Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2531(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0141/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 06/02/2014 - 9.6

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0099

Pieņemtie teksti
PDF 228kWORD 29k
Ceturtdiena, 2014. gada 6. februāris - Strasbūra
Stāvoklis Sīrijā
P7_TA(2014)0099RC-B7-0141/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 6. februāra rezolūcija par stāvokli Sīrijā (2014/2531(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Sīriju, jo īpaši 2014. gada 20. janvārī pieņemtos secinājumus; ņemot vērā Eiropadomes secinājumus par Sīriju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton paziņojumus par Sīriju, jo īpaši viņas piezīmes Ženēvas II konferencē par Sīriju 2014. gada 22. janvārī, un viņas paziņojumu par Sīrijas opozīcijas koalīcijas ģenerālās asamblejas lēmumu apmeklēt Ženēvas II konferenci 2014. gada 18. janvārī,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2013. gada 27. septembra rezolūciju par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu, ņemot vērā ANO misijas, kas izmeklēja ķīmisko ieroču iespējamo izmantošanu Sīrijas Arābu Republikā, 2013. gada 12. decembrī publicēto galīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un darbības krīzes situācijās komisāres Kristalina Georgieva paziņojumus par Sīriju,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2013. gada 24. septembra rezolūciju par cilvēktiesību un humanitārās situācijas nepārtraukto un ievērojamo pasliktināšanos Sīrijas Arābu Republikā,

–  ņemot vērā ANO neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas 2013. gada 11. septembra Sesto ziņojumu par Sīrijas Arābu Republiku,

–  ņemot vērā Sīrijas jautājuma rīcības grupas 2012. gada 30. jūnija noslēguma komunikē („Ženēvas komunikē”), ņemot vērā II Ženēvas sarunas, kas sākās 2014. gada 22. janvārī, un ANO ģenerālsekretāra uzrunas sarunu atklāšanā un noslēgumā,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Sīrijas starptautiskās saistības, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā un ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā vardarbība Sīrijā pieņemas spēkā un nemitīgi pieaug bojā gājušo skaits; tā kā saskaņā ar ANO informāciju kopš Sīrijas miermīlīgo protesta akciju vardarbīgas apspiešanas sākuma ir nogalināti vairāk nekā 130 000 cilvēku, no kuriem vairums ir civiliedzīvotāji; tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) aplēsēm 9 miljoniem cilvēku, tostarp vairāk 6,5 miljoniem valsts iekšienē pārvietoto personu, ir nepieciešama humānā palīdzība un ir vairāk nekā 2,3 miljoni Sīrijas bēgļu, galvenokārt Turcijā, Jordānijā, Libānā, Ēģiptē un Irākā;

B.  tā kā dramatiskā cilvēktiesību, humanitārā un drošības situācija turpina pasliktināties; tā kā Bashar al-Assad režīms un to atbalstošās radikālās grupas plaši pārkāpj cilvēktiesības, cita starpā organizējot slaktiņus un cita veida nelikumīgu nogalināšanu, patvaļīgus arestus un nelikumīgu cilvēku aizturēšanu, sagūstot ķīlniekus, nolaupot cilvēkus, nogalinot ieslodzītos, sistemātiski spīdzinot cilvēkus un izturoties pret viņiem slikti, piekopjot seksuālu vardarbību un pārkāpjot bērnu tiesības; tā kā Sīrijas režīms, īstenojot kolektīvu sankciju politiku pret civiliedzīvotājiem, ir izpostījis vairākus dzīvojamos rajonus; tā kā pilsētu teritoriju masveida graušana ir radījusi izmisumu un daudzu civiliedzīvotāju izraidīšanu;

C.  tā kā ir liecības par ārpustiesas nāvessodu izpildi un dažādiem citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veic Bashar al-Assad režīmam opozīcijā esošas grupas un spēki; tā kā pret Bashar al-Assad režīmu cīnās ap 2000 dažādu grupējumu, starp kuriem ir arī organizēti krimināli elementi; tā kā palielinās ar al-Qaeda saistītu grupējumu, piemēram, ISIL un Jabhat al-Nusra, kā ar daudzu ārvalstu izcelsmes, tostarp ES izcelsmes, radikālu islāma kaujinieku klātbūtne un iefiltrēšanās valstī; tā kā liels drauds šajā reģionā ir radikalizācija;

D.  tā kā pieaugošā ārvalstu pušu iesaistīšanās, viņu militārie krājumi un politiskais atbalsts un aizvien sašķeltā starptautiskā kopiena, tostarp nevienprātība ANO Drošības padomē, pamazām pārvērš šo konfliktu par ārēju spēku vadītu karadarbību;

E.  tā kā kāds fotogrāfs, kas dezertēja no Sīrijas militārās policijas, ir nodevis Sīrijas Nacionālajai kustībai vairāk nekā 55 000 digitālo attēlu, kuros redzami aptuveni 11 000 cietušo un kuri liecina par to, ka režīma pārstāvji plaši un sistēmiski pārkāpj humanitārās tiesības; tā kā augsta līmeņa starptautiska tiesību ekspertu grupa ir pārbaudījusi attēlus un secinājusi, ka „ņemot vērā pārbaudītos materiālus, ir nepārprotami skaidrs — tiesa pamatoti var uzskatīt, ka Sīrijas valdības aģenti ir sistēmiski spīdzinājuši un nogalinājuši ieslodzītās personas” un ar šiem pierādījumiem būtu jāpamato secinājumi par noziegumiem pret cilvēci, kā arī ar tiem varētu pamatot secinājumus par kara noziegumu veikšanu;

F.  tā kā postošā krīze Sīrijā ir izraisījusi līdz šim nepieredzēta apmēra humanitāru katastrofu, kuras beigas vēl nav paredzamas; tā kā vairāk nekā puse no tiem cilvēkiem, kurus šī krīze ir skārusi, ir bērni, kas cieš no bada, uztura nepietiekamības un slimībām; tā kā humanitāro katastrofu būtiski pasliktina tas, ka trūkst pārtikas un ūdens, nav pieejami veselības pamataprūpes pakalpojumi un ir problēmas, kas saistītas ar higiēnu, mājokļiem un izglītību; tā kā humānās palīdzības sniegšanu kavē nedrošie apstākļi, Sīrijas varas iestāžu noteiktais aizliegums iekļūt valstī un infrastruktūras šķēršļi;

G.  tā kā 560 000 Sīrijā esošo palestīniešu bēgļu ir īpaši neaizsargāta grupa, kuru skar šis konflikts; tā kā 250 000 tūkstoši sīriešu, kuri ir aplenktās vai grūti pieejamās zonās, un 18 000palestīniešu bēgļu atrodas Jarmoukas nometnē pie Damaskas, cieš no bada, un ir ziņas par 57 cilvēkiem, kas miruši no bada; tā kā pēc sarunām par Jarmoukas bēgļu nometni Damaskā tās iedzīvotājiem ir sniegta neliela palīdzība, taču ar šo palīdzību nepietiek;

H.  tā kā pastāvīgajai vardarbībai ir bijusi destabilizējoša ietekme uz kaimiņvalstīm, galvenokārt bēgļu masveidīgās plūsmas dēļ; tā kā šajās valstīs ir samilzušas savas pašu problēmas, īpaši neaizsargātas ir Libāna un Jordānija; tā kā jebkāds vardarbīgs konflikts Libānā nozīmē ne tikai humanitāru krīzi, bet reģiona visa sabrukumu;

I.  tā kā 2014. gada 22. janvārī ANO ģenerālsekretārs atklāja Ženēvas II konferenci par Sīriju un tās mērķis bija panākt konflikta politisku noregulējumu ar vispārēju Sīrijas valdības un opozīcijas vienošanos par to, ka pilnībā jāīsteno Ženēvas komunikē, kurā pausts aicinājums līdz vēlēšanu noorganizēšanai izveidot pārejas posma valdību; tā kā ilgstoša politiskā risinājuma panākšanai ir būtiski svarīgi, lai miera procesā konstruktīvi iesaistītos visas attiecīgās puses; tā kā 2014. gada 18. janvārī Sīrijas Revolucionāro un opozīcijas spēku koalīcijas ģenerālā asambleja nolēma pieņemt uzaicinājumu pievienoties šim procesam, bet vairākas nemiernieku grupas tajā nebija pārstāvētas; tā kā uz konferenci, kas notika Šveicē, sākotnēji tika uzaicināta Irāna, bet pēc tam uzaicinājums tika atsaukts; tā kā 2014. gada 31. janvārī sarunas tika pārtrauktas un ir plānots, ka nākamā sarunu kārta notiks 2014. gada 10. februārī; tā kā Ženēvas II sarunu laikā turpinās karadarbība;

