Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2014. gada 13. marta deleģēto regulu, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (C(2014)1627–2014/2676(DEA))

P7_TA(2014)0340 B7-0273/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu C(2014)1627,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 13. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālu lietu komitejas 2014. gada 18. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014(1) un jo īpaši tās 32. panta 8. punktu, 32. panta 9. punktu, 34. panta 7. punktu, 34. panta 8. punktu, 55. panta 4. punktu un 62. panta 4. punktu ,

–  ņemot vērā Reglamenta 87.a panta 6. punktu,

–  ņemot vērā, ka Reglamenta 87.a panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kas beidzās 2014. gada 3. aprīlī, netika izteikti iebildumi,

A.  tā kā vairākkārt ir ticis uzsvērts, ka ir būtiski, lai Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām uzsāktu darbību nekavējoties,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (COM(2013)0520 – C7-0223/2013 – 2013/0253(COD))

P7_TA(2014)0341 A7-0478/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0520),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0223/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā noradīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 6. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 27. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0478/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../ 2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 806/2014.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Padomes paziņojums

Starpvaldību nolīguma par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu parakstītāji paziņo, ka viņi centīsies ratifikācijas procesu saskaņā ar savām attiecīgajām valsts tiesiskajām prasībām pabeigt savlaicīgi, proti, tā, lai vienotais noregulējuma mehānisms kļūtu pilnībā darbotiesspējīgs līdz 2016. gada 1. janvārim.

(1) Oficiālājā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) OV C 67,6.3.2014., 58. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2014. gada 6. februārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P7_TA(2014)0095).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par patērētāju aizsardzību — patērētāju aizsardzība komunālo pakalpojumu sfērā (2013/2153(INI))

P7_TA(2014)0342 A7-0163/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz Eiropas patērētāju politiku(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par ES valsts atbalsta noteikumu reformu attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem („Negodīgas komercprakses direktīva”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu” (COM(2012)0663),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū („Direktīva par elektronisko tirdzniecību”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Virzība uz Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu” (COM(2007)0386),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas iekļauta Līgumos ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantu, un jo īpaši tās 8. pantu („Personas datu aizsardzība”), 11. pantu („Vārda un informācijas brīvība”), 21. pantu („Diskriminācijas aizliegums”), 23. pantu („Vīriešu un sieviešu līdztiesība”), 25. pantu („Vecāka gadagājuma cilvēku tiesības”), 26. pantu („Invalīdu integrācija”), 34. pantu („Sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība”), 36. pantu („Pieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi”), 37. pantu („Vides aizsardzība”) un 38. pantu („Patērētāju tiesību aizsardzība”),

–  ņemot vērā LES 12. pantu,

–  ņemot vērā LES 14. pantu, kā arī minētā līguma 26. protokolu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0163/2014),

A.  tā kā paaugstinātām prasībām par patērētāju informēšanu attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem ir īpaša nozīme un tā kā ir jānodrošina patērētāju piekļuve šiem pakalpojumiem un dalībvalstīm — nepieciešamā elastība, lai varētu ņemt vērā neaizsargāto patērētāju vajadzības;

B.  tā kā nozares tiesību akti ir pieņemti un tie jau nodrošina patērētāju labāku aizsardzību, taču tā kā dalībvalstīm ir jāatgādina, ka šajā nolūkā vēl joprojām nepieciešama pareiza to īstenošana un ievērošana;

C.  tā kā attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem ir jāievēro valstu pilnvaras un pašpārvaldes tiesības vietējā pārvaldības līmenī un tā kā nozaru tiesību akti veido piemērotu tiesisko regulējumu attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem,

Vispārēji aspekti

1.  konstatē, ka atsevišķi ar patērētāju tiesību aizsardzību saistītie pamataspekti ir ietverti Direktīvā 2011/83/ES un komunālo pakalpojumu kopīgās iezīmes ir izklāstītas attiecīgajos nozares tiesību aktos;

2.   atgādina dalībvalstīm, ka Patērētāju aizsardzības direktīva bija jātransponē līdz 2013. gada decembra vidum un tā ir jāpiemēro visos līgumos, kas noslēgti pēc 2014. gada 13. jūnija;

3.  atzīmē, ka patērētāju tiesību aizsardzība darbojas tikai tad, ja šīs tiesības ir iespējams īstenot; tāpēc aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Negodīgas komercprakses direktīvas (2005/29/EK), Direktīvas par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (2006/114/EK) un Patērētāju tiesību direktīvas (2011/83/ES) noteikumus; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgas ir strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas kā efektīvi, līdzekļus taupoši patērētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju konfliktu risināšanas mehānismi; tāpēc aicina dalībvalstis īstenot nesen pieņemto Direktīvu par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (2013/11/ES) un Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē;

4.  uzsver — lai panāktu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, vissvarīgāk ir palielināt patērētāju informētību par viņu tiesībām, bet atzīmē arī to, cik būtiski svarīga ir komunālo pakalpojumu sniedzēju veiktā klientu apkalpošana; uzsver, ka darbinieki, kas atbild par kontaktiem ar klientiem, būtu jāapmāca un jāinformē par patērētāju tiesībām; tāpēc mudina komunālo pakalpojumu sniedzējus atbilstoši apmācīt savus darbiniekus un nodrošināt, lai visiem klientiem jebkurā laikā būtu iespēja bez sarežģījumiem saņemt individuālu palīdzību;

5.  uzsver to, ka patērētājiem visā ES ir vajadzīga piekļuve cenu ziņā pieejamiem un kvalitatīviem komunālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā to, ka tiem ir būtiska nozīme sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanā, vienlaikus veicinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju;

6.  atbalsta spēcīgas un neatkarīgas patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, kas atvieglo patērētāju vispusīgu aizsardzību, kā arī uzsver, cik svarīgi ir atrast pienācīgu līdzsvaru starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

7.  uzsver, ka būtu jāatvieglo komunālo pakalpojumu pieejamība visiem patērētājiem neatkarīgi no viņu finansiālās situācijas; rosina dot iespēju dalībvalstīm noteiktos apstākļos uzskatīt, ka neaizsargātiem patērētājiem ir nepieciešami atbilstīgi noteikumi;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst vairāk uzmanības un ieguldīt vairāk līdzekļu patērētāju informēšanas un izglītošanas kampaņās par komunālajiem pakalpojumiem, sniedzot atbilstošu informāciju konkrētajām patērētāju grupām;

Enerģija

9.  uzskata –– lai palīdzētu panākt konkurētspējīgas enerģijas cenas, piegādes drošumu, ilgtspējīgumu un efektīvu atjaunojamās enerģijas izmantošanu plašā mērogā, ir nepieciešams atklāts, pārredzams un integrēts iekšējais tirgus, un aicina dalībvalstis pareizi transponēt, piemērot un labāk pārraudzīt iekšējā enerģijas tirgus trešo tiesību aktu paketi; atzīmē nepieciešamību pēc labākas patērētāju informēšanas, jo īpaši attiecībā uz piedāvāto pakalpojumu uzlabošanu un uz tarifu salīdzināmības un pārredzamības panākšanu, lai nodrošinātu nediskriminējošu cenu politiku;

10.  uzsver — lai līdz 2014. gadam izveidotu saskaņotu un konkurētspējīgu iekšējās enerģijas tirgu, ļoti svarīgi ir laikus, pareizi un pilnībā īstenot esošos tiesību aktus, tostarp veikt regulējošo darbu, kas paredzēts iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē;

11.  atzinīgi vērtē darba grupas neaizsargāto patērētāju jautājumos darbu Iedzīvotāju enerģētikas foruma satvarā un atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā (COM(2014)0021) un tam pievienoto ziņojumu, kurā analizēta šo cenu un izmaksu ietekme un savstarpējā atkarība dalībvalstīs; atgādina, ka dalībvalstu uzdevums ir arī reaģēt uz dažādiem faktoriem un situācijām saistībā ar enerģiju un neaizsargātiem patērētājiem;

12.  konstatē, ka līgumu enerģijas jomā pārtraukšana nereti ir saistīti ar ierobežojošiem noteikumiem un sarežģītām procedūrām, kas apgrūtina pakalpojuma sniedzēja maiņu; prasa, lai pakalpojuma sniedzēja maiņas procedūras tiktu paātrinātas un vienkāršotas; atzīmē, ka pastāvošie iekšējās enerģijas tirgus paketes novērtēšanas kritēriji ir pilnībā noteikti attiecīgajās iekšējā enerģijas tirgus trešās tiesību aktu paketes elektroenerģijas un gāzes direktīvās; uzsver, cik svarīgi ir Komisijas pastāvīgie ziņojumi par iekšējā enerģijas tirgus īstenošanu;

13.  uzsver, ka Komisijai jāsniedz savi atzinumi par elektroniskajiem rēķiniem, jo to sagatavošana ir daļa no enerģijas kontu pārvaldības tiešsaistē, ko veic patērētāji;

14.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējās enerģijas cenās ne vienmēr atspoguļojas ārējās izmaksas, proti, kaitējums videi, kas saistīts ar attiecīgo enerģijas avotu vai ražošanas metodi, kuru slogs ilgtermiņā tomēr var tikt uzlikts visai sabiedrībai; prasa veikt pasākumus, kas ļautu palielināt cenu atspoguļošanu patērētājiem šajā saistībā;

15.  uzskata, ka uzņēmumiem būtu pārskatāmi jāpublisko visas cenas, cenu izmaiņas un izmaiņas līgumos; atgādina dalībvalstīm, ka iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē jau ir noteikts pienākums dalībvalstīm to nodrošināt; aicina dalībvalstis un attiecīgos uzņēmumus veikt atbilstīgus pasākumus, lai patērētājiem būtu pieejama skaidra, saprotama un salīdzināma informācija par tarifiem, kompensāciju nosacījumiem un tiesiskās aizsardzības veidiem;

16.  atgādina, ka iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē ir paredzēts, ka dalībvalstis, pirms tās sāk pāreju uz viedajiem skaitītājiem, veic izmaksu un ieguvumu analīzi; uzsver, ka viedtīkli patērētājiem ļauj novērot un pielāgot savus elektroenerģijas patēriņa paradumus, taču atzīmē, ka atsevišķas dalībvalstu veiktās izmaksu un ieguvumu analīzes neliecina par ievērojamiem izmaksu ietaupījumiem patērētājiem; uzsver, ka ir jāievēro patērētāju un datu aizsardzības noteikumi un viedo skaitītāju izmantošanas izvēle jāatstāj patērētāju ziņā;

Telekomunikācijas

17.  uzsver, ka digitālā vienotā tirgus un elektronisko komunikāciju sektora patērētāju aspekts ir ārkārtīgi svarīgs, un konstatē būtiskus patērētāju aizsardzības uzlabojumus pēc tam, kad 2009. gadā tika ieviesta telekomunikāciju tiesību aktu pakete (Direktīva 2009/136/EK un 2009/140/EK); uzsver Parlamenta ierosinātos, svarīgos atjauninājumus un uzlabojumus patērētāju aizsardzības un tiesību nostiprināšanas jomā; uzsver, cik nozīmīgi ir tas, ka visiem patērētājiem ir pieejami augsti kvalitatīvi elektronisko komunikāciju pakalpojumi un cik svarīgi ir nodrošināt jaunas infrastruktūras, lai mazinātu digitālo „plaisu”;

18.  atkārtoti norāda uz saviem priekšlikumiem vienkāršot iespējas patērētājiem mainīt elektronisko komunikāciju pakalpojumu piegādātāju bez jebkādām papildu izmaksām, kuras nav faktiskās pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksas, nezaudējot datus un samazinot formalitātes, un mudināt piegādātājus izmantot šādu iespēju; atbalsta arī ierosinājumus veicināt neatkarīgas informācijas sniegšanu par cenām, rēķiniem un pakalpojumu kvalitāti, tostarp datu pārraides ātrumu;

Pasta pakalpojumi

19.  konstatē, ka patērētāji gūst labumu no kvalitatīvākiem pakalpojumiem pasta nozarē un no ietaupījumiem, kas tiem rodas sakarā ar izmaksu mazināšanos; atzīmē, ka vairāk piegādes iespēju un labāka pārredzamība, informācija un cenas ir priekšnoteikums, lai palielinātu patērētāju uzticību piegādes tirgum; konstatē, ka ar Direktīvu 97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK un 2008/6/EK, tiek garantēti universāli pasta pakalpojumi; atgādina Komisijai savā īstenošanas ziņojumā izvērtēt, vai dalībvalstis īsteno šīs garantijas; lūdz Komisiju mudināt pasta pakalpojumu operatorus uzlabot sadarbspēju un paātrināt tādu racionalizētu procesu ieviešanu, kuru mērķis ir samazināt piegādes pakalpojumu izmaksas, palielināt to pieejamību un kvalitāti;

20.  uzsver, cik svarīgi ir visā Savienībā nodrošināt visaptverošus pasta sūtījumu piegādes pakalpojumus; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai pasta pakalpojumu dienestu un privāto operatoru sniegtie sūtījumu piegādes pakalpojumi būtu uzticami un ātri, jo īpaši, lai apmierinātu to patērētāju vajadzības, kas pasūtījumus veic tiešsaistē; atkārtoti norāda uz sniegtajiem ierosinājumiem 2014. gada 4. februāra rezolūcijā par paku piegādi(6) attiecībā uz nepieciešamību panākt pakalpojumu uzlabošanu un samazināt izmaksas;

21.  atzinīgi novērtē visu piegādes tirgus dalībnieku jau veiktos centienus, lai labāk nodrošinātu tādas patērētāju un mazumtirgotāju vajadzības tiešsaistē kā, piemēram, elastīgas piegādes vai atpakaļ nogādāšanas iespēju ieviešana; tajā pašā laikā uzsver –– lai uzlabotu sadarbspēju un pakalpojumu kvalitāti, ir vēlams veikt vēl citus pasākumus;

Sabiedriskais transports

22.  konstatē, ka iepriekšējos gados ar nozares pasākumiem ir nostiprinātas transporta pakalpojumu patērētāju tiesības ;

23.  uzsver, ka pasākumiem ir jābūt vērstiem uz patērētāju piekļuvi efektīvam vietējas nozīmes sabiedriskajam transportam, pat ja viņu dzīvesvieta ir apvidū, kurā šāda veida pakalpojumi varētu būt mazāk ienesīgi; atzīst dalībvalstu atbildību šajā ziņā un aicina tās veikt atbilstīgus pasākumus;

24.  atgādina, ka nākotnē arvien nozīmīgāks kļūs labi funkcionējošs sabiedriskais transports, ņemot vērā sabiedrības novecošanu, un ka tas nepieciešams arī tādēļ, lai sasniegtu stratēģijā „ES 2020” noteiktos mērķus klimata jomā; prasa izstrādāt kopīgus rīkus, lai nodrošinātu optimizētus vairāku veidu pārvadājumus efektīvu un augsti kvalitatīvu sabiedriskā transporta pakalpojumu ietvaros, lai garantētu gan iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, gan šādu pakalpojumu konkurētspēju;

25.  prasa īstenot visaptverošu pieeju attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; uzskata, ka ir jāņem vērā visa sabiedriskā transporta ķēde, tostarp piekļuve sabiedriskā transporta mezgliem; vēlas sākt risināt jautājumu par saskaņotas kontaktpunktu sistēmas nepieciešamību, lai palīdzētu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

o
o   o

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 264 E, 13.9.2013., 11. lpp. (2) OV C 131 E, 8.5.2013., 9. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0239. (4) OV C 153 E, 31.5.2013., 51. lpp. (5) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0067.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK (COM(2013)0622 – C7-0266/2013 – 2013/0302(COD))

P7_TA(2014)0343 A7-0145/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0622),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0266/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0145/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK(6) paredz saskaņotus nosacījumus attiecībā uz tehnisko sertifikātu izdošanu iekšējo ūdensceļu kuģiem visā Savienības iekšējo ūdensceļu tīklā.

(2)  Tehniskās prasības kuģiem, kas kuģo Reinas upē, nosaka Reinas Kuģniecības centrālā komisija (turpmāk — CCNR).

(3)  Direktīvas 2006/87/EK pielikumos noteiktās tehniskās prasības lielākoties ietver noteikumus, kas izklāstīti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu redakcijā, ko CCNR apstiprināja 2004. gadā. Noteikumi un tehniskās prasības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošanai saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tiek regulāri atjaunināti, un ir atzīts, ka tie atspoguļo pašreizējo tehnoloģiju attīstību.

(4)  Divu atšķirīgu noteikumu kopumu — noteikumu parŅemot vērā atšķirīgo tiesisko regulējumu un termiņus lēmumu pieņemšanas procedūrām, ir grūti saglabāt līdzvērtību starp Savienības iekšējo ūdensceļu kuģošanas sertifikātiem, ko izdod kas izsniegti saskaņā ar pārskatītās Konvencijas Direktīvu 2006/87/EK, un sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 22. pantu pārskatītajā Konvencijā par kuģošanu Reinā 22. pantu, un Savienības iekšējāsTādēļ nav nodrošināta juridiskā noteiktība un tam ir potenciāli negatīva ietekme uz kuģošanas sertifikāta noteikumu — uzturēšana nenodrošina juridisko noteiktību un drošību. [Gr. 1]

(5)  Lai panāktu saskaņošanu Eiropas līmenī un lai novērstu konkurences izkropļojumus un dažādus drošības līmeņus, būtu jāpiemēro un regulāri jāatjaunina vienādas tehniskās prasības attiecībā uz visu Savienības iekšējo ūdensceļu tīklu.

(6)  Tā kā CCNR ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi iekšējo ūdensceļu kuģu tehnisko prasību izstrādes un atjaunināšanas jomā, šī pieredze būtu pilnībā jāizmanto saistībā ar Savienības iekšējiem ūdensceļiem. Komisijas dienesti un CCNR 2013. gadā parakstīja administratīvu vienošanos par savstarpējās sadarbības nostiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz to tehnisko prasību izstrādi, kas attiecas uz iekšējo ūdensceļu kuģiem. Šīs sadarbības ietvaros ir panākta vienošanās, ka tiks izveidota Eiropas tehnisko standartu izstrādes komiteja (CESTE), kas sagatavos tehniskos standartus iekšējo ūdensceļu kuģošanas jomā, uz kuriem Savienība un CCNR varēs atsaukties attiecīgos noteikumos. [Gr. 2]

(7)  Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātiem, kas apliecina, ka kuģis pilnībā atbilst tehniskajām prasībām, būtu jābūt derīgiem visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

(8)  Būtu rūpīgāk jāsaskaņo dalībvalstu izdoto papildu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu nosacījumi darbībām 1. un 2. zonas ūdensceļos (ietekās), kā arī darbībām 4. zonas ūdensceļos.

(9)  Drošības apsvērumu dēļ standarti būtu jāsaskaņo augstā līmenī un tā, lai Savienības iekšējos ūdensceļos netiktu pazemināti drošības standarti. Tomēr dalībvalstīm būtu jābūt iespējai pēc apspriešanās ar Komisiju paredzēt īpašus noteikumus par papildu vai zemākām tehniskajām prasībām attiecībā uz konkrētām zonām ar nosacījumu, ka šādi pasākumi attiecas tikai uz III un IV pielikumā noteiktajiem īpašajiem jautājumiem.

(10)  Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai piemērot izņēmumus attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem konkrētos gadījumos, kas saistīti ar kuģojamiem ūdensceļiem, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts iekšējiem ūdensceļiem, vai ar konkrētiem kuģiem, kas darbojas tikai valsts ūdensceļos.

(11)  Dalībvalstīm, saņemot Komisijas atļauju, būtu jābūt arī iespējai piemērot izņēmumus attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem par īpašiem kuģiem, lai pavērtu iespēju alternatīvām pieejām, veicinātu inovāciju vai novērstu pārmērīgas izmaksas.

(12)  Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts būtu jāizdod kuģim, kas iztur tehnisko pārbaudi, kuru veic pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā. Šī tehniskā pārbaude būtu jāizmanto, lai pārbaudītu, vai kuģis atbilst šajā direktīvā noteiktajām tehniskajām prasībām. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jābūt pilnvarotāmkompetentās iestādes būs pilnvarotas veikt papildu pārbaudes jebkurā laikā, lai pārbaudītu, vai kuģa fiziskais stāvoklis atbilst Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātiem. [Gr. 3]

(13)  Ir atbilstīgi konkrētos laikposmos un atkarībā no attiecīgā kuģa kategorijas noteikt Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīgumu katrā konkrētajā gadījumā.

(14)  Konkrētā laikposmā ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu maiņu, atjaunošanu, derīguma pagarināšanu un jaunu sertifikātu izdošanu, lai iekšējā kuģošanā uzturētu augstu drošības līmeni.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/100/EK(7) noteiktajiem pasākumiem ir jāpaliek spēkā attiecībā uz kuģiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva.

(16)  Būtu jāpiemēro pārejas režīms ekspluatācijā esošiem kuģiem, kam nav Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta brīdī, kad notiek pirmā tehniskā pārbaude saskaņā ar pārskatītajām tehniskajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.

(17)  Būtu jāizdod saistoši administratīvie norādījumi, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par tehnisko prasību saskaņotu piemērošanu.

(18)  Tehnisko prasību izmaiņas ir jāņem vērāLai nodrošinātu iekšējās kuģošanas drošības apsvērumuaugsta līmeņa drošību un efektivitāti un saglabātu iekšējās kuģošanas sertifikātu līdzvērtīguma dēļ.līdzvērtību, šīs direktīvas pielikumos noteiktās tehniskās prasības būtu regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību un tehniskos standartus iekšējo ūdensceļu kuģošanas jomā. Lai to panāktu, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai attiecībā uz šīs direktīvas pielikumus pielāgotu zinātniskajam un tehniskajam progresampielikumu pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai vai tehnisko standartu attīstībai šajā jomāun atjaunināšanai, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba. Īpaši svarīgi, lai KomisijaKomisijai, veicot sagatavošanas darbus, atklātā un pārredzamā būtu atbilstīgi apspriestosjāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga iesniegšana attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 4]

(18a)  Komisijai jo īpaši vajadzētu pieņemt deleģētos aktus, lai ieviestu tehniskās prasības attiecībā uz kuģiem, kas tiek darbināti ar sašķidrinātu dabasgāzi (SDG), un tādējādi nodrošinātu šo kuģu efektīvu un drošu satiksmi iekšējos ūdensceļos. [Gr. 5]

(19)  Lai pavērtu iespēju alternatīvām pieejām, veicinātu inovāciju, novērstu pārmērīgas izmaksas, nodrošinātu sertifikātu izdošanas efektīvu procesu vai lai ņemtu vērā reģionālos apstākļus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras konkrētu izņēmumu atļaušanai saistībā ar tehniskajām prasībām konkrētam kuģim, klasificēšanas sabiedrību apstiprināšanai vai tehnisko prasību samazināšanai kuģiem, kas darbojas konkrētās zonās, kuras nav savienotas ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(8).

(19a)  Lai nodrošinātu pienācīgu sistēmu koordinācijai un sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir kuģošana pa iekšējiem ūdensceļiem, jo īpaši CCNR, un tiktu izstrādāti vienoti tehniskie standarti iekšējai kuģošanai, uz kuriem Savienība un starptautiskās organizācijas varētu atsaukties, šī direktīva būtu jāpārskata, jo īpaši attiecībā uz to pasākumu efektivitāti, kuri ieviesti ar šo direktīvu, kā arī attiecībā uz mehānismiem sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir iekšējo ūdensceļu kuģošana, lai tādējādi panāktu viena un vienota tehnisko standartu kopuma izveidi. [Gr. 6]

(20)  Tādēļ Direktīva 2006/87/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ūdensceļu klasificēšana

Šajā direktīvā Savienības iekšējos ūdensceļus klasificē šādi:

a)  1., 2., 3. un 4. zona:

i)  1. un 2. zona: I pielikuma 1. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi,

ii)  3. zona: I pielikuma 2. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi,

iii)  4. zona: citi I pielikuma 3. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;

b)  zona R: tie a) apakšpunktā minētie ūdensceļi, kam sertifikāti jāizsniedz saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tādā redakcijā, kādā minētais pants izteikts šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā.

2. pants

Definīcijas un piemērošanas joma

1.  Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(a)  „mazs kuģis” — kuģis vai atsevišķa peldošas iekārtas daļa;

(b)  „kuģis” — iekšējo ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;

(c)  „vilcējvelkonis” — kuģis, kas īpaši būvēts vilkšanai;

(d)  „stūmējvelkonis” — kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;

(e)  „pasažieru kuģis” — vienas dienas brauciena vai kajīšu kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru;

(f)  „peldoša iekārta” — peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;

(g)  „atpūtas kuģis” — kuģis, kas nav pasažieru kuģis un ir paredzēts sporta vai izklaides nodarbībām;

(h)  „ūdensizspaids” — kuģa iegrimes tilpums m³;

(i)  „garums (L)” — tilpnes maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugspritu;

(j)  „platums (B)” — tilpnes maksimālais platums metros, ko mēra līdz ārējai apvalka apšuvuma malai (izņemot dzenratus, aiztures margas un tamlīdzīgas ietaises);

(k)  „iegrime (T)” — vertikālais attālums metros starp tilpnes zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju;

(l)  „klasificēšanas sabiedrība” — klasificēšanas sabiedrība, kas ir apstiprināta saskaņā ar 9. pantā minētajiem kritērijiem un procedūrām;

(m)  „Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts” — sertifikāts, ko iekšējo ūdensceļu kuģim izdevusi kompetentā iestāde un kas norāda uz atbilstību šīs direktīvas tehniskajām prasībām.

2.  Šo direktīvu piemēro šādiem kuģiem:

a)  kuģiem, kuru garums (L) ir 20 metri vai vairāk;

b)  kuģiem, kuru garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājums ir 100 m3 vai vairāk.

3.  Šo direktīvu piemēro arī šādiem kuģiem:

a)  vilcējvelkoņiem un stūmējvelkoņiem, kas paredzēti, lai vilktu vai stumtu kuģus, kuri minēti 1. punktā, vai peldošas iekārtas, vai arī lai pārvietotu ar bortiem sakabinātus šādus kuģus vai peldošas iekārtas;

b)  pasažieru pārvadājumiem paredzētiem kuģiem, kas var pārvadāt vairāk kā 12 pasažierus, neskaitot apkalpi;

c)  peldošām iekārtām.

4.  Šo direktīvu nepiemēro šādiem kuģiem:

a)  prāmjiem;

b)  karakuģiem;

c)  jūras kuģiem, ieskaitot jūras vilcējvelkoņus un stūmējvelkoņus, kas:

i)  darbojas vai ir bāzēti paisuma un bēguma ūdeņos,

ii)  uz laiku darbojas iekšējos ūdeņos ar nosacījumu, ka tiem ir:

–  sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1974. gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS), vai tam līdzvērtīgs sertifikāts, sertifikāts, kurš apliecina atbilstību 1966. gada Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi, vai tam līdzvērtīgs sertifikāts, un Starptautiskais naftas piesārņojuma profilakses sertifikāts (turpmāk — IOPP), kas apliecina atbilstību 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (turpmāk — MARPOL), vai

–  pasažieru kuģiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, sertifikāts par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK(9), vai

–  atpūtas kuģiem, uz ko neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, tās valsts sertifikāts, zem kuras karoga tas kuģo.

3. pants

Sertifikāta turēšanas pienākums

1.  Kuģiem, kas darbojas 1. pantā minētajos Savienības iekšējos ūdensceļos, jābūt:

a)  darbojoties zonas R ūdensceļos:

–  vai nu sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu,

–  vai Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātam, kas apliecina, ka kuģis, neskarot II pielikuma pārejas noteikumus, pilnībā atbilst II pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, kuru līdzvērtīgums pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā tehniskajām prasībām ir noteikts atbilstoši piemērojamiem noteikumiem un procedūrām;

b)  darbojoties citos ūdensceļos, Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātam, tostarp attiecīgā gadījumā 5. pantā minētajām specifikācijām.

2.  Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu sagatavo pēc parauga, kas norādīts V pielikuma I daļā, un izdod saskaņā ar šo direktīvu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.

4. pants

Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikāti

1.  Visiem kuģiem, kam ir derīgs sertifikāts, kurš izdots saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, ņemot vērā šīs direktīvas 5. panta 5. punktu, kuģošanai Savienības ūdeņos pietiek tikai ar šo sertifikātu.

2.  Tomēr visiem kuģiem, kam ir 1. punktā minētais sertifikāts, nodrošina arī Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātu:

a)  kad tie darbojas 3. un 4. zonas ūdensceļos, ja tie vēlas izmantot tehnisko prasību samazinājumu šajos ūdensceļos;

b)  kad tie darbojas 1. vai 2. zonas ūdensceļos vai — pasažieru kuģiem — kad tie darbojas 3. zonas ūdensceļos, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem, ja attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi papildu tehniskās prasības attiecībā uz šiem ūdensceļiem saskaņā ar 5. panta 1., 2. un 3. punktu.

3.  Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātu sagatavo pēc parauga, kas norādīts V pielikuma II daļā, un to izdod kompetentās iestādes, ja ir uzrādīts 1. punktā minētais sertifikāts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredzējušas par attiecīgajiem ūdensceļiem atbildīgās iestādes. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo paraugu, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.

5. pants

Papildu vai samazinātas tehniskās prasības konkrētām zonām

1.  Dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju un, vajadzības gadījumā ievērojot pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā prasības, var pieņemt tehniskās prasības papildus II pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas darbojas 1. un 2. zonas ūdensceļos to teritorijā.

2.  Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas darbojas tās teritorijas 3. zonas ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem, katra dalībvalsts var noteikt tehniskās prasības papildus II pielikuma prasībām. Dalībvalstis šādas jaunas papildu tehniskās prasības var pieņemt, ievērojot 3. punktā minēto procedūru. Papildu prasības var piemērot tikai uz III pielikumā minētajiem elementiem.

3.  Dalībvalsts par šīm ierosinātajām papildu prasībām Komisiju informē vismaz sešus mēnešus pirms to paredzētās stāšanās spēkā, kā arī informē pārējās dalībvalstis.

Komisija apstiprina papildu tehniskās prasības ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.  Atbilstību papildu prasībām norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā. Šādu atbilstības apliecinājumu atzīst attiecīgās zonas Savienības ūdensceļos.

5.  Ja II pielikuma 24.a nodaļā izklāstīto pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā pazeminātos esošie valsts drošības standarti, dalībvalsts var nepiemērot šos pārejas noteikumus attiecībā uz iekšējo ūdensceļu pasažieru kuģiem, kas darbojas tās iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem. Šādā gadījumā dalībvalsts var pieprasīt, lai šādi kuģi, kas darbojas tās nesavienotajos iekšējos ūdensceļos, pilnībā atbilst II pielikumā izklāstītajām tehniskajām prasībām no 2008. gada 30. decembra.

Dalībvalsts, kas izmanto pirmajā daļā minēto iespēju, par savu lēmumu informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un sniedz Komisijai sīkāku informāciju par attiecīgajiem valsts standartiem, ko piemēro pasažieru kuģiem, kas darbojas tās iekšējos ūdensceļos.

Atbilstību dalībvalsts prasībām attiecībā uz darbību tās nesavienotajos iekšējos ūdensceļos norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā.

6.  Kuģiem, kas darbojas tikai 4. zonas ūdensceļos, visos šīs zonas ūdensceļos var piemērot samazinātās prasībās, kuras noteiktas II pielikumā. Atbilstību šīm samazinātajām prasībām norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā.

7.  Dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju var atļaut tehnisko prasību daļēju piemērošanu vai noteikt mazāk stingras tehniskās prasības nekā noteikts II pielikumā kuģiem, kas darbojas vienīgi to teritorijas 3. un 4. zonas ūdensceļos.

Mazāk stingrās tehniskās prasības vai tehnisko prasību daļēja piemērošana var attiekties tikai uz IV pielikumā uzskaitītajiem elementiem. Ja kuģa tehniskais raksturojums atbilst mazāk stingrajām tehniskajām prasībām vai tehnisko prasību daļējai piemērošanai, to norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā.

Dalībvalstis informē Komisiju par mazāk stingrajām tehniskajām prasībām vai par II pielikuma tehnisko prasību daļēju piemērošanu vismaz sešus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, kā arī informē pārējās dalībvalstis.

6. pants

Izņēmumi

1.  Dalībvalstis var atļaut izņēmumus attiecībā uz šo direktīvu vai tās daļu:

a)  kuģiem, vilcējvelkoņiem, stūmējvelkoņiem un peldošām iekārtām, kas darbojas kuģojamos ūdensceļos, kurus iekšējie ūdensceļi nesavieno ar citu dalībvalstu ūdensceļiem;

b)  kuģiem, kuru pašsvars nepārsniedz 350 tonnas vai kuri nav paredzēti preču pārvadāšanai un kuru ūdensizspaids ir mazāks par 100 m3, kā arī kuri nolaisti ūdenī pirms 1950. gada 1. janvāra un kuri darbojas tikai valsts ūdensceļos.

2.  Dalībvalstis attiecībā uz kuģošanu savos valsts ūdensceļos var atļaut izņēmumus attiecībā uz vienu vai vairākiem šīs direktīvas noteikumiem ierobežotos vietējās nozīmes braucienos vai ostu zonās. Šos izņēmumus un braucienus vai zonas, uz kurām tie attiecas, norāda kuģa sertifikātā.

3.  Dalībvalsts paziņo Komisijai par izņēmumiem, kas ir atļauti saskaņā ar 1. un 2. punktu, un informē par tiem pārējās dalībvalstis.

4.  Dalībvalstij, kurai saskaņā ar 1. un 2. punktu atļauto izņēmumu dēļ nav kuģu, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi un kas darbojas tās ūdensceļos, nav jāievēro 8., 9. un 11. pants.

7. pants

Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošana

1.  Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdod kuģim, kas nolaists ūdenī no [šīs direktīvas transponēšanas datums] pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veiktas pirms kuģis nodots ekspluatācijā un kurās paredzēts pārbaudīt, vai kuģis atbilst II pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.

2.  Kuģim, kas izslēgts no Padomes Direktīvas 82/714/EEK(10) darbības jomas, bet uz ko attiecas šī direktīva saskaņā ar 2. panta 2. un 3. punktu, Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdod pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veic pēc kuģa pašreizējā sertifikāta derīguma beigām, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2018. gada 30. decembrī, lai pārbaudītu, vai kuģis atbilst II pielikuma tehniskajām prasībām.

Jebkuru neatbilstību II pielikuma tehniskajām prasībām norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka šīs nepilnības nerada būtisku apdraudējumu, šā panta pirmajā daļā minētie kuģi var turpināt darboties līdz kuģa komponentus vai jomas, kas sertifikātā norādītas kā neatbilstīgas prasībām, aizstāj vai izmaina, lai pēc tam šie komponenti un jomas atbilstu II pielikuma prasībām.

3.  Par būtisku apdraudējumu šā panta izpratnē uzskata situāciju, kad ir skartas prasības, kas attiecas uz kuģa būves, kuģošanas vai manevrēšanas strukturālo drošību vai kuģa īpašajiem raksturlielumiem saskaņā ar II pielikuma tehniskajām prasībām. Izņēmumus, kas atļauti attiecībā uz II pielikuma tehniskajām prasībām, nenorāda kā nepilnības, kuras rada būtisku apdraudējumu.

Par aizstāšanu šā panta izpratnē neuzskata esošu daļu nomaiņu ar identiskām vai līdzvērtīgas tehnoloģijas un konstrukcijas daļām regulāro apkopes darbu un remontdarbu laikā.

4.  Kuģa atbilstību papildu prasībām, kas minētas 5. panta 1., 2. un 3. punktā, vajadzības gadījumā pārbauda šā panta 1. un 2. punktā minēto tehnisko pārbaužu laikā vai tādas tehniskās pārbaudes laikā, kura veikta pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma.

8. pants

Kompetentās iestādes

1.  Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus var izdotizdod dalībvalstu kompetentās iestādes. [Gr. 7]

2.  Katra dalībvalsts izveido sarakstu, norādot kompetentās iestādes, kas var izdot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus, un paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

3.  Kompetentās iestādes uztur visu to Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu reģistru, kuri izdoti saskaņā ar VI pielikumā norādīto paraugu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.

9. pants

Tehnisko pārbaužu veikšana

1.  Šīs direktīvas 7. pantā minēto tehnisko pārbaudi veic kompetentās iestādes. Šīs kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji neveikt kuģim tehnisko pārbaudi, ja ir spēkā esošs apliecinājums, kuru izsniegusi atzīta klasificēšanas sabiedrība un kurš apliecina, ka šis kuģis pilnībā vai daļēji atbilst II pielikuma tehniskajām prasībām.

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu klasificēšanas sabiedrību, kas atbilst VII pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, vai lai atsauktu apstiprinājumu saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.  Apstiprinājuma pieteikumu Komisijai iesniedz dalībvalsts, kurā atrodas klasificēšanas sabiedrības, kas pilnvarota izdot apliecinājumus, ka kuģis atbilst II pielikuma prasībām saskaņā ar šo direktīvu, galvenais birojs vai filiāle. Šim pieteikumam pievieno visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti visi apstiprināšanas kritēriji.

Jebkura dalībvalsts var pieprasīt uzklausīšanu vai arī papildu informācijas vai dokumentācijas nodrošināšanu.

4.  Jebkura dalībvalsts var Komisijai iesniegt pieprasījumu atsaukt apstiprinājumu, ja tā uzskata, ka klasificēšanas sabiedrība vairs neatbilst VII pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Atsaukuma pieprasījumam pievieno dokumentārus pierādījumus.

5.  Līdz to apstiprināšanai saskaņā ar šo direktīvu klasificēšanas sabiedrības, ko dalībvalsts ir atzinusi, apstiprinājusi un pilnvarojusi saskaņā ar Padomes Direktīvu 94/57/EK(11), uzskata par apstiprinātām vienīgi attiecībā uz kuģiem, kuri darbojas tikai attiecīgās dalībvalsts ūdensceļos.

6.  Komisija pirmo reizi līdz ..(12) publicē un pēc tam atjaunina klasificēšanas sabiedrību sarakstu, kuras apstiprinātas saskaņā ar šo pantu. [Gr. 8]

7.  Katra dalībvalsts izveido sarakstu, norādot kompetentās iestādes, kas var veikt tehniskās pārbaudes, un paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

8.  Katra dalībvalsts ievēro II pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārbaudes iestādēm un pārbaudes pieprasījumu.

10. pants

Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīgums

1.  Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem jaunbūvētiem kuģiem izdotu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīguma termiņu kompetentā iestāde nosaka ne ilgāk kā uz:

a)  pieciem gadiem pasažieru kuģu gadījumā;

b)  desmit gadiem visu citu kuģu gadījumā.

Derīguma termiņu norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā.

2.  To kuģu gadījumā, kas pirms tehniskās pārbaudes jau bijuši ekspluatācijā, kompetentā iestāde nosaka Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta derīguma termiņu katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pārbaudes rezultātus. Tomēr derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 1. punktā norādītos laikposmus.

3.  Katra dalībvalsts II pielikumā noteiktajos gadījumos var izdot pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus. Pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus sagatavo pēc V pielikuma III daļā sniegtā parauga. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.

11. pants

Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu aizstāšana

Katra dalībvalsts paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var aizstāt spēkā esošu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, kas ir pazaudēts vai sabojāts.

12. pants

Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu atjaunošana

1.  Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu atjauno pēc tā derīguma termiņa beigām saskaņā ar 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  Lai atjaunotu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus, kuģim piemēro II pielikuma 24. un 24.a nodaļā paredzētos pārejas noteikumus, kā arī tur paredzētos nosacījumus.

13. pants

Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīguma pagarināšana

Iestāde, kas izdevusi vai atjaunojusi Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, izņēmuma kārtā var pagarināt tā derīgumu saskaņā ar II pielikumu bez tehniskās pārbaudes. Šādu pagarinājumu norāda šajā sertifikātā.

14. pants

Jaunu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošana

Būtisku izmaiņu vai remonta gadījumā, kas ietekmē kuģa, kuģošanas vai manevrēšanas strukturālo drošību, vai kuģa īpašos raksturlielumus saskaņā ar II pielikumu, kuģim pirms turpmākiem braucieniem atkal jāveic 7. pantā paredzētā tehniskā pārbaude. Pēc šīs pārbaudes izdod jaunu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, kas atspoguļo kuģa tehniskos raksturlielumus, vai arī attiecīgi groza esošo sertifikātu. Ja šo sertifikātu izdod dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izdevusi vai atjaunojusi sākotnējo sertifikātu, par to viena mēneša laikā informē kompetento iestādi, kas izdevusi vai atjaunojusi sertifikātu.

15. pants

Atteikums izdot vai atjaunot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu un tā atsaukšana

1.  Visos lēmumos par atteikumu izdot vai atjaunot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu norāda iemeslus, uz kuriem ir balstīts šis atteikums. Kuģa īpašniekam paziņo un viņu informē par pārsūdzības kārtību un tās laika ierobežojumiem attiecīgajā dalībvalstī.

2.  Jebkuru spēkā esošu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu var atsaukt kompetentā iestāde, kas to izdevusi vai atjaunojusi, ja kuģis vairs neatbilst tā sertifikātā noteiktajām tehniskajām prasībām.

16. pants

Papildu pārbaudes

1.  Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkurā laikā var pārbaudīt, vai kuģim ir saskaņā ar šo direktīvu derīgs sertifikāts un vai kuģis atbilst prasībām, kas noteiktas šādā sertifikātā, vai rada būtisku apdraudējumu personām uz klāja, videi vai kuģošanas drošībai. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 2.–5. punktu.

2.  Ja iestādes šādā pārbaudē atklāj, ka sertifikāta nav vai ka kuģa sertifikāts ir nederīgs, vai ka kuģis neatbilst sertifikātā noteiktajām prasībām, bet ka šāda spēkā neesamība vai prasību neizpilde nerada būtisku apdraudējumu, kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai situāciju labotu. Septiņu dienu laikā informē iestādi, kas izdeva sertifikātu vai kas to atjaunināja pēdējo reizi.

3.  Ja pārbaudē iestādes atklāj, ka kuģis rada būtisku apdraudējumu personām uz klāja, videi vai kuģošanas drošībai, tās var neļaut kuģim turpināt braucienu līdz ir īstenoti vajadzīgie pasākumi, lai situāciju labotu.

Tās var arī paredzēt pasākumus, kādi nodrošinātu kuģa darbības drošu turpināšanu līdz vietai, kur to pārbaudīs vai saremontēs, nepieciešamības gadījumā pārtraucot kuģa transportēšanas darbību. Septiņu dienu laikā informē iestādi, kas izdeva sertifikātu vai kas to atjaunināja pēdējo reizi.

4.  Dalībvalsts, kas nav ļāvusi kuģim turpināt braucienu vai ir paziņojusi kuģa īpašniekam par savu nodomu tā rīkoties, ja atklātās nepilnības netiks novērstas, septiņu dienu laikā par savu pieņemto vai paredzēto lēmumu informē tās dalībvalsts iestādi, kas izdevusi vai pēdējo reizi atjaunojusi sertifikātu.

5.  Visos lēmumos par kuģa turpmākās darbības pārtraukšanu, kuri pieņemti, īstenojot šo direktīvu, sīki jāapraksta iemesli, kas ir lēmuma pamatā. Tas bez kavēšanās jādara zināms attiecīgajai personai, kas vienlaikus jāinformē par pieejamajām pārsūdzības procedūrām saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par šādu pārsūdzības procedūru termiņiem.

17. pants

Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs

Kompetentā iestāde, kas izdevusi Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, šajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā norāda unikālu Eiropas kuģa identifikācijas numuru saskaņā ar II pielikuma 2. nodaļu.

18. pants

Līdzvērtīgums un izņēmumi

1.  Dalībvalstis var prasīt Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, kas atļautu izņēmumus vai atzītu tehnisko specifikāciju līdzvērtīgumu konkrētiem kuģiem attiecībā uz:

a)  tādu citu materiālu, iekārtu vai aprīkojuma daļu izmantošanu vai atrašanos uz kuģa klāja vai tādu citu konstrukcijas aspektu vai citu pasākumu pieņemšanu, kas nav ietverti II pielikumā;

b)  Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta izdošanu izmēģinājuma nolūkā uz ierobežotu laikposmu, ietverot jaunas tehniskās specifikācijas, kas atkāpjas no II pielikuma II daļas prasībām, ar nosacījumu, ka šīs specifikācijas nodrošina līdzvērtīgu drošību;

c)  izņēmumu piemērošanu no pārbaudes iestāžu puses pasažieru kuģim saistībā ar zonām, kas paredzētas, lai tās lietotu personas ar ierobežotu kustību brīvību, ja II pielikuma 15. nodaļā noteikto īpašo prasību piemērošanu uzskata par sarežģītu praksē vai ja tā saistīta ar pārmērīgām izmaksām;

d)  tādu citu ugunsdzēšanas līdzekļu izmantošanu, kas nav minēti II pielikuma 10. nodaļā;

e)  pastāvīgi uzstādītu ugunsdzēšanas sistēmu izmantošanu priekšmetu aizsardzībai;

f)  II pielikuma 24. nodaļas piemērošanu kuģim, kas pārbūvēts tā, ka tā garums pārsniedz 110 m;

g)  izņēmumiem attiecībā uz II pielikuma 24. un 24.a nodaļā noteiktajām prasībām pēc pārejas noteikumu piemērošanas beigām, ja šīs prasības ir tehniski sarežģīti piemērot vai ja to piemērošanai var būt vajadzīgas nesamērīgas izmaksas;

h)  to standartu atzīšanu, kas attiecas uz sistēmām, kuras izsmidzina mazāku ūdens daudzumu nekā II pielikuma 10. nodaļā minētās sistēmas.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanas procedūru.

2.  Dalībvalstu kompetentās iestādes 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto līdzvērtīgumu un izņēmumus norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā. Informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

3.  Gaidot 1. punkta a) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu, kompetentās iestādes var izdot pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

Tādā gadījumā kompetentās iestādes viena mēneša laikā pēc pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta izdošanas paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm kuģa nosaukumu un Eiropas kuģa identifikācijas numuru, izņēmumu būtību un valsti, kurā kuģis ir reģistrēts vai kurā ir tā reģistrācijas osta.

4.  Komisija publicē saskaņā ar II pielikumu apstiprināto radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru reģistru.

19. pants

Trešo valstu kuģu kuģošanas sertifikātu atzīšana

Savienība iesaistās sarunās ar trešām valstīm, lai nodrošinātu kuģošanas sertifikātu atzīšanu starp Savienību un trešām valstīm.

Gaidot nolīgumu noslēgšanu, dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt trešo valstu kuģu kuģošanas sertifikātus kuģošanai šīs dalībvalsts ūdensceļos.

Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniegšanu trešo valstu kuģiem veic saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

20. pants

Direktīvas 2009/100/EK piemērošanas saglabāšana

Kuģiem, kas nav šīs direktīvas 2. panta 2. un 3. punkta darbības jomā, bet kas ir Direktīvas 2009/100/EK darbības jomā, piemēro minētās direktīvas noteikumus.

21. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz dokumentu izmantošanu

Dokumenti, kas ir šīs direktīvas darbības jomā un ko izdevušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir derīgi līdz to termiņa beigām.

22. pants

Pielikumu pielāgošana

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz I, II, III, IV un VII pielikuma pielāgošanu atbilstīgi zinātniskajam un tehniskajam progresam vai attīstībai šajā jomā, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba, lai nodrošinātu, ka 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie divi sertifikāti tiek izdoti, pamatojoties uz tehniskajām prasībām, kuras nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni, vai lai ņemtu vērā 5. pantā minētos gadījumus.

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim saskaņā ar 24. pantu pieņem deleģētos aktus, lai II pielikuma 19.ba nodaļā ieviestu īpašas prasības attiecībā uz kuģiem, kas tiek darbināti ar sašķidrinātu dabasgāzi (SDG). [Gr. 9]

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz saistošiem administratīviem norādījumiem par II pielikumā paredzēto tehnisko prasību detalizētu piemērošanu, lai nodrošinātu šo prasību saskaņotu interpretāciju vai lai ņemtu vērā labāko praksi, kas izstrādāta Savienības līmenī vai izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.

Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija nodrošina, ka tehniskās prasības, kuras ir jāpilda, lai tiktu izdots Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts, kas atzīts kuģošanai Reinā, atbilst drošības līmenim, kurš ir līdzvērtīgs līmenim, kas vajadzīgs, lai izdotu pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantā minēto sertifikātu.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai atjauninātu atsauces šajā direktīvā uz konkrētiem II pielikuma noteikumiem nolūkā ņemt vērā šajā pielikumā ieviestos grozījumus.

23. pants

Pagaidu prasības

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai paredzētu pagaidu prasības kuģiem nolūkā atļaut pārbaudes ar mērķi veicināt inovāciju un tehnoloģiju attīstību. Šādas prasības ir spēkā uz ne ilgāk kā 3 gadiem.

24. pants

Deleģēšana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  DirektīvasPilnvaras pieņemt 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantā minētās pilnvaras minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]piecu gadu laikposmu no ..(13). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 10]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantā minētās pilnvaras. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģēto tiesību aktu spēkā esamību.

4.  Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, jadivos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus 2 mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija tiem ir paziņojusi par šo aktu, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments vai Padome var šo periodu pagarināt par 2 mēnešiem, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 12]

25. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/672/EEK(14) 7. pantu (turpmāk — komiteja). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. Ja ir jāsaņem komitejas atzinums ar rakstiskas procedūras starpniecību, tās priekšsēdētājs pieņem lēmumu izbeigt procedūru bez rezultāta sasniegšanas atzinuma sniegšanas termiņā.

26. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sankcijas tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

26.a pants

Pārskatīšana

Komisija līdz ..(15) un pēc tam ik pēc trim gadiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā pārskatīta ar šo direktīvu ieviesto pasākumu efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz tehnisko prasību saskaņošanu un iekšējo ūdensceļu kuģošanas tehnisko standartu izstrādi. Ziņojumā pārskatīti arī mehānismi sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kas ir atbildīgas par iekšējo ūdensceļu kuģošanu. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un koordināciju to standartu izstrādē, uz kuriem varēs atsaukties Savienības tiesību aktos. [Gr. 13]

27. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis, kam ir 1. pantā minētie iekšējie ūdensceļi, pieņem tiesību aktus, noteikumus un administratīvos noteikumus, kas vajadzīgi, lai, sākot no 2015. gada 1. janvāra, nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šādus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu valsts tiesību aktu noteikumu tekstu, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

28. pants

Atcelšana

Direktīva 2006/87/EK tiek atcelta, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto direktīvu ir uzskatāmas par atsauci uz šo direktīvu.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

30. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kam ir 1. pantā minētie iekšējie ūdensceļi.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums. Ģeogrāfiski 1., 2., 3. un 4. zonā sadalītu Savienības iekšējo ūdensceļu saraksts

II pielikums. Obligātās tehniskās prasības, ko piemēro 1., 2., 3. un 4. zonas ūdensceļos kuģojošiem kuģiem

II pielikumā iekļauj šādu nodaļu:

"9.ba NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS KUĢIEM, KAS TIEK DARBINĀTI AR SAŠĶIDRINĀTU DABASGĀZI (SDG) (paliek anulēta)" [Gr. 14]

III pielikums. Iespējamu papildu tehnisko prasību aspekti attiecībā uz kuģiem iekšējo ūdensceļu 1. un 2. zonā

IV pielikums. Iespējamu tehnisko prasību pazeminājuma aspekti attiecībā uz kuģiem iekšējo ūdensceļu 3. un 4. zonā

V pielikums. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta paraugs

VI pielikums. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu reģistra paraugs

VII pielikums. Klasificēšanas sabiedrības

Pielikumi nav pilnībā iekļauti konsolidējā tekstā. Lūgums skat. Komisijas priekšlikumu COM(2013)0622, 2. un 3. daļa.

(1) OV C 177, 11.6.2014., 58. lpp.. (2) OV C 126, 26.4.2014., 48. lpp. (3) OV C 177, 11.6.2014., 58. lpp. (4) OV C 126, 26.4.2014., 48. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/87/EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK (OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/100/EK par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu (OV L 259, 2.10.2009., 8. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.). (10) Padomes Direktīva 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.), (Direktīva atcelta ar Direktīvu 2006/87/EK). (11) Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīva 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp.). (12) Viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (13) Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena. (14) Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/672/EEK par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.). (15) Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (COM(2013)0796 – C7-0421/2013 – 2013/0410(COD))

P7_TA(2014)0344 A7-0241/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0796),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 33. un 325. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C7–0421/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2014. gada 25. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0241/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 325. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas Palātas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Lai panāktu, ka Padomes Regula (EK) Nr. 515/97(4) aptver visu iespējamo preču pārvietošanu attiecībā uz Savienības muitas teritoriju, ir lietderīgi precizēt muitas tiesību aktu definīciju attiecībā uz preču ievešanas un izvešanas jēdzieniem.

(2)  Nolūkā vēl vairāk stiprināt administratīvās un kriminālprocedūras attiecībā uz pārkāpumiem, ir nepieciešams nodrošināt, ka pierādījumus, kas iegūti savstarpējās palīdzības ietvaros, var atzīt par pieņemamiem pieteikuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos.

(3)  Komisijas 2013. gada 8. janvāra Paziņojumā par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību ir atzīts, ka steidzami nepieciešams uzlabot datu kvalitāti un pieejamību izmantošanai pirmsievešanas riska analīzē, īpaši drošuma un drošības risku efektīvai konstatēšanai un mazināšanai valstu un Savienības līmenī kopējās riska pārvaldības sistēmas ietvaros, kura izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92(5) 13. panta 2. punktu. Datu par konteineru pārvietošanu iekļaušana pirmsievešanas riska pārvaldībā krietni uzlabos piegādes ķēdes pārredzamību un būtiski stiprinās Savienības un dalībvalstu spējas mērķtiecīgi kontrolēt paaugstināta riska sūtījumus, vienlaikus atvieglojot likumīgās tirdzniecības plūsmu.

(4)  Nolūkā palielināt skaidrību, konsekvenci, efektivitāti, saskaņotību un pārredzamību nepieciešams konkrētāk definēt iestādes, kurām vajadzētu būt piekļuvei reģistriem, kas izveidoti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 515/97; šajā nolūkā tiks izveidota vienota atsauce kompetentajām iestādēm. [Gr. 1]

(5)  Uz konteineru pārvietošanu attiecīgie dati ļauj konstatēt krāpšanu un riska tendences attiecībā uz precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā un izved no tās. Šādi dati kalpo, lai palīdzētu novērst un izmeklēt darbības, kas ir vai šķiet muitas tiesību aktu pārkāpums, un saukt pie atbildības par tām, un lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pārvaldīt muitas riskus, kas definēti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. punktā. Iespējami pilnīga datu kopuma vākšanai un izmantošanai, vienlaikus nepieļaujot potenciālu negatīvu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kravu pārvadājumu nozarē, nepieciešams, lai publiskā vai privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, iesniegtu Komisijai datus par konteineru pārvietošanu, ciktāl tie vāc šādus datus elektroniskā formātā, izmantojot savas aprīkojuma izsekošanas sistēmas, vai ciktāl tiem ir piekļuve šādiem datiem.

(5a)  Informācija, kas iegūta no Komisijas 2013. gada 25. novembra ietekmes novērtējuma par grozījumu izdarīšanu Regulā (EK) Nr. 515/97 attiecībā uz problēmas mērogu, liecina, ka krāpšana, kas saistīta ar nepatiesas izcelsmes deklarēšanu vien, katru gadu ES 27 dalībvalstīm var radīt zaudējumus EUR 100 miljonu apmērā. Dalībvalstis 2011. gadā ziņoja par 1905 atklātiem krāpšanas gadījumiem un citiem pārkāpumiem saistībā ar preču nepatiesu aprakstu, kuri radījuši zaudējumus EUR 107,7 miljonu apmērā. Šis skaitlis attiecas tikai dalībvalstu un Komisijas atklātajiem zaudējumiem. Problēmas patiesie apmēri ir ievērojami lielāki, ņemot vērā, ka nav informācijas par aptuveni 30 000 iespējamiem krāpšanas gadījumiem. [Gr. 2]

(5b)  Lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, Savienības pienākums ir cīnīties pret krāpšanu muitas jomā un tādējādi palīdzēt sasniegt iekšējā tirgus mērķi attiecībā uz nekaitīgiem produktiem ar autentiskiem izcelsmes sertifikātiem. [Gr. 3]

(6)  Ņemot vērā aizvien pieaugošo krāpšanu muitas jomā, ir būtiski palielināt atklāšanu un novēršanu vienlaikus valstu un Savienības līmenī. Krāpšanas atklāšana, riska tendenču apzināšana un efektīvu riska pārvaldības procedūru īstenošana ir lielā mērā atkarīga no attiecīgo operatīvo datu kopumu noteikšanas un šķērsanalīzes. Tādēļ nepieciešams Eiropas Savienības līmenī izveidot reģistru, kurā būtu iekļauti dati par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp preču tranzītu dalībvalstu iekšienē un tiešo eksportu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāatļauj sistemātiski replicēt no sistēmām, kuru darbību nodrošina Komisija, datus par preču importu, eksportu un tranzītu un iespējami ātrāk būtu jāsniedz Komisijai dati, kas attiecas uz preču tranzītu dalībvalstu iekšienē. un tiešo eksportu. Komisijai katru gadu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rezultāti, kas iegūti no minētā reģistra. Līdz …(6) Komisijai būtu jāveic novērtējums, lai noteiktu, vai ir iespējams paplašināt reģistrā apkopotos datus, iekļaujot datus par preču importu un tranzītu pa sauszemi un gaisu, un vai ir nepieciešams reģistrā iekļaut datus arī par eksportu. [Gr. 4]

(7)  Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 515/97 18.b pantu, Komisija ir izveidojusi vairākas tehniskās sistēmas, kas ļauj sniegt tehnisko palīdzību, apmācību vai saziņas darbību un citu operatīvo darbību dalībvalstīm. Minētās tehniskās sistēmas nepieciešams skaidri minēt minētajā regulā, un uz tām nepieciešams attiecināt datu aizsardzības prasības.

(8)  E-muitas ieviešana 2011. gadā, saskaņā ar kuru importa un eksporta pavaddokumentus vairs neglabā muitas pārvaldes, bet gan uzņēmēji, ir izraisījusi kavējumus Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanu veikšanā muitas jomā, jo OLAF nepieciešama šo pārvalžu starpniecība, lai iegūtu šādus dokumentus. Turklāt trīs gadu ierobežojuma periods, ko piemēro iestāžu glabātajiem muitas dokumentiem, vēl vairāk apgrūtina izmeklēšanas sekmīgu veikšanu. Tādēļ, lai paātrinātu izmeklēšanu veikšanu muitas jomā, Komisijai vajadzētu būt tiesībām konkrētos apstākļos un pēc iepriekšēja paziņojuma dalībvalstīm pieprasīt importa un eksporta deklarāciju pavaddokumentus tieši no attiecīgajiem uzņēmējiem. Šādos gadījumos attiecīgie uzņēmēji būtu jāinformē pa to, kāda procedūra tiek piemērota. Šiem uzņēmējiem vajadzētu būt pienākumam laikus iesniegt Komisijai prasītos pieprasītos dokumentus pēc tam, kad Komisija ir iesniegusi dalībvalstīm iepriekšēju paziņojumu. [Gr. 5]

(9)  Lai nodrošinātu ievietoto datu konfidencialitāti un lielāku drošību, būtu jāparedz noteikums par piekļuves ierobežošanu ievietotajiem datiem, piekļuvi atļaujot vienīgi konkrētiem lietotājiem un konkrētā nolūkā. [Gr. 6]

(10)  Lai sniegtu aktuālo informāciju un nodrošinātu pārredzamību un datu subjektu tiesības uz informāciju, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK(8), būtu jāievieš iespēja publicēt internetā to dalībvalstu noteikto kompetento iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu atjauninājumus, kurām ir piekļuve Muitas informācijas sistēmai (MIS).

(11)  Regula (EK) Nr. 45/2001 attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras.

(12)  Lai uzlabotu datu aizsardzības uzraudzības saskanīgumu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam nolūkā panākt MIS revīziju koordinēšanu nepieciešams cieši sadarboties ar Apvienoto Uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI(9).

(13)  Noteikumi, kas regulē datu glabāšanu MIS, bieži ir par iemeslu informācijas nepamatotai zaudēšanai tādēļ, ka dalībvalstis neveic sistemātiskus gada pārskatus, kam par iemeslu ir ar to saistītais administratīvais slogs un atbilstīgu resursu — jo īpaši cilvēkresursu — trūkums. Tādēļ ir nepieciešams vienkāršot procedūru, kas regulē datu glabāšanu MIS, atceļot pienākumu katru gadu pārskatīt datus un nosakot maksimālo glabāšanas periodu uz 10 gadiem, kas atbilst laika periodiem, kuri noteikti attiecībā uz reģistriem, kas izveidoti, pamatojoties uz šo regulu. Tomēr šis laika noteikums nebūtu jāpiemēro attiecībā uz termiņu, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 221. panta 3. punktā. Glabāšanas periods ir nepieciešams pārkāpumu apstrādes garo procedūru dēļ un tādēļ, ka šie dati ir nepieciešami kopīgo muitas operāciju un izmeklēšanu veikšanai. Turklāt, lai garantētu noteikumus, kas regulē datu aizsardzību, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs būtu jāinformē par gadījumiem, kad personas dati MIS tiek glabāti ilgāk kā piecus gadus. [Gr. 7]

(14)  Lai vēl vairāk veicinātu iespējas veikt krāpšanas analīzi un atvieglotu izmeklēšanas veikšanu, dati, kas attiecas uz lietu identifikācijas datubāzē (FIDE) glabātām notiekošu izmeklēšanu lietām, būtu jāanonimizē pēc viena gada kopš pēdējās skatīšanas un jāsaglabā tādā veidā, ka datu subjekta identifikācija vairs nav iespējama.

(15)  Ņemot vērā to, ka mērķus stiprināt muitas riska pārvaldību, kā definēts Regulas (EEK) 2913/91 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)  Tiem publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, uz kuriem šīs regulas spēkā stāšanās laikā attiecas privāttiesiska līguma saistības attiecībā uz datu sniegšanu par konteineru pārvietošanu, būtu jādod iespēja izmantot 18.c panta atliktu piemērošanu, lai tie varētu atkārtoti vienoties par saviem līgumiem un panākt, ka turpmākie līgumi ir saskaņā ar pienākumu sniegt datus Komisijai.

(17)  Regula (EK) Nr. 515/97 piešķir Komisijai pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus; pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pilnvaras, kas ar minēto regulu ir piešķirtas Komisijai, ir nepieciešams saskaņot ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu.

(18)  Lai papildinātu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 515/97 elementus un jo īpaši lai izveidotu racionalizētu un strukturētu CSM reģistru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz gadījumiem, par kuriem ir jāsniedz CSM, CSM paziņojamo datu elementu minimumu un ziņošanas biežumu.

(19)  Lai papildinātu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 515/97 elementus un jo īpaši lai konkrēti noteiktu, kāda informācija jāievieto MIS, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to darbību noteikšanu saistībā ar lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu, par kurām jāievieto informācija MIS centrālajā datubāzē.

(20)  Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)  Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 515/97 īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz datu formātu un CSM nosūtīšanas metodi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(10). Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(22)  Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 515/97 īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz konkrētiem elementiem, kuri jāiekļauj MIS katrā kategorijā, kas minēta 24. panta a) līdz h) punktā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Konkrēti MIS iekļaujamie elementi tiks balstīti uz tiem, kas uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 696/98(11) pielikumā.

(23)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas 2014. gada 11. martā ir sniedzis atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 515/97 groza šādi:

1.  regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:

a)  pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:"

"― "muitas tiesību akti" nozīmē tādu Savienības noteikumu un saistīto deleģēto un īstenošanas aktu kopumu, kuri reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, importu, eksportu, tranzītu un klātbūtni, kuras tirgo starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī starp dalībvalstīm, tādu preču gadījumā, kam nav Savienības statusa Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 28. panta 2. punkta nozīmē, vai precēm, uz ko attiecas papildu pārraudzība vai pārbaudes, lai noteiktu to Savienības statusu,";

b)  pievieno šādu ievilkumu:"

"― "publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē” nozīmē īpašniekus, kravas nosūtītājus, saņēmējus, kravas pārsūtītājus, pārvadātājus, ražotājus un citus starpniekus vai starptautiskajā piegādes ķēdē iesaistītās personas. " [Gr. 8]

2.  regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:"

"Dokumentus, notariāli apstiprinātas kopijas, apliecinājumus, visus instrumentus oficiālos aktus vai lēmumus, ko izdevušas administratīvās iestādes, ziņojumus un jebkādas citas ziņas, ko ieguvuši saņēmējas iestādes darbinieki un kas nosūtītas iesniedzējai iestādei 4. līdz 11. pantā minētās palīdzības gaitā, var izmantot kā pierādījumu iesniedzējas dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos tādā pašā veidā, kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek process."; [Gr. 9]

2.a  regulā iekļauj šādu pantu:"

"16.a pants

Dokumentus, notariāli apstiprinātas to kopijas, apliecinājumus, visus instrumentus vai lēmumus, ko izdevušas administratīvās iestādes, ziņojumus un jebkādu citu informāciju, ko ieguvuši vienas dalībvalsts darbinieki un kas nosūtītas citai dalībvalstij 13. līdz 15. pantā minētās palīdzības gaitā, var izmantot kā atbilstošu pierādījumu saņēmējas dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos tādā pašā veidā, kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek process. "; [Gr. 10]

2.b  regulas 18. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu ievilkumu:"

"– ja muitas tiesību aktu pārkāpumu apmērs ir lielāks par Komisijas noteikto robežvērtību." [Gr. 11]

2.c  regulas 18. panta 1. punkta pirmās daļas nobeiguma frāzi aizstāj ar šādu:"

"tās vai nu pēc savas iniciatīvas, vai atbildot uz pamatotu pieprasījumu no Komisijas, iespējami ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā pēc trim nedēļām nosūta Komisijai visu attiecīgo informāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir dokumentu, to kopiju vai izrakstu formā, kas nepieciešama, lai noteiktu faktus tā, lai Komisija varētu saskaņot dalībvalstu pieņemtos pasākumus." [Gr. 12]

2.d  regulas 18. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"4. Ja Komisija uzskata, ka pārkāpumi notikuši vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par to informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstis, un šī dalībvalsts vai dalībvalstis pēc iespējas ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc informācijas saņemšanas veic procedūru, kurā var piedalīties Komisijas amatpersonas, saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu un 11. pantu." [Gr. 13]

3.  regulas 18.a pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Neskarot dalībvalstu kompetences, riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/97 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā, un lai palīdzētu 29. pantā minētajām iestādēm atklāt preču kustību, kas rada aizdomas par muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī šajā nolūkā izmantotos transportlīdzekļus, tostarp konteinerus, Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā iekļauti dati, kas saņemti no publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē. Šis reģistrs iepriekš minētajām iestādēm ir tieši pieejams. Tās nodrošina, ka šajā reģistrā iekļautā informācija par dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju interesēm tiek izmantota tikai šajā regulā paredzētajām vajadzībām."; [Gr. 14]

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti noteikumus (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(c)  pievieno šādu 5. un 6. punktu:"

"5. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga reģistra atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.

Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām. [Gr. 16]

6.  Neskarot Regulu 45/2001, Komisija ar publisko vai privāto pakalpojumu sniedzēju, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, piekrišanu var nosūtīt 18.a panta 3. punktā minētos datus tādām starptautiskām organizācijām, un/vai ES iestādēm / aģentūrām, kas cita starpā Pasaules Muitas organizācijai, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai, Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai un Starptautiskajai Gaisa transporta asociācijai, kā arī Eiropolam, kuras dod ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā, ar kurām Komisija ir noslēgusi attiecīgu vienošanos vai saprašanās memorandu. [Gr. 17]

Datus saskaņā ar šo punktu nosūta vienīgi šīs regulas vispārīgos nolūkos, tostarp arī Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā un/vai riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92* 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā. [Gr. 18]

Vienošanās vai saprašanās memorands, uz kuru pamatojoties var notikt Datu nosūtīšana nosūtīšanā saskaņā ar šo punktu, cita starpā ietver ievēro datu aizsardzības principus, piemēram, datu subjekta iespējas īstenot savas tiesības uz piekļuvi un labošanu un panākt savu tiesību aizsardzību administratīvā kārtā un tiesā, kā arī neatkarīgu pārraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt atbilstību datu aizsardzības garantijām. [Gr. 19]

Datus, kas saņemti no publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai grozītu to starptautisko organizāciju un/vai Savienības iestāžu/aģentūru sarakstu, kuras sniedz ieguldījumu Savienības finanšu interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā. [Gr. 20]

Komisija apspriežas ar uzņēmumu pārstāvjiem par šajā punktā minēto deleģēto aktu sagatavošanu. [Gr. 21]

___________

* Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.)."

4.  regulas 18.b pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Komisija var nodrošina, ka dalībvalstīm sniegt ir pieejamas ekspertu konsultācijas, tehnisko tehniskā vai loģistikas palīdzību, īstenot palīdzība, mācību vai komunikācijas pasākumus vai jebkādu citu pasākumi vai jebkāds cits darbības atbalstu atbalsts, lai sasniegtu šīs regulas mērķus un lai tās varētu veikt savus dalībvalsts pienākumus saistībā ar LESD 87. pantā paredzētās muitas sadarbības īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija izveido attiecīgas tehniskās sistēmas."; [Gr. 22]

b)  pievieno šādu 3. punktu:"

"3. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga visu šajā pantā paredzēto tehnisko sistēmu atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001."; [Gr. 23]

5.  iekļauj šādus pantus:"

"18.c pants

1.  Regulas 18.a panta 1. punktā minētie publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē Jūras pārvadātāji, kuri glabā datus par konteineru pārvietošanu un statusu vai kuriem ir piekļuve šādiem datiem, sniedz Komisijai ziņojumus par konteinera statusu (CSM). [Gr. 24]

2.  Prasītos CSM sniedz jebkurā no šādām situācijām: par konteineriem, kurus no trešās valsts Savienības muitas teritorijā paredzēts ievest ar kuģi.

3.  Prasītajos CSM ziņo par 18.f pantā minētajiem notikumiem, ciktāl tie ir zināmi publiskajam vai privātajam pakalpojumu sniedzējam, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, kurš un sniedz ziņojumu, un par kuriem ir izveidota vai savākta informācija elektroniskajā konteineru izsekošanas aprīkojumā. [Gr. 27]

4.  Komisija izveido un pārvalda sniegto CSM reģistru ("CSM reģistrs"). CSM reģistrs ir daļa no 18.a pantā minētā reģistra, un tajā neiekļauj personas datus. [Gr. 28]

18.d pants

1.  Ja konteineru, tostarp konteinerus, kuri netiks izkrauti Savienībā, paredzēts ar kuģi ievest no trešās valsts Savienības muitas teritorijā, publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas 18.c panta 1. punktā noteiktais pienākums, sniedz CSM par visiem notikumiem no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kamēr par konteineru atkal paziņo, ka tas ir tukšs.

2.  Ja īpašie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, konkrētā gadījumā nav pieejami pakalpojumu sniedzēja elektroniskajos ierakstos, pakalpojumu sniedzējs sniedz CSM par notikumiem, kas notikuši laikā no vismaz trim mēnešiem pirms fiziskās atvešanas uz Savienības muitas teritoriju līdz vienam mēnesim pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā, vai, ja tas notiek pirmo reizi, līdz atvešanai uz galamērķi, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas.

18.e pants

1.  Ja konteiners tiek ar kuģi izvests no Savienības muitas teritorijas uz trešo valsti, publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas 18.c panta 1. punktā noteiktais pienākums, sniedz CSM par visiem notikumiem no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs ārpus Savienības muitas teritorijas.

2.  Ja īpašie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, konkrētā gadījumā nav pieejami pakalpojumu sniedzēja elektroniskajos ierakstos, pakalpojumu sniedzējs var sniegt CSM par notikumiem, kas notikuši vismaz trīs mēnešu laikā pēc izvešanas no Savienības muitas teritorijas.

18.f pants

1.  Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tos konteinera statusa notikumus, par kuriem jāsniedz CSM saskaņā ar 18.c pantu, CSM paziņojamo datu elementu minimumu un ziņošanas biežumu.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par CSM datu formātu un CSM nosūtīšanas metodēm, tostarp nosaka pienākumus, ko var attiecināt uz konteineriem, kurus kravu novirzīšanas dēļ ieved Savienībā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 29]

18.g pants

1.  Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā ir iekļauti dati par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp tranzītu dalībvalsts iekšienē, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93* 37. un 38. pielikumā – "importa, eksporta, tranzīta reģistru". Dalībvalstis atļauj Komisijai sistemātiski replicēt uz importu, eksportu un tranzītu attiecīgos datus no avotiem, kuru darbību nodrošina Komisija, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92. Dalībvalstis iespējami ātrāk sniedz Komisijai datus par preču tranzītu dalībvalsts iekšienē. un tiešo eksportu. Par privātpersonām un juridiskām personām sniegto informāciju izmanto tikai šajā regulā paredzētajām vajadzībām. [Gr. 32]

2.  Reģistru izmanto, lai palīdzētu novērst un izmeklēt darbības, kas ir vai šķiet muitas tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tām, un riska pārvaldības, tostarp, uz risku balstītas muitas kontroles nolūkos, kā definēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.

3.  Reģistrs ir pieejams vienīgi Komisijas struktūrvienībām un 29. pantā minētajām valstu iestādēm. Komisijas un valstu iestāžu iekšienē apstrādāt minētajā reģistrā iekļautos personas datus ir tiesīgi tikai norīkoti analītiķi.

Neskarot Regulu 45/2001, Komisija ar sniedzējas dalībvalsts piekrišanu var nosūtīt atlasītus datus, kas iegūti saskaņā ar 1. punktā noteikto procedūru, tādām starptautiskām organizācijām, un/vai ES iestādēm / aģentūrām cita starpā Pasaules Muitas organizācijai, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai, Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai un Starptautiskajai Gaisa transporta asociācijai, kā arī Eiropolam, kas dod ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā un ar kurām Komisija ir noslēgusi attiecīgu vienošanos vai saprašanās memorandu. [Gr. 33]

Datus saskaņā ar šo punktu nosūta vienīgi šīs regulas vispārīgos nolūkos, tostarp arī Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā un/vai riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.

4.  Personas datu apstrādei, ko veic Komisija saistībā ar šajā reģistrā iekļautiem datiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001. [Gr. 35]

Komisija ir uzskatāma par personu, kas ir atbildīga par datu apstrādi, Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punkta nozīmē.

Uz importa, eksporta, tranzīta reģistru attiecas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. pantu. [Gr. 36]

Datus, kas iekļauti importa, eksporta, tranzīta reģistrā, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

5.  Importa, eksporta, tranzīta reģistrā neiekļauj īpašas datu kategorijas Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5. punkta nozīmē.

Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām. [Gr. 37]

18.h pants

1.  Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, kā tas minēts šā panta 1.a punktā un saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 14. pantu var tieši no uzņēmējiem iegūt pavaddokumentus par importa un eksporta deklarācijas tranzīta deklarācijām, par kurām pavaddokumentus sagatavo vai vāc uzņēmēji, kas attiecas uz izmeklēšanām saistībā ar muitas tiesību aktu īstenošanu, kā definēts šīs regulas 2. panta 1. punktā, vai nu saņemot skaidri izteiktu dalībvalsts atļauju, vai netiešu atļauju, kā noteikts šīs regulas 18.h panta 1.b punktā. Komisija, izsakot pieprasījumu, informē par šo pieprasījumu visas dalībvalstis, kuras varētu būt iesaistītas turpmākajā izmeklēšanā. Komisija, izsakot pieprasījumu, uzņēmēja reģistrācijas dalībvalstij iesniedz pieprasījuma kopiju. Komisija uzņēmēja sniegtās atbildes un pavaddokumentu kopijas uzņēmēja reģistrācijas dalībvalstij iesniedz vienas nedēļas laikā pēc atbildes saņemšanas. [Gr. 38]

sākotnēji noteiktajā trīs nedēļu termiņā, uzskata, ka dalībvalsts ir klusējot devusi atļauju Komisijai sazināties ar uzņēmējiem tieši un pieprasīt no tiem importa vai tranzīta deklarācijas pavaddokumentus. [Gr. 40]

2.  Termiņos, kādos uzņēmējiem jāglabā attiecīgie dokumenti, uzņēmēji trīs nedēļu laikā pēc pieprasījuma sniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. [Gr. 41]

_________________

* Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)."

5.a  regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Šīs regulas 20. pantā minēto Kopienas darbību laikā iegūto informāciju un konstatējumus, jo īpaši attiecīgo ārpuskopienas valstu sniegtos dokumentus, kā arī informāciju, kas iegūta administratīvās izmeklēšanas, tostarp Komisijas dienestu veiktās izmeklēšanas, laikā, apstrādā saskaņā ar šīs regulas 45. pantu." [Gr. 42]

6.  regulas 23. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tās darbības saistībā ar lauksaimniecības noteikumu piemērošanu, par kurām nepieciešams ievadīt informāciju MIS.";

7.  regulas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par MIS iekļaujamām pozīcijām, kas attiecas uz katru no 24. panta a) līdz h) punktā minētajām kategorijām, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu Sistēmas mērķi. Regulas 24. panta e) punktā minētajā kategorijā nedrīkst būt personas dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.";

8.  regulas 29. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Piekļuve datiem, kas ir iekļauti MIS, ir tikai katras dalībvalsts noteiktām valsts iestādēm un Komisijas noteiktām struktūrvienībām. Šīs valsts iestādes ir muitas pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 23. panta 2. punktā. [Gr. 43]

MIS partnerim, kas ir datu sniedzējs, būs tiesības noteikt, kuras no iepriekš minētajām valstu iestādēm var piekļūt datiem, ko tas ir iekļāvis MIS.";

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Katra dalībvalsts Komisijai nosūta tās noteiktu kompetento valsts iestāžu sarakstu, kurām ir piekļuve MIS, par katru iestādi nosakot, kādiem datiem tā var piekļūt un kādiem nolūkiem.

Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis. Tā arī pārbauda noteikto valsts iestāžu sarakstu, vai iestādes nav noteiktas nesamērīgi, un informē visas dalībvalstis par attiecīgajiem datiem, kas saistīti ar Komisijas struktūrvienībām, kurām ir atļauta piekļuve MIS.

Šādi noteikto valsts iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu Komisija informācijai publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet turpmākos saraksta atjauninājumus Komisija publisko internetā.";

9.  regulas 30. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

"Šādi noteikto iestāžu vai struktūrvienību sarakstu Komisija publisko internetā.";

9.a  regulas 30. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Muitas informācijas sistēmas datus, ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kas šos datus ievadījusi sistēmā, var nosūtīt iestādēm, kas nav tās, kas minētas 2. punktā, ārpuskopienas valstīm, starptautiskām vai reģionālām organizācijām un/vai Savienības aģentūrām, kuras veicina Savienības finansiālo interešu aizsardzību un muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu. Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos pārraida vai piegādā struktūrvienībām, kas atrodas ārpus to teritorijas.

Pirmajā daļā minētos noteikumus piemēro mutatis mutandis Komisijai, ja tā ir ievadījusi sistēmā datus." [Gr. 44]

10.  4. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:"

"4. nodaļa

Datu glabāšana";

11.  regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:"

"33. pants

Datus, kas iekļauti MIS, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju."; [Gr. 45]

12.  regulas 37. pantu groza šādi:

a)  panta 3.a punktu aizstāj ar šādu:"

"3.a Šī regula precizē un papildina Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga MIS atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.";

b)  pievieno šādu punktu:"

"5. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs koordinē ar Apvienoto uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI*, katru darbību to attiecīgās kompetences ietvaros nolūkā panākt MIS koordinētu uzraudzību un revīzijas.

_________________

* Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.)";

13.  regulas 38. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro;

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Komisija pārbauda, ka veiktā meklēšana bija atļauta, un to veikuši lietotāji, kam to darīt ir atļauts. Pārbauda vismaz 1 % veikto meklējumu Pārbaudes līmenis ir atkarīgs no pārbaudāmās jomas apmēra, pārkāpuma nopietnības pakāpes un paredzamā ieņēmumu zaudējumu apmēra, tomēr tam vienmēr jābūt vienādam ar 1 % no veiktajām pārbaudēm vai vairāk. Šādu meklējumu un pārbaužu ierakstu ievada sistēmā un izmanto tikai minētajām pārbaudēm. To dzēš pēc sešiem mēnešiem."; [Gr. 46]

14.  regulas 41.d. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Komisija anonimizē padara anonīmus vai dzēš datus, tiklīdz ir pagājis maksimālais 1. punktā paredzētais datu glabāšanas termiņš."; [Gr. 48]

15.  regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:"

"1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 18.a panta 6. punktā, 18.f panta 1. punktā, 18.g panta 3. punktā un 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir piešķirtas uz nenoteiktu laiku laika posmu no ...(12) [dd/mm/gggg] [ierakstīt datumu – dienu, kad stājas spēkā šī regula]. [Gr. 49]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18.a panta 6. punktā, 18.f panta 1. punktā, vai 18.g panta 3. punktā un 23. panta 4. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 50]

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 18.a panta 6. punktu, 18.f panta 1. punktu, 18.g panta 3. punktu un 23. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem."; [Gr. 51]

16.  iekļauj šādu pantu:"

"43.a pants

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

_____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).".

1.a pants

Komisija līdz …(13) novērtē:

–  nepieciešamību paplašināt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a pantā minētajā reģistrā glabātos datus, iekļaujot datus par eksportu, un

–  espēju paplašināt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a pantā minētajā reģistrā glabātos datus, iekļaujot datus par preču importu un tranzītu pa sauszemi un gaisu. [Gr. 52]

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Attiecībā uz publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem šīs regulas spēkā stāšanās laikā ir privāttiesisku līgumu noteiktas saistības, kas neļauj tiem izpildīt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.c panta 1. punktā paredzēto pienākumu, to sāk piemērot ne agrāk kā vienu gadu pēc šīs regulas Regulas (EK) Nr. 515/97 18.f panta 1. un 2. punktā minēto nepieciešamo īstenošanas un deleģēto aktu stāšanās spēkā. [Gr. 53]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 94, 31.3.2014., 1. lpp. (2) OV C 94, 31.3.2014., 1. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja. (4) Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.). (5) Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.). (6) Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (7) Eiropas parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). (9) Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (11) Komisijas Regula (EK) Nr. 696/98 (1998. gada 27. marts), ar ko ievieš Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu sadarbību ar Komisiju, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 96, 28.3.1998., 22. lpp.). (12) Šīs regulas spēkā stāšanās datums. (13) Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (kodificēta versija) (COM(2013)0932 – C7-0006/2014 – 2010/0095(COD))

P7_TA(2014)0345 A7-0247/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0179) un grozītu priekšlikumu (COM(2013)0932),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114., 337. un 43. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0006/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0247/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā  (kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā  114. ,  337.  un  43.  pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)  Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šā iemesla dēļ kvantitatīvu preču kustības ierobežojumu un līdzīgas sekas radošu pasākumu aizliegums ir viens no Savienības pamatprincipiem.

(3)  Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, jānodrošina caurskatāmība attiecībā uz valstu ierosmēm tehnisko noteikumu veidošanā.

(4)  Tirdzniecības barjeras, ko rada tehniskie noteikumi attiecībā uz precēm, var tikt atļautas tikai tad, ja tās nepieciešamas, lai atbilstu būtiskām prasībām, un to mērķis ir sabiedrības interesēs, kam tās piešķir galvenās garantijas.

(5)  Ir svarīgi, lai Komisijai būtu nepieciešamā informācija pirms tehnisku noteikumu pieņemšanas. Sekojoši dalībvalstis, kam jāpalīdz tās uzdevuma izpildē, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu, jāinformē tā par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā.

(6)  Visām dalībvalstīm  būtu  jābūt informētām par citu dalībvalstu plānotajiem tehniskajiem noteikumiem.

(7)  Iekšējā tirgus mērķis ir radīt vidi, kas regulē uzņēmumu konkurētspēju, tā kā paplašināta informācijas sniegšana ir viens no veidiem, kā palīdzēt uzņēmumiem izmantot šā tirgus priekšrocības. Šā iemesla dēļ nepieciešams dot iespēju tirgus dalībniekiem sniegt savu novērtējumu par citu dalībvalstu ierosināto tehnisko noteikumu ietekmi, paredzot regulāru izsludināto projektu virsrakstu publicēšanu un ar noteikumiem par šādu projektu konfidencialitāti.

(8)  Juridiskas precizitātes interesēs dalībvalstis var publiski paziņot, ka valsts pieņēmusi tehniskus noteikumus saskaņā ar šajā direktīvā ietvertajām formalitātēm.

(9)  Ciktāl tas attiecas uz preču tehniskajiem noteikumiem, pasākumi, kas paredzēti tirgus pareizai darbībai vai ilgstošai attīstībai, ietver lielāku valsts nodomu caurskatāmību un kritēriju un nosacījumu paplašināšanu, lai novērtētu ierosināto noteikumu iespējamo ietekmi uz tirgu.

(10)  Šā iemesla dēļ nepieciešams novērtēt visas prasības, kas izvirzītas precēm, un jāņem vērā valstu prakses attīstību preču regulēšanā.

(11)  Prasības, kas nav tehniskas specifikācijas, attiecībā uz preces dzīves ciklu pēc tās laišanas tirgū var ietekmēt šīs preces brīvu kustību vai radīt šķēršļus iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai.

(12)  Nepieciešams noskaidrot de facto tehnisku noteikumu koncepciju. Jo īpaši, noteikumi, ar ko valsts iestāde norāda uz tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai veicina to ievērošanu, un noteikumi attiecībā uz precēm, ar ko valsts iestāde saistīta, sabiedrības interesēs piešķir šīm prasībām vai parametriem saistošāku raksturu nekā tiem būtu privātas izcelsmes gadījumā.

(13)  Komisijai un dalībvalstīm  būtu  jāpiešķir pietiekams laiks grozījumu ierosināšanai iecerētajiem pasākumiem, lai likvidētu vai samazinātu šķēršļus, ko tie varētu radīt preču brīvai kustībai.

(14)  Attiecīgajām dalībvalstīm jāņem vērā šie grozījumi, formulējot plānoto pasākumu galīgo tekstu.

(15)  Iekšējam tirgum ir raksturīgi, ka, ja dalībvalstis nevar īstenot savstarpējas atzīšanas principu, Komisija pieņem vai ierosina saistošu aktu pieņemšanu. Noteikts īpašs pagaidu bezdarbības periods, lai izvairītos no valsts pasākumu ieviešanas kā kompromisa saistošu aktu pieņemšanai  Eiropas Parlamentā un  Padomē vai Komisijā tajā pašā jomā.

(16)  Attiecīgajai dalībvalstij, ievērojot TES 4. panta 3. punktā noteiktos vispārīgos pienākumus, būtu jāatliek iecerēto pasākumu īstenošana uz laiku, kas ir pietiekams ierosināto grozījumu kopīgai pārbaudei vai priekšlikumu sagatavošanai tiesību aktam vai saistoša Komisijas tiesību akta pieņemšanai.

(17)  Lai veicinātu pasākumu pieņemšanu  Eiropas Parlamentā un  Padomē, dalībvalstīm būtu jāatturas no tehnisku noteikumu pieņemšanas, ja Padome  pirmajā lasījumā  pieņēmusi nostāju par Komisijas priekšlikumu šajā sektorā.

(18)  Nepieciešams  paredzēt  Pastāvīgo komiteju, kuras locekļus ieceļ dalībvalstis, lai  atbalstītu Komisiju tās centienos samazināt attiecīgo negatīvo ietekmi uz preču brīvu kustību.

(19)  Šī direktīva nedrīkst ietekmēt dalībvalstu pienākumus attiecībā uz IIIpielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valstu tiesībās,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.  Šajā direktīvā piemēro šādus terminus:

a)  “prece” – jebkura rūpnieciski ražota prece un jebkurš lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkcija;

b)  “pakalpojums” – jebkāds Informācijas sabiedrības pakalpojums, tas ir, jebkāds pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma;

šajā definīcijā:

i)  “no attāluma” nozīmē, ka pakalpojumus sniedz bez vienlaicīgas pušu klātbūtnes,

ii)  “ar elektroniskiem līdzekļiem” nozīmē, ka pakalpojumus nosūta un galamērķī saņem ar elektroniskas apstrādes (ieskaitot digitālu kompresiju) un informācijas uzglabāšanas aparatūras palīdzību, un ka tos pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem,

iii)  “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma” nozīmē, ka pakalpojumus sniedz, pārraidot informāciju pēc individuāla pieprasījuma;

norādošs to pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas šī definīcija, ietverts I pielikumā;

c)  “tehniski parametri” – parametri, kas ietverti dokumentā, kurš nosaka preces nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību vai izmērus, ieskaitot prasības, kas piemērojamas precei saskaņā ar nosaukumu, ar kuru preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iesaiņojumu, marķēšanu vai etiķetēšanu un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

termins “tehniski parametri” aptver arī ražošanas metodes un procesus, kas izmantoti lauksaimniecības produktiem, kā minēts LESD 38. panta 1. punkta otrajā daļā, preces, kas paredzētas patēriņam cilvēkiem un dzīvniekiem, un medicīnas preces, kā noteikts  Eiropas Parlamenta un Padomes  Direktīvas  2001/83/EK (7) 1. pantā, kā arī ražošanas metodes un procesus attiecībā uz citām precēm, ja tie ietekmē to īpašības;

d)  “citas prasības” – prasība, kas nav tehniski parametri, kas izvirzītas precei, lai īpaši aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tās dzīves ciklu pēc laišanas tirgū, piemēram, izmantošanas, atkārtotas izmantošanas, atkārtotas izlietošanas vai iznīcināšanas nosacījumi, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt preces sastāvu vai īpašības, vai tās realizāciju;

e)  “noteikumi par pakalpojumiem” – vispārīga rakstura prasība attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu b) punkta nozīmē, jo īpaši, noteikumi, kas skar pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumus un pakalpojumu saņēmēju, izņemot noteikumus, kas nav paredzēti šajā punktā noteiktajiem pakalpojumiem;

šajā definīcijā:

i)  noteikumi uzskatāmi par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja, ņemot vērā tās iemeslu pamatojumu un operatīvo daļu, īpašais mērķis un visu vai daļas individuālo noteikumu priekšmets ir šādu pakalpojumu regulēšana skaidrā un mērķtiecīgā veidā,

ii)  noteikumus neuzskata par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja tie ietekmē šādus pakalpojumus vienīgi netiešā vai gadījuma rakstura veidā;

f)  “tehniskie noteikumi” – tehniski parametri un citas prasības vai noteikumi par pakalpojumiem, ietverot attiecīgus administratīvus noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta, de jure vai de facto, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, pakalpojumu sniedzēja izveidošanas vai izmantošanas gadījumā kādā dalībvalstī vai lielā tās daļā, kā arī dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, izņemot 7. pantā minētos, kas aizliedz preces ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojumu sniegšanu vai izmantošanu, vai uzņēmumu kā pakalpojumu sniedzēju;

De facto tehniski noteikumi ietver:

i)  dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas vai nu uz tehniskiem parametriem, vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, vai uz profesionāliem kodeksiem vai praksi, kas savukārt attiecas uz tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, atbilstība kuriem tiek pielīdzināta atbilstības prezumpcijai iepriekšminēto normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem,

ii)  brīvprātīgus nolīgumus, kuros valsts iestāde ir līgumslēdzēja puse, un kas vispārīgās interesēs paredz atbilstību tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, izņemot valsts sagādes konkursu noteikumus,

iii)  tehniskus parametrus vai citas prasības, vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kas ietekmē preču vai pakalpojumu patēriņu, veicinot atbilstību šādiem tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem; tehniskie parametri vai citas prasības, vai noteikumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, nav ietverti.

Tas ietver tehniskos noteikumus, ko  nosaka  dalībvalstu izraudzītas iestādes, kuras ietvertas sarakstā  , kuru izveido un vajadzības gadījumā atjaunina Komisija , 2. pantā minētās Komitejas  ietvaros .

Šo pašu kārtību izmanto šī saraksta grozīšanai;

g)  “tehnisko noteikumu projekts” – teksts par tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, ietverot administratīvus noteikumus, kas formulēti teksta ieviešanai vai lai ieviestu to kā tehnisku noteikumu, tekstam esot sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.

2.  Šī direktīva neattiecas uz:

a)  radio translāciju pakalpojumiem;

b)  televīzijas translāciju pakalpojumiem,  kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES(8) 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā ;

3.  Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos telekomunikāciju pakalpojumu sfērā,  uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes  Direktīva  2002/21/EK (9).

4.  Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos finansiālo pakalpojumu sfērā, kā nepilnīgi uzskaitīts šīs direktīvas II pielikumā.

5.  Izņemot 5. panta 3. punktu, šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, ko pieņēmuši vai kas pieņemti regulētiem tirgiem  Eiropas Parlamenta un Padomes  Direktīvas  2004/39/EK(10)  nozīmē, vai ko pieņēmuši vai kas pieņemti citiem tirgiem vai institūcijām, kuras veic klīringa vai norēķinu funkcijas šajos tirgos.

6.  Šī direktīva neattiecas uz tiem pasākumiem, ko dalībvalstis saskaņā ar līgumiem uzskata par nepieciešamiem personu, jo īpaši strādnieku aizsardzībai, preču izmantošanā ar nosacījumu, ka šie pasākumi neietekmē preces.

2. pants

Pastāvīgo komiteju izveido no dalībvalstu ieceltiem pārstāvjiem, kuri var lūgt ekspertu vai padomdevēju palīdzību; tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Komiteja pieņem savas darbības noteikumus.

3. pants

1.  Komiteja  tiekas  vismaz divas reizes gadā.

Komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai izskatītu jautājumus, kas attiecas uz Informācijas sabiedrības pakalpojumiem.

2.  Komisija Komitejai iesniedz ziņojumu par šajā direktīvā minēto kārtību īstenošanu un piemērošanu un iesniedz priekšlikumus pastāvošo vai paredzamo tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai.

3.  Komiteja izsaka savu viedokli par 2. punktā minētajiem paziņojumiem un priekšlikumiem un var sakarā ar to ierosināt, lai Komisija:

a)  vajadzības gadījumā, lai izvairītos no iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai, nodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis savstarpēji vienojas par atbilstīgiem pasākumiem;

b)  veic visus nepieciešamos pasākumus;

c)  nosaka sfēras, kurās vajadzīga saskaņošana, un, ja rodas tāda vajadzība, veic attiecīgu saskaņošanu noteiktajā sektorā.

4.  Komitejai jākonsultējas ar Komisiju:

a)  lemjot par faktisko sistēmu, ar ko realizē šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu, un izmaiņām tajā;

b)  pārbaudot  šajā direktīvā paredzētās  sistēmas darbību.

5.  Komisija var konsultēt Komiteju par jebkuru tehnisko noteikumu provizorisko projektu, ko tā saņēmusi.

6.  Jebkādus jautājumus par šīs direktīvas īstenošanu var iesniegt Komitejai pēc tās priekšsēdētāja vai dalībvalsts pieprasījuma.

7.  Komitejas sēdes un tai iesniedzamā informācija ir konfidenciāla.

Tomēr Komiteja un valsts iestādes var, ievērojot nepieciešamo piesardzību, eksperta viedokļa iegūšanai konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām, to skaitā ar personām privātajā sektorā.

8.  Neatkarīgi no noteikumiem par pakalpojumiem, Komisija un Komiteja var konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām rūpniecībā vai izglītībā un, ja iespējams, ar pārstāvju organizācijām, kas var sniegt ekspertu atzinumu jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projektu sociāliem un sabiedriskiem mērķiem un sekām, un ņemt vērā to padomu, ja tai izvirzīta šāda prasība.

4. pants

Dalībvalstis saskaņā ar 5. panta 1. punktu dara Komisijai zināmus visus pieprasījumus standartu institūcijām sagatavot tehniskos parametrus vai standartu konkrētām precēm, lai par šādām precēm pieņemtu tehniskos noteikumus, kā tehnisku noteikumu projektus, un paziņo to pieņemšanas pamatojumu.

5. pants

1.  Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru tehnisko noteikumu projektu, izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu. Šajā gadījumā pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu; tās paziņo Komisijai pamatojumu šādu tehnisku noteikumu pieņemšanas vajadzībai, ja tas jau nav paskaidrots projektā.

Vajadzības gadījumā un ja tas jau nav iesniegts ar iepriekšējo paziņojumu, dalībvalstis vienlaicīgi dara zināmu principiāli un tieši saistīto normatīvo un regulatīvo noteikumu tekstu, ja šāda teksta zināšana nepieciešama tehnisko noteikumu projekta novērtēšanai.

Dalībvalstis atkārtoti dara zināmu projektu saskaņā ar  šī punkta pirmajā un otrajā daļā izklāstītajiem  nosacījumiem, ja tās izdara izmaiņas projektā, kas būtiski izmaina tā darbības sfēru, saīsinot īstenošanai paredzētos termiņus, pievienojot parametrus vai prasības, vai padarot pēdējās ierobežojošākas.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006(11) VIII Sadaļas noteikumus,  ja jo īpaši projekts paredz ķīmiskas vielas, preparāta vai preces tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību, patērētāju vai vides aizsardzību, dalībvalstis nosūta kopsavilkumu vai norādes par visu informāciju, kas attiecas uz konkrēto vielu, preparātu vai preci un tās zināmajiem vai pieejamajiem aizvietotājiem, ja šāda informācija ir pieejama, un ziņo par paredzamo pasākumu ietekmi uz veselības aizsardzību un patērētāju un vides aizsardzību kopā ar iespējamā kaitējuma analīzi, kas veikta  saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikuma II.3. iedaļas attiecīgo daļu .

Komisija nekavējoties informē citas dalībvalstis par projektu un visiem dokumentiem, kas tai iesniegti, un tā var nosūtīt projektu 2. pantā minētajai Komitejai tās atzinuma saņemšanai un, vajadzības gadījumā, komitejai, kas atbildīga par attiecīgo sfēru.

Attiecībā uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas  iii) punktā  minētajiem tehniskajiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, Komisijas vai dalībvalstu komentāri vai sīki izstrādāti atzinumi var attiekties vienīgi uz aspektiem, kas var kavēt tirdzniecību vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, pakalpojumu brīvu kustību vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un nevis uz pasākumu fiskālo vai finansiālo būtību.

2.  Komisija un dalībvalstis var izteikt komentārus dalībvalstij, kas iesniegusi tehnisko noteikumu projektu, un šī dalībvalsts iespēju robežās ņem šos komentārus vērā tālākā tehnisko noteikumu sagatavošanā.

3.  Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu tehnisko noteikumu galīgo tekstu.

4.  Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo pantu nav konfidenciāla, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts izteikusi tādu prasību. Šāda prasība jāpamato.

Šādos gadījumos, ja ievērota vajadzīgā piesardzība, 2. pantā minētā Komiteja un valsts iestādes var lūgt ekspertu padomu no fiziskām vai juridiskām personām privātajā sektorā.

5.  Ja tehnisko noteikumu projekts veido pasākumu daļu, par kuriem projektu līmenī jāziņo Komisijai saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu, dalībvalstis var paziņot 1. punkta nozīmē saskaņā ar šo citu tiesību aktu ar nosacījumu, ka tās formāli norāda, ka minētais paziņojums ir paziņojums arī šīs direktīvas nozīmē.

Tas, ka Komisija neveic nekādus pasākumus attiecībā uz tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo direktīvu, nekavē lēmumu pieņemšanu saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

6. pants

1.  Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz trīs mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu.

2.  Dalībvalstis atliek:

–  uz četriem mēnešiem tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu brīvprātīga nolīguma formā 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punkta nozīmē,

–  neskarot 3., 4. un 5. punktu, uz sešiem mēnešiem jebkuru citu tehnisko noteikumu projektu pieņemšanu (izņemot projektus noteikumiem par pakalpojumiem),

no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu atzinumu trīs mēnešu laikā no šī brīža par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus preču brīvai kustībai iekšējā tirgū,

–  neskarot 4. un 5. punktu, uz četriem mēnešiem jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projekta pieņemšanu no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki pamatotu atzinumu trīs mēnešu laikā no šī brīža par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus pakalpojumu brīvai kustībai vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.

Attiecībā uz noteikumu par pakalpojumiem projektu, Komisijas vai dalībvalstu sīki pamatoti atzinumi neietekmē kultūras politikas pasākumus, jo īpaši audiovizuālajā sfērā, ko dalībvalstis varētu pieņemt saskaņā ar Savienības tiesībām, ņemot vērā to lingvistisko dažādību, īpašās nacionālās un reģionālās pazīmes un to kultūras mantojumu.

Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, ko tā paredz veikt saskaņā ar šiem sīki izstrādātajiem atzinumiem. Komisija izsaka savu viedokli par šo reakciju.

Neatkarīgi no noteikumiem par pakalpojumiem, attiecīgā dalībvalsts nepieciešamības gadījumā norāda iemeslus, kādēļ nav iespējams ņemt vērā sīki izstrādātos atzinumus.

3.  Neattiecinot to uz projektu noteikumiem par pakalpojumiem, dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no šī brīža Komisija paziņo par savu nodomu ierosināt vai pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu šajā jomā saskaņā ar LESD 288. pantu.

4.  Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no šā brīža Komisija paziņo viedokli, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jomu, ko aptver direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, kas iesniegts  Eiropas Parlamentam vai  Padomei saskaņā ar LESD 288. pantu.

5.  Ja Padome pieņem nostāju  pirmajā lasījumā  3. un 4. punktā minētajā bezdarbības periodā, šo periodu saskaņā ar 6. punktu pagarina līdz 18 mēnešiem.

6.  Minētās saistības 3., 4. un 5. punktā izbeidzas:

a)  ja Komisija informē dalībvalstis, ka tā vairs negrasās ierosināt vai pieņemt saistošu aktu;

b)  ja Komisija informē dalībvalstis par tās projekta vai priekšlikuma atsaukšanu, vai

c)  ja  Eiropas Parlaments un  Padome  vai Komisija  pieņem saistošu tiesību aktu.

7.  Līdz 5. punktu piemēro, ja:

a)  neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz sabiedrības veselības vai drošības aizsardzību, dzīvnieku un augu aizsardzību un noteikumiem par pakalpojumiem arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību, jo īpaši, nepilngadīgo aizsardzību, dalībvalstij jāsagatavo tehniskie noteikumi ļoti īsā laika posmā, lai pieņemtu un ieviestu tos nekavējoties bez konsultēšanās iespējām, vai

b)  neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz veselības vai drošības aizsardzību un finansiālās sistēmas stabilitāti, jo īpaši, noguldītāju, investoru un apdrošināto personu, aizsardzību, dalībvalsts ir spiesta nekavējoties pieņemt un īstenot noteikumus par finansiālajiem pakalpojumiem.

Dalībvalsts 5. pantā minētajā paziņojumā informē par iemesliem, kas rada pasākumu steidzamību. Komisija cik ātri iespējams sniedz atzinumu par paziņojumu. Tā veic nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad šī kārtība izmantota nepareizi. Komisija informē Eiropas Parlamentu.

7. pants

1.  5. un 6. pants neattiecas uz tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai brīvprātīgiem nolīgumiem, ar kuru palīdzību dalībvalstis:

a)  panāk atbilstību saistošiem Savienības tiesību aktiem, kā rezultātā pieņem tehniskos parametrus vai noteikumus par pakalpojumiem;

b)  izpilda saistības, kas rodas no starptautiskiem nolīgumiem, kā rezultātā Savienībā pieņem kopējus tehniskos parametrus vai noteikumus par pakalpojumiem;

c)  izmanto saistošos Savienības tiesību aktos paredzētās drošības klauzulas;

d)  piemēro  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK 12. panta 1. punktu (12);

e)  nosaka sev ierobežojumus Eiropas  Savienības  Tiesas sprieduma īstenošanai;

f)  ierobežo sevi tehnisko noteikumu grozīšanai 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē saskaņā ar Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķērsli tirdzniecībai, vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

2.  6. pants neattiecas uz dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas aizliedz ražošanu, ciktāl tie nerada šķēršļus preču brīvai apritei.

3.  6. panta 3. līdz 6. punkts neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punktā minētajiem brīvprātīgajiem nolīgumiem.

4.  6. pants neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajiem tehniskajiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem.

8. pants

Komisija ik pēc diviem gadiem Eiropas Parlamentam, Padomei un  Eiropas  Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņo par šīs direktīvas piemērošanas rezultātiem.

Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Ja dalībvalstis pieņem tehniskus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

10. pants

Direktīvu 98/34/EK, kā tā grozīta ar tiesību aktiem, kā izklāstīts III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts atceltās direktīvas III pielikuma B daļā un šīs direktīvas III pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IVpielikumā.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Norādošs pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas 1. panta 1. punkta, b) apakšpunkta  otrā daļa 

1.  Pakalpojumi, ko nesniedz “no attāluma”

Pakalpojumi, ko sniedz pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja fiziskā klātbūtnē pat tad, ja tā saistīta ar elektronisku ierīču izmantošanu:

a)  medicīniskas apskates vai ārstēšana ārsta kabinetā, izmantojot elektronisku aparatūru, pacientam klātesot;

b)  klienta konsultēšana veikalā viņam klātesot ar elektroniska kataloga palīdzību;

c)  lidmašīnas biļešu rezervēšana ceļojumu birojā ar datoru tīkla palīdzību, klientam klātesot;

d)  elektroniskās spēles, kas pieejamas video-pasāžā, klientam klātesot.

2.  Pakalpojumi, ko nesniedz “elektroniskā ceļā”

—  Pakalpojumi, kam ir materiāls raksturs pat tad, ja tie sniegti ar elektroniskām ierīcēm:

a)  automātiski naudas vai biļešu izsniegšanas aparāti (banknotes, dzelzceļa biļetes);

b)  pieeja ceļu tīkliem, autoparkiem u.c., par kuru izmantošanu iekasē samaksu pat tad, ja ir elektroniskas ierīces pie ieejas/izejas, kas kontrolē pieeju un/vai nodrošina maksājumu pareizību;

–  Autonomie (ārlīnijas) pakalpojumi: CD-rom vai programmatūras izplatīšana ar disketēm;

–  Pakalpojumi, ko nesniedz ar elektroniskās apstrādes/inventarizācijas sistēmām:

a)  balss telefona pakalpojumi;

b)  telefaksa/teleksa pakalpojumi;

c)  pakalpojumi, ko sniedz pa balss telefonu vai faksu;

d)  ārsta konsultācija pa telefonu/telefaksu;

e)  jurista konsultācija pa telefonu/telefaksu;

f)  tiešā tirdzniecība pa telefonu/telefaksu.

3.  Pakalpojumi, ko nesniedz “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma”

Pakalpojumi, ko sniedz ar datu pārraidi bez individuāla pieprasījuma un ko vienlaicīgi saņem neierobežots skaits individuālu saņēmēju (punkta ‑ vairākpunktu pārraide):

a)  televīzijas translāciju pakalpojumi (ieskaitot video pieprasījuma pakalpojumus), kas minēti Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

b)  radio translāciju pakalpojumi;

c)  (pa televīziju pārraidīti) teleteksts.

_____________

II PIELIKUMS

Norādošs finansiālo pakalpojumu saraksts, uz ko attiecas 1. panta 4. punkts

—  Kapitālieguldījumu pakalpojumi

—  Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas

—  Banku pakalpojumi

—  Darbības, kas saistītas ar pensiju fondiem

—  Pakalpojumi, kas saistīti ar darījumiem nākotnē vai iespējām

Šie pakalpojumi īpaši iekļauj:

a)  Direktīvas 2004/39/EK pielikumā minētos kapitālieguldījumu pakalpojumus, kolektīvo kapitālieguldījumu pakalpojumus;

b)  pakalpojumi, kas ietilpst pasākumos, kas pakļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā(13) minētajai savstarpējai atzīšanai;

c)  operācijas, kas ietilpst apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumos, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK(14).

_____________

III PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu grozījumiem

(minēta 10. pantā)

B daļa

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēts 10. pantā)

_____________

IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

_____________

(1) 2010. gada 14. jūlija atzinums (OV C 44, 11.2.2011., 142. lpp.) un 2014. gada 26. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp. (3) 2010. gada 14. jūlija atzinums (OV C 44, 11.2.2011., 142. lpp.) un 2014. gada 26. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. aprīļa nostāja. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.). (6) Skat. III pielikuma A daļu. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.). (13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam attiecībā uz Horvātijas pievienošanos 1990. gada 23. jūlija Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (COM(2013)0586 – C7-0381/2013 – 2013/0308(CNS))

P7_TA(2014)0346 A7-0214/2014

(Īpaša likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomei (COM(2013)0586),

–  ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās akta 3. panta 4. un 5. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7-0381/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0214/2014),

1.  apstiprina grozīto Komisijas ieteikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  aicina Padomi, lemjot par to, no kuras dienas būs piemērojama 1990. gada 23. jūlija Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, ņemt vērā bažas, ko Parlaments ir paudis saistībā ar nepieciešamību samazināt nodokļu maksātājiem uzlikto nodokļu slogu;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Horvātijas un pārējo dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 3. pants Arbitrāžas konvencija, kas grozīta ar 1999. gada 25. maija protokolu, 1995. gada 21. decembra un 2004. gada 8. decembra konvencijām, Lēmumu 2008/492/EK, kā arī šo lēmumu, starp Horvātiju un ikvienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti stājas spēkā XXX [datums]. Arbitrāžas konvencija, kas grozīta ar 1999. gada 25. maija protokolu, 1995. gada 21. decembra un 2004. gada 8. decembra konvencijām, Lēmumu 2008/492/EK, kā arī šo lēmumu, starp Horvātiju un ikvienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti stājas spēkā ...*. ______________ * Nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu „Shift2Rail” (COM(2013)0922 – C7-0034/2014 – 2013/0445(NLE))

P7_TA(2014)0347 A7-0259/2014

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0922),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7-0034/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0259/2014),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3.apsvērums (3)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada [..] Regulas (ES) Nr. [..]/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“pamatprogramma “Apvārsnis 2020””)12, mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecības un inovācijas pasākumiem, apvienojot ES un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās (PPP), tajās jomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā un palīdzēt atrisināt sabiedriskās problēmas. Savienība var iesaistīties šādās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 187. pantu. (3)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/201312 (pamatprogramma “Apvārsnis 2020”) mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, apvienojot saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” sniegto finansējumu un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās (PPP) svarīgākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija var veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu, efektīvāk piesaistīt privātā sektora ieguldījumus un palīdzēt risināt sabiedrības problēmas. Šo partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Šo partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresēto personu lokam, kas darbojas savās konkrētajās jomās, pamatojoties uz ilgtermiņa saistībām. Savienība var iesaistīties šādās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 187. pantu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1982/2006/EK12a „Septīto pamatprogrammu”. __________________ __________________ 12 OV [..] [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”]. 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.). 12a Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OJ L 412, 30.12.2006., 1. lpp.). Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4.apsvērums (4)   Saskaņā ar Padomes 2013. gada [..] Lēmumu (ES) Nr. [..]/2013, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)13, atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, kas izveidoti pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar minētajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem. (4)   Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES13, atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, ko dibina pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" saskaņā ar minētajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem. __________________ __________________ 13 OV [..] [stratēģiskā programma “Apvārsnis 2020”]. 13 Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmums 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.). Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 7.apsvērums (7)   Kopuzņēmums “Shift2Rail” (turpmāk tekstā — “kopuzņēmums S2R”) būtu PPP ar mērķi veicināt un labāk saskaņot Savienības ieguldījumus pētniecības un inovācijas jomā dzelzceļa nozarē nolūkā paātrināt un veicināt pāreju uz integrētāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un lielāku interesi raisošu ES dzelzceļa tirgu saskaņā ar dzelzceļa nozares uzņēmējdarbības vajadzībām un vispārējo mērķi sasniegt vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Jo īpaši kopuzņēmums S2R veicinātu konkrētos mērķus, kas noteikti 2011. gada baltajā grāmatā un ceturtajā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumā, tostarp dzelzceļa nozares efektivitātes uzlabošanu valsts budžeta labā; dzelzceļa tīkla jaudas ievērojamu paplašināšanu vai uzlabošanu, lai ļautu dzelzceļam efektīvi konkurēt un ieņemt ievērojami lielāku daļu pasažieru un kravas pārvadājumos; dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ievērojot dzelzceļa pasažieru un kravas ekspeditoru vajadzības; to tehnisko šķēršļu novēršanu, kas kavē nozari savstarpējas izmantojamības ziņā; kā arī negatīvo papildu seku samazināšanu saistībā ar dzelzceļa transportu. Kopuzņēmuma S2R progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu būtu jānosaka, pamatojoties uz galvenajiem veiktspējas rādītājiem. (7)   Kopuzņēmums “Shift2Rail” (turpmāk tekstā — “kopuzņēmums S2R”) būtu PPP ar mērķi veicināt un labāk saskaņot Savienības ieguldījumus pētniecības un inovācijas jomā, vienlaicīgi radot jaunas darba iespējas dzelzceļa nozarē, nolūkā paātrināt un veicināt pāreju uz integrētāku, efektīvāku, lietotājiem ērtāku, ilgtspējīgāku un lielāku interesi raisošu ES dzelzceļa tirgu saskaņā ar dzelzceļa nozares uzņēmējdarbības vajadzībām un vispārējo mērķi sasniegt vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Jo īpaši kopuzņēmums S2R veicinātu konkrētos mērķus, kas noteikti 2011. gada baltajā grāmatā un ceturtajā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumā, tostarp dzelzceļa nozares efektivitātes uzlabošanu valsts budžeta labā; dzelzceļa tīkla jaudas ievērojamu paplašināšanu vai uzlabošanu, lai ļautu dzelzceļam efektīvi konkurēt un ieņemt ievērojami lielāku daļu pasažieru un kravas pārvadājumos; dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ievērojot dzelzceļa pasažieru un kravas ekspeditoru vajadzības; to tehnisko šķēršļu novēršanu, kas kavē nozari savstarpējas izmantojamības ziņā; kā arī negatīvo papildu seku samazināšanu saistībā ar dzelzceļa transportu. Kopuzņēmuma S2R progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu būtu jānosaka, pamatojoties uz galvenajiem veiktspējas rādītājiem. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7.aapsvērums (jauns) (7.a) Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot visu būtisko informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī popularizējot savas darbības, tostarp informējot un izplatot šo informāciju plašākai sabiedrībai. Kopuzņēmuma S2R struktūru reglaments jādara publiski pieejams. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 11.aapsvērums (jauns) (11.a) Ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" vajadzētu palīdzēt mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tādēļ kopuzņēmumam S2R būtu jācenšas attīstīt ciešu mijiedarbību ar ESI fondiem, kas var īpaši palīdzēt stiprināt vietējās, reģionālās un valstu pētniecības un inovācijas spējas kopuzņēmuma S2R darbības jomā un atbalstīt pārdomātas specializācijas pasākumus tajā. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 12.apsvērums (12)   Lai sasniegtu savus mērķus, kopuzņēmumam S2R būtu jāsniedz finansiāls atbalsts, galvenokārt sniedzot dotācijas dalībniekiem un veicot visatbilstošākos pasākumus, piemēram, iepirkumu vai dotāciju piešķiršanu pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. (12)   Lai sasniegtu savus mērķus un nodrošinātu taisnīgu citu uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un citu investoru līdzdalību un lai veicinātu integrētā Eiropas dzelzceļa sektora modernizāciju, kopuzņēmumam S2R būtu jāsniedz ES ieguldījums tā darbībā, ievērojot atklātas un pārredzamas procedūras, galvenokārt sniedzot dotācijas dalībniekiem, piemēram, iepirkumu vai dotāciju piešķiršanu pēc atklātiem un pārredzamiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 12.aapsvērums (jauns) (12.a) Lai īstenotu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi — vienkāršot un saskaņot Eiropas pētniecības un inovācijas finansēšanas situāciju, Kopuzņēmumiem būtu jāizveido vienkārši pārvaldības modeļi un jānovērš tādu noteikumu kopumu piemērošana, kas atšķiras no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” noteikumu kopuma. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 13.apsvērums (13)   Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas pārskatāmi, sniedzot visu saistīto pieejamo informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī atbilstīgi popularizējot savas darbības. (13)   Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas atklāti un pārskatāmi un jāievieš mehānisms konsultācijām ar visām ieinteresētajām personām, kuras izmanto dzelzceļa nozares preces un pakalpojumus, sniedzot visu saistīto pieejamo informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī atbilstīgi popularizējot savas darbības. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 13.aapsvērums (jauns) (13.a) Kopuzņēmumam S2R būtu arī jāizmanto Komisijas pārvaldībā esošie elektroniskie līdzekļi, lai nodrošinātu atklātību un pārredzamību un veicinātu līdzdalību. Tādēļ kopuzņēmuma S2R izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus jāpublicē arī vienotajā portālā, kas paredzēts dalībniekiem, kā arī izmantojot citus Komisijas pārvaldībā esošos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanas līdzekļus. Turklāt kopuzņēmumam S2R jādara pieejami visi būtiskie dati, tostarp par priekšlikumiem, pieteicējiem, dotācijām un dalībniekiem, lai tos varētu iekļaut Komisijas pārvaldītajās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskajās ziņošanas un rezultātu izplatīšanas sistēmās atbilstošā formātā un tikpat regulāri, kā to paredz Komisijas ziņošanas pienākums. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 14.aapsvērums (jauns) (14.a) Neskarot 11. pantā minēto starpposma novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 32. pantu, kā arī pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma ietvaros, būtu jāveic padziļināts novērtējums attiecībā uz kopuzņēmumiem, kas ir īpašs pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma instruments, šajā novērtējumā ietverot arī publiskā un privātā sektora partnerību atklātības, pārredzamības un lietderības analīzi saskaņā ar LESD 187. pantu.   Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 16.apsvērums (16)   Līdzdalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums S2R, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada [..] Regulai (ES) Nr. [..]/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus16. (16)   Līdzdalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums S2R, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/201316. Kopuzņēmumam S2R turklāt būtu jānodrošina konsekventa šo noteikumu piemērošana, pamatojoties uz atbilstošiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. __________________ __________________ 16 OV … [Pētniecības pamatprogramma “Apvārsnis 2020”]. 16 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.). Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 16.aapsvērums (jauns) (16.a) Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrāciju pasākumus, kopuzņēmumam S2R būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TGL) definīcijas. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 20.aapsvērums (jauns) (20.a) Ņemot vērā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vispārējo mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saistībā ar kopuzņēmumu ECSEL būtu jāņem vērā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" ilgums, Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 21.apsvērums (21)   Saskaņā ar Līguma 287. panta 1. punktu attiecīgais Savienības izveidoto struktūru, biroju vai aģentūru izveides akts var aizliegt Revīzijas palātai pārbaudīt šādu struktūru, biroju vai aģentūru visu ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktu to struktūru pārskati, kuras izveidotas atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantam, ir jāpārbauda neatkarīgai revīzijas struktūrai, kurai jāsagatavo atzinums cita starpā par pārskatu ticamību un pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. Lai izvairītos no pārskatu pārbaudes dublēšanās, ir pamatoti noteikt, ka Revīzijas palāta nepārbauda kopuzņēmuma S2R pārskatus. (21)   Ņemot vērā kopuzņēmumu specifiku un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas nepārtrauktību, kopuzņēmumiem arī turpmāk būtu jāpiemēro atsevišķa budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Tādēļ atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta noteikumiem, kopuzņēmuma S2R būtu jāapstiprina Eiropas Parlamentam, pamatojoties uz Padomes ieteikumu. Tādēļ 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības nepiemēro Savienības ieguldījumam kopuzņēmumā S2R, taču tās pēc iespējas būtu jāpielāgo prasībām, kas paredzētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā minētajām struktūrām. Finanšu pārskatu un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 23.aapsvērums (jauns) (23.a) Ņemot vērā to, cik svarīga Savienības transporta nozarei ir nemitīga inovācija, kā arī lielo kopuzņēmumu skaitu, kas darbojas šajā jomā, savlaicīgi būtu jāveic analīze, īpaši ņemot vērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtēšanu, par transporta jomā veikto kopīgo pētījumu ietvaros īstenoto pasākumu atbilstību. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts 1.  Lai koordinētu un pārvaldītu Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā Eiropas dzelzceļa nozarē, ar šo tiek izveidots kopuzņēmums Līguma 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums “Shift2Rail”” jeb “kopuzņēmums S2R”) līdz 2024. gada 31. decembrim. 1.  Lai koordinētu un pārvaldītu Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā Eiropas dzelzceļa nozarē, ar šo tiek izveidots kopuzņēmums Līguma 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums “Shift2Rail”” jeb “kopuzņēmums S2R”) līdz 2024. gada 31. decembrim. Lai ņemtu vērā pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' ilgumu, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar kopuzņēmumu S2R tiek izsludināti vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Ar pienācīgu pamatojumu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)   sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, ātrāku un lētāku pāreju uz piesaistošāku, konkurētspējīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku Eiropas dzelzceļa sistēmu, kā arī pāreju no autotransporta un gaisa transporta uz dzelzceļa transportu, īstenojot visaptverošu un saskaņotu pieeju, kas risina dzelzceļa sistēmas un tās lietotāju pētniecības un inovācijas vajadzības. Šī pieeja attiecas uz ritošo sastāvu, infrastruktūru un satiksmes vadību kravas pārvadājumu tirgus segmentā un tālsatiksmes, reģionālo, vietējo un pilsētas pasažieru pārvadājumu tirgus segmentā, kā arī uz intermodālajiem savienojumiem starp dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem, nodrošinot lietotājiem integrētu risinājumu no sākuma līdz beigām viņu dzelzceļa braucienam un transporta vajadzībām — no palīdzības transakcijas veikšanā līdz palīdzībai brauciena laikā; (b)   sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, ātrāku un lētāku pāreju uz piesaistošāku, lietotājiem ērtāku (tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), konkurētspējīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku Eiropas dzelzceļa sistēmu, pāreju no autotransporta un gaisa transporta uz dzelzceļa transportu, kā arī spēcīgas un konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa rūpniecības nozares attīstību, īstenojot visaptverošu un saskaņotu pieeju, kas risina dzelzceļa sistēmas un tās lietotāju pētniecības un inovācijas vajadzības. Šī pieeja attiecas uz ritošo sastāvu, infrastruktūru un satiksmes vadību kravas pārvadājumu tirgus segmentā un tālsatiksmes, reģionālo, vietējo un pilsētas pasažieru pārvadājumu tirgus segmentā, kā arī uz intermodālajiem savienojumiem starp dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem, nodrošinot lietotājiem integrētu risinājumu no sākuma līdz beigām viņu dzelzceļa braucienam un transporta vajadzībām — no palīdzības transakcijas veikšanā līdz palīdzībai brauciena laikā; Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)   darboties kā centrālajam atsauces punktam ar dzelzceļu saistītās pētniecības un inovācijas darbībās, kas finansētas Savienības līmenī, nodrošinot projektu saskaņošanu un sniedzot visām ieinteresētajām personām saistīto informāciju; (d)   uzņemties centrālo lomu ar dzelzceļu saistītās pētniecības un inovācijas darbībās, kas finansētas Savienības līmenī, nodrošinot projektu saskaņošanu un sniedzot visām ieinteresētajām personām saistīto informāciju; Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (e)   aktīvi sekmēt to, ka piedalās un cieši iesaistās visas attiecīgās ieinteresētās personas no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, jo īpaši: dzelzceļa aprīkojuma (gan ritošā sastāva, gan vilcienu vadības sistēmu) ražotāji un to apgādes ķēde, infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu (gan pasažieru, gan kravas) uzņēmumi, dzelzceļa ritekļu nomas uzņēmumi, sertifikācijas aģentūras, profesionālās personāla apvienības, lietotāju apvienības (gan pasažieru, gan kravas transporta), kā arī visas saistītās zinātniskās iestādes vai attiecīgās zinātnieku aprindas. Veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK20, iesaistīšanos. (e)   aktīvi sekmēt to, ka piedalās un cieši iesaistās visas attiecīgās ieinteresētās personas no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, jo īpaši: dzelzceļa aprīkojuma (gan ritošā sastāva, gan vilcienu un satiksmes vadības sistēmu) ražotāji un to apgādes ķēde, infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu (gan pasažieru, gan kravas) uzņēmumi, dzelzceļa ritekļu nomas uzņēmumi, sertifikācijas aģentūras, profesionālās personāla apvienības, lietotāju apvienības (gan pasažieru, gan kravas transporta), kā arī visas saistītās zinātniskās iestādes vai attiecīgās zinātnieku aprindas. Veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK20, iesaistīšanos. __________________ __________________ 20 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.). 20 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.). Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea)  īstenot pasākumus, lai veicinātu MVU, universitāšu un pētniecības centru dalību. Tādēļ jāapzina un jānovērš šķēršļi jaunpienācēju dalībai kopuzņēmumā S2R. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns) (eb)  panākt papildināmību un ciešu sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ("ESIF"), lai palīdzētu likvidēt pētniecības un inovācijas plaisu Eiropā. Gadījumos, kad tas ir iespējams, veicināt pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' sadarbspēju ar šiem fondiem, un veicināt kumulatīvo vai kombinēto finansējumu. Šajā saistībā pasākumu mērķis būs pilnībā izmantot Eiropas talantu rezerves un tādējādi optimizēt pētniecības un inovācijas ietekmi uz ekonomiku un sociālo vidi, un šie pasākumi tiks īstenoti atsevišķi, tomēr tie papildinās ESIF politiskās nostādnes un darbības. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums iniciatīvā “Shift2Rail” ir EUR 450 miljoni, ieskaitot EBTA ieguldījumus; to maksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkta, kā arī 60. un 61. panta attiecīgajiem noteikumiem minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām. Šī summa ietver: 1.   Maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums iniciatīvā “Shift2Rail” ir EUR 450 miljoni, ieskaitot Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu ieguldījumus; to maksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkta, kā arī 60. un 61. panta attiecīgajiem noteikumiem minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām. Šī summa ietver: Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts 2.   No citiem Savienības instrumentiem var piešķirt papildu līdzekļus, kas palielina 1. punktā minēto ieguldījumu, lai atbalstītu pasākumus kopuzņēmuma S2R gatavo rezultātu ieviešanai. 2.   No citiem Savienības instrumentiem var piešķirt papildu līdzekļus, kas palielina 1. punktā minēto ieguldījumu, lai atbalstītu pasākumus kopuzņēmuma S2R gatavo inovatīvo rezultātu ieviešanai. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – d un da apakšpunkts (jauns) (d)   kārtību attiecībā uz to datu sniegšanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija var izstrādāt savu pētniecības un inovācijas politiku un pildīt rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus; (d)   pasākumus, ar kuriem nodrošina to datu sniegšanu, kuri Komisijai vajadzīgi pētījumu rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumu izpildei; tostarp ar vienotu portālu dalībniekiem, kā arī citiem pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' elektroniskajiem izplatīšanas līdzekļiem, kurus pārvalda Komisija. (da)  noteikumus par kopuzņēmuma S2R uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu vispārējā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanas līdzekļus; Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts 4.   Lai noteiktu 2. punkta b) apakšpunktā un I pielikumā ietverto statūtu 15. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu natūrā vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo struktūru ierastajai izmaksu uzskaites praksei, piemērojamajiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā struktūra ir izveidota, un piemērojamajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem/Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlusi attiecīgā struktūra. Ieguldījumu vērtību pārbauda kopuzņēmums S2R. Nenovērstu neskaidrību gadījumā kopuzņēmums S2R var veikt novērtējuma revīziju, kā norādīts statūtu 20. pantā. 4.   Lai noteiktu 2. punkta b) apakšpunktā un I pielikumā ietverto statūtu 15. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo struktūru ierastajai izmaksu uzskaites praksei, piemērojamajiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā struktūra ir izveidota, un piemērojamajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem/Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlusi attiecīgā struktūra. Ja izmaksu apliecināšanas rezultātā rodas neskaidrības, kopuzņēmums S2R var verificēt vērtēšanas metodi. Saistībā ar šo regulu ne kopuzņēmums S2R, ne arī kāda cita Savienības struktūra neveic papildu darbību radīto izmaksu revīziju. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts 6.  Papildus 5. punktam Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā S2R vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas minēta I pielikumā izklāstīto statūtu 23. panta 2. punktā, ja dalībnieki vai to saistītās struktūras nesniedz 2. punktā minēto ieguldījumu vai to sniedz tikai daļēji vai novēloti. 6.  Papildus 5. punktam Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā S2R vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas minēta I pielikumā izklāstīto statūtu 23. panta 2. punktā, ja dalībnieki vai to saistītās struktūras nesniedz 2. punktā minēto ieguldījumu vai to sniedz tikai daļēji vai novēloti. Komisijas lēmums nedrīkst kavēt tādu atbilstīgo izmaksu atlīdzināšanu, ko kopuzņēmuma S2R biedri jau radījuši vai uzņēmušies segt līdz tam, kad kopuzņēmumam tiek paziņots par iepriekš minēto lēmumu. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa Kopuzņēmums S2R pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar 209. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. [..] [Deleģētā regula par finanšu paraugregulu Finanšu regulas 209. pantā minētajām struktūrām]. Neskarot 12. panta noteikumus, kopuzņēmums S2R pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar 209. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. [..] [Deleģētā regula par finanšu paraugregulu PPP]. Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 2. daļa Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram, un paredz nosacījumus, kādos šādu pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk. Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un paredz nosacījumus, kādos šādu pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ziņo valdei par tam deleģētajām pilnvarām un ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk. Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts 2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību kopuzņēmums S2R saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls, pildot savus pienākumus. 2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību kopuzņēmums S2R saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls vai valdes locekļi, pildot savus pienākumus. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts 1.   Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija sagatavo kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējumu. Komisija novērtējuma secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2018. gada 30. jūnijam. 1.   Līdz 2017. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību sagatavo kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējumu, tostarp novērtējot mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem, kā arī kopuzņēmuma S2R administratīvo darbību, īpašu uzmanību veltot administratīvo grūtību pārvarēšanai vai slogu novēršanai. Par minēto novērtēšanu Komisija sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj veiktās novērtēšanas secinājumus un novērojumus. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējuma rezultātus ņem vērā Regulas (ES) Nr. 1291/2013 32. pantā minētajā starpposma novērtējumā. Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts 1.   Budžeta izpildes apstiprinājums attiecībā uz Savienības ieguldījumu kopuzņēmumā S2R ir daļa no izpildes apstiprinājuma, ko Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz Komisijai saskaņā ar Līguma 319. pantā paredzēto procedūru. 1.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta, kopuzņēmuma S2R budžeta izpildes apstiprinājums ir daļa no izpildes apstiprinājuma, ko Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumos paredzēto procedūru. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts 2.  Kopuzņēmums S2R pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Šajā saistībā var lūgt, lai tas tiek pārstāvēts sanāksmēs, kurās piedalās attiecīgās iestādes vai struktūras, un lai tas palīdz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam. svītrots Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts 1.   Neskarot I pielikumā izklāstīto statūtu 19. panta 4. punktu, kopuzņēmums S2R piešķir Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma S2R vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi tā objektiem un telpām, kā arī visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga revīzijas veikšanai. 1.   Kopuzņēmums S2R piešķir Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma S2R vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi tā objektiem un telpām, kā arī visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga revīzijas veikšanai. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 14. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Kopuzņēmuma personāls, izpilddirektors un valdes locekļi nekavējoties informē OLAF par visiem krāpšanas gadījumiem, par kuriem tie ir uzzinājuši savu pienākumu vai uzdevumu izpildes gaitā, nekādā gadījumā neliekot tiem uzņemties atbildību par tiem. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.a daļa (jauna) Lai īstenotu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi — vienkāršot un saskaņot Eiropas pētniecības un inovācijas finansēšanas situāciju, Kopuzņēmumiem jānovērš tādu noteikumu kopumu piemērošana, kas atšķiras no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” noteikumu kopuma. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 1. punkts 1.   “Asociētais dalībnieks” ir juridiska persona vai juridisko personu grupa vai konsorcijs, kas izveidots kādā dalībvalstī vai valstī, kura pievienojusies pamatprogrammai “Apvārsnis2020”, kas izraudzīts atbilstīgi šo statūtu 4. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, kas atbilst šo statūtu 4. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem un kas atzinis šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli. 1.   “Asociētais biedrs” ir juridiska persona vai juridisko personu grupa vai konsorcijs, kas izveidots kādā dalībvalstī vai valstī, kura pievienojusies pamatprogrammai “Apvārsnis2020”, kas izraudzīts atbilstīgi šo statūtu 4. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, kas atbilst šo statūtu 4. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem un kas atzinis šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli pēc tam, kad par tā pārvaldību atbildīgā struktūra pieņem šādu lēmumu. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 2. punkts 2.   “Dibinātājs, kas nav Savienība,” attiecas uz II pielikumā norādītajiem ieguldītājiem, kas individuāli apņēmušies veikt savu ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā kopuzņēmumā S2R tā darbības laikā un kas atzinuši šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli. 2.   “Dibinātājs, kas nav Savienība,” attiecas uz atsevišķām juridiskām personām, kas individuāli apņēmušies veikt savu ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā kopuzņēmumā S2R tā darbības laikā, pamatojoties uz kopīgu redzējumu, un kas atzinuši šos statūtus, pēc struktūras lēmuma, kas ir atbildīga par pārvaldību, parakstot apstiprinājuma vēstuli. Dibinātāji ir norādīti II pielikumā. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – ievaddaļa 3.   “Inovācijas programmas” jeb “IP” attiecas uz tematiskajām jomām, saistībā ar kurām veidos 4. punktā minēto S2R ģenerālplānu. IP izraudzīsies atbilstoši to spējai nodrošināt vislabākos veiktspējas ieguvumus vienai vai vairākām darbības vidēm un atspoguļot dzelzceļa sistēmas pieeju. Neatkarīgi no valdes lēmuma grozīt šo struktūru, S2R ģenerālplānā būtu jāparedz vismaz piecu šādu IP izveide: 3.   “Inovācijas programmas” jeb “IP” attiecas uz tematiskajām jomām, saistībā ar kurām veidos 4. punktā minēto S2R ģenerālplānu. IP izraudzīsies atbilstoši to spējai nodrošināt vislabākos veiktspējas ieguvumus vienai vai vairākām darbības vidēm un atspoguļot dzelzceļa sistēmas un uz klientiem vērstu pieeju. Tās definējot, tiek paredzēta arī iespēja izstrādāt un testēt eksperimentālas novatoriskas idejas. Neatkarīgi no valdes lēmuma grozīt šo struktūru, S2R ģenerālplānā būtu jāparedz vismaz piecu šādu IP izveide: Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – a apakšpunkts (a)   izmaksu ziņā efektīvi un uzticami lieljaudas vilcieni; (a)   izmaksu ziņā efektīvi un uzticami vilcieni, tostarp lieljaudas vilcieni un ātrvilcieni; Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – c apakšpunkts (c)   izmaksu ziņā efektīva un uzticama lieljaudas infrastruktūra; (c)   izmaksu ziņā efektīva, ilgtspējīga un uzticama lieljaudas infrastruktūra; Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – h punkts (h)   apkopo lietotāju prasības un definē sadarbspējas standartus, lai investīcijas pētniecībā un inovācijā novirzītu praktiski izmantojamiem un tirgū pieprasītiem risinājumiem; (h)   apkopo lietotāju prasības un definē sadarbspējas specifikācijas un tehniskos standartus, lai investīcijas pētniecībā un inovācijā novirzītu praktiski izmantojamiem un tirgū pieprasītiem risinājumiem; Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – j punkts (j)   lai varētu izstrādāt progresīvas inovācijas un nodrošināt inovatīvo risinājumu pastiprinātu ieviešanu tirgū, izveido un izvērš ciešu ilgtermiņa sadarbību starp Savienību, dzelzceļa rūpniecības nozari un citām ieinteresētajām personām, tostarp dzelzceļa izmantotājiem un citām dzelzceļa jomas ieinteresētajām personām, kā arī dalībniekiem ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares; (j)   lai varētu izstrādāt progresīvas inovācijas un nodrošināt inovatīvo risinājumu pastiprinātu ieviešanu tirgū, izveido un izvērš ciešu ilgtermiņa sadarbību starp Savienību, dzelzceļa rūpniecības nozari un citām ieinteresētajām personām, tostarp klientus pārstāvošām organizācijām, dzelzceļa izmantotājiem un citām dzelzceļa jomas ieinteresētajām privātā un valsts sektora, tostarp reģionāla līmeņa personām, kā arī dalībniekiem ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares; Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – ka punkts (jauns) (ka)  darbojas saskaņoti ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar pētniecības organizācijām un universitātēm; Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ja kāds kopuzņēmuma S2R dalībnieks nav izpildījis pienākumus attiecībā uz iepriekš saskaņoto finansiālo ieguldījumu, izpilddirektors par to rakstiski paziņo un nosaka pieņemamu termiņu, kurā minētos pienākumus var izpildīt. Ja pienākumi nav izpildīti norādītajā termiņā, izpilddirektors sasauc valdes sanāksmi, lai lemtu par to, vai būtu jāatsauc attiecīgā dalībnieka dalība vai jāveic kādi citi pasākumi, līdz pienākumi ir izpildīti. Valde var sākotnēji apturēt visu to dalībnieku tiesības balsot, kuri nav izpildījuši savus pienākumus, iepriekš tos uzklausot un piešķirot tiem iespēju stāvokli izlabot. Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts 2.   Kopuzņēmuma S2R asociētos dalībniekus izraugās atklātā, nediskriminējošā konkursa uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus asociētajiem dalībniekiem izsludina vēlākais trīs mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma S2R izveides. Jebkādus papildu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina atkarībā no svarīgāko kompetenču nepieciešamības S2R ģenerālplāna īstenošanai. Visus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē S2R tīmekļa vietnē un paziņo ar valstu pārstāvju grupas un citu kanālu starpniecību, lai nodrošinātu iespējami plašāku dalību nolūkā sasniegt S2R ģenerālplāna mērķus. Kopuzņēmums S2R mudina piedalīties MVU un dalībniekus no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes, kā arī ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares. 2.   Kopuzņēmuma S2R asociētos dalībniekus izraugās atklātā, nediskriminējošā Komisijas izsludinātā konkursa uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un valde, veicot pārredzamu novērtēšanu. Šajā novērtēšanas atlasē ņem vērā arī pieteikuma iesniedzēja atbilstību un iespējamo pievienoto vērtību saistībā ar iespējām sasniegt kopuzņēmuma S2R mērķus, pieteikuma iesniedzēja finansiālo stabilitāti, kā arī iespējamos interešu konfliktus saistībā ar kopuzņēmuma S2R mērķiem. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ņemot vērā izvērtēšanas rezultātus, Komisija galējo lēmumu par asociēto dalībnieku atlasi pieņem ar mērķi nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī MVU, pētniecības aprindu un visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes pārstāvju, tostarp tādu, kas ir ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, līdzsvarotu pārstāvību. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 5. punkts 5.   Ikviens dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā S2R. Dalības izbeigšana neatgriezeniski stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem dalībniekiem. Pēc tam bijušais dalībnieks ir atbrīvots no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums S2R apstiprinājis vai kurus tas uzņēmies pirms dalības izbeigšanas. 5.   Ikviens dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā S2R. Dalības izbeigšana neatgriezeniski stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem dalībniekiem. Pēc tam bijušais dalībnieks ir atbrīvots no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums S2R apstiprinājis vai kurus tas uzņēmies pirms dalības izbeigšanas. Dalības izbeigšanas gadījumā tiek atvērts konts finansiālo saistību nokārtošanai starp biedru, kurš vēlas izbeigt dalību, un kopuzņēmumu S2R. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 6. punkts 6.  Dalību kopuzņēmumā S2R nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas un vienprātīgas piekrišanas. 6.  Dalību kopuzņēmumā S2R nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas un vienprātīgas piekrišanas. Komisiju informē par šādu piekrišanu, un tai ir tiesības iebilst. + Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums I pielikums – 6. iedaļa – c punkts (c)   vismaz viens asociēto dalībnieku pārstāvis katrā inovācijas programmā, kā norādīts šo statūtu 1. panta 3. punktā. Šos pārstāvjus ieceļ kopuzņēmuma S2R valde nolūkā nodrošināt dalībnieku līdzsvarotu pārstāvību no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes, kā arī ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares. (c)   vismaz viens asociēto dalībnieku pārstāvis katrā inovācijas programmā, kā norādīts šo statūtu 1. panta 3. punktā. Valdē ir pārstāvēts katrs asociētais dalībnieks, kurš kā atsevišķa juridiska persona atbilst statūtu 1. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem [kas nozīmē ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā] un kurš palīdz sasniegt šīs regulas 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos mērķus. Šos citus pārstāvjus ieceļ kopuzņēmuma S2R valde nolūkā nodrošināt dalībnieku līdzsvarotu pārstāvību teritoriālā ziņā un garantēt visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes dalībnieku, kā arī dalībnieku ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares pārstāvību. No tiem vismaz diviem jābūt dzelzceļa uzņēmumiem. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5. daļa Eiropas Dzelzceļa aģentūras pārstāvis un valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks valdes sanāksmēs piedalās kā novērotāji. Eiropas Dzelzceļa aģentūras pārstāvis valdes sanāksmēs piedalās kā novērotājs. Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5.a daļa (jauna) Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājiem un piedalīties sarunās, bet viņiem nav balsstiesību. Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5.b daļa (jauna) Zinātniskās komitejas priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs, kurās tiek apspriesti jautājumi, kas ietilpst šīs komitejas veicamo uzdevumu lokā, kā novērotājam un piedalīties sarunās, bet viņam nav tiesību balsot. Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – -1. daļa (jauna) Komisija, pildot savu valdes locekļa uzdevumu, cenšas nodrošināt kopuzņēmuma S2R darbību koordinēšanu ar atbilstošajām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām nolūkā veicināt sinerģijas, nosakot prioritātes, uz kurām attiecas kopīgo pētījumu pasākumi. Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – 1. daļa – ca punkts (jauns) (ca)  lemj par valdes galīgo sastāvu, jo īpaši izraugoties asociēto dalībnieku pārstāvjus, kuri nav statūtu 1. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem atbilstīgie asociētie dalībnieki. Galīgajā sastāvā jānodrošina līdzsvarota MVU pārstāvība un dalībnieku pārstāvība no visas dzelzceļa vērtību ķēdes, tostarp ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares; Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – 1. daļa – na punkts (jauns) (na)  nodrošina pārredzamību attiecībā uz visu to apakšlīgumu izvēli, kas var tikt noslēgti saskaņā ar šo regulu; Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums I pielikums – 9. iedaļa – 1. punkts 1.   Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. 1.   Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, kas sagatavots pēc atklāta un pārredzama konkursa, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēta aicinājuma pieteikties. Eiropas Parlamentam ir tiesības iebilst. Pirms iecelšanas amatā valdes izraudzītais kandidāts atbild uz Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Budžeta kontroles komitejas jautājumiem. Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums I pielikums – 10. iedaļa – 4. punkts – ga apakšpunkts (jauns) (ga)  regulāri informē valstu pārstāvju grupu un zinātnisko komiteju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar tām uzticēto padomdevēja lomu; Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums I pielikums – 11 iedaļa – ievaddaļa Eiropas Dzelzceļa aģentūrai valdē ir novērotājas statuss, un tā līdzdarbojas S2R ģenerālplāna definēšanā un īstenošanā, jo īpaši veicot šādus konsultatīvos uzdevumus: Eiropas Dzelzceļa aģentūra līdzdarbojas S2R ģenerālplāna izstrādāšanā un īstenošanā, jo īpaši veicot šādus konsultatīvos uzdevumus: Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums I pielikums – 11. iedaļa – a punkts (a)   ierosina iespējamos grozījumus S2R ģenerālplānā un gada darba plānos, lai jo īpaši nodrošinātu, ka ir aptvertas pētniecības vajadzības saistībā ar vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu; (a)   ierosina iespējamos grozījumus S2R ģenerālplānā un gada darba plānos, lai jo īpaši nodrošinātu, ka ir aptvertas pētniecības vajadzības saistībā ar vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu, un pārliecinātos par to atbilstību šīs regulas 2. panta 2. punktā norādītajiem mērķiem; Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums I pielikums – 11. iedaļa – b punkts (b)   pēc apspriešanās ar šīs regulas 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām personām ierosina tehniskos standartus pētniecības, izstrādes un validācijas darbībām nolūkā nodrošināt rezultātu savietojamību un drošību; (b)   pēc apspriešanās ar šīs regulas 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām personām ierosina pamatnostādnes par pētniecības un izstrādes darbībām, kuru rezultātā tiek izstrādi tehniskie standarti, nolūkā nodrošināt rezultātu savietojamību un drošību; Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 5. punkts – a apakšpunkts (a)   attiecīgo valstu vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un potenciālo sadarbības jomu apzināšana, tostarp atbilstīgu tehnoloģiju ieviešana; (a)   attiecīgo valstu vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un potenciālo sadarbības jomu apzināšana, tostarp atbilstīgu tehnoloģiju ieviešana, lai izmantotu sinerģijas dotās priekšrocības; Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 5.a punkts (jauns) 5.a  Valstu pārstāvju grupa regulāri saņem informāciju, tostarp iekļaujot datus par dalību kopuzņēmuma S2R finansētajos pasākumos, par katra izsludinātā uzaicinājuma un projekta iznākumu, sinerģiju ar citām atbilstošām Savienības programmām, kā arī par kopuzņēmuma S2R budžeta izpildi. Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 6. punkts 6.   Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus kopuzņēmumam S2R par tehniskiem, ar pārvaldību saistītiem un finansiāliem jautājumiem, jo īpaši ja šie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses. Kopuzņēmums S2R informē valstu pārstāvju grupu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc šādiem ieteikumiem. 6.   Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus valdei par tehniskiem, ar pārvaldību saistītiem un finansiāliem jautājumiem, jo īpaši ja šie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses. Valde informē valstu pārstāvju grupu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc šādiem ieteikumiem. Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. iedaļa – 1. punkts 1.   Lai pildītu šo statūtu 2. pantā paredzētos uzdevumus, kopuzņēmuma S2R valde var izveidot ierobežotu skaitu darba grupu, lai veiktu darbības, ko tām deleģējusi valde. Šajās grupās iesaista profesionāļus, un tās darbojas pārskatāmi. 1.   Lai pildītu šo statūtu 2. pantā paredzētos uzdevumus, kopuzņēmuma S2R valde var izveidot ierobežotu skaitu darba grupu, lai veiktu darbības, ko tām deleģējusi valde. Šajās grupās iesaista profesionāļus ar atbilstošu pieredzi, tostarp no pētniecības organizācijām, MVU un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, un tās darbojas pārskatāmi. Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums I pielikums – 15. iedaļa – 3. punkts – b apakšpunkts (b)   ieguldījums natūrā, ko sniedz dalībnieki, kuri nav Savienība, un to saistītās struktūras un kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, atskaitot kopuzņēmuma ieguldījumu un jebkādu citu Savienības ieguldījumu šādu izmaksu segšanā. (b)   ieguldījums natūrā vai naudā, ko sniedz dalībnieki, kuri nav Savienība, un to saistītās struktūras un kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, atskaitot kopuzņēmuma ieguldījumu un jebkādu citu Savienības ieguldījumu šādu izmaksu segšanā. Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums I pielikums – 19. iedaļa 1.  Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumiem. 1.  Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumiem. 2.  Katru gadu līdz 15. februārim izpilddirektors iesniedz apstiprināšanai valdē gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma S2R panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši saistībā ar konkrētā gada darba plānu. Minētajā ziņojumā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem: 2.  Divu mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz apstiprināšanai valdē gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma S2R panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši saistībā ar konkrētā gada darba plānu. Minētajā ziņojumā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem: (a)  veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības, kā arī atbilstošie izdevumi; (a)  veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības, kā arī atbilstošie izdevumi; (b)  iesniegtās darbības, kā arī to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm; (b)  iesniegtās darbības, kā arī to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm; (c)  finansējumam atlasītās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm, norādot kopuzņēmuma S2R ieguldījumu individuāliem dalībniekiem un darbībām. (c)  finansējumam atlasītās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm, norādot kopuzņēmuma S2R ieguldījumu individuāliem dalībniekiem un darbībām. Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi gada darbības ziņojumu, to nosūta valstu pārstāvju grupai un publisko. Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi gada darbības ziņojumu, to nosūta valstu pārstāvju grupai un publisko. 3.  Kopuzņēmums S2R katru gadu informē Komisiju atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktam. 3.   Kopuzņēmuma S2R grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus. 4.  Kopuzņēmuma S2R pārskatus pārbauda neatkarīga revīzijas struktūra, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā. Revīzijas palāta kopuzņēmuma S2R pārskatus nepārbauda. Kopuzņēmums S2R līdz nākamā finanšu gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību. Saņemot Revīzijas palātas komentārus par kopuzņēmuma S2R provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, grāmatvedis sagatavo kopuzņēmuma S2R galīgos pārskatus, un izpilddirektors iesniedz tos valdei, lai saņemtu atzinumu. Valde sniedz atzinumu par kopuzņēmuma S2R galīgajiem pārskatiem. Izpilddirektors pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. jūlijam nosūta galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai. Galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi par apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei. Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] imunitāti un privilēģijas (2014/2026(IMM))

P7_TA(2014)0348 A7-0273/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] 2014. gada 14. februāra pieprasījumu, par kuru tika paziņots 2014. gada 24. februāra plenārsēdē un kurā viņš lūdz aizstāvēt viņa imunitāti un privilēģijas saistībā ar tiesvedību civillietā, kas jāizskata Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā (turpmāk „Augstākā tiesa”) (lieta Nr. C17129611),

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumus(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 4. aprīļa plenārsēdes debašu stenogrammu;

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6.a un 7. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0273/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis [Alexander Mirsky] ir lūdzis aizstāvēt savu deputāta imunitāti saistībā ar tiesvedību civillietā, kas jāizskata Latvijas Republikas Augstākajā tiesā; tā kā konkrētā tiesvedība ir saistīta ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas (turpmāk „Rīgas apgabaltiesa”) spriedumu uzlikt par pienākumu Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky] atsaukt uzrunā Eiropas Parlamentam 2011. gada 4. aprīlī pausto apgalvojumu un samaksāt morālo kompensāciju LVL 1000 apmērā par labu iespējami aizskartajiem prasītājiem;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus nedrīkst aizturēt vai sākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

C.  tā kā, īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas nolūkā saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus;

D.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir skaidrojusi, ka minēto Protokola 8. pantu, ievērojot tā mērķi aizsargāt Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvību un neatkarību un ņemot vērā tā formulējumu, kurā ir skaidra norāde par deputātu balsojumiem un paustajiem viedokļiem, būtībā ir paredzēts piemērot paziņojumiem, kurus šie deputāti ir izdarījuši Eiropas Parlamenta telpās(2);

E.  tā kā atbilstoši Protokola 8. pantam imunitāte, ciktāl tā attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvību un neatkarību, jāuzskata par absolūtu imunitāti, kas aizliedz sākt jebkādu tiesvedību saistībā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildos savus pienākumus(3);

F.  tā kā Eiropas Parlamenta deputātu imunitāte pret tiesvedību attiecas arī uz tiesvedību civillietās;

G.  tā kā Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] pieprasījums attiecas uz tiesvedību, kas pret viņu sākta saistībā ar apgalvojumiem, kurus deputāts ir izteicis vienas minūtes ilgas uzstāšanās laikā plenārsēdē 2011. gada 4. aprīlī; tā kā nav šaubu par to, ka laikā, kad tika izteikti minētie apgalvojumi, Aleksandrs Mirskis [Alexander Mirsky] bija Eiropas Parlamenta deputāts;

H.  tā kā Jūrmalas pilsētas tiesa ir pareizi atzinusi, ka Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky] kā Eiropas Parlamenta deputātam ir imunitāte, kas viņam piešķirta atbilstoši Protokola 8. pantam, un tāpēc ir noraidījusi prasītāju iesniegto prasības pieteikumu; tā kā Rīgas apgabaltiesa ir pasludinājusi pretēju spriedumu, pilnībā ignorējot minētā noteikuma piemērojamību; tā kā valsts tiesai ir pienākums piemērot ES primāros tiesību aktus;

I.  tā kā pret Aleksandru Mirski [Alexander Mirsky] ierosinātā lieta vēl jāizskata Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, kura varētu pasludināt viņam labvēlīgu galīgo spriedumu; tā kā tomēr gadījumā, ja Augstākā tiesa apstiprinātu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Latvijas iestādes pārkāptu ES primāros tiesību aktus;

J.  tā kā ar Rīgas apgabaltiesas pasludināto spriedumu faktiski ir pārkāptas Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] privilēģijas un imunitāte; tā kā jo īpaši jāuzsver tas, ka attiecīgās lietas apstākļi ir deputāta parlamentāro pienākumu izpildes laikā paustā viedokļa ierobežojums,

1.  nolemj aizstāvēt Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] imunitāti un privilēģijas;

2.  aicina Komisiju sazināties ar Latvijas iestādēm un iejaukties, lai nodrošinātu ES primāro tiesību aktu, jo īpaši 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta, īstenošanu, un nepieciešamības gadījumā sākt Savienības tiesību aktos paredzēto pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Komisijai, attiecīgajām Latvijas Republikas iestādēm un Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky].

(1) Lieta 101/63 Wagner/Fohrmann un Krier [1964], Recueil, 195. lpp.; lieta 149/85 Wybot/Faure un citi [1986], Recueil, 2391. lpp.; lieta T-345/05 Mote/Parlaments [2008], Krājums, II-2849. lpp.; apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra/De Gregorio un Clemente [2008], Krājums, I-7929. lpp.; lieta T-42/06 Gollnisch/Parlaments [2010], Krājums, II-1135. lpp.; lieta C-163/10 Patriciello [2011], Krājums, I-07565. lpp. (2) Lieta C-163/10 Patriciello (sk. iepriekš), 29. punkts. (3) Apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra/ De Gregorio un Clemente (sk. iepriekš), 27. punkts.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2012/007 IT/VDC Technologies) (COM(2014)0119 – C7-0089/2014 – 2014/2025(BUD))

P7_TA(2014)0349 A7-0261/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0119 – C7-0089/2014),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0261/2014),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā Itālija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2012/007 IT/VDC Technologies, lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 1164 darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā VDC Technologies SpA un vienā piegādes uzņēmumā pārskata periodā no 2012. gada 26. februāra līdz 2012. gada 25. jūnijam, no EGF līdzfinansētos pasākumus prasot piemērot 1146 atlaistajiem darba ņēmējiem;

D.  tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 2. panta a) punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Itālija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.  norāda, ka Itālijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2012. gada 31. augustā, un pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu tikai 2014. gada 5. martā; pauž nožēlu par ilgo 19 mēnešu novērtēšanas periodu un uzskata, ka šī kavēšanās ir pretrunā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķim sniegt ātru atbalstu no darba atlaistajiem darba ņēmējiem;

3.  uzskata, ka darba ņēmēju atlaišana uzņēmumā VDC Technologies SpA un vienā piegādes uzņēmumā (televizoru, televizoru ekrānu un displeju, kā arī gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošana) ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, atsaucoties uz būtiskiem ekonomikas traucējumiem elektroiekārtu ražošanas nozarē, kurus radījusi pastiprināta konkurence ar trešām valstīm, īpaši Ķīnu;

4.  atzīst, ka ir jāizmanto pieredze, kas gūta saistībā ar daudzajiem EGF pieteikumiem, balstoties uz globalizācijas kritēriju konkrētā nozarē, lai veiktu Savienības tirdzniecības politikas reformu gan liberalizācijas, gan tirdzniecības aizsardzības instrumentu ziņā;

5.  norāda, ka minētie 1164 atlaišanas gadījumi un vēl 54 atlaišanas gadījumi, kas tādu pašu iemeslu dēļ notikuši pirms un pēc četru mēnešu pārskata perioda, ir ļoti negatīvi ietekmējuši darba tirgu un ekonomisko situāciju attiecīgajā apgabalā, kas atrodas NUTS 3 līmeņa reģionā ITI45 Frozinone NUTS 2 un līmeņa reģionā ITI4 Lacio;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Itālijas iestādes, vēloties pēc iespējas ātrāk palīdzēt darba ņēmējiem, individualizēto pakalpojumu sniegšanu atlaistajiem darba ņēmējiem nolēma sākt 2012. gada 30. novembrī — deviņus mēnešus pirms EGF pieteikuma iesniegšanas un ilgi pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pakalpojumu kopumam;

7.  norāda, ka līdzfinansējamais individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums ietver pasākumus 1146 atlaisto darba ņēmēju reintegrācijai darba tirgū, tādus kā profesionālā orientācija un/vai prasmju novērtējums, apmācība, pakalpojumi personām, atbalsts uzņēmējdarbībai, piemaksa par pieņemšanu darbā un dalības pabalsts;

8.  norāda, ka gandrīz 40 % no atlaistajiem darba ņēmējiem ir vecāki par 55 gadiem; pauž nožēlu, ka pasākumu kopumā nav neviena pasākuma, kas būtu īpaši paredzēts vecāka gadagājuma darba ņēmējiem;

9.  norāda, ka pasākumu kopumā ir dažādi finansiālo pabalstu veidi: pabalsts darba ņēmējiem, kuri dzīvo ar personām, kurām nepieciešama aprūpe, mobilitātes pabalsts un dalības pabalsts; norāda uz to, ka darbā pieņemšanas stimuls ir salīdzinoši augsts (EUR 6000 par darba ņēmēju), bet atzinīgi vērtē to, ka šo pasākumu var īstenot tikai tad, ja darba ņēmējiem tiek piedāvāts pastāvīgs līgums vai terminēts līgums uz 24 mēnešu laikposmu;

10.  atzinīgi vērtē to, ka individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums tika apspriests ar sociālajiem partneriem (arodbiedrībām CGIL USB, CISAL, CISL, UIL, UGL) un ka tika izmantots vietējs atbalsta tīkls, iesaistot dažādus vietējos partnerus, un atzinīgi vērtē arī to, ka EGF izmantošanas dažādos posmos un attiecībā uz piekļuvi EGF līdzekļiem tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un diskriminācijas aizlieguma princips;

11.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot visas darba ņēmēju profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; sagaida, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darba ņēmēju vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

12.  atzinīgi vērtē to, ka katram darba ņēmējam, kuram paredzēts EGF pasākumu kopums, ir paredzētas mācības; tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav raksturotas jomas un nozares, kurās mācības tiks piedāvātas;

13.  norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver — Itālijas iestādes ir apstiprinājušas, ka darbības, kas tiesīgas saņemt atbalstu, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā būtu ievēroti spēkā esošie noteikumi un lai Savienības finansētie pakalpojumi nebūtu sniegti divreiz;

14.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, lai EGF atbalsts palīdzētu atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darba ņēmējiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

15.  atzinīgi vērtē vienošanos, kura panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz jauno EGF regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un kurā paredzēts no jauna iekļaut kritēriju, kas ļauj izmantot Fondu krīzes situācijā, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā, Eiropas Parlamentā un Padomē, samazinot vērtēšanas un apstiprināšanas laiku, paplašināt to darbību un saņēmēju loku, kas tiesīgi saņemt atbalstu, iekļaujot pašnodarbinātās personas un jauniešus, un finansēt pasākumus savu uzņēmumu izveidei;

16.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

17.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2012/007 IT/VDC Technologies)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/254/ES.)

(1) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana) (COM(2014)0116 – C7-0101/2014 – 2014/2027(BUD))

P7_TA(2014)0350 A7-0260/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0116 – C7-0101/2014),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0260/2014),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā Spānija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana(4), lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 330 darbinieku atlaišanas Spānijas uzņēmumā Grupo Santana un 15 piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos pārskata periodā no 2011. gada 15. novembra līdz 2012. gada 15. martam, no EGF līdzfinansētos pasākumus paredzot piemērot 285 atlaistajiem darbiniekiem;

D.  tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka ir ievēroti EGF regulas 2. panta c) punktā izklāstītie nosacījumi un ka līdz ar to Spānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

2.  pieņem zināšanai Komisijas skaidrojumu, ka saskaņā ar EGF regulas 2. panta c) punktu izņēmuma gadījumam atbilst pārskata periodā notikušie 330 darbinieku atlaišanas uz laiku gadījumi un papildu 689 darbinieku atlaišanas gadījumi, kas ir saistīti ar vienu un to pašu kolektīvās atlaišanas procedūru apvienojumā ar ļoti nestabilu ekonomisko un sociālo situāciju reģionā;

3.  norāda, ka Spānijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2012. gada 16. maijā un pauž nožēlu ka savu novērtējumu Eiropas Komisija darīja pieejamu tikai 2014. gada 5. martā; pauž nožēlu par pārāk ilgo novērtēšanas periodu 22 mēnešu garumā un uzskata, ka šī kavēšanās ir pretrunā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķim ātri sniegt atbalstu atlaistajiem darbiniekiem;

4.  uzskata, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Grupo Santana un 15 piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, norādot uz ES daļas samazināšanos mehānisko transportlīdzekļu ražošanā pasaulē un uz straujo izaugsmi Āzijas tirgos, no kuras ES ražotāji nespēj gūt tik lielu labumu;

5.  atzīmē, ka konkrētie 330 atlaišanas gadījumi līdz ar 689 atlaišanas gadījumiem, kas tā paša iemesla dēļ notika pirms un pēc minētā četru mēnešu pārskata perioda, ir negatīvi ietekmējuši nodarbinātību un ekonomiku vietējā un NUTS III līmenī un pasliktinājuši jau tā nestabilo ekonomisko situāciju atlaišanas skartajā teritorijā;

6.  atzīmē, ka šis ir kārtējais pieteikums EGF izmantošanai, lai kompensētu darbinieku atlaišanu autobūves nozarē, un ka saistībā ar šo nozari ir iesniegti 17 pieteikumi, un līdz ar to šajā nozarē ir saņemts lielākais EGF izmantošanas pieteikumu skaits, kas iesniegti gan saistībā ar krīzi, gan ar globalizācijas kritērijiem; norāda, ka šis kārtējais gadījums autobūves nozarē liecina par to, ka Savienībai ir jāizstrādā rūpniecības stratēģija, kā arī demonstrē to, kā EGF palīdz darbiniekiem pārstrukturizācijas procesā;

7.  atzinīgi vērtē to, ka pie EGF atkal vēršas Andalūzijas reģions, kurā bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā vidēji valstī un Savienībā; atzīmē, ka Andalūzijas reģionā EGF jau ir atbalstījis Delphi darbiniekus (EGF/2008/002 ES/Delphi);

8.  atzinīgi vērtē to, ka nolūkā pēc iespējas ātrāk palīdzēt darbiniekiem Spānijas iestādes individualizēto pakalpojumu sniegšanu atlaistajiem darbiniekiem nolēma sākt 2011. gada 1. augustā — desmit mēnešus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pakalpojumu kopumam;

9.  atzīmē, ka līdzfinansējamais individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums ietver pasākumus 285 atlaisto darbinieku atkārtotai iekļaušanai darba tirgū, piemēram, arodapmācību darbavietā, padomdošanu par uzņēmējdarbības projektiem, aktīvu palīdzību darba meklēšanā un darbinieku meklēšanu konkrētām darbvietām atbilstoši noteiktajām prasībām;

10.  atzinīgi vērtē to, ka piedāvātā apmācība ir pietiekami ilgstoša un ka to papildinās praktiski ar profesiju saistīti pasākumi; atzinīgi vērtē to, ka apmācība atbildīs prasmēm un kvalifikācijām, kas vajadzīgas konkrētajā uzņēmējdarbības teritorijā aktīvajiem uzņēmumiem, un ka šī apmācība ir daļa no pasākumiem, kas sniegti papildus EGF finansētajam darbību kopumam;

11.  šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka Linaresas pilsēta, kuru smagi skāra pašvaldības lielākā darba devēja Santana (un tā piegādes uzņēmumu) slēgšana, nolūkā piesaistīt jaunus investorus īstenoja globālu un visaptverošu pieeju, kas atspoguļota Grupo Santana uzņēmējdarbības teritorijas rehabilitācijas stratēģijā; uzskata — tas, ka Linaresas pilsēta ir nolēmusi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, palielinās darbiniekiem paredzēto EGF pasākumu efektivitāti;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Linaresas pilsēta pasākumu kopumu apsprieda ar sociālajiem partneriem un ka sociālie partneri uzrauga pasākumu īstenošanu, kā arī to, ka EGF izmantošanas un piekļuves tam dažādajos posmos tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un nediskriminācijas princips;

13.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darbinieku profesionālās darbības laikā apgūtās prasmes un kompetenci; sagaida, ka saskaņotajā pakalpojumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

14.  norāda, ka EGF sniegs apmaksātu mācību pabalstus 150 % apmērā no minimālās algas Spānijā; tomēr atzinīgi vērtē, ka Komisija ir apstiprinājusi to, ka šie pabalsti neaizstāj bezdarbnieku pabalstus un tiks piešķirti papildus bezdarbnieku pabalstiem, kurus izmaksā saskaņā ar valsts tiesību aktiem; šajā sakarībā uzsver, ka jaunajā EGF regulā 2014.−2020. gadam finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņoto pakalpojumu kopumā tiks ierobežota un nepārsniegs 35 % no pasākumu kopējām izmaksām un ka attiecīgi šajā pieteikumā paredzētais un saskaņotajā pakalpojumu kopumā ietvertais pabalstu īpatsvars saskaņā ar jauno regulu netiks piešķirts atkārtoti;

15.  atzinīgi vērtē Spānijas reģionālo iestāžu un Linaresas pašvaldības iestāžu iniciatīvu investēt rūpnieciskajās iekārtās un atjaunotās rūpnieciskās zonas reklamēšanā, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un dažādotu tās rūpniecisko infrastruktūru, nevis visu uzmanību veltītu tikai autobūves nozarei; uzsver, ka šie centieni nav iekļauti pieteikumā EGF līdzfinansējuma saņemšanai un ka tos finansē no reģionālo un vietējo pašvaldību budžeta, ievērojot stingrus ierobežojumus pēc rūpnīcas slēgšanas izraisītā ienākumu nodokļa radīto ieņēmumu zuduma;

16.  atzīmē, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar darbībām, ko finansē no struktūrfondiem; uzsver — Spānijas iestādes apstiprina, ka darbības, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu spēkā esošo noteikumu pilnīgu ievērošanu un lai Savienības finansētie pakalpojumi nevarētu tikt sniegti divreiz;

17.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atrast stabilu darbu konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem tiek panākta stabila ilgtermiņa nodarbinātība; atkārtoti uzsver, ka ar EGF atbalstu nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

18.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos attiecībā uz jauno EGF regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ar kuru paredzēts no jauna ieviest kritēriju, kas ļauj izmantot EGF krīzes situācijā, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām lēstajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā, Eiropas Parlamentā un Padomē, saīsinot novērtēšanas un apstiprināšanas laiku, paplašināt atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību un saņēmēju loku, ietverot pašnodarbinātās personas un jauniešus, un finansēt uzņēmuma dibināšanas iniciatīvas;

19.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

20.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/253/ES.)

(1) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Santana Motor S.A.U., Santana Motor Andalucía S.L.U. un Santana Militar S.L.U.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (05199/1/2014 – C7-0094/2014 – 2010/0207(COD))

P7_TA(2014)0351 A7-0216/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05199/1/2014 – C7‑0094/2014),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Dānijas Folketings, Vācijas Bundestāgs, Vācijas Bundesrāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0368),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0216/2014),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 99, 31.3.2011., 1. lpp. (2) OV C 249 E, 30.8.2013., 81. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (COM(2013)0018 – C7-0022/2013 – 2013/0012(COD))

P7_TA(2014)0352 A7-0444/2013

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7−0022/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 4. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26 marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0444/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/94/ES.)

(1) OV C 271, 19.9.2013., 111. lpp. (2) OV C 280, 27.9.2013., 66. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (COM(2013)0195 – C7-0102/2013 – 2013/0105(COD))

P7_TA(2014)0353 A7-0256/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0195),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0102/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0256/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, kas publicēta 2011. gadā, ir uzsvērta nepieciešamība līdz 2050. gadam par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un it sevišķi oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. [Gr. 1]

(1a)  Tā kā patlaban nav politikas, kas risinātu jautājumus saistībā ar aizvien pieaugošajām kravas automobiļu CO2 emisijām, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja ieviest energoefektivitātes standartus kravas automobiļiem, tādējādi paplašinot savu likumdošanas pieeju, kas attiecas uz vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem. [Gr. 2]

(2)  Šajā sakarā baltajā grāmatā ir teikts, ka ir jāizdara pielāgojumi Padomes Direktīvā 96/53/EK(4), ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgot tiesību aktus tehnoloģiju attīstībai un jaunajām tirgus vajadzībām un atvieglināt intermodālo pārvadājumu norisi.

(3)  Tehnoloģiju attīstības rezultātā ir iespēja transportlīdzekļa aizmugurē pievienot ievelkamas vai salokāmas aerodinamiskas ierīces (galvenokārt piekabēm vai puspiekabēm), bet līdz ar to transportlīdzekļi pārsniedz saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK noteikto maksimāli pieļaujamo garumu. Šāda aprīkojuma uzstādīšanu varētu sākt nekavējoties pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un minētie produkti citos kontinentos jau tagad ir pieejami tirgū un tiek izmantoti. Tas pats attiecas uz enerģiju absorbējošām aerodinamiskām gaisa plūsmas vadīšanas un aizmugurējām drošības ierīcēm, kuras puspiekabēm, citām piekabēm un transportlīdzekļiem uzmontē riteņu zonā sānos un aizmugurē. Tās var ievērojami uzlabot ne tikai transportlīdzekļa energoefektivitāti, bet arī būtiski mazināt citu satiksmes dalībnieku savainošanās risku. Šai direktīvai būtu arī jāatbalsta un jāveicina inovācijas transportlīdzekļu un transporta vienību konstrukcijā. [Gr. 3]

(3a)  Komisijai būtu jāizstrādā pieeja, lai mazinātu kravu autopārvadājumu tukšbraucienu daudzumu, saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz „masu un gabarītiem”, kā arī jāizstrādā minimuma saskaņošanas noteikumi par ceļu kabotāžu, lai izvairītos no dempinga prakses. Turklāt, lai atspoguļotu progresu ārējo izmaksu plānošanā un atļautu ārējo izmaksu internalizāciju attiecībā uz smagkravas transportlīdzekļiem, būtu jāizmanto arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/62/EK(5) (Eurovignette direktīvas) pārskatīšana. Komisijai līdz 2015. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz priekšlikums Eurovignette direktīvas grozīšanai. [Gr. 4]

(4)  Smagkravas transportlīdzekļi rada aptuveni 26 % no autotransporta CO2 emisijām Eiropā, taču to energoefektivitāte pēdējos 20 gados ir uzlabojusies tikai nedaudz. Kopā ar iepriekš 3. apsvērumā minētajām ierīcēm izdevīgus ieguvumus transportlīdzekļu energoefektivitātes rādītāju izteiksmē sniegtu mehānisko transportlīdzekļu kabīnes aerodinamikas uzlabošana, un tā steidzami nepieciešama, lai kravu autopārvadājumu nozarē ievērojami samazinātu transportlīdzekļu emisijas. Tomēr, paliekot spēkā pašreizējiem, ar Direktīvu 96/53/EK noteiktajiem garuma ierobežojumiem, šādi uzlabojumi nav iespējami, nesamazinot transportlīdzekļu kravietilpību, kas, savukārt, varētu apdraudēt nozares ekonomisko līdzsvaru. Tālab ir jāparedz atkāpe attiecībā uz šo maksimālo garumu. Nevienu šādu atkāpi nevajadzētu izmantot, lai palielinātu transportlīdzekļa kravnesību. [Gr. 5]

(5)  Komisija ceļu satiksmes drošības politiskajās ievirzēs 2011.–2020. gadam paredz pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot transportlīdzekļu drošību un visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku aizsardzību. Transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauka nozīme ir uzsvērta arī Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Direktīva 2007/38/EK(6). Jauns kabīņu profils palīdzēs uzlabot ceļu satiksmes drošību, samazinot vadītāju neredzamo zonu, tostarp zonu zemāk par vējstiklu un transportlīdzekļa sānos, un attiecīgi pasargāt daudzu tādu visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku dzīvību kā gājēji un velosipēdisti. Šis jaunais profils ļaus paredzēt Tādēļ jaunajam kabīņu profilam pēc atbilstoša pārejas perioda vajadzētu kļūt obligātam. Šim jaunajam profilam vajadzētu sniegt iespēju arī iekļaut struktūras, kas sadursmes gadījumā absorbē trieciena enerģiju. Potenciālie ieguvumi kabīnes ietilpības ziņā ļaus arī uzlabot vadītāja komfortu un drošību. [Gr. 6]

(6)  Pirms aerodinamisko ierīču laišanas tirgū šīs ierīces, kā arī to uzstādīšana transportlīdzekļos ir jātestē saskaņā ar testēšanas procedūru aerodinamisko rādītāju pārbaudei, ko izstrādā Komisija. Šajā nolūkā dalībvalstis izdos sertifikātus, ko atzīs pārējās dalībvalstis. Komisijai būtu jāsagatavo sīki izstrādātas tehniskās pamatnostādnes par pieteikumu iesniegšanu un prasībām sertifikātu saņemšanai. [Gr. 7]

(6a)  2011. gada Baltajā grāmatā par transportu norādīts, ka līdz 2030. gadam 30 % un līdz 2050. gadam — vairāk nekā 50 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kuros pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, būtu jāpārceļ uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdens transportu, veicinot to ar efektīviem un vidi saudzējošiem kravu pārvadājumu koridoriem. Lai sasniegtu šo mērķi, būs jāattīsta atbilstoša infrastruktūra. Eiropas Parlaments atbalstīja šo mērķi 2011. gada 15. decembra rezolūcijā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”(7). [Gr. 8]

(6b)  Lai sasniegtu 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu noteiktos mērķus, Direktīvas 96/53/EK pārskatīšana sniegs iespēju uzlabot autovadītāju drošību un komfortu, ņemot vērā prasības, kas paredzētas Padomes Direktīvā 89/391/EEK(8) (Pamatdirektīvā par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā). [Gr. 9]

(7)  Tādus transportlīdzekļus, kas pārsniedz maksimālo pieļaujamo garumu, var izmantot pārrobežu pārvadājumos tad, ja abas attiecībās dalībvalstis to jau atļauj un ja ir izpildīti direktīvas 4. panta 3. , 4. vai 5. punktā paredzētie atkāpes piemērošanas nosacījumi. Eiropas Komisija jau ir sniegusi vadlīnijas direktīvas 4. panta piemērošanai. Direktīvas 4. panta 4. punktā minētajiem pārvadājumiem nav būtiskas ietekmes uz starptautisko konkurenci, ja pārrobežu pārvadājumiem piemērotā atkāpe skar tikai divas dalībvalstis, kurās esošā infrastruktūra un ceļu satiksmes drošības prasības šādu atkāpi dara iespējamu. Tādējādi tiek panākts līdzsvars starp šādiem diviem poliem: no subsidiaritātes principa izrietošajām dalībvalstu tiesībām lemt par tādiem transporta risinājumiem, kas ir piemēroti to specifiskajiem apstākļiem, no vienas puses, un nepieciešamību gādāt par to, lai šāda politika neizkropļo iekšējā tirgus darbību, no otras puses. Šajā ziņā tiek ieviesta papildu skaidrība 4. panta 4. punkta noteikumos. [Gr. 10]

(8)  Izmantojot alternatīvus dzinējus, kuri vairs nedarbojas tikai ar fosilo enerģiju vien un kuri attiecīgi ir mazāk piesārņojoši vai piesārņojumu neizraisa vispār, tādus kā elektrodzinēji vai hibrīddzinēji smagkravas transportlīdzekļiem vai autobusiem (galvenokārt pilsētvidē vai piepilsētu zonās), veidojas papildu masa, kuru nedrīkstētu pieskaitīt transportlīdzekļa pašmasai, lai autotransporta nozari nenostādītu ekonomiski neizdevīgā situācijā. Transportlīdzekļiem ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām būtu jāpieļauj atkāpe no svara ierobežojuma maksimāli 1 tonnas apmērā atkarībā no šai tehnoloģijai nepieciešamā svara. Taču papildu svars nedrīkstētu palielināt transportlīdzekļa kravietilpību. Būtu jāsaglabā tehnoloģiskās neitralitātes princips. [Gr. 11]

(9)  Transporta baltajā grāmatā ir arī uzsvērts, cik svarīgi ir sekot līdzi attīstībai starpmodālo intermodālo pārvadājumu jomā, it sevišķi konteinerizācijas jomā, kurā arvien vairāk izmanto 45 pēdu konteinerus. Tos pārvadā pa dzelzceļu vai pa iekšējiem ūdensceļiem. Tomēr iekļaut autoceļa posmus intermodālajos pārvadājumos ir iespējams tikai tad, ja gan dalībvalstis, gan pārvadātāji ievēro sarežģītas administratīvas procedūras vai ja šiem konteineriem ir nošķelti stūri, kuri ir patentēti un ar kuriem saistās pārmērīgi augstas izmaksas. Ja transportlīdzekļus, kas minētos konteinerus pārvadā, pagarinātu par 15 cm, pārvadātājiem vairs nebūtu jāsaskaras ar minētajām apgrūtinošajām administratīvajām procedūrām, un tiktu atvieglināta intermodālo pārvadājumu norise, nekādi neapdraudot vai kāda citā veidā neskarot pārējos ceļu satiksmes dalībniekus vai infrastruktūru kā tādu. Patiešām, šis nelielais 15 cm pagarinājums attiecībā pret posmaina smagkravas transportlīdzekļa garumu (16,50 m) nerada papildu risku ceļu satiksmes drošībai. Transporta baltajā grāmatā iekļautajās politiskajās pamatnostādnēs šāds palielinājums ir pieļaujams tikai tādu intermodālo pārvadājumu gadījumā, kuros autoceļa posms nepārsniedz 300 km pārvadājumos, kuros ir dzelzceļa, upes vai jūras posms. Šāds attālums šķita pietiekams rūpnieciska vai komerciāla objekta savienošanai ar kādu kravas terminālu vai upju ostu. Lai veidotu savienojumu ar jūras ostu un sekmētu jūras maģistrāļu izveidi, ir iespējams, ka Eiropas iekšēja tuvsatiksmes jūras pārvadājuma gadījumā ir jāveic lielāks attālums. [Gr. 12]

(10)  Lai turpinātu atbalstīt intermodālos pārvadājumus un lai ņemtu vērā 45 pēdu konteineru masu bez kravas, noteikums, saskaņā ar kuru tiek atļauta tādu 44 tonnu savienoto transportlīdzekļu [iepriekš — transportlīdzekļu sastāva] satiksme, kuriem ir 5 vai 6 asis un kas intermodālos pārvadājumos pārvadā 40 pēdu konteinerus, būtu jāattiecina arī uz tiem transportlīdzekļiem, kas pārvadā 45 pēdu konteinerus.

(11)  Kopš tika pieņemta Direktīva 96/53/EK, ir būtiski pieaugusi autobusu pasažieru un viņu bagāžas masa, kā rezultātā — šajā direktīvā noteikto ierobežojumu dēļ — ir pakāpeniski samazinājies pārvadāto pasažieru skaits. Sakarā ar to, ka energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā sabiedriskajam transportam salīdzinājumā ar personisko transportu ir jāpiešķir prioritāra nozīme, būtu jāatjauno iepriekš noteiktais autobusu pasažieru skaits, ņemot vērā šo minēto pasažieru un viņu pagāžas masas pieaugumu. Tas ir iespējams, palielinot divasu autobusu maksimāli pieļaujamo masu, paredzot ierobežojumus, kas tomēr nepieļautu infrastruktūras bojājumus ātrākas nolietošanās dēļ.

(12)  Iestādes, kas atbild par autotransportam piemērojamo priekšrakstu ievērošanu, konstatē lielu skaitu pārkāpumu, kas dažkārt ir smagi pārkāpumi, jo sevišķi saistībā ar pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu masu. Tam ir divējādi iemesli: vai nu saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK veikto pārbaužu skaits nav pietiekams, vai arī šīs pārbaudes nav bijušas iedarbīgas. Turklāt pārbaužu procedūras un noteikumi dalībvalstīs atšķiras, tādējādi izraisot tiesiskās nenoteiktības situācijas vairākās Savienības dalībvalstīs kursējošu transportlīdzekļu vadītājiem. Pie tam pārvadātāji, kas neievēro attiecīgos noteikumus, konkurētspējas ziņā atrodas labākā pozīcijā gan salīdzinājumā ar viņu konkurentiem, kas noteikumus ievēro, gan salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. Šāda situācija kavē iekšējā tirgus atbilstīgu darbību un rada apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai. Tālab dalībvalstīm ir jāuzlabo intensitāte un efektivitāte, ar kādu pārbaudes tiek veiktas, proti, gan manuālās pārbaudes, gan priekšatlase pirms šādu pārbaužu veikšanas, pamatojoties uz risku novērtēšanas sistēmu. [Gr. 13]

(13)  Tagad ir pieejami gan stacionāri, gan mobili tehnoloģiski risinājumi, ar kuriem iespējams iepriekš atlasīt tos transportlīdzekļus, par kuriem ir radušās aizdomas par neatbilstību noteikumiem, un tos pārbaudīt, šos transportlīdzekļus neapturot, tādējādi mazākā mērā radot satiksmes plūsmas traucējumus, izraisot mazāku apgrūtinājumu un nodrošinot optimālu drošību. Ir tādas ierīces, ko var uzstādīt smagkravas transportlīdzekļos un kas sniedz to vadītājam līdzekli, ar ko viņš pats var pārbaudīt, vai tā vadītais transportlīdzeklis atbilst likumos paredzētajiem noteikumiem. Šīs transportlīdzekļos uzstādītās ierīces, izmantojot mikroviļņu sakaru saskarni, attiecīgos ierīču datus var paziņot automātiskajām pārbaudes sistēmām uz ceļa, attiecīgo transportlīdzekli neapturot. Veicot priekšatlasi, ceļu kontroles efektivitātes nodrošināšanai piemērots šķiet šāds minimālais slieksnis — viena svēršana uz 2000 transportlīdzekļa nobrauktajiem kilometriem —, jo tādējādi katram transportlīdzeklim veikto pārbaužu vidējais statistiskais rādītājs būtu viena pārbaude trijās dienās.

(14)  Iemesls, kāpēc ir tik daudz Direktīvas 96/53/EK pārkāpumu gadījumu, lielā mērā ir tas, ka sankcijas, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos par attiecīgo noteikumu pārkāpumiem, nav pietiekami atturošas, vai nu arī šādas sankcijas nav paredzētas vispār. Šo trūkumu vēl lielākā mērā saasina dažādās dalībvalstīs piemēroto administratīvo sankciju līmeņu atšķirība. Lai novērstu šos trūkumus, par Direktīvas 96/53/EK pārkāpumiem piemērojamo administratīvo sankciju līmeņi un kategorijas ir jāsatuvina Savienības mērogā. Šīm administratīvajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām, atturošām un nediskriminējošām. [Gr. 14]

(15)  Pārbaudes iestādēm dalībvalstīs jābūt iespējai apmainīties ar informāciju, lai starptautiskā mērogā uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu masas pārbaužu efektivitāti, kā arī lai atvieglinātu šo pārbaužu norisi, jo īpaši noteikumu pārkāpēju identifikāciju, pārkāpumu un piemēroto sankciju, kā arī attiecīgā uzņēmuma reputācijas raksturojumu. Koordinācijas punkti minētās informācijas apmaiņai varētu būt kontaktpunkti, kas izraudzīti atbilstoši 18. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/2009(9).

(16)  Par dalībvalstu veiktajām ceļu satiksmes pārbaudēm būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Komisija, pamatodamās pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, , ko dalībvalstis sniegušas ar attiecīgo kontaktpunktu starpniecību varēs gādāt par to, lai pārvadātāji ievērotu šo direktīvu, un spriest, vai ir vajadzīgs izstrādāt papildu piespiedu līdzekļus. [Gr. 15]

(16a)  Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 96/53/EK I pielikums un ziņojums par tā īstenošanu, cita starpā ņemot vērā ietekmi uz starptautisko konkurenci, transporta veidu sadalījumu, infrastruktūras pielāgošanas izmaksām un Eiropas Savienības mērķiem vides un drošības jomā, kuri noteikti 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu. [Gr. 16]

(17)  Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam, lai noteiktu prasības jaunajām aerodinamiskajām un aizmugurējām drošības ierīcēm, ko uzstāda transportlīdzekļu sānos un aizmugurē, vai jaunu mehānisko transportlīdzekļu konstrukcijai, nolūkā pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK(10) minētās Eiropas apstiprināšanas procedūras saskaņā ar ANO/EEK noteikumiem, kā arī tehniskās specifikācijas, ar kurām varētu nodrošināt transportlīdzekļos uzstādīto svēršanas ierīču pilnīgu sadarbspēju, un vadlīnijas procedūrām, kā tiek pārbaudīta satiksmē esošu transportlīdzekļu masa. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija risinātu visas nepieciešamās apspriedes visu laiku, kamēr notiek sagatavošanās darbi, tostarp ekspertu līmenī. Deleģēto aktu sagatavošanas un izstrādes gaitā Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un PadomeiApspriedēs būtu jāiesaista ieinteresētās personas, piemēram, ražo'tāji, autovadītāji, ceļu satiksmes drošības asociācijas, ceļu satiksmes iestādes un mācību centri. Komisija publicē ziņojumu par šo apspriežu rezultātiem. Būtu jādod ieinteresētajām personām pietiekami ilgs laiks minēto prasību izpildei.. [Gr. 17]

(18)  Tā kā šīs direktīvas mērķus dalībvalstis pienācīgi nevar sasniegt un tā kā šīs direktīvas ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(19)  Tāpēc Direktīva 96/53/EK būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 96/53/EK groza šādi:

1)  atsauces uz Padomes Direktīvu 70/156/EEK aizstāj ar atsauci uz Direktīvu  2007/46/EK.

2)  2. panta pirmajā daļā pievieno šādas definīcijas:

–  hibrīdpiedziņas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis izpratnē, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(11), kas ir aprīkots ar vienu vai vairākiem vilces elektrodzinējiem, kas nav pastāvīgi pieslēgti tīklam, kā arī vienu vai vairākiem iekšdedzes dzinējiem „zemas oglekļa emisijas tehnoloģija” ir tehnoloģija, kas nav pilnībā atkarīga no fosilajiem naftas avotiem transporta energoapgādē un kas būtiski sekmē oglekļa emisijas samazināšanu transporta nozarē. Šie avoti ietver:

–  elektroenerģiju,

–  ūdeņradi,

–  sintētiskās degvielas,

–  modernās biodegvielas,

–  dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze), kā arī

–  siltuma pārpalikumu. [Gr. 18]

—  „elektrotransportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis izpratnē, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(12), kas ir aprīkots ar vienu vai vairākiem vilces elektrodzinējiem, kas nav pastāvīgi pieslēgti tīklam; [Gr. 19]

–  „intermodālā transporta vienība” ir transporta iekraušanas vienība, kas var ietilpt vienā no šādām kategorijām: konteiners, noņemama virsbūve, puspiekabe; [Gr. 20. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.]

(a)   1. punkta a) un b) apakšpunktā svītro vārdu „iekšzemes; [Gr. 21]

(b)  4. panta 4. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

„Pārvadājumu operācijas netiek uzskatītas par tādām, kas būtiski ietekmē starptautisko konkurenci pārvadājumu nozarē, ja tās veic vienas dalībvalsts teritorijā vai — pārrobežu pārvadājuma gadījumā — vienīgi starp divām kaimiņos esošām dalībvalstīm, kuras abas ir pieņēmušas pasākumus, kas veikti, piemērojot šo punktu, un ja ir izpildīts viens no a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:”; [Gr. 22]

3)  4. panta 6. punktu svītro;

4)  5. pantu groza šādi:

a)  vārdus „Neskarot 4. panta 6. punktu" svītro;

b)  b) punktu svītro

5)  8. pantu aizstāj ar šādu:"

"8. pants

1.  Lai uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos rādītājus, I pielikuma 1.1. punktā paredzēto maksimālo garumu līdz 500 mm var pārsniegt to transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar ierīcēm, kuras atbilst turpmāk aprakstītajām prasībām. Šāda pārsnieguma vienīgais mērķis ir ļaut transportlīdzekļa vai savienoto transportlīdzekļu aizmugurē pievienot ierīces, kas uzlabo to aerodinamiskos raksturlielumus. [Gr. 23]

2.  Pirmajā punktā minētajām ierīcēm ir jāatbilst šādām darbības un drošuma prasībām:

–  transportlīdzekļu aerodinamisko rādītāju būtiska uzlabošanās,

–  ceļu satiksmes drošības un intermodālo pārvadājumu drošības ziņā:

i)  ierīču stiprinājums ir stingrs, kas mazina nodrošina, ka nepastāvto atvienošanās riskurisks; [Gr. 24]

ii)  atbilstoši tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz apgaismojuma un signalizācijas iekārtu uzstādīšanu dienas un nakts gaismas ierīces/marķējums, kas funkcionē arī sliktos laika apstākļos, pēc kura vadoties pārējie ceļu satiksmes dalībnieki var novērtēt transportlīdzekļa virsbūves ārējos gabarītus; [Gr. 25]

iii)  konstrukcijai ir jābūt tādai, kas mazina risku citiem transportlīdzekļiem un to pasažieriem sadursmes gadījumā;

iv)  ierīce būtiski nepalielina risku, ka transportlīdzeklis varētu apgāzties sānvēja dēļ;

(iva)  konstrukcija ir tāda, kas nemazina transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonu transportlīdzekļa aizmugurē; [Gr. 26]

–  iekļaušanās pastāvošajos tīklos, proti:

i)  transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu vadāmības uzturēšana pilsētu un starppilsētu ceļu infrastruktūrā;

ii)  attiecīgo piekabju un puspiekabju gadījumā — iekļaušanās dzelzceļa, jūras un upju transporta vienībās intermodālo pārvadājumu darbību gadījumā;

iii)  šīs ierīces transportlīdzekļa vadītājs var bez grūtībām salocīt, ievilkt vai atvienot. [Gr. 27]

Maksimālo garumu pārsniegšana nepalielina transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu kravietilpību.

3.  Pirms aerodinamisko papildierīču laišanas tirgū dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta Direktīvu 2007/46/EK* sankcionē šīs ierīces, kā arī to uzstādīšanu transportlīdzekļiem sankcionē dalībvalstis, kas šajā nolūkā izdot izdod sertifikātu, ar ko Šis sertifikāts apliecina atbilstību iepriekš 2. punktā noteiktajām prasībām un norāda, ka attiecīgā ierīce būtiskā mērā uzlabo aerodinamiskos rādītājus. Vienas dalībvalsts izdotos sertifikātus atzīst pārējās dalībvalstis. [Gr. 29]

4.  Komisija saskaņā ar 16. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu 2. punktā minētās prasības. Šīs prasības izpaužas kā tehniskie raksturlielumi, minimālie darbības rādītāji, konstrukcijas ierobežojumi, kā arī procedūras 3. punktā minētā testēšanas dokumenta sagatavošanai. Deleģētos aktus pirmoreiz pieņem ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas. [Gr. 30]

Komisija, īstenojot savas pilnvaras, nodrošina saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem par tipa apstiprināšanu. [Gr. 31]

5.  Līdz deleģēto aktu pieņemšanai transportlīdzekļi un savienotie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar transportlīdzekļu aizmugurē pievienotām aerodinamiskajām ierīcēm, kuras atbilst 2. punktā minētajām prasībām un kas testētas atbilstīgi 3. punktam, var atrasties satiksmē, ja to garums I pielikuma 1.1. punktā noteikto garumu pārsniedz ne vairāk kā par diviem metriem. Šo pagaidu pasākumu piemēro no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. [Gr. 32]

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK ( 2007. gada 5. septembris ), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).”

6)  8.a pantu svītro.

7)  9. pantu aizstāj ar šādu:"

"9. pants

1.  Lai uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos rādītājus un ceļu satiksmes drošību, I pielikuma 1.1. punktā paredzēto maksimālo garumu var pārsniegt to transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu gadījumā, kuri atbilst tālāk 2. punktā izklāstītajām prasībām. Šāda pārsnieguma galvenais mērķis ir radīt priekšnoteikumus tādu vilcēju kabīņu būvei, kas uzlabotu gan transportlīdzekļu un savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos raksturlielumus, gan ceļu satiksmes drošību neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un transportlīdzekļiem, kas ir iesaistīti aizmugurējās sadursmēs. [Gr. 33]

2.  Pirmajā punktā minētajām kabīnēm ir jāatbilst šādām raksturlielumu un drošības prasībām:

–  transportlīdzekļu aerodinamisko rādītāju būtiska uzlabošanās,

–  pastiprināta ceļu satiksmes drošība un intermodālo pārvadājumu drošība kopumā, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka kabīnes priekšējā forma:

i)  uzlabo transportlīdzekļa vadītāja redzamības lauku, lai varētu labāk redzēt neaizsargātus ceļu satiksmes dalībniekus, jo īpaši samazinot neredzamo zonu, kas atrodas zemāk par vējstiklu, kas tam ļauj labāk redzēt visneaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekusun visapkārt kabīnei, un vajadzības gadījumā ieviešot papildu aprīkojumu, piemēram, spoguļus un kameru sistēmas, [Gr. 34]

ii)  mazina kaitējumu sadursmes gadījumā, ja notiek sadursme ar citiem transportlīdzekļiem, un uzlabo spēju absorbēt trieciena enerģiju, ierīkojot trieciena enerģiju absorbējošu avārijas vadības sistēmu; [Gr. 35]

(iia)  uzlabo gājēju aizsardzību, pielāgojot frontālo konstrukciju tā, lai mazinātu sabraukšanas risku gadījumā, ja notiek sadursmes ar neaizsargātiem ceļa lietotājiem, veicinot viņu novirzīšanu uz sāniem; [Gr. 36]

–  transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu vadāmība infrastruktūrā, neradot ierobežojumus transportlīdzekļu izmantojumam intermodālo pārvadājumu terminālos;

–  transportlīdzekļu vadītāju komforts un drošība saistībā ar darbavietas apstākļu uzlabošanu. [Gr. 37]

Maksimālā garuma pārsniegšana nepalielina transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu kravietilpību.

2.a  Lai uzlabotu transportlīdzekļu vadītāju drošību un komfortu un tādējādi panāktu augstāku transportlīdzekļu drošību ceļu satiksmē saskaņā ar šo direktīvu, vadītāju kabīnes atbilst šādām 9. pantā 2. punktā minētajām drošības un komforta prasībām:

–  atbilstība prasībām, kas noteiktas Padomes Pamatdirektīvā par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (89/391/EEK)* ar tajā paredzēto risku novēršanas hierarhiju, lai likvidētu visa ķermeņa vibrācijas izraisītājus un novērstu muskuļu un skeleta sistēmas traucējumus,

–  transportlīdzekļa vadītāja kabīnes aprīkošana ar drošības ierīcēm, sākot ar drošu izeju no kabīnes ugunsgrēka gadījumā,

–  transportlīdzekļa vadītāja kabīnes palielināšana, pielāgojot to komforta un drošības prasībām, kas attiecas uz vadītāja sēdekli un guļamvietu, ņemot vērā ārkārtas situāciju iespējamību. [Gr. 38]

3.  Pirms jaunas konstrukcijas mehānisko transportlīdzekļu laišanas tirgū to aerodinamiskos un drošības rādītājus saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK testē dalībvalstis, kas šajā nolūkā izdod sertifikātu. Šis sertifikāts apliecina atbilstību iepriekš 2. punktā izklāstītajām prasībām. Šo transportlīdzekļu aerodinamisko rādītāju testēšana atbilst attiecīgajiem noteikumiem par aerodinamisko rādītāju mērīšanu, kurus izstrādājusi Komisija. Vienas dalībvalsts izdotos testēšanas sertifikātus atzīst pārējās dalībvalstis. [Gr. 39]

3.a  Jauni N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi un savienotie transportlīdzekļi no [septiņi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izmanto kabīnes, kas atbilst 9. panta 2. punktā minētajām drošības prasībām. [Gr. 40]

4.  Komisija saskaņā ar 16. pantu un spēkā esošajiem ANO/EEK noteikumiem ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu prasības, kurām vilcēju jaunajām kabīnēm ir jāatbilst un kas minētas 2. punktā. Šīs prasības izpaužas kā tehniskie raksturlielumi, minimālie drošības un aerodinamikas darbības rādītāji, konstrukcijas ierobežojumi, kā arī procedūras 3. punktā minētā testēšanas dokumenta sagatavošanai. Deleģētos aktus pirmoreiz pieņem ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas. [Gr. 41]

___________________

* Padomes Direktīva (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 26.9.1989., 1. lpp.).”

8)  10. pantā vārdus „no 11. pantā minētās dienas” aizstāj ar vārdiem „no 1997. gada 17. septembra”.

9)  10.a pantu aizstāj ar šādu:"

"10.a pants

Hibrīdpiedziņas vai pilnībā elektriskas piedziņas Ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām aprīkotu transportlīdzekļu maksimālā masa ir tāda, kā norādīts I pielikuma 2.3.1.2.3.4. punktā. [Gr. 42]

Hibrīdpiedziņas vai elektriskās piedziņas Ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām aprīkotiem transportlīdzekļiem tomēr jāievēro I pielikuma 3. punktā norādītās robežvērtības, proti, maksimāli pieļaujamais ass svars." [Gr. 43]

10)  11. pantu aizstāj ar šādu:"

"11. pants

Maksimālos gabarītus, kas noteikti I pielikuma 1.1. un 1.6. punktā, var par 15 cm pārsniegt transportlīdzekļi vai savienotie transportlīdzekļi, kas pārvadā 45 pēdu konteinerus vai noņemamas virsbūves, ja šā konteinera vai noņemamās virsbūves pārvadājums pa autoceļiem ir intermodāla kombinēta pārvadājuma daļa. [Gr. 44]

Šajā pantā un I pielikuma 2.2.2. punkta c) apakšpunktā intermodālā pārvadājuma darbībā izmanto vismaz dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu vai jūras transportu. Intermodālā pārvadājuma sākuma un/vai beigu posmā ir arī autoceļu posms. Katrs no šiem autoceļu posmiem nedrīkst sasniegt 300 km attālumu Eiropas Savienības teritorijā, jeb arī veido vienīgi attālumu līdz tuvākajiem termināliem, starp kuriem tiek nodrošināti regulāri pārvadājumu pakalpojumi. Pārvadājumu darbību uzskata par intermodālu pārvadājumu arī tad, ja tajā izmanto Eiropas iekšējo tuvsatiksmes kuģošanu, neraugoties uz to, cik garš ir pārvadājuma sākuma un beigu posms pa autoceļiem. Pārvadājumu darbībā, kurā izmanto Eiropas iekšējo tuvsatiksmes kuģošanu, pārvadājuma sākuma un beigu posms pa autoceļiem ir no preču iekraušanas punkta tuvākajā piemērotajā jūras ostā pārvadājuma sākuma posmā un/vai — attiecīgajā gadījumā — starp tuvāko piemēroto jūras ostu un preču izkraušanas punktu pārvadājuma beigu posmā. Komisija vajadzības gadījumā līdz 2017. gadam izstrādā tiesību akta priekšlikumu nolūkā grozīt Padomes Direktīvu 92/106/EEK* un jo īpaši pašreizējo kombinētā pārvadājuma definīciju ar mērķi ņemt vērā attīstību konteinerizācijas jomā un atvieglot efektīvu intermodālo pārvadājumu izplatīšanos. [Gr. 45]

________________

* Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par kopējiem noteikumiem dažu veidu kombinētajiem preču pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.). "

11)  12. pantu aizstāj ar šādu:"

"12. pants

1.  Dalībvalstis izveido sistēmu satiksmē esošo transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu priekšatlasei atlasei un to mērķtiecīgai pārbaudei, lai nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto prasību izpildi. [Gr. 46]

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par kādas uzņēmuma veiktu jebkuru šīs direktīvas pārkāpumu skaitu un smagumu tiek iekļauta risku novērtēšanas sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2006/22/EK* 9. punktu. [Gr. 47]

Nosakot, kuriem transportlīdzekļiem jāveic pārbaudes, dalībvalstis var prioritāri izraudzīties tos transportlīdzekļus, ko ekspluatē paaugstināta riska profila uzņēmumi, kā minēts Direktīvā 2006/22/EK. Transportlīdzekļus var arī izraudzīties pārbaudēm pēc nejaušas izvēles principa. [Gr. 48]

2.  Kad beidzas noteiktais divu gadu termiņš pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, dalībvalstis pieņem pasākumus satiksmē esošo transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu svēršanai. Šo priekšatlases pasākumu nolūks ir palielināt pārbaužu efektivitāti un identificēt tos transportlīdzekļus, ar kuriem, iespējams, ir izdarīts pārkāpums un kuri būtu jāpārbauda manuāli. Šos pasākumus var veikt, izmantojot automātiskas, infrastruktūrā izvietotas sistēmas vai sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos atbilstīgi turpmāk izklāstītajam 6. punktam. Automātiskajām sistēmām jāļauj identificēt transportlīdzekļi, par kuriem rodas bažas, ka tie pārsniedz maksimāli pieļaujamo masu. Tā kā šīs automātiskās sistēmas izmanto vienīgi priekšatlases, nevis pārkāpuma raksturošanas nolūkā, dalībvalstīm nav noteikts pienākums tās sertificēt. Sistēmās, kas uzstādītas transportlīdzekļos, var iekļaut transportlīdzekļos uzstādītus digitālus tahogrāfus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 165/2014**. [Gr. 49]

3.  Dalībvalstis veic tik lielu priekšatlases mērījumu skaitu, kas vidēji gadā atbilst vismaz vienai svēršanai uz 2000 transportlīdzekļa nobraukto kilometru.

4.  Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentās iestādes apmainītos ar informāciju, kas nepieciešama šo pārbaužu iedarbīguma uzlabošanai Savienības mērogā un to norises vienkāršošanai, it sevišķi izmantojot valsts kontaktpunkta starpniecību, kam uzdots koordinēt informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm. Informācija, kas nepieciešama, ir jo īpaši pārkāpumu izdarītāju identifikācija, izdarīto pārkāpumu un piemēroto sankciju apraksts, kā arī attiecīgā uzņēmuma reputācijas raksturojums. Kontaktpunktu izraugās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009*** 18. panta 1. punktu.

5.  Tiem transportlīdzekļiem, par kuriem pēc priekšatlases, kas veikta saskaņā ar 2. punktu, ir radušās aizdomas, ka tie pārsniedz maksimālo masu, piemēro vismaz vienu no šādiem pasākumiem:

i)  veic to pārbaudi uz ceļa, izmantojot apstiprinātu mērījumu aprīkojumu, pēc transportlīdzekļa aizturēšanas;

ii)  nosūta pārvadājumu uzņēmumam informāciju par aizdomām saistībā ar transportlīdzekļa masas pārsniegumu;

iii)  veic pārvadājuma uzņēmuma inspicēšanu tā objektos, jo īpaši tad, ja pēc ii) minētās informācijas nosūtīšanas pārkāpums atkārtojas.

6.  Saskaņā ar 1. punktu dalībvalstis sekmē transportlīdzekļu un savienoto transportlīdzekļu aprīkošanu aunus N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus un savienotos transportlīdzekļus aprīko ar tādām transportlīdzekļos uzstādītām (kopējās masas un ass slodzes) svēršanas ierīcēmsistēmām, kas datus par masu no kustībā esoša transportlīdzekļa var jebkurā brīdī pārsūtīt iestādei, kas veic pārbaudes uz ceļa vai kas atbild par kravu pārvadājumu reglamentēšanu, no [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Datu pārsūtīšana notiek, izmantojot saskarni, ko definē CEN DSRC**** standarti EN 12253, EN 12795, EN 12834, EN 13372 un ISO 14906. Informācija ir pieejama arī transportlīdzekļa vadītājam. [Gr. 50]

7.  Komisija saskaņā ar 16. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

–  papildu tehniskajām specifikācijām, ar kurām tiek nodrošināta iepriekš 6. punktā minēto transportlīdzekļos uzstādīto svēršanas ierīču pilnīga sadarbspēja, lai visu dalībvalstu iestādes varētu tāda pašā veidā sazināties ar jebkurā dalībvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem un savienotajiem transportlīdzekļiem un vajadzības gadījumā veiktu saņemtās informācijas apmaiņu ar pārējo dalībvalstu iestādēm;

–  šā panta 2. punktā minētajām priekšatlases pārbaužu procedūrām, priekšatlases pārbaudēs izmantotā aprīkojuma tehniskajām specifikācijām, prasībām attiecībā uz priekšatlasi un noteikumiem minētā aprīkojuma izmantošanai. Šo procedūru, specifikāciju un izmantošanas noteikumu nolūks ir garantēt, lai visās dalībvalstīs pārbaudes tiktu veiktas vienā veidā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pārvadātājiem visā Savienības teritorijā;

–  kopīgas procedūras un specifikācijas, lai panāktu pietiekamu uzticamības līmeni, ļaujot sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos, izmantot šīs direktīvas un jo īpaši 13. panta noteikumu īstenošanai. [Gr. 51]

7.a  Komisija izvērtē, vai sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos, savienojot tās ar digitālo tahogrāfu, iespējams lietderīgi izmantot, lai īstenotu citus tiesību aktus autopārvadājumu jomā. Komisija vajadzības gadījumā ierosina tiesību aktu priekšlikumus. [Gr. 52]

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK ( 2006. gada 15. marts ) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 ( 2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).

**** DSRC: Dedicated Short Range Communications "

12)  13. pantu aizstāj ar šādu:"

"13. pants

1.  Šīs direktīvas pārkāpumus klasificē dažādās kategorijās atkarībā no to smaguma.

2.  Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 5 2%, pārvadājumu uzņēmumam tiek adresēts rakstisks brīdinājums, uz kura pamata var piemērot arī sankciju, ja attiecīgās valsts tiesību aktos šāda veida sankcijas ir paredzētas. [Gr. 53]

3.  Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 52–10 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par maznozīmīgu pārkāpumu, un par to piemēro finansiālu sankciju. Pārbaudes veicējas iestādes attiecīgo transportlīdzekli var arī imobilizēt izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa. [Gr. 54]

4.  Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 10–2015  %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par smagu pārkāpumu. Par šādu pārkāpumu piemēro finansiālu sankciju un transportlīdzekli nekavējoties imobilizē izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa. [Gr. 55]

5.  Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimālo pieļaujamo masu pārsniedzot par vairāk nekā 2015 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par ļoti smagu pārkāpumu tāpēc, ka tas rada palielinātu risku pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par šādu pārkāpumu transportlīdzekli imobilizē izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa, un piemēro finansiālu sankciju. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009(13) 6. pantu piemēro procedūru, kas nosaka uzņēmuma labas reputācijas zaudējumu. [Gr. 56]

6.  Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu, augstumu vai platumu — pārsniedzot par mazāk nekā 21  %, pārvadājumu uzņēmumam tiek adresēts rakstisks brīdinājums, uz kura pamata var piemērot arī sankciju, ja attiecīgās valsts tiesību aktos šāda veida sankcijas ir paredzētas. [Gr. 57]

7.  Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu, augstumu vai platumu — pārsniedzot par 2–201–10 %, neraugoties uz to, vai pārsniegts kravas un/vai paša transportlīdzekļa garums un/vai platums, pārvadājumu uzņēmumam piemēro finansiālu sankciju. Pārbaudes veicējas iestādes imobilizē transportlīdzekli līdz tā izkraušanai, ja garums vai platums ir pārsniegts ar kravu, vai līdz brīdim, kad attiecīgais pārvadājumu uzņēmums atbilstoši 4. panta 3. punktam ir saņēmis īpašu atļauju. [Gr. 58]

8.  Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu, augstumu vai platumu — pārsniedzot par vairāk nekā 2010  %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par ļoti smagu pārkāpumu tāpēc, ka tas rada palielinātu risku pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par šādu pārkāpumu pārvadājumu uzņēmumam piemēro finansiālu sankciju, un pārbaudes veicējas iestādes transportlīdzekli nekavējoties imobilizē, līdz tas tiek izkrauts vai līdz brīdim, kad attiecīgais pārvadājumu uzņēmums atbilstoši 4. panta 3. punktam ir saņēmis īpašu atļauju, gadījumā, ja garums vai platums ir pārsniegts ar kravu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pantu piemēro procedūru, kas nosaka uzņēmuma labas reputācijas zaudējumu. [Gr. 59]

9.  Sankcijas, kas minētas 3., 4., 5., 7. un 8. punktā, ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. "

13)  pievieno šādu 14. pantu:"

"14. pants

Konteineru pārvadājumu gadījumā nosūtītājs autopārvadātājam, kuram uzticēta konteinera pārvadāšana, pirms iekraušanas iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā norādīta pārvadātā konteinera bruto masa. Šo deklarāciju var iesniegt arī elektroniskā veidā. Dokumentu, kurā deklarēta konteinera bruto masa, neatkarīgi no tā formāta paraksta nosūtītāja pienācīgi pilnvarota persona. Ja deklarācijā iekļautā informācija par konteinera bruto masu ir nepilnīga vai kļūdaina, par transportlīdzekļa maksimālās masas pārsniegšanu sauc pie atbildības gan kravas nosūtītāju, gan pārvadātāju. [Gr. 60]

Intermodālās pārvadājumu operācijās informāciju par iepakotā konteinera bruto masu sniedz nākamajai pusei, kas saņem konteineru." [Gr. 61]

14)  pievieno šādu 15. pantu:"

"15. pants

Ik pēc diviem gadiem kalendārā gada pirmajā ceturksnī dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par iepriekšējo divu kalendāro gadu laikā veiktajām pārbaudēm, šo pārbaužu rezultātiem un pārkāpējiem noteiktajām sankcijām. Komisija sagatavo šo ziņojumu kopsavilkumu un to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei kalendārā gada otrajā ceturksnī."

15)  pievieno šādu 16. pantu:"

"16. pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā, 9. panta 5. punktā un 12. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 62]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā, 9. panta 5. punktā un 12. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidzas lēmumā norādītās tiesības pieņemt deleģētos aktus. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu derīgumu.

4.  Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 8. panta 4. punktu, 9. panta 5. punktu un 12. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus divu mēnešu laikposmā pēc šā akta paziņošanas minētajām divām iestādēm vai ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu iebildumus neizteikt. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem."

(15a)  pievieno šādu pantu:"

"16.a pants

Komisija līdz 2016. gadam pārskata Direktīvas 96/53/EK I pielikumu un iesniedz ziņojumu par tā īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā izstrādā tiesību akta priekšlikumu kopā ar ietekmes novērtējumu. Ziņojumu dara pieejamu vismaz 6 mēnešus pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma." [Gr. 63]

(15.b)  pievieno šādu pantu:"

"16.b pants

Komisija līdz 2016. gada 1. janvārim pabeidz šīs direktīvas pārskatīšanu un, ja nepieciešams, pamatojoties uz minēto pārskatu un direktīvas ietekmes novērtējumu, līdz 2017. gada 1. janvārim iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai 9. panta 2. punktā noteiktās drošības prasības attiecinātu uz visiem jaunajiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem." [Gr. 64]

16)  I pielikumu groza šādi:

—a)  minētās daļas 1.1. punktam pievieno šādu ievilkumu:"

"– piekrautam transportlīdzekļu pārvadātājam: 20,75m" [Gr. 65]

a)  1.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem noteikumiem:"

"b) „kondicionēto transportlīdzekļu virsbūvēm vai tādu transportlīdzekļu virsbūvēm, kuri pārvadā kondicionētas intermodālā transporta vienības: 2,60 m”;

(aa)  1.4. punktu aizstāj ar šādu:"

„1.4 Noņemamās virsbūves un standartizētas kravas vienības, tādas kā konteineri, ir ietvertas 1.1., 1.2., 1.3., 1.6., 1.7., 1.8. un 4.4. punktā noteiktajos gabarītos. Ņemot vērā gatavo transportlīdzekļu, piemēram, specializētajos pārvadātājos iekrauto jauno automobiļu, nedalāmību, šādi iekrauti pārvadātāji var pārsniegt 1.1. punktā noteiktos gabarītus, ciktāl to pieļauj dalībvalsts noteikumi un infrastruktūras apstākļi, ar nosacījumu, ka šādi tukši transportlīdzekļu pārvadātāji pilnībā atbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem." [Gr. 69]

b)  2.2.2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

„c) divasu vai trīsasu mehāniskais transportlīdzeklis ar divasu vai trīsasu piekabi, kurš, veicot kombinēto pārvadājumu, pārvadā vienu vai vairākas intermodālā transporta vienības, kuru maksimālais kopējais garums ir 40 vai 45 pēdas: 44 tonnas.”; [Gr. 70]

c)  2.3.1. punktu aizstāj ar šādu:"

„a) divasu mehāniskie transportlīdzekļi (izņemot autobusus): 18 tonnas”

„divasu mehāniskie transportlīdzekļi (izņemot autobusus) ar hibrīdpiedziņu vai elektrisko piedziņu: 19 tonnas”; [Gr. 67]

„b) divasu autobusi: 1919,5 tonnas”. [Gr. 68]

(ca)  pievieno šādu apakšpunktu:"

"2.3.4. Transportlīdzekļiem ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām:

maksimālā masa ir 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. vai 2.4. punktā minētā masa, ko palielina ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām nepieciešamo papildu masu, kura nepārsniedz vienu tonnu. Šo papildu masu norāda mehāniskā transportlīdzekļa oficiālās reģistrācijas dokumentos, ko izsniedz dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts. Ja šādas informācijas trūkst, piemēro 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. vai 2.4. punktā minētās vērtības." [Gr. 69]

2. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 18 mēnešus no tās publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tās tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 327, 12.11.2013., 133. lpp. (2) OV  C 327, 12.11.2013., 133. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja. (4) Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK, ar ko smagajiem kravas transportlīdzekļiem paredz maksu par noteiktu infrastruktūru lietošanu (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/38/EK (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem (OV L 184, 14.7.2007., 25. lpp.). (7) OV C 168 E, 14.6.2013., 72. lpp. (8) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 26.9.1989., 1. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK ( 2007. gada 5. septembris ), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.). (11) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp. (12) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp. (13) OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EEK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (COM(2012)0280 – C7-0136/2012 – 2012/0150(COD))

P7_TA(2014)0354 A7-0196/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0280),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0136/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 29. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0196/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/…/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/59/ES.)

(1) OV C 39, 12.2.2013., 1. lpp. (2) OV C 44, 15.2.2013., 68. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politiku un sankcijām (COM(2012)0350 – C7-0178/2012 – 2012/0168(COD))

P7_TA(2014)0355 A7-0125/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0350),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0178/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 11. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0125/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/91/ES.)

(1) OV C 96, 4.4.2013., 18. lpp. (2) Šī nostāja aizstāj 2013. gada 3. jūlijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0309).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (COM(2013)0266 – C7-0125/2013 – 2013/0139(COD))

P7_TA(2014)0356 A7-0398/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0266),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C7‑0125/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 19. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 18. septembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 4. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšēja tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0398/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt atkārtoti, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/92/ES.)

(1) OV C 51,22.2.2014., 3. lpp. (2) OV C 341, 22.11.2013., 40. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2013. gada 12. decembra pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0587).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem (COM(2012)0352 – C7-0179/2012 – 2012/0169(COD))

P7_TA(2014)0357 A7-0368/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0352),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0179/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 11. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 14. novembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 4. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0368/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1286/2014.)

(1) OV C 70, 9.3.2013., 2. lpp. (2) OV C 11, 15.1.2013., 59. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2013. gada 20. novembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0489).

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (02074/2011 – C7-0126/2012 – 2011/0901B(COD))

P7_TA(2014)0358 A7-0252/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas lūgumu (02074/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 254. panta pirmo daļu un 281. panta otro daļu, saskaņā ar kurām tam ir iesniegts šis akta projekts (C7‑0126/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu;

–  ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011)0596),

–  ņemot vērā Tiesas 2012. gada 8. maija vēstuli,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija vēstuli,

–  ņemot vērā 2. un 3. punktu Parlamenta 2012. gada 5. jūlija normatīvajā rezolūcijā par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0252/2013),

1.  kā nostāju pirmajā lasījumā pieņem tekstu, kas pieņemts 2013. gada 12. decembrī(2);

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2014, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu [Gr. 1]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 254. panta pirmo daļu un 281. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Tiesas lūgumu,

ņemot vērā Komisijas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

▌

(5)  Vispārējā tiesā, kuras kompetencē esošo jautājumu loks kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājies, patlaban iesniegto lietu skaits nepārtraukti palielinās.

(6)  Vispārējā tiesā iesniegto lietu skaits gadu gaitā arvien pieaug, tāpēc, laikam ritot, šajā tiesā ir palielinājies izskatīšanā esošo lietu skaits un tiesvedību ilgums.

(7)  Šī tiesvedību ilguma pagarināšanās, visticamāk, nav pieņemama lietas dalībniekiem, it īpaši ņemot vērā gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktās prasības.

(8)  Šādai situācijai Vispārējā tiesā ir strukturāli iemesli, kuri ir saistīti gan ar Savienības iestāžu un struktūru likumdošanas un normatīvā darba palielināšanos un dažādību, gan Vispārējā tiesā izskatīšanai nodoto lietu materiālu apjomu un sarežģītību, it īpaši konkurences un valsts atbalsta jomās.

(9)  Tādējādi ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai risinātu šo situāciju, un Līgumos paredzētā iespēja palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu ļautu īsā laikā samazināt gan izskatīšanā esošo lietu skaitu, gan šajā tiesā notiekošo tiesvedību pārmērīgo ilgumu.

(9a)  Minētajos pasākumos būtu jāparedz arī ilgtermiņa risinājums tiesnešu izcelsmes valstu jautājumam, jo pašreizējo kārtību, kas paredz tiesnešu vietas piešķirt pēc izcelsmes dalībvalsts principa, nevar piemērot situācijā, kad tiesnešu skaits pārsniedz dalībvalstu skaitu.

(9b)  Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 2. punktā ir noteikts, ka Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tādējādi jau ir nodrošināts pienācīgs ģeogrāfiskais līdzsvars un ņemtas vērā dalībvalstu tiesību sistēmas, tāpēc pārējie tiesneši būtu jāieceļ, pamatojoties tikai un vienīgi uz profesionālo un personisko piemērotību un ņemot vērā viņu zināšanas par Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību sistēmām. Tomēr vienu dalībvalsti būtu jāpārstāv ne vairāk kā diviem tiesnešiem,

▌

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Izdarīt Protokolā Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem šādus grozījumus:

▌6.a Aizstāt 47. panta pirmo daļu ar šādu tekstu:"

“Šo Statūtu 9.a pants, 14. un 15. pants, 17. panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa un 18. pants attiecas uz Vispārējo tiesu un tās locekļiem.”

7.  Aizstāt 48. pantu ▌ar šādu tekstu:"

“Vispārējā tiesā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts un 12 papildu tiesneši. Vienu dalībvalsti pārstāv ne vairāk kā divi tiesneši.

Visiem tiesnešiem ir vienāds statuss, kā arī vienādas tiesības un pienākumi.

Ja tiesnešu kopējais skaits ir pāra skaitlis, tad, ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, katru reizi pārmaiņus nomaina pusi no tiesnešu kopējā skaita; ja tiesnešu kopējais skaits ir nepāra skaitlis, tad pārmaiņus nomaina pāra skaitu un par vienu mazāku nepāra skaitu tiesnešu.”

7.a  7.a Pievienot šādu pantu:"

“48.a pants

Ieceļot pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts, tiesības izvirzīt kandidātu tiesneša amatam ir attiecīgās dalībvalsts valdībai.”

7.b  Pievienot šādu pantu:"

“48.b pants

1.  Pārējās tiesnešu vietas aizpilda, neņemot vērā kandidātu piederību noteiktai dalībvalstij.

2.  Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu amatā vienu vai vairākus no divpadsmit papildu tiesnešiem, visu dalībvalstu valdības var izvirzīt kandidātus. Turklāt Vispārējās tiesas tiesneši, kam beidzas amata pilnvaru laiks, var personiski pieteikties šim amatam, iesniedzot rakstisku pieteikumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā minētās komitejas priekšsēdētājam.

3.  Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu amatā vienu vai vairākus no 12 papildu tiesnešiem, Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā minētā komiteja sniedz atzinumu par kandidātu piemērotību pildīt Vispārējās tiesas tiesneša pienākumus. Atzinumam par kandidātu piemērotību komiteja pievieno sarakstu, kurā piemērotības secībā sakārtoti kandidāti ar visatbilstošāko augstos amatos gūtu darba pieredzi. Ja piemērotu kandidātu skaits ir pietiekams, tad sarakstā iekļauto kandidātu skaits vismaz divas reizes pārsniedz to tiesnešu skaitu, kuri dalībvalstu valdībām jāieceļ, savstarpēji vienojoties.”

▌

3. pants

1.  Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  12 papildu tiesneši, kas iecelti tiesneša amatā, pamatojoties uz šo regulu un pēc tās stāšanās spēkā, stājas amatā nekavējoties pēc zvēresta nodošanas.

Sešiem no minētajiem tiesnešiem, pamatojoties uz izlozes rezultātiem, pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva pirmās daļējās nomaiņas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pārējo sešu tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva otrās daļējās nomaiņas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 349 E, 29.11.2013., 555. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0581. (3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par visā ES piemērojamā sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu (COM(2013)0315 – C7-0173/2013 – 2013/0166(COD))

P7_TA(2014)0359 A7-0482/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0315),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0173/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 19. septembra(1) atzinumu,

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0482/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par ES mēroga sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 585/2014/ES.)

(1) OV C 341., 21.11.2013., 47. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (COM(2013)0147 – C7-0082/2013 – 2013/0080(COD))

P7_TA(2014)0360 A7-0455/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0147),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0082/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Nīderlandes Pārstāvju palāta, Rumānijas Apakšpalāta, Zviedrijas parlaments un Apvienotās Karalistes, un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 3. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 28. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0455/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/61/ES.)

(1) OV C 327, 12.11.2013., 102. lpp. (2) OV C 280, 27.9.2013., 50. lpp.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai (COM(2013)0621 – C7-0265/2013 – 2013/0303(COD))

P7_TA(2014)0361 A7-0142/2014

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0621),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0265/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0142/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 546/2014.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (COM(2013)0812 – C7-0416/2013 – 2013/0398(COD))

P7_TA(2014)0362 A7-0217/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0812),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0416/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 2. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0217/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1144/2014.)

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0500 – C7-0219/2013 – 2013/0233(COD))

P7_TA(2014)0363 A7-0076/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0500),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0219/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0076/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 554/2014/ES.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību pētniecības un izstrādes programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus un kuru kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0493 – C7-0220/2013 – 2013/0232(COD))

P7_TA(2014)0364 A7-0077/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0493),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0220/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0077/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 553/2014/ES.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0497 – C7-0221/2013 – 2013/0242(COD))

P7_TA(2014)0365 A7-0063/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0497),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0221/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0063/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā (EMPIR), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 555/2014/ES.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.