Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2181(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0127/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0127/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2014 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0211

Pieņemtie teksti
PDF 296kWORD 79k
Trešdiena, 2014. gada 12. marts - Strasbūra
Eiropas gastronomiskais mantojums — kultūras un izglītojošie aspekti
P7_TA(2014)0211A7-0127/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcija par Eiropas gastronomisko mantojumu — kultūras un izglītojošie aspekti (2013/2181(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (COM(2008)0040),

–  ņemot vērā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2002. gada ziņojumu par uzturu,

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumu „Pārtikas un uztura politika skolās” („Food and Nutrition Policy for Schools”),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. maija Balto grāmatu „Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos” (COM(2007)0279),

–  ņemot vērā Vīnē 2013. gada 4. un 5. jūlijā notikušās PVO Eiropas ministru konferences secinājumus par pārtiku un neinfekcijas slimībām stratēģijas „Veselība 2020” kontekstā,

–  ņemot vērā UNESCO 2003. gada 17. oktobra Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu,

–  ņemot vērā Vidusjūras reģiona uztura tradīcijas iekļaušanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā 2010. gada 16. novembrī un 2013. gada 4. decembrī,

–  ņemot vērā Francijas gastronomijas iekļaušanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā (Lēmums Nr. 5.COM 6.14),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7‑0127/2014),

Izglītojošie aspekti

A.  tā kā iedzīvotāju veselības stāvoklis un labklājība gan pašlaik, gan turpmāk būs atkarīgi no uztura un apkārtējās vides, un līdz ar to — no lauksaimniecības, zvejniecības un lopkopības metodēm;

B.  tā kā PVO savā visaptverošajā iniciatīvā attiecībā uz skolēnu veselību uzskata, ka izglītības centri ir būtiska vieta teorētisko un praktisko zināšanu ieguvei par veselību, uzturu, pārtiku un gastronomiju;

C.  tā kā nepilnvērtīgam uzturam var būt dramatiskas sekas; tā kā Eiropas veselības aizsardzības ministri PVO Eiropas ministru konferencē 2013. gada jūlijā aicināja koordinēti rīkoties, lai „cīnītos pret aptaukošanos un nepilnvērtīgu uzturu”, jo minētie faktori ir iemesls tam, kāpēc pieaug saslimstība ar neinfekcijas slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, diabētu un vēzi;

D.  tā kā sabiedrībā dominējošie stereotipiskie priekšstati par ķermeņa izskatu un pārtiku var izraisīt nopietnus ēšanas un psiholoģiskos traucējumus, piemēram, anoreksiju un bulīmiju; tā kā tāpēc ir svarīgi atklāti runāt par šiem jautājumiem, jo īpaši ar pusaudžiem;

E.  tā kā saskaņā ar Eiropas Pārtikas informācijas padomes datiem 2006. gadā nepietiekama uztura riskam bija pakļauti aptuveni 33 miljoni Eiropas iedzīvotāju; tā kā kopš krīzes sākuma šī situācija ir pasliktinājusies;

F.  tā kā bērnība ir būtisks dzīves posms, kad iemācīt veselīgus paradumus un sniegt zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, un tā kā skola ir viena no vietām, kurā var efektīvi rīkoties, lai ilgtermiņā izveidotu veselīgus paradumus jaunajām paaudzēm;

G.  tā kā izglītības centru rīcībā ir iespējas un instrumenti, ar ko var veicināt gan zināšanas par pārtiku un tās sagatavošanu, gan arī palīdzēt veidot tādus ēšanas paradumus, kuri kopā ar mērenām un regulārām fiziskām aktivitātēm var nodrošināt pamatu veselīgam dzīvesveidam;

H.  tā kā informēt, izglītot un vairot izpratni ir daļa no Eiropas Savienības stratēģijas dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai (COM(2006)0625) un tā kā minētajā stratēģijā ir atzīti piemēroti patēriņa veidi; tā kā Padome 2001. gada 5. jūnijā pieņēma ieteikumu par alkohola lietošanas nodarīto kaitējumu jauniešiem, jo īpaši bērniem un pusaudžiem, kurā paredzēts veicināt daudznozaru pieeju izglītības jomā;

I.  tā kā Eiropas Uztura fondu tīkla (ENF) sanāksmē „Uzturs Eiropas skolās un fondu loma” tika atzīta nepieciešamība iekļaut skolu mācību programmās uztura mācību gan uztura, gan gastronomijas aspektā un panākta vienprātīga vienošanās paust šo nepieciešamību tādām iestādēm kā Eiropas Parlaments un Komisija;

J.  tā kā vairākas valstis sadarbībā ar dažādām pašmāju iestādēm ir panākušas Vidusjūras reģiona uztura tradīcijas atzīšanu par UNESCO cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, kas nozīmē, ka tiek sekmēti un veidoti uzvedības modeļi, kas nodrošinās veselīgu dzīvesveidu no pilnībā vispusīga skatījuma, ņemot vērā izglītības, pārtikas, skolas, ģimenes, uztura, teritorijas, ainavas u. c. aspektus;

K.  tā kā Vidusjūras reģiona uztura tradīcija apvieno līdzsvarotus un veselīgus uztura paradumus ar tādu pašu dzīvesveidu, pastāvot tiešai saistībai ar hronisku slimību profilaksi un veselības veicināšanu gan skolā, gan ģimenē;

L.  tā kā ar Eiropas programmām „Pārtika skolās” tiek mēģināts nodrošināt, lai skolu ēdnīcās piedāvātajos ēdienos būtu visi nepieciešamie kvalitatīva un līdzsvarota uztura elementi; tā kā izglītība šā jēdziena plašākā izpratnē, arī izglītošana pārtikas jautājumos, ir pamats uz līdzsvarotu uzturu balstīta veselīga dzīvesveida koncepcijas nostiprināšanai skolēnu vidū;

M.  tā kā, nopietni izglītojot iedzīvotājus uztura jautājumos, tiek garantēta sabiedrības izpratne par tādiem aspektiem kā savstarpējā saikne starp pārtikas produktiem, pārtikas ilgtspējību un planētas „veselības stāvokli”;

N.  tā kā cenu kāpums skolu ēdnīcās un vispārējais pārtikas cenu kāpums daudzām mājsaimniecībām un jo īpaši bērniem liedz iespējas saņemt līdzsvarotu un kvalitatīvu uzturu;

O.  tā kā iedzīvotāju patēriņa paradumus ietekmē plašsaziņas līdzekļi un reklāma;

P.  tā kā, lai dotu iedzīvotājiem iespēju iegūt precīzas zināšanas par izmantotajiem produktiem, to kvalitāti un garšu, ir būtiski izstrādāt piemērotas un visiem patērētājiem skaidras marķēšanas sistēmas produktu sastāva un izcelsmes norādīšanai;

Q.  tā kā gastronomijas nozares darbinieku apmācība veicina zināšanu nodošanu par Eiropas gastronomiju, tās novērtēšanu, saglabāšanu un attīstību;

Kultūras aspekti

R.  tā kā gastronomija ir zināšanu, pieredzes, meistarības un prasmju kopums, kas nodrošina veselīgu uzturu un labsajūtu, baudot ēdienu;

S.  tā kā gastronomija ir mūsu identitātes daļa un būtisks Eiropas kultūras mantojuma un dalībvalstu kultūras mantojuma elements;

T.  tā kā Eiropas Savienība veicina lauksaimniecības pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un tradicionālo īpatnību apzināšanu, aizstāvību un aizsardzību starptautiskā līmenī;

U.  tā kā gastronomija nav tikai elitārs mākslas veids, kas izpaužas kā rūpīga ēdiena sagatavošana, bet arī ēdienā izmantoto produktu vērtības un kvalitātes atzīšana, un tajā atspoguļojas nepieciešamība pēc izcilības visos produktu pārstrādes posmos, ar cieņu izturoties pret dzīvniekiem un dabu;

V.  tā kā gastronomija ir cieši saistīta ar dažādu Eiropas reģionu lauksaimniecības praksi un vietējiem produktiem;

W.  tā kā ir svarīgi saglabāt, piemēram, vietējās un reģionālās gastronomijas tradīcijas un paražas un veicināt Eiropas gastronomijas attīstību;

X.  tā kā gastronomija ir viena no svarīgākajām cilvēku kultūras izpausmēm un ar minēto jēdzienu nav jāsaprot tikai izsmalcinātā virtuve (t.s. haute cuisine), bet gan visi kulinārijas veidi dažādos reģionos un sociālajos slāņos, tostarp tradicionālā vietējā virtuve;

Y.  tā kā tradicionālā virtuve ir daļa no kulinārijas un kultūras mantojuma, taču tās saglabāšanu visai bieži apdraud standartizētas pārtikas invāzija;

Z.  tā kā Eiropas gastronomijas kvalitātei, reputācijai un daudzveidībai ir nepieciešams, lai Eiropā tiktu ražota pietiekami kvalitatīva pārtika pietiekamā daudzumā;

Aa.  tā kā uz gastronomiju attiecināmi dažādi uztura tradīcijas aspekti un tās trīs pamatpīlāri ir veselība, ēšanas paradumi un baudījums; tā kā daudzās valstīs kulinārijas māksla ir svarīgs sabiedriskās un saviesīgās dzīves aspekts; tā kā dažādas gastronomijas kultūras veicina kultūru apmaiņu un dalīšanos kultūras pieredzē; tā kā tai ir labvēlīga ietekme arī uz attiecībām sabiedrībā un ģimenē;

Ab.  tā kā Vidusjūras reģiona uztura tradīcijas atzīšana par UNESCO cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu ir nozīmīga, jo tiek uzskatīts, ka šo uztura tradīciju veido zināšanu, prasmju, ieražu, rituālu, tradīciju un simbolu kopums, kas saistīti ar lauksaimniecības kultūraugiem, zivsaimniecību un lopkopību, kā arī pārtikas konservēšanas, pārstrādes, gatavošanas paņēmieniem un ēdiena kopīgu baudīšanu;

Ac.  tā kā Eiropas tautu ēšanas paradumi veido bagātu kultūrsociālo mantojumu, un mums ir pienākums nodot šo mantojumu no paaudzes paaudzē; tā kā skola un mājas ir vispiemērotākās vietas šo zināšanu apguvei;

Ad.  tā kā gastronomija kļūst par vienu no galvenajiem tūristu piesaistīšanas faktoriem, un tūrisma, gastronomijas un uztura mijiedarbība ārkārtīgi labvēlīgi ietekmē tūrisma veicināšanu;

Ae.  tā kā ir svarīgi nodot nākamajām paaudzēm izpratni par sava reģiona gastronomijas bagātībām un Eiropas gastronomiju kopumā;

Af.  tā kā gastronomija veicina dažādu reģionu mantojuma popularizēšanu;

Ag.  tā kā, no vienas puses, ir būtiski veicināt vietējo un reģionālo ražošanu, lai saglabātu gastronomijas mantojumu, un, no otras puses, nodrošinātu taisnīgu atlīdzību ražotājiem un iespējami plašu attiecīgo produktu pieejamību;

Ah.  tā kā gastronomija Eiropas Savienības reģionos ir gan kultūras bagātības, gan ekonomiskās labklājības avots;

Ai.  tā kā Eiropas mantojumu veido materiālu un nemateriālu elementu kopums, un gastronomijas un pārtikas gadījumā to veido arī ainava un teritorija, kura ir patēriņa produktu izcelsmes vieta;

Aj.  tā kā Eiropas gastronomijas ilgtspējas, daudzveidības un kultūras bagātības pamatā ir kvalitatīvu vietējo produktu pieejamība,

Izglītojošie aspekti

1.  aicina dalībvalstis skolu izglītības programmās jau no agrīnas bērnības iekļaut teorētisko un praktisko zināšanu apguvi par uzturu, uztura veselīgumu un ēšanas paradumiem, ietverot vēsturiskus, ģeogrāfiskus un kultūras aspektus, kā arī pieredzes aspektus, lai tādējādi veicinātu iedzīvotāju veselības stāvokļa un labklājības uzlabošanu, ēdiena kvalitātes uzlabošanu un saudzīgu, cieņpilnu attieksmi pret apkārtējo vidi; atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu skolās ieviestās izglītojošās programmas gastronomijas jautājumos, dažos gadījumos — sadarbībā ar vadošiem pavāriem; uzsver, ka ir svarīgi apvienot izglītošanu par veselīgiem ēšanas paradumiem ar pasākumiem stereotipu apkarošanai, kuri var izraisīt nopietnus ēšanas un psiholoģiskos traucējumus, piemēram, anoreksiju vai bulīmiju;

2.  turklāt uzsver, ka ir svarīgi īstenot PVO ieteikumus attiecībā uz cīņu pret aptaukošanos un nepilnvērtīgu uzturu; pauž bažas par pastāvīgo nepilnvērtīga uztura problēmu Eiropā un tās pastiprināšanos kopš krīzes sākuma un aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju lietot veselīgu uzturu, piemēram, nodrošinot kvalitatīva ēdiena piedāvājumu skolu vai pašvaldību ēdnīcās un šo ēdnīcu pieejamību sabiedrībai;

3.  turklāt norāda, ka skolu mācību programmas būtu jāpapildina ar informāciju par gastronomijas kultūru (jo īpaši vietējo), ēdiena gatavošanu, pārtikas produktu ražošanu, konservēšanu un izplatīšanu, sociālo un kultūras ietekmi, kā arī par patērētāju tiesībām; mudina dalībvalstis iekļaut skolu mācību programmās seminārus maņu, jo īpaši garšas, attīstīšanai, apvienojot apmācību par pārtikas produktu uzturvērtības īpašībām ar informāciju par reģionālo un nacionālo gastronomisko mantojumu;

4.  atgādina, ka dažās Eiropas valstīs uztura mācība jau ir iekļauta skolu mācību programmās, savukārt citās valstīs tā nav obligāta, tomēr to īsteno ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, pašvaldību vai privātu struktūru piedāvātām programmām;

5.  atkārtoti uzsver nepieciešamību izglītot skolēnus uztura jautājumos un mācīt par pareizu, veselīgu un ar patiku baudāmu ēdienu;

6.  norāda, ka Eiropas Savienības pamatskolās un vidusskolās jānostiprina sporta nodarbības un fiziskās aktivitātes;

7.  atgādina, ka labs uzturs sekmē bērnu labsajūtu un uzlabo viņu spējas mācīties, kā arī nostiprina imunitāti pret slimībām un veicina veselīgu attīstību;

8.  norāda, ka agrā bērnībā iemantotie ēšanas paradumi var ietekmēt gan pārtikas izvēli, gan ēdiena gatavošanas un lietošanas paradumus pieauguša cilvēka dzīves laikā; tāpēc bērnība ir noteicošais posms, kad cilvēkam ieaudzināt garšas izpratni, un skola piedāvā lielisku izdevību palīdzēt skolēniem atklāt produktu un gastronomijas daudzveidību;

9.  uzskata, ka būtu jāpiedāvā izglītojošas un izpratni veicinošas programmas par nepareizas alkoholisko dzērienu lietošanas sekām un pareizu un gudru lietošanas veidu sekmēšanu, iemācoties izprast vīnu īpatnības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vīnogu šķirnes, ražošanas procesus un tradicionālo apzīmējumu nozīmes;

10.  aicina Komisiju rosināt informācijas un prakses apmaiņas projektus uztura, pārtikas un gastronomijas jautājumos, piemēram, programmas Erasmus+ sadaļā Comenius (skolas izglītība); turklāt aicina ES un dalībvalstis sekmēt starpkultūru apmaiņu ar ēdināšanu, pārtiku un gastronomiju saistītās nozarēs, izmantojot programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas mācekļiem un nozares speciālistiem piedalīties kvalitatīvā profesionālajā apmācībā, mobilitātē un stažēties savā profesijā;

11.  norāda, ka izglītošanā par uztura un gastronomijas jautājumiem, tostarp par saudzīgu attieksmi pret dabu un apkārtējo vidi, būtu jāpiesaista ģimenes, skolotāji, izglītības aprindas un visi izglītības jomas speciālisti un informācijas kanāli;

12.  uzsver, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir izglītojošs un mācību procesā noderīgs instruments; mudina izveidot interaktīvas platformas, lai atvieglotu piekļuvi Eiropas, valstu un reģionālajam gastronomijas mantojumam un tā izplatīšanu, tā veicinot tradicionālo zināšanu saglabāšanu un nodošanu starp nozares speciālistiem, amatniekiem un iedzīvotājiem;

13.  aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis apsvērt stingrākas kontroles iespējas attiecībā uz saturu un pārtikas produktu reklāmu, jo īpaši uzturvērtības aspektā;

14.  atgādina dalībvalstīm gādāt par to, lai skolās tiku aizliegta jebkāda neveselīgu produktu reklāma vai sponsorēšana;

15.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar uztura speciālistiem un ārstiem nodrošināt pienācīgu apmācību skolotājiem un mācībspēkiem, lai viņi varētu pareizi mācīt uztura zinības skolās un augstskolās; norāda, ka uzturs un vide ir savstarpēji saistīti, tāpēc prasa arī atjaunināt zināšanas par dabisko vidi;

16.  aicina Komisiju un Padomi izpētīt gastronomijas speciālistu apmācības programmas; mudina dalībvalstis veicināt šādas apmācības; uzsver, ka šādās apmācībās ir svarīgi aplūkot vietējo un Eiropas gastronomiju, produktu daudzveidību, gatavošanas procesus, pārtikas ražošanu, konservēšanu un izplatīšanu;

17.  uzsver, ka ir svarīgi, lai gastronomijas speciālistu apmācībā tiktu akcentēts princips „pašu gatavots produkts”, kā arī vietējo ražotāju produkcijas daudzveidība;

18.  aicina dalībvalstis īstenot zināšanu un paraugprakses apmaiņu par gastronomijai veltītiem pasākumiem izglītības jomā un veicināt izpratni par gastronomijas jautājumiem dažādos reģionos; aicina arī rīkot paraugprakses apmaiņu vai attīstīt idejas par pārtikas aprites ķēdes saīsināšanu, koncentrējoties uz vietējiem un gadalaikam atbilstošiem produktiem;

19.  norāda uz nepieciešamību veicināt veselīgu uzturu skolās, izmantojot kopējā lauksaimniecības politikā 2014.–2020. gadam paredzētās finansēšanas programmas;

20.  atgādina, ka, pateicoties Vidusjūras reģiona uztura tradīcijas un Francijas gastronomijas atzīšanai par UNESCO cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, ir izveidotas iestādes un struktūras, kuras veicina zināšanas, praksi un izglītību par līdzsvarota un veselīga uztura vērtībām un paradumiem;

Kultūras aspekti

21.  uzsver nepieciešamību veidot izpratni par to, kāda daudzveidība un kvalitāte piemīt reģioniem, ainavām un produktiem, uz ko balstās Eiropas gastronomija — mūsu kultūras mantojuma daļa, kura iezīmē arī unikālu un starptautiski atzītu dzīvesveidu; uzsver, ka šajā nolūkā dažkārt nepieciešams respektēt vietējās paražas;

22.  norāda, ka gastronomiju ir iespējams izmantot, lai sekmētu izaugsmi un darbvietu veidošanu daudzās un dažādās ekonomikas nozarēs, tostarp restorānu, tūrisma, lauksaimniecības pārtikas ražošanas un zinātniskās pētniecības nozarē; norāda, ka gastronomija var veidot arī dziļāku izpratni par dabas un apkārtējās vides aizsardzības nozīmi, tā nodrošinot, ka pārtikai ir autentiskāka garša un mazāk piedevu vai konservantu;

23.  uzsver gastronomijas nozīmi viesmīlības nozares veicināšanā visā Eiropā un otrādi;

24.  atzīst Eiropas prasmīgo un talantīgo pavāru nozīmi gastronomijas mantojuma saglabāšanā un eksportēšanā, kā arī to, ka ir svarīgi saglabāt kulinārijas zināšanas un prasmes, kas ir viens no būtiskiem pievienotās vērtības faktoriem gan izglītības, gan ekonomikas jomā;

25.  atzinīgi vērtē iniciatīvas Eiropas gastronomijas mantojuma popularizēšanai, piemēram, vietējus un reģionālus gadatirgus un festivālus, kuri nostiprina tuvuma kā vidi un apkārtni saudzējoša elementa koncepciju un nodrošina lielāku patērētāja uzticēšanos; mudina šajās iniciatīvās iekļaut Eiropas dimensiju;

26.  atzinīgi vērtē trīs Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo īpatnību shēmas, proti, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (PDO), aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) un garantētu tradicionālo īpatnību (TSG), kas vairo Eiropas lauksaimniecības ražojumu vērtību Eiropas Savienībā un starptautiskā mērogā; aicina dalībvalstis un dalībvalstu reģionus izstrādāt PDO marķējumus, jo īpaši kopējus PDO marķējumus viena un tā paša veida produktiem, kuru izcelsme ir pārrobežu ģeogrāfiskajos apgabalos;

27.  atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā slow food kustību, kurai pateicoties, cilvēki mācās novērtēt ēdiena nozīmi sociālajā un kultūras aspektā, kā arī iniciatīvu Wine in Moderation, kas popularizē ar mērenību saistītu dzīvesveidu un mērenības ievērošanu alkoholisko dzērienu patēriņā;

28.  uzsver arī gastronomijas akadēmiju, Eiropas Uztura fondu federācijas un Parīzes Starptautiskās gastronomijas akadēmijas nozīmi gastronomijas mantojuma izpētē un izplatīšanā;

29.  aicina dalībvalstis reģionu kultūras un ekonomikas attīstības kontekstā izstrādāt un īstenot politiku gastronomijas nozares kvalitatīvai un kvantitatīvai pilnveidošanai, pievēršoties gan iekšējiem uzlabojumiem pašā nozarē, gan nozares ieguldījumam tūrismā;

30.  uzsver, ka ES un atsevišķām dalībvalstīm gastronomija ir spēcīgs kultūras eksports;

31.  aicina dalībvalstis atbalstīt ar lauksaimniecības tūrismu saistītas iniciatīvas, kuras sekmē kultūras un ainavas mantojuma iepazīšanu, reģionu atbalstu un lauku attīstību;

32.  mudina dalībvalstis un Komisiju pilnveidot gastronomijai piemītošos kultūras aspektus un sekmēt ēšanas paradumus, kas palīdz patērētājiem saglabāt labu veselību, veicina kultūru apmaiņu un dalīšanos kultūras pieredzē un popularizē reģionus, un vienlaikus ļauj saglabāt ēšanas radīto baudījumu, saviesīgo raksturu un sabiedriskumu;

33.  aicina dalībvalstis savstarpēji sadarboties un atbalstīt iniciatīvas, kas paredzētas tradicionālo vietējo, reģionālo un nacionālo produktu augstās kvalitātes, daudzveidības, neviendabīguma un unikalitātes saglabāšanai, lai cīnītos pret vienādošanu, kura, apritot ilgākam laikam, samazinās Eiropas gastronomijas mantojumu;

34.  mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis savās apspriedēs par pārtikas politiku kā svarīgu aspektu aplūkot atbalstu ilgtspējīgai pārtikas produktu ražošanai Eiropā, kas nodrošinātu daudzveidīgu un augstvērtīgu produktu ražošanu pietiekamā daudzumā, lai tādējādi nostiprinātu Eiropas kulinārijas daudzveidību;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pasākumus Eiropā ražotas pārtikas atzīšanai un marķēšanai, lai palielinātu šo produktu vērtību, labāk informētu patērētājus un aizsargātu Eiropas gastronomijas daudzveidību;

36.  norāda, ka ir svarīgi atzīt un novērtēt sevišķi kvalitatīvus gastronomijas izstrādājumus; mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest principu, ka ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji informētu patērētājus par ēdieniem, kas gatavoti uz vietas, izmantojot svaigus produktus;

37.  mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis izpētīt to pieņemto tiesību aktu ietekmi uz Eiropas Savienības pārtikas ražošanas kapacitāti, produkcijas daudzveidību un kvalitāti un veikt pasākumus produktu viltošanas apkarošanai;

38.  atbalsta iniciatīvas, ko varētu izstrādāt dalībvalstis un dalībvalstu reģioni, lai popularizētu un saglabātu visas teritorijas, ainavas un produktus, kas kopumā veido vietējo gastronomisko mantojumu; aicina reģionus sadarbībā ar vietējiem ražotājiem sekmēt vietēju un diētisku gastronomiju skolās un sabiedriskajā ēdināšanā, lai saglabātu un novērtētu reģionālo gastronomijas mantojumu, veicinātu vietējo lauksaimniecību un saīsinātu pārtikas aprites ķēdes;

39.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus ar gastronomiju saistītā Eiropas mantojuma saglabāšanai, piemēram, aizsargāt tradicionālo pārtikas produktu tirgu, vīna pagrabu un citu telpu arhitektūras mantojumu, kā arī ar pārtiku un gastronomiju saistītus artefaktus un iekārtas;

40.  uzsver, ka ir svarīgi apzināt, uzskaitīt, nodot un izplatīt Eiropas gastronomijas kultūras bagātību; atbalsta Eiropas līmeņa observatorijas izveidi gastronomijas jomas izpētei;

41.  iesaka Komisijai iekļaut Eiropas gastronomiju kultūras jomas iniciatīvās un programmās;

42.  atzinīgi vērtē Francijas gastronomijas, Vidusjūras reģiona uztura tradīcijas, Horvātijas piparkūku un Meksikas tradicionālās virtuves iekļaušanu UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā un mudina dalībvalstis pieteikties to gastronomisko tradīciju un prakses iekļaušanai UNESCO Konvencijā par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, lai veicinātu šo tradīciju saglabāšanu;

43.  mudina Eiropas pilsētas iesniegt pieteikumus UNESCO Gastronomijas pilsētas statusa piešķiršanai programmā „Radošo pilsētu tīkls”;

o
o   o

44.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika