Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2013)0410 – C7-0171/2013 – 2013/0186(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0410),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0171/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Maltas parlamenta Pārstāvju palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. decembra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2013. gada 28. novembra vēstuli Transporta un tūrisma komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0095/2014),
A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību;
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr..../2014.par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (Pārstrādāta redakcija)
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),
tā kā:
(1) Būtiski grozījumi ir izdarīti 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula)(3), 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula)(4), 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula)(5) un 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula)(6). Nepieciešams izdarīt jaunus grozījumus, tāpēc skaidrības labad minētās regulas būtu jāpārstrādā.
(2) Lai īstenotu kopējo transporta politiku, ir vajadzīga efektīva gaisa transporta sistēma, kas ļauj droši un regulāri veikt gaisa pārvadājumu pakalpojumus, veicinot brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla apriti un personu pārvietošanos. [Gr. 1]
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtā Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu pirmā pakete, proti, Regula (EK) Nr. 549/2004, Regula (EK) Nr. 550/2004, Regula (EK) Nr. 551/2004 un Regula (EK) Nr. 552/2004, iedibināja stabilu juridisku pamatu vienotas, savietojamas un drošas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmai. Pieņemot otro tiesību aktu kopumu, respektīvi, Regulu (EK) Nr. 1070/2009, Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva tika nostiprināta vēl vairāk, jo tika ieviesti darbības uzlabošanas sistēmas un tīkla pārvaldnieka jēdzieni ar mērķi uzlabot Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas darbības rādītājus.
(4) Čikāgas 1944. gada Konvencijas par civilo aviāciju 1. pantā Līgumslēdzējas puses atzinušas, ka “visām valstīm ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte pār gaisa telpu virs to teritorijas”. Šās suverenitātes satvarā Savienības dalībvalstis, ievērojot attiecīgās starptautiskās konvencijas, gaisa satiksmes vadībai izmanto valsts varas iestādes pilnvaras.
(5) Lai īstenotu kopējo transporta politiku, ir vajadzīga efektīva gaisa transporta sistēma, kas dod iespēju droši, regulāri un ilgtspējīgi sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus, labāk izmantojot resursus un atvieglojot preču, pakalpojumu un personu brīvu apriti.
(5a) Lai nodrošinātu, ka gaidāmais gaisa satiksmes intensitātes pieaugums neradīs vai nepalielinās Eiropas gaisa telpas noslogotību un ar to saistītās ekonomiskās, ekoloģiskās un drošības izmaksas, būtu jānovērš gaisa telpas fragmentācija un pēc iespējas ātrāk jāīsteno šī regula. [Gr. 2]
(5b) Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanai būtu jārada pozitīva ietekme uz izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju Eiropā, jo īpaši palielinot pieprasījumu pēc augstas kvalifikācijas darbvietām. [Gr. 3]
(6) Tā kā vienlaicīgi tiek mēģināts sasniegt mērķus attiecībā uz gaisa satiksmes drošības standartu paaugstināšanu, kā arī ATM un ANS kopējās darbības uzlabošanu vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem Eiropā, ir jāņem vērā cilvēka faktors. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizvērtē iespēja ieviestpapildus “taisnīguma kultūras” principusprincipu ieviešanai Eiropas Vienotās gaisa telpas darbības uzlabošanas shēmā būtu jāparedz attiecīgi darbības rādītāji. [Gr. 4]
(7) Dalībvalstis ir pieņēmušas vispārēju deklarāciju par militāriem jautājumiem, kas skar Eiropas vienoto gaisa telpu(7). Saskaņā ar šo deklarāciju dalībvalstīm jo īpaši jāuzlabo civilmilitārā sadarbība un, ja ieinteresētās dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, jāpalīdz to bruņotajiem spēkiem sadarboties visos gaisa satiksmes pārvaldības jautājumos, ciktāl tās to uzskata par vajadzīgu, lai veicinātu gaisa telpas elastīgu izmantošanu. [Gr. 5]
(8) Lēmumi par militāru operāciju un mācību saturu, apjomu vai veikšanu neietilpst Savienības kompetences jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu.
(9) Dalībvalstis ir dažādā mērā pārstrukturējušas savus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, palielinot to neatkarību un brīvību pakalpojumu sniegšanā. Nepieciešams nodrošināt labi funkcionējoša kopējā tirgus pastāvēšanu pakalpojumiem, kurus iespējams sniegt tirgus apstākļos, un atbilstību obligātajām sabiedrības interešu prasībām pakalpojumiem, kurus pašreizējos tehnoloģiskajos apstākļos uzskata par dabisku monopolu.
(10) Lai nodrošinātu saskaņotu, sekmīgu un sekmīguneatkarīgu pakalpojumu sniegšanusniegšanas uzraudzību visā Eiropā, valstu uzraudzībasaviācijas iestādēm būtu jāgarantē pietiekamaneatkarība un resursipietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi. Šai neatkarībai nevajadzētu kavēt minētajām iestādēm veikt to pienākumus attiecīgajā administratīvajā sistēmā. [Gr. 6]
(11) Valsts uzraudzībasaviācijas iestādēm ir svarīga loma Eiropas vienotās gaisa telpas ieviešanā, un Komisijai un Eiropas Aviācijas aģentūrai (EAA) tālab vajadzētu gan veicināt šo iestāžu sadarbību, lai būtu iespējama paraugprakses apmaiņa, gan izstrādāt kopēju pieeju, tostarp izmantojot ciešāku sadarbību reģionālā līmenī, un nodrošināt platformu šādai apmaiņai. Sadarbībai vajadzētu būt regulārai. [Gr. 7]
(12) Lai īstenotu Eiropas vienoto gaisa telpu, būtu jāinformē sociālie partneri būtu labāk jāinformē, un ar tiem būtu jāapspriežas par visiem pasākumiem, kam ir būtiskas sociālas sekas. Savienības līmenī būtu jāapspriežas arī ar nozaru dialoga komiteju, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK(8). [Gr. 8]
(13) Sakaru, navigācijas un uzraudzības pakalpojumu, kā arī meteoroloģiskās, gaisa telpas plānošanas un aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniegšana jāorganizēsniegšanu un arī tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nodrošina datu formatēšanu un nosūtīšanu vispārējai gaisa satiksmei, varētu organizēt saskaņā ar tirgus nosacījumiem, ņemot vērā šādu pakalpojumu īpašās funkcijas un uzturotnodrošinot augsta līmeņa drošību, kā arī ietekmes uz klimatu samazināšanu. [Gr. 9]
(14) Gaisa telpas izmantotājus nedrīkst diskriminēt attiecībā uz līdzvērtīgu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu.
(15) Koncepcija par tādiem kopējiem projektiem, kuri paredzēti, lai gaisa telpas izmantotājiem un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem palīdzētu uzlabot kopējo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu, jo īpaši tādās jomās, kas var būt vajadzīgas ATM ģenerālplāna īstenošanai, kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2009/320/EK(9) saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 219/2007 1. panta 2. punktu, nedrīkstētu kavēt līdzīgiem mērķiem paredzētus iepriekšējus projektus, kurus īsteno viena vai vairākas dalībvalstis. Noteikumiem par kopējo projektu ieviešanas finansēšanu nevajadzētu jau iepriekš noteikt veidu, kā izstrādājami šādi kopēji projekti. Komisija var ierosināt, ka kopējo projektu atbalstam izmantojams finansējums saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, piemēram, Eiropas komunikāciju tīkluinfrastruktūras savienošanas instruments, „Apvārsnis 2020” vai Eiropas Investīciju bankas finansējums, lai jo īpaši paātrinātu SESAR programmas izstrādi. Neierobežojot piekļuvi minētajam finansējumam, dalībvalstīm vajadzētu varēt brīvi lemt par to, kā izmantojami ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros veiktajās aviācijas nozares kvotu izsolēs iegūtie līdzekļi, un šajā sakarā apsvērt, vai daļu no šiem ieņēmumiem nebūtu iespējams izmantot, lai finansētu kopējos projektus funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī. Attiecīgā gadījumā kopējo projektu mērķis būtu nodrošināt savietojamības pamata iespēju kopumu visās dalībvalstīs. [Gr. 10]
(15a) Ja netiks ieviesti īpaši mehānismi, ar ATM ģenerālplānu saistīto uz zemes un gaisā īstenojamo ieguldījumu projektu īstenošana var notikt nekoordinēti, kas varētu kavēt SESAR tehnoloģiju efektīvu ieviešanu. [Gr. 11]
(16) Tīkla pārvaldnieka struktūras jēdziens ir centrālais faktors, no kā atkarīga gaisa satiksmes pārvaldības veiktspējas uzlabošana tīkla līmenī, jo tiek centralizēta tādu konkrētu pakalpojumu sniegšana, ko vissekmīgāk iespējams sniegt tīkla līmenī. Lai atvieglinātu rīcību aviācijas krīzes apstākļos, šādas krīzes koordinēšana būtu jānodrošina tīkla pārvaldniekam. Šai sakarā Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par to, lai nerastos interešu konflikts starp centralizētu pakalpojumu sniegšanu un darbības izvērtēšanas iestādes uzdevumiem. [Gr. 12]
(17) Komisija ir pārliecināta, ka drošu un efektīvu gaisa telpas izmantojumu ir iespējams nodrošināt tikai ar ciešu sadarbību starp civilo un militāro aprindu gaisa telpas izmantotājiem, galvenokārt pamatojoties uz gaisa telpas elastīga izmantojuma koncepciju un efektīvu koordināciju starp civilajām un militārajām iestādēm, kā to paredz ICAO; Komisija arī uzsver, cik ļoti svarīgi ir šo civilmilitāro sadarbību pastiprināt, lai veicinātu gaisa telpas elastīgu izmantošanu. [Gr. 13]
(18) Informācijas precizitāte par gaisa telpas statusu un īpašām gaisa satiksmes situācijām, un tās savlaicīga izplatīšana civilajiem un militārajiem gaisa telpas dispečeriem tieši ietekmē darbību drošību un efektivitāti un būtu jāuzlabo paredzamība šajās jomās. Reģistrējot vai pārreģistrējot lidojumu plānus, visām personām, kas vēlas izmantot pieejamo gaisa telpas struktūru, ir būtiska savlaicīga piekļuve jaunākajai informācijai par gaisa telpas statusu. [Gr. 14]
(19) Modernas, pilnīgas, kvalitatīvas un laicīgas aeronavigācijas informācijas sniegšana ievērojami ietekmē drošību un atvieglo pieeju Savienības gaisa telpai un brīvai kustībai tajā. Ņemot vērā ATM ģenerālplānu, Savienībai sadarbībā ar tīkla pārvaldnieku būtu jāuzņemas iniciatīva šīs nozares modernizēšanā un jānodrošina lietotājiem piekļuve šiem datiem no viena publiska piekļuves punkta, nodrošinot modernu, lietotājam draudzīgu un apstiprinātu integrētu informāciju.
(20) Lai ņemtu vērā izmaiņas, kas tika ieviestas ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009 un Regulu (EK) Nr. 1070/2009, šīs regulas saturs ir jāsaskaņo ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 saturu atbilstoši 65.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi(10).
(21) Turklāt Regulu (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004 tehniskie elementi, par kuriem tika panākta vienošanās 2004. un 2009. gadā, būtu jāatjaunina un būtu jāveic tehniski labojumi, lai ņemtu vērā sasniegto progresu.
(22) Būtu jāgroza šīs regulas piemērošanas ģeogrāfiskais tvērums ICAO NAT reģionā, lai ņemtu vērā gan jau spēkā esošās, gan plānotās vienošanās pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī nepieciešamību nodrošināt konsekvenci tajā, kā tiek piemēroti noteikumi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem, kas darbojas šajā apgabalā.[Gr. 15]
(23) Tīkla pārvaldnieka funkcija būtu jāpilnveido, to orientējot uz nozares vadītu partnerību, ņemot vērā uzdevumus, kas tam kā funkcionālai organizācijai ir uzticēti, kā arī aizsākto Eurocontrol reformu.
(24) Funkcionālo gaisa telpas bloku koncepcija, kuri projektēti, lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sadarbību, ir nozīmīgs rīks Eiropas ATM sistēmas darbības rādītāju uzlabošanai. Lai šo rīku pastiprinātu, funkcionālajiempapildinātu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt brīvām iespējām veidot uz darbību balstītas nozares partnerības, kas var pārklāties ar jau izveidotajiem funkcionālajiem gaisa telpas blokiem būtu jābūt lielākā mērā orientētiem uz darbības rezultātiem, un to pamatā būtu jābūt nozares partnerībām, savukārt nozarei būtu jādod lielāka brīvība tās grozīt, ja nepieciešams, lai sasniegtu vai pat pārsniegtu izvirzītos darbības mērķusblokiem. [Gr. 16]
(25) Funkcionālo gaisa telpas bloku darbībai vajadzētu būt elastīgai, tiem būtu Eiropas mērogā jāvieno pakalpojumu sniedzēji un savstarpēji vienam otru jāatbalsta. Šādai elastībai būtu jārada priekšnoteikumi, lai veidotos sinerģijas starp pakalpojumu sniedzējiem, neraugoties uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu vai valstspiederību, kā arī lai būtu iespējami dažādi pakalpojumu sniegšanas modeļi, kuri rastos šo darbības rādītāju uzlabošanas centienu rezultātā.
(26) Lai vēl vairāk mudinātu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus orientēties uz klientu vajadzībām un lai dotu gaisa telpas izmantotājiem vairāk iespēju ietekmēt lēmumus, kas uz tiem attiecas, apspriedēm ar ieinteresētajām personām un šo personu līdzdalībai nozīmīgākajos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pieņemtajos lēmumos, kuri attiecas uz darbību, būtu jābūt rezultatīvākai. [Gr. 17]
(27) Darbības uzlabošanas shēma ir galvenais rīks, kas nodrošina ATM ekonomisku regulējumu, un tā lēmumu kvalitāte un neatkarība būtu jāuztur un, ja vien iespējams, jāuzlabo.
(28) Lai pielāgotos tehniskajai un funkcionālajai attīstībai, it sevišķi izdarot grozījumus pielikumos vai ieviešot jaunus noteikumus attiecībā uz tīkla pārvaldību un darbības uzlabošanas shēmu, vienības (ieviešanas pārvaldnieka) izraudzīšanos ATM ģenerālplāna īstenošanai un šīs struktūras pienākumu definēšanu, pilnvaras pieņemt normatīvos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Katra deleģējuma saturs un darbības joma sīkāk izklāstīta attiecīgajos pantos. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 18]
(29) Ja tīkla pārvaldības pakalpojumu saraksts tiek papildināts, Komisijai būtu pienācīgi jāapspriežas ar nozares iesaistītajām aprindām un sociālajiem partneriem. [Gr. 19]
(30) Īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai nolūkā nodrošināt vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz to, kā nacionālās uzraudzībasaviācijas iestādes pilda tām uzticētās pilnvaras, kā pakalpojumu sniedzēji vai šādu pakalpojumu sniedzēju grupas sniedz atbalsta pakalpojumus, kuru sniegšana tiem uzticēta ekskluzīvā kārtā, attiecībā uz korektīvajiem pasākumiem, kas nodrošina atbilstību Savienības mēroga un saistītajiem vietējiem darbības mērķiem, atbilstības uzraudzību saistībā ar tarifikācijas sistēmu, kopprojektu pārvaldību un pieņemšanu ar tīklu saistītās funkcijās, funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, ieinteresēto personu dalības kārtību nozīmīgākajos darbību ietekmējošajos lēmumos, kurus pieņem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, piekļuvi datiem un datu aizsardzību, elektronisku aeronavigācijas informāciju, kā arī gaisa satiksmes pārvaldības tehnoloģisko attīstību un savietojamību. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(11). [Gr. 20]
(31) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 attiecībā uz īstenošanas aktiem, ko pieņem atbilstoši šai regulai, pieņemot vispārēja tvēruma īstenošanas aktus, ir jāizmanto pārbaudes procedūra.
(32) Pieņemot individuālus īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.
(33) Sankcijām, ko paredz par šīs regulas neievērošanu, jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, un tās nedrīkst mazināt drošību.
(34) Attiecīgos gadījumos atbalsta pakalpojumu iepirkums jāveic attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru(12), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs(13). Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī vadlīnijas, kas izklāstītas Komisijas skaidrojošajā paziņojumā par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi(14). [Gr. 21]
(35) Ministru deklarācija par Gibraltāra lidostu, par ko vienošanās panākta Kordovā 2006. gada 18. septembrī (“Ministru deklarācija”), pirmoreiz sanākot ministriem saistībā ar dialoga forumu par Gibraltāru, aizstās Kopīgo deklarāciju par Gibraltāra lidostu, kas pasludināta Londonā 1987. gada 2. decembrī, un pilnīgu atbilstību minētajai deklarācijai uzskatīs par pilnīgu atbilstību 1987. gada deklarācijai.Londonā tika panākta vienošanās starp Spānijas Karalisti un Apvienoto Karalisti par pasākumiem ciešākai sadarbībai attiecībā uz Gibraltāra lidostas izmantošanu, un abu valstu ārlietu ministri parakstīja kopīgu deklarāciju. Pasākumi vēl nav īstenoti. [Gr. 22]
(36) Šī regula pilnībā attiecas uz Gibraltāra lidostu, ņemot vērā Ministru deklarāciju un pamatojoties uz to. Neskarot Ministru deklarāciju, piemērošana Gibraltāra lidostai un visi pasākumi, kas ir saistīti ar tās īstenošanu, pilnībā atbilst minētajai deklarācijai un visām tajā iekļautajām vienošanās.[Gr. 23]
(37) Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, jo šīs regulas mērķi, proti, Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šā pasākuma starptautiskā mēroga dēļ, un to var labāk sasniegt Savienības līmenī. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula neparedz neko, kas nav vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā paredzēti noteikumi par Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi un pienācīgu darbību nolūkā nodrošināt esošos gaisa satiksmes drošības standartus, sniegt ieguldījumu gaisa satiksmes sistēmas ilgtspējīgā attīstībā, piemēram, samazinot ietekmi uz klimatu, un uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) un aeronavigācijas pakalpojumu (ANS) sistēmas kopējo darbību vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem Eiropā atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām. Eiropas vienotajā gaisa telpā ietilpst saskaņots Eiropas un atbilstīgi īpašiem nolīgumiem ar kaimiņvalstīm — trešo valstu tīkls, kas ietver maršrutus, integrētu izmantojamo gaisa telpu, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, pamatojoties tikai uz drošību, efektivitāti un savietojamību gaisa telpas izmantotāju interesēs. [Gr. 24]
2. Šīs regulas piemērošana neierobežo dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu prasībām, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, kas izklāstīti 38. pantā. Šī regula neattiecas uz militārām operācijām un mācībām.
3. Šīs regulas piemērošana neierobežo dalībvalstu tiesības un pienākumus attiecībā uz 1994. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”). Šajā sakarībā šī regula tiecas jomās, uz kurām tā attiecas, palīdzēt dalībvalstīm pildīt saistības, kas noteiktas Čikāgas Konvencijā, nodrošinot pamatu noteikumu kopīgai interpretācijai un vienādai īstenošanai un to, ka šos noteikumus pienācīgi ņem vērā šajā regulā un tās īstenošanai izstrādātajos noteikumos.
4. Šī regula attiecas uz gaisa telpu ICAO EUR un AFI, un NAT reģionos, ja dalībvalstu pārziņā ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis šo regulu var attiecināt arī uz to pārziņā esošo gaisa telpu citos ICAO reģionos, ja tās par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. [Gr. 25]
5. Uzskata, ka šīs regulas piemērošana attiecībā uz Gibraltāra lidostailidostu neskar attiecīgas Spānijas Karalistes un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes attiecīgās juridiskās nostājas, kas saistītas ar strīdiemdomstarpībām par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas minētā šī lidosta. [Gr. 26]
5a. Šīs regulas piemērošanu Gibraltāra lidostai aptur līdz laikam, kad tiks piemēroti pasākumi, kas paredzēti Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes ārlietu ministru 1987. gada 2. decembrī pieņemtajā Kopīgajā deklarācijā. Spānijas valdība un Apvienotās Karalistes valdība informē Padomi par datumu, kad sāk piemērot pasākumus. [Gr. 27]
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
1. “Gaisa satiksmes vadības (ATC) pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai:
a) novērstu sadursmes:
– starp gaisa kuģiem un
– manevrēšanas laukumā starp gaisa kuģiem un šķēršļiem; un
b) paātrinātu un saglabātu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu.
2. “Lidlauka vadības pakalpojums” ir ATC pakalpojums satiksmei uz lidlauka.
3. “Aeronavigācijas informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai noteiktā jomā nodrošinātu aeronavigācijas informāciju un datus, kas vajadzīgi aeronavigācijas drošībai, regularitātei un efektivitātei.
4. “Aeronavigācijas pakalpojumi” ir gaisa satiksmes pakalpojumi: saziņas, navigācijas un uzraudzības pakalpojumi; meteoroloģiskie pakalpojumi, kas vajadzīgi aeronavigācijai un aeronavigācijas informācijas pakalpojumi.
5. “Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji” ir visi valsts vai privātie uzņēmumi, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus vispārējai gaisa satiksmei.
6. “Gaisa telpas bloks” ir tāda gaisa telpa ar noteiktiem izmēriem laikā un telpā, kurā sniedz aeronavigācijas pakalpojumus.
7. “Gaisa telpas organizēšana” ir plānošanas pakalpojums, kura galvenais mērķis ir maksimāli izmantot pieejamo gaisa telpu, dinamiski sadalot laiku, un reizēm — sadalīt gaisa telpu dažādām gaisa telpas izmantotāju kategorijām atbilstīgi īslaicīgām vajadzībām, kā arī stratēģiska funkcija, kas saistīta ar gaisa telpas plānošanu; [Gr. 28]
8. “Gaisa telpas izmantotāji” ir vispārējai gaisa satiksmei izmantojamu gaisa kuģu ekspluatanti.
9. “Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība” ir pakalpojums, kura mērķis ir sekmēt drošu, sakārtotu un paātrinātu gaisa satiksmes plūsmu, nodrošinot ATC iespēju maksimālu izmantošanu un satiksmes intensitātes atbilstību apjomam, ko deklarējuši attiecīgie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji.
10. “Gaisa satiksmes pārvaldība (ATM)” ir gaisā un uz zemes veicamo pakalpojumu apkopojums (gaisa satiksmes pakalpojumi, gaisa telpas pārvaldība un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība), kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa kuģu kustību visos darbības posmos.
11. “Gaisa satiksmes pakalpojumi” ir dažādie lidojumu informācijas pakalpojumi, brīdināšanas pakalpojumi, gaisa satiksmes konsultāciju pakalpojumi un ATC pakalpojumi (gaisa, pieejas un lidlauka vadības pakalpojumi).
12. “Lidojumu rajona pakalpojums” ir ATC pakalpojums kontrolētiem lidojumiem gaisa telpas blokā.kontroles teritorijā; [Gr. 29]
13. “Pieejas kontroles pakalpojums” ir ATC pakalpojums ielidojošajiem un izlidojošajiem kontrolēto lidojumu gaisa kuģiem.
14. “ATM ģenerālplāns” ir plāns, ko apstiprina ar Padomes Lēmumu 2009/320/EK(15) saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris), ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)(16), 1. panta 2. punktu.
15. “Aviācijas krīze” ir apstākļi, kuros gaisa telpas kapacitāte ārkārtīgi samazinās tādu iemeslu dēļ kā ļoti nelabvēlīgi laikapstākļi vai lielas gaisa telpas daļas nepieejamība, kas saistīta ar dabas apstākļem saistītu, medicīnisku, drošības, militāru vai politiskiem iemesliempolitisku iemeslu dēļ. [Gr. 30]
16. “Pakalpojumu kopums” ir divi vai vairāki aeronavigācijas pakalpojumi, kurus sniedz viena un tā pati struktūrvienība; [Gr. 31]
17. “Sertifikāts” ir dokuments, ko izdevusi Eiropas Savienības Aviācijas aģentūra (EAA) vai valsts uzraudzībasaviācijas iestāde jebkādā formā, kas atbilst valstsattiecīgajiem tiesību aktiem un apliecina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs atbilst konkrētā pakalpojuma sniegšanaskonkrētās darbības veikšanas prasībām. [Gr. 32]
18. “Saziņas pakalpojumi” ir fiksētie un mobilie aeronavigācijas pakalpojumi, kas nodrošina saziņu zeme — zeme, gaiss — zeme un gaiss — gaiss ATC mērķiem.
18a. "Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkls" (EATMN) ir visas Eiropas sistēmu un sastāvdaļu, kā arī izšķiroši svarīgu ATM ģenerālplānā izklāstītu darbības un tehnoloģisko pārmaiņu ceļvežu tīkls, kas dod iespēju nodrošināt pilnībā savietojamus aeronavigācijas pakalpojumus Savienībā, tostarp saskarnes uz robežām ar trešām valstīm, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto darbības mērķu sasniegšanu; [Gr. 33]
19. “Sastāvdaļas” ir materiāli objekti, piemēram, aparatūra, un nemateriāli objekti, piemēram, programmatūra, no kuriem ir atkarīga Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (EATMN) savietojamība. [Gr. 34]
19a. “Ieviešanas pārvaldnieks” ir ieinteresēto un tīklā darbojošos personu grupa, ko izraudzījusies Komisija, rīkojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, un kas atbildīga par ATM ģenerālplāna izvēršanas pārvaldības vadības līmeni; [Gr. 35]
20. “Deklarācija” ATM/ANS nolūkos ir jebkurš rakstisks paziņojums:
— ko izdod ATM/ANS sistēmu un sastāvdaļu projektēšanā, ražošanā un apkopē iesaistīta organizācija attiecībā uz sistēmu un sastāvdaļu atbilstību vai piemērotību lietošanai;
— ko izdod pakalpojuma sniedzējs attiecībā uz pakalpojuma, kuru paredzēts sākt sniegt, vai sistēmas, kuru paredzēts laist ekspluatācijā, atbilstību piemērojamajām prasībām;
— attiecībā uz spējām un līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai uzņemtos ar konkrētiem lidojumu informācijas pakalpojumiem saistīto atbildību.
21. “Gaisa telpas elastīga izmantošana” ir gaisa telpas pārvaldības koncepcija, ko piemēro Eiropas Civilās aviācijas konferences jomā, kuras pamatā ir Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) (17) izdotā “Gaisa telpas pārvaldības rokasgrāmata par gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu”.
22. “Lidojuma informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ar ko sniedz drošai un efektīvai lidojumu veikšanai noderīgas konsultācijas un informāciju.
23. “Brīdināšanas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ar kuru palīdzību attiecīgām organizācijām paziņo par gaisa kuģi, kuram vajadzīga meklēšanas un glābšanas palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdz šīm organizācijām.
24. “Funkcionāls gaisa telpas bloks” ir gaisa telpas bloks, kas izveidots atbilstīgi operatīvām prasībām un neatkarīgi no valstu robežām un kurā aeronavigācijas pakalpojumi un ar tiem saistītās funkcijas ir orientētas uz darbību un optimizētas, lai katrā funkcionālajā gaisa telpas blokā ieviestuieviešot ciešāku sadarbību starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem vai vajadzības gadījumā vienu integrētu pakalpojumu sniedzēju. [Gr. 36]
25. “Vispārēja gaisa satiksme” ir civilās aviācijas gaisa kuģu kustība, kā arī valsts gaisa kuģu (tostarp militāro, muitas un policijas gaisa kuģu) kustība, ja šī kustība notiek atbilstīgi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO), kas izveidota ar 1944. gada Čikāgas konvenciju par starptautisko civilo aviāciju, procedūrām.
25a. “Cilvēka faktors” ir sociālie, kultūras un personāla komplektēšanas apstākļi ATM nozarē; [Gr. 37]
26. “Savietojamība” ir funkcionālo, tehnisko un darbības īpašību kopums, kas vajadzīgas EATMN un tā darbības procedūru sistēmām un sastāvdaļām, lai nodrošinātu tā drošu, vienotu un efektīvu darbību. Savietojamību panāk, nodrošinot sistēmu un sastāvdaļu atbilstību pamatprasībām.
27. “Meteoroloģiskie pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, kas gaisa kuģim sniedz meteoroloģiskās prognozes, rezumējumu un novērojumus, kā arī visu meteoroloģisko informāciju un datus, ko sniegušas valstis aeronavigācijas vajadzībām.
28. “Navigācijas pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, kas gaisa kuģim sniedz informāciju par atrašanās vietu un laiku.
29. “Darbības dati” ir informācija par visiem lidojuma posmiem, kas vajadzīgi, lai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji, lidostas operatori un citas iesaistītās personas varētu pieņemt lēmumus par darbību.
30. “Nodošana ekspluatācijā” ir pirmā izmantošana pēc sistēmas sākotnējās uzstādīšanas vai uzlabošanas.
31. “Maršrutu tīkls” ir precizētu maršrutu tīkls, ko izmanto, lai virzītu vispārējās gaisa satiksmes plūsmu, kā vajadzīgs, lai visefektīvāk sniegtu ATC pakalpojumus. [Gr. 38]
32. “Uzraudzības pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, ko izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kuģa atrašanās vietu, lai būtu iespējama droša distancēšana.
33. “Sistēma” ir apkopojums, kas aptver gaisa un/vai zemes sastāvdaļas, kā arīun/vai kosmosa tehniskās sistēmas, kas sniedz atbalstu aeronavigācijas pakalpojumiem visos lidojuma posmos. [Gr. 39]
34. “Uzlabojums” ir jebkura sistēmas darbības īpašību pārmaiņa.
35. “Pārrobežu pakalpojumi” ir aeronavigācijas pakalpojumi, ko kādā dalībvalstī sniedz citā dalībvalstī sertificēts pakalpojumu sniedzējs.
36. „Nacionālā uzraudzībasValsts aviācijas iestāde” ir valsts struktūra vai struktūras, kam dalībvalsts uzticējusi uzraudzības uzdevumus atbilstīgi šai regulai, un nacionālās kompetentās iestādes, kam uzticēti Regulasun Regulai (EK) Nr. 216/2008 8.b pantā noteiktie uzdevumiun kuru akreditējusi EAA; [Gr. 40]
37. „Atbalsta pakalpojumi” ir CNS (sakaru, navigācijas un uzraudzības), MET (meteoroloģiskie) un AIS (aeronavigācijas informācijas), kas nav gaisa satiksmes pakalpojumi, kā arī citi pakalpojumi un darbības, kas ir saistītas ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un kas šo pakalpojumu sniegšanu atbalsta. [Gr. 41]
38. „Vietējie darbības mērķi” ir darbības mērķi, kurus dalībvalstis izvirzījušas vietējā līmenī, respektīvi, funkcionālā gaisa telpas bloka, valsts, tarifikācijas zonas vai lidostas līmenī.
38a. "Nozares partnerība" ir saskaņā ar līgumu izveidots sadarbības režīms, kura mērķis ir uzlabot gaisa satiksmes pārvaldību starp vairākiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp starp tīkla pārvaldnieku, gaisa telpas izmantotājiem, lidostām vai citiem līdzīgiem ekonomikas dalībniekiem; [Gr. 42]
38b. "Integrētā funkcionālā gaisa telpa" ir noteiktu dimensiju kontrolēta gaisa telpa, kura ietver sevī Eiropas un saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem — arī trešo kaimiņvalstu gaisa telpu, kurā tiek piemērota dinamiska piešķīrumu sistēma un laika sadale, uz darbības efektivitāti pamatota resursu kontrole, pilnīgi savietojami aeronavigācijas pakalpojumi un kombinētie risinājumi, lai panāktu optimālu, paredzamu un drošu gaisa telpas izmantošanu, tādējādi pabeidzot Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi; [Gr. 43]
38c. "Vietējie darbības plāni" ir plāni, kurus izstrādājusi viena vai vairākas valsts aviācijas iestādes vietējā līmenī, funkcionālā gaisa telpas bloka, reģionālā vai valsts līmenī; [Gr. 44]
38d. „Kvalificēta struktūrvienība” ir struktūra, kam Aģentūra vai nacionālā aviācijas iestāde var uzticēt veikt konkrētus sertificēšanas vai uzraudzības uzdevumus, kurus Aģentūra vai attiecīgā nacionālā aviācijas iestāde arī kontrolē un par kuriem tā atbild. [Gr. 45]
II NODAĻA
valsts iestādes
3. pants
Valstu uzraudzībasaviācijas iestādes [Gr. 46]
1. Dalībvalstis kopīgi vai atsevišķi izraugās vai izveido struktūru vai struktūras, kas kļūst par valsts uzraudzībasaviācijas iestādi, kura uzņemas pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 216/2008. [Gr. 47]
2. Valsts uzraudzības iestādes ir juridiski nodalītas — arī to budžeta piešķīrumi ir nodalīti — un nav atkarīgasneatkarīgas, it sevišķi organizatoriskā, hierarhiskā un lēmumu pieņemšanas ziņā, no jebkuriem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un jebkurasjebkura uzņēmuma, organizācijas, publiskas vai privātas struktūrvienības vai publiskas struktūraspersonāla, kas iesaistīti šās jomas darbībās saskaņā ar šo regulu un Regulas (EK) Nr.216/2008 1. pantu vai kam ir intereses saistībā ar šādu pakalpojumu sniedzējustruktūrvienību darbību. [Gr. 48]
3. Neskarot 2. punktu, nacionālās uzraudzībasvalsts aviācijas iestādes organizatoriskā ziņā var apvienoties ar citām regulatīvajām struktūrām un/vai drošības struktūrām. [Gr. 49]
4. Nacionālajām uzraudzības iestādēm, kurasValsts aviācijas iestādes nodrošina atbilstību šajā pantā noteiktajām prasībām dienā, kad stājas spēkā šī regula, nav juridiski nodalītas no jebkuriem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un jebkuras privātas vai publiskas struktūras, kam ir intereses saistībā ar šādu pakalpojumu sniedzēju darbību, kā noteikts 2. punktā,vai ne vēlāk kā ar 2020.līdz 2017. gada 1. janvāri ir jānodrošina atbilstība minētajai prasībaijanvārim. [Gr. 50]
5. Valsts uzraudzībasaviācijas iestādes īsteno savas pilnvaras objektīvi, neatkarīgi un pārredzami. It sevišķi šīs iestādes organizē, apgādā ar personālu, pārvalda un finansē tā, lai tām būtu iespējams īstenot savas pilnvaras šādā veidā. [Gr. 51]
6. Nacionālo uzraudzībasValsts aviācijas iestāžu personāls: [Gr. 52]
a) tiek pieņemts darbā saskaņā ar skaidriem un pārredzamiem noteikumiem un kritērijiem, kuri garantē totā neatkarību, bet personas, kas atbild par stratēģiskiem lēmumiem, ieceļ valsts kabinets vai ministru padome, vai cita publiska struktūra, kurai nav tiešas kontroles pār aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un kam nav tieša labuma no tiem; [Gr. 53]
b) tiek izraudzīts pārredzamā procedūrā, pamatojoties uz šo personu konkrētajām kvalifikācijām, tostarp pienācīgu kompetenci un attiecīgu pieredzi citstarp arī audita, aeronavigācijas pakalpojumu un sistēmu jomā; [Gr. 54]
ba) nav personas, kuras norīkojuši aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji (ANSP ) vai uzņēmumi, kurus ANSP kontrolē; [Gr. 55]
c) nav atkarīgs it sevišķi no jebkurām interesēm, kas saistītas ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un nacionālās uzraudzībasir neatkarīgs un valsts aviācijas iestādes funkciju veikšanā neprasa un nepieņem norādījumus no jebkurāmnekādām valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām, bet tas neskar ciešu sadarbību ar citām attiecīgām valsts iestādēm; [Gr. 56]
d) kas attiecas uz personām, kuras atbild par stratēģiskiem lēmumiem, — sniedz ikgadēju deklarāciju par saistībām un interešu deklarāciju, norādot jebkuras tiešas vai netiešas intereses, kuras var uzskatīt par ierobežojošām attiecībā uz viņu neatkarību un kuras varētu ietekmēt jebkuru viņu funkciju veikšanu, un
e) kas attiecas uz personām, kuras atbildvismaz sešus mēnešus ir bijušas atbildīgas par stratēģiskiem lēmumiem, auditu vai citām funkcijām, kas tieši saistītas ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārraudzību vai darbības mērķiem, — vismaz vienu gadu pēc tam, kad ir beidzies viņu funkciju termiņš nacionālajā uzraudzībasvalsts aviācijas iestādē, tās neuzņemas amatu vai profesionālu atbildību pie kāda no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem.šādus laikposmus:[Gr. 57]
i) vismaz 12 mēnešus vadošus amatus ieņēmušo darbinieku gadījumā; [Gr. 58]
ii) vismaz 6 mēnešus to darbinieku gadījumā, kas nav ieņēmuši vadošus amatus. [Gr. 59]
ea) iestādes augstākā līmeņa vadītāji tiek iecelti uz noteiktu termiņu no trim līdz septiņiem gadiem, ko var pagarināt vienu reizi, un personas var atbrīvot no amata pirms termiņa tikai tad, ja vairs netiek pildīti šajā pantā minētie nosacījumi vai ja personas vainojamas nopietnā pārkāpumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. [Gr. 60]
7. Dalībvalstis nodrošina valstu uzraudzībasaviācijas iestādēm nepieciešamos resursus un iespējas efektīvai un savlaicīgai to uzdevumu izpildei, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo regulu. Nacionālajām uzraudzībasValstu aviācijas iestādēm ir visas tiesības pieņemt darbā un vadīt personālu, pamatojoties uz savām apropriācijām, kas cita starpā izriet no maršruta maksājumiem, kas jānosaka atbilstīgi iestādes veiktajiem uzdevumiem saskaņā ar 4. pantu. [Gr. 61]
8. Dalībvalstis paziņo Komisijai valstu uzraudzībasaviācijas iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī to izmaiņas un pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šā panta izpildi. [Gr. 62]
9. Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus, kuros paredzēta kārtība, kā 6. panta a) un b) punktu piemērošanas nolūkā norisinās pieņemšana darbā un atlases procedūras. ŠosMinētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.un tajos norāda: [Gr. 63]
a) to, cik lielā mērā, pēc iecēlējiestādes ieskatiem, ir jānodrošina nošķirtība no jebkādiem uzņēmumiem, organizācijām, publiskām vai privātām struktūrvienībām vai darbiniekiem, kuri iesaistīti šās jomas darbībās, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. pantā, vai kuri ir ieinteresēti šādu struktūrvienību darbībās, lai tādējādi uzturētu līdzsvaru starp izvairīšanos no interešu konfliktiem un administratīvas efektivitātes nodrošināšanu. [Gr. 64]
b) revīzijā iesaistītajiem darbiniekiem nepieciešamu atbilstīgu tehnisko kvalifikāciju. [Gr. 65]
4. pants
Dalībvalstu uzraudzībasaviācijas iestāžu uzdevumi [Gr. 66]
1. Dalībvalstu uzraudzības iestādes, kas minētas 3. pantā, pilnvaroaviācijas iestādes pilnvaro veikt it sevišķijo īpaši šādus uzdevumus: [Gr. 67]
a) nodrošināt šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanas uzraudzību, īpaši attiecībā uz drošu un efektīvu to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar gaisa telpu, par kuru atbild tā dalībvalsts, kas izraudzījusies vai izveidojusi attiecīgo iestādi; [Gr. 68]
b) piešķirt aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem sertifikātus saskaņā arveikt vai deleģēt pilnībā vai daļēji Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b, pantu un pārraudzīt to nosacījumu izpildi, ar kādiem minētie sertifikāti tika piešķirti 8.c un 10. pantā uzskaitītos uzdevumus, kā arī pildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus un uzraudzīt šīs regulas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju drošu un efektīvu darbību saistībā ar attiecīgās dalībvalsts pārvaldīto gaisa telpu; [Gr. 69]
c) izdot gaisa satiksmes dispečeriem apliecības, kvalifikācijas atzīmes, apstiprinājumus un sertifikātus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.c pantu un pārraudzīt to nosacījumu izpildi, ar kādiem tie tika izdoti; [Gr. 70]
d) izstrādāt darbības uzlabošanas plānus un pārraudzīt to izpildi saskaņā ar 11. pantu;
e) pārraudzīt tarifikācijas sistēmas īstenošanu saskaņā ar 12. un 13. pantu, tostarp saskaņā ar 13. panta 7. punkta noteikumiem par šķērssubsīdiju izmaksāšanu; [Gr. 71]
f) apstiprināt nosacījumus, ar kādiem var piekļūt ekspluatācijas datiem saskaņā ar 22. pantu, un
g) pārraudzīt deklarācijas un sistēmu laišanu ekspluatācijā;
ga) katru gadu ziņot par savu darbību un pienākumu izpildi attiecīgajām dalībvalsts iestādēm, EAA un Komisijai. Šajos ziņojumos ietver veiktos pasākumus un panāktos rezultātus attiecībā uz katru šajā pantā uzskaitīto uzdevumu. [Gr. 72]
2. Katra dalībvalsts uzraudzībasaviācijas iestāde organizē attiecīgas inspekcijas un apsekojumus, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas prasībām. Attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs atvieglo šo darbu, un attiecīgā dalībvalsts piedāvā visu nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu atbilstības uzraudzības efektivitāti. [Gr. 73]
5. pants
Nacionālo uzraudzībasValstu aviācijas iestāžu sadarbība [Gr. 74]
1. Nacionālās uzraudzībasValsts aviācijas iestādes apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem, praksi un procedūrām, kā arī par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Tās sadarbojas, lai visā Savienībā koordinētu savu lēmumu pieņemšanu. Nacionālās uzraudzībasValsts aviācijas iestādes līdzdarbojas un sadarbojas tīklā, kas regulāri — vismaz vienu reizi gadā — tiekas. Komisija un Eiropas Savienības Aviācijas aģentūra (turpmāk “EAA”) ir šā tīkla locekles, tās koordinē un atbalsta šā tīkla darbu un attiecīgā gadījumā tam adresē ieteikumus. Komisija un EAA veicina nacionālo uzraudzībasvalstsaviācijas iestāžu aktīvu sadarbību, kā arī personāla savstarpēju apmaiņu un norīkošanu starp nacionālajām uzraudzībasvalstsaviācijas iestādēm, pamatojoties uz ekspertu resursu kopfondu, kas EAA jāizveido saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta f) apakšpunktu.
Šis tīkls cita starpā var:
a) izstrādāt un izplatīt pilnveidotas metodes un pamatnostādnes 4. pantā minēto iestādes uzdevumu veikšanai;
b) sniegt palīdzību atsevišķām valsts aviācijas iestādēm ar regulējumu saistīto jautājumu risināšanā;
c) sniegt atzinumus Komisijai un EAA par noteikumu izstrādi un sertifikāciju;
d) sniegt atzinumus, pamatnostādnes un ieteikumus par pārrobežu pakalpojumu sniegšanas veicināšanu;
e) izstrādāt kopīgus risinājumus, kas īstenojami divās vai vairāk valstīs nolūkā sasniegt ATM ģenerālplāna vai Čikāgas Konvencijas mērķus. [Gr. 75]
Ievērojot šīs regulas 22. pantā un Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētos datu aizsardzības noteikumus, Komisija atbalsta šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētonodrošina platformu informācijas apmaiņuapmaiņai starp tīkla dalībniekiem, kura var notikt arī elektroniski, nepārkāpjot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējuneviena iesaistītā uzņēmuma, organizācijas vai struktūras komercnoslēpumu konfidencialitāti. [Gr. 76]
2. Nacionālās uzraudzībasValstu aviācijas iestādes cieši sadarbojas, tostarp nosakot sadarbības kārtību, ar mērķi sniegt savstarpēju palīdzību tām uzticēto pārraudzības uzdevumu, kā arī izmeklēšanas vai apsekojumu veikšanā. [Gr. 77]
3. Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem, kas aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena dalībvalsts, attiecīgās dalībvalstis noslēdz vienošanos par uzraudzību, kas paredzēta 4.šajā pantā paredzēta attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus, kas attiecas uz šiem blokiem. Attiecīgās nacionālās uzraudzībasvalstu avācijas iestādes sagatavo plānu, kurā precizēta kārtība, kā noris viņu sadarbība šīs vienošanās īstenošanai. [Gr. 78]
4. Dalībvalstu uzraudzībasavācijas iestādes cieši sadarbojas, lai pienācīgi uzraudzītu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, kam ir derīgs sertifikāts no vienas dalībvalsts un kas sniedz pakalpojumus, kuri attiecas uz gaisa telpu, par ko atbild cita dalībvalsts. Šādā sadarbībā ietilpst vienošanās par to gadījumu izskatīšanu, kas saistīti ar neatbilstību šai regulai un piemērojamām kopīgajām prasībām, kuras pieņemtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b panta 1. punktu. [Gr. 79]
5. Sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus gaisa telpā, par kuru atbild cita dalībvalsts, 2., 3. un 4. punktā minētās vienošanās paredz nolīgumu par 4. panta 1. un 2. punktā noteikto uzraudzības pienākumu un panākto rezultātu savstarpējo atzīšanu. Savstarpējā atzīšana ir spēkā arī tad, ja valstu uzraudzības iestāžu starpā ir panākta vienošanās par pakalpojumu sniedzēju sertificēšanas atzīšanu. [Gr. 80]
6. Ja to pieļauj dalībvalstu tiesību akti un lai veicinātu reģionu sadarbību, dalībvalstu uzraudzībasaviācijas iestādes var arī vienoties par kompetences sadali attiecībā uz uzraudzības pienākumiem. [Gr. 81]
6. pants
Kvalificētas struktūrvienības
1. EAA un dalībvalstu uzraudzībasaviācijas iestādes var nolemt 4. panta 2. punktā minētās pārbaudes un apsekošanuapsekošanas, kā arī citus uzdevumus, kas noteikti saskaņā ar šo Regulu pilnīgi vai daļēji uzticēt kvalificētām struktūrvienībām, kas atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām. [Gr. 82]
2. Šāds dalībvalsts uzraudzības iestādes piešķirtais deleģējums Savienībā ir spēkā trīs gadus, un šo periodu var pagarināt. Dalībvalstu uzraudzības iestādes var dot norādījumu jebkurai no kvalificētajām struktūrvienībām, kas atrodas Savienībā, veikt šīs pārbaudes un apsekošanu. [Gr. 83]
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai, EAA un dalībvalstu avicijas iestdes paziņo Komisijai, citām dalībvalstīm, un — vajadzības gadījumā — EAA, par kvalificētajām struktūrvienībām, kurām tās deleģējušas uzdevumus saskaņā ar 1. punktu, norādot katras struktūrvienības atbildības jomu un identifikācijas numuru, un visas izmaiņas šajā ziņā. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kvalificēto struktūrvienību sarakstu, to identifikācijas numurus un atbildības jomas, kā arī periodiski papildina šo sarakstu. [Gr. 84]
4. DalībvalstisEAA un dalībvalstu aviācijas iestādes atsauc deleģējumu tādai kvalificētajai struktūrvienībai, kura vairs neatbilst I pielikumā noteiktajām prasībām. Dalībvalsts par toAttiecīgā iestāde nekavējoties informē Komisiju, EAA un citas dalībvalstis. [Gr. 85]
5. Šā panta piemērošanas nolūkā iestādes, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. pantu ieceltas par pilnvarotajām iestādēm pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ir uzskatāmas par kvalificētām struktūrvienībām.
7. pants
Apspriedes ar ieinteresētajām personām
1. Nacionālās uzraudzībasValstu aviācijas iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem izveido apspriežu mehānismu, lai Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanai nodrošinātu ieinteresēto personu, tostarp profesionāļu pārstāvības struktūru, pienācīgu iesaistīšanu tām uzticēto uzdevumu izpildei. [Gr. 86]
2. Ieinteresētās personas var būt:
– aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji,
– lidostu ekspluatanti,
– attiecīgie gaisa telpas izmantotāji vai attiecīgas grupas, kas pārstāv gaisa telpas izmantotājus,
– militārās iestādes,
– ražotāji un
– profesionāļu pārstāvības struktūras.
III NODAĻA
PAKALPOJUMU SNIEGŠANA
8. pants
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sertifikācija
1. Uz visu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Savienībā attiecināma sertifikācija, ko veic nacionālās uzraudzībasvalstu aviācijas iestādes vai EAA, vai deklarācijas iesniegšana minētajām iestādēm vai EAA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b pantu. [Gr. 87]
2. Ar sertifikācijas procedūru arī nodrošina, ka pieteikumu iesniedzēji ir spējīgi apliecināt pietiekamu finansiālo spēku un to, ka viņiem ir atbildība un apdrošināšanas segums, ja attiecīgā dalībvalsts to negarantē.
3. Sertifikāts paredz nediskriminējošu pieeju pakalpojumiem, kas paredzēti gaisa telpas izmantotājiem, īpaši attiecībā uz drošību. Uz sertifikāciju attiecas nosacījumi, kas noteikti II pielikumā.
4. Sertifikātu izdošana aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju piedāvāt savus pakalpojumus dalībvalstīmjebkurai dalībvalstij, citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām Savienībā. Atbalsta pakalpojumu gadījumā šī iespēja tiek dota ar noteikumu, ka tiek nodrošināta atbilstība 10. panta 2. punktam.lidostām Savienībā un trešās kaimiņvalstīs, tostarp atbilstīgos gadījumos funkcionālo gaisa telpas bloku iekšienē, ja iesaistītās puses par to ir savstarpēji vienojušās. [Gr. 88]
9. pants
Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšana
1. Dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam dalībvalstis izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir Savienībā derīgs sertifikāts vai deklarācija.
2. Lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus, dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību sistēma nerada šķēršļus atbilstībai šim pantam un 18. panta 3. punktam, nosakot, ka gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus gaisa telpā, attiecīgajai dalībvalstij uzņemoties atbildību, atbilst vienam no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
a) tieši vai ar uzņēmuma daļu vairākumu pieder dalībvalstij vai tās pilsoņiem;
b) ar galveno uzņēmējdarbības vietu vai oficiālo adresi atrodas attiecīgajā dalībvalstī;
c) izmanto vienīgi attiecīgās dalībvalsts objektus.
3. Dalībvalstis nosaka izraudzīto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus. Pienākumos var iekļaut nosacījumus savlaicīgai tādas informācijas sniegšanai, kas ļauj identificēt visu gaisa kuģu kustību gaisa telpā, par kuru tās atbild.
4. Dalībvalstīm ir pastāvīgas pilnvaras izvēlēties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju ar nosacījumu, ka tas ir sertificēts vai iesniedzis deklarāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008.
5. Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem, kas izveidoti atbilstoši 16. pantam un aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena dalībvalsts, attiecīgās dalībvalstis atbilstoši šā panta 1. punktam kopīgi izraugās vienu vai vairākus gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgā bloka darbības uzsākšanas. [Gr. 89]
6. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem lēmumiem, ko tās saskaņā ar šo pantu pieņem attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild.
10. pants
Atbalsta pakalpojumu sniegšana
1. Dalībvalstis pieņemveic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo pantu nav tādu juridisku šķēršļu atbalsta pakalpojumu sniedzēji varsniedzējiem, kas mazinātu viņu spēju konkurēt Savienībā uz taisnīgu, nediskriminējošu un pārredzamu nosacījumu pamata ar mērķi sniegt šos pakalpojumus.
Ne vēlāk kā ar 2020. gada 1. janvāri ir jānodrošina atbilstība šajā pantā izklāstītajām prasībām.
2. Dalībvalstis pieņemveic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gaisa satiksmesaeronavigācijas pakalpojumu sniegšana ir nodalīta nosniedzēji, izstrādājot savus uzņēmējdarbības plānus, aicina dažādus atbalsta pakalpojumu sniegšanas. Saistībā ar šo nodalījumu cita starpā ir jāievēro prasība, ka gaisa satiksmes pakalpojumus un atbalsta pakalpojumus sniedz atsevišķi uzņēmumi.sniedzējus iesniegt piedāvājumus, lai izraudzītos finansiālā un kvalitātes ziņā visizdevīgāko pakalpojumu sniedzēju.. Darbības izvērtēšanas iestāde, kas minēta 11. panta 2.punktā, novērtējot darbības plānus, uzrauga atbilstību šā punkta noteikumiem.
3. Izvēloties ārējo atbalsta pakalpojumu sniedzēju, ievēro Direktīvas 2004/18/EK noteikumus. Struktūra, kas šos pakalpojumus iepērk, jo īpaši ņem vērānodrošina, ka saistoši atlases kritēriji ir izmaksu efektivitāti,efektivitāte un energoefektivitāte, vispārējo pakalpojuma kvalitātikvalitāte, savietojamība un pakalpojumu drošumuvispārējais drošums, kā arī iepirkuma procedūras pārredzamība.
4. Atbalsta pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanai kādas dalībvalsts teritorijā var izraudzīties tikai tad, ja:
a) šis pakalpojumu sniedzējs ir sertificēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b pantu;
b) tā galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalsts teritorijā;
c) dalībvalstīm un/vai dalībvalstu pilsoņiem pieder vairāk nekā 50 % pakalpojuma sniedzēja, un tie veic uzņēmuma efektīvu tiešu kontroli vai netiešu kontroli ar viena vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību, izņemot gadījumus, kas paredzēti nolīgumā, kurš noslēgts ar trešo valsti un kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, un
d) pakalpojuma sniedzējs izpilda valsts drošības un aizsardzības prasības.
5. Ar Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla darbībām saistītos atbalsta pakalpojumus var sniegt tīkla pārvaldnieks centralizēti, saskaņā ar 17. panta 3. punktu ar šiem pakalpojumiem papildinot 17. panta 2. punktā minētos pakalpojumus. Šos pakalpojumus ekskluzīvā kārtā var sniegt arī aeronavigācijas pakalpojumus sniedzējs vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju grupa, jo īpaši tad, ja tie saistīti ar ATM infrastruktūras nodrošināšanu. Komisija precizē kārtību, kā pakalpojumu sniedzējus vai to grupas izvēlas, pamatojoties uz profesionalitāti un spēju sniegt pakalpojumus taisnīgi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, un sagatavo vispārējo novērtējumu paredzētajām izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar atbalsta pakalpojumu sniegšanu centralizēti. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pakalpojumu sniedzējus vai to grupas Komisija izraugās saskaņā ar minētajiem īstenošanas aktiem.
5.a Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ar ko paredz kārtību šajā pantā minēto pakalpojumu atlasei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5.b Komisija veic visaptverošu pētījumu par tirgus principu ieviešanas operatīvo, ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz drošumu attiecībā uz atbalsta pakalpojumu sniegšanu un līdz 2016. gada 1. janvārim iesniedz šo pētījumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pētījumā ņem vērā ATM ģenerālplāna īstenošanu, kā arī SESAR tehnoloģiju ietekmi uz atbalsta pakalpojumu nozari. [Gr. 90]
11. pants
Darbības uzlabošanas shēma
1. Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla pakalpojumu darbību vienotajā Eiropas gaisa telpā, izstrādā aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla pakalpojumu darbības uzlabošanas sistēmu. Tā ietver:
a) Savienības mēroga un ar tiem saistītus vietējos darbības mērķus attiecībā uz galvenajām darbības jomām, proti, drošību, vidi, veiktspēju un rentabilitāti atbilstīgi ATM ģenerālplāna augstajiem mērķiem, kas noteikti uz visu pārskata periodu; [Gr. 91]
b) valstsvietējos darbības plānus vai plānus funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, tostarp darbības mērķus, nodrošinot atbilstību Savienības mēroga unatbilstību Savienības mēroga un ar tiem saistītajiem vietējiem darbības mērķiem; kā arī [Gr. 92]
c) aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla pakalpojumu darbības rādītāju regulāru pārskatīšanu, uzraudzību un salīdzināšanu.
2. Komisija par darbības izvērtēšanas iestādi nozīmē neatkarīgu, objektīvu un kompetentu iestādi (PRB). Darbības izvērtēšanas iestādesPRB izveido kā Eiropas ekonomisko regulatoru Komisijas uzraudzībā, un šī iestāde sāk darbību 2015. gada 1. jūlijā. PRB pienākums sadarbībāir koordinēti ar valsts uzraudzībasaviācijas iestādēm ir palīdzēt Komisijai un – pēc pieprasījuma – valsts uzraudzībasKomisijai, kā arī palīdzēt valstu aviācijas iestādēm īstenot 1. punktā norādīto darbības uzlabošanas sistēmu, kā arī uzraudzīt tās īstenošanu. PRB jābūt funkcionāli un juridiski nodalītai no jebkura pakalpojumu sniedzēja valstu vai Eiropas līmenī. EAA, tīkla pārvaldītājs un Eurocontrol vai cita kompetenta struktūrvienība var sniegt PRB tehnisku palīdzību. [Gr. 93]
3. Valsts uzraudzībasaviācijas iestādes izstrādā un dalībvalstis pieņem valsts vai funkcionālo gaisa telpas blokuvietejos darbības plānus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Šajos plānos iekļauj dalībvalsts(-u) pieņemtos saistošos vietējos mērķus un atbilstīgu veicināšanas pasākumu sistēmu. Plānus sagatavo, apspriežoties ar Komisiju, PRB, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un attiecīgā gadījumā ar lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem. [Gr. 94]
4. Komisija sadarbībā ar darbības izvērtēšanas iestādiPRB novērtē valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku plānuvietējo plānu un vietējo mērķu atbilstību Savienības mēroga darbības mērķiem. [Gr. 95]
Ja Komisija konstatēuzskata, ka valsts vai funkcionālo gaisa telpas blokuka vietējie darbības plāni vai vietējie mērķi ir neatbilstīgi Savienības mēroga mērķiem, tā var pieprasīt attiecīgajām dalībvalstīm veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus. MinētosŠos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 96]
5. Darbības uzlabošanas sistēmai, kas minēta 1. punktā, paredzētais pārskata periods ir vismaz trīs gadi un ne vairāk kā pieci gadi. Šajā periodā, ja vietējie mērķi nav sasniegti, attiecīgās dalībvalstis nosaka un piemēro pasākumus, kas paredzēti situācijas labošanai. Ja Komisija konstatē, ka situācijas labošanai ar šiem pasākumiem nepietiek, tā var nolemt, ka attiecīgajai dalībvalstij jāpieņem nepieciešamie korektīvie pasākumi vai sankcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
6. Komisija un EAA kopīgi ar PRB regulāri vērtē Savienības mēroga un ar tiem saistīto vietējo darbības mērķu izpildi. [Gr. 97]
7. Šā panta 1. punktā minētās darbības uzlabošanas sistēmas pamatā ir:
a) ar aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla pakalpojumu darbības rādītājiem saistītu atbilstīgu datu vākšana, validēšana, pārbaude, izvērtēšana un izplatīšana sadarbībā ar visām attiecīgajām personām, tostarp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem, lidostu ekspluatantiem, EAA, valsts uzraudzībasaviācijas iestādēm, dalībvalstīm un Eurocontrol; [Gr. 98]
b) pamatojoties uz ICAO dokumentu Nr. 9854 “Globālās gaisa satiksmes pārvaldības ekspluatācijas koncepcija”, atbilstošu galveno darbības jomu izvēle, kuras atbilst jomām, kas noteiktas ATM ģenerālplāna darbības ietvarā, tostarp drošības, vides, veiktspējas, izmaksu efektivitātes un rentabilitātescilvēka faktora jomas, un kuras vajadzības gadījumā ir pielāgotas, lai ņemtu vērā Eiropas vienotās gaisa telpas īpašās vajadzības un attiecīgos mērķus šajās jomās, kā arī konkrēta to galveno darbības rādītāju kopuma noteikšana, kas vajadzīgi, lai novērtētu darbību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta drošības rādītājiem; [Gr. 99]
c) Savienības mēroga un ar tiem saistīto vietējo darbības mērķu noteikšana un pārskatīšana, kurus definē, ņemot vērā ieguldījumu, kas konstatēts valsts līmenī vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī. Savienības mēroga darbības mērķus nosaka, lai nodrošinātu, ka katram funkcionālajam gaisa telpas blokam tiek saglabāts pietiekams elastīgums, lai panāktu labākos rezultātus; [Gr. 100]
d) kritēriji, pēc kuriem valsts uzraudzībasvalstu aviācijas iestādes sagatavo valsts vai funkcionālo gaisa telpas blokuvietējos darbības plānus, tajos iekļaujot vietējos darbības mērķus un veicināšanas pasākumu sistēmu. Darbības plāni: [Gr. 101]
i) ir pamatoti ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības plāniem, kuros savukārt ņem vērā ATM ģenerālplāna īstenošanu; [Gr. 102]
ii) attiecas uz visiem valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka izmaksu bāzes elementiem;
iii) ietver saistošus vietējos darbības mērķus, kas ir atbilstīgi Savienības mēroga darbības mērķiem;
e) vietējo darbības mērķu novērtēšana, pamatojoties uz valsts vai funkcionālā gaisa telpas blokavietējo darbības plānu; [Gr. 103]
f) valsts vai funkcionālo gaisa telpas blokuvietējo darbības plānu uzraudzība, tostarp atbilstošiiekļaujot attiecīgus brīdinājuma mehānismimehānismus; [Gr. 104]
g) kritēriji, saskaņā ar kuriem nosaka sankcijas un kompensācijas mehānismus par neatbilstību Savienības mēroga un ar tiem saistītajiem vietējiem darbības mērķiem pārskata periodā un uz kuriem balsta brīdināšanas mehānismus; [Gr. 105]
h) vispārējie principi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis izveido veicināšanas pasākumu sistēmu;
i) principi attiecībā uz pārejas mehānisma piemērošanu, kas ir vajadzīgs, lai pielāgotos darbības uzlabošanas sistēmas funkcionēšanai, ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc šajā punktā minētā deleģētā akta pieņemšanas;
j) attiecīgi pārskata periodi un laikposmi, kuros vērtē darbības mērķu izpildi un nosaka jaunus mērķus;
k) vajadzīgie attiecīgie grafiki.
Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai pieņemtu Savienības mēroga darbības mērķus un paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par darbības uzlabošanas sistēmasshēmas pienācīgu funkcionēšanu saskaņā ar šajā punktā norādītajiem aspektiem. [Gr. 106]
8. Izveidojot darbības uzlabošanas sistēmu, ņem vērā, ka maršruta pakalpojumi, termināļa pakalpojumi un tīkla pakalpojumi ir atšķirīgi un ka tie attiecīgi tā arī jāskata, ja vajadzīgs, arī darbības novērtēšanai.
8.a. Komisija veic pētījumu par to dalībnieku rīcības iespējamo ietekmi uz Eiropas ATM tīkla efektīvu funkcionēšanu, kas ATM sistēmā nav aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, piemēram, lidostu ekspluatantu, lidostu koordinatoru un gaisa pārvadātāju.
Pētījums aptver vismaz šādus aspektus:
a) tādu dalībnieku noteikšana ATM sistēmā, kas nav aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kuri var ietekmēt tīkla darbību;
b) šādu dalībnieku rīcības ietekme uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz galvenajiem darbības rādītājiem (KPA) drošuma, vides un veiktspējas jomā;
c) minēto dalībnieku darbības rādītāju un galveno darbības rādītāju izstrādes iespējamība;
d) visi ieguvumi Eiropas ATM tīklā, ko var nodrošināt papildu darbības rādītāju un galveno darbības rādītāju īstenošana; kā arī visi šķēršļi optimālas darbības nodrošināšanai.
Pētījums būtu jāuzsāk ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas publicēšanas un jāpabeidz ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc uzsākšanas; pētījuma rezultātus izvērtē Komisija un dalībvalstis, lai paplašinātu darbības uzlabošanas shēmas tvērumu, iekļaujot tajā visus papildu darbības rādītājus un galvenos darbības rādītājus izmantošanai nākamajos pārskata periodos saskaņā ar šā panta noteikumiem. [Gr. 107]
12. pants
Vispārīgi noteikumi par tarifikācijas sistēmu
Saskaņā ar 13. un 14. panta prasībām tarifikācijas sistēma aeronavigācijas pakalpojumiem palīdzēs nodrošināt labāku pārredzamību, nosakot, piemērojot un iekasējot maksu no gaisa telpas izmantotājiem, sniegt rentablākus aeronavigācijas pakalpojumus un nodrošināt efektīvākus lidojumus, saglabājot optimālu drošības līmeni. Sistēma ir saderīga arī ar 15. pantu 1944. gada Čikāgas Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju un ar Eurocontrol tarifikācijas sistēmu maksājumiem maršrutā.
13. pants
Tarifikācijas sistēmas principi
1. Tarifikācijas sistēma pamatojas uz to aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu uzskaiti, kas pakalpojumu sniedzējiem rodas par labu gaisa telpas izmantotājiem. Sistēmā šīs izmaksas sadala starp izmantotāju kategorijām.
2. Izmaksu bāzi maksājumiem nosaka pēc 3.−8. punktā izklāstītajiem principiem.
3. Izmaksas, kas jāsadala starp gaisa telpas izmantotājiem, ir aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas aprēķinātās izmaksas, ieskaitot attiecīgās kapitālieguldījumu un aktīvu amortizācijas procentu summas, kā arī uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās izmaksas, tostarp izmaksas, kas radušās EAA, veicot attiecīgos iestādes uzdevumus. Aprēķinātās izmaksas ir tās izmaksas, kuras noteiktas dalībvalsts attiecīgās valsts vai funkcionālo gaisa bloku līmenī vai nu atsauces perioda sākumā attiecībā uz 11. panta 5. punktā minētā atsauces perioda katru kalendāro gadu, vai arī atsauces perioda laikā saskaņā ar attiecīgajiem pielāgojumiem, kuros izmantoti 11. pantā noteiktie brīdinājuma mehānismi.
4. Izmaksas, kas jāņem vērā šajā sakarā, novērtē attiecībā pret iekārtām un paredzētajiem pakalpojumiem, kurus īsteno saskaņā ar ICAO Reģionālo aeronavigācijas plānu Eiropas reģionam. Tajās iekļauj arī izmaksas, kas rodas dalībvalsts uzraudzībasaviācijas iestādēm un/vai kvalificētām iestādēm, kā arī citas izmaksas, kuras rodas attiecīgajai dalībvalstij un pakalpojumu sniedzējam, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus. Tajās neiekļauj izmaksas par dalībvalstu noteiktajām soda sankcijām, kas minētas 33. pantā, vai par jebkādiem korektīviem pasākumiem vai sankcijām, kas minētas 11. panta 5. punktā. [Gr. 108]
5. Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem un kā minēts attiecīgajos pamatnolīgumos, dalībvalstīm jāīsteno pamatoti centieni, lai vienotos par tarifikācijas politikas kopējiem principiem, ar mērķi noteikt vienotu maksu saskaņā ar attiecīgajiem darbības plāniem. [Gr. 109]
6. Dažādu aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas nosaka atsevišķi, kā paredzēts 21. panta 3. punktā.
7. Šķērssubsīdijas nedrīkst izmaksāt maršruta pakalpojumiem un termināļa pakalpojumiem. Ar termināļa un maršruta pakalpojumiem saistītās izmaksas proporcionāli jāsadala starp termināļa un maršruta pakalpojumiem, pamatojoties uz pārredzamu metodiku. Dažādiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem jebkurā no šīm kategorijām šķērssubsīdijas ir atļautas, tikai ja tām ir objektīvs pamatojums un ja tās skaidri identificē. Šķērssubsīdijas nedrīkst izmaksāt starp gaisa satiksmes pakalpojumiem un atbalsta pakalpojumiem.
8. Nodrošina to, ka izmaksu bāze maksājumiem ir pārredzama. Lai pārskatītu pakalpojumu sniedzēja prognozes, faktiskās izmaksas un ieņēmumus, pieņem īstenošanas noteikumus par to, kā pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz informācija. Notiek regulāra informācijas apmaiņa starp dalībvalsts uzraudzības iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem, Komisiju un Eurocontrol.
9. Nosakot maksājumus saskaņā ar 3.−8. punktu, dalībvalstis ievēro šādus principus:
a) maksājumus nosaka par aeronavigācijas pakalpojumu pieejamību ar nediskriminējošiem nosacījumiem, piemērojot maksājumus dažādiem gaisa telpas izmantotājiem par vienu un to pašu pakalpojumu, neņem vērā izmantotāja valsts piederību vai kategoriju;
b) ir pieļaujama dažu izmantotāju, īpaši vieglo lidaparātu un valsts gaisa kuģu atbrīvošana no maksājumiem, ja šīs izmaksas neuzliek citiem izmantotājiem;
c) maksājumus nosaka kalendārajam gadam, pamatojoties uz aprēķinātajām izmaksām;
d) aeronavigācijas pakalpojumi var dot pietiekamus ieņēmumus, kas nodrošina pamatotu atdevi no aktīviem, lai veidotu vajadzīgos kapitālieguldījumus;
e) maksājumi atspoguļo aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa telpas izmantotājiem pieejamo iekārtu izmaksas, tostarp izmaksas, kas radušās EAA, veicot attiecīgos iestādes uzdevumus, ņemot vērā dažādu tipu gaisa kuģu relatīvo lietderīgo jaudu;
f) maksājumi veicina drošu, profesionālu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, lai sasniegtu augsta līmeņa drošību un izmaksu efektivitāti un ievērojot darbības mērķus, un ar tiem stimulē integrētu pakalpojumu sniegšanu, tā samazinot aviācijas ietekmi uz vidi. Šā punkta f) apakšpunkta vajadzībām un saistībā ar valstu vai funkcionālo gaisa telpas blokuvietējiem darbības rezultātu plāniem valstu uzraudzības iestādesvalsts aviācijas iestāde var izveidot mehānismus, tostarp stimulus ar finansiālām priekšrocībām un kavējošiem faktoriem, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus un/vai gaisa telpas izmantotājus mudina atbalstīt tādus uzlabojumus aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā kā potenciāla palielināšana, kavējumu skaita samazināšana un ilgtspējīga attīstība, vienlaikus uzturot optimālu drošības līmeni. [Gr. 110]
10. Komisija pieņem pasākumus, ar ko sīki izklāsta procedūru, kas jāievēro 1.−9. punkta piemērošanai. Komisija var ierosināt finanšu mehānismus, lai labāk sinhronizētu gaisā un uz zemes radušos kapitālizdevumus, kas saistīti ar SESAR tehnoloģiju ieviešanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 111]
14. pants
Atbilstības 12. un 13. pantam pārskatīšana
1. Komisija paredz, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nepārtraukti pārskatīt atbilstību principiem un noteikumiem, kas minēti 12. un 13. pantā. Komisija dara visu iespējamo, lai izveidotu mehānismus Eurocontrol kompetences izmantošanai, un pārskatīšanas rezultātus darīs zināmus dalībvalstīm, Eurocontrol un gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem.
2. Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pārbauda konkrētus pasākumus, ko nacionālās iestādes pieņēmušas saistībā ar 12. un 13. panta piemērošanu attiecībā uz izmaksu un maksājumu noteikšanu. Neskarot 32. panta 1. punkta noteikumus, Komisija par izmeklēšanas rezultātiem informē dalībvalstis, Eurocontrol un gaisa telpas izmantotāju pārstāvjus. Divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas pēc attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas Komisija izlemj, vai ir nodrošināta atbilstība 12. un 13. pantam un vai pasākuma piemērošanu tādējādi var turpināt. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.
14.a pants
ATM ģenerālplāna īstenošana
ATM ģenerālplāna īstenošanu koordinē Komisija. Tīkla pārvaldnieks, PRB un ieviešanas pārvaldnieks sniedz devumu ATM ģenerālplāna īstenošanā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. [Gr. 112]
14.b pants
Komisija pieņem pasākumus, ar ko paredz ATM ģenerālplāna īstenošanas pārvaldību, tostarp nosaka un izraugās atbildīgo struktūru par pārvaldības līmeni (ieviešanas pārvaldnieku). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 113]
14.c pants
Ieviešanas pārvaldnieks iesaka Komisijai saistošus ieviešanas termiņus un atbilstīgus korektīvos pasākumus, kas attiecas uz kavētu īstenošanu. [Gr. 114]
15. pants
Kopējie projekti
1. Ar kopējiem projektiem var atbalstīt ATM ģenerālplāna ieviešanu. Ar šiem projektiem atbalsta šīs regulas mērķus, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbības rādītājus tādās tās galvenajās jomās kā jauda, lidojumi un izmaksu efektivitāte, kā arī vides ilgtspējība, ņemot vērā būtiski svarīgos drošības mērķus. Kopējo projektu mērķis ir laikus, koordinētā un sinhronizētā veidā izvērst ATM darbības funkcijas, lai īstenotu svarīgās funkcionālās izmaiņas, kas identificētas ATM ģenerālplānā, tostarp nosakot vispiemērotākās ģeogrāfiskās dimensijas, uz darbības rezultātiem pamatotu projektu izstrādi un pakalpojumu nodrošināšanas pieeju, kuru piemērotu ieviešanas pārvaldnieks. Attiecīgā gadījumā kopējo projektu izstrādes un īstenošanas mērķis ir nodrošināt savietojamības pamata iespēju kopumu visās dalībvalstīs. [Gr. 115]
2. Komisija var pieņemt pasākumus, ar kuriem izveido kopējo projektu pārvaldību un identificē, kādi ir šo projektu izvēršanas stimuli. Struktūra, kas pārvalda kopējo projektu ieviešanu, ir tā pati struktūra, kas atbildīga par ATM ģenerālplāna pamatnosacījumu īstenošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šie pasākumi neierobežopapildina mehānismus ar funkcionālajiem gaisa telpas blokiem saistīto projektu izstrādei, kā par to vienojušies šo bloku dalībnieki. [Gr. 116]
3. Komisija var pieņemt kopējus projektus attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar tīklu un kuras ir īpaši svarīgas gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu vispārējo darbības rādītāju uzlabošanai Eiropā, identificējot tās ATM darbības funkcijas, kuras ir gatavas izvēršanai, kā arī izvēršanas grafiku un ģeogrāfisko tvērumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šie kopējie projekti var pretendēt uz Savienības finansējumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu. Šajā sakarībā un neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par savu finanšu resursu izmantojumu, Komisija veic neatkarīgu izmaksu lietderības novērtējumu un attiecīgi apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgajām iesaistītajām pusēm saskaņā ar 28. pantu, izskatot visus piemērotos līdzekļus tā ieviešanai. Finansēšanas prasībām atbilstošās kopējo projektu ieviešanas izmaksas atmaksā saskaņā ar pārredzamības un nediskriminācijas principu.
3.a Kopējie projekti ir iespēja koordinēti un savlaicīgi ieviest darbības uzlabojumus, kas panākti, īstenojot SESAR projektu. Tādējādi kopējie projekti sniedz izšķirošu ieguldījumu Savienības mēroga mērķu sasniegšanai. [Gr. 117]
16. pants
Funkcionālie gaisa telpas bloki
1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darboties spējīgu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanu un ieviešanu, pamatojoties uz gaisa satiksmesaeronavigācijas pakalpojumu integrētu sniegšanu, lai sasniegtu vajadzīgo gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitāti un efektivitāti Eiropas vienotajā gaisa telpā un uzturētu augstu drošības līmeni, kā arī sniegtu ieguldījumu kopējā gaisa satiksmes sistēmas darbībā un mazinātu ietekmi uz vidi. [Gr. 118]
2. Funkcionālie gaisa telpas bloki, ja vien iespējams, jāizveido, pamatojoties uz nozares sadarbības partnerībām starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši attiecībā uz atbalsta pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 10. pantu. Darbības optimizēšanai nozares partnerības var atbalstīt vienu vai vairākus funkcionālos gaisa telpas blokus, vai arī to daļas.[Gr. 119]
3. Dalībvalstīm, kā arī gaisa satiksmesvalstu aviācijas iestādēm un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem pēc iespējas plašāk jāsadarbojas, lai nodrošinātu šā panta ievērošanu. Vajadzības gadījumā sadarbībā var iesaistīt gaisa satiksmesiesaistīt arī valsts aviācijas iestādes un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus no trešām valstīm, kas ņem dalību funkcionālajos gaisa telpas blokos. [Gr. 120]
4. Funkcionālie gaisa telpas bloki jo īpaši:
a) ir pamatoti ar drošības analīzi;
b) ir projektēti, cik vien iespējams cenšoties veidot nozares partnerību sinerģijas, lai sasniegtu atbilstīgi 11. pantam izvirzītos darbības mērķus vai pat tos pārsniegtu; [Gr. 121]
c) nodrošina gaisa telpas optimālu un elastīgu izmantošanu, ņemot vērā gaisa satiksmes plūsmas; [Gr. 122]
d) nodrošina atbilstību Eiropas maršrutu tīklam, kas izveidots saskaņā ar 17. pantu;
e) ir pamatoti ar šo bloku vispārējo pievienoto vērtību, ieskaitot tehnisko līdzekļu un cilvēku resursu optimālu izmantošanu, balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzes;
f) attiecīgā gadījumā nodrošina gaisa satiksmes vadības kompetences funkcionālu un elastīgu nodošanu no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības citai;
g) nodrošina dažādu gaisa telpas konfigurāciju savienojamību ;
h) atbilst ICAO ietvaros noslēgto reģionālo vienošanos nosacījumiem;
i) attiecībā uz blokiem ievēro reģionālās vienošanās, kas ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā, jo īpaši vienošanās ar Eiropas trešām valstīm;
ia) konsolidē ATM infrastruktūras iepirkumus, un to mērķis ir palielināt esošā aprīkojuma savietojamību; [Gr. 123]
ib) veicina atbilstību Savienības mēroga darbības mērķiem. [Gr. 124]
Prasības, kas noteiktas 4. panta c), d) un g) apakšpunktā, izpilda atbilstīgi gaisa telpas projekta optimizēšanai, ko veic tīkla pārvaldnieks, kā precizēts 17. pantā.
5. Šajā pantā izklāstītās prasības var izpildīt, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem piedaloties vienā vai vairākos funkcionālajos gaisa telpas blokos. [Gr. neattiecas uz visām valodām]
6. Darboties spējīgu funkcionālo gaisa telpas bloku, kas aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena dalībvalsts, var izveidotizveido, to kopīgi apzīmējot visām dalībvalstīm, kā arī attiecīgā gadījumā trešām valstīm, kuru pārziņā ir kāda daļa no funkcionālajā gaisa telpas blokā iekļautās gaisa telpas. [Gr. 126]
Šis kopīgais apzīmējums, ar ko tiek izveidots funkcionālais gaisa telpas bloks, paredz vajadzīgos noteikumus par to, kā šo bloku var mainīt un kā dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā trešā valsts var izstāties no šā bloka, tostarp arī pārejas posma pasākumus.
7. Dalībvalstis par funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi paziņo Komisijai. Pirms paziņot Komisijai par funkcionāla gaisa telpas bloka izveidi, attiecīgā(‑ās) dalībvalsts(‑is) sniedz Komisijai, citām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām attiecīgas ziņas un dod tām iespēju iesniegt savus apsvērumus.
8. Ja saistībā ar kādu funkcionālo gaisa telpas bloku divām vai vairākām dalībvalstīm rodas nesaskaņas, kas saistītas ar to pārziņā esošo gaisa telpu, attiecīgās dalībvalstis var kopīgi aicināt Vienotās gaisa telpas komiteju paust viedokli. Komiteja adresē viedokli attiecīgajām dalībvalstīm. Neskarot 6. punktu, dalībvalstis ņem vērā šo viedokli, lemjot par risinājumu.
9. Pēc dalībvalstu paziņojumu saņemšanas, kas minēti 6. un 7. punktā, Komisija novērtē katra funkcionālā gaisa telpas bloka atbilstību 4. punktā noteiktajām prasībām un iesniedz novērtējuma rezultātus dalībvalstīm apspriešanai. Ja Komisija konstatē, ka viens vai vairāki funkcionālie gaisa telpas bloki neatbilst prasībām, tā uzsāk dialogu ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai panāktu vienprātību jautājumā par vajadzīgajiem pasākumiem stāvokļa uzlabošanai.
10. Komisija var pieņemt sīki izstrādātus pasākumus attiecībā uz 6. punktā minēto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja(-u) kopīgo apzīmējumu, precizējot pakalpojumu sniedzēja(-u) izraudzīšanās kārtību, apzīmējuma piešķiršanas periodu, uzraudzības kārtību, sniedzamo pakalpojumu pieejamību, kā arī atbildības režīmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem, ievērojot 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
11. Komisija var pieņemt pasākumus attiecībā uz 6. punktā minēto informāciju, kas dalībvalstij(-īm) jāsniedz. Minētos īstenošanas aktus pieņem, ievērojot 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šā panta noteikumi neskar funkcionlo gaisa telpas bloku kārtību, kāda ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā, ar nosacījumu, ka šī kārtība nodrošina saskaņā ar 11. pantu noteikto darbības mērķu sasniegšanu, vai pēc iespējas — pārsniegšanu. [Gr. 127]
16.a pants
Nozares partnerība
1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var sadarboties, lai veidotu nozares partnerības, jo īpaši saistībā ar atbalsta pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 10. pantu. Darbības optimizēšanai nozares partnerības var atbalstīt vienu vai vairākus funkcionālos gaisa telpas blokus vai arī jebkuras to daļas.
2. Komisija un dalībvalstis pieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tiek likvidēti visi šķēršļi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju partnerībām, jo īpaši ņemot vērā atbildības jautājumus, tarifikācijas modeļus un savietojamības šķēršļus. [Gr. 128]
17. pants
Tīkla pārvaldība un izstrāde
1. Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla pakalpojumiem jānodrošina iespēja optimāli un elastīgi izmantot gaisa telpu un nodrošināt, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vēlamās trajektorijas, vienlaikus paverot maksimālas piekļuves iespēju gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem. Šie tīkla pakalpojumi ir vērsti uz to, lai atbalstītu iniciatīvas valsts līmenī un funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, un to nodrošinās, ievērojot prasību nošķirt regulatīvās funkcijas no pamatfunkcijām. [Gr. 129]
2. Šā panta 1. punktā paredzēto mērķu sasniegšanai un neierobežojot dalībvalstu atbildību par iekšzemes maršrutiem un gaisa telpas struktūru, Komisija nodrošina, ka tīkla pārvaldnieka atbildībā tiek veikti šādi pakalpojumipārvaldnieks koordinē šādas funkcijas un pakalpojumus: [Gr. 130]
a) Eiropas maršrutu tīkla izveide;
b) nepietiekamo resursu, jo īpaši radiofrekvenču, koordinācija vispārējās gaisa satiksmes izmantojamo aviācijas frekvenču diapazonā, kā arī radiolokācijas atstarotāju kodu koordinācija;
c) centrālā funkcija gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībā;
d) aeronavigācijas informācijas portāla nodrošināšana saskaņā ar 23. pantu;
e) gaisa telpas projekta, tostarp gaisa telpas sektoru un gaisa telpas struktūru maršruta un termināļa teritorijā, optimizācija sadarbībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, kas minēti 16. pantā; [Gr. 131]
f) centrālā koordinēšanas funkcija aviācijas krīzes gadījumā.
Šajā daļā uzskaitītieuzskaitītās funkcijas un pakalpojumi neparedz vispārēja rakstura saistošus pasākumus vai politisku lēmumu pieņemšanu. Tajās ņem vērā priekšlikumus, kas radušies valsts līmenī vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī. Šīs funkcijas koordinē ar militārajām iestādēm, ievērojot saskaņotās procedūras attiecībā uz gaisa telpas elastīgu izmantošanu. [Gr. 132]
Komisija, ievērojot 4. punktā minētos īstenošanas noteikumus, var norīkot Eurocontrol vai kādu citu objektīvu un kompetentu struktūru veikt tīkla pārvaldnieka uzdevumus. Šo uzdevumu izpildei jānotiek objektīvi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, un tos veic Savienības, dalībvalstu vaiun ieinteresēto personu vārdā. Šo uzdevumu izpildei nodrošina pienācīgu vadību, kas paredz nodalīt atbildību par sniegtajiem pakalpojumiem un par regulējumu, ņemot vērā visa ATM tīkla vajadzības, turklāt ar gaisa telpas izmantotāju un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pilnīgu iesaistīšanos. Līdz 20202016. gada 1. janvārim Komisija ieceļ tīkla pārvaldnieku — autonomu pakalpojumu sniedzēju, kurš, ja vien iespējams, izveidots kā nozares partnerība. [Gr. 133]
3. Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu 2. punktā uzskaitīto pakalpojumu sarakstu.
4. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus, kas attiecas uz:
a) tādu procesu un procedūru koordinēšanu un saskaņošanu, kuru mērķis ir uzlabot aeronavigācijas frekvenču pārvaldību, cita starpā principu un kritēriju izstrādi;
b) galveno funkciju, kuras mērķis ir laikus noteikt un piešķirt vajadzīgās frekvences Eiropas vispārējai gaisa satiksmei atvēlētajā diapazonā, lai palīdzētu nodrošināt Eiropas aviācijas tīkla izveidi un darbību;
c) tīkla papildu pakalpojumiem atbilstoši ATM ģenerālplānam;
d) sīki izstrādātu kārtību lēmumu pieņemšanai, sadarbojoties dalībvalstīm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un tīkla vadības funkcijai attiecībā uz 2. punktā minētajiem uzdevumiem;
e) sīki izstrādātu kārtību tīkla pārvaldnieka īstenotajai administrēšanai, kurā iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās un tīklā darbojošās personas;
f) iesaistīto ieinteresēto personu apspriešanās kārtību, pieņemot lēmumus valsts un Eiropas mērogā; kā arī
g) uzdevumu un pienākumu sadali starp tīkla vadības nodrošinātājiem un valsts frekvenču pārvaldītājiem, kas skar Starptautiskās Telekomunikāciju savienības vispārējai gaisa satiksmei atvēlēto radiofrekvenču spektru, lai panāktu, ka valsts frekvenču pārvaldītāji turpina piešķirt frekvences, kuras neietekmē tīkla darbību. Gadījumos, kad tāda ietekme pastāv, valsts frekvenču pārvaldītāji sadarbojas ar tīkla vadības nodrošinātājiem, lai optimizētu frekvenču izmantošanu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. Par citiem gaisa telpas plānošanas aspektiem, kas nav paredzēti 2. punktā un 4. punkta c) apakšpunktā, lemj valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī. Šajā plānošanas procesā ņem vērā satiksmes prasības un sarežģītību, valstu vai funkcionālo gaisa telpas blokuun vietējos darbības plānus un ietver vispusīgu apspriešanos ar attiecīgajiem gaisa telpas izmantotājiem vai attiecīgajām grupām, kas vajadzības gadījumā pārstāv gaisa telpas izmantotājus un militārās iestādes. [Gr. 134]
18. pants
Attiecības starp pakalpojumu sniedzējiem
1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var izmantot citu Savienībā sertificētu vai deklarāciju iesniegušu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus.
2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji savas darba attiecības formalizē ar rakstisku vienošanos vai līdzvērtīgiem juridiskiem aktiem, izklāstot īpašos pienākumus un funkcijas, ko katrs pakalpojumu sniedzējs uzņemas, un ļaujot visiem pakalpojumu sniedzējiem savstarpēji apmainīties ar ekspluatācijas datiem, ciktāl tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi. Par šiem formalizācijas pasākumiem paziņo attiecīgajai dalībvalsts uzraudzības iestādei.
3. Gadījumos, kas saistīti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu, vajadzīgs attiecīgo dalībvalstu apstiprinājums.
19. pants
Attiecības ar ieinteresētajām personām
Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji izveido apspriežu mehānismu apspriedēm ar attiecīgajām gaisa telpas izmantotāju un lidlauku ekspluatantu grupām par visiem vissvarīgākajiem jautājumiem, kuri saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, stratēģiskajiem ieguldījumu plāniem, jo īpaši saistībā ar jautājumiem parsinhronizētu aprīkojuma ieviešanu gaisā un uz zemes vai attiecīgām izmaiņām gaisa telpas konfigurācijā. Gaisa telpas izmantotāji tiek iesaistīti arī stratēģisko ieguldījumu plānu apstiprināšanas procesā. Komisija pieņem pasākumus, paredzot sīki izstrādātu kārtību, kā notiek apspriešanās ar gaisa telpas izmantotājiem un to iesaistīšanās stratēģisko ieguldījumu plānu apstiprināšanāizstrādē, lai nodrošinātu šo plānu atbilstību ATM ģenerālplānam un 15. pantā minētajiem kopējiem projektiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 135]
Neskarot Vienotās gaisa telpas komitejas funkcijas, Komisija izveido konsultatīvu ekspertu grupu cilvēka faktora jautājumos, kurā pārstāvēti Eiropas ATM sociālie partneri un citi eksperti no profesionālajām darbinieku pārstāvju organizācijām. Šīs grupas uzdevums ir konsultēt Komisiju par darbību un cilvēka faktora mijiedarbību ATM nozarē. [Gr. 136]
20. pants
Attiecības ar militārajām iestādēm
Dalībvalstis saistībā ar kopējo transporta politiku veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kompetentās civilās un militārās iestādes attiecībā uz īpašo gaisa telpas bloku pārvaldību noslēdz vai atjaunina rakstiskas vienošanās vai līdzvērtīgus juridiskus aktus.
21. pants
Finanšu pārskatu pārredzamība
1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji neatkarīgi no savas īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas sagatavo, iesniedz auditam un publicē savus finanšu pārskatus. Šie pārskati atbilst starptautiskajiem grāmatvedības uzskaites standartiem, ko pieņēmusi Savienība. Ja pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa dēļ nav iespējama pilnīga atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības uzskaites standartiem, tad pakalpojumu sniedzējs dara visu iespējamo, lai šādu atbilstību maksimāli nodrošinātu tādā mērā, kādā iespējams.
Dalībvalstis īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2017. gada 1. jūlijam nodrošinātu, ka ANSP ievēro šā panta noteikumus. [Gr. 137]
2. Visos gadījumos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji publicē gada ziņojumu, un tiem regulāri izdara neatkarīgu auditu.
3. Sniedzot pakalpojumu paketi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji norāda aeronavigācijas pakalpojumu radītās izmaksas un ienākumus, tos sadalot saskaņā ar 12. pantā norādīto tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem, un vajadzības gadījumā uztur konsolidētos pārskatus par citiem pakalpojumiem, kas nav aeronavigācijas pakalpojumi, kā tas būtu jādara, ja attiecīgos pakalpojumus sniegtu atsevišķi uzņēmumi.
4. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam ir tiesības piekļūt to pakalpojumu sniedzēju finanšu pārskatiem, kuri sniedz pakalpojumus gaisa telpā, par ko tās atbild.
5. Dalībvalstis var piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu(18) 9. panta pārejas noteikumus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas ir minētās regulas piemērošanas jomā.[Gr. 138]
22. pants
Piekļuve datiem un to aizsardzība
1. Ciktāl tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi, ar attiecīgajiem ekspluatācijas datiem visi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas apmainās reālā laikā, lai atvieglotu ekspluatāciju. Šos datus izmanto tikai ekspluatācijas nolūkiem.
2. Piekļuvi ekspluatācijas datiem nediskriminējoši piešķir attiecīgām iestādēm, sertificētiem vai deklarāciju iesniegušiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām.
3. Sertificētie vai deklarāciju iesniegušie pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas nosaka standarta nosacījumus piekļuvei ekspluatācijas datiem, izņemot tos, kas minēti 1. punktā. Valsts uzraudzības iestādes apstiprina šos standarta nosacījumus. Komisija var pieņemt pasākumus attiecībā uz procedūrām, kas jāievēro datu apmaiņas veikšanai, kā arī attiecīgo datu veidu saistībā ar minētajiem piekļuves nosacījumiem un to apstiprināšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
IV NODAĻA
GAISA TELPA
23. pants
Elektroniska aeronavigācijas informācija
1. Neierobežojot dalībvalstu publicēto aeronavigācijas informāciju un šai publikācijai atbilstīgā veidā, Komisija, sadarbojoties ar tīkla pārvaldnieku, nodrošina kvalitatīvu elektronisku aeronavigācijas informāciju, kas sniegta saskaņotā veidā un datu kvalitātes un laicīguma ziņā atbilst visām attiecīgo izmantotāju prasībām.
2. Šā panta 1. punkta nozīmē Komisija Savienības līmenī nodrošina tādas aeronavigācijas informācijas infrastruktūras izstrādi, kas veidota kā integrēts elektroniskas informācijas portāls ar neierobežotu pieejamību ieinteresētajām personām. Šī infrastruktūra nodrošina un dod iespēju piekļūt tādiem vajadzīgiem datu elementiem kā aeronavigācijas informācija, Gaisa satiksmes pakalpojumu ziņojumu biroja (ARO) informācija, meteoroloģiskā informācija un plūsmas pārvaldības informācija.
3. Komisija pieņem pasākumus integrēta elektroniskas informācijas portāla izveidei un īstenošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
24. pants
Gaisa satiksmes vadības tehnoloģiju attīstība un savietojamība
1. Saistībā ar ATM ģenerālplāna izstrādi un izvēršanu Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par gaisa satiksmes pārvaldības tehnoloģiju attīstības un savietojamības veicināšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem noteikumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Attiecīgā gadījumā Komisija pieprasa, lai EAA šos noteikumus iekļautu gada darba programmā, uz ko atsaucas iepriekš minētās regulas 56. pantā.
V NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
25. pants
Pielikumu pielāgošana
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu vai grozītu kvalificētajām iestādēm izvirzītās prasības, kas uzskaitītas I pielikumā, un II pielikumā uzskaitītos nosacījumus, kas jāpievieno sertifikātiem, ko piešķir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai ņemtu vērā pieredzi, kuru nacionālās uzraudzības iestādes guvušas šo prasību un nosacījumu piemērošanā, vai gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas attīstību aeronavigācijas pakalpojumu savietojamības un integrētas sniegšanas ziņā.
26. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Šīs regulas 11. panta 7. punktā, 17. panta 3. punktā un 25. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikuseptiņiem gadiem.
Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 139]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. panta 7. punktā, 17. panta 3. punktā un 25. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 11. panta 7. punktu, 17. panta 3. punktu un 25. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.
27. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Vienotās gaisa telpas komiteja, še turpmāk — "Komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
28. pants
Komisijas apspriedes ar ieinteresētajām personām
1. Komisija izveido apspriežu mehānismu Savienības līmenī, lai attiecīgā gadījumā apspriestu ar šīs regulas īstenošanu saistītus jautājumus. Apspriedēs iesaista konkrētās nozares dialoga komiteju, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK.
2. Ieinteresētās personas var būt:
– aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji,
– lidostu ekspluatanti,
– attiecīgie gaisa telpas izmantotāji vai attiecīgas grupas, kas pārstāv gaisa telpas izmantotājus,
– militārās iestādes,
– ražotāji un
– profesionāļu pārstāvības struktūras.
29. pants
Nozares konsultatīvā struktūra
Neierobežojot Komitejas un Eurocontrol uzdevumus, Komisija izveido “nozares konsultatīvo struktūru”, kurā ietilpst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāju asociācijas, lidostas, lidostu operatori, ražotāji un nozares profesionāļu pārstāvības struktūras. Šīs struktūras vienīgais uzdevums ir konsultēt Komisiju par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu.
30. pants
Attiecības ar trešām valstīm
Savienība un tās dalībvalstis tiecas paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu attiecībā uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un atbalsta šādu paplašināšanu. Tālab tās cenšas vai nu ar līgumiem, ko noslēdz ar trešām valstīm, kas ir tās kaimiņvalstis, vai saistībā ar funkcionālo gaisa telpas bloku kopīgu apzīmēšanu vai nolīgumiem par tīkla funkcijām veicināt šīs regulas mērķu īstenošanu attiecībā uz minētajām valstīm.
31. pants
Ārēju struktūru atbalsts
Komisija var lūgt ārējas struktūras atbalstu uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.
32. pants
Konfidencialitāte
1. Ne dalībvalstu uzraudzībasaviācijas iestādes, kas rīkojas saskaņā ar savu dalībvalstu tiesību aktiem, ne Komisija neizpauž konfidenciālu informāciju, īpaši informāciju par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiemANSP, to komerciālām attiecībām vai to izmaksu sastāvdaļām. [Gr. 140]
2. Šā panta 1. punkts neskar attiecīgo dalībvalstu uzraudzībasaviācijas iestāžu vai Komisijas tiesības izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei; šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi, ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējuANSP, gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses savu darījumu noslēpumu aizsardzībā. [Gr. 141]
3. Informācija un dati, kurus nodrošina saskaņā ar 12. pantā minēto tarifikācijas sistēmu, ir publiski pieejami.
33. pants
Sankcijas
Dalībvalstis var noteikt noteikumus par sankcijām un kompensācijas mehānismiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, īpaši gaisa telpas izmantotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. [Gr. 142]
34. pants
Pārskatīšana un ietekmes novērtējuma paņēmieni
1. Komisija regulāri pārskata šīs regulas piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei katra 11. panta 5. punkta d) apakšpunktā minētā pārskata perioda beigās. Ja šim nolūkam tas ir pamatoti vajadzīgs, Komisija var prasīt no dalībvalstīm informāciju, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu.
2. Ziņojumos iekļauj izvērtējumu par rezultātiem, kas sasniegti ar rīcību saskaņā ar šo regulu, iekļaujot attiecīgu informāciju par virzību nozarē, jo īpaši ekonomikas, sociālajā, vides, nodarbinātības un tehnoloģiju jomā, un par pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā sākotnējos mērķus un nākotnes vajadzības.
35. pants
Aizsardzības pasākumi
Šī regula nekavē dalībvalsti piemērot pasākumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai aizsargātu drošības un aizsardzības politikas intereses. Šie pasākumi konkrēti ir obligāti:
a) lai uzraudzītu gaisa telpu, par ko tā atbild, saskaņā ar ICAO reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem, arī lai spētu atklāt, identificēt un novērtēt gaisa kuģi, kas izmanto šo gaisa telpu, ar nolūku aizsargāt lidojumu drošību un attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu drošības un aizsardzības vajadzības,
b) ja notiek nopietni iekšēji nemieri, kas ietekmē likumības un kārtības ievērošanu,
c) ja notiek karš vai radies nopietns starptautisks saspīlējums, kura dēļ pastāv kara draudi,
d) lai izpildītu dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz miera un starptautiskās drošības saglabāšanu,
e) lai veiktu militāras operācijas un mācības, tostarp nodrošinātu vajadzīgās treniņu iespējas.
36. pants
Eiropas Savienības Aviācijas aģentūra (EAA)
Īstenojot šo regulu, dalībvalstis un Komisija saskaņā ar to attiecīgajiem uzdevumiem, kādi tie noteikti šajā regulā, vajadzības gadījumā savu darbu saskaņo ar EAA.
37. pants
Atcelšana
Atceļ Regulas (EK) Nr. 549/2004, 550/2004, 551/2004 un 552/2004.
Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.
38. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
1 PRASĪBAS KVALIFICĒTĀM IESTĀDĒM
1. Kvalificētām iestādēm:
– jāspēj dokumentēt apjomīgu pieredzi valsts un privāto struktūru novērtēšanā gaisa transporta nozarēs, īpaši aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un līdzīgās nozarēs vienā vai vairākās jomās, uz ko attiecas šī regula;
– jābūt pilnīgiem normatīviem un noteikumiem par iepriekšminēto struktūru periodisku apsekošanu, kurus publicē un pastāvīgi atjaunina un uzlabo, izmantojot pētniecības un attīstības programmas;
– jābūt nepakļautām aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidostu pārvaldības iestāžu vai citu aeronavigācijas pakalpojumu vai gaisa transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītu struktūru kontrolei,
– jābūt izveidotām ar nozīmīgu tehnisko, pārvaldības, atbalsta un pētniecības personālu samērīgi ar veicamajiem uzdevumiem.
– jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai ja vien pati dalībvalsts nav tieši atbildīga par pārbaudēm.
Kvalificēto iestādi, tās direktoru un par pārbaužu veikšanu atbildīgo personālu ne tiešā veidā, ne kā pilnvarotos pārstāvjus nedrīkst iesaistīt komponentu vai sistēmu projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā un uzturēšanā, vai arī to ekspluatācijā. Tās neizslēdz iespēju ražotājam vai būvētājam savā starpā apmainīties ar informāciju.
Kvalificētajai iestādei pārbaudes jāveic ar visaugstāko iespējamo profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci un bez jebkāda spiediena vai motivācijas, jo īpaši finansiāla rakstura motivācijas, kas varētu ietekmēt tās lēmumus vai pārbaudes rezultātus, īpaši jau no tādām personām vai personu grupām, kuras iespaido šo pārbaužu rezultāti.
2. Kvalificētās iestādes darbiniekiem jābūt:
– atbilstoši tehniski un profesionāli sagatavotiem,
– ar pietiekamu izpratni par veicamo pārbaužu prasībām un ar attiecīgo pieredzi šādu operāciju izpildē,
– spējai, kas nepieciešama deklarāciju, protokolu un ziņojumu sagatavošanai, lai pierādītu, ka pārbaudes ir veiktas.
– garantētai objektivitātei. Darbinieku atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no veikto pārbaužu skaita vai no šādu pārbaužu rezultātiem.
II PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS JĀPIEVIENO SERTIFIKĀTIEM
1. Sertifikātos jānorāda:
a) dalībvalsts uzraudzībasaviācijas iestāde, kas izdevusi sertifikātu; [Gr. 143]
b) pieteikuma iesniedzējs (nosaukums un adrese);
c) sertificētie pakalpojumi;
d) paziņojums par pieteikuma iesniedzēja atbilstību kopīgajām prasībām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b pantā;
e) sertifikāta izdošanas diena un derīguma termiņš.
2. Papildu nosacījumi, kas pievienojami sertifikātam, nepieciešamības gadījumā var attiekties uz:
a) nediskriminējošu piekļuvi pakalpojumiem gaisa telpas izmantotājiem un vajadzīgo pakalpojumu efektivitāti, ieskaitot drošības un savietojamības līmeni;
b) ekspluatācijas specifikācijām konkrētiem pakalpojumiem;
c) laiku, līdz kuram pakalpojumi jāsniedz;
d) dažādajām vadības iekārtām, kas jālieto konkrētu pakalpojumu sniegšanā;
e) pakalpojumu darbības norobežojumu vai ierobežojumu, kas neattiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu;
f) jebkuru līgumu, vienošanos vai citu aktu, ko pakalpojumu sniedzējs noslēdzis ar trešo personu un kas attiecas uz pakalpojumu (pakalpojumiem);
g) tās informācijas sniegšanu, kas pamatoti vajadzīga, lai verificētu pakalpojumu atbilstību kopīgajām prasībām, ieskaitot plānus, finanšu un ekspluatācijas datus, kā arī būtiskas izmaiņas sniedzamo aeronavigācijas pakalpojumu veida un/vai apjoma izmaiņas;
h) visiem pārējiem tiesiskajiem nosacījumiem, kas nav aeronavigācijas pakalpojumiem specifiski, piemēram, nosacījumiem, kuri attiecas uz sertifikāta pārtraukšanu vai atsaukšanu.
Eurocontrol izveidota ar 1960. gada 13. decembra Starptautisko konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kurā grozījumi izdarīti ar 1981. gada 12. februāra protokolu un kura pārskatīta ar 1997. gada 27. jūnija protokolu.