Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2013. gada 10. decembris - Strasbūra
Programma „Tiesiskums” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ***I
 Programma „Tiesības un pilsonība” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ***I
 Autonomās tirdzniecības preferences Moldovai ***I
 ES un Marokas partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē: protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu ***
 Starptautiskās Darba organizācijas Konvencija par drošību ķīmisko vielu izmantošanā darba vietā ***
 Šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegāla izgatavošana un aprite ***
 ES un Ķīnas nolīgums par koncesiju grozīšanu Bulgārijas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties ES ***
 Tādas liellopu gaļas imports, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem nav izēdināti daži augšanu veicinoši hormoni, un par palielinātām muitas nodevām, ko Amerikas Savienotās Valstis piemēro dažiem Eiropas Savienības produktiem***
 ES un Kotdivuāras partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē: protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu ***
 Dažu zvejas produktu imports Kanāriju salās 2014.−2020. gadā *
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana - Somijas pieteikums EGF/2013/001 FI/Nokia
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana - Vācijas pieteikums EGF/2013/003 DE/First Solar
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana (Dānijas pieteikums EGF/2012/011 DK/Vestas)
 Sarunas par ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgumu
 Sanācijas un noregulējuma režīms iestādēm, kas nav bankas
 ES kosmosa rūpniecības politika
 Mākoņdatošana
 Novērtējuma ziņojums par BEREC
 Kopējā zivsaimniecības politika ***II
 Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija ***II
 Īpaši nosacījumi zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā, noteikumi par zveju starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā ***I
 Civilās aizsardzības mehānisms ***I
 Kredītlīgumi saistībā ar mājokļa īpašumu***I
 Rīsu imports no Bangladešas ***I
 Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsoļu grafiks ***I
 Tādu kritēriju izstrāde, kuri ļauj noteikt, kad pārstrādes papīrs vairs nav atkritumi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punktu
 Dzimumu līdztiesības aspekti Eiropas pamatsistēmā, kas izveidota dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju
 Attīstība un valsts izveide Dienvidsudānā
 CARS 2020: ceļā uz konkurētspējīgu un ilgtspējīgu Eiropas autobūves nozari
 Seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības
 Brīvprātīgais darbs un brīvprātīgo aktivitāte Eiropā
 Ziņojumi par faktu vākšanas braucieniem lūgumrakstu izvērtēšanai (Reglamenta 202. panta 5. punkta interpretācija)

Programma „Tiesiskums” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ***I
PDF 270kWORD 44k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido programmu „Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (COM(2011)0759 – C7-0439/2011 – 2011/0369(COD))
P7_TA(2013)0519A7-0396/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0759),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 81. panta 1. punktu un 2. punktu, 82. panta 1. punktu un 84. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0439/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 18. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 6. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumus un Budžeta komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0396/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013, ar ko izveido programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam

P7_TC1-COD(2011)0369


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1382/2013.)

(1) OV C 299, 4.10.2012., 103. lpp.
(2) OV C 277, 13.9.2012., 43. lpp.


Programma „Tiesības un pilsonība” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ***I
PDF 270kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Tiesības un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (COM(2011)0758 – C7-0438/2011 – 2011/0344(COD))
P7_TA(2013)0520A7-0397/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0758),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 19. panta 2. punktu, 21. panta 2. punktu, 114. pantu, 168. pantu, 169. pantu un 197. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0438/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 18. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 6. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Juridiskās komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0397/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013, ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam

P7_TC1-COD(2011)0344


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1381/2013.)

(1)OV C 191, 29.6.2012., 108. lpp.
(2)OV C 277, 13.9.2012., 43. lpp.


Autonomās tirdzniecības preferences Moldovai ***I
PDF 269kWORD 37k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai (COM(2013)0678 – C7-0305/2013 – 2013/0325(COD))
P7_TA(2013)0521A7-0422/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0678),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0305/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 5. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0422/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai

P7_TC1-COD(2013)0325


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1384/2013.)


ES un Marokas partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē: protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu ***
PDF 197kWORD 38k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (14165/2013 – C7-0415/2013 – 2013/0315(NLE))
P7_TA(2013)0522A7-0417/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14165/2013),

–  ņemot vērā projektu protokolam starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti (14162/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 7. punktu (C7‑0415/2013),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 14. decembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti(1),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par jauno protokolu, kurā noteiktas Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0417/2013),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  atgādina Eiropas Parlamenta tiesības būt laikus un pilnīgi informētam par protokola piemērošanu un tā rezultātiem, tādēļ no jauna uzstāj, ka jānodrošina Eiropas Parlamenta pārstāvju kā novērotāju piedalīšanās Zivsaimniecības nolīguma 10. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmēs. Tāpat pieprasa, lai Parlamentam tiek iesniegta dokumentācija par pamatnostādnēm, mērķiem un rādītājiem attiecībā uz sadaļu, kurā paredzēts atbalsts Marokas zivsaimniecības nozares politikai, kā arī visa vajadzīgā informācija protokola 6. pantā minēto aspektu atbilstīgai uzraudzībai, tostarp galaziņojums, ko Marokai ir jāiesniedz par nozares atbalsta programmas īstenošanu. Atkārto arī savu lūgumu, lai Komisija, pirms uzsākt sarunas par jaunu protokolu, iesniegtu Parlamentam izsmeļošu ziņojumu par spēkā esošā protokola rezultātiem un darbību.

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Marokas Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV C 168 E, 14.6.2013., 155. lpp.
(2) OV C 168 E, 14.6.2013., 8. lpp.


Starptautiskās Darba organizācijas Konvencija par drošību ķīmisko vielu izmantošanā darba vietā ***
PDF 190kWORD 35k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 1990. gada Konvenciju par drošību ķīmisko vielu izmantošanā darba vietā (Konvencija Nr. 170) (11463/2013 – C7-0236/2013 – 2012/0320(NLE))
P7_TA(2013)0523A7-0400/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11463/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 8. punktu (C7‑0236/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumu (A7-0400/2013),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegāla izgatavošana un aprite ***
PDF 192kWORD 37k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam attiecībā uz to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (12324/2013 – C7-0379/2013 – 2013/0083(NLE))
P7_TA(2013)0524A7-0359/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12324/2013),

–  ņemot vērā Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību,

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punktu un 207. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0379/2013),

–  ņemot vērā Stokholmas programmu un tās īstenošanas rīcības plānu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par otro ziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums)(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0359/2013),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropolam un Eurojust.

(1) (COM(2010)0171).
(2) Pieņemtie teksti. P7_TA-PROV(2013)0384.
(3) Pieņemtie teksti. P7_TA(2013)0444.


ES un Ķīnas nolīgums par koncesiju grozīšanu Bulgārijas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties ES ***
PDF 199kWORD 36k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (16112/2012 – C7-0285/2013 – 2012/0304(NLE))
P7_TA(2013)0525A7-0332/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (16112/2012),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (16118/2012),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C7‑0285/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0332/2013),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.


Tādas liellopu gaļas imports, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem nav izēdināti daži augšanu veicinoši hormoni, un par palielinātām muitas nodevām, ko Amerikas Savienotās Valstis piemēro dažiem Eiropas Savienības produktiem***
PDF 190kWORD 36k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu pārskatītu Saprašanās memorandu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par tādas liellopu gaļas importu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem nav izēdināti daži augšanu veicinoši hormoni, un par palielinātām muitas nodevām, ko Amerikas Savienotās Valstis piemēro dažiem Eiropas Savienības produktiem (14374/2013 – C7-0377/2013 – 2013/0324(NLE))
P7_TA(2013)0526A7-0427/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14374/2013),

–  ņemot vērā projektu pārskatītajam Saprašanās memorandam ar Amerikas Savienotajām Valstīm par tādas liellopu gaļas importu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem nav izēdināti daži augšanu veicinoši hormoni, un par palielinātām muitas nodevām, ko Amerikas Savienotās Valstis piemēro dažiem Eiropas Savienības produktiem (14375/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C7‑0377/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0427/2013),

1.  piekrīt pārskatītā Saprašanās memoranda noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam.


ES un Kotdivuāras partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē: protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu ***
PDF 194kWORD 35k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2013−2018) (08701/2013 – C7-0216/2013 – 2013/0102(NLE))
P7_TA(2013)0527A7-0416/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08701/2013),

–  ņemot vērā projektu protokolam, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2013–2018) (08699/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta un (C7‑0216/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0416/2013),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  Aicina Komisiju sniegt Eiropas Parlamentam attiecīgo informāciju par Apvienotās komitejas sanāksmēm kā paredzēts Līguma 9. pantā, jo īpaši par atbilstīgajiem sanāksmju protokoliem un secinājumiem kopā ar ikgadējo ziņojumu par Protokola 3. pantā minētās nozaru daudzgadu atbalsta programmas īstenošanu; turklāt aicina Komisiju Protokola darbības termiņa pēdējā gadā un pirms sarunu uzsākšanas par tā atjaunošanu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ex-post novērtējuma ziņojumu, kurā ir iekļauta Protokola īstenošanas izmaksu un ieguvumu analīze;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kotdivuāras Republikas valdībai un parlamentam.


Dažu zvejas produktu imports Kanāriju salās 2014.−2020. gadā *
PDF 192kWORD 34k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko atver autonomas Savienības tarifa kvotas dažu zvejas produktu importam Kanāriju salās un paredz šo kvotu pārvaldību 2014.–2020. gadā (COM(2013)0552 – C7-0262/2013 – 2013/0266(CNS))
P7_TA(2013)0528A7-0415/2013

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0552),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0262/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7-0415/2013),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana - Somijas pieteikums EGF/2013/001 FI/Nokia
PDF 371kWORD 53k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Somijas pieteikums EGF/2013/001 FI/Nokia) (COM(2013)0707 – C7-0359/2013 – 2013/2264(BUD))
P7_TA(2013)0529A7-0411/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0707 – C7‑0359/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā paredzēto trīspusējo sarunu procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0411/2013),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, lēmumu pieņemšanā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā Somija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2013/001 FI/Nokia, lai saņemtu EGF finansiālo atbalstu pēc 4509 darbinieku atlaišanas uzņēmumā Nokia pārskata periodā no 2012. gada 1. augusta līdz 2012. gada 30. novembrim, prasot piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus 3719 atlaistajiem darbiniekiem;

D.  tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka ir ievēroti EGF regulas 2. panta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi un ka līdz ar to Somija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu atbalstu;

2.  norāda, ka Somijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2013. gada 1. februārī un ka Eiropas Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2013. gada 16. oktobrī; pauž nožēlu par ieilgušo novērtēšanu un vēlas zināt, kādēļ šā konkrētā pieteikuma izskatīšanai bija nepieciešami astoņi mēneši, lai gan iepriekšējos pieteikumus, kas bija saistīti ar uzņēmumu Nokia Salo un tika iesniegti 2012. gadā, izvērtēja trīs mēnešu laikā;

3.  uzskata, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Nokia plc, Nokia Siemens Networks un 30 to piegādes uzņēmumos un apakšuzņēmumos mobilo tālruņu nozarē ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, norādot uz to, ka nozares darbības tiek pārceltas uz trešām valstīm ārpus Eiropas un ka ir samazinājusies uzņēmuma Nokia tirgus daļa pamata mobilo tālruņu un viedtālruņu nozarē;

4.  ņem vērā, ka 2012. gadā no darba uzņēmumā Nokia Finland (Salo reģionā) jau tika atlaists liels skaits darbinieku (EGF/2012/006 FI/Nokia Salo) un ka abās kārtās kopā ir atlaisti vairāk nekā 6000 uzņēmuma Nokia darbinieki, un tas rada ievērojamas grūtības attiecīgajām apdzīvotajām vietām, kā arī visai Somijas ekonomikai kopumā;

5.  pauž nožēlu par to, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Nokia notika tādēļ, ka uzņēmums pieņēma lēmumu pārcelt savas ražotnes, kā arī projektēšanu un produktu izstrādi uz Āziju, un ka šī darbinieku atlaišana ir daļa no uzņēmuma Nokia Corporation plāna līdz 2013. gada beigām atlaist kopumā 17 000 darbiniekus; norāda, ka saistībā ar šo lēmumu ir iesniegti trīs pieteikumi EGF izmantošanai, lai sniegtu atbalstu 6138 no darba uzņēmumā Nokia atlaistajiem darbiniekiem;

6.  atgādina, ka EGF jau tika izmantots, lai sniegtu palīdzību 1337 darbiniekiem, kas tika atlaisti, uzņēmumam Nokia 2008. gadā pārceļot ražotnes no Vācijas uz Rumāniju; norāda, ka tagad — piecus gadus vēlāk — EGF izmantošana saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā Nokia tiek prasīta ceturto reizi;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Somijas iestādes, vēloties sāka īstenot individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu jau 2012. gada 1. augustā, kad sākās darbinieku atlaišana, lai sniegtu viņiem palīdzību, pirms šie darbinieki beidz darbu uzņēmumā Nokia;

8.  norāda, ka līdzfinansējamo individualizēto pakalpojumu saskaņotajā kopumā ir ietverti pasākumi 3719 atlaisto darbinieku atkārtotai iekļaušanai darba tirgū, piemēram, konsultācijas un citi sagatavošanās pasākumi, apmācība un pārkvalifikācija, uzņēmējdarbības veicināšana un pakalpojumi jaunajiem uzņēmējiem, atbalsts neatkarīgas uzņēmējdarbības sākšanai, mobilitātes palīdzība, nodarbinātības pakalpojumi pakalpojumu dienestā, algas subsīdijas un datu iegūšanas sistēma, izmantojot uzņēmumus;

9.  atzinīgi vērtē to, ka pakalpojumu kopumā ir iekļauti tādi inovatīvi pasākumi kā Protomo — atbilstošas jomas meklēšanas dienests jaunajiem uzņēmējiem;

10.  ņem vērā to, ka no EGF izmaksāto finansiālo pabalstu apmērs būs ierobežots un lielākā daļa no atbalsta tiks izmantota apmācībai un uzņēmējdarbībai;

11.  atzinīgi vērtē to, ka, izstrādājot EGF pieteikumu, notika apspriešanās ar sociālajiem partneriem, t. i. Somijas Rūpniecības apvienību padomi (piemēram, arodbiedrību Pro, Somijas Metālapstrādes darbinieku apvienību), kā arī to, ka EGF izmantošanas dažādos posmos un attiecībā uz piekļuvi EGF līdzekļiem tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un nediskriminēšanas princips;

12.  atzinīgi vērtē to, ka darbinieku atlaišanas jautājumi un individuālo pakalpojumu saskaņotā kopuma sagatavošana ir uzticēta īpašai darba grupai, kurā ietilpst sociālie partneri (tai skaitā uzņēmuma Nokia pārstāvji) un reģionālās iestādes;

13.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; sagaida, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

14.  norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kuru paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver — Somijas iestādes ir apstiprinājušas, ka darbības, kas tiesīgas saņemt atbalstu, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā tiktu ievēroti spēkā esošie noteikumi un novērsta iespējamība, ka Savienības finansētus pakalpojumus sniedz divreiz;

15.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai pilnveidotu ar procedūru saistītos noteikumus, kas varētu nodrošināt ātrāku EGF izmantošanu; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu, lai tā savu novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtu kopā ar priekšlikumu EGF izmantošanai; pauž cerību, ka jaunajā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda regulā (2014-2020) procedūra tiks vēl vairāk uzlabota un ka tiks palielināta EGF efektivitāte, pārredzamība un atpazīstamība;

16.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai, lai līdzfinansētu aktīvus darba tirgus pasākumus, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

17.  atzinīgi vērtē Padomē panākto vienošanos par to, ka EGF regulā 2014.–2020. gadam tiek no jauna iekļauts ar krīzi saistīts kritērijs, kas ļauj sniegt finansiālu atbalstu ne vien tiem darbiniekiem, kuri atlaisti saistībā ar izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, bet arī tiem, kuru atlaišana ir pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts;

18.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

19.  uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo lēmumu un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Somijas pieteikums EGF/2013/001 FI/Nokia)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2013/788/ES.)

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana - Vācijas pieteikums EGF/2013/003 DE/First Solar
PDF 372kWORD 53k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Vācijas pieteikums EGF/2013/003 DE/First Solar) (COM(2013)0706 – C7-0358/2013 – 2013/2263(BUD))
P7_TA(2013)0530A7-0408/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0706 – C7‑0358/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā paredzēto trīspusējo sarunu procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0408/2013),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, lēmumu pieņemšanā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā Vācija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2013/003 DE/First Solar, lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 959 darbinieku atlaišanas uzņēmumā First Solar Manufacturing GmbH pārskata periodā no 2012. gada 15. novembra līdz 2013. gada 15. martam, prasot piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus 875 atlaistajiem darbiniekiem;

D.  tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka ir ievēroti EGF regulas 2. panta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi un ka līdz ar to Vācija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.  norāda, ka Vācijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2013. gada 12. aprīlī un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2013. gada 16. oktobrī; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana notikusi ātri — 6 mēnešu laikā;

3.  norāda, ka, uzņēmumam First Solar Manufacturing GmbH veicot darbinieku atlaišanu, bezdarba līmenis pieaug par 4 procentu punktiem, bet attiecīgajā teritorijā — Brandenburgas federālajā zemē — bezdarba līmenis jau pārsniedz vidējo rādītāju (11,3 % salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju 7,4 % 2013. gada februārī);

4.  uzskata, ka darbinieku atlaišana no darba uzņēmumā First Solar Manufacturing GmbH, kurš darbojas saules enerģijas ražošanas jomā, ir saistīta ar pasaules tirdzniecības modeļu lielām strukturālām izmaiņām, ņemot vērā to, ka fotoelementu pārprodukcija Ķīnā un pieprasījuma samazināšanās visā pasaulē ir likusi samazināt cenas par 40 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu un ka tādēļ minētais uzņēmums 2013. gadā bija spiests slēgt divas ražotnes;

5.  ņem vērā, ka minētā darbinieku atlaišana ir daļa no plaša pārstrukturēšanās plāna, saskaņā ar kuru uzņēmuma First Solar Manufacturing GmbH kopējo darbinieku skaitu ir paredzēts samazināt par 30 % nolūkā krasi samazināt kopējo ražošanas jaudu un saskaņā ar kuru tika slēgtas divas ražotnes Vācijā; uzsver EGF pievienoto vērtību, reaģējot uz darbinieku atlaišanu, kuras iemesls ir negaidītas ar globalizāciju saistītas tirgus izmaiņas;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Vācijas iestādes, vēloties pēc iespējas ātrāk palīdzēt darbiniekiem, individualizēto pasākumu īstenošanu nolēma sākt 2013. gada 1. janvārī— labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam; norāda, ka pirms piedalīšanās EGF finansētajos pasākumos atlaistie darbinieki jau ir saņēmuši atbalstu arī no ESF; atzinīgi vērtē to, ka Vācijas iestādes ir apstiprinājušas — ir veikti nepieciešamie drošības pasākumi, lai izvairītos no Savienības līdzekļu dubultas izmantošanas;

7.  norāda, ka līdzfinansējamo individualizēto pakalpojumu saskaņotajā kopumā ir ietverti pasākumi 875 atlaisto darbinieku atkārtotai iekļaušanai darba tirgū, piemēram, mācības kvalifikācijas iegūšanai, mācību pārvaldība, darbsemināri un līdzinieku grupas, atbalsta pakalpojumi un starptautiski darba meklējumi, padziļinātas uzņēmējdarbības izveides konsultācijas, darba meklēšana, pabalsts iesaistīšanai darba tirgū, turpmāka rīcība un pēcaprūpe, dienas nauda;

8.  norāda, ka vairāk nekā puse no EGF atbalsta tiks izmantota pabalstiem — tiek norādīts, ka 875 atlaistie darbinieki laikā, kad viņi aktīvi piedalīsies organizētajos pasākumos, saņems iztikas pabalstu (aprēķinātās izmaksas ir EUR 2714 vienam darbiniekam deviņu mēnešu garumā); turklāt norāda, ka pieteikumā ir paredzēts vienreizējs pabalsts iesaistīšanai darba tirgū EUR 1869 apmērā 200 atlaistajiem darbiniekiem, kas bez papildu palīdzības pēc pasākumu beigām ātri atradīs darbu;

9.  atgādina, ka atbalsts no EGF pirmām kārtām jāpiešķir apmācībai un darba meklēšanai, kā arī mācību programmām, nevis tiešā veidā jāizmanto pabalstu izmaksai; atzīmē, ka ja šādus pabalstus izmanto saskaņoto pakalpojumu kopuma finansēšanai, tam jābūt papildinošam un tam nekādā gadījumā nevajadzētu aizstāt pabalstus, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild dalībvalstis vai uzņēmumi; šajā sakarībā uzsver, ka jaunajā EGF regulā 2014.−2020. gadam finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņoto pakalpojumu kopumā tiks ierobežota un nepārsniegs 35 % no pasākumu kopējām izmaksām un ka neproporcionāls pabalstu apjoms saskaņā ar jauno regulu netiks pieļauts;

10.  atzinīgi vērtē to, ka sociālie partneri pieņēma sociālo plānu uzņēmuma First Solar Manufacturing GmbH atlaistajiem darbiniekiem un ka pārejas uzņēmums izstrādās un pārvaldīs individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu; ņem vērā, ka tā darbību pirmo sešu mēnešu laikā, izmantojot federālo programmu, apmaksās uzņēmums First Solar Manufacturing GmbH un ESF un ka pārejas uzņēmuma pakalpojumus pagarinās, ietverot jaunus EGF finansētus pasākumus; ņem vērā, ka EGF izmantošanas dažādos posmos un attiecībā uz piekļuvi EGF līdzekļiem tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un nediskriminēšanas princips;

11.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darbinieku profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; sagaida, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

12.  norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar Eiropas struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver — Vācijas iestādes ir apstiprinājušas, ka darbības, kas tiesīgas saņemt atbalstu, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā tiktu ievēroti spēkā esošie noteikumi un lai Savienības finansētie pakalpojumi nevarētu tikt sniegti divreiz;

13.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai pilnveidotu ar procedūru saistītos noteikumus, kas varētu nodrošināt ātrāku EGF izmantošanu; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu, lai tā savu novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtu kopā ar priekšlikumu EGF līdzekļu izmantošanai; pauž cerību, ka jaunajā EGF regulā (2014−2020) procedūra tiks vēl vairāk uzlabota un ka tiks palielināta EGF efektivitāte, pārredzamība un atpazīstamība;

14.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

15.  atzinīgi vērtē Padomē panākto vienošanos par to, ka EGF regulā 2014.–2020. gadam tiek no jauna iekļauts ar krīzi saistīts kritērijs, kas ļauj sniegt finansiālu atbalstu ne vien tiem darbiniekiem, kuri atlaisti saistībā ar izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, bet arī tiem, kuru atlaišana ir pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts;

16.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

17.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Vācijas pieteikums EGF/2013/003 DE/First Solar)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2013/789/ES.)

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana (Dānijas pieteikums EGF/2012/011 DK/Vestas)
PDF 379kWORD 57k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Dānijas pieteikums EGF/2012/011 DK/Vestas) (COM(2013)0703 – C7-0357/2013 – 2013/2262(BUD))
P7_TA(2013)0531A7-0410/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0703 – C7-0357/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punktā paredzēto trīspusēju sarunu procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0410/2013),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, lēmumu pieņemšanā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā Dānija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2012/011 DK/Vestas, lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 611 darbinieku atlaišanas Dānijas uzņēmumā „Vestas Group” pārskata periodā no 2012. gada 18. septembra līdz 2012. gada 18. decembrim, prasot piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus 611 atlaistajiem darbiniekiem;

D.  tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 2. panta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Dānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālo atbalstu;

2.  norāda, ka Dānijas iestādes iesniedza pieteikuma EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai 2012. gada 21. decembrī un ka Eiropas Komisija pieteikuma novērtējumu darīja zināmu 2013. gada 16. oktobrī; norāda, ka šī pieteikums tika izvērtēts daudz ilgāk nekā iepriekšējais ar „Vestas” saistītais pieteikums, ko Dānija iesniedza 2012. gada maijā;

3.  uzskata, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā „Vestas Group”, kas nodarbojas ar vēja turbīnu ražošanu, ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, ņemot vērā pieprasījuma pēc vēja turbīnu iekārtām stagnāciju Eiropā un tirgus paplašināšanos Āzijā, Ķīnas vēja turbīnu ražotāju ienākšanu Eiropas tirgū, piedāvājot konkurētspējīgākas cenas, un Savienībā ražoto turbīnu tirgus daļas ievērojamu samazināšanos no 66 % 2006. gadā līdz 27,5 % 2012. gadā(3);

4.  uzskata, ka Savienības vēja enerģijas tirgus spēj vēl pieaugt, ja tiks radīts pieprasījums Savienības vēja turbīnu ražotājiem un saistītajām nozarēm, pastāvīgi veicinot atjaunojamu energoresursu izmantošanu Savienības mērogā; šajā sakarībā norāda uz obligātajiem dalībvalstu mērķiem atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai līdz 2020. gada; tādēļ pauž bažas par minēto ražotņu pārvietošanu un norāda uz risku, ka uz Savienības tirgu var nākties importēt Āzijā ražotas vēja turbīnas;

5.  norāda, ka minētās atlaišanas tieši izriet no „Vestas Group” 2011. gada novembrī pieņemtā stratēģiskā lēmuma veikt uzņēmumu pārstrukturēšanu un izvietot tos tuvāk patērētājiem reģionālajos tirgos, jo īpaši Ķīnā; norāda, ka skartais reģions, proti, Ringkøbing-Skjern, ievērojami ieguldīja infrastruktūrā, lai piesaistītu inovatīvus uzņēmumus, tādus kā „Vestas Group”, un ka „Vestas” lēmums šim reģionam rada grūtības;

6.  norāda, ka „Vestas Group” jau notika darbinieku liela mēroga atlaišana 2009./2010. gadā, kam sekoja jauns atlaišanas vilnis 2012. gadā, kopumā skarot aptuveni 2000 „Vestas” darbinieku, kas ir liela problēma attiecīgajām pašvaldībām, kuras jau saskaras ar strauju bezdarba pieaugumu(4);

7.  norāda, ka šī ir trešā EGF lieta, kas ir saistīta ar uzņēmumu „Vestas Group”, un ceturtā EGF lieta vēja turbīnu nozarē (EGF/2010/003 DK/Vestas(5), EGF/2010/022 DK/LM Glasfiber(6) un EGF/2010/017 DK/Midtjylland Machinery(7));

8.  atzinīgi vērtē to, ka Dānijas iestādes, vēloties pēc iespējas ātrāk palīdzēt darbiniekiem, individualizēto pasākumu īstenošanu nolēma sākt 2013. gada 1. martā — labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

9.  norāda, ka līdzfinansējamo individualizēto pakalpojumu saskaņotajā kopumā ir ietverti pasākumi 611 darbinieku atkārtotai iekļaušanai darba tirgū, piemēram, konsultācijas, darbaudzināšana un koučings, individualizētas apmācības programmas (starpkultūru kompetenču kursi, valodu kursi, apmācība uzņēmējdarbībā, gatavas kursu un apmācības programmas), pabalsti uzņēmējdarbībai, pasākumi darba ņēmējiem, kuriem ir 55 vai vairāk gadi ar īpašu darbaudzināšanu un pārkvalificēšanu, kā arī dienas nauda;

10.  atzinīgi vērtē to, ka darbinieki izmantos individualizētas apmācības programmas, kas piemērotas viņu vajadzībām, kuras definētas konsultēšanas un koučinga fāzē;

11.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņotais pasākumu kopums ietver īpašas darbaudzināšanas un pārkvalificēšanas pasākumus, kas paredzēti 55 gadus veciem vai vecākiem darbiniekiem, kuriem, visticamāk, sava vecuma dēļ nāksies saskarties ar papildu grūtībām jauna darba meklējumos;

12.  norāda, ka pakalpojumu kopumā ir iekļauti būtiski finanšu stimuli savu uzņēmumu izveidei (līdz EUR 25 000), kas būs stingri saistīti ar dalību uzņēmējdarbības kursos un izvērtējumu EGF projekta īstenošanas beigās;

13.  tomēr pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā puse no EGF atbalsta tiks iztērēta finansiāliem pabalstiem — tiek norādīts, ka visi darbinieki saņems iztikas pabalstu, kas tiek lēsts EUR 10 400 apmērā uz vienu darbinieku;

14.  atgādina, ka atbalsts no EGF pirmām kārtām jāpiešķir apmācībai un darba meklēšanai, kā arī mācību programmām, nevis tiešā veidā jāizmanto pabalstu izmaksai; norāda — ja EGF atbalstu izmanto saskaņoto pakalpojumu kopuma finansēšanai, tam jābūt papildinošam un tas nekādā gadījumā neaizstāj pabalstus, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild dalībvalstis vai uzņēmumi; šajā sakarībā uzsver, ka jaunajā EGF regulā 2014.−2020. gadam finansiālu pabalstu iekļaušanai tiks noteikts maksimālais apjoms, proti, tie nedrīkstēs pārsniegt 35 % no pasākumu kopuma kopējām izmaksām, un ka neproporcionāls pabalstu apjoms saskaņā ar jauno regulu netiks pieļauts;

15.  atzinīgi vērtē to, ka, izstrādājot EGF pieteikumu, notika apspriešanās ar sociālajiem partneriem, tostarp arodbiedrībām, kā arī to, ka EGF izmantošanas dažādos posmos un attiecībā uz piekļuvi EGF līdzekļiem tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un nediskriminēšanas princips;

16.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; sagaida, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

17.  norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kuru paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar Eiropas struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver — Dānijas iestādes ir apstiprinājušas, ka darbības, kas tiesīgas saņemt atbalstu, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā tiktu ievēroti spēkā esošie noteikumi un novērsta iespējamība, ka Savienības finansētus pakalpojumus sniedz divreiz;

18.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai pilnveidotu ar procedūru saistītos noteikumus, kas varētu nodrošināt ātrāku EGF izmantošanu; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu, lai tā savu novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtu kopā ar priekšlikumu EGF izmantošanai; pauž cerību, ka jaunajā EGF regulā 2014.–2020. gadam procedūra tiks vēl vairāk uzlabota un ka tiks palielināta EGF efektivitāte, pārredzamība un atpazīstamība;

19.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai tādu aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

20.  atzinīgi vērtē Padomes panākto vienošanos par to, ka EGF regulā 2014.−2020. gadam no jauna tiek iekļauts ar krīzi saistīts kritērijs, kas ļauj sniegt finansiālu atbalstu ne vien tiem darbiniekiem, kuri atlaisti saistībā ar izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, bet arī tiem, kuru atlaišana ir pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes rezultāts;

21.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

22.  uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo lēmumu un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Dānijas pieteikums EGF/2012/011 DK/Vestas)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2013/787/ES.)

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.
(3)Pasaules vēja enerģijas asociācija, Pasaules vēja enerģijas asociācijas 2012. gada ziņojums, Bonna, 2013. gada maijs: http://www.wwindea.org/webimages/WorldWindEnergyReport2012_final.pdf
(4)www.dst.dk
(5)COM(2012)0502 — Lēmums 2012/731/ES (OV L 328, 28.11.2012., 19. lpp.).
(6)COM(2011)0258 — Lēmums 2011/469/ES (OV L 195, 27.7.2011., 53. lpp.).
(7)COM(2011)0421 — Lēmums 2011/725/ES (OV L 289, 8.11.2011., 31. lpp.).


Sarunas par ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgumu
PDF 203kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgumu (2013/2133(INI))
P7_TA(2013)0532A7-0407/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pašreizējās sarunas starp ES un Kanādu par stratēģiskās partnerības nolīgumu,

–  ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos(1),

–  ņemot vērā nesenās rezolūcijas par attiecībām ar Kanādu, jo īpaši 2010. gada 5. maija rezolūciju par ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmi(2), 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām(3) un 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par ES lomu plašākas transatlantiskās partnerības veidošanā(4),

–  ņemot vērā 1976. gada pamatnolīgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kanādu(5),

–  ņemot vērā 1990. gada deklarāciju par EK un Kanādas transatlantiskajām attiecībām,

–  ņemot vērā 1996. gada kopīgo politisko deklarāciju un kopīgo rīcības plānu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES un Kanādas attiecībām (COM(2003)0266),

–  ņemot vērā 2004. gada ES un Kanādas partnerības programmu,

–  ņemot vērā 2011. gada ziņojumu ES un Kanādas Apvienotajai sadarbības komitejai,

–  ņemot vērā ES un Kanādas 2013. gada aprīļa parlamentu sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 90. panta 4. punktu un Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0407/2013),

A.  tā kā ES un Kanādas attiecības ir senas un stipras un to pamatā ir kopīgas intereses un vērtības; tā kā kopīgajām demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības vērtībām būtu jāveido jebkura tāda abu pušu starpā noslēgta nolīguma pamats, kura nolūks ir nodrošināt satvaru šo pušu attiecībām;

B.  tā kā ES un Kanāda jau ilgu laiku ir izvērsti sadarbojušās politikas un ekonomikas jomā, sadarbībai oficiāli aizsākoties 1976. gadā, kad ES parakstīja pamatnolīgumu ar Kanādu, kurš bija pirmais nolīgums ar ESAO valsti; tā kā šis nolīgums ilgu laiku veidoja pienācīgu pamatu attiecību paplašināšanai, politiskās saiknes stiprināšanai un turpmākai sadarbībai;

C.  tā kā Kanāda ir nostiprinātas parlamentārās demokrātijas valsts; tā kā Kanādai un ES ir līdzīgas demokrātiskās vērtības un principi;

D.  tā kā stratēģiskās partnerības nolīgums, par ko šobrīd notiek sarunas, atjauninātu attiecības starp ES un Kanādu un dotu tām jaunu impulsu, kā arī ievērojami sekmētu politisko, ekonomisko un kultūras attiecību paplašināšanu un sadarbības uzlabošanu daudzās jomās; tā kā ar to kodificē ES un Kanādas statusu kā stratēģiskajām partnerēm;

E.  tā kā stratēģiskās partnerības nolīgums ne vien uzlabotu attiecību institucionālo struktūru, bet līdz ar visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu arī sniegtu Eiropas un Kanādas iedzīvotājiem reālus ieguvumus un iespējas, ja visas ieinteresētās personas tiktu iesaistītas procesā; tā kā ir paredzams, ka tirgu atvēršana un regulatīva sadarbība sniegs svarīgus ekonomiskus ieguvumus un pozitīvi ietekmēs nodarbinātību gan Kanādā, gan ES, un, ņemot vērā transatlantiskās partnerības paplašināšanu un pastāvošo NAFTA satvaru, tās rezultātā varētu izveidot transatlantisku tirgu, no kā iegūtu visi iesaistītie dalībnieki, ar nosacījumu, ka pašreizējie sociālie un vides standarti netiktu pazemināti;

F.  tā kā no ES un Kanādas pastiprinātām attiecībām visām ES un Kanādas iedzīvotāju grupām būtu vienlīdzīgi jāgūst labums un iespējas atbilstīgi viņu dzīves apstākļiem un prasībām; tā kā būtu jāatzīst ES un Kanādas dažādie ekonomikas un ražošanas apstākļi un tā kā ir jāgarantē ilgtspējīga un atbildīga resursu izmantošana;

G.  tā kā 2013. gada 18. oktobrī Komisijas priekšsēdētājs un Kanādas premjerministrs panāca politisku vienošanos par visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma galvenajiem elementiem, kamēr sarunas par stratēģiskās partnerības nolīgumu turpinās; tā kā visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums un stratēģiskās partnerības nolīgums saistībā ar ES un Kanādas attiecību stiprināšanu viens otru savstarpēji papildina;

H.  tā kā līdztekus sarunām par stratēģiskās partnerības nolīgumu notiek sarunas par ES un Kanādas PDR nolīgumu, ar kuru būtu jānostiprina attiecības arī terorisma apkarošanas jomā un jānodrošina pienācīga aizsardzība pret nesamērīgu profilēšanas praksi, kam pamatā ir ES pasažieru datu uzkrāšana;

I.  tā kā Kanāda 2011. gadā oficiāli izstājās no Kioto protokola; tā kā ES ir atkārtoti aicinājusi Kanādu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām;

J.  tā kā būtu steidzami jāatrisina jautājums par pilnīga bezvīzu režīma ieviešanu, nodrošinot, lai visu ES dalībvalstu — tostarp Rumānijas un Bulgārijas — iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu vienlīdzīgas iespējas sadarboties ar Kanādas partneriem;

K.  tā kā ES un Kanādas stratēģiskā partnerība būtu pienācīgi jāatspoguļo starptautiskos forumos un organizācijās; tā kā šajā sakarībā ir jāizsaka nožēla par Kanādas atbalstīto Arktikas Padomes lēmumu attiecībā uz ES novērotājas statusu; tā kā ES ir apņēmusies sadarboties ar Kanādas iestādēm, lai rastu risinājumu šim jautājumam,

1.  nosūta Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam šādus ieteikumus:

   a) veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai ātri noslēgtu nolīgumu;
   b) uzstāt, ka visos ES nolīgumos ar trešām valstīm būtu jāiekļauj abpusējas nosacījumu izpildes un politiskas klauzulas par cilvēktiesībām un demokrātiju, tā kopīgi atkārtoti apstiprinot apņemšanos ievērot šīs vērtības un neatkarīgi no cilvēktiesību aizsardzības stāvokļa šajās valstīs; pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena puse nevar ļaunprātīgi izmantot atcelšanas mehānismu;
   c) uzstāt, ka šādam nosacījumu izpildes principam vajadzētu būt daļai no stratēģiskās partnerības nolīguma ar Kanādu, lai nodrošinātu konsekventu ES pieeju šajā jautājumā;
   d) mudināt, ja iespējams, visas iesaistītās puses pēc iespējas drīzāk parafēt un parakstīt stratēģiskās partnerības nolīgumu un visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu un uzsvērt, ka tie viens otru papildina;
   e) nodrošināt, lai pilsoniskā sabiedrība un galvenās ieinteresētās personas būtu pilnībā iesaistītas procesā, informētas par šo procesu un lai ar tām šajā sakarībā apspriestos;
   f) nodrošināt, lai nolīgumā būtu iekļauta stingra apņemšanās parlamentiem sadarboties, tādējādi atzīstot Eiropas Parlamenta un Kanādas parlamenta nozīmīgo lomu ES un Kanādas attiecībās, kas it īpaši tiek īstenota ar sen izveidoto parlamentu sadarbības delegāciju;
   g) sniegt Parlamentam periodiskus ziņojumus par šā nolīguma īstenošanu, kuriem vajadzētu dot pārskatu par veiktajiem pasākumiem un gūtajiem rezultātiem attiecībā uz nolīguma dažādajām jomām, balstoties uz objektīviem rādītājiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī dalībvalstīm un Kanādas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.
(2) OV C 81 E, 15.3.2011., 64. lpp.
(3) OV C 380 E, 11.12.2012., 20. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0280.
(5) OV 260, 24.9.1976., 2. lpp.


Sanācijas un noregulējuma režīms iestādēm, kas nav bankas
PDF 299kWORD 81k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par sanācijas un noregulējuma režīmu iestādēm, kas nav bankas (2013/2047(INI))
P7_TA(2013)0533A7-0343/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas (CPSS) un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) 2012. gada jūlija konsultatīvo ziņojumu „Finanšu tirgus infrastruktūras sanācija un noregulējums”,

–  ņemot vērā CPSS un IOSCO 2013. gada augusta konsultatīvo ziņojumu „Finanšu tirgus infrastruktūras sanācija”,

–  ņemot vērā Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijas (IAIS) 2013. gada jūlija ziņojumus „Sistēmiski nozīmīgas pasaules mēroga apdrošināšanas sabiedrības — sākotnējā novērtēšanas metodoloģija” un „Sistēmiski nozīmīgas pasaules mēroga apdrošināšanas sabiedrības — politikas pasākumi”,

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2013. gada 18. jūlija publikāciju „Sistēmiski nozīmīgas pasaules mēroga apdrošināšanas sabiedrības (G-SIIs) un tām piemērojamie politikas pasākumi”(1);

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2013. gada augusta konsultatīvo ziņojumu „Efektīvu noregulējuma režīmu galveno īpašību piemērošana finanšu iestādēm, kas nav bankas”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu veikto apspriešanos par iespējamu sanācijas un noregulējuma režīmu finanšu iestādēm, kas nav bankas,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (ETIR)(2),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un grozījumiem Direktīvā 98/26/EK (CVDR),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu (COM(2012)0280) (BSND), un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu par minēto priekšlikumu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0343/2013),

A.  tā kā finanšu tirgus infrastruktūras novērtējums tagad ir iekļauts SVF un Pasaules Bankas finanšu nozares novērtēšanas programmās;

B.  tā kā efektīvi sanācijas plāni un noregulējuma instrumenti ir izšķiroši svarīgi, lai uzlabotu finanšu nozares iestāžu, kas nav bankas, stabilitāti;

C.  tā kā finanšu tirgus infrastruktūra tiek organizēta, izmantojot ļoti dažādus virzienus; tā kā, lai atvieglotu atbilstošu sanācijas plānu un, galvenokārt, noregulējuma plānu izstrādi, ka šie plāni ir jānošķir, pamatojoties uz organizatorisko sarežģītību, ģeogrāfisko tvērumu un uzņēmējdarbības modeli;

D.  tā kā, ņemot vērā to, ka ETIR un CVDR mērķis ir mazināt sistēmisko risku, izmantojot labi regulētu tirgus infrastruktūru, var rasties neparedzētas sekas;

E.  tā kā, lai gan obligāta centralizēta tīrvērte pozitīvi ietekmē finanšu tirgu vispārējā sistēmiskā riska mazināšanos, tā ir palielinājusi centrālo darījumu partneru (CDP) sistēmiskā riska koncentrāciju, atgādinot, ka visi CDP savos tirgos ir sistēmiski nozīmīgi;

F.  tā kā lielākie tīrvērtes dalībnieki parasti ir iesaistīti vairāk nekā vienā CDP un līdz ar to — ja vienam CDP rodas grūtības saistību izpildē, arī pārējie, visticamāk, saskarsies ar grūtībām;

G.  tā kā CDP dalībnieku daudzkārtēja nonākšana grūtībās attiecībā uz saistību izpildi postoši ietekmēs ne tikai finanšu tirgus dalībniekus, bet attiecīgās sabiedrības kopumā;

H.  tā kā pamatojums CDP izmantošanai ir mazināt darījumu partneru risku, veidojot pareizas produktu drošības rezerves pirms produktu piedāvāšanas centralizētai tīrvērtei, lai jebkura darījumu partnera saistību neizpilde neietekmētu pārējo tirgu;

I.  tā kā riska pārvaldības procesi rāda, ka CDP mazina darījumu partnera risku un nenoteiktību un novērš kaitīgās ietekmes izplatību;

J.  tā kā ETIR pilnībā nenovērš riskus, ko rada tas, ka CDP nepareizi novērtē drošības rezerves prasības attiecībā uz visu konkrēto produktu kategoriju;

K.  tā kā CDP ir motivēti piemērot zemākas drošības rezerves, jo īpaši, klientu piesaistīšanas nolūkā laižot tirgū jaunus produktus vai aktīvu kategorijas; tā kā pēc produkta vai aktīvu kategorijas sadalītu rezerves fondu efektivitāte vēl ir jānovērtē;

L.  tā kā nav pārbaudīti riski, ko rada produktu drošības rezervju šķērseniska veidošana (portfeļa rezerves veidošana), norobežojot aktīvus viena CDP rezerves fonda ietvaros un tāpēc, lai gan pieprasījumu pēc nodrošinājuma samazināšana īsā termiņā var samazināt izmaksas, drošības rezervju šķērseniskai veidošanai nevajadzētu apdraudēt CDP spēju pareizi pārvaldīt risku un, to veicot, būtu jāatzīst riskam pakļauto vērtību analītiķu noteiktie ierobežojumi;

M.  tā kā viens no galvenajiem labumiem, ko klienti gūst no tīrvērtes dalībnieka, ir tā sniegtā aizsardzība pret darījumu partnera risku gan attiecībā uz CDP, gan citiem tīrvērtes dalībniekiem;

N.  tā kā ES starptautiskie centrālie vērtspapīru depozitāriji (SCVD) ir globālas sistēmiski svarīgas iestādes, kas veicina euroobligāciju tirgus attīstību un pašlaik darbojas ar banku darbības licenci;

O.  tā kā centralizēta tīrvērte ir pastiprinājusi vajadzību pēc nodrošinājuma pārvaldības un saistītiem pakalpojumiem, ko pašlaik sniedz CVD, kā arī turētājbankas;

P.  tā kā gaidāmās Target2 vērtspapīru programmas ieviešanas dēļ CVD ir jāizpēta jaunu pakalpojumu ieviešanas iespējas;

Q.  tā kā, ja, neīstenojot vērtspapīru jomas tiesību aktus, CVD nespēs pildīt saistības, maksātnespējas standarta procedūras nenodrošinās pilnīgu sistēmu klientu aktīvu pārvaldībai;

R.  tā kā IAIS 2013. gada jūlijā ziņoja par pasaules mērogā sistēmiskām apdrošināšanas sabiedrībām un secināja — lai gan tradicionālais apdrošināšanas uzņēmējdarbības modelis finanšu krīzes laikā izrādījās daudz mazāk nestabils nekā banku darbības modelis, lielās, savstarpēji ļoti saistītās pārrobežu apdrošināšanas sabiedrības, it īpaši tās, kuras veic ievērojamas darbības ārpus parastās apdrošināšanas, piemēram, garantiju sniegšanu kredītiem un investīcijām, tomēr var radīt ievērojamu sistēmisko risku; tā kā, pamatojoties uz IAIS novērtēšanas metodi, FSP par sistēmiskām ir atzinusi deviņas lielas apdrošināšanas sabiedrības, no kurām piecām galvenā mītne atrodas Savienībā;

S.  tā kā, lai gan aktīvu pārvaldnieka saistību neizpildes sistēmiskais risks nav tik izteikts kā izšķiroši svarīgas tirgus infrastruktūras sistēmiskais risks, attīstoties aktīvu pārvaldnieku uzņēmējdarbības modeļiem, tie var kļūt sistēmiski nozīmīgāki — tas ir faktors, kuru FSP izskatīja, risinot jautājumu par paralēlo banku darbību,

1.  aicina Komisiju par prioritāti izvirzīt CDP un kredītriskam pakļautu CVD sanāciju un noregulējumu, un tad, kad tiek apsvērta iespēja izstrādāt līdzīgus tiesību aktus citām finanšu iestādēm, pienācīgi nodalīt katru veidu, rūpīgi izpētot tās iestādes, kas var radīt sistēmiskus riskus ekonomikai;

2.  uzsver, ka ES tiesību aktos ir svarīgi ievērot starptautiski atzītus principus, par kuriem vienojušās CPSS-IOSCO, FSP un IAIS;

3.  uzsver, ka jebkuros sanācijas noteikumos finanšu iestādēm, kas nav bankas, ir būtiski ietvert skaidrus noteikumus par intervences posmu, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes atbilstīgi uzrauga izstrādātos finansiālās veselības rādītājus un saskaņā ar kuriem tām ir pilnvaras veikt agrīnu intervenci vienības finanšu spriedzes gadījumos un prasīt tai veikt korektīvus pasākumus saskaņā ar iepriekš apstiprinātu sanācijas plānu, lai nepieļautu pēdējā līdzekļa izmantošanu — vienības noregulēšanu, kam var būt postošas sekas;

4.  uzskata, ka finanšu iestādēm, kas nav bankas, pašām būtu jāizstrādā visaptveroši un patstāvīgi sanācijas plāni, kuros būtu noteiktas izšķiroši svarīgas darbības un pakalpojumi un aprakstītas stratēģijas un pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minēto darbību nepārtrauktu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, un ka šie sanācijas plāni būtu jāpārskata attiecīgajai uzraudzības iestādes; uzskata, ka būtu jāparedz pilnvaras minētajai uzraudzības iestādei pieprasīt veikt izmaiņas sanācijas plānā, ka tai šajā procesā vajadzētu būt vadošajai iestādei un būtu jākonsultējas ar noregulējuma iestādi, kas, ja tā pati nav uzraudzības iestāde, varētu uzraudzības iestādei sniegt ieteikumus;

5.  uzskata, ka būtu jāparedz pilnvaras uzraudzības iestādēm veikt intervenci, pamatojoties uz finanšu stabilitātes argumentu, un pieprasīt īstenot vēl neaktivizētās sanācijas plānu daļas vai vajadzības gadījumā veikt citas darbības; tomēr attiecīgajām iestādēm būtu jāapzinās risks radīt tirgus nenoteiktību jau tā saspringtos apstākļos;

6.  uzskata, ka visu valstu noregulējuma un uzraudzības iestādēm būtu jācenšas sadarboties un pastāvīgi citai citu informēt;

7.  uzskata, ka attiecībā uz grupām, kuru vienības atrodas dažādās jurisdikcijās, dažādajām noregulējuma iestādēm būtu jāvienojas par grupas noregulējuma plānu; šādiem grupu noregulējuma plāniem būtu jāpamatojas uz pieņēmumu par sadarbību starp iestādēm dažādās jurisdikcijās;

8.  uzskata, ka, nosakot noregulējuma pasākumus, būtu jānošķir dažādi pakalpojumi un darbības, kurus attiecīgajai finanšu tirgus infrastruktūras iestādei atļauts sniegt vai veikt;

9.  uzsver nepieciešamību izvairīties no jebkādiem konfliktiem starp sanācijas un noregulējuma plāniem un spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši Finanšu nodrošinājuma līgumu direktīvu (FNLD) un Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (ETIR), jo tas varētu ierobežot CDP un CVD sanācijas un noregulējuma pilnvaras vai kavēt to efektīvu īstenošanu;

10.  uzsver, ka tirgus infrastruktūrai, finanšu iestādēm un paralēlās banku sistēmas vienībām paredzētu konkrētu noregulējuma režīmu nozīmīguma novērtēšanas kontekstā ir steidzami jāizstrādā instrumenti efektīvai finanšu riska uzkrājuma un plūsmas uzraudzībai gandrīz reālajā laikā uzņēmuma, nozares un valsts robežās Savienībā un pāri šīm robežām, kā arī starp Savienību un citiem pasaules reģioniem; mudina Komisiju nodrošināt, lai ESRK, Eiropas uzraudzības iestāde un citas kompetentās iestādes šajā nolūkā efektīvi izmantotu attiecīgos datus, kas sniegti, ievērojot tiesību aktus banku darbības, apdrošināšanas un tirgus infrastruktūras jomā;

CDP

11.  aicina Komisiju nodrošināt, lai CDP būtu saistību neizpildes pārvaldības stratēģija attiecībā uz visiem produktiem, kam tie ir veikuši tīrvērti, kā daļa no uzraudzības iestādes apstiprināta plašāka sanācijas plāna, īpašu uzmanību pievēršot tiem produktiem, kuri ir noteikti tiesību aktos centralizētas tīrvērtes vajadzībām, jo šādos gadījumos ir lielāka riska koncentrācijas iespējamība;

12.  uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt riskus, ko CDP rada tīrvērtes dalībnieku koncentrācija, un aicina uzraudzības iestādes informēt EBI par ikviena CDP desmit lielākajiem tīrvērtes dalībniekiem, lai varētu centralizēti uzraudzīt un novērtēt tādus riskus kā savstarpējā saikne, kaitīgās ietekmes izplatība un iespēja vienlaicīgi kļūt maksātnespējīgiem vairāk nekā vienam CDP;

13.  aicina Komisiju izstrādāt instrumentus CDP vienas dienas riska mērīšanai, lai nodrošinātu, ka dienas beigu atlikumi, ko CDP tur komercbankās kontu pārvaldīšanai un maksājumu pakalpojumiem, nepārsniedz iepriekš noteiktās robežas, jo pretējā gadījumā varētu tikt apdraudēta CDP darbību;

14.  uzskata, ka, lai uzturētu stimulu labai CDP pārvaldei, ir jāievēro ETIR noteiktā secība saistību neizpildes gadījumā, lai nodrošinātu, ka pirms jebkura tīrvērtes dalībnieka, kas pilda saistības, rezerves fonda iemaksu izmantošanas tiktu izmantoti CDP priekšfinansēti pašu finanšu līdzekļi;

15.  aicina Komisiju nodrošināt, ka CDP rīkojas sabiedrības vispārējās interesēs un atbilstoši pieņem savas uzņēmējdarbības stratēģijas, lai būtiski samazinātu iespējamību izraisīt sanācijas un noregulējuma scenārijus;

16.  aicina Komisiju atzīt — lai gan aktīvu kategoriju norobežošanas CDP rezerves fonda ietvaros mērķis ir kaitīgās ietekmes izplatības riska mazināšana, nav skaidrs, vai ar to pietiks, lai novērstu šādu izplatību praksē, ņemot vērā to, ka ar rezerves šķērsenisko veidošanu saistītie komerciālie stimuli varētu palielināt risku attiecīgajā sistēmā; aicina Komisiju ierosināt turpmākus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu šo kaitīgās ietekmes izplatības risku;

17.  aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu noteikti stingri principi, saskaņā ar kuriem tiktu pārvaldītas CDP un tā tīrvērtes dalībnieku līgumattiecības un tīrvērtes dalībnieku zaudējumu nodošana to klientiem tā, lai pirms saistības nepildošā tīrvērtes dalībnieka jebkādu radīto zaudējumu nodošanas klientam kā daļas no pārredzama zaudējumu sadales procesa tiktu izlietoti attiecīgā tīrvērtes dalībnieka rezerves fonda līdzekļi;

18.  uzskata, ka jebkurās līgumattiecībās starp CDP un tā tīrvērtes dalībniekiem būtu jānošķir zaudējumi, ko rada tīrvērtes dalībnieka nespēja pildīt saistības, un citu iemeslu dēļ radušies zaudējumi, piemēram, zaudējumi, kuri rodas, CDP izdarot nepareizu investēšanas izvēli; lai saglabātu pienācīgu uzraudzību, aicina Komisiju nodrošināt, ka CDP riska komiteja tiek pastāvīgi pilnībā informēta par CDP investīcijām; uzskata, ka sanācijas instrumenti, piemēram, dividenžu un dažādas atlīdzības izmaksas apturēšana vai brīvprātīga saistību pārstrukturēšana, izmantojot parāda pārvēršanu pašu kapitālā, būtu jāuzskata par visatbilstošākajiem instrumentiem, kas jāizmanto šādos apstākļos;

19.  uzskata, ka visiem CDP vajadzētu būt ieviestiem visaptverošiem sanācijas noteikumiem, kas nodrošina aizsardzību papildus ETIR prasītajiem līdzekļiem un resursiem; šiem sanācijas plāniem būtu jānodrošina aizsardzība pret visiem paredzamajiem apstākļiem, un tie būtu jāiekļauj CDP noteikumos un jāpublicē kā daļa no šiem noteikumiem;

20.  apgalvo, ka CDP gadījumā sanācijas un noregulējuma robežlīnija ir situācija, kad ir izpildītas saistību neizpildes gadījumā veiktās secīgās darbības un ir izsmeltas CDP zaudējumu absorbcijas spējas; uzskata, ka šajā brīdī uzraudzības iestādei būtu aktīvi jāapsver iespēja atcelt CDP valdi un nodot CDP kritiskos pakalpojumus vai tā darbības kontroli citam pakalpojumu sniedzējam; uzskata, ka noregulējuma iestādēm būtu jānodrošina vajadzīgā lēmumu pieņemšanas brīvība situācijas novērtēšanai un zināma rīcības brīvība, kas tām ļautu pamatot savus lēmumus;

21.  uzskata, ka noregulējuma iestādēm šāda lēmumu pieņemšanas brīvība būtu jāizmanto šādos specifiskos gadījumos:

   i) kad attiecīgās tirgus finanšu infrastruktūras ilgtspējība ir vai var tikt nopietni apdraudēta, jo tā nespēj ievērot tai piemērojamās prudenciālās prasības,
   ii) kad nav citas alternatīvas ieiešanai noregulējuma fāzē, lai izveidojušos situāciju varētu novērst efektīvā veidā un neapdraudot finanšu sistēmas stabilitāti,
   iii) kad noregulējuma pasākums ir nepieciešams sabiedrības interesēs tiktāl, ciktāl tas ar samērīgu līdzekļu palīdzību ļauj sasniegt vienu vai vairākus noregulējuma mērķus;

22.  uzsver nepieciešamību izvirzīt „pakalpojuma nepārtrauktību” par vienu no galvenajiem noregulējuma mērķiem;

23.  uzsver, ka tīrvērtes dalībnieku līdzdalībā zaudējumu sadalē pirms CDP valdes atcelšanas nevajadzētu iesaistīt tiešo vai netiešo klientu naudu vai aktīvus, savukārt atbildīgā noregulējuma iestāde zaudējumu sadalei var izmantot noregulējuma instrumentus, tādus kā variācijas rezerves samazināšana vai rezerves fonda aizpildīšana no jauna ar saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku līdzekļiem, cik vien stingri iespējams vadoties pēc noregulējuma plāna;

24.  uzskata — ja noregulējuma iestāde būtu pilnvarota atlikt līguma priekšlaicīgas izbeigšanas tiesību īstenošanu, tādējādi pārtraucot CDP darbību uz, ilgākais, divām dienām, tas ļautu tirgum pareizi pārcenot līgumus, ļaujot kārtīgāk izkliedēt risku; šādu pilnvaru pieejamība un izmantošana būtu rūpīgi jāapsver, kā minimālo nosacījumu izvirzot noregulējuma iestādes lēmumu par to, ka līguma priekšlaicīgas izbeigšanas tiesību īstenošana atlikšana ir nepieciešama finanšu stabilitātes labad, ņemot vērā noregulējuma mērķus, savstarpējo iedarbību ar attiecīgo banku vai citiem noregulējuma režīmiem, ko piemēro tīrvērtes dalībniekiem, CDP saistību neizpildi un riska pārvaldību un ietekmi uz katru no CDP tirgiem, tīrvērtes dalībniekiem un finanšu tirgiem kopumā; tas būtu noteikti jāpapildina ar pilnvarām atcelt pienākumu veikt tīrvērti kā pēdējo līdzekli pēc tam, kad vismaz ir ticis pārbaudīts, vai kāds cits CDP varētu nodrošināt tīrvērti īsā termiņā;

25.  atzīst, ka centrālajiem darījumu partneriem ir tīrvērtes dalībnieki no daudzām valstīm; tādēļ uzskata, ka CDP noregulējuma režīms būs efektīvs tikai tad, ja tas būs efektīvs visās iesaistītajās jurisdikcijās; tādēļ uzskata — lai varētu piemērot jauno Eiropas noregulējuma režīmu, ir jāatjaunina valstu maksātnespējas režīmi;

26.  uzskata, ka CDP, kuriem ir banku darbības licence, būtu jāpiemēro īpašs CDP paredzēts režīms, nevis Banku sanācijas un noregulējuma direktīvā (BSND) ierosinātais banku sanācijas un noregulējuma režīms; šajā sakarībā īpašas bažas pauž par to, ka attiecībā uz bankām ierosinātais režīms tām paredz prasību turēt apkopotu parāda summu, ko var iekšēji rekapitalizēt; uzskata, ka šādas pilnvaras nebūtu piemērotas centrālajiem darījumu partneriem, kam ir banku darbības licence, jo tiem nav raksturīga šādu parāda instrumentu emitēšana;

CVD

27.  konstatē, ka CVD atbild par to, lai tā sanācijas plānā tiktu skaidri paredzēta darbības nepārtrauktība saskaņā ar pieņemamu krīzes scenāriju, lai pat tad, ja citas tā uzņēmējdarbības daļas būtu likvidētas, attiecīgais CVD vai CVDR atļauts esošs trešās puses pakalpojumu sniedzējs varētu turpināt tā galveno funkciju — veikt norēķinus —, kā arī sniegt citus CVD pamatpakalpojumus;

28.  aicina gadījumā, ja tuvākajā nākotnē nav paredzēts atsevišķs tiesību akta priekšlikums, CSVDR iekļaut prasību valstu kompetentajām iestādēm nodrošināt atbilstošu sanāciju un noregulējuma plānu izstrādi visiem CVD saskaņā ar FSP un CPSS-IOSCO starptautiskajiem standartiem, iekļaujot atsauces uz BSND pantiem, kas būtu jāpiemēro tiem CVD, kuriem ir banku darbības licence;

29.  aicina dalībvalstis, kamēr nav pieņemti tiesību akti vērtspapīru jomā, pilnveidot un saskaņot savus pašreizējos īpašos administratīvos režīmus attiecībā uz CVD, lai precizētu to, kā krīzes gadījumā tiks saglabāta darbības nepārtrauktība, jo īpaši, nodrošinot piekļuvi CVD reģistriem, ierakstiem vai pārskatiem, lai noregulējuma iestāde vai dalībvalsts kompetentā iestāde varētu viegli identificēt aktīvu īpašniekus;

30.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ierosinātajā sanācijas un noregulējuma režīmā attiecībā uz CVD pēc iespējas tiek nodrošināta CVD nepārtrauktība sanācijas un noregulējuma laikā;

31.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ierosinātais sanācijas un noregulējuma režīms attiecībā uz CVD nodrošina CVD likumdošanas vides nepārtrauktību, jo īpaši, ievērojot Norēķinu galīguma direktīvu, piegādes pret samaksu noteikumus, jebkādas CVD saiknes darbību un līgumus ar izšķiroši svarīgo pakalpojumu sniedzējiem sanācijas un noregulējuma laikā;

Apdrošināšanas sabiedrības

32.  atzīmē, ka ES jau ilgi pastāv prudenciālais regulējums apdrošināšanas jomā; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis izmantotu konsekventu un konverģējošu pieeju attiecībā uz „Maksātspēja II” īstenošanu pieņemamā termiņā, kā noteikts „Omnibus II”; prasa pabeigt sarunas par „Omnibus II”, lai savlaicīgi varētu pabeigt „Maksātspēja II” otrā un trešā līmeņa īstenošanu, tādējādi līdz minimumam samazinot tādas situācijas iespējamību, kad ir nepieciešama noregulējuma iestāžu intervence;

33.  aicina Komisiju rūpīgi ņemt vērā IAIS paveikto apdrošināšanas sabiedrību sanācijas un noregulējuma jomā un aplūkot to saistībā ar „Maksātspēja II” otro līmeni, tiesību aktiem finanšu konglomerātu jomā un Apdrošināšanas starpniecības direktīvu, kā arī sadarboties ar starptautiskiem partneriem, lai ievērotu grafiku, ko FSP noteikusi, lai īstenotu politikas ieteikumus, tostarp prasību sistēmiskām apdrošināšanas sabiedrībām izveidot sanācijas un noregulējuma plānus un noregulējamības novērtējumus, pastiprinātu grupas uzraudzību un augstākas zaudējumu absorbcijas prasības; atzīst, ka apdrošināšanas saistību ilgtermiņa raksturs, atšķirīgie grafiki, ilgie periodi, kuros var pieprasīt apdrošināšanas prēmijas izmaksu pēc tam, kad beidzies apdrošināšanas līgums, un apdrošināšanas uzņēmējdarbības raksturs salīdzinājumā ar banku darbību kopā ar regulatoriem pieejamajiem instrumentiem jau nodrošina efektīvu noregulējuma praksi; tādēļ uzskata, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš sanācijai;

34.  pauž nožēlu, ka IAIS un FSP ir atlikušas vadlīniju par pārapdrošinātāju sistēmiskā statusa novērtēšanu un politikas ieteikumu publicēšanu līdz 2014. gada jūlijam; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt pārapdrošināšanas sabiedrību sistēmisko risku, jo īpaši attiecībā uz to būtisko lomu apdrošināšanas riska pārvaldībā, augsto savstarpējās saistības līmeni un vājo aizstājamību;

Aktīvu pārvaldība

35.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, kuri aktīvu pārvaldnieki būtu uzskatāmi par sistēmiski nozīmīgiem, ņemot vērā to darbības vērienu un izmantojot visaptverošu rādītāju kopumu, piemēram: lielumu, uzņēmējdarbības modeli, ģeogrāfisko tvērumu, riska profilu, kredītspēju, to, vai tie tirdzniecību veic paši un vai tiem piemēro prasības attiecībā uz to klientu aktīvu sadalīšanu, un citus attiecīgus faktorus;

36.  atzīmē, ka klientu aktīvi ir sadalīti un tiek turēti depozitārijos un ka tāpēc iespējamība šos aktīvus nodot citam aktīvu pārvaldītājam ir būtisks nodrošinājums;

37.  uzskata, ka efektīvs tiesību aktu režīms vērtspapīru jomā varētu mazināt daudzas problēmas, ko rada lielu pārrobežu aktīvu pārvaldnieku nespēja pildīt saistības;

Maksājumu sistēmas

38.  aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgajiem starptautiskajiem finanšu uzraudzītājiem un iestādēm, lai identificētu jebkādas vājās vietas globālā līmenī sistēmiski svarīgās maksājumu sistēmās un spēkā esošajos noteikumos, lai maksātnespējas gadījumā nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību;

39.  uzskata — tā kā maksājumu sistēmas ir visu naudas pārvedumu pamatā, ir skaidrs, ka tirgus darbības traucējums šādā sistēmā būtiski ietekmētu citus finanšu tirgus dalībniekus; atzīmē, ka jau 1998. gada Norēķinu galīguma direktīvas mērķis bija mazināt iespējamos riskus maksājumu sistēmās, taču uzskata, ka šajā direktīvā nav pietiekami lielā mērā aplūkota sanācija un noregulēšana un ka tāpēc ir jāpieņem konkrēti noteikumi, lai maksājumu sistēmas varētu atbilstoši reaģēt nelabvēlīgos apstākļos;

o
o   o

40.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) http://www.financialstabilityboard.org/publications/r_130718.pdf
(2) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(3) A7-0196/2013.


ES kosmosa rūpniecības politika
PDF 399kWORD 81k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par ES kosmosa rūpniecības politiku — kosmosa nozares ekonomiskās izaugsmes potenciāla apgūšanu (2013/2092(INI))
P7_TA(2013)0534A7-0338/2013

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XIX sadaļas 189. pantu par pētniecības, tehnoloģiju attīstības un kosmosa politiku, kurā īpaši minēta Eiropas kosmosa politikas izstrāde, lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un Savienības politikas īstenošanu,

—  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 28. februāra paziņojumu „ES kosmosa rūpniecības politika” (COM(2013)0108),

—  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

—  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

—  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu „Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” (COM(2011)0152),

—  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 14. novembra paziņojumu „Nepieciešamo attiecību izveide starp ES un Eiropas Kosmosa aģentūru” (COM(2012)0671),

—  ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/578/EK par Eiropas Kopienas un Eiropas Kosmosa aģentūras Pamatnolīguma noslēgšanu(1),

—  ņemot vērā Padomes secinājumus, kas pieņemti 2010. gada 11. oktobrī, 2011. gada 31. maijā, 2011. gada 2. decembrī un 2013. gada 30. maijā,

—  ņemot vērā 2012. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0338/2013),

A.  tā kā LESD 189. pantā ir izklāstīti precīzi noteikti Eiropas Savienības uzdevumi kosmosa politikas izstrādē, lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un politikas īstenošanu;

B.  tā kā, palielinoties kosmosa darbībās jauniesaistīto valstu konkurencei (kā — Ķīna, Indija), individuālo ES dalībvalstu politiskā nozīme varētu vairs nebūt pietiekama, lai stātos pretī nākotnes izaicinājumiem šajā nozarē;

C.  tā kā kosmosa politika ir stratēģijas „Eiropa 2020” izšķirošs elements;

D.  tā kā no kosmosa nozares tieši vai pastarpināti ir atkarīgi neskaitāmi pakalpojumi, kurus pilsoņi izmato savā ikdienā, piem., televīzija, ātrdarbīgs internets, navigācijas sistēmas vai Eiropas automātiskā neatliekamās palīdzības līnija eCall;

E.  tā kā Eiropas kosmosa rūpniecības konsolidētais apgrozījums gadā ir apmēram 6,5 miljardi euro un tajā strādā vairāk nekā 34 500 augsti kvalificētu darbinieku un tā kā šajā ekonomisko grūtību posmā ir jāpastiprina šīs rūpniecības nozares nozīme, kurai ir spēcīgs izaugsmes un inovāciju potenciāls un kura rada darbavietas ar augstu pievienoto vērtību;

F.  tā kā pašlaik vēl joprojām nav pietiekami koordinēti pasākumi kosmosa politikas jomā starp ES, dalībvalstīm un EKA un tādēļ rodas struktūru dublēšanās un nevar tikt izmantots sinerģijas efekts; uzsver, ka ar skaidras pārvaldības struktūras ieviešanu varētu panākt lielāku efektivitāti kosmosa nozarē;

G.  tā kā EKA kā starpvaldību organizācijai nav nekādas oficiālas saistības ar Eiropas Parlamentu un līdz ar to tai trūkst tiešas atgriezeniskās saiknes ar iedzīvotājiem, kura parasti ir visās ES politikas jomās;

H.  tā kā kosmosa rūpniecības nozare ir apjomīgu investīciju nozare ar ārkārtīgi ilgstošiem izstrādes cikliem un tādēļ drošai plānošanai tajā ir izšķiroša loma; tā kā tās nodrošinātā pārredzamība būs stabila tiesiskā regulējuma un skaidras pārvaldības struktūras pastāvēšanas ieguvums;

I.  tā kā Eiropas nesējraķešu sistēmu ekspluatācija var palīdzēt nodrošināt neatkarīgu piekļuvi kosmosam;

J.  tā kā ES ir patlaban atkarīga no militārajiem GNSS, kas nepieder Eiropai, un Galileo tika iecerēts un izstrādāts, un arī turpmāk paliks civilā kontrolē;

K.  tā kā komerciālā tirdzniecība ir daudz svarīgāka Eiropas kosmosa rūpniecības nozarei nekā tās galvenajiem starptautiskajiem konkurentiem;

L.  tā kā uz satelītiem balstīti pakalpojumi ir ļoti svarīgi informācijas sniegšanai digitālās sabiedrības aizvien augošajiem sektoriem un palīdz sasniegt ES digitālās darba kārtības mērķus;

M.  tā kā eksperti lēš, ka desmit gadu laikā navigācijas satelītu un Zemes novērošanas pakalpojumu tirgus apmērs varētu sasniegt USD 300 miljardus un ka jau šobrīd 6–7 % ES rietumu dalībvalstu IKP ir atkarīgi no satelītu radionavigācijas;

N.  tā kā arvien lielāku nozīmi iegūst spektru izmantošanas starptautiska saskaņošana sakarā ar pieaugošo pieprasījumu pēc bezvadu saziņas iespējām un sakarā ar viļņu izplatības fizikālajām īpašībām un ar to saistīto radiofrekvenču deficītu,

Kosmosa politikas balstīšana uz Eiropas prioritātēm

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES kosmosa rūpniecības politiku; uzskata, ka Komisijai būtu jākoncentrējas uz nedaudziem paziņojumā nosauktiem kosmosa rūpniecības politikas pasākumiem, lai sasniegtu faktisku izaugsmes potenciāla attīstību kosmosa nozarē;

2.  uzsver, ka turpmāko ES kosmosa politiku pārvaldībā iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, Komisijai, Eiropas GNSS aģentūrai, EKA, nacionālajām aģentūrām un tādām specializētajām aģentūrām kā, piemēram, EUMETSAT, ir jābūt savstarpēji saistītām un jādarbojas ilgtermiņā;

3.  uzskata, ka nacionālās aģentūras varētu sniegt konkrētus priekšlikumus šajā jomā tā, lai Komisija varētu saskaņot dalībvalstu ieguldījumu un definēt ES redzējumu;

4.  uzsver, ka Komisijai ir iespējami drīz jāsniedz skaidra ceļa karte GMES/Copernicus un dažādu Sentinels satelītu izstrādei un izmantošanai, kā arī šai sarežģītajai sistēmai ierosinātais tiesiskais regulējums un darbības struktūra;

5.  atbalsta Komisijas nodomu rīkoties, lai izveidotu vienotu ES kosmosa tiesisko regulējumu; iestājas par to, ka ir jārada patiess ES iekšējais tirgus kosmosa nozares produktiem un kosmosa nozares atbalstītiem pakalpojumiem; uzskata, ka ir svarīgi politiku formulēt un attīstīt tā, lai tās īstenošana negatīvi neietekmētu un nekropļotu komerciālos tirgus nosacījumus; konstatē, ka divi svarīgi Eiropas kosmosa politikas attīstības stūrakmeņi ir konkurētspējas neitralitāte un pārredzamība;

6.  konstatē, ka līdz šim vēl nav horizontālu iestrādņu no Komisijas puses, ar kurām Savienības dažādajās politikas jomās iekļautu kosmosa nozares politiku un tās mērķus; mudina Komisiju turpmāk ņemt vērā kosmosa nozares politiku tādās jomās kā telesakaru, satiksmes, vides, lauksaimniecības, drošības vai kultūras joma;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka telesakari, navigācija un Zemes novērošana no kosmosa nodrošina ES ar stratēģiski svarīgām zināšanām, kas ir tās ārējo attiecību pamatā, sniedzot palīdzību attīstības jomā un humāno palīdzību;

8.  mudina Komisiju prioritāti piešķirt šādām tēmām — institucionāli jautājumi, Galileo un Copernicus, kosmosa nozares rūpniecība kā izaugsmes dzinējspēks un nodarbinātības instruments, ar kosmosa nozari saistītu darbību ietekmes novērtējums, neatkarīga piekļuve kosmosam, pētniecības un attīstības loma, satelītu sakari, kosmosa novērošana un sekošana un kosmosa atkritumi;

9.  atbalsta Komisijas pausto viedokli par to, ka daudziem kosmosa sistēmu komponentiem ir divējāds lietojums vai militārs raksturs, tāpēc uz tiem attiecas 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(3), kurā grozījumi izdarīti ar 2012. gada 14. decembra Direktīvu 2012/47/ES attiecībā uz tādu ražojumu sarakstu, kas saistīti ar aizsardzību, Padomes 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(4), vai kopējā nostāja par ieroču eksportu; atzinīgi vērtē paziņojumā iekļauto priekšlikumu līdz 2013. gada beigām iesniegt Parlamentam oficiālu ziņojumu par divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmu; aicina Komisiju, dalībvalstis un ES Padomes parasto ieroču eksporta darba grupu (COARM) precizēt, kādi reglamentējošie noteikumi būtu jāpiemēro katrai preču un tehnoloģiju kategorijai;

Institucionāli jautājumi

10.  atzīst panākumus, ko iepriekšējos gadu desmitos EKA ir sasniegusi kosmosa nozarē par labu Eiropai, un mudina pārējās valstis, kuras nav EKA dalībvalstis, lemt par pievienošanos un pastiprinātu sadarbību; tomēr konstatē, ka pastiprinātu darbības efektivitāti un ilgtermiņa politisku koordinēšanu un atbildību var panākt tikai EKA un ES ciešākā sadarbībā tādā veidā, ka tiek novērsta centienu dublēšanās un pārklāšanās; mudina Komisiju ļoti rūpīgi pārbaudīt, vai EKA, piemēram, var nākotnē iekļaut kā starpvalstu organizāciju Savienības pārvaldības struktūrās, ciktāl netiek uztverts par piemērotu mērķis pārvērst EKA Eiropas aģentūrā;

11.  uzskata, kamēr tas nav noticis, Eiropas Savienībai būtu visciešākajā sadarbībā ar EKA spēcīgāk jākoordinē dalībvalstu kosmosa nozares politika un programmas, lai panāktu patiesu Eiropas nostāju, vienlaikus nodrošinot EKA un tās dalībvalstu interešu ievērošanu; konstatē, ka tikai ar Eiropas nostāju iespējams ļaut kosmosa nozares rūpniecībai kļūt konkurētspējīgai un šo konkurētspēju arī saglabāt;

12.  mudina Komisiju, dalībvalstis un EKA izveidot noteikta veida koordinācijas grupu, kuras dalībnieki regulārās sanāksmēs savstarpēji saskaņo stratēģijas un pasākumus kosmosa nozarē, lai novērstu struktūru dublēšanos un attīstītu kopēju pieeju starptautiskajiem jautājumiem un forumiem;

13.  norāda, ka kosmosa resursu apjomīgāka izmantošana militārajā jomā nedrīkst samazināt vai ierobežot lietojumu civilām vajadzībām un nākotnē iespējamo pielietojumu civiliem nolūkiem; aicina dalībvalstis un Komisijas augsto pārstāvi / Savienības priekšsēdētāja vietnieci ierosināt novecojušā 1967. gada Kosmosa līguma pārskatīšanu vai ierosināt jaunu tiesisko regulējumu, kurā ņemta vērā tehnoloģiju attīstība kopš 20. gadsimta 60. gadiem;

Galileo un Copernicus (GMES)

14.  uzsver, ka Eiropas kosmosa politikas flagmaņu — Galileo izveidei un Copernicus turpināšanai jāpiešķir augstākā prioritāte, lai 2014. gadā patiešām varētu sabiedrībai darīt pieejamus pirmos Galileo nodrošinātos pakalpojumus;

15.  uzsver, ka EGNOS ir pirmā Eiropas GNSS darbības programma; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un īstenot EGNOS izmantošanu dažādās jomās, piemēram, transporta jomā;

16.  pauž nožēlu, ka līdz šim, veidojot Eiropas satelītu radionavigācijas programmu Galileo, ir bijusi kavēšanās; atzinīgi vērtē to, ka līdz šim Zemes orbītā ir palaisti četri satelīti; uzsver, ka ir labāk jāizskaidro sabiedrībai priekšrocības un noderīgums, kas piemīt konkrēti Galileo un kosmosa nozares rūpniecībai kopumā, un aicina Komisiju saistībā ar Galileo satelītu darbības sākšanu organizēt ES dalībvalstu galvaspilsētās augsta līmeņa pasākumus Galileo un tā iespējamo lietojumu veicināšanai;

17.  uzsver, ka ES nepieciešams apmācīt cilvēkus, piesaistīt nākamos inženierus, izplatīt informāciju par ES satelītu navigāciju un ierosināt iniciatīvu kopumu visiem lietotājiem Galileo un EGNOS nodrošināto tehnoloģiju izmantošanai;

18.  pauž pārliecību, ka mērķis nodrošināt pilnu darbības jaudu (Full Operating Capacity — FOC), izmantojot 27 satelītu konstelāciju kopā ar attiecīgu skaitu rezerves satelītu un atbilstošu infrastruktūru uz Zemes, ir priekšnoteikums tam, lai ar Galileo nodrošinātu pievienoto vērtību jo īpaši attiecībā uz augsta līmeņa precizitāti un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi gūtu daudzas ekonomiskas un sociālas priekšrocības;

19.  pauž nožēlu, ka EGNOS sistēma pašreiz neaptver visu ES, un aicina paplašināt sistēmu, iekļaujot dienvidu, austrumu un dienvidaustrumu Eiropu un tādējādi nodrošinot sistēmas izmantošanu visā Eiropā;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis informēt Parlamentu par iecerēm KDAP misiju un operāciju atbalstam izmantot programmu Copernicus un programmas Galileo publiski regulēto pakalpojumu;

Kosmosa nozares loma izaugsmes veicināšanā un darbavietu radīšanā

21.  konstatē, ka jo īpaši MVU (bet ne tikai tiem) ir nepieciešama sava veida finansējuma sniegšana no valsts iestāžu puses, lai tiem būtu pietiekami līdzekļi ilgtermiņa ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē; ir pārliecināts, ka ar valsts finansējumu un to, ka kosmosa nozares produktiem un pakalpojumiem ir publiski pasūtītāji, var veicināt inovācijas un tādējādi veidot izaugsmi un radīt darbavietas;

22.  atkārtoti atgādina, ka ES nedrīkst atstāt neizmantotu iespēju attīstīt satelītu navigācijas galapatēriņa tirgu, un uzsver, ka ir būtisks rīcības plāns Eiropas GNSS aģentūrai, lai paplašinātu GNSS tirgu, kuram būs izšķiroša nozīme ES ekonomikas nākotnē;

23.  atgādina, ka jauni satelītu navigācijas lietojumi var palielināt drošību, efektivitāti un darbību uzticamību aviācijas, kuģniecības, sauszemes transporta un lauksamniecības nozarēs un tādās nozarēs kā ceļu drošība, nodevu iekasēšana, satiksmes un stāvvietu pārvaldība, transportlīdzekļu parka pārvaldība, ārkārtas palīdzības zvani, preču uzraudzība un izsekošana, rezervēšana tiešsaistē, kravu pārvadājumu drošība, digitālie tahometri, dzīvnieku transportēšana un ilgtspējīga zemes apsaimniekošana;

24.  norāda, ka saskaņā ar paziņojumā sniegto informāciju 60 % no elektroniskajām ierīcēm, kas tiek lietotas Eiropas satelītos, ir importētas no ASV; šajā sakarā aicina izstrādāt iniciatīvu par to, kā aizsargāt sensitīvus datus vai personas datus, un arī izmantot esošo publiskā iepirkuma procedūru, lai iespēju robežās nodrošinātu, ka kosmosa infrastruktūra tiek iepirkta no dalībvalstīm ar mērķi vairāk veicināt izaugsmi šajā nozarē;

25.  mudina Komisiju, EKA, EAA un dalībvalstis apzināt svarīgākās tehnoloģijas kopīgā Eiropas neatkarības procesa kontekstā un izstrādāt alternatīvus risinājumus, kas ir mazāk atkarīgi no trešām valstīm; atgādina, ka domstarpību gadījumā pastāv risks, ka ASV varētu slēgt vai bloķēt Eiropas kosmosa infrastruktūru;

26.  mudina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus Eiropas rūpniecībai, lai tā izstrādātu Eiropas līmenī komponentus kosmosa nozarei ar mērķi panākt, ka mazinās atkarība no importa no trešām valstīm;

27.  konstatē, ka uzņēmumi, kuri nav kosmosa nozares uzņēmumi, var gūt labumu no produktiem, kas radušies kosmosa pētniecības rezultātā; tādēļ mudina visus dalībniekus veidot sadarbību, apmainoties ar pieredzi kosmosa nozarei un citām nozarēm, un ar partnerības palīdzību strādāt pie tehnoloģiju izstrādēm, kas var novest pie progresīvām inovācijām par labu sabiedrībai; uzsver, cik nozīmīgi ir labāk atspoguļot reālos ieguvumus, ko kosmosa nozare var sniegt Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē;

28.  uzsver, ka jo īpaši ar kosmosu saistīto pakalpojumu nozare un robotu tehnoloģiju nozare paver daudzveidīgas tirgus iespējas vispirms jau maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

29.  uzsver, ka autonomas un viedas robotu sistēmas ir izšķirošās tehnoloģijas tālākai kosmosa izpētei; balstoties uz šo apstākli, atgādina par Eiropas naudas līdzekļu efektīvu izmantošanu no „Apvāršņa 2020” jo īpaši darbībām, kas saistītas ar tirgu;

30.  uzsver, ka piemērots nodrošinājums ar augsti kvalificētu personālu ir būtiski svarīgs konkurētspējīgai Eiropas kosmosa nozarei; tādēļ aicina visus dalībniekus padarīt ciešāku sadarbību starp augstskolām un tautsaimniecību un (piemēram, izveidojot nacionālās absolventu programmas un mācību shēmas, kā arī konkursus pētniekiem no Eiropas un ārpus tās) mudināt talantīgus jauniešus, jo īpaši — jaunietes — iesaistīties šajā nozarē; turklāt konstatē, ka noteikti ir nepieciešams piesaistīt talantus no trešām valstīm (tostarp — ar pievilcīgiem stimuliem aicinot atgriezties Eiropas talantus);

Piekļuve kosmosam

31.  uzsver, cik nozīmīga ir kosmosa pieejamība visām dalībvalstīm un tirgus noiets Eiropas kosmosa nozarei; vienlaikus norāda, ka Eiropas tautsaimniecībai daļēji ir slēgta piekļuve iestāžu tirgiem trešās valstīs; uzsver, cik liela nozīme ir vienādām izejas pozīcijām Eiropas tautsaimniecībai starptautiskā līmenī; tādēļ mudina Komisiju veicināt savstarpīgumu un nodrošināt iespēju vienlīdzību un taisnīgus konkurences nosacījumus tirdzniecības nolīgumu (piem., TTIP ) ietvaros;

32.  uzsver, cik būtiska neatkarīgai pieejai Visumam ir Eiropas nesējraķešu izstrādāšana un ekspluatācija; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis kopīgi ar EKA ilgtermiņā rūpēties par Eiropas nesējraķešu sistēmas, kā arī raķešu palaišanas dienesta saglabāšanu un izbūvi;

33.  uzskata, ka Eiropas kosmosa rūpniecībai būtu jābalstās uz pastāvošo Eiropas kosmosa infrastruktūru, kas daļēji tika finansēta no Eiropas publiskiem naudas līdzekļiem;

Pētniecības un attīstības loma

34.  turklāt atzinīgi vērtē to, ka jaunajā pētniecības pamatprogrammā (,,Apvārsnis 2020”) paredzēts investēt 1,5 miljardu eiro pētniecībā un inovācijās kosmosa jomā; mudina Komisiju ar to neaprobežoties un ,,Apvāršņa 2020” ietvaros daļu no budžeta atvēlēt satelītsakaru lietojumprogrammu pētniecībai un izstrādei;

35.  uzskata, ka jo īpaši pētniecībā nepieciešama labāka koordinācija starp ES, EKA un dalībvalstīm; aicina šīs trīs puses izstrādāt kopīgu ,,pētniecības ceļvedi” laika posmam līdz 2020. gadam, definēt kosmosa politikas prioritātes un mērķus, kas būtu kopīgi jāsasniedz, lai dalībniekiem jo īpaši ražotājiem, garantētu drošu plānošanu; uzsver pētniecības sadarbības ar trešām valstīm nozīmi;

36.  uzsver, ka GNSS lietojumprogrammu un pakalpojumu attīstība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek izmantoti Galileo infrastruktūrā veiktie ieguldījumi un ka pilnībā tiek sasniegta Galileo sistēmas kapacitāte; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka GNSS pētniecībai un attīstībai, ka arī tās ieviešanai tiek nodrošināts pienācīgs finansējums; pauž nožēlu, ka attiecībā uz lietojumprogrammām, kas balstās uz EGNOS un Galileo, pētniecību un inovācijām piešķirtā finansējuma samazinājums ievērojami attālina tehnoloģisko progresu un nozares kapacitātes pieaugumu, kā arī vides ziņā efektīvu īstenošanu Eiropas Savienībā, un tādējādi mudina Komisiju ieviest pasākumus, kas MVU dotu iespēju vieglāk piekļūt finansējumam;

37.  konstatē, ka Eiropā vairāki šķēršļi kavē inovatīvu lietojumprogrammu izstrādi; šajā saistībā atgādina Komisijai, ka pastāv neizmantots tirgus attiecībā uz datu, kas saistīti ar kosmosu, komerciālu realizāciju — šie dati ir radušies Zemes novērošanas un satelītu programmās; mudina Komisiju veikt pētījumu, lai konstatētu šos šķēršļus (piem., atbildība par kosmosa objektu/atkritumu nodarīto kaitējumu, neskaidrība attiecībā uz pakalpojuma pieejamību, drošības apsvērumi un apsvērumi saistībā ar datu aizsardzību, zināšanu trūkums par potenciālu un savstarpējās sadarbspējas trūkums) un iesniegtu iespējamus risinājuma priekšlikumus šo tirgu izvēršanai;

Satelītsakari

38.  uzsver, ka satelītsakariem ir nozīmīga loma Eiropas kosmosa nozarē, jo pasūtījumi no šā ekonomikas atzara nodrošina kosmosa kuģiem un nesējraķetēm stabilu noslodzi un tādējādi palīdz ES mērķim attiecībā uz neatkarīgu piekļuvi kosmosam; šajā saistībā norāda uz neatkarīgo lietderīgās kravas jaudu lomu, kuras rodas, startējot komerciālajiem satelītiem (tā sauktie ,,hosted payloads” ), ko var izmantot jaunu produktu un tehnoloģiju testēšanai kosmosā, un tādējādi palīdz samazināt gan izmaksas, gan laiku, kas nepieciešams, lai sāktu jaunu pakalpojumu sniegšanu;

39.  uzsver, ka satelītsakari ir efektīva iespēja sniegt multimediju pakalpojumus arī tām ekonomikas un sabiedrības aprindām, ko ar parastajām, ar Zemi saistītajām tehnoloģijām līdz šim nebija iespējams apgādāt;

40.  uzsver, ka satelītsakaru tīkliem ir būtiska loma, lai radītu pilnīgu platjoslas interneta pārklājumu ES jo īpaši attālos apgabalos, tādējādi palīdzot sasniegt ES Digitālās programmas mērķus; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecībā uz tehnoloģiju neitralitāti dažādās tehnoloģijās pienācīgi ņem vērā satelīta internetu, kuras izmantos, lai paplašinātu platjoslas internetu, piemēram ES kohēzijas politikā;

41.  konstatē, ka satelītsakari gūst arvien lielāku loģistikas funkcijas nozīmi krīzes situācijās, kā piemēram, dabas katastrofu gadījumā, vai iekšējās drošības saglabāšanai, jo to datu pārraides sakari un komunikāciju sakari ir neaizstājami situācijās, kad nav nekādas Zemes infrastruktūras vai šāda infrastruktūra tikusi izpostīta;

42.  tādēļ mudina Komisiju veikt analīzi par pašlaik pieejamām radiofrekvencēm satelītsakariem, kā arī — kāds būs pieprasījums pēc tām nākotnē, un nākamajā Pasaules Radiosakaru konferencē rūpēties par to, lai, piešķirot globālās un reģionālās radiofrekvences, tiktu pienācīgi ņemtas vērā ES intereses un satelītsakaru nozares intereses;

43.  uzskata, ka vēl nebūt nav izsmelts inovāciju potenciāls satelītsakaru jomā; norāda uz iespējām, ko paver jaunākās tehnoloģijas, piemēram, „Laser Communication Terminals“ (LCT) vai „High Throughput Satellites“ (HTS), lai varētu apmierināt nepieciešamību pēc arvien pieaugošas datu apmaiņas, kurā arvien pieaug datu apjomi;

44.  uzsver, ka Eiropa var saglabāt savu tehnoloģiskā līdera lomu satelītsakaru jomāt ikai tad, ja tiek turpināti pētniecības centieni šajā jomā Eiropas līmenī;

Kosmosa atkritumi

45.  uzsver, ka ar kosmosu saistītas infrastruktūras veido pamatu dažādiem pakalpojumiem, ko ikdienā izmanto tautsaimniecība un sabiedrība; norāda, ka pārtraukumi šo infrastruktūru darbībā, piemēram, satelītu un citu kosmosa objektu vai atkritumu sadursmes rezultātā, varētu ietekmēt saimniecisko operatoru un iedzīvotāju drošību;

46.  konstatē, ka kosmosa atkritumi kļūst par arvien lielāku problēmu; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie kosmosa globālas pārvaldības (,,Global Governance”); vienlaikus aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot visus diplomātiskos kanālus, mudināt, lai trešās valstis paraksta ES izstrādāto ,,Rīcības kodeksu attiecībā uz kosmosu”;

47.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz atbalstīt Eiropas līmeņa programmas izveidi, kas ierosināta šā gada sākumā, lai atbalstītu objektu novērošanu un izsekošanu kosmosā, tā lai varētu nodrošināt arvien lielāku neatkarību no iestādēm ASV, kuras brīdina par sadursmes iespējām;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 261, 6.8.2004., 63. lpp.
(2) OV C 227 E, 6.8.2013., 16. lpp.
(3) OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.
(4) OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.


Mākoņdatošana
PDF 336kWORD 121k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā (2013/2063(INI))
P7_TA(2013)0535A7-0353/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. septembra paziņojumu „Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā” (COM(2012)0529) un tā darba dokumentu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 19. maija paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumu Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 25. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (COM(2012)0011),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 19. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta (ETSI) darbu mākoņdatošanas standartu kartēšanas jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0353/2013),

A.  tā kā dažādi attālinātie datošanas pakalpojumi, ko parasti dēvē par mākoņdatošanu, gan nav nekas jauns, taču tās mērogs, veiktspēja un saturs iezīmē būtisku progresu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;

B.  tā kā mākoņdatošana pēdējos gados ir piesaistījusi uzmanību saistībā ar jaunu un inovatīvu liela apjoma uzņēmējdarbības modeļu attīstību, mākoņu pārdevēju spēcīgu iniciatīvu, tehnoloģiskām inovācijām un lielākām datošanas iespējām, zemākām cenām un ātriem sakariem, kā arī iespējamām priekšrocībām ekonomikas un efektivitātes, tostarp enerģijas patēriņa, jomā, ko mākoņpakalpojumi nodrošina visiem lietotājiem;

C.  tā kā mākoņpakalpojumu izvēršana vismazāk apdzīvotos un attālos apgabalos var palīdzēt mazināt to izolāciju, kaut vienlaikus rodas ļoti nopietnas problēmas sakarā ar nepieciešamās infrastruktūras nepietiekamu pieejamību;

D.  tā kā galvenās priekšrocības, ko mākoņpakalpojumi nodrošina pārdevējiem, ir, piemēram, maksa par pakalpojumiem, apjomradīti ietaupījumi, iespēja gūt ienākumus no neizmantotiem un liekiem datošanas resursiem, iespēja veidot klientu bāzi (tā dēvētais piesaistes efekts) un otrreizēja lietotāju informācijas izmantošana, piemēram, reklāmai, vienlaikus pienācīgi ievērojot personas datu privātuma un aizsardzības prasības; tā kā piesaistes efektam var būt negatīva ietekme uz konkurenci, ko tomēr var atrisināt, īstenojot saprātīgus standartizācijas pasākumus un padarot intelektuālā īpašuma licencēšanas nolīgumus pārredzamākus;

E.  tā kā mākoņpakalpojumu nodrošinātās priekšrocības lietotājiem var būt zemākas cenas, plaša pieejamība, ērtība, uzticamība, pielāgošana vajadzībām un drošība;

F.  tā kā mākoņdatošana lietotājiem rada arī riskus, jo īpaši saistībā ar jutīgiem datiem, un tā kā lietotājiem šie riski ir jāapzinās; tā kā gadījumā, ja mākonī esošu datu apstrāde tiek veikta kādā konkrētā valstī, šīs valsts iestādēm var būt piekļuve datiem; tā kā Komisijai vajadzētu ņemt to vērā, sagatavojot priekšlikumus un ieteikumus par mākoņdatošanu;

G.  tā kā, izmantojot mākoņpakalpojumus, lietotājiem informācija ir jānodod mākoņglabāšanas pakalpojumu sniedzējiem — trešai pusei, un tas rada jautājumus saistībā ar piekļuvi individuālu lietotāju informācijai un tās nepārtrauktu kontroli un aizsardzību pret pašu pakalpojumu sniedzēju, citiem attiecīgā pakalpojuma lietotājiem un citām personām; tā kā tādu pakalpojumu sekmēšana, kas tikai un vienīgi lietotājam nodrošina iespēju piekļūt glabātajai informācijai un mākoņglabāšanas pakalpojumu sniedzējiem liedz tai piekļūt, varētu atrisināt dažus ar šo problēmu saistītus aspektus;

H.  tā kā plašāka tādu mākoņpakalpojumu izmantošana, kurus sniedz ierobežots skaits lielo pakalpojumu sniedzēju, rada situāciju, ka to rīcībā nonāk arvien vairāk informācijas, tādējādi uzlabojot darbības efektivitāti, bet vienlaikus palielinot risku pazaudēt informāciju katastrofālā apmērā, risku, ka kļūdas centralizējas dažos punktos, tādējādi graujot interneta stabilitāti, un risku, ka informācijai var piekļūt trešās personas;

I.  tā kā būtu jāprecizē visu mākoņdatošanas pakalpojumos iesaistīto ieinteresēto personu pienākumi un atbildība, jo īpaši attiecībā uz drošību un datu aizsardzības prasību ievērošanu;

J.  tā kā šķiet, ka mākoņpakalpojumus vienlīdz izmanto gan privātie patērētāji, gan uzņēmumi;

K.  tā kā lietotāju konkrētām vajadzībām piemēroti standartizēti mākoņpakalpojumi uzņēmumiem var būt ērts veids, kā pamatkapitāla izmaksas pārvērst darbības izdevumos un nodrošināt to, lai ātri būtu pieejama un pēc vajadzībām pielāgojama datu uzglabāšanas un apstrādes papildu spēja;

L.  tā kā jo īpaši dažādu patērētāju ierīču operētājsistēmu nodrošinātāji — izmantojot noklusējuma iestatījumus utml. — arvien vairāk mudina patērētājus izmantot sev piederošus mākoņpakalpojumus, un tas nozīmē, ka šie pakalpojumu sniedzēji veido saistošu klientu bāzi un apkopo lietotāju informāciju;

M.  tā kā ir pienācīgi jāizvērtē ārējo mākoņpakalpojumu lietošana publiskajā sektorā, ņemot vērā iespējamo riska palielinājumu attiecībā uz iedzīvotāju informāciju un nepieciešamību nodrošināt publisko pakalpojumu funkcijas;

N.  tā kā no drošības viedokļa mākoņpakalpojumu ieviešana nozīmē to, ka atbildība par katra individuāla lietotāja informācijas drošību būtu jāuzņemas pakalpojumu sniedzējam, nevis pakalpojumu lietotājam, tādējādi radot nepieciešamību nodrošināt, lai pakalpojumu sniedzējiem būtu juridiskas spējas piedāvāt drošus un stabilus komunikācijas risinājumus;

O.  tā kā mākoņpakalpojumu attīstīšana palielinās pārraidīto datu apjomu un pieprasījumu pēc joslas platuma, augstāka augšupielādes ātruma un pieejamākas ātrgaitas platjoslas;

P.  tā kā ir jāīsteno Eiropas digitalizācijas programmas mērķi, jo īpaši platjoslas izmantošana un vispārēja piekļuve visiem, pārrobežu publiskie pakalpojumi un mērķi pētniecības un inovācijas jomā, lai ES pilnībā izmantotu mākoņdatošanas sniegtās priekšrocības;

Q.  tā kā nesen ir pieredzēti notikumi saistībā ar drošības pārkāpumiem, jo īpaši PRISM spiegošanas skandāls;

R.  tā kā Eiropas teritorijā trūkst serveru klasteru;

S.  tā kā digitālais vienotais tirgus ir svarīgs faktors, lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo tas sniegtu ievērojamu atbalstu centienos sasniegt Vienotā tirgus akta mērķus un palīdzētu reaģēt uz ekonomikas un finanšu krīzi, kas skārusi ES;

T.  tā kā visas ES nodrošināšana ar platjoslas tīklu, vispārēja un vienlīdzīga piekļuve interneta pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem un tīkla neitralitātes garantijas ir svarīgi priekšnoteikumi Eiropas mākoņdatošanas sistēmas attīstībai;

U.  tā kā viens no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķiem ir uzlabot platjoslas izvēršanu Eiropā;

V.  tā kā mākoņdatošanai būtu jāveicina MVU integrācija, jo samazināsies šķēršļi iekļūšanai tirgū (piemēram, samazināsies IT infrastruktūras izmaksas);

W.  tā kā Eiropas mākoņdatošanas sistēmai ir būtiski svarīgi, lai tiktu nodrošināti ES tiesiskie standarti attiecībā uz datu aizsardzību;

X.  tā kā mākoņdatošanas attīstībai vajadzētu palīdzēt veicināt radošumu, lai labumu gūtu gan tiesību turētāji, gan arī darbu lietotāji; tā kā šajā procesā turklāt nedrīkstētu pieļaut traucējumus vienotajā tirgū un vajadzētu veicināt patērētāju un uzņēmēju uzticēšanos mākoņdatošanai;

Vispārēja informācija

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā un atzinīgi vērtē Komisijas mērķi izveidot vienotu pieeju mākoņpakalpojumu jomā, tomēr uzskata, ka dažos aspektos likumdošanas instruments būtu bijis piemērotāks šajā stratēģijā noteikto vērienīgo mērķu sasniegšanai;

2.  uzsver, ka tās politikas jomas, kas sekmē lieljaudas un drošu sakaru infrastruktūru, ir ļoti svarīgas attiecībā uz visiem pakalpojumiem, kuru pamatā ir sakari, tostarp mākoņpakalpojumiem, bet uzsver — tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžets ir ierobežots, atbalsts platjoslas tīklu izvēršanai jāpapildina, izmantojot palīdzību no citām Savienības programmām un iniciatīvām, tostarp Eiropas strukturāliem un investīciju fondiem;

3.  uzsver, ka mākoņpakalpojumiem ir jāgarantē drošība un uzticamība atbilstoši lielākiem riskiem, kas ir saistīti ar datu un informācijas koncentrēšanos ierobežota skaita pakalpojumu sniedzēju rokās;

4.  uzsver, ka Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt neitrāliem un tos nedrīkst pielāgot, lai sekmētu vai ierobežotu jebkādu juridisko uzņēmējdarbības formu vai pakalpojumus, ja tas nav sabiedrības interesēs;

5.  uzsver, ka mākoņdatošanas stratēģijā būtu jāņem vērā papildu aspekti, piemēram, datu centru enerģijas patēriņš un saistītie vides jautājumi;

6.  uzsver ļoti plašās iespējas, kas paveras tad, ja piekļūt datiem var no jebkuras ar internetu savienotas ierīces;

7.  uzsver, ka ES ir acīmredzami nepieciešams vairāk serveru klasteru tās teritorijā, ņemot vērā divus aspektus: saistību ar rūpniecības politiku, lai palielinātu sinerģiju ar digitalizācijas programmā noteiktajiem mērķiem attiecībā uz nākamās paaudzes piekļuves tīkliem, un saistību ar Savienības datu aizsardzības režīmu, lai palielinātu uzticēšanos, ko nodrošinātu ES suverenitāte pār attiecīgajiem serveriem;

8.  uzsver digitālo prasmju nozīmīgumu visiem iedzīvotājiem un mudina dalībvalstis izstrādāt koncepcijas par to, kā veicināt drošu interneta pakalpojumu, tostarp mākoņdatošanas izmantošanu;

Mākoņdatošana kā līdzeklis izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai

9.   uzsver — ņemot vērā mākoņdatošanas ekonomisko potenciālu sekmēt Eiropas konkurētspēju pasaulē, tā var kļūt par spēcīgu instrumentu izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai;

10.  tāpēc uzsver, ka mākoņpakalpojumu attīstība situācijā, kad nav platjoslas infrastruktūras vai tā nav pietiekami pieejama, var palielināt digitālo plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot teritoriālo kohēziju un reģionālās ekonomikas izaugsmi;

11.  uzsver, ka Savienība saskaras ar vairākiem un vienlaicīgiem kavēkļiem IKP pieaugumam, turklāt laikā, kad iespējas sekmēt izaugsmi ar publiskiem līdzekļiem ierobežo augsts parāda un deficīta līmenis, un aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis mobilizēt jebkādas iespējamās sviras izaugsmes veicināšanai; norāda, ka mākoņdatošanai var būt pārveidojoša ietekme visās ekonomikas nozarēs un īpaši tādās jomās kā veselības aprūpe, enerģētika, publiskie pakalpojumi un izglītība;

12.  uzsver, ka bezdarbs, tostarp jauniešu un ilgtermiņa bezdarbs, Eiropā ir sasniedzis nepieņemami augstu līmeni un paredzams, ka tuvākajā laikā tas saglabāsies augsts, tādēļ visās politikas jomās ir nepieciešama apņēmīga un steidzama rīcība; norāda, ka e-prasmju un digitālās izglītības pasākumi saistībā ar mākoņdatošanas attīstību var būt ārkārtīgi svarīgi, lai mazinātu pieaugošo bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu;

13.  uzsver — lai parādītu, kādu labumu spēj sniegt mākoņdatošana, jāpaplašina lietotāju digitālās prasmes un apmācība; atgādina, ka jāizveido vairāk mākoņdatošanas pārvaldības speciālistiem paredzētu kvalifikācijas sistēmu;

14.  uzsver, ka MVU ir ES ekonomikas stūrakmens un ka ir nepieciešami papildu pasākumi, lai sekmētu ES MVU konkurētspēju pasaulē un nodrošinātu pēc iespējas labvēlīgāku vidi jaunu, daudzsološu tehnoloģisko izstrāžu, piemēram, mākoņdatošanas, ieviešanai, kas var būtiski ietekmēt ES uzņēmumu konkurētspēju;

15.  uzsver mākoņdatošanas pakalpojumu pozitīvo ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo īpaši tiem, kas atrodas attālos vai nomaļos rajonos vai nonākuši ekonomiskās grūtībās, jo šādi pakalpojumi, nodrošinot iespēju nomāt datošanas jaudu un glabāt datus, veicina fiksēto izmaksu samazināšanu, kā arī aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot piemērotu sistēmu, lai MVU varētu paātrināt izaugsmi un uzlabot ražīgumu, jo MVU var gūt labumu no mazākām sākotnējām izmaksām un labāk pieejamiem analīzes instrumentiem;

16.  mudina Komisiju un dalībvalstis informēt par mākoņdatošanas ekonomisko potenciālu, jo īpaši MVU;

17.  norāda, ka ES ir jāizmanto priekšrocības, ko nodrošina šīs tehnoloģijas atrašanās vēl samērā agrīnā attīstības stadijā, un jāstrādā pie tās turpmākas attīstīšanas, lai gūtu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, ko tā varētu nodrošināt, un tādējādi atdzīvinātu Savienības ekonomiku, jo īpaši IKT nozarē;

ES tirgus un mākoņdatošana

18.  uzsver, ka iekšējam tirgum arī turpmāk ir jābūt atvērtam visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilst Savienības tiesību aktu prasībām, jo brīva pakalpojumu un informācijas aprite pasaulē sekmē Savienības ražošanas nozares konkurētspēju un iespējas, un tā ir izdevīga Savienības iedzīvotājiem;

19.  pauž nožēlu par iespējamu masveida, visaptverošu un nevēlamu valdību piekļuvi tai Savienības lietotāju informācijai, kas tiek uzglabāta trešās valsts mākoņos, un pieprasa, lai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji atklāj, kā tie apstrādā informāciju, kuru patērētāji tiem sniedz, izmantojot mākoņpakalpojumus;

20.  uzstāj — lai novērstu risku, ka informācijai tieši vai netieši var piekļūt citu valstu valdības, ja tas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija veic šādas darbības:

   i) nodrošina to, lai lietotāji būtu informēti par šo risku, tostarp atbalstot Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), kas sabiedrības interesēs universālajā pakalpojuma direktīvā vēlētos paredzēt informācijas platformas izveidi;
   ii) atbalsta pētniecību tādu tehnoloģiju jomā kā šifrēšanas un anonimitātes nodrošināšanas tehnoloģijas un to komerciālu izvēršanu vai publisku iepirkumu, lai lietotāji varētu viegli aizsargāt savu informāciju;
   iii) iesaista ENISA Eiropas patērētājiem, jo īpaši publiskajam sektoram, piedāvāto mākoņdatošanas pakalpojumu minimālo drošības un privātuma standartu pārbaudē;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot ES mēroga sertifikācijas sistēmu, kas sniegtu stimulu mākoņdatošanas pakalpojumu izstrādātājiem un sniedzējiem ieguldīt līdzekļus labākā privātuma aizsardzībā;

22.  aicina Komisiju sadarbībā ar Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām noteikt jomas, kurās konkrēta Savienības pieeja varētu būt īpaši svarīga pasaules līmenī;

23.  uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt Savienības tirgus konkurētspēju un pārredzamību, lai visiem lietotājiem Savienībā sniegtu drošus, ilgtspējīgus un uzticamus pakalpojumus par pieņemamu cenu; aicina ieviest vienkāršu, pārredzamu metodi, ar kuru drošības trūkumus varētu identificēt tā, lai pakalpojumu sniedzējiem Eiropas tirgū būtu pietiekams un piemērots stimuls novērst šādus trūkumus;

24.  uzsver, ka visiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas Savienībā, ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, visiem nosakot vienādas prasības;

Publiskais iepirkums, inovatīvu risinājumu iepirkums un mākoņdatošana

25.  uzsver, ka, ieviešot mākoņpakalpojumus publiskajā sektorā, varētu samazināt publiskās pārvaldes izmaksas un iedzīvotājiem sniegt efektīvākus pakalpojumus, turklāt digitalizācijas radītais sviras efekts visās ekonomikas nozarēs būtu ļoti noderīgs; norāda, ka arī privātais sektors var izmantot šos mākoņpakalpojumu priekšrocības inovatīvu risinājumu iepirkšanai;

26.  mudina publiskās pārvaldes iestādes IT iepirkumu jomā apsvērt iespēju izmantot drošus un uzticamus mākoņpakalpojumus, vienlaikus uzsverot to atbildību attiecībā uz tās informācijas aizsardzību, kas saistīta ar iedzīvotājiem, un pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību;

27.  jo īpaši aicina Komisiju apsvērt iespēju attiecīgos gadījumos izmantot mākoņpakalpojumus, lai rādītu piemēru citiem;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot Eiropas mākoņdatošanas partnerības darbību;

29.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt mākoņdatošanu par prioritāru jomu pētniecības un attīstības programmās un veicināt to gan publiskajā pārvaldē kā inovatīvu e-pārvaldes risinājumu iedzīvotāju interesēs, gan privātajā sektorā kā novatorisku instrumentu uzņēmējdarbības attīstīšanai;

30.  uzsver, ka īpašu uzmanību un koordināciju starp dalībvalstīm prasa situācijas, kad mākoņdatošanas pakalpojumus izmanto publiskas iestādes, tostarp tiesībaizsardzības iestādes un ES iestādes; atgādina, ka ir jānodrošina datu integritāte un drošība un jānovērš nesankcionētu piekļuve, tostarp ārvalstu valdību un to izlūkdienestu nesankcionēta piekļuve bez juridiskā pamata atbilstoši Savienības vai tās dalībvalstu tiesību aktiem; uzsver, ka tas attiecas arī uz vairāku nevalstisku pakalpojumu sniedzēju veiktām noteiktām personas datu apstrādes darbībām, piemēram, banku, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu, skolu un slimnīcu darbībām, jo īpaši, ja tiek apstrādāti noteiktu kategoriju personas dati; uzsver arī, ka viss iepriekš minētais ir īpaši svarīgi, ja dati tiek pārsūtīti (starp dažādām jurisdikcijām ārpus Eiropas Savienības); tāpēc uzskata, ka publiskām iestādēm un arī nevalstiskiem pakalpojumu sniedzējiem un privātajam sektoram jutīgu datu un informācijas apstrādē būtu pēc iespējas jāizmanto ES mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji, līdz tiek ieviesti apmierinoši pasaules mēroga noteikumi par datu aizsardzību, tādejādi nodrošinot publisku iestāžu glabātu jutīgu datu un datu bāžu drošību;

Standarti un mākoņdatošana

31.  aicina Komisiju uzņemties vadību, veicinot standartus un specifikācijas attiecībā uz privātumu neapdraudošiem, uzticamiem, ļoti sadarbspējīgiem, drošiem un energoefektīviem mākoņpakalpojumiem kā Eiropas turpmākās rūpniecības politikas neatņemamu daļu; uzsver, ka uzticamība, drošība un datu aizsardzība ir nepieciešama, lai iegūtu patērētāju uzticību un sekmētu konkurētspēju;

32.  uzsver, ka standartu pamatā ir paraugprakses piemēri;

33.  uzstāj, ka standartiem vajadzētu nodrošināt ērtu un pilnīgu datu un pakalpojumu pārnesamību un augsta līmeņa sadarbspēju starp mākoņpakalpojumiem ar mērķi palielināt konkurētspēju, nevis to ierobežot;

34.  atzinīgi vērtē ETSI uzticēto standartu kartēšanu un uzsver, cik svarīgi ir arī turpmāk nodrošināt atklātu un pārredzamu procesu;

Patērētāji un mākoņdatošana

35.  aicina Komisiju nodrošināt to, lai patērētāju ierīces pēc noklusējuma neizmantotu mākoņpakalpojumus un lai tās nebūtu piesaistītas kādam konkrētam mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējam;

36.  aicina Komisiju panākt, lai visi komerclīgumi starp telekomunikāciju operatoriem un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem pilnībā atbilstu ES konkurences tiesību aktiem un nodrošinātu patērētāju pilnīgu piekļuvi jebkuram mākoņpakalpojumam ar jebkura telekomunikāciju operatora nodrošinātu interneta savienojumu;

37.  atgādina Komisijai par tās vēl neizmantotajām pilnvarām, kas paredzētas Direktīvā 1999/5/EK (RTTI direktīva) un kas paredz iekārtās iestrādāt aizsardzības pasākumus, kuri aizsargā lietotāju informāciju;

38.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt patērētāju informētību par visiem riskiem, kas saistīti ar mākoņpakalpojumu izmantošanu;

39.  aicina Komisiju nodrošināt to, lai patērētājiem, kurus mudina pieņemt mākoņpakalpojumus vai kuriem tos piedāvā citādi, vispirms tiktu sniegta pamatotu lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija, jo īpaši informācija par jurisdikciju, kura attiecas uz šajos mākoņpakalpojumos glabātajiem datiem;

40.  uzsver, ka šādi sniegtā informācijā, cita starpā būtu jānorāda arī galvenais pakalpojuma sniedzējs un tas, kā pakalpojums tiek finansēts; uzsver, ka lietotājs ir jāinformē arī par to, ka pakalpojums tiek finansēts, izmantojot lietotāju informāciju mērķtiecīgas reklāmas nolūkā vai ļaujot to darīt citām personām;

41.  uzsver, ka informācija būtu jāsniedz standartizētā, pārnesamā, viegli saprotamā un salīdzināmā veidā;

42.  aicina Komisiju izvērtēt piemērotus pasākumus, lai noteiktu minimālo pieņemamo patērētāju tiesību līmeni mākoņpakalpojumu jomā, aptverot tādus jautājumus kā privātumu, datu uzglabāšanu trešās valstīs, atbildību datu zuduma gadījumā, kā arī citus patērētājiem svarīgus aspektus;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt īpašus pasākumus attiecībā uz mākoņdatošanas izmantošanu un veicināšanu saistībā ar atvērtu pieeju un atvērtiem izglītības resursiem;

Intelektuālais īpašums, civiltiesības utt. un mākoņdatošana

44.  mudina Komisiju rīkoties un turpināt saskaņot tiesību aktus visās dalībvalstīs, lai novērstu neskaidrības attiecībā uz jurisdikciju un tiesisko sadrumstalotību, kā arī nodrošinātu pārredzamību digitālajā vienotajā tirgū;

45.  aicina Komisiju pārskatīt ES tiesību aktus, lai novērstu trūkumus saistībā ar mākoņdatošanu; jo īpaši pieprasa precizēt intelektuālā īpašuma tiesību režīmu un pārskatīt Negodīgas komercprakses direktīvu, Direktīvu par negodīgiem līguma noteikumiem un E-komercijas direktīvu, kas ir vissvarīgākie mākoņdatošanai piemērojamie ES tiesību akti;

46.  aicina Komisiju izveidot precīzu tiesisko regulējumu jomā, kas skar ar autortiesībām aizsargātu saturu mākonī, jo īpaši attiecībā uz licencēšanas noteikumiem;

47.  atzīst — tas, ka mākoņdatošanas pakalpojumus arvien vairāk izmanto ar autortiesībām aizsargātu darbu uzglabāšanai, nedrīkstētu apdraudēt Eiropas tiesību subjektu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu izmantošanu, taču vēlas noskaidrot, vai šos pakalpojumus var uzskatīt par tādiem pašiem kā tradicionālie un digitālie ierakstīšanas un uzglabāšanas veidi un iekārtas;

48.  aicina Komisiju izpētīt dažādu veidu mākoņdatošanas pakalpojumus un noskaidrot, kā mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana ar autortiesībām aizsargātu darbu uzglabāšanai ietekmē autoratlīdzību sistēmas un, precīzāk, veidus, kā tiek uzliktas noteiktiem mākoņdatošanas pakalpojumiem piemērojamās privātās kopēšanas maksas;

49.  aicina Komisiju kopā ar ieinteresētajām personām veicināt tādu decentralizētu pakalpojumu attīstīšanu, kuru pamatā būtu brīvi pieejama un atvērta pirmkoda programmatūra, kas palīdzētu saskaņot visu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju praksi un ļautu ES iedzīvotājiem atgūt kontroli pār saviem personas datiem un saziņu, piemēram, izmantojot šifrēšanu datu nosūtīšanā no to sniedzēja saņēmējam;

50.  uzsver, ka līgumi ir galvenie mehānismi attiecību veidošanai starp mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem un viņu klientiem, jo pastāv nenoteiktība attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem un jurisdikciju, un tāpēc šajā jomā nepārprotami nepieciešamas ES pamatnostādnes;

51.  aicina Komisiju strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai attīstītu ES paraugprakses modeļus līgumiem vai līgumu paraugus, kas nodrošinās pilnīgu pārredzamību, ļoti skaidrā formātā sniedzot visus noteikumus un nosacījumus;

52.  aicina Komisiju kopā ar ieinteresētajām personām izveidot brīvprātīgas sertifikācijas shēmas pakalpojumu sniedzēju drošības sistēmām, jo tas palīdzētu saskaņot visu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju praksi un ļautu klientiem labāk saprast, ko viņi varētu sagaidīt no šo pakalpojumu sniedzējiem;

53.  uzsver, ka jurisdikcijas problēmu dēļ ES patērētājiem praktiski būs maz iespēju meklēt tiesisko aizsardzību, ja mākoņpakalpojumu sniedzējs būs citā jurisdikcijā; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt piemērotus līdzekļus tiesiskai aizsardzībai pakalpojumu jomā, jo izveidojusies liela nelīdzsvarotība starp mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju un šo pakalpojumu lietotāju tiesībām;

54.  aicina Komisiju ātri ieviest kārtību alternatīvai strīdu izšķiršanai un strīdu izšķiršanai tiešsaistē un panākt, ka patērētājiem ir pieejami pienācīgi kolektīvas tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret drošības un privātuma pārkāpumiem, kā arī pret nelikumīgiem līguma noteikumiem saistībā ar mākoņpakalpojumiem.

55.  pauž nožēlu, ka pašlaik lietotājiem trūkst efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu līgumu pārkāpumu gadījumā;

56.  aicina sistemātiski veikt patērētāju informēšanu par personas datu apstrādes darbībām, iekļaujot šo informāciju līguma priekšlikumā, kā arī obligāti saņemt lietotāju piekrišanu pirms līguma noteikumu mainīšanas;

57.  aicina Komisiju tās ekspertu grupu diskusijās panākt, lai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem tiktu pieprasīts līgumos iekļaut noteiktas svarīgākās klauzulas, kas garantē pakalpojumu kvalitāti, piemēram, pienākumu nepieciešamības gadījumā atjaunināt programmatūru un aparatūru, noteikt rīcību datu zuduma gadījumā, laiku, kas būtu nepieciešams problēmas atrisināšanai, vai to, cik ātri mākoņpakalpojumu sniedzējs var izņemt materiālus, kas pārkāpj noteikumus, ja mākoņa lietotājs to pieprasa;

58.  atgādina, ka gadījumā, ja mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs datus izmanto citiem mērķiem, kas nav noteikti pakalpojuma līgumā, tos izpauž vai izmanto neatbilstoši līguma noteikumiem, viņš būtu jāuzskata par datu pārzini un būtu jāsauc pie atbildības par notikušajiem pārkāpumiem un nelikumībām;

59.  uzsver, ka mākoņpakalpojumu līgumos ir skaidri un pārredzami jānosaka pušu pienākumi un tiesības attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju veiktām datu apstrādes darbībām; norāda, ka līgumos nav pieļaujama atteikšanās no aizsardzības pasākumiem, tiesībām un aizsardzības, ko nodrošina Savienības tiesību akti datu aizsardzības jomā; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus līdzsvara atjaunošanai starp mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem un to klientiem attiecībā uz mākoņpakalpojumos izmantotajiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp noteikumiem par to, kā:

   nodrošināt aizsardzību pret pakalpojumu sniegšanas patvaļīgu pārtraukšanu un datu dzēšanu;
   garantēt klientiem sapratīgas iespējas attiecībā uz uzglabāto datu atgūšanu pakalpojuma pārtraukšanas un/vai datu dzēšanas gadījumā;
   nodrošināt precīzas pamatnostādnes mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, lai atvieglotu klientu pāreju pie citiem pakalpojumu sniedzējiem;

60.  uzsver, ka mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzēja loma saskaņā ar spēkā esošiem ES tiesību aktiem ir jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, jo pakalpojuma sniedzēji var būt gan datu apstrādātāji, gan pārziņi; mudina uzlabot noteikumus un nosacījumus visiem lietotājiem, izstrādājot starptautiskus paraugprakses modeļus līgumiem un precizējot, kur pakalpojuma sniedzējs glabā datus un kura tiesību aktu joma uz tiem attiecas ES;

61.  uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš situācijām, kurās līdzsvara trūkums līgumattiecībās starp klientu un mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzēju liek klientam piekrist līgumattiecībām un standarta pakalpojumiem, parakstot līgumu, kurā mērķus, nosacījumus un apstrādes veidus nosaka pakalpojuma sniedzējs(6); uzsver, ka šādos gadījumos mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzējs ir uzskatāms par datu pārzini un kļūst solidāri atbildīgs ar klientu;

Datu aizsardzība, pamattiesības, tiesībaizsardzība un mākoņdatošana

62.  uzskata, ka piekļuve drošam internetam ir ikviena iedzīvotāja pamattiesības un ka mākoņdatošanai šajā ziņā arī turpmāk būs nozīmīga loma; tāpēc atkārto savu aicinājumu Komisijai un Padomei nepārprotami atzīt digitālās brīvības par pamattiesībām un būtiski svarīgiem priekšnosacījumiem vispārējo cilvēktiesību izmantošanai;

63.  atkārtoti uzsver, ka datu aizsardzības līmenis mākoņdatošanas vidē principā nedrīkst būt zemāks par to, kāds noteikts jebkādas citas datu apstrādes sakarībā;

64.  uzsver, ka ES tiesību akti datu aizsardzības jomā ir tehnoloģiski neitrāli un tāpēc jau pilnībā attiecas uz ES sniedzamiem mākoņdatošanas pakalpojumiem, un tādējādi šie akti pilnībā jāievēro; uzsver, ka 29. panta darba grupas (WP29) atzinums mākoņdatošanas jautājumos(7) būtu jāņem vērā, jo tas sniedz skaidras norādes par to, kā piemērot Savienības datu aizsardzības principus un noteikumus mākoņpakalpojumiem, aplūkojot, piemēram, pārziņa / apstrādātāja, mērķa ierobežojuma un proporcionalitātes un integritātes un datu drošības definīcijas, kā arī apakšuzņēmēju izmantošanu, pienākumu sadali, datu aizsardzības pārkāpumus un to starptautisku nodošanu; uzsver, ka Savienības datu aizsardzības tiesiskā regulējuma pārskatīšanas gaitā ir jānovērš jebkādi aizsardzības trūkumi saistībā ar mākoņdatošanu, šajā procesā balstoties uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un WP29 sniegtajām turpmākajām norādēm;

65.  atkārtoti pauž bažas par neseno atklāto ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu un līdzīgām programmām, ko izlūkošanas iestādes veic dažādās dalībvalstīs, un atzīst, ka gadījumā, ja līdz šim pieejamā informācija tiks apstiprināta, šīs programmas uzskatāmas par nopietnu pārkāpumu attiecībā uz ES pilsoņu un iedzīvotāju pamattiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, saziņas konfidencialitāti, nevainības prezumpciju, vārda brīvību, informācijas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību;

66.  atkārtoti pauž nopietnas bažas par obligātu ES personas datu un saskaņā ar mākoņdatošanas līgumiem apstrādātās informācijas tiešu atklāšanu trešo valstu iestādēm, kas jāveic tiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pakļauti trešo valstu tiesību aktiem vai izmanto glabāšanas serverus, kas atrodas trešās valstīs, kā arī par tiešu attālu piekļuvi personas datiem un informācijai, ko apstrādā trešo valstu tiesībaizsardzības iestādes un izlūkdienesti;

67.  pauž nožēlu, ka šāda piekļuve parasti tiek nodrošināta, trešo valstu iestādēm tieši piemērojot pašām savas tiesību normas un neizmantojot juridiskai sadarbībai izveidotus starptautiskus instrumentus, piemēram, savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumus (TPN) vai cita veida tiesu iestāžu sadarbību;

68.  uzsver, ka šāda prakse rada jautājumu par uzticēšanos ārpus ES esošiem mākoņdatošanas un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem un tām trešām valstīm, kuras neizmanto starptautiskus instrumentus juridiskajai un tiesu sadarbībai;

69.  sagaida, ka Komisija un Padome veiks pasākumus šīs situācijas atrisināšanai un nodrošinās ES pilsoņu pamattiesību ievērošanu;

70.  atgādina, ka visiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā, ir jāievēro Savienības tiesību akti, ka tie ir atbildīgi par jebkādiem pārkāpumiem un ka šajā ziņā nav pieļaujami nekādi izņēmumi;

71.  uzsver, ka trešo valstu jurisdikcijā esošiem mākoņdatošanas pakalpojumiem ir jāsniedz ES esošajiem lietotājiem skaidrs un pamanāms brīdinājums par to, ka uz viņu personas datiem var tikt attiecinātas trešo valstu iestāžu izlūkošanas un tiesībaizsardzības uzraudzības darbības saskaņā ar slepeniem rīkojumiem vai pieprasījumiem, un vajadzības gadījumā tiem jālūdz datu subjekta nepārprotama piekrišana personas datu apstrādei;

72.  mudina Komisiju sarunās par starptautiskiem nolīgumiem, kas ir saistīti ar personas datu apstrādi, pievērst īpašu uzmanību riskiem un problēmām, ko mākoņdatošana rada attiecībā uz pamattiesībām, jo īpaši, bet ne tikai tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā; turklāt mudina Komisiju ņemt vērā sarunu partnervalsts noteikumus, ar kuriem nosaka tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu piekļuvi mākoņdatošanas pakalpojumos apstrādātajiem personas datiem, jo īpaši pieprasot, lai šāda tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu piekļuve notiktu tikai atbilstoši tiesību aktos paredzētajai kārtībai un ar precīzu juridisko pamatu, kā arī izvirzot prasību skaidri norādīt piekļuves apstākļus, šādas piekļuves mērķi, ieviestos drošības pasākumus datu nodošanā un personu tiesības, kā arī noteikumus par pārraudzību un efektīvas tiesiskās aizsardzības mehānismu;

73.  uzsver savas nopietnās bažas saistībā ar Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas paveikto nolūkā izstrādāt papildu protokolu par to, kā interpretēt 2001. gada 23. novembra Konvencijas par kibernoziegumiem 32. pantu par pārrobežu piekļuvi datoros uzglabātiem datiem ar atļauju vai gadījumos, ja tie ir publiski pieejami(8), lai tādējādi atvieglotu tā efektīvu izmantošanu un īstenošanu tiesiskās, politiskās un tehnoloģiskās attīstības aspektā; ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejā paredzēto izskatīšanu, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Konvencijas par kibernoziegumiem 32. panta noteikumu un to interpretācijas dalībvalstīs atbilstību pamattiesībām, tostarp datu aizsardzībai un jo īpaši noteikumiem par personas datu pārrobežu plūsmu, kā tas paredzēts ES Pamattiesību hartā, ES acquis datu aizsardzības jomā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (Konvencijā Nr. 108), kas ir juridiski saistoša dalībvalstīm; aicina Komisiju un dalībvalstis stingri noraidīt jebkādus pasākumus, kas varētu apdraudēt šo noteikumu piemērošanu; pauž bažas par to, ka šāda papildu protokola apstiprināšanas gadījumā varētu kļūt iespējama tiesībaizsardzības iestāžu neierobežota attāla piekļuve serveriem un datorsistēmām citās jurisdikcijās, neizmantojot TPN un citus tiesiskās sadarbības instrumentus, kas ieviesti, lai garantētu personu pamattiesības, tostarp uz datu aizsardzību un taisnīgu tiesu;

74.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš MVU, kuri personas datu apstrādē arvien vairāk izmanto mākoņdatošanas tehnoloģiju un kuriem ne vienmēr ir pietiekami līdzekļi vai zināšanas, lai pienācīgi risinātu drošības jautājumus;

75.  uzsver, ka datu pārziņa vai apstrādātāja kvalifikācija pienācīgi jāatspoguļo faktiskajā kontroles līmenī, kāds tam piešķirts pār apstrādes līdzekļiem, lai precīzi būtu noteikti pienākumi saistībā ar personas datu aizsardzību mākoņdatošanā;

76.  uzsver, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz personas datu apstrādi ir pilnībā jāņem vērā visi ES datu aizsardzības tiesību aktos noteiktie principi, piemēram, taisnīgums un likumība, mērķa ierobežojums, proporcionalitāte, precizitāte un ierobežots datu glabāšanas laiks;

77.  uzsver to, cik svarīgas ir efektīvas, samērīgas un atturošas administratīvās sankcijas, kuras var uzlikt mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie neievēro ES datu aizsardzības standartus;

78.  uzsver, ka ikviena mākoņdatošanas pakalpojuma ietekme uz datu aizsardzību pašlaik ir jāvērtē pēc ad hoc principa, lai noteiktu piemērotākos aizsardzības pasākumus;

79.  uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzējiem vienmēr ir jārīkojas atbilstoši ES datu aizsardzības tiesību aktiem, pat ja tas nav saskaņā ar klienta vai trešā valstī esoša pārziņa norādēm vai ja attiecīgie datu subjekti ir (vienīgi) trešo valstu iedzīvotāji;

80.  uzsver nepieciešamību starptautiskā līmenī risināt ar mākoņdatošanu saistītās problēmas, jo īpaši attiecībā uz valdību veiktām izlūkošanas darbībām un nepieciešamiem aizsardzības pasākumiem;

81.  uzsver, ka ES iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti trešo valstu iestāžu izlūkošanas darbībām, vajadzētu būt pieejamiem vismaz tādiem pašiem aizsardzības pasākumiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem kā attiecīgās trešās valsts iedzīvotājiem;

82.  pauž nožēlu par pieeju Komisijas paziņojumā, kurā tā nepiemin ar mākoņdatošanu saistītos riskus un problēmas, un mudina Komisiju turpināt darbu mākoņdatošanas jomā, sagatavojot vienotāku paziņojumu par šo tēmu, kurā būtu ņemtas vērā visu iesaistīto personu intereses un kurā līdzās parastajām atsaucēm uz pamattiesību aizsardzību un nepieciešamību ievērot datu aizsardzības prasības būtu iekļauti vismaz šādi elementi:

   pamatnostādnes, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES pamattiesībām un datu aizsardzības prasībām;
   ierobežojoši nosacījumi, atbilstoši kuriem mākonī glabājamiem datiem vai nu var piekļūt tiesībaizsardzības nolūkos, turklāt ievērojot ES Pamattiesību hartu un ES tiesību aktus, vai arī šiem datiem piekļūt nevar;
   aizsardzības pasākumi pret ārvalstu un vietējo struktūru nelikumīgu piekļuvi, piemēram, grozot iepirkuma prasības un piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2271/96(9), lai reaģētu uz ārvalstu tiesību aktiem, kas varētu izraisīt ES pilsoņu un iedzīvotāju mākonī glabāto datu nelikumīgu masveida nodošanu;
   priekšlikumi par to, kā definēt personas datu nodošanu un kā atjaunināt līgumu standartklauzulas, kas ir pielāgotas mākoņa videi, jo mākoņdatošana bieži ir saistīta ar datu masveida plūsmu no mākoņa klientiem uz mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzēju serveriem un datu centriem, iesaistot daudzas dažādas ieinteresētās personas un datiem šķērsojot robežas starp ES un citām valstīm;

83.  aicina Komisiju izpētīt nepieciešamību pārskatīt ES un ASV nolīgumu par drošības principiem attiecībā uz datu aizsardzību, lai to pielāgotu tehnoloģiju attīstībai, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar mākoņdatošanu;

o
o   o

84.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 81 E, 15.3.2011., 45. lpp.
(2) OV L 171., 7.7.1999., 12. lpp.
(3) OV L 281., 23.11.1995., 31. lpp.
(4) OV L 178., 17.7.2000., 1. lpp.
(5) OV L 167., 22.6.2001., 10. lpp.
(6) Jo īpaši gadījumos, kad mākoņa pakalpojumus izmanto patērētāji un MVU.
(7) Atzinums 5/2012, WP 196 ir pieejams: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/index_en.htm#h2-1.
(8) http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/economiccrime/Source/Cybercrime/TCY/TCY%202013/T CY(2013)14transb_elements_protocol_V2.pdf http://www.coe.int/t/DGHL/cooperation/economiccrime/cybercrime/default_en.asp
(9) Padomes 1996. gada 22. novembra Regula (EK) Nr. 2271/96, ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām (OV L 309, 29.11.1996., 1. lpp.).


Novērtējuma ziņojums par BEREC
PDF 210kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija ar atzinumu par novērtējuma ziņojumu attiecībā uz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (2013/2053(INI))
P7_TA(2013)0536A7-0378/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 23. aprīļa darba dokumentu par novērtējuma ziņojumu attiecībā uz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (SWD(2013)0152),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 19. maija paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(1),

–  ņemot vērā elektronisko sakaru regulējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 119. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0378/2013),

A.  tā kā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) tika izveidota, lai sekmētu tehnisko un politisko mērķu ievirzi nolūkā pabeigt vienotā tirgus izveidi, izvirzot divus mērķus, proti, nodrošināt maksimāli iespējamo neatkarību regulatoriem un tiesiskā regulējuma īstenošanu tiem padarīt saskaņotāku visā ES;

B.  tā kā novērtējuma ziņojumā augstu vērtēta un atzīta BEREC un BEREC biroja vērtība, jo īpaši attiecībā uz 7. un 7.a panta procedūrām un tīkla neitralitātes un starptautiskās viesabonēšanas jomā;

C.  tā kā ir pagājis tikai neilgs laiks kopš BEREC un BEREC biroja izveidošanas;

D.  tā kā iekšējā tirgus izveide joprojām turpinās, un to vislabāk var atbalstīt, uzlabojot regulējuma kvalitāti katras valstu tirgū atsevišķi, un tā kā visdrošākais un ilgtspējīgākais veids, kā to panākt (nodrošinot, ka reglamentējošie lēmumi valstu tirgos tiek uzskatīti par leģitīmiem), ir, izmantojot augšupējo pieeju, ko pašlaik īsteno BEREC;

E.  tā kā BEREC efektīvi var darboties tikai tad, ja tiek garantēta tās neatkarība no dalībvalstīm un ES iestādēm;

F.  tā kā valstu apsvērumi var sarežģīt kopēju nostāju noteikšanu, apgrūtinot vienošanās panākšanu;

G.  tā kā BEREC ir būtiska nozīme ES tiesiskā regulējuma saskaņotā piemērošanā visās dalībvalstīs, kas ir ļoti svarīgi, lai veiksmīgi attīstītu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu iekšējo tirgu;

H.  tā kā valstu līmenī pieņemtās jaunākās iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz izdevumu pārskatīšanas procesu, var ietekmēt neatkarības principa īstenošanu;

I.  tā kā valstu regulatīvās iestādes (VRI) nav viendabīgas, proti, dažkārt tām katrai savā valstī ir ļoti atšķirīgas pilnvaras — dažas atbild tikai par tirgus regulēšanu, citas arī par tādiem aspektiem kā tirgus regulēšana, tīkla drošība, privātums, domēnu reģistrēšana, spektrs un lietotāju pakalpojumi;

J.  tā kā iespējams, ka pašlaik BEREC birojs netiek izmantots optimāli;

K.  tā kā dažām Savienības aģentūrām, kas atrodas citās valstīs, ir arī satelītbirojs Briselē;

L.  tā kā lielākā daļa ekspertu darba grupu sanāksmju ir notikušas Briselē vai tās rīkojusi VRI un tā kā būtu jāattīsta videokonferenču izmantojums;

M.  tā kā patērētāju vajadzību apmierināšana ir viens no elektronisko sakaru iekšējā tirgus galvenajiem mērķiem;

N.  tā kā BEREC Eiropas līmenī pieņemtajiem lēmumiem vajadzētu radīt Eiropas pievienoto vērtību,

1.  uzskata, ka novērtējuma ziņojums kopumā ir atbilstošs un līdzsvarots;

2.  uzskata, ka ir vajadzīgs laiks, lai pilnībā attīstītu regulējumam nepieciešamos sadarbības, koordinācijas un neformālo pasākumu aspektus;

3.  uzskata, ka joprojām ir iespējams uzlabot BEREC un BEREC biroja darbību, vienlaikus atzīstot, ka pieejamie resursi ir ierobežoti; tomēr uzsver, ka Direktīvas 2009/140/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem 7. un 7.a pantā minētās jaunās procedūras izmantošana ir bijusi efektīva, attaisnojot divlīmeņu struktūras izveidi;

4.  uzsver, ka BEREC ir mazākā ES aģentūra, no ES budžeta tā saņem tikai EUR 3 768 696 un saskaņā ar ES 2013. gada budžetu tai pienākas 16 amata vietas, kas galvenokārt paredzētas administratīvā atbalsta nodrošināšanai BEREC struktūrai, kura sastāv no dalībvalstu regulatoriem;

5.  atgādina par Budžeta komitejas 2008. gada 29. maija atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)), un norāda, ka šajā atzinumā jaunas aģentūras izveide tika noraidīta;

6.  uzskata, ka VRI ir būtiska loma regulatīvajā sistēmā, jo valstu tirgiem ir ar tīklu tipoloģiju saistītas nemainīgas atšķirības, kā arī atšķirības attiecībā uz patērētāju pieprasījuma modeļiem, demogrāfiju u. c.; uzsver — lai Eiropas Savienībā nodrošinātu strukturētu sadarbību un tādējādi veiksmīgu vienotā tirgus darbību, ir būtiski, lai darbotos neatkarīgi regulatori, kuri specializējušies konkrētās nozarēs un kuriem ir pienācīgi resursi;

7.  uzskata, ka BEREC ir izšķirīga loma regulatīvajā sistēmā kā iestādei, kuras uzdevums ir saskaņot valstu faktiskās un regulatīvās atšķirības ar mērķi pabeigt elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidi;

8.  iesaka labāk definēt un nostiprināt BEREC lomu un jo īpaši tās sadarbību ar VRI, paplašinot BEREC pilnvaras, lai tādējādi sekmētu kopēju nostāju veidošanu nolūkā veicināt uz iekšējo tirgu orientētu pieeju, tostarp izvērtējot VRI un Komisijas pašreizējās sadarbības efektivitāti saskaņā ar 7. un 7.a panta procedūrām;

9.  uzskata, ka VRI veikto uzdevumu labāka saskaņošana dalībvalstīs, tām piešķirot pilnvaras attiecīgajos aspektos saistībā ar drošību un izturētspēju elektronisko sakaru iekšējā tirgū, varētu sekmēt labāku BEREC darbību un tirgus dalībniekiem nodrošināt paredzamību;

10.  aicina dalībvalstis un Komisiju panākt, ka valsts un Eiropas līmenī VRI neatkarība tiek nostiprināta, nevis vājināta, jo tas ir vienīgais veids, kā kopumā nodrošināt BEREC neatkarību;

11.  uzskata, ka BEREC un BEREC biroja loma un struktūra ir jāpielāgo atbilstoši elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveides pakāpei;

12.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos saistībā ar BEREC darbības jomu un misiju, nodrošināt BEREC neatkarību no ES iestādēm;

13.  uzskata, ka BEREC ir jārīkojas Eiropas iedzīvotāju interesēs un ka ir jānostiprina mehānisms, ar ko saskaņā notiek atskaitīšanās Eiropas Parlamentam, kas ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde ar mērķi pārstāvēt Eiropas iedzīvotāju intereses;

14.  iesaka BEREC nostiprināt tās iekšējo pārskatatbildību, gada darba programmā skaidri definējot mērķus un gada ziņojumā izklāstot sasniegumus un panākto attīstību, kas balstīti uz izvirzītajiem mērķiem;

15.  uzskata — lai BEREC darbība būtu saskaņota un konsekventa, ir ārkārtīgi svarīgi precizēt BEREC prioritāros uzdevumus un veicināt komunikāciju ar visām ieinteresētajām personām gada darba programmas izstrādes posmā;

16.  uzskata — lai lēmumu pieņemšanas procesā vairāk tiktu īstenota lejupēja un neatkarīga pieeja, BEREC pašai ir jāveic analīze un pētījumi, kas būtu pamats šādu lēmumu pieņemšanai;

17.  uzsver, ka BEREC konsultatīvai funkcijai ir jābūt metodiskākai attiecībā uz to likumdošanas priekšlikumu sākotnējo izstrādi, kas attiecas uz elektronisko sakaru nozari;

18.  uzskata, ka BEREC ārējai komunikācijai ir jābūt skaidrākai un tā ir jāuzlabo, lai sekmētu ieinteresēto personu iesaisti visos politikas veidošanas līmeņos;

19.  iesaka oficiāli noteikt Neatkarīgo regulatoru grupas (NRG) funkcijas Briselē, vienlaikus nodrošinot, ka grupas darbība nedublējas ar BEREC birojam uzticētajiem pienākumiem;

20.  iesaka vairāk izmantot tāldarbu, videokonferences un citus attālinātā darba veidus, ko iespējams īstenot ar elektronisko sakaru palīdzību, lai samazinātu izmaksas un CO2 emisijas ietekmi;

21.  iesaka Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt pienācīgu finansējumu BEREC un VRI;

22.  uzskata, ka BEREC biroja atrašanās vieta nav šķērslis, lai uzraudzītu ES iestāžu ikdienas darbu elektronisko sakaru jomā, kurā BEREC ir īpaši ieinteresēta, un ka šīs atrašanās vieta neapgrūtinās BEREC biroja efektīvu izmantošanu, ja vien intensīvāk tiek izmantotas elektronisko sakaru tehnoloģijas;

23.  uzskata, ka BEREC biroja misija ir jāpārskata, jānostiprina un precīzāk jādefinē, jo īpaši ņemot vērā BEREC revīzijas rezultātus šajā jomā;

24.  iesaka veikt nepieciešamās izmaiņas un apsvērt, kādi resursi ir nepieciešami, lai BEREC birojs varētu efektīvāk un rezultatīvāk atbalstīt BEREC pamatdarbu, nevis tikai sniegt administratīvo atbalstu;

25.  uzskata, ka ikviena diskusija par BEREC biroja atrašanās vietu ir jāveic ar mērķi nostiprināt tā neatkarību no ES iestādēm un dalībvalstīm un pienācīgi jāņem vērā princips, ar ko saskaņā ES iestāžu, aģentūru un struktūru mītnes vietas tiek sadalīti ģeogrāfiski vienmērīgi;

26.  uzskata, ka ir vajadzīga lielāka konsolidācija, lai operatori varētu pilnīgāk izmantot apjomradītos ietaupījumus, un ka BEREC lomai šajā procesā ir jābūt skaidri redzamai;

27.  uzskata, ka veiksmīgākai iekšējā tirgus izveidei ir nepieciešams skaidrs un stabils tiesiskais regulējums, kā rezultātā tiks palielināta konkurence un uzlaboti patērētājiem sniegtie pakalpojumi;

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 81 E, 15.3.2011., 45. lpp.
(2) OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.


Kopējā zivsaimniecības politika ***II
PDF 346kWORD 40k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu (EK) Nr. 2004/585/EK (12007/3/2013 – C7-0375/2013 – 2011/0195(COD))
P7_TA(2013)0537A7-0409/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (12007/3/2013 – C7‑0375/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 4. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0425),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0409/2013),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par datu vākšanu

Eiropas Parlaments un Padome lūdz Komisiju paātrināti virzīt uz priekšu priekšlikuma pieņemšanu par Padomes Regulas (EK) Nr. 199/2008 grozījumiem, lai pēc iespējas drīz varētu praktiski ieviest datu vākšanas principus un mērķus, kas ir būtiski reformētās kopējās zivsaimniecības politikas atbalstam un kas izklāstīti jaunajā KZP regulā.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojums par daudzgadu plāniem

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies sadarboties, lai risinātu starpiestāžu jautājumus un vienotos par turpmāko darbu, ievērojot gan Parlamenta, gan Padomes juridisko nostāju, ar mērķi sekmēt daudzgadu plānu izstrādi un ieviešanu prioritārā kārtā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas nosacījumiem.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir izveidojuši starpiestāžu darba grupu, kura sastāv no šo triju iestāžu pārstāvjiem, lai palīdzētu rast praktiskus risinājumus un vispiemērotāko turpmāko rīcību.

(1) OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.
(2) OV C 225, 27.7.2012., 20. lpp.
(3). Pieņemtie teksti, 6.2.2013., P7_TA(2013)0040.


Zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgā organizācija ***II
PDF 349kWORD 39k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (12005/2/2013 – C7-0376/2013 – 2011/0194(COD))
P7_TA(2013)0538A7-0413/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (12005/2/2013 – C7-0376/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 4. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0416),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0413/2013),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par kontroles noteikumiem saistībā ar produktu izsekojamību un patērētāju informēšanu

Pēc reformas veikšanas regulā par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju Eiropas Parlaments un Padome aicina Eiropas Komisiju iesniegt tiem priekšlikumu, kura mērķis būtu grozīt Kontroles regulu (Regula (EK) Nr. 1224/2009). Grozījumos būtu jāņem vērā nepieciešamība reglamentēt informēšanu par zvejas rīku veidiem saistībā ar produktiem, kurus iegūst savvaļas zvejā.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju arī laikus pieņemt vajadzīgos grozījumus Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 attiecībā uz patērētājiem obligāti sniedzamo informāciju, lai ņemtu vērā noteikumus, kuri izklāstīti šajā regulā, grozītajā Kontroles regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

(1) OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.
(2) OV C 225, 27.7.2012., 20. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, 12.9.2012., P7_TA(2012)0333.


Īpaši nosacījumi zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā, noteikumi par zveju starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā ***I
PDF 689kWORD 263k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (COM(2012)0371 – C7-0196/2012 – 2012/0179(COD))
P7_TA(2013)0539A7-0395/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0371),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0196/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 13. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu un Eiropas Komisijas Ilgtspējīgas un atbildīgas zivsaimniecības prakses kodeksu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0395/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002

P7_TC1-COD(2012)0179


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002(4) paredz noteikt Kopienas pasākumus, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu un kas vajadzīgi, lai nodrošinātu resursu racionālu un atbildīgu izmantošanu ilgtspējīgā veidā. Minētās regulas 2. pants paredz piemērot ekosistēmas un piesardzības pieeju, pieņemot pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām.

(1a)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11. pantā ir noteikts, ka, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tostarp dziļūdens zvejniecību aizsardzību, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai jo īpaši veicinātu ilgtspējīgu attīstību. [Gr. 1]

(2)  Savienība ir apņēmusies īstenot rezolūcijas, ko pieņēmusi ANO Ģenerālā asambleja, jo īpaši Rezolūciju Nr. 61/105 un Rezolūciju Nr. 64/72, kurās valstis un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ir aicinātas nodrošināt, ka jūras jutīgās dziļūdens ekosistēmas ir aizsargātas no grunts zvejas rīku kaitējošās ietekmes, kā arī nodrošināt dziļūdens zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Savienības tiesību aktos būtu oficiāli jāiekļauj visi ieteikumi ar pasākumiem, kurus Saskaņā ar Rezolūcijas 61/105 83.a punktu un Rezolūcijas 64/72 119.a un 120. punktu izstrādājusi un pieņēmusi Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC), un kas paredzēti, lai aizsargātu jūras jutīgās dziļūdens ekosistēmas no grunts zvejas rīku kaitējošās ietekmes. [Gr. 2]

(2a)  Turklāt Savienībai starptautiskos forumos būtu jāuzņemas vadība, izstrādājot un ieviešot labas pārvaldības pasākumus ilgtspējīgai dziļūdens zvejas pārvaldībai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas un °PLO rezolūcijām, kas atspoguļotas šajā regulā. [Gr. 3]

(3)  Komisija izvērtēja Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002(5). Komisija jo īpaši secināja, ka regulas darbības joma attiecīgajai flotei ir pārāk liela, ka pietrūkst norādījumu par kontroli apstiprinātajās ostās un paraugu ņemšanas programmām un ka dalībvalstu ziņojumu kvalitāte par piepūles līmeņiem bija pārāk atšķirīga.

(3a)  Kopš 2002. gada kapacitāte kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, ir tikusi ierobežota līdz visu to kuģu kopējai kapacitātei, kuri nozvejoja vairāk nekā 10 tonnas dažādu dziļjūras zivju sugu 1998., 1999. vai 2000. gadā. Komisijas novērtējumā ir secināts, ka šīs kapacitātes maksimālajam robežlielumam nav bijis būtiskas pozitīvas ietekmes. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un precīzu datu trūkumu daudzās dziļūdens zvejniecībās, ir nepiemēroti pārvaldīt šīs zvejniecības vienīgi ar piepūles limitiem. [Gr. 4]

(4)  Lai saglabātu vajadzīgos zvejas kapacitātes samazinājumus, kas līdz šim panākti dziļūdens zvejniecībās, ir lietderīgi paredzēt, ka uz dziļūdens sugu zveju attiecas zvejas atļauja, kas ierobežo to kuģu kapacitāti, kuri ir tiesīgi izkraut dziļūdens sugu nozveju. Nolūkā vērst pārvaldības pasākumus uz to flotes daļu, kas visvairāk attiecas uz dziļūdens zvejniecībām, zvejas atļaujas būtu jāizdod mērķsugu zvejai vai piezvejai.Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr .../2013(6) noteiktais pienākums izkraut visu nozvejoto apjomu būtu jāņem vērā, lai kuģiem, kas zvejo nelielu dziļjūras sugu daudzumu un uz kuriem pašlaik neattiecas dziļjūras zvejas atļauja, netiktu liegta iespēja turpināt tradicionālās zvejas darbības. [Gr. 5]

(5)  Tādu zvejas atļauju turētājiem, kas atļauj zvejot dziļūdens sugas, būtu kopīgi jāiesaistās zinātniskās pētniecības darbībās, kuru rezultātā uzlabojas dziļūdens krājumu novērtēšana un dziļūdens ekosistēmu novērtēšana pētniecība. [Gr. 6]

(6)  Zvejojot citas sugas kontinentālās nogāzes apgabalos, kuros atļauts nodarboties ar dziļūdens zveju, kuģu īpašniekiem uz kuģa vajadzētu turēt zvejas atļaujas, kas atļauj veikt dziļūdens sugu piezveju.

(7)  No dažādiem izmantotajiem zvejas rīkiem dziļūdens zveja ar grunts traļiem visvairāk apdraud jūras jutīgās ekosistēmas, un paziņotie dati liecina, ka tajā gūst vislielākos dziļūdens sugu nevēlamās nozvejas apjomus. Tāpēc grunts traļus būtu pastāvīgi jāaizliedz izmantot dziļūdens sugu zvejā. [Gr. 7]

(8)  Pie grunts nostiprinātu žaunu tīklu izmantošanu dziļūdens zvejniecībās šobrīd ierobežo Padomes Regula (EK) Nr. 1288/2009, ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam(7). Ņemot vērā lielos nevēlamās nozvejas apjomus, kad šie zvejas rīki neilgtspējīgi tika izmantoti dziļūdeņos, un ņemot vērā pazaudēto un pamesto zvejas rīku ekoloģisko ietekmi, arī šos zvejas rīkus būtu pastāvīgi jāaizliedz izmantot dziļūdens sugu zvejā. [Gr. 8]

(9)  Tomēr, lai Zvejniekiem dotu pietiekami ilgu laiku pielāgoties ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pielāgotos jaunajām prasībām, šobrīd spēkā esošajām zvejas atļaujām zvejot ar grunts traļiem un pie grunts nostiprinātiem žaunu tīkliem būtu jāturpina būt derīgām konkrētu laikposmu, lai tādējādi samazinātu negatīvās sekas uz floti, kas iesaistās attiecīgajā zvejas darbībā. [Gr. 9]

(10)  Turklāt kuģiem, kuriem ir jāmaina kuri vēlas mainīt zvejas rīki, lai tie varētu turpināt darboties zvejniecībā,rīku, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansiālo atbalstu no Eiropas Zivsaimniecības fonda ar nosacījumu, ka jaunais zvejas rīks samazina zvejas radīto ietekmi uz nekomerciālajām sugām un arī ka valsts darbības programma paredz iespēju sniegt ieguldījumu šajos pasākumos. [Gr. 10]

(11)  Kuģiem, kas zvejo dziļūdens sugas ar citiem grunts zvejas rīkiem, nevajadzētu saskaņā ar atļauju paplašināt zvejas atļaujā noteikto darbības jomu Savienības ūdeņos, izņemot gadījumus, kad ja vien saskaņā ar PLO 2008. gada Starptautiskajām pamatnostādnēm par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā ("PLO 2008. gada pamatnostādnes") veikto novērtējumu netiek pierādīts, ka paplašināšana ir novērtēta kā tāda, kas nerada būtisku risku, ka negatīvi var tikt ietekmētas jutīgās jūras ekosistēmas. [Gr. 11]

(12)  Zinātniskie ieteikumi attiecībā uz dažu dziļūdens zivju sugu krājumiem liecina, ka šie krājumi ir īpaši jutīgi pret to izmantošanu, un . Kā piesardzības pasākums būtu jāveic šo krājumu zvejas ierobežošana vai samazināšana. Zvejas iespējām dziļūdens krājumos nevajadzētu pārsniegt apjomus, kas zinātniskajos ieteikumos norādīti kā piesardzīgie apjomiun būtu jācenšas sasniegt līmeņus, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgos līmeņus. Ja pietiekamas informācijas trūkuma dēļ ieteikuma par šiem krājumiem vai sugām nav, zvejas iespējas nevajadzētu iedalīt. Tomēr jānorāda, ka pēc ICES ziņām pēdējo trīs gadu laikā ir stabilizējušies vairāku komerciāli nozīmīgu dziļūdens sugu krājumi, piemēram, tas attiecas uz strupdeguna garasti (Coryphaenoides rupestris), zilo jūras līdaku (Molva dypterigia) un matasti (Aphanopus carbo). [Gr. 12]

(13)  Turklāt zinātniskais ieteikums liecina, ka zvejas piepūles limiti ir piemērots instruments, lai noteiktu zvejas iespējas dziļūdens zvejniecībām. Ņemot vērā zvejas rīku un zvejas modeļu lielo dažādību dziļūdens zvejniecībās un vajadzību izstrādāt papildu pasākumus, ar kuriem risina ar vidi saistītās problēmas katrā zvejniecībā atsevišķi, nozvejas limiti būtu jāaizstāj ar zvejas piepūles limitiem tikai tad, ja var nodrošināt, ka zvejas piepūles limiti ir pielāgoti konkrētajai zvejniecībai. Ir jāīsteno papildu pārvaldības pasākumi, ņemot vērā precīzu datu trūkumu lielākajā daļā dziļūdens zvejniecību un atšķirīgās īpašības, kas piemīt lielākajai daļai šo zvejniecību. Attiecīgos gadījumos nozvejas limiti būtu jāapvieno ar zvejas piepūles limitiem. Tie abi būtu jānosaka tādā līmenī, kas samazina un novērš ietekmi uz nemērķa sugām un jutīgām jūras ekosistēmām. [Gr. 13]

(14)  Lai nodrošinātu konkrētām zvejniecībām pielāgotu pārvaldību, attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām veikt papildu saglabāšanas pasākumus un ik gadu novērtēt piepūles līmeņu atbilstību zinātniskajam ieteikumam par ilgtspējīgu izmantošanu. Reģionāli pielāgotajiem piepūles limitiem būtu arī jāaizstāj pašreizējais globālais zvejas piepūles limits, par kuru vienojusies NEAFC.

(15)  Ņemot vērā to, ka bioloģisko informāciju vislabāk var savākt ar saskaņotu datu vākšanas standartu palīdzību, datu vākšanu par dziļūdens zvejas veidiem ir lietderīgi integrēt vispārējā zinātnisko datu vākšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot tādas papildinformācijas sniegšanu, kas vajadzīga, lai gūtu priekšstatu par zvejniecību dinamiku. Vienkāršošanas nolūkā piepūles paziņošana pa sugām būtu jāpārtrauc un jāaizstāj ar dalībvalstu periodiski sniegtu zinātnisko datu analīzi, kurā ietilpst īpaša nodaļa par dziļūdens zvejas veidiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina datu vākšanas un ziņošanas pienākumu izpilde, jo īpaši attiecībā uz tiem datiem, kas saistīti ar jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību. [Gr. 14]

(15a)  Dziļūdens zvejniecībā tiek nozvejots liels skaits sugu, tostarp neaizsargātās dziļūdens haizivju sugas. Ir svarīgi nodrošināt, lai pienākums izkraut visu nozveju dziļūdens zvejniecībās attiektos uz sugām, uz kurām neattiecas nozvejas limiti, un šādām zvejniecībām netiktu piemēroti de minimis noteikumi. Pilnībā īstenots izkraušanas pienākums varētu būtiski palīdzēt novērst pašreizējās datu nepilnības šajās zvejniecībās un labāk izprast to ietekmi uz daudzām nozvejotām sugām. [Gr. 15]

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009(8), nosaka kontroles un noteikumu izpildes prasības attiecībā uz daudzgadu plāniem. Dziļūdens sugām, kas pēc būtības ir jutīgas pret zveju, kontroles ziņā būtu jāpievērš tāda pati uzmanība kā citām saglabājamām sugām, par kurām apstiprināts daudzgadu pārvaldības plāns.

(17)  Tādu zvejas atļauju turētājiem, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas, būtu jāanulē atļauja, ciktāl tā attiecas uz dziļūdens sugu zveju, ja tie neievēro attiecīgos saglabāšanas pasākumus.

(18)  Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK(9), un tā stājās spēkā 1982. gada 17. martā. Minētā konvencija nodrošina atbilstīgu daudzpusējas sadarbības sistēmu jautājumos, kas attiecas uz zvejas resursu racionālu saglabāšanu un pārvaldību Ziemeļaustrumu Atlantijas starptautiskajos ūdeņos. Pārvaldības pasākumi, kas pieņemti NEAFC, ietver tehniskos pasākumus tādu sugu saglabāšanai un pārvaldībai, kuras reglamentē NEAFC, un pasākumus jūras jutīgo biotopu aizsardzībai, tostarp piesardzības pasākumus.

(19)  Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu pasākumus, kas papildina ikgadējos piepūles limitus, ja dalībvalstis šos pasākumus nepieņem vai ja pasākumi, ko tās pieņem, neatbilst šīs regulas mērķiem vai ir nepietiekami attiecībā uz mērķiem, kas norādīti šajā regulā.

(20)  Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kas var būt vajadzīgi, lai grozītu vai papildinātu šādus nebūtiskus elementus šajā regulā gadījumos, ja dalībvalstis nav pieņēmušas vai ir pieņēmušas nepietiekamus papildu pasākumi, kuri ir saistīti ar ikgadējiem piepūles limitiem, kad tie aizstāj nozvejas limitus.

(21)  Tāpēc nepieciešams ieviest jaunus noteikumus, lai regulētu zveju dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā, un atcelt Regulu (EK) Nr. 2347/2002.

(22)  Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķi

Šīs regulas mērķi ir šādi:

(a)  nodrošināt dziļūdens sugu krājumu ilgtspējīgu pārvaldību un izmantošanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot dziļūdens zvejas darbību ietekmi uz jūras vidi; [Gr. 16]

(aa)  nepieļaut būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām un nodrošināt dziļūdens zivju krājumu saglabāšanu ilgtermiņā; [Gr. 17]

(b)  uzlabot zinātnisko informāciju par dziļūdens sugām un to biotopiem a) punktā minēto iemeslu dēļ;

(ba)  līdz minimumam samazināt un, ja iespējams, izskaust piezveju; [Gr. 18]

(c)  zvejniecību pārvaldībā īstenot tehniskos pasākumus, kurus ieteikusi Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC).

(ca)  zvejniecības pārvaldībā piemērot piesardzības un ekosistēmas pieeju un nodrošināt, ka Savienības pasākumi, kas vērsti uz dziļūdens zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, atbilst ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, jo īpaši Rezolūcijai Nr. 61/105 un Rezolūcijai Nr. 64/72. [Gr. 19]

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro zvejas darbībām vai plānotām zvejas darbībām šādos ūdeņos:

a)  Savienības ūdeņos Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) II līdz XI apakšapgabalā un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā, tostarp veiktās zvejas darbības vai plānotās zvejas darbības, ko veic zvejas kuģi, kuri kuģo ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī; [Gr. 20]

b)  starptautiskajos ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā un

c)  NEAFC pārvaldības apgabalā.

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 4. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 734/2008(10) 2. pantā noteiktās definīcijas. [Gr. 21]

2.  Turklāt piemēro šādas definīcijas:

a)  „ICES zonas, apakšzonas, dalījumi un apakšdalījumi” ir zonas, apakšzonas, dalījumi un apakšdalījumi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009(11); [Gr. 22]

b)  „CECAF apgabali, apakšapgabali un dalījumi” ir apgabali, apakšapgabali un dalījumi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2009(12); [Gr. 23]

c)  "NEAFC pārvaldības apgabals" ir ūdeņi, uz kuriem attiecas Konvencija par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā un kas atrodas ārpus ūdeņiem, kuri ir minētās Konvencijas Līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā;

d)  "dziļūdens sugas" ir sugas, kas uzskaitītas I pielikumā;

e)  "visjutīgākās sugas" ir dziļūdens sugas, kas minētas I pielikuma tabulas trešajā slejā ar nosaukumu "Visjutīgākā (x)";

f)  "zvejas veids" ir zvejas darbības, kurās ar konkrētiem zvejas rīkiem konkrētā apgabalā iegūst konkrētas sugas;

g)  "dziļūdens zvejas veids" ir zvejas veids, kurā iegūst dziļūdens sugas saskaņā ar norādēm, kas noteiktas šīs regulas 4. panta 1. punktā;

h)  "zvejas uzraudzības centrs" ir karoga dalībvalsts izveidots operatīvais centrs, kurš ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas nodrošina datu automātisku saņemšanu, apstrādi un elektronisku datu pārraidi;

i)  "zinātniska padomdevēja struktūra" ir starptautiska zinātniskā struktūra zvejniecības jautājumos, kas atbilst starptautiskiem standartiem uz pētniecību balstītu zinātnisku ieteikumu izstrādei;

ia)  „ilgtspējīga izmantošana” ir zivju krājuma vai zivju krājumu grupas izmantošana tādā veidā, ka zivju krājumi tiek atjaunoti un saglabāti maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgajā līmenī un netiek radīta negatīva ietekme uz jūras ekosistēmām; [Gr. 24]

j)  „maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms” ir maksimālā nozveja, ko neierobežoti ilgu laiku var iegūt no zivju krājuma. [Gr. 25]

3.a pants

Pārredzamība, sabiedrības dalība un iespēja vērsties tiesu iestādēs

1.  Šīs regulas īstenošanai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK(13), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1049/2001/EK(14) un Nr. 1367/2006/EK(15) noteikumus attiecībā uz vides informācijas pieejamību.

2.  Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka visu šajā regulā paredzēto datu apstrādi un lēmumu pieņemšanu veic, pilnībā ievērojot ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija, kas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK(16)). [Gr. 26]

3.b pants

Dziļūdens sugu un visjutīgāko sugu noteikšana

1.  Līdz ..(17) un tad ik pēc diviem gadiem Komisija pārskata I pielikumā iekļauto dziļūdens sugu sarakstu, nosakot arī visjutīgākās sugas.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai grozītu I pielikumā ietverto dziļūdens sugu sarakstu, nosakot arī visjutīgākās sugas, ņemot vērā jauno zinātnisko informāciju no dalībvalstīm, zinātniskās padomdevējas struktūras un citiem būtiskiem informācijas avotiem, tostarp IUCN Sarkanajā grāmatā sniegtajiem novērtējumiem. Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija īpaši ņem vērā IUCN Sarkanās grāmatas kritērijus, sugas retumu, jutību pret izmantošanu un to, vai zinātniskā padomdevēja struktūra ir ieteikusi nepieļaut piezveju. [Gr. 27]

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

4. pants

Zvejas atļauju veidi

1.  Zvejas darbībām, kurās iegūst dziļūdens sugas un kuras veic Savienības zvejas kuģis, ir vajadzīga karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja, kurā dziļūdens sugas ir norādītas kā mērķsugas. [Gr. 28]

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā zvejas darbības uzskata par tādām, kurās iegūst dziļūdens sugas, ja:

a)  dziļūdens sugas ir atzīmētas kā mērķsugas kuģa zvejas kalendārā, vai

b)  uz kuģa atrodas vai kuģa darbības apgabalā tiek izmantots zvejas rīks, ko izmanto tikai, lai zvejotu dziļūdens sugas, vai

c)  kuģa kapteinis zvejas žurnālā ieraksta I pielikumā minēto dziļūdens sugu procentuālo daļu, kas nozvejota ūdeņos, uz kuriem attiecas šī regula un kas vienāda vai lielāka par 10% vienu no šādām robežvērtībām:

–  15% no kopējās nozvejas svara attiecīgajā zvejas dienā vai

–  8% no kopējās nozvejas svara attiecīgajā zvejas reisā;

robežvērtības izvēle ir kuģa kapteiņa ziņā vai [Gr. 29]

ca)  kuģis izmanto grunts zvejas rīkus vismaz 600 m dziļumā. [Gr. 30]

2.a  Lai aprēķinātu 2. punkta c) apakšpunktā minētos procentus, I pielikumā iekļautās sugas, kurām prasības piemēro vēlāk, kā minēts šā pielikuma ceturtajā slejā, ņem vērā tikai, sākot ar .. .(18), [Gr. 31]

3.  Zvejas darbībām, kurās dziļūdens sugas nav mērķsugas, bet kurās dziļūdens sugas iegūst kā piezveju un kuras veic Savienības zvejas kuģis, ir vajadzīga zvejas atļauja, kurā dziļūdens sugas ir norādītas kā piezvejas sugas. [Gr. 32]

4.  Abi zvejas atļauju veidi, kas minēti attiecīgi 1. un 3. punktā, ir skaidri atšķirami elektroniskajā datubāzē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. pantā.

5.  Neskarot 1. un 3. punktu, zvejas kuģi drīkst bez zvejas atļaujas zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādu daudzumu dziļūdens sugu, ja vien minētais daudzums ir mazāks par robežvērtību, kas ir 100 kg dziļūdens sugu nozvejas jebkādā sastāvā vienā zvejas reisā. Informāciju par visām šīm nozvejām, neatkarīgi no tā, vai tās ir paturētas vai izmestas, tostarp sugu sastāvu, svaru un izmēriem, reģistrē kuģa zvejas žurnālā un iesniedz kompetentajām iestādēm. [Gr. 33]

5. pants

Kapacitātes pārvaldība

1.   Visu to zvejas kuģu summārā zvejas kapacitāte bruto tilpībā un kilovatos, kuriem ir dalībvalsts izdota zvejas atļauja, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas kā mērķsugas vai piezvejas sugas, nekad nedrīkst pārsniegt to minētās dalībvalsts kuģu summāro zvejas kapacitāti, kas no 2009. līdz 2011. gadam ir izkrāvuši 10 tonnas vai vairāk dziļūdens sugu jebkuru divu kalendāro gadu laikā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, neatkarīgi no tā, , ņemot vērā gadukurā gadā ir gūts lielākais apjoms. [Gr. 34]

1.a  Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, dalībvalstis veic ikgadējus kapacitātes novērtējumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 22. pantu. Novērtējumu ziņojumos, kā norādīts minētā panta 2. punktā, mēģina noteikt pārmērīgu strukturālo kapacitāti katram segmentam un novērtē katra segmenta ilgtermiņa rentabilitāti. Šos ziņojumus dara publiski pieejamus. [Gr. 35]

1.b  Ja 1.a punktā minētie kapacitātes novērtējumi liecina, ka zvejas izraisītā dziļūdens krājumu mirstība pārsniedz ieteicamos līmeņus, attiecīgā dalībvalsts sagatavo un iekļauj ziņojumā rīcības plānu attiecīgajam flotes segmentam, lai nodrošinātu, ka zvejas izraisītā attiecīgo krājumu mirstība ir saskaņā ar 10. panta mērķiem. [Gr. 36]

1.c  Šajā pantā minētos kapacitātes novērtējumus un rīcības plānus dara publiski pieejamus. [Gr. 37]

1.d  Ja dalībvalstis ir veikušas dziļūdens sugu zvejas iespēju apmaiņu, zvejas kapacitāti, kas atbilst apmainītajām zvejas iespējām, uzskata par nododošās dalībvalsts kapacitātes daļu, nosakot kopējo zvejas kapacitāti saskaņā ar 1. punktu. [Gr. 38]

1.e  Neatkarīgi no 1. punkta reģionālajām flotēm tālākajos reģionos, kuros nav kontinentālā šelfa un praktiski nekādu alternatīvu dziļūdens resursiem, atļauj dziļūdens sugu kopējo zvejas kapacitāti, kas nekad nepārsniedz attiecīgās flotes kopējo zvejas kapacitāti katrā tālākajā reģionā. [Gr. 39]

6. pants

Vispārīgas prasības pieteikumiem zvejas atļauju saņemšanai

1.   Katram pieteikumam saņemt vai kārtējā gadā atjaunot zvejas atļauju, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas kā mērķsugas vai piezvejas sugas, pievieno apgabala, kurā plānots veikt zvejas darbības, aprakstu, norādot visus aptvertos ICES un CECAF apakšapgabalus, dalījumus un apakšdalījumus, kā arī zvejas rīku veida un daudzuma, dziļuma diapazona, kurā tiks veiktas darbības, un atsevišķu konkrēto zvejas mērķsugu aprakstu, kā arī zvejas darbību paredzamā biežuma un ilguma aprakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu. [Gr. 40]

1.a  Ikvienam zvejas atļaujas pieteikumam pievieno informāciju par attiecīgo zvejas kuģu dziļūdens sugu nozvejām no 2009. līdz 2011. gadam tajā apgabalā, uz kuru attiecas pieteikums. [Gr. 41]

6.a pants

Īpašas prasības jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai

1.  Dalībvalstis izmanto labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, tostarp bioģeogrāfisko informāciju, lai noteiktu, kur ir jutīgas jūras ekosistēmas vai kur tās varētu rasties. Turklāt zinātniskā padomdevēja struktūra ik gadu izstrādā novērtējumu par apgabaliem, kur ir jutīgas jūras ekosistēmas vai kur tās varētu rasties.

2.  Ja, pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju, ir noteikti apgabali, kur ir jutīgas jūras ekosistēmas vai kur tās varētu rasties, dalībvalstis un zinātniskā padomdevēja struktūra savlaicīgi informē Komisiju.

3.  Pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, kā arī uz dalībvalstu un zinātniskās padomdevējas struktūras veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem, Komisija līdz ..(19) izveido to apgabalu sarakstu, kuros ir vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas. Komisija reizi gadā pārskata minēto sarakstu, pamatojoties uz zinātniskās padomdevējas struktūras ieteikumiem.

4.  Grunts zvejas rīku izmantošana apgabalos, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, ir aizliegta.

5.  Slēgto apgabalu noteikšanu, kas minēta 4. punktā, attiecina uz visiem Savienības kuģiem, ja tā notiek atklātā jūrā, un visiem kuģiem, ja tā notiek Savienības ūdeņos.

6.  Atkāpjoties no 4. punkta, ja Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un apspriežoties ar zinātnisko padomdevēju struktūru, nolemj, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgajā apgabalā, kas ietverts 3. punktā minētajā sarakstā, jutīgas jūras ekosistēmas nav atrodamas vai ir pieņemti atbilstoši saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka būtiska negatīva ietekme uz šajā apgabalā esošajām jutīgajām jūras ekosistēmām tiek novērsta, tā var atļaut šajā apgabalā atkal izmantot grunts zvejas rīkus.

7.  Ja zvejas kuģis zvejas darbību laikā konstatē iegūst pierādījumus par jutīgām jūras ekosistēmām, tas nekavējoties pārtrauc zveju attiecīgajā apgabalā. Tas atsāk darbības tikai tad, kad tas ir sasniedzis citu apgabalu vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no zvejas apgabala, kurā pamanīta jutīga jūras ekosistēma.

8.  Zvejas kuģis nekavējoties ziņo valsts kompetentajām iestādēm par jebkādu saskari ar jutīgām jūras ekosistēmām, savukārt minētās iestādes nekavējoties ziņo Komisijai.

9.  Apgabali, kas minēti 4. un 7. punktā, paliek slēgti zvejai, līdz zinātniskā padomdevēja struktūra ir veikusi apgabala novērtējumu un secinājusi, ka tajā nav jutīgu jūras ekosistēmu vai ka ir pieņemti atbilstoši saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka būtiska negatīva ietekme uz šajā apgabalā esošajām jutīgajām jūras ekosistēmām tiek novērsta, – tad Komisija var atkal atļaut zveju attiecīgajā apgabalā. [Gr. 42]

7. pants

Īpašas prasības pieteikumiem saņemt un izdot zvejas atļaujas, kas ļauj izmantot grunts zvejas rīkus zvejas darbībās, kas vērstas uz dziļūdens sugām

1.  Papildus prasībām, kas izklāstītas 6. pantā, katru pieteikumu tādu zvejas atļauju saņemšanai, kas atļauj zvejot dziļūdens sugas kā mērķsugas, kā minēts 4. panta 1. punktā, ko izdod saskaņā ar 4. pantu un kas atļauj izmantot grunts zvejas rīkus Savienības ūdeņos, kā minēts 2. panta a) punktā, vai starptautiskos ūdeņos, kā minēts 2. panta b) un c) punktā, papildina ar detalizētu zvejas plānu, kuru dara publiski pieejamu un kurā norāda: [Gr. 43]

a)  to iecerēto darbību veikšanas vietas, kurās paredzēts iegūt zvejot dziļūdens sugas , un tās dziļūdens zvejas veidā. Veikšanas vietu(-as) nosaka ar koordinātām saskaņā ar Pasaules 1984. gada ģeodēzisko sistēmu, norādot visus aptvertos ICES un CECAF apakšapgabalus, dalījumus un apakšdalījumus; [Gr. 44]

b)  darbību veikšanas , kurās 2009.‑2011. gadā veiktas zvejas darbības vietas dziļūdens zvejas veidā pēdējo trīs pilnu kalendāro gadu laikā, ja tādas ir. Šo(-īs) veikšanas vietu(-as) nosaka ar koordinātām saskaņā ar Pasaules 1984. gada ģeodēzisko sistēmu, un šīs koordinātas zvejas darbību veikšanas vietu iezīmē pēc iespējas precīzāk, norādot visus aptvertos ICES un CECAF apakšapgabalus, dalījumus un apakšdalījumus; [Gr. 45]

(ba)   zvejas rīku veidu, kā arī dziļumu, kādā tos lietos, mērķsugu sarakstu un ieviešamo tehnisko pasākumu sarakstu saskaņā ar NEAFC ieteiktajiem zvejniecības pārvaldības tehniskajiem pasākumiem un Regulā (EK) Nr. 734/2008 paredzētajiem pasākumiem, kā arī jūras gultnes batimetriskā profila konfigurāciju iecerētajā zvejas vietā, ja attiecīgās karoga valsts kompetentajām iestādēm šī informācija jau nav pieejama. [Gr. 46]

1.a  Pirms atļaujas izsniegšanas dalībvalstis ar šādu kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) reģistra starpniecību pārbauda, vai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu iesniegtā informācija ir pareiza. Ja saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu iesniegtā informācija neatbilst VMS reģistrā esošajai informācijai, atļauju neizsniedz. [Gr. 47]

1.b  Atļautās zvejas darbības veic tikai esošos zvejas apgabalos, kas noteikti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 48]

1.c  Visas zvejas plāna izmaiņas izvērtē karoga dalībvalsts. Karoga dalībvalsts mainītu zvejas plānu pieņem tikai tad, ja tajā neatļauj zvejas darbības apgabalos, kuros ir vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas. [Gr. 49]

1.d  Ja zvejas plāns netiek ievērots, karoga dalībvalsts atceļ attiecīgā zvejas kuģa zvejas atļauju. [Gr. 50]

1.e  Mazus zvejas kuģus, kuru dziļūdens sugu nozveja vienā zvejas reisā nevar pārsniegt 100 kg tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, izmantoto rīku veida un kuģa kapacitātes dēļ, atbrīvo no pienākuma iesniegt zvejas plānu. [Gr. 51]

1.f  Dziļūdens sugu zvejas atļaujas atjaunošanas pieteikumu iesniedzējus var atbrīvot no prasības iesniegt detalizētu zvejas plānu, ja vien nav paredzētas attiecīgā kuģa zvejas darbību izmaiņas – tādā gadījumā iesniedzams pārskatīts plāns. [Gr. 52]

2.  Jebkurā zvejas atļaujā, kas izdota, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, norāda izmantojamo grunts zvejas rīku un nosaka, ka atļautās zvejas darbības drīkst veikt tikai apgabalā, kurā pārklājas plānotā zvejas darbība, kā izklāstīts 1. punkta a) apakšpunktā, un jau veiktā zvejas darbība, kā izklāstīts 1. punkta b) apakšpunktā,. Tomēr plānotās zvejas darbības apgabalu var paplašināt ārpus pašreiz veiktās zvejas darbības apgabala robežām, ja dalībvalsts, balstoties uz zinātnisko ieteikumu, ir novērtējusi un dokumentējusi, ka šādai paplašināšanai nevarētu būt ievērojama nelabvēlīga ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām.Neskarot 1. punktu, zvejai ar grunts zvejas rīkiem, ko paredzēts veikt ūdeņos, kur 2009.‑2011. gadā nav veikta 1. punkta b) apakšpunktā minētā dziļūdens zveja, vajadzīga zvejas atļauja, kā noteikts 4. pantā. Zvejas atļauju neizsniedz, ja vien dalībvalsts, balstoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem un informāciju, nav novērtējusi un dokumentējusi, ka attiecīgās zvejas darbības neradīs būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jūras ekosistēmu. Šo novērtējumu veic saskaņā ar šo regulu un PLO 2008. gada pamatnostādnēm un dara publiski pieejamu. Komisija, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti un zinātnisko padomdevēju struktūru, pārskata šo novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ir noteikti visi apgabali, kuros ir vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas, un ierosinātie kaitējuma mazināšanas un pārvaldības pasākumi ir pietiekami, lai novērstu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. [Gr. 53]

2.a  Līdz...(20) neizdod un neatjauno nevienu zvejas atļauju, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas, tostarp 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos apgabalos, ja vien dalībvalsts, balstoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, nav novērtējusi un dokumentējusi, ka attiecīgās zvejas darbības neradīs būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jūras ekosistēmu. Šo novērtējumu veic saskaņā ar PLO 2008. gada pamatnostādnēm, kā arī IIa pielikumu, un to dara publiski pieejamu. [Gr. 54]

2.b  Veicot ietekmes novērtējumu, dalībvalstis piemēro piesardzības pieeju. Apgabalos, par kuriem nav veikts ietekmes novērtējums vai ietekmes novērtējums ir veikts, bet ne saskaņā ar PLO 2008. gada pamatnostādnēm, grunts zvejas rīku izmantošana ir aizliegta. [Gr. 55]

2.c  Attiecībā uz apgabaliem, kuros ir vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas, 4. pantā minētās zvejas atļaujas neizdod, ja vien Komisija, apspriežoties ar zinātnisko padomdevēju struktūru, nenolemj, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, ka ir pieņemti atbilstoši saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka būtiska nelabvēlīga ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām tiek novērsta. [Gr. 56]

2.d  Ja būtiski mainās veids, kā veic esošu grunts zveju, vai izmantotās tehnoloģijas vai ja jauna zinātniskā informācija liecina, ka attiecīgajā apgabalā ir jutīgas jūras ekosistēmas, vajadzīgi jauni ietekmes novērtējumi. [Gr. 57]

2.e  Papildus 6. pantā prasītajai informācijai iesniedz arī informāciju par visām dziļūdens sugu nozvejām neatkarīgi no tā, vai tās ir paturētas vai izmestas, tostarp par sugu sastāvu, svaru un izmēriem. [Gr. 58]

8. pants

Kuģu dalība dziļūdens zvejas datu vākšanas darbībās

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi kuģi, kas zvejo dziļūdens sugas ar atbilstoši 4. pantam izdotu zvejas atļauju vai bez tās, reģistrē visas šādu sugu nozvejas un šo informāciju iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei. [Gr. 59]

Dalībvalstis visās zvejas atļaujās, kas izdotas saskaņā ar 4. pantu, iekļauj vajadzīgos nosacījumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis sadarbībā ar attiecīgo zinātnisko institūtu piedalās jebkādā datu vākšanas shēmā, kuras darbības jomā ietilpst zvejas darbības, par kurām tiek izsniegtas atļaujas.

Dalībvalstis ievieš vajadzīgās sistēmas, lai nodrošinātu, ka, ja vien tas ir iespējams, savāktie dati tiek nekavējoties iesniegti attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un tādējādi samazinātu jutīgām jūras ekosistēmām radīto risku, līdz minimumam ierobežotu piezvejas apjomu un nodrošinātu labāku zvejas pārvaldību, veicot uzraudzību reāllaikā. [Gr. 60]

Attiecīgie dati, ko reģistrē un iesniedz saskaņā ar šo pantu, ietver vismaz informāciju par visu dziļūdens nozveju svaru un sugu sastāvu. [Gr. 61]

9. pants

Dziļūdens sugu zvejas atļauju termiņa beigas kuģiem, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus

Zvejas atļaujas, kas minētas 4. panta 1. punktā, kuģiem, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, zaudē spēku vēlākais divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pēc minētā datuma neizdod un neatjauno zvejas atļaujas, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas ar minētajiem zvejas rīkiem.Līdz ...(21) Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu saskaņā ar 21. pantu. Novērtē visu tādu zvejas rīku veidu lietojumu, kurus izmanto dziļūdens sugu zvejā, īpaši pievēršoties ietekmei uz visjutīgākajām sugām un jutīgām jūras ekosistēmām. Ja novērtējumā konstatē, ka I pielikumā uzskaitītos dziļūdens sugu krājumus, izņemot I pielikumā iekļautās sugas, kurām 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu piemēro vēlāk, neizmanto maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošos apjomos, kas ļautu atjaunot un saglabāt dziļūdens sugu krājumus virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgā līmeņa, un ka jutīgas jūras ekosistēmas nav aizsargātas pret būtisku nelabvēlīgu ietekmi, Komisija līdz ...(22)+ iesniedz priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem. Minētais priekšlikums nodrošina, ka to kuģu zvejas atļaujas, kuri zvejo dziļūdens sugas, kā noteikts 4. pantā, izmantojot grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, zaudē spēku un netiek atjaunotas un ka tiek ieviesti visi vajadzīgie pasākumi attiecībā uz grunts zvejas rīkiem, tostarp āķu jedām, lai nodrošinātu visjutīgāko sugu aizsardzību. [Gr. 62]

III NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN PAPILDU PASĀKUMI

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

10. pants

Principi

1.  Zvejas iespējas nosaka tādā attiecīgo dziļūdens sugu ieguves apjomā, kas ir saderīgs nodrošina dziļūdens sugu populāciju pakāpenisku atjaunošanu un saglabāšanu virs biomasas līmeņa, kurā var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šis ieguves apjoms ir tāds, lai līdz 2020. gadam varētu sasniegt un saglabāt labu vides stāvokli Savienības jūras vidē, un to pamato ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju. [Gr. 63]

2.  Ja, balstoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam 1. punktam atbilstošus ieguves apjomus nav iespējams noteikt, zvejas iespējas nosaka šādi: [Gr. 64]

a)  ja labākajā pieejamajā zinātniskajā informācijā noteikti ieguves apjomi, kas atbilst piesardzīgajai pieejai zvejniecību pārvaldībā, zvejas iespējas attiecīgajam zvejas pārvaldības periodam nedrīkst noteikt lielākas par šiem apjomiem;

b)  ja par konkrētu krājumu vai sugām nepietiekamu datu dēļ labākajā pieejamajā zinātniskajā informācijā nav noteikti ieguves apjomi, kas atbilst piesardzīgajai pieejai zvejniecību pārvaldībā, attiecīgai zvejniecībai zvejas iespējas iedalīt nedrīkst.attiecīgajam zvejas pārvaldības periodam neparedz lielākas par apjomiem, kas noteikti atbilstoši ICES pieejai krājumiem, par kuriem ir pieejama ierobežota informācija. [Gr. 65]

2.a  Ja ICES nav varējusi noteikt ieguves apjomus, kas minēti 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, tostarp krājumiem vai sugām, par kurām ir pieejama ierobežota informācija, attiecīgai zvejniecībai zvejas iespējas neiedala. [Gr. 66]

2.b  Dziļūdens sugām noteiktajās zvejas iespējās ņem vērā iespējamo nozvejas sastāvu šajās zvejniecībās un nodrošina visu nozvejoto sugu ilgtspēju ilgtermiņā. [Gr. 67]

2.c  Dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, ievēro kritērijus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. .../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. pantā. [Gr. 68]

2.d  Pārvaldības pasākumus, tostarp mērķsugu zvejas vai piezvejas iespēju noteikšanu attiecībā uz jaukto sugu zvejniecībām, apgabalu un sezonālu slēgšanu un zināmu rīku izmantošanu plāno un īsteno tā, lai novērstu, līdz minimumam samazinātu un izskaustu dziļūdens sugu piezveju un nodrošinātu visu zvejniecības rezultātā cietušo sugu ilgtspēju ilgtermiņā. [Gr. 69]

10.a pants

Saglabāšanas pasākumi

1.  Dalībvalstis zvejniecību pārvaldībā piemēro piesardzības un ekosistēmas pieeju un nosaka pasākumus, lai nodrošinātu dziļūdens zivju krājumu un blakussugu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību. Šo pasākumu mērķis ir atjaunot izsīkušos krājumus, līdz minimumam samazināt, novērst un, ja iespējams, izskaust piezveju, aizsargāt nārsta barus, nodrošināt pienācīgu jutīgo jūras ekosistēmu aizsardzību un novērst būtisku negatīvu ietekmi uz tām. Šādi pasākumi var ietvert reālā laika, sezonālus vai pastāvīgus noteiktu zvejas darbību vai rīku aizliegumus konkrētos apgabalos.

2.  Šī regula palīdz īstenot Padomes Direktīvu 92/43/EEK(23) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK(24) un, vēlākais, līdz 2020. gadam sasniegt un saglabāt labu vides stāvokli, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK(25), tostarp jo īpaši to, ka visi nozvejoto sugu krājumi uzrāda tādu populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas liecina par zivju krājuma labu stāvokli, kā arī 1., 2., 3., 4., 6., 9. un 10. raksturlielumus. [Gr. 70]

10.b pants

Pienākums izkraut visu nozveju

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. panta, visas tādas zivju un citas sugas neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas vai neattiecas nozvejas limiti, kuras ir nozvejojis zvejas kuģis, kuram saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. vai 3. punktu ir piešķirta atļauja zvejot dziļūdens sugas, tiek nogādātas uz zvejas kuģiem un tur paturētas, kā arī reģistrētas zvejas žurnālā un izkrautas. De minimis noteikumi uz šādiem kuģiem neattiecas. [Gr. 71]

2. iedaļa

Pārvaldība, kurā izmanto Zvejas piepūles limitus limiti un šo piepūli papildinošie pasākumi [Gr. 72]

11. pants

Zvejas iespējas, kuru noteikšanai izmanto tikai zvejas piepūles limitusiespēju noteikšana [Gr. 73]

1.  Padome, rīkojoties saskaņā ar Līgumu, var nolemt no Dziļūdens sugu ikgadējo zvejas iespēju noteikšanas zvejas piepūles limitu un nozvejas limitu izteiksmē pāriet tikai uz zvejas piepūles limitu noteikšanu konkrētām zvejniecībām.izsaka kā kopējo pieļaujamo nozveju (KPN). [Gr. 74]

1.a  Papildus KPN var noteikt arī zvejas piepūles limitus. [Gr. 75]

1.b  Zvejas iespēju noteikšanā saskaņā ar 1. un 1.a punktu ņem vērā Regulas (ES) Nr. ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 16. panta 4. punktā noteiktos mērķus. [Gr. 76]

2.  Šā panta 1. punkta 1.a punkta piemērošanas nolūkā katra dziļūdens zvejas veida zvejas piepūles līmeņi, ko izmanto par pamatu jebkādiem vajadzīgiem pielāgojumiem, lai ievērotu 10. pantā izklāstītos principus, ir zvejas piepūles līmeņi, kas, balstoties uz zinātnisko informāciju, ir novērtēti kā atbilstoši nozvejai, kas laikposmā 2009.–2011. gads gūta attiecīgajā dziļūdens zvejas veidā iepriekšējo divu kalendāro gadu laikā.

Lai novērtētu šā panta pirmajā daļā minētos zvejas piepūles līmeņus, I Pielikumā iekļautās sugas, kurām 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu piemēro vēlāk, kā minēts šā pielikuma ceturtajā slejā, ņem vērā tikai, sākot ar ..(26). [Gr. 77]

2.a  Dziļūdens zvejas veidam paredzētajos zvejas piepūles limitos ņem vērā iespējamo šo zvejniecību nozvejas sastāvu un tos nosaka tādus, lai nodrošinātu visu nozvejoto sugu ilgtermiņa ilgtspējību. [Gr. 78]

3.  Nosakot zvejas piepūles limitus saskaņā ar 1. un 2. punktu, norāda:

a)  konkrēto dziļūdens zvejas veidu, kam piemēro zvejas piepūles limitu, ņemot vērā reglamentēto zvejas rīku veidu un apjomu, mērķsugas un īpašos mērķa krājumus, dziļumu un ICES zonas vai CECAF apgabalus, kuros var īstenot atļauto piepūli, un [Gr. 79]

b)  zvejas piepūles vienību vai vienību kombināciju, kas izmantojama pārvaldībā, un [Gr. 80]

ba)  metodes un protokolus, lai zvejas pārvaldības periodā uzraudzītu piepūles līmeni un par to ziņotu. [Gr. 81]

12. pants

Papildu pasākumi

1.  Ja saskaņā ar 11. panta 1. punktu ikgadējie zvejas piepūles limiti aizstāj nozvejas limitus, Dalībvalstis attiecībā uz sava karoga kuģiem saglabā vai ievieš šādus papildu pasākumus: [Gr. 82]

a)  pasākumus, lai nepieļautu to kuģu kopējās zvejas kapacitātes pieaugumu, uz kuriem attiecas piepūles limitivai izskaustu pārzveju un pārmērīgu zvejas kapacitāti; [Gr. 83]

b)  pasākumus, lai nepieļautu novērstu un līdz minumam samazinātu piezveju, jo īpaši visjutīgāko sugu piezvejas apjoma pieaugumupiezveju, un [Gr. 84]

c)  nosacījumus, lai efektīvi nepieļautu izmetumus. Šo nosacījumu mērķis ir panākt Šie nosacījumi paredz pašos pamatos novērst sugu nevēlamu nozveju un prasa visu uz kuģa esošo zivju izkraušanu, izņemot gadījumu, kad tas būtu pretrunā spēkā esošajiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai kad ir pierādīts, ka ilgtermiņā izdzīvo liela daļa konkrētas sugas pārstāvju, kas izmesti atpakaļ jūrā; [Gr. 85]

ca)  pasākumus, ar kuriem paredz nelegāla, neregulēta un nereģistrēta dziļūdens zvejas veida novēršanu, atturēšanu no tā un izskaušanu. [Gr. 86]

2.  Pasākumi ir spēkā, kamēr pastāv nepieciešamība novērst vai mazināt riskus, kas minēti šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.punktā. [Gr. 87]

2.a  Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par saskaņā ar šā panta 1. punktu pieņemtajiem pasākumiem. [Gr. 88]

3.  Komisija novērtē dalībvalstu pieņemto papildu pasākumu efektivitāti, kad tie ir pieņemti, un pēc tam to dara katru gadu. [Gr. 89]

13. pants

Komisijas pasākumi, ja dalībvalstis nav pieņēmušas papildu pasākumus vai ja tie ir nepietiekami

1.  Saskaņā ar 20. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu pasākumus, kas papildina ikgadējos piepūles limitus, kā minēts 12. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā:

a)  ja attiecīgā dalībvalsts līdz ...(27) Komisijai nepaziņo pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 12. pantu; [Gr. 90]

b)  ja saskaņā ar 12. pantu pieņemtie pasākumi pārstāj būt spēkā, lai gan pastāv nepieciešamība novērst vai mazināt 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos riskus.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai precizētu pasākumus, kas papildina ikgadējos piepūles limitus, kā minēts 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 12. panta 3. punktam:

a)  dalībvalstu pasākumi tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar šīs regulas mērķiem vai

b)  dalībvalstu pasākumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem attiecībā uz mērķiem, kas norādīti 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

3.  Komisijas pieņemtie papildu pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šajā regulā izklāstītie mērķi un uzdevumi. Kad Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, pārstāj piemērot jebkādus dalībvalstu pieņemtos pasākumus.

13.a pants

Savienības īpašie pasākumi

Lai novērstu un līdz minimumam samazinātu visjutīgāko sugu piezveju, var tikt pieņemti lēmumi par rīku pārveidošanu vai to apgabalu slēgšanu reālajā laikā, kuros ir liels piezvejas apjoms. [Gr. 91]

IV NODAĻA

KONTROLE

14. pants

Kontroles noteikumu piemērošana daudzgadu plāniem

1.  Regulas (EK) (ES) Nr. 1224/2009 ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] piemērošanas nolūkā šo regulu uzskata par "daudzgadu plānu". [Gr. 92]

2.  Regulas (EK) (ES) Nr. 1224/2009../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] piemērošanas nolūkā dziļūdens sugas uzskata par "sugām, uz kurām attiecas daudzgadu plāns" un "krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāns". [Gr. 93]

15. pants

Apstiprinātās ostas

1.  Dalībvalstis apstiprina ostas, kurās ir jāizkrauj vai jāpārkauj visi dziļūdens sugu nozvejas daudzumi, kuru svars ir lielāks par 100 kg. Līdz ..(28) dalībvalstis nosūta Komisijai šo apstiprināto ostu sarakstu. [Gr. 94]

2.  Nevienu dziļūdens sugu nozvejas daudzumu, kas pārsniedz 100 kg, jebkādā nozvejas sastāvā nedrīkst izkraut nevienā vietā, izņemot ostas, kas apstiprinātas dziļūdens sugu izkraušanai.kuras dalībvalstis saskaņā ar šā panta 1. punktu ir apstiprinājušas. [Gr. 95]

3.  Lai visā Savienībā uzlabotu saskaņotību un koordināciju, Komisija nosaka pasākumus kuģiem, apstiprinātajām ostām un attiecīgajām kompetentajām iestādēm attiecībā uz pārbaudes un uzraudzības procedūrām, kas vajadzīgas dziļūdens sugu izkraušanai vai pārkraušanai un izkraušanas vai pārkraušanas datu reģistrēšanai un paziņošanai, ietverot vismaz informāciju par svaru un sugu sastāvu. [Gr. 96]

4.  Kuģi, kas izkrauj vai pārkrauj dziļūdens sugas, ievēro noteikumus un nosacījumus attiecībā uz datu reģistrēšanu un paziņošanu par izkrauto vai pārkrauto dziļūdens sugu svaru un sastāvu un veic visas pārbaudes un uzraudzības procedūras saistībā ar dziļūdens sugu izkraušanu vai pārkraušanu. [Gr. 97]

16. pants

Iepriekšējs paziņojums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta, Visu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas neatkarīgi no kuģu garuma iecerējuši izkraut vai pārkraut 100 kg vai vairāk dziļūdens sugu, neatkarīgi no kuģu garuma paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei un ostas valsts iestādei par minēto nodomu. Kuģa kapteinis vai jebkura cita persona, kas atbild par 12 m vai garāka kuģa darbību, informē kompetentās iestādes vismaz četras stundas pirms paredzētās ierašanās ostā, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā. Tomēr mazus kuģus, kuriem nav elektroniska zvejas žurnāla, un amatierzvejas kuģus no paziņošanas prasības atbrīvo. [Gr. 98]

17. pants

Ieraksti zvejas žurnālā, zvejojot dziļos ūdeņos

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. un 15. pantu, to zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir atļauja saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. vai 3. punktu, iesaistoties dziļūdens zvejā vai zvejojot vairāk nekā 400 m dziļumā:

a)  papīra formāta zvejas žurnālā novelk jaunu līniju pēc katra iemetiena vai,

b)  ja uz tiem attiecas prasība par elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas izmantošanu, pēc katra iemetiena izdara atsevišķu ierakstu.

18. pants

Zvejas atļauju anulēšana

1.  Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. panta 4. punktu, šīs regulas 4. panta 1. un 3. punktā minētās zvejas atļaujas anulē vismaz uz vienu gadu visos šādos gadījumos: [Gr. 99]

a)  zvejas atļaujā paredzēto nosacījumu neievērošana attiecībā uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem, atļautajiem darbības apgabaliem vai, attiecīgajā gadījumā, to sugu nozvejas vai unzvejas piepūles limitiem, kuras ir atļauts zvejot, vai [Gr. 100]

b)  zinātniskā novērotāja neuzņemšana uz kuģa vai neatļaušana paņemt paraugus no nozvejas zinātniskos nolūkos, kā norādīts 19. pantā.

ba)  datu nevākšana, nereģistrēšana un neziņošana saskaņā ar 8. pantu; [Gr. 101]

bb)  kopējās zivsaimniecības politikas prasību neievērošana; [Gr. 102]

bc)  visos Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008(29) minētajos gadījumos, jo īpaši ievērojot VII-IX nodaļā iekļautos noteikumus. [Gr. 103]

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja tajā minēto gadījumu iemesls ir force majeure. [Gr. 104]

V NODAĻA

DATU VĀKŠANA UN NOTEIKUMU IEVĒROŠANA [Gr. 105]

19. pants

Noteikumi par datu vākšanu un paziņošanu

1.  Dalībvalstis vāc datus par katru dziļūdens zvejas veidu saskaņā ar noteikumiem par datu vākšanu un precizitātes līmeņiem, kas noteikti Kopienas daudzgadu programmā par bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kas pieņemta saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008(30), un citos pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu ieviestas vajadzīgās sistēmas nolūkā atvieglot datu ziņošanu par mērķsugu un piezvejas sugu nozvejām un pierādījumu sniegšanu par atklātajām jutīgajām jūras ekosistēmām. Šādi ziņojumi ir pēc iespējas jāsniedz reālajā laikā. [Gr. 106]

1.a  Dalībvalstis izveido novērotāju īstenotas uzraudzības programmu, lai nodrošinātu attiecīgo datu savlaicīgu un precīzu vākšanu par dziļūdens sugu nozveju un piezveju, atklātajām jutīgajām jūras ekosistēmām un citu informāciju, kas nepieciešama šīs regulas piemērošanas nolūkā. Kuģus, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus un ir saņēmuši atļaujas zvejot dziļūdens sugas, pilnībā uzrauga novērotāji. Pārējie kuģi, kuriem ir atļauts zvejot dziļūdens sugas, novērotāji uzrauga 10 % apmērā. [Gr. 107]

2.  Kuģa kapteinim vai jebkurai citai personai, kas atbildīga par kuģa darbību, ir pienākums uzņemt uz kuģa zinātnisko novērotāju, kuru dalībvalsts ir norīkojusi uz šī kuģa, ja vien tas ir iespējams drošības iemeslu dēļ.saskaņā ar šā panta 4. punktā paredzētajiem konkrētajiem noteikumiem Kapteinis atvieglo zinātnisko novērotāju uzdevumu veikšanu. [Gr. 108]

3.  Zinātniskie novērotāji:

a)  veic kārtējos datu vākšanas uzdevumus, kā noteikts 1. punktā; ir kvalificēti veikt pienākumus un uzdevumus, kas ir jāveic zinātniskajiem novērotājiem, tostarp konstatēt dziļūdens ekosistēmās mītošas sugas; [Gr. 109]

aa)  neatkarīgi reģistrē informāciju par nozveju, kas ir jāreģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, tādā pašā formātā, kādā to reģistrē zvejas žurnālā; [Gr. 110]

ab)  reģistrē visas izmaiņas, kas veiktas 7. pantā paredzētajā zvejas plānā; [Gr. 111]

ac)  dokumentē visas neparedzēti atklātās jutīgās ekosistēmas, tostarp ievāc informāciju, ko var izmantot attiecībā uz šīs zonas aizsardzību; [Gr. 112]

ad)  reģistrē dziļumu, līdz kuram ielaiž rīkus; [Gr. 113]

ae)  attiecīgās kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm iesniedz ziņojumu 20 dienu laikā pēc novērošanas termiņa beigām, kura kopiju minētās iestādes nosūta Komisijai 30 dienu laikā pēc Komisijas rakstiskā lūguma saņemšanas. [Gr. 114]

b)  nosaka un dokumentē, kāds svars ir ar kuģa zvejas rīkiem uz kuģa paceltajiem akmens koraļļiem, mīkstajiem koraļļiem, sūkļiem vai citiem organismiem, kas pieder tai pašai ekosistēmai.

3.a  Zinātniskie novērotāji nedrīkst būt:

i)  tā kuģa kapteiņa vai cita virsnieka radinieki, uz kura novērotājs ir norīkots;

ii)  tā kuģa kapteiņa nodarbinātas personas, uz kuru šie novērotāji ir norīkoti;

iii)  kapteiņa pārstāvja nodarbinātas personas;

iv)  nodarbināti uzņēmumā, kurš pieder kapteinim vai viņu pārstāvim;

v)  kapteiņa pārstāvja radinieki. [Gr. 115]

4.  Papildus pienākumiem, kas norādīti 1. punktā, uz dalībvalstīm attiecas īpašas datu vākšanas un ziņošanas prasības, kas ir izklāstītas II pielikumā attiecībā uz dziļūdens zvejas veidu.

4.a  Pateicoties datu vākšanai, var radīt zinātnieku un zvejnieku partnerību un dot ieguldījumu tajā jūras pētniecības jomā, kas attiecas uz jūras vidi, biotehnoloģiju, pārtikas zinātnēm, pārstrādi un ekonomiku. [Gr. 116]

5.  Datus, kas ievākti attiecībā uz dziļūdens zvejas veidu, tostarp visus datus, kas ievākti saskaņā ar šīs regulas II pielikumu, apstrādā saskaņā ar datu pārvaldības procesu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 199/2008 III nodaļā.

6.  Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis ik mēnesi iesniedz ziņojumus par izmantoto piepūli un/vai nozveju, un šo informāciju norāda par katru zvejas veidu. Šos ziņojumus dara publiski pieejamus. [Gr. 117]

Va nodaļa

FINANSIĀLS ATBALSTS [Gr. 118]

19.a pants

Finansiāls atbalsts zvejas rīku nomaiņai

1.  Zvejas kuģi, kas dziļūdens zvejā izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, ir tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda zvejas rīku nomaiņai un ar to saistītajai kuģa pārveidošanai, kā arī vajadzīgo prasmju apguvei un apmācībai, ja jaunajam rīkam ir pierādāmi labāka selektivitāte attiecībā uz zivju izmēru un sugu, mazāka un ierobežota ietekme uz jūras vidi un jutīgām jūras ekosistēmām un ja Komisija, apspriežoties ar neatkarīgu zinātnisko struktūru, ir atzinusi, ka tas nepalielina kuģa zvejas kapacitāti.

2.  Zvejas kuģi ir tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, lai līdz minimumam samazinātu un, ja iespējams, izskaustu dziļūdens sugu, jo īpaši visjutīgāko sugu, nevēlamu nozveju.

3.  Viens un tas pats Savienības zvejas kuģis atbalstu var saņemt tikai vienu reizi.

4.  Lai saņemtu finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, ir pilnībā jāievēro šajā regulā, kopējā zivsaimniecības politikā un Savienības vides tiesībās paredzētie noteikumi. [Gr. 119]

VI NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

20. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Komisijai uz nenoteiktu laiku piešķir Pilnvaras pieņemt 3.b panta 2. punktā un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no ...(31). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms triju gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.. [Gr. 120]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3.b panta 2. punktā un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 3.b panta 2. punktu un 13. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei, nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

VII NODAĻA

NOVĒRTĒJUMS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Novērtēšana

1.  Sešu gadu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā Komisija līdz ..(32), balstoties uz dalībvalstu ziņojumiem un zinātniskajiem ieteikumiem, ko tā pieprasa šajā nolūkā, novērtē šajā regulā noteikto pasākumu ietekmi un nosaka, cik lielā mērā sasniegti 1. panta a) un b) punktā 1. pantā minētie mērķi. [Gr. 121]

2.  Novērtējumā aplūko tendences šādos aspektos:

a)  kuģi, kas pārgājuši uz tādu zvejas rīku izmantošanu, kam ir mazāka ietekme uz jūras gultni, un izmaiņas izmetumu apjomospanākumi, kas gūti nevēlamas nozvejas novēršanā, samazināšanā līdz minimumam un izskaušanā; [Gr. 122]

b)  katrā dziļūdens zvejas veidā iesaistīto kuģu darbības joma;

c)  to datu pilnīgums un uzticamība, kurus dalībvalstis krājuma novērtēšanas nolūkā nosūta zinātniskajām struktūrām vai Komisijai īpašu datu sniegšanas pieprasījumu gadījumā;

d)  dziļūdens krājumi, par kuriem ir uzlabojušies zinātniskie ieteikumi;

e)  zvejniecības, kas tiek pārvaldītas tikai saskaņā ar zvejas piepūles limitiem, un papildu pasākumu efektivitāte, lai izskaustu izmetumus un samazinātu visjutīgāko sugu nozveju. [Gr. 123]

ea)  ietekmes novērtējumu kvalitāte saskaņā ar 7. pantu; [Gr. 124]

eb)  to Savienības kuģu un ostu skaits, kuras nepastarpināti ietekmē šīs regulas īstenošana; [Gr. 125]

ec)  to pasākumu efektivitāte, kas ir noteikti, lai nodrošinātu dziļūdens krājumu ilgtspējību un novērstu blakussugu, jo īpaši visjutīgāko sugu, piezveju; [Gr. 126]

ed)  apmērs, kādā jutīgas jūras ekosistēmas ir efektīvi aizsargātas, konkrētajās dziļūdens zonās ierobežojot atļautu zveju, slēdzot zonas, nosakot došanās projām noteikumu un/vai citus pasākumus; [Gr. 127]

ee)  600 metru dziļuma ierobežojuma piemērošana. [Gr. 128]

2.a  Pamatojoties uz šā panta 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā līdz ...(33) izstrādā šīs regulas grozījumu priekšlikumus. [Gr. 129]

22. pants

Pārejas pasākumi

Īpašas zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2347/2002, ir spēkā, līdz tās tiek aizstātas ar dziļūdens sugu zvejas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, bet jebkurā gadījumā tās nedrīkst būt spēkā pēc 2012. gada 30. septembra(34). [Gr. 130]

23. pants

Atcelšana

1.  Regulu (EK) Nr. 2347/2002 atceļ.

2.  Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētāja

[…] […]

I pielikums

1. iedaļa. Dziļūdens sugas

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

Visjutīgākā (x)

4.  panta 2. punkta c) apakšpunkta atlikta piemērošana

Centrophorus granulosus

Brūnā īsraga haizivs

Centrophorus squamosus

Pelēkā īsraga haizivs

Centroscyllium fabricii

Melnā kaķhaizivs

Centroscymnus coelolepis

Baltacu haizivs

Centroscymnus crepidater

Gardeguna samtainā dzeloņzivs

Dalatias licha

Melnā haizivs

Etmopterus princeps

Lielā laternhaizivs

Apristuris spp

Dziļūdens kaķhaizivis

Chlamydoselachus anguineus

Apmetņa haizivs

Deania calcea

Gardeguna spurainā haizivs

Galeus melastomus

Melnmutes kaķhaizivs

Galeus murinus

Peles kaķhaizivs

Hexanchus griseus

Sešžaunu haizivs

x

Etmopterus spinax

Laternhaizivs

Oxynotus paradoxus

Buru haizivs

Scymnodon ringens

Aszobe

Somniosus microcephalus

Grenlandes haizivs

Alepocephalidae

Alepocephalus Bairdii

Alepocephalus rostratus

Gludgalves

Bērda gludgalve

Garpurna gludgalve

Aphanopus carbo

Melnā mataste

Argentina silus

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

Beriksas

Chaceon (Geryon) affinis

Dziļūdens sarkanais krabis

x

Chimaera monstrosa

Eiropas himera

x

Hydrolagus mirabilis

Lielacu himera

x

Rhinochimaera atlantica

Asdeguna himera

x

Coryphaenoides rupestris

Strupdeguna garaste

Epigonus telescopus

Melnā kardinālzivs

x

Helicolenus dactilopterus

Zilmutes sarkanasaris

Hoplostethus atlanticus

Atlantijas lielgalvis

x

Macrourus berglax

Makrūrzivs

Molva dypterigia

Zilā jūras līdaka

Mora moro

Antimora rostrata

Parastā mora

Zilā antimora

x

Pagellus bogaraveo

Sarkanā zobaine

x

Phycis blennoides

Lielacu diegspuru vēdzele

Polyprion americanus

Poliprions

Reinhardtius hippoglossoides

Grenlandes paltuss

Cataetyx laticeps

x

Hoplosthetus mediterraneus

Vidusjūras ķeizarasaris

x

Macrouridae,

kas nav Coryphaenoides rupestris un Macrourus berglax

Makrūrzivis,

kas nav Coryphaenoides rupestris un Macrourus berglax

Nesiarchus nasutus

Degunainā čūskmakrele

Notocanthus chemnitzii

Dzeloņzutis

Raja fyllae

Raja hyperborea

Raja nidarosiensus

Apaļā raja

Arktiskā raja

Norvēģijas raja

x

Trachyscorpia cristulata

Adatainā skorpēna

2. iedaļa. Sugas, kuras papildus tiek regulētas NEAFC

Brosme brosme

Brosme

Conger conger

Jūraszutis

Lepidopus caudatus

Astainais lepidops

x

Lycodes esmarkii

Esmarka likods

Molva molva

Jūraslīdaka

Sebastes viviparus

Sarkanasaris (Norvēģijas pikša)

[Gr. 131]

II pielikums

Īpašās datu vākšanas un paziņošanas prasības, kas minētas 18. panta 4. punktā.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka datus, kas savākti par apgabalu, kas ietver Savienības ūdeņus un starptautiskos ūdeņus, pēc tam iedala sīkāk, lai tie attiektos uz Savienības vai starptautiskajiem ūdeņiem atsevišķi.

2.  Ja darbība dziļūdens zvejas veidā pārklājas ar darbību citā zvejas veidā tajā pašā apgabalā, datus par pirmo minēto darbību vāc atsevišķi no datiem par pēdējo minēto darbību.

3.  No izmetumiem ņem paraugus visos dziļūdens zvejas veidos. Paraugu ņemšanas stratēģija attiecībā uz izkrāvumiem un izmetumiem aptver visas sugas, kas uzskaitītas I pielikumā, kā arī sugas, kas pieder jūras gultnes ekosistēmai, piemēram, dziļūdens koraļļi, sūkļi vai citi organismi, kas pieder tai pašai ekosistēmai.

4.  Ja piemērojamais daudzgadu datu vākšanas plāns paredz vākt zvejas piepūles datus, kas izteikti stundās, ko traļi pavadījuši zvejā, un laikā, cik ilgi stacionārie zvejas rīki atradušies ūdenī, dalībvalsts vāc un ir gatava kopā ar šādiem zvejas piepūles datiem iesniegt šādus papildu datus:

a)  zvejas darbību veikšanas vieta, ņemot vērā katru iemetienu atsevišķi, kas noteikta pēc kuģu satelītnovērošanas sistēmas datiem, kurus kuģis nosūtījis zvejas uzraudzības centram;

b)  zvejošanas dziļums, kurā izmanto zvejas rīkus, ja uz kuģi attiecas ziņošana, izmantojot elektronisko zvejas žurnālu. Kuģa kapteinis paziņo zvejošanas dziļumu, ievērojot standartizēto ziņošanas formātu.

4.a  Komisija nodrošina, lai dati tiktu savākti laikus un visās dalībvalstīs saskaņotā veidā un lai tie būtu precīzi, droši un pilnīgi. [Gr. 132]

4.b  Komisija nodrošina savākto datu drošu glabāšanu, padarot tos publiski pieejamus, izņemot ārkārtas situācijās, ja ir nepieciešama atbilstoša aizsardzība un konfidencialitāte un ir darīti zināmi šādu ierobežojumu iemesli. [Gr. 133]

II a pielikums

Ietekmes novērtējumi, kas minēti 7. panta 2. punktā

Ietekmes novērtējumos, ar kuriem konstatē 7. panta 2. punktā minēto dziļūdens zvejas darbību, cita starpā analizē arī:

1.  veiktās zvejas veidu(-s), tostarp kuģu un zvejas rīku veidus, zvejas apgabalus un dziļuma diapazonu, kādā tiks veiktas zvejas darbības, konkrētas mērķsugas un iespējamās piezvejas sugas, zvejas piepūles līmeņus un zvejas ilgumu;

2.  labāko pieejamo zinātnisko informāciju par zivju krājumu pašreizējo stāvokli un pamatinformāciju par ekosistēmām un biotopiem attiecīgajā zvejas apgabalā, ar kuru tiks salīdzinātas turpmākās izmaiņas;

3.  to jutīgo jūras ekosistēmu noteikšanu, aprakstīšanu un kartēšanu, kuras ir vai varētu būt sastopamas attiecīgajā zvejas apgabalā;

4.  datus un metodes, kas tiek izmantotas, lai noteiktu, aprakstītu un novērtētu attiecīgās darbības ietekmi, noteiktu nepilnības zināšanās, kā arī izvērtētu neskaidrības par novērtējumā sniegto informāciju;

5.  zvejas darbību iespējamās ietekmes, tostarp kumulatīvās ietekmes, biežuma, apjoma un ilguma noteikšanu, aprakstīšanu un novērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz jutīgām jūras ekosistēmām un mazproduktīviem zivju resursiem attiecīgajā zvejas apgabalā;

6.  ierosinātos ietekmes mazināšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāizmanto, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām un nodrošinātu mazproduktīvu zivju resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī pasākumus, kas jāizmanto, lai uzraudzītu zvejas darbību ietekmi. [Gr. 134]

(1) OV C 133, 9.5.2013., 41. lpp.
(2)OV C 133, 9.5.2013., 41. lpp.
(3)Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra nostāja.
(4)Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).
(5)Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes .. gada .. Regula (ES) Nr. ../2013 par kopējo zivsaimniecības politiku, un ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu (EK) Nr. 2004/585 (OV L ..).
(7)OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp.
(8)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(9) Padomes Lēmums 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.).
(10)Padomes Regula (EK) Nr. 734/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki (OV L 201, 30.7.2008., 8. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(15) 17c Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).
(16) Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmums 2005/370/EK (OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.).
(17) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.
(18) Pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(19) Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(20) Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(21) Četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(22)+ Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(23) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK , ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(26) Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(27) Trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(28) 60 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(29) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 286, 29.10.2008. 1. lpp.).
(30) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).
(31) Šīs regulas spēkā stāšanās datums.
(32) Četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(33) Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(34) Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.


Civilās aizsardzības mehānisms ***I
PDF 277kWORD 90k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības Civilās aizsardzības mehānismu (COM(2011)0934 – C7-0519/2011 – 2011/0461(COD))
P7_TA(2013)0540A7-0003/2013

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0934),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 196. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0519/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 9. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0003/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  Apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  Pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. ../2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

P7_TC1-COD(2011)0461


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 1313/2013/ES.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums

Neskarot ikgadējo budžeta procedūru, Komisija ir iecerējusi kopš 2015. gada janvāra Eiropas Parlamentam iesniegt gada ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, tostarp I pielikumā izklāstīto budžeta līdzekļu sadalījumu. Šīs pieejas pamatā ir civilās aizsardzības politikas specifika, un tā nerada precedentu attiecībā uz pārējiem finanšu instrumentiem.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojums

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ņem vērā pieeju, kas izmantota 19. panta 4. un 6. punktā un I pielikumā un kas atbilst šā lēmuma specifiskajām iezīmēm, un tā nerada precedentu attiecībā uz pārējiem finanšu instrumentiem.

(1) OV C 277, 13.9.2012., 164. lpp.


Kredītlīgumi saistībā ar mājokļa īpašumu***I
PDF 269kWORD 81k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa īpašumu (COM(2011)0142 – C7-0085/2011 – 2011/0062(COD))
P7_TA(2013)0541A7-0202/2012

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0142),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0085/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 18. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 14. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 8. maija un 2013. gada 27. novembra vēstulēs pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0202/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/.../ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010

P7_TC1-COD(2011)0062


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/17/ES.)

(1) OV C 240, 18.8.2011., 3. lpp.
(2) OV C 318, 29.10.2011., 133. lpp.
(3) Šī nostāja aizstāj 2013. gada 10. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0341).


Rīsu imports no Bangladešas ***I
PDF 448kWORD 82k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu rīsu importu, kuru izcelsme ir Bangladešā (COM(2012)0172 – C7-0102/2012 – 2012/0085(COD))(1)
P7_TA(2013)0542A7-0304/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
virsraksts
Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tādu rīsu importu, kuru izcelsme ir Bangladešā
Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par tādu rīsu importu, kuru izcelsme ir Bangladešā, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3491/90
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3.apsvērums
(3)  Lai nodrošinātu atvieglota importa režīma uzticamību un efektivitāti, Komisijai vajadzētu būt deleģētām pilnvarām atbilstīgi Līguma 290. pantam, lai tā ieviestu noteikumus, kas noteiktu līdzdalību nolīgumā, kas atkarīgs no nodrošinājuma iemaksas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, laicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(3)  Lai nodrošinātu atvieglota importa režīma uzticamību un efektivitāti, Komisijai vajadzētu būt deleģētām pilnvarām atbilstīgi Līguma 290. pantam, lai tā ieviestu noteikumus, kas noteiktu līdzdalību nolīgumā, kas atkarīgs no nodrošinājuma iemaksas saskaņā ar Komisijas 2006. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1964/2006, ar ko, piemērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 3491/90, atver Kopienas tarifa kvotu rīsiem, kuru izcelsme ir Bangladešā, un paredz šīs kvotas pārvaldību1. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, laicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
______________
1 OV L 408, 30.12.2006., 19. lpp.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.apsvērums
(4)  Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras, ja nav skaidri norādīts citādāk, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Tomēr, ja nepieciešama atvieglotā importa režīma atcelšana, būtu jāatļauj Komisijai pieņemt īstenošanas aktus bez Regulas (ES) Nr. 182/2011 piemērošanas.
(4)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus konkrētu šīs regulas īstenošanai nepieciešamo pasākumu pieņemšanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras, ja nav skaidri norādīts citādāk, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Tomēr, ja nepieciešama atvieglotā importa režīma atcelšana, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akts bez Regulas (ES) Nr. 182/2011 piemērošanas.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
7.apsvērums
(7)  Lai nodrošinātu, ka atvieglotā importa režīma priekšrocības attiecas tikai uz tādu rīsu importu, kuru izcelsme ir Bangladešā, būtu jāizsniedz izcelsmes sertifikāts un eksportētājvalstij būtu jāiekasē eksporta nodoklis, kura summa ir vienāda ar ievedmuitas nodokļa samazinājumu,
(7)  Lai nodrošinātu, ka atvieglotā importa režīma priekšrocības attiecas tikai uz tādu rīsu importu, kuru izcelsme ir Bangladešā, būtu jāizsniedz izcelsmes sertifikāts.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
7.aapsvērums (jauns)
(7a)  Šī regula ir daļa no Savienības kopējās tirdzniecības politikas, kurai ir jābūt saskaņotai ar Līguma 208. pantā izklāstītajiem Savienības mērķiem attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, jo īpaši nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības veicināšanu jaunattīstības valstīs. Tai jāatbilst arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) prasībām, jo īpaši lēmumam par jaunattīstības valstu diferencētu un labvēlīgāku režīmu, savstarpību un aktīvāku līdzdalību (tā sauktā Veicināšanas klauzula), kas tika pieņemts 1979. gadā saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), kurā noteikts, ka PTO locekļi jaunattīstības valstīm var piešķirt diferencētu un labvēlīgāku režīmu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
7.bapsvērums (jauns)
(7b)  Šī regula ir balstīta arī uz atzinumu, ka mazo lauksaimnieku un laukstrādnieku tiesības uz pienācīgiem ienākumiem un drošu un veselīgu darba vidi ir būtiskas, lai varētu sasniegt vispārīgos mērķus, kas ir saistīti ar tirdzniecības preferenču piešķiršanu jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm. Savienības mērķis ir definēt un īstenot kopēju politiku un pasākumus, lai veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu saimniecisko, sociālo un vides attīstību, kā galveno mērķi izvirzot nabadzības izskaušanu. Šajā kontekstā ir svarīgi ratificēt un efektīvi īstenot svarīgākās starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību, kā to atspoguļo īpašais veicināšanas režīms, kurā noteiktas papildu tarifu preferences saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu1.
_______________
1 OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7.capsvērums (jauns)
(7c)  Lai nodrošinātu šīs regulas atbilstību LESD 208. pantā paredzētajiem vispārīgajiem noteikumiem, šī regula būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz rīsiem, kas audzēti, novākti un apstrādāti, ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 978/2012 VIII pielikumā, un jo īpaši: Konvenciju par piespiedu darbu (Nr. 29), Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (Nr. 87), Konvenciju par principu piemērošanu tiesībām apvienoties organizācijās un veikt kolektīvus darījumus (Nr. 98), Konvenciju par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm (Nr. 100), Konvenciju par piespiedu darba atcelšanu (Nr. 105), Konvenciju par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā (Nr. 111) un Konvenciju par smagāko bērnu darba veidu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai (Nr. 182).
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Šajā regulā ir atzītas mazo lauksaimnieku un laukstrādnieku tiesības gūt pienācīgus ienākumus un tiesības uz drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un tiek uzskatīts, ka šo tiesību ievērošana ir būtiska, īstenojot vispārējos mērķus saistībā ar tirdzniecības preferenču piešķiršanu jaunattīstības valstīm un jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
3.  Izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts bez Regulas Nr. XXXX/XXXX 323. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzības, Komisija pārtrauc piemērot atvieglotā importa režīmu, kas paredzēts šā panta 1. punktā, tad, kad tā pārliecinās ka imports, uz ko attiecas minētā režīma noteikumi, gada laikā sasniedz 2. punktā norādīto daudzumu.
3.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko pārtrauc piemērot atvieglotā importa režīmu, kas paredzēts šā panta 1. punktā, tad, kad tā pārliecinās, ka imports, uz ko attiecas minētā režīma noteikumi, gada laikā sasniedz šā panta 2. punktā norādīto daudzumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem, nepiemērojot 5.a panta 2. punktā minēto procedūru.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  tiek iesniegti pierādījumi tam, ka Bangladešā ir iekasēts eksporta nodoklis par summu, kas atbilst nodevu samazinājumam, kā norādīts 1. punktā;
svītrots
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus tiek piešķirtas Komisijai uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no…*. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināt par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
___________
* Šīs regulas spēkā stāšanās diena.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts
5.  Saskaņā ar 3. pantu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
5.  Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par četriem mēnešiem.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
5.a pants (jauns)
5.a pants
Komitejas procedūra
1.  Komisiju atbalsta Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota saskaņā ar [323. panta 1. punktu] Eiropas Parlamenta un Padomes ..... Regulā (ES) Nr. [xxxx/yyyy], ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotas TKO regula)1. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
2.  Ja ir minēta atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem saskaņā ar rakstisko procedūru, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā lēmis komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vairākums komitejas locekļu.
_______________
1 COD 2010/0385.

(1) Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta otrā punkta otro daļu (A7-0304/2013).


Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsoļu grafiks ***I
PDF 272kWORD 39k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Direktīvas 2003/87/EK grozījumiem, kas precizē noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsoļu grafiku (COM(2012)0416 – C7-0203/2012 – 2012/0202(COD))
P7_TA(2013)0543A7-0046/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0416),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0203/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 14. novembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā 2012. gada 15. marta rezolūciju par ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 20. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0046/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) Nr. ../2013, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, precizējot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsoļu grafiku

P7_TC1-COD(2012)0202


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 1359/2013/ES.)

(1)OV C 11, 15.1.2013., 87. lpp.
(2) OV C 251 E, 31.8.2013., 75. lpp.
(3) Šī nostāja atbilst grozījumiem, kas pieņemti 2013. gada 3. jūlijā (Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0310).


Tādu kritēriju izstrāde, kuri ļauj noteikt, kad pārstrādes papīrs vairs nav atkritumi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punktu
PDF 211kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 2013. gada 10.decembra rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus, kas nosaka, kad reģenerēts papīrs vairs nav atkritumi, saskaņā ar 6. panta 1. punktu Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem (D021155/01 – 2012/2742(RPS))
P7_TA(2013)0544B7-0553/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus, kas nosaka, kad reģenerēts papīrs vairs nav atkritumi, saskaņā ar 6. panta 1. punktu Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2013)0502),

–  ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra (KPC) 2011. gada marta zinātnisko un tehnisko ziņojumu „Atkritumu stadijas beigu kritēriji tehniskajiem priekšlikumiem saistībā ar makulatūru”;

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu(1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem(2) un jo īpaši tās 49. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas Lēmumu 2011/753/ES, ar ko paredz noteikumus un aprēķinu metodes, lai pārbaudītu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktā izvirzītajiem mērķiem, un jo īpaši tā 2. panta 2. punktu(3);

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa” (COM(2011)0021),

–  ņemot vērā atzinumu, ko 2012. gada 9. jūlijā sniedza Direktīvas 2008/98/EK 39. pantā minētā komiteja,

–  ņemot vērā 5.a panta 4. punkta e) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

A.  tā kā atkritumu beigu stadijas kritēriju definēšana saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātā pārstrādi un otrreizējo izejvielu tirgu, un tādējādi var uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti;

B.  tā kā ierosinātajā Padomes regulā ir paredzēts, ka makulatūra, kurā nepaīra ekvivalents ir vienāds vai mazāks par 1,5 (gaissausās masas) %, vairs nav atkritumi, ja tās sastāvā ietilpstošo papīra šķiedru ir paredzēts izmantot papīra ražošanai un ir ievēroti citi papildu kritēriji;

C.  tā kā vairākmateriālu papīru, kura sastāvā nepapīra komponentu īpatsvars pārsniedz 30 (gaissausās masas) %, uzskata par pilnībā sastāvošu no nepapīra komponentiem; tā kā tipisks vairākmateriālu papīra konteiners satur tikai 30  (gaissausās masas) % nepapīra komponentu vai pat vēl mazāk (24% polietilēna, 6% alumīnija) un tādējādi to nevar uzskatīt par nepapīra komponentu; tā kā tādējādi makulatūrā varētu būt jebkāds skaits vairākmateriālu papīra konteineru (kuros ir liels daudzums nepapīra komponentu, kā arī ievērojams daudzums šķidruma un citu pie šiem konteineriem pielipušu pārtikas un organisku vielu atlieku), un tos vairs nevarētu uzskatīt par atkritumu, bet gan par izstrādājumu;

D.  tā kā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17. punktu „pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam vai citam nolūkam”;

E.  tā kā regulas projektā atkritumu stadijas beigu punkts tiek definēts kā punkts, kad reģenerēts papīrs ir paredzēts izmantošanai papīra ražošanā par papīra šķiedru, tādējādi novietojot to vēl pirms papīra reālas pārstrādes papīra ražošanas iekārtā; tā kā tas ir pretrunā ar pastāvošo pārstrādes definīciju, saskaņā ar kuru atkritumi ir atkārtoti jāpārstrādā;

F.  tā kā šādiem atkritumiem, kas iegūti pēc savākšanas un šķirošanas, tiek veikta tikai priekšapstrāde (ne pārstrāde) un tos nevar izmantot bez turpmākas pārstrādes;

G.  tā kā definējot atkritumu stadijas beigas punktā, kad vēl nav notikusi papīra reāla pārstrāde, rastos problēmas attiecībā uz lielu skaitu spēkā esošu Kopienas tiesību aktu, piemēram, tādos, kas saistīti ar ekomarķējumu, publisko iepirkumu, ekodizainu un REACH, kuros līdz šim par „pārstrādi” tika uzskatīts process, kā rezultātā ir saražots izmantošanai gatavs pārstrādāts produkts, turklāt tas ir pretrunā Komisijas Lēmuma 2011/753/ES 2. panta 2. punktam, kur sagatavošana atkārtotai apstrādei ir nepārprotami nodalīta no galīgās pārstrādes;

H.  tā kā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punktu daži konkrēti atkritumi vairs nav atkritumi, tiklīdz tos reģenerē, tostarp pārstrādā, tiem piemēro kādu darbību un tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kas jāizstrādā saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem; tā kā šie nosacījumi ir: a) ka viela vai priekšmets atbilst pastāvošajiem tiesību aktiem un produktiem piemērojamajiem standartiem (6. panta 1. punkta c) apakšpunkts); un b) vielas vai priekšmeta lietošanai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un cilvēku veselību (6. panta 1. punkta d) apakšpunkts);

I.  tā kā nepapīra komponentu robežvērtība 1,5 % pamatojas uz Eiropas standartu EN 643; tā kā saskaņā ar KPC pētījumu šis standarts „ir makulatūras tirdzniecības centrālais elements” un „tajā ir norādīts atkritumu standarta kategoriju Eiropas saraksts”; tā kā šā standarta izmantošana, lai noteiktu atkritumu stadijas beigu kritēriju, nepārprotami ir pretrunā ar Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā ir skaidra atsauce uz „produktiem piemērojamajiem standartiem”, nevis uz atkritumiem piemērojamajiem standartiem;

J.  tā kā attiecīgajos papīra produktu standartos, piemēram, ISO 1762 attiecībā uz neorganiskiem piemaisījumiem, ISO 5350/1 un 5350/2 — redzamiem netīrumiem un ISO 624 — ekstraktvielām (zemmolekulārie ogļhidrāti) paredzētais tīrības līmenis ir 1 pmm — 15 000 reizes zemāks nekā ierosinātais līmenis;

K.  tā kā vairākmateriālu papīru iekļaušana ir pretrunā KPC pētījumā paustajam nepārprotamajam ieteikumam, kurā slāņainā makulatūra netika iekļauta atkritumu stadijas beigu kritērijos, jo tā rada būtisku papildu apdraudējumu videi gadījumos, kad šo materiālu eksportē, jo īpaši ārpus ES;

L.  tā kā — kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1013/2006 49. panta 2. punktā — gadījumā, kad atkritumus eksportē no Kopienas, kompetentā nosūtīšanas iestāde Kopienā pieprasa un cenšas nodrošināt, ka trešā galamērķa valstī jebkurus eksportētos atkritumus apsaimnieko videi drošā veidā, tostarp spējot pierādīt, ka uzņēmums, kas saņem atkritumus, darbosies saskaņā ar cilvēku veselības un vides aizsardzības standartiem, kas ir būtībā līdzvērtīgi Kopienas tiesību aktos noteiktajiem standartiem;

M.  tā kā piešķirot lietotam papīram, arī vairākmateriālu makulatūrai atkritumu stadijas beigu statusu pirms tas ir atbilstīgi pārstrādāts, šo materiālu var brīvi pārdot pasaules tirgos un uz to vairs neattieksies Regulā par atkritumu sūtījumiem paredzētie aizsardzības pasākumi saistībā ar pareizu pārvaldību; tā kā neattiecinot Regulas par atkritumu sūtījumiem prasības uz atkritumiem ar augstu nepapīra komponentu īpatsvaru, kas turklāt varētu būtiski pārsniegt 1,5 % robežvērtību, jo netiek ieskaitīts pašreizējais vairākmateriālu papīrs, pastāv nepārprotams risks pārkāpt Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1.punkta d) apakšpunkta prasību, ka vielas vai priekšmeta lietošanai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un cilvēku veselību;

N.  tā kā ierosināto pārvaldības sistēmu, lai pierādītu atbilstību Padomes regulas priekšlikuma 3. pantā minētajiem kritērijiem un jo īpaši noteikumam, ka nepapīra materiāli vairākmateriālu papīra sūtījumos turklāt ir paredzēti reģenerācijai, šķiet, nebūs nekādu iespēju īstenot attiecībā uz atkritumiem, kas vairs nav atkritumi un tādējādi tie ir pieejami brīvā tirdzniecībā, iespējams pārejot no viena īpašnieka pie otra, un jebkurā gadījumā uz tiem vairs neattiecas prasības apstādāt konkrēto materiālu videi nekaitīgā veidā;

O.  tā kā pasaules mēroga tirdzniecības ar šo varbūtējo atkritumu beigu stadijas papīru stimulēšana, apejot vides un veselības aizsardzībai paredzētos pasākumus, ne tikai atstās papildu negatīvu ietekmi uz vidi šā materiāla transportēšanas laikā, bet varētu arī samazināt Eiropā papīra pārstrādes apjomus, jo samazinātos pieejamās makulatūras daudzums, tādējādi Eiropas papīra ražotājiem nāktos vismaz daļēji to aizstāt, papīra ražošanai izmantojot mazāk apstrādātas šķiedras, un tam būtu nepieciešams vairāk enerģijas, kā arī attiecīgi palielinātos CO2 emisijas, un tas atkal būtu pretrunā kritērijam nepalielināt vispārējo kaitīgo ietekmi uz vidi;

P.  tā kā Komisijas paziņojumā „Resursu ziņā efektīva Eiropa” ir iekļauta stratēģija „aprites ekonomikas” izveidei ES, pamatojoties uz sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtot, lai samazinātu atkritumu rašanos un nodrošinātu atkritumu kā resursu izmantošanu; tā kā turpmāku pārstrādes īpatsvara palielināšanu ES nopietni apdraud ierosinātie atkritumu beigu stadijas kritēriji un tādējādi pašreizējais priekšlikums neatbilstu Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktam;

1.  neatbalsta Padomes regulas, ar ko paredz kritērijus, kas nosaka, kad reģenerēts papīrs vairs nav atkritumi, saskaņā ar 6. panta 1. punktu Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem, pieņemšanu;

2.  uzskata, ka šis projekts Padomes regulai neatbilst pamatakta mērķim un saturam;

3.  uzskata, ka šajā projektā Padomes regulai tiek pārsniegtas Komisijai pamataktā piešķirtās īstenošanas pilnvaras;

4.  uzskata, ka Komisija nav atbilstoši izvērtējusi šī regulas projekta ietekmi uz papīra pārstrādi, uz makulatūras vērtības ķēdi, uz makulatūras transportu un šā regulas projekta vispārējo ietekmi uz vidi; mudina Komisiju pārskatīt šo regulas projektu un uzlabot ierosinātos atkritumu beigu stadijas kritērijus, ņemot vērā šajā rezolūcijā paustos iebildumus;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
(2) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.
(3) OV L 310, 25.11.2011., 11. lpp.
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.


Dzimumu līdztiesības aspekti Eiropas pamatsistēmā, kas izveidota dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju
PDF 305kWORD 113k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par dzimumu līdztiesības aspektiem Eiropas pamatsistēmā, kas izveidota dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju (2013/2066(INI))
P7_TA(2013)0545A7-0349/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 1., 14., 15., 21., 23., 24., 25., 34. un 35. pantu,

–  ņemot vērā starptautiskās cilvēktiesības, galvenokārt Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, ANO 1992. gada Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas konvencijas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jomā, galvenokārt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un attiecīgos Eiropas Sociālo tiesību komitejas ieteikumus, Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvenciju un Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3. un 6. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8., 9. un10. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173) un Eiropadomes 2011. gada 24. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā” (COM(2012)0226),

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes ieteikumam par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (COM(2013)0460),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanā veiktie pasākumi” (COM(2013)0454),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK(1), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK(2), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426),

–  ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par romu sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(4),

–  ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras (FRA) veikto romu apsekojuma rezultātu analīzi dalījumā pa dzimumiem, pamatojoties uz pieprasījumu, kas tai iesniegts saskaņā ar Reglamenta 126. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0349/2013),

A.  tā kā paziņojumā „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” ir noteikts, ka Komisija „atbalstīs dzimumu līdztiesības popularizēšanu visu stratēģijas „Eiropa 2020” aspektu [..] īstenošanā”, un tā kā Padomes secinājumos par ES pamatsistēmu, kas izveidota dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju, tiek prasīts īstenot dzimumu līdztiesības principu visās politikas jomās un darbībās saistībā ar romu integrācijas veicināšanu;

B.  tā kā romu sievietes biežāk nekā romu vīrieši vai sievietes, kuras nav romu sievietes, tiek dažādi diskriminētas un saskaras ar krustenisko diskrimināciju dzimuma un etniskās izcelsmes dēļ, un viņām ir ierobežota pieejamība nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem, kā arī mazas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā; tā kā romu sievietes bieži vien cieš rasisma, aizspriedumu un stereotipu dēļ un tas negatīvi ietekmē viņu iespējas patiesi integrēties;

C.  tā kā romu sievietēm ir jāievēro patriarhālas un seksistiskas tradīcijas, kas neļauj viņām pašām brīvi lemt par būtiskiem jautājumiem, kuri ietekmē viņu dzīvi, piemēram, par izglītības, darba, seksuālās un reproduktīvās veselības un pat laulību jautājumiem; tā kā diskrimināciju pret romu sievietēm nevar attaisnot ar tradīciju un šis jautājums jārisina, ievērojot ierašas un daudzveidības principu;

D.  tā kā nabadzības riskam vairāk pakļautas ir romu sievietes, nevis romu vīrieši, un tā kā Eiropas Savienībā nabadzība visvairāk apdraud tās romu ģimenes, kurās ir vismaz četri bērni;

E.  tā kā parasti izmantotajos rādītājos nav ņemtas vērā tādas problēmas kā darba ņēmēju nabadzība, energonabadzība, pret sievietēm un bērniem vērsta vardarbība, daudzbērnu ģimeņu un vientuļo vecāku nabadzība, bērnu nabadzība un sieviešu sociālā atstumtība;

F.  tā kā gados vecākas romu sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam, jo vairākums šo sieviešu ir strādājušas neoficiālajā ekonomikā bez atalgojuma vai reģistrācijas sociālā nodrošinājuma sistēmā;

G.  tā kā lielākā daļa romu pieaugušo, kas klasificēti kā „neaktīvas personas”, ir sievietes un — daļēji tradicionālā darba dalījuma dēļ starp sievietēm un vīriešiem un Eiropas darba tirgos pastāvošā rasisma un seksisma dēļ — to darbspējīgo romu sieviešu skaits, kuras ir iesaistītas aktīvā nodarbinātībā, ir tikai aptuveni puse no aktīvā nodarbinātībā iesaistīto romu vīriešu skaita, un šī skaitliskā attiecība ir gandrīz tāda pati arī pašnodarbināto personu vidū;

H.  tā kā no visām valstīm saņemtie dati liecina par to, ka nodarbinātības jomā romu sievietes — gan darba meklētājas, gan nodarbinātās sievietes — saskaras ar nopietnu atstumtības problēmu, kā arī diskrimināciju darbavietā; tā kā romu sievietēm nav arī iespēju iesaistīties oficiālajā ekonomikā un tas viņām tiek liegts ierobežoto izglītības iespēju, neatbilstošu mājokļu, nepietiekamas veselības aprūpes, tradicionālo dzimumu lomu un vispārējās atstumtības dēļ, kā arī diskriminācijas dēļ, ko pret viņām vērš lielākā daļa kopienu; tā kā valstu ziņojumos par to, kā tiek īstenota ES pamatsistēma dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju, dzimumu līdztiesībai arvien netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība;

I.  tā kā mazāk attīstītos lauku reģionos daudzbērnu mātēm vai vientuļajām mātēm ir ievērojami grūtāk strādāt tālu no mājām un ģimenes;

J.  tā kā rakstpratības un izglītotības ziņā romu sievietes ievērojami atpaliek no romu vīriešiem un sievietēm, kuras nav romu sievietes, un tā kā lielākā daļa romu meiteņu priekšlaicīgi pamet mācības skolā, un liela daļa no viņām nekad nav apmeklējušas skolu;

K.  tā kā ekonomikas krīze ir negatīvi ietekmējusi romu sieviešu veselību un labklājību, vēl vairāk pasliktinot šo ieilgušo, nepieņemamo stāvokli, un vairāk nekā ceturtdaļai no visu romu sieviešu skaita veselības problēmu dēļ nav iespējams pilnībā veikt ikdienas darbus;

L.  tā kā netiek ievērotas visaptverošas tiesības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, kā arī nav nodrošināta kontracepcijas pieejamība, tādējādi liedzot nodrošināt romu sieviešu ietekmes palielināšanu un dzimumu līdztiesību, un tādēļ rodas neplānotas grūtniecības, tostarp pusaudžu vidū (kuru dēļ meitenes pārtrauc izmantot izglītības un darba iespējas); tā kā grūtniecība agrīnā vecumā ir sekas, ko galvenokārt izraisa sociālo pakalpojumu nepietiekama pieejamība un neatbilstošs veselības aprūpes struktūru darbs, jo tās nav pievērsušās romu sieviešu vajadzību apmierināšanai;

M.  tā kā romu sievietēm ir zems sociālekonomiskais statuss un veselības aprūpes jomā viņas saskaras ar diskrimināciju, turklāt viņas nav informētas par lielāko daļu savu tiesību, kā arī medicīniskos pakalpojumus viņas izmanto daudz retāk nekā vairākums iedzīvotāju;

N.  tā kā nesamērīgi liels skaits romu sieviešu un meiteņu slimo ar dažādām slimībām, tostarp HIV/AIDS, bet viņām paredzētās slimību profilakses programmas nav noteiktas par prioritārām un netiek pienācīgi finansētas, kā arī izmeklējumu pieejamības līmenis joprojām ir zems;

O.  tā kā galējas nabadzības, dzimumu nelīdztiesības un iekšējas diskriminācijas dēļ romu sievietes apdraud paaugstināts cilvēku tirdzniecības, prostitūcijas, vardarbības ģimenē un ļaunprātīgas izmantošanas risks un vienlaikus viņas saskaras ar papildu šķēršļiem, meklējot aizsardzību;

P.  tā kā ļoti daudz romu sieviešu ir cietušas no vardarbības ģimenē un šos nodarījumus ir veikuši viņu laulātie, personas, kuras ar viņām saista svainības attiecības, vai citi ģimenes locekļi; tā kā par lielu daļu gadījumiem, kad romu sievietes ir cietušas no vardarbības un ir pārkāptas viņu cilvēktiesības, netiek ziņots, jo patriarhālā sabiedrībā vardarbība pret sievieti joprojām netiek uzskatīta par nelikumīgu rīcību, turklāt varmākas par nodarījumiem pret sievietēm ļoti reti tiek sauktas pie atbildības, un tas attur sievietes no centieniem meklēt juridisku palīdzību;

Q.  tā kā visās ES dalībvalstīs ir iestādes, kuras pret romu sievietēm bieži vien izturas klaji diskriminējoši un nepārprotami pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un to rīcībā ir saskatāmas vardarbības pazīmes, kas var izpausties dažādi, piemēram, kā datu vākšana par romiem, tostarp bērniem, un šo datu glabāšana reģistros, pamatojoties tikai uz viņu etnisko izcelsmi, vai kā simtiem romu izraidīšana, nepiedāvājot ne pienācīgus mājokļus, ne atbalstu, un tā kā šāda rīcība uzskatāma par apkaunojošiem un rupjiem pārkāpumiem, pilnībā ignorējot dalībvalstu starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;

R.  tā kā visām ES iestādēm un dalībvalstīm jāuzņemas atbildība par vardarbības izskaušanu pret sievietēm un meitenēm, kā arī par nesodāmības izbeigšanu, saucot pie atbildības tos, kas vainojami par naida motivētiem noziegumiem, naida kurināšanu, diskrimināciju un vardarbību pret romu sievietēm un meitenēm;

S.  tā kā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK tiek aizliegta diskriminācija rases un etniskās izcelsmes dēļ; tā kā Komisija ir sākusi aptuveni 30 pārkāpumu procedūras, saucot pie atbildības tās dalībvalstis, kuras savos tiesību aktos nav pienācīgi transponējušas Rasu vienlīdzības direktīvu,

1.  uzsver, ka valstu stratēģijās attiecībā uz romu integrāciju uzmanība jāpievērš romu sieviešu ietekmes palielināšanai, lai viņām būtu iespējas pašām lemt par savu dzīvi, kļūstot par redzamām pārmaiņu veicinātājām savās kopienās un paužot viedokli, kas ietekmētu tādas politikas un programmu izstrādi, kuras attiecas uz romu sievietēm, turklāt uzmanība jāpievērš arī romu sieviešu sociālekonomiskās izturētspējas stiprināšanai, t. i., jāpalielina viņu spējas ātri pielāgoties mainīgajai ekonomikas videi, veidojot ietaupījumus un nepieļaujot līdzekļu samazināšanu;

2.   atzinīgi vērtē Komisijas 2012. gada progresa ziņojumu(5) un 2013. gada 26. jūnija priekšlikumu Padomes ieteikumam par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs(6), kuros īpaša uzmanība pievērsta nodarbinātības, mājokļu, izglītības un veselības aprūpes pieejamībai un pausts aicinājums dalībvalstīm ieviest pozitīvas darbības un integrēt romu iekļaušanas stratēģijas to cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību;

3.  aicina tās dalībvalstis, kuras Eiropas pusgadā par romu jautājumiem ir saņēmušas konkrētai valstij paredzētus papildu ieteikumus, nekavējoties tos īstenot un izskaust diskrimināciju, tostarp darbavietās, lai iesaistītu pilsonisko sabiedrību — arī romu organizācijas — lēmumu pieņemšanas procesā, un piešķirt ne tikai ES, bet arī valsts un citus līdzekļus, lai pildītu saistības, kas noteiktas šo valstu stratēģijās attiecībā uz romu integrāciju;

4.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta 2006. gadā pieņemto rezolūciju par romu sieviešu stāvokli un Padomes pieņemtajiem Desmit kopējiem romu iekļaušanas pamatprincipiem, no kuriem viens attiecas uz izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, Eiropas un dalībvalstu politikas veidotāji joprojām nav atrisinājuši romu un nomadu sieviešu neaizsargātības problēmu reālajā dzīvē;

5.  uzsver, ka varētu būtiski uzlabot ES pamatsistēmas dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju efektivitāti, panākot lielāku Komisijas līdzdalību, jo tai ir ievērojamas iespējas uzlabot regulējuma un citu instrumentu kvalitāti, veicināt lielāku politikas saskaņotību un sekmēt svarīgāko pamatsistēmas mērķu sasniegšanu;

6.  aicina dalībvalstis izstrādāt nacionālos rīcības plānus četrās svarīgāko prioritāšu jomās — veselības, mājokļu, nodarbinātības un izglītības jomā, nosakot konkrētus uzdevumus un mērķus, finansējumu, izpildes rādītājus un termiņus, un novērtēt sasniegumus, izmērot īstenošanas rezultātus;

7.  aicina dalībvalstu valdības un vietējās iestādes ar sieviešu organizāciju, romu NVO un attiecīgo ieinteresēto personu palīdzību iesaistīt romu sievietes dalībvalstu romu integrācijas stratēģiju sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā un veidot saikni starp dzimumu līdztiesības struktūrām, sieviešu tiesību organizācijām un sociālās integrācijas stratēģijām; turklāt aicina Komisiju, īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020”, saskaņoti risināt ar dzimumu līdztiesību saistītos jautājumus un pievērsties valsts reformu programmām;

8.  aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par romu integrācijas norisi ES, iekļaujot informāciju par sasniegumiem, mērķiem, konkrētiem pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu šos mērķus, un par pašreizējo stāvokli attiecībā uz īstenošanas pasākumiem un turpmāko rīcību;

9.  aicina dalībvalstis cīnīties pret romu vīriešu un sieviešu telpisko segregāciju, piespiedu izraidīšanu un bezpajumtniecību un izstrādāt efektīvas un pārredzamas mājokļa politikas nostādnes;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt romu sieviešu un bērnu pamattiesību ievērošanu un ar informācijas kampaņu palīdzību uzlabot romu sieviešu un meiteņu informētību par savām tiesībām, kuras viņām nodrošinātas spēkā esošajos valsts tiesību aktos par dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, un turpināt cīnīties pret patriarhālām un seksistiskām tradīcijām;

11.  aicina Komisiju precizēt iestāžu uzdevumu un pienākumu sadalījumu starp iesaistītajām organizācijām, forumiem un struktūrām un skaidri noteikt šo ieinteresēto personu, piemēram, EK darba grupas romu jautājumos, valstu kontaktpunktu tīkla, Eiropas romu platformas, ES Pamattiesību aģentūras un tās ad hoc darba grupas romu integrācijas jautājumos, lomu ES pamatsistēmas dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju uzraudzībā, kontrolē un koordinēšanā;

12.  aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu stratēģijas attiecībā uz romu integrāciju, nosakot kopējus, salīdzināmus un ticamus rādītājus un izstrādājot ES rādītāju paneli romu integrācijas jomā, lai panāktu skaidrus un nepārprotamus rezultātus, kurus var izmantot, lai novērtētu sasniegto progresu un izpildītu prasību par efektīvu uzraudzību;

13.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai taupības pasākumi nesamērīgi smagi neskartu romu un nomadu sievietes un lai budžeta lēmumi tiktu pieņemti, balstoties uz cilvēktiesību principiem;

14.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis savās stratēģijās noteikt rezultatīvos izpildes rādītājus, bāzes līnijas un skaitliskos pamatmērķus galveno prioritāšu jomās, ko var izmantot panāktā progresa novērtēšanai;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai visu administratīvo iestāžu vāktie dati tiktu apkopoti pa dzimumiem un pēc etniskās piederības un lai tie informatīvos nolūkos tiktu izmantoti politikas izstrādes procesā; norāda, ka dati jāvāc, ievērojot attiecīgos cilvēktiesību principus;

16.  aicina dalībvalstis saskaņot savas politiskās saistības, piešķirot atbilstošus finanšu resursus romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanai, un ņemt vērā integrācijas stratēģijas savā valsts budžeta politikā;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot atbilstošu sistēmu apspriedēm, savstarpējām mācībām un pieredzes apmaiņai par romu integrācijas jautājumiem starp politikas veidotājiem un romu organizācijām, un sākt strukturētu dialogu, lai iesaistītu romu organizācijas un NVO romu integrācijas stratēģiju plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā Eiropas, valsts un vietējā līmenī;

18.  aicina dalībvalstis nodrošināt pilsonisko tiesību vienlīdzību un veselības aprūpes pakalpojumu, izglītības, nodarbinātības un mājokļu vienlīdzīgu pieejamību, ievērojot cilvēktiesības, nediskriminācijas principu un attiecīgos gadījumos ņemot vērā nomadu dzīvesveida īpatnības;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis savos partnerības līgumos iekļaut integrētā teritoriālā ieguldījuma instrumentu un uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības instrumentu, lai tos izmantotu mazāk attīstītos mikroreģionos un trūcīgās teritorijās, kā arī lai izstrādājamo darbības programmu kopumā iekļautu uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības instrumentu;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt konkrētu un visaptverošu diskriminācijas novēršanas tiesību aktu pieņemšanu saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem visās dalībvalstīs, nodrošinot par diskriminācijas novēršanu atbildīgo struktūru pietiekamu sagatavotību, lai tās veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un tām būtu sūdzību mehānismi, kas pieejami romu sievietēm un meitenēm;

21.  aicina dalībvalstis savās stratēģijās vairāk uzsvērt sociālās integrācijas teritoriālos aspektus un paredzēt tās mazāk attīstītajiem mikroreģioniem, īstenojot kompleksas un integrētas attīstības programmas;

22.  aicina dalībvalstis vērst uzmanību arī uz kohēzijas politikas pilsētvides aspektu, īpaši veltot uzmanību pilsētām, kuras nesamērīgi ir skārusi sociālā nestabilitāte, piemēram, bezdarbs, sociālā atstumtība un polarizācija, un sniegt tām palīdzību infrastruktūras izveidē, lai izmantotu šo pilsētu potenciālu ekonomikas izaugsmē un veidotu ciešāku saikni starp pilsētu un lauku apgabaliem, tādējādi veicinot iekļaujošu attīstību;

23.  aicina dalībvalstis, īstenojot to stratēģijas attiecībā uz romu integrāciju, stiprināt dzimumu līdztiesības nodrošināšanas politiku, iekļaujot dzimumu līdztiesības principu visās politikas jomās un darbībās, kas skar romu sievietes, un saistīt šo stratēģiju īstenošanu ar pašreizējām dzimumu līdztiesības stratēģijām, jo īpaši — novēršot atalgojuma un pensiju apmēra atšķirības romu kopienās un izskaužot vardarbību pret sievietēm un meitenēm — šie ir svarīgākie mērķi, kuru sasniegšanai ir nepieciešama praktiska rīcība;

24.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai dalībvalstu stratēģijās attiecībā uz romu integrāciju tiktu iekļauti konkrēti pasākumi sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības integrācijai, ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts un romu sieviešu daudzējādā un krusteniskā diskriminācija galvenokārt tādās jomās kā nodarbinātība, veselības aizsardzība, mājokļi un izglītība un lai Komisijas un jo īpaši Pamattiesību aģentūras veiktajā novērtējumā un gada uzraudzības ziņojumā tiktu ņemtas vērā sieviešu tiesības, kā arī tas, vai ikvienā dalībvalstu stratēģiju attiecībā uz romu integrāciju sadaļā ir iekļauts dzimumu līdztiesības aspekts; prasa iesniegt iegūtos datus Eiropas Parlamentam;

25.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai dalībvalstu stratēģijās attiecībā uz romu integrāciju tiktu ņemtas vērā īpašas romu sieviešu tiesības un vajadzības, un izstrādāt konkrētus šo stratēģiju īstenošanas, paveiktā darba kontroles un uzraudzības rādītājus, pamatojoties, piemēram, uz ANO Attīstības programmas Tautas attīstības indeksu sadalījumā pa dzimumiem (GDI) tādos aspektos kā ilgs un veselīgs mūžs, zināšanas un cilvēka cienīgs dzīves līmenis, un uz dzimumu līdztiesību balstītu attīstības indeksu (GEM) tādos aspektos kā līdzdalība politiskajos procesos un lēmumu pieņemšanā un saimniecisko resursu kontrole; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot dzimumu līdztiesības politikai paredzēto budžetu kā instrumentu dzimumu līdztiesības integrācijas veicināšanai;

26.  aicina dalībvalstis izstrādāt valsts sistēmu, lai uzraudzītu un novērtētu dalībvalstu stratēģijas attiecībā uz romu integrāciju, un ietvert tajā tādus aspektus kā budžeta kontrole un citi pilsoniskās sabiedrības uzraudzības veidi (ko veic valsts NVO, NVO tīkli vai jumta organizācijas), ekspertu novērtējumus (ko veic neatkarīgi eksperti, kas ir apliecinājuši savas zināšanas attiecīgajā jomā) un administratīvo uzraudzību;

27.  aicina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot konkrētus pasākumus saskaņā ar dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju, novērtēt ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

28.  aicina Komisiju ieviest efektīvākus instrumentus romu sieviešu faktiskā sociālekonomiskā stāvokļa novērtēšanai, ietverot projektā „IKP un ne tikai” „dzīves ekonomikas” kvantitatīvu noteikšanu un neoficiālās ekonomikas atzīšanu; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un uzraudzīt pa dzimumiem dalītus rādītājus, kas paredzēti dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju un sociālās integrācijas politikai;

29.  aicina attiecīgajā jomā darbojošās dalībvalstu NVO izstrādāt personalizētus rīcības plānus, kuru mērķis ir sniegt palīdzību sievietēm un jauniešiem darba atrašanā, nodrošināt romiem psihologa konsultācijas, lai veicinātu viņu līdzdalību izglītībā un profesionālajā apmācībā un lai noteiktu tās personiskās prasmes un spējas, kas ļautu uzlabot romu sociālo integrāciju darba tirgū, kā arī uzņemties starpniecības pienākumus starp apmācības/ pārkvalifikācijas pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem, no vienas puses, un romu sievietēm/ romu tautības cilvēkiem, no otras puses, un stimulēt romu sieviešu un meiteņu izglītības procesu, piešķirot subsīdijas un stipendijas, tomēr vienlaikus ievērojot vienlīdzīgu iespēju principu, ņemot vērā faktu, ka meitenes stājas laulībā agrākā vecumā nekā zēni;

30.  aicina dalībvalstis izmantot pasākumus, lai pievērstu īpašu uzmanību tām romu sievietēm, kuras dzīvo ārkārtīgi sliktos sociālekonomiskos apstākļos, un vienlaikus arī pievērsties riska grupām, novēršot grimšanu nabadzībā un risinot ar to saistītus jautājumus;

31.  aicina dalībvalstis palielināt nomadiem un romiem paredzēto programmu skaitu, paplašināt saņēmēju loku un padarīt tās redzamākas, paredzot konkrētu atbalstu nomadu un romu organizācijām, lai veicinātu sieviešu ietekmes palielināšanos un struktūrfondu līdzekļu pieejamību NVO;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot finanšu mehānismus, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības un kopienu īstenoto uzraudzību romu un nomadu sieviešu sociālās integrācijas politikas, iniciatīvu un projektu jomā;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis ES romu integrācijas procesā par mērķi noteikt bērnu nabadzības izskaušanu, ietvert sociālās integrācijas pasākumos bērna tiesības, uzraudzīt progresu, ņemot vērā bērnu nabadzības aspektu, un noteikt un izstrādāt prioritārus pasākumus šajā jomā;

34.  uzsver, ka atstumtība ir jānovērš jau no bērnības; uzskata, ka, lai izbeigtu nabadzības pārņemšanu no vienas paaudzes uz citu, ir svarīgi pieņemt pieeju, kuras mērķauditorija būtu dažādas sieviešu paaudzes;

35.  aicina dalībvalstis to stratēģijās attiecībā uz romu integrāciju ietvert īpaši pielāgotas programmas, lai aktīvi integrētu romu sievietes darba tirgū, nodrošinot romu sievietēm un meitenēm kvalitatīvu izglītības programmu pieejamību un darot pieejamu mūžizglītību, lai viņas apgūtu darba tirgū noderīgas iemaņas; aicina dalībvalstis visās prioritārajās jomās, kas ietvertas romu integrācijas stratēģijās, kā horizontālu mērķi iekļaut romu sieviešu spēju veidošanu un ietekmes palielināšanu, kā arī veicināt politiskās līdzdalības politiku, atbalstot romu sieviešu aktīvu līdzdalību politikā vietējā, valsts un Eiropas līmenī;

36.  aicina dalībvalstis izstrādāt pozitīvas darbības pasākumus, lai romu sievietēm un vīriešiem atvieglotu darbvietu pieejamību valsts pārvaldes iestādēs;

37.  aicina dalībvalstis izstrādāt konkrētus daudzbērnu ģimenēm (ar četriem vai vairāk bērniem) un ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, paredzētus pasākumus, kas atvieglo darba tirgus pieejamību, apsverot iespēju īstenot pielāgotus sociālās labklājības pasākumus, paplašinot bērna aprūpes iespējas un nodrošinot, ka romu bērni tiek integrēti vietējās skolās un bērnu aprūpes iestādēs un ka viņiem pilnībā un līdztiesīgi ir pieejama obligātā izglītība, tādējādi cīnoties pret sociālo atstumtību un izvairoties no geto veidošanas;

38.  aicina dalībvalstis romu bērniem nodrošināt kvalitatīvu un pieņemamu bērnu aprūpes iestāžu un bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību, bērnu attīstības centru un vecāku atbalsta centru sniegto izglītības pakalpojumu pieejamību un no jauna ieviest Barselonas mērķus bērnu aprūpes jomā, un attīstīt pieejamus, pieņemamus un kvalitatīvus aprūpes pakalpojumus visā dzīves ciklā;

39.  aicina dalībvalstis īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu darbinieču atlaišanu no darba grūtniecības vai bērna aprūpes periodā, un apsvērt jautājumu par bērnu audzināšanas laika iekļaušanu periodā, par kuru ir tiesības saņemt pensiju;

40.  aicina dalībvalstis izpētīt šķēršļus romu sieviešu pašnodarbinātībai, lai nodrošinātu iespēju pieejamā veidā, ātri un par pieņemamu cenu reģistrēt romu sieviešu uzņēmumus, un izveidot sistēmas, lai, pamatojoties uz vienkāršām un uzņēmējiem saprotamām administratīvām procedūrām, piešķirtu mikrokredītus mazo uzņēmumu dibināšanai un uzņēmējdarbības sākšanai, tostarp sniegtu tehnisko palīdzību un paredzētu atbalsta pasākumus un īpašas licences, kurās dažāda veida sezonas darbs un pagaidu darbs atzīts par algotu darbu, tādējādi sekmējot sociālā nodrošinājuma iemaksas; turklāt aicina dalībvalstis un vietējās iestādes izmantot Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai integrācijai;

41.  aicina dalībvalstis izstrādāt mērķtiecīgus un uz integrāciju orientētus pasākumus bezdarbnieku atbalsta jomā (nodrošinot pārkvalifikāciju, jaunas darbvietas un darbā iekārtošanu, izmantojot algas atbalsta, sociālā nodrošinājuma un nodokļu atvieglojumu sistēmu, u. c.), nevis gandrīz visu uzmanību veltīt pašreizējām sabiedriskā darba programmām;

42.  prasa atbalstīt un veicināt romu integrāciju darba tirgū; secina, ka nodarbinātības dienestu pakalpojumu un pasākumu dažādošanai un profesionālās orientācijas procesu attīstībai būtu nepieciešami romu izcelsmes palīgdarbinieki un pakalpojumu koordinatori;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis izglītības jomā izveidot īpašu darbaudzināšanas un atbalsta sistēmu, izmantojot kopienā pamatotu izglītību un sociālos pakalpojumus, kas paredzēti romu jauniešiem no agras bērnības līdz studenta vecuma sasniegšanai, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesības jautājumiem;

44.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Sociālais fonds (ESF), lai uzlabotu romu situāciju izglītības un nodarbinātības jomā un nodrošinātu viņiem reālu sociālās integrācijas iespēju, kā arī mazinātu nemainīgi augstos nabadzības rādītājus; mudina dalībvalstis regulāri uzraudzīt progresu romu jauniešu, jo īpaši sieviešu, izglītības un apmācības jomā;

45.  aicina dalībvalstis cīnīties pret stereotipiem, lai novērstu šīs etniskās grupas nomelnošanu, kas mazina darba ņēmēju vēlmi nodarbināt romus, veicina diskriminējošu attieksmi valsts pārvaldes iestādēs un skolās un negatīvi ietekmē romu attiecības ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī iespējas atrast darbu;

46.  atkārtoti uzsver, ka izglītības problēmas ir izteiktākas romu sievietēm, jo lasītprasmes un rakstītprasmes rādītāji romu sievietēm vidēji ir 68 %, savukārt vīriešiem — 81 %, un mācības pamatskolā sāk tikai 64 % romu meiteņu, turklāt šādas atšķirības var konstatēt arī attiecībā uz to skolēnu skaitu, kuri reģistrējas mācībām, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju; tomēr secina, ka šī statistika dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga;

47.  aicina dalībvalstis izstrādāt īpašas programmas, lai nodrošinātu, ka romu meitenes un jaunas sievietes turpina mācības pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības iegūšanai, kā arī īstenot īpašus pasākumus, kas paredzēti mātēm pusaudzēm un meitenēm, kas priekšlaicīgi pārtraukušas mācības skolā, lai jo īpaši atbalstītu mācību turpināšanu, subsidējot viņu iekļaušanu darba tirgū un nodrošinot ar darbu saistītu apmācību; turklāt aicina dalībvalstis un Komisiju ņemt vērā minētos pasākumus, koordinējot un novērtējot dalībvalstu stratēģijas attiecībā uz romu integrāciju;

48.  aicina dalībvalstis izstrādāt diskriminācijas novēršanas stratēģijas, lai nepieļautu un nosodītu rasistisku attieksmi sabiedrisko pakalpojumu jomā un jo īpaši darba tirgū, nodrošinot romu sieviešu un vīriešu tiesību stingru ievērošanu darba tirgū;

49.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt līdzekļus tā dēvēto netradicionālo studentu piesaistīšanā, lai veicinātu viņu turpmāko izglītību, un sniegt atbalstu NVO un programmām, kuru mērķis ir veicināt netradicionālo studentu līdzdalību izglītības pieaugušo mācību programmās;

50.  aicina dalībvalstis veicināt romu studentu sadarbības tīklus, uzlabot viņu solidaritāti, padarīt redzamākus veiksmes piemērus un novērst romu studentu nošķirtību;

51.  aicina dalībvalstis iedrošināt romu ģimenes līdzdarboties skolu aktivitātēs, novērtēt tās skolas, kurās mācās romu bērni un jaunieši, un veikt visas nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgu integrāciju un panākumus izglītības jomā; norāda, ka īpaši pasākumi būtu jāparedz romu meitenēm, balstoties uz akadēmiskajā vidē atzītiem veiksmīgiem pasākumiem;

52.  prasa Komisijai un dalībvalstīm piešķirt finanšu līdzekļus skolu, bērnudārzu un pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai, lai romu bērni varētu piedalīties nodarbībās kopā ar citiem bērniem, kas nav romi, un lai viņi savas etniskās izcelsmes dēļ netiktu diskriminēti un izstumti no izglītības sistēmas, nepieļaujot, ka skolotāji atsakās viņus mācīt;

53.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem paredzētas regulāras apmācības programmas par dzimumu līdztiesības jautājumiem un kultūras īpatnībām;

54.  uzsver, ka romu meiteņu izglītošana ļauj daudzējādi uzlabot romu dzīvi, turklāt tas ir arī izšķiroši svarīgs nosacījums, lai palielinātu romu sieviešu izredzes darba tirgū, atvieglotu darba tirgus pieejamību un nodrošinātu viņām ienākumu drošību — tas ir arī būtiski, lai novērstu nabadzību un sociālo atstumtību; turklāt secina, ka, uzlabojot skolotāju zināšanas par romu kultūru, ir iespējams mazināt atstumtību; tādēļ aicina dalībvalstis apkarot segregāciju, nodrošināt daudz iekļaujošāku un pieejamāku izglītību un kultūru atšķirībām atbilstīgas mācīšanas metodes, mācību darbā iesaistot romu izcelsmes palīgus un vecākus un vienlaikus prioritāti piešķirot tādu profesionālo iemaņu uzlabošanai, kas atbilst pieprasījumam darba tirgū;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību romu sievietēm kā īpašai mērķgrupai, kam paredzētas ar veselības aprūpi saistītas iniciatīvas, jo īpaši ņemot vērā tādas ar sieviešu hormonālo sistēmu un/vai nabadzību saistītas slimības kā osteoporoze, muskuļu un skeleta sistēmas problēmas un centrālās nervu sistēmas traucējumi; turklāt prasa, lai izmeklējumi krūšu un dzemdes kakla vēža noteikšanai un profilakses pasākumi, tostarp vakcīnas pret cilvēka papilomas vīrusu, būtu pilnībā pieejami un lai grūtnieču aprūpe tiktu sākta jau pirmajā grūtniecības trimestrī;

56.  aicina dalībvalstis nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, iesaistot veselības aprūpes programmu un politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā galvenokārt romu sieviešu NVO, un nodrošināt, ka romu sievietēm un meitenēm ir iespējas pieņemt patstāvīgus lēmumus jautājumos, kas skar viņu dzimumdzīvi, veselību un grūtniecību, sekmējot ģimenes plānošanu un pilnīgi visu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu un dzimumizglītības pieejamību, aizsargājot bērnus un jauniešus no seksuālās vardarbības un agrīnām laulībām, mazinot jaundzimušo un dzemdētāju mirstību un novēršot piespiedu sterilizācijas praksi;

57.  aicina dalībvalstis atvieglot un sekmēt dzimumu ziņā līdzsvarotu romu kopienas pārstāvju līdzdalību slimību profilakses, ārstēšanas un pacientu aprūpes un atbalsta programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, kā arī stigmatizācijas un diskriminācijas mazināšanā veselības aprūpes sistēmā;

58.  aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izstrādāt un īstenot politiku, kas nodrošinātu visām romu sievietēm, pat atstumtāko kopienu pārstāvēm, piekļuvi primārajai, neatliekamajai un profilaktiskajai veselības aprūpei, un organizēt apmācības pasākumus veselības aprūpes jomā darba ņēmējiem, kuru mērķis ir aizspriedumu izskaušana pret romu tautības iedzīvotājiem;

59.  aicina dalībvalstis izmeklēt un aizliegt tiešu vai netiešu diskrimināciju pret romu sievietēm gadījumos, kad viņas īsteno savas pamattiesības un vēlas saņemt sabiedriskos pakalpojumus, un saukt pie atbildības vainīgās personas, kā arī novērst jebkādu turpmāku diskrimināciju; uzsver, ka ir svarīgi īstenot izpratnes veicināšanas kampaņas, lai cīnītos pret diskrimināciju un izskaustu rasistiskus stereotipus pret romiem un jo īpaši pret romu sievietēm;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut romus un jo īpaši romu sievietes kā konkrētu mērķgrupu nākamā programmēšanas perioda darbības programmās un lauku attīstības programmās;

61.  aicina Komisiju publicēt novērtējuma ziņojumu par Padomes Direktīvas 2000/43/EK īstenošanu katrā dalībvalstī; turklāt aicina Komisiju izstrādāt konkrētus ieteikumus katrai dalībvalstij, lai šajā direktīvā iekļautu arī dzimumu līdztiesības aspektu;

62.  aicina Padomi panākt vienošanos par Vienlīdzīgas attieksmes direktīvu saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, lai nodrošinātu, ka visi diskriminācijas iemesli un daudzējādā diskriminācija tiek atzīti par nelikumīgiem visās dzīves jomās; aicina arī visas ES iestādes nodrošināt, lai šajā direktīvā tiktu iekļauti noteikumi par krusteniskās diskriminācijas novēršanu;

63.  aicina dalībvalstis risināt jautājumu par visa veida vardarbības pret sievietēm, piemēram, vardarbības ģimenē, seksuālās izmantošanas un sieviešu tirdzniecības, novēršanu, īpašu uzmanību pievēršot romu sievietēm, un atbalstīt cietušās personas, iekļaujot romu integrācijas valsts stratēģijā konkrētus mērķus romu sieviešu tirdzniecības izskaušanai un nodrošinot pienācīgus resursus attiecīgajiem valsts dienestiem un atbalstu pamatpakalpojumu saņemšanai tādās jomās kā veselības aprūpe, nodarbinātība un izglītība; turklāt mudina Komisiju atbalstīt valdības un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas šo problēmu risināšanā, vienlaikus nodrošinot cietušo personu pamattiesības;

64.  aicina dalībvalstis sadarboties ar romu sievietēm, lai izveidotu tādas romu sieviešu ietekmes palielināšanas stratēģijas, kurās tiek atzīta viņu krusteniskā identitāte, kā arī veicināt pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret stereotipiem un kuri būtu paredzēti gan sievietēm un vīriešiem, gan meitenēm un zēniem;

65.  norāda, ka vecāku norunātas laulības, bērnu laulības un piespiedu laulības ir joprojām izplatītas kā „tradicionāla prakse”; uzsver, ka šāda prakse ir cilvēktiesību pārkāpumi, kas ne tikai būtiski ietekmē romu meiteņu veselības stāvokli, palielinot sarežģījumu risku grūtniecības laikā un dzemdībās, bet arī pakļauj meitenes seksuālai izmantošanai un ekspluatācijai, kā arī liedz tām izmantot izglītības un nodarbinātības iespējas;

66.  aicina dalībvalstis ratificēt un īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kā arī pilnībā transponēt Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību(7) noteikumus, jo īpaši cietušo apzināšanas, aizsardzības un atbalsta stiprināšanas jomā, un īpašu uzmanību veltot bērniem;

67.  prasa dalībvalstīm un Komisijai nākt klajā ar Eiropas līmeņa risinājumiem par romu tautības iedzīvotāju problēmām, ņemot vērā viņu kā Eiropas pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesības, un prasa dalībvalstīm sadarboties šīs etniskās grupas problēmu risināšanā;

68.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt informācijas un paraugprakses apmaiņu par romu sieviešu integrāciju visās sabiedrības jomās;

69.  iesaka dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai izbeigtu praksi, kas paredz jaunu romu sieviešu stāšanos vecāku norunātās laulībās un kas ir morāli pretēja viņu cilvēciskajai cieņai;

70.  aicina dalībvalstis steidzami risināt gados vecāku romu sieviešu vajadzības, jo šīs sievietes ir viena no neaizsargātākajām sabiedrības grupām, kam vecumā nav atbilstošu ienākumu un kam ir jānodrošina veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pieejamība;

71.  mudina Komisiju īstenot visaptverošu stratēģiju pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai, kā to Parlaments ir pieprasījis vairākās savās rezolūcijās; aicina Komisiju izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus, tostarp Eiropas direktīvu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai;

72.  prasa attīstīt un veicināt romu valodu un kultūru, izveidot romu jautājumu risināšanas administratīvās struktūras, stiprināt romu politiku un tās īstenošanu, kā arī palielināt līdzdalību ar romu jautājumiem saistītajā starptautiskajā sadarbībā;

73.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(2) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(3) OV C 298 E, 8.12.2006., 283. lpp.
(4) OV C 199 E, 7.7.2012., 112. lpp.
(5) COM(2012)0226.
(6) COM(2013)0460.
(7) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.


Attīstība un valsts izveide Dienvidsudānā
PDF 350kWORD 141k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par starptautiskās sabiedrības centieniem saistībā ar attīstības un valsts izveides sekmēšanu Dienvidsudānā (2013/2090(INI))
P7_TA(2013)0546A7-0380/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par situāciju Sudānā un Dienvidsudānā(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunattīstības valstīm sniegtā ES budžeta atbalsta nākotni(2),

–  ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par Ceturto augsta līmeņa forumu par palīdzības efektivitāti(3),

–  ņemot vērā savu 2008. gada 18. decembra rezolūciju par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās(4),

–  ņemot vērā Attīstības komitejas faktu vākšanas misiju Dienvidsudānā 2011. gada jūlijā,

–  ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas gala ziņojumu par Dienvidsudānas referendumu, kas notika no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim(5),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā(6), pirmoreiz grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā(7) un atkārtoti grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā(8),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārā asamblejas līdzpriekšsēdētāju deklarāciju par situāciju Sudānā un Dienvidsudānā, kas izdota Horsensā, Dānijā, 2012. gada maijā(9),

–  ņemot vērā ES un tās dalībvalstu 2011. gada 9. jūlija deklarāciju par Dienvidsudānas Republikas neatkarību(10),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. jūlija secinājumus par Sudānu un Dienvidsudānu(11),

–  ņemot vērā komisāres K. Georgieva 2012. gada 5. jūlija paziņojumu par Sudānu un Dienvidsudānu(12),

–  ņemot vērā Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta humanitārās īstenošanas plānu Sudānai un Dienvidsudānai 2013. gadam un tā labojumu(13),

–  ņemot vērā Augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2013. gada 18. jūnija paziņojumu par nāvējošo uzbrukumu ANO Pārejas posma drošības spēku Abjejā (UNISFA) miera uzturētājam Dienvidkordofānā(14), 2013. gada 1. maija paziņojumu par konfliktu Sudānas Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs(15) un 2013. gada 8. janvāra paziņojumu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju neseno slēgšanu Sudānā(16),

–  ņemot vērā paziņojumu, ko 2013. gada 25. jūlijā vietēji izdeva Eiropas Savienības delegācija, pēc tam, kad prezidents bija atlaidis visu Dienvidsudānas Republikas valdību(17),

–  ņemot vērā 2010. gada 10. aprīlī Dili pieņemto deklarāciju: „Jauns redzējums miera veidošanai un valsts veidošanai”(18),

–  ņemot vērā vienošanos par iesaistīšanos nestabilās valstīs, kas izklāstīta Ceturtajā augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti, kurš notika Busanā 2011. gada decembrī(19),

–  ņemot vērā ESAO 2011. gada ziņojumu „Starptautiskā iesaistīšanās nestabilās valstīs — Dienvidsudānas Republika”(20),

–  ņemot vērā 2011. gada Pasaules attīstības ziņojumu „Konflikts, drošība un attīstība”(21),

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Augsta līmeņa īstenošanas darba grupas Sudānai un Dienvidsudānai ziņojumu, kas publicēts 2013. gada 31. jūlijā(22),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra preses sekretāra 2013. gada 8. marta paziņojumu par drošas demilitarizētas robežzonas izveidi starp Sudānu un Dienvidsudānu un apvienotā robežu pārbaudīšanas un pārraudzības mehānisma aktivizēšanu(23),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2013. gada 27. jūnijā pieņemto rezolūciju „Tehniskā palīdzība un spēju veidošana Dienvidsudānā cilvēktiesību jomā” (A/HRC/21/L.7/Rev.1);

–  ņemot vērā 2011. gada 28. jūnijā parakstīto pamatnolīgumu par politiskajiem un drošības pasākumiem Zilās Nīlas un Kordofānas pavalstīs(24),

–  ņemot vērā augstā cilvēktiesību komisāra ziņojumu secinājumus, kas izklāstīti Cilvēktiesību padomes 21. un 23. sesijā(25),

–  ņemot vērā nolīgumus, kas 2012. gada 27. septembrī Adisabebā noslēgti starp Sudānas Republiku un Dienvidsudānas Republiku(26),

–  ņemot vērā Amnesty International 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Dienvidsudānā(27),

–  ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch ziņojumu „Šis vecais vīrs mūs var pabarot, tu viņu precēsi” („This old man can feed us, you will marry him”)(28),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0380/2013),

A.  tā kā ANO 1996. (2011.) gada Drošības padomes rezolūcijā atzinīgi vērtēta Dienvidsudānas Republikas izveide 2011. gada 9. jūlijā un tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2011. gada 14. jūlija balsojumā atzina Dienvidsudānu par dalībvalsti (A/RES/65/308);

B.   tā kā nedrošību, nepietiekamu attīstību un vāju pārvaldību teritorijā no Sāhelas līdz Āfrikas ragam var novērst tikai ar visaptverošu pieeju;

C.  tā kā jaunizveidotā Dienvidsudāna ir arī viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, jo 50 % tās iedzīvotāju dzīvo zem iztikas līmeņa minimuma; tā kā, radusies pēc kara un izvietota nestabilā reģionā, tā var pārtraukt pastāvēt, ja starptautiskā sabiedrībā un vietējās iesaistītās puses nesadarbosies kopīgas stratēģijas izstrādē, lai pārvērstu Dienvidsudānu par demokrātisku un iekļaujošu valsti;

D.  tā kā ir veikti paskumi drošības sektora reformas (DSR) jomā, piemēram, Dienvidsudānas Valsts policijas (SSNPS), Nacionālās drošības un atbruņošanās padomes (NSDC) un Demobilizācijas un reintegrācijas padomes (DRC) izveide;

E.  tā kā jaunās Dienvidsudānas valsts labklājību un dzīvotspēju lielā mērā nosaka konstruktīvas un mierīgas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, jo īpaši ar Sudānas Republiku, un abu minēto valstu spējas novērst savstarpējās nesaskaņas un vienoties par dzīvotspējīgu risinājumu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz konfliktiem par robežu, ar naftu saistītajiem ieņēmumiem, Abjejas galīgo statusu, valsts parādu un pilsonību;

F.  tā kā valsts veidošanā un nestabilitātes pārvarēšanā ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva, kā arī spēcīga, paredzama un stabila starptautiskās kopienas iesaistīšanās;

G.  tā kā, lai arī jaunā valsts saskaras ar daudzām ievērojamām grūtībām, Dienvidsudāna kopš Vispārējā miera nolīguma ieviešanas 2005. gadā ir veikusi vērā ņemamu progresu attiecībā uz galvenajiem attīstības rādītājiem, tostarp seškārtīgi ir pieaudzis pamatskolā uzņemto bērnu skaits, par 25 % ir samazinājusies zīdaiņu mirstība un ir izveidotas galvenās valsts iestādes federālā un valsts līmenī;

H.  tā kā bērni ir nedrošības un Dienvidsudānu skarošo konfliktu pirmie upuri; tā kā pret bērniem un sievietēm tiek īstenota seksuālā vardarbība un tā kā bērni tiek iesaistīti bruņotās grupās;

I.  tā kā demokrātiskās pārveides joma ir paplašināta, iesaistot aizvien vairāk sieviešu konfliktu risināšanas procesā un politisku lēmumu pieņemšanā;

J.  tā kā Dienvidsudānas atkarība no naftas ražošanas, kas aptver aptuveni 88 % no valsts ienākumiem, ir palielinājusies un Dienvidsudāna pašlaik ir pilnībā saistīta ar Sudānas Republikas eksportu; tā kā šī pārmērīgā atkarība apdraud valsts ekonomiku un arī ir līdzeklis, ar ko tiek izdarīts spiediens uz šo jauno valsti, un tā kā tā izraisa papildu spriedzi, proti konfliktus ar Sudānu vai starpetniskus konfliktus, kā tās ir noticis pēdējo divu gadu laikā; tā kā Dienvidsudāna ar kaimiņvalstīm — Keniju, Etiopiju un Džibutiju — ir noslēgusi līgumus nolūkā pētīt iespējas izveidot divus jaunus cauruļvadus, kas savienotu tās naftas atradnes ar Adenas līci un Indijas okeānu;

K.  tā kā Dienvidsudānas valdība vairāk nekā gadu bija pārtraukusi naftas ieguvi, kā arī slēdza cauruļvadus Sudānā, liedzot Dienvidsudānai piekļuvi tās galvenajiem ieņēmumu avotiem un izraisot valstī dziļu budžeta krīzi, pēc kuras joprojām turpinās pastiprinātas taupības periods;

L.  tā kā 2013. gada Resursu pārvaldības indeksā, vienlaikus atzīstot „vērienīgu tiesisko regulējumu, kas izstrādāts, lai veicinātu pārredzamu naftas nozares pārvaldību”, Dienvidsudāna ieņem 50. vietu 58 valstu sarakstā, jo Dienvidsudānas iestādes nav sniegušas informāciju par nozari un nav izveidojušas pienācīgus pārraudzības un revīzijas mehānismus;

M.  tā kā starptautiskā sabiedrība ir sniegusi ievērojamu politisko un materiālo atbalstu Dienvidsudānas neatkarībai un dzīvotspējai, kā arī tās ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un tā kā ES šajā ziņā ir bijusi ļoti labvēlīga ietekme; tā kā ES un tās dalībvalstis saistībā ar Dienvidsudānas neatkarību apņēmās veidot ciešu ilgtermiņa partnerību ar Dienvidsudānas Republiku un tās iedzīvotājiem;

N.  tā kā 2011. gada 23. maijā Padome apstiprināja finanšu paketi Dienvidsudānai EUR 200 miljonu apmērā, lai nodrošinātu finansējumu ES ieguldījumam Apvienotajā valsts stratēģijas dokumentā (atbildes stratēģija) Dienvidsudānai laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam;

O.  tā kā starptautiskā kopiena un starptautiskās humānās palīdzības organizācijas ir ļoti labi reaģējušas uz vajadzību mazināt cilvēku ciešanas reģionā, kaut gan nemiernieku grupas un Sudānas valdība tās dažos reģionos neielaiž, un ES šajā nolūkā ir sniegusi un joprojām sniedz ievērojamus humānās palīdzības apjomus, tostarp EUR 110 miljonus 2012. gadā vien;

P.  tā kā ilgtermiņa attīstības un valsts izveides sekmēšanas iespējas Dienvidsudānā ir nesaraujami saistītas ar savstarpēju reģionālo atkarību Āfrikas ragā, jo īpaši drošības jautājuma risināšanā ar kaimiņvalsti Sudānu (tostarp arī Dārfūras, Kordofānas un Zilās Nīlas reģioniem), un ar ieguldījumu ekonomikas integrācijā kopā ar citiem reģionālajiem partneriem;

Q.  tā kā Dienvidsudāna ir viena no pirmajām valstīm, kurā ir izmantota kopīga plānošana starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Komisiju un ES dalībvalstīm saskaņā ar Dienvidsudānas Attīstības plānu, veidojot vienotu ES valsts stratēģijas dokumentu, kas apstiprināts 2011. gada decembrī un ietver attīstības palīdzības līdzekļus EUR 830 miljonu apmērā;

R.  tā kā Dienvidsudāna vēl nav pievienojusies Kotonū nolīgumam, jo Dienvidsudānas valdība pauž bažas par to, ka tas varētu ietekmēt tās attiecības ar Sudānas Republiku; tā kā pievienošanās Kotonū nolīgumam Dienvidsudānai neradītu pienākumu nekavējoties pievienoties Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtiem; tā kā Dienvidsudānas kavēšanās pievienoties Kotonū nolīgumam rada sarežģījumus ES palīdzības plānošanā laikposmam no 2014. gada saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fondu un tā kā šā iemesla dēļ Dienvidsudāna varētu zaudēt ne tikai valsts piešķīrumus, bet arī reģionālo fondu līdzekļus un ievērojamus Eiropas Investīciju bankas (EIB) resursus, kuri uzlabotu tās infrastruktūru un reģionālo ekonomisko integrāciju; tā kā ar Kotonū nolīguma ratifikāciju Dienvidsudāna varētu arī palielināt savas spējas piesaistīt ieguldījumus no Eiropas privātā sektora; tā kā arī papildu finanšu mehānismi, kuriem Dienvidsudāna varētu piekļūt pēc pievienošanās Kotonū nolīgumam, varētu palīdzēt īstenot Adisabebas nolīgumu;

S.  tā kā Padome 2010. gada augustā iecēla Rosalind Marsden par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sudānā un pēc tam paplašināja viņas pilnvaras un pagarināja to termiņu, taču 2013. gada jūnijā piekrita tikai četru mēnešu pagarinājumam līdz 2013. gada 31. oktobrim, lai šos uzdevumus iekļautu ESĪP Āfrikas ragā pilnvarās, neskatoties uz viņas izcilo darbu un nozīmīgo lomu dažādo ES rīku un ietekmes izmantošanā reģiona attīstības veicināšanai; tā kā, ja ES nebūs īpašā pārstāvja Sudānā/Dienvidsudānā, tās ietekme starptautiskajās sarunās un centienos būs ļoti neliela;

T.  tā kā Eiropas Savienība ir sniegusi palīdzību Āfrikas Savienības Augsta līmeņa darba grupai, kuru vada bijušais Dienvidāfrikas prezidents Thabo Mbeki, kā arī palīdzību ANO misijām, jo īpaši ANO sagatavošanas misijai Sudānā (UNMIS), ANO misijai Dienvidsudānā (UNMISS), ĀS un ANO kopīgajai misijai Dārfūrā (UNAMID) un ANO drošības pagaidu spēkiem Abjejā (UNISFA);

U.  tā kā Ceturtajā augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti, kas notika Busanā 2011. gada decembrī, G7+ valstu grupa (tostarp Dienvidsudāna) un Starptautiskais dialogs par miera veidošanu un valsts veidošanu (IDPS) formulēja Jauno vienošanos par iesaistīšanos nestabilās valstīs, ko apstiprināja ES un 36 citas valstis;

V.  tā kā 2013. gada aprīlī Vašingtonā notika ekonomisko partnerattiecību forums, kurā tika paziņots, ka ir jāizveido jauns koncentrētais līgums (new deal compact), lai noteiktu starptautiskās kopienas iesaistīšanās saistības nolūkā sniegt atbalstu Dienvidsudānas attīstībai;

W.  tā kā ārēji centieni attiecībā uz valsts veidošanu un attīstību var būt veiksmīgi tikai tad, ja Dienvidsudānas vadība apņemsies un spēs izstrādāt saprotamu, atbilstošu un iekļaujošu pārvaldību un pārvarēs īstermiņa vai atsevišķu grupu intereses; tā kā Dienvidsudāna vēl nav iekļauta lielākajā daļā pārvaldības rādītāju un pieejamie kvantitatīvie dati par korupciju valstī joprojām ir ļoti nepilnīgi; tā kā starptautiskā kopiena gan privātā, gan publiskā aspektā nav iecietīga pret korupciju un tādēļ ir jānodrošina, ka atbalsta sniegšana vai veiktie ieguldījumi neizraisa vai neveicina kaitējošu praksi;

X.  tā kā trūkst sociālā nodrošinājuma tīkla un piekļuve pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, elektroenerģijai un ūdenim, joprojām ir ārkārtīgi ierobežota; tā kā saskaņā ar vairākām aplēsēm tikai trešajai daļai iedzīvotāju ir pieejams tīrs ūdens un tā kā ūdens piekļuves jautājumi ir izraisījuši kopienu konfliktus;

Y.  tā kā sievietes un meitenes Dienvidsudānā sastopas ar visaugstāko māšu mirstības līmeni pasaulē un viena no septiņām sievietēm Dienvidsudānā mirst dzemdībās vai uzreiz pēc tām(29); tā kā vislielākie māšu mirstības cēloņi ir saistīti ar infekciju un/vai asiņošanu un Dienvidsudānā nopietni trūkst pamata medicīniskā aprīkojuma, kvalificētu māsu un vecmāšu;

Z.  tā kā dati liecina, ka Dienvidsudānā 48 % meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir spiestas laulāties un saskaņā ar pieejamo informāciju piespiedu kārtā ir tikušas laulātas divpadsmitgadīgas meitenes, kas tieši ietekmē meiteņu uzņemšanu skolās — tikai 39 % pamatskolas skolēnu un 30 % vidusskolas skolēnu ir meitenes;

AA.  tā kā viedoklis, ka sievietes ir tēva vai vīra īpašums, ir nostiprinājies Dienvidsudānā pastāvošajā līgavas pūra sistēmā;

AB.  tā kā vardarbību ģimenē visā Dienvidsudānā uzskata par iesakņojušos sociālo normu un 82 % sieviešu un 81 % vīriešu uzskata, ka sievietēm būtu jāpacieš vardarbība ģimenē un viņas nedrīkst to izpaust nevienam ārpus ģimenes loka(30);

AC.  tā kā aplēstais analfabētisma līmenis pārsniedz 80 % iedzīvotāju (augstākais rādītājs pasaulē sievietēm) un meiteņu izglītības pieejamības līmenis ir viens no zemākajiem pasaulē, jo tikai 25 % no skolā reģistrētajiem bērniem ir meitenes; tā kā trūkst skolotāju;

AD.  tā kā trūkst skolotāju un ir ārkārtīgi liela nepieciešamība pēc profesionālajās skolās sagatavotiem speciālistiem un izglītības iestādēm, kas vajadzīgas kvalificēta darbaspēka apmācībai;

AE.  tā kā, ņemot vērā valsts aramzemes platību ievērojamu paplašināšanos, lauksaimniecības nozarei ne vien ļoti liels izdevīgu tirdzniecības perspektīvu un nodarbinātības iespēju kopienā potenciāls, bet Dienvidsudāna arī varētu palīdzēt apmierināt savas un laika gaitā arī tās kaimiņvalstu vajadzības pēc pārtikas;

AF.  tā kā sievietes var būtiski samazināt nenodrošinātību ar pārtiku un uzturu un palīdzēt palielināt lauksaimniecības ražīgumu;

AG.  tā kā Dienvidsudānā tikpat kā nav pastāvīgas ceļu satiksmes, dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu infrastruktūras; tā kā šādas infrastruktūras izstrāde ir nepieciešama valsts ekonomiskajai attīstībai un tirdzniecībai, lai nodrošinātu piekļuvi tirgiem un radītu darbavietas;

AH.  tā kā tiek lēsts, ka Dienvidsudānā kopš pilsoņu kara joprojām ir atrodami vairāki miljoni kājnieku mīnu un nesprāgušas munīcijas;

AI.  tā kā iekšējā drošība joprojām ir viena no nozīmīgākajām Dienvidsudānas problēmām, jo atsevišķi zemas intensitātes konflikti izraisa sarežģītu humanitāro stāvokli; tā kā atkārtoti ir ziņots par Dienvidsudānas drošības spēku veiktajiem pārkāpumiem, tostarp par nāves soda izpildes gadījumiem bez tiesas sprieduma, izvarošanas gadījumiem un spīdzināšanu civilpersonu atbruņošanas kampaņu laikā; tā kā pēc 2005. gada centieni demobilizācijas, atbruņošanas un reintegrācijas jomā ir apstājušies un tā kā trūkst pieņemamas pensionēšanās shēmas veterāniem;

AJ.  tā kā iedzīvotāji sastopas ar nopietnu pārtikas nepietiekamības apdraudējumu, kas šogad ir skāris 4,1 % Dienvidsudānas iedzīvotāju; tā kā piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir ļoti ierobežota, trūkst medicīnas personāla un materiālu, vajadzības pēc humānās palīdzības ietekmē iedzīvotājus, kas pārcēlušies konfliktu dēļ; tā kā bērnu līdz 5 gadu vecumam un māšu mirstības līmenis ir visaugstākais pasaulē;

AK.  tā kā 2013. gadā organizācijas „Žurnālisti bez robežām” veidotajā pasaules preses brīvības indeksā Dienvidsudānas pozīcija tika pazemināta par 12 vietām, no 180 indeksā iekļautajām valstīm ierindojot to 124. vietā;

AL.  tā kā ilglaicīgi dzīvotspējīgu stabilitāti Āfrikas ragā var panākt vienīgi ar spēcīgām iestādēm, pienācīgu pilsoniskās sabiedrības ietekmi un iesaistīšanu, tiesiskumu un cilvēktiesību, jo īpaši vārda brīvības, ievērošanu, kā arī ar stabilām visas sabiedrības ekonomiskām perspektīvām; tā kā tiek ziņots, ka Sudānas un Dienvidsudānas atdalīšanās ir izraisījusi reliģiski motivētu konfliktu, tā kā no Sudānas uz Dienvidsudānu, kuru pamatā apdzīvo kristieši, ir devies noteikts skaits bēgļu; tā kā tiek lēsts, ka no Sudānas uz Dienvidsudānu pārvietojušos bēgļu skaits 2013. gada jūnijā sasniedza 263 000(31),

AM.  tā kā žurnālistiem bieži ir izteikti draudi un viņi bieži ir arestēti un aizturēti bez apsūdzības izvirzīšanas; tā kā ir saņemti ziņojumi par to, ka drošības spēki aizskar un nelikumīgi aiztur žurnālistus; tā kā Dienvidsudānas iestādes nav veikušas tūlītējas, efektīvas un taisnīgas izmeklēšanas saistībā ar uzbrukumiem žurnālistiem vai tādiem gadījumiem kā, piemēram, valdības kritizētāja un žurnālista Isaiah Abraham nogalināšana;

AN.  tā kā tiesu sistēmas trūkumi izraisa smagus cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā juridiskajās profesijās strādājošajiem noteikti ir nepieciešama specializēta apmācība cilvēktiesību jomā; tā kā, lai risinātu jautājumu par nesodāmību, ir nepieciešams sniegt vairāk zināšanu par galvenajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas veicinās to piemērošanu; tā kā krimināltiesību sistēmā nav paredzēta gandrīz nekāda juridiskā palīdzība;

AO.  tā kā Dienvidsudānas oficiālā valoda ir angļu valoda, taču tā nav plaši izplatīta, un tā kā lielākā daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju ir analfabēti; tā kā angļu valoda dominē sabiedriskajos pakalpojumos un tiesību sistēmā, privātā sektora uzņēmumos un valsts galvenajos plašsaziņas līdzekļu uzņēmumos; tā kā Dienvidsudānā kopumā ir vairāk nekā 60 valodu un dialektu, kuros runā dažādas etniskās kopienas, kas to veido; tā kā valoda ir būtisks nacionālās kohēzijas faktors un tādēļ ir svarīga atbilstīga valodas politika;

AP.  tā kā Dienvidsudāna turpinās piemērot nāvessodu, ja vien valsts konstitūcijā netiks veikti attiecīgi grozījumi;

AQ.  tā kā bērnu laulību augstā izplatība, gandrīz pusei no visām Dienvidsudānas meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem esot laulībā, rada vidi, kurā pieaug viņu neaizsargātība pret fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku izmantošanu,

AR.  tā kā vienlīdzīga sieviešu līdzdalība publiskajā sektorā ir daļa no konstitucionālajām tiesībām un tā tiek atbalstīta ar obligāti noteikto 25 % kvotu; tā kā, neskatoties uz Dienvidsudānas valdības apņemšanos palielināt sieviešu iesaisti publiskajā sektorā, pašlaik šajā jomā ir panākts tikai neliels progress; tā kā efektīva Dienvidsudānas sieviešu iesaiste miera veidošanā, pārvaldībā un ekonomiskajā attīstībā var palīdzēt nostiprināt mieru un drošību valstī,

1.  atzinīgi vērtē jaunākos signālus par spriedzes mazināšanos starp Dienvidsudānas un Sudānas Republikas valdībām, kas pausti 2013. gada septembra sākumā Dienvidsudānas prezidenta vizītes laikā Sudānas Republikā, un abu pušu labas gribas izteikumus šajā sakarībā; uzsver, ka abu valstu ekonomiskā un sociālā attīstība lielā mērā ir atkarīga no to mierīgām savstarpējām attiecībām un sadarbības;

2.  aicina abu valstu valdības un starptautisko sabiedrību turpināt un pastiprināt centienus atrisināt atklātos jautājumus, kas nav tikuši atrisināti pēc 2005. gada Vispārējā miera nolīguma darbības termiņa beigām un 2011. gada jūlijā pasludinātās Dienvidsudānas neatkarības un joprojām kavē labas kaimiņattiecības, un aicina pilnībā atturēties un draudu un militāra spēka izmantošanas, kā arī no atbalsta sniegšanas nelikumīgiem bruņotajiem spēkiem reģionā;

3.  mudina Dienvidsudānas iestādes ievērot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2109, nodrošināt tiesiskumu, pildīt pienākumu aizsargāt savus civiliedzīvotājus un ievērot iedzīvotāju pamattiesības; tāpat aicina Dienvidsudānas iestādes palielināt centienus, lai novērstu vardarbīgās masveida ganāmpulku zādzības, kuras parasti notiek valsts lauku rajonos;

4.  pauž nožēlu, kaĀfrikas Savienības ieteikums Hartūmas un Džūbas valdībām 2013. gada oktobrī rīkot referendumu par strīdīgo reģionu Abjeju nav ticis izpildīts; aicina Dienvidsudānas iestādes nodrošināt, ka misērijas klejotāju cilts pārstāvji var piedalīties referendumā, jo citādi Hartūma iebilst pret referenduma rīkošanu; atzinīgi vērtē Dienvidsudānas iestāžu paziņojumu, kurā atgādina, ka misērijas ciltij vienmēr ir bijusi brīva piekļuve Abjejas ūdenim un ganībām un ka viņi arī nākotnē baudīs šīs tiesības;

5.  ierosina Sudānas un Dienvidsudānas valdībām kā pēdējo iespēju apsvērt vēršanos Starptautiskajā Tiesā, lai juridiski un mierīgā ceļā noregulētu nesenās problēmas saistībā ar Sudānas un Dienvidsudānas robežu;

6.  mudina Sudānas Republiku un Dienvidsudānas Republiku pilnībā ievērot 2012. gada septembrī parakstītos Adisabebas nolīgumus;

7.  atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Savienības reģionālajai iesaistei saskaņā ar ES stratēģisko sistēmu Āfrikas ragam un visaptverošo pieeju Sudānai un Dienvidsudānai; tāpat norāda uz Sāhelas reģiona ģeogrāfisko pārklāšanos un uz tā savstarpēji saistītajām politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām problēmām; tādēļ aicina Eiropas Savienību efektīvāk saskaņot tās stratēģiju plašāka reģiona kontekstā, jo īpaši sasaistot ES stratēģiskās sistēmas Āfrikas ragam mērķus un piemērošanas jomu ar ES stratēģiju Sāhelas drošībai un attīstībai; mudina abās stratēģijās ciešā mijiedarbībā ņemt vērā cilvēktiesības; tāpat aicina šā reģiona aktuālo problēmu risināšanā papildus Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim (ESĪP) Āfrikas ragā iesaistīt arī ESĪP Sāhelas reģionā un cilvēktiesību jautājumos, kā arī pilnībā iesaistīties dialogā ar reģionālajiem partneriem sadarbības un attīstības uzlabošanai;

8.  atzīst un pilnībā atbalsta Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Sudānā un Dienvidsudānā un citu ES partneru labvēlīgos starpniecības darbus; aicina ES iestādes un dalībvalstis saglabāt vai attiecīgi izveidot konstruktīvu dialogu ar abām valstīm, kā arī veicināt patiesu visaptveroša nacionālā dialoga procesu Sudānas un Dienvidsudānas iedzīvotāju nākotnei;

9.  mudina Sudānas un Dienvidsudānas iestādes pilnībā īstenot Vispārējo miera nolīgumu (VMN), kurā ietverts aicinājums abām valstīm risināt jautājumus, kas skar varas sadalījumu, pilsonību, ieņēmumus no naftas eksporta un parādsaistību sadali; uzsver –– neskatoties uz būtiskajām Hartūmas un Džūbas valdību nesaskaņām, jo īpaši strīdīgajā jautājumā par Abjejas referendumu, kuram bija jānotiek 2013. gada oktobrī, ir manāmas pozitīvas abu pušu sadarbības iezīmes, piemēram, iniciatīva atļaut robežšķērsošanu kā sagatavošanās pasākumu tirdzniecības nolīguma noslēgšanai starp abām valstīm; atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības panākumus, sarīkojot Sudānas un Dienvidsudānas prezidentu tikšanos, lai sekmētu sadarbības nolīgumu īstenošanu; aicina Sudānu un Dienvidsudānu atsākt sarunas par naftas piegādi valsts ziemeļu reģionam;

10.  aicina Dienvidsudānu un Sudānu vislabākajā iespējamā veidā izmantot bagātību un iespējas, ko abām valstīm sniedz reģiona naftas resursi, un panākt savstarpēju vienošanos neatrisinātajā jautājumā par pārejas pasākumiem ekonomikas jomā;

11.  uzsver, cik nozīmīgs ir 2012. gada 27. septembrī Adisabebā parakstītais Sudānas un Dienvidsudānas sadarbības nolīgums, kurā iekļauti nozaru nolīgumi; tomēr pauž bažas par Sudānas valdības vienpusēju paziņojumu pārtraukt naftas eksportu no Dienvidsudānas un iesaldēt visus nozaru nolīgumus, jo šāda rīcība kaitēs abu valstu ekonomikai un pastiprinās saspīlējumu reģionā; prasa abām valdībām sadarboties ar Āfrikas Savienības Augsta līmeņa īstenošanas darba grupu, lai atsāktu īstenot sadarbības nolīgumu, pārtrauktu atbalstīt bruņotas nemiernieku grupas, pilnībā ievērotu nolīgumu par drošu, demilitarizētu pierobežas joslu, ko pārrauga ANO Pārejas posma drošības spēki ar pagarinātām pilnvarām Abjejā, un sagatavotos referendumam par Abjejas turpmāko statusu;

12.  aicina visas Dienvidsudānas grupas un partijas izstrādāt kopīgu redzējumu savai valstij un tās mierīgai, veiksmīgai un vienlīdzīgai attīstībai; iesaka Dienvidsudānas valdībai apsvērt iekļaujošas valsts mēroga diskusijas uzsākšanu, lai izbeigtu starpetniskos konfliktus, kā arī apsvērt miermīlīgu attiecību nodibināšanu;

13.  uzsver, ka ir būtiski apliecināt Dienvidsudānas iedzīvotājiem viņu jaunās, demokrātiskās valsts vērtību un efektivitāti, cita starpā izveidojot stabilu valdību, kuras darbība nebalstās uz patvaļīgiem prezidenta dekrētiem un kura nodrošina izpildvaras, likumdevējvaras un tiesu varas nošķiršanu, kā arī ievērojot cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, novēršot un apkarojot korupciju un nodrošinot sabiedriskos pakalpojumus un infrastruktūru arī lauku teritorijās ārpus Džūbas; pauž nožēlu par korupcijas ietekmi uz šo jauno valsti un aicina starptautisko līdzekļu devēju sabiedrību un ES rūpīgi izvērtēt Dienvidsudānas spēju risināt korupcijas problēmas; turklāt aicina Dienvidsudānu palielināt centienus korupcijas apkarošanā, cita starpā prezidenta S. Kiir iniciatīvas pret augstākajām amatpersonām, vienlaikus mudinot valdību turpināt attīstības plāna īstenošanu, iekļaujot tajā arī ekonomikas diversifikāciju, lai novērstu atkarību no naftas eksporta;

14.  mudina Dienvidsudānu ratificēt Kotonū nolīgumu starp ES un ĀKK valstīm, lai ES varētu īstenot savu ilgtermiņa apņemšanos Dienvidsudānas attīstības jomā, un uzsver, ka pēc Dienvidsudānas pievienošanās nolīgumam nekādā veidā nevajadzētu tikt ietekmētai samierināšanai un konstruktīvām attiecībām ar Sudānas Republiku, kura faktiski ir ieinteresēta veiksmīgā visu tās kaimiņvalstu attīstībā;

15.  aicina Dienvidsudānu pēc iespējas ātrāk ratificēt starptautiskās konvencijas, kas aizsargā cilvēktiesības;

16.  aicina galvenos starptautiskos partnerus, jo īpaši ES dalībvalstis, Komisiju un EĀDD saglabāt savu apņemšanos par attīstību, valsts veidošanu un cilvēku drošību visiem Dienvidsudānas iedzīvotājiem; uzsver — lai nodrošinātu ilgtspējīgas valsts veidošanu, miera veidošana, tostarp tās darbības, kas attiecas uz pagātnes pieņemšanu, ir jāsasaista ar valsts veidošanas centieniem; atbalsta ES iesaistīšanos kā vienam no galvenajiem partneriem Jaunās vienošanās (New Deal) kontekstā, izmantojot Valsts veidošanas paktu;

17.  aicina galvenos starptautiskos partnerus, jo īpaši ES dalībvalstis, Komisiju un EĀDD saglabāt savu apņemšanos saistībā ar attīstību, valsts veidošanu un cilvēku drošību visiem Dienvidsudānas iedzīvotājiem; atbalsta ES iesaistīšanos kā vienam no galvenajiem partneriem Jaunās vienošanās kontekstā, izmantojot Valsts veidošanas paktu;

18.  uzsver Eiropas Savienības nozīmi, sadarbojoties ar daudzpusējiem partneriem un līdzekļu devējiem, lai atbalstītu Dienvidsudānas virzību uz demokrātiju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Savienības finanšu atbalstu (USD 4,9 miljoni) Starptautiskajai Migrācijas organizācijai, kas veicinās dialogu un saziņu starp dažādām ciltīm un klaniem par to, kā izmantot ierobežotus resursus (ūdeni, ganības), pieaugot vardarbībai starp kopienām; atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (Unesco) darbu, lai saglabātu vēsturiskos arhīvus kā nozīmīgu instrumentu Dienvidsudānai tās nācijas veidošanas procesā; ņemot vērā pieaugošo starptautiskās sabiedrības jutīgumu attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem, aicina Dienvidsudānas valdību pēc iespējas drīzāk parakstīt un ratificēt Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un izmantošanas aizliegumu un iznīcināšanu, kā arī citus ieroču kontroles un atbruņošanās līgumus, tostarp, lai novērstu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelegālu un nekontrolētu plūsmu;

19.  atgādina, ka attiecībā uz visiem budžeta atbalsta veidiem jaunattīstības valstīm ir nepieciešami atbilstoši riska pārvaldības rīki, budžeta atbalstam ir jāpapildina citi palīdzības mehānismi, un tie ir jāatbalsta ar piemērotu valsts budžeta parlamentāro pārbaudi saņēmējā valstī, kā arī ar citiem pārskatatbildības veidiem un iedzīvotāju līdzdalību, minētie pasākumi ir jānodrošina un jāatbalsta gan valsts valdībai, gan attiecīgajiem palīdzības sniedzējiem;

20.  mudina EĀDD, ES īpašo pārstāvi Sudānā un Dienvidsudānā un Komisiju veicināt informētību par ES īpaši labvēlīgo ieguldījumu mierīgā Dienvidsudānas pārejā uz demokrātiju un tās ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, kā arī šā ieguldījuma pamanāmību; pauž bažas par to, ka ES īpašā pārstāvja Sudānā un Dienvidsudānā pilnvaru izbeigšana laikā, kad joprojām nav pilnībā izpildītas daudzās apņemšanās, kas iekļautas 2005. gada Vispārējā miera nolīgumā un 2012. gada septembrī parakstītajā Adisabebas nolīgumā, varētu vēl vairāk pavājināt minēto pamanāmību un mazināt ES un tās dalībvalstu ietekmi; prasa tā vietā, lai iekļautu Sudānu īpašā pārstāvja Āfrikas ragā pilnvaru darbības jomā, kas jau tā ir pārāk plaša, pagarināt īpašā pārstāvja Sudānā pilnvaru termiņu;

21.  prasa regulāri pārskatīt ES stratēģisko sistēmu Āfrikas ragam un tās visaptverošo pieeju Sudānai un Dienvidsudānai, lai nodrošinātu, ka politikas instrumenti un resursi ir pielāgoti miera procesa un demokrātijas izveides, tostarp 2015. gada vēlēšanu sagatavošanās pasākumu, atbalstam; atzīmē –– pārskatot politiku un reaģējot uz vietējo politisko situāciju, būtu jāapsver šā reģiona ES īpašo pārstāvju turpmākās pilnvaras, tostarp lēmumi par amatu apvienošanu;

22.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2011. gada, kad Dienvidsudāna ieguva neatkarību, ES papildus humānajai palīdzībai ir paredzējusi sniegt EUR 285 miljonus attīstības palīdzībā Dienvidsudānai (neiekļaujot dalībvalstu palīdzību);

23.  aicina valsti nekavēt NVO un humānās palīdzības organizācijām piekļūt iedzīvotājiem, kas atrodas konfliktu zonā; atgādina, ka šāda NVO un humānās palīdzības organizāciju ierobežošana ir starptautisko cilvēktiesību pārkāpums;

24.  atbalsta ES palīdzības Dienvidsudānai koncentrēšanu uz lauksaimniecību, demokrātisku pārvaldību, kā arī uz tiesiskumu, izglītību un veselības aizsardzību; norāda — lai gan ir ieviesti likumi un noteikumi, to īstenošana ir nepilnīga; atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt atbalstu Dienvidsudānas tiesiskās sistēmas kapacitātes veidošanai, jo īpaši nodrošinot tehnisku palīdzību tiesu iestādēm un Augstākajai tiesai; atzinīgi vērtē ES atbalstu Dienvidsudānas Nacionālajai likumdošanas asamblejai;

25.  prasa Komisijai, dalībvalstīm un Dienvidsudānas iestādēm strādāt ar kopienām un sieviešu organizācijām, lai nodrošinātu un sekmētu piekļuvi izglītībai, seksuālās un reproduktīvās tiesības un veselības aprūpes pakalpojumus meitenēm un sievietēm, tostarp kontracepcijas līdzekļu pieejamību un HIV/AIDS pārbaudi un ārstēšanu.

26.  aicina regulāri uzraudzīt un novērtēt ES finansētus projektus, tostarp attīstības gaitu attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību, un informēt Parlamentu par rezultātiem;

27.  aicina ņemt vērā vietējo kopienu, it sevišķi sieviešu kopienu, viedokļus, lai varētu skaidrāk noteikt projektu uzdevumus un varētu tos piemērot pastāvošajai situācijai uz vietas un attīstībai;

28.  aicina starptautisko sabiedrību, it sevišķi ES un tās dalībvalstis, to ārējās darbības kontekstā un, sadarbojoties ar vietējiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt meitenēm piekļuvi pamatizglītībai un censties izskaust analfabētismu pieaugušo vidū, kas Dienvidsudānai liedz vērtīgo cilvēkkapitālu, kurš ir nepieciešams, lai tā varētu attīstīties un nostiprināt sevi kā demokrātisku valsti;

29.  iesaka pēc iespējas ātrāk izveidot izglītības sistēmu, kas ļautu uzbūvēt un uzturēt Dienvidsudānas infrastruktūru, piemēram, ceļus, mājokļus, ūdens attīrīšanas sistēmu, attīrīšanas stacijas, elektrotīklus, datortīklus, tālruņa sakaru tīklus utt.;

30.  atzinīgi vērtē ES atbalstu Āfrikas Savienības Augsta līmeņa īstenošanas darba grupai Sudānai (AUHIP), taču vienlaikus aicina šo darba grupu pārskatīt, lai novērtētu tās efektivitāti; pauž nožēlu par to, ka ES atbalsts ne vienmēr ir bijis pilnībā pamanāms;

31.  uzsver vajadzību atbalstīt mehānismus, kuri ļaus atbilstoši un pārredzami sadalīt un pārvaldīt no naftas gūtos ieņēmumus; aicina Dienvidsudānas iestādes un Nacionālo likumdošanas asambleju, kā arī starptautiskos partnerus un Dienvidsudānā esošos uzņēmumus veicināt lielāku pārredzamību minēto ieņēmumu radīšanā un izmantošanā; atzinīgi vērtē to, ka Valsts leģislatīvā asambleja nesen pieņēma Naftas ieņēmumu pārvaldības tiesību akta projektu; prasa, lai prezidents ātri apstiprinātu minēto tiesību akta projektu un lai visi likuma noteikumi tiktu ātri īstenoti;

32.  uzsver vajadzību veikt ilgstošus un būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecības attīstību Dienvidsudānā; uzsver, ka lauksaimniecības attīstībā galvenajam mērķim vajadzētu būt iedzīvotāju nodrošinātības ar pārtiku garantēšana un valsts ekonomikas dažādošana, ko var apdraudēt koncesijas par ārvalstu uzņēmumu, kuri ražo un eksportē lielu apjomu preču, rīcībā nodotu auglīgu zemi; šajā sakarībā uzsver zemes īpašumtiesību nozīmi, kam Dienvidsudānā tiek pievērsts ļoti maz uzmanības, kas noved pie strīdiem par zemi un kas ir viens no konfliktu pamatiemesliem valstī; aicina ES atbalstīt zemes pārvaldības un īpašumtiesību juridiskās noteiktības nostiprināšanas centienus valstī, vienlaikus ņemot vērā vietējos informācijas pasākumus attiecībā uz strīdu risināšanu un paražu īpašumtiesību atzīšanu;

33.  mudina Dienvidsudānas valdību veicināt ekonomikas diversifikāciju un samazināt atkarību no ogļūdeņražu resursiem; mudina Dienvidsudānu paplašināt vietējo pārtikas ražošanu, veicināt eksporta nozares un attīstīt transporta infrastruktūru, lai veicinātu pieeju tirgiem.

34.  vērš uzmanību uz ieguldījumu, ko sievietes varētu sniegt lauksaimniecības un lauku ekonomikas attīstībā; mudina Dienvidsudānu veikt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos šajās saimnieciskajās darbībās;

35.  uzsver, ka ir būtiski attīstīt un uzlabot infrastruktūru, lai visā valstī nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi dzeramajam ūdenim un uzlabotu ūdens piegādi; ierosina uzlabot ieguldījumu plānošanu hidroenerģijas attīstībā;

36.  uzsver — lai nodrošinātu cilvēku drošību visiem Dienvidsudānas iedzīvotājiem, ir nepieciešami Dienvidsudānas valdības un tās starptautisko partneru centieni turpināt bruņoto grupējumu atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju (ADR) un veikt plašāku drošības sektora reformu (DSR), tādējādi izraisot pastāvīgās armijas apmēra samazinājumu, kā arī tās profesionalizāciju, pilnīgu civilo kontroli un komandķēdi, kā arī cilvēktiesību plašāku ievērošanu bruņotajos spēkos; uzsver vajadzību konstruktīvi un bieži iesaistīties Dienvidsudānas pilsoniskās sabiedrības un sieviešu apvienību darbībās, kuru mērķis ir risināt ar nedrošību saistītās problēmas un veicināt cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību, ievērošanu;

37.  pauž nopietnas bažas par to, ka bruņotajos konfliktos Dienvidsudānā pārliecinoši lielāko daļu no iekšēji pārvietotajām personām un bēgļiem veido sievietes un bērni; aicina efektīvi uzraudzīt cilvēktiesības, tostarp seksuālu vardarbību un vardarbību dzimuma dēļ vai vardarbību un ļaunprātīgu izturēšanos pret bērniem; prasa, lai visas karojošās puses vainīgos turpmāk vairs neatstātu nesodītus;

38.  mudina Dienvidsudānas valdību garantēt dzimumu līdztiesību un nodrošināt, ka sievietes var izmantot savas tiesības un brīvības bez diskriminācijas dzimuma, rases, reliģisko vai kultūras uzskatu vai valsts vai sociālās izcelsmes dēļ;

39.  aicina Dienvidsudānas iestādes ieviest tiesību aktus ģimenes tiesību jomā, paredzot laulājamo minimālo vecumu un izstrādājot noteikumus par bērnu aizgādību, kā arī tiesību aktus, kuri attiecas uz vardarbību dzimuma dēļ, par noziedzīgiem nodarījumiem atzīstot it sevišķi tādu kaitīgu tradicionālo praksi kā sieviešu dzimumorgānu sakropļošana;

40.  prasa Sudānas iestādēm ratificēt Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

41.  aicina Dienvidsudānas valdību turpināt pilnībā sadarboties ar ANO misiju Dienvidsudānas Republikā (UNMISS) un palīdzēt ANO izpildīt savas pilnvaras, jo īpaši civilpersonu aizsardzību; mudina ANO dalībvalstis saglabāt savu apņemšanos attiecībā uz UNMISS, vienlaikus nepieciešamības gadījumā reālistiski pielāgojot savas pilnvaras, lai ņemtu vērā Dienvidsudānas iestāžu kapacitātes attīstību cilvēku drošības nodrošināšanā turpmāko gadu laikā;

42.  pauž izbrīnu par to, ka Apvienoto Nāciju Organizācija, ņemot vērā ES ieguldījumu ANO budžetā, nepiešķir tai priviliģētu statusu (proti, nodrošinot drošu dzīvesvietu un veselības aprūpes pieejamību) vēlēšanu laika misijās, kuras nodrošina novērotāju aizsardzību un atbalstu vēlēšanu netraucētai norisei;

43.  uzsver, ka ir svarīgi pagaidu konstitūciju aizstāt ar pastāvīgu konstitūciju, kuras pamatā ir sabiedrības viedokļa noskaidrošana un atbalsts; pauž bažas par Dienvidsudānas valdības politiskās gribas trūkumu; enerģiski atgādina valdībai par tās pienākumiem saskaņā ar prezidenta dekrētu organizēt konstitūcijas pārskatīšanas procesu un aicina valdību to paveikt līdz vēlēšanām 2015. gadā; aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis papildināt un atbalstīt vietēji veidotu un virzītu konstitūcijas izstrādes procesu, kurā jāiesaista visas sabiedrības grupas, tostarp sievietes un perifēro reģionu iedzīvotāji; prasa Eiropas Savienības delegācijai Džūbā pirms 2015. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām nodrošināt Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas 2011. gada ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu;

44.  atzinīgi vērtē saistības, kuras uzņēmās Dienvidsudānas prezidents, lai panāktu vismaz 25 % sieviešu pārstāvību valdībā, un aicina viņu palielināt sieviešu iesaistīšanos notiekošajā konstitucionālajā procesā; atzinīgi vērtē sieviešu lomu konfliktu noregulēšanā, miera veidošanas procesā un stabilas valsts izveidē; šajā sakarībā aicina Dienvidsudānas iestādes nodrošināt, lai sievietes būtu pilnībā iesaistītas miera procesa īstenošanā ar Sudānu; aicina starptautisko sabiedrību turpināt atbalstīt sieviešu piedalīšanos visos sabiedriskās dzīves līmeņos;

45.  mudina Dienvidsudānas valdību pastiprināt centienus, lai izveidotu ceļvedi nolūkā veicināt pārejas procesu līdz pilnīgai konstitucionālās kārtības un tiesiskuma atjaunošanai visā valstī, rīkojot demokrātiskas, brīvas, taisnīgas un pārredzamas vēlēšanas 2015. gadā; aicina ES un tās starptautiskos partnerus palielināt savu atbalstu gaidāmajam vēlēšanu procesam;

46.  norāda, ka kopš vispārējā miera nolīguma (CPA) noslēgšanas ir pieliktas pūles, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju, taču Dienvidsudānas pretkorupcijas sistēmas izveide joprojām ir attīstības sākumposmā; arī norāda — pat ja juridiskie instrumenti pastāv, spēju, resursu un politiskās gribas trūkums kavēs to īstenošanu; mudina Dienvidsudānu ratificēt starptautiskās pretkorupcijas konvencijas un aicina šīs valsts iestādes izstrādāt un īstenot integrētu pretkorupcijas stratēģiju; uzsver, ka starptautiskajai kopienai un ES būtu jāatbalsta Dienvidsudānas centieni šajā jomā, jo īpaši palielinot atbalstu spēju veidošanai;

47.  mudina Dienvidsudānas valdību ieviest plašsaziņas līdzekļu tiesību aktus, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvības un aizsargātu plašsaziņas līdzekļus to ziņošanas darbā;

48.  aicina Dienvidsudānas Valsts drošības dienestu izbeigt cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu vajāšanu, kā arī žurnālistu nelikumīgu aizturēšanu un cenzūru, ar ko tiek pārkāpta Dienvidsudānas konstitūcija, līdz ar to prasot valdībai nodrošināt preses brīvību;

49.  mudina Dienvidsudānas iestādes veikt tūlītējas, efektīvas un taisnīgas izmeklēšanas saistībā ar visām liecībām par draudiem un uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem un likt iesaistītajām personām atbildēt par savu rīcību saskaņā ar starptautiskiem standartiem; atzinīgi vērtē darbības, ko iestādes nesen ir veikušas, lai izmeklētu bruņoto spēku veiktu civilpersonu nogalināšanu un iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus;

50.  mudina Dienvidsudānas valdību darīt visu iespējamo, lai izbeigtu nāves soda izpildes bez tiesas sprieduma, kā arī identificētu un tiesātu par žurnālista Isaiah Abraham nogalināšanu apsūdzētos drošības dienestu darbiniekus;

51.  mudina Dienvidsudānas iestādes stiprināt cīņu pret nesodāmību, apgādājot tiesu sistēmas un tiesībaizsardzības iestādes ar līdzekļiem, kas paredzēti vardarbības pret sievietēm ierobežošanai, nodrošinot noziedzīgos nodarījumos vainīgo reālu notiesāšanu;

52.  iesaka Cilvēktiesību padomei izveidot jēgpilnu uzraudzības mehānismu, piemēram, iecelt neatkarīgu ekspertu, lai uzraudzītu cilvēktiesību situāciju Dienvidsudānā;

53.  stingri iebilst pret nāvessodu jebkādos apstākļos un aicina Dienvidsudānu veikt konkrētas darbības, lai atceltu šo sodu;

54.  uzsver, ka sievietes Dienvidsudānā saskaras ar dažādu veidu diskrimināciju un savu pamattiesību pārkāpumiem, tostarp plaši izplatītajām agrīnajām un piespiedu laulībām, ģimenes tiesību trūkumu, sieviešu ierobežotu politisko līdzdalību visos pārvaldības līmeņos un seksuālo vardarbību un vardarbību ģimenē; aicina Dienvidsudānas valdību novērst visu veidu diskrimināciju pret sievietēm un apkarot analfabētismu, uzlabojot izglītības pieejamību sievietēm un tādējādi palielinot viņu ietekmi sabiedrībā un jaunās valsts veidošanā; aicina Dienvidsudānas valdību noteikt valsts rīcības plānu, lai pārtrauktu bērnu laulības, cita starpā veicinot izglītības pieejamību bērniem; šajā sakarībā un ņemot vērā to, ka tradicionālajai praksei ir būtiska ietekme Dienvidsudānas sabiedrībā, prasa šīs valsts valdībai pārtraukt jebkādu pret sievietēm vērstu diskriminējošu tradicionālo praksi, iesaistot NVO, piemēram, nolūkā apmācīt tiesu sistēmas darbiniekus cilvēktiesību jomā;

55.  atzinīgi vērtē pirmās Māsu un vecmāšu koledžas izveidi Džūbas mācību slimnīcā, tomēr atzīmē, ka ir nepieciešams lielāks skaits kvalificētu māsu un vecmāšu, lai nodrošinātu būtisku mātes un bērna veselības aprūpes uzlabojumu un lai pavērtu vairāk iespēju un izveidotu veselības aprūpes centrus visā valstī, kuri balstītos uz šo modeli;

56.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas, Sudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai likumdošanas asamblejai, Sudānas Nacionālajai asamblejai, Āfrikas Savienībai un ANO ģenerālsekretāram.

(1) OV C 332 E, 15.11.2013., 49. lpp.
(2) OV C 33 E, 5.2.2013., 38. lpp.
(3) OV C 131 E, 8.5.2013., 80. lpp.
(4) OV C 45 E, 23.2.2010., 74. lpp.
(5) http://eeas.europa.eu/eueom/pdf/missions/final-report-eueom-referendum-south-sudan-2011_en.pdf.
(6) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(7) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.
(8) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(9) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2012_horsens/pdf/soudan_en.pdf.
(10). http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/EN/foraff/123591.pdf.
(11) . http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/138254.pdf.
(12). http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-12-524_en.htm.
(13). http://ec.europa.eu/echo/files/funding/decisions/2013/HIPs/Sudan-SouthSudan_en.pdf.
(14). http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/EN/foraff/137507.pdf.
(15). http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/136969.pdf.
(16) . http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/134590.pdf.
(17). http://eeas.europa.eu/statements/local/local_statement_south_sudan_24072013_en.pdf.
(18) . http://timor-leste.gov.tl/wp-content/uploads/2010/04/Dili_Declaration_FINAL_12.04.20101.pdf.
(19) . http://www.oecd.org/dac/effectiveness/Final%20file.pdf, 39. lpp.
(20) . http://www.oecd.org/countries/southsudan/48697972.pdf.
(21). http://wdronline.worldbank.org/worldbank/a/c.html/world_development_report_2011/abstract/WB.978-0-8213-8439-8.abstract.
(22). http://appablog.wordpress.com/2013/07/31/report-of-the-african-union-high-level-implementation-panel-for-sudan-and-south-sudan/.
(23). http://www.un.org/sg/statements/index.asp?nid=6644.
(24). http://www.sudantribune.com/IMG/pdf/Two_Areas_Agreement.pdf.
(25). http://www.ohchr.org/Documents/HRBodies/HRCouncil/RegularSession/Session21/A-HRC-21-34_en.pdf.http://www.ohchr.org/Documents/HRBodies/HRCouncil/RegularSession/Session21/A.HRC.21.62_en.pdf.http://www.ohchr.org/Documents/HRBodies/HRCouncil/RegularSession/Session23/A-HRC-23-31_en.pdf.
(26). http://www.rssnegotiationteam.org/historic-september-27-peace-agreements.html.
(27). http://www.amnesty.org/en/region/south-sudan/report-2013.
(28). http://www.hrw.org/reports/2013/03/07/old-man-can-feed-us-you-will-marry-him-0.
(29) Humānā palīdzība: jaunumi un analīze; ziņojums „Sieviešu drošība Dienvidsudānā”, 2012. gads.
(30) Conflict and Health, 2013. gada marts
(31) ANO Bēgļu jautājumu aģentūra, „KAP Dienvidsudānai, 2013. gada pusgada pārskats”.


CARS 2020: ceļā uz konkurētspējīgu un ilgtspējīgu Eiropas autobūves nozari
PDF 457kWORD 95k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par CARS 2020: rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas autobūves nozarei (2013/2062(INI))
P7_TA(2013)0547A7-0391/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļas 173. pantu (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pants), kas attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „CARS 2020: rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas autobūves nozarei” (COM(2012)0636),

–  ņemot vērā augsta līmeņa grupas CARS 21 ziņojumus par Eiropas Savienības autobūves nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi (2012. gads)(1) un par konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu 21. gadsimtam (2006. gads)(2),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2012. gada 10. un 11. decembra secinājumus par Eiropas nozares situāciju un autobūves nozares īpašo situāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0391/2013),

A.  tā kā autobūves nozare ir gan ļoti svarīga ražošanas bāzes daļa, gan būtisks konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības faktors Eiropas Savienībā;

B.  tā kā, neskatoties uz pašreizējo nepieredzēta apjoma ekonomikas un finanšu krīzi, Eiropas autobūves nozare ir svarīga, lai nodrošinātu, ka Eiropā tiek saglabātas noteiktas prasmes un ražošanas nozares, un tam ir nepieciešama saskaņota rīcība Eiropas Savienības līmenī;

C.  tā kā minēto krīzi ir izraisījusi ne tikai pašreizējā ekonomiskā situācija un tā kā ir pilnībā jāpārskata pieeja mobilitātei 21. gadsimtā, jo mobilitāte ir svarīgs faktors, kas veicina ekonomikas izaugsmi;

D.  tā kā autobūves nozari skar pārmaiņas, kas pašlaik notiek visā pasaulē, pieprasījumam Eiropā samazinoties vai nemainoties, tā kā gan pieprasījums, gan ražošana pārvietojas uz jaunietekmes valstīm, tā kā izmantotie enerģijas avoti pakāpeniski, bet ievērojami mainās un tā kā notiek detaļu un funkciju digitalizācija, tādējādi palielinoties produktivitātes līmeņiem, kas, savukārt, rada būtiskas izmaiņas rūpniecības vērtības ķēdē;

E.  tā kā Eiropas autobūves nozare joprojām ir vadošā pasaulē pētniecības un inovācijas jomā un tāpēc tai jāatgūst konkurētspēja un jāatjauno ilgtspējīga ražošana visā ražošanas un vērtības ķēdē;

F.  tā kā viens risinājums ražošanas jaudas pārpalikuma problēmai ir pārnest jaudu uz citām nozarēm, piemēram, uz sabiedrisko transportu un atjaunojamiem energoresursiem, kā arī ieguldīt ilgtspējīgā infrastruktūrā;

Politiskā pārvaldība

1.  atbalsta jauno Komisijas stratēģiju, kas paredz sākt īstenot jaunu Eiropas rūpniecības politiku, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu autobūves nozari, kas būtu Eiropas ekonomikas centrā;

2.  pieprasa Komisijai efektīvāk saskaņot savus centienus, lai panāktu, ka CARS 2020 ieteikumi patiešām tiek īstenoti un tos uzrauga augsta līmeņa grupa, lai neatkārtotos CARS 21 procesa pirmā posma (2005. gada decembris) neveiksmes, kad gūtajiem secinājumiem nesekoja vajadzīgā darbība; šajā nolūkā aicina Komisiju izstrādāt precīzu un ātri īstenojamu pasākumu programmu un atbilstoši savai kompetencei izmantot iniciatīvas tiesības, jo īpaši, izstrādājot pamatnostādnes dalībvalstu un uzņēmumu darbību saskaņošanai un papildināšanai, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni ES iedzīvotājiem un konsolidētu ES nozares, koncentrējoties galvenokārt uz ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi un tirgus atveseļošanos;

3.  aicina Komisiju izstrādāt pārnozaru ceļvežus, kas attiektos uz attīstību enerģētikas nozarē, transporta nozarē un IKT nozarē;

4.  uzskata, ka Komisijas darbību šajā jomā apgrūtina dažādi ierobežojumi un politikas saskaņošanas mehānismu trūkums; aicina Komisiju izstrādāt pētījumu, kurā būtu atspoguļotas pretrunas starp tālejošajiem plāniem un tās rīcībā esošajiem līdzekļiem, lai varētu uzsākt debates Padomē un Parlamentā;

5.  uzskata, ka Komisijai visos turpmākajos nozares politikas veidošanas procesos būtu jāņem vērā autobūves nozare kopumā, jo īpaši apakšuzņēmēji, mazumtirgotāji un tehniskās apkopes uzņēmumi;

6.  atzinīgi vērtē Konkurētspējas padomes 2012. gada decembra sanāksmes secinājumus par rūpniecības politiku; aicina dalībvalstis pildīt apņemšanos padziļināti pārskatīt rūpniecības politiku autobūves jomā un nostiprināt jauna līmeņa sadarbību minētajā nozarē Eiropas līmenī; norāda, ka šāda ciešāka sadarbība autobūves nozares rūpniecības politikas jomā var notikt vai nu Savienības līmenī, vai arī brīvprātīgi starp vairākām valstīm;

7.  aicina dalībvalstis veikt pienācīgi saskaņotas strukturālas reformas, kas vērstas uz konkurētspējas uzlabošanu, piemēram, pētniecības un inovācijas atbalstīšanu, prasmju attīstīšanu, personāla pārkvalificēšanu, netiešo izmaksu samazināšanu, darbaspēka elastības palielināšanu ar sociālā dialoga palīdzību, birokrātiskā sloga un maksājumu termiņu samazināšanu;

8.  uzskata, ka nolūkā atjaunot uzticību Eiropas Savienībai tai ir svarīgi uzlabot tās rīcības plāna īstenošanu un veidu, kā ar rīcības plānu iepazīstina iedzīvotājus, ieguldītājus un uzņēmumus;

Autobūves nozare un rūpniecība Eiropas Savienībā

9.  uzskata, ka ir svarīgi saglabāt un pastiprināt saskanīgas un dinamiskas pētniecības, ražošanas, rūpniecības vērtības un inovācijas ķēdes Eiropas Savienībā, koncentrējoties uz ilgtspējīgu transportlīdzekļu ražošanu; uzskata, ka Eiropas konkurētspējas saglabāšana nākotnē būs atkarīga no pozitīvās mijiedarbības cikla izveides, kas rada ieguvumus inovācijas, nodarbinātības, konkurētspējas, veselības aizsardzības, vides un mobilitātes jomās;

10.  norāda, ka autobūves nozarē darbaspēka izmaksas šobrīd ir 13 līdz 20 % no pievienotās vērtības; norāda, ka konkurētspēju globālā mērogā var nodrošināt tikai ar inovāciju visā ražošanas ķēdē un elastīgumu ražošanas procesos un ka par to attiecīgi jāvienojas ar darba ņēmējiem;

11.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt un nostiprināt ražošanas bāzi Eiropā, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni tās iedzīvotājiem un lai konsolidētu tās nozares nolūkā panākt ekonomikas izaugsmi un atveseļošanos;

12.  atzīst, ka Eiropas tirgū, tostarp autobūves nozarē, vērojama lejupslīde un krīze; taču pauž nožēlu, ka Komisija neanalizē minētās lejupslīdes pamatiemeslus, piemēram, ļoti atšķirīgās situācijas nozarē (uzņēmumi, tirgus segmenti un tipi, produkti, nozares) un daudzās pieprasījuma strukturālās izmaiņas (demogrāfiskās, socioloģiskās, uzvedības, ekonomiskās un tehniskās izmaiņas); tāpēc uzskata, ka ir nepieciešama diferencēta atbildes reakcija gan valsts, gan Eiropas līmenī paralēli pārnozaru rīcībai Eiropas līmenī, lai veicinātu pieprasījumu;

13.  uzskata, ka jauni mobilitātes uzvedības modeļi, piemēram, sabiedriskā un multimodālā transporta tīkli, satiksmes vadība, viedās pilsētas, automobiļu koplietošana un kopīgu īpašumtiesību shēmas, ir iedarbīgi līdzekļi Eiropas autobūves nozares konkurētspējas stiprināšanai;

14.  pauž nožēlu, ka Komisija nepievērš uzmanību jautājumam par jaudas pārpalikumu, kaut gan tas rada grūtības visai nozarei un tam ir nenovēršamas sekas īstermiņā un vidējā termiņā (ķēde, nodarbinātība, reģionālā ekonomika); tādēļ aicina Eiropas Komisiju steidzami izstrādāt:

   a. pētījumu par jaudas pārpalikuma apjomiem Eiropā un šīs problēmas risināšanas paraugpraksi, tostarp ārpus ES (ASV);
   b. rīcības plānu, kurā izklāstīti visi šajā jomā pieejamie politikas instrumenti, tostarp jo īpaši tie, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju;
   c. priekšlikumi aktīvākam un saskaņotākam autobūves nozares darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam, lai veicinātu prasmju un darbavietu pārorientāciju uz citām nozarēm, kurās vērojama izaugsme;

15.  pārstrukturēšanas jomā:

   a. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atjaunot darba grupu lielu pārstrukturēšanas pasākumu pārraudzībai un publicēto Zaļo grāmatu par efektīvu pārstrukturēšanas praksi (COM(2012)0007);
   b. aicina uzņēmumus un dalībvalstis pastiprināt sadarbību un centienus, kuru mērķis ir paredzēt rūpniecības pārkārtošanos, lai izvairītos no negatīvas papildu ietekmes uz rūpnieciskās ražošanas procesa (nodarbinātība, ražošana) saskaņotību;
   c. aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņoti izstrādāt pārveidošanas plānus, lai atbalstītu reģionus, kas piedzīvo milzīgu darbvietu zudumu autobūves nozarē, un mudina šajā procesā saskaņoti izmantot visus Eiropas līmeņa instrumentus (EIB, ESF un ERAF) un valstu instrumentus, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kurus tas ir skāris, un novirzītu tos uz citiem darbiem saistītās nozarēs, piemēram, alternatīvās enerģijas jomā, kā arī optimizēt pieejamās autobūves tehnoloģijas;
   d. uzsver arī uzņēmumu un reģionālo valdību lielo nozīmi un atbildību pārveidošanas politikā, jo īpaši, uzlabojot darba ņēmēju apmācību, taču arī padarot atbrīvotās vietas pieejamas sociāli ekonomiskajai attīstībai un attiecīgo reģionu pārveidošanai;

16.  atgādina dalībvalstīm un uzņēmumiem, ka uzņēmumu kopu izveide (kopīgi iepirkumi, sadarbības nolīgumi, konsorciji, apvienošanās) ir veids, kā saglabāt konkurētspēju laikā, kad konkurence ar trešo valstu uzņēmumiem kļūst aizvien sīvāka;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt īpašos līdzekļus, kuru mērķis ir uzlabot MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu pieeju kapitāla tirgiem, jo īpaši, izveidojot reģionālus vienotus kontaktpunktus; uzskata, ka MVU un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, jo īpaši apakšuzņēmējus, izplatītājus, mazumtirgotājus un tehniskās apkopes uzņēmumus, krīze skar vissmagāk; vienlaikus norāda, ka šādi uzņēmumi ir īpaši vērtīgi, jo lieluma un reaģēšanās spējas dēļ tie spēj pielāgoties izmaiņām, un ka tie ir arī likuši pamatus daudziem tehnoloģiskiem sasniegumiem; tāpēc uzskata, ka viens no attīstības ceļiem būtu MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu komerciālo iespēju dažādošana (izmatojot internacionalizāciju un iesaisti jaunos projektos);

18.  atkārtoti norāda, ka standartu izvēlē ir svarīgi ievērot tehnoloģiju ziņā neitrālas nostājas principu, lai aizsargātu pionieruzņēmumu ieguldījumus un tādējādi veicinātu inovāciju šajā nozarē;

Cilvēkresursi

19.  uzskata, ka autobūves nozares strādnieku zinātība ir liela Eiropas vērtība; atzinīgi vērtē Eiropas autobūves prasmju padomes izveidi 2013. gadā un tic, ka tā ātri apzinās efektīvu politiku šajā jomā;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas teikto par prasmju pilnveidi un zināšanu attīstīšanu kā pamatu ilgtspējīgām konkurences priekšrocībām;

21.  uzskata, ka pašlaik darba tirgus neatbilst nozares vajadzībām (liels pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem); uzskata, ka šajā saistībā ir ļoti svarīgi pielāgot ne tikai valsts izglītības stratēģijas (veicinot zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas kursus un profesionālo apmācību), bet arī uzņēmumu apmācības stratēģijas (jo īpaši — paplašinot duālās apmācības sistēmas), lai uzņēmumi varētu piesaistīt un nezaudēt augsti kvalificētus darbiniekus;

22.  aicina dalībvalstis pielāgot to tiesību aktus, lai sekmētu atklātāku un konstruktīvāku sociālo dialogu un darba attiecības, kas skar darba organizāciju (piemēram, nozaru nolīgumi, darbinieku līdzdalība); aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot paraugprakses;

23.  iesaka dalībvalstīm un uzņēmumiem uzlabot darbinieku tālākizglītību, lai sagatavotos nākotnes vajadzībām un nodrošinātu, ka darba zaudēšanas gadījumā darbinieku prasmes varētu izmantot citās nozarēs, kurās ir vērojama izaugsme;

Inovācija un tehnoloģijas

24.  uzskata, ka tehnoloģiskā inovācija ir svarīgs autobūves nozares konkurētspējas faktors; aicina ievērot tehnoloģisko neitralitāti; atkārtoti pauž apņēmību nodrošināt, ka tiek sasniegti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi un izstrādāti ekonomiski un ilgtspējīgi transportlīdzekļi un jaunas ražošanas metodes;

25.  uzsver, ka konkurētspējas palielināšanai izšķiroši svarīgi ir integrēti inovācijas projekti, kas aptver visu vērtību ķēdi;

26.  uzskata, ka zināšanas un inovācija var kļūt par pamatu Eiropas autobūves nozares ilgtspējīgam konkurētspējas pārsvaram laikā, kad jaunu risinājumu ieviešanas temps apsteidz to atdarināšanas iespējas un kad inovācijas aizsardzības un rūpnieciskās spiegošanas novēršanas līdzekļi nodrošina iespēju gūt peļņu no ieguldījumiem, nekaitējot patērētājiem; uzskata, ka jomas, kurās Eiropas tirgū izpaudīsies inovācijas priekšrocības, galvenokārt ir saistītas ar ekoloģiju un drošību;

27.  uzsver, ka Eiropas autobūves nozarē ir divas efektīvas konkurētspējas stratēģijas: zemāko izmaksu stratēģija un diferenciācijas stratēģija; uzskata, ka šo divu stratēģiju kopīga piemērošana jauktas stratēģijas veidā radītu sarežģījumus un būtu neefektīvāka, jo prasītu plašāku inovatīvo pētījumu loku;

28.   norāda, ka Eiropas autobūves nozare ir daudz panākusi ar zemāko izmaksu stratēģiju, pateicoties populāriem zemu izmaksu produktiem Eiropas tirgū (piemēram, tādi ražotāji kā Škoda, Dacia, Nissan);

29.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus tehnoloģisko uzlabojumu jomā, tomēr norāda, ka tās prognozes par pievienotās vērtības, komerciālo iespēju un darbvietu radīšanu ir atkarīgas no dažādiem apstākļiem;

30.  uzskata, ka nolūkā samazināt Eiropas atkarību no enerģijas importa ir svarīgi sekmēt pētniecību un izstrādi zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, kurā Eiropai ir vadošā loma; norāda, ka šo tehnoloģiju klāstā ietilpst elektrotransportlīdzekļi un hibrīdtransportlīdzekļi, alternatīvas degvielas, mobilas enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas un vajadzīgo izplatīšanas tīklu un infrastruktūras ieviešana, taču pauž nožēlu par to, ka šādas tehnoloģijas vēl nav nonākušas tirgū; sagaida rīcību, kuras mērķis ir:

   pēc iespējas pielāgot tehnoloģijas ES un starptautiskā tirgus gaidām un nodrošināt, ka tās ir pieņemamas automobiļu pircējiem, un
   ņemt vērā visas papildu sekas vides un sociālajā jomā, kas saistītas ar transportlīdzekļa aprites ciklu, tā ražošanas veidu un nepieciešamajiem kaitīgās ietekmes novēršanas pasākumiem;

31.  uzskata, ka Eiropas autobūves nozares konkurētspējas priekšnosacījums ir tās rentabilitāte, kas sasniedzama, palīdzot attīstīt nozares, kuras sadarbojas, lai no Eiropas teritorijas piegādātu lētus ražošanas resursus, piemēram, tēraudu, lējumus, kalumus, apdares elementus, riepas un elektroniskās detaļas;

32.  uzskata, ka ES centienu pamatā vajadzētu būt diferenciācijas stratēģijai, kas balstās uz vairākām prioritātēm, kuras vērstas uz Eiropas tehnoloģisko priekšrocību konsolidēšanu, tostarp:

   a. tehnoloģisko konverģenci, jo īpaši saistībā ar standartiem, kas paredzēti posmiem pirms ražošanas un izplatīšanas;
   b. tādu ekoinovācijas (vieglāki, efektīvāki, videi nekaitīgāki un vieglāk pārstrādājami automobiļi, svarīgas pamattehnoloģijas, akumulatori un enerģijas uzglabāšana, autovadītāja palīgierīces, komforts, tīklam pieslēgti automobiļi), drošības (eCall) un pieejamības (autovadītājiem ar invaliditāti) risinājumu izstrādi, kas Eiropas ražojumus izceļ uz citu fona;
   c. sadarbību ES un starptautiskā līmenī līdz šim novārtā atstātās jomās, piemēram, piedziņas tehnoloģiju jomā;
   d. Eiropas vadošās lomas nostiprināšanu starptautisko standartu noteikšanā, tādējādi ļaujot saglabāt Eiropas tehnoloģisko pārsvaru pasaules tirgū, ņemot vērā, cik svarīga iekļūšanai jaunos tirgos ir starptautiska saskaņošana;
   e. dažādu mehānismu, piemēram, degvielas patēriņa mērīšanas procedūras, kļūšanu par svarīgu pasaules autobūves nozares konkurētspējas aspektu Eiropas tirgū, nodrošinot Eiropas ražotāju aizsardzību pret negodīgu konkurenci;
   f. elektroautomobiļiem un alternatīvām degvielām vajadzīgas infrastruktūras ieviešanu;

33.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt starptautisku kopu, konkurētspējas kopu un publiskā un privātā sektora sadarbības tīklu izveidi nākotnes mobilitātes jomā, kas būtu pastāvīgs inovācijas (prototipu) avots;

34.  norāda, ka pētniecībai un izstrādei ir nepieciešams ievērojams finansējums (zinātniskais risks, ilgi investīciju cikli), un šajā sakarā pauž nožēlu, ka Savienība vēl nav sasniegusi mērķi ieguldīt 3 % IKP pētniecībā un izstrādē; uzskata, ka dalībvalstu paredzētie programmu COSME un “Apvārsnis 2020” budžeta samazinājumi būs kaitējoši, īpaši attiecībā uz transportam paredzētā budžeta pozīcijām;

35.  piezīmē, ka autobūves nozare ir ievērojamu privātā sektora ieguldījumu avots pētniecības un inovācijas jomā; taču norāda, ka, kamēr ekonomikas lejupslīde ietekmē Eiropas tirgu, privātā sektora ieguldījumus šajā nozarē var veicināt ES finansējums, piemēram, ar programmām “Apvārsnis 2020” un COSME; uzsver vajadzību turpināt vērienīgi finansēt videi draudzīgu automobiļu iniciatīvu un MVU attīstību — tās ir skaidras prioritātes; norāda, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām atkarībā no to pilnvarām ir pieejami dažādi veidi, kā aktīvi atbalstīt autobūves nozari;

36.  uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam jānodrošina pietiekami finanšu resursi nozares pārstrukturēšanai un tās mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu uzlabošanai un modernizēšanai, lai palielinātu produktivitāti un veicinātu nozares preču ražošanu iekšzemē;

Regulējums

37.  uzsver vajadzību steidzami īstenot lietpratīga regulējuma principu kā saskaņotu pieeju tiesību aktiem, kas ietekmē autobūves nozari; norāda, ka, lai gan tas bija viens no CARS 21 pirmās grupas ieteikumiem (2005. gadā), šajā jomā pagaidām nekas tā arī nav darīts; uzsver, cik ļoti svarīgs ir lietpratīgs regulējums, lai veicinātu ieguldījumus autobūves nozarē;

38.  uzskata, ka Komisijas ierosinājums piemērot moratoriju visiem jauniem tiesību aktiem, kas varētu negatīvi ietekmēt nozares ekonomisko situāciju, palīdzēs nodrošināt ilgtermiņa konkurētspēju un pienācīgu reakciju uz vides problēmām;

39.  uzsver, ka, lai ļautu nozarei pielāgot ražošanas iekārtas un ieguldīt rūpnieciskajā sistēmā, svarīgs ir samērīgs sagatavošanās laiks;

40.  aicina pārskatīt jau esošo politiku un lēmumus, kas varētu kavēt autobūves nozares ilgtspējīgu pārveidošanos; aicina Komisiju sākt ex post novērtējumu par pieņemtajiem tiesību aktiem un pieņemto tiesību aktu neīstenošanu vai neadekvātu īstenošanu;

41.  aicina Eiropas ražotājus ievērot un stiprināt pašreizējos ES tiesību aktus par juridiskajām garantijām;

42.  uzskata, ka Eiropas autobūves ražojumu komercgarantijām ir pārāk īsi termiņi un ka tās neatbilst šo ražojumu augstajai izturībai, un ka tas padara tās daudz nekonkurētspējīgākas salīdzinājumā ar trešo valstu (piemēram, Japānas un Dienvidkorejas) ražotāju komercgarantijām;

43.  uzskata, ka ir būtiski saskaņot tehnisko regulējumu visā ES, lai cīnītos pret jebkādiem mākslīgiem konkurences izkropļojumiem; uzsver vajadzību saskaņot un uzlabot pārbaudes procedūras, kuru dēļ pašlaik vērojamas būtiskas atšķirības starp dažādu ražotāju izgatavotajiem transportlīdzekļiem noradīto degvielas patēriņu; aicina Komisiju reaģēt uz pircēju maldināšanas problēmu, kas izpaužas kā nereprezentatīvas informācijas sniegšana par transportlīdzekļu degvielas patēriņu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem; atbalsta plānoto faktiskiem braukšanas apstākļiem atbilstoša jauna braukšanas testa cikla un procedūru izstrādi un prasa tās ieviest nekavējoties;

44.  aicina Eiropas autobūves produktu ražotājus stiprināt sadarbību vienotajā tirgū, izmantojot Eiropas standartizāciju, sertifikāciju, unifikāciju un utilizāciju, kā arī brīvprātīgu tirgus segmentu sadali;

45.  uzskata, ka ir nepieciešams ievērojami uzlabot ES ceļu satiksmes drošību, veicot pasākumus transportlīdzekļu, infrastruktūras un braukšanas kultūras jomā; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par eCall — sistēmu, ar ko transportlīdzekļi veic automātisku palīdzības dienestu izsaukumu, ja notiek smags ceļu satiksmes negadījums;

46.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību starptautiskā līmenī un izstrādāt komercnoslēpuma aizsardzības stratēģiju ES līmenī, lai cīnītos pret viltošanu un rūpniecisko spiegošanu; norāda, ka tehnoloģiju izstrāde ir jutīga un trausla nozare;

Finanšu resursi

47.  aicina ES un dalībvalstis saskaņot, optimizēt un pastiprināt pieejamo finanšu resursu izlietojumu, lai veicinātu ieguldījumus ilgtspējīgā mobilitātē papildus publiskā sektora subsīdijām, izmantojot nodokļu atvieglojumus MVU (nodokļu atvieglojumi pētījumiem, no CO2 emisijas atkarīgu nodokļu un atvieglojumu shēmas, atlīdzība par nolietotu automobiļu nodošanu metāllūžņos) un privātos (riska kapitāla fondi, uzņēmējdarbības mecenāti) un publiskos (Eiropas Investīciju banka) finanšu instrumentus;

48.  aicina Komisiju veikt padziļinātu salīdzinošu pētījumu par to, kā ES valstīs piemēro nodokļus autobūves nozarei, lai vienkāršotu un racionalizētu pašreizējo nodokļu slogu, kas gulstas uz ražošanu un ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem saistītu pakalpojumu tirdzniecību, un samazinātu birokrātiju;

49.  uzskata, ka noteikti jāsaglabā pārstrukturēšanas vajadzībām pieejamā finansējuma un pētniecībai un izstrādei pieejamā finansējuma savstarpējā papildināmība; līdz ar to prasa saglabāt pašreizējā līmenī Eiropas Sociālajam fondam un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam pieejamo finansējumu;

50.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi konkurences politiku (valsts atbalsta noteikumus) vērst uz konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības palielināšanu — līdzīgi kā ārvalstīs, kas konkurē ar ES;

51.  aicina ieviest nosacījumu, kas paredz, ka, saņemot atbalstu ieguldījumiem, autobūves uzņēmuma pienākums ir nodrošināt attiecīgā objekta darbību līdz amortizācijas perioda beigām vai atmaksāt ES subsīdijas darbības pārvietošanas gadījumā;

Iekšējais tirgus

52.  norāda, ka stabils iekšējais tirgus ir priekšnosacījums autobūves nozares konkurētspējas un ilgtspējas atjaunošanai;

53.  uzskata, ka Eiropai ir svarīga ciešāka saskaņošana jomās, kurās pastāvošā situācija ir šķērslis vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem:

   a. attiecībā pret konkurentiem, kas nav no ES: augstas enerģijas un izejvielu cenas, augsts euro maiņas kurss;
   b. iekšējā tirgū: sociālā un nodokļu konkurence, nodokļu atlaides uzņēmumiem un stimuli pircējiem (stimuli izvēlēties zemu oglekļa emisiju risinājumus, atlīdzība par nolietotu automobiļu nodošanu metāllūžņos);
   c. ES iekšējā tirgū: nosacījumi par iespēju pārstrādāt transportlīdzekļus un par lietotu automobiļu ekoloģisku pārstrādāšanu;

54.  uzsver, ka jo īpaši jāatbalsta piegādātāji un ka tieši šajā jomā ir rodams inovācijas potenciāls (automobiļu savstarpējā saziņa, automobiļa saziņa ar satiksmes infrastruktūru) un nodarbinātības iespējas;

55.  attiecībā uz tālākpārdošanas tirgu nosoda to, ka pašreizējā tiesiskā sadrumstalotība negatīvi ietekmē autobraucējus un taisnīgu un veselīgu konkurenci starp dalībvalstīm; nolūkā palielināt nodarbinātību un autobraucēju pirktspēju un saglabāt un attīstīt Eiropā esošās ražošanas līnijas un tālākpārdošanas nozari aicina veikt tiesību aktu tuvināšanu, jo īpaši rezerves daļu nozarē, kā arī sniegt autobraucējiem informāciju par viņu tiesībām uz transportlīdzekļa remontu; aicina Komisiju šeit minēto papildināt ar padziļinātu un salīdzinošu pētījumu par tiesiskās sadrumstalotības ietekmi uz iekšējo tirgu, Eiropas ražošanas nozari un autobraucēju pirktspēju;

56.  aicina veikt saskaņošanu ES līmenī, lai aktīvāk cīnītos pret viltotu rezerves daļu importu;

57.  norāda, ka dalībvalstīm vajadzētu panākt labāku pārredzamību un atbilstību godprātības principiem ražotāju un tirgotāju tirdzniecības attiecībās; uzskata, ka labs veids, kā to panākt, būtu ražotāju un tirgotāju rīcības kodeksa ieviešana; uzskata, ka šādā kodeksā būtu jāiekļauj vismaz klauzulas par tirgotāja pārcelšanos, vairāku zīmolu precēm un kompensācijas tiesībām gadījumos, kad ražotājs nepamatoti izbeidz līguma darbību, saskaņā ar papildu pamatnostādnēm Komisijas paziņojumā 2010/C 138/05;

58.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veikt pasākumus, lai lietoto automobiļu tirgū augstā līmenī nodrošinātu patērētāju aizsardzību, pārredzamību un drošību, un veltīt centienus tam, lai panāktu piesārņojošu un nedrošāku transportlīdzekļu pakāpenisku izņemšanu no aprites; atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu regulā par tehniskajām apskatēm prasīt nobraukuma reģistrāciju katrā apskatē; uzskata, ka tādas iniciatīvas kā “Car-Pass” sistēma Beļģijā varētu veicināt ar Eiropas standartu; norāda, ka transportlīdzekļu pārreģistrēšanas procedūrām pārrobežu gadījumos ir arī jāattur no krāpšanās ar nobraukumu;

59.  atkārtoti norāda, ka Eiropai būtu ekonomiski izdevīgi veidot lielus, jaunus rūpnieciskos projektus — līdzīgi kā gaisa kuģniecības un kosmosa jomā —, lai sasniegtu apjomu, kas nepieciešams konkurētspējai pasaules līmenī; uzsver, ka šādus projektus var veidot Savienības līmenī vai brīvprātīgi starp dalībvalstīm;

60.  uzsver, cik svarīgas ir pārdomātas specializācijas stratēģijas, ar ko izveido sistēmu, kurā ES iekšējo konkurenci vienās un tajās pašās darbības jomās aizstāj savstarpēji papildinoša reģionālā specializācija, tādējādi padarot ES konkurētspējīgāku attiecībā pret trešām valstīm;

61.  vērš:

   a. dalībvalstu uzmanību uz pieejamiem alternatīviem pieprasījuma veicināšanas līdzekļiem, piemēram, marķējuma shēmām, mērķtiecīgu darba ņēmēju līdzdalības shēmu līdzekļu atbrīvošanu, nodokļu atvieglojumiem attiecībā uz uzņēmumu iepirkumiem, materiālu otrreizēju pārstrādi, publiskajiem iepirkumiem;
   b. uzņēmumu uzmanību uz pieejamiem tirdzniecības instrumentiem, piemēram, apdrošināšanu, tostarp aizdevumu atmaksu bezdarba gadījumā, garantijas paplašināšanu, transportlīdzekļu koplietošanu, tirdzniecību internetā;

62.  izsaka nožēlu par to, ka rīcības plāns CARS 2020 galvenokārt koncentrējas uz automobiļu ražotājiem Eiropā, neņemot vērā visa tālākpārdošanas tirgus nozīmi, tā dalībniekus un vajadzības; uzskata, ka Eiropas autobūves politikai jābūt plašākai un balstītai uz vispusīgu pieeju; uzsver, ka galvenajam mērķim vajadzētu būt vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai visiem ķēdes dalībniekiem; tādēļ uzskata, ka Eiropas politikā autobūves nozares jomā būtu jāiekļauj arī noteikumi, kas pielāgoti visiem izplatīšanas un remonta ķēdes dalībniekiem — gan lielajiem ražotājiem, gan MVU;

Ārējie tirgi un tirdzniecības attiecības

63.  norāda, ka autobūves nozare sniedz ievērojamu pozitīvu devumu ES tirdzniecības bilancei, ka eksports uz jaunietekmes tirgiem neapšaubāmi ir vajadzīgs, lai palielinātu panākumus ilgtermiņā, un ka alianses ar ārvalstu fondiem un uzņēmumiem ir ļoti svarīgas Eiropas uzņēmumu nākotnei, tāpat kā ražotņu izvietošana ārpus ES robežām (tostarp ražošana vietējā tirgus vajadzībām) izaugsmes veicināšanai un tāpat kā transportlīdzekļu imports pieprasījuma apmierināšanai;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka ir panākts būtisks pavērsiens attiecībā uz brīvās tirdzniecības zonas izveidi ar ASV un Japānu un attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi pasaules tirgiem, kas nozīmē, ka visiem pasaules autobūves tirgus dalībniekiem būs stingri jāievēro vieni un tie paši noteikumi; uzskata, ka tas palielina iespējamību, ka ilgtspējīga attīstība un lielāka ceļu satiksmes drošība ļaus gūt konkurētspējas pārsvaru pasaulē;

65.  atzīst, ka vienotai starptautiskai sertifikācijai, kas ļauj kontrolēt transportlīdzekļus un autobūves komponentus vienotajā Eiropas tirgū un kas ir balstīta uz ES vides un drošības standartiem, varētu būt liela nozīme negodīgas konkurences izskaušanā;

66.  atzīst, ka jaunietekmes tirgos pieprasījums palielināsies ne tikai luksusautomobiļu kategorijā, bet arī lētāku automobiļu segmentos un ka Eiropas ražotāji šajos segmentos būs konkurētspējīgāki;

67.  norāda, ka pasliktinās daudzu ES autobūves uzņēmumu konkurētspēja aizvien lielākās un reizēm netaisnīgās trešo valstu uzņēmumu konkurences dēļ; uzsver, ka daudzi no tiem varētu kļūt par veiksmīgiem uzņēmumiem, ja tiem ļautu apmierināt augošo pieprasījumu jaunos eksporta tirgos; mudina Komisiju reorganizēt tās tirdzniecības politiku, lai varētu:

   a. saskaņot dalībvalstu pasākumus ES uzņēmumu atbalstam un aizsargāt ES ražojumus, ieguldījumus un intelektuālā īpašuma tiesības ārpus ES;
   b. centralizēt visus ES eksporta instrumentus, jo īpaši tos, kas vērsti uz MVU (“Mazi uzņēmumi, liela pasaule”), piemēram, izveidojot pilnīgu un pieejamu nozaru digitālo platformu;
   c. ES tirdzniecības attiecību centrā pakāpeniski ieviest savstarpējības principu, kuram Komisija nav pievērsusi pietiekamu uzmanību rīcības plānā CARS 2020;
   d. uzstāt uz jebkādu ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu likvidēšanu autobūves nozarē;
   e. saīsināt laiku, kas vajadzīgs, lai sāktu izmeklēšanu un piemērotu tirdzniecības aizsardzības instrumentus;

68.  aicina Komisiju tās ex ante ietekmes novērtējumos par nākotnē noslēdzamiem tirdzniecības nolīgumiem iekļaut autobūves nozares konkurētspējas jēdzienu, veikt jaunus pētījumus pēc minēto nolīgumu stāšanās spēkā un regulāri novērtēt gan patlaban spēkā esošo, gan vēl apspriežamo nolīgumu kumulatīvo ietekmi, pamatojoties uz konkrētiem un skaidri noteiktiem kritērijiem, tostarp veidu, kādā tiek iesaistītas ieinteresētās personas;

69.  nolemj nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem ikviena BTN ietekmes novērtēšanai;

o
o   o

70.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/cars-21-final-report-2012_en.pdf.
(2) http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/pagesbackground/competitiveness/cars21finalreport_en.pdf.


Seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības
PDF 188kWORD 35k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītām tiesībām (2013/2040(INI))
P7_TA(2013)0548A7-0426/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu par sabiedrības veselību un jo īpaši šā panta 7. punktu, kurā noteikts, ka „Savienības rīcība respektē dalībvalstu atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu”,

–  ņemot vērā 1994. gadā Kairā rīkotās Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un 1995. gadā Pekinā rīkotās Pasaules konferences par sievietēm rīcības programmu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0426/2013),

A.  tā kā Kairas Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmā ir sniegta seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību definīcija,

1.  norāda, ka politikas izstrāde un īstenošana attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām un dzimumizglītību skolās ir dalībvalstu kompetencē;

2.  norāda — pat ja veselības aizsardzības un izglītības politikas izstrāde un īstenošana ir dalībvalstu kompetencē, ES var sekmēt paraugprakses veicināšanu dalībvalstīs;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES Pamattiesību aģentūrai un ANO ģenerālsekretāram.


Brīvprātīgais darbs un brīvprātīgo aktivitāte Eiropā
PDF 225kWORD 75k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūcija par brīvprātīgo darbu un brīvprātīgo aktivitāti Eiropā (2013/2064(INI))
P7_TA(2013)0549A7-0348/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165., 166. un 214. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Rokasgrāmatā par brīvprātīgā darba novērtēšanu (2011. gads) piedāvāto termina „brīvprātīgais darbs” definīciju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas pamatsistēmu kvalifikāciju un prasmju pārredzamībai (Europass sistēmu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu „Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra Lēmumu 2010/37/EK par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads)(4),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 24. aprīļa rezolūciju par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā(5),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. novembra rezolūciju par jauniešu brīvprātīgu darbību (14427/1/2007),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2007. gada 16. maija rezolūciju par kopīgu mērķu īstenošanu saistībā ar jauniešu brīvprātīgām darbībām(6),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 20. novembra Ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/961/EK par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 10. marta deklarāciju par Eiropas statūtu izveidi savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem(9),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 3. oktobra secinājumus par sociālajā politikā veikto brīvprātīgo darbību nozīmi (14552/2011),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 29. novembra secinājumus par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobrī pieņemto 2010. gada ziņojumu par ES pilsonību „Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (COM(2010)0603),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā” (COM(2007)0498),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 27. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” (COM(2009)0200),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jaunatne kustībā — Iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgu darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0568),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido „Erasmus visiem” — Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (COM(2011)0788),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 19. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu (COM(2012)0781),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta Atzinumu par tematu „Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā””(11),,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. jūnija rezolūciju „Pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā”(12),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu (EBDG 2011);

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0348/2013),

A.  ņemot vērā EBDG 2011 veiksmi, tā attiecīgos mērķus un informatīvās kampaņas ietekmi;

B.  tā kā labvēlīgu apstākļu izveidošana brīvprātīgam darbam un brīvprātīgā darba vispārēja pieejamība ir ilgtermiņa process, kurā jāiesaista visas ieinteresētās personas;

C.  tā kā brīvprātīgais darbs ir aktīvas pilsonības un demokrātijas, kā arī personiskās attīstības nozīmīgs aspekts, kurā konkrēti parādās tādas Eiropas vērtības kā solidaritāte un nediskriminācija un kurš turklāt palīdz attīstīt demokrātisku līdzdalību un veicina cilvēktiesību ievērošanu ES un ārpus tās;

D.  tā kā brīvprātīgajam darbam ir būtiska loma debatēs par valsts politikas virzieniem;

E.  tā kā iesaistīšanās brīvprātīgā darbībā var būt nozīmīgs veids, kādā gūt darba tirgū nepieciešamās prasmes, un tā var sniegt iespēju ieņemt ar sociālo darbību saistītu vadošu stāvokli kopienā;

F.  tā kā brīvprātīgie lielā mērā nosaka sporta nozares dzīvotspēju;

G.  tā kā brīvprātīgais darbs ir būtisks individuālās un kolektīvās tiesību nostiprināšanas, solidaritātes, un sociālās kohēzijas faktors;

H.  tā kā brīvprātīgais darbs ir nozīmīgs faktors, lai izveidotu sociālo kapitālu un sekmētu izaugsmi, kā arī veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, līdz ar to palīdzot sasniegt izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus;

I.  tā kā Padomes 2011. gada oktobra secinājumos par brīvprātīgā darba lomu sociālajā politikā ir uzsvērta brīvprātīgās darbības nozīme dzimumu nelīdztiesības jautājumu risināšanā;

J.  tā kā valstu līmenī pastāvošie birokrātiskie šķēršļi ierobežo iespējas veikt brīvprātīgo darbu, kas vēl nav juridiski atzīts daudzu valstu tiesību sistēmās;

K.  tā kā dalībvalstīs ir dažādas tradīcijas un kultūras un ļoti atšķirīgas ar brīvprātīgo darbu saistītas tiesību aktu sistēmas, brīvprātīgo tiesības un brīvprātīgā darba organizācijas veidi;

L.  tā kā smagā ekonomikas krīze, taupības pasākumi un fiskālais spiediens rada risku finanšu stabilitātei daudzām NVO, sporta struktūrām un brīvprātīgā darba asociācijām, kas turpina darboties šajā grūtajā laikposmā, lai stiprinātu iekļaušanu un sociālo labklājību;

M.  tā kā, lai saglabātu EBDG 2011 mantojumu, jāizveido strukturēta un koordinēta pieeja Eiropas brīvprātīgā darba politikai, kas ES līmenī pašlaik ir sadrumstalota un atbildības ziņā sadalīta starp dažādiem pakalpojumiem,

1.  ņem vērā EBDG 2011 informatīvās kampaņas rādītājus, kas norādīti šā ziņojuma pielikumā, un norāda uz pieticīgajiem sasniegtajiem rezultātiem ierobežoto finanšu resursu dēļ;

2.  atzīst un ņem vērā dalībvalstīs pastāvošos dažādos brīvprātīgā darba veidus, ko piedāvā valsts organizācijas un vietējā līmeņa asociāciju tīkli; šajā sakarībā aicina dalībvalstis īstenot multikulturālu pieeju un aicina Komisiju veikt sīki izstrādātu valstu brīvprātīgā darba prakšu un tradīciju analīzi, lai veicinātu kopīgu Eiropas pieeju;

3.  norāda, ka kopīgas Eiropas pieejas turpmāka konsolidēšana radīs vairāk iespēju jauniešu mobilitātes un jaunu cilvēku nodarbinātības jomā, ļaujot viņiem apgūt vērtīgas prasmes;

4.  atbalsta to, ka dažas dalībvalstis ir pieņēmušas vai grozījušas tiesību aktus šajā jomā, lai izveidotu labvēlīgus apstākļus brīvprātīgajam darbam; un iesaka citām dalībvalstīm rīkoties līdzīgi, galveno uzmanību pievēršot brīvprātīgo tiesību nostiprināšanai, izmantojot Eiropas Hartu par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem;

5.  aicina dalībvalstis brīvprātīgā darba jomā turpināt veidot stimulējošu vidi, jo īpaši izstrādājot tiesisko regulējumu, ja tāda vēl nav;

6.  atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir ieviesušas Starptautiskās Darba organizācijas Rokasgrāmatu par brīvprātīgā darba novērtēšanu un mudina citas dalībvalstis rīkoties līdzīgi, lai iegūtu salīdzināmus datus par brīvprātīgo darbu, kas sniegtu skaidru priekšstatu par tā attiecīgo ieguldījumu;

7.  prasa pieņemt brīvprātīgā darba asociāciju Eiropas statūtus, lai veicinātu to juridisko un institucionālo atzīšanu;

8.  uzsver vajadzību sekmēt brīvprātīgo darbu, jo īpaši skolas vecuma bērnu, studentu un citu jauniešu vidū, lai paplašinātu viņu redzesloku solidaritātes jomā un sniegtu ar to saistīto atbalstu;

9.  atzīmē, ka tiešsaistē izveidoto Eiropas kvalifikāciju apliecību lielais skaits pēdējos mēnešos pierāda elektronisko uzglabāšanas ierīču veiksmi sniegt pilnīgu priekšstatu par prasmēm, tostarp tām, kas iegūtas ar brīvprātīgu darbu, lai tās oficiāli atzītu gan profesionālos, gan mācīšanās nolūkos;

10.  uzsver brīvprātīgā darbā iegūto zināšanu un prasmju, kas atzīstams kā neformālā un ikdienējā mācīšanās un darba pieredze, pozitīvo vērtību curriculum vitae un reālajā darbā;

11.  uzskata, ka ierosinātajā dokumentā „Europass pieredze” brīvprātīgie varēs aprakstīt un reģistrēt brīvprātīgajā darbā gūtās prasmes, par kurām nevar saņemt sertifikātu, un aicina Komisiju, ņemot vērā Padomes Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, iespējami drīz publicēt minēto dokumentu;

12.  norāda, ka iepriekš minētajām prasmēm un spējām ir nozīme attiecībā uz jaunu cilvēku motivēšanu dalībai brīvprātīgajā darbā, sociālā kapitāla vairošanu un sabiedrības attīstības sekmēšanu;

13.  iesaka brīvprātīgā darba sektorā pievērst uzmanību dzimumu paritātei un jo īpaši vadošo brīvprātīgo izteiktajai dzimumu nesamērībai, uz ko norāda vadošajos amatos vērojamais vīriešu pārsvars;

14.  atzīst, ka jauniešiem šādas brīvprātīgā darbā iegūtas zināšanas jāiekļauj Eiropas kvalifikāciju apliecībā un Europass, lai tādējādi formālajai un neformālajai izglītībai piešķirtu vienlīdzīgu nozīmi;

15.  uzsver, ka brīvprātīgais darbs dod iespēju jauniešiem, kas ir priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, iesaistīties iekļaujošā vidē un darbībās;

16.  vēlreiz apstiprina savu atbalstu Komisijas iniciatīvai izveidot „Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu”, lai palīdzētu nodrošināt ātru un koordinētu ES rīcību humanitārās krīzes un nopietnu dabas katastrofu situācijā, sniedzot atbalstu brīvprātīgo apmācībai, mobilitātei un darba vadībai ar mērķi nodrošināt atbilstošu humanitāro palīdzību ES;

17.  uzsver, ka brīvprātīgais darbs, kas ir arvien izplatītāks jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku vidū, veicina starpkultūru zināšanu apgūšanu, kā arī Eiropas piederības sajūtu un paaudžu solidaritāti, un aktīvu novecošanu un pilsonisko līdzdalību visos dzīves posmos;

18.  norāda, ka brīvprātīgajā darbā gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki sniedz ieguldījumu sabiedrības labā un saņem par to atzinību un cieņu un ka tas uzlabo viņu dzīves kvalitāti, labsajūtu un vispārējo veselības stāvokli;

19.  norāda uz to, ka plašas brīvprātīgā darba iespējas un vienkārša piekļuve šīm iespējām izmaksu, informācijas un infrastruktūras ziņā, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un nelaimes gadījumu apdrošināšana ir būtiski brīvprātīgā darba veicināšanas aspekti visās vecuma grupās;

20.  uzskata, ka brīvprātīgais darbs kā aktīvs pilsoniskās sabiedrības veidošanas līdzeklis var sekmēt starpkultūru dialoga attīstību, un tam var būt būtiska loma cīņā pret aizspriedumiem un rasismu;

21.  atzīmē brīvprātīgā darba būtisko lomu cilvēkkapitāla un sociālā kapitāla izveidošanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt brīvprātīgā darba lielo pievienoto vērtību sportā un jo īpaši amatieru sportā, kur daudzas sporta organizācijas nevarētu funkcionēt bez brīvprātīgo palīdzības;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi atzīt brīvprātīgā darba nozīmīgo ieguldījumu šajā nopietnajā ekonomikas krīzes laikā;

23.  uzsver, ka jāveic nepārtraukts darbs, lai nodrošinātu sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi brīvprātīgo darbam;

24.  atgādina, ka jāpievērš uzmanība nepieciešamībai ievērot turpināmību starp 2011. gadu un turpmākajiem Eiropas Brīvprātīgā darba gadiem, lai integrētu brīvprātīgā darba raksturu kā būtisku aktīvas pilsoniskās līdzdalības izpausmi, un šajā saistībā aicina Komisiju ietvert brīvprātīgo darbu Eiropas Pilsoņu gadā kā nozīmīgu ieguldījumu aktīva pilsoniskuma veidošanā;

25.  aicina dalībvalstis nodrošināt EBDG 2011 laikā valsts līmenī sasniegto rezultātu ilgtspējību;

26.  aicina Komisiju izveidot un attīstīt brīvprātīgā darba politiku un izmantot atvērto koordinācijas metodi, lai veicinātu apmaiņu un sadarbību starp ieinteresētajām personām dažādās dalībvalstīs;

27.  aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus brīvprātīgā darba institucionalizēšanai valsts darba tiesībām atbilstošā veidā;

28.  aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot vienotu kontaktpunktu kā dienestu, kas atbildīgs par brīvprātīgā darba politiku un Komisijas dienestu un dažādu iestāžu koordināciju šajā jomā;

29.  uzsver nepieciešamību, jo īpaši sadarbībā ar Eiropas brīvprātīgā darba organizācijām, asociācijām un tīkliem, izveidot centralizētu ES portālu kā Eiropas platformu koordinācijas veicināšanai, kur jāietver arī brīvprātīgā darba paraugprakses datu bāze un pārrobežu brīvprātīgā darba sadaļa ar informāciju par pieejamajām programmām un to izmaksām un nosacījumiem, lai veicinātu informācijas apkopošanu;

30.  aicina dalībvalstis koordinēšanas vajadzībām izveidot nacionālās tīmekļa vietnes un meklētājprogrammas, kas katrai konkrētai personai nodrošinātu ērtu un labi strukturētu piekļuvi brīvprātīgā darba iespējām, savukārt organizācijām –– piekļuvi sadarbības iespējām;

31.  mudina dalībvalstis izveidot tādu stabilu un ilgtspējīgu atbalsta sistēmu brīvprātīgajam darbam arī pārrobežu līmenī, kuras ietvaros tiktu sniegts atbalsts gan brīvprātīgajiem, gan brīvprātīgā darba organizācijām; iesaka dalībvalstīm saglabāt valsts koordinācijas iestādes, kuras tika izveidotas saistībā ar EBDG 2011;

32.  aicina dalībvalstis īstenot Direktīvu 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā(13) un vienkāršot vīzu piešķiršanas procedūras vai atcelt tās personām, kas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku vēlas veikt brīvprātīgas darbības;

33.  aicina valstu iestādes un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt atbilstīgu finansējumu, vienkāršot administratīvās procedūras un izveidot fiskālos stimulus brīvprātīgā darba organizācijām un tīkliem, jo īpaši mazām organizācijām ar ierobežotiem līdzekļiem; šajā sakarā aicina precizēt asociācijām paredzēto subsīdiju jēdzienu, lai asociāciju finansējumu vairs nejauktu ar valsts atbalstu, jo tas var kavēt konkurenci peļņu gūstošajā nozarē;

34.  aicina Komisiju izskatīt iespēju brīvprātīgajā darbā veikto ekonomisko ieguldījumu Eiropas projektos uzskatīt par līdzvērtīgu finansējumu;

35.  uzsver brīvprātīgā darba veicināšanas nozīmi arī uzņēmumu sociālās atbildības stratēģijas jomā atbilstoši starptautiskajam brīvprātīgi piemērojamam standartam ISO 26000:2010, ar ko nosaka uzņēmumu sociālās atbildības vadlīnijas;

36.  aicina Komisiju gādāt, lai dalībvalstis ieviestu obligātu apdrošināšanu brīvprātīgajiem, lai brīvprātīgā darba laikā nodrošinātu veselības aizsardzību un drošību;

37.  aicina dalībvalstis pieņemt tiesību aktus par brīvprātīgo darbu, ja tās to vēl nav izdarījušas, un veicināt brīvprātīgo darbu arī ar formālu, neformālu un ikdienēju apmācību, lai palielinātu brīvprātīgo prasmes un iespējas brīvprātīgajā darbā;

38.  aicina dalībvalstis veicināt brīvprātīgo darbu arī ar formālu, neformālu un ikdienēju apmācību, lai palielinātu brīvprātīgo prasmes un iespējas brīvprātīgajā darbā, darbojoties galvenokārt altruistiskā un nesavtīgā nolūkā; mudina tās ieviest izglītības iestādēs fakultatīvus apmācības kursus par brīvprātīgo darbu;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk popularizēt Eiropas Brīvprātīgo darbu universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs;

40.  uzskata, ka brīvprātīgais darbs kā ikdienējas mācīšanās metode palīdz attīstīt prasmes un profesionālās kvalifikācijas, kas ļauj brīvprātīgajiem vieglāk iekļūt vai atgriezties darba tirgū;

41.  iesaka Komisijai saglabāt kontaktus ar Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011) apvienības pēcteci Eiropas Brīvprātīgā darba aliansi un citām brīvprātīgo organizācijām un ņemt vērā Eiropas Brīvprātīgā darba politikas programmā (PAVE) iekļautos ieteikumus kā pamatu rīcības plānam nākotnē;

42.  aicina Komisiju paredzēt atbilstošus resursus Eiropas Brīvprātīgā darba attīstības fonda izveidei, lai garantētu atbalsta infrastruktūras izveidošanu;

43.  uzsver, ka ir jāvienkāršo NVO piekļuve Eiropas finansējumam, jo īpaši ESF, valsts un Eiropas līmenī;

44.  aicina dalībvalstis īstenot Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un jau pirms noteiktā 2018. gada termiņa nodrošināt formālu sistēmu ieviešanu brīvprātīgā darba laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču validēšanai, kā rezultātā varēs iegūt atzītu kvalifikāciju, kas būtu jāatzīst izglītības iestādēm, darba devējiem un citiem;

45.  aicina Eiropas Komisiju attiecībā uz visām Eiropas dotācijām atzīt brīvprātīgajam darbam veltīto laiku kā atbilstošu līdzfinansējumu natūrā un sadarboties ar brīvprātīgā darba organizācijām, lai izstrādātu sistēmas brīvprātīgajam darbam veltītā laika reģistrēšanai un dokumentēšanai, izmantojot daudzos pieejamos instrumentus un modeļus.

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.
(2) OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.
(3) OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp.
(4) OV L 17, 22.1.2010., 43. lpp.
(5) OV C 168, 20.7.2006., 1. lpp.
(6) OV C 241, 20.9.2008., 1. lpp.
(7) OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.
(8) OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.
(9) OV C 199 E, 7.7.2012., 187. lpp.
(10) OV C 372, 20.12.2011., 24. lpp.
(11) CESE 824/2012.
(12) OV C 332 E, 15.11.2013., 14. lpp.
(13) OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.


Ziņojumi par faktu vākšanas braucieniem lūgumrakstu izvērtēšanai (Reglamenta 202. panta 5. punkta interpretācija)
PDF 188kWORD 34k
Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra lēmums par ziņojumiem par faktu vākšanas braucieniem lūgumrakstu izvērtēšanai (Reglamenta 202. panta 5. punkta interpretācija) (2013/2258(REG))
P7_TA(2013)0550

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2013. gada 26. novembra vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 211. pantu,

1.  nolemj piemērot šādu 202. panta 5. punkta interpretāciju:

"Faktu vākšanas braucienu un ziņojumu par šiem braucieniem vienīgais mērķis ir sniegt komitejai vajadzīgo informāciju, lai tā varētu tālāk izskatīt lūgumrakstu. Par šādu ziņojumu sagatavošanu ir atbildīgi vienīgi brauciena dalībnieki, kas cenšas panākt vienprātību. Ja vienprātība netiek panākta, ziņojumā jāizklāsta atšķirīgie fakta konstatējumi vai vērtējumi. Ziņojumu iesniedz komitejai apstiprināšanai ar vienu balsojumu, ja vien priekšsēdētājs vajadzības gadījumā nepaziņo, ka kādām ziņojuma daļām var iesniegt grozījumus. Reglamenta 52. pantu šiem ziņojumiem nepiemēro ne tieši, ne pēc analoģijas. Bez komitejas apstiprinājuma ziņojumus priekšsēdētājam nenosūta.";

2.  uzdod priekšsēdētājam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika