Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2014. gada 15. janvāris - Strasbūra
Pastāvīgo komiteju kompetences
 Padomes Lēmuma 2007/124/EK, Euratom atcelšana ***
 ES un Krievijas Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunošana ***
 Apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtība un tehniskie dati*
 ES un ASEAN turpmākās attiecības
 Tahogrāfi un sociālie tiesību akti autotransporta jomā ***II
 Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ***I
 Publiskais iepirkums ***I
 Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs ***I
 Preču un pakalpojumu piekļuve publiskā iepirkuma tirgum ***I
 Medus ***I
 Hercule III programma un Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība ***I
 Statistika dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā ***I
 Cīņa ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem
 Eiropas rūpniecības stiprināšana konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai

Pastāvīgo komiteju kompetences
PDF 309kWORD 88k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra lēmums par pastāvīgo komiteju kompetencēm (2013/2996(RSO))
P7_TA(2014)0018B7-0001/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 183. pantu,

1.  nolemj Reglamenta VII pielikumu aizstāt ar šādu:"„VII pielikums — Parlamenta pastāvīgo komiteju kompetences

I.  Ārlietu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par Savienības ārpolitikas popularizēšanu, īstenošanu un pārraudzību saistībā ar:

   1. kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP). Šajā kontekstā šai komitejai palīdz drošības un aizsardzības apakškomiteja;
   2. attiecībām ar citām Savienības iestādēm un struktūrām, ANO un citām starptautiskām organizācijām un parlamentārajām asamblejām jautājumos, kas ietilpst tās kompetencē;
   3. Eiropas Ārējās darbības dienesta pārraudzību;
   4. politisko attiecību stiprināšanu ar trešām valstīm, it īpaši ar tām, kas atrodas tieši blakus Eiropas Savienībai, visaptveroši ar tām sadarbojoties un īstenojot palīdzības programmas, vai noslēdzot tādus asociācijas un partnerattiecību nolīgumus;
   5. sarunu uzsākšanu, pārraudzību un noslēgšanu par Eiropas valstu pievienošanos Savienībai;
   6. visu to darbību likumdošanas aspektiem, plānošanu un kontroli, kas veiktas saistībā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu un partnerattiecību instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, kā arī politikas jomām, kas nosaka minētos instrumentus;
   7. cita starpā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārraudzību un paveiktā darba kontroli, jo īpaši attiecībā uz EKP gada progresa ziņojumiem;
   8. jautājumiem saistībā ar demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, ietverot minoritāšu tiesības, trešās valstīs un starptautisko tiesību principiem. Šajā kontekstā komitejai palīdz cilvēktiesību apakškomiteja, kurai ir jānodrošina saskaņa ar visiem Savienības ārpolitikas virzieniem nu cilvēktiesību politiku. Neskarot attiecīgos noteikumus, citu šajā jomā kompetento komiteju un struktūru locekļus aicina piedalīties apakškomitejas sanāksmēs.
   9. Parlamenta iesaistīšanos vēlēšanu novērošanas misijās, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām atbilstīgajām komitejām un delegācijām.

Komiteja nodrošina politisku pārraudzību un koordinē apvienoto parlamentāro komiteju un parlamentāro sadarbības komiteju darbu, kā arī parlamentu sadarbības delegāciju un ad hoc delegāciju darbu, un vēlēšanu novērošanas misijas, kuras ietilpst tās kompetencē.

II.  Attīstības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

  1. Savienības attīstības un sadarbības politikas veicināšanu, īstenošanu un pārraudzību, it īpaši par:
   a) politisko dialogu ar attīstības valstīm divpusēji un attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un parlamentu sadarbības forumos,
   b) palīdzību jaunattīstības valstīm un sadarbības līgumiem ar tām, jo īpaši efektīvu atbalsta finansēšanu un izpildes novērtēšanu, tostarp saistībā ar nabadzības izskaušanu,
   c) dalībvalstu politikas un Savienības līmenī īstenotās politikas attiecību pārraudzību,
   d) demokrātisko vērtību, labas pārvaldības un cilvēktiesību veicināšanu jaunattīstības valstīs,
   e) konsekventas politikas īstenošanu, pārraudzību un virzību saistībā ar attīstības politiku;
   2. visu to darbību likumdošanas aspektiem, plānošanu un kontroli, kas veiktas saistībā ar Attīstības sadarbības instrumentu (ASI), Eiropas Attīstības fondu (EAF) — ciešā sadarbībā ar valstu parlamentiem — un Humānās palīdzības instrumentu, kā arī visiem jautājumiem, kuri attiecas uz humāno palīdzību jaunattīstības valstīs un politiku, kas šos jautājumus nosaka;
   3. jautājumiem saistībā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un attiecībām ar atbilstošajām struktūrām;
   4. jautājumiem saistībā ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);
   5. Parlamenta iesaistīšanos vēlēšanu novērošanas misijās, kad nepieciešams, sadarbībā ar citām atbilstošām komitejām un delegācijām.

Komiteja koordinē parlamentu sadarbības un ad hoc delegāciju darbu, kas ietilpst tās kompetencē.

III.  Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības kopējas tirdzniecības politikas izstrādāšanu, īstenošanu un pārraudzību, kā arī par tās ārējiem ekonomiskajiem sakariem, it īpaši par:

   1. finansiālajām, ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm un reģionālajām organizācijām;
   2. kopējo ārējo tarifu un tirdzniecības veicināšanu, kā arī muitas noteikumu un pārvaldības ārējiem aspektiem;
   3. divpusējo, daudzpusējo un vairākpušu tirdzniecības nolīgumu parakstīšanu, pārraudzību, noslēgšanu un izpildes pārbaudi saistībā ar ekonomikas, tirdzniecības un investēšanas attiecībām ar trešām valstīm un reģionālām organizācijām;
   4. saskaņošanas vai standartizācijas tehniskajiem pasākumiem jomās, uz kurām attiecas starptautisko tiesību instrumenti;
   5. attiecībām ar atbilstošām starptautiskām organizācijām un starptautiskiem forumiem par tirdzniecības jautājumiem, un organizācijām, kas veicina reģionu ekonomikas un tirdzniecības reģionālo integrāciju ārpus Savienības;
   6. attiecībām ar PTO, ieskaitot tās parlamentāro dimensiju.

Komiteja uztur sakarus ar atbilstošām parlamentu sadarbības un ad hoc delegācijām saistībā ar ekonomiskajiem un tirdzniecības aspektiem attiecībās ar trešām valstīm.

IV.  Budžeta komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. Savienības ieņēmumu un izdevumu daudzgadu finanšu programmu un Savienības pašas resursu sistēmu;
   2. Parlamenta budžeta prerogatīvām, proti, Savienības budžetu, kā arī sarunām par iestāžu nolīgumu un tā piemērošanu šajā jomā;
   3. Parlamenta tāmi saskaņā ar Reglamentā noteikto procedūru;
   4. decentralizēto struktūru budžetu;
   5. Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību, kas neietilpst Eiropas ekonomiskajā pārvaldībā;
   6. Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, neskarot tās komitejas pilnvaras, kas ir atbildīga par ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu;
   7. Savienības tiesību aktu finansiālo ietekmi un to samērīgumu ar daudzgadu finanšu programmu, neskarot attiecīgo komiteju kompetences;
   8. kārtējā budžeta izpildes gaitu un izpildes novērtēšanu, neskatoties uz Reglamenta 78. panta 1. punktu, apropriāciju pārvietošanu, ar štatu sarakstiem saistītajām procedūrām, administratīvajām apropriācijām un viedokļiem saistībā ar ēku celtniecības projektiem, kuriem ir nozīmīga finansiāla ietekme;
   9. Finanšu regulu, atskaitot jautājumus, kas saistīti ar budžetu izpildi, pārvaldi un kontroli.

V.  Budžeta kontroles komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. Savienības un Eiropas Attīstības fonda budžeta izpildi un lēmumiem, ko pieņem Parlaments par budžeta izpildes apstiprināšanu, ieskaitot iekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, kā arī par visiem citiem pasākumiem saistībā ar šādiem lēmumiem vai to īstenošanu;
   2. Savienības, tās iestāžu un jebkuras struktūras, kas no tās saņēmusi finansējumu, kontu un bilanču slēgšanu, uzrādīšanu un revīziju, ieskaitot pārvietojamo apropriāciju un saldo noteikšanu;
   3. Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli,
   4. dažādu Savienības finansēšanas veidu rentabilitātes uzraudzību, tai īstenojot Savienības politikas virzienus, kas pēc Budžeta kontroles komitejas pieprasījuma saistīts ar īpašu komiteju iesaisti un pēc Budžeta kontroles komitejas pieprasījuma rīkošanos sadarbībā ar īpašajām komitejām, lai pārbaudītu Revīzijas palātas īpašos ziņojumus;
   5. attiecībām ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Savienības budžeta izpildes gaitā konstatēto krāpšanas gadījumu un pārkāpumu izskatīšanu, pasākumiem, kuru mērķis ir šādus gadījumus novērst un par tiem iesniegt prasību tiesā, kā arī Savienības finansiālo interešu stingru vispārēju aizsardzību, un par Eiropas Prokuratūras attiecīgām darbībām šajā jomā;
   6. attiecībām ar Revīzijas palātu, tās locekļu iecelšanu un tās ziņojumu izskatīšanu;
   7. Finanšu regulu, ciktāl tas attiecas uz budžeta izpildi, pārvaldi un kontroli.

VI.  Ekonomikas un monetārā komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. Savienības ekonomikas un monetāro politiku, Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības un Eiropas monetārās un finansiālās sistēmas darbību (ieskaitot attiecības ar attiecīgajām iestādēm vai organizācijām);
   2. kapitāla un maksājumu brīvu apriti (pārrobežu maksājumi, vienota maksājumu telpa, maksājumu bilance, kapitāla aprite un aizņēmumu un aizdevumu politika, tāda kapitāla aprites kontrole, kuram ir izcelsme trešā valstī, pasākumi Savienības kapitāla eksporta veicināšanai);
   3. starptautisko monetāro un finansiālo sistēmu (ieskaitot attiecības ar finanšu iestādēm un organizācijām);
   4. konkurences noteikumiem un noteikumiem par valsts vai sabiedriskā sektora atbalstu;
   5. fiskālajiem noteikumiem;
   6. finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu reglamentēšanu un uzraudzību, ieskaitot finanšu atskaites, revīziju, grāmatvedības noteikumus, uzņēmumu vadību un citus jautājumus saistībā ar uzņēmumu tiesībām, kuri īpaši attiecas uz finanšu pakalpojumiem;
   7. Eiropas Investīciju bankas attiecīgajām finansiālajām darbībām, kas ir daļa no Eiropas ekonomiskās pārvaldības eurozonā.

VII.  Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. nodarbinātības politiku un visiem sociālās politikas aspektiem, tostarp darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu un sociālo aizsardzību;
   2. darba ņēmēju tiesībām;
   3. pasākumiem saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darba vietā;
   4. Eiropas Sociālo fondu;
   5. arodmācības politiku, ieskaitot profesionālās kvalifikācijas celšanu;
   6. darba ņēmēju un pensionāru brīvu pārvietošanos;
   7. sociālo dialogu;
   8. jautājumiem, kas saistīti ar visa veida diskrimināciju darba vietā un darba tirgū, atskaitot diskrimināciju saistībā ar dzimumu;
   9. attiecībām ar:
   Eiropas Arodmācības attīstības centru (Cedefop),
   Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu,
   Eiropas Mācību fondu,
   Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru,

kā arī attiecībām ar citām atbilstošām Savienības struktūrām un starptautiskām organizācijām.

VIII.  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

  1. vides politiku un pasākumiem vides aizsardzībā, it īpaši saistībā ar:
   a) klimata pārmaiņām,
   b) gaisa, augsnes un ūdens piesārņošanu, atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, veselībai bīstamām vielām un preparātiem, trokšņu līmeņiem un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību,
   c) noturīgu attīstību,
   d) starptautiskiem un reģionāliem pasākumiem un nolīgumiem, kas vērsti uz vides aizsardzību,
   e) videi nodarītā kaitējuma novēršanu,
   f) civilo aizsardzību,
   g) Eiropas Vides aizsardzības aģentūru;
   h) Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru;
  2. veselības aizsardzību, it īpaši:
   a) programmām un specifiskiem pasākumiem veselības aizsardzības jomā,
   b) farmaceitiskiem preparātiem un kosmētikas līdzekļiem,
   c) veselības aspektiem saistībā ar bioterorismu,
   d) Eiropas Medicīnas aģentūru un Slimību profilakses un kontroles Eiropas centru;
  3. jautājumiem saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, it īpaši:
   a) pārtikas produktu marķēšanu un nekaitīgumu,
   b) tiesību aktiem veterinārijas jomā saistībā ar aizsardzību pret kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību, veselības aizsardzības nolūkā veiktām pārtikas produktu un pārtikas ražošanas sistēmu pārbaudēm,
   c) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Eiropas Pārtikas un veterināro biroju.

IX.  Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. Savienības rūpniecības politiku un ar to saistītiem jautājumiem, un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ieskaitot pasākumus saistībā ar MVU;
   2. Savienības pētniecības un inovācijas politiku, ieskaitot zinātni un tehnoloģiju, kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu;
   3. Eiropas kosmosa politiku;
   4. Kopīgā pētniecības centra, Eiropas Pētniecības padomes, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un References materiālu un mērījumu institūta darbību, kā arī JET, ITER un citiem tās pašas jomas projektiem;
  5. Savienības pasākumiem saistībā ar enerģētikas politiku vispār un iekšējā enerģētikas tirgus izveides kontekstā, ietverot pasākumus, kas saistīti ar:
   a) energoapgādes drošību Savienībā,
   b) energoefektivitātes un energotaupības veicināšanu, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību,
   c) energotīklu starpsavienojumu veicināšanu un energoresursu efektivitāti, ieskaitot Eiropas komunikāciju tīkla izveidi un attīstību enerģētikas infrastruktūras nozarē;
   6. Euratom līgumu un Euratom Apgādes aģentūru (AAE), kodoldrošību, kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un kodolatkritumu apglabāšanu kodolenerģētikas sektorā;
   7. informācijas sabiedrību, informācijas tehnoloģiju un komunikācijas tīkliem un pakalpojumiem, ieskaitot tehnoloģijas un drošības aspektus un Eiropas tīklu izveidi un attīstību telekomunikāciju infrastruktūras nozarē, kā arī Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darbības.

X.  Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

  1. dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu Eiropas Savienības līmenī saistībā ar iekšējo tirgu un muitas savienību, it īpaši:
   a) brīvu preču apriti, ieskaitot tehnisko standartu saskaņošanu,
   b) tiesībām veikt uzņēmējdarbību,
   c) brīvību sniegt pakalpojumus, izņemot finanšu un pasta nozarēs;
   2. vienotā tirgus darbību, tostarp pasākumiem, kuru mērķis ir identificēt un novērst iespējamos šķēršļus vienotā tirgus izveidei, ietverot digitālo vienoto tirgu;
   3. patērētāju ekonomisko interešu veicināšanu un aizsardzību, izņemot veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jomas;
   4. politiku un likumdošanu attiecībā uz vienotā tirgus noteikumu un patērētāju tiesību nostiprināšanu.

XI.  Transporta un tūrisma komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

  1. jautājumiem saistībā ar kopējās dzelzceļa, autoceļu, iekšējo ūdensceļu, jūras un gaisa transporta politikas attīstīšanu, it īpaši:
   a) kopējiem noteikumiem, kas jāpiemēro transportam Eiropas Savienībā,
   b) Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību transporta infrastruktūras jomā,
   c) transporta pakalpojumu sniegšanu un sakariem transporta jomā ar trešām valstīm,
   d) transporta drošību,
   e) attiecībām ar starptautiskām transporta struktūrām un organizācijām;
   f) Eiropas Jūras drošības aģentūru, Eiropas Dzelzceļa aģentūru, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru un kopuzņēmumu SESAR;
   2. pasta pakalpojumiem;
   3. tūrismu.

XII.  Reģionālās attīstības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. Savienības reģionālās attīstības un kohēzijas politikas darbību un izstrādi, kā tas noteikts Līgumos;
   2. Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un citiem Savienības reģionālās politikas instrumentiem,
   3. novērtējumu, kāda ietekme ir citiem Savienības politikas virzieniem uz ekonomisko un sociālo kohēziju,
   4. Savienības strukturālo instrumentu koordinēšanu,
   5. kohēzijas politikas pilsētvides dimensiju,
   6. attālākajiem reģioniem un salām, kā arī pārrobežu un starpreģionālo sadarbību,
   7. attiecībām ar Reģionu komiteju, starpreģionālās sadarbības organizācijām un vietējām un reģionālajām varas iestādēm.

XIII.  Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. kopējās lauksaimniecības politikas darbību un attīstību;
   2. lauku attīstību, ieskaitot attiecīgo finanšu instrumentu darbību;
  3. likumdošanu šādās jomās:
   a) veterinārijā un augu veselības jautājumos, dzīvnieku barībā, ar nosacījumu, ka šie pasākumi nav paredzēti aizsardzībai pret cilvēku veselības apdraudējumu,
   b) lopkopībā un dzīvnieku labturībā;
   4. lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu;
   5. lauksaimniecības izejvielu piegādēm;
   6. Kopienas Augu šķirņu biroju;
   7. mežsaimniecību un agromežsaimniecību.

XIV.  Zivsaimniecības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. kopējās zivsaimniecības politikas darbību un attīstību, kā arī tās vadību;
   2. zivju krājumu saglabāšanu, tādu zvejniecību un flotu pārvaldību, kas izmanto zivju krājumus, un jūras un zivsaimniecības lietišķiem pētījumiem;
   3. zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus kopējo organizāciju un šo produktu pārstrādi un tirdzniecību;
   4. struktūrpolitiku zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ieskaitot zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentus un fondus šo nozaru atbalstam;
   5. integrēto jūrniecības politiku attiecībā uz zvejas darbībām;
   6. ilgtspējīgas zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem, reģionālām zivsaimniecības organizācijām un starptautisko saistību īstenošanu zivsaimniecības jomā.

XV.  Kultūras un izglītības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

  1. Eiropas Savienības kultūras aspektiem, it īpaši:
   a) zināšanu uzlabošanu un kultūras izplatīšanu,
   b) kultūras un valodu daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,
   c) kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, kultūras apmaiņu un māksliniecisko jaunradi;
   2. Savienības izglītības politiku, ieskaitot Eiropas Augstākās izglītības telpu, Eiropas skolu sistēmas un mūžizglītības veicināšanu;
   3. audiovizuālo politiku un kultūras un izglītības aspektiem informācijas sabiedrībā;
   4. jaunatnes politiku;
   5. sporta un brīvā laika pavadīšanas politikas izstrādi;
   6. informācijas un plašsaziņas līdzekļu politiku;
   7. sadarbību ar trešām valstīm kultūras un izglītības jomās un attiecībām ar atbilstošām starptautiskām organizācijām un iestādēm.

XVI.  Juridiskā komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. Savienības tiesību interpretēšanu, piemērošanu un pārraudzību un Savienības tiesību aktu atbilstību primārajiem tiesību aktiem, proti, juridiskā pamata izvēli, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanu;
   2. starptautisko tiesību interpretēšanu un piemērošanu, ciktāl tas skar Eiropas Savienību;
   3. labāku likumdošanas procesu un Savienības tiesību vienkāršošanu;
   4. Parlamenta tiesību un prerogatīvu juridisko aizsardzību, ieskaitot tā iesaistīšanos Eiropas Savienības Tiesas procesos;
  5. Savienības tiesību aktiem, kas skar dalībvalstu tiesisko regulējumu, it īpaši tādās jomās kā:
   a) civillikums un komerclikums,
   b) uzņēmējdarbības tiesības,
   c) intelektuālā īpašuma tiesības,
   d) procesuālās tiesības;
   6. pasākumiem attiecībā uz tiesu iestāžu un valsts pārvaldes sadarbību civillietās;
   7. atbildību par vidi un sankcijām par noziegumiem pret vidi;
   8. ētikas jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, attiecīgajām komitejām piemērojot procedūru ar iesaistītajām komitejām;
   9. Deputātu nolikumu un Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem;
   10. privilēģijām un imunitāti, kā arī deputātu pilnvaru pārbaudi;
   11. Eiropas Savienības Tiesas organizatorisko struktūru un statūtiem;
   12. Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju.

XVII.  Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. pilsoņu tiesību, cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību Savienības teritorijā, ieskaitot minoritāšu tiesību aizsardzību, kā noteikts Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;
   2. pasākumiem, kas jāveic, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju, atskaitot diskrimināciju dzimuma dēļ vai diskrimināciju darba vietā vai darba tirgū;
   3. likumdošanu tādās jomās kā pārredzamība un fizisko personu aizsardzība saistībā ar personas datu apstrādi;
  4. brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un attīstību, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, it īpaši:
   a) pasākumiem saistībā ar personu iebraukšanu un pārvietošanos, patvērumu un migrāciju,
   b) pasākumiem saistībā ar kopīgo robežu integrētu pārvaldību,
   c) pasākumiem saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp saistībā ar terorismu, un materiālo tiesību un procesuāliem pasākumiem, kas attiecas uz Savienības saskaņotākas pieejas izstrādi krimināltiesību jomā;
   5. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropolu, Eurojust, Eiropas Policijas koledžu Cepol, Eiropas Prokuratūru un citām šīs nozares struktūrām un aģentūrām;
   6. nepārprotama apdraudējuma noteikšanu, dalībvalstij nopietni pārkāpjot dalībvalstīm kopējos principus.

XVIII.  Konstitucionālo jautājumu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. Eiropas integrācijas attīstības procesa institucionālajiem aspektiem, it īpaši saistībā ar parasto un vienkāršoto Līguma pārskatīšanas procedūru sagatavošanu, sākšanu un norisi;
   2. Līgumu īstenošanu un to darbības novērtēšanu;
   3. Savienības paplašināšanās sarunu vai izstāšanās no Savienības izraisītajām pārmaiņām iestāžu sistēmā;
   4. iestāžu attiecībām, ieskaitot iestāžu nolīgumu izskatīšanu pirms to apstiprināšanas plenārsesijā saskaņā ar Reglamenta 127. panta 2. punktu;
   5. vienotu vēlēšanu procedūru;
   6. Eiropas līmeņa politiskajām partijām un politiskajiem fondiem, neskarot Prezidija kompetences;
   7. tādu gadījumu noteikšanu, kad dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi dalībvalstīm kopīgos principus;
   8. iekšējā Reglamenta interpretēšanu un piemērošanu un tā grozījumu priekšlikumiem.

XIX.  Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. sieviešu tiesību definēšanu, veicināšanu un aizstāvību Savienībā un ar to saistītajiem Savienības pasākumiem;
   2. sieviešu tiesību veicināšanu trešās valstīs;
   3. vienlīdzīgu iespēju politiku, ieskaitot vīriešu un sieviešu vienlīdzības veicināšanu attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;
   4. visa veida uz dzimumu balstītas vardarbības un diskriminācijas novēršanu;
   5. vienlīdzīgu iespēju principa īstenošanu un turpmāku attīstību visos politikas virzienos;
   6. to starptautisko nolīgumu un konvenciju pārraudzību un īstenošanu, kas attiecas uz sieviešu tiesībām;
   7. izpratnes par sieviešu tiesībām popularizēšanu.

XX.  Lūgumrakstu komiteja

Šī komiteja ir atbildīga par:

   1. lūgumrakstiem;
   2. atklātu uzklausīšanu par pilsoņu iniciatīvām organizēšana saskaņā ar 197.a pantu;
   3. attiecībām ar Eiropas ombudu.”

"

2.  nolemj, ka šis lēmums stāsies spēkā Parlamenta astotā pilnvaru laika pirmās sesijas pirmajā dienā;

3.  uzdod priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.


Padomes Lēmuma 2007/124/EK, Euratom atcelšana ***
PDF 189kWORD 35k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par Padomes Lēmuma 2007/124/EK, Euratom atcelšanu, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas "Drošība un brīvību garantēšana" izveido īpašu programmu "Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana" (15187/2013 – C7-0418/2013 – 2013/0281(APP))
P7_TA(2014)0019A7-0432/2013

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15187/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 203. pantu (C7‑0418/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punktu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0432/2013),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


ES un Krievijas Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā atjaunošana ***
PDF 191kWORD 35k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (13152/2013 – C7-0370/2013 – 2013/0282(NLE))
P7_TA(2014)0020A7-0473/2013

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā (13152/2013),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 16. novembra Lēmumu 2000/742/EK par Nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu, kā arī 218. panta 6. punkta v) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0370/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu, 90. panta 7. punktu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0473/2013),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma atjaunošanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.


Apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtība un tehniskie dati*
PDF 353kWORD 44k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtību un tehniskajiem datiem (pārstrādāta redakcija) (COM(2013)0184 – C7-0132/2013 – 2013/0096(NLE))
P7_TA(2014)0021A7-0479/2013

(Apspriešanās — pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0184),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 128. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0132/2013),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2013. gada 17. jūnija vēstuli Ekonomikas un monetārajai komitejai, kura iesniegta saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0479/2013),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
4.apsvērums
(4)  Savienības vienotās metāla naudas sistēmai vajadzētu piesaistīt sabiedrības uzticību un izraisīt tehnoloģiskus jauninājumus, kas nodrošina, ka tā ir droša, uzticama un efektīva sistēma.
(4)  Savienības vienotās metāla naudas sistēmai vajadzētu piesaistīt sabiedrības uzticību un izraisīt tehnoloģiskus jauninājumus, kas nodrošina, ka tā ir droša, uzticama un efektīva sistēma. Tai arī būtu jāatvieglo cīņa pret kontrabandu.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
10. pants – 8. punkts
8.  Visu atbilstīgo informāciju saistībā ar jaunajiem apgrozības monētu valsts dizainparaugiem Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
8.  Visu atbilstīgo informāciju saistībā ar jaunajiem apgrozības monētu valsts dizainparaugiem Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Par jebkādiem iebildumiem, kas tai radušies saskaņā ar 5. punktu, Komisija informē Eiropas Parlamentu.

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


ES un ASEAN turpmākās attiecības
PDF 309kWORD 92k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra rezolūcija par ES un ASEAN turpmākajām attiecībām (2013/2148(INI))
P7_TA(2014)0022A7-0441/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā attiecību ar ASEAN galveno tiesisko regulējumu, proti, 1980. gada martā parakstīto ASEAN un EEK sadarbības nolīgumu(1),

–  ņemot vērā pašreizējās sarunas un/vai septiņu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un ASEAN dalībvalstīm, proti, Bruneju Darusalamu, Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru, Taizemi un Vjetnamu, noslēgšanu,

–  ņemot vērā sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) ar Malaiziju, Taizemi un Vjetnamu un ES un Singapūras BTN noslēgšanu,

–  ņemot vērā 2003. gada jūlijā pieņemto ES stratēģiju „Jauna partnerība ar Dienvidaustrumu Āziju” (COM(2003)0399), kurā par galvenajām prioritātēm noteiktas ciešākas reģionālās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ar ASEAN, kā arī dialogs īpašās politikas jomās,

–  ņemot vērā septīto Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības (ASEP) augstākā līmeņa sanāksmi un ASEAN 22. augstākā līmeņa sanāksmi,

–  ņemot vērā 2007. gada martā pieņemto Nirnbergas deklarāciju par ES un ASEAN ciešāku partnerību un 2007. gada novembrī pieņemto rīcības plānu,

–  ņemot vērā Bandarseribegavanas rīcības plānu ASEAN un ES ciešākas partnerības stiprināšanai (2013–2017), ko pieņēma Brunejā Darusalamā 2012. gada 27. aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā (TAC) 2012. gada 12. jūlijā Pnompeņā(2),

–  ņemot vērā Eiropas un Āzijas 9. augstākā līmeņa sanāksmi (ASEM), kas notika 2012. gada novembrī Vjentjanā, Laosā,

–  ņemot vērā Āzijas un Eiropas fondu (ASEF), ko nodibināja 1997. gada februārī, lai nodrošinātu nevalstiska dialoga forumu,

–  ņemot vērā ASEAN un ES Reģionālās integrācijas atbalsta programmu (APRIS), ASEAN Reģionālās integrācijas atbalsta programmu (ARISE) un Reģionālo ES un ASEAN dialoga instrumentu (READI) politikas saskaņošanas atbalstam un ar tirdzniecību nesaistītu nozaru regulējumam,

–  ņemot vērā ES un ASV 2012. gada 12. jūlija kopīgo paziņojumu par Āzijas un Klusā okeāna reģionu,

–  ņemot vērā to, ka 1967. gada 8. augustā tika nodibināta Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN),

–  ņemot vērā ASEAN ekonomiskās kopienas plānu, par kuru vienojās 2007. gadā, un 2008. gadā pieņemto ASEAN hartu,

–  ņemot vērā 2012. gada 18. novembra pirmo ASEAN Cilvēktiesību deklarāciju, ASEAN Starpvaldību komisijas cilvēktiesību jautājumos (AICHR) izveidi un 2013. gada 8. maijā notikušo pirmo dialogu starp AICHR un jauniecelto Eiropas Savienības (ES) īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis,

–  ņemot vērā ASEAN 14. augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2009. gadā, kā arī ASEAN (ekonomiskās) kopienas, ASEAN politiskās drošības kopienas un ASEAN sociālās un kultūras kopienas vienotā tirgus ceļveža izstrādi,

–  ņemot vērā ASEAN 22. augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2013. gada 24. un 25. aprīlī Brunejā,

–  ņemot vērā Austrumāzijas 7. augstākā līmeņa sanāksmi (EAS), kura notika 2012. gada 20. novembrī Pnompeņā un kurā piedalījās 17 ASEAN valstu vadītāji, valstu vadītāji no Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas (ASEAN+3), Indijas, Austrālijas un Jaunzēlandes (ASEAN+6), kā arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents,

–  ņemot vērā ASEAN Nolīgumu par katastrofu pārvarēšanu un reaģēšanu ārkārtas situācijās (AADMER),

–  ņemot vērā ASEAN sociālās labklājības un attīstības ministru 8. sanāksmes kopīgo paziņojumu, kas tika pieņemts 2013. gada 6. septembrī Pnompeņā, gatavojoties 2013. gada oktobrī plānotajai ASEAN augstākā līmeņa sanāksmei, un tajā ietverto norādi, ka pieeja sociālā nodrošinājuma pakalpojumiem ir cilvēka pamattiesības,

–  ņemot vērā Parlamenta nesenās rezolūcijas par ASEAN dalībvalstīm, jo īpaši 2013. gada 11. septembra rezolūciju par ES un Malaizijas partnerības un sadarbības nolīgumu(3), 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par rohingu tautības musulmaņu stāvokli(4), 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu(5), 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju par Vjetnamu, jo īpaši vārda brīvību šajā valstī(6) un 2013. gada 7. februāra rezolūciju par Laosu — Sombath Somphone lieta(7),

–  ņemot vērā Parlamenta nesenās rezolūcijas par ASEAN dalībvalstīm, jo īpaši 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Taizemes un Kambodžas robežincidentiem(8), 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par Indonēziju, tostarp uzbrukumiem minoritātēm(9), 2010. gada 25. novembra rezolūciju par Birmu — vēlēšanu norise un opozīcijas līderes Aung San Suu Kyi atbrīvošana(10), 2010. gada 20. maija rezolūciju par stāvokli Birmā/Mjanmā(11), 2010. gada 20. maija rezolūciju par stāvokli Taizemē(12), 2009. gada 26. novembra rezolūciju par stāvokli Laosā un Vjetnamā(13) un 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Birmas bēgļu stāvokli Taizemē(14),

–  ņemot vērā dokumentu „Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi — ANO programmas „Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošana”, ko ANO Cilvēktiesību padome pieņēma 2011. gada 16. jūnijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7‑0441/2013),

A.  tā kā ASEAN pašlaik ir viena no vissvarīgākajām jaunajām reģionālajām organizācijām pasaulē ekonomikas attīstības un ģeopolitikas kontekstā;

B.  tā kā ar ASEAN hartu, ko parakstīja 2007. gada novembrī, tiek izveidots ASEAN juridiskas personas statuss, kā arī tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma, tostarp Pastāvīgo pārstāvju komiteja (CPR), kas atbalsta un koordinē ASEAN darbu;

C.  tā kā ASEAN ekonomiskās kopienas mērķis ir līdz 2015. gadam izveidot iekšējo tirgu 600 miljoniem cilvēku, kas padarīs ASEAN, tās konkurētspējīgos ekonomikas dalībniekus un strauji augošo iekšējo pieprasījumu līdzvērtīgu citiem lielajiem pasaules tirgiem, piemēram, ES, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai, Japānai un Indijai, kā arī par spēcīgu ekonomisko partneri reģionālajā un starptautiskajā tirgū; tā kā dažas ASEAN dalībvalstis šajā procesā saskarsies ar grūtībām konkurētspējas, sociālās stabilitātes un integrācijas procesa sociālo aspektu stiprināšanas un pilnveidošanas jomā;

D.  tā kā ASEAN dalībvalstu ekonomikas pārstrukturēšanas centieni pēc 1997. gada Āzijas finanšu krīzes ir palīdzējuši tām kopumā izrādīt labu pretestību pašreizējai pasaules ekonomikas krīzei,

E.  tā kā 1993. gadā tika izveidots ASEAN Reģionālais forums (ARF), lai sekmētu dialogu un konsultācijas par politikas un drošības jautājumiem un veicinātu uzticību un preventīvo diplomātiju Āzijas un Klusā okeāna reģionā;

F.  tā kā pēdējā ASEAN augstākā līmeņa sanāksmē tika izplatīts aicinājums atbrīvot Korejas pussalu no kodolieročiem un kodolvalstis tika mudinātas pievienoties Līguma par Dienvidaustrumu Āzijas no kodolieročiem brīvo zonu protokolam; tā kā augstākā līmeņa sanāksmē tika pārrunāta arī iespēja, ka nākotnē Austrumtimora varētu pievienoties ASEAN;

G.  tā kā Ķīna paplašina ekonomiskās saiknes ar Dienvidaustrumu Āzijas valstīm; tā kā dažas ASEAN valstis ir pastiprinājušas sadarbību ar ASV jūras drošības jomā; tā kā Krievija uzskata Āziju par savas starptautiskās stratēģijas svarīgu daļu; tā kā ASEAN valstīm joprojām ir liela nozīme reģiona miera un stabilitātes saglabāšanā; tā kā gan ES, gan ASEAN uztrauc neatrisinātie teritoriālie konflikti Dienvidķīnas jūrā un tām ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt mieru, stabilitāti un starptautisko tiesību aktu, jo īpaši ANO Hartas un ANO 1982. gadā pieņemtās Jūras tiesību konvencijas, ievērošanu; atbalsta 2012. gada jūlijā pieņemtos sešu punktu principus par Dienvidķīnas jūru un 2011. gadā pieņemtās vadlīnijas attiecībā uz deklarācijas par pušu rīcību Dienvidķīnas jūrā īstenošanu, kurās tiek mudināts panākt risinājumu mierīgā ceļā;

H.  tā kā ASEAN cilvēktiesību deklarācijā noteikts, ka katra valsts var neatkarīgi izstrādāt savus tiesību instrumentus cilvēktiesību aizsardzībai, lai arī uz reģionu attiecas vispārēja vienota sistēma cilvēktiesību aizsardzībai;

I.  tā kā 2013. gada 8. novembrī taifūns „Haijan” nodarīja postījumus Filipīnās, iznīcinot veselas pilsētas, nogalinot līdz šim vēl nekonstatētu skaitu — iespējams, tūkstošiem —iedzīvotāju un atstājot bez pajumtes miljoniem cilvēku; tā kā šī vētra, kas ir spēcīgākā uz sauszemes jebkad reģistrētā vētra, parādīja, kādu milzīgu apdraudējumu rada aizvien biežāk vērojamie ekstrēmie laika apstākļi;

J.  tā kā augstais piesārņojuma līmenis, ko rada dūmi no reģionā notiekošajiem plašajiem mežu ugunsgrēkiem, nopietni ietekmē vidi un varētu izraisīt netradicionālu drošības apdraudējumu;

K.  tā kā Eiropas Savienībai un ASEAN ir kopīgs politisks mērķis, proti, labklājības, sadarbības un miera veicināšana savos reģionos un visā pasaulē;

L.  tā kā ES un ASEAN 2012. gada Bandarseribegavanas rīcības plāna mērķis ir pievērst lielāku stratēģisku uzmanību sadarbībai ASEAN trīs pīlāru jomās, kā arī sadarbībai kultūras un attīstības jomā, un tā kā notiek regulāras tikšanās ministru un augstāko amatpersonu līmenī;

M.  tā kā, ņemot vērā pašreizējās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) starp ES un Malaiziju, Taizemi un Vjetnamu, kā arī noslēgto ES un Singapūras BTN un reģionu BTN ilgtermiņa mērķus, ir vēl steidzamāk jāizveido aptverošāka politikas sistēma ar ASEAN partneriem,

1.  uzskata, ka ASEAN kā lielai reģionālai un pasaules ekonomikas dalībniecei var būt liela nozīme miermīlīgas daudzpusējas pasaules kārtības veicināšanā; vēlas, lai vēl vairāk tiktu pilnveidotas ASEAN institucionālās, ekonomiskās un politiskās spējas;

2.  stingri mudina ASEAN turpināt politisko un ekonomisko integrāciju, jo īpaši vērienīgo plānu par ASEAN ekonomikas kopienas izveidi līdz 2015. gadam, ietverot tajā iekšējā darba tirgus liberalizāciju, kas radītu milzīgas priekšrocības visām iesaistītajām valstīm;

3.  apsveic ASEAN valstu vadītājus saistībā ar ievērojamo progresu reģionālās integrācijas jomā, ko vislabāk apliecina plānotā ASEAN ekonomikas kopienas izveide; uzskata, ka šīs pozitīvās norises ir jāpapildina, stiprinot parlamentāro dimensiju, un aicina ASEAN valstu vadītājus apsvērt iespēju hartā oficiāli atzīt ASEAN Parlamentārās asamblejas (AIPA) kā ASEAN neatņemamas sastāvdaļas nozīmi;

4.  uzsver ASEAN reģiona lielo ekonomisko potenciālu un mudina ASEAN valstis un šo valstu un ārvalstu uzņēmumus, kas darbojas ASEAN valstīs, rīkoties saskaņā ar korporatīvās sociālās atbildības principiem, aktīvi ievērot SDO pamatstandartus nodarbinātības jomā un ANO pamatprincipus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, veicināt atbilstīgas nodarbinātības aizsardzību un pienācīgu darba apstākļu pieejamību un radīt vidi, kas ir labvēlīgāka arodbiedrību attīstībai un darbībai; šajā sakarībā mudina Komisiju palīdzēt izstrādāt pasākumus starptautisko un vietējo tiesībaizsardzības spēju palielināšanai;

5.  uzskata, ka ASEAN valstīm būtu jāvirzās uz jaunu integrējošu ekonomiskās un sociālās attīstības posmu, īpašu uzmanību pievēršot savu tautu cilvēktiesību, sociālo, darba un ekonomisko tiesību veicināšanai, lai nodrošinātu taisnīgāku un vienlīdzīgāku sabiedrību; uzskata — lai sasniegtu šo mērķi, tām būtu jāizmanto ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās sociālās drošības un aizsardzības tīklu stiprināšanai; mudina arī ES uzlabot sadarbību cilvēktiesību jomā, lai sekmētu ASEAN Starpvaldību komisijas cilvēktiesību jautājumos (AICHR) efektīvāku rīcību cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības jomā;

6.  uzsver, ka ES un ASEAN ir kopīgas vērtības un kopīgas politiskas un ekonomiskas intereses, kuru turpmākajai attīstībai būtu jāpiešķir augsta prioritāte un kuras ir jāpilnveido līdz stratēģiskās partnerības līmenim; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD, atzīstot šo attiecību lielo nozīmi, aktīvi apsver iespēju iecelt amatā ES delegācijas sakariem ar ASEAN vadītāju; sagaida, ka tādējādi tiks uzlabota ES delegāciju vadītāju ASEAN valstīs un ES dalībvalstu vēstniecību darbības koordinācija un tiks pastiprināta ES politiskā uzticamība un redzamība; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un Komisiju nākt klajā ar atjaunotu vispusīgāku stratēģiju attiecībā uz Dienvidaustrumu Āziju;

7.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm jāizstrādā kopīga un saskaņota pieeja attiecībā uz ASEAN reģionu, atbalstot un papildinot citai citu un tādējādi dodot iespēju ES nostiprināt savu ekonomisko un politisko klātbūtni šajā reģionā; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot ES un dalībvalstu pārstāvju klātbūtni ASEAN reģionāla un valsts mēroga forumos;

8.  iesaka Savienībai censties šo valstu iedzīvotājiem darīt zināmu, ka ārpolitikā tā darbojas kā regulatīvs spēks, kuras mērķis ir veicināt reģionālo integrāciju, īstenojot politisko dialogu, preferenču tirdzniecības nolīgumus un asociācijas nolīgumus;

9.  ļoti atzinīgi vērtē sarunas par septiņiem partnerības un sadarbības nolīgumiem starp ES un septiņām atsevišķām ASEAN dalībvalstīm, kas kalpos kā pamats savstarpējo attiecību padziļināšanai, un uzsver to, ka ir svarīgi paātrināt sarunas ar pārējām ASEAN dalībvalstīm; prasa ātri ratificēt pašreizējos partnerības un sadarbības nolīgumus; tomēr uzskata, ka partnerības un sadarbības nolīgumiem ar atsevišķām valstīm nebūtu jākļūst par šķērsli ES un ASEAN vispārējās attiecībās;

10.  atbalsta priekšlikumu stiprināt attiecību parlamentāro dimensiju; uzskata, ka oficiālas ES un ASEAN parlamentārās asamblejas izveide, tiklīdz rastos piemēroti apstākļi, ļautu ES un ASEAN dalībvalstu attiecībām pāraugt jaunā kvalitātē un arī nodrošinātu forumu daudzpusējai informācijas apmaiņai, lai visaptverošāk risinātu globālus jautājumus; ierosina arī izveidot saiknes starp Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteju un ASEAN Starpvaldību komisiju cilvēktiesību jautājumos (AICHR); uzskata, ka Parlamentārās demokrātijas veicināšanas birojs varētu sniegt palīdzību spēju veicināšanā ASEAN Parlamentārajai asamblejai (AIPA), lai pastiprinātu valstu parlamentu un AIPA nozīmi ASEAN;

11.  uzsver ieguvumus, ko dod kopīgu augsta līmeņa sanāksmju skaita palielināšana un savstarpēja sadarbība un sapratne daudzpusējos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas, SVF un PTO forumos;

12.  uzsver, ka jānodrošina pastāvošo ES un ASEAN dialoga forumu — Eiropas un Āzijas sanāksmes (ASEM) un Āzijas un Eiropas Parlamentārās partnerības (ASEP) — pilnveide un turpmāka attīstība valstu un parlamentu līmenī;

13.  atbalsta ASEAN centienus attiecībā uz savas vietas nodrošināšanu, neraugoties uz Ķīnas, Japānas un Amerikas Savienoto Valstu atšķirīgajām ekonomiskajām un drošības interesēm; vēlētos, lai ES būtu aktīva ASEAN politiskā partnere, meklējot nemilitārus risinājumus svarīgām drošības un ģeopolitiskajām problēmām un daloties ar ES pieredzi konfliktu novēršanā un risināšanā un ar robežām un teritoriju saistītu strīdu izšķiršanā, lai nodrošinātu mieru un reģionālo stabilitāti;

14.  pauž bažas par neseno notikumu attīstību Dienvidķīnas jūrā un atzinīgi vērtē darbu, ko paveikusi Darba grupa attiecībā uz deklarācijas par pušu rīcību Dienvidķīnas jūrā īstenošanu, kuras mērķis ir rast mierīgu un savstarpēji izdevīgu risinājumu konfliktam par jūras robežām šajā teritorijā;

15.  mudina Savienību veicināt reģionālās ģeopolitiskās spriedzes mazināšanu, veidojot ciešas attiecības ar ASEAN, kas nozīmētu konfliktu risināšanas mehānismu stiprināšanu;

16.  norāda uz ASEAN dalībvalstu centieniem pirātisma apkarošanas jomā un atzinīgi vērtē līdz šim iesniegtos pozitīvos ziņojumus; uzsver, ka jūras ceļi šajā reģionā pasaules ekonomikas kontekstā ir ļoti svarīgi, sarežģīti un neaizsargāti, un uzskata, ka šim ar minēto reģionu saistītajam jautājumam ir vienmēr jābūt ES dienaskārtībā;

17.  aicina Komisiju un EĀDD turpināt sniegt atbalstu ASEAN Sekretariāta un ASEAN iestāžu spēju veidošanas centieniem, pamatojoties uz ES pieredzi; ierosina, lai ASEAN reģionālās integrācijas atbalstam tiek turpināta ES programma (ARISE);

18.  mudina atbalstīt reģiona kultūras jomas pārstāvju savstarpēju viesošanos un rosina dalībvalstis sekmēt to, ka valsts plašsaziņas līdzekļos un izglītības sistēmā tiek sniegta plašāka informācija par ASEAN reģionu, kā arī palielināt to klātbūtni šajā reģionā, izmantojot kultūras institūtus vai citus līdzekļus, jo tādējādi tiktu paplašinātas un pastiprinātas kultūras saiknes ar ASEAN valstīm un uzlabotas un popularizētas zināšanas citam par cita kultūru un dialogs kultūras jomā;

19.  uzskata, ka ir vērts apsvērt „kultūras gada” organizēšanu, katru gadu izvēloties citu tematu, lai iepazīstinātu ASEAN dalībvalstis ar kādu no ES valstīm, kā arī tāpat iepazīstinātu Eiropu ar kādu no ASEAN valstīm;

20.  atzinīgi vērtē to, ka ES pašlaik ir vairākuma ASEAN dalībvalstu lielākā zinātniskās sadarbības partnere, ierosina daudz aktīvāk veicināt Komisijas pētniecības un inovācijas programmu „Apvārsnis 2020” reģiona zinātniskajos institūtos;

21.  uzsver jauniešu mobilitāti veicinošu apmaiņas programmu, piemēram, Erasmus, svarīgo nozīmi studentu un pētnieku starpkultūru sadarbībā starp ES un ASEAN augstākās izglītības iestādēm; ierosina izveidot ASEAN pētniecības centrus Eiropas universitātēs un ES pētniecības centrus — ASEAN universitātēs un paplašināt kopīga zinātniskā grāda ieguves iespējas; uzskata, ka ES jāpaplašina universitāšu programmas angļu valodā, lai atvieglotu Āzijas studentiem piekļuvi Eiropas universitātēm, un ka ES pētniekiem jāpalīdz pievienoties pētniecības programmām Āzijā, tostarp sadarbojoties ar ASEAN universitāšu tīklu (AUN);

22.  ierosina, jo īpaši izmantojot jauno partnerības instrumentu, veikt pasākumus, lai padarītu intensīvāku regulāru apmaiņu un kopējus mācību procesus, piemēram, par daudzkultūru sabiedrību un demokrātiskām 21. gadsimta valsts struktūrām; uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību minoritāšu tiesībām un veicināt dzimumu līdztiesību un iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī uzlabot meiteņu un sieviešu dzīvi un sociālos un nodarbinātības standartus, tostarp aizliedzot piespiedu darbu un bērnu darbu, veicinot atbilstīgas nodarbinātības aizsardzību un pienācīgu darba apstākļu pieejamību, veidojot ilgtspējīgas un visaptverošas valsts labklājības sistēmas, juridiskās un drošības sistēmas, ekonomisko sadarbību un veicot citus atbilstīgus pasākumus;

23.  uzstāj, ka ir svarīgi pilnveidot cilvēku savstarpējo saziņu, un pauž atzinību par darbu, ko paveica Āzijas un Eiropas fonds (ASEF), kura galvenā funkcija ir izveidot abu reģionu pilsonisko sabiedrību sakarus; prasa, lai ES uzņemtos aktīvāku un nozīmīgāku institucionālo lomu, nevis būtu tikai vienkārša locekle;

24.  lai radītu saiknes starp Eiropas un Āzijas reģioniem, aicina uzsākt pilsētu mērķsadarbības iniciatīvu, jo līdz šim ir notikuši tikai daži apmaiņas gadījumi;

25.  ierosina ES paplašināt starpreģionālo sadarbību ar ASEAN saistībā ar katastrofu un krīžu novēršanu un pārvarēšanu, tādām nopietnām problēmām kā ilgtspējīga attīstība pārtikas drošības, resursu pārvaldības (tostarp ūdens un jūras resursu izmantošanas, tai skaitā Mekongas apakšreģionā), ieguldījumu lauksaimniecībā, sīkzemniekiem sniegtā atbalsta, urbanizācijas, pārklājuma un transporta jomā, kā arī saistībā ar klimata pārmaiņām, atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti un pāreju enerģētikas jomā, tūrismu, pētniecību un inovāciju;

26.  ņem vērā, ka ASEAN valstīs problēmas joprojām sagādā nabadzība un ka tā galvenokārt skar sievietes, personas ar zemu kvalifikāciju, lauku apvidus un etnisko vai reliģisko minoritāšu grupas; uzskata, ka tādēļ ir nepieciešams uzlabot labumu sadali un visos līmeņos veicināt sociālo taisnīgumu, un ka joprojām ir vajadzīga jauna ES stratēģija attīstības sekmēšanai un nevienlīdzības apkarošanai šajās valstīs, tostarp ar mikrokredītu palīdzību radot pieeju finansējumam; uzskata, ka minētajai stratēģijai jo īpaši vajadzētu būt balstītai uz šādiem principiem: attīstības politikas nostādņu saskaņotība, ilgtermiņa atbalsta efektivitāte, prioritātes piešķiršana sociālajām pamatvajadzībām un valstu ieinteresēto aprindu, tostarp valstu parlamentu, vietējo iestāžu, attīstības jomā strādājošu NVO un pilsoniskās sabiedrības, līdzdalība;

27.  uzsver to, ka ES būtu jāpalīdz veidot ASEAN Starpvaldību komisijas cilvēktiesību jautājumos spējas, kā arī jāsniedz tehniska palīdzība ASEAN Sieviešu un bērnu komitejai;

28.  cer uz sadarbības pastiprināšanu un savstarpēju tuvināšanos tādos cilvēktiesību jautājumos kā vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, tostarp saistībā ar arodbiedrībām, un uzskata, ka gan ES, gan ASEAN ir jomas, kurās iespējams panākt uzlabojumus, piemēram, attiecībā uz izturēšanos pret migrantiem un minoritātēm;

29.  paredz, ka, pārskatot ASEAN Starpvaldību komisijas cilvēktiesību jautājumos darba uzdevumus, radīsies iespēja palielināt minētās komisijas nozīmi; aicina ASEAN izstrādāt standartus un noteikumus, ar kuriem tiktu sekmēta tās Cilvēktiesību deklarācijas īstenošana; uzsver, ka ASEAN dalībvalstu saistības, kas noteiktas starptautiskos tiesību aktos, aizstāj jebkurus pretrunā esošos minētās deklarācijas noteikumus; ierosina, ka turpmāk būtu jāizveido arī tādi reģionālie mehānismi strīdu izšķiršanai un sankcijas cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, kas līdzinātos citos reģionos jau pastāvošiem mehānismiem un sankcijām, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesai; atbalsta ciešāku sadarbību kopēju cilvēktiesību jautājumu risināšanā;

30.  mudina ES uzlabot tās palīdzību un sadarbību cīņā ar korupciju, cita starpā veicinot ANO Pretkorupcijas konvencijas ratificēšanu un īstenošanu;

31.  mudina Komisiju aizvien sniegt palīdzību ASEAN valstīm, lai mazinātu atšķirības starp valstīm, un atbalstīt tās virzībā uz politisku, ekonomisku un institucionālu integrāciju reģionāla līmenī, pievēršot īpašu uzmanību vismazāk attīstītajām valstīm (Kambodžai, Laosai un Mjanmai);

32.  mudina aktivizēt ES 2004. gada zemes politikas pamatnostādnes, lai novērstu zemes sagrābšanu; jo īpaši uzsver, ka līdzekļu devējiem būtu jāiesaistās zemes politikā, kas ir vērsta uz ģimenes maza mēroga lauksaimniecības modeļa aizsardzību un stiprināšanu;

33.  izsaka atzinību par ASEAN dalībvalstu lēmumu noteikt ASEAN par no kodolieročiem brīvo zonu un uzskata, ka citām valstīm būtu jārīkojas tāpat;

34.  pauž bažas par vides politiku, jo īpaši saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi, dedzināšanu un tās radīto smogu, kura būtiskā nelabvēlīgā ietekme izplatās arī aiz ASEAN robežām; pauž nožēlu par to, ka ES biodegvielas politikas rezultātā strauji pieaug eļļas palmu audzēšana, kuras dēļ trūcīgiem lauku iedzīvotājiem tiek atņemta zeme un/vai viņi tiek pret savu gribu iekļauti eļļas palmu plantācijās; tādēļ uzskata, ka, piešķirot attīstības palīdzību, ir būtiski atbalstīt jaunattīstības valstu trūcīgo iedzīvotāju tiesības uz zemes resursiem; mudina censties vairāk aizsargāt vidi un bioloģisko daudzveidību, atzinīgi vērtē ASEAN Bioloģiskās daudzveidības centra darbu un cer, ka ES un ASEAN sadarbosies ciešāk klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas jautājumā;

35.  mudina ASEAN dalībvalstis panākt vienošanos par koordinētiem pasākumiem apkārtējo vidi postošo ugunsgrēku novēršanai un ierobežošanai; mudina Indonēziju ratificēt 2002. gada nolīgumu par reģionā notiekošo ugunsgrēku radītu gaisa piesārņojumu;

36.  uzsver to, ka ES būtu jāpastiprina politikas dialogs un sadarbība tādos jautājumos kā pamattiesības, ietverot tajās arī etnisko un reliģisko minoritāšu pamattiesības, un tāpat, vienlaikus aizsargājot vārda brīvību un brīvu informācijas plūsmu, tādos ar tiesiskumu un drošību saistītos kopīgu interešu jautājumos kā cīņa pret transnacionālo noziedzību, korupciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, cilvēku un narkotiku tirdzniecību, kā arī pretterorisma pasākumi, ieroču neizplatīšana, atbruņošanās, jūras satiksmes drošība un kiberdrošība;

37.  pauž bažas par pilsētu attīstības problēmām, ar kurām ASEAN valstis saskaras savas ekonomiskās izaugsmes dēļ, tostarp tādām problēmām kā migrācijas plūsmu no laukiem uz pilsētu pārvaldība, pilsētu plānošana un infrastruktūras un pamatpakalpojumu nodrošināšana, graustu rajonu izplatības nepieļaušana un tīru un atjaunojamu energoresursu izmantojuma priekšrocības piesārņojuma novēršanā; aicina Komisiju sadarboties ar ASEAN valstīm, izstrādājot stratēģijas šo problēmu risināšanai.

38.  ierosina atbalstīt reģionālo ekonomisko integrāciju, jo īpaši attiecībā uz brīvām preču, pakalpojumu un ieguldījumu plūsmām un kvalificētu darbinieku mobilitāti, lai uzlabotu sadarbību katastrofu un krīžu pārvarēšanas, drošības, nabadzības apkarošanas un ar migrāciju saistītu problēmu novēršanas jomā;

39.  atgādina, ka ir svarīgi atbalstīt arī plaukstošo privāto sektoru, pastiprinot dialogu starp Eiropas un Āzijas uzņēmumiem un publiskā un privātā sektora sadarbību finanšu, ieguldījumu, ekonomikas un tirdzniecības jautājumos, tostarp Eiropas MVU internacionalizāciju un viņu piekļuvi tirgum, kā arī risināt jautājumus saistībā ar pašreizējo pasaules finanšu krīzi; mudina ES un ASEAN apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā;

40.  norāda, ka vairākām ASEAN dalībvalstīm svarīga nozare ir tekstilizstrādājumu eksports uz ES, un atgādina, ka vispārējo preferenču sistēmas (VPS) un VPS+ piešķiršana ir saistīta ar darba pamatstandartu izpildi un ilgtspējīgai attīstībai būtisku SDO un citu starptautisku pamatkonvenciju īstenošanu;

41.  aicina ASEAN dalībvalstu vadītājus atbalstīt ES mērķi piedalīties nākamajās Austrumāzijas augstākā līmeņa sanāksmēs pēc ES pievienošanās Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā;

42.  atzinīgi vērtē miera procesu un demokrātiskās reformas Birmā/Mjanmā, kas nodrošina vēsturisku iespēju būtiski uzlabot ES un ASEAN attiecības; joprojām ir īpaši nobažījies par situāciju saistībā ar etniskajām minoritātēm; jo īpaši saistībā ar rohingu tautu mudina Birmas valdību un tās ASEAN kaimiņvalstis pielikt visas pūles, lai uzlabotu šo cilvēku dzīves apstākļus un pilsoniskās tiesības;

43.  atzinīgi vērtē to, ka Kambodža un Filipīnas ratificēja Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) statūtus, un aicina visas ASEAN dalībvalstis rīkoties tāpat; aicina arī visas ASEAN dalībvalstis sekot tendencēm citās pasaules valstīs un aizliegt nāvessodu; mudina ASEAN dalībvalstis ratificēt un īstenot ANO Pretkorupcijas konvenciju;

44.  atzinīgi vērtē Indonēzijas un Filipīnu aktīvu līdzdalību atvērtā pārvaldības partnerībā (OPG) un apņemšanos sekmēt atvērtāku pārvaldību un sabiedrības vienotību; ierosina pārējām ASEAN dalībvalstīm pievienoties OPG un izstrādāt atsevišķu rīcības plānu, cieši un jēgpilni sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un vietējām organizācijām;

45.  tomēr pauž bažas, ka daudzās ASEAN dalībvalstīs gadījumi, kas saistīti ar zemes sagrābšanu un ar valdošo eliti un korupciju saistīto cilvēku nesodāmību, apdraud būtisku ekonomikas un sociālo izaugsmi šajā reģionā;

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju EĀDD, Padomei un Komisijai, ASEAN Parlamentārajai asamblejai (AIPA), ASEAN Sekretariātam un ASEAN dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 85, 8.4.1980., 83. lpp.
(2) OV L 154, 15.6.2012., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0367.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0286.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0245.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0189.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0058.
(8) OV C 188 E, 28.6.2012., 57. lpp.
(9) OV C 33 E, 5.2.2013., 201. lpp.
(10) OV C 99 E, 3.4.2012., 120. lpp.
(11) OV C 161 E, 31.5.2011., 154. lpp.
(12) OV C 161 E, 31.5.2011., 152. lpp.
(13)OV C 285 E, 21.10.2010., 76. lpp.
(14) OV C 67 E, 18.3.2010., 144. lpp.


Tahogrāfi un sociālie tiesību akti autotransporta jomā ***II
PDF 275kWORD 38k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (11532/4/2013 – C7-0410/2013 – 2011/0196(COD))
P7_TA(2014)0023A7-0471/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (11532/4/2013 – C7‑0410/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 7. decembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0451),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0471/2013),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 561/2006

Lai garantētu vienādu un efektīvu tādu noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz braukšanas un atpūtas laiku, Komisija turpinās stingri sekot šī tiesību akta īstenošanai un vajadzības gadījumā veiks atbilstīgas darbības.

(1) OV C 43, 15.2.2012., 79. lpp.
(2) OV C 349 E, 29.11.2013., 105. lpp.


Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ***I
PDF 283kWORD 79k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (COM(2011)0897 – C7-0004/2012 – 2011/0437(COD))
P7_TA(2014)0024A7-0030/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0897),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0004/2012),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Vācijas Bundesrāts, Spānijas Deputātu kongress un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 17. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0030/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

P7_TC1-COD(2011)0437


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/23/ES.)

(1) OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.
(2) OV C 277, 13.9.2012., 74. lpp.


Publiskais iepirkums ***I
PDF 269kWORD 105k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011)0896 – C7-0006/2012 – 2011/0438(COD))
P7_TA(2014)0025A7-0007/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0896),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0006/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 9. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 17. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, ka arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7–0007/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK

P7_TC1-COD(2011)0438


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/24/ES.)

(1) OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.
(2) OV C 391, 18.12.2012., 49. lpp.


Iepirkums, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs ***I
PDF 271kWORD 102k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (COM(2011)0895 – C7-0007/2012– 2011/0439(COD))
P7_TA(2014)0026A7-0034/2013

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0895),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu, 62. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0007/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā argumentētos atzinumus, kurus Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu ietvaros iesniedza Zviedrijas Parlaments un Apvienotās Karalistes Apakšnams un kuros ir apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 9. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 17. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0034/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK

P7_TC1-COD(2011)0439


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/25/ES.)

(1) OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.
(2) OV C 391, 18.12.2012., 49. lpp.


