Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām
195k
36k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2014. gada 13. marta deleģēto regulu, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (C(2014)1627–2014/2676(DEA))
– ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu C(2014)1627,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 13. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālu lietu komitejas 2014. gada 18. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014(1) un jo īpaši tās 32. panta 8. punktu, 32. panta 9. punktu, 34. panta 7. punktu, 34. panta 8. punktu, 55. panta 4. punktu un 62. panta 4. punktu ,
– ņemot vērā Reglamenta 87.a panta 6. punktu,
– ņemot vērā, ka Reglamenta 87.a panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kas beidzās 2014. gada 3. aprīlī, netika izteikti iebildumi,
A. tā kā vairākkārt ir ticis uzsvērts, ka ir būtiski, lai Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām uzsāktu darbību nekavējoties,
1. paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējums, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu ***I
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (COM(2013)0520 – C7-0223/2013 – 2013/0253(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0520),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0223/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā noradīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 6. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. oktobra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 27. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0478/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;
3. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../ 2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 806/2014.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Padomes paziņojums
Starpvaldību nolīguma par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu parakstītāji paziņo, ka viņi centīsies ratifikācijas procesu saskaņā ar savām attiecīgajām valsts tiesiskajām prasībām pabeigt savlaicīgi, proti, tā, lai vienotais noregulējuma mehānisms kļūtu pilnībā darbotiesspējīgs līdz 2016. gada 1. janvārim.
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai(1),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(2),
– ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz Eiropas patērētāju politiku(3),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par ES valsts atbalsta noteikumu reformu attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem(4),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem („Negodīgas komercprakses direktīva”),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK,
– ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(5),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu” (COM(2012)0663),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū („Direktīva par elektronisko tirdzniecību”),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Virzība uz Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu” (COM(2007)0386),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas iekļauta Līgumos ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantu, un jo īpaši tās 8. pantu („Personas datu aizsardzība”), 11. pantu („Vārda un informācijas brīvība”), 21. pantu („Diskriminācijas aizliegums”), 23. pantu („Vīriešu un sieviešu līdztiesība”), 25. pantu („Vecāka gadagājuma cilvēku tiesības”), 26. pantu („Invalīdu integrācija”), 34. pantu („Sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība”), 36. pantu („Pieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi”), 37. pantu („Vides aizsardzība”) un 38. pantu („Patērētāju tiesību aizsardzība”),
– ņemot vērā LES 12. pantu,
– ņemot vērā LES 14. pantu, kā arī minētā līguma 26. protokolu,
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0163/2014),
A. tā kā paaugstinātām prasībām par patērētāju informēšanu attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem ir īpaša nozīme un tā kā ir jānodrošina patērētāju piekļuve šiem pakalpojumiem un dalībvalstīm — nepieciešamā elastība, lai varētu ņemt vērā neaizsargāto patērētāju vajadzības;
B. tā kā nozares tiesību akti ir pieņemti un tie jau nodrošina patērētāju labāku aizsardzību, taču tā kā dalībvalstīm ir jāatgādina, ka šajā nolūkā vēl joprojām nepieciešama pareiza to īstenošana un ievērošana;
C. tā kā attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem ir jāievēro valstu pilnvaras un pašpārvaldes tiesības vietējā pārvaldības līmenī un tā kā nozaru tiesību akti veido piemērotu tiesisko regulējumu attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem,
Vispārēji aspekti
1. konstatē, ka atsevišķi ar patērētāju tiesību aizsardzību saistītie pamataspekti ir ietverti Direktīvā 2011/83/ES un komunālo pakalpojumu kopīgās iezīmes ir izklāstītas attiecīgajos nozares tiesību aktos;
2. atgādina dalībvalstīm, ka Patērētāju aizsardzības direktīva bija jātransponē līdz 2013. gada decembra vidum un tā ir jāpiemēro visos līgumos, kas noslēgti pēc 2014. gada 13. jūnija;
3. atzīmē, ka patērētāju tiesību aizsardzība darbojas tikai tad, ja šīs tiesības ir iespējams īstenot; tāpēc aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Negodīgas komercprakses direktīvas (2005/29/EK), Direktīvas par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (2006/114/EK) un Patērētāju tiesību direktīvas (2011/83/ES) noteikumus; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgas ir strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas kā efektīvi, līdzekļus taupoši patērētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju konfliktu risināšanas mehānismi; tāpēc aicina dalībvalstis īstenot nesen pieņemto Direktīvu par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (2013/11/ES) un Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē;
4. uzsver — lai panāktu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, vissvarīgāk ir palielināt patērētāju informētību par viņu tiesībām, bet atzīmē arī to, cik būtiski svarīga ir komunālo pakalpojumu sniedzēju veiktā klientu apkalpošana; uzsver, ka darbinieki, kas atbild par kontaktiem ar klientiem, būtu jāapmāca un jāinformē par patērētāju tiesībām; tāpēc mudina komunālo pakalpojumu sniedzējus atbilstoši apmācīt savus darbiniekus un nodrošināt, lai visiem klientiem jebkurā laikā būtu iespēja bez sarežģījumiem saņemt individuālu palīdzību;
5. uzsver to, ka patērētājiem visā ES ir vajadzīga piekļuve cenu ziņā pieejamiem un kvalitatīviem komunālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā to, ka tiem ir būtiska nozīme sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanā, vienlaikus veicinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju;
6. atbalsta spēcīgas un neatkarīgas patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, kas atvieglo patērētāju vispusīgu aizsardzību, kā arī uzsver, cik svarīgi ir atrast pienācīgu līdzsvaru starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;
7. uzsver, ka būtu jāatvieglo komunālo pakalpojumu pieejamība visiem patērētājiem neatkarīgi no viņu finansiālās situācijas; rosina dot iespēju dalībvalstīm noteiktos apstākļos uzskatīt, ka neaizsargātiem patērētājiem ir nepieciešami atbilstīgi noteikumi;
8. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst vairāk uzmanības un ieguldīt vairāk līdzekļu patērētāju informēšanas un izglītošanas kampaņās par komunālajiem pakalpojumiem, sniedzot atbilstošu informāciju konkrētajām patērētāju grupām;
Enerģija
9. uzskata –– lai palīdzētu panākt konkurētspējīgas enerģijas cenas, piegādes drošumu, ilgtspējīgumu un efektīvu atjaunojamās enerģijas izmantošanu plašā mērogā, ir nepieciešams atklāts, pārredzams un integrēts iekšējais tirgus, un aicina dalībvalstis pareizi transponēt, piemērot un labāk pārraudzīt iekšējā enerģijas tirgus trešo tiesību aktu paketi; atzīmē nepieciešamību pēc labākas patērētāju informēšanas, jo īpaši attiecībā uz piedāvāto pakalpojumu uzlabošanu un uz tarifu salīdzināmības un pārredzamības panākšanu, lai nodrošinātu nediskriminējošu cenu politiku;
10. uzsver — lai līdz 2014. gadam izveidotu saskaņotu un konkurētspējīgu iekšējās enerģijas tirgu, ļoti svarīgi ir laikus, pareizi un pilnībā īstenot esošos tiesību aktus, tostarp veikt regulējošo darbu, kas paredzēts iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē;
11. atzinīgi vērtē darba grupas neaizsargāto patērētāju jautājumos darbu Iedzīvotāju enerģētikas foruma satvarā un atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā (COM(2014)0021) un tam pievienoto ziņojumu, kurā analizēta šo cenu un izmaksu ietekme un savstarpējā atkarība dalībvalstīs; atgādina, ka dalībvalstu uzdevums ir arī reaģēt uz dažādiem faktoriem un situācijām saistībā ar enerģiju un neaizsargātiem patērētājiem;
12. konstatē, ka līgumu enerģijas jomā pārtraukšana nereti ir saistīti ar ierobežojošiem noteikumiem un sarežģītām procedūrām, kas apgrūtina pakalpojuma sniedzēja maiņu; prasa, lai pakalpojuma sniedzēja maiņas procedūras tiktu paātrinātas un vienkāršotas; atzīmē, ka pastāvošie iekšējās enerģijas tirgus paketes novērtēšanas kritēriji ir pilnībā noteikti attiecīgajās iekšējā enerģijas tirgus trešās tiesību aktu paketes elektroenerģijas un gāzes direktīvās; uzsver, cik svarīgi ir Komisijas pastāvīgie ziņojumi par iekšējā enerģijas tirgus īstenošanu;
13. uzsver, ka Komisijai jāsniedz savi atzinumi par elektroniskajiem rēķiniem, jo to sagatavošana ir daļa no enerģijas kontu pārvaldības tiešsaistē, ko veic patērētāji;
14. pauž nožēlu par to, ka pašreizējās enerģijas cenās ne vienmēr atspoguļojas ārējās izmaksas, proti, kaitējums videi, kas saistīts ar attiecīgo enerģijas avotu vai ražošanas metodi, kuru slogs ilgtermiņā tomēr var tikt uzlikts visai sabiedrībai; prasa veikt pasākumus, kas ļautu palielināt cenu atspoguļošanu patērētājiem šajā saistībā;
15. uzskata, ka uzņēmumiem būtu pārskatāmi jāpublisko visas cenas, cenu izmaiņas un izmaiņas līgumos; atgādina dalībvalstīm, ka iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē jau ir noteikts pienākums dalībvalstīm to nodrošināt; aicina dalībvalstis un attiecīgos uzņēmumus veikt atbilstīgus pasākumus, lai patērētājiem būtu pieejama skaidra, saprotama un salīdzināma informācija par tarifiem, kompensāciju nosacījumiem un tiesiskās aizsardzības veidiem;
16. atgādina, ka iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē ir paredzēts, ka dalībvalstis, pirms tās sāk pāreju uz viedajiem skaitītājiem, veic izmaksu un ieguvumu analīzi; uzsver, ka viedtīkli patērētājiem ļauj novērot un pielāgot savus elektroenerģijas patēriņa paradumus, taču atzīmē, ka atsevišķas dalībvalstu veiktās izmaksu un ieguvumu analīzes neliecina par ievērojamiem izmaksu ietaupījumiem patērētājiem; uzsver, ka ir jāievēro patērētāju un datu aizsardzības noteikumi un viedo skaitītāju izmantošanas izvēle jāatstāj patērētāju ziņā;
Telekomunikācijas
17. uzsver, ka digitālā vienotā tirgus un elektronisko komunikāciju sektora patērētāju aspekts ir ārkārtīgi svarīgs, un konstatē būtiskus patērētāju aizsardzības uzlabojumus pēc tam, kad 2009. gadā tika ieviesta telekomunikāciju tiesību aktu pakete (Direktīva 2009/136/EK un 2009/140/EK); uzsver Parlamenta ierosinātos, svarīgos atjauninājumus un uzlabojumus patērētāju aizsardzības un tiesību nostiprināšanas jomā; uzsver, cik nozīmīgi ir tas, ka visiem patērētājiem ir pieejami augsti kvalitatīvi elektronisko komunikāciju pakalpojumi un cik svarīgi ir nodrošināt jaunas infrastruktūras, lai mazinātu digitālo „plaisu”;
18. atkārtoti norāda uz saviem priekšlikumiem vienkāršot iespējas patērētājiem mainīt elektronisko komunikāciju pakalpojumu piegādātāju bez jebkādām papildu izmaksām, kuras nav faktiskās pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksas, nezaudējot datus un samazinot formalitātes, un mudināt piegādātājus izmantot šādu iespēju; atbalsta arī ierosinājumus veicināt neatkarīgas informācijas sniegšanu par cenām, rēķiniem un pakalpojumu kvalitāti, tostarp datu pārraides ātrumu;
Pasta pakalpojumi
19. konstatē, ka patērētāji gūst labumu no kvalitatīvākiem pakalpojumiem pasta nozarē un no ietaupījumiem, kas tiem rodas sakarā ar izmaksu mazināšanos; atzīmē, ka vairāk piegādes iespēju un labāka pārredzamība, informācija un cenas ir priekšnoteikums, lai palielinātu patērētāju uzticību piegādes tirgum; konstatē, ka ar Direktīvu 97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK un 2008/6/EK, tiek garantēti universāli pasta pakalpojumi; atgādina Komisijai savā īstenošanas ziņojumā izvērtēt, vai dalībvalstis īsteno šīs garantijas; lūdz Komisiju mudināt pasta pakalpojumu operatorus uzlabot sadarbspēju un paātrināt tādu racionalizētu procesu ieviešanu, kuru mērķis ir samazināt piegādes pakalpojumu izmaksas, palielināt to pieejamību un kvalitāti;
20. uzsver, cik svarīgi ir visā Savienībā nodrošināt visaptverošus pasta sūtījumu piegādes pakalpojumus; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai pasta pakalpojumu dienestu un privāto operatoru sniegtie sūtījumu piegādes pakalpojumi būtu uzticami un ātri, jo īpaši, lai apmierinātu to patērētāju vajadzības, kas pasūtījumus veic tiešsaistē; atkārtoti norāda uz sniegtajiem ierosinājumiem 2014. gada 4. februāra rezolūcijā par paku piegādi(6) attiecībā uz nepieciešamību panākt pakalpojumu uzlabošanu un samazināt izmaksas;
21. atzinīgi novērtē visu piegādes tirgus dalībnieku jau veiktos centienus, lai labāk nodrošinātu tādas patērētāju un mazumtirgotāju vajadzības tiešsaistē kā, piemēram, elastīgas piegādes vai atpakaļ nogādāšanas iespēju ieviešana; tajā pašā laikā uzsver –– lai uzlabotu sadarbspēju un pakalpojumu kvalitāti, ir vēlams veikt vēl citus pasākumus;
Sabiedriskais transports
22. konstatē, ka iepriekšējos gados ar nozares pasākumiem ir nostiprinātas transporta pakalpojumu patērētāju tiesības ;
23. uzsver, ka pasākumiem ir jābūt vērstiem uz patērētāju piekļuvi efektīvam vietējas nozīmes sabiedriskajam transportam, pat ja viņu dzīvesvieta ir apvidū, kurā šāda veida pakalpojumi varētu būt mazāk ienesīgi; atzīst dalībvalstu atbildību šajā ziņā un aicina tās veikt atbilstīgus pasākumus;
24. atgādina, ka nākotnē arvien nozīmīgāks kļūs labi funkcionējošs sabiedriskais transports, ņemot vērā sabiedrības novecošanu, un ka tas nepieciešams arī tādēļ, lai sasniegtu stratēģijā „ES 2020” noteiktos mērķus klimata jomā; prasa izstrādāt kopīgus rīkus, lai nodrošinātu optimizētus vairāku veidu pārvadājumus efektīvu un augsti kvalitatīvu sabiedriskā transporta pakalpojumu ietvaros, lai garantētu gan iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, gan šādu pakalpojumu konkurētspēju;
25. prasa īstenot visaptverošu pieeju attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; uzskata, ka ir jāņem vērā visa sabiedriskā transporta ķēde, tostarp piekļuve sabiedriskā transporta mezgliem; vēlas sākt risināt jautājumu par saskaņotas kontaktpunktu sistēmas nepieciešamību, lai palīdzētu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām;
o o o
26. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK (COM(2013)0622 – C7-0266/2013 – 2013/0302(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0622),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0266/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0145/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK(6) paredz saskaņotus nosacījumus attiecībā uz tehnisko sertifikātu izdošanu iekšējo ūdensceļu kuģiem visā Savienības iekšējo ūdensceļu tīklā.
(2) Tehniskās prasības kuģiem, kas kuģo Reinas upē, nosaka Reinas Kuģniecības centrālā komisija (turpmāk — CCNR).
(3) Direktīvas 2006/87/EK pielikumos noteiktās tehniskās prasības lielākoties ietver noteikumus, kas izklāstīti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu redakcijā, ko CCNR apstiprināja 2004. gadā. Noteikumi un tehniskās prasības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošanai saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tiek regulāri atjaunināti, un ir atzīts, ka tie atspoguļo pašreizējo tehnoloģiju attīstību.
(4) Divu atšķirīgu noteikumu kopumu — noteikumu parŅemot vērā atšķirīgo tiesisko regulējumu un termiņus lēmumu pieņemšanas procedūrām, ir grūti saglabāt līdzvērtību starp Savienības iekšējo ūdensceļu kuģošanas sertifikātiem, ko izdod kas izsniegti saskaņā ar pārskatītās KonvencijasDirektīvu 2006/87/EK, un sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 22. pantu pārskatītajā Konvencijā par kuģošanu Reinā 22. pantu, un Savienības iekšējāsTādēļ nav nodrošināta juridiskā noteiktība un tam ir potenciāli negatīva ietekme uz kuģošanas sertifikāta noteikumu — uzturēšana nenodrošina juridisko noteiktību un drošību. [Gr. 1]
(5) Lai panāktu saskaņošanu Eiropas līmenī un lai novērstu konkurences izkropļojumus un dažādus drošības līmeņus, būtu jāpiemēro un regulāri jāatjaunina vienādas tehniskās prasības attiecībā uz visu Savienības iekšējo ūdensceļu tīklu.
(6) Tā kā CCNR ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi iekšējo ūdensceļu kuģu tehnisko prasību izstrādes un atjaunināšanas jomā, šī pieredze būtu pilnībā jāizmanto saistībā ar Savienības iekšējiem ūdensceļiem. Komisijas dienesti un CCNR 2013. gadā parakstīja administratīvu vienošanos par savstarpējās sadarbības nostiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz to tehnisko prasību izstrādi, kas attiecas uz iekšējo ūdensceļu kuģiem. Šīs sadarbības ietvaros ir panākta vienošanās, ka tiks izveidota Eiropas tehnisko standartu izstrādes komiteja (CESTE), kas sagatavos tehniskos standartus iekšējo ūdensceļu kuģošanas jomā, uz kuriem Savienība un CCNR varēs atsaukties attiecīgos noteikumos. [Gr. 2]
(7) Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātiem, kas apliecina, ka kuģis pilnībā atbilst tehniskajām prasībām, būtu jābūt derīgiem visos Savienības iekšējos ūdensceļos.
(8) Būtu rūpīgāk jāsaskaņo dalībvalstu izdoto papildu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu nosacījumi darbībām 1. un 2. zonas ūdensceļos (ietekās), kā arī darbībām 4. zonas ūdensceļos.
(9) Drošības apsvērumu dēļ standarti būtu jāsaskaņo augstā līmenī un tā, lai Savienības iekšējos ūdensceļos netiktu pazemināti drošības standarti. Tomēr dalībvalstīm būtu jābūt iespējai pēc apspriešanās ar Komisiju paredzēt īpašus noteikumus par papildu vai zemākām tehniskajām prasībām attiecībā uz konkrētām zonām ar nosacījumu, ka šādi pasākumi attiecas tikai uz III un IV pielikumā noteiktajiem īpašajiem jautājumiem.
(10) Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai piemērot izņēmumus attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem konkrētos gadījumos, kas saistīti ar kuģojamiem ūdensceļiem, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts iekšējiem ūdensceļiem, vai ar konkrētiem kuģiem, kas darbojas tikai valsts ūdensceļos.
(11) Dalībvalstīm, saņemot Komisijas atļauju, būtu jābūt arī iespējai piemērot izņēmumus attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem par īpašiem kuģiem, lai pavērtu iespēju alternatīvām pieejām, veicinātu inovāciju vai novērstu pārmērīgas izmaksas.
(12) Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts būtu jāizdod kuģim, kas iztur tehnisko pārbaudi, kuru veic pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā. Šī tehniskā pārbaude būtu jāizmanto, lai pārbaudītu, vai kuģis atbilst šajā direktīvā noteiktajām tehniskajām prasībām. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jābūt pilnvarotāmkompetentās iestādes būs pilnvarotas veikt papildu pārbaudes jebkurā laikā, lai pārbaudītu, vai kuģa fiziskais stāvoklis atbilst Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātiem. [Gr. 3]
(13) Ir atbilstīgi konkrētos laikposmos un atkarībā no attiecīgā kuģa kategorijas noteikt Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīgumu katrā konkrētajā gadījumā.
(14) Konkrētā laikposmā ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu maiņu, atjaunošanu, derīguma pagarināšanu un jaunu sertifikātu izdošanu, lai iekšējā kuģošanā uzturētu augstu drošības līmeni.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/100/EK(7) noteiktajiem pasākumiem ir jāpaliek spēkā attiecībā uz kuģiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva.
(16) Būtu jāpiemēro pārejas režīms ekspluatācijā esošiem kuģiem, kam nav Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta brīdī, kad notiek pirmā tehniskā pārbaude saskaņā ar pārskatītajām tehniskajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.
(17) Būtu jāizdod saistoši administratīvie norādījumi, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par tehnisko prasību saskaņotu piemērošanu.
(18) Tehnisko prasību izmaiņas ir jāņem vērāLai nodrošinātu iekšējās kuģošanas drošības apsvērumuaugsta līmeņa drošību un efektivitāti un saglabātu iekšējās kuģošanas sertifikātu līdzvērtīguma dēļ.līdzvērtību, šīs direktīvas pielikumos noteiktās tehniskās prasības būtu regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību un tehniskos standartus iekšējo ūdensceļu kuģošanas jomā. Lai to panāktu, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai attiecībā uz šīs direktīvas pielikumus pielāgotu zinātniskajam un tehniskajam progresampielikumu pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai vai tehnisko standartu attīstībai šajā jomāun atjaunināšanai, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba. Īpaši svarīgi, lai KomisijaKomisijai, veicot sagatavošanas darbus, atklātā un pārredzamā būtu atbilstīgi apspriestosjāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga iesniegšanaattiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 4]
(18a) Komisijai jo īpaši vajadzētu pieņemt deleģētos aktus, lai ieviestu tehniskās prasības attiecībā uz kuģiem, kas tiek darbināti ar sašķidrinātu dabasgāzi (SDG), un tādējādi nodrošinātu šo kuģu efektīvu un drošu satiksmi iekšējos ūdensceļos. [Gr. 5]
(19) Lai pavērtu iespēju alternatīvām pieejām, veicinātu inovāciju, novērstu pārmērīgas izmaksas, nodrošinātu sertifikātu izdošanas efektīvu procesu vai lai ņemtu vērā reģionālos apstākļus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras konkrētu izņēmumu atļaušanai saistībā ar tehniskajām prasībām konkrētam kuģim, klasificēšanas sabiedrību apstiprināšanai vai tehnisko prasību samazināšanai kuģiem, kas darbojas konkrētās zonās, kuras nav savienotas ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(8).
(19a) Lai nodrošinātu pienācīgu sistēmu koordinācijai un sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir kuģošana pa iekšējiem ūdensceļiem, jo īpaši CCNR, un tiktu izstrādāti vienoti tehniskie standarti iekšējai kuģošanai, uz kuriem Savienība un starptautiskās organizācijas varētu atsaukties, šī direktīva būtu jāpārskata, jo īpaši attiecībā uz to pasākumu efektivitāti, kuri ieviesti ar šo direktīvu, kā arī attiecībā uz mehānismiem sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir iekšējo ūdensceļu kuģošana, lai tādējādi panāktu viena un vienota tehnisko standartu kopuma izveidi. [Gr. 6]
(20) Tādēļ Direktīva 2006/87/EK būtu jāatceļ,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Ūdensceļu klasificēšana
Šajā direktīvā Savienības iekšējos ūdensceļus klasificē šādi:
a) 1., 2., 3. un 4. zona:
i) 1. un 2. zona: I pielikuma 1. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi,
ii) 3. zona: I pielikuma 2. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi,
iii) 4. zona: citi I pielikuma 3. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;
b) zona R: tie a) apakšpunktā minētie ūdensceļi, kam sertifikāti jāizsniedz saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tādā redakcijā, kādā minētais pants izteikts šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā.
2. pants
Definīcijas un piemērošanas joma
1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
(a) „mazs kuģis” — kuģis vai atsevišķa peldošas iekārtas daļa;
(b) „kuģis” — iekšējo ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;
(c) „vilcējvelkonis” — kuģis, kas īpaši būvēts vilkšanai;
(d) „stūmējvelkonis” — kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;
(e) „pasažieru kuģis” — vienas dienas brauciena vai kajīšu kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru;
(f) „peldoša iekārta” — peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;
(g) „atpūtas kuģis” — kuģis, kas nav pasažieru kuģis un ir paredzēts sporta vai izklaides nodarbībām;
(h) „ūdensizspaids” — kuģa iegrimes tilpums m³;
(i) „garums (L)” — tilpnes maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugspritu;
(j) „platums (B)” — tilpnes maksimālais platums metros, ko mēra līdz ārējai apvalka apšuvuma malai (izņemot dzenratus, aiztures margas un tamlīdzīgas ietaises);
(k) „iegrime (T)” — vertikālais attālums metros starp tilpnes zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju;
(l) „klasificēšanas sabiedrība” — klasificēšanas sabiedrība, kas ir apstiprināta saskaņā ar 9. pantā minētajiem kritērijiem un procedūrām;
(m) „Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts” — sertifikāts, ko iekšējo ūdensceļu kuģim izdevusi kompetentā iestāde un kas norāda uz atbilstību šīs direktīvas tehniskajām prasībām.
2. Šo direktīvu piemēro šādiem kuģiem:
a) kuģiem, kuru garums (L) ir 20 metri vai vairāk;
b) kuģiem, kuru garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājums ir 100 m3 vai vairāk.
3. Šo direktīvu piemēro arī šādiem kuģiem:
a) vilcējvelkoņiem un stūmējvelkoņiem, kas paredzēti, lai vilktu vai stumtu kuģus, kuri minēti 1. punktā, vai peldošas iekārtas, vai arī lai pārvietotu ar bortiem sakabinātus šādus kuģus vai peldošas iekārtas;
b) pasažieru pārvadājumiem paredzētiem kuģiem, kas var pārvadāt vairāk kā 12 pasažierus, neskaitot apkalpi;
c) peldošām iekārtām.
4. Šo direktīvu nepiemēro šādiem kuģiem:
a) prāmjiem;
b) karakuģiem;
c) jūras kuģiem, ieskaitot jūras vilcējvelkoņus un stūmējvelkoņus, kas:
i) darbojas vai ir bāzēti paisuma un bēguma ūdeņos,
ii) uz laiku darbojas iekšējos ūdeņos ar nosacījumu, ka tiem ir:
– sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1974. gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS), vai tam līdzvērtīgs sertifikāts, sertifikāts, kurš apliecina atbilstību 1966. gada Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi, vai tam līdzvērtīgs sertifikāts, un Starptautiskais naftas piesārņojuma profilakses sertifikāts (turpmāk — IOPP), kas apliecina atbilstību 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (turpmāk — MARPOL), vai
– pasažieru kuģiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, sertifikāts par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK(9), vai
– atpūtas kuģiem, uz ko neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, tās valsts sertifikāts, zem kuras karoga tas kuģo.
3. pants
Sertifikāta turēšanas pienākums
1. Kuģiem, kas darbojas 1. pantā minētajos Savienības iekšējos ūdensceļos, jābūt:
a) darbojoties zonas R ūdensceļos:
– vai nu sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu,
– vai Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātam, kas apliecina, ka kuģis, neskarot II pielikuma pārejas noteikumus, pilnībā atbilst II pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, kuru līdzvērtīgums pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā tehniskajām prasībām ir noteikts atbilstoši piemērojamiem noteikumiem un procedūrām;
b) darbojoties citos ūdensceļos, Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātam, tostarp attiecīgā gadījumā 5. pantā minētajām specifikācijām.
2. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu sagatavo pēc parauga, kas norādīts V pielikuma I daļā, un izdod saskaņā ar šo direktīvu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
4. pants
Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikāti
1. Visiem kuģiem, kam ir derīgs sertifikāts, kurš izdots saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, ņemot vērā šīs direktīvas 5. panta 5. punktu, kuģošanai Savienības ūdeņos pietiek tikai ar šo sertifikātu.
2. Tomēr visiem kuģiem, kam ir 1. punktā minētais sertifikāts, nodrošina arī Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātu:
a) kad tie darbojas 3. un 4. zonas ūdensceļos, ja tie vēlas izmantot tehnisko prasību samazinājumu šajos ūdensceļos;
b) kad tie darbojas 1. vai 2. zonas ūdensceļos vai — pasažieru kuģiem — kad tie darbojas 3. zonas ūdensceļos, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem, ja attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi papildu tehniskās prasības attiecībā uz šiem ūdensceļiem saskaņā ar 5. panta 1., 2. un 3. punktu.
3. Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātu sagatavo pēc parauga, kas norādīts V pielikuma II daļā, un to izdod kompetentās iestādes, ja ir uzrādīts 1. punktā minētais sertifikāts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredzējušas par attiecīgajiem ūdensceļiem atbildīgās iestādes. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo paraugu, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
5. pants
Papildu vai samazinātas tehniskās prasības konkrētām zonām
1. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju un, vajadzības gadījumā ievērojot pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā prasības, var pieņemt tehniskās prasības papildus II pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas darbojas 1. un 2. zonas ūdensceļos to teritorijā.
2. Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas darbojas tās teritorijas 3. zonas ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem, katra dalībvalsts var noteikt tehniskās prasības papildus II pielikuma prasībām. Dalībvalstis šādas jaunas papildu tehniskās prasības var pieņemt, ievērojot 3. punktā minēto procedūru. Papildu prasības var piemērot tikai uz III pielikumā minētajiem elementiem.
3. Dalībvalsts par šīm ierosinātajām papildu prasībām Komisiju informē vismaz sešus mēnešus pirms to paredzētās stāšanās spēkā, kā arī informē pārējās dalībvalstis.
Komisija apstiprina papildu tehniskās prasības ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
4. Atbilstību papildu prasībām norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā. Šādu atbilstības apliecinājumu atzīst attiecīgās zonas Savienības ūdensceļos.
5. Ja II pielikuma 24.a nodaļā izklāstīto pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā pazeminātos esošie valsts drošības standarti, dalībvalsts var nepiemērot šos pārejas noteikumus attiecībā uz iekšējo ūdensceļu pasažieru kuģiem, kas darbojas tās iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem. Šādā gadījumā dalībvalsts var pieprasīt, lai šādi kuģi, kas darbojas tās nesavienotajos iekšējos ūdensceļos, pilnībā atbilst II pielikumā izklāstītajām tehniskajām prasībām no 2008. gada 30. decembra.
Dalībvalsts, kas izmanto pirmajā daļā minēto iespēju, par savu lēmumu informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un sniedz Komisijai sīkāku informāciju par attiecīgajiem valsts standartiem, ko piemēro pasažieru kuģiem, kas darbojas tās iekšējos ūdensceļos.
Atbilstību dalībvalsts prasībām attiecībā uz darbību tās nesavienotajos iekšējos ūdensceļos norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā.
6. Kuģiem, kas darbojas tikai 4. zonas ūdensceļos, visos šīs zonas ūdensceļos var piemērot samazinātās prasībās, kuras noteiktas II pielikumā. Atbilstību šīm samazinātajām prasībām norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā.
7. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju var atļaut tehnisko prasību daļēju piemērošanu vai noteikt mazāk stingras tehniskās prasības nekā noteikts II pielikumā kuģiem, kas darbojas vienīgi to teritorijas 3. un 4. zonas ūdensceļos.
Mazāk stingrās tehniskās prasības vai tehnisko prasību daļēja piemērošana var attiekties tikai uz IV pielikumā uzskaitītajiem elementiem. Ja kuģa tehniskais raksturojums atbilst mazāk stingrajām tehniskajām prasībām vai tehnisko prasību daļējai piemērošanai, to norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā.
Dalībvalstis informē Komisiju par mazāk stingrajām tehniskajām prasībām vai par II pielikuma tehnisko prasību daļēju piemērošanu vismaz sešus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, kā arī informē pārējās dalībvalstis.
6. pants
Izņēmumi
1. Dalībvalstis var atļaut izņēmumus attiecībā uz šo direktīvu vai tās daļu:
a) kuģiem, vilcējvelkoņiem, stūmējvelkoņiem un peldošām iekārtām, kas darbojas kuģojamos ūdensceļos, kurus iekšējie ūdensceļi nesavieno ar citu dalībvalstu ūdensceļiem;
b) kuģiem, kuru pašsvars nepārsniedz 350 tonnas vai kuri nav paredzēti preču pārvadāšanai un kuru ūdensizspaids ir mazāks par 100 m3, kā arī kuri nolaisti ūdenī pirms 1950. gada 1. janvāra un kuri darbojas tikai valsts ūdensceļos.
2. Dalībvalstis attiecībā uz kuģošanu savos valsts ūdensceļos var atļaut izņēmumus attiecībā uz vienu vai vairākiem šīs direktīvas noteikumiem ierobežotos vietējās nozīmes braucienos vai ostu zonās. Šos izņēmumus un braucienus vai zonas, uz kurām tie attiecas, norāda kuģa sertifikātā.
3. Dalībvalsts paziņo Komisijai par izņēmumiem, kas ir atļauti saskaņā ar 1. un 2. punktu, un informē par tiem pārējās dalībvalstis.
4. Dalībvalstij, kurai saskaņā ar 1. un 2. punktu atļauto izņēmumu dēļ nav kuģu, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi un kas darbojas tās ūdensceļos, nav jāievēro 8., 9. un 11. pants.
7. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošana
1. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdod kuģim, kas nolaists ūdenī no [šīs direktīvas transponēšanas datums] pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veiktas pirms kuģis nodots ekspluatācijā un kurās paredzēts pārbaudīt, vai kuģis atbilst II pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.
2. Kuģim, kas izslēgts no Padomes Direktīvas 82/714/EEK(10) darbības jomas, bet uz ko attiecas šī direktīva saskaņā ar 2. panta 2. un 3. punktu, Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdod pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veic pēc kuģa pašreizējā sertifikāta derīguma beigām, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2018. gada 30. decembrī, lai pārbaudītu, vai kuģis atbilst II pielikuma tehniskajām prasībām.
Jebkuru neatbilstību II pielikuma tehniskajām prasībām norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka šīs nepilnības nerada būtisku apdraudējumu, šā panta pirmajā daļā minētie kuģi var turpināt darboties līdz kuģa komponentus vai jomas, kas sertifikātā norādītas kā neatbilstīgas prasībām, aizstāj vai izmaina, lai pēc tam šie komponenti un jomas atbilstu II pielikuma prasībām.
3. Par būtisku apdraudējumu šā panta izpratnē uzskata situāciju, kad ir skartas prasības, kas attiecas uz kuģa būves, kuģošanas vai manevrēšanas strukturālo drošību vai kuģa īpašajiem raksturlielumiem saskaņā ar II pielikuma tehniskajām prasībām. Izņēmumus, kas atļauti attiecībā uz II pielikuma tehniskajām prasībām, nenorāda kā nepilnības, kuras rada būtisku apdraudējumu.
Par aizstāšanu šā panta izpratnē neuzskata esošu daļu nomaiņu ar identiskām vai līdzvērtīgas tehnoloģijas un konstrukcijas daļām regulāro apkopes darbu un remontdarbu laikā.
4. Kuģa atbilstību papildu prasībām, kas minētas 5. panta 1., 2. un 3. punktā, vajadzības gadījumā pārbauda šā panta 1. un 2. punktā minēto tehnisko pārbaužu laikā vai tādas tehniskās pārbaudes laikā, kura veikta pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma.
8. pants
Kompetentās iestādes
1. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus var izdotizdod dalībvalstu kompetentās iestādes. [Gr. 7]
2. Katra dalībvalsts izveido sarakstu, norādot kompetentās iestādes, kas var izdot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus, un paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
3. Kompetentās iestādes uztur visu to Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu reģistru, kuri izdoti saskaņā ar VI pielikumā norādīto paraugu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
9. pants
Tehnisko pārbaužu veikšana
1. Šīs direktīvas 7. pantā minēto tehnisko pārbaudi veic kompetentās iestādes. Šīs kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji neveikt kuģim tehnisko pārbaudi, ja ir spēkā esošs apliecinājums, kuru izsniegusi atzīta klasificēšanas sabiedrība un kurš apliecina, ka šis kuģis pilnībā vai daļēji atbilst II pielikuma tehniskajām prasībām.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu klasificēšanas sabiedrību, kas atbilst VII pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, vai lai atsauktu apstiprinājumu saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
3. Apstiprinājuma pieteikumu Komisijai iesniedz dalībvalsts, kurā atrodas klasificēšanas sabiedrības, kas pilnvarota izdot apliecinājumus, ka kuģis atbilst II pielikuma prasībām saskaņā ar šo direktīvu, galvenais birojs vai filiāle. Šim pieteikumam pievieno visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti visi apstiprināšanas kritēriji.
Jebkura dalībvalsts var pieprasīt uzklausīšanu vai arī papildu informācijas vai dokumentācijas nodrošināšanu.
4. Jebkura dalībvalsts var Komisijai iesniegt pieprasījumu atsaukt apstiprinājumu, ja tā uzskata, ka klasificēšanas sabiedrība vairs neatbilst VII pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Atsaukuma pieprasījumam pievieno dokumentārus pierādījumus.
5. Līdz to apstiprināšanai saskaņā ar šo direktīvu klasificēšanas sabiedrības, ko dalībvalsts ir atzinusi, apstiprinājusi un pilnvarojusi saskaņā ar Padomes Direktīvu 94/57/EK(11), uzskata par apstiprinātām vienīgi attiecībā uz kuģiem, kuri darbojas tikai attiecīgās dalībvalsts ūdensceļos.
6. Komisija pirmo reizi līdz ..(12) publicē un pēc tam atjaunina klasificēšanas sabiedrību sarakstu, kuras apstiprinātas saskaņā ar šo pantu. [Gr. 8]
7. Katra dalībvalsts izveido sarakstu, norādot kompetentās iestādes, kas var veikt tehniskās pārbaudes, un paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
8. Katra dalībvalsts ievēro II pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārbaudes iestādēm un pārbaudes pieprasījumu.
10. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīgums
1. Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem jaunbūvētiem kuģiem izdotu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīguma termiņu kompetentā iestāde nosaka ne ilgāk kā uz:
a) pieciem gadiem pasažieru kuģu gadījumā;
b) desmit gadiem visu citu kuģu gadījumā.
Derīguma termiņu norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā.
2. To kuģu gadījumā, kas pirms tehniskās pārbaudes jau bijuši ekspluatācijā, kompetentā iestāde nosaka Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta derīguma termiņu katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pārbaudes rezultātus. Tomēr derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 1. punktā norādītos laikposmus.
3. Katra dalībvalsts II pielikumā noteiktajos gadījumos var izdot pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus. Pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus sagatavo pēc V pielikuma III daļā sniegtā parauga. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
11. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu aizstāšana
Katra dalībvalsts paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var aizstāt spēkā esošu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, kas ir pazaudēts vai sabojāts.
12. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu atjaunošana
1. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu atjauno pēc tā derīguma termiņa beigām saskaņā ar 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Lai atjaunotu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus, kuģim piemēro II pielikuma 24. un 24.a nodaļā paredzētos pārejas noteikumus, kā arī tur paredzētos nosacījumus.
13. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīguma pagarināšana
Iestāde, kas izdevusi vai atjaunojusi Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, izņēmuma kārtā var pagarināt tā derīgumu saskaņā ar II pielikumu bez tehniskās pārbaudes. Šādu pagarinājumu norāda šajā sertifikātā.
14. pants
Jaunu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošana
Būtisku izmaiņu vai remonta gadījumā, kas ietekmē kuģa, kuģošanas vai manevrēšanas strukturālo drošību, vai kuģa īpašos raksturlielumus saskaņā ar II pielikumu, kuģim pirms turpmākiem braucieniem atkal jāveic 7. pantā paredzētā tehniskā pārbaude. Pēc šīs pārbaudes izdod jaunu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, kas atspoguļo kuģa tehniskos raksturlielumus, vai arī attiecīgi groza esošo sertifikātu. Ja šo sertifikātu izdod dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izdevusi vai atjaunojusi sākotnējo sertifikātu, par to viena mēneša laikā informē kompetento iestādi, kas izdevusi vai atjaunojusi sertifikātu.
15. pants
Atteikums izdot vai atjaunot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu un tā atsaukšana
1. Visos lēmumos par atteikumu izdot vai atjaunot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu norāda iemeslus, uz kuriem ir balstīts šis atteikums. Kuģa īpašniekam paziņo un viņu informē par pārsūdzības kārtību un tās laika ierobežojumiem attiecīgajā dalībvalstī.
2. Jebkuru spēkā esošu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu var atsaukt kompetentā iestāde, kas to izdevusi vai atjaunojusi, ja kuģis vairs neatbilst tā sertifikātā noteiktajām tehniskajām prasībām.
16. pants
Papildu pārbaudes
1. Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkurā laikā var pārbaudīt, vai kuģim ir saskaņā ar šo direktīvu derīgs sertifikāts un vai kuģis atbilst prasībām, kas noteiktas šādā sertifikātā, vai rada būtisku apdraudējumu personām uz klāja, videi vai kuģošanas drošībai. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 2.–5. punktu.
2. Ja iestādes šādā pārbaudē atklāj, ka sertifikāta nav vai ka kuģa sertifikāts ir nederīgs, vai ka kuģis neatbilst sertifikātā noteiktajām prasībām, bet ka šāda spēkā neesamība vai prasību neizpilde nerada būtisku apdraudējumu, kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai situāciju labotu. Septiņu dienu laikā informē iestādi, kas izdeva sertifikātu vai kas to atjaunināja pēdējo reizi.
3. Ja pārbaudē iestādes atklāj, ka kuģis rada būtisku apdraudējumu personām uz klāja, videi vai kuģošanas drošībai, tās var neļaut kuģim turpināt braucienu līdz ir īstenoti vajadzīgie pasākumi, lai situāciju labotu.
Tās var arī paredzēt pasākumus, kādi nodrošinātu kuģa darbības drošu turpināšanu līdz vietai, kur to pārbaudīs vai saremontēs, nepieciešamības gadījumā pārtraucot kuģa transportēšanas darbību. Septiņu dienu laikā informē iestādi, kas izdeva sertifikātu vai kas to atjaunināja pēdējo reizi.
4. Dalībvalsts, kas nav ļāvusi kuģim turpināt braucienu vai ir paziņojusi kuģa īpašniekam par savu nodomu tā rīkoties, ja atklātās nepilnības netiks novērstas, septiņu dienu laikā par savu pieņemto vai paredzēto lēmumu informē tās dalībvalsts iestādi, kas izdevusi vai pēdējo reizi atjaunojusi sertifikātu.
5. Visos lēmumos par kuģa turpmākās darbības pārtraukšanu, kuri pieņemti, īstenojot šo direktīvu, sīki jāapraksta iemesli, kas ir lēmuma pamatā. Tas bez kavēšanās jādara zināms attiecīgajai personai, kas vienlaikus jāinformē par pieejamajām pārsūdzības procedūrām saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par šādu pārsūdzības procedūru termiņiem.
17. pants
Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs
Kompetentā iestāde, kas izdevusi Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, šajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā norāda unikālu Eiropas kuģa identifikācijas numuru saskaņā ar II pielikuma 2. nodaļu.
18. pants
Līdzvērtīgums un izņēmumi
1. Dalībvalstis var prasīt Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, kas atļautu izņēmumus vai atzītu tehnisko specifikāciju līdzvērtīgumu konkrētiem kuģiem attiecībā uz:
a) tādu citu materiālu, iekārtu vai aprīkojuma daļu izmantošanu vai atrašanos uz kuģa klāja vai tādu citu konstrukcijas aspektu vai citu pasākumu pieņemšanu, kas nav ietverti II pielikumā;
b) Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta izdošanu izmēģinājuma nolūkā uz ierobežotu laikposmu, ietverot jaunas tehniskās specifikācijas, kas atkāpjas no II pielikuma II daļas prasībām, ar nosacījumu, ka šīs specifikācijas nodrošina līdzvērtīgu drošību;
c) izņēmumu piemērošanu no pārbaudes iestāžu puses pasažieru kuģim saistībā ar zonām, kas paredzētas, lai tās lietotu personas ar ierobežotu kustību brīvību, ja II pielikuma 15. nodaļā noteikto īpašo prasību piemērošanu uzskata par sarežģītu praksē vai ja tā saistīta ar pārmērīgām izmaksām;
d) tādu citu ugunsdzēšanas līdzekļu izmantošanu, kas nav minēti II pielikuma 10. nodaļā;
e) pastāvīgi uzstādītu ugunsdzēšanas sistēmu izmantošanu priekšmetu aizsardzībai;
f) II pielikuma 24. nodaļas piemērošanu kuģim, kas pārbūvēts tā, ka tā garums pārsniedz 110 m;
g) izņēmumiem attiecībā uz II pielikuma 24. un 24.a nodaļā noteiktajām prasībām pēc pārejas noteikumu piemērošanas beigām, ja šīs prasības ir tehniski sarežģīti piemērot vai ja to piemērošanai var būt vajadzīgas nesamērīgas izmaksas;
h) to standartu atzīšanu, kas attiecas uz sistēmām, kuras izsmidzina mazāku ūdens daudzumu nekā II pielikuma 10. nodaļā minētās sistēmas.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanas procedūru.
2. Dalībvalstu kompetentās iestādes 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto līdzvērtīgumu un izņēmumus norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā. Informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
3. Gaidot 1. punkta a) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu, kompetentās iestādes var izdot pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.
Tādā gadījumā kompetentās iestādes viena mēneša laikā pēc pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta izdošanas paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm kuģa nosaukumu un Eiropas kuģa identifikācijas numuru, izņēmumu būtību un valsti, kurā kuģis ir reģistrēts vai kurā ir tā reģistrācijas osta.
4. Komisija publicē saskaņā ar II pielikumu apstiprināto radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru reģistru.
19. pants
Trešo valstu kuģu kuģošanas sertifikātu atzīšana
Savienība iesaistās sarunās ar trešām valstīm, lai nodrošinātu kuģošanas sertifikātu atzīšanu starp Savienību un trešām valstīm.
Gaidot nolīgumu noslēgšanu, dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt trešo valstu kuģu kuģošanas sertifikātus kuģošanai šīs dalībvalsts ūdensceļos.
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniegšanu trešo valstu kuģiem veic saskaņā ar 7. panta 1. punktu.
20. pants
Direktīvas 2009/100/EK piemērošanas saglabāšana
Kuģiem, kas nav šīs direktīvas 2. panta 2. un 3. punkta darbības jomā, bet kas ir Direktīvas 2009/100/EK darbības jomā, piemēro minētās direktīvas noteikumus.
21. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz dokumentu izmantošanu
Dokumenti, kas ir šīs direktīvas darbības jomā un ko izdevušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir derīgi līdz to termiņa beigām.
22. pants
Pielikumu pielāgošana
1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz I, II, III, IV un VII pielikuma pielāgošanu atbilstīgi zinātniskajam un tehniskajam progresam vai attīstībai šajā jomā, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba, lai nodrošinātu, ka 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie divi sertifikāti tiek izdoti, pamatojoties uz tehniskajām prasībām, kuras nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni, vai lai ņemtu vērā 5. pantā minētos gadījumus.
Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim saskaņā ar 24. pantu pieņem deleģētos aktus, lai II pielikuma 19.ba nodaļā ieviestu īpašas prasības attiecībā uz kuģiem, kas tiek darbināti ar sašķidrinātu dabasgāzi (SDG). [Gr. 9]
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz saistošiem administratīviem norādījumiem par II pielikumā paredzēto tehnisko prasību detalizētu piemērošanu, lai nodrošinātu šo prasību saskaņotu interpretāciju vai lai ņemtu vērā labāko praksi, kas izstrādāta Savienības līmenī vai izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija nodrošina, ka tehniskās prasības, kuras ir jāpilda, lai tiktu izdots Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts, kas atzīts kuģošanai Reinā, atbilst drošības līmenim, kurš ir līdzvērtīgs līmenim, kas vajadzīgs, lai izdotu pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantā minēto sertifikātu.
2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai atjauninātu atsauces šajā direktīvā uz konkrētiem II pielikuma noteikumiem nolūkā ņemt vērā šajā pielikumā ieviestos grozījumus.
23. pants
Pagaidu prasības
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai paredzētu pagaidu prasības kuģiem nolūkā atļaut pārbaudes ar mērķi veicināt inovāciju un tehnoloģiju attīstību. Šādas prasības ir spēkā uz ne ilgāk kā 3 gadiem.
24. pants
Deleģēšana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. DirektīvasPilnvaras pieņemt 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantā minētās pilnvarasminētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]piecu gadu laikposmu no ..(13). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 10]
3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantā minētās pilnvaras. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģēto tiesību aktu spēkā esamību.
4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, jadivos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus 2 mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija tiem ir paziņojusi par šo aktu, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments vai Padome var šo periodu pagarināt par 2 mēnešiem, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamentavai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 12]
25. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/672/EEK(14) 7. pantu (turpmāk — komiteja). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. Ja ir jāsaņem komitejas atzinums ar rakstiskas procedūras starpniecību, tās priekšsēdētājs pieņem lēmumu izbeigt procedūru bez rezultāta sasniegšanas atzinuma sniegšanas termiņā.
26. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sankcijas tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.
26.a pants
Pārskatīšana
Komisija līdz ..(15) un pēc tam ik pēc trim gadiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā pārskatīta ar šo direktīvu ieviesto pasākumu efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz tehnisko prasību saskaņošanu un iekšējo ūdensceļu kuģošanas tehnisko standartu izstrādi. Ziņojumā pārskatīti arī mehānismi sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kas ir atbildīgas par iekšējo ūdensceļu kuģošanu. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un koordināciju to standartu izstrādē, uz kuriem varēs atsaukties Savienības tiesību aktos. [Gr. 13]
27. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis, kam ir 1. pantā minētie iekšējie ūdensceļi, pieņem tiesību aktus, noteikumus un administratīvos noteikumus, kas vajadzīgi, lai, sākot no 2015. gada 1. janvāra, nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šādus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu valsts tiesību aktu noteikumu tekstu, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.
28. pants
Atcelšana
Direktīva 2006/87/EK tiek atcelta, sākot no 2015. gada 1. janvāra.
Atsauces uz atcelto direktīvu ir uzskatāmas par atsauci uz šo direktīvu.
29. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
30. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kam ir 1. pantā minētie iekšējie ūdensceļi.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā —
Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs
PIELIKUMU SARAKSTS
I pielikums. Ģeogrāfiski 1., 2., 3. un 4. zonā sadalītu Savienības iekšējo ūdensceļu saraksts
II pielikums. Obligātās tehniskās prasības, ko piemēro 1., 2., 3. un 4. zonas ūdensceļos kuģojošiem kuģiem
II pielikumā iekļauj šādu nodaļu:
"9.ba NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS KUĢIEM, KAS TIEK DARBINĀTI AR SAŠĶIDRINĀTU DABASGĀZI (SDG) (paliek anulēta)" [Gr. 14]
III pielikums. Iespējamu papildu tehnisko prasību aspekti attiecībā uz kuģiem iekšējo ūdensceļu 1. un 2. zonā
IV pielikums. Iespējamu tehnisko prasību pazeminājuma aspekti attiecībā uz kuģiem iekšējo ūdensceļu 3. un 4. zonā
V pielikums. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta paraugs
VI pielikums. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu reģistra paraugs
VII pielikums. Klasificēšanas sabiedrības
Pielikumi nav pilnībā iekļauti konsolidējā tekstā. Lūgums skat. Komisijas priekšlikumu COM(2013)0622, 2. un 3. daļa.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/87/EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK (OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/100/EK par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu (OV L 259, 2.10.2009., 8. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).
Padomes Direktīva 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.), (Direktīva atcelta ar Direktīvu 2006/87/EK).
Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīva 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp.).
Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/672/EEK par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (COM(2013)0796 – C7-0421/2013 – 2013/0410(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0796),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 33. un 325. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C7–0421/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2014. gada 25. februāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0241/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu
(1) Lai panāktu, ka Padomes Regula (EK) Nr. 515/97(4) aptver visu iespējamo preču pārvietošanu attiecībā uz Savienības muitas teritoriju, ir lietderīgi precizēt muitas tiesību aktu definīciju attiecībā uz preču ievešanas un izvešanas jēdzieniem.
(2) Nolūkā vēl vairāk stiprināt administratīvās un kriminālprocedūras attiecībā uz pārkāpumiem, ir nepieciešams nodrošināt, ka pierādījumus, kas iegūti savstarpējās palīdzības ietvaros, var atzīt par pieņemamiem pieteikuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos.
(3) Komisijas 2013. gada 8. janvāra Paziņojumā par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību ir atzīts, ka steidzami nepieciešams uzlabot datu kvalitāti un pieejamību izmantošanai pirmsievešanas riska analīzē, īpaši drošuma un drošības risku efektīvai konstatēšanai un mazināšanai valstu un Savienības līmenī kopējās riska pārvaldības sistēmas ietvaros, kura izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92(5) 13. panta 2. punktu. Datu par konteineru pārvietošanu iekļaušana pirmsievešanas riska pārvaldībā krietni uzlabos piegādes ķēdes pārredzamību un būtiski stiprinās Savienības un dalībvalstu spējas mērķtiecīgi kontrolēt paaugstināta riska sūtījumus, vienlaikus atvieglojot likumīgās tirdzniecības plūsmu.
(4) Nolūkā palielināt skaidrību, konsekvenci, efektivitāti, saskaņotību un pārredzamību nepieciešams konkrētāk definēt iestādes, kurām vajadzētu būt piekļuvei reģistriem, kas izveidoti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 515/97; šajā nolūkā tiks izveidota vienota atsauce kompetentajām iestādēm. [Gr. 1]
(5) Uz konteineru pārvietošanu attiecīgie dati ļauj konstatēt krāpšanu un riska tendences attiecībā uz precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā un izved no tās. Šādi dati kalpo, lai palīdzētu novērst un izmeklēt darbības, kas ir vai šķiet muitas tiesību aktu pārkāpums, un saukt pie atbildības par tām, un lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pārvaldīt muitas riskus, kas definēti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. punktā. Iespējami pilnīga datu kopuma vākšanai un izmantošanai, vienlaikus nepieļaujot potenciālu negatīvu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kravu pārvadājumu nozarē, nepieciešams, lai publiskā vai privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, iesniegtu Komisijai datus par konteineru pārvietošanu, ciktāl tie vāc šādus datus elektroniskā formātā, izmantojot savas aprīkojuma izsekošanas sistēmas, vai ciktāl tiem ir piekļuve šādiem datiem.
(5a) Informācija, kas iegūta no Komisijas 2013. gada 25. novembra ietekmes novērtējuma par grozījumu izdarīšanu Regulā (EK) Nr. 515/97 attiecībā uz problēmas mērogu, liecina, ka krāpšana, kas saistīta ar nepatiesas izcelsmes deklarēšanu vien, katru gadu ES 27 dalībvalstīm var radīt zaudējumus EUR 100 miljonu apmērā. Dalībvalstis 2011. gadā ziņoja par 1905 atklātiem krāpšanas gadījumiem un citiem pārkāpumiem saistībā ar preču nepatiesu aprakstu, kuri radījuši zaudējumus EUR 107,7 miljonu apmērā. Šis skaitlis attiecas tikai dalībvalstu un Komisijas atklātajiem zaudējumiem. Problēmas patiesie apmēri ir ievērojami lielāki, ņemot vērā, ka nav informācijas par aptuveni 30 000 iespējamiem krāpšanas gadījumiem. [Gr. 2]
(5b) Lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, Savienības pienākums ir cīnīties pret krāpšanu muitas jomā un tādējādi palīdzēt sasniegt iekšējā tirgus mērķi attiecībā uz nekaitīgiem produktiem ar autentiskiem izcelsmes sertifikātiem. [Gr. 3]
(6) Ņemot vērā aizvien pieaugošo krāpšanu muitas jomā, ir būtiski palielināt atklāšanu un novēršanu vienlaikus valstu un Savienības līmenī. Krāpšanas atklāšana, riska tendenču apzināšana un efektīvu riska pārvaldības procedūru īstenošana ir lielā mērā atkarīga no attiecīgo operatīvo datu kopumu noteikšanas un šķērsanalīzes. Tādēļ nepieciešams Eiropas Savienības līmenī izveidot reģistru, kurā būtu iekļauti dati par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp preču tranzītu dalībvalstu iekšienē un tiešo eksportu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāatļauj sistemātiski replicēt no sistēmām, kuru darbību nodrošina Komisija, datus par preču importu, eksportu un tranzītu un iespējami ātrāk būtu jāsniedz Komisijai dati, kas attiecas uz preču tranzītu dalībvalstu iekšienē.un tiešo eksportu. Komisijai katru gadu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rezultāti, kas iegūti no minētā reģistra. Līdz …(6) Komisijai būtu jāveic novērtējums, lai noteiktu, vai ir iespējams paplašināt reģistrā apkopotos datus, iekļaujot datus par preču importu un tranzītu pa sauszemi un gaisu, un vai ir nepieciešams reģistrā iekļaut datus arī pareksportu. [Gr. 4]
(7) Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 515/97 18.b pantu, Komisija ir izveidojusi vairākas tehniskās sistēmas, kas ļauj sniegt tehnisko palīdzību, apmācību vai saziņas darbību un citu operatīvo darbību dalībvalstīm. Minētās tehniskās sistēmas nepieciešams skaidri minēt minētajā regulā, un uz tām nepieciešams attiecināt datu aizsardzības prasības.
(8) E-muitas ieviešana 2011. gadā, saskaņā ar kuru importa un eksporta pavaddokumentus vairs neglabā muitas pārvaldes, bet gan uzņēmēji, ir izraisījusi kavējumus Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanu veikšanā muitas jomā, jo OLAF nepieciešama šo pārvalžu starpniecība, lai iegūtu šādus dokumentus. Turklāt trīs gadu ierobežojuma periods, ko piemēro iestāžu glabātajiem muitas dokumentiem, vēl vairāk apgrūtina izmeklēšanas sekmīgu veikšanu. Tādēļ, lai paātrinātu izmeklēšanu veikšanu muitas jomā, Komisijai vajadzētu būt tiesībām konkrētos apstākļos un pēc iepriekšēja paziņojuma dalībvalstīm pieprasīt importa un eksporta deklarāciju pavaddokumentus tieši no attiecīgajiem uzņēmējiem. Šādos gadījumos attiecīgie uzņēmēji būtu jāinformē pa to, kāda procedūra tiek piemērota. Šiem uzņēmējiem vajadzētu būt pienākumam laikus iesniegt Komisijai prasītospieprasītos dokumentus pēc tam, kad Komisija ir iesniegusi dalībvalstīm iepriekšēju paziņojumu. [Gr. 5]
(9) Lai nodrošinātu ievietoto datu konfidencialitāti un lielāku drošību, būtu jāparedz noteikums par piekļuves ierobežošanu ievietotajiem datiem, piekļuvi atļaujot vienīgi konkrētiem lietotājiem un konkrētā nolūkā. [Gr. 6]
(10) Lai sniegtu aktuālo informāciju un nodrošinātu pārredzamību un datu subjektu tiesības uz informāciju, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK(8), būtu jāievieš iespēja publicēt internetā to dalībvalstu noteikto kompetento iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu atjauninājumus, kurām ir piekļuve Muitas informācijas sistēmai (MIS).
(11) Regula (EK) Nr. 45/2001 attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras.
(12) Lai uzlabotu datu aizsardzības uzraudzības saskanīgumu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam nolūkā panākt MIS revīziju koordinēšanu nepieciešams cieši sadarboties ar Apvienoto Uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI(9).
(13) Noteikumi, kas regulē datu glabāšanu MIS, bieži ir par iemeslu informācijas nepamatotai zaudēšanai tādēļ, ka dalībvalstis neveic sistemātiskus gada pārskatus, kam par iemeslu ir ar to saistītais administratīvais slogs un atbilstīgu resursu — jo īpaši cilvēkresursu — trūkums. Tādēļ ir nepieciešams vienkāršot procedūru, kas regulē datu glabāšanu MIS, atceļot pienākumu katru gadu pārskatīt datus un nosakot maksimālo glabāšanas periodu uz 10 gadiem, kas atbilst laika periodiem, kuri noteikti attiecībā uz reģistriem, kas izveidoti, pamatojoties uz šo regulu. Tomēr šis laika noteikums nebūtu jāpiemēro attiecībā uz termiņu, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 221. panta 3. punktā. Glabāšanas periods ir nepieciešams pārkāpumu apstrādes garo procedūru dēļ un tādēļ, ka šie dati ir nepieciešami kopīgo muitas operāciju un izmeklēšanu veikšanai. Turklāt, lai garantētu noteikumus, kas regulē datu aizsardzību, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs būtu jāinformē par gadījumiem, kad personas dati MIS tiek glabāti ilgāk kā piecus gadus. [Gr. 7]
(14) Lai vēl vairāk veicinātu iespējas veikt krāpšanas analīzi un atvieglotu izmeklēšanas veikšanu, dati, kas attiecas uz lietu identifikācijas datubāzē (FIDE) glabātām notiekošu izmeklēšanu lietām, būtu jāanonimizē pēc viena gada kopš pēdējās skatīšanas un jāsaglabā tādā veidā, ka datu subjekta identifikācija vairs nav iespējama.
(15) Ņemot vērā to, ka mērķus stiprināt muitas riska pārvaldību, kā definēts Regulas (EEK) 2913/91 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(16) Tiem publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, uz kuriem šīs regulas spēkā stāšanās laikā attiecas privāttiesiska līguma saistības attiecībā uz datu sniegšanu par konteineru pārvietošanu, būtu jādod iespēja izmantot 18.c panta atliktu piemērošanu, lai tie varētu atkārtoti vienoties par saviem līgumiem un panākt, ka turpmākie līgumi ir saskaņā ar pienākumu sniegt datus Komisijai.
(17) Regula (EK) Nr. 515/97 piešķir Komisijai pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus; pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pilnvaras, kas ar minēto regulu ir piešķirtas Komisijai, ir nepieciešams saskaņot ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu.
(18) Lai papildinātu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 515/97 elementus un jo īpaši lai izveidotu racionalizētu un strukturētu CSM reģistru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz gadījumiem, par kuriem ir jāsniedz CSM, CSM paziņojamo datu elementu minimumu un ziņošanas biežumu.
(19) Lai papildinātu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 515/97 elementus un jo īpaši lai konkrēti noteiktu, kāda informācija jāievieto MIS, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to darbību noteikšanu saistībā ar lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu, par kurām jāievieto informācija MIS centrālajā datubāzē.
(20) Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(21) Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 515/97 īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz datu formātu un CSM nosūtīšanas metodi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(10). Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.
(22) Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 515/97 īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz konkrētiem elementiem, kuri jāiekļauj MIS katrā kategorijā, kas minēta 24. panta a) līdz h) punktā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Konkrēti MIS iekļaujamie elementi tiks balstīti uz tiem, kas uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 696/98(11) pielikumā.
(23) Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas 2014. gada 11. martā ir sniedzis atzinumu,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 515/97 groza šādi:
1. regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:
a) pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:"
"― "muitas tiesību akti" nozīmē tādu Savienības noteikumu un saistīto deleģēto un īstenošanas aktu kopumu, kuri reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, importu, eksportu, tranzītu un klātbūtni, kuras tirgo starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī starp dalībvalstīm, tādu preču gadījumā, kam nav Savienības statusa Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 28. panta 2. punkta nozīmē, vai precēm, uz ko attiecas papildu pārraudzība vai pārbaudes, lai noteiktu to Savienības statusu,";
"
b) pievieno šādu ievilkumu:"
"― "publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē” nozīmē īpašniekus, kravas nosūtītājus, saņēmējus, kravas pārsūtītājus, pārvadātājus, ražotājus un citus starpniekus vai starptautiskajā piegādes ķēdē iesaistītās personas. " [Gr. 8]
"
2. regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:"
"Dokumentus, notariāli apstiprinātas kopijas, apliecinājumus, visus instrumentusoficiālos aktus vai lēmumus, ko izdevušas administratīvās iestādes, ziņojumus un jebkādas citas ziņas, ko ieguvuši saņēmējas iestādes darbinieki un kas nosūtītas iesniedzējai iestādei 4. līdz 11. pantā minētās palīdzības gaitā, var izmantot kā pierādījumu iesniedzējas dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos tādā pašā veidā, kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek process."; [Gr. 9]
"
2.a regulā iekļauj šādu pantu:"
"16.a pants
Dokumentus, notariāli apstiprinātas to kopijas, apliecinājumus, visus instrumentus vai lēmumus, ko izdevušas administratīvās iestādes, ziņojumus un jebkādu citu informāciju, ko ieguvuši vienas dalībvalsts darbinieki un kas nosūtītas citai dalībvalstij 13. līdz 15. pantā minētās palīdzības gaitā, var izmantot kā atbilstošu pierādījumu saņēmējas dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos tādā pašā veidā, kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek process. "; [Gr. 10]
"
2.b regulas 18. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu ievilkumu:"
"– ja muitas tiesību aktu pārkāpumu apmērs ir lielāks par Komisijas noteikto robežvērtību." [Gr. 11]
"
2.c regulas 18. panta 1. punkta pirmās daļas nobeiguma frāzi aizstāj ar šādu:"
"tās vai nu pēc savas iniciatīvas, vai atbildot uz pamatotu pieprasījumu no Komisijas, iespējami ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā pēc trim nedēļām nosūta Komisijai visu attiecīgo informāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir dokumentu, to kopiju vai izrakstu formā, kas nepieciešama, lai noteiktu faktus tā, lai Komisija varētu saskaņot dalībvalstu pieņemtos pasākumus."[Gr. 12]
"
2.d regulas 18. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
"4. Ja Komisija uzskata, ka pārkāpumi notikuši vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par to informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstis, un šī dalībvalsts vai dalībvalstis pēc iespējas ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc informācijas saņemšanas veic procedūru, kurā var piedalīties Komisijas amatpersonas, saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu un 11. pantu." [Gr. 13]
"
3. regulas 18.a pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Neskarot dalībvalstu kompetences, riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/97 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā, un lai palīdzētu 29. pantā minētajām iestādēm atklāt preču kustību, kas rada aizdomas par muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī šajā nolūkā izmantotos transportlīdzekļus, tostarp konteinerus, Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā iekļauti dati, kas saņemti no publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē. Šis reģistrs iepriekš minētajām iestādēm ir tieši pieejams. Tās nodrošina, ka šajā reģistrā iekļautā informācija par dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju interesēm tiek izmantota tikai šajā regulā paredzētajām vajadzībām."; [Gr. 14]
"
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. Pārvaldot šo reģistru, Komisija ir pilnvarota
a)
ar jebkādiem līdzekļiem vai jebkādā veidā piekļūt datiem vai iegūt tos un šos datus izmantot administratīvās vai tiesas procedūras nolūkos, ievērojot intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamos tiesību aktus. Komisija izveido atbilstīgas garantijas pret publisko iestāžu patvaļīgu iejaukšanos, tostarp tehniskus un organizatoriskus pasākumus un pārredzamības prasības attiecībā uz datu subjektiem. Datu subjektiem nodrošina piekļuves un labošanas tiesības attiecībā uz datiem, kas apstrādāti šajā nolūkā; [Gr. 15]
b)
salīdzināt reģistrā pieejamos vai no tā iegūtos datus, indeksēt un papildināt tos, izmantojot citus datu avotus, kā arī analizēt tos, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001*;
c)
izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, nodot šā reģistra datus 29. pantā minēto iestāžu rīcībā. "
"
____________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti noteikumus (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(c) pievieno šādu 5. un 6. punktu:"
"5. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga reģistra atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.
Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām.[Gr. 16]
6. Neskarot Regulu 45/2001, Komisija ar publisko vai privāto pakalpojumu sniedzēju, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, piekrišanu var nosūtīt 18.a panta 3. punktā minētos datus tādām starptautiskām organizācijām,un/vai ES iestādēm / aģentūrām, kascita starpā Pasaules Muitas organizācijai, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai, Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai un Starptautiskajai Gaisa transporta asociācijai, kā arī Eiropolam, kuras dod ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā, ar kurām Komisija ir noslēgusi attiecīgu vienošanos vai saprašanās memorandu. [Gr. 17]
Datus saskaņā ar šo punktu nosūta vienīgi šīs regulas vispārīgos nolūkos, tostarp arī Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā un/vai riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92* 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā. [Gr. 18]
Vienošanās vai saprašanās memorands, uz kuru pamatojoties var notikt Datu nosūtīšananosūtīšanā saskaņā ar šo punktu, cita starpā ietverievēro datu aizsardzības principus, piemēram, datu subjekta iespējas īstenot savas tiesības uz piekļuvi un labošanu un panākt savu tiesību aizsardzību administratīvā kārtā un tiesā, kā arī neatkarīgu pārraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt atbilstību datu aizsardzības garantijām. [Gr. 19]
Datus, kas saņemti no publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai grozītu to starptautisko organizāciju un/vai Savienības iestāžu/aģentūru sarakstu, kuras sniedz ieguldījumu Savienības finanšu interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā. [Gr. 20]
Komisija apspriežas ar uzņēmumu pārstāvjiem par šajā punktā minēto deleģēto aktu sagatavošanu. [Gr. 21]
___________
* Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.)."
"
4. regulas 18.b pantu groza šādi:
a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. Komisija varnodrošina, ka dalībvalstīm sniegtir pieejamas ekspertu konsultācijas, tehniskotehniskā vai loģistikas palīdzību, īstenotpalīdzība, mācību vai komunikācijas pasākumus vai jebkādu citupasākumi vai jebkāds cits darbības atbalstuatbalsts, lai sasniegtu šīs regulas mērķus un lai tās varētu veikt savus dalībvalsts pienākumus saistībā ar LESD 87. pantā paredzētās muitas sadarbības īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija izveido attiecīgas tehniskās sistēmas."; [Gr. 22]
"
b) pievieno šādu 3. punktu:"
"3. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga visu šajā pantā paredzēto tehnisko sistēmu atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001."; [Gr. 23]
"
5. iekļauj šādus pantus:"
"18.c pants
1. Regulas 18.a panta 1. punktā minētie publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdēJūras pārvadātāji, kuri glabā datus par konteineru pārvietošanu un statusu vai kuriem ir piekļuve šādiem datiem, sniedz Komisijai ziņojumus par konteinera statusu (CSM). [Gr. 24]
2. Prasītos CSM sniedz jebkurā no šādām situācijām:par konteineriem, kurus no trešās valsts Savienības muitas teritorijā paredzēts ievest ar kuģi.
a)
konteinerus paredzēts ar kuģi ievest no trešās valsts Savienības muitas teritorijā;[Gr. 25]
b)
konteinerus ar kuģi izved no Savienības muitas teritorijas uz trešo valsti.[Gr. 26]
3. Prasītajos CSM ziņo par 18.f pantā minētajiem notikumiem, ciktāl tie ir zināmi publiskajam vai privātajam pakalpojumu sniedzējam, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, kuršun sniedz ziņojumu, un par kuriem ir izveidota vai savākta informācija elektroniskajā konteineru izsekošanas aprīkojumā. [Gr. 27]
4. Komisija izveido un pārvalda sniegto CSM reģistru ("CSM reģistrs"). CSM reģistrs ir daļa no 18.a pantā minētā reģistra, un tajā neiekļauj personas datus. [Gr. 28]
18.d pants
1. Ja konteineru, tostarp konteinerus, kuri netiks izkrauti Savienībā, paredzēts ar kuģi ievest no trešās valsts Savienības muitas teritorijā, publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas 18.c panta 1. punktā noteiktais pienākums, sniedz CSM par visiem notikumiem no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kamēr par konteineru atkal paziņo, ka tas ir tukšs.
2. Ja īpašie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, konkrētā gadījumā nav pieejami pakalpojumu sniedzēja elektroniskajos ierakstos, pakalpojumu sniedzējs sniedz CSM par notikumiem, kas notikuši laikā no vismaz trim mēnešiem pirms fiziskās atvešanas uz Savienības muitas teritoriju līdz vienam mēnesim pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā, vai, ja tas notiek pirmo reizi, līdz atvešanai uz galamērķi, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas.
18.e pants
1. Ja konteiners tiek ar kuģi izvests no Savienības muitas teritorijas uz trešo valsti, publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas 18.c panta 1. punktā noteiktais pienākums, sniedz CSM par visiem notikumiem no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs ārpus Savienības muitas teritorijas.
2. Ja īpašie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, konkrētā gadījumā nav pieejami pakalpojumu sniedzēja elektroniskajos ierakstos, pakalpojumu sniedzējs var sniegt CSM par notikumiem, kas notikuši vismaz trīs mēnešu laikā pēc izvešanas no Savienības muitas teritorijas.
18.f pants
1. Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tos konteinera statusa notikumus, par kuriem jāsniedz CSM saskaņā ar 18.c pantu, CSM paziņojamo datu elementu minimumu un ziņošanas biežumu.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par CSM datu formātu un CSM nosūtīšanas metodēm, tostarp nosaka pienākumus, ko var attiecināt uz konteineriem, kurus kravu novirzīšanas dēļ ieved Savienībā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 29]
2.a
Saskaņā ar 18.a panta 1. punktu Komisija ar īstenošanas aktu pieņem metodes, ko izmanto, lai ar publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem vienotos pirms viņu uzglabātos CSM datus pārsūta citām organizācijām vai struktūrām. [Gr. 30]
2.b
Komisija tiek mudināta šajā pantā minēto deleģēto aktu un īstenošanas aktu sagatavošanas procesā pastiprināti apspriesties ar konteineru līnijpārvadājumu nozares pārstāvjiem. Minētos pārstāvjus var uzaicināt piedalīties attiecīgās komitejas sanāksmēs un ekspertu grupās, kuras piedalās šādu aktu sagatavošanā. [Gr. 31]
18.g pants
1. Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā ir iekļauti dati par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp tranzītu dalībvalsts iekšienē, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93* 37. un 38. pielikumā – "importa, eksporta, tranzīta reģistru". Dalībvalstis atļauj Komisijai sistemātiski replicēt uz importu, eksportu un tranzītu attiecīgos datus no avotiem, kuru darbību nodrošina Komisija, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92. Dalībvalstis iespējami ātrāk sniedz Komisijai datus par preču tranzītu dalībvalsts iekšienē. un tiešo eksportu. Par privātpersonām un juridiskām personām sniegto informāciju izmanto tikai šajā regulā paredzētajām vajadzībām. [Gr. 32]
2. Reģistru izmanto, lai palīdzētu novērst un izmeklēt darbības, kas ir vai šķiet muitas tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tām, un riska pārvaldības, tostarp, uz risku balstītas muitas kontroles nolūkos, kā definēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.
3. Reģistrs ir pieejams vienīgi Komisijas struktūrvienībām un 29. pantā minētajām valstu iestādēm. Komisijas un valstu iestāžu iekšienē apstrādāt minētajā reģistrā iekļautos personas datus ir tiesīgi tikai norīkoti analītiķi.
Neskarot Regulu 45/2001, Komisija ar sniedzējas dalībvalsts piekrišanu var nosūtīt atlasītus datus, kas iegūti saskaņā ar 1. punktā noteikto procedūru, tādām starptautiskām organizācijām,un/vai ES iestādēm / aģentūrām cita starpā Pasaules Muitas organizācijai, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai, Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai un Starptautiskajai Gaisa transporta asociācijai, kā arī Eiropolam, kas dod ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā un ar kurām Komisija ir noslēgusi attiecīgu vienošanos vai saprašanās memorandu. [Gr. 33]
Datus saskaņā ar šo punktu nosūta vienīgi šīs regulas vispārīgos nolūkos, tostarp arī Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā un/vai riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.
Vienošanās vai saprašanās memorands, uz kuru pamatojoties var notikt datu nosūtīšana saskaņā ar šo punktu, cita starpā ietver datu aizsardzības principus, piemēram, datu subjekta iespējas īstenot savas tiesības uz piekļuvi un labošanu un panākt savu tiesību aizsardzību administratīvā kārtā un tiesā, kā arī neatkarīgu pārraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt atbilstību datu aizsardzības garantijām.
3.a
Saskaņā ar 51.a punktu Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti no minētā reģistra. [Gr. 34]
4. Personas datu apstrādei, ko veic Komisija saistībā ar šajā reģistrā iekļautiem datiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.[Gr. 35]
Komisija ir uzskatāma par personu, kas ir atbildīga par datu apstrādi, Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punkta nozīmē.
Uz importa, eksporta, tranzīta reģistru attiecas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. pantu.[Gr. 36]
Datus, kas iekļauti importa, eksporta, tranzīta reģistrā, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.
5. Importa, eksporta, tranzīta reģistrā neiekļauj īpašas datu kategorijas Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5. punkta nozīmē.
Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām.[Gr. 37]
18.h pants
1. Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, kā tas minēts šā panta 1.a punktā un saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 14. pantu var tieši no uzņēmējiem iegūt pavaddokumentus par importa un eksporta deklarācijastranzīta deklarācijām, par kurām pavaddokumentus sagatavo vai vāc uzņēmēji, kas attiecas uz izmeklēšanām saistībā ar muitas tiesību aktu īstenošanu, kā definēts šīs regulas 2. panta 1. punktā, vai nu saņemot skaidri izteiktu dalībvalsts atļauju, vai netiešu atļauju, kā noteikts šīs regulas 18.h panta 1.b punktā. Komisija, izsakot pieprasījumu, informē par šo pieprasījumu visas dalībvalstis, kuras varētu būt iesaistītas turpmākajā izmeklēšanā. Komisija, izsakot pieprasījumu, uzņēmēja reģistrācijas dalībvalstij iesniedz pieprasījuma kopiju. Komisija uzņēmēja sniegtās atbildes un pavaddokumentu kopijas uzņēmēja reģistrācijas dalībvalstij iesniedz vienas nedēļas laikā pēc atbildes saņemšanas. [Gr. 38]
1.a
Pēc tam, kad dalībvalsts saņēmusi Komisijas pieprasījumu par importa vai tranzīta deklarācijas pavaddokumentu iesniegšanu, dalībvalstij saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 14. pantu ir trīs nedēļas laika, kurā tā vai nu:
–
atbild uz pieprasījumu un iesniedz prasītos dokumentus;
–
informē Komisiju, ka dalībvalsts ir pieprasījusi uzņēmējam attiecīgos dokumentus;
–
operatīvu iemeslu dēļ lūdz pieprasījuma izpildes termiņu pagarināt vēl par divām nedēļām; vai
–
noraida šo pieprasījumu un informē Komisiju, ka pieprasījumu nebija iespējams pienācīgi izpildīt, piemēram, tādēļ, ka uzņēmējs nebija iesniedzis pieprasīto informāciju vai tādēļ, ka dalībvalsts tiesu iestāde saskaņā ar šīs regulas 3. pantu ir pieņēmusi noraidošu lēmumu. [Gr. 39]
1.b
Ja dalībvalsts:
–
neiesniedz prasītos dokumentus;
–
neinformē Komisiju, ka dalībvalsts ir pieprasījusi uzņēmējam prasītos dokumentus;
–
operatīvu iemeslu dēļ nelūdz pieprasījuma izpildes termiņu pagarināt vēl par divām nedēļām; vai
–
nenoraida pieprasījumu, norādot pamatotu iemeslu
sākotnēji noteiktajā trīs nedēļu termiņā, uzskata, ka dalībvalsts ir klusējot devusi atļauju Komisijai sazināties ar uzņēmējiem tieši un pieprasīt no tiem importa vai tranzīta deklarācijas pavaddokumentus. [Gr. 40]
2. Termiņos, kādos uzņēmējiem jāglabā attiecīgie dokumenti, uzņēmēji trīs nedēļu laikā pēc pieprasījuma sniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. [Gr. 41]
_________________
* Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)."
"
5.a regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Šīs regulas 20. pantā minēto Kopienas darbību laikā iegūto informāciju un konstatējumus, jo īpaši attiecīgo ārpuskopienas valstu sniegtos dokumentus, kā arī informāciju, kas iegūta administratīvās izmeklēšanas, tostarp Komisijas dienestu veiktās izmeklēšanas, laikā, apstrādā saskaņā ar šīs regulas 45. pantu." [Gr. 42]
"
6. regulas 23. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
"4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tās darbības saistībā ar lauksaimniecības noteikumu piemērošanu, par kurām nepieciešams ievadīt informāciju MIS.";
"
7. regulas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par MIS iekļaujamām pozīcijām, kas attiecas uz katru no 24. panta a) līdz h) punktā minētajām kategorijām, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu Sistēmas mērķi. Regulas 24. panta e) punktā minētajā kategorijā nedrīkst būt personas dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.";
"
8. regulas 29. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Piekļuve datiem, kas ir iekļauti MIS, ir tikai katras dalībvalsts noteiktām valsts iestādēm un Komisijas noteiktām struktūrvienībām. Šīs valsts iestādes ir muitas pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 23. panta 2. punktā. [Gr. 43]
MIS partnerim, kas ir datu sniedzējs, būs tiesības noteikt, kuras no iepriekš minētajām valstu iestādēm var piekļūt datiem, ko tas ir iekļāvis MIS.";
"
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. Katra dalībvalsts Komisijai nosūta tās noteiktu kompetento valsts iestāžu sarakstu, kurām ir piekļuve MIS, par katru iestādi nosakot, kādiem datiem tā var piekļūt un kādiem nolūkiem.
Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis. Tā arī pārbauda noteikto valsts iestāžu sarakstu, vai iestādes nav noteiktas nesamērīgi, un informē visas dalībvalstis par attiecīgajiem datiem, kas saistīti ar Komisijas struktūrvienībām, kurām ir atļauta piekļuve MIS.
Šādi noteikto valsts iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu Komisija informācijai publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet turpmākos saraksta atjauninājumus Komisija publisko internetā.";
"
9. regulas 30. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
"Šādi noteikto iestāžu vai struktūrvienību sarakstu Komisija publisko internetā.";
"
9.a regulas 30. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
"4. Muitas informācijas sistēmas datus, ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kas šos datus ievadījusi sistēmā, var nosūtīt iestādēm, kas nav tās, kas minētas 2. punktā, ārpuskopienas valstīm, starptautiskām vai reģionālām organizācijām un/vai Savienības aģentūrām, kuras veicina Savienības finansiālo interešu aizsardzību un muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu. Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos pārraida vai piegādā struktūrvienībām, kas atrodas ārpus to teritorijas.
Pirmajā daļā minētos noteikumus piemēro mutatis mutandis Komisijai, ja tā ir ievadījusi sistēmā datus." [Gr. 44]
"
10. 4. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:"
"4. nodaļa
Datu glabāšana";
"
11. regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:"
"33. pants
Datus, kas iekļauti MIS, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju."; [Gr. 45]
"
12. regulas 37. pantu groza šādi:
a) panta 3.a punktu aizstāj ar šādu:"
"3.a Šī regula precizē un papildina Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga MIS atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.";
"
b) pievieno šādu punktu:"
"5. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs koordinē ar Apvienoto uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI*, katru darbību to attiecīgās kompetences ietvaros nolūkā panākt MIS koordinētu uzraudzību un revīzijas.
_________________
* Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.)";
"
13. regulas 38. pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro;
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. Jo īpaši gan dalībvalstis, gan Komisija veic pasākumus
a)
lai personas bez atļaujas nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;
b)
lai personas bez atļaujas nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai iznīcināt datus vai datu nesējus;
c)
lai nepieļautu, ka datus ievada, ar tiem iepazīstas, tos groza vai dzēš neatļauti;
d)
lai personām bez atļaujas nebūtu piekļuves MIS datiem, izmantojot datu pārraides iekārtas;
e)
lai attiecībā uz MIS izmantojumu garantētu, ka personām ar atļaujām būtu pieejas tiesības, kas ļauj piekļūt tikai tiem datiem, kas atbilst to kompetencei;
f)
lai nodrošinātu iespēju pārbaudīt un konstatēt to, kurām iestādēm var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām;
g)
lai garantētu, ka pēc datu ievadīšanas var pārbaudīt un konstatēt, kādi dati ievadīti MIS, kad un kas to ir veicis, kā arī uzraudzīt šo datu apskati;
h)
lai novērstu to, ka laikā, kad pārraida datus vai transportē datu nesējus, var neatļauti nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst datus.";
"
c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
"3. Komisija pārbauda, ka veiktā meklēšana bija atļauta, un to veikuši lietotāji, kam to darīt ir atļauts. Pārbauda vismaz 1 % veikto meklējumuPārbaudes līmenis ir atkarīgs no pārbaudāmās jomas apmēra, pārkāpuma nopietnības pakāpes un paredzamā ieņēmumu zaudējumu apmēra, tomēr tam vienmēr jābūt vienādam ar 1 % no veiktajām pārbaudēm vai vairāk. Šādu meklējumu un pārbaužu ierakstu ievada sistēmā un izmanto tikai minētajām pārbaudēm. To dzēš pēc sešiem mēnešiem."; [Gr. 46]
"
14. regulas 41.d. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Datu glabāšanas termiņš ir atkarīgs no datu sniedzējas dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām. Iesniedzēja dalībvalsts pārskata nepieciešamību glabāt šādus datus. Nedrīkst pārsniegt šādus maksimālos nekumulatīvos termiņus, sākot skaitīt no dienas, kad dati ievadīti izmeklēšanas lietā: [Gr. 47]
a)
datus saistībā ar pašreizējām izmeklēšanas lietām nedrīkst glabāt ilgāk par trīs gadiem, ja nav konstatēts, ka šajā periodā ir notikusi darbība, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpums; dati jāanonimizē pirms šā termiņa, ja ir pagājis viens gads kopš pēdējā konstatējuma;
b)
datus saistībā ar administratīvām procedūrām vai kriminālizmeklēšanu, kurā konstatēts, ka darbība ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpums, bet nav pieņemts administratīvs lēmums, notiesājošs tiesas spriedums vai piespriests naudas sods vai administratīvs sods, nedrīkst glabāt ilgāk par sešiem gadiem;
c)
datus saistībā ar administratīvām procedūrām vai kriminālizmeklēšanu, kurā ir pieņemts administratīvs lēmums vai notiesājošs spriedums, piespriests naudas sods vai administratīvs sods, nedrīkst glabāt ilgāk par desmit gadiem.";
"
b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
"3. Komisija anonimizēpadara anonīmus vai dzēš datus, tiklīdz ir pagājis maksimālais 1. punktā paredzētais datu glabāšanas termiņš."; [Gr. 48]
"
15. regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:"
"1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 18.a panta 6. punktā, 18.f panta 1. punktā, 18.g panta 3. punktā un 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķirpiešķirtas uz nenoteiktu laikulaika posmu no ...(12)[dd/mm/gggg] [ierakstīt datumu – dienu, kad stājas spēkā šī regula]. [Gr. 49]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18.a panta 6. punktā, 18.f panta 1. punktā,vai18.g panta 3. punktā un 23. panta 4. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 50]
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 18.a panta 6. punktu, 18.f panta 1. punktu, 18.g panta 3. punktu un 23. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem."; [Gr. 51]
"
16. iekļauj šādu pantu:"
"43.a pants
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
_____________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).".
– nepieciešamību paplašināt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a pantā minētajā reģistrā glabātos datus, iekļaujot datus par eksportu, un
– espēju paplašināt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a pantā minētajā reģistrā glabātos datus, iekļaujot datus par preču importu un tranzītu pa sauszemi un gaisu. [Gr. 52]
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Attiecībā uz publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem šīs regulas spēkā stāšanās laikā ir privāttiesisku līgumu noteiktas saistības, kas neļauj tiem izpildīt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.c panta 1. punktā paredzēto pienākumu, to sāk piemērot ne agrāk kā vienu gadu pēc šīs regulasRegulas (EK) Nr. 515/9718.f panta 1. un 2. punktā minēto nepieciešamo īstenošanas un deleģēto aktu stāšanās spēkā. [Gr. 53]
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).
Eiropas parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 696/98 (1998. gada 27. marts), ar ko ievieš Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu sadarbību ar Komisiju, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 96, 28.3.1998., 22. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (kodificēta versija) (COM(2013)0932 – C7-0006/2014 – 2010/0095(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0179) un grozītu priekšlikumu (COM(2013)0932),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114., 337. un 43. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0006/2014),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus(1),
– ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),
– ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0247/2014),
A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību;
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (kodificēta redakcija)
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.
(2) Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šā iemesla dēļ kvantitatīvu preču kustības ierobežojumu un līdzīgas sekas radošu pasākumu aizliegums ir viens no Savienības pamatprincipiem.
(3) Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, jānodrošina caurskatāmība attiecībā uz valstu ierosmēm tehnisko noteikumu veidošanā.
(4) Tirdzniecības barjeras, ko rada tehniskie noteikumi attiecībā uz precēm, var tikt atļautas tikai tad, ja tās nepieciešamas, lai atbilstu būtiskām prasībām, un to mērķis ir sabiedrības interesēs, kam tās piešķir galvenās garantijas.
(5) Ir svarīgi, lai Komisijai būtu nepieciešamā informācija pirms tehnisku noteikumu pieņemšanas. Sekojoši dalībvalstis, kam jāpalīdz tās uzdevuma izpildē, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu, jāinformē tā par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā.
(6) Visām dalībvalstīm būtu jābūt informētām par citu dalībvalstu plānotajiem tehniskajiem noteikumiem.
(7) Iekšējā tirgus mērķis ir radīt vidi, kas regulē uzņēmumu konkurētspēju, tā kā paplašināta informācijas sniegšana ir viens no veidiem, kā palīdzēt uzņēmumiem izmantot šā tirgus priekšrocības. Šā iemesla dēļ nepieciešams dot iespēju tirgus dalībniekiem sniegt savu novērtējumu par citu dalībvalstu ierosināto tehnisko noteikumu ietekmi, paredzot regulāru izsludināto projektu virsrakstu publicēšanu un ar noteikumiem par šādu projektu konfidencialitāti.
(8) Juridiskas precizitātes interesēs dalībvalstis var publiski paziņot, ka valsts pieņēmusi tehniskus noteikumus saskaņā ar šajā direktīvā ietvertajām formalitātēm.
(9) Ciktāl tas attiecas uz preču tehniskajiem noteikumiem, pasākumi, kas paredzēti tirgus pareizai darbībai vai ilgstošai attīstībai, ietver lielāku valsts nodomu caurskatāmību un kritēriju un nosacījumu paplašināšanu, lai novērtētu ierosināto noteikumu iespējamo ietekmi uz tirgu.
(10) Šā iemesla dēļ nepieciešams novērtēt visas prasības, kas izvirzītas precēm, un jāņem vērā valstu prakses attīstību preču regulēšanā.
(11) Prasības, kas nav tehniskas specifikācijas, attiecībā uz preces dzīves ciklu pēc tās laišanas tirgū var ietekmēt šīs preces brīvu kustību vai radīt šķēršļus iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai.
(12) Nepieciešams noskaidrot de facto tehnisku noteikumu koncepciju. Jo īpaši, noteikumi, ar ko valsts iestāde norāda uz tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai veicina to ievērošanu, un noteikumi attiecībā uz precēm, ar ko valsts iestāde saistīta, sabiedrības interesēs piešķir šīm prasībām vai parametriem saistošāku raksturu nekā tiem būtu privātas izcelsmes gadījumā.
(13) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams laiks grozījumu ierosināšanai iecerētajiem pasākumiem, lai likvidētu vai samazinātu šķēršļus, ko tie varētu radīt preču brīvai kustībai.
(14) Attiecīgajām dalībvalstīm jāņem vērā šie grozījumi, formulējot plānoto pasākumu galīgo tekstu.
(15) Iekšējam tirgum ir raksturīgi, ka, ja dalībvalstis nevar īstenot savstarpējas atzīšanas principu, Komisija pieņem vai ierosina saistošu aktu pieņemšanu. Noteikts īpašs pagaidu bezdarbības periods, lai izvairītos no valsts pasākumu ieviešanas kā kompromisa saistošu aktu pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē vai Komisijā tajā pašā jomā.
(16) Attiecīgajai dalībvalstij, ievērojot TES 4. panta 3. punktā noteiktos vispārīgos pienākumus, būtu jāatliek iecerēto pasākumu īstenošana uz laiku, kas ir pietiekams ierosināto grozījumu kopīgai pārbaudei vai priekšlikumu sagatavošanai tiesību aktam vai saistoša Komisijas tiesību akta pieņemšanai.
(17) Lai veicinātu pasākumu pieņemšanu Eiropas Parlamentā un Padomē, dalībvalstīm būtu jāatturas no tehnisku noteikumu pieņemšanas, ja Padome pirmajā lasījumā pieņēmusi nostāju par Komisijas priekšlikumu šajā sektorā.
(18) Nepieciešams paredzēt Pastāvīgo komiteju, kuras locekļus ieceļ dalībvalstis, lai atbalstītu Komisiju tās centienos samazināt attiecīgo negatīvo ietekmi uz preču brīvu kustību.
(19) Šī direktīva nedrīkst ietekmēt dalībvalstu pienākumus attiecībā uz IIIpielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valstu tiesībās,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Šajā direktīvā piemēro šādus terminus:
a) “prece” – jebkura rūpnieciski ražota prece un jebkurš lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkcija;
b) “pakalpojums” – jebkāds Informācijas sabiedrības pakalpojums, tas ir, jebkāds pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma;
šajā definīcijā:
i) “no attāluma” nozīmē, ka pakalpojumus sniedz bez vienlaicīgas pušu klātbūtnes,
ii) “ar elektroniskiem līdzekļiem” nozīmē, ka pakalpojumus nosūta un galamērķī saņem ar elektroniskas apstrādes (ieskaitot digitālu kompresiju) un informācijas uzglabāšanas aparatūras palīdzību, un ka tos pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem,
iii) “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma” nozīmē, ka pakalpojumus sniedz, pārraidot informāciju pēc individuāla pieprasījuma;
norādošs to pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas šī definīcija, ietverts I pielikumā;
c) “tehniski parametri” – parametri, kas ietverti dokumentā, kurš nosaka preces nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību vai izmērus, ieskaitot prasības, kas piemērojamas precei saskaņā ar nosaukumu, ar kuru preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iesaiņojumu, marķēšanu vai etiķetēšanu un atbilstības novērtēšanas procedūrām;
termins “tehniski parametri” aptver arī ražošanas metodes un procesus, kas izmantoti lauksaimniecības produktiem, kā minēts LESD 38. panta 1. punkta otrajā daļā, preces, kas paredzētas patēriņam cilvēkiem un dzīvniekiem, un medicīnas preces, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (7) 1. pantā, kā arī ražošanas metodes un procesus attiecībā uz citām precēm, ja tie ietekmē to īpašības;
d) “citas prasības” – prasība, kas nav tehniski parametri, kas izvirzītas precei, lai īpaši aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tās dzīves ciklu pēc laišanas tirgū, piemēram, izmantošanas, atkārtotas izmantošanas, atkārtotas izlietošanas vai iznīcināšanas nosacījumi, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt preces sastāvu vai īpašības, vai tās realizāciju;
e) “noteikumi par pakalpojumiem” – vispārīga rakstura prasība attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu b) punkta nozīmē, jo īpaši, noteikumi, kas skar pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumus un pakalpojumu saņēmēju, izņemot noteikumus, kas nav paredzēti šajā punktā noteiktajiem pakalpojumiem;
šajā definīcijā:
i) noteikumi uzskatāmi par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja, ņemot vērā tās iemeslu pamatojumu un operatīvo daļu, īpašais mērķis un visu vai daļas individuālo noteikumu priekšmets ir šādu pakalpojumu regulēšana skaidrā un mērķtiecīgā veidā,
ii) noteikumus neuzskata par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja tie ietekmē šādus pakalpojumus vienīgi netiešā vai gadījuma rakstura veidā;
f) “tehniskie noteikumi” – tehniski parametri un citas prasības vai noteikumi par pakalpojumiem, ietverot attiecīgus administratīvus noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta, de jure vai de facto, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, pakalpojumu sniedzēja izveidošanas vai izmantošanas gadījumā kādā dalībvalstī vai lielā tās daļā, kā arī dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, izņemot 7. pantā minētos, kas aizliedz preces ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojumu sniegšanu vai izmantošanu, vai uzņēmumu kā pakalpojumu sniedzēju;
De facto tehniski noteikumi ietver:
i) dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas vai nu uz tehniskiem parametriem, vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, vai uz profesionāliem kodeksiem vai praksi, kas savukārt attiecas uz tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, atbilstība kuriem tiek pielīdzināta atbilstības prezumpcijai iepriekšminēto normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem,
ii) brīvprātīgus nolīgumus, kuros valsts iestāde ir līgumslēdzēja puse, un kas vispārīgās interesēs paredz atbilstību tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, izņemot valsts sagādes konkursu noteikumus,
iii) tehniskus parametrus vai citas prasības, vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kas ietekmē preču vai pakalpojumu patēriņu, veicinot atbilstību šādiem tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem; tehniskie parametri vai citas prasības, vai noteikumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, nav ietverti.
Tas ietver tehniskos noteikumus, ko nosaka dalībvalstu izraudzītas iestādes, kuras ietvertas sarakstā , kuru izveido un vajadzības gadījumā atjaunina Komisija , 2. pantā minētās Komitejas ietvaros .
Šo pašu kārtību izmanto šī saraksta grozīšanai;
g) “tehnisko noteikumu projekts” – teksts par tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, ietverot administratīvus noteikumus, kas formulēti teksta ieviešanai vai lai ieviestu to kā tehnisku noteikumu, tekstam esot sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.
2. Šī direktīva neattiecas uz:
a) radio translāciju pakalpojumiem;
b) televīzijas translāciju pakalpojumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES(8) 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā ;
3. Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos telekomunikāciju pakalpojumu sfērā, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (9).
4. Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos finansiālo pakalpojumu sfērā, kā nepilnīgi uzskaitīts šīs direktīvas II pielikumā.
5. Izņemot 5. panta 3. punktu, šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, ko pieņēmuši vai kas pieņemti regulētiem tirgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK(10) nozīmē, vai ko pieņēmuši vai kas pieņemti citiem tirgiem vai institūcijām, kuras veic klīringa vai norēķinu funkcijas šajos tirgos.
6. Šī direktīva neattiecas uz tiem pasākumiem, ko dalībvalstis saskaņā ar līgumiem uzskata par nepieciešamiem personu, jo īpaši strādnieku aizsardzībai, preču izmantošanā ar nosacījumu, ka šie pasākumi neietekmē preces.
2. pants
Pastāvīgo komiteju izveido no dalībvalstu ieceltiem pārstāvjiem, kuri var lūgt ekspertu vai padomdevēju palīdzību; tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
Komiteja pieņem savas darbības noteikumus.
3. pants
1. Komiteja tiekas vismaz divas reizes gadā.
Komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai izskatītu jautājumus, kas attiecas uz Informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
2. Komisija Komitejai iesniedz ziņojumu par šajā direktīvā minēto kārtību īstenošanu un piemērošanu un iesniedz priekšlikumus pastāvošo vai paredzamo tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai.
3. Komiteja izsaka savu viedokli par 2. punktā minētajiem paziņojumiem un priekšlikumiem un var sakarā ar to ierosināt, lai Komisija:
a) vajadzības gadījumā, lai izvairītos no iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai, nodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis savstarpēji vienojas par atbilstīgiem pasākumiem;
b) veic visus nepieciešamos pasākumus;
c) nosaka sfēras, kurās vajadzīga saskaņošana, un, ja rodas tāda vajadzība, veic attiecīgu saskaņošanu noteiktajā sektorā.
4. Komitejai jākonsultējas ar Komisiju:
a) lemjot par faktisko sistēmu, ar ko realizē šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu, un izmaiņām tajā;
b) pārbaudot šajā direktīvā paredzētās sistēmas darbību.
5. Komisija var konsultēt Komiteju par jebkuru tehnisko noteikumu provizorisko projektu, ko tā saņēmusi.
6. Jebkādus jautājumus par šīs direktīvas īstenošanu var iesniegt Komitejai pēc tās priekšsēdētāja vai dalībvalsts pieprasījuma.
7. Komitejas sēdes un tai iesniedzamā informācija ir konfidenciāla.
Tomēr Komiteja un valsts iestādes var, ievērojot nepieciešamo piesardzību, eksperta viedokļa iegūšanai konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām, to skaitā ar personām privātajā sektorā.
8. Neatkarīgi no noteikumiem par pakalpojumiem, Komisija un Komiteja var konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām rūpniecībā vai izglītībā un, ja iespējams, ar pārstāvju organizācijām, kas var sniegt ekspertu atzinumu jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projektu sociāliem un sabiedriskiem mērķiem un sekām, un ņemt vērā to padomu, ja tai izvirzīta šāda prasība.
4. pants
Dalībvalstis saskaņā ar 5. panta 1. punktu dara Komisijai zināmus visus pieprasījumus standartu institūcijām sagatavot tehniskos parametrus vai standartu konkrētām precēm, lai par šādām precēm pieņemtu tehniskos noteikumus, kā tehnisku noteikumu projektus, un paziņo to pieņemšanas pamatojumu.
5. pants
1. Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru tehnisko noteikumu projektu, izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu. Šajā gadījumā pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu; tās paziņo Komisijai pamatojumu šādu tehnisku noteikumu pieņemšanas vajadzībai, ja tas jau nav paskaidrots projektā.
Vajadzības gadījumā un ja tas jau nav iesniegts ar iepriekšējo paziņojumu, dalībvalstis vienlaicīgi dara zināmu principiāli un tieši saistīto normatīvo un regulatīvo noteikumu tekstu, ja šāda teksta zināšana nepieciešama tehnisko noteikumu projekta novērtēšanai.
Dalībvalstis atkārtoti dara zināmu projektu saskaņā ar šī punkta pirmajā un otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja tās izdara izmaiņas projektā, kas būtiski izmaina tā darbības sfēru, saīsinot īstenošanai paredzētos termiņus, pievienojot parametrus vai prasības, vai padarot pēdējās ierobežojošākas.
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006(11) VIII Sadaļas noteikumus, ja jo īpaši projekts paredz ķīmiskas vielas, preparāta vai preces tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību, patērētāju vai vides aizsardzību, dalībvalstis nosūta kopsavilkumu vai norādes par visu informāciju, kas attiecas uz konkrēto vielu, preparātu vai preci un tās zināmajiem vai pieejamajiem aizvietotājiem, ja šāda informācija ir pieejama, un ziņo par paredzamo pasākumu ietekmi uz veselības aizsardzību un patērētāju un vides aizsardzību kopā ar iespējamā kaitējuma analīzi, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikuma II.3. iedaļas attiecīgo daļu .
Komisija nekavējoties informē citas dalībvalstis par projektu un visiem dokumentiem, kas tai iesniegti, un tā var nosūtīt projektu 2. pantā minētajai Komitejai tās atzinuma saņemšanai un, vajadzības gadījumā, komitejai, kas atbildīga par attiecīgo sfēru.
Attiecībā uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajiem tehniskajiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, Komisijas vai dalībvalstu komentāri vai sīki izstrādāti atzinumi var attiekties vienīgi uz aspektiem, kas var kavēt tirdzniecību vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, pakalpojumu brīvu kustību vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un nevis uz pasākumu fiskālo vai finansiālo būtību.
2. Komisija un dalībvalstis var izteikt komentārus dalībvalstij, kas iesniegusi tehnisko noteikumu projektu, un šī dalībvalsts iespēju robežās ņem šos komentārus vērā tālākā tehnisko noteikumu sagatavošanā.
3. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu tehnisko noteikumu galīgo tekstu.
4. Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo pantu nav konfidenciāla, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts izteikusi tādu prasību. Šāda prasība jāpamato.
Šādos gadījumos, ja ievērota vajadzīgā piesardzība, 2. pantā minētā Komiteja un valsts iestādes var lūgt ekspertu padomu no fiziskām vai juridiskām personām privātajā sektorā.
5. Ja tehnisko noteikumu projekts veido pasākumu daļu, par kuriem projektu līmenī jāziņo Komisijai saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu, dalībvalstis var paziņot 1. punkta nozīmē saskaņā ar šo citu tiesību aktu ar nosacījumu, ka tās formāli norāda, ka minētais paziņojums ir paziņojums arī šīs direktīvas nozīmē.
Tas, ka Komisija neveic nekādus pasākumus attiecībā uz tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo direktīvu, nekavē lēmumu pieņemšanu saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.
6. pants
1. Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz trīs mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu.
2. Dalībvalstis atliek:
– uz četriem mēnešiem tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu brīvprātīga nolīguma formā 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punkta nozīmē,
– neskarot 3., 4. un 5. punktu, uz sešiem mēnešiem jebkuru citu tehnisko noteikumu projektu pieņemšanu (izņemot projektus noteikumiem par pakalpojumiem),
no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu atzinumu trīs mēnešu laikā no šī brīža par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus preču brīvai kustībai iekšējā tirgū,
– neskarot 4. un 5. punktu, uz četriem mēnešiem jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projekta pieņemšanu no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki pamatotu atzinumu trīs mēnešu laikā no šī brīža par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus pakalpojumu brīvai kustībai vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.
Attiecībā uz noteikumu par pakalpojumiem projektu, Komisijas vai dalībvalstu sīki pamatoti atzinumi neietekmē kultūras politikas pasākumus, jo īpaši audiovizuālajā sfērā, ko dalībvalstis varētu pieņemt saskaņā ar Savienības tiesībām, ņemot vērā to lingvistisko dažādību, īpašās nacionālās un reģionālās pazīmes un to kultūras mantojumu.
Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, ko tā paredz veikt saskaņā ar šiem sīki izstrādātajiem atzinumiem. Komisija izsaka savu viedokli par šo reakciju.
Neatkarīgi no noteikumiem par pakalpojumiem, attiecīgā dalībvalsts nepieciešamības gadījumā norāda iemeslus, kādēļ nav iespējams ņemt vērā sīki izstrādātos atzinumus.
3. Neattiecinot to uz projektu noteikumiem par pakalpojumiem, dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no šī brīža Komisija paziņo par savu nodomu ierosināt vai pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu šajā jomā saskaņā ar LESD 288. pantu.
4. Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no šā brīža Komisija paziņo viedokli, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jomu, ko aptver direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, kas iesniegts Eiropas Parlamentam vai Padomei saskaņā ar LESD 288. pantu.
5. Ja Padome pieņem nostāju pirmajā lasījumā 3. un 4. punktā minētajā bezdarbības periodā, šo periodu saskaņā ar 6. punktu pagarina līdz 18 mēnešiem.
6. Minētās saistības 3., 4. un 5. punktā izbeidzas:
a) ja Komisija informē dalībvalstis, ka tā vairs negrasās ierosināt vai pieņemt saistošu aktu;
b) ja Komisija informē dalībvalstis par tās projekta vai priekšlikuma atsaukšanu, vai
c) ja Eiropas Parlaments un Padome vai Komisija pieņem saistošu tiesību aktu.
7. Līdz 5. punktu piemēro, ja:
a) neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz sabiedrības veselības vai drošības aizsardzību, dzīvnieku un augu aizsardzību un noteikumiem par pakalpojumiem arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību, jo īpaši, nepilngadīgo aizsardzību, dalībvalstij jāsagatavo tehniskie noteikumi ļoti īsā laika posmā, lai pieņemtu un ieviestu tos nekavējoties bez konsultēšanās iespējām, vai
b) neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz veselības vai drošības aizsardzību un finansiālās sistēmas stabilitāti, jo īpaši, noguldītāju, investoru un apdrošināto personu, aizsardzību, dalībvalsts ir spiesta nekavējoties pieņemt un īstenot noteikumus par finansiālajiem pakalpojumiem.
Dalībvalsts 5. pantā minētajā paziņojumā informē par iemesliem, kas rada pasākumu steidzamību. Komisija cik ātri iespējams sniedz atzinumu par paziņojumu. Tā veic nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad šī kārtība izmantota nepareizi. Komisija informē Eiropas Parlamentu.
7. pants
1. 5. un 6. pants neattiecas uz tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai brīvprātīgiem nolīgumiem, ar kuru palīdzību dalībvalstis:
a) panāk atbilstību saistošiem Savienības tiesību aktiem, kā rezultātā pieņem tehniskos parametrus vai noteikumus par pakalpojumiem;
b) izpilda saistības, kas rodas no starptautiskiem nolīgumiem, kā rezultātā Savienībā pieņem kopējus tehniskos parametrus vai noteikumus par pakalpojumiem;
c) izmanto saistošos Savienības tiesību aktos paredzētās drošības klauzulas;
d) piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK 12. panta 1. punktu (12);
e) nosaka sev ierobežojumus Eiropas Savienības Tiesas sprieduma īstenošanai;
f) ierobežo sevi tehnisko noteikumu grozīšanai 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē saskaņā ar Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķērsli tirdzniecībai, vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību.
2. 6. pants neattiecas uz dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas aizliedz ražošanu, ciktāl tie nerada šķēršļus preču brīvai apritei.
3. 6. panta 3. līdz 6. punkts neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punktā minētajiem brīvprātīgajiem nolīgumiem.
4. 6. pants neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajiem tehniskajiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem.
8. pants
Komisija ik pēc diviem gadiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņo par šīs direktīvas piemērošanas rezultātiem.
Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
9. pants
Ja dalībvalstis pieņem tehniskus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
10. pants
Direktīvu 98/34/EK, kā tā grozīta ar tiesību aktiem, kā izklāstīts III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts atceltās direktīvas III pielikuma B daļā un šīs direktīvas III pielikuma B daļā.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IVpielikumā.
11. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
12. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Norādošs pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas 1. panta 1. punkta, b) apakšpunkta otrā daļa
1. Pakalpojumi, ko nesniedz “no attāluma”
Pakalpojumi, ko sniedz pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja fiziskā klātbūtnē pat tad, ja tā saistīta ar elektronisku ierīču izmantošanu:
a) medicīniskas apskates vai ārstēšana ārsta kabinetā, izmantojot elektronisku aparatūru, pacientam klātesot;
b) klienta konsultēšana veikalā viņam klātesot ar elektroniska kataloga palīdzību;
c) lidmašīnas biļešu rezervēšana ceļojumu birojā ar datoru tīkla palīdzību, klientam klātesot;
d) elektroniskās spēles, kas pieejamas video-pasāžā, klientam klātesot.
2. Pakalpojumi, ko nesniedz “elektroniskā ceļā”
— Pakalpojumi, kam ir materiāls raksturs pat tad, ja tie sniegti ar elektroniskām ierīcēm:
a) automātiski naudas vai biļešu izsniegšanas aparāti (banknotes, dzelzceļa biļetes);
b) pieeja ceļu tīkliem, autoparkiem u.c., par kuru izmantošanu iekasē samaksu pat tad, ja ir elektroniskas ierīces pie ieejas/izejas, kas kontrolē pieeju un/vai nodrošina maksājumu pareizību;
– Autonomie (ārlīnijas) pakalpojumi: CD-rom vai programmatūras izplatīšana ar disketēm;
– Pakalpojumi, ko nesniedz ar elektroniskās apstrādes/inventarizācijas sistēmām:
a) balss telefona pakalpojumi;
b) telefaksa/teleksa pakalpojumi;
c) pakalpojumi, ko sniedz pa balss telefonu vai faksu;
d) ārsta konsultācija pa telefonu/telefaksu;
e) jurista konsultācija pa telefonu/telefaksu;
f) tiešā tirdzniecība pa telefonu/telefaksu.
3. Pakalpojumi, ko nesniedz “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma”
Pakalpojumi, ko sniedz ar datu pārraidi bez individuāla pieprasījuma un ko vienlaicīgi saņem neierobežots skaits individuālu saņēmēju (punkta ‑ vairākpunktu pārraide):
a) televīzijas translāciju pakalpojumi (ieskaitot video pieprasījuma pakalpojumus), kas minēti Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
b) radio translāciju pakalpojumi;
c) (pa televīziju pārraidīti) teleteksts.
_____________
II PIELIKUMS
Norādošs finansiālo pakalpojumu saraksts, uz ko attiecas 1. panta 4. punkts
— Kapitālieguldījumu pakalpojumi
— Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas
— Banku pakalpojumi
— Darbības, kas saistītas ar pensiju fondiem
— Pakalpojumi, kas saistīti ar darījumiem nākotnē vai iespējām
Šie pakalpojumi īpaši iekļauj:
a) Direktīvas 2004/39/EK pielikumā minētos kapitālieguldījumu pakalpojumus, kolektīvo kapitālieguldījumu pakalpojumus;
b) pakalpojumi, kas ietilpst pasākumos, kas pakļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā(13) minētajai savstarpējai atzīšanai;
c) operācijas, kas ietilpst apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumos, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK(14).
_____________
III PIELIKUMS
A daļa
Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu grozījumiem
(minēta 10. pantā)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 98/34/EK
(OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 98/48/EK
(OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.)
2004. gada Pievienošanas akta II pielikuma 1. daļas H nodaļa
(OV L 236, 23.9.2003., 68. lpp.)
Tikai tas, kas attiecas uz Direktīvu 98/34/EK 2. punktā
Padomes Direktīvas 2006/96/EK
(OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.)
Tikai tas, kas attiecas uz Direktīvu 98/34/EK 1. pantā
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012
(OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.)
Tikai 26. panta 2. punkts
B daļa
Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēts 10. pantā)
Direktīva
Termiņš transponēšanai
98/34/EK
_____
98/48/EK
1999. gada 5. augusts
2006/96/EK
2007. gada 1. janvāris
_____________
IV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Direktīva 98/34/EK
Šī direktīva
1. pants, pirmā daļa, ievadvārdi
1. pants, 1. punkts, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 1. punkts
1. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, pirmā daļa
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, trešais ievilkums
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, iii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, trešā daļa
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, trešā daļa
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtais ievilkums, ievadvārdi
1. pants, 2. punkts, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtais ievilkums, pirmais ievilkums
1. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtā daļa, otrais ievilkums
1. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 3. punkts
1. pants, 1. punkts, c) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 4. punkts
1. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, pirmā daļa
1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, otrā daļa
1. pants, 3. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, trešā daļa
1. pants, 4. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, ceturtā daļa
1. pants, 5. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, ievadvārdi
1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, pirmais ievilkums
1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, otrais ievilkums
1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, pirmā daļa
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, ievadvārdi
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, trešais ievilkums
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, iii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, trešā daļa
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, trešā daļa
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, ceturtā daļa
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, ceturtā daļa
1. pants, pirmā daļa, 12. punkts
1. pants, 1. punkts, g) apakšpunkts
1. pants, otrā daļa
1. pants, 6. punkts
5. pants
2. pants
6. pants, 1. un 2. punkts
3. pants, 1. un 2. punkts
6. pants, 3. punkts, ievadvārdi
3. pants, 3. punkts, ievadvārdi
6. pants, 3. punkts, otrais ievilkums
3. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts
6. pants, 3. punkts, trešais ievilkums
3. pants, 3. punkts, bc) apakšpunkts
6. pants, 3. punkts, ceturtais ievilkums
3. pants, 3. punkts, c) apakšpunkts
6. pants, 4. punkts, ievadvārdi
3. pants, 4. punkts, ievadvārdi
6. pants, 4. punkts, c) apakšpunkts
3. pants, 4. punkts, a) apakšpunkts
6. pants, 4. punkts, d) apakšpunkts
3. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts
6. pants, 5. līdz 8. punkts
3. pants, 5. līdz 8. punkts
7. pants
4. pants
8. pants
5. pants
9. pants, 1. līdz 5. punkts
6. pants, 1. līdz 5.punkts
9. pants, 6. punkts, ievadvārdi
6. pants, 6. punkts, ievadvārdi
9. pants, 6. punkts, pirmais ievilkums
6. pants, 6. punkts, a) apakšpunkts
9. pants, 6. punkts, otrais ievilkums
6. pants, 6. punkts, b) apakšpunkts
9. pants, 6. punkts, trešais ievilkums
6. pants, 6. punkts, c) apakšpunkts
9. pants, 7. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi
6. pants, 7. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi
9. pants, 7. punkts, pirmā daļa, pirmais ievilkums
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.)..
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
Horvātijas pievienošanās 1990. gada Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu *
342k
43k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam attiecībā uz Horvātijas pievienošanos 1990. gada 23. jūlija Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (COM(2013)0586 – C7-0381/2013 – 2013/0308(CNS))
– ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomei (COM(2013)0586),
– ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās akta 3. panta 4. un 5. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7-0381/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0214/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas ieteikumu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
3. aicina Padomi, lemjot par to, no kuras dienas būs piemērojama 1990. gada 23. jūlija Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, ņemt vērā bažas, ko Parlaments ir paudis saistībā ar nepieciešamību samazināt nodokļu maksātājiem uzlikto nodokļu slogu;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Horvātijas un pārējo dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 3. pants
Arbitrāžas konvencija, kas grozīta ar 1999. gada 25. maija protokolu, 1995. gada 21. decembra un 2004. gada 8. decembra konvencijām, Lēmumu 2008/492/EK, kā arī šo lēmumu, starp Horvātiju un ikvienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti stājas spēkā XXX [datums].
Arbitrāžas konvencija, kas grozīta ar 1999. gada 25. maija protokolu, 1995. gada 21. decembra un 2004. gada 8. decembra konvencijām, Lēmumu 2008/492/EK, kā arī šo lēmumu, starp Horvātiju un ikvienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti stājas spēkā ...*.
______________
* Nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Kopuzņēmums “Shift2Rail” *
591k
262k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu „Shift2Rail” (COM(2013)0922 – C7-0034/2014 – 2013/0445(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0922),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7-0034/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0259/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3.apsvērums
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada [..] Regulas (ES) Nr. [..]/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“pamatprogramma “Apvārsnis 2020””)12, mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecības un inovācijas pasākumiem, apvienojot ES un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās (PPP), tajās jomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā un palīdzēt atrisināt sabiedriskās problēmas. Savienība var iesaistīties šādās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 187. pantu.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/201312 (pamatprogramma “Apvārsnis 2020”) mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, apvienojot saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” sniegto finansējumu un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās (PPP) svarīgākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija var veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu, efektīvāk piesaistīt privātā sektora ieguldījumus un palīdzēt risināt sabiedrības problēmas. Šo partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Šo partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresēto personu lokam, kas darbojas savās konkrētajās jomās, pamatojoties uz ilgtermiņa saistībām. Savienība var iesaistīties šādās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 187. pantu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1982/2006/EK12a „Septīto pamatprogrammu”.
__________________
__________________
12 OV [..] [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”].
12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
12a Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OJ L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4.apsvērums
(4) Saskaņā ar Padomes 2013. gada [..] Lēmumu (ES) Nr. [..]/2013, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)13, atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, kas izveidoti pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar minētajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem.
(4) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES13, atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, ko dibina pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" saskaņā ar minētajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem.
__________________
__________________
13 OV [..] [stratēģiskā programma “Apvārsnis 2020”].
13 Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmums 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 7.apsvērums
(7) Kopuzņēmums “Shift2Rail” (turpmāk tekstā — “kopuzņēmums S2R”) būtu PPP ar mērķi veicināt un labāk saskaņot Savienības ieguldījumus pētniecības un inovācijas jomā dzelzceļa nozarē nolūkā paātrināt un veicināt pāreju uz integrētāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un lielāku interesi raisošu ES dzelzceļa tirgu saskaņā ar dzelzceļa nozares uzņēmējdarbības vajadzībām un vispārējo mērķi sasniegt vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Jo īpaši kopuzņēmums S2R veicinātu konkrētos mērķus, kas noteikti 2011. gada baltajā grāmatā un ceturtajā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumā, tostarp dzelzceļa nozares efektivitātes uzlabošanu valsts budžeta labā; dzelzceļa tīkla jaudas ievērojamu paplašināšanu vai uzlabošanu, lai ļautu dzelzceļam efektīvi konkurēt un ieņemt ievērojami lielāku daļu pasažieru un kravas pārvadājumos; dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ievērojot dzelzceļa pasažieru un kravas ekspeditoru vajadzības; to tehnisko šķēršļu novēršanu, kas kavē nozari savstarpējas izmantojamības ziņā; kā arī negatīvo papildu seku samazināšanu saistībā ar dzelzceļa transportu. Kopuzņēmuma S2R progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu būtu jānosaka, pamatojoties uz galvenajiem veiktspējas rādītājiem.
(7) Kopuzņēmums “Shift2Rail” (turpmāk tekstā — “kopuzņēmums S2R”) būtu PPP ar mērķi veicināt un labāk saskaņot Savienības ieguldījumus pētniecības un inovācijas jomā, vienlaicīgi radot jaunas darba iespējas dzelzceļa nozarē, nolūkā paātrināt un veicināt pāreju uz integrētāku, efektīvāku, lietotājiem ērtāku, ilgtspējīgāku un lielāku interesi raisošu ES dzelzceļa tirgu saskaņā ar dzelzceļa nozares uzņēmējdarbības vajadzībām un vispārējo mērķi sasniegt vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Jo īpaši kopuzņēmums S2R veicinātu konkrētos mērķus, kas noteikti 2011. gada baltajā grāmatā un ceturtajā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumā, tostarp dzelzceļa nozares efektivitātes uzlabošanu valsts budžeta labā; dzelzceļa tīkla jaudas ievērojamu paplašināšanu vai uzlabošanu, lai ļautu dzelzceļam efektīvi konkurēt un ieņemt ievērojami lielāku daļu pasažieru un kravas pārvadājumos; dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ievērojot dzelzceļa pasažieru un kravas ekspeditoru vajadzības; to tehnisko šķēršļu novēršanu, kas kavē nozari savstarpējas izmantojamības ziņā; kā arī negatīvo papildu seku samazināšanu saistībā ar dzelzceļa transportu. Kopuzņēmuma S2R progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu būtu jānosaka, pamatojoties uz galvenajiem veiktspējas rādītājiem.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7.aapsvērums (jauns)
(7.a) Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot visu būtisko informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī popularizējot savas darbības, tostarp informējot un izplatot šo informāciju plašākai sabiedrībai. Kopuzņēmuma S2R struktūru reglaments jādara publiski pieejams.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 11.aapsvērums (jauns)
(11.a) Ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" vajadzētu palīdzēt mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tādēļ kopuzņēmumam S2R būtu jācenšas attīstīt ciešu mijiedarbību ar ESI fondiem, kas var īpaši palīdzēt stiprināt vietējās, reģionālās un valstu pētniecības un inovācijas spējas kopuzņēmuma S2R darbības jomā un atbalstīt pārdomātas specializācijas pasākumus tajā.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 12.apsvērums
(12) Lai sasniegtu savus mērķus, kopuzņēmumam S2R būtu jāsniedz finansiāls atbalsts, galvenokārt sniedzot dotācijas dalībniekiem un veicot visatbilstošākos pasākumus, piemēram, iepirkumu vai dotāciju piešķiršanu pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.
(12) Lai sasniegtu savus mērķus un nodrošinātu taisnīgu citu uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un citu investoru līdzdalību un lai veicinātu integrētā Eiropas dzelzceļa sektora modernizāciju, kopuzņēmumam S2R būtu jāsniedz ES ieguldījums tā darbībā, ievērojot atklātas un pārredzamas procedūras, galvenokārt sniedzot dotācijas dalībniekiem, piemēram, iepirkumu vai dotāciju piešķiršanu pēc atklātiem un pārredzamiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 12.aapsvērums (jauns)
(12.a) Lai īstenotu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi — vienkāršot un saskaņot Eiropas pētniecības un inovācijas finansēšanas situāciju, Kopuzņēmumiem būtu jāizveido vienkārši pārvaldības modeļi un jānovērš tādu noteikumu kopumu piemērošana, kas atšķiras no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” noteikumu kopuma.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 13.apsvērums
(13) Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas pārskatāmi, sniedzot visu saistīto pieejamo informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī atbilstīgi popularizējot savas darbības.
(13) Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas atklāti un pārskatāmi un jāievieš mehānisms konsultācijām ar visām ieinteresētajām personām, kuras izmanto dzelzceļa nozares preces un pakalpojumus, sniedzot visu saistīto pieejamo informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī atbilstīgi popularizējot savas darbības.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 13.aapsvērums (jauns)
(13.a) Kopuzņēmumam S2R būtu arī jāizmanto Komisijas pārvaldībā esošie elektroniskie līdzekļi, lai nodrošinātu atklātību un pārredzamību un veicinātu līdzdalību. Tādēļ kopuzņēmuma S2R izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus jāpublicē arī vienotajā portālā, kas paredzēts dalībniekiem, kā arī izmantojot citus Komisijas pārvaldībā esošos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanas līdzekļus. Turklāt kopuzņēmumam S2R jādara pieejami visi būtiskie dati, tostarp par priekšlikumiem, pieteicējiem, dotācijām un dalībniekiem, lai tos varētu iekļaut Komisijas pārvaldītajās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskajās ziņošanas un rezultātu izplatīšanas sistēmās atbilstošā formātā un tikpat regulāri, kā to paredz Komisijas ziņošanas pienākums.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 14.aapsvērums (jauns)
(14.a) Neskarot 11. pantā minēto starpposma novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 32. pantu, kā arī pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma ietvaros, būtu jāveic padziļināts novērtējums attiecībā uz kopuzņēmumiem, kas ir īpašs pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma instruments, šajā novērtējumā ietverot arī publiskā un privātā sektora partnerību atklātības, pārredzamības un lietderības analīzi saskaņā ar LESD 187. pantu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 16.apsvērums
(16) Līdzdalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums S2R, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada [..] Regulai (ES) Nr. [..]/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus16.
(16) Līdzdalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums S2R, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/201316. Kopuzņēmumam S2R turklāt būtu jānodrošina konsekventa šo noteikumu piemērošana, pamatojoties uz atbilstošiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 16.aapsvērums (jauns)
(16.a) Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrāciju pasākumus, kopuzņēmumam S2R būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TGL) definīcijas.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 20.aapsvērums (jauns)
(20.a) Ņemot vērā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vispārējo mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saistībā ar kopuzņēmumu ECSEL būtu jāņem vērā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" ilgums,
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 21.apsvērums
(21) Saskaņā ar Līguma 287. panta 1. punktu attiecīgais Savienības izveidoto struktūru, biroju vai aģentūru izveides akts var aizliegt Revīzijas palātai pārbaudīt šādu struktūru, biroju vai aģentūru visu ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktu to struktūru pārskati, kuras izveidotas atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantam, ir jāpārbauda neatkarīgai revīzijas struktūrai, kurai jāsagatavo atzinums cita starpā par pārskatu ticamību un pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. Lai izvairītos no pārskatu pārbaudes dublēšanās, ir pamatoti noteikt, ka Revīzijas palāta nepārbauda kopuzņēmuma S2R pārskatus.
(21) Ņemot vērā kopuzņēmumu specifiku un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas nepārtrauktību, kopuzņēmumiem arī turpmāk būtu jāpiemēro atsevišķa budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Tādēļ atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta noteikumiem, kopuzņēmuma S2R būtu jāapstiprina Eiropas Parlamentam, pamatojoties uz Padomes ieteikumu. Tādēļ 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības nepiemēro Savienības ieguldījumam kopuzņēmumā S2R, taču tās pēc iespējas būtu jāpielāgo prasībām, kas paredzētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā minētajām struktūrām. Finanšu pārskatu un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 23.aapsvērums (jauns)
(23.a) Ņemot vērā to, cik svarīga Savienības transporta nozarei ir nemitīga inovācija, kā arī lielo kopuzņēmumu skaitu, kas darbojas šajā jomā, savlaicīgi būtu jāveic analīze, īpaši ņemot vērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtēšanu, par transporta jomā veikto kopīgo pētījumu ietvaros īstenoto pasākumu atbilstību.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
1. Lai koordinētu un pārvaldītu Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā Eiropas dzelzceļa nozarē, ar šo tiek izveidots kopuzņēmums Līguma 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums “Shift2Rail”” jeb “kopuzņēmums S2R”) līdz 2024. gada 31. decembrim.
1. Lai koordinētu un pārvaldītu Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā Eiropas dzelzceļa nozarē, ar šo tiek izveidots kopuzņēmums Līguma 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums “Shift2Rail”” jeb “kopuzņēmums S2R”) līdz 2024. gada 31. decembrim. Lai ņemtu vērā pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' ilgumu, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar kopuzņēmumu S2R tiek izsludināti vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Ar pienācīgu pamatojumu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, ātrāku un lētāku pāreju uz piesaistošāku, konkurētspējīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku Eiropas dzelzceļa sistēmu, kā arī pāreju no autotransporta un gaisa transporta uz dzelzceļa transportu, īstenojot visaptverošu un saskaņotu pieeju, kas risina dzelzceļa sistēmas un tās lietotāju pētniecības un inovācijas vajadzības. Šī pieeja attiecas uz ritošo sastāvu, infrastruktūru un satiksmes vadību kravas pārvadājumu tirgus segmentā un tālsatiksmes, reģionālo, vietējo un pilsētas pasažieru pārvadājumu tirgus segmentā, kā arī uz intermodālajiem savienojumiem starp dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem, nodrošinot lietotājiem integrētu risinājumu no sākuma līdz beigām viņu dzelzceļa braucienam un transporta vajadzībām — no palīdzības transakcijas veikšanā līdz palīdzībai brauciena laikā;
(b) sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, ātrāku un lētāku pāreju uz piesaistošāku, lietotājiem ērtāku (tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), konkurētspējīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku Eiropas dzelzceļa sistēmu, pāreju no autotransporta un gaisa transporta uz dzelzceļa transportu, kā arī spēcīgas un konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa rūpniecības nozares attīstību, īstenojot visaptverošu un saskaņotu pieeju, kas risina dzelzceļa sistēmas un tās lietotāju pētniecības un inovācijas vajadzības. Šī pieeja attiecas uz ritošo sastāvu, infrastruktūru un satiksmes vadību kravas pārvadājumu tirgus segmentā un tālsatiksmes, reģionālo, vietējo un pilsētas pasažieru pārvadājumu tirgus segmentā, kā arī uz intermodālajiem savienojumiem starp dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem, nodrošinot lietotājiem integrētu risinājumu no sākuma līdz beigām viņu dzelzceļa braucienam un transporta vajadzībām — no palīdzības transakcijas veikšanā līdz palīdzībai brauciena laikā;
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d) darboties kā centrālajam atsauces punktam ar dzelzceļu saistītās pētniecības un inovācijas darbībās, kas finansētas Savienības līmenī, nodrošinot projektu saskaņošanu un sniedzot visām ieinteresētajām personām saistīto informāciju;
(d) uzņemties centrālo lomu ar dzelzceļu saistītās pētniecības un inovācijas darbībās, kas finansētas Savienības līmenī, nodrošinot projektu saskaņošanu un sniedzot visām ieinteresētajām personām saistīto informāciju;
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e) aktīvi sekmēt to, ka piedalās un cieši iesaistās visas attiecīgās ieinteresētās personas no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, jo īpaši: dzelzceļa aprīkojuma (gan ritošā sastāva, gan vilcienu vadības sistēmu) ražotāji un to apgādes ķēde, infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu (gan pasažieru, gan kravas) uzņēmumi, dzelzceļa ritekļu nomas uzņēmumi, sertifikācijas aģentūras, profesionālās personāla apvienības, lietotāju apvienības (gan pasažieru, gan kravas transporta), kā arī visas saistītās zinātniskās iestādes vai attiecīgās zinātnieku aprindas. Veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK20, iesaistīšanos.
(e) aktīvi sekmēt to, ka piedalās un cieši iesaistās visas attiecīgās ieinteresētās personas no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, jo īpaši: dzelzceļa aprīkojuma (gan ritošā sastāva, gan vilcienu un satiksmes vadības sistēmu) ražotāji un to apgādes ķēde, infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu (gan pasažieru, gan kravas) uzņēmumi, dzelzceļa ritekļu nomas uzņēmumi, sertifikācijas aģentūras, profesionālās personāla apvienības, lietotāju apvienības (gan pasažieru, gan kravas transporta), kā arī visas saistītās zinātniskās iestādes vai attiecīgās zinātnieku aprindas. Veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK20, iesaistīšanos.
__________________
__________________
20 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
20 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea) īstenot pasākumus, lai veicinātu MVU, universitāšu un pētniecības centru dalību. Tādēļ jāapzina un jānovērš šķēršļi jaunpienācēju dalībai kopuzņēmumā S2R.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
(eb) panākt papildināmību un ciešu sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ("ESIF"), lai palīdzētu likvidēt pētniecības un inovācijas plaisu Eiropā. Gadījumos, kad tas ir iespējams, veicināt pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' sadarbspēju ar šiem fondiem, un veicināt kumulatīvo vai kombinēto finansējumu. Šajā saistībā pasākumu mērķis būs pilnībā izmantot Eiropas talantu rezerves un tādējādi optimizēt pētniecības un inovācijas ietekmi uz ekonomiku un sociālo vidi, un šie pasākumi tiks īstenoti atsevišķi, tomēr tie papildinās ESIF politiskās nostādnes un darbības.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums iniciatīvā “Shift2Rail” ir EUR 450 miljoni, ieskaitot EBTA ieguldījumus; to maksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkta, kā arī 60. un 61. panta attiecīgajiem noteikumiem minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām. Šī summa ietver:
1. Maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums iniciatīvā “Shift2Rail” ir EUR 450 miljoni, ieskaitot Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu ieguldījumus; to maksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkta, kā arī 60. un 61. panta attiecīgajiem noteikumiem minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām. Šī summa ietver:
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
2. No citiem Savienības instrumentiem var piešķirt papildu līdzekļus, kas palielina 1. punktā minēto ieguldījumu, lai atbalstītu pasākumus kopuzņēmuma S2R gatavo rezultātu ieviešanai.
2. No citiem Savienības instrumentiem var piešķirt papildu līdzekļus, kas palielina 1. punktā minēto ieguldījumu, lai atbalstītu pasākumus kopuzņēmuma S2R gatavo inovatīvo rezultātu ieviešanai.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – d un da apakšpunkts (jauns)
(d) kārtību attiecībā uz to datu sniegšanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija var izstrādāt savu pētniecības un inovācijas politiku un pildīt rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus;
(d) pasākumus, ar kuriem nodrošina to datu sniegšanu, kuri Komisijai vajadzīgi pētījumu rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumu izpildei; tostarp ar vienotu portālu dalībniekiem, kā arī citiem pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' elektroniskajiem izplatīšanas līdzekļiem, kurus pārvalda Komisija.
(da) noteikumus par kopuzņēmuma S2R uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu vispārējā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanas līdzekļus;
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
4. Lai noteiktu 2. punkta b) apakšpunktā un I pielikumā ietverto statūtu 15. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu natūrā vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo struktūru ierastajai izmaksu uzskaites praksei, piemērojamajiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā struktūra ir izveidota, un piemērojamajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem/Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlusi attiecīgā struktūra. Ieguldījumu vērtību pārbauda kopuzņēmums S2R. Nenovērstu neskaidrību gadījumā kopuzņēmums S2R var veikt novērtējuma revīziju, kā norādīts statūtu 20. pantā.
4. Lai noteiktu 2. punkta b) apakšpunktā un I pielikumā ietverto statūtu 15. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo struktūru ierastajai izmaksu uzskaites praksei, piemērojamajiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā struktūra ir izveidota, un piemērojamajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem/Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlusi attiecīgā struktūra. Ja izmaksu apliecināšanas rezultātā rodas neskaidrības, kopuzņēmums S2R var verificēt vērtēšanas metodi. Saistībā ar šo regulu ne kopuzņēmums S2R, ne arī kāda cita Savienības struktūra neveic papildu darbību radīto izmaksu revīziju.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts
6. Papildus 5. punktam Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā S2R vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas minēta I pielikumā izklāstīto statūtu 23. panta 2. punktā, ja dalībnieki vai to saistītās struktūras nesniedz 2. punktā minēto ieguldījumu vai to sniedz tikai daļēji vai novēloti.
6. Papildus 5. punktam Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā S2R vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas minēta I pielikumā izklāstīto statūtu 23. panta 2. punktā, ja dalībnieki vai to saistītās struktūras nesniedz 2. punktā minēto ieguldījumu vai to sniedz tikai daļēji vai novēloti. Komisijas lēmums nedrīkst kavēt tādu atbilstīgo izmaksu atlīdzināšanu, ko kopuzņēmuma S2R biedri jau radījuši vai uzņēmušies segt līdz tam, kad kopuzņēmumam tiek paziņots par iepriekš minēto lēmumu.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa
Kopuzņēmums S2R pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar 209. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. [..] [Deleģētā regula par finanšu paraugregulu Finanšu regulas 209. pantā minētajām struktūrām].
Neskarot 12. panta noteikumus, kopuzņēmums S2R pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar 209. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. [..] [Deleģētā regula par finanšu paraugregulu PPP].
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 2. daļa
Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram, un paredz nosacījumus, kādos šādu pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.
Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un paredz nosacījumus, kādos šādu pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ziņo valdei par tam deleģētajām pilnvarām un ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
2. Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību kopuzņēmums S2R saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls, pildot savus pienākumus.
2. Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību kopuzņēmums S2R saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls vai valdes locekļi, pildot savus pienākumus.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
1. Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija sagatavo kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējumu. Komisija novērtējuma secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2018. gada 30. jūnijam.
1. Līdz 2017. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību sagatavo kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējumu, tostarp novērtējot mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem, kā arī kopuzņēmuma S2R administratīvo darbību, īpašu uzmanību veltot administratīvo grūtību pārvarēšanai vai slogu novēršanai. Par minēto novērtēšanu Komisija sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj veiktās novērtēšanas secinājumus un novērojumus. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējuma rezultātus ņem vērā Regulas (ES) Nr. 1291/2013 32. pantā minētajā starpposma novērtējumā.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
1. Budžeta izpildes apstiprinājums attiecībā uz Savienības ieguldījumu kopuzņēmumā S2R ir daļa no izpildes apstiprinājuma, ko Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz Komisijai saskaņā ar Līguma 319. pantā paredzēto procedūru.
1. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta, kopuzņēmuma S2R budžeta izpildes apstiprinājums ir daļa no izpildes apstiprinājuma, ko Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumos paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
2. Kopuzņēmums S2R pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Šajā saistībā var lūgt, lai tas tiek pārstāvēts sanāksmēs, kurās piedalās attiecīgās iestādes vai struktūras, un lai tas palīdz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam.
svītrots
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
1. Neskarot I pielikumā izklāstīto statūtu 19. panta 4. punktu, kopuzņēmums S2R piešķir Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma S2R vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi tā objektiem un telpām, kā arī visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga revīzijas veikšanai.
1. Kopuzņēmums S2R piešķir Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma S2R vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi tā objektiem un telpām, kā arī visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga revīzijas veikšanai.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 14. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a Kopuzņēmuma personāls, izpilddirektors un valdes locekļi nekavējoties informē OLAF par visiem krāpšanas gadījumiem, par kuriem tie ir uzzinājuši savu pienākumu vai uzdevumu izpildes gaitā, nekādā gadījumā neliekot tiem uzņemties atbildību par tiem.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.a daļa (jauna)
Lai īstenotu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi — vienkāršot un saskaņot Eiropas pētniecības un inovācijas finansēšanas situāciju, Kopuzņēmumiem jānovērš tādu noteikumu kopumu piemērošana, kas atšķiras no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” noteikumu kopuma.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 1. punkts
1. “Asociētais dalībnieks” ir juridiska persona vai juridisko personu grupa vai konsorcijs, kas izveidots kādā dalībvalstī vai valstī, kura pievienojusies pamatprogrammai “Apvārsnis2020”, kas izraudzīts atbilstīgi šo statūtu 4. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, kas atbilst šo statūtu 4. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem un kas atzinis šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli.
1. “Asociētais biedrs” ir juridiska persona vai juridisko personu grupa vai konsorcijs, kas izveidots kādā dalībvalstī vai valstī, kura pievienojusies pamatprogrammai “Apvārsnis2020”, kas izraudzīts atbilstīgi šo statūtu 4. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, kas atbilst šo statūtu 4. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem un kas atzinis šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli pēc tam, kad par tā pārvaldību atbildīgā struktūra pieņem šādu lēmumu.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 2. punkts
2. “Dibinātājs, kas nav Savienība,” attiecas uz II pielikumā norādītajiem ieguldītājiem, kas individuāli apņēmušies veikt savu ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā kopuzņēmumā S2R tā darbības laikā un kas atzinuši šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli.
2. “Dibinātājs, kas nav Savienība,” attiecas uz atsevišķām juridiskām personām, kas individuāli apņēmušies veikt savu ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā kopuzņēmumā S2R tā darbības laikā, pamatojoties uz kopīgu redzējumu, un kas atzinuši šos statūtus, pēc struktūras lēmuma, kas ir atbildīga par pārvaldību, parakstot apstiprinājuma vēstuli. Dibinātāji ir norādīti II pielikumā.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – ievaddaļa
3. “Inovācijas programmas” jeb “IP” attiecas uz tematiskajām jomām, saistībā ar kurām veidos 4. punktā minēto S2R ģenerālplānu. IP izraudzīsies atbilstoši to spējai nodrošināt vislabākos veiktspējas ieguvumus vienai vai vairākām darbības vidēm un atspoguļot dzelzceļa sistēmas pieeju. Neatkarīgi no valdes lēmuma grozīt šo struktūru, S2R ģenerālplānā būtu jāparedz vismaz piecu šādu IP izveide:
3. “Inovācijas programmas” jeb “IP” attiecas uz tematiskajām jomām, saistībā ar kurām veidos 4. punktā minēto S2R ģenerālplānu. IP izraudzīsies atbilstoši to spējai nodrošināt vislabākos veiktspējas ieguvumus vienai vai vairākām darbības vidēm un atspoguļot dzelzceļa sistēmas un uz klientiem vērstu pieeju. Tās definējot, tiek paredzēta arī iespēja izstrādāt un testēt eksperimentālas novatoriskas idejas. Neatkarīgi no valdes lēmuma grozīt šo struktūru, S2R ģenerālplānā būtu jāparedz vismaz piecu šādu IP izveide:
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – a apakšpunkts
(a) izmaksu ziņā efektīvi un uzticami lieljaudas vilcieni;
(a) izmaksu ziņā efektīvi un uzticami vilcieni, tostarp lieljaudas vilcieni un ātrvilcieni;
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – c apakšpunkts
(c) izmaksu ziņā efektīva un uzticama lieljaudas infrastruktūra;
(c) izmaksu ziņā efektīva, ilgtspējīga un uzticama lieljaudas infrastruktūra;
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – h punkts
(h) apkopo lietotāju prasības un definē sadarbspējas standartus, lai investīcijas pētniecībā un inovācijā novirzītu praktiski izmantojamiem un tirgū pieprasītiem risinājumiem;
(h) apkopo lietotāju prasības un definē sadarbspējas specifikācijas un tehniskos standartus, lai investīcijas pētniecībā un inovācijā novirzītu praktiski izmantojamiem un tirgū pieprasītiem risinājumiem;
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – j punkts
(j) lai varētu izstrādāt progresīvas inovācijas un nodrošināt inovatīvo risinājumu pastiprinātu ieviešanu tirgū, izveido un izvērš ciešu ilgtermiņa sadarbību starp Savienību, dzelzceļa rūpniecības nozari un citām ieinteresētajām personām, tostarp dzelzceļa izmantotājiem un citām dzelzceļa jomas ieinteresētajām personām, kā arī dalībniekiem ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares;
(j) lai varētu izstrādāt progresīvas inovācijas un nodrošināt inovatīvo risinājumu pastiprinātu ieviešanu tirgū, izveido un izvērš ciešu ilgtermiņa sadarbību starp Savienību, dzelzceļa rūpniecības nozari un citām ieinteresētajām personām, tostarp klientus pārstāvošām organizācijām, dzelzceļa izmantotājiem un citām dzelzceļa jomas ieinteresētajām privātā un valsts sektora, tostarp reģionāla līmeņa personām, kā arī dalībniekiem ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares;
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – ka punkts (jauns)
(ka) darbojas saskaņoti ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar pētniecības organizācijām un universitātēm;
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 2.a punkts (jauns)
2.a Ja kāds kopuzņēmuma S2R dalībnieks nav izpildījis pienākumus attiecībā uz iepriekš saskaņoto finansiālo ieguldījumu, izpilddirektors par to rakstiski paziņo un nosaka pieņemamu termiņu, kurā minētos pienākumus var izpildīt. Ja pienākumi nav izpildīti norādītajā termiņā, izpilddirektors sasauc valdes sanāksmi, lai lemtu par to, vai būtu jāatsauc attiecīgā dalībnieka dalība vai jāveic kādi citi pasākumi, līdz pienākumi ir izpildīti. Valde var sākotnēji apturēt visu to dalībnieku tiesības balsot, kuri nav izpildījuši savus pienākumus, iepriekš tos uzklausot un piešķirot tiem iespēju stāvokli izlabot.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
2. Kopuzņēmuma S2R asociētos dalībniekus izraugās atklātā, nediskriminējošā konkursa uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus asociētajiem dalībniekiem izsludina vēlākais trīs mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma S2R izveides. Jebkādus papildu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina atkarībā no svarīgāko kompetenču nepieciešamības S2R ģenerālplāna īstenošanai. Visus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē S2R tīmekļa vietnē un paziņo ar valstu pārstāvju grupas un citu kanālu starpniecību, lai nodrošinātu iespējami plašāku dalību nolūkā sasniegt S2R ģenerālplāna mērķus. Kopuzņēmums S2R mudina piedalīties MVU un dalībniekus no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes, kā arī ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares.
2. Kopuzņēmuma S2R asociētos dalībniekus izraugās atklātā, nediskriminējošā Komisijas izsludinātā konkursa uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un valde, veicot pārredzamu novērtēšanu. Šajā novērtēšanas atlasē ņem vērā arī pieteikuma iesniedzēja atbilstību un iespējamo pievienoto vērtību saistībā ar iespējām sasniegt kopuzņēmuma S2R mērķus, pieteikuma iesniedzēja finansiālo stabilitāti, kā arī iespējamos interešu konfliktus saistībā ar kopuzņēmuma S2R mērķiem.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 2.a punkts (jauns)
2.a Ņemot vērā izvērtēšanas rezultātus, Komisija galējo lēmumu par asociēto dalībnieku atlasi pieņem ar mērķi nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī MVU, pētniecības aprindu un visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes pārstāvju, tostarp tādu, kas ir ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, līdzsvarotu pārstāvību.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 5. punkts
5. Ikviens dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā S2R. Dalības izbeigšana neatgriezeniski stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem dalībniekiem. Pēc tam bijušais dalībnieks ir atbrīvots no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums S2R apstiprinājis vai kurus tas uzņēmies pirms dalības izbeigšanas.
5. Ikviens dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā S2R. Dalības izbeigšana neatgriezeniski stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem dalībniekiem. Pēc tam bijušais dalībnieks ir atbrīvots no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums S2R apstiprinājis vai kurus tas uzņēmies pirms dalības izbeigšanas. Dalības izbeigšanas gadījumā tiek atvērts konts finansiālo saistību nokārtošanai starp biedru, kurš vēlas izbeigt dalību, un kopuzņēmumu S2R.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 6. punkts
6. Dalību kopuzņēmumā S2R nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas un vienprātīgas piekrišanas.
6. Dalību kopuzņēmumā S2R nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas un vienprātīgas piekrišanas. Komisiju informē par šādu piekrišanu, un tai ir tiesības iebilst.
+
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums I pielikums – 6. iedaļa – c punkts
(c) vismaz viens asociēto dalībnieku pārstāvis katrā inovācijas programmā, kā norādīts šo statūtu 1. panta 3. punktā. Šos pārstāvjus ieceļ kopuzņēmuma S2R valde nolūkā nodrošināt dalībnieku līdzsvarotu pārstāvību no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes, kā arī ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares.
(c) vismaz viens asociēto dalībnieku pārstāvis katrā inovācijas programmā, kā norādīts šo statūtu 1. panta 3. punktā. Valdē ir pārstāvēts katrs asociētais dalībnieks, kurš kā atsevišķa juridiska persona atbilst statūtu 1. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem [kas nozīmē ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā] un kurš palīdz sasniegt šīs regulas 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos mērķus. Šos citus pārstāvjus ieceļ kopuzņēmuma S2R valde nolūkā nodrošināt dalībnieku līdzsvarotu pārstāvību teritoriālā ziņā un garantēt visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes dalībnieku, kā arī dalībnieku ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares pārstāvību. No tiem vismaz diviem jābūt dzelzceļa uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5. daļa
Eiropas Dzelzceļa aģentūras pārstāvis un valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks valdes sanāksmēs piedalās kā novērotāji.
Eiropas Dzelzceļa aģentūras pārstāvis valdes sanāksmēs piedalās kā novērotājs.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5.a daļa (jauna)
Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājiem un piedalīties sarunās, bet viņiem nav balsstiesību.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5.b daļa (jauna)
Zinātniskās komitejas priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs, kurās tiek apspriesti jautājumi, kas ietilpst šīs komitejas veicamo uzdevumu lokā, kā novērotājam un piedalīties sarunās, bet viņam nav tiesību balsot.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – -1. daļa (jauna)
Komisija, pildot savu valdes locekļa uzdevumu, cenšas nodrošināt kopuzņēmuma S2R darbību koordinēšanu ar atbilstošajām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām nolūkā veicināt sinerģijas, nosakot prioritātes, uz kurām attiecas kopīgo pētījumu pasākumi.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – 1. daļa – ca punkts (jauns)
(ca) lemj par valdes galīgo sastāvu, jo īpaši izraugoties asociēto dalībnieku pārstāvjus, kuri nav statūtu 1. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem atbilstīgie asociētie dalībnieki. Galīgajā sastāvā jānodrošina līdzsvarota MVU pārstāvība un dalībnieku pārstāvība no visas dzelzceļa vērtību ķēdes, tostarp ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares;
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – 1. daļa – na punkts (jauns)
(na) nodrošina pārredzamību attiecībā uz visu to apakšlīgumu izvēli, kas var tikt noslēgti saskaņā ar šo regulu;
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums I pielikums – 9. iedaļa – 1. punkts
1. Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.
1. Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, kas sagatavots pēc atklāta un pārredzama konkursa, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēta aicinājuma pieteikties. Eiropas Parlamentam ir tiesības iebilst.
Pirms iecelšanas amatā valdes izraudzītais kandidāts atbild uz Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Budžeta kontroles komitejas jautājumiem.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums I pielikums – 10. iedaļa – 4. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(ga) regulāri informē valstu pārstāvju grupu un zinātnisko komiteju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar tām uzticēto padomdevēja lomu;
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums I pielikums – 11 iedaļa – ievaddaļa
Eiropas Dzelzceļa aģentūrai valdē ir novērotājas statuss, un tā līdzdarbojas S2R ģenerālplāna definēšanā un īstenošanā, jo īpaši veicot šādus konsultatīvos uzdevumus:
Eiropas Dzelzceļa aģentūra līdzdarbojas S2R ģenerālplāna izstrādāšanā un īstenošanā, jo īpaši veicot šādus konsultatīvos uzdevumus:
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums I pielikums – 11. iedaļa – a punkts
(a) ierosina iespējamos grozījumus S2R ģenerālplānā un gada darba plānos, lai jo īpaši nodrošinātu, ka ir aptvertas pētniecības vajadzības saistībā ar vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu;
(a) ierosina iespējamos grozījumus S2R ģenerālplānā un gada darba plānos, lai jo īpaši nodrošinātu, ka ir aptvertas pētniecības vajadzības saistībā ar vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu, un pārliecinātos par to atbilstību šīs regulas 2. panta 2. punktā norādītajiem mērķiem;
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums I pielikums – 11. iedaļa – b punkts
(b) pēc apspriešanās ar šīs regulas 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām personām ierosina tehniskos standartus pētniecības, izstrādes un validācijas darbībām nolūkā nodrošināt rezultātu savietojamību un drošību;
(b) pēc apspriešanās ar šīs regulas 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām personām ierosina pamatnostādnes par pētniecības un izstrādes darbībām, kuru rezultātā tiek izstrādi tehniskie standarti, nolūkā nodrošināt rezultātu savietojamību un drošību;
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 5. punkts – a apakšpunkts
(a) attiecīgo valstu vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un potenciālo sadarbības jomu apzināšana, tostarp atbilstīgu tehnoloģiju ieviešana;
(a) attiecīgo valstu vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un potenciālo sadarbības jomu apzināšana, tostarp atbilstīgu tehnoloģiju ieviešana, lai izmantotu sinerģijas dotās priekšrocības;
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 5.a punkts (jauns)
5.a Valstu pārstāvju grupa regulāri saņem informāciju, tostarp iekļaujot datus par dalību kopuzņēmuma S2R finansētajos pasākumos, par katra izsludinātā uzaicinājuma un projekta iznākumu, sinerģiju ar citām atbilstošām Savienības programmām, kā arī par kopuzņēmuma S2R budžeta izpildi.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 6. punkts
6. Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus kopuzņēmumam S2R par tehniskiem, ar pārvaldību saistītiem un finansiāliem jautājumiem, jo īpaši ja šie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses. Kopuzņēmums S2R informē valstu pārstāvju grupu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc šādiem ieteikumiem.
6. Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus valdei par tehniskiem, ar pārvaldību saistītiem un finansiāliem jautājumiem, jo īpaši ja šie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses. Valde informē valstu pārstāvju grupu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc šādiem ieteikumiem.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. iedaļa – 1. punkts
1. Lai pildītu šo statūtu 2. pantā paredzētos uzdevumus, kopuzņēmuma S2R valde var izveidot ierobežotu skaitu darba grupu, lai veiktu darbības, ko tām deleģējusi valde. Šajās grupās iesaista profesionāļus, un tās darbojas pārskatāmi.
1. Lai pildītu šo statūtu 2. pantā paredzētos uzdevumus, kopuzņēmuma S2R valde var izveidot ierobežotu skaitu darba grupu, lai veiktu darbības, ko tām deleģējusi valde. Šajās grupās iesaista profesionāļus ar atbilstošu pieredzi, tostarp no pētniecības organizācijām, MVU un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, un tās darbojas pārskatāmi.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums I pielikums – 15. iedaļa – 3. punkts – b apakšpunkts
(b) ieguldījums natūrā, ko sniedz dalībnieki, kuri nav Savienība, un to saistītās struktūras un kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, atskaitot kopuzņēmuma ieguldījumu un jebkādu citu Savienības ieguldījumu šādu izmaksu segšanā.
(b) ieguldījums natūrā vai naudā, ko sniedz dalībnieki, kuri nav Savienība, un to saistītās struktūras un kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, atskaitot kopuzņēmuma ieguldījumu un jebkādu citu Savienības ieguldījumu šādu izmaksu segšanā.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums I pielikums – 19. iedaļa
1. Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumiem.
1. Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumiem.
2. Katru gadu līdz 15. februārim izpilddirektors iesniedz apstiprināšanai valdē gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma S2R panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši saistībā ar konkrētā gada darba plānu. Minētajā ziņojumā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:
2. Divu mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz apstiprināšanai valdē gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma S2R panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši saistībā ar konkrētā gada darba plānu. Minētajā ziņojumā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:
(a) veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības, kā arī atbilstošie izdevumi;
(a) veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības, kā arī atbilstošie izdevumi;
(b) iesniegtās darbības, kā arī to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm;
(b) iesniegtās darbības, kā arī to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm;
(c) finansējumam atlasītās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm, norādot kopuzņēmuma S2R ieguldījumu individuāliem dalībniekiem un darbībām.
(c) finansējumam atlasītās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm, norādot kopuzņēmuma S2R ieguldījumu individuāliem dalībniekiem un darbībām.
Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi gada darbības ziņojumu, to nosūta valstu pārstāvju grupai un publisko.
Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi gada darbības ziņojumu, to nosūta valstu pārstāvju grupai un publisko.
3. Kopuzņēmums S2R katru gadu informē Komisiju atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktam.
3. Kopuzņēmuma S2R grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus.
4. Kopuzņēmuma S2R pārskatus pārbauda neatkarīga revīzijas struktūra, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā.
Kopuzņēmums S2R līdz nākamā finanšu gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību.
Saņemot Revīzijas palātas komentārus par kopuzņēmuma S2R provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, grāmatvedis sagatavo kopuzņēmuma S2R galīgos pārskatus, un izpilddirektors iesniedz tos valdei, lai saņemtu atzinumu.
Valde sniedz atzinumu par kopuzņēmuma S2R galīgajiem pārskatiem.
Izpilddirektors pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. jūlijam nosūta galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
Galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim.
Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi par apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.
Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.
Pieprasījums aizstāvēt Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] deputāta imunitāti
203k
48k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] imunitāti un privilēģijas (2014/2026(IMM))
– ņemot vērā Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] 2014. gada 14. februāra pieprasījumu, par kuru tika paziņots 2014. gada 24. februāra plenārsēdē un kurā viņš lūdz aizstāvēt viņa imunitāti un privilēģijas saistībā ar tiesvedību civillietā, kas jāizskata Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā (turpmāk „Augstākā tiesa”) (lieta Nr. C17129611),
– ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumus(1),
– ņemot vērā 2011. gada 4. aprīļa plenārsēdes debašu stenogrammu;
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6.a un 7. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0273/2014),
A. tā kā Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis [Alexander Mirsky] ir lūdzis aizstāvēt savu deputāta imunitāti saistībā ar tiesvedību civillietā, kas jāizskata Latvijas Republikas Augstākajā tiesā; tā kā konkrētā tiesvedība ir saistīta ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas (turpmāk „Rīgas apgabaltiesa”) spriedumu uzlikt par pienākumu Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky] atsaukt uzrunā Eiropas Parlamentam 2011. gada 4. aprīlī pausto apgalvojumu un samaksāt morālo kompensāciju LVL 1000 apmērā par labu iespējami aizskartajiem prasītājiem;
B. tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus nedrīkst aizturēt vai sākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;
C. tā kā, īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas nolūkā saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus;
D. tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir skaidrojusi, ka minēto Protokola 8. pantu, ievērojot tā mērķi aizsargāt Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvību un neatkarību un ņemot vērā tā formulējumu, kurā ir skaidra norāde par deputātu balsojumiem un paustajiem viedokļiem, būtībā ir paredzēts piemērot paziņojumiem, kurus šie deputāti ir izdarījuši Eiropas Parlamenta telpās(2);
E. tā kā atbilstoši Protokola 8. pantam imunitāte, ciktāl tā attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvību un neatkarību, jāuzskata par absolūtu imunitāti, kas aizliedz sākt jebkādu tiesvedību saistībā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildos savus pienākumus(3);
F. tā kā Eiropas Parlamenta deputātu imunitāte pret tiesvedību attiecas arī uz tiesvedību civillietās;
G. tā kā Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] pieprasījums attiecas uz tiesvedību, kas pret viņu sākta saistībā ar apgalvojumiem, kurus deputāts ir izteicis vienas minūtes ilgas uzstāšanās laikā plenārsēdē 2011. gada 4. aprīlī; tā kā nav šaubu par to, ka laikā, kad tika izteikti minētie apgalvojumi, Aleksandrs Mirskis [Alexander Mirsky] bija Eiropas Parlamenta deputāts;
H. tā kā Jūrmalas pilsētas tiesa ir pareizi atzinusi, ka Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky] kā Eiropas Parlamenta deputātam ir imunitāte, kas viņam piešķirta atbilstoši Protokola 8. pantam, un tāpēc ir noraidījusi prasītāju iesniegto prasības pieteikumu; tā kā Rīgas apgabaltiesa ir pasludinājusi pretēju spriedumu, pilnībā ignorējot minētā noteikuma piemērojamību; tā kā valsts tiesai ir pienākums piemērot ES primāros tiesību aktus;
I. tā kā pret Aleksandru Mirski [Alexander Mirsky] ierosinātā lieta vēl jāizskata Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, kura varētu pasludināt viņam labvēlīgu galīgo spriedumu; tā kā tomēr gadījumā, ja Augstākā tiesa apstiprinātu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Latvijas iestādes pārkāptu ES primāros tiesību aktus;
J. tā kā ar Rīgas apgabaltiesas pasludināto spriedumu faktiski ir pārkāptas Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] privilēģijas un imunitāte; tā kā jo īpaši jāuzsver tas, ka attiecīgās lietas apstākļi ir deputāta parlamentāro pienākumu izpildes laikā paustā viedokļa ierobežojums,
1. nolemj aizstāvēt Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] imunitāti un privilēģijas;
2. aicina Komisiju sazināties ar Latvijas iestādēm un iejaukties, lai nodrošinātu ES primāro tiesību aktu, jo īpaši 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta, īstenošanu, un nepieciešamības gadījumā sākt Savienības tiesību aktos paredzēto pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu;
3. uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Komisijai, attiecīgajām Latvijas Republikas iestādēm un Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky].
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2012/007 IT/VDC Technologies) (COM(2014)0119 – C7-0089/2014 – 2014/2025(BUD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0119 – C7-0089/2014),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(1) (EGF regula),
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,
– ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0261/2014),
A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;
B. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;
C. tā kā Itālija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2012/007 IT/VDC Technologies, lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 1164 darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā VDC Technologies SpA un vienā piegādes uzņēmumā pārskata periodā no 2012. gada 26. februāra līdz 2012. gada 25. jūnijam, no EGF līdzfinansētos pasākumus prasot piemērot 1146 atlaistajiem darba ņēmējiem;
D. tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,
1. piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 2. panta a) punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Itālija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;
2. norāda, ka Itālijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2012. gada 31. augustā, un pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu tikai 2014. gada 5. martā; pauž nožēlu par ilgo 19 mēnešu novērtēšanas periodu un uzskata, ka šī kavēšanās ir pretrunā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķim sniegt ātru atbalstu no darba atlaistajiem darba ņēmējiem;
3. uzskata, ka darba ņēmēju atlaišana uzņēmumā VDC Technologies SpA un vienā piegādes uzņēmumā (televizoru, televizoru ekrānu un displeju, kā arī gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošana) ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, atsaucoties uz būtiskiem ekonomikas traucējumiem elektroiekārtu ražošanas nozarē, kurus radījusi pastiprināta konkurence ar trešām valstīm, īpaši Ķīnu;
4. atzīst, ka ir jāizmanto pieredze, kas gūta saistībā ar daudzajiem EGF pieteikumiem, balstoties uz globalizācijas kritēriju konkrētā nozarē, lai veiktu Savienības tirdzniecības politikas reformu gan liberalizācijas, gan tirdzniecības aizsardzības instrumentu ziņā;
5. norāda, ka minētie 1164 atlaišanas gadījumi un vēl 54 atlaišanas gadījumi, kas tādu pašu iemeslu dēļ notikuši pirms un pēc četru mēnešu pārskata perioda, ir ļoti negatīvi ietekmējuši darba tirgu un ekonomisko situāciju attiecīgajā apgabalā, kas atrodas NUTS 3 līmeņa reģionā ITI45 Frozinone NUTS 2 un līmeņa reģionā ITI4 Lacio;
6. atzinīgi vērtē to, ka Itālijas iestādes, vēloties pēc iespējas ātrāk palīdzēt darba ņēmējiem, individualizēto pakalpojumu sniegšanu atlaistajiem darba ņēmējiem nolēma sākt 2012. gada 30. novembrī — deviņus mēnešus pirms EGF pieteikuma iesniegšanas un ilgi pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pakalpojumu kopumam;
7. norāda, ka līdzfinansējamais individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums ietver pasākumus 1146 atlaisto darba ņēmēju reintegrācijai darba tirgū, tādus kā profesionālā orientācija un/vai prasmju novērtējums, apmācība, pakalpojumi personām, atbalsts uzņēmējdarbībai, piemaksa par pieņemšanu darbā un dalības pabalsts;
8. norāda, ka gandrīz 40 % no atlaistajiem darba ņēmējiem ir vecāki par 55 gadiem; pauž nožēlu, ka pasākumu kopumā nav neviena pasākuma, kas būtu īpaši paredzēts vecāka gadagājuma darba ņēmējiem;
9. norāda, ka pasākumu kopumā ir dažādi finansiālo pabalstu veidi: pabalsts darba ņēmējiem, kuri dzīvo ar personām, kurām nepieciešama aprūpe, mobilitātes pabalsts un dalības pabalsts; norāda uz to, ka darbā pieņemšanas stimuls ir salīdzinoši augsts (EUR 6000 par darba ņēmēju), bet atzinīgi vērtē to, ka šo pasākumu var īstenot tikai tad, ja darba ņēmējiem tiek piedāvāts pastāvīgs līgums vai terminēts līgums uz 24 mēnešu laikposmu;
10. atzinīgi vērtē to, ka individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums tika apspriests ar sociālajiem partneriem (arodbiedrībām CGIL USB, CISAL, CISL, UIL, UGL) un ka tika izmantots vietējs atbalsta tīkls, iesaistot dažādus vietējos partnerus, un atzinīgi vērtē arī to, ka EGF izmantošanas dažādos posmos un attiecībā uz piekļuvi EGF līdzekļiem tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un diskriminācijas aizlieguma princips;
11. atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot visas darba ņēmēju profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; sagaida, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darba ņēmēju vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;
12. atzinīgi vērtē to, ka katram darba ņēmējam, kuram paredzēts EGF pasākumu kopums, ir paredzētas mācības; tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav raksturotas jomas un nozares, kurās mācības tiks piedāvātas;
13. norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver — Itālijas iestādes ir apstiprinājušas, ka darbības, kas tiesīgas saņemt atbalstu, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā būtu ievēroti spēkā esošie noteikumi un lai Savienības finansētie pakalpojumi nebūtu sniegti divreiz;
14. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, lai EGF atbalsts palīdzētu atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darba ņēmējiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;
15. atzinīgi vērtē vienošanos, kura panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz jauno EGF regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un kurā paredzēts no jauna iekļaut kritēriju, kas ļauj izmantot Fondu krīzes situācijā, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā, Eiropas Parlamentā un Padomē, samazinot vērtēšanas un apstiprināšanas laiku, paplašināt to darbību un saņēmēju loku, kas tiesīgi saņemt atbalstu, iekļaujot pašnodarbinātās personas un jauniešus, un finansēt pasākumus savu uzņēmumu izveidei;
16. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
17. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2012/007 IT/VDC Technologies)
(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/254/ES.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana) (COM(2014)0116 – C7-0101/2014 – 2014/2027(BUD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0116 – C7-0101/2014),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(1) (EGF regula),
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,
– ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0260/2014),
A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;
B. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;
C. tā kā Spānija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana(4), lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 330 darbinieku atlaišanas Spānijas uzņēmumā Grupo Santana un 15 piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos pārskata periodā no 2011. gada 15. novembra līdz 2012. gada 15. martam, no EGF līdzfinansētos pasākumus paredzot piemērot 285 atlaistajiem darbiniekiem;
D. tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,
1. piekrīt Komisijai, ka ir ievēroti EGF regulas 2. panta c) punktā izklāstītie nosacījumi un ka līdz ar to Spānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;
2. pieņem zināšanai Komisijas skaidrojumu, ka saskaņā ar EGF regulas 2. panta c) punktu izņēmuma gadījumam atbilst pārskata periodā notikušie 330 darbinieku atlaišanas uz laiku gadījumi un papildu 689 darbinieku atlaišanas gadījumi, kas ir saistīti ar vienu un to pašu kolektīvās atlaišanas procedūru apvienojumā ar ļoti nestabilu ekonomisko un sociālo situāciju reģionā;
3. norāda, ka Spānijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2012. gada 16. maijā un pauž nožēlu ka savu novērtējumu Eiropas Komisija darīja pieejamu tikai 2014. gada 5. martā; pauž nožēlu par pārāk ilgo novērtēšanas periodu 22 mēnešu garumā un uzskata, ka šī kavēšanās ir pretrunā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķim ātri sniegt atbalstu atlaistajiem darbiniekiem;
4. uzskata, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Grupo Santana un 15 piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, norādot uz ES daļas samazināšanos mehānisko transportlīdzekļu ražošanā pasaulē un uz straujo izaugsmi Āzijas tirgos, no kuras ES ražotāji nespēj gūt tik lielu labumu;
5. atzīmē, ka konkrētie 330 atlaišanas gadījumi līdz ar 689 atlaišanas gadījumiem, kas tā paša iemesla dēļ notika pirms un pēc minētā četru mēnešu pārskata perioda, ir negatīvi ietekmējuši nodarbinātību un ekonomiku vietējā un NUTS III līmenī un pasliktinājuši jau tā nestabilo ekonomisko situāciju atlaišanas skartajā teritorijā;
6. atzīmē, ka šis ir kārtējais pieteikums EGF izmantošanai, lai kompensētu darbinieku atlaišanu autobūves nozarē, un ka saistībā ar šo nozari ir iesniegti 17 pieteikumi, un līdz ar to šajā nozarē ir saņemts lielākais EGF izmantošanas pieteikumu skaits, kas iesniegti gan saistībā ar krīzi, gan ar globalizācijas kritērijiem; norāda, ka šis kārtējais gadījums autobūves nozarē liecina par to, ka Savienībai ir jāizstrādā rūpniecības stratēģija, kā arī demonstrē to, kā EGF palīdz darbiniekiem pārstrukturizācijas procesā;
7. atzinīgi vērtē to, ka pie EGF atkal vēršas Andalūzijas reģions, kurā bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā vidēji valstī un Savienībā; atzīmē, ka Andalūzijas reģionā EGF jau ir atbalstījis Delphi darbiniekus (EGF/2008/002 ES/Delphi);
8. atzinīgi vērtē to, ka nolūkā pēc iespējas ātrāk palīdzēt darbiniekiem Spānijas iestādes individualizēto pakalpojumu sniegšanu atlaistajiem darbiniekiem nolēma sākt 2011. gada 1. augustā — desmit mēnešus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pakalpojumu kopumam;
9. atzīmē, ka līdzfinansējamais individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums ietver pasākumus 285 atlaisto darbinieku atkārtotai iekļaušanai darba tirgū, piemēram, arodapmācību darbavietā, padomdošanu par uzņēmējdarbības projektiem, aktīvu palīdzību darba meklēšanā un darbinieku meklēšanu konkrētām darbvietām atbilstoši noteiktajām prasībām;
10. atzinīgi vērtē to, ka piedāvātā apmācība ir pietiekami ilgstoša un ka to papildinās praktiski ar profesiju saistīti pasākumi; atzinīgi vērtē to, ka apmācība atbildīs prasmēm un kvalifikācijām, kas vajadzīgas konkrētajā uzņēmējdarbības teritorijā aktīvajiem uzņēmumiem, un ka šī apmācība ir daļa no pasākumiem, kas sniegti papildus EGF finansētajam darbību kopumam;
11. šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka Linaresas pilsēta, kuru smagi skāra pašvaldības lielākā darba devēja Santana (un tā piegādes uzņēmumu) slēgšana, nolūkā piesaistīt jaunus investorus īstenoja globālu un visaptverošu pieeju, kas atspoguļota Grupo Santana uzņēmējdarbības teritorijas rehabilitācijas stratēģijā; uzskata — tas, ka Linaresas pilsēta ir nolēmusi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, palielinās darbiniekiem paredzēto EGF pasākumu efektivitāti;
12. atzinīgi vērtē to, ka Linaresas pilsēta pasākumu kopumu apsprieda ar sociālajiem partneriem un ka sociālie partneri uzrauga pasākumu īstenošanu, kā arī to, ka EGF izmantošanas un piekļuves tam dažādajos posmos tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un nediskriminācijas princips;
13. atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darbinieku profesionālās darbības laikā apgūtās prasmes un kompetenci; sagaida, ka saskaņotajā pakalpojumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;
14. norāda, ka EGF sniegs apmaksātu mācību pabalstus 150 % apmērā no minimālās algas Spānijā; tomēr atzinīgi vērtē, ka Komisija ir apstiprinājusi to, ka šie pabalsti neaizstāj bezdarbnieku pabalstus un tiks piešķirti papildus bezdarbnieku pabalstiem, kurus izmaksā saskaņā ar valsts tiesību aktiem; šajā sakarībā uzsver, ka jaunajā EGF regulā 2014.−2020. gadam finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņoto pakalpojumu kopumā tiks ierobežota un nepārsniegs 35 % no pasākumu kopējām izmaksām un ka attiecīgi šajā pieteikumā paredzētais un saskaņotajā pakalpojumu kopumā ietvertais pabalstu īpatsvars saskaņā ar jauno regulu netiks piešķirts atkārtoti;
15. atzinīgi vērtē Spānijas reģionālo iestāžu un Linaresas pašvaldības iestāžu iniciatīvu investēt rūpnieciskajās iekārtās un atjaunotās rūpnieciskās zonas reklamēšanā, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un dažādotu tās rūpniecisko infrastruktūru, nevis visu uzmanību veltītu tikai autobūves nozarei; uzsver, ka šie centieni nav iekļauti pieteikumā EGF līdzfinansējuma saņemšanai un ka tos finansē no reģionālo un vietējo pašvaldību budžeta, ievērojot stingrus ierobežojumus pēc rūpnīcas slēgšanas izraisītā ienākumu nodokļa radīto ieņēmumu zuduma;
16. atzīmē, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar darbībām, ko finansē no struktūrfondiem; uzsver — Spānijas iestādes apstiprina, ka darbības, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu spēkā esošo noteikumu pilnīgu ievērošanu un lai Savienības finansētie pakalpojumi nevarētu tikt sniegti divreiz;
17. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atrast stabilu darbu konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem tiek panākta stabila ilgtermiņa nodarbinātība; atkārtoti uzsver, ka ar EGF atbalstu nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;
18. atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos attiecībā uz jauno EGF regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ar kuru paredzēts no jauna ieviest kritēriju, kas ļauj izmantot EGF krīzes situācijā, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām lēstajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā, Eiropas Parlamentā un Padomē, saīsinot novērtēšanas un apstiprināšanas laiku, paplašināt atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību un saņēmēju loku, ietverot pašnodarbinātās personas un jauniešus, un finansēt uzņēmuma dibināšanas iniciatīvas;
19. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
20. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
21. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana)
(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/253/ES.)
Santana Motor S.A.U., Santana Motor Andalucía S.L.U. un Santana Militar S.L.U.
Noguldījumu garantiju sistēmas ***II
267k
36k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (05199/1/2014 – C7-0094/2014 – 2010/0207(COD))
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05199/1/2014 – C7‑0094/2014),
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Dānijas Folketings, Vācijas Bundestāgs, Vācijas Bundesrāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0368),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0216/2014),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (COM(2013)0018 – C7-0022/2013 – 2013/0012(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7−0022/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 4. jūlija atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26 marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0444/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (COM(2013)0195 – C7-0102/2013 – 2013/0105(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0195),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0102/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0256/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos
P7_TC1-COD(2013)0105
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),
(1) Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, kas publicēta 2011. gadā, ir uzsvērta nepieciešamība līdz 2050. gadam par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un it sevišķi oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. [Gr. 1]
(1a) Tā kā patlaban nav politikas, kas risinātu jautājumus saistībā ar aizvien pieaugošajām kravas automobiļu CO2 emisijām, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja ieviest energoefektivitātes standartus kravas automobiļiem, tādējādi paplašinot savu likumdošanas pieeju, kas attiecas uz vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem. [Gr. 2]
(2) Šajā sakarā baltajā grāmatā ir teikts, ka ir jāizdara pielāgojumi Padomes Direktīvā 96/53/EK(4), ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgot tiesību aktus tehnoloģiju attīstībai un jaunajām tirgus vajadzībām un atvieglināt intermodālo pārvadājumu norisi.
(3) Tehnoloģiju attīstības rezultātā ir iespēja transportlīdzekļa aizmugurē pievienot ievelkamas vai salokāmas aerodinamiskas ierīces (galvenokārt piekabēm vai puspiekabēm), bet līdz ar to transportlīdzekļi pārsniedz saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK noteikto maksimāli pieļaujamo garumu. Šāda aprīkojuma uzstādīšanu varētu sākt nekavējoties pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un minētie produkti citos kontinentos jau tagad ir pieejami tirgū un tiek izmantoti. Tas pats attiecas uz enerģiju absorbējošām aerodinamiskām gaisa plūsmas vadīšanas un aizmugurējām drošības ierīcēm, kuras puspiekabēm, citām piekabēm un transportlīdzekļiem uzmontē riteņu zonā sānos un aizmugurē. Tās var ievērojami uzlabot ne tikai transportlīdzekļa energoefektivitāti, bet arī būtiski mazināt citu satiksmes dalībnieku savainošanās risku. Šai direktīvai būtu arī jāatbalsta un jāveicina inovācijas transportlīdzekļu un transporta vienību konstrukcijā. [Gr. 3]
(3a) Komisijai būtu jāizstrādā pieeja, lai mazinātu kravu autopārvadājumu tukšbraucienu daudzumu, saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz „masu un gabarītiem”, kā arī jāizstrādā minimuma saskaņošanas noteikumi par ceļu kabotāžu, lai izvairītos no dempinga prakses. Turklāt, lai atspoguļotu progresu ārējo izmaksu plānošanā un atļautu ārējo izmaksu internalizāciju attiecībā uz smagkravas transportlīdzekļiem, būtu jāizmanto arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/62/EK(5) (Eurovignette direktīvas) pārskatīšana. Komisijai līdz 2015. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz priekšlikums Eurovignette direktīvas grozīšanai. [Gr. 4]
(4) Smagkravas transportlīdzekļi rada aptuveni 26 % no autotransporta CO2 emisijām Eiropā, taču to energoefektivitāte pēdējos 20 gados ir uzlabojusies tikai nedaudz. Kopā ar iepriekš 3. apsvērumā minētajām ierīcēm izdevīgus ieguvumus transportlīdzekļu energoefektivitātes rādītāju izteiksmē sniegtu mehānisko transportlīdzekļu kabīnes aerodinamikas uzlabošana, un tā steidzami nepieciešama, lai kravu autopārvadājumu nozarē ievērojami samazinātu transportlīdzekļu emisijas. Tomēr, paliekot spēkā pašreizējiem, ar Direktīvu 96/53/EK noteiktajiem garuma ierobežojumiem, šādi uzlabojumi nav iespējami, nesamazinot transportlīdzekļu kravietilpību, kas, savukārt, varētu apdraudēt nozares ekonomisko līdzsvaru. Tālab ir jāparedz atkāpe attiecībā uz šo maksimālo garumu. Nevienu šādu atkāpi nevajadzētu izmantot, lai palielinātu transportlīdzekļa kravnesību. [Gr. 5]
(5) Komisija ceļu satiksmes drošības politiskajās ievirzēs 2011.–2020. gadam paredz pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot transportlīdzekļu drošību un visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku aizsardzību. Transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauka nozīme ir uzsvērta arī Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Direktīva 2007/38/EK(6). Jauns kabīņu profils palīdzēs uzlabot ceļu satiksmes drošību, samazinot vadītāju neredzamo zonu, tostarp zonu zemāk par vējstiklu un transportlīdzekļa sānos, un attiecīgi pasargāt daudzu tādu visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku dzīvību kā gājēji un velosipēdisti. Šis jaunais profils ļaus paredzēt Tādēļ jaunajam kabīņu profilam pēc atbilstoša pārejas perioda vajadzētu kļūt obligātam.Šim jaunajam profilam vajadzētu sniegt iespēju arīiekļaut struktūras, kas sadursmes gadījumā absorbē trieciena enerģiju. Potenciālie ieguvumi kabīnes ietilpības ziņā ļaus arī uzlabot vadītāja komfortu un drošību. [Gr. 6]
(6) Pirms aerodinamisko ierīču laišanas tirgū šīs ierīces, kā arī to uzstādīšana transportlīdzekļos ir jātestē saskaņā ar testēšanas procedūru aerodinamisko rādītāju pārbaudei, ko izstrādā Komisija. Šajā nolūkā dalībvalstis izdos sertifikātus, ko atzīs pārējās dalībvalstis. Komisijai būtu jāsagatavo sīki izstrādātas tehniskās pamatnostādnes par pieteikumu iesniegšanu un prasībām sertifikātu saņemšanai. [Gr. 7]
(6a) 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu norādīts, ka līdz 2030. gadam 30 % un līdz 2050. gadam — vairāk nekā 50 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kuros pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, būtu jāpārceļ uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdens transportu, veicinot to ar efektīviem un vidi saudzējošiem kravu pārvadājumu koridoriem. Lai sasniegtu šo mērķi, būs jāattīsta atbilstoša infrastruktūra. Eiropas Parlaments atbalstīja šo mērķi 2011. gada 15. decembra rezolūcijā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”(7). [Gr. 8]
(6b) Lai sasniegtu 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu noteiktos mērķus, Direktīvas 96/53/EK pārskatīšana sniegs iespēju uzlabot autovadītāju drošību un komfortu, ņemot vērā prasības, kas paredzētas Padomes Direktīvā 89/391/EEK(8) (Pamatdirektīvā par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā). [Gr. 9]
(7) Tādus transportlīdzekļus, kas pārsniedz maksimālo pieļaujamo garumu, var izmantot pārrobežu pārvadājumos tad, ja abas attiecībās dalībvalstis to jau atļauj un ja ir izpildīti direktīvas 4. panta 3. , 4. vai 5. punktā paredzētie atkāpes piemērošanas nosacījumi. Eiropas Komisija jau ir sniegusi vadlīnijas direktīvas 4. panta piemērošanai. Direktīvas 4. panta 4. punktā minētajiem pārvadājumiem nav būtiskas ietekmes uz starptautisko konkurenci, ja pārrobežu pārvadājumiem piemērotā atkāpe skar tikai divas dalībvalstis, kurās esošā infrastruktūra un ceļu satiksmes drošības prasības šādu atkāpi dara iespējamu. Tādējādi tiek panākts līdzsvars starp šādiem diviem poliem: no subsidiaritātes principa izrietošajām dalībvalstu tiesībām lemt par tādiem transporta risinājumiem, kas ir piemēroti to specifiskajiem apstākļiem, no vienas puses, un nepieciešamību gādāt par to, lai šāda politika neizkropļo iekšējā tirgus darbību, no otras puses. Šajā ziņā tiek ieviesta papildu skaidrība 4. panta 4. punkta noteikumos. [Gr. 10]
(8) Izmantojot alternatīvus dzinējus, kuri vairs nedarbojas tikai ar fosilo enerģiju vien un kuri attiecīgi ir mazāk piesārņojoši vai piesārņojumu neizraisa vispār, tādus kā elektrodzinēji vai hibrīddzinēji smagkravas transportlīdzekļiem vai autobusiem (galvenokārt pilsētvidē vai piepilsētu zonās), veidojas papildu masa, kuru nedrīkstētu pieskaitīt transportlīdzekļa pašmasai, lai autotransporta nozari nenostādītu ekonomiski neizdevīgā situācijā. Transportlīdzekļiem ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām būtu jāpieļauj atkāpe no svara ierobežojuma maksimāli 1 tonnas apmērā atkarībā no šai tehnoloģijai nepieciešamā svara. Taču papildu svars nedrīkstētu palielināt transportlīdzekļa kravietilpību. Būtu jāsaglabā tehnoloģiskās neitralitātes princips. [Gr. 11]
(9) Transporta baltajā grāmatā ir arī uzsvērts, cik svarīgi ir sekot līdzi attīstībai starpmodālo intermodālo pārvadājumu jomā, it sevišķi konteinerizācijas jomā, kurā arvien vairāk izmanto 45 pēdu konteinerus. Tos pārvadā pa dzelzceļu vai pa iekšējiem ūdensceļiem. Tomēr iekļaut autoceļa posmus intermodālajos pārvadājumos ir iespējams tikai tad, ja gan dalībvalstis, gan pārvadātāji ievēro sarežģītas administratīvas procedūras vai ja šiem konteineriem ir nošķelti stūri, kuri ir patentēti un ar kuriem saistās pārmērīgi augstas izmaksas. Ja transportlīdzekļus, kas minētos konteinerus pārvadā, pagarinātu par 15 cm, pārvadātājiem vairs nebūtu jāsaskaras ar minētajām apgrūtinošajām administratīvajām procedūrām, un tiktu atvieglināta intermodālo pārvadājumu norise, nekādi neapdraudot vai kāda citā veidā neskarot pārējos ceļu satiksmes dalībniekus vai infrastruktūru kā tādu. Patiešām, šis nelielais 15 cm pagarinājums attiecībā pret posmaina smagkravas transportlīdzekļa garumu (16,50 m) nerada papildu risku ceļu satiksmes drošībai. Transporta baltajā grāmatā iekļautajās politiskajās pamatnostādnēs šāds palielinājums ir pieļaujams tikai tādu intermodālo pārvadājumu gadījumā, kuros autoceļa posms nepārsniedz 300 km pārvadājumos, kuros ir dzelzceļa, upes vai jūras posms. Šāds attālums šķita pietiekams rūpnieciska vai komerciāla objekta savienošanai ar kādu kravas terminālu vai upju ostu. Lai veidotu savienojumu ar jūras ostu un sekmētu jūras maģistrāļu izveidi, ir iespējams, ka Eiropas iekšēja tuvsatiksmes jūras pārvadājuma gadījumā ir jāveic lielāks attālums.[Gr. 12]
(10) Lai turpinātu atbalstīt intermodālos pārvadājumus un lai ņemtu vērā 45 pēdu konteineru masu bez kravas, noteikums, saskaņā ar kuru tiek atļauta tādu 44 tonnu savienoto transportlīdzekļu [iepriekš — transportlīdzekļu sastāva] satiksme, kuriem ir 5 vai 6 asis un kas intermodālos pārvadājumos pārvadā 40 pēdu konteinerus, būtu jāattiecina arī uz tiem transportlīdzekļiem, kas pārvadā 45 pēdu konteinerus.
(11) Kopš tika pieņemta Direktīva 96/53/EK, ir būtiski pieaugusi autobusu pasažieru un viņu bagāžas masa, kā rezultātā — šajā direktīvā noteikto ierobežojumu dēļ — ir pakāpeniski samazinājies pārvadāto pasažieru skaits. Sakarā ar to, ka energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā sabiedriskajam transportam salīdzinājumā ar personisko transportu ir jāpiešķir prioritāra nozīme, būtu jāatjauno iepriekš noteiktais autobusu pasažieru skaits, ņemot vērā šo minēto pasažieru un viņu pagāžas masas pieaugumu. Tas ir iespējams, palielinot divasu autobusu maksimāli pieļaujamo masu, paredzot ierobežojumus, kas tomēr nepieļautu infrastruktūras bojājumus ātrākas nolietošanās dēļ.
(12) Iestādes, kas atbild par autotransportam piemērojamo priekšrakstu ievērošanu, konstatē lielu skaitu pārkāpumu, kas dažkārt ir smagi pārkāpumi, jo sevišķi saistībā ar pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu masu. Tam ir divējādi iemesli: vai nu saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK veikto pārbaužu skaits nav pietiekams, vai arī šīs pārbaudes nav bijušas iedarbīgas. Turklāt pārbaužu procedūras un noteikumi dalībvalstīs atšķiras, tādējādi izraisot tiesiskās nenoteiktības situācijas vairākās Savienības dalībvalstīs kursējošu transportlīdzekļu vadītājiem. Pie tam pārvadātāji, kas neievēro attiecīgos noteikumus, konkurētspējas ziņā atrodas labākā pozīcijā gan salīdzinājumā ar viņu konkurentiem, kas noteikumus ievēro, gan salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. Šāda situācija kavē iekšējā tirgus atbilstīgu darbību un rada apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai. Tālab dalībvalstīm ir jāuzlabo intensitāte un efektivitāte, ar kādu pārbaudes tiek veiktas, proti, gan manuālās pārbaudes, gan priekšatlase pirms šādu pārbaužu veikšanas, pamatojoties uz risku novērtēšanas sistēmu. [Gr. 13]
(13) Tagad ir pieejami gan stacionāri, gan mobili tehnoloģiski risinājumi, ar kuriem iespējams iepriekš atlasīt tos transportlīdzekļus, par kuriem ir radušās aizdomas par neatbilstību noteikumiem, un tos pārbaudīt, šos transportlīdzekļus neapturot, tādējādi mazākā mērā radot satiksmes plūsmas traucējumus, izraisot mazāku apgrūtinājumu un nodrošinot optimālu drošību. Ir tādas ierīces, ko var uzstādīt smagkravas transportlīdzekļos un kas sniedz to vadītājam līdzekli, ar ko viņš pats var pārbaudīt, vai tā vadītais transportlīdzeklis atbilst likumos paredzētajiem noteikumiem. Šīs transportlīdzekļos uzstādītās ierīces, izmantojot mikroviļņu sakaru saskarni, attiecīgos ierīču datus var paziņot automātiskajām pārbaudes sistēmām uz ceļa, attiecīgo transportlīdzekli neapturot. Veicot priekšatlasi, ceļu kontroles efektivitātes nodrošināšanai piemērots šķiet šāds minimālais slieksnis — viena svēršana uz 2000 transportlīdzekļa nobrauktajiem kilometriem —, jo tādējādi katram transportlīdzeklim veikto pārbaužu vidējais statistiskais rādītājs būtu viena pārbaude trijās dienās.
(14) Iemesls, kāpēc ir tik daudz Direktīvas 96/53/EK pārkāpumu gadījumu, lielā mērā ir tas, ka sankcijas, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos par attiecīgo noteikumu pārkāpumiem, nav pietiekami atturošas, vai nu arī šādas sankcijas nav paredzētas vispār. Šo trūkumu vēl lielākā mērā saasina dažādās dalībvalstīs piemēroto administratīvo sankciju līmeņu atšķirība. Lai novērstu šos trūkumus, par Direktīvas 96/53/EK pārkāpumiem piemērojamo administratīvo sankciju līmeņi un kategorijas ir jāsatuvina Savienības mērogā. Šīm administratīvajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām, atturošām un nediskriminējošām. [Gr. 14]
(15) Pārbaudes iestādēm dalībvalstīs jābūt iespējai apmainīties ar informāciju, lai starptautiskā mērogā uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu masas pārbaužu efektivitāti, kā arī lai atvieglinātu šo pārbaužu norisi, jo īpaši noteikumu pārkāpēju identifikāciju, pārkāpumu un piemēroto sankciju, kā arī attiecīgā uzņēmuma reputācijas raksturojumu. Koordinācijas punkti minētās informācijas apmaiņai varētu būt kontaktpunkti, kas izraudzīti atbilstoši 18. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/2009(9).
(16) Par dalībvalstu veiktajām ceļu satiksmes pārbaudēm būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Komisija, pamatodamāspamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, , ko dalībvalstis sniegušas ar attiecīgo kontaktpunktu starpniecību varēs gādāt par to, lai pārvadātāji ievērotu šo direktīvu, un spriest, vai ir vajadzīgs izstrādāt papildu piespiedu līdzekļus. [Gr. 15]
(16a) Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 96/53/EK I pielikums un ziņojums par tā īstenošanu, cita starpā ņemot vērā ietekmi uz starptautisko konkurenci, transporta veidu sadalījumu, infrastruktūras pielāgošanas izmaksām un Eiropas Savienības mērķiem vides un drošības jomā, kuri noteikti 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu. [Gr. 16]
(17) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam, lai noteiktu prasības jaunajām aerodinamiskajām un aizmugurējām drošības ierīcēm, ko uzstāda transportlīdzekļu sānos un aizmugurē, vai jaunu mehānisko transportlīdzekļu konstrukcijai, nolūkā pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK(10) minētās Eiropas apstiprināšanas procedūras saskaņā ar ANO/EEK noteikumiem, kā arī tehniskās specifikācijas, ar kurām varētu nodrošināt transportlīdzekļos uzstādīto svēršanas ierīču pilnīgu sadarbspēju, un vadlīnijas procedūrām, kā tiek pārbaudīta satiksmē esošu transportlīdzekļu masa. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija risinātu visas nepieciešamās apspriedes visu laiku, kamēr notiek sagatavošanās darbi, tostarp ekspertu līmenī. Deleģēto aktu sagatavošanas un izstrādes gaitā Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un PadomeiApspriedēs būtu jāiesaista ieinteresētās personas, piemēram, ražo'tāji, autovadītāji, ceļu satiksmes drošības asociācijas, ceļu satiksmes iestādes un mācību centri. Komisija publicē ziņojumu par šo apspriežu rezultātiem. Būtu jādod ieinteresētajām personām pietiekami ilgs laiks minēto prasību izpildei.. [Gr. 17]
(18) Tā kā šīs direktīvas mērķus dalībvalstis pienācīgi nevar sasniegt un tā kā šīs direktīvas ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
(19) Tāpēc Direktīva 96/53/EK būtu jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 96/53/EK groza šādi:
1) atsauces uz Padomes Direktīvu 70/156/EEK aizstāj ar atsauci uz Direktīvu 2007/46/EK.
2) 2. panta pirmajā daļā pievieno šādas definīcijas:
– hibrīdpiedziņas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis izpratnē, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(11), kas ir aprīkots ar vienu vai vairākiem vilces elektrodzinējiem, kas nav pastāvīgi pieslēgti tīklam, kā arī vienu vai vairākiem iekšdedzes dzinējiem „zemas oglekļa emisijas tehnoloģija” ir tehnoloģija, kas nav pilnībā atkarīga no fosilajiem naftas avotiem transporta energoapgādē un kas būtiski sekmē oglekļa emisijas samazināšanu transporta nozarē. Šie avoti ietver:
– elektroenerģiju,
– ūdeņradi,
– sintētiskās degvielas,
– modernās biodegvielas,
– dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze), kā arī
– siltuma pārpalikumu. [Gr. 18]
— „elektrotransportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis izpratnē, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(12), kas ir aprīkots ar vienu vai vairākiem vilces elektrodzinējiem, kas nav pastāvīgi pieslēgti tīklam; [Gr. 19]
– „intermodālā transporta vienība” ir transporta iekraušanas vienība, kas var ietilpt vienā no šādām kategorijām: konteiners, noņemama virsbūve, puspiekabe; [Gr. 20. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.]
(a) 1. punkta a) un b) apakšpunktā svītro vārdu „iekšzemes; [Gr. 21]
(b) 4. panta 4. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
„Pārvadājumu operācijas netiek uzskatītas par tādām, kas būtiski ietekmē starptautisko konkurenci pārvadājumu nozarē, ja tās veic vienas dalībvalsts teritorijā vai — pārrobežu pārvadājuma gadījumā — vienīgi starp divām kaimiņos esošām dalībvalstīm, kuras abas ir pieņēmušas pasākumus, kas veikti, piemērojot šo punktu, un ja ir izpildīts viens no a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:”;[Gr. 22]
"
3) 4. panta 6. punktu svītro;
4) 5. pantu groza šādi:
a) vārdus „Neskarot 4. panta 6. punktu" svītro;
b) b) punktu svītro
5) 8. pantu aizstāj ar šādu:"
"8. pants
1. Lai uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos rādītājus, I pielikuma 1.1. punktā paredzēto maksimālo garumu līdz 500 mm var pārsniegt to transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar ierīcēm, kuras atbilst turpmāk aprakstītajām prasībām. Šāda pārsnieguma vienīgais mērķis ir ļaut transportlīdzekļa vai savienoto transportlīdzekļu aizmugurē pievienot ierīces, kas uzlabo to aerodinamiskos raksturlielumus. [Gr. 23]
2. Pirmajā punktā minētajām ierīcēm ir jāatbilst šādām darbības un drošuma prasībām:
– ceļu satiksmes drošības un intermodālo pārvadājumu drošības ziņā:
i) ierīču stiprinājums ir stingrs, kas mazinanodrošina, ka nepastāvto atvienošanās riskurisks; [Gr. 24]
ii) atbilstoši tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz apgaismojuma un signalizācijas iekārtu uzstādīšanu dienas un nakts gaismas ierīces/marķējums, kas funkcionē arī sliktos laika apstākļos, pēc kura vadoties pārējie ceļu satiksmes dalībnieki var novērtēt transportlīdzekļa virsbūves ārējos gabarītus; [Gr. 25]
iii) konstrukcijai ir jābūt tādai, kas mazina risku citiem transportlīdzekļiem un to pasažieriem sadursmes gadījumā;
iv) ierīce būtiski nepalielina risku, ka transportlīdzeklis varētu apgāzties sānvēja dēļ;
(iva) konstrukcija ir tāda, kas nemazina transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonu transportlīdzekļa aizmugurē; [Gr. 26]
– iekļaušanās pastāvošajos tīklos, proti:
i) transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu vadāmības uzturēšana pilsētu un starppilsētu ceļu infrastruktūrā;
ii) attiecīgo piekabju un puspiekabju gadījumā — iekļaušanās dzelzceļa, jūras un upju transporta vienībās intermodālo pārvadājumu darbību gadījumā;
iii) šīs ierīces transportlīdzekļa vadītājs var bez grūtībām salocīt, ievilkt vai atvienot. [Gr. 27]
Maksimālo garumu pārsniegšana nepalielina transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu kravietilpību.
3. Pirms aerodinamisko papildierīču laišanas tirgū dalībvalstissaskaņā ar Eiropas Parlamenta Direktīvu 2007/46/EK* sankcionē šīs ierīces, kā arī to uzstādīšanu transportlīdzekļiem sankcionē dalībvalstis, kas šajā nolūkā izdotizdod sertifikātu, ar koŠis sertifikāts apliecina atbilstību iepriekš 2. punktā noteiktajām prasībām un norāda, ka attiecīgā ierīce būtiskā mērā uzlabo aerodinamiskos rādītājus. Vienas dalībvalsts izdotos sertifikātus atzīst pārējās dalībvalstis. [Gr. 29]
4. Komisija saskaņā ar 16. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu 2. punktā minētās prasības. Šīs prasības izpaužas kā tehniskie raksturlielumi, minimālie darbības rādītāji, konstrukcijas ierobežojumi, kā arī procedūras 3. punktā minētā testēšanas dokumenta sagatavošanai. Deleģētos aktus pirmoreiz pieņem ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas. [Gr. 30]
Komisija, īstenojot savas pilnvaras, nodrošina saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem par tipa apstiprināšanu. [Gr. 31]
5. Līdz deleģēto aktu pieņemšanai transportlīdzekļi un savienotie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar transportlīdzekļu aizmugurē pievienotām aerodinamiskajām ierīcēm, kuras atbilst 2. punktā minētajām prasībām un kas testētas atbilstīgi 3. punktam, var atrasties satiksmē, ja to garums I pielikuma 1.1. punktā noteikto garumu pārsniedz ne vairāk kā par diviem metriem. Šo pagaidu pasākumu piemēro no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.[Gr. 32]
_____________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK ( 2007. gada 5. septembris ), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).”
"
6) 8.a pantu svītro.
7) 9. pantu aizstāj ar šādu:"
"9. pants
1. Lai uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos rādītājus un ceļu satiksmes drošību, I pielikuma 1.1. punktā paredzēto maksimālo garumu var pārsniegt to transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu gadījumā, kuri atbilst tālāk 2. punktā izklāstītajām prasībām. Šāda pārsnieguma galvenais mērķis ir radīt priekšnoteikumus tādu vilcēju kabīņu būvei, kas uzlabotu gan transportlīdzekļu un savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos raksturlielumus, gan ceļu satiksmes drošību neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un transportlīdzekļiem, kas ir iesaistīti aizmugurējās sadursmēs. [Gr. 33]
2. Pirmajā punktā minētajām kabīnēm ir jāatbilst šādām raksturlielumu un drošības prasībām:
– pastiprināta ceļu satiksmes drošība un intermodālo pārvadājumu drošība kopumā, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka kabīnes priekšējā forma:
i) uzlabo transportlīdzekļa vadītāja redzamības lauku, lai varētu labāk redzēt neaizsargātus ceļu satiksmes dalībniekus, jo īpaši samazinot neredzamo zonu, kas atrodas zemāk par vējstiklu, kas tam ļauj labāk redzēt visneaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekusun visapkārt kabīnei, un vajadzības gadījumā ieviešot papildu aprīkojumu, piemēram, spoguļus un kameru sistēmas, [Gr. 34]
ii) mazina kaitējumu sadursmes gadījumā, ja notiek sadursme ar citiem transportlīdzekļiem, un uzlabo spēju absorbēt trieciena enerģiju, ierīkojot trieciena enerģiju absorbējošu avārijas vadības sistēmu; [Gr. 35]
(iia) uzlabo gājēju aizsardzību, pielāgojot frontālo konstrukciju tā, lai mazinātu sabraukšanas risku gadījumā, ja notiek sadursmes ar neaizsargātiem ceļa lietotājiem, veicinot viņu novirzīšanu uz sāniem; [Gr. 36]
– transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu vadāmība infrastruktūrā, neradot ierobežojumus transportlīdzekļu izmantojumam intermodālo pārvadājumu terminālos;
– transportlīdzekļu vadītāju komforts un drošība saistībā ar darbavietas apstākļu uzlabošanu. [Gr. 37]
Maksimālā garuma pārsniegšana nepalielina transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu kravietilpību.
2.a Lai uzlabotu transportlīdzekļu vadītāju drošību un komfortu un tādējādi panāktu augstāku transportlīdzekļu drošību ceļu satiksmē saskaņā ar šo direktīvu, vadītāju kabīnes atbilst šādām 9. pantā 2. punktā minētajām drošības un komforta prasībām:
– atbilstība prasībām, kas noteiktas Padomes Pamatdirektīvā par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (89/391/EEK)* ar tajā paredzēto risku novēršanas hierarhiju, lai likvidētu visa ķermeņa vibrācijas izraisītājus un novērstu muskuļu un skeleta sistēmas traucējumus,
– transportlīdzekļa vadītāja kabīnes aprīkošana ar drošības ierīcēm, sākot ar drošu izeju no kabīnes ugunsgrēka gadījumā,
– transportlīdzekļa vadītāja kabīnes palielināšana, pielāgojot to komforta un drošības prasībām, kas attiecas uz vadītāja sēdekli un guļamvietu, ņemot vērā ārkārtas situāciju iespējamību. [Gr. 38]
3. Pirms jaunas konstrukcijas mehānisko transportlīdzekļu laišanas tirgū to aerodinamiskos un drošības rādītājus saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK testē dalībvalstis, kas šajā nolūkā izdod sertifikātu. Šis sertifikāts apliecina atbilstību iepriekš 2. punktā izklāstītajām prasībām. Šo transportlīdzekļu aerodinamisko rādītāju testēšana atbilst attiecīgajiem noteikumiem par aerodinamisko rādītāju mērīšanu, kurus izstrādājusi Komisija. Vienas dalībvalsts izdotos testēšanas sertifikātus atzīst pārējās dalībvalstis. [Gr. 39]
3.a Jauni N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi un savienotie transportlīdzekļi no [septiņi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izmanto kabīnes, kas atbilst 9. panta 2. punktā minētajām drošības prasībām. [Gr. 40]
4. Komisija saskaņā ar 16. pantu un spēkā esošajiem ANO/EEK noteikumiem ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu prasības, kurām vilcēju jaunajām kabīnēm ir jāatbilst un kas minētas 2. punktā. Šīs prasības izpaužas kā tehniskie raksturlielumi, minimālie drošības un aerodinamikas darbības rādītāji, konstrukcijas ierobežojumi, kā arī procedūras 3. punktā minētā testēšanas dokumenta sagatavošanai. Deleģētos aktus pirmoreiz pieņem ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas. [Gr. 41]
___________________
* Padomes Direktīva (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 26.9.1989., 1. lpp.).”
"
8) 10. pantā vārdus „no 11. pantā minētās dienas” aizstāj ar vārdiem „no 1997. gada 17. septembra”.
9) 10.a pantu aizstāj ar šādu:"
"10.a pants
Hibrīdpiedziņas vai pilnībā elektriskas piedziņasAr zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām aprīkotu transportlīdzekļu maksimālā masa ir tāda, kā norādīts I pielikuma 2.3.1.2.3.4. punktā. [Gr. 42]
Hibrīdpiedziņas vai elektriskās piedziņasAr zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām aprīkotiem transportlīdzekļiem tomēr jāievēro I pielikuma 3. punktā norādītās robežvērtības, proti, maksimāli pieļaujamais ass svars." [Gr. 43]
"
10) 11. pantu aizstāj ar šādu:"
"11. pants
Maksimālos gabarītus, kas noteikti I pielikuma 1.1. un 1.6. punktā, var par 15 cm pārsniegt transportlīdzekļi vai savienotie transportlīdzekļi, kas pārvadā 45 pēdu konteinerus vai noņemamas virsbūves, ja šā konteinera vai noņemamās virsbūves pārvadājums pa autoceļiem ir intermodāla kombinēta pārvadājuma daļa. [Gr. 44]
Šajā pantā un I pielikuma 2.2.2. punkta c) apakšpunktā intermodālā pārvadājuma darbībā izmanto vismaz dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu vai jūras transportu. Intermodālā pārvadājuma sākuma un/vai beigu posmā ir arī autoceļu posms. Katrs no šiem autoceļu posmiem nedrīkst sasniegt 300 km attālumu Eiropas Savienības teritorijā, jeb arī veido vienīgi attālumu līdz tuvākajiem termināliem, starp kuriem tiek nodrošināti regulāri pārvadājumu pakalpojumi. Pārvadājumu darbību uzskata par intermodālu pārvadājumu arī tad, ja tajā izmanto Eiropas iekšējo tuvsatiksmes kuģošanu, neraugoties uz to, cik garš ir pārvadājuma sākuma un beigu posms pa autoceļiem. Pārvadājumu darbībā, kurā izmanto Eiropas iekšējo tuvsatiksmes kuģošanu, pārvadājuma sākuma un beigu posms pa autoceļiem ir no preču iekraušanas punkta tuvākajā piemērotajā jūras ostā pārvadājuma sākuma posmā un/vai — attiecīgajā gadījumā — starp tuvāko piemēroto jūras ostu un preču izkraušanas punktu pārvadājuma beigu posmā. Komisija vajadzības gadījumā līdz 2017. gadam izstrādā tiesību akta priekšlikumu nolūkā grozīt Padomes Direktīvu 92/106/EEK* un jo īpaši pašreizējo kombinētā pārvadājuma definīciju ar mērķi ņemt vērā attīstību konteinerizācijas jomā un atvieglot efektīvu intermodālo pārvadājumu izplatīšanos. [Gr. 45]
________________
*Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par kopējiem noteikumiem dažu veidu kombinētajiem preču pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.). "
"
11) 12. pantu aizstāj ar šādu:"
"12. pants
1. Dalībvalstis izveido sistēmu satiksmē esošo transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu priekšatlasei atlasei un to mērķtiecīgai pārbaudei, lai nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto prasību izpildi. [Gr. 46]
Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par kādas uzņēmuma veiktu jebkuru šīs direktīvas pārkāpumu skaitu un smagumu tiek iekļauta risku novērtēšanas sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2006/22/EK* 9. punktu. [Gr. 47]
Nosakot, kuriem transportlīdzekļiem jāveic pārbaudes, dalībvalstis var prioritāri izraudzīties tos transportlīdzekļus, ko ekspluatē paaugstināta riska profila uzņēmumi, kā minēts Direktīvā 2006/22/EK. Transportlīdzekļus var arī izraudzīties pārbaudēm pēc nejaušas izvēles principa. [Gr. 48]
2. Kad beidzas noteiktais divu gadu termiņš pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, dalībvalstis pieņem pasākumus satiksmē esošo transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu svēršanai. Šo priekšatlases pasākumu nolūks ir palielināt pārbaužu efektivitāti un identificēt tos transportlīdzekļus, ar kuriem, iespējams, ir izdarīts pārkāpums un kuri būtu jāpārbauda manuāli. Šos pasākumus var veikt, izmantojot automātiskas, infrastruktūrā izvietotas sistēmas vai sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos atbilstīgi turpmāk izklāstītajam 6. punktam. Automātiskajām sistēmām jāļauj identificēt transportlīdzekļi, par kuriem rodas bažas, ka tie pārsniedz maksimāli pieļaujamo masu. Tā kā šīs automātiskās sistēmas izmanto vienīgi priekšatlases, nevis pārkāpuma raksturošanas nolūkā, dalībvalstīm nav noteikts pienākums tās sertificēt. Sistēmās, kas uzstādītas transportlīdzekļos, var iekļaut transportlīdzekļos uzstādītus digitālus tahogrāfus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 165/2014**. [Gr. 49]
3. Dalībvalstis veic tik lielu priekšatlases mērījumu skaitu, kas vidēji gadā atbilst vismaz vienai svēršanai uz 2000 transportlīdzekļa nobraukto kilometru.
4. Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentās iestādes apmainītos ar informāciju, kas nepieciešama šo pārbaužu iedarbīguma uzlabošanai Savienības mērogā un to norises vienkāršošanai, it sevišķi izmantojot valsts kontaktpunkta starpniecību, kam uzdots koordinēt informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm. Informācija, kas nepieciešama, ir jo īpaši pārkāpumu izdarītāju identifikācija, izdarīto pārkāpumu un piemēroto sankciju apraksts, kā arī attiecīgā uzņēmuma reputācijas raksturojums. Kontaktpunktu izraugās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009*** 18. panta 1. punktu.
5. Tiem transportlīdzekļiem, par kuriem pēc priekšatlases, kas veikta saskaņā ar 2. punktu, ir radušās aizdomas, ka tie pārsniedz maksimālo masu, piemēro vismaz vienu no šādiem pasākumiem:
i) veic to pārbaudi uz ceļa, izmantojot apstiprinātu mērījumu aprīkojumu, pēc transportlīdzekļa aizturēšanas;
ii) nosūta pārvadājumu uzņēmumam informāciju par aizdomām saistībā ar transportlīdzekļa masas pārsniegumu;
iii) veic pārvadājuma uzņēmuma inspicēšanu tā objektos, jo īpaši tad, ja pēc ii) minētās informācijas nosūtīšanas pārkāpums atkārtojas.
6. Saskaņā ar 1. punktu dalībvalstis sekmē transportlīdzekļu un savienoto transportlīdzekļu aprīkošanuaunus N2 un N3 kategorijastransportlīdzekļus un savienotos transportlīdzekļusaprīko ar tādām transportlīdzekļos uzstādītām (kopējās masas un ass slodzes) svēršanas ierīcēmsistēmām, kas datus par masu no kustībā esoša transportlīdzekļa var jebkurā brīdī pārsūtīt iestādei, kas veic pārbaudes uz ceļa vai kas atbild par kravu pārvadājumu reglamentēšanu, no [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Datu pārsūtīšana notiek, izmantojot saskarni, ko definē CEN DSRC**** standarti EN 12253, EN 12795, EN 12834, EN 13372 un ISO 14906. Informācija ir pieejama arī transportlīdzekļa vadītājam. [Gr. 50]
7. Komisija saskaņā ar 16. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
– papildu tehniskajām specifikācijām, ar kurām tiek nodrošināta iepriekš 6. punktā minēto transportlīdzekļos uzstādīto svēršanas ierīču pilnīga sadarbspēja, lai visu dalībvalstu iestādes varētu tāda pašā veidā sazināties ar jebkurā dalībvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem un savienotajiem transportlīdzekļiem un vajadzības gadījumā veiktu saņemtās informācijas apmaiņu ar pārējo dalībvalstu iestādēm;
– šā panta 2. punktā minētajām priekšatlases pārbaužu procedūrām, priekšatlases pārbaudēs izmantotā aprīkojuma tehniskajām specifikācijām, prasībām attiecībā uz priekšatlasi un noteikumiem minētā aprīkojuma izmantošanai. Šo procedūru, specifikāciju un izmantošanas noteikumu nolūks ir garantēt, lai visās dalībvalstīs pārbaudes tiktu veiktas vienā veidā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pārvadātājiem visā Savienības teritorijā;
– kopīgas procedūras un specifikācijas, lai panāktu pietiekamu uzticamības līmeni, ļaujot sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos, izmantot šīs direktīvas un jo īpaši 13. panta noteikumu īstenošanai. [Gr. 51]
7.a Komisija izvērtē, vai sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos, savienojot tās ar digitālo tahogrāfu, iespējams lietderīgi izmantot, lai īstenotu citus tiesību aktus autopārvadājumu jomā. Komisija vajadzības gadījumā ierosina tiesību aktu priekšlikumus. [Gr. 52]
__________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK ( 2006. gada 15. marts ) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 ( 2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
**** DSRC: Dedicated Short Range Communications "
"
12) 13. pantu aizstāj ar šādu:"
"13. pants
1. Šīs direktīvas pārkāpumus klasificē dažādās kategorijās atkarībā no to smaguma.
2. Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 5 2%, pārvadājumu uzņēmumam tiek adresēts rakstisks brīdinājums, uz kura pamata var piemērot arī sankciju, ja attiecīgās valsts tiesību aktos šāda veida sankcijas ir paredzētas. [Gr. 53]
3. Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 52–10 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par maznozīmīgu pārkāpumu, un par to piemēro finansiālu sankciju. Pārbaudes veicējas iestādes attiecīgo transportlīdzekli var arī imobilizēt izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa. [Gr. 54]
4. Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 10–2015 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par smagu pārkāpumu. Par šādu pārkāpumu piemēro finansiālu sankciju un transportlīdzekli nekavējoties imobilizē izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa. [Gr. 55]
5. Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimālo pieļaujamo masu pārsniedzot par vairāk nekā 2015 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par ļoti smagu pārkāpumu tāpēc, ka tas rada palielinātu risku pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par šādu pārkāpumu transportlīdzekli imobilizē izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa, un piemēro finansiālu sankciju. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009(13) 6. pantu piemēro procedūru, kas nosaka uzņēmuma labas reputācijas zaudējumu. [Gr. 56]
6. Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu,augstumu vai platumu — pārsniedzot par mazāk nekā 21 %, pārvadājumu uzņēmumam tiek adresēts rakstisks brīdinājums, uz kura pamata var piemērot arī sankciju, ja attiecīgās valsts tiesību aktos šāda veida sankcijas ir paredzētas. [Gr. 57]
7. Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu, augstumu vai platumu — pārsniedzot par 2–201–10 %, neraugoties uz to, vai pārsniegts kravas un/vai paša transportlīdzekļa garums un/vai platums, pārvadājumu uzņēmumam piemēro finansiālu sankciju. Pārbaudes veicējas iestādes imobilizē transportlīdzekli līdz tā izkraušanai, ja garums vai platums ir pārsniegts ar kravu, vai līdz brīdim, kad attiecīgais pārvadājumu uzņēmums atbilstoši 4. panta 3. punktam ir saņēmis īpašu atļauju. [Gr. 58]
8. Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu, augstumu vai platumu — pārsniedzot par vairāk nekā 2010 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par ļoti smagu pārkāpumu tāpēc, ka tas rada palielinātu risku pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par šādu pārkāpumu pārvadājumu uzņēmumam piemēro finansiālu sankciju, un pārbaudes veicējas iestādes transportlīdzekli nekavējoties imobilizē, līdz tas tiek izkrauts vai līdz brīdim, kad attiecīgais pārvadājumu uzņēmums atbilstoši 4. panta 3. punktam ir saņēmis īpašu atļauju, gadījumā, ja garums vai platums ir pārsniegts ar kravu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pantu piemēro procedūru, kas nosaka uzņēmuma labas reputācijas zaudējumu. [Gr. 59]
9. Sankcijas, kas minētas 3., 4., 5., 7. un 8. punktā, ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. "
"
13) pievieno šādu 14. pantu:"
"14. pants
Konteineru pārvadājumu gadījumā nosūtītājs autopārvadātājam, kuram uzticēta konteinera pārvadāšana, pirms iekraušanas iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā norādīta pārvadātā konteinera bruto masa. Šo deklarāciju var iesniegt arī elektroniskā veidā. Dokumentu, kurā deklarēta konteinera bruto masa, neatkarīgi no tā formāta paraksta nosūtītāja pienācīgi pilnvarota persona. Ja deklarācijā iekļautā informācija par konteinera bruto masu ir nepilnīga vai kļūdaina, par transportlīdzekļa maksimālās masas pārsniegšanu sauc pie atbildības gan kravas nosūtītāju, gan pārvadātāju. [Gr. 60]
Intermodālās pārvadājumu operācijās informāciju par iepakotā konteinera bruto masu sniedz nākamajai pusei, kas saņem konteineru." [Gr. 61]
"
14) pievieno šādu 15. pantu:"
"15. pants
Ik pēc diviem gadiem kalendārā gada pirmajā ceturksnī dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par iepriekšējo divu kalendāro gadu laikā veiktajām pārbaudēm, šo pārbaužu rezultātiem un pārkāpējiem noteiktajām sankcijām. Komisija sagatavo šo ziņojumu kopsavilkumu un to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei kalendārā gada otrajā ceturksnī."
"
15) pievieno šādu 16. pantu:"
"16. pants
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā, 9. panta 5. punktā un 12. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 62]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā, 9. panta 5. punktā un 12. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidzas lēmumā norādītās tiesības pieņemt deleģētos aktus. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu derīgumu.
4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 8. panta 4. punktu, 9. panta 5. punktu un 12. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus divu mēnešu laikposmā pēc šā akta paziņošanas minētajām divām iestādēm vai ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu iebildumus neizteikt. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem."
"
(15a) pievieno šādu pantu:"
"16.a pants
Komisija līdz 2016. gadam pārskata Direktīvas 96/53/EK I pielikumu un iesniedz ziņojumu par tā īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā izstrādā tiesību akta priekšlikumu kopā ar ietekmes novērtējumu. Ziņojumu dara pieejamu vismaz 6 mēnešus pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma." [Gr. 63]
"
(15.b) pievieno šādu pantu:"
"16.b pants
Komisija līdz 2016. gada 1. janvārim pabeidz šīs direktīvas pārskatīšanu un, ja nepieciešams, pamatojoties uz minēto pārskatu un direktīvas ietekmes novērtējumu, līdz 2017. gada 1. janvārim iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai 9. panta 2. punktā noteiktās drošības prasības attiecinātu uz visiem jaunajiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem." [Gr. 64]
"
16) I pielikumu groza šādi:
—a) minētās daļas 1.1. punktam pievieno šādu ievilkumu:"
a) 1.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem noteikumiem:"
"b) „kondicionēto transportlīdzekļu virsbūvēm vai tādu transportlīdzekļu virsbūvēm, kuri pārvadā kondicionētas intermodālā transporta vienības: 2,60 m”;
"
(aa) 1.4. punktu aizstāj ar šādu:"
„1.4 Noņemamās virsbūves un standartizētas kravas vienības, tādas kā konteineri, ir ietvertas 1.1., 1.2., 1.3., 1.6., 1.7., 1.8. un 4.4. punktā noteiktajos gabarītos. Ņemot vērā gatavo transportlīdzekļu, piemēram, specializētajos pārvadātājos iekrauto jauno automobiļu, nedalāmību, šādi iekrauti pārvadātāji var pārsniegt 1.1. punktā noteiktos gabarītus, ciktāl to pieļauj dalībvalsts noteikumi un infrastruktūras apstākļi, ar nosacījumu, ka šādi tukši transportlīdzekļu pārvadātāji pilnībā atbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem." [Gr. 69]
"
b) 2.2.2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
„c) divasu vai trīsasu mehāniskais transportlīdzeklis ar divasu vai trīsasu piekabi, kurš, veicot kombinēto pārvadājumu, pārvadā vienu vai vairākas intermodālā transporta vienības, kuru maksimālais kopējais garums ir 40 vai 45 pēdas: 44 tonnas.”; [Gr. 70]
„divasu mehāniskie transportlīdzekļi (izņemot autobusus) ar hibrīdpiedziņu vai elektrisko piedziņu: 19 tonnas”; [Gr. 67]
„b) divasu autobusi: 1919,5 tonnas”. [Gr. 68]
"
(ca) pievieno šādu apakšpunktu:"
"2.3.4. Transportlīdzekļiem ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām:
maksimālā masa ir 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. vai 2.4. punktā minētā masa, ko palielina ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām nepieciešamo papildu masu, kura nepārsniedz vienu tonnu. Šo papildu masu norāda mehāniskā transportlīdzekļa oficiālās reģistrācijas dokumentos, ko izsniedz dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts. Ja šādas informācijas trūkst, piemēro 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. vai 2.4. punktā minētās vērtības." [Gr. 69]
"
2. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 18 mēnešus no tās publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tās tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK, ar ko smagajiem kravas transportlīdzekļiem paredz maksu par noteiktu infrastruktūru lietošanu (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/38/EK (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem (OV L 184, 14.7.2007., 25. lpp.).
Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 26.9.1989., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK ( 2007. gada 5. septembris ), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EEK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (COM(2012)0280 – C7-0136/2012 – 2012/0150(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0280),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0136/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 29. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0196/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/…/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politiku un sankcijām (COM(2012)0350 – C7-0178/2012 – 2012/0168(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0350),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0178/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 11. janvāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0125/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (COM(2013)0266 – C7-0125/2013 – 2013/0139(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0266),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C7‑0125/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 19. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 18. septembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 4. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšēja tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0398/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt atkārtoti, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem (COM(2012)0352 – C7-0179/2012 – 2012/0169(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0352),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0179/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 11. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 14. novembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 4. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0368/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (02074/2011 – C7-0126/2012 – 2011/0901B(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas lūgumu (02074/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 254. panta pirmo daļu un 281. panta otro daļu, saskaņā ar kurām tam ir iesniegts šis akta projekts (C7‑0126/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu;
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija vēstuli,
– ņemot vērā 2. un 3. punktu Parlamenta 2012. gada 5. jūlija normatīvajā rezolūcijā par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu(1),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0252/2013),
1. kā nostāju pirmajā lasījumā pieņem tekstu, kas pieņemts 2013. gada 12. decembrī(2);
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2014, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu [Gr. 1]
(5) Vispārējā tiesā, kuras kompetencē esošo jautājumu loks kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājies, patlaban iesniegto lietu skaits nepārtraukti palielinās.
(6) Vispārējā tiesā iesniegto lietu skaits gadu gaitā arvien pieaug, tāpēc, laikam ritot, šajā tiesā ir palielinājies izskatīšanā esošo lietu skaits un tiesvedību ilgums.
(7) Šī tiesvedību ilguma pagarināšanās, visticamāk, nav pieņemama lietas dalībniekiem, it īpaši ņemot vērā gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktās prasības.
(8) Šādai situācijai Vispārējā tiesā ir strukturāli iemesli, kuri ir saistīti gan ar Savienības iestāžu un struktūru likumdošanas un normatīvā darba palielināšanos un dažādību, gan Vispārējā tiesā izskatīšanai nodoto lietu materiālu apjomu un sarežģītību, it īpaši konkurences un valsts atbalsta jomās.
(9) Tādējādi ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai risinātu šo situāciju, un Līgumos paredzētā iespēja palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu ļautu īsā laikā samazināt gan izskatīšanā esošo lietu skaitu, gan šajā tiesā notiekošo tiesvedību pārmērīgo ilgumu.
(9a) Minētajos pasākumos būtu jāparedz arī ilgtermiņa risinājums tiesnešu izcelsmes valstu jautājumam, jo pašreizējo kārtību, kas paredz tiesnešu vietas piešķirt pēc izcelsmes dalībvalsts principa, nevar piemērot situācijā, kad tiesnešu skaits pārsniedz dalībvalstu skaitu.
(9b) Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 2. punktā ir noteikts, ka Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tādējādi jau ir nodrošināts pienācīgs ģeogrāfiskais līdzsvars un ņemtas vērā dalībvalstu tiesību sistēmas, tāpēc pārējie tiesneši būtu jāieceļ, pamatojoties tikai un vienīgi uz profesionālo un personisko piemērotību un ņemot vērā viņu zināšanas par Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību sistēmām. Tomēr vienu dalībvalsti būtu jāpārstāv ne vairāk kā diviem tiesnešiem,
▌
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Izdarīt Protokolā Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem šādus grozījumus:
▌6.a Aizstāt 47. panta pirmo daļu ar šādu tekstu:"
“Šo Statūtu 9.a pants, 14. un 15. pants, 17. panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa un 18. pants attiecas uz Vispārējo tiesu un tās locekļiem.”
"
7. Aizstāt 48. pantu ▌ar šādu tekstu:"
“Vispārējā tiesā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts un 12 papildu tiesneši. Vienu dalībvalsti pārstāv ne vairāk kā divi tiesneši.
Visiem tiesnešiem ir vienāds statuss, kā arī vienādas tiesības un pienākumi.
Ja tiesnešu kopējais skaits ir pāra skaitlis, tad, ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, katru reizi pārmaiņus nomaina pusi no tiesnešu kopējā skaita; ja tiesnešu kopējais skaits ir nepāra skaitlis, tad pārmaiņus nomaina pāra skaitu un par vienu mazāku nepāra skaitu tiesnešu.”
"
7.a 7.aPievienot šādu pantu:"
“48.a pants
Ieceļot pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts, tiesības izvirzīt kandidātu tiesneša amatam ir attiecīgās dalībvalsts valdībai.”
"
7.b Pievienot šādu pantu:"
“48.b pants
1. Pārējās tiesnešu vietas aizpilda, neņemot vērā kandidātu piederību noteiktai dalībvalstij.
2. Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu amatā vienu vai vairākus no divpadsmit papildu tiesnešiem, visu dalībvalstu valdības var izvirzīt kandidātus. Turklāt Vispārējās tiesas tiesneši, kam beidzas amata pilnvaru laiks, var personiski pieteikties šim amatam, iesniedzot rakstisku pieteikumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā minētās komitejas priekšsēdētājam.
3. Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu amatā vienu vai vairākus no 12 papildu tiesnešiem, Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā minētā komiteja sniedz atzinumu par kandidātu piemērotību pildīt Vispārējās tiesas tiesneša pienākumus. Atzinumam par kandidātu piemērotību komiteja pievieno sarakstu, kurā piemērotības secībā sakārtoti kandidāti ar visatbilstošāko augstos amatos gūtu darba pieredzi. Ja piemērotu kandidātu skaits ir pietiekams, tad sarakstā iekļauto kandidātu skaits vismaz divas reizes pārsniedz to tiesnešu skaitu, kuri dalībvalstu valdībām jāieceļ, savstarpēji vienojoties.”
"
▌
3. pants
1. Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. 12 papildu tiesneši, kas iecelti tiesneša amatā, pamatojoties uz šo regulu un pēc tās stāšanās spēkā, stājas amatā nekavējoties pēc zvēresta nodošanas.
Sešiem no minētajiem tiesnešiem, pamatojoties uz izlozes rezultātiem, pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva pirmās daļējās nomaiņas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pārējo sešu tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva otrās daļējās nomaiņas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par visā ES piemērojamā sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu (COM(2013)0315 – C7-0173/2013 – 2013/0166(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0315),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0173/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 19. septembra(1) atzinumu,
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0482/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par ES mēroga sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (COM(2013)0147 – C7-0082/2013 – 2013/0080(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0147),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0082/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Nīderlandes Pārstāvju palāta, Rumānijas Apakšpalāta, Zviedrijas parlaments un Apvienotās Karalistes, un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. jūlija atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 3. jūlija atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 28. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0455/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai (COM(2013)0621 – C7-0265/2013 – 2013/0303(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0621),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0265/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0142/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (COM(2013)0812 – C7-0416/2013 – 2013/0398(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0812),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0416/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 2. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0217/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0500 – C7-0219/2013 – 2013/0233(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0500),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0219/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0076/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību pētniecības un izstrādes programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus un kuru kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0493 – C7-0220/2013 – 2013/0232(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0493),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0220/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0077/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0497 – C7-0221/2013 – 2013/0242(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0497),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0221/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0063/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā (EMPIR), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības dalību otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerības programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0498 – C7-0222/2013 – 2013/0243(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0498),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0222/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0064/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmā (EDCTP2), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (COM(2011)0445 – C7-0211/2011 – 2011/0204(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0445),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 81. panta 2. punkta a), e) un f) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0211/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 6. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0227/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu (COM(2013)0207 – C7-0103/2013 – 2013/0110(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0207),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0103/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Igaunijas parlaments un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0006/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmuma ietvaros pārceltu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem (COM(2010)0378 – C7-0179/2010 – 2010/0209(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0378),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C7‑0179/2010),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 4. maija atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 31. marta atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 37. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0170/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
3. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
4. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/66/ES.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Ar šo direktīvu izveido autonomu mobilitātes sistēmu, ar ko paredz konkrētus, pamatojoties uz LESD 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu pieņemtus noteikumus par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu, uzturēšanos un pārvietošanās brīvību, lai strādātu uzņēmuma ietvaros pārcelta darbinieka statusā dalībvalstīs, kas nav tā dalībvalsts, kura ir izdevusi uzņēmuma ietvaros pārcelta darbinieka uzturēšanās atļauju; šie noteikumi ir uzskatāmi par lex specialis attiecībā pret Šengenas acquis.
Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai Komisijas ieceri pārbaudīt, vai ir jāveic kādi pasākumi, lai palielinātu juridisko noteiktību attiecībā uz abu tiesisko regulējumu mijiedarbību, un jo īpaši pārbaudīt, vai ir jāaktualizē Šengenas rokasgrāmata.
KOMISIJAS PAZIŅOJUMI
1) Paziņojums par jēdzienu “speciālists
Komisija uzskata, ka šīs direktīvas 3. panta f) punktā sniegtā jēdziena “speciālists” definīcija ir saskaņā ar atbilstošo definīciju (“persona, kam ir neikdienišķas zināšanas”), kas izmantota PTO Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) ES konkrēto saistību sarakstā. Vārda “specifiskas” izmantošana “neikdienišķas” vietā neizraisa nekādas GATS definīcijas izmaiņas, ne arī tās paplašināšanu, un to pielāgo vienīgi aktuālajam valodas lietojumam.”
2) Paziņojums par divpusējiem nolīgumiem, kas minēti 18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā:
Komisija uzraudzīs, kā tiek īstenots šīs direktīvas 18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts, lai izvērtētu, kā minētajā pantā norādītie divpusējie nolīgumi varētu ietekmēt attieksmi pret uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem un Regulas (EK) Nr. 1231/2010 piemērošanu, un vajadzības gadījumā tā veiks atbilstošus pasākumus.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmumu „Clean Sky 2” (COM(2013)0505 – C7-0255/2013 – 2013/0244(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0505),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0255/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0083/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2
P7_TC1-NLE(2013)0244
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 558/2014.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par biorūpniecības kopuzņēmumu (COM(2013)0496 – C7-0257/2013 – 2013/0241(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0496),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo daļu, ar kuriem saskaņā Padome apspriedās ar Parlamentu (C7-0257/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7-0092/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014), ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu
P7_TC1-NLE(2013)0241
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 560/2014.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), attiecībā uz Kopuzņēmuma darbības termiņa pagarināšanu līdz 2024. gadam (COM(2013)0503 – C7-0254/2013 – 2013/0237(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0503),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. un 188. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0254/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0062/2014),
1. apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar kuru Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu ( SESAR ), groza attiecībā uz Kopuzņēmuma darbības termiņa pagarināšanu līdz 2024. gadam
P7_TC1-NLE(2013)0237
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 721/2014.)
Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai *
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai (COM(2013)0495 – C7-0259/2013 – 2013/0240(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0495),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0259/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0105/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regula (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”
P7_TC1-NLE(2013)0240
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 557/2014.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmumu ECSEL (COM(2013)0501 – C7-0258/2013 – 2013/0234(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0501),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0258/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A7-0074/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL
P7_TC1-NLE(2013)0234
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 561/2014.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (COM(2013)0506 – C7-0256/2013 – 2013/0245(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0506),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0256/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0094/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”
P7_TC1-NLE(2013)0245
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 559/2014.)
– ņemot vērā Prezidija 2014. gada 13. janvāra sanāksmi, kuras laikā Prezidijs apstiprināja ieteikumus, ko 2013. gada 12. decembrī pieņēma Iestāžu augsta līmeņa darba grupa Pārredzamības reģistra pārskatīšanas jautājumos,
– ņemot vērā nolīguma starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistru organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā, projektu (turpmāk „grozītais nolīgums”),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punktu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu,
– ņemot vērā 2011. gada 11. maija lēmumu par iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2011. gada 23. jūnija vienošanos par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (turpmāk „2011. gada 23. jūnija vienošanās”)(2),
– ņemot vērā Reglamenta 127. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7–0258/2014),
A. tā kā LES 11. panta 2. punktā noteikts, ka „iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību”;
B. tā kā, lai nodrošinātu šāda dialoga pārredzamību, efektīvi jādarbojas tādu organizāciju un personu kopējam reģistram, kuras cenšas ietekmēt politikas izstrādes un īstenošanas procesus Eiropas Savienībā;
C. tā kā Eiropas Parlaments savā 2008. gada 8. maija rezolūcijā par pamatsistēmas izstrādi interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs(3) noteica principus, pamatojoties uz kuriem Eiropas Parlaments sāka sarunas ar Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru;
D. tā kā ar iepriekš minēto 2011. gada 11. maija lēmumu Parlaments apstiprināja noteikumus un sistēmu tādu organizāciju un pašnodarbinātu personu Pārredzamības reģistram, kuras piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā;
E. tā kā neregulēta un nepārredzama lobēšana ir nopietns drauds politikas izstrādei un sabiedrības interesēm,
1. pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā par 2011. gada 23. jūnija vienošanās grozīšanu nav paredzēta obligāta pārredzamības reģistra izveide; tādēļ atkārtoti prasa, lai reģistrācija būtu obligāta attiecībā uz lobēšanas darbību veikšanu ES iestādēs, kā tas jau ir noteikts iepriekš minētajā 2008. gada 8. maija rezolūcijā un 2011. gada 11. maija lēmumā;
2. uzskata, ka ierosinātā 2011. gada 23. jūnija vienošanās grozīšana pašreizējā posmā ir tikai pussolis uz priekšu;
3. aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām iesniegt tiesību akta priekšlikumu par obligāta reģistra izveidi saskaņā ar LESD 352. pantu;
4. prasa Komisijai visos paredzētajos priekšlikumos saistībā ar Līgumu visaptverošu reformu iekļaut priekšlikumu par LESD 298. panta grozīšanu vai par atbilstīgu un īpašu juridisko pamatu, kas ļauj izveidot obligātu reģistru saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
5. uzskata, ka turpmākai Pārredzamības reģistra pārskatīšanai vajadzētu būt pēc iespējas pārredzamākai un iekļaujošākai un tajā pilnvērtīgi būtu jāiesaista Parlamenta kompetentā komiteja, kā arī jānodrošina pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība;
6. pieprasa, lai nākamā Pārredzamības reģistra pārskatīšana tiktu veikta kopā ar sabiedrisku apspriešanu;
7. uzskata, ka jebkurā gadījumā Pārredzamības reģistra plašāks izvērtējums būtu jāpabeidz vēlākais līdz 2017. gada beigām;
8. atzīst Padomes nozīmi laikposmā pēc Pārredzamības reģistra izveides un atzinīgi vērtē to, ka Padome kā novērotāja iesaistījusies 2011. gada 23. jūnija vienošanās pārskatīšanas procesā; taču, lai nodrošinātu pārredzamību visos tiesību aktu izstrādes posmos Savienības līmenī, atkārtoti aicina Padomi pēc iespējas drīz pievienoties Pārredzamības reģistram;
9. atzinīgi vērtē saskaņā ar grozīto nolīgumu precizēto informācijas sniegšanas kārtību, kas būtu jāīsteno, pieprasot atklāt visu ES politikas izstrādes un īstenošanas procesos iesaistīto organizāciju un pašnodarbināto personu klientu identitāti un nosakot skaidru saikni starp visām darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, un attiecīgajiem klientiem;
10. uzskata, ka, interpretējot jēdzienu „nepiedienīga uzvedība”, grozītajam nolīgumam pievienotā rīcības kodeksa b) punkta nozīmē papildus vispārpieņemtiem principiem, kas ir noteikti rīcības kodeksā, jo īpaši tā c), f) un g) punktā, jāaptver šādi aspekti:
11. uzskata, ka rīcības kodekss, kas iekļauts 2011. gada 23. jūnija vienošanās pielikumā, un Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodekss finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka deputāti nenoslēdz nekāda veida vienošanās vai neuzņemas līgumsaistības ar ārēju struktūru, lai finansētu vai tiešā veidā nodarbinātu personas no deputāta biroja;
12. atzinīgi vērtē precizētās definīcijas, kuras izmanto, lai aprakstītu juridisko biroju darbību tvēruma izņēmumus;
13. sagaida, ka šādas precizētas definīcijas ļaus veicināt personu turpmāko reģistrāciju un nodrošinās labāku izpratni par juridisko biroju reģistrējamo darbību nozīmi, lai tie varētu izmantot Pārredzamības reģistra piedāvātos stimulus un pārredzamā veidā piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā;
14. uzskata, ka reģistrētiem juridiskajiem birojiem būtu jānorāda Pārredzamības reģistrā visi klienti, kuru vārdā tie veic reģistrējamas darbības;
15. mudina Komisiju tikpat apņēmīgi īstenot reģistrētām personām paredzētus stimulējošus pasākumus, lai uzlabotu dalību Pārredzamības reģistrā; uzskata, ka šādi stimuli varētu būt:
16. atzinīgi vērtē lēmumus, ko nesen pieņēmušas Briseles un Parīzes advokātu asociācijas, atzīstot atšķirības starp juristu darbībām tiesvedībā un citām darbībām, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistra izmantošanas joma; turklāt aicina Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomi mudināt savus dalībniekus pieņemt līdzīgus pasākumus;
17. norāda, ka dažās dalībvalstīs pastāv tiesību normas, kas regulē profesionālo darbību, turklāt tās pamatoti neļauj juridiskajiem birojiem reģistrēties Pārredzamības reģistrā un izpaust par klientiem informāciju, kuru pieprasa Pārredzamības reģistrs; tomēr uzskata, ka pastāv liels risks, ka šīs tiesību normas var izmantot arī ļaunprātīgi, lai nebūtu jāpublisko informācija, kas nepieciešama, lai ieraksts Pārredzamības reģistrā būtu pareizs; šajā saistībā atzinīgi vērtē profesionālo organizāciju skaidro gatavību sadarboties, lai nodrošinātu, ka šāda informācijas neizpaušana, ievērojot profesionālās intereses, būtu iespējama tikai tad, ja tas objektīvi paredzēts tiesību aktos; aicina Komisiju un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju nodrošināt šīs gatavības praktisku īstenošanu un iespējami drīz iekļaut rezultātu grozītajā nolīgumā;
18. atzinīgi vērtē Prezidija ieceri īstenot vairākus stimulējošus pasākumus, lai veicinātu dalību Pārredzamības reģistrā;
19. lai panāktu minēto pasākumu pilnīgu īstenošanu, aicina Prezidiju apsvērt iespēju iekļaut attiecīgajos Prezidija lēmumos šādus konkrētus priekšlikumus:
20. prasa Prezidijam izstrādāt referentiem paredzētu standartizētu veidlapu, lai viņi brīvprātīgi varētu publiskot informatīvu dokumentu par ietekmi uz likumdošanu. Informatīvs dokuments par ietekmi uz likumdošanu ir veidlapa, kura pievienota deputātu izstrādātajiem ziņojumiem un kurā norādīti visi lobisti, ar kuriem par konkrētu lietu atbildīgie referenti ir tikušies ziņojuma sagatavošanas laikā, ja lobistu darbība ir būtiski ietekmējusi ziņojumu.
21. aicina Eiropas Parlamenta bijušos deputātus ievērot attiecīgos noteikumus(4), ja viņi veic darbības, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistra izmantošanas joma; uzskata, ka bijušajiem deputātiem, veicot šādas darbības, nevajadzētu izmantot savu deputāta caurlaidi, lai iekļūtu Eiropas Parlamenta telpās; prasa Prezidijam iesniegt Priekšsēdētāju konferencei priekšlikumu par atbilstīgiem pasākumiem, lai nepieļautu to privilēģiju ļaunprātīgu izmantošanu, kuras piešķirtas bijušajiem deputātiem;
22. aicina Apvienoto pārredzamības reģistra sekretariātu regulāri iesniegt ziņojumu par stimulu sistēmas darbību nolūkā galu galā izveidot obligātu reģistru;
23. uzsver, ka nereģistrētām organizācijām vai privātpersonām, kuras ir tiesīgas reģistrēties un no kurām sagaidāms, ka tās reģistrēsies, pat ja tās pēc noteikta laika tiks reģistrētas, nebūs pieejami ar reģistrāciju saistītie jaunie stimuli un priekšrocības;
24. atzinīgi vērtē ārpusiestāžu veiktās uzraudzības nozīmi ES iestāžu pārredzamības uzraudzībā un atbalsta to;
25. uzskata, ka Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāta struktūra un personāls jānostiprina, lai īstenotu jaunos grozītā nolīguma noteikumus un procedūras, kas saistītas ar brīdinājumiem un sūdzību izmeklēšanu un izskatīšanu, kā arī lai uzlabotu procedūras, ko izmanto, lai pārbaudītu reģistrācijas pieteikumu iesniedzēju sniegtās informācijas ticamību;
26. sagaida, ka gada ziņojumā par kopējā Pārredzamības reģistra darbību būs iekļauta panāktā progresa analīze attiecībā uz ierakstu daudzveidību un kvalitāti;
27. mudina Komisiju, īstenojot savu Pārredzamības reģistra koordinatora funkciju, cieši uzraudzīt grozītā nolīguma atbilstīgu īstenošanu;
28. apstiprina grozītā nolīguma tekstu, kā norādīts turpmāk, un nolemj pievienot to savam Reglamentam;
29. uzdod priekšsēdētājam parakstīt grozīto nolīgumu kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
30. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar tā pielikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
PIELIKUMS
NOLĪGUMS STARP EIROPAS PARLAMENTU UN EIROPAS KOMISIJU PAR PĀRREDZAMĪBAS REĢISTRU ORGANIZĀCIJĀM UN PAŠNODARBINĀTĀM PERSONĀM, KAS PIEDALĀS ES POLITIKAS IZSTRĀDĒ UN ĪSTENOŠANĀ
Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija (turpmāk „Nolīguma puses”),
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 11. panta 1. un 2. punktu, Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 295. pantu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (visi kopā turpmāk „Līgumi”),
tā kā Eiropas politikas veidotāji nedarbojas izolēti no pilsoniskās sabiedrības, bet uztur atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvošajām asociācijām un pilsonisko sabiedrību,
tā kā Nolīguma puses, ievērojot tā 30. punktu, ir pārskatījušas Pārredzamības reģistru (turpmāk „reģistrs”), kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2011. gada 23. jūnija vienošanos par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā(5),
VIENOJAS ŠĀDI.
I. Reģistra darbības principi
1. Reģistra izveide un darbība neietekmē un neskar Eiropas Parlamenta mērķus, kurus tas noteicis 2008. gada 8. maija rezolūcijā par pamatsistēmas izstrādi interešu aizstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs(6) un savā 2011. gada 11. maija lēmumā par iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru(7).
2. Reģistra darbībā ievēro vispārējos Savienības tiesību principus, tostarp proporcionalitātes un nediskriminācijas principu.
3. Reģistra darbībā ievēro Eiropas Parlamenta deputātu tiesības bez ierobežojumiem izmantot savas parlamentārās pilnvaras.
4. Reģistra darbība neskar ne Nolīguma pušu kompetenci vai prerogatīvas, nedz arī ietekmē to attiecīgās organizatoriskās pilnvaras.
5. Nolīguma puses cenšas izturēties vienādi pret visiem uzņēmējiem, kas līdzīgā veidā veic līdzīgas darbības, un nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus, reģistrējot organizācijas un pašnodarbinātas personas, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā.
II. Reģistra struktūra
6. Reģistra struktūra ir šāda:
a) noteikumi par reģistra izmantošanas jomu, darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, definīcijas, stimuli un izņēmumi;
b) nodaļas, kuras attiecas uz reģistrāciju (1. pielikums);
c) informācija, kas jāsniedz reģistrētām personām, tostarp finanšu informācijas sniegšanas prasības (2. pielikums);
d) rīcības kodekss (3. pielikums);
e) brīdinājumu un sūdzību iesniegšanas mehānismi un pasākumi, kurus piemēro rīcības kodeksa pārkāpumu gadījumā, tostarp brīdinājumu izskatīšanas un sūdzību izmeklēšanas un izskatīšanas kārtība (4. pielikums);
f) īstenošanas pamatnostādnes ar praktisku informāciju reģistrētām personām.
III. Reģistra izmantošanas joma
Darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma
7. Izņemot darbības, kuras minētas 10. līdz 12. punktā, reģistra izmantošanas joma attiecas uz visām darbībām, kuras veic, lai tieši vai netieši ietekmētu to, kā ES iestādes izstrādā vai īsteno politiku, un tajās notiekošos lēmumu pieņemšanas procesus, neatkarīgi no vietas, kur šīs darbības tiek veiktas, izmantotā saziņas kanāla vai starpniecības līdzekļa, kas cita starpā var būt ārpakalpojumu sniedzējs, plašsaziņas līdzekļi, līgumi ar profesionāliem pārstāvjiem, ideju laboratorijas, platformas, forumi, kampaņas un pamatiniciatīvas.
Šajā nolīgumā ar jēdzienu „tieša ietekme” saprot tiešu kontaktu vai saziņu ar ES iestādēm vai citas darbības, kas papildina minētās darbības, un ar jēdzienu „netieša ietekme” saprot tādu starpniecības līdzekļu izmantošanu ietekmes nodrošināšanai kā plašsaziņas līdzekļi, sabiedriskā doma, konferences vai sabiedriski pasākumi, kuru mērķauditorija ir ES iestādes.
Konkrētāk, minētās darbības ietver:
– sazināšanos ar iestāžu locekļiem un viņu palīgiem, ES iestāžu ierēdņiem vai pārējiem darbiniekiem,
– vēstuļu, informācijas materiālu vai diskusiju dokumentu un nostājas dokumentu izstrādi, izplatīšanu un nosūtīšanu,
– tādu pasākumu, sanāksmju, reklāmas darbību, konferenču vai sabiedrisku pasākumu organizēšanu, uz kuriem ielūgumi izsūtīti iestāžu locekļiem un viņu palīgiem, ES iestāžu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kā arī
– brīvprātīgu ieguldījumu un piedalīšanos oficiālajās apspriešanās vai uzklausīšanās par izstrādājamiem ES tiesību aktiem vai citiem tiesību aktiem, kā arī citās atklātās apspriešanās.
8. Ir paredzēts reģistrēt visas organizācijas un pašnodarbinātās personas, kas neatkarīgi no to juridiskā statusa ir iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma un kuras jau tiek veiktas vai ir sagatavošanas stadijā.
Jebkura reģistrējama darbība, kuru saskaņā ar līgumu izstrādā starpnieks, kas sniedz juridiskas un citas profesionālas konsultācijas, uzliek reģistrācijas pienākumu gan starpniekam, gan arī tā klientam. Šie starpnieki paziņo par visiem klientiem, ar kuriem noslēgts šāds līgums, kā arī par ieņēmumiem no katra klienta saistībā ar pārstāvības darbībām, kā noteikts 2. pielikuma II.C.2.B punktā. Šī prasība neatbrīvo klientu ne no reģistrācijas pienākuma, ne no pienākuma izmaksu aplēsēs iekļaut to darbību izmaksas, par kurām noslēgts apakšuzņēmuma līgums ar starpnieku.
Darbības, uz kurām neattiecas reģistra izmantošanas joma
9. Organizāciju reģistrē tikai tad, ja tā veic reģistrējamas darbības, kuru rezultātā notikusi tieša vai netieša saziņa ar ES iestādēm. Organizāciju, kas uzskatāma par reģistrācijai neatbilstīgu, var svītrot no reģistra.
10. Darbības, kas saistītas ar juridisko un citu profesionālo konsultāciju sniegšanu, nav reģistrējamas, ciktāl:
– tās ietver konsultēšanu un sazināšanos ar publiskām iestādēm, lai labāk informētu klientus par vispārējo tiesisko stāvokli vai klienta konkrēto tiesisko statusu vai lai konsultētu viņus par to, vai attiecīgā tiesiskā vai administratīvā darbība ir piemērota vai pieļaujama saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu,
– tās ietver klientu konsultēšanu, tādējādi palīdzot viņiem nodrošināt veikto darbību atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem,
– tās ietver klientiem paredzētu analīžu un pētījumu dokumentu sagatavošanu par jebkādu leģislatīvu vai regulatīvu izmaiņu ietekmi uz klientu tiesisko statusu vai darbības jomu,
– tās ietver pārstāvību saistībā ar samierināšanas vai starpniecības procedūru, kuru īsteno, lai izvairītos no strīdu izskatīšanas tiesu vai pārvaldes iestādē, vai
– tās saistītas ar klienta pamattiesību uz taisnīgu tiesu izmantošanu, tostarp ar administratīvā procesā izmantotajām tiesībām uz aizstāvību, piemēram, darbībām, ko īsteno juristi vai citi tajā iesaistītie profesionāļi.
Ja uzņēmums un tā konsultanti kā puses piedalās kādā konkrētā tiesvedībā vai administratīvā lietā vai procesā, jebkādas tieši ar iepriekšminēto saistītas darbības, kuru galvenais mērķis nav tiesiskā regulējuma mainīšana, nav jāiekļauj reģistrā. Šo daļu piemēro visās uzņēmējdarbības jomās Eiropas Savienībā.
Taču reģistrā iekļauj šādas ar juridiskām un citām profesionālām konsultācijām saistītas darbības, ja tās tiek veiktas, lai ietekmētu ES iestādes, to locekļus un viņu palīgus, kā arī ES iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus:
– atbalsta sniegšana, izmantojot pārstāvību vai starpniecību, vai dokumenti interešu pārstāvībai, tostarp argumentācija un izstrādāšana, un
– konsultāciju sniegšana par taktikas vai stratēģijas izvēli, tostarp par tādu jautājumu ierosināšanu, kuru tvērums un paziņošanas laiks izraudzīts tā, lai ietekmētu ES iestādes, to locekļus un viņu palīgus, ES iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus.
11. Reģistrā neiekļauj darbības, kuras sociālie partneri veic kā sociālā dialoga dalībnieki (arodbiedrības, darba devēju asociācijas utt.), ja minētie sociālie partneri pilda pienākumus, kas tiem noteikti Līgumos. Šo punktu mutatis mutandis piemēro ikvienai Līgumos īpaši noteiktai struktūrai, kurai jāpilda institucionāla loma.
12. Reģistrā neiekļauj darbības, kuras veic reaģējot uz ES iestāžu vai Eiropas Parlamenta deputātu tiešiem un individuāliem pieprasījumiem, piemēram, ad hoc vai regulāriem faktiskas informācijas, datu vai ekspertīzes pieprasījumiem.
Īpaši noteikumi
13. Reģistrā neiekļauj baznīcas un reliģiskas kopienas. Tomēr to pārstāvības birojus vai juridiskās vienības, birojus un tīklus, kas izveidoti baznīcu un reliģisku kopienu, kā arī to apvienību pārstāvībai ES iestādēs, ir paredzēts reģistrēt.
14. Reģistrā neiekļauj politiskās partijas. Tomēr visas organizācijas, ko tās izveido vai atbalsta un kas veic reģistrējamas darbības, ir paredzēts reģistrēt.
15. Reģistrā neiekļauj dalībvalstu valdību dienestus, trešo valstu valdības, starptautiskas starpvaldību organizācijas un to diplomātiskās misijas.
16. Reģionālās publiskās iestādes un to pārstāvības birojus nav paredzēts reģistrēt, taču tos var reģistrēt, ja tie to vēlas. Visas apvienības vai tīklus, kas izveidoti, lai kolektīvi pārstāvētu reģionus, ir paredzēts reģistrēt.
17. Visas tās vietējās publiskās iestādes, kas nav norādītas 16. punktā, piemēram, vietējās un pilsētu pašvaldības vai to pārstāvības birojus, asociācijas vai tīklus, ir paredzēts reģistrēt.
18. Tīklus, platformas vai citas kolektīvās darbības formas, kurām nav juridiska statusa vai kuras nav uzskatāmas par juridiskām personām, taču kurām ir faktiska organizēta ietekme un kuras ir iesaistītas reģistrējamās darbībās, ir paredzēts reģistrēt. Šādu kolektīvas darbības formu dalībnieki ieceļ pārstāvi, kas rīkojas kā kontaktpersona un atbild par sadarbību ar Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariātu (APRS).
19. Darbības, kas jāņem vērā, lai izvērtētu atbilstību iekļaušanai reģistrā, ir tās pašas, kas attiecas (tieši vai netieši) uz visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, to locekļiem un viņu palīgiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Šādas darbības neietver tās darbības, kas ir paredzētas dalībvalstīm, un jo īpaši darbības, kas paredzētas to pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā.
20. Eiropas tīkli, federācijas, asociācijas vai platformas tiek aicinātas izstrādāt kopējas, pārskatāmas pamatnostādnes, kuras būtu paredzētas to dalībniekiem un kurās būtu noteiktas reģistrējamās darbības. Šīs pamatnostādnes ir paredzēts publicēt.
IV. Reģistrējamām personām piemērojamie noteikumi
21. Reģistrējoties attiecīgās organizācijas un privātpersonas:
— piekrīt tam, ka informācija, ko tās sniedz, lai tiktu iekļautas reģistrā, tiek publicēta;
— piekrīt rīkoties atbilstoši 3. pielikumā iekļautajam rīcības kodeksam un attiecīgos gadījumos darīt zināmu ikviena profesionālā rīcības kodeksa tekstu, kas tām ir jāievēro(8);
— garantē, ka informācija, ko tās sniedz, lai tiktu iekļautas reģistrā, ir pareiza un piekrīt sadarboties saistībā ar administratīviem pieprasījumiem sniegt papildu un atjauninātu informāciju;
— piekrīt tam, ka ikvienu ar tām saistītu brīdinājumu vai sūdzību izskatīs, pamatojoties uz 3. pielikumā iekļautā rīcības kodeksa noteikumiem;
— piekrīt visiem pasākumiem, kas jāpiemēro 3. pielikumā iekļautā rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā, un atzīst, ka 4. pielikumā paredzētos pasākumus var tām piemērot, ja tās pārkāpj rīcības kodeksa noteikumus;
— ņem vērā, ka Nolīguma pusēm pēc pieprasījuma, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001(9) noteikumus, ir jānodod atklātībā sarakste un citi dokumenti, kas attiecas uz reģistrēto personu darbībām.
V. Īstenošana
22. Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri atbild par sistēmas uzraudzību un par tās galvenajiem darbības aspektiem un, kopīgi vienojoties, veic visu, kas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai.
23. Kaut arī Nolīguma puses kopīgi nodrošina sistēmas darbību, tās tomēr ir tiesīgas reģistru izmantot īpašos nolūkos neatkarīgi viena no otras.
24. Lai ieviestu sistēmu, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas dienesti uztur kopēju darbības struktūrvienību ar nosaukumu APRS. APRS veido Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas amatpersonu grupa, pamatojoties uz vienošanos, kas panākta starp kompetentajiem dienestiem. APRS darbu koordinē Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta nodaļas vadītājs. Tā uzdevumi ietver īstenošanas pamatnostādņu izstrādi ievērojot šo nolīgumu, lai veicinātu to, ka reģistrētās personas vienādi interpretē noteikumus, un lai uzraudzītu reģistra satura kvalitāti. APRS izmanto administratīvos resursus, kas pieejami reģistra satura kvalitātes pārbaudei, taču ar nosacījumu, ka reģistrētās personas uzņemas galīgo atbildību par informāciju, ko tās sniegušas.
25. Nolīguma puses organizē piemērotas mācības un iekšējās saziņas projektus, lai palielinātu iestāžu locekļu un darbinieku informētību par reģistru un brīdinājumu un sūdzību procedūrām.
26. Nolīguma puses veic atbilstīgus ārējus pasākumus, lai informētu par reģistru un veicinātu tā izmantošanu.
27. Eiropas tīmekļa vietnes sadaļā par Pārredzamības reģistru regulāri tiek publicēti reģistra datubāzē iekļauti pamata statistikas dati, kas pieejami, izmantojot lietotājdraudzīgu meklētājprogrammu. Minētās datubāzes publiski pieejamais saturs ir elektroniskā un mašīnlasāmā formātā.
28. Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāti Eiropas Parlamenta attiecīgajam priekšsēdētāja vietniekam un Eiropas Komisijas attiecīgajam priekšsēdētāja vietniekam iesniedz gada ziņojumu par reģistra darbību. Gada ziņojumā sniedz faktisko informāciju par reģistru, tā saturu un attīstību, un to publicē katru gadu par iepriekšējo kalendāro gadu.
VI. Pasākumi, ko piemēro personām, kurām ir tiesības uz iekļaušanu reģistrā
29. Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atsevišķām personām, kas pārstāv tādas organizācijas vai strādā tādu organizāciju labā, kuras reģistrē Pārredzamības reģistrā, izsniedz tikai tad, ja šīs organizācijas vai personas ir reģistrētas. Tomēr reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt šādu ieejas caurlaidi. Eiropas Parlamenta ilgtermiņa ieejas caurlaižu izsniegšana un kontrole ir Parlamenta iekšēja procedūra, par kuru tas joprojām saglabā atbildību.
30. Nolīguma puses atbilstīgi savām administratīvajām pilnvarām piedāvā stimulus, lai veicinātu reģistrāciju ar šo nolīgumu izveidotajā sistēmā.
Reģistrētām personām piedāvātie Eiropas Parlamenta stimuli var būt arī:
— turpmāka piekļuves Parlamenta telpām atvieglošana deputātu un viņu palīgu, ierēdņu un pārējo darbinieku vajadzībām,
— atļaujas piešķiršana organizēt pasākumus Parlamenta telpās vai piedalīties to rīkošanā,
— informācijas nosūtīšanas atvieglošana, tostarp piekļuve īpašiem adresātu sarakstiem,
— iespēja piedalīties kā runātājiem komiteju rīkotajās uzklausīšanās,
— Eiropas Parlamenta atbalsts.
Reģistrētām personām piedāvātie Eiropas Komisijas stimuli var būt arī:
— pasākumi, kas saistīti ar informācijas nosūtīšanu reģistrētām personām, uzsākot sabiedrisko apspriešanu,
— pasākumi saistībā ar ekspertu grupām un citām padomdevējām struktūrām,
— piekļuve īpašiem adresātu sarakstiem,
— Eiropas Komisijas atbalsts.
Nolīguma puses informē reģistrētās personas par īpašiem stimuliem, kas tām pieejami.
VII. Rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzētie pasākumi
31. Ikviena persona var izmantot reģistra tīmekļa vietnē pieejamo saziņas standarta veidlapu, lai iesniegtu brīdinājumus un sūdzības par 3. pielikumā ietvertā rīcības kodeksa iespējamu pārkāpšanu. Brīdinājumus un sūdzības izskata saskaņā ar 4. pielikumā paredzētajām procedūrām.
32. Brīdināšanas mehānisms ir instruments, kas papildina kvalitātes pārbaudes, kuras veic APRS saskaņā ar 24. punktu. Ikviena persona var iesniegt brīdinājumu par faktu kļūdām saistībā ar reģistrēto personu sniegto informāciju. Brīdinājumus var iesniegt arī attiecībā uz neatbilstošas reģistrācijas gadījumiem.
33. Ikviena persona var iesniegt oficiālu sūdzību, ja ir aizdomas par to, ka reģistrēta persona pārkāpj rīcības kodeksu (tas neattiecas uz faktu kļūdām). Sūdzības pamato ar būtiskiem faktiem, kas attiecas uz iespējamo rīcības kodeksa pārkāpšanu.
APRS izmeklē iespējamo pārkāpumu, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes un labas pārvaldības principus. Ja reģistrētas personas vai viņu pārstāvji tīši pārkāpj rīcības kodeksu, tiek piemēroti 4. pielikumā noteiktie pasākumi.
34. Ja, īstenojot 31. līdz 33. punktā minētās procedūras, APRS konstatē atkārtotu nevēlēšanos sadarboties, atkārtotu nepiedienīgu uzvedību vai būtiskus rīcības kodeksa pārkāpumus, attiecīgo reģistrēto personu uz noteiktu laiku (vienu vai diviem gadiem) izslēdz no reģistra, par to iekļaujot reģistrā publisku paziņojumu, kā noteikts 4. pielikumā.
VIII. Citu iestāžu un struktūru dalība
35. Eiropadome un Padome ir aicinātas iesaistīties reģistra darbībā. Citas ES iestādes, struktūras un aģentūras tiek aicinātas izmantot ar šo nolīgumu izveidoto sistēmu kā parauginstrumentu savai mijiedarbībai ar ES politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām organizācijām un pašnodarbinātajām personām.
IX. Nobeiguma noteikumi
36. Šis nolīgums aizstāj Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2011. gada 23. jūnija vienošanos, kuras darbība izbeigsies šā nolīguma piemērošanas dienas.
37. Reģistra darbību pārskata 2017. gadā.
38. Šis nolīgums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no ...(10) vai 2015. gada 1. janvāra atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.
Vienības, kas šā nolīguma spēkā stāšanās datumā jau ir reģistrētas, trīs mēnešu laikā pēc minētā datuma veic izmaiņas reģistrācijā, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām, kas noteiktas ar šo nolīgumu.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā — Eiropas Komisijas vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
1.pielikums
Pārredzamības reģistrs
organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā
Nodaļas
Raksturojums/piezīmes
I. Profesionālie konsultāciju/ juridiskie biroji/ pašnodarbinātie konsultanti
Apakšnodaļa
Profesionālas konsultācijas
Uzņēmumi, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.
Apakšnodaļa
Juridiskie biroji
Juridiskās firmas, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.
Apakšnodaļa
Pašnodarbinātie konsultanti
Pašnodarbināti konsultanti vai juristi, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm. Šī apakšnodaļa attiecas uz tādu vienību reģistrāciju, kas sastāv tikai no vienas personas.
II. Iekšējie lobisti un arodu/ uzņēmēju/ profesionālās asociācijas
Apakšnodaļa
Uzņēmumi un grupas
Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (ar vai bez juridiskā statusa), kas paši veic iekšējas darbības, kuras saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.
Apakšnodaļa
Arodu un uzņēmēju asociācijas
Organizācijas (peļņu gūstošas vai bezpeļņas), kas pārstāv peļņu gūstošus uzņēmumus vai jauktas grupas un platformas
Apakšnodaļa
Arodbiedrības un profesionālās asociācijas
Darba ņēmēju, arodu vai profesiju interešu pārstāvība
Apakšnodaļa
Citas organizācijas, tostarp:
– vienības (peļņu gūstošas vai bezpeļņas), kas organizē pasākumus;
– ar interešu pārstāvību saistīti plašsaziņas līdzekļi vai uz pētniecību vērstas vienības, kas saistītas ar privātām peļņas interesēm;
– ad hoc koalīcijas un pagaidu struktūras (to dalībnieki gūst peļņu).
III. Nevalstiskās organizācijas
Apakšnodaļa
Nevalstiskas organizācijas, platforma, tīkli, ad hoc koalīcijas, pagaidu struktūras un citas līdzīgas organizācijas.
Bezpeļņas organizācijas (ar vai bez juridiska statusa), kas ir neatkarīgas no publiskām iestādēm vai komerciālām organizācijām, piemēram, fondi, labdarības organizācijas u. c.
Ikvienai šādai vienībai, tostarp tās peļņu gūstošajiem elementiem, jāreģistrējas II nodaļā.
IV. Ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes
Apakšnodaļa
Ideju laboratorijas un pētniecības iestādes
Specializētas ideju laboratorijas un pētniecības institūti, kas piedalās Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku.
Apakšnodaļa
Akadēmiskās iestādes
Iestādes, kuru galvenais uzdevums ir izglītošana, bet kuras piedalās arī Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku.
V. Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas
Apakšnodaļa
Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas
Juridiskas personas, biroji, tīkli vai asociācijas, kas izveidoti, lai veiktu pārstāvības darbības.
VI. Organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības utt.
Apakšnodaļa
Reģionālas struktūras
Nav paredzēts reģistrēt reģionus kā tādus un to pārstāvības birojus, taču tie var reģistrēties, ja vēlas. Ir paredzēts reģistrēt asociācijas vai tīklus, kas izveidoti, lai pārstāvētu reģionus kolektīvi.
Apakšnodaļa
Citas vietēja mēroga publiskās iestādes
Ir paredzēts reģistrēt visas citas vietēja mēroga publiskās iestādes, piemēram, vietējās un pilsētu pašvaldības vai to pārstāvības birojus, nacionālās asociācijas vai tīklus.
Apakšnodaļa
Publisko reģionālo iestāžu vai citu vietēja mēroga iestāžu transnacionālās asociācijas un tīkli
Apakšnodaļa
Citas publiskās vai jauktās vienības, kuras izveidotas saskaņā ar tiesību aktiem un kuru nolūks ir rīkoties sabiedrības interesēs
Ietver citas organizācijas ar publisku vai jauktu (publisku/privātu) statusu.
2.pielikums
Informācija, ko sniedz reģistrētās personas
I. VISPĀRĒJĀ UN PAMATA INFORMĀCIJA
a) Organizācijas nosaukums(-i), galvenā biroja adrese un adrese Briselē, Luksemburgā vai Strasbūrā, ja tāda ir, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, tīmekļa vietne;
b) par organizāciju juridiski atbildīgās personas un organizācijas vadītāja vai pārvaldošā partnera vārds un uzvārds vai attiecīgā gadījumā galvenais kontaktpunkts saistībā ar reģistrējamām darbībām (piemēram, atbildīgais par ES lietām); to personu vārdi un uzvārdi, kurām ir piešķirta atļauja iekļūt Eiropas Parlamenta telpās(11);
c) to personu skaits (dalībnieki, darbinieki u. c.), kas iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, un to personu skaits, kas saņēmušas ieejas caurlaidi, lai varētu iekļūt Eiropas Parlamenta telpās, kā arī laiks, ko ikviena persona pavadījusi šādu darbību veikšanai atbilstoši šādiem procentiem no pilnslodzes darbības: 25 %, 50 %, 75 % vai 100 %;
d) mērķi/pilnvaru apjoms – interešu jomas – darbības – darbības valstis – dalība tīklos – vispārēja informācija, kas ietilpst reģistra izmantošanas jomā;
e) dalība un attiecīgā gadījumā dalībnieku skaits (privātpersonas un organizācijas).
II. ĪPAŠA INFORMĀCIJA
A. DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS REĢISTRA IZMANTOŠANAS JOMA
Īpašu informāciju sniedz par galvenajiem tiesību aktu priekšlikumiem vai politikas jomām, kuriem pievērsusies reģistrētā persona, veicot darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Var norādīt atsauci uz citām īpašām darbībām, piemēram, pasākumiem vai publikācijām.
B. SAIKNES AR ES IESTĀDĒM
a) Dalība augsta līmeņa grupās, konsultatīvās komitejās, ekspertu grupās, citās ES atbalstītās struktūrās un platformās, u. c.
b) Dalība vai līdzdalība Eiropas Parlamenta sadarbības grupās vai nozaru forumos u. c.
C. FINANŠU INFORMĀCIJA PAR DARBĪBĀM, UZ KURĀM ATTIECAS REĢISTRA IZMANTOŠANAS JOMA
1. Visas reģistrētās personas:
a) iesniedz gada izmaksu aplēses saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Finanšu rādītāji attiecas uz pilnu darbības gadu un uz pēdējo pabeigto finanšu gadu, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu;
b) norāda no ES iestādēm saņemtā finansējuma apjomu un avotu pēdējā pabeigtā finanšu gadā, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu. Minētā informācija atbilst informācijai, kas iekļauta Eiropas finanšu pārredzamības sistēmā(12).
2. Profesionāliem konsultāciju/ juridiskajiem birojiem/ pašnodarbinātiem konsultantiem (sk. 1. pielikuma I nodaļu) papildus jāiesniedz:
a) apgrozījums saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, atbilstīgi šādai skalai:
Gada apgrozījums saistībā ar pārstāvības darbībām — euro
0 – 99 999
100 000 – 499 999
500 000 – 1 000 000
> 1 000 000
b) visu klientu saraksts, kuru interesēs tiek veiktas darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Ieņēmumus no klientiem saistībā ar pārstāvības darbībām norāda atbilstīgi šādai skalai:
Gada ieņēmumi (norādot kategoriju) no katra klienta saistībā ar pārstāvības darbībām — euro
0 – 9 999
10 000 – 24 999
25 000 – 49 999
50 000 – 99 999
100 000 – 199 999
200 000 – 299 999
300 000 – 399 999
400 000 – 499 999
500 000 – 599 999
600 000 – 699 999
700 000 – 799 999
800 000 – 899 999
900 000 – 1 000 000
> 1 000 000
c) ir paredzēts reģistrēt arī klientus. Profesionālo konsultāciju/ juridisko biroju/ pašnodarbināto konsultantu finanšu deklarācijas par klientiem (atbilstoši sarakstam un skalai) neatbrīvo minētos klientus no pienākuma ietvert apakšlīgumos paredzētās darbības savās deklarācijās, lai novērstu viņu deklarēto finanšu izdevumu pārāk zemu novērtēšanu.
3. Iekšējie lobisti un arodu/ uzņēmēju/ profesionālās asociācijas (1. pielikuma II nodaļa) papildus iesniedz:
apgrozījumu saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, iekļaujot summas, kas nepārsniedz 10 000 euro.
4. Nevalstiskās organizācijas — ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes — organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas — organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības u. c. (1. pielikuma III līdz VI nodaļa) papildus iesniedz:
a) informāciju par organizācijas kopējo budžetu;
b) sadalījumu pa galvenajām finansējuma summām un avotiem.
3.pielikums
Rīcības kodekss
Nolīguma puses uzskata, ka visiem interešu pārstāvjiem, kuri ar tām sadarbojas, neatkarīgi no tā, vai sadarbība notikusi vienu reizi vai vairākkārt un vai šie pārstāvji ir reģistrēti vai ne, būtu jārīkojas atbilstīgi šā rīcības kodeksa prasībām.
Attiecībās ar ES iestādēm un to locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, interešu pārstāvji:
a) vienmēr dara zināmu savu vārdu vai nosaukumu un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numuru, kā arī vienību vai vienības, kuru labā tie strādā vai kuras tie pārstāv; deklarē intereses, mērķus vai nolūkus, kurus tie vēlas sasniegt, un attiecīgā gadījumā klientus vai dalībniekus, kurus tie pārstāv;
b) neiegūst vai necenšas iegūt informāciju vai panākt kāda lēmuma pieņemšanu negodīgā ceļā vai izdarot nelikumīgu spiedienu, vai uzvedoties nepiedienīgi;
c) darījumos ar trešām personām nekad neapgalvo, ka tiem ir jebkādas oficiālas attiecības ar Eiropas Savienību vai kādu no tās iestādēm, nedz arī sniedz nepatiesu informāciju par sevi attiecībā uz reģistrācijas sekām nolūkā maldināt trešās personas vai Eiropas Savienības iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus, kā arī bez skaidri izteiktas atļaujas neizmanto ES iestāžu logotipus;
d) pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tie sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar darbībām, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un nav maldinoša; piekrīt tam, ka visa sniegtā informācija tiek pārbaudīta, kā arī apņemas sadarboties saistībā ar administratīviem pieprasījumiem sniegt papildu un atjauninātu informāciju;
e) nepārdod trešām personām no ES iestādēm iegūto dokumentu kopijas;
f) visumā ievēro visus ES iestāžu noteikumus, kodeksus un labas pārvaldības praksi un izvairās kavēt to īstenošanu un piemērošanu;
g) nemudina Eiropas Savienības iestāžu locekļus, Eiropa Savienības ierēdņus vai pārējos darbiniekus, šo locekļu palīgus vai praktikantus pārkāpt uzvedības noteikumus un standartus, kas viņiem jāievēro;
h) ja nodarbina bijušos Eiropas Savienības iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus vai ES iestāžu locekļu palīgus vai praktikantus, ņem vērā viņu pienākumu ievērot noteikumus un konfidencialitātes prasības, kas uz viņiem attiecas;
i) iepriekš lūdz atļauju Eiropas Parlamenta attiecīgajam deputātam vai deputātiem attiecībā uz visa veida līgumattiecībām ar jebkuru deputāta pakļautībā esošu personu vai tās nodarbināšanu;
j) ievēro visus noteikumus, kas ir paredzēti attiecībā uz bijušo Eiropas Parlamenta deputātu un bijušo Eiropas Komisijas locekļu tiesībām un pienākumiem;
k) informē visas pārstāvētās personas par saviem pienākumiem pret ES iestādēm.
Privātpersonas, kuras ir reģistrētas Eiropas Parlamentā, lai iegūtu personīgu un tālāk nenododamu caurlaidi iekļūšanai Eiropas Parlamenta telpās:
l) pārliecinās, ka Eiropas Parlamenta telpās ieejas caurlaide visu laiku tiek nēsāta tā, lai to varētu redzēt;
m) stingri ievēro attiecīgos Eiropas Parlamenta Reglamenta noteikumus;
n) piekrīt tam, ka visu lēmumu pieņemšana saistībā ar pieprasījumiem piešķirt piekļuvi Eiropas Parlamenta telpām ir tikai Parlamenta prerogatīva un ka reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt ieejas caurlaidi.
4.pielikums
Brīdinājumu, izmeklēšanas un sūdzību izskatīšanas procedūras
I. BrīdinājumI
Ikviena persona, izmantojot Pārredzamības reģistra tīmekļa vietnē pieejamo saziņas standarta veidlapu, var APRS iesniegt brīdinājuma paziņojumu par reģistrā iekļauto informāciju un neatbilstīgu reģistrāciju.
Brīdinājuma paziņojumi par reģistrā iekļauto informāciju tiks izskatīti kā paziņojumi par iespējamu neatbilstību 3. pielikumā ietvertā Rīcības kodeksa d) punktam(13). Attiecīgā reģistrētā persona tiks aicināta atjaunināt informāciju vai paskaidrot APRS to, kāpēc minētā informācija nav jāatjaunina. Ja attiecīgā reģistrētā persona nesadarbojas, var piemērot pasākumus, kas noteikti pasākumu tabulā (2.–4. rinda) šā pielikuma beigās.
II. SŪDZĪBAS
1. posms. Sūdzības iesniegšana
1. Ikviena persona var iesniegt sūdzību APRS, aizpildot Pārredzamības reģistra tīmekļa vietnē pieejamo standarta veidlapu. Minētajā veidlapā norāda:
a) reģistrēto personu, par kuru iesniegta sūdzība;
b) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju;
c) detalizētu informāciju par iespējamu neatbilstību rīcības kodeksam, tostarp iespējamos dokumentus vai citus materiālus, ar kuriem pamato sūdzību, kā arī norādi par sūdzības iesniedzējam nodarīto kaitējumu un pamatojumu aizdomām par tīšu rīcības kodeksa pārkāpumu.
Anonīmas sūdzības netiek izskatītas.
2. Sūdzībā norāda rīcības kodeksa klauzulas, kuras, pēc sūdzības iesniedzēja domām, ir pārkāptas. Visu to sūdzību statusu, kurās norādītos pārkāpumus APRS jau sākumā atzīst par netīšiem, var mainīt uz statusu „brīdinājums”.
3. Rīcības kodeksu piemēro tikai attiecībās starp interešu pārstāvjiem un ES iestādēm, un to nevar izmantot, lai regulētu attiecības trešo personu vai reģistrēto personu starpā.
2. posms. Pieņemamība
4. Pēc sūdzības saņemšanas APRS:
a) piecu darbdienu laikā sūdzības iesniedzējam sniedz apstiprinājumu par sūdzības saņemšanu;
b) pārbauda, vai uz sūdzību attiecas reģistra izmantošanas joma, kā noteikts 3. pielikumā iekļautajā rīcības kodeksā un iepriekš minētajā 1. posmā;
c) pārbauda, vai ir iesniegti sūdzību pamatojošie pierādījumi, piemēram, dokumenti, citi materiāli vai personīgi apgalvojumi; principā visu būtisko pierādījumu avotam jābūt vai nu attiecīgajai reģistrētajai personai, dokumentam, ko izdevusi trešā puse, vai publiski pieejamam avotam. Sūdzības iesniedzēja vērtējumi nav uzskatāmi par pierādījumiem;
d) pamatojoties uz b) un c) punktā minēto pārbaudi, izlemj par sūdzības pieņemamību.
5. Ja sūdzību atzīst par nepieņemamu, APRS par to rakstiski informē sūdzības iesniedzēju, norādot pieņemtā lēmuma pamatojumu.
6. Ja sūdzību atzīst par pieņemamu, APRS informē gan sūdzības iesniedzēju, gan arī attiecīgo reģistrēto personu par lēmumu un par īstenojamo procedūru, kas izklāstīta turpmāk.
3. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana — pārbaude un pagaidu pasākumi
7. APRS informē attiecīgo reģistrēto personu par sūdzības saturu un iespējami pārkāpto(‑ajām) klauzulu(‑ām) un vienlaikus aicina 20 darbdienu laikā sniegt paskaidrojumu saistībā ar minēto sūdzību. Lai pamatotu paskaidrojumu, reģistrētā persona minētajā termiņā var iesniegt arī profesionālas pārstāvības organizācijas izdotu memorandu, jo īpaši attiecībā uz reglamentētām profesijām vai organizācijām, kurām jāievēro profesionālās rīcības kodekss.
8. Ja paskaidrojums netiek sniegts 7. punktā norādītajā termiņā, attiecīgo reģistrēto personu uz laiku — līdz sadarbības atsākšanai — izslēdz no reģistra.
9. Visu informāciju, kas tiek iegūta izmeklēšanas laikā, izskata APRS, kas var pieņemt lēmumu par attiecīgās reģistrētās personas vai sūdzības iesniedzēja, vai šo abu personu uzklausīšanu.
10. Ja iesniegto materiālu pārbaudes laikā konstatē, ka sūdzība nav pamatota, APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par šajā sakarībā pieņemto lēmumu, norādot lēmuma pamatojumu.
11. Ja sūdzība ir pamatota, attiecīgo reģistrēto personu uz laiku — kamēr tiek veikti pasākumi, lai risinātu šo jautājumu (sk. 4. posmu), — izslēdz no reģistra, un, jo īpaši, ja šī persona nesadarbojas, tai var piemērot vairākus papildu pasākumus, tostarp izslēgšanu no reģistra un, ja nepieciešams, visu Eiropas Parlamenta ieejas caurlaižu atņemšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta iekšējām procedūrām (sk. 5. posmu un 2. līdz 4. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā).
4. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana — risinājums
12. Ja sūdzība ir pamatota un problemātiskie jautājumi ir konstatēti, APRS sadarbībā ar attiecīgo reģistrēto personu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nokārtotu un atrisinātu šos jautājumus.
13. Ja attiecīgā reģistrētā persona sadarbojas, APRS jāatvēl pietiekams laiks problēmas atrisināšanai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.
14. Ja rasts jautājuma iespējamais risinājums un attiecīgā reģistrētā persona sadarbojas, lai šādu risinājumu īstenotu, minētās reģistrētās personas reģistrāciju atjauno un sūdzības izskatīšanu slēdz. APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par pieņemto lēmumu, norādot pamatojumu.
15. Ja rasts jautājuma iespējamais risinājums, taču attiecīgā reģistrētā persona nesadarbojas, lai šādu risinājumu īstenotu, reģistrāciju attiecībā uz minēto reģistrēto personu dzēš no reģistra (sk. 2. un 3. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā). APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par pieņemto lēmumu, norādot pamatojumu.
16. Ja jautājuma iespējamā risinājuma īstenošanai nepieciešams trešās personas, tostarp dalībvalsts iestādes lēmums, APRS aptur galīgā lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz šāda lēmuma pieņemšanai.
17. Ja 40 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par sūdzību saskaņā ar 7. punktu reģistrētā persona nesadarbojas, tiek piemēroti pasākumi par pārkāpumu (sk. 5. posma 19. līdz 22. punktu un 2. līdz 4. rindu pasākumu tabulā).
5. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana — rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā piemērojamie pasākumi
18. Ja attiecīgā reģistrētā persona nekavējoties veic labojumus, APRS nosūta sūdzības iesniedzējam un attiecīgajai reģistrētajai personai rakstisku apstiprinājumu par faktiem un to labojumiem (sk. 1. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā).
19. Ja attiecīgā reģistrētā persona nerīkojas 17. punktā noteiktajā 40 dienu termiņā, to izslēdz no reģistra (sk. 2. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā) un tā zaudē iespēju saņemt jebkādus ar reģistrāciju saistītos stimulus.
20. Ja konstatēta nepiedienīga uzvedība, attiecīgo reģistrēto personu izslēdz no reģistra (sk. 3. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā) un tā zaudē iespēju saņemt jebkādus ar reģistrāciju saistītos stimulus.
21. Gadījumos, kas minēti 19. un 20. punktā, attiecīgo reģistrēto personu var no jauna iekļaut reģistrā, ja ir novērsti izslēgšanas iemesli.
22. Ja konstatē atkārtotu un tīšu nevēlēšanos sadarboties vai atkārtotu un tīšu nepiedienīgu uzvedību, vai būtiskus pārkāpumus (sk. 4. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā), APRS pieņem lēmumu par pārreģistrācijas aizliegumu noteiktā laikposmā (1 vai 2 gadi atkarībā no pārkāpuma smaguma).
23. APRS informē attiecīgo reģistrēto personu un sūdzības iesniedzēju par ikvienu sankciju, kas pieņemta saskaņā ar 18. līdz 22. punktu vai 1. līdz 4. rindu pasākumu tabulā.
24. Ja APRS pieņemtais pasākums paredz ilglaicīgu izslēgšanu no reģistra (sk. 4. rindu pasākumu tabulā), attiecīgā reģistrētā persona 20 darbdienu laikā pēc paziņojuma par pasākumu saņemšanas Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāriem var iesniegt pamatotu pieprasījumu pārskatīt pieņemto pasākumu.
25. Pēc 20 dienu termiņa vai pēc tam, kad ģenerālsekretāri pieņēmuši galīgo lēmumu, informē Eiropas Parlamenta attiecīgo priekšsēdētāja vietnieku un Komisijas attiecīgo priekšsēdētāja vietnieku un pasākumu dara publiski zināmu reģistrā.
26. Ja lēmums par pārreģistrācijas aizliegumu noteiktā laikposmā liedz iespēju saņemt atļauju piekļuvei Eiropas Parlamenta telpām, kā interešu pārstāvim, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs iesniedz Kvestoru kolēģijai priekšlikumu un aicina apstiprināt attiecīgajai(‑ām) personai(‑ām) piešķirtās piekļuves atļaujas atsaukšanu minētajā laikposmā.
27. Savos lēmumos par piemērojamiem pasākumiem saskaņā ar šo pielikumu APRS pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes un labas pārvaldības principus. APRS darbību koordinē Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta nodaļas vadītājs, un tas darbojas Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru pakļautībā, kuri tiek pienācīgi informēti.
Rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzēto pasākumu tabula
Pārkāpuma veids (skaitļi attiecas uz punktiem iepriekš tekstā)
Pasākums
Pasākuma publicēšana reģistrā
Oficiāls lēmums liegt iespēju piekļūt Eiropas Parlamenta telpām
1.
Nekavējoties novērsts pārkāpums (18)
Rakstisks paziņojums, kurā atzīti fakti un to labojumi
Nē
Nē
2.
Nesadarbošanās ar APRS (19 un 21)
Izslēgšana no reģistra, atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām anulēšana un aizliegums saņemt citus stimulus
Nē
Nē
3.
Nepiedienīga uzvedība (20 un 21)
Izslēgšana no reģistra, atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām anulēšana un aizliegums saņemt citus stimulus
Nē
Nē
4.
Atkārtota un tīša nesadarbošanās vai atkārtota nepiedienīga uzvedība (22), un/vai būtisks pārkāpums
a) Izslēgšana no reģistra uz vienu gadu un atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām (kā akreditētam interešu grupas pārstāvim) oficiāla anulēšana.
b) Izslēgšana no reģistra uz diviem gadiem un atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām (kā akreditētam interešu grupas pārstāvim) oficiāla anulēšana.
Jā, ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru lēmumu
Profesionālās rīcības kodeksā, kas jāievēro reģistrējamai personai, var būt noteiktas saistības, kas ir stingrākas nekā prasības, kas noteiktas 3. pielikumā iekļautajā rīcības kodeksā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001, 43. lpp.).
Reģistrācijas procesa beigās reģistrējamās personas var pieprasīt atļauju par piekļuvi Eiropas Parlamenta telpām. Reģistrā norāda to fizisko personu vārdus un uzvārdus, kuras saņēmušas Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides. Reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt šādu ieejas caurlaidi.
Rīcības kodeksa d) punkts nosaka, ka interešu pārstāvji savās attiecībās ar ES iestādēm, to locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem „pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tie sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar darbībām, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un nav maldinoša” un „piekrīt tam, ka visa sniegtā informācija tiek pārbaudīta, kā arī apņemas sadarboties saistībā ar administratīviem pieprasījumiem sniegt papildu un atjauninātu informāciju”.
Augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksme par izaugsmi un nodarbinātību
425k
66k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par augstākā līmeņa trīspusējo sociālo lietu sanāksmi par izaugsmi un nodarbinātību (COM(2013)0740 – 2013/0361(APP))
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2013)0740),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas starpposma ziņojumu (A7‑0136/2014),
1. prasa Padomei ņemt vērā šādus labojumus:
Padomes lēmuma priekšlikumā būtu jāizdara šādi labojumi:
Komisijas ierosinātais teksts
Labojums
Labojums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 8.apsvērums
(8) Savos 2013. gada 28. jūnija secinājumos Eiropadome norādīja, ka EMS sociālā dimensija būtu jāstiprina, un uzsvēra, ka sociālajiem partneriem un sociālajam dialogam šajā kontekstā ir īpaši svarīga nozīme. Tāpēc Komisija savā 2013. gada 2. oktobra paziņojumā (COM(2013)690) par EMS sociālās dimensijas pastiprināšanu apskatīja jautājumu par sociālā dialoga veicināšanu valsts un ES līmenī un nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt Padomes 2003. gada lēmumu.
(8) Savos 2013. gada 28. jūnija secinājumos Eiropadome norādīja, ka EMS sociālā dimensija būtu jāstiprina, un uzsvēra, ka sociālajiem partneriem un sociālajam dialogam šajā kontekstā ir īpaši svarīga nozīme. Tāpēc Komisija savā 2013. gada 2. oktobra paziņojumā (COM(2013)0690) par EMS sociālās dimensijas pastiprināšanu apskatīja jautājumu par sociālā dialoga veicināšanu valsts un ES līmenī un nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt Padomes 2003. gada lēmumu,kā arī atsaucās uz augstākā līmeņa trīspusējo sociālo lietu sanāksmi kā īpaši svarīgu iespēju iesaistīt sociālos partnerus Eiropas pusgada procesā.
Labojums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 9.aapsvērums (jauns)
(9a) Eiropas sociālo partneru 2013. gada 24. oktobrī pieņemtajā deklarācijā par sociālo partneru iesaisti Eiropas ekonomiskajā pārvaldībā ES sociālie partneri apstiprināja savu atbalstu augstākā līmeņa trīspusējai sociālo lietu sanāksmei par izaugsmi un nodarbinātību un prasīja, lai saistībā ar Eiropas pusgadu pastāvētu saskaņots sociālo partneru konsultāciju process.
Labojums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 1. pants
Augstākā līmeņa trīspusējās sanāksmes par izaugsmi un nodarbinātību uzdevums ir atbilstoši Līgumam un pienācīgi ņemot vērā Savienības iestāžu un struktūru pilnvaras nodrošināt to, ka pastāv nepārtraukta saskaņotība starp Padomi, Komisiju un sociālajiem partneriem. Tā ļauj sociālajiem partneriem Eiropas līmenī, sava sociālā dialoga kontekstā, sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas dažādo elementu īstenošanā. Šim nolūkam tā balstās uz sākotnējo stadiju darbu un apspriešanām, kas notiek starp Padomi, Komisiju un sociālajiem partneriem dažādajos saskaņošanas forumos attiecībā uz ekonomikas, sociāliem un nodarbinātības jautājumiem.
Augstākā līmeņa trīspusējās sanāksmes par izaugsmi un nodarbinātību uzdevums ir atbilstoši Līgumam un pienācīgi ņemot vērā Savienības iestāžu un struktūru pilnvaras nodrošināt to, ka pastāv nepārtraukta saskaņotība starp Padomi, Komisiju un sociālajiem partneriem, kā arī koordinācija starp to stratēģijām, kas vērstas uz augstu kvalitatīvas un ilgtspējīgas nodarbinātības līmeni. Tā ļauj sociālajiem partneriem Eiropas līmenī, sava sociālā dialoga un speciālo zināšanu kontekstā, sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas dažādo elementu īstenošanā. Šim nolūkam tā balstās uz sākotnējo stadiju darbu un apspriešanām, kas notiek starp Padomi, Komisiju un sociālajiem partneriem dažādajos saskaņošanas forumos attiecībā uz ekonomikas, sociāliem un nodarbinātības jautājumiem.
Labojums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1. punkts
1. Augstākā līmeņa sanāksmē piedalās Eiropadomes priekšsēdētājs, Padomes prezidentvalsts un divas nākamās prezidentvalstis, Komisija un sociālie partneri, kas tiek pārstāvēti visaugstākajā līmenī. Piedalās arī minēto triju prezidentvalstu ministri un komisārs, kas atbild par nodarbinātības un sociālajām lietām. Atkarībā no darba kārtības var arī tikt uzaicināti piedalīties citi ministri no šīm trim prezidentvalstīm un citi komisāri.
1. Augstākā līmeņa sanāksmē piedalās Eiropadomes priekšsēdētājs, Padomes prezidentvalsts un divas nākamās prezidentvalstis, Komisija un sociālie partneri, kas tiek pārstāvēti visaugstākajā līmenī. Piedalās arī minēto triju prezidentvalstu ministri un komisārs, kas atbild par nodarbinātības un sociālajām lietām. Atkarībā no darba kārtības var arī tikt uzaicināti piedalīties citi ministri no šīm trim prezidentvalstīm, citi komisāri un Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaspriekšsēdētājs.
Labojums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 1. daļa
Katrā delegācijā ir Eiropas starpnozaru organizāciju pārstāvji, kas pārstāv vai nu vispārējās intereses, vai konkrētākas uzraudzības un vadības personāla un mazo un vidējo uzņēmumu intereses Eiropas līmenī.
Katrā delegācijā ir Eiropas starpnozaru organizāciju pārstāvji, kas pārstāv vai nu vispārējās intereses, vai konkrētākas uzraudzības un vadības personāla un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu intereses Eiropas līmenī.
Labojums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 2. daļa
Tehnisko koordināciju nodrošina Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (EAK) darba ņēmēju delegācija un Eiropas Biznesa konfederācijas (BUSINESSEUROPE) darba devēju delegācija. EAK un BUSINESSEUROPE nodrošina, lai viedokļi, ko paudušas īpašās un nozaru organizācijas, tiek pilnā mērā ņemti vērā to ieguldījumos, un attiecīgā gadījumā savās delegācijās iekļauj pārstāvjus no dažām šādām organizācijām.
Tehnisko koordināciju nodrošina Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (EAK) darba ņēmēju delegācija un Eiropas Biznesa konfederācijas (BUSINESSEUROPE) darba devēju delegācija. EAK un BUSINESSEUROPE nodrošina, lai viedokļi, ko paudušas īpašās un nozaru organizācijas, tiek pilnā mērā ņemti vērā to ieguldījumos, un attiecīgā gadījumā savās delegācijās iekļauj pārstāvjus,kuri ir pilnvaroti izteikties, no dažām šādām organizācijām.
Labojums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 1. punkts
1. Augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtību kopīgi nosaka Padome, Komisija un darba ņēmēju un darba devēju starpnozaru organizācijas, kas piedalās sanāksmes darbā. Šajā nolūkā notiek sagatavošanas sanāksmes starp Padomes, Komisijas dienestiem un ar EAK un BUSINESSEUROPE.
1. Augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtību kopīgi un pamatojoties uz vienlīdzīgu savstarpēju sadarbību nosaka Padome, Komisija un darba ņēmēju un darba devēju starpnozaru organizācijas, kas piedalās sanāksmes darbā. Šajā nolūkā notiek sagatavošanas sanāksmes starp Padomes, Komisijas dienestiem un ar EAK un BUSINESSEUROPE.
Labojums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 2. punkts
2. Darba kārtības jautājumus apspriež Padome, tiekoties savā nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu apspriešanas sastāvā.
2. Darba kārtības jautājumus apspriež Padome, tiekoties savā nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu apspriešanas sastāvā, atbilstoši balstoties uz visu tikšanās sagatavošanas struktūru ieguldījumu.
Labojums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 1. punkts
1. Augstākā līmeņa sanāksme notiek vismaz divreiz gadā. Sanāksmes notiek pavasarī un rudenī pirms attiecīgajām Eiropadomes sesijām.
1. Augstākā līmeņa sanāksme notiek vismaz divreiz gadā. Sanāksmes notiek pavasarī un rudenī pirms attiecīgajām Eiropadomes sesijām, un sanāksmes rezultātus iesniedz lēmuma pieņemšanai nākamajā Eiropadomē.
Labojums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 5. pants
2.uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
Abi priekšsēdētāji izstrādā Augstākā līmeņa sanāksmes diskusiju kopsavilkumus, lai informētu attiecīgās Padomes struktūras un plašu sabiedrību.
Abi priekšsēdētāji izstrādā Augstākā līmeņa sanāksmes diskusiju kopsavilkumus, lai informētu attiecīgos Padomes sastāvus, Eiropas Parlamentu, un plašu sabiedrību.
Sarunas par DFS 2014.−2020. gadam — gūtā pieredze un turpmākie pasākumi
381k
90k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par sarunām par DFS 2014.−2020. gadam — gūtā pieredze un turpmākie pasākumi (2014/2005(INI))
— ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam (COM(2011)0398), kas grozīts 2012. gada 6. jūlijā (COM(2012)0388), un projektu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2011)0403),
— ņemot vērā to, ka tas 2013. gada 19. novembrī sniedza piekrišanu DFS regulai(1) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu un tajā pašā dienā apstiprināja Iestāžu nolīguma(2) noslēgšanu,
— ņemot vērā DFS un Iestāžu nolīgumu, kas galīgajā versijā tika pieņemts 2013. gada 2. decembrī un publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2013. gada 20. decembrī,
— ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(3),
— ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(4),
— ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(5),
— ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(6),
— ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta attiecībām ar iestādēm, kas pārstāv valstu valdības(7),
— ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
— ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7‑0254/2014),
A. tā kā vienošanās par DFS 2014.−2020. gadam tika panākta ilgās un grūtās sarunās, kas risinājās divarpus gadu garumā; tā kā galīgo politisko vienošanos varēja panākt tikai augstākajā politiskajā līmenī starp trim augstākajām amatpersonām (Parlamenta un Komisijas priekšsēdētājiem un Padomes prezidentvalsts vadītāju) saskaņā ar LESD 324. pantu;
B. tā kā Eiropadomes nolemtais un Parlamenta galu galā atbalstītais nākamās DFS apmērs (EUR 960 miljardi saistību apropriācijās un EUR 908 miljardi maksājumu apropriācijās 2011. gada cenās) salīdzinājumā ar DFS 2007.−2013. gadam ir samazinājies (saistību apropriācijas — par 3,5 % un maksājumu apropriācijas — par 3,7 %), lai gan ES kompetences pēc Lisabonas līguma ir pieaugušas un Savienība ir paplašinājusies, tagad aptverot 28 dalībvalstis; tā kā ar šādu līdzekļu apmēru nepietiek, lai sasniegtu ES politiskos mērķus un izpildītu saistības, jo īpaši tās, kas paredzētas stratēģijā „Eiropa 2020”;
C. tā kā ES gada budžets turpmākajos gados joprojām būs aptuveni 1 % no ES NKI, proti, tikpat liels kā 20. gs. 90.-to gadu sākumā, ievērojami atpaliekot no sākotnēji 1992. gadā noteiktā un vēlāk 2010. gadā atkārtoti apstiprinātā pašu resursu maksimālā apjoma 1,29 % apmērā no ES NKI saistību apropriācijām un 1,23 % apmērā no ES NKI maksājumu apropriācijām;
D. tā kā, nespējot politiski mainīt Eiropadomes noteiktās DFS kopsummas, Parlaments koncentrējās uz DFS īstenošanas uzlabošanu, sarunās veiksmīgi panākot vairāku svarīgu jaunu noteikumu iekļaušanu, kas palīdzēs nodrošināt to, ka jaunā finanšu shēma un jaunais ES gada budžets ir vairāk vērsts uz darbību, saskaņotāks, pārredzamāks un ar tiem ir iespējams labāk reaģēt uz ES iedzīvotāju vajadzībām, kā arī to, ka DFS paredzētais maksimālais apjoms tiek izmantots pēc iespējas pilnīgāk; tā kā šie noteikumi jo īpaši attiecas uz jauno kārtību, kas saistīta ar DFS pārskatīšanu, elastību un ES budžeta vienotību un pārredzamību, kā arī turpmāku iesaistīšanos ES budžeta finansēšanas reformēšanā (kopīgais paziņojums par pašu resursiem);
E. tā kā saskaņā ar pamatprincipu „vienošanās nav panākta ne par ko, kamēr nav panākta vienošanās par visu” Parlaments 2013. gada 19. novembrī sniedza piekrišanu jaunajai DFS regulai un apstiprināja jauno Iestāžu nolīgumu pēc tam, kad Padome bija izpildījusi Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā iekļautos nosacījumus, tostarp par papildu EUR 11,2 miljardu pieņemšanu maksājumu apropriācijās 2013. gadam;
F. tā kā Padome nav guvusi nekādus panākumus attiecībā uz ļoti nepieciešamo reformu pašreizējā ES budžeta finansēšanas sistēmā, lai gan Komisija bija nākusi klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem, kuru mērķis bija ne tikai izkļūt no strupceļa, ko radījis patiesas pašu resursu sistēmas trūkums, bet arī padarīt ES budžeta finansēšanas sistēmu vienkāršāku, taisnīgāku un ES iedzīvotājiem pārredzamāku;
G. tā kā pēc vienošanās par DFS 2014.–2020. gadam DFS joprojām neatbilst Parlamenta un Komisijas pilnvaru termiņiem, kas sākas 2014. gadā;
H. tā kā netika izmantotas Lisabonas līgumā nodrošinātās iespējas grozīt lēmumu pieņemšanas procedūras attiecībā uz DFS un pašu resursiem;
1. pauž dziļu nožēlu par to, ka gan procedūra, kuras rezultātā tika panākta vienošanās par DFS 2014.−2020. gadam, gan politiskās debates saistībā ar minētajām sarunām skaidri parādīja to, ka trūkst kopīga skatījuma par ES budžetu un politiskajām prioritātēm un ka ES iestāžu nostājas ārkārtīgi atšķiras, un tajās netika ievērota Lisabonas līgumā paredzētā Parlamenta palielinātā loma un prerogatīvas; tādēļ uzskata — ir ārkārtīgi svarīgi, ka šajā ziņojumā tiek izmantota vajadzīgā politiskā un institucionālā pieredze, kas var kalpot par pamatu turpmāku sarunu sagatavošanai, jo īpaši saistībā ar pēcvēlēšanu periodā plānoto DFS pārskatīšanu, ko Komisija sāks vēlākais 2016. gada beigās;
Politiski apsvērumi
2. atzīst, ka fiskālā konsolidācija, ar ko pašlaik saskaras dalībvalstis, kavēja panākt vērienīgāku vienošanos par DFS 2014.−2020. gadam; pauž dziļu nožēlu par to, ka netika pienācīgi atzīta ES budžeta kā svarīga kopīga politikas instrumenta nozīme pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes pārvarēšanā; norāda, ka ES budžets ir galvenokārt ieguldījumu budžets, kas rada unikālu satvaru to valstu centienu koordinēšanai un stiprināšanai, kuri tiek īstenoti, lai atjaunotu izaugsmi, uzlabotu konkurētspēju un radītu nodarbinātību visā Eiropas Savienībā;
3. ir patiesi noraizējies par to, ka „taisnīgas peļņas” arguments gadiem ilgi kaitē Padomē notiekošām debatēm par budžetu, kurās drīzāk vajadzētu dominēt argumentam par Eiropas pievienoto vērtību; uzskata — lai gan šīs debates norisinājās, vēl pirms tika ieviests uz NKI balstītu resursu jēdziens, situācija nopietni saasinājās pašreizējās ES finansēšanas sistēmas dēļ, jo tajā aptuveni 74 % ienākumu veido uz NKI balstītas valstu iemaksas, nevis patiesi pašu resursi, kā paredzēts Romas līgumā un visos turpmākajos ES līgumos; uzskata, ka šādā sistēmā nesamērīgs uzsvars tiek likts uz dalībvalstu neto bilancēm un tās dēļ ES budžeta finansēšanā ir pakāpeniski ieviestas sarežģītas un nepārredzamas atlaides un citi korekcijas mehānismi;
4. uzskata, ka šāda loģika guva virsroku arī, 2013. gada 8. februārī Eiropadomē panākot vienošanos par DFS; pauž nožēlu par to, ka tajā brīdī tika noteikts arī valstīm piešķiramo līdzekļu apmērs, jo īpaši no divām jomām, kurās ir vislielākie ES budžeta izdevumi, — lauksaimniecības un kohēzijas politikas; īpaši pauž kritiku par to, ka valstu un valdību vadītāju sarunu laikā tika apstiprināts vēl lielāks īpašu piešķīrumu un „dāvanu” saraksts, kura pamatā nebija objektīvi un pārbaudāmi kritēriji, bet kurš drīzāk atspoguļo dalībvalstu ietekmīgumu, sarunās cenšoties aizstāvēt savas nacionālās intereses un nodrošināt maksimālu neto peļņas apmēru; nosoda pārredzamības trūkumu šīs vienošanās panākšanā un Padomes un Komisijas nevēlēšanos nodrošināt Parlamentam visus atbilstīgos dokumentus; uzsver to, ka Eiropas pievienotajai vērtībai būtu jādominē pār valstu interesēm;
5. stingri noraida šādu tīri grāmatvedisku skatījumu uz ES budžetu, kurā netiek ņemta vērā Eiropas pievienotā vērtība un ES solidaritātes princips un netiek novērtēta ES budžeta pašreizējā un iespējamā nozīme ekonomikas pārvaldības stiprināšanā; uzsver, ka ES budžets ir galvenokārt ieguldījumu budžets, kam ir spēcīgs sviras efekts, kurš rada iespēju īstenot virkni projektu, ko citkārt būtu grūti vai neiespējami īstenot, tas ir katalizators izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības nodrošināšanai visā Savienībā un spēcīgs stimuls reformu īstenošanai; tādēļ pauž dziļu nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis, šķiet, uzskata valsts iemaksas ES budžetā tikai kā izmaksas, kas būtu jāsamazina līdz minimumam;
6. pauž nožēlu par to, ka Eiropadome, pieņemot lēmumu par DFS 2014.−2020. gadam kopējo apmēru, izmantoja lejupēju pieeju, kas savukārt liecina par uztraucošu neatbilstību ES politiskajām saistībām, kuras Eiropadome ir uzņēmusies, un tās nevēlēšanos šo saistību izpildei piešķirt pienācīgu finansējumu; uzskata, ka tieši pretēji šis lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz augšupēju pieeju un rūpīgi izvērtējot ES finansiālās vajadzības un politiskos mērķus, kas iekļauti ES daudzgadu programmās un politikas nostādnēs, kuras definējusi likumdevēja iestāde;
7. tādēļ ir pārliecināts, ka, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par finanšu shēmu, vispirms ir jāsarīko patiesas politiskas debates par ES budžeta nozīmi, darbību un pievienoto vērtību, kā arī tā atbilstību Savienības pieņemtajai politiskajai stratēģijai un Savienībai noteiktajām darbības prioritātēm un mērķiem, un lēmuma pieņemšanā jāpamatojas uz šo debašu iznākumu; uzskata — lai apvienotu dažādos skatījumus par to, ko simbolizē ES budžets un ko ar to ir iespējams sasniegt, šīs debates būtu jāorganizē savlaicīgi un tajās būtu jāiesaista ne tikai trīs ES iestādes un visi valstu parlamenti, bet arī dalībvalstu augstākā politiskā līmeņa pārstāvji;
8. turklāt ir pārliecināts, ka taustāmu progresu var sasniegt, tikai padziļināti reformējot ES budžeta finansēšanu, ievērojot Līguma būtību un jēgu un atgriežoties pie patiesas, skaidras, vienkāršas un taisnīgas pašu resursu sistēmas; uzsver, ka, ieviešot vienu vai vairākus jaunus pašu resursu veidus, līdz minimumam tiktu samazinātas uz NKI balstītas iemaksas ES budžetā un attiecīgi samazināts slogs valsts kasēm; atkārtoti pauž stingru apņemšanos iesaistīties jebkādos procesos, kuru rezultātā tiktu reformēta pašu resursu sistēma, kura šobrīd ir sarežģīta, nepārredzama un neefektīva; pauž nožēlu par to, ka galīgā Padomes vienošanās par pašu resursiem ir vēl sarežģītāka nekā iepriekšējā sistēma, jo tajā ir paredzētas jaunas atlaides un izņēmumi;
Institucionāli apsvērumi
9. atgādina, ka, īpašajai SURE komitejai 2011. gada jūnijā iesniedzot ziņojumu, Parlaments bija pirmā ES iestāde, kas nāca klajā ar savu skatījumu par DFS 2014.−2020. gadam un norādīja uz nepieciešamību reformēt ES budžeta finansēšanu; uzskata, ka šī iepriekšējā sagatavošanās palīdzēja Parlamentam iegūt plašu vienprātību attiecībā uz politiskām prioritātēm un saglabāt vienotību visā turpmākajā sarunu procesā; turklāt uzskata, ka, Komisijai, izstrādājot priekšlikumus par DFS un pašu resursiem, šis ziņojums noderēja kā vadlīnijas, un atzinīgi vērtē regulāro politisko dialogu, kas izveidojās starp abām iestādēm visos šā ziņojuma sagatavošanas posmos; uzskata, ka šī prakse būtu jāpilnveido un jāpārveido par strukturētāku dialogu, kurā abas iestādes iesaistās, pirms tiek iesniegti jebkādi priekšlikumi par DFS;
10. atgādina, ka saskaņā ar LESD 312. pantu Padome pēc tam, kad saņēmusi Parlamenta piekrišanu, vienbalsīgi pieņem DFS regulu, bet visas trīs ES iestādes veic „visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu”; tādēļ norāda, ka Līgumā nav paredzēta konkrēta procedūra Parlamenta iesaistīšanai sarunās par DFS un ka šī kārtība pakāpeniski tika iedibināta, pēc Parlamenta iniciatīvas veicot virkni ad hoc pasākumu, par kuriem tika panākta vienošanās politiskā līmenī;
11. pauž nožēlu par to, ka, pirms Eiropadomē 2013. gada 8. februārī tika panākta vienošanās par DFS, nenotika jēgpilnas sarunas starp Parlamentu un Padomi; uzskata, ka vairākas Parlamenta sarunu grupas un secīgo Padomes prezidentvalstu pārstāvju sanāksmes, kas notika attiecīgo Vispārējo lietu padomes sanāksmju starplaikos, un Parlamenta piedalīšanās neformālajās Padomes sanāksmēs, kurās tika pārrunāti DFS jautājumi, tikai daļēji veicināja informācijas apmaiņu starp Padomi un Parlamentu; tādēļ uzskata, ka Parlamentam ir jābalstās uz gūto pieredzi un jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai palielinātu savu ietekmi uz gaisotni, grafiku un saturu sarunās ar Padomi, panākot to, ka Padome vairāk ņem vērā Parlamenta argumentus un nostājas;
12. pauž nožēlu par to, ka, lai gan Parlaments pret to stingri iebilda, visās secīgajās sarunu paketēs, ar kurām nāca klajā dažādas Padomes prezidentvalstis, un, visbeidzot, 2013. gada 8. februārī pieņemtās Padomes vienošanās par DFS tekstā bija iekļauta virkne leģislatīvu elementu, par kuriem lēmums būtu bijis jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; uzsver, ka juridiski nepieciešamo Padomes vienprātību par DFS regulu varēja panākt tikai, neiekļaujot noteiktas lielas politikas izmaiņas ES nozaru politikas pamatnostādnēs un tādējādi skaidrā pretrunā Līgumiem kavējot to, ka saskaņā ar koplēmuma procedūru tiek ņemtas vērā Parlamenta prerogatīvas un jo īpaši tiesības izdarīt grozījumus līdzvērtīgi Padomei;
13. norāda, ka īstas sarunas par DFS regulu un Iestāžu nolīgumu tika sāktas tikai 2013. gada maijā, kad Padomes sarunu vadītājiem vēl nebija piešķirts oficiāls sarunu mandāts, taču viņi uzskatīja, ka Eiropadomē panāktā vienošanās par DFS ir vienīgais atsauces punkts, kas nav apspriežams; uzsver, ka šādas attieksmes dēļ tika nelietderīgi zaudēts laiks, turklāt tas bija arī nepieņemams Padomes mēģinājums neiekļaut sarunās konkrētus tematus, liekot Parlamentam cīnīties, tostarp augstākajā politiskajā līmenī, par to, lai sarunas notiktu par katru DFS regulas pantu un Iestāžu nolīguma punktu;
14. atgādina, ka saskaņā ar Līgumu Eiropadomei nav likumdošanas funkciju; tādēļ uzstāj, ka Eiropadomes secinājumi ir jāuzskata par sarunu vadlīnijām Padomei un ka tie nekādā gadījumā nav neapstrīdami ierobežojumi, kurus nedrīkst apspriest ar Parlamentu; prasa ieviest standarta formulējumu, ar kuru tiek atgādināts, ka Eiropadomes secinājumos ir jāņem vērā LESD 15. panta 1. punkta noteikumi;
15. pauž dziļu nožēlu par to, ka tāda pati problēma bija vērojama sarunās par ES daudzgadu programmām, jo īpaši lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomā; norāda, ka Padome vairākos gadījumos atteicās pat atsaukties uz šo juridisko pamatu aspektiem, kas saistīti ar DFS; uzsver ievērojamos centienus un laiku, ko Parlaments ieguldīja, lai nodrošinātu to, ka sarunās tiek iekļauti visi to juridisko pamatu punkti, par kuriem Padome un Parlaments izlēma saskaņā ar koplēmuma procedūru; ar gandarījumu konstatē, ka Parlamenta sarunu vadītājiem beigu beigās izdevās apstrīdēt dažas Eiropadomē panāktās vienošanās daļas;
16. norāda, ka Parlaments beigās neapstrīdēja DFS paredzētās summas (kopējo apmēru un sadalījumu pa kategorijām), par kurām Eiropadome bija pieņēmusi lēmumu, atzīstot, ka šā lēmuma pieņemšanas brīdī situācija ekonomikas un finanšu jomā bija īpaši sarežģīta; tomēr uzsver, ka to nebūt nevajadzētu uzskatīt par precedentu, un atkārtoti pauž savu nostāju — DFS paredzētās summas un ikviena cita Eiropadomes panāktās politiskās vienošanās daļa ir jāiekļauj sarunās ar Parlamentu;
17. uzsver nepieciešamību ievērojami uzlabot kārtību, kādā notiks sarunas par turpmākajām DFS, lai izvairītos no strupceļa un sarunu laikā ietaupītu vērtīgo laiku un resursus; uzskata, ka šī kārtība būtu jāpadara oficiāla, augstākajā politiskajā līmenī noslēdzot vienošanos, kurā tiktu ņemti vērā nesenajās sarunās konstatētie trūkumi un pilnībā aizsargāta Parlamenta loma un prerogatīvas, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību; uzskata, ka šī kārtība būtu vēlāk jāiekļauj Iestāžu nolīgumā, tāpat kā tas tika izdarīts ar budžeta procedūru;
18. norāda — lai nodrošinātu konsekvenci paralēli notiekošajās sarunās par DFS un vairāk nekā 60 daudzgadu programmu likumdošanas pamatiem, Parlamentā ir milzīgā apmērā jāveic informācijas apmaiņa un koordinācija; uzsver to, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodalīt jautājumus, kurus jāpieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, un pēc iespējas lielākā mērā jāpatur tos attiecīgo komiteju kompetencē; ierosina, ka nākamajās sarunās par DFS Eiropas Parlamentam būtu jāizskata tiesību aktu priekšlikumi paralēli un beigu beigās jāpieņem tie kā vienots kopums, pēc iespējas lielākā mērā ievērojot principu „vienošanās nav panākta ne par ko, kamēr nav panākta vienošanās par visu”;
19. ir pārliecināts, ka, pamatojoties uz nepieciešamību izvairīties no kādas dalībvalsts veto, noteikums par vienprātību Padomē nozīmē, ka panāktā vienošanās ir mazākais kopsaucējs; uzsver, ka pāreja uz lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu saistībā ar DFS regulu atbilstu ne tikai parastajai likumdošanas procedūrai, ko izmanto faktiski visu ES daudzgadu programmu pieņemšanai, bet arī ikgadējai ES budžeta pieņemšanas procedūrai;
20. norāda, ka Eiropadome varētu izmantot vispārējo pārejas klauzulu (LES 48. panta 7. punkts), lai saistībā ar pašu resursu un DFS lēmumiem pārietu uz kvalificētu balsu vairākumu un parasto likumdošanas procedūru; turklāt atgādina, ka saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu attiecībā uz DFS jebkurā gadījumā ir atļauta lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu; mudina Eiropadomi izmantot abas šīs pārejas klauzulas to paredzētajam mērķim, lai racionalizētu lēmumu pieņemšanu Padomē un ierobežotu to, kādā mērā valstu „taisnīgas peļņas” (juste retour) politika dominē pār visas Savienības kopējo interešu formulējumu;
DFS 2014.−2020. gadam — turpmākie pasākumi
21. paziņo par savu nodomu nodrošināt to, lai visi jaunie noteikumi, kas tika veiksmīgi iekļauti DFS regulā un Iestāžu nolīgumā, tiktu pilnībā izmantoti ikgadējā budžeta procedūrā; sagaida, ka Padome necentīsies uzspiest šo noteikumu, jo īpaši noteikumu par visu īpašo instrumentu būtību un tvērumu, ierobežotu interpretāciju, bet rīkosies atbildīgi un apstiprinās apropriācijas, kas nepieciešamas, lai segtu gan iepriekšējās saistības, gan neparedzētus izdevumus, pat ja tādēļ būtu jāpārsniedz DFS ikgadējais maksimālais apjoms; šajā sakarībā atgādina, ka 2014.−2020. gada DFS paredzētais maksimālais apjoms ir daudz mazāks nekā pašu resursu maksimālais apjoms;
22. īpaši uzsver jaunos noteikumus par elastību, kas ļautu pēc iespējas vairāk izmantot DFS attiecīgo maksimālo apjomu saistību un maksājumu apropriācijām; uzsver, ka vairs nevar izmantot iepriekšējās finanšu shēmās piemēroto praksi, proti, ikgadējā ES budžeta apmēru noteikt daudz mazāku nekā DFS paredzētais maksimālais apjoms, jo īpaši maksājumu apropriācijās;
23. šajā sakarībā uzsver, ka uzkrāto nesamaksāto saistību apmērs ir sasniedzis kritisko robežu, kas var pakāpeniski radīt ES budžetā strukturālu deficītu, un tas būtu pretrunā Līguma noteikumiem (LESD 310. un 323. pants); ir patiesi nobažījies par to, ka kopš 2011. gada ir nepārtraukti pieaudzis gada beigās nesamaksāto rēķinu apjoms (EUR 23,4 miljardi 2013. gada beigās tikai kohēzijas politikā vien), jo tas radīs ievērojamu saspīlējumu attiecībā uz DFS 2014.−2020. gadam paredzēto maksimālo apjomu; uzsver nepieciešamību precīzi noteikt DFS ikgadējo maksājumu maksimālos apjomus, cita starpā pienācīgi ņemot vērā norises kohēzijas politikas jomā, tai skaitā plānošanas grafiku, programmu īstenošanu un galīgo slēgšanu un apropriāciju atcelšanu;
24. uzsver, ka saistību apropriācijām noteiktās vispārējās rezerves mērķis ir atbalstīt ieguldījumus izaugsmē un nodarbinātībā Eiropā, un jo īpaši jauniešu nodarbinātībā; atgādina, ka šis instruments tika izveidots pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas;
25. atgādina, ka nākamajai Komisijai, kas stāsies amatā pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, līdz 2016. gada beigām būs jāsāk 2014.−2020. gada DFS obligātā pārskatīšana/pārstrāde; uzsver to, ka šī DFS pēcvēlēšanu pārskatīšanas/pārstrādes klauzula bija viena no Parlamenta pamatprasībām sarunās par DFS un tika pamatota ar nepieciešamību nākamajai Komisijai un Parlamenta sasaukumam pārvērtēt ES politiskās prioritātes, tādējādi nodrošinot to, ka tiek atjaunota DFS demokrātiskā leģitimitāte; uzsver, ka pēc ekonomikas krīzes ieguldījumu līmenis laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam Eiropā ievērojami samazinājās, un atgādina, ka saskaņā ar dažām aplēsēm(8) tas zaudētas peļņas ziņā līdz 2020. gadam kontinentam būs izmaksājis EUR 540 miljardus;
26. uzsver to, ka, ņemot vērā DFS pārskatīšanu/pārstrādi pēc vēlēšanām, nākamajam Parlamenta sasaukumam būs laikus jāapsver savas politiskās prioritātes, proti, jānosaka jomas, kurās būs nepieciešami lielāki ieguldījumi 2014.−2020. gada DFS otrajā pusē; šajā nolūkā aicina nākamo Komisiju un nākamo Parlamenta sasaukumu rūpīgi izvērtēt to, cik lielā mērā ir sasniegti stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie mērķi, jo īpaši nodarbinātības un ekonomikas krīzes novēršanas jomā, un svarīgāko ES programmu, piemēram, programmas „Apvārsnis 2020”, darbības rezultātus, lai koncentrētos uz jomām, kurās ES izdevumi nodrošina apliecinātu pievienoto vērtību un kurās būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi;
27. aicina DFS starpposma pārskatā gatavoties tam, ka, iespējams, tiks samazināts periods, par kuru panāks vienošanos par nākamo DFS, lai nodrošinātu tā vēlāku pārskatīšanu jaunās sarunās katrā Parlamenta un Komisijas pilnvaru laikā, tādējādi garantējot pilnīgu demokrātisko leģitimitāti periodiskiem lēmumiem par Savienības finanšu plāniem un vienlaikus īstenojot pasākumus, lai apmierinātu vajadzību pēc plānošanas ciklu stabilitātes un ieguldījumu paredzamības; stingri uzskata, ka DFS piecu gadu cikls stiprinātu demokrātisko leģitimitāti un uzlabotu prioritāšu noteikšanu attiecībā uz budžeta līdzekļiem, un to varētu uzskatīt par priekšnosacījumu turpmākām politiskām debatēm;
28. uzsver, ka Komisijas priekšlikumos par DFS pārskatīšanu būtu pilnībā jāņem vērā pēdējās makroekonomiskās prognozes un jāiekļauj visu īpašo instrumentu darbības, jo īpaši saistību un maksājumu apropriāciju vispārējo rezervju, rūpīgs novērtējums; atgādina, ka šis process neradīs negatīvas sekas attiecībā uz valstīm iepriekš piešķirto finansējumu, tostarp to finansējuma daļu, kas piešķirta no ESF; šajā sakarībā sagaida, ka Komisija sniegs Parlamentam un Padomei identiskus un saskaņotus datus par summām un aplēsēm, lai sarunās izvairītos no pārpratumiem saistībā ar diskusiju pamatu;
29. uzsver nepieciešamību sekmēt plašas un atklātas diskusijas par rezultātiem, kas sasniegti, izmantojot ES finansēšanas programmas, un jo īpaši par novērtējumu attiecībā uz to, cik lielā mērā šīs programmas ir palīdzējušas sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus;
30. uzsver to, ka inovatīviem finanšu instrumentiem, piemēram, Eiropas projektu obligācijām, var būt ļoti svarīga loma ārkārtīgi vajadzīgo ieguldījumu stimulēšanā, ja šie instrumenti tiek pareizi izstrādāti; šajā sakarībā mudina Komisiju optimāli izmantot plānoto novērtēšanu arī saistībā ar 2014.−2020. gada DFS pārskatīšanu/pārstrādi;
31. atzinīgi vērtē trīs iestāžu kopīgo paziņojumu, par ko tika panākta vienošanās DFS sarunās, saskaņā ar kuru ikgadējās budžeta procedūrās attiecīgos gadījumos tiks iekļauti dzimumu līdztiesības elementi, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējā finanšu shēma veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu (un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai); uzsver, ka šie principi būtu jāiekļauj Komisijas priekšlikumos par DFS pārskatīšanu;
32. atkārtoti pauž nodomu šo obligāto DFS pārskatīšanu noteikt par galveno prasību, ieceļot amatā jaunos Komisijas locekļus; tādēļ aicina nākamo Eiropas Parlamenta sasaukumu par nosacījumu Komisijas priekšsēdētāja kandidāta iecelšanai izvirzīt stingru un nepārprotamu apņemšanos pēc vēlēšanām īstenot pārskatīšanas/pārstrādes klauzulu un iesaistīties patiesā un detalizētā politiskajā dialogā par tās saturu;
33. norāda, ka nākamajā sarunu kārtā piemēros Parlamenta Reglamenta jauno 70. un 70.a pantu (iestāžu sarunas likumdošanas procedūru gaitā); iesaka Parlamenta nākamā pilnvaru termiņa sākumā par Reglamentu atbildīgajai komitejai prasīt izskatīt iespēju minētos pantus integrēt 75. pantā (DFS), 75.c pantā (finanšu trialogs) un 81. panta 3. punktā (piekrišanas procedūra), lai izstrādātu vienotu un saskaņotu pantu, kas attiektos uz LESD 311. un 312. pantā noteiktajām īpašajām likumdošanas procedūrām attiecībā uz pilnvaru noteikšanu, trialogu organizēšanu (ietverot priekšsēdētāja lomu) un izskatīšanu plenārsēdē;
34. uzskata, ka nākamās Līgumu pārskatīšanas laikā konventam būtu jāizvirza priekšlikumi patiesa koplēmuma sistēmai starp Padomi un Parlamentu DFS un pašu resursu lēmumu pieņemšanai;
35. stingri uzskata, ka augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos sniedz unikālu iespēju izkļūt no strupceļa, kas radies saistībā ar pašreizējās pašu resursu sistēmas reformu; sagaida, ka tā ievērojami palīdzēs izprast pašreizējās sistēmas nepilnības, kā arī ieguvumus, ko var sniegt padziļināta vispusīga reforma un jaunas un patiesas pašu resursu sistēmas ieviešana, kas var ievērojami samazināt uz NKI balstītās iemaksas daļu ES budžetā;
36. atgādina, ka augsta līmeņa darba grupai ir pilnvaras pārbaudīt visus pašu resursu sistēmas reformas aspektus; ir cieši apņēmies ar savu triju pārstāvju starpniecību intensīvi darboties visos šā procesa posmos un panākt to, ka tas tiek veiksmīgi pabeigts; rēķinās ar to, ka Padome uzņemsies līdzvērtīgu atbildību par šo procesu un apņemsies tajā iesaistīties tikpat lielā mērā; uzsver nepieciešamību palielināt valstu parlamentu informētību par šiem jautājumiem; uzsver to, ka šīs augsta līmeņa darba grupas konstatējumi un secinājumi būtu jāsagatavo laikus, lai tos varētu ņemt vērā 2016. gadā veicamā DFS pārskatīšanas/pārstrādes laikā un lai tie tādējādi kalpotu par pamatu tam, ka iespējamās reformas ir gatavas īstenošanai līdz nākamajai daudzgadu finanšu shēmai;
37. pauž stingru pārliecību par to, ka jebkāda jauna fiskālā spēja vai budžets, kas tiek veidots īpaši eurozonas dalībvalstīm, kuru fiskālās funkcijas DFS nesedz, ir jāizstrādā Savienības līmeņa sistēmā un tam jāpiemēro pienācīga demokrātiska kontrole un prasības par pārskatatbildību, izmantojot pastāvošās institūcijas;
o o o
38. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
EIB Valdes priekšsēdētāja uzstāšanās 2014. gada Eiropas parlamentu sadarbības nedēļas laikā 2014. gada 21. janvārī.
Darba ņēmēju mobilitātes veicināšana, uzlabojot papildu pensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu ***II
263k
36k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu (17612/1/2013 – C7-0059/2014 – 2005/0214(COD))
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (17612/1/2013 – C7‑0059/2014),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0507),
– ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0603),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0188/2014),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti un noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem ***I
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti un noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza regulas (EK) Nr. 999/2001, Nr. 1829/2003, Nr. 1831/2003, Nr. 1/2005, Nr. 396/2005, Nr. 834/2007, Nr. 1099/2009, Nr. 1069/2009, Nr. 1107/2009, regulas (ES) Nr. 1151/2012, [….]/2013 un direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK, 2008/120/EK un 2009/128/EK (Oficiālo kontroļu regula) (COM(2013)0265 – C7-0123/2013 – 2013/0140(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0265),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0123/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Luksemburgas Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 29. novembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0162/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza regulas (EK) Nr. 999/2001, Nr. 1829/2003, Nr. 1831/2003, Nr. 1/2005, Nr. 396/2005, Nr. 834/2007, Nr. 1099/2009, Nr. 1069/2009, Nr. 1107/2009, regulas (ES) Nr. 1151/2012, …/2013(3) un direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK, 2008/120/EK un 2009/128/EK (Oficiālo kontroļu regula) [Gr. 1]
(1) Līgums par Eiropas Savienības darbību ("Līgums") paredz pienākumu, nosakot un īstenojot visas Savienības politikas nostādnes un darbības, augstā līmenī nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību. Šo mērķi būtu jātiecas sasniegt, veterinārajā un fitosanitārajā jomā cita starpā īstenojot pasākumus, kuru tiešais mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību.
(2) Līgums arī nosaka, ka Savienībai jāsekmē augsta līmeņa sasniegšana patērētāju aizsardzībā ar pasākumiem, kurus tā nosaka sakarā ar iekšējā tirgus izveidi.
(3) Savienības tiesību akti paredz tādu saskaņotu noteikumu kopumu, kas nodrošina, ka pārtika un dzīvnieku barība ir nekaitīgas un pilnvērtīgas un ka darbības, kas varētu ietekmēt pārtikas aprites nekaitīgumu vai patērētāju interešu aizsardzību attiecībā uz pārtiku un pārtikas produktu informāciju, tiek veiktas saskaņā ar konkrētām prasībām. Savienības noteikumi ir paredzēti, arī lai augstā līmenī nodrošinātu cilvēku,un dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību visā pārtikas apritē un visās darbības jomās, kurās viens no galvenajiem mērķiem ir apkarot to, ka var izplatīties dzīvnieku slimības – kas dažos gadījumos ir pārnēsājamas uz cilvēkiem – vai augiem vai augu produktiem kaitīgi organismi, un garantēt vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļi. Savienības noteikumi arī garantē augu reproduktīvā materiāla identitāti un kvalitāti. Šo noteikumu, kas turpmāk visi kopā dēvēti par “Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem”, pareiza piemērošana sekmē iekšējā tirgus darbību. [Gr. 2]
(4) Savienības pamatnoteikumi attiecībā uz pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību aktiem ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(7). Papildus minētajiem noteikumiem ir arī konkrētāki pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību akti, kas attiecas uz dažādām jomām, piemēram, dzīvnieku uzturu, arī ārstniecisko barību, pārtikas un barības higiēnu, zoonozēm, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, veterināro zāļu atliekām, kontaminantiem, tādu dzīvnieku slimību kontroli un izskaušanu, kuras ietekmē cilvēku veselību, pārtikas un barības marķējumiem, augu aizsardzības līdzekļiem, pārtikas un dzīvnieku barības piedevām, vitamīniem, minerālsāļiem, mikroelementiem un citām piedevām, materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kvalitātes un sastāva prasībām, dzeramo ūdeni, jonizāciju, jauniem pārtikas produktiem un ĢMO.
(5) Savienības tiesību aktiem dzīvnieku veselības jomā ir mērķis nodrošināt augstus cilvēku un dzīvnieku veselības standartus Savienībā, lauksaimniecības un akvakultūras nozaru racionālu attīstību, kā arī palielināt produktivitāti. Šādi tiesību akti ir vajadzīgi, lai veicinātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu iekšējā tirgus izveidi un novērstu Savienības līmenī būtisku infekcijas slimību izplatību. Tie attiecas uz tādām jomām kā Savienības iekšējā tirdzniecība, ievešana Savienībā, slimību izskaušana, veterinārās kontroles un slimību paziņošana un arī veicina pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu.
(6) Līguma 13. pantā ir atzīts, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes. Savienības tiesību akti par dzīvnieku labturību paredz dzīvnieku īpašniekiem, turētājiem un kompetentajām iestādēm ievērot dzīvnieku labturības prasības, garantējot humānu attieksmi pret dzīvniekiem un nepakļaujot tos liekām sāpēm un ciešanām. Šādu noteikumu pamatā ir zinātniski pierādījumi, un tie var netieši uzlabot pārtikas un dzīvnieku barības kvalitāti un nekaitīgumu.
(7) Savienības tiesību akti par augu veselību reglamentē tādu augiem kaitīgo organismu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos, kādi Savienībā nav sastopami vai nav bieži sastopami. To mērķis ir aizsargāt Savienības kultūraugu veselību un publiskās un privātās zaļās zonas un mežus, vienlaikus aizsargājot arī Savienības bioloģisko daudzveidību un vidi un garantējot no augiem iegūtas pārtikas un dzīvnieku barības kvalitāti un nekaitīgumu.
(8) Savienības tiesību akti par augu reproduktīvo materiālu reglamentē lauksaimniecības augu, dārzkopības, meža, augļaugu un dekoratīvo augu sugu un vīnogulāju reproduktīvā materiāla audzēšanu laišanai tirgū un tā laišanu tirgū. Minēto noteikumu mērķis ir nodrošināt augu reproduktīvā materiāla identitāti, veselīgumu un kvalitāti tā lietotājiem un produktivitāti, daudzveidību, veselīgumu un kvalitāti lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzību. [Gr. 3]
(9) Savienības tiesību akti par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu nodrošina pamatu bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai, un to mērķis ir arī veicināt dabas resursu, bioloģiskās daudzveidības un dzīvnieku labturības aizsardzību un lauku attīstību.
(10) Savienības tiesību aktos par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām ir norādīti produkti un pārtikas produkti, ko audzē un ražo atbilstoši konkrētām specifikācijām, vienlaikus stimulējot daudzveidīgu lauksaimniecisko ražošanu, aizsargājot produktu nosaukumus un informējot patērētājus par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifiskajām īpašībām.
(11) Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu pamatā ir princips, ka operatoriem visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos to kontrolē esošajos uzņēmumos ir pienākums nodrošināt, ka tiek izpildītas prasības, kas noteiktas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos un ir attiecināmas uz to darbībām.
(12) Par Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu ievērošanu ir atbildīgas dalībvalstis, kuru kompetentās iestādes, organizējot oficiālās kontroles, uzrauga un pārbauda, vai attiecīgās Savienības prasības tiek faktiski ievērotas un izpildītas.
(13) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004(8) tika izveidots vienots tiesiskais regulējums oficiālo kontroļu organizēšanai. Minētais regulējums ir būtiski uzlabojis oficiālo kontroļu rezultativitāti, Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu izpildi un aizsardzību pret riskiem cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai un dzīvnieku labturībai Savienībā un vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt ĢMO un augu aizsardzības līdzekļi. Tas ir arī nodrošinājis tādu konsolidētu tiesisko regulējumu, lai attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē būtu atbalstīta integrēta pieeja.
(14) Savienības pārtikas un lauksaimniecības ķēdes tiesību aktos ir vairākas normas, kuru izpildi Regula (EK) Nr. 882/2004 nereglamentēja vai reglamentēja tikai daļēji. Īpaši oficiālo kontroļu noteikumi tika saglabāti Savienības tiesību aktos par augu reproduktīvo materiālu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002(9). Arī augu veselība tikpat kā nav iekļauta Regulas (EK) Nr. 882/2004 darbības jomā; atsevišķi noteikumi par oficiālajām kontrolēm ir paredzēti Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvā 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā(10). [Gr. 4]
(15) Arī Padomes Direktīvā 96/23/EK (11) ir paredzēts ļoti sīki izstrādāts noteikumu kopums, kurā inter alia ir noteikts obligātais oficiālo kontroļu biežums un konkrēti izpildes pasākumi, kas veicami neatbilstības gadījumos.
(16) Lai racionalizētu un vienkāršotu vispārējo tiesisko regulējumu, vienlaikus tiecoties izstrādāt labāku regulējumu, noteikumi, kas piemērojami oficiālajām kontrolēm konkrētās jomās, būtu ciešāk jāintegrē vienotā oficiālo kontroļu tiesiskajā regulējumā, ja tiem attiecībā uz kontroles darbībām ir tāds pats mērķis. Tāpēc Regula (EK) Nr. 882/2004 un citi tiesību akti, kas pašlaik reglamentē oficiālās kontroles konkrētās jomās, būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. [Gr. 5]
(17) Ar šo regulu vajadzētu izveidot saskaņotu Savienības regulējumu oficiālo kontroļu un citu oficiālu darbību, kas nav oficiālās kontroles, organizēšanai visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, ņemot vērā tādus noteikumus par oficiālajām kontrolēm, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 882/2004 un attiecīgajos nozaru tiesību aktos, un to piemērošanā gūto pieredzi.
(18) Lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par lauksaimniecības produktu, piemēram, laukaugu, vīna, olīveļļas, augļu un dārzeņu, apiņu, piena un piena produktu, liellopu un teļa gaļas, aitas un kazas gaļas un medus, tirgu kopīgo organizāciju, jau darbojas labi iedibināta un specifiska kontroles sistēma. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro, pārbaudot atbilstību Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007(12), izņemot minētās regulas II daļas II sadaļas I nodaļu. [Gr. 6]
(19) Atsevišķas definīcijas, kas pašlaik noteiktas Regulā (EK) Nr. 882/2004, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šīs regulas plašāko darbības jomu, lai tās saskaņotu ar citos Savienības aktos lietojām definīcijām un precizētu vai – attiecīgā gadījumā – aizstātu terminus, kam dažādās nozarēs ir atšķirīga nozīme.
(20) Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir noteikti specializēti uzdevumi, kas jāveic galvenokārt, lai aizsargātu dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību, lai aizsargātu vidi attiecībā uz ĢMO un augu aizsardzības līdzekļiem un lai nodrošinātu augu reproduktīvā materiāla identitāti un augstu kvalitāti. Minētie uzdevumi ir sabiedriskas intereses darbības, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic, lai likvidētu, ierobežotu vai mazinātu iespējamos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai videi. Šīs darbības, kas ietver produktu apstiprināšanu, apsekojumus, uzraudzību un pārraudzību, arī epidemioloģisko, slimību izskaušanu un ierobežošanu un citus slimību kontroles uzdevumus, reglamentē tie paši nozares noteikumi, kurus izpilda, veicot oficiālās kontroles. [Gr. 7]
(21) Dalībvalstīm būtu jānozīmē kompetentās iestādes visās jomās, uz kurām attiecas šī regula. Lai gan dalībvalstis vislabāk var izlemt, kuru kompetento iestādi vai iestādes katrai jomai un kādā administratīvajā līmenī nozīmēt, tām arī būtu jānozīmē vienīgā atbildīgā iestāde, kas katrā jomā nodrošina attiecīgi koordinētu saziņu ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju.
(22) Būtu jāļauj dalībvalstīm uzticēt nozīmētām kompetentajām iestādēm atbildību par oficiālajām kontrolēm attiecībā uz Savienības noteikumiem, arī noteikumiem, kas attiecas uz svešzemju sugām, kuru invāzija var kaitēt lauksaimnieciskajai ražošanai vai videi, izņemot noteikumus, kuri ir šīs regulas darbības jomā.
(23) Tādu oficiālu kontroļu veikšanai, kuru mērķis ir pārbaudīt, vai Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktus piemēro pareizi, un citu tādu oficiālo darbību veikšanai, kuras dalībvalstu iestādēm uzticētas ar Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, dalībvalstīm būtu jānozīmē kompetentās publiskās iestādes, kas darbojas sabiedrības interesēs un kam ir nodrošināti attiecīgi resursi un aprīkojums, un kas garantēnodrošina oficiālo kontroļu kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti. Nozīmētajai kompetentajai iestādei vai iestādēm vajadzētu būt attiecīgiem resursiem un aprīkojumam, un dalībvalstīm jāspēj garantēt to objektivitāti un profesionalitāti. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina oficiālo kontroļu kvalitāte, konsekvence un rezultativitāte, nodrošinot to neatkarību no jebkādiem operatoriem, kas darbojas lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. [Gr. 8]
(24) Lai pareizi piemērotu un izpildītu noteikumus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, ir vajadzīgas attiecīgas zināšanas gan par šādiem noteikumiem, gan šīs regulas noteikumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai darbinieki, kuri veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, saņemtu regulāras mācības par piemērojamiem tiesību aktiem atbilstoši viņu kompetences jomai, kā arī par pienākumiem, kas izriet no šīs regulas.
(24a) Revīzijas, ko veic kompetentās iestādes vai pēc kompetento iestāžu pieprasījuma, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu ievērošanu, var pamatoties uz starptautiskajiem standartiem, ja minēto standartu prasības atbilst šajā regulā noteiktajām. [Gr. 9]
(25) Operatoriem būtu jābūt tiesīgiemvajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus un būt informētiemKompetentajām iestādēm par šādām tiesībām jāinformē operatori. [Gr. 10]
(26) Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka par oficiālajām kontrolēm atbildīgie darbinieki, neņemot vērā iekšējos ziņošanas pienākumus, neizpauž šādu kontroļu laikā iegūtu informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums. Ja vien izpaušanu nepamato sevišķi svarīgas intereses, dienesta noslēpums būtu jāattiecina uzGadījumā, ja rodas aizdomas par apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai par citiem smagiem pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumiem, kompetentajām iestādēm jāveic attiecīgi pasākumi, lai informētu sabiedrību. Turklāt, jo īpaši nosaucot produkta nosaukumu vai skarto operatoru nosaukumus, jānodrošina veikto pasākumu samērīgums pret pārkāpuma apmēru. Faktisku informāciju, kas kaitētu inspicēšanas, izmeklēšanas vai revīzijas mērķim, komercinterešu aizsardzībai un tiesvedības un juridisku atzinumu aizsardzībai. Tomēr dienesta noslēpums nedrīkstētu atturēt kompetentās iestādes no faktiskas informācijas izpaušanas par oficiālo kontroļupar oficiālas kontroles rezultātiem attiecībā uz atsevišķiem operatoriem var izpaust, ja attiecīgajam operatoram ir dota iespēja pirms rezultātu izpaušanas izteikt savus apsvērumus un ja šādi apsvērumi ir ņemti vērā vaiun vienlaikusdarīti zināmi kopā ar informāciju, ko izpauž kompetentās iestādes. Vajadzība ievērot dienesta noslēpumu arī neskar pienākumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 10. pantu informēt plašu sabiedrību, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārtika vai barība var radīt risku veselībai. Šī regula nedrīkst ietekmēt Regulas (EK) Nr. 178/2002 10. pantā noteikto pienākumu kompetentajām iestādēm informēt plašu sabiedrību gadījumos, kur ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārtika vai barība var kaitēt cilvēku vai dzīvnieku veselībai, un indivīdu tiesības uz personas datu aizsardzību, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK(13). [Gr. 11]
(27) Kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles būtu jāveic regulāri, visās nozarēs un attiecībā uz visiem operatoriem, darbībām, dzīvniekiem un precēm, ko reglamentē Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti. Oficiālo kontroļu biežums kompetentajām iestādēm būtu jānosaka, ņemot vērā vajadzību kontroles centienus pielāgot riskam un atbilstības līmenim, kāds paredzams dažādās situācijās. Tomēr Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti paredz, ka dažos gadījumos oficiālās kontroles veic neatkarīgi no riska līmeņa vai paredzamās neatbilstības, lai izsniegtu oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu, kas ir priekšnosacījums dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai. Šādos gadījumos oficiālo kontroļu biežums ir atkarīgs no sertifikācijas vai atestācijas vajadzībām.
(28) Lai nodrošinātu, ka ar oficiālajām kontrolēm tiek sekmīgi pārbaudīta atbilstība, pirms veic kontroles, par tām nedrīkstētu iepriekš brīdināt, ja vien tas nav nepieciešams oficiālās kontroles darbības veida dēļ, kā tas jo īpaši attiecas uz revīzijas darbībām.
(29) Oficiālajām kontrolēm būtu jābūt pamatīgām un iedarbīgām un jānodrošina, ka Savienības tiesību akti tiek piemēroti pareizi. Ņemot vērā, ka operatoriem oficiālās kontroles var būt slogs, kompetentajām iestādēm oficiālo kontroļu darbības būtu jāorganizē un jāveic, ņemot vērā operatoru intereses un gādājot, lai slogs būtu tikai tāds, kāds nepieciešams efektīvu un lietderīgu oficiālo kontroļu veikšanai.
(29a) Oficiālās kontroles būtu jāveic personālam, kas nav iesaistīts nekādos interešu konfliktos un jo īpaši — tieši vai ar dzīvesbiedra starpniecību — nav iesaistīts ekonomiskā darbībā, uz kuru attiecas noteiktās oficiālās kontroles. [Gr. 12]
(30) Dalībvalstu kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles būtu jāveic vienādi rūpīgi neatkarīgi no tā, vai noteikumus, kas tiek izpildīti, piemēro darbībām, kuras notiek tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai darbībām, kuras ietekmēs Savienības tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kas pārvietojami vai laižami tirgū citā dalībvalstī vai eksportējami no Savienības. Pēdējā minētajā gadījumā kompetentajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var būt arī nepieciešams pārbaudīt, vai dzīvnieki un preces atbilst prasībām, ko noteikusi trešā valsts, kura ir šādu dzīvnieku vai preču galamērķa valsts.
(31) Lai nodrošinātu, ka Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi tiek pareizi izpildīti, attiecībā uz šādu noteikumu aptvertajiem dzīvniekiem un precēm kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām veikt oficiālās kontroles visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas pamatīgi un ir rezultatīvas, kompetentajām iestādēm, ciktāl tas nepieciešams, lai pilnīgi izmeklētu iespējamos šādu noteikumu pārkāpumus un noskaidrotu šādu pārkāpumu cēloņus, vajadzētu būt pilnvarotām oficiālās kontroles arī veikt visos ražošanas un izplatīšanas posmos tādām precēm, substancēm, materiāliem vai objektiem (piemēram, veterinārajām zālēm), ko lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi nereglamentē.
(32) Kompetentās iestādes rīkojas operatoru un plašas sabiedrības interesēs, nodrošinot, lai augstais aizsardzības līmenis, kas noteikts Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos, tiktu pastāvīgi uzturēts un aizsargāts, īstenojot attiecīgas izpildes darbības, un lai atbilstību šādiem noteikumiem oficiālas kontroles apliecinātu visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jābūt atbildīgām pret operatoriem un plašu sabiedrību par to veikto oficiālo kontroļu efektivitāti un lietderīgumu. Tām būtu jānodrošina piekļuve informācijai par oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanu un veikšanu un regulāri jāpublicē informācija par oficiālajām kontrolēm un to rezultātiem. Ievērojot konkrētus nosacījumus, kompetentajām iestādēm arī vajadzētu būt tiesīgām publicēt vai darīt pieejamu informāciju par to, kāds vērtējums atsevišķiem operatoriem piešķirts, pamatojoties uz oficiālo kontroļu rezultātiem.
(33) Ir ļoti svarīgi, lai kompetentās iestādes nodrošinātu un pārliecinātos, ka to veiktās oficiālās kontroles ir rezultatīvas un konsekventas. Tāpēc tām būtu jārīkojas saskaņā ar rakstiskām dokumentētām procedūrām un jāsniedz sīki izstrādāta informācija un norādījumi darbiniekiem, kuri veic oficiālās kontroles. Tām būtu arī jāievieš attiecīgas procedūras un mehānismi, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai pašu darbība ir rezultatīva un konsekventa, un jāveic koriģējoši pasākumi, ja tiek konstatēti trūkumi.
(34) Lai atvieglotu neatbilstību apzināšanu un racionalizētu attiecīgā operatora veiktos koriģējošos pasākumus, ziņojumā būtu jādokumentē to oficiālo kontroļu rezultāti būtu jādokumentē ziņojumā, kura kopija būtu jāiesniedz , kurās konstatēti spēkā esošo tiesību aktu pārkāpumi. Šo ziņojumu iesniedz arī attiecīgajam operatoram. Ja oficiālajās kontrolēs, lai uzraudzītu operatora darbības, ir vajadzīga kompetento iestāžu darbinieku pastāvīga vai regulāra klātbūtne, prasība sagatavot ziņojumu par katru atsevišķu operatora inspicēšanu vai apmeklēšanu būtu nesamērīga. Šādos gadījumos ziņojumi būtu jāsagatavo tik bieži, lai kompetentās iestādes un operators varētu būt pastāvīgi informēti par atbilstības līmeni un nekavējoties uzzinātu par visiem apzinātajiem trūkumiem. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāpietiek ar robežkontroles punktos veiktās oficiālās kontroles rezultātu ierakstīšanu vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā. [Gr. 13]
(35) Operatoriem būtu pilnīgi jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un deleģētajām institūcijām, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu netraucētu norisi un lai kompetentās iestādes varētu veikt citas oficiālās darbības.
(36) Ar šo regulu tiek izveidots vienots tiesiskais regulējums tādu oficiālo kontroļu organizēšanai, kurās pārbauda atbilstību lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumiem visās jomās, uz ko attiecas šādi noteikumi. Dažās no minētajām jomām Savienības tiesību aktos ir noteiktas sīki izstrādātas prasības, kas jāievēro un kas nosaka, ka oficiālo kontroļu veikšanai ir vajadzīgas īpašas prasmes un līdzekļi. Lai izvairītos no izpildes prakses atšķirībām, kas var radīt nevienlīdzību cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, dzīvnieku labturības un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzībā, traucēt to dzīvnieku un preču iekšējā tirgus darbību, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, un izkropļot konkurenci, Komisijai būtu jābūt iespējai papildināt šajā regulā paredzētos noteikumus, pieņemot konkrētus oficiālās kontroles noteikumus, kas ļautu gādāt par kontroļu vajadzībām šajās jomās.
Šādos noteikumos īpaši būtu jāparedz konkrētas prasības attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un to minimālo biežumu, konkrēti pasākumi vai pasākumi, kas papildina tos, kuri paredzēti šajā regulā un kuri būtu jāveic kompetentajām iestādēm sakarā ar neatbilstībām, konkrēti kompetento iestāžu pienākumi un uzdevumi papildus šajā regulā paredzētajiem un konkrēti kritēriji šajā regulā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai. Citos gadījumos šādi papildu noteikumi varētu kļūt nepieciešami, lai nodrošinātu konkrētāku satvaru oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību, ja kļūst pieejama tāda jauna informācija par riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, kas liecina, ka tad, ja dalībvalstīs nebūs vienotu specifikāciju oficiālo kontroļu veikšanai, šādas kontroles paredzētajā līmenī neaizsargās pret minētajiem riskiem, kā to paredz Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti.
(37) Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj deleģēt daļu no saviem uzdevumiem citām institūcijām. Būtu jānosaka attiecīgi nosacījumi, lai garantētu, ka tiek saglabāta oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību objektivitāte, kvalitāte un konsekvence. Proti, deleģētajai institūcijai vajadzētu būt jābūt akreditētai saskaņā ar ISO standartu inspekciju veikšanai.
(38) Lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību uzticamību un konsekvenci visā Savienībā, metodēm, ko izmanto paraugu ņemšanai un laboratoriskajai analīzei, testēšanai un diagnostikai, būtu jāatbilst mūsdienu zinātnes līmenim, jāapmierina attiecīgās laboratorijas konkrētās vajadzības attiecībā uz analīzi, testēšanu un diagnostiku un jāsniedz pamatoti un uzticami analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultāti. Būtu jānosaka skaidri noteikumi par tās metodes izvēli, kas izmantojama, ja no dažādiem avotiem, piemēram, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO), Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācijas (EPPO), Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (IPPC), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE), Eiropas Savienības un nacionālajām references laboratorijām, vai valstu noteikumiem ir pieejamas vairākas metodes.
(39) Operatoriem, kuru dzīvniekiem vai precēm sakarā ar oficiālajām kontrolēm veic paraugu ņemšanu, analīzi, testēšanu vai diagnostiku, vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt otro eksperta atzinumu, attiecībā uz kuru būtu jāparedz, ka salīdzinošai analīzei, salīdzinošai testēšanai vai salīdzinošai diagnostikai ņem otru paraugu, ja vien šādu otro paraugu ņemšana nav tehniski neiespējama vai nebūtiska. Proti, tie varētu būt gadījumi, kad apdraudējuma izplatība dzīvniekiem vai precēm ir sevišķi zema vai tā sadalījums ir sevišķi rets vai neregulārs. Šāda iemesla dēļ IPPC neatļauj salīdzinošos paraugus izmantot karantīnas organismu klātbūtnes noteikšanai augos vai augu produktos.
(40) Oficiālo kontroļu vajadzībām attiecībā uz tirdzniecību, kas notiek internetā vai ar citiem attālinātiem līdzekļiem, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj iegūt paraugus, veicot anonīmus pasūtījumus, šis process ir pazīstams kā “slepenā iepirkšanās”, ko pēc tam var analizēt, testēt vai pārbaudīt to atbilstību prasībām. Kompetentajām iestādēm būtu jādara viss iespējamais lai aizsargātu operatoru tiesības uz otro eksperta atzinumu.
(41) Laboratorijām, ko kompetentās iestādes nozīmējušas paraugu analizēšanai, testēšanai un diagnosticēšanai sakarā ar oficiālajām kontrolēm un citāda veida oficiālām darbībām, vajadzētu būt nodrošinātām ar tādām zināšanām, aprīkojumu, infrastruktūru un darbiniekiem, lai šos uzdevumus tās spētu veikt atbilstoši augstākajiem standartiem. Lai nodrošinātu pamatotus un uzticamus rezultātus, šīm laboratorijām vajadzētu būt akreditētām izmantot šādas metodes saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”. Akreditācija būtu jāveic valsts akreditācijas iestādei, kura darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008(14).
(42) Lai gan akreditācija ir ieteicamais instruments, ar ko nodrošināt oficiālo laboratoriju darbību atbilstoši mūsdienu zinātnes līmenim, tā ir arī sarežģīts un dārgs process, kas laboratorijai radītu nesamērīgu slogu tādos gadījumos, kad laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metode ir sevišķi vienkārši īstenojama un tai nav nepieciešamas specializētas procedūras vai aprīkojums, kā tas ir attiecībā uz Trichinella konstatēšanu inspicēšanā, kā arī tādos gadījumos, kad veiktās analīzes vai testi attiecas tikai uz augu reproduktīvā materiāla kvalitātes aspektiem, un – ar konkrētiem nosacījumiem – tādos gadījumos, kad laboratorija veic tikai ar citām oficiālajām darbībām, bet ne ar oficiālajām kontrolēm saistītu analīzi, testēšanu vai diagnostiku.
(43) Lai nodrošinātu elastīgu un samērīgu pieeju, jo īpaši attiecībā uz augu veselības vai dzīvnieku veselības laboratorijām būtu jāparedz noteikums par tādu atkāpju noteikšanu, kas konkrētām laboratorijām ļauj nebūt akreditētām attiecībā uz visām metodēm, ko tās izmanto. Turklāt konkrētos gadījumos, kur būtu jāizmanto jaunas vai nesen mainītas metodes, un no jauna radušos risku gadījumos vai ārkārtas situācijās laboratorijas akreditēšana attiecībā uz visām metodēm, kas tai būtu jāizmanto kā oficiālai laboratorijai, varētu nebūt tūlītēji pieejama. Tāpēc oficiālajām laboratorijām būtu ar konkrētiem nosacījumiem jāļauj jau pirms attiecīgas akreditācijas saņemšanas veikt analīzes, testus un diagnostiku kompetento iestāžu vajadzībām.
(44) Oficiālās kontroles, ko veic dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, ir ļoti svarīgas, kad vajag nodrošināt, lai tie atbilstu Savienībā piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši noteikumiem, kas paredzēti, lai visā Savienībā aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vidi. Šādas oficiālās kontroles būtu jāveic pēc vajadzības pirms vai pēc dzīvnieku vai preču laišanas brīvā apritē Savienībā. Oficiālās kontroles jāveic tik bieži, lai varētu pienācīgi vērsties pret tādiem riskiem veselībai, dzīvnieku labturībai un videi, kurus varētu radīt Savienībā ievesti dzīvnieki un preces, ņemot vērā līdzšinējo atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumos paredzētajām prasībām, kontroles, kas šādiem dzīvniekiem un precēm jau veiktas attiecīgajā trešā valstī, un attiecīgās trešās valsts dotās garantijas, ka uz Savienību eksportētie dzīvnieki un preces atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.
(45) Ņemot vērā riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai videi, ko var radīt noteikti dzīvnieki vai preces, tiem būtu jāpiemēro īpašas oficiālas kontroles, ko veic, tos ievedot Savienībā. Pašreizējie Savienības noteikumi paredz veikt oficiālās kontroles uz Savienības robežām, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības standarti, kas piemērojami dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, un vai augi un augu produkti atbilst fitosanitārajām prasībām. Savienībā ievešanas brīdī pastiprināti kontrolē arī noteiktas citas preces, ja to pamato no jauna radušies vai zināmi riski. Šajā regulā būtu jāparedz šādu kontroļu specifika, ko pašlaik reglamentē normas, kuras ietvertas Padomes Direktīvā 97/78/EK(15), Padomes Direktīvā 91/496/EEK(16), Padomes Direktīvā 2000/29/EK(17) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 669/2009 (18).
(46) Lai nostiprinātu Savienības oficiālās kontroles sistēmas efektivitāti, nodrošinātu, ka optimāli tiek piešķirti resursi oficiālajām kontrolēm uz robežām, un veicinātu Savienības pārtikas aprites tiesību aktu īstenošanu, oficiālās kontroles veikšanai robežkontroles punktos būtu jāizveido vienota integrēta sistēma, kura aizstātu līdzšinējos sadrumstalotos kontroles regulējumus un kura būtu paredzēta visu to sūtījumu apstrādāšanai, kas, ņemot vērā to iespējamo radīto risku, būtu jākontrolē, kad tos ieved Savienībā.
(47) Oficiālajās kontrolēs, ko veic robežkontroles punktos, būtu jāiekļauj tādas visu sūtījumu dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes un fiziskas kontrolpārbaudes, kuru biežums ir atkarīgs no katra dzīvnieku vai preču sūtījuma radītā riska.
(48) Fizisko kontrolpārbaužu biežums būtu jānosaka un jāmaina, pamatojoties uz riskiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi. Šai pieejai būtu kompetentajām iestādēm jāpaver iespēja piešķirt kontroles resursus jomām, kurās risks ir visaugstākais. Arī identitātes kontrolpārbaužu biežums būtu jāsamazina vai jāierobežo ar to, ka pārbauda tikai sūtījuma oficiālo zīmogu, ja tas ir pamatots ar zemāku risku, ko rada Savienībā ievestie sūtījumi. Uz riska analīzi balstītā pieeja identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm būtu jāīsteno, maksimāli izmantojot pieejamos datu kopumus un informāciju, kā arī datorizētas datu vākšanas un pārvaldības sistēmas.
(49) Konkrētos gadījumos un kamēr vien augstā līmenī tiek garantēta cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, dzīvnieku labturības un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzības līmenis, oficiālās kontroles, ko parasti veic kompetentās iestādes robežkontroles punktos, var veikt citos kontroles punktos vai citas iestādes.
(50) Lai noorganizētu efektīvu oficiālo kontroļu sistēmu, sūtījumiem, kurus atved no trešām valstīm un attiecībā uz kuriem kontroles jāveic, kad tos ieved Savienībā, līdzi jābūt vienotajam sanitārajam ievešanas dokumentam (VSID), kas izmantojams, lai iepriekš informētu par sūtījumu atvešanu robežkontroles punktos un reģistrētu veikto oficiālo kontroļu rezultātus un kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus par sūtījumu, kam pievienots šāds dokuments. Ar to pašu dokumentu operatoram pēc visu oficiālo kontroļu beigšanas būtu jāveic muitošana muitas dienestos.
(51) No trešām valstīm Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles būtu jāveic robežkontroles punktos, ko dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar noteikto prasību minimumu. Šādi nozīmētās vienības būtu jāatsauc vai to statuss jāaptur, ja tās vairs neatbilst minētajām prasībām vai ja to darbības var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
(52) Lai garantētu, ka tiek vienādi piemēroti oficiālās kontroles noteikumi, kuri attiecas uz sūtījumiem, ko ieved no trešām valstīm, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas reglamentē darbības, kuras kompetentajām iestādēm un operatoriem būtu jāveic, ja ir aizdomas par neatbilstību, un attiecībā uz neatbilstīgiem sūtījumiem un sūtījumiem, kas varētu radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
(53) Lai novērstu oficiālās kontroles centienu nekonsekvenci un dublēšanos, lai varētu laikus identificēt sūtījumus, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un lai garantētu, ka kontroles tiek veiktas efektīvi, būtu jānodrošina sadarbība un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un citām attiecīgajām iestādēm, kuras strādā ar sūtījumiem, ko ieved no trešām valstīm.
(54) No dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai tās nodrošina, ka vienmēr ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai kompetentajām iestādēm, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, garantētu atbilstīgu personālu un aprīkojumu. Lai gan operatoru galvenais pienākums ir nodrošināt, ka to darbības tiek veiktas atbilstoši Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumiem, paškontroļu sistēma, ko tie šajā nolūkā ievieš, ir jāpapildina ar specializētu oficiālo kontroļu sistēmu, ko katra dalībvalsts uztur, lai nodrošinātu rezultatīvu tirgus uzraudzību visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Šāda sistēma jau pēc būtības ir sarežģīta un resursietilpīga, un būtu jānodrošina, ka oficiālo kontroļu vajadzībām tās rīcībā pastāvīgi pieplūst resursi tādā līmenī, kāds katrā konkrētā brīdī atbilst izpildes vajadzībām. Lai mazinātu oficiālās kontroles sistēmas atkarību no publiskajām finansēm, kompetentajām iestādēm būtu jāiekasēvajadzētu būt iespējai iekasēt maksas vai līdzdalības iemaksas, kas segtu izmaksas, kuras tām rodas, veicot oficiālās kontroles attiecībā uz konkrētiem operatoriem un konkrētām darbībām, kuriem saskaņā ar Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem ir jābūt reģistrētiem vai apstiprinātiem atbilstoši Savienības noteikumiem, kas attiecas uz pārtikas un dzīvnieku barības higiēnu, vai noteikumiem, kas reglamentē augu veselību un augu reproduktīvo materiālu. Maksas vai līdzdalības iemaksas no operatoriem būtu jāiekasē arī, lai kompensētu to oficiālo kontroļu izmaksas, kuras veic, lai izsniegtu oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu, un to oficiālo kontroļu izmaksas, ko kompetentās iestādes veic robežkontroles punktos. [Gr. 14]
(55) Maksai būtu jāsedz – bet ne jāpārsniedz – izmaksas, kas kompetentajām iestādēm rodas sakarā ar oficiālo kontroļu veikšanu. Šādas izmaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz katru atsevišķo oficiālo kontroli vai visām oficiālajām kontrolēm, kas veiktas noteiktā periodā. Ja maksas piemēro, pamatojoties uz atsevišķo oficiālo kontroļu faktiskajām izmaksām, operatoriem ar labu atbilstības vēsturi kopējām izmaksām vajadzētu būt zemākām nekā neatbilstīgiem operatoriem, jo oficiālās kontroles tiem būtu jāveic retāk. Lai veicinātu, ka visi operatori ievēro Savienības tiesību aktus neatkarīgi no metodes, kādu dalībvalsts izmanto maksu aprēķināšanai vai tās pamatā būtu faktiskās izmaksas vai vienota likme, ja maksas aprēķina, pamatojoties uz kopējām izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās noteiktā periodā, un iekasē no visiem operatoriem neatkarīgi no tā, vai atskaites periodā uz tiem ir vai nav piemērota oficiāla kontrole, šādas maksas būtu jāaprēķina tā, lai operatoriem ar pastāvīgi labiem Savienības pārtikas aprites tiesību aktu ievērošanas rādītājiem tās būtu izdevīgas.
(56) Būtu jāaizliedz tieši vai netieši kompensēt kompetento iestāžu iekasētās maksas, jo tas var radīt neizdevīgu situāciju operatoriem, kas kompensāciju nesaņem, un var radīt konkurences izkropļojumus. Tomēr, lai atbalstītu mikrouzņēmumus, tie būtu jāatbrīvo no tādu maksu kārtošanas, ko iekasē saskaņā ar šo regulu.
(57) Oficiālo kontroļu finansēšanai, izmantojot no operatoriem iekasētās maksas, būtu jānotiek pilnīgi pārredzami, lai pilsoņi un uzņēmumi varētu saprast, kāda metode un dati ir izmantoti maksu noteikšanai, un būtu informēti par maksu ieņēmumu izlietojumu.
(58) Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumos ir paredzēts, kādos gadījumos noteiktu dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai ir vajadzīgs oficiāls sertificējošās amatpersonas parakstīts sertifikāts. Ir lietderīgi paredzēt vienotu noteikumu kopumu, kurā paredzēts, kādi ir kompetento iestāžu un sertificējošo amatpersonu pienākumi attiecībā uz oficiālo sertifikātu izsniegšanu, kā arī tas, kādām jābūt šādu oficiālo sertifikātu īpašībām, lai nodrošinātu to uzticamību.
(59) Citos gadījumos noteikumi, kas ir šīs regulas darbības jomā, paredz, ka, laižot tirgū vai pārvietojot noteiktus dzīvniekus vai preces, tiem līdzi vajadzētu būt tādai oficiālai etiķetei, oficiālai zīmei vai citam oficiālam apliecinājumam, ko izsniedz operatori kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā vai pašas kompetentās iestādes. Ir lietderīgi noteikt obligāto noteikumu kopumu, kas nodrošinātu, ka arī oficiālie apliecinājumi tiek izsniegti saskaņā ar attiecīgām uzticamības garantijām.
(60) Oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības būtu jāveic, pamatojoties uz analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm, kas atbilst mūsdienu zinātnes līmenim un nodrošina pamatotus, uzticamus un salīdzināmus rezultātus visā Savienībā. Tāpēc oficiālo laboratoriju izmantotās metodes, kā arī to ģenerēto analīzes, testēšanas un diagnostikas datu kvalitāte un vienveidīgums būtu pastāvīgi jāuzlabo. Šajā nolūkā Komisijai būtu jābūt iespējai nozīmēt Eiropas Savienības references laboratorijas un paļauties uz to ekspertu palīdzību visās pārtikas aprites jomās, kurās ir vajadzīgi precīzi un uzticami analīžu, testēšanas un diagnostikas rezultāti. Eiropas Savienības references laboratorijām būtu jo īpaši jānodrošina, ka nacionālajām references laboratorijām un oficiālajām laboratorijām tiek sniegta atjaunināta informācija par pieejamām metodēm, jāorganizē salīdzinoši starplaboratoriju testi vai aktīvi jāpiedalās šādos testos un nacionālajām references laboratorijām vai oficiālajām laboratorijām jāpiedāvā mācību kursi.
(60a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003(19) un Regula (EK) Nr. 1831/2003(20) nosaka Eiropas Savienības ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības references laboratorijai un lopbarības piedevu references laboratorijai attiecīgi tādus konkrētus uzdevumus ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības vai lopbarības piedevu atļaujas piešķiršanas procedūrā, kuri īpaši attiecas uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātās apsekošanas vai analīzes metodes pārbaudi, novērtēšanu un apstiprināšanu. Pieredze liecina, ka zināšanām un speciālajām zināšanām attiecībā uz metožu pārbaudēm, novērtēšanu un apstiprināšanu saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu augsta līmeņa un progresīvu ieguldījumu oficiālo kontroļu efektivitātē. Šīs regulas piemērošanas nolūkā nozīmētajām laboratorijām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un Regulu (EK) Nr. 1831/2003 būtu jārīkojas kā Eiropas Savienības references laboratorijām. [Gr. 16]
(61) Lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla audzēšanu un tirdzniecību, kā arī dzīvnieku labturības jomā, kompetentajām iestādēm būtu jābūt pieejamiemvajadzētu būt pieejai atjauninātiem, uzticamiem un saskaņotiem tehniskajiem datiem, pētījumu konstatējumiem, jaunām metodēm un speciālām zināšanām, kas vajadzīgas šajās jomās spēkā esošo Savienības tiesību aktu pareizai piemērošanai. Šajā nolūkā Komisijai būtu vajadzīga iespēja nozīmēt Eiropas Savienības references centrus attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu un dzīvnieku labturību un paļauties uz to ekspertu palīdzību. [Gr. 17]
(62) Lai īstenotu šīs regulas mērķus un sniegtu ieguldījumu iekšējā tirgus pienācīgā darbībā, nodrošinot, ka patērētāji tam uzticas, būtu efektīvi un konsekventi jāvēršas pret tādām neatbilstībām Savienības pārtikas aprites tiesību aktiem, kuras novēršanai nepieciešami izpildes īstenošanas pasākumi vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, jau šobrīd ļauj kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt steidzīgus pasākumus šādu risku novēršanai, ātri apmainīties ar informāciju par būtiskiem tiešiem vai netiešiem riskiem cilvēku veselībai sakarā ar pārtiku vai dzīvnieku barību vai par būtiskiem riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi sakarā ar dzīvnieku barību, vai krāpšanas pārtikas jomā gadījumā un izplatīt šādu informāciju ar mērķi radīt iespēju veikt steidzamus pasākumus šādu risku novēršanai. Tomēr, kaut arī minētais instruments dod iespēju laikus rīkoties visās attiecīgajās dalībvalstīs, lai apkarotu noteiktus būtiskus riskus pārtikas apritē, to tomēr nevar izmantot, lai starp kompetentajām iestādēm nodrošinātu tādu rezultatīvu pārrobežu palīdzību un sadarbību, kas gādātu, lai pret neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, kam ir pārrobežu dimensija, iedarbīgi vērstos ne vien dalībvalstī, kurā neatbilstība pirmoreiz konstatēta, bet arī tās izcelsmes dalībvalstī. Proti, administratīvajai palīdzībai un sadarbībai būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja apmainīties ar informāciju, konstatēt un izmeklēt lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumu pārrobežu pārkāpumus un veikt iedarbīgus un samērīgus pasākumus, lai vērstos pret šādiem pārkāpumiem. [Gr. 18]
(63) Pēc administratīvas palīdzības pieprasījumu un visu paziņojumu saņemšanas būtu jāveic attiecīgas turpmākās darbības. Lai atvieglotu administratīvas palīdzības sniegšanu un sadarbību, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jānozīmē viena vai vairākas koordinācijas institūcijas, kas sniedz palīdzību un koordinē saziņas plūsmas starp kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs. Lai racionalizētu un vienkāršotu sadarbību starp dalībvalstīm, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka izmantojamo tehnisko instrumentu specifikācijas, koordinācijas institūciju saziņas procedūras un palīdzības pieprasījumu, paziņojumu un atbilžu standartformu.
(64) Būtu jānosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāizstrādā un regulāri jāatjaunina valsts kontroles daudzgadu plāns (VKDP), kurš aptver visas jomas, ko reglamentē Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti, un kurā ir iekļauta informācija par tās oficiālo kontroļu sistēmas struktūru un organizatorisko struktūru. Šāds VKDP ir instruments, ar kura starpniecību katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka oficiālās kontroles visā tās teritorijā un visā pārtikas un lauksaimniecības ķēdē tiek efektīvi veiktas, balstoties uz riska analīzi un ievērojot šo regulu.
(65) Lai garantētu, ka VKDP ir saskaņoti un pilnīgi, dalībvalstīm būtu jānozīmē viena vienīga iestāde, kas atbildīga par to koordinētu sagatavošanu un īstenošanu. Lai veicinātu konsekventu, vienveidīgu un integrētu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, Komisijai būtu jābūt pilnvarām par VKDP pieņemt noteikumus, tajos nosakot oficiālo kontroļu prioritātes, rezultatīvas kontroles procedūras, riska kategorizēšanas kritērijus un snieguma rādītājus VKDP novērtēšanai.
(66) Būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums iesniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu, kurā ietverta informācija par kontroles darbībām un VKDP īstenošanu. Lai atvieglotu salīdzināmu datu vākšanu un nosūtīšanu, šādu datu vēlāku apkopošanu Savienības mēroga statistikas datos un Komisijas ziņojumu sagatavošanu par oficiālo kontroļu darbību visā Savienībā, Komisijai būtu jāspēj pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz ikgadējo ziņojumu standartveidlapām.
(67) Komisijas ekspertiem būtu jāspēj veikt kontroles dalībvalstīs, lai pārbaudītu, kā tiek piemēroti Savienības tiesību akti un kā darbojas nacionālās kontroles sistēmas un kompetentās iestādes. Komisijas kontroles būtu arī jāizmanto kā pamats, lai pārbaudītu un vāktu informāciju par izpildes praksi vai problēmām, ārkārtas situācijām un jaunām norisēm dalībvalstīs.
(68) Dzīvniekiem un precēm no trešām valstīm būtu jāatbilst tādām pašām prasībām, kādas piemēro Savienības dzīvniekiem un precēm, vai prasībām, kas atzītas vismaz par līdzvērtīgām attiecībā uz mērķiem, uz kuriem orientēti Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi. Šis princips ir noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002, kurā paredzēts, ka pārtikai un barībai, ko importē Savienībā, būtu jāatbilst attiecīgajām Savienības pārtikas aprites tiesību aktu prasībām vai prasībām, kuras uzskata vismaz par tām līdzvērtīgām. Konkrētas prasības attiecībā uz šā principa piemērošanu ir paredzētas tādos Savienības noteikumos par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, kas aizliedz ieviest Savienībā noteiktus kaitīgos organismus, kuru Savienībā nav vai kuri Savienībā ir ierobežotā daudzumā, Savienības noteikumos, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības un kas ļauj Savienībā dzīvniekus un noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus ievest tikai no trešām valstīm, kuras iekļautas attiecīgā šim nolūkam sagatavotā sarakstā, un Savienības noteikumos, kas attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem veicamu oficiālo kontroļu organizēšanu un kas arī paredz sagatavot to trešo valstu sarakstu, no kurām šādus produktus var ievest Savienībā. Attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu ir ieviesta līdzvērtības sistēma, ko izmanto to trešo valstu apstiprināšanai un norādīšanai sarakstā, no kurām var importēt augu reproduktīvo materiālu.
(69) Lai nodrošinātu, ka dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, atbilst visām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos noteiktajām prasībām vai prasībām, ko uzskata par tām līdzvērtīgām, papildus prasībām, kas paredzētas Savienības noteikumos par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, Savienības noteikumos, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības, un Savienības noteikumos, ar ko paredz konkrētus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos attiecībā uz fitosanitārajiem un veterinārajiem aspektiem, būtu jāļauj Komisijai paredzēt nosacījumus dzīvnieku un preču ievešanai Savienībā, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu šādu dzīvnieku un preču atbilstību visām attiecīgajām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām. Šādi nosacījumi būtu jāattiecina uz dzīvniekiem vai precēm vai dzīvnieku vai preču kategorijām no visām trešām valstīm vai no noteiktām trešām valstīm vai to reģioniem.
(70) Ja konkrētos gadījumos ir pierādījumi, ka noteikti dzīvnieki vai preces, kuru izcelsme ir trešā valstī vai trešo valstu grupā, vai šādu valstu reģionos, var radīt riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai ja ir pierādījumi, ka, iespējams, ir vērojama būtiska plaša mēroga neatbilstība Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, Komisijai būtu jāspēj noteikt pasākumus šādu risku ierobežošanai.
(71) Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektīva un lietderīga veikšana un, galu galā, cilvēku, dzīvnieku un augu drošība un veselība un vides aizsardzība ir atkarīga arī no tā, cik pieejams kontroles iestādēm ir labi apmācīts personāls ar attiecīgām zināšanām par visiem jautājumiem, kuri ir būtiski attiecībā uz Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu. Komisijai būtu jānodrošina pienācīgas, specializētas mācības, lai veicinātu kompetento iestāžu vienveidīgu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām. Lai uzlabotu zināšanas par Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem un prasībām trešās valstīs, šādas mācības būtu jānodrošina arī kompetento iestāžu personālam trešās valstīs.
(72) Lai veicinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, Komisijai arī būtu jāspēj sadarbībā ar dalībvalstīm organizēt apmaiņas programmas darbiniekiem, kam uzticēta oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību veikšana.
(73) Rezultatīvu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai ir svarīgi, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs, Komisija un – attiecīgā gadījumā – operatori varētu ātri un efektīvi apmainīties ar datiem un informāciju, kas saistīta ar oficiālajām kontrolēm vai izriet no šādām kontrolēm. Ar Savienības tiesību aktiem ir izveidotas vairākas informācijas sistēmas, ko pārvalda Komisija un kas dod iespēju veikt šādu datu un informācijas apstrādi un pārvaldību, izmantojot Savienības mēroga datorizētus rīkus un interneta rīkus. Specializēta sistēma oficiālās kontroles rezultātu dokumentēšanai un izsekošanai ir Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma (TRACES), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK(21) un ko pašlaik izmanto, lai pārvaldītu datus un informāciju par dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un par to oficiālajām kontrolēm. Šī sistēma būtu jāpilnveido un jāpielāgo tā, lai to varētu izmantot visām precēm, attiecībā uz kurām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos ir noteiktas konkrētas prasības vai oficiālās kontroles kārtība. Pastāv arī specializētas datorizētas sistēmas ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un ar Komisiju par riskiem, kas varētu rasties pārtikas apritē vai skart dzīvnieku un augu veselību. Ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 ir izveidota RASFF, ar Regulu (ES) Nr. .../....(22) ir izveidota sistēma, kurā paziņo un ziņo par pasākumiem attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām un krāpšanu pārtikas jomā, un ar Regulu (ES) Nr. .../....(23)+ ir izveidota sistēma, kurā paziņo un ziņo par kaitīgo organismu klātbūtni un paziņo par neatbilstībām. Visām šādām sistēmām būtu jādarbojas saskaņoti un konsekventi, lai izmantotu sinerģiju starp dažādajām sistēmām, izvairītos no dublēšanās, vienkāršotu to darbību un padarītu tās efektīvākas. [Gr. 19]
(74) Lai atbalstītu oficiālo kontroļu efektīvāku pārvaldību, Komisijai būtu jāizveido datorizēta informācijas sistēma, kurā tiek integrētas un pēc vajadzības atjauninātas visas attiecīgās līdzšinējās informācijas sistēmas un kura ļauj izmantot modernus komunikācijas un sertificēšanas rīkus un iespējami efektīvi izmantot ar oficiālajām kontrolēm saistītos datus un informāciju. Lai izvairītos no tā, ka prasības attiecībā uz informāciju lieki dublējas, šāda datorizēta sistēma būtu jāizstrādā, ņemot vērā, ka visos attiecīgos gadījumos vajadzīgs nodrošināt šādas datorizētas sistēmas sadarbspēju ar citām informācijas sistēmām, ar kurām darbojas publiskas iestādes un ar kuru starpniecību notiek vajadzīgu datu apmaiņa vai publiskošana. Turklāt atbilstoši Eiropas digitalizācijas programmai būtu jāparedz iespēja izmantot elektroniskos parakstus tādā izpratnē, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK(24).
(74a) Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un kontroles izmaksas un lai ļautu Savienībai un tās dalībvalstīm efektīvi sazināties elektroniski tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, jāpanāk, ka, apmainoties ar elektroniskajiem sertifikātiem vai citiem elektroniskajiem datiem, Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto starptautiski standartizētu valodu, ziņojuma struktūru un apmaiņas protokolus, pamatojoties uz norādījumiem par elektronisko sertifikāciju standartizētā Globālā tīmekļa konsorcija (WC3) paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML shēmas), kā arī drošus apmaiņas mehānismus starp kompetentajām iestādēm, kā paredzējis ANO Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centrs (ANO/CEFACT). [Gr. 20]
(75) Kompetentajām iestādēm būtu jāizmeklē gadījumi, kuros ir aizdomas par neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, un, ja šāda neatbilstība tiek konstatēta, jānoskaidro tās izcelsme un apjoms, kā arī operatoru atbildība. Tām būtu arī jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie operatori situāciju vērš par labu, un novērstu turpmāku neatbilstību.
(76) Ir īpaši svarīgi oficiālajās kontrolēs pārbaudīt atbilstību lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka visā Savienībā faktiski tiek sasniegti šādu tiesību aktu mērķi. Kļūmes dalībvalsts kontroles sistēmās atsevišķos gadījumos var būtiski kaitēt šādu mērķu sasniegšanai un neatkarīgi no operatoru vai citu dalībnieku iesaistīšanās vai atbildības izraisīt riskus cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi vai izraisīt situācijas, kur nopietni un plašā mērogā netiek ievēroti pārtikas aprites noteikumi. Tāpēc Komisijai uz nopietnām kļūmēm dalībvalsts kontroles sistēmā būtu jāspēj reaģēt, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir šādus riskus lauksaimniecības un pārtikas ķēdē ierobežot vai likvidēt, līdz attiecīgā dalībvalsts īsteno vajadzīgo rīcību, lai kļūmi kontroles sistēmā izlabotu.
(77) Par noteikumu pārkāpumiem visā Savienībā valstu līmenī būtu jāpiemēro iedarbīgas, preventīvas un samērīgas sankcijas. Lai finansiālās sankcijas, kas piemērojamas par tīšiem pārkāpumiem, būtu pietiekami preventīvas, tās būtu jānosaka tādā līmenī, lai nolīdzinātu ekonomisko priekšrocībuvismaz divreiz lielākas nekāekonomiskaislabums, ko pārkāpuma izdarītājs vēlējies iegūt. Būtu arī jānosaka, ka dalībvalstīm jāpiemēro attiecīgas kriminālsankcijas vai administratīvas sankcijas vai abu veidu sankcijas gadījumos, ja operatori oficiālas kontroles laikā nesadarbojas. [Gr. 21]
(77a) Ir lietderīgi ņemt vērā jaunattīstības valstu un jo īpaši vismazāk attīstīto valstu konkrētās vajadzības un palīdzēt tām organizēt savu oficiālo kontroli, lai tās varētu izpildīt nosacījumus par dzīvniekus un preču importu Savienībā. [Gr. 22]
(78) Šī regula attiecas uz jomām, kurām jau piemēro vairākus pašlaik spēkā esošus tiesību aktus. Lai izvairītos no dublēšanās un izveidotu saskaņotu tiesisko regulējumu, būtu jāatceļ un ar šīs regulas noteikumiem jāaizstāj šādi tiesību akti: Padomes Direktīva 89/608/EEK(25), Padomes Direktīva 89/662/EEK(26), Padomes Direktīva 90/425/EEK(27), Direktīva 91/496/EEK, Padomes Lēmums 92/438/EEK(28), Direktīva 96/23/EK, Padomes Direktīva 96/93/EK(29), Direktīva 97/78/EK un Regula (EK) Nr. 882/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu(30). [Gr. 23]
(79) Lai nodrošinātu konsekvenci, būtu jāgroza arī šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001(31), Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005(32), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005(33), Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007(34), Regula (EK) Nr. 1069/2009 Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009(35) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009(36); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012(37); Padomes Direktīva 98/58/EK(38); Padomes Direktīva 1999/74/EK(39); Regula (EK) Nr. 1829/2003; Regula (EK) Nr. 1831/2003; Padomes Direktīva 2007/43/EK(40); Padomes Direktīva 2008/119/EC(41); Padomes Direktīva 2008/120/EK(42) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK(43). [Gr. 24]
(80) Regula (ES) Nr. …/...(44), paredz satvaru, atbilstoši kuram Savienībai visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē minētajās jomās jāfinansē darbības un pasākumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Dažu šo darbību un pasākumu mērķis ir uzlabot oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanu visā Savienībā. Regula (ES) Nr. .../...(45)+ būtu jāgroza tā, lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas ar šo regulu ieviestas Regulā (EK) Nr. 882/2004.
(81) Lai grozītu atsauces uz Eiropas standartiem un šīs regulas II un III pielikumu nolūkā ņemtu vērā tiesību aktu grozījumus un tehnikas un zinātnes attīstību un lai papildinātu šo regulu ar īpašiem noteikumiem, kas reglamentē oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības jomās, uz kurām tā attiecas, arī noteikumiem par personāla kvalifikāciju un mācībām un par kompetento iestāžu papildu pienākumiem un uzdevumiem, par gadījumiem, kuros nav nepieciešama laboratoriju akreditācija, par noteiktiem atbrīvojumiem no oficiālās kontroles uz robežām, par kritērijiem, kas izmantojami, lai noteiktu identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, par to nosacījumu noteikšanu, kas jāievēro attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešām valstīm, par Eiropas Savienības references laboratorijām un centriem piemērojamām papildu prasībām un uzdevumiem, par papildu prasībām, ko piemēro nacionālām references laboratorijām, par kritērijiem riska kategorizēšanai un VKDP snieguma rādītājiem un par ārkārtas situāciju plāniem attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 178/2002, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbā attiecīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti tiek vienlaicīgi, laikus un atbilstīgi nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.
(82) Lai nodrošinātu vienveidīgus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz augu reproduktīvajam materiālam un dzīvnieku labturībai paredzētu Eiropas Savienības references laboratoriju un Eiropas Savienības references centru nozīmēšanu, dalībvalstīs veiktu Komisijas kontroļu programmu pieņemšanu, pastiprinātu kontroļu veikšanu gadījumos, kad ir pārkāpti lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi, kad ir nepieciešama saskaņota Komisijas palīdzība un turpmāki pasākumi, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras.
(83) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, arī noteikumus un kārtību attiecībā uz revīziju, sertifikātu un citu dokumentu formu, datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu izveidi, sadarbību starp operatoriem un kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm savā starpā un ar muitas dienestiem un citām iestādēm, paraugu ņemšanas un laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm un to validēšanu un interpretēšanu, izsekojamību, to produktu vai preču iekļaušanu sarakstos, kam piemēro kontroli, kā arī to valstu vai reģionu iekļaušanu sarakstā, kas var eksportēt konkrētus dzīvniekus un preces uz Savienību, sūtījumu iepriekšēju paziņošanu, informācijas apmaiņu, robežkontroles punktiem, izolēšanu un karantīnas noteikšanu, trešo valstu veiktās pirmseksporta kontroles apstiprināšanu, pasākumiem riska ierobežošanai vai būtiskas plašas mēroga neatbilstības izbeigšanai attiecībā uz noteiktiem dzīvniekiem vai precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī vai tās reģionā, to trešo valstu vai reģionu atzīšanu, kas piedāvā garantijas, kuras līdzvērtīgas Savienībā piemērojamām, un tādas atcelšanu, mācībām un apmaiņas programmām starp dalībvalstīm, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(46).
(84) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ko veic, lai nodrošinātu Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumu piemērošanu, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet, ņemot vērā tā ietekmi, sarežģītību un pārrobežu un starptautisko raksturu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I sadaļa
Priekšmets, darbības joma un definīcijas
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz
a) dalībvalstu kompetento iestāžu veikto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību īstenošanu;
b) oficiālo kontroļu finansēšanu;
c) administratīvo palīdzību un sadarbību starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu 2. punktā minēto noteikumu pareizu piemērošanu;
d) Komisijas kontroļu veikšanu dalībvalstīs un trešās valstīs;
e) to nosacījumu pieņemšanu, kam jāatbilst dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešās valsts;
f) ar oficiālām kontrolēm saistītās informācijas un datu pārvaldībai paredzētas datorizētas informācijas sistēmas izveidi.
2. Šī regula attiecas uz oficiālām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību šādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti Savienības vai dalībvalstu līmenī, ar mērķi minētajās jomās piemērot Savienības tiesību aktus:
a) noteikumi, kas reglamentē pārtiku, un pārtikas nekaitīgumu un veselīgumu jebkurā tās ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā, arī noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju intereses un informāciju, kā arī noteikumi, kas reglamentē saskarei ar pārtikas produktiem paredzētu materiālu un izstrādājumu ražošanu un izmantošanu;
b) noteikumi, kas reglamentē ĢMPO apzinātu izplatīšanu vidē un to ierobežotu lietošanu;
c) noteikumi, kas reglamentē dzīvnieku barību un dzīvnieku barības nekaitīgumu visos tās ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, un dzīvnieku barības izmantošanu, arī noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju veselību, intereses un informāciju;
d) noteikumi, kas paredz dzīvnieku veselības prasības;
e) noteikumi, kuru mērķis ir novērst un mazināt cilvēku un dzīvnieku veselības riskus, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti;
ea) noteikumi, kuru mērķis ir novērst un līdz minimumam samazināt antimikrobo rezistenci, ko novēro dzīvniekiem un cilvēkiem, kā arī vidē;
f) noteikumi, kas paredz dzīvnieku labturības prasības;
g) noteikumi par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem;
h) noteikumi par augu reproduktīvā materiāla audzēšanu laišanai tirgū un tā laišanu tirgū;
i) noteikumi, kas paredz prasības augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un izmantošanai un pesticīdu ilgtspējīgai izmantošanai;
j) noteikumi, kas reglamentē bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu;
k) noteikumi par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību izmantošanu un marķēšanu;
ka) noteikumi par konkrētu vielu un to atlieku kontroli dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos; [Gr. 25, 26 un 27]
3. Šī regula attiecas arī uz oficiālām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, kas noteiktas 2. punktā minētajos noteikumos un attiecas uz šādiem dzīvniekiem un precēm:
a) kurus ieved Savienībā no trešām valstīm;
b) kuri paredzēti eksportēšanai uz trešām valstīm.
4. Šī regula neattiecas uz oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību:
a) Regulai (EK) Nr. 1234/2007 jomās, kuras nav uzskaitītas minētās regulas II daļas II sadaļas I nodaļā. Tomēr minētā regula attiecas uz aizsargātiem vīna cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; [Gr. 28]
b) Eiropas un Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/63/ES(47);
ba) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/82/EK(48). [Gr. 29]
5. Šīs regulas 3. – 5. pants, 7. pants, 11. panta 2. un 3. punkts, 14. pants, 30.–33. pants, 36.–41. pants, 76. pants, III un IV sadaļa un 129. un 136. pants attiecas arī uz citām oficiālajām darbībām, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu vai šā panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) “oficiālā kontrole” ir jebkāda veida kontrole, tostarp arī prasību pārbaude dzīvniekiem un precēm no trešām valstīm, ko paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, kuru kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību: [Gr. 30]
a) šai regulai;
b) 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
2) “citas oficiālās darbības” ir jebkuras darbības, kas nav oficiāla kontrole un ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar:
a) šo regulu;
b) 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, izņemot g) apakšpunktu, lai nodrošinātu minēto noteikumu piemērošanu; [Gr. 31]
3) “pārtikas aprites tiesību akti” ir pārtikas aprites tiesību akti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 1. punktā;
4) “dzīvnieku barības aprites tiesību akti” ir normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē dzīvnieku barību kopumā un, konkrētāk, dzīvnieku barības nekaitīgumu Savienības vai valstu līmenī; tie attiecas uz visiem dzīvnieku barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmiem un dzīvnieku barības izmantošanu;
5) “kompetentās iestādes” ir:
a) dalībvalsts centrālās iestādes, kas atbildīgas par oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanu un veikšanu, piemēram, sertifikātu vai apliecinājumu izsniegšanu, laboratoriju nozīmēšanu, informācijas apmaiņu iestāžu sadarbības kontekstā, kā arī lēmumu pieņemšanu par pasākumiem pārkāpumu novēršanai atbilstīgi šai regulai un 1. panta 2. punktā minētajiempunkta noteikumiem atbilstošo oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanu; [Gr. 32]
b) jebkura cita iestāde, kam uzticēta minētā atbildība;
c) attiecīgā gadījumā – trešās valsts attiecīgās iestādes;
6) “dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../...(49) 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, izņemot “lolojumdzīvniekus”; [Gr. 33]
7) “preces” ir jebkura prece, uz kuru attiecina vienu vai vairākus no 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, izņemot dzīvniekus;
8) “pārtika” ir pārtika, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā;
9) “dzīvnieku barība” ir barība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;
10) “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā;
11) “atvasinātie produkti” ir atvasinātie produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 2. punktā;
12) “kaitīgie organismi” ir kaitīgie organismi, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../....(50) 1. panta 1. punktā;
13) “augi” ir augi, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../.... (51) 2. panta 1. punktā;
14) “augu reproduktīvais materiāls” ir augu reproduktīvais materiāls, kas definēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Regulas par augu reproduktīvo materiālu numurs, datums, nosaukums un zemsvītras piezīmē atsauci uz OV] 3. panta 2. punktā; [Gr. 34]
15) “augu aizsardzības līdzekļi” ir augu aizsardzības līdzekļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 1. punktā; Šajā regulā „augu aizsardzības līdzekļi” ir arī aktīvās vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 2. punktā un citas vielas vai preparāti, kas minēti tās pašas regulas 2. panta 3. punktā; [Gr. 35]
16) “svešzemju suga” ir suga, apakšsuga vai zemākas klasifikācijas taksons, kas ieviesies ārpus tā dabiskās kādreizējās vai pašreizējās izplatības zonas, arī jebkādas šādu sugu organismu daļas, gametas, sēklas, olas vai pavairojamais materiāls, kā arī jebkādi hibrīdi vai šķirnes, kas varētu izdzīvot un vēlāk vairoties; [Gr. 36]
17) “dzīvnieku izcelsmes produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004(52) I pielikuma 8.1. punktā;
18) “reproduktīvie produkti” ir reproduktīvie produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../....(53) 4. panta 1. punkta 25. apakšpunktā;
19) “augu produkti” ir augu produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../....(54) 2. panta 2. punktā;
20) “citi objekti” ir citi objekti, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../.... (55) 2. panta 4. punktā;
21) “riska novērtējums” ir riska novērtējums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 11. punktā;
22) “sertificējošā amatpersona” ir
a) jebkura kompetento iestāžu amatpersona, ko šīs iestādes pilnvarojušas parakstīt oficiālos sertifikātus;
b) ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie noteikumi – jebkura cita persona, ko kompetentās iestādes pilnvarojušas parakstīt oficiālos sertifikātus;
23) “oficiāls sertifikāts” ir jebkurš rakstisks vai elektronisks dokuments, ko parakstījusi sertificējošā amatpersona un kas apliecina atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kuras paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;
24) “neatbilstība” ir neatbilstība
a) šai regulai;
b) 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
25) “oficiāls apliecinājums” ir jebkura etiķete, zīme vai cits apliecinājums, ko izsniedz operatori kompetento iestāžu uzraudzībā, kuru īsteno ar specializētu oficiālo kontroļu starpniecību, vai kompetentās iestādes pašas un kas garantē atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kuras paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos; [Gr. 37]
26) “operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru attiecas viens vai vairāki pienākumi, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos, izņemot kompetentās iestādes un pārējās institūcijas, kuras ir atbildīgas par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām;
27) “sūtījums” ir kāds skaits dzīvnieku vai kāds daudzums preču, kuri atbilst vienam un tam pašam veidam, klasei vai aprakstam, uz kuriem attiecas viens un tas pats oficiālais sertifikāts, oficiālais apliecinājums vai jebkurš cits dokuments, kuri tiek nosūtīti ar vienu transportlīdzekli un kuriem ir viena un tā pati izcelsme; sūtījumā var būt viena vai vairākas partijas;
28) “inspicēšana” ir tāda veida oficiālā kontrole, kurā tiek pārbaudīti:
a) dzīvnieki vai preces;
b) darbības, kas ir to operatoru kontrolē, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punktā minēto noteikumu tvērums, un aprīkojums, transportlīdzekļi, substances un, materiāli un piesardzības pasākumi, ko izmanto šādu darbību veikšanai; [Gr. 38]
c) vietas, kurās operatori veic savas darbības;
ca) šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētā dokumentācija; [Gr. 39]
29) “robežkontroles punkts” ir vietapārbaužu centrs, ko dalībvalsts nozīmējusi 45. panta 1. punktā paredzēto kontroļu veikšanai, un pie tās piederošais komplekss; [Gr. 40]
30) “revīzija” ir sistemātiska un neatkarīga pārbaude, ko veic, lai noskaidrotu, vai darbības un ar šīm darbībām saistītie rezultāti atbilst plānotajiem pasākumiem un vai šie pasākumi tiek īstenoti rezultatīvi un ir piemēroti mērķu sasniegšanai;
31) “vērtējums” ir operatoru klasifikācija, kuras pamatā ir to atbilstība vērtēšanas kritērijiem;
32) “oficiālais veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko nozīmējušas kompetentās iestādes un kas ir attiecīgi kvalificēts, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālāsoficiālas darbības saskaņā ar [Gr. 42]
a) šo regulu;
b) 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
33) “apdraudējums” ir jebkurš ierosinātājs vai apstāklis, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi;
34) “īpašs riska materiāls” ir audi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā;
35) “tāls pārvadājums” ir pārvadājums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1/2005 2. panta m) punktā;
36) “izvešanas vieta” ir robežkontroles punkts vai jebkura cita vieta, kuru nozīmējusi dalībvalsts un caur kuru dzīvnieki, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1/2005 darbības joma, tiek izvesti no Savienības muitas teritorijas;
37) “pesticīdu lietošanas iekārta” ir jebkurš aparāts, kas definēts Direktīvas 2009/128/EK 3. panta 4. punktā;
38) “deleģētā institūcija” ir neatkarīga trešā persona, kam kompetentās iestādes deleģējušas konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus saistībā ar oficiālāmkontrolēm un citām oficiālām darbībām; [Gr. 43]
39) “bioloģisko produktubioloģiskāsražošanas kontroles iestāde” ir dalībvalsts publiska administratīva organizācija, kam kompetentās iestādes ir pilnīgi vai daļēji uzticējušas savu kompetenci attiecībā uzpārbaudīt un sertificēt bioloģiskās ražošanas nozariatbilstoši Regulai (EK) Nr. 834/2007, attiecīgā gadījumā arī attiecīgā trešās valsts iestāde vai iestāde, kas darbojas trešā valstī; [Gr. 44]
40) “kontroles pārbaudes procedūras” ir pasākumi, ko kompetentās iestādes ievieš, un darbības, ko tās veic, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību konsekvenci un efektivitāti;
41) “skrīnings” ir oficiālās kontroles veids, ko īsteno, plānotā secībā veicot novērojumus vai mērījumus nolūkā rast priekšstatu par atbilstību šai regulai un 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
42) “mērķorientēts skrīnings” ir oficiālās kontroles veids, kas saistīts ar viena vai vairāku operatoru vai to darbību novērošanu;
43) “kontroles sistēma” ir sistēma, kas aptver kompetentās iestādes un resursus, struktūras, pasākumus un procedūras, kuras ieviestas dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas saskaņā ar šo regulu un 15.–24. pantā paredzētajiem noteikumiem;
44) “līdzvērtība” vai “līdzvērtīgi” ir sistēmas, kas kopumā ir vienādas un atbilst tiem pašiem mērķiem: [Gr. 45]
(a) dažādu sistēmu vai pasākumu spēja sasniegt vienus un tos pašus mērķus;[Gr. 46]
(b) dažādas sistēmas vai pasākumi, kas spēj sasniegt vienus un tos pašus mērķus;[Gr. 47]
45) “ievešana Savienībā” ir dzīvnieku un preču ievešana vienā no I pielikumā norādītajām teritorijām;
46) “dokumentu kontrolpārbaude” ir to oficiālo sertifikātu, oficiālo apliecinājumu un cita dokumenta vai dokumentu, arī komerciālu dokumentu, pārbaude, kuriem jābūt pievienotiem sūtījumam, kā paredzēts 1. panta 2. punktā un 54. panta 1. punktā minētajos noteikumos vai īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 75. panta 3. punktu, 125. panta 4. punktu, 127. panta 1. punktu un 128. panta 1. punktu;
47) “identitātes kontrolpārbaude” ir vizuāla inspicēšana, kurā pārbauda, vai sūtījuma saturs un marķējums, arī zīmes uz dzīvniekiem, zīmogi un transportlīdzekļi, atbilst informācijai, kas sniegta oficiālajos sertifikātos, oficiālajos apliecinājumos vai citos sūtījumam pievienotajos dokumentos;
48) “fiziska kontrolpārbaude” ir dzīvnieku vai preču un, attiecīgā gadījumā, iesaiņojuma, transportlīdzekļu, marķējuma un temperatūras kontrolpārbaude, paraugu ņemšana analīzes veikšanai, testēšanai vai diagnostikai un jebkura cita kontrolpārbaude, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
49) “pārkraušana” ir to preču vai dzīvnieku pārvietošana, uz kurām attiecas 45. panta 1. punktā minētās oficiālās kontroles un kuras ar kuģi vai ar gaisa kuģi pa jūru vai ar gaisa transportu ir atvestas no trešās valsts un muitas uzraudzībā, gatavojoties tālākai pārvietošanai, tajā pašā ostā vai lidostā tiek nogādātas uz citu kuģi vai gaisa kuģi; [Gr. 48]
50) “tranzīts” ir tāda pārvietošana no trešās valsts uz kādu citu trešo valsti, kura muitas uzraudzībā notiek caur vienu no I pielikumā sarakstā norādītajām teritorijām vai notiek no vienas no I pielikumā sarakstā norādītajām teritorijām uz citu I pielikumā norādītu teritoriju, šķērsojot trešās valsts teritoriju;
51) “muitas dienestu uzraudzība” ir darbība, kas definēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92(56) 4. panta 13. punktā;
52) “muitas dienestu kontrole” ir muitas kontrole, kas definēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 14. punktā;
53) “oficiāla aizturēšana” ir procedūra, ar kuras starpniecību kompetentās iestādes nodrošina, ka tādus dzīvniekus un preces, kam jāveic oficiālās kontroles, nepārvieto vai neaizskar, pirms nav pieņemts lēmums par to galamērķi; tas attiecas arī uz glabāšanu, ko pēc kompetento iestāžu norādījumiem un to kontrolē veic operatori; [Gr. 49]
54) “papildu oficiālās kontroles” ir kontroles, kas sākotnēji nav plānotas un par ko ir izlemts, pamatojoties uz iepriekšēju oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību konstatējumiem;
55) “oficiāla sertificēšana” ir procedūra, ar kuras starpniecību kompetentās iestādes apliecina atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;
56) “kontroles plāns” ir kompetento iestāžu noteikts apraksts, kurā ietverta informācija par oficiālās kontroles sistēmas struktūru un organizatorisko struktūru un par tās darbību un sīki izstrādāts to oficiālo kontroļu plāns, kas noteiktā laikposmā veicamas katrā no 1. panta 2. punktā minētajām jomām;
57) “pārvadājuma žurnāls” ir dokuments, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 1/2005 II pielikuma 1.–5. punktā;
57a) “veterinārārsta palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šīs regulas III pielikumu ir kvalificēta darboties šādā amatā un ko iecēlusi kompetentā iestāde, un kas strādā valsts pilnvarota veterinārārsta pakļautībā un atbildībā; [Gr. 50]
II sadaļa
Oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības dalībvalstīs
I nodaļa
Kompetentās iestādes
3. pants
Kompetento iestāžu nozīmēšana
1. Katrai jomai, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi, dalībvalstis nozīmē kompetento iestādidalībvalstīs ir viena vai vairākas kompetentās iestādes, kam tās uztic pienākumu veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbībaskuras atbild par oficiālo kontroļu plānošanu, organizēšanu un attiecīgā gadījumā veikšanu. [Gr. 51]
2. Ja vienā un tajā pašā jomā dalībvalsts pienākumu veikt oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības uzticdalībvalstij ir vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei valsts, reģionālā vai vietējā līmenī vai ja kompetentajām iestādēmiena kompetentā iestāde valsts, reģionālā vai vietējā līmenī vai ja kompetentās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 1. punktu, šāda nozīmēšana ļaujir tiesīgas konkrētus ar oficiālajām kontrolēm vai citām oficiālajām darbībām saistītus pienākumuspienākumus saistībā ar oficiālajām kontrolēm nodot citām publiskām iestādēm, tad dalībvalstsjānodrošina, ka: [Gr. 52]
a) ievieštiek ieviestas procedūras, lai nodrošinātu, ka koordinācija starp visām iesaistītajām iestādēm ir efektīva un lietderīga un ka oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības visā tās teritorijā ir konsekventas un rezultatīvas; [Gr. 53]
b) nozīmē vienīgo atbildīgo iestādi, kuras pienākums ir koordinēt sadarbību un saziņu ar Komisiju un citām dalībvalstīm attiecībā uz tādām oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kas veiktas attiecīgajā teritorijākatrā dalībvalsts noteiktajā jomā, lai ietvertu visas 1. panta 2. punktā minētās jomas. [Gr. 54]
3. Kompetentās iestādes, kuru pienākums ir pārbaudīt atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, var uzticēt konkrētus oficiālās kontroles pienākumus vienai vai vairākām bioloģisko produktubioloģiskāsražošanas kontroles iestādēm. Tādos gadījumos tās piešķir koda numuru katrai no šādām iestādēm. [Gr. 55]
4. Dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstis paziņo kontaktinformāciju un tās grozījumus attiecībā uz šādām iestādēm:
a) kompetentās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 1. punktu;
b) vienīgās atbildīgās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;
c) bioloģisko produktu kontroles iestādes, kas minētas 3. punktā;
d) deleģētās institūcijas, kas norādītas 25. panta 1. punktā.
Pirmajā daļā minēto informāciju arī publisko.
5. Dalībvalstis 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm var uzticēt pienākumu veikt kontroles, lai pārbaudītu atbilstību tādiem noteikumiem vai piemērotu tādus noteikumus, arī noteikumus, kas reglamentē īpašus riskus, kurus var radīt svešzemju sugu klātbūtne Savienībā, kas nav minēti 1. panta 2. punktā. [Gr. 56]
6. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt, ar kādiem līdzekļiem jāpublisko 4. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Līdzekļi, ar kādiem 4. punktā minētā informācija ir jādara pieejama sabiedrībai, jebkurā gadījumā ietver publicēšanu internetā. [Gr. 57]
4. pants
Kompetento iestāžu vispārīgie pienākumi
1. Kompetentajām iestādēm:
a) ir nodrošinātas tādasizstrādā procedūras un pasākumi, lai būtu gādāts parpasākumus, kas nodrošina oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektivitāti un atbilstību;
b) ir nodrošināti tādi pasākumi, lai būtu gādāts parievieš pasākumus, kas nodrošina oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību objektivitāti, neatkarību, kvalitāti, saskaņotību un konsekvencivienotus mērķus visos līmeņos; tie nekādā gadījumā nav saistīti ar vai atkarīgi no operatoriem, kurus tās kontrolē;
c) ir nodrošināti tādi pasākumi, lai būtu gādāts, ka personāls, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, ir objektīvs, nav iesaistīts nekādos interešu konfliktos un tam nav neatbilstošu sakaru, kas ļautu gūt ekonomisku labumu vai apdraudētu tā objektivitāti;
d) ir nodrošināta vai ir pieejama analīzei, testēšanai un diagnostikai pietiekama laboratoriju kapacitāte;nodrošina savai laboratorijai pietiekamu kapacitāti vai pieeju citai laboratorijai ar pietiekamu kapacitāti analīžu, testu un diagnostikas veikšanai;
e) ir nodrošināts vai pieejams pietiekams tādsnodrošina pietiekamu skaitu vai piekļuvi pietiekamam skaitam neatkarīgu, attiecīgi kvalificēts un pieredzējis personālskvalificētu un pieredzējušu darbinieku (attiecībā uz 1. panta 1. un 2. punktā minētajām kontroļu prasībām), lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu veikt pilnā apjomā efektīvi un lietderīgi;
f) ir nodrošināti atbilstīginodrošina atbilstīgus un pienācīgi uzturēti kompleksi un aprīkojumsuzturētus kompleksus un aprīkojumu, lai būtu gādāts, ka personāls oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varvarētu veikt efektīvi un lietderīgi;
g) ir juridiskas pilnvarasjuridiski pilnvarotas veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības un īstenot pasākumus, kas paredzēti šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;
h) irievieš juridiskas procedūras, kas nodrošina, ka personālam ir piekļuve operatoru telpām un operatoru rīcībā esošajiem dokumentiem, lai tas varētu pienācīgi izpildīt savus uzdevumus;
i) ir nodrošinātiizstrādā ārkārtas situāciju plāni un tāsplānus un ir gatavas ārkārtas gadījumā šādus plānus īstenot, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
2. Personāls, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības:
-a) ir ierēdņi, ko nodarbina kompetentās iestādes vai neatkarīga publiskā iestāde, kuru kompetentā iestāde deleģējusi veikt oficiālās kontroles vai citas oficiālas darbības;
a) savas kompetences jomā tiek tā attiecīgi apmācīts, lai varētu kompetenti izpildīt savus pienākumus un konsekventi veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības;
b) pārzina jaunākās norises savā kompetences jomā un pēc vajadzības tiek regulāri papildus apmācīts;
c) tiek apmācīts par II pielikuma I nodaļā izklāstītajiem tematiem un par kompetento iestāžu pienākumiem, kas izriet no šīs regulas.
Kompetentās iestādes izstrādā un īsteno mācību programmas, lai nodrošinātu, ka personāls, kas veic oficiālās kontroles un oficiālās darbības, tiek apmācīts, kā minēts pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā.
3. Lai nodrošinātu, ka 1. punkta e) apakšpunktā un 2. punktā minētajam kompetento iestāžu personālam ir vajadzīgā kvalifikācija, prasmes un zināšanas, Komisija, ņemot vērā zinātniskās un tehniskās zināšanas, kas vajadzīgas, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības katrā no 1. panta 2. punktā minētajām jomām, ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz noteikumiem, kuri reglamentē konkrētās prasības attiecībā uz šāda personāla kvalifikāciju un mācībām.
4. Ja kompetentās iestādes dienestosveicamo darbību jomā kompetentajā iestādē ir vairāk nekā viena struktūrvienība, kas kompetenta veikt oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības, starp dažādajām struktūrvienībām nodrošina efektīvu un lietderīgu koordināciju un sadarbību. [Gr. 58 un 341]
5. pants
Kompetento iestāžu revīzija
1. Kompetentās iestādes veic vai uzdod veikt iekšējas revīzijas un, ņemot vērā revīziju rezultātus, veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu iestāžu atbilstību šai regulai.
Šādas revīzijas:
a) izvērtē neatkarīgi eksperti;
b) veic pārredzamā veidā.
2. Kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma dara Komisijai pieejamus 1. punktā minēto revīziju rezultātus. [Gr. 59]
3. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus 1. punktā minēto revīziju veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. pants
Kompetento iestāžu lēmumi par fiziskām un juridiskām personām
Kompetento iestāžu saskaņā ar 53. pantu, 64. panta 3. un 5. punktu, 65. pantu, 134. panta 2. punktu un 135. panta 1. un 2. punktu pieņemtus lēmumus par fiziskām vai juridiskām personām šādas personas var apstrīdēt saskaņā ar valsts līmeņa tiesību aktiem.
7. pants
Kompetento iestāžu personāla pienākumi attiecībā uz konfidencialitāti
1. Kompetentās iestādes pieprasa, lai to personāls neizpaustu ārpus kompetentās iestādes informāciju, kas uzzināta, veicot pienākumus saistībā ar oficiālajām kontrolēm vai citām oficiālām darbībām, un uz ko pēc būtības attiecas dienesta noslēpums, ievērojot 2. punktu.
2. Ja vien attiecīgo informāciju izpaust neliek sevišķi svarīgas sabiedrības intereses vai izpaušanu nepieprasa Savienības tiesību akti, 1. punktā minētais dienesta noslēpums aptver tādu informāciju, kuras izpaušana kaitētu:
a) inspicēšanas, izmeklēšanas vai revīzijas mērķim;
b) fiziskas vai juridiskas personas komercinterešu aizsardzībai;
c) tiesvedības un juridiska atzinuma aizsardzībainotiekošai tiesvedībai un juridiskām konsultācijām;
ca) kompetento iestāžu lēmumu pieņemšanas procesam;
2.a Kompetentās iestādes, nosakot, vai izpaušanu nepieprasa sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, cita starpā ņem vērā šādus elementus:
a) iespējamos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai videi;
b) šādu risku raksturu, nopietnību un apmēru, lai nodrošinātu, ka izpaušana ir samērīga dotajā situācijā;
3. Neskarot sā panta 1. un 2. punkts neliedz kompetentajām iestādēm publicētpunktukompetentās iestādes publicē vai citādi publiskotpublisko informāciju par tādu oficiālo kontroļu rezultātiem, kas attiecas uz atsevišķiem operatoriem, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) pirms publicētādas informācijas publicēšanas vai izpaust tādu informācijuizpaušanas, ko kompetentā iestāde plāno publicēt vai citādi darīt pieejamu sabiedrībai, attiecīgajam operatoram ir dota iespēja šo informāciju komentēt;
b) publicētajā vai publiskotajā informācijainformācijā ir ņemti vērā attiecīgā operatora izteiktie komentāri vai arī tā ir publicēta vai izpausta kopā ar šādiem komentāriem.
3.a Kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu publicētā vai publiskotā informācija ir precīza un ka, ja tā vēlāk izrādās neprecīza, to attiecīgi koriģē. [Gr. 60]
II nodaļa
Oficiālās kontroles
8. pants
Oficiālo kontroļu vispārīgie noteikumi
1. Kompetentās iestādes visiem operatoriemuzņēmumiem regulāri veic oficiālās kontroles, pamatojoties uz riska analīzi un pietiekami bieži, ņemot vērā: [Gr. 61]
a) apzinātos riskus, kas saistīti ar:
i) dzīvniekiem un precēm,
ii) darbībām, kurasun piesardzības pasākumiem, kuri ir operatoru kontrolē, [Gr. 62]
iii) vietu, kur notiek operatoru darbības;
iv) tādu produktu, procesu, materiālu lopbarības piedevu vai substanču izmantošanu, kuri var ietekmēt dzīvnieku barības vai pārtikas nekaitīgumu un veselīgumu, dzīvnieku veselību vai dzīvnieku labturību, augu veselību vai augu reproduktīvā materiāla identitāti un kvalitāti vai vai– ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – var nelabvēlīgi ietekmēt vidi; [Gr. 63]
iva) iespējamību, ka patērētāji varētu tikt maldināti par produkta īpašībām, kvalitāti vai sastāvu vai iespējamību, ka patērētājiem radīsies finansiāli zaudējumi tādēļ, ka operators ir sniedzis maldinošu informāciju; [Gr. 64]
ivb) procesa prasībām saskaņā ar 1. panta 2. punkta j) apakšpunktu; [Gr. 65]
b) attiecībā uz operatoriemuzņēmumiem veikto oficiālo kontroļu iepriekšējos rezultātus un operatoruuzņēmumu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem; [Gr. 66]
c) tādu operatoru paškontroļu uzticamību un rezultātus, ko veikuši paši operatori vai pēc to pieprasījuma trešā persona, lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem. Informāciju par šīm paškontrolēm izmanto pēc iespējas biežāk, samazinot slogu operatoriem; [Gr. 67]
ca) to, ko patērētāji sagaida saistībā ar pārtikas produktu un preču īpašībām, kvalitāti un sastāvu; [Gr. 68]
d) jebkādu informāciju, kas varētu liecināt par neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
da) privātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ko ir ieviesuši operatori, kurus ir sertificējušas un revidējušas neatkarīgas un atzītas sertificēšanas iestādes; [Gr. 69]
2. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic regulāri un pietiekami bieži, lai varētu identificēt iespējamus tīšus 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpumus, tā pārbaudot atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajām prasībām un procesa kritērijiem, papildus 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī ar šādiem iespējamiem tīšiem pārkāpumiem saistītu informāciju, ar ko apmainās, izmantojot IV sadaļā paredzētās administratīvās palīdzības mehānismus, un jebkādu citu informāciju, kas norāda uz šādu pārkāpumu iespējamību. [Gr. 70]
2.a Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu 1. un 2. punktā minēto kontroļu veikšanas vienotu obligāto biežumu. Ja vajadzīgs, šādu obligāto biežumu, kas balstās uz riska novērtējumu, nosaka atšķirīgu katram produktam, procesam vai darbībai, uz ko saskaņā ar šo regulu attiecas oficiālās kontroles. [Gr. 71]
3. Oficiālās kontroles, ko, pirms noteiktus dzīvniekus vai preces laiž tirgū vai pārvieto, veic, lai izsniegtu tādus oficiālus sertifikātus vai oficiālus apliecinājumus, kas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem vajadzīgi kā priekšnosacījums dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai, veic saskaņā ar:
a) šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
b) deleģētajiem aktiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 15.–24. pantu.
4. Oficiālās kontroles veic bez iepriekšēja brīdinājuma, izņemot gadījumus, kur:
a) ir nepieciešams iepriekš informēt operatoru;[Gr. 72]
b) operators šādas oficiālas kontroles ir pieprasījis. Šādas izziņotas kontroles neaizstāj standarta kontroles, par kurām nav sniegts iepriekšējs brīdinājums; [Gr. 73]
ba) tiek veiktas revīzijas, lai pārbaudītu, vai ir izpildītas prasības atbilstoši 1. panta 2. punkta j) apakšpunktam. [Gr. 74]
5. Ciktāl iespējams, oficiālās kontroles veic tā, lai slogu operatoriem mazinātu līdzminimumamadministratīvo slogu un traucējumi to darbībai būtu pēc iespējas minimāli, negatīvi neietekmējot kontroles kvalitāti; šajā sakarā, ja tam pašam operatoram vienā laika posmā ir veicamas dažādas oficiālās kontroles, kompetentā iestāde tās apvieno. Ja operatoriem piemēro dažādas oficiālās kontroles, dalībvalstis nodrošina saskaņotu pieeju, lai apvienotu pašreizējos kontroles pasākumus. [Gr. 75]
6. Kompetentās iestādes veic oficiālās kontroles vienādi rūpīgi neatkarīgi no tā, vai attiecīgie dzīvnieki un preces:
a) ir pieejami Savienības tirgū, turklāt neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir dalībvalstī, kurā oficiālās kontroles tiek veiktas, vai citā dalībvalstī;
b) ir paredzēti eksportēšanai no Savienības;
c) tiek ievesti Savienībā no trešām valstīm.
7. Ciktāl tas ir stingri nepieciešams oficiālo kontroļu organizēšanai, galamērķa dalībvalstis var pieprasīt pieprasa, lai operatori, kam dzīvniekus vai preces piegādā no citas dalībvalsts, ziņotu par šādu dzīvnieku vai preču atvešanu. [Gr. 76]
9. pants
Personas, procesi un darbības, darbības, metodes un paņēmieni, kam veic oficiālās kontroles [Gr. 77]
Ciktāl tas nepieciešams, lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic:
a) attiecībā uz dzīvniekiem un precēm visos ražošanas, pārstrādes, tirdzniecības un izplatīšanas posmos; [Gr. 78]
b) attiecībā uz substancēm, materiāliem vai citiem objektiem, kas var ietekmēt dzīvnieku un preču īpašības vai veselību, visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos; [Gr. 79]
c) attiecībā uz operatoriem un darbībām, kas ir to kontrolē, attiecībā uz minēto, platībām, kultūrām operatoru telpām un procesiem, glabāšanu, transportu, preču izmantošanu un dzīvnieku turēšanu; [Gr. 80]
ca) attiecībā uz visiem dokumentiem (tostarp elektroniskā veidā), kas attiecas uz veiktajiem darbiem vai pārvadājumiem. [Gr. 81]
10. pants
Oficiālo kontroļu pārredzamība
1. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic, nodrošinot augstu pārredzamības līmeni un publisko būtisku informāciju par oficiālo kontroļu organizēšanu un veikšanu.
Tās arī nodrošina, ka regulāri un laikusvismaz reizi gadā publicē šādu informāciju:
a) oficiālo kontroļu veids, skaits un galīgais rezultāts;
b) konstatēto neatbilstību veids un skaits;
c) gadījumito gadījumu veids un skaits, kuros kompetentās iestādes veikušas pasākumus saskaņā ar 135. pantu;
d) gadījumito gadījumu veids un skaits, kuros piemērotas 136. pantā minētās sankcijas. [Gr. 82]
2. Lai nodrošinātu šā panta 1. punktā paredzēto noteikumu vienādu īstenošanu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka un pēc vajadzības atjaunina formu, kādā publicējama 1. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūrunodrošina dalībvalstīm atbilstošus norāžu dokumentus, tostarp standartizēta ziņošanas formāta priekšlikumu, kas jebkurā gadījumā paredz minēto norāžu dokumentu publicēšanu internetā. [Gr. 83]
3. Kompetentās iestādes ir tiesīgas publicēt vai citādi publiskot informāciju par vērtējumu, kas atsevišķiem operatoriem piešķirts, pamatojoties uz pēdējo četru oficiālo kontroļu rezultātiem, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) vērtēšanas kritēriji ir objektīvi, pārredzami un publiski pieejami;
b) ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa konsekvenci un pārredzamību;
ba) nelabvēlīgu (sliktu) rezultātu gadījumā nekavējoties tiek veikta pēckontrole; [Gr. 84]
3.a Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu vērtēšanas sistēmas var salīdzināt, Komisija, izmantojot deleģētos aktus un apspriežoties ar ieinteresētajām personām, izstrādā vadlīnijas tādu objektīvu kritēriju noteikšanai, ko piedāvā dalībvalstīm un ko tās var brīvprātīgi izmantot. [Gr. 85]
11. pants
Dokumentētas kontroles un kontroles pārbaudes procedūras
1. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic saskaņā ar dokumentētām procedūrām.
Šādas procedūras aptver kontroles procedūru tematiskās jomas, kas izklāstītas II pielikuma II nodaļā, un tajās ietilpst sīki izstrādāti norādījumi personālam, kas veic oficiālās kontroles.
2. Kompetentās iestādes ir ieviesušas procedūras, kurās pārbauda, cik konsekventas un cik rezultatīvas ir oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, ko tās veic.
3. Kompetentās iestādes:
a) veic koriģējošas darbības visos gadījumos, kur 2. punktā paredzētajās procedūrās konstatē nepilnības, kas mazina oficiālo kontroļu un citu darbību konsekvenci un iedarbīgumu;
b) pēc vajadzības atjaunina 1. punktā paredzētās dokumentētās procedūras.
12. pants
Ziņojumi par oficiālajām kontrolēm un to reģistrēšana [Gr. 86]
1. Kompetentās iestādes sagatavo ziņojumus par katru aglabā visu veikto oficiālo kontroli, ko tās veickontroļu dokumentāciju. Tās sagatavo ziņojumus par veiktajām kontrolēm, kurās tika konstatēts šīs regulas vai 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpums. [Gr. 87]
Šādos ziņojumos ietver:
a) oficiālo kontroļu nolūka aprakstu;
b) izmantotās kontroles metodes;
c) oficiālo kontroļu rezultātus;
d) attiecīgā gadījumā – pasākumus, ko kompetentās iestādes attiecīgajam operatoram pieprasa veikt attiecīgo kontroļu rezultātā.
2. Kompetentās iestādes operatoram, kam veic oficiālu kontroli, iesniedz 1. punktā paredzētā ziņojuma kopiju.
3. Ja oficiālajās kontrolēs ir vajadzīga kompetento iestāžu personāla vai pārstāvju nepārtraukta vai regulāra klātbūtne operatora telpās, 1. punktā paredzētos ziņojumus sagatavo tik bieži, lai kompetentās iestādes un operatoru varētu:
a) regulāri informēt par atbilstības līmeni;
b) nekavējoties informēt par visām nepilnībām vai neatbilstībām, kas apzinātas oficiālajās kontrolēs.
3.a Dokumentācija par tādu oficiālo kontroļu rezultātiem, kas ir veiktas robežkontroles punktos, norit saskaņā ar vienotā sanitārā ievešanas dokumenta 54. panta 2.b punktu. [Gr. 88]
13. pants
Oficiālās kontroles, metodes un paņēmieni
1. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic, izmantojot tādas kontroles metodes un paņēmienus, kurās attiecīgā gadījumā ietilpst skrīnings, mērķorientēts skrīnings, pārbaudīšana, inspicēšana, revīzijas, paraugu ņemšana, analīze, diagnosticēšana un testēšana.
2. Oficiālajās kontrolēs attiecīgi: [Gr. 89]
a) pārbauda kontroles sistēmas, ko operatori ieviesuši, un iegūtajiem rezultātiem;
b) inspicē:
i) primāro ražotāju iekārtas un citus uzņēmumus, arī to apkārtni, telpas, birojus, aprīkojumu, iekārtas un mašīnas, transportu un to dzīvniekus un preces,
ii) izejvielas, sastāvdaļas, pārstrādes palīglīdzekļus un citus līdzekļus, ko izmanto preču sagatavošanai vai ražošanai vai dzīvnieku barošanai vai kopšanai,
iia) materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, [Gr. 90]
iii) pusfabrikātus,
iv) tīrīšanas un uzkopšanas līdzekļus un procesus, augu aizsardzības līdzekļus,
v) marķējumus, noformējumu un reklāmu;
c) kontrolē higiēnas apstākļus operatoru telpās;
d) novērtē procedūras attiecībā uz labu ražošanas praksi (GMP), labu higiēnas praksi (GHP), labu lauksaimniecības praksi, kā arī riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu (HACCP);
e) pārbauda tādus dokumentus, izsekojamības pierakstus un citus pierakstus, kam var būt būtiska nozīme, novērtējot atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem; [Gr. 91]
f) veic pārrunas ar operatoriem un to personālu;
g) nolasa vērtības, kas reģistrētas ar operatoru mērinstrumentiem;
h) veic kontroli ar pašu kompetento iestāžu instrumentiem, lai pārbaudītu operatoru veiktos mērījumus;
i) veic jebkādas citas darbības, kas vajadzīgas neatbilstību konstatēšanai.
2.a Īpašajos noteikumos par oficiālo kontroļu norisi vienmēr ņem vērā ne tikai potenciālos riskus veselībai, bet arī patērētāju gaidas attiecībā uz pārtikas sastāvu un krāpniecisku darbību iespējamību. [Gr. 326]
14. pants
Operatoru pienākumi
1. Ciktāl oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību veikšanai tas ir nepieciešams, operatori pēc kompetento iestāžu pieprasījuma kompetento iestāžu un deleģēto institūciju personālam, ja ir deleģēti konkrētu oficiālo kontroļu pienākumi saskaņā ar 25. pantu, nodrošina piekļuvi: [Gr. 92]
a) savām telpām;
b) savām datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām;
c) saviem dzīvniekiem un precēm;
d) saviem attiecīgajiem dokumentiem un jebkādai citai svarīgai informācijai,tostarp savu testu rezultātiem, kas atbilst šādu kontroļu vai darbību veikšanas mērķim un 13. panta 2. punktā minētajām kontroles jomām. Katrs operators spēj norādīt vismaz visus tos operatorus, kuri tam veic piegādi, un visus operatorus, kuriem tas veic piegādi.. [Gr. 93]
2. Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā operatori palīdz kompetento iestāžu personālam un saskaņā ar 25. pantu deleģētajām institūcijām veikt tā uzdevumus kontroles pienākumus. Operatori pietiekamā daudzumā nodrošina kompetentajām iestādēm bezmaksas paraugus. [Gr. 94]
3. Par sūtījumu atbildīgais operators:
a) pilnīgi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību efektīvu veikšanu;
b) visu ar sūtījumu saistīto pieprasīto informāciju nekavējoties dara pieejamu papīra formā vai elektroniski. [Gr. 95]
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus:
a) kuros nosaka kārtību, kādā notiek kompetento iestāžu un atbilstoši 25. pantam deleģēto institūciju piekļuve 1. punkta b) apakšpunktā minētajām datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām; [Gr. 96]
b) par sadarbību starp operatoriem un kompetentajām iestādēm, kā norādīts 3. punktā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
15. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, kuri paredzēti lietošanai pārtikā
-1. Oficiālajās kontrolēs, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem, kas minēti 1. panta 2. punktā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri paredzēti patērēšanai pārtikā, vienmēr iekļauj pārbaudi par atbilstību attiecīgi Regulai (EK) Nr. 852/2004(57), Nr. 853/2004 un Nr. 1069/2009, un attiecīgi vismaz šādām prasībām:
a) telpu un iekārtu projektēšana un uzturēšana;
b) personiskā higiēna;
c) uz HACCP balstītas procedūras;
d) paškontroles procedūras;
e) pārbaude par personāla atbilstību piemērojamām prasībām;
f) operatora reģistra un pārtikas, dzīvnieku barības un jebkuru vielu vai materiālu, kas tiek ievesti uzņēmumā vai izvesti no tā, pavaddokumentu pārbaude;
g) visu pazīmju par krāpnieciskām darbībām izskatīšana;
1. Oficiālajās kontrolēs attiecībā uz, kas minētas 1. punktā un ko veic saistībāgaļas ražošanu ietilpst:
a) oficiāla veterinārārsta vai tāveterinārārsta palīga, kas rīkojas oficiāla veterinārārsta atbildībā veikta dzīvnieku veselības un labturības pārbaudīšana pirms nokaušanas,pārbaude;
b) kautuvēs, izcirstuvēs, pārstrādes uzņēmumos un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos oficiāla veterinārārsta vai veterinārārsta palīga, kas rīkojas oficiāla veterinārārsta atbildībā, veiktas oficiālās kontroles, kurās pārbauda atbilstību prasībām, ko piemēro attiecībā uz:
i) gaļas ražošanas higiēnu,
ii) veterināro zāļu atlieku klātbūtni dzīvnieku izcelsmes produktos, kas paredzēti lietošanai pārtikā,
iii) darbībām ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un īpašu riska materiālu un to utilizāciju,
iv) dzīvnieku veselību un labturību.
1.a Šā panta 2. punktā minēto oficiālo kontroļu nolūkam:
a) vismaz viens oficiālais veterinārārsts piedalās gan pirmsnāves, gan pēcnāves pārbaudē vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu gadījumā — pēcnāves pārbaudē;
b) oficiālais veterinārārsts vai veterinārārsta palīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai atbilstoši bieži ir klāt gaļas apstrādes uzņēmumos, kad notiek apstrāde;
1.b Pēc oficiālajām kontrolēm, kas minētas šā panta 2. punktā oficiālais veterinārārsts vai kāds tā atbildībā veic darbības un pasākumus saskaņā ar 135. pantu saistībā ar dzīvniekiem, to labturību un gaļas izmantošanas mērķi;
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par konkrētiem noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un šādu produktu ražošanai paredzētiem dzīvniekiem, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, kas šādiem produktiem un dzīvniekiem piemērojami, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc oficiālās kontroles. Minētajos deleģētajos aktos paredz noteikumus par:
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 1. punktā un 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kādi pastāv attiecībā uz katru dzīvnieku izcelsmes produktu, un dažādos procesus, kādus tam veic;
c) gadījumiem un nosacījumiem, kādos un saskaņā ar kādiem kautuvju personālu var iesaistīt oficiālajās kontrolēskautuvju personāls, kas ir atbilstoši kvalificēts un apmācīts un nodarbināts oficiālā veterinārārsta kontrolē korpusā, kas ir nodalīts un neatkarīgs no uzņēmuma ražošanas korpusiem, var palīdzēt oficiālajam veterinārārstam veikt 2. punktā minētās oficiālās kontroles attiecībā uz mājputnu un zaķveidīgo gaļas ražošanu, un tādu testu izstrādi un izmantošanu, ar kuriem novērtētu to sniegumu;
d) gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;
e) kritērijiem, pēc kuriem noteikt, kad, pamatojoties uz riska analīzi, nav nepieciešamanosaka oficiālā veterinārārsta klātbūtneveicamo oficiālo kontroļu nosacījumus un biežumu mazjaudīgās kautuvēs un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos laikā, kad tiek veiktas 1. punktā minētās oficiālās kontroles, ievērojot 1.a punkta a) apakšpunktā noteikto prasību minimumu.
Ja tādu risku gadījumos, kurus nevar efektīvi novērst, jo nav vienotu specifikāciju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm vai pasākumiem, kas kompetentajām iestādēm pēc šādām oficiālajām kontrolēm jāveic, un ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ tas ir vajadzīgs, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši šim punktam, piemēro 140. pantā paredzēto procedūru.
3. Pieņemot deleģētos aktus, kā paredzēts 2. punktā, Komisija ņem vērā:
a) pieredzi, ko kompetentās iestādes un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji guvuši attiecībā uz to procedūru piemērošanu, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantā;
b) zinātnes un tehnoloģiju attīstību;
c) patērētāju gaidas attiecībā uz pārtikas sastāvu un pārtikas patēriņa modeļu maiņas;
d) tādus riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas saistīti ar gaļu un citiem lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;
da) pierādījumu par krāpnieciskām darbībām izskatīšanas rezultātus;
4. Ciktāl tas netraucē sasniegt cilvēku un dzīvnieku veselības mērķus, kas norādīti 1. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajos noteikumos, kuri piemērojami lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvniekiem, kuri paredzēti šādu produktu ražošanai, Komisija, pieņemot deleģētos aktus, kā paredzēts 2. punktā, ņem vērā arī šādus elementus:
a) vajadzību sekmēt deleģēto aktu piemērošanu mazos uzņēmumossamērotdeleģētos aktus ar mazouzņēmumu darbības veidu un lielumu, lai nodrošinātu efektīvu piemērošanu; [Gr. 97]
b) vajadzību nodrošināt tradicionālo metožu nepārtrauktu izmantošanu jebkurā no pārtikas ražošanas, pārstrādes vai izplatīšanas posmiem;
c) to pārtikas uzņēmumu vajadzības, kas atrodas reģionos, uz kuriem attiecas īpaši ģeogrāfiski ierobežojumi.
16. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar noteiktu vielu atliekām pārtikā un dzīvnieku barībā
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus tiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, kas piemērojami noteiktām vielām, kuras izmantojot kultūraugiem vai dzīvniekiem vai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā vai pārstrādē, pārtikā vai dzīvnieku barībā var rasties šādu vielu atliekas, un par darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc oficiālajām kontrolēm. Šādos deleģētajos aktos tiesību aktu priekšlikumos ņem vērā vajadzību nodrošināt oficiālo kontroļu obligāto līmeni, kas nepieciešams, lai novērstu, ka šādas vielas izmanto, pārkāpjot 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un paredz noteikumus par: [Gr. 327]
a) vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kas saistīti ar neatļautām vielām un oficiālu atļautu vielu neatļautu lietošanu;
b) konkrētiem kritērijiem un konkrētu saturu papildus tam, kas paredzēts 108. pantā, attiecībā uz 107. panta 1. punktā paredzētā valsts kontroles daudzgadu plāna attiecīgo daļu sagatavošanu;
c) gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.
17. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem[Gr. 98]
1. Oficiālās kontrolēs attiecībā uz dzīvniekiem ietilpst:
a) tādu pasākumu pārbaude, kas ir paredzēti, lai novērstu cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģisku un ķīmisku apdraudējumu;
b) dzīvnieku aizsardzības pasākumu pārbaude, neskarot 18. pantu;
c) slimību kontroles vai izskaušanas pasākumu pārbaude. [Gr. 99]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem Savienības noteikumiem, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā dzīvnieku veselības riskus, kas saistīti ar dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīvajiem produktiem, un cilvēku un dzīvnieku veselības riskus, kas saistīti ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, un tajos paredz noteikumus par: [Gr. 100]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.,un 12. pantā un 13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā; [Gr. 101]
b) vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī vajadzību novērst apdraudējumus un riskus dzīvnieku veselībai, veicot oficiālās kontroles, lai pārbaudītu atbilstību slimību profilakses un kontroles pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;
c) gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.
18. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar dzīvnieku labturības prasībām
1. Papildus 8. panta vispārīgajiem noteikumiem par oficiālajām kontrolēm oficiālajās kontrolēs, kurās pārbauda atbilstību noteikumiem, kas paredz dzīvnieku labturības prasības to pārvadāšanas gadījumā, ietilpst: [Gr. 102]
a) attiecībā uz tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm – oficiālas kontroles, ko veic pirms iekraušanas, lai pārbaudītu, vai dzīvnieki ir pārvadāšanai piemērotā stāvoklī;
b) attiecībā uz tādiem tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kuros pārvadā zirgu dzimtas mājdzīvniekus, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, un liellopu, aitu, kazu un cūku sugu mājdzīvniekus, pirms pārvadājuma veicamas:
i) pārvadājumu žurnālu oficiālas kontroles, kurās pārbauda, vai pārvadājuma žurnāls ir reālistisks un liecina par atbilstību Regulai (EK) Nr. 1/2005,
ii) oficiālas kontroles, kurās pārbauda, vai pārvadājuma žurnālā norādītajam pārvadātājam ir derīga pārvadātāja atļauja, derīgs atbilstības sertifikāts transportlīdzekļa izmantošanai tāliem pārvadājumiem un derīgi autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikāti;
c) robežkontroles punktos, kas paredzēti 57. panta 1. punktā, un izvešanas vietās veicamas:
i) oficiālas kontroles attiecībā uz pārvadājamo dzīvnieku stāvokļa un attiecībā uz transportlīdzekļa piemērotību pārvadāšanai, lai pārbaudītu atbilstību II nodaļas noteikumiem un — attiecīgos gadījumos — atbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma VI nodaļas noteikumiem; [Gr. 103]
ii) oficiālas kontroles, kurās pārbauda, vai pārvadātāji ievēro piemērojamos starptautiskos nolīgumus, tostarp Eiropas konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskajos pārvadājumos, un vai tiem ir derīgas pārvadātāju atļaujas un derīgi autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikāti, [Gr. 104]
iii) oficiālas kontroles, kurās pārbauda, vai zirgu dzimtas dzīvnieki un liellopu, aitu, kazu un cūku sugu mājdzīvnieki ir pārvadāti tālos pārvadājumos vai tiks tādos pārvadāti,
iiia) kad kompetentā iestāde pēc šā punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto oficiālo kontroļu izpildes uzskata, ka dzīvnieki nav transportēšanai piemērotā stāvoklī, tos izved no transportlīdzekļa, padzirda, pabaro un ļauj atpūsties, kā arī vajadzības gadījumā tiem sniedz veterināro palīdzību, līdz tie atguvuši tālākai transportēšanai piemērotu stāvokli. [Gr. 105]
ca) attiecībā uz tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm oficiālas kontroles, ko izlases veidā vai mērķtiecīgi veic visos tālā pārvadājuma posmos, lai pārbaudītu deklarēto pārvadājumu laiku faktisko atbilstību, pārvadājuma atbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumiem un jo īpaši pārvadāšanas un atpūtas laika atbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma V nodaļā noteiktajām robežvērtībām. [Gr. 106]
2. Ja 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētie noteikumi paredz, ka ir jāizpilda noteikti skaitliski neraksturojami dzīvnieku labturības standarti, vai ja minētie noteikumi paredz, ka ir jāpieņem konkrēta prakse, kuras ievērošanu faktiski nevar pārbaudīt vienīgi ar 13. pantā minētajām oficiālās kontroles metodēm un paņēmieniem, tad oficiālajās kontrolēs, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību minētajiem noteikumiem, 3. punkta f) apakšpunktā minētajos gadījumos un atbilstoši nosacījumiem, ko pieņem saskaņā ar minēto apakšpunktu, var izmantot arī konkrētus dzīvnieku labturības rādītājus.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajiem Savienības noteikumiem. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā dzīvnieku labturības risku, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību un ar dzīvnieku transportēšanu, kaušanu un nonāvēšanu, un tajos paredz noteikumus par: [Gr. 107]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 1. punktā un 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā un 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā; [Gr. 108]
b) vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī risku, kas saistīts ar dažādām dzīvnieku sugām un transportlīdzekļiem, un vajadzību novērst neatbilstīgu praksi un ierobežot dzīvnieku ciešanas;
c) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;
d) dzīvnieku labturības prasību izpildes pārbaudīšanu robežkontroles punktos un izvešanas vietās un prasību minimumu, kas piemērojamas šādām izvešanas vietām;
e) konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;
f) to, kādos gadījumos un apstākļos oficiālajā kontrolē, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku labturības prasībām, var izmantotizmanto konkrētus dzīvnieku labturības rādītājus, kas pamatoti ar novērtējamiem snieguma kritērijiem, un par to, kā šādus rādītājus izstrādāt, pamatojoties uz zinātnes un tehnikas datiem. [Gr. 109]
19. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar augu veselību
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajiem Savienības noteikumiem, kas piemērojami šādām precēm, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā augu veselības riskus, kas saistīti ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecībā uz konkrētiem augiem kaitīgajiem organismiem vai operatoriem, un tajos paredz noteikumus par: [Gr. 328]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kuri paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz tādu konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ieviešanu un apriti Savienībā, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētie noteikumi, un par šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī tādus konkrētus apdraudējumus un riskus augu veselībai, kas saistīti ar konkrētiem augiem, augu produktiem un citiem konkrētas izcelsmes vai pirmavota objektiem;
c) tādu oficiālo kontroļu vienotu biežumu, kuras kompetentās iestādes veic attiecībā uz operatoriem, kam ir atļauts izsniegt augu pases saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../....(58) 79. panta 1. punktu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī to, vai attiecīgie operatori ir īstenojuši fitosanitārā riska pārvaldības plānu, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. .../.... (59) 86. pantā attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko tie audzē vai ražo;
d) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.
20. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar augu reproduktīvo materiālu
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, kas piemērojami šādām precēm, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktos paredz noteikumus par:
(a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11., 12. un 13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
(b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī noteiktu kategoriju augu reproduktīvā materiāla vai konkrētu ģinšu vai sugu radītos riskus veselībai, to identitāti, kvalitāti un izsekojamību;
(c) konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;
(d) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā. [Gr. 110]
21. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar ĢMO un ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz ĢMO un ģenētiski modificētu pārtiku un barību, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā vajadzību nodrošināt oficiālo kontroļu obligāto līmeni, kas novērstu praksi, kura ir pretrunā minētajiem noteikumiem, un paredz noteikumus par: [Gr. 111]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un vienotu obligāto biežumu šādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz:
i) tādu ĢMO un ģenētiski modificētas pārtikas un barības klātbūtni tirgū, kuri nav atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK(60) vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003 ,
ii) ĢMO audzēšanu un tāda uzraudzības plāna pareizu piemērošanu, kas minēts Direktīvas 2001/18/EK 13. panta 2. punkta e) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktā un 17. panta 5. punktā, tostarp obligātajiem novērošanas un uzraudzības pasākumiem, ko veic, lai novērtētu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi, [Gr. 112]
iiia) obligātajiem kontroles un ziņošanas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ĢMO nejaušu klātbūtni saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 26.a pantu; [Gr. 113]
c) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.
22. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar augu aizsardzības līdzekļiem
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētajiem noteikumiem. [Gr. 114]
Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā riskus, ko augu aizsardzības līdzekļi var radīt cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi, un tajos paredz noteikumus par: [Gr. 115]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ražošanu, laišanu tirgū, ievešanu Savienībā, marķēšanu, iepakošanu, transportēšanu, glabāšanu, paralēlu tirdzniecību un izmantošanu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu drošu un ilgtspējīgu izmantošanu un apkarot šādu līdzekļu nelegālu tirdzniecību; [Gr. 116]
c) vienotajām konkrētām prasībām pesticīdu lietošanas iekārtu inspicēšanai un šādu kontroļu vienotu obligāto biežumu;
ca) vienotām konkrētām prasībām saraksta vai datubāzes izveidei attiecībā uz ražošanu, iesaiņošanu un glabāšanas iespējām; [Gr. 117]
d) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;
e) tādu sertifikācijas sistēmu izstrādi, kas kompetentajām iestādēm palīdzētu pesticīdu lietošanas iekārtu inspicēšanā;
f) informācijas vākšanu, pārraudzību un ziņošanu par gadījumiem, kur ir aizdomas par augu aizsardzības līdzekļu izraisītu saindēšanos;
g) informācijas vākšanu, pārraudzību un ziņošanu par viltotiem augu aizsardzības līdzekļiem un augu aizsardzības līdzekļu nelegālu tirdzniecību.
23. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar bioloģiskajiem produktiem un aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālajām īpatnībām
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta j) un k) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm.
2. Attiecībā uzKomisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 2. punktu pieņemt deleģētus aktus, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem,1. punktāun aktus par darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktos paredz noteikumus par: [Gr. 118]
a) operatoru, kompetento iestāžu, deleģēto institūciju konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 834/2007 noteikumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā, kā arī papildus 25., 29., 30. un 32. pantam attiecībā uz deleģēto institūciju apstiprināšanu un uzraudzību; [Gr. 119]
b) papildus prasībām, kas paredzētas 8. panta 1. punktā, prasībām attiecībā uz riska novērtējumu un oficiālo kontroļu biežuma noteikšanu, un, attiecīgā gadījumā, paraugu ņemšanu, ņemot vērā neatbilstības rašanās risku;
c) oficiālo kontroļu obligāto biežumu attiecībā uz operatoriem [uzņēmējiem], kas definēti Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. panta d) punktā, un par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem noteiktus šādus operatorus no noteiktām oficiālām kontrolēm var atbrīvot;
d) oficiālo kontroļu metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 13. pantā un 33. panta 1. un 5. punktā, un konkrētām prasībām tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kuru mērķis ir visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt bioloģisko produktu izsekojamību, kā arī garantēt atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;
e) kritērijiem, kas attiecībā uz neatbilstības gadījumā veicamiem pasākumiem izvirzīti papildus tiem, kuri minēti 135. panta 1. punkta otrajā daļā un Regulas (EK) Nr. 834/2007 30. panta 1. punktā, un pasākumiem papildus tiem, kas paredzēti 135. panta 2. punktā;
f) prasībām papildus tām, kas paredzētas 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā, attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu, kas nepieciešams oficiālo kontroļu veikšanai, un nosacījumiem un pienākumiem papildus tiem, kas norādīti 25.–30. pantā un 32. pantā, attiecībā uz oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanu;
g) par oficiālajām kontrolēm atbildīgo kompetento iestāžu, bioloģisko produktu kontroles iestāžu un deleģēto institūciju ziņošanas pienākumiem papildus tiem, kas norādīti 12. un 31. pantā;
h) īpašiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai.
3. Attiecībā uz 1. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētajiem noteikumiem 1. punktā norādītajos deleģētajos aktos paredz noteikumus par:
a) prasībām, metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 11. un 13. pantā, attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu atbilstību produktu specifikācijām un marķēšanas prasībām;
b) metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 13. pantā, attiecībā uz tādu oficiālo kontroļu veikšanu, kuru mērķis ir visos ražošanas sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt to produktu izsekojamību, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto noteikumu tvērums, un garantēt atbilstību minētajiem noteikumiem;
c) konkrētiem kritērijiem un konkrētu saturu papildus tiem, kas paredzēti 108. pantā, attiecībā uz 107. panta 1. punktā paredzētā valsts kontroles daudzgadu plāna attiecīgo daļu sagatavošanu un par 112. pantā paredzētā ziņojuma konkrētu papildu saturu;
d) konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;
e) konkrētiem pasākumiem, kas papildus 135. panta 2. punktā norādītajiem pasākumiem jāveic neatbilstības un būtiskas vai atkārtotas neatbilstības gadījumā.
4. Attiecīgā gadījumā 2. un 3. punktā minētajos deleģētajos aktos pieļauj atkāpes no norādītajos punktos minētajām šīs regulas normām.[Gr. 120]
24. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic gadījumos, ja konstatē jaunus riskus, kas saistīti ar pārtiku un dzīvnieku barību
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par konkrētiem noteikumiem tādām oficiālām kontrolēm, ko konkrētu kategoriju pārtikai vai barībai veic, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, un par darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā konstatētos jaunos riskus, kas ar pārtiku vai dzīvnieku barību var tikt radīti cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai jebkādus šādus riskus, kas izriet no jauniem pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanas vai patēriņa modeļiem vai ko nevar efektīvi novērst bez vienotas specifikācijas, kura attiecas uz oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm, un minētie akti paredz noteikumus par: [Gr. 121]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un šādu oficiālo kontroļu vienoto obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kādi pastāv attiecībā uz katras kategorijas pārtiku un dzīvnieku barību, un dažādos procesus, ko tai piemēro;
c) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kādi minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas minētajā punktā paredzēti.
2. Ja tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ gadījumos, kur pastāv būtiski riski cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi, uz deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecina 140. pantā paredzēto procedūru.
24.a pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic materiāliem un priekšmetiem, kuri paredzēti izmantošanai saskarē ar pārtikas produktiem
Komisiju saskaņā ar 139. pantu var pilnvarot pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem par oficiālo kontroļu veikšanu un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic attiecībā uz materiāliem un priekšmetiem, kuri paredzēti izmantošanai saskarē ar pārtikas produktiem. [Gr. 122]
III nodaļa
Kompetento iestāžu konkrētu uzdevumu deleģēšana
25. pants
Kā kompetentās iestādes deleģē konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus
1. Kompetentās iestādes konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus var deleģēt vienai vai vairākām deleģētajām institūcijām vai fiziskām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecīgi paredzēti 26. un 27. pantā. Kompetentās iestādes privātpersonām nedeleģē konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem. [Gr. 123]
2. Kompetentās iestādes nedeleģē lēmumu par pasākumiem, kas paredzēti 135. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 135. panta 2. un 3. punktā.
Pirmā daļa neattiecas uz pasākumiem, kas saskaņā ar 135. pantu vai ar 23. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem jāveic pēc oficiālajām kontrolēm, kuras veiktas, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.[Gr. 124]
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar ko nosaka konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus, kurus, lai saglabātu kompetento iestāžu neatkarību vai pamatfunkcijas, nedrīkst deleģēt.
4. Ja kompetentās iestādes konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus, kuru mērķis ir pārbaudīt atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, deleģē vienai vai vairākām deleģētajām institūcijām, tās katrai deleģētajai institūcijai piešķir koda numuru un nozīmē iestādes, kas atbildīgas par to apstiprināšanu un uzraudzību.
26. pants
Nosacījumi konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanai deleģētajām institūcijām
Šīs regulas 25. panta 1. punktā minēto konkrēto kontroles uzdevumu deleģēšanu deleģētajai institūcijai veic rakstiski un tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) deleģējumā ir precīzi aprakstīti:
i) konkrētie oficiālās kontroles uzdevumi, ko deleģētā institūcija var veikt,
ii) nosacījumi, saskaņā ar kādiem tā minētos uzdevumus var veikt;
b) deleģētajai institūcijai:
i) ir speciālās zināšanas, aprīkojums un infrastruktūra, kas nepieciešami tai deleģēto konkrēto oficiālās kontroles uzdevumu veikšanai,
ii) ir pietiekams attiecīgi kvalificēts un pieredzējis personāls,
iii) tā ir objektīva, neatkarīga, tās tiešais vai netiešais darba devējs nav operators, kuru tā kontrolē, un tā arī citādi neatrodas ar tai deleģēto konkrēto oficiālās kontroles uzdevumu izpildi saistītos interešu konfliktos, [Gr. 125]
iv) tā darbojas un ir akreditēta saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17020 “Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju” vai citu standartu, ja tas vairāk atbilst attiecīgajiem deleģētajiem uzdevumiem;
iva) ir pietiekamas pilnvaras veikt tai deleģētās oficiālās kontroles; [Gr. 126]
c) ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju starp deleģējošajām kompetentajām iestādēm un deleģēto institūciju.
27. pants
Nosacījumi konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanai fiziskām personām
Kompetentās iestādes konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus var deleģēt vienai vai vairākām fiziskām personām, ja to atļauj 15.–24. pantā paredzētie noteikumi. Šādu deleģēšanu veic rakstiski.
Attiecībā uz konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanu fiziskām personām piemēro 26. panta, izņemot tā b) apakšpunkta ii) un iv) punktu.
28. pants
Tādas deleģētās institūcijas un fiziskās personas pienākumi, kurai deleģēti konkrēti oficiālās kontroles uzdevumi
Deleģētās institūcijas vai fiziskās personas, kurām saskaņā ar 25. panta 1. punktu deleģēti konkrēti oficiālās kontroles uzdevumi:
a) regulāri un kad vien minētās kompetentās iestādes to pieprasa, paziņo to veikto oficiālo kontroļu rezultātus kompetentajām iestādēm, kas konkrētos oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas;
b) ja oficiālo kontroļu rezultāti liecina par neatbilstību vai norāda, ka neatbilstība ir iespējama, nekavējoties informē kompetentās iestādes, kas konkrētos oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas.
29. pants
To kompetento iestāžu pienākumi, kas deleģē konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus
Kompetentās iestādes, kas konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas deleģētajām institūcijām vai fiziskām personām saskaņā ar 25. panta 1. punktu:
a) pēc vajadzībasperiodiski un iepriekš neziņojot organizē šādu institūciju vai personu revīziju vai inspicēšanu; [Gr. 127]
b) nekavējoties pilnīgi vai daļēji atsauc deleģējumu, ja:
i) pēc a) punktā paredzētās revīzijas vai inspicēšanas ir pierādījumi, ka šādas deleģētās institūcijas vai fiziskās personas tām deleģētos oficiālās kontroles uzdevumus neveic pienācīgi;
ii) deleģētā institūcijas vai fiziskā persona neveic atbilstīgus un laikus īstenotus pasākumus, lai novērstu a) punktā paredzētajā revīzijā vai inspicēšanā konstatētos trūkumus.
iia) ir pierādījumi par deleģētās institūcijas vai fiziskās personas neatkarības vai objektivitātes trūkumu [Gr. 128]
30. pants
Ar citām oficiālajām darbībām saistītu uzdevumu deleģēšanas nosacījumi
1. Kompetentās iestādes konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālajām darbībām, var deleģēt vienai vai vairākām deleģētajām institūcijām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) šādu deleģēšanu neaizliedz 1. panta 2. punktā minētie noteikumi;
b) ir izpildīti 26. panta paredzētie nosacījumi, izņemot tā b) apakšpunkta iv) punktu.
2. Kompetentās iestādes var deleģēt konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālajām darbībām, vienai vai vairākām fiziskām personām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) šādu deleģēšanu atļauj 1. panta 2. punktā minētie noteikumi;
b) ir izpildīti 26. panta paredzētie nosacījumi, izņemot tā b) apakšpunkta ii) un iv) punktu.
31. pants
Tādas deleģētās institūcijas un fiziskās personas pienākumi, kurai deleģēti konkrēti ar citām oficiālajām darbībām saistīti uzdevumi
Tāda deleģētā institūcija vai fiziskā persona, kurai deleģēti ar citām oficiālajām darbībām saistīti konkrēti uzdevumi saskaņā ar 30. pantu:
a) savu veikto citu oficiālo darbību rezultātus regulāri un kad vien minētās kompetentās iestādes to pieprasa, paziņo kompetentajām iestādēm, kas konkrētos ar citām oficiālajām darbībām saistītos uzdevumus deleģējušas;
b) ja citu oficiālo darbību rezultāti liecina par neatbilstību vai norāda uz neatbilstības iespējamību, nekavējoties informē kompetentās iestādes, kas konkrētos ar citām oficiālajām darbībām saistītos uzdevumus deleģējušas.
32. pants
Tādu kompetento iestāžu pienākumi, kas deleģē konkrētus ar citām oficiālajām darbībām saistītus uzdevumus
Kompetentās iestādes, kas ar citām oficiālajām darbībām saistītus konkrētus uzdevumus deleģējušas deleģētajām institūcijām vai fiziskām personām saskaņā ar 30. pantu:
a) pēc vajadzības organizē šādu institūciju vai personu revīziju vai inspicēšanu; [Gr. 129]
b) nekavējoties pilnīgi vai daļēji atsauc deleģēšanu, ja:
i) pēc a) punktā paredzētās revīzijas vai inspicēšanas ir pierādījumi, ka šādas deleģētās institūcijas vai fiziskās personas tām deleģētos ar citām oficiālajām darbībām saistītos uzdevumus neveic pienācīgi;
ii) deleģētās institūcijas vai fiziskās personas neveic atbilstīgus un laikus īstenotus pasākumus, lai novērstu a) punktā paredzētajā revīzijā vai inspicēšanā konstatētos trūkumus.
IV nodaļa
Paraugu ņemšana, analīze, testēšana un diagnostika
33. pants
Paraugu ņemšanai, analīzei, testēšanai un diagnostikai izmantotās metodes
1. Metodes, ko izmanto paraugu ņemšanai un laboratoriskajai analīzei, testēšanai un diagnostikai oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā, atbilst Savienības noteikumiem, ar kuriem nosaka šādas metodes vai šādu metožu veiktspējas kritērijus.
2. Ja nav 1. punktā minēto Savienības noteikumu, saistībā ar oficiālajām kontrolēm oficiālās laboratorijas savām konkrētajām analīzes, testēšanas un diagnostikas konkrētajām vajadzībām izmanto sasniegtajam tehniskajam līmenim atbilstošas metodes, ņemot vērā šādā secībā: [Gr. 130]
a) visjaunākās pieejamās metodes, kas atbilst attiecīgajiem starptautiski atzītajiem noteikumiem vai protokoliem, arī tiem, kurus apstiprinājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN),
b) ja nav a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu – attiecīgās metodes, ko izstrādājušas vai iesaka Eiropas Savienības references laboratorijas un kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem,
c) ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu ne b) apakšpunktā minēto metožu – metodes, kas atbilst attiecīgiem valsts līmenī paredzētiem noteikumiem,
d) ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu, ne b) apakšpunktā minēto metožu, ne arī c) apakšpunktā minēto valsts noteikumu – attiecīgās metodes, ko izstrādājušas vai iesaka nacionālās references laboratorijas un kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem, vai
e) ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu, ne b) apakšpunktā minēto metožu, ne c) apakšpunktā minēto valsts noteikumu, ne arī d) apakšpunktā minēto metožu – attiecīgās metodes, kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz skrīningu, mērķorientētu skrīningu un citām oficiālajām darbībām, ja nav 1. punktā minēto Savienības noteikumu, var izmantot jebkuru no 2. punktā minētajām metodēm. Identisks noteikums attiecas uz visām citām oficiālajām darbībām. [Gr. 131]
4. Ja laboratoriska analīze, testēšana vai diagnostika ir vajadzīga steidzami izņēmuma gadījumos, kad rodas ārkārtas situācija, un ja nepastāv neviena no 1. un 2. punktā minētajām metodēm, attiecīgā nacionālā references laboratorija vai, ja šādas nacionālās references laboratorijas nav, jebkura cita saskaņā ar 36. panta 1. punktu izraudzīta laboratorija, kamēr nav validēta attiecīga starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem atbilstoša metode, var izmantot citas metodes, kas nav šā panta 1. un 2. punktā norādītās metodes. [Gr. 132]
5. Ja vien iespējams, laboratoriskās analīzes metodes atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kas paredzēti III pielikumā.
6. Paraugus ņem, apstrādā un marķē tā, lai garantētu to juridisko, zinātnisko un tehnisko derīgumu. Parauga lielums ir tāds, lai attiecīgā gadījumā ir iespējams otrs eksperta atzinums, ja operators to pieprasa saskaņā ar 34. pantu. [Gr. 133]
6.a Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem ir jāizstrādā metodes un jānosaka, ka tās ir obligātas, lai noteiktu un izsekotu klonētu dzīvnieku izcelsmes pavairošanas materiālu, kā arī klonētu dzīvnieku pēcnācējus un klonētu dzīvnieku izcelsmes produktus. [Gr. 134]
7. Ja regulējums attiecīgajos jautājumos vēl nav īstenots ar citiem līdzekļiem, Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus attiecībā uz: [Gr. 135]
a) paraugu ņemšanai un laboratoriskai analīzei, testēšanai un diagnostikai izmantojamām metodēm;
b) izpildes kritērijiem, analīzes, testēšanas vai diagnostikas parametriem, mērījumu nenoteiktību un šo metožu validācijas procedūrām;
c) analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultātu interpretāciju.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
34. pants
Otrs eksperta atzinums
1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka operatoriem, kuru dzīvniekiem vai precēm ņem paraugus, veic analīzi, testēšanu vai diagnostiku sakarā ar oficiālajām kontrolēm, ir tiesības pieprasīt otru eksperta atzinumu, ja tas ir lietderīgi un ir tehniski iespējams. Šā atzinuma izmaksas sedz operators, kas iesniedzis pieteikumu. [Gr. 136]
Šādas tiesības:
a) operatoram vienmēr ļauj pieprasīt, lai ar paraugu ņemšanu, testēšanu vai diagnostiku saistītos dokumentus izskatītu cits eksperts, ko izraugās references laboratorija vai — ja tas nav iespējams —cita, vismaz līdzvērtīga oficiāla laboratorija; [Gr. 137]
b) attiecīgā gadījumā, ja tas tehniski iespējams, jo īpaši ņemot vērā to, kāda ir apdraudējuma izplatība vai sadalījums dzīvniekos vai precēs, cik ātrbojīgi ir paraugi vai preces un kāds substrāta daudzums ir pieejams, — operatoram ļauj pieprasīt un kompetentajai iestādei ir pienākums nodrošināt: [Gr. 138]
i) lai tiktu paņemts pietiekams skaits citu paraugu,otramkas sadalīti trijās daļās ar mērķi veikt sākotnēju analīzi un attiecīgā gadījumā sniegt otra eksperta atzinumam, vai,atzinumu pēc operatora pieprasījuma, kā arī veikt otru galīgo analīzi, ja pastāv atšķirības starp divām iepriekš veiktajām; [Gr. 139]
ii) ja pietiekamu skaitu paraugu, kā minēts i) apakšpunktā, paņemt nav iespējams, pieprasīt, lai testa paraugam tiktu veikta neatkarīga otrā analīze, testēšana vai diagnostika.
1.a Paraugus apstrādā un marķē tā, lai garantētu to juridisko un tehnisko derīgumu. [Gr. 140]
2. Operatora iesniegts pieteikums par otru eksperta atzinumu saskaņā ar 1. punktu neskar kompetento iestāžu pienākumu steidzīgi rīkoties, lai likvidētu vai ierobežotu riskus cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai vai dzīvnieku labturībai, vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un šo regulu.
3. Komisija var ar īstenošanas aktiem noteikt procedūras, kas reglamentē to, kā vienādi piemēro 1. punktā paredzētos noteikumus un noformē un apstrādā pieteikumus attiecībā uz otru eksperta atzinumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
35. pants
Paraugu ņemšana no dzīvniekiem un precēm, ko piedāvā pārdošanai, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus
1. Attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, ko piedāvā pārdošanai, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus, oficiālai kontrolei var izmantot paraugus, ko kompetentās iestādes pasūtījušas no operatoriem, sevi neidentificējot.
2. Kad kompetentās iestādes ir ieguvušas paraugus, tās veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka operatori, no kuriem tiek pasūtīti minētie paraugi saskaņā ar 1. punktu: [Gr. 141]
a) ir informēti, ka šādus paraugus ņem sakarā ar oficiālu kontroli un, attiecīgā gadījumā, analizē vai testē šādas oficiālas kontroles mērķiem, un
b) attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu analīzi vai testēšanu var izmantot tiesības pieprasīt 34. panta 1. punktā paredzēto otro eksperta atzinumu.
36. pants
Oficiālo laboratoriju nozīmēšana
1. Kompetentās iestādes nozīmē oficiālās laboratorijas, kas veic laboratorisko analīzi, testēšanu un diagnostiku paraugiem, kuri paņemti oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā, dalībvalstī, kuras teritorijā šādas kompetentās iestādes darbojas, vai citā dalībvalstī.
2. Laboratoriju, kas atrodas citā dalībvalstī, kompetentās iestādes par oficiālo laboratoriju var nozīmēt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai tās varētu veikt 38. panta 1. punktā minētās revīzijas un inspicēšanu vai šādu revīziju un inspicēšanas veikšanu deleģēt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā attiecīgā laboratorija atrodas;
b) attiecīgo laboratoriju par oficiālo laboratoriju jau ir nozīmējušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā laboratorija atrodas.
3. Nozīmējums ir rakstisks, un tajā ir sīki aprakstīti:
a) uzdevumi, ko laboratorija veic kā oficiālā laboratorija;
b) nosacījumi, saskaņā ar kādiem tā veic minētos uzdevumus;
c) pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju un sadarbību starp laboratoriju un kompetentajām iestādēm.
4. Kompetentās iestādes par oficiālo laboratoriju var nozīmēt tikai tādu laboratoriju:
a) kam ir speciālās zināšanas, aprīkojums un infrastruktūra, kas nepieciešami, lai paraugus analizētu, testētu vai diagnosticētu;
b) kam ir pietiekams attiecīgi kvalificēts, mācīts un pieredzējis personāls;
c) kas ir neatkarīga, objektīva un nav iesaistīta interešu konfliktos attiecībā uz to, kā tā veic oficiālās laboratorijas uzdevumus; [Gr. 142]
d) kas var laikus nodrošināt oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā paņemtajiem paraugiem veiktās analīzes, testa vai diagnostikas rezultātus;
e) kas darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un ko saskaņā ar minēto standartu novērtējusi un akreditējusi valsts akreditācijas iestāde, kura darbojas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. [Gr. 143]
a) attiecas uz visām laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodēm, kas laboratorijai jāizmanto analīzēm, testēšanai vai diagnostikai, kad tā darbojas kā oficiālā laboratorija;
b) var attiekties uz vienu vai vairākām laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodēm vai metožu grupām;
c) var būt definējams elastīgi, lai akreditācijas tvērumā kā pārveidoti varianti varētu būt tādas metodes, ko oficiālā laboratorija izmantojusi akreditācijas piešķiršanas laikā, vai papildus minētajām metodēm tādas jaunas metodes, kas balstās uz pašas laboratorijas validācijām bez valsts akreditācijas iestādes veiktas īpašas novērtēšanas pirms šādu pārveidotu vai jaunu metožu izmantošanas.
Ja nevienai oficiālajai laboratorijai, kas Savienībā nozīmēta saskaņā ar 1. punktu, nav tādu speciālo zināšanu, aprīkojuma infrastruktūras un personāla, kas nepieciešams jaunas vai īpaši specifiskas laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas veikšanai, kompetentās iestādes var pieprasīt, lai minēto analīzi, testus un diagnostiku veiktu laboratorija vai diagnostikas centrs, kas neatbilst vienai vai vairākām šā panta 3. un 4. punkta prasībām.
37. pants
Oficiālo laboratoriju pienākumi
1. Oficiālās laboratorijas nekavējoties informē kompetentās iestādes, ja paraugiem veiktas analīzes, testa vai diagnostikas rezultāti liecina par operatora neatbilstību vai norāda uz neatbilstības iespējamību.
2. Pēc Eiropas Savienības references laboratorijas vai nacionālās references laboratorijas pieprasījuma oficiālās laboratorijas piedalās salīdzinošos starplaboratoriju testos, ko organizē attiecībā uz analīzi, testiem vai diagnostiku, kuru tās veic kā oficiālās laboratorijas.
3. Oficiālās laboratorijas publisko to metožu sarakstu, kuras izmanto analīzei, testiem vai diagnostikai, ko veic sakarā ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām.
38. pants
Oficiālo laboratoriju revīzijas un inspicēšana
1. Saskaņā ar 36. panta 1. punktu nozīmēto oficiālo laboratoriju revīzijas vai inspicēšanu kompetentās iestādes organizē:
a) regulāri;
b) jebkurā brīdī, kad kompetentās iestādes uzskata revīziju vai inspicēšanu par nepieciešamu.
2. Kompetentās iestādes nekavējoties vai nu pilnīgi, vai attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem nozīmētas oficiālās laboratorijas pilnvaras atsauc, ja šāda laboratorija neveic atbilstīgus un laikus īstenotus koriģējošus pasākumus pēc tam, kad 1. punktā paredzētajā revīzijā vai inspicēšanā gūtie rezultāti liecina, ka:
a) tā vairs neatbilst 36. panta 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem;
b) tā nepilda 37. pantā paredzētos pienākumus;
c) tai ir neapmierinoši rezultāti 37. panta 2. punktā minētajos starplaboratoriju testos.
39. pants
Atkāpes no nosacījuma par noteiktu oficiālo laboratoriju obligāto novērtēšanu un akreditāciju [Gr. 145]
1. Atkāpjoties no 36. panta 4. punkta e) apakšpunkta, kompetentās iestādes par oficiālajām laboratorijām neatkarīgi no tā, vai tās atbilst minētajā apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, var nozīmēt šādas laboratorijas:
a) laboratorijas:
i) kam vienīgais darbības veids ir konstatēt Trichinella gaļā,
ii) kas Trichinella konstatēšanai izmanto tikai metodes, kuras norādītas Komisijas Regulas (EK) Nr. 2075/2005(61) 6. pantā,
iii) kas Trichinella konstatēšanu veic kompetento iestāžu vai tādas oficiālās laboratorijas uzraudzībā, kura ir nozīmēta saskaņā ar 36. panta 1. punktu un saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” ir novērtēta un akreditēta izmantot šā punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzētās metodes; [Gr. 146]
b) laboratorijas, kas veic analīzi vai testus, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem noteikumiem par augu reproduktīvo materiālu;[Gr. 147]
c) laboratorijas, kas veic analīzi, testus vai diagnostiku tikai sakarā ar citām oficiālajām darbībām, ar nosacījumu, ka tās:
i) izmanto tikai 33. panta 1. punktā un 33. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodes,
ii) analīzi, testus vai diagnostiku veic, kompetentajām iestādēm vai nacionālajām references laboratorijām uzraugot to izmantotās metodes,
iii) regulāri piedalās salīdzinošos starplaboratoriju testos, ko nacionālās references laboratorijas organizē attiecībā uz metodēm, kuras tās izmanto,
iv) ir ieviesušas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas nodrošina, lai ar izmantotajām laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm tiktu iegūti pareizi un uzticami rezultāti.
2. Ja attiecībā uz metodēm, ko izmanto 1. punkta c) apakšpunktā minētās laboratorijas, ir vajadzīga laboratoriskās analīzes, testa vai diagnostikas rezultātu apstiprināšana, apstiprinošo laboratorisko analīzi, testu vai diagnostiku veic oficiāla laboratorija, kura atbilst 36. panta 4. punkta e) apakšpunkta prasībām.
3. Saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu nozīmētās oficiālās laboratorijas atrodas dalībvalstīs, kuru teritorijā atrodas kompetentās iestādes, kas tās nozīmējušas.
40. pants
Pilnvaras noteikt atkāpes no nosacījuma par visu tādu laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metožu obligāto novērtēšanu un akreditāciju, kuras izmanto oficiālās laboratorijas [Gr. 148]
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par gadījumiem un nosacījumiem, kādos un saskaņā ar kādiem kompetentās iestādes par oficiālajām laboratorijām atbilstoši 36. panta 1. punktam var nozīmēt laboratorijas, kas neatbilst 36. panta 4. punkta e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz ikvienu tajās izmantoto metodi, ja vien šādas laboratorijas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tās darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 un saskaņā ar to ir novērtētas un akreditētas izmantot vienu vai vairākas metodes, kas ir līdzīgas pārējām to izmantotajām metodēm un raksturo šādas metodes;
b) tās regulāri un būtiskā apjomā izmanto metodes, attiecībā uz kurām ieguvušas a) apakšpunktā minēto akreditāciju.
41. pants
Pagaidu atkāpes no nosacījuma par oficiālo laboratoriju obligāto novērtēšanu un akreditāciju [Gr. 149]
1. Atkāpjoties no 36. panta 5. punkta a) apakšpunkta, kompetentās iestādes var uz laiku nozīmēt esošu oficiālo laboratoriju par oficiālu laboratoriju saskaņā ar 36. panta 1. punktu tādas laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes izmantošanai, attiecībā uz kuru tā nav ieguvusi 36. panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto akreditāciju:
a) ja attiecīgās metodes izmantošana ir jauna prasība Savienības tiesību aktos,
b) ja izmantošanas metodes pārmaiņu ieviešanai ir vajadzīga jauna akreditācija vai oficiālās laboratorijas iepriekš iegūtas akreditācijas tvēruma paplašināšana,
c) gadījumos, kur vajadzība izmantot metodi izriet no ārkārtas situācijas vai no jauna radušās riska cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai
ca) ja akreditācijas iestādes vērtējums un lēmums ir pozitīvs. [Gr. 150]
2. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu nozīmēšanu veic, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) oficiālā laboratorija jau saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 ir akreditēta izmantot metodi, kas ir līdzīga metodei, kura neietilpst tās akreditācijas tvērumā;
b) oficiālajā laboratorijā ir ieviesta kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas nodrošina, lai, izmantojot esošās akreditācijas tvērumā neietilpstošu metodi, tiktu iegūti pareizi un uzticami rezultāti;
c) analīzi, testus vai diagnostiku veic kompetento iestāžu vai attiecīgajai metodei nozīmētās nacionālās references laboratorijas uzraudzībā.
3. Šā panta 1. punktā minētā pagaidu nozīmējuma termiņš nepārsniedz vienu gadu, un to var vienreiz pagarināt par vēl vienu gadu.
4. Saskaņā ar šā panta 1. punktu nozīmētās oficiālās laboratorijas atrodas dalībvalstīs, kuru teritorijā atrodas kompetentās iestādes, kas tās nozīmējušas.
41. pants
Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles tiek veiktas, ņemot vērā riskus, un tās var veikt saskaņā ar šīs nodaļas II iedaļas noteikumiem, lai pārbaudītu saistībā ar konkrētiem dzīvniekiem un precēm piemērojamo noteikumu ievērošanu, vai tās var veikt citā piemērotā vietā saskaņā ar šīs nodaļas I iedaļas noteikumiem. [Gr. 151]
V nodaļa
Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles
I iedaļa
dzīvnieki un preces, kam nepiemēro konkrētas oficiālās kontroles uz robežām
42. pants
Tādu dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, kam nepiemēro specializētas oficiālās kontroles uz robežām
1. Kompetentās iestādes regulāri veic Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
To dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, kam nepiemēro 45. pantu, veic pietiekami bieži, ņemot vērā:
a) ar dažāda veida dzīvniekiem un precēm saistītos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi;
aa) iespējamās krāpnieciskās darbības, kas varētu maldināt patērētājus par pārtikas un preču vēlamajām īpašībām, kvalitāti un sastāvu; [Gr. 152]
b) to, kāda ir:
i) trešās valsts un izcelsmes novietnes,
ii) eksportētāja,
iii) par sūtījumu atbildīgā operatora;
līdzšinējā atbilstība 1. panta 2. punkta minēto noteikumu prasībām, kuras piemērojamas attiecīgajiem dzīvniekiem vai precēm;
c) kontroles, kas attiecīgajiem dzīvniekiem un precēm jau veiktas;
d) garantijas, ko trešās valsts, kura ir izcelsmes valsts, kompetentās iestādes ir sniegušas attiecībā uz dzīvnieku un preču atbilstību 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētajām prasībām vai prasībām, kas tām atzītas par vismaz līdzvērtīgām.
2. Šā panta 1. punktā paredzētās oficiālās kontroles veic attiecīgā vietā Savienības muitas teritorijā, arī:
a) Savienībā ievešanas vietā;
b) robežkontroles punktā;
c) vietā, no kuras notiek laišana brīvā apritē Savienībā;
d) par sūtījumu atbildīgā operatora noliktavās un telpās.
3. Kad kompetentajām iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka ievešana Savienībā var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, tās robežkontroles punktos un citās Savienībā ievešanas vietās veic oficiālās kontroles:
a) transportlīdzekļiem, arī tukšiem;
b) iepakojumam.
4. Kompetentās iestādes var arī veikt oficiālās kontroles precēm, kam piemēro vienu no muitas procedūrām, kuras definētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta a)–g) apakšpunktā.
43. pants
Tādu dzīvnieku un preču oficiālās kontroles veidi, kam nepiemēro specializētas oficiālās kontroles uz robežām
1. Šīs regulas 42. panta 1. punktā minētajās oficiālajās kontrolēs:
a) vienmēr ietilpst dokumentu kontrolpārbaude;
b) ietilpst identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes atkarībā no riska cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
2. Kompetentās iestādes veic 1. punkta b) apakšpunktā minētās fiziskās kontrolpārbaudes atbilstīgos apstākļos, kas ļauj pienācīgi veikt izmeklēšanu.
3. Ja 1. punktā minētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes liecina, ka dzīvnieki un preces neatbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, piemēro 64. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 65.–67. pantu, 69. panta 1. un 2. punktu un 70. panta 1. un 2. punktu.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par to, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem kompetentās iestādes var pieprasīt operatoriem ziņot par tādu noteiktu preču atvešanu, ko ieved Savienībā.
44. pants
Paraugi, ko ņem no dzīvniekiem un precēm, kuriem nepiemēro specializētas oficiālās kontroles uz robežām
1. Ja ņem dzīvnieku un preču paraugus, kompetentās iestādes:
a) informē muitas dienestus un attiecīgos operatorus;
b) lemj, vai dzīvniekus vai preces var laist apgrozībā, pirms ir pieejami paraugiem veiktās analīzes, testa vai diagnostikas rezultāti, ar nosacījumu, ka ir nodrošināta dzīvnieku vai preču izsekojamība.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem:
a) paredz mehānismus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 1. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku vai preču izsekojamību;
b) nosaka, kādiem dokumentiem jābūt līdzi 1. punktā minētajiem dzīvniekiem vai precēm, kad kompetentās iestādes ir paņēmušas paraugus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
II iedaļa
Dzīvnieku un preču oficiālās kontroles robežkontroles punktos
45. pants
Dzīvnieki un preces, kam piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos
1. Lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, kompetentās iestādes robežkontroles punktos, kur notiek pirmā atvešana Savienībā, veic oficiālās kontroles katram sūtījumam, kurā ietilpst šādas Savienībā no trešām valstīm ievestu dzīvnieku un preču kategorijas:
a) dzīvnieki;
b) dzīvnieku izcelsmes produkti, pārtikas produkti, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti; [Gr. 153]
c) augi, augu produkti un citi objekti un materiāli, uz kuriem var atrasties vai no kuriem var izplatīties augiem kaitīgie organismi, kas minēti sarakstos, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../....(62) 68. panta 1. punktu un 69. panta 1. punktu;
d) preces, kā izcelsme ir noteiktas trešās valstīs, attiecībā uz kurām Komisija, izmantojot 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos īstenošanas aktus, ir lēmusi, ka ir nepieciešams pasākums, kas paredz īslaicīgi pastiprināt oficiālās kontroles to Savienībā ievešanas vietās, jo pastāv zināms vai no jauna radies risks vai tāpēc, ka ir pierādījumi, ka varētu būt vērojama būtiska plaša mēroga neatbilstība 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
e) dzīvnieki un preces, kam piemēro ārkārtas pasākumu, kurš paredzēts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu, Regulas (ES) Nr. .../....(63) 249. pantu vai Regulas (ES) Nr. ../....(64)+ 27. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu, 40. panta 2. punktu, 41. panta 2. punktu, 47. panta 1. punktu, 49. panta 2. punktu un 50. panta 2. punktu, un kurš paredz, ka minēto ar Kombinētās nomenklatūras kodiem identificēto dzīvnieku vai preču sūtījumiem, tos ievedot Savienībā, ir jāpiemēro oficiālās kontroles;
f) dzīvniekiem un precēm, attiecībā uz kuru ievešanu Savienībā ar tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā attiecīgi ar 125. vai 127. pantu, vai 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem ir paredzēti nosacījumi vai pasākumi, kas nosaka, ka, šādus dzīvniekus vai preces ievedot Savienībā, ir jāpārliecinās par atbilstību minētajiem nosacījumiem vai pasākumiem.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem:
a) izveido sarakstus, kuros sīki norāda dzīvniekus un preces, kas pieder pie 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām kategorijām, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus;
b) izveido to preču sarakstu, kuras pieder pie 1. punkta d) apakšpunktā minētās kategorijas, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus, un to vajadzības gadījumā atjaunina attiecībā uz attiecīgajā apakšpunktā minētajiem riskiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par grozījumiem 1. punktā minētajās sūtījumu kategorijās, lai tajās ietvertu citus produktus, kas var radīt riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
4. Ja vien 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajos aktos, kas nosaka pasākumus vai nosacījumus, nav paredzēts citādi, šo pantu piemēro arī 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem, ja tie ir nekomerciāli.
46. pants
Dzīvnieki un preces, kurus attiecībā uz oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos skar izņēmums
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredz, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem 45. pantu nepiemēro šādām dzīvnieku un preču kategorijām:
a) preces, ko nosūta kā komerciālus vai tirdzniecības paraugus vai kā izstādes eksponātus, kuri nav paredzēti laišanai tirgū;[Gr. 154]
b) dzīvnieki un preces, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem;[Gr. 155]
c) preces, kas atrodas starptautiskos transportlīdzekļos, ko neizkrauj un kas ir paredzētas apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam;
d) preces, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un ir paredzētas personīgam patēriņam;
e) nelieli tādu preču sūtījumi fiziskām personām, ko nav paredzēts laist tirgū;
f) lolojumdzīvnieki, kas definēti Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Regulas par dzīvnieku veselību numuru] 4. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;[Gr. 156]
g) preces, kurām veikta termiskā apstrāde un kuru daudzums nepārsniedz minētajos deleģētajos aktos norādīto;
h) jebkura cita tādu dzīvnieku vai preču kategorija, kuriem, ņemot vērā to radītos riskus, kontroles robežpunktos nav vajadzīgas.
47. pants
Oficiālās kontroles robežkontroles punktos
1. Kompetentās iestādes 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālās kontroles veic, kad šāds sūtījums tiek atvests robežkontroles punktā. Minētajās oficiālajās kontrolēs ietilpst dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.
2. Visiem 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem veic dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes.
3. Šīs regulas 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu fizisko kontrolpārbaužu biežums ir atkarīgs no riska, ko katrs dzīvnieks, prece vai dzīvnieku vai preču kategorija rada cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
4. Fiziskās kontrolpārbaudes, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punktā noteiktajām dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības prasībām vai augu veselības prasībām, veic tāds personāls vai tāda personāla uzraudzībā, kuram ir attiecīga kvalifikācija attiecīgi veterināros vai fitosanitāros jautājumos un kuru šim mērķim norīkojušas kompetentās iestādes.
Attiecībā uz dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem šādas kontrolpārbaudes veic oficiāls veterinārārsts,vai šāda ārsta uzraudzībākuram var palīdzēt atbilstoši izglītots palīgpersonāls, bet kurš tomēr ir atbildīgs par veiktajām kontrolēm. [Gr. 157]
5. Kompetentās iestādes robežkontroles punktos sistemātiski veic transportēto dzīvnieku sūtījumu un transportlīdzekļu oficiālās kontroles, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punktā noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām. Kompetentās iestādes ievieš tādu kārtību, ka transportēto dzīvnieku oficiālās kontroles ir prioritāras un tiek mazināta šādu kontroļu kavēšanās.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt, kādā kārtībā noformējami 45. panta 1. punktā minēto kategoriju preču sūtījumi, no kādām apakšvienībām var sastāvēt atsevišķs sūtījums un kāds katrā sūtījumā ir šādu apakšvienību maksimālais skaits, ņemot vērā vajadzību garantēt sūtījumu ātru un efektīvu apstrādi un oficiālās kontroles, kas jāveic kompetentajām iestādēm.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
48. pants
Sertifikāti un dokumenti, ko pievieno sūtījumiem un dalītiem sūtījumiem
1. Tādu oficiālo sertifikātu vai dokumentu oriģinālus vai to elektroniskos ekvivalentus, kam saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem jābūt līdzi 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem, iesniedz robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm, kas tos glabā.
2. Robežkontroles punkta kompetentās iestādes par sūtījumu atbildīgajam operatoram papīra formā vai elektroniski izsniedz 1. punktā minēto oficiālo sertifikātu vai dokumentu kopiju, kas ir attiecīgi apliecināta, vai, ja sūtījums ir dalīts sūtījums, individuāli apliecinātas šādu sertifikātu vai dokumentu kopijas.
3. Sūtījumus nedala, pirms nav veiktas oficiālās kontroles un nav pabeigta 54. pantā minētā vienotā sanitārā ievešanas dokumenta (VSID) sagatavošana saskaņā ar 54. panta 4. punktu un 55. panta 1. punktu.
49. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredzēts:
a) kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem robežkontroles punkta kompetentās iestādes var atļaut 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu tālāku transportēšanu līdz to galamērķa vietai, pirms ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, ja šādas kontrolpārbaudes ir vajadzīgas;
b) kādos termiņos un kādā kārtībā pārkrautiem tādu preču sūtījumiem, kas minētas 45. panta 1. punktā, veic dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes;
c) kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes tādiem pārkrautiem sūtījumiem un dzīvniekiem, ko atved ar gaisa vai jūras transportu un kas tālākai transportēšanai paliek tajā pašā transportlīdzeklī, var veikt robežkontroles punktā, kurš nav punkts, caur ko tie pirmo reizi atvesti Savienībā;
d) kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var atļaut 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu tranzītu un šādu sūtījumu specializēto oficiālo kontroļu veikšanu robežkontroles punktos, arī kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem tos uzglabā īpaši apstiprinātās brīvajās noliktavās vai muitas noliktavās.
50. pants
Dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu sīkāk izstrādāta kārtība
Lai nodrošinātu 47., 48. un 49. pantā paredzēto noteikumu vienādu īstenošanu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīkāk izstrādātu kārtību attiecībā uz darbībām, kas veicamas minētajos noteikumos paredzēto dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām, lai nodrošinātu šādu oficiālo kontroļu efektīvu veikšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
51. pants
Oficiālo kontroļu neveikšana pirmās atvešanas robežkontroles punktos
1. Kompetentās iestādes 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes var veikt tādos kontrolpunktos, kas nav robežkontroles punkti, ja vien šādi kontrolpunkti atbilst prasībām, kas paredzētas 62. panta 3. punktā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 62. panta 4. punktu. [Gr. 158]
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredz, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem:
a) kompetentās iestādes 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes var veikt tādos kontrolpunktos, kas nav robežkontroles punkti, ja vien šādi kontrolpunkti atbilst prasībām, kas paredzētas 62. panta 3. punktā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 62. panta 4. punktu;[Gr. 159]
b) to sūtījumu fiziskās kontrolpārbaudes, kuriem pirmās atvešanas robežkontroles punktos ir veiktas dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes, var veikt citā robežkontroles punktā citā dalībvalstī;
c) kompetentās iestādes muitas dienestiem vai citām publiskām iestādēm var uzticēt konkrētus kontroles uzdevumus, kas saistīti ar:
i) 63. panta 2. punktā minētajiem sūtījumiem,
ii) pasažieru personīgo bagāžu,
iii) precēm, ko pasūtanelieliem sūtījumiem, ko nosūta privātpersonām vai ko iegādājas, izmantojot tālpārdošanu telefoniski, pastā vai internetā. [Gr. 160]
iiia) lolojumdzīvniekiem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013(65) 5. panta nosacījumiem. [Gr. 161]
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem kontroles punktiem piemēro 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 55. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 57., 58., 60. un 61. pantu un 62. panta 3. un 4. punktu.
52. pants
Identitātes pārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, ar ko paredz dzīvnieku un preču kategorijas, attiecībā uz kurām, un nosacījumus, atbilstoši kuriem, atkāpjoties no 47. panta 2. punkta un ņemot vērā samazinātu risku, 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču sūtījumu identitātes kontrolpārbaudes:
a) veic retāk;
b) pārbauda tikai sūtījuma oficiālo zīmogu, ja šāds zīmogs ir.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredz:
a) kritērijus un procedūras, ko ievēro, noteicot un mainot obligāto biežumu fiziskām kontrolpārbaudēm, kuras veicamas 45. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem, un pielāgojot to biežumu ar šādām kategorijām saistītajam riska līmenim, ņemot vērā: [Gr. 162]
i) informāciju, ko Komisija savākusi saskaņā ar 124. panta 1. punktu,
ii) to kontroļu rezultātus, kuru veikuši Komisijas eksperti saskaņā ar 115. panta 1. punktu,
iv) datus un informāciju, kas savākta, izmantojot 130. pantā minēto informācijas pārvaldības sistēmu,
v) pieejamos zinātniskos novērtējumus un
vi) jebkuru citu informāciju par risku, kas saistīts ar attiecīgajām dzīvnieku un preču kategorijām;
b) nosacījumus, saskaņā ar kādiem dalībvalstis var palielināt saskaņā ar a) apakšpunktu noteikto fizisko kontrolpārbaužu biežumu, lai ņemtu vērā vietējos riska faktorus;
c) procedūras, ar kurām nodrošinātu, ka saskaņā ar a) punktu noteiktais fizisko kontrolpārbaužu obligātais biežums tiek piemērots laikus un vienveidīgi. [Gr. 163]
3. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus, kuros nosaka:
(b) fizisko kontrolpārbaužu obligāto biežumu 45. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām, ja vien tas jau nav paredzēts attiecīgajos punktos norādītajos tiesību aktos. [Gr. 165]
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
53. pants
Lēmumi par sūtījumiem
1. Pēc oficiālo kontroļu veikšanas kompetentās iestādes pieņem lēmumu par katru 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu, norādot, vai sūtījums atbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, piemērojamai muitas procedūrai.
2. Pēc fiziskās kontrolpārbaudes, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku veselības un labturības prasībām vai augu veselības prasībām, lēmumus pieņem personāls, kuram ir attiecīga kvalifikācija attiecīgi veterināros vai fitosanitāros jautājumos un kuru šim mērķim norīkojušas kompetentās iestādes.
Lēmumus par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem pieņem oficiāls veterinārārsts,vai šāda ārsta uzraudzībākuram var palīdzēt atbilstoši izglītots palīgpersonāls, bet kurš tomēr ir atbildīgs par veiktajām kontrolēm. [Gr. 166]
2.a Lēmumus par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem reģistrē VSID. [Gr. 167]
54. pants
Kā vienoto sanitāro ievešanas dokumentu lieto operators un kompetentās iestādes
1. Attiecībā uz katru 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu par sūtījumu atbildīgais operators aizpilda VSID, kurā sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai varētu tūlītēji un pilnīgi identificēt sūtījumu un tā galamērķi.
2. VSID lieto:
a) operatori, kas ir atbildīgi par 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem, lai iepriekš paziņotu robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm par šādu sūtījumu atvešanu;
b) robežkontroles punkta kompetentās iestādes, lai:
i) atzīmētu veikto oficiālo kontroļu rezultātus un visus lēmumus, kas pieņemti, uz tiem pamatojoties, arī lēmumu noraidīt sūtījumu,
ii) paziņotu i) punktā minēto informāciju, izmantojot sistēmu TRACESslaughterhouses,vai veicot elektronisku datu apmaiņu ar šo sistēmu. [Gr. 168]
2.a 2. punktā minētie operatori un kompetentās iestādes informācijas ievadīšanai TRACES sistēmā var izmantot arī valsts sistēmu. [Gr. 169]
3. Iepriekšēju paziņošanu saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu operatori veic, attiecīgo VSID daļu aizpildot un iesniedzot sistēmā TRACES tālākai nosūtīšanai robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm pirms sūtījuma fiziskās atvešanas Savienībā.
4. Robežkontroles punkta kompetentās iestādes VSID pabeidzvienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā reģistrē lēmumu par sūtījumu, tiklīdz veiktas visas 47. panta 1. punktā prasītās oficiālās kontroles.
(a) ir veiktas visas 47. panta 1. punktā prasītās oficiālās kontroles;
(b) ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, ja šādas pārbaudes ir jāveic;
(c) par sūtījumu ir pieņemts lēmums saskaņā ar 53. pantu, lēmumu atzīmējot VSID.[Gr. 170]
55. pants
Kā vienoto sanitāro ievešanas dokumentu lieto muitas dienesti
1. Šīs regulas 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu nodošanu muitas dienestu uzraudzībā vai kontrolē, arī to ievešanu vai darbības ar tiem brīvajās zonās vai muitas noliktavās, veic pēc tam, kad operators muitas dienestiem ir iesniedzis VSID vai tā elektronisku ekvivalentu, kuru sistēmā TRACES ir pienācīgi pabeigušas aizpildīt robežkontroles punkta kompetentās iestādes.
2. Kompetentās iestādes:
a) sūtījumam neļauj piemērot muitas procedūru, kas atšķiras no tās, kuru norādījušas robežkontroles punkta kompetentās iestādes;
b) sūtījumu brīvā apgrozībā ļauj laist tikai tad, kad ir iesniegts pienācīgi aizpildīts VSID, kas apliecina, ka sūtījums atbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
3. Ja par kādu 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku vai preču kategoriju sūtījumu ir sagatavota muitas deklarācija un ja nav iesniegts VSID, muitas dienesti sūtījumu aiztur un nekavējoties informē robežkontroles punkta kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 64. panta 5. punktu.
56. pants
Vienotā sanitārā ievešanas dokumenta formas, termiņi un konkrētie lietošanas noteikumi
1. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus, kuros nosaka:
a) VSID formu un tā iesniegšanas un lietošanas norādījumus;
b) minimālos termiņus, ko operatori ievēro 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā iepriekšējā paziņošanā par sūtījumiem, lai robežkontroles punkta kompetentās iestādes varētu laikus un rezultatīvi veikt oficiālās kontroles.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredz, kādos gadījumus un saskaņā ar kādiem nosacījumiem līdzi 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem uz galamērķa vietu ir jābūt VSID. Jebkurā gadījumā 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem uz galamērķa vietu ir jābūt līdzi VSID kopijai. [Gr. 171]
57. pants
Robežkontroles punktu nozīmēšana
1. Dalībvalstis nozīmē robežkontroles punktus oficiālo kontroļu veikšanai vienai vai vairākām 45. panta 1. punktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām.
2. Pirms robežkontroles punkta nozīmēšanas dalībvalstis vismaz trīs mēnešus iepriekš par to paziņo Komisijai. Minētajā paziņojumā ietilpst visa informācija, kas Komisijai nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ierosinātais robežkontroles punkts atbilst 62. pantā noteiktajam prasību minimumam.
3. Trīs mēnešu laikā no 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija informē dalībvalsti:
a) par to, vai ierosinātā robežkontroles punkta nozīmēšana ir atkarīga no tādas kontroles labvēlīga iznākuma, ko Komisijas eksperti veic saskaņā ar 115. pantu, lai pārbaudītu atbilstību 62. pantā noteiktajam prasību minimumam;
b) par šādas kontroles datumu.
4. Dalībvalsts robežkontroles punkta nozīmēšanu atliek, līdz Komisija tai paziņo par labvēlīgu kontroles iznākumu.
58. pants
Robežkontroles punktu iekļaušana sarakstos
1. Katra dalībvalsts internetā publicē atjauninātu tās teritorijā esošo robežkontroles punktu sarakstu, par katru robežkontroles punktu norādot šādu informāciju:
a) tā kontaktinformācija un darbalaiks;
b) tā precīza atrašanās vieta un vai tā ir osta, lidosta vai vieta ievešanai pa dzelzceļu vai autoceļu;
c) 45. panta 1. punktā minētās dzīvnieku un preču kategorijas, uz kurām attiecas tā nozīmējuma tvērums;
d) kāds aprīkojums un telpas ir pieejami oficiālo kontroļu veikšanai katrai dzīvnieku un preču kategorijai, attiecībā uz kuru tas nozīmēts;
e) to dzīvnieku un preču apjoms, ar kuriem veiktas darbības viena gada laikā, par katru no 45. panta 1. punktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām tas nozīmēts.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, kādas formas, kategorijas, apzīmējumu saīsinājumi un cita informācija dalībvalstīm jāizmanto robežkontroles punktu sarakstos.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
59. pants
Esošu robežkontroles vienību apstiprinājumu atsaukšana un to atkārtota nozīmēšana
1. Robežkontroles punktu apstiprinājumus, kas doti saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 6. pantu un Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, un ievešanas vietu izraudzīšanos, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 5. pantu un Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 4. punkta c) apakšpunktu, atsauc.
2. Dalībvalstis robežkontroles punktus, nozīmētās ievešanas vietas un 1. punktā minētās ievešanas vietas var no jauna nozīmēt par robežkontroles punktiem saskaņā ar 57. panta 1. punktu ar nosacījumu, ka ir izpildīts 62. pantā minētais prasību minimums.
3. Šā panta 2. punktā minētajai nozīmēšanai no jauna nepiemēro 57. panta 2. un 3. punktu.
60. pants
Robežkontroles punktu nozīmējuma atsaukšana
1. Ja robežkontroles punkti 62. pantā minētajām prasībām vairs neatbilst, dalībvalstis
a) atsauc 57. panta 1. punktā paredzēto nozīmējumu attiecībā uz visām vai noteiktām tādām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmēšana veikta;
b) robežpunktus svītro no 58. panta 1. punktā minētajiem sarakstiem attiecībā uz tām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmējums tiek atsaukts.
2. Dalībvalstis Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par robežkontroles punkta nozīmējuma atsaukšanu, kā paredzēts 1. punktā, un par šādas atsaukšanas iemesliem.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par to, kādos gadījumos robežpunktus, kuru nozīmējums atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, taču tikai daļēji, var nozīmēt atkārtoti, atkāpjoties no 57. panta, un par atkārtotas nozīmēšanas procedūrām.
61. pants
Robežkontroles punktu nozīmējuma apturēšana
1. Dalībvalsts nekavējoties aptur robežkontroles punkta nozīmējumu un dod rīkojumu pārtraukt punkta darbības attiecībā uz visām vai dažām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām šāds nozīmējums veikts, ja šādas darbības var izraisīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai,vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā –dzīvnieku labturībai vai videi. [Gr. 172]
2. Dalībvalstis Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par katru robežkontroles punkta nozīmējuma apturēšanu un par šādas apturēšanas iemesliem.
a) kompetentās iestādes pārliecinās, ka 1. punktā minētais risks vairs nepastāv;
b) tās Komisijai un pārējām dalībvalstīm ir paziņojušas informāciju, uz kuru balstoties, apturēšana tiek atcelta.
5. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt procedūras 2. punktā un 4. punkta b) apakšpunktā minētās informācijas apmaiņas un paziņošanas veikšanai.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
62. pants
Robežkontroles punktiem izvirzīto prasību minimums
1. Robežkontroles punkti atrodas tieši blakus Savienībā ievešanas vietai,Savienībā un vietā, kas ir piemēroti aprīkota,piemēroti tam, lai muitas dienesti to varētu norādīt saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 38. panta 1. punktu. [Gr. 173]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem, ja ir konkrēti ģeogrāfiski ierobežojumi, robežkontroles punkts var atrasties noteiktā attālumā no Savienībā ievešanas vietas.
3. Robežkontroles punktiem ir:
a) pietiekams attiecīgi kvalificēts personāls;
b) telpas, kas ir piemērotas to dzīvnieku un preču kategoriju veidam un apjomam, ar kuriem tiek veiktas darbības;
c) aprīkojums un telpas, kas ļauj veikt oficiālās kontroles katrai dzīvnieku un preču kategorijai, attiecībā uz kuru robežkontroles punkts nozīmēts;
d) ieviesti pasākumi, lai attiecīgā gadījumā garantētu piekļuvi jebkuram citam aprīkojumam, telpām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu saskaņā ar 63., 64. un 65. pantu noteiktos pasākumus aizdomu gadījumos, neatbilstīgu sūtījumu gadījumos vai gadījumos, kur sūtījumi rada risku;
e) ieviesti ārkārtas situāciju pasākumi, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu netraucētu norisi un saskaņā ar 63., 64. un 65. pantu noteikto pasākumu rezultatīvu piemērošanu neparedzamu un neplānotu apstākļu vai notikumu gadījumos;
f) tehnoloģija un aprīkojums, kas nepieciešami, lai sistēma TRACES efektīvi darbotos un, attiecīgā gadījumā, jebkāda cita datorizēta informācijas pārvaldības sistēma, kas vajadzīga datu un informācijas apstrādei un apmaiņai;
g) piekļuve tādu oficiālo laboratoriju pakalpojumiem, kuras var nodrošināt analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultātus attiecīgos termiņos un kuru rīcībā ir informācijas tehnoloģijas rīki, kas nepieciešami, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu veikto analīžu, testu vai diagnostikas rezultātu ievadīšanu sistēmā TRACES;
h) ieviesti attiecīgi pasākumi pareizai darbību veikšanai ar dažādu kategoriju dzīvniekiem un precēm un iespējamo šķērskontaminācijas risku novēršanai;
i) ieviesti pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem biodrošības standartiem, tādējādi novēršot slimību izplatīšanos Savienībā.
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem sīki izstrādāt 3. punktā noteiktās prasības, lai ņemtu vērā specifiskas iezīmes un loģistikas vajadzības, kas attiecas uz oficiālo kontroļu veikšanu un saskaņā ar 64. panta 3. un 5. punktu un 65. pantu pieņemto pasākumu piemērošanu attiecībā uz dažādajām 45. panta 1. punktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
III iedaļa
Rīcība gadījumos, ja ir aizdomas par neatbilstību, un gadījumos, kad dzīvnieki un preces no trešām valstīm ir neatbilstīgi
63. pants
Aizdomas par neatbilstību un pastiprinātas oficiālās kontroles
1. Ja ir aizdomas par 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, kompetentās iestādes veic oficiālās kontroles vai deleģē šo uzdevumu citām kompetentajām iestādēm, lai šādas aizdomas apstiprinātu vai noraidītu. [Gr. 174]
2. Dzīvnieku un preču sūtījumiem, par kuriem operatori nav deklarējuši, ka tos veido 45. panta 1. punktā minētās dzīvnieku un preču kategorijas, kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic tad, ja ir iemesls uzskatīt, ka šādas dzīvnieku vai preču kategorijas sūtījumā ietilpst.
3. Kompetentās iestādes oficiāli aiztur 1. un 2. punktā minētos sūtījumus, līdz tās saņem minētajos punktos paredzēto oficiālo kontroļu rezultātus.
Attiecīgā gadījumā šādus sūtījumus izolē vai karantinē un dzīvniekus izmitina, baro, dzirda un kopj līdz minēto oficiālo kontroļu rezultātu saņemšanai.
4. Ja kompetentajām iestādēm ir pamatotas aizdomas par operatora krāpnieciskām darbībām vai ja oficiālo kontroļu rezultāti rada pamatu uzskatīt, ka 1. panta 2. punktā minētie noteikumi ir būtiski vai atkārtoti pārkāpti, tās attiecīgā gadījumā un papildus 64. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem pastiprina to sūtījumu oficiālās kontroles, kuriem attiecīgi ir viena un tā pati izcelsme vai lietojums. [Gr. 175]
5. Par savu lēmumu veikt pastiprinātas oficiālās kontroles kompetentās iestādes ar sistēmas TRACES starpniecību informē Komisiju un dalībvalstis, kā paredzēts 4. punktā, norādot iespējamo krāpniecisko rīcību vai nopietno vai atkārtoto pārkāpumu.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka procedūras, saskaņā ar kurām kompetentās iestādes koordinēti veic 4. un 5. punktā minētās pastiprinātās kontroles.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
64. pants
Pasākumi, kas jāveic neatbilstīgu no trešām valstīm Savienībā ievestu sūtījumu gadījumos
1. Kompetentās iestādes oficiāli aiztur visus no trešām valstīm Savienībā ievestosKad tādu oficiālo kontroļu rezultātā, kuras veic robežkontroles punktos atbilstoši 45. pantam, kompetentā iestāde apstiprina, ka dzīvnieku vaiun preču sūtījumus, kassūtījumi neatbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiemminētajām prasībām, tā izsniedz atzinumu vai lēmumu “neatbilstīgs sūtījums” vai “neatbilst kontroles prasībām”, ko iereģistrē VSID. Turklāt kompetentās iestādes minēto dzīvnieku vai preču sūtījumu oficiāli aiztur un liedz to ievest Savienībā. [Gr. 176]
Attiecīgā gadījumā visus šādus sūtījumus vai to daļu izolē vai karantinē un šādiem sūtījumiem piederīgus dzīvniekus tur un kopj pienācīgos apstākļos, līdz tiek pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. Ņem vērā arī ar citām precēm saistītas īpašās vajadzības. [Gr. 177]
2. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz 1. punkta otrajā daļā minētās izolēšanas un karantīnas kārtību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Attiecīgā gadījumā, uzklausījušasKompetentās iestādes uzklausa par sūtījumu atbildīgo operatoru, kompetentās iestādes tūlītējiKompetentās iestādes var atkāpties no šā noteikuma, ja radušos draudu dēļ vai sabiedrības interesēs ir jāpieņem tūlītējs lēmums. Tad tās nekavējoties dod operatoram rīkojumu: [Gr. 178]
a) sūtījumu vai tā daļu iznīcināt (ja sūtījums ir dzīvi dzīvnieki, — iznīcināt humāni), attiecīgā gadījumā ievērojot 1. panta 2. punktā minētos noteikumus, vai [Gr. 179]
b) sūtījumu vai tā daļu pārsūtīt ārpus Savienības saskaņā ar 70. panta 1. vai 2. punktu, vai [Gr. 180]
c) sūtījumau vai tā daļu īpaši apstrādāt saskaņā ar 69. panta un 2. punktu vai ar jebkādu citu pasākumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, paredzēt sūtījumu citiem nolūkiem, nevis sākotnēji paredzētajam nolūkam. [Gr. 181]
4. Kompetentās iestādes katru lēmumu liegt sūtījuma ievešanu, kā paredzēts 1. punktā, un katru rīkojumu, kas dots atbilstoši 3. un 5. punktam un 65. pantam, nekavējoties paziņo:
a) Komisijai;
b) pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
c) muitas dienestiem;
d) izcelsmes trešās valsts kompetentajām iestādēm;
e) par sūtījumu atbildīgajam operatoram.
Šādu paziņošanu veic, izmantojot 130. panta 1. punktā minēto datorizēto informācijas pārvaldības sistēmu.
5. Ja 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku vai preču kategoriju sūtījums netiek uzrādīts tajā pantā minētajām oficiālajām kontrolēm vai netiek uzrādīts saskaņā ar 48. panta 1. un 3. punktā un 54. panta 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām vai noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši 46. pantam, 47. panta 6. punktam, 49. pantam, 51. panta 1. punktam un 56. pantam, kompetentās iestādes dod rīkojumu to nekavējoties apturēt vai atsaukt un oficiāli aizturēt.
Šādiem sūtījumiem piemēro šā panta 1., 3. un 4. punktu.
65. pants
Pasākumi, kas jāveic, attiecībā uz dzīvniekiem vai precēm, kurus ieved Savienībāja no trešām valstīm unmēģina Savienībā ievest neatbilstīgus sūtījumus, kuri rada risku [Gr. 182]
Ja oficiālās kontroles liecina, ka dzīvnieku vai preču sūtījums rada risku cilvēku,vai dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā –vai videi, šādu sūtījumu izolē vai karantinē un pie tā piederošos dzīvniekus tur un kopj pienācīgos apstākļos, līdz tiek pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. [Gr. 183]
Kompetentās iestādes minēto sūtījumu patur oficiālā aizturēšanā un tūlītēji:
a) dod operatoram rīkojumu sūtījumu iznīcināt (ja sūtījums ir dzīvi dzīvnieki, — iznīcināt humāni), attiecīgā gadījumā ievērojot 1. panta 2. punktā minētos noteikumus, un veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi, vai [Gr. 184]
b) sūtījumam piemēro īpašu apstrādi saskaņā ar 69. panta 1. un 2. punktu.
66. pants
Turpmākā rīcība pēc lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz neatbilstīgiem sūtījumiem, kurus ieved Savienībā no trešām valstīm
1. Kompetentās iestādes
a) anulē oficiālos sertifikātus un citus dokumentus, kas ir līdzi sūtījumiem, kuriem piemēroti pasākumi atbilstoši 64. panta 3. un 5. punktam un 65. pantam;
b) sadarbojas saskaņā ar IV sadaļu, lai veiktu visus turpmākos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Savienībā nav iespējams atkārtoti ievest sūtījumus, kuru ievešana tikusi aizliegta saskaņā ar 64. panta 1. punktu.
2. Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā oficiālās kontroles tikušas veiktas, pārrauga atbilstoši 64. panta 3. un 5. punktam un 65. pantam noteikto pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu, ka attiecīgais sūtījums nelabvēlīgi neietekmē cilvēku,vai dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi ne pirms minēto pasākumu piemērošanas, ne tās laikā. [Gr. 185]
Attiecīgā gadījumā šādu piemērošanu veic citas dalībvalsts kompetento iestāžu pārraudzībā.
67. pants
Rīcība gadījumā, ja operators nepiemēro kompetento iestāžu noteiktos pasākumus
1. Operators visus pasākumus, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar 64. panta 3. un 5. punktu un 65. pantu, veic nekavējoties un produktu gadījumā ne vēlāk kā 60 dienu laikā no dienas, kurā kompetentās iestādes paziņojušas operatoram par savu lēmumu saskaņā ar 64. panta 4. punktu. [Gr. 186]
2. Ja, beidzoties 60 dienu termiņam, operators nav nekādi rīkojies, kompetentās iestādes dod rīkojumu:
a) attiecīgo sūtījumu iznīcināt vai tam piemērot jebkādu citu atbilstīgu pasākumu;
b) gadījumos, kas minēti 65. pantā – veicot visus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības, dzīvnieku labturības vai vides aizsardzībai nepieciešamos pasākumus, atbilstīgā kompleksā, kas atrodas iespējami tuvu robežkontroles punktam, sūtījumu iznīcināt.
3. Kompetentās iestādes šā panta 1. un 2. punktā minēto termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepieciešams, lai saņemtu 34. pantā minētā otrās eksperta atzinuma rezultātus, ja vien tas nelabvēlīgi neietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vidi.
68. pants
Konsekvence 64. un 65. panta piemērošanā
Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus, lai nodrošinātu, ka visi 57. panta 1. punktā minētie robežkontroles punkti un 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie kontrolpunkti konsekventi veic pasākumus un izpilda lēmumus un rīkojumus, ko kompetentās iestādes pieņēmušas atbilstoši 64. un 65. pantam, kā norādījumus, kas kompetentajām iestādēm jāievēro, reaģējot uz izplatītām vai atkārtotām neatbilstības vai riska situācijām.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
69. pants
Sūtījumu īpaša apstrāde
1. Sūtījumu īpašajā apstrādē, kas minēta 64. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 65. panta b) apakšpunktā, attiecīgi var ietilpt:
a) tāda apstrāde vai pārstrāde (vajadzības gadījumā arī dekontaminācija, taču ne atšķaidīšana), lai sūtījums atbilstu 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām vai pārsūtīšanā iesaistītās trešās valsts prasībām;
b) jebkāda cita apstrāde tādā veidā, kas atbilst nekaitīgai lietošanai dzīvnieku barībā vai pārtikā vai citiem mērķiem, kuri nav lietošana dzīvnieku barībā vai pārtikā.
2. Šā panta 1. punktā minētā īpašā apstrāde ir:
a) iedarbīgi veikta un nodrošina, ka tiek likvidēti visi riski cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi;
b) dokumentēta un veikta kompetento iestāžu kontrolē;
c) atbilst prasībām, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par prasībām un nosacījumiem, saskaņā ar kādiem notiek 1. punktā minētā īpašā apstrāde.
Ja nav noteikumu, kas pieņemti ar deleģētu aktu, šāda īpaša apstrāde notiek saskaņā ar valstu noteikumiem.
70. pants
Sūtījumu pārsūtīšana
1. Kompetentās iestādes ļauj sūtījumus pārsūtīt, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) ar operatoru, kas atbildīgs par sūtījumu, ir saskaņots galamērķis;
b) par sūtījumu atbildīgais operators ir vispirms informējis izcelsmes trešās valsts vai – ja tā nav viena un tā pati valsts – galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes par iemesliem, kuru dēļ attiecīgo dzīvnieku vai preču sūtījumu liegts ievest Savienībā, un apstākļiem, kādos tas noticis;
c) ja galamērķa trešā valsts nav izcelsmes trešā valsts – galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes ir informējušas dalībvalsts kompetentās iestādes, ka tās ir gatavas sūtījumu pieņemt;
d) dzīvnieku sūtījumu gadījumā – pārsūtīšana notiek atbilstoši dzīvnieku labturības prasībām.
2. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi neattiecas uz 45. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto preču kategoriju sūtījumiem.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem konkretizē procedūras attiecībā uz 1. punktā minēto informācijas apmaiņu un paziņošanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.a Dalībvalstis, kurās tiek importētas preces, kam piešķirta atļauja pirmseksporta kontrolēs, regulāri pārbauda, vai importētās preces patiešām atbilst Savienības prasībām. [Gr. 187]
71. pants
Trešo valstu veiktu pirmseksporta kontroļu apstiprināšana
1. Komisija ar īstenošanas aktiem var apstiprināt konkrētas pirmseksporta kontroles, ko trešā valsts dzīvnieku un preču sūtījumiem veic pirms to eksportēšanas uz Savienību, lai pārbaudītu, vai eksportētie sūtījumi atbilst 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām. Apstiprinājums attiecas tikai uz sūtījumiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī, un to var piešķirt par vienu vai vairākām dzīvnieku vai preču kategorijām.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
a) tādu oficiālo kontroļu maksimālo biežumu, kas, sūtījumus ievedot Savienībā, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic, ja nav iemesla aizdomām par neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem vai par krāpniecisku rīcību;
b) oficiālos sertifikātus, kam jābūt līdzi sūtījumiem, kurus ieved Savienībā;
c) šādu sertifikātu paraugu;
d) trešās valsts kompetentās iestādes, kuru atbildībā jāveic pirmseksporta kontroles;