Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, jo īpaši 2013. gada 10. oktobrī pieņemto rezolūciju par nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem Irākā(1),

–  ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu(2),

–  ņemot vērā Komisijas sagatavoto ES kopīgās stratēģijas dokumentu attiecībā uz Irāku (2011‒2013),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Irāku, jo īpaši 2014. gada 10. februārī pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Ketrinas Eštones paziņojumus par Irāku, jo īpaši 2014. gada 5. februāra, 2014. gada 16. janvāra, 2013. gada 18. decembra un 2013. gada 5. septembra paziņojumus,

–  ņemot vērā PV/AP pārstāvja 2013. gada 28. decembra paziņojumus par Hurriya nometnes iedzīvotāju nogalināšanu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2014. gada 10. janvāra paziņojumu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāka,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Irāka joprojām saskaras ar nopietnām politiskām, drošības un sociāli ekonomiskām problēmām un tās politiskā skatuve ir ļoti sadrumstalota un vardarbības un sektu politikas novājināta, būtiski kaitējot Irākas iedzīvotāju likumīgajiem centieniem panākt mieru, labklājību un patiesu pāreju uz demokrātiju; tā kā Irāku ir pārņēmis visspēcīgākais vardarbības vilnis kopš 2008. gada;

B.  lai gan Irāka spēja atjaunot naftas ieguvi gandrīz pilnā apjomā, sociālā nevienlīdzība palielinās, jo Irākas valsts vēl joprojām nespēj nodrošināt Irākas iedzīvotājiem nepieciešamos pamatpakalpojumus, piemēram, regulāru elektroenerģijas padevi vasarā, tīru ūdeni un sabiedrības veselības aprūpi;

C.  tā kā saskaņā ar ANO palīdzības misijas Irākā (UNAMI) 2014. gada 1. februārī sniegto informāciju par cietušo skaitu terora un vardarbības aktos 2014. gada janvārī kopumā ir gājuši bojā 733 un ievainoti 1229 Irākas iedzīvotāji; tā kā skaitļos par 2014. gada janvāri nav ietverts to cilvēku skaits, kuri cietuši notiekošajās kaujās Anbaras provincē, jo ir grūtības pārbaudīt un apstiprināt, vai šie cilvēki ir gājuši bojā vai ir ievainoti,

D.  tā kā pašreizējais pilsoņu karš Sīrijā ir saasinājis stāvokli Irākā; tā kā nemieri pārņem Irāku, jo kaujinieki — it īpaši grupējuma „Irākas un Levantes Islāma valsts” (ISIL) kaujinieki — izvērš savu darbību Irākas teritorijā;

E.  tā kā ANO Drošības padome 2014. gada 10. janvārī nosodīja grupējuma ISIL veiktos uzbrukumus Irākas iedzīvotājiem, mēģinot destabilizēt stāvokli valstī un reģionā;

F.  tā kā ministru prezidenta Nuri al-Maliki veidotā valdība nav atrisinājusi problēmas, ar kurām saskaras sunnītu minoritāte; tā kā atbilstoši Tiesiskuma un atbildības likumam īstenotās Ba`ath partijas ietekmes mazināšanas politikas dēļ ir atlaistas galvenokārt sunnītu amatpersonas un tas ir pastiprinājis pārliecību par to, ka valdība rīkojas reliģisku motīvu vadīta; tā kā valdības spēki 2013. gada 30. decembrī Ramādī nojauca pirms gada izveidoto sunnītu protestētāju nometni, tādējādi vēl jo vairāk pastiprinot vardarbīgo konfrontāciju Anbaras provincē; tā kā šā iemesla dēļ Fallūdžā un citās pilsētās Anbaras provincē kopš 2013. gada decembra notiek cīņas starp valdības spēkiem un ISIL kaujiniekiem;

G.  tā kā 2014. gada 13. februārī vairāk nekā 63 000 ģimeņu, ko skāra Anbaras provincē notiekošās kaujas, tika reģistrētas kā pārvietotas valsts iekšienē (saskaņā ar ANO aplēsēm kopējais šādu cilvēku skaits pārsniedz 370 000); tā kā daudzi iedzīvotāji ir devušies bēgļu gaitās uz citām valsts daļām, tostarp Karbalas, Bagdādes un Erbilas provincēm, savukārt citi ir meklējuši drošību nomaļos rajonos Anbaras provincē vai nav spējuši pamest kauju norises vietas; tā kā viņu situācija joprojām ir nedroša, jo izsīkst pārtikas un dzeramā ūdens krājumi, pasliktinās sanitārie apstākļi un ir ierobežota veselības aprūpes pieejamība;

H.  tā kā Irākā vēl aizvien turpinās nāvējoši bumbu sprādzieni, piemēram, uzbrukums Irākas Ārlietu ministrijai 2014. gada 5. februārī, kā arī sprādzieni, kas tiek rīkoti galvenokārt šiītu apdzīvotās vietās, turklāt ir notikuši vairāki cietumnieku bēgšanas gadījumi, un izbēgušie cietumnieki ir pievienojušies bruņotu ekstrēmistu kaujinieku grupējumiem;

I.  tā kā 2013. gada 25. decembrī vismaz 35 cilvēki tika nogalināti un desmitiem cilvēku tika ievainoti sprādzienos Bagdādes kristiešu rajonos; tā kā tiek uzskatīts, ka kopš 2003. gada vismaz puse Irākas kristiešu ir pametuši valsti;

J.  tā kā 2014. gada 5. februārī Bagdādē notika uzbrukums Irākas Ārlietu ministrijai un 2014. gada 10. februārī Mosulas pilsētā Ninavas provincē notika uzbrukums Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Osama al-Nujaifi konvojam;

K.  tā kā turpinās nesaskaņas starp Irākas federālo valdību un Kurdistānas reģionālo valdību par to, kā kopīgi izmantot Irākas izrakteņu resursus, un par jauno cauruļvadu, pa kuru ir paredzēts katru mēnesi transportēt 2 miljonus barelu naftas no Kurdistānas uz Turciju, un tā kā centrālā valdība gatavojas sākt tiesvedību pret šo provinci;

L.  tā kā smagās sociālās un ekonomiskās problēmas — plaši izplatītā nabadzība, augstais bezdarbs, ekonomikas stagnācija, vides degradācija un sabiedrisko pamatpakalpojumu trūkums — turpina negatīvi ietekmēt lielu daļu sabiedrības;

M.  tā kā vardarbība un sabotāža rada šķēršļus centieniem atjaunot ekonomiku, ko ir iedragājuši gadu desmitiem ilgušie konflikti un sankcijas; tā kā Irāka ir trešā lielākā pasaules valsts jēlnaftas resursu ziņā, bet uzbrukumu, korupcijas un kontrabandas dēļ eksporta apjoms ir samazinājies; tā kā valsts sociālā struktūra, tostarp tās līdzšinējais sieviešu līdztiesības līmenis, ir gandrīz pilnībā izjaukta;

N.  tā kā gan valdība, gan ekstrēmistu grupas ir vairākkārt ierobežojušas preses un citu plašsaziņas līdzekļu brīvību un dara to aizvien vairāk; tā kā žurnālisti un ziņu izdevumi cieš no uzbrukumiem vai cenzūras un organizācija „Reportieri bez robežām” ir informējusi par aizliegumu ziņot par stāvokli Anbaras provincē; tā kā organizācija „Freedom House” savā 2014. gada ziņojumā par brīvību pasaulē Irāku novērtē kā nebrīvu valsti;

O.  tā kā Irākas konstitūcija garantē vienlīdzību likuma priekšā visiem pilsoņiem, kā arī „administratīvās, politiskās, kultūras un izglītības tiesības dažādām tautībām”;

P.  tā kā ES un Irākas PSN un jo īpaši tā cilvēktiesību klauzulā ir uzsvērts, ka ES un Irākas politiskajā dialogā galvenā uzmanība būtu jāpievērš cilvēktiesībām un demokrātijas institūciju stiprināšanai;

Q.  tā kā 2013. gada novembrī tika pieņemti grozījumi Irākas vēlēšanu likumā, gatavojoties vispārējām vēlēšanām, kuras notiks 2014. gada 30. aprīlī;

R.  tā kā ES ir atkārtoti apstiprinājusi apņemšanos palīdzēt Irākai pārejā uz demokrātiju, atgādinot, ka Irākas vienotība un teritoriālā integritāte ir būtiski aspekti, lai izveidotu drošu un pārtikušu valsti visiem tās pilsoņiem un lai panāktu stabilitāti visā reģionā;

S.  tā kā 2014. gada 20. janvārī Briselē notika ES un Irākas Republikas Sadarbības padomes pirmā sanāksme; tā kā Sadarbības padomes sanāksmē, kas tika rīkota saskaņā ar ES un Irākas PSN, vēlreiz tika apstiprināta abu pušu apņemšanās turpināt stiprināt attiecības; tā kā ES turpinās veicināt sadarbību visās kopējo interešu jomās, sniedzot mērķtiecīgu palīdzību jomās, par ko panākta abpusēja vienošanās;

T.  tā kā Irākas varas iestādes joprojām piemēro nāvessodu; tā kā ES misijas vadītāji Bagdādē 2013. gada oktobrī parakstīja paziņojumu par Pasaules dienu pret nāvessodu, kurā bija paustas dziļas bažas par to, ka Irākā piemēro nāvessodu, un kurā Irākas valdībai tika izteiks aicinājums noteikt moratoriju;

U.  tā kā Irākā joprojām notiek plaša bruņošanās kampaņa, ar ko ir saistīti plaši militārā aprīkojuma pārdošanas darījumi,

1.  stingri nosoda nesenos vardarbības aktus un pastiprinātu reliģiski motivētu vardarbību, kas rada draudus valstij nonākt atpakaļ reliģisko grupu konfliktsituācijā un izraisa bailes par plašāka reliģiska konflikta izplatīšanos reģionā; norāda — lai gan vardarbība notiek starp reliģiskām grupām, tās iemesli ir drīzāk politiski nekā reliģiski; izsaka līdzjūtību mirušo un ievainoto ģimenēm un draugiem;

2.  stingri nosoda ISIL uzbrukumus Anbaras provincē un atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes aicinājumu Irākas iedzīvotājiem, tostarp ciltīm, vietējiem līderiem un drošības spēkiem Anbaras provincē, sadarboties vardarbības un terora apkarošanā; uzsver, ka ANO Drošības padome ar Rezolūciju Nr. 1267 (1999) un Rezolūciju Nr. 2083 (2012) ir piemērojusi ISIL ieroču embargo un līdzekļu iesaldēšanu, kā arī uzsver ātras un efektīvas minēto pasākumu īstenošanas nozīmi;

3.  pauž dziļas bažas par Anbaras provincē notiekošo un lielo skaitu cilvēku, kas ir pārvietoti valsts iekšienē, bēgot no konflikta zonām; prasa nodrošināt piekļuvi humānās palīdzības sniegšanai Fallūdžā; aicina Irākas valdību ievērot pienākumu aizsargāt civiliedzīvotājus Fallūdžā un citviet; mudina Irākas valdību turpināt sadarboties ar UNAMI un humānās palīdzības aģentūrām, lai nodrošinātu humānās palīdzības sniegšanu; atzinīgi vērtē ANO pūliņus sniegt palīdzību tiem, ko skārušas kaujas Anbaras provincē, neskatoties uz grūtībām, ko rada drošības vides pasliktināšanās un provincē notiekošās operācijas;

4.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju darīt visu iespējamo un atbalstīt Irākas valdības un ANO palīdzības misijas Irākā (UNAMI) centienus aizsargāt civiliedzīvotājus Fallūdžā un citviet, lai nodrošinātu konflikta zonās esošo civiliedzīvotāju drošu izkļūšanu no tām un iekšēji pārvietoto personu drošu atgriešanos mājvietās, tiklīdz tas būs iespējams;

5.  aicina Irākas valdību risināt ieilgušās problēmas, kas izraisa valsts nestabilitāti, tostarp pievērsties sunnītu minoritātes likumīgajām prasībām, un sākt iekļaujošu valsts līmeņa dialogu par Tiesiskuma un atbildības likuma reformu, atturoties izplatīt aizskarošus reliģiska rakstura paziņojumus un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir panākt valstī izlīgumu; noraida prasības par sunnītu federālā reģiona izveidi Irākā kā neiespējamu pašreizējā konflikta risinājumu, jo tas, visticamāk, novedīs pie pastiprināta sektantisma un vardarbības;

6.  konstatē Sīrijas konflikta vardarbības blakusietekmi uz Irāku; aicina Irākas valdību censties nepieļaut Irākas iesaistīšanos Sīrijas pilsoņu karā, atturēties atbalstīt šajā konfliktā iesaistītās puses un neļaut sunnītu un šiītu kaujiniekiem ierasties Sīrijā;

7.  pauž dziļas bažas par vardarbību, kas joprojām tiek vērsta pret civiliedzīvotājiem, mazāk aizsargātām grupām un reliģiskām kopienām; aicina Irākas valdību un visus politiskos līderus veikt nepieciešamos pasākumus, lai visiem Irākas iedzīvotājiem un it īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, sievietēm, jauniešiem, pamattiesību aktīvistiem, arodbiedrību pārstāvjiem un reliģiskajām kopienām piederīgajiem, tostarp kristiešiem, garantētu drošību un aizsardzību; aicina Irākas valdību nodrošināt, lai drošības spēki ievērotu tiesiskumu un starptautiskos standartus;

8.  atbalsta ES centienus palīdzēt Irākai veicināt demokrātiju, cilvēktiesības, labu pārvaldību un tiesiskumu, tostarp balstoties uz EUJUST LEX-Iraq misijas, kuras pilnvaras diemžēl beidzās 2013. gada 31. decembrī, pieredzi un panākumiem, kā arī UNAMI un ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja pūliņus palīdzēt Irākas valdībai stiprināt tās demokrātiskās iestādes un procesus, veicināt tiesiskumu, atvieglot reģionālo dialogu, uzlabot pamatpakalpojumu sniegšanu un nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību; atzinīgi vērtē 2014. gada 22. janvārī uzsākto spēju veidošanas programmu, ko finansē ES un īsteno ANO Projektu apkalpošanas birojs, lai atbalstītu Irākas Augsto komisiju cilvēktiesību jautājumos tās pilnvaru īstenošanā sekmēt un aizsargāt cilvēktiesības Irākā;

9.  atzinīgi vērtē Irākas vēlēšanu likuma grozījumu pieņemšanu 2013. gada 4. novembrī, ar ko ir radīti priekšnoteikumi vispārējām vēlēšanām, kam jānotiek 2014. gada 30. aprīlī; uzsver, ka šīs vēlēšanas ir svarīgas, lai Irākā turpinātos pāreja uz demokrātiju, un aicina visas iesaistītās personas nodrošināt, lai tās būtu iekļaujošas, pārredzamas, ticamas un noritētu paredzētajā laikā; aicina EĀDD iespēju robežās palīdzēt Irākas valdībai praktiski sagatavoties vēlēšanām;

10.  pauž dziļas bažas par nāvessodu izpildes augsto līmeni Irākā; aicina Irākas iestādes ieviest moratoriju visu piespriesto nāvessodu izpildei; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi reformēt tieslietu sistēmu, lai Irākas iedzīvotājos atjaunotu drošības sajūtu, un ka reformā būtu jāiekļauj Terorisma apkarošanas likuma pārskatīšana, kurš aizdomās turētajām un aizturētajām personām paredz ievērojami mazāk tiesiskās aizsardzības līdzekļu nekā Kriminālprocesa kodekss, un prasa izbeigt nesodāmību, jo īpaši attiecībā uz valsts drošības spēkiem;

11.  aicina valsts un nevalstiskās iesaistītās puses ievērot preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību un aizsargāt žurnālistus un ziņu izdevumus pret vardarbību; atzīst, ka brīva prese un plašsaziņas līdzekļi ir būtiski darboties spējīgas demokrātijas elementi, nodrošinot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai un izteikšanās iespēju;

12.  prasa ES izstrādāt kopēju nostāju, kas aizliedz izmantot munīcijā vājināto urānu, un piedāvāt atbalstu cietušo, tostarp no ķīmiskajiem ieročiem cietušo, personu ārstēšanai un iespējamiem centieniem attīrīt skartās teritorijas;

13.  uzskata, ka nesenās sarunas starp E3+3 un Irānu arī sniedz stabilizācijas iespēju Irākai, ar noteikumu, ka visas kaimiņvalstis pārtrauc iejaukties Irākas iekšējās lietās;

14.  stingri nosoda 2013. gada 26. decembrī notikušo raķešu uzbrukumu Hurriya nometnei, kurā saskaņā ar dažādiem ziņojumiem ir gājuši bojā un ievainoti vairāki nometnes iedzīvotāji; uzsver, ka ir jāprecizē šā brutālā notikuma apstākļi; aicina Irākas iestādes pastiprināt drošības pasākumus šīs nometnes apkārtnē, lai aizsargātu tās iedzīvotājus no turpmākas vardarbības; prasa Irākas valdībai atrast uzbrukuma veicējus un saukt tos pie atbildības; norāda, ka ES aicina visas puses atbalstīt ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos darbu Hurriya nometnes iedzīvotāju pārvietošanai uz pastāvīgu un drošu vietu ārpus Irākas cik vien drīz iespējams;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilv

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0424. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0022.