Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2012. gada pārskatu,

–  ņemot vērā 15., 126., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un tā 5. protokolu par EIB Statūtiem,

–  ņemot vērā 2012. gada 26. oktobra rezolūciju par novatoriskiem finansēšanas instrumentiem saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu(1),

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu par riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kas saskaras ar nopietnām grūtībām vai kam draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finanšu stabilitāti, tās 2012. gada 19. aprīļa nostāju šajā jautājumā(2) un jo īpaši Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā 2013. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2011. gada pārskatu(3),

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2012. gada 26. jūnija ziņojumu „Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija secinājumus, kuros jo īpaši paredzēts par EUR 10 miljardiem palielināt EIB kapitālu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija secinājumus, kuros tā aicina izstrādāt jaunu ieguldījumu plānu, lai atbalstītu MVU un veicinātu ekonomikas finansēšanu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumus, kuros izklāstīts mērķis mobilizēt visus ES politikas virzienus, lai atbalstītu konkurētspēju, darbvietas un izaugsmi,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumus par novatoriskiem finansēšanas instrumentiem, proti, „Nākamās paaudzes novatorisko finansēšanas instrumentu satvars” (COM(2011)0662) un „Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms” (COM(2011)0660),

–  ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kapitāla pieaugumu, jo īpaši saistībā ar jautājumu par attiecībām starp EIB un ERAB,

–  ņemot vērā lēmumu paplašināt ERAB darbību, ietverot Vidusjūras reģionu,

–  ņemot vērā saprašanās memorandu starp EIB un ERAB, kas parakstīts 2012. gada 29. novembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1080/2011/ES(4) par EIB pilnvarām saistībā ar projektiem ārpus Savienības laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 119. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0137/2014),

A.  tā kā EIB tika izveidota ar Romas līgumu un tās uzdevums saskaņā ar LESD 309. pantu ir, izmantojot gan kapitāla tirgu, gan bankas pašu resursus, sniegt ieguldījumu līdzsvarota un stabila iekšējā tirgus attīstībā, lai palīdzētu īstenot Savienības prioritātes, izvēloties ekonomiski dzīvotspējīgus projektus, kuros ieguldīt ES līdzekļus;

B.  tā kā šajos īpaši sarežģītajos sociālajos un ekonomikas apstākļos, ko raksturo valstu budžetu ierobežojumi, ir jāmobilizē visi ES resursi un politikas virzieni, tostarp EIB resursi un politikas virzieni, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos un apzinātu jaunus izaugsmes avotus;

C.  tā kā EIB darbojas arī kā citu ieguldījumu avotu finansēšanas mehānisms un papildina tos, aizvietojot vai novēršot tirgus neatbilstības;

D.  tā kā EIB palīdz ES saglabāt un nostiprināt tās konkurētspēju pasaules mērogā;

E.  tā kā EIB arī turpmāk būs ES politikas stūrakmens un tās izstrādes katalizators, nodrošinot publiskā sektora nepārtrauktu klātbūtni un piedāvājot ieguldīšanas spējas, kā arī vienlaikus garantējot stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu vislabāko iespējamo integrēšanu un īstenošanu;

F.  tā kā EIB kā stabilitātes pamatinstruments galvenokārt pievērsīsies cikliskuma mazināšanas uzdevumam, darbojoties kā uzticams partneris atbilstīgos projektos visā ES un ārpus tās;

G.  tā kā EIB atbalsta galvenos virzītājspēkus stratēģijas „Eiropa 2020” izaugsmes un darbvietu mērķu sasniegšanai, proti, izaugsmi veicinošu infrastruktūru, progresīvas inovācijas un konkurētspēju;

H.  tā kā ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka EIB saglabā savu trīs A (AAA) kredītreitingu, lai nezaudētu piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem saskaņā ar labākajiem finansēšanas nosacījumiem, kuriem būs turpmāka pozitīva ietekme uz projektu aprites ciklu un ieinteresētajām personām;

I.  tā kā 2012. gada jūnijā Eiropadome sāka īstenot Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ietver vairākus politikas virzienus, kuru mērķis ir sekmēt gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un resursu ziņā efektīvu izaugsmi, kas rada darbvietas;

J.  tā kā novatorisku finansēšanas instrumentu izmantošanu uzskata par vienu no veidiem, kā paplašināt pašreizējo instrumentu, piemēram, dotāciju, darbības jomu un kā uzlabot ES budžeta vispārējo efektivitāti;

K.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi atjaunot normālas iespējas nodrošināt aizdevumus ekonomikai un atvieglot ieguldījumu finansēšanu;

L.  tā kā starptautiskie finansēšanas instrumenti nodrošina jaunas sadarbības iespējas starp visiem institucionālajiem dalībniekiem, kā arī piedāvā reālus apjomradītus ietaupījumus;

M.  tā kā EIB darbības ārpus ES tiek īstenotas, lai atbalstītu Savienības ārpolitiku, un saskaņā ar LESD 208. un 209. pantu tām būtu jāatbilst ES mērķiem un jāsekmē to īstenošana;

N.  tā kā EIB darbības papildina īpaši instrumenti, ko nodrošina Eiropas Investīciju fonds (EIF) un kas ir vērsti gan uz riska finansējuma MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem, gan mikrofinansējuma nodrošināšanu;

O.  tā kā kapitāla pieaugums ir nostiprinājis EIB bilanci, ļaujot noteikt vērienīgus mērķus aizdevumu darbībām;

P.  tā kā ir veikti īpaši pasākumi, lai īstenotu vairāk kopīgu intervenču (apvienojot EIF garantijas ar EIB aizdevumiem MVU),

Politikas satvars un EIB intervences pamatprincipi

1.  atzinīgi vērtē EIB 2012. gada pārskatu un apstiprinātā darbības plāna īstenošanu saistībā ar aptuveni 400 projektu finansēšanu vairāk nekā 60 valstīs par summu EUR 52 miljardu apmērā;

2.  atzinīgi vērtē EIB valdes apstiprinājumu kapitāla palielināšanai par EUR 10 miljardiem, kas ļauj nodrošināt vēl EUR 60 miljardus (tas ir aizdevumu piešķiršanas mērķu paplašinājums 49 % apmērā) ilgtermiņa aizdevumiem Eiropas Savienībā īstenojamiem projektiem laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam;

3.  prasa EIB saglabāt paredzētos mērķus saistībā ar tās papildu darbību un iepriekš minētajā periodā nodrošināt EUR 180 miljardus papildu ieguldījumos visā ES;

4.  atgādina, ka īpašu interesi izraisa ES projekti vairākās prioritārajās tematiskajās jomās, kas ietvertas stratēģijā „Eiropa 2020”, proti, inovācijas un prasmes jomās, kas cita starpā ietver zema oglekļa emisiju līmeņa infrastruktūru, ieguldījumus MVU, kohēziju, kā arī resursu efektīvu izmantošanu un energoefektivitāti (tostarp pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni); norāda, ka šīs svarīgās jomas ir pienācīgi noteiktas EIB grupas darbības plānā 2013.–2015. gadam, un atzinīgi vērtē papildu EUR 60 miljardu piešķiršanu, palielinot aizdošanas spēju, lai finansētu šo jomu īstenošanu;

5.  tomēr nelokāmi uzskata, ka šo plašo prioritāšu īstenošanā lielāka uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumiem ilgtermiņa izaugsmē un darbvietu radīšanā un ilgstošas un pamanāmas ietekmes nodrošināšanai reālajā ekonomikā, un tādēļ prasa veikt vispārēju novērtējumu, sniedzot reālus datus par ilgtermiņa nodarbinātību un tās ietekmi uz ekonomiku, ko visās jomās pēc finanšu krīzes ir nodrošinājuši EIB aizdevumi;

6.  atzinīgi vērtē izaugsmes un nodarbinātības mehānisma (GEF) darbības uzsākšanu, kas ļaus EIB padziļināti uzraudzīt tās finansēto projektu ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi;

7.  aicina EIB turpināt atbalstīt ES ilgtermiņa prioritātes attiecībā uz ekonomikas un sociālo kohēziju, izaugsmi un nodarbinātību, vides ilgtspēju, darbībām klimata jomā un resursu efektīvu izmantošanu, turpinot izstrādāt jaunus finanšu un nefinanšu instrumentus, kas paredzēti, lai novērstu gan tirgus īstermiņa efektivitātes trūkumu, gan ilgtermiņa strukturālas nepilnības ES ekonomikā;

8.  mudina EIB vienoties par saprašanās memorandiem un noslēgt tos ar reģionālās attīstības bankām, kas ir aktīvas attiecīgajos darbības reģionos, lai sekmētu sinerģiju, dalītu riskus un izmaksas, kā arī nodrošinātu pietiekamus aizdevumus reālās ekonomikas jomā;

9.  uzskata, ka Izaugsmes un nodarbinātības pakts ir svarīga, bet nepietiekama atbilde uz problēmām, ar ko saskaras ES un norāda, ka šā pakta sekmīgas īstenošanas svarīgākie elementi ir EIB kapitāla palielinājums un kopīgu Komisijas un EIB riska dalīšanas instrumentu plašāka izmantošana kopā ar sinerģiju starp EIB un EIF specifiskajām darbībām;

10.  prasa EIB par finansēšanas prioritāti noteikt projektus, kas būtiski veicina ekonomikas izaugsmi;

11.  atgādina, ka Eiropas Komisija kopā ar EIB iesniedza ziņojumu par iespējām un īpašām prioritātēm, kas jānosaka, īstenojot Izaugsmes un nodarbinātības paktu, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, energoefektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu, digitālo ekonomiku, pētniecību un inovāciju, un MVU; pamatojoties uz šo ziņojumu, pieprasa rīkot politiskās debates Eiropas Parlamentā, tajās piedaloties Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem un Eiropas Investīciju bankas prezidentam;

12.  it sevišķi pauž bažas par to, ka 2012. gadā finansējums programmas valstīs (Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Kiprā) joprojām bija zemā līmenī, veidojot aptuveni +/- 5 % no EIB kopējā ieguldījuma; norāda, ka EIB mērķis 2013. gadā ir veikt ieguldījumus programmas valstīs līdz EUR 5 miljardu apmērā no ES kopējā mērķa, kas ir EUR 62 miljardi;

13.  pauž bažas par to, ka EIB attiecībā uz saviem aizdevumiem ir saglabājusi tādu kā riska neuzņemšanās politiku, tādējādi ierobežojot iespējamo aizņēmēju loku, kuri varētu atbilst EIB aizdevumu piešķiršanas prasībām, un attiecīgi mazinot aizdevumu pievienoto vērtību;

14.  prasa EIB palielināt savu iekšējo riska uzņemšanās spēju, nodrošinot, ka tās riska pārvaldības sistēmas tiek pielāgotas pašreizējai videi;

15.  atzīst, ka EIB ir svarīgi saglabāt savu trīs A (AAA) kredītreitingu, lai nezaudētu finansiālo stabilitāti un spēju ieguldīt naudas līdzekļus reālajā ekonomikā; tomēr mudina EIB kopā ar EIF apsvērt iespēju uzņemties riskantākas darbības, lai nodrošinātu saprātīgu izmaksu un ieguvumu perspektīvu;

16.  konstatē, ka EIB īpašās, paaugstināta riska darbības mērķu apmērs 2013. gadā ir palielinājies līdz EUR 6 miljardiem un līdz EUR 2,3 miljardiem ir palielinājies finansējums riska dalīšanas un kredītkvalitātes uzlabojumu iniciatīvām, kā arī norāda uz nesen uzsākto Izaugsmes finansējuma iniciatīvu (GFI), kas atvieglo vidēja lieluma novatorisku uzņēmumu piekļuvi finansējumam;

17.  aicina EIB aktīvāk darboties saskaņā ar savām riska kapitāla pilnvarām (RCM) un EIF Izaugsmes starpmehānisma (MFG) pilnvarām, ko EIB nodrošina EIF;

18.  atzinīgi vērtē to, ka EIF ir palielinājis savas EIB finansēto riska kapitāla resursu pilnvaras par EUR 1 miljardu, kas ir īpaši vērsts uz augstāka riska mezonīna finansējumu EIB un EIF kopīgo pasākumu ietvaros, lai novērstu finansējuma ierobežojumus Eiropas vidēja lieluma uzņēmumu jauniem inovācijas un izaugsmes plāniem;

19.  aicina EIB visās dalībvalstīs aktīvāk piedāvāt savas tehniskās zināšanas visās svarīgākajās jomās saistībā ar pasākumiem, kuriem ir augsts izaugsmes potenciāls; atgādina, ka tehniskas un finanšu konsultācijas ir efektīvs veids, kā atbalstīt projekta īstenošanu un paātrināt līdzekļu izmaksu un faktisko ieguldījumu; tādēļ uzskata, ka EIB zināšanas būtu jāpaplašina un jādara pieejamas ES un EIB līdzfinansēto projektu agrīnajos posmos, kā arī liela mēroga projektu ex-ante novērtēšanā, tostarp, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu „Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (JASPERS)”;

20.  mudina EIB — saistībā ar to, ka pašlaik daudzu dalībvalstu finansējuma apguves rādītāji ir ārkārtīgi zemi, — pastiprināt centienus atbalstīt dalībvalstu ES resursu, tostarp struktūrfondu, apguves spēju, turpinot izstrādāt papildu kopīgus riska dalīšanas instrumentus un pielāgojot tos, kurus jau finansē no ES budžeta;

21.  aicina dalībvalstis attiecīgos gadījumos sadarboties ar Komisiju saistībā ar savas struktūrfondu piešķīrumu daļas izmantošanu, lai dalītu EIB aizdevumu risku un nodrošinātu aizdevumu garantijas zināšanām un prasmēm, resursu efektivai izmantošanai un energoefektivitātei, stratēģiskajai infrastruktūrai un MVU piekļuvei finansējumam;

22.  atzinīgi vērtē to, ka neizmantotie struktūrfondi tagad var tikt izmantoti kā īpašs garantijas fonds EIB aizdevumiem, jo īpaši Grieķijai;

23.  norāda, ka 2012. gadā banka parakstīja strukturālo programmu aizdevumus (SPL) EUR 2,2 miljardu vērtībā, kas ļāva sniegt atbalstu vairākām mazām un vidējām shēmām saskaņā ar kohēzijas politikas prioritātēm dažādās nozarēs;

24.  aicina EIB, ņemot vērā atšķirīgos ekonomiskos un finansiālos apstākļus visā ES, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt uz rezultātiem orientētus ieguldījumu plānus, kas ir atbilstīgi pielāgoti valsts, reģionālajām un vietējām izaugsmes prioritātēm, pienācīgi ņemot vērā Komisijas Gada izaugsmes pētījumā un Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgadā noteiktās horizontālās prioritātes;

25.  mudina banku izpētīt iespējas paplašināt tās iesaisti, aktīvi līdzdarbojoties partnerības nolīgumos starp Komisiju un dalībvalstīm;

26.  konstatē, ka krīzes laikā un pēc tās ir tendence samazināties publisko un privāto partnerību (PPP) skaitam, un tajā pašā laikā atgādina šo partnerību sevišķi svarīgo nozīmi ieguldījumu veikšanā, jo īpaši transporta tīklos, kā arī pētniecībā un inovācijā; norāda, ka, lai gan Eiropas Savienības PPP tirgus kopējā vērtība ir pieaugusi, tajā ir reģistrēts ievērojami mazāk darījumu;

27.  uzskata, ka valsts garantijas (VG) ir vērtīgs instruments, ar ko risināt tirgus nepilnības, kuras var kavēt PPP programmu un projektu īstenošanu; pamatojoties uz EIB zināšanām šajā jomā, aicina palielināt tās līdzdalību aizdevumu garantijās, ko publiskajām un privātajām partnerībām sniedz ar VG starpniecību;

28.  turklāt uzskata, ka EIB konsultēšanas spējas, kuru pamatā ir Eiropas Publiskā un privātā sektora konsultāciju centrā (EPEC) gūtā pieredze, varētu izmantot, lai valdības un attiecīgā gadījumā arī reģionālā līmenī sniegtu mērķtiecīgu tehnisko un specializēto palīdzību, kuras nolūks būtu veicināt pienācīgus novērtējumus attiecībā uz ieguvumiem, ko var nodrošināt VG iesaistīšana PPP programmā;

29.  atgādina, ka EIB un Komisija ar dalībvalstu atbalstu 2012. gadā izmēģinājuma režīmā sāka īstenot projektu obligāciju iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt finansējumu svarīgiem infrastruktūras projektiem, piesaistot institucionālos ieguldītājus;

30.  atzinīgi vērtē projektu obligāciju izmēģinājuma posma pirmā pusgada ziņojumu, kurā apstiprināti deviņi projekti sešās valstīs; aicina turpināt un palielināt šādu obligāciju izmantošanu, kā arī veikt to efektivitātes regulārus pārskatus, lai veicinātu veiksmīgus ieguldījumus parādu instrumentos, kas novirza privāto kapitālu nepieciešamos transporta, enerģētikas un IKT infrastruktūras projektos, jo īpaši projektos ar pārrobežu aspektu; tomēr uzskata, ka EIB būtu labāk jāizvērtē tas, kādos projektos tā vēlas ieguldīt līdzekļus, tostarp izvērtēt šo projektu drošumu un riska profilus; atgādina, ka no ES budžeta ir piešķirti EUR 230 miljoni, lai atbalstītu darbības saistībā ar EIB kredītkvalitātes uzlabošanu ieguldījumiem infrastruktūrā transporta, enerģētikas un komunikāciju nozarēs;

31.  prasa pienācīgi un laikus informēt Parlamentu par izraudzītajiem projektiem;

32.  ar bažām konstatē, ka joprojām pastāv galvenās problēmas (piemēram, procentu pārvēršana saistībās, par iepirkumu atbildīgo iestāžu ierobežotā pieredze obligāciju risinājumu jomā, institucionālo ieguldītāju vilcināšanās iesaistīties, sponsoru bažas par izmaksām); aicina EIB pienācīgi novērtēt iespēju ieguldīt līdzfinansējumu agrīnos obligāciju darījumos, lai no jauna pārliecinātu ieguldītājus un sponsorus; aicina EIB nodrošināt, lai projektu obligāciju iniciatīva būtu saskaņā ar ES klimata ilgtermiņa mērķi, proti, galveno uzmanību vērst uz zema oglekļa emisiju līmeņa infrastruktūrām;

33.  pauž bažas par projekta Castor vājajiem rezultātiem; prasa bankai sniegt datus par tā uzticamības pārbaudes pilnvērtīgumu un informāciju par to, vai veiktie ģeoloģiskie pētījumi norāda uz seismiskā riska iespējamību vai ne, kāds bija procentuālais rādītājs un kā šis jautājums tika risināts;

34.  gaida — attiecībā uz projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu — galīgo novērtējuma ziņojumu, kas paredzēts 2015. gadā;

35.  atzinīgi vērtē EIB jauno enerģētikas politiku, ar ko ievieš jaunus kritērijus aizdevumiem enerģētikas jomā, kuri atspoguļo enerģētikas un klimata politikas virzienus, kā arī pašreizējās ieguldījumu tendences; pieprasa, lai EIB ieguldījumi enerģētikas jomā tiktu darīti zināmi sabiedrībai un analizēti katru gadu un lai tiktu norādīts, kurus enerģijas avotus EIB atbalsta; tomēr vēlas uzsvērt, ka EIB ieguldījumu politikai būtu vēl vairāk jākoncentrējas uz ilgtspējīgiem projektiem; taču atgādina par nepieciešamību iesniegt visaptverošu pakāpeniskas samazināšanas plānu attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu neatjaunojamu energoresursu jomā;

36.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir ieviesusi jaunu emisiju daudzuma standartu, ko piemēros visiem fosilā kurināmā ražošanas projektiem, lai izslēgtu ieguldījumus projektos, kuru plānotās oglekļa emisijas pārsniedz robežlīmeni; aicina EIB valdi kontrolēt emisiju daudzuma standartu un apsvērt turpmākas, vēl stingrākas saistības;

37.  ņemot vērā tiesību aktu kopumu klimata jomā 2030. gadam un EIB prioritātes saistībā ar oglekļa emisiju samazināšanu, mudina EIB pastiprināt savus centienus attiecībā uz ieguldījumiem zema oglekļa emisiju līmeņa jomā un izstrādāt politikas nostādnes, kas ļautu noteikt vērienīgākus mērķus klimata jomā; prasa EIB 2014. gadā veikt klimata jomas novērtējumu un izveidot pārskatu par visām savām darbībām, tādējādi izstrādājot atjaunotu klimata aizsardzības politiku, piemēram, izmantot projekta novērtējumus un integrētu pieeju, lai gudri apvienotu svarīgāko nozaru politikas virzienus; aicina EIB pievienot šo pārskatu savam nākamajam gada pārskatam;

38.  atgādina par EIB svarīgo nozīmi, finansējot publiskā un privātā sektora ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā un atbalstot tādus projektus, kas veicina ES klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu; atgādina par savu 2007. gada rezolūciju, kurā tiek aicināts pārtraukt publisko finansējumu fosilā kurināmā projektiem un pāriet uz energoefektivitāti un atjaunojamajiem energoresursiem; uzskata, ka EIB sadarbībā ar Komisiju saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem mērķiem klimata pārmaiņu jomā un labākajiem starptautiskajiem standartiem līdz 2015. gada beigām būtu jāatjaunina klimata pārmaiņu stratēģija attiecībā uz savām finansēšanas darbībām;

39.  prasa palielināt EIB resursus un specializētās zināšanas, lai nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām;

40.   prasa EIB īstenot labākos starptautiskos standartus attiecībā uz hidroenerģiju, proti, Pasaules Aizsprostu komisijas pamatprincipus un Hidroenerģijas ilgtspējības novērtēšanas protokolu (HSAP), kas ietver norādījumus par ieguldījumu veikšanu tikai tad, ja valsts ir ieviesusi tiesisko regulējumu, kas nosaka energoresursu plānošanas mehānismus (tostarp „slēgtās” zonas), par to, ka ir pienācīgi jānovērtē, jānovērš, jāmazina un jāuzrauga negatīvā ietekme uz ekosistēmām un vietējām kopienām, kā arī par to, ka projekti nedrīkst atrasties aizsargājamās teritorijās vai to tuvumā vai tuvu upēm ar labu ekoloģisko stāvokli;

41.  aicina EIB savos projektos rūpīgi ņemt vērā redzējumu un mērķus, kas minēti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls” laikposmam līdz 2020. gadam;

Spēcīgāks atbalsts MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu

42.  atgādina, ka MVU ir ES ekonomikas pamatelements un Eiropas izaugsmes un nodarbinātības galvenais virzītājspēks, jo tie nodrošina vairāk nekā 80 % no nodarbinātības privātajā sektorā;

43.  atzinīgi vērtē īpašo uzmanību, kas (saistībā ar aizdevumu piešķiršanas intensificēšanu ES) tiek pievērsta palīdzībai, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, un attiecīgi atzinīgi vērtē EIB grupas mērķi 2013. gadā parakstīt aizdevumus MVU Eiropas Savienībā vairāk nekā EUR 19 miljardu apmērā;

44.  šajā sakarībā aicina Padomi nekavējoties vienoties par kopējām Komisijas un EIB iniciatīvām un apvienot ES budžeta resursus, kas paredzēti MVU, kā arī rīkoties apņēmīgāk, īstenojot sadarbību ar EIB, lai samazinātu finansējuma ierobežojumus MVU; atgādina, ka fragmentācija finanšu tirgos papildus lielām finansējuma izmaksām, jo īpaši attiecībā uz MVU, rada finansējuma trūkumu un ka tā ir galvenā problēma vairākās dalībvalstīs; aicina pārveidot EIB darbības, vēršot tās uz defragmentāciju, lai veicinātu MVU finansēšanu, uzņēmējdarbību, eksportu un inovāciju, t. i., galvenās ekonomikas atveseļošanas jomas;

45.  atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojusies banku aizdevumu piešķiršana MVU, kas panākts, saskaņā ar EIB grupas jauno ABS iniciatīvu atjaunojot MVU vērtspapīrošanas tirgu; aicina EIB nodrošināt tirgus analīzi, lai šo EIB piedāvājumu labāk pielāgotu ieinteresēto personu vajadzībām; atzinīgi vērtē EIF kredītu apmēra palielināšanu, izmantojot kapitāla pieaugumu un pilnvaras, un aicina EIB un Komisiju pabeigt šo procesu līdz nākamā gada sākumam;

46.  atbalsta EIB grupas iniciatīvas par novatorisku finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, sākot īstenot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmas (COSME) finanšu instrumentus un riska dalīšanas instrumentus (RDI), lai mudinātu bankas ar aizdevumiem un garantijām nodrošināt finanšu resursus un lai nodrošinātu ilgtermiņa riska kapitālu;

47.  atbalsta Komisijas un EIB kopīgo MVU iniciatīvu jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), kombinējot ES līdzekļus, kas pieejami programmā COSME un pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, līdzekļus līdz pat EUR 8,5 miljardu apmērā veltot Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), lai nodrošinātu papildu aizdevumus MVU;

48.  aicina dalībvalstis aktīvi līdzdarboties, kopīgajos instrumentos ieguldot līdzekļus no saviem ESIF piešķīrumiem, lai atbalstītu lielākus aizdevumus MVU savā teritorijā, tādējādi palielinot vispārējo sviras efektu;

49.  mudina EIB paplašināt tirdzniecības finansēšanas iniciatīvu; uzskata, ka šis MVU paredzētais garantiju mehānisms ir ļoti svarīgs un būtu jāpaplašina ES mērogā, kad vien to uzskata par patiesi vajadzīgu; aicina EIB izstrādāt savu uzņēmējdarbības veicināšanas programmu; aicina EIB kā pirmo soli veikt pasākumus, kas paredzēti nepieciešamo garantiju nodrošināšanai, lai uzņēmumi varētu izmantot visu savu eksporta potenciālu;

50.  izsaka atbalstu tam, ka EIB vairāk pievēršas reģionālajai un vietējai dimensijai, un aicina dalībvalstis pilnībā izmantot finansēšanas vadības kopīgās pārvaldības instrumentus, piemēram, programmu „Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem” (JEREMIE), un reģionālās fondu savstarpējās shēmas, kuras vietējiem MVU nodrošina kapitāla un aizņēmuma finansējumu;

51.  atzinīgi vērtē ex-post novērtējumu par EIB starpniecības aizdevumiem MVU Eiropas Savienībā laikposmā no 2005. līdz 2011. gadam; atzīst, ka šajā jomā laikposmā no 2005. līdz 2012. gadam EIB parakstīja aizdevumus EUR 64 miljardu apmērā aptuveni 370 finanšu iestādēm 27 ES valstīs; norāda, ka līdz 2012. gada beigām EUR 53 miljardi no šīs naudas bija piešķirti tām finanšu iestādēm, kas savukārt 300 000 apakšaizdevumu veidā bija aizdevušas MVU gandrīz EUR 48 miljardus;

52.  norāda — novērtējums liecina, ka EIB starpniecības aizdevumi MVU (ar L4SME produkta starpniecību) atbilst ES mērķiem; tomēr aicina labāk novērtēt papildināmību starp EIB produktu un valsts politikas kombinācijām, lai uzlabotu turpmāko darbību atbilstību; prasa EIB nākt klajā ar priekšlikumiem par L4SME produkta ietekmes uzlabošanu, lai to varētu mobilizēt un izmantot konkrētu nepilnību novēršanai, nevis plaša MVU spektra finansēšanai, un tādējādi optimizēt EIB ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā;

53.  ar bažām konstatē, ka pārskata periodā EIB aizdevumiem bija neliela ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību, kas būtiski atšķiras dažādās valstīs (tikai trešdaļa MVU sava apgrozījuma izaugsmi attiecināja uz EIB finansējumu); pauž bažas, ka ir pieejamas tikai ierobežotas liecības par to, ka EIB aizdevumi palīdzēja saglabāt nodarbinātību; norāda uz konstatējumu, ka relatīvā ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību ir augstāka jaunajās dalībvalstīs; tomēr atzīst, ka pārskata periodā, kas ietvēra finanšu un ekonomikas krīzi, tika sasniegts samērā neliels darbvietu skaita pieaugums, neskatoties uz nodarbinātības līmeņa samazināšanos;

54.  pauž bažas par to, ka vairākumā gadījumu EIB finansējums, šķiet, ticis izmantots, lai atbalstītu MVU „čempionus”, nevis novērstu nepilnības; tomēr norāda, ka vairāk nekā 80 % no MVU, kas saņēma finansējumu, bija uzņēmumi ar mazāk nekā 50 darbiniekiem, kas pierāda, ka EIB sasniedz mazāku segmentu no kopējā MVU apjoma;

55.  prasa EIB pilnībā izmantot atbilstības kritērijus, lai efektīvāk ietekmētu finansiālā atbalsta saņēmēju izraudzīšanos;

56.  aicina EIB noteikt un izraudzīties projektus ar augstāku pievienoto vērtību un augstāku risku, it sevišķi, apzinot jaunizveidotos uzņēmumus, mikrouzņēmumus, kooperatīvus, uzņēmumu kopas, MVU un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, kuri īsteno pētījumu, izstrādes un inovāciju projektus prioritārajā tehnoloģiju jomā;

57.  uzsver nepieciešamību paaugstināt potenciālo ieguldītāju un atbalsta saņēmēju informētības un izpratnes līmeni par to, ka pastāv novatoriski finansēšanas instrumenti; mudina ieviest saziņas politiku, lai veicinātu dažādu pasākumu atpazīstamību, kurus ES ar EIB starpniecību īsteno ar jaunajiem finansēšanas instrumentiem; turklāt uzsver to, ka ir jānodrošina plaša un sistemātiska piekļuve informācijai par projektiem, kā arī lielāka tādu projektu saņēmēju un vietējās pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, ko varētu uzlabot ar EIB finansētiem ieguldījumiem;

58.  aicina EIB izveidot rīcības plānu, lai vienkāršotu MVU piekļuvi informācijai un finansējumam, jo īpaši attiecībā uz birokrātiskiem šķēršļiem saistībā ar piekļuvi finansējumam;

59.  atgādina, ka starpniecības aizdevumi veido vairāk nekā 20 % no EIB kopējiem gada aizdevumiem;

60.  ar bažām atkārtoti norāda, ka daudzi jautājumi šajā jomā joprojām nav atrisināti, it sevišķi pārredzamības trūkums (īpaši saistībā ar informāciju par galīgajiem atbalsta saņēmējiem), grūtības novērtēt aizdevumu ekonomisko un sociālo ietekmi (kuras savukārt izraisa neatbilstīgu pieeju mērķplānošanai) un — uzticot pienākumus ārpakalpojumu sniedzējiem, — paļaušanās uz finanšu starpniekiem, ka tie veiks uzticamības pārbaudes; mudina EIB sniegt informāciju par savu pieeju, lai paātrinātu pasākumus, ar kuriem risināt šīs problēmas, un prasa EIB kopīgi ar Komisiju izveidot stingru kritēriju sarakstu, kas piemērojami finanšu starpnieku atlasei, un darīt to publiski pieejamu;

61.  mudina EIB sagatavot atjauninātu un vispusīgu novērtējumu par to, kā finanšu krīze ir skārusi EIB finansējuma galīgos saņēmējus, un sniegt rūpīgu novērtējumu par finanšu krīzes ietekmi un sekām uz bankas izmantoto finanšu starpnieku pašreizējo stāvokli gan ES, gan ārpus tās;

62.  prasa EIB nodrošināt, ka tiek sasniegts tās mērķis — 2013. gadā vien radīt nodarbinātību aptuveni pusmiljonam cilvēku, piešķirot aizdevumus infrastruktūras, resursu efektīvas izmantošanas un uz zināšanām balstītas ekonomikas projektiem;

63.  norāda, ka uzņēmumu un publiskā sektora finansējuma ierobežojumi, ko rada sarežģītā ekonomikas vide un sašaurinātie kredīttirgi, turpina kavēt jauniešu nodarbinātību un ierobežot profesionālās izglītības uzlabošanu;

64.  uzskata, ka EIB Jaunatnes nodarbinātības programma (kuras aizdevumu apmērs ir EUR 6 miljardi), kas ietver komponentus „Darbavietas jauniešiem” un „Ieguldījumi prasmēs”, ir ļoti svarīga, lai risinātu minētās problēmas; atzinīgi vērtē starpposma īstenošanas ziņojumu, kurš apliecina svarīgus sasniegumus šajā nozarē, piemēram, saskaņā ar apakšprogrammu „Ieguldījumi prasmēs” ir piešķirti aizdevumi EUR 4,9 miljardu apmērā, ko papildina EUR 2,7 miljardi, kas piešķirti saskaņā ar pīlāru „Darbavietas jauniešiem”; konstatē tās mērķu agrīnu sasniegšanu;

65.  atbalsta bankas mērķi vēl vairāk izvērst savu aizdevumu piešķiršanu MVU, lai izveidotu nepārprotamu saikni starp EIB aizdevumiem un jaunu darbvietu radīšanu jauniešiem;

66.  aicina banku paplašināt savu darbības jomu un izmantot papildu instrumentus, lai nodrošinātu dzīvotspējīgus stimulus jauniešu nodarbinātībai, it sevišķi dalībvalstīs, kuras ir bēdīgi slavenas ar savu augsto jauniešu bezdarba līmeni;

EIB ieguldījums ES ārpolitikas virzienos

67.  prasa EIB saskaņā ar tās pilnvaru pārskatīšanu attiecībā uz darbībām ārpus Eiropas Savienības atbalstīt ES ārpolitikas mērķus, ko noteikusi Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD);

68.  atzinīgi vērtē ES ārējā aizdevuma garantiju, kuru EIB nodrošina no ES budžeta un kuras apmērs ir līdzvērtīgs līdzšinējam apmēram un maksimālais apmērs ir noteikts EUR 30 miljardu apmērā (kas ir sadalīts šādi: EUR 27 miljardi kā vispārējās pilnvaras un izvēles EUR 3 miljardi, kas pakļauti termiņa vidusposma pārskatam) nākamajam finanšu periodam, lietojot atmaksājumus no FEMIP (Eiropas un Vidusjūras reģiona ieguldījumu un partnerības instruments) darbībām neizmantotajiem līdzekļiem, kas bija paredzēti periodam līdz 2007. gadam;

69.  prasa Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu darbību rezultātiem un atbilstību ES politikai pirms EIB ārējo pilnvaru starpposma pārskata, kā arī salīdzināt to pievienoto vērtību attiecībā uz EIB pašu resursiem; turklāt prasa Revīzijas palātai savā analīzē nošķirt no ES budžeta piešķirtās garantijas, EAF garantēto ieguldījumu mehānismu, dažāda veida kombinēšanu, kas tiek izmantota ES Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fondā, Karību jūras ieguldījumu fondā un Klusā okeāna valstu ieguldījumu mehānismā, un atmaksājumu izmantošanu attiecībā uz minētajiem ieguldījumiem;

70.  atzinīgi vērtē to, ka EIB jaunās ārējo aizdevumu pilnvaras paredz elastīgākus noteikumus; aicina EIB sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu ES politikas virzieniem un mērķiem;

71.  prasa EIB elastīgāk izmantot Garantiju fondu un vairāk pievērsties aizdevumiem, kuros EIB pati uzņemas risku, tādējādi paplašinot savu ietekmes jomu attiecībā uz rentabliem projektiem; pieprasa EIB nodrošināt augsta līmeņa atpazīstamību projektu galīgajiem atbalsta saņēmējiem par tās sniegto Eiropas finansiālo atbalstu;

72.  norāda, ka pirmspievienošanās valstis un austrumu un dienvidu kaimiņvalstis ir EIB galvenās prioritārās teritorijas; īpaši uzsver nepieciešamību turpināt atbalstu demokrātiskām un ekonomiskām pārmaiņām pēc Arābu pavasara, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pilsoniskās sabiedrības komponentiem, darbvietu radīšanai un ekonomikas atveseļošanai dienvidu valstīs un Austrumu partnerības valstīs; ar gandarījumu konstatē, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta MVU un to piekļuvei finansējumam;

73.  saistībā ar ES ārpolitiku atbalsta to, ka kopā ar Komisiju un dalībvalstīm tiek pakāpeniski izstrādāti jauni finanšu produkti, piemēram, kombinēti produkti, kuros apvienotas ES dotācijas, aizdevumi un riska dalīšanas instrumenti, lai sasniegtu jaunas uzņēmumu kategorijas; pieprasa, lai tiek noteiktas labākās prakses un rūpīgi izstrādāti atbilstības kritēriji, ko varētu izmantot šiem instrumentiem, sasaistot ar strukturētiem ziņojumu sniegšanas, uzraudzības un kontroles nosacījumiem; aicina pabeigt pārdales politikas izstrādi;

74.  tādēļ sagaida, ka pārvaldības ziņojumā par to, kā tiek īstenota platforma sadarbībai ar starptautiskajiem finanšu instrumentiem saistībā ar kombinācijām, lai nodrošinātu EIB atbilstīgu lomu, tiktu ietverta detalizēta un konsekventa informācija par šo jautājumu; aicina Komisiju sagatavot visaptverošu ziņojumu par finanšu instrumentu īstenošanas ietekmi un rezultātiem, kas gūti, izmantojot sadarbības platformu kombinēšanas jomā;

75.  atzinīgi vērtē EIB atbalstu projektiem vairākās enerģētikas nozarēs, pievēršoties izaugsmei un darbvietām; atgādina par nepieciešamību nodrošināt atbilstību jaunākajiem politikas sasniegumiem enerģētikas un klimata jomās ES; mudina EIB saistībā ar tās atjaunoto enerģētikas politiku turpināt gan ES, gan ārpus tās atbalstīt projektus, kas vērsti uz energoefektivitāti un ilgtspējīgiem atjaunojamiem energoresursiem, tādējādi paverot ceļu uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni;

EIB sadarbība ar citām starptautiskajām finanšu iestādēm

76.  atgādina, ka strukturēta sadarbība starp ES institūcijām (Komisiju un EIB) un citām finanšu iestādēm ir vienīgais efektīvais veids, kā novērst darbību pārklāšanos;

77.  atzinīgi vērtē atjaunināto saprašanās memorandu, par ko vienojušās EIB un ERAB un kas atspoguļo ES gatavību intensificēt koordināciju un sadarbību starp šīm abām lielajām starptautiskajām finanšu iestādēm; mudina EIB arī vienoties par saprašanās memorandiem un noslēgt tos ar reģionālās attīstības bankām, kas ir aktīvas attiecīgajos darbības reģionos, lai sekmētu sinerģiju, dalītu riskus un izmaksas, kā arī nodrošinātu pietiekamus aizdevumus reālās ekonomikas jomā;

78.  aicina abas iestādes pēc iespējas labāk koordinēt savas darbības saistībā ar papildināmību un pienākumu sadali, lai regulāri pētītu labākās iespējas un sinerģiju un lai rastu optimālu līdzsvaru ES politikas mērķu atbalstā un īstenošanā, vienlaikus ievērojot katras iestādes attiecīgās salīdzinošās priekšrocības un specifiku;

79.  mudina EIB un ERAB agrākajā iespējamajā posmā (darbības ex-ante novērtējuma vai noteikšanas posmā) nostiprināt savas zināšanas, savas stratēģiskās un plānošanas pieejas dažādās intervences jomās un it sevišķi savu sadarbību saistībā ar riska pārvaldības instrumentiem (finanšu, darbības vai valsts riski), lai uzlabotu risku uzraudzību;

80.  atzinīgi vērtē jauno kopīgo rīcības plānu, par ko 2012. gada novembrī vienojās EIB, ERAB un Pasaules Bankas grupa un kas vērsts uz atbalstu ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā, norādot, ka rīcības plānā ir noteiktas kopīgas saistības vairāk nekā EUR 30 miljardu apmērā laikposmam no 2013. līdz 2014. gadam; aicina EIB nodrošināt vismaz EUR 20 miljardus, kā paredz vienošanās;

81.  atkārtoti ierosina savu priekšlikumu, ka Eiropas Savienībai jākļūst par EIB partneri;

EIB pārvaldības, atbilstības un kontroles regulējums

82.  aicina EIB, citus asociētos partnerus un ieinteresētās personas turpināt uzlabot savus pārvaldības mehānismus, cita starpā, izstrādājot atbilstīgas un pilnīgas uzraudzības, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmas;

83.  atzinīgi vērtē to, ka EIB, pievienojoties Starptautiskajai palīdzības pārredzamības iniciatīvai (IATI), ir pastiprinājusi savu apņemšanos nodrošināt pārredzamību;

84.  pieprasa bankai nodrošināt sava sūdzību izskatīšanas mehānisma pilnīgu neatkarību un dzīvotspējīgu darbību;

85.   aicina EIB rīkoties atbilstoši Orhūsas konvencijas noteikumiem, izveidojot publisku dokumentu reģistru, lai garantētu tiesības piekļūt dokumentiem, kā tas ir paredzēts ES līgumos; prasa bankai saglabāt savas saistības un no 2014. gada publiskot savu reģistru;

86.  pieprasa nākamo gada pārskatu papildināt ar transversālu rezultātu rādītāju kopumu saistībā ar finansēšanas darbību ietekmi EIB intervences galvenajās jomās, paredzamo daudzkārtējo ietekmi attiecīgos gadījumos un finansiālo priekšrocību pārnesi finansētajās programmās;

87.  atkārtoti atgādina un uzsver bankas atbildību par pārredzamības uzlabošanu saistībā ar finanšu starpnieku un partneru izraudzīšanos līdzfinansētiem projektiem, kā arī saistībā ar galīgajiem atbalsta saņēmējiem;

88.  uzsver, ka EIB ir jāsamazina birokrātija, lai nodrošinātu efektīvāku un ātrāku finansējuma piešķiršanu;

89.  aicina EIB vēl vairāk uzlabot pārredzamību, kad tā izsniedz aizdevumus, izmantojot finanšu starpniekus, ik gadu ziņojot par aizdevumu izsniegšanu MVU, nodrošinot apkopotus datus par MVU izmaksātajām summām, apkalpoto MVU skaitu, vidējo aizdevuma lielumu un atbalstītajām nozarēm, ietverot novērtējumu par aizdevumu pieejamību MVU un to efektivitāti;

90.  aicina EIB atturēties no sadarbības ar finanšu starpniekiem, kas ieguvuši negatīvu reputāciju pārredzamības ziņā vai saistībā ar krāpšanu, korupciju, ietekmi uz vidi vai sociālo ietekmi; mudina EIB veidot partnerības ar pārredzamiem un atbildīgiem finanšu starpniekiem, kam ir iedibināta saikne ar vietējo ekonomiku katrā darbības valstī; šajā sakarībā aicina EIB nodrošināt lielāku pārredzamību, jo īpaši starpniecības kredītu jomā, kā arī īstenot uzlabotu uzticamības pārbaudes procedūru, lai novērstu nodokļu oāžu izmantošanu, iekšējo cenu noteikšanu, krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanu un agresīvu izvairīšanos no nodokļiem vai to plānošanu; prasa izveidot publiski pieejamu sarakstu, kurā noteikti finanšu starpnieku atlases obligātie kritēriji; aicina EIB stiprināt sadarbību ar valstu publiskajām kredītiestādēm, lai nodrošinātu maksimālu pozitīvo ietekmi uz MVU saistībā ar to finanšu programmām;

91.  aicina EIB nekavējoties iesaistīties iekļaujošā tādas politikas pārskatīšanas procesā, kura attiecas uz jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties, šajā saistībā pienācīgi ņemot vērā nesenos notikumus ES un starptautiskā līmenī; tādēļ prasa, lai EIB nodrošinātu to, ka visi uzņēmumi un finanšu iestādes, kas iesaistītas tās projektos, publiski atklāj to juridisko struktūru īpašniekus, kas tieši vai netieši ir saistītas ar uzņēmumu, tostarp trestu, fondu un bankas kontu;

92.  prasa arī kopā ar Komisiju izstrādāt publiski pieejamu finanšu starpnieku izņēmumu sarakstu, pamatojoties uz negatīvo pieredzi pārredzamības, krāpšanas, saistības ar ārzonu jurisdikcijām un ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes ziņā;

93.  uzskata, ka EIB ir svarīgi saglabāt savu trīs A kredītreitingu, jo tas ļāva tai 2012. gadā starptautiskajos kapitāla tirgos ar izdevīgām likmēm aizņemties EUR 71 miljardu; tomēr mudina EIB stiprināt tās spēju kā prioritāti noteikt augstākas pievienotās vērtības projektus ar lielāku risku;

94.  tāpat kā iepriekšējos gados atgādina un uzsver, ka EIB ir nepieciešama prudenciāla banku uzraudzība, un aicina veikt juridisku izpēti, kas ļautu noteikt iespējamo risinājumu šajā jautājumā;

95.  ierosina, lai šo regulatīvo uzraudzību:

pauž nožēlu, ka Komisija šajā sakarībā nav ierosinājusi nekādus pasākumus, neraugoties uz Parlamenta pieprasījumiem, ko tas pauda jau 2007. gadā;

96.  atzinīgi vērtē jaunos iekšējos sasniegumus EIB saistībā ar vispārējo atbilstību labākajai banku praksei; prasa, lai EIB partneri banku darbības jomā arī ievērotu labāko banku darbības praksi, kas atbilst ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā un finanšu tirgus stabilitātes principiem; prasa EIB savā gada darba plānā ietvert vienas darbības jomas revīziju, lai sniegtu pārliecību, ka labākā banku prakse ir atspoguļota bankas iekšējās rakstiskajās procedūrās;

97.  aicina EIB turpmāk palielināt tās darbību, izvērtējumu un rezultātu pārredzamību un pieejamību, uzlabojot piekļuvi informācijai — gan iekšēji EIB darbiniekiem, tiem piedaloties attiecīgās EIB iekšējās sanāksmēs, gan ārēji, piemēram, EIB tīmekļa vietnē;

98.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir īstenojusi pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un ir nostiprinājusi savas atbilstības funkcijas resursus, ieceļot jaunu par atbilstības uzraudzību atbildīgo grupas vadītāju; prasa regulāri sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par rezultātiem, kas atspoguļoti grupas galvenās atbilstības uzraudzības amatpersonas ziņojumā;

99.  aicina EIB izmantot ziņojumus par katru valsti atsevišķi, lai apkarotu nelikumīgu darbību finansēšanu; uzskata — visiem līdzekļu saņēmējiem (sabiedrībām vai finanšu starpniekiem), kas ir reģistrēti dažādās jurisdikcijās, savos revidētajos gada ziņojumos ir jāiekļauj informācija par saviem pārdošanas apmēriem, aktīviem, darbiniekiem, peļņu un nodokļu maksājumiem katrā valstī, kurā tie darbojas, lai tie būtu tiesīgi saņemt EIB finansējumu; uzskata arī, ka līdzekļu saņēmējiem jādara zināmi sabiedrībai līgumi ar uzņēmējas valsts valdību un jo īpaši jāatklāj savs fiskālais režīms katrā valstī, kurā tie darbojas;

100.  prasa pielāgot kontroles vidi, lai turpmāk būtu iespējams apstrādāt vairāk finansējuma pieprasījumu saistībā ar EIB kapitāla pieaugumu un citām finansiālām partnerībām, it sevišķi riska pārvaldības funkcijām;

Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie EIB pasākumi

101.  aicina EIB regulāri ziņot par to, kā tiek pildīti katrā gada pārskatā iekļautie Parlamenta ieteikumi, jo īpaši par aizdevumu izsniegšanas ietekmi dažādajos darbību reģionos attiecībā uz izaugsmi un darbvietu radīšanu šajos reģionos un ES, kā arī ES, kandidātvalstu un kaimiņvalstu savstarpējo ekonomisko integrāciju;

o
o   o

102.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0404. (2) OV C 258 E, 7.9.2013., 131. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0057. (4) OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.