Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2013. gada 21. novembris - StrasbūraGalīgā redakcija
Pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” ***I
 Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ***I
 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģiskā inovāciju programma ***I
 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts ***I
 Uzņēmumu konkurētspēja un mazie un vidējie uzņēmumi ***I
 Īpašā programma, ar kuru īsteno pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” *
 Eiropas statistika***I
 Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma ***I
 Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) ***I
 Rīcības programma nodokļu nozarei ***I
 Rīcības programma muitas nozarei ***I
 Apdrošināšana un pārapdrošināšana („Maksātspēja II”) ***I
 Pašreizējais stāvoklis Dohas attīstības programmas norisē
 Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam: uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā
 Kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošana
 Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze
 EMS sociālā dimensija
 Bangladeša — cilvēktiesības un gaidāmās vēlēšanas
 Katara — viesstrādnieku stāvoklis
 Taisnīga tiesas uzdevumu veikšana Bolīvijā, jo īpaši Előd Tóásó un Mario Tadic lietās

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” ***I
PDF 298kWORD 83k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (COM(2011)0809 – C7-0466/2011 – 2011/0401(COD))
P7_TA(2013)0499A7-0427/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0809),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 182. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0466/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija  atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 12. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0427/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK

P7_TC1-COD(2011)0401


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1291/2013.)

Normatīvās rezolūcijas pielikums

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Paziņojums par 19. pantu

Attiecībā uz lēmumiem par ES finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" Eiropas Komisija ierosina arī turpmāk ievērot tos pašus ētikas principus, uz kuriem balstījās Septītā pamatprogramma.

Eiropas Komisija ierosina saglabāt šos ētikas principus, jo, pateicoties tiem un pamatojoties uz pieredzi, attiecībā uz ļoti daudzsološu zinātnes jomu ir izstrādāta atbildīga pieeja, kas ir izrādījusies pilnīgi piemērota pētniecības programmai, kurā piedalās pētnieki no daudzām valstīm ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.

1)  Lēmumā par pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" ir skaidri noteikts, ka Kopienas finansējumu nepiešķir šādām trim pētniecības jomām:

–  zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos;

–  zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, kas varētu šādas izmaiņas padarīt par pārmantojamām;

–  zinātniskās izpētes pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

2)  Netiks finansēti tādi pasākumi, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Netiks finansēti pasākumi konkrētā dalībvalstī, ja šādi pasākumi tajā ir aizliegti.

3)  Lēmumā par pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un noteikumos par ētikas principiem, ar ko reglamentē Kopienas finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei, netiek sniegts nekāds vērtējums par tiesisko regulējumu vai ētikas principiem, ar ko šādu izpēti reglamentē dalībvalstīs.

4)  Aicinājumos iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisija skaidri nemudina izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas. Iespējamā pieaugušu cilvēku vai cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana ir atkarīga no zinātnieku atzinuma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt. Praksē lielākā daļa no Kopienas finansējuma cilmes šūnu izpētei ir atvēlēta pētījumiem, kuros izmanto pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Nav iemesla to būtiski mainīt pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".

5)  Katrs projekts, kurā paredzēts izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas, ir zinātniski jāizvērtē; izvērtēšanas laikā neatkarīgi eksperti nosaka, vai šādu cilmes šūnu izmantošana ir vajadzīga paredzēto zinātnisko mērķu sasniegšanai.

6)  Attiecībā uz tiem priekšlikumiem, kas zinātniskajā izvērtēšanā guvuši pozitīvu vērtējumu, Eiropas Komisija pēc tam organizē stingru ētikas principu pārbaudi. Šajā pārbaudē ņem vērā principus, kas noteikti ES Pamattiesību hartā un attiecīgās starptautiskās konvencijās, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta Ovjedo 1997. gada 4. aprīlī, un tās Papildu protokolos, kā arī UNESCO pieņemtajā Vispārējā deklarācijā par cilvēka genomu un cilvēktiesībām. Ētikas principu pārbaudes mērķis ir arī pārliecināties, ka priekšlikumos tiek ievēroti to valstu noteikumi, kurās veiks izpēti.

7)  Atsevišķos gadījumos ētikas principu pārbaudi varēs veikt projekta īstenošanas laikā.

8)  Pirms projekta īstenošanas sākuma katrs projekts, kurā paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajā valsts vai vietējā ētikas komitejā. Jāievēro visi valsts noteikumi un procedūras, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā vecāku piekrišana, finansiālas stimulēšanas nepieļaušana u.c. Pārbaudīs arī to, vai projektā iekļautas atsauces uz licencēšanas un kontroles pasākumiem, kas jāveic tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veiks pētījumus.

9)  Katru priekšlikumu, kas ieguvis pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, ētikas principu pārbaudē valsts vai vietējā līmenī un ētikas principu pārbaudē Eiropas līmenī, atsevišķi iesniegs apstiprināšanai dalībvalstīm, kas sanāk komitejā, rīkojoties saskaņā ar pārbaudes procedūru. Bez dalībvalstu apstiprinājuma netiks finansēts neviens projekts, kurā iekļauta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana.

10)  Eiropas Komisija turpinās darbu, lai rezultāti, kas iegūti Kopienas finansētā cilmes šūnu izpētē, būtu viegli pieejami visiem pētniekiem visu pacientu interesēs visās valstīs.

11)  Eiropas Komisija atbalstīs darbības un iniciatīvas, kas palīdz koordinēt un racionalizēt cilvēka embriju cilmes šūnu izpēti saskaņā ar atbildīgu pieeju, ievērojot ētikas principus. Komisija jo īpaši turpinās atbalstīt cilvēka embriju cilmes šūnu līniju Eiropas reģistra izveidi. Šāda reģistra atbalstīšana sniegs iespēju pārraudzīt cilvēka embriju cilmes šūnas Eiropā, palīdzēs zinātniekiem tās vislabāk izmantot un, iespējams, palīdzēs novērst jaunu cilmes šūnu līniju nevajadzīgu iegūšanu.

12)  Eiropas Komisija turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs komitejai, kas rīkojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, nevienu projekta priekšlikumu, kas ietver izpētes darbības, kurās paredzēts iznīcināt cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai. Izslēdzot šā izpētes posma finansēšanu, Kopienas finansējums netiks liegts turpmākiem posmiem, kuros paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana.

Paziņojums par enerģētiku

Komisija atzīst galalietotāju energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas īpaši būtisko nozīmi, labāku tīklu un uzglabāšanas nozīmi, palielinot to potenciālu, un nepieciešamību veikt ieviešanas tirgū pasākumus, lai palielinātu spējas, uzlabot pārvaldību un pārvarēt tirgus šķēršļus, lai varētu ieviest energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas risinājumus.

Komisija centīsies nodrošināt, ka vismaz 85 % no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" enerģētikas jautājumu budžeta tiek tērēti nefosilo degvielu jomā un ka vismaz 15 % no kopējā enerģētikas jautājumu budžeta tiek tērēti pašreizējo atjaunojamo un energoefektivitātes tehnoloģiju ieviešanas tirgū pasākumiem programmā "Saprātīga enerģija Eiropā III". Šo programmu īstenos īpaša pārvaldības struktūra un tajā tiks ietverts atbalsts ilgtspējīgai enerģētikas politikas īstenošanai, spēju veidošanai un ieguldījumu finansējuma mobilizēšanai, kā tas notiek līdz šim.

Atlikusī daļa tiks paredzēta uz fosilo kurināmo balstītām tehnoloģijām un attīstības iespējām, kas tiek uzskatītas par būtiskām, lai sasniegtu redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam un atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu.

Progress šo mērķu sasniegšanā tiks uzraudzīts, un Komisija regulāri ziņos par gūtajiem panākumiem.

Paziņojums par izcilības izplatīšanu un dalības paplašināšanu

Komisija ir apņēmusies saskaņā ar jauno kursu "Izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana" izstrādāt un īstenot pasākumus, lai novērstu plaisu pētniecības un inovāciju jomā Eiropā. Šiem pasākumiem paredzētais finansējuma līmenis nebūs zemāks par apjomu, kas tiek tērēts Septītajā pamatprogrammā attiecībā uz darbībām, ar kurām tiek veicināta "dalības paplašināšana"".

COST jaunās darbības, kas tiek veiktas saistībā ar "dalības paplašināšanu"", būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts "izcilības izplatīšanai un dalības paplašināšanai". COST darbības, kuras uz to neattiecas un kurām budžetā nebūtu jāpiešķir vienlīdzīga prioritāte", būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts 6. mērķim "Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība".

Lielākā daļa darbību, kas saistītas ar politikas atbalsta instrumentu un dalībvalstu kontaktpunktu transnacionālajiem tīkliem, arī būtu jāatbalsta no budžeta, kas piešķirts 6. mērķim — "Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība".

Paziņojums par izcilības zīmogu

Savienības līmeņa pasākumi rada iespējas ES mēroga konkurencei, lai atlasītu vislabākos priekšlikumus, tādējādi paaugstinot izcilības līmeni un nodrošinot vadošās pētniecības un inovācijas pamanāmību.

Komisija uzskata, ka priekšlikumi, par kuriem jāsaņem pozitīvs Eiropas Pētniecības padomes novērtējums, attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar Marie Sklodowska-Curie pasākumiem, partnerību veidošanas pasākumiem, instrumentu, kas paredzēts MVU 2. posmā, vai sadarbības projektiem, un kurus nevar finansēt budžeta iemeslu dēļ, tomēr atbilst pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" izcilības kritērijam.

Pēc dalībnieku apstiprināšanas šo informāciju var iesniegt atbildīgajām iestādēm.

Tādēļ Komisija atzinīgi vērtē jebkuras iniciatīvas finansēt šādus projektus no valsts, reģionāliem vai privātiem avotiem. Šajā ziņā kohēzijas politikai arī ir uzdevums sniegt ieguldījumu spēju veidošanā.

Paziņojums par MVU instrumentu

Atbalsts MVU pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" ir ļoti svarīgs un būtisks aspekts, lai sasniegtu tās mērķi veicināt inovācijas, ekonomikas izaugsmi un darbavietu izveidi. Tādēļ Komisija nodrošinās atbalsta MVU augsta līmeņa pārredzamību pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", jo īpaši ar MVU instrumenta starpniecību darba programmās, pamanostādnēs un saziņas pasākumos. Tiks veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai MVU varētu viegli un vienkārši noteikt un izmantot iespējas, ko tiem nodrošina prioritāte "Sabiedrības problēmu risināšana" un LEIT.

MVU instruments tiks īstenots ar vienotas pārvaldības struktūras starpniecību, kura būs atbildīga par projektu novērtēšanu un pārvaldību, tostarp kopējo IT sistēmu un uzņēmējdarbības procesu izmantošanu.

MVU instruments piesaista visvērienīgākos MVU inovāciju projektus. Tas tiks īstenots galvenokārt augšupvērstā veidā ar atklātu uzaicinājumu, kas pielāgots MVU vajadzībām, kā noteikts īpašajā mērķī "inovācijas MVU", ņemot vērā LEIT un sabiedrības problēmu risināšanas prioritātes un mērķus un atļaujot priekšlikumus šajā jomā, kas ir pamatā augšupvērstai pieejai. Šis aicinājums var tikt pārskatīts/atjaunināts reizi divos gados, lai ņemtu vērā divgadu stratēģiskās programmas. Vajadzības gadījumā aicinājumus attiecībā uz īpašiem stratēģiskas intereses jautājumiem var rīkot papildus iepriekš aprakstītajam aicinājumam. Šajos aicinājumos tiks izmantota MVU instrumenta koncepcija un procedūras, kā arī tā vienotais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējiem un papildu konsultēšanas un darbaudzināšanas pakalpojumi.

Paziņojums par 6. panta 5. punktu

Neskarot ikgadējo budžeta procedūru, Komisija saistībā ar strukturēto dialogu ar Eiropas Parlamentu vēlas iesniegt gada ziņojumu par pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" II pielikumā noteiktā budžeta sadalījuma pa prioritātēm un tajās ietvertajiem īpašajiem mērķiem īstenošanu, tostarp jebkādu 6. panta 5. punkta piemērošanu.

Paziņojums par 12. pantu

Komisija pēc pieprasījuma iesniegs atbildīgajai Eiropas Parlamenta komitejai pielāgotās darba programmas."

(1) OV C 181, 21.6.2012., 111. lpp.
(2) OV C 277, 13.9.2012., 143. lpp.


Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ***I
PDF 299kWORD 66k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kurā izklāstīti dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (COM(2011)0810 – C7-0465/2011 – 2011/0399(COD))
P7_TA(2013)0500A7-0428/2012

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0810),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. un 183. pantu un 188. panta otro punktu, saskaņā ar kuru Komisija iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C7‑0465/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. gada 19. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2012. gada 28. martā(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 12. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0428/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006

P7_TC1-COD(2011)0399


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1290/2013.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMI

Paziņojums par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām

Reaģējot uz ieinteresēto pušu prasībām, Komisija ir apņēmusies precizēt jautājumu par plašu pētniecības infrastruktūru tiešo izmaksu aprēķinu, ievērojot šajā paziņojumā izklāstītās pozīcijas.

Norādījumi par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” attieksies uz plašu pētniecības infrastruktūru izmaksām ar kopējo vērtību vismaz EUR 20 miljoni noteiktam saņēmējam, kas aprēķināta kā summa, ko veido individuālo pētniecības infrastruktūru vēsturiskās aktīvu vērtības, kas atspoguļotas šā saņēmēja pēdējā noslēgtajā bilancē pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas dienas vai kas noteiktas, balstoties uz pētniecības infrastruktūru nomas un līzinga izmaksām.

Uz apmēriem zem šā robežlieluma norādījumi par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” neattieksies. Atsevišķās izmaksu pozīcijas var deklarēt kā tiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar spēkā esošajiem dotācijas nolīguma noteikumiem.

Kopumā kā tiešās izmaksas būs iespējams pieteikt visas tādas izmaksas, kas gan atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem, gan ir tieši saistītas ar darbības īstenošanu un tādēļ var tikt tiešā veidā uz to attiecinātas.

Attiecībā uz plašām pētniecības infrastruktūrām, ko izmanto projektam, tās parasti ir kapitalizētās izmaksas un darbības izmaksas.

„Kapitalizētās izmaksas” ir izmaksas, kas rodas, izveidojot un/vai atjaunojot plašās pētniecības infrastruktūras, kā arī atsevišķas izmaksas, kas saistītas ar plašo pētniecības infrastruktūru specifisku remontu un apkopi, kopā ar detaļām vai būtiskām neatņemamām sastāvdaļām.

„Darbības izmaksas” ir izmaksas, ka saņēmējam specifiski rodas, ekspluatējot plašo pētniecības infrastruktūru.

Turpretī dažas izmaksas parasti nevarētu deklarēt kā tiešās izmaksas, bet gan tiktu uzskatītas par atlīdzinātām ar netiešo izmaksu vienotu likmi, piem., administrācijas ēku un galvenās mītnes īres, līzinga vai amortizācijas izmaksas.

Ja izmaksas ir cēlušās tikai daļēji no projekta darbībām, var deklarēt tikai to daļu, kas ir tiešā veidā attiecināmas uz projektu.

Šajā nolūkā saņēmēja mērīšanas sistēmai jānodrošina precīza kvantitatīvā noteikšana attiecībā uz projekta izmaksu patieso vērtību (t.i., norādot reālo patēriņu un/vai izlietojumu attiecībā uz projektu). Tā tas notiks, ja mērījumus iegūst no piegādātāja rēķina.

Izmaksu mērījumus kopumā saista ar projektam izmantoto laiku, kam jāatbilst faktiskajām stundām / dienām / mēnešiem, kad pētījumu infrastruktūra izmantota projektam. Kopējam produktīvo stundu / dienu / mēnešu skaitam jāsaskan ar pētījumu infrastruktūras pilnu izmantošanas potenciālu (pilnu kapacitāti). Pilnas kapacitātes aprēķināšana ietvers sevī jebkādu laiku, kurā pētījumu infrastruktūra ir izmantojama, bet netiek izmantota. Tomēr pilnas kapacitātes aprēķināšana pienācīgi ņems vērā reālus ierobežojumus, kā — vienības darba laiks (atvēršana un slēgšana), remonta un apkopes laiks (ieskaitot kalibrēšanu un testēšanu).

Ja izmaksas var tieši izmērīt attiecībā uz pētniecības infrastruktūru, bet ne — tieši attiecībā uz projektu sakarā ar tehniskiem ierobežojumiem, tad pieņemama alternatīva būs šo izmaksu izmērīšana, izmantojot faktiskās izmantošanas, kura attiecas uz projektu, vienības, kurām pievieno precīzas tehniskās specifikācijas un aktuālus datus un kuras nosaka, balstoties uz saņēmēja analītisko izmaksu uzskaites sistēmu.

Izmaksām un to tiešam mērījumam attiecībā uz projektu jābūt pievienotiem pienācīgiem apliecinošajiem dokumentiem, kas ļauj pietiekami izsekot revīzijai.

Saņēmējs var pierādīt tiešo saistību, izmantojot pārliecinošu alternatīvu pierādījumu.

Komisijas dienesti ieteiks labu praksi attiecībā uz tiešiem mērījumiem un apliecinošiem dokumentiem (piem., kapitalizētajām izmaksām — grāmatvedības pārskati, kam pievienota saņēmēja amortizācijas politika kā tā parasto grāmatvedības principu sastāvdaļa, kas atspoguļo to, kā aprēķināts aktīvu potenciālais izmantojums un ekonomiskā aprite, un pierādījumu par to aktuālo izmantošanu projektā; darbības izmaksām — specifisks izcelti marķēts rēķins, kas attiecas uz plašo pētniecības infrastruktūru, līgumu, projekta laiku utt.).

Pēc saņēmēja, kuram ir plašas pētniecības infrastruktūras, pieprasījuma un ņemot vērā pieejamos resursus un rentabilitātes principu, Komisija ir gatava veikt ex-ante izvērtējumu attiecībā uz saņēmēja tiešo izmaksu noteikšanas metodiku, veicot to vienkāršā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Šos ex-ante izvērtējumus pilnā apmērā ņem vērā ex-post revīzijās.

Turklāt Komisija izveidos grupu, kas sastāv no attiecīgo ieinteresēto pušu organizāciju pārstāvjiem, lai izvērtētu norādījumu izmantošanu.

Komisija apstiprina, ka, tiklīdz tiks pieņemti „Apvārsnis 2020” noteikumi, tā tūlīt pieņems norādījumus par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām.

Paziņojums par norādījumiem attiecībā uz kritērijiem „bonus” īstenošanai

Attiecībā uz papildu atlīdzību Komisijas nodoms ir nekavējoties izdot norādījumus par kritērijiem tās īstenošanai pēc pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dalības un izplatīšanas noteikumu pieņemšanas.

Paziņojums par „Ātrāko ceļu uz inovāciju”

Komisijas nodoms ir nodrošināt pienācīgu pārredzamību pētniecības un inovāciju sabiedrībā attiecībā uz FTI (Ātrāko ceļu uz inovāciju), izmantojot informēšanas un komunikācijas darbības, kuras tiks veiktas pirms izmēģinājuma uzaicinājumu 2015. gadā.

Komisija neplāno ex-ante ierobežot FTI darbību ilgumu. Izvērtējot priekšlikuma „ietekmi”, pietiekami tiek ņemti vērā tādi faktori kā laika sensitīvais aspekts un starptautiskās konkurences situācija, lai varētu pieļaut elastību atbilstoši dažādajām specifikām lietišķo pētījumu atšķirīgajās nozarēs.

Papildus padziļinātajam novērtējumam, ko veiks „Apvārsnis 2020” pagaidu izvērtējuma ietvaros, FTI izmēģinājuma projektam piemēros nepārtrauktu uzraudzību attiecībā uz visiem praktiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar iesniegšanu, izvērtēšanu, atlasi un budžeta piešķiršanu priekšlikumiem FTI Call ietvaros, sākot no pirmā nošķiršanas datuma 2015. gadā.

Lai izmēģinājuma projekts varētu būt efektīvs un lai nodrošinātu, ka var veikt pienācīgu izvērtēšanu, tam varētu būt nepieciešami līdz pat simts projektiem.

Paziņojums attiecībā uz 3. un 4. pantu

Komisijas nodoms ir iekļaut atsauces uz valsts tiesību aktiem dotācijas nolīgumā attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem un konfidencialitāti, lai rastu pareizu līdzsvaru starp dažādām interesēm.

Paziņojums par 28. pantu

(iespēja piemērot 100 % atlīdzības likmi bezpeļņas juridiskām vienībām par inovācijas darbībām):

Komisija atzīmē, ka arī bezpeļņas vienības var veikt ekonomiskas darbības, kas ir tuvas tirgum un kuru subsidēšana var radīt traucējumus iekšējā tirgū. Tādēļ Komisija ex-ante izvērtēs, vai attaisnotām darbībām ir ekonomisks raksturs, vai tiek efektīvi novērstas ekonomisko darbību šķērssubsīdijas un vai iekšējā tirgū konkurenci negatīvi ietekmē ekonomiski attaisnotu darbību finansēšanas likme, ko neatsver to pozitīvā ietekme.

Paziņojums par 42. pantu

Komisijas nodoms ir noteikt dotāciju nolīguma paraugā termiņus attiecībā uz rezultātu aizsardzību, ņemot vērā FP7 termiņus.”

(1) OV C 318, 20.10.2012., 1. lpp.
(2) OV C 181, 21.6.2012., 111. lpp.


Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģiskā inovāciju programma ***I
PDF 269kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā (COM(2011)0822 – C7-0462/2011 – 2011/0387(COD))
P7_TA(2013)0501A7-0422/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0822),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0462/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 12. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0422/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2013/…/ES par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā

P7_TC1-COD(2011)0387


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 1312/2013/ES.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 122. lpp.


Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts ***I
PDF 271kWORD 38k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (COM(2011)0817 – C7-0467/2011 – 2011/0384(COD))
P7_TA(2013)0502A7-0403/2012

(Parastā likumdošanas procedūra – pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0817),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0467/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 12. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas, Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0403/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi

P7_TC1-COD(2011)0384


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1292/2013.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 122. lpp.


Uzņēmumu konkurētspēja un mazie un vidējie uzņēmumi ***I
PDF 273kWORD 93k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834 – C7-0463/2011 – 2011/0394(COD))
P7_TA(2013)0503A7-0420/2012

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0834),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. un 195. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0463/2011),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 29. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 9. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 12. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7–0420/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK

P7_TC1-COD(2011)0394


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1287/2013.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 125. lpp.
(2) OV C 391, 18.12.2012., 37. lpp.


Īpašā programma, ar kuru īsteno pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” *
PDF 1285kWORD 831k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” (COM(2011)0811 – C7-0509/2011 – 2011/0402(CNS))
P7_TA(2013)0504A7-0002/2013

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0811),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0509/2011),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0002/2013),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

4.  aicina Padomi vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2013/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020”

P7_TC1-CNS(2011)0402


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un īpaši tā 182. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu(1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

rīkojoties saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Saskaņā ar LESD 182. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [...] par Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” („Apvārsnis 2020”)(4), jāīsteno ar īpašu programmu, kurā izklāstīti konkrētie mērķi un noteikumi to īstenošanai, minēts laiks, kā arī nodrošināti vajadzīgie līdzekļi.

(2)  Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” galvenā uzmanība tiek pievērsta trim mērķiem, proti, nodrošināt zinātnes izcilību („Zinātnes izcilība”), izveidot vadošo lomu rūpniecībā („Vadošā loma rūpniecībā”) un atrisināt sabiedrības problēmas („Sabiedrības problēmu risināšana”). Šīs prioritātes būtu jāīsteno ar īpašu programmu, kurā katrai no trim prioritātēm būtu veltīta viena daļa — viena daļa „Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana”, viena daļa „Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to” un viena daļa Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām.

(2a)  Visās trīs prioritātēs būtu jāiekļauj starptautiskā dimensija. Starptautiskas sadarbības pasākumi būtu jāsaglabā vismaz Septītās pamatprogrammas līmenī.

(3)  Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” izklāstīts pamatprogrammas vispārīgais mērķis, izvirzītās prioritātes un konkrēto mērķu un veicamo darbību virzieni, savukārt īpašajā programmā būtu jānosaka katrai daļai raksturīgie konkrētie mērķi un darbību virzieni. Uz īpašo programmu pilnībā attiecas pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” izklāstītie īstenošanas nosacījumi, tostarp tajā noteiktie ētikas principi.

(4)  Īpašās programmas daļām vajadzētu būt savstarpēji papildinošām, un katra daļa būtu jāīsteno saskaņoti ar pārējām daļām.

(5)  Ir būtiski stiprināt, izvērst un paplašināt Eiropas Savienības zinātniskās bāzes izcilību un nodrošināt pirmklasīgus pētījumus un talantus, tādējādi nodrošinot Eiropas konkurētspēju un labklājību ilgtermiņā. Īstenojot I daļu „Zinātnes izcilība”, būtu jāatbalsta Eiropas Pētniecības padomes darbības progresīvo pētījumu jomā, nākotnes un jaunās tehnoloģijas, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, kā arī Eiropas pētniecības infrastruktūras. Īstenojot šīs darbības, ir jātiecas veidot kompetenci ilgtermiņā, uzsvaru liekot uz nākamo zinātnes, sistēmu un pētnieku paaudzi, kā arī sniedzot atbalstu jauniem talantiem no visas Eiropas Savienības un asociētajām valstīm. Darbībām, ko Eiropas Savienība īsteno nolūkā atbalstīt zinātnes izcilību, ir jāpalīdz konsolidēt Eiropas Pētniecības telpu un jāpadara Eiropas Savienības zinātnes sistēma konkurētspējīgāka un pievilcīgāka pasaules mērogā.

(6)  I daļā „Zinātnes izcilība” veiktās darbības pētniecības jomā būtu jānosaka saskaņā ar zinātnes vajadzībām un iespējām ▌. Pētījumu programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātnieku aprindām. Pētījumi jāfinansē, pamatojoties uz izcilības kritēriju.

(7)  Eiropas Pētniecības padomei būtu jāaizstāj ar Komisijas Lēmumu Nr. 2007/134/EK(5) izveidotā Eiropas Pētniecības padome un jāpārņem tās funkcijas. Tās darbībai jāatbilst noteiktajiem zinātniskās izcilības, autonomijas, efektivitātes un pārredzamības principiem.

(8)  Lai uzturētu un palielinātu Eiropas Savienības vadošo lomu rūpniecībā, ir steidzami jāveicina pētniecība un izstrāde privātajā sektorā, kā arī ieguldījumi inovācijās, un ir jāveicina pētniecības un inovācijas darbības uzņēmējdarbības programmās, kā arī jāpaātrina jauno tehnoloģiju attīstība, ar ko tiks likts pamats uzņēmējdarbībai nākotnē un ekonomikas izaugsmei. Īstenojot II daļu „Vadošā loma rūpniecībā”, ir jāatbalsta ieguldījumi izcilā pētniecībā un inovācijas galvenajās pamattehnoloģijās un citās rūpnieciskās tehnoloģijās, jāveicina piekļuve riska kapitāla finansējumam inovatīviem uzņēmumiem un projektiem, kā arī jānodrošina Savienības mēroga atbalsts inovācijām mazos un vidējos uzņēmumos.

(9)  Kosmosa izpēte un inovācijas, kas ir Savienības kopīga kompetence, kā saskaņots elements jāiekļauj II daļā „Vadošā loma rūpniecībā”, lai tādējādi maksimāli palielinātu zinātnisko, ekonomisko un sabiedrisko ietekmi, kā arī nodrošinātu efektīvu un rentablu īstenošanu.

(10)  Lai atrisinātu būtiskās sabiedrības problēmas, kas noteiktas stratēģijā „Eiropa 2020”(6), nepieciešami būtiski ieguldījumi pētniecības un inovācijas pasākumos, lai attīstītu un izmantotu novatoriskus un progresīvus risinājumus, kam ir nepieciešamais mērogs un klāsts. Tāpat šīs problēmas sniedz būtiskas ekonomiskās iespējas inovatīviem uzņēmumiem un tāpēc veicina Savienības konkurētspēju un uzlabo nodarbinātības situāciju.

(11)  Ar III daļu „Sabiedrības problēmu risināšana”, atbalstot izcilus pētniecības un inovācijas pasākumus, jāceļ pētniecības un inovācijas efektivitāte, reaģējot uz galvenajām sabiedrības problēmām. Šie pasākumi jāīsteno, izmantojot uz problēmām vērstu pieeju, kas apvieno resursus un zināšanas visās jomās, tehnoloģijās un disciplīnās. Visu šo problēmu risināšanā būtiska nozīme ir sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Pasākumiem jāattiecas uz visu pētniecības un inovācijas spektru, tostarp uz pasākumiem, kas saistīti ar inovāciju, piemēram, uz izmēģinājumiem, demonstrējumiem un testgultnēm, kā arī uz atbalstu valsts iepirkumam, pirmsnormatīviem pētījumiem un standartu izstrādei, un inovatīvu risinājumu ieviešanai tirgū. Īstenojot minētos pasākumus, attiecīgā gadījumā jāsniedz tiešs atbalsts attiecīgās nozares politikas zināšanām Savienības līmenī. Visu problēmu risinājumiem būtu jāveicina virsmērķa — ilgtspējīgas attīstības — sasniegšana.

(11a)  Būtu jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp mazākiem un lielākiem projektiem, kas tiek īstenoti saistībā ar sabiedrības problēmu risināšanu un vadošo lomu pamattehnoloģijās un rūpnieciskajās tehnoloģijās.

(11b)  IIIa daļas „Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana” uzdevums būtu pilnībā izmantot Eiropas talantu kopuma potenciālu un nodrošināt to, ka ieguvumi no inovāciju virzītas ekonomikas visā Savienībā tiek gan maksimāli palielināti, gan plaši izplatīti atbilstoši izcilības principam.

(11c)  IIIb daļas „Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to” uzdevums būtu veidot efektīvu zinātnes un sabiedrības sadarbību, veicināt jaunu talantu piesaistīšanu zinātnei un zinātnisku izcilību apvienot ar sociālu izpratni un atbildību.

(12)  Kā neatņemamai pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” daļai Kopīgajam pētniecības centram (JRC) ir jāturpina sniegt neatkarīgu uz klientu orientētu zinātnisku un tehnisku atbalstu Eiropas Savienības politisko nostādņu formulēšanai, izstrādei, ieviešanai un uzraudzībai. Lai izpildītu savu uzdevumu, Kopīgajam pētniecības centram būtu jāveic augstākās kvalitātes pētniecība. Īstenojot tiešās darbības saskaņā ar savu uzdevumu, Kopīgajam pētniecības centram jāpiešķir īpaša nozīme šādām Savienībai būtiskām jomām: gudra, iekļaujoša un ilgtspējīga izaugsme, drošība un pilsonība, kā arī globāla Eiropa.

(13)  Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības būtu jāveic elastīgi, efektīvi un pārskatāmi, ņemot vērā atbilstīgās Kopīgā pētniecības centra lietotāju vajadzības un Savienības politiku, kā arī ievērojot mērķi aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses. Minētās pētniecības darbības vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo šīm vajadzībām un tendencēm zinātnes un tehnoloģijas jomā, un šajās darbībās jācenšas sasniegt zinātnisku izcilību.

(14)  Kopīgajam pētniecības centram jāturpina radīt papildu resursus, īstenojot konkurētspējīgas darbības, tostarp jāturpina dalība pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” netiešajās darbībās, trešo personu darbā un mazākā apjomā — izmantojot intelektuālo īpašumu.

(15)  Ar īpašo programmu būtu jāpapildina darbības, ko veic dalībvalstīs, ka arī citas Savienības darbības, kas ir nepieciešamas saistībā ar vispārējiem stratēģiskajiem centieniem īstenot stratēģiju „Eiropa 2020” ▌.

(15a)  Saskaņā ar grozīto Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK  par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu („Lēmums par aizjūras asociāciju”) aizjūras zemju un teritoriju juridiskas personas ir tiesīgas piedalīties pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, ievērojot tajā paredzētos īpašos nosacījumus.

(16)  Lai nodrošinātu to, ka ▌īpašie nosacījumi finanšu mehānismu izmantošanai atspoguļo tirgus nosacījumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai tā varētu pieņemt vai turpināt izstrādāt ▌īpašos nosacījumus finanšu mehānismu izmantošanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Padomei.

(17)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus īpašās programmas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā pieņemtu darba programmas īpašās programmas īstenošanai.

(18)  Īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar I, II, III, IIIa un IIIb daļas darba programmām, izņemot Eiropas Pētniecības padomes darbības, kurās Komisija neatkāpjas no Zinātniskās padomes nostājas, būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(7).

(19)  Ar Kopīgā pētniecības centra valdi, kas izveidota saskaņā ar Komisijas 1996. gada 10. aprīļa Lēmumu Nr. 96/282/Euratom par Kopīgā pētniecības centra reorganizāciju(8), ir notikusi apspriešanās par Kopīgā pētniecības centra tiešo darbību īpašās programmas zinātnisko un tehnoloģisko saturu.

(20)  Juridiskās noteiktības un skaidrības nolūkos būtu jāatceļ Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/971/EK par īpašo programmu „Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)(9), Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/972/EK par īpašo programmu „Idejas”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)(10), Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/973/EK par īpašo programmu „Cilvēki”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)(11), Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/974/EK par īpašo programmu „Spējas”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)(12), kā arī Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/975/EK par īpašo programmu, ko īsteno ar Kopīgā pētniecības centra tiešām darbībām atbilstīgi Eiropas Kopienas Septītajai pamatprogrammai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)(13),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

I SADAĻA

IZVEIDE

1. pants

Priekšmets

Ar šo Lēmumu izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XX/2012(14), kā arī izvirza konkrētus mērķus Savienības atbalstam minētās regulas 1. pantā izklāstīto pētniecības un inovācijas pasākumu īstenošanai un nosaka īstenošanas noteikumus.

2. pants

Īpašās programmas izveide

1.  Ar šo laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” (turpmāk „īpašā programma”).

2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 5. panta 2. punktu un 5. panta 3. punktu īpašo programmu veido šādas daļas:

a)  I daļa „Zinātnes izcilība”;

b)  II daļa „Vadošā loma rūpniecībā”;

c)  III daļa „Sabiedrības problēmu risināšana”;

d)  IV daļa „Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības”.

3. pants

Konkrētie mērķi

1.  Īstenojot I daļu „Zinātnes izcilība”, mērķis ir stiprināt Eiropas pētniecības izcilību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto prioritāti „Zinātnes izcilība”, šajā nolūkā īstenojot šādus konkrētus mērķus:

a)  stiprināt progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus;

b)  stiprināt pētniecību nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā;

c)  stiprināt prasmes, apmācību un profesionālo izaugsmi, īstenojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības („Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības”);

d)  stiprināt Eiropas pētniecības infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras.

Šo konkrēto mērķu īstenošanai paredzēto pasākumu pamatvirzieni izklāstīti I pielikuma I daļā.

2.  Īstenojot II daļu „Vadošā loma rūpniecībā”, mērķis ir stiprināt vadošo lomu rūpniecībā un uzlabot konkurētspēju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto prioritāti „Vadošā loma rūpniecībā”, šajā nolūkā īstenojot šādus konkrētus mērķus:

a)  palielināt Eiropas vadošo lomu rūpniecībā, īstenojot pētniecības, tehnoloģiju attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumus šādās pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomās:

i)  informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

ii)  nanotehnoloģijas;

iii)  progresīvie materiāli;

iv)  biotehnoloģija;

v)  progresīvā ražošana un apstrāde;

vi)  kosmoss;

b)  uzlabot riska kapitāla finansējuma pieejamību ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā;

c)  palielināt inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos.

Šo konkrēto mērķu īstenošanai paredzēto pasākumu pamatvirzieni izklāstīti I pielikuma II daļā. Finanšu mehānismu izmantošanai saistībā ar b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi piemēro īpašus nosacījumus. Šie nosacījumi ir izklāstīti I pielikuma II daļas 2. punktā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 10. pantu pieņemt deleģētos aktus par izmaiņām attiecībā uz to, cik lielu daļu no ES kopējā ieguldījuma paplašināšanās un izaugsmes posma ieguldījumos veido programmas „Apvārsnis 2020” pašu kapitāla mehānisma ieguldījums, ņemot vērā I pielikuma II daļas 2. punktā minētos finanšu instrumentus.

3.  Īstenojot III daļu „Sabiedrības problēmu risināšana”, mērķis ir palīdzēt īstenot Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto prioritāti „Sabiedrības problēmu risināšana”, šajā nolūkā īstenojot pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas darbības, šādu konkrētu mērķu sasniegšanai:

a)  uzlabot visu iedzīvotāju veselību un labklājību visa mūža garumā;

b)  pietiekamā apjomā nodrošināt drošu, veselīgu un kvalitatīvu pārtiku un citus bioloģiskus produktus, izveidojot produktīvas, ilgtspējīgas un resursu ziņā efektīvas primārās ražošanas sistēmas, veicinot saistītos ekosistēmu pakalpojumus un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, kā arī konkurētspējīgas piegādes, pārstrādes un tirdzniecības ķēdes, kurām raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis;

c)  pāriet uz uzticamu, izmaksu ziņā pieejamu, sabiedrībā atzītu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu energosistēmu, lai mazinātu atkarību no fosilā kurināmā, ņemot vērā resursu deficīta palielināšanos, augošo pieprasījumu pēc enerģijas un klimata pārmaiņas;

d)  panākt, lai visu iedzīvotāju, ekonomikas un sabiedrības labad Eiropas transporta sistēma būtu resursu ziņā efektīva, klimatam un videi nekaitīga, droša un saliedēta;

e)  panākt resursu un ūdens izmantojuma ziņā efektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku un sabiedrību, nodrošināt dabas resursu un ekosistēmu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī izejvielu ilgtspējīgu piegādi un izmantošanu, lai apmierinātu pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita vajadzības, vienlaikus gādājot par to, lai planētas dabas resursu un ekosistēmu izmantošana būtu ilgtspējīga;

f)  palielināt izpratni par Eiropu, nodrošināt risinājumus un atbalstīt iekļaujošu, novatorisku un domājošu Eiropas sabiedrību, ņemot vērā nepieredzētās pārmaiņas un augošo globālo savstarpējo atkarību;

g)  veicināt drošas sabiedrības izveidi Eiropā, ņemot vērā nepieredzētās pārmaiņas un augošo globālo savstarpējo atkarību un apdraudējumus, vienlaikus nostiprinot Eiropai raksturīgo brīvības un tiesiskuma kultūru.

Šo konkrēto mērķu īstenošanai paredzēto pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma III daļā.

3.a  Īstenojot IIIa daļu „Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana”, mērķis ir pilnībā izmantot Eiropas talantu kopuma potenciālu un nodrošināt to, ka visā Savienībā tiek maksimāli palielināti un plaši izplatīti ieguvumi no inovāciju virzītas ekonomikas atbilstoši izcilības principam.

3.b  Īstenojot IIIb daļu „Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to”, mēŗkis ir veidot efektīvu zinātnes un sabiedrības sadarbību, veicināt jaunu talantu piesaistīšanu zinātnei un zinātnes izcilību apvienot ar sociālu izpratni un atbildību.

4.  Īstenojot IV daļu „Ar kodolenerģiju nesaistītās Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības”, mērķis ir palīdzēt īstenot visas Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 5. panta 2. punktā izklāstītās prioritātes, īstenojot konkrēto mērķi nodrošināt Savienības politikai uz patērētāju orientētu zinātnisko un tehnisko atbalstu.

Šā konkrētā mērķa īstenošanas pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikuma IV daļā.

5.  Īpašo programmu izvērtē, samērojot programmas rezultātus un ietekmi ar rezultātu rādītājiem ▌.

Sīkāka informācija par galvenajiem rezultātu rādītājiem, kas atbilst šā panta 1.–4. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, ir izklāstīta II pielikumā.

4. pants

Budžets

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 6. panta 1. punktu īpašās programmas īstenošanai atvēlētais finansējums ir [EUR 86 198 miljoni].

2.  Pirmajā punktā minēto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 6. panta 2. punktu sadala starp šā Lēmuma 2. panta 2. punktā uzskaitītajām četrām programmas daļām. Indikatīvs budžeta sadalījums šā Lēmuma 3. pantā minētajiem konkrētajiem mērķiem un maksimālā kopējā summa, ko paredzēts ieguldīt Kopīgā pētniecības centra darbībās, ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] II pielikumā.

3.  Komisijas administratīvajiem izdevumiem atļauts izmantot ne vairāk kā 6 % no Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 6. panta 2. punktā I, II un III daļai paredzētajām summām.

4.  Vajadzības gadījumā budžetā pēc 2020. gada var iekļaut apropriācijas tehnisku un administratīvu izdevumu segšanai, lai administrētu pasākumus, kas nav pabeigti līdz 2020. gada 31. decembrim.

II SADAĻA

ĪSTENOŠANA

5. pants

Darba programmas

1.  Īpašo programmu īsteno ar darba programmām.

2.  Komisija pieņem kopīgas vai atsevišķas darba programmas 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto īpašās programmas daļu — I, II un III daļas — īstenošanai, izņemot pasākumus, ko paredzēts īstenot saistībā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi „Stiprināt ▌progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus”. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Darba programmas, kas paredzētas ar konkrēto mērķi „Stiprināt ▌progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus” saistīto pasākumu īstenošanai un ko saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu izstrādā Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskā padome, Komisija pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar 9. panta 2.a punktā minēto konsultēšanās procedūru. Komisija atkāpjas no Zinātniskās padomes izstrādātās darba programmas tikai tad, ja tā uzskata, ka programma neatbilst šā Lēmuma noteikumiem. Šādā gadījumā Komisija darba programmu pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija šādu rīcību pienācīgi pamato.

4.  Komisija ar īstenošanas aktu pieņem atsevišķu daudzgadu darba programmu īpašās programmas IV daļai, kas ietver ar kodolenerģiju nesaistītās Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības, kā minēts 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

Šajā darba programmā ņem vērā Kopīgā pētniecības centra valdes atzinumu, kā minēts Lēmumā Nr. 96/282/Euratom.

5.  Darba programmās ņem vērā situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valstu, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī, kā arī attiecīgas norises politikā, tirgū un sabiedrībā. Vajadzības gadījumā darba programmās ietver informāciju par koordināciju ar dalībvalstu (tostarp arī dalībvalstu reģionu) veiktiem pētniecības un inovācijas pasākumiem, tostarp jomās, kurās ir kopīgas plānošanas iniciatīvas. Vajadzības gadījumā darba programmas atjaunina.

6.  Darba programmās, kas paredzētas 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās I, II un III daļas īstenošanai, norāda sasniedzamos mērķus, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un kopsummu, attiecīgā gadījumā orientējoši norādot izdevumus, kas saistīti ar klimatu. Tāpat programmās apraksta finansējamās darbības, norāda katrai darbībai piešķirto summu, sniedz indikatīvu īstenošanas grafiku, kā arī apraksta daudzgadu pieeju un stratēģisko orientāciju turpmākajiem īstenošanas gadiem. Attiecībā uz dotācijām programmās ietver prioritātes, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un dažādo piešķiršanas kritēriju relatīvo svaru, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu finansējuma maksimālo apmēru. Tajās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [Dalības noteikumi] 40. pantu norāda arī visus dalībnieku papildu pienākumus attiecībā uz rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Darba programmas attiecīgi pieļauj stratēģiskas lejupējas un augšupējas pieejas īstenošanu, tādējādi dodot iespēju inovatīvi sasniegt mērķus.

Turklāt šajās darba programmās iekļauj sadaļu, kurā ir uzskaitītas transversālas darbības, kā minēts Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 13. pantā un I pielikuma ierāmētajā teksta daļā „Transversāli jautājumi un atbalsta pasākumi”, kuras aptver divus vai vairākus konkrētus mērķus gan vienas prioritātes, gan divu vai vairāku prioritāšu ietvaros. Minētās darbības īsteno integrēti.

7.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem šādus pasākumus:

a)  lēmumu par finansējuma apstiprināšanu netiešajām darbībām, ja paredzētais Savienības ieguldījums saskaņā ar šo programmu ir EUR 2,5 miljoni vai vairāk, izņemot darbības, ko īsteno saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, un darbības, ko finansē saskaņā ar instrumentu „Ātrais ceļš uz inovāciju”;

b)  lēmumu par finansējuma apstiprināšanu darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju un cilvēka embrija cilmes šūnu izmantošanu, un darbībām, ko īsteno saskaņā ar 3. panta 3. punkta g) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi;

c)  lēmumu par finansējuma apstiprināšanu darbībām, ja paredzētais Savienības ieguldījums saskaņā ar šo programmu ir EUR 0,6 miljoni vai vairāk darbībām, ko īsteno saskaņā ar 3. panta 3. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, un darbībām, kas minētas 3. panta 3.a punktā un 3. panta 3.b punktā;

d)  izstrādā kritērijus novērtējumiem, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 26. pantu.

6. pants

Eiropas Pētniecības padome

1.  Komisija izveido Eiropas Pētniecības padomi („EPP”), kuras uzdevums ir īstenot I daļā „Zinātnes izcilība” minētās darbības, kuras plānots veikt, lai sasniegtu konkrēto mērķi „Stiprināt ▌progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus”. Šī Eiropas Pētniecības padome pārņem ar Lēmumu Nr. 2007/134/EK izveidotās Eiropas Pētniecības padomes funkcijas.

2.  Eiropas Pētniecības padomes sastāvā ir 7. pantā minētā neatkarīgā Zinātniskā padome un 8. pantā minētā īpaši izveidotā īstenošanas struktūra.

3.  Eiropas Pētniecības padomi vada priekšsēdētājs, kuru izraugās no pieredzējušu un starptautiski atzītu zinātnieku vidus.

Priekšsēdētāju ieceļ Komisija, īstenojot pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, kurā iesaistīta neatkarīga īpaši izveidota atlases komiteja; priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Darbā pieņemšanas procesu un izraudzīto kandidātu apstiprina Zinātniskā padome.

Priekšsēdētājs vada Zinātnisko padomi un nodrošina tās vadošo lomu un sadarbību ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kā arī pārstāv to zinātnes pasaulē.

4.  Eiropas Pētniecības padome darbojas saskaņā ar zinātnes izcilības, autonomijas, efektivitātes, izmaksu lietderības, pārredzamības un pārskatatbildības principiem. Tā nodrošina, ka tiek turpinātas Eiropas Pētniecības padomes darbības, ko veic saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 2006/972/EK.

5.  Īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus, tiek sniegts atbalsts pētījumiem visās jomās, kurus veic Eiropas līmenī savstarpēji konkurējošas individuālas un starpvalstu komandas. Eiropas Pētniecības padomes dotācijas progresīvo pētījumu jomā piešķir, balstoties tikai un vienīgi uz izcilības kritēriju.

6.  Komisija rīkojas kā Eiropas Pētniecības padomes autonomijas un integritātes garants un nodrošina tai uzticēto uzdevumu pienācīgu izpildi.

Komisija nodrošina, ka Eiropas Pētniecības padomes darbības tiek īstenotas saskaņā ar šā panta 4. punktā minētajiem principiem un saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto Zinātniskās padomes vispārējo stratēģiju.

7. pants

Zinātniskā padome

1.  Zinātniskās padomes sastāvā ir abu dzimumu un dažāda vecuma zinātnieki, inženieri un pētnieki ar izcilu reputāciju un attiecīgu pieredzi, kuri pārstāv daudzveidīgas pētniecības jomas un darbojas privātpersonas statusā, nepārstāvot ārējas intereses.

Zinātniskās padomes locekļus ieceļ Komisija, īstenojot neatkarīgu un pārredzamu atlases procedūru, par kuru tā ir vienojusies ar Zinātnisko padomi un kura ietver apspriešanos ar zinātnieku aprindām un ziņojuma sagatavošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Zinātniskās padomes locekļu pilnvaru termiņš nepārsniedz četrus gadus, un šo termiņu var pagarināt vienu reizi, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.

2.  Zinātniskā padome izstrādā:

a)  Eiropas Pētniecības padomes vispārējo stratēģiju;

b)  darba programmu Eiropas Pētniecības padomes pasākumu īstenošanai;

c)  metodes un procedūras recenzēšanai un priekšlikumu novērtēšanai, uz kuru pamata atlasa finansējamos projektus;

d)  savu nostāju visos jautājumos, kuri no zinātnes perspektīvas varētu vairot Eiropas Pētniecības padomes sasniegumus un ietekmi, kā arī veikto pētījumu kvalitāti;

e)  rīcības kodeksu, kurā aplūkots arī interešu konflikta novēršanas jautājums.

No nostājām, ko Zinātniskā padome izstrādājusi saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a), c), d) un e) punktu, Komisija atkāpjas tikai tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti šā lēmuma noteikumi. Šādā gadījumā, lai turpinātu īpašās programmas īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem pasākumus, nosakot jautājumus, kuros tā atkāpjas no Zinātniskās padomes nostājām, un to pienācīgi pamatojot.

3.  Zinātniskā padome rīkojas saskaņā ar I pielikuma I daļas 1.1. punktā noteiktajām pilnvarām.

4.  Zinātniskās padomes darbības vienīgais nolūks ir, ievērojot 6. panta 4. punktā izklāstītos principus, sasniegt mērķus īpašās programmas daļā, kura ir saistīta ar konkrēto mērķi „Stiprināt ▌progresīvo pētījumu jomu, īstenojot Eiropas Pētniecības padomes pasākumus”. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi un savus pienākumus veic efektīvi un maksimāli pārredzami.

8. pants

Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra

1.  Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra ir atbildīga par administratīvo īstenošanu un programmas izpildi, kā aprakstīts I pielikuma I daļas 1.2. punktā, un palīdz Zinātniskajai padomei veikt tās uzdevumus.

2.  Komisija nodrošina, ka īpaši izveidotā īstenošanas struktūra stingri, efektīvi un pietiekami elastīgi ievēro tikai un vienīgi Eiropas Pētniecības padomes mērķus un prasības.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8.a pants

Uzraudzība un informācija par īstenošanu

1.  Komisija ik gadus uzrauga un ziņo par pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XX/2012 [„Apvārsnis 2020”] 25. pantu un šā lēmuma III pielikumu.

2.  Komisija regulāri informē 9. pantā minēto komiteju par īpašās programmas netiešo darbību īstenošanas vispārējo gaitu, lai komiteja varētu laikus sniegt attiecīgu ieguldījumu darba programmu sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu pieeju un stratēģisko virzību, un laikus informē komiteju par visām programmā „Apvārsnis 2020” ierosinātajām vai finansētajām darbībām, kā noteikts šā lēmuma IV pielikumā.

9. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1.a  Komiteja sanāk dažādos sastāvos, kas izklāstīti V pielikumā, atbilstoši apspriežamā jautājuma tematam.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro pārbaudes procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro konsultēšanās procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja 2. un 2.a punktā minētās komitejas atzinumu plānots saņemt, izmantojot rakstisku procedūru, šo procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai paredzētajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

10. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos tiesību aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir ▌no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas uz programmas darbības laiku.

3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums par deleģēto pilnvaru atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo Padomei.

5.  Saskaņā ar 3. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

6.  Eiropas Parlamentu informē par to, ka Komisija ir pieņēmusi deleģētos tiesību aktus, par to, ka ir izteikti iebildumi, vai par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģēšanu.

11. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.  Lēmumus Nr. 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK

un 2006/975/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

2.  Darbības, kas sāktas saskaņā ar 1. punktā minētajiem lēmumiem, un finanšu saistības, kas attiecas uz darbībām, kuras veic saskaņā ar minētajiem lēmumiem, līdz to pabeigšanai turpina regulēt minētie lēmumi. Attiecīgā gadījumā uzdevumus, kurus nav pabeigušas ar 1. punktā minētajiem lēmumiem izveidotās komitejas, pārņem šā lēmuma 9. pantā minētā komiteja.

3.  Ar īpašās programmas finanšu piešķīrumu var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pāreju uz īpašo programmu no pasākumiem, uz kuriem attiecas Lēmumi 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Pasākumu pamatvirzieni

Netiešo darbību kopīgie elementi

1.  PLĀNOŠANA

1.1.  Vispārīgi apsvērumi

Regulā (ES) Nr. XX/2012 („Apvārsnis 2020”) ir iestrādāts principu kopums, kura mērķis ir veicināt programmatisku pieeju, proti, gādāt par to, lai pasākumi stratēģiski un integrēti sekmētu tās mērķu īstenošanu un lai tā un citas saistītās Savienības politikas jomas un programmas cita citu spēcīgi papildinātu.

Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” netiešās darbības tiks īstenotas, izmantojot Finanšu regulā noteiktos finansēšanas veidus, it īpaši dotācijas, balvas, iepirkumu un finanšu instrumentus. Visi finansēšanas veidi tiks elastīgi izmantoti visu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vispārīgo un konkrēto mērķu īstenošanai, finansēšanas veidu izvēloties atbilstoši konkrētā mērķa vajadzībām un specifikai.

Īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju pētniecībai un inovācijai, proti, lai aptvertu ne tikai jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi uz zinātnisku un tehnoloģisku atklājumu pamata, bet arī tādus aspektus kā esošo tehnoloģiju izmantošana novatoriskos veidos, turpmāki uzlabojumi, ar tehnoloģijām nesaistīta inovācija un sociāla inovācija. Vienīgi holistiska pieeja inovācijai var vienlaicīgi risināt sabiedrības problēmas un sekmēt jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu un rūpniecības nozaru veidošanos.

Attiecībā uz sabiedrības problēmām un it īpaši pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomās sevišķa uzmanība tiks veltīta pētniecības un inovācijas pasākumiem, kurus papildinās ciešā saistībā ar tiešajiem lietotājiem un tirgu veikti pasākumi, piemēram, demonstrējumi, izmēģinājuma projekti vai koncepciju pierādīšana. Vajadzības gadījumā tiks atbalstīta arī sociāla inovācija un pasākumi pieprasījuma pusē, piemēram, iepirkums pirmsstandartizācijas vai pirmskomercializācijas posmā, inovatīvu risinājumu iepirkums, standartizācija un citi uz lietotāju orientēti pasākumi, lai paātrinātu inovatīvu produktu un pakalpojumu izmantošanu un izplatīšanu tirgū. Turklāt paredzētas pietiekami plašas iespējas izmantot augšupēju pieeju uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, un pasākumus darba programmās noteiks vispārīgi. Katras problēmas un katras tehnoloģijas jomā pastāvēs atklātas, vieglas un ātras shēmas, lai Eiropas labākajiem pētniekiem, uzņēmējiem un uzņēmumiem radītu iespēju īstenot pašu izvēlētus progresīvus risinājumus.

Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā tiks precīzi noteiktas prioritātes, kas ietvers stratēģisku pieeju pētniecības plānošanai, izmantojot tādus pārvaldības veidus, kas vienlaikus būs gan cieši saistīti ar politikas izstrādi, gan tomēr pārsniegs ierastās nozaru politikas robežas. Tam pamatā būs pārliecinoši pierādījumi, analīze un prognozes, un sasniegumu vērtēšanā tiks izmantots stingri noteikts rezultātu rādītāju kopums. Šāda transversāla pieeja plānošanai un pārvaldībai dos iespēju gan efektīvi saskaņot visus pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” konkrētos mērķus, gan risināt problēmas, kas kopīgas visiem konkrētajiem mērķiem, piemēram, ilgtspējas, klimata pārmaiņu, sociālo un humanitāro zinātņu vai jūras zinātņu un tehnoloģiju jautājumus.

Prioritāšu noteikšanas pamatā tikpat lielā mērā būs dažāda veida ieguldījumi un padomi. Vajadzības gadījumā tiks pieaicinātas neatkarīgu ekspertu grupas, kas būs īpaši izveidotas, lai sniegtu padomus saistībā ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vai tās konkrēto mērķu īstenošanu. Minētās ekspertu grupas nodrošinās pienācīga līmeņa erudīciju un zināšanas konkrētajās jomās un daudzveidīgu profesionālo pieredzi, tostarp akadēmisko aprindu, rūpniecības nozares un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vajadzības gadījumā tiks ņemti vērā arī Eiropas Pētniecības telpas jautājumu komitejas (ERAC), citu ar Eiropas Pētniecības telpu (EPT) saistītu grupu un Uzņēmumu politikas grupas padomi saistībā ar stratēģisko prioritāšu apzināšanu un izstrādi.

Nosakot prioritātes, var ņemt vērā arī Eiropas Tehnoloģiju platformu stratēģiskās pētniecības programmas, kopīgās plānošanas iniciatīvas vai Eiropas inovācijas partnerību ieguldījumu. Atbilstoši pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” noteikumiem vajadzības gadījumā prioritāšu noteikšanas procesā un to īstenošanā tiks izmantots arī pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” atbalstīto publiskā sektora savstarpējo partnerību un publiskā un privātā sektora partnerību ieguldījums. Prioritāšu noteikšanas procesā būtiska loma būs arī regulārai mijiedarbībai ar tiešajiem lietotājiem, iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ko īstenos ar atbilstošām metodēm, piemēram, ar vienprātības konferencēm, iesaistīšanu tehnoloģiju novērtēšanā vai tiešu iesaistīšanu pētniecības un inovācijas procesos.

Tā kā pamatprogramma „Apvārsnis 2020” ir izstrādāta septiņiem gadiem, tās darbības laikā var ievērojami mainīties ekonomiskie, sociālie un politiskie apstākļi. Ir nepieciešams, lai pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” būtu iespējams pielāgot šādām pārmaiņām. Tāpēc pie katra konkrētā mērķa tiks paredzēta iespēja atbalstīt pasākumus, kas nav minēti sekojošajos aprakstos, ja tam ir pietiekams pamats saistībā ar svarīgām norisēm, politikas vajadzībām vai negaidītiem notikumiem.

Pasākumi, kuru īstenošanu atbalsta saskaņā ar programmas dažādajām daļām un to konkrētajiem mērķiem, būtu jāīsteno tā, lai attiecīgi nodrošinātu šo pasākumu savstarpējo papildināmību un saskaņotību.

1.2.   Piekļuve riska kapitāla finansējumam

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020” izmantos divus mehānismus, lai uzņēmumiem un cita veida organizācijām palīdzētu iegūt piekļuvi kredītiem, garantijām un kapitāla finansējumam.

Ar aizņēmuma mehānismu tiks nodrošināti kredīti atsevišķiem atbalsta saņēmējiem, lai tie varētu veikt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā; garantijas finanšu starpniekiem, kuri izsniedz kredītus atbalsta saņēmējiem, kredītu un garantiju kombinācijas, kā arī garantijas vai pretgarantijas valstu, ▌reģionālām un vietējām aizņēmumu finansēšanas shēmām. Šajā mehānismā būs MVU paredzēta daļa, kuras mērķauditorija būs uz pētniecību un inovāciju orientēti MVU, un šīs aizņēmuma summas papildinās finansējumu, ko MVU saņem no Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmā (COSME) paredzētā aizdevumu garantiju mehānisma.

Ar pašu kapitāla mehānismu tiks nodrošināts riska un/vai mezonīna kapitāls atsevišķiem uzņēmumiem sākuma posmā (mehānisma daļa darbības uzsākšanas kapitāla nodrošināšanai). Šis mehānisms ļaus izdarīt ieguldījumus arī paplašināšanās un izaugsmes posmā un vienlaikus izmantot Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmā (COSME) paredzēto kapitāla mehānismu izaugsmei, kā arī fondu fondus.

Minētajiem mehānismiem būs būtiska nozīme, īstenojot mērķi „Piekļuve riska kapitāla finansējumam”, tomēr attiecīgā gadījumā tos varēs izmantot arī visu citu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” konkrēto mērķu īstenošanai.

Pašu kapitāla mehānisms un aizņēmuma mehānismā MVU paredzētā daļa tiks ieviesti kā daļa no diviem ES finansēšanas instrumentiem, ar kuriem nodrošina kapitālu un aizņēmumus, lai mazos un vidējos uzņēmumos veicinātu pētniecību, inovāciju un izaugsmi, apvienojumā ar Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmā (COSME) paredzētajiem kapitāla un aizņēmuma mehānismiem.

1.3.   Izziņošana, izmantošana un izplatīšana

Nozīmīga pievienotā vērtība, ko sniedz Savienības līmenī finansēta pētniecība un inovācija, ir iespēja informēt par rezultātiem, izmantot un izplatīt tos visa kontinenta mērogā, lai vairotu to ietekmi. Tāpēc pie katra pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” konkrētā mērķa tiks paredzēts īpašs atbalsts izplatīšanas (tostarp, nodrošinot atvērtu piekļuvi zinātniskām publikācijām), izziņošanas un dialoga pasākumiem, sevišķu uzmanību pievēršot tam, lai informācija par rezultātiem sasniegtu tiešos lietotājus, iedzīvotājus, akadēmiskās aprindas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, rūpniecības nozari un politikas veidotājus. Šādā nolūkā pamatprogramma „Apvārsnis 2020” var izmantot informācijas nodošanas tīklus. Saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” veiktie izziņošanas pasākumi, proti, publikācijas, sabiedriski pasākumi, zināšanu reģistri, datu bāzes, interneta vietnes vai mērķtiecīga sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana popularizēs faktu, ka rezultāti ir iegūti ar Savienības finansējuma palīdzību, un vienlaikus vairos sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas nozīmīgumu.

2.   PAPILDINĀMĪBA, TRANSVERSĀLI JAUTĀJUMI UN ATBALSTA PASĀKUMI

Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pamatā ir tās trijās galvenajās daļās noteiktie mērķi, proti, radīt izcilību zinātnē, nodrošināt vadošo lomu rūpniecībā un risināt sabiedrības problēmas. Īpaša uzmanība tiks veltīta šo trīs daļu pienācīgas koordinācijas nodrošināšanai un visu konkrēto mērķu radītās sinerģijas pilnīgai izmantošanai, lai pēc iespējas palielinātu to kopējo ietekmi uz augstākā līmeņa politiskajiem mērķiem Savienībā. Tāpēc pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķu īstenošanā liela uzmanība tiks veltīta efektīvu risinājumu rašanai, izmantojot pieeju, kura ir daudz plašāka par vienkāršu balstīšanos uz tradicionālajām zinātnes un tehnoloģijas disciplīnām un ekonomikas nozarēm.

Tiks veicinātas transversālas darbības, kas aptvers I daļu „Zinātnes izcilība”, II daļu „Vadošā loma rūpniecībā” un III daļu „Sabiedrības problēmu risināšana”, lai kopīgi veidotu jaunas zināšanas, nākotnes un jaunās tehnoloģijas, pētniecības infrastruktūras un galvenās kompetences. Vienlaikus tiks veicināta plašāka pētniecības infrastruktūru izmantošana sabiedrībā, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu jomā, kā arī zinātnes, civilās drošības un kultūras popularizēšanā. Turklāt prioritāšu noteikšana, īstenojot Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) pasākumus, tiks pienācīgi saskaņota ar citām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” daļām.

Piedevām daudzos gadījumos, lai efektīvi īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” un Inovācijas savienības mērķus, būs jāmeklē tādi risinājumi, kuri savā būtībā ir starpdisciplināri un tāpēc attiecas uz vairākiem pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” konkrētajiem mērķiem. ▌ Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir iekļauti īpaši noteikumi, lai stimulētu šādus transversālus pasākumus, tostarp efektīvi sasaistot budžetus. Tas nozīmē arī, ka, piemēram, jomās, kas skar sabiedrības problēmu risināšanu un pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas, būs iespējams izmantot noteikumus par finanšu instrumentiem un īpaši izveidoto MVU instrumentu.

Transversālām darbībām būs ļoti liela nozīme, arī veicinot mijiedarbību starp sabiedrības problēmu jomu un pamattehnoloģijām un rūpnieciskām tehnoloģijām — tā ir būtisku tehnoloģisku sasniegumu radīšanas priekšnoteikums. Kā šādas mijiedarbības piemērus var minēt e-veselības sfēru, viedtīklus, intelektiskas transporta sistēmas, klimata jomā veikto darbību integrēšanu, nanomedicīnu, vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētus progresīvus materiālus vai bioloģisku ražošanas procesu un produktu izstrādi. Tāpēc tiks veicināta spēcīga sinerģija starp sabiedrības problēmu jomu un vispārējo pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju attīstības jomu. Tas tiks īpaši ņemts vērā, izstrādājot daudzgadu stratēģijas un nosakot prioritātes katram konkrētajam mērķim. Tāpēc ieinteresētajām personām, kas pārstāv dažādās jomas, būs visā pilnībā jāpiedalās īstenošanā, un daudzos gadījumos būs arī nepieciešams apvienot pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomas finansējumu un finansējumu, kas paredzēts attiecīgo sabiedrības problēmu risināšanai.

Īpaša uzmanība tiks veltīta arī tam, lai pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros finansētos pasākumus saskaņotu ar pasākumiem, kuri saņem atbalstu no citām Savienības finansēšanas programmām, piemēram, saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku, „Life+” vai „Erasmus visiem — Savienības programma izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam”, vai arī saskaņā ar programmu „Veselība izaugsmei” un Savienības ārpolitikas un attīstības finansēšanas programmām. Tas nozīmē, ka darbība ir pienācīgi jāsaskaņo ar kohēzijas politikas fondiem saistībā ar valstu un reģionālajām pētniecības un inovācijas stratēģijām viedas specializācijas jomā, ja atbalsts spēju veidošanai pētniecības un inovācijas jomā reģionālā līmenī var kalpot par atspēriena punktu izcilībai, reģionālu izcilības centru izveide var palīdzēt novērst „inovācijas plaisu” Eiropā vai atbalsts liela mēroga demonstrējumiem un izmēģinājuma projektiem var palīdzēt sasniegt mērķi — Eiropai nodrošināt vadošo lomu rūpniecībā.

A.  Sociālās un humanitārās zinātnes

Sociālo un humanitāro zinātņu pētījumi tiks pilnībā integrēti katrā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vispārīgajā mērķī. Tas pavērs plašas iespējas atbalstīt šādus pētījumus ar Eiropas Pētniecības padomes starpniecību, veicot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības vai īstenojot konkrēto mērķi „Pētniecības infrastruktūras”.

Tādēļ sociālās un humanitārās zinātnes būs arī svarīgs elements pasākumos, kas nepieciešami, lai veicinātu vadošo lomu rūpniecībā un risinātu katru no sabiedrības problēmām. Attiecībā uz sabiedrības problēmu risināšanu tas nozīmē izprast būtiskus veselību ietekmējošus faktorus un uzlabot veselības aprūpes noteikumu efektivitāti, atbalstīt tādu politiku, kas paver iespējas lauku teritorijām, pētīt un saglabāt Eiropas kultūras mantojumu un daudzveidību, veicināt apzinātu izvēli patērētāju vidū, izveidot uz zināšanām un informāciju balstītu iekļaujošu digitālo ekosistēmu, pieņemt stingrus lēmumus enerģētikas politikas jomā un nodrošināt uz patērētājiem orientētu elektrotīklu Eiropā, kā arī pāreju uz ilgtspējīgu energosistēmu, atbalstīt uz pierādījumiem balstītu transporta politiku un prognozēšanu, atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas, resursu lietderīgas izmantošanas iniciatīvas un pasākumus, kuru mērķis ir veidot „zaļu” un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī drošības, riska un pārvaldības jautājumu kultūras un sociāli ekonomiskos aspektus (tostarp juridiskos un cilvēktiesību aspektus).

Turklāt, īstenojot konkrēto mērķi „Eiropa mainīgā pasaulē — iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība”, tiks atbalstīti sociālo un humanitāro zinātņu jomā veikti horizontāla rakstura jautājumu pētījumi, piemēram, gudras un ilgtspējīgas izaugsmes panākšana, sociālās, kultūras un uzvedības izmaiņas Eiropas sabiedrībā, sociāla inovācija, inovācija publiskajā sektorā vai Eiropas loma pasaulē.

B.  Zinātne un sabiedrība

Tiks padziļināta saikne un mijiedarbība starp zinātni un sabiedrību, kā arī veicināta atbildīga pētniecība un inovācija, zinātnes apguve, zinātnes popularizēšana un zinātnes kultūra un nostiprināta sabiedrības uzticība zinātnei un inovācijai, izmantojot tādus pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pasākumus, kuri veicinās iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības apzinātu iesaistīšanos pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā un veidos dialogu ar tiem.

C.  Dzimumu līdztiesība

ES ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību zinātnē un inovācijā. Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” dzimumu līdztiesība tiks skatīta kā transversāls jautājums, lai labotu sieviešu un vīriešu līdzsvara trūkumu un integrētu dzimumu līdztiesības dimensiju pētījumu un inovācijas plānošanā un saturā.

D.  Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

Īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, tiks veicināta un atbalstīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) arvien lielāka integrēta iesaistīšanās visu konkrēto mērķu sasniegšanā.

Papildus labāku nosacījumu izveidei MVU dalībai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” saskaņā ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” 18. pantu konkrētā mērķa „Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās” un III daļas „Sabiedrības problēmu risināšana” ietvaros tiks izmantoti īpaši izstrādāti pasākumi, kas noteikti konkrētā mērķa „Inovācijas MVU” sadaļā (īpaši izstrādāts MVU instruments). Šādas integrētas pieejas rezultātā vismaz 20 % no to kopējiem apvienotajiem budžetiem vajadzētu nonākt MVU rīcībā.

Īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai MVU būtu pienācīgi pārstāvēti publiskā un privātā sektora partnerībās.

DA.  „Ātrais ceļš uz inovāciju” (FTI)

Instruments „Ātrais ceļš uz inovāciju” ļaus ievērojami straujākā tempā pārvarēt posmu no idejas līdz tirgum, un gaidāms, ka tādējādi būs iespējams palielināt rūpniecības nozares līdzdalību programmā „Apvārsnis 2020” un sekmēt tādu pretendentu dalību, kuri pieteikumu iesniegs pirmo reizi.

Saskaņā ar „Apvārsnis 2020” izveides regulas 18.a pantu ar instrumentu „Ātrais ceļš uz inovāciju” tiks atbalstīti tirgum pietuvināti pasākumi saistībā ar konkrēto mērķi „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un saistībā ar sabiedrības problēmu risināšanu, šim nolūkam izmantojot augšupēju pieeju, kuras pamatā būs pastāvīgi atklāts konkurss, un piešķiršanas termiņu, kas nepārsniegs sešus mēnešus. Instruments „Ātrais ceļš uz inovāciju” sekmēs inovāciju Eiropā un Savienības konkurētspēju.

E.  Plašāka dalība

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma konverģence, dalībvalstu potenciāls pētniecības un inovācijas jomā joprojām stipri atšķiras, un pastāv lielas atšķirības starp „inovācijas līderiem” un „pieticīgajiem novatoriem”. Pasākumi palīdzēs novērst pētniecības un inovācijas plaisu Eiropā, gan veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI), gan arī veicot īpašus pasākumus, lai reģionos ar zemiem pētniecības, attīstības un inovācijas rādītājiem atraisītu izcilības potenciālu, tādējādi paplašinot dalību pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” un sniedzot ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas izveidē.

F.  Starptautiskā sadarbība

Lai efektīvi sasniegtu daudzus pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” minētos konkrētos mērķus, īpaši tos, kas saistīti ar Eiropas Savienības ārpolitiku, attīstības politiku un starptautiskajām saistībām, nepieciešama starptautiskā sadarbība ar partneriem trešās valstīs. Tas attiecas uz visām rakstura ziņā kopīgām sabiedrības problēmām, kuru risināšana ir paredzēta pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”. Tāpat starptautiskajai sadarbībai ir būtiska nozīme progresīvo un fundamentālo pētījumu veikšanā, lai varētu gūt labumu no jaunajām zinātnes un tehnoloģiju iespējām. Tāpēc, lai varētu veicināt šo globālo sadarbību, ir svarīgi uzlabot pētnieku un inovāciju personāla mobilitāti starptautiskā mērogā. Darbība starptautiskā mērogā ir vienlīdz svarīga tādēļ, lai palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, sekmējot novatorisku tehnoloģiju izmantošanu un tirdzniecību, piemēram, izstrādājot pasaules standartus un sadarbspējas vadlīnijas, kā arī sekmējot Eiropas risinājumu pieņemšanu un izmantošanu ārpus Eiropas. Visas starptautiskās darbības vajadzētu veicināt ar efektīvu un taisnīgu zināšanu nodošanas struktūru, kurai ir izšķiroša nozīme inovācijā un izaugsmē.

Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” starptautiskā sadarbība galvenokārt būs vērsta uz sadarbību ar trim lielām valstu grupām, proti, ar:

1)  rūpnieciski attīstītajām valstīm un jaunietekmes ekonomikām;

2)  paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņvalstīm;

3)  jaunattīstības valstīm.

Attiecīgā gadījumā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” tiks veicināta divpusēja reģionāla vai daudzpusēja sadarbība. Starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir būtisks Savienības globālo saistību aspekts, un tam ir nozīmīga loma Savienības partnerībā ar jaunattīstības valstīm, piemēram, virzībā uz tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu.

Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” 21. pantā ir izklāstīti vispārējie principi, saskaņā ar kuriem trešo valstu organizācijas un starptautiskas organizācijas varēs piedalīties pamatprogrammā. Pētniecība un inovācija no atvērtības pret trešām valstīm kopumā gūst ievērojamu labumu, tāpēc pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” arī turpmāk būs spēkā vispārējas atvērtības princips, vienlaikus mudinot nodrošināt ekvivalentu piekļuvi trešo valstu programmām. Vajadzības gadījumā un jo īpaši tādēļ, lai aizsargātu Eiropas intereses attiecībā uz intelektuālo īpašumu, varētu pieņemt piesardzīgāku pieeju.

Papildus jau minētajam tiks īstenota virkne mērķtiecīgu darbību, ievērojot stratēģisku pieeju starptautiskai sadarbībai un pamatojoties uz kopīgām interesēm, prioritātēm un abpusēju labumu, kā arī veicinot koordināciju un sinerģiju ar dalībvalstu darbībām. To vidū būs mehānisms kopēju uzaicinājumu atbalstīšanai un iespēja veidot līdzfinansējuma programmas kopā ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Tiks mēģināts nodrošināt sinerģiju ar citām Savienības politikas jomām.

Paredzēts arī turpmāk ņemt vērā Stratēģiskā foruma starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā (SFIC) stratēģiskos padomus.

Neskarot citas sadarbības iespējas, šādu stratēģisku starptautisku sadarbību var veidot, piemēram, šādās jomās:

a)  Eiropas un jaunattīstības valstu partnerības klīnisko pētījumu jomā (EDCTP2) turpināšana; šī partnerība attiecas uz klīniskiem pētījumiem par medicīnisku iejaukšanos cīņā pret HIV, malāriju, tuberkulozi un novārtā atstātām slimībām;

b)  atbalsts, nodrošinot gada dalības maksu programmā „Human Science Frontier Programme (HSFP)”, lai tās Savienības dalībvalstis, kas nav G7 locekles, varētu pilnībā izmantot HSFP finansējuma sniegtās iespējas;

c)  starptautisks retu slimību jautājumiem veltīts konsorcijs ar vairākām Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm — šīs iniciatīvas mērķis ir līdz 2020. gadam izstrādāt testus visretāko slimību diagnosticēšanai un 200 jaunus terapijas veidus reto slimību ārstēšanai;

d)  atbalsts darbībām, ko veic Starptautiskais uz zinātnes atziņām balstītas bioekonomikas forums un ES un ASV darba grupa biotehnoloģijas pētījumu jomā, kā arī atbalsts sadarbības saiknēm ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un iniciatīvām (piemēram, globālām pētniecības aliansēm, kas nodarbojas ar tādiem jautājumiem kā lauksaimniecības radītas siltumnīcefekta gāzes un dzīvnieku veselība);

e)  ieguldījums daudzpusējos procesos un iniciatīvās, piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomē (IPCC), Starpvaldību platformā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Zemes novērojumu grupā (GEO);

f)  ārkārtīgi liela nozīme ir dialogiem par kosmosu starp Savienību un divām lielākajām valstīm, kas veic darbības kosmosā — Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju —, un tie kalpo par pamatu tam, lai veidotu stratēģisku sadarbību, iesaistoties partnerībās kosmosa jomā;

g)  Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības pasākumu īstenošanas kārtība iekšzemes drošības/civilās aizsardzības pētniecības jomā, kas parakstīta 2010. gada 18. novembrī;

h)  sadarbība ar jaunattīstības valstīm, tostarp arī Subsahāras Āfrikas valstīm, enerģijas ražošanas decentralizēšanas jomā nolūkā mazināt nabadzību;

i)  turpmāka sadarbība ar Brazīliju saistībā arpētījumiem par jaunas paaudzes biodegvielu un citiem biomasas izmantošanas veidiem.

Papildus tam tiks atbalstīti īpaši izstrādāti horizontālie pasākumi, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu starptautiskās sadarbības attīstību pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros.

G.  Ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas

Ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” tiks veicināti un atbalstīti pasākumi, kas vērsti uz to, lai izmantotu Eiropas vadošās pozīcijas sacensībā par tādu jaunu procesu un tehnoloģiju izstrādi, kas plašā nozīmē veicina ilgtspējīgu attīstību un cīnās pret klimata pārmaiņām. Šāda horizontāla pieeja, kas pilnīgi integrēta visās pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” prioritātēs, palīdzēs Eiropas Savienībai piedzīvot uzplaukumu tādā pasaulē, kurā ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis un ierobežota resursu pieejamība, veidojot resursu izmantojuma ziņā efektīvu, stabilu un konkurētspējīgu ekonomiku.

H.  No atklājuma līdz izmantošanai tirgū — pārejas darbības

Pārejas darbību mērķis visā pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir panākt, lai atklājumi tiktu izmatoti tirgū, kad vien iespējams, nodrošinot ideju praktisku un komerciālu izmantošanu. Darbību pamatā vajadzētu būt plašai inovācijas koncepcijai, un ar tām vajadzētu stimulēt starpnozaru inovāciju.

I.  Transversāli atbalsta pasākumi

Transversāli jautājumi tiks atbalstīti ar virkni transversālu atbalsta pasākumu, tostarp atbalstot: pētnieka profesijas pievilcības palielināšanu, tostarp Eiropas pētnieku hartas vispārīgo principu uzlabošanu; EPT un Inovācijas savienības faktu bāzes un attīstības, kā arī EPT (tostarp piecām EPT ierosmēm) un Inovācijas savienībai sniegtā atbalsta nostiprināšanu; atzinības paušanu izcilus rezultātus sasniegušiem „Apvārsnis 2020” līdzekļu saņēmējiem un projektiem dažādās jomās, piešķirot simboliskas balvas; pamatnosacījumu uzlabošanu Inovācijas savienības atbalstam, tostarp Komisijas ieteikumā par intelektuālā īpašuma pārvaldību(15) norādīto principu uzlabošanu, kā arī izpēti par iespējām izveidot Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību valorizācijas instrumentu; izciliem pētniekiem un inovāciju izstrādātājiem paredzētu starptautisku tīklu (piemēram, COST) administrēšanu un koordinēšanu.

3.  PARTNERĪBA

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā, ir jāoptimizē publisko un privāto dalībnieku ieguldījums. Tas ir svarīgi, lai konsolidētu Eiropas Pētniecības telpu un veicinātu Inovācijas savienības, Digitalizācijas programmas un citu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanu. Turklāt atbildīga pieeja pētniecībai un inovācijai paredz, ka labākie risinājumi ir iegūstami sadarbībā starp partneriem, kuriem ir dažādi uzskati, bet kopīgas intereses.

Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir noteikts, kāda var būt publisko sektoru savstarpējās partnerības un publiskā un privātā sektora partnerības darbības joma, un izklāstīti skaidri kritēriji šādu partnerību izveidei. Publiskā un privātā sektora partnerības pamatā var būt starp publiskiem un privātiem dalībniekiem noslēgts līgums, un atsevišķos gadījumos var veidot institucionalizētu publiskā un privātā sektora partnerību (piemēram, kopīgas tehnoloģiju ierosmes un citus kopuzņēmumus).

Jau pastāvošas publiskā sektora savstarpējas partnerības un publiskā un privātā sektora partnerības var saņemt pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” atbalstu, ja tās tiecas sasniegt pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” mērķus, veicina Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošanu, atbilst pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” kritērijiem un ir guvušas ievērojamus panākumus, īstenojot Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (7. pētniecības pamatprogramma).

Saskaņā ar Līguma 185. pantu īstenotas iniciatīvas, kuras ir saņēmušas atbalstu 6. un/vai 7. pētniecības pamatprogrammā un kurām var turpināt sniegt atbalstu saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem, tostarp ir šādas — Eiropas un jaunattīstības valstu partnerības klīnisko pētījumu jomā (EDCTP), interaktīva automatizēta dzīvesvide (AAL), Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma (BONUS), Eurostars un Eiropas Metroloģijas pētniecības programma. Turpmāku atbalstu var sniegt arī Eiropas Enerģētikas pētniecības aliansei (EERA), kas izveidota saskaņā ar Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (SET plānu). Kopīgo plānošanas iniciatīvu atbalstīšanai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” var izmantot [pamatregulas] 20. pantā minētos instrumentus, tostarp iniciatīvas, ko īsteno saskaņā ar Līguma 185. pantu.

Saskaņā ar 7. pētniecības pamatprogrammu un atbilstoši Līguma 187. pantam izveidotie kopuzņēmumi, kuriem var turpināt sniegt atbalstu saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem, ir — kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI), „Clean sky”, Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes vadības pētniecība (SESAR), kopuzņēmums „Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH), kā arī kopuzņēmums iegulto datorsistēmu jomā (ARTEMIS) un kopuzņēmums nanoelektronikas jomā (EEIAC). Pēdējos divus kopuzņēmumus var apvienot vienā ierosmē.

Citas publiskā un privātā sektora partnerības, kuras ir saņēmušas atbalstu saskaņā ar 7. pamatprogrammu un kurām var turpināt sniegt atbalstu saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem, ir — „Nākotnes ražotnes”, „Energoefektīvas ēkas”, Eiropas „zaļo” automobiļu iniciatīva, „Nākotnes internets”. Turpmāku atbalstu var sniegt arī Eiropas Rūpniecības iniciatīvām (ERI), kuras izveidotas saskaņā ar SET plānu.

Pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros var veidot arī citas publiskā sektora savstarpējas partnerības, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības, ja tās atbilst noteiktajiem kritērijiem. ▌

I DAĻA

Zinātnes izcilība

1.  Eiropas Pētniecības padome

Eiropas Pētniecības padome (EPP) veicinās pasaules līmeņa progresīvus pētījumus. Pētniecība, kurā skar un pārsniedz pašreizējo zinātnisko atziņu robežas, ir gan ļoti svarīga ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanai, gan pēc būtības riskants pasākums, kas virzās uz jaunām un arvien sarežģītākām pētniecības jomām un ko raksturo tas, ka nepastāv nekādas robežas starp disciplīnām.

Lai sekmētu zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanos, EPP atbalstīs atsevišķas grupas, kas veic pētījumus jebkurā fundamentālās zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības jomā, uz ko attiecas pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, tostarp inženierzinātņu, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā. Attiecīgi var ņemt vērā īpašas ▌mērķgrupas (piemēram, jaunie pētnieki/jaunas pētnieku grupas), ievērojot EPP mērķus un efektīvas īstenošanas vajadzības. Sevišķa uzmanība tiks pievērsta jaunām un strauji augošām jomām progresīvajā pētniecībā, kā arī saiknei starp disciplīnām.

Atbalsts pētījumu veikšanai Eiropā tiks sniegts neatkarīgiem pētniekiem no jebkuras pasaules valsts neatkarīgi no vecuma un dzimuma, tostarp jauniem pētniekiem, kas gatavojas kļūt par patstāvīgiem un vadošiem pētniekiem.

EPP par īpašu prioritāti izvirza palīdzību labākajiem jaunajiem pētniekiem, kuriem ir izcilas idejas, pārejas posmā uz neatkarīgu darbību, nodrošinot viņiem pienācīgu atbalstu kritiskajā brīdī, kad viņi veido vai nostiprina savu pētniecības grupu vai programmu. EPP arī turpinās sniegt pienācīgu atbalstu pieredzējušiem pētniekiem.

Tiks ievērota „uz pētnieku orientēta” pieeja. Tas nozīmē, ka EPP atbalstīs projektus, ko veic pētnieki par pašu izvēlētiem tematiem, kuri iederēsies uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus aptvertajā jomā. Priekšlikumus izvērtēs, pamatojoties vienīgi uz izcilību, ko noteiks ar recenzēšanu, ņemot vērā jaunu grupu, jauno pētnieku, kā arī pieredzējušu pētnieku grupu izcilību un īpašu uzmanību pievēršot īpaši novatoriskiem priekšlikumiem, kas saistīti ar atbilstoši augstu zinātnisku risku.

EPP darbosies kā autonoma struktūra, kuras uzdevums ir finansiāli atbalstīt darbības zinātnes jomā; to veidos neatkarīga Zinātniskā padome, ko atbalstīs īpaši izveidota, pārskatāma un rentabla īstenošanas struktūra.

EPP Zinātniskā padome izstrādās vispārēju zinātnisko stratēģiju un pilnīgi patstāvīgi lems par to, kāda veida pētījumus finansēt.

Zinātniskā padome izstrādās darba programmu EPP mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz turpmāk aprakstīto zinātnisko stratēģiju. Tā izstrādās vajadzīgās iniciatīvas starptautiskās sadarbības jomā atbilstīgi zinātniskajai stratēģijai, tostarp informatīvos pasākumus, lai labākie pētnieki citās pasaules daļās uzzinātu par EPP.

Zinātniskā padome pastāvīgi uzraudzīs EPP darbību un novērtēšanas procedūras un vērtēs labākos veidus, kā sasniegt plašākus mērķus. Tā izstrādās EPP atbalsta pasākumu kopumu, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām.

EPP mērķis būs panākt izcilību savā darbībā. EPP administratīvās un personāla izmaksas saistībā ar Zinātnisko padomi un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru atbildīs pārskatāmai un rentablai pārvaldībai. Lai palielinātu finansējumu progresīviem pētījumiem, administratīvie izdevumi tiks samazināti līdz minimumam, taču tā, lai nodrošinātu līdzekļus, kas vajadzīgi pasaules līmeņa īstenošanai.

EPP balvas un dotācijas piešķirs un pārvaldīs saskaņā ar vienkāršām un pārredzamām procedūrām, galveno uzmanību pievēršot izcilībai un rosinot iniciatīvu, kā arī apvienojot elastīgumu un pārskatatbildību. EPP turpinās meklēt papildu veidus, kā vienkāršot un uzlabot procedūras, lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu.

Ņemot vērā EPP kā organizācijas, kas finansiāli atbalsta darbības zinātnes jomā, unikālo struktūru un nozīmi, EPP darbību īstenošanu un pārvaldību pastāvīgi pārskatīs un novērtēs, pilnībā piedaloties Zinātniskajai padomei, lai vērtētu tās sasniegumus un, pamatojoties uz pieredzi, pielāgotu un uzlabotu procedūras un struktūras.

1.1.  Zinātniskā padome

Lai pildītu 7. pantā noteiktos uzdevumus, Zinātniskā padome darbosies turpmāk minētajās jomās.

1)  Zinātniskā stratēģija

–  izveidos EPP vispārējo zinātnisko stratēģiju, ņemot vērā zinātnes iespējas un Eiropas zinātnes vajadzības;

–  saskaņā ar zinātnisko stratēģiju pastāvīgi nodrošinās darba programmas izstrādi un veiks vajadzīgās izmaiņas, tostarp saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un kritērijiem, kā arī vajadzības gadījumā noteiks īpašas ▌mērķgrupas (piemēram, jaunie pētnieki/jaunas pētnieku grupas);

2)  Zinātniskā pārvaldība, uzraudzība un kvalitātes kontrole

–  ja no zinātniskā viedokļa tas būs lietderīgi, noteiks nostājas attiecībā uz to, kā īstenojami un administrējami priekšlikumu konkursi, kā arī attiecībā uz novērtēšanas kritērijiem, recenzēšanas procedūrām, tostarp ekspertu izvēli, recenzēšanas un priekšlikumu izvērtēšanas metodēm, kā arī vajadzīgajiem īstenošanas noteikumiem un pamatnostādnēm, pamatojoties uz kurām Zinātniskās padomes pārraudzībā izvēlēsies finansējamo priekšlikumu; noteiks nostāju attiecībā uz jebkuru citu jautājumu, kas skar EPP darbības rezultātus un ietekmi, kā arī veiktās pētniecības kvalitāti, tostarp attiecībā uz pamatnoteikumiem EPP dotāciju paraugnolīgumā;

–  uzraudzīs darbības kvalitāti, novērtēs īstenošanu un sasniegumus, ieteiks koriģējošas vai turpmākas darbības.

3)  Saziņa un izplatīšana

–  nodrošinās pārredzamu saziņu ar zinātnieku aprindām un galvenajām ieinteresētajām personām un sabiedrību attiecībā uz EPP darbībām un sasniegumiem;

–  regulāri ziņos Komisijai par paveikto.

Zinātniskā padome pilnīgi patstāvīgi lemj par to, kāda veida pētījumus finansēt, un garantē attiecīgā pasākuma kvalitāti no zinātniskā viedokļa.

Vajadzības gadījumā Zinātniskā padome konsultējas ar zinātnieku, inženieru un akadēmiskajām aprindām, kā arī reģionālām un valsts mēroga pētniecības finansēšanas organizācijām un citām ieinteresētajām personām.

Zinātniskās padomes locekļi par uzdevumu pildīšanu saņem honorāru, un attiecīgā gadījumā tiek atlīdzināti arī ceļa un uzturēšanās izdevumi.

EPP priekšsēdētājs pilnvaru termiņa laikā dzīvo Briselē un lielāko daļu sava laika(16) velta EPP darbībai. Viņš saņem atalgojumu, kas līdzvērtīgs Komisijas augstākā līmeņa vadītāja atalgojumam.

Zinātniskā padome no sava vidus ievēl trīs priekšsēdētāja vietniekus, kas palīdz priekšsēdētājam pārstāvēt padomi un organizēt tās darbu. Viņi var ieņemt arī Eiropas Pētniecības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Minētos trīs priekšsēdētāja vietniekus atbalsta, lai viņi savās pamatdarba pētniecības iestādēs saņemtu atbilstošu administratīvo palīdzību vietējā līmenī.

1.2.  Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra

Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra būs atbildīga par visiem administratīvās īstenošanas un programmas izpildes aspektiem, kas paredzēti darba programmā. Struktūra jo īpaši ieviesīs vērtēšanas procedūras, recenzēšanas un atlases procedūras atbilstoši Zinātniskās padomes izstrādātajai stratēģijai, kā arī nodrošinās dotāciju finansiālo un zinātnisko pārvaldību.

Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra atbalstīs Zinātnisko padomi visu tās iepriekš minēto uzdevumu izpildē, nodrošinās piekļuvi vajadzīgajiem dokumentiem un tās rīcībā esošajiem datiem, kā arī informēs Zinātnisko padomi par savām darbībām.

Lai nodrošinātu efektīvu saziņu ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru par stratēģijas un darbības jautājumiem, Zinātniskās padomes vadība un īpaši izveidotās īstenošanas struktūras direktors regulāri rīkos koordinācijas sanāksmes.

EPP pārvaldību veiks tam īpaši izveidots personāls, ko vajadzības gadījumā papildinās Savienības iestāžu ierēdņi, un tā aptvers tikai reālās administratīvās vajadzības, lai nodrošinātu efektīvai pārvaldībai vajadzīgo stabilitāti un nepārtrauktību.

1.3.  Komisijas loma

Lai izpildītu 6., 7. un 8. pantā noteiktos pienākumus, Komisija:

–  nodrošinās Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību un atjaunošanu, kā arī atbalstīs pastāvīgu Apzināšanas komiteju, lai apzinātu nākamos Zinātniskās padomes locekļus;

–  nodrošinās īpaši izveidotās īstenošanas struktūras darba nepārtrauktību, kā arī uzdevumu un pienākumu deleģēšanu, ņemot vērā Zinātniskās padomes viedokli;

–  iecels īpaši izveidotās īstenošanas struktūras direktoru un augstākā līmeņa vadītājus, ņemot vērā Zinātniskās padomes viedokli;

–  nodrošinās, ka laicīgi tiek pieņemta darba programma, nostājas par īstenošanas metodoloģiju un vajadzīgie īstenošanas noteikumi, kā paredzēts EPP noteikumos par priekšlikumu iesniegšanu un EPP dotāciju paraugnolīgumā, ņemot vērā Zinātniskās padomes nostājas;

–  regulāri informēs programmas komiteju par EPP darbību īstenošanu un konsultēsies ar to.

2.  NĀKOTNES UN JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS

Pasākumus nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) jomā īstenos saskaņā ar dažādām pieejām — tematu, kopienu un finansējuma struktūra būs pilnīgi atklāta vai to dalīs dažādās pakāpēs atbilstoši trim pamatvirzieniem — NJT atklātā iniciatīva, NJT proaktīvā iniciatīva un NJT pamatiniciatīvas.

2.1.  NJT atklātā iniciatīva: novatorisku ideju veicināšana

Lai sekmīgi izpētītu jaunus veidus pilnībā jaunu zinātnes atziņu un tehnoloģiju radīšanai, ir jāatbalsta daudzie ļoti riskantie, izstrādes sākumposmā esošie, uz nākotni un sadarbību vērstie pētniecības projekti zinātnes un tehnoloģiju jomā. Tā kā saistībā ar minēto iniciatīvu nav paredzēti noteikti temati un nosacījumi, tā dod iespēju jaunas idejas attīstīt pēc iespējas plašākā tematu un disciplīnu spektrā neatkarīgi no tā, kad un kur šīs idejas rodas, kā arī aktīvi stimulēt radošu un neparastu domāšanu. Lai atbalstītu šādas pavisam jaunas idejas, ir vajadzīga gudra, uz risku vērsta un ļoti starpdisciplināra pētniecības pieeja, ko piemērotu daudz plašāk, nevis tikai tehnoloģijas jomā. Lai atbalstītu nākamos līderus zinātnes un ražošanas jomā, ir arī svarīgi pētniecības un inovācijas jomas darbībās iesaistīt jaunus un ļoti spējīgus dalībniekus, piemēram, jaunus pētniekus un augsto tehnoloģiju MVU, un stimulēt viņu līdzdalību.

2.2.  NJT proaktīvā iniciatīva: jaunu tematu un kopienu atbalstīšana

Novatoriskām jomām un tematiem ir jānobriest, un to panāk, strukturējot jaunizveidotas kopienas un atbalstot pārveidojošu pētniecības tematu izstrādi un attīstību. Galvenie ieguvumi no minētās strukturējošās un vienlaikus pētnieciskās pieejas ir tādu jaunu jomu pavēršana, kas vēl nav gatavas iekļaušanai ar ražošanu saistītas pētniecības rīcības plānos, un pētniecības kopienu izveide un strukturēšana darbam minētajās jomās. Tas nozīmē pāreju no sadarbības starp dažiem pētniekiem uz projektu kopām, kurās katrs projekts risina kāda pētniecības temata jautājumus un notiek rezultātu apmaiņa. Tas notiks ciešā saiknē ar jautājumiem, kas skar sabiedrības problēmu risināšanu un vadošo lomu rūpniecībā.

2.3.  NJT pamatiniciatīvas: lielu starpdisciplināru uzdevumu risināšana zinātnes un tehnoloģijas jomā

Šīs pētniecības iniciatīvas ir paredzētas zinātnes un tehnoloģiju vajadzībām, tās ir plaša mēroga, starpdisciplināras un grupētas ap vienojošu, uz nākotni vērstu mērķi. Tās palīdz risināt lielus zinātnes un tehnoloģijas uzdevumus, kam vajadzīga dažādu disciplīnu, kopienu un programmu sadarbība. Zinātnes un tehnoloģijas progresam vajadzētu radīt stabilu un plašu pamatu nākotnes ▌inovācijai un izmantošanai tautsaimniecībā, kā arī novatoriskus, potenciāli ietekmīgus ieguvumus sabiedrībai. Minēto iniciatīvu visaptverošā būtība un vēriens nozīmē to, ka šīs iniciatīvas var īstenot tikai pastāvīgā ilgtermiņa sadarbībā ▌.

Pasākumus, ko veic saistībā ar minētajiem trim NJT pamatvirzieniem, papildina ar ▌sakaru veidošanas un uz kopienu balstītām darbībām, lai radītu auglīgu un dinamisku Eiropas bāzi zinātnes vajadzībām īstenotai pētniecībai nākotnes tehnoloģiju jomā. Šos pasākumus izmantos, lai atbalstītu NJT darbību turpmāko attīstību, veicinātu diskusijas par jauno tehnoloģiju ietekmi un paātrinātu to iedarbību.

2.4.  Īpaši īstenošanas aspekti

Ieinteresēto personu ieguldījumu zinātnes un tehnoloģijas vispārējās stratēģijas izstrādē, tostarp padomus attiecībā uz darba programmas izveidi, nodrošinās NJT padomdevēja valde, kurā darbosies zinātnieki un inženieri ar izcilu reputāciju un pieredzi.

NJT arī turpmāk būs orientētas uz zinātni un tehnoloģiju, un to pamatā būs vienkārša un efektīva īstenošanas struktūra. Tiks pieņemtas vienkāršas administratīvās procedūras, lai galveno uzmanību joprojām pievērstu izcilībai zinātnes vajadzībām īstenotas tehnoloģiskās inovācijas jomā, rosinātu iniciatīvu un lēmumus pieņemtu ātri un elastīgi, vienlaikus nodrošinot pārskatatbildību. Lai pārbaudītu NJT pētniecības vidi (piemēram, veicot darba paraugu analīzi) un iesaistītu ieinteresēto personu kopienas (piemēram, rīkojot apspriešanās), tiks izmantotas visatbilstošākās pieejas. Lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu, mērķis būs pastāvīgi pilnveidot un meklēt papildu veidus procedūru vienkāršošanai un uzlabošanai. Papildus programmu vērtējumiem tiks izvērtēta arī NJT darbību efektivitāte un ietekme.

Ņemot vērā uzdevumu sekmēt zinātnes vajadzībām īstenotu pētniecību nākotnes tehnoloģiju jomā, NJT tiecas pulcēt dalībniekus no zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomas, attiecīgā gadījumā arī lietotājus, pēc iespējas gan no publiskā, gan privātā sektora. Tāpēc NJT būtu jākļūst par aktīvu virzītājspēku, ar ko rosina jaunus domāšanas, prakses un sadarbības veidus.

Izmantojot NJT atklāto iniciatīvu, tiek apkopotas darbības jaunu, daudzsološu ideju augšupējiem meklējumiem. Izpētot daudzas idejas, tiek mazināts augstais riska līmenis, kas raksturīgs katrai no tām. Minēto darbību galvenās pazīmes ir efektīvs laika un resursu patēriņš, zemas alternatīvās izmaksas projekta iesniedzējiem un neapšaubāma atvērtība attiecībā uz netradicionālām un starpdisciplinārām idejām. Lai meklētu jaunas, riskantas, bet daudzsološas pētniecības idejas, tiks izmantotas vienkāršas, ātras un pastāvīgi atvērtas pieteikumu pieņemšanas sistēmas, un tajās iekļaus kanālus jauniem dalībniekiem, kam inovācijas jomā ir lielas iespējas, piemēram, jauniem pētniekiem un MVU, kuri darbojas augsto tehnoloģiju jomā. Lai papildinātu NJT atklātās iniciatīvas darbības, saistībā ar prioritātēm „Vadošā loma rūpniecībā” un „Sabiedrības problēmu risināšana” veiktie pasākumi varētu veicināt zināšanu un tehnoloģiju radikāli jaunu izmantojumu.

Saistībā ar proaktīvo NJT iniciatīvu ▌regulāri tiks izsludināti konkursi par vairākiem augsta riska un plaša potenciāla inovatīviem tematiem, un finansējuma līmenis ļaus atlasīt vairākus projektus. Minētos projektus atbalstīs, īstenojot kopienas izveides pasākumus, ar ko veicina kopīgus pasākumus, jaunu mācību programmu un pētniecības rīcības plānu izstrādi. Tematu atlasē ņems vērā izcilību zinātnes vajadzībām īstenotā pētniecībā, kas saistīta ar nākotnes tehnoloģijām, iespējas radīt „kritisko masu” un ietekmi uz zinātni un tehnoloģiju.

Ja NJT sagatavošanas projektu rezultāti būs pozitīvi, varētu īstenot vairākas konkrētas liela mēroga iniciatīvas (NJT pamatiniciatīvas). To pamatā vajadzētu būt atklātai partnerībai, kas dod iespēju brīvprātīgi apvienot Savienības, valstu un privātos ieguldījumus, ar līdzsvarotu pārvaldību, ar kuru nodrošina, lai programmas īpašniekiem būtu atbilstoša ietekme, kā arī iespēju darboties lielā mērā neatkarīgi un brīvi, nodrošinot, ka attiecīgo pamatiniciatīvu īsteno atbilstoši plaši atbalstītam pētniecības rīcības plānam. Projektus, kas tiks īstenoti kā pamatiniciatīvas, atlasīs, pamatojoties uz zinātnisko un tehnoloģisko izcilību un ņemot vērā vienojošo mērķi, iespējamo ietekmi, ieinteresēto personu iesaistīšanu un līdzekļus, kas paredzēti saskaņā ar vienotu pētniecības rīcības plānu, kā arī vajadzības gadījumā atbalstu no ieinteresētajām personām un valstu/reģionālajām pētniecības programmām. Minētos pasākumus veiks, izmantojot pastāvošos finansēšanas instrumentus.

3.  MARIJAS SKLODOVSKAS-KIRĪ VĀRDĀ NOSAUKTĀS DARBĪBAS

3.1.  Jaunu prasmju veicināšana, īstenojot pētnieku izcilu sākotnējo apmācību

Eiropai ir vajadzīga spēcīga un radoša cilvēkresursu bāze, kuras mobilitāte nodrošināta visās valstīs un nozarēs un kura ietver pareizu prasmju kombināciju, lai radītu inovācijas un pārvērstu zināšanas un idejas ražojumos un pakalpojumos, sniedzot ekonomisku un sociālu labumu.

To panāks, jo īpaši strukturējot un vairojot izcilību ļoti lielā daļā kvalitatīvas sākotnējās apmācības, kas paredzēta pētniekiem profesionālās darbības sākumposmā un doktorantiem dalībvalstīs un asociētajās valstīs, tostarp vajadzības gadījumā iesaistot dalībniekus no trešām valstīm. Nodrošinot, lai pētnieki profesionālās darbības sākumposmā apgūtu dažādas prasmes, kas viņiem ļautu risināt pašreizējās un turpmākās problēmas, nākamai pētnieku paaudzei būtu lielākas iespējas veidot profesionālo karjeru gan publiskajā, gan privātajā sektorā, tādējādi panākot, ka pētnieka karjera kļūst pievilcīga jauniešu vidū.

Minēto pasākumu īstenos, visā Savienībā atbalstot konkursa kārtībā izvēlētas pētniecības apmācības programmas, ko īsteno partnerībās starp universitātēm, pētniecības institūtiem, pētniecības infrastruktūru, uzņēmumiem, MVU un citiem sociālekonomiskās jomas dalībniekiem no dažādām valstīm Eiropā un citur. Atbalstīs arī atsevišķas pētniecības iestādes, kas spēj nodrošināt tādu pašu bagātinošu vidi. Lai risinātu dažādās vajadzības, būs jānodrošina mērķu īstenošanas elastīgums. Veiksmīgas partnerības galvenokārt veidosies pētniecības apmācības tīklos, kas var piedāvāt tādus novatoriskus apmācības veidus kā apvienotas vai vairākdisciplīnu mācību programmas doktora grāda iegūšanai vai lietišķas ievirzes doktorantūras, savukārt atsevišķas iestādes pārsvarā iesaistīsies inovatīvās doktorantūras programmās. Lietišķas ievirzes doktorantūrām ir svarīga nozīme, lai pētnieku vidū veicinātu inovācijas garu un veidotu ciešāku saikni starp rūpniecības nozares un zinātnes pārstāvjiem. Šajā sakarībā paredz atbalstīt tos jebkuras valsts labākos pētniekus profesionālās darbības sākumposmā, kuri vēlas piedalīties minētajās izcilības programmās, kas cita starpā var ietvert darbaudzināšanu, lai nodotu zināšanas un pieredzi.

Ar šīm apmācības programmām attīstīs un pilnveidos galvenās zināšanas un prasmes pētniecības jomā, rosinot pētniekus radoši domāt, veidot uz uzņēmējdarbību vērstu skatījumu un izkopt inovatīvas prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām nākotnē. Programmās paredzēs arī apmācību attiecībā uz tālāknododamām zināšanām un prasmēm, kas ir svarīgas inovācijas radīšanai, izstrādei, komercializācijai un izplatīšanai – piemēram, darbs komandā, riska uzņemšanās, projekta vadība, standartizācija, uzņēmējdarbība, ētika, intelektuālā īpašuma tiesības, saziņa un sabiedrības iesaistīšana.

3.2.  Izcilības veicināšana, īstenojot pārrobežu un starpnozaru mobilitāti

Eiropai jābūt pievilcīgai labākajiem Eiropas un citu valstu pētniekiem. To panāks, īpaši atbalstot pievilcīgas karjeras iespējas pieredzējušiem pētniekiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā un mudinot viņus pārvietoties starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, lai veicinātu viņu radošo un inovācijas potenciālu.

Neatkarīgi no valstspiederības finansēs to daudzsološāko pieredzējušo pētnieku darbību, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes, izmantojot transnacionālas vai starptautiskas mobilitātes pieredzi. Viņus var atbalstīt visos dažādajos viņu karjeras posmos, tostarp atbalstu var sniegt jauniem pētniekiem profesionālās darbības pašā sākumā – tūlīt pēc doktora grāda vai līdzīgas pieredzes iegūšanas. Šie pētnieki saņems finansējumu ar nosacījumu, ka viņi pārvietosies no vienas valsts uz citu, lai paplašinātu un padziļinātu savas prasmes universitātēs, pētniecības institūtos, pētniecības infrastruktūrā, uzņēmumos, MVU vai pie citiem pašu izvēlētiem sociālekonomiskās jomas dalībniekiem (piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijās), strādājot pie pētniecības un inovācijas projektiem, kas atbilst viņu personiskajām vajadzībām un interesēm. Viņus mudinās pārvietoties no publiskā uz privāto sektoru vai otrādi, sniedzot viņiem atbalstu pagaidu darba vietās. Tam vajadzētu uzlabot privātā sektora novatorisma spējas un veicināt starpnozaru mobilitāti. Lai veicinātu zināšanu tālāknodošanu starp sektoriem un arī mudinātu veidot jaunus uzņēmumus, tiks atbalstītas nepilnas slodzes darba iespējas, kas ļaus apvienot amatus gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Šādas pielāgotas pētniecības iespējas palīdzēs daudzsološiem pētniekiem kļūt pilnīgi neatkarīgiem un veicinās viņu karjeras attīstību gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Lai pilnībā izmantotu pētnieku pašreizējo potenciālu, atbalstīs arī pētnieku iespējas mācīties un iegūt jaunas zināšanas augsta līmeņa pētniecības iestādē trešā valstī, atsākt karjeru pēc pārtraukuma un pēc dalības transnacionālās/starptautiskas mobilitātes programmās (atkal) uz ilgāku laiku ieņemt ar pētniecību saistītu amatu Eiropā, tostarp savā izcelsmes valstī.

3.3.  Inovācijas veicināšana, savstarpēji papildinot zināšanas

Sabiedrības problēmas kļūst arvien globālākas, un pārrobežu un starpnozaru sadarbībai ir būtiska nozīme, lai minētās problēmas veiksmīgi risinātu. Tādēļ ir svarīga zināšanu un ideju apmaiņa starp pētniecību un tirgu (un otrādi), un to var īstenot tikai, nodrošinot saikni starp cilvēkiem. To veicinās, atbalstot augsti kvalificēta pētniecības un inovācijas personāla elastīgu apmaiņu starp nozarēm, valstīm un disciplīnām.

Ar Eiropas finansējumu atbalstīs▌ pētniecības un inovācijas personāla apmaiņu partnerībās starp universitātēm, pētniecības institūtiem, pētniecības infrastruktūru, uzņēmumiem, MVU un citiem sociālekonomiskās jomas dalībniekiem Eiropā, kā arī starp Eiropu un trešām valstīm, lai uzlabotu starptautisko sadarbību. Finansējums būs pieejams pētniecības un inovācijas personālam jebkurā karjeras posmā, sākot ar visjaunākajiem pētniekiem profesionālās darbības sākumposmā (pēcdiploma posmā) un beidzot ar vispieredzējušākajiem pētniekiem (vadības līmenī), tostarp administratīvajam un tehniskajam personālam.

3.4.  Strukturālās ietekmes palielināšana, līdzfinansējot darbības

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību skaitlisko un strukturālo ietekmi palielinās, atbalstot reģionālas, valsts vai starptautiskas programmas, kuru mērķis ir veicināt izcilību un izplatīt paraugpraksi saistībā ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību īstenošanu, visā Eiropā nodrošinot mobilitātes iespējas pētnieku apmācībai, karjeras izaugsmei un personāla apmaiņai. Tādējādi veicinās arī izcilības centru pievilcību visā Eiropā.

To panāks, līdzfinansējot jaunas vai pašreizējās reģionālas, valsts, privātas un starptautiskas programmas, lai darītu pieejamu un nodrošinātu starptautisku, starpnozaru un starpdisciplināru apmācību pētniecības jomā, kā arī nodrošinātu pētnieku un inovācijas personāla pārrobežu un starpnozaru mobilitāti jebkurā karjeras posmā.

Tas ļaus izmantot sinerģiju starp Savienības darbībām un darbībām reģionālā un valsts līmenī, novēršot sadrumstalotību attiecībā uz mērķiem, novērtēšanas metodēm un pētnieku darba apstākļiem. Saistībā ar pasākumiem līdzfinansēšanas jomā stingri atbalstīs darba līgumu izmantošanu.

3.5.  Īpašas darbības atbalsta sniegšanas un politikas jomā

Lai efektīvi izpildītu šo uzdevumu, būs svarīgi pārraudzīt panākto. Lai apzinātu nepilnības un šķēršļus Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās un palielinātu šo darbību ietekmi, ar programmu atbalstīs rādītāju izstrādi un to datu analīzi, kuri attiecas uz pētnieku mobilitāti, prasmēm, karjeru un dzimumu līdztiesību. Darbības īstenos, cenšoties panākt sinerģiju un izveidot ciešu sadarbību ar tām atbalsta darbībām politikas jomā, kuras paredzētas pētniekiem, viņu darba devējiem un finansētājiem un kuras veic saskaņā ar iniciatīvu "Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība". Finansēs īpašas darbības, lai atbalstītu iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot informētību par karjeras nozīmi pētniecības jomā, ietverot arī atgriešanās un reintegrācijas aspektus, un izplatītu pētniecības un inovācijas rezultātus, kuri gūti, īstenojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību atbalstam paredzētās aktivitātes.

Lai Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietekmi palielinātu vēl vairāk, veicinās sakaru veidošanu starp Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās iesaistītajiem pētniekiem (pašreizējiem un bijušajiem), izmantojot absolventiem paredzētu pakalpojumu stratēģiju. Tas būs gan atbalsts forumam, kas paredzēts pētnieku kontaktu veidošanai un informācijas apmaiņai, nodrošinot iespējas paplašināt sadarbību un darba iespējas, gan kopīgu pasākumu organizēšana un kolēģu iesaistīšana informatīvos pasākumos, kļūstot par Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību un Eiropas Pētniecības telpas vēstniekiem.

3.6.  Īpaši īstenošanas aspekti

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības būs pieejamas apmācības un karjeras izaugsmes pasākumiem visās pētniecības un inovācijas jomās, kas paredzētas Līgumā, sākot ar fundamentālajiem pētījumiem un beidzot ar pētījumu ieviešanu tirgū un inovācijas pakalpojumiem. Pieteikuma iesniedzēji brīvi izvēlēsies pētniecības un inovācijas jomas, kā arī nozares.

Lai sekmīgi izmantotu pasaules zināšanu bāzi, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības būs pieejamas pētniekiem un inovācijas jomā strādājošam personālam, kā arī augstskolām, pētniecības institūtiem, pētniecības infrastruktūrai, uzņēmumiem un citiem sociālekonomiskās jomas dalībniekiem visās valstīs, tostarp trešās valstīs saskaņā ar Regulā (ES) XX/2012 (Dalības noteikumi) minētajiem nosacījumiem.

Īstenojot visas iepriekš aprakstītās darbības, uzmanība tiks pievērsta plašai uzņēmumu, īpaši MVU, kā arī citu sociālekonomiskās jomas dalībnieku līdzdalībai, lai nodrošinātu Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību veiksmīgu īstenošanu un ietekmi. Izmantojot visas Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, tiek veicināta ilgtermiņa sadarbība starp augstākās izglītības un pētniecības organizācijām, kā arī publisko un privāto sektoru, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības tiks izstrādātas ciešā sinerģijā ar citām programmām, kuras atbalsta šos politikas mērķus, tostarp ar programmu "Erasmus visiem" un EIT zināšanu un inovācijas kopienām.

Ja rodas īpaša vajadzība, saskaņā ar programmu var veikt konkrētas darbības saistībā ar konkrētām sabiedrības problēmām, pētījumu veidiem un inovācijas iestādēm vai ģeogrāfiskām vietām, lai reaģētu uz izmaiņām Eiropas prasībās attiecībā uz prasmēm, apmācību pētniecības jomā, karjeras veidošanu un zināšanu apmaiņu.

Lai dotācijas būtu pieejamas visiem talantīgajiem pētniekiem, veiks vispārējus pasākumus, lai novērstu jebkādus dotāciju pieejamības kropļojumus, piemēram, veicinot vienlīdzīgas iespējas pētnieku un pētnieču dalībai visās Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās un nosakot līdzdalības kritērijus saistībā ar dzimumu. Turklāt, veicot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, paredzēts atbalstīt pētniekus, lai viņiem nodrošinātu paredzamāku karjeras izaugsmi un atbilstošu līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, ņemot vērā viņu ģimenes stāvokli, kā arī lai sniegtu viņiem iespējas pēc pārtraukuma atsākt darbu pētniecības jomā. Ieteicams, lai visi finansējuma saņēmēji apstiprinātu un piemērotu principus, kas noteikti Eiropas Hartā par pētniekiem un Rīcības kodeksā par pētnieku pieņemšanu darbā un ar ko veicina pētnieku pieņemšanu darbā atklātā veidā un nodrošina labus un interesantus darba apstākļus.

Lai turpinātu uzlabot informācijas izplatīšanu un sabiedrības līdzdalību, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām paredzēto dotāciju saņēmējiem var prasīt, lai viņi izstrādā piemērotu plānu, kurā noteikti informatīvi pasākumi sabiedrībai. Šo plānu izskatīs novērtēšanas, kā arī projekta pārraudzības laikā.

4.  PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRAS

Darbību mērķis būs līdz 2020. gadam un pēc tam attīstīt izcilas Eiropas pētniecības infrastruktūras, veicinot to inovācijas potenciālu un cilvēkkapitālu, kā arī stiprinot Eiropas politiku. Tiks īstenota koordinācija ar kohēzijas fondu avotiem, tādējādi nodrošinot sinerģiju un saskanīgu pieeju pētniecības infrastruktūru attīstībai. Tiks veicināta sinerģija ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

4.1.  Eiropas pētniecības infrastruktūru attīstība līdz 2020. gadam un pēc tam

4.1.1.  Jaunu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru attīstība

Mērķis ir atvieglot un atbalstīt Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumā (European Strategy Forum on Research Infrastructures – ESFRI) noteikto pētniecības infrastruktūru un citu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru sagatavošanu, īstenošanu, ilgtermiņa ilgtspēju un efektīvu darbību, kuras palīdzēs Eiropai risināt svarīgās problēmas zinātnē, rūpniecības nozarē un sabiedrībā. Šis mērķis īpaši attieksies uz tām infrastruktūrām, kuras paredz veidot savu pārvaldību, to veido vai jau ir izveidojušas, pamatojoties, piemēram, uz Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju (European Research Infrastructure Consortium – ERIC) vai jebkuru līdzvērtīgu struktūru Eiropas vai starptautiskā līmenī.

Ar Savienības finansējumu pēc attiecīgi atbalstīs:

(a)  nākamo infrastruktūru sagatavošanas posmu (piem., sīki izstrādātus izveides plānus, juridiskus pasākumus, daudzgadu plānošanu, nozares līdzdalību agrīnā posmā);

(b)  īstenošanas posmu (piem., pētniecību un attīstību, kā arī inženiertehniskus darbus kopā ar rūpniecības nozares pārstāvjiem un lietotājiem, reģionālo sadarbības struktūru(17) attīstību, lai nodrošinātu līdzsvarotāku Eiropas Pētniecības telpas attīstību); un/vai

(c)  darbības posmu (piem., piekļuvi, datu apstrādi, informatīvos pasākumus, apmācību un starptautiskās sadarbības pasākumus).

Šī darbība paredzēta arī, lai atbalstītu jaunu pētniecības infrastruktūru izstrādes pētījumus, izmantojot augšupēju pieeju.

4.1.2.  Pašreizējo Eiropas un reģionālās nozīmes valsts pētniecības infrastruktūru integrācija un pieejamība

Mērķis ir vajadzības gadījumā darīt pieejamas svarīgas valsts un reģionālās pētniecības infrastruktūras visiem Eiropas pētniekiem – gan akadēmiskās vides, gan rūpniecības nozares pārstāvjiem – un nodrošināt šo infrastruktūru optimālu izmantošanu un kopīgu attīstību.

Savienība atbalstīs tīklus un kopas, kas Eiropas mērogā apvienos un integrēs būtiskas valsts pētniecības infrastruktūras. Tiks nodrošināts finansējums, lai īpaši atbalstītu pētnieku transnacionālo un virtuālo piekļuvi, kā arī infrastruktūru nodrošināto pakalpojumu saskaņošanu un uzlabošanu. ▌

4.1.3.  Uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) balstītu e-infrastruktūru izstrāde, izmantošana un darbība(18)

Mērķis ir līdz 2020. gadam kļūt par pasaules līderi tīklu veidošanas, datošanas un zinātnisko datu jomā, izveidojot vienotu un atvērtu Eiropas telpu pētniecībai tiešsaistē, kur pētnieki varētu izmantot modernākos, visuresošus un drošus pakalpojumus tīklu veidošanai un datošanai, kā arī vienotu un atklātu piekļuvi e-zinātnes videi un globālajiem datu resursiem.

Lai sasniegtu šo mērķi, atbalstu piešķirs globāliem pētniecības un izglītības tīkliem, kas pēc pieprasījuma nodrošina modernus, standartizētus un izmērāmus starpdomēnu pakalpojumus; tīkla un mākoņdatošanas infrastruktūrām, kuras nodrošina gandrīz neierobežotas iespējas datošanai un datu apstrādei; jaudīgas datošanas struktūru ekosistēmai, kas attīstās "eksa-pakāpes sistēmu" virzienā; programmatūras un pakalpojumu infrastruktūrai, piemēram, simulācijai un vizualizācijai; reāllaika sadarbības instrumentiem; un savietojamai, atvērtai un drošai zinātnisko datu infrastruktūrai.

4.2.  Pētniecības infrastruktūras un tās cilvēkresursu inovatīvā potenciāla veicināšana

4.2.1.  Pētniecības infrastruktūras inovācijas potenciāla izmantošana

Mērķis ir veicināt inovāciju gan pašā infrastruktūrā, gan rūpniecības nozarēs, piemēram, saistībā ar piegādātājiem un lietotājiem.

Tāpēc nodrošinās atbalstu

(a)  pētniecības un izstrādes jomas partnerībām ar rūpniecības nozari, lai attīstītu Savienības spējas un rūpniecisko piegādi tādās augsto tehnoloģiju jomās kā zinātniskie instrumenti vai IKT;

(b)  pirmskomercializācijas iepirkumiem, ko īsteno pētniecības infrastruktūru dalībnieki, lai veicinātu inovāciju un sāktu izmantot vai attīstīt vismodernākās tehnoloģijas jau agrīnā posmā;

(c)  lai veicinātu pētniecības infrastruktūru izmantošanu rūpniecībā (piem., eksperimentāli testēšanas objekti vai uz zināšanām balstīti centri) un

(d)  lai veicinātu pētniecības infrastruktūru integrēšanu vietējās, reģionālās un globālās inovācijas ekosistēmās.

Ar Savienības darbībām paredzēts arī sekmēt pētniecības infrastruktūru, jo īpaši e-infrastruktūru, izmantošanu sabiedrisko pakalpojumu, sociālās inovācijas, kultūras un izglītības, kā arī apmācības jomā.

4.2.2.  Pētniecības infrastruktūru cilvēkkapitāla stiprināšana

Ņemot vērā pētniecības infrastruktūru sarežģītību un vajadzību pilnībā izmantot to potenciālu, vadītājiem, inženieriem un tehniķiem, kā arī lietotājiem ir jāapgūst atbilstošas prasmes.

Ar Savienības finansējumu atbalstīs to darbinieku apmācību, kuri vada Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras un nodrošina to darbību, personāla un paraugprakses apmaiņu starp struktūrām, kā arī atbilstošu cilvēkresursu nodrošinājumu galvenajās jomās, tostarp īpašu mācību programmu izveidi. Tiks veicināta sinerģija ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

4.3.  Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas pilnveidošana un starptautiskās sadarbības uzlabošana

4.3.1.  Eiropas pētniecības infrastruktūras politikas pilnveidošana

Mērķis ir izmantot sinerģiju starp valstu un Savienības iniciatīvām, izveidojot partnerības starp attiecīgajiem politikas veidotājiem, finansēšanas iestādēm vai padomdevēju grupām (piem., ESFRI, E-infrastruktūras pārdomu grupu (e-IRG), EIROForum organizācijām, valsts pārvaldes iestādēm), veidot papildināmību un sadarbību starp pētniecības infrastruktūrām un darbībām, ar ko īsteno Savienības politiku citās jomās (piemēram, reģionālo, kohēzijas, rūpniecības, veselības aizsardzības, nodarbinātības vai attīstības politiku), kā arī nodrošināt koordināciju starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem. Ar Savienības darbībām atbalstīs arī pētniecības infrastruktūru apsekojumu, uzraudzību un novērtējumu Savienības līmenī, kā arī attiecīgās politikas izpēti un saziņas uzdevumus.

Atbalstot atjauninātu ES mēroga datubāzi par brīvi pieejamām pētniecības infrastruktūrām Eiropā, ar programmu "Apvārsnis 2020" atvieglos dalībvalstu centienus uzlabot to pētniecības struktūras.

4.3.2.  Stratēģiskās starptautiskās sadarbības veicināšana

Mērķis ir veicināt globālo pētniecības infrastruktūru attīstību, t. i., to pētniecības infrastruktūru attīstību, kam vajadzīgs finansējums un vienošanās globālā mērogā. Mērķis ir arī veicināt Eiropas pētniecības infrastruktūru sadarbību ar infrastruktūrām ārpus Eiropas, nodrošinot to globālo savstarpējo izmantojamību un sasniedzamību, kā arī censties panākt starptautiskas vienošanās par savstarpēju izmantošanu, atvērtību vai infrastruktūru līdzfinansēšanu. Šajā sakarībā ņems vērā augstāko amatpersonu Karnegija grupas ieteikumus attiecībā uz globālām pētniecības infrastruktūrām. Uzmanību pievērsīs arī tam, lai nodrošinātu atbilstošu Savienības dalību koordinācijā ar tādām starptautiskām organizācijām kā ANO vai ESAO.

4.4.  Īpaši īstenošanas aspekti

Īstenošanas posmā notiks apspriedes ar ekspertu grupām, kā arī ar ieinteresētajām personām un padomdevēju iestādēm, piemēram, ESFRI un e-IRG.

Īstenošana notiks, izmantojot trīspusēju pieeju, proti, augšupēju pieeju gadījumā, kad nav precīzi zināms projektu saturs un partnerība; mērķtiecīgu pieeju gadījumā, kad ir skaidri noteiktas attiecīgās īpašās pētniecības infrastruktūras un/vai kopienas; un saņēmēju nosaukšanas pieeju, piemēram, gadījumā, kad infrastruktūras pārvaldītājam (pārvaldītāju konsorcijam) tiek nodrošināts ieguldījums darbības izmaksās.

4.2. un 4.3. punktā izklāstītos darbības mērķus īsteno, veicot tiem īpaši paredzētus pasākumus, kā arī vajadzības gadījumā saistot tos ar pasākumiem, kas izstrādāti saskaņā ar 4.1. punktu.

II DAĻA

Vadošā loma rūpniecībā

1.  VADOŠĀ LOMA PAMATTEHNOLOĢIJU UN RŪPNIECISKO TEHNOLOĢIJU JOMĀ

Vispārīga informācija

Pamattehnoloģiju veiksmīga apgūšana, integrēšana un izmantošana Eiropas rūpniecībā ir viens no galvenajiem faktoriem Eiropas ražīguma un inovatīvo spēju nostiprināšanā un tādu apstākļu nodrošināšanā, lai Eiropa varētu attīstīt progresīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, būt par pasaules līderi augsto tehnoloģiju lietojumu sektoros un spētu rast efektīvus un ilgtspējīgus sabiedrības problēmu risinājumus, cita starpā ņemot vērā lietotāja vajadzības. Pasākumus inovācijas jomā apvienos ar pasākumiem pētniecības un izstrādes jomā, un tie būs finansiālā atbalsta pilnvērtīga sastāvdaļa.

Integrēta pieeja svarīgām pamattehnoloģijām

Virziena "Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā" galvenais komponents ir svarīgas pamattehnoloģijas (key enabling technologies – KET), ko definē kā mikroelektroniku un nanoelektroniku, fotoniku, nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, progresīvus materiālus un progresīvas ražošanas sistēmas. Daudzi inovatīvi produkti vienlaikus ietver vairākas no šīm tehnoloģijām – kā atsevišķas vai integrētas daļas. Lai gan katra tehnoloģija piedāvā tehnoloģiskas inovācijas, kopējais labums no KET un citu rūpniecisku pamattehnoloģiju daudzajām mijiedarbībām un to kombinācijām var radīt arī tehnoloģiskus izrāvienus. Transversālu svarīgu pamattehnoloģiju izmantošana veicinās produktu konkurētspēju un ietekmi, kā arī sekmēs izaugsmi un nodarbinātību un sniegs jaunas iespējas risināt sabiedrības problēmas. Tāpēc tiks izmantotas šo tehnoloģiju daudzās mijiedarbības iespējas. Īpašs atbalsts tiks sniegts liela mēroga izmēģinājumu un demonstrējumu projektiem, kas īstenojami dažādās vidēs un apstākļos.

Tas ietvers KET un transversālas KET (multi-KET) darbības, kas saista un integrē vairākas atsevišķas tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot tehnoloģijas apstiprināšanu rūpnieciskā vidē, lai tā kļūtu par pilnībā un kvalificēti darboties spējīgu sistēmu, kas ir gatava ieviešanai vai drīz tiks ieviesta tirgū. Viens no priekšnoteikumiem būs privātā sektora aktīva iesaistīšanās minētajās darbībās un demonstrējums, kā projektu rezultāti Eiropas Savienībai var uzlabot tirgus vērtību, un tāpēc īstenošana varētu notikt publiskā un privātā sektora partnerību veidā. Šajā sakarībā un izmantojot programmas "Apvārsnis" īstenošanas struktūru, attiecībā uz transversālām KET darbībām tiks izstrādāta kopīga darba programma. Ņemot vērā tirgus vajadzības un prasības saistībā ar sabiedrības problēmu risināšanu, programmas mērķis būs paredzēt vispārīgus KET un multi-KET pamatelementus dažādās piemērošanas jomās, tostarp sabiedrības problēmu risināšanā. Turklāt attiecīgos gadījumos valstu un reģionālu pētniecības un inovācijas lietpratīgu specializācijas stratēģiju kontekstā mēģinās nodrošināt sinerģiju starp KET darbībām un darbībām, ko veic saskaņā ar kohēzijas politiku, kā arī sinerģiju ar Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūta (EIT), Eiropas Investīciju bankas (EIB) veiktajām darbībām un vajadzības gadījumā darbībām, kuras dalībvalstis īsteno saistībā ar kopīgajām plānošanas iniciatīvām.

Īpaši īstenošanas aspekti

Ar inovācijām saistītajās darbībās ietilps atsevišķu tehnoloģiju integrēšana, spēju demonstrēšana, lai izstrādātu un piegādātu inovatīvus produktus, sistēmas, izveidotu inovatīvus procesus un sniegtu inovatīvus pakalpojumus, izmēģinājuma projekti, kuros iesaistīti lietotāji un patērētāji un kuru mērķis ir pārbaudīt inovācijas lietderību un pievienoto vērtību, kā arī liela mēroga demonstrējumu veikšana, lai sekmētu pētījumu rezultātu ieviešanu tirgū. Pienācīgu uzmanību pievērsīs maziem un vidēja mēroga projektiem. Turklāt īstenošana saskaņā ar šo daļu motivēs maza un vidēja apjoma pētniecības komandas, veicinot arī aktīvāku MVU iesaisti.

Tiks integrētas dažādas atsevišķas tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot tehnoloģijas apstiprināšanu rūpnieciskā vidē, lai tā kļūtu par pilnībā un kvalificēti darboties spējīgu sistēmu, kas ir gatava ieviešanai tirgū. Viens no priekšnoteikumiem būs privātā sektora aktīva iesaistīšanās minētajās darbībās, tostarp izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību.

Īstenojot pieprasījuma darbības, tiks papildus veicinātas pētniecības un inovācijas iniciatīvu tehnoloģijas. Šīs darbības ietver pēc iespējas sekmīgāku valsts inovāciju iepirkumu, atbilstošu tehnisko standartu izstrādi un tehniskus pasākumus standartizācijas un regulējuma atbalstam, privātos pieprasījumus un lietotāju iesaistīšanu, lai veidotu jauninājumiem labvēlīgākus tirgus.

Jo īpaši attiecībā uz nanotehnoloģijām un biotehnoloģijām iesaistīs ieinteresētās personas un sabiedrību, lai uzlabotu izpratni par ieguvumiem un riskiem. Saistībā ar minēto tehnoloģiju ieviešanu sistemātiski veiks drošuma novērtējumu un vispārējo risku pārvaldību. Vajadzības gadījumā sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes palīdzēs ņemt vērā lietotāju vajadzības, izvēles un to, kas tiem pieņemams, kā arī nodrošināt sabiedrības iesaistīšanos un to, ka patērētāji izdara apzinātu izvēli.

Īstenojot pasākumus, ko atbalsta saskaņā ar šo daļu, papildinās to atbalstu pētniecības un inovācijas darbībām pamattehnoloģiju jomā, kuru valsts vai reģionālās iestādes var sniegt saskaņā ar lietpratīgām specializācijas stratēģijām, kas izstrādātas saistībā ar kohēzijas politikai paredzētajiem fondiem.

Kā daļu no darbību finansēšanas ar šo programmu atbalstīs arī tehnoloģiju nodošanas darbības (gan valsts, gan reģionālā līmenī), tostarp starptautisku un reģionālu inovāciju kopu veidošanu, lai veicinātu efektīvākas saiknes starp universitātēm un rūpniecības nozari.

Kopā ar galvenajām partnervalstīm abpusēju interešu un abpusēja labuma jomās īstenos starptautiskas stratēģiskas sadarbības iniciatīvas. Attiecībā uz pamattehnoloģijām un rūpnieciskajām tehnoloģijām īpaša interese ir par šādām jomām (bet ne tikai):

–  zinātnes un tehnoloģiju jomā starptautiski nozīmīgu zināšanu pieejamība;

–  globālu standartu izstrāde;

–  šķēršļu likvidēšana saistībā ar rūpniecisku izmantošanu, sadarbība pētniecības un izstrādes jomā un tirdzniecības noteikumi;

–  to produktu drošums, kuri ražoti, izmantojot nanotehnoloģiju un biotehnoloģiju, un šo produktu lietošanas ietekme ilgtermiņā;

–  materiālu un metožu izstrāde, lai mazinātu enerģijas un resursu patēriņu;

–  nozares virzītas starptautiskas sadarbības iniciatīvas, ko īsteno ražošanas kopienā, un

–  sistēmu savstarpēja izmantojamība.

1.1.  Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

Vairākas darbības jomas būs saistītas ar jautājumiem par rūpniecisko un tehnoloģisko līderību IKT jomā visā vērtības ķēdē, un tajās ietilps vispārīgas IKT pētniecības un inovācijas programmas, tostarp turpmāk minētās darbības.

1.1.1.  Jauna komponentu un sistēmu paaudze — progresīvu iegulto▌, resursu ziņā efektīvu un energoefektīvu komponentu un sistēmu inženiertehniskā izstrāde

Mērķis ir uzturēt un nostiprināt Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā saistībā ar progresīviem, iegultiem, resursu ziņā efektīviem, energoefektīviem un stabiliem komponentiem un sistēmām. Tas attiecas arī uz mikronanobiosistēmām, organisko elektroniku, liela mēroga integrāciju, tehnoloģijām, kas veido pamatu lietiskajam internetam (Internet of Things – IoT)(19), tostarp platformām, ar ko atbalsta uzlabotu pakalpojumu nodrošināšanu, sensoriem, viedām integrētām sistēmām, iegultām un izkliedētām sistēmām, sistēmu sistēmām un komplekso sistēmu inženieriju.

1.1.2.  Nākamās paaudzes datošana — progresīvas un drošas datošanas sistēmas un tehnoloģijas, tostarp mākoņdatošana

Mērķis ir vairot Eiropas aktīvus tādās jomās kā procesoru un sistēmu arhitektūra, starpsavienojumu un datu lokalizācijas tehnoloģijas, mākoņdatošana, paralēlā datošana, modelēšana un simulācijas programmatūra visos tirgus segmentos, ietverot inženierijas lietotnes (cita starpā tādas kā nenoteiktības izskaitļošana, risku analīze un lēmumu pieņemšana inženierijas jomā.

1.1.3.  Nākotnes internets — programmatūra, datortehnika, infrastruktūra, tehnoloģijas un pakalpojumi

Mērķis ir nostiprināt Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju nākamās paaudzes interneta izstrādē, pārvaldībā un veidošanā, ar kuru pakāpeniski tiks aizvietots un paplašināts pašreizējais tīmeklis, fiksētie un mobilie tīkli un pakalpojumu infrastruktūras, kā arī nodrošināt triljoniem ierīču (IoT) savstarpēju savienošanu starp vairākiem operatoriem un domēniem, kā rezultātā tiks izmainīts mūsu saziņas veids, piekļuve informācijai un zināšanu izmantošanas process. Tas skar pētniecības un inovācijas jomu attiecībā uz tīkliem, programmatūru, procesiem un pakalpojumiem, kiberdrošību, privātumu, uzticamību un uzticēšanos, saziņu bezvadu tīklos(20) un visiem optiskajiem tīkliem, iegremdētiem interaktīviem multimedijiem, kā arī nākotnes pieslēgtiem uzņēmumiem.

1.1.4.  Satura tehnoloģijas un informācijas pārvaldība— digitālā satura veidošanai, kultūras un radošajām nozarēm paredzētās IKT

Mērķis ir stiprināt Eiropas kā produktu un pakalpojumu sniedzējas pozīciju, balstoties uz atsevišķu personu un uzņēmumu radošumu. Tas tiks panākts, sniedzot speciālistiem un pārējiem iedzīvotājiem jaunus instrumentus, lai viņi varētu radīt, izmantot, uzglabāt un atkārtoti izmantot visu veidu digitālo saturu un piekļūt tam jebkurā valodā, kā arī modelēt, analizēt un vizualizēt liela apjoma datus (lieldatus), tostarp saistītos datus. Tas skar jaunas tehnoloģijas tādām jomām kā humanitārās zinātnes, valodas, mācības, mijiedarbība, digitāla uzglabāšana, tīmekļa vietņu izveide, piekļuve saturam, analītika un plašsaziņas līdzekļi, kā arī intelektiskas un pielāgoties spējīgas informācijas pārvaldības sistēmas, kuru pamatā ir progresīvās tehnoloģijas datizraces, datormācīšanās, statistikas analīzes un vizuālās datošanas jomā.

1.1.5.  Progresīvās saskarnes un roboti — robotika un viedās telpas

Mērķis ir nostiprināt Eiropas vadošo lomu zinātniskajā un rūpnieciskajā jomā attiecībā uz rūpniecisko un pakalpojumu robotiku, kognitīvajām un komunikatīvajām sistēmām, progresīvajām saskarnēm un viedajām telpām, kā arī jutīgām mašīnām, pamatojoties uz labākiem datošanas un tīklu veidošanas rezultātiem un progresu attiecībā uz spēju izveidot un izstrādāt sistēmas, kas spēj mācīties, veikt pašmontāžu, pielāgoties un reaģēt vai kas optimizē cilvēku un mašīnu mijiedarbību. Vajadzības gadījumā izstrādātās sistēmas un jaunie uzlabojumi būtu jāapstiprina reālajā vidē.

1.1.6.  Mikroelektronika, nanoelektronika un fotonika — ar mikroelektroniku, nanoelektroniku un fotoniku saistītās svarīgās pamattehnoloģijas, ietverot arī kvantu tehnoloģijas

Mērķis ir izmantot Eiropas izcilību minētajās svarīgajās pamattehnoloģijās un veicināt un vēl vairāk uzlabot tās rūpniecības nozares konkurētspēju un vadošo lomu tirgū. Darbības ietvers arī pētniecības un inovācijas darbības dizaina jomā, progresīvus procesus, izmēģinājuma projektus ražošanas jomā, saistītās ražošanas tehnoloģijas un demonstrēšanas pasākumus, lai apstiprinātu tehnoloģijas izstrādi un inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, kā arī ar nākamās paaudzes tehnoloģijām saistītus pētījumus kvantu fizikas attīstības jomā.

Paredz, ka šie seši galvenie pasākumu virzieni ietvers visas vajadzības, ņemot vērā Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaules mērogā. Minētie virzieni ietvers rūpnieciskās līderības jautājumus saistībā ar vispārīgiem uz IKT balstītiem risinājumiem, produktiem un pakalpojumiem, kas vajadzīgi svarīgu sabiedrības problēmu risināšanai, kā arī uz lietojumu vērstas IKT pētniecības un inovācijas programmas, kurām atbalstu sniegs, vienlaikus risinot attiecīgo sabiedrības problēmu. Ņemot vērā to, ka tehnoloģijas visās dzīves jomās attīstās arvien straujāk, šajā ziņā svarīga nozīme būs mijiedarbībai starp cilvēkiem un tehnoloģijām, un tā būs daļa no minētās IKT pētniecības, kas vērsta uz lietojumu. Uz lietotāju vērsta pētniecība sekmēs konkurētspējīgu risinājumu izstrādi.

Katrā no sešiem minētajiem pasākumu virzieniem ir iekļauta arī ar IKT saistīta pētniecības infrastruktūra, piemēram, dzīvās laboratorijas ▌eksperimentiem un infrastruktūra svarīgajām pamattehnoloģijām un to integrācijai progresīvos produktos un inovatīvās viedajās sistēmās, tostarp aprīkojums, instrumenti, atbalsta pakalpojumi, tīrtelpas un piekļuve lietuvēm prototipu veidošanai.

Minētie pasākumi būtu jāīsteno tā, lai nodrošinātu papildināmību un saskaņotību ar pētniecības infrastruktūras veiktajām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar pīlāru "Zinātnes izcilība".

Ar šiem pasākumiem tiks atbalstīta sistēmu pētniecība un izstrāde, pilnībā ievērojot fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības un īpaši to tiesības un privāto dzīvi.

1.2.  Nanotehnoloģijas

1.2.1.  Nākamās paaudzes nanomateriālu, nanoierīču un nanosistēmu izstrāde

Ar nanomēroga parādībām saistīto zināšanu attīstība un integrēšana dažādu zinātnes disciplīnu saskares punktos, pievēršoties fundamentāli jauniem produktiem un sistēmām, kas ļauj rast ilgtspējīgus risinājumus vairākās nozarēs.

1.2.2.  Droša un ilgtspējīga nanotehnoloģiju izstrāde un izmantošana

Pasākumi, lai paplašinātu zinātnisko pieredzi par nanotehnoloģiju iespējamo ietekmi uz veselību vai vidi, tādējādi nodrošinot proaktīvu, zinātniski pamatotu nanotehnoloģiju pārvaldību, kā arī apstiprinātu zinātnisko rīku, metožu un platformu nodrošināšana apdraudējuma, iedarbības un risku novērtēšanai un pārvaldībai visā nanomateriālu un nanosistēmu dzīves cikla laikā, tostarp standartizācijas jautājumos.

1.2.3.  Nanotehnoloģiju sociālās dimensijas attīstīšana

Nanotehnoloģiju izmantošanai nepieciešamo cilvēku un fizisko ▌vajadzību apmierināšana un koncentrēšanās uz nanotehnoloģijas pārvaldību sabiedrības un vides labā, ietverot saziņas stratēģijas, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos.

1.2.4.  Nanomateriālu, komponentu un sistēmu efektīva un ilgtspējīga sintēze un ražošana

Koncentrēšanās uz jaunām elastīgām, mērāmām un atkārtojamām darbībām, jaunu un pašreizējo procesu viedu integrāciju, tostarp tehnoloģiju konverģenci, piemēram, nanobiotehnoloģiju, kā arī intensitātes palielināšanu, lai ļautu panākt produktu un elastīgu un daudzfunkcionālu iekārtu ilgtspējīgu augstas precizitātes liela apjoma ražošanu, ar ko nodrošina zināšanu efektīvu pārnesi uz rūpniecisko inovāciju.

1.2.5.  Jaudu palielinošu tehnoloģiju, mērījumu metožu un aprīkojuma izstrāde un standartizācija

Koncentrēšanās uz pamattehnoloģijām, ar ko atbalsta drošu kompleksu nanomateriālu un nanosistēmu izstrādi un ieviešanu tirgū, tostarp nanometroloģiju, vielas raksturošanu un ietekmēšanu nanomērogā, modelēšanu, datošanas plānošanu un progresīvo inženieriju atomu līmenī.

1.3.  Progresīvie materiāli

1.3.1.  Transversālas un svarīgas materiālu tehnoloģijas

Pētniecība attiecībā uz materiālu izstrādi, funkcionāliem un daudzfunkcionāliem materiāliem, ko raksturo lielāka zināšanu intensitāte, jaunas funkcijas un uzlabots sniegums, piemēram, pašlabojoši vai bioloģiski saderīgi materiāli, paškomplektējoši materiāli, jauni magnētiskie materiāli un strukturālie materiālie, inovācijas ieviešanai visās rūpniecības nozarēs, jo īpaši augstas vērtības tirgos un tostarp arī radošajās nozarēs.

1.3.2.  Materiālu izstrāde un pārveidošana

Pētniecība un izstrāde, lai nodrošinātu efektīvu, drošu un ilgtspējīgu izstrādi un to, ka nākotnē izstrādāto produktu rūpnieciskajā ražošanā Eiropā var īstenot materiālu pārvaldību "bez atkritumiem", piemēram, metālrūpniecībā, ķīmiskajā vai biotehnoloģiskajā rūpniecībā, un lai uzlabotu izpratni par materiālu degradēšanās mehānismiem (nolietojumu, koroziju, mehānisko izturību).

1.3.3.  Materiālu komponenšu pārvaldība

Ar materiāliem, komponentiem un sistēmām saistītu jaunu un inovatīvu paņēmienu pētniecība un izstrāde tādās jomās kā materiālu komponentu savienošana, pievienošana, nošķiršana, montāža, pašmontāža, demontāža, izjaukšana un dekonstrukcija, un ar materiālu dzīves ciklu saistīto izmaksu un uz vidi radītās ietekmes pārvaldība, izmantojot progresīvo materiālu jauno tehnoloģiju.

1.3.4.  Materiāli ilgtspējīgai, resursu ziņā efektīvai rūpniecībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Tādu jaunu produktu un lietojumu, uzņēmējdarbības modeļu un patērētāju atbildīgas uzvedības veidu izstrāde, ar kuriem palielina atjaunojamo resursu izmantojumu ilgtspējīgos lietojumos, samazina pieprasījumu pēc enerģijas visā produkta dzīves ciklā un veicina ražošanu ar zemu emisiju līmeni, kā arī procesa efektivitāte, pārstrāde, attīrīšana, enerģijas uzglabāšanas materiāli un tādi materiāli ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, kuri iegūti atkritumu pārstrādes procesā.

1.3.5.  Materiāli, kas paredzēti radošajām industrijām, tostarp kultūrvēsturiskajam mantojumam

Dizaina lietošana un konverģējošu tehnoloģiju attīstīšana, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp Eiropas vēstures un kultūras mantojuma un materiālu saglabāšana un restaurēšana, kā arī vēl nebijušu materiālu radīšana.

1.3.6.  Metroloģija, raksturošana, standartizācija un kvalitātes kontrole

Tādu tehnoloģiju veicināšana kā raksturošana, nesagraujošā novērtēšana, pastāvīga novērtēšana un uzraudzība un prognozējoša darbības rādītāju modelēšana, lai gūtu panākumus un ietekmi materiālzinātnē un inženierijā.

1.3.7.  Materiālu izmantojuma optimizācija

Pētniecība un izstrāde, lai noteiktu aizvietošanas iespējas un alternatīvas materiālu izmantošanai, tostarp ar īpaši izstrādātu materiālu palīdzību vai aizstājot retus, kritiskus vai bīstamus materiālus, risinot ar izejvielām saistītas problēmas, kā arī pieejas saistībā ar inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un kritisko resursu apzināšanu.

1.4.  Biotehnoloģija

1.4.1.  Progresīvas biotehnoloģijas – inovācijas virzītājspēks nākotnē un to veicināšana

Mērķis ir likt pamatu tam, lai Eiropas rūpniecības nozare arī vidējā termiņā un ilgtermiņā joprojām būtu līdere inovācijas jomā. Tas ietver jaunu tehnoloģijas jomu, piemēram, sintētiskās bioloģijas, bioinformātikas un sistēmu bioloģijas, attīstību, kā arī to, ka tiek izmantota konverģence ar citām pamattehnoloģijām, piemēram, nanotehnoloģiju (piem., bionanotehnoloģiju) un IKT (piem., bioelektroniku), un inženierijas tehnoloģiju. Šajās un citās progresīvajās jomās ir jāveic atbilstoši pētniecības un izstrādes pasākumi, lai veicinātu tehnoloģiju efektīvu pārnesi un īstenošanu, nodrošinot jaunus lietošanas veidus▌.

1.4.2.  Uz biotehnoloģijām balstīti rūpnieciskie produkti un procesi

Mērķis ir divkāršs – no vienas puses, radīt Eiropas rūpniecības nozarei (piem., ķīmijas rūpniecībai, veselības aprūpes nozarei, kalnrūpniecībai, enerģētikas nozarei, celulozes un papīra, šķiedras izstrādājumu un kokmateriālu ražošanas nozarei, tekstilrūpniecībai, cietes un pārtikas ražošanas nozarei) iespēju izstrādāt jaunus produktus un attīstīt jaunus procesus, kas atbilst rūpniecības un sabiedrības prasībām, vēlams, izmantojot videi nekaitīgas un ilgtspējīgas ražošanas metodes, kā arī iespēju ar citiem konkurētspējīgiem un uzlabotiem risinājumiem, kuru pamatā ir biotehnoloģija, aizstāt pašreizējos risinājumus; no otras puses, izmantot biotehnoloģijas iespējas piesārņojuma konstatēšanai, uzraudzīšanai, novēršanai un likvidēšanai. Tas nozīmē veikt pētniecības un inovācijas pasākumus attiecībā uz jauniem fermentiem ar uzlabotām biokatalizatora funkcijām, fermentatīvajiem un vielmaiņas procesiem, rūpnieciska mēroga bioprocesu izstrādi, bioprocesu iekļaušanu rūpnieciskās ražošanas procesos, progresīvo fermentāciju, iepriekšēju un pakārtotu pārstrādi, kā arī izpratni par mikrobu kopu attīstību. Tas ietvers arī tādu prototipu izstrādi, ar kuriem novērtēs izstrādāto produktu un procesu tehnoloģiski ekonomisko lietderību, kā arī ilgtspēju.

1.4.3.  Inovatīvas un konkurētspējīgas platformu tehnoloģijas

Mērķis ir izstrādāt platformu tehnoloģijas (piem., genomiku, metagenomiku, proteomiku, metabolomiku, molekulāros instrumentus, izteiksmes sistēmas, fenotipa noteikšanas platformas un šūnu platformas), ar ko tiek sekmēta līderība un konkurētspēja daudzās ▌nozarēs, kuras ietekmē ekonomiku. Tas ietver tādus aspektus kā atbalsts, lai attīstītu bioresursus ar uzlabotām īpašībām un netradicionālām lietošanas iespējām; iespējas veikt sauszemes un jūras bioloģiskās daudzveidības izpēti, veidot izpratni par to un nodrošināt tās ilgtspējīgu izmantošanu, lai radītu jaunus lietošanas veidus, bioloģiskus produktus un procesus; kā arī izstrādāt ilgtspējīgus veselības aprūpes risinājumus, kuru pamatā ir biotehnoloģija (piem., diagnostiku, bioloģiskus preparātus, biomedicīniskas ierīces).

1.5.  Progresīvā ražošana un apstrāde

1.5.1.  Nākotnes ražotnēm paredzētās tehnoloģijas

Ilgtspējīgas rūpniecības izaugsmes atbalstīšana, veicinot stratēģisku pāreju Eiropā no ražošanas, kuras pamatā ir izmaksas, uz pieeju, kas balstīta uz augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu un uz IKT balstītu intelektisku un augsta snieguma ražošanu integrētā sistēmā. Lai to veiktu, ir jārisina jautājums par lielāku ražotspēju, vienlaikus patērējot mazāk materiālu un enerģijas un radot mazāk atkritumu un piesārņojuma, tiecoties panākt augstu ekoloģisko efektivitāti. Galvenā uzmanība tiks pievērsta adaptīvu nākotnes ražošanas sistēmu izstrādei un integrācijai, īpašu uzsvaru liekot uz Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, tādējādi nodrošinot progresīvas un ilgtspējīgas ražošanas sistēmas un procesus. Būtu jākoncentrējas arī uz metodēm elastīgas, drošas un lietpratīgas ražošanas uzlabošanai, kurā darbiniekiem nekaitīgā vidē pienācīgā apmērā tiek pielietota automātika.

1.5.2.  Tehnoloģijas, ar ko dod iespēju būvēt energoefektīvas ēkas un sistēmas ar mazu ietekmi uz vidi

Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisiju mazināšana, izstrādājot un izmantojot ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģijas un sistēmas, kā arī īstenojot un atkārtoti ieviešot pasākumus, ar ko veicina energoefektīvu sistēmu un materiālu lietošanu jaunās, atjaunotās un pārbūvētās ēkās. Lai līdz 2020. gadam Eiropā pārietu uz tādu ēku izmantošanu, kurās enerģijas patēriņa līmenis ir gandrīz nulle, un veidotu zema enerģijas patēriņa līmeņa ēku rajonus, iesaistot ieinteresēto personu plašo kopienu, svarīgi būs apsvērumi attiecībā uz dzīves ciklu un tas, ka arvien lielāka nozīme ir izveides, būvniecības un ekspluatācijas koncepcijām.

1.5.3.  Ilgtspējīgas, resursu ziņā efektīvas un zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa tehnoloģijas energoietilpīgās pārstrādes rūpniecības nozarēs

Pārstrādes rūpniecības nozaru, piemēram, ķīmijas rūpniecības, cementa, celulozes un papīra, stikla, minerālvielu vai krāsaino metālu un tērauda ražošanas nozaru, konkurētspējas palielināšana, strauji uzlabojot resursu efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī mazinot minēto rūpniecības nozaru ietekmi uz vidi. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tādu pamattehnoloģiju izstrādei un apstiprināšanai, ar kurām iegūst inovatīvas vielas, materiālus un tehnoloģiskus risinājumus attiecībā uz produktiem, kam ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, kā arī procesiem un pakalpojumiem, kuriem vērtību ķēdē ir mazāks enerģijas patēriņa līmenis, kā arī tādu ražošanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai, kam ir ļoti zems oglekļa emisiju līmenis, lai panāktu konkrētus SEG emisiju līmeņa samazinājumus.

1.5.4.  Jauni ilgtspējīgi uzņēmējdarbības modeļi

Starpnozaru sadarbība saistībā ar koncepcijām un metodēm, ar ko veido uz zināšanām balstītu, specializētu ražošanu, var veicināt organizatorisku mācīšanos, jaunradi un inovāciju, galveno uzmanību pievēršot uzņēmējdarbības modeļiem individualizētās pieejās, ko var pielāgot globalizēto vērtību ķēžu un tīklu prasībām, mainīgajiem tirgiem, kā arī jaunajām un nākotnes rūpniecības nozarēm. Tas nozīmē, ka ir jāpievēršas ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, ņemot vērā visu attiecīgā produkta un procesa dzīves ciklu.

1.6.  Kosmoss

Kosmosa izpētes jomā, lai nodrošinātu papildināmību starp dažādiem dalībniekiem, veiks Savienības līmeņa darbības kopā ar pasākumiem, ko kosmosa izpētes jomā īsteno dalībvalstis un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).

1.6.1.  Eiropas konkurētspējas veicināšana, Eiropas kosmosa nozares neatkarība un inovācija

Mērķis ir saglabāt pasaulē vadošo lomu kosmosa jomā, aizsargājot un turpinot attīstīt rentablu, konkurētspējīgu un inovatīvu kosmosa nozari (tostarp MVU) un izpētes kopienu, kā arī veicinot ar kosmosu saistītu inovāciju.

1.6.1.1.  Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un uz uzņēmējdarbību vērstas kosmosa nozares un izpētes kopienas nodrošināšana un turpmāka attīstīšana un Eiropas neatkarības nostiprināšana saistībā ar kosmosa sistēmām

Eiropai ir vadošā loma kosmosa izpētē un kosmosa tehnoloģiju izstrādē, un tā pastāvīgi attīsta savu operatīvo kosmosa infrastruktūru (piem., Galileo, Copernicus). Eiropas rūpniecība faktiski nodrošina augstākā līmeņa satelītu un citu ar kosmosu saistītu tehnoloģiju eksportu. Neraugoties uz to, šo pozīciju▌ apdraud citu lielāko kosmosa lielvalstu konkurence▌. Minētā pasākuma mērķis ir izveidot pētniecības bāzi, nodrošinot nepārtrauktību kosmosa izpētes un inovācijas programmās, piemēram, secīgu mazāku un biežāku projektu īstenošanu saistībā ar demonstrējumiem kosmosā. Tādējādi Eiropa varēs attīstīt savu rūpniecisko bāzi un kosmosa izpētes un tehnoloģiju izstrādes kopienu, kas tai palīdzēs attīstīties tālāk par pašreizējo situāciju un panākt, ka tā nav atkarīga no būtisku tehnoloģiju importa.

Lai palielinātu ieguldījumus un izveidotu piekļuvi tirgum, būtu jāatbalsta standartizācija.

1.6.1.2.  Veicināt inovācijas starp kosmosa nozari un ar kosmosu nesaistītām nozarēm

Daudzas ar kosmosa tehnoloģijām saistītās problēmas ir līdzīgas tām problēmām, kuras risina uz sauszemes, piemēram, aeronautikas, enerģētikas, vides, telekomunikāciju un IKT, dabas resursu izpētes, sensoru, robotikas, progresīvo materiālu, drošības un veselības jomā. Pateicoties šīm līdzībām, kosmosa un ar kosmosu nesaistītajās kopienās, tostarp ar kosmosu nesaistītajās ražošanas nozarēs, tehnoloģijas agrīnā stadijā var izstrādāt vienlaikus, jo īpaši MVU, un tādējādi varētu panākt, ka izšķirošas inovācijas izstrādā ātrāk nekā tad, ja tās būtu kādā vēlākā posmā radīti blakusprodukti. Pašreizējās Eiropas kosmosa infrastruktūras izpēte būtu jāveicina, sekmējot tādu inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi, kuru pamatā ir attālinātā zondēšana, ģeopozicionēšana vai citi tādu datu vākšanas veidi, kurus iegūst, izmantojot satelītu. Attiecīgos gadījumos īstenojot mērķtiecīgus pasākumus, tostarp atbalstot kosmosa tehnoloģiju tālāknodošanas iniciatīvas, Eiropai arī turpmāk būtu jāveicina uz uzņēmējdarbību vērstas kosmosa nozares sākotnējā attīstība.

1.6.2.  Sasniegumu veicināšana kosmosa tehnoloģijās

Mērķis ir izstrādāt progresīvas kosmosa pamattehnoloģijas un darbības koncepcijas, sākot no idejas līdz demonstrējumiem kosmosā.

Spēja piekļūt kosmosam, kā arī izstrādāt, uzturēt un strādāt ar▌ kosmosa sistēmām Zemes orbītā un ārpus tās ir ārkārtīgi svarīga Eiropas sabiedrības nākotnei. Lai nodrošinātu vajadzīgās spējas, ir vajadzīgas pētniecības un inovācijas investīcijas daudzās kosmosa tehnoloģijās (piem., nesējraķetēs un citos līdzekļos, satelītos, robotikā, instrumentos un sensoros ), kā arī darbības koncepcijās, sākot ar ideju un beidzot ar demonstrējumiem kosmosā. Patlaban Eiropa ir viena no trim vadošajiem spēkiem kosmosa nozarē, kas galvenokārt ir balstītas uz dalībvalstu investīcijām ar EKA un valstu programmu starpniecību, tomēr salīdzinājumā ar Amerikas Savienoto Valstu investīcijām pētniecības un izstrādes jomā (piem., apmēram 20 % no visa NASA budžeta) visā ķēdē ir jāpalielina Eiropas ▌akcents uz nākotnes kosmosa tehnoloģijām un pielietojumiem:

(a)  attiecībā uz zemu tehnoloģiskās gatavības līmeni, pētniecību, kura bieži vien ir balstīta uz galvenajām pamattehnoloģijām un kurai ir iespējas veicināt uz sauszemes izmantojamu tehnoloģiju izstrādi;

(b)  attiecībā uz pašreizējo tehnoloģiju uzlabošanu, piemēram, izmantojot miniaturizāciju, labāku energoefektivitāti un lielāku sensoru jutīgumu;

(c)  attiecībā uz jaunu tehnoloģiju un koncepciju demonstrēšanu un apstiprināšanu kosmosā un analogā vidē uz zemes;

(d)  attiecībā uz misijām, kas saistītas ar lidojumiem kosmosā, piem., kosmosa vides analīzi, zemes stacijām, kosmosa sistēmu un infrastruktūras aizsardzību pret bojājumiem vai sabrukumu, ko var izraisīt sadursme ar kosmiskajiem atkritumiem vai citiem kosmosa objektiem, kā arī aizsardzību pret kosmosa laika apstākļiem, tostarp saules uzliesmojuma ietekmi (kosmosa stāvokļa uzraudzība (Space Situational Awareness – SSA)), uzlabojot inovatīvu datu apkopošanu un pārraidi un paraugu vākšanas infrastruktūru;

(e)  attiecībā uz satelītsakaru, progresīvo navigāciju un attālinātās zondēšanas tehnoloģijām, kas saistītas ar pētījumiem, kuriem ir būtiska nozīme attiecībā uz Savienības kosmosa sistēmu nākamajām paaudzēm (piem., Galileo un Copernicus).

1.6.3.  Kosmosa datu izmantošanas veicināšana

Mērķis ir nodrošināt pašreizējās, arhivētajās un nākamajās Eiropas misijās iegūto kosmosa datu plašāku izmantošanu zinātnes, sabiedriskajā un tirdzniecības jomā.

Kosmosa sistēmas sniedz informāciju, ko bieži vien citādi nevar iegūt. Neraugoties uz pasaules līmeņa Eiropas misijām, publicētā informācija liecina, ka Eiropas misijās iegūtie dati, iespējams, tiek izmantoti mazāk nekā dati, kas iegūti ASV misijās. No Eiropas satelītiem iegūto datu izmantošanu (zinātnisku, publisku vai komerciālu) var būtiski palielināt, īstenojot turpmākus pasākumus Eiropas misijās iegūto kosmosa datu apstrādei, arhivēšanai, apstiprināšanai, standartizēšanai un ilgtspējīgas pieejamības nodrošināšanai, kā arī tādu jaunu informācijas produktu un pakalpojumu izstrādes atbalstam, kuru pamatā šādi dati, un attiecīgā gadījumā kombinācijā ar datiem no novērojumiem uz zemes. Inovācijas attiecībā uz datu ieguvi un apstrādi, datu saplūsmi un izplatīšanu, kā arī datu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši nolūkā sekmēt piekļuvi zinātniskiem datiem par Zemi un metadatiem un apmaiņu ar šiem datiem, izmantojot arī inovatīvas IKT nodrošinātas sadarbības formas, var palielināt kosmosa infrastruktūrā veikto ieguldījumu atdevi un veicināt sabiedrības problēmu risināšanu. Kosmosa datu kalibrēšana un apstiprināšana (atsevišķiem instrumentiem, starp instrumentiem un misijām, kā arī attiecībā uz in-situ objektiem) ir svarīgi aspekti kosmosa datu efektīvai izmantošanai visās jomās, un ir jāuzlabo kosmosā iegūto datu un atsauču sistēmu standartizācija. Datu pieejamība un kosmosa misiju izmantošana ir globālā mērogā koordinējams jautājums. Attiecībā uz Zemes novērošanas datiem saskaņotu pieeju un paraugprakses īstenošana daļēji notiek sadarbībā ar starpvaldību organizāciju – Zemes novērojumu grupu (Group on Earth Observation – GEO), kuras uzdevums ir uzturēt Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu (Global Earth Observation System of Systems – GEOSS), kurā Savienība līdzdarbojas, – jo īpaši pilnībā izmantojot Copernicus programmu. Tiks atbalstīta ātra šo inovāciju ieviešana attiecīgā lietojumā un lēmumu pieņemšanas procesos. Tas ietver arī datu izmantošanu turpmākai zinātniskajai izpētei.

1.6.4.  Eiropas pētniecības veicināšana starptautisku kosmosa partnerību atbalstam

Mērķis ir atbalstīt Eiropas pētniecības un inovācijas pasākumus, ar ko veicina starptautiskas ilgtermiņa partnerības kosmosa jomā.

Lai gan kosmosā iegūtā informācija sniedz noderīgas zināšanas vietējā mērogā, kosmosa uzņēmumi pārsvarā ir globāli. Tas jo īpaši attiecas uz kosmosa radītajiem draudiem Zemei un kosmosa sistēmām. Kosmosa laikapstākļu un kosmisko atkritumu dēļ zaudēto satelītu lēstās izmaksas ir aptuveni EUR 100 miljoni gadā. Tikpat globāli ir daudzi ar kosmosa zinātni un izpēti saistītie projekti. Minētajās starptautiskajās partnerībās arvien vairāk tiek izstrādātas progresīvas kosmosa tehnoloģijas, un tādēļ šādu starptautisku projektu pieejamībai ir svarīga nozīme, lai Eiropas pētniecība un rūpniecība varētu sekmīgi attīstīties. Savienības ieguldījums šādos globālos ar kosmosu saistītos pasākumos ir jānosaka ilgtermiņa stratēģiskajos ceļvežos (uz 10 un vairāk gadiem), saskaņojot to ar Savienības politikas prioritātēm kosmosa jomā un koordinējot ar dalībvalstīm un Eiropas iekšējiem partneriem, piemēram, EKA un valstu kosmosa aģentūrām un vajadzības gadījumā ar starptautiskiem partneriem▌, kā arī ar to valstu kosmosa aģentūrām, kuras veic darbības kosmosā▌.

1.6.5.  Īpaši īstenošanas aspekti

Kosmosa pētniecības un inovācijas pasākumu īstenošanas prioritātes saistībā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" atbilst Kosmosa padomes noteiktajām Savienības politikas prioritātēm kosmosa jomā, kuras izklāstītas paziņojumā "Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs". Īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā balstīs uz stratēģiskas izpētes programmām, kuras izstrādās, apspriežoties ar dalībvalstīm un valstu kosmosa aģentūrām, EKA, ieinteresētajām personām no Eiropas kosmosa nozares (tostarp MVU), akadēmiskajām aprindām▌, tehnoloģiju institūtiem un Kosmosa padomdevēju grupu▌. Attiecībā uz dalību starptautiskos pasākumos pētniecības un inovācijas programmu noteiks sadarbībā ar Eiropas ieinteresētajām pusēm un starptautiskiem partneriem (piem., NASA, ROSCOSMOS un JAXA).

Kosmosa tehnoloģiju izmantošanu vajadzības gadījumā atbalsta ar attiecīgajiem sabiedrības problēmu risināšanas mērķiem.

2.  Piekļuve riska KAPITĀLA finansējumam

Ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" tiks ieviesti divi mehānismi ("pašu kapitāla mehānisms" un "aizņēmuma mehānisms"), ko veido dažādas daļas. Pašu kapitāla mehānismu un aizņēmuma mehānisma MVU paredzēto daļu īstenos savstarpējā atkarībā no COSME kā daļu no diviem ES finanšu instrumentiem, kas nodrošina pašu kapitālu un aizņēmuma finansējumu MVU pētniecības un izstrādes darbībām un izaugsmei.

Attiecīgos gadījumos pašu kapitāla mehānisms un aizņēmuma mehānisms var ļaut apvienot finanšu resursus ar to dalībvalstu vai reģionu resursiem, kuri saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes regulā par Eiropas struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem vēlas ieguldīt daļu no tiem atvēlētājiem struktūrfondu līdzekļiem.

Tā vietā, lai kredītus, garantijas vai kapitālu galīgajiem saņēmējiem piešķirtu tiešā veidā, Komisija atbalsta sniegšanu deleģēs finanšu iestādēm, jo īpaši izmantojot riska dalīšanas finanšu mehānismu un garantiju sistēmas, kā arī pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus.

2.1.  Aizņēmuma mehānisms

Ar aizņēmuma mehānismu piešķirs kredītus atsevišķiem atbalsta saņēmējiem ieguldījumu veikšanai pētniecības un inovācijas jomā, garantijas un/vai pretgarantijas finanšu starpniekiem, kas izsniedz kredītus atbalsta saņēmējiem, atbalstu, kurā apvienoti kredīti un garantijas, kā arī garantijas un/vai pretgarantijas valsts vai reģionālām aizņēmuma finansējuma sistēmām. Ar aizņēmuma mehānismu veiks pasākumus, lai varētu pagarināt atmaksas termiņus un atbalstīt īpaši izveidoto MVU instrumentu, ņemot vērā iesniegto pieprasījumu skaitu (sk. šā pielikuma II daļas 3. sadaļu "Inovācijas mazos un vidējos uzņēmumos (MVU)"). Aizņēmuma mehānisma finansiālo atbalstu var apvienot ar pašu kapitāla mehānisma finansiālo atbalstu vienā vai vairākās integrētās sistēmās, un vajadzības gadījumā tam var pievienot papildu dotācijas (tostarp vienreizējus maksājumus). Var arī izsniegt kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem, konvertējamus kredītus, subordinētus aizdevumus, līdzdalības aizdevumus, līzinga aizdevumus un var veikt vērtspapīrošanu.

Ar aizņēmuma mehānismu nodrošinās ne tikai to, ka kredītus un garantijas piešķirs rindas kārtībā un saskaņā ar tirgus nosacījumiem, bet arī to, ka tā darbības dažādās kategorijas tiks vērstas uz konkrētām politikas jomām un nozarēm. Lai to īstenotu, skaidri noteiktus budžeta līdzekļus var iegūt, attiecīgos gadījumos izmantojot šādus avotus:

(a)  pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" citas daļas, īpaši III daļu "Sabiedrības problēmu risināšana";

(b)  citas sistēmas, programmas un Savienības budžeta pozīcijas;

(c)  konkrētus reģionus un dalībvalstis, kas vēlas ieguldīt no kohēzijas politikas fondiem pieejamos līdzekļus;

(d)  īpašas vienības (piemēram, ▌kopīgas tehnoloģijas iniciatīvas) vai iniciatīvas.

Minētos budžeta līdzekļus var jebkurā brīdī nodrošināt vai papildināt pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" īstenošanas laikā.

Atsevišķām politikas vai nozares kategorijām var būt atšķirīgi riska dalīšanas un citi parametri ar noteikumu, ka to vērtības vai stāvoklis atbilst aizņēmuma instrumentu vispārējiem noteikumiem. Turklāt minētajās kategorijās var izmantot dažādas saziņas stratēģijas saistībā ar aizņēmuma mehānisma vispārējo popularizēšanas kampaņu. Turklāt, ja nepieciešamas īpašas zināšanas, lai novērtētu, kādi kredīti atsevišķā kategorijā ir paredzami, var kā starpniekus piesaistīt speciālistus valsts līmenī.

Aizņēmuma mehānismā MVU paredzētā daļa, kurā kredītu apjoms pārsniedz EUR 150 000, attiecas uz MVU, kuru darbība ir vērsta uz pētniecību un inovāciju, un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, un tādējādi tā papildina MVU finansējumu, ko piešķir, izmantojot aizdevumu garantiju mehānismu saskaņā ar uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmu. Aizņēmuma mehānismā MVU paredzētā daļa attiecas arī uz kredītiem, kuru apjoms ir mazāks par EUR 150 000 un kuri paredzēti MVU, kas darbojas pētniecības un inovācijas jomā, un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

Paredzams, ka aizņēmuma mehānisma sviras efekta vidējais apjoms – noteikts kā kopējais finansējums (proti, Savienības finansējums kopā ar ieguldījumiem no citām finanšu iestādēm), ko dala ar Savienības finanšu ieguldījumu – būs starp 1,5 un 6,5 atkarībā no attiecīgo darbību veida (attiecīgās riska pakāpes, attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem un attiecīgā aizņēmuma finanšu instrumenta mehānisma). Paredzams, ka atbalsta palielinošās ietekmes apjoms – noteikts kā atbalstīto saņēmēju ieguldījumu kopējais apjoms, ko dala ar Savienības finanšu ieguldījumu – būs starp 5 un 20 atkarībā no attiecīgo darbību veida.

2.2.  Pašu kapitāla mehānisms

Saistībā ar pašu kapitāla mehānismu galvenā uzmanība tiks pievērsta agrīna posma riska kapitāla fondiem un publiskiem un privātiem fondu fondiem, nodrošinot riska kapitālu un/vai mezonīna kapitālu atsevišķiem portfeļa uzņēmumiem. Turklāt minētie uzņēmumi līdzekļus aizņēmumu finansēšanai var lūgt finanšu starpniekiem, kas īsteno aizņēmuma mehānismu. Turklāt ar pašu kapitāla mehānismu tiks arī apzinātas iespējas atbalstīt uzņēmējdarbības aizgādņus un meklēti citi pašu kapitāla finansējuma avoti. Tas varētu ietvert arī atbalstu, ko sniedz MVU instrumenta 3. posmā, ņemot vērā iesniegto pieprasījumu skaitu, kā arī atbalstu tehnoloģiju tālāknodošanai (ietverot to pētījumu rezultātu un izgudrojumu tālāknodošanu, kas izriet no ražošanas nozarē veikto publisko pētījumu jomas, piemēram, izmantojot koncepcijas pierādīšanas procedūru).

Ar mehānismu varēs arī veikt ieguldījumus paplašināšanās un izaugsmes posmā apvienojumā ar pašu kapitāla mehānismu izaugsmei (Equity Facility for Growth – EFG) saskaņā ar uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmu (tas attiecas uz ieguldījumiem fondu fondos, kuriem ir plaša investoru bāze, un privātiem institucionāliem un stratēģiskiem investoriem, kā arī valsts publiskām un daļēji publiskām finanšu iestādēm). Pēdējā gadījumā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" pašu kapitāla mehānisma ieguldījums nepārsniedz 20 % no ES kopējā ieguldījuma, izņemot daudzpakāpju fondu gadījumus, kad EFG un pētniecības, attīstības un inovācijas pašu kapitāla mehānisma atbalstu sniegs proporcionāli, pamatojoties uz fondu ieguldījumu politiku. Saistībā ar pašu kapitāla mehānismu tāpat kā EFG novērš, ka kapitālu pārpērk vai aizstāj, lai pārpirkto uzņēmumu likvidētu. Komisija var nolemt grozīt 20 % slieksni sakarā ar tirgus apstākļu pārmaiņām.

Otrās sadaļas pirmajā rindkopā minētajam ES kapitāla finanšu instrumentam, kas paredzēts, lai atbalstītu MVU darbības pētniecības un inovācijas jomā un izaugsmi, vajadzētu būt pienācīga apjoma, lai varētu atbalstīt inovatīvus uzņēmumus to darbības sākumstadijā, nodrošināt šo uzņēmumu izaugsmi un darbības paplašināšanos.

Ieguldījumu parametrus noteiks tā, lai konkrētos politikas mērķus, tostarp vēršoties pie konkrētām iespējamo saņēmēju grupām, varētu sasniegt, vienlaikus saglabājot uz tirgu un pieprasījumu orientētu pieeju saistībā ar minēto instrumentu.

Pašu kapitāla mehānismu var atbalstīt, izmantojot budžeta līdzekļus no citām pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" daļām; citām sistēmām, programmām un Savienības budžeta pozīcijām; atsevišķiem reģioniem un atsevišķām dalībvalstīm; kā arī konkrētām vienībām vai iniciatīvām.

Paredzams, ka pašu kapitāla mehānisma sviras efekts – noteikts kā kopējais finansējums (proti, Savienības finansējums kopā ar ieguldījumiem no citām finanšu iestādēm), ko dala ar Savienības finanšu ieguldījumu – būs aptuveni 6 atkarībā no tirgus īpatnībām, un paredzams, ka atbalsta palielinošās ietekmes vidējais rādītājs – noteikts kā atbalstīto saņēmēju ieguldījumu kopējais apjoms, ko dala ar Savienības finanšu ieguldījumu – būs 18.

2.3.  Īpaši īstenošanas aspekti

Abu mehānismu īstenošana tiks deleģēta Eiropas Investīciju bankas grupai (EIB, EIF) un/vai citām finanšu iestādēm, kam var uzticēt finansēšanas instrumentu īstenošanu atbilstoši Finanšu regulas noteikumiem. To izstrāde un īstenošana tiks saskaņota ar vispārējiem noteikumiem par finanšu instrumentiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, un ar konkrētākām darbības prasībām, kuras jāiekļauj Komisijas pamatnostādnēs.

Finanšu instrumentu izmantošanai jābūt ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību, kā arī tai būtu jārada sviras efekts un jāpapildina valstu instrumenti.

Finanšu starpnieki, kurus izraugās pilnvarotās vienības finanšu instrumentu īstenošanai saskaņā ar 139. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(21) ,pamatojoties uz atvērtām, pārredzamām, samērīgām un nediskriminējošām procedūrām, var būt privātas finanšu iestādes, kā arī valstiskas un daļēji valstiskas finanšu iestādes, valsts un reģionālas publiskās bankas, kā arī valsts un reģionālas investīciju bankas.

Instrumentu elementus, ņemot vērā iespēju piešķirt dotācijas (tostarp vienreizējus maksājumus), var apvienot vienā vai vairākās integrētās shēmās, ar ko atbalsta konkrētas atbalsta saņēmēju kategorijas vai ar īpašu nolūku izstrādātus projektus, piemēram, tādus, ko īsteno MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un izaugsmes iespējām, vai projektus inovatīvu tehnoloģiju liela mēroga demonstrējumiem.

Tie cita starpā var būt pasākumi, kas saistīti ar tehniskās palīdzības sniegšanu finanšu starpniekiem, kuri iesaistīti kredīta pieteikumu pamatotības izvērtēšanā vai zināšanu aktīvu vērtības noteikšanā; pasākumi, kuri saistīti ar programmām attiecībā uz gatavību ieguldīt līdzekļus un kuros ietilpst tādas darbības kā MVU "inkubācija", apmācīšana un konsultēšana, kā arī šo uzņēmumu sadarbības veicināšana ar iespējamiem investoriem; pasākumi, ko īsteno, lai uzlabotu riska kapitāla uzņēmumu un uzņēmējdarbības aizgādņu izpratni par Savienības finansēšanas programmās iesaistīto inovatīvo MVU izaugsmes iespējām; programmas, kas izstrādātas, lai privātos investorus mudinātu atbalstīt izaugsmi inovatīvos MVU un uzņēmumos ar vidēji lielu kapitālu; pasākumi, ko īsteno, lai uzlabotu aizņēmuma un pašu kapitāla pārrobežu un starpvalstu finansēšanas iespējas; programmas, kas izstrādātas, lai mudinātu labdarības organizācijas un indivīdus atbalstīt pētniecības un inovācijas darbības; kā arī programmas, kas izstrādātas, lai veicinātu korporatīvu uzņēmumu veidošanu, kā arī ģimenes uzņēmumu un uzņēmējdarbības aizgādņu darbību.

Saistībā ar šo darbību plānošanu un īstenošanu vajadzības gadījumā var notikt konsultācijas ar tādām struktūrām kā reģionālās iestādes, MVU asociācijas, tirdzniecības palātas un attiecīgie finanšu starpnieki.

Tiks nodrošināta papildināmība ar Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmas mehānismiem (COSME).

3.  INOVĀCIJAS MAZOS UN VIDĒJOS UZŅĒMUMOS (MVU)

3.1.  MVU atbalsta integrēšana, jo īpaši ar specializēta instrumenta starpniecību

MVU tiks atbalstīti visā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" darbībā. Tāpēc, lai MVU piedalītos pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", tiem tiek izveidoti labāki nosacījumi. Turklāt ar specializēto MVU instrumentu nodrošina atbalstu visu veidu inovatīviem MVU, kam ir tālejoši mērķi attīstīt savu darbību, panākt izaugsmi un darboties starptautiskā līmenī. Atbalstīs visus inovācijas veidus, tostarp jomās, kas nav saistītas ar tehnoloģijām, kā arī sociālajā un pakalpojumu sniegšanas jomā, ar nosacījumu, ka katram pasākumam ir skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Mērķis ir palīdzēt nodrošināt trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, veicināt strauju attīstību inovācijas jomā un palielināt pētījumos gūto rezultātu komercializāciju privātajā sektorā.

Visu sabiedrības problēmu risināšanai, kā arī attiecībā uz pamattehnoloģijām un rūpnieciskajām tehnoloģijām izmanto specializēto MVU instrumentu, un tam piešķir pienācīgi lielu finansējumu, lai sasniegtu vismaz 20 % no kopējā apvienotā MVU piešķirtā budžeta, kurš atvēlēts visiem konkrētajiem mērķiem daļā "Sabiedrības problēmu risināšana" un konkrētajam mērķim "Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā".

Finansējuma un atbalsta saņemšanai drīkstēs pieteikties vienīgi MVU. Tie atbilstoši savām vajadzībām var savstarpēji sadarboties, tostarp slēgt apakšlīgumus par pasākumu veikšanu pētniecības un izstrādes jomā. Projektiem jābūt nepārprotami izstrādātiem MVU interesēs un jānodrošina tiem iespējas gūt labumu, turklāt tajos jābūt skaidrai Eiropas dimensijai.

Īstenojot augšupēju pieeju attiecībā uz kādu konkrētu sabiedrības problēmu vai pamattehnoloģiju, MVU instruments attieksies uz visām zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomām tā, lai varētu pietiekami brīvi atbalstīt un finansēt jebkāda veida daudzsološās idejas, jo īpaši starpnozaru un vairāku disciplīnu projektus.

Ar MVU instrumentu nodrošinās vienkāršotu un pakāpenisku atbalstu. To īstenos trīs posmos, kas skars visu inovācijas darbību ciklu. Pāreja no viena posma nākamajā notiks bez pārtraukuma, ja vien iepriekšējā posmā MVU projekts būs pierādījis to, ka tam var piešķirt finansējumu. Pieteikumu iesniedzējiem nav pienākuma secīgi aptvert visus trīs posmus. Tajā pašā laikā katrs instrumenta īstenošanas posms būs atvērts visiem MVU:

–  1. posms. Koncepcija un pamatotības novērtējums.

Lai izstrādātu inovācijas projektu, MVU saņems finansējumu zinātniskās vai tehniskās pamatotības izpētei, kā arī jaunas idejas komerciālā potenciāla izpētei (koncepcijas pierādīšanai). Ja šim novērtējumam, kurā būtiskam jautājumam jābūt saiknei starp projekta tematu un potenciālo lietotāju/pircēju, būs pozitīvs rezultāts, finansējumu varēs saņemt arī nākamajā posmā(-os).

–  2. posms. Pētniecības un izstrādes projekti, demonstrējumi, ieviešana tirgū.

Pienācīgu vērību pievēršot jauninājumu kupona koncepcijai, pētniecības un izstrādes projektus atbalstīs, īpašu uzmanību pievēršot demonstrējumu pasākumiem (testēšanai, prototipiem, uzlabojumu veikšanas pētījumiem, izstrādei, inovatīvu procesu, produktu un pakalpojumu izmēģināšanai, apstiprināšanai, snieguma pārbaudei utt.), kā arī ieviešanai tirgū, mudinot iesaistīties tiešos lietotājus vai potenciālos klientus. Jauninājumu kuponi sekmēs jauno uzņēmēju līdzdalību.

–  3. posms. Komercializācija.

Šajā posmā tiešu finansējumu sniegs tikai atbalsta pasākumu veidā, lai atvieglotu piekļuvi privātam kapitālam un uzlabotu apstākļus inovāciju radīšanai. Ir paredzēts veidot saikni ar minētajiem finanšu instrumentiem (sk. šā pielikuma II daļas 2. sadaļu "Piekļuve riska kapitāla finansējumam"), piemēram, saistībā ar finanšu līdzekļu ierobežoto daudzumu dodot priekšroku tiem MVU, kas veiksmīgi pabeiguši 1. un/vai 2. posmu. MVU gūs labumu arī no tādiem atbalsta pasākumiem kā sadarbības tīklu veidošana, apmācīšana un konsultēšana. Turklāt šajā posmā var veidot saikni arī ar pasākumiem, ar ko veicina publiskos iepirkumus pirmskomercializācijas posmā un inovatīvu risinājumu iepirkumus.

MVU instrumenta darbības vienota veicināšana, īstenošana un uzraudzība visās pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" daļās nodrošinās MVU vienkāršu piekļuvi. Izmantojot pašreizējos MVU atbalsta tīklus, tādus kā Eiropas uzņēmumu tīkls un citi inovācijas pakalpojumu sniedzēji, izveido sistēmu atbalsta saņēmēju MVU konsultēšanai un apmācīšanai, lai veicinātu sniegtā atbalsta atdevi. Turklāt pētīs, kāda ir saikne ar attiecīgajiem starpniekiem valsts un/vai reģionālā līmenī, lai nodrošinātu apmācīšanas un konsultēšanas sistēmas efektīvu darbību.

Saistībā ar MVU darbībām pētniecības un inovācijas jomā izveidos ieinteresēto personu un ekspertu īpašu struktūru, kuras uzdevums būs veicināt un sekot līdzi konkrētiem MVU pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020".

3.2.  Īpašs atbalsts

3.2.1.  Atbalsts MVU, kas intensīvi darbojas pētniecības jomā

Ar īpašu pasākumu veicinās transnacionālu uz tirgu orientētu inovāciju, ko rada MVU, kuri darbojas pētniecības un izstrādes jomā. Atbalsts ir paredzēts jebkuras nozares MVU, kuri intensīvi darbojas pētniecības jomā un kuriem ir arī jāparāda, ka tie spēj komerciāli izmantot projekta rezultātus.

Minētais pasākums attieksies uz visu zinātnes un tehnoloģijas jomu un tiks īstenots saskaņā ar augšupēju pieeju, lai ņemtu vērā to MVU vajadzību, kuri darbojas pētniecības un izstrādes jomā.

Pasākumu īstenos saskaņā ar iniciatīvu, kuras pamatā ir LESD 185. pants, balstoties uz kopīgo programmu "Eurostars" un pielāgojot to atbilstoši starpposma vērtējuma rezultātiem.

3.2.2.  MVU inovācijas spējas uzlabošana

Tiks atbalstīti transnacionāli pasākumi, kas palīdz īstenot un papildināt ar MVU saistītos pasākumus visā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", jo īpaši lai uzlabotu MVU spēju radīt inovācijas. Šajos pasākumos var ietilpt izpratnes un informētības uzlabošanas, kā arī informācijas izplatīšanas pasākumi, ar apmācību un mobilitāti saistīti pasākumi, sadarbības tīklu veidošana un paraugprakses apmaiņa, tādu kvalitatīvu inovatīvo atbalsta mehānismu un pakalpojumu izstrāde, kuriem attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem ir liela pievienotā vērtība Savienības mērogā (piem., intelektuālais īpašums un inovatīva pārvaldība, zināšanu nodošana, inovatīvi IKT izmantošanas veidi un digitālo līdzekļu lietošanas prasmes mazos un vidējos uzņēmumos), kā arī pasākumi, kas palīdz MVU atrast partnerus pētniecības un inovācijas jomā visā Savienībā un tādējādi dod tiem iespējas uzlabot tehnoloģijas un pilnveidot savu inovācijas spēju. Lai rūpniecības nozarē izveidotu jaunas vērtību ķēdes, starpniekorganizācijas, kas pārstāv inovatīvo MVU grupas, tiek aicinātas veikt starpnozaru un starpreģionālus inovācijas pasākumus kopā ar MVU, kuros zināšanas un prasmes papildina cita citu.

Vajadzības gadījumā minētos pasākumus saskaņo ar līdzīgiem valsts mērogā veiktiem pasākumiem. Ir paredzēta cieša sadarbība ar valsts kontaktpunktu tīklu. Saistībā ar valsts un reģionālā mēroga lietpratīgas specializācijas stratēģijām inovācijas jomā centīsies veidot sinerģiju ar Savienības kohēzijas politiku.

Paredzēts veidot ciešāku saikni ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (saskaņā ar Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmu), nodrošinot tā koordināciju ar valstu kontaktpunktiem. Minētais atbalsts varētu izpausties gan kā labākas informēšanas un konsultēšanas pakalpojumi, ko, izmantojot apmācību un partneru meklēšanas pasākumus, sniedz tiem MVU, kas vēlas izstrādāt pārrobežu projektus inovācijas jomā, gan kā inovācijas atbalsta pakalpojumi. Tādējādi "vienas pieturvietas" pieeja, ko MVU atbalstīšanā īsteno Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, tiks apvienota ar aktīvu tīkla darbību reģionālā un vietējā līmenī.

3.2.3.  Atbalsts uz tirgu orientētai inovācijai

Šis atbalsts paredzēts transnacionālai uz tirgu orientētai inovācijai, lai pastiprinātu MVU inovācijas spēju, uzlabojot pamatnosacījumus inovāciju radīšanai, kā arī novēršot konkrētos šķēršļus, kas kavē inovatīvus MVU▌, kam ir iespējas strauji attīstīties. Veicinās specializēta inovācijas atbalsta sniegšanu (piem., saistībā ar intelektuālā īpašuma izmantošanu, starpnieku tīkliem, atbalstu tehnoloģiju nodošanas birojiem, stratēģiju izstrādi), kā arī valsts politikas pārskatīšanu attiecībā uz inovāciju.

III DAĻA

Sabiedrības problēmu risināšana

1.  VESELĪBA, DEMOGRĀFISKĀS PĀRMAIŅAS UN LABKLĀJĪBA

Efektīva veselības veicināšana, pamatojoties uz apjomīgu faktu bāzi, novērš slimības, sniedz ieguldījumu labklājībā un ierobežo izmaksas. Veselības, aktīvu vecumdienu, labklājības un ▌slimību profilakses veicināšana ir atkarīga arī no izpratnes par veselību noteicošajiem faktoriem, no iedarbīgiem profilakses instrumentiem, piemēram, vakcīnām, no veselības un slimību kvalitatīvas uzraudzības un sagatavotības tām, kā arī no efektīvām skrīninga programmām.

Lai slimību, invaliditātes, vājuma un funkcionālo spēju ierobežojumu profilakses, agrīnas konstatēšanas, pārvaldīšanas un ārstēšanas centieni būtu sekmīgi, to pamatā ir jābūt gan vispārējai izpratnei par šo parādību cēloņiem, procesiem un ietekmi, gan arī izpratnei par faktoriem, kas ir pamatā labai veselībai un labklājībai. Lai labāk izprastu veselību un slimības, būs jāveido cieša saikne starp fundamentāliem, klīniskiem, epidemioloģiskiem un sociāli ekonomiskiem pētījumiem. Svarīga nozīme ir arī efektīvai datu apmaiņai un šo datu saistīšanai ar praktiskiem plaša mēroga kohortas pētījumiem, kā arī pētījumu rezultātu pārvēršanai klīniskos ieguvumos, jo īpaši ar klīniskās izpētes starpniecību.

Pielāgošanās ▌papildu prasībām veselības aizsardzības un aprūpes nozarēs, ko rada sabiedrības novecošana, ir sabiedrības problēma. Lai saglabātu veselības aizsardzības un aprūpes efektivitāti visās vecuma grupās, ir jācenšas uzlabot un paātrināt lēmumu pieņemšanu par profilakses un ārstēšanas pakalpojumu sniegšanu, apzināt paraugpraksi veselības aprūpes nozarē un veicināt tās izplatīšanu, kā arī atbalstīt integrētu aprūpi. Labāka izpratne par novecošanas procesiem un ar vecumu saistītu slimību profilakse ir pamats tam, lai Eiropas iedzīvotājiem palīdzētu būt veselīgiem un aktīviem visa mūža garumā. Vienlīdz svarīga ir tādu tehnoloģisku, organizatorisku un sociālu inovāciju plaša mēroga pārņemšana, kas gados vecākiem cilvēkiem, personām ar hroniskām slimībām un personām ar invaliditāti dod iespēju joprojām būt aktīviem un neatkarīgiem. Šādi tiks palielināta un paildzināta viņu fiziskā, sociālā un garīgā labsajūta.

Ar attiecīgiem šīs programmas pasākumiem uzmanību vajadzētu pievērst hroniskiem stāvokļiem un slimībām, tostarp, bet ne tikai, sirds un asinsvadu slimībām (SAS), vēzim, vielmaiņas slimībām un riska faktoriem, kuru vidū ir diabēts, hroniskām sāpēm, kā arī neiroloģiskiem, neirodeģeneratīviem un garīgās veselības traucējumiem, saslimstībai ar vielu atkarību, retām slimībām, saslimstībai ar lieko svaru un aptaukošanos, autoimūnām saslimšanām, reimatiskām un muskuļu un skeleta slimībām un citām slimībām, kuras skar dažādus orgānus, kā arī akūtiem stāvokļiem un funkcionālo spēju ierobežojumiem. Tāpat uzmanību vajadzētu veltīt infekcijas slimībām, tostarp, bet ne tikai, HIV/AIDS, tuberkulozei un malārijai, novārtā atstātām un ar nabadzību saistītām slimībām, dzīvnieku pārnēsātām slimībām, jaunām epidēmijām, kā arī pieaugošās mikrobu rezistences radītam apdraudējumam, arodslimībām un ar darbu saistītiem veselības traucējumiem.

Būtu jāizstrādā individualizētas medicīnas koncepcija, kas būtu piemērota profilaktiskajām un terapeitiskajām pieejām pacientu prasību apmierināšanai, un tās pamatā jābūt slimības agrīnai konstatēšanai.

Visus šos pasākumus īstenos tā, lai nodrošinātu atbalstu visā pētniecības un inovācijas ciklā, nostiprinot Eiropas nozaru konkurētspēju un attīstot jaunas tirgus iespējas. Atbalstu sniegs praktiskas īstenošanas pieejām, saskaņā ar kurām veselības aprūpes nozarē integrē vairākus inovācijas procesa posmus.

Konkrētie pasākumi ir izklāstīti turpmāk šajā dokumentā.

1.1.  Veselības, labklājības un slimību izpratne

1.1.1.   Veselību noteicošo faktoru izpratne, veselības veicināšanas uzlabošana un slimību profilakse

Lai nodrošinātu faktu bāzi efektīvai veselības veicināšanai un slimību profilaksei, ir labāk jāizprot veselību noteicošie faktori, turklāt tas palīdzēs uz esošo datu avotu un rādītāju sistēmu pamata Savienībā izstrādāt visaptverošus veselību un labklājību raksturojošus rādītājus. Tiks pētīti vides, uzvedības (tostarp dzīvesveida), psiholoģiskie, organizatoriskie, kultūras, sociālekonomiskie, bioloģiskie un ģenētiskie faktori to visplašākajā nozīmē. Viena no pieejām būs kohortu ilgtermiņa pētījumi, un šo pētījumu sasaistīšana ar datiem, kas iegūti "-omiku" pētījumos, sistēmu biomedicīnā, tostarp attiecīgos sistēmu bioloģijas pielietojumos, un ar citām metodēm.

Jo īpaši lai uzlabotu izpratni par vidi kā par vienu no veselību noteicošajiem faktoriem, būs vajadzīga starpdisciplināra pieeja, kurā līdztekus citām metodēm tiks izmantotas arī ar cilvēka veselību saistītai molekulārajai bioloģijai, epidemioloģijai un toksikoloģijai raksturīgas pieejas un iegūtie dati, lai pētītu dažādu ķīmisku vielu iedarbību, piesārņojošu vielu un citu ar vidi un klimatu saistītu nelabvēlīgu faktoru kopējo ietekmi, kā arī lai veiktu vispusīgus toksikoloģiskus testus un meklētu iespējas testēšanā neizmantot dzīvniekus. Ietekmes vērtēšanai ir vajadzīgas inovatīvas pieejas, kurās tiek izmantoti jaunās paaudzes biomarķieri, kuru pamatā ir "-omikas" un epiģenētika, cilvēku biouzraudzība, individuāli iedarbības novērtējumi un modelēšana, lai, aptverot sociāli ekonomiskus, ar kultūru un ar darbu saistītus, psiholoģiskus un uzvedības faktorus, izprastu kombinētu, kumulatīvu un jaunu iedarbību. Tiks sniegts atbalsts ciešākas saiknes veidošanai ar vides datiem, izmantojot progresīvas informācijas sistēmas.

Šādā veidā ir iespējams vērtēt esošo un plānoto politiku un programmas un sniegt atbalstu politikai. Līdzīgi var izstrādāt piemērotākus uzvedības maiņu veicinošus pasākumus, profilakses un izglītības programmas, tostarp tādās jomās kā zināšanas par veselību saistībā ar uzturu, fiziskā aktivitāte, vakcinācija un citi primāri veselības aprūpes pasākumi.

1.1.2.   Slimību izpratne

Lai izstrādātu jaunus un labākus profilaktiskus pasākumus, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitācijas pasākumus, ir jāuzlabo izpratne par veselību un slimībām visā cilvēka dzīves ciklā. Ir ļoti svarīgi veikt starpdisciplinārus pētījumus, pamatpētījumus un ar jaunāko zinātnisko atklājumu klīnisku ieviešanu saistītus pētījumus patofizioloģijas jomā, lai uzlabotu izpratni par visiem slimību procesu aspektiem, tostarp uz molekulāru datu pamata no jauna klasificējot to, kas ir normāla variācija un kas – slimība, kā arī lai klīniskajā praksē apstiprinātu un izmantotu pētījumu rezultātus.

Pamatā esošā pētniecība gan ietvers, gan veicinās jaunu instrumentu un pieeju attīstību un izmantošanu, lai radītu biomedicīniskus datus, kā arī iekļaus bioattēlu veidošanu, "-omiku", augstas iedarbības pētniecības un sistēmu medicīnas pieejas. Lai īstenotu šos pasākumus, būs jāveido cieša saikne starp fundamentāliem un klīniskiem pētījumiem, kā arī ar kohortu ilgtermiņa pētījumiem (un atbilstošajām pētniecības jomām), kā minēts iepriekš. Tāpat būs vajadzīgas ciešas saiknes ar pētniecības un medicīnas infrastruktūrām (datu bāzēm, bioloģisko datu bankām utt.), lai standartizētu un uzglabātu datus, nodrošinātu datu kopīgošanu un piekļuvi tiem – šie faktori ir būtiski, lai pēc iespējas palielinātu datu lietderību un veicinātu datu kopu analizēšanu un kombinēšanu inovatīvākos un efektīvākos veidos.

1.1.3.   Uzraudzības un sagatavotības uzlabošana

Cilvēku sabiedrību apdraud no jauna radušās un jaunas infekcijas, kurām galvenokārt ir zoonotiska izcelsme, kā arī tādas, kuras izraisa esošo patogēnu rezistence pret zālēm un citas no klimata pārmaiņām izrietošas tiešas un netiešas sekas, kā arī cilvēku pārvietošanās pāri valstu robežām. Lai modelētu epidēmijas un efektīvi rīkotos pandēmijas gadījumā, ir nepieciešami jauni vai labāki paņēmieni tādās jomās kā uzraudzība, diagnostika, agrīnās brīdināšanas tīkli, veselības pakalpojumu organizēšana un sagatavotību veicinošas kampaņas, kā arī centieni uzturēt un palielināt spēju apkarot pret zālēm rezistentas infekcijas slimības.

1.2.  Slimību profilakse

1.2.1.  Efektīvu profilakses un skrīninga programmu izstrāde un labāka uzņēmības pret slimībām novērtēšana

Profilakses un skrīninga programmu izstrāde ir atkarīga no tādu agrīnu biomarķieru (tostarp funkcionālu un ar uzvedību saistītu) identificēšanas, kuri liecina par risku un par slimības sākumu, un to izstrādē vajadzētu vadīties pēc starptautiski atzītiem kritērijiem. To izmantošana ir atkarīga no skrīninga metožu un programmu testēšanas un apstiprināšanas. Būtu jāveido zināšanu bāze un jāizstrādā metodes, lai apzinātu tos indivīdus un iedzīvotāju grupas, kuriem ir klīniski nozīmīgs lielāks saslimšanas risks. Apzinot lielam slimību riskam pakļautus indivīdus un iedzīvotāju grupas, būs iespējams izstrādāt personalizētas, stratificētas un kopīgas stratēģijas, kas dotu iespēju izstrādāt tādus slimību profilakses pasākumus, kas ir efektīvi un izmaksu ziņā lietderīgi.

1.2.2.   Labāka diagnosticēšana un prognozēšana

Lai izstrādātu jaunus un efektīvākus diagnostikas un teranostikas (theranostics) paņēmienus, ir jāuzlabo izpratne par veselību, slimībām un slimību procesiem visā dzīves ciklā. Tiks attīstītas gan inovatīvas, gan jau esošās metodes, tehnoloģijas un instrumenti, lai ievērojami uzlabotu slimību iznākumu, to panākot ar agrīnāku, precīzāku diagnostiku un prognozēšanu un dodot iespēju ārstēšanu padarīt pieejamu un to lielākā mērā pielāgot konkrētā pacienta vajadzībām.

1.2.3.  Labāku profilaktisko un terapeitisko vakcīnu sagatavošana

Arvien lielākam skaitam slimību, tostarp ar nabadzību saistītām slimībām, tādām kā HIV/AIDS, tuberkuloze, malārija un novārtā atstātas infekcijas slimības, kā arī ar citām izplatītākajām slimībām ir vajadzīgi iedarbīgāki profilakses un terapijas pasākumi un vakcīnas, kā arī uz faktiem balstītas vakcinēšanas programmas. Lai to panāktu, ir jāuzlabo izpratne par slimībām, to procesiem un tām sekojošām epidēmijām, turklāt ir jāveic klīniska izpēte un ar tiem saistīti pētījumi.

1.3.  Slimību pārvaldība un ārstēšana

1.3.1.  Slimību ārstēšana, tostarp reģeneratīvās medicīnas attīstīšana

Ir jāsniedz atbalsts, lai uzlabotu transversālas atbalsta tehnoloģijas zāļu, bioterapijas, vakcīnu un citu terapeitisku pieeju jomās, tostarp transplantācijā, ķirurģijā, gēnu un šūnu terapijā un kodolmedicīnā; lai gūtu lielākus panākumus zāļu un vakcīnu izstrādes procesā (tostarp alternatīvas metodes, ar ko aizstāt ierasto drošības un efektivitātes testēšanu, piemēram, jaunu metožu izstrāde); lai attīstītu reģeneratīvās medicīnas paņēmienus, tostarp tādus, kas balstās uz cilmes šūnām; lai izstrādātu jaunus biofarmācijas produktus, tostarp terapeitiskās vakcīnas; lai izstrādātu labākas medicīniskās ierīces un palīgierīces, kā arī šo ierīču sistēmas; lai uzlabotu paleatīvās terapijas veidus; lai saglabātu un uzlabotu mūsu spējas apkarot slimības ▌un īstenot tādus medicīnas pasākumus, kuru veikšanai ir jābūt pieejamām efektīvām un drošām zālēm pret mikrobiem; lai izstrādātu visaptverošas pieejas blakusslimību ārstēšanai visās vecuma grupās un novērstu polifarmāciju. Ar šiem uzlabojumiem tiks veicināta jaunu, iedarbīgāku, lietderīgāku, ilgtspējīgāku un personalizētu paņēmienu izstrāde ārstniecībā un arī invaliditātes un vājuma pārvaldīšanā, ietverot progresīvu terapiju un šūnu terapiju hronisku slimību ārstēšanai.

1.3.2.  Zināšanu nodošana klīniskajai praksei un mērogojamām inovācijas darbībām

Klīniskā izpēte ir svarīgs paņēmiens, lai biomedicīnas jomā iegūtās zināšanas izmantotu praktiskajā ārstniecībā, tāpēc tiks atbalstītas gan šāda izpēte, gan tajā izmantoto paņēmienu uzlabošana. Kā piemērus var minēt šādas darbības: uzlabot metodoloģiju, lai izpēti koncentrētu atbilstošās iedzīvotāju grupās, tostarp aptverot iedzīvotājus, kuri cieš no citām blakusslimībām un/vai jau tiek ārstēti; noteikt ārstēšanas pasākumu un risinājumu salīdzinošo efektivitāti; sekmīgāk izmantot datu bāzes un elektroniskos veselības ierakstus kā izpētes un zināšanu nodošanas datu avotus. Tiks atbalstīta attiecīgo zāļu retu slimību ārstēšanai pirmsklīniskā un/vai klīniskā izstrāde. Līdzīgi tiks sniegts atbalsts arī cita veida paņēmienu (piemēram tādu, kas saistīti ar neatkarīgu dzīvi) izmantošanai reālā vidē.

1.4.  Aktīvas vecumdienas un personīgās veselības uzturēšana

1.4.1.  Aktīvas vecumdienas, neatkarīga un automatizēta dzīvesvide

Lai rastu novecojošai sabiedrībai un personām ar invaliditāti piemērotus izmaksu ziņā lietderīgus un uz patērētāju orientētus risinājumus aktīvai, neatkarīgai un automatizētai ikdienas dzīvei (mājās, darba vietā, sabiedriskās vietās utt.), ir nepieciešama multidisciplināra progresīva un lietišķa pētniecība un inovācija, aptverot sociālās ekonomikas, uzvedības, gerontoloģijas un digitālos jautājumus, kā arī citas zinātņu jomas, ievērojot dzimumu atšķirības. Tas ir spēkā dažādās situācijās un attiecas uz tehnoloģijām, sistēmām un pakalpojumiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti un cilvēka funkcionālās spējas, tostarp uz mobilitāti, viedām personalizētām palīgtehnoloģijām, pakalpojumiem un sociālo robotiku, kā arī uz visaptveroši automatizētu vidi. Tiks atbalstīti izmēģinājuma pasākumi pētniecības un inovācijas jomā, kuru mērķis ir vērtēt ieviešanu un risinājumu plašu pārņemšanu. Liela uzmanība tiks veltīta tam, lai iesaistītu gala lietotājus, lietotāju kopienas un oficiālos/neoficiālos aprūpētājus.

1.4.2.  Cilvēku informēšana un tādu apstākļu radīšana, lai indivīdi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim

Nodrošinot tādus apstākļus, lai cilvēki visu dzīvi paši varētu sekot līdzi savam veselības stāvoklim un to uzlabot, tiks izveidotas izmaksu ziņā lietderīgākas veselības aprūpes sistēmas, jo hronisko slimību pārvaldīšana tiks nodrošināta ārpus iestādēm, un tiks sasniegti labāki rezultāti veselības stāvokļa jomā. Lai to panāktu, ir jāpēta sociālekonomiskie faktori un kultūras vērtības, uzvedības un sabiedrības modeļi, ▌attieksme un vēlmes attiecībā uz personalizētām veselības tehnoloģijām, mobiliem un/vai pārnēsājamiem instrumentiem, jaunām diagnostikas ierīcēm, uzraudzībai domātiem sensoriem un iekārtām, kā arī personalizētiem pakalpojumiem, tostarp, bet ne tikai instrumentiem, kuros izmantoti nanomedicīnas paņēmieni, kas veicina veselīgu dzīvesveidu, labklājību, garīgo veselību, rūpes par sevi, uzlabo iedzīvotāju un veselības aprūpes nozarē strādājošo sadarbību, sekmē personalizētu programmu izstrādi slimību un invaliditātes pārvaldīšanai, kā arī sniedz atbalstu zināšanu infrastruktūrām. Risinājumus šajā jomā izstrādās un testēs atklātās inovācijas platformās, piemēram, sociālo inovāciju un pakalpojumu inovāciju plaša mēroga demonstrējumos.

1.5.  Metodes un dati

1.5.1.  Veselības informācijas uzlabošana un labāka veselības datu izmantošana

Tiks atbalstītas darbības, kuru mērķis ir integrēt infrastruktūras un informācijas struktūras un avotus (tostarp tos, kas iegūti no kohortu pētījumiem, protokoliem, datu apkopojumiem, rādītājiem, veselības pārbaužu apsekojumos utt.), kā arī, lai dotu iespēju šādus datus pienācīgi ilgā termiņā izmantot, tiks atbalstīta to standartizēšana, sadarbspējas nodrošināšana, uzglabāšana, kopīgošana un piekļuves nodrošināšana tiem. Uzmanība jāpievērš datu apstrādei, zināšanu pārvaldībai, modelēšanai, vizualizēšanai, kā arī ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošību un personas datu aizsardzību saistītiem jautājumiem. It īpaši ir jāuzlabo piekļuve informācijai un datiem par ārstēšanu, kurai bijis slikts iznākums vai nelabvēlīga ietekme.

1.5.2.  Zinātnisko instrumentu un metožu uzlabošana nolūkā atbalstīt politikas veidošanas procesu un nepieciešamību pēc regulējuma

Ir jāatbalsta zinātnisko instrumentu, metožu un statistikas datu izpēte, izstrāde, iekļaušana un izmantošana, lai varētu ātri, precīzi un prognozējami izvērtēt veselības jomā veicamo pasākumu un izmantojamo tehnoloģiju (tostarp jaunu zāļu, bioloģisko preparātu, progresīvu terapijas metožu un medicīnisko ierīču) drošību, efektivitāti un kvalitāti. Tas jo īpaši attiecas uz jaunām attīstības tendencēm, tostarp tādās jomās, kas ir saistītas ar biofarmācijas produktiem, vakcīnām, zālēm pret mikrobiem, šūnu/audu un gēnu terapiju, orgāniem un transplantāciju, specializēto ražošanu, bioloģisko datu bankām, jaunām medicīniskām ierīcēm, kombinētiem produktiem, diagnostikas/ārstēšanas procedūrām, ģenētisko testēšanu, sadarbspēju un e-veselību, tostarp ar personas datu aizsardzības jautājumiem. Tāpat ir jāatbalsta arī riska novērtēšanas metodoloģijas, atbilstības sistēmu, testēšanas pieeju un stratēģiju uzlabošana saistībā ar vidi un veselību. Jāsniedz atbalsts arī tādu metožu izstrādei, kuras varētu izmantot ētisku jautājumu izvērtēšanai iepriekš minētajās jomās.

1.5.3.  In silico medicīnas izmantošana slimību pārvaldības un prognozēšanas uzlabošanā

Lai prognozētu uzņēmību pret slimībām, slimību gaitu un to, cik liela ir iespēja, ka ārstēšanā izmantotie paņēmieni būs sekmīgi, var lietot datorsimulāciju, kurā konkrēta pacienta datu apstrādei tiek izmantotas sistēmu medicīnas pieejas un fizioloģiska modelēšana. Datormodelēšanu var izmantot kā papildu paņēmienu klīniskajā izpētē, lai prognozētu reakciju uz ārstēšanu, kā arī lai uzlabotu ārstēšanu un to pielāgotu konkrētā pacienta vajadzībām.

1.6.  Veselības aprūpes nodrošināšana un integrēta aprūpe

1.6.1.   Integrētas aprūpes veicināšana

Lai atbalstītu to, ka hronisku slimību pārvaldīšana, tostarp pakalpojumu sniegšana pacientiem ar invaliditāti, tiek nodrošināta ārpus iestādēm, ir arī jāuzlabo veselības aprūpes sniedzēju un sociālās un neoficiālās aprūpes sniedzēju sadarbība. Tiks sniegts atbalsts pētniecības un inovācijas pielietojumiem, kas dos iespēju lēmumus pieņemt, balstoties uz izplatītu informāciju, kurā ņemta vērā gan fiziskā, gan garīgā veselība, un lai izveidotu faktu bāzi, kas nepieciešama plaša mēroga izmantošanai un novatorisku risinājumu lietošanai tirgū, tostarp sadarbspējīgu televeselības un teleaprūpes pakalpojumu sniegšanai. Jo īpaši demogrāfisko pārmaiņu kontekstā tiks atbalstīti arī tādi pētniecības un inovācijas pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot ilgtermiņa veselības aprūpes pakalpojumu organizāciju, kā arī inovācija politikas un pārvaldības jomā. Jaunu un integrētu aprūpes risinājumu īstenošanas mērķis ir dot cilvēkiem vairāk iespēju un uzlabot esošās spējas, kā arī galveno uzmanību veltīt trūkumu kompensēšanai.

1.6.2.  Veselības aprūpes nodrošinājuma efektivitātes un lietderības optimizācija un nevienlīdzības mazināšana, izmantojot uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un paraugprakses izplatīšanu, kā arī inovatīvas tehnoloģijas un pieejas.

Ir jāatbalsta sistēmiskas pieejas izstrāde veselības tehnoloģiju vērtēšanā un veselības ekonomikā, ▌faktu apkopošana, kā arī paraugprakses un inovatīvu tehnoloģiju un pieeju, tostarp IKT un e-veselības paņēmienu, izplatīšana veselības aprūpes nozarē. Tiks sniegts atbalsts salīdzinošiem pētījumiem par valsts veselības aizsardzības sistēmu reformu Eiropā un trešās valstīs, kā arī šo reformu ekonomiskās un sociālās ietekmes izvērtējumiem vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tiks arī atbalstīti pētījumi, kuros noskaidros nākotnes vajadzības saistībā ar veselības aprūpes nozares darbaspēku, proti, gan darbinieku skaitu, kas nepieciešams nozarei, gan vajadzīgās prasmes, ņemot vērā jaunos aprūpes modeļus. Atbalsts tiks sniegts pētījumiem par nevienlīdzības attīstību veselības aprūpes jomā, tās mijiedarbību ar citu ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, kā arī par šīs politikas efektivitāti, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību Eiropā un ārpus tās. Visbeidzot ir jāatbalsta tādi pasākumi kā pacientu drošības risinājumu un kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izvērtēšana, tostarp izvērtējot pacientu lomu aprūpes drošībā un kvalitātē.

1.7.   Īpaši īstenošanas aspekti

Īstenojot šo programmu, tiks sniegts atbalsts zināšanu un tehnoloģiju nodošanai un cita veida izplatīšanai, plaša mēroga izmēģinājuma pasākumiem un demonstrējumiem, kā arī standartizācijai. Šādi tiks paātrināta produktu un pakalpojumu ieviešana tirgū un apstiprināti risinājumi, kas būs piemēroti izmantošanai gan Eiropas, gan vēl plašākā mērogā. Ar šādām darbībām ne vien tiks veicināta Eiropas nozaru konkurētspēja un inovatīvu MVU iesaiste, bet to īstenošanai būs nepieciešama arī aktīva visu ieinteresēto personu līdzdalība. Tiks meklētas iespējas nodrošināt sinerģiju ar citām atbilstošām programmām un pasākumiem gan publiskā, gan privātā jomā Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Īpaši liela uzmanība tiks pievērsta tam, lai meklētu iespējas nodrošināt sinerģiju ar pasākumiem, ko veic saistībā ar programmu "Veselība izaugsmei".

Zinātnes ekspertu grupa veselības aizsardzības jautājumos būs uz zinātnes atziņām balstīta ieinteresēto personu platforma, kas izstrādās zinātnisku ieguldījumu saistībā ar šo sabiedrības problēmu. Tā sniegs saskaņotu zinātnisku analīzi par pētniecības un inovācijas šķēršļiem un iespējām, kas saistītas ar šo sabiedrības problēmu, palīdzēs definēt tās pētniecības un inovācijas prioritātes un veicinās ES mēroga zinātnisku līdzdalību tajā. Aktīvi sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tā visā Savienībā palīdzēs veidot spējas un sekmēt zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību šajā jomā.

Var tikt apsvērtas iespējas atbalstīt atbilstošas kopīgas plānošanas iniciatīvas (KPI), kā arī atbilstošu publisko sektoru savstarpējo partnerību un publiskā un privātā sektora partnerību

Tiks arī veidotas pienācīgas saiknes ar atbilstošām Eiropas inovācijas partnerību darbībām un atbilstošos jautājumos arī ar Eiropas Tehnoloģiju platformu pētniecības un inovācijas programmām.

2.   Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika

2.1.  Ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība

Ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas, instrumenti, pakalpojumi un inovācijas, lai atbalstītu tādas lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas, kuras ir ražīgākas, videi nekaitīgākas, resursu izmantošanas ziņā efektīvākas un noturīgākas un kuras nodrošina pietiekami daudz pārtikas, barības, biomasas un citu izejvielu, kā arī sniedz ekosistēmu pakalpojumus, vienlaikus aizsargājot bioloģisko daudzveidību un veicinot pārtikušu lauku reģionu attīstību. Īstenojot pētniecības un inovācijas darbības, tiks nodrošināta iespēja agroekonomikas un vides mērķus integrēt ilgtspējīgā ražošanā, tādējādi palielinot lauksaimniecības produktivitāti un resursefektivitāti, tostarp ūdens izmantošanas efektivitāti, palielinot dzīvnieku un augu audzēšanas drošumu, samazinot lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), samazinot atkritumu daudzumu, samazinot barības vielu un citu ķīmisku vielu noplūdi no apstrādātām augsnēm sauszemes un ūdens vidēs, samazinot atkarību no starptautiskās rūpnīcās iegūta proteīnu importa Eiropā, kā arī palielinot daudzveidību primārās ražošanas sistēmās, un veicinot bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos.

2.1.1.  Ražošanas efektivitātes palielināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, vienlaikus gādājot par ilgtspējīgumu un noturību

Ar programmas pasākumiem tiks palielināts ražīgums, kā arī augu, dzīvnieku un ražošanas sistēmu spēja pielāgoties strauji mainīgajiem vides/klimata apstākļiem un pieaugošajam dabas resursu trūkumam.. To rezultātā radītās inovācijas palīdzēs veidot ekonomiku, kurai raksturīgs zems enerģijas patēriņš, zems emisiju līmenis un neliels atkritumu daudzums, un visā pārtikas un barības piegādes ķēdē samazinās pieprasījumu pēc dabas resursiem. Tādējādi ne vien tiks veicināta nodrošinātība ar pārtiku, bet arī radītas jaunas iespējas biomasas un lauksaimniecības ▌blakusproduktu izmantošanai dažādās ar pārtiku nesaistītās jomās.

Tiks meklētas multidisciplināras pieejas, lai uzlabotu augus, dzīvniekus un mikroorganismus raksturojošos rādītājus, vienlaikus gādājot par resursu (ūdens, zemes, augsnes, barības vielu, enerģijas un citu) lietderīgu izmantošanu un lauku teritoriju ekoloģisku viengabalainību. Liela uzmanība tiks veltīta integrētām un daudzveidīgām ražošanas sistēmām un agronomijā izmantotiem paņēmieniem, tostarp precīzo tehnoloģiju un ekoloģiskās intensifikācijas izmantošanai gan tradicionālās, gan organiskās lauksaimniecības interesēs. Tiks arī veicināta pilsētvides apzaļumošana, izmantojot jaunus lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības paņēmienus gan pilsētu, gan piepilsētu teritorijās. Šo jautājumu risināšanā tiks ņemtas vērā jaunās prasības attiecībā uz augu īpašībām, audzēšanas metodēm, tehnoloģijām, tirdzniecību un pilsētu plānošanu saistībā ar cilvēku veselību un labklājību, vidi un klimata pārmaiņām. Augu un dzīvnieku ģenētiskai uzlabošanai, lai veicinātu to pielāgošanās spēju, veselību un ražīguma rādītājus, būs nepieciešamas atbilstošas tradicionālas un modernas pieejas audzēšanai, kā arī ģenētisko resursu saglabāšana un labāks to izmantojums. Pienācīga uzmanība tiks veltīta ▌augsnes apsaimniekošanai, lai palielinātu kultūraugu ražību. Paturot prātā vispārējo mērķi nodrošināt kvalitatīvu un drošu pārtikas ražošanu, tiks veicināta augu un dzīvnieku veselība. Ar pasākumiem augu veselības un augu aizsardzības jomās tiks paplašināta zināšanu bāze un atbalstīta integrētu videi nekaitīgu stratēģiju, produktu un instrumentu izstrāde kaitēkļu apkarošanas jomā, lai novērstu patogēnu ieviešanos, kontrolētu kaitēkļus un slimības un samazinātu ražas zaudējumus gan pirms, gan pēc ražas novākšanas. Dzīvnieku veselības jomā tiks veicinātas tādas stratēģijas, kuru mērķis ir izskaust vai efektīvi pārvaldīt slimības, tostarp zoonozi, kā arī mikrobu rezistences pētījumi. Tiks pastiprināta integrēta slimību, parazītu un kaitēkļu kontrole, sākot ar labākas izpratnes veidošanu par saimniekorganisma un patogēna mijiedarbību, un turpinot ar uzraudzības, diagnostikas un ārstēšanas jautājumiem. Pētot dzīvnieku labklājības jomā izmantoto paņēmienu ietekmi, būs iespējams sekmīgāk reaģēt uz sabiedrības bažām. Darbība iepriekš minētajās jomās balstīties uz fundamentālākiem pētījumiem, lai risinātu saistītus bioloģijas jomas jautājumus un veicinātu Savienības politikas izstrādi un īstenošanu, un to atbalstīs ar to ekonomiskā un tirgus potenciāla pienācīgu izvērtējumu.

2.1.2.  Ekosistēmu pakalpojumu un sabiedriska labuma nodrošināšana

Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir unikālas sistēmas, kas nodrošina ne tikai komerciālus produktus, bet arī sabiedriskas vērtības (tostarp kultūras un atpūtas vērtības) un nozīmīgus ekoloģiskos pakalpojumus, piemēram, funkcionālu un neskarto bioloģisko daudzveidību, apputeksnēšanos, ūdens uzglabāšanu un regulāciju, ainavu, augsnes funkcionalitāti, erozijas samazinājumu, reaģētspēju plūdu un sausuma apstākļos un CO2 piesaisti, kā arī SEG ietekmes mazināšanu. Ar pētījumiem tiks veidota labāka izpratne par sarežģīto mijiedarbību starp primārajām ražošanas sistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī tiks atbalstīta šo sabiedrisko labumu un pakalpojumu nodrošināšana, izstrādājot apsaimniekošanas risinājumus, lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus un nosakot to komerciālo un nekomerciālo vērtību. Konkrēto jautājumu vidū, kam tiks pievērsta uzmanība, ir to lauku un piepilsētu lauksaimniecības/mežu sistēmu un ainavu veidu noteikšana, ar kuriem būtu iespējams šos mērķus sasniegt. Pārmaiņas lauksaimniecības sistēmu aktīvā pārvaldībā, tostarp tehnoloģiju izmantojumā un prakšu maiņā, uzlabos SEG seku mazināšanu un lauksaimniecības nozares spēju piemēroties klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei.

2.1.3.  Iespēju nodrošināšana lauku apgabaliem, atbalsts politikai un inovācijai lauku apgabalos

Tiks maksimāli izmantotas lauku kopienu attīstības iespējas, stiprinot šo kopienu spējas primārās ražošanas un ekosistēmas pakalpojumu sniegšanas jomās, kā arī paverot jaunas iespējas ražot jaunus un daudzveidīgus produktus (tostarp pārtiku, barību, materiālus, enerģiju), kuri atbilst augošajam pieprasījumam pēc īsām piegādes sistēmām ar zemu CO2 emisiju līmeni. Ir vajadzīgi sociāli ekonomiski pētījumi un atzinumi un sabiedrības izpēte, un ir jāizstrādā jaunas koncepcijas un iestāžu inovācijas, lai nodrošinātu lauku teritoriju kohēziju un novērstu ekonomisku un sociālu noslāņošanos, veicinātu ekonomisko aktivitāšu daudzveidības palielināšanu (arī pakalpojumu nozarē), nodrošinātu atbilstošas attiecības starp laukiem un pilsētām, kā arī lai sekmētu zināšanu apmaiņu, demonstrējumu pasākumus, inovāciju un izplatīšanu un dalību resursu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāapzina veidi, kā lauku teritorijās esošu sabiedrisku labumu ir iespējams padarīt par vietēja/reģionāla mēroga ieguvumu gan sabiedrībai, gan ekonomikai. Reģionālā un vietējā mērogā konstatētās vajadzības inovācijas jomā tiks papildinātas ar starpnozaru pētniecību starptautiskā, starpreģionālā un Eiropas līmenī. Nodrošinot nepieciešamos analītiskos instrumentus, rādītājus, integrētus modeļus un uz nākotni vērstus pasākumus, pētniecības projekti palīdzēs politikas veidotājiem un citiem dalībniekiem īstenot, pārraudzīt un izvērtēt attiecīgās stratēģijas, politiku un tiesību aktus attiecībā ne vien uz lauku apgabaliem, bet arī uz bioekonomiku kopumā. Ir nepieciešami arī tādi instrumenti un dati, kas dotu iespēju rūpīgi izvērtēt iespējamos kompromisus attiecībā uz resursu (ūdens, zemes, augsnes, barības vielu, enerģijas un citu) un bioekonomikas produktu izmantošanas dažādajiem veidiem. Uzmanība tiks veltīta lauksaimniecības/mežsaimniecības sistēmu un to ilgtspējas rādītāju sociāli ekonomiskai un salīdzinošai izvērtēšanai.

2.1.4.  Ilgtspējīga mežsaimniecība

Mērķis ir ilgtspējīgā veidā ražot bioloģiskos produktus, ekosistēmas, pakalpojumus (tostarp ar ūdeni un klimata pārmaiņu mazināšanu saistītus pakalpojumus) un pietiekamu daudzumu biomasas, pienācīgi ņemot vērā ar mežsaimniecību saistītos ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos aspektus, kā arī reģionālas atšķirības. Kopumā ar pasākumiem mežsaimniecības nozarē tiks meklētas iespējas veicināt mežu daudzfunkcionālu izmantošanu, radot dažādus ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus. Pasākumu galvenais mērķis būs turpināt attīstīt ilgtspējīgas mežsaimniecības sistēmas, ar kuru palīdzību var reaģēt uz sabiedrības problēmām un prasībām, tostarp uz meža īpašnieku vajadzībām, ieviešot daudzfunkcionālas pieejas, kuras atbilst nepieciešamībai nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Ilgtspējīgām mežsaimniecības sistēmām ir būtiska nozīme, lai uzlabotu mežu noturību un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc biomasas. Lai to īstenotu, būs jāveic pētījumi koku veselības jomā un saistībā ar mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem un atjaunošanu pēc tiem.

2.2.  Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecības pārtikas nozare nekaitīgam un veselīgam uzturam

Uzmanība ir jāpievērš nepieciešamībai patērētājus apgādāt ar nekaitīgu, veselīgu, kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu pārtiku, vienlaikus ņemot vērā to, kā pārtikas patēriņa modelis un pārtikas un barības ražošana ietekmē cilvēku veselību, vidi un pasaules ekosistēmu. Uzmanība tiks pievērsta pārtikas un barības nodrošinājumam un nekaitīgumam, Eiropas lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozares konkurētspējai, kā arī pārtikas ražošanas, piegādes un patēriņa ilgtspējīgumam, aptverot visu pārtikas ķēdi un ar to saistītos pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai tā ir tradicionālā vai organiskā joma, un sākot no primārās ražošanas līdz pat patēriņam. Īstenojot šādu pieeju, tiks (a) garantēts pārtikas nodrošinājums un nekaitīgums visiem eiropiešiem un izskausts bads pasaulē, (b) samazināts ar pārtiku un uzturu saistīto slimību un aptaukošanās slogs, jo tiks veicināta pāreja uz veselīgu un ilgtspējīgu uzturu, izglītojot patērētājus un ieviešot inovācijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē, (c) samazināts ūdens un enerģijas patēriņš pārtikas ražošanā, transportēšanā un izplatīšanā, (d) līdz 2030. gadam par 50 % samazināti pārtikas atkritumi, kā arī (e) panakta liela veselīgas, autentiskas, kvalitatīvas un nekaitīgas pārtikas daudzveidība.

2.2.1.  Patērētāju apzināta izvēle

Uzmanība tiks veltīta tādiem jautājumiem kā patērētāju izvēle, attieksme, vajadzības, uzvedība, dzīvesveids, izglītotība un ar kultūru saistītie pārtikas kvalitātes aspekti, un tiks sekmēta saziņa starp patērētājiem un pārtikas ķēdes pētnieku kopienu un tās ieinteresētajām personām, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par pārtikas ražošanu kopumā un dotu iespēju izdarīt apzinātu izvēli, gādāt par to, lai patēriņš būtu ilgtspējīgs un veselīgs, ietekmēt ražošanu, sekmēt iekļaujošu izaugsmi un nodrošināt dzīves kvalitāti, īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupās. Ar sociālas inovācijas palīdzību tiks meklēti risinājumi sabiedrības problēmām, un inovatīvi prognozēšanas modeļi un metodoloģija patērētājzinībās sniegs salīdzināmus datus un veidos pamatu, lai reaģētu uz Savienības politikā noteiktajām vajadzībām.

2.2.2.  Veselīga un nekaitīga pārtika un uzturs visiem

Uzmanība tiks veltīta tādiem jautājumiem kā vajadzības pēc uzturvielām, līdzsvarots uzturs un pārtikas ietekme uz fizioloģiskajām funkcijām, fizisko un garīgo darbību, kā arī saikne starp uzturu, demogrāfiskām tendencēm (piemēram, novecošanu), kā arī hroniskām slimībām un traucējumiem ▌. Tiks apzināti risinājumi un inovācijas uztura jomā, kuru rezultātā varētu panākt veselības un labklājības uzlabošanos. Visās pārtikas, barības un dzeramā ūdens piegādes ķēdēs no ražošanas un glabāšanas līdz apstrādei, iepakošanai, izplatīšanai, lietošanai sabiedriskajā ēdināšanā un gatavošanai mājās tiks analizēts, vērtēts, uzraudzīts, kontrolēts un izsekots pārtikas un barības ķīmiskais un bakteriālais piesārņojums, riski un pakļautība šādam piesārņojumam, kā arī alergēni. Inovācijas pārtikas nodrošinājuma jomā, uzlaboti instrumenti riska un riska – ieguvumu izvērtēšanai un riska paziņošanai ▌, un uzlaboti pārtikas nodrošinājuma standarti, ko plānots īstenot visā pārtikas ķēdē, palielinās patērētāju uzticēšanos un viņu aizsardzību Eiropā. Pārtikas nodrošinājuma standartu uzlabošana pasaules mērogā vienlaikus veicinās Eiropas pārtikas ražošanas nozares konkurētspēju.

2.2.3.  Ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecības pārtikas nozare

Visos pārtikas un barības ražošanas ķēdes posmos, tostarp pārtikas izstrādes, apstrādes, iepakošanas, procesa kontroles, atkritumu samazināšanas, blakusproduktu lietderīgas izmantošanas un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu drošas izmantošanas vai izmešanas posmos, uzmanība tiks veltīta jautājumam par pārtikas un barības ražošanas nozares vajadzību pielāgoties gan vietējām, gan globālām pārmaiņām sabiedrības, vides, klimata un ekonomikas jomās. Tiks radīti un ar zinātniskiem faktiem pamatoti inovatīvi un ilgtspējīgi un resursu izmantošanas ziņā efektīvi procesi un tehnoloģijas, kā arī daudzveidīgi, nekaitīgi, veselīgi, cenas ziņā pieejami un kvalitatīvi produkti. Šādi tiks palielināts Eiropas pārtikas piegādes ķēdes inovācijas potenciāls, palielināta tās konkurētspēja, radīta ekonomikas izaugsme un nodarbinātība, un Eiropas pārtikas ražošanas nozarei tiks dota iespēja pielāgoties pārmaiņām. Citu risināmo jautājumu vidū ir izsekojamība, loģistika un pakalpojumi, sociāli ekonomiski un kultūras faktori, dzīvnieku labturība un citi ētikas aspekti, pārtikas ķēdes noturība pret vides un klimata riskiem, ▌ kā arī negatīvās ietekmes, ko vides jomā rada pārtikas ķēdes darbības un izmaiņas uzturā un ražošanas sistēmās, ierobežošana.

2.3.  Dzīvo ūdens resursu potenciāla attīstīšana

Viena no būtiskākajām dzīvo ūdens resursu iezīmēm ir to spēja atjaunoties un apstāklis, ka to ilgtspējīgas izmantošanas pamatā ir dziļa izpratne par šiem resursiem, kā arī ūdens ekosistēmu kvalitāte un ražīgums. Vispārējais mērķis ir dzīvos ūdens resursus pārvaldīt tā, lai saņemtu pēc iespējas lielākus sociālos un ekonomiskos ieguvumus/atdevi no Eiropas okeāniem, jūrām un iekšzemes ūdeņiem.

Tas nozīmē arī to, ka ir jāpalielina zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējīgs ieguldījums pārtikas nodrošinājumā, ņemot vērā pasaules ekonomikas kontekstu, un ka ir jāsamazina Savienības ievērojamā atkarība no jūras produktu importa (aptuveni 60 % no visa Eiropas jūras produktu patēriņa ir atkarīgi no importa, un Savienība ir lielākā zivsaimniecības produktu importētāja pasaulē), kā arī ar biotehnoloģijām ir jāveicina inovācija jūras un jūrlietu jomā, lai sekmētu pārdomātu “zilo” izaugsmi. Saskaņā ar pašreizējām politikas pamatnostādnēm, konkrēti ar integrēto jūrlietu politiku un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, tiks veikti pētniecības pasākumi, kas būs pamats gan ekosistēmu pieejai, kas izmantojama dabas resursu apsaimniekošanā un izmantošanā, reizē dodot iespēju ilgtspējīgā veidā izmantot jūras preces un pakalpojumus, gan arī tam, lai panāktu, ka attiecīgās nozares videi nodara mazāku kaitīgumu. ▌

2.3.1.  Ilgtspējīgas un videi nekaitīgas zivsaimniecības attīstīšana

Jaunajā kopējā zivsaimniecības politikā, Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā ir pausts aicinājums Eiropas zivsaimniecību padarīt ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku un videi nekaitīgāku. Lai zivsaimniecības pārvaldībā pakāpeniski ieviestu ekosistēmu pieeju, ir nepieciešama dziļa izpratne par jūras ekosistēmām. Tiks izstrādātas jaunas atziņas, instrumenti un modeļi, lai uzlabotu izpratni par to, kādi ir jūras ekosistēmu veselīguma un ražīguma priekšnoteikumi, kā arī lai izvērtētu, novērtētu un mazinātu zivsaimniecības ietekmi uz jūras (tostarp dziļūdens) ekosistēmām. Tiks izstrādātas tādas jaunas nozvejas stratēģijas un tehnoloģijas, kas sniedz pakalpojumus sabiedrībai, vienlaikus nodrošinot veselīgu jūras ekosistēmu saglabāšanos. Tiks izvērtētas apsaimniekošanas iespēju sociāli ekonomiskās sekas. Tiks pētītas arī sekas, ko rada vides, tostarp klimata, pārmaiņas un pielāgošanās šīm pārmaiņām, kā arī apzināti jauni instrumenti, kas paredzēti riska un nedrošības novērtēšanai un pārvaldībai. Ar programmas pasākumiem tiks atbalstīti pētījumi tādās jomās kā zivju populāciju bioloģija, ģenētika un dinamika, galveno sugu nozīme ekosistēmās, zveja un tās pārraudzība, zvejniecības nozares darbības un pielāgošanās jauniem tirgiem, piemēram, ekomarķēšana par zvejniecības nozares iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. Tiks izskatīts arī jautājums par jūras telpas, īpaši krasta zonas, kopīgu izmantošanu ar citiem pasākumiem, un šādas rīcības sociāli ekonomiskā ietekme.

2.3.2.  Konkurētspējīgas un videi nekaitīgas Eiropas akvakultūras attīstīšana

Ilgtspējīgai akvakultūrai piemīt milzīgs potenciāls gan attiecībā uz veselīgu, drošu un konkurētspējīgu produktu attīstību, kas pielāgoti patērētāju vajadzībām un izvēlei, gan arī attiecībā uz vides pakalpojumiem (bioloģiskā attīrīšanās, zemes un ūdens pārvaldība, utt.) un enerģijas ražošanu, tomēr tas Eiropai vēl jāsaprot pilnībā. Tiks uzlabotas zināšanas un tehnoloģijas visos jautājumos, kas saistīti ar vispāratzīto sugu audzēšanas sākšanu un ar darbības paplašināšanu, ieviešot jaunas sugas, vienlaikus ņemot vērā gan akvakultūras un ūdens ekosistēmu savstarpējo mijiedarbību, lai mazinātu akvakultūras ietekmi uz vidi, gan klimata pārmaiņu sekas un to, kā šī nozare var tām pielāgoties. Jo īpaši ir nepieciešami turpmāki pētījumi tādās jomās kā saimniecībās audzētu ūdens organismu veselība un slimības (tostarp profilaksei un seku mazināšanai izmantojamie instrumenti un paņēmieni), uztura jautājumi (tostarp alternatīvu akvakultūrai īpaši pielāgotu sastāvdaļu un barības izstrāde), kā arī vairošana un audzēšana, kas ir vieni no galvenajiem šķēršļiem Eiropas akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai. Vienlaikus tiks veicināta inovācija ilgtspējīgās ražošanas sistēmās gan iekšzemes ūdeņos, gan piekrastes zonās, gan atklātā jūrā. Tiks ņemtas vērā arī Eiropas vistālākās perifērijas īpatnības. Liela uzmanība tiks pievērsta arī izpratnes veidošanai par šīs nozares sociālo un ekonomisko dimensiju, lai veidotu pamatu izmaksu ziņā lietderīgai un energoefektīvai ražošanai, kas atbilstu tirgus un patērētāju prasībām, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un pievilcīgas izredzes ieguldītājiem un ražotājiem.

2.3.3.  Inovācijas veicināšana jūras un jūrlietu nozarē, izmantojot biotehnoloģijas

Vairāk nekā 90 % no jūras bioloģiskās daudzveidības joprojām nav izpētīti, un tas nozīmē, ka pastāv milzīgas iespējas atklāt jaunas sugas un jaunus pielietojumus jūras biotehnoloģiju jomā, kas, kā liecina aplēses, šai nozarei ik gadus varētu radīt 10 % pieaugumu. Tiks sniegts atbalsts jūras bioloģiskās daudzveidības un ūdens biomasas piedāvātā lielā potenciāla turpmākai izpētei un izmantošanai, lai tirgū ieviestu jaunus inovatīvus un ilgtspējīgus procesus, produktus un pakalpojumus, kurus varētu būt iespējams izmatot tādās nozarēs kā ķīmiskajā rūpniecībā un materiālu rūpniecībā, farmācijā, zivsaimniecībā un akvakultūrā, energoapgādē un kosmētikā.

2.4.   Ilgtspējīgas un konkurētspējīgas bioloģiskās rūpniecības nozares un atbalsts Eiropas bioekonomikas attīstībai

Vispārējais mērķis ir panākt, lai Eiropas rūpniecība, kura patlaban galvenokārt izmanto fosilos resursus, straujāk kļūtu par tādu rūpniecību, kurai raksturīgs zems CO2 emisiju līmenis, resursu efektīva izmantošana un ilgtspēja. Pētījumi un inovācijas nodrošinās paņēmienus, lai mazinātu Savienības atkarību no fosilā kurināmā un veicinātu 2020. gadam noteikto enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas mērķu sasniegšanu (10 % no transporta degvielas iegūt no atjaunojamiem resursiem un par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas). Aplēses liecina, ka, pārejot uz bioloģiskiem izejmateriāliem un bioloģiskām apstrādes metodē, līdz 2030. gadam varētu ietaupīt līdz pat 2,5 miljardiem tonnu CO2 ekvivalenta gadā, vairākas reizes paplašinot bioloģisko izejmateriālu un jaunu patēriņa produktu tirgus. Lai šos potenciālus izmantotu, ir jāveido plaša zināšanu bāze un jāattīsta attiecīgas (bio)tehnoloģijas, galveno uzmanību pievēršot trim būtiskiem elementiem, proti: a) pašreizējie procesi, kuros galvenokārt tiek izmatoti fosilie resursi, ir jāpārveido par resursu izmantošanas ziņā efektīviem un energoefektīviem procesiem, kuros galvenokārt tiek izmantotas biotehnoloģijas; b) visā Eiropā jāizveido biomasas, blakusproduktu un atkritumu plūsmas piegādes ķēdes, kuras būtu uzticamas, ilgtspējīgas un piemērotas, kā arī plašs bioloģiskās pārstrādes rūpnīcu tīkls; c) jāatbalsta bioproduktu un procesu tirgus attīstība, ņemot vērā ar to saistītos riskus un ieguvumus. Tiks meklētas sinerģijas ar daļas “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskajās tehnoloģijās” konkrētajiem mērķiem.

2.4.1.  Bioekonomikas veicināšana, atbalstot bioloģiskās rūpniecības nozares

Tiks atbalstīts būtisks progress pārejā uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu un ilgtspējīgu rūpniecību ar zemu CO2 emisiju līmeni, šādā nolūkā atklājot un izmantojot zemes un ūdens bioloģiskos resursus un vienlaikus pēc iespējas mazinot kaitīgo ietekmi uz vidi un "ūdens pēdu", piemēram, izveidojot slēgtu barības ķēdi starp pilsētu un lauku rajoniem. Būtu jāapzina iespējamie kompromisi attiecībā uz biomasas izmantošanas dažādajiem veidiem. Darbības būtu jākoncentrē uz pārtikai neparedzētu konkurētspējīgu biomasu un tajās būtu jāņem vērā arī ar to saistītās zemes izmantošanas sistēmu ilgtspējība. Mērķis būs panākt, lai tiktu attīstīti rūpniecībai un patērētājiem paredzēti bioprodukti un bioloģiski aktīvas sastāvdaļas ar novatoriskām īpašībām un funkcijām un lielāku ilgtspēju. Ar jauniem un resursu izmantošanas ziņā efektīviem procesiem tiks palielināta atjaunojamo resursu, bioloģisko atkritumu un blakusproduktu ekonomiskā vērtība, tostarp pilsētu bioloģiskie atkritumi tiks pārveidoti lauksaimnieciskās ražošanas resursos.

2.4.2.  Integrētu bioloģiskās pārstrādes rūpnīcu attīstība

Tiks atbalstīti tādi pasākumi, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu bioproduktu, starpproduktu un bioenerģiju/biodegvielu attīstību, galveno uzmanību pievēršot kaskādes pieejai un par prioritāti nosakot tādu produktu izstrādi, kuriem ir augsta pievienotā vērtība. Tiks izstrādātas tehnoloģijas un stratēģijas, lai nodrošinātu izejmateriālu piegādi. Paplašinot tos biomasas veidus, kurus paredzēts izmantot otrās un trešās paaudzes bioloģiskās pārstrādes rūpnīcās, aptverot mežsaimniecību, bioloģiskos atkritumus un rūpniecības blakusproduktus, tiks veicināta izvairīšanās no konfliktiem, kas saistīti ar pārtiku/degvielu, un sekmēta videi nekaitīga ekonomikas attīstība Savienības lauku un piekrastes teritorijās.

2.4.3.  Atbalsts bioproduktu un procesu tirgus attīstībai

Pasākumi pieprasījuma pusē atvērs jaunus tirgus biotehnoloģiju inovācijai. Ir jānodrošina standartizācija un sertifikācija Savienības un starptautiskā līmenī, lai cita starpā noteiktu bioloģisko saturu, produkta funkcionālās īpašības un bionoārdīšanās spēju. Jāturpina attīstīt dzīves cikla analīzes metodoloģijas un pieejas, tās pastāvīgi pielāgojot progresam zinātnē un rūpniecībā. Lai veicinātu jaunu tirgu izveidi un izmantotu tirdzniecības iespējas, par būtiski svarīgiem tiek uzskatīti pētniecības pasākumi, kas veicina produktu un procesu standartizāciju (tostarp starptautisku standartu saskaņošanu) un ar regulējumu saistīti pasākumi biotehnoloģiju jomā.

2.5.  Transversāla jūras un jūrniecības pētniecība

Mērķis ir palielināt ES jūru un okeānu ietekmi uz sabiedrību un ekonomisko izaugsmi, izmantojot jūras resursus, kā arī izmantojot dažādus jūras enerģijas avotus un virkni dažādu lietojumu saistībā ar jūru. Pasākumus vērš uz transversālām zinātniskām un tehnoloģiskām problēmām, kas saistītas ar jūras un jūrlietu nozarēm, lai virknē jūras un jūrlietu nozaru atraisītu jūru un okeānu potenciālu, vienlaikus aizsargājot vidi un pielāgojoties klimata pārmaiņām. Stratēģiski saskaņotā pieeja jūras un jūrlietu pētniecībā visos pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzdevumos un pīlāros arī atbalstīs attiecīgo Savienības politikas virzienu īstenošanu, palīdzot sasniegt galvenos zilās izaugsmes mērķus.

Tā kā jūras un jūras vides pētniecība ir daudznozaru disciplīna, tiks īstenota cieša saskaņošana un kopīgas darbības ar citām programmas „Apvārsnis 2020”daļām.

2.5.1.  Klimata pārmaiņu ietekme uz jūras ekosistēmām un jūras ekonomiku

Tiks atbalstītas darbības, lai uzlabotu pašreizējo izpratni par jūras ekosistēmu darbību, okeānu un atmosfēras mijiedarbību. Tas uzlabos spēju izvērtēt okeānu lomu saistībā ar klimatu un klimata pārmaiņu un okeānu paskābināšanās ietekmi uz jūras ekosistēmām un piekrastes zonām.

2.5.2.  Jūras resursu potenciāla attīstīšana, izmantojot integrētu pieeju

Ilgtermiņa ilgtspējīgas jūrniecības attīstības veicināšanai un sinerģiju radīšanai visās jūrniecības nozarēs nepieciešama integrēta pieeja. Pētnieciskās darbības koncentrēsies uz jūras vides saglabāšanu, kā arī uz jūrniecības darbību un produktu ietekmi uz nozarēm, kas nav saistītas ar jūrniecību. Tas veicinās ekoinovācijas progresu, piemēram, radot jaunus produktus, procesus un izmantojot pārvaldības koncepcijas, rīkus un līdzekļus cilvēku darbības ietekmes uz jūras vidi novērtēšanai un mazināšanai, lai virzītos tuvāk jūrniecības darbību ilgtspējīgai pārvaldībai.

2.5.3.  Transversālas koncepcijas un tehnoloģijas, kas veicina jūrniecības attīstību

Progress transversālās pamattehnoloģijās (piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, elektronikā, nanomateriālos, kausējumos, biotehnoloģijās utt.), kā arī jaunās norises un koncepcijas tehniskajos pētījumos turpinās veicināt izaugsmi. Darbības šajā jomā palīdzēs gūt nozīmīgus sasniegumus jūras pētījumos un okeāna novērošanā (piemēram, saistībā ar dziļūdens pētījumiem, novērošanas sistēmām, sensoriem, automatizētām sistēmām darbību novērošanai un uzraudzībai, jūras bioloģiskās daudzveidības izpēti, jūras ģeoloģiskajiem riskiem, tālvadāmiem zemūdens transportlīdzekļiem utt. ). Mērķis ir samazināt ietekmi uz jūras vidi (piemēram, zemūdens troksni, invazīvu sugu un piesārņotāju ieviešanu no jūras un zemes utt.) un samazināt cilvēku darbības izraisīto CO2 emisijas ietekmi. Transversālas pamattehnoloģijas sniegs atbalstu Savienības jūrlietu politisko nostādņu īstenošanai.

2.6.   Ar īstenošanu saistīti īpaši aspekti

Papildus informācijai, kas tiks iegūta no vispārējiem ārēju konsultāciju avotiem, tiks rīkotas īpašas apspriedes ar Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgo komiteju (LZPPK), kurās tiks pārrunāti dažādi jautājumi, tostarp stratēģiski aspekti, izmantojot komitejas darbību prognozēšanas jomā, un lauksaimniecības pētniecības koordinēšana valstu un Savienības līmenī. Tiks arī veidotas pienācīgas saiknes ar atbilstošām Eiropas inovācijas partnerību darbībām, un tāpat tiks apzināti Eiropas Tehnoloģiju platformu pētniecības un inovācijas programmu atbilstošie aspekti.

Tiks aktīvi atbalstīta pētniecības rezultātu ietekmes palielināšana un to izplatīšana, veicot konkrētas darbības tādās jomās kā saziņa, zināšanu apmaiņa un dažādu dalībnieku iesaiste visā projektu īstenošanas gaitā. Īstenošanā tiks apvienoti daudzveidīgi pasākumi, tostarp nozīmīgi demonstrējumi un izmēģinājuma pasākumi. Tiks veicināta vienkārša un atvērta piekļuve pētniecības rezultātiem un labai praksei ▌.

Īpaši MVU paredzēts atbalsts ļaus saimniecībām, zvejniekiem un citu veidu MVU aktīvāk iesaistīties pētniecības un demonstrējumu pasākumos. Tiks ņemtas vērā primārās ražošanas nozares konkrētās vajadzības pēc inovācijas atbalsta pakalpojumiem un informatīvu pasākumu struktūrām. Īstenošanā tiks apvienoti daudzveidīgi pasākumi, tostarp zināšanu apmaiņai paredzēti pasākumi, kuros tiks aktīvi veicināta lauksaimnieku vai citu primāro ražotāju un starpnieku iesaistīšanās, lai izdarītu secinājumus par gala lietotāju vajadzībām pētniecības jomā. Tiks veicināta vienkārša un atvērta piekļuve pētniecības rezultātiem un paraugpraksei.

Sniedzot atbalstu standartizācijas un regulējuma jomām, tiks veicināta novatorisku bioproduktu un pakalpojumu lietošana tirgū.

Tiks apsvērtas iespējas atbalstīt atbilstošas kopīgas plānošanas iniciatīvas (KPI), kā arī atbilstošu publisko sektoru savstarpējas partnerības un publiskā un privātā sektora partnerības ▌.

Tiks meklētas iespējas, lai veidotu sinerģiju ar citiem Savienības fondiem, kas ir saistīti ar šo sabiedrības problēmu, piemēram, ar Lauku attīstības fondu un Zivsaimniecības fondu, kā arī lai šos pasākumus turpmāk izmantotu šo fondu pārstāvētajās jomās.

Visās bioekonomikas nozarēs tiks īstenoti uz nākotni vērsti pasākumi, tostarp veidotas datu bāzes, rādītāji un modeļi, aptverot pasaules, Eiropas, valstu un reģionālas dimensijas. Tiks izveidots Eiropas bioekonomikas novērošanas centrs, lai plānotu un uzraudzītu pētniecības un inovācijas pasākumus, tostarp tehnoloģijas novērtējumu, Savienībā un pasaulē, izstrādātu svarīgākos rezultātu rādītājus, kā arī lai uzraudzītu inovācijas politiku bioekonomikā.

3.  Droša, tīra un efektīva enerģija

3.1.   Enerģijas patēriņa un „CO2 pēdas” samazināšana, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu izmantošanu

Eiropas rūpniecības, transporta sistēmu, ēku, rajonu, pilsētu un metropoļu enerģijas avoti un patēriņa modeļi vairumā gadījumu nav ilgtspējīgi, un tas būtiski ietekmē vidi un klimata pārmaiņas. Lai reāllaikā pārvaldītu enerģijas patēriņu jaunceļamās un esošās ēkās, kuru radītās emisijas ir tuvas nullei, lai radītu aktīvas ēkās un nozares, kurām raksturīga liela efektivitāte, kā arī lai panāktu, ka uzņēmumi, indivīdi, kopienas, pilsētas un rajoni sāk plaši izmantot energoefektīvas pieejas, būs vajadzīgs ne vien tehnoloģisks progress, bet arī ar tehnoloģijām nesaistīti risinājumi, piemēram, jauni konsultāciju, finansēšanas un pieprasījuma pārvaldības pakalpojumi, kā arī uzvedības zinātņu un sociālo zinātņu ieguldījums, un tāpat būs jāņem vērā jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības atbalstu. Šādā veidā ar uzlabotu energoefektivitāti var nodrošināt vienu no izmaksu ziņā lietderīgākajiem paņēmieniem enerģijas pieprasījuma mazināšanai, uzlabojot enerģijas piegādes drošību, mazinot ietekmi uz vidi un klimatu un palielinot konkurētspēju. Šo jautājumu risināšanā liela loma ir atjaunojamo energoresursu turpmākai attīstībai un energoefektivitātes potenciāla izmantošanai.

3.1.1.  Gudrai un efektīvai enerģijas izmantošanai paredzētu tehnoloģiju un pakalpojumu ieviešana plaša patēriņa tirgū

Lai samazinātu enerģijas patēriņu un novērstu enerģijas zudumus un lai vienlaikus nodrošinātu sabiedrībai un ekonomikai nepieciešamos pakalpojumus, ir ne vien plaša patēriņa tirgū jāievieš gan vairāk, gan efektīvi, izmaksu ziņā konkurētspējīgi, videi nekaitīgi un viedi produkti, iekārtas, izstrādājumi un pakalpojumi, bet arī jāgādā par elementu un aprīkojuma integrēšanu tādā veidā, lai tie kopā palīdzētu īstenot mērķi, proti, panāktu ēku, pakalpojumu un rūpniecības kopējā enerģijas patēriņa optimizāciju.

Lai patērētāji to varētu pilnībā pieņemt un izmantot visas priekšrocības (tostarp iespēju pārraudzīt savu patēriņu), šo tehnoloģiju un pakalpojumu energoefektivitāte ir jāpielāgo un jāuzlabo gan pirms to izmantošanas reālā vidē, gan pēc tam, kad ir sākta to izmantošana. Lai to nodrošinātu, ir ▌jāpēta, jāizstrādā un jātestē gan inovatīvas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), gan uzraudzības un kontroles tehnika, kā arī jāīsteno demonstrējumu projekti un pasākumi pirmskomercializācijas posmā, lai nodrošinātu sadarbspēju un iespēju pasākumu īstenot citā mērogā. Ar šādiem projektiem vajadzētu censties ievērojami samazināt vai uzlabot gan kopējo enerģijas patēriņu, gan enerģijas izmaksas, izstrādājot kopīgas procedūras enerģijas patēriņu un emisijas raksturojošo datu savākšanai, sakopošanai un analizēšanai, lai uzlabotu enerģijas patēriņa mērīšanu, pārredzamību, plānošanu un uzskatāmību, kā arī ietekmi uz vidi, un palielinātu sabiedrības atbalstu. Lai aizsargātu uzraudzības un kontroles tehniku, šajos procesos vajadzētu nodrošināt integrētu drošības un privātuma aizsardzību. Uzticēšanos palīdzēs nodrošināt platformu izstrāde un to izmantošana šādu sistēmu stabilitātes pārbaudīšanai.

3.1.2.  Efektīvu un ar atjaunojamiem energoresursiem darbināmu apkures un dzesēšanas sistēmu potenciāla izmantošana

Visā Savienībā ievērojams daudzums enerģijas tiek izmantots apkurei vai dzesēšanai, un enerģijas pieprasījumu varētu ievērojami samazināt, šajā jomā izstrādājot izmaksu ziņā lietderīgas un efektīvas tehnoloģijas, sistēmu integrēšanas paņēmienus, piemēram, radot iespēju savienot tīklus ar standartizētām valodām un pakalpojumiem. Lai to panāktu, ir nepieciešama jauna veida tehniku un sistēmu un elementu izpēte un demonstrējumi, kas būtu paredzēti izmantošanai rūpniecībā, tirdzniecībā un mājsaimniecībās, piemēram, lai nodrošinātu decentralizētu un pa rajoniem dalītu karstā ūdens piegādi, telpu apsildīšanu un dzesēšanu. Būtu jāaptver dažādas tehnoloģijas, proti, saules siltumenerģija, ģeotermālā, biomasas un siltuma sūkņu ražotā enerģija, kombinētā siltuma un elektroenerģija, atkritumu enerģijas atguve utt., kā arī būtu jāpanāk atbilstība principiem, saskaņā ar kuriem tiek veidotas ēkas un rajoni, kuru enerģijas patēriņš ir tuvs nullei, un jāatbalsta energoviedas ēkas. Ir jātiecas uz turpmākiem sasniegumiem, it īpaši tādās jomās kā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas siltumenerģijas uzglabāšana, kā arī jāveicina efektīvu apkures un dzesēšanas hibrīdsistēmu izstrāde un izmantošana centralizētos un decentralizētos risinājumos.

3.1.3.  Atbalsts Eiropas viedajām pilsētām un kopienām

Pilsētu teritorijas ir vienas no lielākajiem enerģijas patērētājiem Savienībā, un attiecīgi tās ir atbildīgas par tikpat lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju daļu, turklāt tās rada ievērojamu gaisa piesārņojumu. Tajā pašā laikā tās izjūt gaisa kvalitātes pasliktināšanos un klimata pārmaiņas, tāpēc pilsētām nākas izstrādāt pašām savas ietekmes mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas. Lai notiktu pāreja uz sabiedrību ar zemāku CO2 emisiju līmeni, ir jārod inovatīvi enerģijas risinājumi (piemēram, energoefektivitāte, atjaunojamo enerģijas avotu integrācija radītā vidē, elektrība, kā arī karsēšanas un dzesēšanas piegādes sistēmas), kas tiktu apvienoti ar transporta sistēmām, gudriem risinājumiem celtniecībā un pilsētplānošanā, ūdens un notekūdeņu attīrīšanu un pilsētvidei paredzētiem IKT risinājumiem. Ir jāparedz mērķtiecīgas iniciatīvas, lai atbalstītu enerģijas, transporta un IKT nozares rūpniecisko vērtību ķēžu konverģenci izmantošanai viedos pilsētvidei paredzētos risinājumos. Tajā pašā laikā ir jāizstrādā un pilnā mērogā jātestē jauni tehnoloģiski, organizatoriski, plānošanas un uzņēmējdarbības modeļi, kas atbilst pilsētu un kopienu un to iedzīvotāju vajadzībām un līdzekļiem. Ir nepieciešami arī tādi pētījumi, kas palīdzētu izprast ar šīm pārmaiņām saistītos sociālos, vides, ekonomikas un kultūras aspektus.

3.2.  Elektroenerģijas piegāde ar zemām izmaksām un ar zemu CO2 emisiju līmeni

Veidojot vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni, elektrības jautājums būs ļoti nozīmīgs. Šīs attīstības tendences pamatā ir atjaunojamo energoresursu avoti. Elektrības, kurai ir zems CO2 emisiju līmenis, ražošanas uzsākšana notiek pārāk lēni, jo ar to saistītās izmaksas ir ļoti augstas. Arvien aktuālāka kļūs nepieciešamība rast risinājumus, kas ievērojami samazina izmaksas un kuriem ir lielāka jauda, ilgtspēja un atbalsts sabiedrībā, lai paātrinātu tādas elektrības ražošanas izmantošanu tirgū, kurai ir raksturīgas zemas izmaksas, uzticamība un zemas CO2 emisiju līmenis. Ar programmas pasākumiem uzmanība tiks veltīta pētniecībai, izstrādei un pilna mēroga demonstrējumiem tādās jomās kā inovatīvi atjaunojami energoresursi, tostarp maza mēroga un mikromēroga enerģijas sistēmas, produktīvas un elastīgas fosilā kurināmā (arī dabasgāzes) spēkstacijas un tehnoloģijas CO2 uztveršanai un uzglabāšanai vai CO2 atkārtotai izmantošanai.

3.2.1.  Vēja enerģijas potenciāla pilnīga izmantošana

Vēja enerģijas jomā mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt uz zemes un jūrā iegūtās elektrības ražošanas izmaksas par aptuveni 20 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, arvien vairāk elektrības ražot jūrā un radīt iespēju šo elektrību pienācīgi integrēt elektrības tīklā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta gan jaunu sērijveida ražošanas procesu, gan tādu nākamās paaudzes vēja enerģijas pārveides sistēmu (tostarp inovatīvu enerģijas uzglabāšanas sistēmu) izstrādei, testēšanai un demonstrēšanai, kurām raksturīgs lielāks mērogs, lielāka pārveides efektivitāte un labāka pieejamība gan uz zemes, gan jūrā (tostarp nomaļās vietās un apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi laika apstākļi).

Tiks ņemti vērā ar vēja enerģijas izmantošanu saistītie vides un bioloģiskās daudzveidības aspekti.

3.2.2.  Efektīvu, uzticamu un izmaksu ziņā konkurētspējīgu saules enerģijas sistēmu attīstīšana

Lai ievērojami palielinātu saules enerģijas daļu elektrības tirgū, līdz 2020. gadam (salīdzinājumā ar 2010. gadu) būtu par 50 % jāsamazina saules enerģijas (proti, saules fotoelementu (PV) un saules enerģijas koncentrēšanas (CSP)) izmaksas.

Attiecībā uz saules fotoelementiem būs jāturpina pētīt arī novatoriskas koncepcijas un sistēmas un, plānojot plaša mēroga izmantošanu un saules fotoelementu integrēšanu ēkās, jādemonstrē un jātestē masveida ražošana.

Attiecībā uz saules enerģijas koncentrēšanu galvenā uzmanība tiks veltīta tam, lai izstrādātu paņēmienus efektivitātes palielināšanai, vienlaikus samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi, kā arī lai nodrošinātu iespēju demonstrēto tehnoloģiju rūpniecisku ražošanu plašākā mērogā, būvējot pirmās šāda veida spēkstacijas. Tiks testētas iespējas elektrības ražošanu no saules enerģijas efektīvi apvienot ar ūdens atsāļošanu.

3.2.3.  Konkurētspējīgu un videi nekaitīgu CO2 uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas un atkārtotas izmantošanas tehnoloģiju izstrāde

CO2 uztveršana un uzglabāšana (CCS ) ir svarīgs risinājums, kas ir pasaules līmenī plaši jāizmanto komerciālā mērogā, lai līdz 2050. gadam panāktu enerģijas dekarbonizētu ražošanu un to, ka rūpniecības radītās CO2 emisijas ir nelielas. Mērķis ir mazināt papildu izmaksas, ko enerģētikas nozarē CCS rada ar oglēm, gāzi vai degslānekli darbināmām spēkstacijām salīdzinājumā ar līdzvērtīgām iekārtām bez CCS un energoietilpīgām rūpniecības nozares iekārtām.

Jo īpaši tiks atbalstīti pasākumi, kuru mērķis ir demonstrēt pilnu CCS ķēdi, lai radītu uzskatāmu priekšstatu par dažādām uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas un atkārtotas izmantošanas tehnoloģiju iespējām. Papildus tiks veikti pētījumi, kuru mērķis būs turpināt šo tehnoloģiju attīstīšanu un izstrādāt konkurētspējīgākas uztveršanas tehnoloģijas, labākus elementus, integrētas sistēmas un procesus, drošas ģeoloģiskas glabāšanas un racionālus risinājumus, kā arī panākt sabiedrības atbalstu ▌uztvertā CO2 atkārtotai izmantošanai, lai CCS tehnoloģijas varētu komerciāli izmantot fosilā kurināmā spēkstacijās un citās nozarēs ar lielām CO2 emisijām, kuras sāks darboties pēc 2020. gada. Kā CCS papildinošas tehnoloģijas tiks atbalstītas arī tīras akmeņogļu tehnoloģijas.

3.2.4.  Ģeotermisko, ūdens, jūras un citu atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšana

Ģeotermālā, ūdens un jūras enerģija, kā arī cita veida atjaunojamā enerģija var veicināt Eiropas energoapgādes dekarbonizāciju, vienlaikus nozarē palielinot elastīgumu attiecībā pret dažādiem enerģijas ražošanas un izmantošanas veidiem. Mērķis ir turpināt attīstīt un līdz komerciālam briedumam izstrādāt izmaksu ziņā lietderīgas un ilgtspējīgas tehnoloģijas, dodot iespējas tās plaši izmantot rūpnieciskā mērogā, tostarp integrēt tīklā. Uzlabotas ģeotermālās sistēmas ir tehnoloģijas, kuras būtu jāturpina pētīt, attīstīt un demonstrēt, jo īpaši tādās jomās kā izpēte, urbšana un siltuma ražošana. Okeāna enerģijas, piemēram, plūdmaiņas, straumes vai viļņu enerģija un osmozes enerģija ▌, nerada nekādas emisijas, ir prognozējamas un turklāt var sekmēt jūrā pieejamas vēja enerģijas potenciāla pilnīgu izmantošanu (jūras enerģiju kombinēšana). Pētniecības pasākumos vajadzētu iekļaut gan inovatīvus laboratorijā veicamus pētījumus, kuros elementus un materiālus, kuriem ir raksturīgas zemas izmaksas un uzticamība, pētītu stipri korozīvā vidē un vidē, kurā notiek apaugšana ar bioloģiskiem organismiem, gan arī demonstrējumus dažādos apstākļos, kādi sastopami Eiropas ūdeņos.

3.3.  Alternatīvi kurināmā veidi un pārvietojami energoresursu avoti

Lai īstenotu Eiropas mērķus enerģētikas un CO2 mazināšanas jomā, ir jāizstrādā arī jauni kurināmā veidi un pārvietojami energoresursu avoti. Tas ir īpaši svarīgi saistībā ar uzdevumu izveidot gudru, videi nekaitīgu un integrētu transportu. Šo tehnoloģiju un alternatīvu kurināmo vērtību ķēdes vēl nav pietiekami attīstītas, un tās ir jāsagatavo demonstrējamā mērogā.

3.3.1.  Bioenerģijas konkurētspējas un ilgtspējas palielināšana

Bioenerģijas jomā mērķis ir līdz komerciālam briedumam izstrādāt pašas daudzsološākās tehnoloģijas, lai dotu iespēju plašā mērogā, ilgtspējīgi un ar bioloģiskās pārstrādes paņēmieniem ražot sauszemes, jūras un gaisa transportam paredzētas ▌progresīvas biodegvielas ar atšķirīgām vērtību ķēdēm, kā arī lai nodrošinātu kombinētu siltuma un enerģijas un ekoloģiskas gāzes ražošanu no biomasas un atkritumiem, tostarp no CCS. Mērķis ir izstrādāt un demonstrēt dažādiem bioenerģijas ieguves veidiem dažādos mērogos paredzētu tehnoloģiju, ņemot vērā atšķirīgos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus un ar loģistiku saistītus ierobežojumus, vienlaikus pēc iespējas samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un sabiedrību saistībā ar zemes izmantošanu. Ilgtermiņa pētniecība veicinās bioenerģijas nozares ilgtspējīgu attīstību pēc 2020. gada. Ar šiem pasākumiem tiks papildināti citi atbilstoši šīs programmas sadaļā "Sabiedrības problēmu risināšana" veicami pētniecības pasākumi – gan tādi, kas attiecas uz ieguves posmu (piemēram, izejvielas, bioresursi), gan tādi, kas attiecas uz apgādes posmu (piemēram, integrēšana autoparkos).

3.3.2.  Uz ūdeņraža un kurināmā elementiem balstītu tehnoloģiju straujāka ieviešana tirgū

Kurināmā elementiem un ūdeņradim ir liels potenciāls veicināt to problēmu risināšanu, ar kurām Eiropai nākas saskarties enerģētikas jomā. Lai šīs tehnoloģijas kļūtu konkurētspējīgas tirgū, būs ievērojami jāsamazina izmaksas. Piemēram, transportam paredzētu kurināmā elementu sistēmu izmaksas nākamo desmit gadu laikā būs jāsamazina 10 reizes. Lai to panāktu, tiks atbalstīti ▌demonstrējumi un pasākumi pirmskomercializācijas posmā šādās jomās, proti, pārvietojami, stacionāri un mikrostacionāri, transporta lietojumi un saistīti pakalpojumi, ilgtermiņa izpēte un tehnoloģijas attīstība, lai visā Savienībā izveidotu konkurētspējīgu kurināmo elementu ķēdi un ilgtspējīgu ūdeņraža ražošanu un infrastruktūru. Lai nodrošinātu pietiekami plašu ienākšanu tirgū, ir nepieciešama cieša valstu un starptautiska sadarbība, tostarp atbilstošu standartu izstrāde.

3.3.3.  Jauni alternatīvi kurināmā veidi

Pastāv virkne jaunu iespēju, kurām ir ilgtermiņa potenciāls, piemēram, no pulverizēta metāla izgatavots kurināmais, no fotosintētiskiem mikroorganismiem (ūdens un sauszemes vidē) iegūts kurināmais, kā arī kurināmais, kas iegūts mākslīgas fotosintēzes ceļā un izmantojot saules enerģiju. Šie jaunie risinājumi var pavērt iespējas efektīvākai enerģijas konversijai un izmaksu ziņā konkurētspējīgākām un ilgtspējīgākām tehnoloģijām ▌. Jo īpaši tiks atbalstīta šo jauno un citu potenciālo tehnoloģiju pārnešana no laboratorijas vides uz demonstrēšanai piemērotu mērogu, ar mērķi līdz 2020. gadam sagatavot pirmskomercializācijas posma demonstrējumu.

3.4.  Vienots Eiropas elektroenerģijas viedtīkls

Lai izveidotu uz patērētājiem orientētu un pakāpeniski arvien dekarbonizētāku elektroenerģijas sistēmu, elektroenerģijas tīklu jomā ir jārod risinājums trim savstarpēji saistītām problēmām, proti, kā izveidot visu Eiropu aptverošu tirgu, kā integrēt atjaunojamo enerģijas avotu strauji augošo apjomu, kā pārvaldīt mijiedarbību starp miljoniem piegādātāju un klientu (ņemot vērā, ka mājsaimniecības arvien biežāk būs pārstāvētas abās pusēs), ieskaitot elektrisko transportlīdzekļu īpašniekus. Nākotnes elektroenerģijas tīkliem būs svarīga nozīme pārejā uz ▌dekarbonizētu energosistēmu, un vienlaikus tie patērētājiem nodrošinās papildu elastīgumu un ieguvumus izmaksu ziņā. Galvenais mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, lai apmēram 35 %(22) no elektrības tiktu pārvadīti

un sadalīti no izkliedētiem un koncentrētiem atjaunojamo energoresursu avotiem.

Cieša pētniecības un demonstrējumu integrēšana palīdzēs izstrādāt jaunus elementus, tehnoloģijas un procedūras, kur būs ņemta vērā gan pārvades, gan sadales tīkla puses specifika, gan arī prasības, kas saistītas ar elastīgu enerģijas uzglabāšanu.

Emisiju un izmaksu mazināšanas nolūkā ir jāizskata visas iespējas veiksmīgi līdzsvarot enerģijas piegādi un pieprasījumu. Lai palielinātu pārvades jaudu un kvalitāti, kā arī tīklu uzticamību, ir jāizstrādā jaunas enerģētikas viedtīkla tehnoloģijas, rezerves un balansēšanas tehnoloģijas un jauni tīkla elementi, tostarp tradicionālās spēkstacijas, kas nodrošina lielāku elastību un efektivitāti. Ir jāpēta jaunas spēkstaciju sistēmu tehnoloģijas un divvirzienu digitālo sakaru infrastruktūra, tās jāiekļauj elektroenerģijas tīklā un jāizmanto, lai izveidotu gudru sadarbību ar citiem enerģijas tīkliem. Tas palīdzēs labāk plānot, uzraudzīt, kontrolēt un droši darbināt tīklus normālos un arī ārkārtas apstākļos, kā arī pārvaldīt piegādātāju un patērētāju mijiedarbību, un transportēt, pārvaldīt un tirgoties ar enerģijas plūsmu. Lai sāktu lietot nākotnes infrastruktūru, rādītājos un izmaksu un ieguvumu analīzē būtu jāņem vērā jautājumi, kas attiecas uz visu energosistēmu kopumā. Turklāt, lai izvairītos no ieguldījumu dublēšanās, palielinātu drošību un paātrinātu viedu energopakalpojumu izmantošanu, tiks palielināta viedtīklu un telekomunikāciju tīklu sinerģija.

Novatoriski enerģijas uzglabāšanas paņēmieni (gan ▌baterijas, gan liela mēroga risinājumi, piemēram, enerģijas pārvēršana gāzē) un transportlīdzekļu sistēmas nodrošinās nepieciešamo elastīgumu starp ražošanu un pieprasījumu. Uzlabotas IKT tehnoloģijas vēl vairāk palielinās elektrības pieprasījuma elastīgumu, nodrošinot klientiem (rūpniecībā, tirdzniecībā un mājsaimniecībās) nepieciešamos automatizācijas rīkus. Šajā ziņā svarīga nozīme ir arī drošības, uzticamības un datu aizsardzības jautājumiem.

Jauniem plānošanas, tirdzniecības un regulējuma risinājumiem ir jāveicina elektrības piegādes ķēdes vispārējā efektivitāte un izmaksu lietderība un infrastruktūru sadarbspēja, kā arī jāveido atklāts un konkurētspējīgs tirgus enerģijas viedtīkliem paredzētām tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem. Pirms šie risinājumi tiek izmantoti visā Eiropā, ir nepieciešami liela mēroga demonstrējumu projekti, lai testētu un apstiprinātu risinājumus un izvērtētu priekšrocības, ko tie sniedz sistēmai un atsevišķām ieinteresētajām personām. Papildus būtu jāveic pētījumi, lai izprastu to, kā patērētāji un uzņēmumi reaģē uz ekonomikas stimuliem, uzvedības izmaiņām, informācijas pakalpojumiem un citām viedo tīklu sniegtām inovatīvām iespējām.

3.5.  Jaunas zināšanas un tehnoloģijas

Ilgtermiņā būs nepieciešamas novatoriskas, efektīvākas un izmaksu ziņā konkurētspējīgākas, kā arī tīras, drošas un ilgtspējīgas energotehnoloģijas. Šeit virzība būtu jāveicina ar starpdisciplināriem pētījumiem, lai radītu zinātniskus sasniegumus tādās jomās kā ar enerģiju saistītas koncepcijas un pamattehnoloģijas (piemēram, nanozinātne, materiālu zinātne, cietvielu fizika, IKT, biozinātne, ģeozinātnes, datorzinātnes, kosmosa joma), attiecīgos gadījumos droša un vides ziņā ilgtspējīga netradicionāla gāzes un naftas resursu izpēte un ražošana, kā arī inovācijas attīstīšana nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā.

Ar progresīviem pētījumiem būs arī jācenšas rast risinājumus tam, kā energosistēmas pielāgot mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Minētās prioritātes būs iespējams pielāgot jaunām zinātnes un tehnoloģiju vajadzībām un iespējām vai no jauna konstatētām parādībām, kas varētu norādīt uz daudzsološu attīstību vai uz riskiem sabiedrībai un kas varētu rasties pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas gaitā.

3.6.  Stabila lēmumu pieņemšanas sistēma un sabiedrības līdzdalība

Pētījumiem enerģētikas jomā vajadzētu būt rūpīgi saskaņotiem ar enerģētikas politiku un vajadzētu veicināt tās īstenošanu. Lai politikas veidotājiem nodrošinātu stabilu analītisku pamatu, ir nepieciešama plaša informācija un izpēte par energotehnoloģiju un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, par infrastruktūru, tirgiem (tostarp par tiesisko regulējumu) un par patērētāju uzvedību. Jo īpaši Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā (SET plānā) paredzētās Eiropas Komisijas informācijas sistēmas ietvaros tiks atbalstīti pasākumi, kuru mērķis ir izstrādāt stabilas un pārredzamas teorijas, rīkus, metodes un modeļus, lai izvērtētu svarīgākos ar enerģiju saistītos ekonomiskos un sociālos jautājumus, sagatavot datu bāzes un scenārijus plašākai Savienībai un tādu jautājumu izvērtēšanai kā enerģētikas politikas un ar enerģētikas jomu saistītas politikas ietekme uz piegādes drošību, patēriņu, vidi, dabas resursiem, klimata pārmaiņām, sabiedrību un enerģētikas nozares konkurētspēju, veikt izpēti sociāli ekonomiskajā jomā, kā arī pētījumus par zinātni sabiedrībā.

Izmantojot tīmekļa un sociālo tehnoloģiju sniegtās iespējas, atklātās inovācijas platformās, piemēram, t.s. "dzīvajās laboratorijās" un pakalpojumu inovācijām paredzētos liela mēroga demonstrējumos, kā arī grupu apsekojumos, nodrošinot datu aizsardzību, tiks pētīta patērētāju, tostarp neaizsargātu patērētāju, piemēram, personu ar invaliditāti, uzvedība un uzvedības maiņa.

3.7.  Enerģētikas inovāciju ieviešana tirgū ▌

Lai jaunu energotehnoloģiju ieviešana notiktu savlaicīgi un būtu izmaksu ziņā lietderīga, ir ļoti svarīgi sagatavot inovatīvus risinājumus ieviešanai tirgū un pavairošanai. Lai to panāktu, līdztekus uz tehnoloģiju orientētiem pētījumiem un demonstrējumiem ir jāveic darbības, kurām ir nepārprotama Savienības pievienotā vērtība, tiecoties attīstīt, piemērot, kopīgot un pavairot ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas, kurām ir nozīmīgs sviras efekts Savienības ilgtspējīgās enerģijas tirgos dažādās jomās un dažādos pārvaldības līmeņos.

Šādu inovāciju galvenais uzdevums būs regulējuma, administrēšanas un finansēšanas jomās izveidot tādus tirgus apstākļus, kas būtu labvēlīgi zemas oglekļa emisijas, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes tehnoloģijām un risinājumiem. Tiks atbalstīti pasākumi, ar kuriem tiek veicināta enerģētikas politikas īstenošana, sagatavoti apstākļi ieguldījumu izmantošanai, atbalstīta spēju veidošana un ietekmēts sabiedrības atbalsts. Tiks pievērsta uzmanība arī inovācijai attiecībā uz esošo tehnoloģiju gudru un ilgtspējīgu izmantošanu.

Pētījumi un analīze atkārtoti apstiprina, ka ilgtspējīgas enerģētikas politikas veiksmē vai neveiksmē būtiska loma ir cilvēka faktoram. Tiks mudināts veidot inovatīvas organizatoriskas struktūras, izplatīt paraugpraksi un apmainīties ar to, kā arī rīkot īpašus apmācību un spēju veidošanas pasākumus.

3.8.  Ar īstenošanu saistīti īpaši aspekti

Galvenais apsvērums, nosakot prioritātes šīs jomas pasākumu īstenošanai, ir nepieciešamība Eiropas līmenī nostiprināt pētniecību un inovāciju ▌ enerģētikas jomā. Svarīgs mērķis būs atbalstīt Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna)(23) pētniecības un inovācijas programmas īstenošanu, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas mērķus. Tāpēc SET plāna ceļveži un īstenošanas plāni būs vērtīgs informācijas avots, izstrādājot darba programmas. SET plāna pārvaldības struktūra tiks izmantota kā galvenais pamats stratēģisko prioritāšu noteikšanai un enerģētikas jomā veiktās izpētes un inovācijas koordinēšanai Savienībā.

Ar tehnoloģijām nesaistītās programmas pamatā būs Savienības enerģētikas politika un tiesību akti. Tiks atbalstīta tādas vides izveide, kas veicina gan demonstrēto tehnoloģisko un pakalpojumu risinājumu masveida ieviešanu, gan arī procesus un politikas iniciatīvas zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju un energoefektivitātes risinājumu veicināšanai visā Savienībā. Tas var ietvert atbalstu tehniskai palīdzībai, ko sniedz saistībā ar energoefektivitātē un atjaunojamā enerģijā ieguldāmo līdzekļu sagatavošanu un izmantošanu.

Saistībā ar ieviešanu tirgū pasākumos vajadzētu izmantot arī iniciatīvā "Saprātīga enerģija Eiropai" gūto pieredzi.

Resursu kopīgai izmantošanai un īstenošanai būs svarīga partnerība ar ieinteresētajām personām Eiropā. Analizējot katru gadījumu atsevišķi, var paredzēt, ka vajadzības gadījumā pašreizējās SET plānā iekļautās Eiropas rūpniecības iniciatīvas var kļūt par oficiālām publiskā un privātā sektora partnerībām, lai palielinātu ▌finansējuma apjomu un saskaņotību, kā arī lai veicinātu kopīgas pētniecības un inovācijas darbības, iesaistot gan publiskas, gan privātas ieinteresētās personas. Tiks apsvērtas iespējas atbalstīt (tostarp kopā ar dalībvalstīm) valsts pētnieku alianses, jo īpaši Eiropas Enerģētikas pētniecības aliansi, kas izveidota saskaņā ar SET plānu ar mērķi apvienot valsts pētniecības resursus un infrastruktūras, lai pievērstos būtiskām Eiropas interešu lokā esošām pētniecības jomām. Ar starptautiskiem koordinēšanas pasākumiem tiks atbalstīta SET plānā izvirzīto prioritāšu īstenošana saskaņā ar t.s. "mainīgās ģeometrijas" principu, ņemot vērā valstu spējas un specifiku. Tiks arī veidotas pienācīgas saiknes ar atbilstošām Eiropas inovācijas partnerību darbībām un atbilstošos jautājumos arī ar Eiropas Tehnoloģiju platformu pētniecības un inovācijas programmām.

Var tikt apsvērtas iespējas atbalstīt atbilstošas kopīgas plānošanas iniciatīvas (KPI), kā arī atbilstošu publisko sektoru savstarpējo partnerību un publiskā un privātā sektora partnerību Ar pasākumiem tiks sniegts lielāks atbalsts MVU un veicināta to līdzdalība.

Tiks izmantota SET plānā paredzētā Eiropas Komisijas informācijas sistēma (SETIS), lai kopā ar ieinteresētajām personām izstrādātu galvenos rezultātu rādītājus (GRI) – to sagatavošanas mērķis būs uzraudzīt īstenošanas gaitu, un tie tiks regulāri pārskatīti, lai ņemtu vērā aktuālās tendences. Plašākā kontekstā, īstenojot šajā programmas sadaļā paredzētos pasākumus, mērķis ir tiekties labāk koordinēt attiecīgās Savienības programmas, iniciatīvas un politiku, piemēram, kohēzijas politiku, jo īpaši izmantojot valstu un reģionālas "pārdomātas specializācijas" stratēģijas, kā arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mehānismus, piemēram, saistībā ar atbalstu demonstrējumu projektiem.

4.  Gudrs, videi nekaitīgs un integrēts transports

4.1.  Resursu izmantošanas ziņā efektīvs un vidi saudzējošs transports

Eiropas politiskais mērķis ir līdz 2050. gadam CO2 emisijas samazināt par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tās nolūks ir līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ar "tradicionālo degvielu" darbināmo transportlīdzekļu skaitu pilsētās un panākt, ka lielākajos pilsētu centros transports faktiski vispār nerada CO2. Ir paredzēts līdz 2050. gadam panākt, ka aviācijas nozarē 40 % no izmantotās degvielas ir degviela ar zemu CO2 emisiju līmeni un ka kuģu degvielas radītais CO2 emisiju līmenis tiek samazināts par 40 %(24) salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Ir ļoti svarīgi, lai minētā ietekme uz vidi tiktu mazināta ar mērķtiecīgiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem, ņemot vērā, ka katram transporta veidam ir raksturīgas savas problēmas un atšķirīgi tehnoloģiju integrācijas cikli.

Pētniecība un inovācija ievērojami veicinās nepieciešamo risinājumu izstrādi un izmantošanu visos transporta veidos, kas būtiski samazinās videi kaitīgās emisijas no transporta (piemēram, CO2, NOx. SOx un troksni), samazinās transporta atkarību no fosilā kurināmā un attiecīgi mazinās transporta ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām un saglabās dabas resursus.

Šis mērķis tiks sasniegts, īstenojot turpmāk izklāstītos konkrētos pasākumus.

4.1.1.  Padarot lidmašīnu, transportlīdzekļu un kuģu darbību tīrāku un klusāku, tiks uzlaboti ekoloģiskie raksturlielumi un samazināts uztveramais troksnis un vibrācija

Šīs jomas pasākumos galvenā uzmanība tiks veltīta gala produktiem, tomēr tiks risināti arī tādi jautājumi kā vienkārši un ekoloģiski izstrādes un ražošanas procesi, aptverot visu vides aprites cikla procesu un to izstrādes fāzē paredzot pārstrādes iespēju. Ar šīs jomas pasākumiem tiks aptverta arī esošo produktu un pakalpojumu uzlabošana ar jaunu tehnoloģiju integrēšanu.

(a)  Lai samazinātu vai novērstu ietekmi uz klimatu un Eiropas iedzīvotāju veselību, ko rada, piemēram, transporta radīts CO2, troksnis un piesārņojums, būtiska nozīme ir tīrāku un klusāku dzinēju tehnoloģiju izstrādei un straujākai ieviešanai. Ir nepieciešami jauni un inovatīvi risinājumi, kuru pamatā būtu elektriskie dzinēji un baterijas, ūdeņraža un kurināmā elementi, ar gāzi darbināmi dzinēji, progresīvas dzinēju arhitektūras un tehnoloģijas vai hibrīdi dzinēji. Tehnoloģiskie sasniegumi vienlaikus palīdzēs uzlabot tradicionālo un jauno dzinēju sistēmu ekoloģiskos raksturlielumus.

(b)  Fosilā kurināmā patēriņš tiks mazināts, pētot iespējas izmantot alternatīvas enerģijas ar zemu CO2 emisiju līmeni. Tas nozīmē arī ilgtspējīgā veidā no atjaunojamiem energoresursu avotiem iegūta kurināmā un elektrības izmantošanu visos transporta veidos, tostarp aviācijā, degvielas patēriņa mazināšanu, enerģiju uzkrājot vai dažādojot energoapgādi, un izmantojot citus inovatīvus risinājumus. Tiks meklētas jaunas holistiskas pieejas, aptverot tādus jautājumus kā transportlīdzekļi, enerģijas uzglabāšana, energoapgāde, uzpildes un uzlādes infrastruktūra, tostarp saskarnes transportlīdzekļu piekļuvei pie tīkla un inovatīvi risinājumi alternatīvu kurināmo izmantošanai.

(c)  Degvielas patēriņš tiks mazināts, uzlabojot lidmašīnu, kuģu un transportlīdzekļu kopējos ekspluatācijas rādītājus, kas tiks panākts, ar vieglākiem materiāliem, vienkāršākām struktūrām un inovatīvu dizainu samazinot to svaru un aerodinamisko, hidrodinamisko vai rites pretestību.

4.1.2.  Viedu aprīkojumu, infrastruktūru un pakalpojumu izstrāde

Šādi tiks uzlabota transporta darbība un mazināts resursu patēriņš. Galvenā uzmanība tiks veltīta risinājumiem tādās jomās kā lidostu, ostu, loģistikas platformu un virszemes transporta infrastruktūru efektīva plānošana, projektēšana, lietošana un vadība, kā arī autonomas un efektīvas uzturēšanas, uzraudzības un pārbaudes sistēmas. Lai palielinātu jaudu, tiks ieviesta jauna politika, uzņēmējdarbības modeļi, koncepcijas, tehnoloģijas un informācijas tehnoloģiju risinājumi. Īpaša uzmanība tiks veltīta aprīkojuma un infrastruktūru noturībai pret klimatu, izmaksu ziņā lietderīgiem risinājumiem, kuru pamatā ir dzīves cikla pieeja, kā arī plašākai jaunu materiālu un tehnoloģiju izmantošanai, kas dotu iespēju uzturēšanu padarīt efektīvāku un lētāku. Uzmanības lokā būs arī pieejamība, orientēšanās uz gala lietotāju un sociālā iekļautība.

4.1.3.  Transporta un mobilitātes uzlabošana pilsētu teritorijās

Šie pasākumi labvēlīgi ietekmēs lielu un turklāt arvien pieaugošu iedzīvotāju daļu, kuri dzīvo un strādā pilsētās vai arī tās izmanto pakalpojumu saņemšanai vai atpūtai. Ir jāizstrādā un jātestē jauni risinājumi tādās jomās kā mobilitātes koncepcijas, transporta organizēšana, multimodāli piekļuves modeļi, loģistika, inovatīvu transportlīdzekļu nodrošināšana un pilsētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšana un plānošanas risinājumi, kas palīdzēs mazināt sastrēgumus, gaisa piesārņojumu un troksni un uzlabos pilsētas transporta efektivitāti. Būtu jāizstrādā pasažieru un kravu pārvadāšanai paredzēti sabiedriskā un bezmotora transporta un citi resursu izmantošanas ziņā efektīvi transporta risinājumi, kas būtu īsta alternatīva privāto motorizēto transportlīdzekļu izmantošanai, un tas būtu jāveicina ar plašāku intelektisko transporta sistēmu izmantošanu, kā arī inovatīvu piedāvājuma un pieprasījuma pārvaldību. Īpaši tiks uzsvērta transporta sistēmu un citu pilsētās izveidotu sistēmu mijiedarbība.

4.2.  Labāka mobilitāte, mazāk sastrēgumu, lielāks drošums un drošība

Attiecīgie Eiropas transporta politikas mērķi paredz saistībā ar arvien augošajām prasībām mobilitātes jomā uzlabot ekspluatācijas rādītājus un efektivitāti, padarīt Eiropu par aviācijai, dzelzceļa un ūdens transportam drošāko reģionu un virzīties uz 2050. gadam nosprausto mērķi, proti, panākt, lai ceļu satiksmē nebūtu bojā gājušo, un 2020. gadam nosprausto mērķi, proti, par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Līdz 2030. gadam 30 % no kravām, kuru transportēšanas attālums ar autotransportu ir vairāk nekā 300 kilometru, būtu jāpārvadā, izmantojot dzelzceļu vai ūdens transportu. Lai iedzīvotāju un preču pārvadāšanai nodrošinātu vienotu, cenas ziņā pieejamu, uz lietotājiem orientētu un efektīvu visu Eiropu aptverošu transportu, vienlaikus internalizējot ārējās izmaksas, Eiropā ir jāveido jauna multimodāla transporta vadības, informācijas un maksājumu sistēma, kā arī efektīvas saskarnes, kurās būtu apvienoti tālsatiksmes un pilsētu mobilitātes tīkli.

Uzlabojot Eiropas transporta sistēmu, tiks uzlabota transporta izmantošanas efektivitāte un iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kā arī saglabāta veselīgāka apkārtējā vide.

Pētniecības un inovācijas darbības dos ievērojamu ieguldījumu šo vērienīgo mērķu sasniegšanai, jo tiks īstenotas turpmāk minētās īpašās aktivitātes.

4.2.1.  Būtisks ceļu satiksmes sastrēgumu samazinājums

To iespējams panākt, ieviešot intelektisku, multimodālu un pilnībā intermodālu "no durvīm līdz durvīm" transporta sistēmu un izvairoties no transporta nevajadzīgas lietošanas. Tas nozīmē, ka ir jāveicina transporta veidu integrēšana, jāuzlabo transporta ķēdes un labāk jāintegrē transporta pārvadājumi un pakalpojumi. Šādi inovatīvi risinājumi vienlaikus pasažieriem, tostarp gados vecākiem iedzīvotājiem un neaizsargātiem lietotājiem, uzlabos piekļuvi un pieejamās iespējas un piedāvās risinājumus sastrēgumu mazināšanai, uzlabojot negadījumu pārvarēšanas pasākumus un izstrādājot sistēmas satiksmes optimizēšanai.

4.2.2.  Būtiski iedzīvotāju un kravu mobilitātes uzlabojumi

To iespējams panākt, izstrādājot, demonstrējot un plaši izmantojot intelektiskas transporta lietojumprogrammas un vadības sistēmas. Tas nozīmē pieprasījuma analīzes un vadības plānošanu, sadarbspējīgas informācijas un maksājumu sistēmas, kas būtu izmantojamas visā Eiropā, kā arī informācijas plūsmu, vadības sistēmu, infrastruktūras tīklu un mobilitātes pakalpojumu pilnīgu integrēšanu uz atvērtām platformām balstītā jaunā kopējā multimodālā sistēmā. Šādi, paredzot iespēju dažādi kombinēt pārvietošanās un pārvadājumu veidus, tiks nodrošināts arī elastīgums un strauja reaģēšana krīzes gadījumos un ārkārtējos laika apstākļos. Šā mērķa īstenošanā liela nozīme būs jaunajām pozicionēšanas, navigācijas un laika koordinācijas lietojumprogrammām, kas būs pieejamas, pateicoties Galileo un EGEOS satelītnavigācijas sistēmām.

(a)  Inovatīvas gaisa satiksmes pārvaldības tehnoloģijas veicinās izmaiņas drošībā un efektivitātē, ņemot vērā strauji augošo pieprasījumu, lai nodrošinātu labāku precizitāti, samazinātu laiku, kas pavadīts saistībā ar pārvietošanās procedūru lidostā, kā arī nodrošinātu gaisa transporta sistēmas elastīgumu. Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi un pilnveidi veicinās pētniecība un inovācija, kuras rezultātā tiks rasti gan tādi risinājumi, kas palielinās automatizāciju un autonomiju gaisa satiksmes vadības un gaisa kuģu ekspluatācijas un kontroles jomās, gan risinājumi, kas uzlabos gaisa un uz zemes izvietoto iekārtu integrāciju, gan arī novatoriski risinājumi, kas nodrošinās pasažieru un kravu efektīvu un vienotu apkalpošanu visā transporta sistēmā.

(b)  Ūdens transporta jomā uzlabotas un integrētas plānošanas un vadības tehnoloģijas palīdzēs gan izveidot "zilo zonu" Eiropas jūrās, uzlabojot ostu darbu, gan izstrādāt iekšzemes ūdensceļiem atbilstošu sistēmu.

(c)  Dzelzceļa un ceļu satiksmes jomā tīkla pārvaldības un sadarbspējas optimizācija uzlabos infrastruktūras izmantošanas efektivitāti un atvieglos pārrobežu darbības. Tiks izstrādātas visaptverošas un uz sadarbību vērstas ceļu satiksmes vadības un informācijas sistēmas, kuru pamatā būs transportlīdzekļu savstarpēja saziņa un transportlīdzekļu saziņa ar infrastruktūru.

4.2.3.  Jaunu ▌koncepciju izstrāde kravas transporta un loģistikas jomās

Šādi iespējams mazināt transporta sistēmas noslogojumu un ietekmi uz vidi, kā arī uzlabot drošību un kravas pārvadājumu jaudu. Šādi pasākumi var ietvert, piemēram, jaudīgu un videi nelielu kaitējumu nodarošu transportlīdzekļu aprīkošanu ar viedām, drošām un uz infrastruktūru balstītām sistēmām ▌. Šādu pasākumu pamatā vajadzētu būt integrētas loģistikas pieejai transporta jomā. Ar šīs jomas pasākumiem tiks attīstīta arī e-kravas ideja, proti, elektronisks kravas transporta process, kas paredz elektroniskās informācijas plūsmas, pakalpojumus un maksājumus saistīt ar fizisku kravu plūsmām dažādos transporta veidos.

4.2.4.  Nelaimes gadījumu, bojā gājušo un ▌negadījumu skaita samazināšana un drošības uzlabošana

Šo mērķi īstenos, pievēršoties jautājumiem, kas ir saistīti ar transporta sistēmu darbības un risku organizēšanu, pārvaldību un uzraudzību, un uzmanību veltot gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu, infrastruktūru un termināļu projektēšanai, ražošanai/būvniecībai un darbībai. Uzmanība tiks pievērsta pasīvai un aktīvai drošībai, profilaktiskiem drošības pasākumiem un lielākai automatizācijai un apmācību procesiem, lai samazināt cilvēku radītu kļūdu iespējamību un to ietekmi. Lai precīzāk prognozētu, izvērtētu un mazinātu laika apstākļu, dabas katastrofu un citu krīzes situāciju ietekmi, tiks izstrādāti īpaši rīki un tehnikas. Ar šajā daļā paredzētajiem pasākumiem uzmanība tiks veltīta arī tādiem jautājumiem kā drošības aspektu integrācija pasažieru un kravas plūsmu plānošanā un pārvaldībā, lidmašīnu, transportlīdzekļu un kuģu projektēšana, satiksmes un sistēmu vadība, kā arī transporta infrastruktūru un kravas un pasažieru termināļu projektēšana. Arī intelektiskas transporta un savienojamības lietojumprogrammas var piedāvāt drošības palielināšanai noderīgus rīkus. Tāpat šajā daļā tiks ietverti pasākumi, kuru mērķis būs uzlabot visu – jo īpaši visvairāk apdraudēto – satiksmes dalībnieku drošību, it īpaši pilsētās.

4.3.  Eiropas transporta nozares vadošā loma pasaulē

Saglabājot vadošo lomu tehnoloģiju attīstības jomā un uzlabojot esošo ražošanas procesu konkurētspēju, pētniecība un inovācija augošas konkurences apstākļos veicinās Eiropas transporta nozares izaugsmi un augsti kvalificētu darbinieku skaitu. Apdraudēta ir nozīmīgas ekonomikas nozares konkurētspējas turpmākā attīstība – šīs nozares tiešais ieguldījums Savienības IKP ir 6,3 %, un tajā strādā gandrīz 13 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Konkrēto mērķu vidū ir nākamās paaudzes inovatīvu un videi nekaitīgu gaisa, ūdens un sauszemes transportlīdzekļu veidu izstrāde, inovatīvu sistēmu un aprīkojuma ilgtspējīgas ražošanas nodrošināšana un pamata sagatavošana nākotnes transporta līdzekļiem, attīstot novatoriskas tehnoloģijas, koncepcijas un projektus, viedas kontroles sistēmas, efektīvus izstrādes un ražošanas procesus, inovatīvu pakalpojumu un sertifikācijas procedūras. Eiropas mērķis ir kļūt par pasaules līderi tādās jomās kā efektivitāte, ekoloģiskie raksturlielumi un drošums visos transporta veidos un palielināt savu pārsvaru pasaules tirgos gan gala produktu, gan apakšsistēmu jomā.

Pētniecībā un inovācijā galvenā uzmanība tiks veltīta turpmāk izklāstītajiem konkrētajiem pasākumiem.

4.3.1.  Nākamās paaudzes transportlīdzekļu izstrāde kā paņēmiens tirgus daļas saglabāšanai nākotnē

Šādi tiks palielināta Eiropas vadošā loma tādās jomās kā gaisa satiksme, ātrgaitas vilcienu satiksme, parastā un (priekš)pilsētas vilcienu satiksme, autotransports, elektriskie automobiļi, pasažieru kruīzu kuģi, prāmji un ar augstām tehnoloģijām aprīkoti specializēti kuģi un jūras platformas. Šādi arī tiks veicināta Eiropas nozaru konkurētspēja nākotnes tehnoloģiju un sistēmu jomā, kā arī veicināta to diversifikācija, tiecoties apgūt jaunus tirgus, tostarp ar transportu nesaistītās nozarēs. Tas paredz izstrādāt inovatīvus drošus un videi nekaitīgus gaisa kuģus, transportlīdzekļus un kuģus, kuros tiktu izmantotas efektīvas dzinēju sistēmas, jaudīgas un intelektiskas ekspluatācijas un kontroles sistēmas.

4.3.2.  Viedas iebūvētas kontroles sistēmas

Šādas sistēmas ir nepieciešamas, lai uzlabotu darbības efektivitāti un sistēmu integrāciju transportā. Lai noteiktu kopīgus darbības standartus, tiks izstrādātas atbilstošas saskarnes saziņai starp gaisa kuģiem, transportlīdzekļiem, kuģiem un infrastruktūrām visās attiecīgajās kombinācijās, ņemot vērā elektromagnētisko lauku ietekmi. Tas var ietvert satiksmes vadības un lietotāja informācijas nogādāšanu tieši transportlīdzeklī iebūvētās ierīcēs, vienlaikus no šīm pašām ierīcēm iegūstot uzticamu aktuālo satiksmes informāciju par situāciju uz ceļa un sastrēgumiem.

4.3.3.  Progresīvi ražošanas procesi

Ar šiem procesiem tiks nodrošināta iespēja pielāgoties lietotāja vajadzībām, samazināt dzīves cikla izmaksas un izstrādes laiku, kā arī tie atvieglos gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu, kā arī to detaļu, aprīkojuma un saistīto infrastruktūru standartizāciju un sertifikāciju. Ar šīs daļas pasākumiem tiks izstrādāti ātri un izmaksu ziņā lietderīgi projektēšanas un ražošanas, tostarp montāžas, konstruēšanas, uzturēšanas un pārstrādes, paņēmieni, izmantojot digitālus rīkus un automatizāciju, kā arī tiks palielināta spēja integrēt komplicētas sistēmas. Šādi tiks veicinātas konkurētspējīgas piegādes ķēdes, kas spēj nodrošināt ražojuma ātru nonākšanu tirgū un zemākas izmaksas, vienlaikus nesamazinot ekspluatācijas drošību un drošumu. Vienlaikus gan vides, gan konkurētspējas jomā un arī saistībā ar drošības un drošuma palielināšanu prioritāte ir arī inovatīvu materiālu izmantošana transporta nozarē.

4.3.4.  Pilnīgi jaunu transporta koncepciju izpēte

Šie pasākumi palīdzēs palielināt Eiropas konkurētspēju ilgtermiņa perspektīvā. Inovatīvi risinājumi transporta sistēmu jomā tiks panākti ar stratēģisku multidisciplināru pētniecību un koncepciju pierādīšanas pasākumiem. Šajā jomā ir paredzēti pilnībā automatizēti un citi jauna tipa gaisa kuģi, transportlīdzekļi un kuģi ar ilgtermiņa potenciālu un labiem ekoloģiskiem rādītājiem, kā arī jauni pakalpojumi.

4.4.  Sociālekonomiskā un uzvedības pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi politikas veidošanai

Lai transporta problēmu risināšanas nolūkā veicinātu inovāciju un izveidotu kopīgu faktu bāzi, ir nepieciešami pasākumi politikas analīzes un izstrādes veicināšanai, tostarp informācijas apkopošana par cēloņiem, lai izprastu uzvedību attiecībā uz telpiskiem, sociāli ekonomiskiem un plašākiem sociāliem ar transportu saistītiem aspektiem. Darbību īstenošanas mērķis ir pilnveidot un īstenot Eiropas pētniecības un inovācijas politiku transporta un mobilitātes nozarē attiecībā uz daudzsološiem pētījumiem un tehnoloģiju prognozēm, kā arī stiprināt Eiropas Pētniecības telpu.

Eiropas transporta sistēmas attīstībā milzīga nozīme ir tādiem jautājumiem kā izpratnei par vietējām un reģionālām īpatnībām, lietotāju uzvedību un uzskatiem, sabiedrības atbalstu, politikas pasākumu ietekmi, mobilitāti, izmaiņām vajadzībās un modeļos, nākotnes pieprasījuma attīstību, uzņēmējdarbības modeļiem un to ietekmi. Tiks izstrādāts attīstības scenārijs, ņemot vērā sabiedrības tendences, informāciju par cēloņsakarībām, politikas mērķus un tehnoloģiju prognozes 2050. gada perspektīvā. Lai labāk saprastu saikni starp teritoriālo attīstību, sociālo kohēziju un Eiropas transporta sistēmu, ir jāizstrādā pārliecinoši modeļi, lai uz to bāzes varētu pieņemt pamatotus politikas lēmumus.

Galvenie jautājumi pētniecībā būs paņēmieni, ar kādiem mazināt sociālu un teritoriālu nevienlīdzību attiecībā uz mobilitātes pieejamību, un paņēmieni, ar kādiem uzlabot neaizsargātu transporta lietotāju stāvokli. Jārisina arī ekonomiska rakstura jautājumi, pievēršoties tam, kā visos transportlīdzekļu veidos internalizēt ārējas izmaksas, kā arī nodokļu un cenas noteikšanas modeļiem. Ir nepieciešami perspektīvas pētījumi, lai izvērtētu nākotnes pieprasījumus prasmju un darba jomā, pētniecības un inovācijas attīstību un izmantošanu, kā arī starptautisku sadarbību.

4.5.  Īpaši īstenošanas aspekti

Pasākumi tiks organizēti tā, lai vajadzības gadījumā būtu iespējama integrēta un katram transporta veidam pielāgota pieeja. Būs jānodrošina daudzgadu plānošana un nepārtrauktība, lai rēķinātos ar katra transporta veida specifiku un problēmu holistisko raksturu, kā arī lai ņemtu vērā Eiropas Tehnoloģiju platformu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu atbilstošos aspektus.

Var tikt apsvērtas iespējas atbalstīt atbilstošas kopīgas plānošanas iniciatīvas (KPI), kā arī atbilstošu publisko sektoru savstarpējo partnerību un publiskā un privātā sektora partnerību. Tiks arī veidotas pienācīgas saiknes ar atbilstošām Eiropas inovācijas partnerībām. Ar pasākumiem tiks sniegts lielāks atbalsts MVU un veicināta to līdzdalība.

5.  KLIMATA POLITIKA, VIDE, RESURSU EFEKTĪVA IZMANTOŠANA UN IZEJVIELAS

5.1.  Klimata pārmaiņu novēršana un pielāgošanās tām

Patlaban CO2 koncentrācija atmosfērā ir gandrīz par 40 % lielāka nekā rūpniecības revolūcijas sākumposmā, un tā ir augstākā, kāda pieredzēta pēdējos divos miljonos gadu. Klimata pārmaiņas veicina arī ar CO2 nesaistītas siltumnīcefekta gāzes, un to ietekme turpina palielināties. Ja netiks īstenotas mērķtiecīgas darbības, klimata pārmaiņas pasaulei ik gadus varētu izmaksāt vismaz 5 % no IKP un saskaņā ar dažām citām prognozēm – līdz pat 20 %. Turpretī, rīkojoties savlaicīgi un efektīvi, neto izmaksas gadā varētu ierobežot līdz aptuveni 1 % no IKP. Lai īstenotu 2ºC mērķi un novērstu klimata pārmaiņu ļaunākās sekas, jaunattīstības valstīm līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu būs par 80–95 % jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Tāpēc šajā programmas daļā pasākumu mērķis ir izstrādāt un izvērtēt inovatīvus, izmaksu ziņā lietderīgus un ilgtspējīgus pielāgošanās un ietekmes mazināšanas pasākumus un stratēģijas, gan pievēršoties ar CO2 saistītām un ar CO2 nesaistītām siltumnīcefekta gāzēm un aerosoliem, gan uzsverot tehnoloģiskus un ar tehnoloģijām nesaistītus "zaļus" risinājumus, kas tiks panākts, sagatavojot faktu bāzi apzinātai, agrīnai un efektīvai rīcībai un vajadzīgo kompetenci apvienojot tīklos.

Lai to panāktu, pētniecībā un inovācijā galvenā uzmanība tiks veltīta turpmāk izklāstītajiem pasākumiem.

5.1.1.  Izpratnes uzlabošana par klimata pārmaiņām un uzticamu klimatisko prognožu nodrošināšana

Labāka izpratne par klimata pārmaiņu cēloņiem un attīstību, kā arī precīzākas klimatiskās prognozes ir ļoti nozīmīgas sabiedrībai, lai aizsargātu dzīvību, preces un infrastruktūras, kā arī nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu un piemērotas iespējas seku mazināšanas un pielāgošanās jautājumos. Ir ļoti svarīgi turpināt uzlabot zinātnisko bāzi, kurā ietverta informācija par klimata dzinējspēkiem, procesiem, mehānismiem, atgriezeniskajām saitēm un robežvērtībām saistībā ar ▌ sauszemes, jūras un polāro ekosistēmu darbību un atmosfēru. Labāka izpratne vienlaikus dos iespēju precīzāk konstatēt klimata pārmaiņas un noteikt, vai tās ir izraisījuši dabiski un antropogēni cēloņi. Klimatisko prognožu uzticamību gan laika, gan telpas aspektā palielinās mērījumu uzlabošana un precīzāku scenāriju un modeļu, tostarp tādu pilnībā saistītu Zemes sistēmu modeļu, kuros būs ņemta vērā paleoklimatiskā vēsture, sagatavošana.

5.1.2.  Ietekmes, trūkumu novērtēšana un inovatīvu un izmaksu ziņā lietderīgu pielāgošanās un riska novēršanas un pārvaldības pasākumu izstrāde

Zināšanas par sabiedrības, ekonomikas un ekosistēmu spēku pielāgoties klimata pārmaiņām ir nepilnīgas. Lai ar mērķi veidot pret klimata pārmaiņām noturīgu vidi, ekonomiku un sabiedrību īstenotu efektīvus, taisnīgus un sabiedrībā pieņemamus pasākumus, ir jāveic analīze, kurā integrēti jānovērtē pašreizējā un turpmākā ietekme, trūkumi, sabiedrības apdraudētība, riski un to pārvaldība, sekundāra ietekme, piemēram, migrācija un konflikti, izmaksas un iespējas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un mainīgumu, ņemot vērā ārkārtas gadījumus un ar tiem saistītos klimata izraisītos riskus un to atkārtošanos. Šādi tiks analizēta arī klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem, ūdens resursiem, infrastruktūrām un ekonomikas un dabas vērtībām. Galvenā uzmanība tiks pievērsta visvērtīgākajām dabiskajām ekosistēmām un būvvidēm, kā arī būtiskām sabiedrības, kultūras un ekonomikas nozarēm Eiropā. Tiks pētīta klimata pārmaiņu, klimata izraisīta apdraudējuma un aizvien pieaugošās siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas atmosfērā radītā ietekme un pieaugošais risks saistībā ar cilvēku veselību. Pētījumos tiks izvērtēti inovatīvi, taisnīgi izplatīti un izmaksu ziņā lietderīgi pasākumi, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām un ar tām saistītajai ietekmei, tostarp vērtējot dabas resursu un ekosistēmu aizsardzību un pielāgošanos, lai informētu par šiem pasākumiem un veicinātu to izstrādi un īstenošanu visos līmeņos un mērogos, tostarp tiks vērtēta dabas resursu un ekosistēmu aizsardzība un pielāgošana, lai tādējādi informētu un atbalstītu to attīstību un ieviešanu visos līmeņos un mērogos. Tas ietvers arī ģeoinženierijas iespēju potenciālās ietekmes, izmaksu, risku un ieguvumu izvērtējumu. Tiks pētīta pielāgošanās un risku novēršanas politikas sarežģītā saistība, pretrunas un sinerģija ar citu klimata un nozaru politiku, tostarp ietekme uz neaizsargāto iedzīvotāju grupu nodarbinātību un dzīves līmeni.

5.1.3.  Atbalsts seku mazināšanas politikai, tostarp pētījumiem, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta citu nozaru politikas jomu radītajai ietekmei

Lai Savienībā līdz 2050. gadam izveidotu konkurētspējīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku un sabiedrību, ir jāizstrādā efektīvas ilgtermiņa stratēģijas, kuras gādātu par zemu oglekļa emisiju līmeni, un ievērojami jāpalielina mūsu inovācijas spēja. Pētījumā tiks novērtēti vides un sociāli ekonomiskie riski un iespējas, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas iespēju ietekme. Ar pētniecības palīdzību tiks vērtēta arī citu nozaru politikas ietekme. Veicot pētījumus, tiks sniegts atbalsts jaunu klimata – enerģētikas – ekonomikas modeļu attīstībai un validācijai, ņemot vērā ekonomikas instrumentus un attiecīgos ārpakalpojumus, lai varētu testēt tādas politikas iespējamību, ar ko mazina ietekmes radītās sekas, kā arī zemu oglekļa emisiju līmeņa tehnoloģiju virzību dažādos mērogos un attiecībā uz galvenajām ekonomikas un sabiedrības nozarēm Eiropas Savienības un pasaules līmenī. Ar šīs daļas darbībām tiks veicināta inovācija tehnoloģiju, iestāžu un sociāli ekonomiskajā jomā, uzlabojot saikni starp pētniecību un praktisko pielietojumu, kā arī saikni starp uzņēmējiem, gala lietotājiem, pētniekiem, politikas veidotājiem un izglītības iestādēm.

5.2.  Vides aizsardzība, dabas resursu, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ilgtspējīga pārvaldība

Sabiedrība saskaras ar būtisku problēmu izveidot ilgtspējīgu cilvēku vajadzību un vides līdzsvaru. Vides resursi, tostarp ūdens, gaiss, biomasa, auglīgās augsnes, bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmas un to nodrošinātie pakalpojumi, liek pamatu Eiropas un pasaules ekonomiku funkcionēšanai un dzīves kvalitātei. Tiek lēsts, ka ar dabas resursiem saistītās globālās uzņēmējdarbības iespējas līdz 2050. gadam pārsniegs EUR 2 triljonus(25). Par spīti tam ekosistēmas Eiropā un globālā mērogā tiek izmantotas, pārsniedzot to dabisko atjaunošanās spēju, un vides resursi tiek izmantoti pārmērīgi un pat iznīcināti. Piemēram, Eiropas Savienībā ik gadus zūd aptuveni 1000 km2 visauglīgākās augsnes un vērtīgāko ekosistēmu, un tiek izniekota ceturtā daļa saldūdens. Šādi turpināt vairs nedrīkst. Pētniecībai ir jādod savs ieguldījums centienos mainīt videi kaitīgās tendences un pūliņos nodrošināt to, lai ekosistēmas arī turpmāk nodrošinātu resursus, produktus un pakalpojumus, kuriem ir būtiska nozīme sociālajā un ekonomiskajā labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā.

Šajā daļā paredzēto pasākumu mērķis ir nodrošināt zināšanas un instrumentus tādai dabas resursu apsaimniekošanai un aizsardzībai, kurā tiek panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp ierobežotiem resursiem un sabiedrības un ekonomikas pašreizējām un turpmākajām vajadzībām.

Lai to izdarītu, pētniecības un inovācijas darbībās galvenā uzmanība tiks vērsta uz turpmāk minēto.

5.2.1.  Izpratnes vairošana par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu darbību, to mijiedarbību ar sociālajām sistēmām un nozīmi ekonomikas un cilvēku labklājības ilgtspējībā

Pastāv risks, ka sabiedrības rīcība vidē var izraisīt tādas pārmaiņas, kuras ir neatgriezeniskas un kuras maina ekosistēmu raksturu un bioloģisko daudzveidību. Ir svarīgi šos riskus paredzēt, izvērtējot, pārraugot un prognozējot gan cilvēka darbības, tostarp zemes izmantošanas maiņas, ietekmi uz vidi, gan arī vides pārmaiņu ietekmi uz cilvēka labklājību. Pētījumi, kuros tiks aptvertas jūras (no piekrastes zonas līdz dziļūdenim, tostarp jūras resursu ilgtspējas jautājums), polāro apgabalu, saldūdens, sauszemes un pilsētu ekosistēmas, tostarp no pazemes ūdeņiem atkarīgas ekosistēmas, vairos izpratni par dabas resursu sarežģīto mijiedarbību ar sociālām, ekonomiskām un ekoloģiskām sistēmām, tostarp izpratni par to dabiski vājajiem punktiem, kā arī ļaus labāk izprast cilvēka un bioloģisko sistēmu noturīgumu vai vārīgumu. Pētījumos tiks noskaidrots tas, kā bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas darbojas un reaģē uz antropogēnu ietekmi, kā tās var atjaunot un kā tas ietekmēs ekonomiku un cilvēku labklājību. Pētījumos arī tiks meklēti risinājumi ar resursiem saistītām problēmām Eiropas un starptautiskā kontekstā. Tas dos ieguldījumu politikā un praksē, ar ko nodrošina sociālo un ekonomisko aktivitāšu darbību ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīguma un pielāgojamības robežās.

5.2.2.   Integrētas pieejas izstrādāšana ar ūdens resursiem saistīto problēmu risināšanai un pārejai uz ūdens resursu un ūdens apgādes pakalpojumu ilgtspējīgu pārvaldību un izmantošanu

Saldūdens pieejamība un kvalitāte ir kļuvuši par globāla mēroga jautājumiem ar tālejošām sekām ekonomikas un sociālajā jomā. Situācijā, kad turpina pieaugt pieprasījums pēc ūdens tā izmantošanai dažādos un bieži vien pretrunīgos nolūkos (piemēram, lauksaimniecībā, rūpniecībā, atpūtas pasākumiem, sabiedriskajos pakalpojumos, ekosistēmās un ainavu saglabāšanā, vides atjaunošanā un uzlabošanā), palielinās resursu neaizsargātība, ko vēl vairāk pastiprina klimata un globālās pārmaiņas, urbanizācija, piesārņojums un saldūdens resursu pārmērīga izmantošana, par ārkārtīgi svarīgu uzdevumu gan ūdens lietotājiem dažādās nozarēs, gan ūdens ekosistēmām kļūst ūdens kvalitātes un pieejamības saglabāšana un uzlabošana, kā arī mērķis mazināt sekas, ko rada cilvēka ietekme uz saldūdens ekosistēmām.

Pētniecība un inovācija pievērsīsies šo problēmu risināšanai un nodrošinās integrētas stratēģijas, rīkus, tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus, lai apmierinātu pašreizējās un turpmākās vajadzības. To mērķis ir izstrādāt atbilstošas ūdens apsaimniekošanas stratēģijas, uzlabot ūdens kvalitāti, novērst pieprasījuma un ūdens pieejamības vai piegādes nelīdzsvarotības dažādos līmeņos un mērogos, noslēgt ūdens aprites ciklu. veicināt ūdens galapatērētāju noturīgu izturēšanos un pievērsties ar ūdeni saistītiem riskiem, vienlaicīgi nodrošinot ūdens ekosistēmu integritātes, struktūras un darbības atbilstību dominējošām ES politikas jomām.

5.2.3.  Sniegt zināšanas un nodrošināt instrumentus efektīvai lēmumu pieņemšanai un sabiedrības iesaistīšanai

Sociālajās, ekonomiskajās un pārvaldības sistēmās joprojām jāparedz risināt jautājumu par resursu izsmelšanu un ekosistēmu bojāšanu. Pētījumi un inovācijas liks pamatu politiskiem lēmumiem, kas nepieciešami, lai dabas resursus un ekosistēmas apsaimniekotu tā, lai novērstu vai pielāgotos graujošām klimata un vides pārmaiņām, kā arī veicinātu tādas iestāžu, ekonomiskās, uzvedības un tehnoloģiju pārmaiņas, kas nodrošina ilgtspējīgumu. Tādējādi pētniecība būs pamats tādu sistēmu izveidei, kurās tiek atzīta bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu nozīme, kā arī izprasta dabas pamatkapitāla vērtība un ekosistēmu pakalpojumu plūsma. Galvenā uzmanība tiks veltīta būtiskām un no rīcībpolitikas viedokļa ļoti svarīgām ekosistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, saldūdenim, jūrām un okeāniem (tostarp piekrastes apgabaliem), mežiem, polārajiem apgabaliem, gaisa kvalitātei, bioloģiskajai daudzveidībai, zemes izmantošanai un augsnei. Tiks veicināta sabiedrību un ekosistēmu noturība pret piesārņojošām vielām un patogēniem, kā arī noturība katastrofu, tostarp dabas katastrofu (piemēram, seismiskas un vulkāniskas darbības, plūdu un sausuma izraisītu dabas katastrofu) un meža ugunsgrēku gadījumos, uzlabojot spējas tādās jomās kā prognozēšana un agrīna brīdināšana un izvērtējot trūkumus un sekas, tostarp vairāku risku dimensiju. Tādējādi pētniecības un inovācijas darbības nodrošinās atbalstu vides un resursefektīvai politikai, kā arī iespējām īstenot efektīvu, uz pierādījumiem balstītu pārvaldību drošas darbības robežās. Tiks izstrādāti novatoriski veidi politikas saskaņotības uzlabošanai, kompromisu atrisināšanai un interešu konfliktu novēršanai, sabiedrības izpratnes vairošanai par pētījumu rezultātiem, kā arī iedzīvotāju līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā.

5.3.  Ar enerģiju un ar lauksaimniecību nesaistīto izejmateriālu ilgtspējīgas piegādes nodrošināšana

Ar būvniecību, ķīmiskām vielām, autotransportu, gaisa telpu, mašīnu tehniku un aprīkojumu saistītās nozares, kuru kopējā pievienotā vērtība pārsniedz EUR 1000 miljardus un kuras nodrošina darbavietas apmēram 30 miljoniem cilvēku, ir atkarīgas no piekļuves izejmateriāliem. Eiropas Savienība būvniecības materiālus sagādā pati. Tomēr, lai gan Eiropas Savienība ir viena no pasaulē lielākajām atsevišķu rūpniecības minerālu ražotājām, tā joprojām importē lielāko daļu minerālu. Turklāt Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no metālisko minerālu importa, un pilnībā atkarīga no dažu būtisku izejmateriālu importa.

Nesenās tendences liecina, ka izejmateriālu pieprasījumu veicinās jauno ekonomiku attīstība un galveno pamattehnoloģiju straujā izplatīšanās. Eiropai ir jānodrošina ilgtspējīga apsaimniekošana un jāgarantē ilgtspējīga izejmateriālu piegāde gan Eiropas robežās, gan ārpus tām visās nozarēs, kas ir atkarīgas no piekļuves izejmateriāliem. Politikas mērķi attiecībā uz kritiskiem izejmateriāliem ir izklāstīti Komisijas iniciatīvā par izejmateriāliem(26).

Tāpēc šīs programmas daļas mērķis ir uzlabot pamatzināšanas par izejvielām un izstrādāt inovatīvus risinājumus izmaksu ziņā lietderīgai un videi nekaitīgai izejvielu izpētei, ieguvei, pārstrādei, atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai un to aizstāšanai ar ekonomiski izdevīgām un vides ziņā ilgtspējīgām alternatīvām, kam ir mazāka ietekme uz vidi.

Lai to izdarītu, pētniecības un inovācijas darbībās galvenā uzmanība tiks vērsta uz turpmāk minēto.

5.3.1.  Uzlabot zināšanu bāzi par izejmateriālu pieejamību

Tiks uzlabots pasaules un Savienības resursu ilgtermiņa pieejamības izvērtējums, tostarp piekļuve pilsētu raktuvēm (poligoni un raktuvju atkritumi), piekrastes un dziļūdens resursiem (piemēram, dziļūdens raktuves, lai iegūtu retzemju minerālus), kā arī mazinātas neskaidrības šajos jautājumos. Pateicoties šīm zināšanām, sabiedrība varēs efektīvāk izmantot, pārstrādāt un atkārtoti lietot nepietiekamus vai videi kaitīgus izejmateriālus. Vienlaikus tiks izstrādāti globāli noteikumi, paņēmieni un standarti, lai nodrošinātu, ka resursu izpēte, ieguve un pārstrāde, tostarp zemes apsaimniekošana un jūras telpiskā plānošana, notiek ekonomiski dzīvotspējīgā, videi nekaitīgā un sabiedrībai pieņemamā veidā, balstoties ekosistēmu pieeju.

5.3.2.  Izejvielu, tostarp sauszemes un jūras minerālu, ilgtspējīga piedāvājuma un izmantošanas veicināšana, to attiecinot arī uz izpēti, ieguvi, pārstrādi, atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un reģenerāciju

Pētniecības un inovācijas darbības nepieciešamas visā materiālu dzīves ciklā, lai tādējādi nodrošinātu uzticamu un ilgtspējīgu tādu izejmateriālu piegādi un apsaimniekošanu par pieņemamu cenu, kas ir nepieciešami Eiropas rūpniecības nozarēm. Attīstot un izmantojot ekonomiski dzīvotspējīgas, sabiedrībā pieņemamas un videi nekaitīgas izpētes, ieguves un apstrādes tehnoloģijas, tiks veicināts efektīvs resursu izmantojums. Tas attieksies gan no zemes, gan jūrā iegūtajiem minerālu resursiem, un tiks izmantots arī pilsētu raktuvju potenciāls. Turklāt jaunas un ekonomiski dzīvotspējīgas, un resursu izmantošanas ziņā efektīvas otrreizējas izmantošanas un materiālu reģenerācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbības modeļi un procesi, tostarp noslēgta cikla procesi un sistēmas, vienlaikus mazinās Savienības atkarību no primāro izejvielu piegādes. Tas ietvers arī ilgāku izmantojumu, augstvērtīgāku pārstrādi un atguvi, kā arī vajadzību būtiski samazināt resursu izniekošanu. Tiks īstenota pilna dzīves cikla pieeja, sākot no pieejamo izejmateriālu piegādes līdz to pastāvēšanas beigām ar minimālu enerģiju un resursu izmantojumu.

5.3.3.  Rast alternatīvus risinājumus kritiskiem izejmateriāliem

Paredzot atsevišķu materiālu globālās pieejamības iespējamo samazinājumu sakarā ar, piemēram, tirdzniecības ierobežojumiem, tiks izpētītas un attīstītas ilgtspējīgu aizstājēju un alternatīvu risinājumu iespējas kritiskiem izejmateriāliem ar līdzīgu funkcionālo sniegumu. Tādējādi tiks mazināta Eiropas Savienības atkarība no primāriem izejmateriāliem un uzlabota ietekme uz vidi.

5.3.4.  Vairot sabiedrības izpratni un zināšanas par izejmateriāliem

Lai īstenotu nepieciešamo pāreju uz pašpietiekamu un resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku, būs nepieciešamas pārmaiņas kultūrā, uzvedībā un sociāli ekonomiskajā jomā, kā arī sistēmiskas un institucionālas pārmaiņas. Lai risinātu tādu aizvien pieaugošu problēmu kā prasmju trūkums Savienības izejvielu nozarē (tostarp Eiropas ieguves rūpniecībā), tiks veicinātas efektīvākas partnerības starp universitātēm, ģeoloģiskās pētniecības organizācijām, nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām. Tāpat būs jāveicina arī novatorisku, videi nekaitīgu prasmju attīstība. Turklāt sabiedrības izpratne par iekšzemes izejmateriālu nozīmi Eiropas ekonomikā joprojām ir ierobežota. Lai veicinātu nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, pētniecības un inovācijas darbības tiks īstenotas nolūkā pilnvarot iedzīvotājus, politikas veidotājus, praktiķus un iestādes.

5.4.  Pasākumi, kas ļauj īstenot pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku un sabiedrību ar ekoinovācijas starpniecību

Eiropas Savienības uzplaukums nav iespējams pasaulē, kurā palielinās resursu patēriņš, notiek vides degradācija un zūd bioloģiskā daudzveidība. Lai izaugsmi varētu nošķirt no dabas resursu izmantojuma, ir jārada strukturālas pārmaiņas attiecībā uz resursu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un apsaimniekošanu, vienlaikus aizsargājot mūsu vidi. Ekoinovācijas ļaus samazināt spiedienu uz vidi, palielināt resursefektivitāti, kā arī virzīt Eiropas Savienību uz resursu un energoefektīvu ekonomiku. Ekoinovācijas rada arī lielas iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai, un palielina Eiropas konkurētspēju pasaules tirgū, turklāt tiek lēsts, ka pēc 2015. gada tirgus pieaugums būs triljons eiro.(27) Sava veida ekoinovācijas ieviesuši jau 45 % uzņēmumu. Ir aprēķināts, ka apmēram 4 % ekoinovāciju rada vairāk nekā 40 % materiālu samazinājumu uz rezultātu vienību(28), uzsverot lielisko nākotnes potenciālu. Tomēr bieži vien patiešām daudzsološas un tehnoloģiski progresīvas ekoinovatīvās tehnoloģijas, procesi, pakalpojumi un produkti nenonāk tirgū tādu iemeslu dēļ kā pirmskomercializācijas posma šķēršļi un pilnībā nav apzināts ekoinovatīvo risinājumu ekoloģiskais un ekonomiskais potenciāls, jo privātie ieguldītāji to laišanu tirgū uzskata par pārāk riskantu.

Tāpēc šās darbības mērķis ir veicināt visa veida ekoinovācijas, kas nodrošina pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku.

Lai to izdarītu, pētniecības un inovācijas darbībās galvenā uzmanība tiks vērsta uz turpmāk minēto.

5.4.1.  Ekoinovatīvu tehnoloģiju, procesu pakalpojumu un produktu nostiprināšana, tostarp pētot veidus kā samazināt ražošanā un patēriņā izmantoto izejvielu daudzumu un novēršot šķēršļus šajā sakarībā un to ▌ izmantošanas tirgū veicināšana

Tiks atbalstīta gan visa veida – pakāpeniska un strauja – ekoinovācija, aptverot tehnoloģiskas, organizatoriskas, sociālas un ar uzvedību saistītas inovācijas, inovācijas uzņēmējdarbības un politikas jomās, gan arī veicināta pilsoniskās sabiedrības līdzdalība. Tas būs pamats izteiktākas aprites ekonomikas veidošanai, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi, palielinot vides noturību un ņemot vērā atgriezenisko ietekmi uz vidi un varbūtējo ietekmi uz citām nozarēm. Tiks aptvertas tādas darbības kā uz lietotāju vērsta inovācija, uzņēmējdarbības modeļi, rūpniecības simbioze, produktu pakalpojumu sistēmas, produktu izstrāde, pilna aprites cikla un "no šūpuļa līdz šūpulim" pieejas, kā arī pētīti veidi kā samazināt ražošanā un patēriņā izmantoto izejvielu daudzumu, un apzināts tas, kā šajā jomā novērst šķēršļus. Tiks analizēts tas, cik lielas ir iespējas veidot ilgtspējīgākus patēriņa modeļus. Mērķis būs uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti, visā vērtību ķēdē samazinot absolūtos rādītājus tādās jomās kā ielaide, atkritumi un kaitīgu vielu nokļūšana vidē (piemēram, tādu vielu, kas norādītas REACH regulā(29) un citās), kā arī veicināt atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un resursu aizvietošanu. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai veicinātu straujāku pāreju no pētniecības posma uz tirgu, iesaistot rūpniecības nozari un jo īpaši jaunizveidotus un inovatīvus MVU, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un gala lietotājus, no prototipu izstrādes un tehnisku, sociālu un vides pasākumu demonstrēšanas līdz to pirmajai piemērošanai un Savienībai būtisku ekoinovatīvu metožu, produktu un pakalpojumu un prakses pavairošanai ▌tirgū . Darbības sekmēs šķēršļu novēršanu ekoinovāciju attīstībai un plašai piemērošanai, radot jaunus vai palielinot esošos tirgus šādiem risinājumiem un paaugstinot Savienības uzņēmumu, it īpaši MVU, konkurētspēju pasaules tirgos. Veidojot sadarbības tīklus starp ekoinovācijas jomā iesaistītajiem, tiks arī veicināta zināšanu izplatīšana un izmantošana un uzlabota saikne starp piedāvājumu un pieprasījumu.

5.4.2.  Atbalstīt inovatīvu politiku un izmaiņas sabiedrībā

Videi draudzīgas ekonomikas un sabiedrības veidošanas priekšnoteikums ir strukturālas un institucionālas pārmaiņas. Pētniecība un inovācija – ar sociālo un humanitāro zinātņu atbalstu – palīdzēs pārvarēt galvenos šķēršļus, kas kavē pārmaiņas sabiedrībā un tirgū, un tās mērķis būs dot iespēju patērētājiem, uzņēmumu vadītājiem un politikas veidotājiem sākt rīkoties inovatīvi un ilgtspējīgi. Tiks izstrādāti stabili un pārredzami rīki, metodes un modeļi, lai izvērtētu un dotu iespējas īstenot svarīgākās pārmaiņas ekonomikā, sabiedrībā, kultūras un institucionālajā jomā, kas ir priekšnoteikums paradigmas maiņai, pārejot uz videi draudzīgu ekonomiku un sabiedrību. Īstenojot pētniecības darbības, tiks konstatēts, kā veicināt ilgtspējīgus dzīvesveidu un patēriņa modeļus, ietverot sociāli ekonomisko pētījumu jomu, uzvedības zinātni, lietotāju iesaistīšanos un sabiedrības spēju pieņemt inovācijas, kā arī pasākumus nolūkā uzlabot komunikāciju un vairot sabiedrības izpratni. Pilnībā tiks izmantotas demonstrējuma darbības.

5.4.3.  Izmērīt un novērtēt progresu uz videi nekaitīgu ekonomiku

Visos atbilstošos teritoriālos mērogos ir jāizstrādā robusti rādītāji, kas papildina IKP, metodes un sistēmas nolūkā atbalstīt un novērtēt pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku un attiecīgo politikas iespēju efektivitāti. Tā kā pētniecības un inovācijas darbību pamatā ir dzīves cikla pieeja, tiks uzlabota datu kvalitāte un pieejamība, mērīšanas metodes un sistēmas, kas saistītas ar resursefektivitāti un ekoinovācijām, kā arī tiks veicināta inovatīvu kompensācijas shēmu izstrāde. Sociāli ekonomiskais pētījums vairos izpratni par ražotāju un patērētāju uzvedības pamata cēloņiem un tādējādi veicinās efektīvāku politikas instrumentu izstrādi nolūkā atvieglot pāreju uz resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku. Turklāt tiks izstrādāta tehnoloģiju novērtējuma metodoloģija un integrētā modelēšana nolūkā atbalstīt resursefektivitāti un ekoinovāciju politiku visos līmeņos, vienlaikus uzlabojot politikas saskaņotību un rodot kompromisus. Iegūtie rezultāti uzlabos materiālu un ar ražošanu un patēriņu saistīto enerģijas plūsmu uzraudzību, novērtēšanu un samazināšanu, kā arī ļaus politikas veidotājiem un uzņēmumiem savās darbībās un lēmumos integrēt vides izmaksas un ārpakalpojumus.

5.4.4.  Veicināt resursefektivitāti ar digitālu sistēmu starpniecību

Inovācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā var būt kā pamata instruments, ar ko veicināt resursefektivitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, ar modernām un inovatīvām IKT tiks sekmēts ievērojams efektivitātes ieguvums produktivitātē, īpaši īstenojot automātiskos procesus, uzraudzību reālajā laikā un lēmumu atbalstīšanas sistēmas. IKT izmantošanas mērķis ir paātrināt progresīvu ekonomikas dematerializāciju, veicinot pāreju uz digitālajiem pakalpojumiem, kā arī sekmēt patēriņa uzvedības un uzņēmējdarbības modeļu pārmaiņas, izmantojot nākotnes IKT.

5.5.  Attīstīt visaptverošas un ilgstošas globālas vides novērošanas un informācijas sistēmas

Visaptverošas vides novērošanas un informācijas sistēmas ir būtisks līdzeklis, ar kā starpniecību nodrošina ilgtermiņa datus un informāciju, kas nepieciešama, lai atrisinātu šo problēmu. Minētās sistēmas tiks izmantotas, lai pārraudzītu, izvērtētu un prognozētu klimata, dabas resursu, tostarp izejvielu, sauszemes un jūras (no piekrastes zonas līdz dziļūdenim) ekosistēmu un ekosistēmu pakalpojumu apstākļus, stāvokli un tendences, kā arī lai izvērtētu zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politikas un iespējas visās ekonomikas jomās. Šajās sistēmās iegūtā informācija un zināšanas tiks izmantotas, lai veicinātu gudru stratēģisko resursu izmantojumu; lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi; lai sekmētu jaunus vides un klimata pakalpojumus; kā arī lai attīstītu jaunas iespējas pasaules tirgos.

Zemes novērošanas un uzraudzības kapacitātes, tehnoloģiju un datu infrastruktūras pamatā jābūt IKT sniegtajām priekšrocībām, kosmosa tehnoloģijām un iespējamajiem tīkliem, attālināti jutīgiem novērojumiem, jauniem in situ sensoriem, mobiliem pakalpojumiem, komunikāciju tīkliem, iesaistošiem tīmekļa pakalpojuma instrumentiem un labākai skaitļošanas un modelēšanas infrastruktūrai, lai tādējādi nepārtraukti nodrošinātu savlaicīgu un precīzu informāciju, prognozes un projekcijas. Tiks veicināta brīva, atklāta un neierobežota piekļuve sadarbspējīgiem datiem un informācijai, kā arī meklēšanas rezultātu efektīva un vajadzības gadījumā droša uzglabāšana, pārvaldība un izplatīšana. Ar pasākumiem palīdz noteikt Eiropas Zemes novērošanas programmas (Copernicus) turpmākās operatīvās darbības un veicināt Copernicus datu izmantošanu pētniecības darbībās.

5.6.  Kultūras mantojums

Kultūras mantojuma objektiem ir unikāla un neaizvietojama materiālā un nemateriālā vērtība, kultūras nozīmība un nozīme. Tie ir svarīgs sociālās kohēzijas, identitātes un labklājības veidošanas virzītājspēks, kas arī ievērojami veicina ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu. Taču Eiropas kultūras mantojuma stāvoklis pasliktinās un ir pakļauts postījumiem, ko vēl vairāk saasina cilvēku darbība (piemēram, tūrisms) un ārkārtēji laika apstākļi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, kā arī citi dabas apdraudējumi un katastrofas.

Minētā pasākuma mērķis ir sniegt zināšanas un inovatīvus risinājumus, izmantojot pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijas, paņēmienus, tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus tā materiālā kultūras mantojuma saglabāšanai un pārvaldībai Eiropā, kuru apdraud klimata pārmaiņas.

Lai to īstenotu, pētniecības un inovācijas darbībās galvenā uzmanība tiks vērsta uz turpmāk minēto.

5.6.1.  Izturētspējas līmeņu apzināšana, veicot novērojumus, uzraudzību un modelēšanu

Lai uzlabotu zinātniski pamatotu informāciju par klimata pārmaiņu, kā arī citu vides un cilvēka darbības riska faktoru ietekmi uz kultūras mantojumu, tiks izstrādāti jauni un uzlaboti paņēmieni postījumu novērtēšanai, uzraudzīšanai un modelēšanai. Zināšanas un izpratne, ko iegūst, izmantojot scenārijus, modeļus un rīkus, tostarp izvērtējot vērtības izpratni, palīdzēs izveidot stabilu zinātnisko pamatu izturētspējas stratēģiju, politikas un standartu izstrādei saistībā ar saskaņotu sistēmu riska novērtēšanai un kultūras mantojuma objektu pārvaldībai.

5.6.2  Labākas izpratnes veidošana par to, kā sabiedrība uztver klimata pārmaiņas, kā arī seismiskos un vulkāniskos draudus un reaģē uz tiem

Ar pētniecību un inovāciju, izmantojot integrētas pieejas, nodrošinās resursu izmantošanas ziņā efektīvus risinājumus attiecībā uz novēršanu, pielāgošanos un seku mazināšanu, tostarp inovatīvus paņēmienus, tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus kultūras mantojuma objektu, kultūras ainavu un vēsturisko dzīvotņu saglabāšanai.

5.7.  Konkrēti ar ieviešanu saistīti aspekti

Īstenojot darbības, tiks veicināta Eiropas Savienības līdzdalība daudzpusējos procesos un iniciatīvās, kā arī finanšu devums tajos, piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomē (IPCC), Starpvaldību zinātnes un politikas platformā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Zemes novērojumu grupā (GEO). Sadarbība ar citiem svarīgiem publiskiem un privātiem pētniecības darbību finansētājiem, kā arī nozīmīgiem pētniecības tīkliem uzlabos globālo un Eiropas pētniecības efektivitāti un veicinās globālo pētniecības pārvaldību.

Sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā dos ieguldījumu UNFCCC globālajā tehnoloģiju mehānismā un veicinās tehnoloģiju attīstību, inovācijas un atbalstu pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Saskaņā ar ANO “Rio +20” konferences rezultātiem tiks izpētīts mehānisms, ar ko varētu sistemātiski apkopot, salīdzināt un analizēt zinātnisko un tehnoloģisko informāciju par būtisku ilgtspējīgu attīstību un videi nekaitīgas ekonomikas jautājumiem, kas savukārt nodrošinās pamatu mērīšanas progresam. Ar to tiks papildinātas pašreizējās zinātniskās padomes un iestādes, un tiks meklētas sinerģijas starp tām.

Ar darbībām, ko pētniecības jomā veiks saistībā ar minēto problēmu, veicinās Eiropas Zemes novērošanas programmas (Copernikus) darbību, nodrošinot programmai attīstības zināšanu bāzi attiecībā uz Copernikus programmu.

Var tikt apsvērtas iespējas atbalstīt atbilstošas kopīgas plānošanas iniciatīvas (KPI), kā arī atbilstošu publisko sektoru savstarpējo partnerību un publiskā un privātā sektora partnerību

Tiks veidotas pienācīgas saiknes ar atbilstošām Eiropas inovācijas partnerību darbībām un atbilstošos jautājumos arī ar Eiropas Tehnoloģiju platformu pētniecības un inovācijas programmām.

Īstenojot īpašus pasākumus, tiks nodrošināts tas, ka Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas darbību rezultātus klimata pārmaiņu, resursefektivitātes un izejmateriālu jomās pakārtoti izmantos citās Eiropas Savienības programmās, piemēram, programmā LIFE +, Eiropas struktūrfondos un ieguldījumu fondos, kā arī ārējās darbības programmās.

Pasākumu pamatā cita starpā būs Ekoinovāciju programma, un šie pasākumi atbalstīs minēto programmu.

Pasākumi nodrošinās arī: nepārtrauktu zinātniskā un tehnoloģiskā progresa analīzi Savienībā un tās galvenajās partnervalstīs un reģionos, agrīnu izpēti attiecībā uz jaunu vides tehnoloģiju un prakses iespējām tirgū, iekļaujošu, inovatīvu un drošu sabiedrību.

6.  EIROPA MAINĪGĀ PASAULĒ – IEKĻAUJOŠAS, NOVATORISKAS UN DOMĀJOŠAS SABIEDRĪBAS

Šajā sadaļā ir iekļauti gan pētniecības un inovācijas pasākumi, ar kuru palīdzību sabiedrības ir iecerēts padarīt iekļaujošākas, inovatīvākas un domājošākas, gan arī īpaši pasākumi, kuru mērķis ir veicināt konkrētu transversālu jautājumu risināšanu, kas minēti šajā prioritātes "Sabiedrības problēmu risināšana"(30) daļā.

6.1.  Iekļaujošas sabiedrības

Pašlaik Eiropas sabiedrībās vērojamās tendences rada iespējas panākt lielāku Eiropas vienotību, taču tās ir saistītas arī ar riskiem un problēmām. Šīs iespējas, riski un problēmas ir jāizprot un jāprognozē, lai Eiropas attīstība sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā, izglītības un kultūras līmenī ietvertu atbilstīgu solidaritāti un sadarbību, ņemot vērā to, ka pasaule kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistīta un atkarīga.

Šajā sakarībā mērķis ir izprast, izvērtēt un izstrādāt sociālo, ekonomisko un politisko iekļaušanu, kā arī iekļaujošus darba tirgus, apkarot nabadzību un atstumtību, nostiprināt cilvēktiesības, iekļaujošu digitālo jomu, līdztiesību, solidaritāti un starpkultūru attīstību, sniedzot atbalstu progresīvai zinātnei, starpdisciplinārai zinātniskai pētniecībai, rādītāju izstrādei, tehnoloģiskajai attīstībai, organizatoriskām inovācijām, reģionālu inovāciju kopu izstrādei, kā arī jauniem sadarbības un kopīgas jaunrades veidiem. Pētniecība un citi pasākumi palīdzēs īstenot stratēģiju "Eiropa 2020", kā arī Savienības ▌citās atbilstīgās politiku jomās. Vadošā loma šajā ziņā ir pētniecībai sociālo un humanitāro zinātņu jomā. Eiropas stratēģiju un politikas programmu mērķu noteikšanai, pārraudzībai, novērtēšanai un īstenošanai būs vajadzīga mērķtiecīga ▌izpēte, kas ļaus politikas veidotājiem novērtēt paredzēto pasākumu ietekmi un efektivitāti, īpaši sabiedrības iekļaušanas interesēs. Tādēļ sabiedrības pilnīgas iekļaušanas un līdzdalības darbībām ir jāaptver visas dzīves jomas un visi vecumi.

Tiks īstenoti turpmāk minētie konkrētie mērķi, lai izprastu, veicinātu vai īstenotu turpinājumā izklāstīto.

6.1.1.  Mehānismi, kuru mērķis ir veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi

Eiropa ir izstrādājusi īpašu un diezgan unikālu ekonomiskās attīstības, sociālās politikas, kuras mērķis ir augsta līmeņa sociālā kohēzija, kopējo un humanitāro un kultūras vērtību, tostarp demokrātijas, vispārēja tiesiskuma, cilvēktiesību, daudzveidības respektēšanas un saglabāšanas, kā arī izglītības, mākslas un humanitāro zinātņu veicināšanas apvienojumu, kas ir sociālā un ekonomikas progresa un labklājības galvenais virzītājspēks. Pastāvīgie centieni panākt ekonomikas izaugsmi rada virkni humānu, sociālu, ekoloģisku un ekonomisku zaudējumu. Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme Eiropā ietver būtiskas izmaiņas attiecībā uz to, kā laika gaitā tiek definēta, mērīta (mērot arī progresu, kas nav nosakāms ar parasti izmantoto IKP rādītāju), radīta un uzturēta izaugsme un sabiedrības labklājība.

Pētījumos tiks analizēta iedzīvotāju līdzdalības, ilgtspējīgu dzīvesveidu, kultūras izpratnes un sociālekonomiskās uzvedības modeļu un vērtību attīstība, kā arī to saikne ar iestāžu, kopienu, tirgu, uzņēmumu un Eiropā pastāvošo pārvaldības un uzskatu sistēmu paradigmām, politiku un darbību, kā arī to saistība ar citiem reģioniem un citām ekonomikām. Pētījumos izstrādās instrumentus šādas attīstības kontekstuālās un savstarpējās ietekmes labākai novērtēšanai, salīdzinās sabiedrisko kārtību saistībā ar dažādajām problēmām visā Eiropā un analizēs politikas iespējas un lēmumu pieņemšanas mehānismus tādās jomās kā nodarbinātība, nodokļi, nevienlīdzība, nabadzība, sociālā iekļaušana, izglītība un prasmes, kopienu attīstība, konkurētspēja un iekšējais tirgus ar nolūku izprast jaunos nosacījumus un iespējas plašākai Eiropas integrācijai un šīs integrācijas sociālo, kultūras, zinātnisko un ekonomisko komponentu un sinerģiju kā salīdzinošo Savienības priekšrocību pasaules līmenī lomu.

Analizēs to, kā demogrāfiskās pārmaiņas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu un migrācijas kustību, ietekmē izaugsmi, darba tirgu un labklājību. Šajā sakarībā, lai varētu risināt problēmas saistībā ar turpmāko izaugsmi, ir svarīgi ņemt vērā dažādos zināšanu komponentus, pētniecībā galveno uzmanību pievēršot mācīšanās, izglītības un apmācības jautājumiem vai jauniešu lomai un vietai sabiedrībā. Pētījumos arī izstrādās labākus instrumentus, lai novērtētu, cik ilgtspējīga ir dažādu ekonomikas politikas veidu ietekme. Tajos arī analizēs, kā attīstās valstu ekonomika un kādas pārvaldības formas Eiropas un starptautiskajā līmenī varētu palīdzēt novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību, monetārās problēmas, fiskālo konkurenci, bezdarbu un nodarbinātības problēmas, kā arī citas sabiedrības, ekonomiskās un finanšu problēmas. Pētījumos ņems vērā Savienības un pasaules ekonomikas, tirgu un finanšu sistēmu savstarpējo atkarību, kas kļūst arvien lielāka, un ar to saistītās problēmas iestāžu attīstības un valsts pārvaldes jomā. Ņemot vērā Eiropas valstu parāda krīzi, galveno uzmanību arī veltīs izpētei, kurā nosaka pamatnosacījumus Eiropas finanšu un ekonomikas sistēmu stabilitātei.

6.1.2.  Uzticamas organizācijas, prakse, pakalpojumi un politika, kas nepieciešama, lai veidotu noturīgas, iekļaujošas, uz līdzdalību vērstas, atvērtas un radošas Eiropas sabiedrības, īpaši ņemot vērā migrāciju, integrāciju un demogrāfiskās pārmaiņas

Lai izprastu sabiedrības, kultūras un politikas pārmaiņas Eiropā, ir jāizvērtē mainīgā demokrātijas prakse un ar demokrātiju saistītās cerības, kā arī jāveic identitātes, dažādības, teritoriju, reliģiju, kultūru, valodu un vērtību vēsturiskās attīstības analīze. Tas ietver labu Eiropas integrācijas vēstures izpratni. Lai panāktu kohēziju, dzimumu līdztiesību, veidotu uz līdzdalību vērstas, atvērtas un radošas sabiedrības un veicinātu lielāku sociālo un ekonomisko vienlīdzību, kā arī solidaritāti paaudžu vidū, ar pētniecības palīdzību tiks meklēti veidi, kā pielāgot un uzlabot Eiropas labklājības sistēmas, sabiedriskos pakalpojumus, kā arī īstenot politikas programmas ar spēcīgāku sociālā nodrošinājuma dimensiju. Pētījumos tiks analizēts, kā sabiedrības un politikas kļūst eiropeiskākas šā jēdziena plašā izpratnē, novērtējot identitātes, kultūru un vērtību attīstību, zināšanu, ideju un uzskatu apriti, kā arī savstarpīguma, kopīguma un līdztiesības principu un prakses apvienojumu, īpašu uzmanību pievēršot migrācijai, integrācijai un demogrāfiskajām pārmaiņām. Pētījumos tiks analizēts jautājums, kā neaizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, romi) var pilnvērtīgi iegūt izglītību un līdzdarboties sabiedrībā un demokrātijas procesos, jo īpaši, pateicoties dažādu prasmju apguvei un cilvēktiesību aizsardzībai. Tādējādi centrāla nozīme būs analīzei par to, kā politiskās sistēmas reaģē uz šādu sociālo attīstību un kā norit pašu šo sistēmu izaugsme. Pētījumos arī novērtēs, kā attīstās pamatsistēmas, kurās veidojas cilvēku attiecības un sociālās saites, piemēram, ģimene, darba attiecības, izglītība un nodarbinātība, un tie palīdzēs apkarot sociālo nevienlīdzību un atstumtību, kā arī nabadzību. Sociālā kohēzija, godīgs un uzticams taisnīgums, izglītība, demokrātija, tolerance un daudzveidība ir faktori, kas rūpīgi jāapsver, lai labāk identificētu un labāk izmantotu Eiropas salīdzinošās priekšrocības globālā līmenī, un lai nodrošinātu pastiprinātu politikas sekmēšanu, kas balstīta uz zinātniskiem datiem. Pētījumos ņems vērā to, cik svarīga nozīme Eiropas politikas programmu turpmākajā izstrādē ir mobilitātei un migrācijai, tostarp migrācijas plūsmām Eiropā, un demogrāfijai.

Turklāt izpratne par spriedzi un iespējām, kas gan individuālā, gan kolektīvā līmenī izriet no IKT ieviešanas, ir svarīga, lai radītu jaunas iekļaujošas inovācijas iespējas. Ņemot vērā digitālās iekļaušanas pieaugošo sociālekonomisko nozīmi, pētniecība un ▌ inovācijas pasākumi veicinās iekļaujošus IKT risinājumus un efektīvu digitālo prasmju apguvi, kas nodrošinās iedzīvotāju iespēju nostiprināšanu un konkurētspējīgu darbaspēku. Uzsvars tiks likts uz jauniem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem, kas ļaus radikāli pilnveidot personalizāciju, lietotājdraudzīgumu un pieejamību ar labākas iedzīvotāju, patērētāju un lietotāju, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām, uzvedības un vērtību izpratnes palīdzību. Tam būs vajadzīga pētniecība par sistēmā integrētu iekļaušanu un novatoriska pieeja.

6.1.3.  ▌Eiropas kā pasaules līmeņa dalībnieces nozīme, jo īpaši saistībā ar cilvēktiesībām un tiesiskumu pasaulē.

Eiropas atšķirīgo vēsturisko, politisko, sociālo un kultūras sistēmu aizvien vairāk ietekmē globāla mēroga pārmaiņas. Lai turpinātu pilnveidot tās ārējo darbību kaimiņvalstīs un ārpus tām, kā arī pastiprinātu Eiropas kā pasaules līmeņa dalībnieces nozīmi, tai ir jāuzlabo savas spējas noteikt, sakārtot prioritārā kārtībā, izskaidrot, izvērtēt un veicināt savus politiskos mērķus attiecībās ar citiem pasaules reģioniem un sabiedrībām, lai attīstītu sadarbību vai novērstu vai risinātu konfliktus. Saistībā ar to ir svarīgi uzlabot arī Eiropas spējas prognozēt attīstību un globalizācijas ietekmi un reaģēt uz to. Lai to panāktu, ir labāk jāizprot citu pasaules reģionu vēsture, kultūra un politiski ekonomiskās sistēmas un jāmācās no tām, kā arī jāsaprot pārvalstisku dalībnieku nozīme un ietekme. Visbeidzot Eiropai ir arī efektīvi jāveicina globālā pārvaldība un globālais tiesiskums tādās svarīgās jomās kā tirdzniecība, attīstība, nodarbinātība, ekonomiskā sadarbība, vide, izglītība, dzimumu līdztiesība un cilvēktiesības, kā arī aizsardzība un drošība. Tam vajadzīgs potenciāls veidot jaunas spējas, kas var būt vai nu instrumenti, pakalpojumi, sistēmas un analīzes instrumenti, vai arī diplomātija oficiālajā un neoficiālajā starptautiskajā kontekstā ar valstu un nevalstiskiem dalībniekiem.

6.1.4.  Ilgtspējīgas un iekļaujošas vides veicināšana, izmantojot inovatīvu teritoriālo plānošanu un pilsētplānošanu un projektēšanu

80 % ES iedzīvotāju šodien dzīvo pilsētās un to tuvumā, tādēļ neatbilstoša pilsētplānošana un projektēšana var spēcīgi ietekmēt viņu dzīvi. Izpratnei par to, kā tās funkcionē visu iedzīvotāju labā, kā tās ir izveidotas, kāda ir to apdzīvojamība un cik pievilcīgas tās ir ieguldītajiem un prasmēm, ir izšķiroša nozīme, lai Eiropa gūtu panākumus izaugsmes, darbvietu un ilgtspējīgas nākotnes veidošanā.

Ar Eiropas pētniecību un inovāciju būtu jānodrošina instrumenti un metodes ilgtspējīgākai, atvērtākai, inovatīvākai un iekļaujošākai pilsētu un piepilsētu plānošanai un projektēšanai; labāka izpratne par to, kā attīstītās sabiedrība pilsētās un ar kādām pārmaiņām sociālajā jomā tā saskaras, kā arī par saikni ar enerģētiku, vidi, transportu un zemes izmantošanu, tostarp mijiedarbību ar tuvumā esošajām lauku teritorijām; labāka izpratne par publiskās telpas projektēšanu un lietošanu pilsētās arī saistībā ar migrāciju, lai uzlabotu sociālo iekļaušanu un attīstību un mazinātu ar dzīvi pilsētās saistītos riskus un noziedzību; jauni veidi, lai ierobežotu dabas resursu izmantošanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās; tālredzīga vīzija par sociālekoloģisko pāreju uz jaunu pilsētattīstības modeli, nostiprinot ES pilsētas kā inovācijas, nodarbinātības un sociālās kohēzijas centrus.

6.2.  Inovatīva sabiedrība

▌Savienības līdzdalība globālajā zināšanu radīšanā joprojām ir ievērojama, taču ir maksimāli ir jāpalielina tās sociālekonomiskā ietekme. Tiks īstenoti centieni palielināt pētniecības un inovācijas politikas efektivitāti un tās transnacionālo sinerģiju un saskaņotību. Inovāciju aplūkos plašā nozīmē, ietverot plaša mēroga politisku, kā arī uz sabiedrību, lietotājiem un tirgu vērstu inovāciju. Ņems vērā radošo un kultūras nozaru zināšanas un spējas radīt inovāciju. Ar šiem pasākumiem tiks sniegts atbalsts Eiropas Pētniecības telpas izveidošanai un darbībai, jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, atbalstot iniciatīvas “Inovācijas savienība” un “Digitālā programma Eiropai”.

Ir izvirzīti turpmāk minētie mērķi.

6.2.1.  Pierādījumu bāzes un atbalsta nostiprināšana iniciatīvai "Inovācijas savienība" un Eiropas Pētniecības telpai

Lai novērtētu ieguldījumus un sakārtotu tos prioritārā secībā, kā arī nostiprinātu "Inovācijas savienību" un Eiropas Pētniecības telpu, tiks atbalstīta pētniecības, izglītības un inovācijas politikas, sistēmu un dalībnieku analīze Eiropā un trešās valstis, kā arī rādītāju izstrāde un datu un informācijas infrastruktūras izveide. Būs vajadzīgi arī novatoriski pasākumi un izmēģinājuma iniciatīvas, ekonomikas analīze un analīze no dzimumu viedokļa, politikas pārraudzība, savstarpēja zināšanu apguve, koordinēšanas instrumenti un metodikas izstrāde ietekmes novērtējumam un izvērtējumiem, izmantojot pētniecībā ieinteresēto pušu, uzņēmumu, valsts iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un iedzīvotāju tieši sniegtās atsauksmes. Šī analīze būtu jāveic saskaņā ar pētījumiem par augstākās izglītības sistēmām Eiropā un trešās valstīs saistībā ar programmu "Erasmus visiem".

Lai nodrošinātu vienotu pētniecības un inovāciju tirgu, tiks īstenoti pasākumi, lai stimulētu ar Eiropas Pētniecības telpu savietojamu rīcību. Tiks atbalstīti pasākumi, kuri veido pamatu politikai, kas saistīta ar pētniecības jomā īstenotās apmācības kvalitāti, mobilitāti un pētnieku karjeras attīstību, tostarp iniciatīvas, lai nodrošinātu mobilitātes pakalpojumus, darbinieku atklātu pieņemšanu darbā, sieviešu dalību zinātnē, pētnieku tiesības un saikni ar pasaules pētnieku kopienu. Šie pasākumi tiks īstenoti, “Izcilas zinātnes” ietvaros cenšoties panākt sinerģiju un ciešu saskaņošanu ar “Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām”. Tiks atbalstītas iestādes, kuras piedāvā inovatīvas koncepcijas, lai ātri īstenotu Eiropas Pētniecības telpas principus, tostarp Eiropas Hartu par pētniekiem un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā, Komisijas Ieteikumu par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās un par Prakses kodeksu universitātēm un citām sabiedriskām pētniecības iestādēm(31).

Attiecībā uz politikas programmu saskaņošanu tiks izstrādāts politisko konsultāciju instruments, lai valsts iestādēm, kuras nosaka valsts reformu programmas un pētniecības un inovāciju stratēģijas, nodrošinātu pieejamību ekspertu politiskajām konsultācijām.

Lai īstenotu "Inovācijas savienības" iniciatīvu, ir jāatbalsta arī uz tirgu ▌orientēta inovācija, atklātā inovācija, publiskā sektora un sociālā inovācija, lai uzlabotu uzņēmumu inovācijas spējas un veicinātu Eiropas konkurētspēju. Tam būs vajadzīga vispārējo inovāciju pamatnosacījumu uzlabošana un konkrētu šķēršļu novēršana inovatīvu uzņēmumu izaugsmei. Tiks atbalstīti iedarbīgi inovācijas atbalsta mehānismi (piemēram, uzlabota kopu pārvaldība, publiskā un privātā sektora partnerības un tīklu sadarbība), ļoti specializēti inovācijas atbalsta pakalpojumi (piemēram, intelektuālā īpašuma pārvaldība/izmantošana, intelektuālā īpašuma tiesību sakaru tīkla izveidošana, inovācijas pārvaldība, uzņēmējdarbības prasmes, iepirkumu veicēju tīkli) un valsts politikas pārskati saistībā ar inovāciju. Jautājumi attiecībā uz MVU tiks atbalstīti saskaņā ar konkrēto mērķi “Inovācijas MVU”.

6.2.2.   Jaunu inovācijas veidu izpēte, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai inovācijai un radošumam, un izpratne par to, kā visi inovācijas veidi tiek attīstīti, kā tie gūst panākumus vai piedzīvo neveiksmi

Sociālās inovācijas rada jaunus produktus, pakalpojumus, procesus un modeļus, kas atbilst sabiedrības vajadzībām un rada jaunas sociālās attiecības. Ņemot vērā, ka inovācijas paņēmieni pastāvīgi mainās, ir jāturpina pētīt visa veida inovācijas attīstību un to, kā inovācija reaģē uz sabiedrības vajadzībām. Ir svarīgi izprast, kā sociālā inovācija un radošums var radīt pārmaiņas esošajās struktūrās, praksē un politikā un kā tās iespējams veicināt un paplašināt. Ir svarīgi izvērtēt, kāda ietekme ir tiešsaistes ▌platformām, kas veido iedzīvotāju sakaru tīklus▌. Palīdzība tiks sniegta arī izstrādes izmantošanai uzņēmumos, tīklu veidošanai un IKT izmantošanas izmēģinājumiem mācību procesu uzlabošanai, kā arī sociālās inovācijas radītāju un sociālo uzņēmumu tīkliem. Pētniecība koncentrēsies arī uz inovāciju procesiem un uz to, kā šie procesi attīstās, kā tajos tiek gūti panākumi vai kā tie neizdodas (tostarp riska uzņemšanos un normatīvās vides lomu).

Būs svarīgi veicināt inovāciju, lai sekmētu efektīvus, atklātus un uz iedzīvotājiem vērstus sabiedriskos pakalpojumus (piemēram, e-pārvaldību). Lai to īstenotu, būs vajadzīga starpdisciplināra pētniecība par jaunajām tehnoloģijām un liela mēroga inovācija, jo īpaši saistībā ar privātumu digitālajā jomā, sadarbspēju, personalizētu elektronisko identifikāciju, atklātajiem datiem, dinamiskām lietotāju saskarnēm, mūžizglītības un e-apmācības platformām, izplatītām apmācību sistēmām, uz iedzīvotājiem vērstu sabiedrisko pakalpojumu konfigurāciju, kā arī lietotāju virzītu integrāciju un inovāciju, tostarp sociālo un humanitāro zinātņu jomā. Šādos pasākumos tiks risināti arī jautājumi saistībā ar sociālo tīklu dinamiku, plaša cilvēku loka un ārpakalpojumu izmantošanu kopīgai risinājumu izstrādei sociālo problēmu risināšanai, balstoties, piemēram, uz atklāto datu kopām. Tas palīdzēs pārvaldīt sarežģītu lēmumu pieņemšanu, jo īpaši ļoti lielu datu daudzumu analīzi un apstrādi kopīgu stratēģiju modelēšanai, lēmumu pieņemšanas simulēšanai, vizualizācijas metodēm, procesu modelēšanai un kolektīvām sistēmām, kā arī iedzīvotāju un valsts sektora mainīgo attiecību analīzei.

Valsts un ES līmenī izstrādās īpašus pasākumus, ar ko publiskais sektors līdzdarbojas kā inovācijas un pārmaiņu rosinātājs, jo īpaši izmantojot politisko atbalstu un pārrobežu inovācijas pasākumus cik iespējams plašā ģeogrāfiskā līmenī, kas dod iespēju lietpratīgi izmantot IKT publiskās pārvaldes iestādēs, kā arī publisko pakalpojumu nepastarpinātai sniegšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem no minēto iestāžu puses.

6.2.3.  Visu paaudžu inovāciju, radošuma un produktivitātes potenciāla izmantošana

Pateicoties minētajiem pasākumiem, varēs apzināt, kādas ir Eiropas iespējas inovācijas jomā, proti, iespējas radīt jaunus produktus un tehnoloģijas, labākus pakalpojumus un jaunus uzņēmējdarbības un sociālos modeļus, kas pielāgoti sabiedrības mainīgajai demogrāfiskajai struktūrai. Ar minētajiem pasākumiem varēs labāk izmantot visu paaudžu potenciālu, veicinot lietpratīgas politikas izstrādi, lai aktīvas vecumdienas kļūtu par realitāti pašreizējā paaudžu kontekstā, un atbalstot Eiropas jauno paaudžu iesaistīšanu visās sociālās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves sfērās, cita starpā ņemot vērā izpratni par inovāciju iespējām augstā bezdarba līmeņa kontekstā daudzos ES reģionos.

6.2.4.  Saskaņotas un efektīvas sadarbības veicināšana ar trešām valstīm

Horizontālās darbības nodrošinās starptautiskās sadarbības attīstību pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros un sniegs ieguldījumu starpnozaru politikas mērķu sasniegšanā. Pasākumi divpusēju, daudzpusēju un divu reģionu stratēģisko dialogu atbalstam pētniecības un inovāciju jomā ar trešām valstīm, reģioniem, starptautiskajiem forumiem un organizācijām veicinās politiskās pieredzes apmaiņu, abpusēju zināšanu apguvi un prioritāšu noteikšanu, veicinās savstarpēju pieeju programmām un sadarbības ietekmes pārraudzību. Tīklu veidošanas un mērķsadarbības pasākumi veicinās optimālu sadarbību abu pušu pētniecības un inovācijas jomas dalībnieku vidū un uzlabos zināšanas un sadarbības spējas mazāk attīstītajās trešajās valstīs. Pasākumi veicinās Eiropas Savienības un valsts sadarbības politiku un programmu, kā arī dalībvalstu un asociēto valstu kopīgo pasākumu saskaņošanu ar trešajām valstīm, lai palielinātu to vispārējo ietekmi. Visbeidzot tiks konsolidēta un pastiprināta Eiropas pētniecības un inovācijas "klātbūtne" trešās valstīs, jo īpaši apsverot Eiropas "zinātnes un inovācijas māju" izveidi virtuālā vidē, pakalpojumu sniegšanu Eiropas organizācijām, kas paplašina savu darbību, ienākot trešās valstīs, un kopā ar trešām valstīm izveidoto pētniecības centru pieejamību organizācijām vai pētniekiem no citām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm.

6.3.  Domājošas sabiedrības – kultūras mantojums un Eiropas identitāte

Mērķis ir sekmēt izpratni par Eiropas intelektuālo pamatu — tās vēsture un lielā ietekme, ko atstājušas gan Eiropas, gan citas tautas, kalpo par iedvesmas avotu mūsu pašreizējā dzīvē. Eiropā dzīvo daudz dažādu tautu (tostarp mazākumtautas un pirmiedzīvotāji), un to raksturo dažādas tradīcijas un atšķirīga reģionālā un nacionālā identitāte, kā arī atšķirīgi ekonomiskās un sociālās attīstības līmeņi. Viedokļu un dzīvesveida dažādību veicina migrācija un mobilitāte, plašsaziņas līdzekļi, rūpniecības nozare un transports. Būtu nepieciešams atzīt un ņemt vērā minēto dažādību un tās sniegtās iespējas.

Eiropas valstu kolekcijās, tostarp digitālajās kolekcijās, kas atrodas bibliotēkās, arhīvos, muzejos, galerijās un citās publiskās iestādēs, ir liels skaits vērtīgu un neskartu dokumentu un objektu, kurus var pētīt. Šie arhīvos glabātie resursi – kopā ar nemateriālo mantojumu – veido ne tikai atsevišķu dalībvalstu vēsturi, bet arī Eiropas Savienības kolektīvo mantojumu, kas veidojies laika gaitā. Šādi materiāli būtu jādara pieejami, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas, pētniekiem un iedzīvotājiem, lai veicinātu to, ka skats uz nākotni tiek vērsts caur pagātnes prizmu. Kultūras mantojuma saglabāšana šādās formās un piekļuve tam ir nepieciešama saistībā ar Eiropas kultūru ietvaros un to starpā īstenoto norišu vitalitāti un sniedz ieguldījumu ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē.

Galveno uzmanību pasākumos velta šādiem aspektiem.

6.3.1.  Pētījumi par Eiropas mantojumu, atmiņu, identitāti, integrāciju, kultūru mijiedarbību un interpretāciju, tostarp tā esamību kultūras un zinātniskajos krājumos, arhīvos un muzejos, lai, izsmeļošāk interpretējot pagātni, varētu labāk veidot un izprast tagadni

Ar minētajiem pasākumiem veicinās kritisku izvērtēšanu, kā laika gaitā ir attīstījies Eiropas materiālais un nemateriālais mantojums, tostarp valodas, atmiņa, prakse, iestādes un identitāte. Pasākumos ietilps pētījumi par to, kā tiek skaidrota un īstenota kultūru mijiedarbība, integrācija un atstumtība.

Pastiprināts Eiropas integrācijas process ir īpaši parādījis, ka pastāv plašāka Eiropas identitāte – tā, kas papildina citus identitātes veidus Eiropā. Eiropā un ārpus tās esošos zinātniskos krājumos, arhīvos, muzejos, bibliotēkās un kultūras mantojuma vietās ir atrodams liels klāsts pierādījumu un liecību par Eiropas identitātes sfērām. Minētajās vietās ir pieejami materiāli un dokumenti, pateicoties kuriem var labāk izprast, kā identitāte veidojas, un pārdomāt sociālos, kultūras vai pat ekonomikas procesus, kas ir sekmējuši to, kāda Eiropas identitāte ir bijusi agrāk, kāda tā ir šodien un kāda tā būs nākotnē. Pasākumu mērķis ir izstrādāt inovācijas un izmantot un analizēt objektus un/vai dokumentus kultūras un zinātniskajos krājumos, arhīvos un muzejos, lai mēs labāk izprastu, kā var noteikt Eiropas identitātes izcelsmi un veidošanos vai kā par to diskutēt.

Tiks pētīti jautājumi par daudzvalodību, ideju interpretāciju un apriti Eiropā, no tās uz citām pasaules daļām un otrādi, kā arī tas, kā šīs idejas veido kopējo Eiropas intelektuālo mantojumu.

6.3.2.  Pētījumi par Eiropas valstu un reģionu vēsturi, literatūru, mākslu, filozofiju un reliģijām un par to, kā minētās jomas ir ietekmējušas daudzveidības veidošanos mūsdienu Eiropā

Kultūras daudzveidība ir svarīgs Eiropas savdabības elements, kas nodrošina spēcīgu attīstību un radošumu. Ar minētajiem pasākumiem risinās jautājumu par Eiropas dažādību mūsdienās un to, kā šī dažādība ir veidojusies vēstures gaitā, kā arī tie palīdzēs izvērtēt, kā šāda dažādība sekmē jaunas starpkultūru norises vai rada spriedzi un konfliktus. Saistībā ar šo dažādību galvenā nozīme būs mākslai, plašsaziņas līdzekļiem, ainavām, literatūrai, valodām, filozofijai un reliģijām, jo tās sniedz dažādus sociālo, politisko un kultūras reāliju skaidrojumus un ietekmē indivīdu un sabiedrības pārstāvju redzējumu un rīcību.

6.3.3.  Pētījumi par Eiropas lomu pasaulē, par pasaules reģionu savstarpējo ietekmi un saiknēm, kā arī pētījumi par viedokļiem, kas saistībā ar Eiropas kultūru pastāv citviet pasaulē

Ar minētajiem pasākumiem risinās jautājumu par sarežģītajām sociālekonomiskajām un kultūras saiknēm starp Eiropu un citiem pasaules reģioniem un izvērtēs iespējas uzlabot starpkultūru apmaiņu un dialogu, ņemot vērā plašākas sociālās, politiskās un ekonomiskās norises. Pasākumi palīdzēs analizēt, kā Eiropā ir veidojušies dažādi uzskati par citiem pasaules reģioniem un otrādi.

6.4.  Konkrēti ar ieviešanu saistīti aspekti

Lai veicinātu pieeju optimālu apvienošanu, veido sadarbību starp pīlāriem "Sabiedrības problēmu risināšana" un "Vadošā loma rūpniecībā", veicot transversālas darbības, kas vērstas uz mijiedarbību starp cilvēku un tehnoloģiju. Uz IKT balstītai tehnoloģiju inovācijai būs svarīga nozīme, lai uzlabotu produktivitāti un inovatīvā sabiedrībā izmantotu visu paaudžu iedzīvotāju radošumu.

Pasākumu īstenošanu saskaņā ar minēto mērķi atbalstīs arī, administrējot un koordinējot starptautiskus izcilu pētnieku un inovatoru sadarbības tīklus, piemēram, COST un EURAXESS, un tādēļ tā arī veicinās Eiropas Pētniecības telpas darbību.

Var tikt apsvērtas iespējas atbalstīt atbilstošas kopīgas plānošanas iniciatīvas (KPI), kā arī atbilstošu publisko sektoru savstarpējo partnerību un publiskā un privātā sektora partnerību

Tiks arī veidotas pienācīgas saiknes ar atbilstošām Eiropas inovācijas partnerību darbībām un atbilstošos jautājumos arī ar Eiropas Tehnoloģiju platformu pētniecības un inovācijas programmām.

Saskaņā ar minēto mērķi īstenotie pētniecības un inovācijas pasākumi sekmēs to, ka tiek īstenotas Savienības starptautiskās sadarbības darbības pētniecības un inovācijas jomā, stratēģiskāk veidojot sadarbību ar galvenajiem trešo valstu partneriem zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā. Šajā sakarībā Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā (SFIC) turpinās sniegt stratēģiskas konsultācijas Padomei un Komisijai par Eiropas Pētniecības telpas starptautisko dimensiju.

7.   DROŠAS SABIEDRĪBAS – EIROPAS UN TĀS IEDZĪVOTĀJU BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS AIZSARGĀŠANA

Eiropas Savienība, tās iedzīvotāji un starptautiskie partneri saskaras ar virkni drošības apdraudējumu un problēmu, piemēram, noziedzību, terorismu un plaša mēroga ārkārtas situācijām, ko rada cilvēka izraisītas vai dabas katastrofas. To ▌ mērogs var būt starptautisks, un tie var attiekties uz fiziskiem mērķiem vai kibertelpu. Uzbrukumi, kas vērsti, piemēram, pret valsts iestāžu vai privātu struktūru kritiski svarīgiem infrastruktūras objektiem, tīkliem un interneta vietnēm ne tikai mazina iedzīvotāju uzticēšanos, bet var arī smagi skart svarīgas nozares, piemēram, enerģētikas, transporta, veselības aprūpes, finanšu vai telekomunikāciju jomu.

Lai prognozētu, novērstu un pārvarētu šos draudus, ir svarīgi izstrādāt un izmantot inovatīvas tehnoloģijas, risinājumus, prognozēšanas instrumentus un zināšanas, veicināt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, rast civilās aizsardzības risinājumus, pilnveidot ▌Eiropas drošības nozares un pakalpojumu, tostarp IKT, konkurētspēju un novērst un apkarot privātuma aizskārumus un cilvēktiesību pārkāpumus internetā un citur, vienlaikus garantējot Eiropas pilsoņu individuālās tiesības un brīvību.

Tādējādi ar drošību saistītās pētniecības un inovācijas jomas koordinēšana un pilnveidošana būs svarīgs elements un palīdzēs plānot pašreizējos centienus, tostarp prognozēšanas darbības, pētniecības jomā, kā arī uzlabos atbilstīgos tiesiskos nosacījumus un koordinēšanas procedūras, tostarp attiecībā uz pirmsnormatīvajiem pasākumiem.

Šajā jomā pasākumi būs paredzēti izmantošanai tikai un vienīgi civilos nolūkos, un tie tiks īstenoti, piemērojot uz uzdevumu vērstu pieeju, un tie sekmēs tiešo lietotāju, nozares un pētnieku efektīvu sadarbību, kā arī integrēs atbilstīgās sociālās dimensijas, vienlaikus ievērojot ētiskos principus. Ar pasākumu palīdzību atbalstīs Savienības iekšējās un ārējās drošības politiku, tostarp kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī tās kopējo drošības un aizsardzības politiku un uzlabos kibertelpas drošību, uzticamību un privātumu vienotajā digitālajā tirgū. Pasākumos tiks pievērsta uzmanība nākamās paaudzes inovatīvu risinājumu pētīšanai un attīstībai, strādājot ar jaunām koncepcijām un dizainprojektiem, kā arī sadarbspējīgiem standartiem. Tas tiks darīts, izstrādājot inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kas novērš drošības trūkumus un mazina drošības apdraudējumu radīto risku.

Ir izvirzīti turpmāk minētie mērķi.

7.1.   Cīņa pret noziedzību, nelikumīgu tirdzniecību un terorismu, tostarp izpratne par terorisma idejām un uzskatiem un to apkarošana

Mērķis ir gan negadījuma novēršana, gan tā iespējamo seku mazināšana. Tādēļ ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas un spējas, lai cīnītos pret noziedzību (tostarp kibernoziedzību), nelegālo tirdzniecību un terorismu (tostarp kiberterorismu) un novērstu to, tostarp izprotot radikalizēšanās un vardarbīga ekstrēmisma cēloņus un ietekmi un apkarojot teroristu idejas un uzskatus, lai novērstu ar aviāciju saistītos draudus.

7.2.  Kritisko infrastruktūru, piegādes ķēžu un transporta veidu aizsargāšana un to izturētspējas uzlabošana

Jaunas tehnoloģijas, procesi, metodes un attiecīgas spējas palīdzēs aizsargāt kritiski svarīgās infrastruktūras (tostarp pilsētās), sistēmas un pakalpojumus, kam ir būtiska nozīme, lai sabiedrība un ekonomika varētu labi darboties (tostarp pakalpojumus sakaru, transporta, finanšu, veselības aprūpes, pārtikas, ūdens resursu, enerģētikas, apgādes un piegādes ķēdes, kā arī vides jomā). Tas ietvers publiskā un privātā sektora kritiski svarīgo un tīklam pieslēgto infrastruktūru un pakalpojumu analīzi un aizsardzību pret jebkādiem, tostarp ar aviāciju saistītiem, draudiem. Tas aptvers arī jūras transporta maršrutu aizsardzību.

7.3.  Drošības stiprināšana, izmantojot robežu pārvaldību

Tehnoloģijas un spējas ir vajadzīgas arī sistēmu, aprīkojuma, instrumentu, procesu un ātras noteikšanas metožu nostiprināšanai, lai uzlabotu sauszemes, jūras un piekrastes robežu drošību un pārvaldību, tostarp risinātu kontroles un uzraudzības jautājumus, pilnīgi izmantojot EUROSUR sistēmas iespējas. Tās tiks izstrādātas un pārbaudītas, ņemot vērā to efektivitāti, atbilstību tiesiskajiem un ētiskajiem principiem, proporcionalitāti, sociālo pieņemamību un pamattiesību ievērošanu. Ar pētniecību tiks atbalstīta arī integrētas Eiropas robežu pārvaldības uzlabošana, tostarp īstenojot plašāku sadarbību ar kandidātvalstīm, iespējamajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm.

7.4.  Kiberdrošības uzlabošana

Kiberdrošība ir priekšnosacījums, lai cilvēki, uzņēmumi un valsts dienesti gūtu labumu, pateicoties interneta vai citu papildu datu tīklu un saziņas infrastruktūru sniegtajām iespējām. Tālab ir jāuzlabo sistēmu, tīklu, piekļuves ierīču, programmatūras un pakalpojumu, tostarp mākoņdatošanas, drošība, ņemot vērā daudzu tehnoloģiju sadarbspēju. Pētniecības un inovācijas darbības tiks atbalstītas, lai palīdzētu novērst, noteikt un pārvaldīt reāllaikā veiktus kiberuzbrukumus pār vairākiem domēniem un vairākās jurisdikcijās, kā arī aizsargāt kritiski svarīgas IKT infrastruktūras. Digitālā sabiedrība strauji attīstās, tās interneta izmantojuma paradumi un ļaunprātīgas izmantošanas veidi pastāvīgi mainās, rodas jauni sociālās mijiedarbības veidi, jauni mobili un no atrašanās vietas atkarīgi pakalpojumi, kā arī lietiskais internets. Tas nosaka vajadzību pēc jauna veida pētniecības, kuras attīstība būtu jāstimulē jaunām lietotnēm, izmantojumam un sociālajām tendencēm. Tiks uzsāktas izsvērtas pētniecības iniciatīvas, tostarp proaktīva pētniecība un izstrāde, lai ātri reaģētu uz jauniem aktuāliem notikumiem saistībā ar uzticību un drošību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērnu aizsardzībai, jo viņi ir ļoti neaizsargāti pret jauniem kibernoziedzības un ļaunprātīgas izmantošanas veidiem.

Darbs šajā jomā būtu jāveic ciešā saistībā ar sadaļas "Vadošā loma rūpniecībā" IKT pīlāru.

7.5.  Eiropas izturētspējas uzlabošana krīzes un katastrofu gadījumos

Šajā jomā ir jāpilnveido attiecīgās tehnoloģijas un spējas, lai veicinātu dažādas ārkārtas situāciju pārvaldības operācijas krīžu un katastrofu gadījumos (piemēram, ugunsdzēsību, vides piesārņojuma novēršanu, jūras piesārņojuma novēršanu, ▌civilo aizsardzību, ▌medicīnas informācijas infrastruktūras izstrādi, glābšanas uzdevumus, negadījuma seku novēršanu un situācijas stabilizēšanu pēc krīzes), kā arī tiesībaizsardzību. Pētniecības darbības aptvers visu krīzes pārvaldības ķēdi un sabiedrības pretestību, kā arī uzlabos Eiropas spējas reaģēt ārkārtas situācijās.

7.6.  Privātuma un brīvības nodrošināšana, tostarp internetā, un sabiedrības izpratnes uzlabošana par visiem drošības, riska un pārvaldības jomu tiesiskajiem un ētiskajiem aspektiem

Lai aizsargātu tādas cilvēktiesības kā privātums, tostarp digitālajā sabiedrībā, būs jāveido sistēmā integrētas privātuma aizsardzības (privacy by design) struktūras un tehnoloģijas, lai radītu pamatu jauniem produktiem un pakalpojumiem. Tiks izstrādātas tehnoloģijas, kas lietotājiem ļaus kontrolēt savus datus un to, kā tos var izmantot trešās puses, kā arī instrumenti, lai noteiktu un bloķētu nelikumīgu saturu un ar datiem saistītus pārkāpumus, lai tiešsaistē aizsargātu cilvēktiesības, novēršot to, ka cilvēku individuālu vai kolektīvu rīcību ierobežo nelikumīga meklēšana un kopēšana.

Ikvienam jaunam drošības risinājumam un tehnoloģijai ir jābūt sabiedrībai pieņemamai, jāatbilst Eiropas Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, jābūt efektīvai un proporcionālai attiecībā uz drošības draudu noteikšanu un risināšanu. Tādējādi ir svarīgi labāk izprast drošības sociālekonomiskās, kultūras un antropoloģiskās dimensijas, plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas, kā arī iedzīvotāju priekšstatu nozīmi. Tiks risināti ētiskie un tiesiskie jautājumi, cilvēka vērtību un pamattiesību aizsardzības problēma, kā arī riska un pārvaldības jautājumi.

7.7.  Sistēmu standartizācijas un sadarbspējas uzlabošana, tostarp ārkārtas situāciju vajadzībām

Pirmsnormatīvie un standartizācijas pasākumi tiks atbalstīti visās uzdevumu jomās. Uzmanība tiks pievērsta trūkumiem standartizācijā un rīku un tehnoloģiju jaunajai paaudzei. Pasākumi visās uzdevuma jomās būs arī vērsti uz sistēmu un pakalpojumu integrāciju un sadarbspēju, tostarp ārkārtas vajadzībām un saistībā ar tādiem aspektiem kā saziņa, dalītās arhitektūras un cilvēka faktori.

7.7.a Savienības ārējās drošības politikas atbalsts, tostarp konfliktu novēršana un miera veidošana

Ir nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, spējas un risinājumi, lai atbalstītu Savienības ārējās drošības politiku civilajos uzdevumos, sākot ar civilo aizsardzību un beidzot ar humānās palīdzības sniegšanu, robežu pārvaldību vai civilo miera uzturēšanu un stabilizācijas procesu pēc krīzes, tostarp konfliktu novēršanu, miera uzturēšanu un starpniecību. Tam būs vajadzīgi pētījumi par konfliktu risināšanu un miera un taisnīguma atjaunošanu, par savlaicīgu to faktoru konstatēšanu, kuri izraisa konfliktus, un par taisnīguma atjaunošanas procesu ietekmi.

Šajā nolūkā arī jāveicina sadarbspēja starp civilajām un militārajām spējām dažādos civilos uzdevumos, sākot ar civilo aizsardzību un beidzot ar humānās palīdzības sniegšanu, robežu pārvaldību vai miera uzturēšanu. Tas ietvers tehnoloģijas attīstību jutīgajā divējāda izmantojuma tehnoloģiju jomā, lai garantētu civilās aizsardzības un militāro spēku un sabiedrības aizsardzības spēku savietojamību visā pasaulē, kā arī uzticamību, organizatoriskos, tiesiskos un ētiskos aspektus, tirdzniecības jautājumus, informācijas konfidencialitātes un integritātes aizsardzību un visu darījumu un apstrādes izsekojamību. [teksts pārvietots no iepriekšējās 7.5. sadaļas]

7.8.   Konkrēti ar ieviešanu saistīti aspekti

Lai gan pētniecības un inovācijas darbības būs vērstas tikai uz civilo lietojumu, tās aktīvi saskaņos ar Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) īstenotajām darbībām, lai uzlabotu sadarbību ar EAA, īpaši izmantojot jau izveidoto Eiropas sadarbības sistēmu un atzīstot, ka pastāv jomas, kurās tehnoloģijas var lietot divējādi▌. Turklāt, lai labāk saskaņotu Savienības programmas un politikas stratēģijas gan iekšējās, gan ārējās drošības jomā, kā arī citas Savienības iniciatīvas, tiks pilnveidoti arī mehānismi, kas nodrošina darbību saskaņotību ar attiecīgām Savienības aģentūrām, piemēram, ▌FRONTEX, EMSA, ENISA un Eiropols.

Ņemot vērā drošības īpašo raksturu, tiks ieviesta īpaša kārtība attiecībā uz plānošanu un pārvaldību, ieskaitot vienošanās ar šā lēmuma 9. pantā minēto komiteju. Klasificēta vai citādi delikāta informācija par drošību tiks aizsargāta, turklāt darba programmās var izvirzīt īpašas prasības un noteikt kritērijus starptautiskajai sadarbībai. Tas tiks atspoguļots arī Drošas sabiedrības plānošanas un pārvaldības pasākumos (tostarp komiteju aspekti).

III a DAĻA

IZCILĪBAS IZPLATĪŠANA UN DALĪBAS PAPLAŠINĀŠANA

[visa šī iedaļa ir saskaņota ar pamatregulu]

Eiropā pastāv ievērojamas atšķirības pētniecības un inovācijas jomā, un tās ir jānovērš, izmantojot īpašus pasākumus. Šo pasākumu mērķis būs radīt iespējas izcilībai un inovācijai, un tie būs skaidri noteikti, vajadzības gadījumā papildinoši un veidos sinerģiju ar Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu stratēģijām un pasākumiem. Tie ietver šādus virzienus.

–  Izcilu pētniecības iestāžu iesaistīšana sadarbībā ar reģioniem, kam ir zemāki rādītāji pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā. Šādas sadarbības mērķis ir izveidot jaunus (vai ievērojami uzlabot esošos) izcilības centrus dalībvalstīs un reģionos, kam ir zemāki rādītāji pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā. Galvenā uzmanība tiks veltīta tam, lai sagatavotu šādu iestāžu izveidi vai uzlabošanu un modernizēšanu, ko veicinās sadarbība ar vadošajām Eiropas iestādēm, tostarp atbalsta sniegšana uzņēmējdarbības plāna izstrādei. Tiek sagaidīts, ka reģions vai dalībvalsts, kas saņems šādu palīdzību, sniegs savu ieguldījumu (piemēram, izmantojot atbalstu no Eiropas struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem). Atkarībā no uzņēmējdarbības plāna kvalitātes Komisija var turpināt finansiāli atbalstīt šādu centru izveides pirmos posmus. Tiks apsvērtas iespējas veidot saiknes ar inovatīvām kopām un apzināt izcilību dalībvalstīs un reģionos, kam ir zemāki rādītāji pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, tostarp, recenzējot un piešķirot atzinību par izcilību tām iestādēm, kuras atbilst starptautiskiem standartiem.

–  Pētniecības iestāžu mērķsadarbība. Mērķsadarbības uzdevums ir jaunās iestādēs būtiski nostiprināt kādu konkrētu pētniecības jomu, veidojot saiknes ar vismaz divām šajā jomā starptautiskā līmenī vadošām iestādēm. Tiks atbalstīts vispusīgs pasākumu kopums, lai veicinātu šādas saiknes veidošanu (piemēram, darbinieku apmaiņa, ekspertu vizītes, īstermiņa apmācība klātienē vai virtuāla apmācība, darbsemināri, konferenču apmeklējumi, kopīgu "vasaras skolas" tipa pasākumu organizēšana, izplatīšanas pasākumi un informatīvi pasākumi).

–  Eiropas Pētniecības katedras. Eiropas Pētniecības telpas priekšsēdētāju pozīciju izveide, lai darbam iestādēs, kurām ir neapšaubāmas iespējas panākt izcilību pētniecības jomā, piesaistītu izcilus akadēmiķus, tādējādi ļaujot tām pilnīgi izmantot šīs iespējas, lai radītu vienlīdzīgus apstākļus visā Eiropas Pētniecības telpā. Tas ietvers institucionālu atbalstu konkurētspējīgas pētniecības vides un tādu pamatapstākļu radīšanai, kas ir vajadzīgi labāko pētnieku piesaistei, paturēšanai un to prasmju pilnveidei šajās institūcijās. Būtu jāizpēta iespējamā sinerģija ar Eiropas Pētniecības padomes darbībām.

–  Politikas atbalsta instruments. Tā mērķis būs uzlabot valsts/reģionāla mēroga pētniecības un inovācijas politikas izstrādi, īstenošanu un vērtēšanu. Ar šā instrumenta palīdzību uz brīvprātības pamata publiskām iestādēm valsts vai reģionālā līmenī tiks piedāvātas ekspertu konsultācijas, lai dotu iespēju piekļūt attiecīgam zināšanu kopumam, saņemt starptautisku ekspertu viedokli, izmantot modernas tehnoloģijas un instrumentus, saņemt konkrētas, situācijai atbilstošas konsultācijas.

–  Izcilu pētnieku un inovāciju izstrādātāju, kuri nav pietiekami iesaistīti Eiropas un starptautiskajos tīklos, piekļuves atbalsts starptautiskajiem tīkliem. Tas ietvers atbalstu, ko sniedz, izmantojot Eiropas sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (COST).

—  Valstu kontaktpunktu transnacionālo tīklu administratīvās un darbības spējas uzlabošana, cita starpā izmantojot apmācību, finansiālo un tehnisko atbalstu un vienlaikus uzlabojot valstu kontaktpunktu darbības sistēmu un informācijas apmaiņu starp kontaktpunktiem un tām iestādēm, kuras īsteno pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", tā, lai valstu kontaktpunkti varētu labāk atbalstīt potenciālos dalībniekus.

III b DAĻA

ZINĀTNE SABIEDRĪBAI UN SADARBĪBAI AR TO

[visa šī iedaļa ir saskaņota ar pamatregulu]

Mērķis ir izveidot efektīvu sadarbību starp zinātni un sabiedrību, pieņemt darbā jaunus talantīgus zinātniekus un apvienot zinātnisko izcilību ar sociālo informētību un atbildību.

Eiropas zinātnes un tehnoloģiju sistēmas stabilitāte ir atkarīga no spējas piesaistīt talantus un idejas, lai kur arī tās nebūtu atrodamas. To var sasniegt tikai tad, ja tiek veidots auglīgs un vērtīgs dialogs un aktīva sadarbība starp zinātni un sabiedrību, kas nodrošina atbildīgāku zinātni un ļauj veidot tādu politiku, kas vairāk atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Straujš progress mūsdienu zinātniskajā pētniecībā un inovācijā ir palielinājis tādu svarīgu ētisko, tiesisko un sociālo jautājumu skaitu, kas ietekmē attiecības starp zinātni un sabiedrību.

Sadarbības uzlabošana starp zinātni un sabiedrību, lai būtu iespējama sociālā un politiskā atbalsta paplašināšana zinātnei un tehnoloģijai visās dalībvalstīs, kļūst par aizvien svarīgāku jautājumu, ko ievērojami ir saasinājusi pašreizējā ekonomikas krīze. Publiskiem ieguldījumiem zinātnē vajadzīgs plašs sociālo un politisko atbalstītāju loks, kas atzīst zinātnes vērtības, ir izglītots par tās procesiem un ir tajos iesaistīts, kā arī spēj atzīt tās ieguldījumus zināšanās, sabiedrībā un ekonomikas progresā.

Galveno uzmanību pasākumos velta tam, lai:

(a)  zinātniskās un tehnoloģiskās karjeras padarītu pievilcīgas jaunajiem studentiem un veicinātu ilgtspējīgu sadarbību starp skolām, pētniecības iestādēm, rūpniecības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

(b)  veicinātu dzimumu līdztiesību, jo īpaši atbalstot strukturālas pārmaiņas pētniecības iestāžu organizācijā un pētniecības pasākumu saturā un izstrādē;

(c)  iesaistītu sabiedrību zinātnes un inovāciju jautājumos, politikā un pasākumos, tādējādi iekļaujot iedzīvotāju intereses un vērtības un uzlabojot pētniecības un inovācijas rezultātu kvalitāti, atbilstību, sociālo pieņemamību un ilgtspēju dažādās darbības jomās − sākot ar sociālo inovāciju un beidzot ar tādām jomām kā biotehnoloģija un nanotehnoloģija;

(d)  attīstītu publiski finansētas pētniecības rezultātu pieejamību un izmantošanu;

(e)  attīstītu pārvaldību atbildīgas pētniecības un inovācijas sekmēšanai, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām un prasībām, tajā iesaistot visas ieinteresētās personas (pētniekus, publiskās iestādes, rūpniecības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijas); veicinātu ētikas regulējuma izstrādi pētniecības un inovācijas jomā;

(f)  saistībā ar pētniecības un inovācijas pasākumiem veiktu pienācīgus un samērīgus piesardzības pasākumus, iepriekš paredzot un novērtējot potenciālo ietekmi uz vidi, veselību un drošību;

(g)  uzlabotu zināšanas par zinātniskās informācijas izplatīšanu, tādējādi uzlabojot zinātnieku, vispārējo plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības mijiedarbības kvalitāti un efektivitāti.

IV DAĻA

Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības (izņemot kodolenerģiju)

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) veicina pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" noteiktā vispārējā mērķa un prioritāšu sasniegšanu, sniedzot zinātnisku un tehnisku atbalstu Savienības politikas virzieniem un vajadzības gadījumā sadarbojoties ar attiecīgām valsts un reģionālām pētniecībā ieinteresētām personām. Savos pasākumos JRC ņems vērā atbilstošas iniciatīvas, kas tiek veiktas reģionālā, dalībvalstu un ES līmenī, un darbosies saskaņā ar Eiropas Pētniecības telpas izveides perspektīvu.

1.  Zinātnes izcilība

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) veiks pētījumus, lai politikas veidošanai uzlabotu zinātnisko pierādījumu bāzi ▌un izvērtētu zinātnes un tehnoloģijas jaunās jomas, tostarp izmantojot zinātniskās izpētes programmu.

2.  Vadošā loma rūpniecībā

JRC veicinās inovāciju un konkurētspēju, izmantojot:

(a)  turpmākus ieguldījumus tādu attiecīgu netiešas pētniecības instrumentu stratēģiskajā ievirzē un zinātniskajā programmā, kā, piemēram, Eiropas inovācijas partnerības, publiskas-privātas partnerības un publiskas-publiskas partnerības;

(b)  atbalstu zināšanu un tehnoloģiju nodošanai, definējot atbilstošus intelektuālo īpašuma tiesību noteikumus dažādiem pētniecības un inovācijas instrumentiem, kā arī sadarbības veicināšanu zināšanu un tehnoloģiju nodošanas jomā starp lielām publiskām pētniecības organizācijām;

(c)  ieguldījumus kosmosa tehnoloģiju un datu izmantošanas, standartizācijas un apstiprināšanas veicināšanā, jo īpaši, lai risinātu sabiedrības problēmas.

3.  Sociālās problēmas

3.1.  Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

JRC veicinās metožu, standartu un prakšu saskaņošanu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu izpildi, izmantojot:

(a)  jauno tehnoloģiju un ķīmisko vielu, tostarp nanomateriālu, radīto risku un iespēju novērtējumu attiecībā uz pārtiku, lopbarību un patēriņa produktiem; saskaņotu mērījumu, identifikācijas un skaita noteikšanas metožu izstrādi un apstiprināšanu; integrētas testēšanas stratēģijas un modernus instrumentus toksisko draudu novērtējumam, tostarp alternatīvas metodes dzīvnieku izmantošanai testos; vides piesārņojuma ietekmes novērtējumu uz veselību;

(b)  veselības pārbaužu un skrīninga prakšu, tostarp ģenētisko pārbaužu un vēža skrīninga, pilnveidošanu un kvalitātes pārbaudi.

3.2.  ▌Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu pētniecība un bioekonomika

JRC atbalstīs Eiropas lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, tostarp saistībā ar pārtikas nodrošinājumu un bioekonomikas attīstību, izmantojot:

(a)  globālās sistēmas un instrumentu izveidi ražas prognozēšanai un kultūraugu ražības uzraudzībai; atbalstu lauksaimniecības preču īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvas uzlabošanai, tostarp klimata pārmaiņu seku prognozēšanai;

(b)  ieguldījumu biotehnoloģisko inovāciju un uzlabotas resursefektivitātes jomā, lai “izmantojot mazāku resursu daudzumu, iegūtu vairāk”, veicot tehnoloģiski ekonomiskas analīzes un modelēšanu;

(c)  scenārija modelēšanu lēmuma pieņemšanai lauksaimniecības politikas jomā un politiskās ietekmes analīzi makrolīmenī, reģionālā un mikrolīmenī; paziņojuma “KLP [kopējā lauksaimniecības politika] 2020. gada perspektīvā” ietekmes uz jaunattīstības/jaunietekmes valstīm izvērtēšanu;

(d)  zivsaimniecību kontroles un izpildes, kā arī zivju un zivju produktu izsekojamības metožu turpmāku attīstību; stabilas ekosistēmas veselības rādītāju izstrādi un bioekonomikas modelēšanu, lai labāk izprastu cilvēku darbības tiešo (piem., zveja) un netiešo (klimata pārmaiņas) ietekmi uz zivju krājumu dinamiku, jūras vidi, kā arī to sociāli ekonomisko ietekmi.

3.3.  Droša, tīra un efektīva enerģija

JRC arvien vairāk pievērsīs uzmanību “20-20-20” klimata un enerģijas mērķiem un ES pārejai uz konkurētspējīgu, zemu oglekļa emisiju ekonomiku līdz 2050. gadam, pētot šādus tehnoloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus:

(a)  energoapgādes drošība, īpaši attiecībā uz saiknēm un savstarpēju saistību ar energoapgādi un pārvades sistēmām, kas sniedzas pāri Eiropas robežām; to vietējo sākotnējo un ārējo enerģijas avotu un infrastruktūru apzināšana, uz kurām paļaujas Eiropa;

(b)  enerģijas/elektrības pārvades tīkli, īpaši Eiropas elektroenerģijas tīklu modelēšana un simulācija, viedo tīklu/supertīklu tehnoloģiju analīze un enerģijas sistēmu reālā laika simulācija;

(c)  energoefektivitāte, jo īpaši energoefektivitātes politikas instrumentu sekmju pārraudzības un novērtējuma metodes, energoefektīvu tehnoloģiju un instrumentu, kā arī viedtīklu izmantošanas tehnoloģiski ekonomiskā analīze;

(d)  zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas (tostarp kodolenerģijas drošība Euratom programmā), īpaši darbības novērtējums un perspektīvu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju pirmsnormatīvā pētniecība; minēto tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas virzītājspēku un šķēršļu analīze un modelēšana; atjaunojamu resursu un šķēršļu novērtējums zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju piegādes ķēdē, piemēram, deficīta izejvielas; energotehnoloģiju stratēģiskā plāna informācijas sistēmas (SETIS) un ar to saistīto darbību turpmāka attīstība.

3.4.  Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports

JRC atbalstīs 2050. gada mērķus saistībā ar konkurētspējīgu, viedu, resursu ziņā efektīvu un integrētu transporta sistēmu cilvēku un preču drošai pārvadāšanai, veicot laboratorijas pētījumus, kā arī modelējot un uzraugot pieejas saistībā ar šādām tēmām:

(a)  stratēģiskas, zemas oglekļa emisijas transporta tehnoloģijas visiem transporta veidiem, tostarp ceļu transporta elektrifikācija un lidmašīnas/kuģi/autotransports, kuram izmanto alternatīvu degvielu, kā arī Komisijas iekšējās mijieskaita iestādes izveide informācijas un apkopošanai un izplatīšanai par attiecīgām tehnoloģijām; nefosilo degvielu un enerģijas resursu pieejamība un izmaksas, tostarp elektrificēta ceļu transporta ietekme uz elektrotīkliem un elektrības ražošanu;

(b)  tīri un efektīvi transportlīdzekļi, īpaši saskaņotu testa procedūru izveide un novatorisku tehnoloģiju vērtēšana attiecībā uz emisiju, tradicionālās un alternatīvās degvielas patēriņa efektivitāti un drošumu; tādas uzlabotas metodoloģijas ierosināšana, kas paredzēta emisijas mērījumiem un ietekmes uz vidi aprēķiniem; dažādu emisiju inventarizācijas un uzraudzības darbību koordinēšana un saskaņošana Eiropas līmenī;

(c)  viedas mobilitātes sistēmas, lai panāktu drošu, inteliģentu un integrētu mobilitāti, tostarp jaunu transporta sistēmu un komponentu tehnoloģiski ekonomisks novērtējums, uzlabotas satiksmes pārvaldības piemērošanas metodes un ieguldījumi integrētas pieejas izstrādē transporta pieprasījumam un pārvaldībai;

(d)  integrēta transporta drošība, jo īpaši instrumentu un pakalpojumu nodrošināšana informācijas par negadījumiem aviācijas, jūras un zemes transporta nozarēs apkopošanai, nodošanai un analīzei; negadījumu novēršanas uzlabošana, izmantojot analīzi un starpmodālas drošības mācības, tajā pašā laikā veicinot izmaksu ietaupījumu un uzlabotu efektivitāti.

3.5.  Klimata politika, vide, resursu efektivitāte un izejvielas

JRC centīsies padarīt Eiropu ekoloģiski tīrāku, veicinās resursu piegādes drošību un dabas resursu globālu, ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošinot:

(a)  piekļuvi savietojamiem vides datiem un informācijai, turpinot standartu un savietojamības nolīgumu, ģeotelpisku instrumentu un novatoriskas informācijas ziņošanas tehnoloģiju infrastruktūras, piemēram, Eiropas Savienības Telpiskās informācijas infrastruktūru (INSPIRE) izstrādi, kā arī Eiropas Savienības un globālo iniciatīvu pilnveidošanu;

(b)  galveno vides rādītāju mērījumus un pārraudzību un dabas resursu stāvokļa un izmaiņu novērtēšanu, turpinot rādītāju un informācijas sistēmu izstrādi, kas sniedz ieguldījumu vides infrastruktūrās; ekosistēmu pakalpojumu izvērtēšanu, tostarp to novērtējumus un klimata pārmaiņu sekas;

(c)  integrētas modelēšanas struktūras izstrādi ilgtspējības novērtējuma veikšanai, balstoties uz tādiem tematiskiem modeļiem kā augsne, zemes izmantojums, ūdens resursi, gaisa kvalitāte, siltumnīcefekta gāzu emisijas, mežsaimniecība, enerģija un transports, pievēršoties arī klimata pārmaiņu sekām un reakcijai uz šīm pārmaiņām;

(d)  ES attīstības politikas mērķu atbalstīšanu, veicinot tehnoloģiju nodošanu, svarīgu resursu uzraudzību (meži, augsne, pārtikas piegāde), kā arī pētniecības atbalstīšanu, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un resursu izmantošanas ietekmi uz vidi, kā arī lai panāktu kompromisu cīņā par zemi pārtikas vai enerģijas ražošanai un zemi, piemēram, bioloģiskajai daudzveidībai;

(e)  integrētu sociālo, vides, tehnoloģisko un ekonomikas novērtējumu saistībā ar ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa politiku, tostarp stratēģisko izejvielu piegādes drošību, resursefektivitāti, zemas oglekļa emisijas un tīriem ražošanas procesiem un tehnoloģijām, ražojumu un pakalpojumu pilnveidi, patēriņa modeļiem un tirdzniecību; dzīves cikla novērtējuma analīžu turpmāku attīstību un integrēšanu politikā;

(f)  klimata pārmaiņu seku mazināšanas un/vai pielāgošanās iespēju ekonomiskās ietekmes integrētu analīzi, pamatojoties uz kvantitatīvo instrumentu modeļu kopumu reģionālā un globālā mērogā, sākot ar nozaru līmeni līdz pat makroekonomikas līmenim.

3.6.  Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība

JRC veicinās "Inovācijas savienības" ▌un "Globālas Eiropas" mērķu īstenošanu, veicot šādas darbības:

(a)  pētījumu un inovācijas virzītājspēku un šķēršļu vispārēja analīze un modelēšanas platformas izstrāde, lai novērtētu to ietekmi uz mikroekonomiku un makroekonomiku;

(b)  ieguldījumi pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” īstenošanas uzraudzībā, izmantojot rezultātu pārskatus, rādītāju izstrādi u. c., kā arī publiskās informācijas un ziņu vākšanas sistēmas darbība, lai glabātu attiecīgos datus un informāciju;

(c)  valsts informācijas un ziņu platformas darbība, lai palīdzētu valsts un reģionālajām iestādēm viedas specializācijas jomā; ekonomiskās aktivitātes telpiskā modeļa ekonomiskā analīze, jo īpaši pievēršoties ekonomiskajām, sociālajām un teritoriālajām atšķirībām un pārmaiņām reakcijas modelī uz tehnoloģisko attīstību;

(d)  finanšu sistēmas reformas ekonometriskā un makroekonomiskā analīze, lai veicinātu efektīvas ES finanšu krīzes pārvaldības sistēmas uzturēšanu; turpmāka metodoloģiska atbalsta nodrošināšana dalībvalstu budžeta stāvokļa uzraudzībai saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu;

(e)  Eiropas Pētniecības telpas (EPT) darbības uzraudzība un dažu tās galveno elementu (piem., pētnieku mobilitātes, valsts pētniecības programmu pieejamības) virzītājspēku un šķēršļu analīze, kā arī attiecīgu politikas iespēju piedāvāšana; svarīgas vietas saglabāšana EPT arī turpmāk, izmantojot sakaru veidošanu, apmācību un ļaujot lietotājiem dalībvalstīs, kandidātvalstīs un asociētajās valstīs pieeju savām struktūrām un datu bāzēm;

(f)  digitālās ekonomikas kvantitatīvas ekonomiskās analīzes izstrāde; informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ietekmes izpētes veikšana attiecībā uz digitālās sabiedrības mērķiem; būtisku drošības jautājumu ietekmes uz cilvēku dzīvi izpēte (digitālā dzīve);

3.7.  Drošas sabiedrības – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana

JRC veicinās "Drošības un pilsonības" mērķu īstenošanu, veicot šādas darbības:

(a)  uzsvars uz kritisko infrastruktūru ievainojamības noteikšanu un novērtēšanu (tostarp globālās navigācijas sistēmas, finanšu tirgi); to instrumentu uzlabošana, kurus izmanto cīņai pret krāpšanu attiecībā uz ES budžetu un kuģošanas uzraudzību; kā arī personas identitātes (digitālā identitāte) vai tās ietekmēšanas tehnoloģiju operatīvās darbības novērtējums;

(b)  Eiropas Savienības spēju uzlabošana attiecībā uz katastrofu riska samazināšanu un cilvēka izraisītu un dabas katastrofu pārvaldību, jo īpaši ar globālas agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrādes attiecībā uz dažādiem draudiem un riska pārvaldības informācijas sistēmu palīdzību, izmantojot Zemes novērošanas tehnoloģijas;

(c)  instrumentu turpmāka nodrošināšana tādu globālās drošības problēmu novērtēšanai un pārvaldībai kā terorisms un ieroču (ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču (Euratom programmā)) neizplatīšana, draudi, kurus rada sociāli politiskā nestabilitāte un infekcijas slimības; jaunas jomas, kam jāpievēršas, ir neaizsargātība un nesen konstatēti vai hibrīdie draudi, kuri ietver pieejamību izejvielām, pirātismu, resursu trūkumu/konkurenci un klimata pārmaiņu ietekmi uz dabas katastrofu gadījumiem.

4.  Konkrēti ar ieviešanu saistīti aspekti

Saskaņā ar globālās Eiropas prioritātēm JRC stiprinās zinātnisko sadarbību ar galvenajām starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm (piemēram, ANO iestādēm, ESAO, Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Krieviju, Ķīnu, Brazīliju, Indiju) tajās jomās, kam ir plaša globālā dimensija, piemēram, klimata pārmaiņas, pārtikas nodrošinājums vai nanotehnoloģijas. Minētā sadarbība notiks ciešā saistībā ar starptautiskās sadarbības pasākumiem, ko īsteno Savienība un dalībvalstis.

Lai politikas veidotāji saņemtu uzlabotus pakalpojumus, JRC turpinās attīstīt savu spēju analizēt un nodrošināt starpnozaru politikas iespējas un veikt attiecīgus ietekmes novērtējumus. Šī spēja tiks atbalstīta, īpaši stiprinot:

(a)  modelēšanu galvenajās jomās (piemēram, enerģētika un transports, lauksaimniecība, klimats, vide, ekonomika). Galveno uzmanību pievērsīs gan nozaru, gan integrētiem modeļiem (ilgtspējas novērtējumiem), ietverot zinātniski tehniskos un ekonomiskos aspektus;

(b)  perspektīvas pētījumus, kuros analizēs zinātnes, tehnoloģijas un sabiedrības tendences un pasākumus, un to, kā tie var ietekmēt valsts politiku un inovācijas un stiprināt konkurētspēju un noturīgu izaugsmi. Tas dos iespēju JRC pievērst uzmanību tiem jautājumiem, kam varētu noderēt politikas intervence nākotnē, kā arī paredzēt patērētāju vajadzības.

JRC stiprinās atbalstu standartizācijas procesam un standartiem kā horizontālam Eiropas konkurētspējas atbalsta elementam. Darbības ietvers pirmsnormatīvu pētniecību, atsauces materiālu izstrādi un mērījumus, kā arī metodoloģiju saskaņošanu. Ir noteiktas piecas galvenās jomas (enerģētika; transports; digitalizācijas programma; drošība un aizsargātība (tostarp kodoldrošība Euratom programmā); patērētāju aizsardzība). Turklāt JRC turpinās veicināt sava darba rezultātu izplatīšanu un sniegt atbalstu Eiropas Savienības institūcijām un organizācijām intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldībā.

JRC arī radīs iespējas uzvedības zinātņu jomā atbalstīt efektīvākas reglamentācijas izstrādi, papildinot JRC pasākumus atsevišķās jomās, piemēram, uztura, energoefektivitātes un ar precēm saistītas politikas jomā.

Sociālekonomiskā izpēte būs viens no attiecīgajās jomās veiktajiem pasākumiem, piemēram, saistībā ar Digitālo programmu, ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu vai sabiedrības veselību.

Ir svarīgi, lai JRC izmantotu modernu infrastruktūru, lai darbotos kā ES izziņas centrs, turpinātu ieņemt svarīgu vietu EPT un iesaistītos jaunās pētniecības jomās. JRC turpinās savu renovācijas un atjaunošanas programmu, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajām vides, drošības un aizsargātības regulām, kā arī veiktu ieguldījumu zinātnes infrastruktūrā, tostarp izstrādājot modelēšanas platformas un struktūras jaunām jomām, piemēram, ģenētiskajai testēšanai. Šādi ieguldījumi tiks veikti ciešā sadarbībā ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) ceļvedi, ņemot vērā esošās struktūras dalībvalstīs.

II PIELIKUMS

Rezultātu rādītāji

Šajā tabulā katram pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" konkrētajam mērķim ir norādīti ▌vairāki būtiski rādītāji, atbilstoši kuriem izvērtē programmas rezultātus un ietekmi un kurus pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" īstenošanas gaitā ir iespējams precizēt.

1.  I DAĻA. Prioritāte “Zinātnes izcilība”

Konkrēto mērķu īstenošanas rādītāji:

Eiropas Pētniecības padome

–  EPP finansēto projektu publikāciju īpatsvars no 1 % visbiežāk citēto publikāciju katrā zinātnes jomā

Nākotnes un jaunās tehnoloģijas

–  Publikācijas īpaši ietekmīgos zinātniski recenzētos žurnālos

–  Pieteikumi patentiem un piešķirti patenti nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības prasmju, apmācības un karjeras attīstības jomā

–  Pētnieku, tostarp doktora grāda kandidātu, aprite starp nozarēm un valstīm

Eiropas pētniecības infrastruktūras (tostarp e-infrastruktūras)

–  To pētnieku skaits, kuriem ar ▌Savienības atbalstu ir nodrošināta piekļuve pētniecības infrastruktūrām▌

2.  II DAĻA. Prioritāte “Vadošā loma rūpniecībā”

Konkrēto mērķu īstenošanas rādītāji:

Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskās tehnoloģijās (IKT, nanotehnoloģijas, progresīvie materiāli, biotehnoloģijas, progresīvā ražošana un kosmoss)

–  Pieteikumi patentiem un piešķirti patenti dažādās pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomās

–  To iesaistīto uzņēmumu īpatsvars, kuri sāk lietot inovācijas, kas ir jaunas uzņēmumā vai tirgū (projekta periodā un trīs nākamajos gados)

–  Kopīgu publisku – privātu publikāciju skaits

Piekļuve riska finansējumam

–  Kopējie ieguldījumi, kas mobilizēti ar aizņēmuma finansējuma un rika kapitāla ieguldījumu starpniecību

–  Finansēto organizāciju skaits un piesaistīto privāto līdzekļu apjoms

Inovācija MVU

–  To MVU īpatsvars, kas piedaloties projektā ievieš inovācijas, kuras uzņēmumā vai tirgū nav iepriekš zināmas (attiecas uz projekta periodu un trim papildu gadiem)

–  Izaugsme un darbvietu izveide iesaistītajos MVU

3.  III DAĻA. Prioritāte “Sabiedrības problēmu risināšana”

Konkrēto mērķu īstenošanas rādītāji:

Attiecībā uz visām sabiedrības problēmām

–   Publikācijas īpaši ietekmīgos zinātniski recenzētos žurnālos dažādo sabiedrības problēmu jomā

–   Pieteikumi patentiem un piešķirti patenti dažādo sabiedrības problēmu jomā

–   Prototipu un testēšanas pasākumu skaits

–  Kopīgu publisku – privātu publikāciju skaits

Turklāt katras problēmas jomā panākto vērtē, rezultātus samērojot ar ieguldījumu konkrēto mērķu īstenošanā, kuri uzskaitīti I pielikumā Regulai (ES) Nr. XX/12 [pamatprogramma "Apvārsnis 2020"].

4.  IV DAĻA. Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības

Konkrēto mērķu īstenošanas rādītāji:

–   Kopīgā pētniecības centra sniegtā tehniskā un zinātniskā politikas atbalsta radītās taustāmās un būtiskās ietekmes uz Eiropas politiskajām nostādnēm gadījumu skaits

–   Zinātniski recenzētu publikāciju skaits ▌ietekmīgos žurnālos

III PIELIKUMS

Uzraudzība

Komisija uzraudzīs pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot turpmāk minētajiem jautājumiem.

1.  Ieguldījums Eiropas Pētniecības telpas izveidē

2.  Plašāka dalība

3.  MVU dalība

4.  Sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes

5.  Zinātne un sabiedrība

6.  Dzimumu līdztiesība

7.  Starptautiskā sadarbība

8.  Ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas, tostarp informācija par klimata pārmaiņu radītiem izdevumiem

9.  Pāreja no atklāšanas līdz izmantošanai tirgū

10.  Digitalizācijas programma

11.  Privātā sektora līdzdalība

12.  Publiskā un privātā sektora partnerību un publiskā sektora savstarpēju partnerību finansēšana

13.  Saziņa un izplatīšana

14.  Neatkarīgu ekspertu līdzdalības struktūra

IV PIELIKUMS

Informācija, ko Komisija sniegs saskaņā ar 8.a panta 2. punktu

1.  Informācija par atsevišķiem projektiem, kas dos iespēju katru priekšlikumu uzraudzīt visā tā darbības ciklā, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

–  iesniegtie priekšlikumi,

–  katra priekšlikuma izvērtēšanas rezultāti,

–   dotāciju nolīgumi,

–  pabeigtie projekti.

2.  Informācija par katra uzaicinājuma rezultātiem un projektu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

–  katra uzaicinājuma rezultāti,

–  iznākums sarunām par dotāciju nolīgumiem,

–  projektu īstenošana, tostarp informācija par maksājumiem un projektu iznākumu.

3.  Informācija par programmas īstenošanu, tostarp atbilstoša informācija, kas attiecas uz pamatprogrammas līmeni, konkrētu programmu un katru jomu, un JRC, kā arī sinerģija ar citām atbilstošām Savienības programmām.

4.  Informācija par pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta izpildi, tostarp informācija par saistībām un maksājumiem, kas paredzēti 185. un 187. panta iniciatīvām.

V PIELIKUMS

Programmas komitejas sastāvi

Saskaņā ar 9. panta 1. a punktu pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" komitejas sastāvu saraksts(32) ir šāds:

1.  Stratēģiskais sastāvs Visas programmas stratēģiskais pārskats kopumā, saskaņotība atšķirīgu programmas daļu un transversālu tēmu starpā, ieskaitot tēmas "Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana" un "Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to".

I daļa — "Zinātnes izcilība":

2.  Eiropas Pētniecības padome, Nākotnes un jaunās tehnoloģijas (NJT) un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības

3.  Pētniecības infrastruktūra

II daļa — "Vadošā loma rūpniecībā":

4.  Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

5.  Nanotehnoloģijas, progresīvie materiāli, biotehnoloģija, progresīvā ražošana un pārstrāde

6.  Kosmoss

7.  MVU un piekļuve riska kapitāla finansējumam

III daļa — "Sabiedrības problēmu risināšana":

8.  Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

9.  Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu pētniecība un bioekonomika

10.  Droša, tīra un efektīva enerģija

11.  Vieds, videi draudzīgs un integrēts transports

12.  Klimata politika, vide, resursu efektivitāte un izejvielas

13.  Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība

14.  Droša sabiedrība — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. novembra nostāja.
(2)OV C, .., .. lpp.
(3)OV C, .., .. lpp.
(4)OV, .., .. lpp.
(5)OV L 57, 24.2.2007., 14. lpp.
(6)COM(2010)2020.
(7)OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(8)OV L 107, 30.4.1996., 12. lpp.
(9)OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.
(10)OV L 400, 30.12.2006., 243. lpp.
(11)OV L 400, 30.12.2006., 272. lpp.
(12)OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.
(13)OV L 400, 30.12.2006., 368. lpp.
(14) OV L [..], [..], [..]. lpp.
(15) Komisijas Ieteikums par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās un par prakses kodeksu universitātēm un citām sabiedriskām pētniecības iestādēm (C(2008)1329, 10.4.2008.).
(16)Būtībā vismaz 80 % no laika.
(17) Reģionāla sadarbības struktūra (Regional Partner Facility – RPF) ir pētniecības infrastruktūra, kurai valsts vai reģionālā līmenī ir svarīga nozīme attiecībā uz sociālekonomisko atdevi, apmācību un pētnieku un tehniķu piesaistīšanu un kura ir atzīta par Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma vai citas pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras partneri. RPF kvalitātei, tostarp rādītājiem, cik kvalitatīvi ir zinātniskie pakalpojumi un pārvaldība un kāda ir rezultātu pieejamības stratēģija, ir jāatbilst standartiem, ko piemēro visām Eiropas pētniecības infrastruktūrām.
(18)Tā kā pētniecībā arvien vairāk izmanto datorus un datus, visiem pētniekiem ir ļoti svarīga piekļuve jaunām e-infrastruktūrām. Piemēram, GÉAET savieno 40 miljonus lietotāju vairāk nekā 8000 iestādēs 40 valstīs, bet Eiropas tīkla infrastruktūra ir pasaulē lielākā dalītās datošanas infrastruktūra ar vairāk nekā 290 vietām 50 valstīs. Nepārtrauktais progress IKT jomā un zinātnes pieaugošā vajadzība datot un apstrādāt lielus datu apjomus rada lielas finanšu un organizatoriskas problēmas attiecībā uz integrētu pakalpojumu nodrošināšanu pētniekiem.
(19)Jautājumu par lietisko internetu koordinēs kā transversālu jautājumu.
(20)Tostarp satelīttīkliem.
(21)OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(22) Komisijas dienestu darba dokuments SEC(2009)1295, kas pievienots paziņojumam "Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā (SET plāns)" COM(2009)0519.
(23)COM(2007)0723.
(24) Komisijas Baltā grāmata "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu", COM(2011)0144.
(25)Šīs aplēses sagatavojis uzņēmums PricewaterhouseCoopers, un tās paredzētas “Ar ilgtspējīgumu saistītai globālajai uzņēmējdarbībai ar dabas resursiem (enerģija, mežsaimniecība, pārtika un lauksaimniecība, ūdens un metāli u. c.)” un WBCSD (2010) “Vīzija 2050: Jaunā darba programma uzņēmējdarbībai. Pasaules uzņēmējdarbības padome ilgtspējīgai attīstībai”. Ženēva. http://www.wbcsd.org/web/projects/BZrole/Vision2050-FullReport_Final.pdf
(26) COM(2008)0699.
(27)Eiropas Parlaments “Politikas departaments ekonomikas un zinātnes politikai. Ekoinovācijas — ES virzība uz resursu un energoefektīvu ekonomiku. Pētījums un piezīmes” 2009. gada marts.
(28)Ekoinovāciju novērojums “Ekoinovāciju izaicinājums. Virzība uz resursefektīvu Eiropu. 2010. gada ziņojums”. 2011. gada maijs.
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006.
(30) Neskarot šai "Sabiedrības problēmu risināšanas" daļai piešķirto budžetu.
(31) COM(2008)1329, 10.4.2008.
(32) Lai veicinātu šādu saskaņotu programmas īstenošanu, Komisija par katru programmas komitejas sanāksmi, kā noteikts darba kārtībā un saskaņā ar noteiktajām pamatnostādnēm, kompensēs izdevumus vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, kā arī izdevumus vienam ekspertam/padomdevējam katrai dalībvalstij par tiem darba kārtības punktiem, par kuriem dalībvalstij nepieciešamas īpašas speciālās zināšanas.


Eiropas statistika***I
PDF 467kWORD 106k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (COM(2012)0167 – C7-0101/2012 – 2012/0084(COD))
P7_TA(2013)0505A7-0436/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2012)0167),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0101/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, ko atbilstīgi 2. protokolam par subsidiaritātes principa piemērošanu iesniedza Spānijas Deputātu Kongress, Spānijas Senāts un Austrijas Federālā Padome, norādot, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 6. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0436/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku

P7_TC1-COD(2012)0084


(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

[Grozījums Nr. 43]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „LESD”), jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Statistikas sistēma (turpmāk „ESS”) kā partnerība kopumā ir veiksmīgi konsolidējusi savas darbības, lai nodrošinātu augstas kvalitātes, regulētas un uzticamas Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, tostarp uzlabojot sistēmas pārvaldību.

(2)  Tomēr ir konstatēti ▌trūkumi, jo īpaši attiecībā uz statistikas kvalitātes pārvaldības sistēmu. Minētie trūkumi pastiprina nepieciešamību nodrošināt statistikas iestāžu neatkarību no iespējama politiskā spiediena valsts un Savienības līmenī.

(3)  Komisija savā 2011. gada 15. aprīļa paziņojumā ▌„Uzticama kvalitātes pārvaldība Eiropas statistikā” ierosināja rīcību šo trūkumu novēršanai un ESS pārvaldības stiprināšanai. Jo īpaši tā ierosināja mērķtiecīgus grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes ▌Regulā (EK) Nr. 223/2009 ▌(4).

(4)  Padome savos 2011. gada 20. jūnija secinājumos atzinīgi novērtēja minēto Komisijas iniciatīvu un uzsvēra, ka ir būtiski nepārtraukti uzlabot ESS pārvaldību un efektivitāti.

(5)  Turklāt būtu jāņem vērā Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā notikušo jaunāko izmaiņu ietekme uz statistikas jomu, jo īpaši aspekti, kas saistīti ar statistikas neatkarību, piemēram, pārredzamas darbā pieņemšanas un atlaišanas procedūras, budžeta piešķīrumi un pirmspublicēšanas grafiki, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes ▌Regulā (ES) Nr. 1175/2011 ▌(5), kā arī tie, kas saistīti ar prasību par to institūciju darbības autonomiju, kuras ir atbildīgas par valsts fiskālo noteikumu īstenošanas uzraudzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 473/2013 ▌(6).

(6)  Šie aspekti, kas saistīti ar profesionālo neatkarību, piemēram, pārredzamām darbā pieņemšanas un atlaišanas procedūrām, budžeta piešķīrumiem un publicēšanas grafikiem, būtu jāattiecina ne tikai uz statistiku, kuru sagatavo fiskālās uzraudzības sistēmas un pārmērīga budžeta deficīta procedūras vajadzībām, bet uz visu Eiropas statistiku, ko izstrādā, sagatavo un izplata ESS.

(6a)  Eiropas statistikas datu kvalitāte un to nozīme uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanā būtu jāpārskata pastāvīgi, cita starpā novērtējot to pievienoto vērtību Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā „„Eiropa 2020” — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” izklāstīto stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu, tai skaitā ar izaugsmi, nodarbinātību un sociālo ekonomiku saistīto mērķu, sasniegšanā. Attiecīgā gadījumā būtu jāpielāgo Eiropas statistikas datu tvērums.

(7)  Turklāt kārtējam gadam vai vairākiem gadiem piešķirto un statistikas vajadzību nodrošināšanai pieejamo līdzekļu pietiekamība ir viens no nosacījumiem, lai nodrošinātu statistikas iestāžu profesionālo neatkarību un statistikas datu kvalitāti.

(8)  Tādēļ būtu jāpastiprina statistikas iestāžu profesionālā neatkarība, jānodrošina minimālie obligātie standarti, kas ir piemērojami visā Savienībā, un valsts statistikas iestāžu (turpmāk „VSI”) vadītājiem būtu jānodrošina īpašas garantijas statistikas uzdevumu izpildes, organizatoriskās vadības un resursu piešķiršanas ziņā. VSI vadītāju darbā pieņemšanas procedūrām vajadzētu būt pārredzamām un balstītām tikai uz profesionāliem kritērijiem, pienācīgi ņemot vērā iespēju vienlīdzību un jo īpaši līdzsvarotu sadalījumu pēc dzimuma. Šajā sakarībā pilntiesīga dalība būtu jāuzņemas arī dalībvalstu parlamentiem, un attiecīgā gadījumā tiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāveicina statistikas datus sagatavojošo iestāžu neatkarība un jāpalielina statistikas jomā īstenotās politikas demokrātiskā pārskatatbildība.

(8a)  Ticamu Eiropas statistikas datu iegūšanai nepieciešama stingra statistiķu profesionālā neatkarība, un vienlaikus, sagatavojot Eiropas statistikas datus, būtu jāņem vērā politikas vajadzības un būtu jāsniedz atbalsts statistikas datu veidā jaunām politikas iniciatīvām valsts un Savienības līmenī.

(8b)  Eurostat neatkarība ir jānostiprina un jāgarantē, izmantojot efektīvu parlamentāro pārbaudi un kontroli.

(9)  Turklāt, lai valsts līmenī nodrošinātu statistikas jomā veikto darbību efektīvāku koordināciju ESS ietvaros, tostarp kvalitātes pārvaldību, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas (turpmāk „ECBS”) veiktos uzdevumus statistikas jomā, būtu jāprecizē VSI jau piešķirtā uzdevuma — ESS ietvaros sagatavojamo Eiropas statistikas datu koordinēšanas — īstenošanas joma. Arī pašlaik jau notiekošā VSI un ES Statistikas biroja darbības koordinēšana un šo institūciju sadarbība ir nozīmīga daļa no efektīvas statistikas jomā veikto darbību koordinēšanas ESS ietvaros. Izstrādājot, sagatavojot un izplatot Eiropas statistikas datus atbilstoši ESS un ECBS attiecīgajai pārvaldības struktūrai un statistikas darba programmām, būtu jāievēro ECBS institucionālā atdalīšana un centrālo banku neatkarība.

(10)  Lai samazinātu slogu statistikas iestādēm un respondentiem, būtu jānodrošina iespēja VSI un citām valsts iestādēm nekavējoties un bez maksas piekļūt administratīvajiem ierakstiem, tostarp elektroniski veiktajiem ierakstiem, tos izmantot un papildināt ar statistikas datiem.

(10a)  Eiropas statistikas datiem vajadzētu būt viegli salīdzināmiem un pieejamiem, un tie būtu nekavējoties un regulāri jāatjaunina, lai nodrošinātu to, ka Savienības politikas jomās un finansēšanas iniciatīvās tiek pilnībā ņemtas vērā Savienībā notiekošās pārmaiņas, jo īpaši saistībā ar ekonomiskās krīzes sekām.

(11)  Turklāt ar VSI agrīnā posmā būtu jāapspriežas par tādu jaunu administratīvo ierakstu izstrādi, kuri varētu nodrošināt datus statistikas vajadzībām, un par plānotajām izmaiņām pastāvošajos administratīvajos avotos vai par šo avotu likvidēšanu. Tām būtu jāsaņem arī attiecīgie metadati no administratīvo datu īpašniekiem un jākoordinē tādu administratīvo ierakstu standartizācija, kuri ir būtiski statistikas datu sagatavošanai.

(12)  No administratīvajiem ierakstiem iegūto datu konfidencialitāte būtu jāaizsargā saskaņā ar vienotiem principiem un pamatnostādnēm, ko piemēro visiem Eiropas statistikas sagatavošanā izmantotajiem konfidenciālajiem datiem. Būtu jāizveido un jāpublicē arī minētajiem datiem piemērojamas kvalitātes un pārredzamības novērtēšanas sistēmas.

(12a)  Tiem pašiem datiem vajadzētu būt vienlaikus pieejamiem visiem lietotājiem, un būtu stingri jāievēro noteiktie embargo. VSI būtu jānosaka periodisko datu publicēšanas grafiki.

(13)  Eiropas statistikas datu kvalitāti varētu stiprināt un lietotāju uzticību paaugstināt, arī valstu valdībām uzņemoties atbildību par Eiropas Statistikas prakses kodeksa (turpmāk „Prakses kodekss”) stingru piemērošanu. Šajā nolūkā Saistībās par uzticamu statistiku ("saistības"), kuras katrā dalībvalstī tiktu noteiktas, ņemot vērā konkrētās valsts īpašās iezīmes, ▌būtu jāiekļauj konkrēti pasākumi, ko tās valdība veiks, lai īstenotu Prakses kodeksā ietvertos principus attiecībā uz statistiku. Minētās saistības varētu ietvert valsts augstas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, tostarp pašnovērtēšanu, uzlabošanas pasākumus un uzraudzības mehānismus.

(13a)  Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnē vajadzētu būt viegli pieejamām pilnīgām un lietošanā vienkāršām dinamikas rindām. Ja iespējams, veicot periodisku atjaunošanu, būtu jānodrošina tāda informācija par katru dalībvalsti, kura atspoguļo gada vai mēneša laikā notikušās izmaiņas.

(14)  Tā kā Eiropas statistikas datu sagatavošanai ir jāpamatojas uz ilgtermiņa darbības un finanšu plānošanu, lai nodrošinātu augstu neatkarības pakāpi, Eiropas statistikas programmai būtu jāaptver tas pats laikposms, ko aptver daudzgadu finanšu shēma.

(15)  Ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 Komisijai piešķirtas pilnvaras īstenot dažus šīs regulas noteikumus saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK(7). Stājoties spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011(8), ar ko atceļ Lēmumu 1999/468/EK, Komisijai piešķirtās pilnvaras ▌ir jāsaskaņo ar minēto jauno tiesisko regulējumu, un šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisijai būtu jānodrošina, ka īstenošanas akti nerada būtisku papildu slogu dalībvalstīm vai respondentu vienībām.

(19)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(20)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju.

(20a)  Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 223/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 223/2009

Regulu (EK) Nr. 223/2009 groza šādi:

(1)  regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

„a) „profesionālā neatkarība” nozīmē to, ka statistikas datus izstrādā, sagatavo un izplata neatkarīgā veidā, jo īpaši attiecībā uz izmantojamajiem paņēmieniem, definīcijām, metodoloģiju un avotiem, kā arī visu veidu izplatīšanas laiku un saturu, un ka uz šo uzdevumu veikšanu netiek izdarīts nekāds politisko vai interešu grupu vai Savienības vai valstu iestāžu spiediens;”;

"

(2)  regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

„1. Valsts statistikas iestāde (VSI), ko dalībvalsts izraugās kā institūciju, kas ir atbildīga par visu Eiropas statistikas datu izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas darbību koordinēšanu valsts līmenī saskaņā ar šo Regulu, šajā sakarībā darbojas kā vienīgais Komisijas (Eurostat) kontaktpunkts statistikas jautājumos.

VSI koordinē visas pārējās valsts iestādes, kas ir atbildīgas par to Eiropas statistikas datu izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, kurus saskaņā ar šo Regulu sagatavo visas pārējās ESS ietilpstošās valstu iestādes. VSI jo īpaši ir atbildīga par tādu jautājumu koordinēšanu valsts līmenī kā statistikas programmu izstrāde un paziņošana, kvalitātes uzraudzība, skaidra metodoloģija, datu nosūtīšana un saziņa par ESS darbībām statistikas jomā. VSI un attiecīgās valsts centrālā banka (turpmāk „VCB”) kā ECBS dalībniece, kas īsteno ECBS statistikas darba programmas, sadarbojas ESS un ECBS kopīgajos ar Eiropas statistiku saistītajos jautājumos, lai nodrošinātu, ka ar ESS un ECBS palīdzību to attiecīgajās kompetences jomās tiek sagatavoti pilnīgi un saskaņoti Eiropas statistikas dati.”;

"

(3)  iekļauj šādu pantu:"

5.a pants

VSI vadītāji un citu valsts iestāžu par statistikas jautājumiem atbildīgās personas

1.  Dalībvalstis savā valsts statistikas sistēmā nodrošina par šajā regulā paredzētajiem uzdevumiem atbildīgo amatpersonu profesionālo neatkarību. ▌

2.  Šajā sakarībā VSI vadītāji:

   a) vienpersoniski atbild par lēmumu pieņemšanu par procesiem, statistikas metodēm, standartiem un procedūrām, kā arī statistisko analīžu un citu publikāciju saturu un izdošanas laiku attiecībā uz VSI izstrādātajiem, sagatavotajiem un izplatītajiem Eiropas statistikas datiem;
   b) ir pilnvaroti pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz VSI iekšējo pārvaldi;
   c) pildot uzdevumus statistikas jomā, rīkojas neatkarīgi un nelūdz un nepieņem nekādus norādījumus no valstu valdībām vai citām institūcijām, birojiem vai vienībām;
   d) atbild par darbībām statistikas jomā un attiecīgās VSI budžeta izpildi;
   e) publicē gada pārskatu un attiecīgā gadījumā sniedz komentārus par budžeta piešķīruma jautājumiem, kas saistīti ar VSI darbībām statistikas jomā;
   f) koordinē visu to valsts iestāžu darbības statistikas jomā, kuras piedalās Eiropas statistikas datu izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā, kā minēts 5. pantā;
   g) attiecīgā gadījumā sagatavo valsts pamatnostādnes, lai savas valsts statistikas sistēmas ietvaros nodrošinātu kvalitāti Eiropas statistikas datu izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā, un atbild par šo pamatnostādņu ievērošanu attiecīgajā valsts statistikas iestādē;
   h) pārstāv savas valsts statistikas sistēmu Eiropas statistikas sistēmā.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka citas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par Eiropas statistikas datu izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, šādus uzdevumus veic saskaņā ar VSI vadītāja apstiprinātajām valsts pamatnostādnēm.

4.  VSI vadītāju un attiecīgā gadījumā citu Eiropas statistikas datus sagatavojošu valsts iestāžu par statistikas jautājumiem atbildīgo personu darbā pieņemšanas, pārcelšanas un atlaišanas procedūras ir pārredzamas un pamatojas tikai uz profesionāliem kritērijiem, nevis politiskiem apsvērumiem. Ar šīm procedūrām nodrošina to, ka tiek ievērots vienlīdzīgu iespēju princips, jo īpaši attiecībā uz dzimumu. VSI vadītāja atlaišanai sniedz sīki izklāstītu pamatojumu. Minētās procedūras dara publiski pieejamas.

4a.  Dalībvalstis var izveidot valsts institūciju Eiropas statistikas datu sagatavotāju profesionālās neatkarības nodrošināšanai savā valstī. VSI vadītāji un attiecīgā gadījumā citu Eiropas statistikas datus sagatavojošo valsts iestāžu par statistikas jautājumiem atbildīgās personas var pieņemt šādu institūciju sniegtos padomus. Šādu institūciju locekļu darbā pieņemšanas, pārcelšanas un atlaišanas procedūras ir pārredzamas un pamatojas vienīgi uz profesionāliem kritērijiem, nevis politiskiem apsvērumiem.”;

"

(4)  regulas 6. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

„2. Komisija (Eurostat), nodrošinot Eiropas statistikas datu sagatavošanu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un principiem statistikas jomā, rīkojas neatkarīgi, sadarbojoties ar VSI un koordinējot to darbu. ▌

3.  Neskarot Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (turpmāk „ECBS un ECB Statūti”) 5. pantu, Komisija (ES Statistikas birojs) koordinē Savienības iestāžu un institūciju darbības statistikas jomā, jo īpaši, lai nodrošinātu datu konsekvenci un kvalitāti un līdz minimumam samazinātu ar ziņošanu saistīto slogu. Šajā nolūkā Komisija (ES Statistikas birojs) var aicināt jebkuru Savienības iestādi vai institūciju konsultēt to vai sadarboties ar to, lai izstrādātu metodes un sistēmas statistikas mērķiem to attiecīgajā kompetences jomā. Šāda iestāde vai institūcija, kas ierosina sagatavot statistikas datus, apspriežas ar Komisiju (Eurostat) un ņem vērā visus tās ieteikumus šajā saistībā.;

"

(4a)  iekļauj šādu pantu:"

„6.a pants

Komisijas (Eurostat) ģenerāldirektors

1.  Komisijas statistikas biroju (Eurostat) vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoru saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru ieceļ Komisija uz septiņiem gadiem bez tiesībām uz atkārtotu iecelšanu.

2.  Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Ar ģenerāldirektora darbā pieņemšanas, pārcelšanas un atlaišanas procedūru nodrošina to, ka tiek ievērots vienlīdzīgu iespēju princips, jo īpaši attiecībā uz dzimumu, un šī procedūra ir pārredzama un pamatojas vienīgi uz profesionāliem kritērijiem, nevis politiskiem apsvērumiem. Komisija ieceļ ģenerāldirektoru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.  Ģenerāldirektors vienpersoniski atbild par lēmumu pieņemšanu par procesiem, statistikas metodēm, standartiem un procedūrām, kā arī statistisko analīžu un citu publikāciju saturu un izdošanas laiku attiecībā uz visiem Komisijas (ES Statistikas biroja) sagatavotajiem statistikas datiem. Ģenerāldirektors ir pilnvarots pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Komisijas (Eurostat) iekšējo pārvaldi. Šo uzdevumu izpildē ģenerāldirektors rīkojas neatkarīgi un nelūdz un nepieņem valstu valdību vai citu institūciju, biroju vai aģentūru norādījumus. Ja ģenerāldirektors uzskata, ka Komisijas veiktais pasākums rada šaubas par viņa neatkarību, viņš nekavējoties par to informē Eiropas Parlamentu.

4.  Ģenerāldirektors ir atbildīgs par darbībām statistikas jomā un Komisijas (ES Statistikas biroja) budžeta izpildi. Viņš katru gadu saistībā ar dialogu par statistikas jautājumiem piedalās Eiropas Parlamenta attiecīgās komitejas sanāksmē, lai apspriestu jautājumus, kas attiecas uz statistikas pārvaldību, metodoloģiju un inovācijām statistikas jomā, un izteiktu komentārus par budžeta līdzekļu piešķiršanas jautājumiem, kuri saistīti ar Komisijas (ES Statistikas biroja) darbībām statistikas jomā.

5.  Pirms jebkāda disciplinārsoda piemērošanas ģenerāldirektoram Komisija apspriežas ar Eiropas Parlamentu. Disciplinārsodu ģenerāldirektoram piemēro saskaņā ar pamatotu lēmumu, kuru informatīvā nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvajai padomei (turpmāk „ESPKP”).”;

"

(5)  regulas 11. pantam pievieno šādus punktus:"

„3. Dalībvalstis un Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu 2. panta 1. punktā minētos statistikas jomā piemērojamos principus nolūkā saglabāt uzticību Eiropas statistikai. Šos principus sīkāk izklāsta Prakses kodeksā.

3a.  Ar saistībām par uzticamu statistiku” cenšas sasniegt mērķi nodrošināt sabiedrības uzticēšanos Eiropas statistikas datiem un panākt progresu Prakses kodeksā ietverto statistikas jomā piemērojamo principu īstenošanā, iesaistot dalībvalstis un Komisiju procesā, kurā ar atbilstošu līdzekļu palīdzību tiek noteiktas īpašas vispārēju uzticību statistikai veicinošas politiskās saistības, tostarp sabiedrībai paredzētu kopsavilkumu sagatavošana, un šīs saistības tiek publicētas atbilstīgajās tīmekļa vietnēs.

3b.  Komisija šīs saistības regulāri uzrauga, pamatojoties uz dalībvalstu atsūtītajiem gada pārskatiem.

Ja saistības nav publicētas līdz ...(9), attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai progresa ziņojumu par Prakses kodeksa īstenošanu un dara to publiski pieejamu, kā arī attiecīgā gadījumā ziņo par paveikto šādu saistību izveidē.

Komisija par publicētajām saistībām un attiecīgā gadījumā par progresa ziņojumiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi līdz ...(10)*.

3c.  Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome (ESPKP), pamatojoties uz Komisijas iesniegtu ikgadēju ziņojumu, regulāri uzrauga Komisijas (Eurostat) saistības. ESPKP par minēto saistību izpildi ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ...(11).”;

"

(6)  regulas 12. pantu groza šādi:

a)  panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

2. Konkrētas kvalitātes prasības, piemēram, mērķa vērtības un obligātos minimālos standartus attiecībā uz statistikas datu sagatavošanu, var noteikt arī nozares tiesību aktos.

Lai nodrošinātu šā panta 1. punktā noteikto kvalitātes kritēriju vienotu piemērošanu datiem, uz kuriem attiecas nozares tiesību akti, īpašās statistikas jomās, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka nozares tiesību aktos paredzēto kvalitātes ziņojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, struktūru un periodiskumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Dalībvalstis Komisijai (ES Statistikas birojam) sniedz ziņojumus par iesniegto datu kvalitāti, tajos aprakstot arī jebkādas bažas par datu precizitāti. Komisija, pamatojoties uz atbilstošu analīzi, novērtē iesniegto datu kvalitāti un sagatavo un publicē ziņojumus par Eiropas statistikas datu kvalitāti.”;

"

b)  pievieno šādus punktus:"

„3a. Pārredzamības labad Komisija (Eurostat) attiecīgā gadījumā publisko savu kvalitātes novērtējumu attiecībā uz dalībvalstu sniegto ieguldījumu Eiropas statistikas datu sagatavošanā.

3b.  Ja nozares tiesību aktos paredzētas sankcijas gadījumos, kad dalībvalstis iesniedz situāciju nepareizi atspoguļojošus statistikas datus, Komisija var saskaņā ar Līgumiem un attiecīgajiem nozares tiesību aktiem ierosināt un veikt nepieciešamo izmeklēšanu, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas, lai noteiktu, cik nopietna ir bijusi šāda datu sagrozīšana un vai tā ir veikta ar nolūku vai rupjas nolaidības dēļ. Komisija dalībvalstij, par kuru notiek izmeklēšana, var pieprasīt sniegt attiecīgo informāciju.

3c.  Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi šajā regulā vai piemērojamos nozares tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz statistikas datu iesniegšanu, tā rīkojas saskaņā ar Līguma 258. pantu.”;

"

(7)  regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

„1. Eiropas Statistikas programma nodrošina pamatu Eiropas statistikas datu izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, nosakot galvenās darbības jomas un darbības mērķus laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas laikposmam. To pieņem Eiropas Parlaments un Padome. Tās ietekmi un izmaksu lietderību novērtē, piesaistot neatkarīgus ekspertus.”;

"

(7a)  Regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

„2. Komisija ar īstenošanas aktu palīdzību var pieņemt lēmumu par pagaidu tiešu darbību statistikas jomā, ar noteikumu, ka:

   a) darbība neparedz tādu datu vākšanu, kas aptver vairāk par trim pārskata gadiem;
   b) dati jau ir pieejami attiecīgajās VSI un citās kompetentajās valsts iestādēs vai arī tos var iegūt tiešā veidā, izmantojot attiecīgu izlasi statistiskās kopas novērošanai Savienības līmenī, veicot atbilstīgu darba koordināciju ar VSI un citām valsts iestādēm;
   c) Savienība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(12) finansiāli atbalsta VSI un citas valsts iestādes, lai segtu to attiecīgās papildu izmaksas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

"

(7b)  regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:"

„17. pants

Gada darba programma

Komisija savu nākamā gada darba programmu iesniedz ESS komitejai līdz attiecīgā gada 30. aprīlim.

Sagatavojot minēto darba programmu, Komisija nodrošina efektīvu prioritāšu noteikšanu, tostarp pārskatīšanu, ziņošanu par statistikas prioritātēm un finanšu līdzekļu piešķiršanu. Komisija vislielākajā mērā ievēro ESS komitejas sniegtos komentārus. Šīs darba programmas pamatā ir Eiropas statistikas programma, un tajā jo īpaši norāda:

   a) darbības, kuras Komisija uzskata par prioritārām, ņemot vērā Savienības politikas vajadzības, dalībvalstu un Savienības finansiālos ierobežojumus un slogu respondentiem;
   b) iniciatīvas attiecībā uz prioritāšu, tostarp negatīvo prioritāšu, pārskatīšanu un sloga samazināšanu gan datu sniedzējiem, gan statistikas datu sagatavotājiem;
   c) procedūras un jebkādus juridiskus instrumentus, ko Komisija paredzējusi programmas izpildei.”;

"

(8)  iekļauj šādu pantu:"

17.a pants

Piekļuve administratīvajiem ierakstiem, to izmantošana un integrēšana

1.  Lai samazinātu slogu respondentiem, VSI, citām valsts iestādēm, kas minētas 4. pantā, un Komisijai (Eurostat) ir tiesības ātri un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un papildināt ar statistikas datiem, ciktāl tas ir nepieciešams saskaņā ar šo regulu sagatavojamo Eiropas statistikas datu izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

2.  Par citu institūciju izveidotu un uzturētu administratīvo ierakstu sākotnējo izstrādi, turpmāko pilnveidošanu un pārtraukšanu notiek apspriešanās ar VSI un Komisiju (Eurostat), un šīs iestādes piedalās minētajās darbībās, tādējādi atvieglojot minēto ierakstu turpmāku izmantošanu Eiropas statistikas datu sagatavošanas vajadzībām. Minētās iestādes tiek uzaicinātas piedalīties tādu administratīvo ierakstu standartizācijā, kuriem ir būtiska nozīme Eiropas statistikas datu sagatavošanā.

3.  Neskarot ECBS Statūtus un centrālo banku neatkarību, VSI, citu valsts iestāžu un Komisijas (Eurostat) piekļuve un līdzdalība saskaņā ar 1. un 2. punktu attiecas tikai uz administratīvajiem ierakstiem šo iestāžu attiecīgajā publiskajā administratīvajā sistēmā.

4.  Administratīvajiem ierakstiem, kurus to īpašnieki dara pieejamus VSI, citām valsts iestādēm un Komisijai (Eurostat), lai tos izmantotu Eiropas statistikas datu sagatavošanai, pievieno metadatus.

5.  VSI un administratīvo ierakstu īpašnieki izveido nepieciešamos sadarbības mehānismus.”;

"

(8a)  regulas 20. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

„VSI, citas valsts iestādes un Komisija (Eurostat) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu konfidenciālu datu fiziskās un loģiskās aizsardzības principu un pamatnostādņu saskaņošanu. Komisija šādu saskaņošanu nodrošina ar īstenošanas aktu palīdzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

"

(9)  regulas 23. panta otro daļu aizstāj ar šādu:"

„Kārtību, noteikumus un nosacījumus attiecībā uz piekļuvi Savienības līmenī nosaka saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru.”;

"

(10)  regulas 24. pantu svītro;

(10a)  regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:"

„26. pants

Statistikas datu konfidencialitātes pārkāpšana

Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu statistikas datu konfidencialitātes pārkāpumus un sodītu par tiem. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.”;

"

(12)  regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:"

27. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē*.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.”.

"

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1)OV C 374, 4.12.2012., 2. lpp.
(2)OV C 374, 4.12.2012., 2. lpp.
(3)Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).
(7)Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(9)* Trīs gadi pēc Regulas (2012/0084(COD)) spēkā stāšanās dienas.
(10)** Trīs gadi un seši mēneši pēc Regulas (2012/0084(COD)) spēkā stāšanās dienas.
(11)* Trīs gadi pēc Regulas (2012/0084(COD)) spēkā stāšanās dienas.
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).


Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma ***I
PDF 278kWORD 60k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (COM(2011)0609 – C7-0318/2011 – 2011/0270(COD))
P7_TA(2013)0506A7-0241/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0609),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darību 294. panta 2. punktu un 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 175. panta trešo, saskaņā ar kuru Komisija ir iesniegusi Parlamentam šo priekšlikumu (C7‑0318/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā argumentēto atzinumu, ko saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Zviedrijas Parlaments, uzskatot, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 23. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 3. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 10. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0241/2012),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  aicina Komisiju atkārtoti iesniegt šo priekšlikumu izskatīšanai Parlamentā, ja tā ir paredzējusi priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai

P7_TC1-COD(2011)0270


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1296/2013.)

(1) OV C 143, 22.5.2012., 88. lpp.
(2) OV C 225, 27.7.2012., 167. lpp.


Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) ***I
PDF 89kWORD 44k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi (COM(2011)0874 – C7-0498/2011 – 2011/0428(COD))
P7_TA(2013)0507A7-0294/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0874),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0498/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 25. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 17. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

–  ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ziņojumu un Ārlietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0294/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas iekļauti šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007

P7_TC1-COD(2011)0428


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1293/2013.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMI

Maksimālā summa, ko var saņemt atsevišķs IP

Komisija piešķir lielu nozīmi samērīgam līdzekļu sadalījumam integrētajiem projektiem, lai varētu piešķirt līdzekļus iespējami daudziem integrētajiem projektiem un nodrošinātu līdzsvarotu integrēto projektu sadali starp visām dalībvalstīm. Šajā kontekstā Komisija, ar programmas LIFE komitejas locekļiem apspriežot darba programmas projektu, piedāvās maksimālo summu, ko var piešķirt integrētam projektam. Šis priekšlikums tiks iesniegts kā daļa no projektu atlases metodēm, kas jāpieņem kā viens no daudzgadu programmas aspektiem.

Bioloģiskās daudzveidības finansējuma stāvoklis AZT

Komisija piešķir lielu nozīmi vides aizsardzībai un bioloģiskajai daudzveidībai aizjūras zemēs un teritorijās, kā to liecina lēmuma par aizjūras asociāciju projekts, kurā šīs nozares iekļautas Eiropas Savienības un AZT sadarbības jomās un aprakstītas dažādās darbības, kurām varētu piešķirt ES finansējumu šajā sakarā.

Sagatavošanas darbība BEST bija veiksmīga ierosme, kurā iesaistījās AZT un kas devusi konkrētus rezultātus bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā. Tā kā BEST tuvojas nobeigumam, Komisijai ir labvēlīga nostāja attiecībā uz tās pārņemšanu kādā no jaunajiem instrumentiem, konkrēti, programmā "Vispārējais sabiedriskais labums un uzdevumi" saistībā ar Attīstības sadarbības instrumentu.

Šo īpašo iespēju finansēt bioloģisko daudzveidību AZT papildinās iespējas, ko sniedz LIFE programmas 2014.–2020. gadam 6. pants.

(1) OV C 191, 29.6.2012., 111. lpp.
(2) OV C 277, 13.9.2012., 61. lpp.


Rīcības programma nodokļu nozarei ***I
PDF 274kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido rīcības programmu nodokļu nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (Fiscalis 2020) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (COM(2012)0465 – C7-0242/2012 – 2011/0341B(COD))
P7_TA(2013)0508A7-0399/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0465),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114., 197. un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0242/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 28. maija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0399/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("Fiscalis 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK

P7_TC1-COD(2011)0341B


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1286/2013.)

(1) OV C 143, 22.5.2012., 48. lpp.


Rīcības programma muitas nozarei ***I
PDF 294kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam („Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (COM(2012)0464 – C7-0241/2012 – 2011/0341A(COD))
P7_TA(2013)0509A7-0026/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0706) un grozīto priekšlikumu (COM(2012)0464),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0241/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 17. jūlija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0026/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina paziņojumu, kas iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("Muita 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK

P7_TC1-COD(2011)0341A


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1294/2013.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Efektīvas, lietderīgas, modernas un saskaņotas pieejas attiecībā uz muitas kontroli pie Savienības ārējām robežām ir būtiskas:

—  lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu intereses,

—  lai apkarotu nelegālu tirdzniecību, vienlaikus ļaujot veicināt likumīgu uzņēmējdarbību,

—  lai nodrošinātu Savienības un tās iedzīvotāju drošumu un drošību, kā arī vides aizsardzību,

—  lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības un

—  lai panāktu atbilstību kopējai tirdzniecības politikai.

Lai veiktu tādu kontroli, ir ļoti svarīgi, lai muitai būtu pieejami attiecīgie rīki, piemēram, noteikšanas aprīkojums un tehnoloģijas. Vajadzība pēc minētajiem rīkiem cita starpā ir norādīta Eiropola 2011. gada izvērtējuma ziņojumā par organizētās noziedzības apdraudējumu, kurā minēts, ka cigarešu kontrabandas ekonomiskā ietekme uz dalībvalstu un Savienības budžetiem rada zaudējumu, kas aplēsts aptuveni EUR 10 miljardu apmērā gadā.

Dažādie daudzgadu finanšu shēmas (DFS) instrumenti, kas pieejami šādu rīku iegādes līdzfinansēšanai, pašlaik vēl nav pilnīgi izmantoti. Lai panāktu finansējuma līdzekļu efektīvu piešķiršanu, Eiropas Parlaments aicina Komisiju ne vēlāk kā 2018. gada vidū iesniegt ziņojumu par vajadzīgo finanšu līdzekļu nodrošināšanu, lai iepirktu piemērotus rīkus muitas kontrolei jomā, kas minēta LESD 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tostarp par iespēju minētos līdzekļus piešķirt, izmantojot vienotu fondu.


Apdrošināšana un pārapdrošināšana („Maksātspēja II”) ***I
PDF 267kWORD 36k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) attiecībā uz tās transponēšanas un piemērošanas datumiem un dažu direktīvu atcelšanas datumu (COM(2013)0680 – C7-0315/2013 – 2013/0327(COD))
P7_TA(2013)0510A7-0352/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0680),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu un 62. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0315/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7‑0352/2013),

A.  tā kā steidzamības dēļ ir pamats sākt balsošanu, pirms ir beidzies astoņu nedēļu termiņš, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. protokola (par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu) 6. pantā,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/.../ES, ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK (Maksātspēja II) attiecībā uz tās transponēšanas datumu, tās piemērošanas datumu un dažu direktīvu (Maksātspēja I) atcelšanas datumu

P7_TC1-COD(2013)0327


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2013/58/ES.)


Pašreizējais stāvoklis Dohas attīstības programmas norisē
PDF 223kWORD 69k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par pašreizējo stāvokli Dohas attīstības programmas norisē un gatavošanos devītajai PTO Ministru konferencei (2013/2740(RSP))
P7_TA(2013)0511B7-0494/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Dohā pieņemto 2001. gada 14. novembra ministru deklarāciju,

–  ņemot vērā PTO Honkongā pieņemto 2005. gada 18. decembra ministru deklarāciju,

–  ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(1),

–  ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai(2),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dohas attīstības programmu un jo īpaši tās, kuras pieņemtas 2008. gada 9. oktobrī(3), 2009. gada 16. decembrī(4) un 2011. gada 14. septembrī(5),

–  ņemot vērā deklarāciju, kas tika pieņemta Parlamentārās konferences par PTO vadības komitejas 28. sanāksmē 2013. gada 29. maijā,

–  ņemot vērā paziņojumus, ar kuriem nāca klajā Tirdzniecības sarunu komitejas (TSK) neoficiālajās sanāksmēs 2013. gada 11. aprīlī un 3. jūnijā un oficiālajā TSK sanāksmē 2013. gada 22. jūlijā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķus,

–  ņemot vērā palīdzības tirdzniecībai ceturto vispārējo pārskatīšanu 2013. gada 8.−10. jūlijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Dohas sarunu kārta tika sākta 2001. gadā ar mērķi radīt jaunas tirdzniecības iespējas, nostiprināt daudzpusējās tirdzniecības noteikumus un novērst līdzšinējo nelīdzsvarotību tirdzniecības sistēmā, šajās sarunās lielāko uzmanību veltot jaunattīstības valstu un jo īpaši vismazāk attīstīto valstu vajadzībām un interesēm; tā kā šādu mērķu noteikšana izriet no pārliecības par to, ka uz taisnīgākiem un vienlīdzīgākiem noteikumiem balstīta daudzpusēja sistēma var nodrošināt taisnīgu un brīvu tirdzniecību, kas nāk par labu visu kontinentu ekonomiskai attīstībai un palīdz mazināt nabadzību;

B.  tā kā ES ir konsekventi atbalstījusi uz spēcīgiem daudzpusējiem noteikumiem balstītu pieeju tirdzniecībai, vienlaikus atzīstot, ka ar papildu pieejām, piemēram, divpusējiem, reģionāliem vai daudzpusējiem nolīgumiem arī var sekmēt tirdzniecības atvēršanu, jo īpaši sākot liberalizāciju un modernizējot noteikumus un disciplīnu tādās politikas jomās, kurām PTO satvarā tiek pievērsta mazāka uzmanība, un atbalstīt daudzpusēju sistēmu ar nosacījumu, ka šādi nolīgumi atbilst PTO noteikumiem;+

C.  tā kā PTO un ar PTO saistītajos līgumos ietvertie noteikumi ir bijuši būtiski svarīgi, izvairoties no pilnīga un plaši izplatīta protekcionisma, kas būtu varējis rasties pēc nopietnākās finanšu un ekonomikas krīzes, kāda pieredzēta kopš 1930. gadiem;

D.  tā kā atvērtu un taisnīgu daudzpusējo tirdzniecību vairāk apgrūtina dažādi ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi (TNTŠ) nekā tirdzniecības tarifi, kurus, pieaugot globalizācijas tempiem, atceļ aizvien lielākos apmēros;

E.  tā kā PTO ministru sanāksme par Dohas sarunu kārtas pabeigšanu nonāca strupceļā 2008. gada jūlija beigās;

F.  tā kā pēdējo dažu gadu laikā ir veikti vairāki mēģinājumi un sāktas vairākas iniciatīvas, lai radītu ļoti nepieciešamo stimulu iestrēgušās Dohas attīstības programmas pabeigšanai;

G.   tā kā no 2013. gada 3. līdz 6. decembrim Indonēzijā notiks devītā PTO Ministru konference,

1.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu daudzpusējo attiecību sniegtajai pastāvīgajai vērtībai, taču atbalsta PTO strukturālu reformu, kas nepieciešama, lai labāk garantētu uz kopīgiem noteikumiem balstītu, atvērtu, taisnīgu un nediskriminējošu tirdzniecības sistēmu, kurā būtu labāk ņemta vērā MVU loma un intereses;

2.  uzsver to, ka ir sistēmiski svarīgi devītajā Ministru konferencē panākt tālejošu un līdzsvarotu rezultātu, kas būtu pieņemams visām PTO dalībvalstīm un palīdzētu sagatavoties turpmākajām daudzpusējām sarunām;

3.  prasa nodrošināt tirdzniecības programmu, kas būtu balstīta uz visām pusēm izdevīgu brīvu un taisnīgu tirdzniecību un kurā par procesa centru tiktu noteikta attīstība; uzsver to, ka sarunās ir svarīgi pilnībā ņemt vērā jaunattīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu ar zemiem ienākumiem īpašās vajadzības un intereses; atkārtoti norāda, ka visos sarunas līmeņos ir ļoti nepieciešams iekļaut īpašas un diferencētas pieejas principu, atspoguļojot PTO dalībvalstu atšķirīgos ekonomiskās attīstības līmeņus, kā noteikts Dohā pieņemtās ministru deklarācijas 44. punktā; uzskata, ka nozīmīgi īpašas un diferencētas pieejas noteikumi būtu vēl vairāk jāprecizē, periodiski jāpārskata un jāpadara mērķtiecīgāki;

4.  uzskata, ka tirdzniecības liberalizācija ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un attīstību, tomēr to nepieciešams papildināt ar atbilstīgām politikas nostādnēm, kurās ietver makroekonomikas un mikroekonomikas intervences, tostarp budžeta pārredzamības nodrošināšanu, fiskālās politikas nostādnes un taisnīgumu nodokļu jomā, pārvaldes vienkāršošanu, izglītību un apmācību, institucionālas reformas un sociālās politikas nostādnes, lai maksimāli palielinātu un labāk sadalītu tirdzniecības reformu radītās priekšrocības un efektīvi vērstos pret jebkādām negatīvām sekām;

5.  uzsver to, ka PTO dalībvalstis ir atzinušas — vēl joprojām ir valstis, kurām trūkst cilvēkresursu, institucionālas spēju un infrastruktūras, lai efektīvi piedalītos starptautiskajā tirdzniecībā, un tādēļ ir vajadzīga ne tikai daudzpusēja sistēma, bet arī tirdzniecības kapacitātes uzlabošana, jo tirdzniecības kapacitāte ir Dohas attīstības programmas būtisks papildinājums; tomēr uzskata arī, ka arī turpmāk palīdzības sniegšanu valstīm, kas cenšas pievienoties PTO, būtu jāuzskata par prioritāti;

6.  šajā sakarībā uzsver iniciatīvas „Palīdzība tirdzniecībai” panākumus; pauž nožēlu par to, ka 2011. gadā pirmo reizi kopš iniciatīvas sākšanas 2005. gadā tai piešķirtie līdzekļi finanšu krīzes dēļ tika samazināti, tādējādi sniedzot mazāku atbalstu lieliem ekonomiskās infrastruktūras projektiem un liekot sarukt transporta un enerģētikas nozarēm atvēlētajiem līdzekļiem; norāda, ka tehniskā palīdzība tirdzniecības jomā un daudzpusējās iniciatīvas, piemēram, tarifa preferenču režīms, ko piešķir PTO sistēmā, var palīdzēt kompensēt šo saistību samazinājumu; aicina PTO dalībvalstis, jo īpaši jaunattīstības valstis un jaunās tirgus ekonomikas valstis, vairāk izmantot šo iespēju;

7.  uzstāj, ka PTO sistēma ir jāatjauno, ņemot vērā MVU vajadzības starptautiskajā tirdzniecībā un vienkāršojot noteikumus gan attiecībā uz tirdzniecības veicināšanu, gan starptautisko šķīrējtiesu sistēmām, lai izvairītos no grūtībām, ko rada strīdi ar muitas vai tirdzniecības iestādēm dažās PTO dalībvalstīs;

8.  vērš uzmanību uz to, ka 2013. gada jūlijā Ženēvā notika palīdzības tirdzniecībai ceturtā pārskatīšanas konference, kurā tika norādīti ieguvumi, ko globālās vērtību ķēdes sniedz jaunattīstības valstīm; tomēr norāda uz to, ka konferences dalībnieki identificēja ar tirdzniecību saistītus ierobežojumus, kas kavē jaunattīstības valstu uzņēmumus pievienoties vērtību ķēdēm vai virzīties pa tām augšup, piemēram, tādus ierobežojumus kā nepietiekami attīstītu infrastruktūru, augstas transporta un pārvadāšanas izmaksas, tirdzniecībai paredzēta finansējuma nepietiekamu pieejamību, nespēju piesaistīt tiešos ārvalstu ieguldījumus, salīdzināmu priekšrocību trūkumu un augstas izmaksas saistībā ar ienākšanu tirgū;

9.  atzīst lauksaimniecības nozares nozīmīgumu; uzskata, ka ES būtu jāatbalsta pasākumi, kas risina jaunattīstības valstīm aktuālās ar pārtikas nodrošinātību saistītās problēmas; šajā sakarībā atgādina, ka ES būtu jānodrošina ar ES ārējo darbību saistīto dažādo politikas virzienu, proti, attīstības politikas un kopējās tirdzniecības politikas, saskaņotība, kā tas jo īpaši norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 205.–208. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā, ņemot vērā gan ES dalībvalstu, gan jaunattīstības valstu vajadzības un problēmas;

10.  aicina rūpnieciski attīstītās valstis un jaunietekmes valstis sekot ES iniciatīvai „Viss, izņemot ieročus”, nodrošinot vismazāk attīstītajām valstīm beznodokļu un bezkvotu tirgus 100 % pieejamību un panākot to, ka tiek īstenots atbrīvojums vismazāk attīstīto valstu izcelsmes pakalpojumiem;

11.  uzskata, ka saistošs nolīgums par tirdzniecības veicināšanu sniegtu ievērojamu labumu visām PTO dalībvalstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, un arī attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem, uzlabojot pārredzamību un juridisko noteiktību un samazinot administratīvās izmaksas un muitas procedūru ilgumu, un tas savukārt viņiem ļautu pilnībā izmantot iespējas, kas rastos, pieaugot reģionālo un globālo piegādes ķēžu izplatībai, bet MVU — izmantot ar atvērtākiem tirgiem saistītās priekšrocības; norāda, ka ir jānodrošina, lai jaunattīstības valstīm joprojām būtu pieejami spēju veidošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, kas tām ļautu palielināt ražošanas jaudu un tādējādi sniegtu iespēju gūt lielāku labumu no pievienotās vērtības globālajā vērtību ķēdē;

12.  atgādina — nesenā ES pasūtītā pētījumā par Dohas attīstības programmas ietekmi ir norādīts, ka tirdzniecības atvieglošana ekonomikas ziņā varētu būt tikpat vērta, cik preču un pakalpojumu liberalizācijas sniegtie ieguvumi kopā; atgādina, ka, uzlabojot muitas procedūras vien, ir iespējams palielināt pasaules IKP par EUR 68 miljardiem gadā un ka daudzām jaunattīstības valstīm tirdzniecības atvieglošana būtu galvenais ieguvumu iemesls;

13.  uzskata, ka PTO līmenī par pienācīgu prioritāti ir jānosaka tādu tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļu novēršana, kuri ietekmē pakalpojumu nozari, tostarp IKT un telekomunikāciju, profesionālo un uzņēmējdarbības pakalpojumu, finanšu pakalpojumu, elektroniskās komercijas, būvniecības, mazumtirdzniecības un piegādes jomu; šiem beztarifu pasākumiem, tostarp iekšzemes noteikumiem, īpašumtiesību ierobežojumiem un dažādiem krīzes pasākumiem (tostarp diskriminējošiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā), ir īpaša nozīme, ņemot vērā pakalpojumu tirdzniecības lielāko pievienoto vērtību un ES kā lielākā pakalpojumu eksportētāja stāvokli;

14.  tādēļ atzinīgi vērtē sarunu sākšanu saistībā ar daudzpusēju nolīgumu par pakalpojumu tirdzniecību (NPT), kas atbilst astotās Ministru konferences mērķim — atrast veidus, kā ar dalību PTO vēl vairāk liberalizēt pakalpojumu tirdzniecību; uzsver, ka ES ir apņēmusies veicināt darbu šajā jomā un strādāt, lai censtos padarīt NPT par daudzpusēju nolīgumu, nodrošinot, ka tajā tiek pārņemtas definīcijas, noteikumi un principi, kas veido Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) pamatdaļu; uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt to, lai nolīgums būtu tālejošs, aptvertu plašāku jomu un pastiprinātu noteikumus par pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju, vienlaikus ļaujot PTO dalībvalstīm paturēt savus valsts politikas mērķus un tiesības reglamentēt vispārējas nozīmes pakalpojumus un uzņemties divpusējas un daudzpusējas saistības, un lai šā nolīguma īstenošanā gūtie rezultāti stingri iekļautos PTO struktūrā;

15.  uzskata, ka tehnoloģijas nodošana var būt faktors, kas veicina ekonomikas izaugsmi un sekmē tirdzniecību; atzinīgi vērtē to, ka tiek atsāktas sarunas par informāciju tehnoloģijas nolīguma paplašināšanu, ar ko paplašina gan aptverto produktu klāstu, gan tajā ietverto valstu skaitu; stingri mudina visas sarunās iesaistītās puses turpināt centienus, lai laicīgi panāktu vienošanos saistībā ar devīto Ministru konferenci;

16.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar 2012. gada martā panākto vienošanos tiek pārskatīts PTO daudzpusējais Nolīgums par valsts iepirkumu (NVI), un atzīst to, ka ir svarīgi panākt, lai ES pirms devītās Ministru konferences ratificē pārskatīto NVI un tādējādi pārskatītais nolīgums varētu stāties spēkā, sākot no 2014. gada; uzskata, ka skaidrāki un stingrāki pasūtījumu piešķiršanas noteikumi sekmēs pārredzamību publiskā iepirkuma jomā un papildus ietverto preču un pakalpojumu paplašinātajam klāstam sniegs lielākas iespējas nolīguma parakstītājiem; aicina PTO dalībvalstis, jo īpaši jaunattīstības valstis un pašreizējos Nolīguma par valsts iepirkumu novērotājus, apsvērt pievienoties nolīgumam, lai izmantotu lielāku elastīgumu, kas jaunajos noteikumos paredzēts jaunattīstības valstīm, un baudītu šā nolīguma sniegtās priekšrocības;

17.  pauž gandarījumu par to, ka 2013. gada jūnijā vismazāk attīstīto valstīm paredzēto atbrīvojumu no Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) pagarināja vēl uz astoņiem gadiem līdz 2021. gada 1. jūlijam, jo tas ir veids, kā nodrošināt, lai pasaules tirdzniecības sistēmā netiktu izmantota visām valstīm vienota pieeja, bet gan ņemti vērā katras jaunattīstības valsts specifiskie aspekti;

18.  mudina PTO dalībvalstis aktīvi atbalstīt PTO centienus izveidot efektīvas un lietderīgas darba attiecības un padziļināt sadarbību ar citām starptautiskām organizācijām, kuru darbs ir saistīts ar pasaules tirdzniecības sarunām, jo īpaši ar Starptautisko Darba organizāciju, Pasaules Veselības organizāciju, kā arī ar ANO un tās aģentūrām un struktūrām, piemēram, ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferenci, Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, ANO Vides programmu, ANO Attīstības programmu un ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kā arī SVF, Pasaules Banku un ESAO, lai nodrošinātu ar savstarpēju atbalstu un sinerģiju saistībā ar tirdzniecības problēmām un citām ar tirdzniecību nesaistītām problēmām; atbalsta centienus panākt starptautisku standartu pieņemšanu un izveidot sadarbību regulējuma jomā;

19.  aicina rūpīgi apsvērt, kā labāk noregulēt ar tirdzniecību nesaistītos problemātiskos jautājumus PTO noteikumu darbības jomā, lai PTO dalībvalstis varētu sasniegt leģitīmos politikas mērķus, vienlaikus nodrošinot piekļuvi tirgum; šajā sakarībā uzsver, ka būtu ievērojami jāatbalsta centieni starptautisko sociālo, darba, vides un cilvēktiesību standartu pieņemšanā un efektīvā īstenošanā, kā arī to, ka nepieciešams piešķirt palīdzību jaunattīstības valstīm, lai tās varētu nodrošināt atbilstību šiem standartiem;

20.  pauž pārliecību, ka nepietiekama individuālās pieejas īstenošana attiecībā uz jaunattīstības valstīm, neņemot vērā to, ka šo valstu ekonomikas attīstības pakāpe un īpašās vajadzības ir ļoti atšķirīgas, varētu kavēt efektīvu, šīm valstīm labvēlīgu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar Dohas sarunu kārtai izvirzīto mērķi un kaitēt tām jaunattīstības valstīm, kurām visvairāk nepieciešami šādi pasākumi; mudina augstāku līmeni sasniegušās jaunattīstības valstis uzņemties daļu atbildības jau pašreizējā sarunu kārtā un dot savam attīstības līmenim un nozaru konkurētspējai atbilstošu ieguldījumu;

21.  uzskata, ka rūpīgi jāizvērtē iespēja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuri nebūtu saistīti tikai ar nacionālo kopproduktu, iedalīt kategorijās vai apakškategorijās ne vien jaunattīstības valstis, bet arī visas citas PTO dalībvalstis, tā radot iespēju diferencēti piemērot jau spēkā esošos vai sarunu gaitā vēl topošos nolīgumus;

22.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi pabeigt ilgu laiku noritējušo Dohas sarunu kārtu, izpildot tās mandātu attīstības jomā; tādēļ, lai sasniegtu līdzsvarotu rezultātu, mudina visas PTO dalībvalstis izpētīt visas iespējas, kas ļautu sasniegt šo gala mērķi;

23.  uzstāj, ka ES būtu jāturpina uzņemties vadošo lomu, veicinot taustāmu rezultātu gūšanu notiekošajās PTO sarunās, lai pārredzamā nākotnē pilnībā tiktu pabeigta Dohas sarunu kārta, kā arī sekmēt vismazāk attīstīto valstu pilnīgu iesaisti pasaules tirdzniecībā, uzņemoties starpniecību starp PTO dalībvalstīm ar atšķirīgām nostājām;

24.  uzsver PTO lielo nozīmi saistošu apņemšanos īstenošanā un ieviešanā un tirdzniecības strīdu atrisināšanā;

25.  uzskata, ka PTO dalībvalstīm tomēr būtu jāpieliek lielākas pūles citās Dohā pieņemtajā ministru deklarācijā norādītajās jomās, piemēram, vides preču un pakalpojumu tirdzniecībā, kas varētu ievērojami veicināt ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām; aicina PTO dalībvalstis ņemt vērā APEC vides preču sarakstu; mudina ES turpināt īstenot pasākumus, lai panāktu tāda nolīguma vides tehnoloģijas jomā noslēgšanu, kurā būtu paredzēts samazināt tarifus vides tehnoloģiju produktiem, un censties precizēt PTO noteikumu un daudzpusēju vides nolīgumu tiesiskās attiecības;

26.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt to, ka Parlaments joprojām tiek cieši iesaistīts, gatavojoties devītajai Ministru konferencei, kas notiks Bali no 2013. gada 3. decembra līdz 6. decembrim, Parlamentam tiek savlaicīgi sniegta jaunākā informācija un, ja nepieciešams, ar to Ministru konferences laikā apspriežas; aicina Komisiju turpināt strādāt ar pārējām PTO dalībvalstīm, lai panāktu to, ka tiek palielināta PTO parlamentārās dimensijas nozīme;

27.  aicina PTO dalībvalstis nodrošināt demokrātisku leģitimitāti, stiprinot PTO parlamentāro dimensiju; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka parlamenta deputātiem ir vieglāk piedalīties tirdzniecības sarunās, viņi tiek iesaistīti PTO lēmumu izstrādē un īstenošanā un ka tirdzniecības politikas nostādnes tiek pienācīgi izvērtētas, pārbaudot, vai tās atbilst pilsoņu interesēm; tādēļ aicina izveidot pastāvīgu Eiropas Parlamenta delegāciju PTO;

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un PTO ģenerāldirektoram.

(1) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp.
(2) OV C 259 E, 29.10.2009., 77. lpp.
(3) OV C 9 E, 15.01.2010., 31. lpp.
(4) OV C 286 E, 22.10.2010., 1. lpp.
(5) OV C 51 E, 22.2.2013., 84. lpp.


Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam: uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā
PDF 293kWORD 76k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam: uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā (2013/2532(RSP))
P7_TA(2013)0512B7-0466/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam: uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā (O-000110/2013 – B7–0520/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

I.Uzņēmējdarbības gars un izglītība uzņēmējdarbības jomā

1.  pauž cerību, ka visi ierosinātie pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai valstu un Eiropas līmenī attieksies uz visiem uzņēmējdarbības veidiem, piemēram, uz darbībām saistībā ar radošajām profesijām, kooperatīviem, amatniecības uzņēmumiem un sociāliem uzņēmumiem;

2.  atgādina, ka ekonomiskās un uzņēmējdarbības prasmes un spējas ir mūžizglītības galvenās kompetences un ka, ņemot vērā zemos izaugsmes rādītājus un bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū, ir nepieciešami aktīvāki īstermiņa un vidēja termiņa pasākumi uzņēmējdarbības attīstībai un nostiprināšanai;

3.  atzīst, ka dalībvalstis ir atbildīgas par izglītību un apmācību ekonomikas, uzņēmējdarbības un sociālajā jomā un ka mācību sistēmas bieži vien ir mērķtiecīgākas un rentablākas, ja tās tiek strukturētas vietējā un dalībvalstu līmenī; uzskata, ka ES iniciatīvas varētu papildināt dalībvalstu pasākumus šajā jomā, īpaši izmantojot sadarbību un apmaiņu ar paraugpraksi, un tas būtu arī lietderīgi;

4.  uzsver, ka jānodrošina stimuli darba devējiem, kas piedāvā apmācību un citas iespējas gūt tieši darbā praktisku pieredzi cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju vai vispār bez kvalifikācijas (tostarp romiem);

5.  pauž bažas par to, ka pašreizējā ekonomiskās nedrošības vidē samazinās to ES iedzīvotāju skaits, kuri ir gatavi kļūt par pašnodarbinātajiem; uzskata, ka ES un dalībvalstīm būtu jāpastiprina to koordinēti centieni, lai uzlabotu uzņēmējdarbības kultūru Eiropā un izpētītu iespēju pieņemt īpašus pasākumus un mērķus, lai uzņēmējdarbību atkal padarītu pievilcīgu, tostarp arī kvalificētiem nodarbinātajiem ar darba pieredzi un jo īpaši nozarēs, kurām Savienībā ir stratēģiska nozīme; uzskata, ka, piemēram, būtu jāizveido cieša saikne starp šādam iniciatīvām un Komisijas pasākumiem rūpniecības politikas jomā; uzskata, ka šādiem pasākumiem būtu jāietver arī iniciatīvas uzņēmējdarbības uzsākšanas sekmēšanai;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos pasākumus un iniciatīvas saistībā ar izglītību un apmācību uzņēmējdarbības jomā un aicina dalībvalstis īstenot tās bez kavēšanās saskaņā ar subsidiaritātes principu; šajā sakarībā uzsver ES iniciatīvu "Jaunas prasmes, kas nepieciešamas jaunām darbvietām"; atzinīgi vērtē aicinājumu dalībvalstīm izglītību un apmācību uzņēmējdarbības jomā iekļaut nacionālajās programmās kā galvenās kompetences;

7.  uzskata, ka pasākumiem saistībā ar izglītību uzņēmējdarbības jomā topošo uzņēmēju spēju veidošanai vadīt uzņēmumu tā, lai šis uzņēmums nodrošinātu sabiedrībai pozitīvu ieguldījumu, vienlaicīgi samazinot negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un vidi, būtu jāparedz stingri noturīguma un sociālās atbildības kritēriji;

8.  uzskata "MVU sūtņu tīklu" par potenciālu galveno forumu, kurā apmainās ar paraugpraksi un izvērtē īstenošanā gūtos panākumus;

9.  īpaši atbalsta jauniešu nodarbinātības garantijas plānoto ieviešanu un gatavību to pietiekami finansiāli atbalstīt, jo tā ir pirmais instruments, lai mazinātu plaši izplatītā jauniešu bezdarba sekas, it īpaši valstīs, kuras sevišķi smagi skārusi krīze; uzsver izstrādāto pasākumu nozīmi, ar kuriem paredzēts atbalstīt uzņēmējdarbību un izglītību un apmācību uzņēmējdarbības jomā, jo to mērķis ir noturīga nodarbinātība un līdzekļu nelietderīgas izmantošanas iespēja ir niecīga; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt turpmākus pasākumus, piemēram, nodokļu atvieglojumus, lai mudinātu MVU nodarbināt jauniešus;

10.  aicina Komisiju turpināt izvērst uzņēmumu, jo īpaši mazo uzņēmumu, atbalstu, konsultēšanu un veicināšanu ar starpnieku organizāciju palīdzību un izveidot programmas, kuru ietvaros tiek veicināta tādu gados vecāku uzņēmēju īstenota konsultēšana un atbalsts, kuri ir gatavi palīdzēt jauniem uzņēmējiem, kas vēlas dibināt uzņēmumus vai pārņemt tādus, kurus skārusi krīze, daloties speciālā profesionāla informācijā un pieredzē;

11.  aicina Komisiju veicināt uzņēmumu kopu, piemēram, tīklu un apvienību veidošanos, kas palīdzētu attīstīt uzņēmumu konkurences priekšrocības un gūt labumu, kopīgi izmantojot cilvēkresursu pārvaldību, un palielinātu to konkurētspēju;

12.  norāda, ka to mazo un vidējo uzņēmumu izaugsme, kuri izmanto informācijas un saziņas tehnoloģijas (IST), ir divas līdz trīs reizes lielāka; tālab aicina Komisiju sekmēt pasākumus, ar kuru starpniecību uzņēmēji spētu izmantot visas digitālā iekšējā tirgus priekšrocības;

13.  prasa Komisijai un dalībvalstīm turpināt attīstīt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un palielināt kontaktpunktu skaitu dalībvalstīs, kurās tas nepieciešams; ierosina pastiprināti izmantot Eiropas Biznesa atbalsta tīkla jau esošās struktūras; uzskata, ka būtu jānosaka mērķis par 10 000 apmaiņām gadā, bet līdz šā mērķa īstenošanai panākt apmaiņu pieaugumu vismaz par 10 % gadā;

14.  saskata lielu potenciālu Leonardo apmaiņas programmā mācekļiem un uzsver, ka nepieciešamas tā dēvētās „starpnieku organizācijas”, kas atbalstītu MVU organizatoriskos jautājumos (piemēram, atbilstošu partneru meklēšanā ārvalstīs, telpu meklēšanā utt.); uzsver duālās izglītības sistēmas iestāžu absolventu (mācekļu izglītošanas) uzņēmējdarbības potenciālu;

15.  ierosina, ka dalībvalstis var pieprasīt papildu līdzekļus no Globalizācijas pielāgošanas fonda, ja vien tos var izmantot īstermiņa pasākumu finansēšanai, piemēram, atbalstam un konsultācijām uzņēmumu veidošanai un pārņemšanai, nevis turpmākas uzņēmumu pārvietošanas uz ārvalstīm attaisnošanai;

16.  ierosina ciešāk koordinēt pašreizējos un turpmākos instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai, lai dalībvalstu, reģionālajā un vietējā līmenī radītu stimulus un sinerģiju;

17.  pauž cerību, ka Komisijas jaunais sastāvs par savas darbības galveno tēmu izvēlēsies uzņēmējdarbības atbalstu un izglītību un apmācību uzņēmējdarbības jomā un īstenos Eiropas partnerību, kas ļaus salīdzināt dalībvalstu panākumus, tostarp saskaņā ar šādiem kritērijiem:

   a) izglītības uzņēmējdarbības jomā, jo īpaši praksei pietuvinātu elementu kā, piemēram, projekta „Uzņēmums skolā” vai obligātas prakses pirms vidusskolas pabeigšanas iekļaušana valsts skolu mācību plānos,
   b) saņemtā atbalsta līmenis no struktūrfondu resursiem, kas izmantots izglītībai un apmācībai uzņēmējdarbības jomā;
   c) dalībnieku skaits uzņēmējdarbības moduļos, kas iekļauti Jaunatnes garantijas shēmās vai mobilitātes programmās, kas paredzētas jaunajiem uzņēmējiem, īpaši jauniešiem;
   d) to personu skaits, kuru mērķis pēc šo pasākumu veikšanas ir veidot uzņēmumu;

18.  mudina dalībvalstis steidzamā kārtā pieņemt dalībvalstu, reģionālās un vietējās stratēģijas izglītības un apmācības uzņēmējdarbības jomā iekļaušanai mācību programmās (pamatizglītības, vidusskolas izglītības, profesionālās izglītības iestādēs, universitātēs un pieaugušo izglītības iestādēs); pauž cerību, ka šādas stratēģijas ietvers visu veidu uzņēmumus, kā arī uzņēmējdarbības sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi; uzsver uz praksi vērstu un interaktīvu elementu nozīmi izglītībā un apmācībā ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā;

19.  uzskata, ka profesionālā pamatapmācība un turpmākā apmācība var nodrošināt zināšanas, iemaņas un prasmes, kuras darba tirgū ir pieprasītas, īpaši ja to nodrošina bezdarbniekiem, kā arī paredzēt individuālas konsultācijas darba meklēšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis, visā Eiropā stiprināt profesionālās pamatapmācības un turpmākas apmācības piedāvājumu, lai uzlabotu kompetenču un kvalifikāciju pārredzamību, atzīšanu un kvalitāti, kā arī sekmētu mācekļu un darba ņēmēju mobilitāti;

20.  uzsver, ka zināšanas par tirgus darbību, ekonomiku un finanšu sistēmām ir obligāts nosacījums labai uzņēmuma vadībai un tālab tās būtu jāiekļauj valsts pamatizglītības sistēmā un ES apmācības programmās; aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties iekļaut savās apmācības programmās zināšanu nodrošināšanu par finanšu jautājumiem;

21.  uzsver, cik jauniešiem ir svarīgas mācekļu vietas ekonomikas nozarēs ar plašām perspektīvām, kas ir ļoti svarīgs solis pārejai no izglītības uz profesionālo darbību;

22.  atzinīgi vērtē zināšanu un inovāciju kopienu koncepciju, kuras, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbībai un integrējot atsevišķos zināšanu trijstūra elementus — pētniecību, profesionāli tehnisko izglītību un inovācijas —, ir nozīmīgs dzinējspēks inovācijām galveno sabiedrības uzdevumu jomās un tādējādi rada svarīgu instrumentu izaugsmes nodrošināšanai un darbvietu radīšanai Eiropā; tālab uzsver, ka zināšanu un inovāciju kopienām būtu jānostiprina uzņēmējdarbība savās struktūrās un koncepcijās attiecībā uz pētniecību, inovāciju un apmācību; uzsver, ka zināšanu un inovāciju kopienās būtu jāiekļauj paraugprakse attiecībā uz inovatīvu izglītību un apmācības koncepcijām un tehnoloģijām un jāapmainās ar to; turklāt ierosina veikt novērtējumu par ilgāku laikposmu attiecībā uz zināšanu un inovāciju kopienām, kuras paredzētas, lai turpinātu attīstīt šādas inovatīvas izglītības un apmācības koncepcijas, īpaši koncentrējoties un izglītību uzņēmējdarbības jomā;

II.Uzņēmējdarbības vide un apstākļi

23.  prasa, lai Komisija un EIB grupa sadarbībā ar MVU apvienībām pastiprinātu savus centienus informācijas sniegšanā šo uzņēmumu iepazīstināšanai ar finansēšanas iespējām;

24.  uzsver, ka elastīgu finansēšanas alternatīvu veidošana ir būtiska jaunu uzņēmumu radīšanai; uzsver, ka ir jānovērš pašu kapitāla salīdzinājumā ar piesaistīto kapitālu diskriminēšana nodokļu ziņā un ir jānosaka līdzdalības apjoms, ko neapliek ar nodokļiem; uzsver — tā kā banku kredīti ir viens no svarīgākajiem MVU finansēšanas veidiem, ir jāpanāk droša kredītu piešķiršana un turklāt jācenšas nostiprināt dalības uzņēmumos finansēšana, paredzot labākus pamatnoteikumus privātajam pašu kapitālam un riska kapitālam, tostarp atbalstot vidusslāņa fondus un ieguldītāju un uzņēmēju sasaistīšanas fondus bez prospektu izmaksām; prasa noteikt ar nodokļiem neapliekamā ieguldījumu summu attiecībā uz dalību uzņēmumos;

25.  atgādina, ka administratīvās izmaksas vēl joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma dibināšanā vai tā darbības turpināšanā; uzstāj, ka nevajadzīgu administratīvo izmaksu samazināšana vēl joprojām ir viena no politiskās programmas tēmām un sagaida, ka Komisijas jaunais sastāvs politikas un pasākumu priekšlikumos laikposmam līdz 2020. gadam saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības akta prioritātēm iekļaus konkrētus kvantitatīvus mērķus (piemēram, pieņemot ES regulējumu, samazināt administratīvās izmaksas par 25 %);

26.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos pasākumus šā "pasākumu pīlāra" ietvaros un norāda uz attiecīgajiem jautājumiem, kurus Parlaments īpaši uzsvēris savās 2012. gada 23. oktobra rezolūcijās par maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un par konkurētspēju un uzņēmējdarbības iespējām(1) un 2013. gada 5. Februāra rezolūcijā par finanšu pieejamības uzlabošanu MVU(2);

27.  atzinīgi vērtē atkārtoto Komisijas aicinājumu dalībvalstīm samazināt izmaksas un laiku, kas nepieciešams uzņēmuma dibināšanai; norāda, ka nav panākts pietiekams progress, kopš Mazās uzņēmējdarbības akta pieņemšanas, un aicina dalībvalstis pastiprināt centienus šajā sakarībā;

28.  uzsver, ka dažādie uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, ģimenes uzņēmumi, kooperatīvi u.c. būtu jāņem vērā, kad tiek radīta uzņēmējdarbību veicinoša vide, paredzot piemērotus atbalsta pakalpojumus uzņēmumiem;

29.  uzsver, ka ES atbalsta pasākumi, kas paredzēti MVU vēl joprojām nav sabalansēti un ka daudzas dalībvalstis vēl arvien, izstrādājot tiesisko regulējumu, neņem vērā mazo uzņēmumu īpatnības;

30.  uzsver, ka finanšu līdzekļu nepieejamība ir viens no galvenajiem šķēršļiem MVU attīstībai; aicina Komisiju visaptveroši pārbaudīt, vai MVU paredzētie finansēšanas instrumenti, piemēram, mikrofinansēšanas instruments PROGRESS, patiešām atvieglo MVU piekļuvi finanšu līdzekļiem, īpaši ņemot vērā to, ka dažu dalībvalstu finanšu iestādes paredz ļoti stingrus nosacījumus aizdevumu piešķiršanai MVU;

31.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus palīdzēt dalībvalstīm uzlabot nodokļu un administratīvos noteikumus uzņēmumu pārņemšanas gadījumos; uzskata, ka ir jāuzlabo nodokļu noteikumi attiecībā uz tādām inovatīvām finansēšanas formām kā grupu, riska kapitāla un uzņēmējdarbības mecenātu finansējums; aicina dalībvalstis palielināt atbalstu uzņēmumu pārņemšanai, izmantojot īpašus instrumentus dalībvalstu līmenī, kas paredz aizdevuma galvojumu, kā arī citus finansēšanas veidus, piemēram, grupu finansējumu vai uzņēmējdarbības mecenātu sniegto finansējumu, kā arī atzinīgi vērtē to, ka Komisija īpašu uzmanību pievērš kolektīvās finansēšanas veidiem; uzskata, ka uzņēmumu pārņemšana arī būtu jāveicina, izmantojot atbilstošas apmācību iniciatīvas attiecībā uz vadības prasmēm, piemēram, gadījumos, kad uzņēmumu pārņem nodarbinātie;

32.  norāda, ka sarežģītie noteikumi attiecībā uz PVN ilgu laiku ir bijuši viens no galvenajiem šķēršļiem, kas atturēja uzņēmējus izmantot vienotā tirgus potenciālu; aicina Komisiju cik vien drīz iespējams iesniegt plānotos priekšlikumus noteikumu pievienotās vērtības nodokļa jomā pielāgošanai un ar šā nodokļa pārbaudi saistīto izmaksu samazināšanai, ieviešot vienu vienīgu pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, lai šos priekšlikumus varētu pieņemt jau pašreizējā pilnvaru laikā;

33.  uzskata, ka ierosinātie pasākumi administratīvā sloga (tas var ietvert arī nevajadzīgu vai nesamērīgu slogu, kuru rada regulējums), kā arī birokrātijas sloga samazināšanai ir papildinājums Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā noteiktajiem principiem; pauž nožēlu par to, ka rīcības plānā nav iekļautas tādas svarīgas iniciatīvas kā pasākumi MVU testa īstenošanai dalībvalstu līmenī vai augsta līmeņa grupas administratīvā sloga mazināšanai turpmākā loma, vai arī ikgadēja rezultātu apkopojuma sagatavošana par izdevumiem ES un dalībvalstīs, ko rada regulatīvais slogs; aicina Komisiju pilnvarotā MVU jautājumos vadībā sagatavot grafiku par to desmit ES pasākumu pārstrādāšanu, kuri rada vislielāko administratīvo slogu, lai tādējādi samazinātu pārmērīgo apgrūtinājumu; apliecina, ka šāds samazinājums nekādā gadījumā nedrīkst kaitēt sociālajiem un vides standartiem;

34.  aicina dalībvalstis noteikt no jauna nodibinātiem uzņēmumiem labvēlības režīmu attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un labvēlības režīmu visiem nodokļiem, kas saistīti ar iemaksām kontā, kas nozīmētu, ka pirmos darbības gadus uzņēmumi maksātu nodokļus tikai par faktisko peļņu; turklāt šai sistēmai jābūt pilnīgi pārredzamai, lai to nevarētu izmantot ļaunprātīgi;

35.  uzsver zināšanu nodošanas nozīmi atsevišķu zināšanu centru, piemēram, pētniecības iestāžu un izcilības centru, un MVU starpā, kas nodrošina MVU panākumus; uzsver, ka ir nepieciešams precīzi definēt zināšanu ieviešanas procesu praksē, norādot uz šādas ieviešanas priekšrocībām veiksmīgai uzņēmumu kopu veidošanai;

36.  atbalsta Komisijas nodomu dot vēl vienu iespēju godīgas maksātnespējas gadījumā un samazināt uzņēmumiem nospiedošo administratīvo slogu;

37.  uzsver brīvo profesiju nozīmi Eiropas uzņēmējdarbībā; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tiks veidota darba grupa ar mērķi izpazīties ar brīvo profesiju īpatnībām un vajadzībām; lūdz Komisiju ņemt vērā šīs darba grupas secinājumus, gatavojot likumdošanas priekšlikumu ietekmes novērtējumus, kā arī pasākumu uzraudzībai saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu; mudina, lai šis darbs varētu būt par pamatu Eiropas brīvo profesiju hartas izstrādāšanai;

38.  uzsver, ka ir svarīgi attīstīt inovatīvas kompetences vispār un turklāt gan jaunos, gan jau esošos uzņēmumos veicināt inovācijas, kuras ierosina darba ņēmēji; uzsver arī, ka bieži vien uzņēmumi veiksmīgi tiek dibināti, sadalot esošos uzņēmumus, kuros darbiniekiem ir iespēja attīstīt savas idejas drošā un resursiem bagāta vidē; uzsver turklāt, ka daudzi uzņēmumu dibinātāji ir gan kvalificēti strādnieki, gan strādnieki bez kvalifikācijas, kas nozīmē, ka ne tikai akadēmiskas mācību iestādes beigušajiem ir iespējas iesaistīties uzņēmējdarbībā; norāda, ka uz praksi orientētai profesionālai izglītībai ir nozīmīga loma uzņēmējdarbībā un inovatīvā darbībā;

39.  uzsver, ka ir svarīgi radīt stimulus nepilnu slodzi nodarbinātajiem pašiem veikt uzņēmējdarbību, dibinot savu uzņēmumu;

40.  aicina izmantot pielāgošanas noteikumus saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas paredzēti Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu (COSME) programmai, jo īpaši attiecībā uz tās finanšu instrumentiem; uzstāj, ka DFS būtu jāturpina paredzēt mikrofinansēšanas programmas, piemēram, Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu "Progress" un JASMINE iniciatīvu (Vienotā rīcība mikrofinansēšanas iestāžu atbalstam);

41.  uzsver, ka elastīgu finansēšanas alternatīvu veidošana ir būtiska jaunu uzņēmumu un MVU radīšanai, veicinot to piekļuvi finansējumam; norāda, ka attiecībā uz dažādiem uzņēmējdarbības veidiem var būt lietderīgs atšķirīgs sadalījums pašu un piesaistītajā kapitālā, kā arī jaukts finansējums, un aicina dalībvalstis novērst atšķirīgu attieksmi starp pašu kapitālu un piesaistīto kapitālu un noteikt ieguldījumu apjomu reālajā ekonomikā, ko neapliek ar nodokli, lai stimulētu noturīgu izaugsmi un radītu darbvietas; aicina Komisiju pārbaudīt, kādas priekšrocības nodrošina mikrokredītu pārvēršana vērtspapīros;

42.  aicina dalībvalstis sadalīt publiskā iepirkuma līgumus atsevišķās daļās, lai atvieglotu MVU dalību aicinājumos iesniegt priekšlikumus, piemēram, iekļaujot principu „piemērot vai pamatot nepiemērošanu” savās publiskā iepirkuma procedūras regulējošās tiesību normās;

43.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīs joprojām tiek izvirzītas augstas prasības, lai nodibinātu uzņēmumu; aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis samazina līdz vienam mēnesim laikposmu, kas nepieciešams koncesiju un citu atļauju izsniegšanai, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības uzsākšanai;

44.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt uzņēmējdarbības uzsākšanas pakalpojumus tiem absolventiem, kuri apmācību laikā piedalījušies kursos, kas īpaši paredzēti personām, kuras vēlas dibināt uzņēmumu;

45.  aicina dalībvalstis izveidot centralizētus kontaktpunktus, kuros tiktu apvienoti visi uzņēmumiem paredzētie atbalsta dienesti, cita starpā piekļuves jomā finanšu līdzekļiem no dažādiem avotiem, uzņēmumu dibināšanas konsultatīvie centri un informācija par darījumu iespējām ES un ārpus tās;

46.  aicina dalībvalstis iekļaut valsts tiesību aktos līdzsvarotu pieeju attiecībā uz parādu dzēšanas termiņiem un parādu regulējumu, lai uzņēmējiem pēc godīgas maksātnespējas būtu iespēja atjaunot uzņēmumu un tiktu samazināts kreditoru risks;

III.Uzņēmēji kā paraugs un īpašu mērķgrupu sasniegšana

47.  atbalsta "ES uzņēmējdarbības dienas" ieviešanu, lai uzsvērtu uzņēmējdarbības veiksmes stāstus un, kas ir īpaši svarīgi, pievērstu plašsaziņas līdzekļu uzmanību tiem; uzskata, ka galvenokārt uzmanība būtu jāpievērš piemēriem par uzņēmējiem, kuri spēj radīt ekonomikas pievienoto vērtību un turklāt ievērot arī ES galvenos principus par noturīgumu un sociālo atbildību; vēlas, lai skolas un apmācību iestādes iesaistītos šajā pasākumā, rīkojot tikšanās ar uzņēmējiem un apmeklējot uzņēmumus;

48.  uzsver uzņēmēju sieviešu lielo potenciālu un prasa Komisijai sagatavot ticamus datus, lai varētu labāk izvērtēt regulējumu un novērst iespējamos šķēršļus uzņēmēju sieviešu darbībai;

49.  uzsver, cik liels ir kooperatīvu un sociāli ekonomisko uzņēmumu potenciāls darbvietu radīšanā, jo īpaši jauniešiem paredzēto darbvietu radīšanā, jo šiem uzņēmumiem ir svarīga loma gan noturīgā attīstībā vietējā līmenī ne tikai ekonomikas, bet arī sociālajā un nodarbinātības jomā;

50.  uzsver, ka būtiska loma uzņēmējdarbībā ir informācijas un sakaru tehnoloģijām, un aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un atbalstīt programmas, it īpaši jauniešiem un sievietēm paredzētas, kvalifikāciju uzlabošanai informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā;

51.  uzskata, ka ir nepieciešams īpašu uzmanību pievērst citām uzņēmējdarbībā maz pārstāvētām iedzīvotāju grupām, piemēram, jauniešiem, gados vecākām personām, invalīdiem un imigrantiem;

52.  uzskata, ka, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, ir nepieciešama plašāk orientēta stratēģija, kura apvieno darbvietu radīšanu ar jaunām Eiropas darba tirgus vajadzībām, kas strauji attīstās; šajā sakarībā uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot darba ņēmēju, tostarp pētnieku un citu speciālistu, mobilitāti ES, lai ar šīs stratēģijas starpniecību iekšējā tirgū patiešām varētu īstenot Eiropu bez robežām;

53.  uzsver, ka nepietiekami tiek atzīta ārzemēs iegūtā vispārēja un profesionāla kvalifikācija, kas būtiski apgrūtina migrantu iespējas dibināt uzņēmumus; tādēļ prasa steidzami vienoties par profesionālo kvalifikāciju direktīvu;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti P7_TA(2012)0387.
(2) Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0036.


Kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošana
PDF 327kWORD 109k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo drošības un aizsardzības politiku) (14605/1/2012 – 2013/2105(INI))
P7_TA(2013)0513A7-0360/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārlietu un drošības politiku un jo īpaši ziņojuma daļu, kas attiecas uz Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku (14605/1/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2.,3., 21., 24. un 36. pantu,

–  ņemot vērā LES V sadaļu un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 14. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā 2013. gada 6. septembra parlamentu konferences kopējās ārpolitikas un drošības politikas un kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju „Droša Eiropa labākā pasaulē”, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un ziņojumu par tās īstenošanu „Sniegt drošību mainīgā pasaulē”, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 1. decembra un 2012. gada 23. jūlija secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku, kā arī Padomes 2012. gada 23. marta secinājumus par militāro spēju apvienošanu un kopīgu izmantošanu,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. aprīļa secinājumus par jūras vides drošības stratēģiju,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 27. maija secinājumus par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību un iepriekšējos Padomes secinājumus par kiberdrošību,

–  ņemot vērā ES aizsardzības ministru 2012. gada 19. novembrī pieņemto brīvprātīgo rīcības kodeksu resursu apvienošanai un kopīgai izmantošanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas jūrlietu aspektiem(3), rezolūciju par ES militārajām struktūrām — pašreizējais stāvoklis un turpmākās perspektīvas(4), 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(5), par ES savstarpējās aizsardzības un solidaritātes noteikumiem — politiskie un darbības aspekti(6), par kopējās drošības un aizsardzības politikas lomu saistībā ar klimata krīzēm un dabas katastrofām(7), par kiberdrošību un kiberaizsardzību(8), 2011. gada 14. decembra rezolūciju par finanšu krīzes ietekmi uz aizsardzības nozari ES dalībvalstīs(9), 2011. gada 11. maija rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstību pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā(10) un 2010. gada 23. novembra rezolūciju par civilmilitāro sadarbību un civilo un militāro spēju attīstīšanu(11),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija ieteikumu Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei un Komisijai par EĀDD organizatoriskās struktūras un darbības pārskatīšanu 2013. gadā(12) un EĀDD 2013. gada darbības pārskatu, ar ko Augstā pārstāve iepazīstināja 2013. gada jūlijā(13),

–  ņemot vērā Augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 2013. gada 15. oktobra starpposma ziņojumu par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–  ņemot vērā Politikas un drošības komitejas (PSC) 2013. gada 18. jūnijā pieņemto EĀDD ziņojumu par KDAP krīzes pārvarēšanas procedūru pārskatīšanu,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Reglamenta 119. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0360/2013),

Eiropas drošība un aizsardzība mainīgā pasaulē

1.  atzīmē ievērojamās un pastāvīgās izmaiņas ģeopolitiskajā vidē, kuras raksturo daudzdimensiju un asimetriski draudi, starptautiskais terorisms, jaunietekmes valstu darbība un ASV uzmanības stratēģiska novirze uz Klusā okeāna reģionu, arvien lielāka nabadzība, bads un nestabilitāte ES dienvidu kaimiņvalstīs, aizvien pieaugošas ar jūras satiksmes drošību saistītas problēmas, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un pieaugoša nelikumīga kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecība, energoapgādes problēmas, kā arī nopietnas sistēmiskas finanšu sistēmas darbības problēmas un smaga un ilgstoša finanšu un ekonomikas krīze, kura būtiski ietekmē daudzu ES dalībvalstu IKP un līdz ar to valstu aizsardzības budžetus abās Atlantijas okeāna pusēs;

2.  uzskata, ka Eiropas lomas pasaulē pārvērtēšana un stiprināšana ir viens no lielākajiem 21. gadsimta izaicinājumiem un ka ir pienācis laiks Savienības dalībvalstīm izrādīt politisko gribu, kas nepieciešama, lai ES varētu uzņemties būtisku lomu pasaulē un būt stratēģiski neatkarīgs drošības nodrošinātājs; uzskata — lai nostiprinātu Eiropas nostāju saskaņotas un efektīvas drošības un aizsardzības politikas jomā, ir vajadzīga dalībvalstu domāšanas maiņa;

3.  tādēļ atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu 2013. gada decembra augstākā līmeņa sanāksmē rīkot drošībai un aizsardzībai veltītu diskusiju; uzskata, ka tas nodrošina savlaicīgu izdevību augstākajā politiskajā līmenī paziņot Eiropas sabiedrībai, ka drošības un aizsardzības jautājumi joprojām ir svarīgi un Eiropas dimensija ir tik būtiska kā vēl nekad iepriekš; pauž stingru pārliecību, ka ES ir jāspēj nodrošināt drošību tās iedzīvotājiem, sekmēt un aizsargāt tās pamatvērtības, uzņemties daļu atbildības par mieru pasaulē un efektīvi rīkoties, lai novērstu un pārvaldītu reģionālas krīzes plašākā kaimiņvalstu lokā, veicinot to risinājumu un aizsargājot sevi no šo krīžu negatīvās ietekmes;

4.  atzinīgi vērtē Augstās pārstāves /Komisijas priekšsēdētāja vietnieces ziņojumu par KDAP, kurā norādīti vairāki šķēršļi, ar ko KDAP saskaras; tomēr pauž nožēlu par to, ka šajā ziņojumā nav piedāvāts vairāk konkrētu darbību, kuru mērķis būtu novērst KDAP nepilnības;

5.  sagaida, ka augstākā līmeņa sanāksmē decembrī tiks pieņemti būtiski lēmumi, un šajā ziņojumā izvirza ieteikumus, balstoties uz attiecīgajām nostājām, ko Parlaments paudis nesenā pagātnē, pievēršot ciešu uzmanību pašreizējai diskusijai par trim galvenajiem jautājumiem (jautājumu kopām), ko Eiropadome izvirzīja 2012. gada decembrī;

Līgumu potenciāla izmantošana

6.  atzīmē, ka ar Lisabonas līgumu kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā (KDAP) tika ieviesti vairāki jauni instrumenti, kas vēl nav ieviesti praksē;

7.  šajā sakarībā uzsver, ka dalībvalstīm ir iespēja izveidot pastāvīgu strukturētu sadarbību (LES 46. panta 6. punkts), uzticēt šai dalībvalstu grupai jo īpaši KDAP instrumentus un militārās plānošanas un rīcības spējas (LES 42. panta 5. punkts un 44. panta 1. pants) un izveidot sākumfondu misiju sagatavošanas darbībām, kuru izdevumus nesedz no Savienības budžeta (LES 41. panta 3. punkts) un kuras nav iekļautas ATHENA mehānismā; tāpēc aicina Eiropadomes priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci izveidot sākumfondu; šajā kontekstā uzsver, ka ir svarīgi KDAP jautājumus iestrādāt tajās ES politikas jomās, kuras daudzpusīgi ietekmē drošību un aizsardzību vai veicina KDAP, piemēram, attīstība un cilvēktiesības, rūpnieciskā pētniecība un inovācija, iekšējais tirgus, starptautiskā tirdzniecības un kosmosa politika, kā arī citas, nolūkā sniegt atbalstu tām dalībvalstīm, kuras ir iesaistītas KDAP turpmākā nostiprināšanā;

8.  uzsver, ka šiem kopīgi pieņemtajiem noteikumiem ir svarīga nozīme KDAP pilnveidē, un aicina Eiropadomi rīkot nopietnu diskusiju par to saskaņotu īstenošanu; aicina Eiropadomes priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāju un Augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci (AP/PV) aktīvi iesaistīties šajā procesā;

Pirmā jautājumu kopa — KDAP efektivitātes, pamanāmības un ietekmes palielināšana

9.  norāda, ka saskaņā ar Līgumiem ES mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību (LES 3. pants) un ka tā tiecas visā pasaulē veicināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, kā arī novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, Helsinku Nobeiguma akta principiem un Parīzes Hartas mērķiem, tostarp attiecībā uz ārējām robežām (LES 21. pants); pauž pārliecību, ka KDAP kalpo šiem mērķiem, un uzsver nepieciešamību to pilnveidot;

10.  uzsver, ka galvenā Eiropas Savienības priekšrocība ir dažādu politikas jomu un instrumentu pieejamība, kuri apvienoti, izmantojot „visaptverošo pieeju”, un ka ir iespējams sasniegt labākus rezultātus visos līmeņos, labāk integrējot KDĀP šajā pieejā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē AP/PV 2013. gada jūlijā publiskoto EĀDD darbības pārskatu attiecībā uz tā organizatoriskās struktūras un darbības pārskatīšanu, kurā apzinātas koordinācijas problēmas un problēmas saistībā ar lēmumu pieņemšanas KDAP jomā ātrumu un efektivitāti; sagaida, ka decembra augstākā līmeņa sanāksmē tiks pieņemti īpaši lēmumi un ka KDĀP turpmāka integrācija tiks rūpīgi analizēta gaidāmajā AP/PV un Komisijas kopīgajā paziņojumā par visaptverošas pieejas īstenošanu;

11.  atkārtoti pauž pārliecību, ka, lai gan 2003. gada Eiropas Drošības stratēģija, kuru papildināja 2008. gadā, un tās pamatelementi joprojām ir spēkā, ES ir jāpārskata un jāpapildina minētā stratēģija, ņemot vērā nesenos notikumus un jaunās drošības problēmas un riskus, no jauna definējot savas stratēģiskās intereses, mērķus un prioritātes, lielāku uzmanību pievēršot savu iedzīvotāju aizsardzībai, svarīgo infrastruktūru aizsardzībai un kaimiņvalstīm, kā arī saskaņojot dažādās reģionālās un tematiskās apakšstratēģijas; uzskata, ka šāda rīcība nodrošinās skaidrāku ES ārējās darbības stratēģisko satvaru, uzlabos saskaņotību un vienlaikus ļaus labāk informēt iedzīvotājus par problēmām un riskiem, ar ko var nākties saskarties nākotnē; tādēļ prasa, lai Eiropadome sāktu debates par atbilstošu Savienības stratēģisko satvaru, pilnvarotu AP/PV līdz 2014. gada beigām nākt klajā ar priekšlikumiem šajā sakarā un nodrošinātu pastāvīgu šā jautājuma uzraudzību, regulāri informējot par notiekošo, kā noteikts Eiropas drošības stratēģijā;

12.  prasa Eiropas Savienības stratēģiskā satvara pārskatīšanas rezultātā izstrādāt balto grāmatu ES drošības un aizsardzības politikas jomā un ierosina Eiropadomei sākt šo procesu; turklāt mudina ES dalībvalstis to valsts drošības stratēģijās, baltajās grāmatās un lēmumu pieņemšanā aizsardzības jomā nopietni izvērtēt Eiropas dimensiju; aicina PV/AP izstrādāt vienotu paraugu valstu pārskatu sagatavošanai;

13.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai ES ar krīzes pārvarēšanas operācijām veicinātu konfliktu novēršanu, stabilizēšanu un risināšanu;

14.  uzskata, ka savstarpējas aizsardzības klauzulas un solidaritātes klauzulas ieviešana Līgumos (LES 42. panta 7. punkts un LESD 222. pants) nostiprina Eiropas iedzīvotāju vidū izjūtu par kopīgu nākotni; atgādina dalībvalstīm, ka tikai, ievērojot saistības, savstarpēju sapratni un patiesu solidaritāti, Savienība spēs īstenot savu lomu, sekmējot Eiropas un tās iedzīvotāju drošību; tāpēc izsaka atzinību Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) par kopīgo priekšlikumu pasākumiem, kas paredzēti solidaritātes klauzulas īstenošanai Savienībā, un aicina valstu un valdību vadītājus atkārtoti apstiprināt apņemšanos īstenot savstarpēju solidaritāti un nodrošināt minēto divu klauzulu darbības skaidru interpretāciju;

15.  ar bažām konstatē, ka KDAP misiju un operāciju skaits un savlaicīgums, kā arī civilo un jo īpaši militāro instrumentu un spēju attīstība KDAP vajadzībām nav pietiekama, ņemot vērā to, ka situācija ES kaimiņvalstīs kļūst aizvien nedrošāka un nestabilāka; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka ar krīzi Lībijā un Mali saistīto KDAP misiju darbības apjoms ir ierobežots, un pauž nožēlu par elastības trūkumu tajās Savienības lēmumu pieņemšanas procedūrās, kuras kavē efektīvu reaģēšanu krīzes situācijās, kā to pierāda abi iepriekš minētie piemēri; aicina uzraudzīt situāciju un uzturēt operatīvo līdzdalību, kas sniedz pozitīvus rezultātus, Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā; aicina īstenot vērienīgākus un nopietnākus centienus, lai turpmāk saskaņā ar gūto pieredzi labāk izstrādātu KDAP misijas un operācijas, kā arī atbilstošu risinājumu stratēģijas; aicina PV/AP virzīt šo procesu un šajā sakarībā atzinīgi vērtē PV/AP 2013. gada 15. oktobrī publicēto ziņojumu kā būtisku soli, lai padarītu KDAP efektīvāku un aktīvāku;

16.  uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas krīžu pārvaldības redzamība un visi ar to saistītie centieni jāīsteno saskaņā ar KDAP, attiecīgā gadījumā izmantojot LES 44. pantā paredzēto normu, kurai atbilstīgi Padome var uzticēt kādu uzdevumu to dalībvalstu grupai, kurām ir vēlme un nepieciešamās spējas uzdevuma veikšanai;

17.  ņemot vērā nesen gūto pieredzi, pauž bažas, ka visaptverošā pieeja krīžu pārvarēšanai nav vēl pilnībā īstenota; uzskata, ka veiktajām misijām un operācijām ir lielāka atdeve, ja tās tiek īstenotas saskaņā ar reģionālu stratēģiju, kā liecina pozitīvā pieredze attiecībā uz Āfrikas ragu; ņem vērā dalībvalstu 2013. gada 18. jūnijā apstiprinātos ieteikumus krīžu pārvarēšanas kārtībai KDAP krīžu pārvarēšanas operācijās;

18.  aicina funkcionālās problēmas saistībā ar civilajām KDAP misijām, jo īpaši attiecībā uz to izvēršanas ātrumu un personālu, risināt, pārskatot to tiesisko un finansiālo regulējumu, kas bieži vien sarežģī lēmumu pieņemšanas procesu un rada kavēšanos; aicina palielināt kvalificētu un politiski neatkarīgu stratēģisko plānotāju skaitu, kas ir pārāk mazs, salīdzinot ar misiju skaitu; turklāt aicina dalībvalstis izveidot „civilos rezerves spēkus”, kurus vajadzības gadījumā varētu ātri izmantot; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pastāvīgas KDAP noliktavas neseno izveidi;

19.  atgādina par 2001. gada rezolūciju, kurā tika pausts aicinājums izveidot Eiropas Civilo miera korpusu; atzinīgi vērtē nesenos centienus radīt Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu Komisijā un ekspertu grupu starpniecības, dialoga uzturēšanas un samierināšanas jomā Ārējās darbības dienestā; atzinīgi vērtē arī Ārējās darbības dienesta un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu partnerības izveidi miera atjaunošanai un šīs partnerības pasākumu turpināšanu;

20.  uzsver svarīgo starpniecības un dialoga nozīmi konfliktu miermīlīgā novēršanā un atrisināšanā; izsaka atzinību EĀDD panākumiem tā starpniecības spēju stiprināšanā un atkārtoti pauž atbalstu turpmākai Eiropas spēju uzlabošanai šajā jomā; uzskata, ka Parlamenta sekmīgā iesaistīšanās starpniecības procesā ir pierādījusi, ka deputātiem var būt nozīmīga loma starpniecības un dialoga procesa atbalstīšanā, un plāno turpināt pasākumus šajā jomā;

21.  ierosina visās KDAP misijās iesaistīt konsultantus cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumos un mudina apmainīties ar paraugpraksi KDAP misiju starpā, lai tādējādi pilnībā ņemtu vērā apsvērumus cilvēktiesību jomā un pilnībā aizsargātu un iesaistītu sievietes konfliktu un pēckonfliktu problēmu risināšanā; aicina Padomi un EĀDD veikt turpmākus pasākumus, lai iekļautu dzimumu aspektus KDAP misiju personāla plānošanā;

22.  uzsver, ka veiksmīgu militāro operāciju veikšanai ir vajadzīgas skaidras vadības un kontroles funkcijas; tādēļ atkārtoti aicina izveidot pastāvīgu militāro operāciju vadības centru; ar nožēlu norāda uz to, ka šis jautājums nav atrisināts, un norāda uz dažu dalībvalstu spēcīgo pretestību; turklāt uzsver, ka efektīvas KDAP īstenošanai ir vajadzīgas atbilstošas agrīnās brīdināšanas un izlūkošanas sistēmas; tādēļ uzskata, ka minētajā vadības centrā būtu jāiekļauj izlūkdatu vākšanas un agrīnās brīdināšanas / situācijas apzināšanas vienības;

23.  atkārtoti pauž atbalstu pagaidu risinājumam un vērš uzmanību uz savu priekšlikumu uzlabot patlaban aktīvā Āfrikas raga operāciju centra statusu un sniegt atbalstu militārajā plānošanā un vietējo dalībnieku rīcības koordinēšanā; prasa AP/PV izstrādāt šādu iespēju, ņemot vērā ierobežojumus saistībā ar minētā operāciju vadības centra pašreizējo lielumu un infrastruktūru, lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, un izvērtēt iespēju tā ģeogrāfiskajā darbības zonā ietvert arī citus svarīgus reģionus; uzskata, ka minētajai struktūrai vajadzētu piešķirt tiesībspēju un pilnvaras no Briseles koordinēt atsevišķu misiju vadības centru iepirkumus, izmantojot apjomradītus ietaupījumus ar mērķi palielināt vispārējos ietaupījumus;

24.  norāda, ka ES kaujas vienības nekad vēl nav izmantotas, un uzskata, ka to pastāvēšanu pēc kāda laika būs grūti pamatot; uzsver, ka tās ir svarīgs instruments savlaicīgai spēku apkopošanai, apmācību vajadzībām un ātrai reaģēšanai; atzinīgi vērtē lēmumu šo jautājumu apspriest decembra augstākā līmeņa sanāksmē; pauž pārliecību, ka ES rīcībā vajadzētu būt pastāvīgiem augstas gatavības kaujas spēkiem, kuros ir sauszemes, gaisa, jūras, kibernoziegumu un speciālo spēku daļas un kuriem ir vērienīgi mērķi; uzsver, ka ES kaujas vienībām vajadzētu būt izmantojamām visu veidu krīžu risināšanai, tostarp klimata apstākļu izraisītas humanitāras krīzes pārvarēšanai; atbalsta elastīgāku un mērķtiecīgāku pieeju, kas varētu sekmēt reaģēšanas spējas un spēju pielāgoties dažādām krīzes situācijām un uzlabot modularitāti, lai novērstu nepilnības KDAP operāciju sākumposmā, neapdraudot kopējo kaujas vienības darbības spēju;

25.  uzsver, ka būtu jāvelta lielāki centieni tādu ES mēroga iniciatīvu saskaņošanai kā Eirokorpuss un Eiropas gaisa grupa;

26.  apstiprina, ka pašreizējā finanšu sistēma, kurā „izmaksas sedz tur, kur tās rodas”, ir nopietna KDAP problēma, kas izraisa kavēšanos lēmumu pieņemšanā vai tās pilnīgu bloķēšanu, jo īpaši attiecībā uz kaujas vienību ātru izvietošanu; iesaka dalībvalstīm vienoties par ES mēroga finansēšanas mehānismu, kura pamatā ir ES kaujas vienību izmaksu sadale, ar mērķi nodrošināt tām reālistisku nākotni; saskaņotības un efektivitātes labad aicina paredzēt, ka EĀDD kontrolē finanšu instrumentus, kas saistīti ar krīžu pārvarēšanas darbībām, kuras tas plāno un vada; sagaida, ka AP/PV un ieinteresētās dalībvalstis nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem šajā sakarībā;

27.  turklāt pauž bažas, ka ekonomikas un parādu krīze var ietekmēt ES dalībvalstu vēlmi sniegt ieguldījumu KDAP misijās un operācijās, jo īpaši misijās un operācijās ar militārām un aizsardzības iezīmēm; tādēļ aicina paplašināt ATHENA mehānisma darbības jomu un sākumfonda (LES 41. panta 3. punkts) izmantošanu, lai nodrošinātu ātru finansējumu steidzamiem uzdevumiem; tomēr uzsver, ka pat tad, ja KDAP būtu atkārtoti jāaktivizē, tas būtu jāveic, ņemot vērā budžeta ierobežojumus;

28.  aicina dalībvalstis izmantot pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) iespējas un sākt piemērot šo Līguma normu, lai novērstu valdošo „KDAP nogurumu” un padziļinātu militāro sadarbību un integrāciju; aicina Eiropadomi nodrošināt skaidras pamatnostādnes tās īstenošanai un aicina dalībvalstis, kas nav ieinteresētas, rīkoties konstruktīvi; uzsver, ka būtu jāatstāj iespēja iesaistīties vēlākā posmā, lai nodrošinātu elastīgumu un novērstu divu ātrumu Eiropu;

29.  norāda, ka ES ir būtiski ieinteresēta drošas un atklātas jūras vides nodrošināšanā, kas ļauj īstenot brīvu tirdzniecību un miermīlīgi, tiesiski un ilgtspējīgi izmantot okeānu bagātības; uzsver nepieciešamību izstrādāt ES jūrniecības ārējo politiku, kuras mērķis ir aizsargāt un saglabāt kritisko infrastruktūru, atklātus jūras maršrutus un dabas resursus, un kurā par prioritāti izvirzīta konfliktu mierīga atrisināšana, ievērojot starptautiskās tiesības un ANO Konvencijas par jūras tiesībām noteikumus; gaida ES jūrniecības drošības stratēģijas pieņemšanu saskaņā ar Padomes 2010. gada aprīļa secinājumiem un aicina izstrādāt īpašu īstenošanas plānu; norāda, ka kuģošanas uzraudzības integrācija dažādās nozarēs un pārrobežu mērogā jau ir ES integrētās jūrniecības politikas (IJP) starpnozaru instruments; uzsver, ka ir svarīgi ātri īstenot vienotas informācijas apmaiņas vides projektu un veidot IJP un KDAP saikni, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp tām;

30.  uzsver nepieciešamību novērst reģionu, piemēram, Arktikas, militarizāciju un uzsver, ka konfliktu atrisināšanai ir jāizmanto miermīlīgi līdzekļi, tostarp tirdzniecības instrumenti;

31.  prasa, lai Eiropadome vēlreiz apstiprina kosmosa nozīmi, atbalstot ES un tās dalībvalstu stratēģisko neatkarību un iespēju iegūt autonomu piekļuvi kosmosam, izstrādājot palaidējiekārtas un satelītus; atgādina, ka ir svarīgi apkopot precīzus izlūkdatus gan civilo, gan militāro KDAP misiju un operāciju vajadzībām; jo īpaši uzsver ar kosmosu saistītu aktīvu nozīmi konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā pirms un pēc krīzes saasināšanās; aicina Komisiju izstrādāt īpašu politiku, ar ko sekmē daudzkārtējas izmantošanas kosmosa aktīvu attīstību;

32.  atkārtoti norāda, ka aizvien pieaug kiberdrošības draudu novēršanas nozīme; aicina Eiropadomi izstrādāt pamatnostādnes ES kiberdrošības stratēģijas īstenošanai un veikt konkrētus pasākumus attiecībā uz kiberdrošības infrastruktūras aizsardzību, kā arī ieguldījumiem plašākā ES mēroga sadarbībā krīžu pārvarēšanas procesā, mācībām kiberdrošības jomā, apmācībā un izglītībā; aicina Komisiju un PV/AP nodrošināt, ka kiberdrošības politika tiek īstenota starpnozaru veidā, lai nodrošinātu pienācīgus ES iekšējās un ārējās drošības politikas saskaņošanas pasākumus, un aicina visas dalībvalstis attīstīt vai pabeigt to attiecīgās valsts kiberdrošības stratēģijas un tiekties uz lielāku rīcības saskaņošanu Savienības mērogā;

33.  aicina Eiropadomi atkārtoti apstiprināt Eiropas energoapgādes nozīmību, kā arī daudzveidīgu un ilgtspējīgu piekļuvi enerģijas resursiem; norāda, ka dažas dalībvalstis nespēj dažādot to energoapgādi, tāpēc tās ir īpaši neaizsargātas; šajā sakarībā pauž spēcīgu atbalstu dalībvalstu sadarbības centieniem krīzes situācijās; uzsver — lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras aizsardzību Eiropā, ir jāaktivizē savstarpējās aizsardzības un/vai solidaritātes klauzulas izmantošana; norāda arī, ka ATALANTA operācijai, apkarojot pirātus, kuri kopš 2008. gada ir nolaupījuši vairākus naftas tankkuģus, jau tagad ir energoapgādes drošības nozīme; tādēļ uzskata, ka šiem aspektiem ir jābūt daļai no nepieciešamās stratēģiskās pieejas; šajā sakarībā uzsver, ka energoapgāde ir izšķirošs faktors veiksmīgai KDAP misiju un operāciju īstenošanai;

34.  uzsver energoefektivitātes nozīmi aizsardzības jomā, īpaši akcentējot nepieciešamību novērtēt enerģijas patēriņa ietekmi uz aizsardzības budžetu un militāro efektivitāti, kā arī izstrādāt visaptverošu energoefektivitātes stratēģiju bruņotajiem spēkiem;

35.  uzsver, ka ES ir svarīgi turpināt attīstīt partnerattiecības un padziļināt drošības dialogu ar ANO, reģionālajām organizācijām un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar Austrumu partnerības un Dienvidu partnerības valstīm;

36.  norāda, ka ES vajadzētu turpināt strādāt kopā ar ANO, Āfrikas Savienību, EDSO un ASEAN, lai veiktu kopīgu analīzi un sadarbotos, risinot problēmas saistībā ar vides aizsardzības politiku un klimata pārmaiņām, tostarp to drošības aspektiem; uzsver, ka ir jāveic preventīvi pasākumi, un mudina ES attīstīt un pilnveidot agrīnās brīdināšanas spējas;

37.  aicina veidot ciešāku ES un NATO struktūru sadarbību, izmantojot papildināmības pieeju un ciešāku koordināciju, lai palīdzētu novērst dublēšanos abu partneru darbībā un efektīvi novērstu jaunos apdraudējumus; pauž pārliecību, ka KDAP stiprināšana nerada kaitējumu kolektīvajai drošībai un transatlantiskajām saiknēm, bet tikai pastiprina tās; pauž nostāju, ka no ES aizsardzības spēju attīstības iegūst arī NATO; atzīmē konstruktīvo sadarbību saistībā ar ES resursu apvienošanas un kopīgas izmantošanas iniciatīvu un NATO gudrās aizsardzības iniciatīvu; atzinīgi vērtē Kipras Republikas nodomu iestāties NATO Partnerattiecību mieram programmā, kas var mainīt situāciju, un mudina Turciju sākt īstenot vienlīdz konstruktīvu attieksmi; mudina izstrādāt visaptverošu ES un NATO sadarbības sistēmu un padziļināt politisko dialogu, pilnībā ievērojot katras puses lēmumu pieņemšanas pieeju;

38.  uzskata, ka ES ir jāspēj rīkoties autonomi, jo īpaši attiecībā uz tās kaimiņreģioniem, taču vienmēr saskaņā ar ANO Statūtiem un pilnībā ievērojot starptautisko humanitāro tiesību normas;

Otrā jautājumu kopa ― aizsardzības spēju attīstības sekmēšana

39.  atkārto bažas, ka turpmāki valsts aizsardzības budžetu samazinājumi radīs situāciju, kad nebūs vairs iespējams uzturēt kritiskas militārās spējas, un radīs neatgriezeniskus zaudējumus zinātības un tehnoloģiju jomā; atzīmē, ka nepilnības dalībvalstu militārajās spējās kļuva redzamas Lībijā un Mali veikto operāciju laikā un ka ekonomikas krīze ir saasinājusi pašreizējās strukturālās problēmas; tomēr atkārtoti pauž viedokli, ka šī problēma ne tik daudz attiecas uz budžeta resursiem kā uz politisko apņēmību;

40.  ņem vērā AP/PV priekšlikumu 2013. gada oktobra ziņojumā par KDAP, jo īpaši par stimulu radīšanu, tostarp izmantojot nodokļu politiku, sadarbības veicināšanai aizsardzības spēju jomā; uzsver, ka dalībvalstīm ir iespēja baudīt visas priekšrocības saistībā ar ciešāku kopdarbību militārās efektivitātes vairošanā un izlemt, kā labāk un lietderīgāk optimizēt un tērēt ierobežotos resursus, sekmējot sinerģiju un saskaņoti samazinot nevajadzīgu dublēšanos, par liekām kļuvušas un novecojušas spējas;

41.  atzinīgi vērtē pašreizējo Spēju attīstības plāna pārskatīšanu, kas būs pamats spēju palielināšanas kopīgas ilgtermiņa pārveides koncepcijai; uzskata, ka šī pārveides koncepcija būtu regulāri jāapspriež un tās īstenošana būtu jāracionalizē un attiecīgā gadījumā jāpārskata;

42.  vērš uzmanību uz Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) misiju, kas paredzēta LES 42. panta 3. punktā un 45. pantā, ar kuru saskaņā aģentūrai ir uzticēti svarīgi uzdevumi attiecībā uz pastāvīgās strukturētās sadarbības ieviešanu, formulējot Eiropas spēju un bruņojuma politiku, pilnveidojot dalībvalstu militārās spējas un stiprinot aizsardzības nozares rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi, tomēr finansiāli neietekmējot ES budžetu;

43.  uzskata, ka militāro spēju apvienošana un kopīga izmantošana, lai gan tā nav panaceja, ir būtiski svarīgs risinājums Eiropas spēju nepilnību novēršanai; atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) lomas sekmēšanu un līdz šim sasniegto; uzskata, ka spēju apvienošana un kopīga izmantošana būtu jāapsver ne tikai saistībā ar kopīgu iegādi, bet arī integrāciju, un tai būtu jāattiecas uz spēju kopīgu uzturēšanu un lietošanu;

44.  prasa stiprināt EAA lomu spēju koordinēšanā, lai apturētu dublēšanos un paralēlas programmas dalībvalstu starpā, kas rada papildu izdevumus ieguldītājiem;

45.  aicina ES dalībvalstis uzlabot informācijas apmaiņu par aizsardzības plānošanu un saskaņā ar Rīcības kodeksu par resursu apvienošanu un kopīgu izmantošanu iekļaut apvienošanas un kopīgas izmantošanas risinājumus valsts aizsardzības plānošanas ciklā un lēmumu pieņemšanas procesos;

46.  uzsver, ka savstarpēja uzticēšanās, pārredzamība un uzticamība ir galvenie faktori jebkuru kopīgu centienu sekmīgai īstenošanai drošības un aizsardzības jomā; pauž pārliecību, ka aizsardzības spēju attīstība ir jāiekļauj stratēģiskā pieejā, ar ko nosaka tādu spēju un mērķu atbilstošu kombināciju, kuriem minētās spējas būtu jāizmanto;

47.  ņemot vērā iepriekš minēto, sagaida, ka nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē aizsardzības jomā:

   a) paredzēs politiskas un stratēģiskas pamatnostādnes, atkārtoti apstiprinot dalībvalstu apņemšanos pilnveidot spējas un mērķus, kas izklāstīti 2008. gada deklarācijā par spēju stiprināšanu;
   b) noteiks pamatu patiesi kolektīvai plānošanai, sākot no stratēģiskas plānošanas līdz iepirkumiem un tehnoloģiju attīstībai, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem par finanšu pasākumiem un stimuliem;
   c) sekmēs pašreizējo projektu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar stratēģiskiem instrumentiem, un sniegs politisku atbalstu EAA svarīgākajiem projektiem, t. i., degvielas uzpildei lidojuma laikā, satelītu sakariem, gaisa kuģu sistēmām ar distances vadību, kiberaizsardzībai un Eiropas vienotajai gaisa telpai;
   d) uzticēs AP/PV un EAA sadarbībā ar Komisiju līdz 2014. gada beigām nākt klajā ar jauniem praktiskiem priekšlikumiem par aizsardzības spēju pilnveidi;
   e) izveidos uzraudzības procesu, kurā regulāri izvērtē sasniegto;
   f) atkārtoti pievērsīs uzmanību ciešākai sadarbībai ar NATO un stratēģiskajiem partneriem spēju attīstības jomā;
   g) izskatīs iespēju sākt darbu pie 2025. gada militārā pamatmērķa sasniegšanas, iespējams, to papildinot ar rūpniecības pamatmērķi;

Trešā jautājumu kopa ― Eiropas aizsardzības jomas stiprināšana

48.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari”, kurā izvirzītas dažas svaigas idejas un priekšlikumi; pilnībā atbalsta Komisijas centienus padziļināt iekšējo aizsardzības un drošības tirgu un izstrādāt aizsardzības rūpniecības politiku, nodrošinot atbilstošu atbalstu MVU, kuriem ir ļoti svarīga nozīme inovācijā, izpētē un attīstībā, darbvietu radīšanā un ekonomikas izaugsmē, saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”;

49.  uzsver, ka aizsardzības nozares tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes stiprināšana ir Savienības mērķis, kas minēts LES 42. panta 3. punktā un 45. pantā; uzsver, ka efektīvai Eiropas aizsardzībai ārkārtīgi nepieciešams ir spēcīgs Eiropas aizsardzības tehniskais un rūpnieciskais pamats (EDTIB), kas spēj uzturēt KDAP un turpināt uzlabot Eiropas militārās spējas, vienlaikus saglabājot ES stratēģisko neatkarību; uzsver saikni starp pētniecību, nozari un spēju pilnveidi, jo visi šie elementi ir nepieciešami ekonomikas izaugsmei, darbvietu radīšanai un konkurētspējai, kā arī spēcīgākai KDAP;

50.  atkārtoti uzsver to, ka ir vajadzīga spēcīga un mazāk sadrumstalota Eiropas aizsardzības nozare, kas spēj balstīt KDAP un uzlabot ES stratēģisko autonomiju; uzsver, ka bruņoto spēku sadarbspējas uzlabošanā svarīga nozīme ir sertifikācijai un standartizācijai; aicina Eiropadomi pilnvarot EAA sagatavot rīcības plānu aizsardzības rūpniecības standartu izstrādei un aicina dalībvalstis racionalizēt Eiropas sertifikācijas procedūras, paredzot sertifikātu savstarpēju atzīšanu, un saskaņot to sertifikācijas procedūras;

51.  uzsver, ka pārmaiņu prognozēšana un pārvaldība, kā arī pārstrukturēšana ir rūpniecības politikas neatņemama daļa; tādēļ uzskata, ka turpmākai tirgus integrācijai aizsardzības jomā ir jānotiek ciešā saistībā ar aktīvu sociālo dialogu un tās negatīvās ietekmes mazināšanu uz reģionālo un vietējo ekonomiku, pilnībā izmantojot ES finanšu instrumentus, piemēram, Eiropas sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu;

52.  aicina Eiropadomi veikt pasākumus šajās jomās, nodrošinot pienācīgu izpētes un attīstības finansējumu, tostarp Savienības līmenī; atbalsta efektīvas un izmaksu ziņā lietderīgas sadarbības attīstību starp civilās drošības un aizsardzības pētniecības darbībām; tomēr uzsver, ka joprojām ir nepieciešams īstenot efektīvu divējāda lietojuma eksporta režīmu;

53.  uzsver nepieciešamību nodrošināt jaunus finansējuma avotus pētniecībai un inovācijai aizsardzības jomā, piemēram, izmantojot programmu „Apvārsnis 2020”;

Noslēguma piezīmes

54.  pilnībā atbalsta debašu sarīkošanu par minētajām trijām jautājumu kopām decembrī paredzētajā aizsardzības jomas augstākā līmeņa sanāksmē; uzsver, ka tās visas ir vienlīdz nozīmīgas un tās savstarpēji saista to pašu stratēģisko mērķu īstenošana;

55.  aicina Eiropadomi un visu līmeņu politikas veidotājus Eiropas Savienības dalībvalstīs parādīt lielāku apņēmību un drosmi sākt publiskas debates, kas ir jo īpaši svarīgi ekonomiskās taupības laikā; uzsver, ka ir jāiegulda vairāk un jāpastiprina sadarbība drošības un aizsardzības jomā, kā arī jāskaidro cēloniskā saikne starp drošību un aizsardzību, no vienas puses, un brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un labklājību, no otras puses;

56.  uzsver, ka starp iekšējo un ārējo drošību pastāv nedalāma saikne un ka mierīga, droša un stabila vide ir priekšnosacījums Eiropas politiskā, ekonomiskā un sociālā modeļa saglabāšanai;

57.  pauž lielas cerības, ka šī Eiropadome nebūs atsevišķs notikums, bet sākumpunkts nepārtrauktā procesā, kurā drošības un aizsardzības jautājumi Eiropadomes līmenī tiek apspriesti regulāri; kā turpmāko rīcību pēc Eiropadomes atbalsta rīcības plāna izveidi, kurā būtu noteikti konkrēti kritēriji un termiņi, kā arī ziņošanas mehānisms; atbalsta aizsardzības ministru padomes izveidi vidējā termiņā, lai nodrošinātu drošības un aizsardzības jautājumiem nozīmi, ko tie ir pelnījuši;

58.  nolemj uzturēt un stiprināt ciešu saikni ar dalībvalstu parlamentiem, rīkojot regulāras sanāksmes, lai veicinātu dialogu un apmainītos viedokļiem par jautājumiem drošības un aizsardzības jomā;

59.  uzskata, ka KDAP ir Eiropas integrācijas procesa pamatpīlārs;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, AP/PV, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, ANO ģenerālsekretāram, EDSO priekšsēdētājam, EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Āfrikas Savienības asamblejas priekšsēdētājam un ASEAN ģenerālsekretāram.

(1) OV L 146, 10.6.2009, 1. lpp.
(2) OV L 216, 20.8.2009, 76. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0380.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0381.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0455.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0456.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0458.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0457.
(9) OV C 168 E, 14.6.2013., 9. lpp.
(10) OV C 377 E, 7.12.2012., 51. lpp.
(11) OV C 99 E, 3.4.2012., 7. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0278.
(13) http://eeas.europa.eu/library/publications/2013/3/2013_eeas_review_en.pdf


Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze
PDF 329kWORD 106k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (2013/2125(INI))
P7_TA(2013)0514A7-0358/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 21., 42., 45. un 46. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173., 179.–190. un 352. pantu un tā 10. protokolu,

–  ņemot vērā 2012. gada 13.–14. decembra Eiropadomes secinājumus un procesu, kura rezultātā Eiropadome nolēma 2013. gada 19.–20. decembrī rīkot aizsardzībai veltītu sanāksmi,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu „Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. decembra paziņojumu „Stratēģija spēcīgākai un konkurētspējīgākai Eiropas aizsardzības nozarei” (COM(2007)0764),

–  ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju, kuru Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un ziņojumu par tās īstenošanu, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 12. decembrī pieņemto deklarāciju par Eiropas drošības un aizsardzības politikas pastiprināšanu un Padomes 2008. gada 11. decembrī pieņemto deklarāciju par spēju stiprināšanu,

–  ņemot vērā stratēģiju attiecībā uz Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, ko Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valde pieņēma 2007. gada 14. maijā,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 12. jūlija Lēmumu 2011/411/KĀDP, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus un atceļ Vienoto rīcību 2004/551/KĀDP(1),

–  ņemot vērā Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(3) un 2011. gada 14. decembra rezolūciju par finanšu krīzes ietekmi uz aizsardzības nozari ES dalībvalstīs(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7–0358/2013),

Kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai ir vajadzīga spēcīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze

1.  atgādina, ka kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanai ir vajadzīga spēcīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze (EDTIB), kas ir svarīgs elements, lai Eiropa varētu garantēt drošību saviem iedzīvotājiem, aizsargāt savas vērtības un panākt savu interešu ievērošanu; norāda, ka Eiropas aizsardzības nozare sniedz lielu ieguldījumu izaugsmes un inovāciju veicināšanā, kas ir svarīgs pamats stabilitātei un drošībai; uzskata, ka konkurētspējīgas EDTIB izveidei un attīstīšanai vajadzētu kļūt par vienu no ES stratēģiskajām prioritātēm;

2.  atgādina par operatīvo spēju līmeņa mērķiem, kas uzsvērti Padomes 2008. gada 11. decembra deklarācijā par spēju stiprināšanu, un par civilajiem un militārajiem uzdevumiem, kas izklāstīti LES 43. panta 1. punktā; atgādina par dalībvalstu apņemšanos uzlabot savas militārās spējas; šajā nolūkā aicina Eiropadomi uzsākt Eiropas spēju un bruņojuma politikas (ECAP) izstrādi, kā paredzēts LES 42. panta 3. punktā;

3.  atzīmē, ka ES valstu aizsardzības budžeti tiek samazināti laikā, kad vairākas citas valstis, piemēram, Ķīna, Indija, Brazīlija un Krievija, palielina savus aizsardzības izdevumus; vērš uzmanību uz mainīgo stratēģisko situāciju pasaulē, aizsardzības budžetu samazināšanu, ko jo īpaši izraisa ekonomikas un finanšu krīze, arvien straujāko tehnoloģisko attīstību un to, ka Eiropas aizsardzības uzņēmumi pielāgojas šai situācijai, vairāk pievēršoties eksportam uz trešām valstīm, turklāt notiek gan jutīgu tehnoloģiju, gan intelektuālā īpašuma tiesību nodošana, un ražošana tiek pārvietota ārpus ES;

4.  pauž bažas par aizsardzības ieguldījumu samazināšanos un aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju veikt pretpasākumus, lai nepieļautu, ka EDTIB nākotnē arvien vairāk tiek pakļauta riskam, ka to var kontrolēt un darbībā ierobežot trešās valstis, kuru stratēģiskās intereses atšķiras; mudina dalībvalstis pastiprināt Eiropas rūpniecisko sadarbību nolūkā nodrošināt pēc iespējas lielāku stratēģisko autonomiju, ar vismodernāko tehnoloģiju palīdzību izstrādājot un veidojot efektīvas militāras un drošības spējas;

5.  uzsver, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES rūpniecības, kosmosa un pētniecības politika attiecināma arī uz aizsardzības jomu; norāda, ka Savienības programmas citās jomās, piemēram, saistībā ar iekšējo un robežu drošību un katastrofu pārvaldību un attīstību, rada ievērojamas iespējas kopīgi attīstīt spējas attiecībā uz šīm politikas jomām un KDAP misiju īstenošanu;

6.  atgādina par nepieciešamību panākt progresu EDTIB konsolidēšanā un atzīmē, ka arvien sarežģītāko un dārgāko tehnoloģiju, pieaugošās starptautiskās konkurences un aizsardzības budžetu un ražošanas apjomu samazināšanās dēļ ir iespējas turpināt īstenot vairāku valstu kopīgus aizsardzības projektus un nevienā dalībvalstī aizsardzības nozare vairs nevar būt ilgtspējīga tikai valsts mērogā vien; pauž nožēlu par to, ka sauszemes un jūras aprīkojuma nozare joprojām ir ārkārtīgi sadrumstalota valstu līmenī, kaut ir izdevies panākt zināmu koncentrācijas līmeni Eiropas aerokosmiskajās nozarēs;

7.  uzsver, ka Eiropas aizsardzības nozares attīstībai nebūtu jānorit vienīgi saskaņā ar brīvas konkurences principu, bet tai vajadzētu būt ilgtspējīgai, notikt visās dalībvalstīs un pamatoties uz esošo rūpniecisko infrastruktūru, ievērojot LESD 173. pantā minētos mērķus Eiropas rūpniecības politikas jomā;

8.  atgādina ES dalībvalstīm, priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei, Eiropas Komisijai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai, ka vairāk nekā divas desmitgades pēc aukstā kara beigām un pēc tam, kad ES dalībvalstis guva labumu no relatīvi lielajiem valstu aizsardzības budžetiem, tās nespēj izpildīt ne Helsinku militāros pamatmērķus, ne arī citus kopējo militāro spēju attīstības mērķus;

9.  atgādina — gadījumā, ja Eiropa vēlas saglabāt stabilu drošības un aizsardzības rūpniecību, tās dalībvalstīm jākoordinē savi aizsardzības budžeti, lai izvairītos no dublēšanās un stiprinātu kopīgās pētniecības programmas;

10.  konstatē, ka neskatoties uz krīzi un budžeta samazinājumiem, Eiropas iedzīvotāji joprojām prasa nodrošināt Eiropas mēroga aizsardzību un rūpniecības jomā īstenot koordināciju un sadarbību, kuras viņi uztver kā drošības, efektivitātes un taupības veicināšanas faktoru;

11.  norāda uz Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu un priekšsēdētāja vietnieces/augstās pārstāves 2013. gada 15. oktobra paziņojumu par kopējo drošības un aizsardzības politiku; pauž nožēlu, ka Komisija un EĀDD nav nākuši klajā ar kopīgu Eiropas deklarāciju, gatavojoties aizsardzības jautājumiem veltītajai Eiropadomes sanāksmei šā gada decembrī; sagaida konkrētus Komisijas likumdošanas priekšlikumus par to, kā izmantot Eiropas struktūrfondus, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN), Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai nodrošinātu aizsardzības nozares līdzvērtīgu attīstību visās Eiropas Savienības daļās;

12.  atgādina, ka Komisija un ES valstu aizsardzības ministri jau 2007. gadā ar īpašu Komisijas paziņojumu un EAA EDTIB stratēģiju uzsvēra, ka šajā jomā nepieciešama steidzama rīcība; pauž nožēlu par neizmantoto iespēju regulāri iesniegt ziņojumus par īstenošanas gaitu un atjaunināšanas stratēģijām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; pauž nožēlu, ka jaunajā paziņojumā nav izvērtētas iepriekšējās stratēģijas; aicina Komisiju un EAA nākotnē izstrādāt kopīgu EDTIB stratēģiju, balstoties uz iepriekš gūto pieredzi;

13.  paša sagatavotā plašā novērtējumā secina, ka abas stratēģijas ir īstenotas nepietiekami, jo trūkst vienotas izpratnes par EDTIB, ko sekmē atšķirīgās valstu un nozares intereses un bruņojuma nozarēs izveidojušos valstu paradumu noturība; ņem vērā to, ka ir dalībvalstis, kurām nav savas valsts aizsardzības nozares un/vai ir tikai nišas nozares, un kuras pasaules mērogā cenšas panākt vislabāko izmaksu lietderību, dalībvalstis ar mazāk konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecību, kuras dod priekšroku vietējām piegādes ķēdēm, kā arī dalībvalstis ar spēcīgāku aizsardzības nozari, kuras gatavas konkurēt pasaules mērogā;

14.  atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu decembra sanāksmē apspriest jautājumu par Eiropas aizsardzības nostiprināšanu; aicina Eiropadomi dot nepieciešamo jauno un vērienīgo impulsu un noteikt vadlīnijas, vispārējas politiskas prioritātes un termiņus, lai atbalstītu patiesu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, kuras pamatā būtu atbilstoši integritātes nostiprināšanas un uzticības veidošanas pasākumi, un kas būtu vērsta uz spēju nostiprināšanu un veicinātu sinerģijas, nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu, izvairītos no dublēšanās un būtu integrēta un konkurētspējīga pasaules tirgū;

Prasību saskaņošana un pieprasījuma konsolidēšana

15.  pauž nožēlu, ka agrākie centieni konsolidēt pieprasījumu nav mazinājuši tā sadrumstalotību Eiropas Savienībā, kurā aizsardzības nozarei ir klienti no 28 dažādām valstīm un vēl lielāks skaits klientu produktiem, ko var lietot gan civilām, gan militārām vajadzībām; pauž nožēlu par EAA Spēju attīstības plāna ierobežotajiem rezultātiem; tāpēc aicina Eiropadomi sākt Eiropas aizsardzības jomas pārskatīšanas procesu un reāli īstenot valstu aizsardzības plānošanas procesu koordinēšanu ES līmenī; pamatojoties uz šo novērtējumu, aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos uzsākt plaša mēroga procesu, lai izstrādātu Balto grāmatu par Eiropas drošību un aizsardzību un racionalizētu ES stratēģiskos mērķus un spēju attīstības procesus;

16.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar EAA turpināt izpētīt iespējas savu aizsardzības spēju aprites cikla pārvaldības saskaņošanai un kopīgai plānošanai; uzskata, ka plašākas sinerģijas rezultātā tapusi kopēja Eiropas spēju un bruņojuma politika (kā minēts LES 42. pantā) būtu priekšnoteikums, lai militāro prasību saskaņošanu pārvērstu par tādu aprīkojuma iegādes procesu, kas saskaņots starp dalībvalstīm, tādējādi radot priekšnoteikumus veiksmīgai pieprasījuma vadītai starptautiskai pārstrukturēšanai aizsardzības nozarē visā Eiropas Savienībā;

17.  atzīmē paveikto NATO aizsardzības plānošanas procesā, ar kura starpniecību alianses dalībvalstis, ieskaitot 26 Eiropas sabiedrotos, vajadzības gadījumā veic saskaņošanu, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības spēju attīstību un uzturēšanu turpmāko uzdevumu risināšanai; atzīmē, ka NATO jau sen ir atzinis nepieciešamību cieši sadarboties ar nozari, jo īpaši, lai palīdzētu izstrādāt militāro spēju prasības, sevišķi attiecībā uz standartizāciju un savstarpēju savietojamību, vienlaikus veicinot transatlantisko tehnoloģisko un rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā;

Rūpniecības politika

18.  uzskata, ka Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas mērķim vajadzētu būt dalībvalstu spēju optimizācijai, koordinējot to spēju, iekārtu, aprīkojuma un pakalpojumu attīstīšanu, izvēršanu un uzturēšanu, lai būtu iespējams veikt visu veidu misijas, tostarp pašas sarežģītākās, un tas panākams, nostiprinot Eiropas aizsardzības rūpniecību, sekmējot sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā un veidojot sadarbības programmas aprīkojuma izstrādei;

19.  atzīst Eiropas aizsardzības rūpniecības nozīmi inovācijām un izaugsmei, jo ar to tieši vai netieši Savienībā ir saistītas aptuveni 400 000 darbavietas; uzsver — kaut arī Eiropas aizsardzības nozare saskaras ar vairākām problēmām, ir nepieciešama jauna pieeja, lai izvairītos no dublēšanās un panāktu gan lielākus apjomradītus ietaupījumus, gan uzlabotu rūpniecisko konkurenci;

20.  uzskata — reaģējot uz Eiropas aizsardzības rūpniecības tirgus sadrumstalotību, ir pienācis laiks sekmēt labprātīgu pieeju, lai šo tirgu konsolidētu (un sāktu tā saskaņošanu) attiecībā uz pieprasījumu un piedāvājumu un noteikumiem un standartiem, un ka ir pienācis laiks arī investēt integrētā ilgtspējīgā rūpniecības politikā, kuras pamatā būtu pētniecība, inovācijas, efektīvāka resursu izmantošana, izejvielu stratēģija, MVU nostiprināšana un reģionālo tīklu attīstība; pilnībā atbalsta Komisijas centienus sekmēt aizsardzības un drošības iekšējo tirgu, sniedzot pienācīgu palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ir liela nozīme no inovāciju, īpašu spēju attīstīšanas, mūsdienīgāko tehnoloģiju, un darbavietu radīšanas viedokļa;

21.  uzskata, ka rūpniecības problēmu pārvarēšanai dalībvalstīm ir jāpastiprina sadarbība, un konstatē, ka budžeta ierobežojumu un pieaugošās starptautiskās konkurences dēļ ES ir nepieciešama iekšēja partnerība un citi sadarbības veidi, kā arī uzdevumu dalīšana; atbalsta EAA tās centienos veicināt reģionālo kopu veidošanos;

22.  uzskata, ka būtu jāatzīst aizsardzības tirgu ļoti īpašais raksturs, jo uz tiem attiecas gan eksporta kontroles pasākumi un neizplatīšanas saistības, gan arī konfidencialitātes prasības, turklāt ražojumus šajā tirgū piedāvā neliels uzņēmumu skaits un gandrīz vienīgais pasūtītājs tajā ir valstu valdības;

23.  uzskata, ka aizsardzības nozarei ir ļoti īpašs raksturs, jo ražojumu izstrāde ir lēna un sistēmu darbība ir jānodrošina vairākus gadu desmitus, programmu izmaksas ir ļoti lielas un turpina palielināties, un, visbeidzot, ražojumu pārdošana ir ļoti atkarīga no dalībvalstu valdībām;

24.  atbalsta drošības un aizsardzības nozares ražojumu iespējamu divējādu lietojumu, jo īpaši kosmosa, jūras, aviācijas un sakaru jomā; uzsver, ka aizsardzības nozare ir svarīgs to moderno tehnoloģiju attīstības dzinējspēks, kuras vēlāk var izmantot komerciāliem mērķiem;

25.  mudina Eiropadomi visādos veidos atbalstīt EDTIB un šajā nolūkā vispirms precīzāk definēt mērķi, jo īpaši attiecībā uz iesaistītajām pusēm, nosakot tām īpašu statusu, proti, Eiropas aizsardzības nozares dalībnieka (EDOE) statusu;

26.  prasa šo EDOE statusu noteikt, pamatojoties uz patiesu pievienoto vērtību, ko šādi uzņēmumi dotu Eiropai gan tehnoloģiskā, gan sociāli ekonomiskā aspektā; tāpēc uzskata, ka tikai šādi aizsardzības nozares dalībnieki Eiropā drīkstētu saņemt atbalstu no Eiropas programmām;

27.  uzskata, ka Eiropas aizsardzības nozares dalībnieka koncepcija būtu jāatzīst un ka šo uzņēmumu aizsardzībai būtu jānodrošina saprātīgu prasību izpilde attiecībā uz darbavietām, zinātnisko un tehnoloģisko pieredzi, lēmumu pieņemšanu un ražošanu Eiropas Savienībā;

28.  aicina dalībvalstis attīstīt savas aizsardzības rūpniecības un tehnoloģijas bāzes un izcilības centrus, par pamatu ņemot galvenās tehnoloģijas, un Eiropas Savienībā tiem nodrošināt efektīvus korporatīvās pārvaldības mehānismus, tādējādi palielinot šo vietu savstarpējo atkarību;

29.  mudina dalībvalstis sekmēt lielāko aizsardzības uzņēmumu un augstskolu sadarbību; uzsver, ka ar šādu sadarbību iespējams paplašināt augstskolu zināšanu bāzi;

30.  aicina dalībvalstis un Komisiju samazināt nevajadzīgos regulatīvos šķēršļus, lai uzlabotu aizsardzības uzņēmumu savstarpējo dialogu un sekmēt šo uzņēmumu racionalizāciju, lai tie varētu iegādāties savām vajadzībām vispiemērotākās iekārtas, ņemot vērā uzdevumus un izmaksas; aicina steidzami pārstrukturēt Eiropas uzņēmumus, lai pārvarētu starp valstīm pastāvošās barjeras un sniegtu tiem pasaules mēroga attīstības perspektīvu;

31.  uzskata, ka būtiska nozīme EDTIB saglabāšanā un nostiprināšanā ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri projektē un ražo daudzus inovatīvus produktus; norāda, ka Eiropas aizsardzības tirgus sadrumstalotība kavē mazos un vidējos uzņēmumus laist tirgū savus produktus; aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju sadarboties, lai attīstītu veidus un līdzekļus tam, kā ilgtspējīgi konsolidēt mazos un vidējos uzņēmumus un sekmēt to piekļuvi iepirkumiem aizsardzības jomā; uzsver to, ka vienota standartizācijas un sertifikācijas sistēma būtu izdevīga Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU, jo uzlabotu to piekļuvi Eiropas un starptautiskajiem tirgiem, veicinot nodarbinātību un uzlabojot to piekļuvi ES finansējumam;

Nepieciešamība pēc vienotas pieejas standartizācijas un sertifikācijas jomā

32.  atkārtoti uzsver, cik ļoti svarīgi ir standartizēt aizsardzības aprīkojumu, lai izveidotu konkurētspējīgu vienotu Eiropas aizsardzības tirgu, nodrošinātu bruņojuma programmu savietojamību un veicinātu sadarbību šajā jomā, apvienotu un kopīgi īstenotu projektus, kā arī īstenotu ilgtspējīgu sadarbspēju starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, tādējādi samazinot uzturēšanas un operāciju izmaksas un nodrošinot, ka dalībvalstu aizsardzības spējas var izmantot lietderīgi, veicot kopīgas darbības;

33.  atgādina, ka attiecībā uz civilām un militārām vajadzībām paredzētiem produktiem izplatās arvien vairāk konkurējošu ražošanas standartu; pauž nožēlu, ka vien ierobežotā apjomā ir izdevies īstenot NATO standartizācijas līgumus (STANAG) un ieteikumus (STANREC); aicina Komisiju un EAA veicināt saskaņota vienotu standartu kopuma izmantošanu aizsardzības jomā, un izstrādāt t. s. hibrīdstandartus divējāda lietojuma jomās; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to turpmākie pasākumi aizsardzības standartu noteikšanā ir balstīti uz civilajiem ierosinājumiem, ko sniedz Komisija un Eiropas standartizācijas organizācijas;

34.  mudina dalībvalstis noskaidrot iespējas, ko Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) piedāvā saistībā ar militāru preču un lietojumu Eiropas standartu izstrādi, piemēram, hospitāļkuģu būvē vai tālvadības aviācijas sistēmu jomā;

35.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus standartizācijas jomā, aicina Eiropadomi tos ņemt vērā un izteikt konkrētus priekšlikumus šajā jomā;

36.  aicina dalībvalstis vienkāršot Eiropas sertifikācijas procedūras ar savstarpēju sertifikātu atzīšanu un civilo un militāro Eiropas sertifikācijas procedūru kopēju izstrādi;

Piegādes drošības nodrošināšana

37.  saistībā ar nozares pārstrukturēšanu uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai netiktu apdraudēta piegādes drošība; aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju steidzami izstrādāt visaptverošu un vērienīgu ES mēroga piegādes drošības režīmu, jo īpaši attiecībā uz stratēģiskiem materiāliem un kritiski svarīgām tehnoloģijām, kas balstās uz savstarpējo garantiju sistēmu un risku un vajadzību analīzi, iespējams, izmantojot pastāvīgās strukturētās sadarbības juridisko pamatu;

38.  mudina dalībvalstis veikt pirmos soļus šā mērķa sasniegšanai un aizsardzības mērķiem paredzētu ražojumu sūtījumiem ES pilnībā izmantot vispārīgo un globālo licenču iespējas, kuras paredzētas Direktīvā 2009/43/EK, kā arī paātrināt darbu, lai sāktu piemērot 2006. gada Pamatnolīgumu par piegādes drošību ārkārtas operatīvajos apstākļos;

39.  aicina EAA un Komisiju sagatavot kopīgu neatkarību nodrošinošu stratēģiju kritiski svarīgu tehnoloģiju jomā, jo īpaši attiecībā uz neierobežotu piekļuvi civilām un militārām (divējāda lietojuma) jaunām un svarīgām pamattehnoloģijām un to pieejamību, piemēram, mūsdienīgajām mikro/nanoelektronikas, mākslīgā intelekta un fotonikas tehnoloģijām, kas jāuzskata par kritiski svarīgām KDAP misijām; aicina dalībvalstis izmantot EDTIB, lai nostiprinātu ES pašpietiekamību šajās svarīgajās nozarēs;

Piešķirt jaunu impulsu sadarbībai bruņojuma jomā

40.  mudina dalībvalstis uzsākt jaunus kopīgus projektus, lai risinātu rūpniecības jaudas pārpalikuma problēmu, kas rodas pieprasījuma krituma rezultātā, lielākā mērā izmantojot nepietiekami iesaistīto un nepietiekami finansēto Eiropas Aizsardzības aģentūru un ņemot vērā pieredzi, kas gūta nesenajās kopīgajās operācijās, kurās tika konstatētas nepilnības, piemēram, stratēģiskā un taktiskā transporta jomā un novērošanā no gaisa un kosmosa; jo īpaši iesaka attīstīt svarīgākos projektus ar civilmilitāru lietojumu, kuru ļoti trūkst lielākajā daļā ES dalībvalstu, piemēram, attālināti pilotējamas gaisa kuģu sistēmas (RPAS), tādējādi veicinot augsto tehnoloģiju attīstību un palīdzot Eiropā uzturēt pamatkompetences; atbalsta ES dalību kopīgos projektos, nomājot un/vai iegūstot divējāda lietojuma spējas un, iespējams, iepērkot prototipus;

41.  ņemot vērā pagātnes pieredzi, uzskata, ka izstrādes un ražošanas pasākumu kopīga veikšana kopīgo bruņojuma programmu ietvaros būtu jāorganizē tikai saskaņā ar rūpnieciskās efektivitātes un ekonomikas veikuma principu, lai novērstu pārklāšanos un izmaksu nesamērīgu pieaugšanu;

42.  aicina dalībvalstis dot priekšroku ES iekšienē īstenotiem projektiem, kopīgiem projektiem vai Eiropā balstītām jaunām tehnoloģijām, kad tās izskata iespēju veikt liela mēroga aizsardzības tehnoloģiju iegādi, jo tas veicinātu gan tirdzniecības paplašināšanos Eiropā un uzlabotu sadarbību, gan arī veicinātu kvalitātes un cenas konkurenci pasaules aizsardzības ražojumu tirgū;

43.  ņemot vērā spēkā esošo administratīvo vienošanos starp EAA un Kopīgā bruņojuma sadarbības organizāciju (OCCAR), aicina Eiropadomi nodrošināt kopēju projektu sekmīgu īstenošanu un veicināt ciešākas saites starp abām organizācijām;

44.  aicina Eiropadomi nodrošināt to, ka EAA var pilnībā uzņemties savu institucionālo lomu, kā uzsvērts LES 42. panta 3. punktā un 45. pantā, piešķirot tai nepieciešamos līdzekļus; atgādina par steidzamo nepieciešamību dalībvalstīm piešķirt EAA pienācīgu finansējumu visu tās misiju un uzdevumu izpildei; uzskata, ka to vislabāk var paveikt, finansējot aģentūras nodrošināšanu ar darbiniekiem un sedzot darbības izdevumus no Savienības budžeta, sākot ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

Eiropas pētniecības un attīstības atbalsts KDAP misijām

45.  konstatē, ka ekonomikas un finanšu krīze un aizsardzības budžeta samazināšana lielākajā daļā dalībvalstu var ievērojami samazināt, traucēt vai aizkavēt gandrīz visu valstu pētniecības un tehnoloģisko inovāciju programmas, kas, iespējams, arī turpmāk ietekmēs Eiropas aizsardzības rūpniecību un Savienības zinātnisko virzību šajā jomā; uzsver, ka šī situācija var radīt darbavietu zaudējumu vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī rūpnieciskās jaudas un zinātības zudumu;

46.  norāda uz pētniecības un inovāciju nozīmi drošības un aizsardzības nozarē un uzsver to, cik svarīga ir pētniecības programma „Apvārsnis 2020”; īpaši norāda uz tās septītās sabiedrības problēmas nozīmību, kuras temats ir „Drošas sabiedrības — Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsardzība”; uzsver, cik svarīgi šajā jomā ir sekmēt daudzpusēju sadarbību starp dalībvalstīm un to attiecīgajām aģentūrām; ņemot vērā inovatīviem pētījumiem aizsardzības nozarē raksturīgo augsto konfidencialitātes līmeni, uzskata, ka šāda pētniecība ir jāfinansē veidā, kas cieši saistīts ar vajadzībām; uzskata, ka šajā sakarībā vajadzētu apsvērt iespēju Kopīgā pētniecības centra ietvaros izveidot Eiropas Aizsardzības un drošības institūtu;

47.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri uzsākt sagatavošanas darbību ES finansētai pētniecībai KDAP misiju atbalstam un aicina Komisiju nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākuma posmā iesniegt konkrētu priekšlikumu kā priekšnosacījumu šādām programmām;

48.  uzskata, ka ar EDTIB saistītai pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā joprojām ir pienācīgs ētisks pamats; norāda, ka vesela nodaļa Lisabonas līgumā ir veltīta kopējai drošības un aizsardzības politikai, kas ietver arī pētniecību aizsardzības tehnoloģiju jomā un Savienības kopēju aizsardzības struktūru veidošanu; aicina dalībvalstis un EAA ievērojami palielināt kopīgu pētniecības un izstrādes projektu kvantitāti un kvalitāti;

49.  atgādina, ka LESD 179. pantā ir noteikts, ka Savienībai ir jāatbalsta visas pētniecības darbības, kas atzītas par vajadzīgām Līgumos;

50.  atgādina, ka Eiropas aizsardzības ministri 2007. gada novembrī vienojās par kopīgiem kritērijiem, lai palielinātu pētniecībai un tehnoloģijām paredzētos aizsardzības izdevumus līdz 2 % no visiem aizsardzības izdevumiem un Eiropas izdevumus, īstenojot sadarbību aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju jomā, — līdz 20 %;

51.  pauž atbalstu Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) pārstāvju veidotās aizsardzības darba grupas centieniem panākt, lai programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanā gūtos pētniecības rezultātus varētu izmantot arī inovatīvos pētījumos aizsardzības jomā, kā arī panākt labāku sinerģiju starp civiliem un militāriem lietojumiem; turklāt aicina noskaidrot veidus, kā varētu izmantot publiskā un privātā sektora finansējumu, veidojot kopuzņēmumus, kās tas paredzēts LESD 187. pantā;

52.  mudina EAA izmantot jau iegūto pieredzi kopīgu investīciju programmu veiksmīgā īstenošanā un strādāt sadarbībā ar Komisiju, lai uzsāktu pētniecības un attīstības programmas, pamatojoties uz LESD 185. pantu;

53.  pievērš uzmanību tam, cik svarīga ir sinerģija starp civilo pētniecību un militāro pētniecību jomās, kurās tiek radīta augsta pievienotā vērtība; uzsver — ņemot vērā dažu projektu galvenokārt civilo pielietojumu vai pārējo pielietojumu pēc valstu ieskatiem, varētu tikt izpētīta to efektīvāka divējādā lietojuma iespēja, lai savstarpēji dalītu izmaksas, jo šīs ir nozares, kuras rada izaugsmi un nodarbinātību; turklāt uzsver, ka šādas sinerģijas varētu izpausties arī kā konsolidētas piegādes no privātiem Eiropas avotiem uz noieta tirgiem;

54.  aicina dalībvalstis izveidot piemērotu platformu, lai sekmētu aizsardzības jomas pētniecības rezultātu izmantošanu civilajā jomā, galveno uzmanību pievēršot mūsdienīgakajiem tehnoloģiskajiem lietojumiem; aicina dalībvalstis aizsardzības jomas pētniecībā pievērsties arī dabas katastrofu pārvarēšanai (pēdējo 40 gadu laikā dabas katastrofu skaits Eiropā ir palielinājies četras reizes);

55.  uzskata, ka ES aizsardzības nozarē ir jāsaglabā augsts inovācijas līmenis, turklāt gan militārā, gan civilā ziņā, lai reaģētu uz visiem apdraudējumiem un problēmām, ar ko tuvākajos gados būs jāsaskaras dalībvalstīm un ES, šajā saistībā par pamatu izmantojot visdaudzsološākos tehnoloģiskos jauninājumus neatkarīgi no tā, vai tie ir īpaši izstrādāti aizsardzības jomai vai civilam lietojumam;

56.  uzsver nepieciešamību nodrošināt pētniecības rezultātu efektīvu aizsardzību kopīgas intelektuālās īpašuma aizsardzības politikas ietvaros un uzskata, ka ir jānostiprina EAA loma šajā jomā, lai jau agrīnā stadijā varētu sekmēt turpmāko sadarbību tehnoloģiju un rūpniecības jomā starp ES partneriem;

Kosmoss

57.  pauž pārliecību, ka kosmosa nozare sekmē ES stratēģisko autonomiju un ka dalībvalstu neatkarīgas iespējas izmantot kosmosa infrastruktūru ir ļoti nozīmīgas aizsardzības un drošības jomā; uzsver to, cik svarīgi ir saglabāt izcilību šajā tehnoloģiski inovatīvajā un efektīvajā nozarē, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tehnoloģisko neatkarību;

58.  atzinīgi vērtē Eiropas satelītu sistēmas (Galileo, Copernicus un EGNOS) izveidi un attīstību; uzsver, ka šādas sistēmas attīstīšana būs spēcīgs impulss gan kosmosa nozarei, gan arī Eiropas autonomijai, un tā ir iespēja veidot vienu no Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes svarīgākajām sastāvdaļām;

59.  uzsver nepieciešamību aizsargāt Eiropas kosmosa infrastruktūru, attīstot tās Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības spēju (SST);

IKT un datu aizsardzība

60.  norāda, ka digitālais laikmets rada arvien lielākas problēmas attiecībā uz infrastruktūras un tehnoloģiju drošumu un drošību, tādējādi iezīmējot vajadzību pēc lielākas sadarbības un zinātības apmaiņas gan starp dalībvalstīm, gan starp Eiropas Savienību un tās galvenajiem partneriem;

61.  uzsver to, cik svarīgi ir attīstīt Eiropas IKT un kiberdrošības standartus un integrēt tos ar starptautiskiem standartiem;

62.  aicina Komisiju un dalībvalstis savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu, ka kiberdrošība kļūst par vienu no svarīgākajiem aspektiem, un tāpēc to īpaši vajadzētu veicināt ar pētniecību un inovācijām drošības un aizsardzības nozarē, un tai vajadzētu kļūt par svarīgu sastāvdaļu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijās;

63.  prasa Komisijai un dalībvalstīm Eiropas esošajās vai nākotnes civilajās un militārajās programmās (Galileo, COPERNICUS, Eiropas vienotā gaisa telpa/SESAR u. c.) obligāti pievērst uzmanību kiberdrošības jautājumiem;

Aizsardzības aprīkojuma iekšējā tirgus nostiprināšana

64.  atgādina, ka dalībvalstīm steidzami jāuzlabo aizsardzības tirgu pārredzamība un jānodrošina lielāka atvērtība, vienlaikus uzsverot aizsardzības jomas iepirkumu īpašo raksturu un norādot, ka tas skar svarīgas valsts drošības intereses, un tādēļ to nevar pielīdzināt citām nozarēm; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka 2009. gada direktīvas par iepirkumu aizsardzības jomā un par nodošanu tiek pareizi un konsekventi piemērotas, jo īpaši attiecībā uz jebkādiem atbrīvojumiem no ES noteikumu ievērošanas atbilstoši LESD 346. pantam, lai stiprinātu vienoto tirgu, attiecīgā gadījumā mazinot aizsardzības nozares publisko iepirkumu noteikumu sarežģītību;

65.  mudina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai panāktu līdzvērtīgus konkurences apstākļus aizsardzības tirgū, ierobežojot tirgus kropļojošu praksi līdz minimumam, ko nosaka pienācīgi pamatoti izņēmumi; jo īpaši norāda uz nepieciešamību stiprināt kontroli attiecībā uz valsts atbalstu un mudina dalībvalstis gan Eiropas iestādēm un aģentūrām, gan sabiedrībai kopumā nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz valsts atbalstu un iepirkuma praksi aizsardzības nozarē;

66.  pauž bažas par to, ka vairākas dalībvalstis gatavojas iegādāties lietotas kaujas lidmašīnas F-16, nedodot Eiropas uzņēmumiem godīgu iespēju konkurēt; uzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Eiropadomes mērķi stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecisko bāzi; atgādina šīm dalībvalstīm par nepieciešamību darījumos starp valdībām ievērot Lisabonas līgumā paredzētos nediskriminācijas un pārredzamības principus;

67.  aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju sadarboties, lai pakāpeniski atteiktos no kompensācijas prasībām, vienlaikus veicinot mazāku dalībvalstu nozaru integrāciju Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un rūpnieciskajā bāzē, izmantojot citus līdzekļus, nevis kompensācijas; lai sasniegtu šo mērķi, mudina dalībvalstis jo īpaši pilnībā izmantot direktīvas noteikumus par apakšuzņēmējiem un vispārīgām licencēm;

68.  uzsver, ka aizsardzības iepirkumu jomā būtu jāveicina plašāka novatorisku iepirkuma paņēmienu izmantošana, jo sevišķi e-iepirkuma un iepirkuma pirmskomercializācijas posmā izmantošana, kā arī stimulu noteikšana pētniecībai un izstrādei, jo tie var būt īpaši piemēroti šai jomai un tiem var būt liela nozīme administratīvā sloga un ar iepirkuma procedūrām saistīto izmaksu samazināšanā; uzskata, ka vienlaikus ir jānodrošina intelektuālā īpašuma tiesību un zinātības aizsardzība; mudina dalībvalstis stratēģiski izmantot iepirkumu aizsardzības nozarē un īstenot novatoriskus līguma piešķiršanas principus, kuru pamatā ir ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma koncepcija;

69.  uzskata, ka visām līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem subjektiem drošības un aizsardzības jomā vajadzētu nodrošināt pieeju īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, ja vajadzību saistībā ar novatorisku preču vai pakalpojumu vai novatorisku darbu izstrādi un tādējādi iegūtu preču, pakalpojumu vai darbu secīgu iegādi nevar nodrošināt ar risinājumiem, kas tirgū jau ir pieejami;

70.  turklāt uzskata, ka šāda procedūra uzlabotu iekšējā tirgus darbību un Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes attīstību un veicinātu novatorisku MVU izaugsmi; uzsver, ka par šādu procedūru jau tika panākta vienošanās pārskatītajā direktīvā par iepirkumu un direktīvā par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, dodot līgumslēdzējām iestādēm iespēju izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, novatorisku produktu, pakalpojumu vai darbu izstrādei un secīgai iegādei, nodrošinot nepieciešamo tirgus pieprasījumu un veicinot novatoriska risinājuma izstrādi, neizraisot tirgus noslēgšanu;

71.  tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā šos pasākumus īstenošanas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Aizsardzības jomas iepirkumu direktīvu (Direktīva 2009/81/EK), kurš jāiesniedz līdz 2016. gada 21. augustam, un ziņojumam pievienot tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2009/81/EK, ieviešot inovācijas partnerību procedūru attiecībā uz minētajiem līgumiem;

72.  mudina dalībvalstis arī veikt pasākumus, lai novērstu dublēšanos un jaudas pārpalikumu aizsardzības nozarē, veicinot sadarbību iekšējā tirgū; uzsver kopīgā iepirkuma iespējamās priekšrocības attiecībā uz apjomradītiem ietaupījumiem un sadarbspēju; norāda, ka kopīgi projekti samazinās izmaksas un ļaus veikt ilgtermiņa ieguldījumus;

73.  atgādina, ka līgumi, kurus piešķir aizsardzības un drošības jomā, bieži ir tehniski sarežģīti; uzsver — lai veicinātu pārrobežu piedāvājumu konkursus, vajadzības gadījumā ir jāpārskata nevajadzīgas, neatbilstīgas vai nesamērīgas tehniskās prasības nolūkā samazināt un, ja iespējams, novērst šķēršļus piekļuvei iekšējam tirgum;

EDTIB globālā kontekstā

74.  atzīmē, ka dzīvotspējīgas EDTIB attīstība var notikt tikai tad, ja tā ir daļa no pasaules tirgus, un mudina Komisiju un Eiropadomi izskatīt šo jautājumu globālā perspektīvā; uzskata, ka protekcionisma pasākumi būtu pretrunā mērķim uzlabot Eiropas aizsardzības nozares konkurētspēju;

75.  pauž nožēlu par pastāvošo nevienlīdzību attiecībā uz savstarpēju piekļuvi tirgum starp ASV un Eiropu un tās rezultātā izveidojušos nelīdzsvarotību tirdzniecībā ar aizsardzības jomas precēm; aicina rīkoties, lai panāktu patiesu savstarpīgumu attiecībā uz piekļuvi gan ASV, gan Eiropas publiskajiem iepirkumiem aizsardzības jomā;

76.  aicina dalībvalstis stingri ievērot pienākumus, kas noteikti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, un nodrošināt visu licences pieteikumu stingru novērtējumu, pamatojoties uz noteiktajiem astoņiem kritērijiem; mudina dalībvalstis un ES starptautiskos forumos atbalstīt starptautiskās aizsardzības iepirkuma tirgu pārredzamības uzlabošanu nolūkā palielināt globālo bruņojuma tirdzniecības plūsmu kontrolējamību, jo īpaši paužot atbalstu ieroču tirdzniecības līgumam; aicina dalībvalstis pēc Parlamenta dotās piekrišanas steidzami ratificēt šo līgumu, lai tas varētu stāties spēkā;

o
o   o

77.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, NATO Parlamentārajai asamblejai un NATO ģenerālsekretāram.

(1) OV L 183, 13.7.2011., 16 lpp.
(2) OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0455.
(4) OV C 168 E, 14.6.2013., 9. lpp.


EMS sociālā dimensija
PDF 216kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par Komisijas paziņojumu par ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālās dimensijas pastiprināšanu (2013/2841(RSP))
P7_TA(2013)0515B7-0496/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu „Par ekonomikas un monetārās savienības sociālās dimensijas pastiprināšanu” (COM(2013)0690 final),

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy 2012. gada 26. jūnija ziņojumu Eiropadomei „Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. novembra paziņojumu „Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei: Eiropas debašu sākums” (COM(2012)0777),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 14. decembra secinājumus par ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. marta paziņojumu „Ceļā uz padziļinātu un patiesu ekonomisko un monetāro savienību: Konverģences un konkurētspējas instrumenta ieviešana” (COM(2013)0165),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. marta paziņojumu „Ceļā uz padziļinātu un patiesu ekonomisko un monetāro savienību: Svarīgāko ekonomikas politikas reformu plānu iepriekšēja koordinēšana” (COM(2013)0166),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 14. marta(3), 2013. gada 28. jūnija(4) un 2013. gada 25. oktobra(5) secinājumus,

–  ņemot vērā 2012. gada 20. novembra rezolūciju „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojumu „Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (COM(2013)0083) un attiecīgo 2013. gada 12. jūnija rezolūciju par šo jautājumu(7),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju "Ekonomikas politikas koordinēšanas „Eiropas pusgads” — 2013. gada prioritāšu īstenošana"(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu "Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES" (COM(2009)0567),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja (EMPL) rīkoto 2013. gada 9. jūlija atklāto uzklausīšanu „Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālā dimensija — bezdarbnieku pabalstu sistēma Eiropā”,

–  ņemot vērā Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta darba grupas 2013. gada 4. oktobra dokumentu par automātiskiem stabilizētājiem,

–  ņemot vērā Eiropas politikas centra (EPC) 2013. gada 13. septembra pārskatu „Sociālās dimensijas attīstīšana padziļinātā un patiesā ekonomikas un monetārajā savienībā”,

–  ņemot vērā Notre Europe 2013. gada septembra plānu „Euro zonas apdrošināšanas sistēma ciklisko triecienu gadījumā",

–  ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2013. gada septembra darba apspriežu dokumentu „Ceļā uz euro zonas fiskālo savienību”(9),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par krīzes ietekmi uz aprūpes pieejamību mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupām(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada oktobrī publicēto ceturkšņa pārskatu par nodarbinātību un sociālo situāciju ES,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par EMS sociālo dimensiju (O-000122/2013 – B7‑0524/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā bezdarbnieku skaits ES ir sasniedzis draudošus apmērus — 26,6 miljoni cilvēku(11),

B.  tā kā jaunatnes bezdarba līmenis ir sasniedzis nepieredzētus apjomus — vidēji 23 % visā ES kopumā;

C.  tā kā ilgtermiņa bezdarbs ir pieaudzis lielākajā daļā dalībvalstu un ES kopumā sasniedzis visaugstāko līmeni, kāds jebkad pieredzēts;

D.  tā kā aizvien pieaug strukturālais bezdarbs un arvien pieaug neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu;

E.  tā kā ES kopš 2007. gada aizvien pieaug nabadzības rādītāji un mājsaimniecību ienākumi samazinās, kā rezultātā 24,2 % ES iedzīvotāju patlaban apdraud nabadzība un sociālā atstumtība;

F.  tā kā kopš krīzes sākuma vērojams strādājošo nabadzības vienmērīgs pieaugums,

G.   tā kā pieaugot strādājošo nabadzībai un bez darba palikušu mājsaimniecību skaitam, aizvien straujāk vēršas plašumā bērnu nabadzība;

H.  tā kā pieaug nevienlīdzība gan dalībvalstu iekšienē, gan starp dalībvalstīm — jo īpaši euro zonā;

I.  tā kā starp dalībvalstīm ir pastāvīgas atšķirības, kā rezultāta strauji polarizējas nodarbinātības rādītāji, un tā kā šīs atšķirības pieaug arī starp reģioniem un sociālajām grupām dažu valstu iekšienē;

J.  tā kā sociālie kontrasti euro zonas iekšienē ir saasinājušies straujāk nekā ES kopumā;

K.  tā kā Sociālās aizsardzības pārraudzības instruments atklāj galvenās sociālās tendences, kas būtu jāuzrauga;

L.  tā kā bezdarba rādītāji euro zonas perifērijā 2012. gadā bija vidēji 17,3 %, salīdzinājumā ar 7,1 % euro zonas kodola valstīs;

M.  tā kā jaunu cilvēku, kuri nav iesaistīti darbā, izglītībā un apmācībā, bezdarba rādītāji euro zonas perifērijā 2012. gadā bija vidēji 22,4 %, salīdzinājumā ar 11,4 % euro zonas kodola valstīs;

N.  tā kā nabadzības līmenis ir pieaudzis divās trešdaļās dalībvalstu, bet stabilizējies atlikušajā trešdaļā;

O.  tā kā ir veikti būtiski pasākumi, ar kuriem nostiprināt ES ekonomisko pārvaldību; tomēr patlaban ir apdraudētas iespējas, ka varētu tikt sasniegti stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi;

P.  tā kā diskusijām par sociālo nelīdzsvarotību vajadzētu būt tikpat nozīmīgām, kā diskusijām par makroekonomisko nelīdzsvarotību;

Q.  tā kā Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja 2013. gada 9. jūlijā rīkoja atklāto uzklausīšanu „Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālā dimensija — bezdarbnieku pabalstu sistēma Eiropā”, kurā tika apspriesta un analizēta automātisko stabilizētāju ideja euro zonas līmenī, kā arī iespējamie šo stabilizētāju ieviešanas veidi;

R.  tā kā trijotne ir apstiprinājusi, ka pilnvērtīga sociālo partneru līdzdalība un izvērsts sociālais dialogs arī valstu līmenī, ir nepieciešams, un tas var palīdzēt nodrošināt, lai būtu veiksmīgas jebkādas reformas, bet jo īpaši EMS reformas;

S.  tā kā ekonomiskā situācija dažās dalībvalstīs ir apdraudējusi nodarbinātības kvalitāti, sociālās aizsardzības un veselības aprūpes un drošības standartus;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālās dimensijas pastiprināšanu un uzskata, ka tas ir pirmais solis patiesas sociālās dimensijas veidošanā EMS;

2.  skaidri atzīst, ka EMS sociālās dimensijas īstenošanā ir jāievēro subsidiaritātes princips un to vislabāk var panākt, izmantojot paraugprakses un salīdzinošā izvērtējuma metodes Eiropas līmenī

3.  tomēr uzskata, ka ir nepieciešami konkrētāki priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka ekonomiskajā pārvaldībā tiek ievērota sociālā dimensija;

4.  mudina nodrošināt, ka sociālie apsvērumi ir Eiropas integrācijas pamatā un tie caurauž visus ES politikas virzienus un iniciatīvas;

5.  uzskata, ka sociālajai dimensijai vajadzētu būt samierināšanas un kompromisa faktoram, ņemot vērā salīdzinošās mācīšanās pieredzi;

6.  atzīmē, ka EMS sociālās dimensijas mērķis ir sniegt sociālo drošību un pienācīgu dzīves līmeni pašreizējām un nākamām paaudzēm; uzskata, ka ir svarīgi, lai ES iedzīvotāji redzētu, ka viņu Savienība ir spējīga veicināt sociālo progresu;

7.  uzskata, ka sociālas Eiropas izveide, kuras mērķis ir sociāla savienība, ir Eiropas integrācijas rezultāts;

8.  atbalsta ierosināto rezultātu pārskata izstrādāšanu, kurā tiktu uzrādīti galvenie nodarbinātības un sociālie rādītāji, kas papildinātu makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MIP) ar mērķi padarīt ekonomisko un citu politikas virzienu sociālās sekas pārredzamākas, veicot ex ante un ex post ietekmes novērtējumus vai monitoringu, un to varētu izmantot, izstrādājot Komisijas kopīgo nodarbinātības ziņojumu (JER);

9.  noraida jebkādu saskaņošanu vai pielīdzināšanu, ja tās rezultātā tiek pazemināti sociālie standarti dalībvalstīs;

10.  atzīmē, ka ierosinātie rādītāji ir viena no iespējām kā nodrošināt visaptverošu pārskatu par dalībvalsts nodarbinātības un sociālo situāciju;

11.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visos attiecīgajos rādītājos tiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts;

12.  prasa ierosināto jaunatnes bezdarba rādītāju attiecināt uz cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam, kā noteikts brīvprātīgajā Eiropas jauniešu nodarbinātības garantijas iniciatīvā;

13.  prasa rezultātu pārskatā iekļaut rādītājus attiecībā uz bērnu nabadzības līmeni, veselības aprūpes pieejamības, bezpajumtniecības un pienācīga darba rādītājus, lai būtu iespējams pienācīgi novērtēt sociālo situāciju Eiropā;

14.  aicina Padomi un Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai padarītu politikas virzienu un reformu sociālo ietekmi pārredzamāku, izmantojot ex ante un ex post ietekmes novērtējumus, un uzraugot politikas jomu reformas;

15.  aicina Padomi noteikt konkrētus kritērijus attiecībā uz nodarbinātības un sociālajiem rādītājiem, nosakot ES sociālās aizsardzības minimumu, lai tādējādi veicinātu augšupēju sociālo konverģenci un sociālo progresu;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis dot iespēju Parlamentam un sociālajiem partneriem pilnībā iesaistīties nodarbinātības un sociālo rādītāju izstrādāšanā;

17.  uzsver nepieciešamību atbalstīt lielo sociālās uzņēmējdarbības potenciālu saistībā ar visiem sociālās inovācijas aspektiem Eiropas mērogā, lai veicinātu valstu sociālo sistēmu attīstību un izaugsmi, kā arī radītu jaunas darbavietas baltajā un zaļajā ekonomikā, jo īpaši — jauniešiem, visās dalībvalstīs un reģionos;

18.  uzsver, ka jānodrošina, lai nodarbinātības un sociālo tendenču uzraudzība palīdzētu labāk izprast situāciju, un tās mērķis būtu samazināt sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un novērst sociālo dempingu;

19.  aicina Komisiju uzraudzīt visu dalībvalstu ziņojumu atbilstību stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, īpaši nabadzības mazināšanas un nodarbinātības sfērā, kā arī rūpīgi pārbaudīt politikas jomu savstarpējo saistību un savstarpējo ietekmi;

20.  nožēlo to, ka Komisija 2013. gada 2. oktobra paziņojumā nav pievērsusi pietiekamu uzmanību stabilizētāju nozīmei un veidiem;

21.  atzinīgi vērtē ierosinājumu Eiropas pusgada procesā ciešāk iesaistīt sociālos partnerus, tostarp saistībā ar Sociālā dialoga komiteju katru gadu pirms gada izaugsmes pētījuma (GIP) pieņemšanas;

22.  atzinīgi vērtē prasību optimāli izmantot ES budžetu, lai attīstītu EMS sociālo dimensiju un vēl vairāk atbalstītu brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti, tādējādi gūstot maksimālu labumu no ES nodarbinātības potenciāla;

23.  aicina sociālos partnerus vēl aktīvāk iesaistīties Eiropas pusgadā; pauž nožēlu par makroekonomiskā dialoga pārmērīgo formalitāti;

24.  aicina Komisiju pilnvērtīgāk integrēt Parlamenta iepriekšminēto 2013. gada 23. oktobra rezolūciju, Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu un Parlamenta rezolūciju par šo paziņojumu 2014. gada GIP;

25.  atgādina, ka laba EMS pārvaldība un tās ietekme ir efektīva tikai tad, ja tiek iesaistītas visas ieinteresētās personas, tostarp sociālie partneri; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visas ieinteresētās personas, tostarp sociālie partneri, ir iesaistītas ekonomiskajā pārvaldībā, jo īpaši Eiropas pusgada procesā;

26.  aicina Eiropadomi decembrī noteikt pasākumus ceļā uz to, lai nostiprinātu EMS sociālo aspektu;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un Eiropadomei.

(1) EUCO 00120/2012.
(2) EUCO 00205/2012.
(3) EUCO 0023/2013.
(4) EUCO 00104/2/2013.
(5) EUCO 00169/2013.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0430.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0266.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0447.
(9) SDN/13/09.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0328.
(11) EU Employment and Social Situation: Quarterly Review, October 2013


Bangladeša — cilvēktiesības un gaidāmās vēlēšanas
PDF 211kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par Bangladešu — cilvēktiesības un gaidāmās vēlēšanas (2013/2951(RSP))
P7_TA(2013)0516RC-B7-0497/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši 2013. gada 23. maija rezolūciju(1), 2013. gada 14. marta rezolūciju(2), 2013. gada 17. janvāra rezolūciju(3), 2008. gada 10. jūlija rezolūciju(4), un 2007. gada 6. septembra rezolūciju(5),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības misiju vadītāju vēstuli saistībā ar Eiropas dienu pret nāves sodu 2013. gada 10. oktobrī,

–  ņemot vērā ES delegācijas Bangladešā 2013. gada 12. augusta paziņojumu par Adilur Rahman Khan ieslodzīšanu,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2013. gada 6. novembra paziņojumu par to, ka Bangladeša 2009. gadā par asiņaino sacelšanos piesprieda nāves sodu 152 karavīriem,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembrī pieņemto deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2013. gada Vispārējo regulāro pārskatu par Bangladešu,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā ES un Bangladešai jau sen ir labas attiecības, kas izveidojušās, pamatojoties arī uz Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību;

B.  tā kā parlamenta vēlēšanas Bangladešā ir paredzētas pirms 2014. gada 25. janvāra pēc piecu gadu ilga vēlētas un pilsoniskas valdības laikposma; tā kā brīvas, godīgas un pārredzamas vēlēšanas ir būtisks nosacījums, lai nostiprinātu salīdzinoši stabilo demokrātisko pārvaldi, kas pēdējo piecu gadu laikā valsti veda pa attīstības ceļu;

C.  tā kā vispārējo streiku („hartals”) laikā, uz kuriem kopā ar savu sabiedroto, proti, Jamaat-e-Islami partiju, aicināja Bangladešas nacionālistu partija (BNP), kuru vada bijušais premjerministrs Begum Khaleda Zia, un kuros tika pieprasīts, lai sagaidāmās vēlēšanas uzraudzītu bezpartejiska pārejas laika valdība un lai atkāptos premjerministre Sheikh Hasina, politiskās vardarbības rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 30 Bangladešas iedzīvotāji un simtiem tika ievainoti;

D.  tā kā saistībā ar šiem streikiem kopš 2013. gada 8 novembra ir arestēti pieci augsta ranga opozīcijas vadītāji, kā arī — saskaņā ar BNP avotiem — aptuveni 1 000 BNP atbalstītāju lauku apvidos;

E.  tā kā ministri ir atkāpušies un Awami līga premjerministrei Hasina piedāvā izveidot valdību, kurā būtu pārstāvētas visas partijas, bet tā kā galvenā opozīcijas partija pagaidām uz šo aicinājumu nav atsaukusies;

F.  tā kā vairāku gadu garumā gan BNP, gan Awami līga ir pauduši pretrunīgus un mainīgus uzskatus par pārejas laika valdības izdevīgumu, kaut gan 2011. gada maijā Augstākā tiesa pasludināja par nelikumīgu 15 gadus Konstitūcijā pastāvējušu noteikumu, ar kuru noteikts, ka ievēlētai valdībai termiņa beigās savas pilnvaras ir jānodod ieceltajai bezpartejiskai pārejas laika valdībai, kas pārraudzītu jaunā parlamenta vēlēšanas; tā kā Augstākā tiesa tomēr konstatēja, ka par spēkā neesošu atzīto sistēmu „valsts un tās iedzīvotāju drošības” labā varētu pagarināt uz vēl diviem sasaukuma periodiem; tā kā sistēmu2007.–2008. gadā diskreditēja iepriekšējā militāristu atbalstītā pārejas laika valdība, kad tā gandrīz divus gadus atteicās rīkot vēlēšanas un divu galveno partiju līderus Sheikh Hasina un Begum Khaleda Zia (kā arī viņas dēlu Tarique Rahman) ieslodzīja cietumā;

G.  tā kā pēc šī sprieduma apsludināšanas Awami līga ieviesa 15.  likumprojektu par konstitucionālajiem grozījumiem un pārejas laika valdību sistēmu likvidēja, kaut gan BNP opozīcijas atteicās sadarboties reformu sagatavošanā;

H.  tā kā kopš Sheikh Hasina nākšanas pie varas Bangladešā ir notikušas piecas reģionālās vēlēšanas, kurās Awami līga ir zaudējusi un par kurām nav izvirzītas nekādas sūdzības par pārkāpumiem;

I.  tā kā streiki smagi ietekmē Bangladešas nabadzīgos iedzīvotājus, kuru izdzīvošana ir atkarīga no dienas darba samaksas, un tā kā trauslā ekonomika, kurai jau tā nākas tikt galā ar nesen notikušajiem traumējošajiem nelaimes gadījumiem tekstilrūpniecības nozarē, visticamāk, cietīs arī turpmāk;

J.  tā kā pastāv pieņēmumi, ka Jamaat-e-Islami streikus veicina, lai kavētu krimināllietas, kas ir uzsāktas pret to līderiem saistībā ar kara noziegumiem;

K.  tā kā 2013. gada 5. novembrī īpašā tiesa, kas tika izveidota, lai uzsāktu kriminālvajāšanu par kriminālnoziegumiem, kas pastrādāti 2009. gadā notikušās sacelšanās laikā, nežēlīgi nogalinot 74 cilvēkus, tostarp 57 armijas oficierus, vienā no lielākajiem procesiem vēsturē uz nāvi notiesāja 152 karavīrus; tā kā ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay pauda satraukumu par šiem nāves sodiem un par to, ka saskaņā ar ziņojumiem apsūdzētie ir spīdzināti un masveida tiesā nav ievēroti cilvēktiesību standarti;

L.  tā kā NVO aktīvisti, juristi, žurnālisti un arodbiedrību darbinieki, kas aizstāv civiltiesības, joprojām tiek pakļauti spiedienam un tā kā varas iestādes nav uzsākušas efektīvu izmeklēšanu par nāves sodu izpildīšanu bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu un cilvēku pazušanas gadījumiem, kā tas ir noticis darba kustības līdera un cilvēktiesību aizstāvja Aminul Islam gadījumā,

1.  pauž nopietnas bažas par to, ka Bangladešā joprojām ir bloķēta ikdienas dzīve saistībā ar BNP un Jamaat-e-Islami opozīcijas organizēto vispārējo streiku un abu politisko nometņu ‑ Awami League un opozīcijas ‑ savstarpējām sadursmēm saistībā pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām;

2.  pauž nožēlu par to, ka Bangladešas parlamentam neizdevās panākt visu pušu vienošanos attiecībā uz valdības pilnvaru īstenošanu pirmsvēlēšanu periodā, ņemot vērā, ka lielākajai daļai demokrātiju šajā posmā izdodas iztikt bez pārejas laika valdības, un steidzami aicina Bangladešas valdību un opozīciju Bangladešas intereses ievērot vispirms un rast kompromisu, kas Bangladešas tautai dotu iespēju paust savu demokrātisko gribu;

3.  atzīst, ka Bangladešai ir tolerantas un daudzkonfesionālas sabiedrības tēls, un nosoda grupas un frakcijas, kas savtīgos nolūkos cenšas uzkurināt starpkopienu spriedzi; aicina visas grupas un personas būt iecietīgiem un atturīgiem, it īpaši tuvojoties vēlēšanām, to laikā un pēc tām;

4.  aicina visas puses piedalīties vēlēšanās, jo pretējā gadījumā iedzīvotājiem tiktu liegta politiskā izvēle un tiktu grauta Bangladešas sociālā un ekonomiskā stabilitāte un tās iespaidīgā attīstības virzība, jo īpaši, sasniedzot Tūkstošgades attīstības mērķus, pārvarot katastrofas, ievērojot darba tiesības un emancipējot sievietes;

5.  aicina Bangladešas Vēlēšanu komisiju organizēt un uzraudzīt nākamās vispārējās vēlēšanas, pilnībā nodrošinot pārredzamību; atbalsta tādu jaunu politisko partiju atzīšanu, kuras vēlas piedalīties nākamajās vispārējās vēlēšanās un atbilst politiskās dalības un pārstāvības saprātīgiem kritērijiem;

6.  aicina politiskās partijas atturēties no jebkādas vardarbības vai vardarbības musināšanas vēlēšanu procesa laikā un novērst uz politiska pamata izraisītu vardarbīgu sadursmju atkārtošanos, kas notika 2013. gada pirmajā pusē; šajā kontekstā pauž nopietnas bažas par neseno politiski motivētas vardarbības uzliesmojumu, kura dēļ 2013. gada beigās desmitiem cilvēku zaudēja dzīvību;

7.  atzīst to, ka ir vajadzīga samierināšana, tiesiskums un atbildības uzņemšanās par noziegumiem, kas izdarīti kopš 1971. gadā notikušā kara par neatkarību; šajā sakarībā uzsver Starptautiskās Krimināltiesas nozīmību un atbalsta to;

8.  tomēr nožēlo, ka pieaug Bangladešā izpildīto nāves sodu skaits un ka, tiesājot 2009. gada robežapsardzes nemieros iesaistītās personas, tiek pieņemti spriedumi, paredzot masveida nāves sodus; uzstāj uz nepieciešamību piemērot valstu un starptautiskos standartus par taisnīgu tiesu un taisnīgu tiesvedību;

9.  atkārtoti pauž iebildumus pret nāves sodu izmantošanu visos gadījumos un visos apstākļos un aicina Bangladešas kompetentās iestādes attiecībā uz nāves sodu noteikt oficiālu moratoriju, kas būtu pirmais solis virzībā uz pilnīgu tā atcelšanu;

10.  aicina Bangladešas valdību no jauna nodrošināt vidi, kas būtu labvēlīga pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ir devuši lielu ieguldījumu Bangladešas attīstībā, — lai viņi varētu brīvi darboties;

11.  mudina Bangladešas iestādes veikt ātras, neatkarīgas un pārredzamas izmeklēšanas lietās, kurās ir pārkāptas cilvēktiesību aizstāvju tiesības, tostarp viņiem izteikti draudi, viņiem ir uzbrukts, viņi ir spīdzināti un piedzīvojuši sliktu izturēšanos, lai identificētu visas atbildīgās personas un tās tiesātu; jo īpaši uzsver darba kustības līdera Aminul Islam un arī žurnālistu Sagar Sarowar un Meherun Runi lietas;

12.  atzinīgi vērtē Bangladešas valdības un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) kopīgo iniciatīvu, kas īstenota sadarbībā ar valdību, darba devēju un strādājošo pārstāvjiem, „Darba apstākļu uzlabošana gatavo apģērbu sektorā”; mudina Eiropas un citus starptautiskos apģērbu zīmolus izpildīt solījumus un apņemšanās, kas izdarītas pēc Rana Plaza rūpnīcas sabrukšanas, tostarp tās, kas veiktas saskaņā ar nolīgumu par uguns un ēku drošību Bangladešā.

13.  aicina Bangladešas valdību atteikties no 30 % pārstāvības prasības attiecībā uz arodbiedrībām, paplašināt Darba tiesību likuma tvērumu, lai tajā iekļautu patlaban nereglamentētos strādājošos, noteikt aizliegumu darba devējiem ietekmēt arodbiedrību lēmumus, paplašināt Darba tiesību likuma tvērumu, lai to piemērotu eksporta pārstrādes zonām, un koplīguma slēgšanas tiesības paredzēt arī Darbinieku labklājības asociācijām (DLA), vienlaikus atvieglojot to reģistrāciju;

14.  cer uz Bangladešas pilnīgu sadarbību ar ANO Līguma struktūrām un izsaka pastāvīgu aicinājumu piedalīties ANO Cilvēktiesību padomes īpašajās procedūrās;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Bangladešas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0230.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0100.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0027.
(4) OV C 294 E, 3.12.2009., 77. lpp.
(5) OV C 187 E, 24.7.2008., 240. lpp.


Katara — viesstrādnieku stāvoklis
PDF 208kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par Kataru — viesstrādnieku stāvoklis (2013/2952(RSP))
P7_TA(2013)0517RC-B7-0498/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi(1),

–  ņemot vērā ES un Persijas līča valstu sadarbības padomes un ministru sanāksmi Manamā, Bahreinā 2013. gada 30. jūnijā,

–  ņemot vērā ANO 1990. gada 18. decembra Konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību,

–  ņemot vērā Starptautiskā Futbola federāciju asociācijas (FIFA) 2010. gada 2. decembra paziņojumu attiecībā uz Kataras kā norises vietas izvēli 2022. gada Pasaules kausa izcīņai futbolā,

–  ņemot vērā, ka Katara 1998. gada 12. martā ratificēja Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par piespiedu darbu (C029),

–  ņemot vērā no Kataras civildienesta un mājokļu ministra 2005. gada 22. augusta lēmumu par to, kā piemērot Darba likumu Nr. 14/2004, ar ko reglamentē nosacījumus un procedūras licenču izsniegšanai Kataras pilsoņiem, kuri vēlas nodarbināt viesstrādniekus, un Kataras 2009. gada Sponsorēšanas likumu Nr. 4,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta par migrantu cilvēktiesībām François Crépeau 2013. gada 10. novembra paziņojumu,

–  ņemot vērā to Human Rights Watch un Amnesty International (AI) ziņojumus par Kataras būvstrādnieku situāciju pirms Pasaules kausa un Amnesty International ģenerālsekretāra neseno vizīti Katarā,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā ir novērtēts, ka Katarā ir aptuveni 1,35 miljoni ārvalstu pilsoņu, kas veido gandrīz 90 % no valsts darbaspēka; tā kā viesstrādnieki galvenokārt tiek nodarbināti kā būvstrādnieki, pakalpojumu sniedzēji un mājkalpotāji; tā kā šie skaitļi liecina, ka viesstrādnieku attiecība pret vietējiem iedzīvotājiem Katarā ir visaugstākā pasaulē; tā kā paredzams, ka Katarā papildus ieradīsies vismaz 500 000 viesstrādnieku, lai paātrinātu būvdarbus pirms 2022. gada Pasaules kausa izcīņas futbolā; tā kā lielākā daļa viesstrādnieku nāk no Indijas un Nepālas, kā arī no Bangladešas, Pakistānas, Filipīnām un Šrilankas;

B.  tā kā Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) dati, kas iegūti no Indijas un Nepālas vēstniecībām Katarā, liecina, ka vidēji 200 strādnieki no katras no šīm divām valstīm katru gadu nomirst Katarā, un šī situācija var vēl vairāk pasliktināties pirms 2022. gada Pasaules kausa;

C.  tā kā Starptautiskā Darba organizācija (SDO) brīdināja, ka Katara vēl nav pilnībā īstenojusi starptautisko konvenciju, kura aizliedz izmantot piespiedu vai obligāto darbu un kuru tā ratificēja 1998. gadā; tā kā SDO izveidoja trīspusēju komiteju, lai izskatītu pierādījumus un sniegtu Kataras valdībai ieteikumus par to, kā izpildīt savas starptautiskās saistības;

D.  tā Kataras Nacionālās Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs atzina, ka „ir bijušas dažas problēmas”, un solīja, ka viņš un valdība darīs visu iespējamo, lai šīs problēmas novērstu; tā kā Kataras iestādes paziņoja, ka darba tiesību akti tiks grozīti un ka darba ņēmējiem tiek būvētas naktsmītnes;

E.  tā kā vīzu sponsorēšanas noteikumi, kas pazīstami kā „kafalas” sistēma, nozīmē, ka darba ņēmēji nevar mainīt darbavietu bez darba devēja atļaujas un var pamest valsti tikai tad, ja darba devējs paraksta izbraukšanas atļauju; tā kā kafalas sistēma bieži vien tiek izmantota, jo darba devēji paņem strādnieku pases un ietur algas un darba ņēmējiem jāmaksā nodeva, kas sasniedz pat USD 3 500, lai saņemtu vīzu no „kafeel” jeb sponsora, tādējādi atstājot viesstrādniekus ar pārmērīgi lieliem parādiem;

F.  tā kā Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ITUC) 2013. gada martā Kataras Darba ministrijā iesniedza sūdzību pret daudziem Kataras uzņēmumiem; tā kā Kataras Darba ministrijas Darba attiecību departaments 2012. gadā saņēma 6 000 darba ņēmēju sūdzības; tā kā ITUC un Būvniecības un kokapstrādes strādnieku starptautiskā organizācija (BWI) nosodīja šo situāciju un kopīgi iesniedza sūdzības SDO par darba apstākļiem un biedrošanās brīvību Katarā,

1.  pauž nožēlu par viesstrādnieku nāves gadījumiem Katarā un izsaka līdzjūtību viņu ģimenēm;

2.  pauž bažas par viesstrādnieku situāciju Katarā, tostarp par garām darba stundām, kaitīgiem darba apstākļiem, ilgiem bezalgas mēnešiem, kuru laikā viņu pases ir konfiscētas un viņi ir spiesti dzīvot pārpildītās nometnēs bez tiesībām veidot arodbiedrības un nesaņemot piekļuvi bezmaksas dzeramajam ūdenim pārmērīga karstuma apstākļos;

3.  atzīst problēmas, ar kurām saskaras Kataras iestādes, pārvaldot valsts darbaspēku, kur gandrīz 90 % ir viesstrādnieki, kā arī praktiskās problēmas saistībā ar tiesību aktu ieviešanu šajā jomā;

4.  atzinīgi vērtē Kataras valdības paziņojumu, ka tā iekļaus melnajā sarakstā uzņēmumus, kas ļaunprātīgi izmanto viesstrādniekus; atzinīgi vērtē valdības un jo īpaši Kataras Nacionālās cilvēktiesību padomes (NHCR) pūliņus paaugstināt viesstrādnieku informētību par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē NHRC lēmumu izveidot jaunu centru viesstrādnieku sūdzību izskatīšanai un risināšanai;

5.  aicina Kataras iestādes efektīvi īstenot pašreizējos tiesību aktus šajā jomā, tostarp piemērojot aizliegumu atņemt pases, saucot pie atbildības par pārkāpumiem un piemērojot saprātīgas sankcijas uzņēmumiem un personām, kas pārkāp tiesību aktus viesstrādnieku tiesību aizsardzības jomā; atzinīgi vērtē Kataras iestāžu apņemšanos pieņemt tiesību aktus par vietējiem darba ņēmējiem, ietverot saprātīgu darba ņēmēju tiesību aizsardzību un efektīvus atbilstības nodrošināšanas mehānismus; šajā sakarībā prasa steidzami pieņemt tiesību akta projektu par vietējiem darba ņēmējiem, par kuru pašlaik notiek debates Ģimenes lietu augstākajā padomē; norāda, ka lielākā daļa vietējo darba ņēmēju ir sievietes;

6.  atzinīgi vērtē attiecīgo valsts iestāžu priekšlikumu veikt izmeklēšanu visu iespējamo pārkāpumu gadījumos un Kataras valdības solījumu palielināt darba inspektoru skaitu, kuri atbild par darba tiesību pareizu piemērošanu; sagaida, ka darba inspektori tiks apmācīti cilvēktiesību standartu jomā un pauž cerību, ka viņu darbā palīdzēs tulki;

7.  pauž bažas par personu aizturēšanu tikai tāpēc, ka tās ir aizbēgušas no saviem darba devējiem, un aicina Kataras iestādes apturēt šādu praksi; turklāt prasa, lai visiem migrantiem, kuriem ir atņemta brīvība, būtu iespējas sazināties ar savām ģimenēm un konsulārajiem dienestiem, būtu pieejams advokāts un tulks, kā arī būtu tiesības nekavējoties apstrīdēt savu aizturēšanu;

8.  atzinīgi vērtē informāciju par virzību uz problēmu risināšanu, kas skar Francijas futbolistus Zahir Belounis un Stéphane Morello, kuri ir rīkojušies pretrunā sponsorēšanas sistēmai un kuriem līdz ar to ir liegts izceļot no valsts, un aicina Kataras iestādes un FIFA nodrošināt, lai šādi gadījumi neatkārtotos;

9.  aicina Kataru ratificēt Starptautisko Konvenciju par visu viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

10.  aicina Kataru ratificēt SDO konvencijas, tostarp attiecībā uz viesstrādniekiem, pulcēšanās brīvību, tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus, vietējiem darba ņēmējiem un privātām nodarbinātības aģentūrām un apsvērt iespēju lūgt SDO tehnisku palīdzību, lai nodrošinātu Kataras tiesību aktu un prakses atbilsmi šīm konvencijām;

11.  prasa izveidot vairāk patversmju viesstrādniekiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu un bērnu patversmēm, kas ir piemērotas viņu vajadzībām; atzinīgi vērtē 2013. gada 9. novembra paziņojumu par celtni 60 000 darba ņēmēju uzņemšanai, kura tiks atklāta 2013. gada decembrī;

12.  atgādina, ka tam, vai Persijas līča Sadarbības padomes (GCC) dalībvalstis, tostarp Katara, ratificēs un pilnībā īstenos Starptautisko Konvenciju par visu viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, vajadzētu būt galvenajam jautājumam ES un GCC valstu attiecībās;

13.  atgādina par Eiropas lielo uzņēmumu, kas ceļ stadionus vai ir iesaistīti citos infrastruktūras projektos Katarā, atbildību nodrošināt darba apstākļus, kas atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, un mudina ES dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka to inženierijas, būvniecības un konsultācijas uzņēmumi ievēro Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas un Ruggie principus;

14.  aicina Kataras iestādes cieši sadarboties ar attiecīgajām iestādēm viesstrādnieku izcelsmes valstīs, kurām būtu jāuzrauga darbā pieņemšanas aģentūru darbība, nodrošinot Katarai viesstrādniekus; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu palīdzēt nosūtošo valstu valdībām, jo īpaši Āzijā, nodrošināt labāku izturēšanos pret viesstrādniekiem;

15.  atzinīgi vērtē starptautiskās futbolistu arodbiedrības FIFPro aicinājumu nodrošināt FIFA un SDO ieceltiem neatkarīgiem ekspertiem piekļuvi visiem objektiem un piešķirt pilnvaras ierosināt saistošus ieteikumus, lai garantētu, ka Katarā tiek ievēroti starptautiskie darba standarti;

16.  atgādina FIFA, ka tās atbildība ir ne tikai futbola attīstība un sacensību rīkošana, un aicina to ar aktīvu tās Eiropas locekļu atbalstu sniegt skaidru un stingru vēstījumu Katarai, lai nepieļautu, ka sagatavošanos Pasaules kausa futbolā izcīņai 2022. gadā aizēno aizdomas par piespiedu darbu;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētaja vietniecei un augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kataras valdībai un parlamentam, Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Futbola Asociācijas starptautiskajai federācijai (FIFA), Eiropas Futbola asociāciju savienībai (UEFA), Starptautiskajai Darba organizācijai (SDO) un ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.

(1) OV C 247 E, 17.8.2012., 1. lpp.


Taisnīga tiesas uzdevumu veikšana Bolīvijā, jo īpaši Előd Tóásó un Mario Tadic lietās
PDF 275kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. novembra rezolūcija par taisnīgas tiesas uzdevumu veikšanu Bolīvijā, jo īpaši Előd Tóásó un Mario Tadić lietās (2013/2953(RSP))
P7_TA(2013)0518RC-B7-0499/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 9. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kuru Bolīvija ir parakstījusi un ratificējusi, un jo īpaši tā 9., 10., 14., 15. un 16. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, kuru Bolīvija ir parakstījusi un ratificējusi,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un jo īpaši tās 1., 2., 3., 5., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 47. un 48. pantu,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību konvenciju, kuru Bolīvija ir parakstījusi un ratificējusi,

–  ņemot vērā Amerikas Konvenciju, lai novērstu spīdzināšanu un sodītu personas, kas par to atbildīgas, kuru Bolīvija ir parakstījusi un ratificējusi,

–  ņemot vērā Bolīvijas Konstitūciju un Kriminālkodeksu,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību, minoritāšu, pilsonisko un reliģisko lietu komitejas un Ungārijas Nacionālās asamblejas Ārlietu komitejas 2012. gada 23. maija rezolūciju; ņemot vērā Bolīvijas parlamenta Pārstāvju palātas 2012. gada 12. jūnija deklarāciju, atbildot uz Ungārijas deklarāciju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Bolīvijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2009. gada 16. aprīlī Bolīvijas pilsētā Santakrusa de la Sjerra Bolīvijas īpašie spēki arestēja Ungārijas pilsoni Előd Tóásó un Horvātijas pilsoni Mario Tadić; tā kā trīs citi cilvēki, konkrēti, Rumānijas pilsonis Árpád Magyarósi, Īrijas pilsonis Michael Martin Dwyer un Ungārijas pilsonis Rózsa Flores Eduardo ir gājuši bojā;

B.  tā kā Előd Tóásó un Mario Tadić vēl joprojām bez apsūdzības tiek turēti pirmstiesas apcietinājumā, neņemot vērā Bolīvijas likumu, kurā noteiktais pirmstiesas apcietinājuma maksimālais ilgums ir 36 mēneši, tāpēc tam bija jābeidzas 2012. gada 16.aprīlī;

C.  tā kā tiek apgalvots, ka tiek pārkāptas Előd Tóásó un Mario Tadić cilvēka pamattiesības gan viņu aresta, gan kriminālprocesa laikā;

D.  tā kā 2010. gada 18. maijā, kad Előd Tóásó un Mario Tadić jau atradās apcietinājumā, tika izdarīti Bolīvijas Kriminālprocesa kodeksa 239. panta grozījumi, ar atpakaļejošu spēku pagarinot pirmstiesas apcietinājuma maksimālo ilgumu no 12 mēnešiem līdz 36 mēnešiem;

E.  tā kā 2010. gada 17. decembrī tika publiski formulētas apsūdzības terorismā;

F.  tā kā ANO Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Atzinumā Nr. 63/2011 (Bolīvijas Daudznacionālā valsts) konstatēts, ka Bolīvija pārkāpj Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas vairākus pantus, un atkārtoti pausta nostāja, ka Előd Tóásó arestēts bez ordera un nelikumīgi turēts cietumā; tā kā ANO Darba grupa tāpēc aicinājusi Bolīvijas valdību nekavējoties atbrīvot Előd Tóásó,

1.  aicina Bolīvijas iestādes Előd Tóásó un Mario Tadić lietās nodrošināt taisnīgu un neatkarīgu tiesu;

2.  ņem vērā Bolīvijas Parlamenta pieņemto un pēc tam plaši izplatīto ziņojumu, kas pamatojas uz tā veikto politisko izmeklēšanu šajā lietā;

3.  prasa veikt Árpád Magyarósi, Michael Martin Dwyer un Rózsa Flores Eduardo nāves apstākļu neatkarīgu izmeklēšanu, iesaistot starptautiskos ekspertus;

4.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu kontaktos ar Bolīvijas valdību šo lietu saglabāt kā darba kārtības svarīgu jautājumu, un šajā jautājumā veikt konkrētus pasākumus un spert attiecīgus soļus;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Bolīvijas Republikas valdībai un Kongresam, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika