Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2625(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0279/2014

Iesniegtie teksti :

B7-0279/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 03/04/2014 - 7.63
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0339

Pieņemtie teksti
PDF 289kWORD 65k
Ceturtdiena, 2014. gada 3. aprīlis - Brisele
Stāvoklis Irānā
P7_TA(2014)0339B7-0279/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu (2014/2625(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši 2011. gada 10. marta rezolūciju par ES nostāju attiecībā uz Irānu(1), 2011. gada 17. novembra rezolūciju par Irānā nesen notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem(2), 2012. gada 2. februāra rezolūciju par Irānu un tās kodolprogrammu(3) un 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par mazākumtautību stāvokli Irānā(4),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton un Irānas ārlietu ministra Javad Zarif kopīgo paziņojumu Ženēvā 2013. gada 24. novembrī un priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves 2014. gada 12. janvāra paziņojumu,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. oktobra un 2013. gada 16. decembra secinājumus un grozījumus spēkā esošajos ierobežojošos pasākumos pret Irānu, par kuriem Padome pieņēma lēmumu 2014. gada 20. janvāra sanāksmē,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta secinājumus, ar kuriem paziņoja par tādu ierobežojošu pasākumu īstenošanu, kas vērsti pret personām, kuras atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves 2013. gada 19. septembra paziņojumu par Nasrin Sotoudeh un citu Irānā pārliecības dēļ ieslodzīto personu atbrīvošanu,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesībām Irānas Islāma Republikā 2013. gada 4. oktobra ziņojumu un viņa nesen — 2014. gada 22. janvārī — sniegto paziņojumu, kurā viņš brīdināja par cilvēku pakāršanas gadījumu strauji pieaugošo skaitu Irānā, un ANO ģenerālsekretāra 2013. gada 10.septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā(5),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(6),

–  ņemot vērā deklarāciju par brīvām un godīgām vēlēšanām, kuru 1994. gada 26. martā vienprātīgi pieņēma Parlamentu savienība, kurā darbojas arī Irānas parlaments,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2013. gada 18. decembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā(7), kurā paustas dziļas bažas par smagajiem nemitīgajiem un atkārtotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānas Islāma Republikā, tostarp, bet ne tikai par nāves soda patvaļīgu, biežu un pastāvīgu piemērošanu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2013. gada 18. decembra rezolūciju par pasauli pret vardarbību un vardarbīgu ekstrēmismu(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Ženēvā 2013. gada 24. novembrī priekšsēdētāja vietniece / augstā pārstāve Catherine Ashton kopīgi ar E3/ES+3 valstu ārlietu ministriem vienojās par pagaidu nolīgumu ar Irānas Islāma Republiku (turpmāk „Irāna”) par kodolprogrammas jautājumu (izklāstīts kopīgajā rīcības plānā); tā kā E3/ES+3 valstis 2014. gada 10. janvārī vienojās par kopīgā rīcības plāna īstenošanas kārtību; tā kā ir būtiski ievērot kopīgā rīcības plāna sešu mēnešu īstenošanas periodu un tādēļ ir vajadzīga abu pušu vienlaicīga un savstarpēja darbība;

B.  tā kā prezidenta vēlēšanas nenotika saskaņā ar demokrātijas standartiem, ko par svarīgiem uzskata ES; tā kā prezidents Hassan Rouhani tomēr ir paudis gatavību atklātākām un konstruktīvākām Irānas un rietumu valstu attiecībām; tā kā ES un Irānai ir jāapspriež ne tikai vienošanās par kodolprogrammu, bet arī dažādi citi jautājumi, tostarp cilvēktiesības un drošība reģionā;

C.  tā kā kopīgajā rīcības plānā paredzētās saistības ir tikai pirmais solis virzībā uz pilnīgāku risinājumu attiecībā uz Irānas kodolprogrammas jautājumu un to mērķis ir samazināt steidzami novēršamus saspīlējumus, tādējādi iegūstot vairāk laika un iespēju visaptverošam diplomātiskam risinājumam; tā kā Irānas darbības kodolprogrammas jomā bija pretrunā iepriekšējām ANO Drošības padomes rezolūcijām;

D.  tā kā notikumi Irānas iekšpolitikā un pagaidu nolīgums par kodolprogrammas jautājumu ir pavēruši iespēju gan reformām Irānā, gan tās ārējo attiecību uzlabošanai ar ES;

E.  tā kā 2002. gadā sākās ES un Irānas sarunas par visaptverošu tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un par politiska dialoga nolīgumu; tā kā šo procesu pārtrauca 2005. gadā sakarā ar atklātībā nonākušo informāciju par Irānas slepenībā veiktajām darbībām kodolprogrammas jomā un atteikumu pilnībā sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA);

F.  tā kā cilvēktiesību stāvoklim Irānā joprojām ir raksturīgi pastāvīgi un sistemātiski pamattiesību pārkāpumi;

G.  tā kā Irāna ir viena no valstīm ar vislielāko gados jaunu iedzīvotāju īpatsvaru un tajā dzīvo vairāk nekā septiņi miljoni bērnu, kas jaunāki par sešiem gadiem;

H.  tā kā Irāna joprojām atsakās sadarboties ar vairākām ANO struktūrām cilvēktiesību jautājumā, piemēram, atsakot vīzu ANO īpašajam referentam par cilvēktiesībām Irānas Islāma Republikā un liedzot viņam neatkarīgi īstenot savu mandātu;

Par kodolprogrammas jautājumu

1.  atzinīgi vērtē Ženēvas pagaidu nolīgumu starp E3/ES+3 un Irānu par Irānas kodolprogrammu; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai visas puses turpinātu konstruktīvi īstenot sarunu procesu un lai tādējādi varētu noslēgt galīgo vispārējo nolīgumu, ievērojot saskaņoto grafiku;

2.  uzsver, ka nav iespējamas alternatīvas mierīgā sarunu veidā panāktam risinājumam, ar ko ņem vērā starptautiskās sabiedrības bažas par to, vai Irānas kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem, un komplicētos ar reģionu un Irānas drošību saistītos aspektus;

3.  atzinīgi vērtē Padomes 2014. gada 20. janvāra sanāksmē pieņemtos lēmumus nolūkā īstenot kopīgo rīcības plānu, jo īpaši noteikumus par sankciju daļēju atcelšanu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzticami uzraudzīt to, kā Irāna īsteno savas no kopīgā rīcības plāna izrietošās saistības; uzskata, ka, tiklīdz tiks noslēgts vispārējs nolīgums, nodrošinot, ka Irānas kodolprogramma kalpo tikai miermīlīgiem mērķiem, visas ar kodolprogrammas jautājumiem saistītās sankcijas pret Irānu būtu pakāpeniski jāatceļ;

Par ES un Irānas attiecību turpmāko attīstību

4.  uzsver, ka konstruktīvākas attiecības ar Irānu ir atkarīgas no progresa, kas sasniegts no kopīgā rīcības plāna izrietošo Irānas saistību pilnīgā īstenošanā; pauž cerību, ka progress kopīgā rīcības plāna īstenošanā un sarunās par Ženēvas nolīgumu sagatavos pamatu konstruktīvām ES un Irānas attiecībām, tostarp saistībā ar reģionāliem jautājumiem, piemēram, pilsoņu karu Sīrijā, cīņu pret visām terorisma formām un tā cēloņiem, kā arī tādās jomās kā ekonomiskā attīstība, tirdzniecības nolīgumi, tiesiskums un cilvēktiesību veicināšana;

5.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) veikt visus sagatavošanās darbus, lai līdz 2014. gada beigām varētu sākt Savienības delegācijas darbu Teherānā; pauž stingru pārliecību, ka tas būtu efektīvs līdzeklis Irānas politikas ietekmēšanai, ar kuru varētu arī sniegt atbalstu dialogā par tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības un minoritāšu tiesības;

6.  aicina Padomi tad, kad panākts ievērojams progress sarunās par kodolprogrammas jautājumu, sākt diskusiju par konkrētiem pasākumiem, ar kuriem varētu uzlabot ES un Irānas divpusējās attiecības, tostarp par iespējamu līgumu sistēmu šādām attiecībām un nozaru sadarbības attīstību, piemēram, tādās jomās kā pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora attīstība Irānā, kā arī narkotiku apkarošana (nodrošinot aizdomās turētajām personām taisnīgu tiesu un nepiespriežot nāvessodu), sadarbība vides jomā, tehnoloģiju nodošana, infrastruktūras attīstība un plānošana, izglītība un kultūra, bērnu aizsardzība un veselība un kopīgas iniciatīvas cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai; pauž bažas par infekcijas slimību, piemēram, poliomielīta un masalu, iespējamo uzliesmojumu, jo īpaši bērnu vidū, un mudina ES atvieglot attiecīgo zāļu pieejamību, kuras sankciju dēļ ir bijis sarežģīti iegādāties;

7.  ar īpašām bažām norāda uz to, ka Irānā pasliktinās vides stāvoklis, jo īpaši attiecībā uz ūdens trūkumu, pārtuksnešošanos un gaisa piesārņojumu, un aicina ES atvieglot sadarbību starp Eiropas un Irānas pētniecības iestādēm, vides aizsardzības organizācijām un pilsētām;

8.  norāda, ka daudziem vidējiem Eiropas uzņēmumiem tirdzniecība ar Irānu ir svarīga, un uzsver, ka šādai tirdzniecībai būtu pozitīvi jāietekmē kopīgā rīcības plāna īstenošana;

9.  aicina Komisiju un EĀDD izmantot visus ES pieejamos līdzekļus, lai īstenotu saskaņotus centienus nolūkā nostiprināt Irānas pilsoniskās sabiedrības iespējas un attīstīt to, palielināt studentu, mākslinieku un citu apmeklētāju apmaiņu, kā arī apmaiņu kultūras un akadēmiskajā jomā un veicināt jauniešu iesaistīšanos un pilsonisko līdzdalību; aicina šajā nolūkā paplašināt apmaiņu un sadarbību starp EĀDD un attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām, piemēram, Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorātu EuropeAid;

10.  aicina ES īstenot neatkarīgāku politiku attiecībā uz Irānu, veicot saskaņošanu ar sabiedrotajiem un partneriem;

Par reģionāliem jautājumiem

11.  uzskata, ka Irānai būtu jāizmanto tās ievērojamā ietekme Sīrijā, lai apturētu asiņaino pilsoņu karu, un aicina Irānas vadītājus rīkoties konstruktīvi, īstenojot starptautiskos centienus Sīrijas krīzes atrisināšanai; uzskata, ka Irānai būtu jāpiedalās visās attiecīgajās diskusijās, ja tā apliecina apņemšanos atrisināt krīzi Sīrijā un reģionā diplomātiskā ceļā;

12.  uzskata, ka aktīvāka ES sadarbība ar Irānu, balstoties uz uzticamu kopīgā rīcības plāna un — vēlāk — vispārējā nolīguma īstenošanu, varētu sniegt uzlabojumus, stabilizējot situāciju Tuvajos Austrumos; mudina ES jo īpaši veicināt dialogu starp Irānu un Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstīm;

13.  uzskata, ka ES, ASV un Irānai būtu jāuzlabo sadarbība Afganistānā, jo īpaši saistībā ar narkotiku tirdzniecības problēmu un humānajiem jautājumiem, piemēram, bēgļu aizsardzību, un nolūkā nodrošināt cilvēktiesību jomā gūtā progresa aizsardzību, lai panāktu ilgstošu un miermīlīgu konflikta atrisinājumu; atgādina, ka Irānā atrodas aptuveni 3 miljoni bēgļu no Afganistānas, un aicina Irānu, ANO aģentūras un starptautisko sabiedrību nodrošināt viņu pamattiesību ievērošanu;

Par cilvēktiesībām

14.  atzinīgi vērtē vairāku pārliecības dēļ ieslodzīto atbrīvošanu Irānā, tostarp cilvēktiesību advokātes un Saharova balvas ieguvējas Nasrin Sotoudeh atbrīvošanu, un aicina Irānas iestādes atbrīvot visus ieslodzītos cilvēktiesību aizstāvjus, politiski ieslodzītos, arodbiedrību pārstāvjus, darba tiesību aktīvistus un pēc 2009. gada prezidenta vēlēšanām apcietinātās personas; ar interesi ņem vērā prezidenta Hassan Rouhani iniciatīvu izstrādāt pilsoņu tiesību hartu; tomēr joprojām pauž dziļas bažas par cilvēktiesību stāvokli Irānā, jo īpaši saistībā ar iespējami plaši izplatīto spīdzināšanu, netaisnīgu tiesvedību, tostarp pret advokātiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, un nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem; pauž bažas par nāvessodu, tostarp nepilngadīgām personām izpildīto nāvessodu, augsto skaitu 2013. un 2014. gadā; norāda, ka 2013. gadā vairumu nāvessodu izpildīti gada pēdējos piecos mēnešos; nosoda informācijas, biedrošanās, vārda, pulcēšanās, reliģijas, akadēmiskās, izglītības un pārvietošanās brīvības ierobežojumus, kā arī represijas un diskrimināciju reliģijas, pārliecības, tautības, dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ, kas vērsta, piemēram, pret bahajiešu kopienu, kristiešiem, cilvēkiem, kas atteikušies no savas reliģiskās piederības vai to mainījuši;

15.  uzskata, ka pilsoņu tiesību hartai būtu pilnībā jāatbilst Irānas starptautiskajām saistībām, jo īpaši attiecībā uz nediskrimināciju un tiesībām uz dzīvību, nostiprinot spīdzināšanas aizliegumu, nodrošinot pilnīgu reliģijas un pārliecības brīvību un garantējot vārda brīvību, ko pašlaik ierobežo ļoti neskaidri formulētais noteikums par „nodarījumu, kas saistīts ar nacionālo drošību”;

16.  tādēļ prasa ES integrēt cilvēktiesību jautājumus visos ES un Irānas attiecību aspektos; uzskata, ka turpmākajā ES un Irānas divpusējo attiecību politikas sistēmā vajadzētu būt arī augsta līmeņa iekļaujošam dialogam par cilvēktiesību jautājumiem; aicina ES sākt ar Irānu dialogu par cilvēktiesību jautājumiem, pievēršoties arī tiesu varai un drošības spēkiem un skaidri definējot kritērijus, pēc kuriem var novērtēt panākto progresu; aicina ES pilnībā atbalstīt darbu, ko veic ANO īpašais referents par cilvēktiesībām Irānas Islāma Republikā, un aicina Irānu nekavējoties un bez nosacījumiem izsniegt viņam ieceļošanas vīzu; mudina ANO augsto komisāri Navi Pillay pieņemt Irānas iestāžu uzaicinājumu apmeklēt Irānu; aicina Irānu noteikt nāvessodam moratoriju;

17.  uzsver, ka jebkādās turpmākās Parlamenta delegāciju vizītēs Irānā vajadzētu apņemties tikties ar politiskās opozīcijas pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un piekļūt politiski ieslodzītajiem;

18.  uzsver, ka ir svarīgi izveidot tādu vidi, kas veicina pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu darbību, tostarp pārveidojot tiesisko regulējumu; aicina ES maksimāli vispārēji izmantot ES cilvēktiesību pamatnostādnes, tostarp ES nostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, jauno elastīguma iespēju, ko nodrošina Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) 2014.–2020. gadam, un ES un dalībvalstu jaunizveidotā Eiropas Demokrātijas fonda potenciālu, lai atbalstītu Irānas cilvēktiesību aizstāvjus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

19.  atbalsta 772 Irānas žurnālistu steidzamo aicinājumu Irānas prezidentam īstenot viņa doto solījumu, proti, atļaut Irānas Žurnālistu asociācijas darbības atjaunošanu;

20.  mudina ES izpētīt iespēju partnerībā ar starptautiskām organizācijām paplašināt tehnisko palīdzību Irānai, lai palīdzētu īstenot kriminālprocesa kodeksa reformu, kuru pašlaik paredzējis veikt Irānas parlaments; jo īpaši pauž bažas par to, ka ieslodzītajiem pratināšanā nav pieejams advokāts, par iespējamajiem smagajiem pārkāpumiem, kas notiek pirms apsūdzību izvirzīšanas un pirmstiesas apcietinājumā, un par civiliedzīvotāju tiesāšanu revolucionārajās tiesās; uzsver, ka moderna kriminālprocesa kodeksa izstrādē un cilvēktiesību problēmu risināšanā ir svarīgi nodrošināt neatkarību no politiskas iejaukšanās un brīvu tiesas procesu;

21.  aicina Irānu sadarboties ar starptautiskajām cilvēktiesību aizsardzības struktūrām un tās NVO, ievērojot ANO ieteikumus un vispārējo regulāro pārskatu (UPR), kā arī sniedzot iespējas īstenot starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju misijas;

22.  uzskata, ka sieviešu tiesībām noteikti arī turpmāk vajadzētu veltīt īpašu uzmanību visos ES un Irānas dialogos; uzskata, ka, neraugoties uz sasniegto, sieviešu stāvokli Irānā joprojām pasliktina nepieļaujama diskriminācija, jo īpaši attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem, ģimenes tiesībām un sieviešu līdzdalību saimnieciskajā un politiskajā dzīvē;

o
o   o

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 199 E, 7.7.2012., 163. lpp.
(2) OV C 153 E, 31.5.2013., 157. lpp.
(3) OV C 239 E, 20.8.2013., 43. lpp.
(4) OV C 332 E, 15.11.2013., 102. lpp.
(5) A/68/377.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
(7) A/RES/68/184.
(8) A/RES/68/127.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika