Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Venecuēlā, proti, 2007. gada 24. maija rezolūcija par Venecuēlas „Radio Caracas TV” lietu(1), 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par politisko aizliegumu kandidēt Venecuēlā(2), 2009. gada 7. maija rezolūciju par Manuel Rosales lietu Venecuēlā(3), 2010. gada 11. februāra rezolūcija par Venecuēlu(4), 2010. gada 8 jūlija rezolūciju par Venecuēlu un jo īpaši Maria Lourdes Afiuni lietu(5) un 2012. gada 24. maija rezolūciju par iespējamo Venecuēlas izstāšanos no Amerikas Cilvēktiesību komisijas(6),

–  ņemot vērā paziņojumu, ko 2014. gada 14. februārī sniedza Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones preses sekretārs,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2014. gada 21. februāra paziņojumu par nemieriem Venecuēlā,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  ņemot vērā pašreizējā stāvokļa smagumu Venecuēlā; tā kā kopš 2014. gada 12. februāra visā Venecuēlā notika studentu vadīti miermīlīgi gājieni, kas tika apturēti ar postošu vardarbību, bojāejot vismaz 13 cilvēkiem, un vairāk nekā 70 cilvēku tika ievainoti, kā arī simtiem citu ir apcietināti; tā kā studentu prasības ir saistītas ar prezidenta N. Maduro valdības neveiksmi atrisināt augstās inflācijas, noziedzības un vairāku pamatpreču trūkumu, kā arī aizvien pieaug korupcijas līmenis un plašsaziņas līdzekļu un demokrātiskās opozīcijas iebiedēšana; tā kā valdība atbildību par neveiksmēm ir uzvēlusi uz sabotētājiem un peļņas kāriem korumpētiem uzņēmējiem; tā kā Venecuēla ir valsts ar vislielākajām energoresursu rezervēm Latīņamerikā;

B.  tā kā iepriekšējās dienās demonstrāciju daudzums nav samazinājies, gluži pretēji, tas ir pieaudzis, palielinot bojāgājušo, ievainoto un apcietināto skaitu, kas ir sekas valdības varas iestāžu un nelegālu bruņotu grupu veiktajām represijām;

C.  tā kā Venecuēlā pieaug politiskā spriedze un polarizācija; tā kā Venecuēlas varas iestādes tā vietā, lai sekmētu miera un stabilitātes saglabāšanu, ir draudējušas sākt bruņotu revolūciju;

D.  ņemot vērā veiktās represijas, jo īpaši pret studentiem, žurnālistiem, opozīcijas līderiem un miermīlīgiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kas tika vajāti un zaudēja savu brīvību;

E.  tā kā Venecuēlā jau ilgu laiku nesodīti uzdarbojas vardarbīgas un nekontrolētas bruņotas grupas, kas atbalsta valdības nostāju; tā kā opozīcija ir apsūdzējusi šīs grupas vardarbīga spēka pielietojumā miermīlīgu demonstrāciju laikā, nogalinot un ievainojot cilvēkus; tā kā Venecuēlas valdība pagaidām šos notikumus nav izmeklējusi;

F.  tā kā plašsaziņas līdzekļi ir pakļauti cenzūrai un iebiedēšanai un daudzi žurnālisti tikuši piekauti vai apcietināti, vai arī iznīcināti viņu darba materiāli;

G.  tā kā vārda brīvība un tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās ir demokrātijas pamatelementi un tā kā vienlīdzība un tiesiskums visiem nav iespējams, ja netiek ievērotas visu iedzīvotāju pamatbrīvības un atzītas viņu tiesības; tā kā Venecuēlas konstitūcija garantē tiesības uz pulcēšanos, dalību asociācijās un pilsoniskās demonstrācijās, izmantojot miermīlīgus līdzekļus; tā kā valsts vara ir jāizmanto, lai aizstāvētu savas valsts iedzīvotāju pamattiesības un garantētu viņu drošību un eksistenci, šīs tiesības neierobežojot;

H.  uzskata, ka vienīgi pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana, konstruktīvs un pienācīgs dialogs un tolerance var palīdzēt valstij pārvarēt šo smago krīzi, kā arī stāties pretī nākotnes grūtībām,

1.  nosoda visus vardarbības aktus un traģiskos dzīvības zaudējumus 2014. gada 12. februāra miermīlīgo demonstrāciju laikā un nākamajās dienās un pauž patiesu līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm;

2.  pauž stingru solidaritāti ar Venecuēlas tautu un tās bažām par iespēju, ka jauni protesti varētu novest pie citiem vardarbības aktiem, kas tikai padziļinātu pretrunas starp valdības pozīciju un opozīciju un vēl lielākā mērā polarizētu sensitīvos politiskos notikumus, kas pašlaik norisinās Venecuēlā; aicina visu Venecuēlas sabiedrības pušu un slāņu pārstāvjus saglabāt mieru gan rīcībā, gan vārdos;

3.  atgādina Venecuēlas valdībai, ka vārda brīvība un tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās ir pamattiesības demokrātiskā valstī, kā tas atzīts Venecuēlas konstitūcijā, un aicina prezidentu N. Maduro ievērot starptautiskos līgumus, kurus Venecuēla ir parakstījusi un jo īpaši Amerikas valstu Demokrātisko hartu;

4.  atgādina Venecuēlas valdībai, ka tai ir pienākums nodrošināt visu iedzīvotāju drošību valstī, neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem un piederības organizācijām; ir ļoti nobažījies par studentu un opozīcijas līderu arestiem un prasa viņus nekavējoties atbrīvot;

5.  atgādina, ka demokrātiskā valstī ir būtiski ievērot pilnvaru separācijas principu un ka varas iestādes nedrīkst tiesu sistēmu izmantot kā instrumentu demokrātiskās opozīcijas politiskai vajāšanai un represijām; aicina Venecuēlas varas iestādes atsaukt nepamatotās apsūdzības un aresta orderus, kas izdoti pret opozīcijas līderiem;

6.  aicina Venecuēlas varas iestādes nekavējoties atbruņot un izformēt nekontrolētās bruņotās grupas, kas atbalsta valdību, un izbeigt šo grupu nesodāmību; prasa izmeklēt apstākļus, kādos personas gājušas bojā, un vainīgos saukt pie atbildības par nodarījumiem;

7.  mudina visas puses un jo īpaši Venecuēlas varas iestādes iesaistīties miermīlīgā dialogā, sasniedzot visus Venecuēlas sabiedrības segmentus, lai apzinātu konverģences elementus un politiskie dalībnieki varētu diskutēt par vissmagākajām problēmām, ar kādām pašlaik valsts sastopas;

8.  uzsver, ka vārda, informācijas un uzskatu brīvības ievērošana, kā arī politiskais plurālisms ir demokrātijas pamats; pauž nožēlu par plašsaziņas līdzekļu un interneta cenzūru un par to, ka ir ierobežota piekļuve atsevišķiem blogiem un sociālajiem tīkliem; nosoda vairāku laikrakstu un citu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu vajāšanu, no kā cietuši, piemēram, NTN24 un CNN, kas raida spāņu valodā, un uzskata, kā šāda prakse ir pretrunā Venecuēlas konstitūcijai un saistībām, kuras Venecuēlas Bolivāra Republika ir apņēmusies ievērot;

9.  prasa nosūtīt Parlamenta ad hoc delegāciju, lai pēc iespējas drīz novērtētu stāvokli valstī;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Venecuēlas Bolivāra Republikai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV C 102 E, 24.4.2008., 484. lpp. (2) OV C 15 E, 21.1.2010., 85. lpp. (3) OV C 212 E, 5.8.2010., 113. lpp. (4) OV C 341 E, 16.12.2010., 69. lpp. (5) OV C 351 E, 2.12.2011., 130. lpp. (6) OV C 264 E, 13.9.2013., 88. lpp.