Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2945(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0241/2014

Iesniegtie teksti :

B7-0241/2014

Debates :

PV 11/03/2014 - 16
CRE 11/03/2014 - 16

Balsojumi :

PV 12/03/2014 - 8.28
CRE 12/03/2014 - 8.28
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0235

Pieņemtie teksti
PDF 405kWORD 107k
Trešdiena, 2014. gada 12. marts - Strasbūra
2013. gada progresa ziņojums par Turciju
P7_TA(2014)0235B7-0241/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcija par 2013. gada progresa ziņojumu par Turciju (2013/2945(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Turcijas 2013. gada progresa ziņojums” (SWD(2013)0417),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. oktobra paziņojumu „Paplašināšanas stratēģija un galvenie uzdevumi 2013.-2014. gadā” (COM(2013)0700),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Turcijas 2009. gada progresa ziņojumu(1), 2011. gada 9. marta rezolūciju par Turcijas 2010. gada progresa ziņojumu(2), 2012. gada 29. marta rezolūciju par Turcijas 2011. gada progresa ziņojumu(3), 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju par Turcijas 2012. gada progresa ziņojumu(4) un 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par stāvokli Turcijā(5),

–  ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku(6) („pievienošanās partnerība”), un iepriekšējos Padomes lēmumus par pievienošanās partnerību (2001., 2003. un 2006. gads),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. decembra, 2011. gada 5. decembra, 2012. gada 11. decembra un 2013. gada 25. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2013. gada 26. novembra ziņojuma secinājumus, kuros ir uzsvērta tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nepiemērotā rīcība Gezi protestu laikā,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2005. gada 3. oktobrī tika uzsāktas pievienošanās sarunas ar Turciju un šo sarunu sākšana bija sākuma punkts ilgam procesam, kura iznākumu nav iespējams iepriekš paredzēt un kurš balstās uz taisnīgiem un stingriem nosacījumiem un apņemšanos īstenot reformas;

B.  tā kā Turcija ir apņēmusies izpildīt Kopenhāgenas kritērijus, īstenot atbilstošas un efektīvas reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un pakāpeniski tuvināties ES; tā kā šie centieni ir jāuztver kā iespēja Turcijai turpināt savu modernizācijas procesu;

C.  tā kā ES joprojām būtu jākalpo par kritēriju reformām Turcijā;

D.  tā kā Kopenhāgenas kritēriju pilnīga ievērošana, kā arī Eiropas Savienības integrācijas spējas saskaņā ar 2006. gada decembra Eiropadomes secinājumiem joprojām ir pamats, lai pievienotos ES;

E.  tā kā Padome savos 2012. gada 11. decembra secinājumos apstiprināja Komisijas jauno pieeju attiecībā uz sarunu programmām jaunām kandidātvalstīm paplašināšanās politikas centrā likt tiesiskumu un apstiprināja, ka centrālā loma sarunu procesā piemīt 23. sadaļai par tiesu varu un pamattiesībām un 24. sadaļai par tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, kas būtu agri jārisina sarunās, lai varētu nodrošināt skaidrus kritērijus un maksimālo laikposmu, lai ieviestu nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, iestāžu reformas un līdz ar to izveidotu stabilu īstenošanas izsekojamību;

F.  tā kā Komisija savā paziņojumā „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2013.–2014. gadā” secināja, ka Turcija sakarā ar tās ekonomiku, stratēģisko izvietojumu un nozīmīgo reģionālo lomu ir svarīgs ES stratēģiskais partneris un vērtīga ES ekonomiskās konkurētspējas sastāvdaļa un ka iepriekšējos 12 mēnešos ir panākts nozīmīgs progress attiecībā uz reformām; tā kā Komisija aicināja veikt tālākas reformas un veicināt dialogu visā Turcijas politiskajā spektrā un plašā Turcijas sabiedrībā;

G.  tā kā Turcija jau astoto gadu pēc kārtas nav īstenojusi EK un Turcijas asociācijas nolīguma un tā papildprotokola noteikumus;

H.  tā kā Turcijai sevis pašas labā un lai nostiprinātu stabilitāti un veicinātu labas kaimiņattiecības, būtu vairāk jācenšas atrisināt divpusējās domstarpības, tostarp nenokārtotās tiesiskās saistības un strīdus ar tās tuvākajām kaimiņvalstīm par zemes un jūras robežām, kā arī par gaisa telpu, saskaņā ar ANO hartas un starptautisko tiesību normām;

I.  tā kā Turcijai piemīt potenciāla ieņemt būtisku lomu energoresursu un naftas, gāzes un elektroenerģijas tranzīta ceļu uz ES no kaimiņvalstīm dažādošanā un ņemot vērā potenciālu gan Turcijai, gan ES gūt labumu no Turcijas bagātajiem atjaunojamajiem energoresursiem, lai radītu ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas ekonomiku;

J.  tā kā korupcijas novēršana visos līmeņos ir svarīgs funkcionējošas tiesību sistēmas elements;

K.  tā kā Turcija joprojām aktīvi iesaistās norisēs kaimiņvalstīs un ir nozīmīga reģionālā līmeņa dalībniece,

Ticama apņemšanās un spēcīgi demokrātijas pamati

1.  atzinīgi vērtē 2013. gada progresa ziņojumu par Turciju un piekrīt Komisijas paustajam slēdzienam, ka Turcija ir stratēģisks ES partneris un ka pagājušajos 12 mēnešos ir panākts nozīmīgs progress reformu jomā; uzsver, cik svarīgas un cik steidzami nepieciešamas ir turpmākas reformas, lai nodrošinātu labāku pārskatatbildību un pārredzamību Turcijas valsts pārvaldē, un nepieciešams veicināt dialogu visā politiskajā spektrā un plašā sabiedrībā, jo īpaši — pienācīgi iesaistot pilsonisko sabiedrību un nodrošinot pienācīgu tās pilnvarošanas procesu, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības un tiesiskumu praktiskajā darbībā; atgādina, ka ikvienas demokrātijas centrā ir princips par varas dalīšanu, tiesiskumu un pamattiesībām, un uzsver, cik būtiska nozīme ir objektīvai un neatkarīgai tiesai, lai valsts būtu patiesi demokrātiska;

2.  norāda uz Savienības un Turcijas savstarpējo sarunu pārveidojošo spēku un uzsver, cik būtiska nozīme ir Turcijas un ES ciešam dialogam un sadarbībai attiecībā uz reformu procesu, tā lai sarunas varētu arī turpmāk sniegt Turcijai skaidru atsauci un ticamus kritērijus; tādēļ uzsver, ka ir svarīgas ticamas sarunas, ko veic godprātīgi un kas balstās uz savstarpēju Turcijas un Savienības apņemšanos padarīt efektīvākas reformas, turpinot Turcijas sabiedrības demokrātiskos pamatprincipus, veicinot pamatvērtību ievērošanu un radot pozitīvas izmaiņas iestādēs, tiesību aktos un sabiedrības domāšanas veidā; tādēļ atzinīgi vērtē 22. sadaļas atvēršanu;

3.  atzinīgi vērtē ES un Turcijas nolīguma par atpakaļuzņemšanu parakstīšanu un dialoga par vīzu režīma liberalizāciju sākšanu 2013. gada 16. decembrī; uzsver, ka ir svarīgi panākt Turcijas un ES savstarpēju sapratni par to, ka abām pusēm ir nozīmīgs atpakaļuzņemšanas nolīgums un ceļvedis, kas ved pie vīzu režīma atvieglošanas; šajā saistībā aicina ES sniegt Turcijai pilnu tehnisko un finanšu atbalstu nolīguma par atpakaļuzņemšanu īstenošanai, un aicina Turciju noteikt atbilstošas politikas jomas, kas vērstas uz to, lai sniegtu efektīvu starptautisko aizsardzību patvēruma meklētājiem un nodrošinātu migrantu cilvēktiesību ievērošanu; uzskata, ka Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorāta izveidošana un Ārvalstnieku un starptautiskās aizsardzības likuma īstenošana ir pirmais pozitīvais solis šajā virzienā; atgādina, ka Turcija ir viena no svarīgākajām tranzītvalstīm neregulārā migrācijā uz ES, un uzsver, cik svarīgi ir ātri ratificēt nolīgumu par atpakaļuzņemšanu un to efektīvi īstenot attiecībā pret visām dalībvalstīm; aicina Turciju pilnībā un efektīvi īstenot pastāvošos divpusējos nolīgumus par atpakaļuzņemšanu; uzsver, ka piekļuves ES atvieglošana dod skaidri redzamas priekšrocības uzņēmējiem, akadēmiskajām aprindām, studentiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, un aicina Turciju un Komisiju turpināt dialogu, vai gūtu nozīmīgu progresu attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju;

Kopenhāgenas kritēriju izpilde

4.  pauž dziļas bažas par nesenajām norisēm Turcijā attiecībā uz norādēm par iespējamu augsta līmeņa korupciju; pauž nožēlu par to, ka prokurori un policisti, kas atbild par sākotnējām izmeklēšanām, tiek atstādināti no lietām, no tas ir pretrunā neatkarīgas tiesas pamatprincipam un dziļi ietekmē izredzes uz tādu izmeklēšanu, kam var uzticēties; pauž nožēlu par smago uzticības laušanu starp valdību, tiesu sistēmu, policiju un plašsaziņas līdzekļiem; tādēļ mudina Turcijas valdību demonstrēt pilnu apņemšanos iestāties par demokrātijas principiem un atturēties no jebkādas turpmākas iejaukšanās korupcija s izmeklēšanā un kriminālvajāšanā;

5.  atgādina Turcijas valdībai par tās apņemšanos izskaust korupciju, jo īpaši īstenojot lielāko daļu ieteikumu, kas minēti Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 2005. gadā sagatavotajos novērtējuma ziņojumos; aicina Turcijas valdību nodrošināt Revīzijas tiesas pareizu darbību saskaņā ar pastāvošajiem starptautiskajiem standartiem un nodrošināt, lai tās ziņojumi, tostarp ziņojumi par drošības spēkiem, būtu pilnībā pieejami sabiedrībai un attiecīgajām iestādēm, jo īpaši minot Turcijas Lielo nacionālo asambleju; aicina Turciju nodrošināt, ka visas ministrijas sadarbojas ar Revīzijas tiesu; vēlreiz uzsver nepieciešamību izveidot tiesu policiju, kuras darbu vada tiesa;

6.  norāda uz izšķirošo lomu, kāda ir pārbaužu un līdzsvara sistēmai attiecībā uz ikvienu moderno demokrātisko valsti, un uz fundamentālo lomu, kāda jāieņem Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai Turcijas politiskās sistēmas centrā, nodrošinot sistēmu dialogam un vienprātības veidošanai visā politiskajā spektrā; pauž bažas par politikas polarizēšanos un to, ka valdība un opozīcija nav gatavas strādāt, lai panāktu vienprātību par svarīgākajām reformām un jaunas Turcijas konstitūcijas izstrādāšanu; mudina visus politikas dalībniekus, valdību un opozīciju kopīgi strādāt, lai padziļinātu politiskā plurālisma redzējumu valsts institūcijās un veicinātu valsts un sabiedrības modernizāciju un demokratizāciju; uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju būtisko nozīmi un nepieciešamību pēc adekvāta dialoga ar sabiedrību par reformu procesu; aicina politisko vairākumu aktīvi iesaistīt dažādus politiskos spēkus un pilsonisko sabiedrību apspriešanas procesā par attiecīgajām reformām un integrējošā veidā ņemt vērā to intereses un uzskatus; uzsver, ka konstitūcijas reformai joprojām jābūt prioritārai Turcijas turpmākās modernizācijas un demokratizācijas procesā;

7.  pauž bažas par saņemtajām ziņām par to, ka iestādes sistēmiski šķiro ierēdņus, policiju un drošības spēkus pēc reliģiskās, etniskās un politiskās piederības;

8.  uzsver, ka steidzami nepieciešams progress, īstenojot 2010. gada konstitūcijas labojumus, jo īpaši pieņemot tiesību aktus par personas datu aizsardzību un militārajām tiesām un par pozitīvas rīcības pasākumiem, lai veicinātu dzimumu līdztiesību; uzsver, cik svarīgi ir stingri īstenot šīs izmaiņas tiesību aktos pēc to pieņemšanas;

9.  uzteic Samierināšanas komiteju par to, ka tika panākta vienprātība par 60 konstitucionālajiem grozījumiem, bet pauž bažas par tās darbības apturēšanu un pašreizējo progresa trūkumu; pauž stingru pārliecību, ka ir jāturpina darbs pie jaunas Turcijas konstitūcijas, jo tas ir būtiski svarīgi reformu procesam Turcijā; uzsver, ka ir svarīgi panākt vienprātību konstitucionālo reformu procesa ietvaros attiecībā uz efektīvu sistēmu varas dalīšanai un pilsonības integrējošai definēšanai, lai panāktu tādas pilnīgi demokrātiskas konstitūcijas izstrādi, kas garantē vienlīdzīgas tiesības visiem Turcijas iedzīvotājiem; uzsver, ka Turcija kā Eiropas Padomes dalībvalsts varētu gūt labumu no aktīva dialoga ar Venēcijas komisiju par konstitucionālo reformu procesu; uzsver, ka konstitucionālo reformu process būtu jāveic pārredzamā un iekļaujošā veidā, visos posmos pilnībā iesaistot pilsonisko sabiedrību;

10.  pauž dziļas bažas par jauno likumu par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi un norāda uz stingro centrālo lomu, kāda piešķirta tieslietu ministram, kas neatbilst principam par neatkarīgu tiesu kā obligātu priekšnoteikumu, lai varētu pilnībā funkcionēt demokrātiska sistēma, kurā ir kontroles un līdzsvara mehānisms; uzsver, ka noteikumiem, kas reglamentē ievēlēšanu Tiesnešu un prokuroru augstajā padomē un tās sastāvu un darbību, būtu pilnībā jāatbilst Eiropas standartiem, un aicina Turcijas valdību rūpīgi apspriesties ar Eiropas Komisiju un Venēcijas komisiju un atbilstoši to ieteikumiem pārskatīt jauno likumu par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi;

11.  atzinīgi vērtē demokratizācijas paketi, ar ko valdība iepazīstināja 2013. gada 30. septembrī, un aicina valdību to ātri un pilnībā īstenot, pienācīgi apspriesties ar opozīciju un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sagatavojot īstenošanas tiesību aktus, un turpināt savus centienus saistībā ar reformām attiecībā uz to, lai pārskatītu vēlēšanu sistēmu (tostarp pazeminot 10 % vēlēšanu slieksni), un pienācīgi ietvertu visas Turcijas sabiedrības daļas nolūkā stiprināt demokrātiju un labāk atspoguļot valstī pastāvošo plurālismu; uzsver, ka ir steidzami nepieciešami visaptveroši pret diskrimināciju vērsti tiesību akti un nediskriminācijas un līdztiesības padomes izveidošana; tādēļ aicina valdību nodrošināt, ka tiesību akti par naida noziegumiem paredz aizsardzību visiem pilsoņiem un kopienām, tostarp LGBTI personām; mudina valdību nekavējoties veikt pasākumus nolūkā uzlabot alevītu kopienas tiesības; aicina veikt turpmākus pasākumus romu minoritātes diskriminācijas problēmas risināšanai, kā arī palielināt romu nodarbinātību un panākt, ka samazinās to romu skaits, kas pāragri pārtrauc mācības skolā;

12.  atzinīgi vērtē jaunu iestāžu — Ombuda biroja un Turcijas Valsts cilvēktiesību iestādes — izveidošanu, kuras sāka darboties 2013. gadā, tādējādi radot papildu mehānismus, kurus iedzīvotāji var izmantot, lai pieteiktos pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai;

13.  pauž dziļu nožēlu par cilvēku bojāeju protestētāju rindās un policistu vidū, par to, ka policija lietoja pārmērīgu spēku, un par vardarbību no dažu marginālo grupu puses; uzskata, ka protesti Gezi parkā liecina gan par to, ka Turcijā pastāv aktīva pilsoniskā sabiedrība, gan arī par nepieciešamību pēc tālāku vitāli svarīgu dialogu un neatliekamām reformām attiecībā uz pamatvērtību veicināšanu; pauž nožēlu par tiesas nespēju sodīt visus tos valsts ierēdņus un policistus, kuri ir atbildīgi par pārmērīgu vardarbību, dzīvību zaudēšanu un Gezi parka protestētājiem nodarītiem smagiem ievainojumiem, un tādēļ atzinīgi vērtē pašreizējās administratīvās izmeklēšanas (tās sāka Iekšlietu ministrija), tiesu izmeklēšanas un ombuda izmeklēšanas par sūdzībām, kas attiecas uz notikumiem Gezi parkā, kā jaunu iespēju, lai demonstrētu apņemšanos pilnībā ievērot tiesiskumu un saukt vainīgos pie atbildības; pauž cerību, ka šīs izmeklēšanas pilnībā un nekavējoties pievērsīsies minētajiem jautājumiem; aicina Turciju pieņemt pienācīgas iekšējā pārskata procedūras un izveidot neatkarīgu uzraudzības struktūru attiecībā uz policijas pārkāpumiem; uzskata, ka Gezi parka notikumi izceļ nepieciešamību pēc tālejošām reformām, lai nodrošinātu pulcēšanās brīvības ievērošanu; mudina Iekšlietu ministriju un policiju izveidot metodes atturīgākai rīcībai attiecībā uz sabiedrības protestiem un jo īpaši aicina tās nearestēt un netraucēt darbu mediķiem, juristiem un citiem profesionāļiem, kuri nodrošina protestētāju pamattiesības; pauž bažas par rīcību, kas vērsta pret veselības aprūpes speciālistiem, juristiem, augstskolu mācībspēkiem, studentiem un profesionālajām apvienībām saistībā ar viņu līdzdalību nevardarbīgos pasākumos Gezi notikumu laikā;

14.  konstatē, ka protestu vilnis, kas izvērties tik plaši kā vēl nekad, arī liecina par daudzu Turcijas iedzīvotāju pamatotajām cerībām, ka tiks izveidota patiesa demokrātija; atkārtoti uzsver, ka demokrātiskā valsts iekārtā valdībai ir jāveicina iecietība un jānodrošina visiem iedzīvotājiem reliģijas un ticības brīvība; aicina valdību respektēt Turcijas sabiedrības plurālismu un dažādību;

15.  pauž dziļas bažas par Gezi parka notikumu ļoti ierobežoto atspoguļojumu Turcijas plašsaziņas līdzekļos un žurnālistu, kuri kritizēja valdības reakciju uz šiem notikumiem, padzīšanu; atgādina, ka vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu — tostarp digitālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu — plurālisms ir Eiropas pamatvērtības un ka demokrātiskai sabiedrībai neatkarīga prese ir izšķirīgi svarīga, jo tā ļauj pilsoņiem, pamatojoties uz saņemto informāciju, aktīvāk piedalīties kolektīvajos lēmumu pieņemšanas procesos un tādējādi nostiprina demokrātiju; pauž dziļas bažas par jauno likumu par internetu, ar kuru tiek ieviesta pārmērīga kontrole un uzraudzība pār interneta piekļuvi un kas potenciāli varētu būtiski ietekmēt vārda brīvību, pētniecisko žurnālistiku, demokrātisko kontroli un piekļuvi politiski daudzveidīgai informācijai, izmantojot internetu; norāda uz to, ka ES un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija izteica nopietnas bažas, un aicina Turcijas valdību pārskatīt likumu atbilstoši Eiropas standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un vārda brīvību; atkārtoti pauž bažas par to, ka lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu pieder lieliem konglomerātiem ar plašām uzņēmējdarbības interesēm un ir tajos koncentrēti, un norāda uz to, ka satraucošā kārtā pieaug plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu pašcenzūra; pauž bažas par to, ka žurnālisti par valdības kritizēšanu tiek atlaisti no amatiem plašsaziņas līdzekļos; pauž nopietnas bažas par procedūrām, kas tiek izmantotas to plašsaziņas līdzekļu īpašnieku sodīšanai, kuri izsaka kritiku; pauž bažas par valsts iestāžu realizētu ietekmi uz akreditāciju, galvenokārt vēršoties pret opozīcijas plašsaziņas līdzekļiem; pauž dziļas bažas par to, ka pašlaik īpaši daudz žurnālistu atrodas pirmstiesas aizturēšanā, kā rezultātā tiek apdraudēta vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība, un aicina Turcijas tiesu iestādes pēc iespējas ātri veikt pārskatīšanu un pievērsties šīm lietām; uzsver sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu īpašo lomu demokrātijas stiprināšanā un aicina Turcijas valdību nodrošināt sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem neatkarību un ilgtspēju saskaņā ar Eiropas standartiem;

16.  pauž dziļas bažas un neapmierinātību par to, ka trūkst patiesa dialoga un apspriešanās par likumprojektu par internetu un likumprojektu par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi, un norāda, ka šis fakts krasi atšķiras no līdzšinējiem labas sadarbības piemēriem; pauž dziļas bažas, ka likums par internetu un likums par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi virza Turciju prom no tās kursa uz Kopenhāgenas kritēriju izpildi, un aicina Turcijas valdību iesaistīties patiesā un konstruktīvā dialogā par abiem likumiem un par turpmākajiem tiesību aktiem, jo īpaši par plašsaziņas līdzekļiem un tiesu, un darīt visu iespējamo, lai atjaunotu sarunu procesu un demonstrētu patiesu apņemšanos ievērot Eiropas perspektīvu, tostarp — veicot reformas likumā par internetu un par Tiesnešu un prokuroru augsto padomi;

17.  pauž bažas par Turcijas premjerministra nesenajiem paziņojumiem, ka viņš varētu neaprobežoties ar pastāvošā likuma par internetu ietvariem un aizliegt Facebook un YouTube;

18.  norāda, ka 2011. gadā izveidotā un Parlamenta rezolūcijās par 2011. un 2012. gada Turcijas progresa ziņojumiem minētā ad hoc delegācija, kas novēro Turcijā pret žurnālistiem ierosinātos tiesas procesus, 2013. gadā iesniedza savu vidusposma darbības ziņojumu, kas balstīts uz novērotajiem faktiem, un 2014. gada 1. aprīlī nāks klajā ar galīgo darbības ziņojumu;

19.  norāda uz bažām Turcijas sabiedrībā par lietas „Ergenekon” ārkārtīgi plašo apmēru, procesuālajiem trūkumiem un norādēm par to, ka, iespējams, izmantoti pretrunīgi pierādījumi pret apsūdzētajiem, kas, līdzīgi kā lietā „Balyoz” („Sledgehammer”), apdraudēja nolēmuma akceptēšanu; vēlreiz, ievērojot iepriekš minēto, uzsver, ka KCK lietai ir jādemonstrē stingrība un Turcijas demokrātisko institūciju un tiesu iestāžu pienācīga, neatkarīga un pārredzama darbība un nelokāmā bezkompromisa apņemšanās ievērot pamattiesības; aicina ES delegāciju Ankarā cieši uzraudzīt turpmāko notikumu gaitu šajās lietās, tostarp iespējamo apelācijas sūdzības izskatīšanas procesu un apcietinājuma apstākļus, un ziņot par to Komisijai un Parlamentam;

20.  īpašu uzmanību pievērš tiesas prāvām pret Füsun Erdoğan un Pınar Selek; uzskata, ka šīs prāvas ir piemērs Turcijas justīcijas sistēmas trūkumiem, un pauž bažas par to, ka tiesvedība pret Pınar Selek ilgst 16 gadus; uzstāj, ka visas tiesas prāvas jāveic pārredzamā veidā, ievērojot tiesiskumu un nodrošinot pienācīgus apstākļus;

21.  pauž bažas par kultūras atšķirību padziļināšanos Turcijā jautājumos par tā saukto „dzīvesveidu”, kas rada draudus, ka iestādes sāks iejaukties pilsoņu privātajā dzīvē, kam par piemēru kalpo nesenie paziņojumi par to, cik bērnu vajadzētu būt sievietēm, par abu dzimumu studentu kopmītnēm un par alkohola tirdzniecību;

22.  norāda, ka trešās tiesu reformu paketes īstenošanas rezultātā tika atbrīvots ievērojams skaits ieslodzīto, un atzinīgi vērtē ceturto tiesu reformu paketi kā vēl vienu nozīmīgu soli ceļā uz to, lai tiesu vara Turcijā atbilstu ES standartiem un vērtībām; norāda konkrēti uz i) jauno, svarīgo nošķiršanu starp vārda, preses un pulcēšanās brīvību un kūdīšanu uz vardarbību vai terora aktiem, ii) pārkāpuma, kas saistīts ar noziedzības vai noziedznieku slavināšanu, jēdziena aprobežošanu līdz gadījumiem, kad pastāv skaidrs un sagaidāms sabiedriskās kārtības apdraudējums, un iii) pārkāpuma jomas, kas saistīta ar nozieguma izdarīšanu organizācijas vārdā, neesot tās biedram, sašaurināšanu vienīgi līdz bruņotām organizācijām;

23.  atzinīgi vērtē Tiesnešu un prokuroru augstās padomes sāktās iniciatīvas veicināt to, lai apmācītu lielu skaitu tiesnešu un prokuroru cilvēktiesību jomā, un veicināt pilnīgu, operatīvu izpratni par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru; norāda uz rīcības plāna pieņemšanu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu nepieļaušanu un aicina valdību nodrošināt tā ātru un efektīvu īstenošanu, tā lai varētu „reizi par visām reizēm” atrisināt jautājumus, kas izriet no ECT nolēmumiem, kuros ir ticis konstatēts, ka Turcija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumus; mudina valdību turpināt vērienīgās tiesu sistēmas reformas, kuru pamatā ir nepieciešamība veicināt pamattiesību aizsardzību un veicināšanu; šajā saistībā uzsver nepieciešamību prioritārā kārtā reformēt pretterorisma tiesību aktus;

24.  aicina Turciju apņemties apkarot nesodāmību un sekmīgi pabeigt centienus pievienoties Romas Starptautiskās krimināltiesas (ICC) statūtiem;

25.  atkārtoti apstiprina, ka ir ļoti svarīgi sarunu procesā pasteidzināti atvērt 23. sadaļu (par tiesu varu un pamattiesībām) un 24. sadaļu (par tieslietām un iekšlietām) un tās slēgt beigās; uzsver, ka tas saskanētu ar Komisijas jauno pieeju attiecībā uz jaunām kandidātvalstīm; atgādina, ka šo sadaļu atvēršana balstās uz to nosacījumu izpildi, kas noteikti oficiālajos kritērijos, un tādēļ uzsver, ka oficiālo kritēriju noteikšana Turcijai 23. un 24. sadaļas atvēršanai nodrošinātu skaidru plānu reformu procesam un dotu tam pamudinājumu, un jo īpaši nodrošinātu skaidru atbalsta punktu reformu procesam Turcijā, balstoties uz Eiropas standartiem, jo īpaši attiecībā uz tiesu varu; tādēļ aicina Padomi atkārtoti veltīt centienus tam, lai noteiktu oficiālos kritērijus un visbeidzot, tiklīdz būs izpildīti izvirzītie kritēriji, atvērtu 23. un 24. sadaļu; šim nolūkam aicina Turciju sadarboties, cik vien iespējams; aicina Komisiju nekavējoties veicināt turpmāku dialogu un sadarbību ar Turciju tiesu varas un pamattiesību, tiesu iestāžu un iekšlietu jomās pozitīvās programmas ietvaros;

26.  uzteic Fondu asamblejas lēmumu vēsturiskā Morgabrielas klostera zemes atdot sīriešu kopienai Turcijā saskaņā ar apņemšanos, ko valdība pauda demokratizācijas paketē; uzsver, ka ir svarīgi turpināt veidot piemērotu tiesisko regulējumu visu reliģisko kopienu īpašumtiesību atjaunošanai; uzsver, ka ir svarīgi turpināt reformu procesu domas, apziņas un reliģijas brīvības jomā, ļaujot reliģiskajām kopienām iegūt juridiskas personas statusu, likvidējot visus aizliegumus attiecībā uz garīdznieku izglītošanu, iecelšanu amatā un pēctecību, ievērojot attiecīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus un Venēcijas komisijas ieteikumus un likvidējot visa veida diskrimināciju vai šķēršļus saistībā ar reliģiju; aicina Turcijas valdību izskatīt alevītu kopienas lūgumu atzīt saieta namus (cemevis) par šīs kopienas dievkalpojumu norises vietām; uzsver, ka ir svarīgi likvidēt visus šķēršļus, lai varētu ātri no jauna atvērt Halki garīgo semināru un publiski izmantot garīdznieku titulu „ekumeniskais patriarhs”; aicina Yargitay tiesu atcelt tās lēmumu pārveidot vēsturisko Hagia Sophia baznīcu Trabzonā par mošeju un rīkoties, lai to nekavējoties atvērtu kā muzeju;

27.  pauž atbalstu tam, ka pašlaik Ģimenes un sociālo jautājumu ministrija gatavo datubāzi par vardarbību pret sievietēm; aicina papildināt spēkā esošos tiesību aktus par patvērumiem sievietēm, kuras cietušas no vardarbības ģimenē, ar piemērotiem kontroles mehānismiem, ja pašvaldības neveido šādus patvērumus; atbalsta Ģimenes un sociālo jautājumu ministrijas centienus noteikt stingrākus sodus par piespiedu pāragrām laulībām, kuras jāizskauž, un mudina turpināt darbu šajā jautājumā; prasa turpināt īstenot centienus, lai izskaustu tā dēvētās slepkavības ģimenes goda dēļ; atkārtoti pauž bažas par zemo līmeni attiecībā uz sieviešu sociālo un ekonomisko integrāciju un viņu dalību darbaspēkā, politikā un administrācijas vadošajā līmenī un mudina valdību pieņemto atbilstošus pasākumus, lai veicinātu sieviešu nozīmes pastiprināšanos Turcijas ekonomikas un politikas struktūrā; aicina visas politiskās partijas īstenot īpašus pasākumus, lai arī turpmāk veicinātu sieviešu iespējas aktīvi piedalīties politikā; uzsver, ka būtiska nozīme sieviešu sociālajā un ekonomiskajā integrācijā ir izglītībai un profesionālajai apmācībai un ka ir svarīgi likumdošanas procesā un tiesību aktu īstenošanā ņemt vērā dzimumu līdztiesības jautājumus;

28.  stingri atbalsta valdības iniciatīvu censties atrisināt kurdu jautājumu, rīkojot sarunas ar PKK, lai pilnībā izbeigtu PKK teroristiskās darbības; atzinīgi vērtē to, ka tagad privātskolās ir atļauta izglītība kurdu valodā, un mudina valdību, pienācīgi apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un opozīcijas pārstāvjiem, īstenot nepieciešamās reformas, kuru mērķis ir veicināt kurdu kopienas sociālās, kultūras un ekonomiskās tiesības, tostarp valsts skolās nodrošinot izglītību kurdu valodā, un kuru vispārējais mērķis ir sekmēt patiesu iespēju visiem Turcijas iedzīvotājiem izmantot pamattiesības; aicina Turciju parakstīt Eiropas Padomes izstrādāto Eiropas reģionālo un mazākumtautību valodu hartu; pauž bažas par to, ka daudz lietu ir ierosinātas pret rakstniekiem un žurnālistiem, kuri raksta par kurdu jautājumu, un par vairāku kurdu politiķu, mēru, pašvaldību padomju locekļu, arodbiedrību pārstāvju, juristu, demonstrantu un cilvēktiesību aizstāvju apcietināšanu saistībā ar tiesvedību pret KCK; aicina opozīciju aktīvi atbalstīt sarunas un reformas, kas ir svarīgs solis, lai panāktu, ka labumu gūst visa Turcijas sabiedrība; aicina Turcijas iestādes un Komisiju cieši sadarboties, izvērtējot, kuras pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) programmas varētu izmantot, lai atbilstoši sarunām par 22. sadaļu dienvidaustrumu teritorijā veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

29.  atzinīgi vērtē Turcijas valdības paziņojuma par grieķu mazākumtautības skolas atkārtotu atvēršanu Gekčeadā (Imrozā) sagaidāmo drīzo īstenošanu — šis paziņojums ir pozitīvs solis virzībā uz divējādas kultūras saglabāšanu Gekčeadas salā (Imrozā) un Bozdžaadas salā (Tenedā) atbilstīgi Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūcijai Nr. 1625(2008); tomēr norāda, ka nepieciešama turpmāka rīcība, lai risinātu problēmas, ar ko sastopas grieķu mazākumtautības pārstāvji, jo īpaši attiecībā uz viņu īpašumtiesībām; šai saistībā, ņemot vērā to, ka mazākumtautības pārstāvju skaits samazinās, aicina iestādes rosināt un veicināt to mazākumtautības ģimeņu ekspatriāciju, kuras vēlas atgriezties salā;

30.  uzskata, ka liela nozīme ir sociālajam dialogam un sociālo partneru iesaistīšanai, lai attīstītu labklājībā dzīvojošu un plurālistisku sabiedrību, un ka tas ir veids, kā veicināt sociālo un ekonomisko integrāciju sabiedrībā kopumā; uzsver, ka ir svarīgs turpmāks progress sociālās politikas un nodarbinātības jomā, jo īpaši lai likvidētu visus šķēršļus arodbiedrību efektīvai un neierobežotai darbībai, galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos, izveidotu nacionālo nodarbinātības stratēģiju, pievērstos nedeklarēta darba problēmai, paplašinātu sociālās aizsardzības mehānismu tvērumu un paaugstinātu sieviešu un personu ar īpašām nodarbinātības līmeni; norāda uz jauno tiesību aktu par arodbiedrību tiesībām īstenošanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā un aicina Turciju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu tiesību aktu pilnīgu atbilstību SDO standartiem, jo īpaši — tiesības streikot un tiesības slēgt koplīgumus; uzsver, ka ir būtiski sākt sarunu 19. sadaļu par sociālo politiku un nodarbinātību;

Labu kaimiņattiecību veidošana

31.  norāda uz Turcijas un Grieķijas nepārtrauktajiem centieniem uzlabot divpusējās attiecības, tostarp ar divpusējām sanāksmēm; tomēr pauž nožēlu, ka vēl joprojām nav atsaukti casus belli draudi, ko Turcijas Lielā Nacionālā Asambleja ir pasludinājusi attiecībā uz Grieķiju; mudina Turcijas valdību izbeigt atkārtotos pārkāpumus, kas izdarīti Grieķijas gaisa telpā un teritoriālajos ūdeņos, kā arī pārtraukt Turcijas militāro gaisa kuģu lidojumus pāri Grieķijas salām;

32.  aicina Turcijas valdību nekavējoties parakstīt un ratificēt ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas ir daļa no acquis communautaire, un atgādina, ka Kipras Republikas ekskluzīvā ekonomiskā zona ir pilnībā leģitīma; aicina Turciju ievērot visu dalībvalstu suverēnās tiesības, tostarp tās, kas saistītas ar to dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, kuri atrodas dalībvalstu jurisdikcijā esošajās teritorijās vai ūdeņos;

33.  atkārtoti apliecina stingru atbalstu Kipras apvienošanai, pamatojoties uz taisnīgu un dzīvotspējīgu risinājumu abām kopienām, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē abu kopienu vadītāju kopīgo deklarāciju par sarunu atsākšanu par Kipras apvienošanu, kā arī abu pušu apņemšanos panākt vienošanos, balstoties uz divu politiski līdztiesīgu kopienu un teritoriju federāciju, un atzinīgi vērtē arī to, ka apvienotajai Kiprai kā ANO un ES dalībniecei būs vienots starptautisks juridiskas personas statuss, vienota suverenitāte un vienota apvienotās Kipras pilsonība; uzteic abu pušu apņemšanos veidot pozitīvu gaisotni, lai nodrošinātu sarunu sekmīgu norisi, un īstenot uzticības palielināšanas pasākumus, lai atbalstītu sarunu procesu; aicina Turciju aktīvi atbalstīt šīs sarunas, kas vērstas uz to, lai panāktu taisnīgu, visaptverošu un dzīvotspējīgu risinājumu ANO ģenerālsekretāra aizgādībā un saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām; aicina Turciju sākt atsaukt savus bruņotos spēkus no Kipras un nodot nodalīto Famagustas sektoru ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 550(1984); aicina Kipras Republiku ES muitas pārraudzībā atvērt Famagustas ostu, lai veicinātu labvēlīgu gaisotni pašreizējo apvienošanās sarunu veiksmīgam noslēgumam un ļautu Kipras turkiem tirgoties tiešā veidā legāli tā, kā tas ir pieņemami visiem; atzīmē Kipras valdības priekšlikumus risināt iepriekš minētos jautājumus;

34.  atzinīgi vērtē mēra Alexis Galanos un mēra Oktay Kayalp 2013. gada 10. decembra kopīgo paziņojumu, kurā viņi pauž stingru atbalstu Famagustas atkalapvienošanai;

35.  atzinīgi vērtē Turcijas lēmumu piešķirt Komitejai Kiprā bezvēsts pazudušo personu jautājumos piekļuvi norobežotai militārai zonai Kipras ziemeļu daļā un mudina Turciju ļaut Komitejai piekļūt attiecīgiem arhīviem un militārajām zonām, lai veiktu ekshumāciju; prasa veltīt īpašu uzmanību darbam, ko veic Komiteja bezvēsts pazudušo personu jautājumos;

36.  uzsver, ka ir būtiska nozīme konsekventai un saskanīgai drošības pieejai Vidusjūras reģiona austrumos, un aicina Turciju veicināt politisko dialogu starp ES un NATO, atceļot tās veto par ES un NATO sadarbību, ietverot Kipru, un līdz ar to arī aicina Kipras Republiku atcelt tās veto Turcijas dalībai Eiropas Aizsardzības aģentūrā;

37.  mudina Turciju un Armēniju uzsākt savu attiecību normalizēšanu, bez priekšnosacījumiem ratificējot protokolus par diplomātisko attiecību nodibināšanu, atverot robežas un aktīvi uzlabojot savstarpējās attiecības, jo īpaši saistībā ar pārrobežu sadarbību un ekonomisko integrāciju;

ES un Turcijas sadarbības veicināšana

38.  pauž nosodījumu par Turcijas atteikšanos pildīt savu pienākumu pilnībā un nediskriminējoši īstenot ES un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokolu attiecībā pret visām dalībvalstīm; atgādina, ka šī atteikšanās joprojām dziļi ietekmē sarunu procesu;

39.  norāda, ka Turcija joprojām ir ES sestā lielākā tirdzniecības partnere un ka ES ir Turcijas lielākā tirdzniecības partnere — 38 % no Turcijas kopējā tirdzniecības apjoma veido tirdzniecība ar ES un gandrīz 71 % ārvalstu tiešo ieguldījumu nāk no ES; pauž atzinību par to, ka Komisija pašlaik vērtē ES un Turcijas Muitas savienību ar mērķi izvērtēt tās ietekmi uz abām pusēm un veidus, kā to atjaunināt, un mudina Turciju atcelt pārējos ierobežojumus preču brīvai apritei;

40.  uzskata — tā kā Turcija ir stratēģiski nozīmīga kā enerģētikas centrs un bagātīgu atjaunojamo energoresursu avots, būtu jāapsver iespēja veidot ciešu ES un Turcijas sadarbību enerģētikas jomā un jāņem vērā vērtība, kāda ir sarunu sākšanai par 15. sadaļu attiecībā uz enerģētiku, lai nodrošinātu piemērotu tiesisko regulējumu; turklāt uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt Turciju Eiropas enerģētikas politikas izstrādes procesā; uzsver to, ka nav risināti tādi prioritāri jautājumi kā klimata pārmaiņas, atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte, un šajā sakarībā akcentē ES un Turcijas sadarbības iespējas tā dēvētās zaļās enerģijas jautājumos; aicina Komisiju noteikt par prioritāti finansējuma piešķiršanu projektiem atjaunojamās enerģijas jomā, enerģētikas tīklam un savienojamības nodrošināšanai Turcijā; aicina Turciju pilnībā īstenot tiesību aktus par ietekmes uz vidi novērtēšanu bez jebkādiem izņēmumiem attiecībā uz lieliem projektiem;

41.  norāda uz Turcijas aktīvāku dalību Dienvidaustrumeiropas procesos, jo īpaši Bosnijā un Hercegovinā, un mudina Turcijas iestādes pielāgot savu nostāju ES kopējai ārpolitikas un drošības politikai, koordinēt diplomātisko darbību ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/augsto pārstāvi un turpināt stiprināt sadarbību ar ES dalībvalstīm;

42.  atzinīgi vērtē Turcijas apņemšanos sniegt humāno palīdzību gandrīz vienam miljonam Sīrijas bēgļu; aicina Turciju cieši uzraudzīt savas robežas, lai nepieļautu, ka valstī ierodas kaujinieki un tiek ievesti ieroči, kurus izmanto grupas, par kurām ir noskaidrots, ka tās regulāri pārkāpj cilvēktiesības vai neatbalsta Sīrijas pāreju uz demokrātiju; uzskata, ka ES, Turcijai un citām ieinteresētajām pusēm būtu aktīvi jācenšas izstrādāt kopīgu stratēģisko redzējumu, lai nekavējoties veicinātu Sīrijā politisku un demokrātisku atrisinājumu un atbalstītu politisko un ekonomisko stabilitāti šajā reģionā, jo īpaši pievēršoties Jordānijai, Libānai, Irānai un Irākai; īpaši norāda uz sarežģītajiem apstākļiem Sīrijas alavītu bēgļu kopienā, kuri ir meklējuši patvērumu lielu pilsētu nomalēs, un aicina Turciju nodrošināt, lai šiem bēgļiem tiktu efektīvi sniegta palīdzība; uzsver, ka ir svarīgi bēgļiem nodrošināt izglītības un nodarbinātības pieejamību, un vienlaikus pauž bažas par bēgļu kopienu sociālekonomisko ietekmi uz pilsētām un ciematiem, kas atrodas netālu no bēgļu nometnēm; aicina Komisiju, dalībvalstis un starptautisko kopienu cieši sadarboties ar Turciju palīdzības sniegšanā bēgļiem;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 341 E, 16.12.2010., 59. lpp.
(2) OV C 199 E, 7.7.2012., 98. lpp.
(3) OV C 257 E, 6.9.2013., 38. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0184.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0277.
(6) OV L 51, 26.2.2008., 4. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika