Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/0060(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0454/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0454/2013

Debates :

PV 14/01/2014 - 10
CRE 14/01/2014 - 10

Balsojumi :

PV 15/01/2014 - 10.11
CRE 15/01/2014 - 10.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0027

Pieņemtie teksti
PDF 735kWORD 316k
Trešdiena, 2014. gada 15. janvāris - Strasbūra
Preču un pakalpojumu piekļuve publiskā iepirkuma tirgum ***I
P7_TA(2014)0027A7-0454/2013

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem (COM(2012)0124 – C7-0084/2012 – 2012/0060(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1.virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem
par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā un koncesiju iepirkuma tirgiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3.aatsauce (jauna)
Ņemot vērā pārskatītās publiskā iepirkuma direktīvas (2011/0438(COD), 2011/0439(COD) un 2011/0437(COD));
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3.batsauce (jauna)
Ņemot vērā pārskatīto Daudzgadu nolīgumu par valsts iepirkumu (VIN);
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1.apsvērums
(1)  Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā paredzēts, ka Savienība nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai cita starpā veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.
(1)  Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā paredzēts, ka Savienība nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai cita starpā aizstāvētu tās vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti un veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
4.aapsvērums (jauns)
(4a)  Pārskatītais daudzpusējais Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par valsts iepirkumu (NVI) Savienības uzņēmumiem paredz tikai ierobežotu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem un attiecas tikai uz zināmu skaitu PTO dalībvalstu, kas ir parakstījušas NVI. Pārskatīto NVI Savienība ratificēja 2013. gada decembrī.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5.apsvērums
(5)  Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros un divpusējās attiecībās Savienība atbalsta vērienīgu Savienības un tās tirdzniecības partneru starptautiskā publiskā iepirkuma tirgus atvēršanu, ievērojot savstarpību un abpusēju labumu.
(5)  Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros un divpusējās attiecībās Savienība atbalsta vērienīgu Savienības un tās tirdzniecības partneru starptautiskā publiskā iepirkuma un koncesiju tirgus atvēršanu, ievērojot savstarpību un abpusēju labumu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.aapsvērums (jauns)
(5a)  Publiskais iepirkums ir svarīga Savienības iekšzemes kopprodukta daļa un tāpēc tas būtu jāizmanto, lai stiprinātu Savienības inovāciju un rūpnieciskās ražošanas spēju. Ņemot vērā Savienības ilgtspējīgas rūpniecības politikas stratēģiju, negodīgi piedāvājumi, kas attiecas uz precēm un/vai pakalpojumiem, kuru izcelsmes valsts nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc būtu jāizslēdz. Vienlaikus būtu jānodrošina savstarpība un godīgi Savienības ekonomikas nozaru dalībnieku piekļuves tirgum nosacījumi.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.bapsvērums (jauns)
(5b)  Īstenojot Savienības tirdzniecības politiku un sekmējot labākus darba apstākļus, veselību un drošību darba vietā un pamattiesības, būtu jāsekmē nabadzības izskaušana visā pasaulē.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6.apsvērums
(6)  Daudzas trešās valstis nevēlas atvērt publiskā iepirkuma tirgus starptautiskai konkurencei vai atvērt tos plašāk, nekā tie atvērti līdz šim. Rezultātā Savienības ekonomikas dalībnieki saskaras ar ierobežojošu iepirkuma praksi daudzās Savienības tirdzniecības partnervalstīs. Tāda ierobežojoša iepirkuma prakse izraisa ievērojamu tirdzniecības iespēju zudumu.
(6)  Daudzas trešās valstis nevēlas atvērt publiskā iepirkuma un koncesiju tirgus starptautiskai konkurencei vai atvērt tos plašāk, nekā tie atvērti līdz šim. Rezultātā Savienības ekonomikas dalībnieki saskaras ar ierobežojošu iepirkuma praksi daudzās Savienības tirdzniecības partnervalstīs. Tāda ierobežojoša iepirkuma prakse izraisa ievērojamu tirdzniecības iespēju zudumu.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
7.apsvērums
(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir tikai daži noteikumi par Savienības publiskā iepirkuma politikas ārējo dimensiju, kā Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pants. Šiem noteikumiem tomēr ir tikai ierobežota darbības joma, un vadošu norāžu trūkuma dēļ līgumslēdzēji tos daudz nepiemēro.
(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir tikai daži noteikumi par Savienības publiskā iepirkuma politikas ārējo dimensiju, kā Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pants. Šiem noteikumiem tomēr bija tikai ierobežota darbības joma, un vadošu norāžu trūkuma dēļ līgumslēdzēji tos daudz nepiemēroja, un tāpēc tie būtu jāaizstāj ar lakoniskākiem un vieglāk piemērojamiem noteikumiem.
__________________
__________________
10 OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
10 OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
11 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
11 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
7.aapsvērums (jauns)
(7a)  Trešo valstu piedāvātāju piekļuve Savienības publiskā iepirkuma tirgiem būtu jānodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2014/../ES12, 2014/../ES13 un 2014/../ES 14;
__________________
12 Eiropas Parlamenta un Padomes .. Direktīva 2014/../ES par publisko iepirkumu (OV L ..).
13 Eiropas Parlamenta un Padomes .. Direktīva 2014/../ES par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L ..).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes .. Direktīva 2014/../ES par koncesijas līgumu piešķiršanu (OV L ..).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8.apsvērums
(8)  Saskaņā ar LESD 207. pantu kopējā tirdzniecības politika publiskā iepirkuma jomā ir jābalsta uz vienādiem principiem.
(8)  Saskaņā ar LESD 207. pantu kopējā tirdzniecības politika publiskā iepirkuma un koncesiju jomā ir jābalsta uz vienādiem principiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9.apsvērums
(9)  Savienības un trešo valstu ekonomikas dalībnieku un līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju juridiskās noteiktības interesēs starptautiskā tirgus piekļuves saistības attiecībā pret trešām valstīm, kuras Savienība uzņēmusies publiskā iepirkuma jomā, būtu jāatspoguļo ES tiesību sistēmā, tādējādi nodrošinot to efektīvu piemērošanu. Komisijai būtu jāizdod norādījumi par Eiropas Savienības spēkā esošo starptautisko tirgus piekļuves saistību piemērošanu praksē. Šie norādījumi būtu regulāri jāatjaunina, un tajos būtu jābūt vienkārši izmantojamai informācijai.
(9)  Savienības un trešo valstu ekonomikas dalībnieku un līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju juridiskās noteiktības interesēs starptautiskā tirgus piekļuves saistības attiecībā pret trešām valstīm, kuras Savienība uzņēmusies publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, būtu jāatspoguļo ES tiesību sistēmā, tādējādi nodrošinot to efektīvu piemērošanu. Komisijai būtu jāizdod norādījumi par Eiropas Savienības spēkā esošo starptautisko tirgus piekļuves saistību piemērošanu praksē. Šie norādījumi būtu regulāri jāatjaunina, un tajos būtu jābūt vienkārši izmantojamai informācijai.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
9.aapsvērums (jauns)
(9a)  Komisijai būtu jānodrošina, lai tā nefinansētu programmas, par kuru īstenošanu piešķir starptautiskus publiskus līgumus vai kuras īsteno veidā, kas neatbilst publiskā iepirkuma direktīvās noteiktajiem principiem (2011/0438(COD), 2011/0439(COD) un 2011/0437(COD)).
