Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (18086/1/2013 – C7-0093/2014 – 2011/0310(COD))

P7_TA(2014)0277 A7-0236/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (18086/1/2013 – C7‑0093/2014),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0704),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0236/2014),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

4.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

5.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

6.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā un tam pievienoto paziņojumu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmas pārskatīšanu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst to, cik svarīgi ir nepārtraukti uzlabot ES stratēģiskā eksporta kontroles režīma efektivitāti un saskanību, nodrošinot augsta līmeņa drošību un pienācīgu pārredzamību, vienlaikus neradot šķēršļus konkurētspējai un likumīgai tirdzniecībai ar divējāda lietojuma precēm.

Minētās trīs iestādes uzskata, ka ir jāveic sistēmas modernizācija un turpmāka konverģence, lai nodrošinātu atbilstību jauniem apdraudējumiem un ātrajai tehnoloģiju attīstībai, mazinātu izkropļojumus, radītu patiesu divējāda lietojuma preču kopējo tirgu (eksportētājiem nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus) un lai tā arī turpmāk trešām valstīm kalpotu par eksporta kontroles paraugu.

Lai to panāktu, būtiski ir racionalizēt kontroles sarakstu (regulas pielikumu) atjaunināšanas procesu, stiprināt riska novērtējumu un informācijas apmaiņu, attīstīt uzlabotus nozares standartus un mazināt nesaskaņotības īstenošanā.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst problēmas, kas saistītas ar konkrētu tādu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) eksportu, ko var izmantot saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī lai apdraudētu ES drošību, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām, kuras izmanto masveida novērošanā, pārraudzībā, izsekošanā, līdzsekošanā un cenzūrā, kā arī lietojumprogrammu ievainojamības ekspluatācijā.

Šajā sakarā ir sākta tehniska apspriešanās, tostarp saistībā ar ES divējāda lietojuma jautājumu salīdzinošās izvērtēšanas apmeklējumiem, Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu un eksporta kontroles režīmiem, un tiek turpinātas darbības, lai ar sankcijām (saskaņā ar LESD 215. pantu) pievērstos ārkārtas situācijām, vai tiek veikti valstu pasākumi. Aktīvāk tiks turpināti arī centieni, lai sakarā ar eksporta kontroles režīmiem sekmētu daudzpusējus nolīgumus, un tiks izskatītas iespējas risināt šo jautājumu saistībā ar notiekošo ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles politikas pārskatīšanu un saistībā ar Komisijas paziņojuma izstrādi. Šajā sakarā trīs iestādes ņēma vērā Vasenāras mehānismā iesaistīto valstu 2013. gada 4. decembra vienošanos ieviest tādu kompozītu novērošanas rīku kontroles, kuri dod iespēju nesankcionēti piekļūt datorsistēmām, un IP-tīklu novērošanas sistēmu kontroles.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija arī apņemas turpināt attīstīt pastāvošo visaptverošo ("catch-all") mehānismu attiecībā uz tām divējāda lietojuma precēm, kurām nepiemēro Regulas I pielikumu, lai turpinātu uzlabot eksporta kontroles sistēmu un tās piemērošanu Eiropas vienotajā tirgū.

Komisijas paziņojums par deleģētajiem aktiem

Saistībā ar šo regulu Komisija atgādina par saistībām, ko tā uzņēmusies Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 15. punktā, proti, sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju un dokumentāciju par sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar tās darbu deleģēto aktu sagatavošanā.

Komisijas paziņojums par regulas atjaunināšanu

Lai nodrošinātu integrētāku, efektīvāku un saskaņotāku Eiropas pieeju stratēģisko preču plūsmām (eksportam, pārvadājumiem, starpniecībai un tranzītam), Komisija pēc iespējas ātrāk nāks klajā ar jaunu priekšlikumu atjaunināt regulu.

(1) OV C 68 E, 7.3.2014, 112. lpp..

Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, jo paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks īstenota starptautiska vienošanās par vienotu un globālu tirgus pasākumu, ko piemēro starptautiskās aviācijas emisijām (COM(2013)0722 – C7-0374/2013 – 2013/0344(COD))

P7_TA(2014)0278 A7-0079/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0722),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0374/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 22. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0079/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 3. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, jo paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks īstenota starptautiska vienošanās par vienota un globāla tirgus pasākuma piemērošanu starptautiskās aviācijas emisijām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 421/2014.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (COM(2013)0550 – C7-0241/2013 – 2013/0265(COD))(1)

P7_TA(2014)0279 A7-0167/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 7.apsvērums (7)   Lai regulētu starpbanku komisijas maksas, dažās dalībvalstīs21 tiek gatavoti tiesību akti, kas aptver vairākus jautājumus, tostarp maksimālās robežvērtības noteikšanu starpbanku komisijas maksām dažādos līmeņos, tirgotāju maksas, visu karšu pieņemšanas noteikumu (Honour All Cards Rule) vai novirzīšanas pasākumus. Dažās dalībvalstīs pastāvošie administratīvie lēmumi ievērojami atšķiras. Ņemot vērā to, kādu kaitējumu starpbanku komisijas maksas nodara mazumtirgotājiem un patērētājiem, sagaidāms, ka valstu līmenī tiks turpmāk ieviesti regulatīvi pasākumi, kas pievērsīsies šo maksu līmenim vai atšķirībām. Šādi valstu pasākumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus saistībā ar iekšējā tirgus izveidi kartēm piesaistītu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā un tādējādi ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību. (7)   Lai regulētu starpbanku komisijas maksas, dažās dalībvalstīs21 notiek vai jau ir pabeigta tādu tiesību aktu sagatavošana, kas aptver vairākus jautājumus, tostarp maksimālās robežvērtības noteikšanu starpbanku komisijas maksām dažādos līmeņos, tirgotāju maksas, visu karšu pieņemšanas noteikumu (Honour All Cards Rule) vai novirzīšanas pasākumus. Dažās dalībvalstīs pastāvošie administratīvie lēmumi ievērojami atšķiras. Lai ieviestu lielāku saskaņotību starpbanku komisijas maksu līmeņos, sagaidāms, ka valstu līmenī tiks turpmāk ieviesti regulatīvi pasākumi, kas pievērsīsies šo maksu līmenim vai atšķirībām. Šādi valstu pasākumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus saistībā ar iekšējā tirgus izveidi kartēm piesaistītu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā un tādējādi ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību. __________________ __________________ 21 Itālija, Ungārija, Polija un Apvienotā Karaliste. 21 Itālija, Ungārija, Polija un Apvienotā Karaliste. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 8.apsvērums (8)   Maksājumu kartes ir mazumtirdzniecībā visbiežāk lietotais elektronisko maksājumu instruments. Tomēr Savienības maksājumu karšu tirgus integrācija nebūt nav pilnīga, jo daudzi maksājumu risinājumi nevar attīstīties ārpus to valstu robežām un jauniem Eiropas mēroga pakalpojumu sniedzējiem tiek liegta piekļuve tirgum. Tirgus integrētības trūkums patērētājiem un mazumtirgotājiem pašlaik rada augstākas cenas un mazāku maksājumu pakalpojumu izvēli, kā arī ierobežotākas iespējas izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tādēļ ir vajadzīgs novērst tādus šķēršļus efektīvai karšu tirgus darbībai — tostarp attiecībā uz mobilajiem un interneta maksājumiem, kuru pamatā ir karšu darījumi —, kas joprojām liedz izvērst pilnībā integrētu tirgu. (8)   Maksājumu kartes ir mazumtirdzniecībā visbiežāk lietotais elektronisko maksājumu instruments. Tomēr Savienības maksājumu karšu tirgus integrācija nebūt nav pilnīga, jo daudzi maksājumu risinājumi nevar attīstīties ārpus to valstu robežām un jauniem Eiropas mēroga pakalpojumu sniedzējiem tiek liegta piekļuve tirgum. Lai varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, ir jānovērš šķēršļi jaunu karšu maksājumu risinājumu ieviešanai, tostarp attiecībā uz mobilajiem un interneta maksājumiem, kuru pamatā ir karšu darījumi. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 9.apsvērums (9)   Lai iekšējais tirgus efektīvi, elektronisko maksājumu izmantošana būtu jāsekmē un jāatvieglo par labu mazumtirgotājiem un patērētājiem. Kartes un citus elektroniskos maksājumus var izmantot krietni daudzpusīgāk, un tie ietver iespējas norēķināties tiešsaistē, lai izmantotu iekšējā tirgus un e-komercijas priekšrocības; vienlaikus elektroniskie maksājumi arī mazumtirgotājiem nodrošina potenciāli drošus maksājumus. Tādēļ tas, ka skaidras naudas vietā tiek izmantoti karšu maksājumi un kartēm piesaistīti maksājumi, varētu labvēlīgi ietekmēt mazumtirgotājus un patērētājus, ja maksa par maksājumu sistēmu izmantošanu būtu noteikta ekonomiski izdevīgā līmenī, un vienlaikus veicināt inovācijas un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. (9)   Lai iekšējais tirgus varētu darboties efektīvi, elektronisko maksājumu izmantošana būtu jāsekmē un jāatvieglo par labu mazumtirgotājiem un patērētājiem. Kartes un citus elektroniskos maksājumus var izmantot daudzpusīgāk, un tie ietver iespējas norēķināties tiešsaistē, lai izmantotu iekšējā tirgus un e-komercijas priekšrocības; vienlaikus elektroniskie maksājumi arī mazumtirgotājiem nodrošina potenciāli drošus maksājumus. Tādēļ tas, ka skaidras naudas vietā tiek izmantoti karšu maksājumi un kartēm piesaistīti maksājumi, varētu labvēlīgi ietekmēt mazumtirgotājus un patērētājus, ja maksa par maksājumu sistēmu izmantošanu būtu noteikta ekonomiski izdevīgā līmenī, un vienlaikus veicināt godīgu konkurenci, inovācijas un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 10.apsvērums (10)   Viens no galvenajiem aspektiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību saistībā ar karšu maksājumiem un kartēm piesaistītiem maksājumiem, ir starpbanku komisijas maksas, kuras tiek plaši izmantotas un uz kurām vairumā dalībvalstu neattiecas nekādi tiesību akti. Starpbanku komisijas maksas ir starpbanku maksas, ko parasti piemēro starp karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un karti izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir piederīgi noteiktai karšu shēmai. Starpbanku komisijas maksas veido lielu daļu no maksām, ko kartes pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par katru darījumu iekasē no tirgotājiem. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas kopējās preču un pakalpojumu cenās. Šķiet, ka praksē konkurence starp karšu shēmām ir lielā mērā vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk izdodošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju (piemēram, banku) pārliecinātu izdot to kartes, kas tirgū — atšķirībā no ierastās cenu disciplinējošās ietekmes, kāda ir konkurencei tirgus ekonomikas apstākļos — parasti rada augstākas, nevis zemākas starpbanku komisijas maksas. Starpbanku komisijas maksu regulēšana uzlabotu iekšējā tirgus darbību. (10)   Vairumā dalībvalstu uz starpbanku komisijas maksām attiecas nevis tiesību akti, bet gan dalībvalstu konkurences iestāžu lēmumi. Starpbanku komisijas maksas ir starpbanku maksas, kas no karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem parasti tiek nodotas karti izdodošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir piederīgi attiecīgajai shēmai. Starpbanku komisijas maksas ir to maksu galvenā sastāvdaļa, ko kartes pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji par katru darījumu iekasē no tirgotājiem. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas, tāpat kā visas citas savas izmaksas, kopējās preču un pakalpojumu cenās. Konsekventa konkurences noteikumu piemērošana attiecībā uz starpbanku komisijas maksām samazinātu darījumu izmaksas patērētājiem un tādējādi uzlabotu iekšējā tirgus darbību. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 11.apsvērums (11)   Pašlaik pastāvošās dažādās starpbanku komisijas maksas un to atšķirīgais līmenis neļauj rasties “jauniem” Savienības mēroga dalībniekiem, kuri pamatotos uz uzņēmējdarbības modeļiem ar zemākām starpbanku komisijas maksām, un ierobežo potenciālus apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus un no tiem izrietošo efektivitāti. Tas negatīvi ietekmē mazumtirgotājus un patērētājus un kavē inovāciju. Savienības mēroga dalībniekiem būtu izdevējbankām jāpiedāvā vismaz augstākā līmeņa starpbanku komisijas maksa, kas dominē tirgū, kurā tie vēlas iekļūt, tāpēc arī rodas pastāvīga tirgus sadrumstalotība. Arī pastāvošās vietējās shēmas, kurās ir zemākas starpbanku komisijas maksas vai kurās to vispār nav, var būt spiestas aiziet no tirgus tādēļ, ka bankas izdara spiedienu saistībā ar lielāku starpbanku komisijas maksas ieņēmumu iegūšanu. Tā rezultātā patērētāji un tirgotāji attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem saskaras ar ierobežotu izvēli, augstākām cenām un zemāku kvalitāti, turklāt to spēja izmantot Savienības mēroga maksājumu risinājumus ir ierobežota. Papildus tam mazumtirgotāji nevar pārvarēt maksu atšķirības, izmantojot karšu pieņemšanas pakalpojumus, ko bankas piedāvā citās dalībvalstīs. Īpaši noteikumi, ko izmanto maksājumu shēmas, pieprasa, lai par katru maksājuma darījumu “tirdzniecības vietā” (mazumtirgotāja valstī) tiktu piemērota starpbanku komisijas maksa. Tas neļauj pieņēmējbankām veiksmīgi piedāvāt to pakalpojumus pārrobežu līmenī. Turklāt tas neļauj mazumtirgotājiem samazināt to maksājumu izmaksas par labumu patērētājiem. (11)   Pašlaik pastāvošās dažādās starpbanku komisijas maksas un to atšķirīgais līmenis neļauj rasties “jauniem” Savienības mēroga dalībniekiem, kuri pamatotos uz uzņēmējdarbības modeļiem ar zemākām starpbanku komisijas maksām vai bez tām, un ierobežo potenciālus apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus un no tiem izrietošo efektivitāti. Tas negatīvi ietekmē mazumtirgotājus un patērētājus un kavē inovāciju. Savienības mēroga dalībniekiem būtu izdevējbankām jāpiedāvā vismaz augstākā līmeņa starpbanku komisijas maksa, kas dominē tirgū, kurā tie vēlas iekļūt, tāpēc arī rodas pastāvīga tirgus sadrumstalotība. Arī pastāvošās vietējās shēmas, kurās ir zemākas starpbanku komisijas maksas vai kurās to vispār nav, var būt spiestas aiziet no tirgus tādēļ, ka bankas izdara spiedienu saistībā ar lielāku starpbanku komisijas maksas ieņēmumu iegūšanu. Tā rezultātā patērētāji un tirgotāji attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem saskaras ar ierobežotu izvēli, augstākām cenām un zemāku kvalitāti, turklāt to spēja izmantot Savienības mēroga maksājumu risinājumus ir ierobežota. Papildus tam mazumtirgotāji nevar pārvarēt maksu atšķirības, izmantojot karšu pieņemšanas pakalpojumus, ko bankas piedāvā citās dalībvalstīs. Īpaši noteikumi, ko izmanto starptautiskās karšu maksājumu shēmas saskaņā ar to teritoriālo licencēšanas politiku, paredz par katru maksājuma darījumu piemērot “tirdzniecības vietas” (mazumtirgotāja valsts) starpbanku komisijas maksu. Tas neļauj pieņēmējiem veiksmīgi piedāvāt to pakalpojumus pārrobežu līmenī. Turklāt tas var arī radīt šķēršļus mazumtirgotājiem samazināt to maksājumu izmaksas par labu patērētājiem. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 15.apsvērums (15)   Šajā regulā izmantota pakāpeniska pieeja. Pirmkārt, ir jāveic pasākumi, lai atvieglotu maksājumu karšu izdošanu un maksājumu karšu darījumu pieņemšanu pārrobežu mērogā. Tam, ka tirgotājiem ir ļauts izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”) un ka attiecībā uz pārrobežā pieņemtiem darījumiem tiek noteikts maksimālais pārrobežu starpbanku komisijas maksu līmenis, būtu jānodrošina vajadzīgā juridiskā skaidrība. Turklāt atļaujām izdot vai pieņemt maksājumu instrumentus Savienībā vajadzētu būt spēkā bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. Šie pasākumi veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji. (15)   Lai veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji, šo regulu piemēro maksājumu karšu izdošanai un maksājumu karšu darījumu pieņemšanai gan pārrobežu, gan iekšzemes mērogā. Ja tirgotāji var izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”), ko veicinās vienāda maksimālā gan iekšzemes, gan pārrobežu starpbanku komisijas maksas līmeņa noteikšana pieņemtiem darījumiem un teritoriālās licencēšanas aizliegums, vajadzētu būt arī iespējai nodrošināt vajadzīgo juridisko skaidrību un novērst maksājuma karšu sistēmu konkurences izkropļojumus. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 16.apsvērums (16)   Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas, kas piemērojamas pirmajā šīs regulas posmā. Tādēļ noteikumiem, kas attiecas uz šiem darījumiem, būtu jāstājas spēkā jau tuvākajā laikā, lai mazumtirgotājiem radītu iespējas meklēt lētākus pārrobežu pieņemšanas pakalpojumus un stimulētu vietējos banku sektorus vai shēmas samazināt to pieņemšanas maksas. (16)   Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas. Lai pieņemšanas pakalpojumu tirgū nodrošinātu godīgu konkurenci, noteikumi, kas saistīti ar pārrobežu un iekšzemes darījumiem, būtu jāpiemēro vienlaicīgi un samērīgā laikposmā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ņemot vērā maksājumu karšu sistēmu migrācijas grūtības un sarežģītību, ko paredz šī regula. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 17.apsvērums (17)   Attiecībā uz iekšzemes darījumiem ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām nodrošinātu laiku pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus. (17)   Tomēr ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām būtu laiks pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, kad būs pagājis viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 18.apsvērums (18)   Lai atvieglotu pārrobežu pieņemšanu, visiem (pārrobežu un iekšzemes) “patērētāju” debetkaršu darījumiem un kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,20 % apmērā un visiem (pārrobežu un iekšzemes) patērētāju kredītkaršu darījumiem un uz tiem balstītajiem kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,30 % apmērā. (18)   Visiem debetkaršu darījumiem un kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,2 % apmērā un visiem kredītkaršu darījumiem un uz tiem balstītajiem kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem vajadzētu būt maksimālai starpbanku komisijas maksai 0,3 % apmērā. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 18.aapsvērums (jauns) (18a)  Ietekmes novērtējums liecina, ka aizliegums darījumiem ar debetkarti piemērot starpbanku komisijas maksas uzlabos karšu pieņemšanas un izmantošanas rādītājus, labvēlīgi ietekmēs vienotā tirgus izveidi un sniegs vairāk priekšrocību tirgotājiem un patērētājiem nekā maksimālā robežvērtība, kas noteikta augstākā līmenī. Turklāt tādējādi netiks pieļauta situācija, ka iekšzemes sistēmas, kas paredz ļoti zemas starpbanku komisijas maksas debeta darījumiem vai šādas maksas nepiemēro, negatīvi ietekmē augstāka maksimālā robežvērtība saistībā ar darbības paplašināšanos pārrobežu mērogā vai ar to, ka jaunie tirgus dalībnieki maksu palielina līdz maksimālās robežvērtības līmenim. Aizliegums darījumiem ar debetkarti piemērot starpbanku komisijas maksas arī mazina risku, ka starpbanku komisijas maksu modelis tiks pārnests uz jauniem, novatoriskiem maksājumu pakalpojumiem, tādiem kā mobilās un tiešsaistes sistēmas. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 19.aapsvērums (jauns) (19a)  Saskaņā ar vienotā tirgus pamatprincipiem pieņēmējiem vajadzētu būt iespējai sniegt pakalpojumus tirgotājiem visā Savienībā, izmantojot daudzpusējās starpbanku komisijas maksas, ko tie piemēro iekšzemes tirgū. Viņiem nevajadzētu pārrobežu darījumiem piemērot augstākas daudzpusējās starpbanku komisijas maksas nekā tie piemēro iekšzemes darījumiem. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 22.apsvērums (22)   Maksājumu karšu darījumi parasti tiek veikti, pamatojoties uz diviem galvenajiem uzņēmējdarbības modeļiem — tā dēvētajām trīspusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – pieņemošā un izdodošā shēma – tirgotājs) un četrpusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – izdevējbanka – pieņēmējbanka – tirgotājs). Daudzas četrpusējās maksājumu karšu shēmas izmanto atklātu starpbanku komisijas maksu, kas galvenokārt ir daudzpusēja. Trīspusējās maksājumu karšu shēmās starpbanku komisijas maksas (pieņēmējbankas segta maksa, ar ko tiek stimulēta karšu izdošana un izmantošana) ir slēptas. Lai ņemtu vērā to, ka pastāv slēptas starpbanku komisijas maksas, un palīdzētu radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, trīspusējās maksājumu karšu shēmas, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējus izmanto kā izdevējus vai pieņēmējus, būtu jāuzskata par četrpusējām maksājumu karšu shēmām, un tām būtu jāievēro tādi paši noteikumi, turklāt pārredzamība un citi pasākumi, kas saistīti ar darbības noteikumiem, būtu jāpiemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem. (22)   Maksājumu karšu darījumi parasti tiek veikti, pamatojoties uz diviem galvenajiem uzņēmējdarbības modeļiem — tā dēvētajām trīspusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – pieņemošā un izdodošā shēma – tirgotājs) un četrpusējām maksājumu karšu shēmām (kartes turētājs – izdevējbanka – pieņēmējbanka – tirgotājs). Daudzas četrpusējās maksājumu karšu shēmas izmanto atklātu starpbanku komisijas maksu, kas galvenokārt ir daudzpusēja. Trīspusējās maksājumu karšu shēmās starpbanku komisijas maksas (pieņēmējbankas segta maksa, ar ko tiek stimulēta karšu izdošana un izmantošana) ir slēptas. Lai atzītu to, ka pastāv slēptas starpbanku komisijas maksas, un palīdzētu radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, trīspusējās maksājumu karšu shēmas, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējus izmanto kā izdevējus vai pieņēmējus, būtu jāuzskata par četrpusējām maksājumu karšu shēmām un tām būtu jāievēro tādi paši noteikumi, turklāt pārredzamība un citi pasākumi, kas saistīti ar darbības noteikumiem, būtu jāpiemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem. Trīspusējām shēmām būtu jāpieņem jebkura pieņēmēja darījumi, kas veikti ar to kartēm, pamatojoties uz vispārējiem karšu darījumu standartiem un pieņemšanas noteikumiem, kas ir salīdzināmi ar tirgotāja noteikumiem attiecībā uz konkrētajām trīspusējām shēmām un ar starpbanku komisijas maksu maksimālajām robežvērtībām saskaņā ar šo regulu. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 23.apsvērums (23)   Ir svarīgi nodrošināt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko maksā vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, netiek apieti, izmantojot alternatīvas maksu plūsmas, ko saņem izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Lai no tā izvairītos, “neto kompensācija” par maksām, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā un saņem no maksājumu karšu shēmas, būtu jāuzskata par starpbanku komisijas maksu. Lai pārbaudītu, vai notiek noteikumu apiešana, aprēķinot starpbanku komisijas maksu, būtu jāņem vērā maksājumu vai stimulu kopējā summa, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs par regulētajiem darījumiem ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas, atņemot no tās maksas, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis shēmai. Vērā ņemamie maksājumi, stimuli un maksas varētu būt tieši (t. i., saistīti ar apjomu vai konkrēto darījumu), vai netieši (tostarp tirgvedības stimuli, piemaksas, rabati par atbilstību noteiktiem darījumu apjomiem). (23)   Ir svarīgi nodrošināt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko maksā vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, netiek apieti, izmantojot alternatīvas maksu plūsmas, ko saņem izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Lai to novērstu, “neto kompensācija” par maksām, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksā un saņem no maksājumu karšu shēmas, ieskaitot iespējamās maksas par atļauju izsniegšanu, būtu jāuzskata par starpbanku komisijas maksu. Lai pārbaudītu, vai notiek noteikumu apiešana, aprēķinot starpbanku komisijas maksu, būtu jāņem vērā maksājumu vai stimulu kopējā summa, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs par regulētajiem darījumiem ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas, atņemot no tās maksas, ko izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis shēmai, kā arī monetārie stimuli vai līdzvērtīgi maksājumi, ko kartes turētājs ir saņēmis no maksājumu karšu shēmas. Būtu jāņem vērā visi maksājumi, stimuli un maksas — gan tiešie (t. i., saistīti ar apjomu vai konkrēto darījumu), gan netiešie (tostarp tirgvedības stimuli, piemaksas, rabati par atbilstību noteiktiem darījumu apjomiem). Pārbaudot to, vai šīs regulas noteikumi par maksimālajām pieļaujamajām starpbanku komisijas maksu likmēm tiek apieti, īpaši jāņem vērā izdevēju peļņa no speciālām programmām, ko maksājumu karšu izdevēji īsteno kopīgi ar maksājumu karšu shēmām, kā arī ienākumi no apstrādes, licencēšanas un citām maksām, kas ir karšu struktūru ienākumi. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 30.apsvērums (30)   Lai ierobežojumi attiecībā uz visu karšu pieņemšanas noteikumu darbotos efektīvi, ir obligāti nepieciešama noteikta informācija. Pirmkārt, maksājumu saņēmējiem vajadzētu būt līdzekļiem, lai identificētu dažādo kategoriju kartes. Tāpēc dažādās kategorijas vajadzētu spēt identificēt vizuāli un ar elektroniskas ierīces palīdzību. Otrkārt, arī maksātājam vajadzētu būt informētam par tā maksājumu instrumenta(-u) pieņemšanu attiecīgā tirdzniecības vietā. Nepieciešams, lai maksājuma saņēmējs maksātājam jebkādus ierobežojumus saistībā ar attiecīgā zīmola izmantošanu darītu zināmus tajā pašā laikā un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā informāciju, ka attiecīgais zīmols tiek pieņemts. (30)   Maksājumu saņēmējiem un maksātājiem vajadzētu būt līdzekļiem, lai identificētu dažādo kategoriju kartes. Tāpēc dažādajām kategorijām vajadzētu būt elektroniski un — attiecībā uz jaunizdotām kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem — arī vizuāli identificējamām ar ierīces vai maksājumu termināļa palīdzību. Otrkārt, arī maksātājam vajadzētu būt informētam par tā maksājumu instrumenta(-u) pieņemšanu attiecīgā tirdzniecības vietā. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 30.aapsvērums (jauns) (30a)  Maksājums ir līgums starp maksātāju un maksājuma saņēmēju. Lai nodrošinātu efektīvu zīmolu konkurenci, ir būtiski, lai maksājumu lietojumprogrammas izvēlētos lietotāji, nevis to noteiktu tirgus iepriekšējos posmos, ko veido maksājumu karšu shēmas, maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai apstrādātāji. Ar šādu nosacījumu nevajadzētu liegt maksātājiem un maksājumu saņēmējiem iespēju, kad tas ir tehniski iespējams, iestatīt automātisku lietojumprogrammas izvēli, ja šo izvēli katrā darījumā ir iespējams mainīt. Ja maksājumu saņēmējs ir izvēlējies abu pušu atbalstītu lietojumprogrammu, lietotājam vajadzētu būt iespējai izvēli noraidīt un izvēlēties citu lietojumprogrammu. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 31.apsvērums (31)   Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas strīdi, ir iespējama tiesību aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas. (31)   Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos vai gadījumos, kad starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rodas strīdi, ir iespējama tiesību aizsardzība, dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstošas un iedarbīgas ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības procedūras. Dalībvalstīm, ievērojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/20101a izveidotās Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes — EBI) pieņemtās pamatnostādnes, būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas. _________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts 1.   Šī regula nosaka vienotas tehniskās un darbības prasības Savienībā veiktiem maksājumu karšu darījumiem gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā. 1.   Šī regula nosaka vienotas tehniskās un darbības prasības Savienībā veiktiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem gadījumos, kad gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts 2.   Šo regulu nepiemēro maksājumu instrumentiem, ko var izmantot tikai ierobežotā tīklā, kas radīts konkrētu vajadzību risināšanai ar tādiem maksājumu instrumentiem, kuri tiek izmantoti tikai ierobežotā veidā, tādēļ, ka tie ļauj konkrētā maksājuma instrumenta turētājam saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi maksājuma instrumenta izdevēja telpās ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā, vai arī tādēļ, ka tos var izmantot vienīgi ierobežota preču un pakalpojumu klāsta iegādei. 2.   Šo regulu nepiemēro maksājumu instrumentiem, ko var izmantot tikai ierobežotā tīklā, kas radīts konkrētu vajadzību risināšanai ar tādiem maksājumu instrumentiem, kuri tiek izmantoti tikai ierobežotā veidā, tādēļ, ka tie ļauj konkrētā maksājuma instrumenta turētājam saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi maksājuma instrumenta izdevēja telpās ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā, vai arī tādēļ, ka tos var izmantot vienīgi ļoti neliela preču un pakalpojumu klāsta iegādei. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  darījumiem ar komerckartēm, svītrots Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – b apakšpunkts (b)   skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem un (b)   skaidras naudas izņemšanai vai jebkura darījuma, izņemot preču vai pakalpojumu pārdošanu, veikšanai, izmantojot bankomātu, un skaidras naudas izmaksām no kases maksājumu pakalpojumu sniedzēja telpās; un Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts – c apakšpunkts (c)   darījumiem ar kartēm, kas izdotas trīspusējās maksājumu karšu shēmās. (c)   darījumiem ar kartēm, kas izdotas trīspusējās maksājumu karšu shēmās, ja to apjoms nepārsniedz Komisijas noteikto robežvērtību. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 1. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Regulas 6. un 7. pantu nepiemēro iekšzemes debetkaršu shēmām, kuras darbojas ar vidējo starpbanku komisijas maksu vai neto kompensācijas modeli, kas ir objektīvi zemāks par 3. un 4. pantā minēto robežvērtību. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts (4)   “debetkartes darījums” ir maksājuma darījums ar karti, tostarp ar priekšapmaksas kartēm, kas piesaistītas norēķinu vai noguldījumu kontam, kurā darījums tiek debitēts, vēlākais, 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas. (4)   “debeta darījums ar karti” ir kartei piesaistīts maksājuma darījums, kas saistīts ar norēķinu vai noguldījumu kontu, kurā darījums tiek debitēts tūlīt pēc klīringa veikšanas par šo darījumu, kā arī maksājums ar priekšapmaksas karti; Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 2. pants – 5. punkts (5)   “kredītkartes darījums” ir tāds maksājuma darījums ar karti, kura norēķins tiek veikts vēlāk nekā 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas; (5)   “kredītkartes darījums ar karti” ir kartei piesaistīts maksājuma darījums, kas tiek debitēts vismaz divas darba dienas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas; Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 2. pants – 8. punkts (8)   “pārrobežu maksājuma darījums” ir tāds kartes maksājums vai kartei piesaistīts maksājuma darījums, ko iniciē maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs vai ja maksājumu karti ir izdevis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav tirdzniecības vietas dalībvalsts; (8)   “pārrobežu maksājuma darījums” ir kartes maksājums vai kartei piesaistīts maksājuma darījums, ko iniciē maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai tirdzniecības vieta ir reģistrēti dalībvalstī, kas nav maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, vai ja maksājumu karti ir izdevis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav tirdzniecības vietas dalībvalsts, ieskaitot gadījumus, kad maksājuma saņēmējs izmanto tāda pieņēmēja pakalpojumus, kurš atrodas citā dalībvalstī; Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 2. pants – 12.a punkts (jauns) (12a)  „maksājumu karte” ir debetkarte vai kredītkarte, ar kuru kartes turētājam ir tiesības piekļūt saviem līdzekļiem vai ar kuru kartes turētājs var veikt maksājumu ar pieņēmēja starpniecību, un kuru pieņem maksājuma saņēmējs, lai apstrādātu maksājuma darījumu; Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 2. pants – 13. punkts (13)   “maksājumu karšu shēma” ir tāds vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums maksājumu darījumu veikšanai Savienībā un dalībvalstīs, kas ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība; (13)   “maksājumu shēma” ir vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums maksājumu darījumu veikšanai Savienībā un dalībvalstīs, kas ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība; Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 2. pants – 15. punkts (15)   “trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko kartes turētāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu; (15)   “trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko maksātāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes vai izdod maksājumu kartes ar kopzīmola partneri vai ar pārstāvja starpniecību, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu; Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 3. pants – virsraksts Starpbanku komisijas maksas par pārrobežu darījumiem ar patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm Starpbanku komisijas maksas par patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts 1.   Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu debetkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības. 1.   No ...*, maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz debeta darījumiem ar karti nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 7 eurocentus vai 0,2 % no darījuma vērtības (atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka). ____________ * Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts 2.   Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu kredītkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības. 2.   No ...* maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz kredīta darījumiem ar karti nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības. ____________ * Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis ar valsts tiesību aktiem var paturēt spēkā vai ieviest zemākas maksimālās robežvērtības vai pasākumus ar līdzvērtīgu mērķi vai ietekmi. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 4. pants 4. pants svītrots Starpbanku komisijas maksas par visiem patērētāju debetkaršu vai kredītkaršu darījumiem 1.  Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem debetkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības. 2.  Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem kredītkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 5. pants 5.  Regulas 3. un 4. pantā minēto maksimālo robežvērtību piemērošanas nolūkā jebkādu neto kompensāciju, ko izdevējbanka attiecībā uz maksājumu darījumiem saņem no maksājumu kartes shēmas, uzskata par daļu no starpbanku komisijas maksas. Regulas 3. pantā minēto maksimālo robežvērtību piemērošanas nolūkā jebkādu neto kompensāciju, ko izdodošais maksājuma pakalpojuma sniedzējs saņem attiecībā uz maksājumu darījumiem, uzskata par daļu no starpbanku komisijas maksas. Kompetentās iestādes novērš jebkādus maksājumu pakalpojumu sniedzēju mēģinājumus apiet šo regulu, tostarp maksājumu karšu izdošanu trešās valstīs. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 6. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Jebkādi ierobežojumi noteikumos par maksājumu pakalpojumu sniegšanu maksājumu karšu shēmās ir aizliegti, ja vien, ņemot vērā nediskriminējošus un objektīvus apsvērumus, tie nav nepieciešami maksājumu shēmas darbībai. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 6.a pants (jauns) 6.a pants Pārrobežu darījumi Pārrobežu darījumiem piemēro pieņēmēja valsts starpbanku komisijas maksu. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts 2.   Maksājumu karšu shēmas nodrošina iespēju, ka atsevišķu karšu darījumu autorizēšanas un tīrvērtes ziņas var nodalīt un apstrādāt dažādas apstrādes struktūras. 2.   Maksājumu karšu shēmas un izdevēji nodrošina iespēju, ka atsevišķu karšu darījumu autorizēšanas un tīrvērtes ziņas var nodalīt un apstrādāt dažādas apstrādes struktūras. Shēmu noteikumi un noteikumi licences nolīgumos vai citos līgumos, kuru rezultātā tiek ierobežota brīvība izvēlēties apstrādātāju, ir aizliegti. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 7. pants – 4. punkts 4.   Apstrādes struktūras Savienībā, izmantojot starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātus standartus, nodrošina, ka to sistēma ir tehniski sadarbspējīga ar citām apstrādes struktūru sistēmām Savienībā. Turklāt apstrādes struktūras nepieņem vai nepiemēro tādus darbības noteikumus, kas ierobežo sadarbspēju ar citām apstrādes struktūrām Savienībā. 4.   Līdz ...* apstrādes struktūras Savienībā, izmantojot starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātus standartus, nodrošina, ka to sistēma ir tehniski sadarbspējīga ar citām apstrādes struktūru sistēmām Savienībā. Turklāt apstrādes struktūras nepieņem vai nepiemēro tādus darbības noteikumus, kas ierobežo sadarbspēju ar citām apstrādes struktūrām Savienībā. 4.a  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI, pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 41. pantā, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, ar ko nosaka prasības, kas maksājumu sistēmām, maksājumu shēmām un apstrādes struktūrām ir jāievēro, lai nodrošinātu pilnībā atvērtu un konkurētspējīgu karšu apstrādes tirgu. EBI līdz ...** iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. Pirmajā daļā minētās prasības stājas spēkā ..***, un tās pēc vajadzības regulāri atjaunina. ________________ * Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. ** Datums .. *** Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 7. pants – 4.b punkts (jauns) 4.b  Dalībvalstis, atkāpjoties no 1.–4.b panta un pēc apspriešanās ar Komisiju, var paredzēt, ka šo pantu noteiktu laikposmu nepiemēro jaunizveidotajām maksājumu karšu shēmām. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.   Visi shēmu noteikumi un licences nolīgumu noteikumi, kas izdevējam traucē vai neļauj attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci koplietot divus vai vairākus atšķirīgu maksājumu instrumentu zīmolus, ir aizliegta. 1.   Visi shēmu noteikumi un licences nolīgumu noteikumi vai pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi, kas izdevējam traucē vai neļauj attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci koplietot divus vai vairākus atšķirīgu maksājumu instrumentu zīmolus, ir aizliegti. Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 8. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Slēdzot līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, patērētājs var izlemt savai maksājumu kartei, telesakaru, digitālai vai IT ierīcei piesaistīt divus vai vairākus atšķirīgus maksājumu instrumentu zīmolus. Laikus pirms līguma parakstīšanas maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz patērētājam skaidru un objektīvu informāciju par visiem pieejamajiem maksājumu zīmoliem un to īpašībām, tostarp funkcionalitāti, izmaksām un drošību. Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts 2.   Shēmu noteikumos un licences nolīgumu noteikumos izdevējiem un pieņēmējiem piemērotie atšķirīgie nosacījumi par zīmolu koplietošanu attiecībā uz karti, telesakaru, digitālu vai IT ierīci ir objektīvi pamatoti un nediskriminējoši. 2.   Shēmu noteikumos un licences nolīgumu noteikumos izdevējiem un pieņēmējiem piemērotie atšķirīgie nosacījumi par zīmolu koplietošanu vai par līdzvērtīgu dažādu zīmolu vai lietojumprogrammu vienlaicīgu piesaisti kartei, telesakaru, digitālai vai IT ierīcei ir objektīvi pamatoti un nediskriminējoši. Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts 3.   Maksājumu karšu shēmas kartes izdodošajiem un pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar jebkādu ierīci, uz kuras attēlots šādas shēmas zīmols, taču kas neizmanto minēto shēmu, neuzliek prasības par ziņošanu, pienākumus segt maksas vai citus pienākumus. 3.   Maksājumu karšu shēmas kartes izdodošajiem un pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar jebkādu ierīci, uz kuras attēlots šādas shēmas zīmols, taču kas neizmanto minēto shēmu, neuzliek prasības par ziņošanu, pienākumus segt maksas vai līdzīgus pienākumus. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts 4.   Visi maršrutēšanas principi, kuru mērķis ir vadīt darījumus, izmantojot īpašu kanālu vai procesu, un citi tehniski un drošības standarti un prasības par apiešanos ar kartēm, telesakaru, digitālām vai IT ierīcēm, uz kurām attiecas vairāki maksājumu karšu zīmoli, ir nediskriminējošas un tiek piemērotas nediskriminējošā veidā. 4.   Visi maršrutēšanas principi vai līdzvērtīgi pasākumi, kuru mērķis ir vadīt darījumus, izmantojot īpašu kanālu vai procesu, un citi tehniski un drošības standarti un prasības par apiešanos ar kartēm, telesakaru, digitālām vai IT ierīcēm, uz kurām attiecas vairāki maksājumu karšu zīmoli vai to ekvivalenti, ir nediskriminējoši un tiek piemēroti nediskriminējošā veidā. Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 8. pants – 6. punkts 6.   Maksājumu karšu shēmas, izdevēji, pieņēmēji un maksājumu karšu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentā vai aprīkojumā, ko izmanto tirdzniecības vietā, neievieto automātiskus mehānismus, programmatūru vai iekārtas, kas maksātājam, lietojot koplietotu zīmolu maksājumu instrumentu, ierobežo lietojumprogrammas izvēli. 6.   Maksājumu karšu shēmas, izdevēji, pieņēmēji un maksājumu karšu apstrādes infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji maksājumu instrumentā vai aprīkojumā, ko izmanto tirdzniecības vietā, neievieto automātiskus mehānismus, programmatūru vai iekārtas, kas maksātājam un maksājuma saņēmējam, lietojot koplietotu zīmolu maksājumu instrumentu, ierobežo lietojumprogrammas izvēli. Maksājumu saņēmēji saglabā iespēju tirdzniecības vietā izmantotajā ierīcē uzstādīt automātiskus mehānismus, kuri prioritāri izvēlas noteiktu zīmolu vai lietojumprogrammu. Tomēr maksājumu saņēmēji neliedz maksātājam attiecībā uz maksājuma saņēmēja pieņemtajām karšu kategorijām vai saistītiem maksājumu instrumentiem neņemt vērā automātisko prioritāšu izvēli, ko savā aprīkojumā veicis maksājuma saņēmējs. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.   Pieņēmēji par dažādu kategoriju un atšķirīgu zīmolu maksājumu kartēm maksājumu saņēmējiem piedāvā un no tiem iekasē atsevišķi norādītas tirgotāju apkalpošanas maksas, izņemot, ja tirgotāji maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rakstiski pieprasa uzlikt vienotas apkalpošanas maksas. 1.   Pieņēmēji par dažādu kategoriju un atšķirīgu zīmolu maksājumu kartēm ar dažādiem starpbanku komisijas maksu līmeņiem maksājumu saņēmējiem piedāvā un no tiem iekasē atsevišķi norādītas tirgotāju apkalpošanas maksas, izņemot, ja tirgotāji maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rakstiski pieprasa uzlikt vienotas apkalpošanas maksas. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts 1.   Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepiemēro noteikumus, kas maksājumu saņēmējiem, kuri pieņem kartes un citus maksājumu instrumentus, ko maksājumu instrumentu shēmas ietvaros izsniedzis viens izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var uzlikt pienākumu pieņemt arī citus tā paša zīmola un/vai kategorijas maksājumu instrumentus, ko tajā pašā shēmā izsnieguši citi izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot, ja tiem piemēro to pašu regulēto starpbanku komisijas maksu. 1.   Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepiemēro noteikumus, kas maksājumu saņēmējiem, kuri pieņem kartes un citus maksājumu instrumentus, ko maksājumu instrumentu shēmas ietvaros izsniedzis viens izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var uzlikt pienākumu pieņemt arī citus tā paša zīmola un/vai kategorijas maksājumu instrumentus, ko tajā pašā shēmā izsnieguši citi izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot, ja tiem piemēro to pašu starpbanku komisijas maksu, kas turklāt atbilst šajā regulā paredzētajai maksimālajai robežvērtībai. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts 4.   Izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to maksājumu instrumenti ir vizuāli un elektroniski identificējami, ļaujot maksājumu saņēmējiem nepārprotami identificēt, kāda zīmola vai kategorijas priekšapmaksas kartes, debetkartes, kredītkartes vai komerckartes vai tām piesaistītus maksājumus izvēlas maksātājs. 4.   Līdz ...* izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to maksājumu instrumenti ir elektroniski identificējami, bet to jaunizdotām kartēm piesaistītie maksājumu instrumenti — arī vizuāli identificējami, ļaujot maksājumu saņēmējiem un maksātājiem nepārprotami identificēt, kāda zīmola vai kategorijas priekšapmaksas kartes, debetkartes, kredītkartes vai komerckartes vai tām piesaistītus maksājumus izvēlas maksātājs. ________________ * OV ierakstīt datumu: viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 11. pants – 3. punkts 3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar noteikumus par maksām, atlaidēm vai citiem novirzīšanas paņēmieniem, kas izklāstīti priekšlikuma COM (2013)547 55. pantā un Direktīvas 2011/83/ES 19. pantā22. 3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar noteikumus par maksām, atlaidēm vai citiem novirzīšanas paņēmieniem, kas izklāstīti Direktīvas 2014/../ES [MPD] 55. pantā un Direktīvas 2011/83/ES22 19. pantā. __________________ __________________ 22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām. 22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Slēdzot līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, patērētājam periodiski sniedz arī skaidru un objektīvu informāciju par maksājumiem un maksājumu darījumiem piemērotajām maksām. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts 1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tās tiek piemērotas. Šīs sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. 1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. EBI var pieņemt pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai nodrošinātu, ka šie sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi. Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts 1.   Dalībvalstis ievieš atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu saistībā ar šo regulu radušos strīdus starp maksājumu saņēmējiem un to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras. 1.   Dalībvalstis ievieš neatkarīgas, atbilstošas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu saistībā ar šo regulu radušos strīdus starp maksājumu saņēmējiem un to maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis šiem nolūkiem attiecīgā gadījumā izraugās jau esošas struktūras vai izveido jaunas struktūras. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro prasības, ko nosaka vismaz viena alternatīvas strīdu izšķiršanas iestāde. Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts 2.   Divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis Komisijai paziņo par šīm struktūrām. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šīm struktūrām. 2.   Dalībvalstis līdz ... *. Komisijai paziņo par šīm struktūrām. Tās nekavējoties informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šīm struktūrām. ____________ * OV: lūdzu, ievietojiet datumu — divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 15. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji piedalās 1. punktā minētajās sūdzību procedūrās. Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts Četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu. Komisija ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik atbilstoši ir starpbanku komisijas maksu līmeņi un novirzīšanas mehānismi, piemēram, maksas, ņemot vērā dažādo maksājumu līdzekļu izmantojumu un izmaksas un līmeni, kādā jauni dalībnieki un jaunas tehnoloģijas ienāk tirgū. Līdz ...* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Komisija ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik atbilstoši ir starpbanku komisijas maksu līmeņi un novirzīšanas mehānismi, piemēram, maksas, ņemot vērā dažādo maksājumu līdzekļu izmantojumu un izmaksas un līmeni, kādā jauni dalībnieki, jaunas tehnoloģijas un novatoriski uzņēmējdarbības modeļi ienāk tirgū. Ziņojumā būtu īpaši jāņem vērā: (a)  izmaiņas karšu turētājiem noteiktajās maksās, (b)  konkurences līmenis starp maksājumu karšu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām; (c)  ietekme uz maksātāja un maksājuma saņēmēja izmaksām; (d)  tirgotāju pastarpinātā loma saistībā ar starpbanku komisijas maksu līmeņu samazināšanu; (e)  tehniskās prasības un to ietekme uz visām iesaistītajām pusēm; (f)  zīmolu koplietošanas ietekme uz lietotājdraudzīgumu, jo īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma un citiem neaizsargātiem lietotājiem. Papildus Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā tiek iesniegts arī tiesību akta priekšlikums, kas var ietvert ierosinājumu grozīt starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības. _______________ * OV ierakstīt datumu: divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7- 0167/2014).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (COM(2013)0547 – C7-0230/2013 – 2013/0264(COD))(1)

P7_TA(2014)0280 A7-0169/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2.apsvērums (2)  Direktīva 2007/64/EK tika pieņemta 2007. gada decembrī, pamatojoties uz Komisijas 2005. gada priekšlikumu. Kopš tā laika privātklientu maksājumu tirgū ir notikušas ievērojamas tehniskas inovācijas, kas izraisījušas elektronisko un mobilo maksājumu skaita strauju pieaugumu un jaunu maksājumu veidu rašanos tirgū. (2)  Direktīva 2007/64/EK tika pieņemta 2007. gada decembrī, pamatojoties uz Komisijas 2005. gada priekšlikumu. Kopš tā laika privātklientu maksājumu tirgū ir notikušas ievērojamas tehniskas inovācijas, kas izraisījušas elektronisko un mobilo maksājumu skaita strauju pieaugumu un jaunu maksājumu veidu rašanos tirgū, radot jaunus uzdevumus spēkā esošajam regulējumam. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3.apsvērums (3)  Savienības maksājumu pakalpojumu tiesiskā regulējuma pārskatīšana un sevišķi Direktīvas 2007/64/EK ietekmes analīze un Komisijas Zaļās grāmatas “Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu”24 sabiedriskā apspriešana liecināja, ka notikumu attīstība ir radījusi ievērojamus sarežģījumus no regulējuma perspektīvas. Svarīgas maksājumu tirgus jomas, jo īpaši karšu maksājumu, interneta un mobilo maksājumu tirgus, joprojām ir sadrumstalotas pa valstīm. Daudzi inovatīvi maksājumu produkti vai pakalpojumi pilnībā vai daļēji neietilpst Direktīvas 2007/64/EK darbības jomā. Turklāt Direktīvas 2007/64/EK darbības joma un jo īpaši no tās izslēgtie elementi, piemēram, dažu ar maksājumiem saistītu darbību izslēgšana no vispārējiem noteikumiem, virknē gadījumu ir izrādījušies pārāk neskaidri, pārāk vispārīgi vai vienkārši novecojuši, ņemot vērā tirgus attīstību. Tādējādi ir radusies juridiska nenoteiktība, iespējams drošības apdraudējums maksājumu ķēdē un patērētāju aizsardzības trūkums atsevišķās jomās. Novatoriskiem un viegli lietojamiem digitālajiem maksājumu pakalpojumiem ir izrādījies grūti uzsākt darbību un nodrošināt patērētājiem un mazumtirgotājiem efektīvas, ērtas un drošas maksājumu metodes Savienībā. (3)  Savienības maksājumu pakalpojumu tiesiskā regulējuma pārskatīšana un sevišķi Direktīvas 2007/64/EK ietekmes analīze un Komisijas Zaļās grāmatas “Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu”24 sabiedriskā apspriešana liecināja, ka notikumu attīstība ir radījusi ievērojamus sarežģījumus no regulējuma perspektīvas. Svarīgas maksājumu tirgus jomas, jo īpaši karšu maksājumu, interneta un mobilo maksājumu tirgus, joprojām ir sadrumstalotas pa valstīm. Daudzi inovatīvi maksājumu produkti vai pakalpojumi pilnībā vai daļēji neietilpst Direktīvas 2007/64/EK darbības jomā. Turklāt Direktīvas 2007/64/EK darbības joma un jo īpaši no tās izslēgtie elementi, piemēram, dažu ar maksājumiem saistītu darbību izslēgšana no vispārējiem noteikumiem, virknē gadījumu ir izrādījušies pārāk neskaidri, pārāk vispārīgi vai vienkārši novecojuši, ņemot vērā tirgus attīstību. Tādējādi ir radusies juridiska nenoteiktība, iespējams drošības apdraudējums maksājumu ķēdē un patērētāju aizsardzības trūkums atsevišķās jomās. Novatoriskiem, drošiem un viegli lietojamiem digitālajiem maksājumu pakalpojumiem ir izrādījies grūti uzsākt darbību un nodrošināt patērētājiem un mazumtirgotājiem efektīvas, ērtas un drošas maksājumu metodes Savienībā. Šiem pakalpojumiem ir liels pozitīvs potenciāls, kas ir jāizmanto saskaņotāk. __________________ __________________ 24 COM(2012) 941 final. 24 COM(2012)0941. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4.apsvērums (4)  Ir ļoti svarīgi izveidot integrētu elektronisko maksājumu vienoto tirgu, lai nodrošinātu, ka patērētāji, tirgotāji un uzņēmumi var izmantot visas iekšējā tirgus priekšrocības, ņemot vērā digitālās ekonomikas attīstību. (4)  Ir ļoti svarīgi izveidot integrētu drošu elektronisko maksājumu vienoto tirgu, lai atbalstītu Savienības ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir pieejama izvēle un maksājumu pakalpojumu pārredzamība, lai gūtu labumu no visām iekšējā tirgus priekšrocībām, ņemot vērā digitālās ekonomikas attīstību. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5.apsvērums (5)  Būtu jāizstrādā jauni noteikumi, lai likvidētu regulatīvos trūkumus, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko skaidrību un tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Savienībā. Gan esošajiem, gan jauniem tirgus dalībniekiem būtu jāgarantē līdzvērtīgi darbības apstākļi, sekmējot to, ka jauni maksājumu veidi sasniedz plašāku tirgu, un nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību šo maksājumu pakalpojumu izmantošanā visā Savienībā. Tādējādi būtu jāsamazinās izmaksām un cenām maksājumu pakalpojumu lietotājiem un jārodas lielākai maksājumu pakalpojumu izvēlei un pārredzamībai. (5)  Būtu jāizstrādā jauni noteikumi, lai likvidētu regulatīvos trūkumus, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko skaidrību un tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Savienībā. Gan esošajiem, gan jauniem tirgus dalībniekiem būtu jāgarantē līdzvērtīgi darbības apstākļi, sekmējot to, ka jauni maksājumu veidi sasniedz plašāku tirgu, un nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību šo maksājumu pakalpojumu izmantošanā visā Savienībā. Tādējādi būtu jārada ar efektivitāti saistīti ieguvumi maksājumu sistēmā kopumā un jāsamazinās izmaksām un cenām maksājumu pakalpojumu lietotājiem un jārodas lielākai maksājumu pakalpojumu izvēlei un pārredzamībai, vienlaikus stiprinot patērētāju uzticību saskaņotam maksājumu tirgum. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5.aapsvērums (jauns) (5a)  Vienotās euro maksājumu telpas (“SEPA”) izveidē 2014. gadā tiks sasniegts būtisks mērķis –– notiks migrēšana no iekšzemes kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu shēmām euro uz SEPA atbilstīgiem kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem. Būtu jāturpina tāda integrēta un inovatīva euro privātklientu maksājumu tirgus veidošana eurozonā, kurā pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai nodrošinātu patiesu maksājumu pakalpojumu iekšējo tirgu Savienībā. Šī pastāvīgā tirgus veidošana būtu jānodrošina, stiprinot pārvaldību Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadībā. Šā mērķa sasniegšanu vajadzētu veicināt un atvieglot ECB paziņojumam par Euro privātklientu maksājumu valdes (EPMV) kā SEPA padomes pēcteces izveidi. EPMV sastāvam, ņemot vērā maksājumu tirgus piedāvājuma un pieprasījuma pušu interešu labāku līdzsvaru, būtu jānodrošina efektīvas konsultācijas par SEPA projekta virzību nākotnē un iespējamiem šķēršļiem tā īstenošanā, šo šķēršļu novēršanas veidiem un inovācijas, konkurences un integrācijas veicināšanas paņēmieniem privātklientu euro maksājumu jomā Savienībā. Būtu jāparedz Komisijas kā novērotājas dalība, lai nodrošinātu, ka EPMV uzdevumi, sastāvs un darbība veicina SEPA projekta popularizēšanu. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6.apsvērums (6)  Pēdējos gados ir palielinājies drošības apdraudējums, kas saistīts ar elektroniskajiem maksājumiem, jo elektroniskie maksājumi ir kļuvuši tehniski sarežģītāki, to apjoms visā pasaulē pastāvīgi pieaug un rodas jauni maksājumu veidi. Tā kā droši maksājumu pakalpojumi ir būtiski svarīgs nosacījums maksājumu pakalpojumu tirgus netraucētai darbībai, maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu jābūt pienācīgi pasargātiem no šāda apdraudējuma. Maksājumu pakalpojumi ir svarīgi nozīmīgu ekonomisku un sabiedrisku darbību veikšanai, tāpēc maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, kredītiestādes, ir kvalificēti kā tirgus dalībnieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [ievietot TID direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 3. panta 8. punktu25. (6)  Pēdējos gados ir palielinājies drošības apdraudējums, kas saistīts ar elektroniskajiem maksājumiem, jo elektroniskie maksājumi ir kļuvuši tehniski sarežģītāki, to apjoms visā pasaulē pastāvīgi pieaug un rodas jauni maksājumu veidi. Tā kā droši maksājumu pakalpojumi ir būtiski svarīgs nosacījums maksājumu pakalpojumu tirgus netraucētai darbībai, maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu jābūt pienācīgi pasargātiem no šāda apdraudējuma. Maksājumu pakalpojumi ir svarīgi nozīmīgu ekonomisku un sabiedrisku darbību veikšanai, tāpēc maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, kredītiestādes, ir kvalificēti kā tirgus dalībnieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [ievietot TID direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 3. panta 8. punktu25. Apstrādājot personas datus šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem, būtu jāievēro Direktīvas 95/46/EK 16. un 17. pantā noteiktās drošības prasības. __________________ __________________ 25 Eiropas Parlamenta un Padomes [date] Direktīva XXXX/XX/ES par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (OV L x, x. lpp.). 25 Eiropas Parlamenta un Padomes [date] Direktīva XXXX/XX/ES par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (OV L x, x. lpp.). Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 7.apsvērums (7)  Papildus vispārējiem pasākumiem, kas noteikti kā veicami dalībvalstu līmenī Direktīvā [ievietot TID direktīvas numuru pēc pieņemšanas], ar maksājumu darījumiem saistītais drošības apdraudējums būtu jānovērš arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju līmenī. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veicamajiem drošības pasākumiem jābūt samērīgiem ar attiecīgo drošības apdraudējumu. Būtu jāizveido regulārs ziņošanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ik gadu sniedz kompetentajām iestādēm atjauninātu informāciju par to drošības apdraudējuma novērtējumu un (papildu) pasākumiem, ko tie ir veikuši šā apdraudējuma novēršanai. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināts kaitējums citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmām (piemēram, ievērojami traucējumi kādā maksājumu sistēmā), kā arī lietotājiem, ir ļoti svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pienākums nekavējoties ziņot Eiropas Banku iestādei par ievērojamiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem. (7)  Papildus vispārējiem pasākumiem, kas noteikti kā veicami dalībvalstu līmenī Direktīvā [ievietot TID direktīvas numuru pēc pieņemšanas], drošības apdraudējums, kas ir saistīts ar tehniskas sistēmas izvēli maksājumu darījumu piedāvāšanai, būtu jānovērš arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju līmenī, viņiem pašiem sedzot izmaksas un uzņemoties atbildību. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veicamajiem drošības pasākumiem jābūt samērīgiem ar attiecīgo drošības apdraudējumu to klientiem. Būtu jāizveido regulārs ziņošanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji vismaz trīs reizes gadā sniedz kompetentajām iestādēm atjauninātu informāciju par to drošības apdraudējuma novērtējumu un papildu pasākumiem, ko tie ir veikuši šā apdraudējuma mazināšanai. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināts kaitējums citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmām (piemēram, ievērojami traucējumi kādā maksājumu sistēmā), kā arī lietotājiem, ir ļoti svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pienākums nekavējoties ziņot Eiropas Banku iestādei par ievērojamiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem, un būtu jāpublicē ikgadējs ziņojums par digitālo maksājumu pakalpojumu drošību Savienībā. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 7.aapsvērums (jauns) (7a)  Lai patērētāji izprastu savas tiesības un pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā, viņi būtu skaidri un saprotami jāinformē. Tāpēc divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāizstrādā patērētāju vajadzībām atbilstoša brošūra elektroniskā formātā, kurā būtu ietverta skaidra un viegli saprotama informācija par patērētāju tiesībām un pienākumiem, kas minēti šajā direktīvā un saistītos Savienības tiesību aktos par maksājumu pakalpojumiem. Informācijai vajadzētu būt pieejamai Komisijas, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) (“EBI”), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/20101a, un dalībvalstu banku regulatoru tīmekļa vietnēs. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji visiem esošajiem un jaunajiem klientiem nodrošinātu bezmaksas brošūras pieejamību tās oriģinālajā formātā pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs (elektroniski) un filiālēs, pie pārstāvjiem un struktūrās, kuru ārpakalpojumi tiek izmantoti (papīra formātā). _________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 8.apsvērums (8)  Pārskatīto maksājumu pakalpojumu tiesisko regulējumu papildina Eiropas Padomes un Parlamenta Regula (ES) Nr. [XX/XX/XX]26. Ar to tiek ieviesti noteikumi par daudzpusējām vai divpusējām starpbanku komisijas maksām, ko piemēro visiem patērētāju debetkaršu un kredītkaršu darījumiem un uz šiem darījumiem balstītiem elektroniskajiem un mobilajiem maksājumiem, kā arī tiek noteikti ierobežojumi konkrētu uzņēmējdarbības noteikumu izmantošanai saistībā ar karšu darījumiem. Šīs regulas mērķis ir vēl vairāk paātrināt patiesi integrēta kartei piesaistītu maksājumu tirgus izveidi. (8)  Pārskatīto maksājumu pakalpojumu tiesisko regulējumu papildina Eiropas Padomes un Parlamenta Regula (ES) Nr. [XX/XX/XX]26. Ar to tiek ieviesti noteikumi par daudzpusējām vai divpusējām starpbanku komisijas maksām, ko piemēro visiem patērētāju debetkaršu un kredītkaršu darījumiem un uz šiem darījumiem balstītiem elektroniskajiem un mobilajiem maksājumiem, tādējādi novēršot būtisku starp valstu maksājumu tirgiem pastāvošu šķērsli, kā arī tiek noteikti ierobežojumi konkrētu uzņēmējdarbības noteikumu izmantošanai saistībā ar karšu darījumiem. Šīs regulas mērķis ir vēl vairāk paātrināt patiesi integrēta kartei piesaistītu maksājumu tirgus izveidi. __________________ __________________ 26 Eiropas Padomes un Parlamenta [date] Regula (ES) Nr. [XX/XX/XX] par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L x, x. lpp.). 26 Eiropas Padomes un Parlamenta [date] Regula (ES) Nr. [XX/XX/XX] par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L x, x. lpp.). Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 9.apsvērums (9)  Lai izvairītos no atšķirīgas pieejas dažādās dalībvalstīs, kas nenāktu par labu patērētājiem, šīs direktīvas noteikumi par pārredzamību un informācijas prasībām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro arī darījumiem, kuros maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), bet otrs maksājumu pakalpojuma sniedzējs – ārpus EEZ. Tāpat ir lietderīgi paplašināt pārredzamības un informēšanas noteikumu piemērošanu, attiecinot to arī uz darījumiem visās valūtās starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas EEZ. (9)  Lai izvairītos no atšķirīgas pieejas dažādās dalībvalstīs, kas nenāktu par labu patērētājiem, šīs direktīvas noteikumi par pārredzamību un informācijas prasībām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un par tiesībām un pienākumiem saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu būtu jāpiemēro arī darījumiem, kuros maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), bet otrs maksājumu pakalpojuma sniedzējs — ārpus EEZ. Pamatojoties uz Komisijas veikto pārskatu un –– attiecīgā gadījumā –– likumdošanas priekšlikumu, šīs direktīvas piemērošana šādiem darījumiem būtu arī jāpaplašina, lai iekļautu lielāko daļu noteikumu par tiesībām un pienākumiem saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu. Tāpat ir lietderīgi paplašināt pārredzamības un informēšanas noteikumu piemērošanu, attiecinot to arī uz darījumiem visās valūtās starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas EEZ. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 10.apsvērums (10)  Maksājumu pakalpojumu definīcijai būtu jābūt tehnoloģiski neitrālai un jāļauj turpmāk attīstīties jauniem maksājumu pakalpojumu veidiem, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus darbības apstākļus gan esošajiem, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem. (10)  Maksājumu pakalpojumu, maksājumu protokolu un standartu definīcijām vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālām un jāļauj turpmāk attīstīties jauniem maksājumu pakalpojumu veidiem, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgi drošus darbības apstākļus gan esošajiem, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 12.apsvērums (12)  Informācija no tirgus liecina, ka maksājumu darījumi, kuriem piemēro ierobežoto tīklu izņēmumu, bieži aptver lielus maksājumu apjomus ar augstu vērtību un piedāvā patērētājiem tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu, kas neatbilst Direktīvā 2007/64/EK paredzētā ierobežoto tīklu izņēmuma mērķim. Tas nozīmē lielāku apdraudējumu un tiesiskās aizsardzības trūkumu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, sevišķi patērētājiem, kā arī acīmredzami sliktāku stāvokli tiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem regulējums attiecas. Lai novērstu šo apdraudējumu, nepieciešams precīzāks ierobežotā tīkla apraksts saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK. Maksājumu instruments tādējādi būtu jāuzskata par lietotu šādā ierobežotā tīklā, ja to var izmantot vienīgi tam, lai iegādātos preces un pakalpojumus konkrētā veikalā vai veikalu ķēdē, vai lai iegādātos ierobežotu preču un pakalpojumu klāstu, neraugoties uz pārdošanas punkta ģeogrāfisko izvietojumu. Šādi instrumenti varētu ietvert veikalu kartes, degvielas kartes, dalības kartes, publiskā transporta kartes, maltīšu kuponus vai kuponus par konkrētiem pakalpojumiem, kam dažkārt piemēro īpašu nodokli vai darba tiesības ar nolūku sekmēt šo instrumentu izmantošanu, lai sasniegtu sociālās jomas tiesību aktos noteiktos mērķus. Ja šāds instruments specifiskai izmantošanai kļūst par vispārējas lietošanas instrumentu, uz to vairs nebūtu jāattiecas atbrīvojumam no šīs direktīvas darbības jomas. Instrumenti, ko var izmantot pirkumiem konkrētu pārdevēju veikalos, nebūtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo šādi instrumenti parasti tiek izstrādāti pakalpojumu sniedzēju tīklam, kurš nepārtraukti aug. Atbrīvojums būtu jāpiemēro kopā ar iespējamā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumu ziņot par darbībām, kuras ietilpst ierobežotā tīkla darbības definīcijā. (12)  Informācija no tirgus liecina, ka maksājumu darījumi, kuriem piemēro ierobežoto tīklu izņēmumu, bieži aptver lielus maksājumu apjomus ar augstu vērtību un piedāvā patērētājiem tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu, kas neatbilst Direktīvā 2007/64/EK paredzētā ierobežoto tīklu izņēmuma mērķim. Tas nozīmē lielāku apdraudējumu un tiesiskās aizsardzības trūkumu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, sevišķi patērētājiem, kā arī acīmredzami sliktāku stāvokli tiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem regulējums attiecas. Lai novērstu šo apdraudējumu, nepieciešams precīzāks ierobežotā tīkla apraksts saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK. Maksājumu instruments tādējādi būtu jāuzskata par lietotu šādā ierobežotā tīklā, ja to var izmantot vienīgi tam, lai iegādātos preces un pakalpojumus no konkrēta mazumtirgotāja vai mazumtirdzniecības ķēdē, vai lai iegādātos ierobežotu preču un pakalpojumu klāstu, neraugoties uz pārdošanas punkta ģeogrāfisko izvietojumu. Šādi instrumenti varētu ietvert veikalu kartes, degvielas kartes, dalības kartes, publiskā transporta kartes, autostāvvietu kuponus, maltīšu kuponus vai kuponus par konkrētiem pakalpojumiem, kam dažkārt piemēro īpašu nodokli vai darba tiesības ar nolūku sekmēt šo instrumentu izmantošanu, lai sasniegtu sociālās jomas tiesību aktos noteiktos mērķus. Ja šāds instruments specifiskai izmantošanai kļūst par vispārējas lietošanas instrumentu, uz to vairs nebūtu jāattiecas atbrīvojumam no šīs direktīvas darbības jomas. Instrumenti, ko var izmantot pirkumiem konkrētu pārdevēju veikalos, nebūtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo šādi instrumenti parasti tiek izstrādāti pakalpojumu sniedzēju tīklam, kurš nepārtraukti aug. Atbrīvojums būtu jāpiemēro kopā ar iespējamā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumu ziņot par darbībām, kuras ietilpst ierobežotā tīkla darbības definīcijā. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 13.apsvērums (13)  Direktīvā 2007/64/EK noteikts, ka no tās piemērošanas ir atbrīvoti konkrēti maksājumu darījumi ar telekomunikāciju vai informācijas tehnoloģiju ierīču starpniecību, kur tīkla operators darbojas ne tikai kā starpnieks digitālo preču un pakalpojumu piegādei ar attiecīgās ierīces starpniecību, bet arī pievieno šīm precēm vai pakalpojumiem vērtību. Šis atbrīvojums ļauj noteikt tā saukto operatora maksu vai veikt pirkumus ar telefona rēķinu, piemēram, zvanu melodijas vai īpašus īsziņu pakalpojumus, kas veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību, kuri balstīti uz nelielas vērtības digitālā satura pārdošanu. Tirgus informācija neliecina, ka šī maksājuma metode, kas ir ieguvusi patērētāju uzticību un ir ērta neliela apjoma maksājumiem, būtu attīstījusies par vispārēju maksājumu starpniecības pakalpojumu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējā atbrīvojuma neskaidro formulējumu, šis noteikums dalībvalstīs ir īstenots dažādi. Tas ir radījis juridiskās noteiktības trūkumu uzņēmējiem un patērētājiem un dažkārt ir ļāvis pieprasīt atbrīvojumu no Direktīvas 2007/64/EK piemērošanas arī citiem maksājumu starpniecības pakalpojumiem. Tādēļ minētās direktīvas darbības joma jāsašaurina. Atbrīvojumam jāattiecas konkrēti uz mikromaksājumiem par digitālo saturu, piemēram, zvanu melodijām, fona tapetēm, mūziku, spēlēm, video vai lietojumprogrammām. Atbrīvojums jāpiemēro tikai maksājumu pakalpojumiem, ko sniedz kā palīgpakalpojumus elektronisko sakaru pakalpojumiem (t. i., attiecīgā uzņēmēja pamatdarbībai). (13)  Direktīvā 2007/64/EK noteikts, ka no tās piemērošanas ir atbrīvoti konkrēti maksājumu darījumi ar telekomunikāciju vai informācijas tehnoloģiju ierīču starpniecību, kur tīkla operators darbojas ne tikai kā starpnieks digitālo preču un pakalpojumu piegādei ar attiecīgās ierīces starpniecību, bet arī pievieno šīm precēm vai pakalpojumiem vērtību. Šis atbrīvojums ļauj noteikt tā saukto operatora maksu vai veikt pirkumus ar telefona rēķinu, piemēram, zvanu melodijas vai īpašus īsziņu pakalpojumus, kas veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību, kuri balstīti uz nelielas vērtības digitālā satura pārdošanu. Tirgus informācija neliecina, ka šī maksājuma metode, kas ir ieguvusi patērētāju uzticību un ir ērta neliela apjoma maksājumiem, būtu attīstījusies par vispārēju maksājumu starpniecības pakalpojumu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējā atbrīvojuma neskaidro formulējumu, šis noteikums dalībvalstīs ir īstenots dažādi. Tas ir radījis juridiskās noteiktības trūkumu uzņēmējiem un patērētājiem un dažkārt ir ļāvis pieprasīt atbrīvojumu no Direktīvas 2007/64/EK piemērošanas arī citiem maksājumu starpniecības pakalpojumiem. Tādēļ būtu jāsamazina to darījumu skaits, kas neietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Lai novērstu to, ka netiek reglamentēti liela mēroga maksājumu darījumi, atbrīvojumam būtu jāattiecas uz mikromaksājumiem par digitālo saturu, piemēram, zvanu melodijām, fona tapetēm, mūziku, spēlēm, video vai lietojumprogrammām. Atbrīvojums būtu jāpiemēro tikai maksājumu pakalpojumiem, ko sniedz kā palīgpakalpojumus elektronisko sakaru pakalpojumiem (t. i., attiecīgā uzņēmēja pamatdarbībai). Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 13.aapsvērums (jauns) (13a)  Direktīvā 2007/64/EK noteikts, ka no tās piemērošanas ir atbrīvoti tehnisko pakalpojumu nodrošinātāji, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja pārskaitāmie līdzekļi nekad nenonāk to īpašumā. Tipiski pasākumi, uz kuriem attiecas minētais atbrīvojums, ir datu apstrāde un uzglabāšana, privātuma aizsardzības pakalpojumi un informācijas tehnoloģijas (IT). Atbrīvojums attiecas arī uz tehnisku maksājumu risinājumu izstrādi (ko dažkārt dēvē par elektroniskajiem naudas makiem) maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem parasti to maksājumu pakalpojumus dara pieejamus mobilajā vai IT ierīcē. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 15.apsvērums (15)  Pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas izmantot atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvai 2007/64/EK, bieži nejautā pārvaldes iestādēm, vai to darbība ietilpst vai neietilpst direktīvas darbības jomā, bet uzticas paši savam spriedumam. Šķiet, ka dažus atbrīvojumus maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir izmantojuši, lai pārveidotu savu uzņēmējdarbības modeli tā, ka piedāvātās maksājumu darbības neietilpst direktīvas darbības jomā. Tādējādi var palielināties maksājumu pakalpojumu lietotāju apdraudējums un veidoties dažādi apstākļi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iekšējā tirgū. Tādēļ pakalpojumu sniedzējiem būtu jābūt pienākumam ziņot pārvaldes iestādēm par konkrētām darbībām, lai nodrošinātu noteikumu viendabīgu piemērošanu visā iekšējā tirgū. (15)  Pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas izmantot atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvai 2007/64/EK, bieži nejautā pārvaldes iestādēm, vai to darbība ietilpst vai neietilpst direktīvas darbības jomā, bet uzticas paši savam spriedumam. Šķiet, ka dažus atbrīvojumus maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir izmantojuši, lai pārveidotu savu uzņēmējdarbības modeli tā, ka piedāvātās maksājumu darbības neietilpst direktīvas darbības jomā. Tādējādi var palielināties maksājumu pakalpojumu lietotāju apdraudējums un veidoties dažādi apstākļi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iekšējā tirgū. Tādēļ pakalpojumu sniedzējiem būtu jābūt pienākumam ziņot pārvaldes iestādēm par savām darbībām, lai nodrošinātu noteikumu viendabīgu piemērošanu visā iekšējā tirgū. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 18.apsvērums (18)  Kopš Direktīvas 2007/64/EK pieņemšanas ir radušies jauni maksājumu pakalpojumu veidi, sevišķi interneta maksājumu jomā. Ir radušās trešās personas – pakalpojumu sniedzēji (TPPS), kas patērētājiem un tirgotājiem piedāvā tā sauktos maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, un to rīcībā pārvedamie līdzekļi bieži nemaz nenonāk. Šie pakalpojumi sekmē e-komercijas maksājumus, nodrošinot programmatūras savienojumu starp tirgotāja tīmekļa vietni un patērētāja tiešsaistes bankas pakalpojumu platformu, lai iniciētu maksājumus internetā uz kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu pamata. TPPS gan tirgotājiem, gan patērētājiem piedāvā nelielu izmaksu alternatīvu karšu maksājumiem un sniedz patērētājiem iespēju iepirkties tiešsaistē, pat ja viņiem nav kredītkartes. Tomēr patlaban Direktīva 2007/64/EK uz TPPS neattiecas, tos ne vienmēr uzrauga kāda kompetentā iestāde un tie ne vienmēr ievēro Direktīvas 2007/64/EK prasības. Tas rada virkni juridisku jautājumu, piemēram, attiecībā uz patērētāju aizsardzību, drošību un atbildību, kā arī konkurences un datu aizsardzības problēmas. Tādēļ ar jaunajiem noteikumiem šīs problēmas būtu jārisina. (18)  Kopš Direktīvas 2007/64/EK pieņemšanas ir radušies jauni maksājumu pakalpojumu veidi, sevišķi interneta maksājumu jomā. Ir radušās trešās personas – pakalpojumu sniedzēji (TPPS), kas patērētājiem un tirgotājiem piedāvā tā sauktos maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, un to rīcībā pārvedamie līdzekļi bieži nemaz nenonāk. Šie pakalpojumi sekmē e-komercijas maksājumus, nodrošinot programmatūras savienojumu starp tirgotāja tīmekļa vietni un patērētāja tiešsaistes bankas pakalpojumu platformu, lai iniciētu maksājumus internetā uz kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu pamata. TPPS gan tirgotājiem, gan patērētājiem piedāvā nelielu izmaksu alternatīvu karšu maksājumiem un sniedz patērētājiem iespēju iepirkties tiešsaistē, pat ja viņiem nav maksājumu karšu. TPPS arī piedāvā daudzsološas iespējas atvieglot pārrobežu e-komerciju iekšējā tirgū. TPPS ir saistīts arī ar nopietnām drošības problēmām attiecībā uz maksājumu integritātes nodrošināšanu un to personas datu aizsardzību, ko maksātāji darījuši tiem pieejamu. Tomēr patlaban Direktīva 2007/64/EK uz TPPS neattiecas, tos ne vienmēr uzrauga kāda kompetentā iestāde un tie ne vienmēr ievēro Direktīvas 2007/64/EK prasības. Tas rada virkni juridisku jautājumu, piemēram, attiecībā uz patērētāju aizsardzību, drošību un atbildību, kā arī konkurences un datu aizsardzības problēmas. Tādēļ ar jaunajiem noteikumiem būtu atbilstīgi jārisina visas minētās problēmas un jānodrošina, ka TPPS, kas veic savu darbību Savienībā, ir licencēti vai reģistrēti un tiek pārraudzīti kā maksājumu iestādes. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 19.apsvērums (19)  Naudas pārvedums ir vienkāršs maksājumu pakalpojums, ko parasti veic skaidrā naudā, kuru maksātājs sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas attiecīgo summu, piemēram, ar sakaru tīkla palīdzību, nodod maksājuma saņēmējam vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā. Dažās dalībvalstīs lielveikali, tirgotāji un citi mazumtirgotāji sabiedrībai sniedz attiecīgus pakalpojumus, ar kuru palīdzību var samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un citus regulārus ikdienas rēķinus. Šie rēķinu maksāšanas pakalpojumi būtu jāuzskata par naudas pārvedumiem, ja vien kompetentās iestādes neuzskata, ka šī darbība atbilst citam maksājumu pakalpojumam. (19)  Naudas līdzekļu pārvedums ir vienkāršs maksājumu pakalpojums, ko parasti veic skaidrā naudā, kuru maksātājs sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas attiecīgo summu, piemēram, ar sakaru tīkla palīdzību, nodod maksājuma saņēmējam vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja uzdevumā. Dažās dalībvalstīs bankomāti (ATM), lielveikali, tirgotāji un citi mazumtirgotāji sabiedrībai sniedz attiecīgus pakalpojumus, ar kuru palīdzību var samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un citus regulārus ikdienas rēķinus. Šie rēķinu maksāšanas pakalpojumi būtu jāuzskata par naudas līdzekļu pārvedumiem, ja vien kompetentās iestādes neuzskata, ka šī darbība atbilst citam maksājumu pakalpojumam. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 19.aapsvērums (jauns) (19a)  Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi attiecībā uz maksājumiem un lai nodrošinātu, ka tas veicina elektronisko tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi, ir svarīgi nodrošināt iespējamajiem jaunpienācējiem un pašreizējiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem alternatīvas karšu maksājumiem, lai pilnveidotu un uzlabotu pakalpojumus, ko tie sniedz patērētājiem un mazumtirgotājiem. Tādēļ divu gadu laikā no šīs direktīvas stāšanās spēkā EBI ciešā sadarbībā ar Komisija sagatavo plašu novērtējumu par to, cik pamatoti un ieteicami ir ieviest prasību nodrošināt, lai starptautiskais bankas konta numurs (IBAN), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. panta 15. punktā, vai attiecīgi cits līdzvērtīgs identifikators, elektroniski nolasāmā veidā būtu pieejams debetkartēs un citos maksāšanas instrumentos. Novērtējumā ņem vērā noteikumus par krāpšanas novēršanu un datu aizsardzību. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 27.apsvērums (27)  Ja pakalpojumu sniedzēji sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, uz ko attiecas šī direktīva, tiem būtu vienmēr jātur maksājumu konti, kurus izmanto vienīgi maksājumu darījumiem. Lai maksājumu iestādes varētu sniegt maksājumu pakalpojumus, ir būtiski svarīgi, lai tām būtu pieejami maksājumu konti. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tie ir pieejami samērīgi ar paredzēto likumīgo mērķi. (27)  Ja pakalpojumu sniedzēji sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, uz ko attiecas šī direktīva, tiem būtu vienmēr jātur maksājumu konti, kurus izmanto vienīgi maksājumu darījumiem. Lai maksājumu iestādes varētu sniegt maksājumu pakalpojumus, ir būtiski svarīgi, lai tām būtu pieejami maksājumu konti. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai piekļuve būtu nediskriminējoša un samērīga ar paredzēto likumīgo mērķi. Lai gan nodrošinātā piekļuve varētu būt ļoti vienkāršota, tai vienmēr vajadzētu būt pietiekami plašai, lai maksājumu iestāde spētu sniegt savus pakalpojumus netraucēti un efektīvi. Par šādu piekļuvi iekasētajām maksām nevajadzētu būt nesamērīgām vai neatbilstošām uzņēmējdarbības standartpraksei. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 29.apsvērums (29)  Kopumā ir bijusi vērojama apmierinoša sadarbība starp kompetentajām valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par atļauju piešķiršanu maksājumu iestādēm un kontroles veikšanu, un kuras lemj par šo atļauju atņemšanu. Tomēr kompetento iestāžu sadarbība būtu jāstiprina gan attiecībā uz informāciju, ar kuru tās apmainās, gan attiecībā uz direktīvas saskaņotu piemērošanu un interpretēšanu, ja atļauju saņēmusī maksājumu iestāde vēlētos sniegt maksājumu pakalpojumus arī tādā dalībvalstī, kas nav tās izcelsmes dalībvalsts, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību (“atļauju (pasu) piešķiršanas režīms”). Būtu jālūdz Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt pamatnostādnes par sadarbību un datu apmaiņu. (29)  Kopumā ir bijusi vērojama apmierinoša sadarbība starp kompetentajām valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par atļauju piešķiršanu maksājumu iestādēm un kontroles veikšanu, un kuras lemj par šo atļauju atņemšanu. Tomēr kompetento iestāžu sadarbība būtu jāstiprina gan attiecībā uz informāciju, ar kuru tās apmainās, gan attiecībā uz direktīvas saskaņotu piemērošanu un interpretēšanu, ja atļauju saņēmusī maksājumu iestāde vēlētos sniegt maksājumu pakalpojumus arī tādā dalībvalstī, kas nav tās izcelsmes dalībvalsts, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību (“atļauju (pasu) piešķiršanas režīms”). EBI būtu jāizstrādā pamatnostādnes par sadarbību un datu apmaiņu, pirms tam apspriežoties ar konsultatīvo komiteju, kas izveidota, lai īstenotu šo direktīvu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, un cita starpā pārstāv dalībniekus, kuri neietilpst banku nozarē. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 30.apsvērums (30)  Lai veicinātu kompetento iestāžu atļauju saņēmušo vai reģistrēto maksājumu iestāžu pārredzamību, ieskaitot to pārstāvjus un filiāles, EBI būtu jāizveido tīmekļa portāls, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts un savstarpēji savieno valstu reģistrus. Šiem pasākumiem vajadzētu veicināt kompetento iestāžu sadarbību. (30)  Lai veicinātu kompetento iestāžu atļauju saņēmušo vai reģistrēto maksājumu iestāžu pārredzamību, ieskaitot to pārstāvjus un filiāles, EBI būtu jāizveido tīmekļa portāls, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts un savstarpēji savieno valstu reģistrus. Šiem pasākumiem vajadzētu veicināt kompetento iestāžu sadarbību, nodrošinot pilnīgu atbalstu maksājumu videi, kas sekmē konkurenci, inovācijas un drošību, sniedzot ieguvumus visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši patērētājiem. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 32.apsvērums (32)  Šajā direktīvā ir noteiktas minimālās pilnvaras, kas kompetentajām iestādēm nepieciešamas, lai uzraudzītu maksājumu iestāžu atbilstīgumu, un tās būtu jāizmanto, ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu. Izmantojot pilnvaras, kas var ievērojami skart tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību,, dalībvalstīs būtu jābūt pienācīgiem un efektīviem aizsardzības pasākumiem pret to ļaunprātīgu izmantošanu vai patvaļu, piemēram, vajadzības gadījumā, nepieciešamībai saņemt iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes. (32)  Šajā direktīvā ir noteiktas minimālās pilnvaras, kas kompetentajām iestādēm nepieciešamas, lai uzraudzītu maksājumu iestāžu atbilstīgumu, un tās būtu jāizmanto, ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu. Neskarot neatkarīgas iestādes (valsts datu aizsardzības iestādes) kontroli saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 3. punktu, izmantojot pilnvaras, kas var ievērojami skart tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīs būtu jābūt pienācīgiem un efektīviem aizsardzības pasākumiem pret to ļaunprātīgu izmantošanu vai patvaļu, piemēram, vajadzības gadījumā, nepieciešamībai saņemt iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 34.apsvērums (34)  Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs spētu piekļūt maksājumu sistēmu tehniskās infrastruktūras pakalpojumiem. Šādai piekļuvei tomēr vajadzētu būt atkarīgai no attiecīgām prasībām, lai nodrošinātu šo sistēmu integritāti un stabilitāti. Katram maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš iesniedz pieteikumu līdzdalībai maksājumu sistēmā, būtu jāsniedz pierādījumi maksājumu sistēmas dalībniekiem, ka tā iekšējās procedūras ir pietiekami nodrošinātas pret visiem apdraudējumiem. Šajās maksājumu sistēmās parasti ir iekļautas, piemēram, četrpusējas karšu shēmas, kā arī galvenās sistēmas kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu apstrādei. Lai visā Savienībā nodrošinātu vienādu attieksmi pret dažādu kategoriju atļautiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar to licenci, ir svarīgi precizēt noteikumus par piekļuvi maksājumu pakalpojumu sniegšanai un piekļuvi maksājumu sistēmām. (34)  Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs spētu piekļūt maksājumu sistēmu tehniskās infrastruktūras pakalpojumiem. Šādai piekļuvei tomēr vajadzētu būt atkarīgai no attiecīgām prasībām, lai nodrošinātu šo sistēmu integritāti un stabilitāti. Katram maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš iesniedz pieteikumu līdzdalībai maksājumu sistēmā, būtu jāuzņemas risks par savu sistēmas izvēli un jāsniedz pierādījumi maksājumu sistēmas dalībniekiem, ka tā iekšējās procedūras ir pietiekami nodrošinātas pret visiem apdraudējumiem un trešās puses veiktu krāpniecisku izmantojumu operētājsistēmu izvēles dēļ. Šajās maksājumu sistēmās parasti ir iekļautas, piemēram, četrpusējas karšu shēmas, kā arī galvenās sistēmas kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu apstrādei. Lai visā Savienībā nodrošinātu vienādu attieksmi pret dažādu kategoriju atļautiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar to licenci, ir svarīgi precizēt noteikumus par piekļuvi maksājumu pakalpojumu sniegšanai un piekļuvi maksājumu sistēmām. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 41.apsvērums (41)  Šajā direktīvā būtu jāprecizē maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kam būtu jāsaņem vienādi augstvērtīga, skaidra informācija par maksājumu pakalpojumiem, lai viņi varētu veikt uz informāciju balstītu un brīvu izvēli visā Savienībā. Pārredzamības labad šajā direktīvā būtu jāparedz saskaņotas prasības, lai nodrošinātu vajadzīgās informācijas sniegšanu pietiekamā apjomā maksājumu pakalpojumu lietotājiem gan attiecībā uz maksājumu pakalpojumu līgumu, gan maksājumu darījumiem. Lai sekmētu maksājumu pakalpojumu vienotā tirgus netraucētu darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt tikai tos noteikumus par informēšanu, kas paredzēti šajā direktīvā. (41)  Šajā direktīvā būtu jāprecizē maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kam būtu jāsaņem vienādi augstvērtīga, skaidra informācija par maksājumu pakalpojumiem, pamatojoties uz dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem noteikumiem (jo īpaši attiecībā uz nodevu struktūru), lai viņi varētu veikt uz informāciju balstītu un brīvu izvēli visā Savienībā. Pārredzamības labad šajā direktīvā būtu jāparedz saskaņotas prasības, lai maksājumu pakalpojumu lietotājiem nodrošinātu pietiekamu un visaptverošu vajadzīgo informāciju gan attiecībā uz maksājumu pakalpojumu līgumu, gan maksājumu darījumiem. Lai sekmētu maksājumu pakalpojumu vienotā tirgus netraucētu darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt tikai tos noteikumus par informēšanu, kas paredzēti šajā direktīvā, kā arī Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK)  Nr. 45/2001. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 43.apsvērums (43)  Prasītajai informācijai vajadzētu būt samērīgai ar lietotāju vajadzībām, un tā būtu jāpaziņo standartizētā veidā. Tomēr informēšanas prasībām saistībā ar vienreizēju maksājumu darījumu būtu jāatšķiras no informēšanas prasībām saistībā ar tādu pamatlīgumu, kurā paredzēta virkne maksājumu darījumu. (43)  Prasītajai informācijai vajadzētu būt samērīgai ar lietotāju vajadzībām, un tā būtu jāpaziņo standartizētā un skaidrā veidā, uzlabojot efektivitāti. Tomēr informēšanas prasībām saistībā ar vienreizēju maksājumu darījumu būtu jāatšķiras no informēšanas prasībām saistībā ar tādu pamatlīgumu, kurā paredzēta virkne maksājumu darījumu. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 46.apsvērums (46)  Šajā direktīvā būtu jādod patērētājam tiesības saņemt attiecīgo informāciju bez maksas, pirms tas uzņemas saistības, ko uzliek jebkāds maksājumu pakalpojumu līgums. Tāpat patērētājam jebkurā līgumattiecību laikā būtu jābūt iespējai bez maksas papīra formā pieprasīt iepriekšēju informāciju, kā arī pamatlīgumu, lai varētu salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus un to nosacījumus un domstarpību gadījumā varētu pārbaudīt savas līgumtiesības un saistības. Šiem noteikumiem būtu jāatbilst Direktīvas 2002/65/EK noteikumiem. Šajā direktīvā skaidri formulētie noteikumi par bezmaksas informāciju nedrīkstētu ļaut iekasēt maksu, sniedzot informāciju patērētājiem saskaņā ar citām piemērojamām direktīvām. (46)  Šajā direktīvā būtu jādod patērētājam tiesības saņemt attiecīgo informāciju bez maksas, pirms tas uzņemas saistības, ko uzliek jebkāds maksājumu pakalpojumu līgums. Tāpat patērētājam jebkurā līgumattiecību laikā būtu jābūt iespējai bez maksas papīra formā pieprasīt iepriekšēju informāciju, kā arī pamatlīgumu, lai varētu salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus un to nosacījumus un domstarpību gadījumā varētu pārbaudīt savas līgumtiesības un saistības, tādējādi nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Šiem noteikumiem būtu jāatbilst Direktīvas 2002/65/EK noteikumiem. Šajā direktīvā skaidri formulētie noteikumi par bezmaksas informāciju nedrīkstētu ļaut iekasēt maksu, sniedzot informāciju patērētājiem saskaņā ar citām piemērojamām direktīvām. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 49.apsvērums (49)  Lai atvieglotu patērētāju mobilitāti, patērētājiem vajadzētu būt iespējai bez maksas izbeigt pamatlīgumu pēc viena gada. Attiecībā uz patērētājiem iepriekšējas paziņošanas termiņam, par kuru vienojas, nebūtu jābūt garākam par vienu mēnesi, bet attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – ne īsākam par diviem mēnešiem. Šai direktīvai nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums ārkārtas apstākļos izbeigt maksājumu pakalpojumu līgumu saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, piemēram, tiesību aktiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, saskaņā ar jebkādām darbībām, kas vērstas uz līdzekļu iesaldēšanu, vai jebkādiem īpašiem pasākumiem, kas saistīti ar noziegumu novēršanu un izmeklēšanu. (49)  Lai atvieglotu patērētāju mobilitāti, patērētājiem vajadzētu būt iespējai bez maksas izbeigt pamatlīgumu. Attiecībā uz patērētājiem iepriekšējas paziņošanas termiņam, par kuru vienojas, nebūtu jābūt garākam par vienu mēnesi, bet attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem — ne īsākam par trim mēnešiem. Šai direktīvai nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums ārkārtas apstākļos izbeigt maksājumu pakalpojumu līgumu saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, piemēram, tiesību aktiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, saskaņā ar jebkādām darbībām, kas vērstas uz līdzekļu iesaldēšanu, vai jebkādiem īpašiem pasākumiem, kas saistīti ar noziegumu novēršanu un izmeklēšanu. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 51.apsvērums (51)  Jāizstrādā kritēriji, saskaņā ar kuriem TPPS tiek ļauts piekļūt informācijai par līdzekļu pieejamību maksājumu pakalpojuma lietotāja kontā, kuru tur cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šo informāciju izmantot. Jo īpaši gan TPPS, gan maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas apkalpo maksājumu pakalpojumu lietotāja kontu, būtu jāizpilda nepieciešamās datu aizsardzības un drošības prasības, kuras noteiktas vai minētas šajā direktīvā vai iekļautas EBI pamatnostādnēs, maksātājiem būtu jādod nepārprotama piekrišana tam, ka TPPS piekļūst to maksājumu kontam, un jābūt pienācīgi informētiem par šīs piekļuves apjomu. Lai varētu attīstīties citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri nevar pieņemt noguldījumus, kredītiestādēm tiem jāsniedz informācija par līdzekļu pieejamību, ja maksātājs ir devis piekrišanu šīs informācijas paziņošanai maksājumu pakalpojumu sniedzējam – maksājumu instrumenta izdevējam. (51)  Jāizstrādā kritēriji, saskaņā ar kuriem TPPS tiek ļauts piekļūt informācijai par līdzekļu pieejamību maksājumu pakalpojuma lietotāja kontā, kuru tur cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šo informāciju izmantot. Jo īpaši gan TPPS, gan maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas apkalpo maksājumu pakalpojumu lietotāja kontu, būtu jāizpilda nepieciešamās datu aizsardzības un drošības prasības, kuras noteiktas vai minētas šajā direktīvā vai iekļautas EBI īstenošanas tehniskajos standartos. Šādi īstenošanas tehniskie standarti EBI būtu jāizstrādā pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 29. apsvērumā. Maksātājiem būtu jāsaņem konkrēta informācija par to, kur viņi izmanto TPPS, un jādod nepārprotama piekrišana tam, ka TPPS piekļūst to maksājumu kontam, un jābūt pienācīgi informētiem par šīs piekļuves apjomu. Papildus TPPS tirgū ir arī citas maksājumu trešās personas — instrumenti emitenti, kuras, tāpat kā TPPS, nevar pieņemt noguldījumus, bet kuru uzņēmējdarbības pamatā atšķirībā no TPPS ir kartei piesaistītu maksājumu instrumentu izsniegšana. Lai šīs trešās personas –– maksājumu instrumentu emitenti varētu attīstīties, kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiem jāsniedz informācija par līdzekļu pieejamību, ja maksātājs ir devis piekrišanu šīs informācijas paziņošanai šīm trešām personām. Lai nodrošinātu inovatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem brīvu piekļuvi tirgum, nevajadzētu izvirzīt prasību slēgt līgumu vai vienošanos starp kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojuma sniedzēju un TPPS. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 51.aapsvērums (jauns) (51a)  Lai veicinātu inovāciju un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nebūtu jāparedz prasība, ka TPPS ir jāizveido līgumattiecības ar kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar maksājumu iniciēšanas vai konta informācijas pakalpojumiem. TPPS būtu tikai jāievēro vispārējais tiesiskais regulējums un uzraudzības kārtība. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 54.apsvērums (54)  Neatļautu maksājumu darījumu gadījumā maksātājam būtu nekavējoties jāsaņem atpakaļ attiecīgā darījuma summa. Lai maksātājs nenonāktu nelabvēlīgā stāvoklī, atmaksājuma kreditēšanas valutēšanas dienai nevajadzētu būt pēc tās dienas, kad attiecīgā summa tikusi debetēta. Lai mudinātu maksājumu pakalpojumu lietotāju bez liekas kavēšanās ziņot pakalpojumu sniedzējam par maksājumu instrumenta zādzību vai nozaudēšanu un tādējādi samazināt neautorizētu darījumu risku, lietotāja atbildībai būtu jābūt ļoti ierobežotas summas apjomā, ja vien maksājumu pakalpojumu lietotājs nav rīkojies krāpnieciski vai pieļāvis rupju neuzmanību. Tādējādi EUR 50 šķiet piemērota summa, lai nodrošinātu lietotājiem saskaņotu augsta līmeņa aizsardzību Savienībā. Turklāt, tiklīdz lietotāji ir informējuši maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka viņu maksājumu instrumenta drošība, iespējams, ir apdraudēta, no lietotājiem nevajadzētu prasīt segt jebkādus turpmākus zaudējumus, kas izriet no minētā instrumenta neautorizētas lietošanas. Šai direktīvai nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība par savu produktu tehnisko drošību. (54)  Neatļautu maksājumu darījumu gadījumā maksātājam būtu vienas darba dienas laikā jāsaņem atpakaļ attiecīgā darījuma summa. Lai maksātājs nenonāktu nelabvēlīgā stāvoklī, atmaksājuma kreditēšanas valutēšanas dienai nevajadzētu būt pēc tās dienas, kad attiecīgā summa tikusi debetēta. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājam būtu jāsaņem arī kompensācija par procentu zaudējumiem. Lai mudinātu maksājumu pakalpojumu lietotāju bez liekas kavēšanās ziņot pakalpojumu sniedzējam par maksājumu instrumenta zādzību vai nozaudēšanu un tādējādi samazināt neautorizētu darījumu risku, lietotāja atbildībai būtu jābūt ļoti ierobežotas summas apjomā, ja vien maksājumu pakalpojumu lietotājs nav rīkojies krāpnieciski vai pieļāvis rupju neuzmanību. Tādējādi EUR 50 šķiet piemērota summa, lai nodrošinātu lietotājiem saskaņotu augsta līmeņa aizsardzību Savienībā. Turklāt, tiklīdz lietotāji ir informējuši maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka viņu maksājumu instrumenta drošība, iespējams, ir apdraudēta, no lietotājiem nevajadzētu prasīt segt jebkādus turpmākus zaudējumus, kas izriet no minētā instrumenta neautorizētas lietošanas. Šai direktīvai nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība par savu produktu tehnisko drošību. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 57.apsvērums (57)  Šajā direktīvā būtu jānosaka noteikumi par atmaksājumu, kas aizsargā patērētāju, ja veiktā maksājumu darījuma summa pārsniedz paredzamo summu. Lai novērstu to, ka maksātājs nonāk finansiāli neizdevīgā stāvoklī, ir jānodrošina, ka atmaksājuma kreditēšanas valutēšanas diena nav pēc tās dienas, kad attiecīgā summa tikusi debetēta. Tiešā debeta maksājumu gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj nodrošināt saviem klientiem pat labvēlīgāki nosacījumi, un klientiem būtu jābūt beznosacījumu tiesībām uz jebkura apstrīdēta maksājumu darījuma atmaksājumu. Tomēr šīs beznosacījumu tiesības uz atmaksājumu, kas nodrošina patērētāju visaugstākā līmeņa aizsardzību, nav pamatotas tajos gadījumos, kad tirgotājs jau ir izpildījis līgumsaistības un attiecīgā prece vai pakalpojums jau ir patērēts. Ja lietotājs pieprasa kāda maksājumu darījuma atmaksājumu, tiesības uz atmaksājumu nedrīkstētu skart ne maksātāja atbildību iepretim maksājuma saņēmējam atbilstīgi konkrētajām attiecībām, piemēram, par precēm vai pakalpojumiem, kas pasūtīti, izlietoti vai par ko likumīgi iekasēta maksa, ne arī lietotāja tiesības attiecībā uz maksājuma uzdevuma atsaukšanu. (57)  Šajā direktīvā būtu jānosaka noteikumi par atmaksājumu, kas aizsargā patērētāju, ja veiktā maksājumu darījuma summa pārsniedz paredzamo summu. Lai novērstu to, ka maksātājs nonāk finansiāli neizdevīgā stāvoklī, ir jānodrošina, ka atmaksājuma kreditēšanas valutēšanas diena nav pēc tās dienas, kad attiecīgā summa tikusi debetēta. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājam būtu arī jāsaņem kompensācija par procentu zaudējumu. Tiešā debeta maksājumu gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj nodrošināt saviem klientiem pat labvēlīgāki nosacījumi, un klientiem būtu jābūt beznosacījumu tiesībām uz jebkura apstrīdēta maksājumu darījuma atmaksājumu. Ja lietotājs pieprasa kāda maksājumu darījuma atmaksājumu, tiesības uz atmaksājumu nedrīkstētu skart ne maksātāja atbildību iepretim maksājuma saņēmējam atbilstīgi konkrētajām attiecībām, piemēram, par precēm vai pakalpojumiem, kas pasūtīti, izlietoti vai par ko likumīgi iekasēta maksa, ne arī lietotāja tiesības attiecībā uz maksājuma uzdevuma atsaukšanu. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 63.apsvērums (63)  Dažādas valstu prakses saistībā ar maksas noteikšanu par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu (papildmaksas) ir radījušas ārkārtīgu neviendabīgumu Savienības maksājumu tirgū un neskaidrību patērētājiem, sevišķi e-komercijas un pārrobežu kontekstā. Tirgotāji tajās dalībvalstīs, kur papildmaksas ir atļautas, piedāvā produktus un pakalpojumus dalībvalstīs, kur tā ir aizliegta, un šādos gadījumos tomēr pieprasa no patērētāja papildmaksu. Tomēr pārliecinošs pamatojums papildmaksas noteikšanas prakses pārskatīšanai ir tāds, ka ar Regulu (ES) Nr. xxx/yyyy tiek izstrādāti noteikumi daudzpusējām starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem. Tā kā starpbanku komisijas maksas ir galvenais elements, kas padara lielāko daļu karšu maksājumu dārgus, un papildmaksu faktiski nosaka tikai kartei piesaistītiem maksājumiem, kopā ar noteikumiem par starpbanku komisijas maksām būtu jāveic arī papildmaksu noteikumu pārskatīšana. Lai sekmētu izmaksu pārredzamību un visefektīvāko maksājumu instrumentu izmantošanu, dalībvalstīm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu ļaut maksājuma saņēmējam pieprasīt maksu no maksātāja par konkrētā maksājumu instrumenta izmantošanu, pienācīgi ievērojot Direktīvas 2011/83/ES noteikumus. Tomēr maksājuma saņēmēja tiesībām pieprasīt papildmaksu būtu jāattiecas tikai uz tiem maksājumu instrumentiem, saistībā ar kuriem starpbanku komisijas maksas nav reglamentētas. Tam būtu jānodrošina novirzīšana uz vislētākajiem maksājumu veidiem. (63)  Dažādas valstu prakses saistībā ar maksas noteikšanu par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu (papildmaksas) ir radījušas ārkārtīgu neviendabīgumu Savienības maksājumu tirgū un neskaidrību patērētājiem, sevišķi e-komercijas un pārrobežu kontekstā. Tirgotāji tajās dalībvalstīs, kur papildmaksas ir atļautas, piedāvā produktus un pakalpojumus dalībvalstīs, kur tā ir aizliegta, un šādos gadījumos tomēr pieprasa no patērētāja papildmaksu. Ir zināmi arī daudzi piemēri tam, kā tirgotāji no patērētājiem pieprasa papildmaksas, kas ir daudz lielākas par izmaksām, kuras tirgotājam radušās saistībā ar konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu. Tomēr pārliecinošs pamatojums papildmaksas noteikšanas prakses pārskatīšanai ir tāds, ka ar Regulu (ES) Nr. xxx/yyyy tiek izstrādāti noteikumi daudzpusējām starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem. Tā kā starpbanku komisijas maksas ir galvenais elements, kas padara lielāko daļu karšu maksājumu dārgus, un papildmaksu faktiski nosaka tikai kartei piesaistītiem maksājumiem, kopā ar noteikumiem par starpbanku komisijas maksām būtu jāveic arī papildmaksu noteikumu pārskatīšana. Lai sekmētu Savienības maksājumu tirgus darbību, mazinātu patērētāju neskaidrības un izbeigtu pārmērīgi lielu papildmaksu piemērošanas praksi, dalībvalstīm papildmaksas būtu jāaizliedz, pastāvīgi liedzot maksājumu saņēmējiem iespēju pieprasīt no maksājumu veicējiem samaksu par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 66.apsvērums (66)  Maksājumu pakalpojumu lietotājiem ir svarīgi zināt maksājumu pakalpojumu faktiskās izmaksas un piemērojamās maksas, lai varētu izdarīt savu izvēli. Tādējādi būtu jāaizliedz izmantot nepārredzamas cenu noteikšanas metodes, jo pastāv vispārējs uzskats, ka šo metožu rezultātā lietotājiem ir ārkārtīgi sarežģīti noteikt maksājumu pakalpojuma faktisko cenu. Jo īpaši nedrīkstētu atļaut izmantot lietotājam neizdevīgu valutēšanas dienu. (66)  Lai stiprinātu patērētāju uzticību saskaņotam maksājumu tirgum, maksājumu pakalpojumu lietotājiem ir svarīgi zināt maksājumu pakalpojumu faktiskās izmaksas un piemērojamās maksas, lai varētu izdarīt savu izvēli. Tādējādi būtu jāaizliedz izmantot nepārredzamas cenu noteikšanas metodes, jo pastāv vispārējs uzskats, ka šo metožu rezultātā lietotājiem ir ārkārtīgi sarežģīti noteikt maksājumu pakalpojuma faktisko cenu. Jo īpaši nedrīkstētu atļaut izmantot lietotājam neizdevīgu valutēšanas dienu. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 68.apsvērums (68)  Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzņemas atbildība par maksājuma pareizu izpildi, tostarp jo īpaši par maksājumu darījuma pilnu summu un izpildes laiku, kā arī pilna atbildība par jebkādām kļūmēm, ko izraisījušas citas personas maksājumu sistēmas ķēdē līdz pat maksājuma saņēmēja kontam. No šīs atbildības izriet, ka maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu labot maksājuma darījuma izpildi vai nekavējoties atmaksāt attiecīgā darījuma summu maksātājam, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav kreditēta vai tikai ar kavēšanos ir kreditēta pilna summa, neskarot citus iespējamos prasījumus, kas iespējami saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tā kā atbildību uzņemas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksātājam un maksājuma saņēmējam nebūtu jāuzņemas nekādas izmaksas saistībās ar nepareizo maksājumu. Ja maksājumu darījumi netiek veikti, tiek veikti kļūdaini vai ar kavēšanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēju veikto laboto maksājumu valutēšanas datums vienmēr atbilst pareizas izpildes valutēšanas datumam. (68)  Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš ir konta apkalpošanas maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai, ja iesaistīts –– TPPS, būtu jāuzņemas atbildība par maksājuma pareizu izpildi, tostarp jo īpaši par maksājumu darījuma pilnu summu un izpildes laiku, kā arī pilna atbildība par jebkādām kļūmēm, ko izraisījušas citas personas maksājumu sistēmas ķēdē līdz pat maksājuma saņēmēja kontam. No šīs atbildības izriet, ka maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu labot maksājuma darījuma izpildi vai nekavējoties atmaksāt attiecīgā darījuma summu maksātājam tajā pašā dienā, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatējis kļūdu, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav kreditēta vai tikai ar kavēšanos ir kreditēta pilna summa, neskarot citus iespējamos prasījumus, kas iespējami saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tā kā atbildību uzņemas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksātājam un maksājuma saņēmējam nebūtu jāuzņemas nekādas izmaksas saistībās ar nepareizo maksājumu. Ja maksājumu darījumi netiek veikti, tiek veikti kļūdaini vai ar kavēšanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēju veikto laboto maksājumu valutēšanas datums vienmēr atbilst pareizas izpildes valutēšanas datumam. Beznosacījuma atmaksājuma oponenti uzsver ļaunprātīgas izmantošanas risku no patērētāju puses. Nav pierādījumu šādu tiesību ļaunprātīgai izmantošanai valstīs, kurās patērētajiem ir beznosacījumu tiesības uz atmaksājumu. Par šādu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu maksājuma saņēmēju sodītu ar atkārtotu maksājuma prasību, un pusei, kas ļaunprātīgi izmantojusi šīs tiesības, būtu jāsedz papildu izmaksas, kas radušās šāda t. s. R darījuma rezultātā, patērētājs tiktu iekļauts “melnajā sarakstā” vai viņam tiktu aizliegts izmantot pakalpojumu, atceļot pamatlīgumu, un maksājuma atsaukšana neatceltu pienākumu veikt samaksu par patērētajām precēm. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 71.apsvērums (71)  Lai veicinātu efektīvu krāpšanas novēršanu un cīnītos pret krāpšanu maksājumos visā Savienībā, būtu jāizstrādā noteikums par efektīvu datu apmaiņu starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būtu jāatļauj apkopot un apstrādāt personas datus par krāpnieciskos maksājumu darījumos iesaistītām personām, kā arī apmainīties ar minētajiem datiem. Personas datu apstrādei šīs direktīvas nolūkos piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK37, valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/200138. (71)  Maksājumu pakalpojumu sniegšana var ietvert personas datu apstrādi. Personas datu apstrādei šīs direktīvas nolūkos piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK37, valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/200138. __________________ __________________ 37 Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). 37 Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). 38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp). 38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp). Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 72.aapsvērums (jauns) (72a)  Drošības incidentu ziņošanas pienākumi neskar citus incidentu ziņošanas pienākumus, kas paredzēti citos leģislatīvajos aktos, jo īpaši prasības attiecībā uz personas datu aizsardzības pārkāpumiem, kas noteiktas Direktīvā 2002/58/EK, Regulā (ES) Nr. …/… [Vispārējā datu aizsardzības regula] un drošības incidentu ziņošanas prasībās, ko plānots noteikt ar Direktīvu …/…/ES [Direktīva par tīklu un informācijas drošību]. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 74.apsvērums (74)  Neskarot klientu tiesības vērsties tiesā, dalībvalstīm būtu jānodrošina viegli pieejama un izmaksu ziņā atbilstīga maksājumu pakalpojumu sniedzēju un patērētāju konfliktu, kas izriet no šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, ārpustiesas atrisināšana. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/200840 ir noteikts, ka patērētāja aizsardzība, kas noteikta saistošos tās valsts tiesību aktos, kurā patērētājs parasti uzturas, nevar tikt mazināta ar līguma noteikumiem par piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai izveidotu efektīvu strīdu risināšanas procedūru, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvu patērētāju sūdzību apstrādes procedūru, kuru to klienti var izmantot, pirms strīds tiek nodots risināšanai ārpustiesas procedūrā vai tiesā. Strīdu risināšanas procedūrā būtu jābūt īsiem un skaidri definētiem termiņiem, kuros maksājumu pakalpojumu sniedzējam uz sūdzību jāatbild. (74)  Neskarot klientu tiesības vērsties tiesā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas un tiek nodrošinātas viegli pieejamas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas procedūras maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu lietotāju strīdu, kas izriet no šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, ārpustiesas risināšanai. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/200840 ir noteikts, ka patērētāja aizsardzība, kas noteikta saistošos tās valsts tiesību aktos, kurā patērētājs parasti uzturas, nevar tikt mazināta ar līguma noteikumiem par piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai izveidotu efektīvu strīdu risināšanas procedūru, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvu sūdzību apstrādes procedūru, kuru to maksājumu pakalpojumu izmantotāji var izmantot, pirms strīds tiek nodots risināšanai ārpustiesas procedūrā vai tiesā. Strīdu risināšanas procedūrā būtu jābūt īsiem un skaidri definētiem termiņiem, kuros maksājumu pakalpojumu sniedzējam uz sūdzību jāatbild. __________________ __________________ 40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.). 40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.). Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 74.aapsvērums (jauns) (74a)  Ņemot vērā ECB apņemšanos izveidot un vadīt EPMV un Komisijas apņemšanos aktīvi iesaistīties EPMV, Komisijai būtu bez liekas kavēšanās jānodrošina SEPA pārraudzības pastiprināšana pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Būtu jānodrošina, lai pēc iespējas tiktu piemērota Savienības metode, un vienlaikus būtu jācenšas nodrošināt ieinteresēto personu dalību no piedāvājuma un pieprasījuma puses, īstenojot to aktīvu iesaisti, konsultācijas un nodrošinot pilnīgu pārredzamību. Proti, būtu līdzvērtīgi jāpārstāv maksājumu pakalpojumu sniedzēji un lietotāji, nodrošinot ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanu, veicinot galalietotāju pietiekamu informēšanu par SEPA procesu un uzraugot SEPA procesa īstenošanu. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 80.apsvērums (80)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, Komisijai būtu jāspēj paļauties uz speciālajām zināšanām un atbalstu no EBI, kurai būtu jāizstrādā pamatnostādnes un regulējoši tehniskie standarti par maksājumu pakalpojumu drošības aspektiem, kā arī uz dalībvalstu sadarbību saistībā ar atļautu maksājumu iestāžu pakalpojumu sniegšanu un uzņēmējdarbības veikšanu citās dalībvalstīs. Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt šos regulējošos tehniskos standartus. Šie īpašie uzdevumi ir pilnīgā saskaņā ar EBI lomu un pienākumiem, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1093/2010, saskaņā ar kuru EBI ir izveidota. (80)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, Komisijai būtu jāspēj paļauties uz speciālajām zināšanām un atbalstu no EBI, kurai būtu jāsagatavo īstenošanas tehniskie standarti par maksājumu pakalpojumu drošības aspektiem, kā arī uz dalībvalstu sadarbību saistībā ar atļautu maksājumu iestāžu pakalpojumu sniegšanu un uzņēmējdarbības veikšanu citās dalībvalstīs. Ja šādi īstenošanas tehniskie standarti attiecas uz maksājumu drošības aspektiem, EBI ņem vērā arī Eiropas Privātklientu maksājumu drošības foruma (SecurePay forums) pieņemtos ieteikumus par interneta maksājumu drošību un maksājumu kontu piekļuves pakalpojumiem. Šādu prasību īstenošanā EBI būtu jāapspriežas ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 29. apsvērumā. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt šos īstenošanas tehniskos standartus. Šie īpašie uzdevumi ir pilnīgā saskaņā ar EBI lomu un pienākumiem, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1093/2010, saskaņā ar kuru EBI ir izveidota. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 80.aapsvērums (jauns) (80a)  Lai maksājumu pakalpojumu sniegšana noritētu sekmīgi un pilnībā tiktu īstenots SEPA projekta potenciāls, ir svarīgi, lai visas ieinteresētās personas un jo īpaši lietotāji, tajā skaitā patērētāji, tiktu cieši iesaistīti un varētu pilnvērtīgi piedalīties. Lai gan SEPA pārvaldības struktūras izveide ir solis uz priekšu virzībā uz SEPA pārvaldību un turpmākiem maksājumu pakalpojumiem, ņemot vērā ieinteresēto pušu labāku pārstāvību SEPA, lēmumu pieņemšana par maksājumu pakalpojumiem joprojām ir neobjektīva, vairāk ņemot vērā piegādes puses, jo īpaši — ar Eiropas Maksājumu padomes (EMP) starpniecību — Eiropas banku intereses. Tāpēc ir svarīgi, ka Komisija cita starpā pārskata EMP sastāvu, tās mijiedarbību ar plašākas pārvaldības struktūru, piemēram, EPA padomi, un šīs plašākās pārvaldības struktūras lomu. Ja Komisijas pārskats apstiprinās vajadzību pēc papildu ierosmēm, lai uzlabotu SEPA pārvaldību, Komisijai atbilstošā gadījumā būtu jāapsver iespēja iesniegt leģislatīvu priekšlikumu. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 83.aapsvērums (jauns) (83a)  Savstarpējās atzīšanas princips un izcelsmes dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāatsauc atļauja vai jāatsakās to izsniegt, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiskā darbība skaidri norāda, ka maksājumu iestāde ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai veic lielāko daļu savas darbības. Maksājumu iestādes darbība būtu jāatļauj tajā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta tās juridiskā adrese vai atrodas tās galvenais birojs, ja saskaņā ar tās izcelsmes valsts tiesisko regulējumu tai nav juridiskās adreses. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai maksājumu iestādes galvenais birojs vienmēr atrastos tās izcelsmes dalībvalstī un lai tas tur faktiski darbotos. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Komisija pārskata šīs daļas piemērošanu. Pamatojoties uz pārskatīšanas rezultātiem, tā līdz …* iesniedz tiesību akta priekšlikumu, attiecīgā gadījumā paplašinot IV nodaļas, izņemot 78. panta, noteikumus attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuros tikai viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir reģistrēts Savienībā, un uz tām maksājumu pakalpojumu daļām, kas tiek veiktas Savienībā, ja tas ir tehniski iespējams. ________________ * Divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 3. pants – d punkts (d)  bezpeļņas darbības vai labdarības nolūkos veiktiem maksājumu darījumiem, kas ietver skaidras naudas iekasēšanu un piegādi un ko neveic kā profesionālu darbību; (d)  labdarības nolūkos veiktiem maksājumu darījumiem, kas ietver ziedojumu iekasēšanu un apstrādi, negūstot no tā peļņu, un ko veic pilnvarotas organizācijas; Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 3. pants – j punkts (j)  tehnisko pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja to īpašumā nevienu brīdi nenonāk pārskaitāmie līdzekļi, tostarp datu apstrādei un uzglabāšanai, trasta un privātuma aizsardzības pakalpojumiem, datu un vienību autentiskuma noteikšanai, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikāciju tīklu nodrošināšanai, terminālu un maksājumu pakalpojumiem izmantojamo ierīču nodrošināšanai un uzturēšanai, izņemot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus un konta informācijas pakalpojumus; (j)  tehnisko pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja to īpašumā nevienu brīdi nenonāk pārskaitāmie līdzekļi, tostarp datu apstrādei un uzglabāšanai, trasta un privātuma aizsardzības pakalpojumiem, datu un vienību autentiskuma noteikšanai, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikāciju tīklu un drošu kanālu nodrošināšanai, terminālu un maksājumu pakalpojumiem izmantojamo ierīču nodrošināšanai un uzturēšanai, izņemot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus un konta informācijas pakalpojumus; Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 3. pants – k punkts (k)  pakalpojumiem, kas balstīti uz konkrētiem instrumentiem, kas izstrādāti konkrētām vajadzībām un ko var izmantot tikai ierobežoti, gan tādēļ, ka tie ļauj konkrētā instrumenta turētājam iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi emitenta telpās vai ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā saskaņā ar tiešu komercvienošanos ar profesionālu emitentu, gan arī tādēļ, ka to var izmantot vienīgi ierobežota preču un pakalpojumu klāsta iegādei; (k)  pakalpojumiem, kas balstīti uz konkrētiem instrumentiem, kas izstrādāti konkrētām vajadzībām un ko var izmantot tikai ierobežoti, gan tādēļ, ka tie ļauj konkrētā instrumenta turētājam iegādāties tikai viena emitenta preces vai pakalpojumus vai ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā saskaņā ar tiešu komercvienošanos ar emitentu, gan arī tādēļ, ka to var izmantot vienīgi neliela preču un pakalpojumu klāsta iegādei; Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 3. pants – ka punkts (jauns) (ka)  instrumentu, kas ir derīgs tikai vienā dalībvalstī, reglamentē noteikta sociālā vai nodokļu sistēma, ko nodrošina pēc uzņēmuma vai publiskā sektora struktūras pieprasījuma, kas sniedz personai tiesības saņemt preces vai pakalpojumus no piegādātājiem, kuri ir noslēguši komercvienošanos ar emitentu, un ko nevar apmainīt pret naudas līdzekļiem; Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 3. pants – l. punkts (l)  maksājumu darījumiem, ko veic elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu sniedzējs, ja darījums kā palīgpakalpojums elektronisko komunikāciju pakalpojumiem nodrošināts tīkla vai pakalpojuma abonementam digitālā satura iegādei neatkarīgi no ierīces, kas izmantota satura iegādei vai patēriņam ar nosacījumu, ka viena maksājumu darījuma vērtība nepārsniedz EUR 50 un maksājumu darījumu kopējā vērtība kādā norēķinu mēnesī nepārsniedz EUR 200; (l)  maksājumu darījumiem, kurus kā starpnieks veic elektronisko komunikāciju tīklu vai tādu pakalpojumu un maksājumu darījumu sniedzējs, kas ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbību papildinoši pakalpojumi, ja darījums nodrošināts tīkla vai pakalpojuma abonementam digitālā satura vai pakalpojumu iegādei neatkarīgi no ierīces, kas izmantota preču vai pakalpojuma iegādei vai patēriņam ar nosacījumu, ka viena maksājumu darījuma vērtība nepārsniedz EUR 20 un maksājumu darījumu kopējā vērtība kādā kalendārajā mēnesī nepārsniedz EUR 100; Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 12. punkts 12.  “maksājumu pakalpojumu lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājumu pakalpojumu kā maksātājs vai maksājumu saņēmējs, vai gan kā maksātājs, gan kā maksājumu saņēmējs; 12.  „maksājumu pakalpojumu lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājumu pakalpojumu kā maksātājs vai/un maksājumu saņēmējs, bet izslēdzot iespēju, ka trešās personas maksājumu pakalpojumu sniedzējs rīkojas cita maksājumu lietotāja vārdā; Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 18. punkts 18.  “maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājumu saņēmēja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pieprasa izpildīt maksājuma darījumu; 18.  “maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājumu saņēmēja tieši iniciēts vai ar trešās personas –– maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību nodots rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pieprasa izpildīt maksājuma darījumu; Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 21. punkts 21.  “autentificēšana” ir procedūra, kas dod iespēju maksājumu pakalpojumu sniedzējam pārbaudīt konkrēta maksājumu instrumenta lietotāja identitāti, tostarp tā individuālo drošības elementu pielietojumu vai personas identitātes dokumentu pārbaudi; 21.  “autentificēšana” ir procedūras, kas dod iespēju maksājumu pakalpojumu sniedzējam pārbaudīt konkrēta maksājumu instrumenta spēkā esamību, tostarp lietotāja individuālos drošības akreditācijas datus vai personas identitātes dokumentu pārbaudi, vai identificēt starpniecībā iesaistīto trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju; Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 22. punkts 22.  “droša lietotāju autentificēšana” ir procedūra fiziskas vai juridiskas personas identificēšanas validēšanai, izmantojot divus vai vairākus elementus, ko klasificē kā zināšanas, valdījumu un neatņemamas īpašības un kas ir savstarpēji neatkarīgi, proti, neatbilstība vienam kritērijam neapdraud pārējo elementu uzticamību, un kas ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentificēšanas datu konfidencialitātes aizsardzību; 22.  “droša lietotāju autentificēšana” ir procedūra, ar kuru pārbauda maksāšanas instrumenta spēkā esamību, izmantojot divus vai vairākus elementus, ko klasificē kā zināšanas (to, ko zina tikai lietotājs), valdījumu (to, kas ir tikai lietotāja valdījumā) un neatņemamas īpašības (lietotājam raksturīgas īpatnības) un kas ir savstarpēji neatkarīgi, proti, neatbilstība vienam kritērijam neapdraud pārējo elementu uzticamību, un kas ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentificēšanas datu konfidencialitātes aizsardzību; Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 26. punkts 26.  “maksājumu instruments” ir jebkāda(-as) individuāla(-as) ierīce(-es) un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu; 26.  “maksājumu instruments” ir jebkāda(-as) individuāla(-as) ierīce(-es) un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājumu pakalpojumu lietotājs izmanto, lai ierosinātu maksājuma uzdevumu; Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 32. punkts 32.  “maksājuma iniciēšanas pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kas dod iespēju piekļūt maksājumu kontam, ko nodrošina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kur maksātājs var būt aktīvi iesaistīts maksājuma iniciēšanā vai trešās personas — maksājumu pakalpojuma sniedzēja programmatūrā, vai kur maksātājs vai maksājumu saņēmējs var izmantot maksājumu instrumentus, lai nosūtītu maksātāja akreditācijas datus kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam; 32.  „maksājuma iniciēšanas pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kas dod iespēju piekļūt maksājumu kontam, no kura tiek iniciēts maksājuma darījums, ko nodrošina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja lūguma no maksājumu konta, ko maksātājam nodrošina kāds kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs; Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 33. punkts 33.  “konta informācijas pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, ar ko maksājumu pakalpojuma lietotājam nodrošina konsolidētu un lietotājdraudzīgu informāciju par vienu vai vairākiem maksājumu kontiem, ko maksājumu pakalpojuma lietotājs nodevis turējumā vienam vai vairākiem kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem; 33.  “konta informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ko nodrošina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja lūguma, lai sniegtu konsolidētu informāciju par vienu vai vairākiem maksājumu kontiem, ko maksājumu pakalpojuma lietotājs nodevis turējumā vienam vai vairākiem citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem; Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.a punkts (jauns) 38.a  “individuālas drošības akreditācijas dati” ir informācija, kuru izmanto fiziskas vai juridiskas personas identitātes validēšanai; Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.b punkts (jauns) 38.b  “trešā persona — maksājumu instrumenta emitents” ir ar kontu nesaistītu maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ir iesaistīts kādā no I pielikuma 3. vai 5. punktā minētajiem uzņēmējdarbības veidiem; Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.c punkts (jauns) 38.c  “kredīta pārvedums” ir iekšzemes vai pārrobežu maksājumu pakalpojums maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanai ar tādu maksājuma darījumu vai virkni maksājuma darījumu no maksātāja maksājumu konta, kuru, pamatojoties uz maksātāja sniegtu rīkojumu, veic tas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir maksātāja maksājumu konta turētājs; Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.d punkts (jauns) 38.d  “sensitīvi maksājuma dati” ir dati, kurus var izmantot krāpnieciskā nolūkā, izņemot konta īpašnieka nosaukumu/vārdu un konta numuru, tostarp dati, kas ļauj iniciēt maksājuma uzdevumu, dati autentiskuma noteikšanai, dati, ko izmanto to maksājumu vai autentificēšanas instrumentu pasūtīšanai, ko nosūta klientiem, kā arī dati, parametri un programmatūra, kas izmaiņu gadījumā var ietekmēt likumīgās puses iespēju pārbaudīt maksājumu darījumus, apstiprināt e-pilnvarojumus vai kontrolēt kontu; Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.e punkts (jauns) 38.e  “maksājumu darījuma iegūšana” ir maksājumu pakalpojums, ko tieši vai netieši nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējs, līgumiski vienojoties ar maksātāju par to, ka tas pieņems un apstrādās maksātāja maksājumu darījumu, kurš iniciēts ar maksātāja maksājumu instrumentu un kura rezultātā finanšu līdzekļi tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam; pakalpojumā var iekļaut arī autentificēšanu, autorizāciju un citus pakalpojumus, kas saistīti ar līdzekļu plūsmu pārvaldību neatkarīgi no tā, vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja turējumā ir nodoti maksājumu saņēmēja līdzekļi. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – g punkts (g)  aprakstu par izstrādātajiem procesiem, lai uzraudzītu, izsekotu un ierobežotu piekļuvi sensitīviem maksājumu datiem, un intelektuālajiem un materiālajiem pamatresursiem; (g)  aprakstu par izstrādātajiem procesiem, lai uzraudzītu, izsekotu un ierobežotu piekļuvi sensitīviem maksājumu datiem; Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – k punkts (k)  to iekšējās kontroles mehānismu aprakstu, ko pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis, lai ievērotu noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK45 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1781/200646; (k)  maksājumu iestādēm, uz kurām attiecas noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK45 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1781/200646 — to iekšējās kontroles mehānismu aprakstu, ko pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis, lai ievērotu šos noteikumus; __________________ __________________ 45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.). 45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.). 46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.). 46 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.). Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts – 1. daļa (jauna) 3.a  EBI pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas ir izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 41. pantu, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, tostarp nebanku sektora dalībniekus, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda informāciju, kuru jāsniedz kompetentajām iestādēm pieteikumā maksājumu iestādes darbības atļaujas saņemšanai, tostarp prasības, kas noteiktas 1. punkta a), b), c), e) un no g), līdz j) apakšpunktā; Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts – 2. daļa (jauna) EBI līdz ... iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts – 3. daļa (jauna) Komisija pieņem šī panta pirmajā daļā minēto regulatīvo standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Dalībvalstis vai kompetentās iestādes izvirza prasību, ka maksājumu iestādei, kas sniedz jebkādu maksājumu pakalpojumu un tajā pašā laikā veic cita veida uzņēmējdarbību, kas minēta 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā, jāaizsargā visi līdzekļi, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu lietotājiem vai saņemti no cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, lai izpildītu maksājumu darījumus, kādā no turpmāk minētajiem veidiem: 1.  Dalībvalstis vai kompetentās iestādes izvirza prasību, ka maksājumu iestādei, kas sniedz jebkuru no 1. pielikumā uzskaitītajiem maksājumu pakalpojumiem vai veic 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto uzņēmējdarbību, jāaizsargā visi līdzekļi, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu lietotājiem vai saņemti no cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, lai izpildītu maksājumu darījumus, kādā no turpmāk minētajiem veidiem: Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  līdzekļus nevienu brīdi nesajauc kopā ar citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, kas nav maksājumu pakalpojumu lietotāji, kā vārdā līdzekļi tiek glabāti, un, ja nākamās darba dienas beigās, kura seko dienai, kad līdzekļi saņemti, tos joprojām glabā maksājumu iestāde, kas tos vēl nav nogādājusi maksājumu saņēmējiem, nedz nosūtījusi citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tos novieto atsevišķā kontā kredītiestādē vai iegulda drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, kā tos definējušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes; un tos novieto atsevišķi atbilstīgi valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu lietotāju interesēs, aizsargājot pret citu maksājumu iestādes kreditoru prasījumiem, jo īpaši maksātnespējas gadījumā; (a)  līdzekļus nevienu brīdi nesajauc kopā ar citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, kas nav maksājumu pakalpojumu lietotāji, kā vārdā līdzekļi tiek glabāti, un, ja nākamās darba dienas beigās, kura seko dienai, kad līdzekļi saņemti, tos joprojām glabā maksājumu iestāde, kas tos vēl nav nogādājusi maksājumu saņēmējiem, nedz nosūtījusi citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, pēc tam tos novieto atsevišķā kontā kredītiestādē vai iegulda drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, kā tos definējušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes; un tos novieto atsevišķi atbilstīgi valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu lietotāju interesēs, aizsargājot pret citu maksājumu iestādes kreditoru prasījumiem, jo īpaši maksātnespējas gadījumā; Pamatojums Precizēts laikposms. Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts 3.  Katrai maksājumu iestādei, kurai saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem ir jābūt reģistrētai mītnei, galvenā mītne ir tajā pašā dalībvalstī, kur tai ir reģistrēta mītne. 3.  Katrai maksājumu iestādei, kurai saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem ir jābūt reģistrētai mītnei, galvenā mītne ir tajā pašā dalībvalstī, kur tai ir reģistrēta mītne un kurā tā faktiski veic savu uzņēmējdarbību. Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Kompetentās iestādes var atsaukt maksājumu iestādēm piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja šāda iestāde atbilst šādiem gadījumiem: 1.  Kompetentās iestādes var atsaukt maksājumu iestādēm piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja šāda iestāde atbilst kādam no šiem gadījumiem: Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  turpinot tās maksājumu pakalpojumu uzņēmējdarbību, apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti vai uzticēšanos tai; (d)  turpinot tās maksājumu pakalpojumu uzņēmējdarbību, apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti vai uzticēšanos tai; vai Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2.a daļa (jauna) Minētajā reģistrā norāda un pamato arī katru kompetento iestāžu piemēroto atļaujas atcelšanu. Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 4. punkts – 1. daļa 4.  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, izvirzot tehniskās prasības attiecībā uz piekļuvi tādai informācijai Eiropas līmenī, kas ietverta 13. pantā minētajos publiskajos reģistros. EBI iesniedz šo regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai ne vēlāk kā [divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. 4.  EBI pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, izvirzot tehniskās prasības attiecībā uz piekļuvi tādai informācijai Eiropas līmenī, kas ietverta 13. pantā minētajos publiskajos reģistros. EBI iesniedz šo regulatīvu tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā ...* . ____________ * Divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2. punkts 2.  Ja maksājumu iestādes sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, tās var turēt tikai maksājumu kontus, ko izmanto vienīgi maksājumu darījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve minētajiem maksājumu kontiem ir samērīga. 2.   Ja maksājumu iestādes sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, tās var turēt maksājumu kontus, ko izmanto vienīgi maksājumu darījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu iestādēm tiek piešķirta piekļuve kredītiestāžu maksājumu un noguldījumu kontu pakalpojumiem, pamatojoties uz objektivitātes, nediskriminēšanas un samērīguma principiem. Šāda piekļuve ir pietiekami plaša, lai maksājumu iestādes spētu sniegt savus pakalpojumus netraucēti un efektīvi. Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts 3.  Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena šajā sadaļā aptvertajos jautājumos kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina šo iestāžu ciešu sadarbību tā, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad šajā sadaļā aptvertajos jautājumos kompetentās iestādes nav kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu uzraudzību. 3.  Ja iestāde, kas atbild par šajā sadaļā ietvertajiem jautājumiem, nav kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu uzraudzību, dalībvalstis nodrošina šo iestāžu ciešu sadarbību tā, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus. Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts (a)  izvirzīt maksājumu iestādei prasību sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai uzraudzītu atbilstību; (a)  izvirzīt maksājumu iestādei prasību sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai uzraudzītu atbilstību, pieņemot oficiālu lēmumu, norādot tiesisko pamatu un prasības mērķi, vajadzīgo informāciju un termiņu, kādā informācija būtu jāsniedz; Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalsts kompetentās iestādes prasība sniegt informāciju vai dokumentus tiek pamatota ar lēmumu, norādot tiesisko pamatu, prasības mērķi, precizētu vajadzīgo informāciju vai dokumentus, termiņu, kurā informācija vai dokumenti ir jāsniedz un tiks glabāti. Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 1. punkts 1.  Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Centrālo banku un dalībvalstu centrālajām bankām, EBI un citām attiecīgām kompetentām iestādēm, kas ir norīkotas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, kurus piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. 1.  Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Centrālo banku un dalībvalstu centrālajām bankām, EBI un citām attiecīgām kompetentām iestādēm, kas ir norīkotas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, kurus piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Ja šīs iestādes apstrādā personas datus, tām būtu jānorāda precīzs šīs apstrādes mērķis un atbilstīgs Savienības tiesību aktu tiesiskais pamatojums. Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)  Eiropolu, kas ir Savienības tiesībaizsardzības aģentūra un kas atbild par vienotas pieejas atbalstīšanu un koordinēšanu starp dalībvalstu kompetentām policijas iestādēm cīņā ar organizēto noziedzību un citiem smagiem noziegumiem, kā arī terorismu, tostarp euro viltošanu, naudas un citu maksāšanas līdzekļu viltošanu; Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  EBI ir pilnvaras ierosināt un atbalstīt saistošu starpniecību, lai atrisinātu kompetento iestāžu strīdus, kas radušies saistībā ar informācijas apmaiņu. Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Nevienai Savienības maksājumu iestādei, kas vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, dalībvalsts nepiemēro nekādas papildu prasības, kas neattiecas uz uzņēmējas dalībvalsts atļautām maksājumu iestādēm. Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts 3.  Kompetentās iestādes savstarpēji sniedz visu būtisko un/vai atbilstīgo informāciju, jo īpaši gadījumos, kad pārstāvis, filiāle vai ārpakalpojumu struktūrvienība ir izdarījusi pārkāpumu vai ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu. Šajā ziņā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma paziņo jebkādu atbilstīgu informāciju un pēc savas iniciatīvas visu būtisko informāciju. 3.  Kompetentās iestādes savstarpēji sniedz visu būtisko un/vai atbilstīgo informāciju, jo īpaši gadījumos, kad pārstāvis, filiāle vai ārpakalpojumu struktūrvienība ir izdarījusi pārkāpumu vai ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu. Šajā ziņā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma paziņo jebkādu atbilstīgu informāciju un pēc savas iniciatīvas visu būtisko informāciju. Personas datu glabāšanas gadījumā kompetentās iestādes tos glabā ne ilgāk kā 10 gadus. Jebkurā gadījumā, glabājot personas datus, ievēro Direktīvu 95/46/EK. Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5. punkts 5.  EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes par elementiem, kas ņemami vērā, lemjot, vai darbība, ko paziņojusi maksājumu iestāde un ko tā paredz veikt citā dalībvalstī saskaņā ar šā panta 1. punktu, būtu pakalpojumu sniegšanas brīvības vai uzņēmējdarbības veikšanas brīvības īstenošana. Šīs pamatnostādnes izdod ne vēlāk kā [divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. 5.  EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes par elementiem, kas ņemami vērā, lemjot, vai darbība, ko paziņojusi maksājumu iestāde un ko tā paredz veikt citā dalībvalstī saskaņā ar šā panta 1. punktu, būtu pakalpojumu sniegšanas brīvības vai uzņēmējdarbības veikšanas brīvības īstenošana. Šīs pamatnostādnes izdod ne vēlāk kā ...* . ____________ * OV ierakstīt datumu: 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  attiecīgās personas, tostarp jebkura pārstāvja, par ko tā uzņemas pilnu atbildību, iepriekšējos 12 mēnešos izpildīto maksājumu darījumu vidējā kopsumma nepārsniedz EUR 1 miljonu mēnesī. Minēto prasību novērtē attiecībā uz tās komercdarbības plānā paredzēto maksājumu darījumu kopējo summu, ja vien kompetentā iestāde neprasa minēto plānu koriģēt; (a)  attiecīgās personas, tostarp jebkura pārstāvja, par ko tā uzņemas pilnu atbildību, iepriekšējos 12 mēnešos izpildīto vai iniciēto maksājumu darījumu vidējā kopsumma nepārsniedz EUR 1 miljonu mēnesī. Minēto prasību novērtē attiecībā uz tās komercdarbības plānā paredzēto maksājumu darījumu kopējo summu, ja vien kompetentā iestāde neprasa minēto plānu koriģēt; Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka personām tiek sniegta atbilstoša informācija par personas datu apstrādi atbilstīgi valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. pantu. Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 3. punkts 3.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var uzlikt maksu par informāciju saskaņā ar 2. punktu, maksai ir jābūt piemērotai un atbilstīgai maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām. 3.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var uzlikt maksu par informāciju saskaņā ar 2. punktu, maksai ir jābūt pamatotai un atbilstīgai maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām. Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji, kuri maina savu maksājumu kontu, pēc pieprasījuma no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kas veicis pārvedumus, par samērīgu cenu var saņemt pastāvīgā informācijas nesējā sniegtu informāciju par veiktajiem darījumiem. Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 34. pants Dalībvalstis var paredzēt, ka pierādīšanas pienākums ir maksājumu pakalpojuma sniedzēja atbildība — pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka ir ievērojis šajā sadaļā noteiktās informēšanas prasības. Dalībvalstis paredz, ka pierādīšanas pienākums ir maksājumu pakalpojuma sniedzēja atbildība — pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka ir ievērojis šajā sadaļā noteiktās informēšanas prasības. Grozījums Nr. 87 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis pieprasa, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojuma lietotājam tam viegli pieejamā formā nodotu informāciju un nosacījumus, kas minēti 38. pantā, pirms maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds vienreizēja maksājumu pakalpojuma līgums vai piedāvājums. Pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju un nosacījumus sniedz uz papīra vai citā pastāvīgā informācijas nesējā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās. 1.  Dalībvalstis pieprasa, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojuma lietotājam tam viegli pieejamā formā nodotu informāciju un nosacījumus, kas minēti 38. pantā, attiecībā uz saviem pakalpojumiem pirms maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds vienreizēja maksājumu pakalpojuma līgums vai piedāvājums. Pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju un nosacījumus sniedz uz papīra vai citā pastāvīgā informācijas nesējā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās. Grozījums Nr. 88 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis pieprasa, ka tad, ja maksājuma uzdevumu ir iniciējusi trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tas maksājumu pakalpojumu lietotājam dara pieejamu 38. pantā minēto informāciju un nosacījumus. Informāciju un nosacījumus izklāsta skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā tiek piedāvāts maksājumu pakalpojums, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās. Grozījums Nr. 89 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksātājam informāciju par piedāvāto pakalpojumu un kontaktinformāciju trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam. 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms maksājuma darījuma iniciēšanas sniedz maksātājam šādu skaidru un saprotamu informāciju: (a)  trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontaktinformācija un reģistrācijas numurs un atbildīgās uzraudzības iestādes nosaukums; (b)  atbilstošos gadījumos –– maksājuma iniciēšanas procedūras maksimālais laika periods; (c)  visas iespējamās maksas, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam jāmaksā trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam, un attiecīgā gadījumā –– maksu sadalījums; (d)  attiecīgā gadījumā –– piemērojamais faktiskais vai atsauces valūtas kurss. Grozījums Nr. 90 Direktīvas priekšlikums 39. pants – ievaddaļa Ja trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma iniciē maksājuma uzdevumu tas nekavējoties pēc iniciēšanas sniedz vai dara pieejamus maksātājam un attiecīgā gadījumā maksājumu saņēmējam šādus datus: Ja trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma iniciē maksājuma uzdevumu tas nekavējoties pēc iniciēšanas skaidri un viennozīmīgi sniedz maksātājam un attiecīgā gadījumā maksājumu saņēmējam šādus datus: Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 39. pants – a punkts (a)  apstiprinājumu par maksājuma uzdevuma veiksmīgu iniciēšanu, ko izsniedz maksātāja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam; (a)  apstiprinājumu par maksājuma darījuma veiksmīgu iniciēšanu, ko izsniedz maksātāja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam; Grozījums Nr. 92 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 1. daļa – d punkts (d)  attiecīgā gadījumā jebkādas maksājumu darījuma maksas apmēru un attiecīgā gadījumā tās sadalījumu; (d)  attiecīgā gadījumā jebkādas trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājumu darījuma maksas apmēru, šādas maksas norādot atsevišķās vienībās. Grozījums Nr. 93 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 1.a daļa (jauna) Šis pants neskar datu aizsardzības prasības, ko piemēro trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam un maksājumu saņēmējam. Grozījums Nr. 94 Direktīvas priekšlikums 41. pants – ievaddaļa Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksājumu saņēmējam šādus datus: Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksājumu saņēmējam šādus datus par saviem pakalpojumiem: Grozījums Nr. 95 Direktīvas priekšlikums 42. pants – ievaddaļa Uzreiz pēc maksājumu darījuma izpildes maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamu maksājumu saņēmējam visus šādus datus: Uzreiz pēc maksājumu darījuma izpildes maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamu maksājumu saņēmējam visus šādus datus par viņa pakalpojumiem, ja tie viņam ir personīgi pieejami: Grozījums Nr. 96 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis pieprasa, lai savlaicīgi pirms tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds pamatlīgums vai piedāvājums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot papīru vai jebkādu citu pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam informāciju un dara zināmus nosacījumus, kas paredzēti 45. pantā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās. 1.  Dalībvalstis pieprasa, lai savlaicīgi pirms tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds pamatlīgums vai piedāvājums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot papīru vai jebkādu citu pastāvīgu informācijas nesēju, dara pieejamu vai pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam informāciju un dara zināmus nosacījumus, kas paredzēti 45. pantā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās. Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (а)  sniedzamā pakalpojuma galveno īpašību apraksts; (а)  sniedzamā pakalpojuma galveno īpašību skaidrs apraksts; Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  veids un procedūra, kā sniedz piekrišanu maksājumu darījuma iniciēšanai vai izpildei un šādas piekrišanas atsaukumam atbilstīgi 57. un 71. pantam; (c)  veids un procedūra, kā sniedz piekrišanu maksājumu uzdevuma iniciēšanai vai maksājumu darījuma izpildei un šādas piekrišanas atsaukumam atbilstīgi 57. un 71. pantam; Grozījums Nr. 99 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 6. punkts – a apakšpunkts (a)  ja ir vienošanās — informācija par to, ka tiks uzskatīts, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir pieņēmis nosacījumu izmaiņas, kā noteikts 47. pantā, ja viņš līdz ierosinātajai izmaiņu spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka viņš tām nepiekrīt; (a)  ja ir vienošanās, izņemot gadījumu, kad izmaiņas ir skaidri un nepārprotami labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam saskaņā ar 47. panta 2. punktu, — informācija par to, ka tiks uzskatīts, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir pieņēmis nosacījumu izmaiņas, kā noteikts 47. pantā, ja viņš līdz ierosinātajai izmaiņu spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka viņš tām nepiekrīt, tomēr šāds paziņošanas veids nav spēkā, ja izmaiņas ir skaidri un nepārprotami labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājiem; Grozījums Nr. 100 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Jebkādas izmaiņas pamatlīgumā, kā arī 45. pantā noteiktajā informācijā un noteikumos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ierosina tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms to ierosinātās piemērošanas dienas. 1.  Jebkādas izmaiņas pamatlīgumā, kas nav skaidri un nepārprotami labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kā arī 45. pantā noteiktajā informācijā un noteikumos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ierosina tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms to ierosinātās piemērošanas dienas. Grozījums Nr. 101 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 2. punkts 2.  Procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas var piemērot uzreiz un bez iepriekšējas paziņošanas, ja par šādām tiesībām ir panākta vienošanās pamatlīgumā un ja šo izmaiņu pamatā ir standarta procentu likmes vai atsauces valūtas maiņas kurss, par ko ir panākta vienošanās atbilstīgi 45. panta 3) punkta b) un c) apakšpunktam. Maksājumu pakalpojumu lietotāju pēc iespējas ātrāk informē par izmaiņām procentu likmē tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, izņemot, ja puses ir vienojušās par konkrētu periodiskumu vai veidu, kādā ir jāsniedz vai jādara pieejama informācija. Tomēr procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas, kas ir labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam, var piemērot bez iepriekšējas paziņošanas. 2.  Procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas var piemērot uzreiz un bez iepriekšējas paziņošanas, ja par šādām tiesībām ir panākta vienošanās pamatlīgumā un ja šo procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņu pamatā ir standarta procentu likmes vai atsauces valūtas maiņas kurss, par ko ir panākta vienošanās atbilstīgi 45. panta 3) punkta b) un c) apakšpunktam. Maksājumu pakalpojumu lietotāju pēc iespējas ātrāk informē par izmaiņām procentu likmē tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, izņemot, ja puses ir vienojušās par konkrētu periodiskumu vai veidu, kādā ir jāsniedz vai jādara pieejama informācija. Tomēr procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas, kas ir labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam, un izmaiņas pamatlīgumā, kas ir skaidri un nepārprotami labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājiem, var piemērot bez iepriekšējas paziņošanas. Grozījums Nr. 102 Direktīvas priekšlikums 48. pants – 2. punkts 2.  Par tāda pamatlīguma laušanu, kurš noslēgts uz noteiktu laiku, kas pārsniedz 12 mēnešus, vai arī uz nenoteiktu laiku, maksājumu pakalpojumu lietotājam maksu nenosaka, ja pagājuši 12 mēneši. Visos pārējos gadījumos līguma laušanas maksa ir atbilstīga un samērīga ar izmaksām. 2.  Par pamatlīguma laušanu maksājumu pakalpojumu lietotājam maksu nenosaka. Grozījums Nr. 103 Direktīvas priekšlikums 50. pants – 2. punkts 2.  Pamatlīgumā var būt iekļauts nosacījums, ka 1. punktā minētā informācija ir jāsniedz vai jādara pieejama periodiski vismaz reizi mēnesī un veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksātājam informāciju saglabāt un pavairot nemainītu. 2.  Pamatlīgumā iekļauj nosacījumu, ka 1. punktā minētā informācija ir jāsniedz vai jādara pieejama periodiski vismaz reizi mēnesī bez maksas un veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksātājam informāciju saglabāt un pavairot nemainītu. Grozījums Nr. 104 Direktīvas priekšlikums 50. pants – 3. punkts 3.  Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzlikt par pienākumu informāciju sniegt papīra formātā reizi mēnesī par brīvu. 3.  Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzlikt par pienākumu informāciju sniegt papīra formātā vai citā pastāvīgā informācijas nesējā reizi mēnesī bez maksas. Grozījums Nr. 105 Direktīvas priekšlikums 51. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  atsauci, kas ļauj maksājumu saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un attiecīgā gadījumā maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta līdz ar maksājumu darījumu; (a)  atsauci, kas ļauj maksājumu saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta līdz ar maksājumu darījumu; Grozījums Nr. 106 Direktīvas priekšlikums 51. pants – 3. punkts 3.  Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzlikt par pienākumu informāciju sniegt papīra formātā reizi mēnesī par brīvu. 3.  Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzlikt par pienākumu informāciju sniegt papīra formātā vai citā pastāvīgā informācijas nesējā reizi mēnesī bez maksas. Grozījums Nr. 107 Direktīvas priekšlikums 52. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Ja pirms maksājumu darījuma uzsākšanas piedāvā veikt valūtas konvertēšanu un ja valūtas konvertēšanas pakalpojumu piedāvā tirdzniecības vietā vai to piedāvā maksājumu saņēmējs, tad tās puses pienākums, kas piedāvā maksātājam valūtas konvertēšanas pakalpojumu, ir atklāt maksātājam visas maksas, kā arī to valūtas kursu, ko lieto, lai veiktu maksājumu darījuma konvertēšanu. 2.  Ja pirms maksājumu darījuma uzsākšanas piedāvā veikt valūtas konvertēšanu un ja valūtas konvertēšanas pakalpojumu piedāvā bankomātā, tirdzniecības vietā vai to piedāvā maksājumu saņēmējs, tad tās puses pienākums, kas piedāvā maksātājam valūtas konvertēšanas pakalpojumu, ir atklāt maksātājam visas maksas, kā arī to valūtas kursu, ko lieto, lai veiktu maksājumu darījuma konvertēšanu. Grozījums Nr. 108 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 2. punkts 2.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona pieprasa maksu par noteikta maksājumu instrumenta izmantošanu, pirms maksājumu darījuma iniciēšanas par to informē maksājumu pakalpojumu lietotāju. svītrots Grozījums Nr. 109 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības trešās personas izmaksas attiecināt uz maksātāju, maksātājam nav pienākuma šīs izmaksas segt, izņemot gadījumus, kad tas pirms maksājuma darījuma iniciēšanas tika informēts par šo izmaksu pilno apmēru. Grozījums Nr. 110 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts 1.  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar pieprasīt maksu no maksājumu pakalpojumu lietotāja par savu informēšanas pienākumu pildīšanu vai par korekcijas un novēršanas pasākumu veikšanu atbilstīgi šai sadaļai, ja vien 70. panta 1. punktā, 71. panta 5. punktā un 79. panta 2. punktā nav noteikts citādi. Par šo maksu vienojas maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šī maksa ir piemērota un samērīga ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām. 1.  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar pieprasīt maksu no maksājumu pakalpojumu lietotāja par savu informēšanas pienākumu pildīšanu vai par korekcijas un novēršanas pasākumu veikšanu atbilstīgi šai sadaļai, ja vien 70. panta 1. punktā, 71. panta 5. punktā un 79. panta 2. punktā nav noteikts citādi. Par šo maksu vienojas maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šī maksa ir piemērota un samērīga ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma atklāj maksājuma darījuma faktiskās izmaksas. Grozījums Nr. 111 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 3. punkts 3.  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neliedz maksājumu saņēmējam pieprasīt no maksātāja maksu, piedāvājot tam atlaidi vai citādi novirzot to uz konkrētu maksājumu instrumentu. Tomēr jebkādas piemērotās maksās nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās maksājumu saņēmējam par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu. 3.  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neliedz maksājumu saņēmējam pieprasīt no maksātāja maksu, piedāvājot tam atlaidi vai citādi novirzot to uz konkrētu maksājumu instrumentu. Tomēr jebkādas piemērotās maksās nedrīkst pārsniegt tiešās izmaksas, kas radušās maksājumu saņēmējam par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu. Grozījums Nr. 112 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Neskarot 4. punkta noteikumus, dalībvalstis var nodrošināt, ka maksājumu saņēmējs par maksājumu instrumenta izmantošanu nepieprasa nekādu maksu. Grozījums Nr. 113 Direktīvas priekšlikums 57. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Piekrišanu izpildīt maksājumu darījumu vai vairākus maksājumu darījumus dod tādā kārtībā, par ko ir panākta vienošanās starp maksātāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Piekrišanu var dot tieši vai netieši — ar maksājumu saņēmēja starpniecību. Uzskata, ka piekrišana izpildīt maksājumu darījumu dota, ja maksātājs pilnvaro trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju iniciēt maksājumu darījumu, izmantojot kontu apkalpojoša maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus. 2.  Piekrišanu izpildīt maksājumu darījumu vai vairākus maksājumu (tostarp tiešā debeta) darījumus dod tādā kārtībā, par ko ir panākta vienošanās starp maksātāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Piekrišanu var dot tieši vai netieši — ar maksājumu saņēmēja starpniecību. Uzskata, ka piekrišana izpildīt maksājumu darījumu dota, ja maksātājs pilnvaro to trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju iniciēt maksājumu darījumu, izmantojot tāda kontu apkalpojoša maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kurš apkalpo maksātājam piederošu kontu. Grozījums Nr. 114 Direktīvas priekšlikums 58. pants – virsraksts Trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja piekļuve konta informācijai un tās izmantošana Trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja un trešās personas — maksājumu instrumentu emitenta piekļuve konta informācijai un tās izmantošana Grozījums Nr. 115 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam ir tiesības izmantot trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lai saņemtu maksājumu pakalpojumus, kas ļauj piekļūt maksājumu kontiem, kā minēts I pielikuma 7. punktā. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam — ja tam ir maksājumu konts, kam var piekļūt, izmantojot bankas pakalpojumus tiešsaistē, — ir tiesības izmantot atļautu trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lai saņemtu maksājumu pakalpojumus, kas ļauj piekļūt maksājumu kontiem, kā minēts I pielikuma 7. punktā. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam ir tiesības izmantot atļautu trešo personu — maksājumu instrumenta emitentu, lai saņemtu maksājumu instrumentu, ar kuru var veikt maksājumu darījumus. Grozījums Nr. 116 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs neliedz šajā direktīvas pantā paredzēto piekļuvi trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai trešai personai — maksājumu instrumentu emitentam, kuram maksātāja uzdevumā ir atļauts veikt konkrētu maksājumu, ja maksātājs tam ir devis piekrišanu tiešā veidā saskaņā ar 57. panta noteikumiem. Grozījums Nr. 117 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  Maksājumu saņēmēji, kas piedāvā maksātājiem iespēju izmantot trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai trešo personu — maksājumu instrumentu emitentu pakalpojumus, sniedz maksātājiem skaidru informāciju par minētajām trešām personām — maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, to reģistrācijas numuru un to atbildīgās uzraudzības iestādes nosaukumu. Grozījums Nr. 118 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Ja maksātājs ir pilnvarojis trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, tam ir šādi pienākumi: [Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.] Grozījums Nr. 119 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  nodrošināt, ka maksājumu pakalpojuma lietotāja individuālie drošības elementi nav pieejami citām personām; (a)  nodrošināt, ka maksājumu pakalpojuma lietotāja individuālie drošības akreditācijas dati nav pieejami citām personām; Grozījums Nr. 120 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b)  nepārprotami autentificēties konta īpašnieka kontu apkalpojošajam(-iem) maksājumu pakalpojumu sniedzējam(-iem); (b)  ikreiz, kad tiek iniciēts maksājums vai iegūta konta informācija, nepārprotami autentificēties konta īpašnieka kontu apkalpojošajam(-iem) maksājumu pakalpojumu sniedzējam(-iem); Grozījums Nr. 121 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c)  neglabāt maksājumu pakalpojuma lietotāja sensitīvus maksājumu datus vai individuālas drošības akreditācijas datus. (c)  neglabāt maksājumu pakalpojuma lietotāja individuālas drošības akreditācijas datus. Grozījums Nr. 122 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  datus izmanto tikai tādiem nolūkiem, kādus skaidri norādījis maksātājs. Grozījums Nr. 123 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Ja maksātājs ir devis piekrišanu trešai personai — maksājumu instrumenta emitentam, kas ir nodrošinājis maksātājam maksājumu instrumentu, lai iegūtu informāciju par pietiekamu līdzekļu pieejamību konkrētajam maksājumu darījumam konkrētajā maksājumu kontā, kas ir maksātāja turējumā, konkrētā maksājumu konta kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzreiz pēc maksātāja maksājuma uzdevuma saņemšanas sniedz šādu informāciju trešai personai — maksājumu instrumenta emitentam. Informācija par pietiekamu līdzekļu pieejamību būtu jāsniedz vienkāršas “jā” vai “nē” atbildes formā, nevis kā paziņojums par konta atlikumu saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Grozījums Nr. 124 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 4. punkts 4.  Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādā maksājuma uzdevumus, kas pārsūtīti, izmantojot trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, tieši tādā pašā veidā attiecībā uz termiņiem un prioritāti, kā maksājuma uzdevumus, ko maksātājs pārsūtījis tieši, ja vien atšķirīgai apstrādei nav objektīvu iemeslu. 4.  Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādā maksājuma uzdevumus, kas pārsūtīti, izmantojot trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai trešās personas — maksājumu instrumentu emitenta pakalpojumus, tieši tādā pašā veidā, īpaši attiecībā uz termiņiem un prioritāti vai maksām, kā maksājuma uzdevumus, ko maksātājs pārsūtījis tieši, ja vien atšķirīgai apstrādei nav objektīvu iemeslu. Grozījums Nr. 125 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Trešām personām — maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav jāslēdz līgums ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai iniciētu maksājumus vai saņemtu konta informācijas pakalpojumus. Grozījums Nr. 126 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 4.b punkts (jauns) 4.b  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc vienotu un drošu atvērto komunikācijas standartu pieņemšanas un pēc tam, kad tos īstenojušas trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzējus apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar 94.a pantu, maksājumu pakalpojumu lietotājs e-maksājumu darījuma uzsākšanai, ko nodrošina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var izmantot drošāko, modernāko tehnisko risinājumu. Grozījums Nr. 127 Direktīvas priekšlikums 59. pants 59. pants svītrots Trešo personu — maksājumu instrumentu emitentu piekļuve konta informācijai un tās izmantošana 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam ir tiesības izmantot trešo personu — maksājumu instrumenta emitentu, lai saņemtu maksājumu kartes pakalpojumus. 2.  Ja maksātājs ir devis piekrišanu trešai personai — maksājumu instrumenta emitentam, kas ir nodrošinājis maksātājam maksājumu instrumentu, lai iegūtu informāciju par pietiekamu līdzekļu pieejamību konkrētajam maksājumu darījumam konkrētajā maksājumu kontā, kas ir maksātāja turējumā, konkrētā maksājumu konta kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzreiz pēc maksātāja maksājuma uzdevuma saņemšanas sniedz šādu informāciju trešai personai — maksājumu instrumenta emitentam. 3.  Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādā maksājuma uzdevumus, kas pārsūtīti, izmantojot trešās personas — maksājumu instrumenta emitenta pakalpojumus, tieši tādā pašā veidā attiecībā uz termiņiem un prioritāti, kā maksājuma uzdevumus, ko maksātājs pārsūtījis personīgi, ja vien atšķirīgai apstrādei nav objektīvu iemeslu. Grozījums Nr. 128 Direktīvas priekšlikums 61. pants – 2. punkts 2.  Panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām maksājumu pakalpojumu lietotājs jo īpaši tūlīt pēc maksājumu instrumenta saņemšanas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu tā individuālo drošības elementu drošību. Maksājumu pakalpojumu lietotāju piesardzības pienākumi nekavē jebkādu maksājumu instrumentu un pakalpojumu izmantošanu, kas ir atļauti ar šo direktīvu. 2.  Panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām maksājumu pakalpojumu lietotājs jo īpaši tūlīt pēc maksājumu instrumenta saņemšanas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu tā individuālo drošības akreditācijas datu drošību. Maksājumu pakalpojumu lietotāju piesardzības pienākumi nekavē jebkādu maksājumu instrumentu un pakalpojumu izmantošanu, kas ir atļauti ar šo direktīvu. Grozījums Nr. 129 Direktīvas priekšlikums 62. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  nodrošināt, lai maksājumu instrumenta individuālie drošības elementi nebūtu pieejami citām personām, kuras nav tāds maksājumu pakalpojuma sniedzējs, kas pilnvarots izmantot maksājumu instrumentu, neskarot maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumus saskaņā ar 61. pantu; (a)  nodrošināt, lai maksājumu instrumenta individuālie drošības akreditācijas dati būtu patiešām droši un nebūtu pieejami citām personām, kuras nav tāds maksājumu pakalpojuma sniedzējs, kas pilnvarots izmantot maksājumu instrumentu, neskarot maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumus saskaņā ar 61. pantu; Grozījums Nr. 130 Direktīvas priekšlikums 62. pants – 2. punkts 2.  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku par maksājumu instrumenta nosūtīšanu maksātājam vai par jebkādu tā individuālo drošības elementu nosūtīšanu. 2.  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku par maksājumu instrumenta nosūtīšanu maksātājam vai par jebkādu tā individuālo drošības akreditācijas datu nosūtīšanu. Grozījums Nr. 131 Direktīvas priekšlikums 63. pants – 2. punkts 2.  Ja ir iesaistīta trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksājumu pakalpojumu lietotājs, neskarot 65. panta 2. punktu un 80. panta 1. punktu, no kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja panāk kļūdas labojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu. 2.  Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs ir nolēmis izmantot trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksājumu pakalpojumu lietotājs to informē un par to paziņo kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Neskarot 80. panta 1. punktu, maksājumu pakalpojumu lietotājs no kontu apkalpojošā pakalpojumu sniedzēja panāk kļūdas labojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu. Grozījums Nr. 132 Direktīvas priekšlikums 63. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs paziņo tā kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam par visiem incidentiem, kas tam zināmi un kas to skar, izmantojot trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai trešās personas — maksājumu instrumentu emitenta pakalpojumus. Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs paziņo valsts kompetentajām iestādēm par visiem notikušajiem incidentiem. Valstu kompetentās iestādes tad veic pasākumus, ievērojot procedūras, ko noteikusi EBI ciešā sadarbībā ar ECB, kā paredzēts 85. pantā. Grozījums Nr. 133 Direktīvas priekšlikums 64. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Dalībvalstis nosaka, ka tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis izpildītu maksājumu darījumu, vai ja tas apgalvo, ka maksājumu darījums ir izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam un, ja iesaistīts un atbilstīgā veidā, trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāpierāda, ka maksājumu darījums tika autentificēts, precīzi reģistrēts un iegrāmatots un tajā nav notikušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi. 1.  Dalībvalstis nosaka, ka tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis izpildītu maksājumu darījumu, vai ja tas apgalvo, ka maksājumu darījums ir izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam un, ja iesaistīts, trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāpierāda, ka maksājumu darījums tika autentificēts, precīzi reģistrēts un iegrāmatots un tajā nav notikušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi. Grozījums Nr. 134 Direktīvas priekšlikums 64. pants – 1. punkts – 2. daļa Ja maksājumu darījumu iniciējusi trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tam jāpierāda, ka maksājumu darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūda vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu, par ko tas atbildīgs. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs iniciē maksājuma darījumu, izmantojot trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu, tam jāpierāda, ka maksājumu darījums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūda vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu, par ko tas atbildīgs. Grozījums Nr. 135 Direktīvas priekšlikums 64. pants – 2. punkts 2.  Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis kādu izpildītu maksājumu darījumu, pats par sevi nav pietiekams tikai ar to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot attiecīgā gadījumā trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ir reģistrējis maksājumu instrumenta lietojumu, lai pierādītu, vai nu ka maksātājs bija autorizējis maksājumu darījumu, vai ka maksātājs ir rīkojies krāpnieciski, pieļāvis rupju neuzmanību vai tīši nav pildījis vienu vai vairākus savus 61. pantā paredzētos pienākumus. 2.  Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis kādu izpildītu maksājumu darījumu, pats par sevi nav pietiekams tikai ar to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot attiecīgā gadījumā trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ir reģistrējis maksājumu instrumenta lietojumu, lai pierādītu, vai nu ka maksātājs bija autorizējis maksājumu darījumu, vai ka maksātājs ir rīkojies krāpnieciski, pieļāvis rupju neuzmanību vai tīši nav pildījis vienu vai vairākus savus 61. pantā paredzētos pienākumus. Šādā gadījumā vienīgi pieņēmumus bez papildu apliecinošiem pierādījumiem, izņemot reģistrētu maksājuma instrumenta izmantošanu, neuzskata par pietiekamu pierādījumu pret maksājumu lietotāju. Lai pierādītu maksātāja krāpniecību vai rupju neuzmanību, maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tostarp — attiecīgā gadījumā — trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam, jānodrošina to apliecinoši pierādījumi. Grozījums Nr. 136 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 63. pantu, neautorizēta maksājumu darījuma gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties kompensē maksātajam neautorizētā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno tā maksājumu konta stāvokli, no kura tika debetēta šī summa, līdz stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Tas arī nodrošinās to, ka kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 63. pantu, neautorizēta maksājumu darījuma gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs 24 stundu laikā pēc tam, kad tas ir pamanījis šādu darījumu vai ticis par to informēts, kompensē maksātajam neautorizētā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno tā maksājumu konta stāvokli, no kura tika debetēta šī summa, līdz stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Tas arī nodrošinās to, ka kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Grozījums Nr. 137 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 2. punkts 2.  Ja ir iesaistīta trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs kompensē neautorizētā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Iespējams, ir piemērojama finansiālā kompensācija kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ko atlīdzina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs. 2.  Ja ir iesaistīta trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs kompensē neautorizētā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Ja trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tā nav atbildīga par neautorizēto maksājumu darījumu, trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienas darba dienas laikā atlīdzina kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam izdevumus, kas tam ir pamatoti radušies, kompensējot darījumu maksātājam, tostarp neautorizētā maksājuma darījuma summu. Grozījums Nr. 138 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Atkāpjoties no 65. panta, maksātājam var tikt noteikts pienākums segt līdz pat EUR 50 zaudējumus, kas saistīti ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem un kas izriet no pazaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošanas vai no maksājumu instrumenta nelikumīgas piesavināšanās. 1.  Atkāpjoties no 65. panta, maksātājam var tikt noteikts pienākums segt zaudējumus ne vairāk kā EUR 50 apmērā vai līdzvērtīgu summu citā valūtā, kas saistīti ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem un kas izriet no pazaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošanas vai no maksājumu instrumenta nelikumīgas piesavināšanās. Šis noteikums netiks piemērots, ja zaudējumus, zādzību vai maksājumu instrumenta nelikumīgu piesavināšanos maksātājam nebija iespējams atklāt pirms šāda maksājuma izpildes. Grozījums Nr. 139 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā, pieņem pamatnostādnes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par šajā direktīvā ietvertā jēdziena “rupja neuzmanība” interpretāciju un praktisko izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu. Šīs pamatnostādnes pieņem [ievietot datumu — divpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un regulāri atjaunina pēc vajadzības. Grozījums Nr. 140 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b  Gadījumos, kuros maksātājs nav rīkojies ne krāpnieciski, ne tīši nepildījis tam 61. pantā noteiktos pienākumus, dalībvalstis var samazināt šā panta 1. punktā minēto saistību apmēru, jo īpaši ņemot vērā maksājuma instrumenta individuālos drošības elementus un apstākļus, kādos tas ticis pazaudēts, nozagts vai kādos notikusi tā nelikumīga piesavināšanās. Grozījums Nr. 141 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 2.c punkts (jauns) 2.c  Maksātājs neuzņemas atbildību par finansiālām sekām, kas izriet no pazaudēta, nozagta maksājuma instrumenta izmantošanas vai maksājuma instrumenta nelikumīgas piesavināšanās, ja tās rezultātā veikto neautorizēto maksājumu bija iespējams īstenot maksājuma metodes vai drošības pārkāpumu rezultātā, par kuru jau ir bijis zināms un kurš ir dokumentēts, un ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav pietiekami uzlabojis drošības sistēmas, lai efektīvi bloķētu turpmākos šāda veida uzbrukumus, izņemot gadījumus, kuros maksātājs pats ir rīkojies krāpnieciski. Grozījums Nr. 142 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts – 2. daļa Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksātājam jāpierāda, ka šādi nosacījumi ir ievēroti. Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksātājam jāsniedz faktu informācija saistībā ar šādiem nosacījumiem. Grozījums Nr. 143 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts – 3. daļa Kompensē visu izpildītā maksājumu darījuma summu. Tas ietver to, ka kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. svītrots Grozījums Nr. 144 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts - 4. daļa Attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem maksātājam ir tiesības uz beznosacījumu kompensāciju termiņos, kas paredzēti 68. pantā, izņemot gadījumus, ja maksājumu saņēmējs ir izpildījis līguma pienākumus un maksātājs jau ir saņēmis pakalpojumus vai patērējis preces. Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksājumu saņēmējam jāpierāda, ka trešajā daļā minētie nosacījumi ir ievēroti. Dalībvalstis nodrošina, ka papildus tiesībām, kas minētas pirmajā daļā, attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem maksātājam ir tiesības uz beznosacījumu kompensāciju termiņos, kas paredzēti 68. pantā. Grozījums Nr. 145 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Kompensācijā iekļauj visu izpildītā maksājumu darījuma summu. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Maksājuma kompensēšanas rezultātā paša maksājuma darījuma pamatā esošās maksātāja prasījuma tiesības paliek nemainīgas. Grozījums Nr. 146 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Dalībvalstis var atļaut saviem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt labvēlīgākus nosacījumus tiesībām uz kompensāciju, kas atbilst to tiešā debeta sistēmām, ja tie ir labvēlīgāki maksātājam. Grozījums Nr. 147 Direktīvas priekšlikums 67.apunkts (jauns) 67.a pants Maksājumu darījumi, kuru darījumu summa iepriekš nav zināma 1.  Attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuru darījumu summa pirkuma brīdī nav zināma, dalībvalstis nosaka tādu maksimālo līdzekļu summu, kuru var bloķēt maksātāja maksājumu kontā, un maksimālo laikposmu, kurā maksājuma saņēmējs var bloķēt minētos līdzekļus. 2.  Maksājuma saņēmējam ir pienākums informēt maksātāju pirms maksājuma darījuma veikšanas, ja maksātāja maksājumu kontā tiktu bloķēti līdzekļi, kas pārsniedz pirkuma summu. 3.  Ja maksātāja maksājumu kontā tikuši bloķēti līdzekļi, kas pārsniedz pirkuma summu, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir par to jāinformē maksātājs konta pārskatā. Grozījums Nr. 148 Direktīvas priekšlikums 68. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājs var pieprasīt 67. pantā minēto kompensāciju par autorizētu maksājumu darījumu, ko iniciējis maksājumu saņēmējs, astoņu nedēļu laikā no dienas, kad līdzekļi ir debitēti. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājs var pieprasīt 67. pantā minēto kompensāciju par autorizētu maksājumu darījumu, ko iniciējis maksājumu saņēmējs, vismaz astoņu nedēļu laikā no dienas, kad līdzekļi ir debitēti. Grozījums Nr. 149 Direktīvas priekšlikums 69. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saņemšanas laiks ir laiks, kad maksājuma uzdevumu, ko tieši iniciējis maksātājs vai ko tā vārdā iniciējusi trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai netieši maksājumu saņēmējs, vai ar maksājumu saņēmēja starpniecību, saņem maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Ja saņemšanas laiks neiekrīt maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba dienā, maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs vēlāko saņemšanas termiņu var noteikt darba dienas beigās, un visus pēc tam saņemtus dokumentus uzskata par saņemtiem nākamajā darba dienā. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saņemšanas laiks ir laiks, kad maksājuma uzdevumu, ko tieši iniciējis maksātājs vai ko tā vārdā iniciējusi trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai netieši maksājumu saņēmējs, vai ar maksājumu saņēmēja starpniecību, saņem maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Saņemšanas laiks nevar būt vēlāks par maksātāja konta debetēšanas laiku. Ja saņemšanas laiks neiekrīt maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba dienā, maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs vēlāko saņemšanas termiņu var noteikt darba dienas beigās, un visus pēc tam saņemtus dokumentus uzskata par saņemtiem nākamajā darba dienā. Grozījums Nr. 150 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt maksājuma uzdevumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju informē par atteikumu un, ja iespējams, par tā iemesliem un procedūru, kā labot faktu kļūdas, kas ir izraisījušas atteikumu, ja vien tas nav aizliegts ar citiem attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. 1.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tostarp attiecīgā gadījumā trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, atsakās izpildīt maksājuma uzdevumu vai iniciēt maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju informē par atteikumu un, ja iespējams, par tā iemesliem un procedūru, kā labot faktu kļūdas, kas ir izraisījušas atteikumu, ja vien tas nav aizliegts ar citiem attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Grozījums Nr. 151 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – 3. daļa Pamatlīgumā var iekļaut noteikumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par informēšanu, ja atteikums ir objektīvi pamatots. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neiekasē maksu par informēšanu no maksājumu pakalpojumu lietotāja. Grozījums Nr. 152 Direktīvas priekšlikums 73. pants – 2. punkts 2.  Šī iedaļa attiecas uz citiem maksājumu darījumiem, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav vienojušies citādi, izņemot 78. pantu, kas nav pušu rīcībā. Tomēr, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz maksājumu darījumiem Savienības teritorijā vienojas par garāku termiņu, nekā noteikts 74. pantā, šāds termiņš nedrīkst pārsniegt četras darba dienas pēc brīža, kad tas saņemts atbilstīgi 69. pantam. 2.  Šī iedaļa attiecas uz citiem maksājumu darījumiem, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav vienojušies citādi, izņemot 78. pantu, kas nav pušu rīcībā. Tomēr, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz maksājumu darījumiem Savienības teritorijā vienojas par garāku termiņu, nekā noteikts 74. pantā, šāds termiņš nedrīkst pārsniegt četras darba dienas vai termiņu, ko pieļauj citas valstu vai Savienības tiesību aktos paredzētās juridiskās saistības, pēc brīža, kad tas saņemts atbilstīgi 69. pantam. Grozījums Nr. 153 Direktīvas priekšlikums 74. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis pieprasa maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nodrošināt, lai pēc tam, kad ir saņemts maksājuma uzdevums saskaņā ar 69. pantu, vēlākais līdz nākamās darba dienas beigām maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā tiktu ieskaitīta maksājumu darījuma summa. Termiņu var pagarināt vēl par vienu darba dienu tādiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti, izmantojot papīra dokumentus. [Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.] Grozījums Nr. 154 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mēģinājums atgūt naudas līdzekļus saskaņā ar šā panta 3. punktu ir neveiksmīgs, kļūdaini nosūtītā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt maksātājam visu nepieciešamo informāciju, lai tas varētu sazināties ar naudas līdzekļu saņēmēju un vajadzības gadījumā –– vērsties ar prasību tiesā par šo līdzekļu piedziņu. Grozījums Nr. 155 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 1. punkts – 3. daļa Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar pirmo vai otro daļu, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās atlīdzina maksātājam neizpildītā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno stāvokli debetētā maksājumu kontā līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar pirmo vai otro daļu, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās atlīdzina maksātājam neizpildītā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno stāvokli debetētā maksājumu kontā līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem. Grozījums Nr. 156 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 1. punkts – 6. daļa Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi un maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksātājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības, ko uzliek šis punkts, pēc pieprasījuma tūlīt mēģina izsekot maksājumu darījumu un dara zināmu iznākumu maksātājam. To veic, nenosakot maksu maksātājam. Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi un maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksātājs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības, ko uzliek šis punkts, pēc pieprasījuma tūlīt mēģina izsekot maksājumu darījumu un dara zināmu iznākumu maksātājam. To veic, nenosakot maksu maksātājam. Grozījums Nr. 157 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Ja maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksājumu saņēmējs vai tas iniciēts ar tā starpniecību, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 63. pantu, 79. panta 2. un 3. punktu un 83. pantu, ir atbildīgs maksājumu saņēmējam par pareizu maksājuma uzdevuma pārsūtīšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar 74. panta 3. punktu. Ja maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas tūlīt atkārtoti pārsūta attiecīgo maksājuma uzdevumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja maksājuma uzdevums pārsūtīts novēloti, summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. 2.  Ja maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksājumu saņēmējs vai tas iniciēts ar tā starpniecību, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 63. pantu, 79. panta 2. un 3. punktu un 83. pantu, ir atbildīgs maksājumu saņēmējam par pareizu maksājuma uzdevuma nosūtīšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar 74. panta 3. punktu. Ja maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas tūlīt atkārtoti nosūta attiecīgo maksājuma uzdevumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja maksājuma uzdevums nosūtīts novēloti, summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem. Grozījums Nr. 158 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 2. daļa Turklāt, neskarot 63. pantu, 79. panta 2. un 3. punktu, kā arī 83. pantu, maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksājumu saņēmējam par maksājumu darījuma apstrādi saskaņā ar 78. pantā noteiktajiem pienākumiem. Ja maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas nodrošina, ka maksājumu darījuma summa ir maksājumu saņēmēja rīcībā uzreiz pēc tam, kad summa ir kreditēta maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. Turklāt, neskarot 63. pantu, 79. panta 2. un 3. punktu, kā arī 83. pantu, maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksājumu saņēmējam par maksājumu darījuma apstrādi saskaņā ar 78. pantā noteiktajiem pienākumiem. Ja maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas nodrošina, ka maksājumu darījuma summa ir maksājumu saņēmēja rīcībā uzreiz pēc tam, kad summa ir kreditēta maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem. Grozījums Nr. 159 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 3. daļa Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi, par ko maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar pirmo un otro daļu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tāda atbildība, viņš attiecīgi bez liekas kavēšanās maksātājam atlīdzina neizpildīta vai nepareizi izpildīta maksājumu darījuma summu un atjauno stāvokli debetētā maksājumu kontā līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi, par ko maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar pirmo un otro daļu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tāda atbildība, viņš attiecīgi bez liekas kavēšanās maksātājam atlīdzina neizpildīta vai nepareizi izpildīta maksājumu darījuma summu un atjauno stāvokli debetētā maksājumu kontā līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem. Grozījums Nr. 160 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 4. daļa Ja maksājumu darījums ir izpildīts novēloti, maksātājs var nolemt, ka summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. Ja maksājumu darījums ir izpildīts novēloti, maksātājs var nolemt, ka summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem. Grozījums Nr. 161 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 1. punkts 1.  Ja 80. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir cēlusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks kompensē visus saskaņā ar 80. pantu radušos pirmā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumus vai saskaņā ar to izmaksātās summas. Tas ietver kompensāciju, ja kāds maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieprasa drošu lietotāja autentificēšanu. 1.  Ja 65. un 80. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir cēlusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks kompensē visus saskaņā ar 65. un 80. pantu radušos pirmā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumus vai saskaņā ar to izmaksātās summas. Tas ietver kompensāciju, ja kāds maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieprasa drošu lietotāja autentificēšanu. Grozījums Nr. 162 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  EBI ir pilnvarota sākt un veicināt saistošu starpniecības procesu, lai atrisinātu strīdus starp kompetentām iestādēm, kas rodas šajā pantā paredzēto tiesību īstenošanas rezultātā. Grozījums Nr. 163 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1. daļa Piemērojot šo direktīvu, jebkuru personas datu apstrādi veic saskaņā ar direktīvu 95/46/EK, valsts noteikumiem, ar kuriem transponē direktīvu 95/46/EK, un Regulu (EK) Nr. 45/2001. 1.  Dalībvalstis pieļauj personas datu apstrādi, ko veic maksājumu sistēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ar maksājumiem saistītas krāpšanas novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu. Šādu personas datu apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK, un Regulu (EK) Nr. 45/2001. Grozījums Nr. 164 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.a daļa (jauna) 1.a  Personu datu apstrādē, ko veic, piemērojot šo direktīvu, jāievēro tādi principi kā nepieciešamība, samērīgums, ierobežojumi atbilstīgi datu mērķim un samērīgs datu glabāšanas termiņš. Grozījums Nr. 165 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.b daļa (jauna) 1.b  Jo īpaši — ikvienam pakalpojumu sniedzējam, pārstāvim, lietotājam, kurš apstrādā personas datus, vajadzētu saņemt piekļuvi, apstrādāt un glabāt tikai tādus personas datus, kas nepieciešami tā maksājumu pakalpojumu izpildei. Grozījums Nr. 166 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.c daļa (jauna) 1.c  Visās datu apstrādes sistēmās, kas tiek izstrādātas un izmantotas šīs direktīvas ietvaros, jāiekļauj integrēta privātuma aizsardzība/privātuma aizsardzība pēc noklusējuma; Grozījums Nr. 167 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.d daļa (jauna) 1.d  Šīs direktīvas 5. panta j) punktā minētajos dokumentos cita starpā norāda arī pasākumus, kas tiks īstenoti drošības un konfidencialitātes principu ievērošanai un integrētas privātuma aizsardzības un privātuma aizsardzības pēc noklusējuma principa īstenošanai. Grozījums Nr. 168 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.e daļa (jauna) 1.e  Šajā direktīvā paredzētie standarti jāizstrādā un sadarbspēja jānodrošina, pamatojoties uz privātuma ietekmes novērtējumu, kas dod iespēju apzināt riskus, kas saistīti ar katru no pieejamajām tehniskajām iespējām, un to, kādus aizsarglīdzekļus varētu ieviest, lai datu aizsardzības apdraudējumu samazinātu līdz minimālam līmenim. Grozījums Nr. 169 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 1. punkts 1.  Uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecas Direktīva [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] un jo īpaši riska pārvaldības un incidentu ziņošanas prasības, kas noteiktas šīs direktīvas 14. un 15. pantā; 1.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji izveido sistēmu, paredzot tajā atbilstošus riska mazināšanas pasākumus un kontroles mehānismus tādu darbības risku pārvaldībai kā, piemēram, drošības riski, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji minētās sistēmas ietvaros izveido un uztur efektīvas incidentu pārvaldības procedūras, tostarp nopietnu incidentu atklāšanu un klasifikāciju. Grozījums Nr. 170 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 2. punkts 2.  Iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 6. panta 1. punktu, bez nepamatotas kavēšanās informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi un EBI par tīklu un informācijas drošības incidentu paziņojumiem, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. 2.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji bez nepamatotas kavēšanās ziņo par visiem būtiskiem darbības incidentiem, tostarp par drošības incidentiem, maksājumu pakalpojumu sniedzēja izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei. Grozījums Nr. 171 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Saņemot paziņojumu, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās ziņo EBI par būtiskiem incidenta elementiem. Grozījums Nr. 172 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 3. punkts 3.  Saņemot paziņojumu un tad, ja tas vajadzīgs, EBI informē kompetentās iestādes citās dalībvalstīs. 3.  Saņemot paziņojumu, EBI, sadarbojoties ar izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, izvērtē incidenta nozīmīgumu un, pamatojoties uz šo izvērtējumu, informē kompetentās iestādes citās dalībvalstīs. Grozījums Nr. 173 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Vajadzības gadījumā valsts kompetentā iestāde rīkojas preventīvi un lai īstermiņā aizsargātu finanšu sistēmas drošību. Grozījums Nr. 174 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 4. punkts 4.  Papildus Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 14. panta 4. punkta noteikumiem, ja drošības incidents potenciāli varētu ietekmēt maksājumu pakalpojumu lietotāju finanšu intereses, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās paziņo saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem par incidentu un informē tos par iespējamiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kurus tie var veikt paši, lai samazinātu incidenta negatīvo ietekmi. 4.  Ja drošības incidents potenciāli varētu ietekmēt maksājumu pakalpojumu lietotāju finanšu intereses, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās paziņo saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem par incidentu un informē tos par visiem pieejamajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kurus tie var veikt paši, lai samazinātu incidenta negatīvo ietekmi. Grozījums Nr. 175 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā, izstrādā pamatnostādnes, paredzot konkrētu sistēmu ziņošanai par iepriekšējos šā panta punktos minētajiem būtiskiem incidentiem. Pamatnostādnēs jānorāda iesniedzamās informācijas apjoms un apstrāde, tostarp kritēriji, kā novērtēt, kuri incidenti ir būtiski, un standarta ziņošanas veidlapas, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu ziņošanas procesu. Grozījums Nr. 176 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 4.b punkts (jauns) 4.b  Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji valstu kompetentajām iestādēm un EBI regulāri sniedz datus par krāpšanu, kas saistīta ar dažādiem maksāšanas līdzekļiem. Grozījums Nr. 177 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 6. panta 1. punktu norīkotajai iestādei ik gadu sniedz atjauninātu informāciju ar novērtējumu par operacionālajiem un drošības riskiem, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, un par to, vai, reaģējot uz šiem riskiem, ir veikti adekvāti ietekmes mazināšanas pasākumi un ieviesti kontroles mehānismi. Iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 6. panta 1. punktu, bez nepamatotas kavēšanās nosūta šīs informācijas kopiju kompetentajai iestādei izcelsmes dalībvalstī. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji kompetentajai iestādei ik gadu sniedz atjauninātu un plašu informāciju ar novērtējumu par operacionālajiem un drošības riskiem, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, un par to, vai, reaģējot uz šiem riskiem, ir veikti adekvāti ietekmes mazināšanas pasākumi un ieviesti kontroles mehānismi. Grozījums Nr. 178 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 2. punkts 2.  Neskarot Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 14. un 15. pantu, EBI ciešā sadarbībā ar ECB izstrādā pamatnostādnes par drošības pasākumu, tostarp attiecīgā gadījumā sertifikācijas procesu, noteikšanu, īstenošanu un uzraudzību. Tā, inter alia, ņem vērā standartus un/vai specifikācijas, ko Komisija publicējusi saskaņā ar Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 16. panta 2. punktu. 2.  EBI ciešā sadarbībā ar ECB izstrādā īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz drošības pasākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā sertifikācijas procesu, noteikšanu, īstenošanu un uzraudzību. Tā, inter alia, ņem vērā standartus un/vai specifikācijas, ko publicējusi Komisija, kā arī ECB Eurosistēmas ieteikumus par tādu interneta maksājumu drošību, kas tiek veikti “SecuRePay” foruma ietvaros. EBI līdz ... iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. Grozījums Nr. 179 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 3. punkts 3.  EBI ciešā sadarbībā ar ECB regulāri, bet vismaz reizi divos gados, pārskata pamatnostādnes. 3.  EBI ciešā sadarbībā ar ECB regulāri, bet vismaz reizi divos gados, pārskata šā punkta otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. Grozījums Nr. 180 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 4. punkts 4.  Neskarot Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 14. un 15. pantu, EBI pieņem pamatnostādnes, lai atvieglotu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzdevumu identificēt nopietnus incidentus un apstākļus, kādos maksājumu iestādei ir jāziņo par drošības incidentu. Šīs pamatnostādnes pieņem (ievietot datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā). 4.  EBI ar kompetentajām iestādēm un ECB koordinē informācijas apmaiņu to operacionālo un drošības risku jomā, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem. Grozījums Nr. 181 Direktīvas priekšlikums 87. pants – 2. punkts 2.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz I pielikuma 7. punktā minētos pakalpojumus, tas apstiprina pats savu autentiskumu attiecībā pret konta īpašnieka kontu apkalpošanas maksājumu pakalpojumu sniedzēju. 2.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz I pielikuma 7. punktā minētos pakalpojumus, tas apstiprina pats savu autentiskumu attiecībā pret konta īpašnieka kontu apkalpošanas maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbilstoši vienotiem un drošiem atvērtajiem komunikācijas standartiem, kas minēti 94.a pantā. Grozījums Nr. 182 Direktīvas priekšlikums 87. pants – 3. punkts 3.  EBI ciešā sadarbībā ar ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā noteikts šīs direktīvas 1. panta 1. punktā, par jaunākajiem sasniegumiem klientu autentificēšanā un par jebkādiem atbrīvojumiem attiecībā uz stingras klienta autentificēšanas izmantošanu. Šīs pamatnostādnes pieņem (ievietot datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā) un regulāri atjaunina pēc vajadzības. 3.  EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar EDAU un konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā noteikts šīs direktīvas 1. panta 1. punktā, par to, kā trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji var autentificēties attiecībā pret kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, par jaunākajiem sasniegumiem klientu autentificēšanā un par jebkādiem atbrīvojumiem attiecībā uz stingras klienta autentificēšanas izmantošanu. Šīs pamatnostādnes stājas spēkā pirms ...* un tās regulāri atjaunina pēc vajadzības. ____________ * Šīs direktīvas transponēšanas datums (divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā). Grozījums Nr. 183 Direktīvas priekšlikums 88. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentām iestādēm sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar iespējamiem šīs direktīvas pārkāpumiem. 1.  Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentām iestādēm vai alternatīvas strīdu izšķiršanas (SAI) iestādēm sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar iespējamiem šīs direktīvas pārkāpumiem. Grozījums Nr. 184 Direktīvas priekšlikums 89. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, lai nodrošinātu un pārraudzītu efektīvu šīs direktīvas ievērošanu. Šīs kompetentās iestādes pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu. Tās ir neatkarīgas no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tās ir kompetentās iestādes Regulas Nr. 1039/2010 4. panta 2. punkta nozīmē. 1.  Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, lai nodrošinātu un pārraudzītu efektīvu šīs direktīvas ievērošanu. Kompetentās iestādes pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu. Tās ir neatkarīgas no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tās ir kompetentās iestādes, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā. Grozījums Nr. 185 Direktīvas priekšlikums 89. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1. punktā minētajām iestādēm ir visas pilnvaras, kas nepieciešamas to uzdevumu veikšanai. Ja pilnvaras nodrošināt un pārraudzīt efektīvu šīs direktīvas ievērošanu ir piešķirtas vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas tā, lai tās varētu efektīvi veikt savus attiecīgos uzdevumus. 2.  Šā panta 1. punktā minētajām iestādēm ir visas pilnvaras un resursi, kas nepieciešami to uzdevumu veikšanai. Grozījums Nr. 186 Direktīvas priekšlikums 89. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  EBI, apspriežoties ar ECB, pieņem pamatnostādnes kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par sūdzību procedūrām, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem saskaņā ar šo direktīvu, kā noteikts iepriekš minētajā 1. punktā. Šīs pamatnostādnes pieņem līdz ...* un regulāri atjaunina pēc vajadzības. ____________ * Divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 187 Direktīvas priekšlikums 90. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš atbilstošas un efektīvas patērētāju sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzības par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstošas un efektīvas patērētāju sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzības par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, kā arī uzrauga minēto procedūru darbību. Grozījums Nr. 188 Direktīvas priekšlikums 90. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic viss iespējamais, lai atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā, sniegtu rakstiskas atbildes uz maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzībām, risinot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darba dienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram patērētājs saņems galīgo atbildi. Šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt vēl 30 darba dienas. 2.  Dalībvalstis paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic viss iespējamais, lai atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā, sniegtu rakstiskas atbildes uz maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzībām, risinot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darba dienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram patērētājs saņems galīgo atbildi. Šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt vēl 15 darba dienas. Ja dalībvalstī ir visaptverošākas sūdzību izskatīšanas procedūras, ko reglamentē valsts kompetentā iestāde, var piemērot dalībvalsts noteikumus. Grozījums Nr. 189 Direktīvas priekšlikums 90. pants – 4. punkts 4.  Informācijai, kas minēta 2. punktā, jābūt vienkārši, tieši, skaidri un pastāvīgi pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam šāda vietne ir, iekļaujot šo informāciju līguma, kas noslēgts starp maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājumu pakalpojumu lietotāju, vispārīgo noteikumu sadaļā, kā arī ar šādiem līgumiem saistītos rēķinos un kvītīs. Tajā arī jānorāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo ārpustiesas pārsūdzības struktūru un tās izmantošanas noteikumiem. 4.  Informācijai, kas minēta 3. punktā, jābūt skaidrai, vispusīgai un vienkārši pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam šāda vietne ir, un attiecīgā gadījumā –– pārdošanas vai pakalpojumu līgumā, kas noslēgts starp tirgotāju un patērētāju, vispārīgo noteikumu sadaļā. Grozījums Nr. 190 Direktīvas priekšlikums 91. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem tiek izveidotas atbilstīgas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu strīdus starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas procedūras ir piemērojamas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ka tās attiecas arī uz ieceltiem pārstāvjiem. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem tiek izveidotas atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu strīdus starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās kompetentās iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas procedūras ir piemērojamas un pieejamas gan maksājumu pakalpojumu lietotājiem, gan to sniedzējiem un ka tās attiecas arī uz iecelto pārstāvju darbībām. Grozījums Nr. 191 Direktīvas priekšlikums 91. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji izmanto vienas vai vairāku SAI iestāžu pakalpojumus. Grozījums Nr. 192 Direktīvas priekšlikums 91. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis paredz, ka 1. punktā minētās iestādes sadarbojas, lai izšķirtu pārrobežu strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas. 2.  Dalībvalstis paredz, ka 1. punktā minētās iestādes sadarbojas, lai izšķirtu pārrobežu strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas. Dalībvalstis nodrošina, ka šīm iestādēm ir pietiekama kapacitāte, lai atbilstošā un efektīvā veidā iesaistītos šādā pārrobežu sadarbībā. Grozījums Nr. 193 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 2.a punkts (jauns) 2.а EBI izstrādā pamatnostādnes par sankcijām, kas minētas 2. punktā, un nodrošina, ka tās ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Grozījums Nr. 194 Direktīvas priekšlikums 5.virsraksts DELEĢĒTIE AKTI DELEĢĒTIE AKTI UN TEHNISKIE STANDARTI Grozījums Nr. 195 Direktīvas priekšlikums 93.a pants (jauns) 93.a pants Tehniskie standarti EBI izstrādā regulatīvos tehniskos standartu projektus, lai paredzētu konkrētus nosacījumus 7. un 8. pantā paredzēto pašu kapitāla prasību un 9. pantā paredzēto nodrošinājuma prasību piemērošanai. Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz … . Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Grozījums Nr. 196 Direktīvas priekšlikums 94. pants – 5. punkts 5.  Saskaņā ar 93. pantu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 5.  Saskaņā ar 93. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 197 Direktīvas priekšlikums 94.a pants (jauns) 94.a pants Vienoti un droši atvērtie komunikācijas standarti 1.  EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu vienotu un drošu atvērto komunikācijas standartu veidā, paredzot to, kā kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzēji un trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai trešās personas –– instrumentu emitenti savstarpēji komunicē; Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz …* . Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 2.  Vienotos un drošos atvērtajos komunikācijas standartos, kas minēti šā panta 1. punktā, iekļauj tehniskās un funkcionālās specifikācijas informācijas nosūtīšanai, un tie ir vērsti uz komunikācijas drošības un efektivitātes uzlabošanu. 3.  Pamatojoties uz 58. un 87. panta noteikumiem, vienotos un drošos atvērtajos komunikācijas standartos jo īpaši norāda to, kā trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji var autentificēties attiecībā pret kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzēji var sniegt paziņojumus un informēt trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzējus. 4.  EBI ciešā sadarbībā ar ECB nodrošina, ka pēc atbilstošas apspriešanās ar visiem maksājumu pakalpojumu tirgus dalībniekiem, tostarp tiem, kuri nedarbojas banku nozarē, tiek izstrādāti vienoti un droši atvērtie komunikācijas standarti. 5.  Dalībvalstis nodrošina, ka kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai trešās personas — maksājumu instrumentu emitenti izmanto vienotus un drošus atvērtos komunikācijas standartus. 6.  Vienotus un drošus atvērtos komunikācijas standartus regulāri pārskata, lai ņemtu vērā inovācijas un tehnisko attīstību. 7.  Šis pants neliedz piemērot citus šajā direktīvā minētos noteikumus. ____________ * 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 198 Direktīvas priekšlikums 94.b pants (jauns) 94.b pants 1.  EBI savā tīmekļa vietnē publisko Savienībā atļauto maksājumu pakalpojumu sniedzēju sarakstu. 2.  Minētajā sarakstā norāda visus atļautos maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuriem atteikta reģistrācija, un atteikuma iemeslus. 3.  Visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji savās tīmekļa vietnēs norāda tiešās saites uz valsts kompetentās iestādes tīmekļa vietni, kurā uzskaitīti visi atļautie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Grozījums Nr. 199 Direktīvas priekšlikums 94.c pants (jauns) 94.c pants Pienākums informēt patērētājus par viņu tiesībām 1.  Komisija pēc projekta sabiedriskās apspriešanas līdz ...* izstrādā ērti lietojamu elektronisku brošūru, kurā ietverta viegli un skaidri saprotama informācija par patērētāju tiesībām, kas minētas šajā direktīvā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos. 2.  Iepriekš minētajā 1. punktā norādīto brošūru dara pieejamu visiem patērētājiem Savienībā un citām ieinteresētajām personām Komisijas, EBI un valsts banku regulatoru tīmekļa vietnēs, un to ir vienkārši lejupielādēt un nosūtīt uz citām tīmekļa vietnēm. Komisija informē dalībvalstis, maksājumu pakalpojumu sniedzējus un patērētāju apvienības par brošūras publicēšanu. 3.  Visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka brošūra sākotnējā formātā ir elektroniskā veidā pieejama to tīmekļa vietnēs visiem patērētājiem, tostarp tiem, kas nav klienti, un papīra formātā ir pieejama to filiālēs, pie to pārstāvjiem un ārpakalpojumu struktūrās. Visās minētajās filiālēs, pie pārstāvjiem un struktūrās patērētājiem vizuāli uztveramā veidā izvieto šādu skaidri salasāmu paziņojumu: “Ikviens var pieprasīt personālam un iegūt informatīvu materiālu par savām maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesībām”. Savās tīmekļa vietnēs vizuāli uztveramā veidā norāda šādu paziņojumu: “Spiediet šeit, lai uzzinātu savas maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesības”. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji arī nodrošina šādas informācijas vieglu pieejamību saviem klientiem jebkurā laikā, ja iespējams, izmantojot to tiešsaistes kontus. 4.  Brošūru izplata galvenokārt elektroniskā veidā vai arī papīra formātā, kad ar klientu tiek slēgts jebkāda veida līgums, vai arī –– attiecībā uz tiem, kas brošūras publicēšanas laikā jau bija klienti –– sniedz informāciju viena gada laikā pēc Komisijas izstrādātās brošūras publicēšanas. 5.  Visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji savās tīmekļa vietnēs norāda tiešās saites uz kompetentās iestādes tīmekļa vietni, kurā uzskaitīti visi sertificētie maksājumu pakalpojumu sniedzēji. 6.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji neprasa maksu saviem klientiem par šajā pantā minētās informācijas sniegšanu. 7.  Neredzīgiem cilvēkiem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem šā panta noteikumus piemēro, izmantojot attiecīgus alternatīvus līdzekļus. ____________ * Divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 200 Direktīvas priekšlikums 95. pants – 2. punkts 2.  Ja dalībvalsts izmanto kādu no 1. punktā minētām iespējām, tā par to, kā arī par turpmākiem grozījumiem informē Komisiju. Komisija informāciju dara atklātībā pieejamu tīmekļa vietnē vai citā viegli pieejamā veidā. 2.  Ja dalībvalsts izmanto kādu no 1. punktā minētām iespējām, tā par to, kā arī par turpmākiem grozījumiem informē Komisiju. Komisija informāciju dara publiski pieejamu tīmekļa vietnē vai citā viegli pieejamā veidā un vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu. Grozījums Nr. 201 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 1.a punkts (jauns) Līdz …* Komisija iesniedz ziņojumu, vajadzības gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu par trīspusējo shēmu iekļaušanas noteikumu par piekļuvi maksājumu sistēmām piemērošanas jomā ietekmi, jo īpaši ņemot vērā konkurences līmeni un karšu shēmu tirgus daļu. ____________ * OV ierakstīt datumu: divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7- 0169/2014).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627 – C7-0267/2013 – 2013/0309(COD))

P7_TA(2014)0281 A7-0190/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0627),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0267/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Īrijas Pārstāvju palāta un Īrijas Senāts, Maltas Parlaments, Austrijas Federālā padome un Zviedrijas Parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0190/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 3. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012, un Lēmumu Nr. 243/2012/ES [Gr. 1]

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Eiropai jāizmanto visi izaugsmes avoti, lai izkļūtu no krīzes, radītu darbvietas un atgūtu konkurētspēju. Izaugsmes un darbvietudarbavietu radīšanas atjaunošana Savienībā ir stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis. Turklāt digitālā nozare ir kļuvusi par tādas publiskās telpas daļu, kurā tiek veidotas jaunas pārrobežu tirdzniecības formas un globālajā digitālajā ekonomikā Eiropas uzņēmumiem tiek radītas komerciālas iespējas līdztekus inovatīva tirgus attīstībai un sociālai un kultūras mijiedarbībai. Eiropadomes 2013. gada pavasara sanāksmē tika uzsvērta digitālā vienotā tirgus svarīgums izaugsmei un tika izteikts aicinājums iesniegt konkrētus pasākumus, lai izveidotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) vienoto tirgu cik ātri vien iespējams. Ievērojot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un šo aicinājumu, ar šo regulu paredzēts izveidot sekmēt elektronisko sakaru vienoto tirgu, izveidojot vienotā tirgus izveidi, atsevišķās jomās nosakot un pielāgojot spēkā esošo Savienības tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā un definējot šā regulējuma nākamās pārskatīšanas vispārējo saturu, mērķi un laika grafiku.. (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK(6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK(7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK(8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK(9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK(10), Komisijas Direktīva 2002/77/EK(11), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009(12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012(13) un Eiropas Parlamenta Lēmums Nr. 243/2012/ES(14)) [Gr. 2]

(2)  Vienā no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām „Eiropas digitalizācijas programma” (turpmāk „EDP”) jau atzīts, ka IKT un tīkla savienojamība ir neaizstājams pamats mūsu ekonomikas un sabiedrības attīstībai. Lai ļautu Eiropai gūt digitālās pārveides labumus, Savienībā nepieciešams dinamisks elektronisko sakaru vienotais tirgus visās nozarēs un visā Eiropā. Šāds patiesi vienots sakaru tirgus būs inovatīvas un gudras digitālas ekonomikas „mugurkauls” un tāda digitālā vienotā tirgus pamats, kurā tiešsaistes pakalpojumi var brīvi „plūst” pāri robežām. [Gr. 3]

(3)  Viengabalainā elektronisko sakaru vienotajā tirgū būtu jāsniedz brīvība nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus katram klientam Savienībā un tiesības katram galalietotājam izvēlēties labāko tirgū pieejamo piedāvājumu, un tirgu sadrumstalotībai valstu robežu dēļ nevajadzētu tās kavēt. Kaut arī tiek atzītas un pieļautas dalībvalstu situācijas objektīvas atšķirības, šādu sadrumstalotību nevar pilnībā novērst ar spēkā esošo tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā, ko raksturo drīzāk valstu, nevis Savienības mēroga citu iemeslu dēļ, jo atšķiras valstu vispārējo atļauju izsniegšanas režīmsrežīma īstenošana, valstu frekvenču spektra piešķiršanas shēmas, dažādās dalībvalstīs elektronisko sakaru nodrošinātājiem pieejamie atšķirīgie piekļuves produkti un dažādi noteikumu kopumi, ko piemēro klientiem atkarā no nozares. Daudzos gadījumos Savienības noteikumi tikai nosaka pamatscenāriju, un dalībvalstīs tie bieži vien ir ieviesti atšķirīgiun konkrētām nozarēm piemērojamie patērētāju aizsardzības noteikumu kopumi. Piemēram, kaut arī Direktīva 2002/20/EK (Atļaujas izsniegšanas direktīva) ierobežo tās informācijas veidu, kuru var pieprasīt, 12 dalībvalsti pieprasa papildu detaļas, piemēram, paredzēto darbības veidu iedalījumu kategorijās, darbības ģeogrāfisko areālu, konkrēto tirgu, uzņēmuma struktūru, tostarp akcionāru vārdus/nosaukumus un akcionāru akcionāru vārdus/nosaukumus, Tirdzniecības kameras izsniegtu apliecību un izziņu par to, ka uzņēmuma pilnvarotā persona nav izdarījusi noziedzīgus nodarījumus. Papildu prasības, piemēram, minētās ziņas, apliecina Komisijas īstenotās stingrās politikas nozīmību attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūrām. [Gr. 4]

(4)  Patiesi vienotam tirgum elektronisko sakaru jomā attiecībā uz jauniem un uzlabotiem tīkliem un pakalpojumiem būtu jāveicina konkurence, koordinācija, ieguldījumi un inovācijas jaunos un uzlabotos tīklos un pakalpojumosun lielāka šo tīklu un pakalpojumu jauda, sekmējot tirgus integrāciju un pārrobežu pakalpojumu piedāvājumu, un būtu līdz minimumam jāsamazina uzņēmumiem noteiktie liekie regulatīvie ierobežojumi. Tādējādi tam būtu jāpalīdz sasniegt augstos un pat pārsniegt mērķus, kas attiecībā uz ātrdarbīgu platjoslu noteikti EDP, un atvieglināt tādu pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādi, ar kuru palīdzību var izmantot atklātos datus un formātus sadarbspējīgā, standartizētā un drošā veidā, nodrošinot to pieejamību vienādā funkcionālā un nefunkcionālā līmenī visā Savienībā. Savukārt pieaugošajai digitālo infrastruktūru un pakalpojumu pieejamībai būtu jāpaplašina patērētāju izvēle, jāpaaugstina pakalpojumu kvalitāte un satura dažādība, jāveicina teritoriālā un sociālā kohēzija, kā arī jāsekmē mobilitāte Savienībā. [Gr. 5]

(4a)  Kā to savā 2013. gada pētījumā „Internets, digitalizācijas programma un Eiropas reģionu ekonomiskā attīstība” (turpmāk „pētījums”) uzsver Eiropas Parlamenta iekšpolitikas ģenerāldirektorāts (B politikas departaments — struktūrpolitika un kohēzijas politika), labvēlīgs reģionālais klimats no IKT un informācijas sabiedrības akceptances un atvērtības tiem viedokļa ir svarīgs un pat izšķirošs faktors, jo tā ir priviliģēta nozare, kurā var rasties pieprasījums pēc IKT izstrādes. [Gr. 6]

(4b)  Kā pētījumā konstatēts, reģionālais līmenis ir piemērots, lai konstatētu informācijas sabiedrības piedāvātās iespējas un lai īstenotu tās atbalsta plānus un programmas. Pētījumā ir norādīts arī uz to, ka dažādo pārvaldības līmeņu sadarbība rada lielu izaugsmes potenciālu. Augšupējās iniciatīvas un lejupējās projekti būtu jākombinē vai vismaz jāizstrādā paralēli, lai tādējādi sasniegtu mērķi par vienota digitālā tirgus izveidi. [Gr. 7]

(4c)  Veidojot Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un nostiprinot teritoriālo un sociālo kohēziju, būtu jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013(15) 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā ieguldījumu prioritāte, lai uzlabotu platsjolas datu pārraides izmantošanu un ātrdarbīgu tīklu izveidi un atbalstītu jauno tehnoloģiju un tīklu izmantošanu digitālajā ekonomikā, un visiem Eiropas reģioniem būtu jāspēj ieguldīt šajā jomā, kā tas paredzēts šīs regulas 4.pantā. [Gr. 8]

(4d)  Ieguldījumi jaunākajā infrastruktūrā, kas ir svarīgi, lai Savienības iedzīvotāji spētu izmantot jaunus un inovatīvus pakalpojumus, nedrīkstētu aprobežoties tikai ar centrāliem un biezi apdzīvotiem reģioniem, kuros tie noteikti būs ienesīgi. Tie vienlaikus būtu jāveic arī nomaļos un attālākajos reģionos, kuri nav tik blīvi apdzīvoti un ir mazāk attīstīti, lai nepalielinātos šo reģionu atpalicība. [Gr. 9]

(5)  Elektronisko sakaru vienotā tirgus radītajiem labumiem būtu jāattiecas uz plašāku digitālo ekosistēmu, kas ietver Savienības iekārtu ražotājus, satura un lietojumprogrammu un programmatūras nodrošinātājus un plašāku ekonomiku, aptverot tādas nozares kā izglītība, banku nozare, automobiļu nozare, loģistika, mazumtirdzniecība, enerģētika, medicīna, mobilitāte, transporta nozare un ārkārtas situāciju un dabas katastrofu saprātīga pārvaldība, kuras balstās uz savienojamību platjoslas datu pārraidi, lai palielinātu savu efektivitātiproduktivitāti, kvalitāti un galalietotāju apkalpošanu, izmantojot, piemēram, vispārējas mākoņdatošanas lietojumprogrammas sakaru tīklu lielo datu modernu analīzi,, savienotos un sadarbspējīgos objektus un integrētas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas iespējas, ņemot vērā atvērtā standarta sistēmas sadarspēju un atklātos datus. Iedzīvotājiem, valsts pārvaldei un veselības aizsardzības nozarei būtu jāgūst labums no plašāk pieejamiem e-pārvaldes un e-veselības pakalpojumiem. Kultūras un izglītības saturu un pakalpojumus un kultūras dažādību kopumā varētu pilnveidot arī elektronisko sakaru vienotā tirgū. SavienojamībasSakaru nodrošināšana, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, ir tik svarīga plašākai ekonomikai un sabiedrībaino plašākas ekonomikas, sabiedrības un tehnoloģisko nākotnes pilsētu viedokļa, ka būtu jānovērš nepamatots slogs, piemēram, tiesiskā regulējuma vai cita veida slogs, ko piemēro atkarā no nozares. [Gr. 10]

(6)  īs regulas mērķis ir turpināt elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidi, rīkojoties trijos plašos savstarpēji saistītos virzienos. Pirmkārt, tai būtu jānodrošina jānosaka brīvība sniegt pārrobežu elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt tīklus dažādās dalībvalstīs, balstoties uz Eiropas vienotas atļaujas koncepciju, kas rada nosacījumus satura un konkrētu nozaru tiesiskā regulējuma ieviešanas lielākas saskaņotības un paredzamības nodrošināšanai visā Savienībāsaskaņojot un vienkāršojot vispārīgās atļauju izsniegšanas sistēmas piemērošanu.. Otrkārt, ir nepieciešams ar līdzīgākiem noteikumiem un nosacījumiem sniegt piekļuvi būtiskiem resursiem, kas nepieciešami elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanai ne tikaijāreglamentē bezvadu platjoslas sakariem, kuriem svarīgs ir licencēts un nelicencēts sakaru frekvenču spektrs, bet arī fiksētas līnijas savienojamībaispektra licenču piešķiršanas nosacījumi un procedūras un nelicencēta frekvenču spektra izmantošana.

Treškārt, lai saskaņotu uzņēmējdarbības apstākļus un veidotu iedzīvotāju uzticību digitalizācijas jomā, ar šo regulu būtu jāsaskaņo jāparedz noteikumi par galalietotājulietotāju, jo īpaši patērētāju, aizsardzību. Tas papildus noteikumiem attiecībā uz piekļuvi tiešsaistes saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem, datplūsmas pārvaldību ietver noteikumus attiecībā uz nediskrimināciju, līguma informāciju, līguma izbeigšanu un maiņu, papildu noteikumiem attiecībā uz piekļuvi tiešsaistes saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem un datplūsmas pārvaldībuun kopīgus, vienotus standartus attiecībā uz galalietotāju privātumu un datu aizsardzību un drošību, kas ne tikai aizsargā galalietotājus, bet vienlaikus garantē ilgstošu interneta ekosistēmas kā inovāciju virzītājspēka funkcionēšanu. Turklāt turpmākām reformām viesabonēšanas jomā būtu jārada galalietotājiem pārliecība, ka, ceļojot Savienībā, viņi varēs saglabāt savienojamību, un ar laiku būtu jākļūst par cenu un citu nosacījumu tuvināšanas veicinātājām Savienībānemaksājot maksu papildus tarifiem, kurus viņi maksā līgumu slēgšanas dalībvalstīs. [Gr. 11]

(7)  Tāpēc šai regulai būtu jāpapildina spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums un piemērojamie valstu tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, paredzot nosakot atsevišķus konkrētus pasākumus, ar kuriem paredz īpašas tiesības un pienākumus gan elektronisko sakaru nodrošinātājiem, gan galalietotājiemlietotājiem, ko var īstenot, veicot svarīgus grozījumus spēkā esošajās direktīvās un Regulā (ES) Nr. 531/2012, lai nodrošinātu lielāku konverģenci, kā arī dažas būtiskas pārmaiņas, kas saskanīgas ar konkurētspējīgāku vienoto tirgu. [Gr. 12]

(8)  Šajā regulā paredzētajos pasākumos ņemts vērā tehnoloģiju neitralitātes princips, t. i., ka tie nedz uzspiež kādas noteikta veida tehnoloģijas lietojumu, nedz to diskriminē.

(9)  Pārrobežu elektronisko sakaru nodrošināšanai joprojām tiek piemērots lielāks slogs nekā elektronisko sakaru nodrošināšanai valsts teritorijā. Konkrēti, pārrobežu nodrošinātājiem joprojām atsevišķās uzņēmējdalībvalstīs jāsniedz paziņojums un jāmaksā nodevas. Uz ES vienotās atļaujas turētājiem būtu jāattiecina vienota paziņošanas sistēma galvenās uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalstī (piederības dalībvalsts), un tas samazinātu pārrobežu operatoru administratīvo slogu. ES vienotajai atļaujai būtu jāattiecas uz jebkuru uzņēmumu, kurš nodrošina vai nodomājis Zināmā mērā saskaņojot vispārīgās atļaujas izsniegšanu, kurā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) piedalītos kā paziņojumu saņēmējs, būtu vēl vairāk jānodrošina brīvības nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus vairāk nekā vienā dalībvalstī, ļaujot šim uzņēmumam izmantot tiesības, ko sniedz brīvība nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus saskaņā ar šo regulu jebkurā dalībvalstī.

ES vienotās atļaujas izsniegšanai, kas nosaka tiesisko regulējumu, kurš piemērojams elektronisko sakaru operatoriem, kuri sniedz pakalpojumus dalībvalstīs, pamatojoties uz vispārīgu atļaujas izsniegšanu piederības dalībvalstī, būtu jānodrošina, lai brīvība sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un tīklus būtu efektīva visā Savienībāvisā Savienībā praktiskā efektivitāte. Turklāt paziņojums nav obligāts, lai varētu piedalīties vispārējo atļauju izsniegšanas sistēmā, un visas valstis to neprasa. Tā kā prasība par paziņojumu no operatoru viedokļa nozīmē administratīvo slogu, dalībvalstīm, kurās tas tiek pieprasīts, šī prasība būtu jāpamato, ņemot vērā Savienības politiku par nevajadzīga regulatīvā sloga novēršanu. Komisijai būtu jāvar izvērtēt šādas prasības un attiecīgajā gadījumā jāvar prasīt to atcelšanu. [Gr. 13]

(10)  Elektronisko sakaru vai tīklu pārrobežu nodrošināšana var notikt dažādos veidos atkarā no vairākiem faktoriem, piemēram, tīkla vai sniegto pakalpojumu veida, nepieciešamās fiziskās infrastruktūras apjoma vai abonentu skaita dažādās dalībvalstīs. Nodomu nodrošināt elektronisko sakaru pārrobežu pakalpojumus vai nodrošināt elektronisko sakaru tīklu vairāk nekā vienā dalībvalstī var parādīt, veicot tādas darbības kā sarunas par līgumiem attiecībā uz piekļuvi tīkliem konkrētā dalībvalstī vai tirgvedību interneta vietnē mērķa dalībvalsts valodā. [Gr. 14]

(11)  Neatkarīgi no tā, kā nodrošinātājs izvēlas veikt elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanu, tiesiskajam regulējumam, ko piemēro Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam, vajadzētu būt neitrālam attiecībā uz komerciālo izvēli, kas veikta, organizējot funkcijas un darbības dalībvalstīs. Tāpēc neatkarīgi no uzņēmuma korporatīvās struktūras par Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja piederības dalībvalsti būtu jāuzskata dalībvalsts, kurā tiek pieņemti stratēģiskie lēmumi par elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanu. [Gr. 15]

(12)  ES vienotās atļaujas izsniegšanai vajadzētu būt balstītai uz vispārīgās atļaujas izsniegšanu piederības dalībvalstī. Uz to nevajadzētu attiecināt nosacījumus, kas jau ir piemērojami saskaņā ar kādu citu valsts tiesību aktu, kurš nav attiecināms konkrēti uz elektronisko sakaru nozari. Turklāt šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumi būtu jāpiemēro arī Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem. [Gr. 16]

(13)  Lielākā daļa uz konkrētu nozari attiecinātu nosacījumu, piemēram, attiecībā uz piekļuvi tīkliem vai to drošību un integritāti vai piekļuvi neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ir cieši saistīti ar vietu, kur šāds tīkls atrodas vai pakalpojums tiek nodrošināts. Tāpēc uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju var attiecināt nosacījumus, kas ir piemērojami dalībvalstīs, kur tas darbojas, ciktāl šī regula nenosaka citādi. [Gr. 17]

(14)  Ja dalībvalstis no nozares pieprasa ieguldījumu, lai finansētu vispārējo pakalpojumu pienākumus un valstu regulatīvo iestāžu administratīvās izmaksas, kritērijiem un procedūrām ieguldījumu sadalei vajadzētu būt samērīgām un nediskriminējošām attiecībā uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem, lai nekavētu pārrobežu operatoru ienākšanu tirgū, jo īpaši jaunpienācējiem un mazākiem operatoriem; tāpēc attiecībā uz individuālu uzņēmumu ieguldījumiem būtu jāņem vērā ieguldījuma veicēja tirgus daļa tā apgrozījuma ziņā, kurš realizēts attiecīgajā dalībvalstī, un tam būtu jāpiemēro de minimis slieksnis.

(15)  Ir nepieciešams nodrošināt, ka līdzīgos apstākļos nav diskriminācijas attiecībā uz Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju dažādās dalībvalstīs un ka vienotajā tirgū tiek piemērota saskanīga regulatīvā prakse, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2002/21/EK 15. vai 16. panta vai Direktīvas 2002/19/EK 5. vai 8. panta darbības joma. Tāpēc Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem vajadzētu būt tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi Vienlīdzīgas attieksmes princips ir Eiropas Savienības tiesībās paredzēts vispārējs princips, kas ir noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā. Atbilstoši pieņemtajai judikatūrai vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē to, ka salīdzināmas situācijas netiek uzskatītas par dažādām un atšķirīgas situācijas netiek uzskatītas par vienādām, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota. Ir jānodrošina, lai līdzīgos apstākļos Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs dažādās dalībvalstīs objektīvi vienādās situācijās, lai nodrošinātu integrētākas daudzteritoriālas operācijas. Turklāt Savienības līmenī vajadzētu būt konkrētām procedūrām, saskaņā ar kurām šādos gadījumos pārskata lēmumprojektus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem netiktu diskriminēts un lai vienotajā tirgū tiktu piemērota saskanīga regulatīvā prakse, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2002/21/EK 7.a panta 15. vai 16. panta vai Direktīvas 2002/19/EK 5. vai 8. panta darbības joma. [Gr. 18]

(16)  Regulatīvo un uzraudzības kompetenču piešķiršana būtu jānosaka starp Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju piederības dalībvalsti un jebkuru uzņēmējdalībvalsti, lai samazinātu šķēršļus ienākšanai tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka šo nodrošinātāju sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un tīkliem tiek atbilstīgi piemēroti visi šādu pakalpojumu un tīklu nodrošināšanas nosacījumi. Tāpēc, kaut arī katrai valsts regulatīvajai iestādei būtu jāuzrauga atbilstība nosacījumiem, kas piemērojami tās teritorijā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp izmantojot sankcijas un pagaidu pasākumus, tikai valsts regulatīvajai iestādei, kas atrodas piederības dalībvalstī, vajadzētu būt pilnvarām apturēt vai atsaukt Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus visā Savienībā vai tās daļā. [Gr. 19]

(17)  Radiofrekvenču spektrs ir sabiedriskais labums un ierobežots resurss, bez kura nav iespējams radīt plaša mēroga sociālas, kulturālas un ekonomiskas vērtības Savienības mobilo, bezvadu platjoslas, apraides un satelītu sakaru iekšējā tirgū. Savienībā īstenojot radiofrekvenču spektra politiku, būtu jāsekmē vārda brīvība, tostarp domas brīvība un brīvība saņemt un izplatīt informāciju un idejas, ignorējot robežas, kā arī mēdiju brīvība un daudzveidība. Bezvadu platjoslas sakaru attīstība sniedz ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmas īstenošanā un jo īpaši mērķī, kas paredz nodrošināt piekļuvi platjoslai ar ātrumu ne mazāk par 30 Mb/s līdz 2020. gadam visiem Savienības iedzīvotājiem un nodrošināt Savienībā vislielāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu. Tomēr Savienība ir atpalikusi no citiem nozīmīgiem pasaules reģioniem — Ziemeļamerikas, Āfrikas un Āzijas daļām — attiecībā uz tādu jaunākās paaudzes bezvadu platjoslas tehnoloģiju ieviešanu un izplatību, kuras nepieciešamas, lai sasniegtu šos politikas mērķus. Pakāpenisks, kaut arī daži Savienības reģioni ir guvuši lielus panākumus gan attiecībā uz Eiropas Digitalizācijas programmas politikas mērķiem, gan globālā mērogā, citi reģioni atpaliek. Jo īpaši tas daļēji ir saistīts ar to, ka Savienībā ir sadrumstalots tāda frekvenču spektra piedāvāšanas process, kas ir sevišķi piemērots ātrdarbības bezvadu platjoslas pieejamības nodrošināšanai, apdraudot šo politikas mērķu sasniegšanu visā Savienībā.

Tas, ka process attiecībā uz atļauju izsniegšanu un 800 MHz joslas nodrošināšanu bezvadu platjoslas sakariem neviendabīgs apstākļos, kad vairāk nekā puse pusei no dalībvalstīm pieprasa izņēmuma statusu Komisija ir piešķīrusi izņēmuma statusu vai tās citā veidā neizpilda noteikto termiņā, kas paredzēts Lēmumā Nr. 243/2012/ES par Radiofrekvenču spektra politikas programmu, apliecina rīcības steidzamību vajadzību rīkoties steidzami pat spēkā esošās RSPP termiņā. Šī parādība liek domāt arī par vajadzību Komisijai uzlabot savu pilnvaru izmantošanu, kas ir ļoti svarīgi, lai lojāli veiktu Savienības pasākumus un panāktu dalībvalstu patiesu sadarbību. Komisijas stingrajiem pūliņiem nodrošināt jau pieņemtā Savienības pasākumiregulējuma izpildi, lai saskaņotu nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu bezvadu platjoslas sakariem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK(16), nav bijuši pietiekami, lai risinātu šo problēmuvajadzētu būt pietiekamiem, lai būtiski palīdzētu šīs problēmas risināšanā. [Gr. 20]

(17a)  Frekvenču spektra pārdošana un iznomāšana bezvadu platjoslas sakaru vajadzībām uzlabo elastību un padara efektīvāku frekvenču spektra resursu piešķiršanu. Tāpēc pārdošana un iznomāšana būtu jāatbalsta un jāveicina vēl vairāk, tostarp nodrošinot, lai visām izmantošanas tiesībām, ieskaitot jau piešķirtām izmantošanas tiesībām, būtu pietiekami ilgs termiņš. [Gr. 21]

(18)  Atšķirīgas valstu politikas piemērošana rada iekšējā tirgus nesaskaņotību un sadrumstalotību, kas kavē Savienības mēroga pakalpojumu ieviešanu un bezvadu platjoslas sakaru iekšējā tirgus izveidi. Jo īpaši tas varētu radīt nevienādus nosacījumus piekļuvei šādiem pakalpojumiem, kavēt konkurenci starp uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un apslāpēt ieguldījumus modernākos tīklos un tehnoloģijās un inovatīvu pakalpojumu rašanos, tādējādi atņemot iedzīvotājiem un uzņēmumiem plaši pieejamus integrētus augstas kvalitātes pakalpojumus un bezvadu platjoslas operatoriem — lielāku efektivitāti, ko rada liela apjoma integrētākas operācijas. Tāpēc rīcība Savienības līmenī attiecībā uz noteiktiem radiofrekvenču spektra piešķiršanas aspektiem būtu jāapvieno ar modernu bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumu plaša integrēta pārklājuma attīstību visā Savienībā. Vienlaikus ir nepieciešama pietiekama elastība, lai ņemtu vērā valstu īpašas vajadzības, un dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības pieņemt pasākumus, lai organizētu savu radiofrekvenču spektru sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un aizsardzības vajadzībāmnolūkā nodrošināt sabiedrisko kārtību, sabiedrisko drošību un aizsardzību, aizsargāt un sekmēt vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, valodu un kultūras daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu. [Gr. 22]

(19)  Elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājiem, tostarp mobilo sakaru operatoriem vai šādu operatoru konsorcijiem, nodrošinot galalietotāju ilgtermiņa labumu, būtu jāvar kolektīvi organizēt efektīvu, tehnoloģiski modernu, pilnveidotu un pieejamu pārklājumu plašā Savienības teritorijas daļā un tādējādi izmantot radiofrekvenču spektru vairākās dalībvalstīs ar līdzīgiem nosacījumiem, procedūrām, izmaksām, laika grafiku, ilgumu saskaņotās joslās un ar tādām papildu radiofrekvenču paketēm kā zemākas un augstākas frekvences kopums, lai nodrošinātu pārklājumu blīvi un mazāk blīvi apdzīvotās teritorijās. Iniciatīvas par labu lielākai koordinācijai un saskaņotībai arī veicinātu tīkla ieguldījumu vides paredzamību. Šāda paredzamība būtu ļoti vēlama saskaņā ar skaidru politiku par labu ilgtermiņa lietošanas tiesībām saistībā ar radiofrekvenču spektru, neietekmējot šādu tiesību nenoteikto būtību dažās dalībvalstīs, un savukārt būtu saistīta ar skaidriem uzlabotiem nosacījumiem attiecībā uz visu to radiofrekvenču pārvedumu, nomu vai koplietošanu, uz kurām attiecas šādas individuālas lietošanas tiesības, vai arī uz šādu radiofrekvenču daļas pārvedumu, nomu vai koplietošanu. [Gr. 23]

(20)  Lietošanas tiesību koordinācija un saskaņotība attiecībā uz radiofrekvenču spektru būtu jāuzlabo, vismaz joslām, kuras ir saskaņotas attiecībā uz bezvadu fiksētajiem, nomādiskajiem un mobilajiem platjoslas sakariem. Tas ietver joslas, kas noteiktas Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) līmenī attiecībā uz Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) progresīvajām sistēmām, kā arī joslām, ko izmanto vietējie radiotīkli (RLAN), piemēram, 2,4 GHz un 5 GHz. Tam būtu jāattiecas arī uz joslām, kuras nākotnē iespējams saskaņot attiecībā uz bezvadu platjoslas sakariem, kā paredzēts RSPP 3. panta b) punktā un Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumā „Strategic challenges facing Europe in addressing the growing radio spectrum demand for wireless broadband”Eiropas stratēģiskās problēmas apmierināt augošo pieprasījumu pēc radiofrekvenču spektra bezvadu platjoslas datu pārraides vajadzībām”, kas tika pieņemts 2013. gada 13. jūnijā, piemēram, tuvākajā nākotnē — 700 MHz, 1,5 GHz un 3,8‒4,2 GHz joslaŅemot vērā nozīmīgo ietekmi uz sabiedrību, kultūru, sociālo dzīvi un ekonomiku, kāda ir lēmumiem par frekvenču spektru, tos pieņemot, būtu pienācīgi jāņem vērā Direktīvas 2002/21/EK 8.a pantā minētie apsvērumi un attiecīgos gadījumos šīs direktīvas 9. panta 4. punktā minētie vispārējas nozīmes mērķi. [Gr. 24]

(21)  Saskaņotība starp dažādām valstu radiofrekvenču spektra piešķiršanas procedūrām būtu vēlama saskaņā ar skaidrākiem noteikumiem attiecībā uz kritērijiem, kas attiecas uz atļauju izsniegšanas procedūru laika grafiku, periodu, uz kuru tiek piešķirtas lietošanas tiesības, nodevām un to nomaksas nosacījumiem, jaudas un pārklājuma pienākumiem, tā radiofrekvenču spektra un spektra bloku definēšanu, uz kuriem attiecas piešķiršanas procedūra, objektīva sliekšņa prasībām, kas veicinātu efektīvu konkurenci, nosacījumiem saistībā ar lietošanas tiesību tirgojamību, tostarp koplietošanas nosacījumiem.

(22)  Nodevu sloga ierobežošana līdz līmenim, kas nepieciešams optimālai radiofrekvenču spektra pārvaldībai, nodrošinot līdzsvaru starp tūlītējiem maksājumiem un periodiskām nodevām, veicinātu ieguldījumus infrastruktūras un tehnoloģiju ieviešanā un vienlaicīgo izmaksu priekšrocību nodošanu galalietotājiem.

(23)  Sinhronizētākiem radiofrekvenču spektra piešķīrumiem un secīgai bezvadu platjoslas ieviešanai visā Savienībā būtu jāatbalsta apjomradītās ietekmes sasniegšana tādās saistītās nozarēs kā tīkla iekārtas un galiekārtas. Savukārt šādās nozarēs varētu vairāk nekā līdz šim ņemt vērā Savienības iniciatīvas un politikas virzienus attiecībā uz radiofrekvenču spektra lietošanu. Tāpēc būtu jāizveido šādām joslām saskaņošanas procedūra attiecībā uz piešķiršanas un minimāla vai kopīga ilguma lietošanas tiesību laika grafikiem.

(24)  Kas attiecas uz citiem galvenajiem būtiskajiem nosacījumiem, ko iespējams pievienot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām attiecībā uz bezvadu platjoslu, šajā regulā Savienības regulējumā noteikto regulatīvo principu un kritēriju vienveidīga piemērošana, ko veic atsevišķas dalībvalstis, būtu vēlama saskaņā ar koordinācijas mehānismu, ar kuru Komisijai un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir iespēja dot atsauksmes, pirms attiecīgā dalībvalsts piešķir lietošanas tiesības, un ar kuru Komisijai ir iespēja, ņemot vērā dalībvalstu viedokli, novērst jebkura tāda priekšlikuma īstenošanu, kurš neatbilst Savienības tiesību aktiem. [Gr. 25]

(25)  Ņemot vērā radiofrekvenču spektra pieprasījuma milzīgo izaugsmi attiecībā uz bezvadu platjoslu, būtu jāveicina jāveicina, nevis jāierobežo, risinājumi alternatīvai spektrāli efektīvai piekļuvei bezvadu platjoslai. Tas ietver patlaban cita starpā attiecas uz tādu mazas jaudas bezvadu piekļuves sistēmu lietošanu, kurām ir nelielas zonas darbības diapazons, piemēram, t. s. lokālo radiotīklu (RLAN, kas zināmi arī kā Wi-Fi) tīklāji, kā arī mazas jaudas mazizmēra šūnu piekļuves punktu tīkli (tiek saukti arī par femto-, piko- vai mikrošūnām). Būtu jāveicina un jāpiedāvā dinamiska frekvenču spektra izmantošana, tostarp arī bez licencēm, kā arī citas inovatīvas tehnoloģijas un citi frekvenču spektra izmantošanas veidi. [Gr. 26]

(26)  Tādas papildu bezvadu piekļuves sistēmas kā RLAN, jo īpaši publiski pieejami RLAN piekļuves punkti, arvien vairāk ļauj galalietotājiem piekļūt internetam un ļauj mobilo sakaru operatoriem atbrīvoties no mobilo sakaru datplūsmas, izmantojot saskaņotus radiofrekvenču spektra resursus, nenosakot prasību pēc individuālas atļaujas izsniegšanas vai radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesībām.

(27)  Līdz šim lielāko daļu RLAN piekļuves punktu izmanto privātie lietotāji kā sava fiksētā platjoslas savienojuma vietējo bezvadu paplašinājumu. Ja galalietotāji savas interneta abonēšanas ietvaros izvēlas dalīties savā RLAN piekļuvē ar citiem, liela skaita šādu piekļuves punktu pieejamībai, jo īpaši blīvi apdzīvotās zonās, būtu maksimāli jāpalielina bezvadu datu jauda, izmantojot radiofrekvenču spektra atkārtotu lietošanu, un jārada izmaksu ziņā efektīva papildu bezvadu platjoslas infrastruktūra, kas pieejama citiem galalietotājiem. Tāpēc būtu jāatceļ vai jānovērš nevajadzīgi tādas prakses ierobežojumi, kad galalietotāji dalās ar savu piekļuvi RLAN piekļuves punktam ar citiem galalietotājiem vai kad galalietotāji pievienojas šādiem piekļuves punktiem.

(28)  Turklāt būtu jāatceļ arī nevajadzīgi ierobežojumi attiecībā uz RLAN piekļuves punktu ieviešanu un sasaisti. Valsts iestādes vai sabiedrisko pakalpojumu nodrošinātāji arvien vairāk izmanto RLAN piekļuves punktus savās telpās savām vajadzībām, piemēram, personāla vajadzībām, lai vairāk veicinātu iedzīvotāju izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem savās telpās vai lai atbalstītu sabiedrisko viedpakalpojumu sniegšanu ar reālā laika informāciju, piemēram, sabiedriskā transporta vai satiksmes vadībai. Šādas iestādes kopumā varētu arī nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi šādiem piekļuves punktiem kā papildu pakalpojumu līdzās tiem pakalpojumiem, ko sniedz šādās telpās, un būtu jānodrošina to tiesības šādi rīkoties saskaņā ar konkurences un valsts iepirkuma noteikumiem. Vietējās piekļuves elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai privātīpašuma teritorijā vai tā apkārtnē vai ierobežotā sabiedriskajā zonā, ja tā ir papildu pakalpojums līdzās kādai citai darbībai, kura nav atkarīga no šādas piekļuves, piemēram, RLAN tīklāji, kuri ir pieejami citas komercdarbības klientiem vai vispārējai sabiedrībai minētajā zonā, nevajadzētu būt par iemeslu, lai šādu nodrošinātāju klasificētu kā elektronisko sakaru nodrošinātāju.

(29)  Mazjaudīgie tuvas darbības bezvadu piekļuves punkti ir ļoti mazas un neuzkrītošas ierīces, kuras ir līdzīgas mājās lietojamiem Wi-Fi maršrutētājiem un kuru tehniskās īpašības būtu jānosaka Savienības līmenī, lai izplatītu un lietotu dažādās vietējās situācijās, uz ko jāattiecina vispārīgas atļaujas izsniegšana, nenosakot nepamatotus ierobežojumus, kas izriet no individuālas plānošanas vai citām atļaujām. Lai gūtu labumu no vispārīgas atļaujas izsniegšanas, to pasākumu samērīgums, ar kuriem nosaka tehniskās īpašības šādai lietošanai, būtu jānodrošina ar īpašībām, kuras ir nozīmīgi ierobežojošākas nekā Savienības pasākumos noteiktie piemērojamie maksimālie līmeņi attiecībā uz tādiem parametriem kā izejas jauda.

(30)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai radiofrekvenču spektra pārvaldība valsts līmenī nekavētu citas dalībvalstis izmantot radiofrekvenču spektru, uz ko tām ir tiesības, vai arī izpildīt to pienākumus attiecībā uz joslām, kuru lietošana ir saskaņota Savienības līmenī. Pamatojoties uz spēkā esošajām RSPG darbībām, ir nepieciešams koordinācijas mehānisms, lai nodrošinātu, ka katrai dalībvalstij ir taisnīga piekļuve radiofrekvenču spektram un ka koordinācijas rezultāti ir saskanīgi un izpildāmi. [Gr. 27]

(31)  Pieredze Savienības tiesiskā regulējuma īstenošanā norāda, ka spēkā esošie noteikumi, kas nosaka saskaņotu regulatīvo pasākumu piemērošanu, apvienojumā ar mērķi, kas paredz veicināt iekšējā tirgus attīstību, nav radījuši pietiekamus stimulus, lai, pamatojoties uz saskaņotiem standartiem un procesiem, tiktu izstrādāti piekļuves produkti, jo īpaši saistībā ar fiksētajiem tīkliem. Darbojoties dažādās dalībvalstīs, operatoriem ir grūtības atrast piekļuves resursus, kuriem būtu attiecīgā kvalitāte un tīkla un pakalpojumu sadarbspējas līmeņi, un, kad šie resursi ir pieejami, tiem ir dažādas tehniskās īpašības. Tas palielina izmaksas un veido šķērsli pakalpojumu sniegšanai ārpus valsts robežām. [Gr. 28]

(32)  Elektronisko sakaru vienotā tirgus integrāciju varētu paātrināt, izveidojot sistēmu, kas paredzēta, lai definētu noteiktus galvenos Eiropas virtuālos produktus, kas ir īpaši svarīgi elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošinātājiem, lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus un, pamatojoties uz galvenajiem parametriem un minimālajām īpašībām, pieņemtu visas Savienības stratēģiju pilnīgā IP vidē, kas paplašinās. [Gr. 29]

(33)  Ir jārisina darbības vajadzības, ko apkalpo ar dažādiem virtuālajiem produktiem. Eiropas virtuālajiem platjoslas piekļuves produktiem vajadzētu būt pieejamiem gadījumos, kad operatoram, kuram ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar pamatdirektīvu un Piekļuves direktīvu ir noteikta prasība sniegt piekļuvi ar regulētiem noteikumiem noteiktā piekļuves punktā tam piederošā tīklā. Pirmkārt, efektīva pārrobežu operatoru ienākšana tirgū būtu jāveicina ar saskaņotiem produktiem, kas ļauj pārrobežu pakalpojumu nodrošinātājiem veikt sākotnējo pakalpojumu nodrošināšanu saviem tiešajiem klientiem bez kavēšanās un ar paredzamu un pietiekamu kvalitāti, tostarp klientiem, kas ir uzņēmumi ar daudzām uzņēmējdarbības vietām dažādās dalībvalstīs, ja tas būtu nepieciešami un samērīgi saskaņā ar tirgus analīzi. Šiem saskaņotajiem produktiem vajadzētu būt pieejamiem pietiekami ilgi, lai ļautu piekļuves prasītājiem un nodrošinātājiem plānot vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumus. [Gr. 30]

(34)  Otrkārt, sarežģīti virtuālie piekļuves produkti, kam nepieciešams augstāks piekļuves prasītāju veiktu ieguldījumu līmenis un kas nodrošina viņiem augstāku kontroles un diferencēšanas līmeni, jo īpaši nodrošinot piekļuvi vietējā līmenī, ir svarīgi, lai radītu apstākļus ilgtspējīgai konkurencei visā iekšējā tirgū. Tāpēc šie galvenie vairumtirdzniecības piekļuves produkti nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem arī būtu jāsaskaņo, lai veicinātu pārrobežu ieguldījumus. Šādi virtuālie platjoslas piekļuves produkti būtu jāveido tā, lai tiem būtu funkcionalitāte, kas līdzīga fiziskajai atsaistei, lai paplašinātu to potenciālo vairumtirdzniecības tiesiskās aizsardzības līdzekļu klāstu, kuri pieejami valstu regulatīvajām iestādēm izskatīšanai saskaņā ar proporcionalitātes novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 2002/19/EK. [Gr. 31]

(35)  Treškārt, ir nepieciešams arī saskaņot vairumtirdzniecības piekļuves produktu, lai izbeigtu tādu nomātu līniju segmentus, kurām ir uzlabotas saskarnes, lai garantētu darbībai kritisko savienojamības pakalpojumu pārrobežu nodrošināšanu visprasīgākajiem lietotājiem, kas ir no uzņēmējdarbības vides. [Gr. 32]

(35a)  Ir jāsaskaņo tādu vairumtirdzniecības augstas kvalitātes produktu nosacījumi, kurus izmanto uzņēmējdarbībai paredzētu pakalpojumu sniegšanā, lai varētu sniegt nevainojamus pakalpojumus uzņēmumiem, kas darbojas divās vai vairākās valstīs visā Eiropas Savienībā. Šādai saskaņošanai var būt būtiska ietekme ES uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanā attiecībā uz sakaru izmaksām. [Gr. 33]

(36)  Pakāpeniska pāreja uz tīkliem, kas pilnībā ir IP tīkli, tādu savienojamības produktu pieejamības trūkums, kuri balstīti uz IP protokolu, dažādām pakalpojumu klasēm ar garantētu pakalpojuma kvalitāti, kas nodrošina sakaru ceļus starp tīkla domēniem un pāri tīkla robežām gan dalībvalstīs, gan starp tām, kavē tādu lietojumprogrammu attīstību, kuras balstītas uz piekļuvi citiem tīkliem, tādējādi ierobežojot tehnoloģisko inovāciju. Turklāt šī situācija kavē tādas efektivitātes plašāku izplatību, kura saistīta ar vadību un nodrošināšanu, ko veic attiecībā uz tīkliem, kas balstīti uz IP, un savienojamības produktiem, kuru pakalpojumu kvalitāte ir garantēta, jo īpaši uzlabota drošība, uzticamība un elastība, izmaksu efektivitāte un ātrāka nodrošināšana, no kā labumu gūst tīkla operatori, pakalpojumu nodrošinātāji un galalietotāji. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota pieeja šo produktu izveidei un pieejamībai, paredzot saprātīgus nosacījumus, tostarp, ja nepieciešams, iespēju, ka attiecīgie elektronisko sakaru uzņēmumi veic savstarpējas piegādes. [Gr. 34]

(37)  Eiropas virtuālo platjoslas piekļuves produktu noteikšanai saskaņā ar šo regulu būtu jāatspoguļojas valstu regulatīvo iestāžu veiktajā novērtējumā par vispiemērotākajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz piekļuvi to operatoru tīkliem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas regulācijas, izmantojot nevajadzīgu vairumtirdzniecības piekļuves produktu pavairošanu, kura noteikta saskaņā ar tirgus analīzi vai citiem apstākļiem. Jo īpaši Eiropas virtuālo piekļuves produktu ieviešanai vien nevajadzētu radīt tādu regulētu piekļuves produktu skaita palielinājumu, kuru sniegšana tiek uzspiesta attiecīgajam operatoram. Turklāt vajadzībai pēc valstu kompetentajām iestādēm pēc šīs regulas pieņemšanas, lai izvērtētu, vai esošo vairumtirdzniecības piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļu vietā būtu jāievieš Eiropas virtuālie platjoslas piekļuves produkti, un lai izvērtētu Eiropas virtuālo platjoslas piekļuves produkta ieviešanas piemērotību turpmāko tirgus pārskatu kontekstā, kur tiem ir būtiska tirgus ietekme, nevajadzētu ietekmēt minēto iestāžu atbildību noteikt vispiemērotāko un visproporcionālāko tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai risinātu konstatēto konkurences problēmu atbilstoši Direktīvas 2002/21/EK 16. pantam. [Gr. 35]

(38)  Regulatīvās paredzamības interesēs galvenie tādas lēmumu pieņemšanas prakses elementi, kura attīstās saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un kura ietekmē nosacījumus, ar kuriem vairumtirdzniecības piekļuves produkti, tostarp Eiropas virtuālie platjoslas piekļuves produkti, pieejami NGA tīkliem, būtu jāatspoguļo arī tiesību aktos. Tiem būtu jāietver noteikumi, kas vairumtirdzniecības piekļuves tirgu analīzes vajadzībām un jo īpaši, lai noteiktu, vai ir nepieciešamība pēc cenu kontroles saistībā ar šādu piekļuvi NGA tīkliem, atspoguļo, cik svarīgas ir attiecības starp konkurences spiedienu, ko rada alternatīvās fiksētās un bezvadu infrastruktūras, kā arī efektīvas garantijas attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi, un spēkā esošo konkurences līmeni cenu, izvēles un kvalitātes ziņā mazumtirdzniecības līmenī. Piemēram, veicot konkrētu gadījumu vērtēšanu atbilstoši Direktīvas 2002/21/EK 16. pantam un neskarot būtiskas tirgus ietekmes vērtēšanu, valstu regulatīvās iestādes var izvērtēt, vai pastāvot diviem fiksētiem NGA tīkliem, tirgus apstākļi ir pietiekami konkurētspējīgi, lai varētu veicināt tīkla jauninājumus un attīstīties, lai nodrošinātu īpaši ātrdarbīgus pakalpojumus, kas ir viens no svarīgajiem mazumtirdzniecības konkurences rādītājiem. [Gr. 36]

(39)  Ir paredzams, ka intensīvāka konkurence vienotajā tirgū ar laiku radīs uz tirgus analīzi balstīta nozarei raksturīga regulējuma samazinājumu. Tiešām, vienam no vienotā tirgus izveides rezultātiem vajadzētu būt lielākai virzībai uz efektīvu konkurenci attiecīgajos tirgos un konkurences tiesību aktu piemērošanas kontrolei (ex post) — kā pietiekamai, lai nodrošinātu tirgus darbību. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un regulatīvo pieeju pārrobežu paredzamību, būtu jānodrošina skaidri un saistoši kritēriji attiecībā uz to, kā novērtēt, vai minētais tirgus joprojām attaisno priekšregulācijas (ex ante) pienākumu piemērošanu, atsaucoties uz nepilnību ilgumu un konkurences, jo īpaši uz infrastruktūru balstītas konkurences, prognozēm un konkurences nosacījumiem mazumtirdzniecības līmenī saistībā ar tādiem rādītājiem kā cena, izvēle un kvalitāte, kas galu galā ir svarīgi galalietotājiem un ES ekonomikas konkurētspējai globālā līmenī. Tam būtu jāatbalsta secīga to tirgu sarakstu pārskatīšana, kuri ir jutīgi attiecībā uz priekšregulāciju, un jāpalīdz valstu regulatoriem koncentrēt savas pūles tur, kur konkurence vēl nav efektīva, darot to tā, lai nodrošinātu konverģenci. Patiesi vienota tirgus izveide elektronisko sakaru jomā papildus var ietekmēt tirgu ģeogrāfisko loku gan saistībā ar konkrētas nozares regulāciju, kas balstīta uz konkurences principiem, gan saistībā ar pašiem konkurences tiesību aktiem.

(40)  Atšķirīgais veids, kā valstis īsteno nozarei raksturīgus galalietotāju aizsardzības noteikumus, rada nozīmīgus šķēršļus vienotajam digitālajam tirgum, jo īpaši tādu palielinātu izpildes izmaksu veidā, kuras rodas publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, ja šie nodrošinātāji vēlas sniegt pakalpojumus dalībvalstu mērogā. Turklāt sadrumstalotība un nenoteiktība saistībā ar aizsardzības līmeni, kas tiek nodrošināts dažādās dalībvalstīs, mazina galalietotāju uzticēšanos un mudina atteikties no elektronisko sakaru pirkšanas ārzemēs. Lai sasniegtu Savienības mērķi likvidēt iekšējā tirgus šķēršļus, ir nepieciešams aizstāt spēkā esošos atšķirīgos valstu tiesiskos pasākumus ar vienotu un pilnībā saskaņotu nozarei raksturīgu tādu noteikumu kopumu, kuri rada galalietotāju kopīgu aizsardzības līmeni. Šādai tiesiskā regulējuma pilnīgai saskaņošanai nebūtu jāattur publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji no tādu līguma nosacījumu piedāvāšanas galalietotājiem, kuri pārsniedz minēto aizsardzības līmeni. [Gr. 37]

(41)  Tā kā šī regula saskaņo tikai noteiktus nozarei raksturīgus noteikumus, tai Šai regulai nebūtu jāietekmē vispārīgie patērētāju aizsardzības noteikumi, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un valstu īstenošanas tiesību aktos. [Gr. 38]

(42)  Gadījumos, kad šīs regulas 4. un 5. nodaļas noteikumi attiecas uz galalietotājiem, šādi noteikumi būtu jāattiecina ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz citām galalietotāju kategorijām, galvenokārt uz mikrouzņēmumiem. Pēc to individuāla pieprasījuma galalietotājiem, kas nav patērētāji, būtu jāvar saskaņā ar individuālu līgumu vienoties par atkāpēm no atsevišķiem noteikumiem. [Gr. 39]

(43)  Elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidei nepieciešams arī likvidēt šķēršļus, lai galalietotājiem būtu piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem visā Savienībā. Tāpēc valsts iestādēm nevajadzētu radīt vai uzturēt šķēršļus šādu pakalpojumu pārrobežu iegādei. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem nebūtu jāatsaka vai jāierobežo piekļuve galalietotājiem vai jādiskriminē galalietotāji valstspiederības dēļ vai tās dalībvalsts dēļ, kurā atrodas to dzīvesvieta. Tomēr diferencēšana būtu iespējama, pamatojoties uz objektīvi attaisnojamām cenu, riska un tirgus apstākļu atšķirībām, piemēram, pieprasījuma pārmaiņām un konkurentu noteiktajām cenām.

(44)  Gan fiksēto, gan mobilo sakaru jomā turpina pastāvēt ļoti nozīmīgas cenu atšķirības iekšzemes balss zvanu un SMS sakariem un minētajiem sakariem, kas beidzas citā dalībvalstī. Lai gan ir būtiskas atšķirības starp valstīm, operatoriem un tarifu paketēm un starp mobilajiem un fiksētajiem pakalpojumiem, tas turpina ietekmēt neaizsargātākās patērētāju grupas un radīt šķēršļus vienotiem sakariem Savienībā. Tas notiek, neraugoties uz ļoti būtisku samazinājumu un konverģenci absolūtos skaitļos, izbeigšanas tempu dažādās dalībvalstīs un zemām cenām tranzīta tirgos. Turklāt pārejai uz elektronisko sakaru vidi, kas pilnībā balstīta uz IP, būtu ar laiku jārada papildu izmaksu samazinājumi. Jebkuras nozīmīgas mazumtirdzniecības tarifu atšķirības starp fiksētiem iekšzemes starppilsētu sakaru pakalpojumiem, kas ir sakari, kuri nav vienā vietējā zonā, ko apzīmē ar ģeogrāfiskās zonas kodu valsts numerācijas plānā, un fiksētiem sakariem, kas beidzas citā dalībvalstī, būtu jāattaisno ar atsauci uz objektīviem kritērijiem.

Starptautisko mobilo sakaru mazumtirdzniecības tarifiem nebūtu jāpārsniedz balss zvanu un SMS Eiropas tarifi, ko attiecīgi piemēro regulētajiem viesabonēšanas zvaniem un SMS un kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 531/2012, izņemot gadījumus, kad tas pamatojams ar atsauci uz objektīviem kritērijiem. Šādi kritēriji var ietvert papildu izmaksas un saprātīgu saistīto peļņu. Citi objektīvi faktori var ietvert saistītā cenu elastīguma atšķirības un visiem galalietotājiem viegli pieejamus vai nu alternatīvus tarifus, ko piedāvā publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, kuri nodrošina pārrobežu sakarus Savienībā par nelielu papildu maksu vai bez papildu maksas, vai arī informācijas sabiedrības pakalpojumus ar salīdzināmu funkcionalitāti, ja nodrošinātāji aktīvi informē savus galalietotājus par šādām alternatīvām. [Gr. 40]

(45)  Pēdējos gadu desmitos internets ir attīstījies kā atvērta platforma inovācijām ar nelieliem piekļuves šķēršļiem attiecībā uz galalietotājiem lietotājiem, satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem sniedzējiem. „Tīkla neitralitātes” princips atklātā internetā nozīmē, ka visa interneta datplūsma būtu jāapstrādā vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūcijā par atklātu internetu un tīkla neitralitāti Eiropā(17), interneta atklātā būtība ir galvenais konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes, sociālās attīstības un inovāciju virzītājspēks, kas ir radījis iespaidīgu tiešsaistes lietojumprogrammu, satura un pakalpojumu attīstības līmeni un līdz ar to satura un pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma pieaugumu, kā arī īpaši būtiski paātrinājis zināšanu, ideju un informācijas brīvu apriti, tostarp valstīs, kurās piekļuve neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem ir ierobežota. Ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiek veicināta galalietotāju lietotāju spēja piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus. Tomēr nesen BEREC ziņojums par datplūsmas pārvaldības praksi, kas publicēts 2012. gada maijā, un pētījums par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu, no patērētāju viedokļa raugoties, ko pasūtīja Veselības un patērētāju izpildaģentūra un ko publicēja 2012. gada decembrī, parādīja, ka lielu skaitu galalietotāju lietotāju ietekmē datplūsmas pārvaldības prakse, kas bloķē vai palēnina atsevišķas lietojumprogrammas. Šīs tendences parāda, ka Savienības līmenī ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai uzturētu atklāto internetu un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atsevišķu dalībvalstu pasākumi. [Gr. 41]

(46)  GalalietotājuLietotāju brīvība piekļūt informācijai un leģitīmam saturam un tos izplatīt, izmantot lietojumprogrammas un pēc savas izvēles izmantot pakalpojumus tiek respektēta Savienības un valstu saskanīgajos tiesību aktos. Šī regula nosaka jebkuru visu to ierobežojumu robežas, ko attiecībā uz minēto brīvību piemēro publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiemnodrošinātāji, brīvību, bet neietekmē neskar citus Savienības tiesību aktus, tostarp autortiesību noteikumus un Direktīvu 2000/31/EK. [Gr. 42]

(47)  Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiemInternetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot līgumā noteiktos datu apjoma un internetpiekļuves pakalpojumu ātruma ierobežojumus, atklātā internetā nevajadzētu bloķēt, palēnināt, pasliktināt vai diskriminēt noteiktu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to veidus, izņemot ierobežota skaita saprātīgu datplūsmas pārvaldības pasākumu veikšanu. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt tehniski nepieciešamiem, pārredzamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem. Saprātīga datplūsmas pārvaldība paredz smagu noziegumu novēršanu vai kavēšanu, tostarp nodrošinātāju brīvprātīgu rīcību, lai novērstu piekļuvi bērnu pornogrāfijai un tās izplatīšanu. Tīkla pārblīves ietekmes mazināšana līdz minimālam līmenim novēršana būtu jāuzskata par pieņemamujāatļauj, ja tīkla pārblīve ir īslaicīga vai tā notiek ārkārtas apstākļos. Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs pierāda to, ka vienāda attieksme pret datplūsmu būs daudz nefektīvāka. [Gr. 43]

(47a)  Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK. [Gr. 44]

(48)  Būtu jāuzskata, ka uz apjomu balstīti tarifi ir saderīgi ar atklāta interneta principu, ciktāl tie ļauj galalietotājiem lietotājiem atbilstoši normālam datu patēriņam izvēlēties tarifu, pamatojoties uz skaidru, pārskatāmu un precīzu informāciju par šādas izvēles nosacījumiem un sekām. Vienlaikus šādiem tarifiem būtu jāļauj publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem nternetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem labāk pielāgot tīkla jaudas gaidāmajiem datu apjomiem. Ir būtiski, ka galalietotāji lietotāji ir pilnībā informēti, pirms tie piekrīt jebkādiem datu apjoma vai ātruma ierobežojumiem un piemērojamiem tarifiem, un ka tie var nepārtraukti pārraudzīt savu patēriņu un pēc vēlēšanās viegli iegūt pieejamo datu apjomu paplašinājumu. [Gr. 45]

(49)  Pastāv arī galalietotāju pieprasījums Būtu jāspēj apmierināt lietotāju pieprasījumupēc pakalpojumiem un lietojumprogrammām, kam nepieciešams augstāks garantētas pakalpojumu kvalitātes līmenis, ko sniedz publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, vai satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātāji. Šādi pakalpojumi cita starpā var ietvert pārraidi, izmantojot interneta protokolu (IP-TV), videokonferences un noteiktas lietojumprogrammas veselības jomā. Tāpēc galalietotājiem lietotājiem vajadzētu būt nodrošinātai brīvībai slēgt līgumus par paaugstinātās kvalitātes specializētu specializētiem pakalpojumiem vai nu ar internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem, publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vai arī ar satura vai lietojumprogrammu nodrošinātājiem vai pakalpojumu nodrošinātājiemsniedzējiem. Ja šādi līgumi ir noslēgti ar internetpiekļuves nodrošinātāju, tam būtu jānodrošina, lai paaugstinātas kvalitātes pakalpojuma dēļ būtiski nepazeminātos internetpiekļuves vispārējā kvalitāte. Turklāt, datplūsmas pārvaldības pasākumi jāpiemēro tā, lai konkurējošie pakalpojumi netiktu diskriminēti.. [Gr. 46]

(50)  Turklāt pastāv satura, lietojumprogrammu nodrošinātāju un pakalpojumu nodrošinātāju sniedzēju pieprasījums attiecībā uz pārraides pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz elastīgiem kvalitātes rādītājiem, tostarp zemākiem prioritātes līmeņiem attiecībā uz datplūsmām, kurām laiks nav svarīgs. Šāda iespēja, ka satura, lietojumprogrammu nodrošinātāji vai pakalpojumu nodrošinātāji sniedzēji var vienoties ar publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem par šādiem elastīgiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ir var arī būt nepieciešama specializēto tādu konkrētu pakalpojumu nodrošināšanā, un ir paredzams, ka tai būs nozīmīga loma tādu jaunu pakalpojumu attīstībā kā iekārtu saziņas (M2M) sakari. Vienlaikus šādai kārtībai būtu jāļauj publisko Tāpēc arī turpmāk būtu jāgarantē, ka satura un lietojumprogrammu nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji un elektronisko sakaru nodrošinātājiem labāk sabalansēt datplūsmu un novērst tīkla pārblīvi. Tāpēc satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu nodrošinātājiem un publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem, būtu jāgarantē brīvība nodrošinātāji var brīvi slēgt specializētu pakalpojumu līgumus par noteiktiem pakalpojumu kvalitātes līmeņiem, ciktāl šādi līgumi būtiski neietekmē internetpiekļuves pakalpojumu vispārīgopakalpojuma kvalitāti. [Gr. 239]

(51)  Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka galalietotāji var efektīvi izmantot šo brīvību lietot piekļuvi atklātajam internetam. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāpiemēro uzraudzības un ziņošanas pienākums, un tām būtu jānodrošina publisko internetpiekļuves pakalpojumu sniedzēju, citu elektronisko sakaru nodrošinātāju un citu pakalpojumu sniedzēju atbilstība un tādu augstas kvalitātes nediskriminējošu internetpiekļuves pakalpojumu pieejamība, kurus būtiski nepasliktina specializētie pakalpojumi. Iespējamās internetpiekļuves vispārējo traucējumu novērtējumā valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā tādus kvalitātes parametrus kā laika grafika un uzticamības parametrus (latentums, vibrācija, paketes pazaudēšana), tīkla sastrēgumu mērogs un ietekme, faktiskais ātrums pretstatā reklamētajam ātrumam, internetpiekļuves pakalpojuma sniegums salīdzinājumā ar specializētajiem paaugstinātas kvalitātes pakalpojumiem un kvalitāte galalietotāju uztverē. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu izstrādāt sūdzību procedūras, ar kurām nodrošina iedarbīgus, vienkāršus un uzreiz pieejamus pārsūdzības mehānismus galalietotājiem, un tām vajadzētu būt pilnvarām noteikt obligātās pakalpojumu kvalitātes prasības visiem vai atsevišķiem publisko internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējiem, citu elektronisko sakaru nodrošinātājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, ja tas nepieciešams, lai novērstu vispārējus internetpiekļuves pakalpojumu kvalitātes traucējumus vai tās pasliktināšanos. [Gr. 240]

(52)  Pasākumiem, kas nodrošina labāku cenu, tarifu, noteikumu un nosacījumu un pakalpojumu kvalitātes rādītāju pārredzamību un salīdzināmību, tostarp tiem, kas īpaši attiecas uz internetpiekļuves pakalpojumu nodrošināšanu sniegšanu, būtu jāpalielina galalietotāju spēja optimizēt savu nodrošinātāju izvēli un tādējādi pilnībā gūt labumu no konkurences. Jebkurai brīvprātīgai sertifikācijas shēmai, kas paredzēta interaktīvām salīdzināšanas tīmekļa vietnēm, rokasgrāmatām vai līdzīgiem rīkiem, vajadzētu būt neatkarīgai no elektronisko sakaru nodrošinātājiem, tajā būtu jāizmanto vienkārša un skaidra valoda un jāiekļauj pilnīga un atjaunināta informācija, tai vajadzētu būt pārredzamai metodikai, tai vajadzētu būt drošai un pieejamai saskaņā ar Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādņu 2. versiju un tajā būtu jāparedz efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra. [Gr. 49]

(53)  Galalietotājiem pirms pakalpojuma pirkšanas būtu jāsaņem atbilstīga informācija par piedāvātā pakalpojuma cenu un veidu. Šī informācija būtu jāsniedz arī tieši pirms zvana savienojuma, ja zvanam uz konkrēto numuru vai pakalpojumam ir piemērojami īpaši cenas nosacījumi, piemēram, zvani papildu maksas pakalpojumiem, kuriem bieži vien tiek piemērota speciāla likme. Ja šāds pienākums ilguma un to pakalpojumu sniedzēja izmaksu ziņā, kuras attiecas uz tarifa informāciju, ir nesamērīgs salīdzinājumā ar vidējo zvana ilgumu un izmaksu risku, kam galalietotājs ir pakļauts, valstu regulatīvās iestādes var noteikt izņēmumu. Galalietotāji arī būtu jāinformē, ja uz bezmaksas tālruņa numuru attiecas papildu izmaksas. [Gr. 50]

(54)  Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu atbilstīgi jāinformē galalietotāji, cita starpā par saviem pakalpojumiem un tarifiem, pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un jebkuriem ierobežojumiem, kā arī par to pakalpojumu un produktu izvēli, kuri veidoti klientiem ar īpašām vajadzībām. Attiecībā uz tādiem tarifu plāniem, kam ir iepriekš noteikts sakaru apjoms, publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem vajadzētu arī sniegt informāciju par iespēju patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to pieprasa, pārcelt jebkādu neizmantotu apjomu no iepriekšējā apmaksas termiņa uz pašreizējo periodu. Šī informāciju būtu jāsniedz skaidrā un pārredzamā veidā, tai vajadzētu būt atbilstošai tās dalībvalsts situācijai, kurā pakalpojumi tiek sniegti, un jebkuru kļūdu gadījumā tā būtu jāatjaunina. Nodrošinātāji būtu jāatbrīvo no šādām informācijas prasībām attiecībā uz tiem piedāvājumiem, par kuriem ir bijusi individuāla vienošanās. [Gr. 51]

(55)  Salīdzināmas informācijas pieejamība attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem ir ārkārtīgi svarīga, lai galalietotāji varētu veikt piedāvājumu neatkarīgu novērtēšanu. Pieredze rāda, ka ticama un salīdzināma informācija palielina galalietotāju uzticēšanos pakalpojumu lietošanai un veicina vēlmi izdarīt izvēli.

(56)  Līgumi ir nozīmīgs līdzeklis, kas nodrošina galalietotājiem augstu informācijas pārredzamības līmeni un juridisko noteiktību. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu jāsniedz galalietotājiem skaidra un saprotama informācija par visiem būtiskajiem līguma elementiem, pirms līgums kļūst saistošs lietotājam. Informācijai vajadzētu būt obligātai, un to nevajadzētu mainīt, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts, izmantojot secīgu līgumu, kas noslēgts starp galalietotāju un nodrošinātāju. Komisija un dažas valstu regulatīvās iestādes nesen konstatēja nozīmīgas atšķirības starp reklamēto internetpiekļuves pakalpojumu ātrumu un to ātrumu, kurš faktiski bija pieejams galalietotājiem. Tāpēc publisko elektronisko sakaru nodrošinātājiem būtu pirms līguma noslēgšanas jāinformē galalietotāji par ātrumu un citiem pakalpojumu kvalitātes rādītājiem, kurus tie patiesībā var piegādāt galalietotāja galvenajā atrašanās vietā.

Fiksētajiem un mobilajiem datu posmiem parasti pieejamais ātrums ir sakaru pakalpojuma ātrums, ko patērētājs varētu saņemt lielākajā daļā no pakalpojuma izmantošanas laika neatkarīgi no diennakts stundas. Parasti pieejamais ātrums būtu jāaprēķina, ņemot vērā paredzēto ātruma diapazonu, vidējo ātrumu, ātrumu maksimālās slodzes stundās un minimālo ātrumu. Metodoloģija būtu jānosaka BEREC pamatnostādnēs, un to vajadzētu regulāri pārskatīt un atjaunināt, lai atspoguļotu tehnoloģiju un infrastruktūras attīstību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji pirms līguma noslēgšanas sniedz galalietotājiem piekļuvi salīdzināmai informācijai par mobilo tīklu pārklājumu, tostarp par dažādām tehnoloģijām attiecīgajā dalībvalstī, lai galalietotāji varētu pieņemt apzinātus pirkuma lēmumus. [Gr. 52]

(57)  Attiecībā uz galiekārtām līgumos būtu jānosaka jānorāda jebkuri ierobežojumi, ko nodrošinātājs noteicis saistībā ar iekārtu lietojumu, piemēram, mobilo iekārtu SIM kartes bloķēšanu, un jebkuras maksas saistībā ar līguma izbeigšanu pirms līgumā paredzētā termiņa beigām. Maksas nebūtu jāpiemēro pēc nolīgtā līguma nolīgtā termiņa beigām. Līgumos būtu jānorāda arī pēcpārdošanas pakalpojumu veids, tehniskās apkopes pakalpojumi un nodrošinātie klientu atbalsta pakalpojumi. Ja iespējams, šādā informācijā būtu jāiekļauj arī tehniska informācija, ko sniedz pēc pieprasījuma, attiecībā uz galalietotāja izvēlēto galaiekārtu pareizu darbību. Ja nav konstatēta tehniska nesaderība, šāda informācija būtu jāsniedz bez maksas. [Gr. 53]

(58)  Lai izvairītos no šokējošiem rēķiniem, attiecībā uz visiem pēcapmaksas pakalpojumiem galalietotājiem būtu jāvar definēt iepriekš noteikt maksimālo finanšu ierobežojumu attiecībā uz maksām, kas saistītas ar zvanu un internetpiekļuves pakalpojumu izmantojumu. Šai iespējai vajadzētu būt pieejamai bez maksas un ar ietvert atbilstīgu paziņojumu, ko iespējams atkal pēc tam aplūkot tad, kad tuvojas limita sasniegšana. Sasniedzot maksimālo līmeni, galalietotājam vairs nevajadzētu saņemt šos pakalpojumus vai par šiem pakalpojumiem nevajadzētu galalietotājiem piemērot maksas, izņemot gadījumus, kad galalietotāji īpaši pieprasa turpināt pakalpojumu nodrošināšanu, kā paredzēts līgumā ar nodrošinātājulimits ir gandrīz sasniegts.. [Gr. 54]

(58.a)  Personas datu apstrādei, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK(18), kas reglamentē personas datu apstrādi, kuru saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstīs to kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu neatkarīgu publisko iestāžu, uzraudzībā, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK. [Gr. 55]

(58.b)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, minētajai personas datu apstrādei vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001(19). [Gr. 56]

(59)  Dalībvalstu pieredze un pieredze, kas ietverta nesenajā Veselības un patērētāju izpildaģentūras pasūtītajā pētījumā, parāda, ka gari līguma darbības periodi un automātiska līguma pagarināšana vai līguma pagarināšana klusuciešot rada nozīmīgu šķērsli nodrošinātāja maiņai. Tāpēc ir vēlams, lai galalietotāji varētu bez jebkādiem izdevumiem izbeigt līgumu sešus mēnešus pēc tā noslēgšanas. Šādā gadījumā galalietotājiem varētu noteikt prasību kompensēt nodrošinātājiem subsidētās galiekārtas atlikušo vērtību vai jebkuru citu īpašo piedāvājumu vērtību proporcionāli laikam. Attiecībā uz līgumiem, kuri pagarināti klusuciešot, būtu jāpiemēro izbeigšana ar viena mēneša brīdinājuma termiņu par izbeigšanu. [Gr. 57]

(60)  Jebkuras būtiskas pārmaiņas līguma nosacījumos, ko nodrošinātāji, kas sabiedrībai nodrošina elektroniskos sakarus, piemēro, kaitējot galalietotājam, piemēram, saistībā ar maksām, tarifiem, datu apjoma ierobežojumiem, datu ātrumu, aptvērumu vai personas datu apstrādi, būtu jāuzskata par tādiem, kas rada galalietotājam tiesības izbeigt līgumu bez jebkādiem izdevumiem.

(61)  Pakalpojumu komplektu, kas ietver elektroniskos sakarus un citus tādus pakalpojumus kā lineārā apraide, izplatība ir ļoti palielinājusies, un tie ir svarīgs konkurences elements. Ja dažādiem pakalpojumiem, kas veido šādu komplektu, tiek piemēroti atšķirīgi līguma noteikumi par līguma izbeigšanu un nodrošinātāja maiņu, faktiski tiek kavēta maiņa, ko galalietotāji veiktu, izvēloties konkurētspējīgus piedāvājumus attiecībā uz visu minēto pakalpojumu komplektu vai tā daļām. Tāpēc šīs regulas noteikumi attiecībā uz līguma izbeigšanu un nodrošinātāja maiņu būtu jāpiemēro visiem šāda komplekta elementiem.

(62)  Lai pilnībā izmantotu konkurences apstākļus, galalietotājiem būtu jāvar izdarīt apzinātu izvēli un mainīt nodrošinātājus tad, ja tas ir viņu interesēs. Tāpēc galalietotājiem būtu jāvar mainīt nodrošinātāju bez traucēkļiem, ko radītu tiesiskie, tehniskie vai procesuāli šķēršļi, tostarp līguma nosacījumi un maksas. Numuru pārnesamība ir galvenais faktors, kas sekmē patērētāju izvēli un efektīvu konkurenci. Tā būtu jāīsteno ar minimālu kavēšanos tā, lai numurs tiek efektīvi aktivizēts vienas darba dienas laikā pēc tam, kad tiek noslēgts līgums par numura pārnešanu. Nenomaksāto rēķinu apmaksai nevajadzētu būt pārnešanas pieprasījuma izpildes nosacījumam.

(63)  Lai atbalstītu vienotu kontaktpunktu nodrošināšanu un veicinātu raitas maiņas pieredzi galalietotājiem, maiņas process būtu jāvada saņemošajam BEREC būtu jāpilnvaro pieņemt pamatnostādnes, kurās ir noteikta saņemošā un nosūtošā sakaru nodrošinātāja atbildība nodrošinātāja maiņas un numura pārnešanas procesā, cita starpā nodrošinot, ka nosūtošais publisko elektronisko sakaru nodrošinātājam. Nododošajam publisko elektronisko sakaru nodrošinātājam nebūtu jāatliek vai jātraucē nodrošinātājs nekavē vai netraucē maiņas process. Cik plaši vien iespējams būtu jāizmanto automatizēti procesi un jānodrošina procesu, ka šis process ir pēc iespējas automatizēts un tiek garantēts augsts personas datu aizsardzības līmenis. Minētajās pamatnostādnēs būtu jāizklāsta arī jautājums par to, kā nodrošināt galalietotāju pieredzes nepārtrauktību, tostarp izmantojot tādus identifikatorus kā e-pasta adreses, piemēram, iespēju izvēlēties e-pasta pāradresāciju. Pārredzamas, precīzas un laicīgas informācijas pieejamībai attiecībā uz nodrošinātāja maiņu būtu jāpalielina galalietotāju uzticēšanās maiņai un vēlēšanās aktīvi piedalīties konkurencē. [Gr. 58]

(64)  Līgumi ar nododošajiem nodrošinātājiem, kas sabiedrībai nodrošina elektroniskos sakarus, būtu jāatceļ automātiski pēc maiņas veikšanas, neprasot nekādas papildu darbības no galalietotājiem. Iepriekš apmaksātu pakalpojumu gadījumā jebkurš neiztērēts kredīta atlikums būtu jāatmaksā patērētājam, kurš veic maiņu. [Gr. 59]

(65)  Mainot tādus nozīmīgus identifikatorus kā e-pasta adrese, galalietotājiem nepieciešams sajust nepārtrauktību. Tāpēc, kā arī lai nodrošinātu, ka netiek zaudēti e-pasta sakari, būtu jānodrošina iespēja galalietotājiem bez maksas izvēlēties e-pasta pārsūtīšanas iespēju, ko piedāvā nododošais internetpiekļuves pakalpojuma nodrošinātājs, gadījumos, kad galalietotājam ir e-pasta adrese, ko nodrošina nododošais nodrošinātājs. [Gr. 60]

(66)  Valstu kompetentās iestādes var noteikt globālos procesus saistībā ar numuru pārnešanu un maiņu, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un nepieciešamību nodrošināt ātru, efektīvu un patērētājiem draudzīgu maiņas procesu. Lai atbilstīgi aizsargātu galalietotājus visa maiņas procesa laikā, valstu kompetentajām iestādēm būtu jāvar piemērot samērīgus pasākumus, tostarp atbilstīgas sankcijas, kas nepieciešamas, lai minimizētu riskus saistībā ar ļaunprātīgu izmantošanu vai kavējumiem vai saistībā ar to, ka galalietotāji veic nomaiņu uz citu operatoru bez to piekrišanas. Šādos gadījumos tiem būtu jāvar arī noteikt automātisku kompensācijas mehānismu galalietotājiem.

(67)  Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāvar veikt aktīvu darbību, lai uzraudzītu un nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanu, un tām būtu jāvar piemērot efektīvus finansiālus vai administratīvus sodus minēto prasību neievērošanas gadījumos.

(68)  Lai ņemtu vērā tirgus un tehnisko attīstību, attiecībā uz pielikumu pieņemšanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši svarīgi, lai, veicot sagatavošanās darbu, Komisija īsteno atbilstīgu apspriešanu, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 61]

(69)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai attiecībā uz lēmumu, kas nosaka dalībvalstīm prasību pieņemt savus plānus, lai ievērotu lietošanas tiesību piešķiršanas un faktiskās lietošanas atļaušanas kopīgo laika grafiku.

(70)  Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra atļauju izsniegšanas saskaņošanu un koordinēšanu, nelielas zonas bezvadu piekļuves punktu īpašībām, koordināciju starp dalībvalstīm saistībā ar radiofrekvenču spektra piešķiršanu, detalizētākiem tehniskajiem un metodiskajiem noteikumiem saistībā ar Eiropas virtuālajiem piekļuves produktiem un piekļuves internetam un datplūsmas saprātīgas pārvaldības nodrošināšanu un pakalpojuma kvalitāti, un taisnīgas izmantošanas kritērijiem, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(20). [Gr. 62]

(71)  Lai nodrošinātu saskaņotību starp mērķi un pasākumiem, kas nepieciešami, lai izveidotu elektronisko sakaru vienoto tirgu saskaņā ar šo regulunolūkā sasniegt šīs regulas mērķus un atsevišķiem spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem un lai ņemtu vērā attīstībā esošās lēmumu pieņemšanas prakses galvenos elementus, būtu jāgroza Direktīvas 2002/21/EK, 2002/20/EK un 2002/22/EK un Regulas (ES) Nr. 531/2012 un (EK) Nr. 1211/2009, kā arī Lēmums Nr. 243/2012/ES. Tas ietver noteikuma izveidi Direktīvai 2002/21/EK un saistītajām direktīvām, kas jālasa saistībā ar šo regulu, Komisijas pastiprinātu pilnvaru ieviešanu, lai nodrošinātu saskaņotību ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko piemēro Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū Eiropas apspriešanas mehānisma kontekstā, to kritēriju saskaņošanu, kuri pieņemti attiecīgo tirgu definīcijas un konkurences novērtēšanai, paziņošanas sistēmas pieņemšanu saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, ņemot vērā vienoto ES atļauju izsniegšanu, kā arī to noteikumu atcelšanu, kuri attiecas uz galalietotāju tiesību obligāto saskaņošanu, kā paredzēts Direktīvā 2002/22/EK, un kuri kļuvuši lieki pilnīgās saskaņošanas dēļ, kuru nodrošina šī regula. [Gr. 63]

(72)  Savienībās mobilo sakaru tīkls vēl aizvien ir sadrumstalots, un neviens tīkls neaptver visas dalībvalstis. Rezultātā, lai nodrošinātu mobilo sakaru pakalpojumus saviem iekšzemes klientiem, kuri ceļo Savienības teritorijā, viesabonēšanas nodrošinātājiem jāiegādājas vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi no operatoriem apmeklētajā dalībvalstī. Šādas vairumtirdzniecības maksas rada būtisku šķērsli viesabonēšanas pakalpojumu nodrošināšanai tādā cenu līmenī, kas atbilstu iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem. Tādēļ būtu jāpieņem turpmāki pasākumi, kas veicinātu šo maksu pazemināšanu. Komerciāli vai tehniski līgumi starp viesabonēšanas nodrošinātājiem, kas ļauj virtuāli paplašināt līgumslēdzēju tīklu pārklājumu visā Savienības teritorijā, ir paņēmiens, kā internalizēt vairumtirdzniecības izmaksas. Lai sniegtu atbilstošu stimulu, būtu jāpielāgo konkrēti reglamentējošie pienākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 531/2012(21). Jo īpaši gadījumos, kad viesabonēšanas nodrošinātāji, izmantojot savus tīklus vai divpusējus vai daudzpusējus līgumus, nodrošina, ka visiem klientiem Savienībā pēc noklusējuma tiek piedāvāti viesabonēšanas tarifi iekšzemes tarifu līmenī, iekšzemes nodrošinātāju pienākumam nodrošināt klientiem piekļuvi jebkura cita viesabonēšanas nodrošinātāja balss, SMS un datu pārraides pakalpojumiem nebūtu jāattiecas uz šādiem nodrošinātājiem, ņemot vērā pārejas periodu, kad šāda piekļuve jau tikusi sniegta. [Gr. 64]

(73)  Divpusēji vai daudzpusēji viesabonēšanas līgumi var ļaut mobilo sakaru operatoram raudzīties uz savu iekšzemes klientu viesabonēšanu partneru tīklos kā uz zināmā mērā līdzvērtīgu pakalpojumu nodrošināšanai šādiem klientiem savos tīklos ar attiecīgu ietekmi uz savu mazumtirdzniecības cenu līmeni par šādu virtuālu tīkla pārklājumu visā Savienībā. Vairumtirdzniecības līmenī šāda kārtība ļautu izstrādāt jaunus viesabonēšanas produktus un tādējādi paplašinātu izvēli un palielinātu konkurenci mazumtirdzniecības līmenī. [Gr. 65]

(74)  Ar Eiropas Digitalizācijas programmu un Regulu Nr. 531/2012 ir noteikts politikas mērķis — panākt, lai starpība starp viesabonēšanas un iekšzemes tarifiem tuvinātos nullei. Praktiski tas nozīmē, ka, regulāri ceļojot Savienības teritorijā, klientiem, kuri pieder pie jebkuras no plašā iekšzemes patēriņa kategorijām, kas identificētas pēc puses dažādajām iekšzemes mazumtirdzniecības paketēm, būtu jāspēj droši replicēt tipiskos iekšzemes patēriņa ieradumus, kas paredzēti viņu attiecīgajās iekšzemes pakalpojumu mazumtirdzniecības paketēs, bez citām papildu izmaksām kā tikai attiecīgajiem iekšzemes tarifiem. Esošajā komercpraksē šādas plašas kategorijas var noteikt pēc, piemēram, diferencēšanas iekšzemes mazumtirdzniecības paketēs starp priekšapmaksas un pēcapmaksas klientiem; tikai-GSM paketēm (t. i., balss, SMS); paketēm, kas pielāgotas dažādam patēriņa apjomam; paketēm attiecīgi korporatīvai un plaša patēriņa lietošanai; mazumtirdzniecības paketēm ar cenām par patērēto vienību un tām, kas par fiksētu maksu nodrošina noteiktu vienību skaitu (piemēram, sarunu minūtes, datu megabaitus) neatkarīgi no faktiskā patēriņa. Savienības mobilo sakaru tirgos klientiem pieejamais plašais mazumtirdzniecības tarifu plānu un pieejamo pakešu klāsts atbilst dažādajām lietotāju prasībām, kas saistās ar konkurences tirgus apstākļiem. Minētā elastība iekšzemes tirgos būtu jāatspoguļo arī Savienības iekšējās viesabonēšanas vidē, ņemot vērā, ka pēc viesabonēšanas nodrošinātāju vajadzība pēc vairumtirdzniecības resursiem no neatkarīgiem tīkla operatoriem citās dalībvalstīs aizvien var attaisnot ierobežojumu noteikšanu, atsaucoties uz saprātīgu izmantošanu, ja šādam viesabonēšanas patēriņam piemēro iekšzemes tarifus. [Gr. 66]

(75)  Tā kā pirmām kārtām viesabonēšanas nodrošinātājiem pašiem būtu jāizvērtē saprātīgs apjoms attiecībā uz balss, SMS un datu pārraidi, ko iekļaut iekšzemes tarifos dažādu mazumtirdzniecības pakešu ietvaros tie –– neraugoties uz mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksas atcelšanu 2015. gada 15. decembrī –– attiecībā uz regulētu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, ko nodrošina vietēji noteikto cenu līmenī, var piemērot taisnīgas izmantošanas klauzulu, atsaucoties uz taisnīgas izmantošanas kritērijiem. Šādus kritērijus būtu jāpiemēro tādā veidā, ka patērētāji, periodiski ceļojot Eiropas Savienībā, spēj ar pārliecību veikt tādu pašu patēriņu kā mājās, izmantojot savu attiecīgo, valstu mazumtirdzniecības paketes. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāuzrauga tas, kā viesabonēšanas nodrošinātāji piemēro šādus saprātīgus taisnīgus izmantošanas ierobežojumus, un jānodrošina, ka līgumos patērētājam skaidrā un nepārprotamā veidā ierobežojumi ir konkrēti definēti attiecībā uz detalizētu kvantificētu informāciju. Šādi rīkojoties, valstu kompetentajām regulatīvajām iestādēm būtu maksimāli jāņem vērā attiecīgie BEREC norādījumi, pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, lai attiecībā uz viesabonēšanas nodrošinātāju mazumtirdzniecības līgumiem piemērotu taisnīgas izmantošanas kritērijus.. Minētajos norādījumos BEREC būtu jānosaka dažādi lietošanas modeļi, kas balstīti uz balss, datu pārraides un SMS lietošanas tendencēm Savienības līmenī, kā arī tas, kā mainās prasības attiecībā uz bezvadu datu patēriņu. Maksimālajiem Eiropas tarifa cenu ierobežojumiem joprojām būtu jānodrošina aizsargājoši ierobežojami attiecībā uz maksām par patēriņu, kas pārsniedz taisnīgas izmantošanas ierobežojumus, kamēr spēkā ir Regula (ES) Nr. 531/2012. [Gr. 67]

(76)  Lai nodrošinātu saprotamību un juridisko noteiktību, 2015. gada 15. decembris būtu jānosaka kā datums, kurā tiek pārtrauktas mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu papildmaksas, kuras sāka piemērot, pieņemot Eiropas parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 717/2007(22). Turklāt būtiskiem samazinājumiem omisijai būtu līdz 2015. gada 30. jūnijam un pirms minētās mazumtirdzniecības uzcenojumu galīgās atcelšanas jāziņo par visām izmaiņām, kas jāveic vairumtirdzniecības likmēs vai vairumtirdzniecības tirgus mehānismos, ņemot vērā arī mobilo sakaru terminēšanas pakalpojumiem visā Savienībā nesenā pagātnē nebūtu jāļauj izskaust papildu viesabonēšanas maksu par ienākošajiem zvaniemsavienojumu pabeigšanas tarifus, ko visā Savienībā piemēro viesabonēšanai. [Gr. 68]

(77)  Lai nodrošinātu BEREC darbībām stabilitāti un stratēģisko virsvadību, BEREC Regulatoru valde būtu jāpārstāv pilna laika priekšsēdētājam, ko, ņemot vērā nopelnus, prasmes, zināšanas par elektronisko sakaru tirgiem un tirgus dalībniekiem, kā arī pieredzi saistībā ar uzraudzību un regulējumu, pēc Regulatoru valdes organizētas atklātas atlases procedūras ar komisijas līdzdalību ievēlē Regulatoru valde. Pirmā Regulatoru valdes priekšsēdētāja iecelšanai Komisijai cita starpā būtu jāsastāda pretendentu saraksts, ņemot vērā nopelnus, prasmes, zināšanas par elektronisko sakaru tirgiem un tirgus dalībniekiem, kā arī pieredzi saistībā ar uzraudzību un regulējumu. Nākamajām iecelšanas reizēm saskaņā ar šo regulu sastādītā ziņojumā būtu jāpārskata iespēja izmantot Komisijas sastādītu pretendentu sarakstu. Tādējādi BEREC birojs sastāvētu no Regulatoru valdes priekšsēdētāja, Vadības komitejas un administratīvā vadītāja. [Gr. 69]

(78)  Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012, kā arī Lēmums Nr. 243/2012/ES. [Gr. 70]

(79)  Gadījumos, kad Komisija uzskata, ka tas nepieciešams šīs regulas noteikumu īstenošanai, tā Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 var lūgt būtu jālūdz BEREC atzinumuatzinums. [Gr. 71]

(79a)  Saskaņā ar prasību Eiropas Parlamenta rezolūcijā par īstenošanas ziņojumu par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektroniskajām komunikācijām(23)elektronisko sakaru regulējums būtu jāpārskata. Pārskatīšana būtu jāveic, pamatojoties uz regulējuma ietekmes ex-post novērtējumiem, kas tika veikti kopš 2009. gada, konsultējoties par visiem jautājumiem un veicot rūpīgu to priekšlikumu paredzamo seku ex-ante novērtējumu, kuru ir izkristalizējušies pārskatīšanas rezultātā. Priekšlikumi būtu jāiesniedz pietiekami savlaicīgi, lai likumdevējs varētu tos pienācīgi izvērtēt un apspriest. [Gr. 72]

(80)  Šī regula respektē pamattiesības un ievēro tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši 8. pantu (personas datu aizsardzība), 11. pantu (vārda un informācijas brīvība), 16. pantu (darījumdarbības brīvība), 21. pantu (diskriminācijas aizliegums) un 38. pantu (patērētāju tiesību aizsardzība).

(81)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, ieviest regulatīvos principus un detalizētus noteikumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā izveidotu Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu, dalībvalstis nespēj sasniegt pietiekamā apjomā, un tādējādi, ņemot vērā tā mērogu un ietekmi, to varētu labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo regulu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai;

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1.pants

Mērķis un piemērošanas joma

1.  Šī regula ievieš regulatīvos principus un detalizētus noteikumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā izveidotu vienoto Eiropas elektronisko sakaru tirgu, kurā: [Gr. 73]

a)  atvieglinātu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un tīklu nodrošinātāji ir tiesīgi, spējīgi un stimulēti attīstīt, paplašināt un nodrošinātājiem iespējas praksē piemērot savas tiesības ekspluatēt savus tīklus un sniegt pakalpojumus neatkarīgi no tā, kur sakaru nodrošinātājs veic uzņēmējdarbību vai kurā Savienības dalībvalstī atrodas tā klienti, izmantojot saskaņotu un vienkāršotu paziņošanas sistēmu, kas balstīta uz vienotu paraugu; [Gr. 74]

b)  atvieglinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir iespējas praksē piemērot tiesības un iespējas izmantot konkurētspējīgus, drošus un uzticamus elektronisko sakaru pakalpojumus neatkarīgi no tā, no kuras Savienības dalībvalsts tie tiek sniegti, lai ar vienotiem noteikumiem garantētu augstus viņu personas datu aizsardzības, privātuma un tie netiek apgrūtināti ar drošības standartus, novēršot pārrobežu ierobežojumiem vai nepamatotām erobežojumu radītos šķēršļus vai nepamatotas papildu izmaksāmizmaksas un sodus, [Gr. 75]

(ba)  ievestu saskaņotāku Savienības regulējumu, lai bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumu sniegšanas nolūkā harmonizētu radiofrekvenču spektru; [Gr. 76]

(bb)  risinātu jautājumu par nepamatotu papildmaksu pakāpenisku pārtraukšanu attiecībā uz Savienībā pastāvošajiem viesabonēšanas sakariem. [Gr. 77]

2.  Šajā regulā noteikti jo īpaši tie regulatīvie principi, pēc kuriem savas kompetences ietvaros Komisija, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC), kā arī valstu un reģionālās kompetentās iestādes rīkojas saistībā ar Direktīvām 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK, lai: [Gr. 78]

a)  nodrošinātu vienkāršotus, paredzamus un vienveidīgus regulatīvos nosacījumus attiecībā uz galvenajiem administratīvajiem un komerciālajiem parametriem, tostarp atsevišķu tādu pienākumu proporcionalitāti, kurus var uzlikt saskaņā ar tirgus analīzi; [Gr. 79]

b)  veicinātu ilgtspējīgu konkurenci vienotajā tirgū un Savienības konkurētspēju pasaulē, kā arī attiecīgi samazinātu nozarei specifisku tirgus regulējumu, kad šie mērķi ir sasniegti; [Gr. 80]

c)   sekmētu ieguldījumus un inovāciju jaunās un uzlabotās lielas jaudas infrastruktūrās, kā arī nodrošinātu, ka tie sniedzas cauri visai Savienībai un var apmierināt galalietotāju pieaugošo pieprasījumu neatkarīgi no to atrašanās vietas Savienībā; [Gr. 81]

d)  sekmētu inovatīvu un augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu; [Gr. 82]

e)  bezvadu platjoslas pakalpojumu jomā nodrošinātu radiofrekvenču spektra ļoti efektīvu izmantošanu, neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas vispārējo atļauju režīms vai individuālās izmantošanas tiesības, veicinot inovāciju, ieguldījumus, darbvietas un galalietotāju ieguvumus; [Gr. 83]

f)  apmierinātu iedzīvotāju un galalietotāju vajadzības pēc interneta pieslēguma, uzlabojot apstākļus ieguldījumu veikšanai, kas paplašinātu tīklu piekļuves un pakalpojumu izvēli un paaugstinātu to kvalitāti, un sekmējot mobilitāti visā Savienībā un sociālo un teritoriālo integrāciju. [Gr. 84]

3.  Lai nodrošinātu 2. punktā izklāstīto galveno regulatīvo principu īstenošanu, šajā regulā arī izklāstīti vajadzīgie detalizētie noteikumi par:

a)  ES vienoto atļauju Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājiem;

b)  regulatīvo nosacījumu turpmāku konverģenci attiecībā uz to tiesisko aizsardzības līdzekļu nepieciešamību un samērīgumu, kuru nodrošināšanu valstu regulatīvās iestādes noteikušas par Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāju pienākumu;

c)  konkrētu platjoslas piekļuves vairumtirdzniecības produktu harmonizētu nodrošināšanu Savienības līmenī saskaņā ar vienveidīgiem regulatīviem nosacījumiem;

d)  koordinētu Eiropas sistēmu, kurā harmonizētu radiofrekvenču spektru piešķir bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumiem, tādējādi Eiropā izveidojot bezvadu telpu;

e)  to noteikumu harmonizāciju, kas attiecas uz galalietotāju tiesībām, un efektīvas konkurences veicināšanu mazumtirgos, tādējādi radot elektronisko sakaru Eiropas patērētāju telpu;

f)  tādu nepamatotu papildmaksu pakāpenisku pārtraukšanu, kas noteiktas sakariem Savienības iekšienē un viesabonēšanai Savienībā. [Gr. 85]

3.a  Šīs regulas noteikumi neskar Savienības tiesību acquis, ar ko reglamentē datu aizsardzību, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu. [Gr. 86]

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas izklāstītas Direktīvās 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK, 2002/22/EK un 2002/77/EK.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)  „Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un tieši vai ar viena vai vairāku meitasuzņēmumu starpniecību nodrošina vai plāno n odrošināt elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī un kuru nevar uzskatīt par cita elektronisko sakaru nodrošinātāja meitasuzņēmumu; [Gr. 87]

2)  „publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir uzņēmums, kurš nodrošina publiskos elektronisko sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

3)  „meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kurā citam uzņēmumam tieši vai netieši:

i)  ir pilnvaras izmantot vairāk nekā pusi balsstiesību vai

ii)  ir pilnvaras iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes, valdes vai uzņēmuma likumīgās pārstāvības struktūru locekļu, vai

iii)  ir tiesības vadīt uzņēmuma darījumus; [Gr. 88]

4)  „ES vienotā atļauja” ir tiesiskais satvars, kas, pamatojoties uz vispārējo atļauju piederības dalībvalstī un saskaņā ar šo regulu, piemērojams Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājam visā Savienībā; [Gr. 89]

5)  „piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta; [Gr. 90]

6)  „galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir uzņēmējdarbības vieta tajā dalībvalstī, kurā tiek pieņemti galvenie lēmumi par ieguldījumiem elektronisko sakaru pakalpojumos vai tīklos un šo pakalpojumu un tīklu nodrošināšanu Savienībā; [Gr. 91]

7)  „uzņēmējdalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā Eiropas elektronisko sakaru nodrošinātājs nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus; [Gr. 92]

8)  „harmonizēts radiofrekvenču spektrs bezvadu platjoslas sakariem” ir radiofrekvenču spektrs, kura pieejamības efektīvas efektivitātes un primārās izmantošanas nosacījumi ir harmonizēti Savienības līmenī, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK un Lēmumu Nr. 676/2002/EK, un kuru izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav apraides pakalpojumi; [Gr. 93]

9)  „tuvas darbības bezvadu piekļuves punkts” ir mazas jaudas un maza darbības attāluma neliela iekārta, kas nodrošina piekļuvi bezvadu tīklam, izmantojot licencētu radiofrekvenču spektru vai licencēta un bezlicences frekvenču spektra kombināciju, un kas var būt un var nebūt daļa no publiskā zemes mobilo sakaru tīkla, un aprīkota ar vienu vai vairākām vizuāli neuzkrītošām antenām, sabiedrībai nodrošinot bezvadu piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem neatkarīgi no pamattīkla topoloģijas; [Gr. 94]

10)  „lokālais radiotīkls” (RLAN) ir mazas jaudas un maza darbības attāluma bezvadu piekļuves sistēma ar zemu interferences risku attiecībā uz citām šādām sistēmām, ko tuvumā izmanto citi lietotāji, neekskluzīvi lietojot spektru, kuram nav nepieciešama licence un kura pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumi šajā nolūkā ir harmonizēti Savienības līmenī; [Gr. 95]

11)  „platjoslas virtuālā piekļuve” ir viens no platjoslas tīklu vairumtirdzniecības piekļuves tipiem, ko veido virtuālā tīkla savienojums ar klienta telpām jebkādā piekļuves tīkla arhitektūrā, izņemot fizisko atsaisti, un attiecībā uz kuru ieviesta pārraidīšana uz noteiktu skaitu pārslēgšanas punktu un ietverti īpaši tīkla elementi, īpaši tīkla funkcionālie pielietojumi un papildu IT sistēmas; [Gr. 96]

12)  „nodrošinātas pakalpojumu kvalitātes (ASQ) savienojamības produkts” ir produkts, kurš ir darīts pieejams interneta protokola (IP) apmaiņas punktā, ļaujot klientiem izveidot IP savienojumu starp starpsavienojuma punktu un vienu vai vairākiem pieslēgumpunktiem fiksētā tīkla un ļaujot sasniegt noteiktus pilna savienojuma tīkla veiktspējas līmeņus, un kuru izmanto, lai galalietotājiem sniegtu specifiskus pakalpojumus ar noteiktu garantētu pakalpojumu kvalitāti, ko nosaka atbilstīgi noteiktiem parametriem; [Gr. 97]

12a)  „tīkla neitralitāte” ir princips, saskaņā ar kuru visa interneta datplūsma tiek apstrādāta vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas; [Gr. 234 un 241]