Preču un pakalpojumu piekļuve publiskā iepirkuma tirgum ***I
PDF 735kWORD 316k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem (COM(2012)0124 – C7-0084/2012 – 2012/0060(COD))(1)
P7_TA(2014)0027A7-0454/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1.virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem
par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā un koncesiju iepirkuma tirgiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3.aatsauce (jauna)
Ņemot vērā pārskatītās publiskā iepirkuma direktīvas (2011/0438(COD), 2011/0439(COD) un 2011/0437(COD));
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3.batsauce (jauna)
Ņemot vērā pārskatīto Daudzgadu nolīgumu par valsts iepirkumu (VIN);
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1.apsvērums
(1)  Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā paredzēts, ka Savienība nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai cita starpā veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.
(1)  Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā paredzēts, ka Savienība nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai cita starpā aizstāvētu tās vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti un veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
4.aapsvērums (jauns)
(4a)  Pārskatītais daudzpusējais Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par valsts iepirkumu (NVI) Savienības uzņēmumiem paredz tikai ierobežotu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem un attiecas tikai uz zināmu skaitu PTO dalībvalstu, kas ir parakstījušas NVI. Pārskatīto NVI Savienība ratificēja 2013. gada decembrī.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5.apsvērums
(5)  Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros un divpusējās attiecībās Savienība atbalsta vērienīgu Savienības un tās tirdzniecības partneru starptautiskā publiskā iepirkuma tirgus atvēršanu, ievērojot savstarpību un abpusēju labumu.
(5)  Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros un divpusējās attiecībās Savienība atbalsta vērienīgu Savienības un tās tirdzniecības partneru starptautiskā publiskā iepirkuma un koncesiju tirgus atvēršanu, ievērojot savstarpību un abpusēju labumu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.aapsvērums (jauns)
(5a)  Publiskais iepirkums ir svarīga Savienības iekšzemes kopprodukta daļa un tāpēc tas būtu jāizmanto, lai stiprinātu Savienības inovāciju un rūpnieciskās ražošanas spēju. Ņemot vērā Savienības ilgtspējīgas rūpniecības politikas stratēģiju, negodīgi piedāvājumi, kas attiecas uz precēm un/vai pakalpojumiem, kuru izcelsmes valsts nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc būtu jāizslēdz. Vienlaikus būtu jānodrošina savstarpība un godīgi Savienības ekonomikas nozaru dalībnieku piekļuves tirgum nosacījumi.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.bapsvērums (jauns)
(5b)  Īstenojot Savienības tirdzniecības politiku un sekmējot labākus darba apstākļus, veselību un drošību darba vietā un pamattiesības, būtu jāsekmē nabadzības izskaušana visā pasaulē.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6.apsvērums
(6)  Daudzas trešās valstis nevēlas atvērt publiskā iepirkuma tirgus starptautiskai konkurencei vai atvērt tos plašāk, nekā tie atvērti līdz šim. Rezultātā Savienības ekonomikas dalībnieki saskaras ar ierobežojošu iepirkuma praksi daudzās Savienības tirdzniecības partnervalstīs. Tāda ierobežojoša iepirkuma prakse izraisa ievērojamu tirdzniecības iespēju zudumu.
(6)  Daudzas trešās valstis nevēlas atvērt publiskā iepirkuma un koncesiju tirgus starptautiskai konkurencei vai atvērt tos plašāk, nekā tie atvērti līdz šim. Rezultātā Savienības ekonomikas dalībnieki saskaras ar ierobežojošu iepirkuma praksi daudzās Savienības tirdzniecības partnervalstīs. Tāda ierobežojoša iepirkuma prakse izraisa ievērojamu tirdzniecības iespēju zudumu.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
7.apsvērums
(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir tikai daži noteikumi par Savienības publiskā iepirkuma politikas ārējo dimensiju, kā Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pants. Šiem noteikumiem tomēr ir tikai ierobežota darbības joma, un vadošu norāžu trūkuma dēļ līgumslēdzēji tos daudz nepiemēro.
(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir tikai daži noteikumi par Savienības publiskā iepirkuma politikas ārējo dimensiju, kā Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pants. Šiem noteikumiem tomēr bija tikai ierobežota darbības joma, un vadošu norāžu trūkuma dēļ līgumslēdzēji tos daudz nepiemēroja, un tāpēc tie būtu jāaizstāj ar lakoniskākiem un vieglāk piemērojamiem noteikumiem.
__________________
__________________
10 OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
10 OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
11 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
11 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
7.aapsvērums (jauns)
(7a)  Trešo valstu piedāvātāju piekļuve Savienības publiskā iepirkuma tirgiem būtu jānodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2014/../ES12, 2014/../ES13 un 2014/../ES 14;
__________________
12 Eiropas Parlamenta un Padomes .. Direktīva 2014/../ES par publisko iepirkumu (OV L ..).
13 Eiropas Parlamenta un Padomes .. Direktīva 2014/../ES par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L ..).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes .. Direktīva 2014/../ES par koncesijas līgumu piešķiršanu (OV L ..).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8.apsvērums
(8)  Saskaņā ar LESD 207. pantu kopējā tirdzniecības politika publiskā iepirkuma jomā ir jābalsta uz vienādiem principiem.
(8)  Saskaņā ar LESD 207. pantu kopējā tirdzniecības politika publiskā iepirkuma un koncesiju jomā ir jābalsta uz vienādiem principiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9.apsvērums
(9)  Savienības un trešo valstu ekonomikas dalībnieku un līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju juridiskās noteiktības interesēs starptautiskā tirgus piekļuves saistības attiecībā pret trešām valstīm, kuras Savienība uzņēmusies publiskā iepirkuma jomā, būtu jāatspoguļo ES tiesību sistēmā, tādējādi nodrošinot to efektīvu piemērošanu. Komisijai būtu jāizdod norādījumi par Eiropas Savienības spēkā esošo starptautisko tirgus piekļuves saistību piemērošanu praksē. Šie norādījumi būtu regulāri jāatjaunina, un tajos būtu jābūt vienkārši izmantojamai informācijai.
(9)  Savienības un trešo valstu ekonomikas dalībnieku un līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju juridiskās noteiktības interesēs starptautiskā tirgus piekļuves saistības attiecībā pret trešām valstīm, kuras Savienība uzņēmusies publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, būtu jāatspoguļo ES tiesību sistēmā, tādējādi nodrošinot to efektīvu piemērošanu. Komisijai būtu jāizdod norādījumi par Eiropas Savienības spēkā esošo starptautisko tirgus piekļuves saistību piemērošanu praksē. Šie norādījumi būtu regulāri jāatjaunina, un tajos būtu jābūt vienkārši izmantojamai informācijai.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
9.aapsvērums (jauns)
(9a)  Komisijai būtu jānodrošina, lai tā nefinansētu programmas, par kuru īstenošanu piešķir starptautiskus publiskus līgumus vai kuras īsteno veidā, kas neatbilst publiskā iepirkuma direktīvās noteiktajiem principiem (2011/0438(COD), 2011/0439(COD) un 2011/0437(COD)).
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10.apsvērums
(10)  Mērķis uzlabot ES ekonomikas dalībnieku piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem dažās trešās valstīs, kurus aizsargā ierobežojoši iepirkuma pasākumi, un saglabāt vienādus konkurences apstākļus Eiropas vienotajā tirgū prasa, lai visā Eiropas Savienībā tiktu saskaņots režīms trešo valstu precēm un pakalpojumiem, kuri nav ietverti Savienības starptautiskajās saistībās.
(10)  Mērķis uzlabot ES ekonomikas dalībnieku piekļuvi publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem dažās trešās valstīs, kurus aizsargā ierobežojoši iepirkuma pasākumi, un saglabāt vienādus konkurences apstākļus Eiropas vienotajā tirgū prasa, lai visā Eiropas Savienībā tiktu saskaņots režīms trešo valstu precēm un pakalpojumiem, kuri nav ietverti Savienības starptautiskajās saistībās.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
11.apsvērums
(11)  Šim nolūkam izcelsmes noteikumiem būtu jābūt tādiem, lai līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji zinātu, vai uz precēm un pakalpojumiem attiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības. Preču izcelsme būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EK) Nr. 2913/1992 par Kopienas muitas kodeksa izveidi12 22.–26. pantu. Saskaņā ar šo regulu preces uzskata par Savienības precēm, ja tās ir pilnībā iegūtas vai saražotas Savienībā. Precēm, kuru ražošanā iesaistīta viena vai vairākas trešās valstis, izcelsmes valsts ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija. Pakalpojuma izcelsme būtu jānosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kas to sniedz. Norādījumiem, kas minēti 9. apsvērumā, būtu jāaptver izcelsmes noteikumu piemērošana praksē.
(11)  Šim nolūkam izcelsmes noteikumiem būtu jābūt tādiem, lai līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji zinātu, vai uz precēm un pakalpojumiem attiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības. Preču izcelsme būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 59.–63. pantu, tostarp papildus normām, kuras ir jāpieņem saskaņā ar tās 65. pantu. Saskaņā ar šo regulu preces uzskata par Savienības precēm, ja tās ir pilnībā iegūtas vai saražotas Savienībā. Precēm, kuru ražošanā iesaistīta viena vai vairākas trešās valstis, izcelsmes valsts ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija. Pakalpojuma izcelsme būtu jānosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kas to sniedz. Pakalpojuma izcelsmes noteikšanai būtu jāatbilst PTO Vispārējā nolīguma par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) principiem. Pieņemot normas, ar kurām nosaka pakalpojumu izcelsmes noteikumus, būtu jāvar novērst iespēju pārkāpt piekļuves Savienības publiskā iepirkuma tirgum ierobežojumus, izveidojot „pasta kastes” uzņēmumus. Norādījumiem, kas minēti 9. apsvērumā, būtu jāaptver izcelsmes noteikumu piemērošana praksē.
_____________
12OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
Grozījums Nr. 14 un 89
Regulas priekšlikums
12.apsvērums
(12)  Komisijai būtu jāizvērtē, vai apstiprināt, ka līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji Direktīvu [2004/17/EK, 2004/18/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Direktīvas [..] par koncesijas līgumu piešķiršanu13] nozīmē attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000, izslēdz no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām preces un pakalpojumus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības.
(12)  Gadījumā, ja Komisija sāk ārējā iepirkuma izmeklēšanu, lai konstatētu reālas savstarpības trūkumu attiecībā uz piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgum, tai būtu jāizvērtē, vai apstiprināt, ka līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji Direktīvu [2004/17/EK, 2004/18/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Direktīvas [..] par koncesijas līgumu piešķiršanu13] nozīmē attiecībā uz tādu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000, izslēdz no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām preces un pakalpojumus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības starptautiskās saistības. Tas neattiecas uz tādu preču un pakalpojumu iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kuru izcelsme ir Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, kā tas ir noteikts attiecīgajos izcelsmes noteikumos, un tāpat neattiecas uz tādu preču un pakalpojumu līgumiem, kuru izcelsme ir valstīs, kuras piemēro iniciatīvas „Viss, izņemot ieročus” regulējumu un kuras ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu1 IV pielikumā, kā arī neattiecas uz tādu preču un pakalpojumu līgumiem, kuru izcelsme ir valstīs, kuras tiek uzskatītas par neaizsargātām, jo to ekonomikas nav diversificētas un pietiekami integrētas starptautiskās tirdzniecības sistēmā, kā tas teikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu VII pielikumā.
________________
________________
13 OV L ….
13 OV L ….
13a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 15 un 90
Regulas priekšlikums
13.apsvērums
(13)  Pārredzamības labad līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar šo regulu izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras piedāvājumus, kuri ietver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Eiropas Savienības un kuros starptautisko saistību neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no šo preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, par to būtu jāinformē ekonomikas dalībnieki Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējamā paziņojumā par līgumu.
(13)  Pārredzamības labad līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar šo regulu izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras piedāvājumus, kuri ietver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Eiropas Savienības un kuros starptautisko saistību neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no šo preču vai pakalpojumu vai koncesiju kopējās vērtības, par to būtu jāinformē ekonomikas dalībnieki, , šo informāciju ierakstot Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu 2. panta 1. punkta 15. apakšpunktā un Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs 2. panta 15. punktā minēto tehnisko specifikāciju vai aprakstošā dokumenta ievaddaļā vai Direktīvas [2014/../ES] 2. panta 13. punktā minēto tehnisko un darbības prasību ievaddaļā
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
15.apsvērums
(15)  Attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000, Komisijai tāda izslēgšana būtu jāapstiprina tikai tad, ja starptautiskajā nolīgumā par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā starp Savienību un preču un/vai pakalpojumu izcelsmes valsti ir ietvertas nepārprotamas Savienības atrunas par piekļuvi tirgum attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kurus ir ierosināts izslēgt. Ja šāda nolīguma nav, Komisijai būtu jāapstiprina izslēgšana, ja trešā valsts saglabā ierobežojošus iepirkuma pasākumus, kuru rezultātā trūkst reālas savstarpības tirgus atvērtībā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti. Par reālas savstarpības trūkumu būtu jāuzskata stāvoklis, kad ierobežojošie iepirkuma pasākumi rada nopietnu un atkārtotu diskrimināciju ES ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem.
(15)  Attiecībā uz līgumiem un koncesijām, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000, Komisijai tāda izslēgšana būtu jāapstiprina tikai tad, ja starptautiskajā nolīgumā par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma un koncesiju jomā starp Savienību un preču un/vai pakalpojumu izcelsmes valsti ir ietvertas nepārprotamas Savienības atrunas par piekļuvi tirgum attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kurus ir ierosināts izslēgt. Ja šāda nolīguma nav, Komisijai būtu jāapstiprina izslēgšana, ja trešā valsts līguma slēgšanas tiesību vai koncesijas tiesību piešķiršanas jomā saglabā ierobežojošus iepirkuma pasākumus, kuru rezultātā trūkst reālas savstarpības tirgus atvērtībā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti. Par reālas savstarpības trūkumu būtu jāuzskata stāvoklis, kad līguma slēgšanas tiesību vai koncesijas tiesību piešķiršanas jomā īstenotie ierobežojošie iepirkuma pasākumi rada nopietnu un atkārtotu diskrimināciju ES ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem vai kad publiskas iestādes neievēro Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu XI pielikumā un] Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, XIV pielikumā uzskaitītos starptautiskos darba tiesību noteikumus, Eiropas uzņēmumiem radot nopietnas grūtības, un kad par šiem pārkāpumiem ir informēta Komisija gadījumos, kad minētie uzņēmumi ir centušies iegūt līgumu slēgšanas tiesības un koncesijas tiesības trešās valstīs.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
16.apsvērums
(16)  Novērtējot, vai pastāv reālas savstarpības trūkums, Komisijai būtu jāizskata, kādā mērā attiecīgās valsts publiskā iepirkumu tiesību akti nodrošina pārredzamību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem publiskā iepirkuma jomā un nepieļauj nekādu diskrimināciju pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Turklāt tai būtu jāizskata, kādā mērā valsts iestādes un/vai atsevišķi līgumslēdzēji saglabā vai pieņem diskriminējošu praksi pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.
(16)  Novērtējot, vai pastāv reālas savstarpības trūkums, Komisijai būtu jāizskata, kādā mērā attiecīgās valsts publiskā iepirkumu un koncesiju jomā pieņemtie tiesību akti nodrošina pārredzamību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem publiskā iepirkuma un koncesiju jomā un nepieļauj nekādu diskrimināciju pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Turklāt tai būtu jāizskata, kādā mērā valsts iestādes un/vai atsevišķi līgumslēdzēji saglabā vai pieņem diskriminējošu praksi pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībnieku vai kādā mērā tas, ka publiskas iestādes neievēro Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu XI pielikumā un Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, XIV pielikumā uzskaitītos starptautiskos darba tiesību noteikumus, Eiropas uzņēmumiem rada nopietnas grūtības un par šiem pārkāpumiem ir informēta Komisija gadījumos, kad minētie uzņēmumi ir centušies iegūt līgumu slēgšanas tiesības un koncesijas tiesības trešās valstīs.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
16.aapsvērums (jauns)
(16a)  Novērtējot piedāvājumus par precēm un/vai pakalpojumiem, kuru izcelsme nav Savienības dalībvalstīs, līgumslēdzējai iestādei būtu jānodrošina to godīgas tirdzniecības kritēriju, kā arī darba tiesību un vides standartu ievērošana, kas minēti Direktīvas par publisko iepirkumu [2014/../ES] 15. panta 2. punktā un XI pielikumā.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
17.apsvērums
(17)  Komisijai būtu jāspēj novērst iecerētas izslēgšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecības sarunām, kas notiek ar attiecīgo valsti. Tāpēc, ja kāda valsts iesaistās saturīgās sarunās ar Savienību par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā un Komisija uzskata, ka tuvākajā nākotnē ir paredzama ierobežojošas iepirkuma prakses atcelšana, Komisijai būtu jāspēj pieņemt īstenošanas tiesību aktu, kas noteiktu, ka preces un pakalpojumi no attiecīgās valsts vienu gadu nav izslēdzami no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.
(17)  Komisijai būtu jāspēj novērst iecerētas izslēgšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecības sarunām, kas notiek ar attiecīgo valsti. Tāpēc, ja kāda valsts iesaistās saturīgās sarunās ar Savienību par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma un/vai koncesiju jomā un Komisija uzskata, ka tuvākajā nākotnē ir paredzama ierobežojošas iepirkuma un/vai koncesiju prakses atcelšana, Komisijai būtu jāspēj pieņemt īstenošanas tiesību aktu, kas noteiktu, ka preces un pakalpojumi no attiecīgās valsts vienu gadu nav izslēdzami no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
18.apsvērums
(18)  Ņemot vērā to, ka uz trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma tirgum attiecas kopējā tirdzniecības politika, dalībvalstīm vai to līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem nedrīkstētu būt iespēja trešo valstu preču vai pakalpojumu piekļuvi iepirkuma procedūrām ierobežot ar tādiem pasākumiem, kas nav paredzēti šajā regulā.
(18)  Ņemot vērā to, ka uz trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgum attiecas kopējā tirdzniecības politika, dalībvalstīm vai to līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem nedrīkstētu būt iespēja trešo valstu preču vai pakalpojumu piekļuvi iepirkuma procedūrām ierobežot ar tādiem pasākumiem, kas nav paredzēti šajā regulā vai attiecīgajās Savienības tiesībās.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
19.apsvērums
(19)  Ņemot vērā to, ka līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem ir grūtāk novērtēt pretendentu paskaidrojumus apstākļos, kad piedāvājumi aptver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Eiropas Savienības un starptautisko saistību neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība tajos pārsniedz 50 % no šo preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, ir lietderīgi noteikt labāku pārredzamību attieksmei pret nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Papildus Direktīvas par publisko iepirkumu 69. panta un Direktīvas par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 79. panta noteikumiem līgumslēdzējai iestādei/līgumslēdzējam, kas plāno pieņemt šādu nepamatoti lētu piedāvājumu, būtu rakstveidā jāinformē pārējie pretendenti, minot iemeslus, kuru dēļ cenas vai izmaksas ir nepamatoti zemas. Tas ļauj šiem pretendentiem veicināt precīzāku novērtējumu par to, vai izraudzītais pretendents spēs pilnībā izpildīt līgumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti iepirkuma procedūras dokumentācijā. Tāpēc šī papildu informācija radītu līdzvērtīgākus konkurences apstākļus ES publiskā iepirkuma tirgū.
(19)  Ņemot vērā to, ka līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem ir grūtāk novērtēt pretendentu paskaidrojumus apstākļos, kad piedāvājumi aptver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Eiropas Savienības un starptautisko saistību neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība tajos pārsniedz 50 % no šo preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, ir lietderīgi noteikt labāku pārredzamību attieksmei pret nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu13a 69. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs13b, 79. panta noteikumiem līgumslēdzējai iestādei/līgumslēdzējam, kas plāno pieņemt šādu nepamatoti lētu piedāvājumu, būtu rakstveidā jāinformē pārējie pretendenti, minot iemeslus, kuru dēļ cenas vai izmaksas ir nepamatoti zemas. Ja pretendents nespēj sniegt pietiekami pamatotu paskaidrojumu, līgumslēdzēja iestādei vajadzētu būt tiesībām piedāvājumu noraidīt. Tas ļauj šiem pretendentiem veicināt precīzāku novērtējumu par to, vai izraudzītais pretendents spēs pilnībā izpildīt līgumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti iepirkuma procedūras dokumentācijā. Tāpēc šī papildu informācija radītu līdzvērtīgākus konkurences apstākļus ES publiskā iepirkuma tirgū.
_________________
13a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva [2014/../ES] par publisko iepirkumu (OV ..) (2011/0438(COD)).
13b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV ..) (2011/0439(COD)).
Grozījums Nr. 22 un 91
Regulas priekšlikums
20.apsvērums
(20)  Komisijai būtu jāspēj pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētās personas vai dalībvalsts iesnieguma jebkurā brīdī uzsākt ārējā iepirkuma izmeklēšanu saistībā ar ierobežojošu publiskā iepirkuma praksi, ko, iespējams, piekopj trešā valsts. Jo īpaši tajā ņem vērā to, ka Komisija ir apstiprinājusi vairākus plānotus izņēmumus attiecībā uz trešo valsti, ievērojot šās regulas 6. panta 2. punktu. Tādai izmeklēšanai nebūtu jāskar Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā14.
(20)  Komisijai būtu jāspēj pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētās personas vai dalībvalsts iesnieguma jebkurā brīdī uzsākt ārēju izmeklēšanu saistībā ar ierobežojošu publiskā iepirkuma un koncesiju praksi, ko, iespējams, piekopj trešā valsts Lēmumā par ārējās izmeklēšanas procedūras sākšanu, tai būtu jāņem vērā no dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem saņemto pieprasījumu skaits. Tādai izmeklēšanai nebūtu jāskar Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā14.
________________
________________
14 OV L 349, 31.12.1994.
14 OV L 349, 31.12.1994.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
21.apsvērums
(21)  Ja Komisijai, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, ir iemesls uzskatīt, ka trešā valsts ir izveidojusi vai uztur spēkā ierobežojošu publiskā iepirkuma praksi, tai jāspēj sākt izmeklēšanu. Ja ierobežojoša publiskā iepirkuma prakse trešā valstī apstiprinās, Komisijai būtu jāaicina attiecīgā valsts sākt konsultācijas, lai ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem uzlabotu konkurēšanas iespējas minētās valsts publiskajā iepirkumā.
(21)  Ja Komisijai, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, ir iemesls uzskatīt, ka trešā valsts ir izveidojusi vai uztur spēkā ierobežojošu publiskā iepirkuma un koncesiju praksi, tai jāspēj sākt izmeklēšanu. Ja ierobežojoša publiskā iepirkuma prakse trešā valstī apstiprinās, Komisijai būtu jāaicina attiecīgā valsts sākt konsultācijas, lai ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem uzlabotu konkurēšanas iespējas minētās valsts publiskajā iepirkumā.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
22.apsvērums
(22)  Ja konsultācijas ar attiecīgo valsti nerada pietiekamu dalības iespēju uzlabojumu ES ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, Komisijai būtu jāveic piemēroti ierobežojoši pasākumi.
(22)  Ja konsultācijas ar attiecīgo valsti saprātīgā termiņā nerada pietiekamu dalības iespēju uzlabojumu ES ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem vai attiecīgās valsts veiktie stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumi nav atzīti par pietiekamiem, Komisijai būtu jāveic piemēroti ierobežojoši pasākumi.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
23.apsvērums
(23)  Šādi pasākumi var ietvert atsevišķu trešās valsts preču un pakalpojumu obligātu izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūrām Eiropas Savienībā vai var pakļaut obligātam cenas sodam piedāvājumus, ko veido preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir minētajā valstī. Lai izvairītos no šo pasākumu apiešanas, var būt arī nepieciešams izslēgt atsevišķas ārvalstu kontrolētas vai tām piederošas Eiropas Savienībā reģistrētas juridiskas personas, kas nav iesaistītas reālā uzņēmējdarbībā tā, lai tām būtu tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Attiecīgie pasākumi nedrīkstētu būt nesamērīgi salīdzinājumā ar ierobežojošo publiskā iepirkuma praksi, uz kuru ar tiem tiek reaģēts.
(23)  Šādi pasākumi var ietvert atsevišķu trešās valsts preču un pakalpojumu obligātu izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūrām vai koncesijas tiesību piešķiršanas procedūrām Eiropas Savienībā vai var pakļaut obligātam cenas sodam piedāvājumus, ko veido preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir minētajā valstī. Lai izvairītos no šo pasākumu apiešanas, var būt arī nepieciešams izslēgt atsevišķas ārvalstu kontrolētas vai tām piederošas Eiropas Savienībā reģistrētas juridiskas personas, kas nav iesaistītas reālā uzņēmējdarbībā tā, lai tām būtu tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Attiecīgie pasākumi nedrīkstētu būt nesamērīgi salīdzinājumā ar ierobežojošo publiskā iepirkuma praksi, uz kuru ar tiem tiek reaģēts, un šie pasākumi būtu jāpiemēro ilgākais piecus gadus, šo termiņu pagarinot vēl par pieciem gadiem.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
24.aapsvērums (jauns)
(24a)  Lai pienācīgi integrētu vides, sociālās un darba tiesību normas, līgumslēdzējām iestādēm ir arī jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā ievērot vides, sociālās un darba tiesību jomas normas, kuras ir jāīsteno būvdarbu veikšanas vietā un kuras izriet gan no valstu, gan Savienības līmenī spēkā esošām starptautiskām saistībām, likumiem, regulām, dekrētiem un lēmumiem un izriet arī no koplīgumiem.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
26.apsvērums
(26)  Ņemot vērā kopējo Savienības politiku attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, kas cita starpā noteikta Padomes 2008. gada 22. jūlija Regulā (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 2009. gada 1. janvāra, ir lietderīgi preces un pakalpojumus no šīm valstīm pielīdzināt Savienības precēm un pakalpojumiem.
(26)  Ņemot vērā kopējo Savienības politikas mērķi atbalstīt attīstības valstu ekonomisko izaugsmi un to integrāciju globālajā vērtības ķēdē, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 978/2012 vispārīgi noteiktās vispārējās preferenču sistēmas izveides pamats, ir lietderīgi pielīdzināt Savienības precēm un pakalpojumiem to vismazāk attīstīto valstu preces un pakalpojumus, kuras piemēro iniciatīvas „Viss izņemot ieročus” regulējumu, un to attīstības valstu preces un pakalpojumus, kuras tiek uzskatītas par neaizsargātām, jo to ekonomikas nav diversificētas un pietiekami integrētas starptautiskās tirdzniecības sistēmā, kā tas teikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu attiecīgi IV un VII pielikumā.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
27.apsvērums
(27)  Lai Eiropas Savienības tiesiskajā kārtībā atspoguļotu starptautiskā tirgus piekļuves saistības, kas publiskā iepirkuma jomā uzņemtas pēc šās regulas pieņemšanas, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu par grozījumiem starptautisko nolīgumu sarakstā, kas pievienots šai regulai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(27)  Lai Eiropas Savienības tiesiskajā kārtībā atspoguļotu starptautiskā tirgus piekļuves saistības, kas publiskā iepirkuma un koncesiju jomā uzņemtas pēc šās regulas pieņemšanas, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu par grozījumiem starptautisko nolīgumu sarakstā, kas pievienots šai regulai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
30.apsvērums
(30)  Komisijai būtu vismaz reizi trijos gados jāiesniedz ziņojums par šās regulas piemērošanu.
(30)  Komisijai būtu vismaz reizi trijos gados jāiesniedz ziņojums par šās regulas piemērošanu. Šajā ziņojumā Komisijai būtu jānovērtē šīs regulas piemērošana un savstarpības jomā gūtie panākumi, atverot publiskā iepirkuma tirgus. Komisijai līdztekus otrajam ziņojumam par šīs regulas piemērošanu, kurš ir jāpabeidz vēlākais pēc sešiem mēnešiem pēc regulas stāšanās spēkā, būtu vai nu jāiesniedz priekšlikums uzlabot regulu vai jāpamato, kāpēc Komisijas skatījumā grozījumi šajā regulā nav nepieciešami. Gadījumā, ja Komisija nedz iesniedz priekšlikumu, nedz sniedz šīs regulas negrozīšanas pamatojumu, šī regula zaudē spēku.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
31.apsvērums
(31)  Lai sasniegtu galveno mērķi izveidot kopīgu ārējo politiku publiskā iepirkuma jomā, saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešami un lietderīgi pieņemt noteikumus par režīmu precēm un pakalpojumiem, kuri nav ietverti Eiropas Savienības starptautiskajās saistībās. Šī regula par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu vēlamos mērķus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu,
(31)  Lai sasniegtu galveno mērķi izveidot kopīgu ārējo politiku publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešami un lietderīgi pieņemt noteikumus par režīmu precēm un pakalpojumiem, kuri nav ietverti Eiropas Savienības starptautiskajās saistībās. Šī regula par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu vēlamos mērķus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu,
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi tiesībām slēgt līgumus ar Savienības līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem par būvdarbu vai būves realizāciju, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un noteiktas procedūras, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem.
1.  Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi tiesībām slēgt līgumus ar Savienības līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem par būvdarbu vai būves realizāciju, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un noteiktas procedūras, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem. Dalībvalstīm vai to līgumslēdzējām iestādēm/līgumslēdzējiem ir tiesības ierobežot trešo valstu preču un pakalpojumu pieeju savām iepirkuma procedūrām, pamatojoties tikai uz šajā regulā noteiktajām normām un attiecīgajām Savienības tiesībām.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – 2. daļa
Šī regula attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja preces vai pakalpojumus iepērk pārvaldes vajadzībām bez nodoma tos tālāk pārdot tirdznieciskā nolūkā vai izmantot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai tirdznieciskā nolūkā.
Šī regula attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja preces vai pakalpojumus iepērk pārvaldes vajadzībām, un uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pārvaldes vajadzībām, ja nav komerciāla tālākpārdošanas nodoma vai nodoma ar to palīdzību ražot preces vai sniegt pakalpojumus tirdznieciskā nolūkā.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  "piegādātājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas tirgū piedāvā preces;
(a)  “ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiska struktūra vai šādu personu un/vai struktūru grupa, kas tirgū piedāvā būvdarbu vai būves realizāciju vai piegādā produktus vai sniedz pakalpojumus;
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  “pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas tirgū piedāvā būvdarbu vai būves realizāciju vai pakalpojumus;
(b)  “pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  “aptvertas preces vai pakalpojumi” ir preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru Savienība publiskā iepirkuma jomā ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, kurā ietilpst tirgus piekļuves saistības, un uz kuriem attiecas attiecīgais nolīgums. Šās regulas I pielikumā ietverts attiecīgo nolīgumu saraksts;
(d)  “aptvertas preces vai pakalpojumi” ir preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru Savienība publiskā iepirkuma un koncesiju jomā ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, kurā ietilpst tirgus piekļuves saistības, un uz kuriem attiecas attiecīgais nolīgums. Šās regulas I pielikumā ietverts attiecīgo nolīgumu saraksts;
(Šis grozījums attiecas uz visu tiesību akta tekstu (pievienots vārds „koncesijas” katru reizi, kad tiek minēts publiskais iepirkums); pieņemot regulu, tehniski labojumi būs jāveic visā tekstā.)
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(ga)  “būtiskas savstarpības trūkums” ir jebkurš tāds normatīvs vai administratīvs akts, procedūra vai prakse, ko trešā valstī ir pieņēmusi vai īsteno publiska iestāde vai atsevišķi līgumslēdzēji, ierobežojot dalības publiska iepirkuma vai koncesiju tirgos tiesības, jo īpaši nenodrošinot pārredzamību salīdzinājumā starptautiskiem standartiem un īstenojot diskriminējošas likumdošanas normas un administratīvo praksi, kuru dēļ Savienības ekonomikas dalībniekus, preces un pakalpojumus nopietni un vairākkārt diskriminē.
būtiskas savstarpības trūkumu prezumē arī tad, ja publiskas iestādes neievēro Direktīvas par publisko iepirkumu [2014/../ES] XI pielikumā un Direktīvas par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs [2014/../ES] XIV pielikumā uzskaitītos starptautiskos darba tiesību noteikumus, radot grūtības Eiropas uzņēmumiem, un ja par šiem pārkāpumiem ir informēta Komisija gadījumos, kad minētie uzņēmumi cenšas iegūt līguma slēgšanas tiesības un koncesijas tiesības trešās valstīs;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  ar terminu “ekonomikas dalībnieks” apzīmē gan piegādātāju, gan pakalpojuma sniedzēju;
svītrots
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  piedāvājumu iesniedzis ekonomikas dalībnieks tiek uzskatīts par “pretendentu”;
svītrots
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  “obligāts cenas sods” attiecas uz līgumslēdzēju pienākumu palielināt, ar zināmiem izņēmumiem, pakalpojumu un/vai preču, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs, cenu, kas ir piedāvāta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.
(e)  “obligāts cenas sods” attiecas uz līgumslēdzēju pienākumu palielināt, ar zināmiem izņēmumiem, pakalpojumu un/vai preču, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs, cenu, kas ir piedāvāta līguma slēgšanas tiesību un koncesijas tiesību piešķiršanas procedūrās.
(Grozījums attiecas uz visu pārbaudāmo normatīvo tekstu (atsauces uz koncesiju tiesību piešķiršanas procedūrām iekļaušana visos gadījumos, kad minētas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī);) pieņemot grozījumus, visā tekstā ir jāveic korekcijas.)
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Preces izcelsmi nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EK) Nr. 2913/1992 par Kopienas muitas kodeksa izveidi18 22.–26. pantu.
1.  Preces izcelsmi nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 par Kopienas muitas kodeksa izveidi18 59.–63. pantu, tostarp ar papildu normām, kas ir jāpieņem, piemērojot šīs regulas 65. pantu.
__________________
18 OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Pakalpojuma izcelsmi nosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kura to sniedz. Par pakalpojuma sniedzēja izcelsmes valsti uzskata:
Pakalpojuma izcelsmi nosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kura to sniedz. Par pakalpojumus sniedzoša ekonomikas dalībnieka izcelsmes valsti uzskata:
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
4. pants
Režīms aptvertajām precēm un pakalpojumiem
Režīms aptvertajām precēm un pakalpojumiem
Piešķirot tiesības slēgt līgumus par būvdarbu un/vai būves realizāciju, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji pielīdzina aptvertās preces un pakalpojumus precēm un pakalpojumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā.
Piešķirot tiesības slēgt līgumus par būvdarbu un/vai būves realizāciju, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu vai piešķirot tiesības slēgt koncesijas līgumus par būves realizāciju un pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji pielīdzina aptvertās preces un pakalpojumus precēm un pakalpojumiem, kuru izcelsme ir Savienībā.
Preces vai pakalpojumus ar izcelsmi Regulas (EK) Nr. 732/2008 I pielikumā norādītajās vismazāk attīstītajās valstīs uzskata par aptvertajām precēm un pakalpojumiem.
Preces vai pakalpojumus ar izcelsmi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā norādītajās vismazāk attīstītajās valstīs vai jaunattīstības valstīs, kas uzskatāmas par neaizsargātām, jo to ekonomikas nav diversificētas un pietiekami integrētas starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, kā teikts Regulas (ES) Nr. 978/2012 VII pielikumā, uzskata par aptvertajām precēm un pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000 bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), Komisija pēc līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju pieprasījuma izvērtē, vai dot piekrišanu izslēgt no līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras preču vai pakalpojumu piedāvājumus, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, ja neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, saskaņā ar tālāk minētajiem nosacījumiem.
1.  Ja Komisija uzsāk ārējā iepirkuma izmeklēšanas procedūru, kas ir paredzēta 8. pantā, Komisija pēc līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju pieprasījuma un pēc paziņojuma publicēšanas Savienības Oficiālajā Vēstnesī par izmeklēšanas sākšanu, izvērtē attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vismaz EUR 5 000 000 bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), vai dot piekrišanu izslēgt no līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras preču vai pakalpojumu piedāvājumus, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, ja neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, saskaņā ar tālāk minētajiem nosacījumiem.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa
Ja līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji plāno izslēgšanu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, pamatojoties uz 1. punktu, tie to norāda paziņojumā par līgumu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu vai saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu, vai Direktīvas par koncesiju līgumu piešķiršanu 26. pantu.
Ja līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji plāno izslēgšanu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, pamatojoties uz 1. punktu, tie to nepārprotami norāda tādu „tehnisko specifikāciju” vai „aprakstošā dokumenta” ievaddaļā, kas minēti Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu 2. panta 15. punktā un Direktīvas [2014/../ES] par iepirkumu, ko veic uzņēmumi, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs 2. panta 15. punktā, vai to „tehnisko un darbības prasību” ievaddaļā, kas minētas Direktīvas [2014/../ES] par koncesijas līgumu piešķiršanu 2. panta 13. punktā.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 3. daļa
Ja līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji saņem 1. punkta nosacījumiem atbilstošus piedāvājumus, par kuriem tie plāno šā iemesla dēļ pieprasīt izslēgšanu, tie par to paziņo Komisijai. Paziņošanas procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs var turpināt piedāvājumu analīzi.
Ja līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji saņem 1. punkta nosacījumiem atbilstošus piedāvājumus, par kuriem tie plāno šā iemesla dēļ pieprasīt izslēgšanu, tie par to paziņo Komisijai astoņu kalendāro dienu laikā. Paziņošanas procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs var turpināt piedāvājumu analīzi.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 4. daļa – b punkts
(b)  līguma priekšmeta apraksts;
(b)  līguma priekšmeta vai koncesijas apraksts;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 4. daļa – da punkts (jauns)
(da)  vajadzības gadījumā jebkāda cita informācija, ko Komisija uzskata par lietderīgu.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 5. daļa
Komisija var līgumslēdzējai iestādei/līgumslēdzējam lūgt papildu informāciju.
svītrots
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 6. daļa
Minēto informāciju sniedz astoņās darba dienās, sākot no pirmās darba dienas pēc dienas, kurā saņemts papildu informācijas pieprasījums. Ja Komisija noliktajā laikā nekādu informāciju nesaņem, 3. punktā noteikto termiņu atliek, līdz Komisija saņem pieprasīto informāciju.
Minēto informāciju sniedz astoņās kalendārās dienās, sākot no pirmās kalendārās dienas pēc dienas, kurā saņemts papildu informācijas pieprasījums. Ja Komisija noliktajā laikā nekādu informāciju nesaņem, 3. punktā noteikto termiņu atliek, līdz Komisija saņem pieprasīto informāciju.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Attiecībā uz 1. punktā minētajiem līgumiem Komisija pieņem īstenošanas aktu par paredzētās izslēgšanas apstiprināšanu divu mēnešu termiņā, kas sākas pirmajā darba dienā pēc dienas, kad tā ir saņēmusi paziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos vienu reizi var pagarināt par ne vairāk kā diviem mēnešiem, it īpaši, ja paziņojumā vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski mainās. Ja šā divu mēnešu laikposma beigās vai pagarinājuma laikā Komisija nav pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīst vai neatzīst izslēgšanu, tiek uzskatīts, ka Komisija izslēgšanu nav apstiprinājusi.
3.  Ja Komisija attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kurus ir ierosināts izslēgt no līgumu slēgšanas tiesību procedūras, konstatē būtiskas savstarpības trūkumu, kas ir definēta 2. panta 1. punkta ga) apakšpunktā, tā pieņem īstenošanas aktu, ar ko apstiprina to attiecīgo piedāvājumu izslēgšanu, par kuriem tiek veikta izmeklēšana saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem viena mēneša laikā, sākot ar pirmo kalendāro dienu pēc šā panta 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos vienu reizi var pagarināt par ne vairāk kā vienu mēnesi, it īpaši, ja paziņojumā vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski mainās. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos vienu reizi var pagarināt par ne vairāk kā vienu mēnesi, it īpaši, ja paziņojumā vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski mainās.
Minētajai izslēgšanai ir pagaidu raksturs un to piemēro, līdz ir pabeigta 8. pantā paredzētā ārējā iepirkuma izmeklēšanas procedūra, pieņemti 9. pantā minētās konsultāciju procedūras secinājumi un vajadzības gadījumā noteikti visi pasākumi, kas ierobežo neaptverto preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma tirgum saskaņā ar 10. pantu.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  ja a) apakšpunktā minēta nolīguma nav un trešā valsts patur spēkā ierobežojošus iepirkuma pasākumus, kuru rezultātā trūkst reālas savstarpības tirgus atvērtībā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti.
(b)  ja a) apakšpunktā minēta nolīguma nav un trešā valsts patur spēkā ierobežojošus iepirkuma vai koncesijas līguma piešķiršanas pasākumus, kuru rezultātā trūkst reālas savstarpības tirgus atvērtībā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti, it īpaši ja šie ierobežojošie pasākumi mazina Savienības rūpniecības politikas efektivitāti.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts – 2. daļa
Šā punkta b) apakšpunkta izpildes vajadzībām tiek uzskatīts, ka trūkst reālas savstarpības, ja ierobežojošu iepirkuma pasākumu dēļ nopietni un atkārtoti tiek diskriminēti Savienības ekonomikas dalībnieki, preces un pakalpojumi.
svītrots
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
6. pants – 5. punkts
5.  Novērtējot, vai trūkst reālas savstarpības, Komisija aplūko šādus aspektus:
svītrots
(a)  kādā mērā attiecīgās valsts publiskā iepirkuma tiesību akti nodrošina pārredzamību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem publiskā iepirkuma jomā un nepieļauj nekādu diskrimināciju pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem;
(b)  kādā mērā valsts iestādes un/vai atsevišķi līgumslēdzēji saglabā vai pieņem diskriminējošu praksi pret Savienības precēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
6. pants – 7. punkts
7.  Līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji, kas ir izslēguši piedāvājumus saskaņā ar 1. punktu, to norāda paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu, Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu vai Direktīvas par koncesiju līgumu piešķiršanu 27. pantu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta veidlapas paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
7.  Ja piedāvājumi ir izslēgti saskaņā ar 3. punktu, līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji šo faktu un tā pamatojumu iekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu, Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu vai Direktīvas par koncesiju līgumu piešķiršanu 27. pantu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta veidlapas paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
6. pants – 8. punkts
8.  Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas tiesību aktu par pagaidu piekļuvi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem no valsts, kura iesaistīta saturīgās sarunās ar Savienību, kā noteikts 9. panta 4. punktā.
8.  Šā panta 1. punktu var nepiemērot, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas tiesību aktu par pagaidu piekļuvi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem no valsts, kura iesaistīta sarunās ar Savienību, kā noteikts 9. panta 4. punktā. Komisija pieteikumu iesniegušajai līgumslēdzējai iestādei pienācīgi pamato savu atbilstošo lēmumu.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
Ja līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs saskaņā ar Direktīvas par publisko iepirkumu 69. pantu vai saskaņā ar Direktīvas par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 79. pantu pārbaudījis pretendenta paskaidrojumus, plāno pieņemt nepamatoti zemu piedāvājumu, kurš ietver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Savienības un kurā neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, tas par to rakstveidā informē pārējos pretendentus, minot nepamatoti zemo cenu vai izmaksu iemeslus.
Ja līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs saskaņā ar Direktīvas par publisko iepirkumu 69. pantu vai saskaņā ar Direktīvas par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 79. pantu pārbaudījis pretendenta paskaidrojumus, plāno pieņemt nepamatoti zemu piedāvājumu, kurš ietver preces un/vai pakalpojumus ar izcelsmi ārpus Savienības un kurā neaptverto preču vai pakalpojumu vērtība pārsniedz 50 % no piedāvājumā iekļauto preču vai pakalpojumu kopējās vērtības, tas par to rakstveidā informē pārējos pretendentus, minot nepamatoti zemo cenu vai izmaksu iemeslus. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus nolūkā nodrošināt, lai izpildot publiskos līgumus, ekonomikas dalībnieki ievērotu ES un valsts tiesībās, koplīgumos vides, sociālo un darba tiesību jomā noteiktās tiesības vai Direktīvas [2014/../ES] par publisko iepirkumu XI pielikumā uzskaitītos starptautiskos vides, sociālo un darba tiesību noteikumus.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. daļa
Līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs var paturēt pie sevis informāciju, ja tās izpaušana kavētu tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu publiskā vai privātā sektora ekonomikas dalībnieku leģitīmajām komerciālajām interesēm vai varētu traucēt godīgai konkurencei starp tiem.
Pēc tam, kad pārējie pretendenti no līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja ir saņēmuši informāciju par līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja nolūku izvēlēties nepamatoti lētu piedāvājumu, tiem ir tiesības līgumslēdzējas iestādei/līgumslēdzējam sapratīgā termiņā sniegt nepieciešamo informāciju, lai līgumslēdzējas iestāde/līgumslēdzējs varētu pieņemt lēmumu par izvēli, pilnībā apzinoties iespējamos faktorus, kas varētu ietekmēt pieprasītās nepamatoti zemās cenas vai izmaksu novērtējumu.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ja Komisija uzskata, ka tas ir Savienības interesēs, Komisija jebkurā laikā pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētu personu vai dalībvalsts iesnieguma var uzsākt ārējā iepirkuma izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par ierobežojošiem iepirkuma pasākumiem.
Komisija jebkurā laikā pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētu personu, līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja vai dalībvalsts iesnieguma var uzsākt ārējā iepirkuma izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par ierobežojošiem iepirkuma pasākumiem. Komisija, pieņemot lēmumu sākt ārējā iepirkuma izmeklēšanu, ņem vērā līgumslēdzēju iestāžu/līgumslēdzēju vai dalībvalstu iesniegto pieprasījumu skaitu. Ja Komisija atsakās sākt izmeklēšanu, tai ir jāpamato savs lēmums pieprasījumu iesniegušajai dalībvalstij, ieinteresētajai personai vai līgumslēdzējam.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisija īpaši ņem vērā, vai vairākas paredzētās izslēgšanas ir apstiprinātas saskaņā ar šās regulas 6. panta 3. punktu.
svītrots
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minēto izmeklēšanu veic, pamatojoties uz 6. pantā noteiktajiem kritērijiem.
2.  Šā panta 1. punktā minēto izmeklēšanu veic, pamatojoties uz 2. panta 1. punkta ga) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Komisijas novērtējumu par to, vai attiecīgā trešā valsts uztur ierobežojošus iepirkuma pasākumus, izdara, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas un dalībvalstis, un/vai faktiem, ko Komisija savākusi izmeklēšanas laikā, un pabeidz deviņu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt par trim mēnešiem.
3.  Komisijas novērtējumu par to, vai attiecīgā trešā valsts uztur ierobežojošus iepirkuma pasākumus, izdara, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas un dalībvalstis, un/vai faktiem, ko Komisija savākusi izmeklēšanas laikā, vai tās regulārajiem ziņojumiem par trešās valstīs pastāvošiem tirdzniecības šķēršļiem un pabeidz trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.
Komisijas novērtējumā ņem vērā līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja pieprasījumus veikt 6. panta 1. punktā minēto izmeklēšanu, kas iesniegti pēc tam, kad ir sākta šajā pantā noteiktā procedūra.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja pēc konsultāciju sākuma attiecīgā valsts veic pietiekamus stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumus, bet neuzņemas jaunas tirgus piekļuves saistības, Komisija var konsultācijas apturēt vai izbeigt.
Ja pēc konsultāciju sākuma attiecīgā valsts veic pietiekamus stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumus, bet neuzņemas jaunas tirgus piekļuves saistības, Komisija var konsultācijas apturēt vai izbeigt, vai aicināt attiecīgo valsti sākt 9. panta 4. punktā minētās sarunas.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 3. daļa – ievaddaļa
Ja attiecīgās trešās valsts veiktie stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumi tiek atcelti, apturēti vai nepareizi īstenoti, Komisija var:
Ja attiecīgās trešās valsts veiktie stāvokļa izlabošanas/korekcijas pasākumi tiek atcelti, apturēti vai nepareizi īstenoti, Komisija, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem tiek ierobežota tādu preču un pakalpojumu piekļuve, kuru izcelsme ir trešajās valstīs, rīkojas saskaņā ar 10. pantu.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 3. daļa – i punkts
(i)  atjaunot vai atsākt konsultācijas ar attiecīgo trešo valsti un/vai
svītrots
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 3. daļa – ii punkts
(ii)  rīkoties saskaņā ar 10. pantu, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas ierobežo trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi.
svītrots
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
4.  Ja pēc konsultāciju sākuma vispiemērotākais ierobežojošas iepirkuma prakses izbeigšanas līdzeklis šķiet starptautiska nolīguma noslēgšana, sarīko sarunas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 218. pantu. Ja kāda valsts ir iesaistīta saturīgās sarunās ar Eiropas Savienību par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka, ka preces un pakalpojumus no minētās valsts nevar izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atbilstīgi 6. pantam.
4.  Ja pēc konsultāciju sākuma vispiemērotākais ierobežojošas iepirkuma prakses izbeigšanas līdzeklis šķiet starptautiska nolīguma noslēgšana, sarīko sarunas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 218. pantu. Ja kāda valsts ir iesaistīta sarunās ar Eiropas Savienību par tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka, ka preces un pakalpojumus no minētās valsts nevar izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atbilstīgi 6. pantam Komisija pienācīgi pamato savu atbilstošo lēmumu dalībvalstij, ieinteresētajai personai vai līgumslēdzējam, kuri iesniedza pieprasījumu.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija var izbeigt konsultācijas, ja attiecīgā valsts uzņemas starptautiskas saistības, par kurām tā vienojas ar Savienību, kādā no šiem veidiem:
Komisija var izbeigt konsultācijas, ja attiecīgā valsts ir Savienības vai starptautiskā līmenī ir veikusi šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 1. daļa – a punkts (jauns)
(aa)  starptautiskās saistības ir uzņemtas kopā ar Eiropas Savienību, parakstot kādu no šiem regulējumiem:
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 1. daļa – iii punkts
(iii)  paplašina savas tirgus piekļuves saistības, kas uzņemtas saskaņā ar PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu vai saskaņā ar divpusēju nolīgumu, kas noslēgts ar Savienību.
(iii)   paplašina savas tirgus piekļuves saistības, kas uzņemtas saskaņā ar PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu vai saskaņā ar divpusēju nolīgumu, kas noslēgts ar Savienību, un
Grozījums. 70
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts – 1. daļa – b punkts (jauns)
(bb)  attiecīgā valsts nosaka labojošus pasākumus.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
9. pants – 6. punkts
6.  Gadījumā, kad konsultācijas ar trešo valsti nedod apmierinošu iznākumu 15 mēnešu laikā no dienas, kad sāktas konsultācijas ar attiecīgo trešo valsti, Komisija izbeidz konsultācijas un apsver rīcību saskaņā ar 10. pantu, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas ierobežo trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi.
6.  Gadījumā, kad konsultācijas ar trešo valsti nedod apmierinošu iznākumu 12 mēnešu laikā no kalendārās dienas, kad sāktas konsultācijas ar attiecīgo trešo valsti, Komisija izbeidz konsultācijas un apsver rīcību saskaņā ar 10. pantu, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas ierobežo trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Ja izmeklēšanā saskaņā ar 8. pantu pēc 9. pantā paredzētās procedūras tiek konstatēts, ka ierobežojošie iepirkuma pasākumi, ko pieņēmusi vai uztur spēkā trešā valsts, rada reālas savstarpības trūkumu tirgus atvērtībā starp Savienību un trešo valsti, kā minēts 6. pantā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas uz laiku ierobežo neaptverto trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
1.  Ja izmeklēšanā saskaņā ar 8. pantu pēc 9. pantā paredzētās procedūras tiek konstatēts, ka ierobežojošie iepirkuma pasākumi, ko pieņēmusi vai uztur spēkā trešā valsts, rada reālas savstarpības trūkumu tirgus atvērtībā starp Savienību un trešo valsti, kā minēts 2. panta 1. punkta ga) apakšpunktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas uz laiku ierobežo neaptverto trešās valsts izcelsmes preču un pakalpojumu piekļuvi uz periodu līdz pieciem gadiem, kuru var pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, konkrēti var aprobežoties ar:
Komisija neapstiprina paredzēto izslēgšanu gadījumos, kad tādējādi varētu tikt pārkāptas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, kuras Savienība uzņēmusies ar noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, konkrēti var aprobežoties ar:
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Ja saskaņā ar 9. panta 4. punktu un 10. pantu pieņemto aktu piemērošana starplaikā nav apturēta vai tie nav atcelti, to spēkā esamības termiņš ir pieci gadi pēc to stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji var nolemt nepiemērot pasākumus saskaņā ar 10. pantu attiecībā uz kādu iepirkuma procedūru, ja:
1.  Līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēji var Komisijai pieprasīt nepiemērot pasākumus saskaņā ar 10. pantu attiecībā uz kādu iepirkuma procedūru, ja:
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts – 2. daļa (jauna)
Ja pēc 15 kalendārajām dienām Komisija nav pieņēmusi lēmumu par šāda pieprasījuma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu, tas nozīmē, ka Komisija pieprasījumu nav apstiprinājusi. Ārkārtas situācijā šo termiņu var pagarināt, nosakot papildu piecu kalendāro dienu maksimālo termiņu.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 1. daļa
Ja līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs neplāno piemērot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šās regulas 10. pantu vai atjaunoti saskaņā ar 11. pantu, tas savu nodomu norāda paziņojumā par līgumu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu vai Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu. Tas par to paziņo Komisijai desmit kalendārās dienās pēc tam, kad publicēts paziņojums par līgumu.
Ja līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs neplāno piemērot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šās regulas 10. pantu vai atjaunoti saskaņā ar 11. pantu, tas savu nodomu norāda paziņojumā par līgumu, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. pantu vai Direktīvas 2004/17/EK 42. pantu.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 2. daļa
Šo paziņojumu sūta elektroniski, izmantojot standarta veidlapu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta veidlapas paziņojumam par līgumu un paziņojumam saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 3. punktā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka standarta veidlapas paziņojumam par līgumu saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 3. punktā.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 3. daļa
Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:
svītrots
(a)  līgumslēdzējas iestādes/līgumslēdzēja nosaukums un kontaktinformācija;
(b)  līguma priekšmeta apraksts;
(c)  informācija par pieņemamo ekonomikas dalībnieku, preču un/vai pakalpojumu izcelsmi;
(d)  lēmuma nepiemērot ierobežojošos pasākumus pamats un detalizēts izņēmuma izmantošanas pamatojums;
(e)  attiecīgā gadījumā — cita informācija, ko līgumslēdzēja iestāde/līgumslēdzējs uzskata par lietderīgu.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē citus spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā kalendārajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta Tas neietekmē citus spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
16.apants (jauns)
16.a  pants
Iepirkumu savstarpējā atbilstība Savienības finansētu programmu ietvaros trešās valstīs
Attiecībā uz Eiropas Savienības un dalībvalstu finansētu publisko iepirkumu Komisijai ir jānodrošina saistoša tiesiskā regulējuma ieviešana, lai reglamentētu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un izpildi. Šajā sakarībā Savienība pieņem vienotus noteikumus, kas paredz nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus starp Savienības un trešo valstu ekonomikas dalībniekiem.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Ne Komisija, ne Padome, ne Eiropas Parlaments, ne dalībvalstis, ne to amatpersonas neizpauž nekādu konfidenciāla rakstura informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, ja nav saņemta īpaša atļauja no informācijas sniedzēja.
svītrots
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
18. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju, kuru informācijas sniedzējs ir apzīmējis kā konfidenciālu, nekādā ziņā nedrīkst izpaust, ja vien informācijas sniedzējs nepārprotami neatļauj.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
19. pants
Līdz 2017. gada 1. janvārim un vismaz reizi trijos gados pēc šās regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šās regulas piemērošanu un par panākumiem saskaņā ar šo regulu risinātajās starptautiskajās sarunās par ES ekonomikas dalībnieku piekļuvi publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām trešās valstīs. Šim nolūkam dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai attiecīgu informāciju.
Vismaz reizi trijos gados pēc šās regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šās regulas piemērošanu un par panākumiem saskaņā ar šo regulu risinātajās starptautiskajās sarunās par ES ekonomikas dalībnieku piekļuvi publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām trešās valstīs. Šim nolūkam dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai attiecīgu informāciju. Iesniedzot otro ziņojumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz arī tiesību akta priekšlikumu par regulas grozījumiem vai izklāsta iemeslus, kuru dēļ, Komisijas skatījumā, grozījumi nav nepieciešami. Ja Komisija neievēro šo pienākumu, Regula vairs nav spēkā otrā gada beigās pēc otrā ziņojuma iesniegšanas.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
20. pants
Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pantu atceļ no šās regulas stāšanās spēkā.
Komisija novērtē, vai ir jāatstāj spēkā Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pants. Ņemot vērā šā izvērtējuma rezultātā gūtos secinājumus, Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu par šo pantu atcelšanu no šās regulas spēkā stāšanās dienas.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7- 0454/2013).


Medus ***I
PDF 399kWORD 82k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK, kas attiecas uz medu (COM(2012)0530 – C7-0304/2012 – 2012/0260(COD))(1)
P7_TA(2014)0028A7-0440/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 17
DocAmend>Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedumu lietā C 442/098 putekšņi medū ir uzskatāmi par medus sastāvdaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu9 izpratnē. Tiesas spriedums bija balstīts uz apsvērumu, kura pamatā bija Tiesai iesniegtie fakti par to, ka putekšņi medū galvenokārt nonāk centrifugēšanas dēļ, kuru biškopji veic, lai iegūtu medu. Tomēr putekšņi nonāk stropā tikai bišu kustības rezultātā, un tie dabīgā veidā ir medū neatkarīgi no tā, vai biškopis medu iegūst centrifugējot vai ne. Tāpēc, neskarot to, kā attiecībā uz ģenētiski modificētiem putekšņiem medū piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību10, ir nepieciešams paskaidrot, ka putekšņi ir medus komponents un dabīga viela bez sastāvdaļām, nevis sastāvdaļa Direktīvas 2000/13/EK izpratnē. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīva, kas attiecas uz medu11.
(1)  Padomes Direktīvā Nr. 2001/110/EK1 medus ir definēts kā dabīga, salda viela, ko ražo bites. Medus lielākoties sastāv no dažādiem cukura veidiem, galvenokārt fruktozes un glikozes, kā arī citām vielām, piemēram, organiskām skābēm, enzīmiem un cietām daļiņām, kas medū radušās vākšanas procesā. Ar Direktīvu 2001/110/EK tiek nodrošināta medus dabīguma saglabāšana, ierobežojot cilvēka iejaukšanos, kuras dēļ varētu tikt mainīts medus sastāvs. Jo īpaši minētā direktīva aizliedz pievienot medum jebkādas pārtikas produktu sastāvdaļas, tostarp pārtikas piedevas, vai arī pievienot jebkādas citas vielas, kas nav medus. Līdzīgi minētā direktīva aizliedz atdalīt medum raksturīgas sastāvdaļas, tostarp putekšņus, izņemot gadījumus, kad tas ir neizbēgami, atdalot svešas izcelsmes vielas. Minētās prasības ir saskaņā ar Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius) standartu medum.
__________________
__________________
11 OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.
1 OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1.aapsvērums (jauns)
(1a)  Lai ņemtu vērā patērētāju aizvien piesardzīgāko attieksmi pret ģenētiski modificētu organismu klātbūtni pārtikas produktos un patērētāju tiesības būt informētiem par to, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011 attiecīgi jāgroza Padomes Direktīva 2001/110/EK*.
______________________________
* Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīva 2001/110/EK, kas attiecas uz medu (OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.).
Grozījums Nr. 18
DocAmend>Direktīvas priekšlikums
1.bapsvērums (jauns)
(1b)  Putekšņi ir viens no medus sastāva kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2001/110/EK. Pieejamie pierādījumi, tostarp empīriski un zinātnes dati, apstiprina, ka putekšņus medum pievieno medus bites. Putekšņi iekrīt medus bišu vāktajā nektārā. No savāktā nektāra, kurā ir putekšņi, bites stropā veido medu. Pieejamie dati liecina, ka papildu putekšņu daļas medū var nokļūt no bišu matiņiem, stropa gaisā esošiem putekšņiem un putekšņiem, ko bites ievietojušas šūnās, kuras var nejauši atvērties, biškopjiem centrifugējot medu. Tātad putekšņi nokļūst stropā tikai bišu kustības dēļ, un tie dabīgā veidā ir medū neatkarīgi no tā, vai biškopji medu iegūst centrifugējot. Turklāt biškopji putekšņus medum nepievieno ar nodomu, jo šāda pievienošana ir aizliegta ar Direktīvu 2001/110/EK.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
1.capsvērums (jauns)
(1c)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/20111 “sastāvdaļa” definēta kā jebkura viela, ko lieto pārtikas ražošanas vai sagatavošanas procesā un ko, pat izmainītā veidā, satur arī gatavais produkts. Šī definīcija norāda, ka viela ar nolūku tiek izmantota pārtikas produktu ražošanā vai sagatavošanā. Ņemot vērā to, ka medus ir dabīgs produkts, un jo īpaši ņemot vērā medum raksturīgo komponentu, tostarp putekšņu, dabīgo izcelsmi, ir svarīgi precizēt, ka putekšņi un citi medum raksturīgi komponenti nebūtu jāuzskata par sastāvdaļām Regulas (ES) Nr. 1169/2011 izpratnē.
__________________
1Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, OV L 304, 22.11.2011.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
1.dapsvērums (jauns)
(1d)  Tā kā medus ir dabīgs produkts, uz to nebūtu jāattiecina prasība par sastāvdaļu saraksta pievienošanu.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1.eapsvērums (jauns)
(1.e)  Saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 26.a pantu ar dalībvalstu līmenī izveidotiem līdzāspastāvēšanas pasākumiem, cita starpā nosakot obligātās atstatuma prasības, būtu jānodrošina tas, ka medus standarta analīzes nav vajadzīgas.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
4.apsvērums
svītrots
(4)  Direktīvas 2001/110/EK pielikumos ir iekļauti tehniski elementi, kurus, iespējams, vajadzēs pielāgot vai atjaunināt, ņemot vērā attiecīgo starptautisko standartu jaunākās prasības. Minētajā direktīvā Komisijai nav piešķirtas atbilstīgas pilnvaras, kas ļautu ātri pielāgot vai atjaunināt minētos pielikumus, ņemot vērā attiecīgo starptautisko standartu jaunākās prasības. Tāpēc, lai varētu konsekventi īstenot Direktīvu 2001/110/EK, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pielāgot vai atjaunināt minētās direktīvas pielikumus, ņemot vērā ne tikai tehnikas attīstību, bet arī attiecīgo starptautisko standartu jaunākās prasības.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
6.apsvērums
(6)  Attiecīgi, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību un, ja vajadzīgs, starptautisko standartu jaunākās prasības, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai pielāgotu vai atjauninātu ar produktu aprakstiem un definīcijām saistītos tehniskos aprakstus Direktīvas 2001/110/EK pielikumos.
svītrots
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
Direktīva 2001/110/EK
2. pants – 5. punkts
5.   Putekšņus, kas ir dabīgs, medum raksturīgs komponents, neuzskata par šīs direktīvas 1. pielikumā definēto produktu sastāvdaļu Direktīvas 2000/13/EK 6. panta 4. punkta izpratnē.”;
5.   Putekšņus, kas ir dabīgs, medum raksturīgs komponents, neuzskata par šīs direktīvas 1. pielikumā definēto produktu sastāvdaļu Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta f) apakšpunkta izpratnē.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2001/110/EK
6. pants
6. pants
svītrots
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 6.a pantu, lai grozītu tehniskos aprakstus attiecībā uz nosaukumiem, produktu aprakstiem un definīcijām I pielikumā un medus sastāva kritērijiem II pielikumā, ņemot vērā tehnikas attīstību un — vajadzības gadījumā — starptautisko standartu jaunākās prasības.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. daļa
Direktīva 2001/110/EK
6.a pants ‑ 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 4. un 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no (...). (Publikāciju birojs ieraksta šā grozošā tiesību akta spēkā stāšanās dienu).
2.  Pilnvaras pieņemt 4. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …*. Ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām Komisija izstrādā ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
__________________________
* Šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā datums.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. daļa
Direktīva 2001/110/EK
6.a pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. un 6. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. daļa
Direktīva 2001/110/EK
6.a pants – 5. punkts
5.  Saskaņā ar 4. un 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
5.  Saskaņā ar 4. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz [datums] izpildītu 1. panta 1. punkta prasības. Tās nekavējoties paziņo Komisijai minēto tiesību aktu noteikumu tekstu.
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz ...* izpildītu 1. panta 1. punkta prasības. Tās nekavējoties paziņo Komisijai minēto tiesību aktu noteikumu tekstu.
___________________
* 12 mēneši no šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7- 0440/2013).


Hercule III programma un Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība ***I
PDF 271kWORD 38k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Hercule III programmu, lai veicinātu darbības Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzības jomā (COM(2011)0914 – C7-0513/2011 – 2011/0454(COD))
P7_TA(2014)0029A7-0385/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0914),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 325. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0513/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. gada 15. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 14. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0385/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK

P7_TC1-COD(2011)0454


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 250/2014.)

(1) OV C 201, 7.7.2012, 1. lpp.


Statistika dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā ***I
PDF 411kWORD 107k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz deleģēto un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai konkrētu pasākumu pieņemšanai, muitas pārvaldes veikto informācijas paziņošanu, konfidenciālu datu apmaiņu starp dalībvalstīm un statistiskās vērtības definēšanu groza Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā (COM(2013)0578 – C7-0242/2013 – 2013/0278(COD))(1)
P7_TA(2014)0030A7-0457/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
6.apsvērums
(6)  Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(6)  Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp visefektīvākajā ekspertu līmenī pēc tam, kad tā būs informējusi dalībvalstis par to, ar ko ir jāapspriežas un uz ko pamatojoties ir jānodrošina objektivitāte un jānovērš iespējamie interešu konflikti. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
7.apsvērums
(7)  Komisijai būtu jānodrošina, ka ar šiem deleģētajiem aktiem netiktu radīts ievērojams papildu slogs dalībvalstīm un respondentu vienībām.
(7)  Komisijai būtu jānodrošina, ka ar šiem deleģētajiem aktiem netiek radītas ievērojamas papildu izmaksas vai administratīvais slogs dalībvalstīm un respondentu vienībām un ka tie paliek pēc iespējas ekonomiskāki.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
8.apsvērums
(8)  Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 638/2004 īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, tādējādi dodot tai iespēju pieņemt pasākumus saistībā ar informācijas vākšanu, īpaši attiecībā uz izmantojamajiem kodiem, tehniskajiem noteikumiem par gada tirdzniecības statistikas apkopošanu uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nosūtītās statistikas kvalitāte atbilst kvalitātes kritērijiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(8)  Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 638/2004 īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, tādējādi dodot tai iespēju pieņemt pasākumus saistībā ar informācijas vākšanu, īpaši attiecībā uz izmantojamajiem kodiem, tehniskajiem noteikumiem par gada tirdzniecības statistikas apkopošanu uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka bez maksas nosūtītās statistikas kvalitāte atbilst kvalitātes kritērijiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
10.apsvērums
(10)  Atbilstoši jaunajai Eiropas Statistikas sistēmas (turpmāk “ESS”) struktūras stratēģijai, kuras mērķis ir uzlabot koordināciju un partnerību skaidrā piramīdveida struktūrā ESS, Eiropas Statistikas sistēmas komitejai (turpmāk “ESSK”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, būtu jāpilda padomdevējas uzdevums un jāpalīdz Komisijai tās īstenošanas pilnvaru izmantošanā.
(10)  Atbilstoši jaunajai Eiropas Statistikas sistēmas (turpmāk „ESS”) struktūras stratēģijai, kuras mērķis ir uzlabot koordināciju un partnerību skaidrā piramīdveida struktūrā ESS, Eiropas Statistikas sistēmas komitejai (turpmāk „ESSK”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009, būtu jāpilda padomdevējas uzdevums un jāpalīdz Komisijai tās īstenošanas pilnvaru izmantošanā. Dalībvalstu iestāžu un Komisijas (ES Statistikas biroja) darba koordinēšanas uzlabošana ir ļoti svarīga augstākas kvalitātes statistikas datu sagatavošanā Savienībā.
__________________
__________________
9 OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
11.apsvērums
(11)  Regula (EK) Nr. 638/2004 būtu jāgroza, aizstājot atsauci uz Intrastat komiteju ar atsauci uz ESSK.
(11)  Regula (EK) Nr. 638/2004 būtu jāgroza, aizstājot atsauci uz Intrastat komiteju ar atsauci uz ESSK. ESSK struktūrai vajadzētu būt tādai pašai kā Intrastat komitejas struktūra, proti, viens loceklis no katras dalībvalsts.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
12.apsvērums
(12)  Pēc muitošanas shēmu vienkāršošanas muitas līmenī vairs nav pieejama statistikas informācija par precēm, uz kuram attiecas muitas apstrādes procedūras. Lai nodrošinātu datu aptvērumu, informācija par minēto preču pārvadājumiem būtu jāiekļauj Intrastat sistēmā.
(12)  Pēc muitošanas shēmu vienkāršošanas muitas līmenī vairs nav pieejama statistikas informācija par precēm, uz kuram attiecas muitas apstrādes procedūras. Lai nodrošinātu datu aptvērumu, informācija par minēto preču pārvadājumiem būtu jāiekļauj Intrastat sistēmā, vienlaikus cik vien iespējams ierobežojot jebkādas papildu izmaksas. Informācijas sagatavošanā būtu jāvadās pēc vienotas plūsmas pārskatu sagatavošanas principa; tādējādi tiktāl, ciktāl ir iespējams garantēt datu kvalitāti, dati būtu jāvāc tikai eksporta sabiedrībām.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
13.apsvērums
(13)  Dalībvalstīm būtu jāatļauj apmainīties ar konfidenciāliem datiem saistībā ar ES iekšējās tirdzniecības statistiku, lai palielinātu minētās statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas efektivitāti vai uzlabotu kvalitāti.
(13)  Dalībvalstīm būtu jāatļauj apmainīties ar konfidenciāliem datiem saistībā ar ES iekšējās tirdzniecības statistiku, un šai apmaiņai vajadzētu būt bez maksas, ja tas nepieciešams, lai palielinātu minētās statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas efektivitāti vai uzlabotu tās kvalitāti. Šādai apmaiņai vajadzētu būt brīvprātīgai, kā arī vajadzētu būt iespējamai pārejas periodā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Šādai konfidenciālu datu apmaiņai tomēr būtu jāpieiet uzmanīgi, un tai nevajadzētu palielināt administratīvo slogu sabiedrībām.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
14.apsvērums
(14)  Statistiskās vērtība būtu skaidrāk jādefinē un jāpielāgo šā datu elementa definīcijai ES ārējās tirdzniecības statistikā.
(14)  Lai nodrošinātu ES iekšējās tirdzniecības statistikas datu labāku salīdzināmību ar ES ārējās tirdzniecības statistikas datiem, statistiskā vērtība būtu skaidrāk jādefinē un jāsaskaņo ar šā datu elementa definīciju ES ārējās tirdzniecības statistikā. Vienotas definīcijas ir svarīgas, lai nodrošinātu labi funkcionējošu un netraucētu pārrobežu tirdzniecību, un tās ir īpaši svarīgas kā priekšnosacījums tam, lai dažādas dalībvalstu iestādes spētu saskaņoti interpretēt noteikumus, kas ietekmē uzņēmumu pārrobežu darbību.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
15.apsvērums
(15)  Saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešams un lietderīgi paredzēt noteikumus par muitas pārvalžu veikto informācijas paziņošanu, konfidenciālo datu apmaiņu starp dalībvalstīm un statistiskās vērtības definīciju ES iekšējās tirdzniecības statistikas jomā. Šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.
(15)  Saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešams un lietderīgi paredzēt saskaņotus noteikumus par muitas pārvalžu veikto informācijas paziņošanu, konfidenciālo datu apmaiņu starp dalībvalstīm un statistiskās vērtības definīciju ES iekšējās tirdzniecības statistikas jomā. Šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
15.aapsvērums (jauns)
(15a)  Dalībvalstu iestāžu veiktajai informācijas nosūtīšanai dalībvalstīm un Savienības iestādēm un aģentūrām vajadzētu būt bez maksas.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
17.aapsvērums (jauns)
(17a)  Ņemot vērā dalībvalstu ekonomisko situāciju un koordinācijas pasākumu pastiprināšanu Savienības līmenī, ir jāizstrādā integrēta pieeja un uzticamāki statistiskie rādītāji, lai pēc iespējas efektīvāk īstenotu politikas virzienus.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
17.bapsvērums (jauns)
(17b)  Ņemot vērā nesen atklātos Eiropas iedzīvotāju un dalībvalstu datu aizsardzības pārkāpumus, ir jāuzlabo sensitīvu statistikas datu, tostarp ekonomisko datu, nosūtīšanas veidu drošība.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
5. pants – 2. punkts
2.  Vismaz reizi mēnesī muita tieši valsts iestādēm sniedz statistikas informāciju par tādu preču nosūtīšanu un saņemšanu, uz kurām attiecas vienots administratīvs dokuments muitas vai nodokļu vajadzībām.
2.  Reizi mēnesī muita tieši valsts iestādēm sniedz statistikas informāciju par tādu preču nosūtīšanu un saņemšanu, uz kurām attiecas vienots administratīvs dokuments muitas vai nodokļu vajadzībām.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
9.a pants – 1. daļa
Starp katras dalībvalsts attiecīgajām iestādēm vienīgi statistikas vajadzībām ir atļauta apmaiņa ar konfidenciāliem datiem, kas definēti 3. panta 7. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (*), ja apmaiņa veicina efektīvu Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu saistībā ar preču tirdzniecību starp dalībvalstīm un uzlabo tās kvalitāti.
Bezmaksas apmaiņa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (*) 3. panta 7. apakšpunktā definētajiem konfidenciālajiem datiem vienīgi statistikas vajadzībām ir atļauta starp katras dalībvalsts attiecīgajām iestādēm, ja ir pierādīts, ka šāda apmaiņa veicina ar preču tirdzniecību starp dalībvalstīm saistīto Eiropas statistikas datu efektīvu izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu vai būtiski uzlabo to kvalitāti. Līdz minimumam tiek samazināts jebkāds papildu administratīvais slogs un izmaksas dalībvalstīm. Šāda konfidenciālas informācijas apmaiņa ir brīvprātīga līdz ...**.
______________
(*) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
** Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
9.a pants – 2. daļa
Valsts iestādes, ka ir saņēmušas konfidenciālus datus, attiecas pret šo informāciju kā pret konfidenciālu informāciju un izmanto to vienīgi statistikas vajadzībām.
Valsts iestādes, ka ir saņēmušas konfidenciālus datus, attiecas pret šo informāciju kā pret konfidenciālu informāciju un izmanto to vienīgi statistikas vajadzībām. Valsts iestādes šādus datus nenodod tālāk nevienai starptautiskai organizācijai, kas nav minēta šajā regulā.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
10. pants – 5. punkts
5.  Ievērojot atsevišķus nosacījumus, kas atbilst kvalitātes prasībām, dalībvalstis var vienkāršot par maziem atsevišķiem darījumiem sniedzamo informāciju. Komisija saskaņā ar 13.a pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai definētu šos nosacījumus.
5.  Ievērojot atsevišķus nosacījumus, kas atbilst kvalitātes prasībām, dalībvalstis var vienkāršot par maziem atsevišķiem darījumiem sniedzamo informāciju ar nosacījumu, ka šāda vienkāršošana neatstāj negatīvu ietekmi uz statistikas datu kvalitāti. Komisija saskaņā ar 13.a pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai definētu šos nosacījumus.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
1. pants – 6.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 638/2004
11. pants
(6a)  regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:
11. pants
11. pants
Statistikas datu konfidencialitāte
Statistikas datu konfidencialitāte
Tikai kad informācijas iesniedzējas personas pauž šādu lūgumu, attiecīgās valsts iestādes lemj, vai statistikas rezultāti, kas ļauj noteikt minēto(-os) informācijas sniedzēju(-us), ir izplatāmi vai ir pielāgojumi tā, lai to izplatīšana neapdraudētu statistikas datu konfidencialitāti.
Tikai tad, kad informācijas iesniedzējas personas pauž šādu lūgumu, attiecīgās valsts iestādes lemj, vai statistiskie rezultāti, kas ļauj noteikt minēto(-os) informācijas sniedzēju(-us), ir izplatāmi vai ir grozāmi tā, lai to izplatīšana neapdraudētu statistikas datu konfidencialitāti. Valsts iestādes nodrošina, ka šādas statistikas datu izplatīšanas rezultātā gūtais ieguvums ir lielāks nekā jebkāda negatīva ietekme uz pusi vai pusēm, kas sniedz informāciju.”;
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
1. pants – 7. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
12. pants – 4. punkts – 3. daļa
Izmantojot īstenošanas aktus, Komisija pieņem šīs statistikas apkopošanas tehniskos noteikumus.
Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem tehniskos noteikumus šo statistikas datu apkopošanai pēc iespējas ekonomiskākā veidā.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
1. pants – 8. punkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
13. pants – 4. punkts – 1. daļa
(4)  Izmantojot īstenošanas aktus, Komisija pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nosūtītās statistikas kvalitāti atbilstoši kvalitātes kritērijiem.
(4)  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto statistikas datu kvalitāti atbilstoši kvalitātes kritērijiem, izvairoties radīt pārmērīgas izmaksas attiecīgajām valsts iestādēm.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
1. pants – 9. punkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
13.a pants – 2. punkts
(2)  Īstenojot 3. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā, 10. panta 3., 4. un 5. punktā, 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā deleģētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentiem.
(2)  Īstenojot 3. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā, 10. panta 3., 4. un 5. punktā, 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā deleģētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamas papildu izmaksas vai administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentiem. Komisija, ja iespējams, samazina izmaksas un administratīvo slogu. Turklāt Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. panta 3. punktu minētajos deleģētajos aktos pienācīgi pamato attiecīgās darbības un, dalībvalstīm sniedzot ieguldījumu, sniedz informāciju par jebkādu ar minētajām darbībām saistīto slogu un datu sagatavošanas izmaksām.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
1. pants – 9. punkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
13.a pants – 3. punkts
3.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā, 10. panta 3., 4. un 5. punktā, 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [(Publikāciju birojs: ierakstīt precīzu grozošās regulas spēkā stāšanās datumu)].
3.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā, 10. panta 3., 4. un 5. punktā, 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [Publikāciju birojam: lūdzu, ierakstiet precīzu grozošās regulas spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
1. pants – 9. punkts
Regula (EK) Nr. 638/2004
13.a pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 3. panta 4. punktā, 6. panta 2. punktā, 10. panta 3., 4. un 5. punktā, 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā pieņemts deleģēts akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēluši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 3. panta 4. punktu, 6. panta 2. punktu, 10. panta 3., 4. un 5. punktu, 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0457/2013).


Cīņa ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem
PDF 391kWORD 83k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra rezolūcija par noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem (2013/2747(RSP))
P7_TA(2014)0031B7-0013/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijas 2013. gada aprīļa rezolūciju, kuru 2013. gada jūlijā apstiprināja ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome un kurā ANO dalībvalstis tiek aicinātas gadījumos, kad ir iesaistīti organizētās noziedzības grupējumi, atzīt savvaļas dzīvnieku un augu sugu nelikumīgu tirdzniecību par smagu noziegumu, tādējādi pielīdzinot to cilvēktirdzniecībai un narkotiku tirdzniecībai,

–  ņemot vērā Interpola un IFAW (Starptautiskais Dzīvnieku labturības fonds) izmeklēšanu saistībā ar ziloņkaula tiešsaistes tirdzniecību Eiropas Savienībā, kurā tika konstatēts, ka cīņa ar tiešsaistes noziegumiem pret dzīvniekiem vēl ir pašos pirmsākumos, un tika aicināts Eiropas Savienībā ieviest īpašu e-komercijas regulējumu attiecībā uz savvaļas dzīvnieku tirdzniecību,

–  ņemot vērā 2013. gada 6. februāra rezolūciju par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pušu 16. konferencē, kas notiks no 2013. gada 3. līdz 14. martam Bangkokā, Taizemē(1),

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti CITES pušu 16. konferencē, kurā puses vienojās par virkni konkrētu pasākumu malumedniecības un savvaļas dzīvnieku nelegālas tirdzniecības apkarošanai, tostarp par lēmumiem 16.39–16.40 un lēmumiem 16.78–16.83,

–  ņemot vērā CITES konvenciju, kura Eiropas Savienībā tiek īstenota, izmantojot Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(2), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 ieviešanu(3),

–  ņemot vērā Bernes konvencijas pastāvīgās komitejas Ieteikumu Nr. 155 (2011) par savvaļas putnu nelikumīgu nogalināšanu, notveršanu un tirdzniecību, kas pieņemts 2011. gada 2. decembrī, un pēc tam sagatavoto Komisijas ceļvedi par putnu nelikumīgas nogalināšanas, notveršanas un tirdzniecības izskaušanu (12/2012),

–  ņemot vērā nesenās ASV, Filipīnu un Gabonas iniciatīvas, kuru mērķis bija iznīcināt savus nelikumīgi iegūtā ziloņkaula krājumus, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz palielināto pieprasījumu pēc ziloņkaula un paaugstināto nelikumīgās tirdzniecības un malumedniecības līmeni, kā arī ierobežotu savvaļas sugu tirdzniecību,

–  ņemot vērā 11 Āfrikas ziloņu areāla valstu vadītāju 2013. gada 26. septembra kopīgo paziņojumu, kas tika pieņemts saistībā ar Klintona globālās iniciatīvas apņemšanos rīkoties partnerībai, lai glābtu Āfrikas ziloņus, un kurā citas valstis tika mudinātas izsludināt vai atjaunot valsts moratorijus jebkādam ziloņu ilkņu vai ziloņkaula produktu komerciālam importam, eksportam un iekšzemes tirdzniecībai vai iegādei, kamēr savvaļas ziloņu populāciju vairs neapdraudēs malumedniecība,

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums)(4) un jo īpaši tās 127. punktu un 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (vidusposma ziņojums)(5),

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas 2013. gada 27. februārī Briselē rīkotajā darbseminārā par starptautiskiem noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem,

–  ņemot vērā 2013. gada 29. oktobra jautājumu Komisijai par cīņu ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem (O‑000123/2013 – B7‑0529/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem, tostarp malumedniecība un nelikumīga ieguve, nelikumīgu savvaļas izcelsmes produktu un to atvasinājumu tranzīts, kā arī šo produktu nelikumīga tirdzniecība un izmantošana patērētājvalstīs, ir kļuvuši par starptautiski organizētās noziedzības darbības veidu, kura vērtība sasniedz vismaz 19 miljardus ASV dolāru gadā, tādējādi kļūstot tagad par ceturto plašāko nelikumīgo darbību pasaulē aiz narkotiku tirdzniecības, viltojumiem un cilvēku tirdzniecības;

B.  tā kā nelikumīga savvaļas dzīvnieku tirdzniecība bieži ir saistīta ar organizētās noziedzības transnacionāliem tīkliem un tiek izmantota kā ienākumu avots šādiem tīkliem un kareivīgām nemiernieku grupām;

C.  tā kā noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem apdraud gan atsevišķu dzīvnieku, gan attiecīgo dzīvnieku sugu un augu šķirņu saglabāšanos un apdraud arī vietējās ekosistēmas kopumā;

D.  tā kā noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem ir kļuvuši par nopietnu draudu daudzu valstu drošībai, politiskajai stabilitātei, ekonomikai, vietējiem iztikas līdzekļiem, dabas resursiem un kultūras mantojumam; tā kā atbildes pasākumi, kas būtu nepieciešami efektīvai šo draudu novēršanai, bieži pārsniedz vides vai savvaļas dzīvnieku tiesību aizsardzības aģentūru vai arī vienas valsts vai reģiona kompetences robežas;

E.  tā kā savvaļas dzīvnieku nelegāla tirdzniecība ne tikai nopietni apdraud vietējo kopienu, kurās tiek izmantoti savvaļas sugu resursi, drošību, tiesiskumu un attīstību, bet arī valstu un reģionu, kurās atrodas attiecīgās kopienas, mieru un drošību, kā arī ilgtspējīgu attīstību pasaules mērogā;

F.  tā kā cīņā ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem ir nepieciešami pasaules mēroga atbildes pasākumi augstākajā politiskajā līmenī un starp tiesībaizsardzības aģentūrām starptautiskā un valsts līmenī, kā arī efektīva instrumentu izmantošana, lai stiprinātu tiesībaizsardzības un kriminālās tiesvedības sistēmas;

G.  tā kā tikmēr, kamēr pieprasījums pēc savvaļas dzīvnieku izcelsmes produktiem joprojām būs augsts un tiesībaizsardzības pasākumi — vāji, likumīgā tirdzniecība joprojām tiks izmantota kā aizsegs nelikumīgajai tirdzniecībai un veicinās malumedniecību,

1.  uzsver, ka ES ir gan savvaļas izcelsmes produktu nelegālas tirdzniecības nozīmīgs tirgus, gan tranzīta koridors; vērš uzmanību uz to, ka Eiropols lēš, ka ieņēmumi, ko rada apdraudētu sugu tirdzniecība, sasniedz EUR 18–26 miljardus gadā, un ES ir nozīmīgākais noieta tirgus pasaulē;

2.  uzsver, ka CITES konvencijas mērķis ir nodrošināt to, lai starptautiskā tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem un augiem neapdraudētu šo sugu izdzīvošanu savvaļā;

3.  pauž satraukumu par to, ka organizācijas Global Financial Integrity 2011. gada februārī sagatavotajā ziņojumā „Pārnacionālie noziegumi jaunattīstības valstīs” tiek lēsts, ka savvaļas izcelsmes produktu nelegāla tirdzniecība internetā vien ir vērta aptuveni 10 miljardus ASV dolāru gadā;

4.  pauž bažas par aizvien pieaugošo saikni starp personām un līdzekļiem, kas saistīti ar savvaļas dzīvnieku tirdzniecību, un citiem organizētās noziedzības veidiem, tostarp narkotiku un ieroču tirdzniecību, korupciju un krāpniecību, kā arī kareivību un terorismu;

5.  pauž bažas par to, ka organizētās noziedzības grupējumi, īpaši tie, kuriem iespējams nodarboties ar kontrabandu, uzskata savvaļas dzīvnieku tirdzniecību par pievilcīgu jomu, ņemot vērā tiesībaizsardzības spēju un īstenošanas trūkumu, kā arī lielo peļņu un vieglos sodus;

6.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, ja tās vēlas uzņemties patiesi vadošu lomu apdraudēto sugu aizsardzībā, ir ne tikai steidzami jāsniedz aktīvs un vērienīgs atbalsts starptautiskajām sarunām, bet arī jāizveido piemērotākais tiesiskais regulējums un īstenošanas nosacījumi, kas nodrošinātu, ka Savienībā ir novērstas visas nepilnības, kas veicinātu šo nelikumīgo tirdzniecību;

7.  vērš uzmanību uz to, ka noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem var nopietni apdraudēt tiesiskumu un ilgtspējīgu attīstību;

8.  apzinās, ka dažādu savvaļas dzīvnieku sugu malumedniecība notiek arī ES teritorijā un ka pašlaik joprojām tiek nogalinātas, notvertas un tirgotas retas, īpaši aizsargātas un pat apdraudētas sugas, kas minētas Direktīvas 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva) IV pielikumā un Direktīvas 2009/147/EK (Putnu direktīva) I pielikumā;

Rīcība ES līmenī

9.  mudina Komisiju nekavējoties izstrādāt ES rīcības plānu, lai apkarotu noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem un savvaļas dzīvnieku tirdzniecību, tostarp skaidri nosakot konkrētus mērķus un laika grafikus;

10.  uzsver, ka ES ir būtisks nelikumīgu savvaļas izcelsmes produktu, piemēram, ziloņkaula un dzīvu dzīvnieku, tranzīta mērķis, kā norādīts nesenā TRAFFIC(6) ziņojumā, un tādēļ tai ir priekšrocības kontrolēt šo tirdzniecību;

11.  aicina dalībvalstis noteikt moratorijus jebkādam ziloņu ilkņu vai apstrādāta vai neapstrādāta ziloņkaula produktu komerciālam importam, eksportam un iekšzemes tirdzniecībai vai iegādei, kamēr savvaļas ziloņu populāciju vairs neapdraudēs malumedniecība;

12.  aicina dalībvalstis pievienoties citām CITES konvencijas pusēm, paužot skaidru vēstījumu pret savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un pieprasījumu pēc nelikumīgi iegūtiem savvaļas izcelsmes produktiem, iznīcinot savus nelikumīgi iegūtos ziloņkaula krājumus;

13.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Komisijas Ieteikumu 2007/425/EK, ar ko nosaka darbību kopumu, lai izpildītu Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību; iesaka dalībvalstīm nekavējoties konfiscēt visus aizturētos īpatņus, lai uzlabotu CITES īstenošanu un aizsargātu dzīvu dzīvnieku labturību;

14.  aicina Komisiju iesaistīties CITES pastāvīgajā komitejā attiecībā uz pušu 16. konferences Lēmumu 16.47 par noteikumiem optimizēt atbrīvošanos no nelikumīgi tirgotiem un konfiscētiem īpatņiem, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju informācijas apmaiņai un konfiscēto dzīvo dzīvnieku strauju nogādāšanu to dabiskajā vidē;

15.  mudina dalībvalstis stiprināt tiesu iestāžu jomu ES ar labāku informētību, spējām un resursiem, lai nodrošinātu, ka saukšana pie atbildības par savvaļas dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību tiek īstenota efektīvi, pilnībā atbilstoši tiesību aktiem un ka personas, kuras veic noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem, tiek sodītas atbilstoši nozieguma smaguma pakāpei; tādēļ mudina Komisiju optimizēt saskaņošanu starp dalībvalstīm saistībā ar Komisijas Ieteikumu Nr. 2007/425/EK, lai novērstu to, ka dalībvalstis ar viszemākajiem soda mēriem tiek izmantotas kā vēlamā ievešanas vieta;

16.  aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt un pārraudzīt Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību piemērošanu, jo atsevišķās dalībvalstīs joprojām nav ieviesti efektīvi kriminālsodi, kas minētajā direktīvā ir noteikti attiecībā uz aizsargājamo dzīvnieku un augu īpatņu nogalināšanu, iznīcināšanu, turēšanu vai vākšanu;

17.  pamatojoties uz līdzīgām bažām, kas paustas ANO 2013. gada maija rezolūcijā un ietver noziegumus pret mežiem, prasa pārskatīt pašreizējos ES instrumentus attiecībā uz koksnes nelikumīgo tirdzniecību un citus tiesību aktus par mežiem ar mērķi noteikt, vai tie ir pietiekami un efektīvi, lai novērstu lielo nelikumīgās tirdzniecības apjomu, kurš pašreiz ir reģistrēts Savienības teritorijā;

18.  vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā starp dažādām dalībvalstīm pašlaik vēl ir lielas atšķirības attiecībā uz sankcijām par aizsargājamo savvaļas sugu īpatņu tirdzniecību, vākšanu, notveršanu vai turēšanu; norāda, ka šādas atšķirības dalībvalstu attieksmē pret sankcijām bieži rada nelabvēlīgu ietekmi uz pārraudzības sistēmu efektivitāti, kā arī uz pārraudzītāju efektivitāti atsevišķās dalībvalstīs;

19.  prasa nodrošināt atbilstīgu sankciju piemērošanu par Regulas (EK) Nr. 338/97 pārkāpumiem, lai novērstu noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem, kā arī ņemt vērā īpatņu tirgus vērtību, ar pārkāpumu saistīto sugu saglabāšanas nozīmi un radušās izmaksas; aicina izveidot sistēmu, kas nodrošinātu sankciju summu regulāru atjaunošanu un pielāgošanu;

20.  uzsver, ka ar Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību visā Savienībā tiek saskaņotas definīcijas attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem; turklāt norāda, ka saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm ir jāievieš efektīvas, samērīgas un preventīvas kriminālsankcijas, tāpēc mudina dalībvalstis nekavējoties noteikt pienācīgus sankciju līmeņus par noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem;

21.  aicina Komisiju un Padomi atbalstīt īpašas apmācības visā izpildes ķēdē, izmantojot attiecīgus pašreizējos finanšu instrumentus;

22.  aicina dalībvalstis, apkarojot noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem, izmantot visus attiecīgos Eiropas un iekšzemes instrumentus pret organizēto noziedzību, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un līdzekļu atsavināšanu;

23.  aicina visas dalībvalstis ievērot ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijas 2013. gada aprīļa rezolūciju, atjauninot savus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka nelikumīga savvaļas augu un dzīvnieku tirdzniecība, kurā iesaistītas organizētas noziedzīgas grupas, tiek definēta kā kriminālpārkāpums, par ko var sodīt ar līdz četriem vai vairāk gadiem cietumā, tā, lai ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību varētu izmantot kā pamatu starptautiskai sadarbībai un savstarpējai tiesiskajai palīdzībai;

24.  aicina ES un dalībvalstis pilnībā īstenot ieteikumus, kas izklāstīti saistībā ar „Project WEB” — Interpola un IFAW izmeklēšanu par ziloņkaula tiešsaistes tirdzniecību Eiropas Savienībā;

25.  apzinās, ka neilgtspējīga un neētiska trofeju medniecība ir izraisījusi CITES konvencijas I un II pielikumā iekļauto apdraudēto sugu dzīvnieku skaita ievērojamu samazināšanos, un mudina dalībvalstis atbalstīt to ES tiesību normu iespējamo pārskatīšanu, kas reglamentē medību trofeju importu dalībvalstīs, un noteikt atļauju nepieciešamību jebkādu to sugu trofeju importam, kas paredzētas minētā teksta B pielikumā;

26.  norāda uz dokumentētajām problēmām saistībā ar savvaļā notvertiem dzīvniekiem, kuri tiek nelikumīgi iegūti, izmantojot mazāk ierobežojošus noteikumus attiecībā uz vairošanos nebrīvē; aicina Komisiju atbalstīt pušu 16. konferences Lēmumus 16.63–16.66 par vairošanos nebrīvē un audzētajiem īpatņiem un, piešķirot līdzekļus, atbalstīt pētījumu, kurā novērtē bažas par sugām, attiecībā uz kurām tiek apgalvots, ka tās vairotas nebrīvē, un norādījumu izstrādi pārbaudes mehānismiem;

27.  prasa Eiropola struktūrā izveidot nodaļu, kas specializētos noziegumos pret savvaļas dzīvniekiem, kurai būtu visas pārrobežu pilnvaras un kompetences un pietiekami un prasmīgi cilvēkresursi, kā arī atbilstošs finansējums, lai centralizētu informāciju un analīzi, kā arī koordinētu izmeklēšanas, kam būtu jānodrošina vairāk kopīgu izmeklēšanu un saskaņotāka un stratēģiskāka pieeja; aicina optimizēt un veicināt sadarbību starp dalībvalstu vietējās pārbaudes un starptautiskajām struktūrām, lai uzlabotu informācijas apmaiņu, tādējādi paaugstinot vietējo pārbaudes darbinieku darbības efektivitāti un lietderību;

28.  aicina dalībvalstis šajā sakarībā atbilstīgi Interpola ieteikumam izveidot valsts darba grupu dabas drošības jautājumos un iesaistīties saskaņotās darbībās, izmantojot ierosināto Eiropola struktūras nodaļu, kas specializējas noziegumos pret savvaļas dzīvniekiem;

29.  aicina Komisiju nodrošināt, ka resursi, kas tās dienestos piešķirti CITES, ir pietiekami, lai ES varētu būt vadoša loma saistībā ar CITES konvencijas Gaborones grozījuma stāšanos spēkā;

30.  aicina Komisiju un Padomi izmantot instrumentus to tirdzniecības un attīstības jomā, lai noteiktu īpašas programmas, lai pastiprinātu CITES īstenošanu un lai piešķirtu līdzekļus malumedniecības un nelegālas tirdzniecības apkarošanai, jo īpaši atbalstot, pastiprinot un izvēršot tādas apkarošanas iniciatīvas kā ASEAN-WEN (ASEAN Savvaļas dzīvnieku tiesībaizsardzības tīkls), HA-WEN (Āfrikas raga Savvaļas dzīvnieku tiesībaizsardzības tīkls), LATF (Lusakas nolīguma darba grupa) un PAPECALF (Plan d’Action sous-régional des pays de l’espace COMIFAC pour le renforcement de l’application des législations nationales sur la faune sauvage 2012 – 2017), kuras paredz izveidot reģionālus pieredzes centrus un nodrošināt modeļus sadarbībai pret vidi izdarītu noziegumu apkarošanas jomā;

31.  mudina ES un tās dalībvalstis proaktīvi strādāt, lai informētu Eiropas iedzīvotājus par to, ka noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem nav tikai citu kontinentu problēma, bet gan steidzami risināms jautājums, kas attiecas uz visu planētu un ekosistēmu, politiski, ekonomiski un sociāli ietekmējot kopienas visā pasaulē;

Rīcība starptautiskā līmenī

32.  mudina Komisiju un Padomi iekļaut noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem apkarošanu kā prioritāti finanšu instrumentu attīstības palīdzībai plānošanā gan tematiskajā, gan reģionālajā plānošanā;

33.  atzinīgi vērtē to, ka, ievērojot 2013. gada 26. aprīļa ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijas (CCPCJ) rezolūciju, noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem tagad tiek pielīdzināti tāda paša līmeņa starptautiskiem smagiem organizētiem noziegumiem kā cilvēku tirdzniecība un narkotiku tirdzniecība, un aicina Komisiju un dalībvalstis līdzsvarot to tirdzniecības un attīstības politiku, lai nodrošinātu starptautiskā nolīguma pilnīgu īstenošanu; ņem vērā, ka viena no ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 68. sesijai, ko Padome pieņēma 2013. gada jūnijā, joprojām ir priekšlikums pastiprināt centienus, lai apkarotu noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem un nelikumīgu mežizstrādi un sekmētu labāku pārvaldību;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo CITES konvencijā un divpusējā dialogā ar patērētājvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek slēgti likumīgi paralēlie tirgi — starptautiskie un iekšzemes, kas veicina pieprasījumu pēc sugām, kurām ir būtisks apdraudējuma risks, piemēram, ziloņiem, degunradžiem un tīģeriem;

35.  norāda, ka saskaņā ar CITES konvenciju ir pieejami mehānismi pret pusēm, kuras šo konvenciju neievēro, tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis vajadzības gadījumā pilnībā izmantot minētos mehānismus;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot ieguldījumu fondu vai līdzīgu mehānismu saskaņā ar 187. pantu pārskatītajā finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar mērķi saglabāt aizsargājamās teritorijas un apkarot savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un malumedniecību rīcības plāna savvaļas dzīvnieku tirdzniecības apkarošanai ietvaros;

37.  aicina ES un tās dalībvalstis stingri atbalstīt Starptautisko konsorciju noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem apkarošanai (ICCWC), kas ietver CITES, Interpolu, ANO Narkotiku kontroles un noziedzīgu nodarījumu novēršanas biroju (UNOCD), Pasaules Banku un Pasaules Muitas organizāciju, tostarp nodrošinot finanšu resursus un speciālistu zinātību, lai atvieglotu valdību spēju veidošanu, informācijas un izlūkdatu apmaiņu un atbalstītu ICCWC locekļu noteikumu īstenošanu un ievērošanu;

38.  atzinīgi vērtē to, ka iepriekšējā G-8 samitā (Loherna, Ziemeļīrija, 2013. gada jūnijs) tika pieņemts lēmums rīkoties, lai risinātu aizsargājamu vai apdraudētu savvaļas dzīvnieku sugu nelikumīgu tirdzniecību un sniegtu politisku un praktisku atbalstu attiecīgajām reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, kuras cenšas uzlabot valstu spēju pārraudzīt un kontrolēt savas robežas un novērst veicinošos faktorus, piemēram, korupciju, transnacionālo organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību, kas vājina pārvaldību un tiesiskumu un dažos gadījumos rada ievērojamus finanšu resursus teroristiem;

39.  aicina Komisiju izmantot savu darbu ar Āfrikas un Āzijas areāla valstīm, lai palīdzētu šīm valstīm stiprināt politikas jomas un tiesiskos regulējumus, paaugstināt tiesībaizsardzības spējas, izstrādāt efektīvas tiesu sistēmas un stiprināt mehānismus korupcijas novēršanai, kas vajadzīgs, lai labāk apkarotu noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem vietējā, valsts un reģionālā līmenī tostarp atbalstot un finansējot iniciatīvu, piemēram, ICCWC instrumentu kopuma, piemērošanu;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot politiku un tiesiskos regulējumus, palielināt tiesībaizsardzības iestāžu spējas, pievērsties ar izlūkošanas tehnoloģijām saistītajām vajadzībām un attīstīt efektīvas tiesiskās sistēmas, lai vietējā, valsts un reģionālā līmenī uzlabotu noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem apkarošanu, cita starpā atbalstot tādu iniciatīvu īstenošanu kā, piemēram, ICCWC instrumentu kopums un tādu prokuroru apmācība, kuru specializācija ir noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem apkarošana;

41.  aicina Komisiju, cita starpā atbalstot Interpola programmu noziegumiem pret vidi, valsts darba grupu izveidi un to integrāciju reģionālās tiesībaizsardzības struktūrās, piemēram, Lusakas nolīguma darba grupā, HA-WEN, SAWEN (Dienvidāfrikas Savvaļas dzīvnieku tiesībaizsardzības tīkls) un ASEAN-WEN, izstrādāt un īstenot reģionālās savvaļas dzīvnieku tiesībaizsardzības stratēģijas un tīklus, kas tiek savstarpēji savienoti ar vispārēja koordinācijas mehānisma palīdzību;

42.  norāda uz lielo un arvien pieaugošo pieprasījumu pēc nelikumīgiem savvaļas izcelsmes produktiem no Ķīnas un Dienvidaustrumu Āzijas un uzsver nepieciešamību iekļaut šo jautājumu ES un Āzijas dialoga darba kārtībā augstākajā politiskajā līmenī; šajā sakarībā kā nozīmīgu veikumu atbalsta komisāra J. Potočnik un Ķīnas valsts mežsaimniecības pārvaldes priekšsēdētāja vietnieka Zhang Jianlong 2013. gada jūlijā parakstīto nolīgumu par kopējiem centieniem cīņā pret savvaļas dzīvnieku nelegālu tirdzniecību un vēlas panākt tā pilnīgu īstenošanu;

43.  mudina Komisiju un dalībvalstis izskatīt jautājumus ar Āfrikas Savienību, Jaunajām partnerattiecībām Āfrikas attīstībai (NEPAD), Āfrikas Vides Ministru konferenci (AMCEN) un Āfrikas Savienības komisiju 2014. gadā plānotā Āfrikas un ES samita kontekstā, lai noteiktu sadarbības rīcības jomas saistībā ar šo globālo uzdevumu nākamajai kopīgajai Āfrikas-ES 2014.–2020. gada stratēģijai;

44.  mudina Komisiju jautājumu par savvaļas dzīvnieku nelegālu tirdzniecību iekļaut transatlantiskajā sadarbībā nolūkā izstrādāt kopēju pieeju, kas nodrošina efektīvus tiesiskos režīmus, kuri novērš nelikumīgi tirgotu produktu ievešanu Eiropas un Amerikas tirgos, un uzlabot saziņas kanālus, lai apmainītos ar informāciju par savvaļas dzīvnieku pārvaldību un tirdzniecības regulējumiem;

45.  mudina Komisiju un dalībvalstis galvenajās attiecīgajās valstīs atbalstīt centienus nodrošināt ministriju sadarbību, lai izstrādātu un īstenotu labi izpētītas pieprasījuma samazināšanas kampaņas un nodrošinātu atbilstošus ilgtermiņa ieguldījumus šādu stratēģiju īstenošanai;

46.  aicina Komisiju atbalstīt alternatīvu iztikas līdzekļu izveidi vietējām kopienām, kuras vislabāk pārzina jautājumus par attiecīgajiem savvaļas dzīvniekiem un kuras uzskatāmi veicina savvaļas dzīvnieku populāciju atlabšanu un saglabāšanos, un iesaistīt kopienas darbībās malumedniecības apkarošanai;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt un īstenot skaidrus un efektīvus tiesību aktus un politikas nostādnes, kas kavē neaizsargātu savvaļas sugu izcelsmes produktu patēriņu, izglītot patērētājus par to, kādu ietekmi rada savvaļas sugu patēriņš, un sniegt atbilstīgu informāciju par sekām un draudiem, ko var radīt noteiktu eksotisko sugu nekontrolēta izplatība autohtonās ekosistēmās;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī CITES sekretariātam, Interpolam, Eiropolam, UNODC, Pasaules Bankai un Pasaules Muitas organizācijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0047.
(2) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.
(3) OV L 166, 19.6.2006., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0444.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0245.
(6) http://ec.europa.eu./environment/cites/pdf/Overview%20significant%20seizures.pdf


Eiropas rūpniecības stiprināšana konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai
PDF 411kWORD 220k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai (2013/2006(INI))
P7_TA(2014)0032A7-0464/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļas 173. pantu (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pants), kas attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (COM(2012)0710),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 30. novembra priekšlikumu regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 31. jūlija paziņojumu par būvniecības nozares un tās uzņēmumu ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģiju (COM(2012)0433),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu „„Vispirms domāt par mazākajiem.” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act”” (COM(2008)0394),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumu „Izejvielu iniciatīva — apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”” (COM(2010)0546),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu „Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu „Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumu „Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” (COM(2012)0060),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija paziņojumu „Rīcība stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2012)0299),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. jūnija paziņojumu „Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām — tilts uz izaugsmi un nodarbinātību” (COM(2012)0341),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. marta paziņojumu „Zaļā grāmata — Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (COM(2013)0150),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumu „Zaļā grāmata — klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” (COM(2013)0169),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumam „Izejvielu iniciatīva — apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699, SEC(2008)2741),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 26. septembra darba dokumentu „Eiropas augstas kvalitātes preču nozaru konkurētspēja” (SWD(2012)0286),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 10. oktobra darba dokumentu, kas pievienots paziņojumam „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (SWD(2012)0297),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 10. oktobra darba dokumentu „Eiropas konkurētspējas ziņojums 2012. Globalizācijas sniegto priekšrocību izmantošana” (SWD(2012)0299),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 11. aprīļa darba dokumentu „Ražošanas attiecības Eiropā 2012” (SWD(2013)0126),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. jūnija paziņojumu „Komisijas turpmākie pasākumi saistībā ar MVU “TOP TEN” apspriešanos par ES tiesisko regulējumu” (COM(2013)0446),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. aprīļa atzinumu „Būvniecības nozares un tās uzņēmumu ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģija”(2),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 20. marta atzinumu par tematu „Darba ņēmēju iesaiste un līdzdalība kā labas uzņēmējdarbības pamatelements un pasākums līdzsvarotai krīzes pārvarēšanai”(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 11. marta rezolūciju par ieguldījumiem zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstībā (SET plāns)(4),

–  ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai(5),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(6),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(7),

–  ņemot vērā 2011. gada 13. septembra rezolūciju par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai(8),

–  ņemot vērā 2012. gada 24. maija rezolūciju par resursu ziņā efektīvu Eiropu(9),

–  ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”(10),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju „Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) — konkurētspēja un uzņēmējdarbības iespējas”(11),,

–  ņemot vērā 2012. gada 21. novembra rezolūciju par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves radīto ietekmi uz vidi(12),

–  ņemot vērā 2012. gada 21. novembra rezolūciju par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas rūpnieciskajiem, enerģētiskajiem un citiem aspektiem(13),

–  ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju „Enerģētikas ceļvedis 2050 – enerģija nākotnei”(14),

–  ņemot vērā 2012. gada 15. marta rezolūciju par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā(15),

–  ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū(16),

–  ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par reģionālajām stratēģijām rūpniecības rajoniem Eiropas Savienībā(17),

–  ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā(18),

–  ņemot vērā 2013. gada 2. jūlija rezolūciju par kooperatīvu ieguldījumu krīzes pārvarēšanā(19),

–  ņemot vērā 2013. gada 4. februāra debates, kas tika organizētas pēc Komisijas paziņojuma, par Eiropas rūpniecības atlabšanu, ņemot vērā pašreizējās grūtības (2013/2538(RSP)),

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 3208. sanāksmes 2012. gada 10. un 11. decembra secinājumus „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”,

–  ņemot vērā 2011. gada ziņojumu „ES rūpniecības struktūra 2011 — tendences un darbības rezultāti”, kas sagatavots Komisijas vārdā,

–  ņemot vērā ziņojumu par stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīvu pētījumu „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, kas veikts 2013. gada aprīlī Reģionu komitejas vārdā,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 18. jūnija atzinumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku”(20),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 11. aprīļa atzinumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”(21),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0464/2013),

A.  tā kā Eiropas rūpniecību ir skārusi līdz šim vēl nepieredzēta krīze un pastāv arī daudz nepilnību, kas kaitē tās konkurētspējai;

B.  tā kā Komisijas izvirzītie rādītāji ir vērienīgi, taču nosacīti, jo tie ir atkarīgi no ļoti daudziem faktoriem, kuri pagaidām vēl nav pienācīgi identificēti;

C.  tā kā Eiropas rūpniecībai ir būtiska nozīme un svarīga loma krīzes pārvarēšanā;

D.  tā kā Eiropas rūpniecības konkurenti jau gadiem ilgi ir izstrādājuši spēcīgas rūpniecības stratēģijas;

E.  tā kā ES ir vajadzīga stratēģija ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanai un jaunas, dinamiskas ekonomikas rosināšanai;

F.  tā kā Komisija ir pelnījusi atzinību par darbu, kas sākts rūpniecības politikas izstrādes jomā, sniedzot paziņojumu, kura mērķis ir organizēt rūpniecības restrukturizāciju;

G.  tā kā Eiropas kā rūpniecības uzņēmumu atrašanās vietas kopējā nākotne ir atkarīga no modernizācijas ofensīvas, kas stiprina inovāciju centrus un novērš rūpnieciski un strukturāli atpalikušo reģionu attīstības nepilnības;

H.  tā kā samazināta kredītu pieejamība ierobežo ieguldījumus, apgrūtinot inovācijas un jaunu un efektīvu tehnoloģiju pieņemšanu; tā kā tāpēc Eiropas rūpniecības politikai ir vajadzīga stabila finanšu struktūra, kas veicina ieguldījumus;

I.  tā kā Dienvideiropā ir stingrāki finansēšanas nosacījumi, tāpēc ir vajadzīgi pielāgoti finanšu risinājumi;

J.  tā kā dalībvalstīm būtu jāizmanto tādas rūpniecības restrukturizācijas metodes, kuras ir sekmīgi īstenotas gan Eiropā, gan citviet pasaulē;

K.  tā kā Komisija ir norādījusi, ka ES rūpniecības nozarēm varētu būt labas izredzes atjaunot savu pievilcību, jo tiek prognozēts, ka globāli samazināsies algu atšķirības;

L.  tā kā labāku vispārējo apstākļu radīšana Eiropas rūpniecības politikai ir saistīta ar ES iekšējā tirgus izveidi un pienācīgu darbību sociālā tirgus ekonomikā;

M.  tā kā Eiropas galvenajai prioritātei ir jābūt ražošanas nozaru un zinātības nodrošināšanai, vienlaikus ļaujot nozarei atgūt tās konkurētspēju pasaulē;

N.  tā kā enerģijas izmaksām rūpniecības nozarē un pieaugošajām enerģijas cenu atšķirībām starp Eiropu un citām rūpnieciski attīstītajām valstīm (jo īpaši ASV) būs arvien lielāka nozīme, ja pašreizējās problēmas netiks pienācīgi risinātas;

O.  tā kā, ja Eiropas rūpniecība vēlas saglabāt konkurētspēju arī nākotnē, tad, ņemot vērā globālās problēmas, ir svarīgi, lai Eiropas rūpniecības atjaunošanas pamatā būtu energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana;

P.  tā kā, lai ES varētu risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, tai ir vajadzīga rūpniecības politikas pieeja, kas apvieno konkurētspēju, ilgtspēju un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

Q.  tā kā ir jānodrošina ES enerģētikas, klimata, vides, rūpniecības un tirdzniecības politikas saskaņotība, lai panāktu līdzsvaru starp klimata un vides aizsardzības politikas mērķiem un RISE mērķiem;

R.  tā kā darba ražīgums pēdējo desmitgažu laikā ir pieaudzis daudz ātrāk nekā resursu produktivitāte, savukārt aprēķini rāda, ka darbaspēka izmaksas veido mazāk nekā 20 % no ražošanas izmaksām, bet resursu izmaksas — 40 %;

S.  tā kā ES ir arī vieta, kur koncentrējies milzīgs inovācijas potenciāls, jo sešas ES dalībvalstis atrodas 50 inovatīvāko pasaules valstu saraksta pirmajā desmitniekā;

T.  tā kā rūpniecības politikai ir spēcīga sociālā dimensija, kas skar visus sabiedrības slāņus;

U.  tā kā Eiropas rūpniecības politikai ir vajadzīgs spēcīgs darbaspēks, taču vidēji apmācību ir saņēmuši tikai 7 % mazkvalificēto darbinieku,

Stratēģija „Rūpniecības uzplaukums ilgtspējīgai Eiropai” (RISE) — principi, mērķi un pārvaldība

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusies rūpniecības politikai (RP), jo uzmanība šādam mērķim ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai, nodrošinot ilgtermiņa izaugsmi un bezdarba problēmas risināšanu, ņemot vērā, ka rūpniecībā tiek radīta katra ceturtā darbvieta, nodrošinot darbu aptuveni 34 miljoniem cilvēku; uzsver, ka ar RP ir jārisina salīdzinošie trūkumi ES ekonomikā, neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar nepietiekamiem R&D ieguldījumiem, enerģijas cenu pieaugumu, birokrātijas šķēršļiem vai grūtībām finansējuma pieejamībā; norāda, ka rūpniecība veido 80 % no izdevumiem pētniecības un izstrādes jomā un ka gandrīz 75 % no Eiropas eksporta ir rūpniecības preces; uzsver, ka rūpniecība nodrošina lielu daļu vērtību, kas tiek radītas Eiropas ekonomikā, turklāt katra darbvieta rūpniecības nozarē rada aptuveni divas papildu darbvietas piegādes un pakalpojumu nozarēs;

2.  uzsver, ka Eiropas Savienības nākotnes rūpniecības stabilitāte un nozīmīgums sakņojas tās stratēģijā „Rūpniecības uzplaukums ilgtspējīgai Eiropai” (RISE), kas tehnoloģisko, uzņēmējdarbības, finansiālo, vides un sociālo inovāciju vada trešās rūpnieciskās revolūcijas virzienā, tostarp efektivitātes stratēģijā, kas atjauno Eiropas rūpniecības nozares, stiprina Eiropas rūpniecību kopumā un sniedz risinājumu jaunām sociālām problēmām; apgalvo, ka, īstenojot RISE, var veidoties jauni tirgi, cita starpā jaunu un inovatīvu produktu un pakalpojumu tirgi, uzņēmējdarbības modeļi un parādīties radoši uzņēmēji un uzņēmumi, kā arī tikt nodrošinātas jaunas darbavietas un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, rūpniecības atjaunošanu apvienojot ar dinamisku ekonomiku, uzticēšanos un konkurētspēju; uzskata, ka viena no galvenajām prioritātēm ir saglabāt stabilas rūpniecības nozares un zinātību un ka atvērti tirgi, enerģijas un izejvielu pieejamība, kā arī inovācija, energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana ir šādas konkurētspējas stratēģijas galvenie pīlāri; norāda, ka ļoti svarīga ir arī uzticama, uz nākotni orientēta infrastruktūra transportam, enerģijas ražošanai un sadalei, kā arī telekomunikācijām;

3.  uzskata, ka RISE jābūt integrētai ekoloģiski sociālā tirgus ekonomikā saskaņā ar uzņēmējdarbības, godīgas konkurences principiem, ilgtermiņa mērķi saistībā ar ārējo faktoru internalizāciju, stabilu finanšu politiku un videi nekaitīgiem ekonomikas pamatnoteikumiem; norāda, ka Eiropas Savienības rūpniecības politikai jābūt atbilstīgai uz inovāciju, ilgtspējību un konkurētspēju vērstam redzējumam, kas stiprina ražošanas nozares un prasmes, kā arī aprites ekonomiku; norāda uz ražotāju un uzņēmumu nozīmīgumu ilgtspējības veicināšanā, kā arī pārredzamības nozīmīgumu piegādes ķēdēs;

4.  uzsver, ka RISE ir vajadzīga īstermiņa programma ražošanas bāzes un zinātības nodrošināšanai, lai atrisinātu neatliekamās problēmas dažās nozarēs (piem., ražošanas jaudas pārpalikumu, pārstrukturēšanu un negodīgu konkurenci), kā arī plāns un grafiks ilgtermiņa sistēmā, kuras pamatā ir pieeja ar skaidriem un stabiliem mērķiem un uzdevumiem, zinātniski pamatotiem rādītājiem un aprites cikla un ekonomikas pieeja, kas ļauj gūt un sniedz stimulus, lai virzītu ieguldījumus radošuma, prasmju, inovācijas un jaunu tehnoloģiju attīstībā, un veicina Eiropas rūpniecības bāzes modernizāciju, ilgtspējību un konkurētspēju, īstenojot apzinātu vērtību radīšanas ķēdes politiku, kas aptver visu lielumu uzņēmumus, velta pienācīgu vērību pamatnozarēm un veicina ražošanas ķēdes saglabāšanu Eiropā; uzskata, ka šādas modernizācijas pamatā vajadzētu būt rūpniecības pamatnozarēm un jaunām rūpniecības nozarēm un ka tai ir jābūt vērstai uz izaugsmi atbilstīgi ilgtspējīgas izaugsmes principiem;

5.  uzsver, ka rūpniecības politika aptver visas politikas jomas, kuras ietekmē rūpniecību; atzīst, ka RP ir jārisina visaktuālākās sabiedrības un vides problēmas, kas izklāstītas stratēģijā „Eiropa 2020” un uzdevumos un mērķos, tostarp nākotnes mērķos enerģijas, resursu, nodarbinātības, rūpniecības un klimata jomā, un ka tā ir efektīvi jāintegrē Eiropas pusgada procesā un valstu reformu programmās, lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnoteikumus ieguldījumiem un radītu labas darbvietas, jo īpaši jauniešiem; aicina Komisiju uzlabot informācijas sniegšanu attiecībā uz tās saistībām RP atbalstīšanā, lai atjaunotu investoru, darba ņēmēju un iedzīvotāju uzticību ES darbībām;

6.  norāda, ka Eiropas kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) rūpniecības procentuālā daļa 15 gados ir samazinājusies no 20 % līdz 15 %;

7.  uzskata, ka RISE ir jāizvirza vērienīgi un reāli sasniedzami rūpniecības mērķi; atzīmē, ka, lai sasniegtu 20 % pamatmērķi, rūpniecības nozarē būtu jārada vismaz 400 000 jaunu darbvietu gadā; stingri atbalsta 20 % mērķi un ierosina to uzskatīt par stratēģijas virziena mērķi, kas ir saskaņots ar ES „20–20–20” mērķiem;

8.  uzskata, ka šiem mērķiem būtu jāatspoguļo jaunā realitāte rūpniecības jomā, piemēram, ražošanas un pakalpojumu integrācija, kā arī pāreja uz ekonomiku, kuras pamatā ir dati, un uz ražošanu ar pievienoto vērtību; šajā sakarībā aicina Komisiju novērtēt un pamatot savu darbu attiecīgo mērķu sasniegšanā un no jauna apsvērt rūpniecības nozaru klasifikāciju;

9.  uzsver, ka rūpniecības nozares ļauj pārvarēt krīzes, ar savu produkciju radot arī saistītu pakalpojumu ekonomiku;

10.  prasa Komisijai ievērot savu apņemšanos izstrādāt rādītājus, kas ļautu uzraudzīt un novērtēt reindustrializācijas procesu; uzsver, ka šādiem rādītājiem jābūt ne tikai kvantitatīviem, bet arī kvalitatīviem, lai nodrošinātu, ka process ir ilgtspējīgs un atbilst vides aizsardzības standartiem;

11.  paredz, ka atbilstīgas īstenošanas rezultātā RISE varētu atjaunot ražošanu ES un pārcelt ražošanu atpakaļ uz ES, uzmanību pievēršot tirdzniecības ķēdes pārvaldībai, ņemot vērā arī reģionālo ražošanas kultūru un vietējo pieprasījumu un vienlaikus atbalstot jaunās nozares, kas ir svarīgas ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai;

12.  uzsver, ka stratēģija RISE būs sekmīga tikai tādā gadījumā, ja tai būs pienācīga, skaidra un paredzama makroekonomikas bāze, novēršot pretrunas starp politikas virzieniem, un vajadzīgie budžeta līdzekļi, lai palielinātu publiskos un privātos ieguldījumus un veicinātu ES globālo konkurētspēju; pauž nožēlu, ka pašreizējā ES dominējošā makroekonomikas politika nenodrošina nepieciešamo kapitāla pieejamību ieguldījumiem un inovācijai, jo īpaši MVU, tādējādi tā ir pretrunā RP; šajā sakarībā pieprasa Eiropas stratēģiju pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei un pauž nožēlu par samazinājumiem, ko Padome veikusi daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1.a izdevumu kategorijā, jo īpaši programmai „Apvārsnis 2020”, COSME un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam; aicina dalībvalstis būtiski stiprināt minēto programmu finansiālo ietekmi;

13.  uzsver, ka pašu resursu izveide Eiropas Savienības budžetā varētu veicināt Eiropas rūpniecības atjaunošanu;

14.  uzsver, ka Eiropas Savienības RP vajadzētu būt skaidri definētai, jo pašlaik RP jomā ES un dalībvalstīs pastāv ļoti atšķirīga prakse un daudzas tendences;

15.  atzinīgi vērtē Komisijas transversālo pieeju rūpniecības politikai un uzsver, ka ir svarīgi īstenot visaptverošu pieeju, kas ir saskaņota un koordinēta jomās, kurās visos citos politikas virzienos (piemēram, konkurence, tirdzniecība, enerģētika, vides aizsardzība, inovācijas, struktūrfondi, vienotais tirgus utt.) tiek ņemti vērā RISE mērķi; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), kas pierāda, ka RP jomā ir iespējama veiksmīga, integrēta un inovatīva rīcība, un atgādina, ka tā rada izaugsmi un nodarbinātību, veicina tās integrāciju un tai ir sociālās partnerības raksturs; uzskata, ka RISE vajadzētu būt balstītai uz horizontālu, nevis vertikālu RP koncepciju; uzskata, ka ar īpašajiem nozares pasākumiem būtu jāatbalsta vērtību ķēdes un darbību kopumus, kam ir augsts izaugsmes potenciāls, un tiem ir jābūt saistītiem ar nozares specializāciju, veicinot progresīvās tehnoloģijas stratēģijas ar augstu pievienoto vērtību, kā arī inovāciju, prasmes, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un radošumu, vienlaicīgi pievēršot pienācīgu uzmanību pamatnozarēm; šajā sakarībā norāda uz nozaru stratēģijām mehānisko transportlīdzekļu („Automobiļi 2020”) un tērauda ražošanas (Tērauda nozares rīcības plāns) nozarēs un aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus šo stratēģiju īstenošanai; aicina dalībvalstis un Komisiju arī veltīt pietiekamu uzmanību nozarēm, kurās ir ievērojama zinātība, augsts ieguldījumu līmenis pētniecībā un izstrādē, kā arī liela pievienotā vērtība, tostarp procesa inovācijā;

16.  aicina Komisiju katrā nozarē atsevišķi pievērsties Eiropas rūpnieciskās ražošanas pievienotajai vērtībai pasaules ražošanas ķēdēs, lai noteiktu dažādu rūpniecības nozaru iesakņošanos dažādās dalībvalstīs un efektīvāk izstrādātu kopēju stratēģiju Eiropas rūpniecības interešu aizsardzībai;

17.  uzskata, ka Eiropas Savienībā nepieciešams pārdomāts līdzsvars starp privātiem uzņēmumiem un valsts iestādēm, lai rosinātu vērtību ķēžu veidošanos ES;

18.  uzsver, ka turpmāk kohēzijas politika būs viens no ES galvenajiem politikas virzieniem, kas veicinās rūpniecisko inovāciju atbilstoši pārdomātai specializācijai, lai risinātu ilgtspējīgas enerģijas, klimata pārmaiņu, kā arī materiālo un cilvēku resursu efektīvas izmantošanas problēmas; tādēļ uzskata, ka turpmākās kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsts ir nozīmīgs ES un tās reģionu rūpniecības atjaunošanā ar patiesi mūsdienīgas rūpniecības politikas palīdzību, un šai politikai jābūt iekļaujošai, ilgtspējīgai, energoefektīvai un ļoti konkurētspējīgai; aicina uzlabot kohēzijas politikas un programmas „Apvārsnis 2020” darbību koordinēšanu un savstarpēju sinerģiju, lai izveidotu reģionālus inovācijas inkubatorus un maksimāli palielinātu inovācijas reģionālā līmenī;

19.  piekrīt Komisijai, ka RP ir vajadzīga efektīva un integrēta pārvaldības struktūra, kas ietver arī darbību uzraudzību; atgādina, ka B. Lange ziņojumā par rūpniecību EP ieteica attiecīgajos Komisijas ģenerāldirektorātos izveidot pastāvīgu RP darba grupu, kura ņemtu vērā ieinteresēto personu ieguldījumu un koordinētu un pārraudzītu īstenošanu; uzsver, ka Parlaments būtu regulāri jāinformē par RP un prasa Komisijai katru gadu ziņot Parlamentam par saistībā ar RISE gūtajiem panākumiem un to, cik lielā mērā ar pieejamajiem instrumentiem tiek sasniegti tās mērķi; ierosina, lai arī prioritāro darbību darba grupas publisko gada ziņojumu; aicina arī Komisiju izpētīt un noteikt jaudas pārpalikumu un pārstrukturēšanas problēmas, ar kurām saskaras Eiropas rūpniecība un dažas nozares, lai ierosinātu īstermiņa risinājumus, un aicina Komisiju uzraudzīt visus Eiropas uzņēmumu pārvietošanas gadījumus; uzsver, ka RISE ir vajadzīga ieinteresēto personu apvienība un partnerība, ko veido dažādu rūpniecības nozaru (tostarp MVU), arodbiedrību, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības, piemēram, patērētāju aizsardzības iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji; aicina Komisiju rīkoties pilnībā izmantot Līguma 173. panta 2. punktā paredzētās iespējas, lai veicinātu RISE un efektīvāk mobilizētu savus resursus; norāda, ka ir būtiski uzlabot to, kā Savienība par savu rūpniecības politiku informē sabiedrību un jo īpaši jauniešus, lai palielinātu Eiropas rūpniecības, tās darbvietu un zinātības nozīmīgumu;

20.  uzskata, ka RISE ir jāvērš uz tādas pievilcīgas un konkurētspējīgas vides izveidi Eiropā, kura veicina ieguldījumu plūsmu veidošanos visā Eiropas Savienībā un tās reģionos, jo īpaši Eiropas dienvidos, lai stimulētu izaugsmi, jo īpaši īstenojot pārdomātas specializācijas stratēģijas un veidojot kopas, tostarp starptautiskas un reģionālas kopas, kā arī šādus uzņēmējdarbības tīklus;

21.  izsaka atzinību par priekšsēdētāja vietnieka A. Tajani paveikto, RP ciešāk saskaņojot ar Konkurētspējas padomi; atzīst, ka ES rūpniecības politikai attiecībā uz RISE vajadzētu būt kopīgam pamatam, taču uzsver, ka tajā jāņem vērā atšķirīgie valstu un reģionālie apstākļi un tā ir jāsaskaņo ar dalībvalstu RP; atbalsta ideju par ietekmīgāku Konkurētspējas padomi, kura kopā ar Komisiju sekmē politikas virzienu vertikālu saskaņošanu Eiropas, reģionālā un dalībvalstu līmenī; norāda, ka cita starpā lietpratīgs regulējums un birokrātijas samazināšana ir būtiski rūpnieciskās izaugsmes priekšnoteikumi;

22.  uzskata, ka ir nepieciešams, lai dažāda līmeņa teritoriālās vienības tiktu pilnībā iesaistītas un saskaņoti rīkotos rūpniecības atjaunošanas procesā, prioritāšu un to teritorijā esošā rūpniecības potenciāla un priekšrocību noteikšanā, kā arī MVU attīstības stimulēšanā; norāda, ka MVU ir vērtība, jo sava lieluma un elastīguma dēļ tie spēj pielāgoties pārmaiņām, taču krīze tos ir skārusi vissmagāk; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest īpašas MVU atbalsta un palīdzības programmas un sekmēt to, lai MVU kļūtu par rūpniecības „čempioniem” savā jomā; atzinīgi vērtē Reģionu komitejas aizsākto darbu, kā arī Komisijas darbu saistībā ar pārdomātas specializācijas stratēģijām, lai optimizētu „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai paredzēto ES finansējumu;

23.  aicina dalībvalstis, ja līgumos tiek veikti grozījumi, izveidot kopēju rūpniecības politiku, kura pēc vēriena un līdzekļiem līdzinātos kopējai lauksaimniecības politikai, kas ietvertu, īstenu starptautisku saskaņotību kopējas stratēģijas izveides nolūkā ar vērā ņemamiem finanšu līdzekļiem un tirgu regulēšanas instrumentiem, kas pielīdzināmi tiem, kādi ir pieejami citām lielām tirdzniecības zonām pasaulē, piemēram, monetārais instruments vai rūpniecībai pielāgoti noteikumi par valstu palīdzību, vienlaikus ievērojot starptautiskos tiesību aktus;

24.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību arī ražotājiem, jo īpaši rūpnieciskajiem ražotājiem, nevis tikai patērētājiem;

25.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav iesniegusi nevienu priekšlikumu pasākumiem pret algu dempingu un sociālo dempingu, kā arī par darbinieku līdzdalību un uzņēmumu pārstrukturēšanu;

Inovāciju, efektivitātes un ilgtspējīgu tehnoloģiju ofensīva

26.  uzsver, ka ar inovāciju, efektivitātes un jauno tehnoloģiju, tostarp ilgtspējības tehnoloģiju, stratēģiju un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, radošumu un progresīvu ražošanu ir iespējams atjaunot un modernizēt ES rūpniecības bāzi, paaugstinot tās reģionālo un globālo pamata konkurētspēju; uzskata, ka inovācija ir jāveicina visās jomās, ņemot vērā visas ieinteresētās personas — no ražotnes un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas līdz progresīvai pētniecībai un izstrādei pētniecības laboratorijās; šajā sakarībā norāda uz to, ka ir svarīgi darbiniekus aktīvi iesaistīt inovācijas procesā, sniedzot stimulus inovatīviem uzņēmumiem, kuri ir līderi ekonomikas, sociālajā un vides aizsardzības ziņā; uzsver labvēlīgas vides izveides nepieciešamību un uzskata, ka ir būtiski nodrošināt apstākļus, kuros uzņēmumi var darboties un būt konkurētspējīgi; uzskata, ka ir jāstiprina Eiropas zināšanu bāze, jāmazina sadrumstalotība, veicinot izcilību zinātnē un izglītībā, jārada apstākļi labu ideju pārvēršanai pārdodamās precēs un jāuzlabo inovatīvu uzņēmumu piekļuve finansējumam, izveidojot inovācijai labvēlīgu vidi un likvidējot sociālo un ģeogrāfisko nevienlīdzību, Eiropas mērogā publiskojot inovācijas sniegtās priekšrocības; šajā kontekstā uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš Komisijas gada ziņojumam par inovāciju („Inovācijas Savienības” 2013. gada rezultātu pārskats), kurā ir atspoguļots, kā inovācija ietekmē ilgstošas konkurētspējas palielināšanu, un kurā ir sniegts dalībvalstu veiktspējas attiecībā uz pētniecību un inovāciju salīdzinošs novērtējums, kā arī norādītas to pētniecības un inovācijas sistēmu salīdzinoši stiprās un vājās puses;

27.  uzskata, ka ES pētniecības un inovāciju fondiem būtu jādarbojas kā katalizatoriem un tie būtu jāizmanto kopā ar dažādiem Eiropas, valsts un reģionāliem instrumentiem, kā arī fondiem; atgādina par pētniecības un izstrādes 3 % mērķi, no kuriem divas trešdaļas nodrošina privātais sektors; atbalsta publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) izveidi atbilstoši programmai „Apvārsnis 2020” un aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu privātā sektora ieguldījumu pieaugumu;

28.  atzinīgi vērtē to, ka 4 % daļa no fondiem tiks īstenota ar īpaši šim nolūkam izveidotu MVU instrumentu saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”;

29.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusies ekodizainam, pārstrādājamībai ar pieeju „no šūpuļa līdz šūpulim”, jauniem ilgtspējības kritērijiem attiecībā uz būvniecības materiāliem un procesiem un resursu efektīvai izmantošanai aprites ekonomikas kontekstā; aicina izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus un veikt pētījumus par resursu efektīvu izmantošanu, lai ņemtu vērā ieguldījuma dzīvotspējas novērtējumu, kas veikts, balstoties uz efektivitātes, rentabilitātes un ilgtermiņa peļņas kritērijiem; aicina Komisiju vēl vairāk veicināt „aprites cikla” koncepciju, izmantojot integrētu ražojumu politiku (IPP), kurā tiek ņemts vērā pilns ražojuma aprites cikls („no šūpuļa līdz šūpulim” pieeja);

30.  atzinīgi vērtē Komisijas darbības jomas, kā arī iespējamās PPP; tomēr pauž bažas, ka pienācīgi nav iekļauti lielie dati un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) attīstība; aicina Komisiju šīs izmaiņas pienācīgi integrēt; uzskata, ka platjoslas pakalpojumiem ir būtiska nozīme ES rūpniecības attīstībā un ka tie varētu veicināt ES ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, un tādēļ ieguldījumu stimulēšanai platjoslas iekārtās, kas paredzēti lieljaudas platjoslas tīklu un optisko kabeļu piekļuves tīklu būvniecībai, arī turpmāk vajadzētu būt vienai no ES prioritātēm; aicina Komisiju atbalstīt kopu veidošanu visās darbības jomās, veicinot to sinerģiju un savstarpēju ietekmi;

31.  uzsver IKT nozīmīgo lomu pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku, ietverot tādas jomas kā dematerializācija, ekoloģiskā uzraudzība, transporta un loģistikas efektivitāte, e-pakalpojumi un veselības aprūpe; atzinīgi vērtē jauno Eiropas rūpniecības stratēģiju elektronikas jomā, kuras mērķis ir divkāršot ES mikroshēmu ražošanu, sasniedzot 20 % no pasaules produkcijas; uzstāj, ka arī turpmāk ir jāveicina IKT ieviešana tradicionālajās rūpniecības nozarēs, kā arī jāizstrādā jauni digitāli produkti un pakalpojumi, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķus;

32.  atzinīgi vērtē ar progresīvām ražošanas tehnoloģijām saistīto darbības jomu; uzskata, ka tās panākumus nodrošinātu tādas PPPSPIRE; par prioritāti uzskata zināšanu un inovāciju kopienas izveidi pievienotās vērtības ražošanas jomā līdz 2016. gadam; prasa Komisijai integrēt EPEC (EIB Eiropas PPP ekspertīzes centrs) pieredzi nākamajās PPP; mudina Komisiju arī radīt sinerģiju progresīvās ražošanas jomā, tostarp starp dalībvalstīm un rūpniecības un pētniecības institūtiem; prasa Komisijai apsvērt, kādā apmērā varētu izmantot ASV Nacionālā ražošanas inovāciju tīkla modeļa paraugu;

33.  atzinīgi vērtē darbības jomu saistībā ar viedtīkliem un uzskata, ka būtu lietderīgi to paplašināt un sniegt papildu priekšlikumus; iesaka tajā iekļaut arī Komisijas minētos atbilstošas energoinfrastruktūras, enerģijas uzglabāšanas un rezerves jaudas elementus, piemēram, augstas efektivitātes elektroenerģijas tīklu ar starpsavienojumiem, kas palīdzētu pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi un spētu apkalpot atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, jūras vēja enerģiju, kā arī atbalstītu augsto tehnoloģiju digitālo infrastruktūru;

34.  aicina Komisiju sniegt priekšlikumus par kopu politiku un kopu tīkliem, jo īpaši vērtību radīšanas ķēdēs paredzot sadarbību starp saistītiem uzņēmumiem, piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, universitātēm un pētniecības centriem, kas arī stimulē kopu dabisku rašanos augšupējā veidā, reaģējot uz uzņēmējdarbības un/vai pētniecības vajadzībām; uzsver starptautisku kopu veidošanas nozīmi, jo īpaši nolūkā Eiropas rūpniecības vērtību ķēdē integrēt strukturāli vājākus reģionus, balstoties uz konkurenci Savienības līmenī, kas veicinātu nepārstāvēto valstu un reģionu līdzdalību un nodrošinātu zinātības nodošanu visu dalībvalstu pētniecības aprindās; uzskata, ka tas ir būtisks elements, kas jāiekļauj reģionālajā rūpniecības politikā; norāda, ka Komisijai būtu arī jāvelta pienācīga uzmanība jau izveidoto kopu atbalstam; mudina Komisiju izveidot resursu efektivitātes kopas nākamās MVU videi draudzīgās rīcības programmas ietvaros;

35.  atzinīgi vērtē stratēģiju svarīgu pamattehnoloģiju jomā, kurā Eiropas Savienībai ir spēcīgas konkurences priekšrocības un iespējas tās palielināt, ņemot vērā tās spēcīgo pētniecības bāzi, tomēr uzskata, ka ir jāpieliek lielākas pūles pētniecības rezultātu izmantošanā, lai īstenotu praksē šīs priekšrocības; atbalsta ierosinātās darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu koordināciju un sinerģiju starp politikas jomām un instrumentiem, tostarp programmu „Apvārsnis 2020”, EIB, ES struktūrfondiem un citiem publiskiem un privātiem fondiem; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas atbalsta ar svarīgām pamattehnoloģijām saistītas un konkrētai kopai paredzētas darbības un veicina starpreģionālo sadarbību; aicina Komisiju nepieļaut „slēgto klubiņu” veidošanu dažu konsorciju vai atsevišķu uzņēmumu interesēs; atzīmē, ka pētniecības infrastruktūras finansēšana jāveic vairāku iesaistīto dalībnieku interesēs un viņu lietošanai;

36.  aicina Komisiju stiprināt komunikācijas tīklus saskaņā ar viedo pilsētu projektiem, īstenojot sadarbību starp reģioniem, pilsētām, ciematiem un vietējām teritorijām nolūkā pārvaldīt kopīgos pakalpojumus un efektīvi ražot un izmantot enerģiju, veicinot energotaupības pasākumus, piemēram, būvējot progresīvo tehnoloģiju ēkas, kurās ir zems enerģijas patēriņš;

37.  atzīmē, ka Komisijas pētniecības un inovāciju programmas galvenokārt ir vērstas tehnoloģiju sekmēšanas virzienā; uzskata, ka pastāv vispārēja nepieciešamība stiprināt tādus pieprasījuma veicināšanas pasākumus un darbības, kas efektīvi spētu ieviest risinājumus tirgū;

38.  aicina Komisiju sasaistīt piedāvājuma politikas instrumentus ar pieprasījuma politikas instrumentiem, izveidojot inovāciju partnerības (piemēram, „Viedās pilsētas”, „Aktīva novecošana” vai „Izejvielas”) un attīstot „vadošos tirgus”, kuru mērķis ir veicināt tādu jaunu ražojumu un pakalpojumu iekļaušanos tirgū, kas ir atbilstoši sabiedrības vajadzībām;

39.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kas nodrošinātu talantīgu ārvalstu speciālistu piesaisti, vienlaicīgi saglabājot attiecības ar talantīgākajiem Eiropas speciālistiem, kuri dzīvo ārzemēs; uzsver, ka ir svarīgi veidot saikni ar ES dzīvojošajiem emigrantiem, mudinot tos izmantot savas zināšanas un sakarus, lai gūtu uzņēmējdarbības iespējas ES;

40.  uzskata, ka ar vietējās produkcijas patēriņu saistītu ilgtspējīga tūrisma veidu stimulēšana var veicināt lauksaimniecības un amatniecības darbību atjaunošanos, kā arī mikrouzņēmumu izplatīšanos teritorijās, un tas varētu būt ievērojams ekonomikas dzinējspēks, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, vienlaicīgi nodrošinot pareizu vides pārvaldību, kultūru un iedzīvotāju apmetņu aizsardzību un eroziju un zemes nogruvumu novēršanu;

41.  uzskata dzīvības zinātnes par stratēģisku Savienības nozari, ņemot vērā to novatoriskās iespējas, lomu Eiropas rūpnieciskajā ražošanā, to tieši vai netieši radītās darbvietas un to eksporta iespējas;

42.  uzskata, ka, lai izstrādātu savu rūpniecības politiku, Eiropas Savienībai ir jāizdara politiska izvēle un galvenā uzmanība jāpievērš tām stratēģiskajām nozarēm, kas palīdz risināt Eiropas sabiedrībai aktuālas problēmas, vienlaikus pamatojoties uz Eiropas zinātību; attiecīgi mudina Komisiju izstrādāt stratēģisku darba kārtību Eiropas dabaszinātņu rūpniecībai, kā noteikts tās paziņojumā „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku”;

Iekšējā tirgus izveides pabeigšana un ārējo tirgu atvēršana RISE stratēģijai

43.  uzsver, ka vienotais Eiropas tirgus ir centrālais Eiropas rūpniecības tirgus un ka ir jāizstrādā iekšējā tirgus stratēģija, kas veicinātu pieprasījuma radītas vajadzības pēc inovācijām, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju apguvi, tādējādi atbalstot jaunu tirgu, saimnieciskās darbības modeļu un rūpniecības nozaru veidošanos; uzsver, ka īpaši tas ir attiecināms uz pētniecības un izstrādes rezultātu izplatīšanu tirgū; uzsver, ka paredzami noteikumi un standarti iekšējā tirgū, kuri tiek efektīvi piemēroti dalībvalstīs, sniedz uzņēmumiem stabilas perspektīvas; aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami pabeigt vienotā preču, enerģētikas, telekomunikāciju, transporta, videi nekaitīgu ražojumu (kā Komisija noteikusi savā iniciatīvā) un riska kapitāla tirgus izveidi, kā arī garantēt zinātnieku pārvietošanās brīvību un brīvu zinātniskās informācijas un tehnoloģiju apriti; norāda, ka nespēja izveidot iekšējo tirgu rada šķēršļus izaugsmei, un aicina Komisiju veikt pētījumu, lai novērtētu krīzes ietekmi uz iekšējo tirgu, un pievērsties jautājumam par izmaksu atšķirībām ES, kuras var radīt mazāk izdevīgus apstākļus ES uzņēmumiem, salīdzinot ar trešo valstu konkurentiem; brīdina, ka iekšējā tirgus sadrumstalotība var radīt konkurences kropļojumus starp dalībvalstīm Eiropas Savienībā; aicina ES virzīties uz ciešāku sadarbību nodarbinātības tiesību aktu un nodokļu stimulēšanas jomās; mudina Komisiju veicināt zīmola „Ražots Eiropā” izmantošanu, lai stiprinātu vienoto tirgu un Eiropas izcelsmes ražojumus;

44.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt horizontālu rīcības plānu, lai veicinātu pieprasījumu pēc inovatīvām precēm un pakalpojumiem; aicina Komisiju turpināt pētīt ražojumu aprites ciklu, sākot no izejvielām līdz otrreizējai pārstrādei, lai īstenotu sekmīgu virzību attiecībā uz efektīviem ražojumu kritērijiem, ar kuriem tiek ņemta vērā izmaksu un ieguvumu attiecība un inovācijas iespējas;

45.  uzsver, ka publiskajam iepirkumam vajadzētu pildīt inovāciju virzītājspēka funkciju; norāda, ka publiskais iepirkums ir neatņemama Savienības tirdzniecības partneru rūpniecības politikas daļa; uzskata, ka valsts atbalsta pamatnostādnēs vajadzētu stimulēt ES rūpniecības konkurētspēju, cita starpā ņemot vērā labāko praksi un labus piemērus, ko sniedz ES tirdzniecības partneri, veicināt sadarbību Eiropā un paredzēt inovācijas veicinošus politikas pasākumus; uzskata, ka standartizācijai un ekomarķējumam, kā arī uzņēmumu sociālajai atbildībai, tostarp attiecībā uz importētajām precēm, ir būtiska nozīme jaunu tehnoloģiju ieviešanas sekmēšanā; aicina Komisiju noteikt prioritāros pasākumus, lai atbalstītu jaunu preču, pakalpojumu un tehnoloģiju standartizāciju un savstarpējo izmantojamību kā pamatelementu konkurencei Eiropas iekšienē un tirdzniecības iespējām starptautiskā mērogā;

46.  atzīst, ka tirgus uzraudzība ir būtisks pamatelements, lai nodrošinātu ražojumu drošumu un kvalitāti iekšējā tirgū; atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto „Ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopumu”, uzsverot, cik svarīga var būt izcelsmes norāžu loma ne tikai patērētājiem, bet arī pārredzamākas iekšējās un ārējās tirdzniecības politikas īstenošanai; aicina Komisiju tirgus uzraudzības darbā izmantot interneta iespējas un efektivitāti, kas ļauj cilvēkiem sniegt kvalificētas atsauksmes par ražojumiem; šajā saistībā uzsver, ka pareizi funkcionējošai patērētāju aizsardzības sistēmai Eiropas Savienībā ir svarīga nozīme;

47.  uzsver, ka digitālā vienotā tirgus pabeigšana ir svarīgs ES rūpniecības stratēģijas elements; atkārtoti uzsver, ka iekšējā tirgus digitalizācija un elektroniskās komercijas attīstība iekšējā tirgū ir ārkārtīgi svarīga MVU; uzskata, ka digitālajam un jauno informācijas tehnoloģiju tirgum piemīt rūpniecības attīstības potenciāls, kurš vēl nav pilnībā izmantots, un Eiropai ir piemēroti apstākļi tā izmantošanai; uzsver, ka ES Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) standartizācijas politika ir obligāti jāpielāgo tirgus un politikas attīstībai, kā rezultātā tiktu izpildīti Eiropas politikas mērķi, kas paredz savstarpējo izmantojamību, piemēram, tādās iniciatīvās kā e-bizness, e-komercija, e-krava un intelektiskās transporta sistēmas (ITS), un citas;

48.  uzsver, ka digitālā vienotā tirgus pabeigšanai jākļūst par svarīgu ES rūpniecības stratēģijas elementu; uzsver, ka tiešsaistes un bezsaistes tirgiem jāpiemēro vienlīdzīgs tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un aizsargātu patērētājus;

49.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi augstas kvalitātes kultūras un radošo nozaru definēšanu par ekonomikas jomu, kura ietver augstas kvalitātes preču un pakalpojumu tirgus segmentus un kurā tiek ņemtas vērā specifiskās iezīmes, piemēram, preces vai pakalpojuma kultūras un radošā dimensija, ražojuma prestižs, intelektuālais īpašums, ražošanas kvalitāte, dizains un jaunrade, kā arī veids, kādā šis ražojums tiek piedāvāts un reklamēts tirgū; aicina Komisiju atzīt augstas kvalifikācijas profesiju specifisko raksturu Eiropas nozarēs, jo tās veido ievērojamu daļu no darbvietu skaita Eiropā un balstās uz četriem kritērijiem — radošumu, izcilību, zinātību un izglītību visas karjeras laikā;

50.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbalstīt augstas kvalitātes preču un pakalpojumu nozares konkurētspēju, kura ES veido 3 % no IKP un rada vairāk nekā 1,5 miljonus tiešu un netiešu darbvietu, un aicina veikt pasākumus prasmju deficīta riska novēršanai šajā nozarē, lai aizsargātu īpaši Eiropai raksturīgās metodes un zinātību;

51.  norāda, ka Eiropas tērauda rūpniecība darbojas ar 50 % jaudu un ka Eiropas tērauda ražošana kopš 2008. gada ir samazinājusies par 25 %;

52.  norāda, ka Eiropas automobiļu rūpniecības nozarē, kurā 2007. gadā tika saražoti 16 miljoni automobiļu, 2013. gadā nebūs bijis iespējams saražot 12 miljonus automobiļu;

53.  uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, publiskie un privātie ieguldījumi ir svarīga vispārējās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sastāvdaļa; šajā kontekstā atzinīgi vērtē valsts atbalsta sistēmas vispārējo reformu, piemērojot sociāli un ekonomiski labāk pamatotu pieeju un elastīgākus konkurences noteikumus, kas paredzēti LESD 101. un 102. pantā; atgādina, ka ir svarīgi vairāk ņemt vērā publiskā finansējuma kvalitāti un efektivitāti;

54.  uzsver, ka rūpniecības politikā jāizmanto visi konkurences politikas instrumenti, lai radītu visiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicinātu konkurētspējīgu tirgu veidošanos;

55.  iesaka Komisijai novērtēt, kādā ziņā pasaules līmeņa grupas atteikums nodot kādu vietu, kuru tā nolēmusi slēgt, citai grupai, kura to varētu pārņemt, vai publiskai struktūrai pagaidu izmantošanas nolūkā, ir saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem konkurences jomā;

56.  ņem vērā Komisijas veikto pētījumu par rūpniecisko izstrādājumu iekšējā tirgus reformu; aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecīgie standarti ir saderīgi ar tirgu;

57.  atzinīgi vērtē Komisijas lietpratīga regulējuma stratēģiju, kas ir izstrādāta, lai samazinātu rūpniecībai šķēršļus, neietekmējot tiesību aktu efektivitāti, un kas ietver ietekmes novērtējumus, konkurētspējas analīzi, derīguma pārbaudes un MVU testu, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un MVU, un atzīst regulatīvās stabilitātes nepieciešamību, lai veicinātu ieguldījumus; uzskata, ka birokrātiskais slogs un pretrunas starp politikas virzieniem bieži rada šķēršļus rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai un ka šāda sloga samazināšanas pasākumiem būtu jākļūst par vienu no politiskās darba kārtības galvenajiem uzdevumiem, un gaida Komisijas priekšlikumus ar konkrētiem mērķiem par šo jautājumu; atbalsta saskaņotu regulējumu, transversālu regulatīvo pieeju un prioritāšu noteikšanu, kā arī uzlabotu konkurētspējas pārbaudi, kas būtu jānosaka kā obligāta un kam vajadzētu būt neatņemamai ietekmes novērtēšanas pamatnostādņu sastāvdaļai; aicina dalībvalstis izmantot MVU testu un uzlabotu konkurētspējas pārbaudi, tostarp arī dalībvalstu līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas centienus novērtēt kopējo tiesību aktu radīto ietekmi tērauda nozarē un aicina Komisiju pilnveidot metodoloģiju, kā arī noteikt citas nozares, kurās varētu izmantot šādu pieeju;

58.  mudina padziļināti izmantot Direktīvā 98/34/EK noteiktās paziņošanas procedūras iespējas un ierosina dalībvalstīm ieviest konkurētspējas pārbaudi ietekmes novērtējumos, kurus izstrādā valsts likumdošanas procesu sagatavošanas posmos, plašākā mērogā integrējot tā dēvēto vienotā tirgus pārbaudi, ko Eiropas Parlaments prasīja īstenot 2013. gada 7. februāra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību;

59.  aicina ātri ieviest Mazās uzņēmējdarbības aktu Eiropas MVU atbalstam; ņem vērā Eiropas Biznesa atbalsta tīkla nozīmi MVU atbalstam ES pārrobežu tirdzniecībā; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt mazos uzņēmumus un palīdzēt tiem kļūt par vidējiem uzņēmumiem, savukārt MVU — par lielākiem tirgus dalībniekiem, lai cita starpā uzlabotu arī to konkurētspēju pasaulē; vērš uzmanību uz ekonomikas ieguvumiem, ko rada arī ciešāku attiecību veidošana starp uzņēmumiem dažās nozarēs, piemēram, aizsardzības nozarē, lai panāktu ievērojamus apjoma ietaupījumus un kopīgi īstenotu rūpniecības projektus;

60.  uzskata, ka ir nepieciešams atvieglot, paātrināt un padarīt lētāku MVU piekļuvi antidempinga procedūrām, lai nodrošinātu to efektīvāku aizsardzību pret tirdzniecības partneru negodīgu praksi; aicina Savienību šo punktu ņemt vērā, reformējot tirdzniecības aizsardzības instrumentus;

61.  aicina ES uzlabot rūpnieciskos ražojumus, nodrošinot precīzāku informāciju patērētājiem, padarot obligātas norādes par Savienības un no trešām valstīm ievestu produktu izcelsmi un liekot trešām valstīm ievērot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Eiropas pārtikas produktiem;

62.  uzsver, ka tehnoloģiju attīstība ir sensitīva un neaizsargāta joma; uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir būtiska uz zināšanām balstītas ekonomikas un stabilas rūpniecības politikas sastāvdaļa, kas var veicināt inovācijas un pētniecību un stiprināt Eiropas rūpniecību; tādēļ atzinīgi vērtē ES vienotā patenta izveidi un aicina dalībvalstis to nekavējoties īstenot; uzskata, ka procedūra, kuras rezultātā tas tika izveidots, ir jāsaglabā kā labas prakses paraugs centieniem panākt ciešāku rūpniecības un iekšējā tirgus integrāciju; pauž bažas par to, ka pašreizējais IĪT režīms bieži neatbilst tā mērķim nodrošināt inovācijas; uzskata, ka uzlabota pārredzamība, inovatīva pārvaldība un licencēšanas prakse var paātrināt tirgus risinājumu izstrādi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iesākto darbu; aicina Komisiju un dalībvalstis arī stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, jo īpaši, lai novērstu preču viltošanu un rūpniecisko spiegošanu; uzsver, ka ir vajadzīgas jaunas pārvaldības struktūras un forumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai starptautiskā līmenī; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģiju saimnieciskās darbības noslēpumu aizsardzībai;

63.  uzsver, ka intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana gan fiziskajā, gan digitālajā vidē ir svarīga izaugsmei un darbvietu radīšanai Eiropas nozarēs; šajā sakarā atzinīgi vērtē pašreizējo ES tirdzniecības zīmju sistēmas reformu, kas var veicināt tirdzniecības zīmju aizsardzību tiešsaistē, bezsaistē un visā iekšējā tirgū;

64.  atbalsta pašreizējo tirdzniecības zīmju likuma reformu, kas stiprinās tirdzniecības zīmju aizsardzību tiešsaistē, bezsaistē un visā iekšējā tirgū un starptautiskajā tirdzniecībā;

65.  atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīta „patentu biezokņu” un „patentu slazdu” problēma; atbalsta izmaiņas tiesiskā regulējuma sistēmā, lai sekmētu konkurenci veicinošu šķērslicencēšanu un patentu kopfondu veidošanu;

66.  aicina Komisiju izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, kas ļautu Eiropas uzņēmumiem ražot ģenēriskās un bioloģiski līdzīgās zāles Eiropas Savienībā papildu aizsardzības sertifikāta (PAS) darbības periodā pēc patenta aizsardzības termiņa beigām, lai sagatavotos tūlītējai ieviešanai pēc PAS darbības beigām vai eksportēšanai uz valstīm, kurās nav pieejams patents vai PAS; uzskata, ka šādi noteikumi var palīdzēt izvairīties no ražošanas nodošanas ārpakalpojumā un veicināt darbvietu izveidi Eiropas Savienībā, kā arī radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Eiropas uzņēmumiem un to konkurentiem trešās valstīs;

67.  uzsver, ka ārējo attiecību ietekme pārsniedz tādu vienošanos robežas, kas tiek noslēgtas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vadībā, un ka, attīstot rūpniecības politikas ārējo dimensiju, ES un dalībvalstīm būtu jāvienojas par kopējo nostāju, lai nodrošinātu visiem vienādus konkurences apstākļus globālā mērogā;

68.  vērš uzmanību uz to, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 7. februāra kopīgajā paziņojumā „Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija — atvērta un droša kibertelpa”(22) uzņēmās saistības izstrādāt, kā arī veicināt rūpniecības un tehnoloģisko resursu nodrošināšanu kiberdrošības jomā;

69.  uzsver nepieciešamību uzlabot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū; ņem vērā ES tirdzniecības stratēģijas nozīmi; aicina Komisiju, ņemot vērā pieaugošo ES tirdzniecības partneru konkurenci, reorganizēt tirdzniecības politiku, lai nodrošinātu, ka Savienības tirdzniecības un konkurences politika atbilst Eiropas rūpniecības politikas mērķiem un ka tā neapdraud Eiropas uzņēmumu jaunrades un konkurētspējas potenciālu; aicina Komisiju kopā ar priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi izstrādāt stratēģiju MVU atbalsta dienestu iekļaušanai ES misijās; atzīmē, ka šiem MVU atbalsta dienestiem būtu jāņem vērā tirdzniecības kameru darbība un jāintegrē Eiropas Biznesa centru darbības ietvaros gūto pieredzi; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, tādējādi atbalstot Eiropas uzņēmumus ārējos tirgos; īpaši aicina tās piešķirt prioritāti instrumentiem, kas paredzēti MVU atbalstam, un centralizēt informācijas nodrošināšanu MVU, izveidojot vienas pieturas informācijas aģentūras visā ES; aicina Komisiju panākt, ka uzlabotā konkurētspējas pārbaude tiek iekļauta tirdzniecības nolīgumu ietekmes un kopējās ietekmes novērtējumos;

70.  norāda, ka aizvien biežāk vides izmaksas, kas jāsedz Eiropas rūpniecībai, mudina Eiropas rūpniekus ieguldīt rūpniecībā ārpus Eiropas;

71.  uzsver, ka ir svarīgi divpusējos nolīgumos un daudzpusējās tirdzniecības attiecībās ņemt vērā vides un sociālos standartus, lai nodrošinātu godīgu un taisnīgu tirdzniecību un visiem vienādus konkurences apstākļus globālā mērogā; aicina Komisiju, slēdzot jaunus vai pārskatot jau noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, nodrošināt, ka uzņēmumi ES iekšienē un ārpus tās darbojas, pamatojoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem; uzsver, ka ES būtu jāveic reāli pasākumi, lai aktualizētu jautājumu par noteiktiem tirgus izkropļojumiem, kas kaitē Eiropas rūpniecības interesēm, un ka tai ir pakāpeniski jāievieš savstarpēju tirdzniecības attiecību princips, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, un jāuzlabo spēja reaģēt, kas varētu sekmēt tirgu atvēršanas procesu;

72.  atgādina Komisijai, ka zems algu un vides aizsardzības līmenis joprojām ir ļoti svarīgs starptautiskās konkurences aspekts un ka ir steidzami jāveic šo standartu paaugstināšana, lai ES patiešām varētu īstenot reindustrializāciju; šajā sakarībā aicina Komisiju, vedot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, ietvert tajos saistošus pienākumus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un vides aizsardzību;

73.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu modernizēt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kuri ir ārkārtīgi svarīgi rūpniecības politikas elementi; pauž cerību, ka ar šo modernizāciju var uzlabot minēto instrumentu efektivitāti; šajā sakarībā prasa, lai Komisija šos instrumentus nevājinātu ne de jure, ne de facto, bet gan tos stiprinātu, lai pēc iespējas efektīvāk un drīzāk Eiropas uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma pasargātu no nelikumīgas vai negodīgas tirdzniecības prakses;

74.  atgādina par nepieciešamību, ja apstākļi to ļauj, izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus pret valstīm, kuras neievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumus vai ar ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu nosacījumus, un aicina atvieglot, paātrināt un samazināt izmaksas MVU piekļuves nodrošināšanai antidempinga procedūrām, kas tos labāk aizsargātu pret negodīgu praksi;

75.  vērš uzmanību uz pētniecības un inovāciju noteicošo lomu Eiropas uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanā pasaules tirgos un uzsver nepieciešamību Eiropas uzņēmumiem panākt labākus rezultātus trešo valstu tirgus prasību prognozēšanā, lai reaģētu uz pieprasījumu pasaules mērogā;

76.  uzskata, ka ES centienos atdzīvināt tās rūpniecību ir svarīgi nodrošināt atbilstošus līdzekļus, lai:

   īstenotu aktīvāku antidempinga politiku un veiktu atbilstošus pasākumus, ar kuriem reaģētu arī uz netaisnīgu eksporta subsīdiju ieviešanu atsevišķās trešās valstīs,
   īstenotu patiesu valūtas maiņas kursa politiku, kas aizsargātu Eiropas tirdzniecības intereses,
   atbalstītu „godīgas tirdzniecības” principu, kas būtu balstīts uz savstarpēju cieņu pret sociālajiem, vides, kultūras un cilvēktiesību standartiem starptautiskajā tirdzniecībā;

77.  aicina Komisiju ievērojami uzlabot tās veikto tirdzniecības nolīgumu novērtēšanu, jo īpaši ietekmes novērtēšanu, ņemot vērā arī rūpniecības konkurētspējas jautājumu un veicot ex post novērtējumus, kā arī analizējot visu jau noslēgto vai noslēgšanas procesā esošo nolīgumu kopējo ietekmi; uzsver tādas Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības nozīmi, kura spētu īstenot Eiropas reindustrializācijas, izaugsmes un nodarbinātības mērķus un kurai ir potenciāls vienkāršot un palielināt Eiropas rūpniecības preču eksportu, uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju, paaugstinot starptautiskos rūpniecības standartus, un samazināt izejvielu un pārstrādāto materiālu ievešanas izmaksas ražošanas uzņēmumiem; atbalsta pieeju, ka Transatlantiskajai tirdzniecības un ieguldījumu partnerībai, tāpat kā citiem tirdzniecības nolīgumiem, būtu jāietver nodaļa par tādiem enerģētikas jautājumiem kā tie, kuri varētu ietekmēt iekšējo tirgu; aicina Komisiju, atceļot tarifus, izveidot labākas tirgus piekļuves iespējas saistībā ar pakalpojumiem un ieguldījumiem, stiprināt regulatīvo sadarbību, nodrošināt labākus publiskā iepirkuma nosacījumus un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī aktīvi censties sasniegt šos mērķus konkurences politikas jomā un saistībā ar enerģijas un preču tirgiem; uzsver nepieciešamību vienkāršot noteikumus, kā arī mazināt normatīvo un administratīvo slogu, kā paredzēts Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā, kas tiks īstenots, stingri ievērojot un aizsargājot augstus sociālos un vides standartus un darba ņēmēju tiesības; uzsver, ka iespējamā Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības noslēgšana pavērs plašas iespējas ekonomikas telpas izveidei, kas savukārt stiprinās ES attiecības un kalpos kā ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) vairotājs ES;

78.  aicina Komisiju izpētīt ASV piemēru, kur arodbiedrības drīkst iesniegt sūdzības tirdzniecības jomā, ņemot vērā to, ka tirdzniecības traucējumi var negatīvi ietekmēt rūpniecību un līdz ar to darba ņēmējus, un ierosināt līdzīgus pasākumus ieviest ES;

79.  uzsver, ka ir jāstiprina Eiropas rūpniecības vērtību ķēde, noslēdzot papildu tirdzniecības nolīgumus, investīciju nolīgumus un nolīgumus par intelektuālo īpašumu, ar to saprotot, ka attiecīgā stratēģija ir jāintegrē jau pilnvaru izstrādāšanas posmā;

80.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas eksporta stratēģiju attiecībā uz resursiem, efektīvām un energoefektīvām tehnoloģijām un attiecīgajiem pakalpojumiem, kas paredz standartizācijas diplomātijas procedūras, lai nodrošinātu Eiropas standartu veicināšanu pasaules mērogā;

81.  norāda, ka standartiem un tehniskajiem noteikumiem ir būtiska nozīme, nodrošinot ES vadošo lomu inovatīvajās nozarēs, tostarp videi nekaitīgu tehnoloģiju nozarē; tādēļ aicina Komisiju stiprināt ES spēju izstrādāt starptautiskos standartus un tehniskās normas inovatīvajās nozarēs; turklāt aicina Komisiju uzlabot sadarbību ar trešām valstīm, tostarp ar jaunattīstības valstīm, lai izstrādātu kopīgus standartus un tehniskos noteikumus;

Rūpniecības uzplaukuma finansēšana

82.  atzīst banku aizdevumu ierobežojumu faktu un to negatīvo ietekmi, jo īpaši uz MVU; pauž nožēlu par to, ka šādi ierobežojumi skar arī finansēšanas instrumentus, ko dara pieejamus ES, un uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa, lai par šo instrumentu administrēšanu atbildīgie finanšu starpnieki iesniegtu gada pārskatus; atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par ilgtermiņa finansēšanu; uzsver, ka ir jāuzlabo ES banku nozares stabilitāte un uzticamība, izmantojot „Bāzele III” noteikumus, banku savienību un Eiropas Stabilizācijas mehānismu; uzsver, ka ir svarīgi, lai arī mūsu starptautiskie partneri īstenotu „Bāzele III” noteikumus; norāda, ka ieguldījumi rūpniecībā ir ilgtermiņa ieguldījumi; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot tiesisko un finanšu regulējumu tā, lai tas būtu skaidrāk saprotams un labāk paredzams un tādējādi veicinātu ieguldījumus rūpniecībā;

83.  uzskata, ka jāizpēta jauni alternatīvi un radoši finansēšanas risinājumi, jo īpaši privātās un kapitāla finansēšanas jomā; norāda, ka šajā sakarībā svarīga nozīme ir arī finanšu lietpratības veicināšanai un ka finanšu lietpratība būtu jāiekļauj skolu programmās;

84.  uzsver, ka jaunizveidotiem uzņēmumiem un MVU ir svarīga finanšu resursu pieejamība, lai uzņēmējiem būtu pietiekami resursi inovatīvu ideju ieviešanai tirgū;

85.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot kopīgus finanšu instrumentus ar EIB un norāda, ka šī iniciatīva ir apstiprināta Eiropadomes 2013. gada jūnija sanāksmē; atzinīgi vērtē arī to, ka Komisija un EIB līdz 2013. gada oktobra sanāksmei gatavojas iesniegt Eiropadomei visaptverošu ziņojumu par minēto instrumentu piemērošanu, nosakot kvantitatīvus mērķus, instrumentus un termiņus;

86.  aicina Padomi, apspriežoties ar Komisiju un EIB, nekavējoties precizēt šo instrumentu parametrus, lai panāktu jūtamu sviras efektu; uzsver, ka šie instrumenti būtu jāievieš praksē līdz 2013. gada beigām;

87.  atzinīgi vērtē EIB kapitāla pieaugumu un tās nesen publicētās aizdevumu pamatnostādnes saistībā ar jaunu emisiju apmēra standartu 550 g/kWh CO2; uzskata, ka EIB varētu palīdzēt atrisināt ar ES finanšu tirgu sadrumstalotību saistītas problēmas; aicina EIB arī turpmāk meklēt iespējas izstrādāt jaunus kreditēšanas modeļus, kas būtu pielāgoti rūpniecības vajadzībām; aicina EIB īstenot plānu, kas paredz kreditēšanas darbības palielināšanu ES par vairāk nekā 50 % laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam;

88.  norāda, ka subsidiaritātes princips paver iespējas izmantot ārkārtīgi atšķirīgu fiskālo politiku un aizdevumu un subsīdiju vienošanās visā Eiropā;

89.  aicina Komisiju izpētīt, kā varētu izmantot ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru tirgu un alternatīvus banku starpniecības risinājumus, īstenojot pienācīgu prudenciālu uzraudzību, lai veicinātu MVU finansēšanu; atzīmē uzņēmējdarbības attīstības un infrastruktūras banku iespējamo lomu, veicot ieguldījumus strukturētās nodrošinātās obligācijās, ko emitējušas bankas, šādus ieguldījumus apvienojot ar augstākiem MVU kreditēšanas mērķiem; atzinīgi vērtē priekšlikumu par savstarpējas privātās kreditēšanas partnerības izveidošanu, kurā īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumu izsniegšanai tiek apvienots apdrošināšanas uzņēmums un banka;

90.  uzskata, ka ir svarīgi vecināt jaunus novatoriskus finansēšanas modeļus, kas būtu paredzēti MVU ar augstu izaugsmes potenciālu; norāda uz kolektīvās finansēšanas iniciatīvu un e-platformu aizņēmumu saņemšanai uzplaukumu Eiropā un finanšu un nefinanšu ieguvumiem, ko šāda finansēšana sniedz MVU un uzņēmējiem, piemēram, finansējuma nodrošināšana jaundibinātiem uzņēmumiem, produkta validēšana, atsauksmes no patērētājiem un stabila un droša akcionāru struktūra; aicina Komisiju sniegt paziņojumu par kolektīvo finansēšanu; aicina Komisiju izstrādāt efektīvu tiesisko regulējumu kolektīvajai finansēšanai, paredzot regulējumu projektiem, kuru apjoms nepārsniedz EUR 1 miljonu, un risinot jautājumus arī saistībā ar ieguldītāju aizsardzību; aicina Komisiju apsvērt ierobežotu līdzekļu piešķiršanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kā dažas dalībvalstis jau ir izdarījušas;

91.  aicina Komisiju atbalstīt vietējo obligāciju tirgu izveidi maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu pietiekamu ilgtermiņa finansējumu, jo īpaši reģionos, kuros ir grūti saņemt kredītu; uzskata, ka lokāla rakstura obligāciju tirgi, piemēram, Štutgartes Fondu birža, varētu kalpot kā paraugs;

92.  aicina Komisiju atbalstīt valsts investīciju banku izveidi maziem un vidējiem uzņēmumiem un ļaut esošajām bankām paplašināt savu darbību citās dalībvalstīs un iesaistīties finansēšanas projektos ārpus savas valsts, izstrādājot pamatnostādnes, kuru mērķis būtu plaši izplatītā kredītresursu trūkuma pārvarēšana;

93.  uzskata, ka maksājumu kavējumi ir rūpniecības uzņēmumu, jo īpaši MVU, nestabilitātes un konkurētspējas zuduma cēlonis; pauž atzinību dalībvalstīm, kuras ir pilnībā īstenojušas direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu, un aicina to pilnībā īstenot visā ES; uzskata, ka uzņēmumi, jo īpaši MVU, pietiekami labi nepārzina to, kāds ES atbalsts un finanšu instrumenti tiem ir pieejami; pieprasa visā Savienībā izveidot vienas pieturas aģentūras, lai centralizētā veidā nodrošinātu informāciju par MVU pieejamo ES finansējumu; uzsver, ka ir svarīgi izveidot tīklus, kuros bezpeļņas nolūkā apvienotos uzņēmēju asociācijas, ar mērķi sniegt atbalstu, konsultācijas un aizdevumus MVU, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbību;

94.  uzskata, ka negodīga nodokļu konkurence starp dalībvalstīm nav savienojama ar spēcīga Eiropas intelektuālā īpašuma (IP) attīstību;

95.  atbalsta uzņēmumu nodokļu sistēmu labāku koordinēšanu Eiropas Savienībā, ieviešot saskaņotas nodokļu bāzes;

96.  aicina Komisiju izstrādāt pētījumu bez aprēķiniem par dažādu ES īstenoto rūpniecisko darbības veidu konkurētspējas faktoriem (piegādes ilgums, patenti, ražojumu kvalitāte, apkalpošana pēc pārdošanas, transporta kvalitāte, enerģijas un IT infrastruktūras tīkli un citi), salīdzinot ar situāciju citos pasaules reģionos; aicina Komisiju pastāvīgi veikt ES makroekonomiskās konkurētspējas analīzi, īpaši ņemot vērā transporta, enerģētikas un IT infrastruktūras tīklus, kā arī izstrādāt pētījumus par ilgtermiņa finansējumu jaunai vai pašreizējai infrastruktūrai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ES konkurētspējas saglabāšanu;

97.  uzsver riska kapitāla un „biznesa eņģeļu” tīklu nozīmi, jo īpaši sieviešu uzņēmējdarbībā; aicina ātri ieviest sieviešu uzņēmēju tiešsaistes portālu; atzinīgi vērtē ES atbalstu „biznesa eņģeļu” un biznesa inkubatoru tīklu izveidei; īpaši atzinīgi vērtē kapitāla finansēšanas instrumentu programmu „Apvārsnis 2020” un COSME, kas paredzētas kā atbalsts kvantitatīvai un kvalitatīvai riska kapitāla piedāvājuma uzlabošanai; uzskata, ka Eiropas Investīciju fondam ir būtiska nozīme riska kapitāla tirgus attīstībā, jo īpaši ilgtspējīgu tehnoloģiju izmantošanā; uzskata, ka pašu kapitāla un saistību nošķiršana nodokļu aprēķināšanas nolūkā būtu jāpārtrauc;

98.  aicina Komisiju izpētīt vadošo kompetences vienību vairākkārtējo ietekmi, ietverot atsauci uz to ražošanas, vērtības radīšanas un nodarbinātības tīkliem ekonomikā kopumā; uzskata, ka vadošās kompetences vienības nebūtu jānosaka, pamatojoties uz to lielumu, bet gan uz to atbilstību konkrētiem kritērijiem, piemēram, starptautiskā nozīme, noteikta minimālā daļa vietējā un pasaules tirgū, intensīva pētniecība un izstrāde un sadarbība ar lielu skaitu uzņēmumu; uzskata, ka šāds pētījums vispirms varētu pievērst uzmanību savstarpējai atkarībai, kas pastāv starp rūpniecības uzņēmumiem un MVU, tādējādi laužot noteiktus stereotipus attiecībā uz pārstrādes rūpniecības bāzi;

Prasmju apgūšana un darbaspēka nodrošināšana rūpniecības uzplaukumam

99.  uzskata, ka kopš krīzes sākuma ir „pārstrukturēti” aptuveni 5500 Eiropas rūpniecības uzņēmumu, tādējādi zaudējot apmēram 2,7 miljonus darbvietu;

100.  uzsver, ka RISE ir stabilas nodarbinātības iespēja, kas nodrošina labas darbvietas un pienācīgu atalgojumu; uzsver nepieciešamo partnerību ar ieinteresētajām personām, jo īpaši sociālajiem partneriem, kamerām un jaunatnes organizācijām, integrējot jauniešus darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sociālo dialogu arī rūpniecības nozaru un uzņēmumu iekšienē; uzskata, ka sociālo partneru iesaistīšana pēc iespējas agrākā likumdošanas procesa posmā būtu liels ieguvums; aicina Komisiju tās līmenī veicināt sociālo partneru lomu, pienācīgi ņemot vērā atšķirības dažādu valstu sistēmās; aicina sociālos partnerus iesaistīties dialogā ES līmenī, kad vien iespējams;

101.  atzīmē, ka, lai īstenotu RISE, būs vajadzīga plašāka un labāka piekļuve apmācībai, mūžizglītībai, nākotnes vajadzībām atbilstošai profesionālajai apmācībai un augstākajai izglītībai, un īpaša uzmanība jāpievērš zinātnei, tehnoloģijai, inženierzinātnēm un matemātikai (STEM), jo īpaši sievietēm, kā arī jāsniedz atbalsts uzņēmējdarbībai; pauž atbalstu šādu priekšmetu iekļaušanai skolu mācību programmās; atbalsta ar darbu saistītas izglītības un stažēšanās sistēmu izveidi un atbilstošu sociālās drošības tīklu, kā arī otrās iespējas politiku; saistībā ar to svarīga nozīme būs ES programmām un instrumentiem, piemēram, „Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);

102.  uzskata, ka atbalsts kvalificētam darbaspēkam nodrošina Eiropai lielas priekšrocības un ir galvenais dzinulis ieguldījumiem pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā; aicina pievērst īpašu uzmanību izglītības atbalstam, lai izveidotu starptautiska līmeņa pētniecības centrus ar akadēmisku izcilību;

103.  uzskata, ka inovācijas darbavietā, kompetenču attīstīšana, radoši un patstāvīgi darbinieki un komandas darbs ir būtisks uzņēmumu sociālās un ekonomiskās veiktspējas faktors; uzsver, ka ir jāpaplašina darbavietas demokratizācija, tostarp personāla pārstāvju aktīva līdzdalība un arodbiedrību darbība; aicina dalībvalstis un attiecīgās reģionālās iestādes izveidot pastāvīgas apmācības sistēmu gan individuālai apmācībai, gan cita veida apmācībai, ar ko nodrošinātu, ka darba ņēmēju prasmes aizsteigtos priekšā topošajam pieprasījumam attiecīgajā nozarē, būtu pielāgojamas jaunam tirgum vai atlaišanas gadījumā izmantojamas citās rūpniecības nozarēs; norāda, ka darba devējiem un darba ņēmējiem ir jāuzņemas kopīga atbildība par mūžizglītību; turklāt norāda, ka informēšana un konsultēšana darba vietā ir pamattiesības, kas paredzētas Līgumā;

104.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm un attiecīgajiem nozaru partneriem, lai sagatavotu vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes attiecībā uz darba tirgū vajadzīgajām prasmēm, piemēram, izveidojot Eiropas līmeņa padomes rūpnieciskās kompetences jautājumos;

105.  aicina dalībvalstis risināt e-prasmju nepilnības visos izglītības līmeņos un izmantojot mūžizglītību, jo IKT attīstība ilgtermiņā var būtiski ietekmēt augošās nozares tādās jomās kā energoefektivitāte, vides plānošana, drošības mērķi un citas komunikācijas iespējas (piemēram, efektīvas un viedas transporta sistēmas un sakaru sistēmas saziņai starp personām, personām ar mašīnām un mašīnām ar mašīnām);

106.  uzsver, ka prasmes inženierzinātnēs un informācijas tehnoloģijās uzlabo izturētspēju nodarbinātībā; aicina dalībvalstis ar Komisijas atbalstu apsvērt valsts mērķu izstrādi, lai palielinātu studentu skaitu, kas apgūst STEM priekšmetus; uzskata, ka valsts, reģionālu un Eiropas mēroga STEM platformu izveide paraugprakses apmaiņai starp reģioniem, universitātēm un rūpniecību varētu būt noderīga STEM mērķu noteikšanā; uzskata arī, ka Eiropas platformas, ja tādas tiks izveidotas, būtu svarīgas valstu platformu koordinēšanai un sadarbībai Eiropas līmenī; uzsver, ka saistībā ar minēto IKT pamatprasmes jāveicina arī skolās un profesionālās apmācības programmās;

107.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt ASV College-to-Career (C2C) fondu izveides modeli, saskaņā ar kuru tiek veidotas partnerattiecības starp uzņēmumiem un universitātēm, lai apmācītu jauniešus darbam jaunizveidotās nozarēs; ņem vērā Apvienotajā Karalistē apspriestos plānus universitāšu tehnisko koledžu izveidei kopā ar nozares partneriem;

108.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot jauniešu brīvprātīgu mobilitāti, veicinot programmu „Erasmus visiem” un novēršot pašreizējos šķēršļus pārrobežu māceklības, stažēšanās un prakses iespējām, kā arī uzlabojot pensijas un darba un sociālās aizsardzības tiesību pārvedamību visā ES; uzsver, ka jo īpaši būtu jāpaplašina programmas „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” darbība;

109.  iesaka mobilizēt visus pieejamos finanšu un normatīvos instrumentus, lai veicinātu ekonomikas pārvietošanu, un aicina izveidot informācijas centrus, ar kuru palīdzību uzņēmēji tiktu informēti par iespējām saglabāt savu darbību Eiropas teritorijā vai pārcelt to uz Eiropu, jo īsākas piegādes ķēdes varētu likt izmantot vietējos produktus un paaugstināt efektivitāti ražošanas nozarē, vienlaikus veicinot vietējās nodarbinātības iespējas; aicina pēc iespējas efektīvāk izmantot EURES atbalstu, lai izmantotu to jauno eiropiešu zināšanas, kuri meklē darbu, kā arī aicina dalībvalstis veikt uzlabojumus Pakalpojumu direktīvas īstenošanā un novērst sociālo dempingu;

110.  uzsver, ka izglītība ir viena no pamatvajadzībām un tai jābūt visiem pieejamai visos līmeņos, no sākumskolas līdz universitātei;

111.  uzsver, ka ir jāsamazina priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs un ka skolu absolventiem ir vajadzīgas stažēšanās iespējas, ko nodrošina, piemēram, Austrijas „Mācību garantija”;

112.  atzinīgi vērtē lēmumus īstenot garantijas jauniešiem shēmu un tās vērienīgos mērķus, kā arī dalībvalstu gatavību piešķirt finanšu līdzekļus jauniešu bezdarba apkarošanai; atzinīgi vērtē Māceklību alianses darbības veicināšanu; uzsver, ka dažās valstīs stažēšanās nav pietiekamā mērā integrēta nodarbinātības politikā; aicina Komisiju izstrādāt vienotus sociālo ieguldījumu rādītājus, kas it sevišķi attiecas uz jaunatnes bezdarbu; aicina nozares pārstāvjus aktīvi piedalīties jauniešu garantijas īstenošanā attiecīgā valsts līmenī un piedāvāt jauniešiem kvalitatīvas darbvietas vai stažiera vietas, ja tas ir iespējams, un radīt kvalitatīvas prakses vietas ar pienācīgu atalgojumu; aicina dalībvalstis padarīt māceklības programmas pievilcīgākas uzņēmumiem, paredzot dažādus pasākumus;

113.  uzsver, ka dalībvalstīm ar spēcīgu profesionālās apmācības sistēmu krīzes laikā bija salīdzinoši noturīgs darba tirgus; aicina visas dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, profesionāļu apvienībām, izpētīt un ieviest šādu sistēmu; ņem vērā to, cik grūti ir panākt Eiropas kredītpunktu sistēmas profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) savietojamību ar Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS); uzsver arī to, ka ir svarīgi nodrošināt dažādu valstu profesionālas apmācības sistēmu salīdzināmību un aizvien lielāku savietojamību, lai sekmētu mobilitāti darba tirgū attiecīgajās amatu kategorijās;

114.  uzsver, ka mācību iestādēm ar tehnisko vidusskolas izglītību un arodapmācības sistēmām ir būtiska loma, un atbalsta Komisijas iniciatīvas veicināt pārrobežu apmaiņu starp dalībvalstīm;

115.  uzskata, ka profesionālās izglītības un apmācības prestižs jāuzlabo, uzsverot tā nepārejošo vērtību un arī sasaistot to ar iespējamo pāreju uz universitāti vai citu augstākās izglītības iestādi; atzīmē, ka arī šim nolūkam nepieciešams, lai augstas kvalitātes profesionālās izglītības un apmācības kvalifikācija saņemtu augstākā līmeņa klasifikāciju dalībvalstu kvalitātes sistēmās; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot izglītības prasmes, lai uzlabotu jaunu ražošanas prasmju attīstīšanas kvalitāti, izmantojot arī ES līmeņa pasākumus, lai standartizētu cilvēkresursu politiku, sākot no pamatapmācības līmeņa;

116.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt un īstenot jauniešiem paredzētas profesionālās orientācijas programmas zinātnes un tehnoloģijas disciplīnās, tā cenšoties veicināt noturīgas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, kā arī ar ekoloģijas un vides tematiku saistītus informatīvos un izpratnes veidošanas pasākumus gan formālās izglītības sistēmā, gan vietējo un reģionālo pašvaldību pasākumu ietvaros;

117.  uzskata, ka darba ņēmēju brīvas pārvietošanās turpmākai attīstībai, izmantojot tādus instrumentus kā profesionālās kvalifikācijas savstarpēja atzīšana un mūžizglītība, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem darba ņēmējiem, ir liels potenciāls, kas ļaus samazināt kvalificēta darbaspēka trūkumu un rosināt iekļaujošu izaugsmi;

118.  aicina dalībvalstis ieviest mikrokredītu saņemšanas iespējas jauniešiem, lai veicinātu uzņēmējdarbību;

119.  sagaida, ka pasākumi un darbības, kas veiktas, lai veicinātu uzņēmējdarbību Eiropas vai valstu līmenī, attieksies uz visu veidu uzņēmumiem, kooperatīviem, amatniecības uzņēmumiem, brīvajām profesijām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem;

120.  uzsver, ka RISE būtu jāizmanto princips „vienāda samaksa par vienādu darbu”, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību darbavietās un vienādus noteikumus darba ņēmējiem ar dažāda veida darba līgumiem;

121.  norāda, ka katru gadu Eiropā sievietes pārstāv vairāk nekā pusi no augstākās izglītības diplomu ieguvējiem; uzsver labvēlīgo ietekmi, ko kvalificētu sieviešu zināšanas varētu radīt uzņēmumos, jo īpaši saistībā ar Eiropas rūpniecības izaugsmi, ražīgumu un konkurētspēju, un šajā sakarībā aicina ekonomikas, izglītības un sabiedriskās dzīves veidotājus, kā arī Komisiju sekmēt un nostiprināt sieviešu nozīmi ar rūpniecību saistītās nozarēs Eiropā;

122.  uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut tradicionālo dzimumu nelīdzsvarotību rūpniecībā; uzskata, ka ir svarīgi novērst šo nelīdzsvarotību, lai sievietes un vīrieši varētu pilnībā iesaistīties darba tirgū, jo īpaši ņemot vērā ES demogrāfiskās problēmas;

123.  norāda uz nozīmīgo sieviešu darbaspēka lomu rūpniecības uzplaukumā ilgtspējīgai Eiropai; uzsver, ka dzimuma dimensijas trūkums rūpniecības politikā palielina dzimumu nevienlīdzību, uzskata, ka ir svarīgi novērst pašreizējo dzimumu nelīdzsvarotību, lai sievietes un vīrieši varētu pilnībā iesaistīties darba tirgū, pamatojoties uz principu „vienāds atalgojums par tādu pašu darbu”; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai darba ņēmējas nav nepietiekami pārstāvētas vai pat atstumtas no apmācībām, projektiem un programmām ekoloģiskas pārveides jomā, un uzsver nepieciešamību integrēt dzimumu līdztiesības aspektu; aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, kas ļautu saskaņot darba un ģimenes dzīvi, lai sievietēm nodrošinātu maksimālās iespējas karjeras nepārtrauktai un regulārai attīstībai;

124.  atzīmē, ka pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku ne tikai radīs jaunas darbvietas jaunās ekonomikas nozarēs, bet var izraisīt arī darbvietu zaudēšanu mazāk ilgtspējīgās nozarēs; šajā sakarībā iesaka izstrādāt un nostiprināt instrumentus, lai varētu laikus paredzēt pārmaiņas un nodrošināt pakāpenisku pāreju no vienas darbavietas uz citu;

125.  aicina Komisiju izstrādāt un veicināt līdzekļu kopumu ilgtspējīgas uzņēmumu politikas nodrošināšanai (kas ietver uzņēmumu sociālo atbildību, ilgtspējības ziņojumus, pasākumus ražošanas modeļu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni vai zemu atkritumu līmeni veicināšanai);

126.  uzsver lielo uzņēmumu sociālās atbildības nozīmi, jo tā ir galvenais uzņēmumu politikas instruments, kurā uzmanība tiek vērsta uz efektīvu dabas resursu izmantošanu, sociālajiem aspektiem attiecībās ar sabiedrību un ar darbaspēku un tā pārstāvjiem, kā arī uz ekonomiskajiem aspektiem, kas saistīti ar veiksmīgu uzņēmuma pārvaldību;

127.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām apsvērt elastīgāka darba laika noteikšanas politiku ekonomikas lejupslīdes laikā;

128.  ierosina LESD 152. pantā paredzētās trīspusējās sociālās sanāksmes par izaugsmi un nodarbinātību darba kārtībā iekļaut jautājumu par to, ka izmaksu sistēmā būtu jāintegrē obligāto sociālo standartu ievērošana;

Resursu un enerģijas politika rūpniecības uzplaukuma mērķiem

129.  uzsver, ka resursi un enerģija ir RISE stratēģijas pamatā, uzskata, ka izejvielu pieejamībai ir vissvarīgākā ietekme uz Eiropas rūpniecību un noteiktu svarīgāko izejvielu neesamības gadījumā nebūs iespējama attīstība vairumā Eiropas stratēģisko nozaru; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt aktīvus pasākumus pārmērīgu izmaksu samazināšanai enerģētikā; pauž atbalstu integrētai cenas pieņemamības, ilgtspējības un pieejamības trīspusējai pieejai, kurā vienlīdz ņemtas vēra visas trīs minētās dimensijas, vienlaikus mēģināts nesaistīt izaugsmi ar resursu paplašinātu izmantošanu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt konkurētspējīgu un pārredzamu enerģijas tirgu, novēršot nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm, un nodrošināt drošas, ilgtspējīgas, pieņemamas un uzticamas enerģijas vieglu pieejamību; norāda, ka ir vajadzīga stratēģija, ar ko sekmētu Eiropas enerģijas tirgus integrāciju un enerģētikas infrastruktūru attīstību;

130.  atzinīgi vērtē Eiropas izejvielu iniciatīvu (RMI), Eiropas inovāciju partnerību izejvielu jautājumos un tās stratēģisko īstenošanas plānu, kā arī Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu; uzsver nepieciešamību risināt resursu nepietiekamības jautājumu attiecībā uz izšķirošiem resursiem, piemēram, ūdeni, un aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar tās trīs pīlāru stratēģiju, strādājot pie starptautiskās partnerības un tirdzniecības izejvielu jomā, izejmateriālu piegādes ES un resursu efektīvas izmantošanas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas; aicina Komisiju Eiropas pusgada programmās, ieteikumos katrai valstij un valstu reformu programmās iekļaut atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķus; aicina Komisiju pilnveidot nozares kritērijus resursu izmantošanas efektivitātes novērtēšanai, jo īpaši publiskā iepirkuma vajadzībām; aicina Komisiju integrēt „3R” stratēģiju (materiālu kaitīguma mazināšana, to atkārtota izmantošana un pārstrādāšana) un rūpīgi izvērtēt priekšlikumus ierobežot svarīgus izejmateriālus; uzsver globālas sertifikācijas sistēmas nozīmi attiecībā uz bīstamo atkritumu pirmreizējo pārstrādi un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (DEEE); norāda, ka dažās dalībvalstīs ir ieviestas attiecīgas celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes shēmas; atzīmē, ka Eiropas ieguves rūpniecības nozarēm ir vieni no visaugstākajiem standartiem pasaulē un aicina Komisiju divos gados novērtēt priekšlikumu izveidot Eiropas ģeoloģijas institūtu; aicina Komisiju izstrādāt pasākumus, lai saskaņotu noteikumus un licencēšanas procedūras izejmateriālu ieguvei ES; aicina dalībvalstis, rūpniecību, ģeoloģijas institūtus un Komisiju sadarboties, lai noteiktu izejvielu atrašanās vietu;

131.  uzsver potenciālu, kas piemīt pārejai uz bioloģiski pamatotu ekonomiku, jo, piemēram, izejvielas no mežiem var būt nozīmīgas atjaunojamās enerģijas ražošanai un ilgtspējīgai rūpnieciskai ražošanai;

132.  prasa nekavējoties īstenot energoefektivitātes direktīvu un valsts rīcības plānus, papildinot tos ar attiecīgiem finansiāliem stimuliem; aicina noteikt kopīgu atbrīvojumu visām energoefektivitātes shēmām, kas paziņotas Eiropas Komisijai kā daļa no dalībvalstu energoefektivitātes rīcības plāniem; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāizstrādā vērienīgas stratēģijas, jo īpaši lai renovētu pašreizējo dzīvojamo fondu saskaņā ar pieņemtiem vienotiem standartiem; uzsver, ka finanšu instrumenti varētu papildus sekmēt efektivitātes uzlabošanu; aicina Komisiju strādāt pie izmaksu ziņā lietderīgiem atjaunojamās enerģijas atbalsta kritērijiem; uzsver, ka Eiropas rūpniecības konkurētspējai būtiska ir droša, uzticama un pieņemama enerģijas piegāde; uzsver, ka ir svarīgi izvirzīt skaidrus ilgtermiņa klimata mērķus, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, jo īpaši „zaļajās” nozarēs, un mudina Komisiju piedāvāt juridisku un noturīgu sistēmu Eiropas enerģētikas un klimata politikai laikposmam līdz 2030. gadam, lai veicinātu ieguldījumus vidējā termiņā un ilgtermiņā, samazinot oglekļa emisijas, atbalstot energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju;

133.  norāda, ka tikai Eiropas Savienībā darbojas emisiju kvotu sistēma un ka papildus ES dalībvalstīm mazāk nekā sešas valstis, kas nerada pat 15 % globālo CO2 emisiju, tostarp ES, joprojām ievēro Kioto protokolu;

134.  aicina Komisiju iesniegt rūpniecības stratēģiju attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas veidiem, iekļaujot tajā pilnu pētnieciskās darbības spektru, tostarp tās finansējumu, lai nodrošinātu ES vadošo pozīciju saglabāšanu atjaunojamo enerģijas resursu jomā;

135.  uzskata — gan Eiropas rūpniecība, gan atsevišķi patērētāji gūtu labumu no modernizētas enerģijas infrastruktūras, piemēram, no viedtīkliem, kas palīdzētu palielināt enerģijas vietējo potenciālu un pilnībā integrēt atjaunojamus enerģijas avotus energoapgādē;

136.  aicina Komisiju nodrošināt stabilu enerģijas piegāžu sistēmu nākamajām desmitgadēm, lai nodrošinātu ieguldījumu drošību un tādējādi varētu veikt pasākumus ilgtspējīgas konkurētspējas veidošanai;

137.  uzsver enerģijas cenu pašreizējās tendences pasaulē, kas ir cieši saistītas ar netradicionālajiem naftas un gāzes resursiem ASV un norisēm Tuvajos Austrumos, un norāda, ka augstas enerģijas cenas ir svarīgs faktors, kas ietekmē Eiropas rūpniecības konkurētspēju; uzsver nepieciešamību veikt analīzi par apstākļiem, kas ietekmē enerģijas cenas; aicina Komisiju ņemt to vērā, iesniedzot turpmākos priekšlikumus, kā tas ir ticis darīts tās ietekmes novērtējumos; uzsver, ka RISE prasa saskaņot rūpniecības, enerģētikas un klimata politiku; atzīmē, ka zemākas enerģijas cenas ASV ir nodrošinājušas jaunus ieguldījumus rūpniecībā; atsaucas uz Parlamenta rezolūcijām par šādiem ieguldījumiem; uzsver energoietilpīgo nozaru ārkārtīgi svarīgo nozīmi, ražojot būtiskus pamatmateriālus, piemēram, tēraudu, cementu, ķimikālijas, metālus un papīru, kur enerģija rada vislielākās izmaksas; uzsver, ka šīs nozares apdraud oglekļa noplūdes un tādēļ nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi, lai saglabātu tās konkurētspēju; prasa Komisijai nākt klajā ar ieteikumiem, kā novērst oglekļa noplūdes risku;

138.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav apstiprinājusi savu uzticību piesardzības principam attiecībā uz nozarēm, kas izmanto tādas tehnoloģijas, kuru drošums nav pierādīts;

139.  uzsver, ka Eiropas dienvidu valstis maksā augstākās gāzes cenas Eiropā, tādējādi konkurencē diskriminējot rūpniecību, jo īpaši energoietilpīgās nozares, kā arī palielinot oglekļa noplūdes risku;

140.  aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt ilgtermiņa līgumu nosacījumus un gāzes līgumus, kuru pamatā ir naftas cenu indeksācijas mehānismi, un pārorientēties uz cenu noteikšanu tirdzniecības vietās, pastiprinot konkurenci iekšējā tirgū; aicina Komisiju palīdzēt izpētīt iespējas sarunu ceļā šos līgumus pārskatīt un veicināt pāreju uz elastīgākām alternatīvām; tādējādi sekmējot mērķi panākt labāku gāzes pieejamību visām dalībvalstīm;

Reģionāla RISE stratēģija, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas dienvidiem

141.  atbalsta daudzreģionālas rūpniecības politikas pieeju, ar ko atsāk ilgtspējīgu izaugsmi līgumslēdzējās valstīs vai valstīs, kuru rūpniecisko bāzi apdraud būtiski riski; atzīmē steidzamo vajadzību īstenot pasākumus to rūpniecības nozaru atbalstam, kuras vissmagāk skārusi krīze un starptautiskā konkurence; atbalsta augstas pievienotās vērtības stratēģiju, reģionu ekonomiku, jo īpaši dienvidu valstu ekonomiku, integrējot globālās vērtību radīšanas ķēdēs; uzskata, ka pareizas specializācijas stratēģijas ir īpaši noderīgas un pašreizējās rūpnieciskās priekšrocības ir jāatbalsta, pastiprinot inovācijas un specializāciju; uzskata, ka paralēli pārdomātas specializācijas stratēģijām attiecībā uz finanšu līdzekļu pieejamību dienvidu valstīm ir nepieciešama arī ieguldījumu stratēģija;

142.  uzsver, ka krīzes skartajās valstīs ir jāuzlabo kreditēšana, un uzskata, ka varētu ieviest mikrokreditēšanas programmu, ko finansētu EIB vai valstu attīstības bankas, lai MVU varētu apstrādāt pasūtījumus;

143.  ņem vērā, ka vairākus reģionus ietekmē to perifērais izvietojums un ka atbilstošas un pareizi savienotas infrastruktūras trūkums ietekmē to konkurētspēju iekšējā tirgū un ārpus Savienības; norāda, ka tas ir īpaši svarīgi dažiem Eiropas dienvidu reģioniem, taču arī ziemeļu reģioni, piemēram, Eiropas austrumos un ziemeļos, kur atrodas liela daļa Savienības dabas resursu, arī ir ciešāk jāsavieno ar pārējo Savienību; aicina Komisiju veicināt Eiropas infrastruktūras pilnvērtīgu integrāciju, jo īpaši dienvidu valstu ekonomikas integrāciju un jo īpaši dzelzceļa, enerģētikas un IKT jomā, un uzsver, ka šim nolūkam ir jāizmanto Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments; aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis nodrošināt tam atbilstošu finansējumu un vienkāršotas birokrātiskās procedūras, lai veicinātu PPP, projektu finansēšanu un projektu obligācijas; pauž nožēlu par to, ka Pireneju pussala nav pilnībā integrēta Eiropas dzelzceļa tirgū un ka tā kopā ar Eiropas dienvidu un austrumu daļām nav integrēta Eiropas enerģijas tirgū;

144.  atzīmē, ka dienvidu reģioniem ir liels attīstības potenciāls stratēģiskajā atjaunojamo enerģijas avotu nozarē; aicina izstrādāt pasākumus tirgus stimulēšanai šajos reģionos, tostarp darbības, ar ko veicina elektrības mikroģenerēšanu uzņēmumos, kuri paši vēlas ražot elektrību un pārdot enerģijas pārpalikumu tīklā;

145.  uzsver, ka enerģijas piegādes arvien lielāka dažādība un vietējo resursu, tostarp atjaunojamās enerģijas, izmantošana var būt svarīga dienvidu valstu ekonomikas atdzimšanai; atzīmē, ka dienvidu valstis ir ļoti atkarīgas no enerģijas importa un dažkārt pat no viena piegādātāja;

146.  uzsver IKT infrastruktūras nozīmību, jo īpaši attiecībā uz elastīgiem un mobiliem risinājumiem, kas nodrošina rūpniecības attīstību arī perifēros un mazapdzīvotos reģionos;

147.  uzsver paraugprakses apmaiņas un tirgus replikācijas mehānismu nozīmi; atzinīgi vērtē priekšlikumus paplašināt sadarbību, veicināt rūpniecības simbiozi un veidot konsultatīvo pakalpojumu tīklus resursu izmantošanas efektivitātes jautājumos; uzskata, ka rūpnieciskās simbiozes centieni var palīdzēt radīt pievienoto vērtību un paaugstināt efektivitāti; norāda, ka Apvienotās Karalistes rūpnieciskās simbiozes modeli var izmantot kā paraugu citām dalībvalstīm;

148.  uzsver, ka kapitāla uzņēmumu pārveidošana kooperatīvos dažos reģionos ir bijusi veiksmīga, efektīvi nodrošinot ilgtermiņa pieeju, piesaistot tos vietējai ekonomikai un ļaujot piedalīties vietējā ilgtspējīgā attīstībā; atzīmē, ka kooperatīvi ES ir būtiska ekonomikas realitāte, jo vairāk nekā 160 000 kooperatīvie uzņēmumi pieder 123 miljoniem dalībnieku, tostarp vairāk nekā 50 000 kooperatīvie uzņēmumi rūpniecības un pakalpojumu jomā nodrošina darbavietas 1,4 miljoniem cilvēku un to daļa katras dalībvalsts IKP ir aptuveni 5 %; šajā sakarībā uzskata, ka arī kooperatīvu uzņēmējdarbības modeļi ir jāņem vērā un to īpatnības ir jāiekļauj attiecīgajās ES politikas jomās;

149.  uzskata, ka Eiropas dienvidu valstis var izmantot priekšrocības, ko sniedz jaunie eksporta tirgi, un to izvietojums ir stratēģiski izdevīgs attiecībā uz Vidusjūras reģiona dienvidu tirgiem, savukārt Austrumeiropas valstis var izmantot jaunos eksporta tirgus Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīs (NVS); aicina īstenot uzņēmējdarbības garu un migrantus no Eiropas dienvidiem un austrumiem izveidot uzņēmumus, kas var sasniegt šos eksporta tirgus; aicina Komisiju un dalībvalstis attīstīt uzņēmējdarbības apmaiņu starp Vidusjūras dienvidu un ziemeļu valstīm; atzinīgi vērtē arī priekšsēdētāja vietnieka A. Tajani vadītās izaugsmes misijas; uzskata, ka ciešāka pievēršanās reģionālām rūpnieciskām priekšrocībām un kopām var paaugstināt konkurētspēju, veicinot Eiropas strukturālo attīstību; aicina pienācīgi ņemt vērā visu minēto turpmākajā Eiropas institucionālajā un strukturālajā attīstībā;

150.  uzskata, ka ciešāka pievēršanās reģionālām rūpnieciskām priekšrocībām un kopām varētu paaugstināt konkurētspēju, veicinot Eiropas strukturālo attīstību; aicina pienācīgi ņemt vērā visu minēto turpmākajā Eiropas institucionālajā un strukturālajā attīstībā;

o
o   o

151.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.
(2) OV C 198, 10.7.2013., 45. lpp.
(3) OV C 161, 6.6.2013., 35. lpp.
(4) OV C 349 E, 22.12.2010., 84. lpp.
(5) OV C 308 E, 20.10.2011., 6. lpp.
(6) OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp.
(7) OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp.
(8) OV C 51 E, 22.2.2013., 21. lpp.
(9) OV C 264 E, 13.9.2012., 59. lpp.
(10) OV C 332 E, 15.11.2013., 72. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0387.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0443.
(13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0444.
(14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0088.
(15) OV C 251 E, 31.8.2013., 75. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0201.
(17) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0199.
(18) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0246.
(19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0301.
(20) OV C 327, 12.11.2013., 82. lpp.
(21) OV C 139, 17.5.2013., 11. lpp.
(22) JOIN(2013)0001, 7.2.2013.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika