Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/0016(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0015/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0015/2014

Debates :

PV 25/02/2014 - 8
PV 25/02/2014 - 10
CRE 25/02/2014 - 8
CRE 25/02/2014 - 10

Balsojumi :

PV 26/02/2014 - 9.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0150

Pieņemtie teksti
PDF 719kWORD 396k
Trešdiena, 2014. gada 26. februāris - Strasbūra
Dzelzceļu drošība ***I
P7_TA(2014)0150A7-0015/2014
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzelzceļu drošību (pārstrādāta redakcija) (COM(2013)0031 – C7-0028/2013 – 2013/0016(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0031),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0028/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Lietuvas Seims, Rumānijas parlamenta Senāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 8. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas vēstuli Transporta un tūrisma komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0015/2014),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp.
(2) OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.
(3) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 26. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par dzelzceļu drošību (pārstrādāta redakcija)
P7_TC1-COD(2013)0016

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (4) ir tikusi būtiski grozīta. Ņemot vērā to, ka jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(1a)  Dzelzceļš jau ir drošākais transporta veids Savienībā, un pēdējos gadu desmitos tā drošība ir uzlabota vēl vairāk. Šā transporta veiktspēja ir palielinājusies no aptuveni 200 miljardiem pasažierkilometru 1970. gadā līdz vairāk nekā 300 miljardiem pasažierkilometru mūsdienās, tai pat laikā vidējais vilcienu pasažieru nāves gadījumu skaits gadā ir samazinājies no aptuveni 400 gadījumiem 1970. gadā līdz mazāk nekā 100 gadījumiem mūsdienās. [Gr. 1]

(1b)  Jānodrošina ne tikai pasažieru un personāla, tostarp apakšuzņēmēju personāla, drošība, bet arī pārbrauktuvju lietotāju un dzelzceļa līnijām tuvu dzīvojošu cilvēku drošība. [Gr. 2]

(1c)  Līdz ar tehnikas un zinātnes attīstību dzelzceļa drošība būtu jāuzlabo vēl vairāk, ņemot vērā paredzamo dzelzceļa transporta konkurētspējas palielināšanos. [Gr. 3]

(1d)  Savienībā dzelzceļa jomā tiek veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas cita starpā tika ierosinātas trijos Savienības dzelzceļa tiesību aktu kopumos, kuri tika pieņemti kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem. Vienotas Eiropas dzelzceļa telpas pakāpenisku izveidi raksturo dalībnieku skaita palielināšanās, plašāka apakšlīgumu izmantošana un biežāka jaunu dalībnieku ienākšana tirgū. Ņemot vērā augstāko sarežģītības pakāpi, dzelzceļa drošība ir ļoti lielā mērā atkarīga no visu dalībnieku, proti, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju, dzelzceļa nozares un drošības iestāžu sadarbības. Tas jāņem vērā drošības noteikumos un jāievieš atbilstīgas informēšanas, pārvaldības un operatīvās rīcības procedūras un instrumenti. [Gr. 4]

(2)  Ar Direktīvu 2004/49/EK tika noteikti vienoti dzelzceļu drošību reglamentējoši noteikumi, šajā nolūkā izmantojot drošības noteikumu satura saskaņošanu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības sertifikāciju un nosakot valstu drošības iestāžu uzdevumus un funkcijas un avāriju nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību. Tomēr, lai veicinātu Pašlaik notiekošās dzelzceļa transporta pakalpojumu vienotā tirgus izveidošanu izveides sekas ir dažādu dalībnieku un sakaru saskarņu skaita palielināšanās. Lai šajā vidē garantētu dzelzceļa drošību, minētā direktīva ir rūpīgi jāpārskata. [Gr. 5]

(2a)  Ņemot vērā pastāvošās atšķirības drošības prasībās, kas ietekmē optimālu dzelzceļa transporta darbību Savienībā, ir īpaši svarīgi turpināt darbības un drošības noteikumu, kā arī nelaimes gadījumu izmeklēšanas noteikumu saskaņošanas procesu. [Gr. 6]

(2b)  Tomēr saskaņošana nedrīkstētu apdraudēt nevienas dalībvalsts pašreizējo drošības līmeni. [Gr. 7]

(2c)  Padomes Direktīvas 96/49/EK(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/68/EK(6) pienācīgai īstenošanai un turpmākai uzlabošanai ir ļoti liela nozīme, lai garantētu dzelzceļa drošību un cilvēku dzīvības, sabiedrības veselības un vides aizsardzību. [Gr. 8]

(3)  Uz metro, tramvajiem, tramvajiem–vilcieniem un citām vieglā dzelzceļa transporta sistēmām daudzās dalībvalstīs attiecas vietējie vai reģionālie drošības noteikumi, tos bieži vien uzrauga vietējās vai reģionālās iestādes un uz tiem neattiecas prasības par savstarpēju izmantojamību un licencēšanu Savienībā. Turklāt uz tramvajiem parasti attiecas ceļu satiksmes drošības noteikumi, un tāpēc uz tiem pilnībā nevar attiecināt dzelzceļu drošības noteikumus. Minēto iemeslu dēļ šādas vietējas dzelzceļa sistēmas vajadzētu izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas. Tas neliedz dalībvalstīm brīvprātīgi piemērot šīs direktīvas noteikumus vietējām dzelzceļa sistēmām, ja dalībvalstis to uzskata par atbilstošu. [Gr. 9]

(4)  Savienības dzelzceļu sistēmas drošības līmenis ir visumā augsts, jo īpaši salīdzinājumā ar autotransportu. Līdz ar zinātnes un tehnikas attīstību vēl vairāk būtu jāpaaugstina drošība visos gadījumos, kad, ciktāl tas ir praktiski iespējams un ņemot vērā sagaidāmo dzelzceļa transporta konkurētspējas pieaugumu. [Gr. 10]

(4a)  Drošība ir ļoti lielā mērā atkarīga no attiecībām starp dzelzceļa infrastruktūru, darbībām, ražotājiem un drošības iestādēm. Drošības garantēšanas un uzlabošanas nolūkā ir jāizmanto un jāizstrādā piemēroti instrumenti. [Gr. 11]

(5)  Galvenajiem Visiem dzelzceļu sistēmas dalībniekiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem vajadzētu būt pilnīgi atbildīgiem katram par savu šīs sistēmas drošības daļu. Īstenojot pasākumus riska samazināšanai, tiem būtu jāsadarbojas vienmēr, kad tas ir lietderīgi. Dalībvalstīm būtu precīzi jānošķir šī tiešā atbildība par drošību no valstu drošības iestāžu uzdevuma paredzēt valsts reglamentējošos noteikumus un uzraudzīt visu operatoru darbību. [Gr. 12]

(6)  Infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildība par dzelzceļu sistēmas ekspluatāciju neizslēdz citu sektorā darbojošos ražotāju, pārvadātāju, nosūtītāju, uzpildītāju, iekrāvēju, izkrāvēju, saņēmēju, par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru, remonta uzņēmumu, vagonu ritekļu īpašnieku, ritekļu turētāju, pakalpojumu sniedzēju un valsts pasūtījuma piešķīrēju atbildību par saviem ražojumiem vai pakalpojumiem un par riska ierobežošanas pasākumu īstenošanu. Lai izvairītos no riska, ka dalībnieki pienācīgi neuzņemas atbildību, būtu jānosaka, ka katrs attiecīgais dalībnieks ir atbildīgs par savu attiecīgo procesu, noslēdzot līgumiskas vienošanās. Katram dalībniekam dzelzceļu sistēmā attiecībā pret citiem dalībniekiem, tostarp attiecīgajām iestādēm, vajadzētu būt atbildīgam par pilnīgu un patiesu visas attiecīgās informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ritekļa drošu ekspluatāciju, paziņošanu, lai pārbaudītu, vai ritekļi ir ekspluatācijas kārtībā. Tas jo īpaši attiecas uz informāciju partās informācijas, kas attiecas uz ritekļa stāvokli un vēsturi, tehniskās apkopes dokumentiem, iekraušanas operāciju izsekojamību un pavadzīmēm. [Gr. 13]

(6a)  Smagie nelaimes gadījumi, kuros ir iesaistīti preču vagoni, ir iemesls tam, kāpēc ir vajadzīgi obligāti, Savienības līmenī saskaņoti noteikumi par dzelzceļa preču vagonu, pasažieru ritošā sastāva un lokomotīvju tehniskās apkopes biežumu un regularitāti. [Gr. 14]

(7)  Katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, infrastruktūras pārvaldītājam un par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai būtu jānodrošina, ka to darbuzņēmēji un citas personas īsteno riska ierobežošanas pasākumus. Šajā nolūkā tiem būtu jāpiemēro tie uzraudzības paņēmieni, kas noteikti kopīgajās drošības metodēs (CSM). Darbuzņēmējiem šis process būtu jāpiemēro, izmantojot līgumsaistības. Tā kā šādi pasākumi ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmas būtiska daļa, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem savas līgumsaistības būtu jādara zināmas pēc Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras (turpmāk „Aģentūra”) vai valstu drošības iestādes pieprasījuma saistībā ar uzraudzības pasākumiem.

(7a)  Pēdējos gadu desmitos ražotāju, remonta uzņēmumu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sadarbība kļuvusi mazāk aktīva. Tādējādi ir vajadzīga minimālo apkopes intervālu un kvalitātes prasību saskaņošana, lai nodrošinātu visas dzelzceļu sistēmas drošību. [Gr. 15]

(8)  Lai garantētu drošības uzturēšanu augstā līmenī un lai, kad nepieciešams un praktiski iespējams, drošību uzlabotu, pakāpeniski ir ieviesti kopīgie drošības mērķi (CST) un kopīgās drošības metodes. Tām būtu jānodrošina rīki drošības un operatoru snieguma novērtēšanai gan Savienības līmenī, gan dalībvalstīs. Ir noteikti kopīgie drošības indikatori rādītāji (CSI), lai novērtētu, vai sistēmas tiem atbilst, un lai veicinātu dzelzceļu drošības rādītāju uzraudzību. [Gr. 16]

(9)  Valstu noteikumi, kuru pamatā bieži vien ir valstu tehniskie standarti, pakāpeniski ir aizstāti ar noteikumiem, kuri pamatojas uz CST, CSM un savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS) noteiktiem kopīgiem standartiem. Lai novērstu šķēršļus savstarpējai izmantojamībai, valstu noteikumu daudzums būtu jāsamazina pēc tam, kad SITS ir attiecinātas uz visas Savienības dzelzceļu sistēmu un kad attiecībā uz SITS ir novērsti visi neatrisinātie jautājumi. Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu rūpēties ir jārūpējas par savas valsts noteikumu sistēmas atjaunināšanu, atcelt novecojušus noteikumus jāatceļ novecojuši noteikumi un par to informēt Komisiju un Aģentūru jāinformē Komisija un Aģentūra. [Gr. 17]

(10)  Ņemot vērā šo pakāpeniskuma principu, novēršot šķēršļus dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai vienlaikus saglabājot augstu dzelzceļu drošības līmeni, un laiku, kas būs vajadzīgs SITS ieviešanai, būtu jāveic pasākumi, lai novērstu situāciju, kad dalībvalstis pieņem jaunas tiesību normas jaunus valsts noteikumus vai sāk projektus, kas palielina pašreizējās sistēmas dažādību. Drošības pārvaldības sistēma ir atzītais atzīts instruments avāriju nelaimes gadījumu novēršanai, Dalībvalstu, Aģentūras un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākums ir nekavējoties veikt korektīvas darbības, lai nepieļautu avāriju nelaimes gadījumu atkārtošanos. Dalībvalstīm nevajadzētu mazināt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību, tūlīt pēc avārijas nelaimes gadījuma pieņemot jaunus valsts noteikumus. [Gr. 18]

(10a)  Vilcienu vadības un signalizācijas sistēmām ir būtiska nozīme dzelzceļa drošības nodrošināšanā. Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTM) saskaņota izstrāde un ieviešana Savienības dzelzceļa tīklā ir svarīgs ieguldījums drošības līmeņa uzlabošanā. [Gr. 19]

(11)  Veicot savus pienākumus un pildot savas saistības, infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāievieš drošības pārvaldības sistēma, kas atbilst Savienības prasībām un kurā ietverti visiem kopīgi elementi. Informācija par drošību un drošības pārvaldības sistēmas ieviešanu būtu jāiesniedz Aģentūrai un attiecīgās dalībvalsts valsts drošības iestādei.

(11a)  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldniekiem savās drošības sistēmās vajadzētu iedibināt t. s. taisnīguma kultūru, lai aktīvi mudinātu personālu ziņot par nelaimes gadījumiem, incidentiem un bīstamām situācijām, kas ir saistītas ar drošību, nebaidoties no soda vai diskriminācijas. Taisnīguma kultūra ļauj dzelzceļa nozarei mācīties no pieredzes, kas gūta nelaimes gadījumos, incidentos un bīstamās situācijās, un tādējādi uzlabot darbinieku un pasažieru drošību uz dzelzceļa. [Gr. 20]

(12)  Lai garantētu dzelzceļu drošību augstā līmenī un vienādus apstākļus visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, tiem būtu jāpiemēro vienādas drošības prasības. Lai iegūtu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vajadzētu būt saņēmušiem drošības sertifikātu. Drošības sertifikātam būtu jāapliecina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir ieviesis savu drošības pārvaldības sistēmu un spēj ievērot attiecīgos drošības standartus un noteikumus visās dalībvalstīs, kurās uzņēmums darbojas. Attiecībā uz starptautiskiem transporta pakalpojumiem vajadzētu pietikt ar drošības pārvaldības sistēmas apstiprināšanu tikai vienreiz Savienības līmenī vai tās dzelzceļa infrastruktūras teritorijas līmenī, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmantos. [Gr. 21]

(13)  Obligātās saskaņotās metodes, pamatojoties uz Direktīvu 2004/49/EK, ir noteiktas, lai tās piemērotu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un valstu drošības iestādēm saistībā ar uzraudzību, atbilstības novērtēšanu, pārraudzību un riska noteikšanu un novērtēšanu. Šie reglamentējošie noteikumi ir pietiekami labi izstrādāti, lai pakāpeniski pārietu uz “vienotu drošības sertifikātu", kas norādītajos darbības apgabalos ir derīgs visā Savienībā. Pāriešanai uz vienotu vienoto drošības sertifikātu vajadzētu padarīt dzelzceļu sistēmu produktīvāku un efektīvāku, samazinot administratīvo slogu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tādējādi padarot dzelzceļa transportu konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. [Gr. 22]

(14)  Vienoto drošības sertifikātu vajadzētu izsniegt, pamatojoties uz pierādījumiem, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir ieviesis savu drošības pārvaldības sistēmu. Lai gūtu šādus pierādījumus, var vajadzēt ne tikai veikt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pārbaudes uz vietas, bet arī īstenot uzraudzību nolūkā novērtēt, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums turpina pienācīgi piemērot savu drošības pārvaldības sistēmu arī pēc tam, kad tam piešķirts vienotais drošības sertifikāts.

(15)  Infrastruktūras pārvaldītāja svarīgam pienākumam vajadzētu būt atbildībai par sava dzelzceļu tīkla konstrukcijas drošību, remontu un ekspluatāciju. Valsts drošības iestādei vajadzētu izsniegt infrastruktūras pārvaldītājam drošības atļauju attiecībā uz tā drošības pārvaldības sistēmu, un infrastruktūras pārvaldītājam būtu jāizpilda citi nosacījumi, lai atbilstu drošības prasībām.

(16)  Vilcienu apkalpju apkalpes personāla apmācība un kvalifikācija ir būtisks faktors dzelzceļu drošības nodrošināšanai. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jānodrošina, ka to personāls ir atbilstoši kvalificēts, sertificēts un apmācīts, tostarp darbam citas dalībvalsts dzelzceļa tīklā. Šajā sakarībā valstu drošības iestādēm būtu jāuzrauga un jānodrošina šo prasību izpilde. Vilcienu apkalpes personāla sertifikācija bieži vien ir nepārvarams var būt šķērslis jaunpienācējiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas paredzējuši darboties attiecīgajā tīklā, ir iespējas izmantot materiāli tehnisko bāzi vilcienu apkalpju apkalpes personāla apmācībai un sertifikācijai, kas nepieciešamas saskaņā ar valstu noteikumos paredzētajām prasībām. [Gr. 23]

(17)  Par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai vajadzētu būt sertificētai preču vagonu tehniskās apkopes veikšanai. Ja struktūra, kas ir atbildīga par tehnisko apkopi, ir infrastruktūras pārvaldītājs, šai sertifikācijai vajadzētu būt iekļautai drošības sertifikācijas procedūrā. Šādai struktūrai izsniegtajam sertifikātam vajadzētu garantēt, ka šīs direktīvas tehniskās apkopes prasības tiek izpildītas attiecībā uz katru preču vagonu, par kura tehnisko apkopi attiecīgā struktūra ir atbildīga. Šim sertifikātam vajadzētu būt derīgam visā Savienībā, un tas būtu jāizsniedz iestādei, kas ir spējīga veikt šādas struktūras izveidotas tehniskās apkopes sistēmas revīziju. Tā kā preču vagonus bieži izmanto starptautiskajā satiksmē un tā kā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra var vēlēties izmantot tehniskās apkopes darbnīcas vairākās dalībvalstīs, sertificēšanas iestādei būtu jāspēj veikt pārbaudes visā Savienībā.

(17a)  Aģentūra kopā ar nozares ekspertiem izstrādā kopīgu drošības metodi drošībai būtisku elementu noteikšanai, ņemot vērā aviācijas nozarē gūto pieredzi. [Gr. 24]

(18)  Valstu drošības iestāžu organizācijai, juridiskajai struktūrai un lēmumu pieņemšanai vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgai no visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, pieteikumu iesniedzējiem vai iepirkuma struktūrām. Tām vajadzētu veikt savus uzdevumus atklātā un nediskriminējošā veidā un sadarboties ar Aģentūru, lai izveidotu vienotu dzelzceļa telpu ar augstu dzelzceļa drošības līmeni un saskaņotu lēmumu pieņemšanas kritērijus. Lai izpildītu savus uzdevumus, valstu drošības iestāžu rīcībā ir jābūt pietiekamiem budžeta līdzekļiem un pietiekami lielam un labi apmācītam personālam. Efektivitātes uzlabošanai divas vai vairākas dalībvalstis drīkst pieņemt lēmumu apvienot savu attiecīgo valsts drošības iestāžu personālu un resursus. [Gr. 25]

(18a)  Lai izveidotu vienotu Eiropas dzelzceļa telpu un uzlabotu dzelzceļa drošību, ir jāievieš vienotais drošības sertifikāts. Šim nolūkam ir vajadzīga skaidra uzdevumu un pienākumu sadale starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm. Aģentūrai būtu jākļūst par vienotu kontaktpunktu drošības sertifikātu izsniegšanai Savienībā, izmantojot valstu drošības iestāžu vērtīgo kompetenci, vietējās zināšanas un pieredzi. Īpaši uzdevumi un pienākumi tai būtu jādeleģē valstu drošības iestādēm, pamatojoties uz Regulā ... [Regula par Eiropas Dzelzceļa aģentūru] minētajām līgumiskajām vienošanām, bet tās ekskluzīvā kompetencē vajadzētu palikt gan dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, gan arī infrastruktūras pārvaldītājiem vajadzīgo drošības sertifikātu izsniegšanai, atjaunošanai, grozīšanai un atsaukšanai. [Gr. 26]

(19)  Ja valsts drošības iestādei pieprasa uzraudzīt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kas reģistrēts citā dalībvalstī, Aģentūrai par to būtu jāinformē pārējās attiecīgās valstu drošības iestādes un būtu jānodrošina nepieciešamā uzraudzības pasākumu koordinēšana.

(19a)  Būtiska nozīme dzelzceļa drošības un godīgas konkurences nodrošināšanā ir to noteikumu ievērošanai, kas attiecas uz darba, vadīšanas un atpūtas laiku vilcienu vadītājiem un vilcienu apkalpes personālam, kas veic drošības uzdevumus. Valstu drošības iestādēm būtu jāatbild par šo noteikumu izpildi un to piemērošanas pārbaudi, tostarp attiecībā uz pārrobežu darbībām. Aģentūrai būtu jāizveido ierīce vilcienu vadītāju darba un atpūtas laika reģistrācijai vilcienā. Valstu drošības iestāžu kompetencē vajadzētu būt darba un atpūtas laika kontrolei pārrobežu situācijās. [Gr. 27]

(20)  Smagi nelaimes gadījumi uz dzelzceļiem notiek reti. Tomēr tiem var būt postošas sekas, un tie var radīt sabiedrībā bažas par dzelzceļu sistēmas drošību. Lai novērstu to atkārtošanos, visi šādi nelaimes gadījumi ir jāizmeklē no drošības viedokļa un izmeklēšanas rezultāti jādara zināmi sabiedrībai un jāietver regulāri iesniedzamos ziņojumos. Citi negadījumi nelaimes gadījumi un starpgadījumi arī būtu jāizmeklē no drošības viedokļa, kad tie var būt nopietni smagu nelaimes gadījumu priekšvēstneši. Lai noteiktu šādus priekšvēstnešus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji ievieš 3. pantā definēto taisnīguma kultūru. [Gr. 28]

(20a)  Dzelzceļa drošības sistēmas pamatā ir atgriezeniskā saite un pieredze, kas gūta nelaimes gadījumos vai starpgadījumos, kam nepieciešama strikta noteikumu par konfidencialitāti īstenošana, lai nodrošinātu vērtīgu informācijas avotu pieejamību nākotnē. Šajā ziņā jutīgā drošības informācija attiecīgi jāaizsargā. [Gr. 29]

(20b)  Nelaimes gadījumi ir saistīti ar veselu virkni dažādu sabiedrības interešu, piemēram, turpmāku nelaimes gadījumu novēršanu un pareizu tiesvedību. Šīs intereses ir plašākas par iesaistīto personu individuālajām interesēm un attiecīgo notikumu. Pareizs līdzsvars starp visām interesēm ir nepieciešams, lai garantētu vispārējo sabiedrības interešu ievērošanu. [Gr. 30]

(21)  Starpgadījumu drošības izmeklēšana būtu jāveic atsevišķi no to juridiskās izmeklēšanas, un būtu jādod pieeja pierādījumiem un lieciniekiem. Tā jāveic organizācijai, kas darbojas pastāvīgi un ir neatkarīga no dzelzceļu sektorā iesaistītajiem dalībniekiem. Šai organizācijai jādarbojas tā, lai tiktu novērsti iespējamie interešu konflikti un iesaistīšanās notikumos, kas tiek izmeklēti; jo īpaši tās darbības neatkarība nedrīkst tikt ierobežota gadījumos, kad organizatoriski vai juridiskajā struktūrā tā ir cieši saistīta ar valsts drošības iestādi vai dzelzceļa regulatoru. Izmeklēšana tai jāveic, ievērojot iespējami lielāku atklātumu. Katram izmeklējamajam gadījumam izmeklēšanas iestādei jāizveido attiecīga izmeklēšanas grupa ar atbilstošu kompetenci, kas vajadzīga tiešo un netiešo cēloņu atklāšanai.

(21a)  Dzelzceļa nozarei jāsekmē arī nerepresīvas vides izveide, kas veicinātu brīvprātīgu ziņošanu par notikumiem un tādējādi palīdzētu attīstīt taisnīguma kultūras principu. [Gr. 31]

(21b)  Lai nelaimes gadījumus un starpgadījumus varētu novērst, ir svarīgi pēc iespējas īsākā laikā paziņot attiecīgo informāciju, tostarp jo ziņojumus un ieteikumus par drošību, kuri izriet no izmeklēšanām no drošības viedokļa. [Gr. 32]

(21c)  Dzelzceļa nozarē pēc nelaimes gadījuma ir grūti identificēt cietušos un kontaktpersonas un/vai ģimenes locekļus, jo parasti operators nezina cietušo identitāti. Tomēr noteiktos Savienības dzelzceļa pārvadājumos, kur iepriekšēja rezervācija ir obligāta vai pastāv pasažieru drošības kontrole pirms kāpšanas vilcienā, būtu vēlams, ka operatoram tiek nodrošināts pasažieru un vilciena apkalpes saraksts tikai un vienīgi, lai ātri varētu informēt ģimenes locekļus un/vai kontaktpersonas. Tādēļ Aģentūrai jāpiešķir pilnvaras izstrādāt sistēmas, lai iekļautu šo informāciju pasažieru rezervācijas sistēmās. Piedevām nepieciešams, lai valstu aģentūras izveido operatīvās rīcības plānus, kas paredz neatliekamās palīdzības dienestu darbību, nelaimes gadījuma vietas piekļuves un palīdzības plānu, un arī plānu palīdzības sniegšanai cietušajiem. Aģentūra var sadarboties un palīdzēt minēto plānu izstrādē, ņemot vērā paraugpraksi. Arī operatoram vajadzētu būt plānam, kā sniegt palīdzību cietušajiem. [Gr. 33]

(22)   Lai uzlabotu izmeklēšanas iestādes darbības efektivitāti un palīdzētu tai pildīt savus pienākumus, izmeklēšanas iestādei, kā arī pēc pieprasījuma Aģentūrai, būtu jānodrošina savlaicīga piekļuve avārijas nelaimes gadījuma vietai, ja nepieciešams, labā sadarbībā ar tiesu iestādi. Visām iesaistītajām personām, tostarp Aģentūrai, būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, kas vajadzīga izmeklēšanas iestādes darbībai. Izmeklēšanas pārskatos, atzinumos un ieteikumos ir būtiska informācija, kas vajadzīga dzelzceļu drošības turpmākai paaugstināšanai, un tā būtu jādara sabiedrībai pieejama Savienības līmenī. Adresātiem būtu jāizpilda ieteikumi par drošību, un par veiktajiem pasākumiem tiem būtu jāsniedz pārskats izmeklēšanas iestādei. [Gr. 34]

(23)  Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Minētajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(24)  Šajā direktīvā paredzēto pasākumu mērķi, proti, pasākumu koordinācija dalībvalstīs, lai regulētu un uzraudzītu drošību, izmeklētu nelaimes gadījumus un noteiktu kopīgus drošības mērķus, kopīgas drošības metodes, kopīgus drošības rādītājus un kopīgas prasības vienotajiem drošības sertifikātiem, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, un to var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, Komisija Komisijai būtu jāpilnvaro jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz kopīgajām drošības metodēm un to pārskatīšanu un attiecībā uz kopīgo drošības rādītāju un kopīgo drošības mērķu pārskatīšanu. Ir īpaši svarīgi būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos rīkotu atbilstīgas apspriešanās ar sociālajiem partneriem un jo īpaši ar valstu drošības iestādēm,, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 35]

(26)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz prasībām drošības pārvaldības sistēmai un tās elementiem, attiecībā uz struktūru, kas atbildīgas par preču vagonu tehnisko apkopi, sertificēšanas sistēmas pārskatīšanu un tās paplašināšanu, ietverot citu ritošo sastāvu, un attiecībā uz avāriju un starpgadījumu izmeklēšanas pārskata galvenā satura pārskatīšanu. Minētās pilnvaras vajadzētu izmantot atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011(7).

(27)  Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina tikai uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, paredz būtiskus grozījumus. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(28)  Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumu attiecībā uz termiņiem Direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kas noteikti IV pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.pants

Mērķis

Šajā direktīvā ir paredzēti obligāti noteikumi, papildus kuriem dalībvalstis var tikai pieņemt tiesību aktus saskaņā ar 8. pantu, lai nodrošinātu drošības pilnveidošanu un turpmāku paaugstināšanu uz Savienības dzelzceļiem un atvieglotu pieeju dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgum: [Gr. 36]

a)  saskaņojot reglamentējošo struktūru dalībvalstīs;

b)  nosakot dzelzceļu sistēmas dalībnieku kompetenci;

c)  izstrādājot kopīgus drošības mērķus un kopīgas drošības metodes, lai pakāpeniski zustu vajadzība pēc lai labāk saskaņotu valstu noteikumiem noteikumus, nodrošinot augstu drošības līmeni; [Gr. 37]

d)  nosakot valsts drošības iestādes, kā arī nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas organizācijas izveidošanu visām dalībvalstīm;

e)  nosakot vienotus dzelzceļu drošības pārvaldības, regulējuma un pārraudzības principus;

ea)  ieviešot vienoto drošības sertifikātu, kas norādītajos darbības apgabalos ir derīgs un atzīts visās dalībvalstīs; [Gr. 38]

eb)  pieprasot Aģentūrai publicēt pamatnostādnes par dzelzceļu drošību un drošības sertifikāciju, tostarp labas prakses piemērus, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu pārvadājumiem; [Gr. 39]

2. pants

Darbības joma

1.  Šī direktīva attiecas uz dalībvalstu dzelzceļu sistēmu, ko var sadalīt strukturālās un funkcionālās apakšsistēmās. Tajā noteiktas prasības sistēmas drošībai kopumā, tostarp infrastruktūras pārvaldības un kustības vadības drošībai, un prasības par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju un citu dzelzceļu sistēmas dalībnieku sadarbību.

2.  Dalībvalstis pasākumos, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā neietver šādas sistēmas īstenošanai, var neiekļaut: [Gr. 103]

a)  metro, tramvajus, tramvajus–vilcienus un vieglā dzelzceļa transporta sistēmas; [Gr. 40]

b)  tīklus, kas ir funkcionāli nodalīti no pārējās dzelzceļu sistēmas un paredzēti tikai vietējai, pilsētas vai piepilsētas pasažieru satiksmei, un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, kas darbojas tikai šādos tīklos;

3.  Dalībvalstis to pasākumu darbības jomā, ar kuriem īsteno šo direktīvu, drīkst neietvert:

a)  privātīpašumā esošu dzelzceļa infrastruktūru un ritekļus, ko izmanto tikai šādā infrastruktūrā, kas pastāv vienīgi tās īpašnieka vajadzībām, lai veiktu viņa paša kravu pārvadājumus;

b)  infrastruktūru un ritekļus, ko izmanto tikai vietējiem, vēsturiskiem vai tūrisma mērķiem;

ba)  vieglā dzelzceļa infrastruktūru, ko dažkārt izmanto smagā dzelzceļa ritekļi saskaņā ar vieglā dzelzceļa sistēmu ekspluatācijas nosacījumiem, ja minētie ritekļi šo infrastruktūru izmanto tikai savienojuma nolūkā; [Gr. 41]

bb)  ritošo sastāvu, kura atļauja vairs nav spēkā un kas tiek nogādāts terminālā vai apkopes vietā, lai atļauju varētu atjaunot; [Gr. 42]

3. pants

Definīcijas

Šai direktīvā izmanto šādas definīcijas:

a)  „Savienības dzelzceļu sistēma” ir Savienības parasto un ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kā definēts Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 2. pantā; [Gr. 43]

b)  “infrastruktūras pārvaldītājs" ir infrastruktūras pārvaldītājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14/EK2012/34/ES(8) 23. pantā; [Gr. 44]

c)  “dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kā noteikts Direktīvas 2001/14/EK2012/34/ES 23. pantā, vai cits valsts vai privāts uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu un/vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem, ar nosacījumu, ka šim uzņēmumam ir jānodrošina vilce; [Gr. 45]

ca)  „darbības apgabals” ir tīkls vai tīkli dalībvalstī vai dalībvalstu grupā, kur dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums gatavojas veikt darbību;

cb)  „izolēts dzelzceļa tīkls” ir dalībvalsts dzelzceļa tīkls vai tā daļa, kura sliežu ceļa platums ir 1 520 mm un kas ir ģeogrāfiski vai tehniski atdalīts no Eiropas tīkla, kurā nominālais standarta sliežu ceļa platums ir 1435 mm (turpmāk „standarta platums”), un kas kopā ar trešām valstīm ir labi integrēts dzelzceļa tīklā, kurā sliežu ceļa platums ir 1 520 mm, bet kas ir izolēts no Savienības standarta tīkla. [Gr. 46]

d)  “savstarpējās izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS)” ir specifikācija, kas noteikta katrai apakšsistēmai vai apakšsistēmas daļai, lai tiktu ievērotas būtiskās prasības un nodrošināta dzelzceļu sistēmas savstarpējā izmantojamība, kā noteikts Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 2. pantā;

e)  “kopīgie drošības mērķi (CST)” nozīmē drošības līmeņus, kas vismaz jāsasniedz dažādām dzelzceļu sistēmas daļām (piemēram, parasto dzelzceļu sistēmai, ātrgaitas dzelzceļu sistēmai, gariem dzelzceļa tuneļiem vai dzelzceļa līnijām, ko izmanto tikai kravu transportam) un sistēmai kopumā, un ko nosaka ar pieņemama riska kritērijiem;

f)  “kopīgas drošības metodes (CSM)” ir metodes, kas apraksta, kā novērtējami drošības līmeņi, drošības mērķu sasniegšana un citu drošības prasību ievērošana;

fa)  „kopīgie drošības rādītāji (KDR)” ir vienots dzelzceļa drošības datu kopums dzelzceļa drošības datiem, kas apkopoti, lai būtu vienkāršāk uzraudzīt dzelzceļa drošības rādītājus, kā arī kopīgo drošības mērķu (KDM) sasniegšanu; [Gr. 48]

g)  “ valsts drošības iestāde” ir valsts iestāde, kurai uzticētie uzdevumi ir saistīti ar dzelzceļu drošību saskaņā ar šo direktīvu, vai jebkura iestāde, kurai vairākas dalībvalstis šos uzdevumus uzticējušas, lai nodrošinātu vienotu drošības režīmu;

h)  “valstu noteikumi” ir visi saistošie noteikumi par, ko paziņojusi dalībvalsts un kas ietver dzelzceļu drošības vai tehniskajām prasībāmdrošības, ekspluatācijas vai tehniskās prasības un, kas pieņemti dalībvalsts līmenī un kas attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem dalībniekiem, neatkarīgi no iestādes, kas tos izdevusi; [Gr. 49]

i)  “drošības pārvaldības sistēma” ir struktūra un pasākumiprocedūras, ko infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums noteicis, lai garantētu savas darbības drošību; [Gr. 50]

j)  “atbildīgais izmeklētājs” ir persona, kas atbild par izmeklēšanas darbību organizēšanu, veikšanu un kontroli;

k)  “nelaimes gadījums” ir nevēlams vai neparedzēts pēkšņs notikums vai īpaša šādu notikumu virkne ar kaitīgām negatīvām sekām; nelaimes gadījumus iedala šādi: sadursmes, noiešana no sliedēm, avārijas uz pārbrauktuvēm, nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, tostarp tiem, uz kuriem neattiecas pasažieru definīcija, ko izraisa kustībā esošs ritošais sastāvs, tostarp šķirotavās un sliežu ceļu remontdarbu laikā, ugunsgrēki u. c.; [Gr. 51]

l)  “smaga avārija” ir vilcienu sadursme vai noiešana no sliedēm, kurā iet bojā vismaz viens cilvēks vai rada nopietnus miesas bojājumus vismaz pieciem cilvēkiem, vai nodara lielu kaitējumu ritošajam sastāvam, infrastruktūrai vai videi, kā arī citas līdzīgas avārijas, kurām ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļu drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību; iepriekš minētais “lielais kaitējums” ir zaudējumi, kurus izmeklēšanas iestāde uzreiz novērtē kopumā vismaz par EUR 2 milj.;

m)  “starpgadījums” ir jebkāds notikums, izņemot nelaimes gadījumu vai smagu avāriju, kas saistīts ar vilcienu kustību un kam ir nelabvēlīga ietekme uz kustības drošību;

n)  “izmeklēšana” ir process, ko veic nelaimes gadījumu un starpgadījumu novēršanai, un tajā ietilpst informācijas vākšana un analīze, secinājumu izdarīšana, ieskaitot cēloņu noteikšanu, un vajadzības gadījumos arī drošības ieteikumu izstrādāšana;

na)  „praktiski iespējama” ir jebkāda tāda darbība, kura, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, nerada nesamērīgu ieguldījumu izmaksu un/vai īstenošanas termiņu ziņā salīdzinājumā ar sasniedzamo drošības mērķi; [Gr. 52]

nb)  „citas personas” ir jebkādas personas, kas pie saskarnēm ar dzelzceļu sistēmu veic ārējās darbības, kuras var radīt risku, kas tieši ietekmē darbības un kas ir jākontrolē infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem; [Gr. 53]

o)  “cēloņi” ir rīcība, trūkumi, notikumi un apstākļi vai to kombinācija, kas izraisījusi nelaimes gadījumu vai starpgadījumu;

p)  „vieglais dzelzceļš” ir pilsētas un/vai piepilsētas dzelzceļa transporta sistēma, kam ir mazāka kapacitāte un mazāki ātrumi nekā smagā dzelzceļa un metro sistēmām, bet lielāka kapacitāte un lielāki ātrumi nekā tramvaja sistēmām. Vieglā dzelzceļa sistēmas var izmantot savas atsevišķas līnijas vai izmantot ceļu kopīgi ar autosatiksmi, un parasti to ritekļi nav savstarpēji apmaināmi ar tālsatiksmes pasažieru vai kravas satiksmi;

pa)  „pārrobežu dzelzceļa sistēmas” ir dzelzceļa sistēmas, kas nodrošina pārvadājumus starp tuvākajiem pilsētu mezgliem katrā robežas pusē; [Gr. 54]

q)  “pilnvarotas iestādes” ir iestādes, kas atbildīgas par atbilstības novērtēšanu vai savstarpējās izmantojamības komponentu lietošanas piemērotības novērtēšanu, vai par “EK” procedūras novērtēšanu apakšsistēmu verificēšanai;

r)  “savstarpējas izmantojamības komponenti” ir atsevišķi komponenti vai komponentu grupas, agregāta daļas vai iekārtu agregāti, kas iekļauti apakšsistēmās vai paredzēti iekļaušanai apakšsistēmās, un no kuriem tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļu sistēmas savstarpējā izmantojamība, kā noteikts Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 2. pantā ;

s)  “turētājs”īpašnieks” ir persona vai struktūra, kas, būdama ritekļa īpašniece vai kam ir tiesības to izmantot, kas izmanto ritekli kā transportlīdzekli un ir reģistrēts ritekļu reģistrā, kas minēts Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 43. un 43.a pantā; [Gr. 55]

t)  “par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra” ir struktūra, kas ir atbildīga par ritekļa tehnisko apkopi un ir reģistrēta ritekļu valsts reģistrā ;

u)  “riteklis” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas pa dzelzceļa līnijām pārvietojas uz saviem riteņiem – ar vilci vai bez vilces fiksētā vai maināmā sastāvātās. Riteklis sastāv no vienas vai vairākām strukturālām vai funkcionālām apakšsistēmām ; [Gr. 56]

v)  “ražotājs” ir jebkura privātpersonafiziska vai juridiska persona, kas ražo savstarpējas izmantojamības komponentu, sastāvdaļu vai apakšsistēmu vai ir pasūtījis tās konstruēšanu vai ražošanu un tirgo to ar savu vārdu vai preču zīmi; [Gr. 57]

w)  “nosūtītājs” ir uzņēmums, kas nosūta preces vai nu savā vai trešās puses vārdā;

x)  "iekrāvējs” ir jebkurš uzņēmums, kas vagonā vai konteinerā iekrauj iepakotas preces, tostarp bīstamas kravas, nelielus konteinerus vai pārvietojamas cisternas, vai kas vagonā iekrauj konteineru, beramkravas konteineru, vairākelementu gāzes konteineru vai pārvietojamu cisternu;

xa)  „izkrāvējs” ir uzņēmums, kas izņem konteineru no vagona vai izkrauj iepakotas preces no vagona vai konteinera, vai arī atbrīvo no precēm cisternu, vagonu vai konteineru; [Gr. 58]

y)  “uzpildītājs” ir jebkurš uzņēmums, kas preces, tostarp bīstamas kravas, iekrauj cisternā (cisternvagonā, vagonā ar noņemamu cisternu, pārvietojamā cisternā vai cisternkonteinerā), vagonā, lielā konteinerā vai mazā konteinerā pārvadāšanai bez taras vai iekrauj tās tvertņu grupas vagonā vai vairākelementu gāzes konteinerā;

ya)  „taisnīguma kultūra” ir procedūra, kas jāievieš, lai aktīvi mudinātu darbiniekus ziņot par nelaimes gadījumiem, incidentiem un bīstamām situācijām saistībā ar drošību, tomēr viņi saucami pie atbildības situācijās, kad pieļauts tīšs pārkāpums un rupja nolaidība. Šādas personas nesoda vai nepakļauj diskriminācijai, ja pieļautas neparedzētas kļūdas vai izpausta šāda informācija. Taisnīguma kultūra ļauj dzelzceļa nozarei mācīties no pieredzes, kas gūta nelaimes gadījumos, incidentos un bīstamās situācijās, un tādējādi uzlabot darbinieku un pasažieru drošību uz dzelzceļa. [Gr. 59]

yb)  „saņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir norādīta pavadzīmē un kas saņem kravas un pavadzīmes; [Gr. 60]

yc)  „pārvadātājs” ir jebkurš uzņēmums, ar kuru nosūtītājs vai pasažieris ir noslēdzis pārvadājumu līgumu, vai secīgi pārvadātāji, kas uzņemas atbildību, pamatojoties uz šo līgumu; [Gr. 61]

II NODAĻA

DROŠĪBAS PILNVEIDOŠANA UN PĀRVALDĪBA

4. pants

Dzelzceļu sistēmas dalībnieku loma dzelzceļu drošības pilnveidošanā un paaugstināšanā

1.  Dalībvalstis un Aģentūra katra savās attiecīgajās atbildības jomās nodrošina, ka kopumā tiek uzturēta dzelzceļu drošība, un gadījumos, kad tas ir praktiski iespējams, to pastāvīgi paaugstina, piešķirot prioritāti smagu avāriju nelaimes gadījumu novēršanai un ņemot vērā cilvēka faktora ietekmi, Savienības un starptautisko tiesību normu pilnveidošanu un zinātnes un tehnikas attīstību.

Dalībvalstis un Aģentūra nodrošina, ka pasākumos, kas vērsti uz dzelzceļa drošības pilnveidošanu un paaugstināšanu, tiek ņemta vērā nepieciešamība izmantot sistēmisku pieeju.

2.  Dalībvalstis un Aģentūra nodrošina, ka par dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas drošību un ar to saistītās bīstamības samazināšanu ir atbildīgi infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, tiem uzdodot:

a)  ieviest bīstamības samazināšanai riska ierobežošanai nepieciešamos pasākumus, vajadzības gadījumos tiem savstarpēji sadarbojoties;

b)  ieviest Savienības un valsts noteikumus ;

c)  saskaņā ar šo direktīvu ieviest drošības pārvaldības sistēmas.

Neskarot civiltiesisko atbildību saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktos noteiktajām prasībām, visi infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir atbildīgi par sistēmas savu daļu un tās ekspluatācijas drošību, tostarp arī par materiālu un pakalpojumu sagādi, tiešajiem lietotājiem, klientiem, iesaistītajiem darbiniekiem un trešām pusēmpersonām. Infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības pārvaldības sistēmās ņem vērā arī riskus, kas saistīti ar trešo pušupersonu darbību.

3.   Ražotāji, remontuzņēmumi, turētāji, pakalpojumu sniedzēji un iepirkuma piešķīrēji nodrošina, ka to piegādātais ritošais sastāvs, aprīkojums, iekārtas, piederumi, ierīces un pakalpojumi atbilst noteiktajām prasībām un lietošanas nosacījumiem tā, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un/vai infrastruktūras pārvaldītāji tos varētu droši izmantot.

4.  Visi dalībnieki, kam ir atbilstoša loma drošības operācijās, katrs savā atbildības jomā īsteno nepieciešamos riska ierobežošanas pasākumus, vajadzības gadījumā savstarpēji sadarbojoties, un uzņemas atbildību par savu pienākumu izpildi. Papildus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem šādi dalībnieki ir:

a)  turētāji un to struktūra vai par ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūras;

b)  nosūtītāji, iekrāvēji izkrāvēji un uzpildītāji, no kuriem ir atkarīgs iekraušanas operāciju drošums;

c)  ražotāji, kas ir atbildīgi par drošu dzelzceļa ritekļu, to daļu, elementu vai mezglu, dzelzceļa infrastruktūras, energoapgādes un sliežu ceļu kontroles un vadības iekārtu konstruēšanu un ražošanu, kā arī par to, lai izdotu riteklim piesaistītu iepriekšēju tehniskās apkopes dokumentāciju.

5.  Katrs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs un par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nodrošina, ka to darbuzņēmēji īsteno riska ierobežošanas pasākumus. Šajā nolūkā katrs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs un par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra izmanto kopīgās pārraudzības procesu metodes, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 1078/2012(9). To darbuzņēmēji šo procesu piemēro, izmantojot līgumsaistībaslīgumiskas vienošanās. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras pēc Aģentūras vai valsts drošības iestādes pieprasījuma dara zināmas savas līgumsaistībaslīgumiskās vienošanās.

6.  Jebkurš dzelzceļu sistēmas dalībnieks, kas konstatē drošības risku saistībā ar defektiem un konstrukcijas neatbilstībām vai tehniskā aprīkojuma atteicēm, tostarp strukturālo apakšsistēmu defektiem, neatbilstībām un atteicēm, par šiem riskiem informē pārējās iesaistītās pusespersonas un Aģentūru, izmantojot procedūru, kas ir saskaņota visā Eiropas Savienībā, lai tās varētu veikt visas nepieciešamās koriģējošās darbības, lai nodrošinātu dzelzceļu sistēmas nepārtrauktu atbilstību drošības rādītājiem.

6.a  Dalībvalstis, Aģentūrai un visi dzelzceļu sistēmas dalībnieki ievieš taisnīguma kultūru, kas nodrošina konsekventu ziņošanu par nelaimes gadījumiem, incidentiem un iespējamiem drošības riskiem. Lai veicinātu šādu ziņošanu, dalībvalstis izveido mehānismu, kas ļauj šādu ziņošanu veikt, pamatojoties uz konfidencialitātes principiem.

7.  Ja starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem notiek ritekļu apmaiņa, visi dalībnieki apmainās arī ar visu informāciju, kas nepieciešama to drošai ekspluatācijai, izmantojot ritekļu reģistrus kā norādīts Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 43. un 43.a pantā. Šādā informācijā iekļauj informāciju par ritekļa stāvokli un vēsturi, tehniskās apkopes dokumentu elementus, iekraušanas operāciju un drošībai būtisku elementu izsekojamības dokumentus un pavadzīmes. Tā ir pietiekami detalizēta, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums varētu novērtēt ar ritekļa ekspluatāciju saistītos riskus. [Gr. 62]

5. pants

Kopīgie drošības indikatori

1.  Lai atvieglotu kopīgo drošības mērķu (CST) sasniegšanas novērtēšanu un paredzētu dzelzceļu drošības uzraudzību un vispārīgu pilnveidošanos, dalībvalstis vāc informāciju par kopīgajiem drošības indikatoriem, izmantojot valstu drošības iestāžu 18. pantā minētos gada pārskatus.

Kopīgie drošības indikatori jāizstrādā, kā noteikts I pielikumā.

1.a  Dalībvalstis palīdz Aģentūrai uzraudzīt dzelzceļa drošības pilnveidošanu Savienības līmenī. [Gr. 63]

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu attiecībā uz I pielikuma pārskatīšanu, jo īpaši nolūkā atjaunināt kopīgos drošības indikatorus, lai ņemtu vērā tehnisko progresu un koriģētu kopīgās metodes nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai.

6. pants

Kopīgas drošības metodes

1.  Kopīgās drošības metodes apraksta, kā novērtēt drošības līmeņus, drošības mērķu sasniegšanu, kā arī atbilstību citām drošības prasībām, izstrādājot un nosakot:

a)  riska noteikšanas un novērtēšanas metodes;

b)  metodes, pēc kurām novērtēt saskaņā ar 10. un 11. pantu izdotajos drošības sertifikātos un drošības atļaujās noteikto prasību ievērošanu,

c)  uzraudzības metodes, kuras jāpiemēro valstu drošības iestādēm, un pārraudzības metodes, kas jāpiemēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrām;

ca)  metodes drošības pilnveidošanas uzraudzībai valstu un Savienības līmenī; [Gr. 64]

d)  citas metodes, kas aptver drošības pārvaldības sistēmas procesu, kas jāsaskaņo Savienības līmenī.

2.  Komisija piešķir Aģentūrai mandātu sagatavot 1.d) punktā minēto jauno kopīgo drošības metožu projektu, pārskatīt un atjaunināt visas kopīgās drošības metodes, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un sociālās prasības, un pēc iespējas ātrāk sniegt Komisijai attiecīgus ieteikumus. [Gr. 65]

Sagatavojot ieteikumus, Aģentūra ņem vērā lietotāju, valstu drošības iestāžu, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu viedokli. Ieteikumos ietver ziņojumu par šādas apspriedes rezultātiem un ziņojumu, kurā novērtēta jauno pieņemamo kopīgo drošības metožu ietekme. [Gr. 66]

3.  Kopīgās drošības metodes regulāri pārskata, ņemot vērā to izmantošanā gūto pieredzi, kā arī dzelzceļu drošības vispārējo pilnveidošanos, nolūkā kopumā saglabāt un, ja ciktāl tas irpraktiski iespējams, nemitīgi uzlabot drošību. [Gr. 67]

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka kopīgās drošības metodes un pārskatītās kopīgās drošības metodes.

5.  Dalībvalstis nekavējoties izdara vajadzīgos savu valsts noteikumu grozījumus, ņemot vērā pieņemtās kopīgās drošības metodes un to pārskatīšanu. [Gr. 68]

7. pants

Kopīgie drošības mērķi

1.  Kopīgajos drošības mērķos nosaka minimālos drošības līmeņus, kas katrā dalībvalstī sasniedzami dzelzceļu sistēmas atsevišķajām daļām un sistēmai kopumā, ko izsaka ar šādiem pieņemamās bīstamības kritērijiem:

(a)  individuālais risks pasažieriem, personālam, ieskaitot arī līgumus noslēgušo uzņēmumu personālu, pārbrauktuvju izmantotājiem un citiem, un, neskarot esošos valstu un starptautiskos tiesību aktus, nepiederošo personu individuālais risks dzelzceļa ēkās un teritorijās;

(b)  sabiedrības riska faktori.

2.  Komisija piešķir Aģentūrai mandātu pēc iespējas ātrāk sagatavot pārskatīto kopīgo drošības mērķu projektu un sniegt Komisijai attiecīgus ieteikumus. [Gr. 69]

3.  Kopīgos drošības mērķus regulāri pārskata, ņemot vērā dzelzceļu drošības globālo attīstību. Pārskatītie kopīgie drošības mērķi atspoguļo prioritāšu jomas, kurās drošība vēl jāpaaugstina.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka pārskatītos kopīgos drošības mērķus.

5.  Dalībvalstis izdara visus vajadzīgos savu noteikumu grozījumus, lai sasniegtu vismaz kopīgajos drošības mērķos un pārskatītajos kopīgajos drošības mērķos noteikto līmeni, ievērojot tiem pievienotos ieviešanas laika grafikus. Šos noteikumus tās paziņo Komisijai saskaņā ar 8. pantu.

8. pants

Valstu noteikumi

1.  Dalībvalstis pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā drīkst noteiktizstrādāt jaunus valsts noteikumus tikai šādos gadījumos:

a)  ja noteikumus, kas attiecas uz spēkā esošajām drošības metodēm, neaptver kopīgās drošības metodes;

b)  kā ārkārtas preventīvu pasākumu, jo īpaši pēc avārijasnelaimes gadījuma..

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu noteikumos noteikumi nediskriminējoši un tajos ir ņemta vērā nepieciešamība pēc sistēmiskas pieejas.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu sasniegt augstāku drošības līmeni par to, kas noteikts attiecīgajos kopīgajos drošības mērķos, ar nosacījumu, ka šis augstākais drošības līmenis pilnībā atbilst esošajiem kopīgajiem drošības mērķiem.

2.  Ja dalībvalsts ir paredzējusi ieviest jaunu valsts noteikumu, tā par šā noteikuma projektu paziņo Aģentūrai un Komisijai, izmantojot piemērotu IT sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Regula par Dzelzceļu aģentūru] 23. pantu un pievieno ziņojumu, kurā ir novērtēta jauno noteikumu ietekme. Šāds paziņojums jāsniedz vismaz trīs mēnešus pirms plānotās noteikumu pieņemšanas, izņemot gadījumus, kas aprakstīti 1. punkta b) apakšpunktā.

Pēc valsts noteikuma projekta saņemšanas Aģentūra uzsāk koordinēšanas procesu, tajā iesaistot visas valstu drošības iestādes, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību visā Savienībā.

Jaunais valsts noteikums var nepalikt spēkā vai nestāties spēkā, ja Komisija pēc Aģentūras ieteikuma pret to iebilst, sniedzot iebilduma pamatojumu.

3.  Ja Aģentūrai kļūst zināms kāds paziņots vai nepaziņots valsts noteikums, kas kļuvis lieks vai ir pretrunā ar kopīgajām drošības metodēm vai citiem Savienības tiesību aktiem, kas pieņemti pēc minētā valsts noteikuma piemērošanas, piemēro Regulas (ES) Nr. .../... [Regula par Dzelzceļu aģentūru] 22. pantā noteikto kārtību.

Attiecībā uz jautājumiem, kas attiecas uz apmācību, arodveselību un darba drošību tiem dzelzceļa speciālistiem, kuri atbild par drošībai būtiskiem uzdevumiem, Aģentūra šo punktu var piemērot tikai tad, ja attiecīgā valsts norma ir diskriminējoša, un augstāku drošības līmeni nodrošina kopīgie drošības mērķi vai jebkurš cits Savienības tiesību akts.

4.  DalībvalstisDalībvalsts nodrošina, ka valstuvalsts noteikumi, tostarp tie, kas attiecas uz saskarnēm starp ritekļiem un tīklu, ir pieejami bez maksas un valodā, ko saprot visas iesaistītās pusesvismaz divās oficiālajās Eiropas Savienības valodās.

5.  Uz valsts noteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK(10) noteiktā ziņošanas kārtība.

5.a  Aģentūra izstrādā un publicē kopīgas pamatnostādnes jaunu valsts noteikumu pieņemšanai vai grozījumu izdarīšanai pastāvošajos valsts noteikumos. [Gr. 70]

9. pants

Drošības pārvaldības sistēma

1.  Infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izveido savas drošības pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa sistēma var sasniegt vismaz kopīgos drošības mērķus, atbilst savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktajām drošības prasībām un ka ir piemērotas attiecīgās kopīgo drošības mērķu daļas un saskaņā ar 8. pantu paziņotie noteikumi.

2.  Drošības pārvaldības sistēma atbilst prasībām, kuru veids, apjoms un citi nosacījumi ir pielāgoti konkrētajam darbības veidam. Tai jānodrošina visu ar infrastruktūras pārvaldnieka vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbību saistīto riska faktoru kontrole, tostarp personāla atbilstīga kvalifikācija un apmācība, kā arī pakalpojumu un materiālu sagāde un līgumslēdzēju uzņēmumu izmantošana. Neskarot esošos valstu un starptautiskos tiesību aktus, gadījumos, kad tas ir vajadzīgs un iespējams, drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā arī bīstamību, ko rada citu personu darbība. Tāpēc infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jābūt procedūrām, lai noteiktu šo iespējamo risku, ko rada ārējās darbības pie saskarnēm ar dzelzceļu sistēmu, un kas tieši ietekmē darbības. [Gr. 71]

Komisija ar deleģētiem aktiem izveido drošības pārvaldības sistēmu, izmantojot īstenošanas tostarp iekšēji apstiprinātu un visiem darbiniekiem paziņotu drošības politiku, kvalitatīvus un kvantitatīvus drošības mērķus un procedūras šo mērķu sasniegšanai, procedūras tehnisko un ekspluatācijas standartu ievērošanai, riska novērtēšanas procedūras un riska ierobežošanas pasākumu īstenošanai, personāla apmācības un informēšanas pasākumus, procedūras ar drošību saistītas informācijas sniegšanai un dokumentēšanai, procedūras ziņošanai par starpgadījumiem, nelaimes gadījumiem un citiem ar drošību saistītiem notikumiem, kā arī šo notikumu paziņošanas un analīzes un preventīvo pasākumu izstrādes procedūras, ar valsts iestādēm saskaņotus operatīvās rīcības plānus un drošības pārvaldības sistēmas iekšējās revīzijas noteikumus. Šos deleģētos aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes 26. pantā minēto procedūru, kas minēta 27. panta 2. punktā. [Gr. 72]

2.a  Attiecībā uz dzelzceļa personālu drošības pārvaldības sistēma ietver pasākumus, lai nodrošinātu personāla apmācības programmas un sistēmas, tādējādi gādājot par personāla kompetences uzturēšanu un uzdevumu pienācīgu izpildi. [Gr. 73]

2.b  Drošības pārvaldības sistēma ietver noteikumus attiecībā uz 3. pantā definēto taisnīguma kultūru. [Gr. 74]

3.  Infrastruktūras pārvaldītāju drošības pārvaldības sistēmās ņem vērā dažādu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbības ietekmi uz tīklu un paredz noteikumus, kas ļauj darboties visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām un valstu noteikumiem, kā arī to drošības sertifikātā noteiktajiem nosacījumiem. Drošības pārvaldības sistēmas izveido ar mērķi koordinēt infrastruktūras pārvaldītāja operatīvo rīcību ar visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas izmanto tā infrastruktūru, ar neatliekamās palīdzības dienestiem, lai nodrošinātu ātru glābšanas dienestu iesaistīšanos, un ar jebkādu citu personu, kas varētu tikt iesaistīta ārkārtas situācijā. Attiecībā uz pārrobežu infrastruktūru un jo īpaši pārrobežu tuneļiem ir jāizstrādā un jāuzlabo īpašas drošības pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības dienestu vajadzīgo koordinēšanu un sagatavotību abās robežas pusēs. [Gr. 75]

3.a  Infrastruktūras pārvaldītājiem jāizveido arī koordinācijas sistēma ar pārvaldītājiem kaimiņvalstīs, ar kurām tīkls ir saistīts. Minētajā sistēmā iekļauj informācijas sniegšanas mehānismus gadījumiem, kad tīklā notiek starpgadījums vai nelaimes gadījums, vai satiksmes kavējumu gadījumiem, kas varētu traucēt pārrobežu satiksmi, un sadarbības procedūras, lai atjaunotu satiksmi starp abām infrastruktūrām, vienmēr nodrošinot tīkla drošību. Abu valstu infrastruktūru pārvaldītāji sniedz operatoriem, ieinteresētajām pusēm un valstu attiecīgajām iestādēm jebkādu būtisku informāciju, kas var ietekmēt satiksmi starp abām valstīm. [Gr. 76]

4.  Visiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem katru gadu līdz 30. jūnijam valsts drošības iestādei jāiesniedz gada drošības pārskats par iepriekšējo kalendāra gadu. Drošības pārskatā ir:

a)  informācija, kā īstenoti organizācijas izvirzītie mērķi ar drošību saistītajos jautājumos un drošības pasākumu plānu izpildes rezultāti;

(b)  valstu drošības indikatoru un I pielikumā noteikto kopīgo drošības indikatoru pilnveidošana, ciktāl tie attiecas uz konkrēto organizāciju;

(c)  iekšējās drošības revīzijas rezultāti;

(d)  apsvērumi par dzelzceļa darbības un infrastruktūras pārvaldītāja darbības traucējumiem un trūkumiem, kas varētu attiekties uz valsts drošības iestādi.

III NODAĻA

DROŠĪBAS SERTIFIKĀCIJA UN ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANA

10. pants

Vienotais drošības sertifikāts

1.  Piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai piešķir tikai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuriem ir vienotais drošības sertifikāts.

2.  Vienoto drošības sertifikātu piešķir Aģentūra (izņemot 2.a punktā minētajos gadījumos), pamatojoties uz pierādījumiem, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu saskaņā ar 9. pantu un atbilst SITS noteiktajām prasībām, citiem attiecīgiem tiesību aktiem un jebkādiem citiem īpašiem darbības noteikumiem, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma sniegto pakalpojumu, lai varētu kontrolēt riska faktorus un tīklā droši sniegtu transporta pakalpojumus.

2.a  Drošības sertifikātus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas tikai un vienīgi izolētā tīklā, var piešķirt arī tās dalībvalsts valsts drošības iestādes, kurā atrodas šāds tīkls. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējs var vērsties vai nu Aģentūrā vai attiecīgo dalībvalstu valsts drošības iestādēs.

Direktīvas 30. pantā minētajā pārejas periodā valstu drošības iestādes tajās dalībvalstīs, kurās ir izolēts tīkls, izveido kopīgas drošības sertifikācijas procedūras un nodrošina izdoto drošības sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Ja valstu drošības iestādes pieņem pretrunīgus lēmumus vai ja nav iespējams panākt abpusēji pieņemamu lēmumu, Aģentūra pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas ...[Regula par Dzelzceļu aģentūru] 12. pantu.

Ja līdz 30. pantā minētā pārejas perioda beigām valsts drošības iestādes nav izveidojušas kopīgas drošības sertifikācijas procedūras un nodrošinājušas izdoto drošības sertifikātu savstarpēju atzīšanu, šajā pantā minētās atļaujas piešķir tikai Aģentūra.

Ja līdz 30. pantā minētā pārejas perioda beigām ir izveidotas kopīgas drošības sertifikācijas procedūras un nodrošināta izdoto drošības sertifikātu savstarpēja atzīšana, valsts drošības iestādes tajās dalībvalstīs, kurās ir izolēti tīkli, var turpināt izsniegt drošības sertifikātus un pieteikuma iesniedzējs sertifikāta saņemšanai var vērsties vai nu Aģentūrā vai attiecīgo dalībvalstu valsts drošības iestādēs pēc tam, kad beidzies 30. pantā minētais pārejas periods.

Desmit gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz kopīgu procedūru izveidi un drošības sertifikātu savstarpēju atzīšanu izolētā dzelzceļa tīklā un, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.

3.  Vienotajā drošības sertifikātā ir norādīts dzelzceļa operāciju veids un apjoms un darbības apgabals, uz ko tas attiecas. Tas ir derīgs līdzvērtīgām operācijām un atzīts visā Savienībā vai tās daļās saskaņā ar Aģentūras noteiktiem nosacījumiem.

4.  Trīs mēnešus pirms jebkāda tāda jauna pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas, kas nav paredzēts tā vienotajā drošības sertifikātā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums iesniedz attiecīgajai nosūta Aģentūrai vai 2.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestādei iestādēm papildu dokumentus, kas apliecinavajadzīgi, lai apliecinātu, ka:

a)  dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ievēros darbības noteikumus, tostarp valstu noteikumus, kas tam darīti pieejami saskaņā ar 8. panta 4. punktu, un novērtēs savas darbības drošību, ņemot vērā Komisijas Regulā (EK) Nr. 352/2009(11) noteiktās prasības un visu risku pārvaldībai izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu un veicot visus nepieciešamos pasākumus, lai darbība norisinātos droši;

b)  dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir veicis nepieciešamos pasākumus sadarbībai un koordinācijai ar tā tīkla(-u) infrastruktūras pārvaldnieku(-iem), kurā(-os) tas plāno darboties;

c)  dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir veicis pasākumus, kas nepieciešami pakalpojuma drošai sniegšanai;

d)  dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir licence, kas izdota saskaņā ar Direktīvu 95/18/EK(12);

e)  paredzētās darbības veids, apjoms un darbības apgabals atbilst tam, kas norādīts uzņēmuma vienotajā drošības sertifikātā.

Ja Aģentūra vai 2.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestāde šaubās par viena vai vairāku nosacījumu izpildi, tā no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pieprasa papildu informāciju. Tomēr šāda informācijas apmaiņa nedrīkst apturēt vai aizkavēt darbības uzsākšanu. saskaņā ar termiņiem, kas noteikti 11. panta 1. punktā. Ja Aģentūra vai 2.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestāde gūst pierādījumus, ka viens vai vairāki nosacījumi nav izpildīti, tā šo lietu nodod Aģentūrai, kura veic attiecīgos pasākumus, tostarp sertifikāta atsaukšanu.

5.  Vienoto drošības sertifikātu atjauno pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pieteikuma ne retāk kā reizi piecos gados. Ja būtiski mainījies darbības veids, apjoms vai darbības apgabals, sertifikāts pilnībā vai daļēji tiek atjaunināts.

Vienotā drošības sertifikāta turētājs nekavējoties informē Aģentūru vai 2.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestādi par jebkādām būtiskām izmaiņām vienotajā drošības sertifikātā. Bez tam Aģentūrai vai 2.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestādei ziņo par jaunu drošībai būtisku personāla kategoriju pieņemšanu darbā un jaunu veidu ritošā sastāva nodošanu ekspluatācijā. Arī šajos gadījumos piemēro 11. panta 1. punktā noteiktos termiņus.

Aģentūra var noteikt, ka pēc būtisku izmaiņu izdarīšanas drošības regulatīvajā pamatā jāpārskata vienotais drošības sertifikāts.

6.  Ja valsts drošības iestāde konstatē, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā pieprasa Aģentūrai sertifikāciju atsaukt. Aģentūra vai 2.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestāde drīkst atsaukt vienoto drošības sertifikātu, pamatojot savu lēmumu. Aģentūra vai 2.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestāde nekavējoties informē visas tās valstu drošības iestādes, kas atbildīgas par tīkliem, kuros darbojas attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.

7.  Aģentūra vai 2.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestāde mēneša laikā informē valsts drošības iestādes par vienotā drošības sertifikāta izsniegšanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu. Tā norāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma nosaukumu, adresi, sertifikāta izdošanas datumu, tā darbības jomu un derīguma termiņu, un atsaukšanas gadījumā arī sava lēmuma pamatojumu.

8.  Aģentūra nepārtraukti uzrauga vienoto drošības sertifikātu izdošanas pasākumu efektivitāti un valstu drošības iestāžu veikto pārraudzību un attiecīgos gadījumos sniedz Komisijai uzlabošanas ieteikumus. Ieteikumos var ietvert arī ieteikumu par drošības pārvaldības sistēmas procesu aptverošu kopīgo drošības metodi, kas jāsaskaņo Savienības līmenī, kā minēts 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

8.a  Jebkura fiziska vai juridiska persona var pārsūdzēt lēmumu, ko Aģentūra tai adresējusi atbilstoši Regulas ... [Regula par Dzelzceļu aģentūru] 12., 16., 17. un 18. pantam, vai arī var vērsties pret to, ka Aģentūra noteiktajā termiņā nav atbildējusi. Turklāt šādas tiesības ir piešķiramas arī struktūrām, kuras pārstāv Regulas ... [Regula par Dzelzceļu aģentūru] 34. panta 2. punktā minētās personas, ja tās ir pienācīgi pilnvarotas saskaņā ar to statūtiem. [Gr. 77]

11. pants

Pieteikumi vienoto drošības sertifikātu saņemšanai

1.  Pieteikumus vienoto drošības sertifikātu saņemšanai iesniedz Aģentūrai. Aģentūra lēmumu par pieteikumu pieņem bez kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrus trīs mēnešus pēc tam, kad ir iesniegta visa vajadzīgā informācija, kā arī Aģentūras pieprasītā papildinformācijapieteikuma saņemšanas. Ja pieteikuma iesniedzējam pieprasa sniegt papildinformāciju, tā ir jāiesniedz nekavējotiespapildu informāciju, minēto informāciju sniedz pamatotā termiņā, kuru nosaka Aģentūra un kurš nepārsniedz vienu mēnesi, ja vien – izņēmuma gadījumos – Aģentūra nepiekrīt un nepiešķir pagarinājumu uz noteiktu laiku. Negatīvam lēmumam pievieno pienācīgu pamatojumu.

Ja tiek iesniegts pieteikums darbības apgabala paplašināšanai, lai darbotos kādā papildu dalībvalstī, Aģentūra lēmumu arī pieņem trīs mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas.

2.  Aģentūra sniedz sīkus norādījumus par to, kā saņemt vienoto drošības sertifikātu. Tā uzskaita visas prasības, kas noteiktas saskaņā ar 10. panta 2. punktu, un publicē visus attiecīgos dokumentus.

3.  Pieteikuma iesniegšanas vadlīniju dokumentu, kurā aprakstītas un izskaidrotas prasības vienotā drošības sertifikāta saņemšanai un uzskaitīti nepieciešamie dokumenti, pieteikuma iesniedzējiem dara pieejamu bez maksas un visās Savienības oficiālajās valodās. Izplatot šādu informāciju, valstu drošības iestādes sadarbojas ar Aģentūru. [Gr. 78]

12. pants

Infrastruktūras pārvaldītāju drošības atļaujas

1.  Lai infrastruktūras pārvaldītājs drīkstētu pārvaldīt un ekspluatēt dzelzceļa infrastruktūru, tam ir jāsaņem drošības atļauja no tās dalībvalsts valsts drošības iestādes, kurā tas ir reģistrēts. Attiecībā uz pārrobežu infrastruktūrām ar vienu infrastruktūras pārvaldītāju par šajā pantā noteiktajiem uzdevumiem ir atbildīga Aģentūra.

2.  Atļauja, kas apliecina infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēmas akceptēšanu, kā noteikts 9. pantā, ietverot noteikumus un procedūras to prasību ievērošanai, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras drošai plānošanai, uzturēšanai un ekspluatācijai, tostarp attiecīgos gadījumos par kustības vadības un signalizācijas sistēmas uzturēšanu un ekspluatāciju, kā arī rīcības procedūras smagos nelaimes gadījumos, lai nodrošinātu ārkārtas palīdzību un atjaunotu infrastruktūras drošību.

Drošības atļauja jāatjauno pēc infrastruktūras pārvaldītāja pieteikuma reizi piecos gados. Tā pilnībā vai daļēji jāgroza gadījumos, kad tiek izdarītas būtiskas infrastruktūras, signalizācijas vai energoapgādes sistēmas, vai to ekspluatācijas un uzturēšanas principu izmaiņas. Drošības atļaujas turētājs par visām šādām izmaiņām nekavējoties informē valsts drošības iestādi un Aģentūru.

Valsts drošības iestāde vai 1. punktā minēto pārrobežu infrastruktūru gadījumā Aģentūra var noteikt, ka pēc būtisku izmaiņu izdarīšanas drošības regulatīvā pamatā drošības atļauja ir jāpārskata.

Ja valsts drošības iestāde vai 1. punktā minēto pārrobežu infrastruktūru gadījumā Aģentūra konstatē, ka atļauju saņēmušais infrastruktūras pārvaldītājs drošības atļaujas nosacījumiem vairs neatbilst, tā atļauju atsauc, savu lēmumu pamatojot.

3.  Valsts drošības iestāde bez kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrus trīs mēnešus pēc tam, kad ir iesniegta visa vajadzīgā informācija, kā arī pieprasītā papildinformācija, pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par drošības atļaujas saņemšanas pieteikumu. Ja pieteikuma iesniedzējam pieprasa sniegt papildu informāciju, minēto informāciju sniedz pamatotā termiņā, kuru nosaka valsts drošības iestāde vai Aģentūra un kurš nepārsniedz vienu mēnesi, ja vien – izņēmuma gadījumos – valsts drošības iestāde vai Aģentūra nepiekrīt un nepiešķir pagarinājumu uz noteiktu laiku. Negatīvam lēmumam pievieno pienācīgu pamatojumu.

Jābūt pieejamam dokumentam ar norādījumiem pieteikumu iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības drošības atļauju saņemšanai un norādīti iesniedzamie dokumenti. [Gr. 79]

4.  Valsts drošības iestāde mēneša laikā informē Aģentūru par drošības atļaujām, ko tā izsniegusi, atjaunojusi, grozījusi vai atsaukusi. Tā norāda infrastruktūras pārvaldītāja nosaukumu, adresi, drošības atļaujas izdošanas datumu, tās darbības jomu un derīguma termiņu, un atsaukšanas gadījumā arī sava lēmuma pamatojumu.

13. pants

Apmācību pieejamība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir taisnīga un nediskriminējoša pieeja vilcienu vadītāju un vilcienu apkalpes personāla apmācībai, ja šādas apmācības ir vajadzīgas pakalpojumu nodrošināšanai to tīklā vai lai izpildītu prasības drošības sertifikāta iegūšanai un prasības licenču un sertifikātu iegūšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK(13).

Piedāvātajos pakalpojumos ietilpst apmācības par maršrutu, palīdzību personām ar invaliditāti, ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām, signalizācijas un vadības sistēmu un operatīvu rīcību, ko izmanto izmantojamajos maršrutos. [Gr. 80]

Dalībvalstīm jānodrošina arī, lai infrastruktūras pārvaldītājiem un to personālam, kas veic svarīgus ar drošību saistītus uzdevumus, būtu taisnīga un nediskriminējoša pieeja apmācībām.

Ja apmācību pakalpojumos neietilpst eksāmeni un sertifikātu izsniegšana, dalībvalstīm jānodrošina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir piekļuves iespējas šādai sertifikācijai.

Valsts drošības iestāde nodrošina, ka apmācību pakalpojumu sniegšana un attiecīgos gadījumos sertifikācija atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2007/59/EK, savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās vai 8. pantā minētajos noteikumos.

2.  Ja apmācības ir pieejamas, tikai izmantojot viena dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumus, dalībvalstis nodrošina, ka citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tās ir pieejamas par pamatotu un nediskriminējošu maksu, kas saistīta ar attiecīgajām izmaksām un kurā var būt iekļauta arī peļņa.

3.  Pieņemot darbā jaunus vilcienu vadītājus, vilcienu apkalpes personālu un personālu, kas veic svarīgus drošības uzdevumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāspēj ņemt vērā apmācība, kvalifikācija un pieredze, kas iegūta citos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos. Šim nolūkam šādiem personāla locekļiem jābūt tiesībām piekļūt un saņemt kopijas no visiem dokumentiem, kas apliecina to apmācību, kvalifikāciju un pieredzi, kā arī šos dokumentos darīt zināmus.

4.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji ir atbildīgi par to darbinieku, tostarp vilcienu apkalpes personāla, apmācību un kvalifikācijas līmeni, kas veic ar drošību saistītu darbu. [Gr. 81]

14. pants

Ritekļu tehniskā apkope

1.  Pirms katra transportlīdzekļa ritekļa nodošanas ekspluatācijā vai izmantošanas tīklā tam nosaka par tā tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un šo struktūru saskaņā ar Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 43. un 43.a pantu reģistrē ritekļu valsts reģistrāreģistros.

2.  Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai apsaimniekotājs.

3.  Neskarot 4. pantā minēto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju atbildību par vilciena drošu ekspluatāciju, par attiecīgajiem transportlīdzekļiem ritekļiem atbildīgā struktūra, izmantojot tehniskās apkopes sistēmu, nodrošina ritekļu drošu darbību. Šajā nolūkā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nodrošina, ka transportlīdzekļus ritekļus apsaimnieko atbilstīgi:

(a)  katra transportlīdzekļa ritekļus apkopes dosjē;

(b)  spēkā esošajām prasībām, tostarp tehniskās apkopes noteikumiem un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS) prasībām.

Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra apkopi veic vai nu pati, vai izmanto tehniskās apkopes darbnīcu pakalpojumus, par ko noslēgti attiecīgi līgumi.

4.  Attiecībā uz preču vagoniem katru par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertificē iestāde, kas akreditēta vai apstiprināta saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 445/2011(14), vai valsts drošības iestāde. Arī atzīšanu veic, pamatojoties uz neatkarības, kompetences un objektivitātes kritērijiem.

Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra ir infrastruktūras pārvaldītājs, atbilstību Regulai (ES) Nr. 445/2011 pārbauda atbilstīgā valsts drošības iestāde saskaņā ar šīs direktīvas 12. pantā minētajām procedūrām un apstiprina, piešķirot šajās procedūrās norādītos sertifikātus.

5.  Saskaņā ar 4. punktu piešķirtie sertifikāti ir spēkā visā Savienībā un tiek automātiski atzīti visā Savienībā.

Aģentūra izveido, publisko un vēlāk bez kavēšanās atjaunina par tehnisko apkopi atbildīgo sertificēto struktūru reģistru. Tas ir saistīts ar ritekļu valsts reģistriem vai ritekļu reģistriem saskaņā ar Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 43. panta 1. un 4. punktu un 43.a panta 1. un 4. punktu.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem minēto reģistru kopīgās specifikācijas attiecībā uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, darbības režīmu un datu ievades un meklēšanas noteikumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 27. panta 3. punktā.

5.a  Sagatavojot vai grozot SITS, Aģentūra saskaņo noteikumus par minimālajām apkopes prasībām, lai garantētu visas dzelzceļu sistēmas drošību. Šādi rīkojoties, tā ņem vērā dažādos parametrus (lietojums, ekspluatācijas ilgums, materiāls, nobraukums, laika apstākļi, sliežu veids u. c.), kas ietekmē nolietojumu. Uzņēmumi var turpināt izmantot savas apkopes sistēmas, ja Aģentūra uzskata, ka šāda sistēma nodrošina līdzvērtīgu vai augstāku drošības līmeni.

6.  Ne vēlāk kā pēc diviem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Aģentūra līdz 2014. gada 31. maijam novērtē sistēmu par preču vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai, apsver iespēju ietvert šajā sistēmā visus ritekļus un iesniedz ziņojumu Komisijai. Ziņojumā iekļauj ieteikumu par to, vai šī sertifikācijas sistēma būtu jāattiecina uz citiem ritekļu tipiem. Komisija tad pieņem attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz šo ieteikumu.

6.a  Ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Aģentūra nosaka dzelzceļu drošībai būtiskus elementus un izstrādā sistēmu šo elementu izsekošanai.

7.  Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu un ne vēlāk kā pēc 36 mēnešiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija, izmantojot īstenošanasdeleģētos aktus, līdz 2016. gada 24. decembrim saskaņā ar 26. pantu pieņem kopīgus nosacījumus par visu ritekļu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikāciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 27. panta 2. punktā.

Preču vagoniem piemērojamo sertifikācijas sistēmu, kas pieņemta ar Regulu (ES) Nr. 445/2011, turpina piemērot, līdz ir pieņemti panta pirmajā daļā minētie īstenošanas deleģētie akti. [Gr. 82]

15. pants

Atkāpes no sertifikācijas sistēmas, ko izmanto par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertificēšanai

1.  Dalībvalstis var nolemt izpildīt saistības noteikt par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un sertificēt to, izmantojot alternatīvus pasākumus 14. pantā noteiktajai sertifikācijas sistēmai, šādos gadījumos:

(a)  transportlīdzekļi ir reģistrēti trešā valstī un to tehnisko apkopi veic saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

(b)  transportlīdzekļus izmanto tīklos vai līnijās, kuru sliežu platums atšķiras no tā, kāds ir Savienības galvenajos dzelzceļa tīklos, un attiecībā uz tiem ir izpildītas 14. panta 3. punktā minētās prasības, noslēdzot starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm;

c)  transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas direktīvas 2. pants, militārajam aprīkojumam un speciāliem transportlīdzekļiem, kam pirms nodošanas ekspluatācijā ir nepieciešama valsts drošības iestādes ad hoc atļauja. Šādā gadījumā atkāpes nosaka uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

2.  Panta 1. punktā minētos alternatīvos pasākumus īsteno, piemērojot atkāpes, ko attiecīgā valsts drošības iestāde vai Aģentūra piešķir:

a)  kad transportlīdzekļus reģistrē saskaņā ar Direktīvas... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 43. pantu, ciktāl tas attiecas uz tās struktūras noteikšanu, kas ir atbildīga par tehnisko apkopi;

b)  kad piešķir drošības sertifikātus un atļaujas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldniekiem saskaņā ar šīs direktīvas 10. un 12. pantu, ciktāl tas attiecas uz tās struktūras noteikšanu vai sertificēšanu, kas ir atbildīga par tehnisko apkopi.

3.  Šādas atkāpes norāda un tām sniedz pamatojumu 18. pantā minētajā ikgadējā drošības ziņojumā. Ja konstatē, ka Savienības dzelzceļa sistēmā tiek pieļauti ar drošību saistīti nepamatoti riski, Aģentūra par to nekavējoties ziņo Komisijai. Komisija sazinās ar iesaistītajām pusēm un vajadzības gadījumā prasa dalībvalstij atcelt lēmumu piešķirt atkāpes.

IV NODAĻA

VALSTU DROŠĪBAS IESTĀDES

16. pants

Uzdevumi

1.  Katra dalībvalsts izveido drošības iestādi. Dalībvalstis var arī izlemt kopīgi izveidot par savām teritorijām atbildīgu drošības iestādi. Šī iestāde ir organizatoriski, juridiski un lēmumu pieņemšanā neatkarīga no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, pieteikumu iesniedzējiem vai iepirkuma organizācijām. Iestādei ir nepieciešamās speciālās zināšanas un nepieciešamie personāla resursi, lai izpildītu savus uzdevumus. Tā var būt ministrija, kas atbild par transporta jautājumiem, ja tā atbilst prasībām par neatkarību, kas noteiktas šajā punktā

2.  Valsts drošības iestādei uztic veikt vismaz šādus uzdevumus:

a)  piešķirt atļaujas nodot ekspluatācijā energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas, kas veido dzelzceļa sistēmu, saskaņā ar Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 18. panta 2. punktu, izņemot pārrobežu infrastruktūras gadījumā ar vienu infrastruktūras pārvaldītāju, par kuriem saistībā ar šajā apakšpunktā paredzētajiem uzdevumiem ir atbildīga Aģentūra;

b)  uzraudzītnodrošināt, lai savstarpējās izmantojamības komponenti atbilstu būtiskajām prasībām, kā noteikts Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] [x]. pantā;

c)  piešķirt ritekļiem Eiropasvalsts numerāciju saskaņā ar Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva] 4220.a un 43. pantu;

d)  pēc Aģentūras pieprasījuma un pamatojoties uz Regulā ... [Regula par Dzelzceļu aģentūru], minētās līgumiskās vienošanās sniegt tai atbalstu saistībā ar to vienoto drošības sertifikātu izsniegšanu, atjaunošanu, grozīšanu un atcelšanu atsaukšanu, kas piešķirti saskaņā ar 10. pantu, un pārbaudīt, vai tajos noteiktie nosacījumi un prasības tiek izpildītas un vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi darbojas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām;

e)  izdot, atjaunot, grozīt un atceltatsaukt drošības atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 12. pantu, un pārbaudīt, vai tajās noteiktie nosacījumi un prasības tiek izpildītas un vai infrastruktūras pārvaldītāji darbojas saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām;

f)  uzraudzīt, veicināt un attiecīgos gadījumos ieviest un atjaunināt drošību reglamentējošos noteikumus, tostarp valsts noteikumu sistēmu;

g)  pārraudzīt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1158/2010(15) IV pielikumu un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012(16);

h)  veikt pārraudzību, vainodrošināt, ka ritekļi ir pienācīgi reģistrēti ritekļu Eiropas un valsts reģistrā un vaika ar drošību saistītā informācija tajā šajos reģistros ir precīza un tiek atjaunināta.

(ha)  uzraudzīt, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos un uz sliežu ceļiem tiek ievēroti noteikumi attiecībā uz darba, vadīšanas un atpūtas laiku lokomotīvju vadītājiem;

(hb)  uzraudzīt atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem par dzelzceļa preču vagonu un cita ritošā sastāva drošu apkopi un ekspluatāciju;

(hc)  izstrādāt vispārēju dzelzceļa tīkla operatīvās rīcības plānu, kas ir obligāts visiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem un kurā sīki izklāstīti pasākumi smagu nelaimes gadījumu vai ārkārtas situācijas gadījumā, un to nosūtīt Aģentūrai. Šajā plānā ietver:

(i)  mehānismus un pasākumus, kas nodrošina efektīvu saziņu starp iesaistītajiem dalībniekiem, galvenokārt starp infrastruktūras pārvaldniekiem, dzelzceļa operatoriem un neatliekamās palīdzības dienestiem;

(ii)  koordinācijas mehānismus ar kaimiņvalstu valsts aģentūrām;

(iii)  kanālus saziņai ar cietušo ģimenes locekļiem pēc smaga nelaimes gadījuma, lai būtu iespējams sazināties ar personālu, kas apmācīts dažādu uzdevumu veikšanai;

(iv)  tādu sistēmu atbalsta sniegšanai cietušajiem pēc nelaimes gadījuma, kas palīdz tiek izmantot sūdzību procedūras atbilstoši Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1371/2007(17), neskarot dzelzceļa operatoru pienākumus. Šis atbalsts ietver psiholoģisku palīdzību nelaimes gadījumā cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem, kas paredzēti 27. pantā, steidzami izstrādā pasākumus, lai saskaņotu operatīvās rīcības plānu saturu un veidu. Aģentūra palīdz valstu drošības iestādēm un uzrauga tās šo plānu izstrādē, īpaši pievēršot uzmanību tiem nelaimes gadījumiem, kas skar divus vai vairākus valsts tīklus.

3.  Valsts drošības iestāde tajā dalībvalstī, kurā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums darbojas, veic vajadzīgos koordinēšanas pasākumus ar Aģentūru un citām drošības iestādēm, lai nodrošinātu, ka visa būtiskā informācija par konkrēto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, jo īpaši par zināmiem riskiem un drošības rādītājiem, tiek koplietota. Valsts drošības iestāde informē arī citas attiecīgās valstu drošības iestādes, ja tā atklāj, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums neveic nepieciešamos riska ierobežošanas pasākumus.

Tā nekavējoties informē Aģentūru par jebkādām šaubām par tās pārraudzībā esošo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības rādītājiem. Aģentūra attiecīgi rīkojas, kā paredzēts 10. panta 6. punktā.

4.  Uzdevumus, kas minēti 2. punktā, nedrīkst nodot vai par to veikšanu noslēgt apakšlīgumus ar infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai iepirkuma organizācijām.

4.a  Valsts drošības iestādes ar Aģentūras atbalstu izveido mehānismus apmaiņai ar labas prakses un paraugprakses piemēriem.

5.a  Valsts drošības iestādes var brīvprātīgi lūgt Aģentūru veikt to darba revīziju. Aģentūra var revidēt valsts drošības iestādes arī pēc savas iniciatīvas. [Gr. 83]

17. pants

Lēmumu pieņemšanas principi

1.  Valstu drošības iestādes savus uzdevumus veic atklātā, nediskriminējošā un pārskatāmā veidā. Jo īpaši tās uzklausa visas ieinteresētās puses personas un sniedz pieņemto lēmumu pamatojumu.

Tās tūlīt atbild uz lūgumiem un pieteikumiem, kā arī nekavējoties nosūta savus informācijas pieprasījumus, un visi lēmumi jāpieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad saņemta visa pieprasītā informācija. Veicot 16. pantā minētos uzdevumus, tās jebkurā laikā var lūgt tehnisko palīdzību infrastruktūrās pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai citām atbilstīgām iestādēm ievērojot gan termiņus, kas noteikti 11. panta 1. punktā, gan pienākumus, kas paredzēti ar Aģentūru noslēgtajās līgumiskajās vienošanās.

Valsts reglamentējošo noteikumu izstrādāšanas procesā valsts drošības iestādei jākonsultējas ar visām iesaistītajām personām un ieinteresētajām personām, tostarp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ražotājiem, tehnisko apkopju un uzturēšanas pasākumu veicējiem, lietotājiem un personāla pārstāvjiem, un jāņem vērā to viedoklis.

2.  Aģentūra un valstu drošības iestādes var bez ierobežojumiem veikt visas pārbaudes, revīzijas un izmeklēšanas darbības, kas nepieciešamas tām uzticēto uzdevumu veikšanai, un tām jādod piekļuve visiem atbilstošajiem infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu dokumentiem, telpām un teritorijām, objektiem un iekārtām.

3.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts drošības iestādes pieņemtie lēmumi ir pārskatāmi tiesu iestādēs.

4.  Valstu drošības iestādes aktīvi veic viedokļu un pieredzes apmaiņu Aģentūras izveidotajā tīklā, lai visā Savienībā saskaņotu lēmumu pieņemšanas kritērijus.

4.a  Valsts drošības iestādes palīdz Aģentūrai uzraudzīt dzelzceļa drošības pilnveidošanu Savienības līmenī.

5.  Jomu sadarbībai starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm visos jautājumos, kuri attiecas uz pārbaudēm uz vietas, kas saistītas ar vienotā drošības sertifikāta izsniegšanu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu uzraudzību pēc vienotā drošības sertifikāta izsniegšanas, paredz līgumā vai citos pasākumos līgumiskajās vienošanās starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Šajos līgumos var ietvert noteiktu Aģentūras uzdevumu un pienākumu nodošanu valstu iestādēm, piemēram, dokumentācijas pārbaudi un sagatavošanu, tehniskās savietojamības pārbaudi, apmeklējumu veikšanu un tehnisko pētījumu projektu izveidi saskaņā ar 69. pantu Regulā ... [Regula par Dzelzceļu aģentūru].

Šie līgumi paredz ieņēmumu sadali atbilstoši katra dalībnieka darba slodzes daļai. [Gr. 84]

18. pants

Gada pārskats

Katru gadu valsts drošības iestāde publicē un vēlākais līdz 30. septembrim nosūta Aģentūrai savas darbības gada pārskatu par iepriekšējo gadu. Šajā pārskatā jābūt informācijai par:

(a)  dzelzceļu drošības pilnveidošanos, tostarp arī par I pielikumā noteikto kopīgo drošības indikatoru kopumu dalībvalsts līmenī;

(b)  svarīgākajām tiesību aktu un noteikumu izmaiņām ar dzelzceļu drošību saistītajos jautājumos;

(c)  drošības sertifikācijas un drošības atļauju piešķiršanas izmaiņām;

(d)  infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārraudzības rezultātiem un pieredzi;

e)  atkāpēm, par kurām nolemts saskaņā ar 14. panta 8. punktu;

f)  visām uzraudzības pasākumu laikā veiktajām to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārbaudēm vai revīzijām, kuri darbojas dalībvalstī;

fa)  visām dzelzceļa preču vagonu tehniskajām pārbaudēm, kas veiktas uz sliežu ceļiem; [Gr. 85]

V NODAĻA

AVĀRIJU UN STARPGADĪJUMU IZMEKLĒŠANA

19. pants

Izmeklēšanas pienākums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka izmeklēšanu pēc smagām avārijām dzelzceļa sistēmā veic 21. pantā minētā izmeklēšanas iestāde, kuras uzdevums ir dzelzceļu drošības paaugstināšanas un nelaimes gadījumu novēršanas iespēju noskaidrošana.

2.  Papildus smagajām avārijām 21. pantā minētā izmeklēšanas iestāde var izmeklēt arī tās avārijas un starpgadījumus, kuri nedaudz citos apstākļos varētu izraisīt smagas avārijas, tostarp strukturālo apakšsistēmu, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vai parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējās izmantojamības komponentu tehniskus defektus.

Izmeklēšanas iestāde pēc pašas ieskatiem pieņem lēmumu, vai jāveic šādu avāriju un starpgadījumu izmeklēšana. Pieņemot lēmumus, tā ņem vērā:

(a)  avārijas vai starpgadījuma smagumu;

(b)  vai tas nav daļa no avāriju vai starpgadījumu virknes visā sistēmā kopumā;

(c)  tā ietekmi uz dzelzceļu drošību Savienības līmenī;

(d)  infrastruktūras pārvaldītāju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, valstu drošības iestādes vai dalībvalstu pieprasījumus.

3.  Izmeklēšanas iestādei jānosaka izmeklēšanas apjoms un izmeklēšanas procedūras, ņemot vērā 20. un 22. pantu, kā arī secinājumus, ko drošības paaugstināšanai varētu dot konkrētās avārijas vai starpgadījuma izmeklēšana.

4.  Izmeklēšana nekādā gadījumā nedrīkst nodarboties ar vainas vai atbildības sadalīšanu.

20. pants

Izmeklēšanas statuss

1.  Dalībvalstis savā tiesību sistēmā nosaka izmeklēšanai tādu juridisko statusu, kas atbildīgajiem izmeklētājiem ļauj savu uzdevumu veikt iespējami efektīvi un iespējami īsākā laikā.

2.  Dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nodrošina pilnīgu sadarbību ar iestādēm, kas ir atbildīgas par juridisko izmeklēšanu, un nodrošina, ka izmeklētājiem, kā arī Aģentūrai pēc tās pieprasījuma, iespējami drīz tiek nodrošināta: [Gr. 86]

(a)  piekļuve avārijas vai starpgadījuma vietai, tajā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām;

(b)  tiesības uzreiz vākt tiešos pierādījumus un vrakus, infrastruktūras iekārtas vai to komponentus pārbaudēm vai analīzēm;

(c)  pieeja borta reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un tā izmantošanai;

(d)  piekļuve upuru ķermeņu izmeklēšanas rezultātiem;

(e)  piekļuve vilciena apkalpes un cita avārijā vai starpgadījumā iesaistītā dzelzceļa personāla nopratināšanas rezultātiem;

(f)  iespēja nopratināt iesaistītos dzelzceļa darbiniekus un citus lieciniekus;

(g)  piekļuve infrastruktūras pārvaldītāja, iesaistīto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un valsts drošības iestādes būtiskai informācijai vai dokumentācijai.

3.  Izmeklēšana jāveic neatkarīgi no juridiskās izmeklēšanas.

21. pants

Izmeklēšanas iestāde

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 19. pantā minētās avārijas un starpgadījumus izmeklē organizācija, kas darbojas pastāvīgi un kurā ir vismaz viens izmeklētājs, kas, notiekot avārijai vai starpgadījumam, spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas. Šai iestādei organizatoriski, juridiski un lēmumu pieņemšanā ir jābūt neatkarīgai no infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, par maksas iekasēšanu atbildīgām iestādēm, par infrastruktūras jaudas iedalīšanu atbildīgām iestādēm un pilnvarotās iestādes, un visām tādām personām, kuru intereses var būt pretrunā ar izmeklēšanas iestādei uzticētajiem uzdevumiem. Bez tam tā darbojas neatkarīgi no valsts drošības iestādes un neatkarīgi no dzelzceļu regulatoriem.

2.   Izmeklēšanas iestāde savus uzdevumus veic neatkarīgi no 1. punktā minētajām organizācijām, nediskriminējot nevienu personu, un tai jābūt iespējai saņemt šim nolūkam vajadzīgos resursus. Tās izmeklētājiem jāpiešķir statuss, kas dod nepieciešamās neatkarības garantijas. [Gr. 87]

3.  Dalībvalstis paredz, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un attiecīgos gadījumos valsts drošības iestādei ir pienākums nekavējoties paziņot izmeklēšanas iestādei par 19. pantā minētajām avārijām un starpgadījumiem. Izmeklēšanas iestādei jābūt iespējām reaģēt uz šādiem ziņojumiem un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc ziņojuma saņemšanas par avāriju vai starpgadījumu sāktu tā izmeklēšanu.

4.  Izmeklēšanas iestāde uzdevumus, kas tai ir saskaņā ar šo direktīvu, var apvienot ar citām, ar dzelzceļa avāriju vai starpgadījumu izmeklēšanu nesaistītām izmeklēšanas darbībām, ja tās neapdraud šo iestāžu neatkarību.

5.  Vajadzības gadījumos izmeklēšanas iestāde var lūgt citu dalībvalstu izmeklēšanas iestāžu vai Aģentūras palīdzību, lai saņemtu ekspertu atzinumus vai veiktu tehniskās inspekcijas, analīzes vai novērtējumus.

5.a  Izmeklēšanas iestādes var brīvprātīgi lūgt Aģentūru veikt to darba revīziju. [Gr. 88]

6.  Dalībvalstis izmeklēšanas iestādei var uzdot izmeklēt arī citas, 19. pantā neminētas dzelzceļa avārijas un starpgadījumus.

7.  Izmeklēšanas iestādes veic aktīvu viedokļu un pieredzes apmaiņu, kas vajadzīgi vienotu izmeklēšanas metožu izstrādāšanai, kopīgu principu izveidošanai, lai kontrolētu drošības ieteikumu ievērošanu un lai pielāgotos zinātnes un tehnikas attīstībai.

Aģentūra šo uzdevumu veikšanai sniedz palīdzību izmeklēšanas iestādēm. Izmeklēšanas iestādes arī palīdz Aģentūrai uzraudzīt dzelzceļa drošības pilnveidošanu Savienības līmenī. [Gr. 89]

22. pants

Izmeklēšanas procedūra

1.  Avārijas vai starpgadījumi, kas minēti 19. pantā, jāizmeklē tās dalībvalsts izmeklēšanas iestādei, kurā tie notikuši. Ja nav iespējams noteikt, kurā dalībvalstī tas noticis, vai arī tas noticis uz robežbūves starp divām dalībvalstīm vai tās tiešā tuvumā, attiecīgās iestādes vienojas, kura no tām veic izmeklēšanu, vai vienojas izmeklēšanu veikt kopīgi. Pirmajā gadījumā otras dalībvalsts iestādei ir atļauts piedalīties izmeklēšanā un pilnībā izmantot tās rezultātus.

Izmeklēšanā uzaicina piedalīties citas dalībvalsts izmeklēšanas iestādes un Aģentūru, kad avārijā nelaimes gadījumā vai starpgadījumā ir iesaistīts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas reģistrēts un ir licencēts šajā dalībvalstī. [Gr. 90]

Šā punkta noteikumi neliedz dalībvalstīm vienoties, ka citos apstākļos attiecīgās iestādes veic izmeklēšanu kopīgi.

2.  Katrai avārijai Katram nelaimes gadījumam vai starpgadījumam iestāde, kas ir atbildīga par tā izmeklēšanu, sagādā izmeklēšanas vajadzībām vajadzīgos līdzekļus, ko veido vajadzīgās ekspluatācijas un tehniskās ekspertīzes, kā arī pietiekami resursi. Atkarībā no izmeklējamās avārijas izmeklējamā nelaimes gadījuma vai starpgadījuma rakstura var izmantot kompetentus izmeklēšanas iestādes ekspertus vai speciālistus ārpus tās. [Gr. 91]

3.  Izmeklēšana jāveic ar iespējami lielāku atklātumu tā, lai tiktu uzklausītas visas puses un tās varētu kopīgi izmantot rezultātus. Par izmeklēšanas gaitu regulāri jāinformē iesaistītais infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, valsts drošības iestāde, cietušie un to radinieki, bojātās mantas īpašnieki, ražotāji, attiecīgie avārijas dienesti, personāla un lietotāju pārstāvji un, ciktāl tas ir praktiski iespējams, tiem jādod iespējas sniegt izmeklēšanai savus atzinumus un viedokļus un atļaut sniegt komentārus par pārskata projektos sniegto informāciju.

4.  Izmeklēšanas iestādei pārbaudes notikuma vietā jābeidz iespējami īsā laikā, lai infrastruktūras pārvaldītājs iespējami drīz varētu atjaunot infrastruktūru un to atvērtu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai.

23. pants

Pārskati

1.  Par 19. pantā minēto avāriju vai starpgadījumu izmeklēšanu jāsniedz pārskati formā, kura atbilst negadījuma smagumam un izmeklēšanā iegūtajiem rezultātiem. Pārskatos jānorāda 19. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas mērķi un attiecīgā gadījumā ieteikumi par drošību.

2.  Izmeklēšanas iestādeiiestāde iespējami īsā laikā un parasti ne vēlāk kā 12sešus mēnešus pēc notikuma jāpublisko publisko izmeklēšanas nobeiguma pārskats. Pārskats kopā ar ieteikumiem par drošību jānosūtapārskatu, tostarp drošības ieteikumus. Pārskatu nosūta attiecīgajām pusēmpersonām, kas minētas 22. panta 3. punktā, un ieinteresētajām iestādēm un pusēmpersonām citās dalībvalstīs. [Gr. 92]

Komisija, izmantojot īstenošanasdeleģētos aktus, nosaka avārijunelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pārskatu saturu. Minētos īstenošanas, kas ietver šādus elementus: kopsavilkumu, tiešas ziņas par notikumu, izmeklēšanas un izziņas pierakstus, analīzi un secinājumus. Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes26. pantā minēto procedūru, kas minēta 27. panta 2. punktā. [Gr. 93]

3.  Izmeklēšanas iestāde katru gadu vēlākais līdz 30. septembrim publicē gada pārskatu par iepriekšējā gadā izmeklētajiem negadījumiem, sniegtajiem drošības ieteikumiem un darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekš izdotajiem ieteikumiem.

24. pants

Aģentūrai sniedzamā informācija

1.  Vienas nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par izmeklēšanas sākšanu izmeklēšanas iestādei par to jāinformē Aģentūra. Informācijā jānorāda negadījuma datums laiks un vieta, tās veids un sekas attiecībā uz bojā gājušo un cietušo skaitu, kā arī materiālajiem zaudējumiem.

2.  Izmeklēšanas iestāde nosūta Aģentūrai 23. panta 2. punktā minētā nobeiguma pārskata eksemplāru un 23. panta 3. punktā minēto gada pārskatu.

2.a  Aģentūra izveido un pārvalda centralizētu datubāzi, kurā ietverta visa par starpgadījumiem un nelaimes gadījumiem iesniegtā informācija. Datubāzi izveido ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim. [Gr. 94]

25. pants

Drošības ieteikumi

1.  Izmeklēšanas iestādes izdotie drošības ieteikumi nekādā gadījumā nedrīkst radīt vainas vai atbildības prezumpciju par avāriju vai starpgadījumu.

2.  Ieteikumi jāadresē Aģentūrai, valsts drošības iestādei un gadījumos, kad tas vajadzīgs ieteikumu rakstura dēļ, citām dalībvalsts organizācijām un iestādēm vai citām dalībvalstīm. Dalībvalstis un to valstu drošības iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas iestāžu izdotie drošības ieteikumi tiek pienācīgi ņemti vērā un attiecīgos gadījumos par tiem pieņemti atbilstoši lēmumi.

3.  Valsts drošības iestāde un citas organizācijas un iestādes vai attiecīgos gadījumos citas dalībvalstis, kurām ieteikumi adresēti, vismaz reizi gadā ziņo izmeklēšanas iestādei par ieteikumu sakarā veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Šīs direktīvasPilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētās pilnvaras pieņemt, 9. panta 2. punktā, 14. panta 7. punktā un 23. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no dienas, kad stājas spēkā šī direktīva. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 95]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētās deleģētās pilnvaras. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu un 7. panta 2. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

27. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

28. pants

Ziņojums un Savienības turpmāka rīcība

Pamatojoties uz Aģentūras sniegto attiecīgo informāciju, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ...(18) un pēc tam ik pēc pieciem trim gadiem iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. [Gr. 96]

Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par Savienības turpmāku rīcību.

29. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, ko piemēro par tādu valsts noteikumu pārkāpšanu, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām, nediskriminējošām un preventīvām.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 32. panta 1. punkta noteiktajā datumā paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties to informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus.

30. pants

Pārejas noteikumi

Direktīvas 2004/49/EK III un V pielikums ir spēkā līdz šīs direktīvas 6. panta 2. un 3. punktā, 9. panta 2. punktā, 14. panta 7. punktā un 23. panta 2. punktā minēto īstenošanas aktu piemērošanas datumam.

Līdz ...(19) valstu drošības iestādes turpina var turpināt piešķirt drošības sertifikātus saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK noteikumiem, neskarot 10. panta 2.a punktu. Šādi drošības sertifikāti ir derīgi līdz to derīguma termiņa beigām.

Vēl trīs gadus pēc 32. pantā noteiktā viena gada transponēšanas perioda pieteikuma iesniedzēji var vērsties vai nu Aģentūrā vai valsts drošības iestādē. Šajā periodā valsts drošības iestādes var turpināt izsniegt drošības sertifikātus saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK. [Gr. 97]

31. pants

Aģentūras ieteikumi un atzinumi

Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā Aģentūra sniedz ieteikumus un atzinumus saskaņā ar Regulas …[Regula par Dzelzceļu aģentūru] 15. pantu. Uz minētajiem ieteikumiem un atzinumiem pamatosies saskaņā ar šo direktīvu pieņemti Savienības mēroga pasākumi.

32. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz ... (20) nodrošinātu atbilstību 2., 3., 4., 8., 10., 16., 18., 20. pantam un I pielikumam atbilstību šīs direktīvas noteikumiem. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto tiesību aktu noteikumus. [Gr. 98]

2.  Dalībvalstīm pieņemot šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tajos iekļauj arī paziņojumu, ka atsauces spēkā esošos likumos un normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams šāds paziņojums.

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.  Pienākums transponēt un īstenot šo direktīvu neattiecas uz Kipras Republiku un Maltas Republiku, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

Tomēr, tiklīdz publiska vai privāta struktūra iesniedz oficiālu pieteikumu dzelzceļa līnijas izbūvei, kurā paredzēta viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbība, attiecīgās dalībvalstis pieņem tiesību aktus, ar kuriem īsteno šo direktīvu viena gada laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

33. pants

Atcelšana

Direktīvu 2004/49/EK, kas grozīta ar II pielikuma A daļā uzskaitītajām direktīvām, atceļ no ...(21), neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā noteikts II pielikuma B daļā. [Gr. 99]

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. un 11. pantu piemēro no ...(22), neskarot 30. pantā noteiktos pārejas noteikumus. [Gr. 100]

35. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

 Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – 

 priekšsēdētājs priekšsēdētājs 

I PIELIKUMS

KOPĪGIE DROŠĪBAS INDIKATORI

Valstu drošības iestādēm katru gadu ir jāsniedz ziņas par kopīgajiem drošības indikatoriem.

Ja pēc pārskata iesniegšanas atklājas jauni fakti vai tiek konstatētas kļūdas, indikatori par attiecīgo gadu valsts drošības iestādei ir jāgroza vai jālabo pie pirmās izdevības, bet ne vēlāk kā nākamajā gada pārskatā.

1. punktā minētajiem indikatoriem par nelaimes gadījumiem jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 91/2003(23), ciktāl ir pieejama vajadzīgā informācija.

1.  Ar avārijām saistītie indikatori

1.1.  Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) smagu avāriju skaits, tās iedalot šādi:

i)  vilcienu sadursmes ar dzelzceļa ritekļiem;

ii)  vilcienu sadursmes ar šķēršļiem būvju tuvināšanas gabarītā;

iii)  vilcienu nobraukšana no sliedēm;

iv)  avārijas uz pārbrauktuvēm, ieskaitot nelaimes gadījumus uz pārbrauktuvēm ar gājējiem;

v)  avārijas ar cilvēku upuriem, saistībā ar kustībā esošu ritošo sastāvu, izņemot pašnāvības;

vi)  ritošā sastāva ugunsgrēki;

vii)  citi.

Par katru smagu avāriju jāziņo pēc sākotnējās avārijas veida arī tad, ja sekundārās avārijas sekas ir smagākas, piemēram, ugunsgrēks pēc vilciena nobraukšanas no sliedēm.

1.2.  Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) personu skaits, kas guvušas smagus miesas bojājumus vai gājušas bojā pa nelaimes gadījumu veidiem, tās iedalot šādi:

(i)  pasažieri (arī uz kopējo pasažierkilometru skaitu un pasažieru vilcienkilometriem);

(ii)  darbinieki, ieskaitot apakšuzņēmēju personālu;

(iii)  pārbrauktuvju lietotāji,

(iv)  piekļuves noteikumu pārkāpēji ;

(v)  citi.

2.  Ar bīstamām kravām saistītie indikatori

Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) avārijunelaimes gadījumu un starpgadījumu skaits, kas saistītas saistīti ar bīstamu kravu pārvadājumiem, tāstos iedalot šādi: [Gr. 101]

i)  avārijas, kurās iesaistīts vismaz viens bīstamu kravu dzelzceļa transportlīdzeklis, saskaņā ar pielikuma papildinājumu;

ii)  tādu avāriju skaits, kurās notikušas izplūdes no bīstamajām kravām.

3.  Ar pašnāvībām saistītie indikatori

Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) pašnāvību skaits.

4.  Ar avāriju prekursoriem saistītie indikatori

Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) gadījumu skaits:

i)  sliežu lūzumi;

ii)  sliežu izlocīšanās un sliežu nobīdes ;

iii)  bīstamas signalizācijas atteices;

iv)  bīstama garāmbraukšana signālam;

v)  riteņu lūzumi ritošā sastāva ekspluatācijas laikā;

vi)  asu lūzumi ritošā sastāva ekspluatācijas laikā.

Jāsniedz ziņas par visiem prekursoriem, arī par tiem, kas nebeidzas ar avāriju. Par prekursoriem, kas beidzas ar avāriju, jāsniedz ziņas iedaļā par kopīgajiem drošības indikatoriem par prekursoriem; attiecībā uz faktiski notikušajām avārijām, ja tās ir smagas, jāsniedz ziņas par kopīgajiem drošības indikatoriem par avārijām saskaņā ar 1. iedaļu.

5.  Indikatori avāriju ekonomiskās ietekmes aprēķināšanai

Līdz stājas spēkā šī direktīva, Aģentūra nosaka izmaksas par vienību, pamatojoties uz savāktajiem datiem.

6.  Indikatori, kas attiecas uz infrastruktūras tehnisko drošību un tās realizāciju

6.1.  Sliežu ceļu daļa procentos, kuros izmanto vilcienu automātisko aizsardzību, vilcienkilometru daļa procentos, kuros izmanto vilcienu automātiskās aizsardzības sistēmas.

6.2.  Pārbrauktuvju skaits (kopējais, uz līnijas kilometru un sliežu ceļa kilometru) pa šādiem astoņiem to veidiem:

a)  aktīvas dzelzceļa pārbrauktuves ar:

i)  automātisku lietotāja puses brīdināšanu;

ii)  automātisku lietotāja puses aizsardzību;

iii)  automātisku lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu;

iv)  automātisku lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu, un bloķēšanas sistēmu no sliežu ceļa puses dzelzceļa puses aizsardzību;

v)  neautomātisku lietotāja puses brīdināšanu;

vi)  neautomātisku lietotāja puses aizsardzību;

vii)  ar neautomātisku lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu;

b)  pasīvas dzelzceļa pārbrauktuves.

7.  Indikatori, kas attiecas uz drošības pārvaldību

Infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu veiktie iekšējie auditi, kā norādīts drošības pārvaldības sistēmas dokumentācijā. Kopējais faktiski veikto auditu skaits procentos no vajadzīgo (un/vai plānoto) auditu skaita.

8.  Definīcijas

Vienotas kopīgo drošības indikatoru definīcijas un vienotas metodes nelaimes gadījumos radušos ekonomisko zaudējumu aprēķināšanai noteiktas šā pielikuma papildinājumā.

Papildinājums

Vienotas kopīgo drošības indikatoru definīcijas un vienotas metodes nelaimes gadījumos radušos ekonomisko zaudējumu aprēķināšanai

1.  Ar avārijām saistītie indikatori

1.1.  “Smaga avārija” ir jebkurš nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens dzelzceļa transportlīdzeklis kustībā un kura rezultātā vismaz viena persona ir gājusi bojā vai ir guvusi smagus miesas bojājumus, vai kura rezultātā radīti nopietni ritošā sastāva, sliežu ceļu, citu iekārtu kaitējums videi, vai radušies būtiski satiksmes traucējumi. Šī definīcija neattiecas uz nelaimes gadījumiem darbnīcās, noliktavās un depo.

1.2.  “Nopietni ritošā sastāva, sliežu ceļu, citu iekārtu bojājumi vai kaitējums videi” ir EUR 150 000 vai lielāki zaudējumi.

1.3.  “Būtiski satiksmes traucējumi” ir gadījumi, kad vilcienu kustība ir apturēta vai galvenais sliežu ceļš slēgts sešas stundas vai ilgāk.

1.4.  “Vilciens” ir viens vai vairāki dzelzceļa transportlīdzekļi, ko velk viena vai vairākas lokomotīves vai motorvagoni, vai viens atsevišķs motorvagons, kas brauc ar savu numuru vai īpašu apzīmējumu no noteikta maršruta sākumpunkta līdz noteiktam galapunktam. Rezerves lokomotīvi, piemēram, atsevišķu lokomotīvi, kas veic ceļu viena pati, uzskata par vilcienu.

1.5.  “Vilcienu sadursme” ir viena vilciena daļas frontāla sadursme ar citu vilcienu vai ritekli, vai manevru ritošo sastāvu daļu frontāli, no aizmugures vai no sāniem.

1.6.  “Sadursme ar šķēršļiem būvju tuvinājuma gabarītā” ir sadursme starp vilciena daļu un objektiem, kas nostiprināti vai īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļa vai tā tuvumā (izņemot uz pārbrauktuvēm, ja tur tie nokrituši šķērsojošam transportlīdzeklim vai lietotājam). Ir ietverta sadursme ar kontakttīklu.

1.7.  “Vilciena nobraukšana no sliedēm” ir visi gadījumi, kad vismaz viens vilciena ritenis nobrauc no sliedēm.

1.8.  “Avārijas uz pārbrauktuvēm” ir tādi nelaimes gadījumi uz pārbrauktuvēm, kuros iesaistīts vismaz viens dzelzceļa transportlīdzeklis un viens vai vairāki pārbrauktuvi šķērsojoši citi transportlīdzekļi, citi pārbrauktuves lietotāji, piemēram, gājēji, vai citi objekti, kas īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļiem vai to tuvumā, ja tur tos pazaudējis šķērsojošais transportlīdzeklis/lietotājs.

1.9.  “Kustībā esoša ritošā sastāva izraisīti nelaimes gadījumi ar personām, kuros iesaistīts kustībā esošs ritošais sastāvs ” ir tādi nelaimes gadījumi, kuros vienu vai vairākas personas notriec dzelzceļa transportlīdzeklis riteklis, tam piestiprināts vai no tā atdalījies objekts. Iekļauj personas, kas izkrīt no dzelzceļa transportlīdzekļiem ritekļiem, kā arī personas, kuras nokrīt vai kuras notriec nenostiprināti objekti, tām atrodoties transportlīdzeklī riteklī. [Gr. 102]

1.10.  “Ritošā sastāva ugunsgrēki” ir ugunsgrēki un eksplozijas dzelzceļa transportlīdzekļos (un to kravā), kas izceļas to kustības laikā no izbraukšanas stacijas līdz galastacijai, kā arī stāvēšanas laikā izbraukšanas stacijā, galastacijā vai starpstacijās, kā arī laikā, kad notiek ritošā sastāva vienības iekļaušana vilciena sastāvā.

1.11.  “Citu veidu avārijas” ir visas pārējās avārijas, izņemot iepriekš minētās (vilciena sadursme, vilciena nobraukšana no sliedēm, avārijas uz pārbrauktuvēm, kustībā esoša ritošā sastāva izraisīti nelaimes gadījumi ar personām, ritošā sastāva ugunsgrēki).

1.12.  “Pasažieris” ir jebkura persona, kas veic braucienu pa dzelzceļu, izņemot vilciena apkalpes locekļus. Nelaimes gadījumu statistikā ieskaita arī pasažierus, kas cenšas iekāpt ejošā vilcienā vai izkāpt no vilciena tā kustības laikā.

1.13.  “Darbinieks” (ieskaitot apakšuzņēmēju un pašnodarbināto personālu)” ir personas, kuru nodarbinātība ir saistīta ar dzelzceļu un kuras laikā, kad notiek nelaimes gadījums, ir savā darba vietā. Tiem pieskaitāmi vilciena apkalpes locekļi un personas, kas apkalpo ritošo sastāvu un infrastruktūras iekārtas.

1.14.  “Pārbrauktuvju lietotājs ” ir jebkura persona, kura izmanto pārbrauktuves dzelzceļa līniju šķērsošanai ar visu veidu transportlīdzekļiem vai kājām.

1.15.  “Piekļuves noteikumu pārkāpējs” ir jebkura persona, kura atrodas dzelzceļa teritorijā vietās, izņemot pārbrauktuves, kurās tai atrasties ir aizliegts.

1.16.  “Citas personas (trešās puses)” ir visas tādas personas, kuras netiek definētas kā “pasažieri”, “darbinieki (ieskaitot apakšuzņēmēju un pašnodarbināto personālu)”, “pārbrauktuvju lietotājs ” vai “piekļuves noteikumu pārkāpējs”.

1.17.  “Nāves gadījums (bojā gājusi persona)” ir persona, kas uzreiz gājusi bojā nelaimes gadījumā vai nelaimes gadījuma rezultātā mirusi 30 dienu laikā pēc tā, izņemot pašnāvniekus.

1.18.  “Miesas bojājumus (smagus miesas bojājumus) guvusi persona” ir persona, kas guvusi miesas bojājumus un nelaimes gadījuma rezultātā hospitalizēta ilgāk nekā 24 stundas, izņemot pašnāvību mēģinājumus.

2.  Ar bīstamām kravām saistītie indikatori

2.1.  "Ar bīstamu kravu pārvadājumiem saistīta avārija" ir jebkurš nelaimes gadījums vai notikums, kas jāpaziņo saskaņā ar RID(24)/ADR 1.8.5. iedaļu.

2.2.  “Bīstamas kravas” ir vielas un priekšmeti, kuru pārvadājumi saskaņā ar RID ir aizliegti vai kuras pārvadāt ir atļauts, tikai ievērojot RID paredzētos noteikumus.

3.  Ar pašnāvībām saistītie indikatori

3.1.  “Pašnāvība” ir personas apzināta rīcība ar nodomu radīt sev miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, un kuru kā tādu reģistrē un klasificē kompetentā valsts iestāde.

4.  Ar avāriju prekursoriem saistītie indikatori

4.1.  "Sliežu lūzumi" ir sliedes, kas sadalījušās vismaz divos gabalos, vai sliedes, no kurām atdalījies metāla gabals, kas velšanās virsmā radījis defektu vairāk nekā 50 mm garumā un 10 mm dziļumā.

4.2.  "Sliežu izlocīšanās un sliežu nobīde " ir defekti, kas saistīti ar sliežu ceļa nepārtrauktību un ģeometriju un kuru dēļ sliežu ceļš ir jāslēdz vai nekavējoties jāsamazina atļautais kustības ātrums.

4.3.  "Bīstamas signalizācijas atteices" ir signalizācijas sistēmas tehniskas atteices (infrastruktūrai vai ritošajam sastāvam), kuru rezultātā signalizācijas informācija nav tik ierobežojoša, cik vajadzīgs.

4.4.  “Bīstama garāmbraukšana signālam (Signal Passed at Danger, SPAD)” ir visi gadījumi, kad vilciena jebkura lieluma daļa veic tam neatļautu kustību.

Neatļauta kustība nozīmē bīstamu garāmbraukšanu:

gaismas STOP signāliem gar sliežu ceļu vai semaforam gadījumos, kad nedarbojas automātiskas vilcienu vadības (Automatic Train Control System, ATCS) vai ATP sistēmas ierīces,

pēc ATCS vai ATP sistēmas izdotas atļaujas beigām ar drošību saistītai kustībai,

punktam, kas paziņots ar noteikumos paredzētu mutvārdu vai rakstveida atļauju,

mazā luksofora apstāšanās signāliem (izņemot attura signālus) vai neautomātiski ieslēdzamiem signāliem.

Šiem bīstamas garāmbraukšanas gadījumiem nepieskaita ritekļus bez vilces vienības un atbremzējušos vilcienu kustību bez vadītāja. Šiem bīstamas garāmbraukšanas gadījumiem nepieskaita arī aizlieguma signāla neieslēgšanos laikus dažādu iemeslu dēļ, kas nedod vadītājam iespēju vilcienu apturēt pirms signāla.

Valstu drošības iestādes par šiem četriem rādītājiem var sniegt pārskatu atsevišķi, un tām vismaz jānorāda apvienotais indikators ar datiem par visiem šiem četriem rādītājiem kopā.

4.5.  " Riteņa lūzums " ir tādi riteņa būtisku detaļu lūzumi, kuri rada avāriju risku (vilciena nobraukšanu no sliedēm vai sadursmi).

4.6.  „Ass lūzums” ir lūzums, kas ietekmē ass būtiskas daļas, radot avārijas risku (nobraukšana no sliedēm vai sadursme).

5.  Indikatori avāriju ekonomiskās ietekmes aprēķināšanai

Aģentūra izstrādā metodoloģiju izmaksu par vienību aprēķināšanai, sākot ar datiem, kas savākti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

6.  Indikatori, kas attiecas uz infrastruktūras tehnisko drošību un tās realizāciju

6.1.  “Vilcienu automātiskā aizsardzība (ATP)” ir sistēma, kas nodrošina signālu un ātruma ierobežojumu ievērošanu, kā arī automātisku bremzēšanu pie signāliem.

6.2.  “Pārbrauktuve” ir infrastruktūras pārvaldītāja atzīts sliežu ceļa un ceļa krustojums, kas ir atvērts publiskajiem vai privātajiem lietotājiem. Ceļam nav pieskaitāmas pārejas starp peroniem stacijās, kā arī pārejas uz sliežu ceļiem, kas paredzētas tikai personālam.

6.3.  “Ceļš” publiskas lietošanas vai privāts ceļš, iela vai automaģistrāle, gājēju vai velosipēdistu ceļš, vai citāds ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties cilvēkiem, dzīvniekiem, mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai tehnikai.

6.4.  “Aktīva pārbrauktuve” ir tāda dzelzceļa pārbrauktuve, kur pārbrauktuves lietotāji ir aizsargāti no vilciena, kas tuvojas, vai tiek par to brīdināti, ieslēdzot attiecīgas ierīces laikā, kad pārbrauktuves šķērsošana lietotājiem nav droša.

Aizsardzība ar fiziskām ierīcēm:

nolaižamām pusbarjerām vai barjerām,

aizveramām barjerām.

Brīdinājumi uz pārbrauktuvēm, izmantojot stacionāras iekārtas:

vizuālas ierīces: gaismas signālus,

skaņas ierīces: zvanus, taures, pīkstuļus u. c.,

ierīces, kuru darbības pamatā ir fizikālas parādības, piemēram, vibrācijas, ko rada ceļa nelīdzenumi.

Aktīvās dzelzceļa pārbrauktuves klasificē šādi:

1.  “pārbrauktuves ar lietotāja puses automātisku aizsardzību un/vai brīdināšanu” ir dzelzceļa pārbrauktuves, kurās aizsardzību un/vai brīdinājuma iekārtas aktivizē vilciens, kas tuvojas pārbrauktuvei, vai kurās ir bloķēšanas sistēma no sliežu ceļa puses.

Šīs pārbrauktuves ir šādu veidu:

(i)  ar automātisku lietotāja puses brīdināšanu;

(ii)  ar automātisku lietotāja puses aizsardzību;

(iii)  ar automātisku lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu;

(iv)  ar automātisku lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu, un dzelzceļa puses aizsardzību.

"Bloķēšanas sistēma no sliežu ceļa puses" ir signāls vai cita vilciena aizsardzības sistēma, kas ļauj vilcienam turpināt ceļu tikai tad, ja dzelzceļa pārbrauktuvei ir lietotāja puses aizsardzība un tā ir neaizņemta; pēdējais tiek nodrošināts ar uzraudzību un/vai šķēršļu detektēšanu;

2.  “pārbrauktuves ar lietotāja puses neautomātisku aizsardzību un/vai brīdināšanu” ir dzelzceļa pārbrauktuves, kurās aizsardzību un/vai brīdinājuma iekārtas dzelzceļa darbinieks aktivizē neautomātiski un kurās nav bloķēšanas sistēmas no sliežu ceļa puses.

Šīs pārbrauktuves ir šādu veidu:

v)  ar neautomātisku lietotāja puses brīdināšanu;

vi)  ar neautomātisku lietotāja puses aizsardzību;

vii)  ar neautomātisku lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu.

6.5.  “Pasīva pārbrauktuve” ir tāda dzelzceļa pārbrauktuve, kurai netiek ieslēgta nekāda veida brīdinājuma un/vai aizsardzības sistēma laikā, kad pārbrauktuves šķērsošana lietotājiem nav droša.

7.  Indikatori, kas attiecas uz drošības pārvaldību

7.1.  “Audits” ir sistemātisks, neatkarīgs un dokumentēts process audita liecību iegūšanai un to objektīvai novērtēšanai, lai noteiktu pakāpi, kādā ir ievēroti auditējamie kritēriji.

8.  Diferenciācijas bāzu definīcijas

8.1.  “Vilcienkilometrs” ir mērvienība, kas izsaka vilciena nobraukumu viena kilometra attālumā. Izmantotais attālums ir faktiski nobrauktais attālums, vai jāizmanto tīkla standarta attālums no maršruta sākuma līdz galapunktam. Jāņem vērā tikai attālums pārskata sniedzējas valsts teritorijā.

8.2.  “Pasažierkilometrs” ir mērvienība, kas izsaka viena pasažiera pārvadāšanu pa dzelzceļu viena kilometra attālumā. Jāņem vērā tikai attālums pārskata sniedzējas valsts teritorijā.

8.3.  “Līnijkilometrs” ir dzelzceļa tīkla garums kilometros dalībvalstīs apmērā, kas noteikts 2. pantā. Dzelzceļa līnijām ar vairākiem sliežu ceļiem ņem vērā tikai attālumu no to sākuma līdz galapunktam.

8.4.  “Sliežu ceļa kilometrs” ir dzelzceļa tīkla garums kilometros dalībvalstīs apmērā, kas noteikts 2. pantā. Dzelzceļa līnijām ar vairākiem sliežu ceļiem ņem vērā visus atsevišķos sliežu ceļus.

II PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar tās grozījumu secīgo sarakstu

(minēti 32. pantā)

Direktīva 2004/49/EK

(OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.)

Direktīva 2008/57/EK

(OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.)

Direktīva 2008/110/EK

(OV L 345, 23.12.2008., 62. lpp.)

Komisijas Direktīva 2009/149/EK

(OV L 313, 28.11.2009., 65. lpp.)

Labojums, 2004/49/EK

(OV L 220, 21.6.2004., 16. lpp.)

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 32. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

2004/49/EK

2006.  gada 30. aprīlis

2008/57/EK

2010.  gada 19. jūlijs

2008/110/EK

2010.  gada 24. decembris

2009/149/EK

2010.  gada 18. jūnijs

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2004/49/EK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

12. pants

12. pants

11. pants

13. pants

13. pants

14.a  panta 1.–7. punkts

14. pants

14.a  panta 8. punkts

15. pants

15. pants

--

16. pants

16. pants

17. pants

17. pants

18. pants

18. pants

19. pants

19. pants

20. pants

20. pants

21. pants

21. pants

22. pants

22. pants

23. pants

23. pants

24. pants

24. pants

25. pants

25. pants

26. pants

--

--

26. pants

27. pants

27. pants

28. pants

--

29. pants

--

30. pants

--

31. pants

28. pants

32. pants

29. pants

--

30. pants

--

31. pants

33. pants

32. pants

--

33. pants

34. pants

34. pants

35. pants

35. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

--

III pielikums

--

IV pielikums

--

V pielikums

--

--

II pielikums

(1)OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp.
(2)OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).
(5) Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/49/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu (OV L 235, 17.9.1996., 25. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 75, 15.3.2001., 29. 343, 14.12.2012., 32. lpp.).
(9)Komisijas Regula (ES) Nr. 1078/2012 (2012. gada 16. novembris) par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (OV L 320, 17.11.2012., 8. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).
(11)Komisijas Regula (EK) Nr. 352/2009 (2009. gada 24. aprīlis) par kopīgas drošības metodes ieviešanu riska noteikšanai un novērtēšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktam (OV L 108, 29.4.2009., 4. lpp.).
(12)Padomes Direktīva 95/18/EK (1995. gada 19. jūnijs) par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu (OV L 143, 27.6.1995., 70. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK ( 2007. gada 23. oktobris ) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.).
(14)Komisijas Regula (ES) Nr. 445/2011 (2011. gada 10. maijs), ar ko izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 653/2007 (OV L 122, 11.5.2011., 22. lpp.).
(15)Komisijas Regula (ES) Nr. 1158/2010 (2010. gada 9. decembris) par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (OV L 326, 10.12.2010., 11. lpp.).
(16)Komisijas Regula (ES) Nr. 1077/2012 (2012. gada 16. novembris ) par kopīgo drošības metodi uzraudzībā, ko veic valsts drošības iestādes pēc drošības sertifikāta izdošanas vai drošības atļaujas izdošanas (OV L 320, 17.11.2012., 3. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.).
(18) Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(19) Četri gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(20) Viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(21) Četri gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(22) Četri gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 91/2003 (2002. gada 16. decembris) par dzelzceļa transporta statistiku (OV L 14, 21.1.2003., 1. lpp.).
(24)Noteikumi par bīstamu kravu starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID, Regulations concerning the International Carriage of Dangerous Goods by Rail) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīvu 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika