoldrošuma un — attiecīgā gadījumā — kodoldrošības aspektiem. (4)  Neatkarīgi no kodolenerģijas iespējamās ietekmes uz enerģijas piegādi un ekonomikas attīstību smagas kodolavārijas, kodolieroču izplatīšana un ļaunprātīgi nodarījumi, tostarp kodolterorisms, var apdraudēt cilvēku veselību. Tāpēc Euratom programmā pēc iespējas lielāka uzmanība jāpievērš kodoldrošuma un — attiecīgā gadījumā kā daļai no Kopīgā pētniecības centra darbības (JRC) — kodoldrošības aspektiem. Uzmanība būtu jāpievērš arī trešām valstīm, kas robežojas ar Savienību, un kodoldrošuma pārrobežu aspektiem, ar kuriem uzsver Savienības pievienoto vērtību. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4.aapsvērums (jauns) (4a)  Eiropas Ilgtspējīgās kodolrūpniecības iniciatīvas (ESNII) mērķis ir līdz 2040. gadam ieviest ceturtās paaudzes ātro neitronu reaktorus ar slēgtu degvielas ciklu. Tā ietver trīs galvenos projektus: ASTRID prototipa izveide (ar nātriju dzesējams reaktors), ALLEGRO demonstrējuma reaktora izveide (ar gāzi dzesējams reaktors) un MYRRHA tehnoloģijas izmēģinājuma projekts (ar svinu dzesējams reaktors). Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 5.apsvērums (5)  Tā kā visās dalībvalstīs ir kodoliekārtas, vai arī tās izmanto radioaktīvus materiālus (jo īpaši medicīniskiem nolūkiem), Padome 2008. gada 2. decembra secinājumos ir atzinusi, ka pastāvīgi ir nepieciešams apgūt jaunas prasmes kodolenerģijas jomā, jo īpaši nodrošinot atbilstošu izglītību un apmācību, kas saistīta ar pētniecību un tiek koordinēta Eiropas līmenī. (5)  Tā kā visās dalībvalstīs ir kodoliekārtas, vai arī tās izmanto radioaktīvus materiālus (jo īpaši medicīniskiem nolūkiem), Padome 2008. gada 2. decembra secinājumos ir atzinusi, ka pastāvīgi ir nepieciešams apgūt jaunas prasmes kodolenerģijas jomā, jo īpaši nodrošinot atbilstošu izglītību un apmācību, kas saistīta ar pētniecību, kā arī uzlabojot darba apstākļus, ko koordinē Eiropas līmenī. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 6.apsvērums (6)  Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai, Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda, izmantojot Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk “kopuzņēmums “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām””), kas izveidots ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu. Kopuzņēmuma “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām”, tostarp ITER, darbības jāreglamentē, pieņemto atsevišķu leģislatīvu aktu. (6)  Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai, Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda, izmantojot Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk “kopuzņēmums “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām””), kas izveidots ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu. Kopuzņēmuma “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām”, tostarp ITER, darbības jāreglamentē, pieņemot atsevišķu leģislatīvu aktu, kas nodrošinās, ka ITER izmanto daudzgadu finanšu shēmas (DFS) finansējumu, vienlaikus paredzot stingri noteiktu maksimālo summu iemaksām no Savienības budžeta 2014.–2018. gadam. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6.aapsvērums (jauns) (6a)  Lai papildinātu citas Savienības prioritātes turpmākām desmitgadēm, kodolskaldīšanas pētniecības sistēmai ir jāatbalsta Savienības esošie mērķi un priekšlikumi, piemēram, SET plāns un “Enerģētikas ceļvedis 2050”. Šai pamatprogrammai būtu jāatbalsta arī ESNII. Šī sistēma ir jāizmanto arī papildus plašākiem Savienības priekšlikumiem, pēc iespējas sadarbojoties ar trešām valstīm. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7.apsvērums (7)  Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis virzībai uz elektroenerģijas ražošanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pārorientēt Eiropas kodolsintēzes programmu. Būtu vairāk jāpievēršas darbībām, kas atbalsta ITER. Šāda racionalizācija būtu jāveic, neapdraudot Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās. (7)  Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju, un turpināt atbalstīt esošo saistīto projektu un palīgprojektu, piemēram, kopīgā Eiropas tora projekta (JET), pasākumus. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis virzībai uz elektroenerģijas ražošanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pārorientēt Eiropas kodolsintēzes programmu. Būtu vairāk jāpievēršas darbībām, kas atbalsta ITER, tostarp jānodrošina pilnīgs un pārredzams DFS finansējums. Garantējot DFS finansējumu, Kopiena uzņemsies saistības par projekta veiksmīgu darbību ilgtermiņā un nepieļaus projekta izmaksu strauju pieaugumu pēc tam. Saistībā ar šo sistēmu ir svarīgi saglabāt Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 8.apsvērums (8)  Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina sniegt neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas virzienu formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, jo īpaši kodoldrošības un kodoldrošuma pētniecības un mācību jomā. (8)  Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina sniegt neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas un vajadzības gadījumā starptautiskās politikas virzienu formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, jo īpaši kodoldrošības un kodoldrošuma pētniecības un mācību jomā. Tam būtu jānodrošina šāda ieguldījuma atbilstība Savienības iestāžu pieņemtajām pamatnostādnēm, jo īpaši saistībā ar stresa testiem kodolspēkstacijās. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 10.apsvērums (10)  Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, Savienības loma ir visu tās dalībvalstu interesēs izstrādāt satvaru, kas balstītu kopīgus pirmrindas pētījumus, zināšanu radīšanu un zināšanu saglabāšanu saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, īpaši uzsverot drošumu, drošību, radiācijaizsardzību un neizplatīšanu. Tam vajadzīgas neatkarīgas zinātniskas liecības, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts Komisijas Paziņojumā „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība””, kurā Komisija pauda nodomu stiprināt zinātniskos pierādījumus politikas izveidei ar JRC palīdzību. JRC ierosina risināt šo problēmu, koncentrējot savu kodoldrošuma un drošības pētniecību uz Savienības politiskajām prioritātēm. (10)  Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, Savienības loma ir visu tās dalībvalstu interesēs izstrādāt satvaru, kas balstītu kopīgus pirmrindas pētījumus, zināšanu radīšanu un zināšanu saglabāšanu saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, jo īpaši jaunās paaudzes kodolskaldīšanas reaktoriem, īpaši uzsverot drošumu, drošību, radiācijaizsardzību, tostarp nodrošinot labākus darba apstākļus tiem, kas strādā tieši ar kodolmateriāliem, kodolmateriālu ekspluatācijas pārtraukšanu un neizplatīšanu. Tam vajadzīgas neatkarīgas zinātniskas liecības, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts Komisijas Paziņojumā „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība””, kurā Komisija pauda nodomu stiprināt zinātniskos pierādījumus politikas izveidei ar JRC palīdzību. JRC ierosina risināt šo problēmu, koncentrējot savu kodoldrošuma un drošības pētniecību uz Savienības politiskajām prioritātēm. Šīs pētniecības precīzs saturs būtu jānosaka atbilstīgi pamatnostādnēm, ko pieņems Savienības iestādes, jo īpaši saistībā ar stresa testiem kodolspēkstacijās. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10.aapsvērums (jauns) (10a)  Tā kā Eiropas pilsoņu interesēm ir jābūt primārām Savienības līmeņa diskusijās, Eiropas Parlaments būtu plašāk jāiesaista apspriedēs un lēmumu pieņemšanā par Euratom programmu. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 11.apsvērums (11)  Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, Euratom programmai būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos Euratom programmas darbībās. (11)  Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, Euratom programmai būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos Euratom programmas darbībās. Turklāt zinātnieka un pētnieka profesija būtu jāpadara pievilcīgāka nākamajai zinātnieku paaudzei, jo īpaši personām no pētniecības jomā nepietiekami pārstāvētām grupām. Šāda informēta pilsoņu piedalīšanās Euratom programmā ir saistīta ar Eiropas Parlamenta ciešāku līdzdalību, tam pārstāvot Eiropas pilsoņus. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 13.apsvērums (13)  Euratom programmai būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas Pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga. (13)  Euratom programmai būtu jāmēģina veicināt pētnieka profesijas pievilcīgumu Savienībā, ņemot vērā vispārējo mērķi palielināt zinātnes popularitāti sabiedrībā un ņemot vērā arī mērķi risināt prasmju trūkuma problēmu Savienībā vai Savienības intelektuālā darbaspēka emigrācijas uz trešām valstīm problēmu. Pašlaik Savienībā ir daudz ekspertu, tomēr ir ļoti svarīgi visās kodolpētniecības jomās apmācīt kodolenerģijas pētnieku jauno paaudzi. Euratom programmai visos līmeņos būtu arī jācenšas nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību visiem tiem, kas vēlas darboties kodolpētniecības jomā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas Pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā, kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 15.apsvērums (15)  Euratom programmas atbalstītajās pētniecības un inovācijas darbībās būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības darbībās būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants, un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai galu galā aizstātu to izmantošanu. Visas darbības būtu jāveic, nodrošinot augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību. (15)  Euratom programmas atbalstītajās pētniecības un inovācijas darbībās ir jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības darbībās būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants, un būtu jāaizstāj, jāsamazina un jāuzlabo dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā. Visas darbības būtu jāveic, nodrošinot cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 16.apsvērums (16)  Būtu jāpanāk lielāka ietekme, kombinējot Euratom programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās galvenajās jomās, kur pētniecība un inovācija varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāpiegriež mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei. (16)  Būtu jāpanāk lielāka ietekme, kombinējot Euratom programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās galvenajās jomās, kur pētniecība un inovācija varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāpiegriež mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistei. Kopienas pieejamā finansējuma izmantošanas intensitātes palielināšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem — tāpat kā citās jomās — būtu jāattiecas uz tiem uzņēmumiem, kas darbojas kodolpētniecības jomā. Euratom programmai būtu jāatbalsta MVU visos inovāciju ķēdes posmos, jo īpaši, īstenojot pasākumus, kas vairāk attiecas uz tirgu, cita starpā izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus. Šādos atbalsta pasākumos būtu jāiekļauj īpašs MVU paredzēts instruments un visi pārskatītie finanšu instrumenti, ar ko nodrošina atbilstīgus pasākumus, kuru mērķis ir pilnībā izmantot MVU inovāciju potenciālu, un kas būs pieejami, izmantojot finansējuma programmu “Apvārsnis 2020” un līdzīgas programmas, piemēram, Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COSME). Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 17.apsvērums (17)  Euratom programmai būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši drošības jomā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un savstarpēju labumu. (17)  Euratom programmas ietvaros būtu jo īpaši jāņem vērā visas kodoliekārtas trešās valstīs, kas ir Savienības kaimiņvalstis, īpaši, ja tās atrodas vietās, kur ir iespējamas dabas katastrofas. Starptautiskās sadarbības nolūkā kodolenerģijas jomā izmanto attiecīgus instrumentus, lai nodrošinātu savstarpējas finansiālas saistības. Izmanto arī sadarbības līgumus un atbilstošas finansiālas saistības. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 19.apsvērums (19)  Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem. (19)  Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments ir aicinājis būtiski vienkāršot Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanu un ir vairākkārt mudinājis veikt pāreju uz vērienīgāku administratīvu un finansiālu vienkāršošanu. Tas savā 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu1 aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem. Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē: jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai2 atkārtoti aicināja veikt pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un arī uzsvēra, ka līdzekļu palielināšanai jābūt saistītai ar finansēšanas procedūru radikālu vienkāršošanu. Euratom programmā būtu arī atbilstoši jāņem vērā pētnieku bažas un ieteikumi, kas ir minēti ekspertu grupas 2010. gada 12. novembra galīgajā ziņojumā “Septītās pamatprogrammas starpposma novērtējums” un Komisijas 2011. gada 9. februāra Zaļajā grāmatā “No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam”. _____________ 1 OV C 74E, 13.03.2012., 34. lpp. 2 OV C 380 E, 11.12.2012., 89. lpp. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 20.apsvērums (20)  Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un — attiecīgā gadījumā — sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, pārvirzot galveno uzmanību no kļūdu koeficientu samazināšanas uz kontroli, kas balstīta uz risku, un krāpšanas atklāšanu, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem. (20)  Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot vajadzīgus, samērīgus un efektīvus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un — attiecīgā gadījumā — sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, pārvirzot galveno uzmanību no kļūdu koeficientu samazināšanas uz kontroli, kas balstīta uz risku, un krāpšanas atklāšanu, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 25.apsvērums (25)  Ar Euratom līguma 7. pantu Komisijai ir uzticēts pienākums īstenot Euratom programmu. Euratom programmas īstenošanā, izņemot tās tiešo darbību īstenošanu, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu konsultatīvās komitejas, lai nodrošinātu atbilstošu saskaņošanu ar valstu politiku jomās, uz kurām attiecas šī pētniecības un mācību programma. (25)  Ar Euratom līguma 7. pantu Komisijai ir uzticēts pienākums īstenot Euratom programmu. Euratom programmas īstenošanā, izņemot tās tiešo darbību īstenošanu, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu konsultatīvās komitejas, lai nodrošinātu atbilstošu saskaņošanu ar valstu politiku jomās, uz kurām attiecas šī pētniecības un mācību programma, un lai veicinātu spēcīgu sinerģiju un papildināmību starp Eiropas, dalībvalstu un reģionālajiem fondiem. Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iesaistītam, Komisijai īstenojot Euratom programmu. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 25.aapsvērums (jauns) (25a)  Vajadzētu labāk koordinēt Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietojumu pētniecībai un inovācijām, lai nodrošinātu savstarpēju papildināmību, lielāku efektivitāti un pamanāmību, kā arī panāktu labāku budžeta sinerģiju. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 29.aapsvērums (jauns) (29a)  Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā un Eiropas Parlamenta nozīmes palielināšanos budžeta procedūras jomā, ir jāpārskata pašreizējais tiesiskais regulējums. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 2. pants – ea) apakšpunkts (jauns) (ea)  “mazs un vidējs uzņēmums (MVU)” ir juridiska vienība, kas atbilst Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju1 noteiktajiem kritērijiem. _________ 1 OV L 124, 30.5.2003., 36. lpp. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts 1.  Euratom programmas vispārējais mērķis ir uzlabot kodoldrošumu, kodoldrošību un radiācijaizsardzību un veicināt enerģētikas sistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā. Vispārējo mērķi īsteno, veicot I pielikumā norādītās darbības, kas izpaužas kā tiešas un netiešas darbības, kuras vērstas uz šā panta 2. un 3. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu. 1.  Euratom programmas vispārējais mērķis ir uzlabot kodoldrošumu, kodoldrošību un radiācijaizsardzību un veicināt enerģētikas sistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā, sniegt atbalstu citām ar kodolpētniecību saistītām pētniecības jomām, piemēram, medicīniskajiem pētījumiem, un garantēt Eiropas kodolpētniecības nākotni ilgtermiņā. Vispārējo mērķi īsteno, veicot I pielikumā norādītās darbības, kas izpaužas kā tiešas un netiešas darbības, kuras vērstas uz šā panta 2. un 3. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – a) apakšpunkts (a)  atbalstīt kodolsistēmu drošu ekspluatāciju; (a)  atbalstīt visu esošo un turpmāko civilo kodolsistēmu drošu ekspluatāciju; Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – c) apakšpunkts (c)  attīstīt un saglabāt kompetenci kodolenerģijas jomā Savienības līmenī; (c)  atbalstīt pasākumus, kas nepieciešami pienācīgi apmācītu cilvēkresursu nodrošināšanai, kā arī attīstīt un saglabāt kompetenci kodolenerģijas jomā Savienības līmenī; Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – d) apakšpunkts (d)  veicināt radiācijaizsardzību; (d)  atbalstīt pētniecību un attīstību radiācijaizsardzības jomā; un censties nodrošināt visaugstākā līmeņa darba apstākļus personām, kas strādā tieši ar kodolmateriāliem; Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – da) apakšpunkts (jauns) (da)  veicināt pētniecības un attīstības programmas izstrādi saskaņā ar ieteikumiem, kuri uzskaitīti Savienībā veikto stresa testu (piemēram, seismiskā modelēšana, kodola kušanas process u. tml.) secinājumos; Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – db) apakšpunkts (jauns) (db)  atbalstīt kodolskaldīšanas ilgtermiņa ilgtspējību, veicot tādus uzlabojumus kā reaktora ekspluatācijas laika pagarināšana vai jaunu reaktoru tipu projektēšana; Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – f) apakšpunkts (f)  veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu; (f)  veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes un kodolskaldīšanas spēkstacijām, izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu; Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – g) apakšpunkts (g)  veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju; (g)  veicināt inovāciju un Eiropas rūpniecības vadošo lomu kodolskaldīšanā un kodolsintēzē; Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ga) apakšpunkts (jauns) (ga)  atbalstīt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteiktās prioritārās jomas: zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana; Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – h) apakšpunkts (h)  nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu. (h)  nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu, kā arī veicināt jaunu infrastruktūru attīstību. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – a) apakšpunkts (a)  uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī gatavību ārkārtas situācijām; (a)  uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, gatavību ārkārtas situācijām, darba apstākļus personām, kas strādā tieši ar kodolmateriāliem un nodarbojas ar kodolincidentu tiešo seku likvidēšanu, lai cik maz ticami tie arī nebūtu; Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – d) apakšpunkts (d)  veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību; (d)  veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību, tostarp palielinot Eiropas zinātnieku atbalstu kodolpētniecībai, kā arī piesaistot zinātniekus no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis; Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – e) apakšpunkts (e)  atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku un ar to saistītos jaunpieņemtos Savienības tiesību aktus. (e)  atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku un ar to saistītos jaunpieņemtos Savienības tiesību aktus, tostarp strādājot pie kodolskaldīšanas reaktoru starptautiski atzītu kodoldrošības standartu izstrādes; Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – ea) apakšpunkts (jauns) (ea)  risināt ar prasmju trūkumu saistītās problēmas kodolenerģētikas zinātības jomā un turpmāk novērst prasmīgo kodolzinātnieku aizplūšanu jeb “intelektuālā darbaspēka emigrāciju” no Savienības; Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – eb) apakšpunkts (jauns) (eb)  veikt visus vajadzīgos uzlabojumus drošības jomā, kas ierosināti pēc visos Savienībā un trešās valstīs, kas robežojas ar Savienību, esošajos kodolreaktoros veikto stresa testu rezultātu saņemšanas. Īpaša uzmanība ir jāvelta no šiem ieteikumiem izrietošas pētniecības un attīstības programmas izstrādei. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts – ec) apakšpunkts (jauns) (ec)  atbalstīt pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba kārtības vienkāršošanu, samazinot iepriekšējo programmu administratīvo slogu, jo īpaši MVU, universitātēm un nelieliem pētniecības institūtiem. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts 4.  Euratom programmu īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, politikas veidošanas, tirgu un sabiedrības attīstību. 4.  Euratom programmu īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, politikas veidošanas, tirgu un sabiedrības attīstību, kā arī kodoldrošības incidentu tiešās sekas, lai cik maz ticami tie arī nebūtu. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 3. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Euratom programma palīdz īstenot SET plānu. Tās netiešos un tiešos pasākumus saskaņo ar stratēģisko pētniecības programmu, ko izstrādājušas trīs esošās Eiropas tehnoloģiskās platformas kodolenerģijas jomā: SNETP, IGDTP un MELODI. Grozījums Nr. 101/rev2 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Finansējums Euratom programmas īstenošanai ir EUR 1 788,889 miljoni. Minēto summu sadala šādi: 1.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas .../... Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību1 (IIA) 18. punkta nozīmē finansējums Euratom programmas īstenošanai ir EUR 1 603,329 miljoni. Minētā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā. To sadala šādi: (a)  netiešās darbības kodolsintēzes pētniecības un attīstības programmai — EUR 709,713 miljoni; (a)  netiešās darbības kodolsintēzes pētniecības un attīstības programmai — EUR 636,095 miljoni; (b)  netiešās darbības kodolskaldīšanā, drošībā un radiācijaizsardzībā — EUR 354,857 miljoni; (b)  netiešās darbības kodolskaldīšanā, drošībā un radiācijaizsardzībā — EUR 318,048 miljoni; (c)  tiešās darbības — EUR 724,319 miljoni. (c)  tiešās darbības — EUR 649,186 miljoni. _________________ 1 OV C … Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 2. daļa Euratom programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijas administratīvie izdevumi nav lielāki par 13,5 %. Euratom programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijas administratīvie izdevumi nav lielāki par 7 %. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  ITER projektu iekļauj šajā programmā un pilnībā un pārredzami finansē no daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem. Euratom programmas finansējumā neiekļauj ar pētniecību un apmācību tieši nesaistītus projekta aspektus. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  Ikgadējās apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, neskarot regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, noteikumus un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas xxx/201z Iestāžu nolīgumu par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Komisija strādā tā, lai kodolpētniecībai plašāk un biežāk izmantotu sturktūrfondus, un nodrošina līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Kopienas prioritātēm pētniecības jomā. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots atbilstoši Regulai (ES) Nr. XX/2012 [Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi], aizstāj dalībnieku garantiju fondus, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulai (Euratom) Nr. 1908/2006 un Padomes Regulai (Euratom) Nr. XX/XX [Euratom Dalības noteikumi 2012.–2013. gadam], un turpina to darbību. 3.  Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots atbilstoši Regulai (ES) Nr. XX/2012 [Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi], aizstāj dalībnieku garantiju fondus, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulai (Euratom) Nr. 1908/2006 un Padomes Regulai (Euratom) Nr. 139/2012. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts – 2. daļa Visas summas no dalībnieku garantiju fondiem, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulām (Euratom) Nr. 1908/2006 un (Euratom) Nr. XX/XX [Euratom dalības noteikumi (2012.–2013. gads)], pārskaita Dalībnieku garantiju fondā uz 2013. gada 31. decembri. Dalībnieki, kas piedalās darbībās atbilstoši Padomes Lēmumam XX/XX [Euratom programma 2012.–2013. gadam] un paraksta dotācijas nolīgumus pēc 2013. gada 31. decembra, veic savas iemaksas Dalībnieku garantiju fondā. Visas summas no dalībnieku garantiju fondiem, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulām (Euratom) Nr. 1908/2006 un (Euratom) Nr. 139/2012, pārskaita Dalībnieku garantiju fondā uz 2013. gada 31. decembri. Dalībnieki, kas piedalās darbībās atbilstoši Padomes Lēmumam 2012/94/Euratom un paraksta dotācijas nolīgumus pēc 2013. gada 31. decembra, veic savas iemaksas Dalībnieku garantiju fondā. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Programmām, kuras paredzētas jau esošās un plānotās novatoriskās pētniecības apjoma palielināšanai, jābūt atvērtām arī kodolpētniecībai, kas jāiekļauj to pētniecības kategoriju sarakstā, kuras tiesīgas saņemt šo programmu finansējumu. Ir jāpaplašina noteikumi par dalību Eureka Eurostars programmā un Marijas Kirī vārdā nosauktajā programmā, lai tajās varētu piedalīties arī kodolpētniecībā iesaistīti MVU. Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 9. pants Euratom programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Euratom programma nodrošina dzimumu līdztiesības un dzimumu aspekta efektīvu veicināšanu un atbalsta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķi, proti, skatīt dzimumu līdztiesību kā transversālu jautājumu, lai labotu sieviešu un vīriešu līdzsvara trūkumu. Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 2. daļa Īpaša uzmanība jāpievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, cilvēka cieņas aizsardzībai, principam, kas paredz, ka cilvēks ir primārs, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz cilvēka fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – 2. daļa Šādā daudzgadu darba programmā arī ņem vērā attiecīgās pētniecības darbības, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā tās atjaunina. Šādu daudzgadu darba programmu iesniedz JRC valdei un ar to iepazīstina Eiropas Parlamentu un Padomi. Tajā ņem vērā attiecīgās pētniecības darbības, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas, lai izvairītos no pētniecības centienu izšķiešanas un lai vislabākā veidā izmantotu finanšu resursus. Vajadzības gadījumā to atjaunina. Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts 3.  Darba programmās ņem vērā situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī un attiecīgās norises politikā, tirgū un sabiedrībā. Vajadzības gadījumā tās atjaunina. 3.  Darba programmās ņem vērā situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī un attiecīgās norises politikā, tirgū un sabiedrībā. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, ņemot vērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus un uzdevumus. Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 14. pants Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību Euratom programmā un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus. 1.   Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību Euratom programmā un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus. 2.  Ņemot vērā MVU sektora nozīmi Eiropas ekonomikā un to, ka MVU patlaban ir nepietiekami pārstāvēti kodolrūpniecībā, programma atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem atbalsta visus centienus atvieglot MVU uzlikto administratīvo slogu. Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 1. daļa – ca) apakšpunkts (jauns) (ca)  apkarotu visas kodolieroču izplatīšanas un tirdzniecības formas; Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 1. daļa – cb) apakšpunkts (jauns) (cb)  atbalstītu starptautiskos centienus izstrādāt kopīgus starptautiskos drošības standartus; Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – 1. daļa – cc) apakšpunkts (jauns) (cc)  veicinātu zināšanu apmaiņas uzlabošanu. Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna) Īpašu uzmanību pievērš visiem reaktoriem un kodoliekārtām, kas atrodas trešās valstīs, bet ģeogrāfiskā ziņā ir ļoti tuvu dalībvalstu teritorijai, jo īpaši gadījumos, kad šīs iekārtas atrodas ģeogrāfiski vai ģeoloģiski bīstamu vietu tuvumā. Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – a) apakšpunkts (a)  iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam Euratom programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami; (a)  iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam Euratom programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami, un īpaši MVU, lai tādējādi palielinātu pieejamā finansējuma izmantošanu un līdzdalību atbilstošās programmās. Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna) Par centieniem vēl vairāk vienkāršot dalības noteikumus informē visus dalībniekus, tostarp MVU un akadēmiskās iestādes. Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts 1.  Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. 1.  Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. Par šādiem pasākumiem informē Eiropas Parlamentu. Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas veiktajām pārbaudēm un inspekcijām, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un citām trešām personām, kuras saņēmušas Savienības finansējumu. 2.  Komisijai vai tās pārstāvjiem, Eiropas Parlamentam un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas veiktajām pārbaudēm un inspekcijām, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un citām trešām personām, kuras saņēmušas Savienības finansējumu. Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts 4.  Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotācijas nolīgumos, lēmumos par dotācijas piešķiršanu un līgumos, kas izriet no šās regulas īstenošanas, skaidri nosaka, ka Komisija, Revīzijas palāta un OLAF ir tiesīgi veikt revīzijas, apskates uz vietas un pārbaudes. 4.  Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotācijas nolīgumos, lēmumos par dotācijas piešķiršanu un līgumos, kas izriet no šās regulas īstenošanas, skaidri nosaka, ka Komisija, Revīzijas palāta un OLAF ir tiesīgi veikt revīzijas, apskates uz vietas un pārbaudes. Par šādu revīziju reziltātiem bez kavēšanās informē Eiropas Parlamentu. Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 2. daļa Līdz 2017. gada 31. maijam, ņemot vērā pēcnovērtējumu par Euratom 7. pamatprogrammu, kas izveidota ar Lēmumu 2006/970/Euratom, un Euratom programmu (2012.–2013. gadam), kas izveidota ar Lēmumu 20XX/XX/Euratom, kurš jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Euratom programmas starpposma novērtējumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī un visu pasākumu atbilstības turpināmību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Eiropas pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus. Līdz 2016. gada 31. maijam, ņemot vērā pēcnovērtējumu par Euratom 7. pamatprogrammu, kas izveidota ar Lēmumu 2006/970/Euratom, un Euratom programmu (2012.–2013. gadam), kas izveidota ar Lēmumu 2012/93/Euratom, kurš jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Euratom programmas starpposma novērtējumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī un visu pasākumu atbilstības turpināmību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Eiropas pievienoto vērtību. Novērtējumā ņem vērā arī aspektus, kas saistīti ar finansējuma pieejamības iespējām, lai uzlabotu Savienības zinātniskās un inovatīvās bāzes izcilības pieejamību MVU un attiecībā uz dzimumu līdzsvara veicināšanu. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus. Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 21. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis sniedz Komisijai datus un informāciju, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu uzraudzības un novērtēšanas veikšanai. 4.  Dalībvalstis sniedz Komisijai un Eiropas Parlamentam datus un informāciju, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu uzraudzības un novērtēšanas veikšanai. Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – 2. daļa Euratom programma nostiprina pētniecības un inovācijas sistēmu kodolenerģijas jomā un koordinē dalībvalstu pētniecības darbības, tādējādi novēršot dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Euratom programma nostiprina pētniecības un inovācijas sistēmu kodolenerģijas jomā un koordinē dalībvalstu pētniecības darbības, tādējādi novēršot dublēšanos, sniedzot Savienības pievienoto vērtību, saglabājot galvenās prasmes un kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – 3. daļa Stratēģijā, kas paredz attīstīt kodolsintēzi kā reālu iespēju oglekļa dioksīdu neradošai komerciālai enerģijas ražošanai, ievēro ceļvedi ar noteiktiem starpmērķiem virzībā uz mērķi saražot konkrētu elektroenerģijas daudzumu līdz 2050. gadam. Minētās stratēģijas īstenošanai Savienībā veic ar kodolsintēzi saistītā darba būtisku pārstrukturēšanu, tostarp pārvaldes, finansēšanas un pārvaldības jomā, lai nodrošinātu to, ka pašreizējais uzsvars uz tīru pētniecību tiek pārvirzīts uz tādu nākotnes objektu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju kā ITER, DEMO un citi. Šajā nolūkā ir vajadzīga cieša sadarbība starp visu Savienības kodolsintēzes kopienu, Komisiju un valstu finansēšanas aģentūrām. Stratēģijā, kas paredz attīstīt kodolsintēzi kā reālu iespēju oglekļa dioksīdu neradošai komerciālai enerģijas ražošanai, ievēro ceļvedi ar noteiktiem starpmērķiem virzībā uz mērķi saražot konkrētu elektroenerģijas daudzumu līdz 2050. gadam. Minētās stratēģijas īstenošanai Savienībā veic ar kodolsintēzi saistītā darba pārstrukturēšanu, tostarp pārvaldes un pārvaldības jomā, lai nodrošinātu to, ka pašreizējais uzsvars uz tīru pētniecību tiek pārvirzīts uz tādu nākotnes objektu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju kā ITER, DEMO un citi. Šajā nolūkā ir vajadzīga cieša sadarbība starp visu Savienības kodolsintēzes kopienu, Komisiju un dalībvalstīm. Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – d) punkts – ievaddaļa (d)  Radiācijaizsardzības veicināšana (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmas) (d)  Atbalsts pētniecībai un attīstībai radiācijaizsardzības jomā (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmas) Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – e) punkts – -1. daļa (jauna) Atbalsts pasākumiem, kas paredzēti ITER kā starptautiskas pētniecības infrastruktūras projekta kopīgai īstenošanai. Kopienai kā projekta uzņēmējai būs īpašs pienākums ITER organizācijā, un tai būs vadošā loma, jo īpaši attiecībā uz būvlaukuma sagatavošanu, ITER organizācijas izveidi, pārvaldību un personāla komplektēšanu, kā arī vispārīgo tehnisko un administratīvo atbalstu. Atbalsts pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās un kuri minēti Padomes Lēmumā XXXX/XXX/ES [ par papildu pētniecības programmas pieņemšanu ITER projektam (2014.–2018. gadam)], nolūkā pārvaldīt projektu. Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – i) punkts – 1.a daļa (jauna) Juridiskā vienība atbalsta visus centienus turpināt JET darbību pēc tās izmēģinājuma posma noslēguma 2015. gadā un, ja iespējams, atbalsta visus centienus piesaistīt starptautiskos partnerus, lai tādējādi palīdzētu iegūt papildu finansējumu. Šajos pasākumos jāietver savstarpēji nolīgumi par Savienības nākotnes dalību DEMO un citu plānoto kodolsintēzes reaktoru darbībā. Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 1. daļa Ar kodolenerģiju saistīto JRC darbību mērķis ir atbalstīt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom un 2011/70/Euratom, kā arī Padomes secinājumu īstenošanu, piešķirot prioritāti visaugstākajiem kodoldrošības un kodoldrošuma standartiem Savienībā un starptautiskā mērogā. JRC jo īpaši mobilizē vajadzīgo potenciālu un zinātību, lai veicinātu kodoliekārtu drošības novērtēšanu un uzlabošanu un kodolenerģijas un citu ar kodolskaldīšanu nesaistītu lietojumu miermīlīgu izmantošanu, nodrošinātu zinātnisko bāzi attiecīgiem Savienības tiesību aktiem un vajadzības gadījumā atbilstoši savai misijai un kompetencei reaģētu uz kodolincidentiem un kodolavārijām. Tālab JRC veic pētniecību un novērtēšanu, nodrošina atsauces materiālus un standartus un piedāvā atbilstošu apmācību un izglītību. Attiecīgā gadījumā cenšas nodrošināt sinerģiju ar Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platformu (SNETP) un citām transversālām iniciatīvām. Ar kodolenerģiju saistīto JRC darbību mērķis ir atbalstīt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom un 2011/70/Euratom, kā arī Padomes secinājumu īstenošanu, piešķirot prioritāti visaugstākajiem kodoldrošības un kodoldrošuma standartiem Savienībā un starptautiskā mērogā. JRC jo īpaši mobilizē vajadzīgo potenciālu un zinātību, lai veicinātu pētniecību un attīstību kodoliekārtu drošības jomā un kodolenerģijas un citu ar kodolskaldīšanu nesaistītu lietojumu miermīlīgu izmantošanu, nodrošinātu zinātnisko bāzi attiecīgiem Savienības tiesību aktiem un vajadzības gadījumā atbilstoši savai misijai un kompetencei reaģētu uz kodolincidentiem un kodolavārijām. Tālab JRC veic pētniecību un novērtēšanu, nodrošina atsauces materiālus un standartus un piedāvā atbilstošu apmācību un izglītību. Lai optimizētu cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošanu kodolpētniecībai un attīstībai Eiropā, ir nepieciešams nodrošināt sinerģiju ar Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platformu (SNETP) un citām transversālām iniciatīvām. JRC ņem vērā 2011. gadā visos esošajos kodolreaktoros atbilstoši Savienības regulām veikto “stresa testu” publiskotos rezultātus. Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a) punkts – ievaddaļa (a)  Kodoldrošuma uzlabošana, tostarp degvielas un reaktoru drošums, atkritumu pārvaldība un ekspluatācijas pārtraukšana, kā arī gatavība ārkārtas situācijām (a)  Kodoldrošuma uzlabošana, tostarp degvielas un reaktoru drošums, atkritumu pārvaldība un ekspluatācijas pārtraukšana, darba apstākļu uzlabošana personām, kas strādā ar kodolmateriāliem, kā arī gatavība ārkārtas situācijām Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a) punkts – -1. daļa (jauna) Iekārtu ekspluatācijas pārtraukšana un demontāža ir daudzsološas tirgus jomas, ņemot vērā ar tām saistītos zinātnes sasniegumus un drošības prasības. Šī darba vajadzībām Savienībai ir jāapgūst labākās iespējamās tehnoloģijas, saistībā ar kurām tiks piemērotas aizvien progresīvākas metodes (piemēram, zemūdens griešana, lāzergriešana un mūsdienīgi roboti, lai nebūtu vajadzīga cilvēku klātbūtne). Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a) punkts – 1. daļa – ievaddaļa JRC veicina tādu instrumentu un metožu izstrādi, kuri izmantojami, lai sasniegtu augstus drošības standartus attiecībā uz Eiropai svarīgiem kodolenerģijas reaktoriem un kodoldegvielas cikliem. Minētie instrumenti un metodes ietver šādus: JRC ciešā sadarbībā ar attiecīgajām Savienības pētniecības struktūrām veicina tādu instrumentu un metožu izstrādi, kuri izmantojami, lai sasniegtu augstus drošības standartus attiecībā uz Eiropai svarīgiem kodolenerģijas reaktoriem un kodoldegvielas cikliem. Minētie instrumenti un metodes ietver šādus: Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a) punkts – 1. daļa – 1. punkts (1)  smagu avāriju analīze, modelēšana un metodoloģija kodoliekārtu darbības drošības pielaižu novērtēšanai, atbalsts Eiropas vienotas pieejas izstrādei attiecībā uz progresīvu degvielas ciklu un projektu novērtēšanu; ekspluatācijas pieredzē gūto atziņu izpēte un izplatīšana. JRC turpinās nostiprināt “Eiropas Informācijas centru atgriezeniskās saites sniegšanai par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pieredzi”, kas izveidots, lai reaģētu uz kodoldrošības problēmām, kas rodas pēc avārijas Fukusimas atomreaktorā; (1)  smagu avāriju analīze, modelēšana un metodoloģija kodoliekārtu darbības drošības pielaižu novērtēšanai, atbalsts Eiropas vienotas pieejas izstrādei attiecībā uz progresīvu degvielas ciklu un projektu novērtēšanu; ekspluatācijas pieredzē gūto atziņu izpēte un izplatīšana. JRC turpina darbu, kuru veicis “Eiropas Informācijas centrs atgriezeniskās saites sniegšanai par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pieredzi”, kas izveidots, lai reaģētu uz kodoldrošuma problēmām, kas rodas pēc avārijas Fukušimas atomreaktorā, turpinot izmantot dalībvalstu attiecīgās specializētās zināšanas; Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – c) punkts – 1. daļa JRC turpina izstrādāt kodoldrošības un kodoldrošuma zinātnisko bāzi. Uzsvaru liek uz aktinīdu, konstrukcijas materiālu un kodolmateriālu pamatīpašību pētniecību. Atbalstot Savienības standartizāciju, JRC nodrošina mūsdienīgus kodolstandartus, atsauces datus un mērījumus, tostarp izstrādā un īsteno attiecīgas datubāzes un novērtēšanas instrumentus. JRC atbalsta medicīnisku pielietojumu, proti, jaunas vēža terapijas, kuras pamatā ir apstarošana ar alfa daļiņām, turpmāku attīstīšanu. JRC turpina izstrādāt kodoldrošības un kodoldrošuma zinātnisko bāzi. Uzsvaru liek uz aktinīdu, konstrukcijas materiālu un kodolmateriālu pamatīpašību pētniecību. Atbalstot Savienības standartizāciju, JRC nodrošina mūsdienīgus kodolstandartus, atsauces datus un mērījumus, tostarp izstrādā un īsteno attiecīgas datubāzes un novērtēšanas instrumentus. JRC atbalsta medicīnisku pielietojumu, proti, jaunas vēža terapijas, kuras pamatā ir apstarošana ar alfa daļiņām, turpmāku attīstīšanu. JRC ņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķus, kā arī vajadzību Eiropā novērst prasmju trūkumu vai „intelektuālā darbaspēka emigrāciju”. Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – e) punkts – 1. daļa JRC uzlabo savu kompetenci, lai nodrošinātus neatkarīgus zinātniskus un tehniskus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanu kodoldrošības un kodoldrošuma jomā. JRC uzlabo savu kompetenci, lai nodrošinātu neatkarīgus zinātniskus un tehniskus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanu kodoldrošības un kodoldrošuma jomā un augstāku standartu ievērošanu starptautiskā mērogā. Šīs pētniecības precīzs saturs ir jānosaka atbilstīgi Savienības iestāžu pieņemtajām pamatnostādnēm, jo īpaši saistībā ar stresa testiem kodolspēkstacijās. Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. punkts – 1. daļa Lai sasniegtu savus vispārējos mērķus, Euratom programma atbalsta papildu darbības (tiešas un netiešas, koordināciju un kopīgas plānošanas veicināšanu), kas nodrošina pētniecības centienu sinerģiju kopīgu problēmu risināšanā (piemēram, materiāli, dzesēšanas tehnoloģija, atsauces kodoldati, modelēšana un simulācija, tālvadība, atkritumu apsaimniekošana, radiācijaizsardzība). Lai sasniegtu savus vispārējos mērķus, Euratom programma atbalsta papildu darbības (tiešas un netiešas, darbinieku aizsardzību, koordināciju un kopīgas plānošanas veicināšanu), kas nodrošina pētniecības centienu sinerģiju kopīgu problēmu risināšanā (piemēram, materiāli, dzesēšanas tehnoloģija, atsauces kodoldati, modelēšana un simulācija, tālvadība, atkritumu apsaimniekošana, radiācijaizsardzība). Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. punkts – 2. daļa Euratom programma var sniegt ieguldījumu tāda pieprasījuma virzīta finanšu instrumenta izstrādē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, ko paplašina, lai aptvertu 3. pantā minētos mērķus. Euratom programma var sniegt ieguldījumu tāda pieprasījuma virzīta finanšu instrumenta izstrādē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, ko paplašina, lai aptvertu 3. pantā minētos mērķus, kā arī palielinātu MVU pamanāmību un līdzdalību. Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. punkts – 2.a daļa (jauna) Fundamentālajiem pētījumiem, kurus iespējams piemērot ne tikai ar kodolenerģiju saistītās jomās, bet arī citās pētniecības nozarēs, uz kurām attiecas pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, būs tiesības saņemt Eiropas Pētniecības padomes ERC programmu finansējumu. Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – da) apakšpunkts (jauns) (da)  Pētniecības un attīstības programmas izstrādes veicināšana atbilstīgi ieteikumiem, kuri uzskaitīti tādu Savienībā veikto stresa testu secinājumos, kas saistīti ar seismisko modelēšanu vai kodola kušanas simulāciju –  To finansēto projektu procentuālā daļa, kuri varētu sekmēt šo ieteikumu piemērošanu. Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – db) apakšpunkts (jauns) (db)  Atbalsts kodolskaldīšanas ilgtermiņa ilgtspējībai, veicot tādus uzlabojumus kā reaktora ekspluatācijas laika pagarināšana vai jaunu reaktoru tipu projektēšana; –  To finansēto projektu procentuālā daļa, kuriem varētu būt pierādāma ietekme tādās jomās kā reaktoru ekspluatācijas laika pagarināšana vai jaunu reaktoru tipu projektēšana. Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – e) apakšpunkts (e)   Virzība uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas. (e)   Virzība uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas un izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skices projektus. Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – 1. daļa – 1. aizzīme uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī gatavību ārkārtas situācijām; uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, darbinieku aizsardzību, kā arī gatavību ārkārtas situācijām; Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – 1. daļa – 5.a aizzīme (jauna) novērst prasmju trūkumu galvenajās zinātnes un inženierzinātnes jomās.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (COM(2011)0841 – C7-0014/2012 – 2011/0414(CNS))

P7_TA(2013)0470 A7-0327/2012

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0841),

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 203. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7–0014/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0327/2012),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Euratom līguma 106.a pantu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  aicina Padomi vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.aapsvērums (jauns) (1a)  Šajā regulā iekļauj instrumenta finansējumu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas .../2013 iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību* 18. punkta nozīmē. neietekmējot Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētās Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras. * OV ... Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.bapsvērums (jauns) (1b)  Īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai vajadzētu būt pamatprincipiem, lai sasniegtu instrumenta mērķus, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.capsvērums (jauns) (1c)  Ir svarīgi nodrošināt pareizu šī instrumenta finanšu pārvaldību, kā arī iespējami efektīvāku un lietotājam draudzīgāku tā īstenošanu, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un to, ka instruments ir pieejams visiem dalībniekiem. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3.apsvērums (3)  Černobiļas avārija 1986. gadā apliecināja kodoldrošības nozīmīgumu pasaules mērogā. Avārija Fukušimas-Daiči 2011. gadā apstiprināja vajadzību turpināt centienus kodoldrošības uzlabošanai, lai tā atbilstu augstākajiem standartiem. Lai paredzētu drošības nosacījumus, kas vajadzīgi, lai novērstu draudus sabiedrības dzīvībai un veselībai, Eiropas Atomenerģijas Kopienai (turpmāk tekstā — „Kopiena”) jābūt spējīgai atbalstīt kodoldrošību trešās valstīs. (3)  Černobiļas avārija 1986. gadā apliecināja kodoldrošības nozīmīgumu pasaules mērogā. Avārija Fukušimas-Daiči kodolspēkstacijā 2011. gadā apstiprināja, ka ikviens reaktors rada kodolapdraudējumu un tāpēc ir jāturpina centieni kodoldrošības uzlabošanai, lai tā atbilstu mūsdienu prakses augstākajiem standartiem, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un regulatīvo neatkarību. Kamēr darbojas kodolspēkstacijas un tiek būvētas jaunas, šā instrumenta mērķim vajadzētu būt vērstām uz to, lai nodrošinātu, ka kodoldrošības līmenis valstīs, kuras saņem palīdzību, atspoguļo Eiropas drošības standartus, ka šādi standarti tiek ievēroti un ka galvenā prioritāte tiek piešķirta neatkarīgu uzraudzības iestāžu atbalstīšanai. Lai paredzētu drošības nosacījumus, kas vajadzīgi, lai novērstu draudus sabiedrības dzīvībai un veselībai, Eiropas Atomenerģijas Kopienai (turpmāk tekstā — „Kopiena”) jābūt spējīgai atbalstīt kodoldrošību trešās valstīs. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4.apsvērums (4)  Vienīgi Eiropas Savienībai, darbojoties kopā ar dalībvalstīm kopīgos politikas stratēģijas virzienos, ir vajadzīgā kritiskā masa, lai reaģētu uz globālām problēmām, un tā spēj atbilstošāk saskaņot sadarbību ar trešām valstīm. (4)  Vairākas pasaules valstis apsver iespēju būvēt kodolspēkstacijas vai plāno to būvniecību, kas rada dažādus jautājumus un nepieciešamību izveidot atbilstīgu kodoldrošības kultūru un pārvaldības sistēmas. Ir jāatrod veidi, kā uzlabot to kodolspēkstaciju drošumu un drošību, kuras būvē tiešā Savienības robežu tuvumā, jo īpaši tad, kad ar Savienību netiek veikta politiska sadarbība. Šajā sakarībā visās dalībvalstīs un iesaistītajās trešās valstīs būtu jāveic noturības testus, lai atklātu iespējamo draudu drošībai, un būtu nekavējoties jāīsteno nepieciešamie pasākumi šo draudu novēršanai. Eiropas Savienībai, darbojoties kopā ar dalībvalstīm un sadarbojoties ar starptautiskām un reģionālām organizācijām kopīgos politikas stratēģijas virzienos, ir visas iespējas reaģēt uz globālām problēmām, un tā spēj atbilstošāk saskaņot sadarbību ar trešām valstīm. Par prioritāru būtu jānosaka atbalsts no neatkarīgām uzraudzības iestādēm un to regulatoru, kā arī daudzpusēju reģionālu un starptautisku struktūru atbalstīšana, kas ar salīdzinošas izvērtēšanas palīdzību var stiprināt pārliecību un uzlabot standartu piemērošanu. Šajā sakarībā atbilstīgi šai direktīvai Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par trešo valstu plāniem kodoldrošības jomā. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 6.apsvērums (6)  Lai uzturētu un veicinātu kodoldrošības un tās regulējuma nepārtrauktu uzlabošanu, Padome 2009. gada 25. jūnijā pieņēma Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru . Padome 2011. gada 19. jūlijā pieņēma arī Direktīvu 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai. Šīs direktīvas, kā arī kodoldrošības un radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas augstie standarti, kas īstenoti Eiropas Savienībā, ir piemēri, kas izmantojami, lai rosinātu trešās valstis pieņemt līdzvērtīgi augstus standartus. (6)  Lai uzturētu un veicinātu kodoldrošības un tās regulējuma nepārtrauktu uzlabošanu, Padome 2009. gada 25. jūnijā pieņēma Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru . Komisijas 2012. gada 4. oktobra paziņojumā attiecībā uz Eiropas Savienībā darbojošos kodolspēkstaciju riska un drošuma pilnīgu novērtējumu („noturības testi”) un saistītiem pasākumiem ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt šo struktūru. Padome pieņēma arī Direktīvu 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai . Šīs direktīvas, kā arī kodoldrošības un radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas augstie standarti, kas īstenoti Eiropas Savienībā, ir piemēri, kas izmantojami, lai rosinātu trešās valstis pieņemt līdzvērtīgi augstus standartus. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 10.apsvērums (10)  Kopienai turpmāk jāveltī īpaši centieni, lai atbalstītu efektīvu kodoldrošības pasākumu piemērošanu kodolmateriāliem trešās valstīs, balstoties uz drošības pasākumiem Savienībā. (10)  Kopienai turpmāk jāveltī īpaši centieni, lai atbalstītu efektīvu kodoldrošības pasākumu piemērošanu kodolmateriāliem trešās valstīs, balstoties uz drošības pasākumiem Savienībā. Sniedzot palīdzību trešām valstīm kodolenerģijas jomā, svarīgi ir arī iesaistīt Savienības ekspertus, lai Savienībā saglabātu augstu specializēto zināšanu līmeni. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 12.aapsvērums (jauns) (12a)  Jaunajā Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā 2014.–2020. gadam („Apvārsnis 2020”)1 un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmā 2014.–2018. gadam, kas papildina pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”2, īpaša uzmanība pievērsta starptautiskajai sadarbībai un Savienības attiecībām ar trešām valstīm. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāvelta cilvēkresursu attīstībai. 1Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2013 (... gada ...), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV ...). 2 Padomes Regula (ES) Nr. .../2013(... gada ...) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas programmu „Apvārsnis 2020” (OV …). Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 12.bapsvērums (jauns) (12b)  Savienības palīdzības saskaņotība, koordinācija un papildināmība kodoldrošības jomā būtu jānodrošina gan ar atsevišķu dalībvalstu, gan arī ar citu starptautisku, vietēju un reģionālu organizāciju centieniem, lai izvairītos no pārklāšanās un finansējuma dublēšanās. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 1. pants 1. pants 1. pants Priekšmets un darbības joma Priekšmets un darbības joma Eiropas Savienība finansē pasākumus, lai palīdzētu veicināt augstu kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju līmeni, kā arī ieviest efektīvus un lietderīgus drošības pasākumus attiecībā uz kodolmateriāliem trešās valstīs saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Eiropas Savienība finansē pasākumus, lai palīdzētu veicināt augstu kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju līmeni, kā arī ieviest efektīvus un lietderīgus drošības pasākumus attiecībā uz kodolmateriāliem trešās valstīs saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Tas nodrošinās, ka kodolmateriālus izmanto tikai tiem civilajiem mērķiem, kuriem tie ir paredzēti. 1.  Jāsasniedz šādi konkrēti mērķi: 1.  Jāsasniedz šādi konkrēti mērķi: (a)  efektīvas kodoldrošības kultūras veicināšana un stingrāko kodoldrošības standartu un aizsardzības pasākumu pret radiāciju īstenošana; (a)   efektīvas kodoldrošības kultūras un pārvaldības veicināšana un stingrāko kodoldrošības standartu un aizsardzības pasākumu pret radiāciju īstenošana; (b)lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīga un droša apsaimniekošana, bijušo kodolvietu un iekārtu ekspluatācijas pārtraukšana un atveseļošana; (b)  lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīga un droša apsaimniekošana, bijušo kodolvietu un iekārtu ekspluatācijas pārtraukšana un atveseļošana trešās valstīs; (c)  pamatnostādņu un metodiku noteikšana lietderīgu un efektīvu drošības pasākumu piemērošanai kodolmateriālam trešās valstīs. (c)  pamatnostādņu un metodiku noteikšana lietderīgu un efektīvu drošības pasākumu piemērošanai kodolmateriālam trešās valstīs. 2.  Minēto konkrēto mērķu sasniegšanas vispārējo gaitu vērtē, attiecīgi izmantojot šādus izpildes rādītājus: 2.  Minēto konkrēto mērķu sasniegšanas vispārējo gaitu vērtē, attiecīgi izmantojot šādus izpildes rādītājus: (a)to jautājumu skaits un nozīme, kuri noteikti atbilstīgu SAEA salīdzinošo izvērtējumu laikā; (a)to jautājumu skaits un nozīme, kuri noteikti atbilstīgu SAEA salīdzinošo izvērtējumu laikā; (aa)  līmenis, līdz kādam valstis, kuras saņem palīdzību, ir attīstījušas savus augstākos kodoldrošības standartus, kas līdzinās Savienībā pieprasītajam līmenim tehniskajos, regulatīvajos un ekspluatācijas aspektos; (b)lietotās kodoldegvielas, kodolatkritumu un ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģijas izstrādes stāvoklis, attiecīgās tiesiskās un regulatīvās pamatnostādnes un projektu īstenošana; (b)lietotās kodoldegvielas, kodolatkritumu un ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģijas izstrādes stāvoklis, bijušo kodolvietu un iekārtu nepieciešamo atveseļošanas pasākumu skaits un mērogs, attiecīgās tiesiskās un regulatīvās pamatnostādnes un projektu īstenošana; (c)  to jautājumu skaits un nozīme, kuri noteikti atbilstīgos SAEA ziņojumos par kodoldrošības pasākumiem. (c)  to jautājumu skaits un nozīme, kuri noteikti atbilstīgos SAEA ziņojumos par kodoldrošības pasākumiem. (ca)  ilgtermiņa ietekme uz vidi; 3.  Komisija nodrošina, ka pieņemtie pasākumi ir atbilstoši Savienības vispārējām stratēģijas politikas pamatnostādnēm attiecībā uz partnervalstīm un jo īpaši ar tās attīstības mērķiem un ekonomiskās sadarbības politikas virzieniem un programmām. 3.  Komisija nodrošina, lai pieņemtie pasākumi būtu atbilstoši Savienības vispārējām stratēģiskās politikas pamatnostādnēm attiecībā uz partnervalstīm un īpaši tās attīstības mērķiem un ekonomiskās sadarbības politikas virzieniem un programmām. 3.a  Šā panta 1. punktā paredzētos mērķus īsteno galvenokārt ar šādiem pasākumiem: (a)  atbalstu regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu to neatkarību, kompetenci un attīstību, kā arī atbalstu ieguldījumiem cilvēkresursos; (b)  atbalstu pasākumiem, lai stiprinātu un īstenotu tiesisko regulējumu; (c)  atbalstu tādu drošības novērtējuma sistēmu izstrādei un īstenošanai, kuras pamatotas uz standartiem, kas līdzinās Eiropas Savienībā piemērotajiem standartiem; (d)  sadarbību šādās jomās: specializēto zināšanu, pieredzes un prasmju attīstīšana, avāriju pārvaldības procedūras un avāriju novēršana, lietotās kodoldegvielas atbildīgas un drošas apsaimniekošanas stratēģijas un ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģijas. Šajos pasākumos iekļauj būtisku zināšanu pārneses aspektu (specializēto zināšanu apmaiņa, atbalsts pašreizējām vai jaunām izglītības un apmācības programmām kodoldrošības jomā), lai stiprinātu sasniegto rezultātu ilgtspējību. 4.  Pielikumā ir izklāstīti konkrēti šajā regulā ietvertie pasākumi un kritēriji, kurus piemēro sadarbībai kodoldrošības jomā. 4.  Pielikumā ir izklāstīti konkrēti šajā regulā ietvertie pasākumi un kritēriji, kurus piemēro sadarbībai kodoldrošības jomā. 5.  Šajā regulā paredzētā sadarbība finanšu, ekonomikas un tehnikas jomā ir papildinājums tam, ko Savienība nodrošina saskaņā ar citiem attīstības sadarbības instrumentiem. 5.  Šajā regulā paredzētā sadarbība finanšu, ekonomikas un tehnikas jomā ir papildinājums tam, ko Savienība nodrošina saskaņā ar citiem attīstības sadarbības instrumentiem un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”. 5.a. Saskaņā ar šo instrumentu sniegtais atbalsts ir pieejams prioritārā kārtā tām valstīm, kuras ir pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta saņēmējas. __________________ 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2013 (... gada ...) par pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II) (OV L...) __________________ 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2013 (... gada ...) ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L...) Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts 3.  Atbilstīgi Savienības vispārējam nolūkam un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai stratēģijas dokumentu nolūks būs nodrošināt saskaņotu pamatshēmu sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem. 3.  Atbilstīgi Savienības vispārējam nolūkam un darbības jomai, mērķiem, principiem un ārpolitikai un iekšpolitikai stratēģijas dokumentu nolūks būs nodrošināt saskaņotu pamatshēmu sadarbībai starp Savienību, dalībvalstīm un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 2. pants – 5. punkts 5.  Komisija apstiprina stratēģijas dokumentu atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas minēta Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā. Stratēģijas dokumentus var pārskatīt vidējā termiņā vai tiklīdz rodas vajadzība saskaņā ar šo pašu procedūru. Tomēr šī procedūra nav vajadzīga stratēģijas atjaunināšanai, kas neattiecas uz dokumentā noteiktajām sākotnējām prioritāšu jomām un mērķiem. 5.  Komisija apstiprina stratēģijas dokumentu atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas minēta Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā. Stratēģijas dokumentus jāpārskata termiņa vidusposmā vai tiklīdz rodas vajadzība saskaņā ar šo pašu procedūru. Tomēr šī procedūra nav vajadzīga stratēģijas atjaunināšanai, kas neattiecas uz dokumentā noteiktajām sākotnējām prioritāšu jomām un mērķiem, ja vien to finanšu ietekme nepārsniedz Kopējās īstenošanas regulas 2. panta 2. punktā noteiktās robežvērtības. Stratēģijas dokumentu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, kurš sniedz novērtējumu termiņa vidusposma pārskatīšanas laikā. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts 2.  Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka finansēšanai izraudzītās prioritāšu jomas, īpašos mērķus, paredzētos rezultātus, izpildes rādītājus un paredzētos finansējuma sadalījumus gan vispārējus, gan atsevišķi pa prioritāšu jomām, ietverot saprātīgu nesadalīto līdzekļu rezervi, ko vajadzības gadījumos var norādīt apmēra robežās vai minimālās summas veidā. 2.  Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka finansēšanai izraudzītās prioritāšu jomas, īpašos mērķus, paredzētos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus izpildes rādītājus un paredzētos finansējuma sadalījumus gan vispārējus, gan atsevišķi pa prioritāšu jomām, ietverot saprātīgu nesadalīto līdzekļu rezervi, taču neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras; šo rezervi vajadzības gadījumā var norādīt vai nu apmēra robežās, vai minimālās summas veidā. Daudzgadu indikatīvajās programmās paredz noteikumus, lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu pieejamo līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts 3.  Daudzgadu indikatīvā programma principā pamatojas uz dialogu ar partnervalstīm vai reģionu(-iem), kurā piedalās ieinteresētās personas, lai tādējādi nodrošinātu, ka attiecīgā valsts vai reģions uzņemas pietiekamu atbildību par procesu, un lai rosinātu atbalstu valsts attīstības stratēģijai. 3.  Daudzgadu indikatīvā programma iespēju robežās pamatojas uz dialogu ar partnervalstīm vai reģionu(-iem), kurā piedalās ieinteresētās personas, lai tādējādi nodrošinātu, ka attiecīgā valsts vai reģions uzņemas pietiekamu atbildību par procesu, un lai rosinātu atbalstu valsts attīstības stratēģijai. Šajās daudzgadu indikatīvajās programmās ņem vērā SAEA darba programmu kodoldrošības un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 3. pants – 5. punkts 5.  Daudzgadu indikatīvās programmas pārskata, ja vajadzīgs, ņemot vērā visus atbilstīgos pārskatītos stratēģijas dokumentus saskaņā ar šo pašu procedūru. Tomēr pārbaudes procedūra nav vajadzīga tādiem grozījumiem daudzgadu indikatīvās programmās, kas ir tehniski pielāgojumi, līdzekļu atkārtots sadalījums prioritātei piešķirtā asignējuma robežās vai sākotnējā paredzētā sadalījuma palielinājums vai samazinājums, kas nav lielāks par 20 %, ar noteikumu, ka šie grozījumi neizraisa izmaiņas sākotnējās šajā dokumentā noteiktajās prioritāšu jomās un mērķos. Par visiem šādiem tehniskiem pielāgojumiem viena mēneša laikā jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 5.  Daudzgadu indikatīvās programmas pārskata, ja vajadzīgs, ņemot vērā visus atbilstīgos pārskatītos stratēģijas dokumentus saskaņā ar šo pašu procedūru. Tomēr pārbaudes procedūra nav vajadzīga tādiem grozījumiem daudzgadu indikatīvās programmās, kas ir tehniski pielāgojumi, līdzekļu atkārtots sadalījums prioritātei piešķirtā asignējuma robežās vai sākotnējā paredzētā sadalījuma palielinājums vai samazinājums atbilstošajās procentuālajās robežās, kas noteiktas Kopējās īstenošanas regulas 2. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka šie grozījumi neizraisa izmaiņas sākotnējās šajā dokumentā noteiktajās prioritāšu jomās un mērķos. Par visiem šādiem tehniskiem pielāgojumiem viena mēneša laikā jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja nebūtisku grozījumu kopējā summa vai to ietekme uz budžetu pārsniedz Kopējās īstenošanas regulas 2. panta 2. punktā minēto maza apmēra finansēšanas slieksni, piemēro minētās regulas 15. panta 3. punktā minēto procedūru. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 4.a pants (jauns) 4.a pants Ziņojumi 1.  Komisija pārskata panākumus, kas gūti, īstenojot saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, un reizi divos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par sadarbības palīdzības īstenošanu. 2.  Ziņojumā norāda informāciju par iepriekšējos divos gados finansētajiem pasākumiem, informāciju par uzraudzības un novērtēšanas pasākumu rezultātiem, kā arī informāciju par budžeta saistību un maksājumu izpildi sadalījumā pēc valstīm, reģioniem un sadarbības veidiem, kā arī trešo valstu plānus kodoldrošības jomā. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns) 5.a pants Savienības palīdzības saskaņotība un papildināmība 1.  Īstenojot šo regulu, nodrošina saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām un instrumentiem, kā arī citām attiecīgām Savienības politikas jomām. 2.  Savienība un dalībvalstis koordinē savas attiecīgās atbalsta programmas ar mērķi uzlabot atbalsta sniegšanas un politiskā dialoga efektivitāti un lietderību saskaņā ar atzītiem darbības koordinācijas stiprināšanas principiem ārējā atbalsta jomā un politikas un procedūru saskaņošanas principiem. Koordinācija iekļauj regulāras apspriedes un biežu svarīgas informācijas apmaiņu dažādās atbalsta cikla fāzēs. 3.  Savienība saziņā ar dalībvalstīm veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un sadarbību ar daudzpusējām un reģionālajām organizācijām un struktūrām — tostarp, bet ne tikai — ar Eiropas finanšu iestādēm, starptautiskajām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, privātajiem un politiskajiem fondiem un ārpus Savienības esošiem līdzekļu devējiem. Grozījums Nr. 33/rev Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Bāzes finansējums šīs regulas īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 631 100 000. 1.  Bāzes finansējums šīs regulas īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 225 321 000. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts 2.  Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija daudzgadu finanšu shēmas robežvērtībās. 2.  Gada apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums Pielikums – Konkrēti atbalstītie pasākumi Konkrēti atbalstītie pasākumi Konkrēti atbalstītie pasākumi Šīs regulas 1. pantā noteikto mērķu izpildes nolūkā var atbalstīt šādus pasākumus: Šīs regulas 1. pantā noteikto mērķu izpildes nolūkā var atbalstīt šādus pasākumus: (a)  efektīvas kodoldrošības kultūras veicināšana un stingrāko kodoldrošības un radiācijas aizsargpasākumu standartu īstenošana visos līmeņos, jo īpaši izmantojot: (a)  efektīvas kodoldrošības kultūras un pārvaldības iedibināšana un veicināšana un mūsdienu praksei atbilstošu stingrāko kodoldrošības standartu un radiācijas aizsargpasākumu īstenošana visos līmeņos, jo īpaši izmantojot: –  nepārtrauktu atbalstu uzraudzības iestādēm, tehniskā atbalsta organizācijām un regulatīvo pamatnostādņu pastiprināšanai, proti, attiecībā uz licencēšanas darbībām, tostarp efektīviem un vispusīgiem riska un drošības novērtējumiem („stresa pārbaudēm”), to pārskatīšanu un pēcpārbaudes; –  nepārtrauktu atbalstu uzraudzības iestādēm, tehniskā atbalsta organizācijām un regulatīvo pamatnostādņu pastiprināšanai, proti, attiecībā uz licencēšanas darbībām, tostarp nepieciešamo pasākumu pārskatīšanu un īstenošanu, lai kodoliekārtās nodrošinātu visaugstāko drošības līmeni atbilstoši standartam, kas atbilst mūsdienu tehniskajai, regulatīvajai un ekspluatācijas praksei Eiropas Savienībā; –  efektīvas normatīvās bāzes, regulatīvu procedūru un sistēmu veicināšanu, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret radioaktīvu materiālu jonizējošiem starojumiem, jo īpaši aizsardzību no spēcīgas iedarbības radioaktīvajiem avotiem, un to droša apglabāšana; –  efektīvas un pārredzamas normatīvās bāzes, regulatīvu procedūru un sistēmu veicināšanu, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret radioaktīvu materiālu jonizējošiem starojumiem, jo īpaši no spēcīgas iedarbības radioaktīvajiem avotiem, un to droša apglabāšana; –  tādas efektīvas kodoldrošības pārvaldības sistēmas veicināšanu, kas garantētu regulatīvo iestāžu neatkarību, atbildību un pilnvaras, kā arī šādu iestāžu reģionālo un starptautisko sadarbību; –  efektīvu mehānismu izveidošanu avāriju radioloģisko seku novēršanai, kā arī, ja tās rodas, šādu seku mazināšanai (piemēram, vides uzraudzība radioaktīvu vielu izplūdes gadījumā, seku mazināšanas un atveseļošanas pasākumu izstrāde un īstenošana) un ārkārtas situācijām, sagatavotībai un reaģēšanai, civilajai aizsardzībai un vides sanācijas pasākumiem; –  efektīvu mehānismu izveidošanu avāriju radioloģisko seku novēršanai, kā arī, ja tās rodas, šādu seku mazināšanai (piemēram, vides uzraudzība radioaktīvu vielu izplūdes gadījumā, seku mazināšanas un atveseļošanas pasākumu izstrāde un īstenošana) un ārkārtas situācijām, sagatavotībai un reaģēšanai, civilajai aizsardzībai un vides sanācijas pasākumiem; –  atbalstu kodolspēkstaciju operatoriem izņēmuma gadījumos atbilstoši īpašiem un pietiekami pamatotiem apstākļiem, proti, pēcpārbaužu pasākumos veicot vispusīgus drošības un riska novērtējumus („stresa pārbaudes”); –  sadarbību ar kodolspēkstaciju operatoriem izņēmuma gadījumos atbilstoši īpašiem un pietiekami pamatotiem apstākļiem, proti, pēcpārbaužu pasākumos veicot vispusīgus drošības un riska novērtējumus („stresa pārbaudes”); –  informācijas, izglītības un profesionālās apmācības politikas veicināšanu kodolenerģijas jomā un saistībā ar kodoldegvielas ciklu, kodolatkritumu apsaimniekošanu un aizsardzību pret radiāciju; (b)  lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīga un droša apsaimniekošana, bijušo kodolvietu un iekārtu atveseļošana un to darbības pārtraukšana, proti: (b)  lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīga un droša apsaimniekošana, bijušo kodolvietu un iekārtu atveseļošana un to darbības pārtraukšana, proti: –  sadarbībā ar trešām valstīm lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā (t. i., pārvadāšana, priekšapstrāde, apstrāde, pārstrāde, uzglabāšana un apglabāšana), tostarp īpašu stratēģijas virzienu un sistēmu izstrāde atbildīgai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai; –  sadarbībā ar trešām valstīm lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā (t. i., pārvadāšana, priekšapstrāde, apstrāde, pārstrāde, uzglabāšana un apglabāšana), tostarp īpašu stratēģijas virzienu un sistēmu izstrāde atbildīgai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai; –  stratēģijas virzienu un sistēmu izstrāde un īstenošana pašreizējo iekārtu ekspluatācijas slēgšanai, bijušo kodolvietu un ar urāna raktuvēm saistīto ieguves vietu atveseļošanai, kā arī jūrā nogremdēto radioaktīvo priekšmetu un materiālu atguvei un apsaimniekošanai; –  stratēģijas virzienu un sistēmu izstrāde un īstenošana pašreizējo iekārtu ekspluatācijas slēgšanai, bijušo kodolvietu un ar urāna raktuvēm saistīto ieguves vietu atveseļošanai, kā arī jūrā nogremdēto radioaktīvo priekšmetu un materiālu atguvei un apsaimniekošanai; –  kodoldrošības pasākumu īstenošana, tostarp atbilstīgas pārskatatbildības un kontroles par skaldmateriāliem īstenošana valsts un operatoru līmenī, vajadzīgā regulatīvā pamata un metodiku izstrāde (ietverot kodolmateriālu kriminālistikas metodes); –  kodoldrošības pasākumu īstenošana, tostarp atbilstīgas pārskatatbildības un kontroles par skaldmateriāliem īstenošana valsts un operatoru līmenī, vajadzīgā regulatīvā pamata un metodiku izstrāde (ietverot kodolmateriālu kriminālistikas metodes); –  pasākumi, lai veicinātu starptautisku sadarbību (iesaistot attiecīgās starptautiskās organizācijas, proti, SAEA) minētajās jomās, tostarp, lai īstenotu un uzraudzītu starptautiskas konvencijas un līgumus, informācijas apmaiņu, spējas palielināšanu un mācības kodoldrošības jomā, kā arī pētniecību. –  pasākumi, lai veicinātu starptautisku sadarbību (iesaistot attiecīgās reģionālās un starptautiskās organizācijas, proti, SAEA) minētajās jomās, tostarp, lai īstenotu un uzraudzītu starptautiskas konvencijas un līgumus, informācijas apmaiņu, spējas palielināšanu un mācības kodoldrošības jomā, kā arī pētniecību. (ba)  palīdzība augsta kompetences un zināšanu līmeņa nodrošināšanai regulatoriem, tehniskā atbalsta organizācijām un operatoriem (neizkropļojot konkurenci) šā instrumenta jomās, jo īpaši ar: –  pastāvīgu atbalstu regulatīvo iestāžu, tehniskā atbalsta organizāciju un kodolspēkstaciju operatoru darbinieku (neizkropļojot konkurenci) izglītībai un apmācībai; –  piemērotu apmācības iespēju attīstības veicināšanu. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums Pielikums – Kritēriji – - 1. Vispārīgie kritēriji 1.  Vispārīgie kritēriji 1.  Vispārīgie kritēriji –  Sadarbībā var ietvert visas „trešās valstis” (kas nav ES dalībvalstis) visā pasaulē. –  Sadarbībā jāietver „trešās valstis” (kas nav ES dalībvalstis) atbilstīgi šīs regulas 1. pantā minētajiem mērķiem. –  Prioritāte ir kandidātvalstīm un Eiropas Kaimiņattiecību reģiona valstīm. Reģionālām pieejām būs priekšrocība. –  Prioritāte ir kandidātvalstīm un Eiropas Kaimiņattiecību reģiona valstīm. Reģionālām pieejām būs priekšrocība. –  Augstu ienākumu valstis iekļaujamas tikai tādēļ, lai būtu iespējams veikt izņēmuma pasākumus, piemēram, pēc lielas kodolavārijas, ja tas vajadzīgs un ir piemērots. –  Valstis ar augstu ienākumu līmeni iekļaujamas tikai tādēļ, lai būtu iespējams veikt izņēmuma pasākumus, piemēram, pēc lielas kodolavārijas, ja tas vajadzīgs un ir piemērots. Šajā regulā „valstis ar augstu ienākumu līmeni” ir valstis un teritorijas, kas uzskaitītas I pielikumā Padomes Regulai (EK) 1934/20061. –  Kopēja izpratne un savstarpējs nolīgums starp trešo valsti un Eiropas Savienību jāapstiprina, attiecīgajai valdībai vēršoties ar oficiālu pieprasījumu Komisijā. –  Kopēja izpratne un savstarpējs nolīgums starp trešo valsti un Eiropas Savienību jāapstiprina, attiecīgajai valdībai vēršoties ar oficiālu pieprasījumu Komisijā. –  Trešām valstīm, kas vēlas sadarboties ar Eiropas Savienību, pilnībā jāparaksta kodolieroču neizplatīšanas principi. Tām arī jākļūst pa pusēm attiecīgajās konvencijās, kas ir SAEA sistēmā par kodoldrošību, vai jāveic pasākumi, kuri apliecina stingru apņemšanos pievienoties šādām konvencijām. Pievienošanos attiecīgajām konvencijām vai tādu pasākumu veikšanu, kuru nolūks ir tām pievienoties, var izvirzīt kā nosacījumu sadarbībai ar Eiropas Savienību. Ārkārtas gadījumos izņēmuma veidā jāizrāda elastība šā principa piemērošanā. –  Trešām valstīm, kas vēlas sadarboties ar Eiropas Savienību, jāapņemas pilnībā ievērot kodolieroču neizplatīšanas principus. Tām arī jākļūst pa pusēm attiecīgajās konvencijās, kas ir SAEA sistēmā par kodoldrošību, vai jāveic pasākumi, kuri apliecina stingru apņemšanos pievienoties šādām konvencijām. Pievienošanās attiecīgajām konvencijām un to īstenošana ir jāizvirza kā nosacījums sadarbībai ar Eiropas Savienību. Ārkārtas gadījumos izņēmuma veidā jāizrāda elastība šā principa piemērošanā, ja bezdarbība varētu palielināt Savienības un tās pilsoņu apdraudētību. –  Lai nodrošinātu un uzraudzītu atbilstību sadarbības mērķiem, trešai valstij, kas ir saņēmējvalsts, jāievēro princips par veikto pasākumu novērtēšanu. Šī novērtēšana nodrošinātu iespēju uzraudzīt un pārbaudīt atbilstību mērķiem, par kuriem ir bijusi vienošanās, un varētu būt nosacījums Kopienas ieguldījuma maksājumu turpināšanai. –  Lai nodrošinātu un uzraudzītu atbilstību sadarbības mērķiem, trešai valstij, kas ir saņēmējvalsts, jāievēro princips par veikto pasākumu novērtēšanu. Kopienas ieguldījuma maksājumu turpināšanai jābūt atkarīgai no tā, cik pārbaudāma un nepārtraukta ir atbilstība saskaņotajiem mērķiem. –  Saskaņā ar šo regulu sadarbības nolūks kodoldrošības un aizsardzības pasākumu jomā nav veicināt kodolenerģiju. –  Saskaņā ar šo regulu sadarbības nolūks kodoldrošības un aizsardzības pasākumu jomā nav veicināt kodolenerģiju vai pagarināt esošo kodolspēkstaciju ekspluatācijas laiku. _______________ 1 Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni un ar jaunattīstības valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006, attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas oficiālā attīstības palīdzība (OV L 405, 30.12.2006). Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums Pielikums – Kritēriji – 2. Valstis, kurās ir uzstādītas kodolenerģijas ražotspējīgas iekārtas - pirmā daļa Attiecība uz valstīm, kas jau ir bijušas Kopienas finansējuma saņēmējas, papildu sadarbībai jābūt atkarīgai no novērtēšanas pasākumiem attiecībā uz darbībām, kas finansētas, izmantojot Kopienas budžetu, un no pareiza jaunu vajadzību pamatojuma. Novērtējumam jārada iespēja precīzāk noteikt sadarbības veidu un šīm valstīm turpmāk piešķiramās summas. Attiecībā uz valstīm, kas jau ir bijušas Kopienas finansējuma saņēmējas, papildu sadarbībai jābūt atkarīgai no novērtēšanas pasākumiem attiecībā uz darbībām, kas finansētas, izmantojot Kopienas budžetu, un no pareiza jaunu vajadzību pamatojuma. Novērtējumam jārada iespēja precīzāk noteikt sadarbības veidu un šīm valstīm turpmāk piešķiramās summas. Savienībai jāveicina reģionālās sadarbības un salīdzinošās izvērtēšanas mehānismi. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums Pielikums – Kritēriji – 3. Valstis, kurās nav uzstādītas kodolenerģijas ražotspējīgas iekārtas – otrā daļa Sadarbībā ar valstīm, kuras vēlas attīstīt kodolenerģijas ražotspēju, neatkarīgi no tā, vai tajās ir pētniecības reaktori, vai to nav, un kurām attiecīgajā brīdī kļūst būtisks intervences jautājums, lai nodrošinātu kodoldrošības kultūras uzlabošanu, kā arī vienlaicīgi izstrādātu kodolenerģijas ražošanas programmu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības iestāžu un tehniskā atbalsta organizāciju stiprināšanu, ņems vērā kodolenerģijas attīstības programmas uzticamību, kā arī to, vai ir valdības lēmums par kodolenerģijas izmantošanu un iepriekšēju ceļveža izstrādi. Valstīm, kuras vēlas attīstīt kodolenerģijas ražotspēju, neatkarīgi no tā, vai tajās ir pētniecības reaktori, vai to nav, un kurām attiecīgajā brīdī kļūst būtisks intervences jautājums, lai nodrošinātu kodoldrošības kultūras uzlabošanu, kā arī vienlaicīgi izstrādātu kodolenerģijas ražošanas programmu, jo īpaši attiecībā uz kodoldrošības pārvaldības un uzraudzības iestāžu un tehniskā atbalsta organizāciju neatkarības un darbībspējas stiprināšanu. Sadarbībā ņems vērā kodolenerģijas attīstības programmas uzticamību, kā arī to, vai ir valdības lēmums par kodolenerģijas izmantošanu un iepriekšēju ceļveža izstrādi. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums Pielikums – Prioritātes – pirmā daļa Lai izstrādātu drošības nosacījumus, kas vajadzīgi sabiedrības dzīvības un veselības apdraudējumu likvidēšanai, un lai nodrošinātu, ka kodolmateriāli netiek izmantoti mērķiem, kādiem tie nebija paredzēti, sadarbībā galvenokārt uzmanība tiek pievērsta kodolenerģijas regulatoriem (un to tehniskā atbalsta organizācijām). Mērķis ir nodrošināt tiem tehnisko kompetenci un neatkarību un nostiprināt normatīvo regulējumu, proti, attiecībā uz licenzēšanas darbībām, tostarp efektīviem un vispusīgiem riska un drošības novērtējumiem („stresa pārbaudes”), to pārskatīšanu un pēcpārbaudi. Šajā instrumentā ir paredzēts, ka sadarbībā galvenokārt uzmanība tiek pievērsta kodolenerģijas regulatoriem (un to tehniskā atbalsta organizācijām) ar mērķi nodrošināt tiem tehnisko kompetenci un neatkarību un nostiprināt normatīvo regulējumu, proti, attiecībā uz licencēšanas darbībām, tostarp efektīviem un vispusīgiem riska un drošības novērtējumiem („noturības testu”), to pārskatīšanu un pēcpārbaudi. Tam jārada drošības nosacījumi, kas nepieciešami, lai novērstu draudus cilvēku dzīvībai un veselībai un nodrošinātu, ka kodolmateriāli netiek izmantoti citiem, iepriekš neparedzētiem mērķiem. Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums Pielikums – Prioritātes – otrā daļa Citas sadarbību programmu prioritātes, kas attīstāmas saistībā ar šo regulu, ir šādas: Citas sadarbību programmu prioritātes, kas attīstāmas saistībā ar šo regulu, ir šādas: –  licenzēšanas darbības; –  atbildīgu stratēģijas virzienu un sistēmu izstrāde un īstenošana, lai atbildīgi un droši apsaimniekotu lietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus; –  atbildīgu stratēģijas virzienu un sistēmu izstrāde un īstenošana, lai atbildīgi un droši apsaimniekotu lietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus; –  pašlaik darbojošos iekārtu ekspluatācijas pārtraukšana, bijušo kodolvietu un ar urāna ieguvi saistīto atradņu atveseļošana, kā arī jūrā nogremdētu radioaktīvu priekšmetu un materiālu atguve un apsaimniekošana, ja tie rada apdraudējumu sabiedrībai. –  pašlaik darbojošos iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu, bijušo kodolvietu un ar urāna ieguvi saistīto atradņu atveseļošanu, kā arī jūrā nogremdētu radioaktīvu priekšmetu un materiālu atguvi un apsaimniekošanu, ja tie rada apdraudējumu sabiedrībai; –  nodrošināšana, ka kodolmateriāli netiek izmantoti mērķiem, kādiem tie nebija paredzēti. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums Pielikums – Prioritātes – trešā daļa Sadarbību ar kodoliekārtu operatoriem trešās valstīs izskatīs īpašās situācijās atbilstīgi „stresa pārbaudes” pēcpasākumu plānam. Šāda sadarbība ar kodoliekārtu operatoriem neietver aprīkojuma piegādi. Sadarbību ar kodoliekārtu operatoriem trešās valstīs izskatīs īpašās situācijās atbilstīgi „noturības testa” pēcpasākumu plānam. Šāda sadarbība ar kodoliekārtu operatoriem neietver aprīkojuma piegādi un citas darbības vai palīdzību, ko operators varētu pirkt un kas tam jāpērk uz komerciāliem pamatiem, lai ievērotu regulatīvos drošības standartus.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Savienības atbalstu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmām Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā (COM(2011)0783 – C7-0514/2011 – 2011/0363(NLE))

P7_TA(2013)0471 A7-0119/2013

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0783),

–  ņemot vērā Euratom līguma 203. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0514/2011),

–  ņemot vērā 4. protokolu un 56. pantu Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas Pievienošanās aktā,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0119/2013),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Euratom līguma 106.a pantu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 4.apsvērums (4)   Atbilstoši pievienošanās līguma saistībām un ar Kopienas atbalstu Bulgārija, Lietuva un Slovākija ir slēgušas kodolelektrostacijas un panākušas vērā ņemamu virzību to ekspluatācijas izbeigšanā. Jāveic papildu darbi, lai turpinātu virzību pašreizējās demontāžas darbībās līdz sasniegts neatgriezenisks stāvoklis drošas ekspluatācijas izbeigšanas procesā, vienlaikus nodrošinot, ka tiek piemēroti augstākie drošības standarti. Balstoties uz pieejamajām aplēsēm, ekspluatācijas izbeigšanas darbu pabeigšanai būs vajadzīgi ievērojami papildu finansiālie resursi. (4)   Atbilstoši pievienošanās līguma saistībām un ar Kopienas atbalstu Bulgārija, Lietuva un Slovākija ir slēgušas kodolelektrostacijas vai attiecīgos blokus un panākušas vērā ņemamu virzību to ekspluatācijas pārtraukšanā. Jāveic papildu darbi, lai turpinātu pašreizējo nojaukšanas, dezaktivācijas un demontāžas darbību, lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas procesa virzību, kā arī īstenotu stabilu procesu nolūkā pilnībā neatgriezeniski pārtraukt ekspluatāciju, vienlaikus nodrošinot, ka tiek piemēroti augstākie drošības standarti. Balstoties uz pieejamajām aplēsēm, ekspluatācijas pārtraukšanas darbu pabeigšanai būs vajadzīgi ievērojami papildu finansiālie resursi, vienlaikus ņemot vērā Savienības un minēto dalībvalstu dalīto finansiālo atbildību. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4.aapsvērums (jauns) (4a)  Ignalinas kodolelektrostacijas ar diviem 1500 MW reaktoru blokiem, Kozlodujas kodolelektrostacijas četru bloku, kuru kopējā jauda ir 1760 MW, kā arī Bohunices V1 kodolelektrostacijas ar diviem blokiem, kuru jauda ir 880 MV, priekšlaicīga slēgšana šo trīs valstu iedzīvotājiem ilgtermiņā ir radījusi smagu slogu, ņemot vērā ietekmi uz enerģētiku, kā arī finansiālās, ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās sekas. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 4.bapsvērums (jauns) (4b)  Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana ir ilgtermiņa pasākums un rada Lietuvai ārkārtēju finanšu slogu, kas nav samērojams ar valsts lielumu un ekonomisko spēju, un Protokolā Nr. 4 noteikts, ka „[š]ajā nolūkā Ignalinas programmas darbību nepārtraucot turpinās un pagarinās arī laikposmam pēc 2006. gada”, piebilstot, ka „[n]ākamajā finanšu plāna laikposmā kopējās apropriācijas no pagarinātās [pagarinātajai] Ignalinas programmas [programmai] ir atbilstīgas”. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4.capsvērums (jauns) (4c)  Bulgārijas gadījumā 2005. gada Pievienošanās akta 30. pantā minēts tikai laikposms no 2007. līdz 2009. gadam, un Slovākijas gadījumā 2003. gada Pievienošanās līgumā ir minēts tikai laikposms no 2004. līdz 2006. gadam. Tādēļ attiecībā uz turpmāku palīdzību Bulgārijai un Slovākijai būtu jāpiemēro Euratom līguma 203. pants un kā juridiskais pamats turpmākajai palīdzībai Lietuvai būtu jāizmanto 2003. gada Pievienošanās līguma Protokols Nr. 4 un 56. pants. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 5.aapsvērums (jauns) (5a)  2007.–2013. gadam paredzētajās programmās Komisijas uzraudzība bija vērsta uz finanšu apropriāciju budžeta izpildi un projekta īstenošanu, nevis uz to, kādā mērā ir sasniegti programmu mērķi kopumā. Tas, ka virzība uz programmu mērķu sasniegšanu netika pienācīgi izvērtēta un nebija pienācīgi uzraudzīts līdzekļu efektīvu izlietojums, liecina, ka neviens nav bijis patiesi atbildīgs par programmu kopējo izpildi. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5.bapsvērums (jauns) (5b)  Pienācīgi būtu jāņem vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 16/2011 „ES finanšu palīdzība kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā: sasniegtais un nākotnē sasniedzamais”, kas ietver secinājumus un ieteikumus. Revīzijas palāta ir secinājusi, ka galvenais ekspluatācijas pārtraukšanas process Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā joprojām ir priekšā un ka tā pabeigšanai ievērojami pietrūkst finansējuma (aptuveni EUR 2,5 miljardu). Konkrētāk, kavējās lielie infrastruktūras projekti, un galvenajā ekspluatācijas pārtraukšanas procesā ir pārsniegtas izmaksas, kā arī izmaksu aplēses nav pilnīgas, jo trūkst būtiskas informācijas par radioaktīvajiem atkritumiem un/vai iekārtām un tehnoloģijām, kas vajadzīgas to apstrādei. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5.capsvērums (jauns) (5c)  Lai gan visi attiecīgie bloki tika slēgti noteiktajos termiņos, dažu ekspluatācijas pārtraukšanas programmu izpildē joprojām ir kavēšanās, kas ir ekonomiski neizdevīgi un politiski nepieņemami; šāda kavēšanās būtu jārisina, izstrādājot pārskatītu sīki izstrādātu ekspluatācijas pārtraukšanas plānu. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 5.dapsvērums (jauns) (5d)  Tā kā dažās programmās vēl nav veiktas efektīvai ekspluatācijas pārtraukšanai nepieciešamās organizatoriskās izmaiņas, būtu jāveic vajadzīgā organizatorisko struktūru pārveide. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 6.apsvērums (6)  Pēc tam, kad Bulgārija, Lietuva un Slovākija pieprasīja turpmāku finansējumu, Komisijas priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam: "Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” no Eiropas Savienības vispārējā budžeta kodoldrošībai un kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai tika paredzēta summa EUR 700 miljoni. No šīs summas EUR 500 miljoni pēc 2011. gada cenām, kas ir aptuveni EUR 553 miljoni pēc pašreizējām cenām, ir paredzēti jaunai programmai, lai turpinātu atbalstīt Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1.–2. bloka un Ignalinas kodolelektrostacijas 1.–2. bloka ekspluatācijas izbeigšanu 2014.–2017. gadā un Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka ekspluatācijas izbeigšanu 2014.–2020. gadā. Finansējumam saskaņā ar šo jauno programmu vajadzētu būt pieejamam pakāpeniski samazinātā veidā. (6)  Pēc tam, kad Bulgārija, Lietuva un Slovākija pieprasīja turpmāku finansējumu, kopējā finansējumā, kas paredzēts programmas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, būtu jāiekļauj atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, ņemot vērā katru ekspluatācijas pārtraukšanas plānu. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 6.aapsvērums (jauns) (6a)  Programmām piešķirto apropriāciju apmēru, kā arī plānošanas periodu un sadalījumu Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmām var pārskatīt, ņemot vērā starpposma un noslēguma novērtējuma ziņojuma rezultātus, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēti attiecīgajos ekspluatācijas pārtraukšanas plānos paredzētie augstākie drošības standarti un tiek saglabāta ekspluatācijas pārtraukšanas procesa nepārtrauktība. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 7.apsvērums (7)   Atbalstam, uz ko attiecas šī regula, būtu jānodrošina nepārtraukta ekspluatācijas izbeigšanas darbu turpināšana, un tas būtu jāorientē uz pasākumiem, lai sasniegtu neatgriezenisku stāvokli drošas ekspluatācijas izbeigšanas procesā, tādējādi sniedzot lielāko Savienības pievienoto vērtību, vienlaikus nodrošinot pāreju uz dalībvalsts finansējumu ekspluatācijas izbeigšanas darbu pabeigšanai. Galīgā atbildība par kodoldrošību ir attiecīgo dalībvalstu ziņā, kas nozīmē, ka to galīgā atbildība ir arī par finansējumu, tostarp ekspluatācijas izbeigšanas finansējumu. Regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt uzsāktas saskaņā ar līguma 107. un 108. pantu. (7)   Atbalstam, uz ko attiecas šī regula, būtu jānodrošina ekspluatācijas pārtraukšanas darbu nepārtraukta turpināšana, un tas būtu jāorientē uz pasākumiem, lai īstenotu stabilu procesu nolūkā pilnībā neatgriezeniski pārtraukt ekspluatāciju, vienlaikus nodrošinot augstāko drošības standartu piemērošanu, jo šādi pasākumu nodrošina lielāko Savienības pievienoto vērtību. Galīgā atbildība par kodoldrošību ir attiecīgo dalībvalstu ziņā, kas nozīmē, ka to galīgā atbildība ir arī par finansējumu, tostarp ekspluatācijas pārtraukšanas finansējumu. Šo saistību neievērošana apdraud Savienības iedzīvotājus. Regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt uzsāktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 9.apsvērums (9)  Lai nodrošinātu vislielāko iespējamo efektivitāti, šajā regulā ietverto kodolelektrostaciju ekspluatācijas izbeigšana būtu jāveic, izmantojot labākās pieejamās speciālās tehniskās zināšanas un pienācīgi ņemot vērā slēdzamo bloku specifiku un tehniskos parametrus. (9)  Lai nodrošinātu vislielāko iespējamo efektivitāti, šajā regulā ietverto kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana būtu jāveic, izmantojot labākās pieejamās speciālās tehniskās zināšanas, pienācīgi ņemot vērā slēdzamo bloku specifiku un tehniskos parametrus un veicot visaptverošus novērtējumus par ekspluatācijas pārtraukšanas un seku mazināšanas gaitu. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 10.aapsvērums (jauns) (10a)  Šajā regulā paredzēto kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumu izmaksu noteikšanai būtu jāpiemēro starptautiski atzīti standarti, kas pieņemti kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksu novērtēšanai, piemēram, Kodolenerģijas aģentūras, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un Komisijas kopīgi publicētā Ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksu aprēķināšanas starptautiskā sistēma. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 11.apsvērums (11)  Ekspluatācijas izbeigšanas procesa gaitas efektīvu kontroli nodrošinās Komisija, lai garantētu lielāko Savienības pievienoto vērtību finansējumam, kas piešķirts ar šo regulu, lai gan galīgā atbildība par ekspluatācijas izbeigšanu ir dalībvalstu ziņā. Tas ietver efektīvus rezultativitātes mērījumus un korekcijas pasākumu novērtēšanu programmas laikā. (11)  Ekspluatācijas izbeigšanas procesa gaitas efektīvu kontroli nodrošinās Komisija, lai finansējumam, kas piešķirts ar šo regulu, garantētu lielāko Savienības pievienoto vērtību, lai gan galīgā atbildība par ekspluatācijas pārtraukšanu ir dalībvalstu ziņā. Tas ietver efektīvus rezultativitātes mērījumus un korektīvu pasākumu novērtēšanu programmas laikā. Šāda kontrole būtu jāveic pēc jēgpilnu kvalitatīvu un kvantitatīvu rezultativitātes indikatoru izstrādes, kurus vajadzības gadījumā var viegli uzraudzīt un par kuriem var ziņot. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 12.aapsvērums (jauns) (12a)  Komisijai būtu jānodrošina maksimāla pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiska kontrole saistībā ar Savienības līdzekļiem, sevišķi attiecībā uz to paredzamo un panākto ietekmi uz programmu vispārējo mērķu sasniegšanu. Jo īpaši būtu jāatrisina nopietnās administratīvās, juridiskās, finansiālās un tehniskās problēmas vai jāveic pasākumi, lai tās atrisinātu. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 13.aapsvērums (jauns) (13a)  Būtu jācenšas darīt viss iespējamais, lai turpinātu līdzfinansēšanas praksi, kas ir iedibināta kā daļa no pirmspievienošanās atbalsta un atbalsta, kas sniegts 2007.–2013. gadā Lietuvas veiktajām ekspluatācijas pārtraukšanas darbībām, kā arī lai attiecīgā gadījumā piesaistītu līdzfinansējumu no citiem avotiem. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 1. pants Šī regula nosaka daudzgadu palīdzības programmu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai 2014.–2020. gadam („programma”) un paredz noteikumus Savienības finansiālā atbalsta īstenošanai attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar Kozlodujas kodolelektrostacijas (1.–4. bloks; Kozlodujas programma), Ignalinas kodolelektrostacijas (1. un 2. bloks; Ignalinas programma), Bohunices V1 kodolelektrostacijas (1. un 2. bloks; Bohunices programma) ekspluatācijas izbeigšanu. Ar šo regulu nosaka daudzgadu palīdzības programmu kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai 2014.–2020. gadam („programma”) un paredz noteikumus Savienības finansiālā atbalsta turpmākai īstenošanai attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar Kozlodujas kodolelektrostacijas (1.–4. bloks; Kozlodujas programma), Ignalinas kodolelektrostacijas (1. un 2. bloks; Ignalinas programma), Bohunices V1 kodolelektrostacijas (1. un 2. bloks; Bohunices programma) ekspluatācijas neatgriezenisku pārtraukšanu. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns) 1.a pants Definīcija Ekspluatācijas pārtraukšana aptver visas sagatavošanās darbības pirms galīgās slēgšanas (proti, ekspluatācijas pārtraukšanas plāna izstrādi, dokumentu sagatavošanu atļaujām un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras projektus), kā arī visas darbības, kas notiek pēc reaktoru slēgšanas, t. i., lietotās degvielas likvidēšanu, kodoliekārtu dezaktivāciju, demontāžu un/vai nojaukšanu, lietoto radioaktīvo atkritummateriālu apglabāšanu un vides atjaunošanu piesārņotajā vietā. Ekspluatācijas pārtraukšanas process ir pabeigts, kad iekārtām atceļ jebkādu reglamentējošu kontroli un ar radiāciju saistītus ierobežojumus. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts 1.   Programmas vispārīgais mērķis ir palīdzēt attiecīgajām dalībvalstīm panākt neatgriezenisku stāvokli Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka, Ignalinas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka un Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka ekspluatācijas izbeigšanas procesā saskaņā ar to attiecīgajiem ekspluatācijas izbeigšanas plāniem, vienlaikus uzturot augstāko drošības līmeni. 1.   Programmas vispārīgais mērķis ir palīdzēt attiecīgajām dalībvalstīm īstenot stabilu procesu nolūkā pilnībā neatgriezeniski pārtraukt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka, Ignalinas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka un Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka ekspluatāciju, vienlaikus uzturot augstāko drošības līmeni saskaņā ar Savienības tiesību aktiem kodoldrošības jomā un jo īpaši Direktīvu 96/29/Euratom1, Direktīvu 2009/71/Euratom2 un Direktīvu 2011/70/Euratom3. ___________ 1 Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.). 2 Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.). 3 Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.). Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts iii)  drošā veidā apsaimniekot ekspluatācijas izbeigšanas darbu atkritumus, izmantojot sīki izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas jānovērtē pēc kondicionēto atkritumu daudzuma un veida. iii)  drošā veidā apsaimniekot ekspluatācijas pārtraukšanas darbu radīto atkritumu ilgtermiņa glabāšanu un likvidēšanu saskaņā ar sīki izstrādātu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas jānovērtē pēc glabāto un likvidēto atkritumu daudzuma un veida. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iii punkts iii)  veikt demontāžu turbīnu zālē un citās palīgēkās un drošā veidā apsaimniekot ekspluatācijas izbeigšanas darbu atkritumus saskaņā ar sīki izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas jānovērtē pēc demontēto palīgsistēmu veida un skaita un kondicionēto atkritumu daudzuma un veida; iii)  veikt demontāžu turbīnu zālē un citās palīgēkās un drošā veidā apsaimniekot ekspluatācijas pārtraukšanas darbu radīto atkritumu ilgtermiņa glabāšanu un likvidēšanu saskaņā ar sīki izstrādātu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas jānovērtē pēc glabāto un likvidēto atkritumu daudzuma un veida. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iii punkts iii)  drošā veidā apsaimniekot ekspluatācijas izbeigšanas darbu atkritumus, izmantojot sīki izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas jānovērtē pēc kondicionēto atkritumu daudzuma un veida. iii)   drošā veidā apsaimniekot ekspluatācijas pārtraukšanas darbu radīto atkritumu ilgtermiņa glabāšanu un likvidēšanu saskaņā ar sīki izstrādātu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas jānovērtē pēc glabāto un likvidēto atkritumu daudzuma un veida. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ekspluatācijas pārtraukšanas programmās, kas minētas 2. punktā, var iekļaut arī pasākumus, kuru mērķis ir kodolelektrostacijās uzturēt slēgšanai vajadzīgo augsto drošības līmeni. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts 3.  Galvenos posmus un mērķu sasniegšanas termiņus aktā nosaka saskaņā ar 6. panta 2. punktu. 3.  Kopīgās daudzgadu programmas galvenos posmus, paredzamos vispārīgos rezultātus, mērķu sasniegšanas termiņus un rezultativitātes indikatorus nosaka aktā, kā minēts 6. panta 2. punktā. Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts 1.   Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam pēc pašreizējām cenām ir EUR 552 947 000. 1.   Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam pēc pašreizējām cenām ir EUR 969 260 000. Minētā summa Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmai tiks iedalīta šādi: Minētā summa Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmām tiks sadalīta šādi: (a)   EUR 208 503 000 Kozlodujas programmai 2014.–2020. gadam; (a)   EUR 293 032 000 Kozlodujas programmai 2014.–2020. gadam; (b)   EUR 229 629 000 Ignalinas programmai 2014.–2017. gadam; (b)   EUR 450 818 000 Ignalinas programmai 2014.–2020. gadam; (c)   EUR 114 815 000 Bohunices programmai 2014.–2017. gadam; (c)   EUR 225 410 000 Bohunices programmai 2014.–2020. gadam. 1.a  Gada apropriācijas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam paredzētajās robežās apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, neskarot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada ... Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību1. ____________________ 1 OV ... Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts 2.  Komisija līdz 2015. gada beigām 8. pantā minētā starpposma novērtējuma ietvaros pārskatīs programmas rezultativitāti un novērtēs Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmu īstenošanas gaitu, ņemot vērā galvenos posmus un termiņus, kas minēti 2. panta 3. punktā. Balstoties uz šī novērtējuma rezultātiem, Komisija var pārskatīt programmai piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu un sadalījumu starp Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmām. 2.  Pamatojoties uz iepriekš izstrādātu detalizētu programmu, Komisija līdz 2017. gada beigām 8. pantā minētās starpposma novērtēšanas laikā pārskatīs programmas rezultativitāti un novērtēs Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmu īstenošanas gaitu, ņemot vērā galvenos posmus un termiņus, kas minēti 2. panta 3. punktā. Balstoties uz šī novērtējuma rezultātiem, kā arī lai ņemtu vērā sasniegto un nodrošinātu, ka līdzekļus turpina piešķirt, pamatojoties uz faktiskajām vajadzībām, Komisija attiecīgā gadījumā pārskata programmai piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu un sadalījumu Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmām Apropriāciju korekcijas nedrīkst apdraudēt 1. pantā minētos drošības standartus kodolelektrostacijās. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts 3.  Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmai piešķirtais finansējums var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbiem, kas ir vajadzīgi programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai; konkrētāk, pētījumus, ekspertu sanāksmes, informācijas un komunikācijas pasākumus, tostarp Eiropas Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kuri orientēti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, un visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai radušies programmas pārvaldības rezultātā. 3.  No Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmām piešķirtā finansējuma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kas nepieciešami programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai; jo īpaši pētījumus, ekspertu sanāksmes, apmācību, informācijas un komunikācijas darbības, tostarp institucionālo komunikāciju par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem. Var segt arī izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kuros uzsvars likts uz informācijas apstrādi un apmaiņu, un visus citus tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai radušies, pārvaldot programmu. Piešķirtais finansējums var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1990/2006, Regulu (Euratom) Nr. 549/2007 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 647/2010, uz šo programmu. No piešķirtā finansējuma var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1990/2006, Regulu (Euratom) Nr. 549/2007 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 647/2010, uz šo programmu. Finanšu piešķīrums attiecas tikai uz šajā pantā un 2. pantā uzskaitītajiem pasākumiem. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Būtu jācenšas darīt viss iespējamais, lai turpinātu līdzfinansēšanas praksi, kas ir iedibināta kā daļa no pirmspievienošanās atbalsta un atbalsta, kas sniegts 2007.–2013. gadā visu trīs dalībvalstu veiktajām ekspluatācijas pārtraukšanas darbībām, kā arī lai attiecīgā gadījumā piesaistītu līdzfinansējumu no citiem avotiem. Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Ar Līgumiem un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu saistītās interpretācijas nevienprātības izskata šķīrējtiesas procedūrā. Izrietošo celtniecības darbu kavējumu dēļ var tikt atlikti maksājumi un samazināts finanšu piešķīrums. Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumu par šo jautājumu, kas ir daļa no 6. panta 1.a punktā minētā ikgadējā novērtējuma ziņojuma. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 4. pants 1.   Līdz 2014. gada 1. janvārim Bulgārija, Lietuva un Slovākija ievēro šādus ex ante nosacījumus: 1.   Līdz 2014. gada 1. janvārim Bulgārija, Lietuva un Slovākija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu šādu ex ante nosacījumu izpildi: (a)   ievērot Savienības acquis; jo īpaši ar kodoldrošību saistītajos valsts tiesību aktos transponēt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom par kodoldrošību un Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu; (a)   ievērot Savienības acquis kodoldrošības jomā; jo īpaši valsts tiesību aktos transponēt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom par kodoldrošību un Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu; (b)   izveidot valsts tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu atbilstošus noteikumus laicīgai valsts finansiālo resursu uzkrāšanai ar mērķi drošā veidā pabeigt ekspluatācijas izbeigšanas procesu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par valsts atbalstu; (b)   valsts tiesiskajā regulējumā iestrādāt vispārēju finansēšanas plānu, kurā ir noteiktas kopējās izmaksas, kas vajadzīgas šajā regulā iekļauto kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanas procesu drošai pabeigšanai, skaidri norādot finansējuma avotus, saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par valsts atbalstu; (c)  Komisijai iesniegt pārskatītu sīki izstrādātu ekspluatācijas izbeigšanas plānu. (c)  iesniegt Komisijai pārskatītu sīki izstrādātu ekspluatācijas pārtraukšanas plānu, kurā noteikti galvenie mērķi un attiecīgā ekspluatācijas pārtraukšanas darbību posma uzdevumi, plānotie projekti, grafiks, konkrēti starpposmu mērķi, izmaksu struktūra un līdzfinansējuma proporcijas, tostarp ziņas par to, kā valsts finansējums tiks nodrošināts ilgtermiņā. Plānā pienācīgi ņem vērā Kodolenerģijas aģentūras (NEA) un Eiropas Komisijas jaunākās pamatnostādnes par ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksu novērtēšanu. 1.a  Līdz 2014. gada 1. janvārim Bulgārija, Lietuva un Slovākija Komisijai iesniedz informāciju, kas apliecina iepriekš minēto ex ante nosacījumu izpildi. 2.  Komisija novērtē informāciju, kas iesniegta par ex ante nosacījumu ievērošanu, sagatavojot gada darba programmu 2014. gadam, kā minēts 6. panta 1. punktā. Pieņemot gada darba programmu, tā var nolemt apturēt visu vai daļu Savienības finansiālās palīdzības, kamēr sekmīgi tiek izpildīti ex ante nosacījumi. 2.  Sagatavojot gada darba programmu 2014. gadam, kā minēts 6. panta 1. punktā, Komisija novērtē informāciju, kas iesniegta par ex ante nosacījumu izpildi, jo īpaši to, ka ir atrisinātas nopietnās administratīvās, juridiskās, finansiālās un tehniskās problēmas vai ir veikti pasākumi, lai tās atrisinātu. Ja Komisija ir sniegusi argumentētu atzinumu par pārkāpumu saistībā ar 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu neievērošanu vai ja 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētie nosacījumi nav pietiekami ievēroti, Komisija var nolemt apturēt visu Savienības finansiālo palīdzību vai daļu no tās, līdz sekmīgi tiek izpildīti ex ante nosacījumi. Šādi lēmumi atspoguļojas gada darba programmas pieņemšanā un neapdraud 1. pantā minētos kodolelektrostaciju drošības standartus. Apturēto palīdzības summu nosaka saskaņā ar 6. panta 2. punktā minētajā aktā izklāstītajiem kritērijiem. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 6. pants 1.  Komisija pieņem vienu kopīgu gada darba programmu Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmai, norādot mērķus, plānotos rezultātus, saistītos indikatorus un termiņus finansējuma izmantošanai saskaņā ar ikgadējām finansiālajām saistībām. 1.  Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam katra gada sākumā Komisija pieņem vienu kopīgu gada darba programmu attiecīgi Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmai, norādot mērķus, plānotos rezultātus, saistītos rezultativitātes indikatorus un termiņus finansējuma izmantošanai saskaņā ar ikgadējām finansiālajām saistībām. 1.a  Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam katra gada beigās Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumu par kopīgo ikgadējo darba programmu izpildi. Minēto ziņojumu izmanto par pamatu turpmāko ikgadējo darba programmu pieņemšanai. 2.  Komisija ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim pieņem sīki izstrādātas īstenošanas procedūras programmas periodam. Aktā, kurā izklāstītas īstenošanas procedūras, attiecībā uz Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmu sīkāk definē arī plānotos rezultātus, darbības un attiecīgos rezultativitātes indikatorus. Tajā iekļauj sīki izstrādātus ekspluatācijas izbeigšanas plānus, kā minēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kas kalpos par pamatu virzības uzraudzībai un savlaicīgai plānoto rezultātu sasniegšanai. 2.  Komisija saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim pieņem sīki izstrādātas īstenošanas procedūras programmu periodam. Minētajos īstenošanas aktos, kuros izklāstītas īstenošanas procedūras, attiecībā uz Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmu sīkāk definē arī 1. punktā minētās prasības un kritērijus. Tajā iekļauj sīki izstrādātus ekspluatācijas pārtraukšanas plānus, kā minēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kas kalpos par pamatu virzības uzraudzībai un savlaicīgai plānoto rezultātu sasniegšanai. 2.a  Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanu un katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz progresa ziņojumu par šā panta 1. punktā minēto kopīgo gada darba programmu īstenošanu. Tā veic starpposma novērtējumu, kā paredzēts 8. panta 1. punktā. 3.  Gada darba programmas un aktus, kuros izklāstītas 1. un 2. punktā minētās īstenošanas procedūras, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3.  Gada darba programmas un aktus, kuros izklāstītas 1. un 2. punktā minētās īstenošanas procedūras, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 7. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Līdz katra nākamā pārskata gada 31. martam dalībvalstis ziņo par finansējuma izlietojumu. Minētos ziņojumus, ko apstiprinājušas valsts revīzijas iestādes, nosūta Komisijai un Padomei, lai tos iekļautu ES vispārējā budžeta apstiprināšanas procedūrā. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri šīs regulas ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus. 2.  Komisijai vai tās pārstāvjiem, valsts revīzijas iestādēm tajās dalībvalstīs, kur atrodas kodoliekārtas, kuru ekspluatācija jāpārtrauc, un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus. Pārbaužu rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 2. daļa Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses. Pārbaužu un inspekciju rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 3. daļa Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas. Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, attiecīgās dalībvalsts valsts revīzijas iestādes, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kā arī to, ka šo revīziju, pārbaužu uz vietas un inspekciju rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 8. pants Novērtēšana Starpposma novērtēšana 1.  Ne vēlāk kā līdz 2015. gada beigām Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā rezultātu un ietekmes līmenī sasniegti visu pasākumu mērķi, cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir Savienības pievienotā vērtība, ņemot vērā lēmumu par pasākumu grozīšanu vai apturēšanu. Novērtējumā papildus apskata vienkāršošanas iespējas, to iekšējo un ārējo saskaņotību un visu mērķu nepārtrauktu nozīmīgumu. Tajā ņem vērā novērtējumu rezultātus par iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmi. 1.  Ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un saņēmējiem sagatavo starpposma novērtējuma ziņojumu par to, kā rezultātu un ietekmes līmenī sasniegti visu pasākumu mērķi, cik efektīvi izmantoti resursi un kāda ir Savienības pievienotā vērtība, kā arī par to, cik efektīva ir programmu pārvaldība, tostarp Savienības līdzekļu pārvaldība, ņemot vērā lēmumu par pasākumu grozīšanu vai apturēšanu. Balstoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija, vienojoties ar Savienības budžeta lēmējiestādēm un ievērojot 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas noteikumus, var pārskatīt programmai piešķirto apropriāciju piemērotību, kā arī to sadalījumu Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmām. Novērtējumā papildus apskata vienkāršošanas iespējas, to iekšējo un ārējo saskaņotību un visu mērķu nepārtrauktu nozīmīgumu. Tajā ņem vērā iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes novērtējuma rezultātus. 2.  Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem veic ex-post novērtējumu. Ex post novērtējumā pārbauda programmas efektivitāti un tās ietekmi uz ekspluatācijas izbeigšanas procesu. 3.  Novērtējumos ņem vērā virzību pēc rezultativitātes indikatoriem, kā minēts 2. panta 2. punktā. 3.  Starpposma novērtējumos ņem vērā progresu attiecībā uz rezultativitātes indikatoriem, kā minēts 2. panta 2. punktā, un 4  panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstīto prasību izpildi. 4.  Komisija paziņo novērtējumu secinājumus Eiropas Parlamentam un Padomei. 4.  Komisija novērtējumu secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 8.a pants (jauns) 8.a pants Galīgais novērtējums par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam 1.  Komisija ciešā sadarbībā ar atbalsta saņēmējiem veic ex-post novērtējumu. Ex-post novērtējumā izvērtē programmas efektivitāti, lietderību un ietekmi uz ekspluatācijas pārtraukšanu. 2.  Līdz 2020. gada 31. decembrim Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un saņēmējiem, izmantojot atbilstīgus kvalitatīvus un kvantitatīvus indikatorus, sagatavo galīgo novērtējuma ziņojumu par programmas efektivitāti un lietderību, kā arī par finansēto pasākumu efektivitāti ietekmes, līdzekļu izmantojuma un Savienībai nodrošinātās pievienotās vērtības ziņā. Novērtējuma ziņojumā konstatē, vai nākamajā finanšu shēmas periodā ir vajadzīga turpmāka Savienības finansiālā palīdzība. 3.  Galīgajā novērtējumā ņem vērā progresu attiecībā uz rezultativitātes indikatoriem, kā minēts 2. panta 2. punktā. 4.  Komisija minētā novērtējuma secinājumus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 5.  Komisija ņem vērā dažādās ar ekspluatācijas pārtraukšanu saistītās speciālās zināšanas un stratēģijas, ko izmanto attiecīgās dalībvalstis, lai izpētītu iespējamos veidus, kā saskaņot Savienībā izmantotās ekspluatācijas pārtraukšanas pieejas, nodrošinot vajadzīgo zināšanu savlaicīgu uzkrāšanu un tādējādi uzlabojot Savienības kodolrūpniecības konkurētspēju šajā jomā.