J.  tā kā 2014. gada 15. janvārī Kuveitā notika Sīrijas jautājumam veltīta Otrā starptautiskā līdzekļu devēju konference, kurā tika panākti solījumi piešķirt palīdzību 2,4 miljardu ASV dolāru apmērā, taču ar šo summu nepietiek ļoti lielo humanitāro vajadzību segšanai, kuru kopējais apjoms saskaņā ar vairāku ANO struktūru aprēķiniem ir aptuveni 6,5 miljardi ASV dolāru; tā kā ES finansējums humanitārajai palīdzībai Sīrijā un tās kaimiņvalstīs sasniedzis EUR 1,1 miljardu;

K.  tā kā daudzi mieru mīloši pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji, intelektuāļi, reliģiskie līderi, tostarp divi nolaupītie bīskapi Ioann Ibrahim un Bulos Jazigi, žurnālisti un medicīnas speciālisti tiek pakļauti Sīrijas režīma un tagad arvien vairāk arī dažu nemiernieku grupu rīkotajai vajāšanai, arestiem, spīdzināšanai un pazušanai, nonākot to rokās; tā kā Saharova balvas 2011. gada laureāte Razan Zeitouneh, viņas vīrs un citi cilvēktiesību aizstāvji 2013. gada decembrī Damaskā ir nolaupīti un viņu liktenis joprojām ir nezināms;

L.  tā kā 2013. gada 12. decembrī misija, kas izmeklēja ķīmisko ieroču iespējamo izmantošanu Sīrijas Arābu Republikā, secināja, ka ķīmiskie ieroči 2013. gadā ir tikuši izmantoti pret karaspēku un/vai civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem; tā kā 2013. gada 27. septembrī tika vienprātīgi pieņemta ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 2118(2013), ar kuru cita starpā apstiprināja Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanas programmu, kura ir jāpabeidz līdz 2014. gada 30. jūnijam; tā kā līdz šim no valsts iznīcināšanai izvesti tikai 5 % no to kopējā krājuma; tā kā tomēr pārliecinošā vairākumā gadījumu nāves vai ievainojumu cēlonis ir konvencionālo ieroču lietošana; tā kā Bashar al-Assad režīms pēdējos mēnešos ir plaši izmantojis improvizētas bumbas, kas izgatavotas no mucām, kuras piepildītas ar sprāgstvielām un šāviņiem, un šie uzbrukumi ir prasījuši ļoti lielu skaitu upuru;

M.  tā kā ES pēdējos gados arvien palielinās iesniegto patvēruma pieprasījumu skaits no sīriešiem un Sīrijas bēgļu krīze ir pirmais pārbaudījums tikko pārskatītajai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai;

N.  tā kā 2013. gada 9. oktobra rezolūcijā Parlaments mudina dalībvalstis risināt steidzamās vajadzības, nodrošinot drošu ieceļošanu ES, lai uz laiku uzņemtu Sīrijas bēgļus un veicot bēgļu pārvietošanu papildus pašreizējām valstu kvotām un atļaujot ieceļošanu ar humanitārajām vīzām,

1.  asi nosoda Bashar al-Assad režīma plaši izplatītos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp vardarbības aktus pret ieslodzītajiem, viņu sistemātisku spīdzināšanu un sodīšanu ar nāvi; nosoda jebkāda veida cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdara režīmam opozicionāras bruņotas grupas; asi nosoda jebkādus pārkāpumus un ekspluatāciju, kas vērsta pret bērniem un sievietēm, īpaši seksuālu izmantošanu un vardarbību, kā arī jebkāda cita veida vardarbību, tostarp tādu, kas veikta džihāda vārdā; asi nosoda to, ka palielinās ar Al-Qaeda saistītu ekstrēmistisku organizāciju un indivīdu veiktu terora aktu skaits, kas rada lielu skaitu upuru un nodara milzīgus postījumus; prasa pārtraukt visu veidu vardarbību Sīrijā; uzsver, ka par plaši izplatītajiem, sistemātiskajiem un rupjajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Sīrijā jāsauc pie atbildības un jātiesā, un atbalsta ES aicinājumu visiem Sīrijas kaujiniekiem no ārvalstīm, tostarp Hezbollah, nekavējoties doties prom un izbeigt visu ārējo finansēšanu un atbalstīšanu;

2.  izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm; atzinīgi vērtē Sīrijas iedzīvotāju drosmi un atkārtoti pauž solidaritāti ar Sīrijas iedzīvotāju cīņu par brīvību, cieņu un demokrātiju;

3.  pauž bažas par to, ka Sīrijas konfliktā arvien vairāk iesaistās islāmistu ekstrēmistu grupējumi un kaujinieki no ārvalstīm, valstī pastiprinās vardarbība reliģisku un etnisku apsvērumu dēļ un turpinās opozīcijas fragmentācija un iekšējā šķelšanās; turpina mudināt Sīrijas revolucionāro un opozicionāro spēku nacionālo koalīciju veidot vienotāku, iekļaujošāku un organizētāku opozīcijas fronti gan valsts iekšienē, gan ārpus tās;

4.  atkārtoti pauž savu nostāju — politiskajam risinājumam būtu jānodrošina Sīrijas vienotība, teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

5.  pilnībā atbalsta Ženēvas II konferenci par Sīriju, kurai vajadzētu būt pirmajam posmam procesā, kas sniegs konflikta politisku un demokrātisku risinājumu, un uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt Ženēvas II procesa turpmāko gaitu; atzinīgi novērtē ANO īpašā sūtņa Lakhdar Brahimi pūliņus par šā pirmā tiešā kontakta izveidošanu starp karojošajām pusēm; pauž pārliecību par to, ka ilgstošu risinājumu pašreizējai krīzei Sīrijā var panākt tikai ar Sīrijas iedzīvotāju virzītu iekļaujošu politisku procesu, ko atbalsta starptautiskā sabiedrība; uzsver, ka šajā valstī ir vajadzīga īstena politiskā pāreja, kas atbalstītu iedzīvotāju vēlmi pēc brīvības un demokrātijas; atkārtoti pauž aicinājumu prezidentam Bashar al-Assad atkāpties;

6.  norāda, ka šajā sakarībā liela nozīme ir uzticēšanās veicināšanas pasākumiem; mudina sarunu delegācijas vienoties par uguns pārtraukšanu un ievērot pamieru, pārtraukt konkrētu apdzīvotu vietu, tostarp Homsas, aplenkumu, atbrīvot ieslodzītos vai veikt viņu apmaiņu un veicināt humānās palīdzības sniegšanu tiem cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama, — tie ir aspekti, uz kuru pamata jāveido saturīgas sarunas, ņemot vērā Ženēvas komunikē; norāda, ka pirmajā sarunu kārtā nebija vērojami nekādi vērā ņemami panākumi un pušu nostājas būtiskas izmaiņas; norāda arī to, ka ir svarīgi Ženēvas II procesā iesaistīt visus attiecīgos galvenos starptautiskos dalībniekus; uzskata, ka ilgtermiņa tuvināšanās starp Rietumiem un Irānu var reģionā veicināt tādus apstākļus, kas sekmētu samierināšanas procesu Sīrijā;

7.  atzinīgi vērtē progresu un starptautisko sadarbību Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanas jautājumā un prasa pilnībā īstenot Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas izpildpadomes 2013. gada 27. septembra lēmumu; pauž bažas par ziņojumiem, kuros sniegta informācija par to, ka līdz 2014. gada janvāra beigām no valsts iznīcināšanai ir izvesti tikai 5 % no Sīrijas ķīmisko ieroču krājumiem, un aicina Sīrijas iestādes ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 2118 (2013) noteikto grafiku; aicina īpašu uzmanību pievērst iznīcināšanas procesa videsdrošībai un tā atkritumu apsaimniekošanai; tomēr atgādina, ka Sīrijas vardarbīgās krīzes laikā lielākā daļa cilvēku ir gājuši bojā un ievainoti ar konvencionālajiem ieročiem;

8.  uzsver, ka, ņemot vērā līdz šim nepieredzēto krīzes apmēru, par ES un visas starptautiskās kopienas prioritāti jākļūst uzdevumam atvieglot ciešanas tiem miljoniem Sīrijas iedzīvotāju, kuriem ir vajadzīgas pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi; prasa ANO Drošības padomei steidzami pieņemt humanitāru rezolūciju par šo jautājumu; jo īpaši aicina Krieviju un Ķīnu kā pastāvīgās ANO Drošības padomes locekles pildīt savu pienākumu un atvieglot humanitārās rezolūcijas pieņemšanu; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pildīt pienākumus saistībā ar humānās palīdzības sniegšanu un pastiprināt palīdzību Sīrijas bēgļiem, kā arī efektīvāk koordinēt to centienus šajā jomā; pauž nosodījumu par pastāvīgi liktajiem šķēršļiem humānās palīdzības sniegšanai un aicina visas konfliktā iesaistītās puses, jo īpaši Assad režīmu, veicināt humānās palīdzības nodrošināšanu un palīdzības sniegšanu pa visiem iespējamiem kanāliem, tostarp pāri robežām un konflikta zonām, un nodrošināt visa medicīniskā personāla un humānās palīdzības sniedzēju drošību;

9.  atgādina, ka saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām ievainotajām un slimajām personām, ciktāl tas iespējams un pēc iespējas ātrāk, ir jāsaņem medicīniskā aprūpe un cita vajadzīgā aprūpe atbilstīgi viņu stāvoklim; uzsver, ka tīša civiliedzīvotāju mērdēšana badā, kā arī uzbrukumi veselības aizsardzības iestādēm saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir aizliegti un tiks uzskatīti par kara noziegumiem;

10.  atgādina par savu prasību izveidot drošu patvēruma vietu gar Turcijas un Sīrijas robežu un, iespējams, arī Sīrijā, kā arī izveidot humānās palīdzības koridorus, kurus izmantotu starptautiskā kopiena;

11.  prasa nekavējoties, bez nosacījumiem un drošā veidā atbrīvot visus politieslodzītos, mediķus, humānās palīdzības sniedzējus, žurnālistus, reliģiskos līderus un cilvēktiesību aktīvistus, tostarp 2011. gada Saharova balvas ieguvēju Razan Zeitouneh, un saskaņot ES rīcību, lai nodrošinātu viņas atbrīvošanu; aicina visas puses nodrošināt minēto personu drošību; mudina Sīrijas valdību nekavējoties nodrošināt netraucētu starptautisko dokumentēšanas iestāžu, tostarp ANO Sīrijas konflikta izmeklēšanas komisijas, piekļuvi visiem tās aizturēšanas centriem;

12.  nosoda miermīlīgo aktīvistu un žurnālistu iebiedēšanu un pret viņiem vērstos uzbrukumus; pauž nožēlu par to, ka tiek cenzēts interneta saturs un ierobežota piekļuve blogiem un sociālajiem tīkliem; atgādina, ka vārda brīvības garantēšana, žurnālistu aizsardzība un brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir būtiski svarīgi demokrātiska politiskā procesa elementi; turklāt uzsver, ka ir svarīgi stiprināt pilsoniskās sabiedrības dalībniekus Sīrijā un veicināt sieviešu, jauniešu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju aktīvu un jēgpilnu līdzdalību Ženēvas II procesā un valsts atjaunošanā;

13.  uzsver, ka pašreizējās krīzes laikā ir svarīgi, lai visi dalībnieki nodrošinātu aizsardzību īpaši neaizsargātām Sīrijas sabiedrības grupām, piemēram, etniskām un reliģiskām minoritātēm, tostarp kristiešiem, un lai viņi piedalītos Ženēva II procesā nolūkā saglabāt dažādu kultūru un etnisko un reliģisko minoritāšu līdzāspastāvēšanas tradīciju turpmākajā jaunajā Sīrijā;

14.  prasa nepieļaut nekādu iecietību jautājumos, kas saistīti jo īpaši ar bērnu nogalināšanu, nolaupīšanu un rekrutēšanu, un aicina visas konfliktā iesaistītās puses pilnībā ievērot ANO Drošības padomes 2005. gada 26. jūlija rezolūciju Nr. 1612(2005) par bērniem un bruņotiem konfliktiem; turklāt uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut seksuālu vardarbību un vardarbību dzimuma dēļ un sniegt cietušajām personām atbilstoši palīdzību; šajā sakarībā uzsver, ka liela nozīme ir agrīnas reaģēšanas programmām, kas vērstas pret vardarbību dzimuma dēļ; atzinīgi vērtē arī ANO un tās humānās palīdzības partneru iniciatīvu „No Lost Generation”, kuras mērķis ir mazināt Sīrijas bērnu ciešanas un saglabāt viņiem izredzes uz nākotni, un mudina ES aktīvi atbalstīt šo iniciatīvu;

15.  prasa pievērst īpašu uzmanību palestīniešu bēgļu stāvoklim Sīrijā un jo īpaši satraucošajam humanitārajam stāvoklim Jarmoukas bēgļu nometnē; aicina visas konfliktā iesaistītās puses atļaut ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos un citām starptautiskajām humānās palīdzības organizācijām tūlītēju un beznosacījumu piekļuvi šai bēgļu nometnei, lai atvieglotu nometnes iedzīvotāju ārkārtējās ciešanas;

16.  šajā sakarībā turpina atbalstīt darbu, ko veic ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā Neatkarīgā starptautiskās izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā, un atkārtoti aicina ANO Drošības padomi nodot izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā jautājumu par stāvokli Sīrijā, lai tiktu veikta oficiāla izmeklēšana; prasa priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei veikt pasākumus šajā virzienā;

17.  pauž atzinību bēgļus uzņemošajām kopienām un Sīrijas kaimiņvalstīm, it īpaši Jordānijai, Libānai, Turcijai, Irākai un Ēģiptei, par to spēju nodrošināt patvērumu un humāno palīdzību ģimenēm, kas bēg no bruņotā konflikta Sīrijā; atkārtoti pauž dziļas bažas par Sīrijas krīzes humanitāro, sociālo, ekonomisko, politisko un ar drošības situāciju saistīto ietekmi uz reģionu kopumā, īpaši uz Libānu un Jordāniju; atgādina, ka ir vajadzīga saskaņota atbildes rīcība uzņēmējvalstu atbalstam, tostarp humānā palīdzība, palīdzība attīstības un makroekonomikas jomā, un atgādina savus aicinājumus ES sasaukt humanitāru konferenci par Sīrijas bēgļu krīzi, par prioritāti nosakot pasākumu veikšanu reģiona uzņēmējvalstīs, lai atbalstītu šo valstu centienus uzņemt aizvien pieaugošo bēgļu skaitu un saglabāt atvērto durvju politiku;

18.  uzsver, ka attiecībā uz krīzi Sīrijā ir vajadzīga ES un tās dalībvalstu saskaņota kopēja pieeja gan humānās palīdzības sniegšanas jomā, gan citās jomās, un turpina paust atbalstu Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton un komisārei Kristalina Georgieva saistībā ar viņu centieniem panākt labāku koordināciju šajā jomā;

19.  atzinīgi vērtē Kuveitā dotos solījumus piešķirt USD 2,4 miljardus un aicina visus līdzekļu devējus pildīt savus solījumus un bez vilcināšanās piešķirt solītos līdzekļus; atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstu apņemšanos un to, ka ES ir lielākā līdzekļu devēja gan jau piešķirto finanšu līdzekļu, gan nākotnē solīto līdzekļu ziņā; taču norāda, ka ir nepieciešami ievērojami papildu centieni, lai apmierinātu cilvēku vajadzības Sīrijā, un tādēļ aicina starptautiskos dalībniekus piešķirt papildu finansējumu;

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO ģenerālsekretāram, ANO un Arābu valstu līgas īpašajam sūtnim Sīrijā, Irākas parlamentam un valdībai, Jordānijas parlamentam un valdībai, Libānas parlamentam un valdībai, Turcijas parlamentam un valdībai, Ēģiptes parlamentam un valdībai, Krievijas parlamentam un valdībai, Ķīnas parlamentam un valdībai un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika