Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 26. septembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par turpmāko rīcību attiecībā uz 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2013)0668) un šim ziņojumam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2013)0348 un SWD(2013)0349),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām,

–  ņemot vērā 2012. gada 19. jūlija kopīgajam paziņojumam pievienoto dokumentu „Vienotās pieejas turpmāko pasākumu ceļvedis ES decentralizētajām aģentūrām”,

–  ņemot vērā „Turpmāko pasākumu ceļvedi saistībā ar vienoto pieeju ES decentralizētajām aģentūrām”, ko Komisija pieņēma 2012. gada 19. decembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 10. decembra progresa ziņojumu par vienotās pieejas īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 10. decembra vadlīnijas par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldi ES decentralizētajās aģentūrās,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas aģentūras — turpmākā virzība” (COM(2008)0135),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 17. aprīļa rezolūciju par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — Eiropas Savienības aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole(1),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(2), un jo īpaši tās 185. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3), un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(4), un jo īpaši tās 96. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(5) („finanšu pamatregula), un jo īpaši tās 110. pantu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2012 „Interešu konflikta pārvaldība revīzijai atlasītajās ES aģentūrās”,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas atsevišķos ziņojumus(6) par decentralizēto aģentūru 2012. gada finanšu gada galīgajiem pārskatiem,

–  ņemot vērā 2009. gada 7. aprīlī publicēto Parlamenta pētījumu „Opportunity and Feasibility of Establishing Common Support Services for EU Agencies” („Izdevība un iespējas veidot kopīgus ES aģentūru atbalsta dienestus”),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 18. maija deklarāciju par Eiropas Savienības centieniem korupcijas apkarošanā(7), 2011. gada 15. septembra rezolūciju par ES centieniem korupcijas apkarošanā(8) un Komisijas paziņojumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308),

–  ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0237/2014),

A.  tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. panta izpratnē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES, Euratom) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta VI pielikuma 3. punktu;

B.  tā kā aizvadīto desmit gadu laikā aģentūru skaits ir būtiski pieaudzis;

C.  tā kā aģentūrām, kas ir daļa no Savienības administrācijas, ir jāatbilst augstākajiem standartiem, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību,

Pārdomas par aģentūrām — vienotā pieeja

1.  atgādina, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un tiešā ietekme uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi; atgādina, ka decentralizētās aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi jo īpaši veikt tehniskus, zinātniskus vai uzraudzības uzdevumus tā, lai palīdzētu Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot Savienības politiku; norāda, ka izpildaģentūru uzdevums ir palīdzēt Komisijai vadīt Savienības programmas pašas Savienības vārdā;

2.  atzīst, ka brīvības, drošības un tiesiskuma politikas jomā ir izveidotas daudzas aģentūras, bet uzsver, ka ikviena jaunā aģentūra tika izveidota, pamatojoties uz reālu nepieciešamību; pauž pārliecību, ka katrai aģentūrai šajā politikas jomā ir atšķirīga un vajadzīga loma, radot Eiropas pievienoto vērtību;

3.  atzīst aģentūru nozīmi Savienības politikas virzienu sekmēšanā no sākumposma līdz īstenošanai; aicina attiecīgajos Eiropas pusgada politikas procesa posmos plašāk izmantot minētās specializētās zināšanas un kompetenci; uzsver aģentūru devumu darbā pie stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanas;

4.  uzskata — lai aģentūras darbotos efektīvi un cik vien iespējams lietderīgi izmantotu savus resursus, tām jācenšas rast sinerģija, jāapmainās ar paraugpraksi un kopīgi jāizmanto pakalpojumi; atzinīgi vērtē piekļuvi Komisijas sniegtajiem pakalpojumiem un uzskata, ka to var vēl uzlabot;

5.  atgādina, ka 2012. gada jūlijā Parlaments, Padome un Komisija pieņēma vienotu pieeju attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām (vienotā pieeja) — politisku vienošanos par aģentūru turpmāko pārvaldību un reformu; atzinīgi vērtē vienošanās pieņemšanu; īpaši vērš uzmanību uz nodaļu par aģentūru mītnes vietām; šajā sakarībā aicina ātri risināt visus neatrisinātos jautājumus saistībā ar aģentūru mītnes vietām, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību;

6.  pauž nožēlu, ka dalībvalstis nav noslēgušas galveno biroju vienošanās ar 10 aģentūrām, kas atrodas to teritorijā, tostarp ar trijām Francijā un vienu attiecīgi Apvienotajā Karalistē, Igaunijā, Īrijā, Luksemburgā, Polijā un Spānijā; pauž bažas, ka tas var nopietni ietekmēt aģentūru personālu, un aicina attiecīgās dalībvalstis noslēgt vienošanās līdz nākamajai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;

7.  atzinīgi vērtē jaunos aģentūrām piemērojamos finanšu noteikumus, kas ir vienkāršoti, un sagaida, ka tas ļaus samazināt aģentūru administratīvā personāla izmaksas; atkārtoti aicina Komisiju mudināt aģentūras izmantot iespēju vienkāršot darbā pieņemšanas procedūras, ņemot vērā, ka standarta procedūra ir paredzēta lielāka mēroga organizācijām un aģentūrām tā rada pārāk lielu slogu;

8.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumus; atzīst, ka tās ziņojumi pēdējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru laikā ir kļuvuši vēl aptverošāki; mudina Revīzijas palātu turpināt šo pozitīvo ievirzi un plašāk izvērst darbības rezultātu revīzijas elementus gan ikgadējos revīzijas ziņojumos, gan konkrētiem jautājumiem veltītajos Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos par aģentūrām; mudina Revīzijas palātu uzraudzīt pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējiem budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumiem un rezolūcijām un ziņot par tiem;

9.  aicina Revīzijas palātu nākamajā gada pārskatā iekļaut pārskatu par aģentūru veiktajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta ieteikumiem šajā rezolūcijā;

Komisijas Ceļvedis

10.  atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto „Vienotās pieejas turpmāko pasākumu ceļvedi ES decentralizētajām aģentūrām” („Ceļvedis”) un aicina visas iesaistītās puses ņemt vērā tajā paustās idejas;

11.  atbalsta galvenos Ceļvedī izklāstītos Komisijas mērķus, jo īpaši nodrošināt sabalansētāku pārvaldību, uzlabot aģentūru darbības efektivitāti un pārskatatbildību un labāk saskaņot to darbību; atzinīgi vērtē šai ziņā ierosinātos pasākumus, it sevišķi attiecībā uz valdes racionalizāciju, centieniem rast sinerģiju starp aģentūrām un dažu aģentūru iespējamo apvienošanu;

12.  pēc iepazīšanās ar Komisijas sniegto informāciju konstatē, ka Komisijas dienestiem un decentralizētajām aģentūrām ir izdevies veikt virkni darbību, jo īpaši Komisija ir izstrādājusi standarta noteikumus jaunu aģentūru izveidei, vadlīnijas mītnes nolīgumiem un vadlīnijas interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai, un kopā ar aģentūrām tā ir izstrādājusi saziņas rokasgrāmatu; norāda, ka virkne uzdevumu tiek veikti pašlaik, piemēram, veidlapas izstrāde konsolidētajiem un pašreiz topošajiem gada ziņojumiem un novērtēšanas vadlīnijas;

13.  aicina Komisiju turpināt centienus un reizi gadā ziņot par panākto progresu attiecībā uz darbību pabeigšanu, pabeigto darbību īstenošanu un to rezultātiem un efektivitāti un sniegt sīkāku iedalījumu attiecībā uz to, kad un kā decentralizētās aģentūras ir veicinājušas šādas darbības; prasa Komisijai iekļaut arī analīzi par to, kā izmaiņas ziņošanas prasībās papildina administratīvā sloga vienkāršošanu un samazināšanu;

14.  uzsver, ka saskaņā ar Ceļvedi aģentūras ir atbildīgas par norādēm savās tīmekļa vietnēs, ka tās ir Savienības aģentūras; norāda, ka vairākām aģentūrām (Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) vēl ir jāstrādā, lai pilnībā pielāgotos, un turklāt norāda, ka aģentūru tīmekļa vietnēm jānodrošina publicitāte, ja tiek izmantoti līdzekļi no Savienības budžeta, līdzīgi, kā tas ir citu publisko iestāžu saistību gadījumā;

Demokrātiskā pārskatatbildība

15.  vērš uzmanību uz dažādo aģentūru, kurām piemēro vienotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, ļoti atšķirīgajām lomām, funkcijām un resursiem; norāda, ka dažos gadījumos aģentūru galveno funkciju prasības ne tik vienkārši un loģiski pakļaujas tradicionālajai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kamēr citos gadījumos vienotas procedūras izmantošana ir sarežģīta ierobežotā personāla un/vai nelielā budžeta dēļ, un aicina Revīzijas palātu turpmākajās revīzijās to ņemt vērā;

16.  atgādina, ka aģentūras ir neatkarīgas un ka Komisija var dot aģentūrām norādes, izstrādājot vadlīnijas; tomēr uzskata, ka aģentūras ir tiesīgas lemt par turpmākajām darbībām; uzskata, ka vienīgā iestāde, kura var politiski apspriest aģentūru darbu, ir Parlaments; tādēļ uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir ziņošanas sistēma budžeta izpildes apstiprinātājiestādei un tā būtu jāstiprina;

17.  uzskata, ka, pamatojoties uz modeli, kas paredzēts pretkorupcijas ziņojumā, Komisijai būtu jāapsver iespēja nākamā gada ziņojumā par korupciju aplūkot Savienības iestāžu un aģentūru darbību un rezultātus;

18.  uzskata, ka attiecībā uz to, kā aģentūras sniedz ziņojumus budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, ir jāracionalizē aģentūru demokrātiskā pārskatatbildība, un uzskata, ka attiecībās starp Parlamentu un aģentūrām noderētu stingrāka un labāk strukturēta sistēma attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Parlamentam; šajā sakarā ierosina izveidot darba grupu, kas ierosinātu priekšlikumus, kā uzlabot ziņošanas sistēmu gan no aģentūru, gan Parlamenta puses;

19.  uzskata par pozitīvu tendenci ziņojumos vairāk pievērsties efektivitātei un rezultātiem; prasa stiprināt ziņošanas sistēmu vēl vairāk šajā jomā, lai uzlabotu aģentūru demokrātisko atbildību;

20.  prasa, lai aģentūras uzlabotu savu darbu un ziņošanu par sociālo atbildību, kas padarīs aģentūras darbības pamanāmākas plašai sabiedrībai;

21.  atgādina visām aģentūrām par to pienākumu iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei direktora sagatavotu ziņojumu ar pārskatu par iekšējā revidenta izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidiem, paustajiem ieteikumiem un saistībā ar tiem veiktajiem pasākumiem, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 72. panta 5. punktā;

22.  prasa, lai pirms 2014. gada 15. oktobra visas aģentūras, uz kurām attiecas 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, iesniegtu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ziņojumus par turpmākiem pasākumiem saskaņā ar finanšu pamatregulas 110. panta 2. punktu;

23.  atzīst — lai aģentūrām atvieglotu ziņošanas nastu, Komisija ir paredzējusi, ka saskaņā ar jauno finanšu pamatregulu aģentūras drīkstēs sniegt informāciju, kas pašlaik ir pieprasīta dažādos kontekstos, racionalizētā un konsolidētā veidā, lai nodrošinātu labāku konsekvenci un salīdzināmību starp dažādu aģentūru sagatavotajiem dokumentiem; norāda, ka Komisijas dienesti sadarbojas ar aģentūrām, lai definētu vadlīnijas konsolidēto gada darbības pārskatu veidlapai, kas būs pielāgota jaunās finanšu pamatregulas prasībām, un aicina Komisiju nodrošināt, ka konsolidēto pārskatu gatavošana ir vienkāršāka un rada mazāku administratīvo slogu;

24.  atzīst, ka Komisija veic pieprasītās darbības ar mērķi labāk koordinēt dažādās revīzijas, jo īpaši Iekšējais revīzijas dienests iesniedz revīzijas tēmas aģentūru valdēs apstiprināšanai un revīzija vienā atsevišķā aģentūrā ilgst piecas darbdienas gadā, bet par laiku ar aģentūrām vienojas vismaz četras nedēļas iepriekš un to saskaņo ar Revīzijas palātu;

25.  uzsver, ka uz aģentūru gada darba programmu projektiem pirms galīgo darba programmu pieņemšanas ir svarīgi attiecināt parlamentāro pārbaudi, ko veic kompetentās Parlamenta komitejas; atgādina, ka šī prakse palīdz nodrošināt to, ka darba programmas atspoguļo faktiskās politiskās prioritātes un sekmē darba programmu īstenošanas ciešu uzraudzību un rūpīgu pārbaudi; sagaida, ka aģentūras, izstrādājot savas gada darba programmas, cieši sadarbosies ar attiecīgajām komitejām un Komisiju saskaņā ar 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām;

26.  uzskata, ka vismaz aģentūru gada darbības pārskati būtu jāpublicē ne tikai angļu valodā, kā tas ir tagad, bet arī visās oficiālajās Savienības valodās, sākotnēji darot pieejamas vācu un franču valodas versijas, ja nav iespējams tos nekavējoties publicēt visās oficiālajās Savienības valodās;

Aģentūru tīkla koordinatora loma

27.  atzinīgi vērtē Savienības aģentūru tīkla („Tīkls”) labo sadarbību ar Parlamenta atbildīgo komiteju un Tīkla nostiprināšanos; ar gandarījumu norāda, ka, sazinoties ar aģentūru direktoriem ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā, reakcija bija atsaucīga un pretimnākoša;

28.  atzinīgi vērtē to, ka Tīkls Komisijai ir sniedzis vērtīgus ierosinājumus, kā uzlabot tā pakalpojumus aģentūrām kopumā, kā arī konkrētākus ierosinājumus par uzkrājumu grāmatvedības sistēmu (ABAC), par to, kā Atalgojuma un individuālo tiesību birojs pārvalda aģentūru darbinieku finanšu tiesības, un par iepirkumiem;

Kopīgi jautājumi attiecībā uz budžeta un finanšu pārvaldību

29.  ar bažām norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados Revīzijas palāta ir konstatējusi virkni problēmu vairākās aģentūrās, un tās jo īpaši ir:

– trūkumi budžeta plānošanā,

– potenciāli interešu konflikti,

– iepirkumu un līgumu administrēšana,

– pārredzamības vai rūpības trūkums darbā pieņemšanas procedūrās,

– pārnesumi, kuru pamatā nav saistību, vai pārāk liela apmēra pārnesumi,

– nepilnības dotāciju darījumu apstiprināšanā;

30.  pēc iepazīšanās ar Komisijas sniegto informāciju konstatē, ka tā plāno veikt tālākas darbības, lai, pamatojoties uz paraugpraksi, izstrādātu iekšējās plānošanas un ieņēmumu prognozēšanas rokasgrāmatu un tādējādi attiecīgos gadījumos palīdzētu aģentūrām samazināt pārnešanas un atcelšanas īpatsvaru, un ar nepacietību gaida Komisijas ziņojumu par šiem aspektiem, kurš būtu jāiesniedz 2014. gada laikā;

31.  konstatē arī, ka Komisija ir pārskatījusi finanšu pamatregulu, ko piemēro decentralizētajām aģentūrām, to pielāgojot jaunajai Finanšu regulai un atrisinot atkārtotas problēmas, ar kurām saskārās aģentūras un Komisija, un īstenojot Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu attiecībā uz decentralizētām aģentūrām un tam pievienoto dokumentu par vienoto pieeju; norāda, ka jaunā finanšu pamatregula ir piemērojama no 2014. gada un tā racionalizē finanšu noteikumus attiecībā uz darbībām ar budžeta pārpalikumu, aģentūru papildu uzdevumiem, iekšējo revīziju, ziņošanas prasībām, gada darba programmu, daudzgadu programmu un personāla politikas plānu, grāmatvedību un daudzgadu maksājumiem; ar apmierinātību norāda, ka Civildienesta noteikumu pārskatīšanā Komisija ierosināja vairākus vienkāršojumus;

32.  uzsver, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā svarīga ir efektivitāte un pārredzamība, un aicina Revīzijas palātu, Padomi, aģentūras un Tīklu pievērsties budžeta izpildes apstiprināšanai no šā aspekta; tomēr uzskata, ka uzsvars uz darbības rezultātiem neaizstāj pareizību un pareizu finanšu pārvaldību;

33.  mudina aģentūras pārbaudīt savas iekšējās administratīvās procedūras, lai samazinātu administratīvās izmaksas, kas kopumā aģentūrās ir pārāk augstas;

Ciešākas sadarbības iespējas un dažu aģentūru iespējamā apvienošana

34.  atzīst, ka Komisija un aģentūras ir uzmanīgi apsvērušas iespējamos strukturālos pasākumus, lai racionalizētu aģentūru darbību saistībā ar ierobežotajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem;

35.  norāda, ka būtu jāturpina aģentūru darbā jau pastāvošā sinerģijas paraugprakse, piemēram, prakse aģentūru starpā noslēgt saprašanās memorandus un izstrādāt ar tiem saistītus gada rīcības plānus, veikt kopīgus izpētes projektus un izpētes ziņojumu projektu salīdzinošo vērtēšanu, apmainīties ar apsekojumu metodiku, kā arī iepriekš apspriesties par darba programmām, lai izvairītos no darbību pārklāšanās un atkārtošanas un tādējādi sekmētu efektīvāku darbu;

36.  atzīst, ka aģentūru veiktās aptaujas par koplietotajiem pakalpojumiem rezultāti rāda, ka tās jau sadarbojas un ka informētības uzlabošana varētu palīdzēt minētās paraugprakses attīstīt tālāk; atzinīgi vērtē, piemēram, Eiropas Jūras drošības aģentūras (Lisabonā) labo piemēru, proti, tās Iekšējās revīzijas dienests palīdz arī Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (Vigo), kamēr Eiropas Dzelzceļa aģentūra (Valansjēnā) šobrīd gatavo līgumu par grāmatveža kopēju izmantošanu ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu aģentūru (Parīzē);

37.  atgādina, ka Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par Eiropas tiesībaizsardzības un apmācības aģentūru, kurā apvienotu Eiropas Policijas koledžu (CEPOL) ar Eiropolu un kura ļautu ietaupīt administratīvos izdevumus (jo īpaši par personālu), ko varētu izmantot citur; atzīst, ka šis priekšlikums pilnībā atbilst vienotajai pieejai, aicinot apsvērt aģentūru apvienošanos, lai panāktu sinerģiju un efektivitāti; tomēr norāda, ka Komisijas priekšlikums par CEPOL apvienošanu vai pārcelšanu uz Hāgu nepārliecināja ne Parlamentu, ne Padomi; uzsver, ka pēc šāda lēmuma ir jānodrošina aģentūras efektīva darbība;

38.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu vajadzības gadījumā aģentūras apvienot un tās gatavību turpināt izvērtēt iespējas apvienot dažas no esošajām aģentūrām, kā arī iegūt papildu sinerģiju no pakalpojumu koplietošanas starp aģentūrām un ar Komisiju, un rūpīgi pārskatīt nevajadzīgus izdevumus, ko rada iestāžu atrašanās attālums un vairākas atrašanās vietas, un gaida turpmākus priekšlikumus šajā sakarā;

39.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos saskaņā ar Ceļvedi novērtēt potenciālo sinerģiju starp Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, Eiropas Izglītības fondu, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru;

40.  uzskata, ka starp dažām aģentūrām vajadzētu notikt ciešākai koordinācijai, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kuri skar citas aģentūras darbības jomu; ierosina attiecīgajām aģentūrām vienoties savā starpā, vienlaikus iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, lai nepieļautu sāncensību likumdošanas jomā; aicina aģentūras šajos gadījumos pastāvīgi informēt Parlamenta kompetentās komitejas;

Budžeta līdzekļu pārvaldība

41.  atkārtoti uzsver, ka gada pārskata princips ir viens no grāmatvedības pamatprincipiem (vienotības un precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principi), kas obligāti jāievēro, lai nodrošinātu efektīvu Savienības budžeta izpildi; norāda, ka decentralizētās aģentūras ne vienmēr pilnībā ievēro gada pārskata principu;

42.  pieņem zināšanai aģentūru skaidrojumus par grūtībām izvairīties no darbības izdevumu pārnešanas; tomēr uzskata, ka daudzos gadījumos pastāv iespējas veikt uzlabojumus, jo īpaši labāk veicot saistību apropriāciju pārvaldību, iekšējo plānošanu un ieņēmumu prognozēšanu un piemērojot stingrāku budžeta disciplīnu;

43.  atzīst, ka Komisija, ņemot vērā Ceļvedi un pamatojoties uz aģentūru atsauksmēm, novērtēs savus tām sniegtos pakalpojumus un vajadzības gadījumā tos uzlabos, precizēs, paplašinās vai pielāgos;

44.  atzīst, ka Komisija apspriež regulas par maksām un atlīdzību grozīšanu ar mērķi sakārtot maksas un atlīdzību tādā veidā, kas ļautu Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) organizēt darbu atbilstoši projekta ilgumam, vienlaikus izvairoties no pārpalikuma vai iztrūkuma vidējā termiņā vai ilgtermiņā; norāda, ka Komisija atkārtoti izvērtēs, kā samazināt apropriāciju pārnešanu, kas izriet no sertifikācijas ieņēmumiem, regulāri pārskatot maksu un atlīdzību līmeni;

45.  ņem vērā Komisijas nostāju, ka ir maz pierādījumu, lai pamatotu rezerves fonda daļēji pašfinansētām aģentūrām izveidi, un ņem vērā tās priekšlikumu saglabāt pašreizējo praksi; tomēr uzskata, ka tas nav apmierinošs risinājums attiecīgajā situācijā;

46.  atgādina Komisijai, ka Finanšu regula nav piemērota aģentūrām, kuras no savas darbības gūst peļņu; uzsver, ka ir būtiski pārskatīšanas gaitā apsvērt šīs problēmas iespējamos risinājumus, piemēram, ierobežota rezerves fonda izveidi;

47.  mudina pilnībā vai daļēji ar maksājumiem līdzfinansēto aģentūru valdes nodrošināt, ka maksu noteikšana ir pārredzama un aģentūru pakalpojumi tiek veikti pēc iespējas efektīvāk, lai piedāvātu vislabāko iespējamo maksājumu likmi;

48.  atkārtoti uzsver, ka dažas aģentūras par trūkumu atzinušas budžeta nepietiekamo elastīgumu, kas liecina, ka līdzekļus būtu iespējams ietaupīt, ja starp budžeta sadaļām valdītu pietiekami liels elastīgums; norāda, ka jaunajā finanšu pamatregulā ir tādi paši noteikumi, kas piemērojami iestādēm saskaņā ar vispārējo Finanšu regulu, — aģentūras direktoram būs iespēja pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu, nepārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu, un bez ierobežojumiem no vienas nodaļas uz citu un no viena panta uz citu;

49.  norāda, ka dažas ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistītās aģentūras ir operatīvās aģentūras un to budžeta izpilde ir atkarīga arī no ārējiem apstākļiem;

50.  atkārtoti prasa, lai visas aģentūras un kopuzņēmumi, publicējot savus galīgos gada pārskatus, sistemātiski pievienotu standartizētu veidlapu, kurā iekļauj ziņojumos par budžeta izpildi un ziņojumos par budžeta un finanšu pārvaldību sniegtos datus; iesaka visām aģentūrām un kopuzņēmumiem šo informāciju sniegt visaptverošā, viegli pieejamā un pārredzamā veidā (piemēram, Excel un/vai CSV failu veidā), lai atvieglotu budžeta izpildes salīdzināšanu un tādējādi ļautu Parlamentam un sabiedrībai vispusīgi salīdzināt aģentūru un kopuzņēmumu izdevumus;

51.  atzīst, ka jaunajā finanšu pamatregulā ir virkne elementu, kuriem būtu jāvienkāršo noteikumi, ko piemēro aģentūrām, jo īpaši attiecībā uz konsolidētajiem gada darbības pārskatiem, noteikums par vienotu plānošanas dokumentu, kurā ir gada un daudzgadu komponenti, kā arī iespēja, ja tas veicina izmaksu lietderību, koplietot vai pārnest horizontālos pakalpojumus (jo īpaši grāmatvedību);

Darbības rezultāti

52.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka katra aģentūra ir izveidojusi savu darbības rādītāju pārvaldības sistēmu, izmantojot pieredzi un Tīkla aģentūru koplietoto paraugpraksi, un ka ir izveidots īpašs apakštīkls, lai šajā ziņā pastiprinātu sadarbību starp aģentūrām;

53.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija strādā pie novērtējuma vadlīnijām un ka sabiedriskā apspriešana par pārskatīto novērtēšanas vadlīniju projektu ilgst no 2013. gada 12. novembra līdz 2014. gada 25. februārim, un pēc tam apmēram 2014. gada vidū Komisija plāno pieņemt jaunas vadlīnijas; norāda arī, ka šobrīd notiek darbs, lai izstrādātu vadlīnijas par īpaši pielāgotiem darbības rādītājiem, pēc kuriem novērtē aģentūru direktoru sasniegto, un šā dokumenta pirmais projekts jau ir apspriests ar aģentūrām, tādēļ cer saņemt galīgo dokumentu plānotajā laikā — 2014. gada sākumā;

54.  norāda, ka budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām joprojām ir Savienības budžeta sagatavošanas pamatprincips; pauž bažas par Revīzijas palātas 2012. gada pārskata secinājumu, ka daudzās Savienības budžeta jomās tiesiskais regulējums ir sarežģīts un ka ir nepietiekama koncentrēšanās uz darbības rezultātiem; atzinīgi vērtē aģentūru paveikto, lai vairāk uzmanības pievērstu ziņošanai par izpildi;

55.  prasa Revīzijas palātai daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas laikā 2016. gadā sniegt novērtējumu par aģentūru veikumu un darbības rezultātiem ar mērķi novērtēt, vai aģentūras var sadarboties labāk vai pat apvienoties un vai dažas aģentūras var tikt likvidētas vai turpināt darbu citā institucionālā statusā, kas būtu izmaksu ziņā efektīvāks;

Neatkarība

56.  uzsver, cik svarīga ir aģentūru neatkarība; atgādina, ka vajadzētu ļaut aģentūrām neatkarīgi pildīt savas pilnvaras, un pauž nožēlu, ka patlaban tas ne vienmēr tā ir; uzskata, ka Komisijas ģenerāldirektorāti būtu jāuzskata par aģentūru partneriem;

57.  atzīst, ka aģentūras veicina iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot to efektivitāti, izmaksu lietderību un pārskatatbildību; norāda uz Komisijas pārstāvju lomu aģentūru valdēs, kur tie atbalsta minēto procesu, piemēram, pārbauda, kā notiek Ceļveža īstenošana katrā atsevišķā aģentūrā, regulāri un detalizēti pārskatot gūtos panākumus un brīdinot centrālos dienestus grūtību gadījumā, kā arī palīdzot nodrošināt aģentūru darbības konsekvenci ar Savienības mēroga politikas mērķiem, tostarp budžeta resursu un cilvēkresursu plānošanā;

Interešu konflikti un pārredzamība

58.  atgādina aģentūrām un Komisijai par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2012, kurš tika sagatavots pēc Revīzijas palātai adresētā Parlamenta pieprasījuma veikt vispusīgu analīzi par aģentūru pieeju tādu situāciju pārvaldībai, kurās var veidoties potenciāli interešu konflikti;

59.  aicina Revīzijas palātu uzraudzīt aģentūru panākto progresu attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību un novēršanu; atkārto savu aicinājumu Revīzijas palātai turpināt darbu šajā jautājumā, proti, veikt revīziju arī citās aģentūrās un izklāstīt savus konstatējumus jaunā īpašajā ziņojumā;

60.  atgādina, ka interešu konfliktu dēļ veidojas korupcija, krāpšana, nepareiza līdzekļu pārvaldība un cilvēkresursu vadība, kā arī favorītisms un šie konflikti negatīvi ietekmē pieņemto lēmumu objektivitāti un darba kvalitāti un grauj Savienības iedzīvotāju uzticēšanos Savienības iestādēm, tostarp arī aģentūrām;

61.  atgādina, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2012 minēto konstatējumu, ka laikā, kad četrās izraudzītajās aģentūrās tika pabeigtas uz vietas veiktās Revīzijas palātas pārbaudes (2011. gada oktobrī), nevienā no tām interešu konflikta situācijas netika pienācīgi pārvaldītas; norāda, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) bija izstrādājušas modernāku interešu konfliktu pārvaldības politiku, savukārt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA) politika bija nepilnīga un EASA tādas nebija vispār;

62.  atzinīgi vērtē to, ka daudzas aģentūras ir pielikušas lielus pūliņus, lai sniegtu informāciju par interešu konfliktu novēršanas politiku un praksi, un atzīst, ka jau ir ieviesti daudzi paraugprakses veidi, un jo īpaši atzinīgi vērtē, ka viens paraugprakses piemērs, kura ieviešanu varētu apsvērt arī citas aģentūras, ir EASA ieviestais viena gada pienākumu neuzlikšanas pārejas periods, kurā ikviens jaunais organizācijas darbinieks nestrādā ar dokumentāciju, ar ko tas ir tieši strādājis pēdējo piecu gadu laikā;

63.  atzīst, ka līdz 2012. gada vidum EASA ir pieņēmusi visaptverošu pasākumu kopumu attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un mazināšanu, tostarp jo īpaši EASA personāla Rīcības kodeksu;

64.  atzīst, ka ECHA kā daļu no 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanas pēcpārbaudes ziņojuma (saskaņā ar ECHA finanšu noteikumu 96. panta 2. punktu) ir sniegusi informāciju par to, kā tiek īstenota tās interešu konfliktu pārvaldības politika;

65.  atzīst, ka EFSA kopš 2011. gada ir centusies uzlabot regulējumu, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, pieņemot pārskatītu politiku attiecībā uz neatkarību un zinātnisko lēmumu pieņemšanas procesu, tomēr ar bažām atzīmē, ka, neraugoties uz šo pārskatīšanu, EFSA procedūra iespējamo interešu konfliktu novērtēšanai ir apgrūtinoša un kritizējama, tādēļ aicina to izstrādāt vienkāršotu procedūru, kas procesu optimizētu, vienlaikus neapdraudot jaunos interešu konfliktu atklāšanas un novēršanas standartus;

66.  atzīst, ka ir arī ieviestas un īstenotas interešu konfliktu novēršanas politikas un procedūras attiecībā uz valdes locekļiem, zinātniskās komitejas locekļiem, ekspertiem un EMA personālu;

67.  atgādina Revīzijas palātas ieteikumu visām Savienības iestādēm un decentralizētajām struktūrām pārbaudīt, vai Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2012 paustie ieteikumi tām varētu būt noderīgi un piemērojami; aicina aģentūras līdz 2014. gada beigām informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo jautājumu;

68.  atgādina aģentūrām iestāžu 2012. gada 19. jūlija kopīgo paziņojumu par decentralizētajām aģentūrām un jo īpaši tā noteikumus par interešu konfliktu pārvaldību un novēršanu (11. un 18. punkts), kā arī par aģentūru zinātnisko ekspertu neatkarību (20. punkts);

69.  pēc iepazīšanās ar Komisijas sniegto informāciju konstatē, ka tās vispārējais tiesiskais regulējums par interešu konfliktiem ir pamatīgs un saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijām un, pēc Komisijas domām, nav vajadzīgs jauns nozīmīgs juridiskais instruments, un tā nekad nav apņēmusies iesniegt šāda tiesību akta priekšlikumu, kā arī neplāno to darīt tagad;

70.  ar gandarījumu norāda, ka Komisija 2013. gada 10. decembrī pieņēma vadlīnijas par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldi, kas atbilstoši vienotajai pieejai bija īpaši paredzētas aģentūrām; šīs vadlīnijas attiecas uz valdes locekļiem (izpilddirektoriem, ekspertiem, apelācijas padomju locekļiem, aģentūru darbiniekiem, kā arī personām, kas saņem Savienības dotācijas un līgumus); norāda, ka šo vadlīniju mērķis ir nodrošināt pamatu politikām, kas jāpieņem un jāīsteno visām aģentūrām;

71.  ar gandarījumu norāda, ka Komisija ņēma vērā arī galvenos šīs jomas ieteikumus aģentūrām, ko izteicis Parlaments (budžeta izpildes apstiprināšanas gaitā), Revīzijas palāta (Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2012), Ombuds (pēc vizītēm vairākās aģentūrās saskaņā ar 2011. gada maijā uzsākto programmu) un Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (arī aģentūru iekšējais revidents), kā arī pašas Komisijas ētikas normas;

72.  atzīst, ka Komisija cieši sadarbojās ar aģentūrām minēto vadlīniju sagatavošanā, izmantojot Savienības aģentūru vadītāju tīklu, kas kalpoja par lietderīgu ieguldījumu procesā;

73.  uzskata, ka pēc Komisijas vadlīniju publicēšanas aģentūrām varētu rasties nepieciešamība bez vilcināšanās pārformulēt savu politiku attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, lai tā būtu saskaņā ar Komisijas vadlīnijām un Revīzijas palātas ieteikumiem; atzīst, ka lielākā daļa aģentūru, pamatojoties uz Komisijas vadlīnijām, ir ieplānojušas pārskatīt interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politiku un aicina aģentūras pirms 2014. gada beigām ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo jautājumu, kā arī par darbībām, kas veiktas saistībā ar 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas pēcpārbaudēm;

74.  norāda, ka valsts norīkotie eksperti, ārštata un pagaidu darbinieki vadlīnijās nav īpaši minēti; prasa, lai aģentūras, izvērtējot un pārstrādājot interešu konfliktu politiku, rēķinātos ar šīm darbinieku grupām;

75.  sagaida, ka Komisija nepārtraukti vērtēs īstenoto vadlīniju ietekmi un attiecīgi tās pielāgos atbilstoši novērtējumu rezultātiem, un atgādina Komisijai, lai tā ņem vērā nepieciešamību saglabāt pienācīgu līdzsvaru starp riskiem un ieguvumiem attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību, no vienas puses, un mērķi saņemt labāko iespējamo zinātnisko konsultāciju, no otras puses;

76.  pauž nožēlu, ka joprojām nav publiski pieejamas lielākās daļas aģentūru valdes locekļu, vadošo darbinieku, kā arī ārējo un iekšējo ekspertu interešu deklarācijas un dzīves apraksti (CV); atkārtoti pauž uzskatu, ka augstai pārredzamības pakāpei ir būtiska nozīme interešu konfliktu riska mazināšanā; tādēļ aicina aģentūras, kuras vēl to nav izdarījušas, līdz 2014. gada 1. decembrim ievietot savā tīmekļa vietnē informāciju par interešu konfliktu novēršanas un pārvaldīšanas politiku un/vai noteikumus un to īstenošanas noteikumus, kā arī valdes locekļu, vadošo darbinieku, ārējo un štata ekspertu sarakstu kopā ar viņu interešu deklarācijām un dzīves aprakstiem;

Iekšējās kontroles sistēma un krāpšanas apkarošana

77.  atzīst, ka aģentūru iekšējās kontroles funkciju un iekšējās revīzijas pakalpojumu kārtība un lomas ir precizētas jaunajā finanšu pamatregulā, jo īpaši attiecībā uz iekšējās revīzijas dienestu un iekšējās revīzijas struktūru attiecīgajām funkcijām; norāda, ka jaunā finanšu pamatregula paredz darba koordinēšanu un informācijas apmaiņu starp iekšējās revīzijas struktūru un iekšējās revīzijas dienestu un ka tajā ir arī aizstāts pienākums veikt vienu iekšējās revīzijas dienesta revīziju gadā katrai aģentūrai ar pieeju, kas balstīta uz risku;

78.  atzinīgi vērtē to, ka vadlīnijas aģentūru krāpšanas apkarošanas stratēģijām izstrādāja Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), ņemot vērā no aģentūrām saņemtos komentārus, un OLAF arī organizēja divus aģentūru darbseminārus 2014. gada janvārī, lai tām sniegtu papildu atbalstu;

Cilvēkresursi un darbā pieņemšanas procedūras

79.  pēc iepazīšanās ar Komisijas sniegto informāciju konstatē, ka saistībā ar Civildienesta noteikumu pārskatīšanu Komisija ir ierosinājusi tajos grozīt 110. pantu ar mērķi vienkāršot un padarīt elastīgākus īstenošanas noteikumus, kas pieņemti, lai praktiski ieviestu Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;

80.  atgādina Komisijai par savām bažām, ka darbā pieņemšanas procedūras aģentūrās ir bijusi regulāra problēma kopš aģentūru izveides, un sagaida, ka nākotnē Komisijas vadlīnijās šī situācija tiks risināta;

81.  atzīst, ka aģentūras ir izstrādājušas savas vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka tiek garantēta to principu ievērošana, kas noteikti aģentūru īstenošanas noteikumos par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku nodarbināšanu, un aicina Komisiju, izstrādājot vadlīnijas, apspriesties ar aģentūrām;

82.  aicina aģentūras un Eiropas Komisiju panākt vienošanos par to struktūru izmantošanu, kuras nodarbojas ar disciplinārlietu izskatīšanu;

Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI)

83.  pēc iepazīšanās ar Komisijas sniegto informāciju konstatē, ka iemaksu līdzsvarošanas principa mehānisms, kas paredzēts jaunajā finanšu pamatregulā, atbilst jaukta finansējuma aģentūru finansējuma dalīšanas pamatprincipiem, un ka agrāk tā piemērošana ir nodrošinājusi taisnīgu un vienlīdzīga attieksmi pret visiem ieguldītājiem EUI budžetā; apšauba iemeslus, kādēļ vēl nav noslēgts īpašs saprašanās memorands starp Eiropas Uzraudzības iestādēm un Komisiju ar mērķi nodrošināt EUI budžeta efektīvu izstrādi, izpildi un uzraudzību;

84.  šajā sakarībā pieņem zināšanai Komisijas nodomu palielināt pārredzamību visā procedūrā, un, sākot no 2014. gada budžeta projekta, vēl sīkāk precizēt to, kādā mērā tā budžeta projektā ir mainījusi aģentūru pieprasījumus, un paskaidrot attiecīgos iemeslus;

85.  atzīst, ka Komisija pašlaik strādā pie EUI vērtējuma, ko vajadzētu pabeigt līdz 2014. gada janvārim, un izvērtē iespēju nākt klajā ar priekšlikumu, ar kuru tiktu nodrošināts, ka triju Eiropas uzraudzības iestāžu budžetus pilnībā finansē no Savienības budžeta;

Dzimumu līdztiesība

86.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi ieviest nostādnes, kas nodrošinātu sieviešu un vīriešu pienācīgu pārstāvību aģentūru pārvaldes struktūrās; aicina aģentūru izpilddirektorus nodrošināt līdzvērtīgu dzimumu pārstāvniecību personāla sastāvā aģentūrā kopumā un atbildīgajos amatos, aicina arī aģentūru valdes un Komisiju ievērot dzimumu līdztiesības principus un ņemt vērā Komisijas 2010. gadā ierosināto stratēģiju, lai panāktu līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību atbildīgos amatos;

87.  atzīst, ka Komisija pienācīgi ņem vērā dzimumu aspektus, sākot no pašiem pirmajiem posmiem, kā arī pēc tam atlases procedūras laikā; norāda, ka tas vienādā mērā attiecas uz procedūrām, kurās izpilddirektoru ieceļ Komisija;

Kompleksas IT sistēmas

88.  pieņem Komisijas precizējumu saistībā ar tās centrālās finanšu IT sistēmas (ABAC) izmantošanu, ka:

89.  ar bažām atzīmē Komisijas atbildi, ka tas, ka aģentūras izmanto Komisijas cilvēkresursu vadības sistēmu (Sysper2), būtu pamatoti no ekonomikas viedokļa tikai tiktāl, ciktāl aģentūras pieņem tos pašus noteikumus un procedūras, ko ir pieņēmusi Komisija, jo citādi tehniskie pielāgojumi un uzturēšanas izmaksas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar iespējamajiem ieguvumiem;

90.  pauž nožēlu, ka Komisijai nav risinājuma grūtībām, ar kurām aģentūras saskaras, izmantojot kompleksas IT sistēmas, piemēram, ABAC un SYSPER2, un kuras rodas tādēļ, ka minētās sistēmas ir projektētas Komisijas, nevis aģentūru vajadzībām; atzinīgi vērtē apakštīklu veiktos pasākumus no šīs problēmas izrietošo seku risināšanai, it sevišķi administrācijas vadītāju apakštīkla (ABAC un SYSPER2) darbību, un aicina Komisiju šajos jautājumos ciešāk sadarboties ar aģentūrām;

91.  uzskata, ka publiski pieejami Savienības dati padara iespējamu inovāciju, sniedz būtiskus ekonomiskos ieguvumus un uzlabo pārvaldības efektivitāti; prasa aģentūru datus darīt pastāvīgi pieejamus bez maksas mašīnlasāmā formātā, lai tie būtu brīvi pieejami vairākkārtējai izmantošanai;

o
o   o

92.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kā arī Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV L 308, 16.11.2013., 374. lpp. (2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (4) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp. (5) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp. (6) OV C 365, 13.12.2013. (7) OV C 161 E, 31.5.2011., 62. lpp. (8) OV C 51 E, 22.2.2013., 121. lpp.