Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3. 6. un 7. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā 5. pantu Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmumā 2005/684/EK, Euratom, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumus par Eiropas apcietināšanas ordera un nodošanas procedūru starp dalībvalstīm īstenošanu (COM(2005)0063 un SEC(2005)0267, COM(2006)0008 un SEC(2006)0079, COM(2007)0407 un SEC(2007)0979, kā arī COM(2011)0175 un SEC(2011)0430),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 28. maija galīgo ziņojumu par savstarpējo izvērtējumu ceturto kārtu — Eiropas apcietināšanas ordera praktiska piemērošana un atbilstīgas nodošanas procedūras starp dalībvalstīm ((8302/4/2009 – CRIMORG 55),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības rokasgrāmatas par to, kā izsniegt Eiropas apcietināšanas orderi, pārskatīto redakciju (17195/1/10 REV 1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1382/2013, ar ko izveido programmu „Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. septembra paziņojumu „Uzticēšanās veidošana tiesiskumam ES mērogā: Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija” (COM(2011)0551),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par apcietinājuma apstākļiem ES(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 9. marta ieteikumu Padomei par ieslodzīto tiesībām Eiropas Savienībā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Eiropas pievienotās vērtības nodaļas veikto Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu attiecībā uz Savienības pasākumiem, kas saistīti ar Eiropas apcietināšanas orderi,

–  ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0039/2014),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev mērķi nodrošināt pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantu tā atzīst cilvēktiesības un pamatbrīvības un līdz ar to uzņemas pozitīvas saistības, kas jāizpilda, lai tiktu izpildīta šī apņemšanās; tā kā, lai nodrošinātu savstarpējās atzīšanas principa efektivitāti, tam jābūt balstītam abpusējā uzticībā, ko var izveidot tikai tad, ja kriminālprocesos visā Savienībā tiek ievērotas aizdomās turēto vai apsūdzēto personu pamattiesības un procesuālās tiesības; tā kā abpusēju uzticību starp tiesu iestādēm un praktizējošiem juristiem uzlabo apmācības, sadarbība un dialogs, tādējādi izveidojot patiesu Eiropas tiesiskuma kultūru;

B.  tā kā Pamatlēmums 2002/584/JHA pārsvarā ir bijis veiksmīgs attiecībā uz mērķu īstenošanu par nodošanas procedūru paātrināšanu visā Savienībā salīdzinājumā ar tradicionālo izdošanas sistēmu starp dalībvalstīm un ir būtisks elements tiesu nolēmumu savstarpējā atzīšanā krimināllietās, kura noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. Pantā;

C.  tā kā saistībā ar tā darbību ir tomēr konstatētas problēmas — dažas īpaši saistītas ar Pamatlēmumu 2002/584/TI trūkumiem, piemēram, pamattiesību aizsardzības nepārprotamas iekļaušanas vai samērīguma pārbaudes trūkums, kā arī radušās sakarā ar lēmuma nepilnīgu un nesaskaņotu tā izpildi; tā kā citas problēmas saistītas ar virkni savstarpējās atzīšanas instrumentu nepilnīgas un nelīdzsvarotas Savienības krimināltiesību telpas attīstības dēļ;

D.  tā kā skaidri noteikti un efektīvi tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas instrumenti ir būtiski valsts līmeņa kriminālvajāšanas dienestiem saistībā ar smagu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu un būs tikpat nozīmīgi izmeklēšanas procesos, kurus veiks Eiropas Prokuratūras birojs, kad tas tiks izveidots;

E.  tā kā Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) savā galīgajā ziņojumā ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt ātru un abpusēju atzīšanu, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu, visiem tiesu nolēmumiem, jo īpaši attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, konfiskācijas rīkojumiem un Eiropas apcietināšanas orderiem (EAO);

F.  tā kā cita starpā šajā kontekstā ir radušās bažas par:

1.  ņemot vērā jauno tiesisko regulējumu, kas izriet no Lisabonas līguma un ir spēkā no 2014. gada, uzskata, ka šajā rezolūcijā nav jāiztirzā problēmas, kuras rodas vienīgi nepareizas Pamatlēmuma 2002/584/TI īstenošanas rezultātā, jo šādas problēmas var risinātjārisina dalībvalstīm un tām tas būtu jādara, pareizi īstenojot direktīvu un izpildot to ar Komisijas procedūru starpniecību;

2.  aicina dalībvalstis savlaicīgi un efektīvi īstenot visus Savienības krimināltiesību pasākumus, jo tie visi, tostarp Eiropas izmeklēšanas rīkojums, Eiropas uzraudzības rīkojums un pasākumi procesuālo tiesību jomā, savstarpēji cits citu papildina, tādējādi piešķirot tiesu iestādēm alternatīvus un neitrālākus savstarpējās atzīšanas instrumentus un vienlaicīgi nodrošinot aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību respektēšanu; aicina Komisiju uzmanīgi uzraudzīt to pareizu īstenošanu, kā arī to ietekmi uz EAO darbību un Savienības krimināltiesību jomu;

3.  aicina dalībvalstis izskatīt visas pašreiz saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584/TI (piemēram, 12. apsvērumu) pieejamās iespējas, lai nodrošinātu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, pirms EAO izdošanas pilnībā izmantotu iespējamos alternatīvos mehānismus un izskatītu lietu bez liekas kavēšanās pēc tam, kad EAO izpildes rezultāta izdarīta apcietināšana, nolūkā samazināt pirmstiesas apcietinājumu līdz minimumam;

4.  atzīst, ka tiesu pasākumu pilnīga atzīšana un ātra izpilde ir solis uz priekšu ceļā uz tiesisku telpu Savienībā un uzsver EAO nozīmīgumu, jo tas ir efektīvs instruments cīņā pret smagiem pārrobežu noziegumiem;

5.  uzskata, ka, tā kā F apsvērumā akcentētās problēmas rodas gan Pamatlēmuma 2002/584/TI īpatnību dēļ, gan sakarā ar nepilnīgu un nelīdzsvarotu Savienības krimināltiesību telpu, ar turpmākiem likumdošanas risinājumiem ir jāpievēršas abām problēmām, turpinot darbu pie minimālo standartu izstrādes cita starpā arī attiecībā uz aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālajām tiesībām un īstenot horizontālu pasākumu, ar kuru tiek noteikti principi, kas ir piemērojami visiem savstarpējās atzīšanas instrumentiem, vai, ja šādu pasākumu nav iespējams īstenot vai ar to neatrisina šajā rezolūcijā konstatētās problēmas, grozīt Pamatlēmumu 2002/584/TI;

6.  uzskata, ka norādītie trūkumi ne tikai mazina savstarpējo uzticēšanos, bet arī rada lielas sociāli ekonomiskās izmaksas attiecīgajām personām, viņu ģimenēm un sabiedrībai kopumā;

7.  tāpēc lūdz Komisiju, pamatojoties uz LESD 82. pantu, gada laikā pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, ņemot vērā sīki izstrādātos ierosinājumus, kas ir izklāstīti pielikumā un paredz:

8.  skaidru un saskaņotu Savienības tiesību aktu piemērošanu visās dalībvalstīs attiecībā uz procesuālajām tiesībām kriminālprocesos, uz kuriem attiecas EAO; tostarp tiesības kriminālprocesos saņemt mutiskas un rakstveida tulkošanas pakalpojumus; tiesības piekļūt advokātam un tiesības pēc apcietināšanas sazināties ar trešo personu; un tiesības kriminālprocesu laikā saņemt informāciju;

9.  aicina Komisiju pieprasīt dalībvalstīm vispusīgus datus saistībā ar EAO mehānisma izmantošanu un iekļaut šos datus savā nākamajā īstenošanas ziņojumā, lai jebkādu problēmu konstatēšanas gadījumā piedāvātu atbilstošu rīcību;

10.  aicina regulāri pārskatīt neizpildītos EAO un izvērtēt, vai tos nevajadzētu atsaukt vienlaikus ar atbilstošajiem SIS II un Interpola brīdinājumiem; aicina atsaukt EAO, kā arī atbilstošos SIS II un Interpola brīdinājumus, ja EAO ir noraidīts, balstoties uz obligātiem pamatojumiem, piemēram, balstoties uz ne bis in idem principu vai uz nesavienojamību ar cilvēktiesībām; aicina izstrādāt noteikumu par SIS II un Interpola brīdinājumiem, saskaņā ar kuru tiem vajadzētu būt obligāti aktualizētiem ar informāciju attiecībā uz brīdinājumam atbilstošā EAO izpildes noraidīšanas un attiecīgas Eiropola dokumentācijas aktualizēšanas pamatojumu;

11.  uzsverot pareizu procedūru, tostarp pārsūdzēšanas tiesību, sākotnējo nozīmīgumu, saskaņā ar ECTK un Tiesas iedibinātajā judikatūrā izklāstītajiem standartiem aicina dalībvalstis — gan izsniegšanas valsti, gan izpildes valsti — atlīdzināt kaitējumu, kas radies tiesas kļūdas dēļ saistībā ar savstarpējās atzīšanas instrumentiem;

12.  aicina Padomi dokumenta „Eiropas rokasgrāmata par Eiropas aresta ordera izsniegšanu” pārskatītajā versijā (17195/1/10 REV 1) iekļaut sešu dienu termiņu iztulkoto EAO nosūtīšanai, lai nodrošinātu lielāku skaidrību un noteiktību;

13.  aicina dalībvalstis un Komisiju sadarboties ar mērķi stiprināt tiesnešu, prokuroru un aizstāvības advokātu krimināllietās kontaktu tīklu, lai tādējādi veicinātu efektīvu un kompetentu EAO tiesvedību, kā arī nolūkā valsts un Savienības līmenī nodrošināt atbilstošas apmācības tiesu darbiniekiem un praktizējošiem juristiem, tostarp valodu, pareizas EAO izmantošanas un dažādu savstarpējās atzīšanas instrumentu saistītas izmantošanas apmācību; aicina Komisiju izstrādāt praktisku Savienības rokasgrāmatu, kas ir paredzēta šādās EAO tiesvedībās iesaistītiem aizstāvības advokātiem un ir viegli pieejama visā Savienībā, ņemot vērā Eiropas krimināllietu advokātu asociācijas paveikto darbu šajā jomā un valstu rokasgrāmatas;

14.  aicina Komisiju vecināt īpašu Eiropas apcietināšanas ordera tiesisko tīklu, kā arī to aizstāvības advokātu tīklu, kuri strādā ar Eiropas krimināltiesību un izdošanas jautājumiem, izveidošanu un nodrošināt atbilstošu finansējumu šiem tīkliem, kā arī Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam; uzskata, ka Komisija var nodrošināt atbilstošo finansējumu, izmantojot Savienības krimināltiesību jomā jau esošās programmas;

15.  aicina Komisiju izveidot un padarīt viegli pieejamu Savienības datubāzi, kurā ir apkopotas visu valstu judikatūras attiecībā uz EAO un citām savstarpējās atzīšanas procedūrām, lai atvieglotu praktizējošu juristu darbu, kā arī EAO īstenošanas un ar to saistīto problēmu uzraudzību un izvērtēšanu;

16.  uzsver saistību starp apcietināšanas apstākļiem un EAO pasākumiem un atgādina dalībvalstīm, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā dalībvalstīm ir noteikti ne tikai ar aizliegumiem saistīti pienākumi, neļaujot tām necilvēcīgā un cieņu pazemojošā veidā izturēties pret ieslodzītajiem, bet arī pozitīvi pienākumi, pieprasot nodrošināt, ka apstākļi cietumā neaizskar cilvēka cieņu un ka tiek veikta rūpīga un efektīva izmeklēšana, ja šādas tiesības ir pārkāptas; aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst mazāk aizsargātu personu tiesībām un vienmēr rūpīgi izvērtēt apcietinājuma alternatīvas;

17.  lai nodrošinātu savstarpējās atzīšanas pamatnostādņu efektivitāti, aicina Komisiju izvērtēt Savienības līmenī pieejamos juridiskos un finanšu līdzekļus apcietināšanas standartu uzlabošanai, tostarp tiesību aktu priekšlikumus par pirmstiesas apcietināšanas apstākļiem;

18.  apstiprina, ka ieteikumos tiek ievērotas pamattiesības, subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips;

19.  uzskata, ka jebkādas pieprasīto priekšlikumu izmaksas no Savienības budžeta būtu jāsedz no esošajiem piešķirtajiem budžeta līdzekļiem; uzsver, ka šo priekšlikumu pieņemšana un īstenošana ievērojami samazinātu gan dalībvalstu, gan to pilsoņu izmaksas un patērēto laiku, tā panākot uzlabojumus ekonomikas un sociālajā jomā, kā ir skaidri norādīts Savienības pasākumu Eiropas pievienotās vērtības novērtējumā attiecībā uz EAO pārskatīšanu;

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei.

(1) OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp. (2) OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0444. (4) OV L 354, 28.12.2013., 73. lpp. (5) OV C 168 E, 14.6.2013., 82. lpp. (6) OV C 102 E 28.4.2004., 154. lpp. (7) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽIEM PAREDZĒTIEM LIKUMDOŠANAS PRIEKŠLIKUMIEM

Legalizācijas procedūra attiecībā uz Savienības savstarpējās atzīšanas tiesību instrumentiem:

—  Savienības tiesību aktos krimināltiesību jomā „izsniegšanas iestāde” ir:

i)  tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors, kam ir kompetence attiecīgajā lietā, vai

ii)  jebkura cita izsniegšanas dalībvalsts definēta kompetenta iestāde, ja vien izpildāmais akts tiek legalizēts pēc tam, kad tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors izsniegšanas dalībvalstī pārbauda šā akta atbilstību nosacījumiem instrumenta izdošanai.

Samērīguma pārbaude attiecībā uz Savienības savstarpējās atzīšanas tiesību instrumentiem izsniegšanu:

—  Pieņemot lēmumu, kas jāizpilda citā dalībvalstī, kompetentās iestādes rūpīgi novērtē pieprasītā pasākuma nepieciešamību, balstoties uz visiem attiecīgajiem faktoriem un apstākļiem un ņemot vērā aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības, kā arī atbilstoša mazāk radikāla alternatīva pasākuma pieejamību, lai panāktu paredzētos mērķus, un piemēro vismazāk radikālo pieejamo pasākumu. Ja izpildiestādei ir iemesls uzskatīt, ka pasākums ir nesamērīgs, izpildiestāde var apspriesties ar izdevējiestādi lēmuma par savstarpēju atzīšanu izpildes nozīmīgumu. Pēc šādas apspriešanās, izdevējiestāde var izlemt atsaukt lēmumu par savstarpēju atzīšanu.

Konsultāciju procedūra starp kompetentajām iestādēm izsniegšanas valstī un izpildes dalībvalstī, kas īstenojama attiecībā uz Savienības savstarpējās atzīšanas tiesību instrumentiem:

—  Neskarot kompetentās izpildes iestādes iespēju sniegt atteikuma pamatojumus, vajadzētu būt pieejamai standartizētai procedūrai, kuru īstenojot izsniegšanas un izpildes dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju un savstarpēji konsultējas nolūkā sekmēt attiecīgo savstarpējās atzīšanas instrumentu vienmērīgu un efektīvu piemērošanu vai atkarībā no apstākļiem arī attiecīgās personas pamattiesību aizsargāšanu, piemēram, samērīguma izvērtēšanu, tostarp noteikt lietas gatavību tiesas procesam.

Ar pamattiesībām saistīts atteikuma pamatojums, kas piemērojams Savienības savstarpējās atzīšanas tiesību instrumentiem:

—  Ir būtisks iemesls uzskatīt, ka pasākuma izpilde būtu pretrunā izpildes dalībvalsts saistībām saskaņā ar LES 6. pantu un Hartu.

Noteikums par efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas piemērojami savstarpējās atzīšanas instrumentiem:

—  Dalībvalstis saskaņā ar Hartu, kā arī ar Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas iedibināto judikatūru nodrošina, ka ikvienam ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību augstākstāvošā tiesā, ja šīs personas tiesības un brīvības pārkāpj lēmums, darbība vai bezdarbība saistībā ar savstarpējās atzīšanas instrumenta piemērošanu krimināltiesību jautājumos. Ja šādu tiesiskās aizsardzības līdzekli izmanto izsniegšanas dalībvalstī un tam nav izpildi atliekoša iedarbība, galīgo lēmumu par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekli pieņem atbilstoši piemērojamajā savstarpējās atzīšanas instrumentā minētajam termiņam vai, ja skaidrs termiņš nav norādīts, pietiekami drīz, lai garantētu, ka netiek apdraudēts savstarpējās atzīšanas procesa mērķis.