Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, Indijas konstitūciju;

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 17. jūnija rezolūciju A/HRC/17/19 par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti,

–  ņemot vērā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, Partnerattiecību nolīguma (Kotonū nolīgums) un tajā iekļautās cilvēktiesību klauzulas, jo īpaši 8. panta 4. punkta un 9. panta otro pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. pantu, kas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm uzliek par pienākumu attiecībās ar pārējo pasauli aizstāvēt un veicināt vispārējo cilvēktiesību ievērošanu un fizisko personu aizsardzību,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās vadlīnijas, lai veicinātu un aizsargātu lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) tiesības,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 20. decembra paziņojumus par homoseksualitāti apkarojoša likuma pieņemšanu Ugandā,

–  ņemot vērā Catherine Ashton 2014. gada 15. janvāra paziņojumu, kurā viņa pauda savas bažas par to, ka Nigērijā ir parakstīts likums par viendzimuma laulību aizliegumu,

–  ņemot vērā agrāk pieņemto 2012. gada 5. jūlija rezolūciju par vardarbību pret lesbietēm un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) tiesībām Āfrikā(1), 2013. gada 13. jūnija nostāju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā(2), un 2013. gada 11. decembra normatīvo rezolūciju par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(3),

–  ņemot vērā agrāk pieņemto 2009. gada 17  decembra rezolūciju par Ugandu: pret homoseksualitāti vērsts likumprojekts,(4) 2010. gada 16  decembra par Ugandu — Bahati likums un homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu diskriminācija(5), un 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Ugandu — David Kato slepkavība(6),

–  ņemot vērā iepriekš pieņemtās 2012. gada 15. marta(7) un 2013. gada 4. jūlija(8) rezolūcijas par stāvokli Nigērijā,

–  ņemot vērā 2011. gada 11. maija Eiropas Parlamenta rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā visas personas ir dzimušas brīvas un ir vienādas no cieņas un tiesību viedokļa; tā kā visām valstīm ir pienākums novērst vardarbību, naida kurināšanu un stigmatizāciju, pamatojoties uz individuālām iezīmēm, tostarp seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un dzimuma izpausmi;

B.  tā kā 78 valstīs joprojām turpina uzskatīt, ka brīvprātīga viena dzimuma pieaugušu personu darbība ir noziegums, un 7 valstīs par šo noziegumu ir paredzēts nāves sods (Irānā, Mauritānijā, Nigērijas daļās, Saūda Arābijā, Somālijas daļās, Sudānā un Jemenā); tā kā šie juridiskie ierobežojumi ir novecojuši, ņemot vērā lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) tiesību iekļaušanu vispārējā tiesību korpusā, kas ir vērojama pēdējos gadu desmitus, un tā kā daudzās valstīs notiekošām pozitīvām tendencēm būtu jākalpo par attieksmes pret LGBTI personām uzlabojuma piemēru visā pasaulē;

C.  tā kā par viena dzimuma personu labprātīgiem aktiem Ugandā jau pienācās 14 gadus ilgs cietumsods un 7 gadus ilgs cietumsods Nigērijā (vai nāves sods 12 pavalstīs saskaņā ar Šariāta likumu) un tā kā šāda rīcība ir dekriminalizēta Indijā, 2009. gada Deli Apgabaltiesai pieņemot attiecīgu spriedumu;

D.  tā kā Ugandas parlaments 2013. gada 20. decembrī pieņēma pret homoseksualitāti vērstu likumu, kurā ir paredzēts sods par atbalstu LGBTI personu tiesībām, nosakot līdz pat 7 gadu ilgu cietumsodu, par neziņošanu attiecībā uz LGBTI personām — līdz pat 3 gadu ilgu cietumsodu, un recidīvistiem vai HIV vīrusa nēsātājiem, kas piekopj šādus aktus, nosakot mūža ieslodzījumu, un tā kā viena dzimuma personu labprātīga rīcība jau ir klasificēta kā krimināli sodāms noziegums saskaņā ar Ugandas Kriminālkodeksa 145 pantu;

E.  tā kā Nigērijas Senāts 2013. gada 17. decembrī pieņēma viendzimuma laulības aizliedzošu likumu, kurā ir paredzēts sodīt viendzimuma attiecībās esošas personas, piespriežot līdz pat 14 gadus ilgu cietumsodu, vai sodīt viendzimuma laulību lieciniekus vai LGBTI bāru īpašniekus, organizācijas vai sapulces, piespriežot līdz pat 10 gadus ilgu cietumsodu; tā kā prezidents Goodluck Jonathan likumu parakstīja 2014. gada janvārī;

F.  tā kā Indijas Augstākā tiesa 2013. gada 11. decembrī atcēla 2009. gada Deli Apgabaltiesas spriedumu, kurā bija teikts, ka Indijas Kriminālkodeksa 377.  pants, kas ir koloniālā posmā pieņemta homoseksualitāti aizliedzoša norma, pārkāpj Indijas konstitūcijā noteikto vienlīdzības principu, tādējādi homosekualitāti pasludinot no jauna par krimināli sodāmu darbību, par ko var piespriest cietumsodu līdz pat mūža ieslodzījumam;

G.  tā kā Krievijas Valsts dome 2013. gada jūnijā pieņēma likumu, ar ko aizliedza tā saukto „homoseksuālo propagandu” un kas nopietni ierobežo LGBTI organizāciju vārda un pulcēšanās brīvību, un tā kā prezidents Vladimir Putin ir parakstījis šo likumu;

H.  tā kā plašsaziņas līdzekļi, sabiedrība un politiskie un reliģiskie līderi šajā valstīs aizvien vairāk cenšas iebiedēt LGBTI personas, ierobežot viņu tiesības un attaisnot pret viņiem vērstu vardarbību;

I.  tā kā daudzi valstu un valdību vadītāji, ANO līderi, valdību un parlamentu pārstāvji, ES (ieskaitot Padomi, Parlamentu, Komisiju un Augsto pārstāvi) un daudzas pasaules mēroga personības ir stingri nosodījušas tiesību aktus, kuros LGBTI personām ir paredzēts kriminālsods,

1.  stingri nosoda vispārējo tiesību uz dzīvību, tiesību netikt spīdzinātam, tikt pasargātam no nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās, privātuma un vārda un pulcēšanās brīvības apdraudējumu kontekstā ar diskrimināciju un ierobežojumiem, kas vērsti pret LGBTI personām un visiem, kas aizstāv viņu cilvēktiesības; uzsver to, ka LGBTI personu vienlīdzība ir neatņemama pamata cilvēktiesību sastāvdaļa;

2.  stingri nosoda to, ka pret LGBTI personām vēršas, pieņemot aizvien bargākus tiesību aktus; atgādina, ka seksuāla orientācija un dzimumidentitāte ir jautājumi, kas attiecas uz fiziskas personas tiesībām uz privātumu, ko aizsargā ar starptautiskām tiesībām un valstu konstitūcijām; aicina iepriekš minētās 78 valstis izbeigt viena dzimuma personu brīvprātīgu aktu kriminālsodīšanu;

3.  aicina Ugandas prezidentu atturēties no homoseksualitāti apkarojoša likuma parakstīšanas un atcelt Ugandas Kriminālkodeksa 145. pantu; atgādina Ugandas iestādēm to pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un Kotonū nolīgumam, kurā tiek prasīts ievērot vispārējās cilvēktiesības;

4.  stingri nosoda viendzimuma laulības aizliedzoša likuma pieņemšanu un parakstīšanu Nigērijā; aicina Nigērijas prezidentu atcelt šo likumu un arī Nigērijas Kriminālkodeksa 214. un 217. pantu;

5.  pievērš uzmanību tam, ka pieaugušo viena dzimuma personu labprātīgi akti ir legāli Burkinafaso, Beninā, Čadā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo, Kongo Demokrātiskajā republikā, Ekvatoriālajā Gvinējā, Gabonā, Gvinejā-Bisavā, Kotdivuārā, Madaskarā, Mali, Nigērā, Ruandā un Dienvidāfrikā un ka Dienvidāfrikas konstitūcijā ir aizliegta diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ, kas liecina par to, ka Āfrikas valstu pieejas šim jautājumam ir dažādas;

6.  aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis paust visstingrākos iebildumus minētajiem trim likumiem un paskaidrot, ka šie likumi lielā mērā ietekmēs attiecīgo valstu divpusējās attiecības ar ES un tās dalībvalstīm;

7.  atzinīgi vērtē Indijas valdības iniciatīvu lūgt Augstāko tiesu pārskatīt savu nolēmumu, ņemot vērā, ka tas pārkāpj konstitucionālo vienlīdzības principu; aicina Indijas Parlamentu atcelt Indijas Kriminālkodeksa 377. pantu, ja Augstākā tiesa nepārskatīs savu nolēmumu;

8.  pauž dziļas bažas par sekām, kādas ir likumam, ar kuru aizliedz netradicionālo seksuālo attiecību propagandu Krievijā un kas palielina pret LGBTI personām vērstas diskriminācijas un vardarbības līmeni; aicina Krievijas iestādes atcelt šo likumu un prasa, lai starptautiskās sabiedrība uzmanītu šā jautājuma risināšanu arī turpmāk;

9.  atgādina, ka tiesību akti, ar kuriem tiek paredzēti kriminālsodi par viena dzimuma pieaugušu personu labprātīga darbību un LGBTI personu aizsardzību, ir uzskatāmi par ievērojamu cīņas pret HIV/AIDS šķērsli, jo tādējādi pieaug HIV un seksuāli transmisīvo slimību izplatība, jo riska grupu pārstāvji baidās no saskares ar profesionāliem mediķiem, un šādi tiesību akti sekmē ārkārtējas homofobijas un diskriminācijas gaisotni; konstatē, ka šie likumi cita starpā apgrūtina HIV/AIDS profilaksi valstīs, kurās ir fiksēts augsts izplatības līmenis;

10.  uzsver, ka kriminālsodu noteikšana par viena dzimuma pieaugušu personu labprātīga darbību padarīs vēl grūtāku gan Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, it īpaši attiecībā uz dzimumu vienlīdzību un slimību apkarošanu, gan panākumu gūšanu attiecībā uz attīstības pēc 2015. gada sistēmu;

11.  aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis izmantot visus pieejamos līdzekļus, tostarp divpusējos un daudzpusējos forumus un nepabeigtas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju, lai paust vislielāko nosodījumu par LGBTI personu sodīšanu ar kriminālsodiem;

12.  aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis sniegt visu iespējamo palīdzību NVO un cilvēktiesību aktīvistiem, izmantojot Padomes LGBTI vadlīnijas, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un citas programmas;

13.  aicina Komisiju un Padomi iekļaut konkrētu norādi par nediskrimināciju dzimumorientācijas dēļ, pārskatot Kotonū nolīgumu, kā to Parlaments ir prasījis vairākkārt;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām, Ugandas, Nigērijas, Indijas un Krievijas valdībām un parlamentiem, kā arī Ugandas, Nigērijas un Krievijas prezidentiem.

(1) OV C 349 E, 29.11.2013., 88. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0273. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0575. (4) OV C 286 E, 22.10.2010., 25. lpp. (5) OV C 169 E, 15.6.2012., 134. lpp. (6) OV C 188 E, 28.6.2012., 62. lpp. (7) OV C 251 E, 31.8.2013., 97. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0335. (9) OV C 377 E, 7.12.2012., 13. lpp.