Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2990(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0187/2014

Iesniegtie teksti :

B7-0187/2014

Debates :

PV 26/02/2014 - 18
CRE 26/02/2014 - 18

Balsojumi :

PV 27/02/2014 - 10.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0175

Pieņemtie teksti
PDF 316kWORD 70k
Ceturtdiena, 2014. gada 27. februāris - Strasbūra
ES un Indonēzijas Republikas Brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību
P7_TA(2014)0175B7-0187/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 27. februāra rezolūcija par ES un Indonēzijas Republikas Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (2013/2990(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību(2),

–  ņemot vērā pieprasījumu sniegt piekrišanu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta pirmo daļu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C7-0344/2013),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām (ko 2007. gada 13. septembrī pieņēma ar Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 61/295)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus(4),

–  ņemot vērā Pasaules Bankas 2012. gada 14. marta ziņojumu „Taisnīgums attiecībā uz mežiem –– efektīvāki krimināltiesiskie centieni nelikumīgas mežistrādes apkarošanā”(5),

–  ņemot vērā cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch 2013. gada 16. jūlija ziņojumu „Zaļo mežu tumšā puse –– Indonēzijas mežsaimniecības nozares vājās pārvaldes ietekme uz cilvēktiesībām”(6),

–  ņemot vērā 2009. gada 9. novembrī noslēgto Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2013. gada 30. septembrī Indonēzijas valdība un ES parakstīja brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (VPA) par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību uz ES (FLEGT), tādējādi apliecinot savstarpēju apņemšanos nodrošināt, ka ES ievestie kokmateriāli tiek ražoti, iegūti un transportēti likumīgi;

B.  tā kā VPA mērķis ir izskaust mežu nelikumīgu izciršanu, uzlabot mežu pārvaldību, lai nodrošinātu mežu resursu ilgstpēju, kā arī visā pasaulē sekmēt pūliņus apturēt atmežošanu un mežu degradāciju;

C.  tā kā VPA ir paredzēts mežsaimniecības nozares sistēmisku pārmaiņu veicināšanai, atalgojot godīgu uzņēmēju pūliņus, kas iegūst kokmateriālus no likumīgiem un drošiem avotiem, viņiem nodrošinot aizsardzību pret negodīgu konkurenci;

D.  tā kā Indonēzijā pēc Amazones un Kongo upju baseiniem ir ne tikai pasaulē trešās lielākās lietusmežu platības, bet tā ir arī ievērojams siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, galvenokārt tāpēc, ka notiek liela mēroga lietusmežu un auglīgās kūdras augsnes pārveidošana citam zemes izmantojumam, piemēram, palmu eļļas un papīra ražošanas vajadzībām;

E.  tā kā no 2009. līdz 2011. gadam Indonēzijā mežu platības samazinājušās vismaz par 1 240 000 hektāriem;

F.  tā kā patlaban tikai 10 % Indonēzijas kokmateriālu un koka izstrādājumu eksporta apjoma nonāk ES, kamēr tā lielākā daļa tiek novirzīta uz Āzijas valstīm, tāpēc VPA ir svarīgs standartu noteicējs visai Indonēzijas mežrūpniecības nozarei;

G.  tā kā saskaņā ar Interpola un Pasaules Bankas 2012. gada pētījuma datiem Indonēzijas mežrūpniecības nozarē ir būtisks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas risks;

H.  tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch datiem laikā no 2007. līdz 2011. gadam korupcija, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija mežrūpniecības nozarē valstij radījušas zaudējumus vairāk nekā USD 7 miljardu apmērā; tā kā Indonēzijas Korupcijas apkarošanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks raksturojis mežsaimniecības nozari kā „neierobežotas korupcijas avotu”(7); tā kā pēdējo gadu laikā Indonēzijā tomēr panākts ievērojams progress finanšu noziegumu apkarošanā, par ko liecina 2012. gada decembrī pieņemtais Augstākās Tiesas spriedums lietā pret palmu eļļas ražotāju Asian Agri Group par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

I.  tā kā abām pusēm jāvienojas par Indonēzijas kokmateriālu likumības nodrošināšanas sistēmu (Sistem Verifikasi Legalitas Kayu (SVLK)), lai Indonēzijas kokmateriālus un koka izstrādājumus, uz kuriem attiecas VPA, varētu ievest ES kā FLEGT licenzētus kokmateriālus un koka izstrādājumus, ko saskaņā ar ES kokmateriālu un koka izstrādājumu regulu, automātiski uzskata par likumīgiem(8);

J.  tā kā Indonēzijas SVLK pašlaik tiek pārskatīts, lai panāktu tā atbilstību VPA prasībām;

K.  tā kā saskaņā Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(9), Indonēzijas SVLK sistēmas apstiprināšanai Komisija ir pilnvarota pieņemt sīki izstrādātas prasības par FLEGT licenču piešķiršanu un grozīt partnervalstu un to norīkoto licenču izdevēju iestāžu sarakstu, kas iekļauts minētās regulas I pielikumā;

L.  tā kā Indonēzijas Konstitucionālā tiesa 2013. gada 6. maijā nolēma, ka mežus, kas saskaņā ar paražu tiesībām pieder pirmiedzīvotājiem, nedrīkst klasificēt kā valsts mežus, tādējādi sekmējot arhipelāga pirmiedzīvotāju tiesību plašāku atzīšanu,

1.  atzinīgi vērtē Indonēzijas vērienīgos brīvprātīgos centienus paši izplatītās nelikumīgās mežu izciršanas un ar to saistītās tirdzniecības izbeigšanai, izveidojot tās SVLK sistēmu procesā, kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās personas, un jo īpaši pēdējo mēnešu laikā panākto būtisko progresu; tomēr joprojām pauž bažas par konkrētām problēmām; atgādina –– lai oficiāli izdotu FLEGT licences, SVLK ir jāuzsāk darboties nolūkā sasniegt VPA mērķus;

2.  atzinīgi vērtē rezultātu sarunām par Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību; atgādina par savu atbalstu VPA noslēgšanai un vēlmi atbalstīt tā veiksmīgu īstenošanu;

3.  atzīmē, ka patlaban SVLK sertifikāciju nav saņēmusi lielākā daļa attiecīgo valsts kokmateriālu avotu, un piegādes ķēdē nonāk liels apjoms nepārbaudītu kokmateriālu no mežu izciršanas platībām;

4.  uzsver to, ka svarīgi ir paplašināt SVLK sistēmas, tostarp revīzijas, tvērumu, lai iekļautu visas kokmateriālu ražošanas teritorijas un visus piegādes ķēdes posmus, nodrošinot pārbaudītu un likumīgi iegūtu kokmateriālu atšķiršanu no nepārbaudītiem, lai pēdējie neienāktu SVLK piegādes ķēdēs;

5.  uzskata mežu pārveidi par Indonēzijas zemes izmantošanas pārvaldības sistēmas ilgstošu problēmu; pauž nožēlu, ka patlaban SVLK neveic revīziju par to, kā uzņēmumiem tiek piešķirtas koncesijas mežu pārveidei, īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu (AMDAL) pabeigšanu un noteikto ierobežojumu ievērošanu mežu pārveides atļauju iegūšanas procesā;

6.  atzīmē, ka saskaņā ar pašreizējo SVLK kokmateriālu darbības tiek sertificētas kā likumīgas pat tad, ja nav atrisinātas pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zemes izmantošanas tiesību prasības un/vai attiecīgā gadījumā nav samaksāta pienācīga kompensācija; aicina Komisiju mudināt Indonēzijas valdību nodrošināt, lai attiecīgā gadījumā likumības pārbaudē pienācīgi tiek ņemtas vērā tradicionālo kopienu tiesības uz mežiem, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu brīva, iepriekšēja un informēta piekrišana un kompensācija par zaudēto piekļuvi meža zemei un lai pārbaudes struktūrām tiek piešķirtas pilnvaras novērtēt, vai uzņēmumi ir ievērojuši vietējās zemes izmantošanas tiesības un vai paziņojumi par zemi ir bijuši likumīgi publicēti valsts oficiālajā vēstnesī;

7.  mudina Indonēzijas valdību nodrošināt, ka sertifikācijas procesā netiek diskriminēti mazie un vidēji uzņēmumi;

8.  aicina Komisiju mudināt Indonēzijas valdību sniegt apstiprinājumu tam, ka:

   tiek revidēti visi kokmateriālu avoti un to pilnīgas uzraudzības posmi, ieskaitot tādu mežsaimniecības uzņēmumu pārbaudi, kuru galvenais darbības veids ir mežizstrāde,
   tiek atsevišķi nodalīti sertificēti kokmateriāli un koka izstrādājumi no nesertificētiem,
   tiek iespējami samazināta dabīgo mežu platību pārveide un tiek pārbaudīta no pārveides platībām iegūto kokmateriālu izcelsmes likumība, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma (AMDAL) esamība, un/vai koncesijas zemes izmantošanas noteikumu ievērošana;

9.  aicina Indonēzijas valdību, lai palielinātu valsts uzticamību attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu, papildināt saskaņā ar SVLK veikto likumības pārbaudi ar apņēmīgu rīcību, apkarojot finanšu noziegumus, kuri saistīti ar mežsaimniecības nozari, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un krāpšanu nodokļu jomā;

10.  aicina Indonēzijas valdību turpināt īstenot tās nesen pausto apņēmību piemērot nodokļu likumus un pieprasīt dokumentus, kas nodrošina, ka uzņēmumi, kuri eksportē kokmateriālus, pilnībā ievēro Indonēzijas nodokļu jomā pieņemtos tiesību aktus un 2010. gadā pieņemto likumu par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

11.  atzinīgi vērtē Indonēzijas valdības „vienas kartes” iniciatīvu, lai palielinātu sabiedrības piekļuvi aktualizētiem un pārredzamiem datiem un kartēm, bez kuras mežu resursu labu pārvaldību Indonēzijā var kavēt nekonsekventa un dažāda tiesību aktu interpretācija un konflikti ar vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām; uzsver, ka neatkarīgām meža uzraudzības iestādēm ir nepieciešama piekļuve šādai pamatinformācijai, lai varētu uzticami veikt savus pienākumus, un ka koncesiju kartes, mežizstrādes plāni un informācija par atļaujām būtu jāreģistrē publiskā reģistrā; aicina Indonēzijas valdību paātrināt „vienas kartes” iniciatīvas izstrādi un publicēt tās pirmo redakciju, tostarp būtisku informāciju, kas saistīta ar meža resursu izmantošanas licencēm un zemes izmantošanas prasībām;

12.  prasa Komisijai, piedaloties apvienotajā īstenošanas komitejā, nodrošināt krāpšanas un korupcijas riska būtisku samazināšanu, tostarp izstrādājot krāpšanas apkarošanas plānu, kura pamatā būtu riska novērtējums;

13.  atzīst, ka kokmateriālu likumības sertifikācija gandrīz pilnībā balstās uz revidentu un neatkarīgas uzraudzības darbību; atzinīgi vērtē SVLK oficiālo nozīmi attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības veikto neatkarīgo uzraudzību; tomēr norāda, ka neatkarīgās uzraudzības tīklu iespējas cilvēku un finanšu resursu ziņā ir ļoti ierobežotas;

14.  aicina Komisiju mudināt Indonēzijas valdību nodrošināt pietiekamu finansējumu un apmācību revidentiem un pārbaudes struktūrām, kā arī neatkarīgām meža uzraudzības iestādēm, lai tās var regulāri veikt uzraudzību uz vietas, negaidītas pārbaudes un revīzijas;

15.  atzinīgi vērtē Indonēzijas valdības centienus nostiprināt norīkotās mežu policijas nozīmi; tomēr atzīmē, ka Indonēzijas Mežsaimniecības ministrijai arī turpmāk jāuzlabo uzraudzības, katalogu sagatavošanas un pēcpasākumu politika nelikumīgas mežistrādes gadījumos; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi gadījumos, kad tiek konstatēta uzņēmumu nelikumīga darbība, ziņot par to tiesībaizsardzības iestādēm;

16.  aicina Komisiju mudināt Indonēzijas valdību nodrošināt pienācīgu atbildes pasākumu veikšanu saistībā ar neatkarīgās uzraudzības ziņojumiem par attiecīgo tiesību aktu pārkāpumiem un to, ka atbilstīgās iestādes veic efektīvus un preventīvus pasākumus, ja tiek atklāti attiecīgo tiesību aktu pārkāpumi;

17.  uzsver, ka neatkarīga uzraudzība un pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesību ievērošana ir izšķirīgi faktori, kas nodrošina SVLK uzticamību; uzsver, ka tāpēc ir svarīgi, ka šī apņemšanās ir pastāvīga un ka tiek paplašināta pārredzamība citām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām pusēm, ka pilsoniskā sabiedrība veic neatkarīgu uzraudzību bez vardarbības, draudiem un jebkādas ļaunprātīgas rīcības, un ka tās rašanās gadījumā tā tiek stingri sodīta;

18.  aicina Komisiju mudināt Indonēzijas valdību nodrošināt, ka:

   tiek turpināta un paplašināta ieinteresēto pušu iesaistīšana SVLK īstenošanā un darbībā;
   pilsoniskā sabiedrība veic neatkarīgu uzraudzību bez vardarbības, draudiem un jebkādas ļaunprātīgas rīcības, un ka tās rašanās gadījumā tā tiek stingri sodīta;
   neapstrīdams nosacījums FLEGT licences saņemšanai visos gadījumos ir pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu brīva, iepriekšēja un informēta piekrišana un taisnīgas kompensācijas samaksāšana par zaudēto piekļuvi meža zemei, kurai ir izšķirīga nozīme viņu iztikas nodrošināšanai;
   SVLK revīzijas prasības nav statiskas — tās regulāri pārskata Indonēzijas ieinteresētās personas ar mērķi tās pastāvīgi uzlabot;

19.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Indonēzijas Konstitucionālās tiesas 2013. gada 6. maija lēmuma konstatējumi tiek pienācīgi ņemti vērā, pārskatot SVLK;

20.  aicina Komisiju veicināt Indonēzijas valdībai prasītos centienus un nodrošināt vienādus reģionālos nosacījumus, ievērojot Indonēzijas valdības prasību iekļaut Saravakas reģionu sarunās par brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp ES un Malaiziju;

21.  ir informēts par to, ka dažas šajā rezolūcijā iekļautās prasības neietilpst brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma 8. pielikumā ietvertajos kritērijos attiecībā uz licencēšanas sistēmas apstiprināšanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek panākta virzība, lai ievērotu šīs papildu prasības, ko Parlaments uzskata par būtiskām, un ka pirms licencēšanas sistēmas apstiprināšanas tiek ziņots Parlamentam par panākto progresu;

22.  aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par VPA īstenošanas rezultātiem un jo īpaši par to, kā tiek un tiks risināti iepriekš minētie jautājumi;

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Indonēzijas valdībai un parlamentam.

(1) Padomes dokuments Nr. 11767/1/2013.
(2) Padomes dokuments Nr. 11769/1/2013.
(3) http://www.un.org/esa/socdev/unpfii/documents/DRIPS_en.pdf
(4) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.
(5) World Bank, Justice for forests: improving criminal justice efforts to combat illegal logging. 2012, pp 5-10, http://siteresources.worldbank.org/EXTFINANCIALSECTOR/Resources/Illegal_Logging.pdf.
(6) Human Rights Watch, The dark side of green growth. Human rights impacts of weak governance in Indonesia’s forestry sector, 2013 http://www.hrw.org/sites/default/files/reports/indonesia0713webwcover_1.pdf.
(7) Reitera ziņu aģentūras 2010. gada 17. septembra ziņas tiešsaistē: „Graft could jeopardise Indonesia’s climate deals” http://www.reuters.com/article/2010/09/17/indonesia-corruption-idUSSGE68G03P20100917.
(8) Regula (ES) Nr. 995/2010.
(9) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika