Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2553(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0100/2014

Debates :

PV 06/02/2014 - 15.3
CRE 06/02/2014 - 15.3

Balsojumi :

PV 06/02/2014 - 16.3
CRE 06/02/2014 - 16.3

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0109

Pieņemtie teksti
PDF 215kWORD 24k
Ceturtdiena, 2014. gada 6. februāris - Strasbūra
Bahreina, jo īpaši Nabeel Rajab, Abdulhadi al-Khawaja un Ibrahim Sharif lietas
P7_TA(2014)0109RC-B7-0100/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 6. februāra rezolūcija par Bahreinu, jo īpaši Nabeel Rajab, Abdulhadi al-Khawaja un Ibrahim Sharif lietām (2014/2553(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bahreinu, jo īpaši tās, ko pieņēma 2013. gada 17. janvārī(1) un 2013. gada 12. septembrī(2),

–  ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča sadarbības padomi(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Bahreinu, jo īpaši 2013. gada 7. janvāra, 11. februāra, 1. jūlija un 25. novembra un 2014. gada 16. janvāra paziņojumus,

–  ņemot vērā vietējo ES 2013. gada 19. septembra paziņojumu par jaunākajiem notikumiem Bahreinā;

–  ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas delegācijas vizīti Bahreinā 2012. gada 19. un 20. decembrī un šīs delegācijas sniegto paziņojumu presei, kā arī Arābijas pussalas delegācijas vizīti 2013. gada 27.–30. aprīlī un tās paziņojumu presei,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus, jo īpaši 2013. gada 8. janvāra paziņojumu, un ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos preses sekretāra 2013. gada 6. augusta paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos 2013. gada 9. septembra paziņojumu un kopīgo paziņojumu par Augstā cilvēktiesību komisāra biroju un cilvēktiesību stāvokli Bahreinā,

–  ņemot vērā ES un Persijas līča sadarbības padomes Apvienotās padomes un ministru sanāksmi Manamā, Bahreinā 2013. gada 30. jūnijā,

–  ņemot vērā Arābu valstu līgas Ministru padomes 2013. gada 1. septembra sanāksmē Kairā pieņemto lēmumu Manamā, Bahreinā izveidot Arābu valstu cilvēktiesību tiesu,

–  ņemot vērā Bahreinas neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BNIK) ziņojumu, kas tika izplatīts 2011. gada novembrī, un 2012. gada 21. novembra ziņojumu par paveiktā darba pārbaudes rezultātiem,

–  ņemot vērā ANO Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2013. gada 25. jūlija atzinumu A/HRC/WGAD/2013/12,

–  ņemot vērā 2012. gada 25. jūnija ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē(5),

–  ņemot vērā 2004. gadā pieņemtās un 2008. gadā atjauninātās ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Arābu Cilvēktiesību hartu, kuriem Bahreina ir pievienojusies,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1949. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību pārkāpumi Bahreinā joprojām raisa dziļas bažas; tā kā ar savām pēdējā laika darbībām Bahreinas varas iestādes turpina pārkāpt un ierobežot atsevišķu sabiedrības daļu tiesības un brīvības, jo īpaši personas tiesības uz miermīlīgu protestu, vārda brīvību un digitālo brīvību; tā kā cilvēktiesību aktīvisti nepārtraukti tiek sistemātiski vajāti, iebiedēti un aizturēti;

B.  tā kā Bahreinas Cilvēktiesību centra (BCHR) priekšsēdētājam un Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas (FIDH) ģenerālsekretāra vietniekam Nabeel Rajab 2012. gadā augustā tika piespriests trīs gadu cietumsods, pamatojoties uz apsūdzību par aicināšanu uz „nelikumīgu pulcēšanos” un piedalīšanos tajā un „sabiedriskās kārtības traucēšanu” 2011. gada februārī un martā; tā kā pēc pārsūdzēšanas šo sodu mazināja uz diviem gadiem cietumā; tā kā pirms ieslodzīšanas N. Rajab tika atkārtoti aizturēts par miermīlīgu valdības kritizēšanu demokrātijas aizstāvībai veltītos protestos;

C.  tā kā piektdienā, 2013. gada 29. novembrī, Nabeel Rajab bija izcietis trīs ceturtdaļas no sava divu gadu cietumsoda un guva juridiskas tiesības uz atbrīvošanu; tā kā Nabeel Rajab advokāti 2014. gada 21. janvārī tiesai iesniedza trešo pirmstermiņa atbrīvošanas prasību, taču tā tika noraidīta;

D.  tā kā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Nabeel Rajab apcietinājumu raksturo kā patvaļīgu;

E.  tā kā 2011. gada 22. jūnijā BCHR dibinātājam un starptautiskā fonda Front Line Defenders reģionālajam koordinatoram Abdulhadi-al-Khawaja, kas ir Dānijas valstspiederīgais, un Nacionālās demokrātiskās rīcības sabiedrības (National Democratic Action Society) ģenerālsekretāram Ibrahim Sharif īpaša militārā tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu; tā kā tiesas process tika noslēgts pēc trīs gadus ilgušām pārsūdzībām un spriedumi tika atstāti spēkā;

F.  tā kā 2014. gada 27. janvārī Manamas pirmās instances krimināltiesa Abdulhadi-al-Khawaja meitai Zainab al-Khawaja piesprieda papildu četru mēnešu cietumsodu, pamatojoties uz apsūdzību „valdības īpašuma iznīcināšanā”;

G.  tā kā pēc tam, kad Bahreinas neatkarīgā izmeklēšanas komiteja (BNIK) nāca klajā ar ziņojumu, Bahreinas iestādes apņēmās veikt reformas; tā kā valdība nav pilnībā īstenojusi komitejas galvenos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz protestu vadītāju atbrīvošanu, kuriem piespriests sods par savu tiesību uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos īstenošanu;

H.  tā kā 2013. gada 2. septembrī Bahreina paziņoja, ka tā valstī izvietos Arābu valstu cilvēktiesību tiesas galveno mītni pēc tam, kad to sanāksmē Kairā būs apstiprinājusi Arābu valstu līga;

I.  tā kā 2014. gada 15. janvārī Viņa Karaliskā Augstība kroņprincis Salman bin Hamad bin Isa Al Khalifa pēc Viņa Majestātes Karaļa Hamad Bin Isa Al Khalifa prasības pirmo reizi pēc 2011. februāra notikumiem rīkoja plašas sarunas ar nacionālā konsensa dialoga dalībniekiem, tostarp jo īpaši ar Alwefaq ģenerālsekretāru šeihu Ali Salman,

1.  nosoda visus cilvēktiesību pārkāpumus Bahreinā un aicina Bahreinas valdību īstenot visus BNIK ziņojuma un Vispārējā periodiskā pārskata ieteikumus, lai izbeigtu visus cilvēktiesību pārkāpumus un ievērotu cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda brīvību, gan tiešsaistē, gan ārpus tās, kā arī pulcēšanos brīvību saskaņā ar Bahreinas starptautiskajām saistībām attiecībā uz cilvēktiesībām;

2.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus pārliecības dēļ ieslodzītos, politiskos aktīvistus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un miermīlīgos protestētājus, tostarp Nabeel Rajab, Abdulhadi Al-Khawaja, Ibrahim Sharif, Naji Fateel un Zainab Al-Khawaja;

3.  pauž nopietnas bažas par Bahreinas iestāžu izturēšanos pret Nabeel Rajab un citiem cilvēktiesību aktīvistiem līdztekus šo iestāžu atteikumam atbrīvot viņu pirms termiņa, uz ko viņam ir tiesības saskaņā ar tiesību aktiem;

4.  prasa ratificēt Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

5.  uzsver pienākumu nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un iespēju veikt savu darbu bez apgrūtinājumiem, iebiedēšanas vai vajāšanas;

6.  iebilst pret īpašu tiesu izveidi un izmantošanu vai militāro tiesu izmantošanu, lai tiesātu par noziegumiem pret valsts drošību;

7.  prasa Bahreinas iestādēm ievērot nepilngadīgo tiesības saskaņā ar Konvenciju par bērna tiesībām, kurai Bahreina ir pievienojusies;

8.  atzinīgi vērtē prinča Salman bin Hamad bin Isa Al Khalifa lēmumu 2014. gada 15. janvārī rīkot sarunas ar piecu galveno opozīcijas grupu līderiem, lai mēģinātu rast risinājumu grūtībām, kuras skar nacionālo dialogu, ko valdība dažas dienas iepriekš bija apturējusi; atzinīgi vērtē opozīcijas labvēlīgo reakciju un gaida, ka atsāksies nacionālā konsensa dialogs; norāda, ka vienīgais risinājums var būt Bahreinā panākts risinājums, kura pamatā ir kompromisi un savstarpēja uzticēšanās; pauž cerību, ka šis solis sekmēs nopietnu un iekļaujošu nacionālo dialogu, veidojot pamatu dziļām un ilgtspējīgām reformām virzībā uz Bahreinas sabiedrības samierināšanos;

9.  atzinīgi vērtē Iekšlietu ministrijas Ombuda biroja un Valsts prokuratūras Īpašās izmeklēšanas nodaļas darbības sākumu un aicina šīs iestādes darboties neatkarīgi un efektīvi; atzinīgi vērtē to, ka aizvien aktīvāk kopš tā reformas darbojas Valsts cilvēktiesību institūts un ka ir izveidota Ieslodzīto un aizturēto komisija, kas uzraudzīs ieslodzījuma vietas, lai novērstu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos; prasa Bahreinas iestādēm uzlabot ieslodzīto apstākļus un izturēšanos pret tiem, kā arī ļaut attiecīgajām vietējām un starptautiskajām organizācijām apmeklēt ieslodzījuma vietas;

10.  norāda uz Bahreinas valdības pašreizējiem centieniem veikt kriminālkodeksa un tiesisko procedūru reformas un mudina turpināt šo procesu; aicina Bahreinas valdību veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu pienācīgu procesu un tiesu sistēmas neatkarību un objektivitāti Bahreinā, un nodrošināt, ka tiesu sistēma pilnībā darbojas saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

11.  mudina ANO rīkot pēkšņu vizīti, kurā dotos trīs īpašie referenti jautājumā par miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, jautājumā par spīdzināšanu un jautājumā par tiesnešu un advokātu neatkarību;

12.  aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un dalībvalstis sadarboties, lai izstrādātu skaidru stratēģiju, nosakot, kā ES publiski un privāti aktīvi veicinās ieslodzīto aktīvistu un pārliecības dēļ ieslodzīto atbrīvošanu; aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemti Ārlietu padomes secinājumi par cilvēktiesību stāvokli Bahreinā, kuros būtu jāiekļauj konkrēta prasība nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot ieslodzītos aktīvistus;

13.  atzinīgi vērtē Arābu valstu līgas lēmumu dibināt Arābu valstu cilvēktiesību tiesu Manamā un pauž cerību, ka tas var būt katalizators cilvēktiesību uzlabošanai visā reģionā; prasa Bahreinas valdībai, kā arī tās partneriem Arābu valstu līgā nodrošināt šīs tiesas integritāti, objektivitāti, efektivitāti un uzticamību;

14.  aicina Padomi pieņemt attiecīgus pasākumus, ja reformu process tiks apturēts vai cilvēktiesību stāvoklis pasliktināsies;

15.  aicina noteikt oficiālu moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi tuvākajā nākotnē nāvessodu atcelt vispār;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0032.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0390.
(3) OV C 247 E, 17.8.2012., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika