Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (COM(2013)0550 – C7-0241/2013 – 2013/0265(COD))(1)
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 7.apsvērums
(7) Lai regulētu starpbanku komisijas maksas, dažās dalībvalstīs21 tiek gatavoti tiesību akti, kas aptver vairākus jautājumus, tostarp maksimālās robežvērtības noteikšanu starpbanku komisijas maksām dažādos līmeņos, tirgotāju maksas, visu karšu pieņemšanas noteikumu (Honour All Cards Rule) vai novirzīšanas pasākumus. Dažās dalībvalstīs pastāvošie administratīvie lēmumi ievērojami atšķiras. Ņemot vērā to, kādu kaitējumu starpbanku komisijas maksas nodara mazumtirgotājiem un patērētājiem, sagaidāms, ka valstu līmenī tiks turpmāk ieviesti regulatīvi pasākumi, kas pievērsīsies šo maksu līmenim vai atšķirībām. Šādi valstu pasākumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus saistībā ar iekšējā tirgus izveidi kartēm piesaistītu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā un tādējādi ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību.
(7) Lai regulētu starpbanku komisijas maksas, dažās dalībvalstīs21 notiek vai jau ir pabeigta tādu tiesību aktu sagatavošana, kas aptver vairākus jautājumus, tostarp maksimālās robežvērtības noteikšanu starpbanku komisijas maksām dažādos līmeņos, tirgotāju maksas, visu karšu pieņemšanas noteikumu (Honour All Cards Rule) vai novirzīšanas pasākumus. Dažās dalībvalstīs pastāvošie administratīvie lēmumi ievērojami atšķiras. Lai ieviestu lielāku saskaņotību starpbanku komisijas maksu līmeņos, sagaidāms, ka valstu līmenī tiks turpmāk ieviesti regulatīvi pasākumi, kas pievērsīsies šo maksu līmenim vai atšķirībām. Šādi valstu pasākumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus saistībā ar iekšējā tirgus izveidi kartēm piesaistītu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā un tādējādi ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību.
__________________
__________________
21 Itālija, Ungārija, Polija un Apvienotā Karaliste.
21 Itālija, Ungārija, Polija un Apvienotā Karaliste.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 8.apsvērums
(8) Maksājumu kartes ir mazumtirdzniecībā visbiežāk lietotais elektronisko maksājumu instruments. Tomēr Savienības maksājumu karšu tirgus integrācija nebūt nav pilnīga, jo daudzi maksājumu risinājumi nevar attīstīties ārpus to valstu robežām un jauniem Eiropas mēroga pakalpojumu sniedzējiem tiek liegta piekļuve tirgum. Tirgus integrētības trūkums patērētājiem un mazumtirgotājiem pašlaik rada augstākas cenas un mazāku maksājumu pakalpojumu izvēli, kā arī ierobežotākas iespējas izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tādēļ ir vajadzīgs novērst tādus šķēršļus efektīvai karšu tirgus darbībai — tostarp attiecībā uz mobilajiem un interneta maksājumiem, kuru pamatā ir karšu darījumi —, kas joprojām liedz izvērst pilnībā integrētu tirgu.
(8) Maksājumu kartes ir mazumtirdzniecībā visbiežāk lietotais elektronisko maksājumu instruments. Tomēr Savienības maksājumu karšu tirgus integrācija nebūt nav pilnīga, jo daudzi maksājumu risinājumi nevar attīstīties ārpus to valstu robežām un jauniem Eiropas mēroga pakalpojumu sniedzējiem tiek liegta piekļuve tirgum. Lai varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, ir jānovērš šķēršļi jaunu karšu maksājumu risinājumu ieviešanai, tostarp attiecībā uz mobilajiem un interneta maksājumiem, kuru pamatā ir karšu darījumi.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 9.apsvērums
(9) Lai iekšējais tirgus efektīvi, elektronisko maksājumu izmantošana būtu jāsekmē un jāatvieglo par labu mazumtirgotājiem un patērētājiem. Kartes un citus elektroniskos maksājumus var izmantot krietni daudzpusīgāk, un tie ietver iespējas norēķināties tiešsaistē, lai izmantotu iekšējā tirgus un e-komercijas priekšrocības; vienlaikus elektroniskie maksājumi arī mazumtirgotājiem nodrošina potenciāli drošus maksājumus. Tādēļ tas, ka skaidras naudas vietā tiek izmantoti karšu maksājumi un kartēm piesaistīti maksājumi, varētu labvēlīgi ietekmēt mazumtirgotājus un patērētājus, ja maksa par maksājumu sistēmu izmantošanu būtu noteikta ekonomiski izdevīgā līmenī, un vienlaikus veicināt inovācijas un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.
(9) Lai iekšējais tirgus varētudarboties efektīvi, elektronisko maksājumu izmantošana būtu jāsekmē un jāatvieglo par labu mazumtirgotājiem un patērētājiem. Kartes un citus elektroniskos maksājumus var izmantot daudzpusīgāk, un tie ietver iespējas norēķināties tiešsaistē, lai izmantotu iekšējā tirgus un e-komercijas priekšrocības; vienlaikus elektroniskie maksājumi arī mazumtirgotājiem nodrošina potenciāli drošus maksājumus. Tādēļ tas, ka skaidras naudas vietā tiek izmantoti karšu maksājumi un kartēm piesaistīti maksājumi, varētu labvēlīgi ietekmēt mazumtirgotājus un patērētājus, ja maksa par maksājumu sistēmu izmantošanu būtu noteikta ekonomiski izdevīgā līmenī, un vienlaikus veicināt godīgu konkurenci, inovācijas un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 10.apsvērums
(10) Viens no galvenajiem aspektiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību saistībā ar karšu maksājumiem un kartēm piesaistītiem maksājumiem, ir starpbanku komisijas maksas, kuras tiek plaši izmantotas un uz kurām vairumā dalībvalstu neattiecas nekādi tiesību akti. Starpbanku komisijas maksas ir starpbanku maksas, ko parasti piemēro starp karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un karti izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir piederīgi noteiktai karšu shēmai. Starpbanku komisijas maksas veido lielu daļu no maksām, ko kartes pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par katru darījumu iekasē no tirgotājiem. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas kopējās preču un pakalpojumu cenās. Šķiet, ka praksē konkurence starp karšu shēmām ir lielā mērā vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk izdodošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju (piemēram, banku) pārliecinātu izdot to kartes, kas tirgū — atšķirībā no ierastās cenu disciplinējošās ietekmes, kāda ir konkurencei tirgus ekonomikas apstākļos — parasti rada augstākas, nevis zemākas starpbanku komisijas maksas. Starpbanku komisijas maksu regulēšana uzlabotu iekšējā tirgus darbību.
(10) Vairumā dalībvalstu uz starpbanku komisijas maksām attiecas nevis tiesību akti, bet gan dalībvalstu konkurences iestāžu lēmumi. Starpbanku komisijas maksas ir starpbanku maksas, kas no karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem parasti tiek nodotas karti izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir piederīgi attiecīgajai shēmai. Starpbanku komisijas maksas ir to maksu galvenā sastāvdaļa, ko kartes pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par katru darījumu iekasē no tirgotājiem. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas, tāpat kā visas citas savas izmaksas, kopējās preču un pakalpojumu cenās. Konsekventa konkurences noteikumu piemērošana attiecībā uz starpbanku komisijas maksām samazinātu darījumu izmaksas patērētājiem un tādējādi uzlabotu iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 11.apsvērums
(11) Pašlaik pastāvošās dažādās starpbanku komisijas maksas un to atšķirīgais līmenis neļauj rasties “jauniem” Savienības mēroga dalībniekiem, kuri pamatotos uz uzņēmējdarbības modeļiem ar zemākām starpbanku komisijas maksām, un ierobežo potenciālus apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus un no tiem izrietošo efektivitāti. Tas negatīvi ietekmē mazumtirgotājus un patērētājus un kavē inovāciju. Savienības mēroga dalībniekiem būtu izdevējbankām jāpiedāvā vismaz augstākā līmeņa starpbanku komisijas maksa, kas dominē tirgū, kurā tie vēlas iekļūt, tāpēc arī rodas pastāvīga tirgus sadrumstalotība. Arī pastāvošās vietējās shēmas, kurās ir zemākas starpbanku komisijas maksas vai kurās to vispār nav, var būt spiestas aiziet no tirgus tādēļ, ka bankas izdara spiedienu saistībā ar lielāku starpbanku komisijas maksas ieņēmumu iegūšanu. Tā rezultātā patērētāji un tirgotāji attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem saskaras ar ierobežotu izvēli, augstākām cenām un zemāku kvalitāti, turklāt to spēja izmantot Savienības mēroga maksājumu risinājumus ir ierobežota. Papildus tam mazumtirgotāji nevar pārvarēt maksu atšķirības, izmantojot karšu pieņemšanas pakalpojumus, ko bankas piedāvā citās dalībvalstīs. Īpaši noteikumi, ko izmanto maksājumu shēmas, pieprasa, lai par katru maksājuma darījumu “tirdzniecības vietā” (mazumtirgotāja valstī) tiktu piemērota starpbanku komisijas maksa. Tas neļauj pieņēmējbankām veiksmīgi piedāvāt to pakalpojumus pārrobežu līmenī. Turklāt tas neļauj mazumtirgotājiem samazināt to maksājumu izmaksas par labumu patērētājiem.
(11) Pašlaik pastāvošās dažādās starpbanku komisijas maksas un to atšķirīgais līmenis neļauj rasties “jauniem” Savienības mēroga dalībniekiem, kuri pamatotos uz uzņēmējdarbības modeļiem ar zemākām starpbanku komisijas maksām vai bez tām, un ierobežo potenciālus apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus un no tiem izrietošo efektivitāti. Tas negatīvi ietekmē mazumtirgotājus un patērētājus un kavē inovāciju. Savienības mēroga dalībniekiem būtu izdevējbankām jāpiedāvā vismaz augstākā līmeņa starpbanku komisijas maksa, kas dominē tirgū, kurā tie vēlas iekļūt, tāpēc arī rodas pastāvīga tirgus sadrumstalotība. Arī pastāvošās vietējās shēmas, kurās ir zemākas starpbanku komisijas maksas vai kurās to vispār nav, var būt spiestas aiziet no tirgus tādēļ, ka bankas izdara spiedienu saistībā ar lielāku starpbanku komisijas maksas ieņēmumu iegūšanu. Tā rezultātā patērētāji un tirgotāji attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem saskaras ar ierobežotu izvēli, augstākām cenām un zemāku kvalitāti, turklāt to spēja izmantot Savienības mēroga maksājumu risinājumus ir ierobežota. Papildus tam mazumtirgotāji nevar pārvarēt maksu atšķirības, izmantojot karšu pieņemšanas pakalpojumus, ko bankas piedāvā citās dalībvalstīs. Īpaši noteikumi, ko izmanto starptautiskās karšu maksājumu shēmas saskaņā ar to teritoriālo licencēšanas politiku, paredz par katru maksājuma darījumu piemērot “tirdzniecības vietas” (mazumtirgotāja valsts) starpbanku komisijas maksu. Tas neļauj pieņēmējiem veiksmīgi piedāvāt to pakalpojumus pārrobežu līmenī. Turklāt tas var arī radīt šķēršļus mazumtirgotājiem samazināt to maksājumu izmaksas par labu patērētājiem.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 15.apsvērums
(15) Šajā regulā izmantota pakāpeniska pieeja. Pirmkārt, ir jāveic pasākumi, lai atvieglotu maksājumu karšu izdošanu un maksājumu karšu darījumu pieņemšanu pārrobežu mērogā. Tam, ka tirgotājiem ir ļauts izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”) un ka attiecībā uz pārrobežā pieņemtiem darījumiem tiek noteikts maksimālais pārrobežu starpbanku komisijas maksu līmenis, būtu jānodrošina vajadzīgā juridiskā skaidrība. Turklāt atļaujām izdot vai pieņemt maksājumu instrumentus Savienībā vajadzētu būt spēkā bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. Šie pasākumi veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji.
(15) Lai veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji, šo regulu piemēro maksājumu karšu izdošanai un maksājumu karšu darījumu pieņemšanai gan pārrobežu, gan iekšzemes mērogā. Ja tirgotāji var izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”), ko veicinās vienāda maksimālā gan iekšzemes, gan pārrobežu starpbanku komisijas maksas līmeņa noteikšana pieņemtiem darījumiem un teritoriālās licencēšanas aizliegums, vajadzētu būt arī iespējai nodrošināt vajadzīgo juridisko skaidrību un novērst maksājuma karšu sistēmu konkurences izkropļojumus.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 16.apsvērums
(16) Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas, kas piemērojamas pirmajā šīs regulas posmā. Tādēļ noteikumiem, kas attiecas uz šiem darījumiem, būtu jāstājas spēkā jau tuvākajā laikā, lai mazumtirgotājiem radītu iespējas meklēt lētākus pārrobežu pieņemšanas pakalpojumus un stimulētu vietējos banku sektorus vai shēmas samazināt to pieņemšanas maksas.
(16) Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas. Lai pieņemšanas pakalpojumu tirgū nodrošinātu godīgu konkurenci, noteikumi, kas saistīti ar pārrobežu un iekšzemes darījumiem, būtu jāpiemēro vienlaicīgi un samērīgā laikposmā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ņemot vērā maksājumu karšu sistēmu migrācijas grūtības un sarežģītību, ko paredz šī regula.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 17.apsvērums
(17) Attiecībā uz iekšzemes darījumiem ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām nodrošinātu laiku pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus.
(17) Tomēr ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām būtu laiks pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, kad būs pagājis viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 18.apsvērums
(18) Lai atvieglotu pārrobežu pieņemšanu, visiem (pārrobežu un iekšzemes) “patērētāju” debetkaršu darījumiem un kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,20 % apmērā un visiem (pārrobežu un iekšzemes) patērētāju kredītkaršu darījumiem un uz tiem balstītajiem kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,30 % apmērā.
(18) Visiem debetkaršu darījumiem un kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,2 % apmērā un visiem kredītkaršu darījumiem un uz tiem balstītajiem kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,3 % apmērā.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 18.aapsvērums (jauns)
(18a) Ietekmes novērtējums liecina, ka aizliegums darījumiem ar debetkarti piemērot starpbanku komisijas maksas uzlabos karšu pieņemšanas un izmantošanas rādītājus, labvēlīgi ietekmēs vienotā tirgus izveidi un sniegs vairāk priekšrocību tirgotājiem un patērētājiem nekā maksimālā robežvērtība, kas noteikta augstākā līmenī. Turklāt tādējādi netiks pieļauta situācija, ka iekšzemes sistēmas, kas paredz ļoti zemas starpbanku komisijas maksas debeta darījumiem vai šādas maksas nepiemēro, negatīvi ietekmē augstāka maksimālā robežvērtība saistībā ar darbības paplašināšanos pārrobežu mērogā vai ar to, ka jaunie tirgus dalībnieki maksu palielina līdz maksimālās robežvērtības līmenim. Aizliegums darījumiem ar debetkarti piemērot starpbanku komisijas maksas arī mazina risku, ka starpbanku komisijas maksu modelis tiks pārnests uz jauniem, novatoriskiem maksājumu pakalpojumiem, tādiem kā mobilās un tiešsaistes sistēmas.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 19.aapsvērums (jauns)
(19a) Saskaņā ar vienotā tirgus pamatprincipiem pieņēmējiem vajadzētu būt iespējai sniegt pakalpojumus tirgotājiem visā Savienībā, izmantojot daudzpusējās starpbanku komisijas maksas, ko tie piemēro iekšzemes tirgū. Viņiem nevajadzētu pārrobežu darījumiem piemērot augstākas daudzpusējās starpbanku komisijas maksas nekā tie piemēro iekšzemes darījumiem.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 22.apsvērums
(22) Maksājumu karšu darījumi parasti tiek veikti, pamatojoties uz diviem galvenajiem uzņēmējdarbības modeļiem — tā dēvētajām trīspusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – pieņemošā un izdodošā shēma – tirgotājs) un četrpusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – izdevējbanka – pieņēmējbanka – tirgotājs). Daudzas četrpusējās maksājumu karšu shēmas izmanto atklātu starpbanku komisijas maksu, kas galvenokārt ir daudzpusēja. Trīspusējās maksājumu karšu shēmās starpbanku komisijas maksas (pieņēmējbankas segta maksa, ar ko tiek stimulēta karšu izdošana un izmantošana) ir slēptas. Lai ņemtu vērā to, ka pastāv slēptas starpbanku komisijas maksas, un palīdzētu radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, trīspusējās maksājumu karšu shēmas, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējus izmanto kā izdevējus vai pieņēmējus, būtu jāuzskata par četrpusējām maksājumu karšu shēmām, un tām būtu jāievēro tādi paši noteikumi, turklāt pārredzamība un citi pasākumi, kas saistīti ar darbības noteikumiem, būtu jāpiemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem.
(22) Maksājumu karšu darījumi parasti tiek veikti, pamatojoties uz diviem galvenajiem uzņēmējdarbības modeļiem — tā dēvētajām trīspusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – pieņemošā un izdodošā shēma – tirgotājs) un četrpusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – izdevējbanka – pieņēmējbanka – tirgotājs). Daudzas četrpusējās maksājumu karšu shēmas izmanto atklātu starpbanku komisijas maksu, kas galvenokārt ir daudzpusēja. Trīspusējās maksājumu karšu shēmās starpbanku komisijas maksas (pieņēmējbankas segta maksa, ar ko tiek stimulēta karšu izdošana un izmantošana) ir slēptas. Lai atzītu to, ka pastāv slēptas starpbanku komisijas maksas, un palīdzētu radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, trīspusējās maksājumu karšu shēmas, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējus izmanto kā izdevējus vai pieņēmējus, būtu jāuzskata par četrpusējām maksājumu karšu shēmām un tām būtu jāievēro tādi paši noteikumi, turklāt pārredzamība un citi pasākumi, kas saistīti ar darbības noteikumiem, būtu jāpiemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem. Trīspusējām shēmām būtu jāpieņem jebkura pieņēmēja darījumi, kas veikti ar to kartēm, pamatojoties uz vispārējiem karšu darījumu standartiem un pieņemšanas noteikumiem, kas ir salīdzināmi ar tirgotāja noteikumiem attiecībā uz konkrētajām trīspusējām shēmām un ar starpbanku komisijas maksu maksimālajām robežvērtībām saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 23.apsvērums
(23) Ir svarīgi nodrošināt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko maksā vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, netiek apieti, izmantojot alternatīvas maksu plūsmas, ko saņem izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Lai no tā izvairītos, “neto kompensācija” par maksām, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā un saņem no maksājumu karšu shēmas, būtu jāuzskata par starpbanku komisijas maksu. Lai pārbaudītu, vai notiek noteikumu apiešana, aprēķinot starpbanku komisijas maksu, būtu jāņem vērā maksājumu vai stimulu kopējā summa, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs par regulētajiem darījumiem ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas, atņemot no tās maksas, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis shēmai. Vērā ņemamie maksājumi, stimuli un maksas varētu būt tieši (t.i., saistīti ar apjomu vai konkrēto darījumu), vai netieši (tostarp tirgvedības stimuli, piemaksas, rabati par atbilstību noteiktiem darījumu apjomiem).
(23) Ir svarīgi nodrošināt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko maksā vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, netiek apieti, izmantojot alternatīvas maksu plūsmas, ko saņem izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Lai to novērstu, “neto kompensācija” par maksām, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā un saņem no maksājumu karšu shēmas, ieskaitot iespējamās maksas par atļauju izsniegšanu, būtu jāuzskata par starpbanku komisijas maksu. Lai pārbaudītu, vai notiek noteikumu apiešana, aprēķinot starpbanku komisijas maksu, būtu jāņem vērā maksājumu vai stimulu kopējā summa, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs par regulētajiem darījumiem ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas, atņemot no tās maksas, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis shēmai, kā arī monetārie stimuli vai līdzvērtīgi maksājumi, ko kartes turētājs ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas. Būtu jāņem vērā visi maksājumi, stimuli un maksas — gan tiešie (t.i., saistīti ar apjomu vai konkrēto darījumu), gan netiešie (tostarp tirgvedības stimuli, piemaksas, rabati par atbilstību noteiktiem darījumu apjomiem). Pārbaudot to, vai šīs regulas noteikumi par maksimālajām pieļaujamajām starpbanku komisijas maksu likmēm tiek apieti, īpaši jāņem vērā izdevēju peļņa no speciālām programmām, ko maksājumu karšu izdevēji īsteno kopīgi ar maksājumu karšu shēmām, kā arī ienākumi no apstrādes, licencēšanas un citām maksām, kas ir karšu struktūru ienākumi.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 30.apsvērums
(30) Lai ierobežojumi attiecībā uz visu karšu pieņemšanas noteikumu darbotos efektīvi, ir obligāti nepieciešama noteikta informācija. Pirmkārt, maksājumu saņēmējiem vajadzētu būt līdzekļiem, lai identificētu dažādo kategoriju kartes. Tāpēc dažādās kategorijas vajadzētu spēt identificēt vizuāli un ar elektroniskas ierīces palīdzību. Otrkārt, arī maksātājam vajadzētu būt informētam par tā maksājumu instrumenta(-u) pieņemšanu attiecīgā tirdzniecības vietā. Nepieciešams, lai maksājuma saņēmējs maksātājam jebkādus ierobežojumus saistībā ar attiecīgā zīmola izmantošanu darītu zināmus tajā pašā laikā un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā informāciju, ka attiecīgais zīmols tiek pieņemts.
(30) Maksājumu saņēmējiem un maksātājiem vajadzētu būt līdzekļiem, lai identificētu dažādo kategoriju kartes. Tāpēc dažādajām kategorijām vajadzētu būt elektroniski un — attiecībā uz jaunizdotām kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem — arī vizuāli identificējamām ar ierīces vai maksājumu termināļa palīdzību. Otrkārt, arī maksātājam vajadzētu būt informētam par tā maksājumu instrumenta(-u) pieņemšanu attiecīgā tirdzniecības vietā.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 30.aapsvērums (jauns)
(30a) Maksājums ir līgums starp maksātāju un maksājuma saņēmēju. Lai nodrošinātu efektīvu zīmolu konkurenci, ir būtiski, lai maksājumu lietojumprogrammas izvēlētos lietotāji, nevis to noteiktu tirgus iepriekšējos posmos, ko veido maksājumu karšu shēmas, maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai apstrādātāji. Ar šādu nosacījumu nevajadzētu liegt maksātājiem un maksājumu saņēmējiem iespēju, kad tas ir tehniski iespējams, iestatīt automātisku lietojumprogrammas izvēli, ja šo izvēli katrā darījumā ir iespējams mainīt. Ja maksājumu saņēmējs ir izvēlējies abu pušu atbalstītu lietojumprogrammu, lietotājam vajadzētu būt iespējai izvēli noraidīt un izvēlēties citu lietojumprogrammu.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 31.apsvērums
(31) Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas strīdi, ir iespējama tiesību aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas.
(31) Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas strīdi, ir iespējama tiesību aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm, ievērojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/20101a izveidotās Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes — EBI) pieņemtās pamatnostādnes, būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas.
_________________
1a EiropasParlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
1. Šī regula nosaka vienotas tehniskās un darbības prasības Savienībā veiktiem maksājumu karšu darījumiem gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā.
1. Šī regula nosaka vienotas tehniskās un darbības prasības Savienībā veiktiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts
2. Šo regulu nepiemēro maksājumu instrumentiem, ko var izmantot tikai ierobežotā tīklā, kas radīts konkrētu vajadzību risināšanai ar tādiem maksājumu instrumentiem, kuri tiek izmantoti tikai ierobežotā veidā, tādēļ, ka tie ļauj konkrētā maksājuma instrumenta turētājam saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi maksājuma instrumenta izdevēja telpās ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā, vai arī tādēļ, ka tos var izmantot vienīgi ierobežota preču un pakalpojumu klāsta iegādei.
2. Šo regulu nepiemēro maksājumu instrumentiem, ko var izmantot tikai ierobežotā tīklā, kas radīts konkrētu vajadzību risināšanai ar tādiem maksājumu instrumentiem, kuri tiek izmantoti tikai ierobežotā veidā, tādēļ, ka tie ļauj konkrētā maksājuma instrumenta turētājam saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi maksājuma instrumenta izdevēja telpās ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā, vai arī tādēļ, ka tos var izmantot vienīgi ļoti neliela preču un pakalpojumu klāsta iegādei.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a) darījumiem ar komerckartēm,
svītrots
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b) skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem un
(b) skaidras naudas izņemšanai vai jebkura darījuma, izņemot preču vai pakalpojumu pārdošanu, veikšanai, izmantojot bankomātu, un skaidras naudas izmaksām no kases maksājumu pakalpojumu sniedzēja telpās; un
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c) darījumiem ar kartēm, kas izdotas trīspusējās maksājumu karšu shēmās.
(c) darījumiem ar kartēm, kas izdotas trīspusējās maksājumu karšu shēmās, ja to apjoms nepārsniedz Komisijas noteikto robežvērtību.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 1. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Regulas 6. un 7. pantu nepiemēro iekšzemes debetkaršu shēmām, kuras darbojas ar vidējo starpbanku komisijas maksu vai neto kompensācijas modeli, kas ir objektīvi zemāks par 3. un 4. pantā minēto robežvērtību.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
(4) “debetkartes darījums” ir maksājuma darījums ar karti, tostarp ar priekšapmaksas kartēm, kas piesaistītas norēķinu vai noguldījumu kontam, kurā darījums tiek debitēts, vēlākais, 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas.
(4) “debeta darījums ar karti” ir kartei piesaistīts maksājuma darījums, kas saistīts ar norēķinu vai noguldījumu kontu, kurā darījums tiek debitēts tūlīt pēc klīringa veikšanas par šo darījumu, kā arī maksājums ar priekšapmaksas karti;
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
(5) “kredītkartes darījums” ir tāds maksājuma darījums ar karti, kura norēķins tiek veikts vēlāk nekā 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas;
(5) “kredītkartes darījums ar karti” ir kartei piesaistīts maksājuma darījums, kas tiek debitēts vismaz divas darba dienas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas;
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 2. pants – 8. punkts
(8) “pārrobežu maksājuma darījums” ir tāds kartes maksājums vai kartei piesaistīts maksājuma darījums, ko iniciē maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs vai ja maksājumu karti ir izdevis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav tirdzniecības vietas dalībvalsts;
(8) “pārrobežu maksājuma darījums” ir kartes maksājums vai kartei piesaistīts maksājuma darījums, ko iniciē maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tirdzniecības vieta ir reģistrēti dalībvalstī, kas nav maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, vai ja maksājumu karti ir izdevis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav tirdzniecības vietas dalībvalsts, ieskaitot gadījumus, kad maksājuma saņēmējs izmanto tāda pieņēmēja pakalpojumus, kurš atrodas citā dalībvalstī;
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 2. pants – 12.a punkts (jauns)
(12a) „maksājumu karte” ir debetkarte vai kredītkarte, ar kuru kartes turētājam ir tiesības piekļūt saviem līdzekļiem vai ar kuru kartes turētājs var veikt maksājumu ar pieņēmēja starpniecību, un kuru pieņem maksājuma saņēmējs, lai apstrādātu maksājuma darījumu;
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 2. pants – 13. punkts
(13) “maksājumu karšu shēma” ir tāds vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums maksājumu darījumu veikšanai Savienībā un dalībvalstīs, kas ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība;
(13) “maksājumu shēma” ir vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums maksājumu darījumu veikšanai Savienībā un dalībvalstīs, kas ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība;
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 2. pants – 15. punkts
(15) “trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko kartes turētāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu;
(15) “trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko maksātāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes vai izdod maksājumu kartes ar kopzīmola partneri vai ar pārstāvja starpniecību, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu;
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – virsraksts
Starpbanku komisijas maksas par pārrobežu darījumiem ar patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm
Starpbanku komisijas maksas par patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
1. Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu debetkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2% no darījuma vērtības.
1. No ...*, maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz debeta darījumiem ar karti nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 7 eurocentus vai 0,2% no darījuma vērtības (atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka).
____________
* Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
2. Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu kredītkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3% no darījuma vērtības.
2. No ...* maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz kredīta darījumiem ar karti nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3% no darījuma vērtības.
____________
* Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis ar valsts tiesību aktiem var paturēt spēkā vai ieviest zemākas maksimālās robežvērtības vai pasākumus ar līdzvērtīgu mērķi vai ietekmi.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 4. pants
4. pants
svītrots
Starpbanku komisijas maksas par visiem patērētāju debetkaršu vai kredītkaršu darījumiem
1. Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem debetkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.
2. Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem kredītkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 5. pants
5. Regulas 3. un 4. pantā minēto maksimālo robežvērtību piemērošanas nolūkā jebkādu neto kompensāciju, ko izdevējbanka attiecībā uz maksājumu darījumiem saņem no maksājumu kartes shēmas, uzskata par daļu no starpbanku komisijas maksas.
Regulas 3. pantā minēto maksimālo robežvērtību piemērošanas nolūkā jebkādu neto kompensāciju, ko izdodošais maksājuma pakalpojuma sniedzējs saņem attiecībā uz maksājumu darījumiem, uzskata par daļu no starpbanku komisijas maksas.
Kompetentās iestādes novērš jebkādus maksājumu pakalpojumu sniedzēju mēģinājumus apiet šo regulu, tostarp maksājumu karšu izdošanu trešās valstīs.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 6. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Jebkādi ierobežojumi noteikumos par maksājumu pakalpojumu sniegšanu maksājumu karšu shēmās ir aizliegti, ja vien, ņemot vērā nediskriminējošus un objektīvus apsvērumus, tie nav nepieciešami maksājumu shēmas darbībai.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns)
6.a pants
Pārrobežu darījumi
Pārrobežu darījumiem piemēro pieņēmēja valsts starpbanku komisijas maksu.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
2. Maksājumu karšu shēmas nodrošina iespēju, ka atsevišķu karšu darījumu autorizēšanas un tīrvērtes ziņas var nodalīt un apstrādāt dažādas apstrādes struktūras.
2. Maksājumu karšu shēmas un izdevēji nodrošina iespēju, ka atsevišķu karšu darījumu autorizēšanas un tīrvērtes ziņas var nodalīt un apstrādāt dažādas apstrādes struktūras. Shēmu noteikumi un noteikumi licences nolīgumos vai citos līgumos, kuru rezultātā tiek ierobežota brīvība izvēlēties apstrādātāju, ir aizliegti.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
4. Apstrādes struktūras Savienībā, izmantojot starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātus standartus, nodrošina, ka to sistēma ir tehniski sadarbspējīga ar citām apstrādes struktūru sistēmām Savienībā. Turklāt apstrādes struktūras nepieņem vai nepiemēro tādus darbības noteikumus, kas ierobežo sadarbspēju ar citām apstrādes struktūrām Savienībā.
4. Līdz ...* apstrādes struktūras Savienībā, izmantojot starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātus standartus, nodrošina, ka to sistēma ir tehniski sadarbspējīga ar citām apstrādes struktūru sistēmām Savienībā. Turklāt apstrādes struktūras nepieņem vai nepiemēro tādus darbības noteikumus, kas ierobežo sadarbspēju ar citām apstrādes struktūrām Savienībā.
4.a Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI, pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 41. pantā, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, ar ko nosaka prasības, kas maksājumu sistēmām, maksājumu shēmām un apstrādes struktūrām ir jāievēro, lai nodrošinātu pilnībā atvērtu un konkurētspējīgu karšu apstrādes tirgu.
EBI līdz ...** iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
Pirmajā daļā minētās prasības stājas spēkā ..***, un tās pēc vajadzības regulāri atjaunina.
________________
* Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
** Datums ..
*** Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b Dalībvalstis, atkāpjoties no 1.–4.b panta un pēc apspriešanās ar Komisiju, var paredzēt, ka šo pantu noteiktu laikposmu nepiemēro jaunizveidotajām maksājumu karšu shēmām.
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
1. Visi shēmu noteikumi un licences nolīgumu noteikumi, kas izdevējam traucē vai neļauj attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci koplietot divus vai vairākus atšķirīgu maksājumu instrumentu zīmolus, ir aizliegta.
1. Visi shēmu noteikumi un licences nolīgumu noteikumi vai pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi, kas izdevējam traucē vai neļauj attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci koplietot divus vai vairākus atšķirīgu maksājumu instrumentu zīmolus, ir aizliegti.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Slēdzot līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, patērētājs var izlemt savai maksājumu kartei, telesakaru, digitālai vai IT ierīcei piesaistīt divus vai vairākus atšķirīgus maksājumu instrumentu zīmolus. Laikus pirms līguma parakstīšanas maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz patērētājam skaidru un objektīvu informāciju par visiem pieejamajiem maksājumu zīmoliem un to īpašībām, tostarp funkcionalitāti, izmaksām un drošību.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
2. Shēmu noteikumos un licences nolīgumu noteikumos izdevējiem un pieņēmējiem piemērotie atšķirīgie nosacījumi par zīmolu koplietošanu attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci ir objektīvi pamatoti un nediskriminējoši.
2. Shēmu noteikumos un licences nolīgumu noteikumos izdevējiem un pieņēmējiem piemērotie atšķirīgie nosacījumi par zīmolu koplietošanu vai par līdzvērtīgu dažādu zīmolu vai lietojumprogrammu vienlaicīgu piesaisti kartei, telesakaru, digitālai vai IT ierīcei ir objektīvi pamatoti un nediskriminējoši.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
3. Maksājumu karšu shēmas kartes izdodošajiem un pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar jebkādu ierīci, uz kuras attēlots šādas shēmas zīmols, taču kas neizmanto minēto shēmu, neuzliek prasības par ziņošanu, pienākumus segt maksas vai citus pienākumus.
3. Maksājumu karšu shēmas kartes izdodošajiem un pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar jebkādu ierīci, uz kuras attēlots šādas shēmas zīmols, taču kas neizmanto minēto shēmu, neuzliek prasības par ziņošanu, pienākumus segt maksas vai līdzīgus pienākumus.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts
4. Visi maršrutēšanas principi, kuru mērķis ir vadīt darījumus, izmantojot īpašu kanālu vai procesu, un citi tehniski un drošības standarti un prasības par apiešanos ar kartēm, telesakaru, digitālām vai IT ierīcēm, uz kurām attiecas vairāki maksājumu karšu zīmoli, ir nediskriminējošas un tiek piemērotas nediskriminējošā veidā.
4. Visi maršrutēšanas principi vai līdzvērtīgi pasākumi, kuru mērķis ir vadīt darījumus, izmantojot īpašu kanālu vai procesu, un citi tehniski un drošības standarti un prasības par apiešanos ar kartēm, telesakaru, digitālām vai IT ierīcēm, uz kurām attiecas vairāki maksājumu karšu zīmoli vai to ekvivalenti, ir nediskriminējoši un tiek piemēroti nediskriminējošā veidā.
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 8. pants – 6. punkts
6. Maksājumu karšu shēmas, izdevēji, pieņēmēji un maksājumu karšu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentā vai aprīkojumā, ko izmanto tirdzniecības vietā, neievieto automātiskus mehānismus, programmatūru vai iekārtas, kas maksātājam, lietojot koplietotu zīmolu maksājumu instrumentu, ierobežo lietojumprogrammas izvēli.
6. Maksājumu karšu shēmas, izdevēji, pieņēmēji un maksājumu karšu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentā vai aprīkojumā, ko izmanto tirdzniecības vietā, neievieto automātiskus mehānismus, programmatūru vai iekārtas, kas maksātājam un maksājuma saņēmējam, lietojot koplietotu zīmolu maksājumu instrumentu, ierobežo lietojumprogrammas izvēli. Maksājumu saņēmēji saglabā iespēju tirdzniecības vietā izmantotajā ierīcē uzstādīt automātiskus mehānismus, kuri prioritāri izvēlas noteiktu zīmolu vai lietojumprogrammu. Tomēr maksājumu saņēmēji neliedz maksātājam attiecībā uz maksājuma saņēmēja pieņemtajām karšu kategorijām vai saistītiem maksājumu instrumentiem neņemt vērā automātisko prioritāšu izvēli, ko savā aprīkojumā veicis maksājuma saņēmējs.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
1. Pieņēmēji par dažādu kategoriju un atšķirīgu zīmolu maksājumu kartēm maksājumu saņēmējiem piedāvā un no tiem iekasē atsevišķi norādītas tirgotāju apkalpošanas maksas, izņemot, ja tirgotāji maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rakstiski pieprasa uzlikt vienotas apkalpošanas maksas.
1. Pieņēmēji par dažādu kategoriju un atšķirīgu zīmolu maksājumu kartēm ar dažādiem starpbanku komisijas maksu līmeņiem maksājumu saņēmējiem piedāvā un no tiem iekasē atsevišķi norādītas tirgotāju apkalpošanas maksas, izņemot, ja tirgotāji maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rakstiski pieprasa uzlikt vienotas apkalpošanas maksas.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
1. Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepiemēro noteikumus, kas maksājumu saņēmējiem, kuri pieņem kartes un citus maksājumu instrumentus, ko maksājumu instrumentu shēmas ietvaros izsniedzis viens izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var uzlikt pienākumu pieņemt arī citus tā paša zīmola un/vai kategorijas maksājumu instrumentus, ko tajā pašā shēmā izsnieguši citi izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot, ja tiem piemēro to pašu regulēto starpbanku komisijas maksu.
1. Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepiemēro noteikumus, kas maksājumu saņēmējiem, kuri pieņem kartes un citus maksājumu instrumentus, ko maksājumu instrumentu shēmas ietvaros izsniedzis viens izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var uzlikt pienākumu pieņemt arī citus tā paša zīmola un/vai kategorijas maksājumu instrumentus, ko tajā pašā shēmā izsnieguši citi izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot, ja tiem piemēro to pašu starpbanku komisijas maksu, kas turklāt atbilst šajā regulā paredzētajai maksimālajai robežvērtībai.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
4. Izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to maksājumu instrumenti ir vizuāli un elektroniski identificējami, ļaujot maksājumu saņēmējiem nepārprotami identificēt, kāda zīmola vai kategorijas priekšapmaksas kartes, debetkartes, kredītkartes vai komerckartes vai tām piesaistītus maksājumus izvēlas maksātājs.
4. Līdz ...* izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to maksājumu instrumenti ir elektroniski identificējami, bet to jaunizdotām kartēm piesaistītie maksājumu instrumenti — arī vizuāli identificējami, ļaujot maksājumu saņēmējiem un maksātājiem nepārprotami identificēt, kāda zīmola vai kategorijas priekšapmaksas kartes, debetkartes, kredītkartes vai komerckartes vai tām piesaistītus maksājumus izvēlas maksātājs.
________________
* OV ierakstīt datumu: viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts
3. Šā panta 1. un 2.punkts neskar noteikumus par maksām, atlaidēm vai citiem novirzīšanas paņēmieniem, kas izklāstīti priekšlikuma COM (2013)547 55.pantā un Direktīvas 2011/83/ES 19. pantā22.
3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar noteikumus par maksām, atlaidēm vai citiem novirzīšanas paņēmieniem, kas izklāstīti Direktīvas 2014/../ES [MPD] 55. pantā un Direktīvas 2011/83/ES22 19. pantā.
__________________
__________________
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra Direktīva2011/83/ES par patērētāju tiesībām.
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Slēdzot līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, patērētājam periodiski sniedz arī skaidru un objektīvu informāciju par maksājumiem un maksājumu darījumiem piemērotajām maksām.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tās tiek piemērotas. Šīs sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. EBI var pieņemt pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai nodrošinātu, ka šie sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu saistībā ar šo regulu radušos strīdus starp maksājumu saņēmējiem un to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras.
1. Dalībvalstis ievieš neatkarīgas, atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu saistībā ar šo regulu radušos strīdus starp maksājumu saņēmējiem un to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro prasības, ko nosaka vismaz viena alternatīvas strīdu izšķiršanas iestāde.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
2. Divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis Komisijai paziņo par šīm struktūrām. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šīm struktūrām.
2. Dalībvalstis līdz ... *. Komisijai paziņo par šīm struktūrām. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šīm struktūrām. ____________ * OV: lūdzu, ievietojiet datumu — divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 15. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji piedalās 1. punktā minētajās sūdzību procedūrās.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu. Komisija ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik atbilstoši ir starpbanku komisijas maksu līmeņi un novirzīšanas mehānismi, piemēram, maksas, ņemot vērā dažādo maksājumu līdzekļu izmantojumu un izmaksas un līmeni, kādā jauni dalībnieki un jaunas tehnoloģijas ienāk tirgū.
Līdz ...* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Komisija ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik atbilstoši ir starpbanku komisijas maksu līmeņi un novirzīšanas mehānismi, piemēram, maksas, ņemot vērā dažādo maksājumu līdzekļu izmantojumu un izmaksas un līmeni, kādā jauni dalībnieki, jaunas tehnoloģijas un novatoriski uzņēmējdarbības modeļi ienāk tirgū. Ziņojumā būtu īpaši jāņem vērā:
(a) izmaiņas karšu turētājiem noteiktajās maksās,
(b) konkurences līmenis starp maksājumu karšu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām;
(c) ietekme uz maksātāja un maksājuma saņēmēja izmaksām;
(d) tirgotāju pastarpinātā loma saistībā ar starpbanku komisijas maksu līmeņu samazināšanu;
(e) tehniskās prasības un to ietekme uz visām iesaistītajām pusēm;
(f) zīmolu koplietošanas ietekme uz lietotājdraudzīgumu, jo īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma un citiem neaizsargātiem lietotājiem.
Papildus Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā tiek iesniegts arī tiesību akta priekšlikums, kas var ietvert ierosinājumu grozīt starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības.
_______________
* OV ierakstīt datumu: divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.