Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 ― stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008)0394),

–  ņemot vērā darbu, ko veic Komisijas augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES normatīvo atbilstību (COM(2013)0685),

–  ņemot vērā Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem(1),

–  ņemot vērā Novēlotu maksājumu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/35/EK),

–  ņemot vērā Metālapstrādes, mašīnbūves un tehnoloģiskās rūpniecības Eiropas darba devēju padomes (CEEMET) veikto pētījumu „Elastīgi darba līgumi — pielāgojoties mainīgiem tirgus apstākļiem un nodrošinot darba ņēmēju vajadzības”(2),

–  ņemot vērā jauno Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kas cita starpā paplašinās atbalstu mikrokredītu devējiem saskaņā ar pašreizējo Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu,

–  ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2013. gada janvāra ziņojumu „Dzimis pasaules mērogā: darbvietu radīšanas iespējas jaunos starptautiskos uzņēmumos”,

–  ņemot vērā Eurofound 2013. gada ziņojumu par valsts politiku un atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu pārstrukturēšanai,

–  ņemot vērā Eurofound 2010. gada ziņojumu par darbvietu radīšanas pasākumiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7‑0101/2014),

A.  tā kā Eiropā uzņēmējdarbības izveidei vajadzīgais laiks dažādās dalībvalstīs atšķiras un svārstās no 4 līdz 40 dienām, tādējādi tas ietekmē darbvietu izveidi;

B.  tā kā dažās dalībvalstīs ir konstatēts, ka dažādi faktori, tostarp neelastīgs darba tirgus, negatīvi ietekmē darbvietu radīšanu, un elastīgas nodarbinātības iespējas apvienojumā ar darbvietas drošību var nodrošināt labvēlīgākus priekšnosacījumus;

C.  tā kā vienotais tirgus un Eiropas cilvēkresursu potenciāls var būtiski ietekmēt stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības mērķu sasniegšanu;

D.  tā kā MVU ir ES ekonomikas pamats un tiem ir milzīgas iespējas radīt jaunas darbvietas, ņemot vērā, ka 85 % jauno darbvietu ir radītas tieši MVU;

E.  tā kā 20,7 miljoni MVU nodrošina vairāk nekā 67 % darbvietu privātajā sektorā, no kurām 30 % nodrošina mikrouzņēmumi;

F.  tā kā izmaksas par vienu darbinieku, kas rodas saistībā ar reglamentējošo pienākumu ievērošanu, MVU var būt līdz desmit reizēm lielākas nekā lieliem uzņēmumiem (COM(2011)0803);

G.  tā kā finanšu krīzes un ar to saistītā kredītresursu trūkuma dēļ MVU ir noteiktas ārkārtīgi augstas kredītu izmaksas un kredītu pieejamība ir ierobežota; tā kā saskaņā ar Starptautiskā finanšu institūta datiem mazie uzņēmumi attālākās dalībvalstīs par bankas aizdevumiem maksā par 4–6 procentpunktiem vairāk nekā mazie uzņēmumi Viduseiropas valstīs, tādējādi tie ir neizdevīgākā pozīcijā, un tas kaitē reģiona iespējām nodrošināt ekonomikas atlabšanu un neto darbvietu radīšanu;

H.  tā kā uzņēmumu obligāciju, kapitāla vērtspapīru un vērtspapīrošanas tirgi Eiropā joprojām ir samērā maz attīstīti salīdzinājumā ar citām valstīm, un nebanku finansējums joprojām ir lielā mērā nepieejams MVU, mazinot to izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanas iespējas;

I.  tā kā pakalpojumu efektīva sniegšana ir svarīgs priekšnoteikums turpmākai izaugsmei, inovācijai un darbvietu radīšanai;

J.  tā kā, lai gan dalībvalstis ir ieguldījušas milzīgus līdzekļus izglītībā un apmācībā un patlaban jaunieši ir labāk izglītoti nekā jebkad Eiropas vēsturē, jaunieši lielā mērā ir izslēgti no darba tirgus un viņu prasmes netiek izmantotas, jo viņi konkurē par pagaidu darbu un darbu par zemu samaksu;

K.  tā kā Eiropas Sociālais fonds ir sniedzis būtisku atbalstu dalībvalstīm, nodrošinot bezdarbniekiem iespējas un apmācību, lai tie varētu atgriezties darba tirgū;

L.  tā kā Eiropas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis ir sasniedzis neilgtspējīgu 23 % līmeni un dalībvalstīs, kuras visvairāk cieta no krīzes, tas pārsniedz 50 %; tā kā tik milzīga jauniešu bezdarba dēļ liela daļa intelektuālā darbaspēka emigrē, un tas ievērojami apgrūtina Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes iespējas nākotnē;

M.  tā kā ES apdraud iespējamā „izaugsme, pastāvot bezdarbam”, kas vēl vairāk pasliktinās mūsu sabiedrības sociālo un ekonomisko struktūru, kā arī ilgtermiņa perspektīvas ES vienlīdzīgai konkurētspējai uz zināšanām balstītā globalizētā ekonomikā;

Darbvietu radīšana

1.  pauž bažas par izmaksām, problēmām un laiku, kas vajadzīgs, lai dažās Eiropas Savienības daļās sāktu uzņēmējdarbību, jo visi šie faktori var negatīvi ietekmēt jaunu darbvietu izveidi nākotnē; uzskata, ka tad, ja ES vēlas uzlabot savu konkurētspēju un radīt vairāk darbvietu, dalībvalstīm šo procesu jācenšas vienkāršot un paātrināt, sniegt pienācīgu atbalstu un sekmēt attiecīgos pasākumus, kā arī samazināt saistītās izmaksas;

2.  norāda, ka jaunie uzņēmumi, kas pēc dibināšanas ātri un aktīvi izvērš darbību starptautiskā mērogā, sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikā, radot inovācijas, veicinot inovācijas citos uzņēmumos, iesaistoties starptautiskās piegādes ķēdēs un radot ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas; tomēr uzsver, ka šie uzņēmumi uzņēmējdarbības sākumposmā saskaras ar ievērojamām problēmām, kas ir savlaicīgi jārisina, un šiem uzņēmumiem ir neliels kapitāls, tādēļ tiem būtu izdevīgas vienkāršas un ātras uzņēmējdarbības sākšanas procedūras, kas ietver zemas izmaksas;

3.  norāda, ka attīstības tendences pasaulē radījušas ne vien spēcīgu konkurenci, bet arī uzņēmējdarbības iespējas; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāveido pareizi reglamentējošie un fiskālie noteikumi, lai sekmētu jaunu darbvietu radīšanu, vienlaikus garantējot drošu darba vidi;

4.  uzskata ― lai izveidotu darbvietu radīšanai labvēlīgāku vidi, dalībvalstīm, vajadzības gadījumā ar Savienības atbalstu, ir jāievieš vajadzīgās reformas, lai risinātu šādus jautājumus: prasmes, kvalifikācijas līmenis, uzņēmējdarbība, demogrāfisko izmaiņu ietekme, tirgus pieejamība, finansējums, darba tirgus, darba tiesības, administratīvās izmaksas un labāks regulējums;

5.  uzsver pētniecības un inovācijas nozīmi Eiropas MVU konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējas un darbvietu radīšanas potenciāla uzlabošanā un norāda, cik lielu uzmanību programma „Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) pievērš tam, lai tiktu veidoti un atbalstīti inovatīvi MVU ar augstu izaugsmes potenciālu;

6.  uzsver zaļās ekonomikas darbvietu izveides potenciālu, jo tā saskaņā ar Komisijas aplēsēm līdz 2020. gadam tikai energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu nozarēs vien varētu nodrošināt 5 miljonus darbvietu, ja tiek īstenota vērienīga klimata un enerģētikas politika; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekami lielus ieguldījumus šajās nozarēs, prognozēt darba ņēmēju prasmes nākotnē un garantēt videi nekaitīgu darbvietu kvalitāti;

7.  norāda, ka ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir liela nozīme ieguldījumu un darbvietu radīšanā un saglabāšanā ES dalībvalstīs;

8.  uzskata, ka stabila attīstība un ES iekšējā tirgus padziļināšana rada daudzas būtiskas jaunas iespējas dažādu lielumu uzņēmumiem, nepārprotami rada nepieciešamību pēc elastīga tiesiskā regulējuma, lai veicinātu uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, bet vienlaikus tās netraucētai darbībai vajadzīgs reglamentējošo standartu minimuma kopums, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības veselību un drošību, drošību un veselības aizsardzību darbā, pārtikas nekaitīgumu un vides aizsardzību;

Prasmes

9.  uzskata, ka ES noteiktos reģionos un nozarēs ir prasmju trūkums un prasmju neatbilstība, kas kavē ekonomisko izaugsmi un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; norāda, ka ES ir vairāk nekā 1,85 miljoni brīvu darbvietu; pauž bažas par to, ka jaunākie ESAO veiktā un Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta atbalstītā Pieaugušo prasmju apsekojuma (PIAAC) rezultāti liecina, ka 20 % ES darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir zemas rakstpratības un aritmētikas prasmes un 25 % pieaugušo nezina, kā efektīvi izmantot IKT;

10.  norāda, ka turpmāk augsti kvalitatīvu darbvietu skaits aizvien palielināsies, jo paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks radītas vai atbrīvosies gandrīz 90 % darbvietu, kurās būs vajadzīgi vidējas vai augstas kvalifikācijas speciālisti;

11.  uzskata, ka aktīva politika, kas veicina darba ņēmēju apmācību un kvalifikācijas celšanu, tālākizglītību, mācību iestāžu un uzņēmumu sadarbību un profesionālo apmācību, varētu nodrošināt uzņēmējdarbības prasībām atbilstošas prasmes;

12.  ņemot vērā kvalificētu speciālistu trūkumu, atzīst, ka darba ņēmēju mūžizglītības un pārvietošanās brīvības priekšrocības ES var palīdzēt risināt darbaspēka pieprasījuma problēmas;

13.  uzsver — lai gan izcilība, inovācija un cilvēkresursi veido Savienības salīdzinošās priekšrocības, ieguldījumu samazināšana pētniecībā, izglītībā un apmācībā līdz ar īpaši augstiem bezdarba rādītājiem atsevišķās dalībvalstīs un eurozonā piespiež daudzus eiropiešus meklēt darbu citos darba tirgos; uzsver, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija ir galvenais šķērslis izaugsmei, ausgtākai Savienības konkurētspējai un pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai;

14.  uzskata, ka dažu dalībvalstu izglītības un profesionālās apmācības sistēmas būtu labāk jāpielāgo uzņēmumiem nākotnē vajadzīgajām prasmēm un jāatbilst tām; ar bažām norāda, ka saskaņā ar aprēķiniem 2015. gadā IKT nozarē trūkstošo kvalificēto darbinieku skaits palielināsies no 384 000 līdz 700 000 un ka turpmākajos gados uzņēmumu pieaugošo pieprasījumu nespēs apmierināt STEM prasmju (dabaszinātnes, tehnika, inženierzinātnes un matemātika) piedāvājums, un ka nav pievērsta pienācīga uzmanība tam, ka samazinās to sieviešu skaits, kuras darbojas minētajās jomās; norāda, ka dalībvalstis būtu jārosina ieviest duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas, kurās māca dabaszinātnņu, tehniskos, inženierzinātņu un matemātikas mācību priekšmerus, un sekmēt daba ņēmēju, jo īpaši darba ņēmēju ar zemu vai vairs nevajadzīgu kvalifikāciju, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu;

15.  norāda, ka ir svarīgas duālās izglītības un apmācības sistēmas, kuras orientētas jo īpaši uz dabaszinātņu, tehniskajiem, inženierzinātņu un matemātikas mācību priekšmetiem un apvieno uz praksi balstītas mācības arodskolā un apmācību darbavietā, jo ir konstatēts, ka tādējādi vislabāk tiek nodrošināta pāreja no skolas uz darba tirgu;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Izglītības atvēršana”, kura mērķis ir nodrošināt, ka jaunieši apgūst digitālās prasmes;

17.  uzskata, ka pamatizglītības sistēmā būtu obligāti jāiekļauj uzņēmējdarbības prasmju un tādu mācību programmu apgūšana, kuru mērķis ir sniegt zināšanas par to, kā darbojas un savstarpēji mijiedarbojas tirgus, ekonomika un finanšu sistēma; uzskata, ka labi sagatavots uzņēmējdarbības plāns ir pirmais solis ceļā uz labāku finansējuma pieejamību un uzņēmuma dzīvotspēju; aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut izglītības programmās finanšu izglītību un uzņēmējdarbības uzsākšanas konsultācijas un uzskatīt par resursu ieguldījumus uzņēmējdarbības apmācībā; šajā saistībā atbalsta Erasmus programmu jauniem uzņēmējiem, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūras veidošanos, pilnveidot vienoto tirgu un uzlabot konkurētspēju;

18.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt ātrāku pāreju no mācībām uz darbu, lai jaunieši pēc iespējas drīzāk varētu ienākt darba tirgū un lai novērstu risku, ka daudzi jaunieši neapmeklē izglītības iestādes, nav nodarbināti, nedz arī iziet apmācības kursus (NEET);

19.  norāda, ka Eiropas Strukturālie un investīciju fondi sniedz atbalstu iestādēm un ieinteresētajām personām vietējā, reģionālā un valsts līmenī, lai, sadarbojoties ar zinātnes un pētniecības struktūrām, cita starpā veicinātu mācības darbavietā, pētniecību, izstrādi un inovāciju un uzlabotu mikrouzņēmumu (sevišķi individuālo uzņēmumu) un MVU konkurētspēju, tādējādi palīdzot risināt pašreizējās ekonomiskās un sociālās problēmas, jo īpaši augsto bezdarba līmeni;

20.  uzsver, ka, cenšoties atbalstīt ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmi, inovācijas un darbvietu izveidi, būtu jāgarantē veselības aizsardzības un drošības standarti un jānodrošina līdzsvars starp ekonomiskajām, sociālajām un vides prasībām, vienlaikus atbalstot cita starpā pārdomātu specializāciju, ņemot vērā ekosistēmu un radot pienācīgi atalgotas kvalitatīvas darbvietas visos ES reģionos; šajā sakarā uzsver, ka uzņēmumiem un izglītības nozarei ir nozīmīga loma, īstenojot pārrobežu projektus, sadarbību starp augstskolām un citām izglītības iestādēm, kurās var iegūt augstu kvalifikāciju, kā arī veidojot inovāciju kopas; aicina ar vietējām un reģionālām finansēšanas programmām sekmēt mācekļu apmācību;

21.  uzskata, ka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana sekmēs atbalstu MVU un to attīstību; uzskata, ka ir jānodrošina vajadzīgā kvalificētā IKT personāla pieejamība un tas, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu IKT izmantošanai vajadzīgās digitālās prasmes;

22.  uzsver — lai risinātu kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmu, ar ko pašlaik saskaras Eiropa, nekavējoties ir jāpaplašina sieviešu iesaiste ar zinātni un tehniku saistītas izglītības iegūšanā un profesionālajā darbībā, jo īpaši jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē;

23.  aicina īstenot iniciatīvas, kas sekmēs partnerību starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm un Eiropas iedzīvotājiem nodrošinās vajadzīgās prasmes, lai piekļūtu darbvietām, kas saistītas IKT, enerģētiku un augsto tehnoloģiju ražošanu;

Uzņēmējdarbība

24.  pauž bažas par to, ka to ES iedzīvotāju skaits, kas vēlas būt pašnodarbināti, pēdējos 3 gados ir samazinājies no 45 % līdz 37 %, un gandrīz puse no tiem pauž bažas par iespējamu bankrotu un vairāk nekā 50 % apgalvo, ka ir sarežģīti iegūt informāciju par uzņēmējdarbības sākšanu; uzskata, ka MVU izaugsme ir saistīta ar uzņēmējdarbību; uzsver, ka ir jaunie uzņēmumi un pašnodarbinātie rada nodarbinātības iespējas un palīdz veidot spēcīgu rūpniecības un pakalpojumu nozari, un tādēļ mudina dalībvalstis veicināt uzņēmējdarbības garu un prasmes dažādos izglītības līmeņos un ieviest konsultācijas par jaunu uzņēmumu dibināšanu universitātēs un profesionālās izglītības koledžās; ar bažām norāda, ka Eiropā tikai 30 % uzņēmēju ir sievietes; uzsver, ka ir jāveicina sieviešu uzņēmējdarbība, atvieglojot piekļuvi tehniskā, zinātniskā un uzņēmējdarbības atbalsta tīkliem, un attīstot sievietēm uzņēmējām domātas mācību un darbaudzināšanas programmas;

25.  atzīmē, ka „riska” faktors attiecībā uz pašnodarbinātību un nesenās ekonomikas krīzes negatīvā ietekme uz aizņemšanās nosacījumiem attur no iesaistīšanās šādā uzņēmējdarbībā; attiecīgi iesaka apsvērt, vai dalībvalstīm pieņemt pasākumus, ar ko līdzsvaro labklājības drošības tīklu pašnodarbinātajiem, nenovirzoties no šā konkrētā darbības veida elastības;

26.  pauž bažas, ka finanšu krīze un tai sekojošā recesija ir ļoti negatīvi ietekmējusi daudzus MVU Eiropā un ka liels skaits minēto uzņēmumi tika likvidēti un uzņēmējdarbību neatjaunoja; uzsver, ka nolūkā sekmēt veselīgu pārstrukturēšanu un līdz ar to darbvietu saglabāšanu ir svarīgi pieņemt labvēlīgus reglamentējošos noteikumus; atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā, ar ko atbalsta dalībvalstu centienus atvieglot stabilu uzņēmumu izdzīvošanas spējas un sniedz godīgiem uzņēmējiem otru iespēju, jo tas pozitīvi ietekmēs jaunu darbvietu izveidi; mudina Komisiju iesniegt pārskatu par visiem pasākumiem, kas veikti dažādās dalībvalstīs, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi; uzsver, ka dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai pilnībā tiktu izmantots Komisijas piedāvātais atbalsts labvēlīgākas vides nodrošināšanai uzņēmējiem; atzinīgi vērtē Komisijas centienus informēt iedzīvotājus un uzņēmējus par finansēšanas iespējām, izmantojot tādas publikācijas kā „Pārskats par finanšu noteikumiem” un „Finansēšanas iespējas 2007.–2013. gadā”;

27.  atzinīgi vērtē Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME), kā arī MVU instrumentu, kas nodrošināts saskaņā ar Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; tomēr pauž nožēlu, ka saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu COSME un programmā „Apvārsnis 2020” MVU paredzētais budžets ir ierobežots;

28.  jo īpaši atzinīgi vērtē konkrētos pasākumus, kas paredzēti COSME, lai uzlabotu regulējumu uzņēmumiem, īpaši MVU, atvieglotu piekļuvi finansējumam un tirgum un veicinātu uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru; uzsver — lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Eiropā, ļoti svarīga ir prognozējama un skaidra normatīvā vide; sagaida, ka pasākumi un darbības, ar ko Eiropas vai valstu līmenī veicina uzņēmējdarbību, ietvers visu veidu uzņēmumu modeļus, tostarp kooperatīvus, amatniecības uzņēmumus, brīvo profesiju pārstāvjus un sociālos uzņēmumus; īpaši atzinīgi vērtē to, ka programmā „Apvārsnis 2020” un COSME arī turpmāk ir paredzēts atbalsts kapitāla un aizņēmuma finansēšanai;

29.  uzskata, ka jaunie uzņēmēji palīdz sekmēt inovācijas un darbvietu radīšanu; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt pieredzējušu padomdevēju un centīgu jauno uzņēmēju sadarbību un palīdzēt izveidot atbalsta struktūras inovatīviem jaunajiem uzņēmumiem; atzinīgi vērtē tādas programmas kā „Erasmus gados jaunajiem uzņēmējiem”, kuru mērķis ir palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem apgūt attiecīgās prasmes, kas vajadzīgas uzņēmuma vadīšanai, un uzskata, ka šādas programmas būtu jāatbalsta arī turpmāk, lai palīdzētu uzņēmējiem attīstīties un radīt darbvietas; aicina dalībvalstis sekmēt uzņēmējdarbības izglītības un apmācības praktiskos aspektus tādās shēmās kā uzņēmumu projekti skolās un prakses iespējas; aicina Komisiju un dalībvalstis to ņemt vērā, īstenojot programmu COSME; atzinīgi vērtē priekšlikumu pastiprināt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) darbību, kura skaidrs mērķis ir līdz 2020. gadam nodrošināt uzņēmējdarbības un inovatīvās prasmes 10 000 maģistrantūras un 10 000 doktorantūras studentu;

30.  prasa atbalstīt ES mobilitātes programmas uzņēmējiem, piemēram, „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, un, apmainoties ar labāko praksi, iekļaut valstu skolu programmās uzņēmējdarbības izglītību;

31.  norāda, ka ir svarīgi izveidot un atbalstīt uzņēmējdarbības inkubatorus, kas jaunajiem uzņēmējiem dod iespēju pārbaudīt to idejas, iepazīstina viņus ar uzņēmējdarbības sistēmu un palīdz sazināties ar potenciālajiem partneriem, klientiem un ieguldītājiem; uzskata, ka ES finansējumam var būt būtiska nozīme darbvietu radīšanā, un uzsver, ka veiksmīgiem ES finansētiem projektiem un universitāšu programmām, piemēram, ERAF finansētajai Birmingemas programmai „Uzņēmumiem un nodarbinātības tīklam vajadzīgās prasmes” (BSEEN) Apvienotajā Karalistē, kas palīdz veidot uzņēmumus un uzņēmējdarbības prasmes, nodrošinot darbaudzināšanu, intensīvu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai un inkubatoru telpas jauniem uzņēmējdarbības veidiem, ir ārkārtīgi svarīga nozīme darbvietu radīšanā nākotnē;

32.  norāda uz faktu, ka, draudot iespējamai slēgšanai, darba ņēmēji daudzos Eiropas uzņēmumos var kļūt par uzņēmumu īpašniekiem, izmantojot kooperatīvu sabiedrību modeli; aicina izpētīt jaunas atbalsta iespējas, ko Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds un Eiropas Investīciju banka spētu sniegt tiem uzņēmumiem, kuru galvenās nozares atbilst stratēģijai „Eiropa 2020”;

33.  pauž bažas par aizvien pieaugošo viltus pašnodarbinātību Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis īstenot attiecīgu politiku, lai nepieļautu šādu situāciju, piemēram, nodrošināt pietiekamas nodarbinātības iespējas vai biežākas darba inspekcijas;

34.  aicina dalībvalstis veicināt internacionalizācijas kultūru, sniedzot informāciju, iepazīstinot ar labu praksi un nodrošinot platformu informācijas apmaiņai; mudina dalībvalstis nodrošināt starptautiski orientētu prasmju pilnveidošanu uzņēmējdarbības jomā, veicināt pārredzamību attiecībā uz atbalsta instrumentiem, kas pieejami jaunizveidotiem uzņēmumiem, atbalstīt tīklošanu un apmaiņu, kas jauniem uzņēmējiem ļauj dibināt sakarus ar potenciālajiem ieguldītājiem un darījumu partneriem, un sniegt operatīvus ieteikumus un atbalstu arī pēc darbības uzsākšanas posma, lai palīdzētu tiem izturēt pirmos kritiskos gadus un veicinātu nodarbinātību;

35.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt uzņēmējdarbības izglītību Eiropas jauniešiem un mudināt viņus apgūt uzņēmējdarbībai raksturīgu pieeju; šajā kontekstā norāda uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) būtisko nozīmi uzņēmējdarbības kultūras veicināšanā ar izglītības, apmācības un prakses starpniecību; atzīmē, ka visas EIT zināšanu un inovāciju kopienas aktīvi veicina uzņēmējdarbību attiecīgajās nozarēs, izstrādājot mācību programmas, kurās zinātnes izcilība un inovācija ir apvienota ar uzņēmējdarbības prasmēm un pieredzi, tādējādi sagatavojot topošos uzņēmējus un rosinot pašreizējos uzņēmumos īstenot inovatīvu un uzņēmējdarbībai raksturīgu pieeju;

36.  norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai, veicinot reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību un radot uzņēmējdarbības garu, ES sociālā kohēzija sniegtu ieguldījumu augstā bezdarba līmeņa novēršanā ES, jo īpaši jauniešu un citu mazaizsargāto grupu vidū; tādēļ aicina dalībvalstis izmantot ESI fondus, lai radītu darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas, nodrošinot labvēlīgu vidi un pareizo tiesisko regulējumu mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai;

37.  norāda, ka ESI fondiem ir svarīga nozīme, sniedzot atbalstu nodarbinātībai un konkrētiem projektiem, kuru mērķis ir uzņēmējdarbības, uzņēmības un radošo prasmju uzlabošana, tostarp jauniešu vidū; uzsver, ka visām dalībvalstīm un reģioniem būtu pilnībā jāizmanto šī iespēja, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu; uzsver, ka ar ESI fondu palīdzību vietējām un reģionālajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš uzņēmējdarbības veicināšanai vietējā un reģionālā līmenī, tostarp jākoncentrējas uz jauniešu dibinātiem uzņēmumiem;

38.  atzinīgi vērtē sociālās ekonomikas kā Eiropas Savienībā jauna uzņēmējdarbības veida attīstību pēdējos gados, jo īpaši jaunieši vidū; aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas un programmas, ar ko veicinātu sociālo ekonomiku;

Demogrāfija

39.  uzskata ―ņemot vērā plaši izplatīto iedzīvotāju novecošanās tendenci, dalībvalstis būtu jāmudina, tostarp paaudžu solidaritātes kontekstā, veicināt vecāku darba ņēmēju (gan sieviešu, gan vīriešu) palikšanu darba tirgū, novērtējot viņu pieredzi; uzsver, ka gados vecāks darbaspēks un ilgāka darba dzīve var dot pozitīvu ieguldījumu ekonomikas atlabšanā un turpmākā izaugsmē; tāpēc uzsver, ka ir svarīga mūžizglītība, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem; visbeidzot uzsver, ka gados vecāki cilvēki ir neaizstājami, lai nodotu zināšanas un pieredzi jaunākām paaudzēm;

40.  uzskata, ka ir svarīgi veicināt uzņēmējdarbību vecāku iedzīvotāju vidū, lai viņi varētu gūt nozīmīgu uzņēmējdarbības pieredzi inovācijas procesā, tādējādi pagarinot darba mūžu un saglabājot darba tirgū vajadzīgās prasmes;

41.  aicina dalībvalstis efektīvi īstenot ES regulējumu, kas paredz, ka diskriminācija vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un ticības vai pārliecības dēļ darbavietā ir nelikumīga;

42.  atzīst, ka ir svarīgi ņemt vērā to cilvēku situāciju, kuriem ir jāsaskaņo darba un ģimenes dzīvē;

Tirgus pieejamība

43.  uzsver ― lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, ir jāizmanto vienotā tirgus iespējas, atverot robežas, likvidējot joprojām pastāvošos šķēršļus, kas ierobežo darba ņēmēju mobilitāti, un veidojot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un darbvietu radīšanai;

44.  aicina likvidēt atlikušos šķēršļus pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, tādējādi ļaujot radīt vairāk jaunu darbvietu;

45.  uzsver, ka MVU gadījumā uzņēmuma izmēram ir svarīga nozīme un ka lielāki MVU var vieglāk izturēt ekonomisko ciklu maiņu, uzkrāt plašākas specializētās zināšanas, atrast jaunus patērētājus un tirgus, iesaistīties globālajās piegādes ķēdēs, vieglāk piekļūt banku finansējumam un vairākiem finansēšanas avotiem un tādējādi radīt vairāk darbvietu; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina uzņēmējdarbības vadības un stratēģijas izglītība MVU īpašniekiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmējdarbību; uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt MVU veidot sakarus ar nepietiekami izmantotajiem ārvalstu tirgiem, šajā nolūkā mudinot pašreizējās publiskās aģentūras sadarboties ar bankām un MVU apvienībām;

46.  uzsver, ka piemērotu un elastīgu vienotā tirgus pamatnosacījumu ieviešanu, lai veicinātu uzņēmējdarbību un atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, kas veido Savienības ekonomikas pamatu, nekādos apstākļos nedrīkst īstenot, kaitējot Eiropas darba standartu minimumam un darba pamattiesībām;

47.  norāda, ka ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu MVU, kuri vēlas darboties starptautiskā mērogā, izmantojot vidēja termiņa un ilgtermiņa aizņēmumus vai kapitālieguldījumus, un izglītot MVU par piekļuvi tirdzniecības finansēšanai;

48.  norāda, ka digitālā ekonomika ir svarīga darbvietu radīšanai, jo īpaši saistībā ar Eiropas tradicionāli spēcīgajām nozarēm, piemēram, radošajām nozarēm, kultūras mantojumu un tūrismu;

49.  uzsver — lai veicinātu izaugsmi un inovāciju un tādējādi palielinātu nodarbinātību Savienībā, ļoti liela nozīme ir brīvai un godīgai konkurencei vienotajā tirgū, kuras pamatā ir kopēji sociālie standarti;

Finanses

50.  norāda, ka banku aizdevumi joprojām ir visizplatītākais finansējuma avots Eiropā; uzskata, ka reāls ieguvums ir jauni finansēšanas veidi, izmantojot inovatīvas shēmas un ar bankām nesaistītu finansēšanu, piemēram, kolektīvā finansēšana, MVU mecenāti, savstarpēji aizdevumi, mikrokredīti, vienkārši pieejamas mikrokredītu aģentūras un citi instrumenti, ar kuriem var nodrošināt uzņēmējdarbības sākšanai un MVU ļoti vajadzīgos ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbvietas; uzskata, ka jauni finansēšanas veidi būtu izdevīgi jauniem, dinamiskiem uzņēmumiem, kuriem ir grūti piekļūt tradicionālākiem finansējuma avotiem, jo šie uzņēmumi ir pārāk jauni; uzsver, ka šādi jauni finansējuma veidi nebūtu jāattiecina tikai uz uzņēmējdarbības sākšanas un izaugsmes posmiem un ka alternatīvo kapitāla tirgu sekmēšana būtu izdevīga arī tāpēc, lai, piemēram, pārstrukturēšanās gadījumā nodrošinātu pozitīvus rezultātus gan uzņēmumiem, gan to darbiniekiem;

51.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, saskaņā ar kuru attiecībā uz darījumiem starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm līgumā noteiktais maksājumu termiņš nepārsniedz 4. panta 3. punktā paredzētos termiņus, ja vien līgumā nav īpaši noteikts citādi un ar nosacījumu, ka tam ir objektīvs pamatojums, ņemot vērā līguma īpatnības, un ka tas jebkurā gadījumā nepārsniedz 60 kalendārās dienas;

52.  uzsver, ka arī MVU, kuri nav inovatīvi un kuri jau darbojas un vēlas paplašināt savu darbību vai nodot savas īpašumtiesības, bieži vien ir vajadzīgs valsts atbalsts, lai sagādātu nepieciešamo finansējumu;

53.  uzsver, ka kohēzijas politika laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir svarīgs un efektīvs instruments, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, kā arī, īstenojot plašu pasākumu klāstu un izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), tostarp mikrouzņēmumu, darbības sākšanu un izvēršanu, jo tie ir vieni no galvenajiem darbvietu radītājiem ES;

54.  atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir atvieglot iedzīvotāju, organizāciju un uzņēmumu, jo īpaši MVU, piekļuvi ES atbalstam, vienotā daudzvalodu portālā piedāvājot informāciju par struktūrfondiem, tostarp ESF, „Apvārsnis 2020”un COSME; atzinīgi vērtē arī Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centienus šajā jomā; uzskata, ka tomēr ir jādara vairāk, lai, izmantojot vienas pieturas aģentūras visos reģionos, pašreizējiem un potenciālajiem uzņēmējiem sniegtu skaidru un visaptverošu informāciju par finansēšanas iespējām un mudinātu finanšu starpniekus vairāk izmantot pieejamos finanšu avotus;

55.  lūdz labāk saskaņot ES finansēšanas mehānismus, tostarp struktūrfondus, ERAF, programmu „Apvārsnis 2020” un EIB ieguldījumus, jo īpaši inovatīviu MVU finansēšanai, un lūdz novērtēt pašreizējos šķēršļus, kuru dēļ dažās dalībvalstīs bankas nevar pārskaitīt līdzekļus un izsniegt aizdevuma garantijas MVU un reālajai ekonomikai;

56.  uzsver, ka pētniecība un inovācijas ir svarīgas, lai veicinātu Eiropas MVU konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspēju un darbvietu radīšanas potenciālu, un norāda uz programmas „Apvārsnis 2020” un EIT būtisko uzsvaru uz strauji augošu inovatīvu MVU izveidi un atbalstu;

57.  atzinīgi vērtē MVU instrumenta izveidi saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”, kas dod iespēju MVU saņemt finansiālu un nefinansiālu atbalstu, lai īstenotu inovatīvas idejas; aicina Komisiju šo instrumentu ieviest no 2014. gada un to izdarīt MVU vislabvēlīgākajā veidā, t. i., izmantojot attiecīgu vienotu aģentūru, lai projektus iesniegtu īsteni augšupējā veidā un atbalstītu visu veidu inovāciju, tostarp ar tehnoloģijām nesaistītu un sociālu inovāciju;

58.  norāda, ka uzņēmumi tomēr bieži vien saskaras ar grūtībām atrast līdzekļus, lai finansētu pētījumus, izstrādātu jaunus produktus vai piekļūtu jauniem tirgiem;

59.  atbalsta ES iniciatīvas, kas atvieglo MVU piekļuvi lielākiem finanšu resursiem, jo tās ļauj jauniem un inovatīviem uzņēmumiem vieglāk un drīzāk saņemt finansējumu, un mudina dalībvalstis pieņemt inovācijas veicināšanas mehānismus (tādus kā nodokļu atlaides mehānismi nolūkā finansēt pētniecību un inovāciju) un risināt nevienlīdzīgo situāciju dalībvalstīs; atbalsta arī iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt bankrotējušiem uzņēmējiem, piedāvājot tiem vēl vienu iespēju un mudinot uzņemties risku;

60.  atzinīgi vērtē atlīdzināšanas metožu vienkāršošanu, kas ietverta Komisijas priekšlikumā par vienotu noteikumu regulu struktūrfondiem, ņemot vērā šo instrumentu būtisko nozīmi daudzos reģionos uzņēmējdarbības un prasmju veicināšanai; aicina Komisiju uzraudzīt MVU piekļuvi Kopienas finansējumam un ziņot par to Parlamentam;

61.  uzskata, ka publiskie ieguldījumi un valsts atbalsts uzņēmumu izveidei un darbības turpināšanai ir ļoti svarīgi; uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu prasīt aizsardzības pasākumus un garantijas no uzņēmumiem, kas tiek dibināti katrā dalībvalstī un saņem valsts atbalstu darbvietu saglabāšanas nolūkā;

Darba tirgus

62.  pauž stingru uzskatu, ka uzņēmumi var radīt darbvietas, ja ir vajadzīgie apstākļi, tostarp kvalificēts un augsti kvalificēts darbaspēks, darba un privātās dzīves līdzsvars, samērīgas izmaksas un nodokļi un maksimāli samazināts administratīvais un regulatīvais slogs;

63.  norāda, ka svarīga ir darba vietas elastdrošība, lai, no vienas puses, radītu pienācīgu drošību darba ņēmējiem un, no otras puses, ļautu uzņēmumiem elastīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām;

64.  uzskata „jauniešu konsultāciju” ieviešanu nodarbinātības aģentūrās par nozīmīgu soli, lai vēl vairāk samazinātu to jauniešu skaitu, kuriem neizdodas sekmīgi pāriet no izglītības uz darba tirgu;

65.  uzskata, ka dalībvalstīm ir vairāk jāiegulda cilvēkkapitālā un vairāk jāreaģē uz darba tirgus vajadzībām, jo īpaši, veidojot ciešu sadarbību starp izglītības sistēmu un darba vidi, nodrošinot to, lai jauniešiem būtu pieejama vajadzīgā informācija, padomi un ieteikumi attiecībā uz veiksmīgu karjeras izvēli, un veicinot mācīšanos darbavietā jeb māceklību, kā arī nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju un mūžiglītības iespējas;

66.  uzskata, ka ir milzīgas iespējas palielināt sociālo partneru un attiecīgo struktūru iesaistīšanos, lai noteiktu ilgtermiņa stratēģiju maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tas ir vienīgais veids, kā noteikt darbības traucējumus, sagatavot pārdomātus un elastīgus tiesību aktus, nepieļaut tirgus sadrumstalotību un veicināt ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības izveidi un attīstību;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot dzīvotspējīgas shēmas pārejai no augstākās un profesionālās izglītības uz darba tirgu, jo īpaši jaunajiem speciālistiem;

68.  aicina dalībvalstis arī turpmāk veikt politikas pasākumus, tos papildinot ar ekonomisku un regulatīvu stimulu mehānismiem, kas ietekmē kultūras un izglītības sistēmas, veidojot partnerību un apmaiņas tīklus starp visiem dažādajiem izglītības un uzņēmumu līmeņiem, lai novērstu pašreizējo neatbilstību starp akadēmiskās izglītības piedāvājumu un tirgus pieprasījumu un atvieglotu iespējas pētnieku darbību pārcelt no universitātēm uz uzņēmumiem, tādējādi sekmējot inovāciju;

MVU un mikrouzņēmumi

69.  uzskata, ka MVU ir galvenie inovācijas un ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ES un tiem ir būtiski svarīga nozīme darba iespēju nodrošināšanā visu vecumu cilvēkiem un gan sievietēm, gan vīriešiem; pauž nožēlu, ka daudzās dalībvalstīs tie ir izslēgti no valsts politikas pētniecības, inovācijas un attīstības jomā;

70.  uzsver MVU nozīmi ne tikai darbvietu radīšanā, bet arī to saglabāšanā;

71.  norāda, ka ES darbojas vairāk nekā 20 miljoni MVU, kas ir 99 % no visiem uzņēmumiem un kas ir galvenais ekonomikas izaugsmes, inovācijas, nodarbinātības un sociālās integrācijas dzinējspēks;

72.  uzskata, ka valsts politikas pasākumiem ir liela nozīme MVU izveides un attīstības atbalstīšanā un stimulēšanā (piemēram, izmaksu ziņā pieejami aizņēmumi, konsultāciju pakalpojumi par valsts iniciatīvām un likumdošanu, atbalsta un veicināšanas centri, uzņēmējdarbības kopas, tehnoloģiju pārneses biroji, konsultāciju un darbaudzināšanas shēmas utt.); uzskata, ka tīklošanai un labākās prakses apmaiņai šajā ziņā ir liela nozīme; uzskata, ka jaunajiem uzņēmējiem un MVU, attīstot savu uzņēmējdarbību, ir vajadzīgi nemateriāla un nefinansiāla atbalsta veidi, piemēram, piekļuve zināšanām un informācijai, izglītība finanšu jomā un uzņēmējdarbības tīkli; uzskata — lai stimulētu iekšējo tirgu un tirdzniecību starp maziem uzņēmumiem, īpaši svarīgi ir nodrošināt profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un dažādu tirdzniecības normatīvo sistēmu sadarbspēju;

73.  uzskata, ka inovācija mazos un vidējos uzņēmumos ir svarīgs instruments ceļā uz darbvietu radīšanu; norāda — lai MVU kļūtu par veiksmīgiem inovācijas sistēmas dalībniekiem, ir būtiski, lai tie būtu inovatīvu darbību līderi un tiem sniegtais atbalsts labāk atbilstu to reālajām vajadzībām;

74.  uzsver principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”; atzinīgi vērtē pārrobežu e-komercijas priekšrocības, kas nodrošina MVU jaunas iespējas piekļūt vienotajam tirgum, radīt nodrbinātības iespējas, samazināt izmaksas un konkurēt pasaules līmenī;

75.  uzsver, ka IKT tehnoloģijas nodrošina iespējas veicināt produktivitāti un konkurētspēju; uzsver, ka ir labāk jāizmanto digitālā vienotā tirgus potenciāls, un norāda, ka jauna inovatīva IKT uzņēmuma izveides izmaksas iepriekšējo 10 gadu laikā ir samazinājušās 100 reižu galvenokārt tādu tehnoloģiju dēļ kā īpaši ātri un visuresoši platjoslas tīkli, mākoņdatošana, atklātā pirmkoda programmatūra, atvērtie dati un piekļuve publiskā sektora informācijai;

76.  uzsver, ka e-pārvalde ir sevišķi izdevīga uzņēmējiem (jo īpaši MVU, kas, veicot pārrobežu darbības ES, bieži vien saskaras ar nepārvaramiem šķēršļiem), jo e-pārvalde samazina administratīvās izmaksas un slogu, palielina produktivitāti, rezultativitāti, konkurētspēju, pārredzamību, atklātību, politikas efektivitāti, pieejamību un saskaņotas procedūras;

77.  uzskata, ka pienācīgas aizsardzības trūkums MVU daudzos gadījumos var kaitēt uzņēmumiem un kavēt ekonomikas izaugsmi, turklāt tas var atturēt uzņēmējus riskēt un līdz ar to ietekmēs uzņēmumu izaugsmes un darbvietu radīšanas spējas;

78.  uzsver, ka galvenos šķēršļus MVU izveidei un straujai attīstībai rada grūtības piekļūt finansējumam un finansējuma izmaksas, apgrūtinoši noteikumi, spēkā esošo noteikumu nezināšana, netiešās izmaksas, ierobežota piekļuve eksporta tirgiem, vidējie maksājumu termiņi un prasmju trūkums;

79.  atzinīgi vērtē „MVU testa” ieviešanu un Komisijas apņemšanos MVU un atsevišķos gadījumos arī mikrouzņēmumiem noteikt ne tik stingru regulējumu, nekaitējot veselības, drošības un nodarbinātības standartiem; uzskata, ka attiecībā uz vairākiem tiesību aktu priekšlikumiem ir jāievieš atvieglojoši pasākumi, piemēram, ilgāks īstenošanas laiks, efektīvas pārbaudes vai pamatnostādnes uzņēmumu dokumentācijas vienkāršošanai, vienlaikus neradot divu līmeņu darba tirgu;

80.  atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā projektu CREATE, ar ko atbalsta šķēršļu likvidēšanu MVU izaugsmei, darbvietu radīšanai un konkurētspējai lauku apgabalos;

81.  uzskata, ka dalībvalstis jāmudina, izmantojot Eiropas MVU sūtņu tīklu, apmainīties ar paraugpraksi attieībā uz inovatīviem paņēmieniem darbvietu radīšanai, administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanai un saziņas uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz MVU un mikrouzņēmumiem;

82.  mudina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt vietējām iestādēm un MVU apvienībām veicināt vietējo ražošanu un produktu kvalitāti, piemēram, veidojot uzņēmumu kopas kopīgiem pētniecības un izstrādes projektiem;

83.  uzskata, ka arī organizācijas, kuras pārstāv MVU, būtu jāmudina apmainīties ar pārrobežu paraugpraksi attiecībā uz inovatīviem paņēmieniem administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanai;

84.  pauž nožēlu, ka darba reformas, kas tiek veiktas vairākās dalībvalstīs, noved pie tā, ka daudzus darbiniekus, jo īpaši MVU darbiniekus, vairs neaizsargā koplīgums; norāda, ka jebkurš ar darba elastīgumu saistīts uzlabojums būtu jāveic kopā ar pienācīgiem darba aizsardzības pasākumiem;

85.  uzskata, ka ir jāuzlabo tiesiskais regulējums attiecībā uz MVU dalību publiskā iepirkuma procedūrā;

86.  atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs jauniem un inovatīviem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem ir nepietiekams atbalsts un/vai ir normatīvais regulējums nav pietiekams, lai šiem uzņēmumiem nodrošinātu pienācīgus darbības apstākļus, un uzsver, ka ir vajadzīga labāka dažādu Eiropas, valsts, reģionāla un vietēja mēroga politikas virzienu un instrumentu koordinēšana attiecībā uz MVU;

87.  uzsver, ka ir jāpastiprina ES noteikumi par produktu izsekojamību, lai apkarotu viltošanu un radītu efektīvu līdzekli MVU izaugsmes veicināšanai;

Labāks regulējums

88.  uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvāki un skaidrāk formulēti noteikumi, ko var vienkārši ieviest un kas var palīdzēt visiem dalībniekiem, tostarp uzņēmējiem, darboties saskaņā ar tiesiskuma principu un gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem izmantot iespējas un aizsardzību, kuru piedāvā tiesību akti nodarbinātības, veselības un drošības jomā;

89.  uzsver vajadzību panākt lielāku Savienības politikas virzienu integrāciju, lai atbalstītu MVU attiecībā uz inovāciju, izaugsmi, konkurētspēju, internacionalizāciju, uzņēmējdarbību, resursu produktivitāti, birokrātijas mazināšanu, cilvēkresursu kvalitāti, kā arī ekoloģisko un sociālo atbildību;

90.  atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus, kas veikti, lai risinātu „Top 10” MVU visapgrūtinošāko tiesību aktu izvērtēšanā konstatētās problēmas un palīdzētu uzņēmumiem radīt vairāk nodarbinātības iespēju; uzskata, ka Komisijai steidzami par prioritāti būtu jāizvirza attiecīgo tiesību aktu uzlabošana tādā veidā, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras MVU; uzskata, ka ir jānodrošina, lai politikas veidošanas procesā ES un dalībvalstis ņemtu vērā uzņēmumu, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumu, īpašās vajadzības, kā arī apsvērtu to atbalsta pasākumus;

91.  norāda, ka jaunie uzņēmumi, kuri pēc darbības sākumposma strauji un intensīvi izvērš darbību starptautiskā līmenī, sniedz vērtīgu ieguldījumu ekonomikā, radot inovāciju, mudinot to darīt citus uzņēmumus, iesaistoties starptautiskās piegādes ķēdēs un radot ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību; tomēr atzīmē — tā kā šie uzņēmumi savas darbības sākumposmā saskaras ar nopietnām problēmām, jo to kapitāls ir neliels, tiem būtu izdevīgi, ja darbības uzsākšanas procedūras būtu lētas, vienkāršas un ātras;

92.  uzsver, ka noteikumus par veselību un drošību darba vietā un darba ņēmēju aizsardzību nevar uzskatīt par apgrūtinošiem noteikumiem; aicina Komisiju vienkāršot pārmērīgo administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot veselību un drošību darba vietā un garantējot, ka MVU ir atbilstošas zināšanas un resursi, lai pienācīgi pārvaldītu to darbinieku darba vidi;

93.  norāda uz jauno veselības un drošības stratēģiju; pauž cerību, ka tā būs orientēta uz preventīviem pasākumiem un spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, paskaidrošanu, vienkāršošanu un labāku īstenošanu, lai nodrošinātu darba ņēmēju veselību un drošību;

94.  atzinīgi vērtē to, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir samazināta REACH reģistrācijas maksa, lai gan šī maksa ir tikai neliela daļa no kopējām atbilstības izmaksām; tomēr ir ļoti nobažījies par to, ka sākotnēji aplēstās REACH izmaksas tika novērtētas pārāk zemu un šī starpība jau ir sasniegusi vairāk nekā EUR 1 miljardu un turpina pieaugt;

95.  uzsver, ka ir jāpaaugstina vispārējā uzņēmējdarbības efektivitāte, īstenojot projektus un izmantojot instrumentus, kas ļauj risināt problēmas saistībā ar enerģijas rekuperāciju, lai veicinātu enerģijas izmaksu samazināšanos;

96.  norāda, ka regulu noteikumi attiecībā uz kohēzijas politikas laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam paredz administratīvā sloga samazināšanu mikrouzņēmumiem un MVU, sevišķi situācijās, kad darbā tiek pieņemti bezdarbnieki, tādējādi palīdzot nodrošināt labākus nosacījumus darbvietu radīšanai; aicina dalībvalstis likvidēt šķēršļus tam, lai mikrouzņēmumi un MVU varētu labāk izmantot ESI fondus;

Ieteikumi

97.  aicina Komisiju un dalībvalstis ātri un mērķtiecīgi rīkoties, lai samazinātu MVU regulatīvo slogu, vienlaikus nodrošinot, ka visi ierosinātie risinājumi balstās uz pierādījumiem, ir ievēroti veselības un drošības nosacījumi un LESD 9. pants;

98.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot zaļās ekonomikas darbvietu izveides potenciālu, izstrādājot stratēģiju par rūpniecības uzplaukumu ilgtspējīgai Eiropai (RISE), ar ko īsteno tehnoloģiskas, uzņēmējdarbības un sociālas inovācijas, lai īstenotu trešo rūpniecisko revolūciju, tostarp modernizējot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; apgalvo, ka, īstenojot RISE, veidosies jauni tirgi un uzņēmējdarbības modeļi, parādīsies radoši uzņēmēji, kā arī tiks nodrošinātas jaunas darbvietas un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, rūpniecības atjaunošanu apvienojot ar dinamisku ekonomiku, uzticēšanos un konkurētspēju; uzskata, ka energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana ir šīs stratēģijas galvenie balsti;

99.  uzskata, ka Komisijas priekšlikums par to, ka mikrouzņēmumi būtu jāizslēdz no nākotnē ierosināto tiesību aktu piemērošanas jomas, ja vien nav nepieciešamības tiem piemērot konkrētus tiesību aktus, varētu būt piemērota pieeja;

100.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstu MVU organizācijas ir daļa no jaunizveidotā MVU sūtņu tīkla un MVU asamblejas un tiek pienācīgi informētas par ES iniciatīvām un politikas priekšlikumiem; šajā sakarībā uzsver, ka vienlīdz svarīga nozīme ir Eiropas informācijas centriem, kas līdz šim nav spējuši sniegt tādus pakalpojumus, kuri atbilst Eiropas uzņēmumu gaidām un vajadzībām;

101.  aicina dalībvalstis veicināt valodu mācīšanos, nodrošinot MVU un mikrouzņēmumu darbiniekiem mūžizglītības (profesionālās apmācības) iespējas kā līdzekli, lai nostiprinātu šo uzņēmumu piekļuvi vienotajam tirgum un līdzdalību tajā;

102.  aicina Komisiju nodrošināt struktūrfondu vieglāku pieejamību MVU, jo īpaši, mazinot prasības, kas noteiktas priekšfinansētiem projektiem, samazinot prasības līdzfinansējuma saņemšanai, mērķtiecīgāk strādājot ar dažāda veida MVU, mazinot finansējuma atšķirības dažādās pieteikumu iesniegšanas kārtās un atbalstot MVU finansēšanas spēju veidošanu;

103.  aicina Parlamenta deputātus pilnībā izmantot Ietekmes novērtēšanas un Eiropas Savienības Pievienotās vērtības direktorātu, lai rūpīgi pārbaudītu izmaksas, ieguvumus un citas sekas tiesību aktu priekšlikumiem par MVU un jo īpaši darbvietu radīšanu;

104.  aicina Komisiju un dalībvalstis stingrāk novērtēt spēkā esošā un paredzamā regulējuma ietekmi uz MVU un konkurētspēju kopumā;

105.  atgādina dalībvalstīm to saistības, kas noteiktas Mazās uzņēmējdarbības aktā un paredz, ka uzņēmējdarbību ir jāvar uzsākt ne vēlāk kā 48 stundu laikā; šajā sakarībā aicina dalībvalstis visādi censties sasniegt šo mērķi nolūkā sasniegt nodarbinātības mērķus, kas ietverti stratēģijā „Eiropa 2020”;

106.  aicina Komisiju novērst ES tiesību aktu konstatēto negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem un to spēju radīt jaunas darbvietas, jo īpaši ņemot vērā zināšanu trūkuma aspektus par ES tiesību aktiem, vispārējo uztveri par tiem un atbalsta trūkumu to praktiskai piemērošanai; aicina Komisiju uzlabot MVU sniegtās informācijas plūsmu;

107.  aicina Komisiju saistībā ar programmu REFIT pārbaudīt, vai visi tiesību akti pilda tiem paredzēto uzdevumu, un noteikt jomas, kurās ir neatbilstības vai neefektīvi pasākumi, kas ietekmē nodarbinātības iespējas;

108.  uzsver, ka nesen ir parādījusies tendence, ka uzņēmumi pārceļ ražošanu un pakalpojumu sniegšanu atpakaļ uz Eiropu un ka tas rada iespējas radīt jaunas darbvietas; uzskata, ka ES ekonomikai ir unikāla iespēja paātrināt šo tendenci pārvietot darbvietas atpakaļ uz Eiropu, un aicina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju apsvērt iespējas šajā nolūkā sniegt īpašu atbalstu, tostarp izveidojot vienas pieturas aģentūras, ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem izmantot iespējas, ko sniedz darbvietu pārvietošana atpakaļ;

109.  aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt pašnodarbinātību, iespējams, pāri robežām un jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū, izveidojot vidi un tādu izglītības un sociālās aizsardzības sistēmu, kas mudinās uzņēmējus izveidot un attīstīt to uzņēmumus un radīt jaunas darbvietas, piemēram, sekmējot uzņēmējdarbību studentu un profesionāļu vidū;

110.  pauž cerību, ka turpmākajos gados uzņēmējdarbība tiks uzskatīta par svarīgāku jautājumu; norāda, ka minētais jautājums būs rūpīgi jāapsver, jo īpaši attiecībā uz Rīcības plāna uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam īstenošanu; uzskata, ka uzņēmējdarbības gara un prasmju attīstīšana ir ilgtspējīgs veids, kā sekmēt jaunu darbvietu un jaunu uzņēmumu radīšanu, kā arī inovācijas uzņēmējdarbības jomā; pauž vēlmi, lai Komisija 2017. gadu nosauktu par „Eiropas uzņēmējdarbības gadu”;

111.  aicina sociālos partnerus izmantot lietpratīga regulējuma instrumentus, sarunās biežāk izmantot ietekmes novērtējumus un nosūtīt Komisijas Ietekmes novērtējuma padomei nolīgumus, ar ko ierosina likumdošanas darbības;

112.  uzstāj, ka Datu aizsardzības regulā būtu jāizmanto līdzsvarota pieeja, lai aizsargātu datu privātumu, vienlaikus stimulējot digitālo ekonomiku, darbvietu radīšanu un izaugsmi;

113.  aicina ES sadarboties ar dalībvalstīm, augstskolām, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem, lai koordinētu un pilnībā izmantotu ES finansējuma avotus, piemēram, ESF, ERAF, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME), programmas „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+”, ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības kultūru, jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū, attīstīt un pilnveidot darba tirgū nepieciešamo kvalifikāciju un prasmes un atbalstīt jaunu uzņēmumu izveidi;

114.  aicina ES un dalībvalstis sadarboties, lai visos izglītības posmos mācību programmā ieviestu uzņēmējdarbības prasmju apguvi;

115.  aicina ES sadarboties ar dalībvalstīm, skolām un universitātēm, lai ieviestu atklātu, uz tehnoloģijām balstītu izglītību;

o
o   o

116.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0036. (2) http://www.ceemet.org/en/News/News/CEEMET-Survey-Flexible-employment-contracts-responding-to-changing-market-circumstances-and-meeting-employee-needs.htm