Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, ko sagatavoja Catherine Grèze, Eva Joly, Isabella Lövin, Judith Sargentini, Bart Staes un Keith Taylor Verts/ALE grupas vārdā, par bruņotu nevalstisko dalībnieku humānu iesaistīšanos bērnu aizsardzībā (B7‑0585/2013),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2013. gada ziņojumu par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī citus attiecīgu organizāciju ziņojumus,

–  ņemot vērā 2008. gada ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotu konfliktu, ES pamatnostādņu par bērniem un bruņotu konfliktu 2010. gada īstenošanas stratēģiju un 2008. gada kontrolsarakstu bruņotos konfliktos cietušu bērnu aizsardzības jautājumu integrācijai EDAP operācijās,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada secinājumus par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību Eiropas Savienības ārējās darbībās — attīstības un humānās politikas aspekti,

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās(1), 2008. gada 16. janvāra rezolūciju „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”(2), 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par bērnu tirdzniecību un bērniem karavīriem(3), 2000. gada 6. jūlija rezolūciju par „Tā Kunga pretošanās armijas” (Lord’s Resistance army, LRA) veikto bērnu nolaupīšanu(4) un 1998. gada 17. decembra rezolūciju par bērniem karavīriem(5),

–  ņemot vērā ANO rezolūcijas par bērna tiesībām, īpaši ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1612 (2005. gads),

–  ņemot vērā Konvencijai par bērna tiesībām pievienoto 2002. gada fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā,

–  ņemot vērā 2007. gadā 6. februārī Parīzē panākto apņemšanos aizsargāt bērnus pret nelikumīgu iesaukšanu armijā vai izmantošanu bruņotajos spēkos vai grupējumos un šajā pašā datumā pieņemtos Parīzes principus un pamatnostādnes par bērniem, kas saistīti ar bruņotiem spēkiem vai bruņotiem grupējumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu un 97. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A7-0160/2014),

A.  tā kā lielākajā daļā mūsdienu bruņoto konfliktu ir iesaistīts viens vai vairāki bruņoti nevalstiski dalībnieki, kas cīnās pret valdības spēkiem vai bruņotiem grupējumiem, un tā kā no šādas karadarbības cieš civiliedzīvotāji, īpaši bērni;

B.  tā kā šie nevalstiskie dalībnieki pārstāv ļoti plašu spektru un tiem ir atšķirīga identitāte, motivācija, kā arī gribas un spēju pakāpe ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un citus starptautisko tiesību standartus, taču visiem šajā sakarībā ir nepieciešama pārraudzība;

C.  tā kā, lai uzlabotu civiliedzīvotāju un īpaši bērnu aizsardzību, uzmanība jāpievērš visām konfliktā iesaistītajām pusēm;

D.  tā kā starptautisko humanitāro tiesību normas attiecas uz visām konfliktā iesaistītajām pusēm un ir tām saistošas;

E.  tā kā bruņotiem konfliktiem ir jo īpaši postoša ietekme uz bērnu fizisko un garīgo attīstību un ilgtermiņa ietekme uz cilvēku drošību un ilgtspējīgu attīstību;

F.  tā kā Starptautiskās Krimināltiesas statūtos paredzēta kriminālatbildība par 15 gadus nesasniegušu bērnu iesaukšanu bruņotajos spēkos vai grupējumos un to aktīvu iesaistīšanu karadarbībā;

G.  tā kā starptautiskās tiesības aizliedz jebkāda veida seksuālu vardarbību, kas vērsta pret bērniem, un tā kā seksuāla vardarbība var kļūt par kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci vai genocīdu;

H.  tā kā kopš Mīnu aizlieguma konvencijas pieņemšanas 1997. gadā pretkājnieku mīnu izmantošana ir samazinājusies, taču tās aizvien vēl apdraud bērnus, īpaši vietēja rakstura bruņotos konfliktos;

I.  tā kā starptautiskajai kopienai ir morāls pienākums censties panākt, ka visas konfliktos iesaistītās puses (gan valstis, gan nevalstiski bruņoti dalībnieki) apņemas ievērot iepriekš minētos principus, lai aizsargātu bērnus;

J.  tā kā bērnu kareivju demobilizācija, rehabilitācija un reintegrācija ir jāiekļauj jebkurās sarunās un to rezultātā panāktajā miera līgumā un tai ir jāpievērš uzmanība arī paša konflikta laikā;

K.  tā kā bērnu kareivju apmierinoša demobilizācija un reintegrācija var palīdzēt novērst vardarbības ciklu turpināšanos,

1.  attīstības komisāram un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos nosūta šādus ieteikumus:

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju attīstības komisāram, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Padomei un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

(1) OV C 76 E, 25.3.2010., 3. lpp. (2) OV C 41 E, 19.2.2009., 24. lpp. (3) OV L 74 E, 24.3.2004., 854. lpp. (4) OV C 121, 24.4.2001., 401. lpp. (5) OV C 98, 9.4.1999., 297. lpp.