Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Savienība apņemas veidot „sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”,

–  ņemot vērā LESD 9. pantu, ar ko paredz, ka, „nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”,

–  ņemot vērā LESD 11. pantu, kurā noteikts, ka, „nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību”,

–  ņemot vērā LESD 12. pantu, kurā noteikts, ka „patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”,

–  ņemot vērā LESD 14. pantu un Līgumam pievienoto 26. protokolu par sabiedriskiem (ar ekonomiku saistītiem) pakalpojumiem,

–  ņemot vērā LESD 26. pantu, kurā noteikts, ka „iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite”,

–  ņemot vērā LESD 49. un 56. pantu par brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā LESD 101. un 102. pantu par konkurences noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmumiem,

–  ņemot vērā LESD 169. pantu par patērētāju interešu atbalstīšanu un augsta līmeņa nodrošināšanu patērētāju tiesību aizsardzībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/67/EK par pasta pakalpojumiem, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK un 2008/6/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. novembra Zaļo grāmatu „Integrēts paku piegādes tirgus e-tirdzniecības izaugsmei ES” (COM(2012)0698),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. decembra paziņojumu „Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2013)0886),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 23. aprīļa darba dokumentu „Elektroniskās komercijas rīcības plāns 2012.–2015. gadam — stāvoklis 2013. gadā” (SWD(2013)0153),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu „Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu „Eiropas digitalizācijas programma — digitalizācijas virzīta Eiropas izaugsme” (COM(2012)0784),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 7. decembra darba dokumentu „Patērētāju tirgus rezultātu kopsavilkums: kā panākt, lai tirgus funkcionētu patērētāju labā — astotais izdevums” (SWD(2012)0432),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” (COM(2012)0225),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 9. janvāra paziņojumu „Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam — uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā” (COM(2012)0795),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 9. novembra paziņojumu „Mazi uzņēmumi, liela pasaule — jaunas partnerattiecības, lai palīdzētu MVU izmantot globālās iespējas” (COM(2011)0702),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu „2013. gada izaugsmes pētījums” (COM(2012)0750),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz aktu par vienotu tirgu — par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku — 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „II vienotā tirgus akts” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Akts par vienoto tirgu — divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 28. marta Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu” (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 18. oktobra paziņojumu „ES kravu pārvadājumu programma — kravas pārvadājumu efektivitātes, integrācijas un ilgtspējības uzlabošana Eiropā” (COM(2007)0606),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 31. maija secinājumus par vienoto digitālo tirgu un vienotā tirgus pārvaldību,

–  ņemot vērā tā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu(1),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu(2),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā(3),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par vienoto tirgu Eiropas iedzīvotājiem(4), par vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei(5) un par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū(6),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz Eiropas patērētāju aizsardzības politiku(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0024/2014),

A.  tā kā e-tirdzniecība ir kanāls, kuram ir milzīgs ekonomikas un finanšu krīzes apkarošanas, vienotā tirgus nostiprināšanas un ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veidošanas potenciāls Eiropas Savienībā; tā kā Komisijas 2012. gada janvāra paziņojumā par e-tirdzniecību un tiešsaistes pakalpojumiem tiešsaistē nopirkto preču piegāde tiek minēta kā viena no piecām galvenajām prioritātēm e-tirdzniecības veicināšanai līdz 2015. gadam un tās nozīmību atzinusi arī Padome un Parlaments;

B.  tā kā ES e-tirdzniecības tirgus izaugsme 2012. gadā pārsniedza 20 %; tā kā tiek prognozēts, ka jo īpaši pārrobežu e-tirdzniecība četrkāršosies; tā kā paku piegādes tirgus piedzīvo radikālas pārmaiņas, jo tajā iesaistās jauni pakalpojumu sniedzēji, tiek ieguldīts inovāciju attīstībā un rodas jauni pakalpojumi;

C.  tā kā efektīvi un uzticami piegādes pakalpojumi ir viens no reāla un efektīva vienotā digitālā tirgus būtiskākajiem pīlāriem, jo tiem ir būtiska ietekme uz e-tirdzniecības veicināšanu un uzticības izveidi starp pārdevējiem un pircējiem;

D.  tā kā pārrobežu piegādi par šķērsli uzskata 57 % mazumtirgotāju, bet puse patērētāju apgalvo, ka uztraucas par piegādi pārrobežu darījumos; tā kā piegādes jautājumi (tostarp preču atpakaļsūtīšana) un piegādes augstās izmaksas ir divi jautājumi, kas visvairāk uztrauc patērētājus saistībā ar iepirkšanos tiešsaistē, tādējādi radot zemu uzticēšanās līmeni patērētāju vidū pārrobežu e-tirdzniecībā;

E.  tā kā, lai izkļūtu no šīs situācijas, ir svarīgi palielināt patērētāju uzticēšanos piegādes operatoriem un pakalpojumiem, uzticību tirgum un zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem, nodrošinot vairāk informācijas, labāku izpratni un lielāku pārredzamību piegādes nosacījumu jomā;

F.  tā kā MVU, kas meklē uzņēmējdarbības iespējas ES, pārrobežu piegādē saskaras ar augstākām izmaksām, lielāku sarežģītību un pārredzamības trūkumu; tā kā pārrobežu piegādes cenas ir trīs līdz piecas reizes augstākas par iekšzemes cenām; tā kā efektīvas un vienkāršas piegādes sistēmas par pieņemamu cenu ir galvenais virzītājspēks, kas sekmē MVU uzņēmējdarbības modeļu ilgtspējību un to spēju piegādāt produktus patērētājiem,

Integrēti piegādes pakalpojumi Eiropā — vienotā digitālā tirgus pīlārs

1.  uzsver, ka pieejami, efektīvi un augstas kvalitātes piegādes pakalpojumi par pieņemamu cenu ir būtisks elements preču iegādes tiešsaistē, un tie ir jāsekmē, nodrošinot brīvu un godīgu konkurenci; tomēr atzīmē, ka daudzi patērētāji atturas iepirkties tiešsaistē, jo īpaši veicot pārrobežu iepirkumus, tāpēc ka ir neskaidrības saistībā ar pieejamajām piegādes iespējām, galīgo piegādi, piegādes izmaksām vai uzticamību;

2.  atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu, ko Komisija sagatavoja, lai noteiktu iespējamos trūkumus Eiropas piegādes tirgū, un aicina Komisiju veikt attiecīgus pasākumus šo trūkumu novēršanai tā, lai uzņēmumi un patērētāji pilnībā varētu izmantot vienotā digitālā tirgus piedāvātās iespējas; uzsver, ka jebkurā ierosinātajā pasākumā jāņem vērā piegādes procesa ilgtspēja un jācenšas mazināt tā ekoloģisko pēdu;

3.  norāda, ka dažās dalībvalstīs piegādes operatoru konkurencei raksturīgas nepilnības pārrobežu mērogā, un pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu attiecībā uz tarifu nosacījumiem un attiecīgo pakalpojumu izpildi; jo īpaši uzskata, ka ir jāievieš instrumenti informācijas sniegšanai par visu Eiropas piegādes operatoru piedāvājumiem;

Patērētāju interešu ievērošana — galvenais piegādes procesā

4.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt patērētāju uzticēšanos piegādes procesam; uzskata, ka patērētājiem ļoti būtiska ir labāka pārredzamība un vieglāk salīdzināma informācija par pieejamajām piegādes iespējām, cenām un nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz patērētāju pasūtījumu piegādes nosacījumiem un procedūrām, kas jāveic preču bojājumu, pazušanas, novēlotas piegādes vai atpakaļsūtīšanas gadījumā;

5.  uzsver, ka ir nepieciešams veicināt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt patērētāju izvēli iegādes laikā; norāda, ka pastāv ievērojama atšķirība starp patērētāju gaidām un tādu ērtu un novatorisku pakalpojumu pieejamību kā saņemšanas punkti, pasta pašapkalpošanās punkti vai termināļi, jebkurā diennakts laikā pieejami pakalpojumi, uzraudzības un izsekošanas risinājumi, patērētājiem izdevīgas piegādes vietas un laiki vai vienkāršas atdošanas politika;

6.  uzsver, ka ir būtiska piegādes pakalpojumu uzticamība un ir svarīgi piedāvāt efektīvas sistēmas, kas nodrošina, ka pakas pienācīgi sasniedz paredzēto galamērķi pieņemamā laikā;

7.  norāda, ka pārrobežu piegādes vai piegādes attālos apvidos vai attālākajos reģionos augstās izmaksas ir viens no galvenajiem patērētāju neapmierinātības iemesliem; uzsver, ka, ja pieaugs attālā tirdzniecība un pirkumi un lai veicinātu patiešām vienota tirgus izveidi, ir obligāti jānodrošina piegādes iespējas par pieņemamāku cenu patērētājiem un tirgotājiem, tostarp MVU;

8.  uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot universāla paku piegādes pakalpojuma ģeogrāfisko pārklājumu un pieejamību lauku un attālos apvidos;

9.  uzskata, ka integrēta paku piegādes tirgus izveidošanai, ir nepieciešama stabila un saskaņota sociālā dimensija, kurā piegādes pakalpojumu sniegšanā ievēro darba tiesības, nodarbinātības un atalgojuma nosacījumus un sociālos un vides standartus; šajā sakarā atzīmē, ka nelikumīga nodarbinātība, kā arī pašnodarbinātības statusa ļaunprātīga izmantošana apdraud nozari un ka atbildīga, kvalitatīva nodarbinātība un ka kvalitatīvu piegādes pakalpojumu sniegšanai nepieciešama pienācīga personāla pastāvīga apmācība; uzsver, ka patērētāju prasību un vēlmju pilnīgai apmierināšanai ļoti svarīga sociālās dimensijas un pietiekamas piegādes pakalpojumu tirgus elastības nodrošināšanai, kas nepieciešama tā izaugsmei, un pielāgošanās tehniskajām inovācijām, tādējādi uzņēmumiem dodot iespējas piedāvāt tādus produktus, kas pilnībā apmierina viņu prasības un vēlmes;

10.  vērš uzmanību uz tiesiskās noteiktības nozīmīgumu, lai nodrošinātu patērētāju uzticēšanos; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi patērētājus pienācīgi informēt par piemērojamajiem tiesību aktiem;

11.  uzskata, ka pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības attīstība ir arī atkarīga no patērētāju uzticēšanās un ka Eiropas tīkla izveide, apvienojot tādus problēmu risināšanas valsts centrus kā Solvit, palīdzētu pārliecināt patērētājus; patērētāju uzticību palielinātu arī RAPEX līdzīga trauksmes sistēma, kas tos brīdinātu par vietnēm, kurās veic krāpnieciskas darbības;

12.  norāda, ka arvien vairāk patērētāju izmanto salīdzināšanas tīmekļa vietnes, lai salīdzinātu paku piegādes firmu piedāvāto produktu un pakalpojumu cenas, īpašības vai piegādes nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz e-tirdzniecību; aicina Komisiju pieņemt ES pamatnostādnes par minimālajaiem standartiem tīmekļa vietņu salīdzināšanai, kas strukturētas, ņemot vērā tādus principus kā pārredzamība, objektivitāte, kvalitāte, informācija un lietošanas ērtība;

13.  prasa Komisijai kopā ar nozari un patērētāju organizācijām izstrādāt vienotus piegādes pakalpojumu kvalitātes rādītājus, kas ļautu patērētājiem labāk salīdzināt dažādus piedāvājumus;

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveide MVU

14.  uzsver MVU būtisko nozīmi izaugsmes, inovāciju un nodarbinātības, jo īpaši jauniešu nodarbinātības, veidošanā; uzsver, ka piegādes pakalpojumi Eiropas MVU ir īpaši nozīmīgi un, lai piekļūtu jauniem tirgiem un sasniegtu vairāk patērētāju ES, ir nepieciešams integrēts, konkurētspējīgs piegādes tirgus, kas nodrošina dažādas piegādes un loģistikas atbalsta iespējas par pieņemamām cenām; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot MVU informēšanu par iespējām nostiprināt savu piegādāto paku daudzumu un inovatīviem paku piegādes un saņemšanas risinājumiem, kas samazinātu pēdējā piegādes posma izmaksas;

15.  uzsver, ka uzņēmumiem un jo īpaši MVU jāspēj reaģēt uz patērētāju vajadzībām un gaidām ar vienkāršākiem, ātrākiem, cenu ziņā pieejamākiem, pārredzamākiem, uzticamākiem un efektīvākiem piegādes pakalpojumiem pārrobežu e-tirdzniecības kontekstā; uzsver, ka piegādes risinājumi, kas neatbilst patērētāju gaidām, tieši ietekmē uzņēmējdarbības zīmolvārdu, tēlu un konkurētspēju;

16.  norāda, ka MVU e-tirdzniecības attīstība pārrobežu mērogā ir ierobežota; atbalsta MVU sadarbību (kā arī ar tos pārstāvošu organizāciju starpniecību), lai panāktu izdevīgākas piegādes cenas, jo īpaši, ieviešot kopīgas tiešsaistes platformas, un uzlabotu savu pakalpojumu kvalitāti;

17.  pauž bažas par problēmām, ar kurām MVU saskaras to mazā izmēra dēļ; uzsver, ka MVU pašreiz saskaras ar augstākām izmaksām, lielāku sarežģītību sadrumstalotā Eiropas tirgus dēļ un informācijas trūkumu par pieejamām piegādes iespējām un cenām;

Ceļā uz novatoriskiem un sadarbspējīgiem risinājumiem pilnīgam Eiropas piegādes tirgum

18.  atzīmē Eiropas pasta nozares sadrumstalotību nepietiekamo sadarbspēju valstu tīklos, un par integrācijas trūkumu starp autotransportu, dzelzceļa transportu un ūdenstransportu; atzinīgi vērtē piegādes tirgus dalībnieku jau veiktos pasākumus, lai ieviestu mehānismus, kas vairāk pielāgoti tiešsaistes mazumtirgotāju un patērētāju vajadzībām, piemēram, elastīgākām piegādes un atpakaļsūtīšanas iespējām; aicina Komisiju ierosināt turpināt nepieciešamos pasākumus, lai mudinātu nozares pārstāvjus uzlabot sadarbspēju un paātrinātu tādu racionalizētu paku nosūtīšanas un savākšanas procesu ieviešanu, kuru mērķis ir samazināt izmaksas, palielināt piegādes pakalpojumu apjomradītus ietaupījumus, veicināt nelielu sūtījumu apvienošanu un tādējādi — apjoma atlaides maziem piegādātājiem, uzlabot piegādes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un piedāvāt cenu ziņā pieejamus, elastīgus piegādes tarifus patērētājiem un uzņēmumiem;

19.  uzskata, ka šajā sakarībā jo īpaši svarīga ir sadarbība starp nozares pārstāvjiem saistībā ar sadarbspējīgām pārrobežu uzraudzības un izsekošanas sistēmām; mudina Komisiju turpināt izpētīt Eiropas standartu izstrādes un atklātu lietojumprogrammu saskarņu izmantošanas potenciālu, lai veicinātu integrētas sekošanas sistēmas un ar e‑tirdzniecību saistītu integrētu loģistikas pakalpojumu kvalitāti, uzticamību un ilgtspēju;

20.  uzsver, ka vienkāršākiem savākšanas un atdošanas risinājumiem jau ir liela nozīme e-tirdzniecības izaugsmē un nākotnē tie varētu būtiski samazināt cenas un palielināt patērētāju — jo īpaši pārrobežu darījumu veicēju — apmierinātību; mudina turpmāk sadarboties, lai uzlabotu patērētāju sūdzību uzklausīšanai paredzēto zvanu centru sadarbspēju;

21.  aicina Komisiju veidot sadarbības un informācijas apmaiņas platformas starp piegādes operatoriem, lai nekavējoties novērstu esošos ES piegādes tirgus trūkumus, kas saistīti ar inovāciju, elastīgumu, krājumu pārvaldību, transportu un paku savākšanu un atdošanu, vienlaikus ievērojot ES tiesību aktus konkurences jomā, un apspriestu iespēju uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem kopīgi izmantot infrastruktūru, iesaistot kurjera un pasta pakalpojumu operatorus;

22.  aicina Komisiju kopā ar uzņēmumiem strādāt pie Eiropas standartu par adresēšanu un marķēšanu, kā arī e-tirdzniecībai piemērotu pastkastīšu standartu pieņemšanas;

23.  aicina Komisiju izvērtēt iespējas e‑tirdzniecībai izveidot Eiropas uzticības zīmi un to, vai šāda uzticības zīme varētu dot ieguldījumu integrēto piegādes pakalpojumu uzticamības un kvalitātes nodrošināšanā, tādējādi radot klientu uzticēšanos pārrobežu e‑tirdzniecībai, kas varētu rosināt e‑mazumtirgotājus un paku firmas uzlabot pārredzamību, kā arī juridisko noteiktību gan patērētājiem, gan uzņēmējiem, un varētu paaugstināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, tādējādi dodot pienesumu ekonomikas izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai; uzsver, ka uzticības zīmes efektivitātes nodrošināšanai tās pamatā vajadzētu būt standartizētam raksturlielumu minimuma kopumam un pārredzamiem noteikumiem un informācijai klientu aizsardzībai, kā arī prasībām, kas attiecas uz sūdzību izskatīšanas un strīdu izšķiršanas procedūrām;

24.  uzsver, ka personas privāto datu aizsardzība un datu aizsardzība vispār ir īpaši svarīga un ka jebkādiem jauniem pasākumiem, kas tiek veikti, būtu jābūt saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesību aktiem un it īpaši Direktīvu 95/46/EK;

Tirgus attīstības pārraudzība un regulatīvās uzraudzības uzlabošana

25.  atzīst, ka paku piegādes tirgus ir dinamisks, jo tajā strauji rodas jauni pakalpojumi un sāk darboties jauni operatori; norāda, ka novatoriski risinājumi, kas atbilst e-mazumtirgotāju un patērētāju vajadzībām, varētu kļūt par galveno izšķirošo faktoru konkurencē; uzskata, ka iespējamie likumdošanas pasākumi vispirms būtu rūpīgi jāizvērtē, lai neietekmētu paku piegādes tirgus attīstības dinamiku, kuru nedrīkstētu traucēt ar pārmērīgu reglamentāciju; aicina Komisiju pārraudzīt tirgus attīstību, lai noteiktu iespējamo tirgus nepilnību jomas, kurās nākotnē varētu būt nepieciešama turpmāka rīcība; šajā sakarā uzsver, ka tirgus uzraudzībai būtu jāattiecas ne tikai uz esošajiem pasta operatoriem, bet arī uz citu veidu piegādes pakalpojumu sniedzējiem;

26.  norāda, ka jau pastāv atbilstošs tiesiskais regulējums, un aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka šis esošais tiesiskais regulējums tiek pilnībā transponēts, ieviests un īstenots, īpašu uzmanību pievēršot Pasta pakalpojumu direktīvai, ES tiesību aktiem konkurences jomā, Alternatīvas strīdu izšķiršanas direktīvai un Patērētāju tiesību direktīvai, jo īpaši attiecībā uz formālajām prasībām par distances līgumiem;

27.  uzsver, ka efektīva tiesiskā regulējuma ieviešana ir atkarīga arī no pasta operatoru juridisko pienākumu uzraudzības, ko veic valstu regulējošās iestādes, jo īpaši attiecībā uz universālā pakalpojuma saistībām saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK;

28.  norāda, ka sarežģīti noteikumi attiecībā uz PVN rada būtiskus šķēršļus maziem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību; prasa Komisijai pēc iespējas ātrāk īstenot izziņoto priekšlikumu par vienotu PVN deklarāciju;

29.  uzsver, ka neobligātas Eiropas līgumtiesības attiecībā uz līgumiem starp uzņēmumiem un patērētājiem ievērojami vienkāršotu situāciju un tādējādi vairāk MVU pievērstos pārrobežu paku sūtījumiem; prasa dalībvalstīm konstruktīvi veicināt notiekošās sarunas par Eiropas tirdzniecības noteikumiem;

o
o   o

30.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0327. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0468. (3) OV C 50 E, 21.2.2012., 1. lpp. (4) OV C 296 E, 2.10.2012., 59. lpp. (5) OV C 296 E, 2.10.2012., 70. lpp. (6) OV C 296 E, 2.10.2012., 51. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0239.