Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz deleģēto un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai saistībā ar konkrētu pasākumu pieņemšanu groza Regulu (EK) Nr. 1365/2006 par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (COM(2013)0484 – C7-0205/2013 – 2013/0226(COD))

P7_TA(2014)0180 A7-0003/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0484),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0205/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0003/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko attiecībā uz deleģēto un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai saistībā ar konkrētu pasākumu pieņemšanu groza Regulu (EK) Nr. 1365/2006 par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Stājoties spēkā Līgumam par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”), Komisijai piešķirtās pilnvaras jāsaskaņo ar Līguma 290. un 291. pantu.

(2)  Saistībā ar to, ka tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011(2), Komisija, ievērojot Līgumā noteiktos kritērijus, ir apņēmusies(3) pārskatīt leģislatīvos aktus, kuri pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā netika pielāgoti regulatīvai kontroles procedūrai.

(3)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1365/2006(4) Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus.

(4)  Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1365/2006 saskaņošanu ar jaunajiem LESD noteikumiem īstenošanas pilnvaras, kas šobrīd Komisijai piešķirtas ar minēto regulu, būtu jāpiešķir ar pilnvarām pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus.

(5)  Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1365/2006, lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās pārmaiņas, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu saistībā ar pielāgojumiem attiecībā uz statistikas aptverto iekšējo ūdensceļu pārvadājumu apjomu apjoma pielāgojumiem, definīciju pielāgojumiem un papildu definīciju pieņemšanu. Turklāt Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu datu vākšanas jomu un, kā arī pielikumu saturu satura pielāgojumiem. [Gr. 1]

(6)  Komisijai būtu jānodrošina, ka ar šiem deleģētajiem aktiem netiek radīts ievērojams papildu administratīvais slogs dalībvalstīm vai respondentu vienībām respondentiem. [Gr. 2]

(7)  Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(8)  Lai Regulas (EK) Nr. 1365/2006 īstenošanas nosacījumi būtu vienveidīgi, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt kārtību, kā datus nosūta Komisijai (Eurostat), tostarp datu apmaiņas standartus, un kārtību, kā Komisija (Eurostat) izplata rezultātus, kā arī izstrādāt un publicēt metodiskos norādījumus un kritērijus, kuru mērķis ir nodrošināt sagatavoto datu kvalitāti. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu minētos aktus, ņemot vērā to vispārējo raksturu. [Gr. 3]

(9)  Lai sasniegtu pamatmērķi saskaņot Komisijai piešķirtās pilnvaras ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantu, saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, ir nepieciešams un lietderīgi paredzēt kopējus noteikumus par šādu saskaņošanu pārvadājumu statistikas jomā. Šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu. [Gr. 4]

(10)  Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir nepieciešams, lai šī regula neietekmētu pasākumu pieņemšanas procedūras, kuras pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir sāktas, bet nav pabeigtas.

(11)  Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1365/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1365/2006 groza šādi:

(-1a) regulas 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu svītro; [Gr. 5]

(-1b) regulas 2. panta 4. punkta c) apakšpunktu svītro; [Gr. 6]

(1)  regulas 2. pantā pievieno šādu 5. punktu:"

“5. Ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās pārmaiņas, Komisijai vajadzības gadījumā piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu saistībā ar pielāgojumiem attiecībā uz statistikas aptverto iekšējo ūdensceļu pārvadājumu apjomu.”; [Gr. 7]

(2)  regulas 3. pantā pievieno šādu daļu:"

“Ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās pārmaiņas, Komisijai vajadzības gadījumā piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu saistībā ar definīciju pielāgojumiem un papildu definīciju pieņemšanu.”; [Gr. 8]

(3)  regulas 4. pantā pievieno šādu 4. punktu:"

“4. Ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās pārmaiņas, Komisijai vajadzības gadījumā piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu saistībā ar pielāgojumiem attiecībā uz datu vākšanas jomu un pielikumu saturu.”; [Gr. 9]

(4)  regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Kārtību, kā datus nosūta Komisijai (Eurostat), tostarp datu apmaiņas standartus, Komisija pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(5)  regulas 6. pantā pievieno šādu daļu:"

“Kārtību, kā Komisija (Eurostat) izplata rezultātus, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(6)  regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem metodiskos norādījumus un kritērijus, kuru mērķis ir nodrošināt sagatavoto datu kvalitāti.”;

(6a)  regulas 7. pantam pievieno šādus punktus:"

„3.a Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajiem datiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009* 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.b  Izmantojot īstenošanas aktus, Komisija precizē kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru, periodiskumu un salīdzināmības elementus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

_______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.)”; [Gr. 10]

(6b)  regulas 8. panta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

„Komisija, apspriedusies ar Statistikas programmu komiteju, līdz …(5) un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā jo īpaši:”; [Gr. 11]

(7)  regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:"

“9. pants

Deleģēto pilnvaru Deleģēšanas īstenošana [Gr. 12]

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. [Gr. 13; Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]

2.  Īstenojot 2. panta 5. punktā, 3. pantā un 4. panta 4. punktā deleģētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentiem.

3.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 5. punktā, 3. pantā un 4. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku piecu gadu laikposmu no … (6)(Publikāciju birojs: ierakstīt precīzu grozošās regulas spēkā stāšanās dienu). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 14]

4.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 5. punktā, 3. pantā un 4. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.  Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 2. panta 5. punktu, 3. pantu un 4. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(8)  regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:"

“10. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku(*). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulas (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, nozīmē(**).

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2.a  Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa. [Gr. 15]

______________

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009, 164. .lpp)

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;

(8a)  B pielikuma B1 tabulu aizstāj ar šādu:"

[Gr. 16]

(9)  svītro G pielikumu.

2. pants

Šī regula neskar Regulā (EK) Nr. 1365/2006 paredzētās pasākumu pieņemšanas procedūras, kuras pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir sāktas, bet nav pabeigtas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (3) OV L 55, 28.2.2011., 19. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1365/2006 ( 2006. gada 6. septembris) par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem un par Padomes Direktīvas 80/1119/EEK atcelšanu (OV L 264, 25.9.2006., 1. lpp.). (5) Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (6) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā nepieciešamās statistikas sniegšanu un kvalitāti (COM(2013)0342 – C7-0162/2013 – 2013/0181(COD))(1)

P7_TA(2014)0181 A7-0143/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.apsvērums (1)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību1, tika izveidots brīdināšanas mehānisms, kas paredzēts, lai laikus atklātu un uzraudzītu nelīdzsvarotību. Saskaņā ar šo mehānismu Komisijai jāsagatavo ikgadējs brīdinājuma mehānisma ziņojums (AMR), kurā iekļauj kvalitatīvu ekonomikas un finanšu novērtējumu un nosaka dalībvalstis, kuras saskaņā ar Komisijas viedokli var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība. (1)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (MIP)1, tika izveidots brīdināšanas mehānisms, kas paredzēts, lai laikus atklātu un uzraudzītu nelīdzsvarotību. Saskaņā ar šo mehānismu Komisijai jāsagatavo ikgadējs brīdinājuma mehānisma ziņojums (AMR), kurā iekļauj kvalitatīvu ekonomikas un finanšu novērtējumu un nosaka dalībvalstis, kuras saskaņā ar Komisijas viedokli var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība. __________________ __________________ 1 OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.). Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3.apsvērums (3)  Efektīvas makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzības pamatā ir ticami statistikas dati. Lai garantētu pareizu un neatkarīgu statistiku, dalībvalstīm būtu jānodrošina valsts statistikas iestāžu profesionālā neatkarība atbilstoši Eiropas Statistikas prakses kodeksam, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku3. (3)  Efektīvas makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai ir būtiski ticami, precīzi un lietderīgi statistikas dati. Lai garantētu pareizu un neatkarīgu statistiku, būtu jāpastiprina Eurostat neatkarība saskaņā ar Eiropas Parlamenta priekšlikumiem pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009a un dalībvalstīm būtu jānodrošina valsts statistikas iestāžu profesionālā neatkarība atbilstoši Eiropas Statistikas prakses kodeksam, kas paredzēts minētajā regulā. __________________ 3 OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp. 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3.aapsvērums (jauns) (3a)  Komisijai ir arī turpmāk jārūpējas par uzticamu statistikas datu nodrošināšanu, kas ļauj Savienības politikai labāk reaģēt uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo situāciju reģionos. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4.apsvērums (4)  AMR, kas pamatojas uz rezultātu pārskatu ar rādītāju kopumu, kuru vērtības tiek salīdzinātas ar to indikatīvajām robežvērtībām, ir sākotnējās pārbaudes rīks, ar ko Komisija nosaka dalībvalstis, kuru attīstība, kā tā uzskata, attaisno turpmāku pārbaudi, lai noteiktu, vai pastāv vai draud rasties nelīdzsvarotība. AMR būtu jāiekļauj MIP attiecīgie dati. Tomēr novēroto notikumu attīstību ietekmējošos faktorus detalizēti analizē vēlāk padziļinātos pārskatos, lai noteiktu nelīdzsvarotības veidu. Rezultātu pārskatu un robežvērtības neinterpretē mehāniski, bet gan analīzē ekonomiski. Veicot padziļinātu pārskatīšanu, Komisija pārbauda plašu ekonomisko rādītāju spektru un papildu informāciju, ņemot vērā valsts konkrētos apstākļus. Šo iemeslu dēļ nevar iepriekš izsmeļoši uzskaitīt visus datus, ko var izmantot makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras vajadzībām, taču tie būtu jādefinē, atsaucoties uz procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1176/2011, lai Savienībā atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kā arī novērstu un koriģētu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Īstenojot makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, Komisijai un Padomei būtu jādod priekšroka statistikai, kuru dalībvalstis apkopojušas un nosūtījušas Komisijai (Eurostat). Cita statistika, kas nav apkopota un nosūtīta šādā veidā, būtu jāizmanto tikai tad, ja minētā statistika nesniedz nepieciešamo informāciju, turklāt pienācīgi ņemot vērā šīs citas statistikas kvalitāti. (4)  AMR, kas pamatojas uz rezultātu pārskatu ar rādītāju kopumu, kuru vērtības tiek salīdzinātas ar to indikatīvajām robežvērtībām, ir sākotnējās pārbaudes rīks, ar ko Komisija nosaka dalībvalstis, kuru attīstība, kā tā uzskata, attaisno turpmāku pārbaudi, lai noteiktu, vai pastāv vai draud rasties nelīdzsvarotība. AMR būtu jāiekļauj MIP attiecīgie dati. Tomēr novēroto notikumu attīstību ietekmējošos faktorus detalizēti analizē vēlāk padziļinātos pārskatos, lai noteiktu nelīdzsvarotības veidu. Rezultātu pārskats un robežvērtības nebūtu jāinterpretē mehāniski, bet gan būtu jāanalizē ekonomiski. Veicot padziļinātu pārskatīšanu, Komisija pārbauda plašu ekonomisko rādītāju spektru un papildu informāciju, ņemot vērā valsts konkrētos apstākļus. Šo iemeslu dēļ nevar iepriekš izsmeļoši uzskaitīt visus datus, ko var izmantot makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras vajadzībām, taču tie būtu jādefinē, atsaucoties uz procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1176/2011, lai Savienībā atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kā arī novērstu un koriģētu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Īstenojot, uzraugot un izvērtējot makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jādod priekšroka statistikai, kuru dalībvalstis apkopojušas un nosūtījušas Komisijai (Eurostat). Cita statistika, kas nav apkopota un nosūtīta šādā veidā, būtu jāizmanto tikai tad, ja minētā statistika nesniedz nepieciešamo informāciju, turklāt pienācīgi ņemot vērā šīs citas statistikas kvalitāti. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 5.apsvērums (5)  Būtu jāizveido uzticama makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā nepieciešamo datu (turpmāk “MIP attiecīgie dati”) apkopošanas, uzraudzības un izplatīšanas procedūra, kā arī pastāvīgi jāuzlabo statistikas pamata informācija saskaņā ar Komisijas kvalitātes pārvaldības sistēmu Eiropas statistikā4. Komisijas izveidotā Makroekonomikas statistikas direktoru grupa (DMES) ir piemērota ekspertu grupa, kas Komisijai (Eurostat) sniedz vajadzīgo palīdzību, piemērojot uzticamu kvalitātes uzraudzības procedūru MIP attiecīgajiem datiem. (5)  Būtu jāizveido uzticama makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā nepieciešamo datu (turpmāk „MIP attiecīgie dati”) vākšanas, apkopošanas, uzraudzības un izplatīšanas procedūra, kā arī pastāvīgi jāuzlabo statistikas pamata informācija saskaņā ar Komisijas kvalitātes pārvaldības sistēmu Eiropas statistikā4. Komisijas izveidotā Makroekonomikas statistikas direktoru grupa (DMES), kurā piedalās eksperti no Eiropas Statistikas sistēmas komitejas un Eiropas Centrālo banku sistēmas, ir piemērota ekspertu grupa, kas Komisijai (Eurostat) sniedz vajadzīgo palīdzību, piemērojot uzticamu kvalitātes uzraudzības procedūru MIP attiecīgajiem datiem. __________________ __________________ 4 COM(2005)0217 galīgā redakcija un COM(2011)0211 galīgā redakcija. 4 COM(2005)0217 galīgā redakcija un COM(2011)0211 galīgā redakcija. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 6.apsvērums (6)   Ir svarīgi, lai tās statistikas sagatavošana, kas vajadzīga Savienības darbību veikšanai, būtu balstīta tikai uz ticamiem datiem. Sagatavojot MIP attiecīgos datus, kas ir būtiski, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kā arī novērstu un koriģētu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību Savienībā, dati, kas nav ticami, var būtiski ietekmēt Savienības intereses. Lai veiktu makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, ir nepieciešami papildu pasākumi, kas nodrošina, ka MIP attiecīgo datu sagatavošana, sniegšana un kvalitātes uzraudzība kļūst efektīvāka. Minētajiem pasākumiem būtu jāpalielina statistikas pamata informācijas, kā arī MIP attiecīgo datu sniegšanas un kvalitātes uzraudzības ticamība. Lai nepieļautu, ka MIP attiecīgie dati apzināti vai nopietnas nolaidības dēļ tiek nepareizi atspoguļoti, būtu jāizveido finanšu sankciju mehānisms, ko varēs arī izmantot, lai nodrošinātu pienācīgu rūpību, sagatavojot MIP attiecīgos datus. (6)   Ir svarīgi, lai tās statistikas sagatavošana, kas vajadzīga Savienības darbību veikšanai, ir balstīta uz ticamiem datiem. Regulās (ES) Nr. 1176/2011 un (ES) Nr. 1174/2011 noteiktās procedūras būtu jāpapildina ar atbilstošu oficiālu satvaru MIP attiecīgo datu apkopošanai, kvalitātes uzraudzībai un publicēšanai saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteiktajiem kopējiem kvalitātes kritērijiem. Papildu pasākumiem MIP attiecīgo datu sagatavošanu, sniegšanu un kvalitātes uzraudzību vajadzētu padarīt efektīvāku, un tie ir nepieciešami makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras veikšanai. Minētajiem pasākumiem būtu jāpalielina statistikas pamata informācijas, kā arī MIP attiecīgo datu sniegšanas un kvalitātes uzraudzības ticamība. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6.aapsvērums (jauns) (6a)  Lai atturētu no tā, ka MIP attiecīgie dati apzināti vai nopietnas nolaidības dēļ tiek nepareizi atspoguļoti, būtu jāizveido korektīvs mehānisms, ko varēs arī izmantot, lai nodrošinātu pienācīgu rūpību, sagatavojot MIP attiecīgos datus. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7.apsvērums (7)  Lai papildinātu noteikumus par sodanaudas aprēķināšanu, ja notiek manipulācijas ar statistikas datiem, kā arī noteikumus par procedūru, ko Komisija uzsāk šādu darbību izmeklēšanā, būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 290. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem kritērijiem sodanaudas apmēra noteikšanai un Komisijas izmeklēšanu veikšanai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus laikus un attiecīgā kārtībā nosūta vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei. (7)  Lai papildinātu noteikumus par procentus nesošu drošības naudas iemaksu un sodanaudas aprēķināšanu, ja notiek manipulācijas ar statistikas datiem, kā arī noteikumus par procedūru, kas Komisijai jāievēro, veicot izmeklēšanu par manipulāciju ar statistikas datiem, būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „Līgums”) 290. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem kritērijiem sodanaudas apmēra noteikšanai un Komisijas izmeklēšanu veikšanai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus laikus un attiecīgā kārtībā nosūta vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 8.apsvērums (8)   Būtu jāizveido cieša sadarbība un pastāvīgs dialogs starp Komisiju un dalībvalstu statistikas iestādēm, lai nodrošinātu dalībvalstu paziņoto MIP attiecīgo datu un statistikas pamata informācijas kvalitāti. (8)   Pastāvīga Komisijas (Eurostat) un dalībvalstu statistikas iestāžu sadarbība un darba koordinēšana ir svarīga daļa no statistikas jomā veikto darbību koordinēšanas Eiropas Statistikas sistēmā (turpmāk „ESS”). Minētā sadarbība ir jāstiprina, lai nodrošinātu dalībvalstu paziņoto MIP attiecīgo datu un statistikas pamata informācijas kvalitāti; MIP attiecīgo datu izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā atbilstošās pārvaldes institūcijas vadībā un saskaņā ar ESS un Eiropas Centrālo banku sistēmas (turpmāk „ECBS”) statistikas darba programmām būtu jāievēro ECBS institucionālā nošķiršana un centrālo banku neatkarība. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 9.apsvērums (9)   Lai mazinātu informācijas sniegšanas slogu, panāktu saskaņotību, uzlabotu statistikas pamata informāciju un nodrošinātu salīdzināmību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 9. pantu saistībā ar MIP attiecīgajiem datiem cieša sadarbība būtu jānodrošina starp Eiropas Statistikas sistēmu un Eiropas Centrālo banku sistēmu. (9)   Tā kā ESS ir atbildīga par daudzu tādu statistikas datu sagatavošanu, kuri ir pamatā MIP attiecīgajiem datiem, un ECBS ir atbildīga par daudzu citu statistikas datu sagatavošanu, kuri ir pamatā MIP attiecīgajiem datiem, abām šīm sistēmām būtu cieši jāsadarbojas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 9. pantu, lai nodrošinātu MIP attiecīgo datu augstu kvalitāti nolūkā līdz minimumam samazināt informācijas sniegšanas slogu, garantēt saskaņotību, uzlabot pamatā esošos statistikas datus un nodrošināt salīdzināmību. Praktisko kārtību ESS un ECBS sadarbībai MIP attiecīgo datu kvalitātes nodrošināšanā varētu noteikt saprašanās memorandā. Ņemot vērā Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejas (turpmāk „Komiteja”), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK1a, ilgo pieredzi statistikas jomās, uz kurām attiecas MIP attiecīgie dati, tā varētu sniegt konsultācijas par minētās sadarbības praktisko norisi, ko varētu atspoguļot šādā saprašanās memorandā. _____________ 1a OV L 332, 30.11.2006., 21. lpp. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 9.aapsvērums (jauns) (9a)  Šīs regulas noteikumi būtu jāskata saistībā ar Eiropas ekonomiskās pārvaldības pastiprināšanu, kā dēļ ir nepieciešama lielāka demokrātiskā pārskatatbildība valstu un Savienības līmenī; MIP attiecīgo datu uzlabotā uzraudzības sistēmā būtu jāietver dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta ciešāka un savlaicīgāka iesaistīšana. Apzinoties, ka šajā dialogā Eiropas Parlamenta partneri ir attiecīgās Savienības iestādes un to pārstāvji, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var paplašināt dialogā iesaistīto personu loku, uzaicinot uzklausīšanās brīvprātīgi piedalīties dalībvalstu statistikas iestāžu pārstāvjus. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 9.bapsvērums (jauns) (9b)  Ekonomikas pārvaldības stiprināšanai, izmantojot MIP attiecīgo datu uzlabotu uzraudzības sistēmu, būtu jāietver dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta ciešāka un savlaicīgāka iesaistīšana. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 12.aapsvērums (jauns) (12a)  Tomēr maksājumu apturēšana, kas būtu jāveic makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras piemērošanas rezultātā, būtu jāizmanto kā pēdējais līdzeklis un, to darot, būtu jāņem vērā bezdarba, nabadzības un IKP samazināšanās rādītāju padziļināta analīze. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Saistībā ar šo regulu ieviestās kvalitātes nodrošināšanas procedūras ņem vērā un pamatojas uz labāko praksi jau pastāvošajās kvalitātes nodrošināšanas procedūrās. Tās nerada kvalitātes nodrošināšanas centienu pārklāšanos vai paralēlas dinamikas rindas. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts 2.  MIP attiecīgo datu nosūtīšanas termiņi ir termiņi, kas noteikti saskaņā ar attiecīgajiem pamata tiesību aktiem, vai Komisija tos paziņo konkrētos kalendāros, ņemot vērā Savienības vajadzības. 2.  MIP attiecīgo datu nosūtīšanas termiņi ir termiņi, kas noteikti saskaņā ar attiecīgajiem pamata tiesību aktiem, vai Komisija tos paziņo īpašos grafikos, ņemot vērā Eiropas pusgada shēmu un Savienības vajadzības. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts 3.  Komisija dalībvalstīm katru gadu norāda ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 3. pantu izveidotā ikgadējā brīdināšanas mehānisma ziņojuma grafiku. Pamatojoties uz šo grafiku un 2. punktā minētajiem termiņiem un kalendāriem, Komisija lemj arī par visu jaunāko MIP attiecīgo datu nosūtīšanas termiņu un paziņo to dalībvalstīm. 3.  Komisija dalībvalstīm katru gadu norāda ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 3. pantu izveidotā ikgadējā brīdināšanas mehānisma ziņojuma grafiku. Pamatojoties uz šo grafiku un 2. punktā minētajiem termiņiem un kalendāriem, Komisija lemj arī par termiņu, kādā Komisija (Eurostat) iegūst MIP attiecīgos datus, lai katrai dalībvalstij aprēķinātu MIP apkopojošos rādītājus un izveidotu MIP attiecīgo datu atsauces datubāzi, un paziņo to dalībvalstīm. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Komisija (Eurostat) visām dalībvalstīm nodrošina piekļuvi minētajai atsauces datubāzei, kurā iekļauti MIP attiecīgie dati, ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc pārbaudes nolūkā noteiktā termiņa. Dalībvalstis pārbauda attiecīgos datus un apstiprina vai labo tos septiņu darbdienu laikā pēc minētā piecu dienu laikposma beigām. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts 1.  Nosūtot 1. pantā minētos MIP attiecīgos datus, dalībvalstis kvalitātes ziņojuma veidā nosūta Komisijai (Eurostat) informāciju par to, kā šie dati ir aprēķināti, tostarp informāciju par visām avotu un metožu pārmaiņām. 1.  Nosūtot 1. pantā minētos MIP attiecīgos datus, dalībvalstis kvalitātes ziņojuma veidā iesniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par to, kā šie dati ir aprēķināti, tostarp informāciju par visām izmaiņām datu avotos un metodēs. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis minēto kvalitātes ziņojumu iesniedz septiņu dienu laikā saskaņā ar 2. panta 3.a punktu. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts 3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu kvalitātes ziņojumu noteikumus, struktūru un periodiskumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3.  Komisija pieņem deleģētos aktus, lai noteiktu 1. punktā minēto kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, to struktūru un periodiskumu. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 12. pantā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis sagatavo sarakstus un vēlākais [..] [deviņus mēnešus pēc šīs regulas pieņemšanas] nosūta tos Komisijai (Eurostat). Komisija līdz [..] [sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas] pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu struktūru un noteikumus, kā šie saraksti tiek atjaunināti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 2.  Dalībvalstis sagatavo sarakstus un vēlākais [..] [deviņus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] nosūta tos Komisijai (Eurostat). Komisija līdz [..] [sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, lai noteiktu struktūru un noteikumus, kā šie saraksti tiek atjaunināti. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 12. pantā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums VI nodaļa – virsraksts Apmeklējumi dalībvalstīs DIALOGA APMEKLĒJUMI DALĪBVALSTĪS Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts 1.  Ja Komisija (Eurostat) konstatē problēmas, īpaši saistībā ar kvalitātes novērtējumu saskaņā ar 5. pantu, tā var nolemt veikt apmeklējumus attiecīgajā dalībvalstī. 1.  Ja Komisija (Eurostat) konstatē nepieciešamību padziļināt statistikas datu kvalitātes novērtējumu, īpaši saistībā ar kvalitātes novērtējumu saskaņā ar 5. pantu, tā var nolemt veikt ar dialogu saistītus apmeklējumus attiecīgajā dalībvalstī. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts 2.  Šādu apmeklējumu mērķis ir MIP attiecīgo datu kvalitātes sīkāka izpēte. Apmeklējumi ir veltīti metodoloģiskajiem jautājumiem, sarakstos aprakstītajiem avotiem un metodēm, datiem un statistikas atbalsta procesiem, lai novērtētu to atbilstību attiecīgajiem uzskaites un statistikas noteikumiem. 2.  Panta 1. punktā minēto dialoga apmeklējumu mērķis ir MIP attiecīgo datu kvalitātes sīkāka izpēte. Dialoga apmeklējumi ir veltīti metodoloģiskajiem jautājumiem, sarakstos aprakstītajiem avotiem un metodēm, datiem un statistiskajiem palīgprocesiem, lai novērtētu to atbilstību attiecīgajiem uzskaites un statistikas noteikumiem. Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 7. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Organizējot dialoga apmeklējumus, Komisija (Eurostat) attiecīgām dalībvalstīm nosūta pagaidu secinājumus, lai tās varētu izteikt komentārus. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts 3.  Komisija (Eurostat) informē ar Padomes Lēmumu 74/122/EEK7 izveidoto Ekonomikas politikas komiteju par šo apmeklējumu laikā izdarītajiem konstatējumiem, tostarp par visām attiecīgās dalībvalsts piezīmēm par šiem konstatējumiem. Pēc nosūtīšanas Ekonomikas politikas komitejai šie ziņojumi līdz ar visām attiecīgās dalībvalsts piezīmēm tiek publicēti, neskarot statistikas konfidencialitātes noteikumus Regulā (EK) Nr. 223/2009. 3.  Komisija (Eurostat) informē Eiropas Parlamentu un ar Padomes Lēmumu 74/122/EEK7 izveidoto Ekonomikas politikas komiteju par šo dialoga apmeklējumu laikā izdarītajiem konstatējumiem, tostarp par visām attiecīgās dalībvalsts piezīmēm par šiem konstatējumiem. Pēc nosūtīšanas Eiropas Parlamentam un Ekonomikas politikas komitejai šie ziņojumi līdz ar visām attiecīgās dalībvalsts piezīmēm tiek publicēti, neskarot statistikas konfidencialitātes noteikumus Regulā (EK) Nr. 223/2009. ____________ ____________ 7 OV L 63, 5.3.1974., 21. lpp. 7 OV L 63, 5.3.1974., 21. lpp. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts 4.   Dalībvalstis pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma sniedz ekspertu palīdzību statistikas jautājumos saistībā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, tostarp sagatavojot un veicot apmeklējumus. Pildot savus pienākumus, šie eksperti nodrošina neatkarīgas zināšanas. Pamatojoties uz priekšlikumiem, kurus par MIP attiecīgajiem datiem atbildīgās valstu iestādes nosūtījušas Komisijai (Eurostat), līdz (datums jānosaka) sagatavo minēto ekspertu sarakstu. 4.   Dalībvalstis pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma nodrošina ekspertu palīdzību statistikas jautājumos, kas saistīti ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, tostarp sagatavojot un veicot dialoga apmeklējumus. Pildot savus pienākumus, šie eksperti nodrošina neatkarīgas zināšanas. Ekspertu sarakstu sagatavo līdz [Seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā], pamatojoties uz priekšlikumiem, kurus Komisijai (Eurostat) nosūtījušas par MIP attiecīgajiem datiem atbildīgās valstu iestādes. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 7. pants – 5. punkts 5.  Komisija (Eurostat) izstrādā noteikumus un procedūras saistībā ar ekspertu atlasi, ņemot vērā ekspertu pienācīgu sadalījumu pa dalībvalstīm un pienācīgu rotāciju starp dalībvalstīm, viņu darba kārtību un finanšu informāciju. Komisija (Eurostat) kopīgi ar dalībvalstīm pilnībā sedz izmaksas, kas dalībvalstīm radušās tāpēc, ka šo valstu eksperti snieguši palīdzību. 5.  Komisija (Eurostat) izstrādā noteikumus un procedūras saistībā ar ekspertu atlasi, ņemot vērā ekspertu pienācīgu sadalījumu pa dalībvalstīm un pienācīgu un laicīgu rotāciju starp dalībvalstīm, viņu darba kārtību un finanšu informāciju. Komisija (Eurostat) kopīgi ar dalībvalstīm pilnībā sedz izmaksas, kas dalībvalstīm radušās tāpēc, ka šo valstu eksperti snieguši palīdzību. Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 7. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Ja Komisijas apmeklējumi dalībvalstīs jau ir paredzēti nozares tiesību aktos, šo pantu nepiemēro. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Komisija (Eurostat) nodrošina MIP attiecīgos datus, ko izmanto makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras vajadzībām, tostarp izmantojot paziņojumus presei un/vai citus instrumentus, ja uzskata to par lietderīgu. 1.  Komisija (Eurostat) publisko MIP attiecīgos datus, ko izmanto makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras vajadzībām, tostarp izmantojot paziņojumus presei un/vai citus instrumentus, ja uzskata to par lietderīgu. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts 2.  Komisija (Eurostat) neaizkavē dalībvalstu MIP attiecīgo datu sniegšanu, ja kāda dalībvalsts nav nosūtījusi savus datus. 2.  Komisija (Eurostat) nosaka ziņu apskata publicēšanas datumu un paziņo to dalībvalstīm desmit darbdienu laikā pēc 2. pantā minētā termiņa. Tā neaizkavē dalībvalstu MIP attiecīgo datu sniegšanu, ja kāda dalībvalsts nav nosūtījusi savus datus. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts 3.  Komisija (Eurostat) var izteikt piezīmi par dalībvalsts MIP attiecīgo datu kvalitāti. Komisija (Eurostat) paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas politikas komitejas priekšsēdētājam par piezīmi, kuru tā gatavojas izteikt un publicēt, ne vēlāk kā trīs darbadienas pirms plānotās publicēšanas dienas. Ja problēmu pēc datu un piezīmes publikācijas atrisina, tūlīt pēc tam publicē piezīmes atsaukumu. 3.  Komisija (Eurostat) var izteikt piezīmi par dalībvalsts MIP attiecīgo datu kvalitāti. Attiecīgajai dalībvalstij tiek dota iespēja aizstāvēt savu nostāju. Komisija (Eurostat) paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas politikas komitejas priekšsēdētājam par iebildumiem, kurus tā gatavojas izteikt un publicēt, ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms plānotās publicēšanas dienas. Ja problēmu pēc datu un piezīmes publikācijas atrisina, tūlīt pēc tam publicē piezīmes atsaukumu. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts 4.  Komisija (Eurostat) var grozīt dalībvalstu nosūtītos datus un sniegt grozītos datus, pamatojot izdarīto grozījumu, ja ir pierādījums tam, ka dalībvalstu iesniegtie dati neatbilst 3. panta 2. punktā noteiktajām prasībām. Ne vēlāk kā trīs darbadienas pirms plānotās publicēšanas dienas Komisija (Eurostat) paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas politikas komitejas priekšsēdētājam grozītos datus, kā arī grozījuma pamatojumu. 4.  Komisija (Eurostat) var labot dalībvalstu nosūtītos datus un publiskot labotos datus, pamatojot izdarīto labojumu, ja ir pierādījums tam, ka dalībvalstu iesniegtie dati neatbilst 3. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, kā arī piemērojamiem metodoloģijas standartiem un prasībām attiecībā uz statistikas datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms plānotās publicēšanas dienas Komisija (Eurostat) paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas politikas komitejas priekšsēdētājam labotos datus, kā arī labojuma pamatojumu. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.   Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, var nolemt noteikt sodanaudu dalībvalstij, kas apzināti vai nopietnas nolaidības dēļ nepareizi atspoguļo MIP attiecīgos datus. 1.   Dalībvalstij, kas apzināti vai nopietnas nolaidības dēļ nepareizi atspoguļojusi MIP attiecīgos datus, tādējādi ietekmējot Komisijas spēju veikt patiesu un taisnīgu novērtējumu, Padome, rīkojoties pēc Komisijas ieteikumiem un izmantojot divu posmu procedūru, var nolemt noteikt procentus nesošu drošības naudu un pēc tam, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav veikusi 1.a punktā minētās korektīvās darbības, kā pēdējo līdzekli piemēro sodanaudu. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 9. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Attiecīgā dalībvalsts īpaši noteiktā termiņā ziņo Komisijai par korektīvajām darbībām, kas nepieciešamas, lai novērstu 1. punktā minēto nepareizo atspoguļošanu vai nopietno nolaidību un nodrošinātu, ka šādi apstākļi neveidojas nākotnē. Ziņojumu publisko. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts 2.  Sodanaudai, kas minēta 1. punktā, jābūt iedarbīgai, atturošai un samērīgai attiecībā pret nepareizā atspoguļojuma būtību, smaguma pakāpi un ilgumu. Sodanaudas apmērs nepārsniedz 0,05 % no attiecīgās dalībvalsts IKP. 2.  Procentus nesošā drošības nauda, kas minēta 1. punktā, ir iedarbīga, atturoša un samērīga attiecībā pret nepareizā atspoguļojuma būtību, smaguma pakāpi un ilgumu. Procentus nesošās drošības naudas apmērs nepārsniedz 0,05 % no attiecīgās dalībvalsts iepriekšējā gada IKP. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Komisija var veikt visu veidu nepieciešamo izmeklēšanu, lai noteiktu, vai ir konstatējams 1. punktā minētais nepareizais atspoguļojums. Tā var lemt par izmeklēšanas uzsākšanu, ja tā konstatē nopietnas pazīmes, kas liecina par tādu faktu esamību, kuri veido šādu pārkāpumu. Izmeklējot šķietamos nepareizos atspoguļojumus, Komisija ņem vērā visas piezīmes, ko iesniedz attiecīgā dalībvalsts. Lai veiktu savus uzdevumus, Komisija dalībvalstij var pieprasīt sniegt informāciju un var veikt pārbaudes uz vietas, un piekļūt statistikas pamata informācijai un dokumentiem, kas saistīti ar MIP attiecīgajiem datiem. Ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos prasīta iepriekšēja tiesas atļauja attiecībā uz pārbaudi uz vietas, Komisija iesniedz vajadzīgos pieteikumus. 3.  Komisija saskaņā ar Līgumiem un attiecīgajiem nozares tiesību aktiem var ierosināt un veikt jebkādu izmeklēšanu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai ir bijusi 1. punktā minētā datu nepareizā atspoguļošana. Tā var lemt par izmeklēšanas uzsākšanu, ja tā konstatē nopietnas pazīmes, kas liecina par tādu faktu esamību, kuri veido šādu pārkāpumu. Izmeklējot šķietamos nepareizos atspoguļojumus, Komisija ņem vērā visas piezīmes, ko iesniedz attiecīgā dalībvalsts. Lai veiktu savus uzdevumus, Komisija dalībvalstij, pret kuru sākta izmeklēšana, var pieprasīt sniegt informāciju, veikt pārbaudes uz vietas un piekļūt pamatā esošajai statistiskajai informācijai un dokumentiem, kas saistīti ar MIP attiecīgajiem datiem. Ja to paredz tās dalībvalsts tiesību akti, pret kuru sākta izmeklēšana, pirms pārbaužu veikšanas uz vietas tiek saņemta tiesu iestādes atļauja. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 2. daļa Pabeigusi izmeklēšanu un pirms iesniegts priekšlikums Padomē, Komisija attiecīgajai dalībvalstij dod iespēju tikt uzklausītai saistībā ar lietām, kuras izmeklē. Komisija priekšlikumu Padomei pamato tikai ar faktiem, par kuriem attiecīgajai dalībvalstij ir bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas un pirms jebkāda ieteikuma sniegšanas Padomei Komisija dalībvalstij, pret kuru sākta izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītai par jautājumiem, kas tiek izmeklēti. Komisija ieteikumu Padomei balsta tikai uz faktiem, par kuriem attiecīgajai dalībvalstij ir bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna) Komisija informē Eiropas Parlamenta kompetento komiteju par jebkādu saskaņā ar šo punktu veiktu izmeklēšanu vai sniegtajiem ieteikumiem. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt dalībvalstij, par kuru Komisija gatavo priekšlikumu, iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 9. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota pieprasījuma var ieteikt, lai Padome samazina vai atceļ procentus nesošo drošības naudu. Procentus nesošajai drošības naudai nosaka tādu procentu likmi, kas atspoguļo Komisijas kredītrisku un attiecīgo ieguldījumu periodu. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 9. pants – 5. punkts 5.  Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt Padomes lēmumus, ar kuriem ir piemērota sodanauda saskaņā ar 1. punktu. Tā var atcelt šādi uzlikto sodanaudu, samazināt vai palielināt to. 5.  Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt Padomes lēmumus, ar kuriem ir piemērota procentus nesošā drošības nauda saskaņā ar 1. punktu. Tā var atcelt šādi uzlikto procentus nesošo drošības naudu, samazināt vai palielināt to. Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums IX nodaļa – virsraksts SANKCIJU VEIDS UN BUDŽETA SADALĪJUMS NAUDASSODA RAKSTURS UN BUDŽETA LĪDZEKĻU PIEŠĶIRŠANA Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts 2.  Pilnvaras pieņemt 9. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu, sākot no viena mēneša pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. 2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā un 9. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz divu gadu laikposmu, sākot no viena mēneša pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā ECB, saskaņā ar LESD 127. pantu sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 4. punktā pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā un 9. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 12. pants – 5. punkts 5.  Saskaņā ar 9. panta 4. punktu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 5.  Saskaņā ar 3. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu un 9. panta 4. punktu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 13. pants Par 9. pantā minētajiem pasākumiem Padome lemj, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti. Par 9. pantā minētajiem pasākumiem Padome lemj, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti. Tiek uzskatīts, ka Padome ir pieņēmusi 9. panta 1. punktā minēto lēmumu, ja vien tā 10 dienu laikā kopš dienas, kad Komisija pieņēmusi attiecīgo ieteikumu, ar kvalificētu balsu vairākumu nenolemj šo ieteikumu noraidīt. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 13. pants – 1.a punkts (jauns) Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu, kas minēts 9. panta 1. punktā, nosaka saskaņā ar LESD 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 15. pants Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. pantu valstu statistikas iestādes (VSI) nodrošina MIP attiecīgo datu vajadzīgo koordinēšanu valsts līmenī. Visas pārējās valsts iestādes šim nolūkam sniedz ziņojumus VSI. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā noteikuma piemērošanu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. pantu valstu statistikas iestādes (VSI) nodrošina MIP attiecīgo datu vajadzīgo koordinēšanu valsts līmenī. Valstu centrālās bankas kā ECBS dalībnieces, kas sagatavo MIP attiecīgos datus, un attiecīgā gadījumā citas valsts iestādes šajā nolūkā sadarbojas ar VSI. Valsts iestādes, kas sagatavo datus, ir par tiem atbildīgas. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā noteikuma piemērošanu. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 17. pants Komisija (Eurostat) regulāri sniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par darbībām, ko Komisija (Eurostat) veic, lai īstenotu šo regulu. Komisija (Eurostat) vismaz reizi gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par darbībām, ko Komisija (Eurostat) veikusi, lai īstenotu šo regulu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1175/20111a minēto Eiropas pusgadu. ________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.). Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 18. pants – 1. punkts 1.  Komisija līdz 2014. gada 14. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem veic šīs regulas pārskatīšanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par konstatējumiem. 1.  Komisija līdz 2014. gada 14. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem pārskata šīs regulas piemērošanu un iesniedz ziņojumu par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts b)  šīs regulas efektivitāti un piemēroto uzraudzības procesu. b)  šīs regulas efektivitāti un proporcionalitāti un piemēroto uzraudzības procesu.

(1) Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0143/2014).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu valdības zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma pagarināšanu (15854/2013 – C7-0462/2013 – 2013/0351(NLE))

P7_TA(2014)0182 A7-0126/2014

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15854/2013),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 13. oktobra Lēmumu 98/591/EK par Zinātniski tehniskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību,

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C7‑0462/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 90. panta 7. punktu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A7‑0126/2014),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma pagarināšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienoto Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (06852/2013 – C7-0005/2014 – 2012/0279(NLE))

P7_TA(2014)0183 A7-0061/2014

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (06852/2013),

–  ņemot vērā Nagojas Protokolu par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību un ir saistīts ar iepriekšminēto Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0005/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A7‑0061/2014),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2013/008 ES/Comunidad Valenciana textiles) (COM(2014)0045 – C7-0019/2014 – 2014/2013(BUD))

P7_TA(2014)0184 A7-0158/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0045 – C7-0019/2014),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam(2), un tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0158/2014),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā Spānija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2013/008 ES/Comunidad Valenciana textiles, lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 560 darbinieku atlaišanas 198 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana)(4) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā (ES52), pārskata periodā no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada 1. augustam, prasot piemērot no EGF līdzfinansētos pasākumus 300 atlaistajiem darbiniekiem;

D.  tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 2. panta b) punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Spānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.  norāda, ka Spānijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2013. gada 8. oktobrī un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2014. gada 28. janvārī; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana notikusi ātri — četru mēnešu laikā;

3.  uzskata, ka darbinieku atlaišana Valensijas apgabala tekstilrūpniecības uzņēmumos ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, atsaucoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par tekstilizstrādājumiem un apģērbu (NTA) pārtraukšanu 2004. gada beigās un tirgus pakļaušanu daudz globālākai konkurencei, jo īpaši no Ķīnas un citām Tālo Austrumu valstīm, kas izraisīja tekstilizstrādājumu importa ievērojamu pieaugumu Savienībā un Savienības tirgus daļas zaudēšanu pasaules tekstilizstrādājumu tirgos;

4.  norāda, ka globalizācija ir smagi skārusi Valensijas apgabalu un ka 2013. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis tajā sasniedza 29,19 %; atzinīgi vērtē to, ka reģions atkal izmanto EGF palīdzību, lai mazinātu lielo bezdarbu un otro reizi risinātu darbinieku atlaišanas problēmu tekstilrūpniecības nozarē;

5.  atzinīgi vērtē Valensijas apgabala spēju iesniegt pieteikumu EGF un izmantot to, lai risinātu problēmas savā darba tirgū, kuram ir raksturīgs liels MVU īpatsvars; šajā sakarā atgādina, ka Valensijas apgabals jau iepriekš ir prasījis EGF palīdzību saistībā ar stāvokli tekstilizstrādājumu, keramikas un dabīgā akmens, kā arī būvniecības nozarē,

6.  uzsver, ka EGF var palīdzēt risināt problemātisko nodarbinātības jautājumu reģionos, kas ir atkarīgi no tādām tradicionālām nozarēm kā tekstilrūpniecība un celtniecība; uzsver, ka EGF spēja palīdzēt ir atkarīga no valsts un vietējo iestāžu gatavības pieteikties EGF atbalstam un to arī iegūt;

7.  norāda, ka līdz šim par tekstilizstrādājumu ražošanas nozari ir iesniegti 11 EGF pieteikumi(5), kuri visi balstīti uz tirdzniecības globalizāciju, turpretī Valensijas apgabala reģionā jau ir iesniegti seši EGF pieteikumi: 2009. gada septembrī(6) (keramika), 2010. gada martā(7) (dabīgais akmens), 2010. gada martā(8) (tekstilrūpniecība), 2011. gada jūlijā(9) un decembrī(10) (attiecīgi — būvniecība un apavu ražošana) un 2013. gadā(11) (būvmateriāli);

8.  atzinīgi vērtē to, ka Spānijas iestādes, vēloties pēc iespējas ātrāk palīdzēt darbiniekiem, individualizēto pasākumu īstenošanu skartajiem darbiniekiem nolēma sākt 2014. gada 1. janvārī — labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

9.  norāda, ka saskaņotā individualizēto pakalpojumu pakete, kas jālīdzfinansē, ietver tādus pasākumus 300 atlaisto darbinieku reintegrācijai darba tirgū kā profilu veidošana, profesionālā orientācija, konsultācijas, mācības (starpnozaru iemaņu apmācība, profesionālā apmācība, apmācība darbavietā, mācības virzībā uz uzņēmējdarbību), atbalsts uzņēmējdarbībai, intensīva palīdzība darba meklēšanā, stimuli (darba meklēšanas stimuls, atbalsts uzņēmuma izveidei, pārcelšanas veicināšana, transporta izmaksu kompensēšana un finansējums tiem, kuri aprūpē apgādājamos);

10.  atzinīgi vērtē to, ka EGF pieteikuma sagatavošanas laikā tika veikta apspriešanās ar sociālajiem partneriem un arodbiedrībām (UGT-PV, CCOO-PV) un ka tika panākta vienošanās par ieguldījumu 10 % apmērā no piemēroto pasākumu kopējo izmaksu kopējā valsts līdzfinansējuma, un ka tiks piemērota sieviešu un vīriešu līdztiesības politika un nediskriminācijas princips dažādajos EGF līdzekļu īstenošanas posmos un saistībā ar piekļuvi EGF;

11.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darbinieku profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; sagaida, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

12.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņotajā pakalpojumu kopumā ir iekļauta arodapmācība, kas vērsta uz nozarēm, kurās jau pastāv vai var rasties darba iespējas, kā arī apmācība darbavietā, kas atbildīs apzinātajām vietējo uzņēmumu vajadzībām;

13.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā nav ieskicēta atlaisto darbinieku izglītošanas struktūra;

14.  norāda, ka saskaņotajā pasākumu kopumā ir iekļauti finansiāli stimuli darba meklēšanai (vienreizējs maksājums EUR 300 apmērā), pabalsts ceļa izdevumu segšanai, pārkvalificēšanos stimulējošs maksājums (līdz EUR 350), kā arī ieguldījums apgādājamo karjeras attīstībā; atzinīgi vērtē to, ka kopējais finansiālo stimulu apmērs ir samērā ierobežots un lielākā daļa līdzekļu ir paredzēta apmācībai, konsultācijām, palīdzībai darba meklēšanā un uzņēmējdarbības sākšanas atbalstam;

15.  norāda, ka šis gadījumi atspoguļo tādu reģiona ierasto sociālo un ekonomisko ainu, kuros vietējai tautsaimniecībai raksturīgs liels MVU īpatsvars;

16.  norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver — Spānijas iestādes apstiprina, ka darbības, kas tiesīgas saņemt atbalstu, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā tiktu ievēroti spēkā esošie noteikumi un lai Savienības finansētie pakalpojumi nevarētu tikt sniegti divreiz;

17.  prasa iesaistītajām iestādēm pielikt vajadzīgās pūles, lai pilnveidotu ar procedūru saistītos noteikumus, kas varētu nodrošināt ātrāku EGF izmantošanu; atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu, lai tā savu novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtu kopā ar priekšlikumu EGF līdzekļu izmantošanai; uzsver, ka turpmāki procedūras uzlabojumi ir iekļauti jaunajā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda regulā (2014–2020)(12) un ka tiks palielināta EGF efektivitāte, pārredzamība un atpazīstamība;

18.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

19.  atzinīgi vērtē vienošanos, kura panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz jauno EGF regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un kurā paredzēts no jauna iekļaut ar krīzi saistīto kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā, Eiropas Parlamentā un Padomē, samazinot vērtēšanas un apstiprināšanas laiku, paplašināt to darbību un saņēmēju loku, kas tiesīgi saņemt atbalstu, ietverot pašnodarbinātās personas un jauniešus, un finansēt pasākumus savu uzņēmumu izveidei;

20.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

21.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2013/008 ES/Comunidad Valenciana textiles)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/167/ES.)

(1) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.). (5) EGF/2007/005 IT Sardegna, COM(2008)0609; EGF/2007/006 IT Piemonte, COM(2008)0609; EGF/2007/007 IT Lombardia, COM(2008)0609; EGF/2008/001 IT Toscana, COM(2008)0609; EGF/2008/003 LT Alytaus Textile, COM(2008)0547; EGF/2008/005 ES Cataluña, COM(2009)0371; EGF/2009/001 PT Norte-Centro, COM(2009)0371; EGF/2009/004 BE Oost en West Vlaanderen Textiel, COM(2009)0515; EGF/2009/005 BE Limburg Textiel, COM(2009)0515, EGF/2010/009 ES Comunidad Valenciana, COM(2010)0613 un EGF/2013/008 Comunidad Valenciana (pašreizējā lieta). (6) EGF/2009/014 ES Comunidad Valenciana keramika, COM(2010)0216; (7) EGF/2010/005 ES Comunidad Valenciana, akmens griesana, veidošana un apstrāde. COM(2010)0617. (8) EGF/2010/009 ES Comunidad Valenciana, COM(2010)0613. (9) EGF/2011/006 ES Comunidad Valenciana, ēku būvniecība COM(2012)0053. (10) EGF/2011/020 ES Comunidad Valenciana, apavu ražošana COM(2012)0204. (11) EGF/2013/004 ES Comunidad Valenciana, būvmateriāli COM(2013)0635. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā audzēt augu reproduktīvo materiālu un kā to darīt pieejamu tirgū (augu reproduktīvā materiāla tiesību akts) (COM(2013)0262 – C7-0121/2013 – 2013/0137(COD))

P7_TA(2014)0185 A7-0112/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0262),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0121/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7‑0112/2014),

1.  noraida Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atsaukt savu priekšlikumu un iesniegt jaunu priekšlikumu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (COM(2013)0895 – C7-0459/2013 – 2013/0438(COD))

P7_TA(2014)0186 A7-0165/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0895),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un jo īpaši to XI pielikuma 10. pantu, kā arī Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar ko Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C7-0459/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 4. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2014. gada 3. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0165/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 422/2014.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko no 2012. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (COM(2013)0896 – C7-0460/2013 – 2013/0439(COD))

P7_TA(2014)0187 A7-0164/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0896),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un jo īpaši to XI pielikuma 10. pantu, kā arī Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar ko Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C7-0460/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 4. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2014. gada 3. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0164/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko no 2012. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 423/2014.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par konkrētām procedūrām Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, piemērošanai (17930/1/2013 – C7-0028/2014 – 2011/0465(COD))

P7_TA(2014)0188 A7-0116/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (17930/1/2013 – C7‑0028/2014),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0938),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0116/2014),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 25.10.2012., P7_TA(2012)0389.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2003/71/EK un Direktīvā 2009/138/EK attiecībā uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām (COM(2011)0008 – C7-0027/2011 – 2011/0006(COD))

P7_TA(2014)0189 A7-0077/2012

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0008),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50., 53., 62. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0027/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 4. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 5. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 27. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

—  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0077/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Direktīvu 2003/71/EK un Direktīvu 2009/138/EK un Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/51/ES.)

(1) OV C 159, 18.5.2011., 10. lpp. (2) OV C 218, 23.7.2011., 82. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju (COM(2013)0044 – C7-0034/2013 – 2013/0024(COD))

P7_TA(2014)0190 A7-0140/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0044),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0034/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. novembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0140/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Nelikumīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt kaitē finanšu sektora struktūrai, stabilitātei un reputācijai un apdraudēt apdraud iekšējo tirgu un starptautisko attīstību un tieši vai netieši grauj iedzīvotāju uzticību tiesiskas valsts principa ievērošanai. Terorisms vājinaun organizētās noziedzības finansēšana joprojām ir nozīmīga problēma, kas būtu jāatrisina Savienības līmenī. Terorisms un organizētā noziedzība kaitē demokrātiskām institūcijām un grauj mūsu sabiedrības pašus pamatus. Slepenas korporatīvās struktūras, kas darbojas slepenību atbalstošās jurisdikcijās, kuras bieži tiek dēvētas par nodokļu oāzēm, vai tādas izmanto, ievērojami veicina nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu plūsmas. Naudas līdzekļu pārskaitījumu sistēmas precizitāti, integritāti un stabilitāti un uzticību finanšu sistēmai kopumā var ir nopietni apdraudēt noziedzniekuapdraudēta, noziedzniekiem un viņu sabiedroto centienisabiedrotajiem cenšoties noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus noziedzības vai terorisma mērķiem. [Gr. 1]

(2)  Ja vien Savienības un starptautiskā līmenī netiek pieņemti konkrēti koordinējoši pasākumi, personas, kuras legalizē nelikumīgi iegūtos līdzekļus un finansē terorismu, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, var mēģināt izmantot izmanto kapitāla aprites brīvību, ko ietver integrētā finanšu telpa. Savienībai ar savu rīcības mērogu būtu jānodrošina Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ietvaros notiekošās starptautiskās sadarbības un tās ieteikumu īstenošanas pasaules mērogā mērķis ir novērst regulējuma arbitrāžu un konkurences kropļojumus. Savienībai ar savu rīcības mērogu būtu jānodrošina FATF 2012. gada februārī pieņemtā 16. ieteikuma par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem vienota transponēšana visā Savienībā un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija vai neatbilstība starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmu raitu darbību Savienības līmenī un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā. [Gr. 2]

(2a)  Šīs regulas īstenošana un īstenošanas kontrole, tostarp FATF 16. ieteikuma īstenošana un īstenošanas kontrole, nedrīkstētu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai to pakalpojumus izmantojošiem iedzīvotājiem radīt nepamatotas vai nesamērīgas izmaksas, un visā Savienībā būtu pilnībā jānodrošina legālā kapitāla aprite. [Gr. 3]

(3)  Savienības 2008. gada 17. jūlija pārskatītajā terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā tika norādīts, ka arī turpmāk jāveic pasākumi nolūkā novērst terorisma finansēšanu un personām, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, neļaut izmantot pašiem savus finanšu resursus. Atzīts, ka FATF pastāvīgi cenšas uzlabot savus ieteikumus un cenšas panākt vienotu izpratni par to, kā šie ieteikumi būtu jāīsteno. Savienības pārskatītajā stratēģijā norādīts, ka regulāri tiek izvērtēts, kā FATF locekļi un FATF pielīdzināmas reģionālās struktūras īsteno šos ieteikumus, un ka no šī viedokļa būtiski ir tas, lai dalībvalstīm būtu vienota pieeja attiecībā uz īstenošanu.

(4)  Lai novērstu terorisma finansēšanu, ir pieņemti pasākumi ar mērķi iesaldēt konkrētu personu, grupu un organizāciju līdzekļus un saimnieciskos resursus, tostarp Regula (EK) Nr. 2580/2001(6), un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002(7). Tā paša mērķa dēļ ir veikti arī pasākumi nolūkā pasargāt finanšu sistēmu no naudas līdzekļu un saimniecisko resursu novirzīšanas terorisma mērķiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā .../.../ES(8)(9), ietverti vairāki šādi pasākumi. Tomēr iepriekšminētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu un citu noziedznieku piekļuvi maksājumu sistēmām, lai pārskaitītu savus naudas līdzekļus.

(5)  Lai starptautiskajā līmenī sekmētu saskaņotas pieejas izveidi un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanaiapkarošanu padarītu efektīvāku, turpmākajās Savienības iniciatīvās būtu jāņem vērā notikumu attīstība šajā līmenī, proti, FATF 2012. gadā pieņemtās starptautiskās normas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu un jo īpaši 16. ieteikums, un pārskatītā skaidrojošā piezīme par tā īstenošanu. [Gr. 4]

(5a)  Īpaša uzmanību būtu jāpievērš LESD 208. pantā noteiktajām Savienības saistībām, lai mazinātu pieaugošo tendenci nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības izbeigt attīstītās valstīs ar stingru pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vērstu regulējumu un tās veikt jaunattīstības valstīs, kurās šis regulējums var būt mazāk stingrs. [Gr. 5]

(6)  Naudas līdzekļu pārskaitījumu pilnīga izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Tādēļ, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu visas maksājumu ķēdes garumā, ir lietderīgi likt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kurai vajadzētu būt precīzai un atjauninātai. Šajā sakarībā ir svarīgi, lai finanšu iestādes sniegtu atbilstošu, precīzu un atjauninātu informāciju par savu klientu vajadzībām veiktiem pārskaitījumiem, lai kompetentās iestādes varētu efektīvāk novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. [Gr. 6]

(7)  Šo regulu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti(10). Piemēram, personas datus, ko vāc, lai panāktu atbilstību šai regulai, nedrīkst tālāk apstrādāt veidā, kas nav savienojams ar Direktīvu 95/46/EK. Jo īpaši turpmākai apstrādei komerciāliem mērķiem jābūt stingri aizliegtai. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tādējādi, piemērojot šo regulu, personas datus pārsūtīt uz trešo valsti, kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, būtu jāatļauj saskaņā ar 26. panta d) punktu minētajā direktīvā. Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas vairākās jurisdikcijās un kuru filiāles vai meitasuzņēmumi atrodas ārpus Savienības, netiktu likti nesaprātīgi šķēršļi apmainīties ar informāciju par vienā no organizācijām notiekošiem aizdomīgiem darījumiem. Šāda norma neskar Savienības un trešo valstu starptautiskos nolīgumus, kuri noslēgti, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tostarp, lai iedzīvotājiem radītu atbilstošas aizsardzības garantijas, nodrošinot līdzvērtīgu vai atbilstošu aizsardzības līmeni. [Gr. 7]

(8)  Uz personām, kuras dokumentus papīra formā vienīgi pārvērš elektroniskos datos un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, neattiecas šīs regulas darbības joma; tā neattiecas arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina vienīgi ziņojumu apmaiņas vai citas atbalsta sistēmas naudas līdzekļu pārsūtīšanai, vai mijieskaita un norēķinu sistēmas.

(9)  No šīs regulas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ietver nelielu risku saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādai izslēgšanai būtu jāaptver kredītkartes vai debetkartes, mobilos tālruņus vai citas digitālās vai informācijas tehnoloģiju (IT) iekārtas, izņemšanu no bankomātiem, nodokļu, naudas sodu vai citu nodevu maksājumus un naudas līdzekļu pārskaitījumus, ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā. Turklāt, lai ņemtu vērā valstu maksājumu sistēmu raksturīgās iezīmes, dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu elektroniskiem “žiro” maksājumiem ar nosacījumu, ka vienmēr ir iespējams izsekot šo naudas līdzekļu pārskaitījumam atpakaļ maksātājam, kā arī līdzekļu pārvedumiem, kas veikti, izmantojot čekus vai vekseļus. Tomēr atbrīvojumu nedrīkst piemērot, kad debetkarti vai kredītkarti, mobilo tālruni vai citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci izmanto, lai viena persona pārskaitītu naudu otrai personai. Ņemot vērā tehnoloģiju dinamisko attīstību, būtu jāapsver iespēja Regulas piemērošanas jomā ietvert arī e-naudu un citas jaunās maksājumu metodes. [Gr. 8]

(10)  Lai nepasliktinātu maksājumu sistēmu darbības efektivitāti, pārbaudes prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta būtu jānošķir no prasībām naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta. Lai rastu līdzsvaru starp risku, ka, no vienas puses, darījumi tiek veikti neoficiāli, jo ir noteiktas pārāk stingras identifikācijas prasības, un, no otras puses, ka mazu naudas līdzekļu pārskaitījumi ietver iespējamos terorisma draudus, prasība pārbaudīt, vai informācija par maksātāju ir pareiza, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, būtu jāpiemēro vienīgi atsevišķiem tādu naudas līdzekļu pārskaitījumiempārskaitījumu veicējiem, kas pārsniedz nepārsniedz EUR 1000. Attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam pārbaudīt katram naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto informāciju par maksātāju, ja ir ievērotas Direktīvā ..../.../ES(11) noteiktās prasības. [Gr. 9]

(11)  Ņemot vērā Savienības tiesību aktus maksājumu jomā – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 924/2009(12), Regulu (ES) Nr. 260/2012(13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/64/EK(14) –, pietiek ar to, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem Savienībā pievieno vienkāršotu informāciju par maksātāju.

(12)  Lai iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu trešās valstīs, dotu iespēju noteikt šiem nolūkiem izmantoto līdzekļu izcelsmi, naudas līdzekļu pārskaitījumiem no Savienības uz valstīm ārpus Savienībai būtu jāpievieno pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Minētajām iestādēm būtu jāpiešķir piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(12a)  Iestādēm, kas ir atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, un dalībvalstu attiecīgajām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpastiprina savstarpējā sadarbība un sadarbība ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm, tostarp jaunattīstības valstu iestādēm, lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību, apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi. Savienībai būtu jāatbalsta jaunattīstības valstu spēju attīstīšanas programmas, lai šādu sadarbību veicinātu. Būtu jāuzlabo sistēmas, kas paredzētas pierādījumu vākšanai un tam, lai pārkāpumu izmeklēšanai vajadzīgos datus un informāciju darītu pieejamu, nekādā veidā Savienībā nepārkāpjot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus vai pamattiesības. [Gr. 10]

(12b)  Maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro atbilstoši tehniskie un organizācijas pasākumi, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu zaudējumu, grozījumiem tajos, to neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem. [Gr. 11]

(13)  Lai naudas līdzekļu pārskaitījumus no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem varētu veikt taupīgā veidā, vienā sērijveida pārskaitījumā apvienojot vairākus atsevišķus pārskaitījumus no Savienības uz valstīm ārpus Savienības, šādiem atsevišķiem pārskaitījumiem būtu jāpievieno vienīgi maksātāja konta numurs vai maksātāja unikāls darījuma identifikācijas numurs ar nosacījumu, ka sērijveida pārskaitījumā ir pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

(14)  Lai pārliecinātos, vai pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju pievienota naudas līdzekļu pārskaitījumam, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš efektīvas procedūras, lai varētu konstatēt, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai tā ir nepilnīga, jo sevišķi, ja ir darīšana ar daudziem maksājumu sniedzējiem, lai uzlabotu līdzekļu pārvedumu izsekojamību. Efektīvas pārbaudes par to, ka informācija ir pieejama un ir pilnīga, jo īpaši, ja ir darīšana ar vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, var palīdzēt izmeklēšanas procedūras padarīt ātrākas un efektīvākas, kas savukārt uzlabo līdzekļu pārskaitījumu izsekojamību. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm līdz ar to būtu jānodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji iekļautu prasīto informāciju, to nosūtot elektroniski vai ar saistīta paziņojuma palīdzību visā maksājumu ķēdē. [Gr. 12]

(15)  Sakarā ar potenciālu risku, ka anonīmi naudas līdzekļu pārskaitījumi var tikt izmantoti terorisma finansēšanai, ir lietderīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt par pienākumu pieprasīt informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Saskaņā ar FATF izstrādāto pieeju, kas balstīta uz risku, ir lietderīgi noteikt augstāka un zemāka riska jomas nolūkā mērķtiecīgāk novērst riskus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Attiecīgi maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam pakalpojumu sniedzējam būtu jāizveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras un jāizvērtē riski, lai resursus varētu apzināti veltīt jomām, kurās pastāv liela nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas varbūtība. Šādas efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras gadījumos, kad līdzekļu pārskaitījumam nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, lai varētu izlemtpalīdzēs maksājumu pakalpojumu sniedzējiem labāk izlemt, vai minēto pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, un kādi ir turpmāk veicamie pasākumi. Gadījumos, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības teritorijas, saskaņā ar Direktīvu [xxxx/yyyy] .../.../ES(15) dati par klientu būtu sevišķi rūpīgi jāpārbauda attiecībā uz pārrobežu korespondentbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju. [Gr. 13]

(16)  Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam pastiprināta uzmanība risku izvērtēšanā būtu jāpievērš, ja tiek konstatēts, ka iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai šāda informācija ir nepilnīga, un būtu jāziņo par aizdomīgiem darījumiem kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā .../.../ES(16) ietverto ziņošanas prasību un attiecīgās valsts transponēšanas pasākumiem.

(17)  Noteikumus attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad iztrūkst informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju vai tā ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumus apturēt vai noraidīt tādus naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ir pretrunā civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību noteikumiem. Nepieciešamība sniegt identitātes informāciju par maksātāju vai fizisku personu, juridisku personu, trastu, fondu, kopieguldījumu fondu, pārvaldītājsabiedrību un citu esošu vai nākotnē iespējamu juridisku sistēmu maksājuma saņēmēju ir galvenais faktors, lai izsekotu noziedzniekus, kuri citādi varētu slēpt savu identitāti aiz korporatīvās struktūras. [Gr. 14]

(18)  Kamēr nav novērsti tehniskie ierobežojumi, kuru dēļ starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt neiespējami izpildīt pienākumu nosūtīt visu par maksātāju saņemto informāciju, šiem starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šāda informācija būtu jāsaglabā. Šādi tehniski ierobežojumi būtu jānovērš, tiklīdz maksājumu sistēmas tiek atjauninātas. Lai pārvarētu tehniskos ierobežojumus, varētu sekmēt SEPA kredīta pārveduma shēmas izmantošanu, veicot pārskaitījumus starp dalībvalstu un trešo valstu bankām. [Gr. 15]

(19)  Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā daudzus mēnešus vai pat gadus pēc naudas līdzekļu sākotnējā pārskaitījuma var būt neiespējami identificēt prasītos datus vai iesaistītās personas, un, lai varētu piekļūt svarīgiem pierādījumiem saistībā ar izmeklēšanu, ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saglabā informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus. Šis periods būtu jāierobežo un jānosaka piecus gadus ilgs, pēc kura visi personas dati būtu jāsvītro, ja vien valstu tiesību akti nenosaka citādi. Ilgāka saglabāšana būtu jāatļauj tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, un tā nedrīkstētu būt ilgāka par desmit gadiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai saskaņā ar šo regulu saglabātie dati tiktu izmantoti tikai šajā regulā aprakstītajiem mērķiem. [Gr. 16]

(20)  Lai cīņā pret terorismu varētu nekavējoties rīkoties, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāatbild uz informācijas pieprasījumiem par maksātāju, kurus iesniedz tās iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu dalībvalstī, kurā tie reģistrēti.

(21)  Darbadienu skaits maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī nosaka, cik dienās ir jāatbild uz informācijas pieprasījumu par maksātāju.

(22)  Lai sekmētu šīs regulas prasību izpildi un saskaņā ar Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē, būtu jāstiprina kompetento iestāžu pilnvaras pieņemt uzraudzības pasākumus un noteikt sankcijas. Būtu jāparedz administratīvās sankcijas, un, ņemot vērā, ka ir svarīgi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, dalībvalstu pienākums būtu noteikt sankcijas, kas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstīm par tām būtu jāpaziņo Komisijai, kā arī Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) ("EBI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(17); Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) ("EAAPI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010(18); un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) ("EVTI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(19).

(23)  Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas XXX pantu V nodaļas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(20)(21). [Gr. 17]

(24)  Vairākas valstis un teritorijas, kas nav Savienības teritorijas daļa, ar kādu dalībvalsti ir saistītas ar monetāro savienību, ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas teritorijas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no tā, ka šīs regulas piemērošana naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām rada būtisku negatīvu ietekmi uz minēto valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus naudas līdzekļu pārskaitījumus uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē.

(25)  Ņemot vērā grozījumus, kas būtu jāveic 2006. gada 15. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju(22), minētā regula skaidrības labad būtu jāatceļ.

(26)  Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un līdz ar to rīcības mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants) un principu ne bis in idem.

(28)  Lai nodrošinātu jaunā regulējuma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu raitu ieviešanu, ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas datumu saskaņot ar Direktīvas .../.../ES(23) transponēšanas termiņu.

(28.a) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2013. gada 4. jūlijā(24),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu saistībā ar līdzekļu pārskaitīšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā tiek lietotas šādas definīcijas:

(1)  "terorisma finansēšana" ir terorisma finansēšana saskaņā ar Direktīvas .../.../ES(25) 1. panta 4. punktu;

(2)  "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana" ir Direktīvas .../.../ES* 1. panta 2. un 3. punktā minētās nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas darbības;

(3)  "maksātājs" ir fiziska vai juridiska persona, kas vai nu veic naudas līdzekļu pārskaitījumu no sava konta, vai kas iesniedz naudas līdzekļu pārskaitījuma rīkojumu Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 7. punktā definētais maksātājs; [Gr. 18]

(4)  "maksājuma saņēmējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu iecerētais saņēmējsDirektīvas 2007/64/EK 4. panta 8. punktā definētais maksājumu saņēmējs; [Gr. 19]

(5)  "maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas saistībā ar savu profesionālo darbību sniedz līdzekļu pārskaitīšanas pakalpojumusDirektīvas 2007/64/EK 4. panta 9. punktā definētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs; [Gr. 20]

(6)  "starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne maksātāja, ne maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai cita starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā saņem un pārskaita līdzekļus;

(7)  "naudas līdzekļu pārskaitījums" ir darījums, ko maksātāja uzdevumā elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību un jo īpaši ar Direktīvā 2007/64/EK definēto naudas pārveduma pakalpojumu un tiešā debeta palīdzību līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona; [Gr. 21]

(8)  "sērijveida pārskaitījums" ir vairāki atsevišķi pārskaitījumi, kas apvienoti pārsūtīšanas nolūkā;

(9)  "unikāls darījuma identifikācijas numurs" ir burtu vai simbolu kombinācija, ko nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar līdzekļu pārskaitīšanai paredzēto maksājumu un norēķinu sistēmu vai ziņojumu apmaiņas sistēmu protokoliem, kas ļauj darījumam izsekot līdz maksātājam un maksājuma saņēmējam;

(10)  "personas līdzekļu pārskaitījums personai" ir darījums starp divām fiziskām personām, kuras kā patērētāji nerīkojas komerciālā, uzņēmējdarbības vai profesionālā nolūkā. [Gr. 22]

3. pants

Darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz jebkurā valūtā veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko nosūta vai saņem Savienībā reģistrēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

2.  Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti ar kredītkarti, debetkarti, priekšapmaksas karti, čeku, mobilo tālruni, e-naudu vai citu Direktīvā 2014/../ES [Maksājumu pakalpojumu direktīva] definēto digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: [Gr. 23]

(a)  karti vai ierīci izmanto, lai veiktu apmaksu par precēm un pakalpojumiem uzņēmumam, īstenojot profesionālus darījumus vai uzņēmējdarbību; [Gr. 24]

(b)  kartes vai ierīces numurs ir pievienots visiem ar darījumu saistītajiem pārskaitījumiem.

Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad kredītkarti vai, debetkarti vai, priekšapmaksas karti, čeku, mobilo tālruni, e-naudu vai citu digitālo vai IT ierīci izmanto, lai veiktu līdzekļu pārskaitījumus no vienas personas otrai. [Gr. 25]

3.  Šo regulu nepiemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuru vienīgā darbība ir papīra dokumentu pārvēršana elektroniskajos datos un kas ir noslēgušas līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai tām, kuru vienīgā darbība ir maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņojumu apmaiņas vai citas līdzekļu pārsūtīšanai paredzētas atbalsta sistēmas, vai mijieskaita un norēķinu sistēmu nodrošināšana. [Gr. 26]

Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem,

(a)  ja saistībā ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem maksātājam no sava konta jāizņem skaidra nauda;

(b)  ja līdzekļi tiek pārskaitīti valsts iestādēm kā maksājums par nodokļiem, naudas sodiem vai citām nodevām dalībvalsts iekšienē;

(c)  ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā.

II NODAĻA

MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI

1.iedaļa

Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

4. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienotā informācija

1.  Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota šāda informācija par maksātāju:

(a)  maksātāja vārds un uzvārds;

(b)  maksātāja konta numurs, ja kontu izmanto naudas līdzekļu pārskaitīšanai, vai arī unikāls darījuma identifikācijas numurs, ja šāds konts šim nolūkam netiek izmantots;

(c)  maksātāja adrese valsts piešķirtais identifikācijas numurs, vai klienta identifikācijas numurs, vai dzimšanas datums un vieta. [Gr. 27]

2.  Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota šāda informācija par maksājuma saņēmēju:

(a)  maksājuma saņēmēja vārds un uzvārds; un

(b)  maksājuma saņēmēja konta numurs, ja kontu izmanto darījuma īstenošanai, vai unikāls darījuma identifikācijas numurs, ja konts šajā nolūkā netiek izmantots.

3.  Pirms naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemēro klienta Direktīvā .../.../ES(26) paredzēto pienācīgas rūpības pasākumus un pārbauda 1. punktā minētās informācijas pareizību un pilnību, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota. [Gr. 28]

4.  Ja līdzekļus pārskaita no maksātāja konta, uzskatāms, ka 3. punktā minētā pārbaude ir veikta šādos gadījumos:

(a)  ja saistībā ar konta atvēršanu saskaņā ar 11. pantu Direktīvā .../.../ES(27) maksātāja identitāte ir pārbaudīta un minētajā pārbaudē iegūtā informācija ir saglabāta saskaņā ar minētās direktīvas 39. pantu;

vai

(b)  ja uz maksātāju attiecas Direktīvas.../.../ES*12. panta 5. punkts.

5.  Tomēr, atkāpjoties no 3. punkta, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav ir pārbauda 1. punktā minētā informācija, ja summa nepārsniedz vismaz tādu līdzekļu pārskaitītāja vārdu, kas nepārsniedz EUR 1000 un nešķiet, ka tā būtu saistīta ar citiem līdzekļu pārskaitījumiem, kas kopā ar attiecīgo pārskaitījumu pārsniedz , un visu informāciju par 1. punktā minēto maksātāju un maksājuma saņēmēju, ja banku operācija ir veikta ar vairākām darbībām, kuras liekas savstarpēji saistītas, vai ja šīs darbības pārsniedz EUR 1000. [Gr. 29]

5. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi Savienības iekšienē

1.  Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs (-i) ir reģistrēts (-i) Savienībā, līdzekļu pārskaitījuma brīdī norāda norāda tikai pilnu vārdu/nosaukumu un maksātāja un maksājuma saņēmēja konta numuru numuru vai viņa unikālo unikālo darījuma identifikācijas numuru numuru, neskarot Regulas (ES) Nr. 260/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. panta b) apakšpunktā noteiktās informācijas prasības. [Gr. 30]

2.  Neatkarīgi no 1. punkta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs Direktīvas .../.../ES(28) 16. panta 2. vai 3. punktā vai tās III pielikumā minētā konstatētā paaugstināta riska gadījumā pieprasa pilnu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai pēc maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju dara pieejamu saskaņā ar 4. pantu trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. [Gr. 31]

6. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi ārpus Savienības

1.  Attiecībā uz sērijveida pārskaitījumiem no viena maksātāja, ja maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti ārpus Savienības, 4. panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ja minētajā pantā norādītā informācija ir pievienota sērijveida pārskaitījumam un ja atsevišķajiem pārskaitījumiem pievienots maksātāja konta numurs vai viņa unikālais darījuma identifikācijas numurs.

2.  Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, naudas līdzekļu pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000 pievieno šādu informāciju: [Gr. 32 neattiecas uz latviešu valodu]

(a)  maksātāja vārds un uzvārds;

(b)  maksājuma saņēmēja vārds un uzvārds;

(c)  maksātāja un maksājuma saņēmēja konta numurs vai unikālais darījuma identifikācijas numurs.

Šīs informācijas pareizība jāpārbauda vienīgi tad, ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

2.iedaļa

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

7. pants

Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju

1.  Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti atbilstīgi uz iekšējo riska izvērtēšanu balstītām ļaunprātības apkarošanas procedūrām un attiecīgās ziņojumu apmaiņas un norēķinu sistēmas konvencijām. [Gr. 33]

2.  Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst šāda informācija:

(a)  naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā, – 5. pantā prasītā informācija;

(b)  naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju un attiecīgā gadījumā 14. pantā prasītā informācija;

un

(c)  sērijveida pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija saistībā ar sērijveida pārskaitījumu.

3.  Naudas līdzekļu pārskaitījumiem virs EUR 1000, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda maksājuma saņēmēja identitāti, ja tā identitāte vēl nav pārbaudīta.

4.  Pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams pārbaudīt informāciju par maksājuma saņēmēju, ja vien nepastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

Dalībvalstis var samazināt šo robežvērtību vai no tās attiekties, ja saskaņā ar valsts mēroga riska novērtējumu ir ieteikts pastiprināt tādu līdzekļu pārskaitīšanas pārbaudes, kas nav veiktas no konta. Dalībvalstis, kas piemēro šo atkāpi, par to informē Komisiju. [Gr. 34]

4a.  Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts trešā valstī, kura ir uzskatāma par paaugstināta riska līmeņa valsti, saskaņā ar Direktīvu .../.../ES(29)veic sevišķi rūpīgu pārbaudi attiecībā uz pārrobežu korespondentbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju. [Gr. 35]

8. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga

1.  Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, pamatojoties uz Direktīvas .../.../ES(30) 16. panta 2. punktā un III pielikumā minētajiem konstatētajiem riskiem, lai noteiktu, kad izpildīt, noraidīt vai apturēt līdzekļu pārskaitījumu, ja iztrūkst vajadzīgā pilnīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un noteiktu turpmāk veicamos pasākumus. [Gr. 36]

1.a  Jebkurā gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ievēro visus spēkā esošos normatīvos vai administratīvos aktus, kas reglamentē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 2580/2001, Regulu (EK) Nr. 881/2002 un Direktīvu .../.../ES(31). [Gr. 37]

Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā prasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, vai arī ir ierakstīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmu konvencijām, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai nu to aptur un pirms maksājuma operācijas veikšanas pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. [Gr. 38]

2.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz prasīto pilnīgo informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, un pēc tam vai nu noraida jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot, vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju. [Gr. 39]

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

9. pants

Novērtējums un ziņojumu sniegšana

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstīgi maksājumu pakalpojumu sniedzēja izstrādātām uz riska izvērtēšanu balstītām procedūrām iztrūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ņem vērā kā faktoru vienu no faktoriem, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, īstenojot savas efektīvās, uz riska izvērtēšanu balstītās procedūras, īpašu uzmanību pievērš arī citiem Direktīvas .../.../ES(32) 16. panta un III pielikuma nosauktajiem riska faktoriem un attiecībā uz tiem nosaka attiecīgus pasākumus. [Gr. 40]

3.iedaļa

Starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

10. pants

Informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju saglabāšana pie pārskaitījuma

Starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa saņemtā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienotā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju tiek saglabāta pie pārskaitījuma.

11. pants

Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju

1.  Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apmaiņas sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar attiecīgās sistēmas konvencijām.

2.  Starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst šāda informācija iztrūkst vai arī tā ir nepilnīga: [Gr. 41]

(a)  naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā, – 5. pantā prasītā informācija;

(b)  naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai attiecīgā gadījumā 14. pantā minētā informācija;

un

(c)  sērijveida pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija saistībā ar sērijveida pārskaitījumu.

12. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga

1.  Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, lai varētu izlemt, vai līdzekļu pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos , vai saņemtā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga un veic turpmākos pasākumus. [Gr. 42]

Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā norādītā nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, vai arī ir ierakstīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmu konvencijām, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai nu to aptur un pirms maksājuma operācijas veikšanas pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. [Gr. 43]

2.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, un pēc tam vai nu noraida jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot, vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

13. pants

Novērtējums un ziņojumu sniegšana

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs iztrūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ņem vērā kā faktoru, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai.

14. pants

Tehniskie ierobežojumi

1.  Šis pants attiecas uz gadījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības un starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Savienībā.

2.  Ja vien, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekonstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas, nosūtot naudas līdzekļu pārskaitījumus maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, var izmantot maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, kas neļauj naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienot informāciju par maksātāju.

3.  Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas izmanto maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem vienīgi tad, ja tas par šo faktu var paziņot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai nu izmantojot ziņojumu apmaiņas sistēmu vai maksājumu sistēmu, kas nodrošina šā fakta paziņošanu, vai arī izmantojot citu procedūru, ja abi maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir akceptējuši attiecīgo saziņas veidu vai vienojušies par to.

4.  Ja starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, tas, saņemot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījumu, trīs darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam dara pieejamu visu saņemto informāciju par maksātāju neatkarīgi no tā, vai tā ir pilnīga.

III NODAĻA

SADARBĪBA UN INFORMĀCIJAS SAGLABĀŠANA

15. pants

Pienākums sadarboties un līdzvērtība [Gr. 44]

1.   Saskaņā ar kārtību, kas noteikta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzēji un starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti, tie pilnībā un nekavējoties atbild tikai uz pieprasījumiem, kurus minētās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu, iesniedz saistībā ar šajā regulā pieprasīto informāciju. Tiek pieņemtas īpašas garantijas, nodrošinot, lai, apmainoties ar šādu informāciju, tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības. Nekādām citām ārējām iestādēm vai pusēm nav pieejami maksājumu pakalpojumu sniedzēju glabātie dati. [Gr. 45]

1.a  Tā kā liela daļa nelikumīgo finanšu plūsmu nonāk nodokļu oāzēs, Savienībai būtu jāpalielina tās spiediens uz šīm valstīm, lai sadarbotos nolūkā apkarot šādas prettiesiskas naudas plūsmas un uzlabotu pārredzamību. [Gr. 46]

1.b  Savienībā reģistrēti maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro šo regulu attiecībā uz meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas darbojas trešās valstīs, kuras netiek uzskatītas par līdzvērtīgām.

Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.a pantu, ar ko ārpus Savienības esošu jurisdikciju tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek atzīts par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. [Gr. 47]

15.a pants

Datu aizsardzība

1.  Attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šīs regulas regulējumu maksājumu pakalpojumu sniedzēji veic savus uzdevumus šīs regulas piemērošanas nolūkā, ievērojot Direktīvu 95/46/EK transponējošos valstu tiesību aktus.

2.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai saskaņā ar šo regulu glabātie dati tiktu izmantoti tikai šajā regulā aprakstītajiem mērķiem un lai tie nekādā ziņā netiktu izmantoti komerciālos nolūkos.

3.  Datu aizsardzības iestādēm ir pilnvaras, tostarp netiešas piekļuves pilnvaras izmeklēt – vai nu ex officio vai pamatojoties uz sūdzību – jebkādus apgalvojumus saistībā ar problēmām personas datu apstrādē. Tam jo īpaši būtu jāietver piekļuve maksājumu pakalpojumu sniedzēja un kompetento valsts iestāžu datu dokumentam. [Gr. 48]

15.b pants

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai uz starptautisku organizāciju, kuras nenodrošina atbilstošu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, ir pieļaujama tikai tad, ja:

(a)  tiek piemēroti atbilstoši datu aizsardzības pasākumi un aizsardzības garantijas un

(b)  uzraudzības iestāde pēc šo pasākumu un garantiju novērtēšanas ir devusi iepriekšēju nosūtīšanas atļauju. [Gr. 49]

16. pants

Informācijas saglabāšana

Informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju netiek glabāta ilgāk nekā tas ir nepieciešams saskaņā ar tiesību normām. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs 4., 5., 6. un 7. pantā norādīto informāciju saglabā ilgākais piecus gadus. 14. panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs visu saņemto informāciju glabā piecus gadus. Šim periodam beidzoties, personas datus dzēš, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, kas nosaka apstākļus, kādos maksājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst saglabāt datus vai arī tiem ir jāsaglabā dati arī turpmāk. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt turpmāku saglabāšanu tikai tad, Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai datus glabātu ilgāk par pieciem gadiem tikai ārkārtas situācijās, ja to prasa apstākļi un ir sniegts pamatojums, un tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Informāciju var saglabāt ilgākais desmit gadus pēc tam, kad ir veikts līdzekļu pārskaitījums un personas datu glabāšanai ir jāatbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK. [Gr. 50]

Maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro atbilstošus tehniskos un organizācijas pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai prettiesisku to iznīcināšanu vai nejaušu to pazušanu, grozīšanu, to neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem. [Gr. 51]

Informāciju, kuru maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieka pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir ieguvuši par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, beidzoties glabājuma termiņam, dzēš. [Gr. 52]

16.a pants

Informācijas pieejamība un konfidencialitāte

1.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai šīs regulas vajadzībām iegūtā informācija būtu pieejama tikai izraudzītām personām vai ar to iepazīties varētu tikai personas, kurām tas ir nepieciešams, lai kontrolētu uzņemto risku.

2.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai tiktu ievērota apstrādāto datu konfidencialitāte.

3.  Personas, kurām ir piekļuve maksātāja vai maksājuma saņēmēja personas datiem un kuras rīkojas ar tiem, ievēro datu procesu konfidencialitāti un datu aizsardzības prasības.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina, lai personas, kuras regulāri iegūst vai apstrādā personas datus, izietu īpašu datu aizsardzības apmācību. [Gr. 53]

IV NODAĻA

SANKCIJAS UN UZRAUDZĪBA

17. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiek pārkāpti noteikumi saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, var piemērot sankcijas vadības struktūras locekļiem un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

3.  Līdz …(33) dalībvalstis paziņo par 1. punktā minētajiem noteikumiem Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI Apvienotajai komitejai. Tās nekavējoties paziņo Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI Apvienotajai komitejai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

4.  Kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas visas izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu izpildei. Izmantojot pilnvaras piemērot sankcijas, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka sankcijas vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību saistībā ar pārrobežu rakstura lietām.

18. pants

Īpašie noteikumi

1.  Šo pantu piemēro šādu pārkāpumu gadījumā:

(a)  atkārtoti gadījumi, kad nav iekļauta pieprasītā informācija maksājumu pakalpojumu sniedzējs neiekļauj pieprasīto informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kas ir pretrunā 4., 5. un 6. pantam; [Gr. 54]

(b)  maksājumu pakalpojumu sniedzēju nopietni pārkāpumi saistībā ar informācijas saglabāšanu saskaņā ar 16. pantu;

(c)  maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav ieviesis efektīvu, uz risku balstītu politiku un procedūras, kā noteikts 8. un 12. pantā;

(ca)  starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēji nopietni pārkāpj 11. un 12. pantu. [Gr. 55]

2.  Gadījumos, kas minēti 1. punktā, var piemērot vismaz šādus administratīvus pasākumus un sankcijas:

(a)  publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

(b)  rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo darbību un atturēties no tās atkārtošanas;

(c)  maksājumu pakalpojumu sniedzēja gadījumā – pakalpojumu sniedzējam piešķirtās atļaujas atsaukšanu;

(d)  pagaidu aizliegumu visiem maksājumu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem vai citām atbildīgajām fiziskajām personām pildīt savus uzdevumus pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

(e)  juridiskas personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātes uzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgo kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātes uzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;

(f)  fiziskas personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 5 000 000 vai atbilstošā vērtībā attiecīgās dalībvalsts valūtā, kur euro nav oficiālā valūta, ...(34);

(g)  ja var noteikt pārkāpuma rezultātā gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, – administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz šīs peļņas vai zaudējumu divkāršai summai.

19. pants

Sankciju publiskošana

Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās publisko administratīvās sankcijas un pasākumus, kas noteikti 17. pantā un 18. panta 1. punktā minētajos gadījumos, publisko bez liekas kavēšanās, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda veida publiskošana nopietni neapdraudētu finanšu tirgu stabilitāti tas nepieciešams un ir samērīgi pēc tam, kad ir veikta katra atsevišķā gadījuma izvērtēšana. [Gr. 56]

Ja šāda publiskošana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publisko, ievērojot anonimitāti.

Ja dalībvalsts kompetentās iestāde nosaka vai piemēro administratīvo sodu vai citas 17. un 18. pantā paredzētas sankcijas, tā par šo sodu vai sankciju un par to noteikšanas vai piemērošanas apstākļiem informē EBI. EBI iekļauj šādu paziņojumu administratīvo sodu centrālajā datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(35) 69. pantu, un tai piemēro tās pašas procedūras, kas tiek piemērotas visiem citiem publicētajiem sodiem. [Gr. 57]

20. pants

Kompetento iestāžu piemērotās sankcijas

Nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:

(a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

(c)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

(d)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūto peļņu vai novērstos zaudējumu, ciktāl tos var aprēķināt;

(e)  pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var aprēķināt;

(f)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gatavību sadarboties ar kompetento iestādi;

(g)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

21. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.  Dalībvalstis ievieš efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas pārkāpumiem. Atbilstošos tehniskos un organizatoriskos pasākumus piemēro, lai aizsargātu datus pret nejaušu vai pretlikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazušanu, grozīšanu vai nelikumīgu izpaušanu. [Gr. 58]

2.  Šā panta 1. punktā minētie mehānismi aptver vismaz:

(a)  īpašas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

(b)  piemērotu aizsardzību trauksmes cēlājiem un personām, kas ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem; [Gr. 59]

(c)  personas datu aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas tiek turēta aizdomās kā atbildīga par pārkāpumu, saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

3.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar kompetentajām iestādēm ievieš piemērotas iekšējās procedūras, lai darbinieki ar īpaša droša, neatkarīga un anonīma kanāla starpniecību varētu iekšēji ziņot par pārkāpumiem. [Gr. 60]

22. pants

Uzraudzība

1.  Dalībvalstis lūdz kompetentajām iestādēm veikt efektīvu uzraudzību un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanu. EBI saskaņā ar Regulas (ES) 1093/2010 16. pantu var pieņemt pamatnostādnes par šīs regulas īstenošanas procesiem, ņemot vērā dalībvalstīs izveidojušos paraugpraksi. [Gr. 61]

1.a  Komisija koordinē un rūpīgi uzrauga šīs regulas īstenošanu attiecībā uz ārpus Savienības esošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un vajadzības gadījumā stiprina sadarbību ar trešo valstu iestādēm, kas izmeklē 18. pantā paredzētos pārkāpumus un nosaka par tiem sodus. [Gr. 62]

1.b  Komisija līdz 2017. gada 1. janvārim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par IV nodaļas piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu gadījumiem, trešo valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tam, kā šo valstu kompetentās iestādes veic izmeklēšanu un nosaka sodus. Ja pastāv risks, ka varētu tikt pārkāpti datu glabāšanas noteikumi, Komisija veic atbilstošus un efektīvus pasākumus, tostarp iesniedz priekšlikumu grozīt šo regulu. [Gr. 63]

22.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 15. panta 1.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no ...(36).

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 1.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 15. panta 1.a punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 64]

V NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

23. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja ("komiteja"). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām pieņemtie īstenošanas noteikumi groza šīs regulas pamatnoteikumus. [Gr. 65]

VI NODAĻA

ATKĀPES

24. pants

Nolīgumi ar Līguma 355. pantā minētajām neminētajām teritorijām vai valstīm [Gr. 66]

1.  Neskarot 15.panta 1.a punktu, Komisija var gadījumos, kad līdzvērtība ir pieradīta, pilnvarot jebkuru dalībvalsti ar kādu no noslēgt nolīgumus ar kādu no Līguma 355. pantā minēto valsti vai teritoriju, kas nav daļa no Savienības teritorijas, noslēgt nolīgumus, kas ietver atkāpes no šīs regulas, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp attiecīgo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgās dalībvalsts iekšienē. [Gr. 67]

Šādus nolīgumus var pilnvarot noslēgt tikai tad, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

(a)  attiecīgajai valstij vai teritorijai ir monetārā savienība ar attiecīgo dalībvalsti, tā ir daļa no attiecīgās dalībvalsts valūtas teritorijas vai ir parakstījusi monetāro konvenciju ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts;

(b)  maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgajā valstī vai teritorijā tieši vai netieši piedalās šīs dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās;

un

(c)  attiecīgā valsts vai teritorija lūdz, lai tās jurisdikcijā esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemērotu tādus pašus noteikumus kā šajā regulā paredzētie noteikumi.

2.  Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minētos nolīgumus, nosūta pieteikumu Komisijai un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju.

Kamēr saskaņā ar šajā pantā izklāstīto procedūru nav pieņemts lēmums, naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo dalībvalsti un attiecīgo valsti vai teritoriju no dalībvalsts pieteikuma saņemšanas brīža Komisijā provizoriski uzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem šīs dalībvalsts iekšienē.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda nepieciešamo papildu informāciju.

Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai, tā viena mēneša laikā attiecīgi paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pārsūta pieprasījumu pārējām dalībvalstīm.

3.  Trīs mēnešu laikā no 2. punkta ceturtajā daļā minētās paziņošanas Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, vai pilnvarot attiecīgo dalībvalsti slēgt šā panta 1. punktā minēto nolīgumu.

Jebkurā gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem 18 mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža Komisijā.

3.a  Attiecībā uz spēkā esošiem atļauju lēmumiem par atkarīgajām vai asociētām teritorijām tiek nodrošināta nepārtrauktība, proti, tas skar Komisijas īstenošanas lēmumu 2012/43/ES(37), Komisijas Lēmumu 2010/259/EK(38) un Komisijas Lēmumu 2008/982/EK(39). [Gr. 68]

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1781/2006 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā pievienoto atbilstības tabulu.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ...(40).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

25. pantā minētā atbilstības tabula

(1) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp. (2) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp. (3) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp. (4) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja. (6) Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 28.12.2011., 70. lpp.). (7) Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002 (2002. gada 27. maijs), ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā .../.../ES par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai (OV L […] […]. lpp.). (9) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs, datums un OV atsauce. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281,23.11.1995., 31. lpp.). (11) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 ( 2012. gada 14. marts ), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK ( 2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.). (15) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (16) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 ( 2010. gada 24. novembris ), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 ( 2010. gada 24. novembris ), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.). (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 ( 2010. gada 24. novembris ), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.). (20) (21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (22) OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp. (23) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (24) OV C 32, 4.2.2014., 9. lpp. (25) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (26) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (27) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (28) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (29) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (30) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (31) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (32) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (33) Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (34) Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.) (36) Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (37) Komisijas 2012. gada 25. janvāra Īstenošanas Lēmums 2012/43/ES, ar ko Dānijas Karalistei atļauj noslēgt nolīgumus ar Grenlandi un Fēru salām par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Dāniju un katru no šīm teritorijām uzskatītu par pārskaitījumiem Dānijas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 24, 27.1.2012., 12. lpp.). (38) Komisijas 2010. gada 4. maija Lēmums 2010/259/ES, ar kuru Francijas Republikai atļauj noslēgt nolīgumu ar Monako Firstisti par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Francijas Republiku un Monako Firstisti uzskatītu par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Francijas Republikas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 112, 5.5.2010., 23. lpp.). (39) Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmums 2008/982/EK ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj slēgt nolīgumus ar Džersijas teritoriālo vienību, Gērnsijas teritoriālo vienību un Menas salu par naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp Apvienoto Karalisti un katru no šīm teritorijām, kuri jāuzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Apvienotās Karalistes iekšienē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 352, 31.12.2008., 34. lpp.). (40) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas transponēšanas datums.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (COM(2013)0045 – C7-0032/2013 – 2013/0025(COD))

P7_TA(2014)0191 A7-0150/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0045),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0032/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 23. maija atzinumu(2),

–   ņemot vērā saistības, kuras uzņēmās G8 augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2013. gada jūnijā Ziemeļīrijā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumus par agresīvu nodokļu plānošanu,

–  ņemot vērā ESAO ģenerālsekretāra progresa ziņojumu, ko iesniedza G20 sanāksmē, kas notika 2013. gada 5. septembrī,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2013. gada 9. decembra atzinumu par direktīvas priekšlikumu, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0150/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Milzīga nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu nozares stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt iekšējo tirgu un , bet starptautisko attīstību. Terorisms vājina grauj pašus mūsu sabiedrības pamatus. Papildinot krimināltiesisko pieeju, Galvenās nelikumīgās naudas plūsmas veicinātājas ir slepenas korporatīvas struktūras, kuras darbojas ārzonu jurisdikcijās, ko nereti dēvē arī par nodokļu oāzēm, izmantojot to priekšrocības. Papildus krimināltiesiskās pieejas turpmākai pilnveidei Savienības līmenī preventīvi līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmu, ir obligāti un var sniegt dot papildinošus rezultātus. Tomēr preventīvajai pieejai vajadzētu būt mērķtiecīgai un samērīgai un tai nebūtu jāpārvēršas par visu sabiedrību aptverošu kontroles sistēmu. [Gr. 1]

(2)  Finanšu iestāžu un kredītiestāžu drošība, integritāte un stabilitāte, kā arī uzticēšanās finanšu sistēmai kopumā var tikt nopietni apdraudēta sakarā ar noziedznieku un to līdzdalībnieku pūlēm noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai novirzīt likumīgi vai nelikumīgi iegūtu naudu teroristu mērķiem. Ja konkrēti saskaņoti pasākumi netiek pieņemti visas Savienības mērogā, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un teroristu finansētāji, lai sekmētu savu noziedzīgo rīcību, varētu mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību un finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa. Tāpēc Savienības mērogā ir jāpieņem konkrēti saskaņoti pasākumi. Vienlaikus mērķis aizsargāt sabiedrību pret noziedzniekiem un aizsargāt Eiropas finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti jāīsteno samērīgi, ņemot vērā nepieciešamību izveidot tādu normatīvo vidi, kurā uzņēmumi varētu panākt uzņēmējdarbības izaugsmi, nemaksājot nesamērīgi daudz par atbilstību tiesību aktiem. Ikvienai prasībai cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kas tiek noteikta atbildīgajam subjektam, jābūt pamatotai un samērīgai. [Gr. 2]

(3)  Šis priekšlikums ir ceturtā direktīva nolūkā vērsties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudiem. Padomes Direktīva 91/308/EEK(6), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu definēja attiecībā uz narkotiku tirdzniecību un saistības noteica tikai finanšu nozarei. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/97/EK(7), paplašināja darbības jomu gan attiecībā uz aptvertajiem noziegumiem, gan aptvertajām profesijām un darbībām. Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF) 2003. gada jūnijā pārskatīja savus ieteikumus, lai aptvertu teroristu finansēšanu, un noteica sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un verifikāciju, situācijām, kurās augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var būt par pamatojumu pastiprinātiem pasākumiem, kā arī situācijām, kurās samazināts risks var būt par pamatojumu mazāk stingrai kontrolei.

Minētās izmaiņas tika atspoguļotas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK(8), un Komisijas Direktīvā 2006/70/EK(9). Īstenojot FATF ieteikumus, Savienībai būtu pilnībā jāievēro datu aizsardzības tiesību akti, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta) un Eiropas Cilvēktiesību konvencija. [Gr. 3]

(4)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek īstenota starptautiskā vidē. Pasākumiem, kurus pieņem tikai valsts vai pat Savienības līmenī, neņemot vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, varētu būt ļoti ierobežota ietekme. Tādējādi pasākumiem, kurus pieņem Savienība, vajadzētu būt saskaņotiem ar savietojamiem ar citām darbībām un vismaz tikpat stingriem kā citām darbībām, ko veic citas starptautiskās institūcijas. Izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ieņēmumu neatklāšanas un slēpšanas mehānismus var izmantot kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģijas, lai izvairītos no to atklāšanas. Savienības rīcībā būtu jo īpaši jāturpina ņemt vērā ieteikumus, kurus sagatavojusi FATF – galvenā starptautiskā organizācija, un citas starptautiskās organizācijas, kas cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai vēl vairāk efektivizētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, attiecīgā gadījumā Direktīva 2005/60/EK un Direktīva 2006/70/EK būtu jāpielāgo FATF ieteikumiem, kas tika pieņemti un paplašināti 2012. gada februārī. Tomēr ir svarīgi, lai šāda minēto normu pielāgošana FATF ieteikumiem notiktu, pilnībā ievērojot Savienības tiesības, jo īpaši Savienības datu aizsardzības tiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības. [Gr. 4]

(4a)  Lai novērstu pieaugošo tendenci nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības veikt nevis attīstītajās valstīs, bet gan jaunattīstības valstīs, kurās ir mazāk stingri tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, īpaša vērība būtu jāpievērš to starptautisko saistību īstenošanai, kas ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā, saskaņā ar kuru ir jāpanāk attīstības sadarbības politikas saskanība. [Gr. 5]

(4b)  Ņemot vērā, ka nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas, jo īpaši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apjoms jaunattīstības valstīs ir no 6 līdz 8,7 % no to IKP(10), un šī summa ir 10 reizes lielāka nekā Savienības un tās dalībvalstu palīdzības apjoms šīm valstīm, ir jākoordinē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pasākumi un jāņem vērā Savienības un dalībvalstu attīstības stratēģija un politikas virzieni, kas vērsti uz kapitāla aizplūšanas apkarošanu. [Gr. 6]

(5)  Turklāt finanšu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, lai nelikumīgi iegūtus vai pat likumīgi iegūtus līdzekļus novirzītu teroristiskiem mērķiem, rada skaidru apdraudējumu finanšu sistēmas integritātei, pareizai darbībai, reputācijai un stabilitātei. Tādējādi šajā direktīvā ietverto preventīvo pasākumu loks būtu jāpaplašina tā, lai tas ietvertu ne tikai manipulācijas ar līdzekļiem, kas iegūti, no noziedzīgas darbības, bet arī izdarot smagus noziedzīgus nodarījumus, unnaudas vai īpašuma uzkrāšanu teroristiskiem mērķiem. [Gr. 7]

(5a)  Neatkarīgi no dalībvalstīs paredzētajām sankcijām to pasākumu galvenajam mērķim, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt visu tādu darbību apkarošanai, kas dod ievērojamus nelikumīgi ienākumus. To panākt, veicot visus iespējamos pasākumus, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu minēto ienākumu legalizācijas nolūkā. [Gr. 8]

(6)  Lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā ir riskanta saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai palielinātu modrību un mazinātu riskus, ko rada skaidras naudas maksājumi, šī direktīva būtu jāattiecina uz fiziskām un juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm, ja tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 7500 vai vairāk. Dalībvalstis būtu jāvar nolemt pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp zemāku robežvērtību. [Gr. 9]

(6a)  Elektroniskās naudas produktus arvien biežāk izmanto, lai aizstātu bankas kontus. Šādu produktu piedāvātājiem būtu stingri jāpilda pienākums novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tomēr būtu jāvar noteikt atbrīvojumu no klientu pārbaužu veikšanas attiecībā uz elektroniskās naudas produktiem, ja ir izpildīti noteikt kumulatīvi nosacījumi. Par elektronisko naudu, kas izsniegta, neveicot klienta uzticamības pārbaudi, būtu jāļauj iegādāties preces un pakalpojumus tikai no pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir identificēti un kuru identitāti ir apstiprinājis elektroniskās naudas izsniedzējs. Elektronisko naudu nedrīkst izmantot, ja attiecībā uz starppersonu darījumiem nav veikta klienta uzticamības pārbaude. Elektroniski uzglabātajai summai būtu jābūt pietiekami zemai, lai izvairītos no nepilnībām un lai pārliecinātos, ka persona nevar iegūt neierobežotu daudzumu anonīmo elektroniskās naudas produktu. [Gr. 10]

(6b)  Nekustamā īpašuma aģenti dalībvalstīs ir aktīvi dažādos veidos, veicot darījumu ar nekustamo īpašumu. Lai samazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku nekustamā īpašuma sektorā, šī direktīva būtu jāattiecina arī uz nekustamā īpašuma aģentiem, ja tie savā profesionālajā darbībā veic finanšu darījumus saistībā ar īpašumu. [Gr. 11]

(7)  Uz juridisko profesiju pārstāvjiem, kā tos definē dalībvalstis, šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina tad, kad viņi iesaistās finansiālās vai korporatīvās darbībās, ietverot konsultēšanu nodokļu jautājumos, kur pastāv vislielākais risks, ka šo juridisko profesiju pārstāvju pakalpojumus var pretlikumīgi izmantot noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Tomēr vajadzētu būt atbrīvojumiem no jebkura pienākuma paziņot informāciju, kas iegūta tiesas procesa laikā vai arī pirms vai pēc tā, kā arī izvērtējot klienta juridisko stāvokli. Tādējādi uz juridiskajām konsultācijām arī turpmāk būtu jāattiecina pienākums neizpaust profesionālo noslēpumu, ja vien juridiskais konsultants pats nepiedalās nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā, juridisko konsultāciju mērķis nav legalizēt nelikumīgi iegūtos līdzekļus vai finansēt teroristus, vai ja vien jurists nezina, ka klients meklē juridisko konsultāciju, lai legalizētu nelikumīgi iegūtos līdzekļus vai finansētu teroristus.

(8)  Pret tieši salīdzināmiem pakalpojumiem būtu jāattiecas vienveidīgi, ja tos sniedz jebkurš profesionālis, uz kuru attiecas šī direktīva. Lai nodrošinātu Hartā garantēto tiesību ievērošanu, to revidentu, ārštata grāmatvežu un nodokļu konsultantu gadījumā, kuri dažās dalībvalstīs var aizstāvēt vai pārstāvēt klientu tiesvedības kontekstā vai arī izvērtēt klienta juridisko stāvokli, uz informāciju, ko viņi ieguvuši, pildot šos uzdevumus, nebūtu jāattiecina paziņošanas pienākums saskaņā ar šo direktīvu.

(9)  Svarīgi nepārprotami uzsvērt, ka „nodokļu noziegumi” saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem ir iekļauti „noziedzīgas darbības” plašajā definīcijā, ko izmanto šajā direktīvā saskaņā ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem. Eiropadome savā 2013. gada 23. maija sanāksmē apliecināja nepieciešamību uzsākt visaptverošu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu un apkarot visu veidu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu iekšējā tirgū un darījumos ar trešām valstīm un jurisdikcijām, kuras šajā jomā nevēlas sadarboties. Nodokļu noziegumu definīcijas pieņemšana ir nozīmīgs solis šo noziegumu atklāšanā, tāpat arī prasības noteikšana lielajiem uzņēmumiem, kuri darbojas Savienībā, par katru valsti atsevišķi izpaust konkrētu finanšu informāciju. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstu noteiktie atbildīgie subjekti un profesionālie juristi necenstos traucēt šīs direktīvas mērķu īstenošanu un neveicinātu vai neiesaistītos agresīvu nodokļu shēmu plānošanā. [Gr. 12]

(9a)  Dalībvalstīm būtu jāievieš vispārējie izvairīšanās novēršanas noteikumi (GAAR) nodokļu jomā, lai ierobežotu agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra ieteikumiem par agresīvu nodokļu plānošanu un ESAO progresa ziņojumu, ko iesniedza G20 sanāksmē, kura notika 2013. gada 5. septembrī. [Gr. 13]

(9b)  Veicot vai sekmējot komerciālus vai privātus darījumus, struktūrām, kurām finanšu sistēmā ir īpaša loma, piemēram, Eiropas Investīciju bankai (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB), dalībvalstu centrālajām bankām un centrālajām norēķinu sistēmām, būtu pēc iespējas jāievēro citiem atbildīgajiem subjektiem piemērojamie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 14]

(10)  Nepieciešams identificēt ikvienu fizisku personu, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības konkrēto procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas ir pierādījuma faktors, kas jāņem vērā tas ir viens no faktoriem, ar kura palīdzību var noskaidrot faktisko īpašnieku. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrota fiziskā persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisko personu, kas ir klients. [Gr. 15]

(11)  Nepieciešamība Ir svarīgi nodrošināt un uzlabot maksājumu izsekojamību. Precīza un atjaunināta informācija par visu juridisko struktūru, piemēram, juridisko personu, trastu, fondu vai pārvaldītājsabiedrību vai jebkuru citu līdzīgu pašreizējo vai turpmāko juridisko veidojumu, faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem un dara šo adekvāto, precīzo un jaunāko informāciju pieejamu, kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. izmantojot centrālos publiskos reģistrus, nodrošina iespējas ar to iepazīties tiešsaistē un publisko to atklātā un drošā formātā saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem un Hartā paredzētajām tiesībām uz privātumu. Būtu jāparedz kompetento iestāžu, jo īpaši FIU un atbildīgo subjektu, tiesības šādus reģistrus izmantot, kā arī šādas tiesības jāparedz sabiedrībai, ja pirms izmantošanas tiek identificēta persona, kas vēlas ar informāciju iepazīties, un tiek nomaksāta iespējamā nodeva.Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem. [Gr. 16]

(11a)  Dalībvalstīm izveidojot faktisko īpašnieku reģistrus, tiktu sniegts ievērojams atbalsts cīņā pret nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, korupciju, noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, krāpšanu un citiem finanšu noziegumiem. To varētu panākt, uzlabojot dalībvalstu esošo uzņēmumu reģistru darbību. Lai panāktu reģistros ievadītās informācijas efektīvu izmantošanu, ir svarīgi, lai reģistri būtu savstarpēji savienoti, jo uzņēmējdarbības darījumi ir pārrobežu darījumi. Visu Savienības uzņēmumu reģistru savstarpēja savienojamība jau ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/17/ES(11) un būtu jāpaplašina vēl vairāk. [Gr. 17]

(11b)  Tehnoloģiskais progress ir radījis instrumentus, ar kuriem atbildīgie subjekti, veicot atsevišķus pārskaitījumus, var pārbaudīt savu klientu identitāti. Šādi tehnoloģiskie uzlabojumi uzņēmumiem un klientiem nodrošina laika un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, tāpēc tie būtu jāņem vērā, novērtējot risku. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, vēršoties pret jauniem un novatoriskiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidiem, būtu jārīkojas proaktīvi, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzības normas. [Gr. 18]

(12)  Šī direktīva būtu jāpiemēro arī tad, ja atbildīgie subjekti, uz kuriem šī direktīva attiecas, savu darbību veic caur internetu.

(12a)  Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB īstenot šīs direktīvas noteikumus un publicēt savā tīmekļa vietnē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas politikas nostādnes, kurās ir ietvertas sīki izstrādātas procedūras, kas paredzētas šīs direktīvas īstenošanai. [Gr. 19]

(13)  Bažas rada azartspēļu nozares izmantošana noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai. Lai mazinātu ar šo nozari saistītos riskus un noteiktu vienlīdzīgu attieksmi pret azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, visiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi katram atsevišķam darījumam, kura apmērs ir EUR 2000 vai vairāk. Veicot uzticamības pārbaudi, būtu jāīsteno uz risku balstīta pieeja, kas atspoguļo dažādus atšķirīgiem azartspēļu pakalpojumiem raksturīgus riskus, un jāanalizē, vai šis risks no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas viedokļa ir uzskatāms par augstu vai zemu. Būtu jāņem vērā arī dažādu azartspēļu īpašie raksturlielumi, piemēram, jānošķir kazino, tiešsaistes azartspēles vai citi azartspēļu pakalpojumu sniedzēji. Dalībvalstīm būtu jāapsver minētās robežvērtības piemērošana laimestiem, kā arī azartspēļu likmēm. Azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir fiziskas telpas (piemēram, kazino un laimētavas), būtu jānodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudi, ja to veic pie ieejas telpās, var sasaistīt ar darījumiem, kurus klients veic minētajās telpās. [Gr. 20]

(13a)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana notiek arvien sarežģītākos veidos un tajā tiek izmantoti arī nelegāli un dažreiz arī legāli totalizatori, jo īpaši saistībā ar sporta pasākumiem. Ir radušies jauni, ienesīgi organizētās noziedzības veidi, piemēram, spēļu rezultātu sarunāšana, un tie ir kļuvuši par izdevīgiem noziedzības veidiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. [Gr. 21]

(14)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks nav vienāds visos gadījumos. Tādēļ būtu jāizmanto holistiska uz riska faktoru balstīta pieeja, pamatojoties uz standartu minimumu. Uz riska faktoru balstīta pieeja nav nepamatoti pieļaujošs risinājums dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem. Tā ietver uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas izmantošanu, lai labāk vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, ar kuriem saskaras Savienība un tie, kas tajā darbojas. [Gr. 22]

(15)  Uz riska faktoru balstītas pieejas pamatā ir dalībvalstu un Savienības nepieciešamība identificēt, izprast un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ar kādiem tās saskaras. Pārvalstiskas pieejas riska identifikācijai nozīme ir atzīta starptautiskā līmenī, un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(12); Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010(13); un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(14), būtu jāuzdod sniegt atzinumu par riskiem, kas skar finanšu nozari un sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā tā riska novērtējuma standartu minimums, ko īsteno valstu kompetentās iestādes. Šajā procesā pēc iespējas būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, īstenojot publisku apspriešanos. [Gr. 23]

(16)  Attiecīgā gadījumā riska novērtējuma rezultāti dalībvalstīs būtu jādara savlaicīgi pieejami atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu identificēt, izprast un mazināt paši savus riskus. [Gr. 24]

(17)  Lai labāk izprastu un mazinātu riskus Savienības līmenī, būtu jāveic pārvalstiska riska analīze, lai efektīvi identificētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas pastāv iekšējā tirgū. Komisijai būtu jālūdz dalībvalstis efektīvi atrisināt gadījumus, kas saistīti ar augstu risku. Turklāt dalībvalstīm būtu ar savu riska novērtējumu rezultātiem jāapmainās savā starpā un ar Komisiju, EBI, EAAPI, un EVTI (kopā minētas kā "EUI") un Eiropolu, ja tas ir attiecīgi. [Gr. 25]

(18)  Piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ir lietderīgi ņemt vērā to mazo atbildīgo subjektu raksturu un vajadzības, uz kuriem attiecas šī direktīva, un nodrošināt attieksmi, kas ir atbilstīga mazo atbildīgo subjektu īpašajām vajadzībām un komercdarbības būtībai.

(19)  Risks savā būtībā ir mainīgs, un mainīgie rādītāji, vai nu katrs atsevišķi, vai apvienojumā, var palielināt vai samazināt potenciālo risku, tādējādi ietekmējot preventīvo pasākumu, piemēram, klienta uzticamības pārbaudes pasākumu, atbilstīgo līmeni. Tādējādi ir gan tādi apstākļi, kuros būtu jāpiemēro pastiprināta klienta uzticamības pārbaude, gan citi apstākļi, kuros var būt atbilstīga vienkāršota klienta uzticamības pārbaude.

(20)  Būtu jāatzīst, ka konkrētas situācijas rada lielāku nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku. Lai gan būtu jānosaka visu klientu identitāte un komercdarbības profils, ir gadījumi, kad nepieciešama īpaši stingra klienta identifikācijas un pārbaudes procedūra.

(21)  Tas īpaši atbilst patiesībai komercdarbības attiecībās ar personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, jo īpaši ar tām, kas ir no Savienības vai citām valstīm, kur korupcija ir plaši izplatīta. Šādas attiecības finanšu nozari var īpaši pakļaut nopietnam reputācijas un juridiskam riskam. Starptautiskās pūles apkarot korupciju arī attaisno nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādiem gadījumiem un piemērot atbilstīgus pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās. [Gr. 26]

(21a)  Ir jāpastiprina klienta uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās, tomēr nedrīkst pieļaut situāciju, ka saraksti, kuros ir sniegta informācija par minētajām personām, tiek izplatīti komerciālos nolūkos. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizliegtu minētās darbības. [Gr. 27]

(22)  Augstākās vadības apstiprinājuma saņemšana komercdarbības attiecību veidošanai nenozīmē, ka visos gadījumos nepieciešams saņemt valdes apstiprinājumu. Vajadzētu būt iespējai, ka šādu apstiprinājumu piešķir kāds, kuram ir pietiekamas zināšanas par iestādes pakļautību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansējuma riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar tās pakļautību riskam.

(22a)  Eiropas Savienībai ir jāizstrādā kopēja pieeja un kopēja politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāievieš un tieši jāpiemēro visi tie valstu saraksti, kurus FATF publicēja savās valstu sistēmās, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jānosaka citas jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties, ņemot vērā visu pieejamo informāciju. Komisijai būtu jāizstrādā kopēja pieeja attiecībā uz pasākumiem, kas jāizmanto, lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti pret minētajām jurisdikcijām, kuras nevēlas sadarboties. [Gr. 28]

(23)  Lai izvairītos no atkārtotām klienta identifikācijas procedūrām, kas noved pie komercdarbības aizkavēšanas un neefektivitātes, ir lietderīgi, ja ir piemēroti aizsardzības pasākumi, pieļaut arī tādu klientu iesaistīšanu atbildīgajos subjektos, kuru identitāte ir noskaidrota citur. Gadījumos, kad atbildīgais subjekts izmanto trešo personu, tad galīgā atbildība par klienta uzticamības pārbaudes procedūras piemērošanu gulstas uz atbildīgo subjektu, kurā klientu iesaista. Trešai personai vai personai, kas ir iesaistījusi klientu, būtu arī turpmāk jābūt atbildīgai par visu šīs direktīvas prasību izpildi tiktāl, ciktāl tai ar klientu ir attiecības, uz kurām attiecas šī direktīva, ietverot pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem un glabāt ierakstus.

(24)  Ja starp atbildīgajiem subjektiem un ārējām fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām šī direktīva neattiecas, pastāv aģenta vai apakšuzņēmuma līgumattiecības, tad šiem aģentiem vai apakšuzņēmumiem, kas saistīti ar atbildīgajiem subjektiem, pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu var noteikt tikai līgums, nevis šī direktīva. Atbildībai par šīs direktīvas ievērošanu būtu jāgulstas galvenokārt uz atbildīgo subjektu, uz kuru šī direktīva attiecas. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai visas šādas trešās personas varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 29]

(25)  Visas dalībvalstis ir izveidojušas, vai tām būtu jāizveido funkcionāli neatkarīgas un autonomas finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU), lai vāktu un analizētu informāciju, kuru tās saņem, nolūkā noteikt saikni starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Par aizdomīgiem darījumiem būtu jāziņo FIU, kurām būtu jādarbojas kā valsts centram, kas saņem, analizē un nosūta kompetentajām iestādēm ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju attiecībā uz iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Tam nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu mainīt savas esošās ziņošanas sistēmas, kurās informēšana tiek veikta, izmantojot prokuratūru vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ja vien informācija nekavējoties un nemainītā veidā tiek nosūtīta FIU, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, kas ietver arī starptautisko sadarbību ar citām FIU. Ir svarīgi, lai dalībvalstis FIU sniegtu nepieciešamos resursus nolūkā pilnībā nodrošināt to darbības spēju risināt attiecīgā brīža problēmas, ko rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzības normas. [Gr. 30]

(26)  Atkāpjoties no vispārējā aizlieguma veikt aizdomīgus darījumus, atbildīgie subjekti var veikt aizdomīgus darījumus pirms kompetento iestāžu informēšanas gadījumos, ja tos nav iespējams pārtraukt vai arī ja tādējādi varētu traucēt saukt pie atbildības labuma guvējus no iespējamām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas darbībām. Tam tomēr nevajadzētu skart dalībvalstu starptautiskās saistības saskaņā ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām nekavējoties iesaldēt teroristu, teroristu apvienību vai kādu citu apvienību, kas finansē terorismu, finanšu līdzekļus vai citas mantiskās vērtības.

(26a)  Tā kā nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas liela daļa nonāk nodokļu oāzēs, Savienībai būtu jāpalielina spiediens, lai šīs valstis nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas nolūkā sadarbotos. [Gr. 31]

(27)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iecelt atbilstīgu 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) punktā minēto profesiju pašregulējuma iestādi par iestādi, kura FIU vietā tiek informēta kā pirmā. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību Tiesas judikatūru pirmās instances ziņošanas sistēma pašregulējuma iestādei ir svarīgs aizsardzības pasākums, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību attiecībā uz ziņošanas pienākumiem, kas attiecas uz juristiem.

(28)  Ja dalībvalsts nolemj izmantot 33. panta 2. punktā noteiktos atbrīvojumus, tā var atļaut vai pieprasīt pašregulējuma iestādei, kas pārstāv personas, kuras minētas šajā pantā, nepārsūtīt FIU informāciju, kas iegūta no šīm personām apstākļos, kuri noteikti minētajā pantā.

(29)  Ir bijuši vairāki gadījumi, kad personas, tostarp darbinieki un viņu pārstāvji, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Lai gan šī direktīva nevar iejaukties dalībvalstu tiesvedības procesos, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu personas, tostarp darbiniekus un viņu pārstāvjus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām, kā arī no citas nelabvēlīgas izturēšanās vai negatīvām sekām, tādējādi atvieglojot viņiem iespēju ziņot par aizdomām un nostiprinot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu. [Gr. 32]

(30)  Personas datu apstrādei šīs direktīvas nolūkos ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK(15), kā tā transponēta valstu tiesību aktos.

(30a)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(16) ir piemērojama personu datu apstrādei, ko veic Savienības iestādes un struktūras šīs direktīvas piemērošanas nolūkā. [Gr. 33]

(31)  Šīs direktīvas īstenošanas daži aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu. Personas datu apstrāde būtu pieļaujama, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, tostarp veikt klienta uzticamības pārbaudi, veikt pastāvīgu uzraudzību, izmeklēt un ziņot par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, identificēt juridiskas personas faktisko īpašnieku vai juridisku veidojumu, konstatēt politiski ietekmējamas personas, veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un veikt informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. Personas datu vākšana būtu jāierobežo, vācot tikai tos datus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tos neapstrādājot tālāk Direktīvai 95/46/EK neatbilstīgā veidā. Īpaši būtu stingri jāaizliedz personas datu tālāka apstrāde komerciālos nolūkos. [Gr. 34]

(32)  Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis atzīst par svarīgu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm. Šo parādību apkarošanai nepieciešama stingra politiskā griba un sadarbība visos līmeņos. [Gr. 35]

(32a)  Ļoti svarīgi ir panākt, lai ieguldījumi, kurus līdzfinansē no Savienības budžeta, atbilstu augstākajiem standartiem, un tādējādi tiktu novērsti finanšu noziegumi, tostarp korupcija un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ EIB 2008. gadā ir pieņēmusi iekšējās pamatnostādnes „Politika neatļautu darbību novēršanai un aizkavēšanai Eiropas Investīciju bankas darbībā”, par tiesisko pamatojumu izmantojot LESD 325. pantu, EIB statūtu 18. pantu un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(17). Pēc šīs politikas pieņemšanas EIB būtu jāziņo Luksemburgas FIU par visiem aizdomīgiem vai iespējamiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem, kas skar EIB atbalstītos projektus, darbības un darījumus. [Gr. 36]

(33)  Šī direktīva neskar to personas datu aizsardzību, kuri tiek apstrādāti, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp Pamatlēmuma 2008/977TI noteikumus. [Gr. 37]

(34)  Personas datiem, kurus apstrādā šīs direktīvas nolūkos, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi. Tomēr datu subjekta piekļuve informācijai, kas iekļauta ziņojumā par aizdomīgu darījumu, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ var būt pamatoti minēto tiesību ierobežojumi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. panta noteikumiem. Tomēr šādi ierobežojumi ir jālīdzsvaro, datu aizsardzības iestādēm piešķirot efektīvas pilnvaras, tostarp netiešas piekļuves tiesības, kas noteiktas Direktīvā 95/46/EK, lai tās izmeklētu ex officio vai balstoties uz sūdzību, visu veidu informāciju par personas datu apstrādes problēmām. Tas jo īpaši attiecas cita starpā uz iespējām iepazīties ar atbildīgā subjekta datiem. [Gr. 38]

(35)  Šī direktīva neattiecas nedz uz personām, kuras dokumentus papīra formā tikai pārvērš elektroniskos datos un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, nedz arī uz fizisku vai juridisku personu, kas kredītiestādēm vai finanšu iestādēm piegādā ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas palīgsistēmas līdzekļu pārsūtīšanai, vai klīringa un norēķinu sistēmas.

(36)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana ir starptautiskas problēmas, un centieniem ar tām cīnīties vajadzētu būt globāliem. Ja Savienības finanšu iestādēm vai kredītiestādēm ir filiāles vai meitasuzņēmumi, kas atrodas trešās valstīs, kur tiesību akti minētajā jomā ir nepilnīgi, tām, lai izvairītos no ļoti dažādo standartu piemērošanas iestādē vai iestāžu grupā, būtu jāpiemēro Savienības standarti vai jāinformē kompetentās iestādes piederības dalībvalstī, ja šādu standartu piemērošana nav iespējama.

(37)  Atbildīgajiem subjektiem, cik vien ja iespējams, vajadzētu saņemt informāciju par to iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem lietderību un veiktajiem pēcpasākumiem. Lai to īstenotu un lai varētu pārbaudīt, cik efektīva ir to sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm vajadzētu veidot un uzlabot attiecīgu statistiku. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā Savienībā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un regulāri jāpublicē pārskati, tostarp valsts līmeņa riska novērtējumu analīze. Komisijai būtu jāveic pirmais šāds pārskats gada laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. [Gr. 39]

(37a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai atbildīgie subjekti ne tikai ievērotu attiecīgos noteikumus un pamatnostādnes, bet arī izveidotu sistēmas, ar kurām var praktiski mazināt šo subjektu iekšienē pastāvošo nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku. [Gr. 40]

(37b)  Lai dalībvalstis varētu pārskatīt savu sistēmu efektivitāti nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšanu, tām būtu jāglabā attiecīgie statistikas dati un tie jāuzlabo. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā Savienībā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un būtu regulāri jāpublicē pārskati. [Gr. 41]

(38)  Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka attiecībā uz valūtas maiņas punktiem, trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem vai azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, personas, kas reāli vada šādu vienību komercdarbību, un šādu vienību faktiskie īpašnieki ir atbilstīgas un piemērotas personas. Kritērijiem, kā noteikt, vai persona ir atbilstīga un piemērota, būtu jāatspoguļo vismaz nepieciešamība aizsargāt šādus subjektus pret to, ka to vadītāji vai faktiskie īpašnieki tos ļaunprātīgi izmanto noziedzīgiem mērķiem.

(39)  Ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārvalstisko raksturu, ārkārtīgi svarīga ir koordinācija un sadarbība starp ES FIU. Šāda sadarbība līdz šim ir risināta vienīgi ar Padomes Lēmumu 2000/642/TI(18). Lai panāktu labāku koordināciju un sadarbību starp FIU un, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem sasniedz tās dalībvalsts FIU, kurā ziņojums būtu visnoderīgākais, šajā direktīvā būtu jāiekļauj sīkāk izstrādāti, tālejošāki un atjaunināti noteikumi.

(40)  Informācijas apmaiņas uzlabošana starp FIU Savienībā ir īpaši svarīga, saskaroties ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārvalstisko raksturu. Dalībvalstīm būtu jāveicina drošu iekārtu izmantošana informācijas apmaiņai, īpaši decentralizēta datortīkla FIU.net un minētā tīkla šādu iekārtu piedāvāto metožu izmantošana. [Gr. 42]

(41)  Cīņas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu nozīmīgumam vajadzētu virzīt dalībvalstis uz to, lai tās savos tiesību aktos nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kuras piemēro gadījumos, kad netiek ievēroti valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstīs pašlaik ir dažādi administratīvie pasākumi un sankcijas attiecībā uz galveno preventīvo pasākumu pārkāpumiem. Šī dažādība varētu kaitēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā ieguldītajiem centieniem, un pastāv risks, ka Savienības rīcība varētu tikt sadrumstalota. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāiekļauj vairāki administratīvie pasākumi un sankcijas, kas dalībvalstīs būtu pieejami saistībā ar sistemātiskiem prasību pārkāpumiem attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, uzskaiti, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un atbildīgo subjektu iekšējo kontroli. Minētajam pasākumu un sankciju lokam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai ļautu dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, īpaši starp finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, attiecībā uz to apmēru, raksturu, riska līmeni un darbības jomām. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka administratīvo pasākumu un sankciju piemērošana saskaņā ar šo direktīvu un kriminālsanckiju piemērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepārkāpj principu ne bis in idem. [Gr. 43]

(42)  Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un pienācīga noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Būtu efektīvi un piemēroti uzticēt EUI, kas ir iestādes ar ļoti specializētām zināšanām, izstrādāt normatīvo tehnisko standartu projektus, neietverot politikas izvēles, un iesniegt tos Komisijai.

(42a)  Lai kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti varētu labāk novērtēt ar noteiktiem darījumiem saistītu risku, Komisijai būtu jāsagatavo to jurisdikciju saraksts valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās ir īstenoti noteikumi un regulējums, kas ir līdzīgs tam, kāds noteikts šajā direktīvā. [Gr. 44]

(43)  Komisijai ar deleģētiem aktiem saskaņā ar LESD 290. pantu un atbilstīgi 10. un 14. pantam Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 būtu jāpieņem saskaņā ar šīs direktīvas 42. pantu EUI izstrādātie regulatīvo tehnisko standartu projekti.

(44)  Ņemot vērā ļoti būtiskās izmaiņas, ko būtu nepieciešams veikt Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/70/EK, tās būtu jāapvieno un jāatceļ skaidrības un saskanīguma labad.

(45)  Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, finanšu sistēmas aizsardzību, novēršot, izmeklējot un atklājot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, jo atsevišķi pasākumi, ko dalībvalstis pieņemtu savu finanšu sistēmu aizsardzībai, varētu nebūt saskanīgi ar iekšējā tirgus darbību un tiesiskuma un Savienības sabiedriskās kārtības principiem, bet darbības mēroga un seku dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto noteikto principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(46)  Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Hartā, īpaši, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, nevainīguma prezumpcija, tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību. [Gr. 45]

(47)  Saskaņā ar Hartas 21. pantu, kurā aizliegta jebkāda diskriminācija uz jebkāda pamata, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šī direktīva attiecībā uz riska novērtējumiem klienta uzticamības pārbaudes kontekstā tiek īstenota bez diskriminācijas.

(48)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem, dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

(48a)  Dalībvalstis un atbildīgie subjekti, piemērojot šo direktīvu vai valstu tiesības, ar kurām īsteno šo direktīvu, ievēro Padomes Direktīvu 2000/43/EK(19). [Gr. 46]

(48b)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2013. gada 4. jūlijā(20),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. iedaļa

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir aizliegta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana.

2.  Šajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek uzskatīts turpmāk norādītais, ja izdarīts ar nodomu:

a)  īpašuma konversija vai nodošana, zinot vai ko varētu zināt, ņemot vērā konkrētus faktus un apstākļus, ka šāds īpašums ir iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā, lai slēptu vai maskētu šā īpašuma nelikumīgo izcelsmi vai nepieļautu iesaldēšanu vai konfiskāciju, vai palīdzētu jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības pasūtīšanā, izvairīties no minētās personas rīcības juridiskajām sekām; [Gr. 47]

b)  patiesās būtības, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, aprites, tiesību noslēpšana vai maskēšana attiecībā uz īpašumu vai īpašuma piederības noslēpšana vai maskēšana, zinot, ka šāds īpašums iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā;

c)  īpašuma iegūšana, valdījums vai lietošana, tā saņemšanas laikā zinot, ka šāds īpašums iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā;

d)  piedalīšanās kādā no darbībām, kas minētas a), b) un c) apakšpunktā, apvienošanās minēto darbību izdarīšanai, izdarīšanas mēģinājums, palīdzība noziedzīgas darbības veikšanā, pamudināšana uz noziedzīgu darbību, padomu došana vai noziedzīgas darbības izpildes atvieglošana.

3.  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiek uzskatīta par tādu pat tad, ja darbības, kuras radījušas īpašumu, kas tiek legalizēts, veiktas citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā.

4.  Šīs direktīvas nozīmē „teroristu finansēšana” nozīmē finanšu līdzekļu nodrošināšanu vai vākšanu jebkādā veidā, tieši vai netieši, ar nodomu, ka tie būtu jāizmanto, vai apzinoties, ka tos izmantos, pilnībā vai daļēji, lai veiktu jebkuru nodarījumu 1. līdz 4. panta nozīmē Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI(21), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI(22).

5.  Apzināšanos, nodomu vai motīvu, kas ir 2. un 4. punktā minēto darbību sastāvdaļa, var konstatēt, pamatojoties uz objektīviem faktiskiem apstākļiem.

2. pants

1.  Šī direktīva tiek piemērota šādiem atbildīgajiem subjektiem:

1)  kredītiestādēm,

2)  finanšu iestādēm;

3)  turpmāk norādītām fiziskām vai juridiskām personām, kas darbojas, lai veiktu savu profesionālo darbību:

a)  revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem;

b)  notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kad tie piedalās, vai nu darbojoties savu klientu vārdā un labā, jebkādā finanšu vai nekustama īpašuma darījumā, vai palīdzot šāda darījuma plānošanā vai veikšanā sava klienta labā attiecībā uz:

i)  nekustama īpašuma vai saimnieciskas vienības pirkšanu un pārdošanu;

ii)  klienta naudas, vērtspapīru vai citu aktīvu pārvaldīšanu;

iii)  banku, krājkontu vai vērtspapīru kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu;

iv)  to ieguldījumu veikšanu, kas vajadzīgi komercsabiedrību dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai;

v)  trastu, fondu, pašpalīdzības sabiedrību, komercsabiedrību vai līdzīgu struktūru dibināšanu, vadīšanu vai pārvaldīšanu; [Gr. 48]

c)  trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem, kas nav ietverti a) vai b) apakšpunktā;

d)  nekustamā īpašuma aģentiem, tostarp īpašuma izīrēšanas aģentiem, ciktāl tie ir iesaistīti finanšu darījumos;

e)  citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm vai pakalpojumiem, ja maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 7500 apmērā vai vairāk neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

f)  azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem.

Dalībvalstis drīkst nolemt noteiktiem azartspēļu pakalpojumiem kā minēts pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunktā,, izņemot kazino, pilnīgi vai daļēji nepiemērot valsts noteikumus, ar ko transponē šo direktīvu, ņemot vērā nelielo risku, ko rada minēto pakalpojumu būtība, pamatojoties uz riska novērtējumiem. Pirms šāda izņēmuma piemērošanas attiecīgā dalībvalsts prasa atļauju Komisijai. [Gr. 153]

2.  Dalībvalstis var nolemt, ka šī direktīva neattiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas finanšu darbību veic reti vai ļoti ierobežotā apmērā un ja pastāv tikai neliels nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks, ar nosacījumu, ka minētā fiziskā vai juridiskā persona atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)  finanšu darbība ir ierobežota absolūtā izteiksmē;

b)  finanšu darbība ir ierobežota uz darījuma pamata;

c)  finanšu darbība nav pamatdarbība;

d)  finanšu darbība ir palīgdarbība un ir tieši saistīta ar pamatdarbību;

e)  pamatdarbība nav 1. punktā minētā darbība, izņemot 1. punkta 3. apakšpunkta e) punktā minēto darbību;

f)  finanšu darbība tiek nodrošināta tikai pamatdarbības klientiem, un parasti netiek piedāvāta sabiedrībai.

Pirmā daļa neattiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas veic naudas pārveduma darbību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK(23), 4. panta 13. punkta nozīmē.

3.  Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis nosaka prasību, ka finanšu darbības kopējais apgrozījums nedrīkst pārsniegt robežvērtību, kas ir pietiekami zema. Šo robežvērtību nosaka valsts līmenī atkarībā no finanšu darbības veida.

4.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis piemēro maksimālu robežvērtību uz klientu un vienu darījumu neatkarīgi no tā, vai darījumu veic ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām. Šo robežvērtību nosaka valsts līmenī atkarībā no finanšu darbības veida. Tai jābūt pietiekami zemai, lai nodrošinātu, ka attiecīgo darījumu veidi ir nepraktiska un neefektīva metode nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un tā nedrīkst pārsniegt EUR 1000.

5.  Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis nosaka prasību, ka finanšu darbības apgrozījums nepārsniedz 5 % no attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas kopējā apgrozījuma.

6.  Novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku šā panta nolūkā, dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību jebkurai finanšu darbībai, par kuru uzskata, ka tās būtības dēļ to īpaši iespējams izmantot vai ļaunprātīgi izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

7.  Visos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šo pantu, norāda iemeslus, kas ir to pamatā. Dalībvalstis paredz iespēju atcelt minēto lēmumu, ja apstākļi mainās.

8.  Dalībvalstis nosaka uz riska faktoru balstītas uzraudzības darbības vai veic jebkurus citus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbrīvojumu, kas piešķirts ar lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu, neizmanto ļaunprātīgi.

3. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)  „kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 575/2013(24) 4. panta 1. punktā, tostarp to filiāles ,kas atrodas Savienībā, kā minēts minētās regulas 4. panta 1. punkta 1. un 17. apakšpunkta nozīmē, neatkarīgi no tā, vai galvenais birojs atrodas Savienībā vai trešā valstī;

2)  „finanšu iestāde” ir

a)  uzņēmums, kas nav kredītiestāde un un kuras galvenā darbība ir viena vai vairākas darbības, kuras ir iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(25) I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 14. un 15. punktā, tostarp darbības, ko veic valūtas maiņas punkti (bureaux de change),

b)  apdrošināšanas sabiedrība, kas pienācīgi pilnvarota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK(26), ciktāl tā veic darbības, kuras noteiktas minētajā direktīvā,

c)  ieguldījumu sabiedrība, kā tā definēta 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES(27),

d)  kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas tirgojas ar savām daļām vai akcijām,

e)  apdrošināšanas starpnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/92/EK(28) 2. panta 5. punktā, izņemot starpniekus, kas minēti šīs direktīvas 2. panta 7. punktā, kad tie veic dzīvības apdrošināšanu vai kāda cita veida apdrošināšanu uzkrājumu veidošanas nolūkā,

f)  a) līdz e) apakšpunktā minēto finanšu iestāžu filiāles, kas atrodas Savienībā, neatkarīgi no tā, vai togalvenais birojs atrodas Savienībā vai trešā valstī;

(3)  „īpašums” ir jebkāda veida aktīvi neatkarīgi no tā, vai tie ir ķermeniski vai bezķermeniski, kustami vai nekustami, kā arī juridiskie dokumenti vai instrumenti jebkādā veidā, tostarp elektroniskā vai digitālā veidā, kas liecina par īpašumtiesībām vai par daļu šādos aktīvos;

(4)  „noziedzīga darbība” ir jebkāda veida noziedzīga iesaistīšanās šādu smagu noziegumu veikšanā:

a)  darbības, kas definētas 1. līdz 4. pantā Pamatlēmumā 2002/475/TI par terorisma apkarošanu, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2008/919/TI,

b)  jebkurš nodarījums, kas minēts Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada Konvencijas pret narkotisku un psihotropu vielu nelikumīgu tirdzniecību 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā,

c)  noziedzīgu organizāciju darbības, kā tas noteikts 1. pantā Padomes Vienotajā rīcībā 98/733/TI(29),

d)  krāpšana, vismaz nopietna, kas skar Savienības finansiālās intereses, kā to nosaka Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(30) 1. panta 1. punkts un 2. pants,

e)  korupcija,

f)  visi noziedzīgi nodarījumi, tostarp nodarījumi nodokļu noziegumi jomā saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;

(4a)  „pašregulējuma iestāde” ir struktūra, kurai ir attiecīgās valsts tiesībās noteiktas pilnvaras pieņemt saistības un noteikumus, kas reglamentē atsevišķas profesijas vai ekonomiskās darbības jomas un kas šajā profesijā vai jomā nodarbinātām fiziskām vai juridiskām personām ir jāievēro; [Gr. 53]

(5)  „faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kurai pilnībā pieder klients vai kura šo klientu kontrolē, un/vai fiziska persona, kuras vārdā darbojas vai veic darījumu, un ietver vismaz:

a)  attiecībā uz uzņēmumiem:

i)  fizisku personu, kas pilnībā ir kādas juridiskas vienības īpašnieks vai to kontrolē, jo tai tieši vai netieši pieder pietiekama akciju daļa vai balsstiesības, tostarp ar uzrādītāja akciju palīdzību, un kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem.

Jebkurā gadījumā līdzdalība 25 % apmēra plus viena akcija attiecībā uz fiziskām personām ir pierādījums tiešām īpašumtiesībām; 25 % 25 % akciju plus viena klienta akcija ir pietiekams pierādījums īpašumtiesībām vai kontrolei, kas pieder uzņēmumam, ko īsteno akciju turētājs, un attiecas uz tiešo un netiešo īpašumtiesību visiem līmeņiem, kontrolē fiziska(-s) persona(-s), vai vairākiem uzņēmumiem, ko kontrolē tā pati fiziskā persona, ir norādījums par netiešām īpašumtiesībām; Jēdzienu „kontrole” nosaka, cita starpā, saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. līdz 5. punktā(31); tomēr šo noteikumu piemēro, neskarot dalībvalstu tiesības nolemt, ka zemāks procentuāls apmērs var būt pierādījums īpašumtiesībām uz uzņēmumu vai tā kontrolēšanai;

ii)  ja ir šaubas par to, vai i) punktā identificētā persona ir faktiskais/-ie īpašnieks/-i, faktiskais īpašnieks vai ja pēc visu nepieciešamo pasākumu veikšanas saskaņā ar i) punktu nevar identificēt nevienu personu, fiziska persona, kas citādi īsteno kontroli pār juridiskās vienības juridisko vienību vai tās pārvaldību, kas var ietvert personas, kuras ieņem augstākos pārvaldības amatus;

iia)  ja neviena persona nav identificēta saskaņā ar i) vai ii) punktu, fiziska persona(-s), kas ieņem augstākos pārvaldības amatus, un šādā gadījumā atbildīgajiem subjektiem ir jādokumentē darbības faktiskā īpašnieka identificēšanai saskaņā ar i) un ii) punktu, lai pierādītu nespēju identificēt šādas personas;

(b)  attiecībā uz juridiskām vienībām, piemēram, fondiem, un juridiskiem veidojumiem, piemēram, trastiem vai pašpalīdzības sabiedrībām, kas pārvalda un sadala līdzekļus:

i)  fiziska(s) persona(s), kurai/-ām ir kontrole pār juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašumu vismaz 25 % apmērā, un

ii)  ja nākamie labuma guvēji jau ir noteikti, fiziska(s) persona(s), kam pieder vismaz 25 % no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašuma, vai

iii)  ja vēl nav noteiktas personas, kas ir labuma guvējas no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības, personu grupa, kuru interesēs ir nodibināts vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība. Attiecībā uz personām, kas ir labuma guvējas no trasta pēc būtības vai kategorijas, atbildīgie subjekti iegūst pietiekamu informāciju par labuma guvēju, lai būtu pārliecināti, ka spēs noteikt labuma guvēja identitāti izmaksas laikā vai tad, kad labuma guvējs gatavojas izmantot paredzētās tiesības;

iiia)  attiecībā uz trastiem — tā dibinātāja, pilnvarotās personas, trasta pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu fizisko personu, kas īsteno pilnīgu, efektīvu kontroli pār trastu (tostarp, ko īsteno, izmantojot īpašumtiesību ķēdi) identitāte; [Gr. 54]

(6)  „trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura komercdarbības veidā nodrošina trešai personai jebkurus no turpmāk norādītiem pakalpojumiem:

a)  komercsabiedrību vai citu juridisko personu izveidošana,

b)  komercsabiedrības direktora vai sekretāra, personālsabiedrības biedra vai līdzīga amata pienākumu veikšana attiecībā uz citu juridisku personu vai komercsabiedrību vai nokārtošana, ka cita persona veic minētos pienākumus,

c)  juridiskās adreses nodrošināšana; komercdarbības, pasta vai administratīvās adreses un citu saistītu pakalpojumu nodrošināšana uzņēmumam, personālsabiedrībai vai citai juridiskai personai vai juridiskam veidojumam,

d)  darbošanās kā pilnvarotai personai saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku vienošanos vai nokārtošana, ka cita persona veic šīs darbības,

e)  darbošanās kā akcionāra pārstāvim citas personas vārdā, kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nokārtošana, ka cita persona veic šīs darbības;

(7)  a) „politiski ietekmējamas ārvalstu personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus trešā valstī;

b)  „politiski ietekmējamas iekšzemes personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus kādā dalībvalstī; [Gr. 55, Grozījums neattiecas uz visām valodām.]

c)  „personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgu amatu starptautiskā organizācijā” ir direktori, direktoru vietnieki un valdes locekļi vai personas, kas ieņem tiem līdzvērtīgus amatus starptautiskā organizācijā;

d)  „fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus” ietver šādas personas:

i)  valsts vadītāji, valdības vadītāji, ministri un ministru vietnieki vai palīgi,

ii)  parlamentu vai līdzīgu likumdošanas struktūru locekļi, [Gr. 56]

iii)  augstāko tiesu, konstitucionālo tiesu vai citu augsta līmeņa tiesu institūciju locekļi, kuru lēmumus tālāk nepārsūdz, izņemot ārkārtas gadījumos,

iv)  revīzijas palātu vai centrālo banku valdes locekļi,

v)  vēstnieki, pagaidu lietveži (chargés d'affaires) un augsta ranga virsnieki bruņotajos spēkos,

vi)  valsts uzņēmumu administratīvo, pārvaldes vai uzraudzības institūciju augstu stāvoši locekļi. [Gr. 57]

Neviena no i) līdz vi) punktā minētajām kategorijām nav saprotama kā tāda, kas attiecas uz vidēja ranga vai zemāka līmeņa amatpersonām;

e)  „ģimenes locekļi” ir:

i)  laulātais,

ii)  jebkurš partneris, kurš tiek uzskatīts par līdzvērtīgu laulātajam,

iii)  bērni un viņu laulātie vai partneri, [Gr. 58]

iv)  vecāki; [Gr. 59]

(f)  „personas, par kurām ir zināms, ka tās ir „cieši saistītas personas” ir [Gr. 87]

i)  jebkura fiziska persona, par kuru ir zināms, ka viņai ir kopīgas faktiskas īpašumtiesības uz juridiskām vienībām vai juridiskiem veidojumiem vai jebkuras citas tuvas komercdarbības attiecības ar 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto personu,

ii)  jebkura fiziska persona, kura ir vienīgā juridiskas vienības vai juridiska veidojuma faktiskā īpašniece, par kuru ir zināms, ka tas ir izveidots 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās personas labā de facto; [Gr. 60]

(8)  „augstākā vadība” ir amatpersona vai darbinieks, kam ir pietiekamas zināšanas par iestādes pakļautību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansējuma riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar tās pakļautību riskam. Tam nav visos gadījumos jābūt valdes loceklim;

(9)  „komercdarbības attiecības” ir komercdarbības, profesionālas vai komerciālas attiecības, kas cieši saistītas ar atbilstīgo darbību, ko veic atbildīgie subjekti, un kam kontakta nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

(10)  „azartspēļu pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuri ietver likmes ar naudas vērtību laimes spēlēs, tostarp tādās, kuras ietver prasmju elementu, piemēram, izlozēs, kazino spēlēs, pokera spēlēs un derībās, un kuri tiek sniegti fiziskā atrašanās vietā vai ar jebkādiem līdzekļiem attālināti, ar elektroniskiem līdzekļiem vai ar jebkādas citas sakaru tehnoloģijas starpniecību, un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla lūguma;

(10a)  „derību darījums” šīs direktīvas 12. panta izpratnē nozīmē visus komercattiecību posmus starp azartspēļu pakalpojumu sniedzēju, no vienas puses, un klientu un reģistrēto derību labuma saņēmēju, no otras puses, līdz laimesta izmaksāšanas brīdim; [Gr. 61]

(11)  „grupa” ir grupa kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK(32) 2. panta 12. punktā.

(11a)  „darījumi bez tiešas saskares” ir līguma noslēgšana vai darījuma veikšana bez līgumslēdzēja vai starpnieka un klienta vienlaicīgas fiziskās klātbūtnes, izmantojot tikai vienu vai vairākus interneta, telemārketinga vai citus elektroniskos saziņas līdzekļus, līdz brīdim, kad tiek noslēgts līgums vai veikts darījums. [Gr. 62]

4. pants

1.  Dalībvalstis saskaņā ar riska novērtējumu nodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz tām profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas nav 2. panta 1. punktā minētie atbildīgie subjekti, bet tomēr veic darbības, kas ir īpaši piemērotas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus un finansētu teroristus. [Gr. 63]

2.  Ja kāda dalībvalsts nolemj attiecināt šīs direktīvas noteikumus uz citām profesijām un uzņēmumu kategorijām nekā tām, kas minētas 2. panta 1. punktā, tad tā par savu lēmumu paziņo Komisijai.

5. pants

Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var pieņemt vai paturēt spēkā stingrākus noteikumus, ja šie noteikumi pilnībā atbilst Savienības tiesību sistēmai, jo īpaši attiecībā uz Savienības datu aizsardzības noteikumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību aizsardzību. Šādi noteikumi pārmērīgi nekavē klientu piekļuvi finanšu pakalpojumiem un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. [Gr. 64]

2. iedaļa

Riska novērtējums

6. pants

1.  Komisija lūdz veic tādas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumu, kas ietekmē iekšējo tirgu, īpaši ņemot vērā pārrobežu darbības. Šajā nolūkā Komisija konsultējas ar dalībvalstīm, EUI, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, 29. panta darba grupu, Eiropolu un citām atbilstošām iestādēm. sniegt atzinumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas skar iekšējo tirgu.

Šā punkta pirmajā daļā minētais riska novērtējums ietver vismaz šo:

a)  nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vispārējo apmēru un iekšēja tirgus jomas, kuras pakļautas lielākam riskam;

b)  riskus, kas saistīti ar katru attiecīgo jomu, jo īpaši ar finansēm nesaistīto nozari un azartspēļu nozari;

c)  visplašāk izplatītos līdzekļus, kurus noziedznieki izmanto nelikumīgo ienākumu legalizēšanā;

d)  ieteikumus kompetentām iestādēm par to, kā efektīvi izmantot resursus;

e)  EUR banknošu lomu kriminālās darbībās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā;

Riska novērtējuma iekļauj priekšlikumus tādu obligāto standartu izstrādei, kas jāievēro dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajos riska novērtējumos. Minētie obligātie standarti jāizstrādā sadarbībā ar dalībvalstīm, un to izstrādes procesā jāiesaista nozares pārstāvji un citas ieinteresētās personas, veicot sabiedrisko apspriešanu un attiecīgi organizējot privātā sektora ieinteresēto personu sanāksmes.

Atzinumu Komisija sniedz riska novērtējumu līdz ...(33) un to aktualizē reizi divos gados vai vajadzības gadījumā biežāk.

2.  Komisija riska novērtējumu dara atzinumu pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku un lai citas ieinteresētās personas, tostarp likumdevēji, varētu labāk saprast risku, un ļautu citām iesaistītajām pusēm, tostarp valstu likumdevējiem, Eiropas Parlamentam, EUI, Eiropolam un Savienības FIU komitejai labāk izprast riskus. Novērtējuma kopsavilkumu publisko. Šāds kopsavilkums nesatur klasificētu informāciju.

2.a   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par secinājumiem attiecībā uz regulāriem riska novērtējumiem un par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šiem secinājumiem. [Gr. 65]

6.a pants

1.  Neskarot pārkāpuma procedūru, kas noteikta LESD, Komisija nodrošina, lai valstu tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošas jomā, ko dalībvalstis pieņem, ievērojot šo direktīvu, tiktu īstenoti efektīvi un būtu saskaņoti ar Eiropas satvaru.

2.  Attiecībā uz 1. punkta piemērošanu Komisijai palīdz komiteja un attiecīgajā gadījumā EUI, Eiropols, Savienības FIU komiteja un jebkura cita kompetentā iestāde saskaņā ar 1. punktu.

3.  Šā panta 1. punktā minēto valsts tiesību aktu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā novērtējumu veic, neskarot finanšu darījumu darba grupas vai Moneyval veiktos novērtējumus. [Gr. 66]

7. pants

1.  Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai identificētu, novērtētu, izprastu un mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas to skar, un regulāri atjauninātu novērtējumu. kā arī ar datu aizsardzību saistītas problēmas, kas attiecas uz minētajām jomām, un regulāri atjauninātu novērtējumu.

2.  Katra dalībvalsts norīko iestādi, lai koordinētu valsts rīcību saistībā ar 1. punktā minētajiem riskiem. Par minēto iestādi paziņo Komisijai, EUI, Eiropolam un citām dalībvalstīm.

3.  Veicot 1. punktā minētos novērtējumus, dalībvalstis var izmantot izmanto 6. panta 1. punktā minēto atzinumu riska novērtējumu.

4.  Katra dalībvalsts veic 1. punktā minēto novērtējumu un

a)  izmanto novērtējumu(s), lai uzlabotu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmu, īpaši apzinot visas jomas, kurās atbildīgie subjekti piemēro pastiprinātus pasākumus, un attiecīgā gadījumā konkretizējot veicamos pasākumus;

aa)  vajadzības gadījumā nosaka nozares vai jomas, kurās pastāv maznozīmīgs, neliels un augsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks;

b)  izmanto novērtējumu(s), piešķirot resursus un nosakot to piešķiršanas prioritāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanai;

ba)  izmanto novērtējumu(-us), lai attiecīgajai nozarei vai jomai nodrošinātu atbilstošu noteikumu izstrādi saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku;

c)  attiecīgo informāciju savlaicīgi dara pieejamu atbildīgajiem subjektiem, lai tie veiktu varētu veikt savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumus.

5.  Dalībvalstis savu riska novērtējumu rezultātus pēc pieprasījuma dara pieejamus citām dalībvalstīm, Komisijai un EUI. Novērtējuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Šāds kopsavilkums nesatur klasificētu informāciju. [Gr. 67]

8. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti veic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ņemot vērā riska faktorus, tostarp klientus, valstis vai ģeogrāfiskās zonas, produktus, pakalpojumus, darījumus vai piegādes kanālus. Minētie pasākumi ir samērīgi ar atbildīgo subjektu būtību un apmēru.

2.  Šā panta 1. punktā minētos novērtējumus dokumentē, regulāri atjaunina un pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajām iestādēm un pašregulējuma iestādēm. [Gr. 68]

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem ir izstrādāta politika, kontrole un procedūras, kā mazināt un efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas identificēti Savienības līmenī, dalībvalstu līmenī un atbildīgo subjektu līmenī. Politikai, kontrolei un procedūrām būtu jābūt vajadzētu būt samērīgām ar minēto atbildīgo subjektu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku būtību un apmēru, un, tās īstenojot, būtu jārespektē datu aizsardzības noteikumi. [Gr. 69]

4.  Politika un procedūras, kuras minētas 3. punktā, ietvert vismaz

a)  iekšējās politikas, procedūru un kontroles, tostarp modeļu riska pārvaldības metodes, klienta uzticamības pārbaudes, ziņošanas, uzskaites, iekšējās kontroles, atbilstības pārvaldības (tostarp, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komercdarbības apmēru un būtību, atbilstības uzraudzības amatpersonas iecelšanas vadības līmenī) un darbinieku pārbaudes, izstrādi. Ar šādiem pasākumiem atbildīgajiem subjektiem netiek atļauts prasīt patērētājiem vairāk personas datus saturošu informāciju, nekā tas nepieciešams; [Gr. 70]

b)  ja tas ir atbilstīgi, ņemot vērā uzņēmuma apmēru un būtību, neatkarīgu revīzijas funkciju, lai pārbaudītu a) punktā minēto iekšējo politiku, procedūras un kontroli.

5.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem saņemt augstākās vadības apstiprinājumu to ieviestajai politikai un procedūrām un attiecīgā gadījumā uzrauga un pastiprina veiktos pasākumus.

8.a pants

1.  Lai izstrādātu kopēju pieeju un kopēju politiku attiecībā uz jurisdikcijām bez sadarbības, kur ir nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, dalībvalstis periodiski apstiprina un pieņem FATF publicēto valstu sarakstu.

2.  Komisija koordinē sagatavošanās darbus Savienības līmenī, lai identificētu trešās valstis, kuru režīms, kas vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir stratēģiski nepilnīgs un rada ievērojamu risku Savienības finanšu sistēmai, ņemot vērā III pielikuma 3. punktā minētos kritērijus.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu valstu sarakstu, kā noteikts 2. punktā.

4.  Komisija regulāri uzrauga situācijas izmaiņas šā panta 2. punktā minētajās valstīs, ņemot vērā III pielikuma 3. punktā minētos kritērijus, un attiecīgā gadījumā pārskata šā panta 3. punktā minēto sarakstu. [Gr. 71]

II NODAĻA

KLIENTA UZTICAMĪBAS PĀRBAUDE

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

9. pants

Dalībvalstis aizliedz to kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus, anonīmas krājgrāmatiņas vai izsniegt anonīmas elektroniskās maksājumu kartes, kas neatbilst 10.a pantā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstis visos gadījumos pieprasa, lai esošo anonīmo kontu, anonīmo krājgrāmatiņu vai anonīmo maksājumu karšu īpašnieki un labuma guvēji tiek pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā pirms kontu vai krājgrāmatiņu lietošanas jebkādā veidā. [Gr. 72]

10. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti klienta uzticamības pārbaudes pasākumus piemēro šādos gadījumos:

a)  nodibinot komercdarbības attiecības;

b)  veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 15 000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

c)  attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras tirgojas ar precēm – veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 7500 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

d)  attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem kazino – veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

da)  attiecībā uz azartspēlēm tiešsaistē — nodibinot darījuma attiecības;

db)  attiecībā uz citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem — izmaksājot laimestu EUR 2.000 apmērā vai vairāk; [Gr. 73]

e)  ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, neatkarīgi no izņēmumiem, atbrīvojumiem vai robežvērtības;

f)  ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas datu ticamību un atbilstību;

fa)  ja tiek dibināts uzņēmums. [Gr. 74]

10.a pants

1.  Dalībvalstis, ņemot vērā pierādīto nelielo risku, var atbildīgajiem subjektiem noteikt atbrīvojumu no klienta uzticamības pārbaudes attiecībā uz elektronisko naudu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK(34) 2. panta 2. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  maksājuma instrumentu nevar uzpildīt;

b)  elektroniski uzglabātā maksimālā summa nav lielāka par EUR 250, Dalībvalstis var palielināt minēto robežvērtību līdz EUR 500 maksājuma instrumentiem, ko var izmantot tikai vienā attiecīgajā dalībvalstī;

c)  maksājuma instrumentu izmanto tikai preču vai pakalpojumu iegādei;

d)  maksājuma instrumentu nevar finansēt ar elektronisko naudu.

e)  ir aizliegts izpirkt ar skaidru naudu, vai, veicot skaidras naudas izņemšanu, izņemot gadījumus, kad ir identificēta un pārbaudīta turētāja identitāte un ir ievērota atbilstīga un piemērota politika un procedūras attiecībā uz izpirkšanu ar skaidru naudu un skaidras naudas izņemšanu, un ja ir ievērots pienākums reģistrēt saistības.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudes pasākumus vienmēr piemēro pirms tādas elektroniskās naudas vērtības izpirkšanas, kas pārsniedz EUR 250.

3.  Ar šo pantu dalībvalstis netiek atturētas atļaut atbildīgiem subjektiem saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu piemērot vienkāršotus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz elektronisko naudu, ja nav izpildīti šajā pantā paredzētie nosacījumi. [Gr. 75]

11. pants

1.  Klienta uzticamības pārbaudes pasākumi ietver:

a)  klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, ziņas vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota;

b)  papildus tāda faktiskā īpašnieka identifikāciju, kā arī identifikācijai, kas saskaņā ar 29. pantu ir iekļauts reģistrā, saprātīgu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu viņa identitāti, tā, lai iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir faktiskais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem, fondiem, pašpalīdzības sabiedrībām, holdingiem un visiem citiem pastāvošiem vai turpmākiem līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot saprātīgus visus nepieciešamos pasākumus, lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru;

c)  informācijas novērtēšanu un, vajadzības gadījumā, iegūšanu par komercdarbības attiecību mērķi un paredzamo būtību;

d)  komercdarbības attiecību uzraudzība, ietverot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, viņa komercdarbību un riska profilu, tostarp, ja nepieciešams, līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunināti. [Gr. 76]

1.a  Turklāt atbildīgajiem subjektiem prasa, īstenojot a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus, pierādīt, ka persona, kas vēlas veikt darbības klienta uzdevumā, drīkst to darīt, un identificēt attiecīgo personu un apliecināt tās identitāti. [Gr. 77]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti piemēro katru 1. punktā noteikto klienta uzticamības pārbaudes prasību, tomēr tās var lemt par šādu pasākumu apmēru, pamatojoties uz riska pakāpi.

3.  Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, dalībvalstis atbildīgajiem subjektiem prasa ņemt vērā vismaz I pielikumā izklāstītos mainīgos rādītājus.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti spēj pierādīt kompetentajām iestādēm vai pašregulējuma iestādēm, ka pasākumi ir atbilstīgi, ņemot vērā identificēto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku.

5.  Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu vai kāda cita veida apdrošināšanu uzkrājumu veidošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka finanšu iestādes papildus klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, kādi tiek prasīti par klientu un faktisko īpašnieku, veic šādus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā dzīvības apdrošināšanas vai kāda cita veida apdrošināšanas uzkrājumu veidošanas nolūkā polisēs norādītiem izmaksas saņēmējiem, tiklīdz saņēmēji ir identificēti vai noteikti:

a)  saņēmējiem, kas tiek identificēti kā konkrēti nosauktas fiziskas vai juridiskas personas vai juridiski veidojumi – fiksē personas vārdu, uzvārdu / nosaukumu;

b)  saņēmējiem, kas tiek noteikti pēc būtības vai kategorijas vai citiem līdzekļiem – iegūst pietiekamu informāciju par minētajiem saņēmējiem, lai finanšu iestāde būtu pārliecināta, ka spēs noteikt saņēmēja identitāti izmaksas laikā.

Abos gadījumos, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, saņēmēja identitāti pārbauda izmaksas laikā. Ja dzīvības apdrošināšana vai kāda cita veida apdrošināšana uzkrājumu veidošanas nolūkā tiek pilnībā vai daļēji izmaksāta trešai personai, finanšu iestādes, kas zina par izmaksu, veicot izmaksu fiziskai vai juridiskai personai vai juridiskam veidojumam, kas gūst labumu no izmaksātās polises vērtības, identificē faktisko īpašnieku.

12. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka klientu un faktisko īpašnieku identitātes pārbaude notiek pirms komercdarbības attiecību nodibināšanas vai pirms darījuma veikšanas.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj, ka klienta un faktiskā īpašnieka identitātes pārbaude notiek komercdarbības attiecību dibināšanas laikā vai tāda darījuma veikšanas laikā, kas tiek veikts personu, uz kurām attiecas 2. punktā minētās saistības, interesēs, kā arī vienmēr, kad tiek izmaksāts laimests, ja tas izrādās nepieciešami, lai nepārtrauktu komercdarbības normālu norisi, un ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks ir neliels. Šajā gadījumā minētās procedūras beidz iespējami drīz pēc pirmās tikšanās. [Gr. 78]

3.  Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atļaut atvērt bankas kontu ar noteikumu, ka tiek veikti atbilstīgi drošības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka darījumus neveic klients vai to neveic viņa vārdā, kamēr nepanāk pilnīgu atbilstību 1. un 2. punktam.

4.  Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad attiecīgā iestāde vai persona neatbilst 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, tā neveic darījumus, izmantojot bankas kontu, nedibina komercdarbības attiecības vai neveic darījumu, un tā apsver komercdarbības attiecību izbeigšanu un ziņojuma par aizdomīgu darījumu sagatavošanu FIU saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz šo klientu.

Dalībvalstis iepriekšējo šā punkta daļu nepiemēro attiecībā uz notāriem, neatkarīgajiem juridisko profesiju pārstāvjiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem ar stingru noteikumu, ka šāds atbrīvojums attiecas vienīgi uz viņiem, kad tie pārbauda savu klientu juridisko stāvokli vai kad tie aizstāv vai pārstāv minētos klientus, tostarp sniedzot konsultācijas par procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

5.  Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti piemēro klienta uzticamības pārbaudes procedūras ne tikai attiecībā pret visiem jaunajiem klientiem, bet atbilstīgos brīžos arī attiecībā pret jau esošajiem klientiem, pamatojoties uz riska pakāpi, tostarp brīžos, kad mainās būtiski klienta apstākļi.

2. iedaļa

Vienkāršota klienta uzticamības pārbaude

13. pants

1.  Ja dalībvalsts vai atbildīgais subjekts identificē zemāka riska jomas, minētā dalībvalsts var atļaut atbildīgajiem subjektiem piemērot vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus.

2.  Pirms vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošanas atbildīgie subjekti pārliecinās, ka klienta attiecības vai darījums ir ar zemāku riska pakāpi.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti veic darījumu vai komercdarbības attiecību pietiekamu uzraudzību, lai varētu atklāt neparastus vai aizdomīgus darījumus. [Gr. 79, Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]

14. pants

Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar klientu veidiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām un konkrētiem produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz faktorus, kuri attiecas uz klientu un produktu, pakalpojumu, pārskaitījumu vai piegādes kanālu, kā potenciāli zemāka riska situācijas, kas izklāstītas II pielikumā. [Gr. 80]

15. pants

EUI līdz ...(35) saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās ir atbilstīgi vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš komercdarbības būtībai un apmēram, un, ja tas ir vajadzīgs un samērīgi, būtu jāparedz īpaši pasākumi. [Gr. 81]

3. iedaļa

Pastiprināta klienta uzticamības pārbaude

16. pants

1.  Gadījumos, kas noteikti šīs direktīvas 17. līdz 24. pantā, un citos augstāka riska gadījumos, kurus identificējušas dalībvalstis vai atbildīgie subjekti, dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu un mazinātu minētos riskus.

2.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem, ciktāl tas ir saprātīgi iespējams, izpētīt kontekstu un mērķi visiem kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visiem neparastiem darījumu veidiem, kam nav acīmredzama ekonomiska vai likumīga mērķa vai kuri ir uzskatāmi par 3. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētajiem nodokļu noziegumiem. Īpaši tie pastiprina komercdarbības attiecību uzraudzības pakāpi un būtību, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet neparastas vai aizdomīgas. Ja atbildīgais subjekts konstatē šādus neparastus vai aizdomīgus darījumus vai darbības, tas nekavējoties par to informē visas iespējami iesaistīto dalībvalstu FIU. [Gr. 82]

3.  Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz faktorus, kuri attiecas uz klientu un produktu, pakalpojumu, pārskaitījumu vai piegādes kanālu, kā potenciāli augstāka riska situācijas, kas izklāstītas III pielikumā.

4.  EUI līdz ...(36) saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās nepieciešams piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus. [Gr. 84]

17. pants

Attiecībā uz korespondentbanku pārrobežu attiecībām ar respondentiestādēm no trešām valstīm dalībvalstis papildus 11. pantā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem prasa, lai to kredītiestādes

a)  ievāc pietiekamu informāciju par respondentiestādi, lai pilnībā izprastu respondenta darījumu būtību, kā arī, lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu iestādes reputāciju un uzraudzības kvalitāti;

b)  novērtē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pārbaudes, ko veic respondentiestāde;

c)  iegūst apstiprinājumu no augstākās vadības pirms jaunu korespondentbanku attiecību nodibināšanas;

d)  dokumentē katras iestādes attiecīgo atbildību;

e)  attiecībā uz maksājumiem caur kontu pārliecinās, ka respondējošā kredītiestāde ir pārbaudījusi to klientu identitāti, kuriem ir tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, un veikusi attiecībā uz šiem klientiem pastāvīgu uzticamības pārbaudi, kā arī, ka tā ir spējīga nodrošināt klienta uzticamības pārbaudes datus pēc korespondentiestādes prasības.

18. pants

Attiecībā uz darījumiem vai komercdarbības attiecībām ar politiski ietekmējamām ārvalstu personām dalībvalstis papildus 11. pantā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem prasa atbildīgajiem subjektiem,

a)  lai tiem būtu atbilstīgas uz riska faktoriem balstītas procedūras, lai noteiktu, vai klients vai klienta faktiskais īpašnieks ir šāda persona;

b)  lai tiem būtu augstākās vadības apstiprinājums komercdarbības attiecību nodibināšanai vai turpināšanai ar šādiem klientiem;

c)  veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu tās bagātības un finansējuma avotu, kas tiek izmantots komercdarbības attiecībās vai darījumā;

d)  veikt nepārtrauktu pastiprinātu komercdarbības attiecību uzraudzību.

19. pants

Attiecībā uz darījumiem vai komercdarbības attiecībām ar politiski ietekmējamām iekšzemes personām vai personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgu amatu starptautiskā organizācijā, dalībvalstis papildus 11. pantā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem prasa atbildīgajiem subjektiem,

a)  lai tiem būtu atbilstīgas uz riska faktoriem balstītas procedūras, lai noteiktu, vai klients vai klienta faktiskais īpašnieks ir šāda persona;

b)  ja ir paaugstināta riska komercdarbības attiecības ar šādām personām, piemērot pasākumus, kas minēti 18. panta b), c) un d) punktā.

19.a pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām izstrādā tādu vietēja mēroga politiski ietekmējamo personu un dalībvalstu rezidentu sarakstu, kuras kādas starptautiskas organizācijas vārdā tagad veic vai agrāk ir veikušas ļoti svarīgu uzdevumu. Sarakstu padara pieejamu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem.

Komisija informē attiecīgās personas, kad tās tiek iekļautas sarakstā vai izsvītrotas no saraksta.

Šajā pantā minētās prasības neatbrīvo atbildīgos subjektus no pienākuma ievērot pienācīgu rūpību attiecībā uz klientiem, un šī informācija nav vienīgais atbildīgo subjektu rīcības pietiekamais pamats, lai izpildītu šos pienākumus.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu ārvalstu politiski ietekmējamu personu, vietēja mēroga politiski ietekmējamu personu vai personu, kuras kādas starptautiskas organizācijas vārdā tagad veic vai agrāk ir veikušas ļoti svarīgu uzdevumu, informācijas nodošanu komerciālos nolūkos. [Gr. 85]

20. pants

Atbildīgie subjekti veic saprātīgus pasākumus, izmantojot uz risku pamatotu pieeju, lai noteiktu, vai dzīvības apdrošināšanas vai kāda cita veida apdrošināšanas uzkrājumu veidošanas nolūkā polises saņēmēji un/vai — attiecīgā gadījumā — saņēmēja faktiskais īpašnieks ir politiski ietekmējamas personas. Minētos pasākumus veic vēlākais izmaksas laikā vai laikā, kad polise tiek piešķirta pilnībā vai daļēji. Ja tiek identificēti augstāki riski, papildus parastajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem dalībvalstis arī prasa, lai atbildīgie subjekti [Gr. 86]

a)  pirms tiek turpināta polises izmaksa, informē augstāko vadību;

b)  veic visa polises turētāja komercdarbības attiecību pastiprinātu pārbaudi.

21. pants

Pasākumi, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, izņemot tos, kas minēti 19.a pantā, attiecas arī uz ģimenes locekļiem vai personām, par kurām ir zināms, ka tās ir cieši saistītas par kurām ir pierādīta šo personu ciešā saistība ar šādām vietēja mēroga vai ārvalstu politiski ietekmējamām personām. [Gr. 87]

22. pants

Ja 18., 19. un 20. pantā minēta ārvalstu politiski ietekmējamu persona, vietēja mēroga politiski ietekmējamu persona vai persona, kura kādas starptautiskas organizācijas vārdā tagad veic vai agrāk ir veikušas ļoti svarīgu uzdevumu, atbildīgajiem subjektiem prasa apsvērt risku, kādu minētā persona joprojām rada, un piemērot atbilstīgus pasākumus, pamatojoties uz riska pakāpi, līdz laikam, kad tiek atzīts, ka minētā persona risku vairs nerada. Minētais laiks ir ne īsāks par 18 12 mēnešiem. [Gr. 88]

23. pants

1.  Dalībvalstis aizliedz kredītiestādēm iesaistīties vai turpināt korespondentbanku attiecības ar fiktīvu banku un prasa kredītiestādēm veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās neiesaistās korespondentbanku attiecībās vai neturpina tās ar banku, par kuru ir zināms, ka tā ļauj izmantot savus kontus fiktīvām bankām.

2.  Šā panta 1. punkta nozīmē „fiktīva banka” ir kredītiestāde vai iestāde, kas veic līdzvērtīgas darbības, un ir iekļauta jurisdikcijā, kurā tā fiziski neatrodas, ietverot tās faktisko vadību, un tā nav saistīta ar kādu reģistrētu finanšu grupu.

4. iedaļa

Trešo personu iesaistīšana

24. pants

Dalībvalstis var atļaut atbildīgajiem subjektiem izmantot trešās personas, lai izpildītu 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības. Tomēr galīgā atbildība par minēto prasību izpildi gulstas uz atbildīgo subjektu, kurš izmanto trešo personu. Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai trešās personas varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 89]

25. pants

1.  Šīs iedaļas nolūkos „trešās personas” ir:

a)   2. pantā uzskaitītie atbildīgie subjekti vai vai

b)  citas iestādes un personas, kuras atrodas dalībvalstīs vai trešā valstī un kuras piemēro klientu uzticamības pārbaudes prasības un lietvedības prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, un viņu atbilstību šīs direktīvas prasībām uzrauga saskaņā ar VI nodaļas 2. iedaļu.

2.  Dalībvalstis Komisija, lemjot par to, vai trešā valsts atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ņem vērā pieejamo informāciju par ģeogrāfiskā riska līmeni un par gadījumiem, kuros tās uzskata, ka trešā valsts atbilst šādiem nosacījumiem, informē cita citu dalībvalstis, Komisiju atbildīgos subjektus un EUI tādā apmērā, kādā tas atbilst šīs direktīvas nolūkiem, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 noteikumiem.

2.a  Komisija sniedz to jurisdikciju sarakstu, kurās ir spēkā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas noteikumiem un citiem saistītiem Savienības noteikumiem un normatīvajam regulējumam.

2.b  Sarakstu, kas minēts 2.a punktā, regulāri pārbauda un atjaunina saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju, kā minēts 2. punktā. [Gr. 90]

26. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti saņem no trešās personas, kuru tās izmanto, nepieciešamo informāciju, lai izpildītu 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti, pie kuriem vēršas klients, veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka trešā persona pēc pieprasījuma nekavējoties nosūta atbilstīgas identifikācijas un datu pārbaudes kopijas, kā arī citus atbilstīgus dokumentus par klienta vai faktiskā īpašnieka identitāti.

27. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka piederības valsts kompetentā iestāde (grupas mēroga politikai un kontrolei) un uzņemošās valsts kompetentā iestāde (filiālēm un meitasuzņēmumiem) var uzskatīt, ka atbildīgais subjekts ar tā grupas programmu piemēro pasākumus, kas ietverti 25. panta 1. punktā un 26. pantā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  atbildīgais subjekts balstās uz informāciju, ko sniedz trešā persona, kas ir daļa no tās pašas grupas;

b)  minētā grupa piemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, noteikumus par lietvedību un programmas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu saskaņā ar šo direktīvu vai līdzvērtīgiem noteikumiem;

c)  šā panta b) punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības valsts kompetenta iestāde sadarbībā ar uzņemošās valsts kompetento iestādi. [Gr. 91]

1.a  EUI līdz ...(37) pieņem pamatnostādnes par kārtību, saskaņā ar kuru attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes uzrauga grupas vienības, lai nodrošinātu saskanīgu un efektīvu grupas līmeņa uzraudzību. [Gr. 92]

28. pants

Šī iedaļa neattiecas uz apakšuzņēmēju vai aģentu līgumattiecībām, kad, pamatojoties uz līguma noteikumiem, apakšuzņēmējs vai aģents jāuzskata par daļu no atbildīgā subjekta.

III NODAĻA

INFORMĀCIJA PAR FAKTISKO ĪPAŠNIEKU

29. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi vai un citas juridiskas vienības personas, tostarp trasti vai pēc struktūras vai funkcijām trastiem līdzīgi veidojumi, fondi, pārvaldītājsabiedrības un visi citi struktūras vai funkciju ziņā līdzīgi pašreizējie vai turpmākie juridiski veidojumi, kas darbojas ir reģistrēti vai iekļauti uzņēmumā to teritorijā vai ko pārvalda saskaņā ar to tiesību aktiem, iegūst, glabā un to rīcībā ir adekvāta nosūta valsts centrālajam reģistram, pareiza komercreģistram vai uzņēmumu reģistram adekvātu, pareizu, aktuālu un aktuāla informācija atjauninātu informāciju par tiem un to faktiskajiem īpašniekiem reģistrācijas vai statusa maiņas brīdī.

1.a  Reģistrā iekļauj informācijas minimumu, kas ļauj skaidri identificēt uzņēmumu un tā faktisko īpašnieku, proti, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko formu un statusu, apvienošanās apstiprinājumu, juridisko adresi (un galvenās komercdarbības norises vietas adresi, ja tā atšķiras no juridiskās adreses), pamata regulatīvās pilnvaras (piemēram, kā norādīts dibināšanas memorandā un statūtos), direktoru sarakstu (tostarp norādot viņu tautību un dzimšanas datumu), kā arī informāciju par akcionāriem vai faktiskajiem īpašniekiem, piemēram, vārdu, dzimšanas datumu, tautību vai reģistrācijas jurisdikciju, kontaktinformāciju, akciju skaitu, akciju kategorijas (tostarp ar tām saistīto balsstiesību veidu) un, attiecīgā gadījumā, viņu akciju vai kontrolpaketes daļu.

Šajā pantā noteiktās prasības neatbrīvo atbildīgos subjektus no pienākuma veikt klienta uzticamības pārbaudi, un atbildīgie subjekti neuzskata šo informāciju par pietiekamu attiecīgo pienākumu izpildei.

1.b  Attiecībā uz trastiem un citu veidu pašreizējām vai turpmākām juridiskām vienībām un veidojumiem, kam ir līdzīga struktūra un funkcijas, informācijā iekļauj arī trasta dibinātāja, pilnvarotās(-o) personas(-u), trasta pārraudzītāja (ja nepieciešams), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu tādu fizisko personu identitāti, kuras īsteno faktisko kontroli pār trastu. Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotās personas paziņo atbildīgajiem subjektiem par savu statusu, kad tās kā pilnvarotās personas veido komercdarbības attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu, kas pārsniedz 10. panta b), c) un d) punktos noteikto robežvērtību. Glabātajā informācijā būtu jāiekļauj visu personu dzimšanas dati un tautība. Dalībvalstis, publicējot trasta līgumu un neoficiālus norādījumus, darbojas atbilstoši uz riska faktoru balstītai pieejai un vajadzības gadījumā, ievērojot personas datu aizsardzību, nodrošina informācijas atklāšanu kompetentajām iestādēm, jo īpaši FIU, un atbildīgajiem subjektiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka Šā panta 1., 1.a un 1.b punktā minētajai informācijai minētā informācija ir savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti pieejama kompetentajām iestādēm, jo īpaši FIU, un atbildīgajiem subjektiem visās dalībvalstīs. Dalībvalstis šā panta 1. punktā minētos reģistrus padara publiski pieejamus, iepriekš ar vienkāršu reģistrāciju tiešsaistē identificējot personu, kas vēlas piekļūt informācijai. Informācija atvērtu un drošu datu veidā ir pieejama tiešsaistē visām personām saskaņā ar noteikumiem par datu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz datu subjekta tiesību uz piekļuvi personas datiem un kļūdainu datu labošanu vai dzēšanu efektīvu aizsardzību. Maksa par informācijas iegūšanu nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas. Reģistrā nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 dienu laikā skaidri norāda visas pieejamajā informācijā izdarītās izmaiņas.

Šā panta 1. punktā minētie uzņēmumu reģistri ir savstarpēji savienoti, izmantojot Eiropas platformu, portālu un dalībvalstīs pēc izvēles izveidotas piekļuves vietas saskaņā ar Direktīvu 2012/17/ES. Dalībvalstis ar Komisijas atbalstu nodrošina savu reģistru savstarpēju izmantojamību reģistru tīklu sistēmā, izmantojot Eiropas platformu.

2.a  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ātri, konstruktīvi un efektīvi tiecas sadarboties ar trešām valstīm, lai veicinātu tādu līdzīgu centrālo reģistru izveidošanu, kuros glabā informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kā arī sekmētu šā panta 1. un 1.a punktā minētās informācijas publisku pieejamību attiecīgajās valstīs.

Par prioritārām nosaka trešās valstis, kurās darbojas vērā ņemams skaits tādu uzņēmumu vai juridisku vienību, tostarp trastu, fondu, pārvaldītājsabiedrību un visu citu struktūras vai funkciju ziņā līdzīgu organizāciju, kuru īpašumā ir akcijas, kas norāda uz tiešām īpašumtiesībām atbilstoši 3. panta 5. punktam uz Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem vai juridiskām vienībām.

2.b  Dalībvalstis pieņem noteikumus par efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām, kas paredzētas fiziskām vai juridiskām personām un ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sankciju piemērošanu. Šā panta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nosaka efektīvus pasākumus pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, lai nepieļautu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, pamatojoties uz uzrādītāja akcijām un uzrādītāja akciju garantijām.

2.c  Komisija līdz ...(38) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šajā punktā paredzēto prasību piemērošanu un darbības principu, un vajadzības gadījumā arī priekšlikumu tiesību aktam. [Gr. 93]

30. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ar tiešu pilnvarojumu pilnvarotās personas saskaņā ar to tiesību aktiem iegūst un uztur adekvātu, pareizu un aktuālu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver trasta dibinātāja, pilnvarotās/-o personas/-u, trasta pārraudzītāja (protector) (ja tas ir attiecīgi), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu fizisko personu, kas īsteno efektīvu kontroli pār trastu, identitāti.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotās personas izpauž atbildīgajiem subjektiem savu statusu, kad tās kā pilnvarotās personas veido komercdarbības attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu, kas pārsniedz 10. panta b), c) un d) punktos noteikto robežvērtību.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajai informācijai savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus, kas atbilst 1., 2. un 3. punktā minētajiem, piemēro citiem juridisku vienību un veidojumu veidiem, kam ir trastiem līdzīga struktūra un funkcija. [Gr. 94]

IV NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

31. pants

1.  Katra dalībvalsts izveido FIU, lai efektīvi novērstu, atklātu un izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

1.a  Direktīvas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) punktā minētās personas informē FIU un/vai attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi, kā izklāstīts 33. panta 1. punktā, ja tām ir aizdomas vai pamats aizdomām par to, ka to pakalpojumus izmanto kriminālas rīcības nolūkā. [Gr. 95]

2.  Dalībvalstis Komisijai rakstveidā paziņo attiecīgo FIU nosaukumu un adresi.

3.  FIU izveido kā centralizētu valsts vienību, kas darbojas neatkarīgi un autonomi. Tā atbild par tādas finanšu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un citas informācijas par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai iespējamu teroristu finansēšanu saņemšanu, (un, ciktāl tas atļauts, pieprasīšanu), analīzi. un FIU ir atbildīga par šīs analīzes rezultātu nodošanu kompetentām visām kompetentajām iestādēm, kas attiecas uz potenciāliem ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem vai ar tiem legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem, potenciāliem vai teroristu finansēšanas gadījumiem vai kuru pieprasa valsts tiesību akti vai noteikumi finansēšanu. Tai jāspēj iegūt svarīgu papildu informāciju no atbildīgajiem subjektiem iepriekšminētajos nolūkos. FIU piešķir pietiekamus finanšu un tehniskos līdzekļus un cilvēkresursus, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. Dalībvalstis nodrošina, ka nenotiek nevajadzīga iejaukšanās FIU darbībā. [Gr. 96]

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tiem tām ir vajadzīgi savu uzdevumu izpildei. Turklāt FIU atbild uz informācijas pieprasījumiem, ko iesniedz tās dalībvalsts to dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, ja vien nav faktisku iemeslu uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas atklāšana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, vai neatbilstīga nolūkam, kādā tā ir pieprasīta. Ja FIU saņem šādu pieprasījumu, lēmums veikt analīzi un/vai izplatīt informāciju pieprasījumu iesniegušajai tiesībaizsardzības iestādei būtu jāpieņem FIU. Dalībvalstis pieprasa tiesībaizsardzības iestādēm informēt FIU par tām sniegtās informācijas izmantošanu. [Gr. 97]

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir pilnvaras steidzami veikt tiešu vai netiešu darbību, ja ir aizdomas, ka darījums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, apturot vai atsaucot piekrišanu, ka darījums var notikt, lai analizētu darījumu un apstiprinātu aizdomas.

6.  FIU analīzes funkcija ietver operatīvo analīzi, kas vērsta uz konkrētiem gadījumiem un konkrētiem mērķiem, un stratēģisko analīzi, kas pēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas tendences un veidus.

32. pants

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai atbildīgie subjekti, un attiecīgos gadījumos to direktori un darbinieki, pilnībā sadarbotos, nekavējoties,

a)  informējot FIU pēc pašu iniciatīvas, ja iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, zina vai tai ir aizdomas vai pamatots iemesls uzskatīt, ka līdzekļi ir iegūti noziedzīgas darbības rezultātā vai ir saistīti ar teroristu finansēšanu, un šādos gadījumos nekavējoties atbildēt uz FIU papildu informācijas pieprasījumiem;

b)  sniedzot visu nepieciešamo informāciju FIU pēc tās pieprasījuma saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas piemērojamos tiesību aktos.

2.  Informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, nodod tālāk FIU tajā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas tā iestāde vai persona, kas nodod informāciju, vai tās dalībvalsts FIU, kurā ir reģistrēts atbildīgais subjekts. Persona vai personas, kuras ir norīkotas saskaņā ar 8. panta 4. punktu, nodod informāciju tālāk. [Gr. 98]

33. pants

1.  Atkāpjoties no 32. panta 1. punkta, dalībvalstis attiecībā uz personām, kas minētas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b), un d) un e) punktā, dalībvalstis kā arī profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas minētas 4. pantā, var iecelt atbilstīgu attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi par iestādi, kura saņem 32. panta 1. punktā minēto informāciju.

Dalībvalstis jebkādos apstākļos nodrošina līdzekļus un iespējas dienesta noslēpumu, konfidencialitātes un privātuma aizsardzības garantēšanai. [Gr. 99]

Neskarot 2. punktu, ieceltā pašregulējuma iestāde pirmajā daļā minētajos gadījumos informāciju nekavējoties un nemainītā veidā nodod FIU.

2.  Dalībvalstis nepiemēro notāriem, citiem neatkarīgajiem juridisko profesiju pārstāvjiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem pienākumus, kas izklāstīti 32. panta 1. punktā, ar stingru noteikumu, ka šāds atbrīvojums attiecas vienīgi uz informāciju, kuru tie saņem vai iegūst par kādu no saviem klientiem, kad nosaka sava klienta juridisko stāvokli vai veic savu uzdevumu, šo klientu aizstāvot vai pārstāvot tiesas procesā, vai attiecībā uz tiesas procesu, ietverot konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā, neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir iegūta vai saņemta pirms, pēc vai šāda procesa laikā.

34. pants

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai atbildīgie subjekti atturas no tādu darījumu veikšanas, par kuriem tām ir informācija vai pastāv aizdomas, ka tie ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, iekams tie nav veikuši nepieciešamo darbību saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Saskaņā ar valstu tiesību aktiem var dot rīkojumu neveikt šo darījumu.

2.  Ja pastāv aizdomas, ka šāda darījuma nolūks ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana un ja nav iespējams šādā veidā atturēties no darījuma, vai ja līdz ar to varētu izjaukt centienus izsekot aizdomās turamo iespējamo nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas darbību labuma guvējus, atbildīgie subjekti uzreiz pēc darījuma sniedz informāciju FIU.

35. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 45. pantā minētās kompetentās iestādes nekavējoties informē FIU, ja, veicot atbildīgo subjektu pārbaudes, vai jebkādā citā veidā tās atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, kuras, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, ir pilnvarotas uzraudzīt fondu biržu, valūtas un atvasināto finanšu instrumentu tirgus, informē FIU, ja tās atklāj faktus, kas varētu būt saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

36. pants

Šīs direktīvas 32. pantā un 33. pantā minētās informācijas atklāšana, ko labticīgi, kā paredzēts 32. panta 1. punktā un 33. pantā, veic atbildīgais subjekts vai šāda atbildīgā subjekta darbinieks vai direktors, nav līgumā vai normatīvā vai administratīvā aktā noteiktu ierobežojumu neievērošana attiecībā uz informācijas izpaušanu un nerada jebkāda veida atbildību atbildīgajam subjektam vai tā direktoriem vai darbiniekiem.

37. pants

Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus nodrošina, lai aizsargātu ka personas, tostarp atbildīgo subjektu darbinieki un pārstāvji, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, tiek pienācīgi aizsargātas no draudiem vai naidīgām darbībām, atbildīgo subjektu darbiniekus nelabvēlīgas izturēšanās kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu negatīvām sekām un jo īpaši no negatīvām vai teroristu finansēšanu diskriminējošām darbībām darba attiecībās. Dalībvalstis šādām personām nodrošina juridisko palīdzību bez maksas un personām, kas vēlas ziņot par aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, nodrošina drošus komunikācijas kanālus. Ar šādiem kanāliem nodrošina, ka ziņojošo personu identitāte ir zināma vienīgi EUI vai FIU. Dalībvalstis nodrošina piemērotas liecinieku aizsardzības programmas. [Gr. 100]

2. iedaļa

Izpaušanas aizliegums

38. pants

1.  Atbildīgie subjekti un to direktori un darbinieki neizpauž attiecīgajam klientam vai citām trešām personām to, ka ir sniegta informācija saskaņā ar 32. un 33. pantu vai tiek veikta vai var tikt veikta izmeklēšana saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

2.  Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neattiecas uz informācijas izpaušanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp pašregulējuma iestādēm, datu aizsardzības iestādēm vai informācijas izpaušanu tiesībaizsardzības nolūkā. [Gr. 101]

3.  Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neliedz izpaust informāciju starp dalībvalstu iestādēm vai trešo valstu iestādēm, kurās ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, ar nosacījumu, ka minētās iestādes pieder tai pašai grupai.

4.  Aizliegums, kas minēts 1. punktā, neattiecas uz informācijas apmaiņu starp 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a) un b) punktā minētajām personām dalībvalstīs vai trešās valstīs, kurās ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, ja attiecīgās personas savus profesionālos pienākumus veic, piederot pie tās pašas juridiskās personas vai arī darbojoties tīklā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav tās darbinieki.

Pirmajā punktā „tīkls” nozīmē aptverošu struktūru, pie kuras pieder šī persona un kurai ir kopīgs īpašums, kopīga vadība, standarti, metodes vai kopīga atbilstības uzraudzība. [Gr. 102]

5.  Gadījumos, kas skar vienus un tos pašus klientus un darījumus, kuros piedalās divas vai vairākas iestādes vai personas, aizliegums, kas minēts šā panta 1. punktā, neattiecas uz 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, 2) apakšpunktā un 3) apakšpunkta a) un b) punktā minēto vienību vai personu savstarpēju informācijas apmaiņu ar nosacījumu, ka tās atrodas dalībvalstī vai kādā trešā valstī, kur ir spēkā šai direktīvai līdzvērtīgas prasības, un ka tās pieder pie vienas un tās pašas profesionālās kategorijas, un uz tām attiecas pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību.

5.a  Šā panta piemērošanas nolūkā trešo valstu prasībās, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, iekļauj arī datu aizsardzības noteikumus. [Gr. 103]

6.  Ja 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a) un b) punktā minētās personas cenšas klientu atturēt no pretlikumīgas darbības, tas nav uzskatāms par informācijas izpaušanu 1. punkta nozīmē.

V NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA, LIETVEDĪBA UN STATISTIKAS DATI [Gr. 104]

39. pants

1.   Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem glabāt šādus dokumentus un informāciju, lai to izmantotu FIU vai citas kompetentās iestādes, izmeklējot vai analizējot iespējamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas gadījumus:

a)  klienta uzticamības pārbaudes gadījumā – nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par laikposmu, kas ir pieci gadi pēc tam, kad komercdarbības attiecības ar to klientu ir izbeigušās, vai pēc gadījuma rakstura darījuma dienas. Pēc minētā uzglabāšanas laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, šādā gadījumā tajos tie nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai un ja datu glabāšanas perioda pagarināšana ir pamatota katrā atsevišķā gadījumā. Maksimālais datu glabāšanas periods pēc komercdarbības attiecību izbeigšanās nepārsniedz desmit gadus perioda pagarinājums ir pieci papildu gadi;

b)  komercdarbības attiecību un darījumu gadījumā – apstiprinošie pierādījumi un ieraksti, kas sastāv no oriģinālajiem dokumentiem vai kopijām, kuras ir pieņemamas tiesu procesā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, par laikposmu, kas ir pieci gadi, kuri seko vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods ir īsākais. Pēc minētā uzglabāšanas laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi; , šādā gadījumā tajos tie nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai un ja datu glabāšanas perioda pagarināšana ir pamatota katrā atsevišķā gadījumā. Maksimālais datu glabāšanas periods vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods beidzas pirmais, nepārsniedz desmit gadus perioda pagarinājums ir pieci papildu gadi.

2.   Visus saglabātos personas datus izmanto tikai tajā nolūkā, kādā tie ir saglabāti, un nekādā gadījumā neizmanto komerciāliem mērķiem. [Gr. 105]

39.a pants

1.  Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic EUI, piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus. Informācijas apkopošana, apstrāde un nodošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas nolūkos ir uzskatāma par sabiedrības interesēm saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2.  Personas datus, pamatojoties uz šo direktīvu, apstrādā tikai nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Atbildīgie subjekti pirms komercdarbības attiecību uzsākšanas informē jaunus klientus par iespējamu personas datu izmantošanu nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Datu sensitīvo kategoriju apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

3.  Datus, kas ir apkopoti, pamatojoties uz šo direktīvu, ir aizliegts apstrādāt komerciālos nolūkos.

4.  Personai, kurai atbildīgais subjekts vai kompetentā iestāde liedz tiesības iepazīties ar informāciju par viņa vai viņas datu apstrādi, ir tiesības savā datu aizsardzības iestādē pieprasīt savu personas datu pārbaudi, piekļuvi tiem, tos labot vai dzēst, kā arī tiesības iesniegt prasību tiesā.

5.  Attiecīgajai personai ir liegta piekļuve informācijai, kas sniegta ziņojumā par aizdomīgu darījumu. Šajā pantā paredzētais aizliegums neattiecas uz informācijas izpaušanu datu aizsardzības iestādēm.

6.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem un kompetentajām iestādēm atzīt un ievērot datu aizsardzības iestāžu faktiskās pilnvaras saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz personas datu apstrādes drošību un šo datu precizitāti, vai nu tām rīkojoties ex officio, vai pamatojoties uz iesaistītās personas sūdzību. [Gr. 106]

40. pants

-1.  Dalībvalstīs ir centralizēti valsts mehānismi, kas tām savlaicīgi ļauj konstatēt, vai to teritorijā fiziskām vai juridiskām personām pieder finanšu iestāžu uzturēti bankas konti vai tās šādus kontus kontrolē.

-1.a  Dalībvalstīs ir arī mehānismi, kas kompetentās iestādes nodrošina ar līdzekļiem īpašumu identificēšanai, iepriekš par to nepaziņojot īpašniekam.

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai to atbildīgajiem subjektiem būtu sistēmas, kas tiem ļautu izsmeļoši un ātri atbildēt uz FIU vai citu iestāžu pieprasījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt informāciju, vai tiem ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas komercdarbības attiecības ar konkrētu fizisku vai juridisku personu, kā arī par šo attiecību būtību, izmantojot drošus kanālus un nodrošinot pieprasījumu pilnīgu konfidencialitāti. [Gr. 107]

40.a pants

Informācijas apkopošana, apstrāde un nodošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas nolūkos ir uzskatāma par sabiedrības interesēm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. [Gr. 108]

41. pants

1.  Valsts riska novērtējumu sagatavošanas nolūkos saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nodrošina, ka tās ir spējīgas pārskatīt savu sistēmu efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanā, un šim nolūkam izveido visaptverošu statistiku par šādu sistēmu efektivitāti.

2.  Šā panta 1. punktā minētā statistika ietver šādus datus:

a)  dati, kas parāda dažādu nozaru, uz kurām attiecas šī direktīva, apmēru un svarīgumu, tostarp katras nozares vienību un personu skaitu un ekonomisko nozīmi;

b)  dati, kas sniedz skaitlisku informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas valsts režīma ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības posmiem, tostarp aizdomīgo darījumu skaits, par kuriem ziņots FIU, pēc tam veiktie pasākumi un gada laikā izmeklēto gadījumu skaits un to personu skaits, pret kurām veikta kriminālvajāšana, par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas noziegumiem notiesāto personu skaits un iesaldētā, aizturētā vai konfiscētā īpašuma vērtība, kas izteikta euro;

ba)  dati, kas parāda tādu ziņojumu skaitu un procentuālo īpatsvaru, uz kuru pamata ir sākta izmeklēšana, atbildīgajām iestādēm iesniedzot gada ziņojumu, kurā ir sīki izklāstīta informācija par minēto ziņojumu lietderību un saistībā ar tiem veiktajiem pasākumiem; [Gr. 109]

bb)  dati par tādiem pārrobežu pieprasījumiem sniegt informāciju, kurus veica, saņēma, noraidīja FIU un uz kuriem daļēji vai pilnībā atbildēja FIU. [Gr. 110]

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek publicēts to statistikas ziņojumu konsolidēts pārskats, un nosūta Komisijai 2. punktā minēto statistiku.

VI NODAĻA

POLITIKA, PROCEDŪRAS UN UZRAUDZĪBA

1. iedaļa

Iekšējās procedūras, apmācība un atgriezeniskā saite

42. pants

1.  Dalībvalstis prasa atbildīgajiem subjektiem, kas ir kādas grupas sastāvā, īstenot grupas mēroga politiku un procedūras, tostarp datu aizsardzības politiku un grupas ietvaros veiktas informācijas apmaiņas politiku un procedūras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas nolūkos. Minēto politiku un procedūras efektīvi īsteno filiāļu vai meitasuzņēmumu, kuru kontrolpaketes ir to īpašumā, līmenī dalībvalstīs un trešās valstīs.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atbildīgajiem subjektiem ir filiāles vai meitasuzņēmumi, kuru kontrolpaketes ir to īpašumā, trešās valstīs, kur minimuma prasības attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un teroristu finansēšanas apkarošanu nav tik stingras kā dalībvalstī, šo subjektu trešā valstī izvietotās filiāles un meitasuzņēmumi, kuru kontrolpaketes ir to īpašumā, īsteno dalībvalsts prasības, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību, tiktāl, cik to atļauj trešās valsts normatīvie un administratīvie akti.

3.  Dalībvalstis un EUI informē cita citu par gadījumiem, kad saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem nav atļauta 1. punktā paredzēto pasākumu piemērošana, un varētu tikt veikta koordinēta darbība, lai panāktu risinājumu.

4.  Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad 1. punkta pirmajā daļā minēto pasākumu piemērošana saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem nav atļauta, atbildīgie subjekti veic papildu pasākumus, lai efektīvi ierobežotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku, un informē savus vietējos uzraudzītājus. Ja papildu pasākumi nav pietiekami, piederības valsts kompetentās iestādes apsver papildu uzraudzības pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā prasot finanšu grupai izbeigt savas darbības uzņemošajā valstī.

5.  EUI izstrādā normatīvo tehnisko standartu projektu, norādot šā panta 4. punktā minēto papildu pasākumu veidu un minimuma darbību, kas jāveic 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem, ja trešās valsts tiesību akti neļauj piemērot pasākumus, kas prasīti šā panta 1. un 2. punktā.

EUI iesniedz normatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai …(39). [Gr. 111]

6.  Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt 5. punktā minētos normatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas apmaiņa grupas iekšienē ir atļauta ar nosacījumu, ka tā neskar iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanas izmeklēšanu vai analīzi, ko veic FIU vai cita kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

8.  Dalībvalstis var prasīt elektroniskās naudas emitentiem, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK, 2. panta 3. punktā un maksājumu pakalpojuma sniedzējiem, kā definēts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 9. punktā, kuri darbojas to teritorijā un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī vai ārpus Savienības, iecelt centrālo kontaktpunktu to teritorijā, lai pārraudzītu atbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumiem.

9.  EUI izstrādā normatīvo tehnisko standartu projektu attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem noteikt apstākļus, kādos ir lietderīgi saskaņā ar 8. punktu iecelt centrālo kontaktpunktu, un to, kādām funkcijām centrālajiem kontaktpunktiem vajadzētu būt.

EUI līdz ...(40) iesniedz normatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

10.  Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt 9. punktā minētos normatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

43. pants

1.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem veikt ar to riskiem, būtību un apmēru samērīgus pasākumus, lai to attiecīgie darbinieki būtu informēti par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tostarp attiecīgajām datu aizsardzības prasībām.

Šie pasākumi ietver attiecīgo darbinieku piedalīšanos īpašās mācību programmās, lai palīdzētu viņiem atpazīt iespējamus ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu saistītus darījumus un dotu viņiem norādījumus, kā rīkoties šādos gadījumos.

Ja fiziska persona, kas ietilpst jebkurā no kategorijām, kuras uzskaitītas 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā, veic profesionālo darbību kā kādas juridiskas personas darbinieks, šīs iedaļas noteikumi piemērojami šai juridiskajai personai, nevis fiziskajai personai.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem ir piekļuve atjauninātai informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju un teroristu finansētāju praksē izmantotajiem paņēmieniem un par pazīmēm, pēc kurām ir iespējams atpazīt aizdomīgus darījumus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ikreiz, kad tas ir iespējams, atbildīgajiem subjektiem tiek sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti. [Gr. 112]

3.a  Dalībvalstis prasa atbildīgajiem subjektiem iecelt valdes locekli vai locekļus, kuri būtu atbildīgi par to tiesību aktu, normatīvo un administratīvo aktu īstenošanu, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. [Gr. 113]

2. iedaļa

Uzraudzība

44. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka licencē vai reģistrē valūtas maiņas punktus, trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējus, kā arī izsniedz atļaujas azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem.

2.  Attiecībā uz 1. punktā minētajām vienībām dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes nodrošinātu, ka personas, kuras reāli vada vai vadīs šādu vienību darbību, vai šādu vienību faktiskie īpašnieki ir atbilstīgas un piemērotas personas.

3.  Attiecībā uz 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b), d), un e) un g) punktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un pašregulējuma iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka noziedznieki par krimināliem nodarījumiem minētajās jomās sodītas personas vai to līdzdalībnieki ir būtisku akciju daļu vai kontrolpaketes turētāji vai faktiskie īpašnieki vai ka tie ieņem vadošu amatu minētajos atbildīgajos subjektos. [Gr. 114]

45. pants

1.  Dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes efektīvi uzrauga šīs direktīvas prasību ievērošanu un veic vajadzīgos pasākumus tās nodrošināšanai.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu atbilstīgas pilnvaras, tostarp tiesības pieprasīt visu veidu informāciju, kas saistīta ar atbilstības uzraudzību un darbības pārbaudi, kā arī šo pienākumu veikšanai atbilstīgi finanšu, cilvēku un tehniskie resursi. Dalībvalstis nodrošina, ka minēto iestāžu darbinieki ievēro augstus profesionālos standartus, tostarp konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus, ir ļoti godīgi un ar atbilstīgām prasmēm.

3.  Attiecībā uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem kompetentajām iestādēm ir lielākas pārraudzības pilnvaras, jo īpaši iespēja veikt kontroles pasākumus uz vietas. Kompetentās iestādes, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu pārraudzību, uzrauga minēto iestāžu saņemto juridisko konsultāciju atbilstīgumu nolūkā mazināt tiesisko un reglamentējošo arbitrāžu saistībā ar agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. [Gr. 115]

4.  Dalībvalstis nodrošina pieprasa, ka atbildīgie subjekti, kuriem ir filiāles vai meitasuzņēmumi citās dalībvalstīs, ievēro minētās citas dalībvalsts valsts līmeņa noteikumus, kas attiecas uz šo direktīvu. [Gr. 116]

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā darbojas filiāle vai meitasuzņēmums, sadarbojas ar kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā atbildīgajam subjektam ir galvenais birojs, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību efektīvu uzraudzību.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka , uzraudzībai piemērojot uz riska faktoru balstītu pieeju, kompetentajām iestādēm: , kas uzraudzībai piemēro uz riska pakāpi balstītu pieeju, [Gr. 117]

a)  ir skaidra izpratne par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku to valstī;

b)  ir tiešsaistes un bezsaistes piekļuve visai attiecīgajai informācijai par konkrētiem iekšzemes un starptautiskiem riskiem saistībā ar atbildīgā subjekta klientiem, produktiem un pakalpojumiem; un

c)  tās balsta tiešsaistes un bezsaistes uzraudzības biežumu un intensitāti uz atbildīgā subjekta riska profilu un uz valstī esošiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem.

7.  Atbildīgo subjektu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska profila novērtējumu, ietverot arī neatbilstības riskus, pārskata gan regulāri, gan tad, kad atbildīgā subjekta pārvaldībā un darbībās notiek būtiski notikumi vai izmaiņas.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ņem vērā atbildīgajam subjektam atļauto rīcības brīvības pakāpi un attiecīgi pārskata riska novērtējumus, kas ir pamatā šai rīcības brīvībai, un tā politikas, iekšējās kontroles un procedūru īstenošanu.

9.  Attiecībā uz 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a), b) un d) punktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis var pieļaut, ka 1. punktā minētos uzdevumus veic pašregulējuma iestādes ar noteikumu, ka tās atbilst šā panta 2. punktam.

10.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EUI līdz ...(41) sniedz pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm, par faktoriem, kas jāpiemēro uzraudzībā, pamatojoties uz riska pakāpi. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš komercdarbības būtībai un apmēram, un, ja tas ir vajadzīgs un samērīgi, būtu jāparedz īpaši pasākumi. Šīs pamatnostādnes sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

3. iedaļa

Sadarbība

I apakšiedaļa

Valsts līmeņa sadarbība

46. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka politikas veidotājiem, FIU, tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzītājiem, datu aizsardzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un teroristu finansēšanas apkarošanā, ir efektīvi mehānismi, lai tās varētu valsts līmenī sadarboties un koordinēt politikas un pasākumu izstrādi un īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. [Gr. 118]

II apakšiedaļa

Sadarbība ar EUI

47. pants

Neskarot datu aizsardzības noteikumus, kompetentās iestādes sniedz EBI, EAAPI un EVTI visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu to uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu. [Gr. 119]

III apakšiedaļa

Sadarbība starp Komisiju un FIU

48. pants

Komisija var sniegt sniedz tādu atbalstu, kāds var būt nepieciešams, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp dalībvalstu FIU Savienības teritorijā. Tā var regulāri rīkot rīko ES FIU platformas — ko veido dalībvalstu FIU pārstāvji — sanāksmes ar dalībvalstu FIU pārstāvjiem, lai atvieglotu sadarbību un, ja nepieciešams, ES FIU platformas tikšanās veiktu viedokļu apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību EBI, EAAPI vai EVTI. ES FIU platforma ir izveidota, lai sagatavotu īstenošanas norādes par tādiem jautājumiem, kas ir attiecināmi uz FIU un ziņojošiem subjektiem, veicinātu FIU darbības, jo īpaši saistībā ar starptautisko sadarbību un kopīgu analīzi, dalītos informācijā par tendencēm un riska faktoriem iekšējā tirgū un nodrošinātu FIU dalību FIU.net sistēmas pārvaldībā. [Gr. 120]

49. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU, cik vien iespējams, sadarbojas savā starpā un ar trešo valstu FIU neatkarīgi no tā, vai tās ir administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu, vai jauktas iestādes, neskarot Savienības datu aizsardzības noteikumus. [Gr. 121]

50. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka FIU spontāni automātiski vai pēc pieprasījuma veic visas tādas informācijas apmaiņu gan ar dalībvalstu FIU, gan ar trešo valstu FIU, kas kura var būt būtiska informācijas apstrādei vai analīzei, vai izmeklēšanai, ko veic FIU attiecībā uz finanšu darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un tajā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā meklēta informācija tiks izmantota. [Gr. 122]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka FIU, kurai tiek iesniegts pieprasījums, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu, ko iesniegusi cita FIU, kas atrodas Savienībā, ir jāizmanto visas pilnvaras, kādas tai iekšzemē pieejamas, lai saņemtu un analizētu informāciju. FIU, kurai ir iesniegts pieprasījums, atbild savlaicīgi, un gan tā FIU, kura kas iesniedz pieprasījumu, gan tā FIU, kurai pieprasījums tiek iesniegts, informācijas apmaiņai, kad vien tas ir iespējams, izmanto drošus digitālos līdzekļus. [Gr. 123]

Konkrētāk, ja dalībvalsts FIU, vēlas iegūt papildu informāciju no citas dalībvalsts atbildīgā subjekta, kas darbojas tās teritorijā, pieprasījumu nosūta tās dalībvalsts FIU, kuras teritorijā atrodas atbildīgais subjekts. Minētā FIU nosūta pieprasījumus un atbildes nekavējoties un nemainītā veidā. [Gr. 124]

3.  FIU var atteikties atklāt informāciju, kura var kaitēt kriminālizmeklēšanai, kas notiek dalībvalstī, kurai iesniedz pieprasījumu, vai, ārkārtas gadījumos, ja informācijas atklāšana ir acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas, vai attiecīgās dalībvalsts likumīgām interesēm, vai nav būtiska mērķiem, kādiem tā ir vākta. Tai FIU, kura pieprasa informāciju, sniedz pienācīgu jebkura šāda atteikuma pamatojumu.

51. pants

Saskaņā ar 49. un 50. pantu saņemto informāciju un dokumentus izmanto šajā direktīvā noteikto FIU uzdevumu veikšanai. Pārsūtot informāciju un dokumentus saskaņā ar 49. un 50. pantu, pārsūtītāja FIU var noteikt ierobežojumus un nosacījumus minētās informācijas izmantošanai. Saņēmēja FIU ievēro minētos ierobežojumus un nosacījumus. Tas neskar izmantošanu kriminālizmeklēšanas un saukšanas pie atbildības nolūkos saistībā ar FIU uzdevumiem novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

52. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka FIU veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp drošības pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 49. un 50. pantu sniegtā informācija nav pieejama nevienai citai iestādei, aģentūrai vai departamentam, ja vien FIU, kas sniedz informāciju, iepriekš nav devusi atļauju.

53. pants

1.  Dalībvalstis mudina savas FIU izmantot aizsargātus komunikācijas kanālus FIU starpā saziņai savā un izmantot decentralizētu datortīklu FIU.net. [Gr. 125]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU šajā direktīvā noteikto uzdevumu izpildei sadarbojas savā starpā un, ievērojot tā pilnvaras, ar Eiropolu, lai izmantotu sarežģītas tehnoloģijas. Minētās tehnoloģijas ļaus FIU anonīmi salīdzināt savus datus ar citām FIU, nodrošinot personas datu pilnīgu aizsardzību, nolūkā atklāt FIU interesējošus subjektus citās dalībvalstīs un identificēt viņu ieņēmumus un līdzekļus. [Gr. 126]

54. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka veicina to FIU sadarbojas ar un Eiropolu sadarbību attiecībā uz veikto aktuālu lietu analīzi, kurai piemīt pārrobežu dimensija, aptverot vismaz divas dalībvalstis. [Gr. 127]

54.a pants

Komisijai būtu jāpalielina izdarītais spiediens uz nodokļu oāzēm, lai uzlabotu to sadarbošanos un informācijas apmaiņu nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. [Gr. 128]

4. iedaļa

Sankcijas

55. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgos subjektus var saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. [Gr. 129]

2.  Neskarot dalībvalstu tiesības piemērot kriminālsodus, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var veikt attiecīgus administratīvus pasākumus un noteikt administratīvas sankcijas, ja atbildīgie subjekti pārkāpj valsts noteikumus, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un nodrošina, ka tās tiek piemērotas. Minētie pasākumi un sankcijas ir iedarbīgi, samērīgi un attur no pārkāpumu izdarīšanas.

3.  Ja pienākumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis nodrošina, ka sankcijas var piemērot pārvaldības struktūras locekļiem vai jebkuriem citiem indivīdiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par pārkāpumu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu izpildei. Izmantojot pilnvaras piemērot sankcijas, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvie pasākumi vai sankcijas dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību, nodarbojoties ar lietām, kam ir pārrobežu raksturs.

56. pants

1.  Šo pantu piemēro vismaz situācijām, kurās atbildīgie subjekti sistemātiski pieļauj neizpildi attiecībā uz prasībām, kas noteiktas:

a)  9. līdz 23. pantā (klienta uzticamības pārbaude);

b)  32., 33. un 34. pantā (ziņošana par aizdomīgiem pasākumiem);

c)  39. pantā (lietvedība); un

d)  42. un 43. pantā (iekšējā kontrole).

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvās pasākumi un sankcijas, ko var piemērot 1. punktā minētajos gadījumos, ietver vismaz sekojošo:

a)  publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību, ja tas katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams un ir samērīgi nodarījumam; [Gr. 130]

b)  rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)  ja atbildīgajam subjektam ir jābūt atļaujai – atļaujas atsaukšanu;

d)  pagaidu aizliegums jebkuram atbildīgā subjekta vadības struktūras loceklim, kas ir atzīts par atbildīgu, ieņemt amatus iestādēs;

e)  juridiskas personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10% apmērā no minētās juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā;

f)  fiziskas personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, …(42);

g)  ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus — administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai.

Pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkos, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā filiāles pārskatā. par iepriekšējo komercdarbības gadu. [Gr. 131]

57. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, ja tas katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams un ir samērīgi nodarījumam, bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpšanu, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda informācijas publiskošana nerada nopietnu apdraudējumu finanšu tirgu stabilitātei. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publicē var publicēt, ievērojot anonimitāti. [Gr. 132]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp:

a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

c)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, ko norāda minētās personas kopējais apgrozījuma apmērs vai minētās personas gada ienākumu apmērs;

d)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas ieguvumu vai neradušos zaudējumu, ja tos var noteikt, nozīmīgums;

e)  pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ja tos var noteikt;

f)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

g)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

3.  Lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu un preventīvu ietekmi visas Savienības līmenī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EUI līdz ...(43) sniedz pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm, par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kas ir piemērojami 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem. [Gr. 133]

4.  Attiecībā uz juridiskām personām dalībvalstis nodrošina, ka tās var saukt pie atbildības par 56. panta 1. punktā minētajiem noteikumu pārkāpumiem, kuras to labā veikusi jebkura persona, darbojoties individuāli vai arī kā tāda juridiskās personas struktūras daļa, kurai ir vadoša ietekme šajā juridiskajā personā, pamatojoties uz:

a)  pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b)  pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā/uzdevumā; vai

c)  pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.

5.  Papildus šā panta 4. punktā paredzētajiem gadījumiem dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ, ko veikusi kāda no minētajā punktā minētajām personām, personai, kas ir pakļauta juridiskai personai, ir bijis iespējams veikt 56. panta 1. punktā minētos noteikumu pārkāpumus minētās juridiskās personas labā.

58. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņot kompetentajām iestādēm par gadījumiem, kad pārkāpti valsts tiesību akti, ar ko īsteno šo direktīvu.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

a)  konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

b)  atbilstoša to iestāžu darbinieku aizsardzība, kuri ziņo par iestādē izdarītiem pārkāpumiem;

ba)  pienācīga apsūdzētās personas aizsardzība; [Gr. 134]

c)  personas datu aizsardzība gan attiecībā uz personu, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fizisku personu, kas tiek turēta aizdomās kā atbildīga par pārkāpumu, atbilstīgi Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

3.  Dalībvalstis pieprasa, lai atbildīgajiem subjektiem būtu izstrādātas atbilstošas procedūras, kas ļautu to darbiniekiem, izmantojot speciālu, neatkarīgu un anonīmu ziņošanas kanālu subjekta iekšienē, ziņot par pārkāpumiem.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

59. pants

Komisija līdz …(44) sagatavo ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija līdz …(45)* iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par noteikumiem saistībā ar nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā un sodiem dalībvalstīs, noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā pārrobežu nozīmīgumu un iespējamo nepieciešamību īstenot koordinētu pieeju Savienībā, vajadzības gadījumā ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu. [Gr. 135]

60. pants

Direktīva 2005/60/EK un Direktīva 2006/70/EK tiek atceltas no …(46).

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

61. pants

1.  Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz …*. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

62. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

63. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Turpmāk ir sniegts neizsmeļošs riska mainīgo rādītāju saraksts, kurus ņem vērā atbildīgie subjekti, nosakot, kādā apmērā piemērot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus saskaņā ar 11. panta 3. punktu:

i)  konta vai attiecību mērķis;

ii)  līdzekļu apmērs, kādu klients plāno noguldīt, vai veiktā darījuma apmērs;

iii)  komercdarbības attiecību regularitāte vai ilgums.

II PIELIKUMS

Turpmāk sniegts 14. pantā minēto potenciāli zemāka riska situāciju faktoru un pierādījumu veidu neizsmeļošs saraksts.

(1)  Ar klientu saistīti riska faktori:

a)  biržā kotēti valsts uzņēmumi, uz kuriem attiecas informācijas atklāšanas prasības (tās paredz vai nu biržas noteikumi, vai tiesību akti vai piemērojami līdzekļi), kas paredz prasību nodrošināt faktisko īpašumtiesību pietiekamu pārredzamību;

b)  valsts pārvaldes iestādes vai uzņēmumi;

c)  klienti, kas rezidē zemāka riska ģeogrāfiskajās zonās, kā noteikts 3. punktā;

ca)  kopējo kontu, kurus pārvalda dalībvalstu vai trešo valstu notāri vai citi neatkarīgi un profesionāli juristi, faktiskie īpašnieki ar nosacījumu, ka uz tiem attiecas prasības apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem un tiek uzraudzīts, vai tie pilda šīs prasības, un ar nosacījumu, ka faktiskā īpašnieka identitāte ir pieejama pēc pieprasījuma iestādēm, kas darbojas kā kopējo kontu noguldījumu iestādes; [Gr. 136]

cb)  atbildīgie subjekti, ja uz tiem saskaņā ar šo direktīvu attiecas prasības apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un tie šīs prasības ir faktiski izpildījuši; [Gr. 137]

(2)  Ar produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem saistīti riska faktori:

a)  dzīvības apdrošināšanas polises, kuru apdrošināšanas iemaksa ir neliela;

b)  apdrošināšanas polises pensiju shēmām, ja no polises nevar atteikties un to nevar lietot kā nodrošinājumu;

c)  pensiju, vecumpensiju vai līdzīgas shēmas, kas nodrošina pensijas pabalstus darbiniekiem, ja iemaksas tiek veiktas no algu izmaksām un ja shēmas noteikumi neatļauj biedra procentu piešķiršanu saskaņā ar šo shēmu;

d)  finanšu produkti vai pakalpojumi, kas ietver atbilstīgi definētus un ierobežotus pakalpojumus konkrētiem klientu veidiem, lai uzlabotu piekļuvi finansiālās integrācijas nolūkos;

e)  produkti, ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas / teroristu finansēšanas risku pārvalda ar citiem faktoriem, piemēram, ar elektroniskā maka limitiem vai īpašumtiesību pārredzamību (piemēram, konkrētiem elektroniskās naudas veidiem, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā);

ea)  konkrētam mērķim paredzēti ilgtermiņa uzkrājumu līgumi, kas darbojas, piemēram, kā papildpensijas kapitāla vai paša izmantota nekustamā īpašuma iegādes nodrošinājums, un ja ienākošie maksājumi ir veikti no maksājumu konta, kas ir identificēts saskaņā ar šīs direktīvas 11. un 12. pantu; [Gr. 138]

eb)  mazvērtīgi finanšu produkti, kuru atmaksa tiek veikta, izmantojot bankas kontu klienta vārdā; [Gr. 139]

(ec)  finanšu produkti, kas ir saistīti ar fiziskiem finanšu aktīviem nomas līgumu vai mazvērtīgu patērētāju kredītu veidā, ar nosacījumu, ka darījumi tiek veikti, izmantojot bankas kontus; [Gr. 140]

(ed)  komercdarbības attiecības bez tiešas saskares vai darījumi, kuros identitāti iespējams pārbaudīt elektroniski; [Gr. 141]

(ee)  produkti, pakalpojumi un darījumi ar zemu risku, kurus par tādiem ir atzinušas atbildīgo subjektu piederības dalībvalsts kompetentās iestādes; [Gr. 142]

(3)  Ģeogrāfiskie riska faktori:

a)  citas ES dalībvalstis; [Gr. 143]

b)  trešās valstis, kuras uzticamos avotos, piemēram, FATF publiskajos paziņojumos, savstarpējos izvērtējumos vai sīki izstrādātos novērtējuma ziņojumos, vai publicētos turpmākās rīcības ziņojumos ir atzītas par tādām, kurās ir efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas; [Gr. 144]

c)  trešās valstis, kurās, kā atzinuši uzticami avoti, ir zems korupcijas un citu noziedzīgu darbību līmenis;

d)  trešās valstis, uz kurām attiecas prasība apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, ievērojot FATF ieteikumus, kuras ir efektīvi īstenojušas minētos ieteikumus un kuras tiek efektīvi pārraudzītas vai uzraudzītas saskaņā ar ieteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajam prasībām;

da)  jurisdikcijas, ko Komisija ir atzinusi par tādām, kurās īstenotie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi ir līdzīgi tiem, kas ir paredzēti šajā direktīvā un citos Savienības noteikumos. [Gr. 145]

III PIELIKUMS

Turpmāk sniegts 16. panta 3. punktā minēto potenciāli augstāka riska situāciju faktoru un pierādījumu veidu neizsmeļošs saraksts.

(1)  Ar klientu saistīti riska faktori:

a)  komercdarbības attiecības notiek neparastos apstākļos;

b)  klienti ir rezidenti 3. punktā noteiktajās valstīs;

c)  juridiskas personas vai veidojumi, kas ir individuālo aktīvu turētāju instrumentsabiedrības;

d)  uzņēmumi, kuros ir akcionāru pārstāvji vai uzrādītāja akcijas;

e)  komercdarbība, kurā plaši izmanto maksājumus skaidrā naudā;

f)  uzņēmuma īpašumtiesību struktūra šķiet neparasta vai pārmērīgi sarežģīta, ņemot vērā uzņēmuma komercdarbības būtību.

(2)  Ar produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem saistīti riska faktori:

a)  banku pakalpojumi privātpersonām;

b)  produkti vai darījumi, kas varētu atļaut vai veicināt anonimitāti; [Gr. 146]

c)  komercdarbības attiecības vai darījumi bez tiešas saskares, kuros nepastāv konkrētas drošības garantijas, piemēram, elektroniskie paraksti; [Gr. 147]

d)  maksājums, kas saņemts no nezināmas vai nesaistītas trešās personas;

e)  jauni produkti un jauna komercdarbības prakse, tostarp jauns īstenošanas mehānisms, un jaunu vai attīstošos tehnoloģiju izmantošana gan jauniem, gan jau esošiem produktiem. [Gr. 148]

(3)  Ģeogrāfiskie riska faktori:

a)  valstis, par kurām uzticamos avotos, piemēram FATF publiskos paziņojumos, savstarpējā izvērtējuma vai sīka novērtējuma ziņojumos vai publicētos pēcpārbaudes ziņojumos, ir atzīts, ka tām nav efektīvu sistēmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai / teroristu finansēšanas apkarošanai;

b)  trešās valstis, kurās, kā atzīts uzticamos avotos, ir ievērojams korupcijas un citu noziedzīgu darbību līmenis;

c)  valstis, uz kurām attiecas sankcijas, embargo vai līdzīgi pasākumi, kurus noteikusi, piemēram, Savienība vai ANO; [Gr. 149]

d)  valstis, kas sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuru teritorijā darbojas noteiktas teroristu organizācijas.

IIIa pielikums

Turpmāk norādīti pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veidi, kas dalībvalstīm būtu jāīsteno kā minimums, piemērojot 16. pantu:

–  papildu informācijas iegūšana par klientu (piemēram, par nodarbošanos, aktīvu apmēru, publiskajās datu bāzēs un internetā pieejamā informācija u. c.) un regulārāka klienta un faktiskā īpašnieka identifikācijas datu atjaunināšana;

–  papildu informācijas iegūšana par paredzēto komercdarbības attiecību veidu;

–  informācijas iegūšana par klienta līdzekļu vai bagātības izcelsmi;

–  informācijas iegūšana par paredzēto vai veikto darījumu iemesliem;

—  apstiprinājuma saņemšana no augstākā līmeņa vadības komercdarbības attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

–  komercdarbības attiecību pastiprināta uzraudzība, palielinot veikto kontroļu skaitu un biežumu un izraugoties tādus darījumu modeļus, kam nepieciešama papildu pārbaude;

–  prasības noteikšana par pirmā maksājuma izpildi, izmantojot kontu, kas klienta vārdā atvērts bankā, kurai piemēro līdzīgus klienta uzticamības pārbaudes standartus. [Gr. 150]

IV PIELIKUMS

60. pantā minētā atbilstības tabula

(1) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp. (2) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp. (3) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp. (4) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja. (6) Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) (OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/97/EK (2001. gada 4. decembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai) (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.). (9) Komisijas Direktīva 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.). (10) Avots: „Nodokļu oāzes un attīstība. Statuss, analīze un pasākumi”, NOU, Norvēģijas Oficiālie ziņojumi, 2009. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012. gada 13. jūnija Direktīva 2012/17/ES , ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību, (OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.) (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). (17) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.). (18) Padomes Lēmums 2000/642/TI (2000. gada 17. oktobris) par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu (OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.). (19) Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.). (20) OV C 32, 4.2.2014., 9. lpp. (21) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.). (22) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris) par terorisma apkarošanu (OV L 330, 9.12.2008., 21. lpp.). (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.). (24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 ( 2013. gada 26. jūnijs ) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). (26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.). (27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.). (28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.). (29) Padomes Vienotā rīcība 98/733/TI (1998. gada 21. decembris) par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu (OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.). (30) OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp. (31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.). (32) Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.). (33) 12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (34) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.). (35) 12 mēneši pēc sīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (36) 12 mēneši pēc sīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (37) 12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (38) 3 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. (39) Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (40) Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (41) 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (42) Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena. (43) 12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (44) Četru gadu laikā pēc dienas, kurā šī direktīva stājas spēkā. (45) * Viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. (46) Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (COM(2013)0293 – C7-0145/2013 – 2013/0152(COD))

P7_TA(2014)0192 A7-0392/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0293),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 209. un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0145/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu, un saistīto paziņojumu, kas pievienots COREPER sanāksmes protokolam, par kuru Parlamentam paziņots tajā pašā dienā,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A7-0392/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 466/2014/ES.)

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā (COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD))

P7_TA(2014)0193 A7-0263/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0576),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0322/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Itālijas parlamenta Senāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 20. marta atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 11. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0263/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 511/2014.)

(1) OV C 161, 6.6.2013., 73. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2013. gada 12. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0373).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (COM(2012)0380 – C7-0186/2012 – 2012/0184(COD))

P7_TA(2014)0194 A7-0210/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2012)0380),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0186/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Kipras Pārstāvju palāta, Nīderlandes Pārstāvju palāta, Nīderlandes Senāts un Zviedrijas Parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā to Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0210/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/45/ES.)

(1) OV C 44, 15.2.2013., 128. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2013. gada 2. jūlijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0297).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11.marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (COM(2012)0381 – C7-0187/2012 – 2012/0185(COD))

P7_TA(2014)0195 A7-0199/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0381),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0187/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Kipras parlaments, Nīderlandes Pārstāvju palāta un Nīderlandes Senāts,un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra(1) atzinumu,

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0199/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/46/ES.)

(1) OV C44, 15.2.2013., 128. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2013. gada 2. jūlijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0295).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu (COM(2012)0382 – C7-0188/2012 – 2012/0186(COD))

P7_TA(2014)0196 A7-0207/2013

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0382),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0188/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Kipras parlaments, Nīderlandes Pārstāvju palāta un Nīderlandes Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0207/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada ..., lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/47/ES.)

(1) OV C 44, 15.2.2012., 128. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2013. gada 2. jūlijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0296).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz datu vākšanu par kravām, pasažieriem un negadījumiem groza Regulu (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku (COM(2013)0611 – C7-0249/2013 – 2013/0297(COD))

P7_TA(2014)0197 A7-0002/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0611),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0249/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0002/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko attiecībā uz datu vākšanu par kravām, pasažieriem un negadījumiem groza Regulu (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 91/2003(2) izveidota kopēja sistēma, lai sagatavotu, nosūtītu, novērtētu un izplatītu salīdzināmu dzelzceļa transporta statistiku Savienībā.

(2)  Statistika par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu ir nepieciešama, lai Komisija varētu uzraudzīt un izstrādāt kopējo transporta politiku, kā arī transporta elementus reģionu politikā un Eiropas komunikāciju tīklu politikā.

(3)  Statistika par dzelzceļa drošību ir arī vajadzīga, lai Komisija varētu sagatavot un uzraudzīt Savienības pasākumus transporta drošības jomā. Eiropas Dzelzceļa aģentūra vāc datus par negadījumiem saskaņā ar statistikas pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/49/EK(3) attiecībā uz kopīgiem drošības rādītājiem un kopīgām metodēm negadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai.

(3a)  Eurostat būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Dzelzceļa aģentūru datu vākšanā par dzelzceļa negadījumiem, lai nodrošinātu, ka iegūtie dati ir saskaņoti un pilnībā salīdzināmi. Eiropas Dzelzceļa aģentūras loma dzelzceļa drošības jomā būtu nepārtraukti jāpilnveido. [Gr. 1]

(4)  Lielākā daļa dalībvalstu, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 91/2003 nosūta Komisijai (Eurostat) datus par pasažieriem, regulāri dara pieejamus šos pašus datus gan pagaidu, gan galīgajām datu kopām.

(5)  Sagatavojot Eiropas statistiku, būtu jānodrošina līdzsvars starp lietotāju vajadzībām un respondentu slogu.

(6)  Eurostat dzelzceļa transporta statistikas darba grupā un uzdevumgrupā ir veicis esošo datu tehnisku analīzi par dzelzceļa statistiku, kas savākta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un par izplatīšanas politiku, lai cik vien iespējams vienkāršotu dažādās darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu statistiku, vienlaikus nodrošinot, ka galīgie rezultāti ir saskaņā ar pašreizējām un nākotnes lietotāju vajadzībām.

(7)  Ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 91/2003, Komisija norāda, ka ilgākā laika posmā, iespējams, būs jāatsakās no datiem vai jāvienkāršo dati, kas jau tiek vākti saskaņā ar šo regulu, un ka mērķis ir samazināt datu nosūtīšanas periodu gada datiem par dzelzceļa pasažieriem. Komisijai būtu jāturpina regulāri iesniegt ziņojumus par to, kā šī regula tiek īstenota. [Gr. 2]

(8)  Regulā (EK) Nr. 91/2003 Komisijai piešķirtas pilnvaras īstenot dažus šīs regulas noteikumus. Stājoties spēkā Līgumam par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”), ar šo regulu Komisijai piešķirtās pilnvaras jāsaskaņo ar Līguma 290. un 291. pantu.

(9)  Lai atspoguļotu jaunas attīstības tendences dalībvalstīs un vienlaikus nodrošinātu saskaņotu datu vākšanu par dzelzceļu visā Savienībā un saglabātu dalībvalstu nosūtīto datu augstu kvalitāti, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai pielāgotu ziņojumu definīcijas un robežvērtības un pielikumu saturu, un precizētu sniedzamo informāciju.

(10)  Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darbā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī, un ņemtu vērā dzelzceļa nozares pārstāvju nostāju. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 3]

(11)  Komisijai būtu jānodrošina, ka ar šiem deleģētajiem aktiem netiktu radīts ievērojams papildu slogs dalībvalstīm un respondentiem.

(12)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, īstenojot Regulu (EK) Nr. 91/2003, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tās informācijas noteikšanu, kas sniedzama ziņojumos par rezultātu kvalitāti un salīdzināmību, kā arī par to, kā Komisija (Eurostat) izplata rezultātus. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(4). Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu minētos aktus, ņemot vērā to vispārējo raksturu. [Gr. 4]

(13)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju.

(14)  Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 91/2003,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 91/2003 groza šādi:

(1)  regulas 3. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktā svītro 24.–30. apakšpunktu;  [Gr. 5]

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai pielāgotu tehniskās definīcijas, kas minētas 1. punktā, un lai vajadzības gadījumā nodrošinātu papildu definīcijas, ņemot vērā jaunas attīstības tendences, kas nosaka vajadzību konkrētā līmenī definēt tehnisko informāciju, lai nodrošinātu statistikas saskaņošanu.”;

(2)  regulas 4. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta b), un d) un h) apakšpunktu svītro; [Gr. 6]

(aa)  panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

„(ga) statistika par dzelzceļa infrastruktūru (Ga pielikums);” [Gr. 7]

(ab)  iekļauj šādu punktu:"

„1.a Eurostat ar Eiropas Dzelzceļa aģentūru (EDzA) cieši sadarbojas datu vākšanā par negadījumiem, tostarp datu novērtēšanā, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa negadījumu dati, ko EDzA savākusi atbilstīgi pielikumam Komisijas Direktīvā 2009/149/EK* par dzelzceļa drošību, ir pilnībā salīdzināmi ar negadījumu datiem, kurus Eurostat ir savācis par citiem transporta veidiem.

__________________

* Komisijas Direktīva 2009/149/EK ( 2009. gada 27. novembris ) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai. ” [Gr. 8]

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Saskaņā ar A un C pielikumu dalībvalstis sniedz datus par uzņēmumiem:

(a)  kuru kopējais kravu pārvadājumu apjoms ir vismaz 200 miljoni tonnkilometru vai vismaz 500 000 tonnu;

(b)  kuru kopējais pasažieru pārvadājumu apjoms ir vismaz 100 miljoni pasažierkilometri.

(c)  ja šīs robežvērtības nav sasniegtas, ziņojumi A un C pielikumā ir nosūtāmi pēc izvēles.”;

(c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Saskaņā ar L pielikumu dalībvalstis sniedz kopējos datus par uzņēmumiem, kuri nesasniedz 2. punktā minētās robežvērtības, ja šie dati nav paziņoti saskaņā ar A un C pielikumu, kā noteikts L pielikumā.”;

(d)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Komisija vajadzības gadījumā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu attiecībā uz pielikumu satura un robežvērtību pielāgošanu 1. un 3. punktā minētajos ziņojumos, lai ņemtu vērā ekonomikas un tehnikas attīstību.”; [Gr. 9]

(e)  pievieno šādu punktu:"

“6. Īstenojot šajā punktā paredzētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka pieņemtie deleģētie akti nerada ievērojamu papildu administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentiem.”;

(3)  regulas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) administratīviem datiem, tostarp datiem, ko savākušas pārvaldes iestādes, jo īpaši dzelzceļa kravu pārvadājumu pavadzīmēm, ja tās pieejamas”;

(4)  regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:"

“7. pants

Izplatīšana

Vēlākais 12 mēnešus pēc tā perioda beigām, uz kuru attiecas šie rezultāti, Komisija (Eurostat) izplata statistiku, pamatojoties uz datiem, kas norādīti A, C, E, F, G, Ga, H un L pielikumā.

Rezultātu izplatīšanas kārtību Komisija pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ” [Gr. 10]

(4a)  regulas 8. pantā iekļauj šādu punktu:"

„1.a Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtāmo datu kvalitāti.” [Gr. 11]

(5)  regulas 8. pantu papildina ar šādu punktu:"

“3. Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajiem datiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009* 12. panta 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus.

4.  Izmantojot īstenošanas aktus, Komisija precizē kārtību, struktūru, periodiskumu un salīdzināmības elementus standarta kvalitātes ziņojumiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. pantā minēto pārbaudes procedūru.

______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 ( 2009. gada 11. marts ), par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). ”;

(6)  regulas 9. pantu svītroaizstāj ar šādu:"

„9. pants

Ziņojums

Līdz ...(5) trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un turpmāk reizi trijos gados Komisija pēc apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā jo īpaši:

(a)  novērtē ieguvumus, ko sagatavotā statistika sniedz Savienībai, dalībvalstīm, kā arī statistikas informācijas sniedzējiem un lietotājiem saistībā ar viņu izmaksām;

(b)  novērtē sagatavotās statistikas kvalitāti, īpaši attiecībā uz datu zudumiem, ko rada vienkāršoto ziņojumu svītrošana;

(c)  nosaka potenciālā uzlabojuma jomas un jebkādus grozījumus, ko, ņemot vērā gūtos rezultātus, uzskata par vajadzīgiem.” [Gr. 12]

(7)  regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:"

“10. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā un 4. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku piecu gadu laikposmu no ...(6). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 13]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā un 4. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 3. panta 2. punktu un 4. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(8)  regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:"

“11. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009*. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

(9)  regulas 12. pantu svītro;

(10)  regulas B, D, H un I pielikumu svītro; [Gr. 15]

(11)  regulas C pielikumu aizstāj, kā noteikts šīs regulas pielikumā;

(11a)  regulas F pielikumu groza šādi:

a)  pielikuma 2. slejas 1. ailes 1. daļā pievieno šādu ievilkumu:"

„– tonnkilometri”;

b)  pielikuma 2. slejas 1. ailes 2. daļā pievieno šādu ievilkumu:"

„– pasažierkilometri”;[Gr. 16]

c)  pielikuma 2. slejas 1. rindā pievieno šādu ievilkumu:"

„– ar nobraukto attālumu saistīts dzelzceļa kravu īpatsvars, kura pamatā ir tonnkilometri atbilstoši šādam attāluma sadalījumam:

–  a ≤ 50 km

–  50 km < a ≤ 150 km

–  150 km < a ≤ 300 km

–  300 km < a ≤ 500 km

–  500 km < a ≤ 750 km

–  750 km < a ≤ 1000 km

–  a > 1000 km” [Gr. 17]

d)  pielikuma 2. slejas 3. rindu aizstāj ar šādu:"

„– tonnas un tonnkilometri: katru gadu

–  pasažieru skaits un pasažierkilometri: reizi piecos gados”;[Gr. 18]

(11b)  iekļauj šādu pielikumu:"

„Ga pielikums

Dzelzceļa infrastruktūras dati

1.  Ar ERTMS aprīkotas dzelzceļa infrastruktūras kilometru skaits

2.  Ar ERTMS nepārtraukti aprīkota dzelzceļa tīkla garums kilometros (dalībvalstī)

3.  Pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras punktu skaits, kurus pasažieru transportam izmanto biežāk nekā reizi stundā, biežāk nekā reizi divās stundās un retāk nekā reizi divās stundās

4.  Pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras punktu skaits, kurus pasažieru vai kravu transportam vairs neizmanto, vai demontēta dzelzceļa infrastruktūra

5.  Bezšķēršļu staciju skaits, kuras pieejamas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti”. [Gr. 23]

(11c)  regulas H pielikumu groza šādi:

(a)  pielikuma 2. slejas 1. ailē pievieno šādu ievilkumu:"

„– negadījumu skaits (H.2 tabula)”;

(b)  pielikuma 2. slejas 4. ailes 2. daļu aizstāj ar šādu:"

„H.2 tabula: negadījumu un starpgadījumu skaits, kas saistīti ar bīstamu kravu pārvadājumiem”;

(c)  pielikuma 2. slejas 7. ailes 1. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:"

„– negadījumi, kuri saistīti ar dzelzceļa pārbrauktuvēm un kurus nav izraisījuši vilcieni”;

(d)  pielikuma 2. slejas 7. ailes 2. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:"

„– kopējais to negadījumu un starpgadījumu skaits, kas saistīti vismaz ar vienu dzelzceļa transportlīdzekli, kurš transportē bīstamu kravu, kas noteikta kravu sarakstā K pielikumā”;

(e)  pielikuma 2. slejas 7. ailes 2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:"

„– minēto negadījumu un starpgadījumu skaits, kuros notiek bīstamo kravu noplūde”; [Gr. 19]

(12)  regulas L pielikumu pievieno, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Triju mēnešu laikā pēc publicēšanas to konsolidē ar Regulu (EK) Nr. 91/2003. [Gr. 21]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

“C pielikums

“L pielikums”

L.1 tabula

L.2 tabula