(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0027),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0029/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 8. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Lietuvas parlaments, Rumānijas Senāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A7-0016/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai iesniegt finanšu pārskatu, kurā būtu pilnībā ņemts vērā likumdevēju — Eiropas Parlamenta un Padomes — vienošanās rezultāts par visiem dzelzceļa nozares ceturtā tiesību aktu kopuma tiesību aktiem saistībā ar ERA un, iespējams, attiecīgo Komisijas dienestu budžeta un personāla vajadzību apmierināšanu;

3.  uzsver, ka jebkāds likumdevējas iestādes lēmums par regulas priekšlikumu neskar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumus saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp. (2) OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas dzelzceļa telpas bez robežām pakāpeniskai izveidei nepieciešama Savienības rīcība tehnisko noteikumu jomā, kas piemērojami dzelzceļiem tehniskajā aspektā (savstarpējā izmantojamība) un drošības aspektā, kuri abi ir cieši saistīti un kuriem abiem nepieciešama stiprāka harmonizācija Savienības līmenī. Pēdējos divos gadu desmitos ir pieņemti attiecīgi tiesību akti dzelzceļa nozarē, it īpaši trīs dzelzceļa nozares tiesību aktu paketes, no kuriem būtiskākie ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK(4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK(5).

(2)  Vienlaicīgai dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības mērķu realizēšanai nepieciešams būtisks tehnisks darbs, kas jāvada specializētai iestādei. Tādēļ bija nepieciešams 2004. gada 2. dzelzceļa tiesību aktu paketes ietvaros, esošajā iestāžu sistēmā un ievērojot spēka līdzsvaru Savienībā izveidot Eiropas aģentūru, kas atbild par dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību (turpmāk "Aģentūra").

(3)  Eiropas Dzelzceļa aģentūra sākotnēji tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2004, lai veicinātu Eiropas dzelzceļa telpas izveidi bez robežām un lai palīdzētu palielināt dzelzceļa nozares dzīvīgumu, vienlaikus pastiprinot tās priekšrocības drošības ziņā. Regula (EK) Nr. 881/2004 ir jāaizstāj ar jaunu tiesību aktu sakarā ar būtiskām izmaiņām, kas nepieciešamas attiecībā uz Aģentūras uzdevumos un iekšējā organizācijā uzdevumiem un iekšējo organizāciju. [Gr. 1]

(4)  4. Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete ierosina svarīgas izmaiņas, lai uzlabotu Eiropas vienotās dzelzceļa telpas darbību, pārstrādājot Direktīvas 2004/49/EK un 2008/57/EK, kas abas ir tieši saistītas ar Aģentūras uzdevumiem. Minētās direktīvas kopā ar šo regulu it īpaši paredz tādu uzdevumu pildīšanu, kas saistīti ar dzelzceļa ritekļu atļauju un drošības sertifikātu izsniegšanu, jo īpaši pārrobežu satiksmei Savienības līmenī. Tas nozīmē lielāku Aģentūras lomu. [Gr. 2]

(5)  Aģentūrai būtu jāveicina Eiropas vienotās dzelzceļa telpas izveide un efektīva darbība bez robežām un jānodrošina augsts drošības līmenis, vienlaikus uzlabojot dzelzceļa nozares konkurētspēju. Tas būtu jāsasniedz, tehniskos jautājumos palīdzot īstenot Eiropas Savienības tiesību aktus, veicinot dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību un izstrādājot kopīgu pieeju drošībai Eiropas dzelzceļu sistēmā. Aģentūrai būtu arī jābūt arī vajadzētu būt Eiropas iestādei, kas Savienības līmenī atbild par atļauju izsniegšanu dzelzceļa ritekļu un ritekļu tipu laišanai tirgū, drošības sertifikātu izsniegšanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un ekspluatācijas atļauju izsniegšanu sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) apakšsistēmām, kuras atrodas vai darbojas visā Savienībā. Turklāt tai būtu jāuzrauga valstu dzelzceļa noteikumi un to valsts iestāžu darbība, kas darbojas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības jomā. [Gr. 3]

(6)  Īstenojot savus mērķus, Aģentūrai būtu pilnībā jāņem vērā Savienības paplašināšanās process, un īpašie ierobežojumi, kas saistīti ar dzelzceļa satiksmi ar trešām valstīm un īpašais stāvoklis dzelzceļa tīklos ar atšķirīgu sliežu platumu, jo īpaši, ja dalībvalstis ir labi integrētas šajos tīklos kopā ar trešām valstīm, bet izolētas no galvenā Savienības dzelzceļa tīkla. Tai arī vajadzētu censties veicināt savstarpīguma principu attiecībā uz trešo valstu piekļuvi Savienības tirgum un Savienības uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem. Aģentūrai būtu jābūt pilnībā atbildīgai par tai uzticētajām funkcijām un pilnvarām. [Gr. 4]

(6a)  Aģentūrai vajadzētu būt pilnībā atbildīgai par tai uzticētajām funkcijām un pilnvarām. Valstu drošības iestādēm vajadzētu būt pilnībā atbildīgām par to pieņemtajiem lēmumiem. [Gr. 5]

(7)  Aģentūrai, pildot savus uzdevumus, it īpaši saistībā ar ieteikumu izstrādi, būtu visnotaļ jāņem vērā ārējo dzelzceļa ekspertu atzinumi. Šiem ekspertiem būtu galvenokārt jābūt vajadzētu būt valstu drošības iestāžu un citu attiecīgo valsts iestāžu ekspertiem, kā arī dzelzceļa nozares speciālistiem, tostarp pārstāvības struktūru un attiecīgo valsts neatkarīgo pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu speciālistiem. Tiem būtu jāveido kompetentas un reprezentatīvas Aģentūras darba grupas. Aģentūrai vajadzētu ņemt vērā nepieciešamību saglabāt pienācīgu līdzsvaru starp risku un ieguvumiem, jo īpaši attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību, no vienas puses, un mērķi iegūt labākās iespējamās specializētās zināšanas, no otras puses. [Gr. 6]

(8)  Lai sniegtu ieskatu par ekonomisko ietekmi uz dzelzceļa nozari un tās ietekmi uz sabiedrību, lai ļautu citiem pieņemt pamatotus lēmumus un efektīvāk pārvaldītu darba prioritātes un resursu piešķiršanu Aģentūrā, Aģentūrai vajadzētu turpināt attīstīt iesaisti ietekmes novērtēšanas darbībā.

(9)  Aģentūrai būtu jānodrošina neatkarīgs un objektīvs tehniskais atbalsts, galvenokārt Komisijai. Direktīva …. [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] rada pamatu savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) izstrādei un pārskatīšanai, savukārt Direktīva … [Dzelzceļu drošības direktīva] rada pamatu kopīgu drošības metožu (CSM) un kopīgu drošības mērķu (CST) izstrādei un pārskatīšanai. Darba nepārtrauktība un SITS, CSM un CST izstrāde laika gaitā prasa pastāvīgu tehnisko satvaru un specializētu īpaši izveidotas iestādes personālu. Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāatbild par ieteikumu sniegšanu Komisijai attiecībā uz SITS, CSM un CST izstrādi un pārskatīšanu. Arī valstu drošības organizācijām un regulatīvajām iestādēm būtu jābūt iespējai pieprasīt no Aģentūras neatkarīgu tehnisku atzinumu.

(10)  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir nācies saskarties ar dažādām problēmām, piesakoties uz drošības sertifikātiem kompetentās valsts iestādēs, sākot no ieilgušām procedūrām un pārmērīgām izmaksām līdz netaisnīgai attieksmei, īpaši pret tirgus jaunienācējiem. Sertifikāti, kas izdoti vienā dalībvalstī, nav tikuši bez nosacījumiem atzīti citās dalībvalstīs, tā kaitējot Eiropas vienotajai dzelzceļa telpai. Lai drošības sertifikātu izsniegšanas procedūru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem padarītu efektīvāku un objektīvāku, ir svarīgi pāriet uz vienotu drošības sertifikātu, kas kurš noteiktajos darbības apgabalos ir derīgs visā Savienībā un kuru izdevusi Aģentūra. Pārskatītajā Direktīvā … [Dzelzceļu drošības direktīva] tam ir izveidots pamats. [Gr. 7]

(11)  Patlaban Direktīvā 2008/57/EK ir noteikta atļaujas izsniegšana dzelzceļa ritekļa nodošanai ekspluatācijā katrā dalībvalstī, izņemot īpašus gadījumus. Ritekļu atļauju darba grupa, ko Komisija izveidoja 2011. gadā, apsprieda vairākus gadījumus, kad ražotāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir cietuši no atļaujas saņemšanas procesa pārmērīga ilguma un izmaksām, un ierosināja vairākus uzlabojumus. Tā kā dažas problēmas izraisa pašreizējā ritekļu apstiprināšanas procesa sarežģītība, tas būtu jāvienkāršo. Katram riteklim būtu jāsaņem tikai viena atļauja, un šī atļauja ritekļu laišanai tirgū un ritekļu tipiem būtu jāizdod Aģentūrai. Tas varētu sniegt taustāmu ieguvumu nozarei, samazinot procedūras izmaksas un laiku, un samazinātu iespējamo diskriminācijas risku, jo īpaši jauniem uzņēmumiem, kuri vēlas ienākt dzelzceļa tirgū. Pārskatītajā Direktīvā … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] tam ir izveidots pamats.

(11a)  Atvērtā Eiropas dzelzceļa tirgū, kur darbības aizvien biežāk notiek pārrobežu līmenī, ir svarīgi ievērot braukšanas un atpūtas prasības, jo tas palīdz garantēt dzelzceļa drošību un godīgu konkurenci, un tāpēc tās ir jākontrolē un jāīsteno. Aģentūras uzdevums ir izstrādāt šādu reģistrācijas ierīci. Valstu drošības iestādēm būtu jāuzrauga braukšanas un atpūtas laiks, tostarp pārrobežu darbībās. [Gr. 8]

(11b)  Vilciena personāls pilda ekspluatācijas drošības uzdevumus dzelzceļa sistēmā un atbild par pasažieru ērtībām un drošību vilcienā. Aģentūrai būtu jāizstrādā sertifikācijas sistēma, kas būtu līdzīga lokomotīvju vadītāju sertifikācijai nolūkā garantēt augsta līmeņa kvalifikāciju un kompetenci, atzīstot šīs profesionālās grupas nozīmi drošu dzelzceļa pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī veicinot darba ņēmēju mobilitāti. [Gr. 9]

(12)  Lai turpinātu pilnveidot Eiropas vienoto dzelzceļa telpu, it īpaši attiecībā uz atbilstošas informācijas sniegšanu kravu pārvadāšanas pārvadājumu pakalpojumu saņēmējiem un pasažieriem, ņemot vērā pašreizējo Aģentūras iesaisti, jānodrošina tai lielāka loma telemātikas lietojumu jomā elastīga regulējuma ietvaros, nodrošinot savstarpēju izmantojamību, kā arī garantējot inovatīvu uzņēmējdarbības stratēģiju līdzāspastāvēšanu. Tas nodrošinātu to konsekventu attīstību un ātru ieviešanu. [Gr. 10]

(13)  Ņemot vērā to, cik svarīga Eiropas vienotās dzelzceļa telpas saskaņotā izstrādē un tās drošībā ir Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS), un ņemot vērā tās līdzšinējo neviengabalaino attīstību neveiksmīgo attīstību un ieviešanu, ir jāpastiprina tās vispārējā koordinācija Savienības līmenī. Patlaban ir vairākas atšķirīgas ERTMS valstu versijas, kas nopietni apdraud mērķi nodrošināt vilcienu kontroles un signalizācijas sistēmu savstarpējo izmantojamību un saskaņotību visā Savienībā. [Gr. 11]

Tādēļ Aģentūrai, kas ir kompetentākā Savienības struktūra, būtu jāpiešķir redzamāka loma šajā jomā, lai nodrošinātu ERTMS pastāvīgu attīstību, palīdzētu nodrošināt, ka ERTMS aprīkojums atbilst spēkā esošajām specifikācijām, un nodrošinātu, ka ar ERTMS saistītās Eiropas pētniecības programmas tiek saskaņotas ar ERTMS tehnisko specifikāciju izstrādi. Turklāt, lai sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu ekspluatācijas atļauju izsniegšanas procedūras padarītu efektīvākas un objektīvākas, ir svarīgi pāriet uz vienotu atļauju, kas ir derīga Savienībā un ko izdevusi Aģentūra. Pārskatītajā Direktīvā … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva direktīvā] tam ir izveidots pamats.

(13a)  Pēdējos gados dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē ir bijuši vairāki negadījumi, kas apliecina nepieciešamību Savienības līmenī pilnveidot noteikumus par kravas vagonu tehnisko apkopi. Aģentūrai ir jāizstrādā saskaņotas obligātās prasības, ar ko nosaka regulārus tehniskās apkopes intervālus. [Gr. 12]

(14)  Kompetentās valstu iestādes parasti uzliek maksu par ritekļu atļauju un drošības sertifikātu izsniegšanu. Līdz ar kompetences pāreju uz Savienības līmeni Aģentūrai būtu jābūt vajadzētu būt tiesīgai uzlikt pieteikuma iesniedzējiem nodevas par iepriekšējos apsvērumos minēto sertifikātu un atļauju izdošanu. Šo nodevu līmenim būtu jābūt vienādam ar pašreizējo vidējo Savienībā vai zemākam par to, vajadzētu atšķirties, ņemot vērā darbību apjomu un konkrēto sertifikātā vai atļaujā precizēto izmantošanai paredzēto apgabalu, tas būtu jānosaka deleģētā aktā, ko pieņem Komisija. Visām Savienības iestādēm un struktūrām paredzētajai personāla samazināšanai nebūtu jāattiecas uz štata vietām, ko finansē no šīm nodevām. [Gr. 13]

(14a)  Ar šo deleģēto aktu būtu jānodrošina, ka nodevu līmenis nepārsniedz izmaksas par attiecīgajām sertifikācijas un atļauju izsniegšanas procedūrām. [Gr. 14]

(15)  Vispārīgs mērķis ir efektīvi veikt funkciju un uzdevumu pārnešanu no dalībvalstīm uz Aģentūru, nepazeminot pašreizējo augsto drošības līmeni. Aģentūrai būtu jābūt vajadzētu būt pietiekamiem resursiem tās jaunajiem uzdevumiem, un šo resursu piešķiršanas laika plānojums būtu jābalsta uz skaidri definētām vajadzībām. Ņemot vērā valstu iestāžu, it īpaši valstu drošības iestāžu, pieredzi, būtu jāļauj Aģentūrai šo pieredzi pareizi izmantot, tostarp slēdzot līgumiskas vienošanās, piešķirot attiecīgās atļaujas un sertifikātus. Tālab būtu aktīvi jāstimulē, jāveicina un jāsekmē valstu ekspertu norīkošana darbā Aģentūrā. [Gr. 15]

(16)  Direktīva … [Dzelzceļu drošības direktīva] un Direktīva … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] paredz pārbaudīt valstu pasākumus no drošības un savstarpējās izmantojamības viedokļa un saderību ar konkurences noteikumiem. Tās arī ierobežo dalībvalstu iespēju pieņemt jaunus valsts noteikumus. Pašreizējā sistēma, kurā turpina pastāvēt liels skaits valstu noteikumu, rada potenciālu drošības risku, iespējamas pretrunas ar Savienības noteikumiem un nepietiekamas pārredzamības un slēptas diskriminācijas risku ārvalstu uzņēmumiem, it īpaši maziem un jauniem uzņēmumiem. Lai pārietu uz patiesi pārredzamu un objektīvu dzelzceļa noteikumu sistēmu Savienības līmenī, ir jāpastiprina valstu noteikumu, tostarp darbības noteikumu, pakāpeniska samazināšana. Atzinums, kura pamatā ir neatkarīgu un neitrālu ekspertu zināšanas, ir svarīgs Savienības līmenī. Tālab Aģentūras loma ir jāpastiprina. [Gr. 16]

(17)  Darbības, organizācijas un lēmumu pieņemšanas procedūras dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības jomā būtiski atšķiras dažādās valstu drošības iestādēs un pilnvarotajās atbilstības novērtēšanas iestādēs, un tas kaitīgi ietekmē Eiropas vienotās dzelzceļa telpas sekmīgu funkcionēšanu. It īpaši nelabvēlīgi var tikt ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi, kuri vēlas ienākt dzelzceļa tirgū citā dalībvalstī. Tādēļ būtiska ir pastiprināta koordinācija ar nolūku panākt labāku saskaņotību Savienības līmenī. Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāuzrauga valstu drošības iestādes, un pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes, izmantojot revīzijas un inspekcijas. Pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu uzraudzība būtu jāveic valsts akreditācijas struktūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008(6) 5. panta 3. punktu. Ir vajadzīga arī Aģentūras darbības līdzvērtīga uzraudzība. [Gr. 17]

(18)  Drošības jomā ir svarīgi nodrošināt vislabāko iespējamo pārredzamību un efektīvu informācijas plūsmu. Svarīga ir veikto darbību analīze, kuras pamatā ir kopīgi rādītāji un visu nozarē iesaistīto sasaiste, un tā būtu jāveic. Attiecībā uz statistiku ir nepieciešama cieša sadarbība ar Eurostat.

(19)  Lai uzraudzītu progresu dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības jautājumos, Aģentūrai būtu jābūt atbildīgai par attiecīga ziņojuma publicēšanu ik pēc diviem gadiem. Ņemot vērā Aģentūras tehniskās zināšanas un objektivitāti, tai būtu arī jāpalīdz Komisijai uzraudzīt to, kā tiek īstenoti Savienības tiesību akti dzelzceļu drošības un savstarpējās izmantojamības jomā.

(20)  Eiropas tīklā savstarpējā izmantojamība būtu jāuzlabo, un gan jau uzsāktiem, gan jauniem investīciju projektiem, kurus Savienība ir izvēlējusies atbalstīt, būtu jāatbilst savstarpējās izmantojamības mērķim, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK(7). Aģentūra ir iestāde, kas var dot krietnu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā. [Gr. 18]

(21)  Ritošā sastāva tehniskā apkope ir būtiska drošības sistēmas daļa. Reāls dzelzceļa aprīkojuma tehniskās apkopes Eiropas tirgus nav pastāvējis tāpēc, ka nav tehniskās apkopes darbnīcu sertifikācijas sistēmas. Šī situācija ir palielinājusi izmaksas nozarei, un tās rezultātā tiek veikti braucieni bez kravas. Būtu pakāpeniski jāizstrādā un jāatjaunina Eiropas tehniskās apkopes darbnīcu sertificēšanas sistēma, un Aģentūra ir organizācija, kas ir vislabāk piemērota, lai liktu priekšā atbilstīgus risinājumus Komisijai.

(22)  Profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama vilcienu vadītājiem, ir galvenais faktors gan drošības, gan savstarpējās izmantojamības jomā Savienībā. Tā ir arī priekšnosacījums darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai dzelzceļa nozarē. Šis jautājums jārisina saistībā ar spēkā esošo sociālā dialoga satvaru. Aģentūrai būtu pienākums sniegt tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams, lai šo aspektu ņemtu vērā Savienības līmenī.

(23)  Aģentūrai būtu jāorganizē un jāveicina sadarbība starp valstu drošības iestādēm, valstu izmeklēšanas iestādēm un dzelzceļu nozares pārstāvjiem, kuri darbojas Eiropas līmenī, lai veicinātu labu praksi, atbilstīgas informācijas apmaiņu, ar dzelzceļiem saistītu datu vākšanu un uzraudzītu dzelzceļu sistēmas drošības īstenošanu.

(24)  Lai nodrošinātu visām personām vislielāko iespējamo pārredzamību un vienlīdzīgu pieeju būtiskajai informācijai, dokumentiem, kas paredzēti dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības procesiem, būtu jābūt vajadzētu būt pieejamiem atklātībā. Tas pats attiecas uz licencēm, drošības sertifikātiem un citiem attiecīgiem dzelzceļa dokumentiem. Aģentūrai jānodrošina efektīvi, lietotājam draudzīgi un viegli pieejami līdzekļi apmaiņai ar šo informāciju un tās publicēšanai. [Gr. 19]

(25)  Novatorisma un pētniecības veicināšana dzelzceļa jomā ir svarīgs uzdevums, kas Aģentūrai būtu jāveicina, ņemot vērā tās reputāciju un stāvokli. Finansiālā palīdzība, kas šajā sakarā sniegta Aģentūras darbību ietvaros, nedrīkstētu radīt kropļojumus attiecīgajā tirgū.

(26)  Lai paaugstinātu Savienības finansiālā atbalsta efektivitāti, kvalitāti un atbilstību attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem, Aģentūrai kā vienīgajai Savienības struktūrai ar atzītu kompetenci dzelzceļa jomā būtu būtu aktīvi jāīsteno dzelzceļa projektu ar Eiropas pievienoto vērtību novērtēšana, cieši sadarbojoties ar valstu infrastruktūras pārvaldītājiem. [Gr. 20]

(27)  Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību akti, Aģentūras norādījumi par īstenošanu vai ieteikumi dažreiz var ieinteresētajām personām radīt interpretācijas problēmas un citādas problēmas. Pienācīga un vienota izpratne par šiem aktiem ir priekšnoteikums dzelzceļa tiesību aktu kopuma efektīvai īstenošanai un dzelzceļa tirgus darbībai. Tāpēc Aģentūrai būtu aktīvi jāiesaistās apmācības un skaidrošanas darbībās minētajā jomā, īpašu uzmanību veltot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. [Gr. 21]

(27a)  Aģentūrai būtu pilnībā jāsadarbojas ar valstu iestādēm, kas veic civilo vai kriminālo izmeklēšanu, un jāsniedz tām maksimālā iespējamā palīdzība, ja šāda izmeklēšana attiecas uz Aģentūras atbildības jomā esošiem jautājumiem. [Gr. 22]

(28)  Lai Aģentūra varētu pienācīgi izpildīt savus uzdevumus, tai būtu jābūt vajadzētu būt juridiskas personas statusam un autonomam budžetam, ko finansē galvenokārt ar Savienības ieguldījumu un ar nodevām un atlīdzību, ko maksā pieteikumu iesniedzēji. Savienības ieguldījums ir jānovērtē un jāpārskata pēc katras pilnvaru paplašināšanas reizes, ja tās nefinansē no nodevām vai atlīdzības, ko maksā pieteikumu iesniedzēji. Dalībvalstu, trešo valstu vai citu struktūru brīvprātīgi veiktai finansiālai iemaksai nevajadzētu negatīvi ietekmēt Aģentūras neatkarību un objektivitāti. Lai nodrošinātu neatkarību Aģentūras ikdienas pārvaldībā un izdotajos atzinumos, ieteikumos un lēmumus, tās organizācijai būtu jābūt vajadzētu būt pārredzamai, un izpilddirektoram būtu jābūt vajadzētu būt pilnībā atbildīgam. Aģentūras personālam būtu jābūt vajadzētu būt neatkarīgam, un būtu jāveido atbilstīgs līdzsvars starp īstermiņa un ilgtermiņa līgumiem, norīkotajiem valstu ekspertiem un pastāvīgajiem ierēdņiem, lai saglabātu tā organizatoriskās zināšanas un darbības nepārtrauktību, vienlaikus uzturot nepieciešamu un nemitīgu pieredzes apmaiņu ar dzelzceļa nozari. [Gr. 23]

(29)  Lai efektīvi nodrošinātu Aģentūras funkciju izpildi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām Vadības padomē, kam piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras izstrādāt budžetu un apstiprināt gada un daudzgadu darba programmas.

(30)  Lai garantētu Vadības padomes lēmumu pārredzamību, attiecīgo nozaru pārstāvjiem būtu jāapmeklē tās sanāksmes, bet bez tiesībām balsot, jo balsstiesībām jābūt vajadzētu būt rezervētām valsts varas iestāžu pārstāvjiem, kuri atbild demokrātiskas kontroles institūciju priekšā. Nozares pārstāvji būtu jāieceļ Komisijai, pamatojoties uz to, kā viņi Savienības līmenī pārstāv dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, infrastruktūras pārvaldītājus, dzelzceļa rūpniecību, pilnvarotās iestādes, izraudzītās iestādes, darba ņēmēju arodbiedrības, pasažierus, un preču pārvadāšanas jo īpaši ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un kravu pārvadājumu pakalpojumu saņēmējus. [Gr. 24]

(31)  Lai pienācīgi sagatavotu Vadības padomes sanāksmes un konsultētu to par lēmumiem, kas jāpieņem, būtu jāizveido konsultatīva Valde.

(32)  Jānodrošina, lai personām, uz ko attiecas Aģentūras pieņemtie lēmumi, neatkarīgā un objektīvā veidā būtu pieejami nepieciešamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Būtu jānosaka attiecīgs pārsūdzības mehānisms, lai izpilddirektora lēmumus varētu pārsūdzēt specializētā Apelācijas padomē, kas darbojas pilnīgi neatkarīgi no Komisijas, Aģentūras, valstu drošības iestādēm un visiem dzelzceļa nozares dalībniekiem, un par kuras lēmumiem savukārt var iesniegt sūdzību Tiesā. [Gr. 25]

(32a)  Aģentūras darbinieki, kuri konsultē Apelācijas padomi, iepriekš nav bijuši iesaistīti pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā. [Gr. 26]

(33)  Plašāka stratēģiskā perspektīva attiecībā uz Aģentūras darbību palīdzētu efektīvāk plānot un pārvaldīt tās resursus un veicinātu tās rezultātu kvalitātes paaugstināšanos. Tādēļ Vadības padomei pēc pienācīgas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāpieņem un regulāri jāatjaunina daudzgadu darba programma.

(34)  Aģentūras darbam ir jābūt vajadzētu būt pārredzamam. Būtu jānodrošina, lai Eiropas Parlaments to efektīvi kontrolē, un tālab vajadzētu dot iespēju Eiropas Parlamentam gan uzklausīt Aģentūras izpilddirektoru, un konsultēt viņu gan izteikt savu viedokli par daudzgadu un gada darba programmu programmām. Aģentūrai būtu arī jāpiemēro attiecīgie Savienības tiesību akti par dokumentu publisko pieejamību. [Gr. 27]

(35)  Pēdējos gados sakarā ar vairāku decentralizētu aģentūru izveidošanu budžeta lēmējinstitūcija ir mēģinājusi uzlabot tām piešķirtā Savienības finansējuma izlietojuma pārskatāmību un pārvaldības kontroli, jo īpaši attiecībā uz nodevu iekļaušanu budžetā, finanšu kontroli, pilnvaru apjomu, iemaksām pensiju fondos un iekšējo budžeta procedūru (rīcības kodeksu). Līdzīgā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999(8), bez ierobežojumiem jāattiecina uz Aģentūru, kam būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(9). [Gr. 28]

(36)  Piedāvātās rīcības mērķus, tas ir, izveidot specializētu struktūru, lai formulētu kopīgus risinājumus problēmām, kas attiecas uz dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt veicamā darba vienotības dēļ, bet šos mērķus labāk var sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(37)  Lai pienācīgi noteiktu nodevas un atlīdzību, ko Aģentūra ir tiesīga iekasēt, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz pantiem, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanu un atjaunošanu sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas ERTMS apakšsistēmu ekspluatācijai, atļaujām laist tirgū ritekļus un ritekļu tipus un drošības sertifikātiem. Būtu jāpiemēro atšķirīgs nodevu un atlīdzības līmenis atbilstoši drošības sertifikātos un atļaujās norādītajiem izmantošanas apgabaliem un darbību apjomam. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Nodevas un atlīdzība būtu jānosaka pārredzami, taisnīgi un vienveidīgi, un tās nedrīkstētu apdraudēt attiecīgo Eiropas nozaru konkurētspēju. [Gr. 29]

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(37a)  Lai pienācīgi veicinātu dzelzceļa rezerves daļu standartizāciju, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz rezerves daļu standartizāciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. [Gr. 30]

(38)  Lai nodrošinātu šās regulas 21. un 22. panta īstenošanu attiecībā uz valstu noteikumu projektu un spēkā esošo noteikumu izskatīšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(39)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šās regulas 29., 30., 31. un 51. panta īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(10), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(40)  Ir vajadzīgs īstenot zināmus principus attiecībā uz Aģentūras pārvaldību, lai izpildītu kopīgo paziņojumu un kopīgo pieeju, par kuriem 2012. gada jūlijā vienojās ES Decentralizēto aģentūru iestāžu darba grupa, kuras mērķis ir racionalizēt aģentūru darbību un paaugstināt to veiktspēju.

(41)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas it īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1.NODAĻA

PRINCIPI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra ("Aģentūra").

2.  Šī regula nosaka:

a)  Aģentūras izveidi un uzdevumus;

a)  dalībvalstu uzdevumus.

3.  Šī regula attiecas uz:

a)  Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, ko nosaka Direktīva../../ES [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva];

b)  dzelzceļu sistēmas drošību Savienībā, ko nosaka Direktīva ../../ES [Dzelzceļa drošības direktīva];

c)  vilcienu vadītāju sertifikāciju, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK(11) un visa ar drošību saistītā personāla sertifikāciju. [Gr. 31]

3.a  Aģentūras mērķis ir nodrošināt augstu dzelzceļa drošības līmeni un veicināt Eiropas vienotās dzelzceļa telpas izveides pabeigšanu. Šos mērķus sasniedz:

a)  tehniski veicinot Savienības tiesību aktu īstenošanu, lai paaugstinātu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības līmeni un izstrādātu kopēju pieeju Savienības dzelzceļa sistēmas drošībai;

b)  darbojas kā Eiropas iestāde, lai sadarbībā ar dalībvalstīm izsniegtu atļaujas ritekļu laišanai tirgū un drošības sertifikātus dzelzceļa uzņēmumiem;

c)  saskaņojot valsts noteikumus un optimizējot procedūras;

d)  uzraugot valsts drošības iestāžu darbību savstarpējās izmantojamības un dzelzceļu drošības jomā. [Gr. 32]

2. pants

Juridiskais statuss

1.  Aģentūra ir Savienības struktūra juridiskas personas statusā.

2.  Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.

3.  Aģentūru pārstāv tās direktors.

3. pants

Aģentūras darbības veidi

Aģentūra var:

a)  adresēt ieteikumus Komisijai par 11., 13., 14., 15., 23., 24., 26., 30., 31., 32., 33. un 41. panta piemērošanu;

b)  adresēt ieteikumus dalībvalstīm par 21., 22. un 30. panta piemērošanu un valsts drošības aģentūrām par 29. panta 4. punkta piemērošanu; [Gr. 33]

c)  sniegt atzinumus Komisijai saskaņā ar 9., 21., 22. un 38. pantu un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm saskaņā ar 9. pantu;

d)  izdot lēmumus saskaņā ar 12., 16, 17., 18. pantu;

e)  sniegt atzinumus, kas veido pieņemamus atbilstības līdzekļus, saskaņā ar 15. pantu;

f)  izdot tehniskus dokumentus saskaņā ar 15. pantu;

g)  izdot revīzijas ziņojumus saskaņā ar 29. un 30. pantu;

h)  izdot vadlīnijas un citus nesaistošus dokumentus, kas veicina dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību aktu piemērošanu atbilstoši 11., 15. un 24. pantam.

2.NODAĻA

DARBA METODES

4. pants

Darba grupu izveide un sastāvs

1.  Aģentūra izveido ierobežotu skaitu darba grupu, lai izstrādātu ieteikumus, it īpaši saistībā ar savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS), kopīgajiem drošības mērķiem (CST), un kopīgajām drošības metodēm (CSM), kopīgajiem drošības rādītājiem (CSI), reģistriem, par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrām, 15. pantā minētajiem dokumentiem, kā arī noteikumiem par obligāto kvalifikāciju ar drošību saistītajiem dzelzceļa darbiniekiem. [Gr. 34]

Aģentūra var izveidot darba grupas citos pietiekami pamatotos gadījumos pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes pēc apspriešanās ar Komisiju.

2.  Aģentūra ieceļ ekspertus darba grupās.

Aģentūra ieceļ darba grupās pārstāvjus, kurus nominējušas valstu kompetentās iestādes darba grupām, kurās tās vēlas piedalīties.

Aģentūra ieceļ šajās darba grupās dzelzceļa nozares speciālistus no 3. punktā minētā saraksta. Tā nodrošina pienācīgu pārstāvību visām dalībvalstīm un tām dzelzceļa nozarēm un lietotājiem, kurus var skart pasākumi, ko Komisija var ierosināt, pamatojoties uz tai adresētajiem Aģentūras ieteikumiem. [Gr. 35]

Vajadzības gadījumā Aģentūra var iecelt darba grupās neatkarīgus ekspertus un starptautisko organizāciju pārstāvjus, kas atzīti par kompetentiem attiecīgajā jomā. Aģentūras darbiniekus darba grupās nenorīko, taču tas neattiecas uz darba grupu vadītāju, kas ir Aģentūras pārstāvis. [Gr. 36]

3.  Ik gadu katra 34. pantā minētā pārstāvības struktūra nosūta Aģentūrai viskvalificētāko ekspertu sarakstu, kuri pilnvaroti to pārstāvēt katrā darba grupā. [Gr. 37]

4.  Ja šādu darba grupu darbam ir tieša ietekme uz šajā nozarē nodarbināto darba apstākļiem, veselību un drošību, attiecīgajās darba grupās kā pilntiesīgi locekļi piedalās darba ņēmēju organizāciju pārstāvji no visām dalībvalstīm. [Gr. 38]

5.  Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas rodas darba grupas locekļiem, sedz Aģentūra, pamatojoties uz Vadības padomes pieņemtiem noteikumiem un apjomiem.

6.  Darba grupu sanāksmes vada Aģentūras pārstāvis. [Gr. 39]

7.  Darba grupu darbs ir pārredzams. Vadības padome izstrādā darba grupu reglamentu.

5. pants

Konsultēšanās ar sociālajiem partneriem

Ja 11., 12., 15. un 32. pantā minētajam darbam ir tieša ietekme uz nozares darbinieku darba apstākļiem vai sociālo vidi, Aģentūra visās dalībvalstīs apspriežas ar sociālajiem partneriem nozaru dialogu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 98/500/EK(12). [Gr. 40]

Šīs apspriedes rīko pirms Aģentūras ieteikumu iesniegšanas izskatīšanai Komisijā. Aģentūra pienācīgi ņem vērā šīs apspriedes un jebkurā laikā ir gatava izskaidrot savus ieteikumus. Nozaru dialogu komitejas izteiktos atzinumus Aģentūra divu mēnešu laikā iesniedz Komisijai, un Komisija tos iesniedz komitejai, kas minēta 75. pantā. [Gr. 41]

6. pants

Konsultēšanās ar kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējiem un pasažieriem

Ja 11. un 15. pantā minētajam darbam ir tieša ietekme uz dzelzceļa kravu pārvadāšanas pārvadājumu pakalpojumu saņēmējiem un pasažieriem, Aģentūra apspriežas ar organizācijām, kas tos pārstāv, tostarp ar pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārstāvjiem. To organizāciju sarakstu, ar kurām jāapspriežas, sastāda Komisija, un tai palīdz 75. pantā minētā komiteja. [Gr. 42]

Šīs apspriedes rīko pirms Aģentūras ieteikumu iesniegšanas izskatīšanai Komisijā. Aģentūra pienācīgi ņem vērā šīs apspriedes un jebkurā laikā ir gatava izskaidrot savus priekšlikumus. Attiecīgo organizāciju izteiktos atzinumus Aģentūra divu mēnešu laikā iesniedz Komisijai, un Komisija tos iesniedz komitejai, kas minēta 75. pantā. [Gr. 43]

7. pants

Ietekmes novērtēšana

1.  Aģentūra veic savu ieteikumu un atzinumu ietekmes novērtēšanu. Vadības padome pieņem ietekmes novērtēšanas metodiku, balstoties uz Komisijas izstrādāto metodiku, ņemot vērā Direktīvā ... [Dzelzceļu drošības direktīvā] noteiktās prasības. Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka attiecīgais darbs Komisijā tiek pienācīgi ņemts vērā. Katram ieteikumam pievienotajā ziņojumā skaidri norāda pieņēmumus, kas izmantoti kā ietekmes novērtējuma pamatojums, kā arī izmantoto datu avotus. [Gr. 44]

1.  Pirms kādas darba programmā iekļautas darbības sākuma Aģentūra veic agrīnu tās ietekmes novērtēšanu, kurā norāda:

a)  risināmo jautājumu un iespējamos risinājumus;

b)  cik lielā mērā būtu vajadzīgi īpaši pasākumi, tostarp Aģentūras ieteikuma vai atzinuma sniegšana;

c)  paredzamo Aģentūras ieguldījumu problēmas risinājumā.

Turklāt katru darba programmas pasākumu un projektu pakļauj efektivitātes analīzei atsevišķi un saistībā ar citiem, lai optimāli izmantotu Aģentūras budžetu un resursus.

3.  Aģentūra var veikt pēcnovērtējumu tiesību aktiem, kas tapuši tās ieteikumu rezultātā.

4.  Dalībvalstis un ieinteresētās personas vajadzības gadījumā sniedz Aģentūrai ietekmes novērtēšanai nepieciešamos datus pēc tās pieprasījuma. [Gr. 45]

8. pants

Pētījumi

Ja Aģentūras uzdevumu īstenošanai vajadzīgi pētījumi, tā tos pasūta un finansē no sava budžeta.

9. pants

Atzinumi

1.  Aģentūra pēc Direktīvas vienas vai vairāku to valsts regulatīvo iestāžu pieprasījuma, kuras minētas 55. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/34/ES(13) sniedz atzinumus par drošības un savstarpējās izmantojamības aspektiem jautājumos, kuri nonākuši to redzeslokā. [Gr. 46]

2.  Aģentūra izdod atzinumus pēc Komisijas pieprasījuma par ikkatru grozījumu aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] vai … [Dzelzceļa drošības direktīvas], it īpaši, ja tiek signalizēts par kādu iespējamu trūkumu.

3.  Attiecībā uz iepriekšējos punktos un citos šās regulas pantos minētajiem atzinumiem aģentūra tos sniedz divos mēnešos, ja vien nav citādas vienošanās. Atzinumus Aģentūra divu mēnešu laikā dara publiski pieejamus redakcijā, no kuras ir svītrota visa komerciāli konfidenciālā informācija.

10. pants

Dalībvalstu apmeklējumi

1.  Aģentūra var apmeklēt dalībvalstis, lai veiktu savus uzdevumus, it īpaši tos, kas minēti, 12., 21., 22., 16., 17., 18., 27., 28., 29., 30., 31., 33. un 38. pantā, saskaņā ar Vadības padomes noteikto politiku. [Gr. 47]

2.  Aģentūra par plānoto apmeklējumu informē attiecīgo dalībvalsti, paziņojot deleģēto Aģentūras ierēdņu vārdus un apmeklējuma sākuma dienu. Aģentūras ierēdņiem tiek uzdots veikt pārbaudes apmeklējumu ar izpilddirektora lēmumu, kurā norādīti apmeklējuma mērķi un uzdevumi.

3.  Dalībvalstu valsts iestādes atvieglina Aģentūras personāla darbu.

4.  Aģentūra izstrādā ziņojumu par katru apmeklējumu un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

5.  Iepriekšējie punkti neskar 29. panta 6. punktā un 30. panta 6. punktā norādītās inspekcijas, kas tiek veiktas saskaņā ar minētajos pantos noteikto procedūru.

3.NODAĻA

Uzdevumi, kas saistīti ar dzelzceļu drošību

11. pants

Tehniskais atbalsts – ieteikumi par dzelzceļu drošību

1.  Aģentūra sniedz ieteikumus Komisijai par kopīgajām drošības metodēm (CSM), kopīgajiem drošības rādītājiem (CSI) un kopīgajiem drošības mērķiem (CST), kas paredzēti Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīvas] 6. un 7. pantā. Aģentūra arī sniedz Komisijai ieteikumus par kopīgo drošības metožu un kopīgo drošības mērķu regulāru pārskatīšanu. [Gr. 48]

2.  Aģentūra sniedz ieteikumus Komisijai pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes par citiem pasākumiem drošības jomā.

3.  Aģentūra var izdot vadlīnijas un citus nesaistošus dokumentus, lai atvieglinātu dzelzceļu drošības tiesību aktu īstenošanu.

12. pants

Drošības sertifikāti

Neskarot Direktīvas … [Drošības direktīvas] 10. panta 2.a punktu, Aģentūra izdod, atjauno, aptur, groza vai atsauc vienotus drošības sertifikātus saskaņā ar saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva direktīvas] 10. un 11. pantu. [Gr. 49]

13. pants

Ritekļu tehniskā apkope

1.  Aģentūra palīdz Komisijai attiecībā uz sertifikācijas sistēmu par apkopi atbildīgajām struktūrām saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 14. panta 6. punktu.

2.  Aģentūra izdod ieteikumu Komisijai, ņemot vērā Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 14. panta 7. punktu.

3.  Aģentūra analizē arī alternatīvos pasākumus, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 15. pantu, ziņojumā, kas minēts šās regulas 30. panta 2. punktā.

14. pants

Bīstamu kravu pārvadāšana pa dzelzceļu

Aģentūra seko pārmaiņām tiesību aktos, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK(14), un salīdzina tos ar tiesību aktiem par dzelzceļu savstarpējo izmantojamību un drošību, it īpaši pamatprasībām. Tādēļ Aģentūra palīdz Komisijai un var izdot ieteikumus pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes.

14.a pants

Brīvprātīga ziņošana par starpgadījumiem

Aģentūra izveido sistēmu, kas ļauj brīvprātīgi un anonīmi ziņot par jebkādiem starpgadījumiem, kuri varētu apdraudēt sistēmas drošību. Tā izveido mehānismu, lai automātiski informētu atbildīgos dalībniekus. Aģentūra arī koordinē valstu aģentūru ziņojumu nodošanu, jo īpaši, ja tie ietekmē drošību vairāk nekā vienā valstī. [Gr. 50]

4.NODAĻA

Uzdevumi, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību

15. pants

Tehniskais atbalsts dzelzceļu savstarpējās izmantojamības jomā

1.  Aģentūra:

a)  sniedz ieteikumus Komisijai par SITS un to pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 5. pantu;

b)  sniedz ieteikumus Komisijai par "ES" verificēšanas deklarācijas veidnēm un tehnisko dokumentāciju, kas tai jāpievieno, saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 15. pantu;

c)  sniedz ieteikumus Komisijai par specifikācijām attiecībā uz reģistriem un to pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 43., 44. un 45. pantu;

d)  sniedz atzinumus, kas veido pieņemamus līdzekļus atbilstības panākšanai attiecībā uz SITS nepilnībām, saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 6. panta 2. punktu, un iesniedz tos Komisijai;

e)  sniedz Komisijai atzinumus saistībā ar dalībvalstu lūgumiem nepiemērot SITS saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 7. pantu;

f)  izdod tehniskus dokumentus saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 4. panta 9. punktu;

f)  sniedz ieteikumus Komisijai attiecībā uz visu to darbinieku darba apstākļiem, kuri veic drošībai kritiski svarīgus uzdevumus.

gb)  sniedz ieteikumus Komisijai par Eiropas standartiem, kuri jāizstrādā attiecīgajām Eiropas standartizācijas iestādēm, jo īpaši attiecībā uz rezerves daļām; [Gr. 50]

gc)  īstenojot Komisijas piešķirto pilnvarojumu, iesniedz sīki izstrādātu standartu pieprasījumus Eiropas standartizācijas iestādēm; [Gr. 53]

gd)  sniedz ieteikumus Komisijai par to vilcienā strādājošo darbinieku apmācību un sertifikāciju, kuri pilda drošībai svarīgus uzdevumus; [Gr. 54]

ge)  sniedz ieteikumus Komisijai, lai saskaņotu valsts noteikumus ar 22. panta 1. punktu, jo īpaši gadījumā, ja noteikums ir piemērojams vairākās dalībvalstīs. Šo darbu veic sadarbībā ar valsts drošības iestādēm; [Gr. 55]

gf)  pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai atzinumus par savstarpējās izmantojamības komponentiem, kas neatbilst pamatprasībām saskaņā ar Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 11. pantu; [Gr. 56]

(gg)  sniedz ieteikumus Komisijai attiecībā uz vienotiem minimālajiem pārbaudes intervāliem (attiecībā uz laiku un kilometriem) ritošajam sastāvam (preču vagoniem, pasažieru vagoniem un lokomotīvēm); [Gr. 57]

2.  Lai izstrādātu ieteikumus, kas minēti 1. punkta a), un b) un c) apakšpunktā, Aģentūra: [Gr. 58]

a)  nodrošina, ka SITS un reģistru specifikācijas tiek pielāgotas tehnikas attīstībai un tirgus tendencēm, un sociālajām prasībām, lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti, vienlaikus ņemot vērā izmaksu lietderību; [Gr. 59]

b)  nodrošina, ka tiek saskaņota, no vienas puses, SITS izstrāde un atjaunināšana, un, no otras puses, tādu Eiropas standartu izstrāde, kas var izrādīties nepieciešami savstarpējai izmantojamībai, un uztur attiecīgos kontaktus ar Eiropas standartizācijas struktūrām.

(ba)  kā novērotāja piedalās attiecīgajās darba grupās par standartizāciju; [Gr. 60]

3.  Aģentūra var izdot vadlīnijas un citus nesaistošus dokumentus, lai atvieglotu tiesību aktu par dzelzceļa savstarpējo izmantojamību īstenošanu.

3.a  Aģentūra iesaista darba grupas, ja tas ir paredzēts 4. pantā. [Gr. 61]

16. pants

Atļaujas ritekļu laišanai tirgū

Neskarot Direktīvas … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 20. panta 9.a punktu, Aģentūra izsniedz, atjauno, aptur, groza vai atsauc atļaujas dzelzceļa ritekļu laišanai tirgū saskaņā ar Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 20. pantu. [Gr. 62]

17. pants

Atļaujas ritekļu tipu laišanai tirgū

Aģentūra izsniedz, atjauno, aptur, groza vai atsauc atļaujas ritekļu tipu laišanai tirgū saskaņā ar Direktīvas … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva direktīvas] 22. pantu. [Gr. 63]

18. pants

Ekspluatācijas atļaujas atļauja sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmām ERTMS [Gr. 64]

Aģentūra izsniedz, atjauno, aptur, groza vai atsauc atļaujas nodot ekspluatācijā sliežu ceļa kontroles un vadības un signalizācijas ERTMS apakšsistēmas, kas atrodas un tiek izmantotas visā Savienībā, saskaņā ar Direktīvas … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva direktīvas] 18. pantu. [Gr. 65]

19. pants

Telemātikas lietojumi

1.  Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde, būdama atbildīga par telemātikas lietojumu tehnisko specifikāciju uzturēšanu saskaņā ar attiecīgajiem SITS.

1.a  Aģentūra var veicināt atklātu un pilnīgu piekļuvi datiem, tostarp starptautiskām sarakstu datu kopām. [Gr. 66]

2.  Aģentūra nosaka, publicē un piemēro procedūru, kurā izskata lūgumus grozīt šīs specifikācijas. Šim nolūkam Aģentūra izveido un uztur reģistru ar lūgumiem grozīt telemātikas lietojumu specifikācijas un statusu.

3.  Aģentūra izstrādā un uztur tehniskos līdzekļus telemātikas lietojumu specifikāciju dažādu redakciju versiju pārvaldībai, kā arī nodrošina šo dažādo versiju augšupēju un lejupēju savietojamību. [Gr. 67]

4.  Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt telemātikas lietojumu ieviešanu saskaņā ar attiecīgajām SITS.

20. pants

Atbalsts pilnvarotajām atbilstības novērtēšanas struktūrām

1.  Aģentūra atbalsta Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 27. pantā minēto pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu darbības. Šis atbalsts it īpaši ietver vadlīniju izstrādi, lai varētu novērtēt Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 9. pantā minētā savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstību vai piemērotību lietošanai, un vadlīniju izstrādi EK verifikācijas procedūrai, kas minēta Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 10. pantā.

2.  Aģentūra veicina pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu sadarbību, it īpaši, darbojoties par tehnisko sekretariātu to koordinācijas grupai.

5.NODAĻA

Uzdevumi, kas attiecas uz valstu noteikumiem

21. pants

Valsts noteikumu projektu pārbaude

1.  Aģentūra divu mēnešu laikā pēc saņemšanas izskata valstu noteikumu projektus, kas tai iesniegti saskaņā ar:

a)  Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 8. panta 2. punktu,

b)  Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 14. pantu.

2.  Ja pēc 1. punktā minētās pārbaudes un tajā minētajā termiņā Aģentūra uzskata, ka valstu noteikumi ļauj izpildīt savstarpējās izmantojamības pamatprasības, ievērot CSM un sasniegt CST un ka tie nerada patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta darbību starp dalībvalstīm, Aģentūra informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pozitīvu novērtējumu. Komisija var minēto noteikumu apstiprināt 23. pantā norādītajā IT sistēmā. [Gr. 68]

3.  Ja 1. punktā minētā pārbaude dod negatīvu vērtējumu, Aģentūra:

a)  izdod attiecīgajai dalībvalstij adresētu ieteikumu, kurā norāda iemeslus, kuru dēļ attiecīgajam noteikumam nevajadzētu stāties spēkā un/vai tikt piemērotam;

b)  informē Komisiju par negatīvo vērtējumu.

4.  Ja dalībvalsts nav rīkojusies 2 mēnešu laikā pēc 3. punkta a) apakšpunktā minētā Aģentūras ieteikuma saņemšanas, Komisija pēc tam, kad saņemta informācija, kas minēta 3. punkta b) apakšpunktā, un pēc tam, kad ir uzklausīti attiecīgās dalībvalsts iemesli, var pieņemt attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, kurā pieprasa tai grozīt attiecīgo noteikumu projektu, atlikt tā pieņemšanu, spēkā stāšanos vai īstenošanu.

4.a  Šā panta noteikumi neattiecas uz valstu noteikumiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā, kā arī prasībām kvalifikācijas un apmācības jomā, ko piemēro ar drošību saistītajiem dzelzceļa darbiniekiem. [Gr. 69]

4.b  Aģentūra sadarbībā ar valsts drošības iestādēm vada to noteikumu saskaņošanu Savienības līmenī, kas attiecas uz Direktīvas ... [Drošības direktīvas] 8. pantā un Direktīvas ... [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 14. panta 4. punktā minētajiem steidzamajiem preventīvajiem pasākumiem, jo īpaši pēc nelaimes gadījuma vai starpgadījuma. Nepieciešamības gadījumā Aģentūra sniedz ieteikumu vai atzinumu Komisijai. [Gr. 70]

22. pants

Spēkā esošo valsts noteikumu pārbaude

1.  Aģentūra divu mēnešu laikā pēc saņemšanas izskata valstu noteikumus, kas tai iesniegti saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 14. panta 3. punktu.

1.a  Aģentūra pārbauda valsts noteikumus, kas ir spēkā šīs regulas piemērošanas dienā. Tāpēc Aģentūra Vadības padomei ierosina darba plānu attiecīgās pārbaudes veikšanai, kas ir daļa no 48. pantā minētajām gada un daudzgadu darba programmām. Ik gadu Aģentūra iesniedz Vadības padomei progresa ziņojumu par tās darbību un sasniegtajiem rezultātiem saskaņā ar 50. pantu. [Gr. 71]

2.  Ja pēc 1. punktā minētās pārbaudes Aģentūra uzskata, ka valstu noteikumi ļauj izpildīt savstarpējās izmantojamības pamatprasības, ievērot CSM un sasniegt CST un ka tie nerada patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta darbību starp dalībvalstīm, Aģentūra informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pozitīvu novērtējumu. Komisija var minēto noteikumu apstiprināt 23. pantā norādītajā IT sistēmā. [Gr. 72]

3.  Ja 1. punktā minētā pārbaude dod negatīvu vērtējumu, Aģentūra:

a)  izdod attiecīgajai dalībvalstij adresētu ieteikumu, kur norāda, ka ir nekavējoties jāatceļ vai jāgroza negatīvi novērtētais noteikums, un norāda iemeslus, kuru dēļ attiecīgie noteikumi būtu grozāmi vai atceļami šis noteikums ir jāgroza vai jāatceļ; [Gr. 73]

b)  informē Komisiju par negatīvo vērtējumu un nosūta attiecīgajai dalībvalstij adresēto ieteikumu. [Gr. 74]

4.  Ja dalībvalsts nav rīkojusies 2 mēnešu laikā pēc 3. punkta a) apakšpunktā minētā Aģentūras ieteikuma saņemšanas, Komisija pēc tam, kad saņemta informācija, kas minēta 3. punkta b) apakšpunktā, un pēc tam, kad ir uzklausīti attiecīgās dalībvalsts iemesli, var pieņemt attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, kurā pieprasa tai grozīt vai atcelt attiecīgo noteikumu.

5.  Procedūru, kas aprakstīta 2., un 3. un 4. punktā, pēc analoģijas piemēro gadījumos, kad Aģentūrai kļūst zināms kādas valsts paziņots vai nepaziņots noteikums, kas ir lieks vai pretrunā SITS, CST, CSM vai kādam citam Savienības tiesību aktam dzelzceļa jomā vai kas rada nepamatotu šķērsli vienotam dzelzceļa tirgum. Šajā gadījumā piemēro 1. punktā minēto termiņu. [Gr. 75]

5.a  Jautājumos par apmācību, arodveselību un darba drošību dzelzceļa darbiniekiem, kas ir atbildīgi par drošībai būtiskiem uzdevumiem, Aģentūra šo punktu var piemērot tikai tad, ja valsts tiesību normai ir potenciāli diskriminējoša ietekme. [Gr. 76]

22.a pants

Datubāzes izmantošana

Aģentūra veic pieejamajos valsts tiesību aktos minēto un spēkā esošo valsts noteikumu tehnisko pārbaudi, kuri iekļauti tās publicētajā atsauces dokumentu datubāzē šīs regulas spēkā stāšanās dienā. [Gr. 77]

23. pants

Paziņošanas vajadzībām un valstu noteikumu klasificēšanai izmantojamā IT sistēma

1.  Aģentūra izveido un pārvalda specializētu IT sistēmu, kurā ir valstu noteikumi, kas minēti 21. panta 1. punktā un 22. panta 1. punktā, un pieņemami valstu līdzekļi atbilstības panākšanai, kas minēti Direktīvas ... [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 2. panta 28.a punktā. Aģentūra to dara pieejamu ieinteresētajām personām un atklātībai. [Gr. 78]

1.a  Viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai visus pastāvošos valsts noteikumus, kurus nepaziņoja, stājoties spēkā šai regulai. [Gr. 79]

2.  Dalībvalstis paziņo valstu noteikumus, kas minēti 21. panta 1. punktā un 22. panta 1. punktā, Aģentūrai un Komisijai, izmantojot 1. punktā minēto IT sistēmu. Aģentūra publicē noteikumus šajā sistēmā un izmanto to, lai informētu Komisiju saskaņā ar 21. un 22. pantu. Aģentūra izmanto minēto IT sistēmu, lai informētu Komisiju par jebkādiem negatīviem ieteikumiem, kas nosūtīti dalībvalstij saskaņā ar 21. panta 3. punktu un 22. panta 3. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 80]

3.  Aģentūra paziņotos valsts noteikumus klasificē saskaņā ar Direktīvas … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 14. panta 8. punktu. Šim nolūkam tā izmanto sistēmu, kas minēta šā panta pirmajā daļā.

4.  Aģentūra klasificē valstu noteikumus, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 8. panta 2. punktu, ņemot vērā ES tiesību aktu attīstību. Šim nolūkam Aģentūra izstrādā noteikumu pārvaldības instrumentu, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai vienkāršotu savu valsts noteikumu sistēmu. Aģentūra izmanto sistēmu, kas minēta šā panta pirmajā daļā, lai publicētu noteikumu pārvaldības instrumentu.

4.a  Aģentūra arī dara publiski pieejamu šo noteikumu novērtēšanas statusu un, kad tā pabeigta, publisko novērtēšanas rezultātus, izmantojot šā panta 1. punktā minēto sistēmu. [Gr. 81]

6.NODAĻA

Ar Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS) saistītie uzdevumi

24. pants

ERTMS sistēmas iestāde

1.  Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde, būdama atbildīga par ERTMS tehnisko specifikāciju uzturēšanu.

2.  Aģentūra nosaka, publicē un piemēro procedūru, kurā izskata lūgumus grozīt šīs specifikācijas. Šim nolūkam Aģentūra izveido un uztur reģistru ar lūgumiem grozīt ERTMS specifikācijas un to statusu.

3.  Aģentūra sniedz ieteikumus par ERTMS specifikāciju jaunu redakciju. Tomēr tā to dara tikai tad, kad iepriekšējā redakcija ir ieviesta pietiekamā līmenī. Jaunu redakciju izstrāde nedrīkst negatīvi skart ERTMS ieviešanas līmeni, specifikāciju stabilitāti, kas ir nepieciešama, lai optimizētu ERTMS aprīkojuma ražošanu, dzelzceļa uzņēmumu un ritekļu turētāju peļņu atbilstīgi ieguldījumiem un ERTMS ieviešanas efektīvu plānošanu. [Gr. 82]

4.  Aģentūra izstrādā un uztur dažādu ERTMS redakciju pārvaldības tehniskos līdzekļus, lai nodrošinātu tehnisko un darbības savietojamību starp dzelzceļa tīkliem un ritekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar dažādām versijām, kā arī paredzētu stimulus esošo versiju un iespējamo jaunāko versiju ātrai īstenošanai.

5.  Saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 5. panta 10. punktu aģentūra nodrošina, ka ERTMS iekārtu turpmākas versijas ir tehniski saderīgas ar iepriekšējām versijām.

6.  Aģentūra sagatavo un izplata attiecīgas piemērošanas vadlīnijas ieinteresētajām personām un paskaidrojuma dokumentus, kas saistīti ar ERTMS tehniskajām specifikācijām.

25. pants

ERTMS īpašā darba grupa, ko veido pilnvarotās atbilstības novērtēšanas struktūras

1.  Aģentūra izveido un vada īpašu ERTMS darba grupu, ko veido pilnvarotās atbilstības novērtēšanas struktūras, kas minētas Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 27. pantā.

Darba grupa pārbauda, cik konsekventi tiek piemērota Direktīvas … [Savstarpējās izmantojamības direktīva] 9. pantā minētā savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanas kārtība un "EK" verifikācijas procedūras, kas minētas Direktīvas … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 10. pantā un ko veic pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes.

2.  Aģentūra ik pēc diviem gadiem ziņo Komisijai par 1. punktā minētās darba grupas darbību, ietverot statistiku par pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu pārstāvju dalību darba grupā.

3.  Aģentūra novērtē savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas procedūras un ERTMS iekārtu "EK" verifikācijas procedūras piemērojumu un reizi divos gados iesniedz ziņojumu, iesakot Komisijai veikt uzlabojumus, ja tie vajadzīgi.

26. pants

Atbalsts tehniskajai un darbības savietojamībai starp ERTMS borta iekārtu un stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmām

1.  Aģentūra var palīdzēt palīdz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, pēc to pieprasījuma pārbaudot tehnisko un darbības savietojamību starp ERTMS borta iekārtu un stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmām pirms nodošanas ekspluatācijā. [Gr. 83]

2.  Ja Aģentūra konstatē, ka pastāv risks, ka trūks tehniskas un darbības savietojamības starp tīkliem un ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS iekārtām saistībā ar konkrētiem ERTMS projektiem, tā var pieprasīt no attiecīgajām iesaistītajām personām, it īpaši ražotājiem, pilnvarotajām atbilstības novērtēšanas iestādēm, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, turētājiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un valstu drošības iestādēm informāciju, kas attiecas uz procedūrām, kuras izmantotas "EK" verifikācijā un nodošanā ekspluatācijā, kā arī uz ekspluatācijas apstākļiem. Aģentūra nekavējoties informē Komisiju par šādu risku, un, ja nepieciešams, iesaka Komisijai piemērotus pasākumus. [Gr. 84]

2.a  Aģentūra ierīko pārbaudes ceļu un laboratoriju centralizētai sliežu ceļa ERTMS un vilcienu aprīkojuma pārbaudei. [Gr. 85]

27. pants

Atbalsts ERTMS ieviešanai un ERTMS projektiem

1.  Aģentūra uzrauga ERTMS ieviešanu saskaņā ar ieviešanas plānu, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2012/88/ES(15), un uzrauga ERTMS uzstādīšanas koordināciju visos Eiropas transporta koridoros un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoros, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 913/2010(16).

2.  Aģentūra nodrošina tālāko tehnisko pārraudzību Savienības finansētajiem ERTMS ieviešanas projektiem, ieskaitot, ja vajadzīgs, konkursa dokumentu analīzi konkursa laikā. Ja nepieciešams, Aģentūra arī palīdz Savienības līdzekļu saņēmējiem nodrošināt, ka projektos īstenotie tehniskie risinājumi pilnībā atbilst SITS, kuras attiecas uz kontroles un vadības un signalizācijas iekārtām, un tāpēc ir pilnīgi savstarpēji izmantojami.

28. pants

Laboratoriju akreditācija

1.  Aģentūra atbalsta ERTMS laboratoriju saskaņotu akreditāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, it īpaši, sniedzot piemērotas vadlīnijas akreditācijas iestādēm.

2.  Aģentūra var kā novērotāja piedalīties salīdzinošajā pārskatīšanā, ko prasa Regula (EK) Nr. 765/2008.

2.a  Ja Aģentūrai rodas šaubas saistībā ar akreditētas laboratorijas darbību, tā ziņo kompetentajai akreditācijas iestādei, kā arī attiecīgajai dalībvalstij un valsts drošības iestādēm. Aģentūru aicina piedalīties salīdzinošajā izvērtēšanā kā novērotāju. Ja rodas šaubas, Aģentūra par to nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti un valsts drošības iestādes. [Gr. 86]

7.NODAĻA

uzdevumi, kas saistīti ar Eiropas vienotās dzelzceļa telpas Uzraudzību

29. pants

Valstu drošības iestāžu uzraudzība

1.  Aģentūra uzrauga valstu drošības iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu, veicot revīzijas un inspekcijas.

2.  Aģentūrai ir tiesības pārbaudīt:

a)  valstu drošības iestāžu spēju pildīt uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību;

a)  cik efektīvi valstu drošības iestādes uzrauga dalībnieku drošības vadības sistēmu, kā minēts Direktīvas […] [Dzelzceļu drošības direktīva] 16. pantā.

Revīziju veikšanas kārtību pieņem Vadības padome.

3.  Aģentūra izdod revīzijas ziņojumus un nosūta tos attiecīgajai valsts drošības iestādei un Komisijai. Katrā revīzijas ziņojumā galvenokārt iekļauj Aģentūras konstatēto trūkumu sarakstu, kā arī ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem.

4.  Ja Aģentūra uzskata, ka 3. punktā minētie trūkumi neļauj attiecīgajai valsts drošības iestādei efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, Aģentūra iesaka valsts drošības iestādei veikt atbilstošus pasākumus termiņā, kas jānosaka ko tā nosaka, ņemot vērā to, cik nozīmīgi ir trūkumi. [Gr. 87]

5.  Ja valsts drošības iestāde nepiekrīt Aģentūras ieteikumam, kas minēts 4. punktā, vai ja valsts drošības iestāde neveic nekādus pasākumus saskaņā ar Aģentūras izstrādāto ieteikumu trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, Komisija var sešu mēnešu laikā pieņemt lēmumu saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 75. pantā.

6.  Aģentūra ir arī tiesīga veikt izziņotas vai neizziņotas inspekcijas valstu drošības iestādēs, lai pārbaudītu konkrētas to darbības jomas, it īpaši pārskatīt dokumentus, procesus un reģistrus, kas attiecas uz to uzdevumiem, kuri minēti Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 16. pantā. Inspekcijas var veikt īpašā kārtā vai saskaņā ar plānu, ko izstrādājusi Aģentūra. Inspekcijas ilgums nepārsniedz divas dienas. Dalībvalstu valsts iestādes atvieglina Aģentūras personāla darbu. Aģentūra iesniedz Komisijai ziņojumu par katru inspekciju.

6.a  Direktīvas … [ Dzelzceļu drošības direktīvas] 10. panta 2.a punktā un Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 20. panta 9.a punktā minētajos gadījumos un situācijās, kad valsts drošības iestādes pieņem pretrunīgus lēmumus un nevar panākt savstarpēji pieņemamu lēmumu, tie pieteikumu iesniedzēji, uz kuriem attiecas šie lēmumi, vai iesaistītās valsts drošības iestādes var vērsties pie Aģentūras, kura pieņem lēmumu. [Gr. 88]

30. pants

Pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu uzraudzība

1.  Aģentūra uzrauga pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes, izmantojot atbalstu akreditācijas struktūrām, revīzijas un inspekcijas, kā noteikts 2.–5. punktā.

2.  Aģentūra sniedz atbalstu harmonizētai pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu akreditācijai, it īpaši, nodrošinot attiecīgus norādījumus par novērtēšanas kritērijiem un procedūrām, lai novērtētu, vai pilnvarotās struktūras atbilst Direktīvas … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 27. panta direktīvas] 6. nodaļas prasībām par akreditācijas struktūrām, izmantojot Eiropas akreditācijas infrastruktūru, kas atzīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93, 14. pantu. [Gr. 89]

3.  Ja pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes nav akreditētas saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 24. pantu, Aģentūra var veikt revīziju par to spējām apmierināt prasības, kas minētas minētās direktīvas 27. pantā. Revīziju veikšanas kārtību nosaka Vadības padome.

4.  Aģentūra izdod revīzijas ziņojumus par 3. punktā minētajām darbībām un nosūta tos attiecīgajai pilnvarotajai atbilstības novērtēšanas iestādei un Komisijai. Katrs revīzijas ziņojums it sevišķi aptver visus trūkumus, ko Aģentūra atklājusi, un ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ja Aģentūra uzskata, ka šie trūkumi neļauj attiecīgajai pilnvarotajai struktūrai efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, Aģentūra pieņem ieteikumu, aicinot dalībvalsti, kurā pilnvarotā iestāde ir reģistrēta, Aģentūras noteiktā termiņā veikt attiecīgus pasākumus. [Gr. 90]

5.  Ja dalībvalsts nepiekrīt ieteikumam, kas minēts 4. punktā, vai ja pilnvarotā iestāde neveic nekādu darbību, pamatojoties uz Aģentūras izstrādāto ieteikumu, trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, Komisija var pieņemt atzinumu sešu mēnešu laikā saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 75. pantā.

6.  Aģentūra var, arī sadarbībā ar attiecīgajām valsts akreditācijas struktūrām, veikt izziņotas un neizziņotas pilnvaroto atbilstības novērtēšanas iestāžu inspekcijas, lai pārbaudītu konkrētas to darbības jomas, it īpaši pārskatīt dokumentus, sertifikātus un pierakstus, kas saistīti ar to uzdevumu izpildi, kas ir minēti Direktīvas […] [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 27. pantā. Inspekcijas var veikt īpašā kārtā vai saskaņā ar plānu, ko izstrādājusi Aģentūra. Inspekcijas ilgums nepārsniedz divas dienas. Pilnvarotās atbilstības novērtēšanas iestādes atvieglina Aģentūras darbinieku darbu. Aģentūra iesniedz Komisijai ziņojumu par katru inspekciju.

31. pants

Savstarpējās izmantojamības un drošības progresa uzraudzība

1.  Aģentūra kopā ar valstu izmeklēšanas struktūru tīklu vāc attiecīgus datus par avārijām un starpgadījumiem un uzrauga valsts izmeklēšanas iestāžu ieguldījumu dzelzceļa sistēmas drošībā kopumā.

2.  Aģentūra uzrauga dzelzceļu sistēmas vispārējo darbību vispārējos rādītājus drošības jomā, kā arī šīs jomas reglamentējošos noteikumus. Aģentūra it īpaši var vērsties pēc palīdzības pie tīkliem, kas minēti 34. pantā, ieskaitot datu vākšanu. Aģentūra arī izmanto datus, kurus ir savācis Eurostat, un sadarbojas ar Eurostat, lai izvairītos no darbu dublēšanās un nodrošinātu metodisku konsekvenci starp kopīgajiem drošības rādītājiem un rādītājiem, kurus lieto citos transporta veidos. [Gr. 91]

3.  Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot dzelzceļa izstrādā vienotu atgadījumu ziņošanas un uzraudzības sistēmu. savstarpējo izmantojamību, it īpaši, veicinot koordināciju starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem vai starp infrastruktūras pārvaldītājiem. [Gr. 92]

4.  Aģentūra uzrauga un novērtē dzelzceļu sistēmu savstarpējās izmantojamības un drošības progresu, kā arī attiecīgās izmaksas un ieguvumus. Ik pēc diviem gadiem tā iesniedz Komisijai un publicē ziņojumu par progresu savstarpējās izmantojamības un drošības jomā Eiropas vienotajā dzelzceļa telpā. [Gr. 93]

5.  Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz ziņojumus par Savienības drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktu īstenošanas un piemērošanas stāvokli konkrētā dalībvalstī.

8.NODAĻA

Citi uzdevumi

32. pants

Dzelzceļa personāls

1.  Aģentūra pilda attiecīgos uzdevumus saistībā ar dzelzceļa personālu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/59/EK 4., 20., 22., 23., 25., 28., 33., 34., 35. un 37. pantā.

2.  Komisija var pieprasīt Aģentūrai pildīt citus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa personālu saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK un ar drošību saistīto dzelzceļa personālu, kas nav minēts Direktīvā 2007/59/EK. [Gr. 94]

3.  Aģentūra apspriežas ar iestādēm, kas ir kompetentas dzelzceļa personāla jautājumos, par uzdevumiem, kas minēti 1. un 2. punktā. Aģentūra var veicināt sadarbību starp šīm iestādēm, arī organizējot attiecīgas tikšanās ar to pārstāvjiem.

33. pants

Reģistri un to pieejamība

1.  Aģentūra izveido un uztur praktiskā, iedarbīgā un lietotājam draudzīgā formātā nosaka Eiropas reģistrus, kas minēti Direktīvas … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] 43., 44. un 45. pantā, lai pilnībā apmierinātu uzņēmumu un darbības vajadzības. Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde attiecībā uz visiem reģistriem un datubāzēm, kas minētas direktīvās par drošību, savstarpējo izmantojamību un vilcienu vadītājiem. Konkrēti tur ietilpst: [Gr. 95]

a)  reģistru specifikāciju izstrāde un uzturēšana;

b)  attīstības koordinācija dalībvalstīs saistībā ar reģistriem;

c)  ar reģistriem saistītu norādījumu sniegšana attiecīgajām ieinteresētajām personām;

d)  ieteikumi Komisijai par uzlabojumiem esošo reģistru specifikācijās un vajadzību ieviest jaunus;

da)  šā panta 2. punkta g), i) un ma) apakšpunktā minēto reģistru izveide un uzturēšana; [Gr. 96]

db)  Eiropas ritekļu reģistra izveide. [Gr. 97]

1.a  Attiecībā uz Eiropas ritekļu reģistru ņem vērā turpmāk minēto:

a)  to uztur Aģentūra;

b)  tas ir publiski pieejams;

c)  tajā ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iekļauj valstu transportlīdzekļu reģistrus. Komisija ar īstenošanas aktiem izstrādā dokumenta standarta formātu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 75. pantā;

d)  tajā par katru ritekļu tipu norāda vismaz šādu informāciju:

i)  ritekļu tipa tehniskie parametri, kā norādīts attiecīgajā SITS;

ii)  ražotāja nosaukums;

iii)  attiecīgam ritekļu tipam secīgi piešķirto atļauju datumi un norādes uz tām, tostarp visi ierobežojumi vai atsaukumi, kā arī dalībvalstis, kuras piešķir atļaujas;

iv)  konstrukcijas elementi, kas paredzēti personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti.

Izsniedzot, atjaunot, grozot, apturot vai atsaucot atļauju ritekļu tipu nodošanai ekspluatācijā, Aģentūra nekavējoties atjaunina informāciju reģistrā. [Gr. 98]

2.   Aģentūra, ieviešot lietotājam draudzīgu un viegli pieejamu IT risinājumu, dara publiski pieejamus šādus dokumentus un reģistrus, kas paredzēti Direktīvā … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva] un Direktīvā … [Dzelzceļu drošības direktīva]: [Gr. 99]

a)   EK deklarācijas par apakšsistēmu verificēšanu;

b)   EK deklarācijas par savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību un EK deklarācijas par savstarpējās izmantojamības komponentu piemērotību lietošanai;

c)   licences, ko izdod saskaņā ar Direktīvu … [Direktīva par vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi (pārstrādāta redakcija)];

d)   drošības sertifikātus, ko izdod saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 10. pantu;

e)   izmeklēšanas ziņojumus, kas Aģentūrai nosūtīti saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 24. pantu;

f)   valsts noteikumus, par kuriem paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva direktīvas] 8. pantu un Direktīvas … [ Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīva direktīvas] 14. pantu, kā arī Aģentūras novērtējumu par šādiem noteikumiem; [Gr. 100]

g)   Eiropas ritekļu reģistrus, arī izmantojot saites uz attiecīgiem dalībvalstu reģistriem reģistru; [Gr. 101]

h)   infrastruktūras reģistrus, arī izmantojot saites uz attiecīgiem dalībvalstu reģistriem;

i)   Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistru;

j)   reģistru, kurā saglabā lūgumus izdarīt grozījumus, kā arī plānotus grozījumus ERTMS specifikācijās;

k)   reģistru par lūgumiem izdarīt grozījumus un plānotajām izmaiņām pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumu (TAP) SITS / kravu pārvadājumu telemātikas lietojumu (TAF) SITS;

l)   reģistru par ritekļa identifikācijas marķējumiem, ko Aģentūra uztur saskaņā ar SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību;

m)   kvalitātes ziņojumus, ko izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1371/2007(17) 28. panta 2. punktu;

(ma)  par tehnisko apkopi atbildīgo sertificēto struktūru reģistru saskaņā ar Direktīvas ... [ Dzelzceļu drošības direktīvas] 14. pantu. [Gr. 102]

3.   Dalībvalstis un Komisija, balstoties uz Aģentūras izstrādāto projektu, apspriež 2. punktā minēto dokumentu pārsūtīšanas mehānismu un vienojas par to.

4.   Pārsūtot 2. punktā minētos dokumentus, attiecīgās struktūras var norādīt, kurus dokumentus drošības apsvērumu dēļ nedrīkst darīt zināmus atklātībā.

5.   Par 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto licenču un sertifikātu izdošanu atbildīgās valstu iestādes Aģentūrai viena mēneša desmit dienu laikā paziņo par katru konkrētu lēmumu minētās licences un sertifikātus izdot, atjaunināt, grozīt vai atcelt. [Gr. 103]

6.   Jebkuru publisku dokumentu vai saiti, kas attiecas uz šās regulas mērķiem, Aģentūra var iekļaut publiskajā datubāzē, ņemot vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību.

34. pants

Valstu drošības iestāžu, izmeklēšanas iestāžu un pārstāvības struktūru tīkli [Gr. 104]

1.   Aģentūra izveido tādu valstu drošības iestāžu tīklu un izmeklēšanas iestāžu tīklu, kas minēti minētas Direktīvas … [Dzelzceļu drošības direktīva] 21. pantā direktīvas] 17. panta 4. punktā. Aģentūra tiem nodrošina sekretariātu. Tīklu Tīkla uzdevumi ir it īpaši šādi: [Gr. 105]

a)   informācijas apmaiņa saistībā ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību;

b)   labas prakses veicināšana;

c)   datu sniegšana par dzelzceļa drošību Aģentūrai, it īpaši datu, kas attiecas uz kopīgiem drošības indikatoriem.

ca)  ja nepieciešams, informācijas sniegšana Aģentūrai par to sekundāro tiesību aktu pārkāpumiem, kuri izriet no Direktīvas ... [Dzelzceļu drošības direktīvas] un no Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas]. [Gr. 106]

Aģentūra veicina sadarbību starp šiem tīkliem, konkrēti, tā var nolemt noturēt abu tīklu kopīgas sanāksmes.

2.   Aģentūra izveido dzelzceļa nozares, pārstāvniecības tostarp pasažieru un pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī darbinieku pārstāvju, pārstāvības struktūru tīklu, kas darbojas Eiropas Savienības mērogā. Šo struktūru sarakstu definē īstenošanas aktā, kuru pieņem Komisija saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas norādīta 75. pantā. Aģentūra tīklam nodrošina sekretariātu. Tīkla uzdevumi ir it īpaši šādi: [Gr. 107]

a)   informācijas apmaiņa saistībā ar dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību;

b)   labas prakses veicināšana;

c)   datu sniegšana Aģentūrai par dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību.

3.   Tīkli, kas minēti 1. un 2. punktā, var izdot nesaistošus atzinumus par ieteikumu projektiem, kas minēti 9. panta 2. punktā.

4.   Aģentūra var nodibināt citus tīklus ar struktūrām vai iestādēm, kas atbild par kādu daļu no dzelzceļu sistēmas.

5.   Komisija var piedalīties šajā pantā minēto tīklu sanāksmēs.

35. pants

Komunikācija un izplatīšana

Aģentūra izziņo un izplata attiecīgajām ieinteresētajām personām dzelzceļa tiesību aktu, standartu un norādījumu Eiropas satvaru saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem Vadības padome. Šos plānus, pamatojoties uz vajadzību analīzi, Vadības padome regulāri atjaunina.

36. pants

Pētniecība un inovācijas sekmēšana

1.   Aģentūra pēc Komisijas lūguma veicina dzelzceļa pētniecības pasākumus Savienības līmenī, arī izmantojot atbalstu attiecīgiem Komisijas dienestiem un pārstāvības struktūrām. Šis ieguldījums neskar citas pētnieciskās darbības Savienības līmenī.

2.   Komisija var uzticēt Aģentūrai uzdevumu veicināt inovāciju, kuras mērķis ir uzlabot dzelzceļu savstarpējo izmantojamību un drošību, it īpaši jaunu informācijas tehnoloģiju un uzraudzības un izsekošanas sistēmu izmantošanu.

37. pants

Palīdzība Komisijai

1.   Aģentūra pēc Komisijas lūguma palīdz Komisijai īstenot Savienības tiesību aktus, kuru mērķis ir uzlabot dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību un izstrādāt kopīgu pieeju drošībai Eiropas dzelzceļu sistēmā.

2.   Šajā palīdzībā var ietilpt:

a)   tehnisku konsultāciju sniegšana jautājumos, kuros vajadzīgas īpašas zināšanas;

b)   informācijas vākšana, izmantojot tīklus, kas minēti 34. pantā.

38. pants

Palīdzība dzelzceļa projektu novērtēšanā

Neskarot Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 9. pantā paredzētās atkāpes, Aģentūra pēc Komisijas lūguma no savstarpējās izmantojamības un drošības viedokļa pārbauda katru projektu, kurā ietilpst apakšsistēmas projektēšana, būvniecība, atjaunošana vai pilnveidošana, par ko ir lūgts Savienības finansiālais atbalsts. Ja projektus finansē Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas ietvaros, Aģentūrai ir cieši jāsadarbojas ar TEN-T izpildaģentūru. [Gr. 108]

Aģentūra sniedz atzinumu par projekta atbilstību attiecīgajiem dzelzceļu savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību aktiem termiņā, par ko vienojas ar Komisiju, ņemot vērā projekta nozīmību un pieejamos resursus, un kas nepārsniedz divus mēnešus.

39. pants

Palīdzība dalībvalstīm, kandidātvalstīm un ieinteresētajām personām

1.   Pēc savas ierosmes vai pēc Komisijas, dalībvalstu, kandidātvalstu vai 34. pantā minēto tīklu pieprasījuma Aģentūra iesaistās apmācībā un citos atbilstošos pasākumos, kas attiecas uz dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības tiesību aktu un attiecīgo Aģentūras produktu, piemēram, reģistru, īstenošanas norādījumu vai ieteikumu piemērošanu un skaidrošanu.

2.   Par 1. punktā minēto darbību raksturu un apmēriem lemj Vadības padome, un tās iekļauj darba programmā.

40. pants

Starptautiskās attiecības

1.   Ciktāl vajadzīgs, lai īstenotu mērķus, kas noteikti šajā regulā, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu, tostarp Eiropas Ārējā dienesta, attiecīgo kompetenci, Aģentūra var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu administrācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas Aģentūras darbības, lai neatpaliktu no zinātnes un tehnikas attīstības un nodrošinātu Eiropas Savienības dzelzceļa tiesību aktu un standartu veicināšanu.

2.   Šie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, un tie arī neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar šīm uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Nosacījums šiem pasākumiem un sadarbībai ir iepriekšēja apspriešanās ar Komisiju un regulāra ziņošana tai.

3.   Vadības padome pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Aģentūras kompetencē. Šī stratēģija tiek ietverta Aģentūras ikgadējā un daudzgadu darba programmā, norādot ar tām saistītos resursus. Ar stratēģiju cenšas nodrošināt to, ka Aģentūras darbība veicina savstarpīguma principu Savienības dzelzceļa uzņēmumu piekļuvē trešo valstu dzelzceļa tirgiem. [Gr. 109]

41. pants

Koordinācija attiecībā uz rezerves daļām

Aģentūra palīdz identificēt potenciāli standartizējamās dzelzceļa rezerves daļas. Šim nolūkam Aģentūra var izveidot izveido darba grupu, lai koordinētu iesaistīto personu darbības, un var nodibināt nodibina kontaktus ar Eiropas standartizācijas organizācijām. Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās Aģentūra sniedz Komisijai attiecīgus ieteikumus. [Gr. 110]

9.NODAĻA

Aģentūras organizācija

42. pants

Administratīvā un vadības struktūra

Aģentūras administratīvajā un vadības struktūrā ietilpst:

a)   Vadības padome, kas pilda 47. pantā izklāstītās funkcijas;

b)   Valde, kas pilda 49. pantā izklāstītās funkcijas;

c)   izpilddirektors, kas pilda 50. pantā izklāstītos pienākumus;

d)   Apelācijas padome, kas pilda 54.–56. pantā izklāstītos pienākumus.

43. pants

Vadības padomes sastāvs

1.   Vadības padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četri divi Komisijas pārstāvji, kuriem visiem ir tiesības balsot. [Gr. 111]

Vadības padomē ir arī seši pārstāvji bez balsstiesībām, kuri Eiropas līmenī pārstāv šādās grupas:

a)   dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus;

b)   infrastruktūras pārvaldītājus;

c)   dzelzceļa rūpniecību;

d)   arodbiedrības;

e)   pasažierus;

g)   kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējus.

Katrai no šīm grupām Komisija ieceļ vienu pārstāvi un vienu aizstājēju, pamatojoties uz attiecīgo Eiropas organizāciju iesniegtiem sarakstiem, no kuriem katrā ir četri uzvārdi.

2.   Padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, balstoties uz viņu zināšanām Aģentūras pamatdarbībā, ņemot vērā attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta prasmes. Visas puses cenšas ierobežot savu Vadības padomes pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Vadības padomē.

3.   Dalībvalstis un Komisija ieceļ savus Vadības padomes locekļus un viņu aizstājēju, kas pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā.

4.   Locekļu amata pilnvaru laiks ir četri pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi. [Gr. 112]

5.   Vajadzības gadījumā trešo valstu pārstāvju dalību un tās nosacījumus paredz noteikumos, kas minēti 68. pantā.

44. pants

Vadības padomes priekšsēdētājs

1.   Vadības padome ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāju no dalībvalstu pārstāvjiem un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus.

Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja Vadības padomes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība Vadības padomē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī amata pilnvaru termiņš. [Gr. 113]

2.a  Vadības padomes priekšsēdētājs izlemj to, vai pieņemt vai nepieņemt noraidījuma prasību attiecībā uz Apelācijas padomes locekli saskaņā ar 53. panta 3.a punktu un, ja nepieciešams, Apelācijas padomē ieceļ pagaidu locekli saskaņā ar 53. panta 3.b punktu. [Gr. 114]

45. pants

Sanāksmes

1.   Vadības padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Sanāksmēs piedalās Aģentūras izpilddirektors, izņemot gadījumus, ja Vadības padomei ir jāpieņem lēmums saistībā ar 64. pantu. [Gr. 115]

2.   Vadības padome sanāk vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas, tās locekļu vairākuma vai vienas trešdaļas dalībvalstu pārstāvju pieprasījuma.

46. pants

Balsošana

Ja nav noteikts citādi, Vadības padome pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu. Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

47. pants

Vadības padomes funkcijas

1.   Lai nodrošinātu, ka Aģentūra veic savus uzdevumus, Vadības padome:

a)   pieņem gada pārskatu par Aģentūras darbībām iepriekšējā gadā un līdz 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodod atklātībai;

b)   katru gadu ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu pēc Komisijas atzinuma saņemšanas un saskaņā ar 48. pantu pieņem Aģentūras gada darba programmu nākamajam gadam un stratēģisku daudzgadu darba programmu;

c)   ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu vairākumu pieņem Aģentūras gada budžetu un veic citas funkcijas attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 10. nodaļu;

d)   nosaka kārtību, kādā lēmumus pieņem izpilddirektors;

e)   pieņem politiku par apmeklējumiem saskaņā ar 10. pantu;

f)   pieņem savu reglamentu;

g)   pieņem un atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, kas minēti 35. pantā;

h)   nosaka 29. un 30. pantā paredzēto revīziju veikšanas kārtību;

i)   saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Aģentūras personālu īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras, ko Civildienesta noteikumi piešķir iestādei, kura ieceļ amatā, un ko pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu ("iecēlējinstitūcijas pilnvaras");

j)   pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā;

k)   ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt viņa pilnvaru termiņu vai viņu atcelt no amata ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 62. pantu;

l)   pieņem krāpšanas apkarošanas un pārredzamības stratēģiju, kas ir proporcionāla krāpšanas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksas un ieguvumus; [Gr. 116]

m)   nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas un dažādiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem;

n)   pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību Aģentūrā, kā noteikts 68.a pantā, un attiecībā uz Vadības padomes un Apelācijas padomes locekļiem. [Gr. 117]

2.   Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Vadības padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt tālāk. Šāda pilnvaru deleģēšana neietekmē viņa atbildību. Izpilddirektors ziņo Vadības padomei par šādu deleģēšanu un tālāku deleģēšanu. [Gr. 118]

Piemērojot iepriekšējo punkta daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde Vadības padome var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors. Deleģētā persona par šādu deleģēšanu ziņo Vadības padomei. [Gr. 119]

2.a  Vadības padome atceļ Aģentūras vai tās pašreizējo vai bijušo darbinieku imunitāti saskaņā ar 64. panta noteikumiem. [Gr. 120]

48. pants

Gada un daudzgadu darba programmas

1.   Aģentūras Vadības padome pieņem darba programmu katru gadu līdz 30. novembrim, ievērojot Komisijas atzinumu, un to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un tīkliem, kas minēti 34. pantā.

2.   Darba programmas pieņemšana neietekmē Savienības ikgadējo budžeta procedūru. Ja Komisija 15 dienu laikā pēc darba programmas pieņemšanas izsaka neapmierinātību ar to, Vadības padome divu mēnešu laikā atkārtoti izskata programmu un to pieņem, vajadzības gadījumā ar grozījumiem, otrajā lasījumā vai nu ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu, ieskaitot visu Komisijas pārstāvju balsis, vai ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu. [Gr. 121]

3.   Aģentūras darba programmā nosaka katram pasākumam nosprausto mērķi. Pēc vispārīga noteikuma katrs pasākums un projekts ir skaidri saistīts ar resursiem, kas nepieciešami tā īstenošanai, saskaņā ar principiem budžeta līdzekļus sadalīt un pārvaldīt pa darbības jomām un laicīgu ietekmes novērtējuma procedūru, kas paredzēta 7. panta 2. punktā.

4.   Vajadzības gadījumā Vadības padome groza pieņemto darba programmu, kad Aģentūrai tiek piešķirts jauns uzdevums. Tādu jaunu uzdevumu iekļaušanai ir vajadzīga analīze par cilvēku un budžeta resursiem un var būt vajadzīgs lēmums atlikt citus uzdevumus.

5.   Katru gadu līdz 30. novembrim Vadības padome arī pieņem un atjaunina stratēģisku daudzgadu darba programmu. Tiek ņemts vērā Komisijas atzinums. Par projektu konsultējas ar Eiropas Parlamentu un 34. pantā minētajiem tīkliem. Pieņemto daudzgadu darba programmu nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un tīkliem, kas minēti 34. pantā.

49. pants

Valde

1.   Vadības padomei palīdz Valde.

2.   Valde sagatavo lēmumus, ko pieņem Vadības padome. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, tā Vadības padomes vārdā pieņem noteiktus pagaidu lēmumus, it īpaši administratīvos un budžeta jautājumos.

Kopā ar Vadības padomi tā nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no OLAF izmeklēšanas un dažādiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem.

Neskarot izpilddirektora pienākumus, kas izklāstīti 30. pantā, tā viņam palīdz un dod padomus Vadības padomes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

3.   Valdes sastāvā ir Vadības padomes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis un [četri] citi Vadības padomes locekļi. Vadības padome ieceļ Valdes locekļus un tās priekšsēdētāju.

4.   Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir tāds pats kā Vadības padomes locekļiem.

5.   Valdes sanāksmes notiek vismaz reizi trijos mēnešos. Valdes priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc tās locekļu lūguma.

6.   Vadības padome izstrādā Valdes reglamentu.

50. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Aģentūru vada izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Izpilddirektors par savu darbību atbild Vadības padomes priekšā.

2.   Neskarot Komisijas, Vadības padomes vai Valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis. Viņš pieņem lēmumus, ieteikumus, atzinumus un citus oficiālus Aģentūras aktus.

5.   Izpilddirektors atbild par administratīvu Aģentūras darba vadīšanu un par to Aģentūras uzdevumu īstenošanu, kas tai uzdoti ar šo regulu. It īpaši izpilddirektora atbildībā ir:

a)   Aģentūras darba ikdienas vadība;

b)   Vadības padomes pieņemto lēmumu īstenošana;

c)   ikgadējās darba programmas un stratēģiskas daudzgadu darba programmas sagatavošana un iesniegšana Vadības padomei pēc apspriešanās ar Komisiju;

d)   ikgadējās darba programmas un stratēģiskās daudzgadu darba programmas īstenošana un, cik iespējams, atsaukšanās uz palīdzības lūgumiem, kas saņemti no Komisijas saistībā ar Aģentūras uzdevumiem saskaņā ar šo regulu;

e)   ziņošana Vadības padomei par stratēģiskās daudzgadu darba programmas īstenošanu;

f)   visi vajadzīgie pasākumi, tostarp iekšēju administratīvu norādījumu pieņemšana un rīkojumu publicēšana, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šās regulas noteikumiem;

g)   efektīvas uzraudzības sistēmas izveide, lai varētu salīdzināt Aģentūras veikumu ar tai noteiktajiem darbības mērķiem, un tādas regulāras novērtēšanas sistēmas izveide, kas atbilst atzītiem profesionālajiem standartiem;

h)   ikgadēja vispārīgā ziņojuma projekta sagatavošana, pamatojoties uz g) apakšpunktā minētajām uzraudzības un novērtēšanas sistēmām, un tā iesniegšana Vadības padomei;

i)   Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sastādīšana, ievērojot 58. pantu, un budžeta īstenošana, ievērojot 59. pantu;

j)   gada ziņojuma par Aģentūras darbību sagatavošana un iesniegšana Vadības padomei novērtēšanai;

k)   rīcības plāna sagatavošana, ievērojot retrospektīvu novērtējumu secinājumus, un ziņošana par paveikto divreiz gadā Komisijai;

l)   Savienības finansiālo interešu aizsargāšana, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citādām pretlikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, un gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un, vajadzības gadījumā, uzliekot efektīvus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus;

m)   Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošana un iesniegšana Vadības padomei apstiprināšanai;

n)   Aģentūras finanšu noteikumu projekta sagatavošana pieņemšanai Vadības padomē saskaņā ar 60. pantu, kā arī to īstenošanas kārtības sagatavošana.

51. pants

Apelācijas padomju izveide un sastāvs

1.   Aģentūra izveido vienu vai vairākas neatkarīgas Apelācijas padomes. [Gr. 122]

2.   Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un divi citi locekļi. Viņiem ir aizstājēji, kas viņus pārstāv viņu prombūtnes laikā.

3.   Priekšsēdētāju, pārējos locekļus un viņu aizstājējus ieceļ Vadības padome no kvalificētiem kandidātiem, kas ir Komisijas pieņemtā sarakstā.

4.   Ja Apelācijas padome uzskata, ka pārsūdzības būtība to prasa, tā var lūgt Vadības padomi iecelt vēl divus locekļus un viņu aizstājējus no 3. punktā minētā saraksta.

5.   Par Aģentūras priekšlikuma Komisija izstrādā Apelācijas padomes reglamentu, apspriedusies ar Valdi, saskaņā ar konsultatīvo procedūru, kas noteikta 75. pantā.

5.a  Nepieciešamo kvalifikāciju katram Apelācijas padomes loceklim, katra locekļa pilnvaras lēmumu sagatavošanas procesā, kā arī balsošanas nosacījumus nosaka Komisija, izmantojot Direktīvas ... [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 48. panta 3. punktā minētās komitejas atbalstu. [Gr. 123]

52. pants

Apelācijas padomes locekļi

1.   Apelācijas padomes locekļu un aizstājēju amata pilnvaru laiks ir četri pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi. [Gr. 124]

2.   Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi un no visām apelācijas procesā iesaistītajām pusēm. Viņi nedrīkst pildīt nekādus citus pienākumus Aģentūrā vai Komisijā. Pieņemot lēmumus vai paužot savu atzinumu, viņus nesaista nekādi norādījumi. [Gr. 125]

3.   Apelācijas padomes locekļus nevar atbrīvot no amata vai svītrot no kvalificētu kandidātu saraksta viņu pilnvaru laikā, ja vien šādai atbrīvošanai nav nopietna pamatojuma un Komisija, iepazinusies ar Vadības padomes atzinumu, nepieņem par to lēmumu.

53. pants

Izslēgšana un iebildumi

1.   Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties nepiedalās pārsūdzības procesos, ja viņi tajos ir personīgi ieinteresēti, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajos iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai ja viņi ir piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā, tostarp gadījumos, kad pārsūdzība iesniegta saskaņā ar 54. panta 1. punktu, sniedzot atzinumu saskaņā ar 54. panta 4. punktu, un attiecībā uz to pašu atļauju vai to pašu sertifikātu. [Gr. 126]

2.   Apelācijas padomes locekļi, kuri uzskata, ka viņiem nebūtu jāpiedalās pārsūdzības procesā kāda 1. punktā minēta iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ, informē Apelācijas padomi, un tā attiecīgi lemj par izslēgšanu par savu lēmumu nepiedalīties. [Gr. 127]

3.a   Viena puse var pieprasīt Apelācijas padomes locekļa noraidījumu, iesniedzot rakstveida pieteikumu Vadības padomes priekšsēdētājam. Noraidījuma prasību pamato viens no 1. punktā minētajiem motīviem vai arī subjektivitātes risks. Prasībai pievieno pienācīgus to pamatojošus dokumentus. Prasība ir pieņemama tikai tad, ja tā iesniegta Apelācijas padomē pirms procedūras uzsākšanas vai ja noraidījuma prasības pamatā ietvertā informācija tiek atklāta pēc procedūras uzsākšanas piecu dienu laikā pēc tam, kad informācija kļuva zināma prasību iesniedzošajai pusei.

Prasību paziņo attiecīgajam Apelācijas padomes loceklim. Piecu dienu laikā pēc informācijas saņemšanas par noraidījuma prasību minētais loceklis ziņo par to, vai viņš piekrīt noraidījumam. Ja viņš tam nepiekrīt, Vadības padomes priekšsēdētājs pieņem lēmumu septiņu darba dienu laikā pēc attiecīgā locekļa atbildes vai, ja atbilde nav sniegta, pēc atbildes sniegšanai paredzētā termiņa beigām. [Gr. 128]

3.b  Apelācijas padome pieņem savu atzinumu vai lēmumu bez tā locekļa līdzdalības, kurš nolēmis nepiedalīties vai noraidīts saskaņā ar 2. un 3. punktu. Lai pieņemtu lēmumu vai sagatavotu atzinumu, Apelācijas padomē piedalās attiecīgā locekļa aizstājējs.

Ja kādu iemeslu dēļ aizstājējs nevar piedalīties, Vadības padomes priekšsēdētājs viņa aizstāšanai attiecīgās lietas izskatīšanā ieceļ padomē pagaidu locekli, izvēloties no 51. panta 3. punktā minētā saraksta. [Gr. 129]

54. pants

Lēmumi, ko var pārsūdzēt

1.   Apelācijas padomei var iesniegt apelāciju pret lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu, vai pret ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 21. un 22. pantu, vai arī tad, ja noteiktajā termiņā Aģentūra nav sniegusi atbildi. [Gr. 130]

2.   Saskaņā ar 1. punktu iesniegta apelācija neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Aģentūra tomēr var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu, ja uzskata, ka lietas apstākļi to atļauj un ciktāl šā lēmuma piemērošanas apturēšana neietekmē dzelzceļa drošību. [Gr. 131]

55. pants

Personas, kas tiesīgas iesniegt apelāciju, termiņi un forma

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona var pārsūdzēt iesniegt apelāciju par lēmumu, ko Aģentūra tai adresējusi atbilstoši 12., 16., 17. un 18. pantam, vai gadījumā, ja noteiktajā termiņā lēmums nav pieņemts. Turklāt šādas apelācijas tiesības ir piešķiramas arī struktūrām, kuras pārstāv 34. panta 2. punktā minētās personas, ja tās ir pienācīgi pilnvarotas saskaņā ar to statūtiem.

2.   Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz Aģentūrā rakstveidā divu mēnešu laikā pēc pasākuma paziņošanas attiecīgajai personai vai, ja personai par pasākumu netiek paziņots, divu mēnešu laikā no dienas, kad tā par to uzzinājusi.

2.a   Apelāciju par noteiktajā termiņā nepieņemtu lēmumu Aģentūrai iesniedz rakstiski divu mēnešu laikā pēc termiņa, kas noteikts attiecīgajā pantā. [Gr. 132]

56. pants

Apelāciju izskatīšana un lēmumi par tām

1.   Pārbaudot apelāciju, Apelācijas padome rīkojas ātri trīs mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas pieņem lēmumu pieņemt vai noraidīt šo apelāciju. Mēneša laikā pēc apelācijas iesniegšanas tā pieprasa jebkādu papildu informāciju, kas tai var būt nepieciešama. Šo attiecīgo informāciju sniedz saprātīgā termiņā, ko noteikusi Apelācijas padome, un kas nepārsniedz vienu mēnesi. Tik bieži, cik vajadzīgs, tā uzaicina pārsūdzības apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos, kas nepārsniedz vienu mēnesi, iesniegt piezīmes par tās paziņojumiem vai par citu pārsūdzībā iesaistīto pušu ziņojumiem. Pārsūdzības Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski. [Gr. 133]

2.   Apelācijas padome var īstenot attiecīgas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu Aģentūras kompetentajai struktūrai. Minētajai struktūrai Apelācijas padomes lēmums ir saistošs.

57. pants

Prasības Tiesā

1.   Par darbībām tādu Aģentūras lēmumu anulēšanai, kas pieņemti saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu, var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā tikai pēc tam, kad ir beigušās visas pārsūdzības procedūras Aģentūrā.

2.   Aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

10.NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

58. pants

Budžets

1.   Aģentūras budžetā katram finanšu gadam tiek sagatavota un uzrādīta visu Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme par attiecīgo kalendāra gadu. Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

2.   Aģentūras ieņēmumus jo īpaši veido: [Gr. 134]

a)  Savienības iemaksas,

b)  iemaksas no trešām valstīm, kuras iesaistās Aģentūras darbā saskaņā ar 68. pantu,

c)  nodevas, ko maksā Aģentūras saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu izsniegto sertifikātu un atļauju pretendenti un turētāji un pieteikumu iesniedzēji to saņemšanai. Ar 73. pantā minēto deleģēto aktu nosaka atšķirīgas nodevas, ņemot vērā sertifikātos un atļaujās minēto izmantošanas apgabalu, kā arī dzelzceļa darbību veidu un apjomu; [Gr. 135]

d)  atlīdzība par publikācijām, apmācību un citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem;

e)  jebkura dalībvalsts, trešas valsts vai citas vienības brīvprātīgi veikta finansiāla iemaksa, ja vien šāda iemaksa negatīvi neietekmē Aģentūras neatkarību un objektivitāti.

2.a  Jebkādiem papildu uzdevumiem vai pienākumiem, kas izriet no Savienības tiesību aktiem un neatbilst kompensācijas nosacījumiem, kā paredzēts šīs regulas 58. panta 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktos, veic novērtējumu un paredz kompensāciju no Savienības budžeta. [Gr. 136]

3.   Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas.

4.   Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

5.   Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavotu projektu, Vadības padome katru gadu sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam, veidojot budžetu atbilstīgi darbības jomām. Šo tāmi, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, Vadības padome ne vēlāk kā 31. janvārī nosūta Komisijai.

6.   Komisija tāmi kopā ar provizorisku Savienības kopbudžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk — “budžeta lēmējinstitūcija”).

7.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija Savienības provizoriskajā vispārējā budžeta projektā ieraksta aprēķinus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem štatu sarakstam, un subsīdijas apmēru, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, un tos tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 314. pantu kopā ar aprakstu un pamatojumu par visām atšķirībām starp Aģentūras tāmi un subsīdijas apmēru, kas jāmaksā no vispārējā budžeta.

8.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina subsīdiju apropriācijas Aģentūrai. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Aģentūras štatu sarakstu.

9.   Budžetu pieņem Vadības padome ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Aģentūras budžets kļūst par galīgu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10.   Vadības padome iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par saviem nodomiem īstenot projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz budžeta finansēšanu, it īpaši par projektiem, kas saistīti, piemēram, ar ēku nomu vai iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju. Ja budžeta lēmējinstitūcijas nodaļa paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu par projektu, tā atzinumu Vadības padomei nosūta sešu nedēļu laikā no dienas, kad paziņots par projektu.

59. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Izpilddirektors īsteno Aģentūras budžetu.

2.   Ne vēlāk kā līdz 1. martam pēc finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis iesniedz Komisijas grāmatvedim provizorisku iepriekšējā finanšu gada pārskatu kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 966/2012(18) (vispārīgā Finanšu regula) 147. pantu.

3.   Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai provizorisku Aģentūras iepriekšējā finanšu gada pārskatu kopā ar budžeta un finanšu vadības ziņojumu. Pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu vadību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Revīzijas palāta šos pārskatus izskata saskaņā ar Līguma 287. pantu. Tā katru gadu publicē ziņojumu par Aģentūras darbību.

4.   Saņēmis Vajadzības gadījumā pamatojoties uz Revīzijas palātas apsvērumus apsvērumiem par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, izpilddirektors saskaņā ar vispārīgās Finanšu regulas 148. pantu uz savu atbildību sastāda galīgos pārskatus un kopā ar ticamības deklarāciju iesniedz tos Vadības padomei atzinuma sniegšanai apstiprināšanai. [Gr. 137]

5.   Vadības padome sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus kopā ar Vadības padomes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi par tās apsvērumiem ne vēlāk kā 30. septembrī pēc katra finanšu gada. Šo atbildi viņš nosūta arī Vadības padomei.

9.   Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar vispārīgās Finanšu regulas 165. panta 3. punktu.

10.   Eiropas Parlaments pēc ieteikuma, ko sniegusi Padome, kura pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par N gada budžeta izpildi.

60. pants

Finanšu noteikumi

Pēc apspriešanās ar Komisiju Valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai. Tie nedrīkst atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002(19), ja vien šādu atkāpšanos īpaši neprasa Aģentūras darbība un Komisija nav devusi tai iepriekšēju piekrišanu.

11.NODAĻA

PERSONĀLS

61. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Eiropas Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus.

2.   Dienesta interesēs Aģentūra pieņem darbā:

a)  darbiniekus, kuri ir tiesīgi slēgt darba līgumu uz nenoteiktu laiku, un

b)  darbiniekus, kuri nav tiesīgi slēgt darba līgumu uz nenoteiktu laiku.

Atbilstīgus īstenošanas noteikumus šā punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Civildienesta noteikumu 110. pantā.

3.   Aģentūra veic nepieciešamos administratīvos pasākumus, cita starpā ar apmācību un preventīvām stratēģijām, organizējot savus pakalpojumus nolūkā izvairīties no jebkāda interešu konflikta konfliktiem, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas rodas pēc darba attiecību izbeigšanas, piemēram, darbinieku rotācijas un iekšējās informācijas problēmām. [Gr. 138]

3.a  Aģentūra un tās personāls veic šajā regulā noteiktos uzdevumus ar vislielāko profesionālo godprātību un tehniskajām prasmēm, kas nepieciešamas konkrētā jomā. Uz tiem neizdara nekādu spiedienu un neattiecina nekādus pamudinājumus, jo īpaši finansiālus pamudinājumus, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai viņu darbību rezultātu, un šis nosacījums sevišķi attiecas uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos. Aģentūrai ir pietiekams skaits darbinieku, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto uzdevumu pienācīgu izpildi.

3.b  Darbiniekiem ir:

a)  pilnvērtīgas tehniskas un profesionālas prasmes attiecībā uz visām Aģentūras darbībām;

b)  pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz Aģentūras veiktajām novērtēšanām un pietiekamas pilnvaras šādas novērtēšanas veikt;

c)  atbilstošas zināšanas un izpratne, kas nepieciešama Aģentūras lēmumu pieņemšanai;

d)  spēja pārskatīt valsts drošības iestāžu pieņemtos atzinumus un lēmumus, kā arī valstu noteikumus. [Gr. 139]

62. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Vadības padome no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

Lai noslēgtu izpilddirektora līgumu, Aģentūru pārstāv Vadības padomes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt Vadības padomes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un problēmas.

4.   Vadības padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Vadības padome informē Eiropas Parlamentu par to, ka tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Mēnesī pirms pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja drīkst uzaicināt izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6.   Izpilddirektors, kura pilnvaras ir pagarinātas, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

7.   Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Vadības padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

63. pants

Norīkoti valstu eksperti un pārējie darbinieki

Aģentūra var arī izmantot valstu norīkotus ekspertus vai citus darbiniekus, ko Aģentūra nenodarbina saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Aģentūra pieņem un īsteno politiku norīkoto valstu ekspertu iespējamā interešu konflikta novērtēšanai un pārvaldībai, tostarp liedzot tiem apmeklēt darba grupas sanāksmes, ja viņu neatkarība un objektivitāte varētu tikt apdraudēta. [Gr. 140]

Vadības padome pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Aģentūru.

12.NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

64. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, neskarot tiesas un/vai ārpustiesas procedūras saistībā ar Aģentūras atbildības jomu. [Gr. 141]

65. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.   Nepieciešamie pasākumi attiecībā uz Aģentūras izmitināšanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jānodod Aģentūras rīcībā, kā arī īpašie noteikumi, ko Aģentūras uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Aģentūras Vadības padomes locekļiem, Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, ir noteikti mītnes nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Aģentūras Vadības padomes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā 2015. gadā.

2.   Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Aģentūras labai darbībai, tostarp uz Eiropu vērstu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

66. pants

Atbildība

-1. Aģentūra uzņemas pilnu atbildību, tostarp līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību, attiecībā uz tās izsniegtajām atļaujām un sertifikātiem. [Gr. 142]

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesai piekrīt pieņemt nolēmumus, ievērojot šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Aģentūra saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visu kaitējumu, ko nodarījušas Aģentūras struktūrvienības vai darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.   Domstarpības, kas saistītas ar 3. punktā minēto kaitējuma novēršanu, ir Eiropas Savienības Tiesas piekritībā.

67. pants

Valodu lietošana

-1. Neskarot jebkādu vienošanos starp Aģentūru un pieteikuma iesniedzēju attiecībā uz tulkošanas prasībām, pieteikuma iesniedzēju un sertifikātu un atļauju turētāju dokumentus, ko tie saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu iesniedz, lai paziņotu Aģentūrai un valsts drošības iestādēm par šiem sertifikātiem un atļaujām, tulko visās oficiālajās Savienības valodās tajās valstīs, kurās ritošo sastāvu izmanto un kurās darbojas attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums. Ikviens tulkojums ir autentisks teksts attiecīgajā valstī, tostarp attiecībā uz procedūrām saskaņā ar 56. pantu. Atļaujas un sertifikātus izsniedz visās attiecīgo valstu oficiālajās Savienības valodās. [Gr. 143]

1.   Ja nepiemēro 67. panta -1. punktu, uz Aģentūru attiecas 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas(20). [Gr. 144]

2.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs.

68. pants

Trešu valstu dalība Aģentūras darbā

1.   Neskarot 40. pantu, Aģentūra var piedalīties sadarbībā ar trešām valstīm, it īpaši valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, paplašināšanās politikas valstīm un EBTA valstīm, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, ar kuriem saskaņā tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus tiesības vai tiem tām līdzvērtīgus valsts pasākumus jomā, uz ko attiecas šī regula. Šo punktu jo īpaši piemēro sadarbībā ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Savienības paplašināšanās politikas valstīm un EBTA valstīm. [Gr. 145]

2.   Saskaņā ar 1. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem tiek noteikta Aģentūras un trešo valstu kopīga kārtība, kurā iekļauj detalizētus noteikumus par šo valstu dalību Aģentūras darbā un it īpaši par tādas dalības raksturu un apmēriem. Šajos pasākumos iekļauj noteikumus par finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvību Vadības padomē bez balsstiesībām.

Aģentūra paraksta vienošanās, kad saņēmusi Komisijas piekrišanu un apspriedusies ar Vadības padomi.

68.a pants

Interešu konflikts

1.  Izpilddirektors, kā arī dalībvalstu un Komisijas norīkotie ierēdņi iesniedz paziņojumu par saistībām un interešu deklarāciju, norādot jebkādu tiešu vai netiešu interešu neesamību, kuras varētu tikt uzskatītas par kaitējošām viņu neatkarībai. Šādas deklarācijas iesniedz rakstveidā, uzsākot darbu dienestā, un atjauno, ja ierēdņa individuālā situācija mainās. Šādu deklarāciju aizpilda arī Administratīvās padomes, Valdes un Apelācijas padomes locekļi, kas ir publiski pieejama kopā ar viņu dzīves aprakstu. Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē pilnu 42. pantā norādīto struktūru locekļu, kā arī ārējo un iekšējo ekspertu sarakstu.

2.  Administratīvā padome īsteno politiku interešu konfliktu pārvaldībai un novēršanai, šādā politikā iekļaujot vismaz:

a)  interešu deklarāciju pārvaldības un pārbaudīšanas principus, tostarp noteikumus par to publiskošanu, ņemot vērā 77. pantu;

b)  obligātas apmācību prasības interešu konflikta jautājumos Aģentūras darbiniekiem un norīkotajiem valstu ekspertiem;

c)  noteikumus par dāvanām un ielūgumiem;

d)  sīki izstrādātus noteikumus par Aģentūras darbinieku un locekļu amatu nesavietojamību ar citiem amatiem pēc darba attiecību izbeigšanas ar Aģentūru;

e)  pārredzamības noteikumus attiecībā uz Aģentūras pieņemtajiem lēmumiem, cita starpā Aģentūras vadības struktūru protokoliem, kas jāpublisko, ņemot vērā sensitīvo, klasificēto un komerciālo informāciju, un

f)  sankcijas un mehānismus Aģentūras patstāvības un neatkarības aizsardzībai.

Aģentūra ņem vērā vajadzību saglabāt līdzsvaru starp risku un ieguvumiem, jo īpaši attiecībā uz mērķi saņemt labākās tehniskās konsultācijas un atzinumus un nodrošināt interešu konfliktu pārvaldību. Ziņojot Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šo regulu, izpilddirektors iekļauj ar minētās politikas īstenošanu saistīto informāciju.

69. pants

Sadarbība ar dalībvalstu iestādēm un struktūrām [Gr. 147]

1.   Aģentūra var slēgt nolīgumus ar attiecīgajām valstu iestādēm, it īpaši valstu drošības iestādēm un citām kompetentām iestādēm, saistībā ar 12., 16., 17. un 18. panta īstenošanu. Šādos nolīgumos var iesaistīties viena vai vairākas valstu drošības iestādes. [Gr. 148]

2.   Nolīgumos var ietvert dažu Aģentūras uzdevumu nodošanu un pienākumu deleģēšanu valstu iestādēm, piemēram, dokumentācijas pārbaudi un sagatavošanu, tehniskās savietojamības pārbaudi, apmeklējumu veikšanu un tehnisko pētījumu projektu izveidi. [Gr. 149]

2.a  Arī valsts drošības iestāde var slēgt apakšlīgumus ar Aģentūru par uzdevumu izpildi, izņemot uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Direktīvas ... [Savstarpējās izmantojamības direktīvas] 20. pantu un Direktīvas ... [Dzelzceļu drošības direktīvas] 16. panta 2. punktu. [Gr. 150]

3.   Aģentūra nodrošina, ka nolīgumos tiek ietverti vismaz sagatavojamo materiālu uzdevumu un nosacījumu konkrēts apraksts, termiņi, kas attiecas uz to sagatavošanu, un maksājumu līmenis un grafiks.

4.   Nolīgumi Nolīgumos, kas aprakstīti 1., 2. un 3. punktā, precīzi nosaka Aģentūras un valstu drošības iestāžu atbildības līmeņus attiecībā uz uzdevumiem, ko veic katra līgumslēdzēja puse, kā paredzēts nolīgumos. Tas neskar Aģentūras vispārējo atbildību par tās uzdevumu izpildi, kā paredzēts 12., 16., 17. un 18. pantā. [Gr. 151]

70. pants

Pārredzamība

Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001(21).

Vadības padome pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai līdz […].

Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem atbilstoši 8. pantam Regulā (EK) Nr. 1049/2001, var iesniegt sūdzību ombudam vai iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā attiecīgi saskaņā ar Līguma 228. un 263. pantu.

Uz personiska rakstura datu apstrādi Aģentūrā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(22).

71. pants

Klasificētās informācijas aizsardzības drošības noteikumi

Aģentūra piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos, lai aizsargātu Eiropas Savienības klasificēto informāciju (EUCI) un sensitīvu neklasificētu informāciju, kā izklāstīts pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom(23). Tas cita starpā aptver noteikumus par tādas informācijas apmaiņu, apstrādi un uzglabāšanu.

72. pants

Krāpšanas apkarošana un darbības uzraudzība [Gr. 152]

1.   Lai atvieglotu krāpšanas apkarošanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999, sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šī regula, Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

2.a  Eiropas Revīzijas palāta ar revīzijām un inspekcijām uzrauga Aģentūras darbību un lēmumu pieņemšanu. [Gr. 153]

3.   OLAF var veikt pārbaudes, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96(24), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar Aģentūras finansētu dotāciju vai līgumu.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos jābūt ietvertiem noteikumiem, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt tādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

13.NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

73. pants

Deleģētie akti, kas attiecas uz 12., 16., 17., un 18. un 41. pantu [Gr. 154]

1.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 74. pantu pieņemt deleģētos aktus par nodevām un atlīdzību 12., 16., 17. un 18. panta piemērošanā.

2.   Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem it īpaši nosaka lietas, par kurām saskaņā ar 12., 16., 17. un 18. pantu pienākas nodevas un atlīdzība, nodevu un atlīdzības summas un to maksāšanas veidu.

3.   Nodevas un atlīdzību iekasē par:

a)  atļauju izsniegšanu un atjaunošanu sliežu ceļa kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu nodošanai ekspluatācijā, atļaujām ritekļu un ritekļu tipu laišanai tirgū, ieskaitot iespējamās norādes par saderību ar tīkliem vai līnijām;

b)  drošības sertifikātu izsniegšanu un atjaunošanu;

c)  pakalpojumu sniegšanu; tajās atspoguļo katra atsevišķa pakalpojuma faktiskās izmaksas;

d)  pārsūdzības lietu izskatīšanu.

Visas nodevas un atlīdzību izsaka un maksā euro.

4.   Nodevu un atlīdzības summas, kas pienākas Aģentūrai, nosaka tādā līmeni, lai nodrošinātu, ka attiecīgie ienākumi no tām ir pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas pilnā apjomā. Šajās izmaksās it īpaši atspoguļo visus izdevumus, kas attiecināmi uz Aģentūras personālu, kas ir iesaistīts 3. punktā minētajās darbībās, tostarp darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā. Ja nodevu un atlīdzības segto pakalpojumu sniegšanas rezultātā atkārtojas ievērojama nelīdzsvarotība, obligāta kļūst nodevu un atlīdzības līmeņa pārskatīšana. [Gr. 155]

4.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 74. pantu attiecībā uz dzelzceļa rezerves daļu standartizāciju, piemērojot 41. pantu. [Gr. 156]

74. pants

Deleģējuma īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 73. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku piecu gadu laikposmu no šīs direktīvas regulas spēkā stāšanās datuma dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Ja minētais ziņojums ir saņemts, deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 157]

3.   Eiropas Parlaments vai Padome katrā laikā var atsaukt 73. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 73. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome [2 mēnešu] laikā pēc minētā akta paziņošanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par [2 mēnešiem].

75. pants

Komitejas procedūra

Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/48/EK(25) 21. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

76. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šās šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt novērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu Aģentūras un tās darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti. Novērtēšanā ņem vērā dzelzceļa nozares pārstāvju, sociālo partneru un patērētāju organizāciju viedokli. Novērtēšanā it īpaši pievēršas vajadzībai grozīt Aģentūras darba uzdevumu un jebkurām tādu grozījumu finansiālajām sekām. [Gr. 158]

2.   Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Vadības padomei. Novērtējuma rezultātus publisko.

3.   Katram otrajam novērtējumam pievieno arī novērtējumu par Aģentūras sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tās mērķi, pilnvaras un uzdevumus.

77. pants

Pārejas noteikumi

1.   Aģentūra aizstāj un pārņem visas ar Regulu (EK) Nr. 881/2004 izveidotās Eiropas Dzelzceļa aģentūras īpašumtiesības, nolīgumus, tiesiskos pienākumus, darba līgumus, finansiālās saistības un pasīvus.

2.   Atkāpjoties no 43. panta, Vadības padomes locekļi, kuri iecelti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004 pirms dienas, kad stājas spēkā šī regula, paliek amatā līdz viņu Vadības padomes locekļu pilnvaru termiņa beigām.

Atkāpjoties no 49. panta, izpilddirektors, kurš ir iecelts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004, paliek amatā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām.

3.   Atkāpjoties no 61. panta, visus darba līgumus, kas ir spēkā dienā, kad stājas spēkā šī regula, patur spēkā līdz to beigu termiņam.

3.a  Aģentūra sāk veikt šīs regulas 12., 16., 17. un 18. punktā minētos sertifikācijas un atļauju izdošanas uzdevumus pēc tam, kad pagājis gads no šīs regulas stāšanās spēkā. Līdz tam dalībvalstis turpina piemērot valsts tiesību aktus. [Gr. 159]

3.b  Vēl trīs gadus pēc 77. panta 3.a punktā noteiktā viena gada laika posma pieteikuma iesniedzēji var vērsties vai nu Aģentūrā, vai valsts drošības iestādē. Šajā laika posmā valsts drošības iestādes var turpināt izdot sertifikātus un atļaujas, atkāpjoties no 12., 16., 17. un 18. panta prasībām saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK un Direktīvu 2004/49/EK. [Gr. 160]

3.c  Direktīvas … [Drošības direktīvas] 10. panta 2.a punktā un Direktīvas … [Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas] 20. panta 9.a punktā minētajos gadījumos valsts drošības iestādes var turpināt izdot sertifikātus un atļaujas arī pēc šā panta 3.b punktā noteiktā laika posma, ņemot vēra šajos pantos minētos nosacījumus. [Gr. 161]

78. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 881/2004 tiek atcelta.

79. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp. (2) OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra nostāja. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191,18.7.2008., 1. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmums Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas satiksmes tīkla attīstībai (OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.). (9) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) , ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (OV L 315, 3.12.2007, 51. lpp.). (12) Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmums 98/500/EK par Nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.). (15) Komisijas Lēmums (2012. gada 25. janvāris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām (OV L 51, 23.2.2012., 1. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.). (19) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par Finanšu pamatregulu, kas attiecas uz iestādām, kas minētas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārīgajam budžetam 185. pantā (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.). (20) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). (23) Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.). (24) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.). (25) Padomes Direktīva 96/48/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.).