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10.apsvērums
(10)  Mērķis uzlabot ES ekonomikas dalībnieku piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem dažās trešās valstīs, kurus aizsargā ierobežojoši iepirkuma pasākumi, un saglabāt vienādus konkurences apstākļus Eiropas vienotajā tirgū prasa, lai visā Eiropas Savienībā tiktu saskaņots režīms trešo valstu precēm un pakalpojumiem, kuri nav ietverti Savienības starptautiskajās saistībās.
(10)  Mērķis uzlabot ES ekonomikas dalībnieku piekļuvi publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem dažās trešās valstīs, kurus aizsargā ierobežojoši iepirkuma pasākumi, un saglabāt vienādus konkurences apstākļus Eiropas vienotajā tirgū prasa, lai visā Eiropas Savienībā tiktu saskaņots režīms trešo valstu precēm un pakalpojumiem, kuri nav ietverti Savienības starptautiskajās saistībās.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
11.apsvērums
(11)  Šim nolūkam izcelsmes noteikumiem būtu jābūt tādiem, lai līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji zinātu, vai uz precēm un pakalpojumiem attiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības. Preču izcelsme būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EK) Nr. 2913/1992 par Kopienas muitas kodeksa izveidi12 22.–26. pantu. Saskaņā ar šo regulu preces uzskata par Savienības precēm, ja tās ir pilnībā iegūtas vai saražotas Savienībā. Precēm, kuru ražošanā iesaistīta viena vai vairākas trešās valstis, izcelsmes valsts ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija. Pakalpojuma izcelsme būtu jānosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kas to sniedz. Norādījumiem, kas minēti 9. apsvērumā, būtu jāaptver izcelsmes noteikumu piemērošana praksē.
(11)  Šim nolūkam izcelsmes noteikumiem būtu jābūt tādiem, lai līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji zinātu, vai uz precēm un pakalpojumiem attiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības. Preču izcelsme būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 59.–63. pantu, tostarp papildus normām, kuras ir jāpieņem saskaņā ar tās 65. pantu. Saskaņā ar šo regulu preces uzskata par Savienības precēm, ja tās ir pilnībā iegūtas vai saražotas Savienībā. Precēm, kuru ražošanā iesaistīta viena vai vairākas trešās valstis, izcelsmes valsts ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija. Pakalpojuma izcelsme būtu jānosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kas to sniedz. Pakalpojuma izcelsmes noteikšanai būtu jāatbilst PTO Vispārējā nolīguma par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) principiem. Pieņemot normas, ar kurām nosaka pakalpojumu izcelsmes noteikumus, būtu jāvar novērst iespēju pārkāpt piekļuves Savienības publiskā iepirkuma tirgum ierobežojumus, izveidojot „pasta kastes” uzņēmumus. Norādījumiem, kas minēti 9. apsvērumā, būtu jāaptver izcelsmes noteikumu piemērošana praksē.
_____________
12OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
Grozījums Nr. 14 un 89
Regulas priekšlikums
12.apsvērums
(12)  Komisijai būtu jāizvērtē, vai apstiprināt, ka līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji Direktīvu [2004/17/EK, 2004/18/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Direktīvas [..] par koncesijas līgumu piešķiršanu13] nozīmē attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000, izslēdz no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām preces un pakalpojumus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības.
(12)  Gadījumā, ja Komisija sāk ārējā iepirkuma izmeklēšanu, lai konstatētu reālas savstarpības trūkumu attiecībā uz piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgum, tai būtu jāizvērtē, vai apstiprināt, ka līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji Direktīvu [2004/17/EK, 2004/18/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Direktīvas [..] par koncesijas līgumu piešķiršanu13] nozīmē attiecībā uz tādu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000, izslēdz no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām preces un pakalpojumus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības. Tas neattiecas uz tādu preču un pakalpojumu iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kuru izcelsme ir Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, kā tas ir noteikts attiecīgajos izcelsmes noteikumos, un tāpat neattiecas uz tādu preču un pakalpojumu līgumiem, kuru izcelsme ir valstīs, kuras piemēro iniciatīvas „Viss, izņemot ieročus” regulējumu un kuras ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu1 IV pielikumā, kā arī neattiecas uz tādu preču un pakalpojumu līgumiem, kuru izcelsme ir valstīs, kuras tiek uzskatītas par neaizsargātām, jo to ekonomikas nav diversificētas un pietiekami integrētas starptautiskās tirdzniecības sistēmā, kā tas teikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu VII pielikumā.
________________
________________
13 OV L ….
13 OV L ….
13a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 15 un 90
Regulas priekšlikums
13.apsvērums
(13)  Pārredzamības labad līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar šo regulu izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras piedāvājumus, kuri ietver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Eiropas Savienības un kuros starptautisko saistību neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no šo preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, par to būtu jāinformē ekonomikas dalībnieki Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējamā paziņojumā par līgumu.
(13)  Pārredzamības labad līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar šo regulu izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras piedāvājumus, kuri ietver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Eiropas Savienības un kuros starptautisko saistību neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no šo preču vai pakalpojumu vai koncesiju kopējās vērtības, par to būtu jāinformē ekonomikas dalībnieki, , šo informāciju ierakstot Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu 2. panta 1. punkta 15. apakšpunktā un Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs 2. panta 15. punktā minēto tehnisko specifikāciju vai aprakstošā dokumenta ievaddaļā vai Direktīvas [2014/../ES] 2. panta 13. punktā minēto tehnisko un darbības prasību ievaddaļā
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
15.apsvērums
(15)  Attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000, Komisijai tāda izslēgšana būtu jāapstiprina tikai tad, ja starptautiskajā nolīgumā par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā starp Savienību un preču un/vai pakalpojumu izcelsmes valsti ir ietvertas nepārprotamas Savienības atrunas par piekļuvi tirgum attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kurus ir ierosināts izslēgt. Ja šāda nolīguma nav, Komisijai būtu jāapstiprina izslēgšana, ja trešā valsts saglabā ierobežojošus iepirkuma pasākumus, kuru rezultātā trūkst reālas savstarpības tirgus atvērtībā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti. Par reālas savstarpības trūkumu būtu jāuzskata stāvoklis, kad ierobežojošie iepirkuma pasākumi rada nopietnu un atkārtotu diskrimināciju ES ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem.
(15)  Attiecībā uz līgumiem un koncesijām, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000, Komisijai tāda izslēgšana būtu jāapstiprina tikai tad, ja starptautiskajā nolīgumā par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma un koncesiju jomā starp Savienību un preču un/vai pakalpojumu izcelsmes valsti ir ietvertas nepārprotamas Savienības atrunas par piekļuvi tirgum attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kurus ir ierosināts izslēgt. Ja šāda nolīguma nav, Komisijai būtu jāapstiprina izslēgšana, ja trešā valsts līguma slēgšanas tiesību vai koncesijas tiesību piešķiršanas jomā saglabā ierobežojošus iepirkuma pasākumus, kuru rezultātā trūkst reālas savstarpības tirgus atvērtībā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti. Par reālas savstarpības trūkumu būtu jāuzskata stāvoklis, kad līguma slēgšanas tiesību vai koncesijas tiesību piešķiršanas jomā īstenotie ierobežojošie iepirkuma pasākumi rada nopietnu un atkārtotu diskrimināciju ES ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem vai kad publiskas iestādes neievēro Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu XI pielikumā un] Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, XIV pielikumā uzskaitītos starptautiskos darba tiesību noteikumus, Eiropas uzņēmumiem radot nopietnas grūtības, un kad par šiem pārkāpumiem ir informēta Komisija gadījumos, kad minētie uzņēmumi ir centušies iegūt līgumu slēgšanas tiesības un koncesijas tiesības trešās valstīs.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
16.apsvērums
(16)  Novērtējot, vai pastāv reālas savstarpības trūkums, Komisijai būtu jāizskata, kādā mērā attiecīgās valsts publiskā iepirkumu tiesību akti nodrošina pārredzamību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem publiskā iepirkuma jomā un nepieļauj nekādu diskrimināciju pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Turklāt tai būtu jāizskata, kādā mērā valsts iestādes un/vai atsevišķi līgumslēdzēji saglabā vai pieņem diskriminējošu praksi pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.
(16)  Novērtējot, vai pastāv reālas savstarpības trūkums, Komisijai būtu jāizskata, kādā mērā attiecīgās valsts publiskā iepirkumu un koncesiju jomā pieņemtie tiesību akti nodrošina pārredzamību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem publiskā iepirkuma un koncesiju jomā un nepieļauj nekādu diskrimināciju pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Turklāt tai būtu jāizskata, kādā mērā valsts iestādes un/vai atsevišķi līgumslēdzēji saglabā vai pieņem diskriminējošu praksi pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībnieku vai kādā mērā tas, ka publiskas iestādes neievēro Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu XI pielikumā un Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, XIV pielikumā uzskaitītos starptautiskos darba tiesību noteikumus, Eiropas uzņēmumiem rada nopietnas grūtības un par šiem pārkāpumiem ir informēta Komisija gadījumos, kad minētie uzņēmumi ir centušies iegūt līgumu slēgšanas tiesības un koncesijas tiesības trešās valstīs.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
16.aapsvērums (jauns)
(16a)  Novērtējot piedāvājumus par precēm un/vai pakalpojumiem, kuru izcelsme nav Savienības dalībvalstīs, līgumslēdzējai iestādei būtu jānodrošina to godīgas tirdzniecības kritēriju, kā arī darba tiesību un vides standartu ievērošana, kas minēti Direktīvas par publisko iepirkumu [2014/../ES] 15. panta 2. punktā un XI pielikumā.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
17.apsvērums
(17)  Komisijai būtu jāspēj novērst iecerētas izslēgšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecības sarunām, kas notiek ar attiecīgo valsti. Tāpēc, ja kāda valsts iesaistās saturīgās sarunās ar Savienību par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā un Komisija uzskata, ka tuvākajā nākotnē ir paredzama ierobežojošas iepirkuma prakses atcelšana, Komisijai būtu jāspēj pieņemt īstenošanas tiesību aktu, kas noteiktu, ka preces un pakalpojumi no attiecīgās valsts vienu gadu nav izslēdzami no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.
(17)  Komisijai būtu jāspēj novērst iecerētas izslēgšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecības sarunām, kas notiek ar attiecīgo valsti. Tāpēc, ja kāda valsts iesaistās saturīgās sarunās ar Savienību par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma un/vai koncesiju jomā un Komisija uzskata, ka tuvākajā nākotnē ir paredzama ierobežojošas iepirkuma un/vai koncesiju prakses atcelšana, Komisijai būtu jāspēj pieņemt īstenošanas tiesību aktu, kas noteiktu, ka preces un pakalpojumi no attiecīgās valsts vienu gadu nav izslēdzami no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
18.apsvērums
(18)  Ņemot vērā to, ka uz trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma tirgum attiecas kopējā tirdzniecības politika, dalībvalstīm vai to līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem nedrīkstētu būt iespēja trešo valstu preču vai pakalpojumu piekļuvi iepirkuma procedūrām ierobežot ar tādiem pasākumiem, kas nav paredzēti šajā regulā.
(18)  Ņemot vērā to, ka uz trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgum attiecas kopējā tirdzniecības politika, dalībvalstīm vai to līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem nedrīkstētu būt iespēja trešo valstu preču vai pakalpojumu piekļuvi iepirkuma procedūrām ierobežot ar tādiem pasākumiem, kas nav paredzēti šajā regulā vai attiecīgajās Savienības tiesībās.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
19.apsvērums
(19)  Ņemot vērā to, ka līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem ir grūtāk novērtēt pretendentu paskaidrojumus apstākļos, kad piedāvājumi aptver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Eiropas Savienības un starptautisko saistību neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība tajos pārsniedz 50 % no šo preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, ir lietderīgi noteikt labāku pārredzamību attieksmei pret nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Papildus Direktīvas par publisko iepirkumu 69. panta un Direktīvas par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 79. panta noteikumiem līgumslēdzējai iestādei/līgumslēdzējam, kas plāno pieņemt šādu nepamatoti lētu piedāvājumu, būtu rakstveidā jāinformē pārējie pretendenti, minot iemeslus, kuru dēļ cenas vai izmaksas ir nepamatoti zemas. Tas ļauj šiem pretendentiem veicināt precīzāku novērtējumu par to, vai izraudzītais pretendents spēs pilnībā izpildīt līgumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti iepirkuma procedūras dokumentācijā. Tāpēc šī papildu informācija radītu līdzvērtīgākus konkurences apstākļus ES publiskā iepirkuma tirgū.
(19)  Ņemot vērā to, ka līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem ir grūtāk novērtēt pretendentu paskaidrojumus apstākļos, kad piedāvājumi aptver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Eiropas Savienības un starptautisko saistību neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība tajos pārsniedz 50 % no šo preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, ir lietderīgi noteikt labāku pārredzamību attieksmei pret nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu13a 69. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs13b, 79. panta noteikumiem līgumslēdzējai iestādei/līgumslēdzējam, kas plāno pieņemt šādu nepamatoti lētu piedāvājumu, būtu rakstveidā jāinformē pārējie pretendenti, minot iemeslus, kuru dēļ cenas vai izmaksas ir nepamatoti zemas. Ja pretendents nespēj sniegt pietiekami pamatotu paskaidrojumu, līgumslēdzēja iestādei vajadzētu būt tiesībām piedāvājumu noraidīt. Tas ļauj šiem pretendentiem veicināt precīzāku novērtējumu par to, vai izraudzītais pretendents spēs pilnībā izpildīt līgumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti iepirkuma procedūras dokumentācijā. Tāpēc šī papildu informācija radītu līdzvērtīgākus konkurences apstākļus ES publiskā iepirkuma tirgū.
_________________
13a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva [2014/../ES] par publisko iepirkumu (OV ..) (2011/0438(COD)).
13b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV ..) (2011/0439(COD)).
Grozījums Nr. 22 un 91
Regulas priekšlikums
20.apsvērums
(20)  Komisijai būtu jāspēj pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētās personas vai dalībvalsts iesnieguma jebkurā brīdī uzsākt ārējā iepirkuma izmeklēšanu saistībā ar ierobežojošu publiskā iepirkuma praksi, ko, iespējams, piekopj trešā valsts. Jo īpaši tajā ņem vērā to, ka Komisija ir apstiprinājusi vairākus plānotus izņēmumus attiecībā uz trešo valsti, ievērojot šās regulas 6. panta 2. punktu. Tādai izmeklēšanai nebūtu jāskar Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā14.
(20)  Komisijai būtu jāspēj pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētās personas vai dalībvalsts iesnieguma jebkurā brīdī uzsākt ārēju izmeklēšanu saistībā ar ierobežojošu publiskā iepirkuma un koncesiju praksi, ko, iespējams, piekopj trešā valsts Lēmumā par ārējās izmeklēšanas procedūras sākšanu, tai būtu jāņem vērā no dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem saņemto pieprasījumu skaits. Tādai izmeklēšanai nebūtu jāskar Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā14.
________________
________________
14 OV L 349, 31.12.1994.
14 OV L 349, 31.12.1994.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
21.apsvērums
(21)  Ja Komisijai, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, ir iemesls uzskatīt, ka trešā valsts ir izveidojusi vai uztur spēkā ierobežojošu publiskā iepirkuma praksi, tai jāspēj sākt izmeklēšanu. Ja ierobežojoša publiskā iepirkuma prakse trešā valstī apstiprinās, Komisijai būtu jāaicina attiecīgā valsts sākt konsultācijas, lai ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem uzlabotu konkurēšanas iespējas minētās valsts publiskajā iepirkumā.
(21)  Ja Komisijai, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, ir iemesls uzskatīt, ka trešā valsts ir izveidojusi vai uztur spēkā ierobežojošu publiskā iepirkuma un koncesiju praksi, tai jāspēj sākt izmeklēšanu. Ja ierobežojoša publiskā iepirkuma prakse trešā valstī apstiprinās, Komisijai būtu jāaicina attiecīgā valsts sākt konsultācijas, lai ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem uzlabotu konkurēšanas iespējas minētās valsts publiskajā iepirkumā.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
22.apsvērums
(22)  Ja konsultācijas ar attiecīgo valsti nerada pietiekamu dalības iespēju uzlabojumu ES ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, Komisijai būtu jāveic piemēroti ierobežojoši pasākumi.
(22)  Ja konsultācijas ar attiecīgo valsti saprātīgā termiņā nerada pietiekamu dalības iespēju uzlabojumu ES ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem vai attiecīgās valsts veiktie stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumi nav atzīti par pietiekamiem, Komisijai būtu jāveic piemēroti ierobežojoši pasākumi.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
23.apsvērums
(23)  Šādi pasākumi var ietvert atsevišķu trešās valsts preču un pakalpojumu obligātu izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūrām Eiropas Savienībā vai var pakļaut obligātam cenas sodam piedāvājumus, ko veido preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir minētajā valstī. Lai izvairītos no šo pasākumu apiešanas, var būt arī nepieciešams izslēgt atsevišķas ārvalstu kontrolētas vai tām piederošas Eiropas Savienībā reģistrētas juridiskas personas, kas nav iesaistītas reālā uzņēmējdarbībā tā, lai tām būtu tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Attiecīgie pasākumi nedrīkstētu būt nesamērīgi salīdzinājumā ar ierobežojošo publiskā iepirkuma praksi, uz kuru ar tiem tiek reaģēts.
(23)  Šādi pasākumi var ietvert atsevišķu trešās valsts preču un pakalpojumu obligātu izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūrām vai koncesijas tiesību piešķiršanas procedūrām Eiropas Savienībā vai var pakļaut obligātam cenas sodam piedāvājumus, ko veido preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir minētajā valstī. Lai izvairītos no šo pasākumu apiešanas, var būt arī nepieciešams izslēgt atsevišķas ārvalstu kontrolētas vai tām piederošas Eiropas Savienībā reģistrētas juridiskas personas, kas nav iesaistītas reālā uzņēmējdarbībā tā, lai tām būtu tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Attiecīgie pasākumi nedrīkstētu būt nesamērīgi salīdzinājumā ar ierobežojošo publiskā iepirkuma praksi, uz kuru ar tiem tiek reaģēts, un šie pasākumi būtu jāpiemēro ilgākais piecus gadus, šo termiņu pagarinot vēl par pieciem gadiem.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
24.aapsvērums (jauns)
(24a)  Lai pienācīgi integrētu vides, sociālās un darba tiesību normas, līgumslēdzējām iestādēm ir arī jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā ievērot vides, sociālās un darba tiesību jomas normas, kuras ir jāīsteno būvdarbu veikšanas vietā un kuras izriet gan no valstu, gan Savienības līmenī spēkā esošām starptautiskām saistībām, likumiem, regulām, dekrētiem un lēmumiem un izriet arī no koplīgumiem.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
26.apsvērums
(26)  Ņemot vērā kopējo Savienības politiku attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, kas cita starpā noteikta Padomes 2008. gada 22. jūlija Regulā (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 2009. gada 1. janvāra, ir lietderīgi preces un pakalpojumus no šīm valstīm pielīdzināt Savienības precēm un pakalpojumiem.
(26)  Ņemot vērā kopējo Savienības politikas mērķi atbalstīt attīstības valstu ekonomisko izaugsmi un to integrāciju globālajā vērtības ķēdē, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 978/2012 vispārīgi noteiktās vispārējās preferenču sistēmas izveides pamats, ir lietderīgi pielīdzināt Savienības precēm un pakalpojumiem to vismazāk attīstīto valstu preces un pakalpojumus, kuras piemēro iniciatīvas „Viss izņemot ieročus” regulējumu, un to attīstības valstu preces un pakalpojumus, kuras tiek uzskatītas par neaizsargātām, jo to ekonomikas nav diversificētas un pietiekami integrētas starptautiskās tirdzniecības sistēmā, kā tas teikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu attiecīgi IV un VII pielikumā.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
27.apsvērums
(27)  Lai Eiropas Savienības tiesiskajā kārtībā atspoguļotu starptautiskā tirgus piekļuves saistības, kas publiskā iepirkuma jomā uzņemtas pēc šās regulas pieņemšanas, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu par grozījumiem starptautisko nolīgumu sarakstā, kas pievienots šai regulai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(27)  Lai Eiropas Savienības tiesiskajā kārtībā atspoguļotu starptautiskā tirgus piekļuves saistības, kas publiskā iepirkuma un koncesiju jomā uzņemtas pēc šās regulas pieņemšanas, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu par grozījumiem starptautisko nolīgumu sarakstā, kas pievienots šai regulai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
30.apsvērums
(30)  Komisijai būtu vismaz reizi trijos gados jāiesniedz ziņojums par šās regulas piemērošanu.
(30)  Komisijai būtu vismaz reizi trijos gados jāiesniedz ziņojums par šās regulas piemērošanu. Šajā ziņojumā Komisijai būtu jānovērtē šīs regulas piemērošana un savstarpības jomā gūtie panākumi, atverot publiskā iepirkuma tirgus. Komisijai līdztekus otrajam ziņojumam par šīs regulas piemērošanu, kurš ir jāpabeidz vēlākais pēc sešiem mēnešiem pēc regulas stāšanās spēkā, būtu vai nu jāiesniedz priekšlikums uzlabot regulu vai jāpamato, kāpēc Komisijas skatījumā grozījumi šajā regulā nav nepieciešami. Gadījumā, ja Komisija nedz iesniedz priekšlikumu, nedz sniedz šīs regulas negrozīšanas pamatojumu, šī regula zaudē spēku.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
31.apsvērums
(31)  Lai sasniegtu galveno mērķi izveidot kopīgu ārējo politiku publiskā iepirkuma jomā, saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešami un lietderīgi pieņemt noteikumus par režīmu precēm un pakalpojumiem, kuri nav ietverti Eiropas Savienības starptautiskajās saistībās. Šī regula par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu vēlamos mērķus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu,
(31)  Lai sasniegtu galveno mērķi izveidot kopīgu ārējo politiku publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešami un lietderīgi pieņemt noteikumus par režīmu precēm un pakalpojumiem, kuri nav ietverti Eiropas Savienības starptautiskajās saistībās. Šī regula par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu vēlamos mērķus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu,
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi tiesībām slēgt līgumus ar Savienības līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem par būvdarbu vai būves realizāciju, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un noteiktas procedūras, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem.
1.  Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi tiesībām slēgt līgumus ar Savienības līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem par būvdarbu vai būves realizāciju, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un noteiktas procedūras, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem. Dalībvalstīm vai to līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem ir tiesības ierobežot trešo valstu preču un pakalpojumu pieeju savām iepirkuma procedūrām, pamatojoties tikai uz šajā regulā noteiktajām normām un attiecīgajām Savienības tiesībām.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – 2. daļa
Šī regula attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja preces vai pakalpojumus iepērk pārvaldes vajadzībām bez nodoma tos tālāk pārdot tirdznieciskā nolūkā vai izmantot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai tirdznieciskā nolūkā.
Šī regula attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja preces vai pakalpojumus iepērk pārvaldes vajadzībām, un uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pārvaldes vajadzībām, ja nav komerciāla tālākpārdošanas nodoma vai nodoma ar to palīdzību ražot preces vai sniegt pakalpojumus tirdznieciskā nolūkā.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  "piegādātājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas tirgū piedāvā preces;
(a)  “ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiska struktūra vai šādu personu un/vai struktūru grupa, kas tirgū piedāvā būvdarbu vai būves realizāciju vai piegādā produktus vai sniedz pakalpojumus;
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  “pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas tirgū piedāvā būvdarbu vai būves realizāciju vai pakalpojumus;
(b)  “pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  “aptvertas preces vai pakalpojumi” ir preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru Savienība publiskā iepirkuma jomā ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, kurā ietilpst tirgus piekļuves saistības, un uz kuriem attiecas attiecīgais nolīgums. Šās regulas I pielikumā ietverts attiecīgo nolīgumu saraksts;
(d)  “aptvertas preces vai pakalpojumi” ir preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru Savienība publiskā iepirkuma un koncesiju jomā ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, kurā ietilpst tirgus piekļuves saistības, un uz kuriem attiecas attiecīgais nolīgums. Šās regulas I pielikumā ietverts attiecīgo nolīgumu saraksts;
(Šis grozījums attiecas uz visu tiesību akta tekstu (pievienots vārds „koncesijas” katru reizi, kad tiek minēts publiskais iepirkums); pieņemot regulu, tehniski labojumi būs jāveic visā tekstā.)
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(ga)  “būtiskas savstarpības trūkums” ir jebkurš tāds normatīvs vai administratīvs akts, procedūra vai prakse, ko trešā valstī ir pieņēmusi vai īsteno publiska iestāde vai atsevišķi līgumslēdzēji, ierobežojot dalības publiska iepirkuma vai koncesiju tirgos tiesības, jo īpaši nenodrošinot pārredzamību salīdzinājumā starptautiskiem standartiem un īstenojot diskriminējošas likumdošanas normas un administratīvo praksi, kuru dēļ Savienības ekonomikas dalībniekus, preces un pakalpojumus nopietni un vairākkārt diskriminē.
būtiskas savstarpības trūkumu prezumē arī tad, ja publiskas iestādes neievēro Direktīvas par publisko iepirkumu [2014/../ES] XI pielikumā un Direktīvas par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs [2014/../ES] XIV pielikumā uzskaitītos starptautiskos darba tiesību noteikumus, radot grūtības Eiropas uzņēmumiem, un ja par šiem pārkāpumiem ir informēta Komisija gadījumos, kad minētie uzņēmumi cenšas iegūt līguma slēgšanas tiesības un koncesijas tiesības trešās valstīs;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  ar terminu “ekonomikas dalībnieks” apzīmē gan piegādātāju, gan pakalpojuma sniedzēju;
svītrots
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  piedāvājumu iesniedzis ekonomikas dalībnieks tiek uzskatīts par “pretendentu”;
svītrots
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  “obligāts cenas sods” attiecas uz līgumslēdzēju pienākumu palielināt, ar zināmiem izņēmumiem, pakalpojumu un/vai preču, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs, cenu, kas ir piedāvāta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.
(e)  “obligāts cenas sods” attiecas uz līgumslēdzēju pienākumu palielināt, ar zināmiem izņēmumiem, pakalpojumu un/vai preču, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs, cenu, kas ir piedāvāta līguma slēgšanas tiesību un koncesijas tiesību piešķiršanas procedūrās.
(Grozījums attiecas uz visu pārbaudāmo normatīvo tekstu (atsauces uz koncesiju tiesību piešķiršanas procedūrām iekļaušana visos gadījumos, kad minētas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī);) pieņemot grozījumus, visā tekstā ir jāveic korekcijas.)
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Preces izcelsmi nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EK) Nr. 2913/1992 par Kopienas muitas kodeksa izveidi18 22.–26. pantu.
1.  Preces izcelsmi nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 par Kopienas muitas kodeksa izveidi18 59.–63. pantu, tostarp ar papildu normām, kas ir jāpieņem, piemērojot šīs regulas 65. pantu.
__________________
18 OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Pakalpojuma izcelsmi nosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kura to sniedz. Par pakalpojuma sniedzēja izcelsmes valsti uzskata:
Pakalpojuma izcelsmi nosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kura to sniedz. Par pakalpojumus sniedzoša ekonomikas dalībnieka izcelsmes valsti uzskata:
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
4. pants
Režīms aptvertajām precēm un pakalpojumiem
Režīms aptvertajām precēm un pakalpojumiem
Piešķirot tiesības slēgt līgumus par būvdarbu un/vai būves realizāciju, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji pielīdzina aptvertās preces un pakalpojumus precēm un pakalpojumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā.
Piešķirot tiesības slēgt līgumus par būvdarbu un/vai būves realizāciju, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu vai piešķirot tiesības slēgt koncesijas līgumus par būves realizāciju un pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji pielīdzina aptvertās preces un pakalpojumus precēm un pakalpojumiem, kuru izcelsme ir Savienībā.
Preces vai pakalpojumus ar izcelsmi Regulas (EK) Nr. 732/2008 I pielikumā norādītajās vismazāk attīstītajās valstīs uzskata par aptvertajām precēm un pakalpojumiem.
Preces vai pakalpojumus ar izcelsmi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā norādītajās vismazāk attīstītajās valstīs vai jaunattīstības valstīs, kas uzskatāmas par neaizsargātām, jo to ekonomikas nav diversificētas un pietiekami integrētas starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, kā teikts Regulas (ES) Nr. 978/2012 VII pielikumā, uzskata par aptvertajām precēm un pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000 bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), Komisija pēc līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju pieprasījuma izvērtē, vai dot piekrišanu izslēgt no līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras preču vai pakalpojumu piedāvājumus, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, ja neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, saskaņā ar tālāk minētajiem nosacījumiem.
1.  Ja Komisija uzsāk ārējā iepirkuma izmeklēšanas procedūru, kas ir paredzēta 8. pantā, Komisija pēc līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju pieprasījuma un pēc paziņojuma publicēšanas Savienības Oficiālajā Vēstnesī par izmeklēšanas sākšanu, izvērtē attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000 bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), vai dot piekrišanu izslēgt no līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras preču vai pakalpojumu piedāvājumus, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, ja neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, saskaņā ar tālāk minētajiem nosacījumiem.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa
Ja līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji plāno izslēgšanu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, pamatojoties uz 1. punktu, tie to norāda paziņojumā par līgumu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu vai saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu, vai Direktīvas par koncesiju līgumu piešķiršanu 26. pantu.
Ja līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji plāno izslēgšanu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, pamatojoties uz 1. punktu, tie to nepārprotami norāda tādu „tehnisko specifikāciju” vai „aprakstošā dokumenta” ievaddaļā, kas minēti Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu 2. panta 15. punktā un Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs 2. panta 15. punktā, vai to „tehnisko un darbības prasību” ievaddaļā, kas minētas Direktīvas [2014/../ES] par koncesijas līgumu piešķiršanu 2. panta 13. punktā.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 3. daļa
Ja līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji saņem 1. punkta nosacījumiem atbilstošus piedāvājumus, par kuriem tie plāno šā iemesla dēļ pieprasīt izslēgšanu, tie par to paziņo Komisijai. Paziņošanas procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs var turpināt piedāvājumu analīzi.
Ja līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji saņem 1. punkta nosacījumiem atbilstošus piedāvājumus, par kuriem tie plāno šā iemesla dēļ pieprasīt izslēgšanu, tie par to paziņo Komisijai astoņu kalendāro dienu laikā. Paziņošanas procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs var turpināt piedāvājumu analīzi.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 4. daļa – b punkts
(b)  līguma priekšmeta apraksts;
(b)  līguma priekšmeta vai koncesijas apraksts;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 4. daļa – da punkts (jauns)
(da)  vajadzības gadījumā jebkāda cita informācija, ko Komisija uzskata par lietderīgu.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 5. daļa
Komisija var līgumslēdzējai iestādei/līgumslēdzējam lūgt papildu informāciju.
svītrots
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 6. daļa
Minēto informāciju sniedz astoņās darba dienās, sākot no pirmās darba dienas pēc dienas, kurā saņemts papildu informācijas pieprasījums. Ja Komisija noliktajā laikā nekādu informāciju nesaņem, 3. punktā noteikto termiņu atliek, līdz Komisija saņem pieprasīto informāciju.
Minēto informāciju sniedz astoņās kalendārās dienās, sākot no pirmās kalendārās dienas pēc dienas, kurā saņemts papildu informācijas pieprasījums. Ja Komisija noliktajā laikā nekādu informāciju nesaņem, 3. punktā noteikto termiņu atliek, līdz Komisija saņem pieprasīto informāciju.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Attiecībā uz 1. punktā minētajiem līgumiem Komisija pieņem īstenošanas aktu par paredzētās izslēgšanas apstiprināšanu divu mēnešu termiņā, kas sākas pirmajā darba dienā pēc dienas, kad tā ir saņēmusi paziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos vienu reizi var pagarināt par ne vairāk kā diviem mēnešiem, it īpaši, ja paziņojumā vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski mainās. Ja šā divu mēnešu laikposma beigās vai pagarinājuma laikā Komisija nav pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīst vai neatzīst izslēgšanu, tiek uzskatīts, ka Komisija izslēgšanu nav apstiprinājusi.
3.  Ja Komisija attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kurus ir ierosināts izslēgt no līgumu slēgšanas tiesību procedūras, konstatē būtiskas savstarpības trūkumu, kas ir definēta 2. panta 1. punkta ga) apakšpunktā, tā pieņem īstenošanas aktu, ar ko apstiprina to attiecīgo piedāvājumu izslēgšanu, par kuriem tiek veikta izmeklēšana saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem viena mēneša laikā, sākot ar pirmo kalendāro dienu pēc šā panta 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos vienu reizi var pagarināt par ne vairāk kā vienu mēnesi, it īpaši, ja paziņojumā vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski mainās. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos vienu reizi var pagarināt par ne vairāk kā vienu mēnesi, it īpaši, ja paziņojumā vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski mainās.
Minētajai izslēgšanai ir pagaidu raksturs un to piemēro, līdz ir pabeigta 8. pantā paredzētā ārējā iepirkuma izmeklēšanas procedūra, pieņemti 9. pantā minētās konsultāciju procedūras secinājumi un vajadzības gadījumā noteikti visi pasākumi, kas ierobežo neaptverto preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma tirgum saskaņā ar 10. pantu.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  ja a) apakšpunktā minēta nolīguma nav un trešā valsts patur spēkā ierobežojošus iepirkuma pasākumus, kuru rezultātā trūkst reālas savstarpības tirgus atvērtībā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti.
(b)  ja a) apakšpunktā minēta nolīguma nav un trešā valsts patur spēkā ierobežojošus iepirkuma vai koncesijas līguma piešķiršanas pasākumus, kuru rezultātā trūkst reālas savstarpības tirgus atvērtībā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti, it īpaši ja šie ierobežojošie pasākumi mazina Savienības rūpniecības politikas efektivitāti.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts – 2. daļa
Šā punkta b) apakšpunkta izpildes vajadzībām tiek uzskatīts, ka trūkst reālas savstarpības, ja ierobežojošu iepirkuma pasākumu dēļ nopietni un atkārtoti tiek diskriminēti Savienības ekonomikas dalībnieki, preces un pakalpojumi.
svītrots
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
6. pants – 5. punkts
5.  Novērtējot, vai trūkst reālas savstarpības, Komisija aplūko šādus aspektus:
svītrots
(a)  kādā mērā attiecīgās valsts publiskā iepirkuma tiesību akti nodrošina pārredzamību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem publiskā iepirkuma jomā un nepieļauj nekādu diskrimināciju pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem;
(b)  kādā mērā valsts iestādes un/vai atsevišķi līgumslēdzēji saglabā vai pieņem diskriminējošu praksi pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
6. pants – 7. punkts
7.  Līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji, kas ir izslēguši piedāvājumus saskaņā ar 1. punktu, to norāda paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu, Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu vai Direktīvas par koncesiju līgumu piešķiršanu 27. pantu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta veidlapas paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
7.  Ja piedāvājumi ir izslēgti saskaņā ar 3. punktu, līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji šo faktu un tā pamatojumu iekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu, Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu vai Direktīvas par koncesiju līgumu piešķiršanu 27. pantu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta veidlapas paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
6. pants – 8. punkts
8.  Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas tiesību aktu par pagaidu piekļuvi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem no valsts, kura iesaistīta saturīgās sarunās ar Savienību, kā noteikts 9. panta 4. punktā.
8.  Šā panta 1. punktu var nepiemērot, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas tiesību aktu par pagaidu piekļuvi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem no valsts, kura iesaistīta sarunās ar Savienību, kā noteikts 9. panta 4. punktā. Komisija pieteikumu iesniegušajai līgumslēdzējai iestādei pienācīgi pamato savu atbilstošo lēmumu.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
Ja līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs saskaņā ar Direktīvas par publisko iepirkumu 69. pantu vai saskaņā ar Direktīvas par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 79. pantu pārbaudījis pretendenta paskaidrojumus, plāno pieņemt nepamatoti zemu piedāvājumu, kurš ietver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Savienības un kurā neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, tas par to rakstveidā informē pārējos pretendentus, minot nepamatoti zemo cenu vai izmaksu iemeslus.
Ja līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs saskaņā ar Direktīvas par publisko iepirkumu 69. pantu vai saskaņā ar Direktīvas par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 79. pantu pārbaudījis pretendenta paskaidrojumus, plāno pieņemt nepamatoti zemu piedāvājumu, kurš ietver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Savienības un kurā neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, tas par to rakstveidā informē pārējos pretendentus, minot nepamatoti zemo cenu vai izmaksu iemeslus. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus nolūkā nodrošināt, lai izpildot publiskos līgumus, ekonomikas dalībnieki ievērotu ES un valsts tiesībās, koplīgumos vides, sociālo un darba tiesību jomā noteiktās tiesības vai Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu XI pielikumā uzskaitītos starptautiskos vides, sociālo un darba tiesību noteikumus.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. daļa
Līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs var paturēt pie sevis informāciju, ja tās izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu publiskā vai privātā sektora ekonomikas dalībnieku leģitīmajām komerciālajām interesēm vai varētu traucēt godīgai konkurencei starp tiem.
Pēc tam, kad pārējie pretendenti no līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja ir saņēmuši informāciju par līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja nolūku izvēlēties nepamatoti lētu piedāvājumu, tiem ir tiesības līgumslēdzējas iestādei/līgumslēdzējam sapratīgā termiņā sniegt nepieciešamo informāciju, lai līgumslēdzējas iestāde/līgumslēdzējs varētu pieņemt lēmumu par izvēli, pilnībā apzinoties iespējamos faktorus, kas varētu ietekmēt pieprasītās nepamatoti zemās cenas vai izmaksu novērtējumu.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ja Komisija uzskata, ka tas ir Savienības interesēs, Komisija jebkurā laikā pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētu personu vai dalībvalsts iesnieguma var uzsākt ārējā iepirkuma izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par ierobežojošiem iepirkuma pasākumiem.
Komisija jebkurā laikā pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētu personu, līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja vai dalībvalsts iesnieguma var uzsākt ārējā iepirkuma izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par ierobežojošiem iepirkuma pasākumiem. Komisija, pieņemot lēmumu sākt ārējā iepirkuma izmeklēšanu, ņem vērā līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju vai dalībvalstu iesniegto pieprasījumu skaitu. Ja Komisija atsakās sākt izmeklēšanu, tai ir jāpamato savs lēmums pieprasījumu iesniegušajai dalībvalstij, ieinteresētajai personai vai līgumslēdzējam.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisija īpaši ņem vērā, vai vairākas paredzētās izslēgšanas ir apstiprinātas saskaņā ar šās regulas 6. panta 3. punktu.
svītrots
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minēto izmeklēšanu veic, pamatojoties uz 6. pantā noteiktajiem kritērijiem.
2.  Šā panta 1. punktā minēto izmeklēšanu veic, pamatojoties uz 2. panta 1. punkta ga) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Komisijas novērtējumu par to, vai attiecīgā trešā valsts uztur ierobežojošus iepirkuma pasākumus, izdara, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas un dalībvalstis, un/vai faktiem, ko Komisija savākusi izmeklēšanas laikā, un pabeidz deviņu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt par trim mēnešiem.
3.  Komisijas novērtējumu par to, vai attiecīgā trešā valsts uztur ierobežojošus iepirkuma pasākumus, izdara, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas un dalībvalstis, un/vai faktiem, ko Komisija savākusi izmeklēšanas laikā, vai tās regulārajiem ziņojumiem par trešās valstīs pastāvošiem tirdzniecības šķēršļiem un pabeidz trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.
Komisijas novērtējumā ņem vērā līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja pieprasījumus veikt 6. panta 1. punktā minēto izmeklēšanu, kas iesniegti pēc tam, kad ir sākta šajā pantā noteiktā procedūra.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja pēc konsultāciju sākuma attiecīgā valsts veic pietiekamus stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumus, bet neuzņemas jaunas tirgus piekļuves saistības, Komisija var konsultācijas apturēt vai izbeigt.
Ja pēc konsultāciju sākuma attiecīgā valsts veic pietiekamus stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumus, bet neuzņemas jaunas tirgus piekļuves saistības, Komisija var konsultācijas apturēt vai izbeigt, vai aicināt attiecīgo valsti sākt 9. panta 4. punktā minētās sarunas.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 3. daļa – ievaddaļa
Ja attiecīgās trešās valsts veiktie stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumi tiek atcelti, apturēti vai nepareizi īstenoti, Komisija var:
Ja attiecīgās trešās valsts veiktie stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumi tiek atcelti, apturēti vai nepareizi īstenoti, Komisija, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem tiek ierobežota tādu preču un pakalpojumu piekļuve, kuru izcelsme ir trešajās valstīs, rīkojas saskaņā ar 10. pantu.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 3. daļa – i punkts
(i)  atjaunot vai atsākt konsultācijas ar attiecīgo trešo valsti un/vai
svītrots
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 3. daļa – ii punkts
(ii)  rīkoties saskaņā ar 10. pantu, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas ierobežo trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi.
svītrots
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
4.  Ja pēc konsultāciju sākuma vispiemērotākais ierobežojošas iepirkuma prakses izbeigšanas līdzeklis šķiet starptautiska nolīguma noslēgšana, sarīko sarunas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 218. pantu. Ja kāda valsts ir iesaistīta saturīgās sarunās ar Eiropas Savienību par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka, ka preces un pakalpojumus no minētās valsts nevar izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atbilstīgi 6. pantam.
4.  Ja pēc konsultāciju sākuma vispiemērotākais ierobežojošas iepirkuma prakses izbeigšanas līdzeklis šķiet starptautiska nolīguma noslēgšana, sarīko sarunas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 218. pantu. Ja kāda valsts ir iesaistīta sarunās ar Eiropas Savienību par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka, ka preces un pakalpojumus no minētās valsts nevar izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atbilstīgi 6. pantam Komisija pienācīgi pamato savu atbilstošo lēmumu dalībvalstij, ieinteresētajai personai vai līgumslēdzējam, kuri iesniedza pieprasījumu.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija var izbeigt konsultācijas, ja attiecīgā valsts uzņemas starptautiskas saistības, par kurām tā vienojas ar Savienību, kādā no šiem veidiem:
Komisija var izbeigt konsultācijas, ja attiecīgā valsts ir Savienības vai starptautiskā līmenī ir veikusi šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 1. daļa – a punkts (jauns)
(aa)  starptautiskās saistības ir uzņemtas kopā ar Eiropas Savienību, parakstot kādu no šiem regulējumiem:
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 1. daļa – iii punkts
(iii)  paplašina savas tirgus piekļuves saistības, kas uzņemtas saskaņā ar PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu vai saskaņā ar divpusēju nolīgumu, kas noslēgts ar Savienību.
(iii)   paplašina savas tirgus piekļuves saistības, kas uzņemtas saskaņā ar PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu vai saskaņā ar divpusēju nolīgumu, kas noslēgts ar Savienību, un
Grozījums. 70
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 1. daļa – b punkts (jauns)
(bb)  attiecīgā valsts nosaka labojošus pasākumus.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
9. pants – 6. punkts
6.  Gadījumā, kad konsultācijas ar trešo valsti nedod apmierinošu iznākumu 15 mēnešu laikā no dienas, kad sāktas konsultācijas ar attiecīgo trešo valsti, Komisija izbeidz konsultācijas un apsver rīcību saskaņā ar 10. pantu, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas ierobežo trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi.
6.  Gadījumā, kad konsultācijas ar trešo valsti nedod apmierinošu iznākumu 12 mēnešu laikā no kalendārās dienas, kad sāktas konsultācijas ar attiecīgo trešo valsti, Komisija izbeidz konsultācijas un apsver rīcību saskaņā ar 10. pantu, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas ierobežo trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Ja izmeklēšanā saskaņā ar 8. pantu pēc 9. pantā paredzētās procedūras tiek konstatēts, ka ierobežojošie iepirkuma pasākumi, ko pieņēmusi vai uztur spēkā trešā valsts, rada reālas savstarpības trūkumu tirgus atvērtībā starp Savienību un trešo valsti, kā minēts 6. pantā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas uz laiku ierobežo neaptverto trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
1.  Ja izmeklēšanā saskaņā ar 8. pantu pēc 9. pantā paredzētās procedūras tiek konstatēts, ka ierobežojošie iepirkuma pasākumi, ko pieņēmusi vai uztur spēkā trešā valsts, rada reālas savstarpības trūkumu tirgus atvērtībā starp Savienību un trešo valsti, kā minēts 2. panta 1. punkta ga) apakšpunktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas uz laiku ierobežo neaptverto trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi uz periodu līdz pieciem gadiem, kuru var pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, konkrēti var aprobežoties ar:
Komisija neapstiprina paredzēto izslēgšanu gadījumos, kad tādējādi varētu tikt pārkāptas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, kuras Savienība uzņēmusies ar noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, konkrēti var aprobežoties ar:
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Ja saskaņā ar 9. panta 4. punktu un 10. pantu pieņemto aktu piemērošana starplaikā nav apturēta vai tie nav atcelti, to spēkā esamības termiņš ir pieci gadi pēc to stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji var nolemt nepiemērot pasākumus saskaņā ar 10. pantu attiecībā uz kādu iepirkuma procedūru, ja:
1.  Līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji var Komisijai pieprasīt nepiemērot pasākumus saskaņā ar 10. pantu attiecībā uz kādu iepirkuma procedūru, ja:
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa (jauna)
Ja pēc 15 kalendārajām dienām Komisija nav pieņēmusi lēmumu par šāda pieprasījuma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu, tas nozīmē, ka Komisija pieprasījumu nav apstiprinājusi. Ārkārtas situācijā šo termiņu var pagarināt, nosakot papildu piecu kalendāro dienu maksimālo termiņu.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 1. daļa
Ja līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs neplāno piemērot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šās regulas 10. pantu vai atjaunoti saskaņā ar 11. pantu, tas savu nodomu norāda paziņojumā par līgumu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu vai Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu. Tas par to paziņo Komisijai desmit kalendārās dienās pēc tam, kad publicēts paziņojums par līgumu.
Ja līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs neplāno piemērot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šās regulas 10. pantu vai atjaunoti saskaņā ar 11. pantu, tas savu nodomu norāda paziņojumā par līgumu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu vai Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 2. daļa
Šo paziņojumu sūta elektroniski, izmantojot standarta veidlapu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta veidlapas paziņojumam par līgumu un paziņojumam saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 3. punktā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta veidlapas paziņojumam par līgumu saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 3. punktā.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 3. daļa
Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:
svītrots
(a)  līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja nosaukums un kontaktinformācija;
(b)  līguma priekšmeta apraksts;
(c)  informācija par pieņemamo ekonomikas dalībnieku, preču un/vai pakalpojumu izcelsmi;
(d)  lēmuma nepiemērot ierobežojošos pasākumus pamats un detalizēts izņēmuma izmantošanas pamatojums;
(e)  attiecīgā gadījumā — cita informācija, ko līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs uzskata par lietderīgu.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē citus spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā kalendārajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta Tas neietekmē citus spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
16.apants (jauns)
16.a  pants
Iepirkumu savstarpējā atbilstība Savienības finansētu programmu ietvaros trešās valstīs
Attiecībā uz Eiropas Savienības un dalībvalstu finansētu publisko iepirkumu Komisijai ir jānodrošina saistoša tiesiskā regulējuma ieviešana, lai reglamentētu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un izpildi. Šajā sakarībā Savienība pieņem vienotus noteikumus, kas paredz nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus starp Savienības un trešo valstu ekonomikas dalībniekiem.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Ne Komisija, ne Padome, ne Eiropas Parlaments, ne dalībvalstis, ne to amatpersonas neizpauž nekādu konfidenciāla rakstura informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, ja nav saņemta īpaša atļauja no informācijas sniedzēja.
svītrots
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
18. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju, kuru informācijas sniedzējs ir apzīmējis kā konfidenciālu, nekādā ziņā nedrīkst izpaust, ja vien informācijas sniedzējs nepārprotami neatļauj.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
19. pants
Līdz 2017. gada 1. janvārim un vismaz reizi trijos gados pēc šās regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šās regulas piemērošanu un par panākumiem saskaņā ar šo regulu risinātajās starptautiskajās sarunās par ES ekonomikas dalībnieku piekļuvi publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām trešās valstīs. Šim nolūkam dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai attiecīgu informāciju.
Vismaz reizi trijos gados pēc šās regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šās regulas piemērošanu un par panākumiem saskaņā ar šo regulu risinātajās starptautiskajās sarunās par ES ekonomikas dalībnieku piekļuvi publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām trešās valstīs. Šim nolūkam dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai attiecīgu informāciju. Iesniedzot otro ziņojumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz arī tiesību akta priekšlikumu par regulas grozījumiem vai izklāsta iemeslus, kuru dēļ, Komisijas skatījumā, grozījumi nav nepieciešami. Ja Komisija neievēro šo pienākumu, Regula vairs nav spēkā otrā gada beigās pēc otrā ziņojuma iesniegšanas.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
20. pants
Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pantu atceļ no šās regulas stāšanās spēkā.
Komisija novērtē, vai ir jāatstāj spēkā Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pants. Ņemot vērā šā izvērtējuma rezultātā gūtos secinājumus, Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu par šo pantu atcelšanu no šās regulas spēkā stāšanās dienas.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7- 0454/2013).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika