Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2094(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0462/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0462/2013

Debates :

PV 13/01/2014 - 20
CRE 13/01/2014 - 20

Balsojumi :

PV 14/01/2014 - 5.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0002

Pieņemtie teksti
PDF 307kWORD 78k
Otrdiena, 2014. gada 14. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Pārdomāta specializācija — izcilības centru tīklu izveide kohēzijas politikas efektivitātei
P7_TA(2014)0002A7-0462/2013

Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūcija par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveide kohēzijas politikas efektivitātei (2013/2094(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā XVII, XVIII un XIX sadaļu,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999(1),

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm(2),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par Komisijas Piekto ziņojumu par kohēziju un kohēzijas politikas stratēģiju laikposmā pēc 2013. gada(3),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 23. jūnija rezolūciju par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pārējo struktūrfondu pašreizējo stāvokli un uz efektivitātes paaugstināšanu vērstas turpmākas sinerģijas veidiem(4),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par ES kohēzijas un reģionālo politiku pēc 2013. gada(5),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 20. maija rezolūciju par kohēzijas politikas ieguldījumu Lisabonas mērķu un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā(6),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 20. maija rezolūciju par pētniecībai un inovācijai paredzēto fondu sinerģiju īstenošanu Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai pilsētās un reģionos, kā arī dalībvalstīs un Savienībā(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (COM(2011)0615),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi „Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un par Regulas (EK) Nr. 1080/2006 atcelšanu (COM(2011)0614),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas Savienība” (COM(2010)0546),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu „Secinājumi piektajā ziņojumā par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju — kohēzijas politikas nākotne” (COM(2010)0642),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē” (COM(2010)0553),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada marta dokumentu „Ceļvedis par pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS 3)”,

–  ņemot vērā ESAO 2012. gada decembra ziņojumu „Uz inovāciju balstīta izaugsme reģionos — pārdomātas specializācijas nozīme”,

–  ņemot vērā tā 2012. gada decembra pētījumu „Kohēzijas politikas ex ante nosacījumi”, kuru pasūtīja Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 21. marta paziņojumu „Inovācijas savienības 2012. gada attīstības novērtējums. Pārmaiņu paātrināšana” (COM(2013)0149),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. septembra paziņojumu „Inovācijas rezultātu noteikšana Eiropā — virzībā uz jaunu rādītāju” (COM(2013)0624),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7-0462/2013),

A.  tā kā jo īpaši šajā ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes laikā ES ir jāpastiprina centieni, lai pilnveidotu Inovācijas savienību un radītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, un tā kā tam pieejamie līdzekļi sarežģītajos budžeta apstākļos daudzās dalībvalstīs un reģionos, kā arī ES līmenī ir ierobežoti un tāpēc jāizmanto īpaši efektīvā veidā;

B.  tā kā „pārdomāta specializācijas stratēģija” ir valsts vai reģionālas inovācijas stratēģijas, ar kurām nosaka prioritātes, lai radītu konkurētspējas priekšrocības, izstrādājot un samērojot izpētes un inovācijas priekšrocības ar uzņēmējdarbības vajadzībām nolūkā saskaņoti ņemt vērā jaunās iespējas un tirgus attīstību, vienlaikus nepieļaujot darbību pārklāšanos un sadrumstalotību, un kuras var būt veidotas kā valsts vai reģionālās izpētes un inovācijas stratēģiskās politikas satvars vai tā daļa(8);

C.  tā kā atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai (R&D&I) ir viens no kohēzijas politikas mērķiem, uz kuru attiecas obligāta tematiskā koncentrācija atbilstīgi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) 2014.–2020. gadam;

D.  tā kā attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu dalībvalstīm pirmo reizi ir pienākums izstrādāt pētniecības un inovācijas stratēģiju, lai uzlabotu reģionālās inovācijas spējas un efektīvāk koordinētu ar pētniecību, izstrādi un inovāciju saistītos izdevumus(9);

E.  tā kā šajā procesā reģioniem būtu jākoncentrējas uz dažām atsevišķām prioritātēm, ņemot vērā to konkrētās priekšrocības un trūkumus, un būtu jāveicina inovācija, lai sekmētu un atjaunotu ilgtspējīgu reģionālo ekonomiku;

F.  tā kā reģioniem pārdomātas specializācijas stratēģija būtu jāizstrādā, piemērojot kritisku pašanalīzi un ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām, tostarp pētniecības centriem, universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem(10);

G.  tā kā stratēģijas mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku sinerģijas ietekmi, ko veido visi R&D&I instrumenti un investīcijas, un jo īpaši tās mērķis ir palielināt programmas „Apvārsnis 2020” un struktūrfondu sinerģijas ietekmi, lai mazinātu inovācijas plaisu starp reģioniem;

H.  tā kā reģioniem arī būtu jāizstrādā ieguldījumu plāni visa pieejamā reģionālā, valsts un ES finansējuma izmantošanai R&D&I jomā, norādot arī to, kā veicināt privātos ieguldījumus un kā tos vajadzētu izmantot Savienības R&D&I prioritāšu īstenošanai turpmākajos gados;

I.  tā kā šādu stratēģiju kopsavilkumi vai vismaz to īstenošanas plāni būtu jāiekļauj partnerattiecību nolīgumos un darbības programmās;

J.  tā kā, ja šie priekšnoteikumi nav izpildīti, Komisija drīkst neveikt ERAF finansējuma starpposma maksājumus saistībā ar tematisko mērķi, proti, pētniecības, attīstības un inovācijas nostiprināšanu;

K.  tā kā reģioniem būtu jāļauj brīvi noteikt kārtību, lai nodrošinātu atbilstību ex ante nosacījumiem, ņemot vērā to, ka reģionālā politika tiek pārvaldīta vairākos līmeņos;

L.  tā kā būtu ne tikai jāpalielina reģionu iekšējā integrācija, bet tiem ir arī ciešāk jāsadarbojas, lai uzlabotu to konkurētspēju pasaules līmenī,

Vispārīgas piezīmes

1.  atzīst, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas īstenošana ir dinamisks un ilgstošs process, kura laikā tā dalībnieki pastāvīgi pilnveido savas zināšanas, un šis process būtu jāturpina arī nākamajā plānošanas periodā un pēc tā;

2.  uzskata, ka, neskaitot vajadzību nodrošināt ex ante nosacījumu izpildi, šādas stratēģijas izstrāde vidējā un ilgā termiņā reģioniem var sniegt būtiskus ieguvumus saistībā ar to R&D&I efektivitāti, jo šī stratēģija ietver saskaņotas pieejas piemērošanu un rūpīgu to inovācijas iespēju izvērtēšanu;

3.  aicina katru reģionu šādu stratēģiju uzskatīt ne tikai par tiesību aktos paredzētu pienākumu, bet arī par iespēju avotu; tāpēc aicina visus reģionus un dalībvalstis aktīvi turpināt izstrādāt savas pārdomātas specializācijas stratēģijas, ja tas jau nav izdarīts, un nepieļaut, ka šādas stratēģijas trūkuma dēļ rodas kavējumi attiecīgajām darba programmām paredzētā ES finansējuma saņemšanā;

4.  atzīst informācijas nepieciešamību reģionos un tādēļ uzsver to, ka ir svarīgi, lai Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, Pētniecības un inovācijas ĢD un citi attiecīgi ģenerāldirektorāti, kā arī platforma Seviļā(11) sniegtu konsultācijas un atbalstu, un aicina tos turpmāk darboties vēl aktīvāk; aicina visus reģionus vairāk izmantot platformas piedāvātās iespējas; atbalsta plašu vietējo kampaņu izstrādi informācijas izplatīšanai par pārdomātas specializācijas stratēģiju, lai nodrošinātu līdzdalības iespēju ieinteresētajām personām un pilsoniskajai sabiedrībai;

5.  aicina Komisiju sniegt reģioniem atbalstu paredzētās uzraudzības sistēmas efektīvā izveidē, izmantojot būtiskus rādītājus, un jo īpaši šim nolūkam nodrošināt datus, ko var izmantot kā pamatu ES mēroga un starptautisku salīdzinājumu veikšanai;

„Pareizās” prioritātes

6.  uzsver, ka reģionu attīstības līmeņi ievērojami atšķiras un to priekšrocības un trūkumi ir ļoti atšķirīgi; tādēļ aicina reģionus pašus izvēlēties sev atbilstošus pasākumus, koncentrējoties uz savu konkrētajiem reģioniem raksturīgo iezīmju, iespēju un konkurences priekšrocību pilnveidošanu, nevis tikai kopējot citu reģionu sekmīgās stratēģijas;

7.  uzsver — lai gan reģioni var censties izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lai iekļūtu jaunos tirgos, tie var arī ieguldīt — un tādējādi dažādot — jau esošās zināšanas, prasmes un spējas līdzīga rakstura darbībās, ja saistībā ar šīm darbībām zināšanu nodošana notiek visintensīvāk („saistītā dažādība”);

8.  uzsver, ka saistībā ar reģionālās ekonomikas nostiprināšanu ir svarīgi nevis tikai koncentrēties uz atsevišķām jomām saistībā ar konkurences priekšrocībām, bet arī radīt vērtību ķēdi, kas saista visus izstrādes un ražošanas posmus — no pamatpētniecības, lietojumorientētas pētniecības un tehnoloģiju nodošanas līdz konkrētiem izmantojamiem produktiem un jaunu uzņēmumu izveidei;

9.  mudina reģionus ieguldīt darbībās, kas ietver dažādas nozares un tehnoloģijas un kas var veidot pārnozaru līmeņa ietekmi visā reģionālajā ekonomikā, lai iespējami daudz dažādu uzņēmumu varētu veicināt lielāku izaugsmi un radīt vairāk darbvietu, kā arī izmantot ar to saistītās priekšrocības; šajā sakarībā mudina reģionus jo īpaši izmantot un veicināt iespējas, ko sniedz visu veidu MVU, kuri pēc definīcijas ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi(12), jo tie ir reģionālie inovācijas virzītājspēki un tādējādi tiem ir būtiska nozīme katra reģiona ekonomikā;

10.  uzskata, ka reģioniem, izvēloties savas prioritātes, vajadzētu ne tikai pilnveidot savas inovāciju sistēmas, lai uzlabotu konkurētspēju un nodrošinātu pievienoto vērtību, bet arī veikt pasākumus, kuri vērsti uz tādu sabiedrībā pastāvošo strukturālo un sociālo problēmu pārvarēšanu kā, piemēram, bezdarbs, nabadzība, enerģijas piegādes drošība un demogrāfiskās izmaiņas;

11.  aicina reģionus nekoncentrēties tikai uz tehnoloģiju inovāciju, bet gan veidot stratēģijas, kuru pamatā būtu iespējami plašs inovācijas jēdziens; cer, ka tiks ņemta vērā ne tikai augsto tehnoloģiju, bet arī t. s. zemo tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistīta inovācija, piemēram, procesu optimizācija un organizatoriskā pārveide; īpaši šajā kontekstā uzsver sociālo un vides inovāciju; uzsver, ka inovācijas stratēģiju mērķim vajadzētu būt inovatīvās prakses veicināšanai;

12.  saprot, ka prioritāšu noteikšana ir sensitīva reģionu veikta procedūra; tādēļ uzskata, ka pārskatīšanas sistēmas ieviešana sniegtu reģioniem iespēju no jauna izvērtēt to stratēģijas; uzskata, ka sākotnējā būtisku, uz rezultātiem vērstu rādītāju atlase un iesaistīto dalībnieku sniegtā ieguldījuma kvalitāte ir svarīgi faktori pārdomātas specializācijas stratēģijas sekmju nodrošināšanā, samazinot kļūdu risku prioritāšu noteikšanas procesā;

Dalībnieku ciešāka iesaistīšana reģionu līmenī

13.  uzskata, ka kvalitatīvai valdības sadarbībai ar attiecīgajiem reģionālajiem dalībniekiem būs izšķiroša nozīme stratēģijas RIS 3 panākumu nodrošināšanā, turklāt šāda sadarbība ievērojami samazinās kļūdainas pieejas iespējamību prioritāšu izvēlē;

14.  šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi apspriesties ar uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jo „inovācijas redzējumu” varēs sekmīgi īstenot tikai tad, ja uzņēmumiem būs attiecīgās iespējas, ko īstenot praksē;

15.  uzsver nepieciešamību pārskatīt un vajadzības gadījumā paplašināt visus apspriešanās procesus un mērķa grupas, lai izvairītos no tā, ka netiek ņemti vērā turpmākās inovācijas virzītājspēki; uzskata, ka ir īpaši svarīgi iesaistīt nākamos uzņēmējus;

16.  skaidri norāda, ka kopīga redzējuma izveides gaitā ar atbildību un izpratnes veidošanu saistītu apsvērumu dēļ ir būtiski svarīga iespējami cieša vietējo un reģionālo politikas veidotāju, universitāšu, pētniecības un inovācijas centru, uzņēmumu, kā arī pilsoniskās sabiedrības un sociālās jomas pārstāvju iesaistīšanās;

17.  uzsver „zināšanu trīsstūrī” īstenotas ciešas sadarbības būtisko nozīmi zināšanu nodošanā, piemēram, Eiropas Pētniecības un inovācijas institūtā vai reģionālajās inovāciju kopās un centros; saistībā ar to uzsver cilvēkresursu jomā veiktu ieguldījumu nozīmi;

18.  aicina ieinteresētās personas, kuras pārstāv privāto un publisko sektoru, izmantot daudzās iespējas šo darbību finansēšanai, izmantojot ERAF 2014.–2020. gadam, tostarp atbalstot reģionālo inovāciju inkubatoru izveidi un izveidojot saiknes un sinerģiju starp universitātēm, citām pētniecības un augstākās izglītības iestādēm, novatoriskiem un radošiem uzņēmējiem un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta sniedzējiem un ieguldītājiem kā, piem., kultūras un radošās nozarēs;

19.  uzskata, ka, lai īstenotu šo procesu, ir jābūt atbilstīgām struktūrām un efektīvai administrācijai un ka pārvaldes iestādēm un ministrijām jāizveido sadarbības kultūra gan savstarpējā saskarsmē, gan arī saskarsmē ar uzņēmumiem un citiem iesaistītajiem dalībniekiem; aicina reģionālos un valsts lēmumu pieņēmējus un iestādes modernizēt to iekšējās procedūras atbilstīgi jaunā „uzņēmējdarbības atklāšanas procesa” vajadzībām, un jo īpaši iesaistīties intensīvākā ilgtermiņa dialogā ar attiecīgajiem dalībniekiem; mudina MVU, jo īpaši reģionos, kuros ir lielāks šādu uzņēmumu skaits, sadarboties, izmantojot atbilstīgas platformas, lai nostiprinātu savu ietekmi ar pārdomātu specializāciju saistītajā procesā; iesaka, ka vajadzības gadījumā būtu jāizmanto spēju veidošanai pieejamie līdzekļi, lai turpmāk nostiprinātu pārvalžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ietekmi;

20.  uzskata, ka vajadzības gadījumā visām attiecīgajām iestādēm un dalībniekiem reģionālā līmenī būtu jāpiedāvā augstas kvalitātes apmācība un semināri, kas ir vērsti uz jautājumiem saistībā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju sagatavošanu un īstenošanu;

Finansēšanas programmu sinerģijas panākšana

21.  atzinīgi vērtē Komisijas un ES likumdevēja panākumus centienos uzlabot pamatnosacījumus sinerģijai starp Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem (ESI fondi) un citām ES programmām (piemēram, COSME un jo īpaši „Apvārsnis 2020”), ieviešot, piemēram, saskaņotas vienotās likmes vai kombinēto atbalstu(13);

22.  mudina reģionus pilnībā izmantot visas finansēšanas, sadarbības un investīciju iespējas, tostarp augšupējus un lejupējus pasākumus(14), lai veicinātu sinerģiju starp ESI fondiem un programmu „Apvārsnis 2020”, un tādējādi mazinātu inovācijas plaisu starp reģioniem;

23.  šajā sakarā aicina pētniecības infrastruktūras un iespēju izveides ziņā atpalikušos reģionus sekmēt sadarbību ar izcilām pētniecības iestādēm, to veidojot kā grupveida sadarbību / mērķsadarbību virzībā uz izcilību, lai tie veidotu savus izcilības centrus, kas nākotnē sniegs ieguvumu visai reģionālajai ekonomikai;

24.  aicina reģionus stratēģijas ietvaros padziļināti aplūkot jautājumu par to, kā piesaistīt ieguldījumus privātajā sektorā, jo šajā sektorā joprojām pastāv lielas iespējas stimulēt ieguldījumu potenciālu pētniecībā, izstrādē un inovācijā;

25.  aicina visus reģionālos un valsts līmeņa dalībniekus, kas ir atbildīgi par stratēģijas RIS 3 izstrādi un īstenošanu, kā arī tos, kas ir saistīti ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) ceļvedi, ESI fondiem un programmu „Apvārsnis 2020”, ciešāk sadarboties plānošanas un koordinēšanas jomā un vajadzības gadījumā izveidot attiecīgas struktūras(15), kas nodrošinātu dažādu pārvaldības līmeņu sasaisti; aicina dalībvalstis īstenot labākās prakses apmaiņu par šādām struktūrām;

26.  aicina Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD turpināt savus centienus, lai nodrošinātu programmu saderību un radītu iespēju veidot sinerģiju; uzsver, ka būtu jānodrošina kopējs atbalsts valstu un reģionālajām iestādēm to attiecīgo stratēģiju izstrādē un īstenošanā; vēlas, lai Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD šajā sakarībā pilnveidotu savu sadarbību, jo īpaši izstrādājot iesaistītajiem dalībniekiem paredzētas vadlīnijas;

27.  atzinīgi vērtē visus centienus paplašināt konsultāciju pakalpojumus; uzskata, ka būtu lietderīgi, ja šajā apmaiņā būtu atbilstīgi iesaistīti arī iespējamie programmas „Apvārsnis 2020” līdzekļu saņēmēji, kā arī attiecīgās konsultatīvās iestādes;

Cieša reģionu savstarpējā sadarbība — ārējā dimensija

28.  aicina reģionus ne tikai uzlabot savas iekšējās saiknes starp izglītības un pētniecības iestādēm, uzņēmumiem un pārvaldi, bet arī veidot alianses ar citiem reģioniem, lai papildinātu savu vērtību ķēdi;

29.  uzsver, ka iespējas tiks sekmētas, ja tiks izveidota cieša sadarbība starp zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) partneriem reģionos un pārdomātas specializācijas stratēģiju (RIS 3) izstrādē un īstenošanā iesaistītajām iestādēm un organizācijām, kā aprakstīts COM(2011)0615 IV pielikumā, 2011/0276(COD), C7-0335/2011, tostarp partnerības ar reģioniem, kuros atrodas pastāvošie un iespējamie sadarbības centri, piemēram, reģionālās inovācijas un īstenošanas kopienas (Regional Implementation and Innovation Communities — RIC);

30.  uzskata, ka ir būtiski, lai reģionālās specializācijas stratēģijas palīdzētu radīt jaunus Eiropas izcilības tīklus virknē nozaru, tādējādi sniedzot atbalstu Eiropas Savienības konkurētspējas un starptautiskās atpazīstamības veicināšanā;

31.  uzskata, ka dažādu reģionu sadarbība un ar to saistītā zināšanu un tehnoloģiju nodošana var sniegt nozīmīgu ieguvumu gan reģionu iekšējo saimniecisko spēju uzlabošanā, gan ES kopumā; šajā sakarā norāda uz ļoti veiksmīgiem sadarbības gadījumiem, piemēram, iniciatīvu „Zināšanu reģioni”;

32.  norāda, ka daudzi reģioni atsakās no sarežģītā analītiskā un saskaņošanas darba, kas ir vajadzīgs; mudina reģionus izmantot likumdevēja nodrošināto iespēju, kas paredz, ka līdz 15 % no programmas finansējuma var ieguldīt ārpus programmas teritorijas(16);

33.  norāda, ka robežreģionos to kopīgo teritoriālo īpatnību dēļ problēmas bieži vien ir vienādas abās robežas pusēs; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes ar starpreģionālās sadarbības finansējuma atbalstu izstrādāt pārdomātas specializācijas pārrobežu stratēģijas un izveidot pārrobežu kopas;

34.  atzinīgi vērtē iespējas, ko paredz vienotais stratēģiskais satvars teritoriālās sadarbības jomā(17); atzinīgi vērtē arī jebkāda cita veida „maza mēroga” internacionalizāciju, ko veido reģioni un dalībnieki, kas darbojas to interesēs;

o
o   o

35.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.
(2) OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp.
(3) OV C 33 E, 5.2.2013., 21. lpp.
(4) OV C 390 E, 18.12.2012., 27. lpp.
(5) OV C 371 E, 20.12.2011., 39. lpp.
(6) OV C 161 E, 31.5.2011., 120. lpp.
(7) OV C 161 E, 31.5.2011., 104. lpp.
(8) 2. pants, likumdošanas procedūra 2011/0276(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0615, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0482.
(9) V pielikums, 1. tabula, „Ex ante nosacījumi” likumdošanas procedūrā 2011/0276(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0615, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0482.
(10)Skat.pārdomātas specializācijas stratēģijas definīciju: 2. panta 2.b punkts (jauns), likumdošanas procedūra 2011/0276(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0615, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0482.
(11) http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/home
(12) Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (2003/361/EK).
(13)55.panta 8. punkts un 57. pants likumdošanas procedūrā 2011/0276(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0615, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0482; 17.a pants, likumdošanas procedūra 2011/0401(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0809, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0499, un 31. pants likumdošanas procedūrā 2011/0399(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0810, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0500.
(14) I pielikums, 4.3. punkta 2. apakšpunkts likumdošanas procedūrā 2011/0276(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0615, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0482.
(15) I pielikums, 4.1. punkta 2. apakšpunkta b) punkts likumdošanas procedūrā 2011/0276(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0615, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0482.
(16)60.panta 2. punkts likumdošanas procedūrā 2011/0276(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0615, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0482.
(17) I pielikums, 7.2. punkts likumdošanas procedūrā 2011/0276(COD), pamatojoties uz regulas priekšlikumu COM(2011)0615, Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0482.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika