Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2., 6., un 7. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 70., 85., 258., 259. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumu „Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (COM(2013)0160),

–  ņemot vērā Vācijas, Dānijas, Somijas un Nīderlandes ārlietu ministru 2013. gada 6. marta vēstuli Komisijas priekšsēdētājam J. M. Barroso, kurā aicināts izveidot mehānismu pamatvērtību ievērošanas veicināšanai dalībvalstīs,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)0534), kas pievēršas jautājumam par nepieciešamību radīt ES krimināltiesiskuma telpu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pasākumus, gada ziņojumus un pētījumus,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas par likumpamatotu demokrātiju (Venēcijas komisijas) darbību un ziņojumus, jo īpaši tās ziņojumu par tiesiskumu (CDL‑AD (2011)003rev), ziņojuma par tiesu iestāžu sistēmas neatkarību pirmo daļu — tiesnešu neatkarība (CDL‑AD (2010)004) un ziņojuma par Eiropas standartiem attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību otro daļu — prokuratūra (CDL‑AD (2010)040),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības saprašanās memorandu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas par likumpamatotu demokrātiju pārskatītos statūtus,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu” (COM(2013)0800),

–  ņemot vērā Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) darbību un ziņojumus, jo īpaši tās jaunāko novērtējuma ziņojumu par Eiropas tiesu sistēmām (2012. gads),

–  ņemot vērā rezolūcijas par stāvokli, standartiem un praksi pamattiesību jomā Eiropas Savienībā, kā arī visas attiecīgās rezolūcijas par tiesiskuma un tieslietu jomu, tostarp rezolūcijas par korupciju un Eiropas apcietināšanas orderi(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7‑0122/2014),

A.  tā kā krimināltiesību jomā novērtējums vairo savstarpēju uzticēšanos un tā kā savstarpēja uzticēšanās ir svarīga, lai efektīvi īstenotu savstarpējās atzīšanas instrumentus; tā kā saskaņā ar Stokholmas programmu novērtējums ir minēts kā viens no galvenajiem instrumentiem integrācijai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

B.  tā kā Līgumi nodrošina nepieciešamo pamatu politisko nostādņu novērtēšanai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kā arī Savienības pamatvērtību, tai skaitā tiesiskuma, ievērošanu; tā kā tiesu sistēmu kvalitāte, neatkarība un efektivitāte ir arī prioritātes, kas minētas jaunajā ES ekonomikas politikas koordinācijas gada ciklā — Eiropas pusgada sistēmā;

C.  tā kā rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā pašlaik tiek apspriests saistībā ar Eiropas ekonomikas pusgadu, tādējādi pārmērīgi uzsverot tiesiskuma ekonomisko vērtību; lai gan tiesiskums pats par sevi ir vērtība un tam vajadzētu būt pieejamam visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no ekonomiskajām interesēm;

D.  tā kā ir jānodrošina sadarbība starp valstu iestādēm un kopēja izpratne par ES tiesisko regulējumu krimināltiesību jomā;

E.  tā kā 2013. gada rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā uzmanība ir pievērsta tikai civiltiesībām, komerctiesībām un administratīvajām tiesībām, taču tajā vajadzētu ietvert arī krimināltiesības, jo to darbībai un integritātei ir būtiska ietekme uz pamattiesībām un tās ir cieši saistītas ar tiesiskumu;

F.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2012. gada ziņojuma nodaļā par efektīvas un neatkarīgas tiesas pieejamību tika izteiktas bažas par stāvokli tiesiskuma jomā, jo īpaši par tiesu neatkarību dažās dalībvalstīs, un šajā sakarībā arī par pamattiesībām uz tiesas pieejamību, ko ir nopietni ietekmējusi finanšu krīze;

G.  tā kā galvenais iemesls, kādēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir paudusi nosodījumu ES dalībvalstīm, ir joprojām pārmērīgi ilgā tiesvedība;

H.  tā kā kopš CEPEJ izveidošanas 2002. gadā tā ir ieguvusi nepastarpinātu pieredzi dažādu valstu tiesu sistēmu analīzē un ir nodrošinājusi vēl nebijušu zināšanu bāzi ar patiesu pievienoto vērtību, palīdzot dalībvalstīm uzlabot to tiesu sistēmu novērtēšanu un darbību; tā kā tās novērtēšanas sistēma, kurai pašlaik jau ir piektā kārta, aptver visas tiesiskuma jomas un ietver analīzei dažādas kategorijas, piemēram, demogrāfiskos un ekonomikas datus, taisnīgu tiesu, tiesas pieejamību, kā arī tiesnešu, prokuroru un advokātu karjeras utt.;

I.  tā kā savā jaunākajā ziņojumā par tiesiskumu Venēcijas komisija uzskaitīja sešus elementus, attiecībā uz kuriem tika panākta vienprātība un kuri veido tiesiskuma pamatprincipus: likumība, kas ietver pārredzamu, pārskatatbildīgu un demokrātisku tiesību aktu ieviešanas procesu; juridiskā noteiktība; patvaļīguma aizliegums; neatkarīgu un objektīvu tiesu iestāžu pieejamība, tai skaitā administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā; cilvēktiesību ievērošana, kā arī diskriminācijas aizliegums un vienlīdzība likuma priekšā;

J.  tā kā ES iestāžu darbībai būtu jāpamatojas uz ciešu sadarbību un mijiedarbību un jāizmanto citu starptautisko struktūru, tostarp specializēto Eiropas Padomes struktūru, paraugprakse un pieredze, lai izvairītos no darbību pārklāšanās un dublēšanās un nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu;

K.  tā kā Eiropas Padome un Eiropas Savienība atkārtoti ir paudušas apņemšanos stiprināt savu sadarbību kopēju interešu jomās, jo īpaši saistībā ar plurālistiskas demokrātijas veicināšanu un aizsardzību un cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošanu, lai pilnībā izmantotu visas specializēto struktūru, piemēram, Venēcijas komisijas, sniegtās iespējas;

L.  tā kā Parlaments atkārtoti ir aicinājis stiprināt pašreizējos mehānismus, lai nodrošinātu LES 2. pantā noteikto Savienības vērtību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu un krīzes situāciju ātru un efektīvu risināšanu Savienībā un dalībvalstīs; tā kā Parlamentā, Padomē un Komisijā pašlaik tiek apspriesta jauna mehānisma izveide;

M.  tā kā tiesu sistēmas, kā arī tiesu un prokuroru neatkarība dalībvalstīs ir jāaizsargā pret jebkādu politisku iejaukšanos;

N.  tā kā ar visiem šajā jautājumā pieņemtajiem lēmumiem pēc iespējas ātrāk jāgarantē, ka LES 2. pants tiek pareizi piemērots un ka visu pieņemto lēmumu pamatā ir objektīvi kritēriji un objektīvs novērtējums, tādējādi atspēkojot kritiku attiecībā uz dubultstandartiem, atšķirīgu attieksmi un politisku neobjektivitāti;

O.  tā kā Savienības instrumentu piemērošana krimināltiesību jomā, šajā sakarībā ieverot arī pamattiesību ievērošanu, kā arī krimināltiesību nozares attīstību, ir atkarīga no efektīvas valstu krimināltiesību sistēmu darbības;

P.  tā kā ir jānodrošina saskaņota un visaptveroša tiesvedība, jo noziedznieki, kuri šķērso robežas, nedrīkst savā labā izmantot dalībvalstu krimināltiesību sistēmu atšķirības,

Rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā izstrāde saistībā ar krimināltiesiskiem jautājumiem

1.  atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā; tomēr pauž nožēlu, ka tajā uzmanība pievērsta tikai civiltiesībām, komerctiesībām un administratīvajām tiesībām;

2.  uzsver, ka rezultātu apkopojuma izstrāde krimināltiesību jautājumos būtiski veicinās tiesnešu un prokuroru vispārējās izpratnes veidošanu par ES tiesību aktiem krimināltiesību jomā, tādējādi stiprinot savstarpējo uzticēšanos;

3.  tādēļ aicina Komisiju pakāpeniski paplašināt rezultātu apkopojuma jomu tā, lai tas kļūtu par atsevišķu un ietverošu rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kurā, izmantojot objektīvus rādītājus, ir novērtētas visas tieslietu nozares, tostarp krimināltiesības un visi ar tiesiskumu saistītie horizontālie jautājumi, piemēram, tiesu iestāžu neatkarība, efektivitāte un integritāte, kā arī tiesnešu karjera un procesuālo tiesību ievērošana; aicina Komisiju iesaistīt visus attiecīgos dalībniekus un ņemt vērā viņu pieredzi, kā arī Eiropas Padomes struktūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras jau paveikto darbu saistībā ar tiesiskuma un tieslietu sistēmu novērtēšanu;

Valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta nozīme

4.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanu procesā, kā paredzēts Līgumos, un regulāru iepazīstināšanu ar novērtējumu rezultātiem;

Dalībvalstu līdzdalība

5.  pauž nožēlu par to, ka nav pieejamu datu par dalībvalstu tieslietu sistēmām, un tādēļ aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties ar ES un Eiropas Padomes iestādēm, kā arī apkopot un regulāri sniegt objektīvus, ticamus un salīdzināmus datus par to tieslietu sistēmām;

Tiesiskums un pamattiesības

6.  aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta atkārtoto aicinājumu un ierosināt:

7.  atkārtoti norāda, ka ikviens šāds mehānisms pārredzami, saskaņoti un vienlīdzīgā līmenī jāpiemēro visās dalībvalstīs un ka ar to jācenšas nodrošināt papildināmību ar citu starptautisku iestāžu darbu, piemēram, Eiropas Padomi un jo īpaši tās Venēcijas komisiju; prasa šā novērtējuma veikšanā iesaistīt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru;

8.  prasa nodrošināt ciešāku sadarbību starp Eiropas Parlamentu un Venēcijas komisiju; aicina Parlamentu un Eiropas Padomi izstrādāt piemērotu mehānismu prasību iesniegšanai Venēcijas komisijā īpaši svarīgu atzinumu saņemšanai un nodrošināt, lai Parlaments varētu piedalīties Venēcijas komisijas darbā kā novērotājs;

9.  uzskata, ka arī turpmāk ir jānostiprina sadarbība starp Parlamenta kompetentajām komitejām un Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju atbilstoši Reglamenta 199. pantam, jo īpaši rīkojot regulāras un ad hoc sanāksmes, kā arī ir jānosaka abu pušu kontaktpunkti; pagarina Eiropas Padomes pārstāvjiem (attiecīgajām Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas komitejām, Venēcijas komisijai, CEPEJ un cilvēktiesību komisāram) izdoto pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties attiecīgajās EP komiteju sanāksmēs;

10.  prasa atjaunināt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un Eiropas Parlamenta 2007. gada vienošanos par sadarbības stiprināšanu, lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas notikušas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; ierosina Priekšsēdētāju konferencei, pamatojoties uz Parlamenta Reglamenta 199. pantu, aicināt Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju sākt apspriešanos, lai šajā kopējā sistēmā iekļautu praktiskus sadarbības pasākumus starp attiecīgajām struktūrām;

11.  norāda, ka regulāri jānovērtē arī Eiropas Padomes un Eiropas Savienības saprašanās memorands;

12.  aicina Padomi un dalībvalstis pilnībā uzņemties savus pienākumus attiecībā uz pamattiesībām, kā noteikts Hartā un attiecīgajos Līgumu pantos, jo īpaši LES 2., 6. un 7. pantā; uzskata, ka tas ir priekšnoteikums, lai ES varētu efektīvi risināt gadījumus, kad dalībvalstīs tiek ierobežoti demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principi;

13.  uzsver, ka Komisijai ir tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai ierosinātu tiesvedību pret dalībvalsti, kas nepilda Līgumos noteiktās saistības;

o
o   o

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti P7_TA(2012)0500, P7_TA(2013)0315, P7_TA(2011)0388,P7_TA(2013)0444, P7_TA(2014)0173 un P7_TA(2014)0174.