(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0045),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0032/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 23. maija atzinumu(2),

–   ņemot vērā saistības, kuras uzņēmās G8 augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2013. gada jūnijā Ziemeļīrijā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumus par agresīvu nodokļu plānošanu,

–  ņemot vērā ESAO ģenerālsekretāra progresa ziņojumu, ko iesniedza G20 sanāksmē, kas notika 2013. gada 5. septembrī,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2013. gada 9. decembra atzinumu par direktīvas priekšlikumu, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0150/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp. (2) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Milzīga nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu nozares stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt iekšējo tirgu un , bet starptautisko attīstību. Terorisms vājina grauj pašus mūsu sabiedrības pamatus. Papildinot krimināltiesisko pieeju, Galvenās nelikumīgās naudas plūsmas veicinātājas ir slepenas korporatīvas struktūras, kuras darbojas ārzonu jurisdikcijās, ko nereti dēvē arī par nodokļu oāzēm, izmantojot to priekšrocības. Papildus krimināltiesiskās pieejas turpmākai pilnveidei Savienības līmenī preventīvi līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmu, ir obligāti un var sniegt dot papildinošus rezultātus. Tomēr preventīvajai pieejai vajadzētu būt mērķtiecīgai un samērīgai un tai nebūtu jāpārvēršas par visu sabiedrību aptverošu kontroles sistēmu. [Gr. 1]

(2)  Finanšu iestāžu un kredītiestāžu drošība, integritāte un stabilitāte, kā arī uzticēšanās finanšu sistēmai kopumā var tikt nopietni apdraudēta sakarā ar noziedznieku un to līdzdalībnieku pūlēm noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai novirzīt likumīgi vai nelikumīgi iegūtu naudu teroristu mērķiem. Ja konkrēti saskaņoti pasākumi netiek pieņemti visas Savienības mērogā, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un teroristu finansētāji, lai sekmētu savu noziedzīgo rīcību, varētu mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību un finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa. Tāpēc Savienības mērogā ir jāpieņem konkrēti saskaņoti pasākumi. Vienlaikus mērķis aizsargāt sabiedrību pret noziedzniekiem un aizsargāt Eiropas finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti jāīsteno samērīgi, ņemot vērā nepieciešamību izveidot tādu normatīvo vidi, kurā uzņēmumi varētu panākt uzņēmējdarbības izaugsmi, nemaksājot nesamērīgi daudz par atbilstību tiesību aktiem. Ikvienai prasībai cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kas tiek noteikta atbildīgajam subjektam, jābūt pamatotai un samērīgai. [Gr. 2]

(3)  Šis priekšlikums ir ceturtā direktīva nolūkā vērsties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudiem. Padomes Direktīva 91/308/EEK(4), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu definēja attiecībā uz narkotiku tirdzniecību un saistības noteica tikai finanšu nozarei. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/97/EK(5), paplašināja darbības jomu gan attiecībā uz aptvertajiem noziegumiem, gan aptvertajām profesijām un darbībām. Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF) 2003. gada jūnijā pārskatīja savus ieteikumus, lai aptvertu teroristu finansēšanu, un noteica sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un verifikāciju, situācijām, kurās augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var būt par pamatojumu pastiprinātiem pasākumiem, kā arī situācijām, kurās samazināts risks var būt par pamatojumu mazāk stingrai kontrolei.

Minētās izmaiņas tika atspoguļotas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK(6), un Komisijas Direktīvā 2006/70/EK(7). Īstenojot FATF ieteikumus, Savienībai būtu pilnībā jāievēro datu aizsardzības tiesību akti, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta) un Eiropas Cilvēktiesību konvencija. [Gr. 3]

(4)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek īstenota starptautiskā vidē. Pasākumiem, kurus pieņem tikai valsts vai pat Savienības līmenī, neņemot vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, varētu būt ļoti ierobežota ietekme. Tādējādi pasākumiem, kurus pieņem Savienība, vajadzētu būt saskaņotiem ar savietojamiem ar citām darbībām un vismaz tikpat stingriem kā citām darbībām, ko veic citas starptautiskās institūcijas. Izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ieņēmumu neatklāšanas un slēpšanas mehānismus var izmantot kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģijas, lai izvairītos no to atklāšanas. Savienības rīcībā būtu jo īpaši jāturpina ņemt vērā ieteikumus, kurus sagatavojusi FATF – galvenā starptautiskā organizācija, un citas starptautiskās organizācijas, kas cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai vēl vairāk efektivizētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, attiecīgā gadījumā Direktīva 2005/60/EK un Direktīva 2006/70/EK būtu jāpielāgo FATF ieteikumiem, kas tika pieņemti un paplašināti 2012. gada februārī. Tomēr ir svarīgi, lai šāda minēto normu pielāgošana FATF ieteikumiem notiktu, pilnībā ievērojot Savienības tiesības, jo īpaši Savienības datu aizsardzības tiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības. [Gr. 4]

(4a)  Lai novērstu pieaugošo tendenci nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības veikt nevis attīstītajās valstīs, bet gan jaunattīstības valstīs, kurās ir mazāk stingri tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, īpaša vērība būtu jāpievērš to starptautisko saistību īstenošanai, kas ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā, saskaņā ar kuru ir jāpanāk attīstības sadarbības politikas saskanība. [Gr. 5]

(4b)  Ņemot vērā, ka nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas, jo īpaši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apjoms jaunattīstības valstīs ir no 6 līdz 8,7 % no to IKP(8), un šī summa ir 10 reizes lielāka nekā Savienības un tās dalībvalstu palīdzības apjoms šīm valstīm, ir jākoordinē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pasākumi un jāņem vērā Savienības un dalībvalstu attīstības stratēģija un politikas virzieni, kas vērsti uz kapitāla aizplūšanas apkarošanu. [Gr. 6]

(5)  Turklāt finanšu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, lai nelikumīgi iegūtus vai pat likumīgi iegūtus līdzekļus novirzītu teroristiskiem mērķiem, rada skaidru apdraudējumu finanšu sistēmas integritātei, pareizai darbībai, reputācijai un stabilitātei. Tādējādi šajā direktīvā ietverto preventīvo pasākumu loks būtu jāpaplašina tā, lai tas ietvertu ne tikai manipulācijas ar līdzekļiem, kas iegūti, no noziedzīgas darbības, bet arī izdarot smagus noziedzīgus nodarījumus, unnaudas vai īpašuma uzkrāšanu teroristiskiem mērķiem. [Gr. 7]

(5a)  Neatkarīgi no dalībvalstīs paredzētajām sankcijām to pasākumu galvenajam mērķim, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt visu tādu darbību apkarošanai, kas dod ievērojamus nelikumīgi ienākumus. To panākt, veicot visus iespējamos pasākumus, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu minēto ienākumu legalizācijas nolūkā. [Gr. 8]

(6)  Lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā ir riskanta saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai palielinātu modrību un mazinātu riskus, ko rada skaidras naudas maksājumi, šī direktīva būtu jāattiecina uz fiziskām un juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm, ja tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 7500 vai vairāk. Dalībvalstis būtu jāvar nolemt pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp zemāku robežvērtību. [Gr. 9]

(6a)  Elektroniskās naudas produktus arvien biežāk izmanto, lai aizstātu bankas kontus. Šādu produktu piedāvātājiem būtu stingri jāpilda pienākums novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tomēr būtu jāvar noteikt atbrīvojumu no klientu pārbaužu veikšanas attiecībā uz elektroniskās naudas produktiem, ja ir izpildīti noteikt kumulatīvi nosacījumi. Par elektronisko naudu, kas izsniegta, neveicot klienta uzticamības pārbaudi, būtu jāļauj iegādāties preces un pakalpojumus tikai no pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir identificēti un kuru identitāti ir apstiprinājis elektroniskās naudas izsniedzējs. Elektronisko naudu nedrīkst izmantot, ja attiecībā uz starppersonu darījumiem nav veikta klienta uzticamības pārbaude. Elektroniski uzglabātajai summai būtu jābūt pietiekami zemai, lai izvairītos no nepilnībām un lai pārliecinātos, ka persona nevar iegūt neierobežotu daudzumu anonīmo elektroniskās naudas produktu. [Gr. 10]

(6b)  Nekustamā īpašuma aģenti dalībvalstīs ir aktīvi dažādos veidos, veicot darījumu ar nekustamo īpašumu. Lai samazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku nekustamā īpašuma sektorā, šī direktīva būtu jāattiecina arī uz nekustamā īpašuma aģentiem, ja tie savā profesionālajā darbībā veic finanšu darījumus saistībā ar īpašumu. [Gr. 11]

(7)  Uz juridisko profesiju pārstāvjiem, kā tos definē dalībvalstis, šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina tad, kad viņi iesaistās finansiālās vai korporatīvās darbībās, ietverot konsultēšanu nodokļu jautājumos, kur pastāv vislielākais risks, ka šo juridisko profesiju pārstāvju pakalpojumus var pretlikumīgi izmantot noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Tomēr vajadzētu būt atbrīvojumiem no jebkura pienākuma paziņot informāciju, kas iegūta tiesas procesa laikā vai arī pirms vai pēc tā, kā arī izvērtējot klienta juridisko stāvokli. Tādējādi uz juridiskajām konsultācijām arī turpmāk būtu jāattiecina pienākums neizpaust profesionālo noslēpumu, ja vien juridiskais konsultants pats nepiedalās nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā, juridisko konsultāciju mērķis nav legalizēt nelikumīgi iegūtos līdzekļus vai finansēt teroristus, vai ja vien jurists nezina, ka klients meklē juridisko konsultāciju, lai legalizētu nelikumīgi iegūtos līdzekļus vai finansētu teroristus.

(8)  Pret tieši salīdzināmiem pakalpojumiem būtu jāattiecas vienveidīgi, ja tos sniedz jebkurš profesionālis, uz kuru attiecas šī direktīva. Lai nodrošinātu Hartā garantēto tiesību ievērošanu, to revidentu, ārštata grāmatvežu un nodokļu konsultantu gadījumā, kuri dažās dalībvalstīs var aizstāvēt vai pārstāvēt klientu tiesvedības kontekstā vai arī izvērtēt klienta juridisko stāvokli, uz informāciju, ko viņi ieguvuši, pildot šos uzdevumus, nebūtu jāattiecina paziņošanas pienākums saskaņā ar šo direktīvu.

(9)  Svarīgi nepārprotami uzsvērt, ka „nodokļu noziegumi” saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem ir iekļauti „noziedzīgas darbības” plašajā definīcijā, ko izmanto šajā direktīvā saskaņā ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem. Eiropadome savā 2013. gada 23. maija sanāksmē apliecināja nepieciešamību uzsākt visaptverošu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu un apkarot visu veidu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu iekšējā tirgū un darījumos ar trešām valstīm un jurisdikcijām, kuras šajā jomā nevēlas sadarboties. Nodokļu noziegumu definīcijas pieņemšana ir nozīmīgs solis šo noziegumu atklāšanā, tāpat arī prasības noteikšana lielajiem uzņēmumiem, kuri darbojas Savienībā, par katru valsti atsevišķi izpaust konkrētu finanšu informāciju. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstu noteiktie atbildīgie subjekti un profesionālie juristi necenstos traucēt šīs direktīvas mērķu īstenošanu un neveicinātu vai neiesaistītos agresīvu nodokļu shēmu plānošanā. [Gr. 12]

(9a)  Dalībvalstīm būtu jāievieš vispārējie izvairīšanās novēršanas noteikumi (GAAR) nodokļu jomā, lai ierobežotu agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra ieteikumiem par agresīvu nodokļu plānošanu un ESAO progresa ziņojumu, ko iesniedza G20 sanāksmē, kura notika 2013. gada 5. septembrī. [Gr. 13]

(9b)  Veicot vai sekmējot komerciālus vai privātus darījumus, struktūrām, kurām finanšu sistēmā ir īpaša loma, piemēram, Eiropas Investīciju bankai (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB), dalībvalstu centrālajām bankām un centrālajām norēķinu sistēmām, būtu pēc iespējas jāievēro citiem atbildīgajiem subjektiem piemērojamie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 14]

(10)  Nepieciešams identificēt ikvienu fizisku personu, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības konkrēto procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas ir pierādījuma faktors, kas jāņem vērā tas ir viens no faktoriem, ar kura palīdzību var noskaidrot faktisko īpašnieku. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrota fiziskā persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisko personu, kas ir klients. [Gr. 15]

(11)  Nepieciešamība Ir svarīgi nodrošināt un uzlabot maksājumu izsekojamību. Precīza un atjaunināta informācija par visu juridisko struktūru, piemēram, juridisko personu, trastu, fondu vai pārvaldītājsabiedrību vai jebkuru citu līdzīgu pašreizējo vai turpmāko juridisko veidojumu, faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem un dara šo adekvāto, precīzo un jaunāko informāciju pieejamu, kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. izmantojot centrālos publiskos reģistrus, nodrošina iespējas ar to iepazīties tiešsaistē un publisko to atklātā un drošā formātā saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem un Hartā paredzētajām tiesībām uz privātumu. Būtu jāparedz kompetento iestāžu, jo īpaši FIU un atbildīgo subjektu, tiesības šādus reģistrus izmantot, kā arī šādas tiesības jāparedz sabiedrībai, ja pirms izmantošanas tiek identificēta persona, kas vēlas ar informāciju iepazīties, un tiek nomaksāta iespējamā nodeva.Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem. [Gr. 16]

(11a)  Dalībvalstīm izveidojot faktisko īpašnieku reģistrus, tiktu sniegts ievērojams atbalsts cīņā pret nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, korupciju, noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, krāpšanu un citiem finanšu noziegumiem. To varētu panākt, uzlabojot dalībvalstu esošo uzņēmumu reģistru darbību. Lai panāktu reģistros ievadītās informācijas efektīvu izmantošanu, ir svarīgi, lai reģistri būtu savstarpēji savienoti, jo uzņēmējdarbības darījumi ir pārrobežu darījumi. Visu Savienības uzņēmumu reģistru savstarpēja savienojamība jau ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/17/ES(9) un būtu jāpaplašina vēl vairāk. [Gr. 17]

(11b)  Tehnoloģiskais progress ir radījis instrumentus, ar kuriem atbildīgie subjekti, veicot atsevišķus pārskaitījumus, var pārbaudīt savu klientu identitāti. Šādi tehnoloģiskie uzlabojumi uzņēmumiem un klientiem nodrošina laika un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, tāpēc tie būtu jāņem vērā, novērtējot risku. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, vēršoties pret jauniem un novatoriskiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidiem, būtu jārīkojas proaktīvi, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzības normas. [Gr. 18]

(12)  Šī direktīva būtu jāpiemēro arī tad, ja atbildīgie subjekti, uz kuriem šī direktīva attiecas, savu darbību veic caur internetu.

(12a)  Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB īstenot šīs direktīvas noteikumus un publicēt savā tīmekļa vietnē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas politikas nostādnes, kurās ir ietvertas sīki izstrādātas procedūras, kas paredzētas šīs direktīvas īstenošanai. [Gr. 19]

(13)  Bažas rada azartspēļu nozares izmantošana noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai. Lai mazinātu ar šo nozari saistītos riskus un noteiktu vienlīdzīgu attieksmi pret azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, visiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi katram atsevišķam darījumam, kura apmērs ir EUR 2000 vai vairāk. Veicot uzticamības pārbaudi, būtu jāīsteno uz risku balstīta pieeja, kas atspoguļo dažādus atšķirīgiem azartspēļu pakalpojumiem raksturīgus riskus, un jāanalizē, vai šis risks no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas viedokļa ir uzskatāms par augstu vai zemu. Būtu jāņem vērā arī dažādu azartspēļu īpašie raksturlielumi, piemēram, jānošķir kazino, tiešsaistes azartspēles vai citi azartspēļu pakalpojumu sniedzēji. Dalībvalstīm būtu jāapsver minētās robežvērtības piemērošana laimestiem, kā arī azartspēļu likmēm. Azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir fiziskas telpas (piemēram, kazino un laimētavas), būtu jānodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudi, ja to veic pie ieejas telpās, var sasaistīt ar darījumiem, kurus klients veic minētajās telpās. [Gr. 20]

(13a)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana notiek arvien sarežģītākos veidos un tajā tiek izmantoti arī nelegāli un dažreiz arī legāli totalizatori, jo īpaši saistībā ar sporta pasākumiem. Ir radušies jauni, ienesīgi organizētās noziedzības veidi, piemēram, spēļu rezultātu sarunāšana, un tie ir kļuvuši par izdevīgiem noziedzības veidiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. [Gr. 21]

(14)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks nav vienāds visos gadījumos. Tādēļ būtu jāizmanto holistiska uz riska faktoru balstīta pieeja, pamatojoties uz standartu minimumu. Uz riska faktoru balstīta pieeja nav nepamatoti pieļaujošs risinājums dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem. Tā ietver uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas izmantošanu, lai labāk vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, ar kuriem saskaras Savienība un tie, kas tajā darbojas. [Gr. 22]

(15)  Uz riska faktoru balstītas pieejas pamatā ir dalībvalstu un Savienības nepieciešamība identificēt, izprast un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ar kādiem tās saskaras. Pārvalstiskas pieejas riska identifikācijai nozīme ir atzīta starptautiskā līmenī, un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(10); Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010(11); un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(12), būtu jāuzdod sniegt atzinumu par riskiem, kas skar finanšu nozari un sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā tā riska novērtējuma standartu minimums, ko īsteno valstu kompetentās iestādes. Šajā procesā pēc iespējas būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, īstenojot publisku apspriešanos. [Gr. 23]

(16)  Attiecīgā gadījumā riska novērtējuma rezultāti dalībvalstīs būtu jādara savlaicīgi pieejami atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu identificēt, izprast un mazināt paši savus riskus. [Gr. 24]

(17)  Lai labāk izprastu un mazinātu riskus Savienības līmenī, būtu jāveic pārvalstiska riska analīze, lai efektīvi identificētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas pastāv iekšējā tirgū. Komisijai būtu jālūdz dalībvalstis efektīvi atrisināt gadījumus, kas saistīti ar augstu risku. Turklāt dalībvalstīm būtu ar savu riska novērtējumu rezultātiem jāapmainās savā starpā un ar Komisiju, EBI, EAAPI, un EVTI (kopā minētas kā "EUI") un Eiropolu, ja tas ir attiecīgi. [Gr. 25]

(18)  Piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ir lietderīgi ņemt vērā to mazo atbildīgo subjektu raksturu un vajadzības, uz kuriem attiecas šī direktīva, un nodrošināt attieksmi, kas ir atbilstīga mazo atbildīgo subjektu īpašajām vajadzībām un komercdarbības būtībai.

(19)  Risks savā būtībā ir mainīgs, un mainīgie rādītāji, vai nu katrs atsevišķi, vai apvienojumā, var palielināt vai samazināt potenciālo risku, tādējādi ietekmējot preventīvo pasākumu, piemēram, klienta uzticamības pārbaudes pasākumu, atbilstīgo līmeni. Tādējādi ir gan tādi apstākļi, kuros būtu jāpiemēro pastiprināta klienta uzticamības pārbaude, gan citi apstākļi, kuros var būt atbilstīga vienkāršota klienta uzticamības pārbaude.

(20)  Būtu jāatzīst, ka konkrētas situācijas rada lielāku nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku. Lai gan būtu jānosaka visu klientu identitāte un komercdarbības profils, ir gadījumi, kad nepieciešama īpaši stingra klienta identifikācijas un pārbaudes procedūra.

(21)  Tas īpaši atbilst patiesībai komercdarbības attiecībās ar personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, jo īpaši ar tām, kas ir no Savienības vai citām valstīm, kur korupcija ir plaši izplatīta. Šādas attiecības finanšu nozari var īpaši pakļaut nopietnam reputācijas un juridiskam riskam. Starptautiskās pūles apkarot korupciju arī attaisno nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādiem gadījumiem un piemērot atbilstīgus pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās. [Gr. 26]

(21a)  Ir jāpastiprina klienta uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās, tomēr nedrīkst pieļaut situāciju, ka saraksti, kuros ir sniegta informācija par minētajām personām, tiek izplatīti komerciālos nolūkos. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizliegtu minētās darbības. [Gr. 27]

(22)  Augstākās vadības apstiprinājuma saņemšana komercdarbības attiecību veidošanai nenozīmē, ka visos gadījumos nepieciešams saņemt valdes apstiprinājumu. Vajadzētu būt iespējai, ka šādu apstiprinājumu piešķir kāds, kuram ir pietiekamas zināšanas par iestādes pakļautību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansējuma riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar tās pakļautību riskam.

(22a)  Eiropas Savienībai ir jāizstrādā kopēja pieeja un kopēja politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāievieš un tieši jāpiemēro visi tie valstu saraksti, kurus FATF publicēja savās valstu sistēmās, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jānosaka citas jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties, ņemot vērā visu pieejamo informāciju. Komisijai būtu jāizstrādā kopēja pieeja attiecībā uz pasākumiem, kas jāizmanto, lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti pret minētajām jurisdikcijām, kuras nevēlas sadarboties. [Gr. 28]

(23)  Lai izvairītos no atkārtotām klienta identifikācijas procedūrām, kas noved pie komercdarbības aizkavēšanas un neefektivitātes, ir lietderīgi, ja ir piemēroti aizsardzības pasākumi, pieļaut arī tādu klientu iesaistīšanu atbildīgajos subjektos, kuru identitāte ir noskaidrota citur. Gadījumos, kad atbildīgais subjekts izmanto trešo personu, tad galīgā atbildība par klienta uzticamības pārbaudes procedūras piemērošanu gulstas uz atbildīgo subjektu, kurā klientu iesaista. Trešai personai vai personai, kas ir iesaistījusi klientu, būtu arī turpmāk jābūt atbildīgai par visu šīs direktīvas prasību izpildi tiktāl, ciktāl tai ar klientu ir attiecības, uz kurām attiecas šī direktīva, ietverot pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem un glabāt ierakstus.

(24)  Ja starp atbildīgajiem subjektiem un ārējām fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām šī direktīva neattiecas, pastāv aģenta vai apakšuzņēmuma līgumattiecības, tad šiem aģentiem vai apakšuzņēmumiem, kas saistīti ar atbildīgajiem subjektiem, pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu var noteikt tikai līgums, nevis šī direktīva. Atbildībai par šīs direktīvas ievērošanu būtu jāgulstas galvenokārt uz atbildīgo subjektu, uz kuru šī direktīva attiecas. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai visas šādas trešās personas varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 29]

(25)  Visas dalībvalstis ir izveidojušas, vai tām būtu jāizveido funkcionāli neatkarīgas un autonomas finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU), lai vāktu un analizētu informāciju, kuru tās saņem, nolūkā noteikt saikni starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Par aizdomīgiem darījumiem būtu jāziņo FIU, kurām būtu jādarbojas kā valsts centram, kas saņem, analizē un nosūta kompetentajām iestādēm ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju attiecībā uz iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Tam nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu mainīt savas esošās ziņošanas sistēmas, kurās informēšana tiek veikta, izmantojot prokuratūru vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ja vien informācija nekavējoties un nemainītā veidā tiek nosūtīta FIU, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, kas ietver arī starptautisko sadarbību ar citām FIU. Ir svarīgi, lai dalībvalstis FIU sniegtu nepieciešamos resursus nolūkā pilnībā nodrošināt to darbības spēju risināt attiecīgā brīža problēmas, ko rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzības normas. [Gr. 30]

(26)  Atkāpjoties no vispārējā aizlieguma veikt aizdomīgus darījumus, atbildīgie subjekti var veikt aizdomīgus darījumus pirms kompetento iestāžu informēšanas gadījumos, ja tos nav iespējams pārtraukt vai arī ja tādējādi varētu traucēt saukt pie atbildības labuma guvējus no iespējamām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas darbībām. Tam tomēr nevajadzētu skart dalībvalstu starptautiskās saistības saskaņā ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām nekavējoties iesaldēt teroristu, teroristu apvienību vai kādu citu apvienību, kas finansē terorismu, finanšu līdzekļus vai citas mantiskās vērtības.

(26a)  Tā kā nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas liela daļa nonāk nodokļu oāzēs, Savienībai būtu jāpalielina spiediens, lai šīs valstis nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas nolūkā sadarbotos. [Gr. 31]

(27)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iecelt atbilstīgu 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) punktā minēto profesiju pašregulējuma iestādi par iestādi, kura FIU vietā tiek informēta kā pirmā. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību Tiesas judikatūru pirmās instances ziņošanas sistēma pašregulējuma iestādei ir svarīgs aizsardzības pasākums, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību attiecībā uz ziņošanas pienākumiem, kas attiecas uz juristiem.

(28)  Ja dalībvalsts nolemj izmantot 33. panta 2. punktā noteiktos atbrīvojumus, tā var atļaut vai pieprasīt pašregulējuma iestādei, kas pārstāv personas, kuras minētas šajā pantā, nepārsūtīt FIU informāciju, kas iegūta no šīm personām apstākļos, kuri noteikti minētajā pantā.

(29)  Ir bijuši vairāki gadījumi, kad personas, tostarp darbinieki un viņu pārstāvji, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Lai gan šī direktīva nevar iejaukties dalībvalstu tiesvedības procesos, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu personas, tostarp darbiniekus un viņu pārstāvjus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām, kā arī no citas nelabvēlīgas izturēšanās vai negatīvām sekām, tādējādi atvieglojot viņiem iespēju ziņot par aizdomām un nostiprinot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu. [Gr. 32]

(30)  Personas datu apstrādei šīs direktīvas nolūkos ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK(13), kā tā transponēta valstu tiesību aktos.

(30a)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(14) ir piemērojama personu datu apstrādei, ko veic Savienības iestādes un struktūras šīs direktīvas piemērošanas nolūkā. [Gr. 33]

(31)  Šīs direktīvas īstenošanas daži aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu. Personas datu apstrāde būtu pieļaujama, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, tostarp veikt klienta uzticamības pārbaudi, veikt pastāvīgu uzraudzību, izmeklēt un ziņot par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, identificēt juridiskas personas faktisko īpašnieku vai juridisku veidojumu, konstatēt politiski ietekmējamas personas, veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un veikt informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. Personas datu vākšana būtu jāierobežo, vācot tikai tos datus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tos neapstrādājot tālāk Direktīvai 95/46/EK neatbilstīgā veidā. Īpaši būtu stingri jāaizliedz personas datu tālāka apstrāde komerciālos nolūkos. [Gr. 34]

(32)  Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis atzīst par svarīgu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm. Šo parādību apkarošanai nepieciešama stingra politiskā griba un sadarbība visos līmeņos. [Gr. 35]

(32a)  Ļoti svarīgi ir panākt, lai ieguldījumi, kurus līdzfinansē no Savienības budžeta, atbilstu augstākajiem standartiem, un tādējādi tiktu novērsti finanšu noziegumi, tostarp korupcija un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ EIB 2008. gadā ir pieņēmusi iekšējās pamatnostādnes „Politika neatļautu darbību novēršanai un aizkavēšanai Eiropas Investīciju bankas darbībā”, par tiesisko pamatojumu izmantojot LESD 325. pantu, EIB statūtu 18. pantu un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(15). Pēc šīs politikas pieņemšanas EIB būtu jāziņo Luksemburgas FIU par visiem aizdomīgiem vai iespējamiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem, kas skar EIB atbalstītos projektus, darbības un darījumus. [Gr. 36]

(33)  Šī direktīva neskar to personas datu aizsardzību, kuri tiek apstrādāti, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp Pamatlēmuma 2008/977TI noteikumus. [Gr. 37]

(34)  Personas datiem, kurus apstrādā šīs direktīvas nolūkos, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi. Tomēr datu subjekta piekļuve informācijai, kas iekļauta ziņojumā par aizdomīgu darījumu, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ var būt pamatoti minēto tiesību ierobežojumi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. panta noteikumiem. Tomēr šādi ierobežojumi ir jālīdzsvaro, datu aizsardzības iestādēm piešķirot efektīvas pilnvaras, tostarp netiešas piekļuves tiesības, kas noteiktas Direktīvā 95/46/EK, lai tās izmeklētu ex officio vai balstoties uz sūdzību, visu veidu informāciju par personas datu apstrādes problēmām. Tas jo īpaši attiecas cita starpā uz iespējām iepazīties ar atbildīgā subjekta datiem. [Gr. 38]

(35)  Šī direktīva neattiecas nedz uz personām, kuras dokumentus papīra formā tikai pārvērš elektroniskos datos un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, nedz arī uz fizisku vai juridisku personu, kas kredītiestādēm vai finanšu iestādēm piegādā ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas palīgsistēmas līdzekļu pārsūtīšanai, vai klīringa un norēķinu sistēmas.

(36)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana ir starptautiskas problēmas, un centieniem ar tām cīnīties vajadzētu būt globāliem. Ja Savienības finanšu iestādēm vai kredītiestādēm ir filiāles vai meitasuzņēmumi, kas atrodas trešās valstīs, kur tiesību akti minētajā jomā ir nepilnīgi, tām, lai izvairītos no ļoti dažādo standartu piemērošanas iestādē vai iestāžu grupā, būtu jāpiemēro Savienības standarti vai jāinformē kompetentās iestādes piederības dalībvalstī, ja šādu standartu piemērošana nav iespējama.

(37)  Atbildīgajiem subjektiem, cik vien ja iespējams, vajadzētu saņemt informāciju par to iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem lietderību un veiktajiem pēcpasākumiem. Lai to īstenotu un lai varētu pārbaudīt, cik efektīva ir to sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm vajadzētu veidot un uzlabot attiecīgu statistiku. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā Savienībā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un regulāri jāpublicē pārskati, tostarp valsts līmeņa riska novērtējumu analīze. Komisijai būtu jāveic pirmais šāds pārskats gada laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. [Gr. 39]

(37a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai atbildīgie subjekti ne tikai ievērotu attiecīgos noteikumus un pamatnostādnes, bet arī izveidotu sistēmas, ar kurām var praktiski mazināt šo subjektu iekšienē pastāvošo nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku. [Gr. 40]

(37b)  Lai dalībvalstis varētu pārskatīt savu sistēmu efektivitāti nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšanu, tām būtu jāglabā attiecīgie statistikas dati un tie jāuzlabo. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā Savienībā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un būtu regulāri jāpublicē pārskati. [Gr. 41]

(38)  Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka attiecībā uz valūtas maiņas punktiem, trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem vai azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, personas, kas reāli vada šādu vienību komercdarbību, un šādu vienību faktiskie īpašnieki ir atbilstīgas un piemērotas personas. Kritērijiem, kā noteikt, vai persona ir atbilstīga un piemērota, būtu jāatspoguļo vismaz nepieciešamība aizsargāt šādus subjektus pret to, ka to vadītāji vai faktiskie īpašnieki tos ļaunprātīgi izmanto noziedzīgiem mērķiem.

(39)  Ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārvalstisko raksturu, ārkārtīgi svarīga ir koordinācija un sadarbība starp ES FIU. Šāda sadarbība līdz šim ir risināta vienīgi ar Padomes Lēmumu 2000/642/TI(16). Lai panāktu labāku koordināciju un sadarbību starp FIU un, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem sasniedz tās dalībvalsts FIU, kurā ziņojums būtu visnoderīgākais, šajā direktīvā būtu jāiekļauj sīkāk izstrādāti, tālejošāki un atjaunināti noteikumi.

(40)  Informācijas apmaiņas uzlabošana starp FIU Savienībā ir īpaši svarīga, saskaroties ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārvalstisko raksturu. Dalībvalstīm būtu jāveicina drošu iekārtu izmantošana informācijas apmaiņai, īpaši decentralizēta datortīkla FIU.net un minētā tīkla šādu iekārtu piedāvāto metožu izmantošana. [Gr. 42]

(41)  Cīņas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu nozīmīgumam vajadzētu virzīt dalībvalstis uz to, lai tās savos tiesību aktos nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kuras piemēro gadījumos, kad netiek ievēroti valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstīs pašlaik ir dažādi administratīvie pasākumi un sankcijas attiecībā uz galveno preventīvo pasākumu pārkāpumiem. Šī dažādība varētu kaitēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā ieguldītajiem centieniem, un pastāv risks, ka Savienības rīcība varētu tikt sadrumstalota. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāiekļauj vairāki administratīvie pasākumi un sankcijas, kas dalībvalstīs būtu pieejami saistībā ar sistemātiskiem prasību pārkāpumiem attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, uzskaiti, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un atbildīgo subjektu iekšējo kontroli. Minētajam pasākumu un sankciju lokam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai ļautu dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, īpaši starp finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, attiecībā uz to apmēru, raksturu, riska līmeni un darbības jomām. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka administratīvo pasākumu un sankciju piemērošana saskaņā ar šo direktīvu un kriminālsanckiju piemērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepārkāpj principu ne bis in idem. [Gr. 43]

(42)  Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un pienācīga noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Būtu efektīvi un piemēroti uzticēt EUI, kas ir iestādes ar ļoti specializētām zināšanām, izstrādāt normatīvo tehnisko standartu projektus, neietverot politikas izvēles, un iesniegt tos Komisijai.

(42a)  Lai kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti varētu labāk novērtēt ar noteiktiem darījumiem saistītu risku, Komisijai būtu jāsagatavo to jurisdikciju saraksts valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās ir īstenoti noteikumi un regulējums, kas ir līdzīgs tam, kāds noteikts šajā direktīvā. [Gr. 44]

(43)  Komisijai ar deleģētiem aktiem saskaņā ar LESD 290. pantu un atbilstīgi 10. un 14. pantam Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 būtu jāpieņem saskaņā ar šīs direktīvas 42. pantu EUI izstrādātie regulatīvo tehnisko standartu projekti.

(44)  Ņemot vērā ļoti būtiskās izmaiņas, ko būtu nepieciešams veikt Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/70/EK, tās būtu jāapvieno un jāatceļ skaidrības un saskanīguma labad.

(45)  Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, finanšu sistēmas aizsardzību, novēršot, izmeklējot un atklājot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, jo atsevišķi pasākumi, ko dalībvalstis pieņemtu savu finanšu sistēmu aizsardzībai, varētu nebūt saskanīgi ar iekšējā tirgus darbību un tiesiskuma un Savienības sabiedriskās kārtības principiem, bet darbības mēroga un seku dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto noteikto principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(46)  Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Hartā, īpaši, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, nevainīguma prezumpcija, tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību. [Gr. 45]

(47)  Saskaņā ar Hartas 21. pantu, kurā aizliegta jebkāda diskriminācija uz jebkāda pamata, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šī direktīva attiecībā uz riska novērtējumiem klienta uzticamības pārbaudes kontekstā tiek īstenota bez diskriminācijas.

(48)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem, dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

(48a)  Dalībvalstis un atbildīgie subjekti, piemērojot šo direktīvu vai valstu tiesības, ar kurām īsteno šo direktīvu, ievēro Padomes Direktīvu 2000/43/EK(17). [Gr. 46]

(48b)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2013. gada 4. jūlijā(18),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. iedaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir aizliegta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana.

2.  Šajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek uzskatīts turpmāk norādītais, ja izdarīts ar nodomu:

a)  īpašuma konversija vai nodošana, zinot vai ko varētu zināt, ņemot vērā konkrētus faktus un apstākļus, ka šāds īpašums ir iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā, lai slēptu vai maskētu šā īpašuma nelikumīgo izcelsmi vai nepieļautu iesaldēšanu vai konfiskāciju, vai palīdzētu jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības pasūtīšanā, izvairīties no minētās personas rīcības juridiskajām sekām; [Gr. 47]

b)  patiesās būtības, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, aprites, tiesību noslēpšana vai maskēšana attiecībā uz īpašumu vai īpašuma piederības noslēpšana vai maskēšana, zinot, ka šāds īpašums iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā;

c)  īpašuma iegūšana, valdījums vai lietošana, tā saņemšanas laikā zinot, ka šāds īpašums iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā;

d)  piedalīšanās kādā no darbībām, kas minētas a), b) un c) apakšpunktā, apvienošanās minēto darbību izdarīšanai, izdarīšanas mēģinājums, palīdzība noziedzīgas darbības veikšanā, pamudināšana uz noziedzīgu darbību, padomu došana vai noziedzīgas darbības izpildes atvieglošana.

3.  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiek uzskatīta par tādu pat tad, ja darbības, kuras radījušas īpašumu, kas tiek legalizēts, veiktas citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā.

4.  Šīs direktīvas nozīmē „teroristu finansēšana” nozīmē finanšu līdzekļu nodrošināšanu vai vākšanu jebkādā veidā, tieši vai netieši, ar nodomu, ka tie būtu jāizmanto, vai apzinoties, ka tos izmantos, pilnībā vai daļēji, lai veiktu jebkuru nodarījumu 1. līdz 4. panta nozīmē Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI(19), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI(20).

5.  Apzināšanos, nodomu vai motīvu, kas ir 2. un 4. punktā minēto darbību sastāvdaļa, var konstatēt, pamatojoties uz objektīviem faktiskiem apstākļiem.

2. pants

1.  Šī direktīva tiek piemērota šādiem atbildīgajiem subjektiem:

1)  kredītiestādēm,

2)  finanšu iestādēm;

3)  turpmāk norādītām fiziskām vai juridiskām personām, kas darbojas, lai veiktu savu profesionālo darbību:

a)  revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem;

b)  notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kad tie piedalās, vai nu darbojoties savu klientu vārdā un labā, jebkādā finanšu vai nekustama īpašuma darījumā, vai palīdzot šāda darījuma plānošanā vai veikšanā sava klienta labā attiecībā uz:

i)  nekustama īpašuma vai saimnieciskas vienības pirkšanu un pārdošanu;

ii)  klienta naudas, vērtspapīru vai citu aktīvu pārvaldīšanu;

iii)  banku, krājkontu vai vērtspapīru kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu;

iv)  to ieguldījumu veikšanu, kas vajadzīgi komercsabiedrību dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai;

v)  trastu, fondu, pašpalīdzības sabiedrību, komercsabiedrību vai līdzīgu struktūru dibināšanu, vadīšanu vai pārvaldīšanu; [Gr. 48]

c)  trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem, kas nav ietverti a) vai b) apakšpunktā;

d)  nekustamā īpašuma aģentiem, tostarp īpašuma izīrēšanas aģentiem, ciktāl tie ir iesaistīti finanšu darījumos;

e)  citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm vai pakalpojumiem, ja maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 7500 apmērā vai vairāk neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

f)  azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem.

Dalībvalstis drīkst nolemt noteiktiem azartspēļu pakalpojumiem kā minēts pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunktā,, izņemot kazino, pilnīgi vai daļēji nepiemērot valsts noteikumus, ar ko transponē šo direktīvu, ņemot vērā nelielo risku, ko rada minēto pakalpojumu būtība, pamatojoties uz riska novērtējumiem. Pirms šāda izņēmuma piemērošanas attiecīgā dalībvalsts prasa atļauju Komisijai. [Gr. 153]

2.  Dalībvalstis var nolemt, ka šī direktīva neattiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas finanšu darbību veic reti vai ļoti ierobežotā apmērā un ja pastāv tikai neliels nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks, ar nosacījumu, ka minētā fiziskā vai juridiskā persona atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)  finanšu darbība ir ierobežota absolūtā izteiksmē;

b)  finanšu darbība ir ierobežota uz darījuma pamata;

c)  finanšu darbība nav pamatdarbība;

d)  finanšu darbība ir palīgdarbība un ir tieši saistīta ar pamatdarbību;

e)  pamatdarbība nav 1. punktā minētā darbība, izņemot 1. punkta 3. apakšpunkta e) punktā minēto darbību;

f)  finanšu darbība tiek nodrošināta tikai pamatdarbības klientiem, un parasti netiek piedāvāta sabiedrībai.

Pirmā daļa neattiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas veic naudas pārveduma darbību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK(21), 4. panta 13. punkta nozīmē.

3.  Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis nosaka prasību, ka finanšu darbības kopējais apgrozījums nedrīkst pārsniegt robežvērtību, kas ir pietiekami zema. Šo robežvērtību nosaka valsts līmenī atkarībā no finanšu darbības veida.

4.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis piemēro maksimālu robežvērtību uz klientu un vienu darījumu neatkarīgi no tā, vai darījumu veic ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām. Šo robežvērtību nosaka valsts līmenī atkarībā no finanšu darbības veida. Tai jābūt pietiekami zemai, lai nodrošinātu, ka attiecīgo darījumu veidi ir nepraktiska un neefektīva metode nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un tā nedrīkst pārsniegt EUR 1000.

5.  Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis nosaka prasību, ka finanšu darbības apgrozījums nepārsniedz 5 % no attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas kopējā apgrozījuma.

6.  Novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku šā panta nolūkā, dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību jebkurai finanšu darbībai, par kuru uzskata, ka tās būtības dēļ to īpaši iespējams izmantot vai ļaunprātīgi izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

7.  Visos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, norāda iemeslus, kas ir to pamatā. Dalībvalstis paredz iespēju atcelt minēto lēmumu, ja apstākļi mainās.

8.  Dalībvalstis nosaka uz riska faktoru balstītas uzraudzības darbības vai veic jebkurus citus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbrīvojumu, kas piešķirts ar lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu, neizmanto ļaunprātīgi.

3. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)  „kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 575/2013(22) 4. panta 1. punktā, tostarp to filiāles ,kas atrodas Savienībā, kā minēts minētās regulas 4. panta 1. punkta 1. un 17. apakšpunkta nozīmē, neatkarīgi no tā, vai galvenais birojs atrodas Savienībā vai trešā valstī;

2)  „finanšu iestāde” ir

a)  uzņēmums, kas nav kredītiestāde un un kuras galvenā darbība ir viena vai vairākas darbības, kuras ir iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(23) I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 14. un 15. punktā, tostarp darbības, ko veic valūtas maiņas punkti (bureaux de change),

b)  apdrošināšanas sabiedrība, kas pienācīgi pilnvarota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK(24), ciktāl tā veic darbības, kuras noteiktas minētajā direktīvā,

c)  ieguldījumu sabiedrība, kā tā definēta 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES(25),

d)  kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas tirgojas ar savām daļām vai akcijām,

e)  apdrošināšanas starpnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/92/EK(26) 2. panta 5. punktā, izņemot starpniekus, kas minēti šīs direktīvas 2. panta 7. punktā, kad tie veic dzīvības apdrošināšanu vai kāda cita veida apdrošināšanu uzkrājumu veidošanas nolūkā,

f)  a) līdz e) apakšpunktā minēto finanšu iestāžu filiāles, kas atrodas Savienībā, neatkarīgi no tā, vai togalvenais birojs atrodas Savienībā vai trešā valstī;

(3)  „īpašums” ir jebkāda veida aktīvi neatkarīgi no tā, vai tie ir ķermeniski vai bezķermeniski, kustami vai nekustami, kā arī juridiskie dokumenti vai instrumenti jebkādā veidā, tostarp elektroniskā vai digitālā veidā, kas liecina par īpašumtiesībām vai par daļu šādos aktīvos;

(4)  „noziedzīga darbība” ir jebkāda veida noziedzīga iesaistīšanās šādu smagu noziegumu veikšanā:

a)  darbības, kas definētas 1. līdz 4. pantā Pamatlēmumā 2002/475/TI par terorisma apkarošanu, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2008/919/TI,

b)  jebkurš nodarījums, kas minēts Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada Konvencijas pret narkotisku un psihotropu vielu nelikumīgu tirdzniecību 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā,

c)  noziedzīgu organizāciju darbības, kā tas noteikts 1. pantā Padomes Vienotajā rīcībā 98/733/TI(27),

d)  krāpšana, vismaz nopietna, kas skar Savienības finansiālās intereses, kā to nosaka Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(28) 1. panta 1. punkts un 2. pants,

e)  korupcija,

f)  visi noziedzīgi nodarījumi, tostarp nodarījumi nodokļu noziegumi jomā saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;

(4a)  „pašregulējuma iestāde” ir struktūra, kurai ir attiecīgās valsts tiesībās noteiktas pilnvaras pieņemt saistības un noteikumus, kas reglamentē atsevišķas profesijas vai ekonomiskās darbības jomas un kas šajā profesijā vai jomā nodarbinātām fiziskām vai juridiskām personām ir jāievēro; [Gr. 53]

(5)  „faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kurai pilnībā pieder klients vai kura šo klientu kontrolē, un/vai fiziska persona, kuras vārdā darbojas vai veic darījumu, un ietver vismaz:

a)  attiecībā uz uzņēmumiem:

i)  fizisku personu, kas pilnībā ir kādas juridiskas vienības īpašnieks vai to kontrolē, jo tai tieši vai netieši pieder pietiekama akciju daļa vai balsstiesības, tostarp ar uzrādītāja akciju palīdzību, un kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem.

Jebkurā gadījumā līdzdalība 25 % apmēra plus viena akcija attiecībā uz fiziskām personām ir pierādījums tiešām īpašumtiesībām; 25 % 25 % akciju plus viena klienta akcija ir pietiekams pierādījums īpašumtiesībām vai kontrolei, kas pieder uzņēmumam, ko īsteno akciju turētājs, un attiecas uz tiešo un netiešo īpašumtiesību visiem līmeņiem, kontrolē fiziska(-s) persona(-s), vai vairākiem uzņēmumiem, ko kontrolē tā pati fiziskā persona, ir norādījums par netiešām īpašumtiesībām; Jēdzienu „kontrole” nosaka, cita starpā, saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. līdz 5. punktā(29); tomēr šo noteikumu piemēro, neskarot dalībvalstu tiesības nolemt, ka zemāks procentuāls apmērs var būt pierādījums īpašumtiesībām uz uzņēmumu vai tā kontrolēšanai;

ii)  ja ir šaubas par to, vai i) punktā identificētā persona ir faktiskais/-ie īpašnieks/-i, faktiskais īpašnieks vai ja pēc visu nepieciešamo pasākumu veikšanas saskaņā ar i) punktu nevar identificēt nevienu personu, fiziska persona, kas citādi īsteno kontroli pār juridiskās vienības juridisko vienību vai tās pārvaldību, kas var ietvert personas, kuras ieņem augstākos pārvaldības amatus;

iia)  ja neviena persona nav identificēta saskaņā ar i) vai ii) punktu, fiziska persona(-s), kas ieņem augstākos pārvaldības amatus, un šādā gadījumā atbildīgajiem subjektiem ir jādokumentē darbības faktiskā īpašnieka identificēšanai saskaņā ar i) un ii) punktu, lai pierādītu nespēju identificēt šādas personas;

(b)  attiecībā uz juridiskām vienībām, piemēram, fondiem, un juridiskiem veidojumiem, piemēram, trastiem vai pašpalīdzības sabiedrībām, kas pārvalda un sadala līdzekļus:

i)  fiziska(s) persona(s), kurai/-ām ir kontrole pār juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašumu vismaz 25 % apmērā, un

ii)  ja nākamie labuma guvēji jau ir noteikti, fiziska(s) persona(s), kam pieder vismaz 25 % no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašuma, vai

iii)  ja vēl nav noteiktas personas, kas ir labuma guvējas no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības, personu grupa, kuru interesēs ir nodibināts vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība. Attiecībā uz personām, kas ir labuma guvējas no trasta pēc būtības vai kategorijas, atbildīgie subjekti iegūst pietiekamu informāciju par labuma guvēju, lai būtu pārliecināti, ka spēs noteikt labuma guvēja identitāti izmaksas laikā vai tad, kad labuma guvējs gatavojas izmantot paredzētās tiesības;

iiia)  attiecībā uz trastiem — tā dibinātāja, pilnvarotās personas, trasta pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu fizisko personu, kas īsteno pilnīgu, efektīvu kontroli pār trastu (tostarp, ko īsteno, izmantojot īpašumtiesību ķēdi) identitāte; [Gr. 54]

(6)  „trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura komercdarbības veidā nodrošina trešai personai jebkurus no turpmāk norādītiem pakalpojumiem:

a)  komercsabiedrību vai citu juridisko personu izveidošana,

b)  komercsabiedrības direktora vai sekretāra, personālsabiedrības biedra vai līdzīga amata pienākumu veikšana attiecībā uz citu juridisku personu vai komercsabiedrību vai nokārtošana, ka cita persona veic minētos pienākumus,

c)  juridiskās adreses nodrošināšana; komercdarbības, pasta vai administratīvās adreses un citu saistītu pakalpojumu nodrošināšana uzņēmumam, personālsabiedrībai vai citai juridiskai personai vai juridiskam veidojumam,

d)  darbošanās kā pilnvarotai personai saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku vienošanos vai nokārtošana, ka cita persona veic šīs darbības,

e)  darbošanās kā akcionāra pārstāvim citas personas vārdā, kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nokārtošana, ka cita persona veic šīs darbības;

(7)  a) „politiski ietekmējamas ārvalstu personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus trešā valstī;

b)  „politiski ietekmējamas iekšzemes personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus kādā dalībvalstī; [Gr. 55, Grozījums neattiecas uz visām valodām.]

c)  „personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgu amatu starptautiskā organizācijā” ir direktori, direktoru vietnieki un valdes locekļi vai personas, kas ieņem tiem līdzvērtīgus amatus starptautiskā organizācijā;

d)  „fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus” ietver šādas personas:

i)  valsts vadītāji, valdības vadītāji, ministri un ministru vietnieki vai palīgi,

ii)  parlamentu vai līdzīgu likumdošanas struktūru locekļi, [Gr. 56]

iii)  augstāko tiesu, konstitucionālo tiesu vai citu augsta līmeņa tiesu institūciju locekļi, kuru lēmumus tālāk nepārsūdz, izņemot ārkārtas gadījumos,

iv)  revīzijas palātu vai centrālo banku valdes locekļi,

v)  vēstnieki, pagaidu lietveži (chargés d'affaires) un augsta ranga virsnieki bruņotajos spēkos,

vi)  valsts uzņēmumu administratīvo, pārvaldes vai uzraudzības institūciju augstu stāvoši locekļi. [Gr. 57]

Neviena no i) līdz vi) punktā minētajām kategorijām nav saprotama kā tāda, kas attiecas uz vidēja ranga vai zemāka līmeņa amatpersonām;

e)  „ģimenes locekļi” ir:

i)  laulātais,

ii)  jebkurš partneris, kurš tiek uzskatīts par līdzvērtīgu laulātajam,

iii)  bērni un viņu laulātie vai partneri, [Gr. 58]

iv)  vecāki; [Gr. 59]

(f)  „personas, par kurām ir zināms, ka tās ir „cieši saistītas personas” ir [Gr. 87]

i)  jebkura fiziska persona, par kuru ir zināms, ka viņai ir kopīgas faktiskas īpašumtiesības uz juridiskām vienībām vai juridiskiem veidojumiem vai jebkuras citas tuvas komercdarbības attiecības ar 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto personu,

ii)  jebkura fiziska persona, kura ir vienīgā juridiskas vienības vai juridiska veidojuma faktiskā īpašniece, par kuru ir zināms, ka tas ir izveidots 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās personas labā de facto; [Gr. 60]

(8)  „augstākā vadība” ir amatpersona vai darbinieks, kam ir pietiekamas zināšanas par iestādes pakļautību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansējuma riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar tās pakļautību riskam. Tam nav visos gadījumos jābūt valdes loceklim;

(9)  „komercdarbības attiecības” ir komercdarbības, profesionālas vai komerciālas attiecības, kas cieši saistītas ar atbilstīgo darbību, ko veic atbildīgie subjekti, un kam kontakta nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

(10)  „azartspēļu pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuri ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp tādās, kuras ietver prasmju elementu, piemēram, izlozēs, kazino spēlēs, pokera spēlēs un derībās, un kuri tiek sniegti fiziskā atrašanās vietā vai ar jebkādiem līdzekļiem attālināti, ar elektroniskiem līdzekļiem vai ar jebkādas citas sakaru tehnoloģijas starpniecību, un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla lūguma;

(10a)  „derību darījums” šīs direktīvas 12. panta izpratnē nozīmē visus komercattiecību posmus starp azartspēļu pakalpojumu sniedzēju, no vienas puses, un klientu un reģistrēto derību labuma saņēmēju, no otras puses, līdz laimesta izmaksāšanas brīdim; [Gr. 61]

(11)  „grupa” ir grupa kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK(30) 2. panta 12. punktā.

(11a)  „darījumi bez tiešas saskares” ir līguma noslēgšana vai darījuma veikšana bez līgumslēdzēja vai starpnieka un klienta vienlaicīgas fiziskās klātbūtnes, izmantojot tikai vienu vai vairākus interneta, telemārketinga vai citus elektroniskos saziņas līdzekļus, līdz brīdim, kad tiek noslēgts līgums vai veikts darījums. [Gr. 62]

4. pants

1.  Dalībvalstis saskaņā ar riska novērtējumu nodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz tām profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas nav 2. panta 1. punktā minētie atbildīgie subjekti, bet tomēr veic darbības, kas ir īpaši piemērotas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus un finansētu teroristus. [Gr. 63]

2.  Ja kāda dalībvalsts nolemj attiecināt šīs direktīvas noteikumus uz citām profesijām un uzņēmumu kategorijām nekā tām, kas minētas 2. panta 1. punktā, tad tā par savu lēmumu paziņo Komisijai.

5. pants

Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var pieņemt vai paturēt spēkā stingrākus noteikumus, ja šie noteikumi pilnībā atbilst Savienības tiesību sistēmai, jo īpaši attiecībā uz Savienības datu aizsardzības noteikumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību aizsardzību. Šādi noteikumi pārmērīgi nekavē klientu piekļuvi finanšu pakalpojumiem un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. [Gr. 64]

2. iedaļa

Riska novērtējums

6. pants

1.  Komisija lūdz veic tādas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumu, kas ietekmē iekšējo tirgu, īpaši ņemot vērā pārrobežu darbības. Šajā nolūkā Komisija konsultējas ar dalībvalstīm, EUI, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, 29. panta darba grupu, Eiropolu un citām atbilstošām iestādēm. sniegt atzinumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas skar iekšējo tirgu.

Šā punkta pirmajā daļā minētais riska novērtējums ietver vismaz šo:

a)  nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vispārējo apmēru un iekšēja tirgus jomas, kuras pakļautas lielākam riskam;

b)  riskus, kas saistīti ar katru attiecīgo jomu, jo īpaši ar finansēm nesaistīto nozari un azartspēļu nozari;

c)  visplašāk izplatītos līdzekļus, kurus noziedznieki izmanto nelikumīgo ienākumu legalizēšanā;

d)  ieteikumus kompetentām iestādēm par to, kā efektīvi izmantot resursus;

e)  EUR banknošu lomu kriminālās darbībās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā;

Riska novērtējuma iekļauj priekšlikumus tādu obligāto standartu izstrādei, kas jāievēro dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajos riska novērtējumos. Minētie obligātie standarti jāizstrādā sadarbībā ar dalībvalstīm, un to izstrādes procesā jāiesaista nozares pārstāvji un citas ieinteresētās personas, veicot sabiedrisko apspriešanu un attiecīgi organizējot privātā sektora ieinteresēto personu sanāksmes.

Atzinumu Komisija sniedz riska novērtējumu līdz ...(31) un to aktualizē reizi divos gados vai vajadzības gadījumā biežāk.

2.  Komisija riska novērtējumu dara atzinumu pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku un lai citas ieinteresētās personas, tostarp likumdevēji, varētu labāk saprast risku, un ļautu citām iesaistītajām pusēm, tostarp valstu likumdevējiem, Eiropas Parlamentam, EUI, Eiropolam un Savienības FIU komitejai labāk izprast riskus. Novērtējuma kopsavilkumu publisko. Šāds kopsavilkums nesatur klasificētu informāciju.

2.a   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par secinājumiem attiecībā uz regulāriem riska novērtējumiem un par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šiem secinājumiem. [Gr. 65]

6.a pants

1.  Neskarot pārkāpuma procedūru, kas noteikta LESD, Komisija nodrošina, lai valstu tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošas jomā, ko dalībvalstis pieņem, ievērojot šo direktīvu, tiktu īstenoti efektīvi un būtu saskaņoti ar Eiropas satvaru.

2.  Attiecībā uz 1. punkta piemērošanu Komisijai palīdz komiteja un attiecīgajā gadījumā EUI, Eiropols, Savienības FIU komiteja un jebkura cita kompetentā iestāde saskaņā ar 1. punktu.

3.  Šā panta 1. punktā minēto valsts tiesību aktu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā novērtējumu veic, neskarot finanšu darījumu darba grupas vai Moneyval veiktos novērtējumus. [Gr. 66]

7. pants

1.  Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai identificētu, novērtētu, izprastu un mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas to skar, un regulāri atjauninātu novērtējumu. kā arī ar datu aizsardzību saistītas problēmas, kas attiecas uz minētajām jomām, un regulāri atjauninātu novērtējumu.

2.  Katra dalībvalsts norīko iestādi, lai koordinētu valsts rīcību saistībā ar 1. punktā minētajiem riskiem. Par minēto iestādi paziņo Komisijai, EUI, Eiropolam un citām dalībvalstīm.

3.  Veicot 1. punktā minētos novērtējumus, dalībvalstis var izmantot izmanto 6. panta 1. punktā minēto atzinumu riska novērtējumu.

4.  Katra dalībvalsts veic 1. punktā minēto novērtējumu un

a)  izmanto novērtējumu(s), lai uzlabotu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmu, īpaši apzinot visas jomas, kurās atbildīgie subjekti piemēro pastiprinātus pasākumus, un attiecīgā gadījumā konkretizējot veicamos pasākumus;

aa)  vajadzības gadījumā nosaka nozares vai jomas, kurās pastāv maznozīmīgs, neliels un augsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks;

b)  izmanto novērtējumu(s), piešķirot resursus un nosakot to piešķiršanas prioritāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanai;

ba)  izmanto novērtējumu(-us), lai attiecīgajai nozarei vai jomai nodrošinātu atbilstošu noteikumu izstrādi saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku;

c)  attiecīgo informāciju savlaicīgi dara pieejamu atbildīgajiem subjektiem, lai tie veiktu varētu veikt savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumus.

5.  Dalībvalstis savu riska novērtējumu rezultātus pēc pieprasījuma dara pieejamus citām dalībvalstīm, Komisijai un EUI. Novērtējuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Šāds kopsavilkums nesatur klasificētu informāciju. [Gr. 67]

8. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti veic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ņemot vērā riska faktorus, tostarp klientus, valstis vai ģeogrāfiskās zonas, produktus, pakalpojumus, darījumus vai piegādes kanālus. Minētie pasākumi ir samērīgi ar atbildīgo subjektu būtību un apmēru.

2.  Šā panta 1. punktā minētos novērtējumus dokumentē, regulāri atjaunina un pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajām iestādēm un pašregulējuma iestādēm. [Gr. 68]

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem ir izstrādāta politika, kontrole un procedūras, kā mazināt un efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas identificēti Savienības līmenī, dalībvalstu līmenī un atbildīgo subjektu līmenī. Politikai, kontrolei un procedūrām būtu jābūt vajadzētu būt samērīgām ar minēto atbildīgo subjektu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku būtību un apmēru, un, tās īstenojot, būtu jārespektē datu aizsardzības noteikumi. [Gr. 69]

4.  Politika un procedūras, kuras minētas 3. punktā, ietvert vismaz

a)  iekšējās politikas, procedūru un kontroles, tostarp modeļu riska pārvaldības metodes, klienta uzticamības pārbaudes, ziņošanas, uzskaites, iekšējās kontroles, atbilstības pārvaldības (tostarp, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komercdarbības apmēru un būtību, atbilstības uzraudzības amatpersonas iecelšanas vadības līmenī) un darbinieku pārbaudes, izstrādi. Ar šādiem pasākumiem atbildīgajiem subjektiem netiek atļauts prasīt patērētājiem vairāk personas datus saturošu informāciju, nekā tas nepieciešams; [Gr. 70]

b)  ja tas ir atbilstīgi, ņemot vērā uzņēmuma apmēru un būtību, neatkarīgu revīzijas funkciju, lai pārbaudītu a) punktā minēto iekšējo politiku, procedūras un kontroli.

5.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem saņemt augstākās vadības apstiprinājumu to ieviestajai politikai un procedūrām un attiecīgā gadījumā uzrauga un pastiprina veiktos pasākumus.

8.a pants

1.  Lai izstrādātu kopēju pieeju un kopēju politiku attiecībā uz jurisdikcijām bez sadarbības, kur ir nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, dalībvalstis periodiski apstiprina un pieņem FATF publicēto valstu sarakstu.

2.  Komisija koordinē sagatavošanās darbus Savienības līmenī, lai identificētu trešās valstis, kuru režīms, kas vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir stratēģiski nepilnīgs un rada ievērojamu risku Savienības finanšu sistēmai, ņemot vērā III pielikuma 3. punktā minētos kritērijus.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu valstu sarakstu, kā noteikts 2. punktā.

4.  Komisija regulāri uzrauga situācijas izmaiņas šā panta 2. punktā minētajās valstīs, ņemot vērā III pielikuma 3. punktā minētos kritērijus, un attiecīgā gadījumā pārskata šā panta 3. punktā minēto sarakstu. [Gr. 71]

II NODAĻA

KLIENTA UZTICAMĪBAS PĀRBAUDE

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

9. pants

Dalībvalstis aizliedz to kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus, anonīmas krājgrāmatiņas vai izsniegt anonīmas elektroniskās maksājumu kartes, kas neatbilst 10.a pantā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstis visos gadījumos pieprasa, lai esošo anonīmo kontu, anonīmo krājgrāmatiņu vai anonīmo maksājumu karšu īpašnieki un labuma guvēji tiek pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā pirms kontu vai krājgrāmatiņu lietošanas jebkādā veidā. [Gr. 72]

10. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti klienta uzticamības pārbaudes pasākumus piemēro šādos gadījumos:

a)  nodibinot komercdarbības attiecības;

b)  veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 15 000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

c)  attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras tirgojas ar precēm – veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 7500 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

d)  attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem kazino – veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

da)  attiecībā uz azartspēlēm tiešsaistē — nodibinot darījuma attiecības;

db)  attiecībā uz citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem — izmaksājot laimestu EUR 2.000 apmērā vai vairāk; [Gr. 73]

e)  ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, neatkarīgi no izņēmumiem, atbrīvojumiem vai robežvērtības;

f)  ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas datu ticamību un atbilstību;

fa)  ja tiek dibināts uzņēmums. [Gr. 74]

10.a pants

1.  Dalībvalstis, ņemot vērā pierādīto nelielo risku, var atbildīgajiem subjektiem noteikt atbrīvojumu no klienta uzticamības pārbaudes attiecībā uz elektronisko naudu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK(32) 2. panta 2. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  maksājuma instrumentu nevar uzpildīt;

b)  elektroniski uzglabātā maksimālā summa nav lielāka par EUR 250, Dalībvalstis var palielināt minēto robežvērtību līdz EUR 500 maksājuma instrumentiem, ko var izmantot tikai vienā attiecīgajā dalībvalstī;

c)  maksājuma instrumentu izmanto tikai preču vai pakalpojumu iegādei;

d)  maksājuma instrumentu nevar finansēt ar elektronisko naudu.

e)  ir aizliegts izpirkt ar skaidru naudu, vai, veicot skaidras naudas izņemšanu, izņemot gadījumus, kad ir identificēta un pārbaudīta turētāja identitāte un ir ievērota atbilstīga un piemērota politika un procedūras attiecībā uz izpirkšanu ar skaidru naudu un skaidras naudas izņemšanu, un ja ir ievērots pienākums reģistrēt saistības.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudes pasākumus vienmēr piemēro pirms tādas elektroniskās naudas vērtības izpirkšanas, kas pārsniedz EUR 250.

3.  Ar šo pantu dalībvalstis netiek atturētas atļaut atbildīgiem subjektiem saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu piemērot vienkāršotus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz elektronisko naudu, ja nav izpildīti šajā pantā paredzētie nosacījumi. [Gr. 75]

11. pants

1.  Klienta uzticamības pārbaudes pasākumi ietver:

a)  klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, ziņas vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota;

b)  papildus tāda faktiskā īpašnieka identifikāciju, kā arī identifikācijai, kas saskaņā ar 29. pantu ir iekļauts reģistrā, saprātīgu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu viņa identitāti, tā, lai iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir faktiskais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem, fondiem, pašpalīdzības sabiedrībām, holdingiem un visiem citiem pastāvošiem vai turpmākiem līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot saprātīgus visus nepieciešamos pasākumus, lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru;

c)  informācijas novērtēšanu un, vajadzības gadījumā, iegūšanu par komercdarbības attiecību mērķi un paredzamo būtību;

d)  komercdarbības attiecību uzraudzība, ietverot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, viņa komercdarbību un riska profilu, tostarp, ja nepieciešams, līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunināti. [Gr. 76]

1.a  Turklāt atbildīgajiem subjektiem prasa, īstenojot a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus, pierādīt, ka persona, kas vēlas veikt darbības klienta uzdevumā, drīkst to darīt, un identificēt attiecīgo personu un apliecināt tās identitāti. [Gr. 77]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti piemēro katru 1. punktā noteikto klienta uzticamības pārbaudes prasību, tomēr tās var lemt par šādu pasākumu apmēru, pamatojoties uz riska pakāpi.

3.  Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, dalībvalstis atbildīgajiem subjektiem prasa ņemt vērā vismaz I pielikumā izklāstītos mainīgos rādītājus.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti spēj pierādīt kompetentajām iestādēm vai pašregulējuma iestādēm, ka pasākumi ir atbilstīgi, ņemot vērā identificēto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku.

5.  Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu vai kāda cita veida apdrošināšanu uzkrājumu veidošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka finanšu iestādes papildus klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, kādi tiek prasīti par klientu un faktisko īpašnieku, veic šādus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā dzīvības apdrošināšanas vai kāda cita veida apdrošināšanas uzkrājumu veidošanas nolūkā polisēs norādītiem izmaksas saņēmējiem, tiklīdz saņēmēji ir identificēti vai noteikti:

a)  saņēmējiem, kas tiek identificēti kā konkrēti nosauktas fiziskas vai juridiskas personas vai juridiski veidojumi – fiksē personas vārdu, uzvārdu / nosaukumu;

b)  saņēmējiem, kas tiek noteikti pēc būtības vai kategorijas vai citiem līdzekļiem – iegūst pietiekamu informāciju par minētajiem saņēmējiem, lai finanšu iestāde būtu pārliecināta, ka spēs noteikt saņēmēja identitāti izmaksas laikā.

Abos gadījumos, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, saņēmēja identitāti pārbauda izmaksas laikā. Ja dzīvības apdrošināšana vai kāda cita veida apdrošināšana uzkrājumu veidošanas nolūkā tiek pilnībā vai daļēji izmaksāta trešai personai, finanšu iestādes, kas zina par izmaksu, veicot izmaksu fiziskai vai juridiskai personai vai juridiskam veidojumam, kas gūst labumu no izmaksātās polises vērtības, identificē faktisko īpašnieku.

12. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka klientu un faktisko īpašnieku identitātes pārbaude notiek pirms komercdarbības attiecību nodibināšanas vai pirms darījuma veikšanas.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj, ka klienta un faktiskā īpašnieka identitātes pārbaude notiek komercdarbības attiecību dibināšanas laikā vai tāda darījuma veikšanas laikā, kas tiek veikts personu, uz kurām attiecas 2. punktā minētās saistības, interesēs, kā arī vienmēr, kad tiek izmaksāts laimests, ja tas izrādās nepieciešami, lai nepārtrauktu komercdarbības normālu norisi, un ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks ir neliels. Šajā gadījumā minētās procedūras beidz iespējami drīz pēc pirmās tikšanās. [Gr. 78]

3.  Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atļaut atvērt bankas kontu ar noteikumu, ka tiek veikti atbilstīgi drošības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka darījumus neveic klients vai to neveic viņa vārdā, kamēr nepanāk pilnīgu atbilstību 1. un 2. punktam.

4.  Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad attiecīgā iestāde vai persona neatbilst 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, tā neveic darījumus, izmantojot bankas kontu, nedibina komercdarbības attiecības vai neveic darījumu, un tā apsver komercdarbības attiecību izbeigšanu un ziņojuma par aizdomīgu darījumu sagatavošanu FIU saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz šo klientu.

Dalībvalstis iepriekšējo šā punkta daļu nepiemēro attiecībā uz notāriem, neatkarīgajiem juridisko profesiju pārstāvjiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem ar stingru noteikumu, ka šāds atbrīvojums attiecas vienīgi uz viņiem, kad tie pārbauda savu klientu juridisko stāvokli vai kad tie aizstāv vai pārstāv minētos klientus, tostarp sniedzot konsultācijas par procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

5.  Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti piemēro klienta uzticamības pārbaudes procedūras ne tikai attiecībā pret visiem jaunajiem klientiem, bet atbilstīgos brīžos arī attiecībā pret jau esošajiem klientiem, pamatojoties uz riska pakāpi, tostarp brīžos, kad mainās būtiski klienta apstākļi.

2. iedaļa

Vienkāršota klienta uzticamības pārbaude

13. pants

1.  Ja dalībvalsts vai atbildīgais subjekts identificē zemāka riska jomas, minētā dalībvalsts var atļaut atbildīgajiem subjektiem piemērot vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus.

2.  Pirms vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošanas atbildīgie subjekti pārliecinās, ka klienta attiecības vai darījums ir ar zemāku riska pakāpi.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti veic darījumu vai komercdarbības attiecību pietiekamu uzraudzību, lai varētu atklāt neparastus vai aizdomīgus darījumus. [Gr. 79, Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]

14. pants

Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar klientu veidiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām un konkrētiem produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz faktorus, kuri attiecas uz klientu un produktu, pakalpojumu, pārskaitījumu vai piegādes kanālu, kā potenciāli zemāka riska situācijas, kas izklāstītas II pielikumā. [Gr. 80]

15. pants

EUI līdz ...(33) saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās ir atbilstīgi vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš komercdarbības būtībai un apmēram, un, ja tas ir vajadzīgs un samērīgi, būtu jāparedz īpaši pasākumi. [Gr. 81]

3. iedaļa

Pastiprināta klienta uzticamības pārbaude

16. pants

1.  Gadījumos, kas noteikti šīs direktīvas 17. līdz 24. pantā, un citos augstāka riska gadījumos, kurus identificējušas dalībvalstis vai atbildīgie subjekti, dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu un mazinātu minētos riskus.

2.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem, ciktāl tas ir saprātīgi iespējams, izpētīt kontekstu un mērķi visiem kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visiem neparastiem darījumu veidiem, kam nav acīmredzama ekonomiska vai likumīga mērķa vai kuri ir uzskatāmi par 3. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētajiem nodokļu noziegumiem. Īpaši tie pastiprina komercdarbības attiecību uzraudzības pakāpi un būtību, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet neparastas vai aizdomīgas. Ja atbildīgais subjekts konstatē šādus neparastus vai aizdomīgus darījumus vai darbības, tas nekavējoties par to informē visas iespējami iesaistīto dalībvalstu FIU. [Gr. 82]

3.  Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz faktorus, kuri attiecas uz klientu un produktu, pakalpojumu, pārskaitījumu vai piegādes kanālu, kā potenciāli augstāka riska situācijas, kas izklāstītas III pielikumā.

4.  EUI līdz ...(34) saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās nepieciešams piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus. [Gr. 84]

17. pants

Attiecībā uz korespondentbanku pārrobežu attiecībām ar respondentiestādēm no trešām valstīm dalībvalstis papildus 11. pantā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem prasa, lai to kredītiestādes

a)  ievāc pietiekamu informāciju par respondentiestādi, lai pilnībā izprastu respondenta darījumu būtību, kā arī, lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu iestādes reputāciju un uzraudzības kvalitāti;

b)  novērtē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pārbaudes, ko veic respondentiestāde;

c)  iegūst apstiprinājumu no augstākās vadības pirms jaunu korespondentbanku attiecību nodibināšanas;

d)  dokumentē katras iestādes attiecīgo atbildību;

e)  attiecībā uz maksājumiem caur kontu pārliecinās, ka respondējošā kredītiestāde ir pārbaudījusi to klientu identitāti, kuriem ir tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, un veikusi attiecībā uz šiem klientiem pastāvīgu uzticamības pārbaudi, kā arī, ka tā ir spējīga nodrošināt klienta uzticamības pārbaudes datus pēc korespondentiestādes prasības.

18. pants

Attiecībā uz darījumiem vai komercdarbības attiecībām ar politiski ietekmējamām ārvalstu personām dalībvalstis papildus 11. pantā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem prasa atbildīgajiem subjektiem,

a)  lai tiem būtu atbilstīgas uz riska faktoriem balstītas procedūras, lai noteiktu, vai klients vai klienta faktiskais īpašnieks ir šāda persona;

b)  lai tiem būtu augstākās vadības apstiprinājums komercdarbības attiecību nodibināšanai vai turpināšanai ar šādiem klientiem;

c)  veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu tās bagātības un finansējuma avotu, kas tiek izmantots komercdarbības attiecībās vai darījumā;

d)  veikt nepārtrauktu pastiprinātu komercdarbības attiecību uzraudzību.

19. pants

Attiecībā uz darījumiem vai komercdarbības attiecībām ar politiski ietekmējamām iekšzemes personām vai personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgu amatu starptautiskā organizācijā, dalībvalstis papildus 11. pantā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem prasa atbildīgajiem subjektiem,

a)  lai tiem būtu atbilstīgas uz riska faktoriem balstītas procedūras, lai noteiktu, vai klients vai klienta faktiskais īpašnieks ir šāda persona;

b)  ja ir paaugstināta riska komercdarbības attiecības ar šādām personām, piemērot pasākumus, kas minēti 18. panta b), c) un d) punktā.

19.a pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām izstrādā tādu vietēja mēroga politiski ietekmējamo personu un dalībvalstu rezidentu sarakstu, kuras kādas starptautiskas organizācijas vārdā tagad veic vai agrāk ir veikušas ļoti svarīgu uzdevumu. Sarakstu padara pieejamu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem.

Komisija informē attiecīgās personas, kad tās tiek iekļautas sarakstā vai izsvītrotas no saraksta.

Šajā pantā minētās prasības neatbrīvo atbildīgos subjektus no pienākuma ievērot pienācīgu rūpību attiecībā uz klientiem, un šī informācija nav vienīgais atbildīgo subjektu rīcības pietiekamais pamats, lai izpildītu šos pienākumus.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu ārvalstu politiski ietekmējamu personu, vietēja mēroga politiski ietekmējamu personu vai personu, kuras kādas starptautiskas organizācijas vārdā tagad veic vai agrāk ir veikušas ļoti svarīgu uzdevumu, informācijas nodošanu komerciālos nolūkos. [Gr. 85]

20. pants

Atbildīgie subjekti veic saprātīgus pasākumus, izmantojot uz risku pamatotu pieeju, lai noteiktu, vai dzīvības apdrošināšanas vai kāda cita veida apdrošināšanas uzkrājumu veidošanas nolūkā polises saņēmēji un/vai — attiecīgā gadījumā — saņēmēja faktiskais īpašnieks ir politiski ietekmējamas personas. Minētos pasākumus veic vēlākais izmaksas laikā vai laikā, kad polise tiek piešķirta pilnībā vai daļēji. Ja tiek identificēti augstāki riski, papildus parastajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem dalībvalstis arī prasa, lai atbildīgie subjekti [Gr. 86]

a)  pirms tiek turpināta polises izmaksa, informē augstāko vadību;

b)  veic visa polises turētāja komercdarbības attiecību pastiprinātu pārbaudi.

21. pants

Pasākumi, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, izņemot tos, kas minēti 19.a pantā, attiecas arī uz ģimenes locekļiem vai personām, par kurām ir zināms, ka tās ir cieši saistītas par kurām ir pierādīta šo personu ciešā saistība ar šādām vietēja mēroga vai ārvalstu politiski ietekmējamām personām. [Gr. 87]

22. pants

Ja 18., 19. un 20. pantā minēta ārvalstu politiski ietekmējamu persona, vietēja mēroga politiski ietekmējamu persona vai persona, kura kādas starptautiskas organizācijas vārdā tagad veic vai agrāk ir veikušas ļoti svarīgu uzdevumu, atbildīgajiem subjektiem prasa apsvērt risku, kādu minētā persona joprojām rada, un piemērot atbilstīgus pasākumus, pamatojoties uz riska pakāpi, līdz laikam, kad tiek atzīts, ka minētā persona risku vairs nerada. Minētais laiks ir ne īsāks par 18 12 mēnešiem. [Gr. 88]

23. pants

1.  Dalībvalstis aizliedz kredītiestādēm iesaistīties vai turpināt korespondentbanku attiecības ar fiktīvu banku un prasa kredītiestādēm veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās neiesaistās korespondentbanku attiecībās vai neturpina tās ar banku, par kuru ir zināms, ka tā ļauj izmantot savus kontus fiktīvām bankām.

2.  Šā panta 1. punkta nozīmē „fiktīva banka” ir kredītiestāde vai iestāde, kas veic līdzvērtīgas darbības, un ir iekļauta jurisdikcijā, kurā tā fiziski neatrodas, ietverot tās faktisko vadību, un tā nav saistīta ar kādu reģistrētu finanšu grupu.

4. iedaļa

Trešo personu iesaistīšana

24. pants

Dalībvalstis var atļaut atbildīgajiem subjektiem izmantot trešās personas, lai izpildītu 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības. Tomēr galīgā atbildība par minēto prasību izpildi gulstas uz atbildīgo subjektu, kurš izmanto trešo personu. Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai trešās personas varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 89]

25. pants

1.  Šīs iedaļas nolūkos „trešās personas” ir:

a)   2. pantā uzskaitītie atbildīgie subjekti vai vai

b)  citas iestādes un personas, kuras atrodas dalībvalstīs vai trešā valstī un kuras piemēro klientu uzticamības pārbaudes prasības un lietvedības prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, un viņu atbilstību šīs direktīvas prasībām uzrauga saskaņā ar VI nodaļas 2. iedaļu.

2.  Dalībvalstis Komisija, lemjot par to, vai trešā valsts atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ņem vērā pieejamo informāciju par ģeogrāfiskā riska līmeni un par gadījumiem, kuros tās uzskata, ka trešā valsts atbilst šādiem nosacījumiem, informē cita citu dalībvalstis, Komisiju atbildīgos subjektus un EUI tādā apmērā, kādā tas atbilst šīs direktīvas nolūkiem, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 noteikumiem.

2.a  Komisija sniedz to jurisdikciju sarakstu, kurās ir spēkā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas noteikumiem un citiem saistītiem Savienības noteikumiem un normatīvajam regulējumam.

2.b  Sarakstu, kas minēts 2.a punktā, regulāri pārbauda un atjaunina saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju, kā minēts 2. punktā. [Gr. 90]

26. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti saņem no trešās personas, kuru tās izmanto, nepieciešamo informāciju, lai izpildītu 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti, pie kuriem vēršas klients, veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka trešā persona pēc pieprasījuma nekavējoties nosūta atbilstīgas identifikācijas un datu pārbaudes kopijas, kā arī citus atbilstīgus dokumentus par klienta vai faktiskā īpašnieka identitāti.

27. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka piederības valsts kompetentā iestāde (grupas mēroga politikai un kontrolei) un uzņemošās valsts kompetentā iestāde (filiālēm un meitasuzņēmumiem) var uzskatīt, ka atbildīgais subjekts ar tā grupas programmu piemēro pasākumus, kas ietverti 25. panta 1. punktā un 26. pantā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  atbildīgais subjekts balstās uz informāciju, ko sniedz trešā persona, kas ir daļa no tās pašas grupas;

b)  minētā grupa piemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, noteikumus par lietvedību un programmas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu saskaņā ar šo direktīvu vai līdzvērtīgiem noteikumiem;

c)  šā panta b) punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības valsts kompetenta iestāde sadarbībā ar uzņemošās valsts kompetento iestādi. [Gr. 91]

1.a  EUI līdz ...(35) pieņem pamatnostādnes par kārtību, saskaņā ar kuru attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes uzrauga grupas vienības, lai nodrošinātu saskanīgu un efektīvu grupas līmeņa uzraudzību. [Gr. 92]

28. pants

Šī iedaļa neattiecas uz apakšuzņēmēju vai aģentu līgumattiecībām, kad, pamatojoties uz līguma noteikumiem, apakšuzņēmējs vai aģents jāuzskata par daļu no atbildīgā subjekta.

III NODAĻA

INFORMĀCIJA PAR FAKTISKO ĪPAŠNIEKU

29. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi vai un citas juridiskas vienības personas, tostarp trasti vai pēc struktūras vai funkcijām trastiem līdzīgi veidojumi, fondi, pārvaldītājsabiedrības un visi citi struktūras vai funkciju ziņā līdzīgi pašreizējie vai turpmākie juridiski veidojumi, kas darbojas ir reģistrēti vai iekļauti uzņēmumā to teritorijā vai ko pārvalda saskaņā ar to tiesību aktiem, iegūst, glabā un to rīcībā ir adekvāta nosūta valsts centrālajam reģistram, pareiza komercreģistram vai uzņēmumu reģistram adekvātu, pareizu, aktuālu un aktuāla informācija atjauninātu informāciju par tiem un to faktiskajiem īpašniekiem reģistrācijas vai statusa maiņas brīdī.

1.a  Reģistrā iekļauj informācijas minimumu, kas ļauj skaidri identificēt uzņēmumu un tā faktisko īpašnieku, proti, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko formu un statusu, apvienošanās apstiprinājumu, juridisko adresi (un galvenās komercdarbības norises vietas adresi, ja tā atšķiras no juridiskās adreses), pamata regulatīvās pilnvaras (piemēram, kā norādīts dibināšanas memorandā un statūtos), direktoru sarakstu (tostarp norādot viņu tautību un dzimšanas datumu), kā arī informāciju par akcionāriem vai faktiskajiem īpašniekiem, piemēram, vārdu, dzimšanas datumu, tautību vai reģistrācijas jurisdikciju, kontaktinformāciju, akciju skaitu, akciju kategorijas (tostarp ar tām saistīto balsstiesību veidu) un, attiecīgā gadījumā, viņu akciju vai kontrolpaketes daļu.

Šajā pantā noteiktās prasības neatbrīvo atbildīgos subjektus no pienākuma veikt klienta uzticamības pārbaudi, un atbildīgie subjekti neuzskata šo informāciju par pietiekamu attiecīgo pienākumu izpildei.

1.b  Attiecībā uz trastiem un citu veidu pašreizējām vai turpmākām juridiskām vienībām un veidojumiem, kam ir līdzīga struktūra un funkcijas, informācijā iekļauj arī trasta dibinātāja, pilnvarotās(-o) personas(-u), trasta pārraudzītāja (ja nepieciešams), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu tādu fizisko personu identitāti, kuras īsteno faktisko kontroli pār trastu. Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotās personas paziņo atbildīgajiem subjektiem par savu statusu, kad tās kā pilnvarotās personas veido komercdarbības attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu, kas pārsniedz 10. panta b), c) un d) punktos noteikto robežvērtību. Glabātajā informācijā būtu jāiekļauj visu personu dzimšanas dati un tautība. Dalībvalstis, publicējot trasta līgumu un neoficiālus norādījumus, darbojas atbilstoši uz riska faktoru balstītai pieejai un vajadzības gadījumā, ievērojot personas datu aizsardzību, nodrošina informācijas atklāšanu kompetentajām iestādēm, jo īpaši FIU, un atbildīgajiem subjektiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka Šā panta 1., 1.a un 1.b punktā minētajai informācijai minētā informācija ir savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti pieejama kompetentajām iestādēm, jo īpaši FIU, un atbildīgajiem subjektiem visās dalībvalstīs. Dalībvalstis šā panta 1. punktā minētos reģistrus padara publiski pieejamus, iepriekš ar vienkāršu reģistrāciju tiešsaistē identificējot personu, kas vēlas piekļūt informācijai. Informācija atvērtu un drošu datu veidā ir pieejama tiešsaistē visām personām saskaņā ar noteikumiem par datu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz datu subjekta tiesību uz piekļuvi personas datiem un kļūdainu datu labošanu vai dzēšanu efektīvu aizsardzību. Maksa par informācijas iegūšanu nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas. Reģistrā nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 dienu laikā skaidri norāda visas pieejamajā informācijā izdarītās izmaiņas.

Šā panta 1. punktā minētie uzņēmumu reģistri ir savstarpēji savienoti, izmantojot Eiropas platformu, portālu un dalībvalstīs pēc izvēles izveidotas piekļuves vietas saskaņā ar Direktīvu 2012/17/ES. Dalībvalstis ar Komisijas atbalstu nodrošina savu reģistru savstarpēju izmantojamību reģistru tīklu sistēmā, izmantojot Eiropas platformu.

2.a  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ātri, konstruktīvi un efektīvi tiecas sadarboties ar trešām valstīm, lai veicinātu tādu līdzīgu centrālo reģistru izveidošanu, kuros glabā informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kā arī sekmētu šā panta 1. un 1.a punktā minētās informācijas publisku pieejamību attiecīgajās valstīs.

Par prioritārām nosaka trešās valstis, kurās darbojas vērā ņemams skaits tādu uzņēmumu vai juridisku vienību, tostarp trastu, fondu, pārvaldītājsabiedrību un visu citu struktūras vai funkciju ziņā līdzīgu organizāciju, kuru īpašumā ir akcijas, kas norāda uz tiešām īpašumtiesībām atbilstoši 3. panta 5. punktam uz Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem vai juridiskām vienībām.

2.b  Dalībvalstis pieņem noteikumus par efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām, kas paredzētas fiziskām vai juridiskām personām un ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sankciju piemērošanu. Šā panta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nosaka efektīvus pasākumus pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, lai nepieļautu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, pamatojoties uz uzrādītāja akcijām un uzrādītāja akciju garantijām.

2.c  Komisija līdz ...(36) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šajā punktā paredzēto prasību piemērošanu un darbības principu, un vajadzības gadījumā arī priekšlikumu tiesību aktam. [Gr. 93]

30. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ar tiešu pilnvarojumu pilnvarotās personas saskaņā ar to tiesību aktiem iegūst un uztur adekvātu, pareizu un aktuālu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver trasta dibinātāja, pilnvarotās/-o personas/-u, trasta pārraudzītāja (protector) (ja tas ir attiecīgi), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu fizisko personu, kas īsteno efektīvu kontroli pār trastu, identitāti.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotās personas izpauž atbildīgajiem subjektiem savu statusu, kad tās kā pilnvarotās personas veido komercdarbības attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu, kas pārsniedz 10. panta b), c) un d) punktos noteikto robežvērtību.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajai informācijai savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus, kas atbilst 1., 2. un 3. punktā minētajiem, piemēro citiem juridisku vienību un veidojumu veidiem, kam ir trastiem līdzīga struktūra un funkcija. [Gr. 94]

IV NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

31. pants

1.  Katra dalībvalsts izveido FIU, lai efektīvi novērstu, atklātu un izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

1.a  Direktīvas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) punktā minētās personas informē FIU un/vai attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi, kā izklāstīts 33. panta 1. punktā, ja tām ir aizdomas vai pamats aizdomām par to, ka to pakalpojumus izmanto kriminālas rīcības nolūkā. [Gr. 95]

2.  Dalībvalstis Komisijai rakstveidā paziņo attiecīgo FIU nosaukumu un adresi.

3.  FIU izveido kā centralizētu valsts vienību, kas darbojas neatkarīgi un autonomi. Tā atbild par tādas finanšu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un citas informācijas par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai iespējamu teroristu finansēšanu saņemšanu, (un, ciktāl tas atļauts, pieprasīšanu), analīzi. un FIU ir atbildīga par šīs analīzes rezultātu nodošanu kompetentām visām kompetentajām iestādēm, kas attiecas uz potenciāliem ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem vai ar tiem legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem, potenciāliem vai teroristu finansēšanas gadījumiem vai kuru pieprasa valsts tiesību akti vai noteikumi finansēšanu. Tai jāspēj iegūt svarīgu papildu informāciju no atbildīgajiem subjektiem iepriekšminētajos nolūkos. FIU piešķir pietiekamus finanšu un tehniskos līdzekļus un cilvēkresursus, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. Dalībvalstis nodrošina, ka nenotiek nevajadzīga iejaukšanās FIU darbībā. [Gr. 96]

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tiem tām ir vajadzīgi savu uzdevumu izpildei. Turklāt FIU atbild uz informācijas pieprasījumiem, ko iesniedz tās dalībvalsts to dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, ja vien nav faktisku iemeslu uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas atklāšana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, vai neatbilstīga nolūkam, kādā tā ir pieprasīta. Ja FIU saņem šādu pieprasījumu, lēmums veikt analīzi un/vai izplatīt informāciju pieprasījumu iesniegušajai tiesībaizsardzības iestādei būtu jāpieņem FIU. Dalībvalstis pieprasa tiesībaizsardzības iestādēm informēt FIU par tām sniegtās informācijas izmantošanu. [Gr. 97]

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir pilnvaras steidzami veikt tiešu vai netiešu darbību, ja ir aizdomas, ka darījums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, apturot vai atsaucot piekrišanu, ka darījums var notikt, lai analizētu darījumu un apstiprinātu aizdomas.

6.  FIU analīzes funkcija ietver operatīvo analīzi, kas vērsta uz konkrētiem gadījumiem un konkrētiem mērķiem, un stratēģisko analīzi, kas pēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas tendences un veidus.

32. pants

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai atbildīgie subjekti, un attiecīgos gadījumos to direktori un darbinieki, pilnībā sadarbotos, nekavējoties,

a)  informējot FIU pēc pašu iniciatīvas, ja iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, zina vai tai ir aizdomas vai pamatots iemesls uzskatīt, ka līdzekļi ir iegūti noziedzīgas darbības rezultātā vai ir saistīti ar teroristu finansēšanu, un šādos gadījumos nekavējoties atbildēt uz FIU papildu informācijas pieprasījumiem;

b)  sniedzot visu nepieciešamo informāciju FIU pēc tās pieprasījuma saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas piemērojamos tiesību aktos.

2.  Informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, nodod tālāk FIU tajā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas tā iestāde vai persona, kas nodod informāciju, vai tās dalībvalsts FIU, kurā ir reģistrēts atbildīgais subjekts. Persona vai personas, kuras ir norīkotas saskaņā ar 8. panta 4. punktu, nodod informāciju tālāk. [Gr. 98]

33. pants

1.  Atkāpjoties no 32. panta 1. punkta, dalībvalstis attiecībā uz personām, kas minētas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b), un d) un e) punktā, dalībvalstis kā arī profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas minētas 4. pantā, var iecelt atbilstīgu attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi par iestādi, kura saņem 32. panta 1. punktā minēto informāciju.

Dalībvalstis jebkādos apstākļos nodrošina līdzekļus un iespējas dienesta noslēpumu, konfidencialitātes un privātuma aizsardzības garantēšanai. [Gr. 99]

Neskarot 2. punktu, ieceltā pašregulējuma iestāde pirmajā daļā minētajos gadījumos informāciju nekavējoties un nemainītā veidā nodod FIU.

2.  Dalībvalstis nepiemēro notāriem, citiem neatkarīgajiem juridisko profesiju pārstāvjiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem pienākumus, kas izklāstīti 32. panta 1. punktā, ar stingru noteikumu, ka šāds atbrīvojums attiecas vienīgi uz informāciju, kuru tie saņem vai iegūst par kādu no saviem klientiem, kad nosaka sava klienta juridisko stāvokli vai veic savu uzdevumu, šo klientu aizstāvot vai pārstāvot tiesas procesā, vai attiecībā uz tiesas procesu, ietverot konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā, neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir iegūta vai saņemta pirms, pēc vai šāda procesa laikā.

34. pants

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai atbildīgie subjekti atturas no tādu darījumu veikšanas, par kuriem tām ir informācija vai pastāv aizdomas, ka tie ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, iekams tie nav veikuši nepieciešamo darbību saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Saskaņā ar valstu tiesību aktiem var dot rīkojumu neveikt šo darījumu.

2.  Ja pastāv aizdomas, ka šāda darījuma nolūks ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana un ja nav iespējams šādā veidā atturēties no darījuma, vai ja līdz ar to varētu izjaukt centienus izsekot aizdomās turamo iespējamo nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas darbību labuma guvējus, atbildīgie subjekti uzreiz pēc darījuma sniedz informāciju FIU.

35. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 45. pantā minētās kompetentās iestādes nekavējoties informē FIU, ja, veicot atbildīgo subjektu pārbaudes, vai jebkādā citā veidā tās atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, kuras, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, ir pilnvarotas uzraudzīt fondu biržu, valūtas un atvasināto finanšu instrumentu tirgus, informē FIU, ja tās atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

36. pants

Šīs direktīvas 32. pantā un 33. pantā minētās informācijas atklāšana, ko labticīgi, kā paredzēts 32. panta 1. punktā un 33. pantā, veic atbildīgais subjekts vai šāda atbildīgā subjekta darbinieks vai direktors, nav līgumā vai normatīvā vai administratīvā aktā noteiktu ierobežojumu neievērošana attiecībā uz informācijas izpaušanu un nerada jebkāda veida atbildību atbildīgajam subjektam vai tā direktoriem vai darbiniekiem.

37. pants

Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus nodrošina, lai aizsargātu ka personas, tostarp atbildīgo subjektu darbinieki un pārstāvji, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, tiek pienācīgi aizsargātas no draudiem vai naidīgām darbībām, atbildīgo subjektu darbiniekus nelabvēlīgas izturēšanās kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu negatīvām sekām un jo īpaši no negatīvām vai teroristu finansēšanu diskriminējošām darbībām darba attiecībās. Dalībvalstis šādām personām nodrošina juridisko palīdzību bez maksas un personām, kas vēlas ziņot par aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, nodrošina drošus komunikācijas kanālus. Ar šādiem kanāliem nodrošina, ka ziņojošo personu identitāte ir zināma vienīgi EUI vai FIU. Dalībvalstis nodrošina piemērotas liecinieku aizsardzības programmas. [Gr. 100]

2. iedaļa

Izpaušanas aizliegums

38. pants

1.  Atbildīgie subjekti un to direktori un darbinieki neizpauž attiecīgajam klientam vai citām trešām personām to, ka ir sniegta informācija saskaņā ar 32. un 33. pantu vai tiek veikta vai var tikt veikta izmeklēšana saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

2.  Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neattiecas uz informācijas izpaušanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp pašregulējuma iestādēm, datu aizsardzības iestādēm vai informācijas izpaušanu tiesībaizsardzības nolūkā. [Gr. 101]

3.  Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neliedz izpaust informāciju starp dalībvalstu iestādēm vai trešo valstu iestādēm, kurās ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, ar nosacījumu, ka minētās iestādes pieder tai pašai grupai.

4.  Aizliegums, kas minēts 1. punktā, neattiecas uz informācijas apmaiņu starp 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a) un b) punktā minētajām personām dalībvalstīs vai trešās valstīs, kurās ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, ja attiecīgās personas savus profesionālos pienākumus veic, piederot pie tās pašas juridiskās personas vai arī darbojoties tīklā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav tās darbinieki.

Pirmajā punktā „tīkls” nozīmē aptverošu struktūru, pie kuras pieder šī persona un kurai ir kopīgs īpašums, kopīga vadība, standarti, metodes vai kopīga atbilstības uzraudzība. [Gr. 102]

5.  Gadījumos, kas skar vienus un tos pašus klientus un darījumus, kuros piedalās divas vai vairākas iestādes vai personas, aizliegums, kas minēts šā panta 1. punktā, neattiecas uz 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, 2) apakšpunktā un 3) apakšpunkta a) un b) punktā minēto vienību vai personu savstarpēju informācijas apmaiņu ar nosacījumu, ka tās atrodas dalībvalstī vai kādā trešā valstī, kur ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, un ka tās pieder pie vienas un tās pašas profesionālās kategorijas, un uz tām attiecas pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību.

5.a  Šā panta piemērošanas nolūkā trešo valstu prasībās, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, iekļauj arī datu aizsardzības noteikumus. [Gr. 103]

6.  Ja 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a) un b) punktā minētās personas cenšas klientu atturēt no pretlikumīgas darbības, tas nav uzskatāms par informācijas izpaušanu 1. punkta nozīmē.

V NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA, LIETVEDĪBA UN STATISTIKAS DATI [Gr. 104]

39. pants

1.   Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem glabāt šādus dokumentus un informāciju, lai to izmantotu FIU vai citas kompetentās iestādes, izmeklējot vai analizējot iespējamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas gadījumus:

a)  klienta uzticamības pārbaudes gadījumā – nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par laikposmu, kas ir pieci gadi pēc tam, kad komercdarbības attiecības ar to klientu ir izbeigušās, vai pēc gadījuma rakstura darījuma dienas. Pēc minētā uzglabāšanas laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, šādā gadījumā tajos tie nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai un ja datu glabāšanas perioda pagarināšana ir pamatota katrā atsevišķā gadījumā. Maksimālais datu glabāšanas periods pēc komercdarbības attiecību izbeigšanās nepārsniedz desmit gadus perioda pagarinājums ir pieci papildu gadi;

b)  komercdarbības attiecību un darījumu gadījumā – apstiprinošie pierādījumi un ieraksti, kas sastāv no oriģinālajiem dokumentiem vai kopijām, kuras ir pieņemamas tiesu procesā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, par laikposmu, kas ir pieci gadi, kuri seko vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods ir īsākais. Pēc minētā uzglabāšanas laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi; , šādā gadījumā tajos tie nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai un ja datu glabāšanas perioda pagarināšana ir pamatota katrā atsevišķā gadījumā. Maksimālais datu glabāšanas periods vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods beidzas pirmais, nepārsniedz desmit gadus perioda pagarinājums ir pieci papildu gadi.

2.   Visus saglabātos personas datus izmanto tikai tajā nolūkā, kādā tie ir saglabāti, un nekādā gadījumā neizmanto komerciāliem mērķiem. [Gr. 105]

39.a pants

1.  Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic EUI, piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus. Informācijas apkopošana, apstrāde un nodošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas nolūkos ir uzskatāma par sabiedrības interesēm saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2.  Personas datus, pamatojoties uz šo direktīvu, apstrādā tikai nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Atbildīgie subjekti pirms komercdarbības attiecību uzsākšanas informē jaunus klientus par iespējamu personas datu izmantošanu nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Datu sensitīvo kategoriju apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

3.  Datus, kas ir apkopoti, pamatojoties uz šo direktīvu, ir aizliegts apstrādāt komerciālos nolūkos.

4.  Personai, kurai atbildīgais subjekts vai kompetentā iestāde liedz tiesības iepazīties ar informāciju par viņa vai viņas datu apstrādi, ir tiesības savā datu aizsardzības iestādē pieprasīt savu personas datu pārbaudi, piekļuvi tiem, tos labot vai dzēst, kā arī tiesības iesniegt prasību tiesā.

5.  Attiecīgajai personai ir liegta piekļuve informācijai, kas sniegta ziņojumā par aizdomīgu darījumu. Šajā pantā paredzētais aizliegums neattiecas uz informācijas izpaušanu datu aizsardzības iestādēm.

6.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem un kompetentajām iestādēm atzīt un ievērot datu aizsardzības iestāžu faktiskās pilnvaras saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz personas datu apstrādes drošību un šo datu precizitāti, vai nu tām rīkojoties ex officio, vai pamatojoties uz iesaistītās personas sūdzību. [Gr. 106]

40. pants

-1.  Dalībvalstīs ir centralizēti valsts mehānismi, kas tām savlaicīgi ļauj konstatēt, vai to teritorijā fiziskām vai juridiskām personām pieder finanšu iestāžu uzturēti bankas konti vai tās šādus kontus kontrolē.

-1.a  Dalībvalstīs ir arī mehānismi, kas kompetentās iestādes nodrošina ar līdzekļiem īpašumu identificēšanai, iepriekš par to nepaziņojot īpašniekam.

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai to atbildīgajiem subjektiem būtu sistēmas, kas tiem ļautu izsmeļoši un ātri atbildēt uz FIU vai citu iestāžu pieprasījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt informāciju, vai tiem ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas komercdarbības attiecības ar konkrētu fizisku vai juridisku personu, kā arī par šo attiecību būtību, izmantojot drošus kanālus un nodrošinot pieprasījumu pilnīgu konfidencialitāti. [Gr. 107]

40.a pants

Informācijas apkopošana, apstrāde un nodošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas nolūkos ir uzskatāma par sabiedrības interesēm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. [Gr. 108]

41. pants

1.  Valsts riska novērtējumu sagatavošanas nolūkos saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nodrošina, ka tās ir spējīgas pārskatīt savu sistēmu efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanā, un šim nolūkam izveido visaptverošu statistiku par šādu sistēmu efektivitāti.

2.  Šā panta 1. punktā minētā statistika ietver šādus datus:

a)  dati, kas parāda dažādu nozaru, uz kurām attiecas šī direktīva, apmēru un svarīgumu, tostarp katras nozares vienību un personu skaitu un ekonomisko nozīmi;

b)  dati, kas sniedz skaitlisku informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas valsts režīma ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības posmiem, tostarp aizdomīgo darījumu skaits, par kuriem ziņots FIU, pēc tam veiktie pasākumi un gada laikā izmeklēto gadījumu skaits un to personu skaits, pret kurām veikta kriminālvajāšana, par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas noziegumiem notiesāto personu skaits un iesaldētā, aizturētā vai konfiscētā īpašuma vērtība, kas izteikta euro;

ba)  dati, kas parāda tādu ziņojumu skaitu un procentuālo īpatsvaru, uz kuru pamata ir sākta izmeklēšana, atbildīgajām iestādēm iesniedzot gada ziņojumu, kurā ir sīki izklāstīta informācija par minēto ziņojumu lietderību un saistībā ar tiem veiktajiem pasākumiem; [Gr. 109]

bb)  dati par tādiem pārrobežu pieprasījumiem sniegt informāciju, kurus veica, saņēma, noraidīja FIU un uz kuriem daļēji vai pilnībā atbildēja FIU. [Gr. 110]

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek publicēts to statistikas ziņojumu konsolidēts pārskats, un nosūta Komisijai 2. punktā minēto statistiku.

VI NODAĻA

POLITIKA, PROCEDŪRAS UN UZRAUDZĪBA

1. iedaļa

Iekšējās procedūras, apmācība un atgriezeniskā saite

42. pants

1.  Dalībvalstis prasa atbildīgajiem subjektiem, kas ir kādas grupas sastāvā, īstenot grupas mēroga politiku un procedūras, tostarp datu aizsardzības politiku un grupas ietvaros veiktas informācijas apmaiņas politiku un procedūras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas nolūkos. Minēto politiku un procedūras efektīvi īsteno filiāļu vai meitasuzņēmumu, kuru kontrolpaketes ir to īpašumā, līmenī dalībvalstīs un trešās valstīs.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atbildīgajiem subjektiem ir filiāles vai meitasuzņēmumi, kuru kontrolpaketes ir to īpašumā, trešās valstīs, kur minimuma prasības attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un teroristu finansēšanas apkarošanu nav tik stingras kā dalībvalstī, šo subjektu trešā valstī izvietotās filiāles un meitasuzņēmumi, kuru kontrolpaketes ir to īpašumā, īsteno dalībvalsts prasības, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību, tiktāl, cik to atļauj trešās valsts normatīvie un administratīvie akti.

3.  Dalībvalstis un EUI informē cita citu par gadījumiem, kad saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem nav atļauta 1. punktā paredzēto pasākumu piemērošana, un varētu tikt veikta koordinēta darbība, lai panāktu risinājumu.

4.  Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad 1. punkta pirmajā daļā minēto pasākumu piemērošana saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem nav atļauta, atbildīgie subjekti veic papildu pasākumus, lai efektīvi ierobežotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku, un informē savus vietējos uzraudzītājus. Ja papildu pasākumi nav pietiekami, piederības valsts kompetentās iestādes apsver papildu uzraudzības pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā prasot finanšu grupai izbeigt savas darbības uzņemošajā valstī.

5.  EUI izstrādā normatīvo tehnisko standartu projektu, norādot šā panta 4. punktā minēto papildu pasākumu veidu un minimuma darbību, kas jāveic 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem, ja trešās valsts tiesību akti neļauj piemērot pasākumus, kas prasīti šā panta 1. un 2. punktā.

EUI iesniedz normatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai …(37). [Gr. 111]

6.  Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt 5. punktā minētos normatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas apmaiņa grupas iekšienē ir atļauta ar nosacījumu, ka tā neskar iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanas izmeklēšanu vai analīzi, ko veic FIU vai cita kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

8.  Dalībvalstis var prasīt elektroniskās naudas emitentiem, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK, 2. panta 3. punktā un maksājumu pakalpojuma sniedzējiem, kā definēts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 9. punktā, kuri darbojas to teritorijā un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī vai ārpus Savienības, iecelt centrālo kontaktpunktu to teritorijā, lai pārraudzītu atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumiem.

9.  EUI izstrādā normatīvo tehnisko standartu projektu attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem noteikt apstākļus, kādos ir lietderīgi saskaņā ar 8. punktu iecelt centrālo kontaktpunktu, un to, kādām funkcijām centrālajiem kontaktpunktiem vajadzētu būt.

EUI līdz ...(38) iesniedz normatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

10.  Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt 9. punktā minētos normatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

43. pants

1.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem veikt ar to riskiem, būtību un apmēru samērīgus pasākumus, lai to attiecīgie darbinieki būtu informēti par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tostarp attiecīgajām datu aizsardzības prasībām.

Šie pasākumi ietver attiecīgo darbinieku piedalīšanos īpašās mācību programmās, lai palīdzētu viņiem atpazīt iespējamus ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu saistītus darījumus un dotu viņiem norādījumus, kā rīkoties šādos gadījumos.

Ja fiziska persona, kas ietilpst jebkurā no kategorijām, kuras uzskaitītas 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā, veic profesionālo darbību kā kādas juridiskas personas darbinieks, šīs iedaļas noteikumi piemērojami šai juridiskajai personai, nevis fiziskajai personai.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem ir piekļuve atjauninātai informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju un teroristu finansētāju praksē izmantotajiem paņēmieniem un par pazīmēm, pēc kurām ir iespējams atpazīt aizdomīgus darījumus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ikreiz, kad tas ir iespējams, atbildīgajiem subjektiem tiek sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti. [Gr. 112]

3.a  Dalībvalstis prasa atbildīgajiem subjektiem iecelt valdes locekli vai locekļus, kuri būtu atbildīgi par to tiesību aktu, normatīvo un administratīvo aktu īstenošanu, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. [Gr. 113]

2. iedaļa

Uzraudzība

44. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka licencē vai reģistrē valūtas maiņas punktus, trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējus, kā arī izsniedz atļaujas azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem.

2.  Attiecībā uz 1. punktā minētajām vienībām dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes nodrošinātu, ka personas, kuras reāli vada vai vadīs šādu vienību darbību, vai šādu vienību faktiskie īpašnieki ir atbilstīgas un piemērotas personas.

3.  Attiecībā uz 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b), d), un e) un g) punktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un pašregulējuma iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka noziedznieki par krimināliem nodarījumiem minētajās jomās sodītas personas vai to līdzdalībnieki ir būtisku akciju daļu vai kontrolpaketes turētāji vai faktiskie īpašnieki vai ka tie ieņem vadošu amatu minētajos atbildīgajos subjektos. [Gr. 114]

45. pants

1.  Dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes efektīvi uzrauga šīs direktīvas prasību ievērošanu un veic vajadzīgos pasākumus tās nodrošināšanai.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu atbilstīgas pilnvaras, tostarp tiesības pieprasīt visu veidu informāciju, kas saistīta ar atbilstības uzraudzību un darbības pārbaudi, kā arī šo pienākumu veikšanai atbilstīgi finanšu, cilvēku un tehniskie resursi. Dalībvalstis nodrošina, ka minēto iestāžu darbinieki ievēro augstus profesionālos standartus, tostarp konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus, ir ļoti godīgi un ar atbilstīgām prasmēm.

3.  Attiecībā uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem kompetentajām iestādēm ir lielākas pārraudzības pilnvaras, jo īpaši iespēja veikt kontroles pasākumus uz vietas. Kompetentās iestādes, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu pārraudzību, uzrauga minēto iestāžu saņemto juridisko konsultāciju atbilstīgumu nolūkā mazināt tiesisko un reglamentējošo arbitrāžu saistībā ar agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. [Gr. 115]

4.  Dalībvalstis nodrošina pieprasa, ka atbildīgie subjekti, kuriem ir filiāles vai meitasuzņēmumi citās dalībvalstīs, ievēro minētās citas dalībvalsts valsts līmeņa noteikumus, kas attiecas uz šo direktīvu. [Gr. 116]

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā darbojas filiāle vai meitasuzņēmums, sadarbojas ar kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā atbildīgajam subjektam ir galvenais birojs, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību efektīvu uzraudzību.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka , uzraudzībai piemērojot uz riska faktoru balstītu pieeju, kompetentajām iestādēm: , kas uzraudzībai piemēro uz riska pakāpi balstītu pieeju, [Gr. 117]

a)  ir skaidra izpratne par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku to valstī;

b)  ir tiešsaistes un bezsaistes piekļuve visai attiecīgajai informācijai par konkrētiem iekšzemes un starptautiskiem riskiem saistībā ar atbildīgā subjekta klientiem, produktiem un pakalpojumiem; un

c)  tās balsta tiešsaistes un bezsaistes uzraudzības biežumu un intensitāti uz atbildīgā subjekta riska profilu un uz valstī esošiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem.

7.  Atbildīgo subjektu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska profila novērtējumu, ietverot arī neatbilstības riskus, pārskata gan regulāri, gan tad, kad atbildīgā subjekta pārvaldībā un darbībās notiek būtiski notikumi vai izmaiņas.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ņem vērā atbildīgajam subjektam atļauto rīcības brīvības pakāpi un attiecīgi pārskata riska novērtējumus, kas ir pamatā šai rīcības brīvībai, un tā politikas, iekšējās kontroles un procedūru īstenošanu.

9.  Attiecībā uz 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a), b) un d) punktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis var pieļaut, ka 1. punktā minētos uzdevumus veic pašregulējuma iestādes ar noteikumu, ka tās atbilst šā panta 2. punktam.

10.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EUI līdz ...(39) sniedz pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm, par faktoriem, kas jāpiemēro uzraudzībā, pamatojoties uz riska pakāpi. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš komercdarbības būtībai un apmēram, un, ja tas ir vajadzīgs un samērīgi, būtu jāparedz īpaši pasākumi. Šīs pamatnostādnes sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

3. iedaļa

Sadarbība

I apakšiedaļa

Valsts līmeņa sadarbība

46. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka politikas veidotājiem, FIU, tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzītājiem, datu aizsardzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un teroristu finansēšanas apkarošanā, ir efektīvi mehānismi, lai tās varētu valsts līmenī sadarboties un koordinēt politikas un pasākumu izstrādi un īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. [Gr. 118]

II apakšiedaļa

Sadarbība ar EUI

47. pants

Neskarot datu aizsardzības noteikumus, kompetentās iestādes sniedz EBI, EAAPI un EVTI visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu to uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 119]

III apakšiedaļa

Sadarbība starp Komisiju un FIU

48. pants

Komisija var sniegt sniedz tādu atbalstu, kāds var būt nepieciešams, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp dalībvalstu FIU Savienības teritorijā. Tā var regulāri rīkot rīko ES FIU platformas — ko veido dalībvalstu FIU pārstāvji — sanāksmes ar dalībvalstu FIU pārstāvjiem, lai atvieglotu sadarbību un, ja nepieciešams, ES FIU platformas tikšanās veiktu viedokļu apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību EBI, EAAPI vai EVTI. ES FIU platforma ir izveidota, lai sagatavotu īstenošanas norādes par tādiem jautājumiem, kas ir attiecināmi uz FIU un ziņojošiem subjektiem, veicinātu FIU darbības, jo īpaši saistībā ar starptautisko sadarbību un kopīgu analīzi, dalītos informācijā par tendencēm un riska faktoriem iekšējā tirgū un nodrošinātu FIU dalību FIU.net sistēmas pārvaldībā. [Gr. 120]

49. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU, cik vien iespējams, sadarbojas savā starpā un ar trešo valstu FIU neatkarīgi no tā, vai tās ir administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu, vai jauktas iestādes, neskarot Savienības datu aizsardzības noteikumus. [Gr. 121]

50. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka FIU spontāni automātiski vai pēc pieprasījuma veic visas tādas informācijas apmaiņu gan ar dalībvalstu FIU, gan ar trešo valstu FIU, kas kura var būt būtiska informācijas apstrādei vai analīzei, vai izmeklēšanai, ko veic FIU attiecībā uz finanšu darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un tajā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā meklēta informācija tiks izmantota. [Gr. 122]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka FIU, kurai tiek iesniegts pieprasījums, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu, ko iesniegusi cita FIU, kas atrodas Savienībā, ir jāizmanto visas pilnvaras, kādas tai iekšzemē pieejamas, lai saņemtu un analizētu informāciju. FIU, kurai ir iesniegts pieprasījums, atbild savlaicīgi, un gan tā FIU, kura kas iesniedz pieprasījumu, gan tā FIU, kurai pieprasījums tiek iesniegts, informācijas apmaiņai, kad vien tas ir iespējams, izmanto drošus digitālos līdzekļus. [Gr. 123]

Konkrētāk, ja dalībvalsts FIU, vēlas iegūt papildu informāciju no citas dalībvalsts atbildīgā subjekta, kas darbojas tās teritorijā, pieprasījumu nosūta tās dalībvalsts FIU, kuras teritorijā atrodas atbildīgais subjekts. Minētā FIU nosūta pieprasījumus un atbildes nekavējoties un nemainītā veidā. [Gr. 124]

3.  FIU var atteikties atklāt informāciju, kura var kaitēt kriminālizmeklēšanai, kas notiek dalībvalstī, kurai iesniedz pieprasījumu, vai, ārkārtas gadījumos, ja informācijas atklāšana ir acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas, vai attiecīgās dalībvalsts likumīgām interesēm, vai nav būtiska mērķiem, kādiem tā ir vākta. Tai FIU, kura pieprasa informāciju, sniedz pienācīgu jebkura šāda atteikuma pamatojumu.

51. pants

Saskaņā ar 49. un 50. pantu saņemto informāciju un dokumentus izmanto šajā direktīvā noteikto FIU uzdevumu veikšanai. Pārsūtot informāciju un dokumentus saskaņā ar 49. un 50. pantu, pārsūtītāja FIU var noteikt ierobežojumus un nosacījumus minētās informācijas izmantošanai. Saņēmēja FIU ievēro minētos ierobežojumus un nosacījumus. Tas neskar izmantošanu kriminālizmeklēšanas un saukšanas pie atbildības nolūkos saistībā ar FIU uzdevumiem novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

52. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka FIU veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp drošības pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 49. un 50. pantu sniegtā informācija nav pieejama nevienai citai iestādei, aģentūrai vai departamentam, ja vien FIU, kas sniedz informāciju, iepriekš nav devusi atļauju.

53. pants

1.  Dalībvalstis mudina savas FIU izmantot aizsargātus komunikācijas kanālus FIU starpā saziņai savā un izmantot decentralizētu datortīklu FIU.net. [Gr. 125]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU šajā direktīvā noteikto uzdevumu izpildei sadarbojas savā starpā un, ievērojot tā pilnvaras, ar Eiropolu, lai izmantotu sarežģītas tehnoloģijas. Minētās tehnoloģijas ļaus FIU anonīmi salīdzināt savus datus ar citām FIU, nodrošinot personas datu pilnīgu aizsardzību, nolūkā atklāt FIU interesējošus subjektus citās dalībvalstīs un identificēt viņu ieņēmumus un līdzekļus. [Gr. 126]

54. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka veicina to FIU sadarbojas ar un Eiropolu sadarbību attiecībā uz veikto aktuālu lietu analīzi, kurai piemīt pārrobežu dimensija, aptverot vismaz divas dalībvalstis. [Gr. 127]

54.a pants

Komisijai būtu jāpalielina izdarītais spiediens uz nodokļu oāzēm, lai uzlabotu to sadarbošanos un informācijas apmaiņu nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. [Gr. 128]

4. iedaļa

Sankcijas

55. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgos subjektus var saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. [Gr. 129]

2.  Neskarot dalībvalstu tiesības piemērot kriminālsodus, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var veikt attiecīgus administratīvus pasākumus un noteikt administratīvas sankcijas, ja atbildīgie subjekti pārkāpj valsts noteikumus, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un nodrošina, ka tās tiek piemērotas. Minētie pasākumi un sankcijas ir iedarbīgi, samērīgi un attur no pārkāpumu izdarīšanas.

3.  Ja pienākumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis nodrošina, ka sankcijas var piemērot pārvaldības struktūras locekļiem vai jebkuriem citiem indivīdiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par pārkāpumu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu izpildei. Izmantojot pilnvaras piemērot sankcijas, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvie pasākumi vai sankcijas dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību, nodarbojoties ar lietām, kam ir pārrobežu raksturs.

56. pants

1.  Šo pantu piemēro vismaz situācijām, kurās atbildīgie subjekti sistemātiski pieļauj neizpildi attiecībā uz prasībām, kas noteiktas:

a)  9. līdz 23. pantā (klienta uzticamības pārbaude);

b)  32., 33. un 34. pantā (ziņošana par aizdomīgiem pasākumiem);

c)  39. pantā (lietvedība); un

d)  42. un 43. pantā (iekšējā kontrole).

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvās pasākumi un sankcijas, ko var piemērot 1. punktā minētajos gadījumos, ietver vismaz sekojošo:

a)  publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību, ja tas katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams un ir samērīgi nodarījumam; [Gr. 130]

b)  rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)  ja atbildīgajam subjektam ir jābūt atļaujai – atļaujas atsaukšanu;

d)  pagaidu aizliegums jebkuram atbildīgā subjekta vadības struktūras loceklim, kas ir atzīts par atbildīgu, ieņemt amatus iestādēs;

e)  juridiskas personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10% apmērā no minētās juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā;

f)  fiziskas personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, …(40);

g)  ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus — administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai.

Pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkos, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā filiāles pārskatā. par iepriekšējo komercdarbības gadu. [Gr. 131]

57. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, ja tas katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams un ir samērīgi nodarījumam, bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpšanu, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda informācijas publiskošana nerada nopietnu apdraudējumu finanšu tirgu stabilitātei. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publicē var publicēt, ievērojot anonimitāti. [Gr. 132]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp:

a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

c)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, ko norāda minētās personas kopējais apgrozījuma apmērs vai minētās personas gada ienākumu apmērs;

d)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas ieguvumu vai neradušos zaudējumu, ja tos var noteikt, nozīmīgums;

e)  pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ja tos var noteikt;

f)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

g)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

3.  Lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu un preventīvu ietekmi visas Savienības līmenī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EUI līdz ...(41) sniedz pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm, par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kas ir piemērojami 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem. [Gr. 133]

4.  Attiecībā uz juridiskām personām dalībvalstis nodrošina, ka tās var saukt pie atbildības par 56. panta 1. punktā minētajiem noteikumu pārkāpumiem, kuras to labā veikusi jebkura persona, darbojoties individuāli vai arī kā tāda juridiskās personas struktūras daļa, kurai ir vadoša ietekme šajā juridiskajā personā, pamatojoties uz:

a)  pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b)  pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā/uzdevumā; vai

c)  pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.

5.  Papildus šā panta 4. punktā paredzētajiem gadījumiem dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ, ko veikusi kāda no minētajā punktā minētajām personām, personai, kas ir pakļauta juridiskai personai, ir bijis iespējams veikt 56. panta 1. punktā minētos noteikumu pārkāpumus minētās juridiskās personas labā.

58. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņot kompetentajām iestādēm par gadījumiem, kad pārkāpti valsts tiesību akti, ar ko īsteno šo direktīvu.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

a)  konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

b)  atbilstoša to iestāžu darbinieku aizsardzība, kuri ziņo par iestādē izdarītiem pārkāpumiem;

ba)  pienācīga apsūdzētās personas aizsardzība; [Gr. 134]

c)  personas datu aizsardzība gan attiecībā uz personu, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fizisku personu, kas tiek turēta aizdomās kā atbildīga par pārkāpumu, atbilstīgi Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

3.  Dalībvalstis pieprasa, lai atbildīgajiem subjektiem būtu izstrādātas atbilstošas procedūras, kas ļautu to darbiniekiem, izmantojot speciālu, neatkarīgu un anonīmu ziņošanas kanālu subjekta iekšienē, ziņot par pārkāpumiem.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

59. pants

Komisija līdz …(42) sagatavo ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija līdz …(43)* iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par noteikumiem saistībā ar nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā un sodiem dalībvalstīs, noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā pārrobežu nozīmīgumu un iespējamo nepieciešamību īstenot koordinētu pieeju Savienībā, vajadzības gadījumā ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu. [Gr. 135]

60. pants

Direktīva 2005/60/EK un Direktīva 2006/70/EK tiek atceltas no …(44).

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

61. pants

1.  Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz …*. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

62. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

63. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Turpmāk ir sniegts neizsmeļošs riska mainīgo rādītāju saraksts, kurus ņem vērā atbildīgie subjekti, nosakot, kādā apmērā piemērot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus saskaņā ar 11. panta 3. punktu:

i)  konta vai attiecību mērķis;

ii)  līdzekļu apmērs, kādu klients plāno noguldīt, vai veiktā darījuma apmērs;

iii)  komercdarbības attiecību regularitāte vai ilgums.

II PIELIKUMS

Turpmāk sniegts 14. pantā minēto potenciāli zemāka riska situāciju faktoru un pierādījumu veidu neizsmeļošs saraksts.

(1)  Ar klientu saistīti riska faktori:

a)  biržā kotēti valsts uzņēmumi, uz kuriem attiecas informācijas atklāšanas prasības (tās paredz vai nu biržas noteikumi, vai tiesību akti vai piemērojami līdzekļi), kas paredz prasību nodrošināt faktisko īpašumtiesību pietiekamu pārredzamību;

b)  valsts pārvaldes iestādes vai uzņēmumi;

c)  klienti, kas rezidē zemāka riska ģeogrāfiskajās zonās, kā noteikts 3. punktā;

ca)  kopējo kontu, kurus pārvalda dalībvalstu vai trešo valstu notāri vai citi neatkarīgi un profesionāli juristi, faktiskie īpašnieki ar nosacījumu, ka uz tiem attiecas prasības apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem un tiek uzraudzīts, vai tie pilda šīs prasības, un ar nosacījumu, ka faktiskā īpašnieka identitāte ir pieejama pēc pieprasījuma iestādēm, kas darbojas kā kopējo kontu noguldījumu iestādes; [Gr. 136]

cb)  atbildīgie subjekti, ja uz tiem saskaņā ar šo direktīvu attiecas prasības apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un tie šīs prasības ir faktiski izpildījuši; [Gr. 137]

(2)  Ar produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem saistīti riska faktori:

a)  dzīvības apdrošināšanas polises, kuru apdrošināšanas iemaksa ir neliela;

b)  apdrošināšanas polises pensiju shēmām, ja no polises nevar atteikties un to nevar lietot kā nodrošinājumu;

c)  pensiju, vecumpensiju vai līdzīgas shēmas, kas nodrošina pensijas pabalstus darbiniekiem, ja iemaksas tiek veiktas no algu izmaksām un ja shēmas noteikumi neatļauj biedra procentu piešķiršanu saskaņā ar šo shēmu;

d)  finanšu produkti vai pakalpojumi, kas ietver atbilstīgi definētus un ierobežotus pakalpojumus konkrētiem klientu veidiem, lai uzlabotu piekļuvi finansiālās integrācijas nolūkos;

e)  produkti, ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas / teroristu finansēšanas risku pārvalda ar citiem faktoriem, piemēram, ar elektroniskā maka limitiem vai īpašumtiesību pārredzamību (piemēram, konkrētiem elektroniskās naudas veidiem, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā);

ea)  konkrētam mērķim paredzēti ilgtermiņa uzkrājumu līgumi, kas darbojas, piemēram, kā papildpensijas kapitāla vai paša izmantota nekustamā īpašuma iegādes nodrošinājums, un ja ienākošie maksājumi ir veikti no maksājumu konta, kas ir identificēts saskaņā ar šīs direktīvas 11. un 12. pantu; [Gr. 138]

eb)  mazvērtīgi finanšu produkti, kuru atmaksa tiek veikta, izmantojot bankas kontu klienta vārdā; [Gr. 139]

(ec)  finanšu produkti, kas ir saistīti ar fiziskiem finanšu aktīviem nomas līgumu vai mazvērtīgu patērētāju kredītu veidā, ar nosacījumu, ka darījumi tiek veikti, izmantojot bankas kontus; [Gr. 140]

(ed)  komercdarbības attiecības bez tiešas saskares vai darījumi, kuros identitāti iespējams pārbaudīt elektroniski; [Gr. 141]

(ee)  produkti, pakalpojumi un darījumi ar zemu risku, kurus par tādiem ir atzinušas atbildīgo subjektu piederības dalībvalsts kompetentās iestādes; [Gr. 142]

(3)  Ģeogrāfiskie riska faktori:

a)  citas ES dalībvalstis; [Gr. 143]

b)  trešās valstis, kuras uzticamos avotos, piemēram, FATF publiskajos paziņojumos, savstarpējos izvērtējumos vai sīki izstrādātos novērtējuma ziņojumos, vai publicētos turpmākās rīcības ziņojumos ir atzītas par tādām, kurās ir efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas; [Gr. 144]

c)  trešās valstis, kurās, kā atzinuši uzticami avoti, ir zems korupcijas un citu noziedzīgu darbību līmenis;

d)  trešās valstis, uz kurām attiecas prasība apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, ievērojot FATF ieteikumus, kuras ir efektīvi īstenojušas minētos ieteikumus un kuras tiek efektīvi pārraudzītas vai uzraudzītas saskaņā ar ieteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajam prasībām;

da)  jurisdikcijas, ko Komisija ir atzinusi par tādām, kurās īstenotie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi ir līdzīgi tiem, kas ir paredzēti šajā direktīvā un citos Savienības noteikumos. [Gr. 145]

III PIELIKUMS

Turpmāk sniegts 16. panta 3. punktā minēto potenciāli augstāka riska situāciju faktoru un pierādījumu veidu neizsmeļošs saraksts.

(1)  Ar klientu saistīti riska faktori:

a)  komercdarbības attiecības notiek neparastos apstākļos;

b)  klienti ir rezidenti 3. punktā noteiktajās valstīs;

c)  juridiskas personas vai veidojumi, kas ir individuālo aktīvu turētāju instrumentsabiedrības;

d)  uzņēmumi, kuros ir akcionāru pārstāvji vai uzrādītāja akcijas;

e)  komercdarbība, kurā plaši izmanto maksājumus skaidrā naudā;

f)  uzņēmuma īpašumtiesību struktūra šķiet neparasta vai pārmērīgi sarežģīta, ņemot vērā uzņēmuma komercdarbības būtību.

(2)  Ar produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem saistīti riska faktori:

a)  banku pakalpojumi privātpersonām;

b)  produkti vai darījumi, kas varētu atļaut vai veicināt anonimitāti; [Gr. 146]

c)  komercdarbības attiecības vai darījumi bez tiešas saskares, kuros nepastāv konkrētas drošības garantijas, piemēram, elektroniskie paraksti; [Gr. 147]

d)  maksājums, kas saņemts no nezināmas vai nesaistītas trešās personas;

e)  jauni produkti un jauna komercdarbības prakse, tostarp jauns īstenošanas mehānisms, un jaunu vai attīstošos tehnoloģiju izmantošana gan jauniem, gan jau esošiem produktiem. [Gr. 148]

(3)  Ģeogrāfiskie riska faktori:

a)  valstis, par kurām uzticamos avotos, piemēram FATF publiskos paziņojumos, savstarpējā izvērtējuma vai sīka novērtējuma ziņojumos vai publicētos pēcpārbaudes ziņojumos, ir atzīts, ka tām nav efektīvu sistēmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai / teroristu finansēšanas apkarošanai;

b)  trešās valstis, kurās, kā atzīts uzticamos avotos, ir ievērojams korupcijas un citu noziedzīgu darbību līmenis;

c)  valstis, uz kurām attiecas sankcijas, embargo vai līdzīgi pasākumi, kurus noteikusi, piemēram, Savienība vai ANO; [Gr. 149]

d)  valstis, kas sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuru teritorijā darbojas noteiktas teroristu organizācijas.

IIIa pielikums

Turpmāk norādīti pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veidi, kas dalībvalstīm būtu jāīsteno kā minimums, piemērojot 16. pantu:

–  papildu informācijas iegūšana par klientu (piemēram, par nodarbošanos, aktīvu apmēru, publiskajās datu bāzēs un internetā pieejamā informācija u. c.) un regulārāka klienta un faktiskā īpašnieka identifikācijas datu atjaunināšana;

–  papildu informācijas iegūšana par paredzēto komercdarbības attiecību veidu;

–  informācijas iegūšana par klienta līdzekļu vai bagātības izcelsmi;

–  informācijas iegūšana par paredzēto vai veikto darījumu iemesliem;

—  apstiprinājuma saņemšana no augstākā līmeņa vadības komercdarbības attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

–  komercdarbības attiecību pastiprināta uzraudzība, palielinot veikto kontroļu skaitu un biežumu un izraugoties tādus darījumu modeļus, kam nepieciešama papildu pārbaude;

–  prasības noteikšana par pirmā maksājuma izpildi, izmantojot kontu, kas klienta vārdā atvērts bankā, kurai piemēro līdzīgus klienta uzticamības pārbaudes standartus. [Gr. 150]

IV PIELIKUMS

60. pantā minētā atbilstības tabula

(1) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp. (2) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja. (4) Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) (OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/97/EK (2001. gada 4. decembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.). (7) Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.). (8) Avots: „Nodokļu oāzes un attīstība. Statuss, analīze un pasākumi”, NOU, Norvēģijas Oficiālie ziņojumi, 2009. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012. gada 13. jūnija Direktīva 2012/17/ES , ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību, (OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.) (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). (15) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.). (16) Padomes Lēmums 2000/642/TI (2000. gada 17. oktobris) par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu (OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.). (17) Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.). (18) OV C 32, 4.2.2014., 9. lpp. (19) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.). (20) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris) par terorisma apkarošanu (OV L 330, 9.12.2008., 21. lpp.). (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.). (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 ( 2013. gada 26. jūnijs ) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). (24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.). (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.). (26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.). (27) Padomes Vienotā rīcība 98/733/TI (1998. gada 21. decembris) par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu (OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.). (28) OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp. (29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.). (30) Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.). (31) 12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.). (33) 12 mēneši pēc sīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (34) 12 mēneši pēc sīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (35) 12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (36) 3 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. (37) Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (38) Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (39) 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (40) Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena. (41) 12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (42) Četru gadu laikā pēc dienas, kurā šī direktīva stājas spēkā. (43) * Viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. (44) Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.