Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām
195k
36k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2014. gada 13. marta deleģēto regulu, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (C(2014)1627–2014/2676(DEA))
– ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu C(2014)1627,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 13. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālu lietu komitejas 2014. gada 18. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014(1) un jo īpaši tās 32. panta 8. punktu, 32. panta 9. punktu, 34. panta 7. punktu, 34. panta 8. punktu, 55. panta 4. punktu un 62. panta 4. punktu ,
– ņemot vērā Reglamenta 87.a panta 6. punktu,
– ņemot vērā, ka Reglamenta 87.a panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kas beidzās 2014. gada 3. aprīlī, netika izteikti iebildumi,
A. tā kā vairākkārt ir ticis uzsvērts, ka ir būtiski, lai Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām uzsāktu darbību nekavējoties,
1. paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējums, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu ***I
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (COM(2013)0520 – C7-0223/2013 – 2013/0253(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0520),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0223/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā noradīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 6. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. oktobra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 27. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0478/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;
3. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../ 2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 806/2014.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Padomes paziņojums
Starpvaldību nolīguma par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu parakstītāji paziņo, ka viņi centīsies ratifikācijas procesu saskaņā ar savām attiecīgajām valsts tiesiskajām prasībām pabeigt savlaicīgi, proti, tā, lai vienotais noregulējuma mehānisms kļūtu pilnībā darbotiesspējīgs līdz 2016. gada 1. janvārim.
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai(1),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(2),
– ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz Eiropas patērētāju politiku(3),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par ES valsts atbalsta noteikumu reformu attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem(4),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem („Negodīgas komercprakses direktīva”),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK,
– ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(5),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627),
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu” (COM(2012)0663),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū („Direktīva par elektronisko tirdzniecību”),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Virzība uz Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu” (COM(2007)0386),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas iekļauta Līgumos ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantu, un jo īpaši tās 8. pantu („Personas datu aizsardzība”), 11. pantu („Vārda un informācijas brīvība”), 21. pantu („Diskriminācijas aizliegums”), 23. pantu („Vīriešu un sieviešu līdztiesība”), 25. pantu („Vecāka gadagājuma cilvēku tiesības”), 26. pantu („Invalīdu integrācija”), 34. pantu („Sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība”), 36. pantu („Pieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi”), 37. pantu („Vides aizsardzība”) un 38. pantu („Patērētāju tiesību aizsardzība”),
– ņemot vērā LES 12. pantu,
– ņemot vērā LES 14. pantu, kā arī minētā līguma 26. protokolu,
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0163/2014),
A. tā kā paaugstinātām prasībām par patērētāju informēšanu attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem ir īpaša nozīme un tā kā ir jānodrošina patērētāju piekļuve šiem pakalpojumiem un dalībvalstīm — nepieciešamā elastība, lai varētu ņemt vērā neaizsargāto patērētāju vajadzības;
B. tā kā nozares tiesību akti ir pieņemti un tie jau nodrošina patērētāju labāku aizsardzību, taču tā kā dalībvalstīm ir jāatgādina, ka šajā nolūkā vēl joprojām nepieciešama pareiza to īstenošana un ievērošana;
C. tā kā attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem ir jāievēro valstu pilnvaras un pašpārvaldes tiesības vietējā pārvaldības līmenī un tā kā nozaru tiesību akti veido piemērotu tiesisko regulējumu attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem,
Vispārēji aspekti
1. konstatē, ka atsevišķi ar patērētāju tiesību aizsardzību saistītie pamataspekti ir ietverti Direktīvā 2011/83/ES un komunālo pakalpojumu kopīgās iezīmes ir izklāstītas attiecīgajos nozares tiesību aktos;
2. atgādina dalībvalstīm, ka Patērētāju aizsardzības direktīva bija jātransponē līdz 2013. gada decembra vidum un tā ir jāpiemēro visos līgumos, kas noslēgti pēc 2014. gada 13. jūnija;
3. atzīmē, ka patērētāju tiesību aizsardzība darbojas tikai tad, ja šīs tiesības ir iespējams īstenot; tāpēc aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Negodīgas komercprakses direktīvas (2005/29/EK), Direktīvas par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (2006/114/EK) un Patērētāju tiesību direktīvas (2011/83/ES) noteikumus; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgas ir strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas kā efektīvi, līdzekļus taupoši patērētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju konfliktu risināšanas mehānismi; tāpēc aicina dalībvalstis īstenot nesen pieņemto Direktīvu par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (2013/11/ES) un Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē;
4. uzsver — lai panāktu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, vissvarīgāk ir palielināt patērētāju informētību par viņu tiesībām, bet atzīmē arī to, cik būtiski svarīga ir komunālo pakalpojumu sniedzēju veiktā klientu apkalpošana; uzsver, ka darbinieki, kas atbild par kontaktiem ar klientiem, būtu jāapmāca un jāinformē par patērētāju tiesībām; tāpēc mudina komunālo pakalpojumu sniedzējus atbilstoši apmācīt savus darbiniekus un nodrošināt, lai visiem klientiem jebkurā laikā būtu iespēja bez sarežģījumiem saņemt individuālu palīdzību;
5. uzsver to, ka patērētājiem visā ES ir vajadzīga piekļuve cenu ziņā pieejamiem un kvalitatīviem komunālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā to, ka tiem ir būtiska nozīme sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanā, vienlaikus veicinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju;
6. atbalsta spēcīgas un neatkarīgas patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, kas atvieglo patērētāju vispusīgu aizsardzību, kā arī uzsver, cik svarīgi ir atrast pienācīgu līdzsvaru starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;
7. uzsver, ka būtu jāatvieglo komunālo pakalpojumu pieejamība visiem patērētājiem neatkarīgi no viņu finansiālās situācijas; rosina dot iespēju dalībvalstīm noteiktos apstākļos uzskatīt, ka neaizsargātiem patērētājiem ir nepieciešami atbilstīgi noteikumi;
8. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst vairāk uzmanības un ieguldīt vairāk līdzekļu patērētāju informēšanas un izglītošanas kampaņās par komunālajiem pakalpojumiem, sniedzot atbilstošu informāciju konkrētajām patērētāju grupām;
Enerģija
9. uzskata –– lai palīdzētu panākt konkurētspējīgas enerģijas cenas, piegādes drošumu, ilgtspējīgumu un efektīvu atjaunojamās enerģijas izmantošanu plašā mērogā, ir nepieciešams atklāts, pārredzams un integrēts iekšējais tirgus, un aicina dalībvalstis pareizi transponēt, piemērot un labāk pārraudzīt iekšējā enerģijas tirgus trešo tiesību aktu paketi; atzīmē nepieciešamību pēc labākas patērētāju informēšanas, jo īpaši attiecībā uz piedāvāto pakalpojumu uzlabošanu un uz tarifu salīdzināmības un pārredzamības panākšanu, lai nodrošinātu nediskriminējošu cenu politiku;
10. uzsver — lai līdz 2014. gadam izveidotu saskaņotu un konkurētspējīgu iekšējās enerģijas tirgu, ļoti svarīgi ir laikus, pareizi un pilnībā īstenot esošos tiesību aktus, tostarp veikt regulējošo darbu, kas paredzēts iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē;
11. atzinīgi vērtē darba grupas neaizsargāto patērētāju jautājumos darbu Iedzīvotāju enerģētikas foruma satvarā un atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā (COM(2014)0021) un tam pievienoto ziņojumu, kurā analizēta šo cenu un izmaksu ietekme un savstarpējā atkarība dalībvalstīs; atgādina, ka dalībvalstu uzdevums ir arī reaģēt uz dažādiem faktoriem un situācijām saistībā ar enerģiju un neaizsargātiem patērētājiem;
12. konstatē, ka līgumu enerģijas jomā pārtraukšana nereti ir saistīti ar ierobežojošiem noteikumiem un sarežģītām procedūrām, kas apgrūtina pakalpojuma sniedzēja maiņu; prasa, lai pakalpojuma sniedzēja maiņas procedūras tiktu paātrinātas un vienkāršotas; atzīmē, ka pastāvošie iekšējās enerģijas tirgus paketes novērtēšanas kritēriji ir pilnībā noteikti attiecīgajās iekšējā enerģijas tirgus trešās tiesību aktu paketes elektroenerģijas un gāzes direktīvās; uzsver, cik svarīgi ir Komisijas pastāvīgie ziņojumi par iekšējā enerģijas tirgus īstenošanu;
13. uzsver, ka Komisijai jāsniedz savi atzinumi par elektroniskajiem rēķiniem, jo to sagatavošana ir daļa no enerģijas kontu pārvaldības tiešsaistē, ko veic patērētāji;
14. pauž nožēlu par to, ka pašreizējās enerģijas cenās ne vienmēr atspoguļojas ārējās izmaksas, proti, kaitējums videi, kas saistīts ar attiecīgo enerģijas avotu vai ražošanas metodi, kuru slogs ilgtermiņā tomēr var tikt uzlikts visai sabiedrībai; prasa veikt pasākumus, kas ļautu palielināt cenu atspoguļošanu patērētājiem šajā saistībā;
15. uzskata, ka uzņēmumiem būtu pārskatāmi jāpublisko visas cenas, cenu izmaiņas un izmaiņas līgumos; atgādina dalībvalstīm, ka iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē jau ir noteikts pienākums dalībvalstīm to nodrošināt; aicina dalībvalstis un attiecīgos uzņēmumus veikt atbilstīgus pasākumus, lai patērētājiem būtu pieejama skaidra, saprotama un salīdzināma informācija par tarifiem, kompensāciju nosacījumiem un tiesiskās aizsardzības veidiem;
16. atgādina, ka iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu paketē ir paredzēts, ka dalībvalstis, pirms tās sāk pāreju uz viedajiem skaitītājiem, veic izmaksu un ieguvumu analīzi; uzsver, ka viedtīkli patērētājiem ļauj novērot un pielāgot savus elektroenerģijas patēriņa paradumus, taču atzīmē, ka atsevišķas dalībvalstu veiktās izmaksu un ieguvumu analīzes neliecina par ievērojamiem izmaksu ietaupījumiem patērētājiem; uzsver, ka ir jāievēro patērētāju un datu aizsardzības noteikumi un viedo skaitītāju izmantošanas izvēle jāatstāj patērētāju ziņā;
Telekomunikācijas
17. uzsver, ka digitālā vienotā tirgus un elektronisko komunikāciju sektora patērētāju aspekts ir ārkārtīgi svarīgs, un konstatē būtiskus patērētāju aizsardzības uzlabojumus pēc tam, kad 2009. gadā tika ieviesta telekomunikāciju tiesību aktu pakete (Direktīva 2009/136/EK un 2009/140/EK); uzsver Parlamenta ierosinātos, svarīgos atjauninājumus un uzlabojumus patērētāju aizsardzības un tiesību nostiprināšanas jomā; uzsver, cik nozīmīgi ir tas, ka visiem patērētājiem ir pieejami augsti kvalitatīvi elektronisko komunikāciju pakalpojumi un cik svarīgi ir nodrošināt jaunas infrastruktūras, lai mazinātu digitālo „plaisu”;
18. atkārtoti norāda uz saviem priekšlikumiem vienkāršot iespējas patērētājiem mainīt elektronisko komunikāciju pakalpojumu piegādātāju bez jebkādām papildu izmaksām, kuras nav faktiskās pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksas, nezaudējot datus un samazinot formalitātes, un mudināt piegādātājus izmantot šādu iespēju; atbalsta arī ierosinājumus veicināt neatkarīgas informācijas sniegšanu par cenām, rēķiniem un pakalpojumu kvalitāti, tostarp datu pārraides ātrumu;
Pasta pakalpojumi
19. konstatē, ka patērētāji gūst labumu no kvalitatīvākiem pakalpojumiem pasta nozarē un no ietaupījumiem, kas tiem rodas sakarā ar izmaksu mazināšanos; atzīmē, ka vairāk piegādes iespēju un labāka pārredzamība, informācija un cenas ir priekšnoteikums, lai palielinātu patērētāju uzticību piegādes tirgum; konstatē, ka ar Direktīvu 97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK un 2008/6/EK, tiek garantēti universāli pasta pakalpojumi; atgādina Komisijai savā īstenošanas ziņojumā izvērtēt, vai dalībvalstis īsteno šīs garantijas; lūdz Komisiju mudināt pasta pakalpojumu operatorus uzlabot sadarbspēju un paātrināt tādu racionalizētu procesu ieviešanu, kuru mērķis ir samazināt piegādes pakalpojumu izmaksas, palielināt to pieejamību un kvalitāti;
20. uzsver, cik svarīgi ir visā Savienībā nodrošināt visaptverošus pasta sūtījumu piegādes pakalpojumus; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai pasta pakalpojumu dienestu un privāto operatoru sniegtie sūtījumu piegādes pakalpojumi būtu uzticami un ātri, jo īpaši, lai apmierinātu to patērētāju vajadzības, kas pasūtījumus veic tiešsaistē; atkārtoti norāda uz sniegtajiem ierosinājumiem 2014. gada 4. februāra rezolūcijā par paku piegādi(6) attiecībā uz nepieciešamību panākt pakalpojumu uzlabošanu un samazināt izmaksas;
21. atzinīgi novērtē visu piegādes tirgus dalībnieku jau veiktos centienus, lai labāk nodrošinātu tādas patērētāju un mazumtirgotāju vajadzības tiešsaistē kā, piemēram, elastīgas piegādes vai atpakaļ nogādāšanas iespēju ieviešana; tajā pašā laikā uzsver –– lai uzlabotu sadarbspēju un pakalpojumu kvalitāti, ir vēlams veikt vēl citus pasākumus;
Sabiedriskais transports
22. konstatē, ka iepriekšējos gados ar nozares pasākumiem ir nostiprinātas transporta pakalpojumu patērētāju tiesības ;
23. uzsver, ka pasākumiem ir jābūt vērstiem uz patērētāju piekļuvi efektīvam vietējas nozīmes sabiedriskajam transportam, pat ja viņu dzīvesvieta ir apvidū, kurā šāda veida pakalpojumi varētu būt mazāk ienesīgi; atzīst dalībvalstu atbildību šajā ziņā un aicina tās veikt atbilstīgus pasākumus;
24. atgādina, ka nākotnē arvien nozīmīgāks kļūs labi funkcionējošs sabiedriskais transports, ņemot vērā sabiedrības novecošanu, un ka tas nepieciešams arī tādēļ, lai sasniegtu stratēģijā „ES 2020” noteiktos mērķus klimata jomā; prasa izstrādāt kopīgus rīkus, lai nodrošinātu optimizētus vairāku veidu pārvadājumus efektīvu un augsti kvalitatīvu sabiedriskā transporta pakalpojumu ietvaros, lai garantētu gan iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, gan šādu pakalpojumu konkurētspēju;
25. prasa īstenot visaptverošu pieeju attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; uzskata, ka ir jāņem vērā visa sabiedriskā transporta ķēde, tostarp piekļuve sabiedriskā transporta mezgliem; vēlas sākt risināt jautājumu par saskaņotas kontaktpunktu sistēmas nepieciešamību, lai palīdzētu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām;
o o o
26. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK (COM(2013)0622 – C7-0266/2013 – 2013/0302(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0622),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0266/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0145/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK(6) paredz saskaņotus nosacījumus attiecībā uz tehnisko sertifikātu izdošanu iekšējo ūdensceļu kuģiem visā Savienības iekšējo ūdensceļu tīklā.
(2) Tehniskās prasības kuģiem, kas kuģo Reinas upē, nosaka Reinas Kuģniecības centrālā komisija (turpmāk — CCNR).
(3) Direktīvas 2006/87/EK pielikumos noteiktās tehniskās prasības lielākoties ietver noteikumus, kas izklāstīti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu redakcijā, ko CCNR apstiprināja 2004. gadā. Noteikumi un tehniskās prasības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošanai saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tiek regulāri atjaunināti, un ir atzīts, ka tie atspoguļo pašreizējo tehnoloģiju attīstību.
(4) Divu atšķirīgu noteikumu kopumu — noteikumu parŅemot vērā atšķirīgo tiesisko regulējumu un termiņus lēmumu pieņemšanas procedūrām, ir grūti saglabāt līdzvērtību starp Savienības iekšējo ūdensceļu kuģošanas sertifikātiem, ko izdod kas izsniegti saskaņā ar pārskatītās KonvencijasDirektīvu 2006/87/EK, un sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 22. pantu pārskatītajā Konvencijā par kuģošanu Reinā 22. pantu, un Savienības iekšējāsTādēļ nav nodrošināta juridiskā noteiktība un tam ir potenciāli negatīva ietekme uz kuģošanas sertifikāta noteikumu — uzturēšana nenodrošina juridisko noteiktību un drošību. [Gr. 1]
(5) Lai panāktu saskaņošanu Eiropas līmenī un lai novērstu konkurences izkropļojumus un dažādus drošības līmeņus, būtu jāpiemēro un regulāri jāatjaunina vienādas tehniskās prasības attiecībā uz visu Savienības iekšējo ūdensceļu tīklu.
(6) Tā kā CCNR ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi iekšējo ūdensceļu kuģu tehnisko prasību izstrādes un atjaunināšanas jomā, šī pieredze būtu pilnībā jāizmanto saistībā ar Savienības iekšējiem ūdensceļiem. Komisijas dienesti un CCNR 2013. gadā parakstīja administratīvu vienošanos par savstarpējās sadarbības nostiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz to tehnisko prasību izstrādi, kas attiecas uz iekšējo ūdensceļu kuģiem. Šīs sadarbības ietvaros ir panākta vienošanās, ka tiks izveidota Eiropas tehnisko standartu izstrādes komiteja (CESTE), kas sagatavos tehniskos standartus iekšējo ūdensceļu kuģošanas jomā, uz kuriem Savienība un CCNR varēs atsaukties attiecīgos noteikumos. [Gr. 2]
(7) Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātiem, kas apliecina, ka kuģis pilnībā atbilst tehniskajām prasībām, būtu jābūt derīgiem visos Savienības iekšējos ūdensceļos.
(8) Būtu rūpīgāk jāsaskaņo dalībvalstu izdoto papildu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu nosacījumi darbībām 1. un 2. zonas ūdensceļos (ietekās), kā arī darbībām 4. zonas ūdensceļos.
(9) Drošības apsvērumu dēļ standarti būtu jāsaskaņo augstā līmenī un tā, lai Savienības iekšējos ūdensceļos netiktu pazemināti drošības standarti. Tomēr dalībvalstīm būtu jābūt iespējai pēc apspriešanās ar Komisiju paredzēt īpašus noteikumus par papildu vai zemākām tehniskajām prasībām attiecībā uz konkrētām zonām ar nosacījumu, ka šādi pasākumi attiecas tikai uz III un IV pielikumā noteiktajiem īpašajiem jautājumiem.
(10) Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai piemērot izņēmumus attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem konkrētos gadījumos, kas saistīti ar kuģojamiem ūdensceļiem, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts iekšējiem ūdensceļiem, vai ar konkrētiem kuģiem, kas darbojas tikai valsts ūdensceļos.
(11) Dalībvalstīm, saņemot Komisijas atļauju, būtu jābūt arī iespējai piemērot izņēmumus attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem par īpašiem kuģiem, lai pavērtu iespēju alternatīvām pieejām, veicinātu inovāciju vai novērstu pārmērīgas izmaksas.
(12) Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts būtu jāizdod kuģim, kas iztur tehnisko pārbaudi, kuru veic pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā. Šī tehniskā pārbaude būtu jāizmanto, lai pārbaudītu, vai kuģis atbilst šajā direktīvā noteiktajām tehniskajām prasībām. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jābūt pilnvarotāmkompetentās iestādes būs pilnvarotas veikt papildu pārbaudes jebkurā laikā, lai pārbaudītu, vai kuģa fiziskais stāvoklis atbilst Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātiem. [Gr. 3]
(13) Ir atbilstīgi konkrētos laikposmos un atkarībā no attiecīgā kuģa kategorijas noteikt Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīgumu katrā konkrētajā gadījumā.
(14) Konkrētā laikposmā ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu maiņu, atjaunošanu, derīguma pagarināšanu un jaunu sertifikātu izdošanu, lai iekšējā kuģošanā uzturētu augstu drošības līmeni.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/100/EK(7) noteiktajiem pasākumiem ir jāpaliek spēkā attiecībā uz kuģiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva.
(16) Būtu jāpiemēro pārejas režīms ekspluatācijā esošiem kuģiem, kam nav Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta brīdī, kad notiek pirmā tehniskā pārbaude saskaņā ar pārskatītajām tehniskajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.
(17) Būtu jāizdod saistoši administratīvie norādījumi, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par tehnisko prasību saskaņotu piemērošanu.
(18) Tehnisko prasību izmaiņas ir jāņem vērāLai nodrošinātu iekšējās kuģošanas drošības apsvērumuaugsta līmeņa drošību un efektivitāti un saglabātu iekšējās kuģošanas sertifikātu līdzvērtīguma dēļ.līdzvērtību, šīs direktīvas pielikumos noteiktās tehniskās prasības būtu regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību un tehniskos standartus iekšējo ūdensceļu kuģošanas jomā. Lai to panāktu, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai attiecībā uz šīs direktīvas pielikumus pielāgotu zinātniskajam un tehniskajam progresampielikumu pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai vai tehnisko standartu attīstībai šajā jomāun atjaunināšanai, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba. Īpaši svarīgi, lai KomisijaKomisijai, veicot sagatavošanas darbus, atklātā un pārredzamā būtu atbilstīgi apspriestosjāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga iesniegšanaattiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 4]
(18a) Komisijai jo īpaši vajadzētu pieņemt deleģētos aktus, lai ieviestu tehniskās prasības attiecībā uz kuģiem, kas tiek darbināti ar sašķidrinātu dabasgāzi (SDG), un tādējādi nodrošinātu šo kuģu efektīvu un drošu satiksmi iekšējos ūdensceļos. [Gr. 5]
(19) Lai pavērtu iespēju alternatīvām pieejām, veicinātu inovāciju, novērstu pārmērīgas izmaksas, nodrošinātu sertifikātu izdošanas efektīvu procesu vai lai ņemtu vērā reģionālos apstākļus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras konkrētu izņēmumu atļaušanai saistībā ar tehniskajām prasībām konkrētam kuģim, klasificēšanas sabiedrību apstiprināšanai vai tehnisko prasību samazināšanai kuģiem, kas darbojas konkrētās zonās, kuras nav savienotas ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(8).
(19a) Lai nodrošinātu pienācīgu sistēmu koordinācijai un sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir kuģošana pa iekšējiem ūdensceļiem, jo īpaši CCNR, un tiktu izstrādāti vienoti tehniskie standarti iekšējai kuģošanai, uz kuriem Savienība un starptautiskās organizācijas varētu atsaukties, šī direktīva būtu jāpārskata, jo īpaši attiecībā uz to pasākumu efektivitāti, kuri ieviesti ar šo direktīvu, kā arī attiecībā uz mehānismiem sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir iekšējo ūdensceļu kuģošana, lai tādējādi panāktu viena un vienota tehnisko standartu kopuma izveidi. [Gr. 6]
(20) Tādēļ Direktīva 2006/87/EK būtu jāatceļ,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Ūdensceļu klasificēšana
Šajā direktīvā Savienības iekšējos ūdensceļus klasificē šādi:
a) 1., 2., 3. un 4. zona:
i) 1. un 2. zona: I pielikuma 1. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi,
ii) 3. zona: I pielikuma 2. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi,
iii) 4. zona: citi I pielikuma 3. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;
b) zona R: tie a) apakšpunktā minētie ūdensceļi, kam sertifikāti jāizsniedz saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tādā redakcijā, kādā minētais pants izteikts šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā.
2. pants
Definīcijas un piemērošanas joma
1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
(a) „mazs kuģis” — kuģis vai atsevišķa peldošas iekārtas daļa;
(b) „kuģis” — iekšējo ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;
(c) „vilcējvelkonis” — kuģis, kas īpaši būvēts vilkšanai;
(d) „stūmējvelkonis” — kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;
(e) „pasažieru kuģis” — vienas dienas brauciena vai kajīšu kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru;
(f) „peldoša iekārta” — peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;
(g) „atpūtas kuģis” — kuģis, kas nav pasažieru kuģis un ir paredzēts sporta vai izklaides nodarbībām;
(h) „ūdensizspaids” — kuģa iegrimes tilpums m³;
(i) „garums (L)” — tilpnes maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugspritu;
(j) „platums (B)” — tilpnes maksimālais platums metros, ko mēra līdz ārējai apvalka apšuvuma malai (izņemot dzenratus, aiztures margas un tamlīdzīgas ietaises);
(k) „iegrime (T)” — vertikālais attālums metros starp tilpnes zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju;
(l) „klasificēšanas sabiedrība” — klasificēšanas sabiedrība, kas ir apstiprināta saskaņā ar 9. pantā minētajiem kritērijiem un procedūrām;
(m) „Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts” — sertifikāts, ko iekšējo ūdensceļu kuģim izdevusi kompetentā iestāde un kas norāda uz atbilstību šīs direktīvas tehniskajām prasībām.
2. Šo direktīvu piemēro šādiem kuģiem:
a) kuģiem, kuru garums (L) ir 20 metri vai vairāk;
b) kuģiem, kuru garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājums ir 100 m3 vai vairāk.
3. Šo direktīvu piemēro arī šādiem kuģiem:
a) vilcējvelkoņiem un stūmējvelkoņiem, kas paredzēti, lai vilktu vai stumtu kuģus, kuri minēti 1. punktā, vai peldošas iekārtas, vai arī lai pārvietotu ar bortiem sakabinātus šādus kuģus vai peldošas iekārtas;
b) pasažieru pārvadājumiem paredzētiem kuģiem, kas var pārvadāt vairāk kā 12 pasažierus, neskaitot apkalpi;
c) peldošām iekārtām.
4. Šo direktīvu nepiemēro šādiem kuģiem:
a) prāmjiem;
b) karakuģiem;
c) jūras kuģiem, ieskaitot jūras vilcējvelkoņus un stūmējvelkoņus, kas:
i) darbojas vai ir bāzēti paisuma un bēguma ūdeņos,
ii) uz laiku darbojas iekšējos ūdeņos ar nosacījumu, ka tiem ir:
– sertifikāts, kas apliecina atbilstību 1974. gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS), vai tam līdzvērtīgs sertifikāts, sertifikāts, kurš apliecina atbilstību 1966. gada Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi, vai tam līdzvērtīgs sertifikāts, un Starptautiskais naftas piesārņojuma profilakses sertifikāts (turpmāk — IOPP), kas apliecina atbilstību 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (turpmāk — MARPOL), vai
– pasažieru kuģiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, sertifikāts par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK(9), vai
– atpūtas kuģiem, uz ko neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, tās valsts sertifikāts, zem kuras karoga tas kuģo.
3. pants
Sertifikāta turēšanas pienākums
1. Kuģiem, kas darbojas 1. pantā minētajos Savienības iekšējos ūdensceļos, jābūt:
a) darbojoties zonas R ūdensceļos:
– vai nu sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu,
– vai Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātam, kas apliecina, ka kuģis, neskarot II pielikuma pārejas noteikumus, pilnībā atbilst II pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, kuru līdzvērtīgums pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā tehniskajām prasībām ir noteikts atbilstoši piemērojamiem noteikumiem un procedūrām;
b) darbojoties citos ūdensceļos, Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātam, tostarp attiecīgā gadījumā 5. pantā minētajām specifikācijām.
2. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu sagatavo pēc parauga, kas norādīts V pielikuma I daļā, un izdod saskaņā ar šo direktīvu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
4. pants
Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikāti
1. Visiem kuģiem, kam ir derīgs sertifikāts, kurš izdots saskaņā ar pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, ņemot vērā šīs direktīvas 5. panta 5. punktu, kuģošanai Savienības ūdeņos pietiek tikai ar šo sertifikātu.
2. Tomēr visiem kuģiem, kam ir 1. punktā minētais sertifikāts, nodrošina arī Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātu:
a) kad tie darbojas 3. un 4. zonas ūdensceļos, ja tie vēlas izmantot tehnisko prasību samazinājumu šajos ūdensceļos;
b) kad tie darbojas 1. vai 2. zonas ūdensceļos vai — pasažieru kuģiem — kad tie darbojas 3. zonas ūdensceļos, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem, ja attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi papildu tehniskās prasības attiecībā uz šiem ūdensceļiem saskaņā ar 5. panta 1., 2. un 3. punktu.
3. Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātu sagatavo pēc parauga, kas norādīts V pielikuma II daļā, un to izdod kompetentās iestādes, ja ir uzrādīts 1. punktā minētais sertifikāts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredzējušas par attiecīgajiem ūdensceļiem atbildīgās iestādes. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo paraugu, ja tas ir vajadzīgs, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
5. pants
Papildu vai samazinātas tehniskās prasības konkrētām zonām
1. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju un, vajadzības gadījumā ievērojot pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā prasības, var pieņemt tehniskās prasības papildus II pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas darbojas 1. un 2. zonas ūdensceļos to teritorijā.
2. Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas darbojas tās teritorijas 3. zonas ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem, katra dalībvalsts var noteikt tehniskās prasības papildus II pielikuma prasībām. Dalībvalstis šādas jaunas papildu tehniskās prasības var pieņemt, ievērojot 3. punktā minēto procedūru. Papildu prasības var piemērot tikai uz III pielikumā minētajiem elementiem.
3. Dalībvalsts par šīm ierosinātajām papildu prasībām Komisiju informē vismaz sešus mēnešus pirms to paredzētās stāšanās spēkā, kā arī informē pārējās dalībvalstis.
Komisija apstiprina papildu tehniskās prasības ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
4. Atbilstību papildu prasībām norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā. Šādu atbilstības apliecinājumu atzīst attiecīgās zonas Savienības ūdensceļos.
5. Ja II pielikuma 24.a nodaļā izklāstīto pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā pazeminātos esošie valsts drošības standarti, dalībvalsts var nepiemērot šos pārejas noteikumus attiecībā uz iekšējo ūdensceļu pasažieru kuģiem, kas darbojas tās iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamiem iekšējiem ūdensceļiem. Šādā gadījumā dalībvalsts var pieprasīt, lai šādi kuģi, kas darbojas tās nesavienotajos iekšējos ūdensceļos, pilnībā atbilst II pielikumā izklāstītajām tehniskajām prasībām no 2008. gada 30. decembra.
Dalībvalsts, kas izmanto pirmajā daļā minēto iespēju, par savu lēmumu informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un sniedz Komisijai sīkāku informāciju par attiecīgajiem valsts standartiem, ko piemēro pasažieru kuģiem, kas darbojas tās iekšējos ūdensceļos.
Atbilstību dalībvalsts prasībām attiecībā uz darbību tās nesavienotajos iekšējos ūdensceļos norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā.
6. Kuģiem, kas darbojas tikai 4. zonas ūdensceļos, visos šīs zonas ūdensceļos var piemērot samazinātās prasībās, kuras noteiktas II pielikumā. Atbilstību šīm samazinātajām prasībām norāda 3. pantā minētajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā.
7. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju var atļaut tehnisko prasību daļēju piemērošanu vai noteikt mazāk stingras tehniskās prasības nekā noteikts II pielikumā kuģiem, kas darbojas vienīgi to teritorijas 3. un 4. zonas ūdensceļos.
Mazāk stingrās tehniskās prasības vai tehnisko prasību daļēja piemērošana var attiekties tikai uz IV pielikumā uzskaitītajiem elementiem. Ja kuģa tehniskais raksturojums atbilst mazāk stingrajām tehniskajām prasībām vai tehnisko prasību daļējai piemērošanai, to norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā vai, ja ir piemērojams 4. panta 2. punkts, Savienības papildu iekšējās kuģošanas sertifikātā.
Dalībvalstis informē Komisiju par mazāk stingrajām tehniskajām prasībām vai par II pielikuma tehnisko prasību daļēju piemērošanu vismaz sešus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, kā arī informē pārējās dalībvalstis.
6. pants
Izņēmumi
1. Dalībvalstis var atļaut izņēmumus attiecībā uz šo direktīvu vai tās daļu:
a) kuģiem, vilcējvelkoņiem, stūmējvelkoņiem un peldošām iekārtām, kas darbojas kuģojamos ūdensceļos, kurus iekšējie ūdensceļi nesavieno ar citu dalībvalstu ūdensceļiem;
b) kuģiem, kuru pašsvars nepārsniedz 350 tonnas vai kuri nav paredzēti preču pārvadāšanai un kuru ūdensizspaids ir mazāks par 100 m3, kā arī kuri nolaisti ūdenī pirms 1950. gada 1. janvāra un kuri darbojas tikai valsts ūdensceļos.
2. Dalībvalstis attiecībā uz kuģošanu savos valsts ūdensceļos var atļaut izņēmumus attiecībā uz vienu vai vairākiem šīs direktīvas noteikumiem ierobežotos vietējās nozīmes braucienos vai ostu zonās. Šos izņēmumus un braucienus vai zonas, uz kurām tie attiecas, norāda kuģa sertifikātā.
3. Dalībvalsts paziņo Komisijai par izņēmumiem, kas ir atļauti saskaņā ar 1. un 2. punktu, un informē par tiem pārējās dalībvalstis.
4. Dalībvalstij, kurai saskaņā ar 1. un 2. punktu atļauto izņēmumu dēļ nav kuģu, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi un kas darbojas tās ūdensceļos, nav jāievēro 8., 9. un 11. pants.
7. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošana
1. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdod kuģim, kas nolaists ūdenī no [šīs direktīvas transponēšanas datums] pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veiktas pirms kuģis nodots ekspluatācijā un kurās paredzēts pārbaudīt, vai kuģis atbilst II pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.
2. Kuģim, kas izslēgts no Padomes Direktīvas 82/714/EEK(10) darbības jomas, bet uz ko attiecas šī direktīva saskaņā ar 2. panta 2. un 3. punktu, Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdod pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veic pēc kuģa pašreizējā sertifikāta derīguma beigām, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2018. gada 30. decembrī, lai pārbaudītu, vai kuģis atbilst II pielikuma tehniskajām prasībām.
Jebkuru neatbilstību II pielikuma tehniskajām prasībām norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka šīs nepilnības nerada būtisku apdraudējumu, šā panta pirmajā daļā minētie kuģi var turpināt darboties līdz kuģa komponentus vai jomas, kas sertifikātā norādītas kā neatbilstīgas prasībām, aizstāj vai izmaina, lai pēc tam šie komponenti un jomas atbilstu II pielikuma prasībām.
3. Par būtisku apdraudējumu šā panta izpratnē uzskata situāciju, kad ir skartas prasības, kas attiecas uz kuģa būves, kuģošanas vai manevrēšanas strukturālo drošību vai kuģa īpašajiem raksturlielumiem saskaņā ar II pielikuma tehniskajām prasībām. Izņēmumus, kas atļauti attiecībā uz II pielikuma tehniskajām prasībām, nenorāda kā nepilnības, kuras rada būtisku apdraudējumu.
Par aizstāšanu šā panta izpratnē neuzskata esošu daļu nomaiņu ar identiskām vai līdzvērtīgas tehnoloģijas un konstrukcijas daļām regulāro apkopes darbu un remontdarbu laikā.
4. Kuģa atbilstību papildu prasībām, kas minētas 5. panta 1., 2. un 3. punktā, vajadzības gadījumā pārbauda šā panta 1. un 2. punktā minēto tehnisko pārbaužu laikā vai tādas tehniskās pārbaudes laikā, kura veikta pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma.
8. pants
Kompetentās iestādes
1. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus var izdotizdod dalībvalstu kompetentās iestādes. [Gr. 7]
2. Katra dalībvalsts izveido sarakstu, norādot kompetentās iestādes, kas var izdot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus, un paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
3. Kompetentās iestādes uztur visu to Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu reģistru, kuri izdoti saskaņā ar VI pielikumā norādīto paraugu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
9. pants
Tehnisko pārbaužu veikšana
1. Šīs direktīvas 7. pantā minēto tehnisko pārbaudi veic kompetentās iestādes. Šīs kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji neveikt kuģim tehnisko pārbaudi, ja ir spēkā esošs apliecinājums, kuru izsniegusi atzīta klasificēšanas sabiedrība un kurš apliecina, ka šis kuģis pilnībā vai daļēji atbilst II pielikuma tehniskajām prasībām.
2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu klasificēšanas sabiedrību, kas atbilst VII pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, vai lai atsauktu apstiprinājumu saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
3. Apstiprinājuma pieteikumu Komisijai iesniedz dalībvalsts, kurā atrodas klasificēšanas sabiedrības, kas pilnvarota izdot apliecinājumus, ka kuģis atbilst II pielikuma prasībām saskaņā ar šo direktīvu, galvenais birojs vai filiāle. Šim pieteikumam pievieno visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti visi apstiprināšanas kritēriji.
Jebkura dalībvalsts var pieprasīt uzklausīšanu vai arī papildu informācijas vai dokumentācijas nodrošināšanu.
4. Jebkura dalībvalsts var Komisijai iesniegt pieprasījumu atsaukt apstiprinājumu, ja tā uzskata, ka klasificēšanas sabiedrība vairs neatbilst VII pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Atsaukuma pieprasījumam pievieno dokumentārus pierādījumus.
5. Līdz to apstiprināšanai saskaņā ar šo direktīvu klasificēšanas sabiedrības, ko dalībvalsts ir atzinusi, apstiprinājusi un pilnvarojusi saskaņā ar Padomes Direktīvu 94/57/EK(11), uzskata par apstiprinātām vienīgi attiecībā uz kuģiem, kuri darbojas tikai attiecīgās dalībvalsts ūdensceļos.
6. Komisija pirmo reizi līdz ..(12) publicē un pēc tam atjaunina klasificēšanas sabiedrību sarakstu, kuras apstiprinātas saskaņā ar šo pantu. [Gr. 8]
7. Katra dalībvalsts izveido sarakstu, norādot kompetentās iestādes, kas var veikt tehniskās pārbaudes, un paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
8. Katra dalībvalsts ievēro II pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārbaudes iestādēm un pārbaudes pieprasījumu.
10. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīgums
1. Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem jaunbūvētiem kuģiem izdotu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīguma termiņu kompetentā iestāde nosaka ne ilgāk kā uz:
a) pieciem gadiem pasažieru kuģu gadījumā;
b) desmit gadiem visu citu kuģu gadījumā.
Derīguma termiņu norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā.
2. To kuģu gadījumā, kas pirms tehniskās pārbaudes jau bijuši ekspluatācijā, kompetentā iestāde nosaka Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta derīguma termiņu katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pārbaudes rezultātus. Tomēr derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 1. punktā norādītos laikposmus.
3. Katra dalībvalsts II pielikumā noteiktajos gadījumos var izdot pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus. Pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus sagatavo pēc V pielikuma III daļā sniegtā parauga. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu šo paraugu, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu, racionalizētu administratīvās prasības vai ņemtu vērā attīstību šajā jomā, kas izriet no citu starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
11. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu aizstāšana
Katra dalībvalsts paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var aizstāt spēkā esošu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, kas ir pazaudēts vai sabojāts.
12. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu atjaunošana
1. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu atjauno pēc tā derīguma termiņa beigām saskaņā ar 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Lai atjaunotu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātus, kuģim piemēro II pielikuma 24. un 24.a nodaļā paredzētos pārejas noteikumus, kā arī tur paredzētos nosacījumus.
13. pants
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu derīguma pagarināšana
Iestāde, kas izdevusi vai atjaunojusi Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, izņēmuma kārtā var pagarināt tā derīgumu saskaņā ar II pielikumu bez tehniskās pārbaudes. Šādu pagarinājumu norāda šajā sertifikātā.
14. pants
Jaunu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošana
Būtisku izmaiņu vai remonta gadījumā, kas ietekmē kuģa, kuģošanas vai manevrēšanas strukturālo drošību, vai kuģa īpašos raksturlielumus saskaņā ar II pielikumu, kuģim pirms turpmākiem braucieniem atkal jāveic 7. pantā paredzētā tehniskā pārbaude. Pēc šīs pārbaudes izdod jaunu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, kas atspoguļo kuģa tehniskos raksturlielumus, vai arī attiecīgi groza esošo sertifikātu. Ja šo sertifikātu izdod dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izdevusi vai atjaunojusi sākotnējo sertifikātu, par to viena mēneša laikā informē kompetento iestādi, kas izdevusi vai atjaunojusi sertifikātu.
15. pants
Atteikums izdot vai atjaunot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu un tā atsaukšana
1. Visos lēmumos par atteikumu izdot vai atjaunot Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu norāda iemeslus, uz kuriem ir balstīts šis atteikums. Kuģa īpašniekam paziņo un viņu informē par pārsūdzības kārtību un tās laika ierobežojumiem attiecīgajā dalībvalstī.
2. Jebkuru spēkā esošu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu var atsaukt kompetentā iestāde, kas to izdevusi vai atjaunojusi, ja kuģis vairs neatbilst tā sertifikātā noteiktajām tehniskajām prasībām.
16. pants
Papildu pārbaudes
1. Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkurā laikā var pārbaudīt, vai kuģim ir saskaņā ar šo direktīvu derīgs sertifikāts un vai kuģis atbilst prasībām, kas noteiktas šādā sertifikātā, vai rada būtisku apdraudējumu personām uz klāja, videi vai kuģošanas drošībai. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 2.–5. punktu.
2. Ja iestādes šādā pārbaudē atklāj, ka sertifikāta nav vai ka kuģa sertifikāts ir nederīgs, vai ka kuģis neatbilst sertifikātā noteiktajām prasībām, bet ka šāda spēkā neesamība vai prasību neizpilde nerada būtisku apdraudējumu, kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai situāciju labotu. Septiņu dienu laikā informē iestādi, kas izdeva sertifikātu vai kas to atjaunināja pēdējo reizi.
3. Ja pārbaudē iestādes atklāj, ka kuģis rada būtisku apdraudējumu personām uz klāja, videi vai kuģošanas drošībai, tās var neļaut kuģim turpināt braucienu līdz ir īstenoti vajadzīgie pasākumi, lai situāciju labotu.
Tās var arī paredzēt pasākumus, kādi nodrošinātu kuģa darbības drošu turpināšanu līdz vietai, kur to pārbaudīs vai saremontēs, nepieciešamības gadījumā pārtraucot kuģa transportēšanas darbību. Septiņu dienu laikā informē iestādi, kas izdeva sertifikātu vai kas to atjaunināja pēdējo reizi.
4. Dalībvalsts, kas nav ļāvusi kuģim turpināt braucienu vai ir paziņojusi kuģa īpašniekam par savu nodomu tā rīkoties, ja atklātās nepilnības netiks novērstas, septiņu dienu laikā par savu pieņemto vai paredzēto lēmumu informē tās dalībvalsts iestādi, kas izdevusi vai pēdējo reizi atjaunojusi sertifikātu.
5. Visos lēmumos par kuģa turpmākās darbības pārtraukšanu, kuri pieņemti, īstenojot šo direktīvu, sīki jāapraksta iemesli, kas ir lēmuma pamatā. Tas bez kavēšanās jādara zināms attiecīgajai personai, kas vienlaikus jāinformē par pieejamajām pārsūdzības procedūrām saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par šādu pārsūdzības procedūru termiņiem.
17. pants
Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs
Kompetentā iestāde, kas izdevusi Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu, šajā Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā norāda unikālu Eiropas kuģa identifikācijas numuru saskaņā ar II pielikuma 2. nodaļu.
18. pants
Līdzvērtīgums un izņēmumi
1. Dalībvalstis var prasīt Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, kas atļautu izņēmumus vai atzītu tehnisko specifikāciju līdzvērtīgumu konkrētiem kuģiem attiecībā uz:
a) tādu citu materiālu, iekārtu vai aprīkojuma daļu izmantošanu vai atrašanos uz kuģa klāja vai tādu citu konstrukcijas aspektu vai citu pasākumu pieņemšanu, kas nav ietverti II pielikumā;
b) Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta izdošanu izmēģinājuma nolūkā uz ierobežotu laikposmu, ietverot jaunas tehniskās specifikācijas, kas atkāpjas no II pielikuma II daļas prasībām, ar nosacījumu, ka šīs specifikācijas nodrošina līdzvērtīgu drošību;
c) izņēmumu piemērošanu no pārbaudes iestāžu puses pasažieru kuģim saistībā ar zonām, kas paredzētas, lai tās lietotu personas ar ierobežotu kustību brīvību, ja II pielikuma 15. nodaļā noteikto īpašo prasību piemērošanu uzskata par sarežģītu praksē vai ja tā saistīta ar pārmērīgām izmaksām;
d) tādu citu ugunsdzēšanas līdzekļu izmantošanu, kas nav minēti II pielikuma 10. nodaļā;
e) pastāvīgi uzstādītu ugunsdzēšanas sistēmu izmantošanu priekšmetu aizsardzībai;
f) II pielikuma 24. nodaļas piemērošanu kuģim, kas pārbūvēts tā, ka tā garums pārsniedz 110 m;
g) izņēmumiem attiecībā uz II pielikuma 24. un 24.a nodaļā noteiktajām prasībām pēc pārejas noteikumu piemērošanas beigām, ja šīs prasības ir tehniski sarežģīti piemērot vai ja to piemērošanai var būt vajadzīgas nesamērīgas izmaksas;
h) to standartu atzīšanu, kas attiecas uz sistēmām, kuras izsmidzina mazāku ūdens daudzumu nekā II pielikuma 10. nodaļā minētās sistēmas.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto konsultēšanas procedūru.
2. Dalībvalstu kompetentās iestādes 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto līdzvērtīgumu un izņēmumus norāda Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātā. Informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
3. Gaidot 1. punkta a) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu, kompetentās iestādes var izdot pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.
Tādā gadījumā kompetentās iestādes viena mēneša laikā pēc pagaidu Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta izdošanas paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm kuģa nosaukumu un Eiropas kuģa identifikācijas numuru, izņēmumu būtību un valsti, kurā kuģis ir reģistrēts vai kurā ir tā reģistrācijas osta.
4. Komisija publicē saskaņā ar II pielikumu apstiprināto radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru reģistru.
19. pants
Trešo valstu kuģu kuģošanas sertifikātu atzīšana
Savienība iesaistās sarunās ar trešām valstīm, lai nodrošinātu kuģošanas sertifikātu atzīšanu starp Savienību un trešām valstīm.
Gaidot nolīgumu noslēgšanu, dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt trešo valstu kuģu kuģošanas sertifikātus kuģošanai šīs dalībvalsts ūdensceļos.
Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu izsniegšanu trešo valstu kuģiem veic saskaņā ar 7. panta 1. punktu.
20. pants
Direktīvas 2009/100/EK piemērošanas saglabāšana
Kuģiem, kas nav šīs direktīvas 2. panta 2. un 3. punkta darbības jomā, bet kas ir Direktīvas 2009/100/EK darbības jomā, piemēro minētās direktīvas noteikumus.
21. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz dokumentu izmantošanu
Dokumenti, kas ir šīs direktīvas darbības jomā un ko izdevušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir derīgi līdz to termiņa beigām.
22. pants
Pielikumu pielāgošana
1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz I, II, III, IV un VII pielikuma pielāgošanu atbilstīgi zinātniskajam un tehniskajam progresam vai attīstībai šajā jomā, kas izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba, lai nodrošinātu, ka 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie divi sertifikāti tiek izdoti, pamatojoties uz tehniskajām prasībām, kuras nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni, vai lai ņemtu vērā 5. pantā minētos gadījumus.
Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim saskaņā ar 24. pantu pieņem deleģētos aktus, lai II pielikuma 19.ba nodaļā ieviestu īpašas prasības attiecībā uz kuģiem, kas tiek darbināti ar sašķidrinātu dabasgāzi (SDG). [Gr. 9]
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz saistošiem administratīviem norādījumiem par II pielikumā paredzēto tehnisko prasību detalizētu piemērošanu, lai nodrošinātu šo prasību saskaņotu interpretāciju vai lai ņemtu vērā labāko praksi, kas izstrādāta Savienības līmenī vai izriet no starptautisko organizāciju, it sevišķi CCNR, darba.
Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija nodrošina, ka tehniskās prasības, kuras ir jāpilda, lai tiktu izdots Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāts, kas atzīts kuģošanai Reinā, atbilst drošības līmenim, kurš ir līdzvērtīgs līmenim, kas vajadzīgs, lai izdotu pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantā minēto sertifikātu.
2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai atjauninātu atsauces šajā direktīvā uz konkrētiem II pielikuma noteikumiem nolūkā ņemt vērā šajā pielikumā ieviestos grozījumus.
23. pants
Pagaidu prasības
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai paredzētu pagaidu prasības kuģiem nolūkā atļaut pārbaudes ar mērķi veicināt inovāciju un tehnoloģiju attīstību. Šādas prasības ir spēkā uz ne ilgāk kā 3 gadiem.
24. pants
Deleģēšana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. DirektīvasPilnvaras pieņemt 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantā minētās pilnvarasminētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]piecu gadu laikposmu no ..(13). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 10]
3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantā minētās pilnvaras. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģēto tiesību aktu spēkā esamību.
4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 3., 4., 8., 10., 22. un 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, jadivos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus 2 mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija tiem ir paziņojusi par šo aktu, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments vai Padome var šo periodu pagarināt par 2 mēnešiem, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamentavai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 12]
25. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/672/EEK(14) 7. pantu (turpmāk — komiteja). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. Ja ir jāsaņem komitejas atzinums ar rakstiskas procedūras starpniecību, tās priekšsēdētājs pieņem lēmumu izbeigt procedūru bez rezultāta sasniegšanas atzinuma sniegšanas termiņā.
26. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sankcijas tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.
26.a pants
Pārskatīšana
Komisija līdz ..(15) un pēc tam ik pēc trim gadiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā pārskatīta ar šo direktīvu ieviesto pasākumu efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz tehnisko prasību saskaņošanu un iekšējo ūdensceļu kuģošanas tehnisko standartu izstrādi. Ziņojumā pārskatīti arī mehānismi sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kas ir atbildīgas par iekšējo ūdensceļu kuģošanu. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un koordināciju to standartu izstrādē, uz kuriem varēs atsaukties Savienības tiesību aktos. [Gr. 13]
27. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis, kam ir 1. pantā minētie iekšējie ūdensceļi, pieņem tiesību aktus, noteikumus un administratīvos noteikumus, kas vajadzīgi, lai, sākot no 2015. gada 1. janvāra, nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šādus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu valsts tiesību aktu noteikumu tekstu, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.
28. pants
Atcelšana
Direktīva 2006/87/EK tiek atcelta, sākot no 2015. gada 1. janvāra.
Atsauces uz atcelto direktīvu ir uzskatāmas par atsauci uz šo direktīvu.
29. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
30. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kam ir 1. pantā minētie iekšējie ūdensceļi.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā —
Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs
PIELIKUMU SARAKSTS
I pielikums. Ģeogrāfiski 1., 2., 3. un 4. zonā sadalītu Savienības iekšējo ūdensceļu saraksts
II pielikums. Obligātās tehniskās prasības, ko piemēro 1., 2., 3. un 4. zonas ūdensceļos kuģojošiem kuģiem
II pielikumā iekļauj šādu nodaļu:
"9.ba NODAĻA
ĪPAŠAS PRASĪBAS KUĢIEM, KAS TIEK DARBINĀTI AR SAŠĶIDRINĀTU DABASGĀZI (SDG) (paliek anulēta)" [Gr. 14]
III pielikums. Iespējamu papildu tehnisko prasību aspekti attiecībā uz kuģiem iekšējo ūdensceļu 1. un 2. zonā
IV pielikums. Iespējamu tehnisko prasību pazeminājuma aspekti attiecībā uz kuģiem iekšējo ūdensceļu 3. un 4. zonā
V pielikums. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikāta paraugs
VI pielikums. Savienības iekšējās kuģošanas sertifikātu reģistra paraugs
VII pielikums. Klasificēšanas sabiedrības
Pielikumi nav pilnībā iekļauti konsolidējā tekstā. Lūgums skat. Komisijas priekšlikumu COM(2013)0622, 2. un 3. daļa.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/87/EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK (OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/100/EK par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu (OV L 259, 2.10.2009., 8. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).
Padomes Direktīva 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.), (Direktīva atcelta ar Direktīvu 2006/87/EK).
Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīva 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp.).
Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/672/EEK par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (COM(2013)0796 – C7-0421/2013 – 2013/0410(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0796),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 33. un 325. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C7–0421/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2014. gada 25. februāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0241/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu
(1) Lai panāktu, ka Padomes Regula (EK) Nr. 515/97(4) aptver visu iespējamo preču pārvietošanu attiecībā uz Savienības muitas teritoriju, ir lietderīgi precizēt muitas tiesību aktu definīciju attiecībā uz preču ievešanas un izvešanas jēdzieniem.
(2) Nolūkā vēl vairāk stiprināt administratīvās un kriminālprocedūras attiecībā uz pārkāpumiem, ir nepieciešams nodrošināt, ka pierādījumus, kas iegūti savstarpējās palīdzības ietvaros, var atzīt par pieņemamiem pieteikuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos.
(3) Komisijas 2013. gada 8. janvāra Paziņojumā par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību ir atzīts, ka steidzami nepieciešams uzlabot datu kvalitāti un pieejamību izmantošanai pirmsievešanas riska analīzē, īpaši drošuma un drošības risku efektīvai konstatēšanai un mazināšanai valstu un Savienības līmenī kopējās riska pārvaldības sistēmas ietvaros, kura izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92(5) 13. panta 2. punktu. Datu par konteineru pārvietošanu iekļaušana pirmsievešanas riska pārvaldībā krietni uzlabos piegādes ķēdes pārredzamību un būtiski stiprinās Savienības un dalībvalstu spējas mērķtiecīgi kontrolēt paaugstināta riska sūtījumus, vienlaikus atvieglojot likumīgās tirdzniecības plūsmu.
(4) Nolūkā palielināt skaidrību, konsekvenci, efektivitāti, saskaņotību un pārredzamību nepieciešams konkrētāk definēt iestādes, kurām vajadzētu būt piekļuvei reģistriem, kas izveidoti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 515/97; šajā nolūkā tiks izveidota vienota atsauce kompetentajām iestādēm. [Gr. 1]
(5) Uz konteineru pārvietošanu attiecīgie dati ļauj konstatēt krāpšanu un riska tendences attiecībā uz precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā un izved no tās. Šādi dati kalpo, lai palīdzētu novērst un izmeklēt darbības, kas ir vai šķiet muitas tiesību aktu pārkāpums, un saukt pie atbildības par tām, un lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pārvaldīt muitas riskus, kas definēti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. punktā. Iespējami pilnīga datu kopuma vākšanai un izmantošanai, vienlaikus nepieļaujot potenciālu negatīvu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kravu pārvadājumu nozarē, nepieciešams, lai publiskā vai privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, iesniegtu Komisijai datus par konteineru pārvietošanu, ciktāl tie vāc šādus datus elektroniskā formātā, izmantojot savas aprīkojuma izsekošanas sistēmas, vai ciktāl tiem ir piekļuve šādiem datiem.
(5a) Informācija, kas iegūta no Komisijas 2013. gada 25. novembra ietekmes novērtējuma par grozījumu izdarīšanu Regulā (EK) Nr. 515/97 attiecībā uz problēmas mērogu, liecina, ka krāpšana, kas saistīta ar nepatiesas izcelsmes deklarēšanu vien, katru gadu ES 27 dalībvalstīm var radīt zaudējumus EUR 100 miljonu apmērā. Dalībvalstis 2011. gadā ziņoja par 1905 atklātiem krāpšanas gadījumiem un citiem pārkāpumiem saistībā ar preču nepatiesu aprakstu, kuri radījuši zaudējumus EUR 107,7 miljonu apmērā. Šis skaitlis attiecas tikai dalībvalstu un Komisijas atklātajiem zaudējumiem. Problēmas patiesie apmēri ir ievērojami lielāki, ņemot vērā, ka nav informācijas par aptuveni 30 000 iespējamiem krāpšanas gadījumiem. [Gr. 2]
(5b) Lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, Savienības pienākums ir cīnīties pret krāpšanu muitas jomā un tādējādi palīdzēt sasniegt iekšējā tirgus mērķi attiecībā uz nekaitīgiem produktiem ar autentiskiem izcelsmes sertifikātiem. [Gr. 3]
(6) Ņemot vērā aizvien pieaugošo krāpšanu muitas jomā, ir būtiski palielināt atklāšanu un novēršanu vienlaikus valstu un Savienības līmenī. Krāpšanas atklāšana, riska tendenču apzināšana un efektīvu riska pārvaldības procedūru īstenošana ir lielā mērā atkarīga no attiecīgo operatīvo datu kopumu noteikšanas un šķērsanalīzes. Tādēļ nepieciešams Eiropas Savienības līmenī izveidot reģistru, kurā būtu iekļauti dati par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp preču tranzītu dalībvalstu iekšienē un tiešo eksportu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāatļauj sistemātiski replicēt no sistēmām, kuru darbību nodrošina Komisija, datus par preču importu, eksportu un tranzītu un iespējami ātrāk būtu jāsniedz Komisijai dati, kas attiecas uz preču tranzītu dalībvalstu iekšienē.un tiešo eksportu. Komisijai katru gadu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rezultāti, kas iegūti no minētā reģistra. Līdz …(6) Komisijai būtu jāveic novērtējums, lai noteiktu, vai ir iespējams paplašināt reģistrā apkopotos datus, iekļaujot datus par preču importu un tranzītu pa sauszemi un gaisu, un vai ir nepieciešams reģistrā iekļaut datus arī pareksportu. [Gr. 4]
(7) Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 515/97 18.b pantu, Komisija ir izveidojusi vairākas tehniskās sistēmas, kas ļauj sniegt tehnisko palīdzību, apmācību vai saziņas darbību un citu operatīvo darbību dalībvalstīm. Minētās tehniskās sistēmas nepieciešams skaidri minēt minētajā regulā, un uz tām nepieciešams attiecināt datu aizsardzības prasības.
(8) E-muitas ieviešana 2011. gadā, saskaņā ar kuru importa un eksporta pavaddokumentus vairs neglabā muitas pārvaldes, bet gan uzņēmēji, ir izraisījusi kavējumus Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanu veikšanā muitas jomā, jo OLAF nepieciešama šo pārvalžu starpniecība, lai iegūtu šādus dokumentus. Turklāt trīs gadu ierobežojuma periods, ko piemēro iestāžu glabātajiem muitas dokumentiem, vēl vairāk apgrūtina izmeklēšanas sekmīgu veikšanu. Tādēļ, lai paātrinātu izmeklēšanu veikšanu muitas jomā, Komisijai vajadzētu būt tiesībām konkrētos apstākļos un pēc iepriekšēja paziņojuma dalībvalstīm pieprasīt importa un eksporta deklarāciju pavaddokumentus tieši no attiecīgajiem uzņēmējiem. Šādos gadījumos attiecīgie uzņēmēji būtu jāinformē pa to, kāda procedūra tiek piemērota. Šiem uzņēmējiem vajadzētu būt pienākumam laikus iesniegt Komisijai prasītospieprasītos dokumentus pēc tam, kad Komisija ir iesniegusi dalībvalstīm iepriekšēju paziņojumu. [Gr. 5]
(9) Lai nodrošinātu ievietoto datu konfidencialitāti un lielāku drošību, būtu jāparedz noteikums par piekļuves ierobežošanu ievietotajiem datiem, piekļuvi atļaujot vienīgi konkrētiem lietotājiem un konkrētā nolūkā. [Gr. 6]
(10) Lai sniegtu aktuālo informāciju un nodrošinātu pārredzamību un datu subjektu tiesības uz informāciju, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK(8), būtu jāievieš iespēja publicēt internetā to dalībvalstu noteikto kompetento iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu atjauninājumus, kurām ir piekļuve Muitas informācijas sistēmai (MIS).
(11) Regula (EK) Nr. 45/2001 attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras.
(12) Lai uzlabotu datu aizsardzības uzraudzības saskanīgumu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam nolūkā panākt MIS revīziju koordinēšanu nepieciešams cieši sadarboties ar Apvienoto Uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI(9).
(13) Noteikumi, kas regulē datu glabāšanu MIS, bieži ir par iemeslu informācijas nepamatotai zaudēšanai tādēļ, ka dalībvalstis neveic sistemātiskus gada pārskatus, kam par iemeslu ir ar to saistītais administratīvais slogs un atbilstīgu resursu — jo īpaši cilvēkresursu — trūkums. Tādēļ ir nepieciešams vienkāršot procedūru, kas regulē datu glabāšanu MIS, atceļot pienākumu katru gadu pārskatīt datus un nosakot maksimālo glabāšanas periodu uz 10 gadiem, kas atbilst laika periodiem, kuri noteikti attiecībā uz reģistriem, kas izveidoti, pamatojoties uz šo regulu. Tomēr šis laika noteikums nebūtu jāpiemēro attiecībā uz termiņu, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 221. panta 3. punktā. Glabāšanas periods ir nepieciešams pārkāpumu apstrādes garo procedūru dēļ un tādēļ, ka šie dati ir nepieciešami kopīgo muitas operāciju un izmeklēšanu veikšanai. Turklāt, lai garantētu noteikumus, kas regulē datu aizsardzību, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs būtu jāinformē par gadījumiem, kad personas dati MIS tiek glabāti ilgāk kā piecus gadus. [Gr. 7]
(14) Lai vēl vairāk veicinātu iespējas veikt krāpšanas analīzi un atvieglotu izmeklēšanas veikšanu, dati, kas attiecas uz lietu identifikācijas datubāzē (FIDE) glabātām notiekošu izmeklēšanu lietām, būtu jāanonimizē pēc viena gada kopš pēdējās skatīšanas un jāsaglabā tādā veidā, ka datu subjekta identifikācija vairs nav iespējama.
(15) Ņemot vērā to, ka mērķus stiprināt muitas riska pārvaldību, kā definēts Regulas (EEK) 2913/91 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(16) Tiem publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, uz kuriem šīs regulas spēkā stāšanās laikā attiecas privāttiesiska līguma saistības attiecībā uz datu sniegšanu par konteineru pārvietošanu, būtu jādod iespēja izmantot 18.c panta atliktu piemērošanu, lai tie varētu atkārtoti vienoties par saviem līgumiem un panākt, ka turpmākie līgumi ir saskaņā ar pienākumu sniegt datus Komisijai.
(17) Regula (EK) Nr. 515/97 piešķir Komisijai pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus; pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pilnvaras, kas ar minēto regulu ir piešķirtas Komisijai, ir nepieciešams saskaņot ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu.
(18) Lai papildinātu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 515/97 elementus un jo īpaši lai izveidotu racionalizētu un strukturētu CSM reģistru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz gadījumiem, par kuriem ir jāsniedz CSM, CSM paziņojamo datu elementu minimumu un ziņošanas biežumu.
(19) Lai papildinātu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 515/97 elementus un jo īpaši lai konkrēti noteiktu, kāda informācija jāievieto MIS, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to darbību noteikšanu saistībā ar lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu, par kurām jāievieto informācija MIS centrālajā datubāzē.
(20) Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(21) Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 515/97 īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz datu formātu un CSM nosūtīšanas metodi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(10). Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.
(22) Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 515/97 īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz konkrētiem elementiem, kuri jāiekļauj MIS katrā kategorijā, kas minēta 24. panta a) līdz h) punktā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Konkrēti MIS iekļaujamie elementi tiks balstīti uz tiem, kas uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 696/98(11) pielikumā.
(23) Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas 2014. gada 11. martā ir sniedzis atzinumu,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 515/97 groza šādi:
1. regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:
a) pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:"
"― "muitas tiesību akti" nozīmē tādu Savienības noteikumu un saistīto deleģēto un īstenošanas aktu kopumu, kuri reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, importu, eksportu, tranzītu un klātbūtni, kuras tirgo starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī starp dalībvalstīm, tādu preču gadījumā, kam nav Savienības statusa Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 28. panta 2. punkta nozīmē, vai precēm, uz ko attiecas papildu pārraudzība vai pārbaudes, lai noteiktu to Savienības statusu,";
"
b) pievieno šādu ievilkumu:"
"― "publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē” nozīmē īpašniekus, kravas nosūtītājus, saņēmējus, kravas pārsūtītājus, pārvadātājus, ražotājus un citus starpniekus vai starptautiskajā piegādes ķēdē iesaistītās personas. " [Gr. 8]
"
2. regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:"
"Dokumentus, notariāli apstiprinātas kopijas, apliecinājumus, visus instrumentusoficiālos aktus vai lēmumus, ko izdevušas administratīvās iestādes, ziņojumus un jebkādas citas ziņas, ko ieguvuši saņēmējas iestādes darbinieki un kas nosūtītas iesniedzējai iestādei 4. līdz 11. pantā minētās palīdzības gaitā, var izmantot kā pierādījumu iesniedzējas dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos tādā pašā veidā, kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek process."; [Gr. 9]
"
2.a regulā iekļauj šādu pantu:"
"16.a pants
Dokumentus, notariāli apstiprinātas to kopijas, apliecinājumus, visus instrumentus vai lēmumus, ko izdevušas administratīvās iestādes, ziņojumus un jebkādu citu informāciju, ko ieguvuši vienas dalībvalsts darbinieki un kas nosūtītas citai dalībvalstij 13. līdz 15. pantā minētās palīdzības gaitā, var izmantot kā atbilstošu pierādījumu saņēmējas dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos tādā pašā veidā, kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek process. "; [Gr. 10]
"
2.b regulas 18. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu ievilkumu:"
"– ja muitas tiesību aktu pārkāpumu apmērs ir lielāks par Komisijas noteikto robežvērtību." [Gr. 11]
"
2.c regulas 18. panta 1. punkta pirmās daļas nobeiguma frāzi aizstāj ar šādu:"
"tās vai nu pēc savas iniciatīvas, vai atbildot uz pamatotu pieprasījumu no Komisijas, iespējami ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā pēc trim nedēļām nosūta Komisijai visu attiecīgo informāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir dokumentu, to kopiju vai izrakstu formā, kas nepieciešama, lai noteiktu faktus tā, lai Komisija varētu saskaņot dalībvalstu pieņemtos pasākumus."[Gr. 12]
"
2.d regulas 18. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
"4. Ja Komisija uzskata, ka pārkāpumi notikuši vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par to informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstis, un šī dalībvalsts vai dalībvalstis pēc iespējas ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc informācijas saņemšanas veic procedūru, kurā var piedalīties Komisijas amatpersonas, saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu un 11. pantu." [Gr. 13]
"
3. regulas 18.a pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Neskarot dalībvalstu kompetences, riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/97 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā, un lai palīdzētu 29. pantā minētajām iestādēm atklāt preču kustību, kas rada aizdomas par muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī šajā nolūkā izmantotos transportlīdzekļus, tostarp konteinerus, Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā iekļauti dati, kas saņemti no publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē. Šis reģistrs iepriekš minētajām iestādēm ir tieši pieejams. Tās nodrošina, ka šajā reģistrā iekļautā informācija par dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju interesēm tiek izmantota tikai šajā regulā paredzētajām vajadzībām."; [Gr. 14]
"
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. Pārvaldot šo reģistru, Komisija ir pilnvarota
a)
ar jebkādiem līdzekļiem vai jebkādā veidā piekļūt datiem vai iegūt tos un šos datus izmantot administratīvās vai tiesas procedūras nolūkos, ievērojot intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamos tiesību aktus. Komisija izveido atbilstīgas garantijas pret publisko iestāžu patvaļīgu iejaukšanos, tostarp tehniskus un organizatoriskus pasākumus un pārredzamības prasības attiecībā uz datu subjektiem. Datu subjektiem nodrošina piekļuves un labošanas tiesības attiecībā uz datiem, kas apstrādāti šajā nolūkā; [Gr. 15]
b)
salīdzināt reģistrā pieejamos vai no tā iegūtos datus, indeksēt un papildināt tos, izmantojot citus datu avotus, kā arī analizēt tos, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001*;
c)
izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, nodot šā reģistra datus 29. pantā minēto iestāžu rīcībā. "
"
____________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti noteikumus (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(c) pievieno šādu 5. un 6. punktu:"
"5. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga reģistra atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.
Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām.[Gr. 16]
6. Neskarot Regulu 45/2001, Komisija ar publisko vai privāto pakalpojumu sniedzēju, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, piekrišanu var nosūtīt 18.a panta 3. punktā minētos datus tādām starptautiskām organizācijām,un/vai ES iestādēm / aģentūrām, kascita starpā Pasaules Muitas organizācijai, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai, Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai un Starptautiskajai Gaisa transporta asociācijai, kā arī Eiropolam, kuras dod ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā, ar kurām Komisija ir noslēgusi attiecīgu vienošanos vai saprašanās memorandu. [Gr. 17]
Datus saskaņā ar šo punktu nosūta vienīgi šīs regulas vispārīgos nolūkos, tostarp arī Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā un/vai riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92* 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā. [Gr. 18]
Vienošanās vai saprašanās memorands, uz kuru pamatojoties var notikt Datu nosūtīšananosūtīšanā saskaņā ar šo punktu, cita starpā ietverievēro datu aizsardzības principus, piemēram, datu subjekta iespējas īstenot savas tiesības uz piekļuvi un labošanu un panākt savu tiesību aizsardzību administratīvā kārtā un tiesā, kā arī neatkarīgu pārraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt atbilstību datu aizsardzības garantijām. [Gr. 19]
Datus, kas saņemti no publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai grozītu to starptautisko organizāciju un/vai Savienības iestāžu/aģentūru sarakstu, kuras sniedz ieguldījumu Savienības finanšu interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā. [Gr. 20]
Komisija apspriežas ar uzņēmumu pārstāvjiem par šajā punktā minēto deleģēto aktu sagatavošanu. [Gr. 21]
___________
* Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.)."
"
4. regulas 18.b pantu groza šādi:
a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. Komisija varnodrošina, ka dalībvalstīm sniegtir pieejamas ekspertu konsultācijas, tehniskotehniskā vai loģistikas palīdzību, īstenotpalīdzība, mācību vai komunikācijas pasākumus vai jebkādu citupasākumi vai jebkāds cits darbības atbalstuatbalsts, lai sasniegtu šīs regulas mērķus un lai tās varētu veikt savus dalībvalsts pienākumus saistībā ar LESD 87. pantā paredzētās muitas sadarbības īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija izveido attiecīgas tehniskās sistēmas."; [Gr. 22]
"
b) pievieno šādu 3. punktu:"
"3. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga visu šajā pantā paredzēto tehnisko sistēmu atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001."; [Gr. 23]
"
5. iekļauj šādus pantus:"
"18.c pants
1. Regulas 18.a panta 1. punktā minētie publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdēJūras pārvadātāji, kuri glabā datus par konteineru pārvietošanu un statusu vai kuriem ir piekļuve šādiem datiem, sniedz Komisijai ziņojumus par konteinera statusu (CSM). [Gr. 24]
2. Prasītos CSM sniedz jebkurā no šādām situācijām:par konteineriem, kurus no trešās valsts Savienības muitas teritorijā paredzēts ievest ar kuģi.
a)
konteinerus paredzēts ar kuģi ievest no trešās valsts Savienības muitas teritorijā;[Gr. 25]
b)
konteinerus ar kuģi izved no Savienības muitas teritorijas uz trešo valsti.[Gr. 26]
3. Prasītajos CSM ziņo par 18.f pantā minētajiem notikumiem, ciktāl tie ir zināmi publiskajam vai privātajam pakalpojumu sniedzējam, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, kuršun sniedz ziņojumu, un par kuriem ir izveidota vai savākta informācija elektroniskajā konteineru izsekošanas aprīkojumā. [Gr. 27]
4. Komisija izveido un pārvalda sniegto CSM reģistru ("CSM reģistrs"). CSM reģistrs ir daļa no 18.a pantā minētā reģistra, un tajā neiekļauj personas datus. [Gr. 28]
18.d pants
1. Ja konteineru, tostarp konteinerus, kuri netiks izkrauti Savienībā, paredzēts ar kuģi ievest no trešās valsts Savienības muitas teritorijā, publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas 18.c panta 1. punktā noteiktais pienākums, sniedz CSM par visiem notikumiem no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kamēr par konteineru atkal paziņo, ka tas ir tukšs.
2. Ja īpašie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, konkrētā gadījumā nav pieejami pakalpojumu sniedzēja elektroniskajos ierakstos, pakalpojumu sniedzējs sniedz CSM par notikumiem, kas notikuši laikā no vismaz trim mēnešiem pirms fiziskās atvešanas uz Savienības muitas teritoriju līdz vienam mēnesim pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā, vai, ja tas notiek pirmo reizi, līdz atvešanai uz galamērķi, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas.
18.e pants
1. Ja konteiners tiek ar kuģi izvests no Savienības muitas teritorijas uz trešo valsti, publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas 18.c panta 1. punktā noteiktais pienākums, sniedz CSM par visiem notikumiem no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs ārpus Savienības muitas teritorijas.
2. Ja īpašie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, konkrētā gadījumā nav pieejami pakalpojumu sniedzēja elektroniskajos ierakstos, pakalpojumu sniedzējs var sniegt CSM par notikumiem, kas notikuši vismaz trīs mēnešu laikā pēc izvešanas no Savienības muitas teritorijas.
18.f pants
1. Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tos konteinera statusa notikumus, par kuriem jāsniedz CSM saskaņā ar 18.c pantu, CSM paziņojamo datu elementu minimumu un ziņošanas biežumu.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par CSM datu formātu un CSM nosūtīšanas metodēm, tostarp nosaka pienākumus, ko var attiecināt uz konteineriem, kurus kravu novirzīšanas dēļ ieved Savienībā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 29]
2.a
Saskaņā ar 18.a panta 1. punktu Komisija ar īstenošanas aktu pieņem metodes, ko izmanto, lai ar publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem vienotos pirms viņu uzglabātos CSM datus pārsūta citām organizācijām vai struktūrām. [Gr. 30]
2.b
Komisija tiek mudināta šajā pantā minēto deleģēto aktu un īstenošanas aktu sagatavošanas procesā pastiprināti apspriesties ar konteineru līnijpārvadājumu nozares pārstāvjiem. Minētos pārstāvjus var uzaicināt piedalīties attiecīgās komitejas sanāksmēs un ekspertu grupās, kuras piedalās šādu aktu sagatavošanā. [Gr. 31]
18.g pants
1. Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā ir iekļauti dati par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp tranzītu dalībvalsts iekšienē, kā izklāstīts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93* 37. un 38. pielikumā – "importa, eksporta, tranzīta reģistru". Dalībvalstis atļauj Komisijai sistemātiski replicēt uz importu, eksportu un tranzītu attiecīgos datus no avotiem, kuru darbību nodrošina Komisija, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92. Dalībvalstis iespējami ātrāk sniedz Komisijai datus par preču tranzītu dalībvalsts iekšienē. un tiešo eksportu. Par privātpersonām un juridiskām personām sniegto informāciju izmanto tikai šajā regulā paredzētajām vajadzībām. [Gr. 32]
2. Reģistru izmanto, lai palīdzētu novērst un izmeklēt darbības, kas ir vai šķiet muitas tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tām, un riska pārvaldības, tostarp, uz risku balstītas muitas kontroles nolūkos, kā definēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.
3. Reģistrs ir pieejams vienīgi Komisijas struktūrvienībām un 29. pantā minētajām valstu iestādēm. Komisijas un valstu iestāžu iekšienē apstrādāt minētajā reģistrā iekļautos personas datus ir tiesīgi tikai norīkoti analītiķi.
Neskarot Regulu 45/2001, Komisija ar sniedzējas dalībvalsts piekrišanu var nosūtīt atlasītus datus, kas iegūti saskaņā ar 1. punktā noteikto procedūru, tādām starptautiskām organizācijām,un/vai ES iestādēm / aģentūrām cita starpā Pasaules Muitas organizācijai, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai, Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai un Starptautiskajai Gaisa transporta asociācijai, kā arī Eiropolam, kas dod ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā un ar kurām Komisija ir noslēgusi attiecīgu vienošanos vai saprašanās memorandu. [Gr. 33]
Datus saskaņā ar šo punktu nosūta vienīgi šīs regulas vispārīgos nolūkos, tostarp arī Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā un/vai riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.
Vienošanās vai saprašanās memorands, uz kuru pamatojoties var notikt datu nosūtīšana saskaņā ar šo punktu, cita starpā ietver datu aizsardzības principus, piemēram, datu subjekta iespējas īstenot savas tiesības uz piekļuvi un labošanu un panākt savu tiesību aizsardzību administratīvā kārtā un tiesā, kā arī neatkarīgu pārraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt atbilstību datu aizsardzības garantijām.
3.a
Saskaņā ar 51.a punktu Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti no minētā reģistra. [Gr. 34]
4. Personas datu apstrādei, ko veic Komisija saistībā ar šajā reģistrā iekļautiem datiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.[Gr. 35]
Komisija ir uzskatāma par personu, kas ir atbildīga par datu apstrādi, Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punkta nozīmē.
Uz importa, eksporta, tranzīta reģistru attiecas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. pantu.[Gr. 36]
Datus, kas iekļauti importa, eksporta, tranzīta reģistrā, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.
5. Importa, eksporta, tranzīta reģistrā neiekļauj īpašas datu kategorijas Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5. punkta nozīmē.
Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām.[Gr. 37]
18.h pants
1. Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, kā tas minēts šā panta 1.a punktā un saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 14. pantu var tieši no uzņēmējiem iegūt pavaddokumentus par importa un eksporta deklarācijastranzīta deklarācijām, par kurām pavaddokumentus sagatavo vai vāc uzņēmēji, kas attiecas uz izmeklēšanām saistībā ar muitas tiesību aktu īstenošanu, kā definēts šīs regulas 2. panta 1. punktā, vai nu saņemot skaidri izteiktu dalībvalsts atļauju, vai netiešu atļauju, kā noteikts šīs regulas 18.h panta 1.b punktā. Komisija, izsakot pieprasījumu, informē par šo pieprasījumu visas dalībvalstis, kuras varētu būt iesaistītas turpmākajā izmeklēšanā. Komisija, izsakot pieprasījumu, uzņēmēja reģistrācijas dalībvalstij iesniedz pieprasījuma kopiju. Komisija uzņēmēja sniegtās atbildes un pavaddokumentu kopijas uzņēmēja reģistrācijas dalībvalstij iesniedz vienas nedēļas laikā pēc atbildes saņemšanas. [Gr. 38]
1.a
Pēc tam, kad dalībvalsts saņēmusi Komisijas pieprasījumu par importa vai tranzīta deklarācijas pavaddokumentu iesniegšanu, dalībvalstij saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 14. pantu ir trīs nedēļas laika, kurā tā vai nu:
–
atbild uz pieprasījumu un iesniedz prasītos dokumentus;
–
informē Komisiju, ka dalībvalsts ir pieprasījusi uzņēmējam attiecīgos dokumentus;
–
operatīvu iemeslu dēļ lūdz pieprasījuma izpildes termiņu pagarināt vēl par divām nedēļām; vai
–
noraida šo pieprasījumu un informē Komisiju, ka pieprasījumu nebija iespējams pienācīgi izpildīt, piemēram, tādēļ, ka uzņēmējs nebija iesniedzis pieprasīto informāciju vai tādēļ, ka dalībvalsts tiesu iestāde saskaņā ar šīs regulas 3. pantu ir pieņēmusi noraidošu lēmumu. [Gr. 39]
1.b
Ja dalībvalsts:
–
neiesniedz prasītos dokumentus;
–
neinformē Komisiju, ka dalībvalsts ir pieprasījusi uzņēmējam prasītos dokumentus;
–
operatīvu iemeslu dēļ nelūdz pieprasījuma izpildes termiņu pagarināt vēl par divām nedēļām; vai
–
nenoraida pieprasījumu, norādot pamatotu iemeslu
sākotnēji noteiktajā trīs nedēļu termiņā, uzskata, ka dalībvalsts ir klusējot devusi atļauju Komisijai sazināties ar uzņēmējiem tieši un pieprasīt no tiem importa vai tranzīta deklarācijas pavaddokumentus. [Gr. 40]
2. Termiņos, kādos uzņēmējiem jāglabā attiecīgie dokumenti, uzņēmēji trīs nedēļu laikā pēc pieprasījuma sniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. [Gr. 41]
_________________
* Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)."
"
5.a regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Šīs regulas 20. pantā minēto Kopienas darbību laikā iegūto informāciju un konstatējumus, jo īpaši attiecīgo ārpuskopienas valstu sniegtos dokumentus, kā arī informāciju, kas iegūta administratīvās izmeklēšanas, tostarp Komisijas dienestu veiktās izmeklēšanas, laikā, apstrādā saskaņā ar šīs regulas 45. pantu." [Gr. 42]
"
6. regulas 23. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
"4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tās darbības saistībā ar lauksaimniecības noteikumu piemērošanu, par kurām nepieciešams ievadīt informāciju MIS.";
"
7. regulas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par MIS iekļaujamām pozīcijām, kas attiecas uz katru no 24. panta a) līdz h) punktā minētajām kategorijām, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu Sistēmas mērķi. Regulas 24. panta e) punktā minētajā kategorijā nedrīkst būt personas dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.";
"
8. regulas 29. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Piekļuve datiem, kas ir iekļauti MIS, ir tikai katras dalībvalsts noteiktām valsts iestādēm un Komisijas noteiktām struktūrvienībām. Šīs valsts iestādes ir muitas pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 23. panta 2. punktā. [Gr. 43]
MIS partnerim, kas ir datu sniedzējs, būs tiesības noteikt, kuras no iepriekš minētajām valstu iestādēm var piekļūt datiem, ko tas ir iekļāvis MIS.";
"
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. Katra dalībvalsts Komisijai nosūta tās noteiktu kompetento valsts iestāžu sarakstu, kurām ir piekļuve MIS, par katru iestādi nosakot, kādiem datiem tā var piekļūt un kādiem nolūkiem.
Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis. Tā arī pārbauda noteikto valsts iestāžu sarakstu, vai iestādes nav noteiktas nesamērīgi, un informē visas dalībvalstis par attiecīgajiem datiem, kas saistīti ar Komisijas struktūrvienībām, kurām ir atļauta piekļuve MIS.
Šādi noteikto valsts iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu Komisija informācijai publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet turpmākos saraksta atjauninājumus Komisija publisko internetā.";
"
9. regulas 30. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
"Šādi noteikto iestāžu vai struktūrvienību sarakstu Komisija publisko internetā.";
"
9.a regulas 30. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
"4. Muitas informācijas sistēmas datus, ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kas šos datus ievadījusi sistēmā, var nosūtīt iestādēm, kas nav tās, kas minētas 2. punktā, ārpuskopienas valstīm, starptautiskām vai reģionālām organizācijām un/vai Savienības aģentūrām, kuras veicina Savienības finansiālo interešu aizsardzību un muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu. Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos pārraida vai piegādā struktūrvienībām, kas atrodas ārpus to teritorijas.
Pirmajā daļā minētos noteikumus piemēro mutatis mutandis Komisijai, ja tā ir ievadījusi sistēmā datus." [Gr. 44]
"
10. 4. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:"
"4. nodaļa
Datu glabāšana";
"
11. regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:"
"33. pants
Datus, kas iekļauti MIS, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju."; [Gr. 45]
"
12. regulas 37. pantu groza šādi:
a) panta 3.a punktu aizstāj ar šādu:"
"3.a Šī regula precizē un papildina Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga MIS atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.";
"
b) pievieno šādu punktu:"
"5. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs koordinē ar Apvienoto uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI*, katru darbību to attiecīgās kompetences ietvaros nolūkā panākt MIS koordinētu uzraudzību un revīzijas.
_________________
* Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.)";
"
13. regulas 38. pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro;
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. Jo īpaši gan dalībvalstis, gan Komisija veic pasākumus
a)
lai personas bez atļaujas nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;
b)
lai personas bez atļaujas nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai iznīcināt datus vai datu nesējus;
c)
lai nepieļautu, ka datus ievada, ar tiem iepazīstas, tos groza vai dzēš neatļauti;
d)
lai personām bez atļaujas nebūtu piekļuves MIS datiem, izmantojot datu pārraides iekārtas;
e)
lai attiecībā uz MIS izmantojumu garantētu, ka personām ar atļaujām būtu pieejas tiesības, kas ļauj piekļūt tikai tiem datiem, kas atbilst to kompetencei;
f)
lai nodrošinātu iespēju pārbaudīt un konstatēt to, kurām iestādēm var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām;
g)
lai garantētu, ka pēc datu ievadīšanas var pārbaudīt un konstatēt, kādi dati ievadīti MIS, kad un kas to ir veicis, kā arī uzraudzīt šo datu apskati;
h)
lai novērstu to, ka laikā, kad pārraida datus vai transportē datu nesējus, var neatļauti nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst datus.";
"
c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
"3. Komisija pārbauda, ka veiktā meklēšana bija atļauta, un to veikuši lietotāji, kam to darīt ir atļauts. Pārbauda vismaz 1 % veikto meklējumuPārbaudes līmenis ir atkarīgs no pārbaudāmās jomas apmēra, pārkāpuma nopietnības pakāpes un paredzamā ieņēmumu zaudējumu apmēra, tomēr tam vienmēr jābūt vienādam ar 1 % no veiktajām pārbaudēm vai vairāk. Šādu meklējumu un pārbaužu ierakstu ievada sistēmā un izmanto tikai minētajām pārbaudēm. To dzēš pēc sešiem mēnešiem."; [Gr. 46]
"
14. regulas 41.d. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Datu glabāšanas termiņš ir atkarīgs no datu sniedzējas dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām. Iesniedzēja dalībvalsts pārskata nepieciešamību glabāt šādus datus. Nedrīkst pārsniegt šādus maksimālos nekumulatīvos termiņus, sākot skaitīt no dienas, kad dati ievadīti izmeklēšanas lietā: [Gr. 47]
a)
datus saistībā ar pašreizējām izmeklēšanas lietām nedrīkst glabāt ilgāk par trīs gadiem, ja nav konstatēts, ka šajā periodā ir notikusi darbība, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpums; dati jāanonimizē pirms šā termiņa, ja ir pagājis viens gads kopš pēdējā konstatējuma;
b)
datus saistībā ar administratīvām procedūrām vai kriminālizmeklēšanu, kurā konstatēts, ka darbība ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpums, bet nav pieņemts administratīvs lēmums, notiesājošs tiesas spriedums vai piespriests naudas sods vai administratīvs sods, nedrīkst glabāt ilgāk par sešiem gadiem;
c)
datus saistībā ar administratīvām procedūrām vai kriminālizmeklēšanu, kurā ir pieņemts administratīvs lēmums vai notiesājošs spriedums, piespriests naudas sods vai administratīvs sods, nedrīkst glabāt ilgāk par desmit gadiem.";
"
b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
"3. Komisija anonimizēpadara anonīmus vai dzēš datus, tiklīdz ir pagājis maksimālais 1. punktā paredzētais datu glabāšanas termiņš."; [Gr. 48]
"
15. regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:"
"1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 18.a panta 6. punktā, 18.f panta 1. punktā, 18.g panta 3. punktā un 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķirpiešķirtas uz nenoteiktu laikulaika posmu no ...(12)[dd/mm/gggg] [ierakstīt datumu – dienu, kad stājas spēkā šī regula]. [Gr. 49]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18.a panta 6. punktā, 18.f panta 1. punktā,vai18.g panta 3. punktā un 23. panta 4. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 50]
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 18.a panta 6. punktu, 18.f panta 1. punktu, 18.g panta 3. punktu un 23. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem."; [Gr. 51]
"
16. iekļauj šādu pantu:"
"43.a pants
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
_____________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).".
– nepieciešamību paplašināt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a pantā minētajā reģistrā glabātos datus, iekļaujot datus par eksportu, un
– espēju paplašināt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a pantā minētajā reģistrā glabātos datus, iekļaujot datus par preču importu un tranzītu pa sauszemi un gaisu. [Gr. 52]
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Attiecībā uz publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem šīs regulas spēkā stāšanās laikā ir privāttiesisku līgumu noteiktas saistības, kas neļauj tiem izpildīt Regulas (EK) Nr. 515/97 18.c panta 1. punktā paredzēto pienākumu, to sāk piemērot ne agrāk kā vienu gadu pēc šīs regulasRegulas (EK) Nr. 515/9718.f panta 1. un 2. punktā minēto nepieciešamo īstenošanas un deleģēto aktu stāšanās spēkā. [Gr. 53]
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).
Eiropas parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 696/98 (1998. gada 27. marts), ar ko ievieš Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu sadarbību ar Komisiju, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 96, 28.3.1998., 22. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (kodificēta versija) (COM(2013)0932 – C7-0006/2014 – 2010/0095(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0179) un grozītu priekšlikumu (COM(2013)0932),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114., 337. un 43. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0006/2014),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus(1),
– ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),
– ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0247/2014),
A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību;
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (kodificēta redakcija)
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.
(2) Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šā iemesla dēļ kvantitatīvu preču kustības ierobežojumu un līdzīgas sekas radošu pasākumu aizliegums ir viens no Savienības pamatprincipiem.
(3) Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, jānodrošina caurskatāmība attiecībā uz valstu ierosmēm tehnisko noteikumu veidošanā.
(4) Tirdzniecības barjeras, ko rada tehniskie noteikumi attiecībā uz precēm, var tikt atļautas tikai tad, ja tās nepieciešamas, lai atbilstu būtiskām prasībām, un to mērķis ir sabiedrības interesēs, kam tās piešķir galvenās garantijas.
(5) Ir svarīgi, lai Komisijai būtu nepieciešamā informācija pirms tehnisku noteikumu pieņemšanas. Sekojoši dalībvalstis, kam jāpalīdz tās uzdevuma izpildē, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu, jāinformē tā par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā.
(6) Visām dalībvalstīm būtu jābūt informētām par citu dalībvalstu plānotajiem tehniskajiem noteikumiem.
(7) Iekšējā tirgus mērķis ir radīt vidi, kas regulē uzņēmumu konkurētspēju, tā kā paplašināta informācijas sniegšana ir viens no veidiem, kā palīdzēt uzņēmumiem izmantot šā tirgus priekšrocības. Šā iemesla dēļ nepieciešams dot iespēju tirgus dalībniekiem sniegt savu novērtējumu par citu dalībvalstu ierosināto tehnisko noteikumu ietekmi, paredzot regulāru izsludināto projektu virsrakstu publicēšanu un ar noteikumiem par šādu projektu konfidencialitāti.
(8) Juridiskas precizitātes interesēs dalībvalstis var publiski paziņot, ka valsts pieņēmusi tehniskus noteikumus saskaņā ar šajā direktīvā ietvertajām formalitātēm.
(9) Ciktāl tas attiecas uz preču tehniskajiem noteikumiem, pasākumi, kas paredzēti tirgus pareizai darbībai vai ilgstošai attīstībai, ietver lielāku valsts nodomu caurskatāmību un kritēriju un nosacījumu paplašināšanu, lai novērtētu ierosināto noteikumu iespējamo ietekmi uz tirgu.
(10) Šā iemesla dēļ nepieciešams novērtēt visas prasības, kas izvirzītas precēm, un jāņem vērā valstu prakses attīstību preču regulēšanā.
(11) Prasības, kas nav tehniskas specifikācijas, attiecībā uz preces dzīves ciklu pēc tās laišanas tirgū var ietekmēt šīs preces brīvu kustību vai radīt šķēršļus iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai.
(12) Nepieciešams noskaidrot de facto tehnisku noteikumu koncepciju. Jo īpaši, noteikumi, ar ko valsts iestāde norāda uz tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai veicina to ievērošanu, un noteikumi attiecībā uz precēm, ar ko valsts iestāde saistīta, sabiedrības interesēs piešķir šīm prasībām vai parametriem saistošāku raksturu nekā tiem būtu privātas izcelsmes gadījumā.
(13) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams laiks grozījumu ierosināšanai iecerētajiem pasākumiem, lai likvidētu vai samazinātu šķēršļus, ko tie varētu radīt preču brīvai kustībai.
(14) Attiecīgajām dalībvalstīm jāņem vērā šie grozījumi, formulējot plānoto pasākumu galīgo tekstu.
(15) Iekšējam tirgum ir raksturīgi, ka, ja dalībvalstis nevar īstenot savstarpējas atzīšanas principu, Komisija pieņem vai ierosina saistošu aktu pieņemšanu. Noteikts īpašs pagaidu bezdarbības periods, lai izvairītos no valsts pasākumu ieviešanas kā kompromisa saistošu aktu pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē vai Komisijā tajā pašā jomā.
(16) Attiecīgajai dalībvalstij, ievērojot TES 4. panta 3. punktā noteiktos vispārīgos pienākumus, būtu jāatliek iecerēto pasākumu īstenošana uz laiku, kas ir pietiekams ierosināto grozījumu kopīgai pārbaudei vai priekšlikumu sagatavošanai tiesību aktam vai saistoša Komisijas tiesību akta pieņemšanai.
(17) Lai veicinātu pasākumu pieņemšanu Eiropas Parlamentā un Padomē, dalībvalstīm būtu jāatturas no tehnisku noteikumu pieņemšanas, ja Padome pirmajā lasījumā pieņēmusi nostāju par Komisijas priekšlikumu šajā sektorā.
(18) Nepieciešams paredzēt Pastāvīgo komiteju, kuras locekļus ieceļ dalībvalstis, lai atbalstītu Komisiju tās centienos samazināt attiecīgo negatīvo ietekmi uz preču brīvu kustību.
(19) Šī direktīva nedrīkst ietekmēt dalībvalstu pienākumus attiecībā uz IIIpielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valstu tiesībās,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Šajā direktīvā piemēro šādus terminus:
a) “prece” – jebkura rūpnieciski ražota prece un jebkurš lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkcija;
b) “pakalpojums” – jebkāds Informācijas sabiedrības pakalpojums, tas ir, jebkāds pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma;
šajā definīcijā:
i) “no attāluma” nozīmē, ka pakalpojumus sniedz bez vienlaicīgas pušu klātbūtnes,
ii) “ar elektroniskiem līdzekļiem” nozīmē, ka pakalpojumus nosūta un galamērķī saņem ar elektroniskas apstrādes (ieskaitot digitālu kompresiju) un informācijas uzglabāšanas aparatūras palīdzību, un ka tos pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem,
iii) “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma” nozīmē, ka pakalpojumus sniedz, pārraidot informāciju pēc individuāla pieprasījuma;
norādošs to pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas šī definīcija, ietverts I pielikumā;
c) “tehniski parametri” – parametri, kas ietverti dokumentā, kurš nosaka preces nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību vai izmērus, ieskaitot prasības, kas piemērojamas precei saskaņā ar nosaukumu, ar kuru preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, pārbaudēm un pārbaužu metodēm, iesaiņojumu, marķēšanu vai etiķetēšanu un atbilstības novērtēšanas procedūrām;
termins “tehniski parametri” aptver arī ražošanas metodes un procesus, kas izmantoti lauksaimniecības produktiem, kā minēts LESD 38. panta 1. punkta otrajā daļā, preces, kas paredzētas patēriņam cilvēkiem un dzīvniekiem, un medicīnas preces, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (7) 1. pantā, kā arī ražošanas metodes un procesus attiecībā uz citām precēm, ja tie ietekmē to īpašības;
d) “citas prasības” – prasība, kas nav tehniski parametri, kas izvirzītas precei, lai īpaši aizsargātu patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tās dzīves ciklu pēc laišanas tirgū, piemēram, izmantošanas, atkārtotas izmantošanas, atkārtotas izlietošanas vai iznīcināšanas nosacījumi, ja šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt preces sastāvu vai īpašības, vai tās realizāciju;
e) “noteikumi par pakalpojumiem” – vispārīga rakstura prasība attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu b) punkta nozīmē, jo īpaši, noteikumi, kas skar pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumus un pakalpojumu saņēmēju, izņemot noteikumus, kas nav paredzēti šajā punktā noteiktajiem pakalpojumiem;
šajā definīcijā:
i) noteikumi uzskatāmi par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja, ņemot vērā tās iemeslu pamatojumu un operatīvo daļu, īpašais mērķis un visu vai daļas individuālo noteikumu priekšmets ir šādu pakalpojumu regulēšana skaidrā un mērķtiecīgā veidā,
ii) noteikumus neuzskata par īpaši paredzētiem Informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja tie ietekmē šādus pakalpojumus vienīgi netiešā vai gadījuma rakstura veidā;
f) “tehniskie noteikumi” – tehniski parametri un citas prasības vai noteikumi par pakalpojumiem, ietverot attiecīgus administratīvus noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta, de jure vai de facto, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, pakalpojumu sniedzēja izveidošanas vai izmantošanas gadījumā kādā dalībvalstī vai lielā tās daļā, kā arī dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, izņemot 7. pantā minētos, kas aizliedz preces ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojumu sniegšanu vai izmantošanu, vai uzņēmumu kā pakalpojumu sniedzēju;
De facto tehniski noteikumi ietver:
i) dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas vai nu uz tehniskiem parametriem, vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, vai uz profesionāliem kodeksiem vai praksi, kas savukārt attiecas uz tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai uz noteikumiem par pakalpojumiem, atbilstība kuriem tiek pielīdzināta atbilstības prezumpcijai iepriekšminēto normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem,
ii) brīvprātīgus nolīgumus, kuros valsts iestāde ir līgumslēdzēja puse, un kas vispārīgās interesēs paredz atbilstību tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, izņemot valsts sagādes konkursu noteikumus,
iii) tehniskus parametrus vai citas prasības, vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kas ietekmē preču vai pakalpojumu patēriņu, veicinot atbilstību šādiem tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem; tehniskie parametri vai citas prasības, vai noteikumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, nav ietverti.
Tas ietver tehniskos noteikumus, ko nosaka dalībvalstu izraudzītas iestādes, kuras ietvertas sarakstā , kuru izveido un vajadzības gadījumā atjaunina Komisija , 2. pantā minētās Komitejas ietvaros .
Šo pašu kārtību izmanto šī saraksta grozīšanai;
g) “tehnisko noteikumu projekts” – teksts par tehniskiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, ietverot administratīvus noteikumus, kas formulēti teksta ieviešanai vai lai ieviestu to kā tehnisku noteikumu, tekstam esot sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.
2. Šī direktīva neattiecas uz:
a) radio translāciju pakalpojumiem;
b) televīzijas translāciju pakalpojumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES(8) 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā ;
3. Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos telekomunikāciju pakalpojumu sfērā, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (9).
4. Šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos finansiālo pakalpojumu sfērā, kā nepilnīgi uzskaitīts šīs direktīvas II pielikumā.
5. Izņemot 5. panta 3. punktu, šī direktīva neattiecas uz noteikumiem, ko pieņēmuši vai kas pieņemti regulētiem tirgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK(10) nozīmē, vai ko pieņēmuši vai kas pieņemti citiem tirgiem vai institūcijām, kuras veic klīringa vai norēķinu funkcijas šajos tirgos.
6. Šī direktīva neattiecas uz tiem pasākumiem, ko dalībvalstis saskaņā ar līgumiem uzskata par nepieciešamiem personu, jo īpaši strādnieku aizsardzībai, preču izmantošanā ar nosacījumu, ka šie pasākumi neietekmē preces.
2. pants
Pastāvīgo komiteju izveido no dalībvalstu ieceltiem pārstāvjiem, kuri var lūgt ekspertu vai padomdevēju palīdzību; tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
Komiteja pieņem savas darbības noteikumus.
3. pants
1. Komiteja tiekas vismaz divas reizes gadā.
Komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai izskatītu jautājumus, kas attiecas uz Informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
2. Komisija Komitejai iesniedz ziņojumu par šajā direktīvā minēto kārtību īstenošanu un piemērošanu un iesniedz priekšlikumus pastāvošo vai paredzamo tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai.
3. Komiteja izsaka savu viedokli par 2. punktā minētajiem paziņojumiem un priekšlikumiem un var sakarā ar to ierosināt, lai Komisija:
a) vajadzības gadījumā, lai izvairītos no iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai, nodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis savstarpēji vienojas par atbilstīgiem pasākumiem;
b) veic visus nepieciešamos pasākumus;
c) nosaka sfēras, kurās vajadzīga saskaņošana, un, ja rodas tāda vajadzība, veic attiecīgu saskaņošanu noteiktajā sektorā.
4. Komitejai jākonsultējas ar Komisiju:
a) lemjot par faktisko sistēmu, ar ko realizē šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu, un izmaiņām tajā;
b) pārbaudot šajā direktīvā paredzētās sistēmas darbību.
5. Komisija var konsultēt Komiteju par jebkuru tehnisko noteikumu provizorisko projektu, ko tā saņēmusi.
6. Jebkādus jautājumus par šīs direktīvas īstenošanu var iesniegt Komitejai pēc tās priekšsēdētāja vai dalībvalsts pieprasījuma.
7. Komitejas sēdes un tai iesniedzamā informācija ir konfidenciāla.
Tomēr Komiteja un valsts iestādes var, ievērojot nepieciešamo piesardzību, eksperta viedokļa iegūšanai konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām, to skaitā ar personām privātajā sektorā.
8. Neatkarīgi no noteikumiem par pakalpojumiem, Komisija un Komiteja var konsultēties ar fiziskām vai juridiskām personām rūpniecībā vai izglītībā un, ja iespējams, ar pārstāvju organizācijām, kas var sniegt ekspertu atzinumu jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projektu sociāliem un sabiedriskiem mērķiem un sekām, un ņemt vērā to padomu, ja tai izvirzīta šāda prasība.
4. pants
Dalībvalstis saskaņā ar 5. panta 1. punktu dara Komisijai zināmus visus pieprasījumus standartu institūcijām sagatavot tehniskos parametrus vai standartu konkrētām precēm, lai par šādām precēm pieņemtu tehniskos noteikumus, kā tehnisku noteikumu projektus, un paziņo to pieņemšanas pamatojumu.
5. pants
1. Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru tehnisko noteikumu projektu, izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu. Šajā gadījumā pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu; tās paziņo Komisijai pamatojumu šādu tehnisku noteikumu pieņemšanas vajadzībai, ja tas jau nav paskaidrots projektā.
Vajadzības gadījumā un ja tas jau nav iesniegts ar iepriekšējo paziņojumu, dalībvalstis vienlaicīgi dara zināmu principiāli un tieši saistīto normatīvo un regulatīvo noteikumu tekstu, ja šāda teksta zināšana nepieciešama tehnisko noteikumu projekta novērtēšanai.
Dalībvalstis atkārtoti dara zināmu projektu saskaņā ar šī punkta pirmajā un otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, ja tās izdara izmaiņas projektā, kas būtiski izmaina tā darbības sfēru, saīsinot īstenošanai paredzētos termiņus, pievienojot parametrus vai prasības, vai padarot pēdējās ierobežojošākas.
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006(11) VIII Sadaļas noteikumus, ja jo īpaši projekts paredz ķīmiskas vielas, preparāta vai preces tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, pamatojoties uz sabiedrības veselības aizsardzību, patērētāju vai vides aizsardzību, dalībvalstis nosūta kopsavilkumu vai norādes par visu informāciju, kas attiecas uz konkrēto vielu, preparātu vai preci un tās zināmajiem vai pieejamajiem aizvietotājiem, ja šāda informācija ir pieejama, un ziņo par paredzamo pasākumu ietekmi uz veselības aizsardzību un patērētāju un vides aizsardzību kopā ar iespējamā kaitējuma analīzi, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikuma II.3. iedaļas attiecīgo daļu .
Komisija nekavējoties informē citas dalībvalstis par projektu un visiem dokumentiem, kas tai iesniegti, un tā var nosūtīt projektu 2. pantā minētajai Komitejai tās atzinuma saņemšanai un, vajadzības gadījumā, komitejai, kas atbildīga par attiecīgo sfēru.
Attiecībā uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajiem tehniskajiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem, Komisijas vai dalībvalstu komentāri vai sīki izstrādāti atzinumi var attiekties vienīgi uz aspektiem, kas var kavēt tirdzniecību vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, pakalpojumu brīvu kustību vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un nevis uz pasākumu fiskālo vai finansiālo būtību.
2. Komisija un dalībvalstis var izteikt komentārus dalībvalstij, kas iesniegusi tehnisko noteikumu projektu, un šī dalībvalsts iespēju robežās ņem šos komentārus vērā tālākā tehnisko noteikumu sagatavošanā.
3. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu tehnisko noteikumu galīgo tekstu.
4. Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo pantu nav konfidenciāla, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts izteikusi tādu prasību. Šāda prasība jāpamato.
Šādos gadījumos, ja ievērota vajadzīgā piesardzība, 2. pantā minētā Komiteja un valsts iestādes var lūgt ekspertu padomu no fiziskām vai juridiskām personām privātajā sektorā.
5. Ja tehnisko noteikumu projekts veido pasākumu daļu, par kuriem projektu līmenī jāziņo Komisijai saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu, dalībvalstis var paziņot 1. punkta nozīmē saskaņā ar šo citu tiesību aktu ar nosacījumu, ka tās formāli norāda, ka minētais paziņojums ir paziņojums arī šīs direktīvas nozīmē.
Tas, ka Komisija neveic nekādus pasākumus attiecībā uz tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo direktīvu, nekavē lēmumu pieņemšanu saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.
6. pants
1. Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz trīs mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu.
2. Dalībvalstis atliek:
– uz četriem mēnešiem tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu brīvprātīga nolīguma formā 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punkta nozīmē,
– neskarot 3., 4. un 5. punktu, uz sešiem mēnešiem jebkuru citu tehnisko noteikumu projektu pieņemšanu (izņemot projektus noteikumiem par pakalpojumiem),
no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu atzinumu trīs mēnešu laikā no šī brīža par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus preču brīvai kustībai iekšējā tirgū,
– neskarot 4. un 5. punktu, uz četriem mēnešiem jebkuru noteikumu par pakalpojumiem projekta pieņemšanu no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja Komisija vai cita dalībvalsts sniedz sīki pamatotu atzinumu trīs mēnešu laikā no šī brīža par to, ka plānotie pasākumi var radīt šķēršļus pakalpojumu brīvai kustībai vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.
Attiecībā uz noteikumu par pakalpojumiem projektu, Komisijas vai dalībvalstu sīki pamatoti atzinumi neietekmē kultūras politikas pasākumus, jo īpaši audiovizuālajā sfērā, ko dalībvalstis varētu pieņemt saskaņā ar Savienības tiesībām, ņemot vērā to lingvistisko dažādību, īpašās nacionālās un reģionālās pazīmes un to kultūras mantojumu.
Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, ko tā paredz veikt saskaņā ar šiem sīki izstrādātajiem atzinumiem. Komisija izsaka savu viedokli par šo reakciju.
Neatkarīgi no noteikumiem par pakalpojumiem, attiecīgā dalībvalsts nepieciešamības gadījumā norāda iemeslus, kādēļ nav iespējams ņemt vērā sīki izstrādātos atzinumus.
3. Neattiecinot to uz projektu noteikumiem par pakalpojumiem, dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no šī brīža Komisija paziņo par savu nodomu ierosināt vai pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu šajā jomā saskaņā ar LESD 288. pantu.
4. Dalībvalstis atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu uz 12 mēnešiem no brīža, kad Komisija saņēmusi 5. panta 1. punktā minēto paziņojumu, ja trīs mēnešu laikā no šā brīža Komisija paziņo viedokli, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jomu, ko aptver direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, kas iesniegts Eiropas Parlamentam vai Padomei saskaņā ar LESD 288. pantu.
5. Ja Padome pieņem nostāju pirmajā lasījumā 3. un 4. punktā minētajā bezdarbības periodā, šo periodu saskaņā ar 6. punktu pagarina līdz 18 mēnešiem.
6. Minētās saistības 3., 4. un 5. punktā izbeidzas:
a) ja Komisija informē dalībvalstis, ka tā vairs negrasās ierosināt vai pieņemt saistošu aktu;
b) ja Komisija informē dalībvalstis par tās projekta vai priekšlikuma atsaukšanu, vai
c) ja Eiropas Parlaments un Padome vai Komisija pieņem saistošu tiesību aktu.
7. Līdz 5. punktu piemēro, ja:
a) neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz sabiedrības veselības vai drošības aizsardzību, dzīvnieku un augu aizsardzību un noteikumiem par pakalpojumiem arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību, jo īpaši, nepilngadīgo aizsardzību, dalībvalstij jāsagatavo tehniskie noteikumi ļoti īsā laika posmā, lai pieņemtu un ieviestu tos nekavējoties bez konsultēšanās iespējām, vai
b) neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz veselības vai drošības aizsardzību un finansiālās sistēmas stabilitāti, jo īpaši, noguldītāju, investoru un apdrošināto personu, aizsardzību, dalībvalsts ir spiesta nekavējoties pieņemt un īstenot noteikumus par finansiālajiem pakalpojumiem.
Dalībvalsts 5. pantā minētajā paziņojumā informē par iemesliem, kas rada pasākumu steidzamību. Komisija cik ātri iespējams sniedz atzinumu par paziņojumu. Tā veic nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad šī kārtība izmantota nepareizi. Komisija informē Eiropas Parlamentu.
7. pants
1. 5. un 6. pants neattiecas uz tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai brīvprātīgiem nolīgumiem, ar kuru palīdzību dalībvalstis:
a) panāk atbilstību saistošiem Savienības tiesību aktiem, kā rezultātā pieņem tehniskos parametrus vai noteikumus par pakalpojumiem;
b) izpilda saistības, kas rodas no starptautiskiem nolīgumiem, kā rezultātā Savienībā pieņem kopējus tehniskos parametrus vai noteikumus par pakalpojumiem;
c) izmanto saistošos Savienības tiesību aktos paredzētās drošības klauzulas;
d) piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK 12. panta 1. punktu (12);
e) nosaka sev ierobežojumus Eiropas Savienības Tiesas sprieduma īstenošanai;
f) ierobežo sevi tehnisko noteikumu grozīšanai 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē saskaņā ar Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķērsli tirdzniecībai, vai, attiecībā uz noteikumiem par pakalpojumiem, šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei vai pakalpojumu sniedzēju tiesībām veikt uzņēmējdarbību.
2. 6. pants neattiecas uz dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas aizliedz ražošanu, ciktāl tie nerada šķēršļus preču brīvai apritei.
3. 6. panta 3. līdz 6. punkts neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas ii) punktā minētajiem brīvprātīgajiem nolīgumiem.
4. 6. pants neattiecas uz 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta otrās daļas iii) punktā minētajiem tehniskajiem parametriem vai citām prasībām, vai noteikumiem par pakalpojumiem.
8. pants
Komisija ik pēc diviem gadiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņo par šīs direktīvas piemērošanas rezultātiem.
Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
9. pants
Ja dalībvalstis pieņem tehniskus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
10. pants
Direktīvu 98/34/EK, kā tā grozīta ar tiesību aktiem, kā izklāstīts III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts atceltās direktīvas III pielikuma B daļā un šīs direktīvas III pielikuma B daļā.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IVpielikumā.
11. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
12. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Norādošs pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas 1. panta 1. punkta, b) apakšpunkta otrā daļa
1. Pakalpojumi, ko nesniedz “no attāluma”
Pakalpojumi, ko sniedz pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja fiziskā klātbūtnē pat tad, ja tā saistīta ar elektronisku ierīču izmantošanu:
a) medicīniskas apskates vai ārstēšana ārsta kabinetā, izmantojot elektronisku aparatūru, pacientam klātesot;
b) klienta konsultēšana veikalā viņam klātesot ar elektroniska kataloga palīdzību;
c) lidmašīnas biļešu rezervēšana ceļojumu birojā ar datoru tīkla palīdzību, klientam klātesot;
d) elektroniskās spēles, kas pieejamas video-pasāžā, klientam klātesot.
2. Pakalpojumi, ko nesniedz “elektroniskā ceļā”
— Pakalpojumi, kam ir materiāls raksturs pat tad, ja tie sniegti ar elektroniskām ierīcēm:
a) automātiski naudas vai biļešu izsniegšanas aparāti (banknotes, dzelzceļa biļetes);
b) pieeja ceļu tīkliem, autoparkiem u.c., par kuru izmantošanu iekasē samaksu pat tad, ja ir elektroniskas ierīces pie ieejas/izejas, kas kontrolē pieeju un/vai nodrošina maksājumu pareizību;
– Autonomie (ārlīnijas) pakalpojumi: CD-rom vai programmatūras izplatīšana ar disketēm;
– Pakalpojumi, ko nesniedz ar elektroniskās apstrādes/inventarizācijas sistēmām:
a) balss telefona pakalpojumi;
b) telefaksa/teleksa pakalpojumi;
c) pakalpojumi, ko sniedz pa balss telefonu vai faksu;
d) ārsta konsultācija pa telefonu/telefaksu;
e) jurista konsultācija pa telefonu/telefaksu;
f) tiešā tirdzniecība pa telefonu/telefaksu.
3. Pakalpojumi, ko nesniedz “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma”
Pakalpojumi, ko sniedz ar datu pārraidi bez individuāla pieprasījuma un ko vienlaicīgi saņem neierobežots skaits individuālu saņēmēju (punkta ‑ vairākpunktu pārraide):
a) televīzijas translāciju pakalpojumi (ieskaitot video pieprasījuma pakalpojumus), kas minēti Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
b) radio translāciju pakalpojumi;
c) (pa televīziju pārraidīti) teleteksts.
_____________
II PIELIKUMS
Norādošs finansiālo pakalpojumu saraksts, uz ko attiecas 1. panta 4. punkts
— Kapitālieguldījumu pakalpojumi
— Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas
— Banku pakalpojumi
— Darbības, kas saistītas ar pensiju fondiem
— Pakalpojumi, kas saistīti ar darījumiem nākotnē vai iespējām
Šie pakalpojumi īpaši iekļauj:
a) Direktīvas 2004/39/EK pielikumā minētos kapitālieguldījumu pakalpojumus, kolektīvo kapitālieguldījumu pakalpojumus;
b) pakalpojumi, kas ietilpst pasākumos, kas pakļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā(13) minētajai savstarpējai atzīšanai;
c) operācijas, kas ietilpst apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumos, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK(14).
_____________
III PIELIKUMS
A daļa
Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu grozījumiem
(minēta 10. pantā)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 98/34/EK
(OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 98/48/EK
(OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.)
2004. gada Pievienošanas akta II pielikuma 1. daļas H nodaļa
(OV L 236, 23.9.2003., 68. lpp.)
Tikai tas, kas attiecas uz Direktīvu 98/34/EK 2. punktā
Padomes Direktīvas 2006/96/EK
(OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.)
Tikai tas, kas attiecas uz Direktīvu 98/34/EK 1. pantā
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012
(OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.)
Tikai 26. panta 2. punkts
B daļa
Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēts 10. pantā)
Direktīva
Termiņš transponēšanai
98/34/EK
_____
98/48/EK
1999. gada 5. augusts
2006/96/EK
2007. gada 1. janvāris
_____________
IV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Direktīva 98/34/EK
Šī direktīva
1. pants, pirmā daļa, ievadvārdi
1. pants, 1. punkts, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 1. punkts
1. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, pirmā daļa
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, otrā daļa, trešais ievilkums
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, otrā daļa, iii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, trešā daļa
1. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, trešā daļa
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtais ievilkums, ievadvārdi
1. pants, 2. punkts, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtais ievilkums, pirmais ievilkums
1. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 2. punkts, ceturtā daļa, otrais ievilkums
1. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 3. punkts
1. pants, 1. punkts, c) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 4. punkts
1. pants, 1. punkts, d) apakšpunkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, pirmā daļa
1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, otrā daļa
1. pants, 3. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, trešā daļa
1. pants, 4. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, ceturtā daļa
1. pants, 5. punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, ievadvārdi
1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, pirmais ievilkums
1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 5. punkts, piektā daļa, otrais ievilkums
1. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, pirmā daļa
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, pirmā daļa
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, ievadvārdi
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, ievadvārdi
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, i) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, ii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, otrā daļa, trešais ievilkums
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, otrā daļa, iii) punkts
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, trešā daļa
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, trešā daļa
1. pants, pirmā daļa, 11. punkts, ceturtā daļa
1. pants, 1. punkts, f) apakšpunkts, ceturtā daļa
1. pants, pirmā daļa, 12. punkts
1. pants, 1. punkts, g) apakšpunkts
1. pants, otrā daļa
1. pants, 6. punkts
5. pants
2. pants
6. pants, 1. un 2. punkts
3. pants, 1. un 2. punkts
6. pants, 3. punkts, ievadvārdi
3. pants, 3. punkts, ievadvārdi
6. pants, 3. punkts, otrais ievilkums
3. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts
6. pants, 3. punkts, trešais ievilkums
3. pants, 3. punkts, bc) apakšpunkts
6. pants, 3. punkts, ceturtais ievilkums
3. pants, 3. punkts, c) apakšpunkts
6. pants, 4. punkts, ievadvārdi
3. pants, 4. punkts, ievadvārdi
6. pants, 4. punkts, c) apakšpunkts
3. pants, 4. punkts, a) apakšpunkts
6. pants, 4. punkts, d) apakšpunkts
3. pants, 4. punkts, b) apakšpunkts
6. pants, 5. līdz 8. punkts
3. pants, 5. līdz 8. punkts
7. pants
4. pants
8. pants
5. pants
9. pants, 1. līdz 5. punkts
6. pants, 1. līdz 5.punkts
9. pants, 6. punkts, ievadvārdi
6. pants, 6. punkts, ievadvārdi
9. pants, 6. punkts, pirmais ievilkums
6. pants, 6. punkts, a) apakšpunkts
9. pants, 6. punkts, otrais ievilkums
6. pants, 6. punkts, b) apakšpunkts
9. pants, 6. punkts, trešais ievilkums
6. pants, 6. punkts, c) apakšpunkts
9. pants, 7. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi
6. pants, 7. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi
9. pants, 7. punkts, pirmā daļa, pirmais ievilkums
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.)..
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
Horvātijas pievienošanās 1990. gada Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu *
342k
43k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam attiecībā uz Horvātijas pievienošanos 1990. gada 23. jūlija Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (COM(2013)0586 – C7-0381/2013 – 2013/0308(CNS))
– ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomei (COM(2013)0586),
– ņemot vērā Horvātijas Pievienošanās akta 3. panta 4. un 5. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7-0381/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0214/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas ieteikumu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
3. aicina Padomi, lemjot par to, no kuras dienas būs piemērojama 1990. gada 23. jūlija Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, ņemt vērā bažas, ko Parlaments ir paudis saistībā ar nepieciešamību samazināt nodokļu maksātājiem uzlikto nodokļu slogu;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Horvātijas un pārējo dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 3. pants
Arbitrāžas konvencija, kas grozīta ar 1999. gada 25. maija protokolu, 1995. gada 21. decembra un 2004. gada 8. decembra konvencijām, Lēmumu 2008/492/EK, kā arī šo lēmumu, starp Horvātiju un ikvienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti stājas spēkā XXX [datums].
Arbitrāžas konvencija, kas grozīta ar 1999. gada 25. maija protokolu, 1995. gada 21. decembra un 2004. gada 8. decembra konvencijām, Lēmumu 2008/492/EK, kā arī šo lēmumu, starp Horvātiju un ikvienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti stājas spēkā ...*.
______________
* Nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Kopuzņēmums “Shift2Rail” *
591k
262k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu „Shift2Rail” (COM(2013)0922 – C7-0034/2014 – 2013/0445(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0922),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7-0034/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0259/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3.apsvērums
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada [..] Regulas (ES) Nr. [..]/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“pamatprogramma “Apvārsnis 2020””)12, mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecības un inovācijas pasākumiem, apvienojot ES un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās (PPP), tajās jomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā un palīdzēt atrisināt sabiedriskās problēmas. Savienība var iesaistīties šādās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 187. pantu.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/201312 (pamatprogramma “Apvārsnis 2020”) mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, apvienojot saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” sniegto finansējumu un privātā sektora līdzekļus publiskā un privātā sektora partnerībās (PPP) svarīgākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija var veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu, efektīvāk piesaistīt privātā sektora ieguldījumus un palīdzēt risināt sabiedrības problēmas. Šo partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Šo partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresēto personu lokam, kas darbojas savās konkrētajās jomās, pamatojoties uz ilgtermiņa saistībām. Savienība var iesaistīties šādās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 187. pantu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1982/2006/EK12a „Septīto pamatprogrammu”.
__________________
__________________
12 OV [..] [pamatprogramma “Apvārsnis 2020”].
12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
12a Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OJ L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 4.apsvērums
(4) Saskaņā ar Padomes 2013. gada [..] Lēmumu (ES) Nr. [..]/2013, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)13, atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, kas izveidoti pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar minētajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem.
(4) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES13, atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, ko dibina pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" saskaņā ar minētajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem.
__________________
__________________
13 OV [..] [stratēģiskā programma “Apvārsnis 2020”].
13 Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmums 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 7.apsvērums
(7) Kopuzņēmums “Shift2Rail” (turpmāk tekstā — “kopuzņēmums S2R”) būtu PPP ar mērķi veicināt un labāk saskaņot Savienības ieguldījumus pētniecības un inovācijas jomā dzelzceļa nozarē nolūkā paātrināt un veicināt pāreju uz integrētāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un lielāku interesi raisošu ES dzelzceļa tirgu saskaņā ar dzelzceļa nozares uzņēmējdarbības vajadzībām un vispārējo mērķi sasniegt vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Jo īpaši kopuzņēmums S2R veicinātu konkrētos mērķus, kas noteikti 2011. gada baltajā grāmatā un ceturtajā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumā, tostarp dzelzceļa nozares efektivitātes uzlabošanu valsts budžeta labā; dzelzceļa tīkla jaudas ievērojamu paplašināšanu vai uzlabošanu, lai ļautu dzelzceļam efektīvi konkurēt un ieņemt ievērojami lielāku daļu pasažieru un kravas pārvadājumos; dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ievērojot dzelzceļa pasažieru un kravas ekspeditoru vajadzības; to tehnisko šķēršļu novēršanu, kas kavē nozari savstarpējas izmantojamības ziņā; kā arī negatīvo papildu seku samazināšanu saistībā ar dzelzceļa transportu. Kopuzņēmuma S2R progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu būtu jānosaka, pamatojoties uz galvenajiem veiktspējas rādītājiem.
(7) Kopuzņēmums “Shift2Rail” (turpmāk tekstā — “kopuzņēmums S2R”) būtu PPP ar mērķi veicināt un labāk saskaņot Savienības ieguldījumus pētniecības un inovācijas jomā, vienlaicīgi radot jaunas darba iespējas dzelzceļa nozarē, nolūkā paātrināt un veicināt pāreju uz integrētāku, efektīvāku, lietotājiem ērtāku, ilgtspējīgāku un lielāku interesi raisošu ES dzelzceļa tirgu saskaņā ar dzelzceļa nozares uzņēmējdarbības vajadzībām un vispārējo mērķi sasniegt vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Jo īpaši kopuzņēmums S2R veicinātu konkrētos mērķus, kas noteikti 2011. gada baltajā grāmatā un ceturtajā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumā, tostarp dzelzceļa nozares efektivitātes uzlabošanu valsts budžeta labā; dzelzceļa tīkla jaudas ievērojamu paplašināšanu vai uzlabošanu, lai ļautu dzelzceļam efektīvi konkurēt un ieņemt ievērojami lielāku daļu pasažieru un kravas pārvadājumos; dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ievērojot dzelzceļa pasažieru un kravas ekspeditoru vajadzības; to tehnisko šķēršļu novēršanu, kas kavē nozari savstarpējas izmantojamības ziņā; kā arī negatīvo papildu seku samazināšanu saistībā ar dzelzceļa transportu. Kopuzņēmuma S2R progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu būtu jānosaka, pamatojoties uz galvenajiem veiktspējas rādītājiem.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7.aapsvērums (jauns)
(7.a) Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savlaicīgi sniedzot visu būtisko informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī popularizējot savas darbības, tostarp informējot un izplatot šo informāciju plašākai sabiedrībai. Kopuzņēmuma S2R struktūru reglaments jādara publiski pieejams.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 11.aapsvērums (jauns)
(11.a) Ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" vajadzētu palīdzēt mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tādēļ kopuzņēmumam S2R būtu jācenšas attīstīt ciešu mijiedarbību ar ESI fondiem, kas var īpaši palīdzēt stiprināt vietējās, reģionālās un valstu pētniecības un inovācijas spējas kopuzņēmuma S2R darbības jomā un atbalstīt pārdomātas specializācijas pasākumus tajā.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 12.apsvērums
(12) Lai sasniegtu savus mērķus, kopuzņēmumam S2R būtu jāsniedz finansiāls atbalsts, galvenokārt sniedzot dotācijas dalībniekiem un veicot visatbilstošākos pasākumus, piemēram, iepirkumu vai dotāciju piešķiršanu pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.
(12) Lai sasniegtu savus mērķus un nodrošinātu taisnīgu citu uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un citu investoru līdzdalību un lai veicinātu integrētā Eiropas dzelzceļa sektora modernizāciju, kopuzņēmumam S2R būtu jāsniedz ES ieguldījums tā darbībā, ievērojot atklātas un pārredzamas procedūras, galvenokārt sniedzot dotācijas dalībniekiem, piemēram, iepirkumu vai dotāciju piešķiršanu pēc atklātiem un pārredzamiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 12.aapsvērums (jauns)
(12.a) Lai īstenotu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi — vienkāršot un saskaņot Eiropas pētniecības un inovācijas finansēšanas situāciju, Kopuzņēmumiem būtu jāizveido vienkārši pārvaldības modeļi un jānovērš tādu noteikumu kopumu piemērošana, kas atšķiras no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” noteikumu kopuma.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 13.apsvērums
(13) Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas pārskatāmi, sniedzot visu saistīto pieejamo informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī atbilstīgi popularizējot savas darbības.
(13) Kopuzņēmumam S2R būtu jādarbojas atklāti un pārskatāmi un jāievieš mehānisms konsultācijām ar visām ieinteresētajām personām, kuras izmanto dzelzceļa nozares preces un pakalpojumus, sniedzot visu saistīto pieejamo informāciju savām attiecīgajām struktūrām, kā arī atbilstīgi popularizējot savas darbības.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 13.aapsvērums (jauns)
(13.a) Kopuzņēmumam S2R būtu arī jāizmanto Komisijas pārvaldībā esošie elektroniskie līdzekļi, lai nodrošinātu atklātību un pārredzamību un veicinātu līdzdalību. Tādēļ kopuzņēmuma S2R izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus jāpublicē arī vienotajā portālā, kas paredzēts dalībniekiem, kā arī izmantojot citus Komisijas pārvaldībā esošos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanas līdzekļus. Turklāt kopuzņēmumam S2R jādara pieejami visi būtiskie dati, tostarp par priekšlikumiem, pieteicējiem, dotācijām un dalībniekiem, lai tos varētu iekļaut Komisijas pārvaldītajās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskajās ziņošanas un rezultātu izplatīšanas sistēmās atbilstošā formātā un tikpat regulāri, kā to paredz Komisijas ziņošanas pienākums.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 14.aapsvērums (jauns)
(14.a) Neskarot 11. pantā minēto starpposma novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 32. pantu, kā arī pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma ietvaros, būtu jāveic padziļināts novērtējums attiecībā uz kopuzņēmumiem, kas ir īpašs pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma instruments, šajā novērtējumā ietverot arī publiskā un privātā sektora partnerību atklātības, pārredzamības un lietderības analīzi saskaņā ar LESD 187. pantu.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 16.apsvērums
(16) Līdzdalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums S2R, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada [..] Regulai (ES) Nr. [..]/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus16.
(16) Līdzdalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums S2R, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/201316. Kopuzņēmumam S2R turklāt būtu jānodrošina konsekventa šo noteikumu piemērošana, pamatojoties uz atbilstošiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 16.aapsvērums (jauns)
(16.a) Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrāciju pasākumus, kopuzņēmumam S2R būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TGL) definīcijas.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 20.aapsvērums (jauns)
(20.a) Ņemot vērā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vispārējo mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saistībā ar kopuzņēmumu ECSEL būtu jāņem vērā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" ilgums,
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 21.apsvērums
(21) Saskaņā ar Līguma 287. panta 1. punktu attiecīgais Savienības izveidoto struktūru, biroju vai aģentūru izveides akts var aizliegt Revīzijas palātai pārbaudīt šādu struktūru, biroju vai aģentūru visu ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktu to struktūru pārskati, kuras izveidotas atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantam, ir jāpārbauda neatkarīgai revīzijas struktūrai, kurai jāsagatavo atzinums cita starpā par pārskatu ticamību un pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. Lai izvairītos no pārskatu pārbaudes dublēšanās, ir pamatoti noteikt, ka Revīzijas palāta nepārbauda kopuzņēmuma S2R pārskatus.
(21) Ņemot vērā kopuzņēmumu specifiku un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas nepārtrauktību, kopuzņēmumiem arī turpmāk būtu jāpiemēro atsevišķa budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Tādēļ atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta noteikumiem, kopuzņēmuma S2R būtu jāapstiprina Eiropas Parlamentam, pamatojoties uz Padomes ieteikumu. Tādēļ 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības nepiemēro Savienības ieguldījumam kopuzņēmumā S2R, taču tās pēc iespējas būtu jāpielāgo prasībām, kas paredzētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā minētajām struktūrām. Finanšu pārskatu un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 23.aapsvērums (jauns)
(23.a) Ņemot vērā to, cik svarīga Savienības transporta nozarei ir nemitīga inovācija, kā arī lielo kopuzņēmumu skaitu, kas darbojas šajā jomā, savlaicīgi būtu jāveic analīze, īpaši ņemot vērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtēšanu, par transporta jomā veikto kopīgo pētījumu ietvaros īstenoto pasākumu atbilstību.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
1. Lai koordinētu un pārvaldītu Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā Eiropas dzelzceļa nozarē, ar šo tiek izveidots kopuzņēmums Līguma 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums “Shift2Rail”” jeb “kopuzņēmums S2R”) līdz 2024. gada 31. decembrim.
1. Lai koordinētu un pārvaldītu Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā Eiropas dzelzceļa nozarē, ar šo tiek izveidots kopuzņēmums Līguma 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums “Shift2Rail”” jeb “kopuzņēmums S2R”) līdz 2024. gada 31. decembrim. Lai ņemtu vērā pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' ilgumu, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar kopuzņēmumu S2R tiek izsludināti vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Ar pienācīgu pamatojumu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, ātrāku un lētāku pāreju uz piesaistošāku, konkurētspējīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku Eiropas dzelzceļa sistēmu, kā arī pāreju no autotransporta un gaisa transporta uz dzelzceļa transportu, īstenojot visaptverošu un saskaņotu pieeju, kas risina dzelzceļa sistēmas un tās lietotāju pētniecības un inovācijas vajadzības. Šī pieeja attiecas uz ritošo sastāvu, infrastruktūru un satiksmes vadību kravas pārvadājumu tirgus segmentā un tālsatiksmes, reģionālo, vietējo un pilsētas pasažieru pārvadājumu tirgus segmentā, kā arī uz intermodālajiem savienojumiem starp dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem, nodrošinot lietotājiem integrētu risinājumu no sākuma līdz beigām viņu dzelzceļa braucienam un transporta vajadzībām — no palīdzības transakcijas veikšanā līdz palīdzībai brauciena laikā;
(b) sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, ātrāku un lētāku pāreju uz piesaistošāku, lietotājiem ērtāku (tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), konkurētspējīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku Eiropas dzelzceļa sistēmu, pāreju no autotransporta un gaisa transporta uz dzelzceļa transportu, kā arī spēcīgas un konkurētspējīgas Eiropas dzelzceļa rūpniecības nozares attīstību, īstenojot visaptverošu un saskaņotu pieeju, kas risina dzelzceļa sistēmas un tās lietotāju pētniecības un inovācijas vajadzības. Šī pieeja attiecas uz ritošo sastāvu, infrastruktūru un satiksmes vadību kravas pārvadājumu tirgus segmentā un tālsatiksmes, reģionālo, vietējo un pilsētas pasažieru pārvadājumu tirgus segmentā, kā arī uz intermodālajiem savienojumiem starp dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem, nodrošinot lietotājiem integrētu risinājumu no sākuma līdz beigām viņu dzelzceļa braucienam un transporta vajadzībām — no palīdzības transakcijas veikšanā līdz palīdzībai brauciena laikā;
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d) darboties kā centrālajam atsauces punktam ar dzelzceļu saistītās pētniecības un inovācijas darbībās, kas finansētas Savienības līmenī, nodrošinot projektu saskaņošanu un sniedzot visām ieinteresētajām personām saistīto informāciju;
(d) uzņemties centrālo lomu ar dzelzceļu saistītās pētniecības un inovācijas darbībās, kas finansētas Savienības līmenī, nodrošinot projektu saskaņošanu un sniedzot visām ieinteresētajām personām saistīto informāciju;
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e) aktīvi sekmēt to, ka piedalās un cieši iesaistās visas attiecīgās ieinteresētās personas no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, jo īpaši: dzelzceļa aprīkojuma (gan ritošā sastāva, gan vilcienu vadības sistēmu) ražotāji un to apgādes ķēde, infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu (gan pasažieru, gan kravas) uzņēmumi, dzelzceļa ritekļu nomas uzņēmumi, sertifikācijas aģentūras, profesionālās personāla apvienības, lietotāju apvienības (gan pasažieru, gan kravas transporta), kā arī visas saistītās zinātniskās iestādes vai attiecīgās zinātnieku aprindas. Veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK20, iesaistīšanos.
(e) aktīvi sekmēt to, ka piedalās un cieši iesaistās visas attiecīgās ieinteresētās personas no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, jo īpaši: dzelzceļa aprīkojuma (gan ritošā sastāva, gan vilcienu un satiksmes vadības sistēmu) ražotāji un to apgādes ķēde, infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu (gan pasažieru, gan kravas) uzņēmumi, dzelzceļa ritekļu nomas uzņēmumi, sertifikācijas aģentūras, profesionālās personāla apvienības, lietotāju apvienības (gan pasažieru, gan kravas transporta), kā arī visas saistītās zinātniskās iestādes vai attiecīgās zinātnieku aprindas. Veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK20, iesaistīšanos.
__________________
__________________
20 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
20 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea) īstenot pasākumus, lai veicinātu MVU, universitāšu un pētniecības centru dalību. Tādēļ jāapzina un jānovērš šķēršļi jaunpienācēju dalībai kopuzņēmumā S2R.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)
(eb) panākt papildināmību un ciešu sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ("ESIF"), lai palīdzētu likvidēt pētniecības un inovācijas plaisu Eiropā. Gadījumos, kad tas ir iespējams, veicināt pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' sadarbspēju ar šiem fondiem, un veicināt kumulatīvo vai kombinēto finansējumu. Šajā saistībā pasākumu mērķis būs pilnībā izmantot Eiropas talantu rezerves un tādējādi optimizēt pētniecības un inovācijas ietekmi uz ekonomiku un sociālo vidi, un šie pasākumi tiks īstenoti atsevišķi, tomēr tie papildinās ESIF politiskās nostādnes un darbības.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums iniciatīvā “Shift2Rail” ir EUR 450 miljoni, ieskaitot EBTA ieguldījumus; to maksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkta, kā arī 60. un 61. panta attiecīgajiem noteikumiem minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām. Šī summa ietver:
1. Maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums iniciatīvā “Shift2Rail” ir EUR 450 miljoni, ieskaitot Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu ieguldījumus; to maksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkta, kā arī 60. un 61. panta attiecīgajiem noteikumiem minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām. Šī summa ietver:
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
2. No citiem Savienības instrumentiem var piešķirt papildu līdzekļus, kas palielina 1. punktā minēto ieguldījumu, lai atbalstītu pasākumus kopuzņēmuma S2R gatavo rezultātu ieviešanai.
2. No citiem Savienības instrumentiem var piešķirt papildu līdzekļus, kas palielina 1. punktā minēto ieguldījumu, lai atbalstītu pasākumus kopuzņēmuma S2R gatavo inovatīvo rezultātu ieviešanai.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 3. pants – 4. punkts – d un da apakšpunkts (jauns)
(d) kārtību attiecībā uz to datu sniegšanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija var izstrādāt savu pētniecības un inovācijas politiku un pildīt rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus;
(d) pasākumus, ar kuriem nodrošina to datu sniegšanu, kuri Komisijai vajadzīgi pētījumu rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumu izpildei; tostarp ar vienotu portālu dalībniekiem, kā arī citiem pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' elektroniskajiem izplatīšanas līdzekļiem, kurus pārvalda Komisija.
(da) noteikumus par kopuzņēmuma S2R uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu vispārējā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšanas līdzekļus;
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
4. Lai noteiktu 2. punkta b) apakšpunktā un I pielikumā ietverto statūtu 15. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu natūrā vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo struktūru ierastajai izmaksu uzskaites praksei, piemērojamajiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā struktūra ir izveidota, un piemērojamajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem/Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlusi attiecīgā struktūra. Ieguldījumu vērtību pārbauda kopuzņēmums S2R. Nenovērstu neskaidrību gadījumā kopuzņēmums S2R var veikt novērtējuma revīziju, kā norādīts statūtu 20. pantā.
4. Lai noteiktu 2. punkta b) apakšpunktā un I pielikumā ietverto statūtu 15. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo struktūru ierastajai izmaksu uzskaites praksei, piemērojamajiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā struktūra ir izveidota, un piemērojamajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem/Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlusi attiecīgā struktūra. Ja izmaksu apliecināšanas rezultātā rodas neskaidrības, kopuzņēmums S2R var verificēt vērtēšanas metodi. Saistībā ar šo regulu ne kopuzņēmums S2R, ne arī kāda cita Savienības struktūra neveic papildu darbību radīto izmaksu revīziju.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts
6. Papildus 5. punktam Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā S2R vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas minēta I pielikumā izklāstīto statūtu 23. panta 2. punktā, ja dalībnieki vai to saistītās struktūras nesniedz 2. punktā minēto ieguldījumu vai to sniedz tikai daļēji vai novēloti.
6. Papildus 5. punktam Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā S2R vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas minēta I pielikumā izklāstīto statūtu 23. panta 2. punktā, ja dalībnieki vai to saistītās struktūras nesniedz 2. punktā minēto ieguldījumu vai to sniedz tikai daļēji vai novēloti. Komisijas lēmums nedrīkst kavēt tādu atbilstīgo izmaksu atlīdzināšanu, ko kopuzņēmuma S2R biedri jau radījuši vai uzņēmušies segt līdz tam, kad kopuzņēmumam tiek paziņots par iepriekš minēto lēmumu.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa
Kopuzņēmums S2R pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar 209. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. [..] [Deleģētā regula par finanšu paraugregulu Finanšu regulas 209. pantā minētajām struktūrām].
Neskarot 12. panta noteikumus, kopuzņēmums S2R pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar 209. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. [..] [Deleģētā regula par finanšu paraugregulu PPP].
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – 2. daļa
Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram, un paredz nosacījumus, kādos šādu pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.
Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un paredz nosacījumus, kādos šādu pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ziņo valdei par tam deleģētajām pilnvarām un ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
2. Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību kopuzņēmums S2R saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls, pildot savus pienākumus.
2. Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību kopuzņēmums S2R saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls vai valdes locekļi, pildot savus pienākumus.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
1. Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija sagatavo kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējumu. Komisija novērtējuma secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2018. gada 30. jūnijam.
1. Līdz 2017. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību sagatavo kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējumu, tostarp novērtējot mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti un iespēju nodrošināšanu tiem, kā arī kopuzņēmuma S2R administratīvo darbību, īpašu uzmanību veltot administratīvo grūtību pārvarēšanai vai slogu novēršanai. Par minēto novērtēšanu Komisija sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj veiktās novērtēšanas secinājumus un novērojumus. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējuma rezultātus ņem vērā Regulas (ES) Nr. 1291/2013 32. pantā minētajā starpposma novērtējumā.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
1. Budžeta izpildes apstiprinājums attiecībā uz Savienības ieguldījumu kopuzņēmumā S2R ir daļa no izpildes apstiprinājuma, ko Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz Komisijai saskaņā ar Līguma 319. pantā paredzēto procedūru.
1. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta, kopuzņēmuma S2R budžeta izpildes apstiprinājums ir daļa no izpildes apstiprinājuma, ko Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumos paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
2. Kopuzņēmums S2R pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Šajā saistībā var lūgt, lai tas tiek pārstāvēts sanāksmēs, kurās piedalās attiecīgās iestādes vai struktūras, un lai tas palīdz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam.
svītrots
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts
1. Neskarot I pielikumā izklāstīto statūtu 19. panta 4. punktu, kopuzņēmums S2R piešķir Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma S2R vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi tā objektiem un telpām, kā arī visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga revīzijas veikšanai.
1. Kopuzņēmums S2R piešķir Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma S2R vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi tā objektiem un telpām, kā arī visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga revīzijas veikšanai.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 14. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a Kopuzņēmuma personāls, izpilddirektors un valdes locekļi nekavējoties informē OLAF par visiem krāpšanas gadījumiem, par kuriem tie ir uzzinājuši savu pienākumu vai uzdevumu izpildes gaitā, nekādā gadījumā neliekot tiem uzņemties atbildību par tiem.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 17. pants – 1.a daļa (jauna)
Lai īstenotu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi — vienkāršot un saskaņot Eiropas pētniecības un inovācijas finansēšanas situāciju, Kopuzņēmumiem jānovērš tādu noteikumu kopumu piemērošana, kas atšķiras no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” noteikumu kopuma.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 1. punkts
1. “Asociētais dalībnieks” ir juridiska persona vai juridisko personu grupa vai konsorcijs, kas izveidots kādā dalībvalstī vai valstī, kura pievienojusies pamatprogrammai “Apvārsnis2020”, kas izraudzīts atbilstīgi šo statūtu 4. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, kas atbilst šo statūtu 4. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem un kas atzinis šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli.
1. “Asociētais biedrs” ir juridiska persona vai juridisko personu grupa vai konsorcijs, kas izveidots kādā dalībvalstī vai valstī, kura pievienojusies pamatprogrammai “Apvārsnis2020”, kas izraudzīts atbilstīgi šo statūtu 4. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, kas atbilst šo statūtu 4. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem un kas atzinis šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli pēc tam, kad par tā pārvaldību atbildīgā struktūra pieņem šādu lēmumu.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 2. punkts
2. “Dibinātājs, kas nav Savienība,” attiecas uz II pielikumā norādītajiem ieguldītājiem, kas individuāli apņēmušies veikt savu ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā kopuzņēmumā S2R tā darbības laikā un kas atzinuši šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli.
2. “Dibinātājs, kas nav Savienība,” attiecas uz atsevišķām juridiskām personām, kas individuāli apņēmušies veikt savu ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā kopuzņēmumā S2R tā darbības laikā, pamatojoties uz kopīgu redzējumu, un kas atzinuši šos statūtus, pēc struktūras lēmuma, kas ir atbildīga par pārvaldību, parakstot apstiprinājuma vēstuli. Dibinātāji ir norādīti II pielikumā.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – ievaddaļa
3. “Inovācijas programmas” jeb “IP” attiecas uz tematiskajām jomām, saistībā ar kurām veidos 4. punktā minēto S2R ģenerālplānu. IP izraudzīsies atbilstoši to spējai nodrošināt vislabākos veiktspējas ieguvumus vienai vai vairākām darbības vidēm un atspoguļot dzelzceļa sistēmas pieeju. Neatkarīgi no valdes lēmuma grozīt šo struktūru, S2R ģenerālplānā būtu jāparedz vismaz piecu šādu IP izveide:
3. “Inovācijas programmas” jeb “IP” attiecas uz tematiskajām jomām, saistībā ar kurām veidos 4. punktā minēto S2R ģenerālplānu. IP izraudzīsies atbilstoši to spējai nodrošināt vislabākos veiktspējas ieguvumus vienai vai vairākām darbības vidēm un atspoguļot dzelzceļa sistēmas un uz klientiem vērstu pieeju. Tās definējot, tiek paredzēta arī iespēja izstrādāt un testēt eksperimentālas novatoriskas idejas. Neatkarīgi no valdes lēmuma grozīt šo struktūru, S2R ģenerālplānā būtu jāparedz vismaz piecu šādu IP izveide:
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – a apakšpunkts
(a) izmaksu ziņā efektīvi un uzticami lieljaudas vilcieni;
(a) izmaksu ziņā efektīvi un uzticami vilcieni, tostarp lieljaudas vilcieni un ātrvilcieni;
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. iedaļa – 3. punkts – c apakšpunkts
(c) izmaksu ziņā efektīva un uzticama lieljaudas infrastruktūra;
(c) izmaksu ziņā efektīva, ilgtspējīga un uzticama lieljaudas infrastruktūra;
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – h punkts
(h) apkopo lietotāju prasības un definē sadarbspējas standartus, lai investīcijas pētniecībā un inovācijā novirzītu praktiski izmantojamiem un tirgū pieprasītiem risinājumiem;
(h) apkopo lietotāju prasības un definē sadarbspējas specifikācijas un tehniskos standartus, lai investīcijas pētniecībā un inovācijā novirzītu praktiski izmantojamiem un tirgū pieprasītiem risinājumiem;
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – j punkts
(j) lai varētu izstrādāt progresīvas inovācijas un nodrošināt inovatīvo risinājumu pastiprinātu ieviešanu tirgū, izveido un izvērš ciešu ilgtermiņa sadarbību starp Savienību, dzelzceļa rūpniecības nozari un citām ieinteresētajām personām, tostarp dzelzceļa izmantotājiem un citām dzelzceļa jomas ieinteresētajām personām, kā arī dalībniekiem ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares;
(j) lai varētu izstrādāt progresīvas inovācijas un nodrošināt inovatīvo risinājumu pastiprinātu ieviešanu tirgū, izveido un izvērš ciešu ilgtermiņa sadarbību starp Savienību, dzelzceļa rūpniecības nozari un citām ieinteresētajām personām, tostarp klientus pārstāvošām organizācijām, dzelzceļa izmantotājiem un citām dzelzceļa jomas ieinteresētajām privātā un valsts sektora, tostarp reģionāla līmeņa personām, kā arī dalībniekiem ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares;
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. iedaļa – ka punkts (jauns)
(ka) darbojas saskaņoti ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar pētniecības organizācijām un universitātēm;
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. iedaļa – 2.a punkts (jauns)
2.a Ja kāds kopuzņēmuma S2R dalībnieks nav izpildījis pienākumus attiecībā uz iepriekš saskaņoto finansiālo ieguldījumu, izpilddirektors par to rakstiski paziņo un nosaka pieņemamu termiņu, kurā minētos pienākumus var izpildīt. Ja pienākumi nav izpildīti norādītajā termiņā, izpilddirektors sasauc valdes sanāksmi, lai lemtu par to, vai būtu jāatsauc attiecīgā dalībnieka dalība vai jāveic kādi citi pasākumi, līdz pienākumi ir izpildīti. Valde var sākotnēji apturēt visu to dalībnieku tiesības balsot, kuri nav izpildījuši savus pienākumus, iepriekš tos uzklausot un piešķirot tiem iespēju stāvokli izlabot.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
2. Kopuzņēmuma S2R asociētos dalībniekus izraugās atklātā, nediskriminējošā konkursa uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus asociētajiem dalībniekiem izsludina vēlākais trīs mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma S2R izveides. Jebkādus papildu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina atkarībā no svarīgāko kompetenču nepieciešamības S2R ģenerālplāna īstenošanai. Visus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē S2R tīmekļa vietnē un paziņo ar valstu pārstāvju grupas un citu kanālu starpniecību, lai nodrošinātu iespējami plašāku dalību nolūkā sasniegt S2R ģenerālplāna mērķus. Kopuzņēmums S2R mudina piedalīties MVU un dalībniekus no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes, kā arī ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares.
2. Kopuzņēmuma S2R asociētos dalībniekus izraugās atklātā, nediskriminējošā Komisijas izsludinātā konkursa uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un valde, veicot pārredzamu novērtēšanu. Šajā novērtēšanas atlasē ņem vērā arī pieteikuma iesniedzēja atbilstību un iespējamo pievienoto vērtību saistībā ar iespējām sasniegt kopuzņēmuma S2R mērķus, pieteikuma iesniedzēja finansiālo stabilitāti, kā arī iespējamos interešu konfliktus saistībā ar kopuzņēmuma S2R mērķiem.
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 2.a punkts (jauns)
2.a Ņemot vērā izvērtēšanas rezultātus, Komisija galējo lēmumu par asociēto dalībnieku atlasi pieņem ar mērķi nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī MVU, pētniecības aprindu un visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes pārstāvju, tostarp tādu, kas ir ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares, līdzsvarotu pārstāvību.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 5. punkts
5. Ikviens dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā S2R. Dalības izbeigšana neatgriezeniski stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem dalībniekiem. Pēc tam bijušais dalībnieks ir atbrīvots no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums S2R apstiprinājis vai kurus tas uzņēmies pirms dalības izbeigšanas.
5. Ikviens dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā S2R. Dalības izbeigšana neatgriezeniski stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem dalībniekiem. Pēc tam bijušais dalībnieks ir atbrīvots no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums S2R apstiprinājis vai kurus tas uzņēmies pirms dalības izbeigšanas. Dalības izbeigšanas gadījumā tiek atvērts konts finansiālo saistību nokārtošanai starp biedru, kurš vēlas izbeigt dalību, un kopuzņēmumu S2R.
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums I pielikums – 4. iedaļa – 6. punkts
6. Dalību kopuzņēmumā S2R nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas un vienprātīgas piekrišanas.
6. Dalību kopuzņēmumā S2R nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas un vienprātīgas piekrišanas. Komisiju informē par šādu piekrišanu, un tai ir tiesības iebilst.
+
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums I pielikums – 6. iedaļa – c punkts
(c) vismaz viens asociēto dalībnieku pārstāvis katrā inovācijas programmā, kā norādīts šo statūtu 1. panta 3. punktā. Šos pārstāvjus ieceļ kopuzņēmuma S2R valde nolūkā nodrošināt dalībnieku līdzsvarotu pārstāvību no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes, kā arī ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares.
(c) vismaz viens asociēto dalībnieku pārstāvis katrā inovācijas programmā, kā norādīts šo statūtu 1. panta 3. punktā. Valdē ir pārstāvēts katrs asociētais dalībnieks, kurš kā atsevišķa juridiska persona atbilst statūtu 1. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem [kas nozīmē ieguldījumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā] un kurš palīdz sasniegt šīs regulas 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos mērķus. Šos citus pārstāvjus ieceļ kopuzņēmuma S2R valde nolūkā nodrošināt dalībnieku līdzsvarotu pārstāvību teritoriālā ziņā un garantēt visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes dalībnieku, kā arī dalībnieku ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares pārstāvību. No tiem vismaz diviem jābūt dzelzceļa uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5. daļa
Eiropas Dzelzceļa aģentūras pārstāvis un valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks valdes sanāksmēs piedalās kā novērotāji.
Eiropas Dzelzceļa aģentūras pārstāvis valdes sanāksmēs piedalās kā novērotājs.
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5.a daļa (jauna)
Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājiem un piedalīties sarunās, bet viņiem nav balsstiesību.
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. iedaļa – 5. punkts – 5.b daļa (jauna)
Zinātniskās komitejas priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs, kurās tiek apspriesti jautājumi, kas ietilpst šīs komitejas veicamo uzdevumu lokā, kā novērotājam un piedalīties sarunās, bet viņam nav tiesību balsot.
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – -1. daļa (jauna)
Komisija, pildot savu valdes locekļa uzdevumu, cenšas nodrošināt kopuzņēmuma S2R darbību koordinēšanu ar atbilstošajām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām nolūkā veicināt sinerģijas, nosakot prioritātes, uz kurām attiecas kopīgo pētījumu pasākumi.
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – 1. daļa – ca punkts (jauns)
(ca) lemj par valdes galīgo sastāvu, jo īpaši izraugoties asociēto dalībnieku pārstāvjus, kuri nav statūtu 1. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem atbilstīgie asociētie dalībnieki. Galīgajā sastāvā jānodrošina līdzsvarota MVU pārstāvība un dalībnieku pārstāvība no visas dzelzceļa vērtību ķēdes, tostarp ārpus tradicionālās dzelzceļa nozares;
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums I pielikums – 8. iedaļa – 1. daļa – na punkts (jauns)
(na) nodrošina pārredzamību attiecībā uz visu to apakšlīgumu izvēli, kas var tikt noslēgti saskaņā ar šo regulu;
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums I pielikums – 9. iedaļa – 1. punkts
1. Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.
1. Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, kas sagatavots pēc atklāta un pārredzama konkursa, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicēta aicinājuma pieteikties. Eiropas Parlamentam ir tiesības iebilst.
Pirms iecelšanas amatā valdes izraudzītais kandidāts atbild uz Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Budžeta kontroles komitejas jautājumiem.
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums I pielikums – 10. iedaļa – 4. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(ga) regulāri informē valstu pārstāvju grupu un zinātnisko komiteju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar tām uzticēto padomdevēja lomu;
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums I pielikums – 11 iedaļa – ievaddaļa
Eiropas Dzelzceļa aģentūrai valdē ir novērotājas statuss, un tā līdzdarbojas S2R ģenerālplāna definēšanā un īstenošanā, jo īpaši veicot šādus konsultatīvos uzdevumus:
Eiropas Dzelzceļa aģentūra līdzdarbojas S2R ģenerālplāna izstrādāšanā un īstenošanā, jo īpaši veicot šādus konsultatīvos uzdevumus:
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums I pielikums – 11. iedaļa – a punkts
(a) ierosina iespējamos grozījumus S2R ģenerālplānā un gada darba plānos, lai jo īpaši nodrošinātu, ka ir aptvertas pētniecības vajadzības saistībā ar vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu;
(a) ierosina iespējamos grozījumus S2R ģenerālplānā un gada darba plānos, lai jo īpaši nodrošinātu, ka ir aptvertas pētniecības vajadzības saistībā ar vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu, un pārliecinātos par to atbilstību šīs regulas 2. panta 2. punktā norādītajiem mērķiem;
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums I pielikums – 11. iedaļa – b punkts
(b) pēc apspriešanās ar šīs regulas 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām personām ierosina tehniskos standartus pētniecības, izstrādes un validācijas darbībām nolūkā nodrošināt rezultātu savietojamību un drošību;
(b) pēc apspriešanās ar šīs regulas 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām personām ierosina pamatnostādnes par pētniecības un izstrādes darbībām, kuru rezultātā tiek izstrādi tehniskie standarti, nolūkā nodrošināt rezultātu savietojamību un drošību;
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 5. punkts – a apakšpunkts
(a) attiecīgo valstu vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un potenciālo sadarbības jomu apzināšana, tostarp atbilstīgu tehnoloģiju ieviešana;
(a) attiecīgo valstu vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un potenciālo sadarbības jomu apzināšana, tostarp atbilstīgu tehnoloģiju ieviešana, lai izmantotu sinerģijas dotās priekšrocības;
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 5.a punkts (jauns)
5.a Valstu pārstāvju grupa regulāri saņem informāciju, tostarp iekļaujot datus par dalību kopuzņēmuma S2R finansētajos pasākumos, par katra izsludinātā uzaicinājuma un projekta iznākumu, sinerģiju ar citām atbilstošām Savienības programmām, kā arī par kopuzņēmuma S2R budžeta izpildi.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums I pielikums – 13. iedaļa – 6. punkts
6. Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus kopuzņēmumam S2R par tehniskiem, ar pārvaldību saistītiem un finansiāliem jautājumiem, jo īpaši ja šie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses. Kopuzņēmums S2R informē valstu pārstāvju grupu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc šādiem ieteikumiem.
6. Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus valdei par tehniskiem, ar pārvaldību saistītiem un finansiāliem jautājumiem, jo īpaši ja šie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses. Valde informē valstu pārstāvju grupu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc šādiem ieteikumiem.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums I pielikums – 14. iedaļa – 1. punkts
1. Lai pildītu šo statūtu 2. pantā paredzētos uzdevumus, kopuzņēmuma S2R valde var izveidot ierobežotu skaitu darba grupu, lai veiktu darbības, ko tām deleģējusi valde. Šajās grupās iesaista profesionāļus, un tās darbojas pārskatāmi.
1. Lai pildītu šo statūtu 2. pantā paredzētos uzdevumus, kopuzņēmuma S2R valde var izveidot ierobežotu skaitu darba grupu, lai veiktu darbības, ko tām deleģējusi valde. Šajās grupās iesaista profesionāļus ar atbilstošu pieredzi, tostarp no pētniecības organizācijām, MVU un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, un tās darbojas pārskatāmi.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums I pielikums – 15. iedaļa – 3. punkts – b apakšpunkts
(b) ieguldījums natūrā, ko sniedz dalībnieki, kuri nav Savienība, un to saistītās struktūras un kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, atskaitot kopuzņēmuma ieguldījumu un jebkādu citu Savienības ieguldījumu šādu izmaksu segšanā.
(b) ieguldījums natūrā vai naudā, ko sniedz dalībnieki, kuri nav Savienība, un to saistītās struktūras un kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, atskaitot kopuzņēmuma ieguldījumu un jebkādu citu Savienības ieguldījumu šādu izmaksu segšanā.
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums I pielikums – 19. iedaļa
1. Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumiem.
1. Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma S2R finanšu noteikumiem.
2. Katru gadu līdz 15. februārim izpilddirektors iesniedz apstiprināšanai valdē gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma S2R panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši saistībā ar konkrētā gada darba plānu. Minētajā ziņojumā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:
2. Divu mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz apstiprināšanai valdē gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma S2R panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši saistībā ar konkrētā gada darba plānu. Minētajā ziņojumā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:
(a) veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības, kā arī atbilstošie izdevumi;
(a) veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības, kā arī atbilstošie izdevumi;
(b) iesniegtās darbības, kā arī to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm;
(b) iesniegtās darbības, kā arī to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm;
(c) finansējumam atlasītās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm, norādot kopuzņēmuma S2R ieguldījumu individuāliem dalībniekiem un darbībām.
(c) finansējumam atlasītās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, tostarp MVU, un atbilstīgi valstīm, norādot kopuzņēmuma S2R ieguldījumu individuāliem dalībniekiem un darbībām.
Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi gada darbības ziņojumu, to nosūta valstu pārstāvju grupai un publisko.
Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi gada darbības ziņojumu, to nosūta valstu pārstāvju grupai un publisko.
3. Kopuzņēmums S2R katru gadu informē Komisiju atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktam.
3. Kopuzņēmuma S2R grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus.
4. Kopuzņēmuma S2R pārskatus pārbauda neatkarīga revīzijas struktūra, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā.
Kopuzņēmums S2R līdz nākamā finanšu gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību.
Saņemot Revīzijas palātas komentārus par kopuzņēmuma S2R provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, grāmatvedis sagatavo kopuzņēmuma S2R galīgos pārskatus, un izpilddirektors iesniedz tos valdei, lai saņemtu atzinumu.
Valde sniedz atzinumu par kopuzņēmuma S2R galīgajiem pārskatiem.
Izpilddirektors pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. jūlijam nosūta galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
Galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim.
Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi par apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.
Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.
Pieprasījums aizstāvēt Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] deputāta imunitāti
203k
48k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] imunitāti un privilēģijas (2014/2026(IMM))
– ņemot vērā Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] 2014. gada 14. februāra pieprasījumu, par kuru tika paziņots 2014. gada 24. februāra plenārsēdē un kurā viņš lūdz aizstāvēt viņa imunitāti un privilēģijas saistībā ar tiesvedību civillietā, kas jāizskata Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā (turpmāk „Augstākā tiesa”) (lieta Nr. C17129611),
– ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumus(1),
– ņemot vērā 2011. gada 4. aprīļa plenārsēdes debašu stenogrammu;
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6.a un 7. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0273/2014),
A. tā kā Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis [Alexander Mirsky] ir lūdzis aizstāvēt savu deputāta imunitāti saistībā ar tiesvedību civillietā, kas jāizskata Latvijas Republikas Augstākajā tiesā; tā kā konkrētā tiesvedība ir saistīta ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas (turpmāk „Rīgas apgabaltiesa”) spriedumu uzlikt par pienākumu Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky] atsaukt uzrunā Eiropas Parlamentam 2011. gada 4. aprīlī pausto apgalvojumu un samaksāt morālo kompensāciju LVL 1000 apmērā par labu iespējami aizskartajiem prasītājiem;
B. tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus nedrīkst aizturēt vai sākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;
C. tā kā, īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas nolūkā saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus;
D. tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir skaidrojusi, ka minēto Protokola 8. pantu, ievērojot tā mērķi aizsargāt Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvību un neatkarību un ņemot vērā tā formulējumu, kurā ir skaidra norāde par deputātu balsojumiem un paustajiem viedokļiem, būtībā ir paredzēts piemērot paziņojumiem, kurus šie deputāti ir izdarījuši Eiropas Parlamenta telpās(2);
E. tā kā atbilstoši Protokola 8. pantam imunitāte, ciktāl tā attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvību un neatkarību, jāuzskata par absolūtu imunitāti, kas aizliedz sākt jebkādu tiesvedību saistībā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildos savus pienākumus(3);
F. tā kā Eiropas Parlamenta deputātu imunitāte pret tiesvedību attiecas arī uz tiesvedību civillietās;
G. tā kā Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] pieprasījums attiecas uz tiesvedību, kas pret viņu sākta saistībā ar apgalvojumiem, kurus deputāts ir izteicis vienas minūtes ilgas uzstāšanās laikā plenārsēdē 2011. gada 4. aprīlī; tā kā nav šaubu par to, ka laikā, kad tika izteikti minētie apgalvojumi, Aleksandrs Mirskis [Alexander Mirsky] bija Eiropas Parlamenta deputāts;
H. tā kā Jūrmalas pilsētas tiesa ir pareizi atzinusi, ka Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky] kā Eiropas Parlamenta deputātam ir imunitāte, kas viņam piešķirta atbilstoši Protokola 8. pantam, un tāpēc ir noraidījusi prasītāju iesniegto prasības pieteikumu; tā kā Rīgas apgabaltiesa ir pasludinājusi pretēju spriedumu, pilnībā ignorējot minētā noteikuma piemērojamību; tā kā valsts tiesai ir pienākums piemērot ES primāros tiesību aktus;
I. tā kā pret Aleksandru Mirski [Alexander Mirsky] ierosinātā lieta vēl jāizskata Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, kura varētu pasludināt viņam labvēlīgu galīgo spriedumu; tā kā tomēr gadījumā, ja Augstākā tiesa apstiprinātu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Latvijas iestādes pārkāptu ES primāros tiesību aktus;
J. tā kā ar Rīgas apgabaltiesas pasludināto spriedumu faktiski ir pārkāptas Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] privilēģijas un imunitāte; tā kā jo īpaši jāuzsver tas, ka attiecīgās lietas apstākļi ir deputāta parlamentāro pienākumu izpildes laikā paustā viedokļa ierobežojums,
1. nolemj aizstāvēt Aleksandra Mirska [Alexander Mirsky] imunitāti un privilēģijas;
2. aicina Komisiju sazināties ar Latvijas iestādēm un iejaukties, lai nodrošinātu ES primāro tiesību aktu, jo īpaši 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta, īstenošanu, un nepieciešamības gadījumā sākt Savienības tiesību aktos paredzēto pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu;
3. uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Komisijai, attiecīgajām Latvijas Republikas iestādēm un Aleksandram Mirskim [Alexander Mirsky].
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2012/007 IT/VDC Technologies) (COM(2014)0119 – C7-0089/2014 – 2014/2025(BUD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0119 – C7-0089/2014),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(1) (EGF regula),
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,
– ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0261/2014),
A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;
B. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;
C. tā kā Itālija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2012/007 IT/VDC Technologies, lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 1164 darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā VDC Technologies SpA un vienā piegādes uzņēmumā pārskata periodā no 2012. gada 26. februāra līdz 2012. gada 25. jūnijam, no EGF līdzfinansētos pasākumus prasot piemērot 1146 atlaistajiem darba ņēmējiem;
D. tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,
1. piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 2. panta a) punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Itālija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;
2. norāda, ka Itālijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2012. gada 31. augustā, un pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu tikai 2014. gada 5. martā; pauž nožēlu par ilgo 19 mēnešu novērtēšanas periodu un uzskata, ka šī kavēšanās ir pretrunā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķim sniegt ātru atbalstu no darba atlaistajiem darba ņēmējiem;
3. uzskata, ka darba ņēmēju atlaišana uzņēmumā VDC Technologies SpA un vienā piegādes uzņēmumā (televizoru, televizoru ekrānu un displeju, kā arī gaisa kondicionēšanas iekārtu ražošana) ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, atsaucoties uz būtiskiem ekonomikas traucējumiem elektroiekārtu ražošanas nozarē, kurus radījusi pastiprināta konkurence ar trešām valstīm, īpaši Ķīnu;
4. atzīst, ka ir jāizmanto pieredze, kas gūta saistībā ar daudzajiem EGF pieteikumiem, balstoties uz globalizācijas kritēriju konkrētā nozarē, lai veiktu Savienības tirdzniecības politikas reformu gan liberalizācijas, gan tirdzniecības aizsardzības instrumentu ziņā;
5. norāda, ka minētie 1164 atlaišanas gadījumi un vēl 54 atlaišanas gadījumi, kas tādu pašu iemeslu dēļ notikuši pirms un pēc četru mēnešu pārskata perioda, ir ļoti negatīvi ietekmējuši darba tirgu un ekonomisko situāciju attiecīgajā apgabalā, kas atrodas NUTS 3 līmeņa reģionā ITI45 Frozinone NUTS 2 un līmeņa reģionā ITI4 Lacio;
6. atzinīgi vērtē to, ka Itālijas iestādes, vēloties pēc iespējas ātrāk palīdzēt darba ņēmējiem, individualizēto pakalpojumu sniegšanu atlaistajiem darba ņēmējiem nolēma sākt 2012. gada 30. novembrī — deviņus mēnešus pirms EGF pieteikuma iesniegšanas un ilgi pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pakalpojumu kopumam;
7. norāda, ka līdzfinansējamais individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums ietver pasākumus 1146 atlaisto darba ņēmēju reintegrācijai darba tirgū, tādus kā profesionālā orientācija un/vai prasmju novērtējums, apmācība, pakalpojumi personām, atbalsts uzņēmējdarbībai, piemaksa par pieņemšanu darbā un dalības pabalsts;
8. norāda, ka gandrīz 40 % no atlaistajiem darba ņēmējiem ir vecāki par 55 gadiem; pauž nožēlu, ka pasākumu kopumā nav neviena pasākuma, kas būtu īpaši paredzēts vecāka gadagājuma darba ņēmējiem;
9. norāda, ka pasākumu kopumā ir dažādi finansiālo pabalstu veidi: pabalsts darba ņēmējiem, kuri dzīvo ar personām, kurām nepieciešama aprūpe, mobilitātes pabalsts un dalības pabalsts; norāda uz to, ka darbā pieņemšanas stimuls ir salīdzinoši augsts (EUR 6000 par darba ņēmēju), bet atzinīgi vērtē to, ka šo pasākumu var īstenot tikai tad, ja darba ņēmējiem tiek piedāvāts pastāvīgs līgums vai terminēts līgums uz 24 mēnešu laikposmu;
10. atzinīgi vērtē to, ka individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums tika apspriests ar sociālajiem partneriem (arodbiedrībām CGIL USB, CISAL, CISL, UIL, UGL) un ka tika izmantots vietējs atbalsta tīkls, iesaistot dažādus vietējos partnerus, un atzinīgi vērtē arī to, ka EGF izmantošanas dažādos posmos un attiecībā uz piekļuvi EGF līdzekļiem tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un diskriminācijas aizlieguma princips;
11. atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot visas darba ņēmēju profesionālās darbības laikā gūtās prasmes un kompetences; sagaida, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darba ņēmēju vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;
12. atzinīgi vērtē to, ka katram darba ņēmējam, kuram paredzēts EGF pasākumu kopums, ir paredzētas mācības; tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav raksturotas jomas un nozares, kurās mācības tiks piedāvātas;
13. norāda, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; uzsver — Itālijas iestādes ir apstiprinājušas, ka darbības, kas tiesīgas saņemt atbalstu, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai pilnībā būtu ievēroti spēkā esošie noteikumi un lai Savienības finansētie pakalpojumi nebūtu sniegti divreiz;
14. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, lai EGF atbalsts palīdzētu atgriezties stabilā darbā konkrētiem no darba atlaistiem darba ņēmējiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem var panākt stabilu ilgtermiņa nodarbinātību; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;
15. atzinīgi vērtē vienošanos, kura panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz jauno EGF regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un kurā paredzēts no jauna iekļaut kritēriju, kas ļauj izmantot Fondu krīzes situācijā, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā, Eiropas Parlamentā un Padomē, samazinot vērtēšanas un apstiprināšanas laiku, paplašināt to darbību un saņēmēju loku, kas tiesīgi saņemt atbalstu, iekļaujot pašnodarbinātās personas un jauniešus, un finansēt pasākumus savu uzņēmumu izveidei;
16. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
17. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Itālijas pieteikums EGF/2012/007 IT/VDC Technologies)
(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/254/ES.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana) (COM(2014)0116 – C7-0101/2014 – 2014/2027(BUD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0116 – C7-0101/2014),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi(1) (EGF regula),
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,
– ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0260/2014),
A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;
B. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par EGF izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;
C. tā kā Spānija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana(4), lai saņemtu EGF finansiālo ieguldījumu pēc 330 darbinieku atlaišanas Spānijas uzņēmumā Grupo Santana un 15 piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos pārskata periodā no 2011. gada 15. novembra līdz 2012. gada 15. martam, no EGF līdzfinansētos pasākumus paredzot piemērot 285 atlaistajiem darbiniekiem;
D. tā kā šis pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,
1. piekrīt Komisijai, ka ir ievēroti EGF regulas 2. panta c) punktā izklāstītie nosacījumi un ka līdz ar to Spānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;
2. pieņem zināšanai Komisijas skaidrojumu, ka saskaņā ar EGF regulas 2. panta c) punktu izņēmuma gadījumam atbilst pārskata periodā notikušie 330 darbinieku atlaišanas uz laiku gadījumi un papildu 689 darbinieku atlaišanas gadījumi, kas ir saistīti ar vienu un to pašu kolektīvās atlaišanas procedūru apvienojumā ar ļoti nestabilu ekonomisko un sociālo situāciju reģionā;
3. norāda, ka Spānijas iestādes pieteikumu EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai iesniedza 2012. gada 16. maijā un pauž nožēlu ka savu novērtējumu Eiropas Komisija darīja pieejamu tikai 2014. gada 5. martā; pauž nožēlu par pārāk ilgo novērtēšanas periodu 22 mēnešu garumā un uzskata, ka šī kavēšanās ir pretrunā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķim ātri sniegt atbalstu atlaistajiem darbiniekiem;
4. uzskata, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Grupo Santana un 15 piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, norādot uz ES daļas samazināšanos mehānisko transportlīdzekļu ražošanā pasaulē un uz straujo izaugsmi Āzijas tirgos, no kuras ES ražotāji nespēj gūt tik lielu labumu;
5. atzīmē, ka konkrētie 330 atlaišanas gadījumi līdz ar 689 atlaišanas gadījumiem, kas tā paša iemesla dēļ notika pirms un pēc minētā četru mēnešu pārskata perioda, ir negatīvi ietekmējuši nodarbinātību un ekonomiku vietējā un NUTS III līmenī un pasliktinājuši jau tā nestabilo ekonomisko situāciju atlaišanas skartajā teritorijā;
6. atzīmē, ka šis ir kārtējais pieteikums EGF izmantošanai, lai kompensētu darbinieku atlaišanu autobūves nozarē, un ka saistībā ar šo nozari ir iesniegti 17 pieteikumi, un līdz ar to šajā nozarē ir saņemts lielākais EGF izmantošanas pieteikumu skaits, kas iesniegti gan saistībā ar krīzi, gan ar globalizācijas kritērijiem; norāda, ka šis kārtējais gadījums autobūves nozarē liecina par to, ka Savienībai ir jāizstrādā rūpniecības stratēģija, kā arī demonstrē to, kā EGF palīdz darbiniekiem pārstrukturizācijas procesā;
7. atzinīgi vērtē to, ka pie EGF atkal vēršas Andalūzijas reģions, kurā bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā vidēji valstī un Savienībā; atzīmē, ka Andalūzijas reģionā EGF jau ir atbalstījis Delphi darbiniekus (EGF/2008/002 ES/Delphi);
8. atzinīgi vērtē to, ka nolūkā pēc iespējas ātrāk palīdzēt darbiniekiem Spānijas iestādes individualizēto pakalpojumu sniegšanu atlaistajiem darbiniekiem nolēma sākt 2011. gada 1. augustā — desmit mēnešus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pakalpojumu kopumam;
9. atzīmē, ka līdzfinansējamais individualizēto pakalpojumu saskaņotais kopums ietver pasākumus 285 atlaisto darbinieku atkārtotai iekļaušanai darba tirgū, piemēram, arodapmācību darbavietā, padomdošanu par uzņēmējdarbības projektiem, aktīvu palīdzību darba meklēšanā un darbinieku meklēšanu konkrētām darbvietām atbilstoši noteiktajām prasībām;
10. atzinīgi vērtē to, ka piedāvātā apmācība ir pietiekami ilgstoša un ka to papildinās praktiski ar profesiju saistīti pasākumi; atzinīgi vērtē to, ka apmācība atbildīs prasmēm un kvalifikācijām, kas vajadzīgas konkrētajā uzņēmējdarbības teritorijā aktīvajiem uzņēmumiem, un ka šī apmācība ir daļa no pasākumiem, kas sniegti papildus EGF finansētajam darbību kopumam;
11. šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka Linaresas pilsēta, kuru smagi skāra pašvaldības lielākā darba devēja Santana (un tā piegādes uzņēmumu) slēgšana, nolūkā piesaistīt jaunus investorus īstenoja globālu un visaptverošu pieeju, kas atspoguļota Grupo Santana uzņēmējdarbības teritorijas rehabilitācijas stratēģijā; uzskata — tas, ka Linaresas pilsēta ir nolēmusi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, palielinās darbiniekiem paredzēto EGF pasākumu efektivitāti;
12. atzinīgi vērtē to, ka Linaresas pilsēta pasākumu kopumu apsprieda ar sociālajiem partneriem un ka sociālie partneri uzrauga pasākumu īstenošanu, kā arī to, ka EGF izmantošanas un piekļuves tam dažādajos posmos tiks piemērota dzimumu līdztiesības politika un nediskriminācijas princips;
13. atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darbinieku profesionālās darbības laikā apgūtās prasmes un kompetenci; sagaida, ka saskaņotajā pakalpojumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;
14. norāda, ka EGF sniegs apmaksātu mācību pabalstus 150 % apmērā no minimālās algas Spānijā; tomēr atzinīgi vērtē, ka Komisija ir apstiprinājusi to, ka šie pabalsti neaizstāj bezdarbnieku pabalstus un tiks piešķirti papildus bezdarbnieku pabalstiem, kurus izmaksā saskaņā ar valsts tiesību aktiem; šajā sakarībā uzsver, ka jaunajā EGF regulā 2014.−2020. gadam finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņoto pakalpojumu kopumā tiks ierobežota un nepārsniegs 35 % no pasākumu kopējām izmaksām un ka attiecīgi šajā pieteikumā paredzētais un saskaņotajā pakalpojumu kopumā ietvertais pabalstu īpatsvars saskaņā ar jauno regulu netiks piešķirts atkārtoti;
15. atzinīgi vērtē Spānijas reģionālo iestāžu un Linaresas pašvaldības iestāžu iniciatīvu investēt rūpnieciskajās iekārtās un atjaunotās rūpnieciskās zonas reklamēšanā, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un dažādotu tās rūpniecisko infrastruktūru, nevis visu uzmanību veltītu tikai autobūves nozarei; uzsver, ka šie centieni nav iekļauti pieteikumā EGF līdzfinansējuma saņemšanai un ka tos finansē no reģionālo un vietējo pašvaldību budžeta, ievērojot stingrus ierobežojumus pēc rūpnīcas slēgšanas izraisītā ienākumu nodokļa radīto ieņēmumu zuduma;
16. atzīmē, ka informācija, kas sniegta par individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar darbībām, ko finansē no struktūrfondiem; uzsver — Spānijas iestādes apstiprina, ka darbības, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu spēkā esošo noteikumu pilnīgu ievērošanu un lai Savienības finansētie pakalpojumi nevarētu tikt sniegti divreiz;
17. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF atbalsts palīdz atrast stabilu darbu konkrētiem no darba atlaistiem darbiniekiem; uzsver arī to, ka EGF atbalstu drīkst izmantot tikai aktīvu darba tirgus pasākumu līdzfinansēšanai, ar kuriem tiek panākta stabila ilgtermiņa nodarbinātība; atkārtoti uzsver, ka ar EGF atbalstu nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;
18. atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos attiecībā uz jauno EGF regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ar kuru paredzēts no jauna ieviest kritēriju, kas ļauj izmantot EGF krīzes situācijā, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām lēstajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā, Eiropas Parlamentā un Padomē, saīsinot novērtēšanas un apstiprināšanas laiku, paplašināt atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību un saņēmēju loku, ietverot pašnodarbinātās personas un jauniešus, un finansēt uzņēmuma dibināšanas iniciatīvas;
19. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
20. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
21. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2012/004 ES/ Grupo Santana)
(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/253/ES.)
Santana Motor S.A.U., Santana Motor Andalucía S.L.U. un Santana Militar S.L.U.
Noguldījumu garantiju sistēmas ***II
267k
36k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (05199/1/2014 – C7-0094/2014 – 2010/0207(COD))
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05199/1/2014 – C7‑0094/2014),
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Dānijas Folketings, Vācijas Bundestāgs, Vācijas Bundesrāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0368),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0216/2014),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (COM(2013)0018 – C7-0022/2013 – 2013/0012(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7−0022/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 4. jūlija atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26 marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0444/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (COM(2013)0195 – C7-0102/2013 – 2013/0105(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0195),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0102/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0256/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos
P7_TC1-COD(2013)0105
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),
(1) Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, kas publicēta 2011. gadā, ir uzsvērta nepieciešamība līdz 2050. gadam par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un it sevišķi oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. [Gr. 1]
(1a) Tā kā patlaban nav politikas, kas risinātu jautājumus saistībā ar aizvien pieaugošajām kravas automobiļu CO2 emisijām, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja ieviest energoefektivitātes standartus kravas automobiļiem, tādējādi paplašinot savu likumdošanas pieeju, kas attiecas uz vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem. [Gr. 2]
(2) Šajā sakarā baltajā grāmatā ir teikts, ka ir jāizdara pielāgojumi Padomes Direktīvā 96/53/EK(4), ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgot tiesību aktus tehnoloģiju attīstībai un jaunajām tirgus vajadzībām un atvieglināt intermodālo pārvadājumu norisi.
(3) Tehnoloģiju attīstības rezultātā ir iespēja transportlīdzekļa aizmugurē pievienot ievelkamas vai salokāmas aerodinamiskas ierīces (galvenokārt piekabēm vai puspiekabēm), bet līdz ar to transportlīdzekļi pārsniedz saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK noteikto maksimāli pieļaujamo garumu. Šāda aprīkojuma uzstādīšanu varētu sākt nekavējoties pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un minētie produkti citos kontinentos jau tagad ir pieejami tirgū un tiek izmantoti. Tas pats attiecas uz enerģiju absorbējošām aerodinamiskām gaisa plūsmas vadīšanas un aizmugurējām drošības ierīcēm, kuras puspiekabēm, citām piekabēm un transportlīdzekļiem uzmontē riteņu zonā sānos un aizmugurē. Tās var ievērojami uzlabot ne tikai transportlīdzekļa energoefektivitāti, bet arī būtiski mazināt citu satiksmes dalībnieku savainošanās risku. Šai direktīvai būtu arī jāatbalsta un jāveicina inovācijas transportlīdzekļu un transporta vienību konstrukcijā. [Gr. 3]
(3a) Komisijai būtu jāizstrādā pieeja, lai mazinātu kravu autopārvadājumu tukšbraucienu daudzumu, saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz „masu un gabarītiem”, kā arī jāizstrādā minimuma saskaņošanas noteikumi par ceļu kabotāžu, lai izvairītos no dempinga prakses. Turklāt, lai atspoguļotu progresu ārējo izmaksu plānošanā un atļautu ārējo izmaksu internalizāciju attiecībā uz smagkravas transportlīdzekļiem, būtu jāizmanto arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/62/EK(5) (Eurovignette direktīvas) pārskatīšana. Komisijai līdz 2015. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz priekšlikums Eurovignette direktīvas grozīšanai. [Gr. 4]
(4) Smagkravas transportlīdzekļi rada aptuveni 26 % no autotransporta CO2 emisijām Eiropā, taču to energoefektivitāte pēdējos 20 gados ir uzlabojusies tikai nedaudz. Kopā ar iepriekš 3. apsvērumā minētajām ierīcēm izdevīgus ieguvumus transportlīdzekļu energoefektivitātes rādītāju izteiksmē sniegtu mehānisko transportlīdzekļu kabīnes aerodinamikas uzlabošana, un tā steidzami nepieciešama, lai kravu autopārvadājumu nozarē ievērojami samazinātu transportlīdzekļu emisijas. Tomēr, paliekot spēkā pašreizējiem, ar Direktīvu 96/53/EK noteiktajiem garuma ierobežojumiem, šādi uzlabojumi nav iespējami, nesamazinot transportlīdzekļu kravietilpību, kas, savukārt, varētu apdraudēt nozares ekonomisko līdzsvaru. Tālab ir jāparedz atkāpe attiecībā uz šo maksimālo garumu. Nevienu šādu atkāpi nevajadzētu izmantot, lai palielinātu transportlīdzekļa kravnesību. [Gr. 5]
(5) Komisija ceļu satiksmes drošības politiskajās ievirzēs 2011.–2020. gadam paredz pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot transportlīdzekļu drošību un visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku aizsardzību. Transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauka nozīme ir uzsvērta arī Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Direktīva 2007/38/EK(6). Jauns kabīņu profils palīdzēs uzlabot ceļu satiksmes drošību, samazinot vadītāju neredzamo zonu, tostarp zonu zemāk par vējstiklu un transportlīdzekļa sānos, un attiecīgi pasargāt daudzu tādu visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku dzīvību kā gājēji un velosipēdisti. Šis jaunais profils ļaus paredzēt Tādēļ jaunajam kabīņu profilam pēc atbilstoša pārejas perioda vajadzētu kļūt obligātam.Šim jaunajam profilam vajadzētu sniegt iespēju arīiekļaut struktūras, kas sadursmes gadījumā absorbē trieciena enerģiju. Potenciālie ieguvumi kabīnes ietilpības ziņā ļaus arī uzlabot vadītāja komfortu un drošību. [Gr. 6]
(6) Pirms aerodinamisko ierīču laišanas tirgū šīs ierīces, kā arī to uzstādīšana transportlīdzekļos ir jātestē saskaņā ar testēšanas procedūru aerodinamisko rādītāju pārbaudei, ko izstrādā Komisija. Šajā nolūkā dalībvalstis izdos sertifikātus, ko atzīs pārējās dalībvalstis. Komisijai būtu jāsagatavo sīki izstrādātas tehniskās pamatnostādnes par pieteikumu iesniegšanu un prasībām sertifikātu saņemšanai. [Gr. 7]
(6a) 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu norādīts, ka līdz 2030. gadam 30 % un līdz 2050. gadam — vairāk nekā 50 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kuros pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, būtu jāpārceļ uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdens transportu, veicinot to ar efektīviem un vidi saudzējošiem kravu pārvadājumu koridoriem. Lai sasniegtu šo mērķi, būs jāattīsta atbilstoša infrastruktūra. Eiropas Parlaments atbalstīja šo mērķi 2011. gada 15. decembra rezolūcijā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”(7). [Gr. 8]
(6b) Lai sasniegtu 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu noteiktos mērķus, Direktīvas 96/53/EK pārskatīšana sniegs iespēju uzlabot autovadītāju drošību un komfortu, ņemot vērā prasības, kas paredzētas Padomes Direktīvā 89/391/EEK(8) (Pamatdirektīvā par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā). [Gr. 9]
(7) Tādus transportlīdzekļus, kas pārsniedz maksimālo pieļaujamo garumu, var izmantot pārrobežu pārvadājumos tad, ja abas attiecībās dalībvalstis to jau atļauj un ja ir izpildīti direktīvas 4. panta 3. , 4. vai 5. punktā paredzētie atkāpes piemērošanas nosacījumi. Eiropas Komisija jau ir sniegusi vadlīnijas direktīvas 4. panta piemērošanai. Direktīvas 4. panta 4. punktā minētajiem pārvadājumiem nav būtiskas ietekmes uz starptautisko konkurenci, ja pārrobežu pārvadājumiem piemērotā atkāpe skar tikai divas dalībvalstis, kurās esošā infrastruktūra un ceļu satiksmes drošības prasības šādu atkāpi dara iespējamu. Tādējādi tiek panākts līdzsvars starp šādiem diviem poliem: no subsidiaritātes principa izrietošajām dalībvalstu tiesībām lemt par tādiem transporta risinājumiem, kas ir piemēroti to specifiskajiem apstākļiem, no vienas puses, un nepieciešamību gādāt par to, lai šāda politika neizkropļo iekšējā tirgus darbību, no otras puses. Šajā ziņā tiek ieviesta papildu skaidrība 4. panta 4. punkta noteikumos. [Gr. 10]
(8) Izmantojot alternatīvus dzinējus, kuri vairs nedarbojas tikai ar fosilo enerģiju vien un kuri attiecīgi ir mazāk piesārņojoši vai piesārņojumu neizraisa vispār, tādus kā elektrodzinēji vai hibrīddzinēji smagkravas transportlīdzekļiem vai autobusiem (galvenokārt pilsētvidē vai piepilsētu zonās), veidojas papildu masa, kuru nedrīkstētu pieskaitīt transportlīdzekļa pašmasai, lai autotransporta nozari nenostādītu ekonomiski neizdevīgā situācijā. Transportlīdzekļiem ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām būtu jāpieļauj atkāpe no svara ierobežojuma maksimāli 1 tonnas apmērā atkarībā no šai tehnoloģijai nepieciešamā svara. Taču papildu svars nedrīkstētu palielināt transportlīdzekļa kravietilpību. Būtu jāsaglabā tehnoloģiskās neitralitātes princips. [Gr. 11]
(9) Transporta baltajā grāmatā ir arī uzsvērts, cik svarīgi ir sekot līdzi attīstībai starpmodālo intermodālo pārvadājumu jomā, it sevišķi konteinerizācijas jomā, kurā arvien vairāk izmanto 45 pēdu konteinerus. Tos pārvadā pa dzelzceļu vai pa iekšējiem ūdensceļiem. Tomēr iekļaut autoceļa posmus intermodālajos pārvadājumos ir iespējams tikai tad, ja gan dalībvalstis, gan pārvadātāji ievēro sarežģītas administratīvas procedūras vai ja šiem konteineriem ir nošķelti stūri, kuri ir patentēti un ar kuriem saistās pārmērīgi augstas izmaksas. Ja transportlīdzekļus, kas minētos konteinerus pārvadā, pagarinātu par 15 cm, pārvadātājiem vairs nebūtu jāsaskaras ar minētajām apgrūtinošajām administratīvajām procedūrām, un tiktu atvieglināta intermodālo pārvadājumu norise, nekādi neapdraudot vai kāda citā veidā neskarot pārējos ceļu satiksmes dalībniekus vai infrastruktūru kā tādu. Patiešām, šis nelielais 15 cm pagarinājums attiecībā pret posmaina smagkravas transportlīdzekļa garumu (16,50 m) nerada papildu risku ceļu satiksmes drošībai. Transporta baltajā grāmatā iekļautajās politiskajās pamatnostādnēs šāds palielinājums ir pieļaujams tikai tādu intermodālo pārvadājumu gadījumā, kuros autoceļa posms nepārsniedz 300 km pārvadājumos, kuros ir dzelzceļa, upes vai jūras posms. Šāds attālums šķita pietiekams rūpnieciska vai komerciāla objekta savienošanai ar kādu kravas terminālu vai upju ostu. Lai veidotu savienojumu ar jūras ostu un sekmētu jūras maģistrāļu izveidi, ir iespējams, ka Eiropas iekšēja tuvsatiksmes jūras pārvadājuma gadījumā ir jāveic lielāks attālums.[Gr. 12]
(10) Lai turpinātu atbalstīt intermodālos pārvadājumus un lai ņemtu vērā 45 pēdu konteineru masu bez kravas, noteikums, saskaņā ar kuru tiek atļauta tādu 44 tonnu savienoto transportlīdzekļu [iepriekš — transportlīdzekļu sastāva] satiksme, kuriem ir 5 vai 6 asis un kas intermodālos pārvadājumos pārvadā 40 pēdu konteinerus, būtu jāattiecina arī uz tiem transportlīdzekļiem, kas pārvadā 45 pēdu konteinerus.
(11) Kopš tika pieņemta Direktīva 96/53/EK, ir būtiski pieaugusi autobusu pasažieru un viņu bagāžas masa, kā rezultātā — šajā direktīvā noteikto ierobežojumu dēļ — ir pakāpeniski samazinājies pārvadāto pasažieru skaits. Sakarā ar to, ka energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā sabiedriskajam transportam salīdzinājumā ar personisko transportu ir jāpiešķir prioritāra nozīme, būtu jāatjauno iepriekš noteiktais autobusu pasažieru skaits, ņemot vērā šo minēto pasažieru un viņu pagāžas masas pieaugumu. Tas ir iespējams, palielinot divasu autobusu maksimāli pieļaujamo masu, paredzot ierobežojumus, kas tomēr nepieļautu infrastruktūras bojājumus ātrākas nolietošanās dēļ.
(12) Iestādes, kas atbild par autotransportam piemērojamo priekšrakstu ievērošanu, konstatē lielu skaitu pārkāpumu, kas dažkārt ir smagi pārkāpumi, jo sevišķi saistībā ar pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu masu. Tam ir divējādi iemesli: vai nu saskaņā ar Direktīvu 96/53/EK veikto pārbaužu skaits nav pietiekams, vai arī šīs pārbaudes nav bijušas iedarbīgas. Turklāt pārbaužu procedūras un noteikumi dalībvalstīs atšķiras, tādējādi izraisot tiesiskās nenoteiktības situācijas vairākās Savienības dalībvalstīs kursējošu transportlīdzekļu vadītājiem. Pie tam pārvadātāji, kas neievēro attiecīgos noteikumus, konkurētspējas ziņā atrodas labākā pozīcijā gan salīdzinājumā ar viņu konkurentiem, kas noteikumus ievēro, gan salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. Šāda situācija kavē iekšējā tirgus atbilstīgu darbību un rada apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai. Tālab dalībvalstīm ir jāuzlabo intensitāte un efektivitāte, ar kādu pārbaudes tiek veiktas, proti, gan manuālās pārbaudes, gan priekšatlase pirms šādu pārbaužu veikšanas, pamatojoties uz risku novērtēšanas sistēmu. [Gr. 13]
(13) Tagad ir pieejami gan stacionāri, gan mobili tehnoloģiski risinājumi, ar kuriem iespējams iepriekš atlasīt tos transportlīdzekļus, par kuriem ir radušās aizdomas par neatbilstību noteikumiem, un tos pārbaudīt, šos transportlīdzekļus neapturot, tādējādi mazākā mērā radot satiksmes plūsmas traucējumus, izraisot mazāku apgrūtinājumu un nodrošinot optimālu drošību. Ir tādas ierīces, ko var uzstādīt smagkravas transportlīdzekļos un kas sniedz to vadītājam līdzekli, ar ko viņš pats var pārbaudīt, vai tā vadītais transportlīdzeklis atbilst likumos paredzētajiem noteikumiem. Šīs transportlīdzekļos uzstādītās ierīces, izmantojot mikroviļņu sakaru saskarni, attiecīgos ierīču datus var paziņot automātiskajām pārbaudes sistēmām uz ceļa, attiecīgo transportlīdzekli neapturot. Veicot priekšatlasi, ceļu kontroles efektivitātes nodrošināšanai piemērots šķiet šāds minimālais slieksnis — viena svēršana uz 2000 transportlīdzekļa nobrauktajiem kilometriem —, jo tādējādi katram transportlīdzeklim veikto pārbaužu vidējais statistiskais rādītājs būtu viena pārbaude trijās dienās.
(14) Iemesls, kāpēc ir tik daudz Direktīvas 96/53/EK pārkāpumu gadījumu, lielā mērā ir tas, ka sankcijas, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos par attiecīgo noteikumu pārkāpumiem, nav pietiekami atturošas, vai nu arī šādas sankcijas nav paredzētas vispār. Šo trūkumu vēl lielākā mērā saasina dažādās dalībvalstīs piemēroto administratīvo sankciju līmeņu atšķirība. Lai novērstu šos trūkumus, par Direktīvas 96/53/EK pārkāpumiem piemērojamo administratīvo sankciju līmeņi un kategorijas ir jāsatuvina Savienības mērogā. Šīm administratīvajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām, atturošām un nediskriminējošām. [Gr. 14]
(15) Pārbaudes iestādēm dalībvalstīs jābūt iespējai apmainīties ar informāciju, lai starptautiskā mērogā uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu masas pārbaužu efektivitāti, kā arī lai atvieglinātu šo pārbaužu norisi, jo īpaši noteikumu pārkāpēju identifikāciju, pārkāpumu un piemēroto sankciju, kā arī attiecīgā uzņēmuma reputācijas raksturojumu. Koordinācijas punkti minētās informācijas apmaiņai varētu būt kontaktpunkti, kas izraudzīti atbilstoši 18. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/2009(9).
(16) Par dalībvalstu veiktajām ceļu satiksmes pārbaudēm būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Komisija, pamatodamāspamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, , ko dalībvalstis sniegušas ar attiecīgo kontaktpunktu starpniecību varēs gādāt par to, lai pārvadātāji ievērotu šo direktīvu, un spriest, vai ir vajadzīgs izstrādāt papildu piespiedu līdzekļus. [Gr. 15]
(16a) Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 96/53/EK I pielikums un ziņojums par tā īstenošanu, cita starpā ņemot vērā ietekmi uz starptautisko konkurenci, transporta veidu sadalījumu, infrastruktūras pielāgošanas izmaksām un Eiropas Savienības mērķiem vides un drošības jomā, kuri noteikti 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu. [Gr. 16]
(17) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam, lai noteiktu prasības jaunajām aerodinamiskajām un aizmugurējām drošības ierīcēm, ko uzstāda transportlīdzekļu sānos un aizmugurē, vai jaunu mehānisko transportlīdzekļu konstrukcijai, nolūkā pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK(10) minētās Eiropas apstiprināšanas procedūras saskaņā ar ANO/EEK noteikumiem, kā arī tehniskās specifikācijas, ar kurām varētu nodrošināt transportlīdzekļos uzstādīto svēršanas ierīču pilnīgu sadarbspēju, un vadlīnijas procedūrām, kā tiek pārbaudīta satiksmē esošu transportlīdzekļu masa. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija risinātu visas nepieciešamās apspriedes visu laiku, kamēr notiek sagatavošanās darbi, tostarp ekspertu līmenī. Deleģēto aktu sagatavošanas un izstrādes gaitā Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un PadomeiApspriedēs būtu jāiesaista ieinteresētās personas, piemēram, ražo'tāji, autovadītāji, ceļu satiksmes drošības asociācijas, ceļu satiksmes iestādes un mācību centri. Komisija publicē ziņojumu par šo apspriežu rezultātiem. Būtu jādod ieinteresētajām personām pietiekami ilgs laiks minēto prasību izpildei.. [Gr. 17]
(18) Tā kā šīs direktīvas mērķus dalībvalstis pienācīgi nevar sasniegt un tā kā šīs direktīvas ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
(19) Tāpēc Direktīva 96/53/EK būtu jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 96/53/EK groza šādi:
1) atsauces uz Padomes Direktīvu 70/156/EEK aizstāj ar atsauci uz Direktīvu 2007/46/EK.
2) 2. panta pirmajā daļā pievieno šādas definīcijas:
– hibrīdpiedziņas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis izpratnē, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(11), kas ir aprīkots ar vienu vai vairākiem vilces elektrodzinējiem, kas nav pastāvīgi pieslēgti tīklam, kā arī vienu vai vairākiem iekšdedzes dzinējiem „zemas oglekļa emisijas tehnoloģija” ir tehnoloģija, kas nav pilnībā atkarīga no fosilajiem naftas avotiem transporta energoapgādē un kas būtiski sekmē oglekļa emisijas samazināšanu transporta nozarē. Šie avoti ietver:
– elektroenerģiju,
– ūdeņradi,
– sintētiskās degvielas,
– modernās biodegvielas,
– dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze), kā arī
– siltuma pārpalikumu. [Gr. 18]
— „elektrotransportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis izpratnē, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(12), kas ir aprīkots ar vienu vai vairākiem vilces elektrodzinējiem, kas nav pastāvīgi pieslēgti tīklam; [Gr. 19]
– „intermodālā transporta vienība” ir transporta iekraušanas vienība, kas var ietilpt vienā no šādām kategorijām: konteiners, noņemama virsbūve, puspiekabe; [Gr. 20. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.]
(a) 1. punkta a) un b) apakšpunktā svītro vārdu „iekšzemes; [Gr. 21]
(b) 4. panta 4. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
„Pārvadājumu operācijas netiek uzskatītas par tādām, kas būtiski ietekmē starptautisko konkurenci pārvadājumu nozarē, ja tās veic vienas dalībvalsts teritorijā vai — pārrobežu pārvadājuma gadījumā — vienīgi starp divām kaimiņos esošām dalībvalstīm, kuras abas ir pieņēmušas pasākumus, kas veikti, piemērojot šo punktu, un ja ir izpildīts viens no a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:”;[Gr. 22]
"
3) 4. panta 6. punktu svītro;
4) 5. pantu groza šādi:
a) vārdus „Neskarot 4. panta 6. punktu" svītro;
b) b) punktu svītro
5) 8. pantu aizstāj ar šādu:"
"8. pants
1. Lai uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos rādītājus, I pielikuma 1.1. punktā paredzēto maksimālo garumu līdz 500 mm var pārsniegt to transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar ierīcēm, kuras atbilst turpmāk aprakstītajām prasībām. Šāda pārsnieguma vienīgais mērķis ir ļaut transportlīdzekļa vai savienoto transportlīdzekļu aizmugurē pievienot ierīces, kas uzlabo to aerodinamiskos raksturlielumus. [Gr. 23]
2. Pirmajā punktā minētajām ierīcēm ir jāatbilst šādām darbības un drošuma prasībām:
– ceļu satiksmes drošības un intermodālo pārvadājumu drošības ziņā:
i) ierīču stiprinājums ir stingrs, kas mazinanodrošina, ka nepastāvto atvienošanās riskurisks; [Gr. 24]
ii) atbilstoši tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz apgaismojuma un signalizācijas iekārtu uzstādīšanu dienas un nakts gaismas ierīces/marķējums, kas funkcionē arī sliktos laika apstākļos, pēc kura vadoties pārējie ceļu satiksmes dalībnieki var novērtēt transportlīdzekļa virsbūves ārējos gabarītus; [Gr. 25]
iii) konstrukcijai ir jābūt tādai, kas mazina risku citiem transportlīdzekļiem un to pasažieriem sadursmes gadījumā;
iv) ierīce būtiski nepalielina risku, ka transportlīdzeklis varētu apgāzties sānvēja dēļ;
(iva) konstrukcija ir tāda, kas nemazina transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonu transportlīdzekļa aizmugurē; [Gr. 26]
– iekļaušanās pastāvošajos tīklos, proti:
i) transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu vadāmības uzturēšana pilsētu un starppilsētu ceļu infrastruktūrā;
ii) attiecīgo piekabju un puspiekabju gadījumā — iekļaušanās dzelzceļa, jūras un upju transporta vienībās intermodālo pārvadājumu darbību gadījumā;
iii) šīs ierīces transportlīdzekļa vadītājs var bez grūtībām salocīt, ievilkt vai atvienot. [Gr. 27]
Maksimālo garumu pārsniegšana nepalielina transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu kravietilpību.
3. Pirms aerodinamisko papildierīču laišanas tirgū dalībvalstissaskaņā ar Eiropas Parlamenta Direktīvu 2007/46/EK* sankcionē šīs ierīces, kā arī to uzstādīšanu transportlīdzekļiem sankcionē dalībvalstis, kas šajā nolūkā izdotizdod sertifikātu, ar koŠis sertifikāts apliecina atbilstību iepriekš 2. punktā noteiktajām prasībām un norāda, ka attiecīgā ierīce būtiskā mērā uzlabo aerodinamiskos rādītājus. Vienas dalībvalsts izdotos sertifikātus atzīst pārējās dalībvalstis. [Gr. 29]
4. Komisija saskaņā ar 16. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu 2. punktā minētās prasības. Šīs prasības izpaužas kā tehniskie raksturlielumi, minimālie darbības rādītāji, konstrukcijas ierobežojumi, kā arī procedūras 3. punktā minētā testēšanas dokumenta sagatavošanai. Deleģētos aktus pirmoreiz pieņem ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas. [Gr. 30]
Komisija, īstenojot savas pilnvaras, nodrošina saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem par tipa apstiprināšanu. [Gr. 31]
5. Līdz deleģēto aktu pieņemšanai transportlīdzekļi un savienotie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar transportlīdzekļu aizmugurē pievienotām aerodinamiskajām ierīcēm, kuras atbilst 2. punktā minētajām prasībām un kas testētas atbilstīgi 3. punktam, var atrasties satiksmē, ja to garums I pielikuma 1.1. punktā noteikto garumu pārsniedz ne vairāk kā par diviem metriem. Šo pagaidu pasākumu piemēro no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.[Gr. 32]
_____________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK ( 2007. gada 5. septembris ), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).”
"
6) 8.a pantu svītro.
7) 9. pantu aizstāj ar šādu:"
"9. pants
1. Lai uzlabotu transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos rādītājus un ceļu satiksmes drošību, I pielikuma 1.1. punktā paredzēto maksimālo garumu var pārsniegt to transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu gadījumā, kuri atbilst tālāk 2. punktā izklāstītajām prasībām. Šāda pārsnieguma galvenais mērķis ir radīt priekšnoteikumus tādu vilcēju kabīņu būvei, kas uzlabotu gan transportlīdzekļu un savienoto transportlīdzekļu aerodinamiskos raksturlielumus, gan ceļu satiksmes drošību neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un transportlīdzekļiem, kas ir iesaistīti aizmugurējās sadursmēs. [Gr. 33]
2. Pirmajā punktā minētajām kabīnēm ir jāatbilst šādām raksturlielumu un drošības prasībām:
– pastiprināta ceļu satiksmes drošība un intermodālo pārvadājumu drošība kopumā, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka kabīnes priekšējā forma:
i) uzlabo transportlīdzekļa vadītāja redzamības lauku, lai varētu labāk redzēt neaizsargātus ceļu satiksmes dalībniekus, jo īpaši samazinot neredzamo zonu, kas atrodas zemāk par vējstiklu, kas tam ļauj labāk redzēt visneaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekusun visapkārt kabīnei, un vajadzības gadījumā ieviešot papildu aprīkojumu, piemēram, spoguļus un kameru sistēmas, [Gr. 34]
ii) mazina kaitējumu sadursmes gadījumā, ja notiek sadursme ar citiem transportlīdzekļiem, un uzlabo spēju absorbēt trieciena enerģiju, ierīkojot trieciena enerģiju absorbējošu avārijas vadības sistēmu; [Gr. 35]
(iia) uzlabo gājēju aizsardzību, pielāgojot frontālo konstrukciju tā, lai mazinātu sabraukšanas risku gadījumā, ja notiek sadursmes ar neaizsargātiem ceļa lietotājiem, veicinot viņu novirzīšanu uz sāniem; [Gr. 36]
– transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu vadāmība infrastruktūrā, neradot ierobežojumus transportlīdzekļu izmantojumam intermodālo pārvadājumu terminālos;
– transportlīdzekļu vadītāju komforts un drošība saistībā ar darbavietas apstākļu uzlabošanu. [Gr. 37]
Maksimālā garuma pārsniegšana nepalielina transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu kravietilpību.
2.a Lai uzlabotu transportlīdzekļu vadītāju drošību un komfortu un tādējādi panāktu augstāku transportlīdzekļu drošību ceļu satiksmē saskaņā ar šo direktīvu, vadītāju kabīnes atbilst šādām 9. pantā 2. punktā minētajām drošības un komforta prasībām:
– atbilstība prasībām, kas noteiktas Padomes Pamatdirektīvā par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (89/391/EEK)* ar tajā paredzēto risku novēršanas hierarhiju, lai likvidētu visa ķermeņa vibrācijas izraisītājus un novērstu muskuļu un skeleta sistēmas traucējumus,
– transportlīdzekļa vadītāja kabīnes aprīkošana ar drošības ierīcēm, sākot ar drošu izeju no kabīnes ugunsgrēka gadījumā,
– transportlīdzekļa vadītāja kabīnes palielināšana, pielāgojot to komforta un drošības prasībām, kas attiecas uz vadītāja sēdekli un guļamvietu, ņemot vērā ārkārtas situāciju iespējamību. [Gr. 38]
3. Pirms jaunas konstrukcijas mehānisko transportlīdzekļu laišanas tirgū to aerodinamiskos un drošības rādītājus saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK testē dalībvalstis, kas šajā nolūkā izdod sertifikātu. Šis sertifikāts apliecina atbilstību iepriekš 2. punktā izklāstītajām prasībām. Šo transportlīdzekļu aerodinamisko rādītāju testēšana atbilst attiecīgajiem noteikumiem par aerodinamisko rādītāju mērīšanu, kurus izstrādājusi Komisija. Vienas dalībvalsts izdotos testēšanas sertifikātus atzīst pārējās dalībvalstis. [Gr. 39]
3.a Jauni N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi un savienotie transportlīdzekļi no [septiņi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izmanto kabīnes, kas atbilst 9. panta 2. punktā minētajām drošības prasībām. [Gr. 40]
4. Komisija saskaņā ar 16. pantu un spēkā esošajiem ANO/EEK noteikumiem ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu prasības, kurām vilcēju jaunajām kabīnēm ir jāatbilst un kas minētas 2. punktā. Šīs prasības izpaužas kā tehniskie raksturlielumi, minimālie drošības un aerodinamikas darbības rādītāji, konstrukcijas ierobežojumi, kā arī procedūras 3. punktā minētā testēšanas dokumenta sagatavošanai. Deleģētos aktus pirmoreiz pieņem ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas. [Gr. 41]
___________________
* Padomes Direktīva (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 26.9.1989., 1. lpp.).”
"
8) 10. pantā vārdus „no 11. pantā minētās dienas” aizstāj ar vārdiem „no 1997. gada 17. septembra”.
9) 10.a pantu aizstāj ar šādu:"
"10.a pants
Hibrīdpiedziņas vai pilnībā elektriskas piedziņasAr zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām aprīkotu transportlīdzekļu maksimālā masa ir tāda, kā norādīts I pielikuma 2.3.1.2.3.4. punktā. [Gr. 42]
Hibrīdpiedziņas vai elektriskās piedziņasAr zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām aprīkotiem transportlīdzekļiem tomēr jāievēro I pielikuma 3. punktā norādītās robežvērtības, proti, maksimāli pieļaujamais ass svars." [Gr. 43]
"
10) 11. pantu aizstāj ar šādu:"
"11. pants
Maksimālos gabarītus, kas noteikti I pielikuma 1.1. un 1.6. punktā, var par 15 cm pārsniegt transportlīdzekļi vai savienotie transportlīdzekļi, kas pārvadā 45 pēdu konteinerus vai noņemamas virsbūves, ja šā konteinera vai noņemamās virsbūves pārvadājums pa autoceļiem ir intermodāla kombinēta pārvadājuma daļa. [Gr. 44]
Šajā pantā un I pielikuma 2.2.2. punkta c) apakšpunktā intermodālā pārvadājuma darbībā izmanto vismaz dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu vai jūras transportu. Intermodālā pārvadājuma sākuma un/vai beigu posmā ir arī autoceļu posms. Katrs no šiem autoceļu posmiem nedrīkst sasniegt 300 km attālumu Eiropas Savienības teritorijā, jeb arī veido vienīgi attālumu līdz tuvākajiem termināliem, starp kuriem tiek nodrošināti regulāri pārvadājumu pakalpojumi. Pārvadājumu darbību uzskata par intermodālu pārvadājumu arī tad, ja tajā izmanto Eiropas iekšējo tuvsatiksmes kuģošanu, neraugoties uz to, cik garš ir pārvadājuma sākuma un beigu posms pa autoceļiem. Pārvadājumu darbībā, kurā izmanto Eiropas iekšējo tuvsatiksmes kuģošanu, pārvadājuma sākuma un beigu posms pa autoceļiem ir no preču iekraušanas punkta tuvākajā piemērotajā jūras ostā pārvadājuma sākuma posmā un/vai — attiecīgajā gadījumā — starp tuvāko piemēroto jūras ostu un preču izkraušanas punktu pārvadājuma beigu posmā. Komisija vajadzības gadījumā līdz 2017. gadam izstrādā tiesību akta priekšlikumu nolūkā grozīt Padomes Direktīvu 92/106/EEK* un jo īpaši pašreizējo kombinētā pārvadājuma definīciju ar mērķi ņemt vērā attīstību konteinerizācijas jomā un atvieglot efektīvu intermodālo pārvadājumu izplatīšanos. [Gr. 45]
________________
*Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par kopējiem noteikumiem dažu veidu kombinētajiem preču pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.). "
"
11) 12. pantu aizstāj ar šādu:"
"12. pants
1. Dalībvalstis izveido sistēmu satiksmē esošo transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu priekšatlasei atlasei un to mērķtiecīgai pārbaudei, lai nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto prasību izpildi. [Gr. 46]
Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par kādas uzņēmuma veiktu jebkuru šīs direktīvas pārkāpumu skaitu un smagumu tiek iekļauta risku novērtēšanas sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2006/22/EK* 9. punktu. [Gr. 47]
Nosakot, kuriem transportlīdzekļiem jāveic pārbaudes, dalībvalstis var prioritāri izraudzīties tos transportlīdzekļus, ko ekspluatē paaugstināta riska profila uzņēmumi, kā minēts Direktīvā 2006/22/EK. Transportlīdzekļus var arī izraudzīties pārbaudēm pēc nejaušas izvēles principa. [Gr. 48]
2. Kad beidzas noteiktais divu gadu termiņš pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, dalībvalstis pieņem pasākumus satiksmē esošo transportlīdzekļu vai savienoto transportlīdzekļu svēršanai. Šo priekšatlases pasākumu nolūks ir palielināt pārbaužu efektivitāti un identificēt tos transportlīdzekļus, ar kuriem, iespējams, ir izdarīts pārkāpums un kuri būtu jāpārbauda manuāli. Šos pasākumus var veikt, izmantojot automātiskas, infrastruktūrā izvietotas sistēmas vai sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos atbilstīgi turpmāk izklāstītajam 6. punktam. Automātiskajām sistēmām jāļauj identificēt transportlīdzekļi, par kuriem rodas bažas, ka tie pārsniedz maksimāli pieļaujamo masu. Tā kā šīs automātiskās sistēmas izmanto vienīgi priekšatlases, nevis pārkāpuma raksturošanas nolūkā, dalībvalstīm nav noteikts pienākums tās sertificēt. Sistēmās, kas uzstādītas transportlīdzekļos, var iekļaut transportlīdzekļos uzstādītus digitālus tahogrāfus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 165/2014**. [Gr. 49]
3. Dalībvalstis veic tik lielu priekšatlases mērījumu skaitu, kas vidēji gadā atbilst vismaz vienai svēršanai uz 2000 transportlīdzekļa nobraukto kilometru.
4. Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentās iestādes apmainītos ar informāciju, kas nepieciešama šo pārbaužu iedarbīguma uzlabošanai Savienības mērogā un to norises vienkāršošanai, it sevišķi izmantojot valsts kontaktpunkta starpniecību, kam uzdots koordinēt informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm. Informācija, kas nepieciešama, ir jo īpaši pārkāpumu izdarītāju identifikācija, izdarīto pārkāpumu un piemēroto sankciju apraksts, kā arī attiecīgā uzņēmuma reputācijas raksturojums. Kontaktpunktu izraugās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009*** 18. panta 1. punktu.
5. Tiem transportlīdzekļiem, par kuriem pēc priekšatlases, kas veikta saskaņā ar 2. punktu, ir radušās aizdomas, ka tie pārsniedz maksimālo masu, piemēro vismaz vienu no šādiem pasākumiem:
i) veic to pārbaudi uz ceļa, izmantojot apstiprinātu mērījumu aprīkojumu, pēc transportlīdzekļa aizturēšanas;
ii) nosūta pārvadājumu uzņēmumam informāciju par aizdomām saistībā ar transportlīdzekļa masas pārsniegumu;
iii) veic pārvadājuma uzņēmuma inspicēšanu tā objektos, jo īpaši tad, ja pēc ii) minētās informācijas nosūtīšanas pārkāpums atkārtojas.
6. Saskaņā ar 1. punktu dalībvalstis sekmē transportlīdzekļu un savienoto transportlīdzekļu aprīkošanuaunus N2 un N3 kategorijastransportlīdzekļus un savienotos transportlīdzekļusaprīko ar tādām transportlīdzekļos uzstādītām (kopējās masas un ass slodzes) svēršanas ierīcēmsistēmām, kas datus par masu no kustībā esoša transportlīdzekļa var jebkurā brīdī pārsūtīt iestādei, kas veic pārbaudes uz ceļa vai kas atbild par kravu pārvadājumu reglamentēšanu, no [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Datu pārsūtīšana notiek, izmantojot saskarni, ko definē CEN DSRC**** standarti EN 12253, EN 12795, EN 12834, EN 13372 un ISO 14906. Informācija ir pieejama arī transportlīdzekļa vadītājam. [Gr. 50]
7. Komisija saskaņā ar 16. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
– papildu tehniskajām specifikācijām, ar kurām tiek nodrošināta iepriekš 6. punktā minēto transportlīdzekļos uzstādīto svēršanas ierīču pilnīga sadarbspēja, lai visu dalībvalstu iestādes varētu tāda pašā veidā sazināties ar jebkurā dalībvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem un savienotajiem transportlīdzekļiem un vajadzības gadījumā veiktu saņemtās informācijas apmaiņu ar pārējo dalībvalstu iestādēm;
– šā panta 2. punktā minētajām priekšatlases pārbaužu procedūrām, priekšatlases pārbaudēs izmantotā aprīkojuma tehniskajām specifikācijām, prasībām attiecībā uz priekšatlasi un noteikumiem minētā aprīkojuma izmantošanai. Šo procedūru, specifikāciju un izmantošanas noteikumu nolūks ir garantēt, lai visās dalībvalstīs pārbaudes tiktu veiktas vienā veidā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pārvadātājiem visā Savienības teritorijā;
– kopīgas procedūras un specifikācijas, lai panāktu pietiekamu uzticamības līmeni, ļaujot sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos, izmantot šīs direktīvas un jo īpaši 13. panta noteikumu īstenošanai. [Gr. 51]
7.a Komisija izvērtē, vai sistēmas, kas uzstādītas transportlīdzekļos, savienojot tās ar digitālo tahogrāfu, iespējams lietderīgi izmantot, lai īstenotu citus tiesību aktus autopārvadājumu jomā. Komisija vajadzības gadījumā ierosina tiesību aktu priekšlikumus. [Gr. 52]
__________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK ( 2006. gada 15. marts ) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 ( 2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
**** DSRC: Dedicated Short Range Communications "
"
12) 13. pantu aizstāj ar šādu:"
"13. pants
1. Šīs direktīvas pārkāpumus klasificē dažādās kategorijās atkarībā no to smaguma.
2. Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 5 2%, pārvadājumu uzņēmumam tiek adresēts rakstisks brīdinājums, uz kura pamata var piemērot arī sankciju, ja attiecīgās valsts tiesību aktos šāda veida sankcijas ir paredzētas. [Gr. 53]
3. Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 52–10 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par maznozīmīgu pārkāpumu, un par to piemēro finansiālu sankciju. Pārbaudes veicējas iestādes attiecīgo transportlīdzekli var arī imobilizēt izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa. [Gr. 54]
4. Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo masu pārsniedzot par 10–2015 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par smagu pārkāpumu. Par šādu pārkāpumu piemēro finansiālu sankciju un transportlīdzekli nekavējoties imobilizē izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa. [Gr. 55]
5. Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 2., 3., 4.1. un 4.3. punktā noteikto maksimālo pieļaujamo masu pārsniedzot par vairāk nekā 2015 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par ļoti smagu pārkāpumu tāpēc, ka tas rada palielinātu risku pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par šādu pārkāpumu transportlīdzekli imobilizē izkraušanai, līdz tiek sasniegta maksimāli pieļaujamā masa, un piemēro finansiālu sankciju. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009(13) 6. pantu piemēro procedūru, kas nosaka uzņēmuma labas reputācijas zaudējumu. [Gr. 56]
6. Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu,augstumu vai platumu — pārsniedzot par mazāk nekā 21 %, pārvadājumu uzņēmumam tiek adresēts rakstisks brīdinājums, uz kura pamata var piemērot arī sankciju, ja attiecīgās valsts tiesību aktos šāda veida sankcijas ir paredzētas. [Gr. 57]
7. Par pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu, augstumu vai platumu — pārsniedzot par 2–201–10 %, neraugoties uz to, vai pārsniegts kravas un/vai paša transportlīdzekļa garums un/vai platums, pārvadājumu uzņēmumam piemēro finansiālu sankciju. Pārbaudes veicējas iestādes imobilizē transportlīdzekli līdz tā izkraušanai, ja garums vai platums ir pārsniegts ar kravu, vai līdz brīdim, kad attiecīgais pārvadājumu uzņēmums atbilstoši 4. panta 3. punktam ir saņēmis īpašu atļauju. [Gr. 58]
8. Pārvadājumu veikšanu, I pielikuma 1. punktā noteiktos maksimālos gabarītus — garumu, augstumu vai platumu — pārsniedzot par vairāk nekā 2010 %, šīs direktīvas izpratnē uzskata par ļoti smagu pārkāpumu tāpēc, ka tas rada palielinātu risku pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par šādu pārkāpumu pārvadājumu uzņēmumam piemēro finansiālu sankciju, un pārbaudes veicējas iestādes transportlīdzekli nekavējoties imobilizē, līdz tas tiek izkrauts vai līdz brīdim, kad attiecīgais pārvadājumu uzņēmums atbilstoši 4. panta 3. punktam ir saņēmis īpašu atļauju, gadījumā, ja garums vai platums ir pārsniegts ar kravu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pantu piemēro procedūru, kas nosaka uzņēmuma labas reputācijas zaudējumu. [Gr. 59]
9. Sankcijas, kas minētas 3., 4., 5., 7. un 8. punktā, ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. "
"
13) pievieno šādu 14. pantu:"
"14. pants
Konteineru pārvadājumu gadījumā nosūtītājs autopārvadātājam, kuram uzticēta konteinera pārvadāšana, pirms iekraušanas iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā norādīta pārvadātā konteinera bruto masa. Šo deklarāciju var iesniegt arī elektroniskā veidā. Dokumentu, kurā deklarēta konteinera bruto masa, neatkarīgi no tā formāta paraksta nosūtītāja pienācīgi pilnvarota persona. Ja deklarācijā iekļautā informācija par konteinera bruto masu ir nepilnīga vai kļūdaina, par transportlīdzekļa maksimālās masas pārsniegšanu sauc pie atbildības gan kravas nosūtītāju, gan pārvadātāju. [Gr. 60]
Intermodālās pārvadājumu operācijās informāciju par iepakotā konteinera bruto masu sniedz nākamajai pusei, kas saņem konteineru." [Gr. 61]
"
14) pievieno šādu 15. pantu:"
"15. pants
Ik pēc diviem gadiem kalendārā gada pirmajā ceturksnī dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par iepriekšējo divu kalendāro gadu laikā veiktajām pārbaudēm, šo pārbaužu rezultātiem un pārkāpējiem noteiktajām sankcijām. Komisija sagatavo šo ziņojumu kopsavilkumu un to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei kalendārā gada otrajā ceturksnī."
"
15) pievieno šādu 16. pantu:"
"16. pants
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā, 9. panta 5. punktā un 12. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 62]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā, 9. panta 5. punktā un 12. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidzas lēmumā norādītās tiesības pieņemt deleģētos aktus. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu derīgumu.
4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 8. panta 4. punktu, 9. panta 5. punktu un 12. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus divu mēnešu laikposmā pēc šā akta paziņošanas minētajām divām iestādēm vai ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu iebildumus neizteikt. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem."
"
(15a) pievieno šādu pantu:"
"16.a pants
Komisija līdz 2016. gadam pārskata Direktīvas 96/53/EK I pielikumu un iesniedz ziņojumu par tā īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā izstrādā tiesību akta priekšlikumu kopā ar ietekmes novērtējumu. Ziņojumu dara pieejamu vismaz 6 mēnešus pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma." [Gr. 63]
"
(15.b) pievieno šādu pantu:"
"16.b pants
Komisija līdz 2016. gada 1. janvārim pabeidz šīs direktīvas pārskatīšanu un, ja nepieciešams, pamatojoties uz minēto pārskatu un direktīvas ietekmes novērtējumu, līdz 2017. gada 1. janvārim iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai 9. panta 2. punktā noteiktās drošības prasības attiecinātu uz visiem jaunajiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem." [Gr. 64]
"
16) I pielikumu groza šādi:
—a) minētās daļas 1.1. punktam pievieno šādu ievilkumu:"
a) 1.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem noteikumiem:"
"b) „kondicionēto transportlīdzekļu virsbūvēm vai tādu transportlīdzekļu virsbūvēm, kuri pārvadā kondicionētas intermodālā transporta vienības: 2,60 m”;
"
(aa) 1.4. punktu aizstāj ar šādu:"
„1.4 Noņemamās virsbūves un standartizētas kravas vienības, tādas kā konteineri, ir ietvertas 1.1., 1.2., 1.3., 1.6., 1.7., 1.8. un 4.4. punktā noteiktajos gabarītos. Ņemot vērā gatavo transportlīdzekļu, piemēram, specializētajos pārvadātājos iekrauto jauno automobiļu, nedalāmību, šādi iekrauti pārvadātāji var pārsniegt 1.1. punktā noteiktos gabarītus, ciktāl to pieļauj dalībvalsts noteikumi un infrastruktūras apstākļi, ar nosacījumu, ka šādi tukši transportlīdzekļu pārvadātāji pilnībā atbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem." [Gr. 69]
"
b) 2.2.2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
„c) divasu vai trīsasu mehāniskais transportlīdzeklis ar divasu vai trīsasu piekabi, kurš, veicot kombinēto pārvadājumu, pārvadā vienu vai vairākas intermodālā transporta vienības, kuru maksimālais kopējais garums ir 40 vai 45 pēdas: 44 tonnas.”; [Gr. 70]
„divasu mehāniskie transportlīdzekļi (izņemot autobusus) ar hibrīdpiedziņu vai elektrisko piedziņu: 19 tonnas”; [Gr. 67]
„b) divasu autobusi: 1919,5 tonnas”. [Gr. 68]
"
(ca) pievieno šādu apakšpunktu:"
"2.3.4. Transportlīdzekļiem ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām:
maksimālā masa ir 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. vai 2.4. punktā minētā masa, ko palielina ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām nepieciešamo papildu masu, kura nepārsniedz vienu tonnu. Šo papildu masu norāda mehāniskā transportlīdzekļa oficiālās reģistrācijas dokumentos, ko izsniedz dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts. Ja šādas informācijas trūkst, piemēro 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. vai 2.4. punktā minētās vērtības." [Gr. 69]
"
2. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 18 mēnešus no tās publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tās tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Padomes Direktīva Nr. 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK, ar ko smagajiem kravas transportlīdzekļiem paredz maksu par noteiktu infrastruktūru lietošanu (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/38/EK (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem (OV L 184, 14.7.2007., 25. lpp.).
Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 26.9.1989., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK ( 2007. gada 5. septembris ), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvas 77/91/EEK un 82/891/EEK, Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK un 2011/35/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (COM(2012)0280 – C7-0136/2012 – 2012/0150(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0280),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0136/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 29. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0196/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/…/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politiku un sankcijām (COM(2012)0350 – C7-0178/2012 – 2012/0168(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0350),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0178/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 11. janvāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0125/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (COM(2013)0266 – C7-0125/2013 – 2013/0139(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0266),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C7‑0125/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2013. gada 19. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 18. septembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 4. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšēja tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0398/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt atkārtoti, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem (COM(2012)0352 – C7-0179/2012 – 2012/0169(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0352),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0179/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 11. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 14. novembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 4. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0368/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (02074/2011 – C7-0126/2012 – 2011/0901B(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas lūgumu (02074/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 254. panta pirmo daļu un 281. panta otro daļu, saskaņā ar kurām tam ir iesniegts šis akta projekts (C7‑0126/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu;
– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija vēstuli,
– ņemot vērā 2. un 3. punktu Parlamenta 2012. gada 5. jūlija normatīvajā rezolūcijā par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu(1),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0252/2013),
1. kā nostāju pirmajā lasījumā pieņem tekstu, kas pieņemts 2013. gada 12. decembrī(2);
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2014, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu [Gr. 1]
(5) Vispārējā tiesā, kuras kompetencē esošo jautājumu loks kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājies, patlaban iesniegto lietu skaits nepārtraukti palielinās.
(6) Vispārējā tiesā iesniegto lietu skaits gadu gaitā arvien pieaug, tāpēc, laikam ritot, šajā tiesā ir palielinājies izskatīšanā esošo lietu skaits un tiesvedību ilgums.
(7) Šī tiesvedību ilguma pagarināšanās, visticamāk, nav pieņemama lietas dalībniekiem, it īpaši ņemot vērā gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktās prasības.
(8) Šādai situācijai Vispārējā tiesā ir strukturāli iemesli, kuri ir saistīti gan ar Savienības iestāžu un struktūru likumdošanas un normatīvā darba palielināšanos un dažādību, gan Vispārējā tiesā izskatīšanai nodoto lietu materiālu apjomu un sarežģītību, it īpaši konkurences un valsts atbalsta jomās.
(9) Tādējādi ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai risinātu šo situāciju, un Līgumos paredzētā iespēja palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu ļautu īsā laikā samazināt gan izskatīšanā esošo lietu skaitu, gan šajā tiesā notiekošo tiesvedību pārmērīgo ilgumu.
(9a) Minētajos pasākumos būtu jāparedz arī ilgtermiņa risinājums tiesnešu izcelsmes valstu jautājumam, jo pašreizējo kārtību, kas paredz tiesnešu vietas piešķirt pēc izcelsmes dalībvalsts principa, nevar piemērot situācijā, kad tiesnešu skaits pārsniedz dalībvalstu skaitu.
(9b) Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 2. punktā ir noteikts, ka Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tādējādi jau ir nodrošināts pienācīgs ģeogrāfiskais līdzsvars un ņemtas vērā dalībvalstu tiesību sistēmas, tāpēc pārējie tiesneši būtu jāieceļ, pamatojoties tikai un vienīgi uz profesionālo un personisko piemērotību un ņemot vērā viņu zināšanas par Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību sistēmām. Tomēr vienu dalībvalsti būtu jāpārstāv ne vairāk kā diviem tiesnešiem,
▌
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Izdarīt Protokolā Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem šādus grozījumus:
▌6.a Aizstāt 47. panta pirmo daļu ar šādu tekstu:"
“Šo Statūtu 9.a pants, 14. un 15. pants, 17. panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa un 18. pants attiecas uz Vispārējo tiesu un tās locekļiem.”
"
7. Aizstāt 48. pantu ▌ar šādu tekstu:"
“Vispārējā tiesā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts un 12 papildu tiesneši. Vienu dalībvalsti pārstāv ne vairāk kā divi tiesneši.
Visiem tiesnešiem ir vienāds statuss, kā arī vienādas tiesības un pienākumi.
Ja tiesnešu kopējais skaits ir pāra skaitlis, tad, ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, katru reizi pārmaiņus nomaina pusi no tiesnešu kopējā skaita; ja tiesnešu kopējais skaits ir nepāra skaitlis, tad pārmaiņus nomaina pāra skaitu un par vienu mazāku nepāra skaitu tiesnešu.”
"
7.a 7.aPievienot šādu pantu:"
“48.a pants
Ieceļot pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts, tiesības izvirzīt kandidātu tiesneša amatam ir attiecīgās dalībvalsts valdībai.”
"
7.b Pievienot šādu pantu:"
“48.b pants
1. Pārējās tiesnešu vietas aizpilda, neņemot vērā kandidātu piederību noteiktai dalībvalstij.
2. Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu amatā vienu vai vairākus no divpadsmit papildu tiesnešiem, visu dalībvalstu valdības var izvirzīt kandidātus. Turklāt Vispārējās tiesas tiesneši, kam beidzas amata pilnvaru laiks, var personiski pieteikties šim amatam, iesniedzot rakstisku pieteikumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā minētās komitejas priekšsēdētājam.
3. Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu amatā vienu vai vairākus no 12 papildu tiesnešiem, Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā minētā komiteja sniedz atzinumu par kandidātu piemērotību pildīt Vispārējās tiesas tiesneša pienākumus. Atzinumam par kandidātu piemērotību komiteja pievieno sarakstu, kurā piemērotības secībā sakārtoti kandidāti ar visatbilstošāko augstos amatos gūtu darba pieredzi. Ja piemērotu kandidātu skaits ir pietiekams, tad sarakstā iekļauto kandidātu skaits vismaz divas reizes pārsniedz to tiesnešu skaitu, kuri dalībvalstu valdībām jāieceļ, savstarpēji vienojoties.”
"
▌
3. pants
1. Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. 12 papildu tiesneši, kas iecelti tiesneša amatā, pamatojoties uz šo regulu un pēc tās stāšanās spēkā, stājas amatā nekavējoties pēc zvēresta nodošanas.
Sešiem no minētajiem tiesnešiem, pamatojoties uz izlozes rezultātiem, pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva pirmās daļējās nomaiņas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pārējo sešu tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva otrās daļējās nomaiņas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par visā ES piemērojamā sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu (COM(2013)0315 – C7-0173/2013 – 2013/0166(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0315),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0173/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 19. septembra(1) atzinumu,
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0482/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par ES mēroga sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (COM(2013)0147 – C7-0082/2013 – 2013/0080(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0147),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0082/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Nīderlandes Pārstāvju palāta, Rumānijas Apakšpalāta, Zviedrijas parlaments un Apvienotās Karalistes, un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. jūlija atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 3. jūlija atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 28. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0455/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai (COM(2013)0621 – C7-0265/2013 – 2013/0303(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0621),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0265/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0142/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 718/1999 par Kopienas flotes jaudas politiku iekšējo ūdensceļu pārvadājumu veicināšanai
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (COM(2013)0812 – C7-0416/2013 – 2013/0398(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0812),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0416/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 2. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0217/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0500 – C7-0219/2013 – 2013/0233(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0500),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0219/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0076/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību pētniecības un izstrādes programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus un kuru kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0493 – C7-0220/2013 – 2013/0232(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0493),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0220/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0077/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0497 – C7-0221/2013 – 2013/0242(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0497),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0221/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0063/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā (EMPIR), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības dalību otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerības programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis (COM(2013)0498 – C7-0222/2013 – 2013/0243(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0498),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 185. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0222/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0064/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par Savienības dalību otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmā (EDCTP2), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (COM(2011)0445 – C7-0211/2011 – 2011/0204(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0445),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 81. panta 2. punkta a), e) un f) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0211/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 6. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0227/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu (COM(2013)0207 – C7-0103/2013 – 2013/0110(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0207),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0103/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Igaunijas parlaments un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0006/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmuma ietvaros pārceltu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem (COM(2010)0378 – C7-0179/2010 – 2010/0209(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0378),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C7‑0179/2010),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 4. maija atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 31. marta atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 37. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0170/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
3. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
4. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/66/ES.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Ar šo direktīvu izveido autonomu mobilitātes sistēmu, ar ko paredz konkrētus, pamatojoties uz LESD 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu pieņemtus noteikumus par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu, uzturēšanos un pārvietošanās brīvību, lai strādātu uzņēmuma ietvaros pārcelta darbinieka statusā dalībvalstīs, kas nav tā dalībvalsts, kura ir izdevusi uzņēmuma ietvaros pārcelta darbinieka uzturēšanās atļauju; šie noteikumi ir uzskatāmi par lex specialis attiecībā pret Šengenas acquis.
Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai Komisijas ieceri pārbaudīt, vai ir jāveic kādi pasākumi, lai palielinātu juridisko noteiktību attiecībā uz abu tiesisko regulējumu mijiedarbību, un jo īpaši pārbaudīt, vai ir jāaktualizē Šengenas rokasgrāmata.
KOMISIJAS PAZIŅOJUMI
1) Paziņojums par jēdzienu “speciālists
Komisija uzskata, ka šīs direktīvas 3. panta f) punktā sniegtā jēdziena “speciālists” definīcija ir saskaņā ar atbilstošo definīciju (“persona, kam ir neikdienišķas zināšanas”), kas izmantota PTO Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) ES konkrēto saistību sarakstā. Vārda “specifiskas” izmantošana “neikdienišķas” vietā neizraisa nekādas GATS definīcijas izmaiņas, ne arī tās paplašināšanu, un to pielāgo vienīgi aktuālajam valodas lietojumam.”
2) Paziņojums par divpusējiem nolīgumiem, kas minēti 18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā:
Komisija uzraudzīs, kā tiek īstenots šīs direktīvas 18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts, lai izvērtētu, kā minētajā pantā norādītie divpusējie nolīgumi varētu ietekmēt attieksmi pret uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem un Regulas (EK) Nr. 1231/2010 piemērošanu, un vajadzības gadījumā tā veiks atbilstošus pasākumus.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmumu „Clean Sky 2” (COM(2013)0505 – C7-0255/2013 – 2013/0244(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0505),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0255/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0083/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2
P7_TC1-NLE(2013)0244
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 558/2014.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par biorūpniecības kopuzņēmumu (COM(2013)0496 – C7-0257/2013 – 2013/0241(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0496),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo daļu, ar kuriem saskaņā Padome apspriedās ar Parlamentu (C7-0257/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7-0092/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014), ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu
P7_TC1-NLE(2013)0241
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 560/2014.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), attiecībā uz Kopuzņēmuma darbības termiņa pagarināšanu līdz 2024. gadam (COM(2013)0503 – C7-0254/2013 – 2013/0237(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0503),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. un 188. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0254/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0062/2014),
1. apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar kuru Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu ( SESAR ), groza attiecībā uz Kopuzņēmuma darbības termiņa pagarināšanu līdz 2024. gadam
P7_TC1-NLE(2013)0237
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 721/2014.)
Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai *
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai (COM(2013)0495 – C7-0259/2013 – 2013/0240(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0495),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0259/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0105/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regula (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”
P7_TC1-NLE(2013)0240
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 557/2014.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmumu ECSEL (COM(2013)0501 – C7-0258/2013 – 2013/0234(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0501),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0258/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A7-0074/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL
P7_TC1-NLE(2013)0234
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 561/2014.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (COM(2013)0506 – C7-0256/2013 – 2013/0245(NLE))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2013)0506),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu un 188. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0256/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0094/2014),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”
P7_TC1-NLE(2013)0245
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Padomes Regulai (ES) Nr. 559/2014.)
– ņemot vērā Prezidija 2014. gada 13. janvāra sanāksmi, kuras laikā Prezidijs apstiprināja ieteikumus, ko 2013. gada 12. decembrī pieņēma Iestāžu augsta līmeņa darba grupa Pārredzamības reģistra pārskatīšanas jautājumos,
– ņemot vērā nolīguma starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistru organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā, projektu (turpmāk „grozītais nolīgums”),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punktu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu,
– ņemot vērā 2011. gada 11. maija lēmumu par iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2011. gada 23. jūnija vienošanos par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (turpmāk „2011. gada 23. jūnija vienošanās”)(2),
– ņemot vērā Reglamenta 127. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7–0258/2014),
A. tā kā LES 11. panta 2. punktā noteikts, ka „iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību”;
B. tā kā, lai nodrošinātu šāda dialoga pārredzamību, efektīvi jādarbojas tādu organizāciju un personu kopējam reģistram, kuras cenšas ietekmēt politikas izstrādes un īstenošanas procesus Eiropas Savienībā;
C. tā kā Eiropas Parlaments savā 2008. gada 8. maija rezolūcijā par pamatsistēmas izstrādi interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs(3) noteica principus, pamatojoties uz kuriem Eiropas Parlaments sāka sarunas ar Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru;
D. tā kā ar iepriekš minēto 2011. gada 11. maija lēmumu Parlaments apstiprināja noteikumus un sistēmu tādu organizāciju un pašnodarbinātu personu Pārredzamības reģistram, kuras piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā;
E. tā kā neregulēta un nepārredzama lobēšana ir nopietns drauds politikas izstrādei un sabiedrības interesēm,
1. pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā par 2011. gada 23. jūnija vienošanās grozīšanu nav paredzēta obligāta pārredzamības reģistra izveide; tādēļ atkārtoti prasa, lai reģistrācija būtu obligāta attiecībā uz lobēšanas darbību veikšanu ES iestādēs, kā tas jau ir noteikts iepriekš minētajā 2008. gada 8. maija rezolūcijā un 2011. gada 11. maija lēmumā;
2. uzskata, ka ierosinātā 2011. gada 23. jūnija vienošanās grozīšana pašreizējā posmā ir tikai pussolis uz priekšu;
3. aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām iesniegt tiesību akta priekšlikumu par obligāta reģistra izveidi saskaņā ar LESD 352. pantu;
4. prasa Komisijai visos paredzētajos priekšlikumos saistībā ar Līgumu visaptverošu reformu iekļaut priekšlikumu par LESD 298. panta grozīšanu vai par atbilstīgu un īpašu juridisko pamatu, kas ļauj izveidot obligātu reģistru saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
5. uzskata, ka turpmākai Pārredzamības reģistra pārskatīšanai vajadzētu būt pēc iespējas pārredzamākai un iekļaujošākai un tajā pilnvērtīgi būtu jāiesaista Parlamenta kompetentā komiteja, kā arī jānodrošina pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība;
6. pieprasa, lai nākamā Pārredzamības reģistra pārskatīšana tiktu veikta kopā ar sabiedrisku apspriešanu;
7. uzskata, ka jebkurā gadījumā Pārredzamības reģistra plašāks izvērtējums būtu jāpabeidz vēlākais līdz 2017. gada beigām;
8. atzīst Padomes nozīmi laikposmā pēc Pārredzamības reģistra izveides un atzinīgi vērtē to, ka Padome kā novērotāja iesaistījusies 2011. gada 23. jūnija vienošanās pārskatīšanas procesā; taču, lai nodrošinātu pārredzamību visos tiesību aktu izstrādes posmos Savienības līmenī, atkārtoti aicina Padomi pēc iespējas drīz pievienoties Pārredzamības reģistram;
9. atzinīgi vērtē saskaņā ar grozīto nolīgumu precizēto informācijas sniegšanas kārtību, kas būtu jāīsteno, pieprasot atklāt visu ES politikas izstrādes un īstenošanas procesos iesaistīto organizāciju un pašnodarbināto personu klientu identitāti un nosakot skaidru saikni starp visām darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, un attiecīgajiem klientiem;
10. uzskata, ka, interpretējot jēdzienu „nepiedienīga uzvedība”, grozītajam nolīgumam pievienotā rīcības kodeksa b) punkta nozīmē papildus vispārpieņemtiem principiem, kas ir noteikti rīcības kodeksā, jo īpaši tā c), f) un g) punktā, jāaptver šādi aspekti:
11. uzskata, ka rīcības kodekss, kas iekļauts 2011. gada 23. jūnija vienošanās pielikumā, un Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodekss finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka deputāti nenoslēdz nekāda veida vienošanās vai neuzņemas līgumsaistības ar ārēju struktūru, lai finansētu vai tiešā veidā nodarbinātu personas no deputāta biroja;
12. atzinīgi vērtē precizētās definīcijas, kuras izmanto, lai aprakstītu juridisko biroju darbību tvēruma izņēmumus;
13. sagaida, ka šādas precizētas definīcijas ļaus veicināt personu turpmāko reģistrāciju un nodrošinās labāku izpratni par juridisko biroju reģistrējamo darbību nozīmi, lai tie varētu izmantot Pārredzamības reģistra piedāvātos stimulus un pārredzamā veidā piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā;
14. uzskata, ka reģistrētiem juridiskajiem birojiem būtu jānorāda Pārredzamības reģistrā visi klienti, kuru vārdā tie veic reģistrējamas darbības;
15. mudina Komisiju tikpat apņēmīgi īstenot reģistrētām personām paredzētus stimulējošus pasākumus, lai uzlabotu dalību Pārredzamības reģistrā; uzskata, ka šādi stimuli varētu būt:
16. atzinīgi vērtē lēmumus, ko nesen pieņēmušas Briseles un Parīzes advokātu asociācijas, atzīstot atšķirības starp juristu darbībām tiesvedībā un citām darbībām, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistra izmantošanas joma; turklāt aicina Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomi mudināt savus dalībniekus pieņemt līdzīgus pasākumus;
17. norāda, ka dažās dalībvalstīs pastāv tiesību normas, kas regulē profesionālo darbību, turklāt tās pamatoti neļauj juridiskajiem birojiem reģistrēties Pārredzamības reģistrā un izpaust par klientiem informāciju, kuru pieprasa Pārredzamības reģistrs; tomēr uzskata, ka pastāv liels risks, ka šīs tiesību normas var izmantot arī ļaunprātīgi, lai nebūtu jāpublisko informācija, kas nepieciešama, lai ieraksts Pārredzamības reģistrā būtu pareizs; šajā saistībā atzinīgi vērtē profesionālo organizāciju skaidro gatavību sadarboties, lai nodrošinātu, ka šāda informācijas neizpaušana, ievērojot profesionālās intereses, būtu iespējama tikai tad, ja tas objektīvi paredzēts tiesību aktos; aicina Komisiju un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju nodrošināt šīs gatavības praktisku īstenošanu un iespējami drīz iekļaut rezultātu grozītajā nolīgumā;
18. atzinīgi vērtē Prezidija ieceri īstenot vairākus stimulējošus pasākumus, lai veicinātu dalību Pārredzamības reģistrā;
19. lai panāktu minēto pasākumu pilnīgu īstenošanu, aicina Prezidiju apsvērt iespēju iekļaut attiecīgajos Prezidija lēmumos šādus konkrētus priekšlikumus:
20. prasa Prezidijam izstrādāt referentiem paredzētu standartizētu veidlapu, lai viņi brīvprātīgi varētu publiskot informatīvu dokumentu par ietekmi uz likumdošanu. Informatīvs dokuments par ietekmi uz likumdošanu ir veidlapa, kura pievienota deputātu izstrādātajiem ziņojumiem un kurā norādīti visi lobisti, ar kuriem par konkrētu lietu atbildīgie referenti ir tikušies ziņojuma sagatavošanas laikā, ja lobistu darbība ir būtiski ietekmējusi ziņojumu.
21. aicina Eiropas Parlamenta bijušos deputātus ievērot attiecīgos noteikumus(4), ja viņi veic darbības, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistra izmantošanas joma; uzskata, ka bijušajiem deputātiem, veicot šādas darbības, nevajadzētu izmantot savu deputāta caurlaidi, lai iekļūtu Eiropas Parlamenta telpās; prasa Prezidijam iesniegt Priekšsēdētāju konferencei priekšlikumu par atbilstīgiem pasākumiem, lai nepieļautu to privilēģiju ļaunprātīgu izmantošanu, kuras piešķirtas bijušajiem deputātiem;
22. aicina Apvienoto pārredzamības reģistra sekretariātu regulāri iesniegt ziņojumu par stimulu sistēmas darbību nolūkā galu galā izveidot obligātu reģistru;
23. uzsver, ka nereģistrētām organizācijām vai privātpersonām, kuras ir tiesīgas reģistrēties un no kurām sagaidāms, ka tās reģistrēsies, pat ja tās pēc noteikta laika tiks reģistrētas, nebūs pieejami ar reģistrāciju saistītie jaunie stimuli un priekšrocības;
24. atzinīgi vērtē ārpusiestāžu veiktās uzraudzības nozīmi ES iestāžu pārredzamības uzraudzībā un atbalsta to;
25. uzskata, ka Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāta struktūra un personāls jānostiprina, lai īstenotu jaunos grozītā nolīguma noteikumus un procedūras, kas saistītas ar brīdinājumiem un sūdzību izmeklēšanu un izskatīšanu, kā arī lai uzlabotu procedūras, ko izmanto, lai pārbaudītu reģistrācijas pieteikumu iesniedzēju sniegtās informācijas ticamību;
26. sagaida, ka gada ziņojumā par kopējā Pārredzamības reģistra darbību būs iekļauta panāktā progresa analīze attiecībā uz ierakstu daudzveidību un kvalitāti;
27. mudina Komisiju, īstenojot savu Pārredzamības reģistra koordinatora funkciju, cieši uzraudzīt grozītā nolīguma atbilstīgu īstenošanu;
28. apstiprina grozītā nolīguma tekstu, kā norādīts turpmāk, un nolemj pievienot to savam Reglamentam;
29. uzdod priekšsēdētājam parakstīt grozīto nolīgumu kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
30. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar tā pielikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
PIELIKUMS
NOLĪGUMS STARP EIROPAS PARLAMENTU UN EIROPAS KOMISIJU PAR PĀRREDZAMĪBAS REĢISTRU ORGANIZĀCIJĀM UN PAŠNODARBINĀTĀM PERSONĀM, KAS PIEDALĀS ES POLITIKAS IZSTRĀDĒ UN ĪSTENOŠANĀ
Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija (turpmāk „Nolīguma puses”),
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 11. panta 1. un 2. punktu, Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 295. pantu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (visi kopā turpmāk „Līgumi”),
tā kā Eiropas politikas veidotāji nedarbojas izolēti no pilsoniskās sabiedrības, bet uztur atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvošajām asociācijām un pilsonisko sabiedrību,
tā kā Nolīguma puses, ievērojot tā 30. punktu, ir pārskatījušas Pārredzamības reģistru (turpmāk „reģistrs”), kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2011. gada 23. jūnija vienošanos par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā(5),
VIENOJAS ŠĀDI.
I. Reģistra darbības principi
1. Reģistra izveide un darbība neietekmē un neskar Eiropas Parlamenta mērķus, kurus tas noteicis 2008. gada 8. maija rezolūcijā par pamatsistēmas izstrādi interešu aizstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs(6) un savā 2011. gada 11. maija lēmumā par iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru(7).
2. Reģistra darbībā ievēro vispārējos Savienības tiesību principus, tostarp proporcionalitātes un nediskriminācijas principu.
3. Reģistra darbībā ievēro Eiropas Parlamenta deputātu tiesības bez ierobežojumiem izmantot savas parlamentārās pilnvaras.
4. Reģistra darbība neskar ne Nolīguma pušu kompetenci vai prerogatīvas, nedz arī ietekmē to attiecīgās organizatoriskās pilnvaras.
5. Nolīguma puses cenšas izturēties vienādi pret visiem uzņēmējiem, kas līdzīgā veidā veic līdzīgas darbības, un nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus, reģistrējot organizācijas un pašnodarbinātas personas, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā.
II. Reģistra struktūra
6. Reģistra struktūra ir šāda:
a) noteikumi par reģistra izmantošanas jomu, darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, definīcijas, stimuli un izņēmumi;
b) nodaļas, kuras attiecas uz reģistrāciju (1. pielikums);
c) informācija, kas jāsniedz reģistrētām personām, tostarp finanšu informācijas sniegšanas prasības (2. pielikums);
d) rīcības kodekss (3. pielikums);
e) brīdinājumu un sūdzību iesniegšanas mehānismi un pasākumi, kurus piemēro rīcības kodeksa pārkāpumu gadījumā, tostarp brīdinājumu izskatīšanas un sūdzību izmeklēšanas un izskatīšanas kārtība (4. pielikums);
f) īstenošanas pamatnostādnes ar praktisku informāciju reģistrētām personām.
III. Reģistra izmantošanas joma
Darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma
7. Izņemot darbības, kuras minētas 10. līdz 12. punktā, reģistra izmantošanas joma attiecas uz visām darbībām, kuras veic, lai tieši vai netieši ietekmētu to, kā ES iestādes izstrādā vai īsteno politiku, un tajās notiekošos lēmumu pieņemšanas procesus, neatkarīgi no vietas, kur šīs darbības tiek veiktas, izmantotā saziņas kanāla vai starpniecības līdzekļa, kas cita starpā var būt ārpakalpojumu sniedzējs, plašsaziņas līdzekļi, līgumi ar profesionāliem pārstāvjiem, ideju laboratorijas, platformas, forumi, kampaņas un pamatiniciatīvas.
Šajā nolīgumā ar jēdzienu „tieša ietekme” saprot tiešu kontaktu vai saziņu ar ES iestādēm vai citas darbības, kas papildina minētās darbības, un ar jēdzienu „netieša ietekme” saprot tādu starpniecības līdzekļu izmantošanu ietekmes nodrošināšanai kā plašsaziņas līdzekļi, sabiedriskā doma, konferences vai sabiedriski pasākumi, kuru mērķauditorija ir ES iestādes.
Konkrētāk, minētās darbības ietver:
– sazināšanos ar iestāžu locekļiem un viņu palīgiem, ES iestāžu ierēdņiem vai pārējiem darbiniekiem,
– vēstuļu, informācijas materiālu vai diskusiju dokumentu un nostājas dokumentu izstrādi, izplatīšanu un nosūtīšanu,
– tādu pasākumu, sanāksmju, reklāmas darbību, konferenču vai sabiedrisku pasākumu organizēšanu, uz kuriem ielūgumi izsūtīti iestāžu locekļiem un viņu palīgiem, ES iestāžu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kā arī
– brīvprātīgu ieguldījumu un piedalīšanos oficiālajās apspriešanās vai uzklausīšanās par izstrādājamiem ES tiesību aktiem vai citiem tiesību aktiem, kā arī citās atklātās apspriešanās.
8. Ir paredzēts reģistrēt visas organizācijas un pašnodarbinātās personas, kas neatkarīgi no to juridiskā statusa ir iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma un kuras jau tiek veiktas vai ir sagatavošanas stadijā.
Jebkura reģistrējama darbība, kuru saskaņā ar līgumu izstrādā starpnieks, kas sniedz juridiskas un citas profesionālas konsultācijas, uzliek reģistrācijas pienākumu gan starpniekam, gan arī tā klientam. Šie starpnieki paziņo par visiem klientiem, ar kuriem noslēgts šāds līgums, kā arī par ieņēmumiem no katra klienta saistībā ar pārstāvības darbībām, kā noteikts 2. pielikuma II.C.2.B punktā. Šī prasība neatbrīvo klientu ne no reģistrācijas pienākuma, ne no pienākuma izmaksu aplēsēs iekļaut to darbību izmaksas, par kurām noslēgts apakšuzņēmuma līgums ar starpnieku.
Darbības, uz kurām neattiecas reģistra izmantošanas joma
9. Organizāciju reģistrē tikai tad, ja tā veic reģistrējamas darbības, kuru rezultātā notikusi tieša vai netieša saziņa ar ES iestādēm. Organizāciju, kas uzskatāma par reģistrācijai neatbilstīgu, var svītrot no reģistra.
10. Darbības, kas saistītas ar juridisko un citu profesionālo konsultāciju sniegšanu, nav reģistrējamas, ciktāl:
– tās ietver konsultēšanu un sazināšanos ar publiskām iestādēm, lai labāk informētu klientus par vispārējo tiesisko stāvokli vai klienta konkrēto tiesisko statusu vai lai konsultētu viņus par to, vai attiecīgā tiesiskā vai administratīvā darbība ir piemērota vai pieļaujama saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu,
– tās ietver klientu konsultēšanu, tādējādi palīdzot viņiem nodrošināt veikto darbību atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem,
– tās ietver klientiem paredzētu analīžu un pētījumu dokumentu sagatavošanu par jebkādu leģislatīvu vai regulatīvu izmaiņu ietekmi uz klientu tiesisko statusu vai darbības jomu,
– tās ietver pārstāvību saistībā ar samierināšanas vai starpniecības procedūru, kuru īsteno, lai izvairītos no strīdu izskatīšanas tiesu vai pārvaldes iestādē, vai
– tās saistītas ar klienta pamattiesību uz taisnīgu tiesu izmantošanu, tostarp ar administratīvā procesā izmantotajām tiesībām uz aizstāvību, piemēram, darbībām, ko īsteno juristi vai citi tajā iesaistītie profesionāļi.
Ja uzņēmums un tā konsultanti kā puses piedalās kādā konkrētā tiesvedībā vai administratīvā lietā vai procesā, jebkādas tieši ar iepriekšminēto saistītas darbības, kuru galvenais mērķis nav tiesiskā regulējuma mainīšana, nav jāiekļauj reģistrā. Šo daļu piemēro visās uzņēmējdarbības jomās Eiropas Savienībā.
Taču reģistrā iekļauj šādas ar juridiskām un citām profesionālām konsultācijām saistītas darbības, ja tās tiek veiktas, lai ietekmētu ES iestādes, to locekļus un viņu palīgus, kā arī ES iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus:
– atbalsta sniegšana, izmantojot pārstāvību vai starpniecību, vai dokumenti interešu pārstāvībai, tostarp argumentācija un izstrādāšana, un
– konsultāciju sniegšana par taktikas vai stratēģijas izvēli, tostarp par tādu jautājumu ierosināšanu, kuru tvērums un paziņošanas laiks izraudzīts tā, lai ietekmētu ES iestādes, to locekļus un viņu palīgus, ES iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus.
11. Reģistrā neiekļauj darbības, kuras sociālie partneri veic kā sociālā dialoga dalībnieki (arodbiedrības, darba devēju asociācijas utt.), ja minētie sociālie partneri pilda pienākumus, kas tiem noteikti Līgumos. Šo punktu mutatis mutandis piemēro ikvienai Līgumos īpaši noteiktai struktūrai, kurai jāpilda institucionāla loma.
12. Reģistrā neiekļauj darbības, kuras veic reaģējot uz ES iestāžu vai Eiropas Parlamenta deputātu tiešiem un individuāliem pieprasījumiem, piemēram, ad hoc vai regulāriem faktiskas informācijas, datu vai ekspertīzes pieprasījumiem.
Īpaši noteikumi
13. Reģistrā neiekļauj baznīcas un reliģiskas kopienas. Tomēr to pārstāvības birojus vai juridiskās vienības, birojus un tīklus, kas izveidoti baznīcu un reliģisku kopienu, kā arī to apvienību pārstāvībai ES iestādēs, ir paredzēts reģistrēt.
14. Reģistrā neiekļauj politiskās partijas. Tomēr visas organizācijas, ko tās izveido vai atbalsta un kas veic reģistrējamas darbības, ir paredzēts reģistrēt.
15. Reģistrā neiekļauj dalībvalstu valdību dienestus, trešo valstu valdības, starptautiskas starpvaldību organizācijas un to diplomātiskās misijas.
16. Reģionālās publiskās iestādes un to pārstāvības birojus nav paredzēts reģistrēt, taču tos var reģistrēt, ja tie to vēlas. Visas apvienības vai tīklus, kas izveidoti, lai kolektīvi pārstāvētu reģionus, ir paredzēts reģistrēt.
17. Visas tās vietējās publiskās iestādes, kas nav norādītas 16. punktā, piemēram, vietējās un pilsētu pašvaldības vai to pārstāvības birojus, asociācijas vai tīklus, ir paredzēts reģistrēt.
18. Tīklus, platformas vai citas kolektīvās darbības formas, kurām nav juridiska statusa vai kuras nav uzskatāmas par juridiskām personām, taču kurām ir faktiska organizēta ietekme un kuras ir iesaistītas reģistrējamās darbībās, ir paredzēts reģistrēt. Šādu kolektīvas darbības formu dalībnieki ieceļ pārstāvi, kas rīkojas kā kontaktpersona un atbild par sadarbību ar Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariātu (APRS).
19. Darbības, kas jāņem vērā, lai izvērtētu atbilstību iekļaušanai reģistrā, ir tās pašas, kas attiecas (tieši vai netieši) uz visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, to locekļiem un viņu palīgiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Šādas darbības neietver tās darbības, kas ir paredzētas dalībvalstīm, un jo īpaši darbības, kas paredzētas to pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā.
20. Eiropas tīkli, federācijas, asociācijas vai platformas tiek aicinātas izstrādāt kopējas, pārskatāmas pamatnostādnes, kuras būtu paredzētas to dalībniekiem un kurās būtu noteiktas reģistrējamās darbības. Šīs pamatnostādnes ir paredzēts publicēt.
IV. Reģistrējamām personām piemērojamie noteikumi
21. Reģistrējoties attiecīgās organizācijas un privātpersonas:
— piekrīt tam, ka informācija, ko tās sniedz, lai tiktu iekļautas reģistrā, tiek publicēta;
— piekrīt rīkoties atbilstoši 3. pielikumā iekļautajam rīcības kodeksam un attiecīgos gadījumos darīt zināmu ikviena profesionālā rīcības kodeksa tekstu, kas tām ir jāievēro(8);
— garantē, ka informācija, ko tās sniedz, lai tiktu iekļautas reģistrā, ir pareiza un piekrīt sadarboties saistībā ar administratīviem pieprasījumiem sniegt papildu un atjauninātu informāciju;
— piekrīt tam, ka ikvienu ar tām saistītu brīdinājumu vai sūdzību izskatīs, pamatojoties uz 3. pielikumā iekļautā rīcības kodeksa noteikumiem;
— piekrīt visiem pasākumiem, kas jāpiemēro 3. pielikumā iekļautā rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā, un atzīst, ka 4. pielikumā paredzētos pasākumus var tām piemērot, ja tās pārkāpj rīcības kodeksa noteikumus;
— ņem vērā, ka Nolīguma pusēm pēc pieprasījuma, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001(9) noteikumus, ir jānodod atklātībā sarakste un citi dokumenti, kas attiecas uz reģistrēto personu darbībām.
V. Īstenošana
22. Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri atbild par sistēmas uzraudzību un par tās galvenajiem darbības aspektiem un, kopīgi vienojoties, veic visu, kas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai.
23. Kaut arī Nolīguma puses kopīgi nodrošina sistēmas darbību, tās tomēr ir tiesīgas reģistru izmantot īpašos nolūkos neatkarīgi viena no otras.
24. Lai ieviestu sistēmu, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas dienesti uztur kopēju darbības struktūrvienību ar nosaukumu APRS. APRS veido Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas amatpersonu grupa, pamatojoties uz vienošanos, kas panākta starp kompetentajiem dienestiem. APRS darbu koordinē Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta nodaļas vadītājs. Tā uzdevumi ietver īstenošanas pamatnostādņu izstrādi ievērojot šo nolīgumu, lai veicinātu to, ka reģistrētās personas vienādi interpretē noteikumus, un lai uzraudzītu reģistra satura kvalitāti. APRS izmanto administratīvos resursus, kas pieejami reģistra satura kvalitātes pārbaudei, taču ar nosacījumu, ka reģistrētās personas uzņemas galīgo atbildību par informāciju, ko tās sniegušas.
25. Nolīguma puses organizē piemērotas mācības un iekšējās saziņas projektus, lai palielinātu iestāžu locekļu un darbinieku informētību par reģistru un brīdinājumu un sūdzību procedūrām.
26. Nolīguma puses veic atbilstīgus ārējus pasākumus, lai informētu par reģistru un veicinātu tā izmantošanu.
27. Eiropas tīmekļa vietnes sadaļā par Pārredzamības reģistru regulāri tiek publicēti reģistra datubāzē iekļauti pamata statistikas dati, kas pieejami, izmantojot lietotājdraudzīgu meklētājprogrammu. Minētās datubāzes publiski pieejamais saturs ir elektroniskā un mašīnlasāmā formātā.
28. Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāti Eiropas Parlamenta attiecīgajam priekšsēdētāja vietniekam un Eiropas Komisijas attiecīgajam priekšsēdētāja vietniekam iesniedz gada ziņojumu par reģistra darbību. Gada ziņojumā sniedz faktisko informāciju par reģistru, tā saturu un attīstību, un to publicē katru gadu par iepriekšējo kalendāro gadu.
VI. Pasākumi, ko piemēro personām, kurām ir tiesības uz iekļaušanu reģistrā
29. Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atsevišķām personām, kas pārstāv tādas organizācijas vai strādā tādu organizāciju labā, kuras reģistrē Pārredzamības reģistrā, izsniedz tikai tad, ja šīs organizācijas vai personas ir reģistrētas. Tomēr reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt šādu ieejas caurlaidi. Eiropas Parlamenta ilgtermiņa ieejas caurlaižu izsniegšana un kontrole ir Parlamenta iekšēja procedūra, par kuru tas joprojām saglabā atbildību.
30. Nolīguma puses atbilstīgi savām administratīvajām pilnvarām piedāvā stimulus, lai veicinātu reģistrāciju ar šo nolīgumu izveidotajā sistēmā.
Reģistrētām personām piedāvātie Eiropas Parlamenta stimuli var būt arī:
— turpmāka piekļuves Parlamenta telpām atvieglošana deputātu un viņu palīgu, ierēdņu un pārējo darbinieku vajadzībām,
— atļaujas piešķiršana organizēt pasākumus Parlamenta telpās vai piedalīties to rīkošanā,
— informācijas nosūtīšanas atvieglošana, tostarp piekļuve īpašiem adresātu sarakstiem,
— iespēja piedalīties kā runātājiem komiteju rīkotajās uzklausīšanās,
— Eiropas Parlamenta atbalsts.
Reģistrētām personām piedāvātie Eiropas Komisijas stimuli var būt arī:
— pasākumi, kas saistīti ar informācijas nosūtīšanu reģistrētām personām, uzsākot sabiedrisko apspriešanu,
— pasākumi saistībā ar ekspertu grupām un citām padomdevējām struktūrām,
— piekļuve īpašiem adresātu sarakstiem,
— Eiropas Komisijas atbalsts.
Nolīguma puses informē reģistrētās personas par īpašiem stimuliem, kas tām pieejami.
VII. Rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzētie pasākumi
31. Ikviena persona var izmantot reģistra tīmekļa vietnē pieejamo saziņas standarta veidlapu, lai iesniegtu brīdinājumus un sūdzības par 3. pielikumā ietvertā rīcības kodeksa iespējamu pārkāpšanu. Brīdinājumus un sūdzības izskata saskaņā ar 4. pielikumā paredzētajām procedūrām.
32. Brīdināšanas mehānisms ir instruments, kas papildina kvalitātes pārbaudes, kuras veic APRS saskaņā ar 24. punktu. Ikviena persona var iesniegt brīdinājumu par faktu kļūdām saistībā ar reģistrēto personu sniegto informāciju. Brīdinājumus var iesniegt arī attiecībā uz neatbilstošas reģistrācijas gadījumiem.
33. Ikviena persona var iesniegt oficiālu sūdzību, ja ir aizdomas par to, ka reģistrēta persona pārkāpj rīcības kodeksu (tas neattiecas uz faktu kļūdām). Sūdzības pamato ar būtiskiem faktiem, kas attiecas uz iespējamo rīcības kodeksa pārkāpšanu.
APRS izmeklē iespējamo pārkāpumu, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes un labas pārvaldības principus. Ja reģistrētas personas vai viņu pārstāvji tīši pārkāpj rīcības kodeksu, tiek piemēroti 4. pielikumā noteiktie pasākumi.
34. Ja, īstenojot 31. līdz 33. punktā minētās procedūras, APRS konstatē atkārtotu nevēlēšanos sadarboties, atkārtotu nepiedienīgu uzvedību vai būtiskus rīcības kodeksa pārkāpumus, attiecīgo reģistrēto personu uz noteiktu laiku (vienu vai diviem gadiem) izslēdz no reģistra, par to iekļaujot reģistrā publisku paziņojumu, kā noteikts 4. pielikumā.
VIII. Citu iestāžu un struktūru dalība
35. Eiropadome un Padome ir aicinātas iesaistīties reģistra darbībā. Citas ES iestādes, struktūras un aģentūras tiek aicinātas izmantot ar šo nolīgumu izveidoto sistēmu kā parauginstrumentu savai mijiedarbībai ar ES politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām organizācijām un pašnodarbinātajām personām.
IX. Nobeiguma noteikumi
36. Šis nolīgums aizstāj Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2011. gada 23. jūnija vienošanos, kuras darbība izbeigsies šā nolīguma piemērošanas dienas.
37. Reģistra darbību pārskata 2017. gadā.
38. Šis nolīgums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no ...(10) vai 2015. gada 1. janvāra atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.
Vienības, kas šā nolīguma spēkā stāšanās datumā jau ir reģistrētas, trīs mēnešu laikā pēc minētā datuma veic izmaiņas reģistrācijā, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām, kas noteiktas ar šo nolīgumu.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā — Eiropas Komisijas vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
1.pielikums
Pārredzamības reģistrs
organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā
Nodaļas
Raksturojums/piezīmes
I. Profesionālie konsultāciju/ juridiskie biroji/ pašnodarbinātie konsultanti
Apakšnodaļa
Profesionālas konsultācijas
Uzņēmumi, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.
Apakšnodaļa
Juridiskie biroji
Juridiskās firmas, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.
Apakšnodaļa
Pašnodarbinātie konsultanti
Pašnodarbināti konsultanti vai juristi, kas klientu interesēs veic darbības, kas saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm. Šī apakšnodaļa attiecas uz tādu vienību reģistrāciju, kas sastāv tikai no vienas personas.
II. Iekšējie lobisti un arodu/ uzņēmēju/ profesionālās asociācijas
Apakšnodaļa
Uzņēmumi un grupas
Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (ar vai bez juridiskā statusa), kas paši veic iekšējas darbības, kuras saistītas ar interešu pārstāvību, lobēšanu, reklamēšanu, līdzdalību sabiedrisko jautājumu risināšanā un attiecību veidošanu ar publiskām iestādēm.
Apakšnodaļa
Arodu un uzņēmēju asociācijas
Organizācijas (peļņu gūstošas vai bezpeļņas), kas pārstāv peļņu gūstošus uzņēmumus vai jauktas grupas un platformas
Apakšnodaļa
Arodbiedrības un profesionālās asociācijas
Darba ņēmēju, arodu vai profesiju interešu pārstāvība
Apakšnodaļa
Citas organizācijas, tostarp:
– vienības (peļņu gūstošas vai bezpeļņas), kas organizē pasākumus;
– ar interešu pārstāvību saistīti plašsaziņas līdzekļi vai uz pētniecību vērstas vienības, kas saistītas ar privātām peļņas interesēm;
– ad hoc koalīcijas un pagaidu struktūras (to dalībnieki gūst peļņu).
III. Nevalstiskās organizācijas
Apakšnodaļa
Nevalstiskas organizācijas, platforma, tīkli, ad hoc koalīcijas, pagaidu struktūras un citas līdzīgas organizācijas.
Bezpeļņas organizācijas (ar vai bez juridiska statusa), kas ir neatkarīgas no publiskām iestādēm vai komerciālām organizācijām, piemēram, fondi, labdarības organizācijas u. c.
Ikvienai šādai vienībai, tostarp tās peļņu gūstošajiem elementiem, jāreģistrējas II nodaļā.
IV. Ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes
Apakšnodaļa
Ideju laboratorijas un pētniecības iestādes
Specializētas ideju laboratorijas un pētniecības institūti, kas piedalās Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku.
Apakšnodaļa
Akadēmiskās iestādes
Iestādes, kuru galvenais uzdevums ir izglītošana, bet kuras piedalās arī Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku.
V. Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas
Apakšnodaļa
Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas
Juridiskas personas, biroji, tīkli vai asociācijas, kas izveidoti, lai veiktu pārstāvības darbības.
VI. Organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības utt.
Apakšnodaļa
Reģionālas struktūras
Nav paredzēts reģistrēt reģionus kā tādus un to pārstāvības birojus, taču tie var reģistrēties, ja vēlas. Ir paredzēts reģistrēt asociācijas vai tīklus, kas izveidoti, lai pārstāvētu reģionus kolektīvi.
Apakšnodaļa
Citas vietēja mēroga publiskās iestādes
Ir paredzēts reģistrēt visas citas vietēja mēroga publiskās iestādes, piemēram, vietējās un pilsētu pašvaldības vai to pārstāvības birojus, nacionālās asociācijas vai tīklus.
Apakšnodaļa
Publisko reģionālo iestāžu vai citu vietēja mēroga iestāžu transnacionālās asociācijas un tīkli
Apakšnodaļa
Citas publiskās vai jauktās vienības, kuras izveidotas saskaņā ar tiesību aktiem un kuru nolūks ir rīkoties sabiedrības interesēs
Ietver citas organizācijas ar publisku vai jauktu (publisku/privātu) statusu.
2.pielikums
Informācija, ko sniedz reģistrētās personas
I. VISPĀRĒJĀ UN PAMATA INFORMĀCIJA
a) Organizācijas nosaukums(-i), galvenā biroja adrese un adrese Briselē, Luksemburgā vai Strasbūrā, ja tāda ir, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, tīmekļa vietne;
b) par organizāciju juridiski atbildīgās personas un organizācijas vadītāja vai pārvaldošā partnera vārds un uzvārds vai attiecīgā gadījumā galvenais kontaktpunkts saistībā ar reģistrējamām darbībām (piemēram, atbildīgais par ES lietām); to personu vārdi un uzvārdi, kurām ir piešķirta atļauja iekļūt Eiropas Parlamenta telpās(11);
c) to personu skaits (dalībnieki, darbinieki u. c.), kas iesaistītas darbībās, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, un to personu skaits, kas saņēmušas ieejas caurlaidi, lai varētu iekļūt Eiropas Parlamenta telpās, kā arī laiks, ko ikviena persona pavadījusi šādu darbību veikšanai atbilstoši šādiem procentiem no pilnslodzes darbības: 25 %, 50 %, 75 % vai 100 %;
d) mērķi/pilnvaru apjoms – interešu jomas – darbības – darbības valstis – dalība tīklos – vispārēja informācija, kas ietilpst reģistra izmantošanas jomā;
e) dalība un attiecīgā gadījumā dalībnieku skaits (privātpersonas un organizācijas).
II. ĪPAŠA INFORMĀCIJA
A. DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS REĢISTRA IZMANTOŠANAS JOMA
Īpašu informāciju sniedz par galvenajiem tiesību aktu priekšlikumiem vai politikas jomām, kuriem pievērsusies reģistrētā persona, veicot darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Var norādīt atsauci uz citām īpašām darbībām, piemēram, pasākumiem vai publikācijām.
B. SAIKNES AR ES IESTĀDĒM
a) Dalība augsta līmeņa grupās, konsultatīvās komitejās, ekspertu grupās, citās ES atbalstītās struktūrās un platformās, u. c.
b) Dalība vai līdzdalība Eiropas Parlamenta sadarbības grupās vai nozaru forumos u. c.
C. FINANŠU INFORMĀCIJA PAR DARBĪBĀM, UZ KURĀM ATTIECAS REĢISTRA IZMANTOŠANAS JOMA
1. Visas reģistrētās personas:
a) iesniedz gada izmaksu aplēses saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Finanšu rādītāji attiecas uz pilnu darbības gadu un uz pēdējo pabeigto finanšu gadu, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu;
b) norāda no ES iestādēm saņemtā finansējuma apjomu un avotu pēdējā pabeigtā finanšu gadā, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas datu ikgadējās atjaunošanas dienu. Minētā informācija atbilst informācijai, kas iekļauta Eiropas finanšu pārredzamības sistēmā(12).
2. Profesionāliem konsultāciju/ juridiskajiem birojiem/ pašnodarbinātiem konsultantiem (sk. 1. pielikuma I nodaļu) papildus jāiesniedz:
a) apgrozījums saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, atbilstīgi šādai skalai:
Gada apgrozījums saistībā ar pārstāvības darbībām — euro
0 – 99 999
100 000 – 499 999
500 000 – 1 000 000
> 1 000 000
b) visu klientu saraksts, kuru interesēs tiek veiktas darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Ieņēmumus no klientiem saistībā ar pārstāvības darbībām norāda atbilstīgi šādai skalai:
Gada ieņēmumi (norādot kategoriju) no katra klienta saistībā ar pārstāvības darbībām — euro
0 – 9 999
10 000 – 24 999
25 000 – 49 999
50 000 – 99 999
100 000 – 199 999
200 000 – 299 999
300 000 – 399 999
400 000 – 499 999
500 000 – 599 999
600 000 – 699 999
700 000 – 799 999
800 000 – 899 999
900 000 – 1 000 000
> 1 000 000
c) ir paredzēts reģistrēt arī klientus. Profesionālo konsultāciju/ juridisko biroju/ pašnodarbināto konsultantu finanšu deklarācijas par klientiem (atbilstoši sarakstam un skalai) neatbrīvo minētos klientus no pienākuma ietvert apakšlīgumos paredzētās darbības savās deklarācijās, lai novērstu viņu deklarēto finanšu izdevumu pārāk zemu novērtēšanu.
3. Iekšējie lobisti un arodu/ uzņēmēju/ profesionālās asociācijas (1. pielikuma II nodaļa) papildus iesniedz:
apgrozījumu saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, iekļaujot summas, kas nepārsniedz 10 000 euro.
4. Nevalstiskās organizācijas — ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes — organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas — organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības u. c. (1. pielikuma III līdz VI nodaļa) papildus iesniedz:
a) informāciju par organizācijas kopējo budžetu;
b) sadalījumu pa galvenajām finansējuma summām un avotiem.
3.pielikums
Rīcības kodekss
Nolīguma puses uzskata, ka visiem interešu pārstāvjiem, kuri ar tām sadarbojas, neatkarīgi no tā, vai sadarbība notikusi vienu reizi vai vairākkārt un vai šie pārstāvji ir reģistrēti vai ne, būtu jārīkojas atbilstīgi šā rīcības kodeksa prasībām.
Attiecībās ar ES iestādēm un to locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, interešu pārstāvji:
a) vienmēr dara zināmu savu vārdu vai nosaukumu un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numuru, kā arī vienību vai vienības, kuru labā tie strādā vai kuras tie pārstāv; deklarē intereses, mērķus vai nolūkus, kurus tie vēlas sasniegt, un attiecīgā gadījumā klientus vai dalībniekus, kurus tie pārstāv;
b) neiegūst vai necenšas iegūt informāciju vai panākt kāda lēmuma pieņemšanu negodīgā ceļā vai izdarot nelikumīgu spiedienu, vai uzvedoties nepiedienīgi;
c) darījumos ar trešām personām nekad neapgalvo, ka tiem ir jebkādas oficiālas attiecības ar Eiropas Savienību vai kādu no tās iestādēm, nedz arī sniedz nepatiesu informāciju par sevi attiecībā uz reģistrācijas sekām nolūkā maldināt trešās personas vai Eiropas Savienības iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus, kā arī bez skaidri izteiktas atļaujas neizmanto ES iestāžu logotipus;
d) pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tie sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar darbībām, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un nav maldinoša; piekrīt tam, ka visa sniegtā informācija tiek pārbaudīta, kā arī apņemas sadarboties saistībā ar administratīviem pieprasījumiem sniegt papildu un atjauninātu informāciju;
e) nepārdod trešām personām no ES iestādēm iegūto dokumentu kopijas;
f) visumā ievēro visus ES iestāžu noteikumus, kodeksus un labas pārvaldības praksi un izvairās kavēt to īstenošanu un piemērošanu;
g) nemudina Eiropas Savienības iestāžu locekļus, Eiropa Savienības ierēdņus vai pārējos darbiniekus, šo locekļu palīgus vai praktikantus pārkāpt uzvedības noteikumus un standartus, kas viņiem jāievēro;
h) ja nodarbina bijušos Eiropas Savienības iestāžu ierēdņus vai pārējos darbiniekus vai ES iestāžu locekļu palīgus vai praktikantus, ņem vērā viņu pienākumu ievērot noteikumus un konfidencialitātes prasības, kas uz viņiem attiecas;
i) iepriekš lūdz atļauju Eiropas Parlamenta attiecīgajam deputātam vai deputātiem attiecībā uz visa veida līgumattiecībām ar jebkuru deputāta pakļautībā esošu personu vai tās nodarbināšanu;
j) ievēro visus noteikumus, kas ir paredzēti attiecībā uz bijušo Eiropas Parlamenta deputātu un bijušo Eiropas Komisijas locekļu tiesībām un pienākumiem;
k) informē visas pārstāvētās personas par saviem pienākumiem pret ES iestādēm.
Privātpersonas, kuras ir reģistrētas Eiropas Parlamentā, lai iegūtu personīgu un tālāk nenododamu caurlaidi iekļūšanai Eiropas Parlamenta telpās:
l) pārliecinās, ka Eiropas Parlamenta telpās ieejas caurlaide visu laiku tiek nēsāta tā, lai to varētu redzēt;
m) stingri ievēro attiecīgos Eiropas Parlamenta Reglamenta noteikumus;
n) piekrīt tam, ka visu lēmumu pieņemšana saistībā ar pieprasījumiem piešķirt piekļuvi Eiropas Parlamenta telpām ir tikai Parlamenta prerogatīva un ka reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt ieejas caurlaidi.
4.pielikums
Brīdinājumu, izmeklēšanas un sūdzību izskatīšanas procedūras
I. BrīdinājumI
Ikviena persona, izmantojot Pārredzamības reģistra tīmekļa vietnē pieejamo saziņas standarta veidlapu, var APRS iesniegt brīdinājuma paziņojumu par reģistrā iekļauto informāciju un neatbilstīgu reģistrāciju.
Brīdinājuma paziņojumi par reģistrā iekļauto informāciju tiks izskatīti kā paziņojumi par iespējamu neatbilstību 3. pielikumā ietvertā Rīcības kodeksa d) punktam(13). Attiecīgā reģistrētā persona tiks aicināta atjaunināt informāciju vai paskaidrot APRS to, kāpēc minētā informācija nav jāatjaunina. Ja attiecīgā reģistrētā persona nesadarbojas, var piemērot pasākumus, kas noteikti pasākumu tabulā (2.–4. rinda) šā pielikuma beigās.
II. SŪDZĪBAS
1. posms. Sūdzības iesniegšana
1. Ikviena persona var iesniegt sūdzību APRS, aizpildot Pārredzamības reģistra tīmekļa vietnē pieejamo standarta veidlapu. Minētajā veidlapā norāda:
a) reģistrēto personu, par kuru iesniegta sūdzība;
b) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju;
c) detalizētu informāciju par iespējamu neatbilstību rīcības kodeksam, tostarp iespējamos dokumentus vai citus materiālus, ar kuriem pamato sūdzību, kā arī norādi par sūdzības iesniedzējam nodarīto kaitējumu un pamatojumu aizdomām par tīšu rīcības kodeksa pārkāpumu.
Anonīmas sūdzības netiek izskatītas.
2. Sūdzībā norāda rīcības kodeksa klauzulas, kuras, pēc sūdzības iesniedzēja domām, ir pārkāptas. Visu to sūdzību statusu, kurās norādītos pārkāpumus APRS jau sākumā atzīst par netīšiem, var mainīt uz statusu „brīdinājums”.
3. Rīcības kodeksu piemēro tikai attiecībās starp interešu pārstāvjiem un ES iestādēm, un to nevar izmantot, lai regulētu attiecības trešo personu vai reģistrēto personu starpā.
2. posms. Pieņemamība
4. Pēc sūdzības saņemšanas APRS:
a) piecu darbdienu laikā sūdzības iesniedzējam sniedz apstiprinājumu par sūdzības saņemšanu;
b) pārbauda, vai uz sūdzību attiecas reģistra izmantošanas joma, kā noteikts 3. pielikumā iekļautajā rīcības kodeksā un iepriekš minētajā 1. posmā;
c) pārbauda, vai ir iesniegti sūdzību pamatojošie pierādījumi, piemēram, dokumenti, citi materiāli vai personīgi apgalvojumi; principā visu būtisko pierādījumu avotam jābūt vai nu attiecīgajai reģistrētajai personai, dokumentam, ko izdevusi trešā puse, vai publiski pieejamam avotam. Sūdzības iesniedzēja vērtējumi nav uzskatāmi par pierādījumiem;
d) pamatojoties uz b) un c) punktā minēto pārbaudi, izlemj par sūdzības pieņemamību.
5. Ja sūdzību atzīst par nepieņemamu, APRS par to rakstiski informē sūdzības iesniedzēju, norādot pieņemtā lēmuma pamatojumu.
6. Ja sūdzību atzīst par pieņemamu, APRS informē gan sūdzības iesniedzēju, gan arī attiecīgo reģistrēto personu par lēmumu un par īstenojamo procedūru, kas izklāstīta turpmāk.
3. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana — pārbaude un pagaidu pasākumi
7. APRS informē attiecīgo reģistrēto personu par sūdzības saturu un iespējami pārkāpto(‑ajām) klauzulu(‑ām) un vienlaikus aicina 20 darbdienu laikā sniegt paskaidrojumu saistībā ar minēto sūdzību. Lai pamatotu paskaidrojumu, reģistrētā persona minētajā termiņā var iesniegt arī profesionālas pārstāvības organizācijas izdotu memorandu, jo īpaši attiecībā uz reglamentētām profesijām vai organizācijām, kurām jāievēro profesionālās rīcības kodekss.
8. Ja paskaidrojums netiek sniegts 7. punktā norādītajā termiņā, attiecīgo reģistrēto personu uz laiku — līdz sadarbības atsākšanai — izslēdz no reģistra.
9. Visu informāciju, kas tiek iegūta izmeklēšanas laikā, izskata APRS, kas var pieņemt lēmumu par attiecīgās reģistrētās personas vai sūdzības iesniedzēja, vai šo abu personu uzklausīšanu.
10. Ja iesniegto materiālu pārbaudes laikā konstatē, ka sūdzība nav pamatota, APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par šajā sakarībā pieņemto lēmumu, norādot lēmuma pamatojumu.
11. Ja sūdzība ir pamatota, attiecīgo reģistrēto personu uz laiku — kamēr tiek veikti pasākumi, lai risinātu šo jautājumu (sk. 4. posmu), — izslēdz no reģistra, un, jo īpaši, ja šī persona nesadarbojas, tai var piemērot vairākus papildu pasākumus, tostarp izslēgšanu no reģistra un, ja nepieciešams, visu Eiropas Parlamenta ieejas caurlaižu atņemšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta iekšējām procedūrām (sk. 5. posmu un 2. līdz 4. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā).
4. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana — risinājums
12. Ja sūdzība ir pamatota un problemātiskie jautājumi ir konstatēti, APRS sadarbībā ar attiecīgo reģistrēto personu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nokārtotu un atrisinātu šos jautājumus.
13. Ja attiecīgā reģistrētā persona sadarbojas, APRS jāatvēl pietiekams laiks problēmas atrisināšanai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.
14. Ja rasts jautājuma iespējamais risinājums un attiecīgā reģistrētā persona sadarbojas, lai šādu risinājumu īstenotu, minētās reģistrētās personas reģistrāciju atjauno un sūdzības izskatīšanu slēdz. APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par pieņemto lēmumu, norādot pamatojumu.
15. Ja rasts jautājuma iespējamais risinājums, taču attiecīgā reģistrētā persona nesadarbojas, lai šādu risinājumu īstenotu, reģistrāciju attiecībā uz minēto reģistrēto personu dzēš no reģistra (sk. 2. un 3. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā). APRS informē gan attiecīgo reģistrēto personu, gan sūdzības iesniedzēju par pieņemto lēmumu, norādot pamatojumu.
16. Ja jautājuma iespējamā risinājuma īstenošanai nepieciešams trešās personas, tostarp dalībvalsts iestādes lēmums, APRS aptur galīgā lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz šāda lēmuma pieņemšanai.
17. Ja 40 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par sūdzību saskaņā ar 7. punktu reģistrētā persona nesadarbojas, tiek piemēroti pasākumi par pārkāpumu (sk. 5. posma 19. līdz 22. punktu un 2. līdz 4. rindu pasākumu tabulā).
5. posms. Par pieņemamu atzītas sūdzības izskatīšana — rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā piemērojamie pasākumi
18. Ja attiecīgā reģistrētā persona nekavējoties veic labojumus, APRS nosūta sūdzības iesniedzējam un attiecīgajai reģistrētajai personai rakstisku apstiprinājumu par faktiem un to labojumiem (sk. 1. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā).
19. Ja attiecīgā reģistrētā persona nerīkojas 17. punktā noteiktajā 40 dienu termiņā, to izslēdz no reģistra (sk. 2. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā) un tā zaudē iespēju saņemt jebkādus ar reģistrāciju saistītos stimulus.
20. Ja konstatēta nepiedienīga uzvedība, attiecīgo reģistrēto personu izslēdz no reģistra (sk. 3. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā) un tā zaudē iespēju saņemt jebkādus ar reģistrāciju saistītos stimulus.
21. Gadījumos, kas minēti 19. un 20. punktā, attiecīgo reģistrēto personu var no jauna iekļaut reģistrā, ja ir novērsti izslēgšanas iemesli.
22. Ja konstatē atkārtotu un tīšu nevēlēšanos sadarboties vai atkārtotu un tīšu nepiedienīgu uzvedību, vai būtiskus pārkāpumus (sk. 4. rindu pasākumu tabulā turpmāk tekstā), APRS pieņem lēmumu par pārreģistrācijas aizliegumu noteiktā laikposmā (1 vai 2 gadi atkarībā no pārkāpuma smaguma).
23. APRS informē attiecīgo reģistrēto personu un sūdzības iesniedzēju par ikvienu sankciju, kas pieņemta saskaņā ar 18. līdz 22. punktu vai 1. līdz 4. rindu pasākumu tabulā.
24. Ja APRS pieņemtais pasākums paredz ilglaicīgu izslēgšanu no reģistra (sk. 4. rindu pasākumu tabulā), attiecīgā reģistrētā persona 20 darbdienu laikā pēc paziņojuma par pasākumu saņemšanas Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāriem var iesniegt pamatotu pieprasījumu pārskatīt pieņemto pasākumu.
25. Pēc 20 dienu termiņa vai pēc tam, kad ģenerālsekretāri pieņēmuši galīgo lēmumu, informē Eiropas Parlamenta attiecīgo priekšsēdētāja vietnieku un Komisijas attiecīgo priekšsēdētāja vietnieku un pasākumu dara publiski zināmu reģistrā.
26. Ja lēmums par pārreģistrācijas aizliegumu noteiktā laikposmā liedz iespēju saņemt atļauju piekļuvei Eiropas Parlamenta telpām, kā interešu pārstāvim, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs iesniedz Kvestoru kolēģijai priekšlikumu un aicina apstiprināt attiecīgajai(‑ām) personai(‑ām) piešķirtās piekļuves atļaujas atsaukšanu minētajā laikposmā.
27. Savos lēmumos par piemērojamiem pasākumiem saskaņā ar šo pielikumu APRS pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes un labas pārvaldības principus. APRS darbību koordinē Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta nodaļas vadītājs, un tas darbojas Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru pakļautībā, kuri tiek pienācīgi informēti.
Rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzēto pasākumu tabula
Pārkāpuma veids (skaitļi attiecas uz punktiem iepriekš tekstā)
Pasākums
Pasākuma publicēšana reģistrā
Oficiāls lēmums liegt iespēju piekļūt Eiropas Parlamenta telpām
1.
Nekavējoties novērsts pārkāpums (18)
Rakstisks paziņojums, kurā atzīti fakti un to labojumi
Nē
Nē
2.
Nesadarbošanās ar APRS (19 un 21)
Izslēgšana no reģistra, atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām anulēšana un aizliegums saņemt citus stimulus
Nē
Nē
3.
Nepiedienīga uzvedība (20 un 21)
Izslēgšana no reģistra, atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām anulēšana un aizliegums saņemt citus stimulus
Nē
Nē
4.
Atkārtota un tīša nesadarbošanās vai atkārtota nepiedienīga uzvedība (22), un/vai būtisks pārkāpums
a) Izslēgšana no reģistra uz vienu gadu un atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām (kā akreditētam interešu grupas pārstāvim) oficiāla anulēšana.
b) Izslēgšana no reģistra uz diviem gadiem un atļaujas piekļūt Eiropas Parlamenta telpām (kā akreditētam interešu grupas pārstāvim) oficiāla anulēšana.
Jā, ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru lēmumu
Profesionālās rīcības kodeksā, kas jāievēro reģistrējamai personai, var būt noteiktas saistības, kas ir stingrākas nekā prasības, kas noteiktas 3. pielikumā iekļautajā rīcības kodeksā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001, 43. lpp.).
Reģistrācijas procesa beigās reģistrējamās personas var pieprasīt atļauju par piekļuvi Eiropas Parlamenta telpām. Reģistrā norāda to fizisko personu vārdus un uzvārdus, kuras saņēmušas Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides. Reģistrācija nenodrošina automātiskas tiesības saņemt šādu ieejas caurlaidi.
Rīcības kodeksa d) punkts nosaka, ka interešu pārstāvji savās attiecībās ar ES iestādēm, to locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem „pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tie sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar darbībām, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un nav maldinoša” un „piekrīt tam, ka visa sniegtā informācija tiek pārbaudīta, kā arī apņemas sadarboties saistībā ar administratīviem pieprasījumiem sniegt papildu un atjauninātu informāciju”.
Augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksme par izaugsmi un nodarbinātību
425k
66k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par augstākā līmeņa trīspusējo sociālo lietu sanāksmi par izaugsmi un nodarbinātību (COM(2013)0740 – 2013/0361(APP))
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2013)0740),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas starpposma ziņojumu (A7‑0136/2014),
1. prasa Padomei ņemt vērā šādus labojumus:
Padomes lēmuma priekšlikumā būtu jāizdara šādi labojumi:
Komisijas ierosinātais teksts
Labojums
Labojums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 8.apsvērums
(8) Savos 2013. gada 28. jūnija secinājumos Eiropadome norādīja, ka EMS sociālā dimensija būtu jāstiprina, un uzsvēra, ka sociālajiem partneriem un sociālajam dialogam šajā kontekstā ir īpaši svarīga nozīme. Tāpēc Komisija savā 2013. gada 2. oktobra paziņojumā (COM(2013)690) par EMS sociālās dimensijas pastiprināšanu apskatīja jautājumu par sociālā dialoga veicināšanu valsts un ES līmenī un nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt Padomes 2003. gada lēmumu.
(8) Savos 2013. gada 28. jūnija secinājumos Eiropadome norādīja, ka EMS sociālā dimensija būtu jāstiprina, un uzsvēra, ka sociālajiem partneriem un sociālajam dialogam šajā kontekstā ir īpaši svarīga nozīme. Tāpēc Komisija savā 2013. gada 2. oktobra paziņojumā (COM(2013)0690) par EMS sociālās dimensijas pastiprināšanu apskatīja jautājumu par sociālā dialoga veicināšanu valsts un ES līmenī un nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt Padomes 2003. gada lēmumu,kā arī atsaucās uz augstākā līmeņa trīspusējo sociālo lietu sanāksmi kā īpaši svarīgu iespēju iesaistīt sociālos partnerus Eiropas pusgada procesā.
Labojums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 9.aapsvērums (jauns)
(9a) Eiropas sociālo partneru 2013. gada 24. oktobrī pieņemtajā deklarācijā par sociālo partneru iesaisti Eiropas ekonomiskajā pārvaldībā ES sociālie partneri apstiprināja savu atbalstu augstākā līmeņa trīspusējai sociālo lietu sanāksmei par izaugsmi un nodarbinātību un prasīja, lai saistībā ar Eiropas pusgadu pastāvētu saskaņots sociālo partneru konsultāciju process.
Labojums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 1. pants
Augstākā līmeņa trīspusējās sanāksmes par izaugsmi un nodarbinātību uzdevums ir atbilstoši Līgumam un pienācīgi ņemot vērā Savienības iestāžu un struktūru pilnvaras nodrošināt to, ka pastāv nepārtraukta saskaņotība starp Padomi, Komisiju un sociālajiem partneriem. Tā ļauj sociālajiem partneriem Eiropas līmenī, sava sociālā dialoga kontekstā, sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas dažādo elementu īstenošanā. Šim nolūkam tā balstās uz sākotnējo stadiju darbu un apspriešanām, kas notiek starp Padomi, Komisiju un sociālajiem partneriem dažādajos saskaņošanas forumos attiecībā uz ekonomikas, sociāliem un nodarbinātības jautājumiem.
Augstākā līmeņa trīspusējās sanāksmes par izaugsmi un nodarbinātību uzdevums ir atbilstoši Līgumam un pienācīgi ņemot vērā Savienības iestāžu un struktūru pilnvaras nodrošināt to, ka pastāv nepārtraukta saskaņotība starp Padomi, Komisiju un sociālajiem partneriem, kā arī koordinācija starp to stratēģijām, kas vērstas uz augstu kvalitatīvas un ilgtspējīgas nodarbinātības līmeni. Tā ļauj sociālajiem partneriem Eiropas līmenī, sava sociālā dialoga un speciālo zināšanu kontekstā, sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas dažādo elementu īstenošanā. Šim nolūkam tā balstās uz sākotnējo stadiju darbu un apspriešanām, kas notiek starp Padomi, Komisiju un sociālajiem partneriem dažādajos saskaņošanas forumos attiecībā uz ekonomikas, sociāliem un nodarbinātības jautājumiem.
Labojums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1. punkts
1. Augstākā līmeņa sanāksmē piedalās Eiropadomes priekšsēdētājs, Padomes prezidentvalsts un divas nākamās prezidentvalstis, Komisija un sociālie partneri, kas tiek pārstāvēti visaugstākajā līmenī. Piedalās arī minēto triju prezidentvalstu ministri un komisārs, kas atbild par nodarbinātības un sociālajām lietām. Atkarībā no darba kārtības var arī tikt uzaicināti piedalīties citi ministri no šīm trim prezidentvalstīm un citi komisāri.
1. Augstākā līmeņa sanāksmē piedalās Eiropadomes priekšsēdētājs, Padomes prezidentvalsts un divas nākamās prezidentvalstis, Komisija un sociālie partneri, kas tiek pārstāvēti visaugstākajā līmenī. Piedalās arī minēto triju prezidentvalstu ministri un komisārs, kas atbild par nodarbinātības un sociālajām lietām. Atkarībā no darba kārtības var arī tikt uzaicināti piedalīties citi ministri no šīm trim prezidentvalstīm, citi komisāri un Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaspriekšsēdētājs.
Labojums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 1. daļa
Katrā delegācijā ir Eiropas starpnozaru organizāciju pārstāvji, kas pārstāv vai nu vispārējās intereses, vai konkrētākas uzraudzības un vadības personāla un mazo un vidējo uzņēmumu intereses Eiropas līmenī.
Katrā delegācijā ir Eiropas starpnozaru organizāciju pārstāvji, kas pārstāv vai nu vispārējās intereses, vai konkrētākas uzraudzības un vadības personāla un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu intereses Eiropas līmenī.
Labojums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 3. punkts – 2. daļa
Tehnisko koordināciju nodrošina Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (EAK) darba ņēmēju delegācija un Eiropas Biznesa konfederācijas (BUSINESSEUROPE) darba devēju delegācija. EAK un BUSINESSEUROPE nodrošina, lai viedokļi, ko paudušas īpašās un nozaru organizācijas, tiek pilnā mērā ņemti vērā to ieguldījumos, un attiecīgā gadījumā savās delegācijās iekļauj pārstāvjus no dažām šādām organizācijām.
Tehnisko koordināciju nodrošina Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (EAK) darba ņēmēju delegācija un Eiropas Biznesa konfederācijas (BUSINESSEUROPE) darba devēju delegācija. EAK un BUSINESSEUROPE nodrošina, lai viedokļi, ko paudušas īpašās un nozaru organizācijas, tiek pilnā mērā ņemti vērā to ieguldījumos, un attiecīgā gadījumā savās delegācijās iekļauj pārstāvjus,kuri ir pilnvaroti izteikties, no dažām šādām organizācijām.
Labojums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 1. punkts
1. Augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtību kopīgi nosaka Padome, Komisija un darba ņēmēju un darba devēju starpnozaru organizācijas, kas piedalās sanāksmes darbā. Šajā nolūkā notiek sagatavošanas sanāksmes starp Padomes, Komisijas dienestiem un ar EAK un BUSINESSEUROPE.
1. Augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtību kopīgi un pamatojoties uz vienlīdzīgu savstarpēju sadarbību nosaka Padome, Komisija un darba ņēmēju un darba devēju starpnozaru organizācijas, kas piedalās sanāksmes darbā. Šajā nolūkā notiek sagatavošanas sanāksmes starp Padomes, Komisijas dienestiem un ar EAK un BUSINESSEUROPE.
Labojums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 2. punkts
2. Darba kārtības jautājumus apspriež Padome, tiekoties savā nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu apspriešanas sastāvā.
2. Darba kārtības jautājumus apspriež Padome, tiekoties savā nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu apspriešanas sastāvā, atbilstoši balstoties uz visu tikšanās sagatavošanas struktūru ieguldījumu.
Labojums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 1. punkts
1. Augstākā līmeņa sanāksme notiek vismaz divreiz gadā. Sanāksmes notiek pavasarī un rudenī pirms attiecīgajām Eiropadomes sesijām.
1. Augstākā līmeņa sanāksme notiek vismaz divreiz gadā. Sanāksmes notiek pavasarī un rudenī pirms attiecīgajām Eiropadomes sesijām, un sanāksmes rezultātus iesniedz lēmuma pieņemšanai nākamajā Eiropadomē.
Labojums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 5. pants
2.uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
Abi priekšsēdētāji izstrādā Augstākā līmeņa sanāksmes diskusiju kopsavilkumus, lai informētu attiecīgās Padomes struktūras un plašu sabiedrību.
Abi priekšsēdētāji izstrādā Augstākā līmeņa sanāksmes diskusiju kopsavilkumus, lai informētu attiecīgos Padomes sastāvus, Eiropas Parlamentu, un plašu sabiedrību.
Sarunas par DFS 2014.−2020. gadam — gūtā pieredze un turpmākie pasākumi
381k
90k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par sarunām par DFS 2014.−2020. gadam — gūtā pieredze un turpmākie pasākumi (2014/2005(INI))
— ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.−2020. gadam (COM(2011)0398), kas grozīts 2012. gada 6. jūlijā (COM(2012)0388), un projektu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2011)0403),
— ņemot vērā to, ka tas 2013. gada 19. novembrī sniedza piekrišanu DFS regulai(1) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu un tajā pašā dienā apstiprināja Iestāžu nolīguma(2) noslēgšanu,
— ņemot vērā DFS un Iestāžu nolīgumu, kas galīgajā versijā tika pieņemts 2013. gada 2. decembrī un publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2013. gada 20. decembrī,
— ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(3),
— ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(4),
— ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(5),
— ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(6),
— ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta attiecībām ar iestādēm, kas pārstāv valstu valdības(7),
— ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
— ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7‑0254/2014),
A. tā kā vienošanās par DFS 2014.−2020. gadam tika panākta ilgās un grūtās sarunās, kas risinājās divarpus gadu garumā; tā kā galīgo politisko vienošanos varēja panākt tikai augstākajā politiskajā līmenī starp trim augstākajām amatpersonām (Parlamenta un Komisijas priekšsēdētājiem un Padomes prezidentvalsts vadītāju) saskaņā ar LESD 324. pantu;
B. tā kā Eiropadomes nolemtais un Parlamenta galu galā atbalstītais nākamās DFS apmērs (EUR 960 miljardi saistību apropriācijās un EUR 908 miljardi maksājumu apropriācijās 2011. gada cenās) salīdzinājumā ar DFS 2007.−2013. gadam ir samazinājies (saistību apropriācijas — par 3,5 % un maksājumu apropriācijas — par 3,7 %), lai gan ES kompetences pēc Lisabonas līguma ir pieaugušas un Savienība ir paplašinājusies, tagad aptverot 28 dalībvalstis; tā kā ar šādu līdzekļu apmēru nepietiek, lai sasniegtu ES politiskos mērķus un izpildītu saistības, jo īpaši tās, kas paredzētas stratēģijā „Eiropa 2020”;
C. tā kā ES gada budžets turpmākajos gados joprojām būs aptuveni 1 % no ES NKI, proti, tikpat liels kā 20. gs. 90.-to gadu sākumā, ievērojami atpaliekot no sākotnēji 1992. gadā noteiktā un vēlāk 2010. gadā atkārtoti apstiprinātā pašu resursu maksimālā apjoma 1,29 % apmērā no ES NKI saistību apropriācijām un 1,23 % apmērā no ES NKI maksājumu apropriācijām;
D. tā kā, nespējot politiski mainīt Eiropadomes noteiktās DFS kopsummas, Parlaments koncentrējās uz DFS īstenošanas uzlabošanu, sarunās veiksmīgi panākot vairāku svarīgu jaunu noteikumu iekļaušanu, kas palīdzēs nodrošināt to, ka jaunā finanšu shēma un jaunais ES gada budžets ir vairāk vērsts uz darbību, saskaņotāks, pārredzamāks un ar tiem ir iespējams labāk reaģēt uz ES iedzīvotāju vajadzībām, kā arī to, ka DFS paredzētais maksimālais apjoms tiek izmantots pēc iespējas pilnīgāk; tā kā šie noteikumi jo īpaši attiecas uz jauno kārtību, kas saistīta ar DFS pārskatīšanu, elastību un ES budžeta vienotību un pārredzamību, kā arī turpmāku iesaistīšanos ES budžeta finansēšanas reformēšanā (kopīgais paziņojums par pašu resursiem);
E. tā kā saskaņā ar pamatprincipu „vienošanās nav panākta ne par ko, kamēr nav panākta vienošanās par visu” Parlaments 2013. gada 19. novembrī sniedza piekrišanu jaunajai DFS regulai un apstiprināja jauno Iestāžu nolīgumu pēc tam, kad Padome bija izpildījusi Parlamenta 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā iekļautos nosacījumus, tostarp par papildu EUR 11,2 miljardu pieņemšanu maksājumu apropriācijās 2013. gadam;
F. tā kā Padome nav guvusi nekādus panākumus attiecībā uz ļoti nepieciešamo reformu pašreizējā ES budžeta finansēšanas sistēmā, lai gan Komisija bija nākusi klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem, kuru mērķis bija ne tikai izkļūt no strupceļa, ko radījis patiesas pašu resursu sistēmas trūkums, bet arī padarīt ES budžeta finansēšanas sistēmu vienkāršāku, taisnīgāku un ES iedzīvotājiem pārredzamāku;
G. tā kā pēc vienošanās par DFS 2014.–2020. gadam DFS joprojām neatbilst Parlamenta un Komisijas pilnvaru termiņiem, kas sākas 2014. gadā;
H. tā kā netika izmantotas Lisabonas līgumā nodrošinātās iespējas grozīt lēmumu pieņemšanas procedūras attiecībā uz DFS un pašu resursiem;
1. pauž dziļu nožēlu par to, ka gan procedūra, kuras rezultātā tika panākta vienošanās par DFS 2014.−2020. gadam, gan politiskās debates saistībā ar minētajām sarunām skaidri parādīja to, ka trūkst kopīga skatījuma par ES budžetu un politiskajām prioritātēm un ka ES iestāžu nostājas ārkārtīgi atšķiras, un tajās netika ievērota Lisabonas līgumā paredzētā Parlamenta palielinātā loma un prerogatīvas; tādēļ uzskata — ir ārkārtīgi svarīgi, ka šajā ziņojumā tiek izmantota vajadzīgā politiskā un institucionālā pieredze, kas var kalpot par pamatu turpmāku sarunu sagatavošanai, jo īpaši saistībā ar pēcvēlēšanu periodā plānoto DFS pārskatīšanu, ko Komisija sāks vēlākais 2016. gada beigās;
Politiski apsvērumi
2. atzīst, ka fiskālā konsolidācija, ar ko pašlaik saskaras dalībvalstis, kavēja panākt vērienīgāku vienošanos par DFS 2014.−2020. gadam; pauž dziļu nožēlu par to, ka netika pienācīgi atzīta ES budžeta kā svarīga kopīga politikas instrumenta nozīme pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes pārvarēšanā; norāda, ka ES budžets ir galvenokārt ieguldījumu budžets, kas rada unikālu satvaru to valstu centienu koordinēšanai un stiprināšanai, kuri tiek īstenoti, lai atjaunotu izaugsmi, uzlabotu konkurētspēju un radītu nodarbinātību visā Eiropas Savienībā;
3. ir patiesi noraizējies par to, ka „taisnīgas peļņas” arguments gadiem ilgi kaitē Padomē notiekošām debatēm par budžetu, kurās drīzāk vajadzētu dominēt argumentam par Eiropas pievienoto vērtību; uzskata — lai gan šīs debates norisinājās, vēl pirms tika ieviests uz NKI balstītu resursu jēdziens, situācija nopietni saasinājās pašreizējās ES finansēšanas sistēmas dēļ, jo tajā aptuveni 74 % ienākumu veido uz NKI balstītas valstu iemaksas, nevis patiesi pašu resursi, kā paredzēts Romas līgumā un visos turpmākajos ES līgumos; uzskata, ka šādā sistēmā nesamērīgs uzsvars tiek likts uz dalībvalstu neto bilancēm un tās dēļ ES budžeta finansēšanā ir pakāpeniski ieviestas sarežģītas un nepārredzamas atlaides un citi korekcijas mehānismi;
4. uzskata, ka šāda loģika guva virsroku arī, 2013. gada 8. februārī Eiropadomē panākot vienošanos par DFS; pauž nožēlu par to, ka tajā brīdī tika noteikts arī valstīm piešķiramo līdzekļu apmērs, jo īpaši no divām jomām, kurās ir vislielākie ES budžeta izdevumi, — lauksaimniecības un kohēzijas politikas; īpaši pauž kritiku par to, ka valstu un valdību vadītāju sarunu laikā tika apstiprināts vēl lielāks īpašu piešķīrumu un „dāvanu” saraksts, kura pamatā nebija objektīvi un pārbaudāmi kritēriji, bet kurš drīzāk atspoguļo dalībvalstu ietekmīgumu, sarunās cenšoties aizstāvēt savas nacionālās intereses un nodrošināt maksimālu neto peļņas apmēru; nosoda pārredzamības trūkumu šīs vienošanās panākšanā un Padomes un Komisijas nevēlēšanos nodrošināt Parlamentam visus atbilstīgos dokumentus; uzsver to, ka Eiropas pievienotajai vērtībai būtu jādominē pār valstu interesēm;
5. stingri noraida šādu tīri grāmatvedisku skatījumu uz ES budžetu, kurā netiek ņemta vērā Eiropas pievienotā vērtība un ES solidaritātes princips un netiek novērtēta ES budžeta pašreizējā un iespējamā nozīme ekonomikas pārvaldības stiprināšanā; uzsver, ka ES budžets ir galvenokārt ieguldījumu budžets, kam ir spēcīgs sviras efekts, kurš rada iespēju īstenot virkni projektu, ko citkārt būtu grūti vai neiespējami īstenot, tas ir katalizators izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības nodrošināšanai visā Savienībā un spēcīgs stimuls reformu īstenošanai; tādēļ pauž dziļu nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis, šķiet, uzskata valsts iemaksas ES budžetā tikai kā izmaksas, kas būtu jāsamazina līdz minimumam;
6. pauž nožēlu par to, ka Eiropadome, pieņemot lēmumu par DFS 2014.−2020. gadam kopējo apmēru, izmantoja lejupēju pieeju, kas savukārt liecina par uztraucošu neatbilstību ES politiskajām saistībām, kuras Eiropadome ir uzņēmusies, un tās nevēlēšanos šo saistību izpildei piešķirt pienācīgu finansējumu; uzskata, ka tieši pretēji šis lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz augšupēju pieeju un rūpīgi izvērtējot ES finansiālās vajadzības un politiskos mērķus, kas iekļauti ES daudzgadu programmās un politikas nostādnēs, kuras definējusi likumdevēja iestāde;
7. tādēļ ir pārliecināts, ka, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par finanšu shēmu, vispirms ir jāsarīko patiesas politiskas debates par ES budžeta nozīmi, darbību un pievienoto vērtību, kā arī tā atbilstību Savienības pieņemtajai politiskajai stratēģijai un Savienībai noteiktajām darbības prioritātēm un mērķiem, un lēmuma pieņemšanā jāpamatojas uz šo debašu iznākumu; uzskata — lai apvienotu dažādos skatījumus par to, ko simbolizē ES budžets un ko ar to ir iespējams sasniegt, šīs debates būtu jāorganizē savlaicīgi un tajās būtu jāiesaista ne tikai trīs ES iestādes un visi valstu parlamenti, bet arī dalībvalstu augstākā politiskā līmeņa pārstāvji;
8. turklāt ir pārliecināts, ka taustāmu progresu var sasniegt, tikai padziļināti reformējot ES budžeta finansēšanu, ievērojot Līguma būtību un jēgu un atgriežoties pie patiesas, skaidras, vienkāršas un taisnīgas pašu resursu sistēmas; uzsver, ka, ieviešot vienu vai vairākus jaunus pašu resursu veidus, līdz minimumam tiktu samazinātas uz NKI balstītas iemaksas ES budžetā un attiecīgi samazināts slogs valsts kasēm; atkārtoti pauž stingru apņemšanos iesaistīties jebkādos procesos, kuru rezultātā tiktu reformēta pašu resursu sistēma, kura šobrīd ir sarežģīta, nepārredzama un neefektīva; pauž nožēlu par to, ka galīgā Padomes vienošanās par pašu resursiem ir vēl sarežģītāka nekā iepriekšējā sistēma, jo tajā ir paredzētas jaunas atlaides un izņēmumi;
Institucionāli apsvērumi
9. atgādina, ka, īpašajai SURE komitejai 2011. gada jūnijā iesniedzot ziņojumu, Parlaments bija pirmā ES iestāde, kas nāca klajā ar savu skatījumu par DFS 2014.−2020. gadam un norādīja uz nepieciešamību reformēt ES budžeta finansēšanu; uzskata, ka šī iepriekšējā sagatavošanās palīdzēja Parlamentam iegūt plašu vienprātību attiecībā uz politiskām prioritātēm un saglabāt vienotību visā turpmākajā sarunu procesā; turklāt uzskata, ka, Komisijai, izstrādājot priekšlikumus par DFS un pašu resursiem, šis ziņojums noderēja kā vadlīnijas, un atzinīgi vērtē regulāro politisko dialogu, kas izveidojās starp abām iestādēm visos šā ziņojuma sagatavošanas posmos; uzskata, ka šī prakse būtu jāpilnveido un jāpārveido par strukturētāku dialogu, kurā abas iestādes iesaistās, pirms tiek iesniegti jebkādi priekšlikumi par DFS;
10. atgādina, ka saskaņā ar LESD 312. pantu Padome pēc tam, kad saņēmusi Parlamenta piekrišanu, vienbalsīgi pieņem DFS regulu, bet visas trīs ES iestādes veic „visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu”; tādēļ norāda, ka Līgumā nav paredzēta konkrēta procedūra Parlamenta iesaistīšanai sarunās par DFS un ka šī kārtība pakāpeniski tika iedibināta, pēc Parlamenta iniciatīvas veicot virkni ad hoc pasākumu, par kuriem tika panākta vienošanās politiskā līmenī;
11. pauž nožēlu par to, ka, pirms Eiropadomē 2013. gada 8. februārī tika panākta vienošanās par DFS, nenotika jēgpilnas sarunas starp Parlamentu un Padomi; uzskata, ka vairākas Parlamenta sarunu grupas un secīgo Padomes prezidentvalstu pārstāvju sanāksmes, kas notika attiecīgo Vispārējo lietu padomes sanāksmju starplaikos, un Parlamenta piedalīšanās neformālajās Padomes sanāksmēs, kurās tika pārrunāti DFS jautājumi, tikai daļēji veicināja informācijas apmaiņu starp Padomi un Parlamentu; tādēļ uzskata, ka Parlamentam ir jābalstās uz gūto pieredzi un jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai palielinātu savu ietekmi uz gaisotni, grafiku un saturu sarunās ar Padomi, panākot to, ka Padome vairāk ņem vērā Parlamenta argumentus un nostājas;
12. pauž nožēlu par to, ka, lai gan Parlaments pret to stingri iebilda, visās secīgajās sarunu paketēs, ar kurām nāca klajā dažādas Padomes prezidentvalstis, un, visbeidzot, 2013. gada 8. februārī pieņemtās Padomes vienošanās par DFS tekstā bija iekļauta virkne leģislatīvu elementu, par kuriem lēmums būtu bijis jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; uzsver, ka juridiski nepieciešamo Padomes vienprātību par DFS regulu varēja panākt tikai, neiekļaujot noteiktas lielas politikas izmaiņas ES nozaru politikas pamatnostādnēs un tādējādi skaidrā pretrunā Līgumiem kavējot to, ka saskaņā ar koplēmuma procedūru tiek ņemtas vērā Parlamenta prerogatīvas un jo īpaši tiesības izdarīt grozījumus līdzvērtīgi Padomei;
13. norāda, ka īstas sarunas par DFS regulu un Iestāžu nolīgumu tika sāktas tikai 2013. gada maijā, kad Padomes sarunu vadītājiem vēl nebija piešķirts oficiāls sarunu mandāts, taču viņi uzskatīja, ka Eiropadomē panāktā vienošanās par DFS ir vienīgais atsauces punkts, kas nav apspriežams; uzsver, ka šādas attieksmes dēļ tika nelietderīgi zaudēts laiks, turklāt tas bija arī nepieņemams Padomes mēģinājums neiekļaut sarunās konkrētus tematus, liekot Parlamentam cīnīties, tostarp augstākajā politiskajā līmenī, par to, lai sarunas notiktu par katru DFS regulas pantu un Iestāžu nolīguma punktu;
14. atgādina, ka saskaņā ar Līgumu Eiropadomei nav likumdošanas funkciju; tādēļ uzstāj, ka Eiropadomes secinājumi ir jāuzskata par sarunu vadlīnijām Padomei un ka tie nekādā gadījumā nav neapstrīdami ierobežojumi, kurus nedrīkst apspriest ar Parlamentu; prasa ieviest standarta formulējumu, ar kuru tiek atgādināts, ka Eiropadomes secinājumos ir jāņem vērā LESD 15. panta 1. punkta noteikumi;
15. pauž dziļu nožēlu par to, ka tāda pati problēma bija vērojama sarunās par ES daudzgadu programmām, jo īpaši lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomā; norāda, ka Padome vairākos gadījumos atteicās pat atsaukties uz šo juridisko pamatu aspektiem, kas saistīti ar DFS; uzsver ievērojamos centienus un laiku, ko Parlaments ieguldīja, lai nodrošinātu to, ka sarunās tiek iekļauti visi to juridisko pamatu punkti, par kuriem Padome un Parlaments izlēma saskaņā ar koplēmuma procedūru; ar gandarījumu konstatē, ka Parlamenta sarunu vadītājiem beigu beigās izdevās apstrīdēt dažas Eiropadomē panāktās vienošanās daļas;
16. norāda, ka Parlaments beigās neapstrīdēja DFS paredzētās summas (kopējo apmēru un sadalījumu pa kategorijām), par kurām Eiropadome bija pieņēmusi lēmumu, atzīstot, ka šā lēmuma pieņemšanas brīdī situācija ekonomikas un finanšu jomā bija īpaši sarežģīta; tomēr uzsver, ka to nebūt nevajadzētu uzskatīt par precedentu, un atkārtoti pauž savu nostāju — DFS paredzētās summas un ikviena cita Eiropadomes panāktās politiskās vienošanās daļa ir jāiekļauj sarunās ar Parlamentu;
17. uzsver nepieciešamību ievērojami uzlabot kārtību, kādā notiks sarunas par turpmākajām DFS, lai izvairītos no strupceļa un sarunu laikā ietaupītu vērtīgo laiku un resursus; uzskata, ka šī kārtība būtu jāpadara oficiāla, augstākajā politiskajā līmenī noslēdzot vienošanos, kurā tiktu ņemti vērā nesenajās sarunās konstatētie trūkumi un pilnībā aizsargāta Parlamenta loma un prerogatīvas, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību; uzskata, ka šī kārtība būtu vēlāk jāiekļauj Iestāžu nolīgumā, tāpat kā tas tika izdarīts ar budžeta procedūru;
18. norāda — lai nodrošinātu konsekvenci paralēli notiekošajās sarunās par DFS un vairāk nekā 60 daudzgadu programmu likumdošanas pamatiem, Parlamentā ir milzīgā apmērā jāveic informācijas apmaiņa un koordinācija; uzsver to, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodalīt jautājumus, kurus jāpieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, un pēc iespējas lielākā mērā jāpatur tos attiecīgo komiteju kompetencē; ierosina, ka nākamajās sarunās par DFS Eiropas Parlamentam būtu jāizskata tiesību aktu priekšlikumi paralēli un beigu beigās jāpieņem tie kā vienots kopums, pēc iespējas lielākā mērā ievērojot principu „vienošanās nav panākta ne par ko, kamēr nav panākta vienošanās par visu”;
19. ir pārliecināts, ka, pamatojoties uz nepieciešamību izvairīties no kādas dalībvalsts veto, noteikums par vienprātību Padomē nozīmē, ka panāktā vienošanās ir mazākais kopsaucējs; uzsver, ka pāreja uz lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu saistībā ar DFS regulu atbilstu ne tikai parastajai likumdošanas procedūrai, ko izmanto faktiski visu ES daudzgadu programmu pieņemšanai, bet arī ikgadējai ES budžeta pieņemšanas procedūrai;
20. norāda, ka Eiropadome varētu izmantot vispārējo pārejas klauzulu (LES 48. panta 7. punkts), lai saistībā ar pašu resursu un DFS lēmumiem pārietu uz kvalificētu balsu vairākumu un parasto likumdošanas procedūru; turklāt atgādina, ka saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu attiecībā uz DFS jebkurā gadījumā ir atļauta lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu; mudina Eiropadomi izmantot abas šīs pārejas klauzulas to paredzētajam mērķim, lai racionalizētu lēmumu pieņemšanu Padomē un ierobežotu to, kādā mērā valstu „taisnīgas peļņas” (juste retour) politika dominē pār visas Savienības kopējo interešu formulējumu;
DFS 2014.−2020. gadam — turpmākie pasākumi
21. paziņo par savu nodomu nodrošināt to, lai visi jaunie noteikumi, kas tika veiksmīgi iekļauti DFS regulā un Iestāžu nolīgumā, tiktu pilnībā izmantoti ikgadējā budžeta procedūrā; sagaida, ka Padome necentīsies uzspiest šo noteikumu, jo īpaši noteikumu par visu īpašo instrumentu būtību un tvērumu, ierobežotu interpretāciju, bet rīkosies atbildīgi un apstiprinās apropriācijas, kas nepieciešamas, lai segtu gan iepriekšējās saistības, gan neparedzētus izdevumus, pat ja tādēļ būtu jāpārsniedz DFS ikgadējais maksimālais apjoms; šajā sakarībā atgādina, ka 2014.−2020. gada DFS paredzētais maksimālais apjoms ir daudz mazāks nekā pašu resursu maksimālais apjoms;
22. īpaši uzsver jaunos noteikumus par elastību, kas ļautu pēc iespējas vairāk izmantot DFS attiecīgo maksimālo apjomu saistību un maksājumu apropriācijām; uzsver, ka vairs nevar izmantot iepriekšējās finanšu shēmās piemēroto praksi, proti, ikgadējā ES budžeta apmēru noteikt daudz mazāku nekā DFS paredzētais maksimālais apjoms, jo īpaši maksājumu apropriācijās;
23. šajā sakarībā uzsver, ka uzkrāto nesamaksāto saistību apmērs ir sasniedzis kritisko robežu, kas var pakāpeniski radīt ES budžetā strukturālu deficītu, un tas būtu pretrunā Līguma noteikumiem (LESD 310. un 323. pants); ir patiesi nobažījies par to, ka kopš 2011. gada ir nepārtraukti pieaudzis gada beigās nesamaksāto rēķinu apjoms (EUR 23,4 miljardi 2013. gada beigās tikai kohēzijas politikā vien), jo tas radīs ievērojamu saspīlējumu attiecībā uz DFS 2014.−2020. gadam paredzēto maksimālo apjomu; uzsver nepieciešamību precīzi noteikt DFS ikgadējo maksājumu maksimālos apjomus, cita starpā pienācīgi ņemot vērā norises kohēzijas politikas jomā, tai skaitā plānošanas grafiku, programmu īstenošanu un galīgo slēgšanu un apropriāciju atcelšanu;
24. uzsver, ka saistību apropriācijām noteiktās vispārējās rezerves mērķis ir atbalstīt ieguldījumus izaugsmē un nodarbinātībā Eiropā, un jo īpaši jauniešu nodarbinātībā; atgādina, ka šis instruments tika izveidots pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas;
25. atgādina, ka nākamajai Komisijai, kas stāsies amatā pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, līdz 2016. gada beigām būs jāsāk 2014.−2020. gada DFS obligātā pārskatīšana/pārstrāde; uzsver to, ka šī DFS pēcvēlēšanu pārskatīšanas/pārstrādes klauzula bija viena no Parlamenta pamatprasībām sarunās par DFS un tika pamatota ar nepieciešamību nākamajai Komisijai un Parlamenta sasaukumam pārvērtēt ES politiskās prioritātes, tādējādi nodrošinot to, ka tiek atjaunota DFS demokrātiskā leģitimitāte; uzsver, ka pēc ekonomikas krīzes ieguldījumu līmenis laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam Eiropā ievērojami samazinājās, un atgādina, ka saskaņā ar dažām aplēsēm(8) tas zaudētas peļņas ziņā līdz 2020. gadam kontinentam būs izmaksājis EUR 540 miljardus;
26. uzsver to, ka, ņemot vērā DFS pārskatīšanu/pārstrādi pēc vēlēšanām, nākamajam Parlamenta sasaukumam būs laikus jāapsver savas politiskās prioritātes, proti, jānosaka jomas, kurās būs nepieciešami lielāki ieguldījumi 2014.−2020. gada DFS otrajā pusē; šajā nolūkā aicina nākamo Komisiju un nākamo Parlamenta sasaukumu rūpīgi izvērtēt to, cik lielā mērā ir sasniegti stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie mērķi, jo īpaši nodarbinātības un ekonomikas krīzes novēršanas jomā, un svarīgāko ES programmu, piemēram, programmas „Apvārsnis 2020”, darbības rezultātus, lai koncentrētos uz jomām, kurās ES izdevumi nodrošina apliecinātu pievienoto vērtību un kurās būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi;
27. aicina DFS starpposma pārskatā gatavoties tam, ka, iespējams, tiks samazināts periods, par kuru panāks vienošanos par nākamo DFS, lai nodrošinātu tā vēlāku pārskatīšanu jaunās sarunās katrā Parlamenta un Komisijas pilnvaru laikā, tādējādi garantējot pilnīgu demokrātisko leģitimitāti periodiskiem lēmumiem par Savienības finanšu plāniem un vienlaikus īstenojot pasākumus, lai apmierinātu vajadzību pēc plānošanas ciklu stabilitātes un ieguldījumu paredzamības; stingri uzskata, ka DFS piecu gadu cikls stiprinātu demokrātisko leģitimitāti un uzlabotu prioritāšu noteikšanu attiecībā uz budžeta līdzekļiem, un to varētu uzskatīt par priekšnosacījumu turpmākām politiskām debatēm;
28. uzsver, ka Komisijas priekšlikumos par DFS pārskatīšanu būtu pilnībā jāņem vērā pēdējās makroekonomiskās prognozes un jāiekļauj visu īpašo instrumentu darbības, jo īpaši saistību un maksājumu apropriāciju vispārējo rezervju, rūpīgs novērtējums; atgādina, ka šis process neradīs negatīvas sekas attiecībā uz valstīm iepriekš piešķirto finansējumu, tostarp to finansējuma daļu, kas piešķirta no ESF; šajā sakarībā sagaida, ka Komisija sniegs Parlamentam un Padomei identiskus un saskaņotus datus par summām un aplēsēm, lai sarunās izvairītos no pārpratumiem saistībā ar diskusiju pamatu;
29. uzsver nepieciešamību sekmēt plašas un atklātas diskusijas par rezultātiem, kas sasniegti, izmantojot ES finansēšanas programmas, un jo īpaši par novērtējumu attiecībā uz to, cik lielā mērā šīs programmas ir palīdzējušas sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus;
30. uzsver to, ka inovatīviem finanšu instrumentiem, piemēram, Eiropas projektu obligācijām, var būt ļoti svarīga loma ārkārtīgi vajadzīgo ieguldījumu stimulēšanā, ja šie instrumenti tiek pareizi izstrādāti; šajā sakarībā mudina Komisiju optimāli izmantot plānoto novērtēšanu arī saistībā ar 2014.−2020. gada DFS pārskatīšanu/pārstrādi;
31. atzinīgi vērtē trīs iestāžu kopīgo paziņojumu, par ko tika panākta vienošanās DFS sarunās, saskaņā ar kuru ikgadējās budžeta procedūrās attiecīgos gadījumos tiks iekļauti dzimumu līdztiesības elementi, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējā finanšu shēma veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu (un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai); uzsver, ka šie principi būtu jāiekļauj Komisijas priekšlikumos par DFS pārskatīšanu;
32. atkārtoti pauž nodomu šo obligāto DFS pārskatīšanu noteikt par galveno prasību, ieceļot amatā jaunos Komisijas locekļus; tādēļ aicina nākamo Eiropas Parlamenta sasaukumu par nosacījumu Komisijas priekšsēdētāja kandidāta iecelšanai izvirzīt stingru un nepārprotamu apņemšanos pēc vēlēšanām īstenot pārskatīšanas/pārstrādes klauzulu un iesaistīties patiesā un detalizētā politiskajā dialogā par tās saturu;
33. norāda, ka nākamajā sarunu kārtā piemēros Parlamenta Reglamenta jauno 70. un 70.a pantu (iestāžu sarunas likumdošanas procedūru gaitā); iesaka Parlamenta nākamā pilnvaru termiņa sākumā par Reglamentu atbildīgajai komitejai prasīt izskatīt iespēju minētos pantus integrēt 75. pantā (DFS), 75.c pantā (finanšu trialogs) un 81. panta 3. punktā (piekrišanas procedūra), lai izstrādātu vienotu un saskaņotu pantu, kas attiektos uz LESD 311. un 312. pantā noteiktajām īpašajām likumdošanas procedūrām attiecībā uz pilnvaru noteikšanu, trialogu organizēšanu (ietverot priekšsēdētāja lomu) un izskatīšanu plenārsēdē;
34. uzskata, ka nākamās Līgumu pārskatīšanas laikā konventam būtu jāizvirza priekšlikumi patiesa koplēmuma sistēmai starp Padomi un Parlamentu DFS un pašu resursu lēmumu pieņemšanai;
35. stingri uzskata, ka augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos sniedz unikālu iespēju izkļūt no strupceļa, kas radies saistībā ar pašreizējās pašu resursu sistēmas reformu; sagaida, ka tā ievērojami palīdzēs izprast pašreizējās sistēmas nepilnības, kā arī ieguvumus, ko var sniegt padziļināta vispusīga reforma un jaunas un patiesas pašu resursu sistēmas ieviešana, kas var ievērojami samazināt uz NKI balstītās iemaksas daļu ES budžetā;
36. atgādina, ka augsta līmeņa darba grupai ir pilnvaras pārbaudīt visus pašu resursu sistēmas reformas aspektus; ir cieši apņēmies ar savu triju pārstāvju starpniecību intensīvi darboties visos šā procesa posmos un panākt to, ka tas tiek veiksmīgi pabeigts; rēķinās ar to, ka Padome uzņemsies līdzvērtīgu atbildību par šo procesu un apņemsies tajā iesaistīties tikpat lielā mērā; uzsver nepieciešamību palielināt valstu parlamentu informētību par šiem jautājumiem; uzsver to, ka šīs augsta līmeņa darba grupas konstatējumi un secinājumi būtu jāsagatavo laikus, lai tos varētu ņemt vērā 2016. gadā veicamā DFS pārskatīšanas/pārstrādes laikā un lai tie tādējādi kalpotu par pamatu tam, ka iespējamās reformas ir gatavas īstenošanai līdz nākamajai daudzgadu finanšu shēmai;
37. pauž stingru pārliecību par to, ka jebkāda jauna fiskālā spēja vai budžets, kas tiek veidots īpaši eurozonas dalībvalstīm, kuru fiskālās funkcijas DFS nesedz, ir jāizstrādā Savienības līmeņa sistēmā un tam jāpiemēro pienācīga demokrātiska kontrole un prasības par pārskatatbildību, izmantojot pastāvošās institūcijas;
o o o
38. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
EIB Valdes priekšsēdētāja uzstāšanās 2014. gada Eiropas parlamentu sadarbības nedēļas laikā 2014. gada 21. janvārī.
Darba ņēmēju mobilitātes veicināšana, uzlabojot papildu pensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu ***II
263k
36k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu (17612/1/2013 – C7-0059/2014 – 2005/0214(COD))
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (17612/1/2013 – C7‑0059/2014),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0507),
– ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0603),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0188/2014),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti un noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem ***I
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti un noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza regulas (EK) Nr. 999/2001, Nr. 1829/2003, Nr. 1831/2003, Nr. 1/2005, Nr. 396/2005, Nr. 834/2007, Nr. 1099/2009, Nr. 1069/2009, Nr. 1107/2009, regulas (ES) Nr. 1151/2012, [….]/2013 un direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK, 2008/120/EK un 2009/128/EK (Oficiālo kontroļu regula) (COM(2013)0265 – C7-0123/2013 – 2013/0140(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0265),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0123/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Luksemburgas Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 29. novembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0162/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza regulas (EK) Nr. 999/2001, Nr. 1829/2003, Nr. 1831/2003, Nr. 1/2005, Nr. 396/2005, Nr. 834/2007, Nr. 1099/2009, Nr. 1069/2009, Nr. 1107/2009, regulas (ES) Nr. 1151/2012, …/2013(3) un direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK, 2008/120/EK un 2009/128/EK (Oficiālo kontroļu regula) [Gr. 1]
(1) Līgums par Eiropas Savienības darbību ("Līgums") paredz pienākumu, nosakot un īstenojot visas Savienības politikas nostādnes un darbības, augstā līmenī nodrošināt cilvēku veselības aizsardzību. Šo mērķi būtu jātiecas sasniegt, veterinārajā un fitosanitārajā jomā cita starpā īstenojot pasākumus, kuru tiešais mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību.
(2) Līgums arī nosaka, ka Savienībai jāsekmē augsta līmeņa sasniegšana patērētāju aizsardzībā ar pasākumiem, kurus tā nosaka sakarā ar iekšējā tirgus izveidi.
(3) Savienības tiesību akti paredz tādu saskaņotu noteikumu kopumu, kas nodrošina, ka pārtika un dzīvnieku barība ir nekaitīgas un pilnvērtīgas un ka darbības, kas varētu ietekmēt pārtikas aprites nekaitīgumu vai patērētāju interešu aizsardzību attiecībā uz pārtiku un pārtikas produktu informāciju, tiek veiktas saskaņā ar konkrētām prasībām. Savienības noteikumi ir paredzēti, arī lai augstā līmenī nodrošinātu cilvēku,un dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību visā pārtikas apritē un visās darbības jomās, kurās viens no galvenajiem mērķiem ir apkarot to, ka var izplatīties dzīvnieku slimības – kas dažos gadījumos ir pārnēsājamas uz cilvēkiem – vai augiem vai augu produktiem kaitīgi organismi, un garantēt vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un augu aizsardzības līdzekļi. Savienības noteikumi arī garantē augu reproduktīvā materiāla identitāti un kvalitāti. Šo noteikumu, kas turpmāk visi kopā dēvēti par “Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem”, pareiza piemērošana sekmē iekšējā tirgus darbību. [Gr. 2]
(4) Savienības pamatnoteikumi attiecībā uz pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību aktiem ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(7). Papildus minētajiem noteikumiem ir arī konkrētāki pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību akti, kas attiecas uz dažādām jomām, piemēram, dzīvnieku uzturu, arī ārstniecisko barību, pārtikas un barības higiēnu, zoonozēm, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, veterināro zāļu atliekām, kontaminantiem, tādu dzīvnieku slimību kontroli un izskaušanu, kuras ietekmē cilvēku veselību, pārtikas un barības marķējumiem, augu aizsardzības līdzekļiem, pārtikas un dzīvnieku barības piedevām, vitamīniem, minerālsāļiem, mikroelementiem un citām piedevām, materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kvalitātes un sastāva prasībām, dzeramo ūdeni, jonizāciju, jauniem pārtikas produktiem un ĢMO.
(5) Savienības tiesību aktiem dzīvnieku veselības jomā ir mērķis nodrošināt augstus cilvēku un dzīvnieku veselības standartus Savienībā, lauksaimniecības un akvakultūras nozaru racionālu attīstību, kā arī palielināt produktivitāti. Šādi tiesību akti ir vajadzīgi, lai veicinātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu iekšējā tirgus izveidi un novērstu Savienības līmenī būtisku infekcijas slimību izplatību. Tie attiecas uz tādām jomām kā Savienības iekšējā tirdzniecība, ievešana Savienībā, slimību izskaušana, veterinārās kontroles un slimību paziņošana un arī veicina pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu.
(6) Līguma 13. pantā ir atzīts, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes. Savienības tiesību akti par dzīvnieku labturību paredz dzīvnieku īpašniekiem, turētājiem un kompetentajām iestādēm ievērot dzīvnieku labturības prasības, garantējot humānu attieksmi pret dzīvniekiem un nepakļaujot tos liekām sāpēm un ciešanām. Šādu noteikumu pamatā ir zinātniski pierādījumi, un tie var netieši uzlabot pārtikas un dzīvnieku barības kvalitāti un nekaitīgumu.
(7) Savienības tiesību akti par augu veselību reglamentē tādu augiem kaitīgo organismu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos, kādi Savienībā nav sastopami vai nav bieži sastopami. To mērķis ir aizsargāt Savienības kultūraugu veselību un publiskās un privātās zaļās zonas un mežus, vienlaikus aizsargājot arī Savienības bioloģisko daudzveidību un vidi un garantējot no augiem iegūtas pārtikas un dzīvnieku barības kvalitāti un nekaitīgumu.
(8) Savienības tiesību akti par augu reproduktīvo materiālu reglamentē lauksaimniecības augu, dārzkopības, meža, augļaugu un dekoratīvo augu sugu un vīnogulāju reproduktīvā materiāla audzēšanu laišanai tirgū un tā laišanu tirgū. Minēto noteikumu mērķis ir nodrošināt augu reproduktīvā materiāla identitāti, veselīgumu un kvalitāti tā lietotājiem un produktivitāti, daudzveidību, veselīgumu un kvalitāti lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzību. [Gr. 3]
(9) Savienības tiesību akti par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu nodrošina pamatu bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai, un to mērķis ir arī veicināt dabas resursu, bioloģiskās daudzveidības un dzīvnieku labturības aizsardzību un lauku attīstību.
(10) Savienības tiesību aktos par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām ir norādīti produkti un pārtikas produkti, ko audzē un ražo atbilstoši konkrētām specifikācijām, vienlaikus stimulējot daudzveidīgu lauksaimniecisko ražošanu, aizsargājot produktu nosaukumus un informējot patērētājus par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifiskajām īpašībām.
(11) Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu pamatā ir princips, ka operatoriem visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos to kontrolē esošajos uzņēmumos ir pienākums nodrošināt, ka tiek izpildītas prasības, kas noteiktas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos un ir attiecināmas uz to darbībām.
(12) Par Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu ievērošanu ir atbildīgas dalībvalstis, kuru kompetentās iestādes, organizējot oficiālās kontroles, uzrauga un pārbauda, vai attiecīgās Savienības prasības tiek faktiski ievērotas un izpildītas.
(13) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004(8) tika izveidots vienots tiesiskais regulējums oficiālo kontroļu organizēšanai. Minētais regulējums ir būtiski uzlabojis oficiālo kontroļu rezultativitāti, Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu izpildi un aizsardzību pret riskiem cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai un dzīvnieku labturībai Savienībā un vides aizsardzību pret riskiem, ko varētu radīt ĢMO un augu aizsardzības līdzekļi. Tas ir arī nodrošinājis tādu konsolidētu tiesisko regulējumu, lai attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē būtu atbalstīta integrēta pieeja.
(14) Savienības pārtikas un lauksaimniecības ķēdes tiesību aktos ir vairākas normas, kuru izpildi Regula (EK) Nr. 882/2004 nereglamentēja vai reglamentēja tikai daļēji. Īpaši oficiālo kontroļu noteikumi tika saglabāti Savienības tiesību aktos par augu reproduktīvo materiālu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002(9). Arī augu veselība tikpat kā nav iekļauta Regulas (EK) Nr. 882/2004 darbības jomā; atsevišķi noteikumi par oficiālajām kontrolēm ir paredzēti Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvā 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā(10). [Gr. 4]
(15) Arī Padomes Direktīvā 96/23/EK (11) ir paredzēts ļoti sīki izstrādāts noteikumu kopums, kurā inter alia ir noteikts obligātais oficiālo kontroļu biežums un konkrēti izpildes pasākumi, kas veicami neatbilstības gadījumos.
(16) Lai racionalizētu un vienkāršotu vispārējo tiesisko regulējumu, vienlaikus tiecoties izstrādāt labāku regulējumu, noteikumi, kas piemērojami oficiālajām kontrolēm konkrētās jomās, būtu ciešāk jāintegrē vienotā oficiālo kontroļu tiesiskajā regulējumā, ja tiem attiecībā uz kontroles darbībām ir tāds pats mērķis. Tāpēc Regula (EK) Nr. 882/2004 un citi tiesību akti, kas pašlaik reglamentē oficiālās kontroles konkrētās jomās, būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. [Gr. 5]
(17) Ar šo regulu vajadzētu izveidot saskaņotu Savienības regulējumu oficiālo kontroļu un citu oficiālu darbību, kas nav oficiālās kontroles, organizēšanai visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, ņemot vērā tādus noteikumus par oficiālajām kontrolēm, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 882/2004 un attiecīgajos nozaru tiesību aktos, un to piemērošanā gūto pieredzi.
(18) Lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem par lauksaimniecības produktu, piemēram, laukaugu, vīna, olīveļļas, augļu un dārzeņu, apiņu, piena un piena produktu, liellopu un teļa gaļas, aitas un kazas gaļas un medus, tirgu kopīgo organizāciju, jau darbojas labi iedibināta un specifiska kontroles sistēma. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro, pārbaudot atbilstību Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007(12), izņemot minētās regulas II daļas II sadaļas I nodaļu. [Gr. 6]
(19) Atsevišķas definīcijas, kas pašlaik noteiktas Regulā (EK) Nr. 882/2004, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šīs regulas plašāko darbības jomu, lai tās saskaņotu ar citos Savienības aktos lietojām definīcijām un precizētu vai – attiecīgā gadījumā – aizstātu terminus, kam dažādās nozarēs ir atšķirīga nozīme.
(20) Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir noteikti specializēti uzdevumi, kas jāveic galvenokārt, lai aizsargātu dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību, lai aizsargātu vidi attiecībā uz ĢMO un augu aizsardzības līdzekļiem un lai nodrošinātu augu reproduktīvā materiāla identitāti un augstu kvalitāti. Minētie uzdevumi ir sabiedriskas intereses darbības, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic, lai likvidētu, ierobežotu vai mazinātu iespējamos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai videi. Šīs darbības, kas ietver produktu apstiprināšanu, apsekojumus, uzraudzību un pārraudzību, arī epidemioloģisko, slimību izskaušanu un ierobežošanu un citus slimību kontroles uzdevumus, reglamentē tie paši nozares noteikumi, kurus izpilda, veicot oficiālās kontroles. [Gr. 7]
(21) Dalībvalstīm būtu jānozīmē kompetentās iestādes visās jomās, uz kurām attiecas šī regula. Lai gan dalībvalstis vislabāk var izlemt, kuru kompetento iestādi vai iestādes katrai jomai un kādā administratīvajā līmenī nozīmēt, tām arī būtu jānozīmē vienīgā atbildīgā iestāde, kas katrā jomā nodrošina attiecīgi koordinētu saziņu ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju.
(22) Būtu jāļauj dalībvalstīm uzticēt nozīmētām kompetentajām iestādēm atbildību par oficiālajām kontrolēm attiecībā uz Savienības noteikumiem, arī noteikumiem, kas attiecas uz svešzemju sugām, kuru invāzija var kaitēt lauksaimnieciskajai ražošanai vai videi, izņemot noteikumus, kuri ir šīs regulas darbības jomā.
(23) Tādu oficiālu kontroļu veikšanai, kuru mērķis ir pārbaudīt, vai Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktus piemēro pareizi, un citu tādu oficiālo darbību veikšanai, kuras dalībvalstu iestādēm uzticētas ar Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, dalībvalstīm būtu jānozīmē kompetentās publiskās iestādes, kas darbojas sabiedrības interesēs un kam ir nodrošināti attiecīgi resursi un aprīkojums, un kas garantēnodrošina oficiālo kontroļu kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti. Nozīmētajai kompetentajai iestādei vai iestādēm vajadzētu būt attiecīgiem resursiem un aprīkojumam, un dalībvalstīm jāspēj garantēt to objektivitāti un profesionalitāti. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina oficiālo kontroļu kvalitāte, konsekvence un rezultativitāte, nodrošinot to neatkarību no jebkādiem operatoriem, kas darbojas lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. [Gr. 8]
(24) Lai pareizi piemērotu un izpildītu noteikumus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, ir vajadzīgas attiecīgas zināšanas gan par šādiem noteikumiem, gan šīs regulas noteikumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai darbinieki, kuri veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, saņemtu regulāras mācības par piemērojamiem tiesību aktiem atbilstoši viņu kompetences jomai, kā arī par pienākumiem, kas izriet no šīs regulas.
(24a) Revīzijas, ko veic kompetentās iestādes vai pēc kompetento iestāžu pieprasījuma, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu ievērošanu, var pamatoties uz starptautiskajiem standartiem, ja minēto standartu prasības atbilst šajā regulā noteiktajām. [Gr. 9]
(25) Operatoriem būtu jābūt tiesīgiemvajadzētu būt tiesībām pārsūdzēt kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus un būt informētiemKompetentajām iestādēm par šādām tiesībām jāinformē operatori. [Gr. 10]
(26) Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka par oficiālajām kontrolēm atbildīgie darbinieki, neņemot vērā iekšējos ziņošanas pienākumus, neizpauž šādu kontroļu laikā iegūtu informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums. Ja vien izpaušanu nepamato sevišķi svarīgas intereses, dienesta noslēpums būtu jāattiecina uzGadījumā, ja rodas aizdomas par apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai par citiem smagiem pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumiem, kompetentajām iestādēm jāveic attiecīgi pasākumi, lai informētu sabiedrību. Turklāt, jo īpaši nosaucot produkta nosaukumu vai skarto operatoru nosaukumus, jānodrošina veikto pasākumu samērīgums pret pārkāpuma apmēru. Faktisku informāciju, kas kaitētu inspicēšanas, izmeklēšanas vai revīzijas mērķim, komercinterešu aizsardzībai un tiesvedības un juridisku atzinumu aizsardzībai. Tomēr dienesta noslēpums nedrīkstētu atturēt kompetentās iestādes no faktiskas informācijas izpaušanas par oficiālo kontroļupar oficiālas kontroles rezultātiem attiecībā uz atsevišķiem operatoriem var izpaust, ja attiecīgajam operatoram ir dota iespēja pirms rezultātu izpaušanas izteikt savus apsvērumus un ja šādi apsvērumi ir ņemti vērā vaiun vienlaikusdarīti zināmi kopā ar informāciju, ko izpauž kompetentās iestādes. Vajadzība ievērot dienesta noslēpumu arī neskar pienākumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 10. pantu informēt plašu sabiedrību, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārtika vai barība var radīt risku veselībai. Šī regula nedrīkst ietekmēt Regulas (EK) Nr. 178/2002 10. pantā noteikto pienākumu kompetentajām iestādēm informēt plašu sabiedrību gadījumos, kur ir pamatots iemesls aizdomām, ka pārtika vai barība var kaitēt cilvēku vai dzīvnieku veselībai, un indivīdu tiesības uz personas datu aizsardzību, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK(13). [Gr. 11]
(27) Kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles būtu jāveic regulāri, visās nozarēs un attiecībā uz visiem operatoriem, darbībām, dzīvniekiem un precēm, ko reglamentē Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti. Oficiālo kontroļu biežums kompetentajām iestādēm būtu jānosaka, ņemot vērā vajadzību kontroles centienus pielāgot riskam un atbilstības līmenim, kāds paredzams dažādās situācijās. Tomēr Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti paredz, ka dažos gadījumos oficiālās kontroles veic neatkarīgi no riska līmeņa vai paredzamās neatbilstības, lai izsniegtu oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu, kas ir priekšnosacījums dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai. Šādos gadījumos oficiālo kontroļu biežums ir atkarīgs no sertifikācijas vai atestācijas vajadzībām.
(28) Lai nodrošinātu, ka ar oficiālajām kontrolēm tiek sekmīgi pārbaudīta atbilstība, pirms veic kontroles, par tām nedrīkstētu iepriekš brīdināt, ja vien tas nav nepieciešams oficiālās kontroles darbības veida dēļ, kā tas jo īpaši attiecas uz revīzijas darbībām.
(29) Oficiālajām kontrolēm būtu jābūt pamatīgām un iedarbīgām un jānodrošina, ka Savienības tiesību akti tiek piemēroti pareizi. Ņemot vērā, ka operatoriem oficiālās kontroles var būt slogs, kompetentajām iestādēm oficiālo kontroļu darbības būtu jāorganizē un jāveic, ņemot vērā operatoru intereses un gādājot, lai slogs būtu tikai tāds, kāds nepieciešams efektīvu un lietderīgu oficiālo kontroļu veikšanai.
(29a) Oficiālās kontroles būtu jāveic personālam, kas nav iesaistīts nekādos interešu konfliktos un jo īpaši — tieši vai ar dzīvesbiedra starpniecību — nav iesaistīts ekonomiskā darbībā, uz kuru attiecas noteiktās oficiālās kontroles. [Gr. 12]
(30) Dalībvalstu kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles būtu jāveic vienādi rūpīgi neatkarīgi no tā, vai noteikumus, kas tiek izpildīti, piemēro darbībām, kuras notiek tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai darbībām, kuras ietekmēs Savienības tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kas pārvietojami vai laižami tirgū citā dalībvalstī vai eksportējami no Savienības. Pēdējā minētajā gadījumā kompetentajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var būt arī nepieciešams pārbaudīt, vai dzīvnieki un preces atbilst prasībām, ko noteikusi trešā valsts, kura ir šādu dzīvnieku vai preču galamērķa valsts.
(31) Lai nodrošinātu, ka Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi tiek pareizi izpildīti, attiecībā uz šādu noteikumu aptvertajiem dzīvniekiem un precēm kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām veikt oficiālās kontroles visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas pamatīgi un ir rezultatīvas, kompetentajām iestādēm, ciktāl tas nepieciešams, lai pilnīgi izmeklētu iespējamos šādu noteikumu pārkāpumus un noskaidrotu šādu pārkāpumu cēloņus, vajadzētu būt pilnvarotām oficiālās kontroles arī veikt visos ražošanas un izplatīšanas posmos tādām precēm, substancēm, materiāliem vai objektiem (piemēram, veterinārajām zālēm), ko lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi nereglamentē.
(32) Kompetentās iestādes rīkojas operatoru un plašas sabiedrības interesēs, nodrošinot, lai augstais aizsardzības līmenis, kas noteikts Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos, tiktu pastāvīgi uzturēts un aizsargāts, īstenojot attiecīgas izpildes darbības, un lai atbilstību šādiem noteikumiem oficiālas kontroles apliecinātu visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jābūt atbildīgām pret operatoriem un plašu sabiedrību par to veikto oficiālo kontroļu efektivitāti un lietderīgumu. Tām būtu jānodrošina piekļuve informācijai par oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanu un veikšanu un regulāri jāpublicē informācija par oficiālajām kontrolēm un to rezultātiem. Ievērojot konkrētus nosacījumus, kompetentajām iestādēm arī vajadzētu būt tiesīgām publicēt vai darīt pieejamu informāciju par to, kāds vērtējums atsevišķiem operatoriem piešķirts, pamatojoties uz oficiālo kontroļu rezultātiem.
(33) Ir ļoti svarīgi, lai kompetentās iestādes nodrošinātu un pārliecinātos, ka to veiktās oficiālās kontroles ir rezultatīvas un konsekventas. Tāpēc tām būtu jārīkojas saskaņā ar rakstiskām dokumentētām procedūrām un jāsniedz sīki izstrādāta informācija un norādījumi darbiniekiem, kuri veic oficiālās kontroles. Tām būtu arī jāievieš attiecīgas procedūras un mehānismi, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai pašu darbība ir rezultatīva un konsekventa, un jāveic koriģējoši pasākumi, ja tiek konstatēti trūkumi.
(34) Lai atvieglotu neatbilstību apzināšanu un racionalizētu attiecīgā operatora veiktos koriģējošos pasākumus, ziņojumā būtu jādokumentē to oficiālo kontroļu rezultāti būtu jādokumentē ziņojumā, kura kopija būtu jāiesniedz , kurās konstatēti spēkā esošo tiesību aktu pārkāpumi. Šo ziņojumu iesniedz arī attiecīgajam operatoram. Ja oficiālajās kontrolēs, lai uzraudzītu operatora darbības, ir vajadzīga kompetento iestāžu darbinieku pastāvīga vai regulāra klātbūtne, prasība sagatavot ziņojumu par katru atsevišķu operatora inspicēšanu vai apmeklēšanu būtu nesamērīga. Šādos gadījumos ziņojumi būtu jāsagatavo tik bieži, lai kompetentās iestādes un operators varētu būt pastāvīgi informēti par atbilstības līmeni un nekavējoties uzzinātu par visiem apzinātajiem trūkumiem. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāpietiek ar robežkontroles punktos veiktās oficiālās kontroles rezultātu ierakstīšanu vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā. [Gr. 13]
(35) Operatoriem būtu pilnīgi jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un deleģētajām institūcijām, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu netraucētu norisi un lai kompetentās iestādes varētu veikt citas oficiālās darbības.
(36) Ar šo regulu tiek izveidots vienots tiesiskais regulējums tādu oficiālo kontroļu organizēšanai, kurās pārbauda atbilstību lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumiem visās jomās, uz ko attiecas šādi noteikumi. Dažās no minētajām jomām Savienības tiesību aktos ir noteiktas sīki izstrādātas prasības, kas jāievēro un kas nosaka, ka oficiālo kontroļu veikšanai ir vajadzīgas īpašas prasmes un līdzekļi. Lai izvairītos no izpildes prakses atšķirībām, kas var radīt nevienlīdzību cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, dzīvnieku labturības un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzībā, traucēt to dzīvnieku un preču iekšējā tirgus darbību, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, un izkropļot konkurenci, Komisijai būtu jābūt iespējai papildināt šajā regulā paredzētos noteikumus, pieņemot konkrētus oficiālās kontroles noteikumus, kas ļautu gādāt par kontroļu vajadzībām šajās jomās.
Šādos noteikumos īpaši būtu jāparedz konkrētas prasības attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un to minimālo biežumu, konkrēti pasākumi vai pasākumi, kas papildina tos, kuri paredzēti šajā regulā un kuri būtu jāveic kompetentajām iestādēm sakarā ar neatbilstībām, konkrēti kompetento iestāžu pienākumi un uzdevumi papildus šajā regulā paredzētajiem un konkrēti kritēriji šajā regulā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai. Citos gadījumos šādi papildu noteikumi varētu kļūt nepieciešami, lai nodrošinātu konkrētāku satvaru oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību, ja kļūst pieejama tāda jauna informācija par riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, kas liecina, ka tad, ja dalībvalstīs nebūs vienotu specifikāciju oficiālo kontroļu veikšanai, šādas kontroles paredzētajā līmenī neaizsargās pret minētajiem riskiem, kā to paredz Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti.
(37) Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj deleģēt daļu no saviem uzdevumiem citām institūcijām. Būtu jānosaka attiecīgi nosacījumi, lai garantētu, ka tiek saglabāta oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību objektivitāte, kvalitāte un konsekvence. Proti, deleģētajai institūcijai vajadzētu būt jābūt akreditētai saskaņā ar ISO standartu inspekciju veikšanai.
(38) Lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību uzticamību un konsekvenci visā Savienībā, metodēm, ko izmanto paraugu ņemšanai un laboratoriskajai analīzei, testēšanai un diagnostikai, būtu jāatbilst mūsdienu zinātnes līmenim, jāapmierina attiecīgās laboratorijas konkrētās vajadzības attiecībā uz analīzi, testēšanu un diagnostiku un jāsniedz pamatoti un uzticami analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultāti. Būtu jānosaka skaidri noteikumi par tās metodes izvēli, kas izmantojama, ja no dažādiem avotiem, piemēram, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO), Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācijas (EPPO), Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (IPPC), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE), Eiropas Savienības un nacionālajām references laboratorijām, vai valstu noteikumiem ir pieejamas vairākas metodes.
(39) Operatoriem, kuru dzīvniekiem vai precēm sakarā ar oficiālajām kontrolēm veic paraugu ņemšanu, analīzi, testēšanu vai diagnostiku, vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt otro eksperta atzinumu, attiecībā uz kuru būtu jāparedz, ka salīdzinošai analīzei, salīdzinošai testēšanai vai salīdzinošai diagnostikai ņem otru paraugu, ja vien šādu otro paraugu ņemšana nav tehniski neiespējama vai nebūtiska. Proti, tie varētu būt gadījumi, kad apdraudējuma izplatība dzīvniekiem vai precēm ir sevišķi zema vai tā sadalījums ir sevišķi rets vai neregulārs. Šāda iemesla dēļ IPPC neatļauj salīdzinošos paraugus izmantot karantīnas organismu klātbūtnes noteikšanai augos vai augu produktos.
(40) Oficiālo kontroļu vajadzībām attiecībā uz tirdzniecību, kas notiek internetā vai ar citiem attālinātiem līdzekļiem, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj iegūt paraugus, veicot anonīmus pasūtījumus, šis process ir pazīstams kā “slepenā iepirkšanās”, ko pēc tam var analizēt, testēt vai pārbaudīt to atbilstību prasībām. Kompetentajām iestādēm būtu jādara viss iespējamais lai aizsargātu operatoru tiesības uz otro eksperta atzinumu.
(41) Laboratorijām, ko kompetentās iestādes nozīmējušas paraugu analizēšanai, testēšanai un diagnosticēšanai sakarā ar oficiālajām kontrolēm un citāda veida oficiālām darbībām, vajadzētu būt nodrošinātām ar tādām zināšanām, aprīkojumu, infrastruktūru un darbiniekiem, lai šos uzdevumus tās spētu veikt atbilstoši augstākajiem standartiem. Lai nodrošinātu pamatotus un uzticamus rezultātus, šīm laboratorijām vajadzētu būt akreditētām izmantot šādas metodes saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”. Akreditācija būtu jāveic valsts akreditācijas iestādei, kura darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008(14).
(42) Lai gan akreditācija ir ieteicamais instruments, ar ko nodrošināt oficiālo laboratoriju darbību atbilstoši mūsdienu zinātnes līmenim, tā ir arī sarežģīts un dārgs process, kas laboratorijai radītu nesamērīgu slogu tādos gadījumos, kad laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metode ir sevišķi vienkārši īstenojama un tai nav nepieciešamas specializētas procedūras vai aprīkojums, kā tas ir attiecībā uz Trichinella konstatēšanu inspicēšanā, kā arī tādos gadījumos, kad veiktās analīzes vai testi attiecas tikai uz augu reproduktīvā materiāla kvalitātes aspektiem, un – ar konkrētiem nosacījumiem – tādos gadījumos, kad laboratorija veic tikai ar citām oficiālajām darbībām, bet ne ar oficiālajām kontrolēm saistītu analīzi, testēšanu vai diagnostiku.
(43) Lai nodrošinātu elastīgu un samērīgu pieeju, jo īpaši attiecībā uz augu veselības vai dzīvnieku veselības laboratorijām būtu jāparedz noteikums par tādu atkāpju noteikšanu, kas konkrētām laboratorijām ļauj nebūt akreditētām attiecībā uz visām metodēm, ko tās izmanto. Turklāt konkrētos gadījumos, kur būtu jāizmanto jaunas vai nesen mainītas metodes, un no jauna radušos risku gadījumos vai ārkārtas situācijās laboratorijas akreditēšana attiecībā uz visām metodēm, kas tai būtu jāizmanto kā oficiālai laboratorijai, varētu nebūt tūlītēji pieejama. Tāpēc oficiālajām laboratorijām būtu ar konkrētiem nosacījumiem jāļauj jau pirms attiecīgas akreditācijas saņemšanas veikt analīzes, testus un diagnostiku kompetento iestāžu vajadzībām.
(44) Oficiālās kontroles, ko veic dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, ir ļoti svarīgas, kad vajag nodrošināt, lai tie atbilstu Savienībā piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši noteikumiem, kas paredzēti, lai visā Savienībā aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vidi. Šādas oficiālās kontroles būtu jāveic pēc vajadzības pirms vai pēc dzīvnieku vai preču laišanas brīvā apritē Savienībā. Oficiālās kontroles jāveic tik bieži, lai varētu pienācīgi vērsties pret tādiem riskiem veselībai, dzīvnieku labturībai un videi, kurus varētu radīt Savienībā ievesti dzīvnieki un preces, ņemot vērā līdzšinējo atbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumos paredzētajām prasībām, kontroles, kas šādiem dzīvniekiem un precēm jau veiktas attiecīgajā trešā valstī, un attiecīgās trešās valsts dotās garantijas, ka uz Savienību eksportētie dzīvnieki un preces atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.
(45) Ņemot vērā riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai videi, ko var radīt noteikti dzīvnieki vai preces, tiem būtu jāpiemēro īpašas oficiālas kontroles, ko veic, tos ievedot Savienībā. Pašreizējie Savienības noteikumi paredz veikt oficiālās kontroles uz Savienības robežām, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības standarti, kas piemērojami dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, un vai augi un augu produkti atbilst fitosanitārajām prasībām. Savienībā ievešanas brīdī pastiprināti kontrolē arī noteiktas citas preces, ja to pamato no jauna radušies vai zināmi riski. Šajā regulā būtu jāparedz šādu kontroļu specifika, ko pašlaik reglamentē normas, kuras ietvertas Padomes Direktīvā 97/78/EK(15), Padomes Direktīvā 91/496/EEK(16), Padomes Direktīvā 2000/29/EK(17) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 669/2009 (18).
(46) Lai nostiprinātu Savienības oficiālās kontroles sistēmas efektivitāti, nodrošinātu, ka optimāli tiek piešķirti resursi oficiālajām kontrolēm uz robežām, un veicinātu Savienības pārtikas aprites tiesību aktu īstenošanu, oficiālās kontroles veikšanai robežkontroles punktos būtu jāizveido vienota integrēta sistēma, kura aizstātu līdzšinējos sadrumstalotos kontroles regulējumus un kura būtu paredzēta visu to sūtījumu apstrādāšanai, kas, ņemot vērā to iespējamo radīto risku, būtu jākontrolē, kad tos ieved Savienībā.
(47) Oficiālajās kontrolēs, ko veic robežkontroles punktos, būtu jāiekļauj tādas visu sūtījumu dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes un fiziskas kontrolpārbaudes, kuru biežums ir atkarīgs no katra dzīvnieku vai preču sūtījuma radītā riska.
(48) Fizisko kontrolpārbaužu biežums būtu jānosaka un jāmaina, pamatojoties uz riskiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi. Šai pieejai būtu kompetentajām iestādēm jāpaver iespēja piešķirt kontroles resursus jomām, kurās risks ir visaugstākais. Arī identitātes kontrolpārbaužu biežums būtu jāsamazina vai jāierobežo ar to, ka pārbauda tikai sūtījuma oficiālo zīmogu, ja tas ir pamatots ar zemāku risku, ko rada Savienībā ievestie sūtījumi. Uz riska analīzi balstītā pieeja identitātes un fiziskajām kontrolpārbaudēm būtu jāīsteno, maksimāli izmantojot pieejamos datu kopumus un informāciju, kā arī datorizētas datu vākšanas un pārvaldības sistēmas.
(49) Konkrētos gadījumos un kamēr vien augstā līmenī tiek garantēta cilvēku, dzīvnieku un augu veselības, dzīvnieku labturības un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzības līmenis, oficiālās kontroles, ko parasti veic kompetentās iestādes robežkontroles punktos, var veikt citos kontroles punktos vai citas iestādes.
(50) Lai noorganizētu efektīvu oficiālo kontroļu sistēmu, sūtījumiem, kurus atved no trešām valstīm un attiecībā uz kuriem kontroles jāveic, kad tos ieved Savienībā, līdzi jābūt vienotajam sanitārajam ievešanas dokumentam (VSID), kas izmantojams, lai iepriekš informētu par sūtījumu atvešanu robežkontroles punktos un reģistrētu veikto oficiālo kontroļu rezultātus un kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus par sūtījumu, kam pievienots šāds dokuments. Ar to pašu dokumentu operatoram pēc visu oficiālo kontroļu beigšanas būtu jāveic muitošana muitas dienestos.
(51) No trešām valstīm Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles būtu jāveic robežkontroles punktos, ko dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar noteikto prasību minimumu. Šādi nozīmētās vienības būtu jāatsauc vai to statuss jāaptur, ja tās vairs neatbilst minētajām prasībām vai ja to darbības var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
(52) Lai garantētu, ka tiek vienādi piemēroti oficiālās kontroles noteikumi, kuri attiecas uz sūtījumiem, ko ieved no trešām valstīm, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas reglamentē darbības, kuras kompetentajām iestādēm un operatoriem būtu jāveic, ja ir aizdomas par neatbilstību, un attiecībā uz neatbilstīgiem sūtījumiem un sūtījumiem, kas varētu radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
(53) Lai novērstu oficiālās kontroles centienu nekonsekvenci un dublēšanos, lai varētu laikus identificēt sūtījumus, kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un lai garantētu, ka kontroles tiek veiktas efektīvi, būtu jānodrošina sadarbība un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un citām attiecīgajām iestādēm, kuras strādā ar sūtījumiem, ko ieved no trešām valstīm.
(54) No dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai tās nodrošina, ka vienmēr ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai kompetentajām iestādēm, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, garantētu atbilstīgu personālu un aprīkojumu. Lai gan operatoru galvenais pienākums ir nodrošināt, ka to darbības tiek veiktas atbilstoši Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumiem, paškontroļu sistēma, ko tie šajā nolūkā ievieš, ir jāpapildina ar specializētu oficiālo kontroļu sistēmu, ko katra dalībvalsts uztur, lai nodrošinātu rezultatīvu tirgus uzraudzību visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Šāda sistēma jau pēc būtības ir sarežģīta un resursietilpīga, un būtu jānodrošina, ka oficiālo kontroļu vajadzībām tās rīcībā pastāvīgi pieplūst resursi tādā līmenī, kāds katrā konkrētā brīdī atbilst izpildes vajadzībām. Lai mazinātu oficiālās kontroles sistēmas atkarību no publiskajām finansēm, kompetentajām iestādēm būtu jāiekasēvajadzētu būt iespējai iekasēt maksas vai līdzdalības iemaksas, kas segtu izmaksas, kuras tām rodas, veicot oficiālās kontroles attiecībā uz konkrētiem operatoriem un konkrētām darbībām, kuriem saskaņā ar Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem ir jābūt reģistrētiem vai apstiprinātiem atbilstoši Savienības noteikumiem, kas attiecas uz pārtikas un dzīvnieku barības higiēnu, vai noteikumiem, kas reglamentē augu veselību un augu reproduktīvo materiālu. Maksas vai līdzdalības iemaksas no operatoriem būtu jāiekasē arī, lai kompensētu to oficiālo kontroļu izmaksas, kuras veic, lai izsniegtu oficiālu sertifikātu vai apliecinājumu, un to oficiālo kontroļu izmaksas, ko kompetentās iestādes veic robežkontroles punktos. [Gr. 14]
(55) Maksai būtu jāsedz – bet ne jāpārsniedz – izmaksas, kas kompetentajām iestādēm rodas sakarā ar oficiālo kontroļu veikšanu. Šādas izmaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz katru atsevišķo oficiālo kontroli vai visām oficiālajām kontrolēm, kas veiktas noteiktā periodā. Ja maksas piemēro, pamatojoties uz atsevišķo oficiālo kontroļu faktiskajām izmaksām, operatoriem ar labu atbilstības vēsturi kopējām izmaksām vajadzētu būt zemākām nekā neatbilstīgiem operatoriem, jo oficiālās kontroles tiem būtu jāveic retāk. Lai veicinātu, ka visi operatori ievēro Savienības tiesību aktus neatkarīgi no metodes, kādu dalībvalsts izmanto maksu aprēķināšanai vai tās pamatā būtu faktiskās izmaksas vai vienota likme, ja maksas aprēķina, pamatojoties uz kopējām izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās noteiktā periodā, un iekasē no visiem operatoriem neatkarīgi no tā, vai atskaites periodā uz tiem ir vai nav piemērota oficiāla kontrole, šādas maksas būtu jāaprēķina tā, lai operatoriem ar pastāvīgi labiem Savienības pārtikas aprites tiesību aktu ievērošanas rādītājiem tās būtu izdevīgas.
(56) Būtu jāaizliedz tieši vai netieši kompensēt kompetento iestāžu iekasētās maksas, jo tas var radīt neizdevīgu situāciju operatoriem, kas kompensāciju nesaņem, un var radīt konkurences izkropļojumus. Tomēr, lai atbalstītu mikrouzņēmumus, tie būtu jāatbrīvo no tādu maksu kārtošanas, ko iekasē saskaņā ar šo regulu.
(57) Oficiālo kontroļu finansēšanai, izmantojot no operatoriem iekasētās maksas, būtu jānotiek pilnīgi pārredzami, lai pilsoņi un uzņēmumi varētu saprast, kāda metode un dati ir izmantoti maksu noteikšanai, un būtu informēti par maksu ieņēmumu izlietojumu.
(58) Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumos ir paredzēts, kādos gadījumos noteiktu dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai ir vajadzīgs oficiāls sertificējošās amatpersonas parakstīts sertifikāts. Ir lietderīgi paredzēt vienotu noteikumu kopumu, kurā paredzēts, kādi ir kompetento iestāžu un sertificējošo amatpersonu pienākumi attiecībā uz oficiālo sertifikātu izsniegšanu, kā arī tas, kādām jābūt šādu oficiālo sertifikātu īpašībām, lai nodrošinātu to uzticamību.
(59) Citos gadījumos noteikumi, kas ir šīs regulas darbības jomā, paredz, ka, laižot tirgū vai pārvietojot noteiktus dzīvniekus vai preces, tiem līdzi vajadzētu būt tādai oficiālai etiķetei, oficiālai zīmei vai citam oficiālam apliecinājumam, ko izsniedz operatori kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā vai pašas kompetentās iestādes. Ir lietderīgi noteikt obligāto noteikumu kopumu, kas nodrošinātu, ka arī oficiālie apliecinājumi tiek izsniegti saskaņā ar attiecīgām uzticamības garantijām.
(60) Oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības būtu jāveic, pamatojoties uz analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm, kas atbilst mūsdienu zinātnes līmenim un nodrošina pamatotus, uzticamus un salīdzināmus rezultātus visā Savienībā. Tāpēc oficiālo laboratoriju izmantotās metodes, kā arī to ģenerēto analīzes, testēšanas un diagnostikas datu kvalitāte un vienveidīgums būtu pastāvīgi jāuzlabo. Šajā nolūkā Komisijai būtu jābūt iespējai nozīmēt Eiropas Savienības references laboratorijas un paļauties uz to ekspertu palīdzību visās pārtikas aprites jomās, kurās ir vajadzīgi precīzi un uzticami analīžu, testēšanas un diagnostikas rezultāti. Eiropas Savienības references laboratorijām būtu jo īpaši jānodrošina, ka nacionālajām references laboratorijām un oficiālajām laboratorijām tiek sniegta atjaunināta informācija par pieejamām metodēm, jāorganizē salīdzinoši starplaboratoriju testi vai aktīvi jāpiedalās šādos testos un nacionālajām references laboratorijām vai oficiālajām laboratorijām jāpiedāvā mācību kursi.
(60a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003(19) un Regula (EK) Nr. 1831/2003(20) nosaka Eiropas Savienības ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības references laboratorijai un lopbarības piedevu references laboratorijai attiecīgi tādus konkrētus uzdevumus ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības vai lopbarības piedevu atļaujas piešķiršanas procedūrā, kuri īpaši attiecas uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātās apsekošanas vai analīzes metodes pārbaudi, novērtēšanu un apstiprināšanu. Pieredze liecina, ka zināšanām un speciālajām zināšanām attiecībā uz metožu pārbaudēm, novērtēšanu un apstiprināšanu saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu augsta līmeņa un progresīvu ieguldījumu oficiālo kontroļu efektivitātē. Šīs regulas piemērošanas nolūkā nozīmētajām laboratorijām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un Regulu (EK) Nr. 1831/2003 būtu jārīkojas kā Eiropas Savienības references laboratorijām. [Gr. 16]
(61) Lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla audzēšanu un tirdzniecību, kā arī dzīvnieku labturības jomā, kompetentajām iestādēm būtu jābūt pieejamiemvajadzētu būt pieejai atjauninātiem, uzticamiem un saskaņotiem tehniskajiem datiem, pētījumu konstatējumiem, jaunām metodēm un speciālām zināšanām, kas vajadzīgas šajās jomās spēkā esošo Savienības tiesību aktu pareizai piemērošanai. Šajā nolūkā Komisijai būtu vajadzīga iespēja nozīmēt Eiropas Savienības references centrus attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu un dzīvnieku labturību un paļauties uz to ekspertu palīdzību. [Gr. 17]
(62) Lai īstenotu šīs regulas mērķus un sniegtu ieguldījumu iekšējā tirgus pienācīgā darbībā, nodrošinot, ka patērētāji tam uzticas, būtu efektīvi un konsekventi jāvēršas pret tādām neatbilstībām Savienības pārtikas aprites tiesību aktiem, kuras novēršanai nepieciešami izpildes īstenošanas pasākumi vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, jau šobrīd ļauj kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt steidzīgus pasākumus šādu risku novēršanai, ātri apmainīties ar informāciju par būtiskiem tiešiem vai netiešiem riskiem cilvēku veselībai sakarā ar pārtiku vai dzīvnieku barību vai par būtiskiem riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi sakarā ar dzīvnieku barību, vai krāpšanas pārtikas jomā gadījumā un izplatīt šādu informāciju ar mērķi radīt iespēju veikt steidzamus pasākumus šādu risku novēršanai. Tomēr, kaut arī minētais instruments dod iespēju laikus rīkoties visās attiecīgajās dalībvalstīs, lai apkarotu noteiktus būtiskus riskus pārtikas apritē, to tomēr nevar izmantot, lai starp kompetentajām iestādēm nodrošinātu tādu rezultatīvu pārrobežu palīdzību un sadarbību, kas gādātu, lai pret neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, kam ir pārrobežu dimensija, iedarbīgi vērstos ne vien dalībvalstī, kurā neatbilstība pirmoreiz konstatēta, bet arī tās izcelsmes dalībvalstī. Proti, administratīvajai palīdzībai un sadarbībai būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja apmainīties ar informāciju, konstatēt un izmeklēt lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumu pārrobežu pārkāpumus un veikt iedarbīgus un samērīgus pasākumus, lai vērstos pret šādiem pārkāpumiem. [Gr. 18]
(63) Pēc administratīvas palīdzības pieprasījumu un visu paziņojumu saņemšanas būtu jāveic attiecīgas turpmākās darbības. Lai atvieglotu administratīvas palīdzības sniegšanu un sadarbību, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jānozīmē viena vai vairākas koordinācijas institūcijas, kas sniedz palīdzību un koordinē saziņas plūsmas starp kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs. Lai racionalizētu un vienkāršotu sadarbību starp dalībvalstīm, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka izmantojamo tehnisko instrumentu specifikācijas, koordinācijas institūciju saziņas procedūras un palīdzības pieprasījumu, paziņojumu un atbilžu standartformu.
(64) Būtu jānosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāizstrādā un regulāri jāatjaunina valsts kontroles daudzgadu plāns (VKDP), kurš aptver visas jomas, ko reglamentē Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību akti, un kurā ir iekļauta informācija par tās oficiālo kontroļu sistēmas struktūru un organizatorisko struktūru. Šāds VKDP ir instruments, ar kura starpniecību katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka oficiālās kontroles visā tās teritorijā un visā pārtikas un lauksaimniecības ķēdē tiek efektīvi veiktas, balstoties uz riska analīzi un ievērojot šo regulu.
(65) Lai garantētu, ka VKDP ir saskaņoti un pilnīgi, dalībvalstīm būtu jānozīmē viena vienīga iestāde, kas atbildīga par to koordinētu sagatavošanu un īstenošanu. Lai veicinātu konsekventu, vienveidīgu un integrētu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, Komisijai būtu jābūt pilnvarām par VKDP pieņemt noteikumus, tajos nosakot oficiālo kontroļu prioritātes, rezultatīvas kontroles procedūras, riska kategorizēšanas kritērijus un snieguma rādītājus VKDP novērtēšanai.
(66) Būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums iesniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu, kurā ietverta informācija par kontroles darbībām un VKDP īstenošanu. Lai atvieglotu salīdzināmu datu vākšanu un nosūtīšanu, šādu datu vēlāku apkopošanu Savienības mēroga statistikas datos un Komisijas ziņojumu sagatavošanu par oficiālo kontroļu darbību visā Savienībā, Komisijai būtu jāspēj pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz ikgadējo ziņojumu standartveidlapām.
(67) Komisijas ekspertiem būtu jāspēj veikt kontroles dalībvalstīs, lai pārbaudītu, kā tiek piemēroti Savienības tiesību akti un kā darbojas nacionālās kontroles sistēmas un kompetentās iestādes. Komisijas kontroles būtu arī jāizmanto kā pamats, lai pārbaudītu un vāktu informāciju par izpildes praksi vai problēmām, ārkārtas situācijām un jaunām norisēm dalībvalstīs.
(68) Dzīvniekiem un precēm no trešām valstīm būtu jāatbilst tādām pašām prasībām, kādas piemēro Savienības dzīvniekiem un precēm, vai prasībām, kas atzītas vismaz par līdzvērtīgām attiecībā uz mērķiem, uz kuriem orientēti Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi. Šis princips ir noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002, kurā paredzēts, ka pārtikai un barībai, ko importē Savienībā, būtu jāatbilst attiecīgajām Savienības pārtikas aprites tiesību aktu prasībām vai prasībām, kuras uzskata vismaz par tām līdzvērtīgām. Konkrētas prasības attiecībā uz šā principa piemērošanu ir paredzētas tādos Savienības noteikumos par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, kas aizliedz ieviest Savienībā noteiktus kaitīgos organismus, kuru Savienībā nav vai kuri Savienībā ir ierobežotā daudzumā, Savienības noteikumos, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības un kas ļauj Savienībā dzīvniekus un noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus ievest tikai no trešām valstīm, kuras iekļautas attiecīgā šim nolūkam sagatavotā sarakstā, un Savienības noteikumos, kas attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem veicamu oficiālo kontroļu organizēšanu un kas arī paredz sagatavot to trešo valstu sarakstu, no kurām šādus produktus var ievest Savienībā. Attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu ir ieviesta līdzvērtības sistēma, ko izmanto to trešo valstu apstiprināšanai un norādīšanai sarakstā, no kurām var importēt augu reproduktīvo materiālu.
(69) Lai nodrošinātu, ka dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, atbilst visām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos noteiktajām prasībām vai prasībām, ko uzskata par tām līdzvērtīgām, papildus prasībām, kas paredzētas Savienības noteikumos par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, Savienības noteikumos, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības, un Savienības noteikumos, ar ko paredz konkrētus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos attiecībā uz fitosanitārajiem un veterinārajiem aspektiem, būtu jāļauj Komisijai paredzēt nosacījumus dzīvnieku un preču ievešanai Savienībā, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu šādu dzīvnieku un preču atbilstību visām attiecīgajām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktu prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām. Šādi nosacījumi būtu jāattiecina uz dzīvniekiem vai precēm vai dzīvnieku vai preču kategorijām no visām trešām valstīm vai no noteiktām trešām valstīm vai to reģioniem.
(70) Ja konkrētos gadījumos ir pierādījumi, ka noteikti dzīvnieki vai preces, kuru izcelsme ir trešā valstī vai trešo valstu grupā, vai šādu valstu reģionos, var radīt riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai ja ir pierādījumi, ka, iespējams, ir vērojama būtiska plaša mēroga neatbilstība Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, Komisijai būtu jāspēj noteikt pasākumus šādu risku ierobežošanai.
(71) Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektīva un lietderīga veikšana un, galu galā, cilvēku, dzīvnieku un augu drošība un veselība un vides aizsardzība ir atkarīga arī no tā, cik pieejams kontroles iestādēm ir labi apmācīts personāls ar attiecīgām zināšanām par visiem jautājumiem, kuri ir būtiski attiecībā uz Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu. Komisijai būtu jānodrošina pienācīgas, specializētas mācības, lai veicinātu kompetento iestāžu vienveidīgu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām. Lai uzlabotu zināšanas par Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem un prasībām trešās valstīs, šādas mācības būtu jānodrošina arī kompetento iestāžu personālam trešās valstīs.
(72) Lai veicinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, Komisijai arī būtu jāspēj sadarbībā ar dalībvalstīm organizēt apmaiņas programmas darbiniekiem, kam uzticēta oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību veikšana.
(73) Rezultatīvu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai ir svarīgi, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs, Komisija un – attiecīgā gadījumā – operatori varētu ātri un efektīvi apmainīties ar datiem un informāciju, kas saistīta ar oficiālajām kontrolēm vai izriet no šādām kontrolēm. Ar Savienības tiesību aktiem ir izveidotas vairākas informācijas sistēmas, ko pārvalda Komisija un kas dod iespēju veikt šādu datu un informācijas apstrādi un pārvaldību, izmantojot Savienības mēroga datorizētus rīkus un interneta rīkus. Specializēta sistēma oficiālās kontroles rezultātu dokumentēšanai un izsekošanai ir Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma (TRACES), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2003/24/EK(21) un ko pašlaik izmanto, lai pārvaldītu datus un informāciju par dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un par to oficiālajām kontrolēm. Šī sistēma būtu jāpilnveido un jāpielāgo tā, lai to varētu izmantot visām precēm, attiecībā uz kurām Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktos ir noteiktas konkrētas prasības vai oficiālās kontroles kārtība. Pastāv arī specializētas datorizētas sistēmas ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un ar Komisiju par riskiem, kas varētu rasties pārtikas apritē vai skart dzīvnieku un augu veselību. Ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 ir izveidota RASFF, ar Regulu (ES) Nr. .../....(22) ir izveidota sistēma, kurā paziņo un ziņo par pasākumiem attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām un krāpšanu pārtikas jomā, un ar Regulu (ES) Nr. .../....(23)+ ir izveidota sistēma, kurā paziņo un ziņo par kaitīgo organismu klātbūtni un paziņo par neatbilstībām. Visām šādām sistēmām būtu jādarbojas saskaņoti un konsekventi, lai izmantotu sinerģiju starp dažādajām sistēmām, izvairītos no dublēšanās, vienkāršotu to darbību un padarītu tās efektīvākas. [Gr. 19]
(74) Lai atbalstītu oficiālo kontroļu efektīvāku pārvaldību, Komisijai būtu jāizveido datorizēta informācijas sistēma, kurā tiek integrētas un pēc vajadzības atjauninātas visas attiecīgās līdzšinējās informācijas sistēmas un kura ļauj izmantot modernus komunikācijas un sertificēšanas rīkus un iespējami efektīvi izmantot ar oficiālajām kontrolēm saistītos datus un informāciju. Lai izvairītos no tā, ka prasības attiecībā uz informāciju lieki dublējas, šāda datorizēta sistēma būtu jāizstrādā, ņemot vērā, ka visos attiecīgos gadījumos vajadzīgs nodrošināt šādas datorizētas sistēmas sadarbspēju ar citām informācijas sistēmām, ar kurām darbojas publiskas iestādes un ar kuru starpniecību notiek vajadzīgu datu apmaiņa vai publiskošana. Turklāt atbilstoši Eiropas digitalizācijas programmai būtu jāparedz iespēja izmantot elektroniskos parakstus tādā izpratnē, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK(24).
(74a) Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un kontroles izmaksas un lai ļautu Savienībai un tās dalībvalstīm efektīvi sazināties elektroniski tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, jāpanāk, ka, apmainoties ar elektroniskajiem sertifikātiem vai citiem elektroniskajiem datiem, Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto starptautiski standartizētu valodu, ziņojuma struktūru un apmaiņas protokolus, pamatojoties uz norādījumiem par elektronisko sertifikāciju standartizētā Globālā tīmekļa konsorcija (WC3) paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML shēmas), kā arī drošus apmaiņas mehānismus starp kompetentajām iestādēm, kā paredzējis ANO Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centrs (ANO/CEFACT). [Gr. 20]
(75) Kompetentajām iestādēm būtu jāizmeklē gadījumi, kuros ir aizdomas par neatbilstību Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, un, ja šāda neatbilstība tiek konstatēta, jānoskaidro tās izcelsme un apjoms, kā arī operatoru atbildība. Tām būtu arī jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie operatori situāciju vērš par labu, un novērstu turpmāku neatbilstību.
(76) Ir īpaši svarīgi oficiālajās kontrolēs pārbaudīt atbilstību lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka visā Savienībā faktiski tiek sasniegti šādu tiesību aktu mērķi. Kļūmes dalībvalsts kontroles sistēmās atsevišķos gadījumos var būtiski kaitēt šādu mērķu sasniegšanai un neatkarīgi no operatoru vai citu dalībnieku iesaistīšanās vai atbildības izraisīt riskus cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi vai izraisīt situācijas, kur nopietni un plašā mērogā netiek ievēroti pārtikas aprites noteikumi. Tāpēc Komisijai uz nopietnām kļūmēm dalībvalsts kontroles sistēmā būtu jāspēj reaģēt, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir šādus riskus lauksaimniecības un pārtikas ķēdē ierobežot vai likvidēt, līdz attiecīgā dalībvalsts īsteno vajadzīgo rīcību, lai kļūmi kontroles sistēmā izlabotu.
(77) Par noteikumu pārkāpumiem visā Savienībā valstu līmenī būtu jāpiemēro iedarbīgas, preventīvas un samērīgas sankcijas. Lai finansiālās sankcijas, kas piemērojamas par tīšiem pārkāpumiem, būtu pietiekami preventīvas, tās būtu jānosaka tādā līmenī, lai nolīdzinātu ekonomisko priekšrocībuvismaz divreiz lielākas nekāekonomiskaislabums, ko pārkāpuma izdarītājs vēlējies iegūt. Būtu arī jānosaka, ka dalībvalstīm jāpiemēro attiecīgas kriminālsankcijas vai administratīvas sankcijas vai abu veidu sankcijas gadījumos, ja operatori oficiālas kontroles laikā nesadarbojas. [Gr. 21]
(77a) Ir lietderīgi ņemt vērā jaunattīstības valstu un jo īpaši vismazāk attīstīto valstu konkrētās vajadzības un palīdzēt tām organizēt savu oficiālo kontroli, lai tās varētu izpildīt nosacījumus par dzīvniekus un preču importu Savienībā. [Gr. 22]
(78) Šī regula attiecas uz jomām, kurām jau piemēro vairākus pašlaik spēkā esošus tiesību aktus. Lai izvairītos no dublēšanās un izveidotu saskaņotu tiesisko regulējumu, būtu jāatceļ un ar šīs regulas noteikumiem jāaizstāj šādi tiesību akti: Padomes Direktīva 89/608/EEK(25), Padomes Direktīva 89/662/EEK(26), Padomes Direktīva 90/425/EEK(27), Direktīva 91/496/EEK, Padomes Lēmums 92/438/EEK(28), Direktīva 96/23/EK, Padomes Direktīva 96/93/EK(29), Direktīva 97/78/EK un Regula (EK) Nr. 882/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu(30). [Gr. 23]
(79) Lai nodrošinātu konsekvenci, būtu jāgroza arī šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001(31), Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005(32), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005(33), Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007(34), Regula (EK) Nr. 1069/2009 Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009(35) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009(36); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012(37); Padomes Direktīva 98/58/EK(38); Padomes Direktīva 1999/74/EK(39); Regula (EK) Nr. 1829/2003; Regula (EK) Nr. 1831/2003; Padomes Direktīva 2007/43/EK(40); Padomes Direktīva 2008/119/EC(41); Padomes Direktīva 2008/120/EK(42) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK(43). [Gr. 24]
(80) Regula (ES) Nr. …/...(44), paredz satvaru, atbilstoši kuram Savienībai visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē minētajās jomās jāfinansē darbības un pasākumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Dažu šo darbību un pasākumu mērķis ir uzlabot oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanu visā Savienībā. Regula (ES) Nr. .../...(45)+ būtu jāgroza tā, lai ņemtu vērā pārmaiņas, kas ar šo regulu ieviestas Regulā (EK) Nr. 882/2004.
(81) Lai grozītu atsauces uz Eiropas standartiem un šīs regulas II un III pielikumu nolūkā ņemtu vērā tiesību aktu grozījumus un tehnikas un zinātnes attīstību un lai papildinātu šo regulu ar īpašiem noteikumiem, kas reglamentē oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības jomās, uz kurām tā attiecas, arī noteikumiem par personāla kvalifikāciju un mācībām un par kompetento iestāžu papildu pienākumiem un uzdevumiem, par gadījumiem, kuros nav nepieciešama laboratoriju akreditācija, par noteiktiem atbrīvojumiem no oficiālās kontroles uz robežām, par kritērijiem, kas izmantojami, lai noteiktu identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, par to nosacījumu noteikšanu, kas jāievēro attiecībā uz konkrētiem dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešām valstīm, par Eiropas Savienības references laboratorijām un centriem piemērojamām papildu prasībām un uzdevumiem, par papildu prasībām, ko piemēro nacionālām references laboratorijām, par kritērijiem riska kategorizēšanai un VKDP snieguma rādītājiem un par ārkārtas situāciju plāniem attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 178/2002, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbā attiecīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti tiek vienlaicīgi, laikus un atbilstīgi nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.
(82) Lai nodrošinātu vienveidīgus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz augu reproduktīvajam materiālam un dzīvnieku labturībai paredzētu Eiropas Savienības references laboratoriju un Eiropas Savienības references centru nozīmēšanu, dalībvalstīs veiktu Komisijas kontroļu programmu pieņemšanu, pastiprinātu kontroļu veikšanu gadījumos, kad ir pārkāpti lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumi, kad ir nepieciešama saskaņota Komisijas palīdzība un turpmāki pasākumi, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras.
(83) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, arī noteikumus un kārtību attiecībā uz revīziju, sertifikātu un citu dokumentu formu, datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu izveidi, sadarbību starp operatoriem un kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm savā starpā un ar muitas dienestiem un citām iestādēm, paraugu ņemšanas un laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm un to validēšanu un interpretēšanu, izsekojamību, to produktu vai preču iekļaušanu sarakstos, kam piemēro kontroli, kā arī to valstu vai reģionu iekļaušanu sarakstā, kas var eksportēt konkrētus dzīvniekus un preces uz Savienību, sūtījumu iepriekšēju paziņošanu, informācijas apmaiņu, robežkontroles punktiem, izolēšanu un karantīnas noteikšanu, trešo valstu veiktās pirmseksporta kontroles apstiprināšanu, pasākumiem riska ierobežošanai vai būtiskas plašas mēroga neatbilstības izbeigšanai attiecībā uz noteiktiem dzīvniekiem vai precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī vai tās reģionā, to trešo valstu vai reģionu atzīšanu, kas piedāvā garantijas, kuras līdzvērtīgas Savienībā piemērojamām, un tādas atcelšanu, mācībām un apmaiņas programmām starp dalībvalstīm, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(46).
(84) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ko veic, lai nodrošinātu Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumu piemērošanu, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet, ņemot vērā tā ietekmi, sarežģītību un pārrobežu un starptautisko raksturu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I sadaļa
Priekšmets, darbības joma un definīcijas
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz
a) dalībvalstu kompetento iestāžu veikto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību īstenošanu;
b) oficiālo kontroļu finansēšanu;
c) administratīvo palīdzību un sadarbību starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu 2. punktā minēto noteikumu pareizu piemērošanu;
d) Komisijas kontroļu veikšanu dalībvalstīs un trešās valstīs;
e) to nosacījumu pieņemšanu, kam jāatbilst dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā no trešās valsts;
f) ar oficiālām kontrolēm saistītās informācijas un datu pārvaldībai paredzētas datorizētas informācijas sistēmas izveidi.
2. Šī regula attiecas uz oficiālām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību šādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti Savienības vai dalībvalstu līmenī, ar mērķi minētajās jomās piemērot Savienības tiesību aktus:
a) noteikumi, kas reglamentē pārtiku, un pārtikas nekaitīgumu un veselīgumu jebkurā tās ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā, arī noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju intereses un informāciju, kā arī noteikumi, kas reglamentē saskarei ar pārtikas produktiem paredzētu materiālu un izstrādājumu ražošanu un izmantošanu;
b) noteikumi, kas reglamentē ĢMPO apzinātu izplatīšanu vidē un to ierobežotu lietošanu;
c) noteikumi, kas reglamentē dzīvnieku barību un dzīvnieku barības nekaitīgumu visos tās ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, un dzīvnieku barības izmantošanu, arī noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju veselību, intereses un informāciju;
d) noteikumi, kas paredz dzīvnieku veselības prasības;
e) noteikumi, kuru mērķis ir novērst un mazināt cilvēku un dzīvnieku veselības riskus, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti;
ea) noteikumi, kuru mērķis ir novērst un līdz minimumam samazināt antimikrobo rezistenci, ko novēro dzīvniekiem un cilvēkiem, kā arī vidē;
f) noteikumi, kas paredz dzīvnieku labturības prasības;
g) noteikumi par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem;
h) noteikumi par augu reproduktīvā materiāla audzēšanu laišanai tirgū un tā laišanu tirgū;
i) noteikumi, kas paredz prasības augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un izmantošanai un pesticīdu ilgtspējīgai izmantošanai;
j) noteikumi, kas reglamentē bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu;
k) noteikumi par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību izmantošanu un marķēšanu;
ka) noteikumi par konkrētu vielu un to atlieku kontroli dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos; [Gr. 25, 26 un 27]
3. Šī regula attiecas arī uz oficiālām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, kas noteiktas 2. punktā minētajos noteikumos un attiecas uz šādiem dzīvniekiem un precēm:
a) kurus ieved Savienībā no trešām valstīm;
b) kuri paredzēti eksportēšanai uz trešām valstīm.
4. Šī regula neattiecas uz oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību:
a) Regulai (EK) Nr. 1234/2007 jomās, kuras nav uzskaitītas minētās regulas II daļas II sadaļas I nodaļā. Tomēr minētā regula attiecas uz aizsargātiem vīna cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; [Gr. 28]
b) Eiropas un Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/63/ES(47);
ba) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/82/EK(48). [Gr. 29]
5. Šīs regulas 3. – 5. pants, 7. pants, 11. panta 2. un 3. punkts, 14. pants, 30.–33. pants, 36.–41. pants, 76. pants, III un IV sadaļa un 129. un 136. pants attiecas arī uz citām oficiālajām darbībām, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu vai šā panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) “oficiālā kontrole” ir jebkāda veida kontrole, tostarp arī prasību pārbaude dzīvniekiem un precēm no trešām valstīm, ko paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, kuru kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību: [Gr. 30]
a) šai regulai;
b) 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
2) “citas oficiālās darbības” ir jebkuras darbības, kas nav oficiāla kontrole un ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar:
a) šo regulu;
b) 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, izņemot g) apakšpunktu, lai nodrošinātu minēto noteikumu piemērošanu; [Gr. 31]
3) “pārtikas aprites tiesību akti” ir pārtikas aprites tiesību akti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 1. punktā;
4) “dzīvnieku barības aprites tiesību akti” ir normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē dzīvnieku barību kopumā un, konkrētāk, dzīvnieku barības nekaitīgumu Savienības vai valstu līmenī; tie attiecas uz visiem dzīvnieku barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmiem un dzīvnieku barības izmantošanu;
5) “kompetentās iestādes” ir:
a) dalībvalsts centrālās iestādes, kas atbildīgas par oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanu un veikšanu, piemēram, sertifikātu vai apliecinājumu izsniegšanu, laboratoriju nozīmēšanu, informācijas apmaiņu iestāžu sadarbības kontekstā, kā arī lēmumu pieņemšanu par pasākumiem pārkāpumu novēršanai atbilstīgi šai regulai un 1. panta 2. punktā minētajiempunkta noteikumiem atbilstošo oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību organizēšanu; [Gr. 32]
b) jebkura cita iestāde, kam uzticēta minētā atbildība;
c) attiecīgā gadījumā – trešās valsts attiecīgās iestādes;
6) “dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../...(49) 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, izņemot “lolojumdzīvniekus”; [Gr. 33]
7) “preces” ir jebkura prece, uz kuru attiecina vienu vai vairākus no 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, izņemot dzīvniekus;
8) “pārtika” ir pārtika, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā;
9) “dzīvnieku barība” ir barība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;
10) “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. punktā;
11) “atvasinātie produkti” ir atvasinātie produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 2. punktā;
12) “kaitīgie organismi” ir kaitīgie organismi, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../....(50) 1. panta 1. punktā;
13) “augi” ir augi, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../.... (51) 2. panta 1. punktā;
14) “augu reproduktīvais materiāls” ir augu reproduktīvais materiāls, kas definēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Regulas par augu reproduktīvo materiālu numurs, datums, nosaukums un zemsvītras piezīmē atsauci uz OV] 3. panta 2. punktā; [Gr. 34]
15) “augu aizsardzības līdzekļi” ir augu aizsardzības līdzekļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 1. punktā; Šajā regulā „augu aizsardzības līdzekļi” ir arī aktīvās vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 2. punktā un citas vielas vai preparāti, kas minēti tās pašas regulas 2. panta 3. punktā; [Gr. 35]
16) “svešzemju suga” ir suga, apakšsuga vai zemākas klasifikācijas taksons, kas ieviesies ārpus tā dabiskās kādreizējās vai pašreizējās izplatības zonas, arī jebkādas šādu sugu organismu daļas, gametas, sēklas, olas vai pavairojamais materiāls, kā arī jebkādi hibrīdi vai šķirnes, kas varētu izdzīvot un vēlāk vairoties; [Gr. 36]
17) “dzīvnieku izcelsmes produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004(52) I pielikuma 8.1. punktā;
18) “reproduktīvie produkti” ir reproduktīvie produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../....(53) 4. panta 1. punkta 25. apakšpunktā;
19) “augu produkti” ir augu produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../....(54) 2. panta 2. punktā;
20) “citi objekti” ir citi objekti, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../.... (55) 2. panta 4. punktā;
21) “riska novērtējums” ir riska novērtējums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 11. punktā;
22) “sertificējošā amatpersona” ir
a) jebkura kompetento iestāžu amatpersona, ko šīs iestādes pilnvarojušas parakstīt oficiālos sertifikātus;
b) ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie noteikumi – jebkura cita persona, ko kompetentās iestādes pilnvarojušas parakstīt oficiālos sertifikātus;
23) “oficiāls sertifikāts” ir jebkurš rakstisks vai elektronisks dokuments, ko parakstījusi sertificējošā amatpersona un kas apliecina atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kuras paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;
24) “neatbilstība” ir neatbilstība
a) šai regulai;
b) 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
25) “oficiāls apliecinājums” ir jebkura etiķete, zīme vai cits apliecinājums, ko izsniedz operatori kompetento iestāžu uzraudzībā, kuru īsteno ar specializētu oficiālo kontroļu starpniecību, vai kompetentās iestādes pašas un kas garantē atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kuras paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos; [Gr. 37]
26) “operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru attiecas viens vai vairāki pienākumi, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos, izņemot kompetentās iestādes un pārējās institūcijas, kuras ir atbildīgas par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām;
27) “sūtījums” ir kāds skaits dzīvnieku vai kāds daudzums preču, kuri atbilst vienam un tam pašam veidam, klasei vai aprakstam, uz kuriem attiecas viens un tas pats oficiālais sertifikāts, oficiālais apliecinājums vai jebkurš cits dokuments, kuri tiek nosūtīti ar vienu transportlīdzekli un kuriem ir viena un tā pati izcelsme; sūtījumā var būt viena vai vairākas partijas;
28) “inspicēšana” ir tāda veida oficiālā kontrole, kurā tiek pārbaudīti:
a) dzīvnieki vai preces;
b) darbības, kas ir to operatoru kontrolē, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punktā minēto noteikumu tvērums, un aprīkojums, transportlīdzekļi, substances un, materiāli un piesardzības pasākumi, ko izmanto šādu darbību veikšanai; [Gr. 38]
c) vietas, kurās operatori veic savas darbības;
ca) šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētā dokumentācija; [Gr. 39]
29) “robežkontroles punkts” ir vietapārbaužu centrs, ko dalībvalsts nozīmējusi 45. panta 1. punktā paredzēto kontroļu veikšanai, un pie tās piederošais komplekss; [Gr. 40]
30) “revīzija” ir sistemātiska un neatkarīga pārbaude, ko veic, lai noskaidrotu, vai darbības un ar šīm darbībām saistītie rezultāti atbilst plānotajiem pasākumiem un vai šie pasākumi tiek īstenoti rezultatīvi un ir piemēroti mērķu sasniegšanai;
31) “vērtējums” ir operatoru klasifikācija, kuras pamatā ir to atbilstība vērtēšanas kritērijiem;
32) “oficiālais veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko nozīmējušas kompetentās iestādes un kas ir attiecīgi kvalificēts, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālāsoficiālas darbības saskaņā ar [Gr. 42]
a) šo regulu;
b) 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
33) “apdraudējums” ir jebkurš ierosinātājs vai apstāklis, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi;
34) “īpašs riska materiāls” ir audi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā;
35) “tāls pārvadājums” ir pārvadājums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1/2005 2. panta m) punktā;
36) “izvešanas vieta” ir robežkontroles punkts vai jebkura cita vieta, kuru nozīmējusi dalībvalsts un caur kuru dzīvnieki, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1/2005 darbības joma, tiek izvesti no Savienības muitas teritorijas;
37) “pesticīdu lietošanas iekārta” ir jebkurš aparāts, kas definēts Direktīvas 2009/128/EK 3. panta 4. punktā;
38) “deleģētā institūcija” ir neatkarīga trešā persona, kam kompetentās iestādes deleģējušas konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus saistībā ar oficiālāmkontrolēm un citām oficiālām darbībām; [Gr. 43]
39) “bioloģisko produktubioloģiskāsražošanas kontroles iestāde” ir dalībvalsts publiska administratīva organizācija, kam kompetentās iestādes ir pilnīgi vai daļēji uzticējušas savu kompetenci attiecībā uzpārbaudīt un sertificēt bioloģiskās ražošanas nozariatbilstoši Regulai (EK) Nr. 834/2007, attiecīgā gadījumā arī attiecīgā trešās valsts iestāde vai iestāde, kas darbojas trešā valstī; [Gr. 44]
40) “kontroles pārbaudes procedūras” ir pasākumi, ko kompetentās iestādes ievieš, un darbības, ko tās veic, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību konsekvenci un efektivitāti;
41) “skrīnings” ir oficiālās kontroles veids, ko īsteno, plānotā secībā veicot novērojumus vai mērījumus nolūkā rast priekšstatu par atbilstību šai regulai un 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
42) “mērķorientēts skrīnings” ir oficiālās kontroles veids, kas saistīts ar viena vai vairāku operatoru vai to darbību novērošanu;
43) “kontroles sistēma” ir sistēma, kas aptver kompetentās iestādes un resursus, struktūras, pasākumus un procedūras, kuras ieviestas dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas saskaņā ar šo regulu un 15.–24. pantā paredzētajiem noteikumiem;
44) “līdzvērtība” vai “līdzvērtīgi” ir sistēmas, kas kopumā ir vienādas un atbilst tiem pašiem mērķiem: [Gr. 45]
(a) dažādu sistēmu vai pasākumu spēja sasniegt vienus un tos pašus mērķus;[Gr. 46]
(b) dažādas sistēmas vai pasākumi, kas spēj sasniegt vienus un tos pašus mērķus;[Gr. 47]
45) “ievešana Savienībā” ir dzīvnieku un preču ievešana vienā no I pielikumā norādītajām teritorijām;
46) “dokumentu kontrolpārbaude” ir to oficiālo sertifikātu, oficiālo apliecinājumu un cita dokumenta vai dokumentu, arī komerciālu dokumentu, pārbaude, kuriem jābūt pievienotiem sūtījumam, kā paredzēts 1. panta 2. punktā un 54. panta 1. punktā minētajos noteikumos vai īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 75. panta 3. punktu, 125. panta 4. punktu, 127. panta 1. punktu un 128. panta 1. punktu;
47) “identitātes kontrolpārbaude” ir vizuāla inspicēšana, kurā pārbauda, vai sūtījuma saturs un marķējums, arī zīmes uz dzīvniekiem, zīmogi un transportlīdzekļi, atbilst informācijai, kas sniegta oficiālajos sertifikātos, oficiālajos apliecinājumos vai citos sūtījumam pievienotajos dokumentos;
48) “fiziska kontrolpārbaude” ir dzīvnieku vai preču un, attiecīgā gadījumā, iesaiņojuma, transportlīdzekļu, marķējuma un temperatūras kontrolpārbaude, paraugu ņemšana analīzes veikšanai, testēšanai vai diagnostikai un jebkura cita kontrolpārbaude, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
49) “pārkraušana” ir to preču vai dzīvnieku pārvietošana, uz kurām attiecas 45. panta 1. punktā minētās oficiālās kontroles un kuras ar kuģi vai ar gaisa kuģi pa jūru vai ar gaisa transportu ir atvestas no trešās valsts un muitas uzraudzībā, gatavojoties tālākai pārvietošanai, tajā pašā ostā vai lidostā tiek nogādātas uz citu kuģi vai gaisa kuģi; [Gr. 48]
50) “tranzīts” ir tāda pārvietošana no trešās valsts uz kādu citu trešo valsti, kura muitas uzraudzībā notiek caur vienu no I pielikumā sarakstā norādītajām teritorijām vai notiek no vienas no I pielikumā sarakstā norādītajām teritorijām uz citu I pielikumā norādītu teritoriju, šķērsojot trešās valsts teritoriju;
51) “muitas dienestu uzraudzība” ir darbība, kas definēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92(56) 4. panta 13. punktā;
52) “muitas dienestu kontrole” ir muitas kontrole, kas definēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 14. punktā;
53) “oficiāla aizturēšana” ir procedūra, ar kuras starpniecību kompetentās iestādes nodrošina, ka tādus dzīvniekus un preces, kam jāveic oficiālās kontroles, nepārvieto vai neaizskar, pirms nav pieņemts lēmums par to galamērķi; tas attiecas arī uz glabāšanu, ko pēc kompetento iestāžu norādījumiem un to kontrolē veic operatori; [Gr. 49]
54) “papildu oficiālās kontroles” ir kontroles, kas sākotnēji nav plānotas un par ko ir izlemts, pamatojoties uz iepriekšēju oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību konstatējumiem;
55) “oficiāla sertificēšana” ir procedūra, ar kuras starpniecību kompetentās iestādes apliecina atbilstību vienai vai vairākām prasībām, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;
56) “kontroles plāns” ir kompetento iestāžu noteikts apraksts, kurā ietverta informācija par oficiālās kontroles sistēmas struktūru un organizatorisko struktūru un par tās darbību un sīki izstrādāts to oficiālo kontroļu plāns, kas noteiktā laikposmā veicamas katrā no 1. panta 2. punktā minētajām jomām;
57) “pārvadājuma žurnāls” ir dokuments, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 1/2005 II pielikuma 1.–5. punktā;
57a) “veterinārārsta palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šīs regulas III pielikumu ir kvalificēta darboties šādā amatā un ko iecēlusi kompetentā iestāde, un kas strādā valsts pilnvarota veterinārārsta pakļautībā un atbildībā; [Gr. 50]
II sadaļa
Oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības dalībvalstīs
I nodaļa
Kompetentās iestādes
3. pants
Kompetento iestāžu nozīmēšana
1. Katrai jomai, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi, dalībvalstis nozīmē kompetento iestādidalībvalstīs ir viena vai vairākas kompetentās iestādes, kam tās uztic pienākumu veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbībaskuras atbild par oficiālo kontroļu plānošanu, organizēšanu un attiecīgā gadījumā veikšanu. [Gr. 51]
2. Ja vienā un tajā pašā jomā dalībvalsts pienākumu veikt oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības uzticdalībvalstij ir vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei valsts, reģionālā vai vietējā līmenī vai ja kompetentajām iestādēmiena kompetentā iestāde valsts, reģionālā vai vietējā līmenī vai ja kompetentās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 1. punktu, šāda nozīmēšana ļaujir tiesīgas konkrētus ar oficiālajām kontrolēm vai citām oficiālajām darbībām saistītus pienākumuspienākumus saistībā ar oficiālajām kontrolēm nodot citām publiskām iestādēm, tad dalībvalstsjānodrošina, ka: [Gr. 52]
a) ievieštiek ieviestas procedūras, lai nodrošinātu, ka koordinācija starp visām iesaistītajām iestādēm ir efektīva un lietderīga un ka oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības visā tās teritorijā ir konsekventas un rezultatīvas; [Gr. 53]
b) nozīmē vienīgo atbildīgo iestādi, kuras pienākums ir koordinēt sadarbību un saziņu ar Komisiju un citām dalībvalstīm attiecībā uz tādām oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kas veiktas attiecīgajā teritorijākatrā dalībvalsts noteiktajā jomā, lai ietvertu visas 1. panta 2. punktā minētās jomas. [Gr. 54]
3. Kompetentās iestādes, kuru pienākums ir pārbaudīt atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, var uzticēt konkrētus oficiālās kontroles pienākumus vienai vai vairākām bioloģisko produktubioloģiskāsražošanas kontroles iestādēm. Tādos gadījumos tās piešķir koda numuru katrai no šādām iestādēm. [Gr. 55]
4. Dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstis paziņo kontaktinformāciju un tās grozījumus attiecībā uz šādām iestādēm:
a) kompetentās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 1. punktu;
b) vienīgās atbildīgās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;
c) bioloģisko produktu kontroles iestādes, kas minētas 3. punktā;
d) deleģētās institūcijas, kas norādītas 25. panta 1. punktā.
Pirmajā daļā minēto informāciju arī publisko.
5. Dalībvalstis 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm var uzticēt pienākumu veikt kontroles, lai pārbaudītu atbilstību tādiem noteikumiem vai piemērotu tādus noteikumus, arī noteikumus, kas reglamentē īpašus riskus, kurus var radīt svešzemju sugu klātbūtne Savienībā, kas nav minēti 1. panta 2. punktā. [Gr. 56]
6. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt, ar kādiem līdzekļiem jāpublisko 4. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Līdzekļi, ar kādiem 4. punktā minētā informācija ir jādara pieejama sabiedrībai, jebkurā gadījumā ietver publicēšanu internetā. [Gr. 57]
4. pants
Kompetento iestāžu vispārīgie pienākumi
1. Kompetentajām iestādēm:
a) ir nodrošinātas tādasizstrādā procedūras un pasākumi, lai būtu gādāts parpasākumus, kas nodrošina oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektivitāti un atbilstību;
b) ir nodrošināti tādi pasākumi, lai būtu gādāts parievieš pasākumus, kas nodrošina oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību objektivitāti, neatkarību, kvalitāti, saskaņotību un konsekvencivienotus mērķus visos līmeņos; tie nekādā gadījumā nav saistīti ar vai atkarīgi no operatoriem, kurus tās kontrolē;
c) ir nodrošināti tādi pasākumi, lai būtu gādāts, ka personāls, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, ir objektīvs, nav iesaistīts nekādos interešu konfliktos un tam nav neatbilstošu sakaru, kas ļautu gūt ekonomisku labumu vai apdraudētu tā objektivitāti;
d) ir nodrošināta vai ir pieejama analīzei, testēšanai un diagnostikai pietiekama laboratoriju kapacitāte;nodrošina savai laboratorijai pietiekamu kapacitāti vai pieeju citai laboratorijai ar pietiekamu kapacitāti analīžu, testu un diagnostikas veikšanai;
e) ir nodrošināts vai pieejams pietiekams tādsnodrošina pietiekamu skaitu vai piekļuvi pietiekamam skaitam neatkarīgu, attiecīgi kvalificēts un pieredzējis personālskvalificētu un pieredzējušu darbinieku (attiecībā uz 1. panta 1. un 2. punktā minētajām kontroļu prasībām), lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu veikt pilnā apjomā efektīvi un lietderīgi;
f) ir nodrošināti atbilstīginodrošina atbilstīgus un pienācīgi uzturēti kompleksi un aprīkojumsuzturētus kompleksus un aprīkojumu, lai būtu gādāts, ka personāls oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varvarētu veikt efektīvi un lietderīgi;
g) ir juridiskas pilnvarasjuridiski pilnvarotas veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības un īstenot pasākumus, kas paredzēti šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos;
h) irievieš juridiskas procedūras, kas nodrošina, ka personālam ir piekļuve operatoru telpām un operatoru rīcībā esošajiem dokumentiem, lai tas varētu pienācīgi izpildīt savus uzdevumus;
i) ir nodrošinātiizstrādā ārkārtas situāciju plāni un tāsplānus un ir gatavas ārkārtas gadījumā šādus plānus īstenot, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
2. Personāls, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības:
-a) ir ierēdņi, ko nodarbina kompetentās iestādes vai neatkarīga publiskā iestāde, kuru kompetentā iestāde deleģējusi veikt oficiālās kontroles vai citas oficiālas darbības;
a) savas kompetences jomā tiek tā attiecīgi apmācīts, lai varētu kompetenti izpildīt savus pienākumus un konsekventi veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības;
b) pārzina jaunākās norises savā kompetences jomā un pēc vajadzības tiek regulāri papildus apmācīts;
c) tiek apmācīts par II pielikuma I nodaļā izklāstītajiem tematiem un par kompetento iestāžu pienākumiem, kas izriet no šīs regulas.
Kompetentās iestādes izstrādā un īsteno mācību programmas, lai nodrošinātu, ka personāls, kas veic oficiālās kontroles un oficiālās darbības, tiek apmācīts, kā minēts pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā.
3. Lai nodrošinātu, ka 1. punkta e) apakšpunktā un 2. punktā minētajam kompetento iestāžu personālam ir vajadzīgā kvalifikācija, prasmes un zināšanas, Komisija, ņemot vērā zinātniskās un tehniskās zināšanas, kas vajadzīgas, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības katrā no 1. panta 2. punktā minētajām jomām, ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz noteikumiem, kuri reglamentē konkrētās prasības attiecībā uz šāda personāla kvalifikāciju un mācībām.
4. Ja kompetentās iestādes dienestosveicamo darbību jomā kompetentajā iestādē ir vairāk nekā viena struktūrvienība, kas kompetenta veikt oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības, starp dažādajām struktūrvienībām nodrošina efektīvu un lietderīgu koordināciju un sadarbību. [Gr. 58 un 341]
5. pants
Kompetento iestāžu revīzija
1. Kompetentās iestādes veic vai uzdod veikt iekšējas revīzijas un, ņemot vērā revīziju rezultātus, veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu iestāžu atbilstību šai regulai.
Šādas revīzijas:
a) izvērtē neatkarīgi eksperti;
b) veic pārredzamā veidā.
2. Kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma dara Komisijai pieejamus 1. punktā minēto revīziju rezultātus. [Gr. 59]
3. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus 1. punktā minēto revīziju veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. pants
Kompetento iestāžu lēmumi par fiziskām un juridiskām personām
Kompetento iestāžu saskaņā ar 53. pantu, 64. panta 3. un 5. punktu, 65. pantu, 134. panta 2. punktu un 135. panta 1. un 2. punktu pieņemtus lēmumus par fiziskām vai juridiskām personām šādas personas var apstrīdēt saskaņā ar valsts līmeņa tiesību aktiem.
7. pants
Kompetento iestāžu personāla pienākumi attiecībā uz konfidencialitāti
1. Kompetentās iestādes pieprasa, lai to personāls neizpaustu ārpus kompetentās iestādes informāciju, kas uzzināta, veicot pienākumus saistībā ar oficiālajām kontrolēm vai citām oficiālām darbībām, un uz ko pēc būtības attiecas dienesta noslēpums, ievērojot 2. punktu.
2. Ja vien attiecīgo informāciju izpaust neliek sevišķi svarīgas sabiedrības intereses vai izpaušanu nepieprasa Savienības tiesību akti, 1. punktā minētais dienesta noslēpums aptver tādu informāciju, kuras izpaušana kaitētu:
a) inspicēšanas, izmeklēšanas vai revīzijas mērķim;
b) fiziskas vai juridiskas personas komercinterešu aizsardzībai;
c) tiesvedības un juridiska atzinuma aizsardzībainotiekošai tiesvedībai un juridiskām konsultācijām;
ca) kompetento iestāžu lēmumu pieņemšanas procesam;
2.a Kompetentās iestādes, nosakot, vai izpaušanu nepieprasa sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, cita starpā ņem vērā šādus elementus:
a) iespējamos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai videi;
b) šādu risku raksturu, nopietnību un apmēru, lai nodrošinātu, ka izpaušana ir samērīga dotajā situācijā;
3. Neskarot sā panta 1. un 2. punkts neliedz kompetentajām iestādēm publicētpunktukompetentās iestādes publicē vai citādi publiskotpublisko informāciju par tādu oficiālo kontroļu rezultātiem, kas attiecas uz atsevišķiem operatoriem, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) pirms publicētādas informācijas publicēšanas vai izpaust tādu informācijuizpaušanas, ko kompetentā iestāde plāno publicēt vai citādi darīt pieejamu sabiedrībai, attiecīgajam operatoram ir dota iespēja šo informāciju komentēt;
b) publicētajā vai publiskotajā informācijainformācijā ir ņemti vērā attiecīgā operatora izteiktie komentāri vai arī tā ir publicēta vai izpausta kopā ar šādiem komentāriem.
3.a Kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu publicētā vai publiskotā informācija ir precīza un ka, ja tā vēlāk izrādās neprecīza, to attiecīgi koriģē. [Gr. 60]
II nodaļa
Oficiālās kontroles
8. pants
Oficiālo kontroļu vispārīgie noteikumi
1. Kompetentās iestādes visiem operatoriemuzņēmumiem regulāri veic oficiālās kontroles, pamatojoties uz riska analīzi un pietiekami bieži, ņemot vērā: [Gr. 61]
a) apzinātos riskus, kas saistīti ar:
i) dzīvniekiem un precēm,
ii) darbībām, kurasun piesardzības pasākumiem, kuri ir operatoru kontrolē, [Gr. 62]
iii) vietu, kur notiek operatoru darbības;
iv) tādu produktu, procesu, materiālu lopbarības piedevu vai substanču izmantošanu, kuri var ietekmēt dzīvnieku barības vai pārtikas nekaitīgumu un veselīgumu, dzīvnieku veselību vai dzīvnieku labturību, augu veselību vai augu reproduktīvā materiāla identitāti un kvalitāti vai vai– ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – var nelabvēlīgi ietekmēt vidi; [Gr. 63]
iva) iespējamību, ka patērētāji varētu tikt maldināti par produkta īpašībām, kvalitāti vai sastāvu vai iespējamību, ka patērētājiem radīsies finansiāli zaudējumi tādēļ, ka operators ir sniedzis maldinošu informāciju; [Gr. 64]
ivb) procesa prasībām saskaņā ar 1. panta 2. punkta j) apakšpunktu; [Gr. 65]
b) attiecībā uz operatoriemuzņēmumiem veikto oficiālo kontroļu iepriekšējos rezultātus un operatoruuzņēmumu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem; [Gr. 66]
c) tādu operatoru paškontroļu uzticamību un rezultātus, ko veikuši paši operatori vai pēc to pieprasījuma trešā persona, lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem. Informāciju par šīm paškontrolēm izmanto pēc iespējas biežāk, samazinot slogu operatoriem; [Gr. 67]
ca) to, ko patērētāji sagaida saistībā ar pārtikas produktu un preču īpašībām, kvalitāti un sastāvu; [Gr. 68]
d) jebkādu informāciju, kas varētu liecināt par neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
da) privātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ko ir ieviesuši operatori, kurus ir sertificējušas un revidējušas neatkarīgas un atzītas sertificēšanas iestādes; [Gr. 69]
2. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic regulāri un pietiekami bieži, lai varētu identificēt iespējamus tīšus 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpumus, tā pārbaudot atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajām prasībām un procesa kritērijiem, papildus 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī ar šādiem iespējamiem tīšiem pārkāpumiem saistītu informāciju, ar ko apmainās, izmantojot IV sadaļā paredzētās administratīvās palīdzības mehānismus, un jebkādu citu informāciju, kas norāda uz šādu pārkāpumu iespējamību. [Gr. 70]
2.a Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu 1. un 2. punktā minēto kontroļu veikšanas vienotu obligāto biežumu. Ja vajadzīgs, šādu obligāto biežumu, kas balstās uz riska novērtējumu, nosaka atšķirīgu katram produktam, procesam vai darbībai, uz ko saskaņā ar šo regulu attiecas oficiālās kontroles. [Gr. 71]
3. Oficiālās kontroles, ko, pirms noteiktus dzīvniekus vai preces laiž tirgū vai pārvieto, veic, lai izsniegtu tādus oficiālus sertifikātus vai oficiālus apliecinājumus, kas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem vajadzīgi kā priekšnosacījums dzīvnieku vai preču laišanai tirgū vai pārvietošanai, veic saskaņā ar:
a) šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
b) deleģētajiem aktiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 15.–24. pantu.
4. Oficiālās kontroles veic bez iepriekšēja brīdinājuma, izņemot gadījumus, kur:
a) ir nepieciešams iepriekš informēt operatoru;[Gr. 72]
b) operators šādas oficiālas kontroles ir pieprasījis. Šādas izziņotas kontroles neaizstāj standarta kontroles, par kurām nav sniegts iepriekšējs brīdinājums; [Gr. 73]
ba) tiek veiktas revīzijas, lai pārbaudītu, vai ir izpildītas prasības atbilstoši 1. panta 2. punkta j) apakšpunktam. [Gr. 74]
5. Ciktāl iespējams, oficiālās kontroles veic tā, lai slogu operatoriem mazinātu līdzminimumamadministratīvo slogu un traucējumi to darbībai būtu pēc iespējas minimāli, negatīvi neietekmējot kontroles kvalitāti; šajā sakarā, ja tam pašam operatoram vienā laika posmā ir veicamas dažādas oficiālās kontroles, kompetentā iestāde tās apvieno. Ja operatoriem piemēro dažādas oficiālās kontroles, dalībvalstis nodrošina saskaņotu pieeju, lai apvienotu pašreizējos kontroles pasākumus. [Gr. 75]
6. Kompetentās iestādes veic oficiālās kontroles vienādi rūpīgi neatkarīgi no tā, vai attiecīgie dzīvnieki un preces:
a) ir pieejami Savienības tirgū, turklāt neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir dalībvalstī, kurā oficiālās kontroles tiek veiktas, vai citā dalībvalstī;
b) ir paredzēti eksportēšanai no Savienības;
c) tiek ievesti Savienībā no trešām valstīm.
7. Ciktāl tas ir stingri nepieciešams oficiālo kontroļu organizēšanai, galamērķa dalībvalstis var pieprasīt pieprasa, lai operatori, kam dzīvniekus vai preces piegādā no citas dalībvalsts, ziņotu par šādu dzīvnieku vai preču atvešanu. [Gr. 76]
9. pants
Personas, procesi un darbības, darbības, metodes un paņēmieni, kam veic oficiālās kontroles [Gr. 77]
Ciktāl tas nepieciešams, lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic:
a) attiecībā uz dzīvniekiem un precēm visos ražošanas, pārstrādes, tirdzniecības un izplatīšanas posmos; [Gr. 78]
b) attiecībā uz substancēm, materiāliem vai citiem objektiem, kas var ietekmēt dzīvnieku un preču īpašības vai veselību, visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos; [Gr. 79]
c) attiecībā uz operatoriem un darbībām, kas ir to kontrolē, attiecībā uz minēto, platībām, kultūrām operatoru telpām un procesiem, glabāšanu, transportu, preču izmantošanu un dzīvnieku turēšanu; [Gr. 80]
ca) attiecībā uz visiem dokumentiem (tostarp elektroniskā veidā), kas attiecas uz veiktajiem darbiem vai pārvadājumiem. [Gr. 81]
10. pants
Oficiālo kontroļu pārredzamība
1. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic, nodrošinot augstu pārredzamības līmeni un publisko būtisku informāciju par oficiālo kontroļu organizēšanu un veikšanu.
Tās arī nodrošina, ka regulāri un laikusvismaz reizi gadā publicē šādu informāciju:
a) oficiālo kontroļu veids, skaits un galīgais rezultāts;
b) konstatēto neatbilstību veids un skaits;
c) gadījumito gadījumu veids un skaits, kuros kompetentās iestādes veikušas pasākumus saskaņā ar 135. pantu;
d) gadījumito gadījumu veids un skaits, kuros piemērotas 136. pantā minētās sankcijas. [Gr. 82]
2. Lai nodrošinātu šā panta 1. punktā paredzēto noteikumu vienādu īstenošanu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka un pēc vajadzības atjaunina formu, kādā publicējama 1. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūrunodrošina dalībvalstīm atbilstošus norāžu dokumentus, tostarp standartizēta ziņošanas formāta priekšlikumu, kas jebkurā gadījumā paredz minēto norāžu dokumentu publicēšanu internetā. [Gr. 83]
3. Kompetentās iestādes ir tiesīgas publicēt vai citādi publiskot informāciju par vērtējumu, kas atsevišķiem operatoriem piešķirts, pamatojoties uz pēdējo četru oficiālo kontroļu rezultātiem, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) vērtēšanas kritēriji ir objektīvi, pārredzami un publiski pieejami;
b) ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa konsekvenci un pārredzamību;
ba) nelabvēlīgu (sliktu) rezultātu gadījumā nekavējoties tiek veikta pēckontrole; [Gr. 84]
3.a Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu vērtēšanas sistēmas var salīdzināt, Komisija, izmantojot deleģētos aktus un apspriežoties ar ieinteresētajām personām, izstrādā vadlīnijas tādu objektīvu kritēriju noteikšanai, ko piedāvā dalībvalstīm un ko tās var brīvprātīgi izmantot. [Gr. 85]
11. pants
Dokumentētas kontroles un kontroles pārbaudes procedūras
1. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic saskaņā ar dokumentētām procedūrām.
Šādas procedūras aptver kontroles procedūru tematiskās jomas, kas izklāstītas II pielikuma II nodaļā, un tajās ietilpst sīki izstrādāti norādījumi personālam, kas veic oficiālās kontroles.
2. Kompetentās iestādes ir ieviesušas procedūras, kurās pārbauda, cik konsekventas un cik rezultatīvas ir oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, ko tās veic.
3. Kompetentās iestādes:
a) veic koriģējošas darbības visos gadījumos, kur 2. punktā paredzētajās procedūrās konstatē nepilnības, kas mazina oficiālo kontroļu un citu darbību konsekvenci un iedarbīgumu;
b) pēc vajadzības atjaunina 1. punktā paredzētās dokumentētās procedūras.
12. pants
Ziņojumi par oficiālajām kontrolēm un to reģistrēšana [Gr. 86]
1. Kompetentās iestādes sagatavo ziņojumus par katru aglabā visu veikto oficiālo kontroli, ko tās veickontroļu dokumentāciju. Tās sagatavo ziņojumus par veiktajām kontrolēm, kurās tika konstatēts šīs regulas vai 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpums. [Gr. 87]
Šādos ziņojumos ietver:
a) oficiālo kontroļu nolūka aprakstu;
b) izmantotās kontroles metodes;
c) oficiālo kontroļu rezultātus;
d) attiecīgā gadījumā – pasākumus, ko kompetentās iestādes attiecīgajam operatoram pieprasa veikt attiecīgo kontroļu rezultātā.
2. Kompetentās iestādes operatoram, kam veic oficiālu kontroli, iesniedz 1. punktā paredzētā ziņojuma kopiju.
3. Ja oficiālajās kontrolēs ir vajadzīga kompetento iestāžu personāla vai pārstāvju nepārtraukta vai regulāra klātbūtne operatora telpās, 1. punktā paredzētos ziņojumus sagatavo tik bieži, lai kompetentās iestādes un operatoru varētu:
a) regulāri informēt par atbilstības līmeni;
b) nekavējoties informēt par visām nepilnībām vai neatbilstībām, kas apzinātas oficiālajās kontrolēs.
3.a Dokumentācija par tādu oficiālo kontroļu rezultātiem, kas ir veiktas robežkontroles punktos, norit saskaņā ar vienotā sanitārā ievešanas dokumenta 54. panta 2.b punktu. [Gr. 88]
13. pants
Oficiālās kontroles, metodes un paņēmieni
1. Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic, izmantojot tādas kontroles metodes un paņēmienus, kurās attiecīgā gadījumā ietilpst skrīnings, mērķorientēts skrīnings, pārbaudīšana, inspicēšana, revīzijas, paraugu ņemšana, analīze, diagnosticēšana un testēšana.
2. Oficiālajās kontrolēs attiecīgi: [Gr. 89]
a) pārbauda kontroles sistēmas, ko operatori ieviesuši, un iegūtajiem rezultātiem;
b) inspicē:
i) primāro ražotāju iekārtas un citus uzņēmumus, arī to apkārtni, telpas, birojus, aprīkojumu, iekārtas un mašīnas, transportu un to dzīvniekus un preces,
ii) izejvielas, sastāvdaļas, pārstrādes palīglīdzekļus un citus līdzekļus, ko izmanto preču sagatavošanai vai ražošanai vai dzīvnieku barošanai vai kopšanai,
iia) materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, [Gr. 90]
iii) pusfabrikātus,
iv) tīrīšanas un uzkopšanas līdzekļus un procesus, augu aizsardzības līdzekļus,
v) marķējumus, noformējumu un reklāmu;
c) kontrolē higiēnas apstākļus operatoru telpās;
d) novērtē procedūras attiecībā uz labu ražošanas praksi (GMP), labu higiēnas praksi (GHP), labu lauksaimniecības praksi, kā arī riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu (HACCP);
e) pārbauda tādus dokumentus, izsekojamības pierakstus un citus pierakstus, kam var būt būtiska nozīme, novērtējot atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem; [Gr. 91]
f) veic pārrunas ar operatoriem un to personālu;
g) nolasa vērtības, kas reģistrētas ar operatoru mērinstrumentiem;
h) veic kontroli ar pašu kompetento iestāžu instrumentiem, lai pārbaudītu operatoru veiktos mērījumus;
i) veic jebkādas citas darbības, kas vajadzīgas neatbilstību konstatēšanai.
2.a Īpašajos noteikumos par oficiālo kontroļu norisi vienmēr ņem vērā ne tikai potenciālos riskus veselībai, bet arī patērētāju gaidas attiecībā uz pārtikas sastāvu un krāpniecisku darbību iespējamību. [Gr. 326]
14. pants
Operatoru pienākumi
1. Ciktāl oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību veikšanai tas ir nepieciešams, operatori pēc kompetento iestāžu pieprasījuma kompetento iestāžu un deleģēto institūciju personālam, ja ir deleģēti konkrētu oficiālo kontroļu pienākumi saskaņā ar 25. pantu, nodrošina piekļuvi: [Gr. 92]
a) savām telpām;
b) savām datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām;
c) saviem dzīvniekiem un precēm;
d) saviem attiecīgajiem dokumentiem un jebkādai citai svarīgai informācijai,tostarp savu testu rezultātiem, kas atbilst šādu kontroļu vai darbību veikšanas mērķim un 13. panta 2. punktā minētajām kontroles jomām. Katrs operators spēj norādīt vismaz visus tos operatorus, kuri tam veic piegādi, un visus operatorus, kuriem tas veic piegādi.. [Gr. 93]
2. Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā operatori palīdz kompetento iestāžu personālam un saskaņā ar 25. pantu deleģētajām institūcijām veikt tā uzdevumus kontroles pienākumus. Operatori pietiekamā daudzumā nodrošina kompetentajām iestādēm bezmaksas paraugus. [Gr. 94]
3. Par sūtījumu atbildīgais operators:
a) pilnīgi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību efektīvu veikšanu;
b) visu ar sūtījumu saistīto pieprasīto informāciju nekavējoties dara pieejamu papīra formā vai elektroniski. [Gr. 95]
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus:
a) kuros nosaka kārtību, kādā notiek kompetento iestāžu un atbilstoši 25. pantam deleģēto institūciju piekļuve 1. punkta b) apakšpunktā minētajām datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām; [Gr. 96]
b) par sadarbību starp operatoriem un kompetentajām iestādēm, kā norādīts 3. punktā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
15. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, kuri paredzēti lietošanai pārtikā
-1. Oficiālajās kontrolēs, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem, kas minēti 1. panta 2. punktā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri paredzēti patērēšanai pārtikā, vienmēr iekļauj pārbaudi par atbilstību attiecīgi Regulai (EK) Nr. 852/2004(57), Nr. 853/2004 un Nr. 1069/2009, un attiecīgi vismaz šādām prasībām:
a) telpu un iekārtu projektēšana un uzturēšana;
b) personiskā higiēna;
c) uz HACCP balstītas procedūras;
d) paškontroles procedūras;
e) pārbaude par personāla atbilstību piemērojamām prasībām;
f) operatora reģistra un pārtikas, dzīvnieku barības un jebkuru vielu vai materiālu, kas tiek ievesti uzņēmumā vai izvesti no tā, pavaddokumentu pārbaude;
g) visu pazīmju par krāpnieciskām darbībām izskatīšana;
1. Oficiālajās kontrolēs attiecībā uz, kas minētas 1. punktā un ko veic saistībāgaļas ražošanu ietilpst:
a) oficiāla veterinārārsta vai tāveterinārārsta palīga, kas rīkojas oficiāla veterinārārsta atbildībā veikta dzīvnieku veselības un labturības pārbaudīšana pirms nokaušanas,pārbaude;
b) kautuvēs, izcirstuvēs, pārstrādes uzņēmumos un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos oficiāla veterinārārsta vai veterinārārsta palīga, kas rīkojas oficiāla veterinārārsta atbildībā, veiktas oficiālās kontroles, kurās pārbauda atbilstību prasībām, ko piemēro attiecībā uz:
i) gaļas ražošanas higiēnu,
ii) veterināro zāļu atlieku klātbūtni dzīvnieku izcelsmes produktos, kas paredzēti lietošanai pārtikā,
iii) darbībām ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un īpašu riska materiālu un to utilizāciju,
iv) dzīvnieku veselību un labturību.
1.a Šā panta 2. punktā minēto oficiālo kontroļu nolūkam:
a) vismaz viens oficiālais veterinārārsts piedalās gan pirmsnāves, gan pēcnāves pārbaudē vai savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu gadījumā — pēcnāves pārbaudē;
b) oficiālais veterinārārsts vai veterinārārsta palīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai atbilstoši bieži ir klāt gaļas apstrādes uzņēmumos, kad notiek apstrāde;
1.b Pēc oficiālajām kontrolēm, kas minētas šā panta 2. punktā oficiālais veterinārārsts vai kāds tā atbildībā veic darbības un pasākumus saskaņā ar 135. pantu saistībā ar dzīvniekiem, to labturību un gaļas izmantošanas mērķi;
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par konkrētiem noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un šādu produktu ražošanai paredzētiem dzīvniekiem, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, kas šādiem produktiem un dzīvniekiem piemērojami, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc oficiālās kontroles. Minētajos deleģētajos aktos paredz noteikumus par:
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 1. punktā un 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kādi pastāv attiecībā uz katru dzīvnieku izcelsmes produktu, un dažādos procesus, kādus tam veic;
c) gadījumiem un nosacījumiem, kādos un saskaņā ar kādiem kautuvju personālu var iesaistīt oficiālajās kontrolēskautuvju personāls, kas ir atbilstoši kvalificēts un apmācīts un nodarbināts oficiālā veterinārārsta kontrolē korpusā, kas ir nodalīts un neatkarīgs no uzņēmuma ražošanas korpusiem, var palīdzēt oficiālajam veterinārārstam veikt 2. punktā minētās oficiālās kontroles attiecībā uz mājputnu un zaķveidīgo gaļas ražošanu, un tādu testu izstrādi un izmantošanu, ar kuriem novērtētu to sniegumu;
d) gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;
e) kritērijiem, pēc kuriem noteikt, kad, pamatojoties uz riska analīzi, nav nepieciešamanosaka oficiālā veterinārārsta klātbūtneveicamo oficiālo kontroļu nosacījumus un biežumu mazjaudīgās kautuvēs un savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos laikā, kad tiek veiktas 1. punktā minētās oficiālās kontroles, ievērojot 1.a punkta a) apakšpunktā noteikto prasību minimumu.
Ja tādu risku gadījumos, kurus nevar efektīvi novērst, jo nav vienotu specifikāciju attiecībā uz oficiālajām kontrolēm vai pasākumiem, kas kompetentajām iestādēm pēc šādām oficiālajām kontrolēm jāveic, un ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ tas ir vajadzīgs, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši šim punktam, piemēro 140. pantā paredzēto procedūru.
3. Pieņemot deleģētos aktus, kā paredzēts 2. punktā, Komisija ņem vērā:
a) pieredzi, ko kompetentās iestādes un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji guvuši attiecībā uz to procedūru piemērošanu, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantā;
b) zinātnes un tehnoloģiju attīstību;
c) patērētāju gaidas attiecībā uz pārtikas sastāvu un pārtikas patēriņa modeļu maiņas;
d) tādus riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas saistīti ar gaļu un citiem lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;
da) pierādījumu par krāpnieciskām darbībām izskatīšanas rezultātus;
4. Ciktāl tas netraucē sasniegt cilvēku un dzīvnieku veselības mērķus, kas norādīti 1. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajos noteikumos, kuri piemērojami lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvniekiem, kuri paredzēti šādu produktu ražošanai, Komisija, pieņemot deleģētos aktus, kā paredzēts 2. punktā, ņem vērā arī šādus elementus:
a) vajadzību sekmēt deleģēto aktu piemērošanu mazos uzņēmumossamērotdeleģētos aktus ar mazouzņēmumu darbības veidu un lielumu, lai nodrošinātu efektīvu piemērošanu; [Gr. 97]
b) vajadzību nodrošināt tradicionālo metožu nepārtrauktu izmantošanu jebkurā no pārtikas ražošanas, pārstrādes vai izplatīšanas posmiem;
c) to pārtikas uzņēmumu vajadzības, kas atrodas reģionos, uz kuriem attiecas īpaši ģeogrāfiski ierobežojumi.
16. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar noteiktu vielu atliekām pārtikā un dzīvnieku barībā
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus tiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, kas piemērojami noteiktām vielām, kuras izmantojot kultūraugiem vai dzīvniekiem vai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā vai pārstrādē, pārtikā vai dzīvnieku barībā var rasties šādu vielu atliekas, un par darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc oficiālajām kontrolēm. Šādos deleģētajos aktos tiesību aktu priekšlikumos ņem vērā vajadzību nodrošināt oficiālo kontroļu obligāto līmeni, kas nepieciešams, lai novērstu, ka šādas vielas izmanto, pārkāpjot 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un paredz noteikumus par: [Gr. 327]
a) vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kas saistīti ar neatļautām vielām un oficiālu atļautu vielu neatļautu lietošanu;
b) konkrētiem kritērijiem un konkrētu saturu papildus tam, kas paredzēts 108. pantā, attiecībā uz 107. panta 1. punktā paredzētā valsts kontroles daudzgadu plāna attiecīgo daļu sagatavošanu;
c) gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.
17. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem[Gr. 98]
1. Oficiālās kontrolēs attiecībā uz dzīvniekiem ietilpst:
a) tādu pasākumu pārbaude, kas ir paredzēti, lai novērstu cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģisku un ķīmisku apdraudējumu;
b) dzīvnieku aizsardzības pasākumu pārbaude, neskarot 18. pantu;
c) slimību kontroles vai izskaušanas pasākumu pārbaude. [Gr. 99]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem Savienības noteikumiem, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā dzīvnieku veselības riskus, kas saistīti ar dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīvajiem produktiem, un cilvēku un dzīvnieku veselības riskus, kas saistīti ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, un tajos paredz noteikumus par: [Gr. 100]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.,un 12. pantā un 13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā; [Gr. 101]
b) vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī vajadzību novērst apdraudējumus un riskus dzīvnieku veselībai, veicot oficiālās kontroles, lai pārbaudītu atbilstību slimību profilakses un kontroles pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;
c) gadījumiem, kādos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.
18. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar dzīvnieku labturības prasībām
1. Papildus 8. panta vispārīgajiem noteikumiem par oficiālajām kontrolēm oficiālajās kontrolēs, kurās pārbauda atbilstību noteikumiem, kas paredz dzīvnieku labturības prasības to pārvadāšanas gadījumā, ietilpst: [Gr. 102]
a) attiecībā uz tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm – oficiālas kontroles, ko veic pirms iekraušanas, lai pārbaudītu, vai dzīvnieki ir pārvadāšanai piemērotā stāvoklī;
b) attiecībā uz tādiem tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kuros pārvadā zirgu dzimtas mājdzīvniekus, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, un liellopu, aitu, kazu un cūku sugu mājdzīvniekus, pirms pārvadājuma veicamas:
i) pārvadājumu žurnālu oficiālas kontroles, kurās pārbauda, vai pārvadājuma žurnāls ir reālistisks un liecina par atbilstību Regulai (EK) Nr. 1/2005,
ii) oficiālas kontroles, kurās pārbauda, vai pārvadājuma žurnālā norādītajam pārvadātājam ir derīga pārvadātāja atļauja, derīgs atbilstības sertifikāts transportlīdzekļa izmantošanai tāliem pārvadājumiem un derīgi autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikāti;
c) robežkontroles punktos, kas paredzēti 57. panta 1. punktā, un izvešanas vietās veicamas:
i) oficiālas kontroles attiecībā uz pārvadājamo dzīvnieku stāvokļa un attiecībā uz transportlīdzekļa piemērotību pārvadāšanai, lai pārbaudītu atbilstību II nodaļas noteikumiem un — attiecīgos gadījumos — atbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma VI nodaļas noteikumiem; [Gr. 103]
ii) oficiālas kontroles, kurās pārbauda, vai pārvadātāji ievēro piemērojamos starptautiskos nolīgumus, tostarp Eiropas konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskajos pārvadājumos, un vai tiem ir derīgas pārvadātāju atļaujas un derīgi autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikāti, [Gr. 104]
iii) oficiālas kontroles, kurās pārbauda, vai zirgu dzimtas dzīvnieki un liellopu, aitu, kazu un cūku sugu mājdzīvnieki ir pārvadāti tālos pārvadājumos vai tiks tādos pārvadāti,
iiia) kad kompetentā iestāde pēc šā punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto oficiālo kontroļu izpildes uzskata, ka dzīvnieki nav transportēšanai piemērotā stāvoklī, tos izved no transportlīdzekļa, padzirda, pabaro un ļauj atpūsties, kā arī vajadzības gadījumā tiem sniedz veterināro palīdzību, līdz tie atguvuši tālākai transportēšanai piemērotu stāvokli. [Gr. 105]
ca) attiecībā uz tāliem pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm oficiālas kontroles, ko izlases veidā vai mērķtiecīgi veic visos tālā pārvadājuma posmos, lai pārbaudītu deklarēto pārvadājumu laiku faktisko atbilstību, pārvadājuma atbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumiem un jo īpaši pārvadāšanas un atpūtas laika atbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma V nodaļā noteiktajām robežvērtībām. [Gr. 106]
2. Ja 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētie noteikumi paredz, ka ir jāizpilda noteikti skaitliski neraksturojami dzīvnieku labturības standarti, vai ja minētie noteikumi paredz, ka ir jāpieņem konkrēta prakse, kuras ievērošanu faktiski nevar pārbaudīt vienīgi ar 13. pantā minētajām oficiālās kontroles metodēm un paņēmieniem, tad oficiālajās kontrolēs, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību minētajiem noteikumiem, 3. punkta f) apakšpunktā minētajos gadījumos un atbilstoši nosacījumiem, ko pieņem saskaņā ar minēto apakšpunktu, var izmantot arī konkrētus dzīvnieku labturības rādītājus.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajiem Savienības noteikumiem. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā dzīvnieku labturības risku, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību un ar dzīvnieku transportēšanu, kaušanu un nonāvēšanu, un tajos paredz noteikumus par: [Gr. 107]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 1. punktā un 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā un 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā; [Gr. 108]
b) vienotām konkrētām prasībām attiecībā uz oficiālo kontroļu veikšanu un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī risku, kas saistīts ar dažādām dzīvnieku sugām un transportlīdzekļiem, un vajadzību novērst neatbilstīgu praksi un ierobežot dzīvnieku ciešanas;
c) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;
d) dzīvnieku labturības prasību izpildes pārbaudīšanu robežkontroles punktos un izvešanas vietās un prasību minimumu, kas piemērojamas šādām izvešanas vietām;
e) konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;
f) to, kādos gadījumos un apstākļos oficiālajā kontrolē, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku labturības prasībām, var izmantotizmanto konkrētus dzīvnieku labturības rādītājus, kas pamatoti ar novērtējamiem snieguma kritērijiem, un par to, kā šādus rādītājus izstrādāt, pamatojoties uz zinātnes un tehnikas datiem. [Gr. 109]
19. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar augu veselību
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajiem Savienības noteikumiem, kas piemērojami šādām precēm, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā augu veselības riskus, kas saistīti ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecībā uz konkrētiem augiem kaitīgajiem organismiem vai operatoriem, un tajos paredz noteikumus par: [Gr. 328]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kuri paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz tādu konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ieviešanu un apriti Savienībā, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētie noteikumi, un par šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī tādus konkrētus apdraudējumus un riskus augu veselībai, kas saistīti ar konkrētiem augiem, augu produktiem un citiem konkrētas izcelsmes vai pirmavota objektiem;
c) tādu oficiālo kontroļu vienotu biežumu, kuras kompetentās iestādes veic attiecībā uz operatoriem, kam ir atļauts izsniegt augu pases saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../....(58) 79. panta 1. punktu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī to, vai attiecīgie operatori ir īstenojuši fitosanitārā riska pārvaldības plānu, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. .../.... (59) 86. pantā attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko tie audzē vai ražo;
d) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.
20. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar augu reproduktīvo materiālu
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, kas piemērojami šādām precēm, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktos paredz noteikumus par:
(a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11., 12. un 13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
(b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī noteiktu kategoriju augu reproduktīvā materiāla vai konkrētu ģinšu vai sugu radītos riskus veselībai, to identitāti, kvalitāti un izsekojamību;
(c) konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;
(d) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā. [Gr. 110]
21. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar ĢMO un ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz ĢMO un ģenētiski modificētu pārtiku un barību, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā vajadzību nodrošināt oficiālo kontroļu obligāto līmeni, kas novērstu praksi, kura ir pretrunā minētajiem noteikumiem, un paredz noteikumus par: [Gr. 111]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un vienotu obligāto biežumu šādu oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz:
i) tādu ĢMO un ģenētiski modificētas pārtikas un barības klātbūtni tirgū, kuri nav atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK(60) vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003 ,
ii) ĢMO audzēšanu un tāda uzraudzības plāna pareizu piemērošanu, kas minēts Direktīvas 2001/18/EK 13. panta 2. punkta e) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktā un 17. panta 5. punktā, tostarp obligātajiem novērošanas un uzraudzības pasākumiem, ko veic, lai novērtētu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi, [Gr. 112]
iiia) obligātajiem kontroles un ziņošanas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ĢMO nejaušu klātbūtni saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 26.a pantu; [Gr. 113]
c) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas norādīti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā.
22. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar augu aizsardzības līdzekļiem
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētajiem noteikumiem. [Gr. 114]
Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā riskus, ko augu aizsardzības līdzekļi var radīt cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi, un tajos paredz noteikumus par: [Gr. 115]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un šādu oficiālo kontroļu vienotu obligāto biežumu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ražošanu, laišanu tirgū, ievešanu Savienībā, marķēšanu, iepakošanu, transportēšanu, glabāšanu, paralēlu tirdzniecību un izmantošanu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu drošu un ilgtspējīgu izmantošanu un apkarot šādu līdzekļu nelegālu tirdzniecību; [Gr. 116]
c) vienotajām konkrētām prasībām pesticīdu lietošanas iekārtu inspicēšanai un šādu kontroļu vienotu obligāto biežumu;
ca) vienotām konkrētām prasībām saraksta vai datubāzes izveidei attiecībā uz ražošanu, iesaiņošanu un glabāšanas iespējām; [Gr. 117]
d) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kas minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas paredzēti minētajā punktā;
e) tādu sertifikācijas sistēmu izstrādi, kas kompetentajām iestādēm palīdzētu pesticīdu lietošanas iekārtu inspicēšanā;
f) informācijas vākšanu, pārraudzību un ziņošanu par gadījumiem, kur ir aizdomas par augu aizsardzības līdzekļu izraisītu saindēšanos;
g) informācijas vākšanu, pārraudzību un ziņošanu par viltotiem augu aizsardzības līdzekļiem un augu aizsardzības līdzekļu nelegālu tirdzniecību.
23. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic sakarā ar bioloģiskajiem produktiem un aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālajām īpatnībām
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punkta j) un k) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, un par darbībām, kuras kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm.
2. Attiecībā uzKomisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 2. punktu pieņemt deleģētus aktus, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem,1. punktāun aktus par darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktos paredz noteikumus par: [Gr. 118]
a) operatoru, kompetento iestāžu, deleģēto institūciju konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 834/2007 noteikumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā, kā arī papildus 25., 29., 30. un 32. pantam attiecībā uz deleģēto institūciju apstiprināšanu un uzraudzību; [Gr. 119]
b) papildus prasībām, kas paredzētas 8. panta 1. punktā, prasībām attiecībā uz riska novērtējumu un oficiālo kontroļu biežuma noteikšanu, un, attiecīgā gadījumā, paraugu ņemšanu, ņemot vērā neatbilstības rašanās risku;
c) oficiālo kontroļu obligāto biežumu attiecībā uz operatoriem [uzņēmējiem], kas definēti Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. panta d) punktā, un par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem noteiktus šādus operatorus no noteiktām oficiālām kontrolēm var atbrīvot;
d) oficiālo kontroļu metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 13. pantā un 33. panta 1. un 5. punktā, un konkrētām prasībām tādu oficiālo kontroļu veikšanai, kuru mērķis ir visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt bioloģisko produktu izsekojamību, kā arī garantēt atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;
e) kritērijiem, kas attiecībā uz neatbilstības gadījumā veicamiem pasākumiem izvirzīti papildus tiem, kuri minēti 135. panta 1. punkta otrajā daļā un Regulas (EK) Nr. 834/2007 30. panta 1. punktā, un pasākumiem papildus tiem, kas paredzēti 135. panta 2. punktā;
f) prasībām papildus tām, kas paredzētas 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā, attiecībā uz kompleksiem un aprīkojumu, kas nepieciešams oficiālo kontroļu veikšanai, un nosacījumiem un pienākumiem papildus tiem, kas norādīti 25.–30. pantā un 32. pantā, attiecībā uz oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanu;
g) par oficiālajām kontrolēm atbildīgo kompetento iestāžu, bioloģisko produktu kontroles iestāžu un deleģēto institūciju ziņošanas pienākumiem papildus tiem, kas norādīti 12. un 31. pantā;
h) īpašiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai.
3. Attiecībā uz 1. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētajiem noteikumiem 1. punktā norādītajos deleģētajos aktos paredz noteikumus par:
a) prasībām, metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 11. un 13. pantā, attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu atbilstību produktu specifikācijām un marķēšanas prasībām;
b) metodēm un paņēmieniem papildus tiem, kas minēti 13. pantā, attiecībā uz tādu oficiālo kontroļu veikšanu, kuru mērķis ir visos ražošanas sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt to produktu izsekojamību, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto noteikumu tvērums, un garantēt atbilstību minētajiem noteikumiem;
c) konkrētiem kritērijiem un konkrētu saturu papildus tiem, kas paredzēti 108. pantā, attiecībā uz 107. panta 1. punktā paredzētā valsts kontroles daudzgadu plāna attiecīgo daļu sagatavošanu un par 112. pantā paredzētā ziņojuma konkrētu papildu saturu;
d) konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem IV sadaļā paredzēto administratīvās palīdzības mehānismu aktivizēšanai;
e) konkrētiem pasākumiem, kas papildus 135. panta 2. punktā norādītajiem pasākumiem jāveic neatbilstības un būtiskas vai atkārtotas neatbilstības gadījumā.
4. Attiecīgā gadījumā 2. un 3. punktā minētajos deleģētajos aktos pieļauj atkāpes no norādītajos punktos minētajām šīs regulas normām.[Gr. 120]
24. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic gadījumos, ja konstatē jaunus riskus, kas saistīti ar pārtiku un dzīvnieku barību
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktustiesību aktu priekšlikumus par konkrētiem noteikumiem tādām oficiālām kontrolēm, ko konkrētu kategoriju pārtikai vai barībai veic, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, un par darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm. Minētajos deleģētajos aktostiesību aktu priekšlikumos ņem vērā konstatētos jaunos riskus, kas ar pārtiku vai dzīvnieku barību var tikt radīti cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai jebkādus šādus riskus, kas izriet no jauniem pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanas vai patēriņa modeļiem vai ko nevar efektīvi novērst bez vienotas specifikācijas, kura attiecas uz oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc šādām oficiālajām kontrolēm, un minētie akti paredz noteikumus par: [Gr. 121]
a) kompetento iestāžu konkrētajiem pienākumiem un uzdevumiem papildus tiem, kas paredzēti 4., 8. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 11.–13. pantā, 34. panta 1. un 2. punktā un 36. pantā;
b) vienotām konkrētām prasībām oficiālo kontroļu veikšanai un šādu oficiālo kontroļu vienoto obligāto biežumu, papildus 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ņemot vērā arī konkrētos apdraudējumus un riskus, kādi pastāv attiecībā uz katras kategorijas pārtiku un dzīvnieku barību, un dažādos procesus, ko tai piemēro;
c) to, kādos gadījumos kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētām neatbilstībām jāveic viens vai vairāki pasākumi, kādi minēti 135. panta 2. punktā, vai citi pasākumi papildus tiem, kas minētajā punktā paredzēti.
2. Ja tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ gadījumos, kur pastāv būtiski riski cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi, uz deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecina 140. pantā paredzēto procedūru.
24.a pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic materiāliem un priekšmetiem, kuri paredzēti izmantošanai saskarē ar pārtikas produktiem
Komisiju saskaņā ar 139. pantu var pilnvarot pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem par oficiālo kontroļu veikšanu un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic attiecībā uz materiāliem un priekšmetiem, kuri paredzēti izmantošanai saskarē ar pārtikas produktiem. [Gr. 122]
III nodaļa
Kompetento iestāžu konkrētu uzdevumu deleģēšana
25. pants
Kā kompetentās iestādes deleģē konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus
1. Kompetentās iestādes konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus var deleģēt vienai vai vairākām deleģētajām institūcijām vai fiziskām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecīgi paredzēti 26. un 27. pantā. Kompetentās iestādes privātpersonām nedeleģē konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem. [Gr. 123]
2. Kompetentās iestādes nedeleģē lēmumu par pasākumiem, kas paredzēti 135. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 135. panta 2. un 3. punktā.
Pirmā daļa neattiecas uz pasākumiem, kas saskaņā ar 135. pantu vai ar 23. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem jāveic pēc oficiālajām kontrolēm, kuras veiktas, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.[Gr. 124]
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar ko nosaka konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus, kurus, lai saglabātu kompetento iestāžu neatkarību vai pamatfunkcijas, nedrīkst deleģēt.
4. Ja kompetentās iestādes konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus, kuru mērķis ir pārbaudīt atbilstību 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, deleģē vienai vai vairākām deleģētajām institūcijām, tās katrai deleģētajai institūcijai piešķir koda numuru un nozīmē iestādes, kas atbildīgas par to apstiprināšanu un uzraudzību.
26. pants
Nosacījumi konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanai deleģētajām institūcijām
Šīs regulas 25. panta 1. punktā minēto konkrēto kontroles uzdevumu deleģēšanu deleģētajai institūcijai veic rakstiski un tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) deleģējumā ir precīzi aprakstīti:
i) konkrētie oficiālās kontroles uzdevumi, ko deleģētā institūcija var veikt,
ii) nosacījumi, saskaņā ar kādiem tā minētos uzdevumus var veikt;
b) deleģētajai institūcijai:
i) ir speciālās zināšanas, aprīkojums un infrastruktūra, kas nepieciešami tai deleģēto konkrēto oficiālās kontroles uzdevumu veikšanai,
ii) ir pietiekams attiecīgi kvalificēts un pieredzējis personāls,
iii) tā ir objektīva, neatkarīga, tās tiešais vai netiešais darba devējs nav operators, kuru tā kontrolē, un tā arī citādi neatrodas ar tai deleģēto konkrēto oficiālās kontroles uzdevumu izpildi saistītos interešu konfliktos, [Gr. 125]
iv) tā darbojas un ir akreditēta saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17020 “Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju” vai citu standartu, ja tas vairāk atbilst attiecīgajiem deleģētajiem uzdevumiem;
iva) ir pietiekamas pilnvaras veikt tai deleģētās oficiālās kontroles; [Gr. 126]
c) ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju starp deleģējošajām kompetentajām iestādēm un deleģēto institūciju.
27. pants
Nosacījumi konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanai fiziskām personām
Kompetentās iestādes konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus var deleģēt vienai vai vairākām fiziskām personām, ja to atļauj 15.–24. pantā paredzētie noteikumi. Šādu deleģēšanu veic rakstiski.
Attiecībā uz konkrētu oficiālās kontroles uzdevumu deleģēšanu fiziskām personām piemēro 26. panta, izņemot tā b) apakšpunkta ii) un iv) punktu.
28. pants
Tādas deleģētās institūcijas un fiziskās personas pienākumi, kurai deleģēti konkrēti oficiālās kontroles uzdevumi
Deleģētās institūcijas vai fiziskās personas, kurām saskaņā ar 25. panta 1. punktu deleģēti konkrēti oficiālās kontroles uzdevumi:
a) regulāri un kad vien minētās kompetentās iestādes to pieprasa, paziņo to veikto oficiālo kontroļu rezultātus kompetentajām iestādēm, kas konkrētos oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas;
b) ja oficiālo kontroļu rezultāti liecina par neatbilstību vai norāda, ka neatbilstība ir iespējama, nekavējoties informē kompetentās iestādes, kas konkrētos oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas.
29. pants
To kompetento iestāžu pienākumi, kas deleģē konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus
Kompetentās iestādes, kas konkrētus oficiālās kontroles uzdevumus deleģējušas deleģētajām institūcijām vai fiziskām personām saskaņā ar 25. panta 1. punktu:
a) pēc vajadzībasperiodiski un iepriekš neziņojot organizē šādu institūciju vai personu revīziju vai inspicēšanu; [Gr. 127]
b) nekavējoties pilnīgi vai daļēji atsauc deleģējumu, ja:
i) pēc a) punktā paredzētās revīzijas vai inspicēšanas ir pierādījumi, ka šādas deleģētās institūcijas vai fiziskās personas tām deleģētos oficiālās kontroles uzdevumus neveic pienācīgi;
ii) deleģētā institūcijas vai fiziskā persona neveic atbilstīgus un laikus īstenotus pasākumus, lai novērstu a) punktā paredzētajā revīzijā vai inspicēšanā konstatētos trūkumus.
iia) ir pierādījumi par deleģētās institūcijas vai fiziskās personas neatkarības vai objektivitātes trūkumu [Gr. 128]
30. pants
Ar citām oficiālajām darbībām saistītu uzdevumu deleģēšanas nosacījumi
1. Kompetentās iestādes konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālajām darbībām, var deleģēt vienai vai vairākām deleģētajām institūcijām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) šādu deleģēšanu neaizliedz 1. panta 2. punktā minētie noteikumi;
b) ir izpildīti 26. panta paredzētie nosacījumi, izņemot tā b) apakšpunkta iv) punktu.
2. Kompetentās iestādes var deleģēt konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar citām oficiālajām darbībām, vienai vai vairākām fiziskām personām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) šādu deleģēšanu atļauj 1. panta 2. punktā minētie noteikumi;
b) ir izpildīti 26. panta paredzētie nosacījumi, izņemot tā b) apakšpunkta ii) un iv) punktu.
31. pants
Tādas deleģētās institūcijas un fiziskās personas pienākumi, kurai deleģēti konkrēti ar citām oficiālajām darbībām saistīti uzdevumi
Tāda deleģētā institūcija vai fiziskā persona, kurai deleģēti ar citām oficiālajām darbībām saistīti konkrēti uzdevumi saskaņā ar 30. pantu:
a) savu veikto citu oficiālo darbību rezultātus regulāri un kad vien minētās kompetentās iestādes to pieprasa, paziņo kompetentajām iestādēm, kas konkrētos ar citām oficiālajām darbībām saistītos uzdevumus deleģējušas;
b) ja citu oficiālo darbību rezultāti liecina par neatbilstību vai norāda uz neatbilstības iespējamību, nekavējoties informē kompetentās iestādes, kas konkrētos ar citām oficiālajām darbībām saistītos uzdevumus deleģējušas.
32. pants
Tādu kompetento iestāžu pienākumi, kas deleģē konkrētus ar citām oficiālajām darbībām saistītus uzdevumus
Kompetentās iestādes, kas ar citām oficiālajām darbībām saistītus konkrētus uzdevumus deleģējušas deleģētajām institūcijām vai fiziskām personām saskaņā ar 30. pantu:
a) pēc vajadzības organizē šādu institūciju vai personu revīziju vai inspicēšanu; [Gr. 129]
b) nekavējoties pilnīgi vai daļēji atsauc deleģēšanu, ja:
i) pēc a) punktā paredzētās revīzijas vai inspicēšanas ir pierādījumi, ka šādas deleģētās institūcijas vai fiziskās personas tām deleģētos ar citām oficiālajām darbībām saistītos uzdevumus neveic pienācīgi;
ii) deleģētās institūcijas vai fiziskās personas neveic atbilstīgus un laikus īstenotus pasākumus, lai novērstu a) punktā paredzētajā revīzijā vai inspicēšanā konstatētos trūkumus.
IV nodaļa
Paraugu ņemšana, analīze, testēšana un diagnostika
33. pants
Paraugu ņemšanai, analīzei, testēšanai un diagnostikai izmantotās metodes
1. Metodes, ko izmanto paraugu ņemšanai un laboratoriskajai analīzei, testēšanai un diagnostikai oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā, atbilst Savienības noteikumiem, ar kuriem nosaka šādas metodes vai šādu metožu veiktspējas kritērijus.
2. Ja nav 1. punktā minēto Savienības noteikumu, saistībā ar oficiālajām kontrolēm oficiālās laboratorijas savām konkrētajām analīzes, testēšanas un diagnostikas konkrētajām vajadzībām izmanto sasniegtajam tehniskajam līmenim atbilstošas metodes, ņemot vērā šādā secībā: [Gr. 130]
a) visjaunākās pieejamās metodes, kas atbilst attiecīgajiem starptautiski atzītajiem noteikumiem vai protokoliem, arī tiem, kurus apstiprinājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN),
b) ja nav a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu – attiecīgās metodes, ko izstrādājušas vai iesaka Eiropas Savienības references laboratorijas un kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem,
c) ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu ne b) apakšpunktā minēto metožu – metodes, kas atbilst attiecīgiem valsts līmenī paredzētiem noteikumiem,
d) ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu, ne b) apakšpunktā minēto metožu, ne arī c) apakšpunktā minēto valsts noteikumu – attiecīgās metodes, ko izstrādājušas vai iesaka nacionālās references laboratorijas un kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem, vai
e) ja nav ne a) apakšpunktā minēto noteikumu vai protokolu, ne b) apakšpunktā minēto metožu, ne c) apakšpunktā minēto valsts noteikumu, ne arī d) apakšpunktā minēto metožu – attiecīgās metodes, kas validētas saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz skrīningu, mērķorientētu skrīningu un citām oficiālajām darbībām, ja nav 1. punktā minēto Savienības noteikumu, var izmantot jebkuru no 2. punktā minētajām metodēm. Identisks noteikums attiecas uz visām citām oficiālajām darbībām. [Gr. 131]
4. Ja laboratoriska analīze, testēšana vai diagnostika ir vajadzīga steidzami izņēmuma gadījumos, kad rodas ārkārtas situācija, un ja nepastāv neviena no 1. un 2. punktā minētajām metodēm, attiecīgā nacionālā references laboratorija vai, ja šādas nacionālās references laboratorijas nav, jebkura cita saskaņā ar 36. panta 1. punktu izraudzīta laboratorija, kamēr nav validēta attiecīga starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem atbilstoša metode, var izmantot citas metodes, kas nav šā panta 1. un 2. punktā norādītās metodes. [Gr. 132]
5. Ja vien iespējams, laboratoriskās analīzes metodes atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kas paredzēti III pielikumā.
6. Paraugus ņem, apstrādā un marķē tā, lai garantētu to juridisko, zinātnisko un tehnisko derīgumu. Parauga lielums ir tāds, lai attiecīgā gadījumā ir iespējams otrs eksperta atzinums, ja operators to pieprasa saskaņā ar 34. pantu. [Gr. 133]
6.a Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem ir jāizstrādā metodes un jānosaka, ka tās ir obligātas, lai noteiktu un izsekotu klonētu dzīvnieku izcelsmes pavairošanas materiālu, kā arī klonētu dzīvnieku pēcnācējus un klonētu dzīvnieku izcelsmes produktus. [Gr. 134]
7. Ja regulējums attiecīgajos jautājumos vēl nav īstenots ar citiem līdzekļiem, Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus attiecībā uz: [Gr. 135]
a) paraugu ņemšanai un laboratoriskai analīzei, testēšanai un diagnostikai izmantojamām metodēm;
b) izpildes kritērijiem, analīzes, testēšanas vai diagnostikas parametriem, mērījumu nenoteiktību un šo metožu validācijas procedūrām;
c) analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultātu interpretāciju.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
34. pants
Otrs eksperta atzinums
1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka operatoriem, kuru dzīvniekiem vai precēm ņem paraugus, veic analīzi, testēšanu vai diagnostiku sakarā ar oficiālajām kontrolēm, ir tiesības pieprasīt otru eksperta atzinumu, ja tas ir lietderīgi un ir tehniski iespējams. Šā atzinuma izmaksas sedz operators, kas iesniedzis pieteikumu. [Gr. 136]
Šādas tiesības:
a) operatoram vienmēr ļauj pieprasīt, lai ar paraugu ņemšanu, testēšanu vai diagnostiku saistītos dokumentus izskatītu cits eksperts, ko izraugās references laboratorija vai — ja tas nav iespējams —cita, vismaz līdzvērtīga oficiāla laboratorija; [Gr. 137]
b) attiecīgā gadījumā, ja tas tehniski iespējams, jo īpaši ņemot vērā to, kāda ir apdraudējuma izplatība vai sadalījums dzīvniekos vai precēs, cik ātrbojīgi ir paraugi vai preces un kāds substrāta daudzums ir pieejams, — operatoram ļauj pieprasīt un kompetentajai iestādei ir pienākums nodrošināt: [Gr. 138]
i) lai tiktu paņemts pietiekams skaits citu paraugu,otramkas sadalīti trijās daļās ar mērķi veikt sākotnēju analīzi un attiecīgā gadījumā sniegt otra eksperta atzinumam, vai,atzinumu pēc operatora pieprasījuma, kā arī veikt otru galīgo analīzi, ja pastāv atšķirības starp divām iepriekš veiktajām; [Gr. 139]
ii) ja pietiekamu skaitu paraugu, kā minēts i) apakšpunktā, paņemt nav iespējams, pieprasīt, lai testa paraugam tiktu veikta neatkarīga otrā analīze, testēšana vai diagnostika.
1.a Paraugus apstrādā un marķē tā, lai garantētu to juridisko un tehnisko derīgumu. [Gr. 140]
2. Operatora iesniegts pieteikums par otru eksperta atzinumu saskaņā ar 1. punktu neskar kompetento iestāžu pienākumu steidzīgi rīkoties, lai likvidētu vai ierobežotu riskus cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai vai dzīvnieku labturībai, vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un šo regulu.
3. Komisija var ar īstenošanas aktiem noteikt procedūras, kas reglamentē to, kā vienādi piemēro 1. punktā paredzētos noteikumus un noformē un apstrādā pieteikumus attiecībā uz otru eksperta atzinumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
35. pants
Paraugu ņemšana no dzīvniekiem un precēm, ko piedāvā pārdošanai, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus
1. Attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, ko piedāvā pārdošanai, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus, oficiālai kontrolei var izmantot paraugus, ko kompetentās iestādes pasūtījušas no operatoriem, sevi neidentificējot.
2. Kad kompetentās iestādes ir ieguvušas paraugus, tās veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka operatori, no kuriem tiek pasūtīti minētie paraugi saskaņā ar 1. punktu: [Gr. 141]
a) ir informēti, ka šādus paraugus ņem sakarā ar oficiālu kontroli un, attiecīgā gadījumā, analizē vai testē šādas oficiālas kontroles mērķiem, un
b) attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu analīzi vai testēšanu var izmantot tiesības pieprasīt 34. panta 1. punktā paredzēto otro eksperta atzinumu.
36. pants
Oficiālo laboratoriju nozīmēšana
1. Kompetentās iestādes nozīmē oficiālās laboratorijas, kas veic laboratorisko analīzi, testēšanu un diagnostiku paraugiem, kuri paņemti oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā, dalībvalstī, kuras teritorijā šādas kompetentās iestādes darbojas, vai citā dalībvalstī.
2. Laboratoriju, kas atrodas citā dalībvalstī, kompetentās iestādes par oficiālo laboratoriju var nozīmēt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai tās varētu veikt 38. panta 1. punktā minētās revīzijas un inspicēšanu vai šādu revīziju un inspicēšanas veikšanu deleģēt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā attiecīgā laboratorija atrodas;
b) attiecīgo laboratoriju par oficiālo laboratoriju jau ir nozīmējušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā laboratorija atrodas.
3. Nozīmējums ir rakstisks, un tajā ir sīki aprakstīti:
a) uzdevumi, ko laboratorija veic kā oficiālā laboratorija;
b) nosacījumi, saskaņā ar kādiem tā veic minētos uzdevumus;
c) pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu koordināciju un sadarbību starp laboratoriju un kompetentajām iestādēm.
4. Kompetentās iestādes par oficiālo laboratoriju var nozīmēt tikai tādu laboratoriju:
a) kam ir speciālās zināšanas, aprīkojums un infrastruktūra, kas nepieciešami, lai paraugus analizētu, testētu vai diagnosticētu;
b) kam ir pietiekams attiecīgi kvalificēts, mācīts un pieredzējis personāls;
c) kas ir neatkarīga, objektīva un nav iesaistīta interešu konfliktos attiecībā uz to, kā tā veic oficiālās laboratorijas uzdevumus; [Gr. 142]
d) kas var laikus nodrošināt oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā paņemtajiem paraugiem veiktās analīzes, testa vai diagnostikas rezultātus;
e) kas darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un ko saskaņā ar minēto standartu novērtējusi un akreditējusi valsts akreditācijas iestāde, kura darbojas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. [Gr. 143]
a) attiecas uz visām laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodēm, kas laboratorijai jāizmanto analīzēm, testēšanai vai diagnostikai, kad tā darbojas kā oficiālā laboratorija;
b) var attiekties uz vienu vai vairākām laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodēm vai metožu grupām;
c) var būt definējams elastīgi, lai akreditācijas tvērumā kā pārveidoti varianti varētu būt tādas metodes, ko oficiālā laboratorija izmantojusi akreditācijas piešķiršanas laikā, vai papildus minētajām metodēm tādas jaunas metodes, kas balstās uz pašas laboratorijas validācijām bez valsts akreditācijas iestādes veiktas īpašas novērtēšanas pirms šādu pārveidotu vai jaunu metožu izmantošanas.
Ja nevienai oficiālajai laboratorijai, kas Savienībā nozīmēta saskaņā ar 1. punktu, nav tādu speciālo zināšanu, aprīkojuma infrastruktūras un personāla, kas nepieciešams jaunas vai īpaši specifiskas laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas veikšanai, kompetentās iestādes var pieprasīt, lai minēto analīzi, testus un diagnostiku veiktu laboratorija vai diagnostikas centrs, kas neatbilst vienai vai vairākām šā panta 3. un 4. punkta prasībām.
37. pants
Oficiālo laboratoriju pienākumi
1. Oficiālās laboratorijas nekavējoties informē kompetentās iestādes, ja paraugiem veiktas analīzes, testa vai diagnostikas rezultāti liecina par operatora neatbilstību vai norāda uz neatbilstības iespējamību.
2. Pēc Eiropas Savienības references laboratorijas vai nacionālās references laboratorijas pieprasījuma oficiālās laboratorijas piedalās salīdzinošos starplaboratoriju testos, ko organizē attiecībā uz analīzi, testiem vai diagnostiku, kuru tās veic kā oficiālās laboratorijas.
3. Oficiālās laboratorijas publisko to metožu sarakstu, kuras izmanto analīzei, testiem vai diagnostikai, ko veic sakarā ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām.
38. pants
Oficiālo laboratoriju revīzijas un inspicēšana
1. Saskaņā ar 36. panta 1. punktu nozīmēto oficiālo laboratoriju revīzijas vai inspicēšanu kompetentās iestādes organizē:
a) regulāri;
b) jebkurā brīdī, kad kompetentās iestādes uzskata revīziju vai inspicēšanu par nepieciešamu.
2. Kompetentās iestādes nekavējoties vai nu pilnīgi, vai attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem nozīmētas oficiālās laboratorijas pilnvaras atsauc, ja šāda laboratorija neveic atbilstīgus un laikus īstenotus koriģējošus pasākumus pēc tam, kad 1. punktā paredzētajā revīzijā vai inspicēšanā gūtie rezultāti liecina, ka:
a) tā vairs neatbilst 36. panta 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem;
b) tā nepilda 37. pantā paredzētos pienākumus;
c) tai ir neapmierinoši rezultāti 37. panta 2. punktā minētajos starplaboratoriju testos.
39. pants
Atkāpes no nosacījuma par noteiktu oficiālo laboratoriju obligāto novērtēšanu un akreditāciju [Gr. 145]
1. Atkāpjoties no 36. panta 4. punkta e) apakšpunkta, kompetentās iestādes par oficiālajām laboratorijām neatkarīgi no tā, vai tās atbilst minētajā apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, var nozīmēt šādas laboratorijas:
a) laboratorijas:
i) kam vienīgais darbības veids ir konstatēt Trichinella gaļā,
ii) kas Trichinella konstatēšanai izmanto tikai metodes, kuras norādītas Komisijas Regulas (EK) Nr. 2075/2005(61) 6. pantā,
iii) kas Trichinella konstatēšanu veic kompetento iestāžu vai tādas oficiālās laboratorijas uzraudzībā, kura ir nozīmēta saskaņā ar 36. panta 1. punktu un saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” ir novērtēta un akreditēta izmantot šā punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzētās metodes; [Gr. 146]
b) laboratorijas, kas veic analīzi vai testus, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem noteikumiem par augu reproduktīvo materiālu;[Gr. 147]
c) laboratorijas, kas veic analīzi, testus vai diagnostiku tikai sakarā ar citām oficiālajām darbībām, ar nosacījumu, ka tās:
i) izmanto tikai 33. panta 1. punktā un 33. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodes,
ii) analīzi, testus vai diagnostiku veic, kompetentajām iestādēm vai nacionālajām references laboratorijām uzraugot to izmantotās metodes,
iii) regulāri piedalās salīdzinošos starplaboratoriju testos, ko nacionālās references laboratorijas organizē attiecībā uz metodēm, kuras tās izmanto,
iv) ir ieviesušas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas nodrošina, lai ar izmantotajām laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm tiktu iegūti pareizi un uzticami rezultāti.
2. Ja attiecībā uz metodēm, ko izmanto 1. punkta c) apakšpunktā minētās laboratorijas, ir vajadzīga laboratoriskās analīzes, testa vai diagnostikas rezultātu apstiprināšana, apstiprinošo laboratorisko analīzi, testu vai diagnostiku veic oficiāla laboratorija, kura atbilst 36. panta 4. punkta e) apakšpunkta prasībām.
3. Saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu nozīmētās oficiālās laboratorijas atrodas dalībvalstīs, kuru teritorijā atrodas kompetentās iestādes, kas tās nozīmējušas.
40. pants
Pilnvaras noteikt atkāpes no nosacījuma par visu tādu laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metožu obligāto novērtēšanu un akreditāciju, kuras izmanto oficiālās laboratorijas [Gr. 148]
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par gadījumiem un nosacījumiem, kādos un saskaņā ar kādiem kompetentās iestādes par oficiālajām laboratorijām atbilstoši 36. panta 1. punktam var nozīmēt laboratorijas, kas neatbilst 36. panta 4. punkta e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz ikvienu tajās izmantoto metodi, ja vien šādas laboratorijas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tās darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 un saskaņā ar to ir novērtētas un akreditētas izmantot vienu vai vairākas metodes, kas ir līdzīgas pārējām to izmantotajām metodēm un raksturo šādas metodes;
b) tās regulāri un būtiskā apjomā izmanto metodes, attiecībā uz kurām ieguvušas a) apakšpunktā minēto akreditāciju.
41. pants
Pagaidu atkāpes no nosacījuma par oficiālo laboratoriju obligāto novērtēšanu un akreditāciju [Gr. 149]
1. Atkāpjoties no 36. panta 5. punkta a) apakšpunkta, kompetentās iestādes var uz laiku nozīmēt esošu oficiālo laboratoriju par oficiālu laboratoriju saskaņā ar 36. panta 1. punktu tādas laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes izmantošanai, attiecībā uz kuru tā nav ieguvusi 36. panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto akreditāciju:
a) ja attiecīgās metodes izmantošana ir jauna prasība Savienības tiesību aktos,
b) ja izmantošanas metodes pārmaiņu ieviešanai ir vajadzīga jauna akreditācija vai oficiālās laboratorijas iepriekš iegūtas akreditācijas tvēruma paplašināšana,
c) gadījumos, kur vajadzība izmantot metodi izriet no ārkārtas situācijas vai no jauna radušās riska cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai
ca) ja akreditācijas iestādes vērtējums un lēmums ir pozitīvs. [Gr. 150]
2. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu nozīmēšanu veic, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) oficiālā laboratorija jau saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 ir akreditēta izmantot metodi, kas ir līdzīga metodei, kura neietilpst tās akreditācijas tvērumā;
b) oficiālajā laboratorijā ir ieviesta kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas nodrošina, lai, izmantojot esošās akreditācijas tvērumā neietilpstošu metodi, tiktu iegūti pareizi un uzticami rezultāti;
c) analīzi, testus vai diagnostiku veic kompetento iestāžu vai attiecīgajai metodei nozīmētās nacionālās references laboratorijas uzraudzībā.
3. Šā panta 1. punktā minētā pagaidu nozīmējuma termiņš nepārsniedz vienu gadu, un to var vienreiz pagarināt par vēl vienu gadu.
4. Saskaņā ar šā panta 1. punktu nozīmētās oficiālās laboratorijas atrodas dalībvalstīs, kuru teritorijā atrodas kompetentās iestādes, kas tās nozīmējušas.
41. pants
Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles tiek veiktas, ņemot vērā riskus, un tās var veikt saskaņā ar šīs nodaļas II iedaļas noteikumiem, lai pārbaudītu saistībā ar konkrētiem dzīvniekiem un precēm piemērojamo noteikumu ievērošanu, vai tās var veikt citā piemērotā vietā saskaņā ar šīs nodaļas I iedaļas noteikumiem. [Gr. 151]
V nodaļa
Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles
I iedaļa
dzīvnieki un preces, kam nepiemēro konkrētas oficiālās kontroles uz robežām
42. pants
Tādu dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, kam nepiemēro specializētas oficiālās kontroles uz robežām
1. Kompetentās iestādes regulāri veic Savienībā ievesto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
To dzīvnieku un preču oficiālās kontroles, kam nepiemēro 45. pantu, veic pietiekami bieži, ņemot vērā:
a) ar dažāda veida dzīvniekiem un precēm saistītos riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi;
aa) iespējamās krāpnieciskās darbības, kas varētu maldināt patērētājus par pārtikas un preču vēlamajām īpašībām, kvalitāti un sastāvu; [Gr. 152]
b) to, kāda ir:
i) trešās valsts un izcelsmes novietnes,
ii) eksportētāja,
iii) par sūtījumu atbildīgā operatora;
līdzšinējā atbilstība 1. panta 2. punkta minēto noteikumu prasībām, kuras piemērojamas attiecīgajiem dzīvniekiem vai precēm;
c) kontroles, kas attiecīgajiem dzīvniekiem un precēm jau veiktas;
d) garantijas, ko trešās valsts, kura ir izcelsmes valsts, kompetentās iestādes ir sniegušas attiecībā uz dzīvnieku un preču atbilstību 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētajām prasībām vai prasībām, kas tām atzītas par vismaz līdzvērtīgām.
2. Šā panta 1. punktā paredzētās oficiālās kontroles veic attiecīgā vietā Savienības muitas teritorijā, arī:
a) Savienībā ievešanas vietā;
b) robežkontroles punktā;
c) vietā, no kuras notiek laišana brīvā apritē Savienībā;
d) par sūtījumu atbildīgā operatora noliktavās un telpās.
3. Kad kompetentajām iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka ievešana Savienībā var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, tās robežkontroles punktos un citās Savienībā ievešanas vietās veic oficiālās kontroles:
a) transportlīdzekļiem, arī tukšiem;
b) iepakojumam.
4. Kompetentās iestādes var arī veikt oficiālās kontroles precēm, kam piemēro vienu no muitas procedūrām, kuras definētas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta a)–g) apakšpunktā.
43. pants
Tādu dzīvnieku un preču oficiālās kontroles veidi, kam nepiemēro specializētas oficiālās kontroles uz robežām
1. Šīs regulas 42. panta 1. punktā minētajās oficiālajās kontrolēs:
a) vienmēr ietilpst dokumentu kontrolpārbaude;
b) ietilpst identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes atkarībā no riska cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
2. Kompetentās iestādes veic 1. punkta b) apakšpunktā minētās fiziskās kontrolpārbaudes atbilstīgos apstākļos, kas ļauj pienācīgi veikt izmeklēšanu.
3. Ja 1. punktā minētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes liecina, ka dzīvnieki un preces neatbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, piemēro 64. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 65.–67. pantu, 69. panta 1. un 2. punktu un 70. panta 1. un 2. punktu.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par to, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem kompetentās iestādes var pieprasīt operatoriem ziņot par tādu noteiktu preču atvešanu, ko ieved Savienībā.
44. pants
Paraugi, ko ņem no dzīvniekiem un precēm, kuriem nepiemēro specializētas oficiālās kontroles uz robežām
1. Ja ņem dzīvnieku un preču paraugus, kompetentās iestādes:
a) informē muitas dienestus un attiecīgos operatorus;
b) lemj, vai dzīvniekus vai preces var laist apgrozībā, pirms ir pieejami paraugiem veiktās analīzes, testa vai diagnostikas rezultāti, ar nosacījumu, ka ir nodrošināta dzīvnieku vai preču izsekojamība.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem:
a) paredz mehānismus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 1. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku vai preču izsekojamību;
b) nosaka, kādiem dokumentiem jābūt līdzi 1. punktā minētajiem dzīvniekiem vai precēm, kad kompetentās iestādes ir paņēmušas paraugus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
II iedaļa
Dzīvnieku un preču oficiālās kontroles robežkontroles punktos
45. pants
Dzīvnieki un preces, kam piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktos
1. Lai pārliecinātos par atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, kompetentās iestādes robežkontroles punktos, kur notiek pirmā atvešana Savienībā, veic oficiālās kontroles katram sūtījumam, kurā ietilpst šādas Savienībā no trešām valstīm ievestu dzīvnieku un preču kategorijas:
a) dzīvnieki;
b) dzīvnieku izcelsmes produkti, pārtikas produkti, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti; [Gr. 153]
c) augi, augu produkti un citi objekti un materiāli, uz kuriem var atrasties vai no kuriem var izplatīties augiem kaitīgie organismi, kas minēti sarakstos, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../....(62) 68. panta 1. punktu un 69. panta 1. punktu;
d) preces, kā izcelsme ir noteiktas trešās valstīs, attiecībā uz kurām Komisija, izmantojot 2. punkta b) apakšpunktā paredzētos īstenošanas aktus, ir lēmusi, ka ir nepieciešams pasākums, kas paredz īslaicīgi pastiprināt oficiālās kontroles to Savienībā ievešanas vietās, jo pastāv zināms vai no jauna radies risks vai tāpēc, ka ir pierādījumi, ka varētu būt vērojama būtiska plaša mēroga neatbilstība 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
e) dzīvnieki un preces, kam piemēro ārkārtas pasākumu, kurš paredzēts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu, Regulas (ES) Nr. .../....(63) 249. pantu vai Regulas (ES) Nr. ../....(64)+ 27. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu, 40. panta 2. punktu, 41. panta 2. punktu, 47. panta 1. punktu, 49. panta 2. punktu un 50. panta 2. punktu, un kurš paredz, ka minēto ar Kombinētās nomenklatūras kodiem identificēto dzīvnieku vai preču sūtījumiem, tos ievedot Savienībā, ir jāpiemēro oficiālās kontroles;
f) dzīvniekiem un precēm, attiecībā uz kuru ievešanu Savienībā ar tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā attiecīgi ar 125. vai 127. pantu, vai 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem ir paredzēti nosacījumi vai pasākumi, kas nosaka, ka, šādus dzīvniekus vai preces ievedot Savienībā, ir jāpārliecinās par atbilstību minētajiem nosacījumiem vai pasākumiem.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem:
a) izveido sarakstus, kuros sīki norāda dzīvniekus un preces, kas pieder pie 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām kategorijām, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus;
b) izveido to preču sarakstu, kuras pieder pie 1. punkta d) apakšpunktā minētās kategorijas, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus, un to vajadzības gadījumā atjaunina attiecībā uz attiecīgajā apakšpunktā minētajiem riskiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par grozījumiem 1. punktā minētajās sūtījumu kategorijās, lai tajās ietvertu citus produktus, kas var radīt riskus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
4. Ja vien 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajos aktos, kas nosaka pasākumus vai nosacījumus, nav paredzēts citādi, šo pantu piemēro arī 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem, ja tie ir nekomerciāli.
46. pants
Dzīvnieki un preces, kurus attiecībā uz oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos skar izņēmums
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredz, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem 45. pantu nepiemēro šādām dzīvnieku un preču kategorijām:
a) preces, ko nosūta kā komerciālus vai tirdzniecības paraugus vai kā izstādes eksponātus, kuri nav paredzēti laišanai tirgū;[Gr. 154]
b) dzīvnieki un preces, kas paredzēti zinātniskiem mērķiem;[Gr. 155]
c) preces, kas atrodas starptautiskos transportlīdzekļos, ko neizkrauj un kas ir paredzētas apkalpes locekļu un pasažieru patēriņam;
d) preces, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un ir paredzētas personīgam patēriņam;
e) nelieli tādu preču sūtījumi fiziskām personām, ko nav paredzēts laist tirgū;
f) lolojumdzīvnieki, kas definēti Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Regulas par dzīvnieku veselību numuru] 4. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;[Gr. 156]
g) preces, kurām veikta termiskā apstrāde un kuru daudzums nepārsniedz minētajos deleģētajos aktos norādīto;
h) jebkura cita tādu dzīvnieku vai preču kategorija, kuriem, ņemot vērā to radītos riskus, kontroles robežpunktos nav vajadzīgas.
47. pants
Oficiālās kontroles robežkontroles punktos
1. Kompetentās iestādes 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālās kontroles veic, kad šāds sūtījums tiek atvests robežkontroles punktā. Minētajās oficiālajās kontrolēs ietilpst dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.
2. Visiem 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem veic dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes.
3. Šīs regulas 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu fizisko kontrolpārbaužu biežums ir atkarīgs no riska, ko katrs dzīvnieks, prece vai dzīvnieku vai preču kategorija rada cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi.
4. Fiziskās kontrolpārbaudes, kurās pārbauda atbilstību 1. panta 2. punktā noteiktajām dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības prasībām vai augu veselības prasībām, veic tāds personāls vai tāda personāla uzraudzībā, kuram ir attiecīga kvalifikācija attiecīgi veterināros vai fitosanitāros jautājumos un kuru šim mērķim norīkojušas kompetentās iestādes.
Attiecībā uz dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem šādas kontrolpārbaudes veic oficiāls veterinārārsts,vai šāda ārsta uzraudzībākuram var palīdzēt atbilstoši izglītots palīgpersonāls, bet kurš tomēr ir atbildīgs par veiktajām kontrolēm. [Gr. 157]
5. Kompetentās iestādes robežkontroles punktos sistemātiski veic transportēto dzīvnieku sūtījumu un transportlīdzekļu oficiālās kontroles, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punktā noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām. Kompetentās iestādes ievieš tādu kārtību, ka transportēto dzīvnieku oficiālās kontroles ir prioritāras un tiek mazināta šādu kontroļu kavēšanās.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt, kādā kārtībā noformējami 45. panta 1. punktā minēto kategoriju preču sūtījumi, no kādām apakšvienībām var sastāvēt atsevišķs sūtījums un kāds katrā sūtījumā ir šādu apakšvienību maksimālais skaits, ņemot vērā vajadzību garantēt sūtījumu ātru un efektīvu apstrādi un oficiālās kontroles, kas jāveic kompetentajām iestādēm.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
48. pants
Sertifikāti un dokumenti, ko pievieno sūtījumiem un dalītiem sūtījumiem
1. Tādu oficiālo sertifikātu vai dokumentu oriģinālus vai to elektroniskos ekvivalentus, kam saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem jābūt līdzi 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumiem, iesniedz robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm, kas tos glabā.
2. Robežkontroles punkta kompetentās iestādes par sūtījumu atbildīgajam operatoram papīra formā vai elektroniski izsniedz 1. punktā minēto oficiālo sertifikātu vai dokumentu kopiju, kas ir attiecīgi apliecināta, vai, ja sūtījums ir dalīts sūtījums, individuāli apliecinātas šādu sertifikātu vai dokumentu kopijas.
3. Sūtījumus nedala, pirms nav veiktas oficiālās kontroles un nav pabeigta 54. pantā minētā vienotā sanitārā ievešanas dokumenta (VSID) sagatavošana saskaņā ar 54. panta 4. punktu un 55. panta 1. punktu.
49. pants
Konkrēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredzēts:
a) kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem robežkontroles punkta kompetentās iestādes var atļaut 45. panta 1. punktā minēto kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu tālāku transportēšanu līdz to galamērķa vietai, pirms ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, ja šādas kontrolpārbaudes ir vajadzīgas;
b) kādos termiņos un kādā kārtībā pārkrautiem tādu preču sūtījumiem, kas minētas 45. panta 1. punktā, veic dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes;
c) kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem identitātes kontrolpārbaudes un fiziskās kontrolpārbaudes tādiem pārkrautiem sūtījumiem un dzīvniekiem, ko atved ar gaisa vai jūras transportu un kas tālākai transportēšanai paliek tajā pašā transportlīdzeklī, var veikt robežkontroles punktā, kurš nav punkts, caur ko tie pirmo reizi atvesti Savienībā;
d) kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var atļaut 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu tranzītu un šādu sūtījumu specializēto oficiālo kontroļu veikšanu robežkontroles punktos, arī kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem tos uzglabā īpaši apstiprinātās brīvajās noliktavās vai muitas noliktavās.
50. pants
Dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu sīkāk izstrādāta kārtība
Lai nodrošinātu 47., 48. un 49. pantā paredzēto noteikumu vienādu īstenošanu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīkāk izstrādātu kārtību attiecībā uz darbībām, kas veicamas minētajos noteikumos paredzēto dokumentu, identitātes un fizisko kontrolpārbaužu laikā un pēc tām, lai nodrošinātu šādu oficiālo kontroļu efektīvu veikšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
51. pants
Oficiālo kontroļu neveikšana pirmās atvešanas robežkontroles punktos
1. Kompetentās iestādes 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes var veikt tādos kontrolpunktos, kas nav robežkontroles punkti, ja vien šādi kontrolpunkti atbilst prasībām, kas paredzētas 62. panta 3. punktā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 62. panta 4. punktu. [Gr. 158]
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredz, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem:
a) kompetentās iestādes 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes var veikt tādos kontrolpunktos, kas nav robežkontroles punkti, ja vien šādi kontrolpunkti atbilst prasībām, kas paredzētas 62. panta 3. punktā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 62. panta 4. punktu;[Gr. 159]
b) to sūtījumu fiziskās kontrolpārbaudes, kuriem pirmās atvešanas robežkontroles punktos ir veiktas dokumentu un identitātes kontrolpārbaudes, var veikt citā robežkontroles punktā citā dalībvalstī;
c) kompetentās iestādes muitas dienestiem vai citām publiskām iestādēm var uzticēt konkrētus kontroles uzdevumus, kas saistīti ar:
i) 63. panta 2. punktā minētajiem sūtījumiem,
ii) pasažieru personīgo bagāžu,
iii) precēm, ko pasūtanelieliem sūtījumiem, ko nosūta privātpersonām vai ko iegādājas, izmantojot tālpārdošanu telefoniski, pastā vai internetā. [Gr. 160]
iiia) lolojumdzīvniekiem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013(65) 5. panta nosacījumiem. [Gr. 161]
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem kontroles punktiem piemēro 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 55. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 57., 58., 60. un 61. pantu un 62. panta 3. un 4. punktu.
52. pants
Identitātes pārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, ar ko paredz dzīvnieku un preču kategorijas, attiecībā uz kurām, un nosacījumus, atbilstoši kuriem, atkāpjoties no 47. panta 2. punkta un ņemot vērā samazinātu risku, 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču sūtījumu identitātes kontrolpārbaudes:
a) veic retāk;
b) pārbauda tikai sūtījuma oficiālo zīmogu, ja šāds zīmogs ir.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredz:
a) kritērijus un procedūras, ko ievēro, noteicot un mainot obligāto biežumu fiziskām kontrolpārbaudēm, kuras veicamas 45. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem, un pielāgojot to biežumu ar šādām kategorijām saistītajam riska līmenim, ņemot vērā: [Gr. 162]
i) informāciju, ko Komisija savākusi saskaņā ar 124. panta 1. punktu,
ii) to kontroļu rezultātus, kuru veikuši Komisijas eksperti saskaņā ar 115. panta 1. punktu,
iv) datus un informāciju, kas savākta, izmantojot 130. pantā minēto informācijas pārvaldības sistēmu,
v) pieejamos zinātniskos novērtējumus un
vi) jebkuru citu informāciju par risku, kas saistīts ar attiecīgajām dzīvnieku un preču kategorijām;
b) nosacījumus, saskaņā ar kādiem dalībvalstis var palielināt saskaņā ar a) apakšpunktu noteikto fizisko kontrolpārbaužu biežumu, lai ņemtu vērā vietējos riska faktorus;
c) procedūras, ar kurām nodrošinātu, ka saskaņā ar a) punktu noteiktais fizisko kontrolpārbaužu obligātais biežums tiek piemērots laikus un vienveidīgi. [Gr. 163]
3. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus, kuros nosaka:
(b) fizisko kontrolpārbaužu obligāto biežumu 45. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām, ja vien tas jau nav paredzēts attiecīgajos punktos norādītajos tiesību aktos. [Gr. 165]
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
53. pants
Lēmumi par sūtījumiem
1. Pēc oficiālo kontroļu veikšanas kompetentās iestādes pieņem lēmumu par katru 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu, norādot, vai sūtījums atbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, piemērojamai muitas procedūrai.
2. Pēc fiziskās kontrolpārbaudes, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku veselības un labturības prasībām vai augu veselības prasībām, lēmumus pieņem personāls, kuram ir attiecīga kvalifikācija attiecīgi veterināros vai fitosanitāros jautājumos un kuru šim mērķim norīkojušas kompetentās iestādes.
Lēmumus par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem pieņem oficiāls veterinārārsts,vai šāda ārsta uzraudzībākuram var palīdzēt atbilstoši izglītots palīgpersonāls, bet kurš tomēr ir atbildīgs par veiktajām kontrolēm. [Gr. 166]
2.a Lēmumus par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem reģistrē VSID. [Gr. 167]
54. pants
Kā vienoto sanitāro ievešanas dokumentu lieto operators un kompetentās iestādes
1. Attiecībā uz katru 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu par sūtījumu atbildīgais operators aizpilda VSID, kurā sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai varētu tūlītēji un pilnīgi identificēt sūtījumu un tā galamērķi.
2. VSID lieto:
a) operatori, kas ir atbildīgi par 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem, lai iepriekš paziņotu robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm par šādu sūtījumu atvešanu;
b) robežkontroles punkta kompetentās iestādes, lai:
i) atzīmētu veikto oficiālo kontroļu rezultātus un visus lēmumus, kas pieņemti, uz tiem pamatojoties, arī lēmumu noraidīt sūtījumu,
ii) paziņotu i) punktā minēto informāciju, izmantojot sistēmu TRACESslaughterhouses,vai veicot elektronisku datu apmaiņu ar šo sistēmu. [Gr. 168]
2.a 2. punktā minētie operatori un kompetentās iestādes informācijas ievadīšanai TRACES sistēmā var izmantot arī valsts sistēmu. [Gr. 169]
3. Iepriekšēju paziņošanu saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu operatori veic, attiecīgo VSID daļu aizpildot un iesniedzot sistēmā TRACES tālākai nosūtīšanai robežkontroles punkta kompetentajām iestādēm pirms sūtījuma fiziskās atvešanas Savienībā.
4. Robežkontroles punkta kompetentās iestādes VSID pabeidzvienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā reģistrē lēmumu par sūtījumu, tiklīdz veiktas visas 47. panta 1. punktā prasītās oficiālās kontroles.
(a) ir veiktas visas 47. panta 1. punktā prasītās oficiālās kontroles;
(b) ir pieejami fizisko kontrolpārbaužu rezultāti, ja šādas pārbaudes ir jāveic;
(c) par sūtījumu ir pieņemts lēmums saskaņā ar 53. pantu, lēmumu atzīmējot VSID.[Gr. 170]
55. pants
Kā vienoto sanitāro ievešanas dokumentu lieto muitas dienesti
1. Šīs regulas 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu nodošanu muitas dienestu uzraudzībā vai kontrolē, arī to ievešanu vai darbības ar tiem brīvajās zonās vai muitas noliktavās, veic pēc tam, kad operators muitas dienestiem ir iesniedzis VSID vai tā elektronisku ekvivalentu, kuru sistēmā TRACES ir pienācīgi pabeigušas aizpildīt robežkontroles punkta kompetentās iestādes.
2. Kompetentās iestādes:
a) sūtījumam neļauj piemērot muitas procedūru, kas atšķiras no tās, kuru norādījušas robežkontroles punkta kompetentās iestādes;
b) sūtījumu brīvā apgrozībā ļauj laist tikai tad, kad ir iesniegts pienācīgi aizpildīts VSID, kas apliecina, ka sūtījums atbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
3. Ja par kādu 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku vai preču kategoriju sūtījumu ir sagatavota muitas deklarācija un ja nav iesniegts VSID, muitas dienesti sūtījumu aiztur un nekavējoties informē robežkontroles punkta kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 64. panta 5. punktu.
56. pants
Vienotā sanitārā ievešanas dokumenta formas, termiņi un konkrētie lietošanas noteikumi
1. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus, kuros nosaka:
a) VSID formu un tā iesniegšanas un lietošanas norādījumus;
b) minimālos termiņus, ko operatori ievēro 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā iepriekšējā paziņošanā par sūtījumiem, lai robežkontroles punkta kompetentās iestādes varētu laikus un rezultatīvi veikt oficiālās kontroles.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros paredz, kādos gadījumus un saskaņā ar kādiem nosacījumiem līdzi 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem uz galamērķa vietu ir jābūt VSID. Jebkurā gadījumā 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumiem uz galamērķa vietu ir jābūt līdzi VSID kopijai. [Gr. 171]
57. pants
Robežkontroles punktu nozīmēšana
1. Dalībvalstis nozīmē robežkontroles punktus oficiālo kontroļu veikšanai vienai vai vairākām 45. panta 1. punktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām.
2. Pirms robežkontroles punkta nozīmēšanas dalībvalstis vismaz trīs mēnešus iepriekš par to paziņo Komisijai. Minētajā paziņojumā ietilpst visa informācija, kas Komisijai nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ierosinātais robežkontroles punkts atbilst 62. pantā noteiktajam prasību minimumam.
3. Trīs mēnešu laikā no 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija informē dalībvalsti:
a) par to, vai ierosinātā robežkontroles punkta nozīmēšana ir atkarīga no tādas kontroles labvēlīga iznākuma, ko Komisijas eksperti veic saskaņā ar 115. pantu, lai pārbaudītu atbilstību 62. pantā noteiktajam prasību minimumam;
b) par šādas kontroles datumu.
4. Dalībvalsts robežkontroles punkta nozīmēšanu atliek, līdz Komisija tai paziņo par labvēlīgu kontroles iznākumu.
58. pants
Robežkontroles punktu iekļaušana sarakstos
1. Katra dalībvalsts internetā publicē atjauninātu tās teritorijā esošo robežkontroles punktu sarakstu, par katru robežkontroles punktu norādot šādu informāciju:
a) tā kontaktinformācija un darbalaiks;
b) tā precīza atrašanās vieta un vai tā ir osta, lidosta vai vieta ievešanai pa dzelzceļu vai autoceļu;
c) 45. panta 1. punktā minētās dzīvnieku un preču kategorijas, uz kurām attiecas tā nozīmējuma tvērums;
d) kāds aprīkojums un telpas ir pieejami oficiālo kontroļu veikšanai katrai dzīvnieku un preču kategorijai, attiecībā uz kuru tas nozīmēts;
e) to dzīvnieku un preču apjoms, ar kuriem veiktas darbības viena gada laikā, par katru no 45. panta 1. punktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām tas nozīmēts.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, kādas formas, kategorijas, apzīmējumu saīsinājumi un cita informācija dalībvalstīm jāizmanto robežkontroles punktu sarakstos.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
59. pants
Esošu robežkontroles vienību apstiprinājumu atsaukšana un to atkārtota nozīmēšana
1. Robežkontroles punktu apstiprinājumus, kas doti saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 6. pantu un Direktīvas 91/496/EEK 6. pantu, un ievešanas vietu izraudzīšanos, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 5. pantu un Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 4. punkta c) apakšpunktu, atsauc.
2. Dalībvalstis robežkontroles punktus, nozīmētās ievešanas vietas un 1. punktā minētās ievešanas vietas var no jauna nozīmēt par robežkontroles punktiem saskaņā ar 57. panta 1. punktu ar nosacījumu, ka ir izpildīts 62. pantā minētais prasību minimums.
3. Šā panta 2. punktā minētajai nozīmēšanai no jauna nepiemēro 57. panta 2. un 3. punktu.
60. pants
Robežkontroles punktu nozīmējuma atsaukšana
1. Ja robežkontroles punkti 62. pantā minētajām prasībām vairs neatbilst, dalībvalstis
a) atsauc 57. panta 1. punktā paredzēto nozīmējumu attiecībā uz visām vai noteiktām tādām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmēšana veikta;
b) robežpunktus svītro no 58. panta 1. punktā minētajiem sarakstiem attiecībā uz tām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām nozīmējums tiek atsaukts.
2. Dalībvalstis Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par robežkontroles punkta nozīmējuma atsaukšanu, kā paredzēts 1. punktā, un par šādas atsaukšanas iemesliem.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par to, kādos gadījumos robežpunktus, kuru nozīmējums atsaukts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, taču tikai daļēji, var nozīmēt atkārtoti, atkāpjoties no 57. panta, un par atkārtotas nozīmēšanas procedūrām.
61. pants
Robežkontroles punktu nozīmējuma apturēšana
1. Dalībvalsts nekavējoties aptur robežkontroles punkta nozīmējumu un dod rīkojumu pārtraukt punkta darbības attiecībā uz visām vai dažām dzīvnieku un preču kategorijām, attiecībā uz kurām šāds nozīmējums veikts, ja šādas darbības var izraisīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai,vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā –dzīvnieku labturībai vai videi. [Gr. 172]
2. Dalībvalstis Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par katru robežkontroles punkta nozīmējuma apturēšanu un par šādas apturēšanas iemesliem.
a) kompetentās iestādes pārliecinās, ka 1. punktā minētais risks vairs nepastāv;
b) tās Komisijai un pārējām dalībvalstīm ir paziņojušas informāciju, uz kuru balstoties, apturēšana tiek atcelta.
5. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt procedūras 2. punktā un 4. punkta b) apakšpunktā minētās informācijas apmaiņas un paziņošanas veikšanai.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
62. pants
Robežkontroles punktiem izvirzīto prasību minimums
1. Robežkontroles punkti atrodas tieši blakus Savienībā ievešanas vietai,Savienībā un vietā, kas ir piemēroti aprīkota,piemēroti tam, lai muitas dienesti to varētu norādīt saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 38. panta 1. punktu. [Gr. 173]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem, ja ir konkrēti ģeogrāfiski ierobežojumi, robežkontroles punkts var atrasties noteiktā attālumā no Savienībā ievešanas vietas.
3. Robežkontroles punktiem ir:
a) pietiekams attiecīgi kvalificēts personāls;
b) telpas, kas ir piemērotas to dzīvnieku un preču kategoriju veidam un apjomam, ar kuriem tiek veiktas darbības;
c) aprīkojums un telpas, kas ļauj veikt oficiālās kontroles katrai dzīvnieku un preču kategorijai, attiecībā uz kuru robežkontroles punkts nozīmēts;
d) ieviesti pasākumi, lai attiecīgā gadījumā garantētu piekļuvi jebkuram citam aprīkojumam, telpām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu saskaņā ar 63., 64. un 65. pantu noteiktos pasākumus aizdomu gadījumos, neatbilstīgu sūtījumu gadījumos vai gadījumos, kur sūtījumi rada risku;
e) ieviesti ārkārtas situāciju pasākumi, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu netraucētu norisi un saskaņā ar 63., 64. un 65. pantu noteikto pasākumu rezultatīvu piemērošanu neparedzamu un neplānotu apstākļu vai notikumu gadījumos;
f) tehnoloģija un aprīkojums, kas nepieciešami, lai sistēma TRACES efektīvi darbotos un, attiecīgā gadījumā, jebkāda cita datorizēta informācijas pārvaldības sistēma, kas vajadzīga datu un informācijas apstrādei un apmaiņai;
g) piekļuve tādu oficiālo laboratoriju pakalpojumiem, kuras var nodrošināt analīzes, testēšanas un diagnostikas rezultātus attiecīgos termiņos un kuru rīcībā ir informācijas tehnoloģijas rīki, kas nepieciešami, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu veikto analīžu, testu vai diagnostikas rezultātu ievadīšanu sistēmā TRACES;
h) ieviesti attiecīgi pasākumi pareizai darbību veikšanai ar dažādu kategoriju dzīvniekiem un precēm un iespējamo šķērskontaminācijas risku novēršanai;
i) ieviesti pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem biodrošības standartiem, tādējādi novēršot slimību izplatīšanos Savienībā.
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem sīki izstrādāt 3. punktā noteiktās prasības, lai ņemtu vērā specifiskas iezīmes un loģistikas vajadzības, kas attiecas uz oficiālo kontroļu veikšanu un saskaņā ar 64. panta 3. un 5. punktu un 65. pantu pieņemto pasākumu piemērošanu attiecībā uz dažādajām 45. panta 1. punktā minētajām dzīvnieku un preču kategorijām.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
III iedaļa
Rīcība gadījumos, ja ir aizdomas par neatbilstību, un gadījumos, kad dzīvnieki un preces no trešām valstīm ir neatbilstīgi
63. pants
Aizdomas par neatbilstību un pastiprinātas oficiālās kontroles
1. Ja ir aizdomas par 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, kompetentās iestādes veic oficiālās kontroles vai deleģē šo uzdevumu citām kompetentajām iestādēm, lai šādas aizdomas apstiprinātu vai noraidītu. [Gr. 174]
2. Dzīvnieku un preču sūtījumiem, par kuriem operatori nav deklarējuši, ka tos veido 45. panta 1. punktā minētās dzīvnieku un preču kategorijas, kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic tad, ja ir iemesls uzskatīt, ka šādas dzīvnieku vai preču kategorijas sūtījumā ietilpst.
3. Kompetentās iestādes oficiāli aiztur 1. un 2. punktā minētos sūtījumus, līdz tās saņem minētajos punktos paredzēto oficiālo kontroļu rezultātus.
Attiecīgā gadījumā šādus sūtījumus izolē vai karantinē un dzīvniekus izmitina, baro, dzirda un kopj līdz minēto oficiālo kontroļu rezultātu saņemšanai.
4. Ja kompetentajām iestādēm ir pamatotas aizdomas par operatora krāpnieciskām darbībām vai ja oficiālo kontroļu rezultāti rada pamatu uzskatīt, ka 1. panta 2. punktā minētie noteikumi ir būtiski vai atkārtoti pārkāpti, tās attiecīgā gadījumā un papildus 64. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem pastiprina to sūtījumu oficiālās kontroles, kuriem attiecīgi ir viena un tā pati izcelsme vai lietojums. [Gr. 175]
5. Par savu lēmumu veikt pastiprinātas oficiālās kontroles kompetentās iestādes ar sistēmas TRACES starpniecību informē Komisiju un dalībvalstis, kā paredzēts 4. punktā, norādot iespējamo krāpniecisko rīcību vai nopietno vai atkārtoto pārkāpumu.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka procedūras, saskaņā ar kurām kompetentās iestādes koordinēti veic 4. un 5. punktā minētās pastiprinātās kontroles.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
64. pants
Pasākumi, kas jāveic neatbilstīgu no trešām valstīm Savienībā ievestu sūtījumu gadījumos
1. Kompetentās iestādes oficiāli aiztur visus no trešām valstīm Savienībā ievestosKad tādu oficiālo kontroļu rezultātā, kuras veic robežkontroles punktos atbilstoši 45. pantam, kompetentā iestāde apstiprina, ka dzīvnieku vaiun preču sūtījumus, kassūtījumi neatbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiemminētajām prasībām, tā izsniedz atzinumu vai lēmumu “neatbilstīgs sūtījums” vai “neatbilst kontroles prasībām”, ko iereģistrē VSID. Turklāt kompetentās iestādes minēto dzīvnieku vai preču sūtījumu oficiāli aiztur un liedz to ievest Savienībā. [Gr. 176]
Attiecīgā gadījumā visus šādus sūtījumus vai to daļu izolē vai karantinē un šādiem sūtījumiem piederīgus dzīvniekus tur un kopj pienācīgos apstākļos, līdz tiek pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. Ņem vērā arī ar citām precēm saistītas īpašās vajadzības. [Gr. 177]
2. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz 1. punkta otrajā daļā minētās izolēšanas un karantīnas kārtību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Attiecīgā gadījumā, uzklausījušasKompetentās iestādes uzklausa par sūtījumu atbildīgo operatoru, kompetentās iestādes tūlītējiKompetentās iestādes var atkāpties no šā noteikuma, ja radušos draudu dēļ vai sabiedrības interesēs ir jāpieņem tūlītējs lēmums. Tad tās nekavējoties dod operatoram rīkojumu: [Gr. 178]
a) sūtījumu vai tā daļu iznīcināt (ja sūtījums ir dzīvi dzīvnieki, — iznīcināt humāni), attiecīgā gadījumā ievērojot 1. panta 2. punktā minētos noteikumus, vai [Gr. 179]
b) sūtījumu vai tā daļu pārsūtīt ārpus Savienības saskaņā ar 70. panta 1. vai 2. punktu, vai [Gr. 180]
c) sūtījumau vai tā daļu īpaši apstrādāt saskaņā ar 69. panta un 2. punktu vai ar jebkādu citu pasākumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, paredzēt sūtījumu citiem nolūkiem, nevis sākotnēji paredzētajam nolūkam. [Gr. 181]
4. Kompetentās iestādes katru lēmumu liegt sūtījuma ievešanu, kā paredzēts 1. punktā, un katru rīkojumu, kas dots atbilstoši 3. un 5. punktam un 65. pantam, nekavējoties paziņo:
a) Komisijai;
b) pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
c) muitas dienestiem;
d) izcelsmes trešās valsts kompetentajām iestādēm;
e) par sūtījumu atbildīgajam operatoram.
Šādu paziņošanu veic, izmantojot 130. panta 1. punktā minēto datorizēto informācijas pārvaldības sistēmu.
5. Ja 45. panta 1. punktā minēto dzīvnieku vai preču kategoriju sūtījums netiek uzrādīts tajā pantā minētajām oficiālajām kontrolēm vai netiek uzrādīts saskaņā ar 48. panta 1. un 3. punktā un 54. panta 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām vai noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši 46. pantam, 47. panta 6. punktam, 49. pantam, 51. panta 1. punktam un 56. pantam, kompetentās iestādes dod rīkojumu to nekavējoties apturēt vai atsaukt un oficiāli aizturēt.
Šādiem sūtījumiem piemēro šā panta 1., 3. un 4. punktu.
65. pants
Pasākumi, kas jāveic, attiecībā uz dzīvniekiem vai precēm, kurus ieved Savienībāja no trešām valstīm unmēģina Savienībā ievest neatbilstīgus sūtījumus, kuri rada risku [Gr. 182]
Ja oficiālās kontroles liecina, ka dzīvnieku vai preču sūtījums rada risku cilvēku,vai dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā –vai videi, šādu sūtījumu izolē vai karantinē un pie tā piederošos dzīvniekus tur un kopj pienācīgos apstākļos, līdz tiek pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. [Gr. 183]
Kompetentās iestādes minēto sūtījumu patur oficiālā aizturēšanā un tūlītēji:
a) dod operatoram rīkojumu sūtījumu iznīcināt (ja sūtījums ir dzīvi dzīvnieki, — iznīcināt humāni), attiecīgā gadījumā ievērojot 1. panta 2. punktā minētos noteikumus, un veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi, vai [Gr. 184]
b) sūtījumam piemēro īpašu apstrādi saskaņā ar 69. panta 1. un 2. punktu.
66. pants
Turpmākā rīcība pēc lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz neatbilstīgiem sūtījumiem, kurus ieved Savienībā no trešām valstīm
1. Kompetentās iestādes
a) anulē oficiālos sertifikātus un citus dokumentus, kas ir līdzi sūtījumiem, kuriem piemēroti pasākumi atbilstoši 64. panta 3. un 5. punktam un 65. pantam;
b) sadarbojas saskaņā ar IV sadaļu, lai veiktu visus turpmākos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Savienībā nav iespējams atkārtoti ievest sūtījumus, kuru ievešana tikusi aizliegta saskaņā ar 64. panta 1. punktu.
2. Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā oficiālās kontroles tikušas veiktas, pārrauga atbilstoši 64. panta 3. un 5. punktam un 65. pantam noteikto pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu, ka attiecīgais sūtījums nelabvēlīgi neietekmē cilvēku,vai dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vidi ne pirms minēto pasākumu piemērošanas, ne tās laikā. [Gr. 185]
Attiecīgā gadījumā šādu piemērošanu veic citas dalībvalsts kompetento iestāžu pārraudzībā.
67. pants
Rīcība gadījumā, ja operators nepiemēro kompetento iestāžu noteiktos pasākumus
1. Operators visus pasākumus, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar 64. panta 3. un 5. punktu un 65. pantu, veic nekavējoties un produktu gadījumā ne vēlāk kā 60 dienu laikā no dienas, kurā kompetentās iestādes paziņojušas operatoram par savu lēmumu saskaņā ar 64. panta 4. punktu. [Gr. 186]
2. Ja, beidzoties 60 dienu termiņam, operators nav nekādi rīkojies, kompetentās iestādes dod rīkojumu:
a) attiecīgo sūtījumu iznīcināt vai tam piemērot jebkādu citu atbilstīgu pasākumu;
b) gadījumos, kas minēti 65. pantā – veicot visus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības, dzīvnieku labturības vai vides aizsardzībai nepieciešamos pasākumus, atbilstīgā kompleksā, kas atrodas iespējami tuvu robežkontroles punktam, sūtījumu iznīcināt.
3. Kompetentās iestādes šā panta 1. un 2. punktā minēto termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepieciešams, lai saņemtu 34. pantā minētā otrās eksperta atzinuma rezultātus, ja vien tas nelabvēlīgi neietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vidi.
68. pants
Konsekvence 64. un 65. panta piemērošanā
Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus, lai nodrošinātu, ka visi 57. panta 1. punktā minētie robežkontroles punkti un 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie kontrolpunkti konsekventi veic pasākumus un izpilda lēmumus un rīkojumus, ko kompetentās iestādes pieņēmušas atbilstoši 64. un 65. pantam, kā norādījumus, kas kompetentajām iestādēm jāievēro, reaģējot uz izplatītām vai atkārtotām neatbilstības vai riska situācijām.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
69. pants
Sūtījumu īpaša apstrāde
1. Sūtījumu īpašajā apstrādē, kas minēta 64. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 65. panta b) apakšpunktā, attiecīgi var ietilpt:
a) tāda apstrāde vai pārstrāde (vajadzības gadījumā arī dekontaminācija, taču ne atšķaidīšana), lai sūtījums atbilstu 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām vai pārsūtīšanā iesaistītās trešās valsts prasībām;
b) jebkāda cita apstrāde tādā veidā, kas atbilst nekaitīgai lietošanai dzīvnieku barībā vai pārtikā vai citiem mērķiem, kuri nav lietošana dzīvnieku barībā vai pārtikā.
2. Šā panta 1. punktā minētā īpašā apstrāde ir:
a) iedarbīgi veikta un nodrošina, ka tiek likvidēti visi riski cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi;
b) dokumentēta un veikta kompetento iestāžu kontrolē;
c) atbilst prasībām, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par prasībām un nosacījumiem, saskaņā ar kādiem notiek 1. punktā minētā īpašā apstrāde.
Ja nav noteikumu, kas pieņemti ar deleģētu aktu, šāda īpaša apstrāde notiek saskaņā ar valstu noteikumiem.
70. pants
Sūtījumu pārsūtīšana
1. Kompetentās iestādes ļauj sūtījumus pārsūtīt, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) ar operatoru, kas atbildīgs par sūtījumu, ir saskaņots galamērķis;
b) par sūtījumu atbildīgais operators ir vispirms informējis izcelsmes trešās valsts vai – ja tā nav viena un tā pati valsts – galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes par iemesliem, kuru dēļ attiecīgo dzīvnieku vai preču sūtījumu liegts ievest Savienībā, un apstākļiem, kādos tas noticis;
c) ja galamērķa trešā valsts nav izcelsmes trešā valsts – galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes ir informējušas dalībvalsts kompetentās iestādes, ka tās ir gatavas sūtījumu pieņemt;
d) dzīvnieku sūtījumu gadījumā – pārsūtīšana notiek atbilstoši dzīvnieku labturības prasībām.
2. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi neattiecas uz 45. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto preču kategoriju sūtījumiem.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem konkretizē procedūras attiecībā uz 1. punktā minēto informācijas apmaiņu un paziņošanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.a Dalībvalstis, kurās tiek importētas preces, kam piešķirta atļauja pirmseksporta kontrolēs, regulāri pārbauda, vai importētās preces patiešām atbilst Savienības prasībām. [Gr. 187]
71. pants
Trešo valstu veiktu pirmseksporta kontroļu apstiprināšana
1. Komisija ar īstenošanas aktiem var apstiprināt konkrētas pirmseksporta kontroles, ko trešā valsts dzīvnieku un preču sūtījumiem veic pirms to eksportēšanas uz Savienību, lai pārbaudītu, vai eksportētie sūtījumi atbilst 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām. Apstiprinājums attiecas tikai uz sūtījumiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī, un to var piešķirt par vienu vai vairākām dzīvnieku vai preču kategorijām.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
a) tādu oficiālo kontroļu maksimālo biežumu, kas, sūtījumus ievedot Savienībā, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic, ja nav iemesla aizdomām par neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem vai par krāpniecisku rīcību;
b) oficiālos sertifikātus, kam jābūt līdzi sūtījumiem, kurus ieved Savienībā;
c) šādu sertifikātu paraugu;
d) trešās valsts kompetentās iestādes, kuru atbildībā jāveic pirmseksporta kontroles;
e) attiecīgā gadījumā – jebkuru deleģēto institūciju, kurai minētās kompetentās iestādes var deleģēt noteiktus uzdevumus. Šādu deleģējumu var apstiprināt tikai tad, ja tas atbilst 25.–32. panta kritērijiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem.
3. Šā panta 1. punktā paredzēto apstiprinājumu trešai valstij var piešķirt tikai tad, ja pieejamie pierādījumi un, attiecīgā gadījumā, Komisijas kontrole, kas veikta saskaņā ar 119. pantu, apliecina, ka oficiālo kontroļu sistēma šādā trešā valstī var nodrošināt, ka:
a) uz Savienību eksportēto dzīvnieku vai preču sūtījumi atbilst 1. panta 2. punktā minēto noteikumu prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām;
b) kontroles, ko veic trešā valstī pirms nosūtīšanas uz Savienību, ir pietiekami iedarbīgas, lai tās varētu aizstāt 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētās dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes vai lai mazinātu to biežumu.
4. Kompetentās iestādes vai apstiprinājumā norādīta deleģētā institūcija:
a) ir atbildīga par saziņu ar Savienību;
b) nodrošina, lai katram kontrolētajam sūtījumam būtu pievienoti 2. punkta b) apakšpunktā minētie oficiālie sertifikāti.
5. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus un kritērijus tādu pirmseksporta kontroļu apstiprināšanai, ko veic trešās valstis saskaņā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
72. pants
Trešo valstu veikto pirmseksporta kontroļu apstiprinājuma neievērošana un atsaukšana
1. Ja tādu dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumu oficiālajās kontrolēs, kam ir apstiprinātas konkrētas pirmseksporta kontroles saskaņā ar 71. panta 1. punktu, tiek konstatēta būtiska un atkārtota neatbilstība 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, dalībvalstis nekavējoties:
a) ar sistēmas TRACES starpniecību, ziņojot arī par pasākumiem, kas tiks veikti, informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un attiecīgos operatorus, papildus prasot administratīvu palīdzību saskaņā ar IV sadaļā noteiktajām procedūrām; [Gr. 188]
b) sūtījumiem no attiecīgās trešās valsts palielina oficiālo kontroļu skaitu un, ja tas nepieciešams, lai pienācīgi analītiski pārbaudītu situāciju, saprātīgā skaitā patur paraugus, ko glabā piemērotos apstākļos.
2. Komisija 71. panta 1. punktā paredzēto apstiprinājumu ar īstenošanas aktiem var atsaukt, ja pēc 1. punktā minētajām oficiālajām kontrolēm kļūst skaidrs, ka 71. panta 3. un 4. punktā noteiktās prasības vairs netiek izpildītas.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
73. pants
Iestāžu sadarbība attiecībā uz sūtījumiem, ko ieved Savienībā no trešām valstīm
1. Kompetentās iestādes, muitas dienesti un citas dalībvalstu iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā, tiek veiktas saskaņā ar šīs regulas prasībām.
Šajā nolūkā kompetentās iestādes, muitas dienesti un citas iestādes:
a) garantē savstarpēju piekļuvi informācijai, kas ir būtiska to attiecīgo darbību organizācijai un norisei attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kurus ieved Savienībā;
b) nodrošina laikus īstenotu šādas informācijas apmaiņu, arī ar elektroniskiem līdzekļiem.
1.a Muitas dienesti laiž brīvā apritē tikai tos dzīvnieku un preču sūtījumus saskaņā ar 45. pantu, attiecībā uz kuriem robežkontroles punkta kompetentā iestāde ir veikusi 47. pantā paredzētās oficiālās kontroles un izsniegusi lēmumu, kas ietverts VSID. [Gr. 189]
2. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vienotus noteikumus par sadarbības pasākumiem, kas 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un citām iestādēm jāievieš, lai nodrošinātu, ka:
a) kompetentajām iestādēm ir piekļūstama informācija, kas nepieciešama, lai varētu tūlītēji un pilnīgi identificēt dzīvnieku un preču sūtījumus, kurus ieved Savienībā un kuriem piemēro oficiālās kontroles robežkontroles punktā saskaņā ar 45. panta 1. punktu;
b) veicot informācijas apmaiņu vai sinhronizējot attiecīgās datu kopas, tiek savstarpēji atjaunināta kompetento iestāžu, muitas dienestu un citu iestāžu savāktā informācija par Savienībā ievestiem dzīvnieku un preču sūtījumiem;
c) tiek ātri paziņoti lēmumi, kurus šādas iestādes pieņēmušas, pamatojoties uz a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
74. pants
Iestāžu sadarbība attiecībā uz sūtījumiem, kam nepiemēro konkrētas kontroles uz robežām
1. Attiecībā uz dzīvnieku un preču sūtījumiem, kuriem nepiemēro kontroles, tos ievedot Savienībā, kā noteikts 45. panta 1. punktā, un attiecībā uz kuriem ir izsniegta muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 17. punktu un 59.–83. pantu, piemēro 2., 3. un 4. punktu.
2. Muitas dienesti laišanu brīvā apgrozībā aptur, ja tiem ir iemesls uzskatīt, ka sūtījums var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, un nekavējoties informē kompetentās iestādes par šādu apturēšanu.
3. Sūtījumu, kura laišana brīvā apritē apturēta atbilstoši 2. punktam, laiž brīvā apritē, ja 3 darbdienu laikā no brīža, kad laišana apturēta, kompetentās iestādes muitas dienestiem nav pieprasījušas to joprojām apturēt vai ir informējušas muitas dienestus, ka risks nepastāv.
4. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka pastāv risks cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi:
a) tās muitas dienestiem dod rīkojumu nelaist sūtījumu brīvā apritē un sūtījumam pievienotajā faktūrrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā ierakstīt šādu paziņojumu:"
“Produkts rada risku: laišana brīvā apgrozībā nav atļauta. Regula (ES) Nr. .../....(66)”;
"
b) bez kompetento iestāžu piekrišanas nav atļautas nekādas citas muitas procedūras;
c) tiek piemērots 64. panta 1., 3., 4. un 5. punkts, 65.–67. pants, 69. panta 1. un 2. punkts un 70. panta 1. un 2. punkts.
5. Attiecībā uz tādu dzīvnieku un preču sūtījumiem, uz kuriem, tos ievedot Savienībā, neattiecas 45. panta 1. punktā noteiktās kontroles un attiecībā uz kuriem nav izsniegta muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, ja muitas dienestiem ir iemesls uzskatīt, ka sūtījums var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, tie visu attiecīgo informāciju nosūta galamērķa dalībvalsts muitas dienestiem.
75. pants
Noteikumi par specializētām oficiālajām kontrolēm un pasākumiem, kas jāveic pēc šādām kontrolēm
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem attiecībā uz to, kā veic specializētas oficiālās kontroles un nosaka pasākumus neatbilstības gadījumos, lai būtu ņemtas vērā šādu dzīvnieku un preču kategoriju īpatnības un tas, kādā kārtībā un kādā veidā tos transportē:
a) tādu svaigu zvejas produktu sūtījumi, kurus no zvejas kuģa, kas peld ar trešās valsts karogu, tieši izkrauj ostās, kuras dalībvalstis norādījušas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008(67) 5. panta 1. punktu;
b) nedīrātu, neatspalvotu savvaļas medījamo dzīvnieku sūtījumi;
c) šīs regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto preču kategoriju sūtījumi, ko neatkarīgi no tā, vai tos uzglabā īpaši apstiprinātā brīvā noliktavā vai muitas noliktavā, iekrauj kuģos, kuri izpeld no Savienības teritorijas, un kas ir paredzēti kuģa nodrošinājumam vai apkalpes vai pasažieru patēriņam;
d) koksnes iepakojamais materiāls; [Gr. 190]
e) ar dzīvniekiem kopā nosūtītā pārtika un dzīvnieku barība, kas ir paredzēta to barošanai;
f) dzīvnieki un preces, ko pasūta, izmantojot tālpārdošanu, un ko piegādā no trešās valsts uz adresi Savienībā, un paziņošanas prasības, kas nepieciešamas, lai varētu pienācīgi veikt oficiālās kontroles;
g) augu produkti, kas, ņemot vērā to turpmāko galamērķi, var radīt infekcijas vai risku, ka var izplatīties lipīgas dzīvnieku slimības;
h) šīs regulas 45. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto dzīvnieku un preču kategoriju sūtījumi, kuru izcelsme ir Savienībā un kuri tiek nosūtīti atpakaļ uz Savienību pēc tam, kad trešā valsts tos liegusi ievest savā teritorijā;
i) preces, ko Savienībā no trešās valsts ieved bez taras neatkarīgi no tā, vai visu šādu preču izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī;
j) šīs regulas 45. panta 1. punktā minēto preču sūtījumi, ko ieved no Horvātijas teritorijas un kas tranzītā šķērso Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā (“Neumas koridors”), pirms tās atkārtoti ieved Horvātijas teritorijā caur ievešanas vietām Klekā vai Zaton Doli;
k) dzīvnieki un preces, kam saskaņā ar 46. pantu nepiemēro 45. panta normas.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pārrauga, kā noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumus transportē un atved no atvešanas robežkontroles punkta līdz novietnei galamērķa vietā Savienībā vai izvešanas robežkontroles punktam.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par:
a) oficiālo sertifikātu paraugiem un šādu sertifikātu izsniegšanas noteikumiem;
b) to dokumentu formu, kam jābūt līdzi 1. punktā minēto kategoriju dzīvniekiem vai precēm.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
VI nodaļa
Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību finansēšana
76. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejami pietiekami finanšu resursi personāla komplektēšanai un citi resursi, kas kompetentajām iestādēm vajadzīgi oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanai. Šim nolūkam tās iekasē maksas vai iemaksas vai nodrošina līdzekļus no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
2. Papildus maksām, ko iekasē saskaņā ar 77. pantu, dalībvalstis var iekasēt maksas, lai segtu izmaksas, kuras izriet no oficiālajām kontrolēm un kuras nav 77. panta 1. un 2. punktā minētās izmaksas.
3. Šo nodaļu piemēro arī gadījumā, kad konkrēti oficiālās kontroles uzdevumi tiek deleģēti saskaņā ar 25. pantu.
4. Dalībvalstis par metodēm, ko izmanto maksu vai līdzdalības izmaksu segšanā aprēķināšanai, apspriežas ar attiecīgajiem operatoriem. [Gr. 191]
77. pants
Obligātās maksas vai līdzdalība izmaksu segšanā
1. Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu rīcībā ir pieejami pietiekami resursi oficiālo kontroļu veikšanai, kompetentās iestādes var iekasēt maksas, lai kompensētu dažas vai visas izmaksas, kas tām rodas sakarā ar:
a) oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu, vai 1. panta 2. punktā minētos noteikumus ievēro šādi operatori:
i) pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas definēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 3. punktā un ir vai nu reģistrēti, vai apstiprināti, vai arī reģistrēti un apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. pantu,
ii) barības apritē iesaistītie uzņēmēji, kas definēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 6. punktā un reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar 9. un 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 183/2005(68),
iii) profesionālie operatori, kas definēti Regulas (ES) Nr. .../....(69) 2. panta 7. punktā,
iv) profesionālie operatori, kas definēti Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Regulas par augu reproduktīvo materiālu numuru]3. panta 6. punktā;
b) oficiālajām kontrolēm, kuras veic sakarā ar oficiālu sertifikātu izsniegšanu vai ar nolūku uzraudzīt oficiālu apliecinājumu izsniegšanu;
c) oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi:
i) lai saņemtu un uzturētu spēkā apstiprinājumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. pantā vai Regulas (EK) Nr. 183/2005 9. un 10. pantā,
ii) lai saņemtu un uzturētu spēkā pilnvarojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. .../.... (70) 84., 92. un 93. pantā,
iii) lai saņemtu un uzturētu spēkā pilnvarojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Regulas par augu reproduktīvo materiālu numuru]25. pantā;
d) oficiālajām kontrolēm, ko kompetentās iestādes veic robežkontroles punktos vai 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos kontrolpunktos.
2. Šā panta 1. punkta nolūkos oficiālajās kontrolēs, kas minētas tā a) apakšpunktā, ietilpst oficiālās kontroles, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību pasākumiem, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar šīs regulas 137. pantu, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu, Regulas (ES) Nr. .../....(71) 27. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu, 40. panta 2. punktu, 41. panta 2. punktu, 47. panta 1. punktu, 49. panta 2. punktu un 50. panta 2. punktu,Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [Regulas par augu reproduktīvo materiālu numuru] 41. un 144. pantu un Regulas (ES) Nr. .../....(72)+ VI daļu, ja vien lēmumā, ar kuru nosaka minētos pasākumus, nav paredzēts citādi.
3. Šā panta 1. punkta nolūkos:
a) oficiālajās kontrolēs, kas minētas tā a) apakšpunktā, neietilpst oficiālās kontroles, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību pagaidu ierobežojumiem, prasībām vai citiem slimības kontroles pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../....(73) 55. panta 1. punktu, 56., 61., 62., 64. un 65. pantu, 68. panta 1. punktu un 69. pantu, un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar tās 55. panta 2. punktu, 63. un 67. pantu, kā arī 68. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. .../....(74)+ 16. pantu;
aa) oficiālajās kontrolēs, kas minētas attiecīgā punkta a) apakšpunktā, netiek iekļautas kontroles, ko veic, lai pārbaudītu primāro ražošanu, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 17. punktā, kā arī lai pārbaudītu pārstrādi lauku saimniecībās. Tas ietver kontroles, lai pārbaudītu atbilstību obligātajām pārvaldības prasībām sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības jomā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 93. pantu; [Gr. 192, 343, 314 un 316]
b) oficiālajās kontrolēs, kas norādītas minētā punkta a) un b) apakšpunktā, neietilpst oficiālās kontroles, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta j) un k) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.
78. pants
Izmaksas
1. Kompetentās iestādes iekasē maksasir pilnvarotas, saskaņā ar 77. pantu, lai kompensētu šādas izmaksasaprēķinot maksas vai līdzdalības apmēru izmaksu segšanā, ņemt vērā šādus kritērijus:
a) oficiālo kontroļu veikšanā iesaistītā personāla (arī atbalsta personāla) algas tiktāl, tociktāl tās atbilst oficiālo kontroļu reālajām izmaksām saskaņā ar 79. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atrēķinot personāla sociālā nodrošinājuma, pensiju un apdrošināšanas izmaksas;
b) telpu un aprīkojuma izmaksas, arī uzturēšanas un apdrošināšanas izmaksas;
c) izlietojamo materiālu, pakalpojumu un rīku izmaksas;
d) šā punkta a) apakšpunktā minētā personāla mācību izmaksas, izņemot mācības, kas nepieciešamas, lai saņemtu kvalifikāciju, kura ļauj būt nodarbinātam kompetentajās iestādēs;
e) šā punkta a) apakšpunktā minētā oficiālo kontroļu veikšanā iesaistītā personāla ceļa izmaksas un attiecīgās uzturēšanās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar 79. panta 2. punktu;
f) paraugu ņemšanas un laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas izmaksas.
2. Ja kompetentās iestādes, kas iekasē obligātās maksas vai līdzdalības iemaksas saskaņā ar 77. pantu, veic arī citas darbības, obligāto maksu vai līdzdalības iemaksu aprēķināšanā ņem vērā tikai šā panta 1. punktā minēto izmaksu elementu daļu, kas izriet no 77. panta 1. punktā minētajām oficiālajām kontrolēm. [Gr. 193]
79. pants
Maksu aprēķināšanaObligātās maksas vai līdzdalība izmaksu segšanā
1. Saskaņā ar 77. pantu iekasētās maksas
a) nosaka pēc vienotas likmes, pamatojoties uz kopējām oficiālo kontroļu izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās konkrētā periodā, un piemēro visiem operatoriem neatkarīgi no tā, vai atsauces periodā attiecībā uz katru operatoru, kuram piemēro maksu, jebkādas oficiālas kontroles tiek veiktas; nosakot katrai operatoru nozarei, darbībai un kategorijai iekasējamo maksu apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā, kā attiecīgā veida un apjoma darbība un attiecīgie riska faktori ietekmē šādu oficiālo kontroļu kopējo izmaksu sadalījumu, vai
b) aprēķina, pamatojoties uz katras atsevišķās oficiālās kontroles faktiskajām izmaksām, un piemēro operatoriem, kuriem piemēro šādu oficiālo kontroli; šāda maksa nepārsniedz veiktās oficiālās kontroles faktiskās izmaksas, un tās var daļēji vai pilnīgi izteikt kā laiku, ko kompetento iestāžu personāls patērē oficiālo kontroļu veikšanai.
2. Ceļa izmaksas, kas minētas 78. panta 1. punkta e) apakšpunktā, 77. panta 1. punktā minēto maksu vai līdzdalības iemaksu aprēķināšanai ņem vērā tā, lai operatori netiktu diskriminēti pēc tā, kāds ir attālums no to telpām līdz kompetento iestāžu atrašanās vietai.
3. Gadījumos, kur maksas vai līdzdalības iemaksas aprēķina saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, tās maksas vai līdzdalības iemaksas, ko kompetentās iestādes iekasē saskaņā 77. pantu, nepārsniedz kopējās izmaksas, kas radušās sakarā ar oficiālajām kontrolēm, kuras veiktas 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā. [Gr. 194]
80. pants
Maksu vai līdzdalības iemaksu samazināšana pastāvīgi atbilstīgiem operatoriem
Ja maksas vai līdzdalības iemaksas nosaka saskaņā ar 79. panta 1. punkta a) apakšpunktupunktu, ņemot vērā oficiālo kontroļu apliecināto operatora līdzšinējo atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, katram operatoram piemērojamās maksas likmi nosaka tā, lai maksas, ko piemēro pastāvīgi atbilstīgiem operatoriem, būtu zemākas nekā maksas, ko piemēro citiem operatoriem. [Gr. 195]
81. pants
Maksu vailīdzdalībasiemaksu piemērošana
1. Operatori saņem pierādījumuapliecinājumu par 77. panta 1. punktā paredzēto maksu vai līdzdalības iemaksu nokārtošanu.
2. Maksas vai līdzdalības iemaksas, ko iekasē saskaņā ar 77. panta 1. punkta d) apakšpunktu, maksā par sūtījumu atbildīgais operators vai tā pārstāvis. [Gr. 196]
82. pants
Maksu kompensācijas un mikrouzņēmumu atbrīvojumsMaksu kompensācijas un mikrouzņēmumu atbrīvojums
1. Šīs regulas 77. pantā paredzētās maksas ne tieši, ne netieši nekompensē, ja vien tās nav iekasētas nepamatoti.
2. Uzņēmumi, kuros nodarbināti mazāk nekā 10 cilvēki un kuru gada kopējais apgrozījums vai gada kopējā bilance nepārsniedz EUR 2 miljonus, no 77. pantā paredzēto maksu kārtošanas ir atbrīvoti.
3. Šīs regulas 77., 78. un 79. pantā minētajās izmaksās neietilpst izmaksas, kas radušās sakarā ar oficiālo kontroļu veikšanu 2. punktā minētajos uzņēmumos.
Dalībvalstis var atbrīvot mazos un vidējos uzņēmumus, kas atbilst konkrētiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, no 77. pantā paredzēto maksu vai iemaksu kārtošanas [Gr. 197, 315 un 348]
83. pants
Pārredzamība
1. Kompetentās iestādes nodrošina visaugstāko pārredzamības līmeni attiecībā uz:
a) metodi un datiem, ko izmanto 77. panta 1. punktā paredzēto maksu vai līdzdalības iemaksu noteikšanai;
b) to resursu izlietojumu, kas iegūti, iekasējot šādas maksas vai līdzdalības iemaksas, tostarp datus par veikto kontroļu skaitu;
c) pasākumiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu to resursu efektīvu un taupīgu izlietojumu, kuri iegūti, iekasējot šādas maksas vai iemaksas.
2. Katra kompetentā iestāde par katru atsauces periodu publisko šādu informāciju:
a) kompetentajai iestādei radušās izmaksas, par kurām iekasējama maksa saskaņā ar 77. panta 1. punktu, norādot šādu izmaksu sadalījumu pa 77. panta 1. punktā minētajām darbībām un pa 78. panta 1. punktā minētajiem izmaksu elementiem;
b) šīs regulas 77. panta 1. punktā paredzēto maksu vai iemaksu apmērs, kas paredzēts katrai operatoru kategorijai un par katru oficiālo kontroļu kategoriju;
c) metode, kas izmantota 77. panta punktā paredzēto maksu vai iemaksu noteikšanai, arī dati un aplēses, kas izmantoti 79. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vienotās likmes maksu vai iemaksu noteikšanai;
d) ja piemēro 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu – metode, kas izmantota maksu vai iemaksu līmeņa pielāgošanai saskaņā ar 80. pantu;
e) kopējais to maksu vai iemaksu apmērs, kas atbilst 82. panta 2. punktā minētajam izņēmumam. [Gr. 198]
84. pants
Izdevumi, kas izriet no papildu oficiālajām kontrolēm un izpildes pasākumiem
Kompetentās iestādes iekasē maksu vai iemaksu, lai segtu papildu izmaksas, kas tām radušās, veicot: [Gr. 199]
a) papildu oficiālās kontroles:
i) kuras kļuvušas nepieciešamas pēc tam, kad konstatēta neatbilstība tādā oficiālā kontrolē, kas veikta saskaņā ar šo regulu,
ii) ko veic, lai novērtētu neatbilstības apjomu vai ietekmi vai pārbaudītu, ka neatbilstība ir novērsta;
b) oficiālās kontroles, kas veiktas pēc operatora pieprasījuma;
c) koriģējošas darbības, ko veikušas kompetentās iestādes vai trešā persona pēc kompetento iestāžu pieprasījuma, ja operators nav veicis koriģējošas darbības, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar 135. pantu, lai novērstu neatbilstību;
d) oficiālās kontroles un darbības, ko kompetentās iestādes veikušas saskaņā ar 64.–67. pantu, 69. un 70. pantu, un koriģējošas darbības, ko veikusi trešā puse pēc kompetento iestāžu pieprasījuma gadījumos, kur operators nav veicis koriģējošas darbības, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar 64. panta 3. un 5. punktu un 65. un 67. pantu.
II nodaļa
Oficiālā sertificēšana
85. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz oficiālo sertificēšanu
1. Saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem oficiālo sertificēšanu veic, izsniedzot
a) oficiālus sertifikātus vai
b) oficiālus apliecinājumus.
ba) oficiālus sanitāros apliecinājumus. [Gr. 200]
2. Ja kompetentās iestādes deleģē īpašus uzdevumus, kas saistīti ar oficiālu sertifikātu vai oficiālu apliecinājumu izsniegšanu vai ar 90. panta 1. punktā minēto oficiālo uzraudzību, šāda deleģēšana ir atbilstīga 25.–32. pantam.
86. pants
Oficiāli sertifikāti
1. Ja 1. panta 2. punktā minētie noteikumi paredz oficiāla sertifikāta izsniegšanu, piemēro 87., 88. un 89. pantu.
2. Šīs regulas 87.–89. pantu piemēro arī attiecībā uz oficiāliem sertifikātiem, kas nepieciešami dzīvnieku un preču sūtījumu eksportam uz trešām valstīm.
2.a Attiecībā uz oficiāla sertifikāta izsniegšanu par 1. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem produktiem deleģētā institūcija ne vien ievēro 85. panta 2. punktu, bet arī strādā un ir akreditēta atbilstoši standartam EN ISO/IEC 17065:2012. [Gr. 201]
87. pants
Oficiālo sertifikātu parakstīšana un izsniegšana
1. Oficiālos sertifikātus izsniedz kompetentās iestādes vai deleģētās iestādes, kā noteikts 25.–32. pantā. [Gr. 202]
2. Kompetentās iestādes norīko sertificējošās amatpersonas, kuras ir pilnvarotas parakstīt oficiālos sertifikātus. Sertificējošās amatpersonas:
a) nav iesaistītas interešu konfliktā attiecībā uz to, kas tiek sertificēts, un rīkojas neatkarīgi un objektīvi; [Gr. 203]
b) tiek attiecīgi apmācītas par noteikumiem, kuru ievērošanu apliecina oficiālais sertifikāts, kā arī par šīs nodaļas normām.
3. Oficiālos sertifikātus paraksta sertificējošā amatpersona un izsniedz ar vienu no šādiem pamatojumiem:
a) sertificējošās amatpersonas tiešas zināšanas par sertificēšanai būtiskiem faktiem un datiem, kas ir iegūti:
i) oficiālā kontrolē vai
ii) izriet no cita kompetento iestāžu izsniegta oficiāla sertifikāta;
b) sertificēšanai būtiski fakti un dati, kuru pārzināšanu ir apliecinājusi cita persona, ko šim nolūkam pilnvarojušas kompetentās iestādes un kas rīkojas to kontrolē, ar nosacījumu, ka šādu faktu un datu pareizību var pārbaudīt sertificējošā amatpersona;
c) sertificēšanai būtiski fakti un dati, kas iegūti, izmantojot operatoru paškontroļu sistēmas, un ko papildina un apstiprina regulāro oficiālo kontroļu rezultāti, ja sertificējošā amatpersona tādējādi ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti oficiālā sertifikāta izsniegšanas nosacījumi.
4. Sertificējošā amatpersona oficiālus sertifikātus paraksta un izsniedz, pamatojoties tikai uz 3. punkta a) apakšpunktu, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie noteikumi.
88. pants
Oficiālu sertifikātu uzticamības garantijas
1. Oficiāli sertifikāti atbilst šādām prasībām:
a) sertificējošā amatpersona tos neparaksta, ja tie ir neaizpildīti vai nepilnīgi;
b) tos sagatavo kādā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām, ko saprot sertificējošā amatpersona, un, attiecīgā gadījumā, kādā no galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām;
c) tie ir autentiski un pareizi;
d) tie ļauj identificēt personu, kura tos parakstījusi, un to izsniegšanas datumu; [Gr. 204]
e) tie dod iespēju viegli pārbaudīt saikni starp sertifikātu, iestādi, kas to izsniegusi, un sūtījumu, partiju vai atsevišķu dzīvnieku vai preci, uz kuru sertifikāts attiecas. [Gr. 205]
2. Kompetentās iestādes veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu viltotu vai maldinošu oficiālu sertifikātu izsniegšanu vai to ļaunprātīgu izmantošanu vai par šādu rīcību piemērotu sankcijas. Šādos pasākumos attiecīgā gadījumā ietilpst:
a) sertificējošās amatpersonas īslaicīga atstādināšana no darba pienākumiem;
b) oficiālu sertifikātu parakstīšanas pilnvaru atsaukšana;
c) jebkāds cits pasākums, kas nepieciešams, lai novērstu šā punkta pirmajā teikumā minētā pārkāpuma atkārtotu izdarīšanu.
89. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz oficiāliem sertifikātiem
Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus 87. un 88. panta vienādai piemērošanai attiecībā uz:
a) oficiālo sertifikātu paraugiem un šādu sertifikātu izsniegšanas noteikumiem;
b) mehānismiem un juridiskajiem un tehniskajiem pasākumiem, kas nodrošina pareizu un uzticamu oficiālu sertifikātu izsniegšanu un novērš krāpšanās risku;
c) procedūrām, kas jāievēro oficiālu sertifikātu atsaukšanas gadījumā un aizstājsertifikātu sagatavošanā;
e) tādu dokumentu formu, kam jābūt līdzi dzīvniekiem un precēm pēc oficiālo kontroļu veikšanas;
f) elektronisku sertifikātu izsniegšanas un elektronisko parakstu izmantošanas noteikumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
90. pants
Oficiāli apliecinājumi
1. Ja 1. panta 2. punkts operatoriem paredz pienākumu kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā izsniegt oficiālus apliecinājumus vai šādu pienākumu paredz kompetentajām iestādēm, piemēro šā panta 2., 3. un 4. punktu.
2. Oficiāli apliecinājumi:
a) ir autentiski un pareizi;
b) tiek sagatavoti vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām; vai vienā no dalībvalsts oficiālajām valodām; [Gr. 206]
c) ja tie attiecas uz sūtījumu vai partiju – dod iespēju pārbaudīt saikni starp oficiālo apliecinājumu un attiecīgo sūtījumu vai partiju.
3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka personāls, kas veic oficiālās kontroles, lai uzraudzītu sertificēšanas procedūru, vai – ja oficiālus apliecinājumus izsniedz kompetentās iestādes – personāls, kas iesaistīts šādu oficiālu apliecinājumu izsniegšanā:
a) ir neatkarīgs, objektīvs un nav iesaistīts interešu konfliktā attiecībā uz to, kas ar oficiālajiem apliecinājumiem tiek sertificēts; [Gr. 207]
b) tiek attiecīgi apmācīts par:
i) noteikumiem, atbilstība kuriem ar oficiālajiem apliecinājumiem tiek sertificēta,
ii) šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.
4. Kompetentās iestādes veic regulāras oficiālās kontroles, lai pārbaudītu, vai:
a) operatori, kas izsniedz apliecinājumus, ievēro 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētos nosacījumus;
b) apliecinājumu izsniedz, pamatojoties uz atbilstīgiem, pareiziem un pārbaudāmiem faktiem un datiem.
III sadaļa
References laboratorijas un centri
91. pants
Eiropas Savienības references laboratoriju nozīmēšana
1. Komisija ar īstenošanas aktiem var nozīmētnozīmē Eiropas Savienības references laboratorijas jomās, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi, ja oficiālo kontroļu rezultativitāte ir atkarīga arī no tā, cik kvalitatīvas, vienveidīgas un uzticamas ir: [Gr. 208]
a) analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes, ko izmanto oficiālās laboratorijas, kuras nozīmētas saskaņā ar 36. panta 1. punktu;
b) šādu oficiālo laboratoriju veiktās analīzes, testu un diagnostikas rezultāti.
2. Šā panta 1. punktā paredzēto nozīmēšanu:
a) veic atklātā atlases procesā;
b) regulāri pārskata ik pēc 5 gadiem. [Gr. 209]
ba) attiecina tikai uz laboratorijām, kam ir atbilstošās jomas kompetentās iestādes ieteikuma vēstule. [Gr. 317]
2.a Komisija, kad to uzskata par nepieciešamu, vienai slimībai var nozīmēt vairāk par vienu references laboratoriju, un tādējādi veicina to rotāciju starp nacionālajām laboratorijām, kuras atbilst šā panta 3. punktam. [Gr. 210]
3. Eiropas Savienības references laboratorijas atbilst šādām prasībām:
a) tās darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”, un tās saskaņā ar minēto standartu novērtē un akreditē valsts akreditācijas iestāde, kas darbojas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008;
b) savus Eiropas Savienības references laboratorijas uzdevumus tās pilda neatkarīgi, objektīvi, neiesaistoties interešu konfliktos; [Gr. 211]
c) tās ir nodrošinātas ar attiecīgi kvalificētu personālu, kas ir pietiekami mācīts par analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm, kuras izmanto to kompetences jomās, un, attiecīgā gadījumā, ar atbalsta personālu;
d) to rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un produkti vai šāda infrastruktūra, aprīkojums un produkti tām ir pieejami;
e) gādā, ka personāls labi pārzina starptautiskos standartus un praksi un ka to darbā ir ņemtas vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākās norises pētniecībā;
f) ir aprīkotas tā, lai varētu veikt savus uzdevumus ārkārtas situācijās;
g) attiecīgā gadījumā ir aprīkotas tā, lai varētu izpildīt attiecīgos biodrošības standartus.
ga) attiecīgā gadījumā sadarbojas ar Savienības pētniecības centriem un Komisijas dienestiem ar mērķi izstrādāt analīžu, testēšanas un diagnostikas metožu augstus standartus. [Gr. 212]
gb) tās var saņemt Savienības finansiālu atbalstu saskaņā ar Padomes Lēmumu 90/424/EEK(75); [Gr. 213]
gc) gādā, ka personāls ievēro noteiktu jautājumu, rezultātu vai paziņojumu konfidencialitāti; [Gr. 214]
3.a Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, references laboratorijas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 1831/2003 21. panta 1. punktā, ir Eiropas Savienības references laboratorijas, kuru uzdevumi un pienākumi minēti šīs regulas 92. pantā attiecībā uz:
a) ĢMO un ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību,
b) lopbarības piedevām. [Gr. 215]
92. pants
Eiropas Savienības references laboratoriju pienākumi un uzdevumi
1. Eiropas Savienības references laboratorijas palīdz pilnveidot un saskaņot tādas analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes, kas jāizmanto oficiālajām laboratorijām, kuras nozīmētas saskaņā ar 36. panta 1. punktu, un pilnveidot un saskaņot tajās iegūtos analīzes, testēšanas un diagnostikas datus.
2. Eiropas Savienības references laboratorijas saskaņā ar Komisijas apstiprinātajām ikgadējām vai daudzgadu darba programmām ir atbildīgas par šādiem uzdevumiem:
a) nacionālām references laboratorijām sniegt sīki izstrādātu informāciju par laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodēm, arī references metodēm;
aa) bez maksas un lietojuma ierobežojumiem dzīvnieku veselības, izolātu un serumu gadījumā nodrošināt references materiālus nacionālajām references laboratorijām, lai veicinātu analīzes, testēšanas un diagnostikas metožu regulēšanu un saskaņošanu; [Gr. 216]
b) koordinēt, kā nacionālās references laboratorijas un, ja nepieciešams, citas oficiālās laboratorijas piemēro a) apakšpunktā minētās metodes, konkrētāk, regulāri organizējot starplaboratoriju salīdzinošu testēšanu un pēc šādas salīdzinošas testēšanas nodrošinot turpmāko rīcību saskaņā ar starptautiski atzītiem protokoliem, ja tādi ir pieejami; informēt kompetentās iestādes par minēto starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu rezultātiem un turpmāko rīcību; [Gr. 217]
c) koordinēt praktiskos pasākumus, kas nepieciešami, lai piemērotu jaunas laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes, un informēt nacionālās references laboratorijas par šīs jomas sasniegumiem;
d) nacionālo references laboratoriju personālam rīkot mācību kursus bez maksas un, vajadzības gadījumā,rīkot mācību kursus citu oficiālo laboratoriju personālam, kā arī trešo valstu ekspertiem rīkot mācību kursus; [Gr. 218]
e) savu pienākumu tvērumā sniegt zinātnisku un tehnisku atbalstu Komisijai;
f) nacionālām references laboratorijām sniegt informāciju par attiecīgām Savienības, nacionāla un starptautiska līmeņa pētniecības darbībām;
g) savu pienākumu tvērumā sadarboties ar laboratorijām trešās valstīs un ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru;
h) aktīvi palīdzēt dalībvalstīs diagnosticēt uztura infekciju, zoonotisku slimību vai dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu uzliesmojumus, veicot patogēnu izolātu vai kaitīgo organismu paraugu apstiprinošu diagnosticēšanu, raksturošanu vai taksonomisko vai epizootisko izpēti; [Gr. 219]
i) koordinēt vai veikt testus, lai pārbaudītu dzīvnieku slimību, zoonotisku slimību vai uztura infekciju diagnosticēšanā izmantoto reaģentu kvalitāti;
j) ja attiecas uz šo laboratoriju kompetences jomu – izveidot un uzturēt:
i) augiem kaitīgo organismu etalonkolekcijas vai patogēnu celmu etalonus, [Gr. 220]
ii) etalonkolekcijas ar materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem un ko izmanto analīzes aprīkojuma kalibrēšanā, un to paraugus iesniegt nacionālām references laboratorijām,
iii) atjauninātus pieejamo standartvielu un reaģentu un šādu vielu un reaģentu ražotāju un piegādātāju sarakstus.
2.a Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta pirmo daļu un noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz tās pašas regulas 32. panta 4. un 5. punktu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1831/2003 21. panta pirmo daļu un noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz tās pašas regulas 21. panta 3. un 4. punktu. [Gr. 221]
3. Eiropas Savienības references laboratorijas publicē tādu nacionālo references laboratoriju sarakstu, kuras dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar 98. panta 1. punktu.
92.a pants
1. Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nozīmē Eiropas Savienības references laboratoriju pārtikas autentiskumam.
2. Dalībvalstis Savienībā strādājošo laboratoriju tīkla ietvaros var nozīmēt valsts references laboratorijas. [Gr. 222]
93. pants
Eiropas Savienības augu reproduktīvā materiāla references centru nozīmēšana
1. Komisija var ar īstenošanas aktiem nozīmēt Eiropas Savienības references centrus, kas atbalsta Komisijas, dalībvalstu un Eiropas Augu šķirņu biroja (EPVA) darbības attiecībā uz 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto noteikumu piemērošanu.
2. Šā panta 1. punktā minēto nozīmēšanu:
(a) veic atklātā atlases procesā;
(b) regulāri pārskata.
3. Eiropas Savienības augu reproduktīvā materiāla references centriem:
(a) ir augsta līmeņa zinātniskās un tehniskās speciālās zināšanas par augu reproduktīvā materiāla inspicēšanu, paraugu ņemšanu un testēšanu;
(b) ir attiecīgi kvalificēts personāls, kas ir pietiekami mācīts a) apakšpunktā minētajās jomās, un, attiecīgā gadījumā, atbalsta personāls;
(c) ir tiem uzticēto uzdevumu veikšanai nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un produkti vai šāda infrastruktūra, aprīkojums un produkti tiem ir pieejami;
(d) centri nodrošina, lai to personāls labi pārzinātu starptautiskos standartus un praksi a) apakšpunktā minētajās jomās un lai to darbā ņemtu vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākās norises minēto jomu pētniecībā. [Gr. 223]
94. pants
Eiropas Savienības augu reproduktīvā materiāla references centru pienākumi un uzdevumi
Eiropas Savienības references centriem, kas nozīmēti atbilstoši 93. panta 1. punktam, saskaņā ar Komisijas apstiprinātajām ikgadējām vai daudzgadu darba programmām ir šādi uzdevumi:
(a) savu pienākumu tvērumā nodrošināt zinātniskās un tehniskās speciālās zināšanas par:
i) inspicēšanu, paraugu ņemšanu un testēšanu, ko uz lauka veic augu reproduktīvā materiāla sertificēšanai,
ii) augu reproduktīvā materiāla testēšanu pēc sertificēšanas,
iii) augu reproduktīvā materiāla standarta materiālu kategoriju testēšanu;
(b) organizēt salīdzinošus testus un lauka izmēģinājumus ar augu reproduktīvo materiālu;
(c) organizēt mācību kursus kompetento iestāžu personālam un ekspertiem no trešām valstīm;
(d) palīdzēt izstrādāt augu reproduktīvā materiāla sertificēšanas un pēcsertificēšanas testa protokolus un augu reproduktīvā materiāla sertificēšanas snieguma rādītājus;
(e) izplatīt pētījumu konstatējumus un tehniskās inovācijas jomās, kas ir to uzdevumu tvērumā. [Gr. 224]
95. pants
Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centru nozīmēšana
1. Komisija ar īstenošanas aktiem var nozīmētnozīmē Eiropas Savienības references centrus, kas atbalsta Komisijas un dalībvalstu darbības sakarā ar 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto noteikumu piemērošanu. [Gr. 225]
2. Šā panta 1. punktā minēto nozīmēšanu:
a) veic atklātā izraudzīšanās procesā;
b) regulāri pārskata.
3. Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centriem:
a) ir atbilstīgi kvalificēts personāls ar augsta līmeņa zinātniskāszinātniskām un tehniskās speciālās zināšanastehniskāmspeciālajāmzināšanām par cilvēku un dzīvnieku savstarpējām attiecībām, dzīvnieku uzvedību, dzīvnieku psiholoģiju, dzīvnieku veselību un uzturu saistībā ar dzīvnieku labturību, un dzīvnieku labturības aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku izmantošanu komerciāliem un zinātniskiem mērķiem, ievērojot ētikas aspektus; [Gr. 226]
b) ir attiecīgi kvalificēts personāls, kas ir pietiekami mācīts a) apakšpunktā minētajās jomās un ar dzīvniekiem saistītos ētikas jautājumos, un, attiecīgā gadījumā, atbalsta personāls; [Gr. 227]
c) ir tiem uzticēto uzdevumu veikšanai nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un produkti vai šāda infrastruktūra, aprīkojumas un produkti tiem ir pieejami;
d) centri nodrošina, lai to personāls labi pārzinātu starptautiskos standartus un praksi a) apakšpunktā minētajās jomās un lai to darbā ņemtu vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākās norises minēto jomu pētniecībā.
96. pants
Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centru pienākumi un uzdevumi
Eiropas Savienības references centriem, kas nozīmēti atbilstoši 95. panta 1. punktam, saskaņā ar Komisijas apstiprinātajām ikgadējām vai daudzgadu darba programmām ir šādi uzdevumi:
a) savu pienākumu tvērumā nodrošināt zinātniskās un tehniskās speciālās zināšanas Regulas (EK) Nr. 1099/2009 20. pantā paredzētajiem valsts zinātniskā atbalsta tīkliem vai struktūrām;
b) nodrošināt zinātniskās un tehniskās speciālās zināšanas 18. panta 3. punkta f) apakšpunktā minēto dzīvnieku labturības rādītāju izstrādē un piemērošanā;
ba) to iestāžu tīkla koordinēšana, kurām ir atzītas zināšanas dzīvnieku labturības jautājumos un kuras varētu palīdzēt kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām pusēm īstenot attiecīgos Savienības tiesību aktus; [Gr. 228]
c) palīdzēt izstrādāt un koordinēt dzīvnieku labturības līmeņa novērtēšanas un dzīvnieku labturības uzlabošanas metodes vai koordinēt to izstrādi; [Gr. 229]
d) veikt zinātniskuskoordinēt zinātnisku un tehniskus pētījumustehnisku pētījumu veikšanu par komerciāliem vai zinātniskiem mērķiem izmantotu dzīvnieku labturību; [Gr. 230]
e) organizēt mācību kursus a) apakšpunktā minēto valsts zinātniskā atbalsta tīklu vai struktūru personālam, kompetento iestāžu personālam un trešo valstu ekspertiem;
f) izplatīt pētījumu konstatējumus un tehniskās inovācijas un sadarboties ar Savienības pētniecības iestādēm jomās, kas ir to uzdevumu tvērumā.
96.a pants
Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes autentiskuma un integritātes references centru nozīmēšana
1. Komisija ar īstenošanas aktiem var nozīmēt Savienības references centrus, kas atbalsta Komisijas un dalībvalstu darbības ar mērķi novērst, konstatēt un apkarot tīšus 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pārkāpumus.
2. Nozīmēšana, kas minēta 1. punktā, notiek pēc atklātas atlases procedūras un tā tiek regulāri pārskatīta.
3. Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes autentiskuma un integritātes references centri:
a) ir ar augstu zinātniskās un tehniskās kompetences līmeni jomās, kas noteiktas 1. panta 2. punktā un tiesu ekspertīzē, ko piemēro šajās jomās, ar attiecīgu spēju veikt vai koordinēt pētniecību visaugstākajā līmenī preču autentiskuma un integritātes jomā un izstrādāt, piemērot un apstiprināt metodes, kas izmantojamas apzinātu 1. panta 2. punkta noteikumu pārkāpumu atklāšanā;
b) nodarbina attiecīgi kvalificētu personālu, kas ir pietiekami mācīts a) apakšpunktā minētajās jomās, un vajadzīgā atbalsta personālu;
c) ir aprīkoti ar uzticēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo infrastruktūru, aprīkojumu un produktiem vai šāda infrastruktūra, aprīkojums un produkti tiem ir pieejami;
d) nodrošina, lai to personāls labi pārzinātu starptautiskos standartus un praksi a) apakšpunktā minētajās jomās un lai to darbā ņemtu vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākās norises pētniecībā minētajās jomās. [Gr. 231]
96.b pants
Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes autentiskuma un integritātes references centru pienākumi un uzdevumi
Eiropas Savienības references centriem, kas nozīmēti atbilstoši 96.a panta 1. punktam, saskaņā ar Komisijas apstiprinātajām ikgadējām vai daudzgadu darba programmām ir atbildīgi par šādām darbībām:
a) sniegt specifiskas zināšanas tādu preču autentiskuma un integritātes un metožu jomā, kas izmantojamas apzinātu 1. panta 2. punkta noteikumu pārkāpumu atklāšanā, saistībā ar tiesu ekspertīzēm, ko piemēro nozarēs, kuras regulē minētie noteikumi;
b) sniegt specifiskas analīzes, kas paredzētas to lauksaimniecības un pārtikas ķēdes segmentu noteikšanai, kuros varētu būt notikuši tīši un ekonomiski motivēti 1. panta 2. punkta noteikumu pārkāpumi, un kas paredzētas tam, lai palīdzētu izstrādāt specifisku oficiālo kontroļu metodes un kārtību;
c) vajadzības gadījumā veikt 92. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētos uzdevumus;
d) vajadzības gadījumā izveidot un saglabāt kolekcijas vai datu bankas ar autentiskiem atsauces materiāliem, kas izmantojami preču autentiskuma vai integritātes pārbaudēm;
e) izplatīt pētījumu konstatējumus un tehniskās inovācijas jomās, kas ir to uzdevumu tvērumā. [Gr. 232]
97. pants
Komisijas pienākumi
1. Komisija publicē un vajadzības gadījumā atjaunina šādus sarakstus:
a) 91. pantā paredzētās Eiropas Savienības references laboratorijas;
b) 93. pantā paredzētie Eiropas Savienības augu reproduktīvā materiāla references centri; [Gr. 233]
c) 95. pantā paredzētie Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centri.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par Eiropas Savienības references laboratorijām, Eiropas Savienības augu reproduktīvā materiāla references centriem un Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centriem piemērojamo prasību un to pienākumu un uzdevumu noteikšanu papildus tiem, kas noteikti 91. panta 3. punktā, 92. pantā, 93. panta 3. punktā, 95. panta 3. punktā un 96. pantā. [Gr. 234]
3. Eiropas Savienības references laboratorijām un Eiropas Savienības references centriem piemēro Komisijas kontroles, lai pārbaudītu to atbilstību 91. panta 3. punkta, 92. panta, 93. panta 3. punkta, 95. panta 3. punkta un 96. panta prasībām. [Gr. 235]
4. Ja 3. punktā minētās Komisijas kontroles liecina par neatbilstību 91. panta 3. punktā, 92. pantā, 95. panta 3. punktā un 96. pantā noteiktajām prasībām, Komisija pēc komentāru saņemšanas no attiecīgās Eiropas Savienības references laboratorijas vai Eiropas Savienības references centra
a) atsauc laboratorijas vai centra nozīmējumu vai
b) veic jebkādu citu atbilstīgu pasākumu.
98. pants
Nacionālo references laboratoriju nozīmēšana
1. Dalībvalstis katrai Eiropas Savienības references laboratorijai, kas nozīmēta saskaņā ar 91. panta 1. punktu, nozīmē vienu vai vairākas nacionālās references laboratorijas.
Dalībvalsts var nozīmēt laboratoriju, kas atrodas citā dalībvalstī vai trešā valstī, kura ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) parakstītāja.
Vienu laboratoriju var nozīmēt par nacionālo references laboratoriju vairāk nekā vienai dalībvalstij.
2. Nacionālām references laboratorijām piemēro prasības, kas paredzētas 36. panta 4. punkta e) apakšpunktā, 36. panta 5. punktā, 38. pantā, 41. panta 1. punktā, 41. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 41. panta 3. punktā.
3. Nacionālās references laboratorijas atbilst šādām prasībām:
a) savus nacionālās references laboratorijas uzdevumus tās pilda neatkarīgi, objektīvi un neiesaistoties interešu konfliktos; [Gr. 236]
b) tās ir nodrošinātas ar attiecīgi kvalificētu personālu, kas ir pietiekami mācīts par analīzes, testēšanas un diagnostikas metodēm, kuras izmanto to kompetences jomās, un, attiecīgā gadījumā, ar atbalsta personālu;
c) to rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un produkti vai šāda infrastruktūra, aprīkojums un produkti tām ir pieejami;
d) gādā, ka personāls labi pārzina starptautiskos standartus un praksi un ka to darbā ir ņemtas vērā valsts, Savienības un starptautiska līmeņa jaunākās norises pētniecībā;
e) ir aprīkotas tā, lai varētu veikt savus uzdevumus ārkārtas situācijās;
f) attiecīgā gadījumā ir aprīkotas tā, lai varētu izpildīt biodrošības standartus.
4. Dalībvalstis:
a) katras nacionālās references laboratorijas nosaukumu un adresi paziņo Komisijai, attiecīgajai Eiropas Savienības references laboratorijai un citām dalībvalstīm;
b) šādu informāciju publisko;
c) vajadzības gadījumā šādu informāciju atjaunina.
5. Dalībvalstis, kam uz vienu Eiropas Savienības references laboratoriju ir vairāk nekā viena nacionālā references laboratorija, gādā, ka šādas laboratorijas cieši sadarbojas, lai starp tām, ar citu valstu references laboratorijām un ar Eiropas Savienības references laboratoriju būtu nodrošināta efektīva koordinācija.
6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par nacionālām references laboratorijām piemērojamo prasību noteikšanu papildus prasībām, kas noteiktas 2. un 3. punktā.
6.a Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta otro daļu un noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz tās pašas regulas 32. panta 4. un 5. punktu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1831/2003 II pielikumu un noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz tās pašas regulas 21. panta 3. un 4. punktu. [Gr. 237]
99. pants
Nacionālo references laboratoriju pienākumi un uzdevumi
1. Nacionālās references laboratorijas savas kompetences jomā:
a) sadarbojas ar Eiropas Savienības references laboratorijām un piedalās šādu laboratoriju organizētos mācību kursos un salīdzinošos starplaboratoriju testos;
b) koordinē saskaņā ar 36. panta 1. punktā nozīmēto oficiālo laboratoriju darbības, lai saskaņotu un uzlabotu laboratoriskās analīzes, testēšanas vai diagnostikas metodes un to izmantošanu;
c) attiecīgā gadījumā organizē salīdzinošus starplaboratoriju testus starp oficiālām laboratorijām, nodrošina atbilstīgu turpmāko rīcību pēc šādiem testiem un informē kompetentās iestādes par šādu testu rezultātiem un turpmāko rīcību;
d) nodrošina Eiropas Savienības references laboratorijas sniegtās informācijas izplatīšanu kompetentajām iestādēm un oficiālajām laboratorijām;
e) savu uzdevumu tvērumā sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību kompetentajām iestādēm saskaņā ar 111. pantu pieņemto koordinēto kontroles plānu īstenošanā;
f) attiecīgā gadījumā sagatavo un atjaunina pieejamo standartvielu un reaģentu un šādu vielu un reaģentu ražotāju un piegādātāju sarakstus.
fa) aktīvi palīdz valsts teritorijā diagnosticēt uztura infekciju, zoonotisku slimību vai dzīvnieku slimību uzliesmojumus, veicot patogēnu izolātu vai kaitīgo organismu paraugu apstiprinošu diagnosticēšanu, raksturošanu vai taksonomisko vai epizootisko izpēti tāpat, kā noteikts Savienības nacionālajām references laboratorijām 92. panta 2. punkta h) apakšpunktā; [Gr. 238]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par pienākumu un uzdevumu noteikšanu nacionālām references laboratorijām papildus tiem, kas paredzēti 1. punktā.
2.a Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 32. panta otro daļu un noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz tās pašas regulas 32. panta 4. un 5. punktu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1831/2003 II pielikumu un noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz tās pašas regulas 21. panta 3. un 4. punktu. [Gr. 239]
IV sadaļa
Administratīvā palīdzība un sadarbība
100. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs sniedz cita citai administratīvo palīdzību saskaņā ar 102.–105. pantu, lai nodrošinātu 1. panta 2. punktā minēto noteikumu pareizu piemērošanu gadījumos, kas saistīti ar vairāk nekā vienu dalībvalsti.
2. Administratīvajā palīdzībā attiecīgā gadījumā ietilpst dalībvalsts kompetento iestāžu piedalīšanās tādās oficiālās kontrolēs uz vietas, ko veic citas dalībvalsts kompetentās iestādes. [Gr. 240]
3. Šīs sadaļas normas neskar valstu noteikumus:
a) kuri piemērojami to dokumentu publiskošanai, kas ir tiesvedības priekšmets vai ir saistīti ar tiesvedību;
b) kuru mērķis ir aizsargāt fizisku vai juridisku personu komercintereses.
4. Visa 102.–105. punktam atbilstošā saziņa starp kompetentajām iestādēm notiek rakstiski.
5. Lai racionalizētu un vienkāršotu ziņojumu apmaiņu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka standartformu:
(a) šīs regulas 102. panta 1. punktā paredzētajiem palīdzības pieprasījumiem;
(b) parastu un atkārtotu paziņojumu un atbilžu sniegšanai.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 241]
5.a Saziņa starp kompetentajām iestādēm, kas tiek veikta saskaņā ar šo sadaļu, notiek, neskarot Komisijas Regulu (ES) Nr. 16/2011(76), attiecībā uz tiem paziņojumiem, kas jāveic ātrās reaģēšanas sistēmai pārtikas un barības jomā. [Gr. 242]
101. pants
Koordinācijas institūcijas
1. Katra dalībvalsts nozīmē vienu vai vairākas koordinācijas institūcijas, kas ir atbildīgas par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar 102.–105. pantu.
2. Koordinācijas institūciju nozīmēšana neliedz īstenot tiešu saziņu, informācijas apmaiņu vai sadarbību starp kompetentajā iestādēm dažādās dalībvalstīs.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par tā prasību minimuma noteikšanu, kas jāievēro saskaņā ar 1. punktu nozīmētajām koordinācijas institūcijām.
4. Dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstīm paziņo saskaņā ar 1. punktu nozīmēto koordinācijas institūciju datus un visas turpmākās šādu datu maiņas.
5. Komisija to koordinācijas institūciju sarakstu, ko dalībvalstis tai paziņojušas saskaņā ar 4. punktu, publicē un atjaunina savā tīmekļa vietnē.
6. Visus 102. panta 1. punktam atbilstošos palīdzības pieprasījumus un visus 103., 104. un 105. pantam atbilstošos paziņojumus un ziņojumus koordinācijas institūcija nosūta attiecīgajai koordinācijas institūcijai dalībvalstī, kurai pieprasījums vai paziņojums adresēts.
7. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka tehnisko rīku specifikācijas un procedūras saziņai starp koordinācijas institūcijām, kas nozīmētas saskaņā ar 1. punktu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 243]
102. pants
Palīdzība pēc pieprasījuma
1. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata, ka oficiālo kontroļu veikšanai vai šādām oficiālām kontrolēm sekojošas iedarbīgas turpmākās rīcības īstenošanai to teritorijā tām ir vajadzīgi dati vai informācija no citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz pamatotu administratīvās palīdzības pieprasījumu. Pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes:
a) nekavējoties apstiprina tā saņemšanu;
b) desmit15 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas norāda, cik ilgs laiks nepieciešams, lai informēti reaģētu uz pieprasījumu; [Gr. 244]
c) veic oficiālās kontroles vai izmeklēšanu, kas nepieciešama, lai prasītājām kompetentajām iestādēm nekavējoties iesniegtu visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas tām dod iespēju pieņemt informētus lēmumus un pārbaudīt atbilstību Savienības noteikumiem savā jurisdikcijā.
2. Var nosūtīt dokumentu oriģinālus vai iesniegt to kopijas.
3. Pēc vienošanās starp prasītājām kompetentajām iestādēm un pieprasījuma saņēmējām kompetentajām iestādēm pirmo minēto kompetento iestāžu norīkots personāls var būt klāt 1. punkta c) apakšpunktā minētajās oficiālajās kontrolēs un izmeklēšanās, ko veic pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes.
Tādos gadījumos prasītāju kompetento iestāžu personāls:
a) jebkurā brīdī var uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīta to identitāte un oficiālais statuss;
b) ar savu pārstāvju starpniecību un vienīgi veicamās administratīvās izmeklēšanas mērķim var piekļūt tām pašām telpām un dokumentiem, kam var piekļūt pieprasījuma saņēmēju kompetento iestāžu personāls;
c) nedrīkst pēc savas iniciatīvas īstenot izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas pieprasījuma saņēmēju kompetento iestāžu amatpersonām.
103. pants
Palīdzība bez pieprasījuma
1. Ja kompetentās iestādes dalībvalstī uzzina par neatbilstību un ja šāda neatbilstība var ietekmēt citu dalībvalsti, tās bez iepriekšēja pieprasījuma un nekavējoties šādu informāciju paziņo attiecīgās citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
2. Kompetentās iestādes, kas informētas saskaņā ar 1. punktu:
a) nekavējoties apstiprina paziņojuma saņemšanu;
b) desmit15 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas norāda: [Gr. 245]
i) kādu izmeklēšanu tās plāno veikt vai
ii) kādu iemeslu dēļ tās uzskata, ka izmeklēšana nav nepieciešama;
c) ja b) apakšpunktā minēto izmeklēšanu uzskata par nepieciešamu, tās lietu izmeklē un nekavējoties informē paziņotājas kompetentās iestādes par rezultātiem un attiecīgā gadījumā par visiem veiktajiem pasākumiem.
104. pants
Palīdzība neatbilstības gadījumā
1. Ja, veicot oficiālās kontroles dzīvniekiem vai precēm, kuru izcelsme ir citā dalībvalstī, kompetentās iestādes konstatē, ka šādi dzīvnieki vai preces neatbilst 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem un tādējādi rada risku dzīvnieku, cilvēku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi vai ka ar tiem tiek būtiski pārkāpti minētie noteikumi, tās nekavējoties paziņo to nosūtīšanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās varētu sākt attiecīgu izmeklēšanu.
1.a Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumu gadījumā pārējās 1. punktā minētās attiecīgās dalībvalstis ir:
a) dalībvalsts, kura izsniegusi atļauju pārvadātājam;
b) dalībvalsts, kura izsniegusi transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu, ja regulas prasību neievērošana ir saistīta transportlīdzekļa trūkumiem;
c) dalībvalsts, kura izsniegusi kvalifikācijas sertifikātu autovadītājam, ja regulas prasību neievērošanā ir iesaistīts autovadītājs. [Gr. 246]
2. Paziņojuma saņēmējas kompetentās iestādes nekavējoties:
a) apstiprina paziņojuma saņemšanu
b) norāda, kādu izmeklēšanu tās plāno veikt, vai
c) izmeklē lietu, veic visus nepieciešamos pasākumus un informē paziņotājas kompetentās iestādes par to, kāda veida izmeklēšana un oficiālās kontroles ir veiktas, un par pieņemtajiem lēmumiem un to iemesliem.
ca) informē visas attiecīgās un iesaistītās ieinteresētās puses, kā noteikts valsts ārkārtas situāciju plānos pārtikas nekaitīguma jomā. [Gr. 247]
3. Ja paziņotājām kompetentajām iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka konstatētā neatbilstība ar paziņojuma saņēmēju kompetento iestāžu veikto izmeklēšanu vai pasākumiem netiek pienācīgi novērsta, tās pieprasa, lai paziņojuma saņēmējas kompetentās iestādes veiktās oficiālās kontroles vai pasākumus papildinātu. Šādos gadījumos:
a) abu dalībvalstu kompetentās iestādes cenšas vienoties par pieeju, lai pienācīgi risinātu neatbilstību, arī ar kopīgām oficiālām kontrolēm un izmeklēšanu saskaņā ar 102. panta 3. punktu;
b) tās nekavējoties informē Komisiju, ja nevar vienoties par attiecīgiem pasākumiem.
4. Ja oficiālās kontroles, ko veic attiecībā uz dzīvniekiem vai precēm, kuru izcelsme ir citā dalībvalstī, liecina par atkārtotiem gadījumiem, kad vērojama neatbilstība 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.
105. pants
Trešo valstu palīdzība
1. Ja kompetentās iestādes no trešās valsts saņem informāciju, kas liecina par neatbilstību vai risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai– ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, tās nekavējoties:
a) paziņo šādu informāciju kompetentajām iestādēm citās attiecīgajās dalībvalstīs;
b) paziņo šādu informāciju Komisijai, ja šāda informācija ir vai var būt būtiska Savienības līmenī.
2. Informāciju, kas iegūta oficiālajās kontrolēs un izmeklēšanā, kuras veic saskaņā ar šo regulu, 1. punktā minētajai trešai valstij var paziņot, ja:
a) šādai ziņošanai piekrīt kompetentās iestādes, kas sniegušas informāciju;
b) trešā valsts ir apņēmusies sniegt palīdzību, kas nepieciešama, lai savāktu pierādījumus par praksi, kura ir vai šķiet neatbilstoša Savienības noteikumiem vai rada risku cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem vai videi;
c) ir ievēroti attiecīgie Savienības un valsts noteikumi, kas piemērojami personas datu paziņošanai trešām valstīm.
106. pants
Koordinēta palīdzība un turpmākā rīcība, ko veic Komisija
1. Komisija nekavējoties koordinē pasākumus un darbības, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar šo sadaļu, ja
a) Komisijai pieejamā informācijā ir norādīts uz darbībām, kas ir vai šķiet neatbilstošas 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, un šādas darbības ir vai varētu būt saistītas ar pārkāpumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai
b) Komisijai pieejamā informācija liecina, ka tādas pašas vai līdzīgas darbības, kas ir vai šķiet neatbilstošas 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, varētu tikt īstenotas vairāk nekā vienā dalībvalstī, un
c) kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs nespēj vienoties par attiecīgu rīcību, lai novērstu neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
2. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos Komisija var:
a) sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti, nosūtīt inspekcijas grupu oficiālas kontroles veikšanai uz vietas;
b) ar īstenotajiem aktiem pieprasīt, lai nosūtīšanas dalībvalsts kompetentās iestādes un, attiecīgā gadījumā, citu dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgi pastiprinātu oficiālās kontroles un par veiktajiem pasākumiem ziņotu Komisijai;
c) veikt jebkādus citus attiecīgus pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai paredzētu noteikumus ātrai informācijas apmaiņai 1. punktā minētajos gadījumos.
V sadaļa
Plānošana un ziņošana
107. pants
Valsts kontroles daudzgadu plāni (VKDP) un vienīgā atbildīgā VKDP iestāde
1. Dalībvalstis nodrošina, ka oficiālās kontroles, ko reglamentē šī regula, kompetentās iestādes veic, pamatojoties uz valsts kontroles daudzgadu plānu, kuru koordinēti sagatavo un īsteno visā to teritorijā.
2. Dalībvalstis nozīmē vienīgo atbildīgo iestādi vai atbildīgās iestādes, kas ir atbildīgaatbildīgas par: [Gr. 248]
a) 1. punktā minētā plāna sagatavošanas koordinēšanu starp visām kompetentajām iestādēm, kuras atbildīgas par oficiālajām kontrolēm;
b) šāda plāna saskaņotas un konsekventas īstenošanas nodrošināšanu.
108. pants
Valsts kontroles daudzgadu plānu saturs
1. Valsts kontroles daudzgadu plānus sagatavo tā, lai nodrošinātu, ka:
a) oficiālās kontroles tiek plānotas visās jomās, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi, un saskaņā ar 8. pantā noteiktajiem kritērijiem un 15.–24. pantā paredzētajiem noteikumiem;
b) tiek efektīvi noteiktas oficiālo kontroļu prioritātes un tiek efektīvi sadalīti kontroles resursi.
2. Valsts kontroles daudzgadu plānos ietilpst vispārīga informācija par oficiālās kontroles sistēmu struktūru un organizatorisko struktūru attiecīgajā dalībvalstī katrā iesaistītajā nozarē, un tie vismaz informē par: [Gr. 249]
a) valsts kontroles daudzgadu plāna stratēģiskajiem mērķiem un par to, kā šie mērķi ir atspoguļoti oficiālo kontroļu prioritāšu noteikšanā un resursu sadalīšanā;
b) oficiālo kontroļu risku kategorizēšanu;
c) kompetento iestāžu nozīmēšanu un to uzdevumiem centrālā, reģionālā un vietējā līmenī un par šīm iestādēm pieejamiem resursiem;
d) attiecīgā gadījumā norāda uzdevumu deleģēšanu deleģētajām institūcijām;
e) oficiālo kontroļu vispārīgo organizāciju un pārvaldību valsts, reģionālā un vietējā līmenī, arī atsevišķās novietnēs veicamo oficiālo kontroļu vispārīgo organizāciju un pārvaldību;
f) kontroles sistēmām, ko piemēro dažādām nozarēm un koordinācijai starp dažādajiem kompetento iestāžu dienestiem, kuri ir atbildīgi par oficiālajām kontrolēm šādās nozarēs;
g) procedūrām un pasākumiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu 4. panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu pienākumu izpildi;
h) kompetento iestāžu personāla mācībām;
i) šīs regulas 11. panta 1. punktā paredzētajām dokumentētajām procedūrām;
j) rezerves pasākumu plānu organizāciju un darbību saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
k) dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbības un savstarpējās palīdzības organizāciju.
109. pants
Daudzgadu kontroles plānu sagatavošana un īstenošana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka 107. panta 1. punktā paredzētais valsts kontroles daudzgadu plāns tiek publiskots, izņemot plāna daļas, kuru izpaušana varētu mazināt oficiālo kontroļu rezultativitāti.
1.a Valsts kontroles daudzgadu plānu var sagatavot, apspriežoties ar attiecīgajiem operatoriem, lai nodrošinātu uz riska analīzi balstītu pieeju oficiālajām kontrolēm. [Gr. 250]
2. Valsts kontroles daudzgadu plānu atjaunina ikreiz, kad tas jāpielāgo 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos ieviestiem grozījumiem, un regulāri pārskata, lai ņemtu vērā vismaz šādus faktorus:
a) no jauna radušās slimības, no jauna radušies augiem kaitīgi organismi vai citi no jauna radušies riski cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi; [Gr. 251]
b) būtiskas maiņas dalībvalsts kompetento iestāžu struktūrā, pārvaldībā vai darbībā;
c) dalībvalstu veikto oficiālo kontroļu rezultāti;
d) saskaņā ar 115. panta 1. punktu dalībvalstī veikto Komisijas kontroļu rezultāti;
f) zinātniskie konstatējumi;
g) tādu oficiālu kontroļu rezultāti, ko dalībvalstī veikušas trešās valsts kompetentās iestādes.
3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai sava valsts kontroles daudzgadu plāna atjauninātu versiju.
110. pants
Deleģētās pilnvaras attiecībā uz valsts kontroles daudzgadu plāniem
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par 107. panta 1. punktā paredzētajiem valsts kontroles daudzgadu plāniem.
(a) operatoru darbību risku kategorizēšanas kritērijiem;
(b) oficiālo kontroļu prioritātēm, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti 8. pantā un 15.–24. pantā paredzētajos noteikumos;
(c) oficiālo kontroļu rezultativitātes paaugstināšanas procedūrām;
(d) galvenajiem snieguma rādītājiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto, novērtējot valsts kontroles daudzgadu plānu un tā īstenošanu. [Gr. 252]
111. pants
Koordinēti kontroles plāni un informācijas un datu vākšana
Lai veiktu Savienības mēroga mērķtiecīgu novērtējumu par situāciju 1. panta 2. punktā minēto noteikumu piemērošanā vai lai noskaidrotu konkrētu apdraudējumu izplatību Savienībā, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par:
a) ierobežota termiņa koordinētu kontroles plānu sagatavošanu, organizēšanu un īstenošanu kādā no jomām, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi; [Gr. 253]
b) tādu datu un informācijas vākšanas organizēšanu uz ad hoc pamata, kuri attiecas uz konkrēta 1. panta 2. punktā minēto noteikumu kopuma piemērošanu vai noteiktu apdraudējumu izplatību. [Gr. 254]
ba) ieinteresēto pušu loma saskaņotu kontroles plānu izstrādē un īstenošanā. [Gr. 255]
112. pants
Dalībvalstu ikgadējie ziņojumi
1. Katru gadu līdz 30. jūnijam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti:
a) grozījumi, kas izdarīti valsts kontroles daudzgadu plānā, lai ņemtu vērā 109. panta 2. punktā minētos faktorus;
b) tādu oficiālo kontroļu rezultāti, kas veiktas iepriekšējā gadā atbilstoši valsts kontroles daudzgadu plānam;
c) tādu gadījumu veids un skaits, kuros kompetentās iestādes iepriekšējā gadā konstatējušas neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, katrā nozarē un pietiekami detalizēti; [Gr. 256]
d) pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu valsts kontroles daudzgadu plāna produktīvu darbību, arī izpildes pasākumi un šādu pasākumu rezultāti.
da) informāciju par 83. panta 2. punktā minēto maksu piemērošanu attiecībā uz pārredzamību. [Gr. 257]
2. Lai nodrošinātu, ka 1. punktā paredzētie ikgadējie ziņojumi ir vienādi noformēti, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka un pēc vajadzības atjaunina standarta veidlapu paraugus 1. punktā minētās informācijas un datu iesniegšanai.
Šādos īstenošanas aktos, kad vien iespējams, nosaka atļauju izmantot standarta veidlapu paraugus, ko Komisija noteikusi citiem ziņojumiem par oficiālām kontrolēm, kuri dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
113. pants
Komisijas ikgadējie ziņojumi
1. Komisija katru otro gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā līdz 31. decembrim publisko ziņojumu par oficiālo kontroļu darbību dalībvalstīs, ņemot vērā: [Gr. 258]
a) ikgadējos ziņojumus, ko iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar 112. pantu, tostarp informāciju par 83. panta 2. punktā minēto maksu piemērošanu attiecībā uz pārredzamību; [Gr. 259]
b) tādu Komisijas kontroļu rezultātus, kas veiktas saskaņā ar 115. panta 1. punktu;
c) jebkādu citu būtisku informāciju.
2. Šā panta 1. punktā minētajā ikgadējā ziņojumā attiecīgā gadījumā var iekļautiekļauj ieteikumus par iespējamiem uzlabojumiem dalībvalstu oficiālās kontroles sistēmās un specializētām oficiālām kontrolēm noteiktās jomās. [Gr. 260]
114. pants
Ārkārtas situāciju plāns attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību
1. Lai piemērotu vispārējo krīzes pārvarēšanas [vadības] plānu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. panta 1. punktā, dalībvalstis attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību sagatavo operatīvus ārkārtas situāciju plānus, kuros izklāsta pasākumus, kas tūlītēji piemērojami, ja tiek konstatēts, ka pārtika vai dzīvnieku barība tieši, netieši vai ar vides starpniecību rada būtisku risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.
2. Šā panta 1. punktā paredzētajos ārkārtas situāciju plānos attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību norāda:
a) kompetentās iestādes, kas jāiesaista;
b) šā punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu pilnvaras un pienākumus;
c) kanālus un procedūras informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un citām attiecīgām personām pēc vajadzības.
3. Dalībvalstis savus ārkārtas situāciju plānus attiecībā uz pārtiku un dzīvnieku barību regulāri pārskata, lai ņemtu vērā maiņas kompetento iestāžu organizatoriskajā struktūrā un pieredzi, kas gūta plāna un modelējošo mācību īstenošanā.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par:
a) šā panta 1. punktā paredzēto ārkārtas situāciju plānu izstrādes noteikumiem, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 178/2002 55. panta 1. punktā paredzētā vispārējā krīzes pārvarēšanas plāna konsekventu un efektīvu izmantošanu;
b) ieinteresēto personu pienākumiem šādu ārkārtas situāciju plānu izstrādē un ieviešanā.
I sadaļa
Savienības darbības
I nodaļa
Komisijas veiktās kontroles
115. pants
Komisijas veiktās kontroles dalībvalstīs
1. Komisijas eksperti katrā dalībvalstī veic kontroles, lai:
a) pārbaudītu, kā tiek piemēroti 1. panta 2. punktā minētie un šajā regulā paredzētie noteikumi;
b) pārbaudītu, kā darbojas valsts kontroles sistēmas un kompetentās iestādes, kas tās īsteno;
c) izpētītu un savāktu informāciju:
i) par oficiālajām kontrolēm un izpildes praksi,
ii) par būtiskām vai pastāvīgām problēmām 1. panta 2. punktā minēto noteikumu piemērošanā vai izpildē,
iii) kas attiecas uz ārkārtas situācijām, problēmām, kas radušās no jauna, vai jaunām norisēm dalībvalstīs.
2. Šā panta 1. punktā paredzētās kontroles organizē sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un veic regulāri.
3. Šā panta 1. punktā paredzētajās kontrolēs var ietilpt pārbaudes uz vietas. Komisijas eksperti var pavadīt kompetento iestāžu personālu, kas veic oficiālās kontroles.
4. Komisijas ekspertiem var palīdzēt eksperti no dalībvalstīm. Valsts ekspertiem, kas pavada Komisijas ekspertus, piešķir tādas pašas piekļuves tiesības kā Komisijas ekspertiem.
116. pants
Komisijas ziņojumi par kontrolēm, ko tās eksperti veic dalībvalstīs
1. Komisija:
a) sagatavo ziņojuma projektu par tādu kontroļu konstatējumiem, kas veiktas saskaņā ar 115. panta 1. punktu;
b) komentāru sniegšanai nosūta a) apakšpunktā paredzētā ziņojuma projekta kopiju dalībvalstij, kurā veiktas kontroles;
c) šā punkta b) apakšpunktā minētās dalībvalsts komentārus ņem vērā, sagatavojot galīgo ziņojumu par konstatējumiem, kas gūti kontrolēs, kuras tās eksperti veikuši dalībvalstīs, kā paredzēts 115. panta 1. punktā;
d) publisko c) apakšpunktā minēto galīgo ziņojumu un b) apakšpunktā minētos dalībvalsts komentārus.
2. Attiecīgā gadījumā Komisija savos galīgajos ziņojumos, kas paredzēti 1. punktā, var ieteikt koriģējošu vai preventīvu rīcību, kas jāīsteno dalībvalstīm, lai novērstu konkrētos vai sistēmiskos trūkumus, ko tās eksperti konstatējuši saskaņā ar 115. panta 1. punktu veiktajās kontrolēs.
117. pants
Komisijas kontroļu programma dalībvalstīs
1. Komisija ar īstenošanas aktiem:
a) iedibina ikgadēju vai daudzgadu kontroles programmu, kas paredzēta kontrolēm, kuras tās ekspertiem jāveic dalībvalstīs, kā paredzēts 115. panta 1. punktā;
b) līdz katra gada beigām attiecībā uz nākamo gadu paziņo dalībvalstīm ikgadējo kontroles programmu vai jebkādus daudzgadu kontroles programmas atjauninājumus.
2. Komisija savu kontroles programmu ar īstenošanas aktiem var grozīt, lai ņemtu vērā norises jomās, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi. Visus šādus grozījumus pietiekami laicīgi paziņo dalībvalstīm. [Gr. 261]
118. pants
Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz Komisijas veiktajām kontrolēm
Dalībvalstis:
a) veic attiecīgus turpmākos pasākumus, lai novērstu visus konkrētos vai sistēmiskos trūkumus, kas konstatēti kontrolēs, kuras veikuši Komisijas eksperti saskaņā ar 115. panta 1. punktu;
b) sniedz visu nepieciešamo palīdzību un nodrošina visu dokumentāciju un citu tehnisko atbalstu, ko Komisijas eksperti prasa, lai kontroles varētu veikt efektīvi un rezultatīvi;
c) nodrošina, ka Komisijas ekspertiem ir piekļuve visām telpām vai telpu daļām, dzīvniekiem un precēm, un informācijai, arī datorsistēmām, kas ir būtiskas to pienākumu izpildei.
119. pants
Komisijas veiktās kontroles trešās valstīs
1. Komisijas eksperti var trešās valstīs veikt kontroles, lai:
a) pārbaudītu, vai trešās valsts tiesību akti un sistēmas, arī oficiālā sertificēšana un oficiālo sertifikātu, oficiālo etiķešu, oficiālo zīmju un citu oficiālo apliecinājumu izsniegšana, ir atbilstīgi vai līdzvērtīgi prasībām, kas paredzētas noteikumos, kuri minēti 1. panta 2. punktā;
b) pārbaudītu, vai trešās valsts kontroles sistēma spēj nodrošināt, ka uz Savienību eksportēto dzīvnieku un preču sūtījumi atbilst attiecīgajām prasībām, kas paredzētas ar 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, vai prasībām, kas atzītas vismaz par tām līdzvērtīgām;
c) vāktu informāciju un datus nolūkā noskaidrot cēloņus problēmām, kas attiecībā uz dzīvnieku un preču eksportu no kādas trešās valsts rodas regulāri vai ir no jauna radušās.
2. Šā panta 1. punktā paredzētajās kontrolēs īpaši ņem vērā:
a) trešās valsts tiesību aktus;
b) trešās valsts kompetento iestāžu organizāciju, to pilnvaras un neatkarību, uzraudzību, kādai tās pakļautas, un to pilnvaras iedarbīgi nodrošināt piemērojamo tiesību aktu izpildi;
c) personāla mācības par oficiālo kontroļu veikšanu;
d) kompetentajām iestādēm pieejamos resursus, arī analīzes, testēšanas un diagnostikas infrastruktūru;
e) vai pastāv un vai darbojas tādas dokumentētas kontroles procedūras un kontroles sistēmas, kas izstrādātas, pamatojoties uz prioritātēm;
f) attiecīgā gadījumā – situāciju attiecībā uz dzīvnieku veselību, zoonozēm un augu veselību un procedūras Komisijas un attiecīgo starptautisko institūciju informēšanai par dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu uzliesmojumiem; [Gr. 263]
g) kādā apjomā tiek veiktas un kā darbojas oficiālas kontroles, ko veic tādiem dzīvniekiem, augiem un to produktiem, kurus ieved no citām trešām valstīm;
h) garantijas, ko trešā valsts var sniegt attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtību prasībām, kuras noteiktas 1. panta 2. punktā paredzētajos noteikumos.
3. Lai veicinātu 1. punktā paredzēto kontroļu rezultativitāti un efektivitāti, Komisija pirms šādu kontroļu veikšanas var pieprasīt, lai attiecīgā trešā valsts iesniegtu:
a) šīs regulas 124. panta 1. punktā paredzēto informāciju;
b) attiecīgā gadījumā – rakstiskus pierakstus par oficiālajām kontrolēm, ko tā veic.
4. Komisija var norīkot dalībvalstu ekspertus palīdzēt tās ekspertiem 1. punktā paredzēto kontroļu laikā.
120. pants
Komisijas veikto kontroļu biežums trešās valstīs
To kontroļu biežumu, ko Komisija veic trešās valstīs, nosaka, pamatojoties uz:
a) to dzīvnieku un preču riska novērtējumu, kurus no tām eksportē uz Savienību;
b) šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
c) no attiecīgās trešās valsts Savienībā ievesto dzīvnieku un preču apjomu un veidu;
d) tādu kontroļu rezultātiem, ko jau veikuši Komisijas eksperti vai citas inspicēšanas iestādes;
e) rezultātiem, kas gūti oficiālajās kontrolēs, kas dzīvniekiem un precēm veiktas brīdī, kad tos no šīs trešās valsts ieved Savienībā, un jebkādās citās oficiālās kontrolēs, ko veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes;
f) informāciju, kas saņemta no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes vai tamlīdzīgām institūcijām;
g) informāciju, kas saņemta no starptautiski atzītām institūcijām, piemēram:
i) Pasaules Veselības organizācijas,
ii) Pārtikas kodeksa komisijas,
iii) Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas,
iv) Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācijas,
v) Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta,
vi) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas,
vii) Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas,
viii) Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotā Kartahenas Protokola par bioloģisko drošību sekretariāta;
h) pierādījumiem par no jauna radušos slimību situācijām vai citiem apstākļiem, kas varētu novest pie tā, ka dzīvnieki un preces, ko Savienībā ieved no trešās valsts, rada riskus veselībai vai videi;
ha) krāpniecisku darbību iespējamību, kuras varētu pievilt patērētāju gaidas attiecībā uz pārtikas un preču veidu, kvalitāti un sastāvu; [Gr. 264]
i) vajadzību izmeklēt ārkārtas situācijas atsevišķās trešās valstīs vai uz šādām situācijām reaģēt.
121. pants
Komisijas ziņojumi par tās ekspertu veiktām kontrolēm trešās valstīs
Komisija ziņo par konstatējumiem, kas gūti katrā kontrolē, kura veikta saskaņā ar 119. un 120. pantu.
Attiecīgā gadījumā tā savā ziņojumā iekļauj ieteikumus.
Komisija savus ziņojumus publisko.
122. pants
Trešās valstīm paredzētu Komisijas kontroļu programma
Komisija trešām valstīm paredzēto Komisijas kontroļu programmu dalībvalstīm paziņo jau iepriekš un ziņo par rezultātiem. Komisija minēto programmu var grozīt, lai būtu ņemtas vērā norises jomās, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi. Visus šādus grozījumus paziņo dalībvalstīm.
123. pants
Trešo valstu veiktās kontroles dalībvalstīs
1. Dalībvalstis Komisiju informē par:
a) kontrolēm, ko to teritorijā plāno veikt trešo valstu kompetentās iestādes;
b) šādu kontroļu paredzamo grafiku un tvērumu.
2. Komisijas eksperti var piedalīties šā panta 1. punktā minētajās oficiālajās kontrolēs, ja to pieprasa vienas vai otras šādas iestādes:
a) to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās minētās kontroles veic;
b) tās trešās valsts kompetentās iestādes, kura šādas kontroles veic.
Komisijas ekspertu piedalīšanos organizē un 1. punktā minēto kontroļu galīgo grafiku un tvērumu nosaka ciešā sadarbībā starp Komisiju un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā šādas kontroles veic.
3. Komisijas eksperti 1. punktā minētajās kontrolēs piedalās jo īpaši, lai:
a) konsultētu par 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
b) sniegtu Savienības līmenī pieejamu informāciju un datus, kas trešās valsts kompetento iestāžu veiktajai kontrolei var būt noderīgi;
c) attiecībā uz trešo valstu kompetento iestāžu veiktajām kontrolēm nodrošinātu vienveidīgumu.
II nodaļa
Nosacījumi dzīvnieku un preču ievešanai Savienībā
124. pants
Informācija par trešo valstu kontroles sistēmām
1. Komisija pieprasa, lai trešās valstis, kas ir iecerējušas uz Savienību eksportēt dzīvniekus vai preces, par to teritorijā ieviesto sanitārās un fitosanitārās kontroles sistēmu vispārīgo organizāciju un pārvaldību sniegtu šādu pareizu un atjauninātu informāciju:
a) visiem sanitārie vai fitosanitārie noteikumie, kas pieņemti vai ierosināti to teritorijā;
b) riska novērtēšanas procedūras un faktori, kas ņemti vērā, lai novērtētu riskus un noteiktu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni;
c) visas kontroles un inspicēšanas procedūras un mehānismi, attiecīgā gadījumā arī tie, kurus piemēro no trešām valstīm ievestiem dzīvniekiem vai precēm;
d) oficiālās sertificēšanas mehānismi;
e) attiecīgā gadījumā – visi pasākumi, kuri veikti saskaņā ar 121. panta otrajā daļā paredzētajiem ieteikumiem;
f) attiecīgā gadījumā – to oficiālo kontroļu rezultāti, kuras veiktas attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, ko iecerēts eksportēt uz Savienību;
g) attiecīgā gadījumā – informācija par to, kā mainīta tādu kontroles sistēmu struktūra un darbība, kuras pieņemtas, lai izpildītu Savienības sanitārās vai fitosanitārās prasības vai ieteikumus, kas paredzēti 121. panta otrajā daļā.
2. Pieprasījums sniegt 1 punktā minēto informāciju ir samērīgs, tajā ņem vērā uz Savienību eksportējamo dzīvnieku un preču veidu un trešās valsts specifisko situāciju un struktūru.
125. pants
Papildnosacījumu noteikšana dzīvnieku un preču ievešanai Savienībā
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par nosacījumiem, kādiem jāatbilst dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, ja nosacījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu dzīvnieku un preču atbilstību attiecīgajām prasībām, kas noteiktas 1. panta 2. punktā paredzētajos noteikumos, izņemot 1.panta 2. punkta d), e), g) un h) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 853/2004 6. pantu, vai prasībām, kas atzītas vismaz par līdzvērtīgām.
2. Šā panta 1. punktā paredzētajos nosacījumos dzīvniekus un preces identificē, norādot to Kombinētās nomenklatūras kodus, un tajos var ietilpt:
a) prasība, ka noteiktus dzīvniekus un preces Savienībā ieved tikai no tādas trešās valsts vai trešās valsts reģiona, kas iekļauts Komisijas īpaši šim nolūkam izstrādātā sarakstā;
b) prasība, ka noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumiem no trešām valstīm jābūt nosūtītiem no tādām novietnēm un saņemtiem vai sagatavotiem tādās novietnēs, kas atbilst attiecīgajām 1. punktā minētajām prasībām vai prasībām, kuras atzītas vismaz par līdzvērtīgām;
c) prasība, ka noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumiem līdzi jābūt oficiālam sertifikātam, oficiālam apliecinājumam vai jebkādam citam pierādījumam, ka sūtījumi atbilst attiecīgajām 1. punktā minētajām prasībām vai prasībām, kuras atzītas vismaz par līdzvērtīgām;
d) pienākums c) apakšpunktā minētos pierādījumus iesniegt konkrētā formā;
e) jebkāda cita prasība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka noteikti dzīvnieki un preces nodrošina tādu veselības un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kurš tiek nodrošināts aratbilst 1. punktā minētajām prasībām. [Gr. 266]
3. Tādos gadījumos, kur cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi pastāv riski, kuri izriet no dzīvniekiem un precēm, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, un nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ tas ir nepieciešams, uz deleģētiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 1. punktam, attiecina 140. pantā paredzēto procedūru.
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par formu un veidu tādiem oficiāliem sertifikātiem, oficiāliem apliecinājumiem vai pierādījumiem, kas vajadzīgi saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
126. pants
Trešo valstu iekļaušana 125. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā
1. Trešās valsts vai tās reģiona iekļaušana 125. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā notiek saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina pieprasījumu, ko tai šajā nolūkā nosūtījusi attiecīgā trešā valsts un kam pievienoti attiecīgi pierādījumi un garantijas, ka attiecīgie dzīvnieki un preces no konkrētās trešās valsts atbilst attiecīgajām 125. panta 1. punktā minētajām prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem un atjaunina saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Komisija pieņem lēmumu par 2. punktā minēto pieprasījumu, attiecīgi ņemot vērā:
a) trešās valsts tiesību aktus attiecīgajā nozarē;
b) trešās valsts kompetento iestāžu un tās kontroles dienestu struktūru un organizatorisko struktūru, tiem pieejamās pilnvaras, garantijas, ko var iesniegt attiecībā uz konkrētajā nozarē attiecināmo trešās valsts tiesību aktu piemērošanu un izpildi un oficiālās sertificēšanas procedūru uzticamību;
c) to, vai trešās valsts kompetentās iestādes veikušas pietiekamas oficiālās kontroles un citas darbības, lai novērtētu, vai pastāv apdraudējumi attiecībā uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vidi;
d) to, cik regulāri un ātri trešā valsts sniegusi informāciju par apdraudējumu esamību attiecībā uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vidi;
e) trešās valsts sniegtās garantijas, ka:
i) nosacījumi, ko piemēro novietnēm, no kurām uz Savienību eksportē dzīvniekus vai preces, atbilst prasībām, kas ir līdzvērtīgas 125. panta 1. punktā minētajām prasībām,
ii) ir sagatavots un tiek atjaunināts i) punktā minēto novietņu saraksts,
iii) šā apakšpunkta i) punktā minēto novietņu saraksts un tā atjauninātās versijas tiek nekavējoties paziņotas Komisijai,
iv) trešās valsts kompetentās iestādes i) punktā minētajās novietnēs regulāri un rezultatīvi veic kontroles,
f) visu citu informāciju vai datus par trešās valsts spēju garantēt, ka Savienībā tiek ievesti tikai tādi dzīvnieki vai preces, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds tiek panākts ar attiecīgajām 125. panta 1. punktā minētajām prasībām, vai tam līdzvērtīgu līmeni.
127. pants
Īpašu pasākumu noteikšana attiecībā uz noteiktu dzīvnieku un preču ievešanu Savienībā
1. Izņemot gadījumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā, Regulas (ES) Nr. .../....(77) 249. pantā un Regulas (ES) Nr. .../....(78)+ 27. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā, 40. panta 2. punktā, 41. panta 2. punktā, 47. panta 1. punktā, 49. panta 2. punktā un 50. panta 2. punktā, ja ir pierādījumi, ka konkrētu tādu dzīvnieku vai preču ievešana Savienībā, kuru izcelsme ir trešā valstī, tās reģionā vai trešo valstu grupā, var radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi, vai ja ir pierādījumi, ka, iespējams, notiek būtiska plaša mēroga neatbilstība 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, Komisija saskaņā ar īstenošanas aktiem139. pantu pieņem deleģētus aktus, kuros nosaka pasākumus, kas nepieciešami šāda riska ierobežošanai vai konstatētās neatbilstības izbeigšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 267]
2. Šā panta 1. punktā minētajos pasākumos dzīvniekus un preces norāda pēc to Kombinētās nomenklatūras kodiem, un tajos var ietvert:
a) aizliegumu ievest Savienībā 1. punktā minētos dzīvniekus un preces, kuru izcelsme ir attiecīgajās trešās valstīs vai to reģionos vai kuri nosūtīti no šādām valstīm vai reģioniem;
b) prasību, ka 1. punktā minētajiem dzīvniekiem un precēm, kuru izcelsme ir attiecīgajās trešās valstīs vai to reģionos vai kuri nosūtīti no šādām valstīm vai reģioniem, pirms nosūtīšanas veic īpašu apstrādi vai kontroles;
c) prasību, ka 1. punktā minētajiem dzīvniekiem un precēm, kuru izcelsme ir attiecīgajās trešās valstīs vai to reģionos vai kuri nosūtīti no šādām valstīm vai reģioniem, tos ievedot Savienībā, veic īpašu apstrādi vai kontroles;
d) prasību, ka 1. punktā minētajiem dzīvnieku un preču sūtījumiem, kuru izcelsme ir attiecīgajās trešās valstīs vai to reģionos vai kuri nosūtīti no šādām valstīm vai reģioniem, jābūt pievienotam oficiālam sertifikātam, oficiālam apliecinājumam vai jebkādam citam pierādījumam, ka sūtījums atbilst prasībām, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos, vai prasībām, kuras atzītas vismaz par līdzvērtīgām;
f) citus pasākumus, kas nepieciešami riska ierobežošanai.
3. Nosakot 2. punktā minētos pasākumus, ņem vērā:
a) informāciju, kas savākta saskaņā ar 124. pantu;
b) jebkādu citu informāciju, ko sniegušas attiecīgās trešās valstis;
c) vajadzības gadījumā – 119. panta 1. punktā paredzēto Komisijas veikto kontroļu rezultātus.
4. Ja tas ir nepieciešams tādu nenovēršamu, pienācīgi pamatotu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar cilvēku veselību un dzīvnieku veselību vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzību, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas tūlītēji piemērojami saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto procedūru.
128. pants
Līdzvērtība
1. Jomās, ko reglamentē 1. panta 2. punktā minētie noteikumi, izņemot 1. panta 2. punkta d), e), g) un h) apakšpunktu, Komisija var ar īstenošanas aktiem atzīt, ka trešā valstī vai tās reģionos noteiktie pasākumi ir līdzvērtīgi minētajos noteikumos paredzētajām prasībām, pamatojoties uz:
a) tās informācijas un datu rūpīgu pārbaudi, kurus attiecīgā trešā valsts iesniegusi atbilstoši 124. panta 1. punktam;
b) attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 119. panta 1. punktu veiktas kontroles apmierinošajiem rezultātiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Šā panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos nosaka kārtību, kas reglamentē dzīvnieku un preču ievešanu Savienībā no attiecīgās trešās valsts vai tās reģioniem, un tajos var norādīt:
a) to oficiālo sertifikātu vai apliecinājumu veidu un saturu, kuriem līdzi dzīvniekiem vai precēm;
b) īpašas prasības, kas piemērojamas dzīvnieku vai preču ievešanai Savienībā un oficiālajām kontrolēm, kuras veicamas, tos ievedot Savienībā;
c) vajadzības gadījumā – procedūras tādu sarakstu sagatavošanai un grozīšanai, kur iekļauj attiecīgās trešās valsts reģionus vai novietnes, no kuriem atļauts dzīvniekus un preces ievest Savienībā.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem nekavējoties atceļ 1. punktā paredzētos īstenošanas aktus, ja vairs netiek izpildīts kāds no līdzvērtības atzīšanas nosacījumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
128.a pants
Atbalsts jaunattīstības valstīm
1. Lai nodrošinātu, ka jaunatīstības valstis spēj ievērot šo regulu, līdz pierādāma rezultāta sasniegšanai var pieņemt un saglabāt tādus pasākumus, kuri saistīti ar norādītajiem mērķiem:
– izpildīti noteikumi par dzīvnieku un preču ievešanu Savienībā,
– izstrādātas vadlīnijas par ievešanai Savienībā paredzēto produktu oficiālo kontroļu izpildi,
– uz jaunattīstības valstīm nosūtīti Eiropas Savienības vai dalībvalstu eksperti, lai atbalstītu oficiālo kontroļu izpildi,
– jaunattīstības valstu kontroles personāla piedalīšanās izglītības vai apmācības pasākumos.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu jaunattīstības valstīm. [Gr. 268]
III nodaļa
Kompetento iestāžu personāla mācības
129. pants
Kompetento iestāžu personāla mācības un apmaiņa
1. Komisija var organizētorganizē mācību pasākumus dalībvalstu kompetento iestāžu personālam un, attiecīgā gadījumā, šo valstu citu iestāžu personālam, kas iesaistīts šīs regulas normu un 1. panta 2. punktā minēto noteikumu iespējamu pārkāpumu izmeklēšanā. [Gr. 269]
Komisija minētos pasākumus var organizētorganizē sadarbībā ar dalībvalstīm. [Gr. 270]
2. Šā panta 1. punktā minētie mācību pasākumi veicina saskaņotas pieejas izstrādi attiecībā uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām dalībvalstīs. Šādos pasākumos pēc vajadzības iekļauj mācības par:
a) šo regulu un 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem;
b) kontroles metodēm un paņēmieniem, kas ir svarīgi oficiālajām kontrolēm un citām kompetento iestāžu oficiālajām darbībām;
c) ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības metodēm un paņēmieniem.
3. Šā panta 1. punktā minētajos mācību pasākumos var piedalīties trešo valstu kompetento iestāžu personāls, un tos var organizēt ārpus Savienības.
4. Kompetentās iestādes nodrošina, ka zināšanas, kas iegūtas 1. punktā minētajos mācību pasākumos, tiek izplatītas pēc vajadzības un atbilstoši izmantotas 4. panta 2. un 3. punktā minētajos personāla mācību pasākumos.
Šīs regulas 4. panta 2. punktā minētajās mācību programmās iekļauj mācību pasākumus, kas orientēti uz šādu zināšanu izplatīšanu.
5. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var organizēt programmas tāda kompetento iestāžu personāla apmaiņai, kuras veic oficiālās kontroles vai citas oficiālās darbības, starp divām vai vairākām dalībvalstīm.
Šāda apmaiņa var notikt, pagaidām norīkojot kompetento iestāžu personālu no vienas dalībvalsts uz citu vai apmainoties ar šādu personālu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz 1. punktā minēto mācību pasākumu un 5. punktā minēto programmu organizēšanas noteikumus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
IV nodaļa
Informācijas pārvaldības sistēmas
130. pants
Informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC)
1. Komisija izveido un pārvalda datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu to mehānismu un rīku integrētai izmantošanai, ar kuru starpniecību, ņemot vērā valstu sistēmas, automātiski no dalībvalstu datubāzēm tiek nosūtīti, pārvaldīti un apstrādāti ar oficiālajām kontrolēm saistītioficiālo kontroļu dati, informācija un dokumenti, kā arī notiek automātiska apmaiņa ar tiem (IMSOC). [Gr. 271]
1.a Pārsūtot elektroniskos sertifikātus vai citus elektroniskos dokumentus, Komisija un dalībvalstis izmanto starptautiski standartizētas programmēšanas valodas, ziņošanas struktūras un datu sūtīšanas protokolus, kā arī drošas datu sūtīšanas procedūras. [Gr. 272]
2. IMSOC:
a) pilnīgi integrē un nodrošina nepieciešamos atjauninājumus sistēmā TRACES, kas izveidota ar Lēmumu 2003/24/EK;
b) pilnīgi integrē un nodrošina nepieciešamos atjauninājumus esošajās datorizētajās sistēmās, ko pārvalda Komisija un ko izmanto, lai ātri apmainītos ar datiem, informāciju un dokumentiem par riskiem cilvēku, dzīvnieku veselībai un labturībai un augu veselībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantā, Regulas (ES) Nr. .../....(79) 20. pantā un Regulas (ES) Nr. .../....(80)+ 97. pantā;
c) nodrošina attiecīgas saiknes starp sistēmu TRACES un b) apakšpunktā minētajām sistēmām, lai vajadzības gadījumā starp minētajām sistēmām un starp tām un sistēmu TRACES varētu efektīvi apmainīties ar datiem un tos atjaunināt.
2.a Veicot elektronisko datu, piemēram, elektronisko sertifikātu apmaiņu, Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto starptautiski standartizētus formulējumus, ziņojumu struktūru un apmaiņas protokolus. [Gr. 273]
131. pants
IMSOC vispārīgās funkcionalitātes
IMSOC:
a) dod iespēju veikt tādu informācijas, datu un dokumentu datorizētu apstrādi un apmaiņu, kas vajadzīgi oficiālo kontroļu veikšanai un izriet no oficiālo kontroļu veikšanas vai oficiālo kontroļu veikšanas vai rezultātu pierakstīšanas, visos gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minētie noteikumi un 15.–24. pantā minētie deleģētie akti paredz šādas informācijas, datu un dokumentu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, starp kompetentajām iestādēm un Komisiju un – attiecīgā gadījumā – ar citām iestādēm un operatoriem;
b) nodrošina mehānismu datu un informācijas apmaiņai saskaņā ar IV sadaļu;
c) nodrošina rīku, ar ko savākt un pārvaldīt Komisijai iesniegtos dalībvalstu ziņojumus par oficiālajām kontrolēm;
d) dod iespēju sagatavot, apstrādāt un nosūtīt – arī elektroniskā veidā – Regulas (EK) Nr. 1/2005 5. panta 4. punktā minēto pārvadājuma žurnālu, ierakstus, kas iegūti ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 6. panta 9. punktā minēto navigācijas sistēmu, oficiālos sertifikātus un šīs regulas 54. pantā minēto vienoto sanitāro ievešanas dokumentu.
132. pants
IMSOC izmantošana attiecībā uz dzīvniekiem un precēm, kam piemēro specializētas oficiālās kontroles
1. Attiecībā uz dzīvniekiem vai precēm, kuru pārvietošanai Savienībā vai laišanai tirgū piemēro konkrētas prasības vai procedūras, kas noteiktas 1. panta 2. punktā paredzētajos noteikumos, IMSOC dod iespēju kompetentajām iestādēm nosūtīšanas vietā un citām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par šādu dzīvnieku vai preču oficiālo kontroļu veikšanu, reāllaikā apmainīties ar datiem, informāciju un dokumentiem par dzīvniekiem vai precēm, ko pārved no vienas dalībvalsts uz citu, un par veiktajām oficiālajām kontrolēm.
Šā punkta pirmo daļu nepiemēro precēm, uz kurām attiecina 1. panta 2. punkta g) un h) apakšpunktā minētos noteikumus.
Tomēr Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par to, kad un ciktāl šā panta pirmā daļa ir piemērojama otrajā daļā minētajām precēm.
2. Attiecībā uz eksportētiem dzīvniekiem un precēm, kam piemēro Savienības noteikumus sakarā ar eksporta sertifikāta izsniegšanu, IMSOC dod iespēju nosūtīšanas vietas kompetentajām iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par oficiālo kontroļu veikšanu, reāllaikā apmainīties ar datiem, informāciju un dokumentiem par šādiem dzīvniekiem un precēm un par šādiem dzīvniekiem un precēm veiktās kontroles rezultātiem.
3. Attiecībā uz dzīvniekiem vai precēm, kam piemēro II sadaļas V nodaļas I un II iedaļā minētās oficiālās kontroles, IMSOC:
a) dod iespēju kompetentajām iestādēm robežkontroles punktos un citām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par šādu dzīvnieku vai preču oficiālo kontroļu veikšanu, reāllaikā apmainīties ar datiem, informāciju un dokumentiem par šādiem dzīvniekiem un precēm un par šādiem dzīvniekiem vai precēm veiktajām kontrolēm;
b) dod iespēju kompetentajām iestādēm robežkontroles punktos veikt attiecīgu datu, informācijas un dokumentu koplietošanu un apmaiņu ar muitas dienestiem un citām iestādēm, kas atbildīgas par kontroļu veikšanu tādiem dzīvniekiem vai precēm, kurus Savienībā ieved no trešām valstīm, un ar operatoriem, kas iesaistīti ievešanas procedūrās, saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši 14. panta 4. punktam un 73. panta 2. punktam, un citiem attiecīgiem Savienības noteikumiem;
c) atbalsta un vada procedūras, kas minētas 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 63. panta 6. punktā.
133. pants
Pilnvaras pieņemt noteikumus par IMSOC darbību
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par noteikumiem, kuros nosaka:
a) tehnisko specifikāciju un konkrētos noteikumus IMSOC un tās komponentu darbībai;
b) ārkārtas situāciju pasākumus, kas piemērojami gadījumā, ja neviena no IMSOC funkcionalitātēm nav pieejama;
c) kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem attiecīgām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var piešķirt daļēju piekļuvi IMSOC funkcionalitātēm, un šādas piekļuves kārtību;
d) kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem neregulāriem lietotājiem var piešķirt izņēmumus attiecībā uz sistēmas TRACES izmantošanu;
e) noteikumus par elektronisku sistēmu, kurā kompetentās iestādes pieņem elektroniskus sertifikātus, ko izsniegušas trešo valstu kompetentās iestādes.
VII sadaļa
Izpildes pasākumi
I nodaļa
Kompetento iestāžu darbības un sankcijas
134. pants
Kompetento iestāžu vispārīgie pienākumi attiecībā uz izpildes darbībām
1. Rīkodamās saskaņā ar šo nodaļu, kompetentās iestādes par prioritārām uzskata darbības, kas jāveic, lai novērstu vai ierobežotu riskus cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai un – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – videi. Ņemot vērā pieaugošo krāpšanās biežumu pārtikas jomā, vairāk uzmanības ir jāpievērš tādu prakšu novēršanai, kuras maldina patērētājus par viņu iegādātās un patērētās pārtikas veidu vai kvalitāti. [Gr. 336]
2. Ja ir aizdomas par neatbilstību, kompetentās iestādes veic izmeklēšanu, lai šādas aizdomas apstiprinātu vai noraidītu.
3. Ja tas nepieciešams 2. punktā minētās izmeklēšanas mērķiem, tajā ietver:
a) pastiprinātu oficiālo kontroļu veikšanu dzīvniekiem, precēm un operatoriem attiecīgā periodā atbilstoši riska veidam; [Gr. 274]
b) dzīvnieku un preču, un, attiecīgā gadījumā, visu neatļauto substanču vai produktu oficiālo aizturēšanu.
135. pants
Izmeklēšana un pasākumi konstatētas neatbilstības gadījumā
1. Ja tiek konstatēta neatbilstība, kompetentās iestādes:
a) veic jebkādu turpmāku izmeklēšanu, kas nepieciešama, lai noskaidrotu neatbilstības izcelsmi un apjomu un noteiktu operatora pienākumus;
b) veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators neatbilstību novērš un izveido sistēmas, kas nepieļauj tās atkārtošanos. [Gr. 275]
Lemjot, kādus pasākumus veikt, kompetentās iestādes ņem vērā neatbilstības veidu un operatora līdzšinējo atbilstību.
2. Rīkodamās saskaņā ar 1. punktu, kompetentās iestādes pēc vajadzības:
a) dod rīkojumu dzīvniekiem veikt ārstēšanu vai apstrādi vai to veic;
aa) ja pārvadājumu žurnālu oficiālo kontroļu, kas prasītas 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, rezultāti nav apmierinoši, prasa organizētājam mainīt nosacījumus paredzētā pārvadājuma žurnālā, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (EK) Nr. 1/2005; [Gr. 276]
b) dod rīkojumu izkraut, pārkraut citā transportlīdzeklī, paturēt piemērotās telpās un atbilstīgi aprūpēt dzīvniekus, noteikt karantīnas periodus, atlikt dzīvnieku kaušanu un, ja nepieciešams, vērsties pēc veterinārās palīdzības; [Gr. 277]
c) dod rīkojumu veikt preču apstrādi, etiķešu pārveidošanu vai koriģējošas informācijas sniegšanu patērētājiem;
d) ierobežo vai aizliedz dzīvnieku un preču laišanu tirgū, pārvietošanu, ievešanu Savienībā vai eksportēšanu, aizliedz tos ievest atpakaļ nosūtīšanas dalībvalstī vai dod rīkojumu tos ievest atpakaļ nosūtīšanas dalībvalstī;
e) dod rīkojumu operatoram biežāk veikt paškontroles;
ea) prasa uzņēmējiem, kuri veic dzīvnieku nonāvēšanu vai jebkādas citas darbības, kas ir Regulas (EK) Nr. 1099/2009 darbības jomā, grozīt savas standarta darba procedūras un jo īpaši palēnināt vai apturēt ražošanu; [Gr. 278]
f) dod rīkojumu uz noteiktām attiecīgā operatora darbībām attiecināt pastiprinātas vai sistemātiskas oficiālās kontroles;
g) dod rīkojumu atsaukt, izņemt, aizvākt un iznīcināt preces, attiecīgā gadījumā preces ļaujot izmantot citiem nolūkiem, nekā sākotnēji paredzēts;
h) dod rīkojumu uz attiecīgu periodu pilnīgi vai daļēji izolēt vai slēgt attiecīgā operatora uzņēmumu vai tā novietnes, saimniecības vai citas telpas;
i) dod rīkojumu uz attiecīgu periodu pilnīgi vai daļēji pārtraukt attiecīgā operatora darbības un – attiecīgā gadījumā – tīmekļa vietnes, ko tas uztur vai izmanto;
j) dod rīkojumu apturēt vai atsaukt novietnes, ražotnes, saimniecības vai transportlīdzekļa apstiprinājumu vai pārvadātāja atļauju vai autovadītāja kvalifikācijas sertifikātu; [Gr. 279]
k) dod rīkojumu nokaut vai nonāvēt dzīvniekus, ar nosacījumu, ka cilvēku veselības un dzīvnieku veselības un labturības aizsargāšanai tas ir visatbilstīgākais pasākums;
(l) veikt jebkādu citu pasākumu, ko kompetentās iestādes uzskata par piemērotu, lai nodrošinātu atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
3. Kompetentās iestādes attiecīgajam operatoram vai tā pārstāvim iesniedz:
a) rakstisku paziņojumu par savu lēmumu attiecībā uz tādu darbību vai pasākumu, kas veicami saskaņā ar 1. un 2. punktu, norādot šāda lēmuma pamatojumu;
b) informāciju par tiesībām šādus lēmumus pārsūdzēt un par piemērojamo procedūru un termiņiem.
4. Visus izdevumus, kas izriet no šā panta ievērošanas, sedz atbildīgie operatori.
136. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis minētos noteikumus Komisijai paziņo līdz 162. panta 1. punkta otrajā daļā minētajai dienai un Komisiju nekavējoties informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
Neatkarīgi no vēlamā ekonomiskā izdevīguma sankciju apmērs jānosaka, ņemot vērā arī iespējamo risku patērētāja veselībai. [Gr. 280]
2. Dalībvalstis nodrošina, ka finansiālās sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas un 1. panta 2. punktā minēto noteikumu tīšiem pārkāpumiem, ir vismaz nolīdzinadivkāršas attiecībā pret ekonomisko priekšrocību, ko pārkāpuma izdarītājs vēlējies iegūt. [Gr. 281]
3. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, lai attiecīgas sankcijas būtu paredzētas šādos gadījumos:
a) operatori oficiālo kontroļu vai citu oficiālo darbību laikā nesadarbojas;
b) nepatiesa vai maldinoša oficiālā sertificēšana un deklarācijas; [Gr. 282]
c) oficiālu sertifikātu, oficiālu etiķešu, oficiālu zīmju un citu oficiālu apliecinājumu krāpnieciska izgatavošana vai izmantošana.
ca) kaitējums patērētāju veselībai. [Gr. 283]
136.a pants
Ziņošana par pārkāpumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus un uzticamus mehānismus, lai iedrošinātu ziņot tām par šīs regulas un ar to saistīto valstu noteikumu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.
2. Mehānismi, kas minēti 1. punktā, ietver vismaz:
a) konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;
b) atbilstošu to iestāžu darbinieku aizsardzību, kuri ziņo par iestādē izdarītiem pārkāpumiem, vismaz pret atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi;
c) personas, kura ziņo par pārkāpumiem, un fiziskas personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK;
d) skaidrus noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka tās personas konfidencialitāte, kura ziņo par iestādē izdarītiem pārkāpumiem, tiek garantēta visos gadījumos, ja vien valsts tiesību akti neparedz izpaušanu saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai vēlāku tiesvedību.
3. Dalībvalstis pieprasa, lai iestādēm būtu izstrādātas atbilstīgas procedūras, kas ļautu to darbiniekiem ziņot par pārkāpumiem, izmantojot speciālu, neatkarīgu un autonomu ziņošanas kanālu iestādes iekšienē. Šādu kanālu var nodrošināt, arī izmantojot sociālo partneru pasākumus. Piemēro tādu pašu aizsardzību, kas ir minēta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā. [Gr. 284]
II nodaļa
Savienības izpildes pasākumi
137. pants
Nopietna kļūme dalībvalsts kontroles sistēmā
1. Ja Komisijai ir pierādījumi par nopietnu kļūmi dalībvalsts kontroles sistēmās un ja šāda kļūme var būt iespējams un plaša mēroga risks cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai – ĢMO un augu aizsardzības pasākumu gadījumā – videi vai tās dēļ plašā mērogā var tikt pārkāpti 1. panta 2. punktā minētie noteikumi, tā ar īstenošanas aktiem nosaka vienu vai vairākus šādus pasākumus, kas piemērojami, līdz kontroles sistēmas kļūme ir novērsta:
a) aizliegums darīt pieejamus tirgū vai pārvadāt vai pārvietot noteiktus dzīvniekus vai preces, ko skar oficiālās kontroles sistēmas kļūme, vai ar šādiem dzīvniekiem vai precēm veikt citas darbības;
b) īpaši nosacījumi attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām darbībām, dzīvniekiem vai precēm;
c) oficiālo kontroļu darbības apturēšana robežkontroles punktos vai citos kontrolpunktos, ko skar oficiālās kontroles sistēmas kļūme, vai šādu robežkontroles punktu vai citu kontrolpunktu atsaukšana;
d) citi piemēroti pagaidu pasākumi, kas nepieciešami, lai attiecīgo risku ierobežotu, līdz kontroles sistēmas kļūme ir novērsta.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus nosaka tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts noteiktajā termiņā nav koriģējusi situāciju, kā Komisija to prasījusi.
3. Ja tas ir nepieciešams tādu nenovēršamu, pienācīgi pamatotu un steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar cilvēku un dzīvnieku veselību vai – ĢMO un augu aizsardzības līdzekļu gadījumā – vides aizsardzību, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto procedūru.
VIII sadaļa
Vispārīgās normas
I nodaļa
Procedurālās normas
138. pants
Grozījumi pielikumos un atsaucēs uz Eiropas standartiem
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par grozījumiem šīs regulas II un III pielikumā, lai ņemtu vērā grozījumus 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos un tehnikas un zinātnes attīstību.
2. Lai nodrošinātu, ka atsauces uz Eiropas standartiem, kas minēti 26. panta b) apakšpunkta iv) punktā, 36. panta 4. punkta e) apakšpunktā un 91. panta 3. punkta a) apakšpunktā, vienmēr ir atjauninātas, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, ar ko minētās atsauces groza gadījumā, ja tās groza CEN.
139. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.
2. Pilnvaras, kas minētas 15. panta 2. punktā, 17. pantā, 23. panta 1. punktā, 23. panta 2. punktā, 24.a pantā, 25. panta 3. punktā, 40. pantā, 43. panta 4. punktā, 45. panta 3. punktā, 46. un 49. pantā, 51. panta 1. punktā, 52. panta 1. un 2. punktā, 56. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 62. panta 2. punktā, 69. panta 3. punktā, 75. panta 1. un 2. punktā, 97. panta 2. punktā, 98. panta 6. punktā, 99. panta 2. punktā, 101. panta 3. punktā, 106. panta 3. punktā, 111. pantā, 114. panta 4. punktā un 125. panta 1. punktā, 127. panta 1. punktā, 128.a panta 2. punktā, 132. panta 1. punkta trešajā daļā, 133. pantā, 138. panta 1. un 2. punktā, 143. panta 2. punktā, 144. panta 3. punktā un 153. panta 3. punktā, deleģē Komisijai uz nenoteiktu periodu5 gadiem, sākot no dienas...(81). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tādiem pašiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 285]
2.a Šīs deleģēšanas laikā ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbā attiecīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti tiek vienlaicīgi, laikus un atbilstīgi nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 286]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 2. punktā, 17. pantā, 23. panta 1. punktā, 23. panta 2. punktā, 24.a pantā, 25. panta 3. punktā, 40. pantā, 43. panta 4. punktā, 45. panta 3. punktā, 46. un 49. pantā, 51. panta 1. punktā, 52. panta 1. un 2. punktā, 56. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 62. panta 2. punktā, 69. panta 3. punktā, 75. panta 1. un 2. punktā, 97. panta 2. punktā, 98. panta 6. punktā, 99. panta 2. punktā, 101. panta 3. punktā, 106. panta 3. punktā, 111. pantā, 114. panta 4. punktā un 125. panta 1. punktā, 127. panta 1. punktā, 128.a panta 2. punktā,132. panta 1. punkta trešajā daļā, 133. pantā, 138. panta 1. un 2. punktā, 143. panta 2. punktā, 144. panta 3. punktā un 153. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 15. panta 2. punktu, 17. pantu, 23. panta 1. punktu, 23. panta 2. punktu, 24.a pantu, 25. panta 3. punktu, 40. pantu, 43. panta 4. punktu, 45. panta 3. punktu, 46. un 49. pantu, 51. panta 1. punktu, 52. panta 1. un 2. punktu, 56. panta 2. punktu, 60. panta 3. punktu, 62. panta 2. punktu, 69. panta 3. punktu, 75. panta 1. un 2. punktu, 97. panta 2. punktu, 98. panta 6. punktu, 99. panta 2. punktu, 101. panta 3. punktu, 106. panta 3. punktu, 111. pantu, 114. panta 4. punktu un 125. panta 1. punktu, 127. panta 1. punktu, 128.a panta 2. punktu,132. panta 1. punkta trešo daļu, 133. pantu, 138. panta 1. un 2. punktu, 143. panta 2. punktu, 144. panta 3. punktu un 153. panta 3. punktu pieņemts deleģēts akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina par diviem mēnešiem.
140. pants
Steidzamības procedūra
1. Deleģētie akti, kas pieņemti atbilstoši šim pantam, stājas spēkā nekavējoties un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 139. panta 5. punktā minēto procedūru. Tādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.
141. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, uz kuriem attiecas 23. pants, saskaņā ar ko Komisijai palīdz komitejas, kuras izveidotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu ACVN, AĢIN un GTĪ, Regulu (EK) Nr. 1234/2007 par vīna ACVN un AĢIN un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008(82) par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. [Gr. 287]
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru pārtrauc, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ar vienkāršu balsu vairākumu lūdz komitejas locekļi.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu, ko lasa kopā ar tās 5. pantu.
II nodaļa
Pārejas un nobeiguma normas
142. pants
Atcelšana
1. Regulu (EK) Nr. 882/2004, Direktīvu 89/608/EEK, Direktīvu 96/93/EK un Lēmumu 92/438/EEK atceļ no ...(83).
Tomēr Regulas (EK) Nr. 882/2004 14.–17. un 26.–29. pantu turpina piemērot līdz ...(84)+.
Ikvienas tādas Eiropas Savienības references laboratorijas nozīmēšana, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumā, ir spēkā līdz kādā no attiecīgajām jomām tiek nozīmēta jauna Eiropas Savienības references laboratorija saskaņā ar šīs regulas 91. panta 2. punktu. [Gr. 288]
1.a Katra Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumā minētā Eiropas Savienības references laboratorija turpina darboties līdz brīdim, kad katrā attiecīgajā jomā tiek nozīmēta Eiropas Savienības references laboratorija saskaņā ar šīs regulas 91. panta 2. punktu, neskarot 91. panta 3.a punktu. [Gr. 289]
2. Regulu (EK) Nr. 854/2004 un direktīvas 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK un 97/78/EK atceļ no ...(85). [Gr. 290]
3. Atsauces uz atceltajiem aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un interpretē saskaņā ar IV pielikumā ietverto atbilstības tabulu.
143. pants
Pārejas pasākumi, kas saistīti ar Direktīvas 91/496/EEK un Direktīvas 97/78/EK atcelšanu
1. Attiecīgās Direktīvas 91/496/EEK un Direktīvas 97/78/EK normas, kas reglamentē šīs regulas 45. panta 2. punktā, 46. pantā, 49. panta b), c) un d) punktā, 52. panta 1. un 2. punktā un 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos jautājumus, turpina piemērot līdz dienai, kas jānosaka deleģētajā aktā, kuru pieņem saskaņā ar 2. punktu.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par dienu, no kuras 1. punktā minētās normas vairs nepiemēro. Minētā diena ir diena, kurā sāk piemērot attiecīgos noteikumus, kas jāpieņem atbilstoši deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, kuri paredzēti šīs regulas 45. panta 2. punktā, 46. pantā, 49. panta b), c) un d) punktā, 52. panta 1. un 2. punktā un 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
144. pants
Pārejas pasākumi, kas saistīti ar Direktīvas 96/23/EK atcelšanu
1. Kompetentās iestādes turpina veikt oficiālās kontroles, kas nepieciešamas, lai konstatētu Direktīvas 96/23/EK I pielikumā norādīto vielu un atlieku grupu klātbūtni, saskaņā ar minētās direktīvas II, III un IV pielikumu līdz dienai, kas jānosaka deleģētajā aktā, kuru pieņem saskaņā ar 3. punktu.
2. Direktīvas 96/23/EK 29. panta 1. un 2. punktu turpina piemērot līdz dienai, kas jānosaka deleģētajā aktā, kuru pieņem saskaņā ar 3. punktu.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par dienu, kurā kompetentās iestādes beidz veikt oficiālās kontroles saskaņā ar 1. punktu un no kuras vairs nepiemēro Direktīvas 96/23/EK 29. panta 1. un 2. punktu. Minētā diena ir diena, kurā sāk piemērot attiecīgos noteikumus, kas jānosaka atbilstoši deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, kuri paredzēti šīs regulas 16. un 111. pantā.
145. pants
Direktīvas 98/58/EK grozījumi
Direktīvu 98/58/EK groza šādi:
a) direktīvas 2. pantu groza šādi:
i) panta 3. punktu svītro,
ii) pievieno šādu otro daļu:"
“Piemēro arī “kompetento iestāžu” definīciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. .../....(86) 2. panta 5. punktā.”;
"
b) direktīvas 6. pantu groza šādi:
i) panta 1. punktu svītro,
ii) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
“2. Dalībvalstis līdz katra gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz ikgadēju ziņojumu par iepriekšējā gada pārbaudēm, ko kompetentā iestāde veikusi, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Ziņojumam pievieno analīzi par būtiskākajiem neatbilstību konstatējumiem un valsts rīcības plānu neatbilstību atkārtošanās novēršanai vai samazināšanai turpmākajos gados. Komisija dalībvalstīm iesniedz minēto ziņojumu kopsavilkumus.”;
"
c) panta 3. punkta a) apakšpunktu svītro;
d) direktīvas 7. pantu svītro.
146. pants
Direktīvas 1999/74/EK grozījumi
Direktīvu 1999/74/EK groza šādi:
a) direktīvas 8. pantu groza šādi:
i) panta 1. punktu svītro,
ii) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
“Dalībvalstis līdz katra gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz ikgadēju ziņojumu par iepriekšējā gada pārbaudēm, ko kompetentā iestāde veikusi, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Ziņojumam pievieno analīzi par būtiskākajiem neatbilstību konstatējumiem un valsts rīcības plānu neatbilstību atkārtošanās novēršanai vai samazināšanai turpmākajos gados. Komisija dalībvalstīm iesniedz minēto ziņojumu kopsavilkumus.”;
"
iii) panta 3. punkta a) apakšpunktu svītro;
b) direktīvas 9. pantu svītro.
147. pants
Regulas (EK) Nr. 999/2001 grozījumi
Regulu (EK) Nr. 999/2001 groza šādi:
a) regulas 19. un 21. pantu svītro;
b) svītro X pielikuma A un B nodaļu.
148. pants
Regulas (EK) Nr. 1829/2003 grozījumi
Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza šādi:
(a) regulas 32. pantu groza šādi:
i) panta pirmo un otro daļu svītro,
ii) panta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
“Pieteikuma iesniedzēji, kas iesniedz pieteikumus atļaut ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību, palīdz segt izmaksas attiecībā uz uzdevumiem, kas ir piekritīgi Eiropas Savienības references laboratorijai un nacionālajām references laboratorijām, kuras minētajā jomā ir nozīmētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [šīs regulas numuru] 91. panta 1. punktu un 98. panta 1. punktu.”;
"
iii) panta piektajā daļā svītro vārdus “un pielikuma”;
iv) panta sestajā daļā svītro vārdus “un ar kuriem pielāgo pielikumu”;
“rakstisku paziņojumu, ka pieteikuma iesniedzējs trīs lopbarības piedevu paraugus ir aizsūtījis tieši Eiropas Savienības references laboratorijai, kas minēta 21. pantā.”;
"
(b) regulas 21. pantu groza šādi:
i) pirmo, trešo un ceturto daļu svītro;
ii) otro daļu aizstāj ar šādu:"
“Piedevas atļaujas pieteikuma iesniedzēji palīdz segt izmaksas attiecībā uz uzdevumiem, kas ir piekritīgi Eiropas Savienības references laboratorijai un nacionālajām references laboratorijām, kuras minētajā jomā ir nozīmētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX [šīs regulas numuru] 91. panta 1. punktu un 98. panta 1. punktu.”
"
(c) svītro II pielikumu. [Gr. 292]
150. pants
Regulas (EK) Nr. 1/2005 grozījumi
Regulu (EK) Nr. 1/2005 groza šādi:
(a) regulas 2. pantu groza šādi:
i) svītro d), f), i) un p) punktu,
ii) pievieno šādu otro daļu:"
“Piemēro arī “kompetento iestāžu”, “robežkontroles punkta”, “oficiālā veterinārārsta” un “izvešanas vietas” definīciju, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. .../....(87)* 2. panta 5., 29., 32. un 36. punktā.
_________________
* OJ L …, …, … lpp.”;
"
(b) regulas 14.–16., 21. pantu, 22. panta 2. punktu, 23., 24., un 26. pantu svītroturpina piemērot, kamēr nav sagatavoti 18. pantā minētie tiesību aktu priekšlikumi; [Gr. 293]
c) regulas 27. pantu groza šādi:
i) pirmo punktu svītro,
ii) otro punktu aizstāj ar šādu:"
“2. Dalībvalstis līdz katra gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz ikgadēju ziņojumu par iepriekšējā gada pārbaudēm, ko kompetentā iestāde veikusi, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas prasībām. Ziņojumam pievieno analīzi par būtiskākajiem neatbilstību konstatējumiem un rīcības plānu to novēršanai.”;
"
d) regulas 28. pantu svītro.
151. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 grozījumi un ar tiem saistītie pārejas pasākumi
1. Regulu (EK) Nr. 396/2005 groza šādi:
a) regulas 26. un 27. pantu, 28. panta 1. un 2. punktu un 30. pantu svītro;
b) regulas 31. panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:"
“1. Līdz katra gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai, Iestādei un pārējām dalībvalstīm par iepriekšējo kalendāro gadu iesniedz šādu informāciju:”;
"
2. Regulas (EK) Nr. 396/2005 26. pantu, 27. panta 1. punktu un 30. pantu turpina piemērot līdz dienai, kurā tiek piemēroti attiecīgie noteikumi, kas jānosaka deleģētajā aktā, kuru pieņemjāizstrādā saskaņā ar 3. punktu.šīs regulas 16. pantā minētajiem tiesību aktu priekšlikumiem. [Gr. 294]
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par dienu, no kuras 2. punktā minēto 26. pantu, 27. panta 1. punktu un 30. pantu vairs nepiemēro. Minētā diena ir diena, kurā sāk piemērot attiecīgos noteikumus, kas jānosaka atbilstoši deleģētajiem aktiem, kuri paredzēti šīs regulas 16. pantā. [Gr. 295]
152. pants
Direktīvas 2007/43/EK grozījumi
Direktīvu 2007/43/EK groza šādi:
a) direktīvas 2. pantu groza šādi:
i) panta 1. punktā svītro c) un d) apakšpunktu,
ii) pievieno šādu 3. punktu:"
“3. Piemēro arī “kompetento iestāžu” un “oficiālā veterinārārsta” definīciju, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. .../....(88)* 2. panta 5. un 32. punktā.
_________________
* OV L …, …, … lpp.”;
"
b) direktīvas 7. pantu groza šādi:
i) panta 1. punktu svītro,
ii) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
“2. Dalībvalstis līdz katra gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz ikgadēju ziņojumu par iepriekšējā gada pārbaudēm, ko kompetentā iestāde veikusi, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Ziņojumam pievieno analīzi par būtiskākajiem neatbilstību konstatējumiem un valsts rīcības plānu neatbilstību atkārtošanās novēršanai vai samazināšanai turpmākajos gados. Komisija dalībvalstīm iesniedz minēto ziņojumu kopsavilkumus.”
"
153. pants
Regulas (EK) Nr. 834/2007 grozījumi un ar tiem saistītie pārejas pasākumi
1. Regulu (EK) Nr. 834/2007 groza šādi:
a) regulas 2. pantu groza šādi:
i) panta n) punktu aizstāj ar šādu:"
“n) “kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes, kas definētas Regulas (ES) Nr. .../....(89)* 2. panta 5. punktā.
_________________
* OV L …, …, … lpp.”;
"
ii) panta o) punktu svītro,
iii) panta p) punktu aizstāj ar šādu:"
“p) “kontroles iestāde” ir deleģētā institūcija, kas definēta Regulas (ES) Nr. .../.... (90) 2. panta 38. punktā;”;
"
b) regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā tekstu “27. panta 10. punktā” aizstāj ar tekstu “Regulas (EK) Nr. .../....(91) 3. panta 3. punktā un 25. panta 4. punktā”;
c) regulas 27. pantu groza šādi:
i) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
“1. Oficiālās kontroles, kurās pārbauda atbilstību šai regulai, veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004”,
"
ii) panta 2.3.–6 un 8.–14. punktu svītro; [Gr. 296]
d) regulas 29. panta 1. punktā tekstu “27. panta 4. punktā” aizstāj ar tekstu “Regulas (ES) Nr. .../.... (92) 3. panta 3. punktā un 25. panta 4. punktā”;
e) regulas 30. pantā svītro 2. punktu.
2. Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantupanta 3.–14. punktu un 8.–14. punktu un 30. panta 2. punktu turpina piemērot līdz dienai, kas jānosaka deleģētajā aktā, kurš jāpieņem saskaņā ar 3. punktu. [Gr. 297 un 298]
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par dienu, no kuras 2. punktā minētās normas vairs nepiemēro. Minētā diena ir diena, kurā sāk piemērot attiecīgos noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kuri paredzēti šīs regulas 23. panta 2. punktā.
154. pants
Direktīvas 2008/119/EK grozījumi
Direktīvu 2008/119/EK groza šādi:
(a) direktīvas 2. pantu groza šādi:
i) panta 2. punktu svītro,
ii) pievieno šādu otro daļu:"
“Piemēro arī “kompetento iestāžu” definīciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. .../....(93)* 2. panta 5. punktā.
_________________
* OV L …, …, … lpp.”;
"
b) direktīvas 7. pantu groza šādi:
i) panta 1. un 2. punktu svītro,
ii) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
“3. Dalībvalstis līdz katra gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz ikgadēju ziņojumu par iepriekšējā gada pārbaudēm, ko kompetentā iestāde veikusi, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Ziņojumam pievieno analīzi par būtiskākajiem neatbilstību konstatējumiem un valsts rīcības plānu neatbilstību atkārtošanās novēršanai vai samazināšanai turpmākajos gados. Komisija dalībvalstīm iesniedz minēto ziņojumu kopsavilkumus.”;
"
c) direktīvas 9. pantu svītro.
155. pants
Direktīvas 2008/120/EK grozījumi
Direktīvu 2008/120/EK groza šādi:
a) direktīvas 2. pantu groza šādi:
i) panta 10. punktu svītro,
ii) pievieno šādu otro daļu:"
“Piemēro arī “kompetento iestāžu” definīciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. .../....(94)* 2. panta 5. punktā.
_________________
* OV L …, …, … lpp.”;
"
b) direktīvas 8. pantu groza šādi:
i) panta 1. un 2. punktu svītro,
ii) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
“Dalībvalstis līdz katra gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz ikgadēju ziņojumu par iepriekšējā gada pārbaudēm, ko kompetentā iestāde veikusi, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Ziņojumam pievieno analīzi par būtiskākajiem neatbilstību konstatējumiem un valsts rīcības plānu neatbilstību atkārtošanās novēršanai vai samazināšanai turpmākajos gados. Komisija dalībvalstīm iesniedz minēto ziņojumu kopsavilkumus.”;
"
c) direktīvas 10. pantu svītro.
156. pants
Regulas (EK) Nr. 1099/2009 grozījumi
Regulu (EK) Nr. 1099/2009 groza šādi:
a) regulas 2. pantu groza šādi:
i) panta q) punktu svītro,
ii) pievieno šādu otro daļu:"
“Papildus pirmajā daļā minētajām definīcijām piemēro arī “kompetento iestāžu” definīciju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. .../....(95)* 2. panta 5. punktā.
_________________
* OV L …, …, … lpp.”;
"
b) regulas 22. pantu svītro.
157. pants
Regulas (EK) Nr. 1069/2009 grozījumi
Regulu (EK) Nr. 1069/2009 groza šādi:
a) regulas 3. pantu groza šādi:
i) panta 10. un 15. punktu svītro,
ii) pievieno šādu otro daļu:"
“Piemēro arī “kompetento iestāžu” un “tranzīta” definīciju, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. .../....(96)* 2. panta 5. un 50. punktā.
_________________
* OV L …, …, … lpp.”;
"
b) regulas 45., 49. un 50. pantu svītro.
158. pants
Regulas (EK) Nr. 1107/2009 grozījumi
Regulas (EK) Nr. 1107/2009 68. pantu groza šādi:
a) panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
“Dalībvalstis pabeidz un līdz katra gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz ziņojumu par tādu oficiālo kontroļu tvērumu un rezultātiem, kas veiktas, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai.”;
"
b) panta otro un trešo daļu svītro.
159. pants
Direktīvas 2009/128/EK grozījumi un ar tiem saistītie pārejas pasākumi
1. Direktīvu 2009/128/EK groza šādi:
a) direktīvas 8. pantā svītro 1. punktu, 2. punkta otro daļu un 3., 4., 6. un 7. punktu;
b) svītro II pielikumu.
2. Direktīvas 2009/128/EK 8. panta 1. punktu, 2. punkta otro daļu un 3., 4. un 6. punktu un II pielikumu turpina piemērot līdz dienai, kurā tiek piemēroti attiecīgie noteikumi, kas jānosaka deleģētajā aktā, kurš jāpieņemjāizstrādā saskaņā ar 3. punktu.šīs regulas 22. pantā minētajiem tiesību aktu priekšlikumiem. [Gr. 299]
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 139. pantu pieņemt deleģētus aktus par dienu, no kuras 2. punktā minētās normas vairs nepiemēro. Minētā diena ir diena, kurā sāk piemērot attiecīgos noteikumus, kas jāpieņem atbilstoši deleģētajiem aktiem, kuri paredzēti šīs regulas 22. pantā. [Gr. 300]
160. pants
Regulas (ES) Nr. 1151/2012 grozījumi
Regulu (ES) Nr. 1151/2012 groza šādi:
a) regulas 36. pantu groza šādi:
i) nosaukumu aizstāj ar šādu: “Oficiālo kontroļu saturs”,
ii) panta 1. un 2. punktu svītro,
iii) panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
“3. Oficiālās kontroles, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../....(97)*, aptver:
_________________
* OV L …, …, … lpp.”;
"
b) regulas 37. pantu groza šādi:
i) panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
“1. Attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām, ar ko apzīmē produktus, kuru izcelsme ir Savienības teritorijā, atbilstību produkta specifikācijai pirms produkta laišanas tirgū pārbauda:
(a)
kompetentās iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../....(98) 3. pantu, vai
“Eiropas Savienības references laboratorijas un centri”,
"
ii) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
“1. Lai segtu izmaksas, kas turpmāk nosauktajām rodas, īstenojot Komisijas apstiprinātās darba programmas, var piešķirt dotācijas:
a)
Eiropas Savienības references laboratorijām, kas norādītas Regulas (ES) Nr. .../....(102)+* 91. pantā;
b)
Eiropas Savienības augu reproduktīvā materiāla references centriem, kas minēti norādītās regulas 93. pantā; [Gr. 301]
c)
Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centriem, kas minēti norādītās regulas 95. pantā;
ca)
Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes autentiskuma un integritātes references centriem. [Gr. 302]
_________________
* OV L …, …, … lpp.”,
"
iii) panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“a) tāda personāla izmaksas (neatkarīgi no šā personāla statusa), kas tieši iesaistīts tādās laboratoriju un centru darbībās, ko tie veic kā Savienības references laboratorijas vai centri;”;
"
b) pievieno šādu 29.a pantu:"
“29.a pants
Augu veselības jomas nacionālo references laboratoriju akreditācija
1. Nacionālajām references laboratorijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. .../....(103) 98. pantā, var piešķirt dotācijas par izmaksām, kas rodas sakarā ar akreditācijas iegūšanu saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025, lai varētu izmantot laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metodes, ar kurām pārbauda atbilstību noteikumiem par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem.
2. Dotācijas, kas minētas 1. punktā, var piešķirt vienai vienīgai nacionālai references laboratorijai katrā dalībvalstī par katru Eiropas Savienības augu veselības references laboratoriju laikposmā līdz trim gadiem pēc attiecīgās Eiropas Savienības references laboratorijas nozīmēšanas.” [Gr. 303]
"
162. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Ja vien 2.–5. punktā nav paredzēts citādi, to piemēro no ...(104).
Ne vēlāk kā gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija sagatavo visaptverošu norāžu dokumentu, lai palīdzētu operatoriem un valstu iestādēm efektīvi īstenot šo regulu. [Gr. 304]
1.a Ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pieredzi, kas gūta, piemērojot šo regulu, jo īpaši ņemot vērā administratīvā sloga samazināšanu privātajā sektorā un kompetento iestāžu veikto kontroļu efektivitāti. [Gr. 305]
2. Jomā, uz kuru attiecas 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētie noteikumi, šo regulu piemēro no ...(105) ar šādiem izņēmumiem:
a) regulas 91., 92. un 97.–99. pantu piemēro saskaņā ar 1. punktu;
b) regulas 33. panta 1., 2., 3. un 4. punktu, 36. panta 4. punkta e) apakšpunktu un 36. panta 5. punktu piemēro no ...(106)+.
3. Jomā, uz kuru attiecas 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētie noteikumi, šo regulu piemēro no [datumu, no kura sāk piemērot Regulu paraugu reproduktīvo materiālu] ar šādiem izņēmumiem:
(a) regulas 93., 94. un 97. pantu piemēro saskaņā ar 1. punktu;
(b) 33. panta 1., 2., 3. un 4. punktu piemēro no [šīs regulas spēkā stāšanās datums + 5 gadi]. [Gr. 306]
4. Regulas 15. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu, 45.–62. pantu un 76.–84. pantu, 150. panta b) punktu, 152. panta b) punktu un c) punkta i) apakšpunktu, 154. panta b) punkta i) apakšpunktu, un 155. panta b) punkta i) apakšpunktu un 156. panta b) punktu piemēro no ...(107). Regulas 150. panta b) punktu un 156. panta b) punktu nepiemēro, kamēr nav spēkā tos aizstājošie deleģētie akti. [Gr. 307]
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
TERITORIJAS, KAS MINĒTAS 2. PANTA 45. PUNKTĀ
1. Beļģijas Karalistes teritorija
2. Bulgārijas Republikas teritorija
3. Čehijas Republikas teritorija
4. Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Fēru salas un Grenlandi
5. Vācijas Federatīvās Republikas teritorija
6. Igaunijas Republikas teritorija
7. Īrijas teritorija
8. Grieķijas Republikas teritorija
9. Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Meliļu
10. Francijas Republikas teritorija
11. Itālijas Republikas teritorija
12. Kipras Republikas teritorija
13. Latvijas Republikas teritorija
14. Lietuvas Republikas teritorija
15. Luksemburgas Lielhercogistes teritorija
16. Ungārijas teritorija
17. Maltas Republikas teritorija
18. Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā
19. Austrijas Republikas teritorija
20. Polijas Republikas teritorija
21. Portugāles Republikas teritorija
22. Rumānijas teritorija
23. Slovēnijas Republikas teritorija
24. Slovākijas Republikas teritorija
25. Somijas Republikas teritorija
26. Zviedrijas Karalistes teritorija
27. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorija
Attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, ko kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, un citām oficiālajām darbībām, ko veic sakarā ar 1. panta 2. punkta g) apakšpunktu, atsauces uz trešām valstīm uzskata par atsaucēm uz trešām valstīm un teritorijām, kas norādītas Regulas (ES) Nr. .../....(109) 1. pielikumā, un atsauces uz Savienības teritoriju uzskata par atsaucēm uz Savienības teritoriju bez minētajā pielikumā norādītajām teritorijām.
II PIELIKUMS
KOMPETENTO IESTĀŽU PERSONĀLA MĀCĪBAS
I nodaļa. Mācību priekšmeti personālam, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālas darbības
1. Dažādas kontroles metodes un paņēmieni, piemēram, inspicēšana, pārbaudīšana, skrīnings, mērķorientēts skrīnings, paraugu ņemšana un laboratoriskā analīze, diagnostika un testēšana
2. Kontroles procedūras
3. Šīs regulas 1. panta 2. punktā minētie noteikumi
4. Novērtēšana attiecībā uz neatbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem
5. Apdraudējumi dzīvnieku un preču audzēšanā un ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā
5.a Antimikrobās rezistences radītie riski cilvēku un dzīvnieku veselībai [Gr. 309]
6. Dažādie audzēšanas, ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmi un iespējamie riski cilvēku veselībai un – attiecīgā gadījumā – dzīvnieku un augu veselībai, dzīvnieku labturībai,un videi un augu reproduktīvā materiāla identitātei un kvalitātei [Gr. 310]
7. Izvērtēšana attiecībā uz HACCP procedūru un labas lauksaimniecības prakses piemērošanu
8. Pārvaldības sistēmas, piemēram, kvalitātes nodrošināšanas programmas, ko pārvalda operatori, un to novērtēšana, ciktāl tās ir būtiskas attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredzētajām prasībām
9. Oficiālās sertificēšanas sistēmas
10. Ārkārtas situāciju pasākumi, arī attiecībā uz saziņu starp dalībvalstīm un Komisiju
11. Tiesvedība un no oficiālajām kontrolēm izrietošās sekas
12. Kā pārbaudīt rakstiskus dokumentālus materiālus un citus pierakstus (arī tādus, kas saistīti ar starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu, akreditāciju, un riska novērtēšanu), kuriem, iespējams, ir būtiska nozīme, novērtējot atbilstību 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem; tas var aptvert arī finansiālus un komerciālus aspektus
13. Kontroles procedūras un prasības dzīvnieku un preču ievešanai Savienībā no trešām valstīm
14. Jebkāda cita joma, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles tiek veiktas saskaņā ar šo regulu
II nodaļa. Tematiskās jomas, kas attiecas uz kontroles procedūrām
1. Kompetento iestāžu organizatoriskā struktūra un attiecības starp centrālajām kompetentajām iestādēm un iestādēm, kam tās uzticējušas oficiālās kontroles vai uzdevušas veikt citas oficiālas darbības
2. Attiecības starp kompetentajām iestādēm un deleģētajām institūcijām vai fiziskām personām, kam tās deleģējušas ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām saistītus uzdevumus
3. Paziņojums par sasniedzamajiem mērķiem
4. Personāla uzdevumi, pienākumi un atbildība
5. Paraugu ņemšanas procedūras, kontroles metodes un paņēmieni, arī laboratoriskā analīze, testēšana un diagnostika, rezultātu interpretācija un izrietošie lēmumi
6. Skrīninga un mērķorientēta skrīninga programmas
7. Savstarpēja palīdzība, ja oficiālajās kontrolēs vajadzīga vairāk nekā vienas dalībvalsts rīcība
8. Turpmākā rīcība pēc oficiālajām kontrolēm
9. Sadarbība ar citiem dienestiem un nodaļām, kam var būt attiecīgi pienākumi, vai ar operatoriem
10. Paraugu ņemšanas un laboratoriskās analīzes, testēšanas un diagnostikas metožu atbilstības verificēšana
11. Jebkādas citas darbības vai informācija, kas vajadzīgas rezultatīvai oficiālo kontroļu norisei
II a PIELIKUMS
VETERINĀRĀRSTA PALĪGI
1. Kompetentā iestāde var iecelt par veterinārārsta palīgiem vienīgi personas, kas ir apmācītas un nokārtojušas pārbaudi saskaņā ar turpmāk norādītajām prasībām.
2. Kompetentajai iestādei jāveic pasākumi šādu pārbaužu organizēšanai. Kandidātiem, lai tie būtu tiesīgi kārtot šīs pārbaudes, jāpierāda, ka viņi apguvuši:
a) vismaz 500 stundu ilgu teorētisko kursu un vismaz 400 stundu ilgu praktisko nodarbību kursu, kas attiecas uz 5. punktā norādītajām jomām; un
b) papildu kursu, kas ir nepieciešams veterinārārsta palīgu kompetentai pienākumu pildīšanai.
3. Praktiskajām nodarbībām, kas minētas 2. punkta a) apakšpunktā, jānotiek kautuvēs un gaļas sadalīšanas uzņēmumos valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, kā arī saimniecībās un citos attiecīgos uzņēmumos.
4. Apmācībai un pārbaudēm jāattiecas galvenokārt uz sarkano gaļu vai mājputnu gaļu. Tomēr personām, kas tiek apmācītas attiecībā uz vienu no abām šīm kategorijām un ir nokārtojušas pārbaudi, vajadzīga vienīgi saīsināta apmācība, lai nokārtotu pārbaudi par otru kategoriju. Apmācībai un pārbaudei jāattiecas uz medību dzīvniekiem, saimniecībā audzētiem medību dzīvniekiem un attiecīgā gadījumā zaķveidīgo kārtu.
5. Veterinārārsta palīgu apmācībai jāattiecas uz šādiem jautājumiem un pārbaudēm jāapliecina zināšanas par tiem:
a) attiecībā uz saimniecībām:
i) teorētiskajā daļā:
– lauksaimniecības sektora organizācijas, ražošanas paņēmienu, starptautiskās tirdzniecības utt. pārzināšana,
– labas lopkopības prakse,
– pamatzināšanas par slimībām, jo īpaši zoonozēm – vīrusiem, baktērijām, parazītiem utt.,
– slimību uzraudzība, zāļu un vakcīnu izmantošana, atliekvielu noteikšana,
– higiēna un veterinārā ekspertīze,
– dzīvnieku labturība saimniecībā un transportēšanas laikā,
– vides prasības – ēkās, saimniecībās un vispār,
– attiecīgie tiesību akti, noteikumi un administratīvie akti,
– patērētāju intereses un kvalitātes kontrole;
ii) praktiskajā daļā:
– dažāda veida saimniecību apmeklēšana un dažādu audzēšanas paņēmienu izmantošana,
– ražošanas uzņēmumu apmeklēšana,
– dzīvnieku iekraušanas un izkraušanas novērošana,
– laboratorijas darbi,
– veterinārās kontroles,
– dokumentācija;
b) attiecībā uz kautuvēm un gaļas sadalīšanas uzņēmumiem:
i) teorētiskajā daļā:
– gaļas nozares organizācijas, ražošanas paņēmienu, starptautiskās tirdzniecības, kā arī kaušanas un izciršanas tehnoloģiju pārzināšana,
– pamatzināšanas higiēnā un labā higiēnas praksē, jo īpaši ražošanas higiēnā, kaušanas, izciršanas un uzglabāšanas higiēnā, kā arī darba higiēnā,
– HACCP un to procedūru revīzija, kuru pamatā ir HACCP,
– dzīvnieku labturība, izkraujot tos pēc transportēšanas, un kautuvē,
– pamatzināšanas nokautu dzīvnieku anatomijā un fizioloģijā,
– pamatzināšanas nokauto dzīvnieku patoloģijā,
– pamatzināšanas nokauto dzīvnieku patoloģiskajā anatomijā,
– attiecīgas zināšanas par TSE un citām nozīmīgām zoonozēm un zoonožu izraisītājiem,
– zināšanas par kaušanas, kā arī svaigas gaļas inspicēšanas, sagatavošanas, iesaiņošanas un pārvadāšanas paņēmieniem un procedūrām,
– pamatzināšanas mikrobioloģijā,
– pirmskaušanas apskate,
– trihinelozes pārbaude,
– pēckaušanas veterinārā ekspertīze,
– administratīvie uzdevumi,
– zināšanas par attiecīgajiem tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvajiem aktiem,
– paraugu ņemšanas procedūra,
– krāpšanas aspekti;
ii) praktiskajā daļā:
– dzīvnieku identifikācija,
– vecuma pārbaudes,
– nokauto dzīvnieku inspicēšana un novērtēšana,
– pēckaušanas veterinārā ekspertīze kautuvē,
– trihinelozes pārbaude,
– dzīvnieku sugu noteikšana, pārbaudot tipiskās dzīvnieku daļas,
– nokautu dzīvnieku tādu daļu identificēšana un atzinumu sniegšana par tām, kurās notikušas izmaiņas,
– higiēnas kontrole, ieskaitot labas higiēnas prakses un tādu procedūru revīzija, kuru pamatā ir HACCP,
– pirmskaušanas apskates rezultātu reģistrēšana,
– paraugu ņemšana,
– gaļas izsekojamība,
– dokumentācija.
6. Veterinārārsta palīgiem ir jāatjaunina zināšanas un jābūt informētiem par jaunāko notikumu gaitu, regulāri turpinot izglītoties un lasot profesionālo literatūru. Veterinārārsta palīgam, kad vien iespējams, jāiesaistās ikgadējās izglītības turpināšanas darbībās.
7. Personām, kas jau ieceltas par veterinārārsta palīgiem, ir jābūt atbilstošām zināšanām par 5. punktā minētajiem jautājumiem. Vajadzības gadījumā viņiem jāiegūst šīs zināšanas, turpinot izglītoties. Kompetentajai iestādei šajā jomā jāpieņem atbilstoši noteikumi.
8. Tomēr, ja veterinārārsta palīgi tikai ņem paraugus un veic analīzes saistībā ar trihinelozes pārbaudēm, kompetentajai iestādei jānodrošina, ka tie saņem tikai šādiem uzdevumiem atbilstošu apmācību. [Gr. 311]
III PIELIKUMS
ANALĪZES METOŽU RAKSTUROJUMS
1. Analīzes metodes un mērījumu rezultātus būtu jāraksturo ar šādiem kritērijiem:
a) pareizība (patiesums un precizitāte);
b) piemērojamība (matriču un koncentrācijas diapazons);
c) noteikšanas robeža;
d) kvantitatīvās noteikšanas robeža;
e) precizitāte;
f) atkārtojamība;
g) reproducējamība;
h) atgūstamība;
i) selektivitāte;
j) jutīgums;
k) linearitāte;
l) mērījumu nenoteiktība;
m) citi kritēriji, ko var izraudzīties pēc vajadzības.
2. Precizitātes vērtības, kas minētas 1. punkta e) apakšpunktā, iegūst vai nu starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā, kas veikta saskaņā ar starptautiski atzītu starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas protokolu (piemēram, ISO 5725 “Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums)”, vai, ja ir noteikti analītisko metožu veiktspējas kritēriji, nosaka, pamatojoties uz kritēriju atbilstības testiem. Atkārtojamības un reproducējamības vērtības izsaka starptautiski atzītā formā (piemēram, 95 % ticamības intervāli, kas noteikti ISO 5725 “Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums)”). Starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas rezultāti tiek publicēti vai ir brīvi pieejami.
3. Būtu jādod priekšroka analīzes metodēm, kas ir vienādi piemērojamas dažādām preču grupām, nevis metodēm, kas attiecināmas tikai uz atsevišķām precēm.
4. Ja analīzes metodes var validēt tikai vienā laboratorijā, tās būtu jāvalidē saskaņā ar starptautiski atzītiem zinātniskiem protokoliem vai vadlīnijām vai, ja ir noteikti analītisko metožu veiktspējas kritēriji, jānosaka, pamatojoties uz kritēriju atbilstības testiem.
5. Analīzes metodes, kas pieņemtas atbilstoši šai regulai, būtu jārediģē analīzes metožu standarta formā, ko ieteikusi ISO.
IV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA, KAS MINĒTA 142. PANTA 3. PUNKTĀ
Regulas, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, numurs.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).
Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regulai) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).
Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).
Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).
Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).
Padomes 1989. gada 21. novembra Direktīva 89/608/EEK par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 21.12.1989., 34. lpp.).
Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīva 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.).
Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.).
Padomes 1992. gada 13. jūlija Lēmums 92/438/EEK par veterinārās robežkontroles procedūru datorizāciju (Shift projekts), par Direktīvas 90/675/EEK, 91/496/EEK, 91/628/EEK grozīšanu un Lēmuma 88/192/EEK atcelšanu (OV L 243, 25.8.1992., 27. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).
Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīva 2007/43/EK ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai (OV L 182, 12.7.2007., 19. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).
Regulas, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kas attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, numurs, datums, nosaukums un zemsvītras piezīmē atsauce uz OV.
+ Regulas, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kas attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, numurs.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Eiropas un Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 2075/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 576/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).
Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
Komisijas 2011. gada 10. janvāra Regula (ES) Nr. 16/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus ātrās reaģēšanas sistēmai pārtikas un barības jomā (RASFF) (OV L 6, 11.1.2011., 7. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.02.2008., 16. lpp.).
Regulas, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, numurs.
Regulas, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, numurs.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvnieku veselību (COM(2013)0260 – C7-0124/2013 – 2013/0136(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0260),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 43. panta 2. punktu, 114. panta 3. punktu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0124/2013),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0129/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par dzīvnieku veselībuto dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli, kuras ir pārnēsājamas starp dzīvniekiem vai uz cilvēkiem [Gr. 1]
(1) Pārnēsājamas dzīvnieku slimības un šo slimību kontrolei nepieciešamie pasākumi var radīt postošas sekas atsevišķiem dzīvniekiem, dzīvnieku populācijām, dzīvnieku turētājiem un ekonomikai, kā arī būtiski ietekmēt sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu. [Gr. 2]
(2) Kā liecina nesena pieredze, pārnēsājamas dzīvnieku slimības var būtiski ietekmēt arī sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu, piemēram, tas attiecas uz putnu gripugripas un salmonellusalmonellas gadījumā. [Gr. 3]
(3) Turkāt nelabvēlīgas mijiedarbības ietekme ir vērojama bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu un citos vides aspektos. Klimata pārmaiņas var ietekmēt jaunu slimību rašanos, jau pastāvošu slimību izplatīšanos un slimības ierosinātāju un vektoru ģeogrāfisko sadalījumu, un tas attiecas arī uz slimībām, kas skar savvaļas dzīvās būtnes.
(3a) Pienācīga dzīvnieku infekcijas slimību — tostarp zoonožu — kontrole ir priekšnoteikums funkcionējošam vienotajam tirgum tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un pārtiku. [Gr. 4]
(4) Lai Savienībā nodrošinātu augstus dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības standartus, lauksaimniecības un akvakultūras nozaru racionālu attīstību un lai kāpinātu ražīgumu, dzīvnieku veselības noteikumi būtu jāparedz Savienības līmenī. Šie noteikumi ir vajadzīgi arī kā atbalsts, pabeidzot iekšējā tirgus veidošanu un novēršot infekcijas slimību izplatīšanos.
(4a) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. pantā ir atzīts, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes. Savienības tiesību aktos par dzīvnieku labturību tiek prasīts, lai dzīvnieku īpašnieki, dzīvnieku turētāji un kompetentās iestādes ievērotu dzīvnieku labturības prasības, garantētu humānu attieksmi pret dzīvniekiem un novērstu tiem nevajadzīgas sāpes un ciešanas. Šādu noteikumu pamatā ir zinātniski pierādījumi, un tie var uzlabot dzīvnieku veselību. [Gr. 5]
(5) Līdzšinējie Savienības dzīvnieku veselības tiesību akti ir vesela virkne saistītu un savstarpēji radniecīgu pamataktu, ar kuriem ir paredzēti dzīvnieku veselības noteikumi, kas attiecas uz tirdzniecību Savienības iekšienē, dzīvnieku un produktu ievešanu Savienībā, slimību izskaušanu, veterinārajām kontrolēm, slimību paziņošanu un finansiālo atbalstu attiecībā uz dažādām dzīvnieku sugām, taču ar tiem nav nodrošināts vispārējs tiesiskais regulējums, kas noteiktu visā nozarē saskaņotus principus.
(5a) Lai padarītu Savienības tiesību aktu dzīvnieku veselības jomā noteikumus pēc iespējas skaidrākus un tādā veidā nodrošinātu to pilnīgu un pareizu piemērošanu, ir jānosaka kritēriji un principi saskaņā ar šo regulu pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu koordinēšanai. [Gr. 6]
(6) Savienības Dzīvnieku veselības stratēģijā (2007–2013) ir postulēts “Profilakse ir labāka nekā ārstēšana”, un Komisija to pieņēma 2007. gada 19. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejai un Reģionu komitejai. Tās mērķis ir pievērstveicināt dzīvnieku veselību, pievēršot lielāku uzmanību profilakses pasākumiem, slimību uzraudzībai, slimību kontrolei un pētniecībai, lai samazinātu saslimstību ar dzīvnieku slimībām un reālās situācijās līdz minimumam samazinātu to uzliesmojumu ietekmi. Stratēģijā ierosināts pieņemt “vienotu un vienkāršotu dzīvnieku veselības jomas tiesisko regulējumu”, tiecoties uz konverģenci ar starptautiskajiem standartiem un tai pattajā pašā laikā nodrošinot, ka stingri ievēro augstus standartusir stingri ievēroti augsti standarti dzīvnieku veselības jomā. [Gr. 7]
(7) Šīs regulas mērķis ir īstenot minētajā Dzīvnieku veselības stratēģijā uzņemtās saistības un izklāstīto redzējumu, arī principu “viena veselība” un ar vienotu, vienkāršotu un elastīgu dzīvnieku veselības jomas normatīvo bāzi Savienībai nostiprināt vienotas dzīvnieku veselības politikas tiesisko regulējumu.
(7a) Komisijas paziņojumā par jauno dzīvnieku veselības stratēģiju Eiropas Savienībā ir uzsvērts, ka jāievēro vienota pieeja profilakses un biodrošības pasākumiem, jo lipīgo slimību ierosinātāji var viegli izplatīties no vienas saimniecības uz citu. [Gr. 8]
(8) Dzīvnieki ir pakļauti daudzveidīgām infekcijas slimībām un slimībām, kas nav infekcijas slimības. Daudzas slimības ir ārstējamas, ietekmē tikai atsevišķo attiecīgo dzīvnieku vai arī neizplatās uz citiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. Savukārt pārnēsājamas slimības, to ietekmei izpaužoties populācijas līmenī, var plašāk skart dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību. Šajā regulā paredzētajiem dzīvnieku veselības noteikumiem būtu jāattiecas tikai uz pēdējām slimībām.
(9) Paredzot šos noteikumus par dzīvnieku veselības noteikumusveselību, ir būtiski paredzēt, ņemotņemt vērā saikni starp dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību, vidi, pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu, nodrošinātību ar pārtiku un ekonomikas, sociālās jomasekonomiskos, sociālos un kultūras griezumuaspektus un jo īpaši dzīvnieku labturību, jo dzīvnieku labturība un dzīvnieku veselība ir savstarpēji atkarīgas. [Gr. 9]
(10) Padomes Lēmums 94/800/EK (4), toreizējās Eiropas Kopienas vārdā attiecībā uz tās kompetencē esošo daļu apstiprināja Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kā arī nolīgumus, kas izklāstīti minētā līguma 1., 2. un 3. pielikumā – to vidū ir Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SPS līgums). SPS līgums, liedzot pret PTO dalībvalstīm vērst patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju, reglamentē, kā izmanto cilvēku, dzīvnieku vai augu izdzīvošanai vai veselībai nepieciešamos pasākumus. Ja pastāv starptautiski standarti, tos nepieciešams izmantot par pamatu. Tomēr dalībvalstīm ir tiesības noteikt pašām savus attiecīgus standartus, ja vien šādi standarti ir zinātniski pamatoti.
(11) Dzīvnieku veselības griezumā SPS līgumā attiecībā uz starptautiskajai tirdzniecībai paredzētajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem ir minēti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) standarti. Lai mazinātu tirdzniecības traucējumu risku, ES pasākumiem attiecībā uz dzīvnieku veselību būtu jātiecas attiecīgā līmenī tuvināties OIE standartiem.
(12) Īpašos apstākļos, kad pastāv būtisks risks dzīvnieku veselībai vai sabiedrības veselībai, taču pārliecinošs zinātnisks viedoklis nav sniegts, SPS līguma 5. panta 7. punkts, kas Savienības vajadzībām ir interpretēts Komisijas 2000. gada 2. februāra paziņojumā par piesardzības principu, minētā līguma dalībvalstij paver iespēju uz attiecīgas pieejamas informācijas pamata apstiprināt pagaidu pasākumus. Šādos apstākļos PTO dalībvalstīm tiek prasīts iegūt papildinformāciju, kas nepieciešama, lai objektīvāk izvērtētu risku, un saprātīgā laika periodā pasākumu attiecīgi pārskatīt.
(13) Tāds riska novērtējums, uz kura balstās šajā regulā paredzētie pasākumi, būtu jāpamato ar pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un jāveic neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. Būtu pienācīgi jāņem vērā arī atzinumi, ko sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002(5), 22. panta 1. punktu
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009(6), lai novērstu un iespējami samazinātu riskus, ko sabiedrības veselībai un dzīvnieku veselībai rada konkrēti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti, un jo īpaši lai aizsargātu pārtikas un dzīvnieku barības ķēdes drošumu, attiecībā uz minētajiem produktiem paredz gan sabiedrības veselības, gan dzīvnieku veselības noteikumus. Lai Savienības tiesību aktos novērstu pārklāšanos, šī regula dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem būtu jāpiemēro tikai tādos gadījumos, kur Regulā (EK) Nr. 1069/2009 konkrēti noteikumi nav paredzēti un kur ir iesaistīts dzīvnieku veselībai radītais risks. Piemēram, Regula (EK) Nr. 1069/2009 nereglamentē to, kā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem rīkoties saistībā ar slimību kontroles pasākumiem, tādēļ minētos jautājumus pienācīgi aptver šī regula.
(15) Turklāt konkrēti noteikumi attiecībā uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, arī slimībām, ko iespējams pārnēsāt uz cilvēkiem (“zoonozēm”), jau ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001(7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/99/EK (8), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (9) un konkrēti noteikumi attiecībā uz cilvēku infekcijas slimībām – Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 2119/98/EK (10). Minētajiem aktiem pēc šīs regulas pieņemšanas būtu jāpaliek spēkā. Attiecīgi, lai izvairītos no jebkādas Savienības tiesību aktu pārklāšanās, šī regula zoonozēm būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl konkrēti noteikumi jau nav paredzēti minētajos citos Savienības tiesību aktos.
(16) Savvaļas dzīvnieku populācijās sastopamās slimības var negatīvi ietekmēt lauksaimniecības un akvakultūras nozares, sabiedrības veselību, vidi un bioloģisko daudzveidību. Tādēļ ir lietderīgi, lai šīs regulas darbības jomā minētajos gadījumos ietilptu savvaļas dzīvnieki, gan kā šādu slimību iespējamie upuri, gan kā to vektori.
(17) Dzīvnieku slimības tiek pārnēsātas ne tikai tiešā saskarē starp dzīvniekiem un starp dzīvniekiem un cilvēkiem. Tās plašāk izplatās arī ar ūdens un gaisa sistēmu starpniecību, ar tādiem vektoriem kā kukaiņi vai ar mākslīgajā apsēklošanā, olšūnu donēšanā vai embriju pārstādīšanā izmantoto sēklu, olšūnām un embrijiem. Slimību ierosinātājus var saturēt arī pārtika un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, āda, kažokādas, spalvas, rags un jebkādi citi materiāli, kas atvasināti no kāda dzīvnieka ķermeņa. Turklāt slimības ierosinātājus var izplatīt dažādi citi objekti, piemēram, transportlīdzekļi, aprīkojums, lopbarība un siens un salmi. Tāpēc iedarbīgi ir tādi dzīvnieku veselības noteikumi, kas aptver visus infekcijas ceļus un jebkādu materiālu, kas ar tiem ir saistīts.
(18) Dzīvnieku slimības var nelabvēlīgi ietekmēt dzīvnieku sugu izplatību savvaļā, tādējādi kaitējot bioloģiskajai daudzveidībai. Tāpēc uz mikroorganismiem, kas izraisa dzīvnieku slimības, var attiecināt invazīvo svešzemju sugu definīciju, kas sniegta ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību. Šajā regulā paredzētajos pasākumos arī ir ņemta vērā bioloģiskā daudzveidība, un tādējādi šai regulai būtu jāaptver tādas dzīvnieku sugas un tādi slimību ierosinātāji (arī tie, kas definēti kā invazīvas svešzemju sugas), kuriem ir nozīme šīs regulas aptverto slimību pārnēsāšanā vai kurus tās skar.
(19) Savienības tiesību aktos, kas pieņemti pirms šīs regulas, sauszemes sugām un ūdensdzīvniekiem ir paredzēti atšķirīgi dzīvnieku veselības noteikumi. Padomes Direktīvā 2006/88/EK p(11) ir paredzēti konkrētiīpaši noteikumi par ūdensdzīvniekiem. Tomēr labas dzīvnieku veselības pārvaldības un labas lopkopības galvenie principi lielākoties ir piemērojami abām dzīvnieku sugu grupām. Tāpēc šīs regulas darbības jomai būtu jāaptver gan sauszemes dzīvnieki, gan ūdensdzīvnieki, un attiecīgā gadījumā tajā šie dzīvnieku veselības noteikumi tajā ir saskaņoti. Tomēr dažos aspektos, piemēram,attiecībā uz dažiem aspektiem, jo īpaši novietņu reģistrēšanāreģistrēšanu un apstiprināšanāapstiprināšanu un dzīvnieku izsekojamībāizsekojamību un to pārvietošanāpārvietošanu Savienībā, šī regula turas pie senāk izraudzītās pieejasšajā regulā ir ievērota agrāk pieņemtā pieeja, proti, sauszemes dzīvnieku un ūdensdzīvnieku vide attiecīgi atšķiras un tātad atšķiras arī veselības aizsardzības prasības to veselības saglabāšanai, tāpēc šiem dzīvniekiem paredzēti atšķirīgi dzīvnieku veselības noteikumu kopumi. [Gr. 10]
(20) Savienības tiesību aktos, kas pieņemti pirms šīs regulas, un jo sevišķi Padomes Direktīvā 92/65/EEK(12), arī ir paredzētas dzīvnieku veselības pamatprasības, kas attiecas uz citām dzīvnieku sugām, kuras nav reglamentētas citos Savienības tiesību aktos, piemēram, uz reptiļiem, abiniekiem, jūras zīdītājiem un citiem dzīvniekiem, kas nav ne ūdensdzīvnieki, ne sauszemes dzīvnieki saskaņā ar šīs regulas definīciju. Cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem šādas sugas parasti nerada nozīmīgu veselības apdraudējumu, un tāpēc tām dzīvnieku veselības noteikumus vai nu vispār nepiemēro, vai piemēro tikai nedaudzus. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un izmaksām, šajā regulā būtu jāturas pie senāk izraudzītās pieejas, proti, noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz sīki izstrādātiem dzīvnieku veselības noteikumiem, kas reglamentē šādu dzīvnieku un to produktu pārvietošanu un kas paredzami, ja saistītie riski to prasa.
(21) Lolojumdzīvnieku turēšana, arī dekoratīvu ūdensdzīvnieku turēšana mājsaimniecībās un nekomerciālos dekoratīvos akvārijos gan telpās, gan ārpus tām, kopumā ir mazāks veselības risks nekā dzīvnieku citāda turēšana vai pārvietošana lielākā apjomā, piemēram, tā, kā pieņemts lauksaimniecībā. Tāpēc uz šādiem dzīvniekiem nav lietderīgi attiecināt vispārīgās prasības par reģistrēšanu, lietvedību un pārvietošanu Savienībā, jo tādējādi rastos neattaisnots administratīvs slogs un izmaksas. Tāpēc prasības attiecībā uz reģistrēšanu un lietvedību, nebūtu attiecināmas uz lolojumdzīvnieku turētājiem. Turklāt būtu jāparedz konkrēti noteikumi par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu Savienības iekšienē.
(22) Dažas noteiktas dzīvnieku grupas, kam šajā regulā paredzēti konkrēti dzīvnieku veselības noteikumi, to plašā tvēruma dēļ vajag iekļaut sugu sarakstā pielikumā. Tas attiecas uz nagainu zīdītāju grupu, ko klasificē par nagaiņiem. Minēto sarakstu, turpmāk, iespējams, vajadzēs mainīt tādu iemeslu dēļ kā taksonomiski grozījumi, zinātnes attīstība vai zinātniski pamatoti tehniski atjauninājumi. Līdzīgi sakarā ar norisēm sabiedrībā vai mainītiem lolojumdzīvnieku turēšanas ieradumiem, iespējams, vajadzēs pielāgot lolojumdzīvnieku sugu sarakstu, jo īpaši, ja minētie dzīvnieki pārnēsā slimības. Tāpēc, lai būtu ņemtas vērā šādas maiņas, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz lolojumdzīvnieku un nagaiņu sarakstiem šīs regulas I un II pielikumā.
(23) Profilaksi un kontroli attiecībā uz visām pārnēsājamām dzīvnieku slimībām nav iespējams veikt ar reglamentējošu pasākumu palīdzību un tas arī nebūtu jādara, piemēram, slimība var būt pārāk plaši izplatīta, var trūkt diagnostisku rīku vai arī privātais sektors slimību kontroles pasākumus var veikt neatkarīgi. Pārnēsājamu slimību profilakses un kontroles reglamentējošie pasākumi var izraisīt svarīgas ekonomiskas sekas attiecīgajās nozarēs un traucēt tirdzniecību. Tāpēc ir būtiski veikt tikai samērīgus un nepieciešamus pasākumus, piemēram, ja slimība ir būtisks dzīvnieku veselības vai sabiedrības veselības risks vai rada aizdomas par šādu risku.
(24) Turklāt katrai pārnēsājamai dzīvnieku slimībai būtu jāparedz individuāli pielāgoti profilakses un kontroles pasākumi, lai būtu ņemtsņemtu vērā tās unikālais epidemioloģiskais raksturojumsunikālo epidemioloģisko raksturojumu un tās sekas. Tāpēc katrai slimībai būtu jāpiemēro individuāli profilakses un kontroles noteikumi,un būtu jāpievērš rūpīga uzmanība dažādajiem reģionālajiem apstākļiem. [Gr. 11]
(25) Kas attiecas uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, slimības stāvoklis parasti saistās ar klīniskām vai patoloģiskām infekcijas izpausmēm. Tomēr šajā regulā, kuras mērķis ir kontrolēt, kā izplatās noteiktas pārnēsājamas dzīvnieku slimības, un tās izskaust, slimības definīcijai vajadzētu būt plašākai, lai tā aptvertu citus slimības ierosinātāja pārnēsātājus.
(26) Dažas pārnēsājamas dzīvnieku slimības viegli neizplatās uz citiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem un tādējādi nerada plaša mēroga zaudējumus ekonomikai vai bioloģiskajai daudzveidībai. Tāpēc tās nopietni neapdraud dzīvnieku vai sabiedrības veselību Savienībā, un tādējādi, ja ir vēlēšanās, pret tām var vērsties ar dalībvalsts līmeņa noteikumiem.
(27) Kas attiecas uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, uz kurām Savienības līmenī noteiktus pasākumus neattiecina, bet no kurām dažas privātajam sektoram vietējā līmenī kaut kādā ziņā ir ekonomiski nozīmīgas, ar dalībvalstu kompetento iestāžu palīdzību šo slimību profilakses un kontroles darbības būtu jāveic vietējā līmenī, piemēram, jāapstiprina pašreglamentējoši pasākumi vai jāizstrādā prakses kodeksi.
(28) Pretstatā pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, kas aprakstītas 26. un 27. apsvērumā, ļoti viegli pārnēsājamas dzīvnieku slimības var bez grūtībām izplatīties pāri robežām un, ja tās turklāt ir zoonozes, var arī ietekmēt sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc šai regulai būtu jāaptver ļoti viegli pārnēsājamas dzīvnieku slimības un zoonozes.
(29) Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei “Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence” 5. darbībā ir uzsvērta šīs regulas nozīme profilaksē un attiecīgi gaidāmā mazākā antibiotiku lietošana. Mikroorganismi kļūst arvien rezistentāki pret antimikrobiāliem līdzekļiem, uz kuriem tie agrāk reaģējuši. Šī rezistence sarežģī infekcijas slimību ārstēšanu cilvēkiem un dzīvniekiem. Tādēļ ar mikroorganismiem, kam izstrādājusies rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, būtu jādarbojas tā, it kā šie mikroorganismi būtu pārnēsājamas slimības un tādējādi būtu šīs regulas darbības jomā.
(30) Ar konkrētām slimībām vai sugām saistīti jauni apdraudējumisaistītus jaunus apdraudējumus jo īpaši var izvērsties tāpēc, ka mainās vide, klimatsradīt vides, klimata, lopkopības un lauksaimniecības tradīcijastradīcijuizmaiņas, taču mainās arī sociālā joma.tos var izraisīt arī sociālās izmaiņas un ekonomisko un tirdzniecības attiecību pārmaiņas Savienībā un ārpus tās. Ja slimības, kas patlaban ir sastopamas tikai ģeogrāfiski ierobežotās teritorijās, netiks pilnībā izskaustas, tās varētu izplatīties un radīt ekonomiskus zaudējumus plašākās teritorijās. Turklāt zinātnes progress var pavērtsniegt arī jaunas zināšanas un vairot informētību par jau esošām slimībām. Turklāt mūsdienās svarīgasTajā pašā laikā slimības un sugas, kas ir svarīgas šobrīd, nākotnē var kļūt marginālasmaznozīmīgas. Tāpēc šīs regulas darbības jomai vajadzētu būt plašai un paredzētajos noteikumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš slimībām, kas būtiski ietekmē sabiedrību. Ar Eiropas Komisijas atbalstu OIE ir izstrādājusi slimību prioritizācijas un kategorizācijas sistēmu, nākot klajā ar pētījumu par “Prioritāro dzīvnieku slimību, arī uz cilvēkiem pārnēsājamu slimību, sarakstu izstrādi un kategorizēšanu” un šādai darbībai paredzētu rīku. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš minētā pieeja. [Gr. 12]
(31) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām Savienības līmenī, ir nepieciešams izstrādāt saskaņotu sarakstujāizstrādā saskaņots saraksts ar pārnēsājamām dzīvnieku slimībām (“sarakstā norādītām slimībām”). Īstenošanas, kas būtu tabulas veidā jāiekļauj šīs regulas pielikumā. Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz šāda saraksta noteikšanu būtu jāpiešķir Komisijaigrozīšanu vai papildināšanu. [Gr. 13]
(32) Turpmāk var parādīties no jauna radušās slimības, kas var nopietni apdraudēt sabiedrības veselību vai dzīvnieku veselību un ietekmēt veselību, ekonomiku vai vidi. Pēc tam, kad šādas slimības novērtētas un pieņemti pagaidu ārkārtas pasākumi, attiecīgā gadījumā var būt nepieciešams ātri reaģēt un šādas slimības papildus citām norādīt sarakstā. Tāpēc būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar steidzamības procedūru tādos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad pastāv riski sabiedrības vai dzīvnieku veselībai.
(33) Sarakstā norādīto slimību pārvaldībā būs nepieciešama dažāda pieeja. Attiecībā uz dažām ļoti lipīgām slimībām, kas patlaban Savienībā nav sastopamas, ir nepieciešami stingri pasākumi, lai tās nekavējoties izskaustu, tikko tās parādījušās. Attiecībā uz citām slimībām, kas kādās Savienības teritorijas daļās jau varētu būt sastopamas, ir nepieciešama obligāta vai brīvprātīga izskaušana. Abos gadījumos ir lietderīgi noteikt dzīvnieku un produktu pārvietošanas ierobežojumus, piemēram, aizliegt pārvietošanu uz skartām teritorijām un no tām vai arī pirms nosūtīšanas gluži vienkārši veikt testēšanu. Citos gadījumos varētu būt lietderīgi tikai uzraudzīt slimības gadījumu sadalījumu, neveicot papildu pasākumus. Konkrētāk, tā varētu rīkoties attiecībā uz slimību, kura ir no jauna radusies slimība un par kuru ir ierobežota informācija.
(34) Būtu jānoteic kritēriji, kuri nodrošinātu, ka to, kā pārnēsājamās dzīvnieku slimības norāda sarakstā šīs regulas vajadzībām, nosaka, ņemot vērā visus attiecīgos aspektus, un pēc kuriem noteiktu, kā regulā noteiktos slimību profilakses un kontroles noteikumus piemēro tā, lai nodrošinātu saskanību un konsekvenci. Lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā tehnikas progress, zinātnes sasniegumi un attiecīgo starptautisko standartu maiņas, attiecībā uz minēto kritēriju iespējamu grozīšanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(35) Profilakses un kontroles noteikumi, kas šajā regulā paredzēti konkrētai pārnēsājamai attiecībā uz konkrētu pārnēsājamu dzīvnieku slimībaislimību, būtu jāpiemēro tām dzīvnieku sugām, kas var pārnēsāt attiecīgo slimību, būdamas pret to uzņēmīgas vai funkcionējot parkā tās vektoriem. Lai šīs regulas īstenošanai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ir nepieciešams izveidot saskaņotu sarakstuierosinātāja nēsātājas. Tādēļ ir jāizveido saskaņots saraksts ar sugām, kurām Savienības līmenī būtu jāpiemēro pasākumi attiecībā uz konkrētām sarakstā norādītām slimībām (“sarakstā norādītas sugas”), un tādējādišis saraksts būtu jāpiešķirjāiekļauj tabulā šīs regulas pielikumā. Komisijai īstenošanas būtu jādeleģē pilnvaras noteikt šādu sarakstusaskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz šāda saraksta grozīšanu vai papildināšanu. [Gr. 14]
(36) Pamatojoties uz to, cik nozīmīga ir katrakatras sarakstā norādītā slimība, kādā līmenī vērojamanorādītās slimības nozīmīgumu tās ietekme, kā Savienībā sadalās tās gadījumi, kāda ir tās izplatībasadalījumu, izplatību un saslimstība ar tosadalījumu, izplatību un kādi slimību profilakses un kontroles pasākumi pasākumu pieejamību attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību ir pieejami, ikvienai sarakstā norādītai slimībai būtu saskanīgi un konsekventi jāpiemēro atsevišķa šajā regulā paredzēta konkrētu slimības profilakses un kontroles noteikumu kategorija. [Gr. 15]
(37) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz slimību profilakses un kontroles pasākumiem, kas piemērojami sarakstā norādītām slimībām, Ir nepieciešams paredzētjānosaka, kā arī sarakstā jānorāda tas, kā šajā regulā paredzētie noteikumi ir piemērojami sarakstā norādītām slimībām Savienības līmenī. Tādējādi Šāds saraksts tabulas veidā būtu jāiekļauj šīs regulas pielikumā un pastāvīgi jāatjaunina. Komisijai būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanasjādeleģē pilnvaras paredzēt, kādi noteikumi attiecināmi uz konkrētām sarakstā norādītām slimībāmsaskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz šāda saraksta grozīšanu vai papildināšanu. [Gr. 16]
(38) Ar dzīvniekiem strādājoši operatori, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji vislabāk var novērot un nodrošināt to pārziņā esošo dzīvnieku veselību un produktu veselīgumu un gādāt par šo veselību un veselīgumu, par kuriem viņi ir atbildīgi. Tādēļ viņiem vajadzētu būt primāri atbildīgiem par slimību profilakses un kontroles pasākumiem, ko attiecībā uz slimību izplatībuzplatīšanos veic to dzīvnieku vidū un tajos produktos, kuri ir nosaukto personu pārziņāpar kuriem viņi ir atbildīgi, un individuāli un kolektīvi strādāt, lai uzlabotu praksi dzīvnieku veselības aprūpes jomā. [Gr. 17]
(39) Biodrošība ir viens no operatoriem un citām ar dzīvniekiem strādājošām personām galvenajiem pieejamajiem profilakses rīkiem, ar ko novērš, ka kādā dzīvnieku populācijā vai no tās ieviešas, izvēršas un izplatās pārnēsājamas dzīvnieku slimības. Biodrošības nozīme ir atzīta arī ietekmes novērtējumā, kas attiecas uz ES Dzīvnieku veselības tiesību akta pieņemšanu un tā iespējamo ietekmi. Lai nodrošinātu, ka operatori, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji izmanto pietiekami elastīgus biodrošības pasākumus, ka šie pasākumi ir pielāgoti tā, lai atbilstu attiecīgajam ražošanas veidam un dzīvnieku sugām vai kategorijām, un ka tajos ir ņemti vērā vietējie apstākļi un tehniskas norises, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz biodrošības papildprasībām un sīkāk izstrādātām prasībām pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(40) Biocīdiem, piemēram, veterinārai higiēnai vai pārtikai un dzīvnieku barībai atvēlētām teritorijām paredzētiem dezinficējošiem līdzekļiem, insekticīdiem, repelentiem vai rodenticīdiem, ir svarīga nozīme biodrošības stratēģijās gan saimniecību līmenī, gan dzīvnieku pārvadāšanas laikā. Tādēļ būtu jāuzskata, ka tie attiecas uz biodrošību.
(41) Zināšanas par dzīvnieku veselību, tostarp par slimību simptomiem, slimību sekām un iespējamiem profilakses līdzekļiem, arī parto skaitā biodrošību, ārstēšanu un kontroli, ir rezultatīvaspriekšnosacījums efektīvai dzīvnieku veselības pārvaldības priekšnosacījumipārvaldībai un ir būtiski nepieciešami, nodrošinotnepieciešamas, lai nodrošinātu dzīvnieku slimību agrīnu konstatēšanu. Tāpēc operatoriem un citiem dzīvnieku speciālistiem būtu jāapgūst attiecīgas zināšanas. Šādas zināšanas var apgūt ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, formālā izglītībā, taču arī ar nozarē pastāvošo lauksaimniecības konsultatīvo dienestu sistēmas starpniecību vai neformālā apmācībā, kurā vērtīgu ieguldījumu var dot dalībvalsts un Eiropas līmeņa lauksaimnieku organizācijas un citas organizācijas. Šajā regulā būtu jāatzīst arī šādi alternatīvi zināšanu apguves veidi būtu jāatzīst arī šajā regulā. To pašu var attiecināt arī uz lolojumdzīvnieku turētājiem, vienlaikus paturot prātā viņu atšķirīgo situāciju un atbildības līmeni. [Gr. 18]
(42) Veterinārārstiem un ūdensdzīvnieku veselības speciālistiem ir izšķirīga nozīme visos dzīvnieku veselības pārvaldības aspektos, un šajā regulā būtu jāparedz vispārīgi noteikumi par to uzdevumiem un pienākumiem.
(43) Veterinārārstu izglītība un profesionālā kvalifikācija nodrošina, ka tie ir apguvuši zināšanas, prasmes, iemaņas un kompetences, kas cita starpā nepieciešamas slimību diagnosticēšanai un dzīvnieku ārstēšanai. Turklāt dažās dalībvalstīs vēsturisku iemeslu dēļ vai arī tādēļ, ka trūkst ūdensdzīvnieku slimībās specializējušos veterinārārstu, pastāv īpaša profesija “ūdensdzīvnieku veselības speciālists”. Šie speciālisti parasti nav veterinārārsti, taču praktizē ūdensdzīvnieku ārstēšanu. Tāpēc šai regulai būtu jāievēro to dalībvalstu lēmums, kas atzīst šo profesiju. Šādos gadījumos konkrētajā darba jomā uz ūdensdzīvnieku veselības speciālistiem būtu jāattiecina tādi paši pienākumi un saistības kā uz veterinārārstiem. Šāda pieeja saskan ar OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu.
(44) Lai nodrošinātu, ka veterinārārsti un ūdendzīvnieku veselības speciālisti, kas veic darbības, kuras ir šīs regulas darbības jomā, ir pietiekami kvalificēti un pienācīgi apmācīti, attiecībā uz šo personu kvalifikāciju un apmācību būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(45) Profilaksē un kontrolē, kas attiecas uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, galveno dalībnieku vidū ir dalībvalstis, konkrētāk, to kompetentās iestādes, kuras atbildīgas par dzīvnieku veselību. Kompetentajai iestādei dzīvnieku veselības jomā ir svarīga nozīme attiecībā uz uzraudzību, izskaušanu, slimību kontroles pasākumiem, ārkārtas situāciju plānu izstrādi, un attiecībā uz to, kā ar veterināro sertifikātu izsniegšanas starpniecību sekmē dzīvnieku pārvietošanu un starptautisko tirdzniecību. Dalībvalstis šajā regulā paredzētos pienākumus varēs veikt tikai tad, ja tām visā teritorijā būs pieejami pietiekami finanšu, infrastruktūras un personāla resursi, arī laboratoriju kapacitāte un speciālās zināšanas zinātnē un citās attiecīgās jomās.
(46) Ierobežoto resursu dēļ kompetentā iestāde nevar vienmēr veiktizpildītvisas darbības, ko tai prasīts veikt saskaņā ar šo regulu. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt juridisku pamatu, uz kādalai šo darbību veikšanu deleģētdeleģētu veterinārārstiem. Gādājot par nepieciešamajiem nosacījumiem tam, kāun citiem kvalificētiem speciālistiem. Šā paša iemesla dēļ ir sevišķi svarīgi, lai šie veterinārārsti un speciālisti nebūtu iesaistīti interešu konfliktā.Lai nodrošinātu nepieciešamos nosacījumus slimību profilakses un kontroles pasākumu vispārējai piemērošanai visā Savienībā vispārīgi piemēro slimību profilakses un kontroles pasākumusKomisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, attiecībā uz to, kā minēto darbību veikšanu deleģē izpildes deleģēšanu veterinārārstiem, un uz to, kāda apmācība tiem atbilstīga, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantuviņu atbilstīgu apmācību. [Gr. 19]
(47) Dzīvnieku veselības optimālu pārvaldību iespējams panākt tikai sadarbībā ar dzīvnieku turētājiem, operatoriem veterinārārstiem, dzīvnieku veselības aprūpes speciālistiem,, citām ieinteresētajām personām un tirdzniecības partneriem. Lai nodrošinātu to atbalstu, lemšanas procedūras un šajā regulā paredzēto pasākumu veikšanu ir nepieciešams organizēt skaidri un pārredzami. Tāpēc kompetentajai iestādei būtu attiecīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka sabiedrība pastāvīgi ir informētapastāvīgu sabiedrības informētību, jo īpaši tad, ja ir saprātīgsvērā ņemams pamats aizdomām, ka dzīvnieki vai produkti var būt risksradīt risku dzīvnieku vai sabiedrības veselībai pārtikas nekaitīgumam vai videi, un ja lieta skartiek skartas sabiedrības intereses. [Gr. 20]
(48) Lai novērstu, ka slimības ierosinātāji izkļūst no laboratorijām, institūtiem un citām telpām, kurās notiek darbs ar slimību ierosinātājiem, ir ļoti svarīgi, lai tajās tiktu veikti atbilstīgi biodrošības, biodrošuma un bionorobežošanas pasākumi. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz drošuma pasākumi, kas jāievēro šādu slimības ierosinātāju, vakcīnu un citu bioloģiskas cilmes produktu apstrādāšanā vai pārvietošanā. Šim pienākumam būtu jāattiecas arī uz jebkuru juridisku vai fizisku personu, kas ir iesaistīta šādā darbībā. Lai nodrošinātu, ka darbībās ar ļoti lipīgiem bioloģiskiem aģentiem, vakcīnām un citiem bioloģiskas cilmes produktiem ievēro drošuma standartus, attiecībā uz drošuma pasākumiem šādās laboratorijās, institūtos un kompleksos un uz šo slimību ierosinātāju pārvietošanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(49) Iedarbīgā slimību kontrolē liela nozīme ir agrīnai konstatēšanai un skaidrai slimību paziņošanas un ziņošanas ķēdei. Lai panāktu iedarbīgu un ātru reaģēšanu, jebkādas aizdomas vai apstiprinājums par noteiktas sarakstā norādītas slimības uzliesmojumu būtu nekavējoties jāpaziņo kompetentajai iestādei. Šādiemveterinārstiem vai ūdensdzīvnieku veselības speciālistiem. Vienlaikus jānodrošina profesionāla pieeja paziņošanai un ziņošanai, lai neizraisītu lieku trauksmi saistībā ar veselību.Tādēļ šiem paziņošanas pienākumiem būtu jāattiecas uz jebkuru fizisku un juridisku personu, lai būtu nodrošināts, ka neviens slimības uzliesmojums nepaliek nepamanītsvisiem operatoriem, dzīvnieku speciālistiem un lolojumdzīvnieku turētājiem. [Gr. 21]
(50) Veterinārārsti ir nozīmīgi dalībnieki slimību izpētē un veido būtisku saikni starp operatoriem un kompetento iestādi. Tāpēc anomālas mirstības un citu nopietnu ar slimībām saistītu problēmu gadījumā vai tad, ja bez noskaidrota cēloņa būtiski krītas ražīgums, operatoram par to būtu jāziņo veterinārārstiem.
(51) Lai nodrošinātu šādu rezultatīvu un efektīvu paziņošanu un lai noskaidrotu dažādus ar anomālu mirstību un citām nopietnām slimību pazīmēm saistītos apstākļus, attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem noteic, kad iestājušies apstākļi, kuros vajadzīga paziņošana, un, attiecīgā gadījumā, attiecībā uz tālākas izmeklēšanas noteikumiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(52) Attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām ir būtiski svarīgi, lai par slimībām tiktu nekavējoties paziņots Komisijai un citām dalībvalstīm. Šāds Savienības paziņojums dos iespēju kaimiņvalstīm vai citām skartām dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā veikt piesardzības pasākumus. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šāda Savienības paziņojuma īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras.
(53) No otras puses, attiecībā uz dažām slimībām tūlītēja paziņošana un rīcība nav nepieciešama. Šādos gadījumos, lai kontrolētu slimības situāciju un attiecīgā gadījumā veiktu slimību profilakses un kontroles pasākumus, būtiski nozīmīgi ir vākt un ziņot ar šo slimību sastopamību saistīto informāciju. Minētā ziņošanas prasība var attiekties arī uz slimībām, par kurām jāveic Savienības paziņošana, bet par kurām ir nepieciešama papildu informācija, lai varētu veikt iedarbīgus slimības profilakses un kontroles pasākumus. Lai nodrošinātu, ka vajadzīgajā termiņā savāc pareizu informāciju un datus, kas nepieciešami katras konkrētās slimības izplatības novēršanai vai kontrolēšanai, attiecībā uz jautājumiem, kas jāpaziņo, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(54) Svarīgs slimību paziņošanas un ziņošanas nolūks ir uzticamu, pārredzamu un pieejamu epidemioloģisku datu ģenerēšana. Savienības līmenī būtu jāizveido datorizēta informācijas sistēma, kurā produktīvi vāktu un pārvaldītu uzraudzības datus, kas attiecas uz sarakstā norādītajām slimībām un attiecīgā gadījumā uz slimībām, kuras radušās no jauna, vai patogēniem, kuri ir rezistenti pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Slimību paziņošanu un ziņošanu Savienībā un starptautiskā līmenī saplūdinot vienā procesā (OIEWAHIS/WAHID datubāze), sistēmai būtu jāveicina datu optimāla pieejamība, jāatvieglo apmaiņa ar tiem un jāmazina administratīvais slogs dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Būtu jānodrošina arī saskanība ar informācijas apmaiņu saskaņā ar Direktīvu 2003/99/EK.
(55) Lai slimību paziņošanas un ziņošanas noteikumu īstenošanai Savienībā nodrošinātu vienādus nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, kas attiektos uz tādu slimību saraksta noteikšanu, kuras reglamentē šajā regulā paredzētie Savienības noteikumi par paziņošanu un ziņošanu, un uz slimību paziņošanai un ziņošanai nepieciešamo procedūru, formu, datu un informācijas apmaiņas iedibināšanu.
(56) Uzraudzība ir svarīgs slimību kontroles politikas elements. Ar to būtu jānodrošina, ka pārnēsājamas dzīvnieku slimības agrīni konstatē un efektīvi paziņo, tādējādi nodrošinot, ka nozare un kompetentā iestāde, ja tas praktiski iespējams, var laikus īstenot slimības profilakses un kontroles pasākumus un slimības izskaušanu. Turklāt uzraudzībai vajadzētu informēt par dzīvnieku veselības statusu katrā dalībvalstī un Savienībā, tādējādi pamatojot slimībbrīvumu un atvieglojot tirdzniecību ar trešām valstīm.
(57) Operatori savus dzīvniekus novēro regulāri un vislabāk spēj konstatēt anomālu mirstību vai citus nopietnus slimību simptomus. Tādējādi jebkāda uzraudzība balstās uz operatoriem, un tiem ir būtiska nozīme kompetentās iestādes veiktajā uzraudzībā. Šās regulas kontekstā un attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem būtu jāatzīst arī mednieku noderīgums slimību uzraudzīšanā, pateicoties viņu pieredzei un zināšanām par slimībām, kas skar savvaļas dzīvniekus.Tāpat operatoriem savvaļas dzīvnieku uzraudzības darbā var palīdzēt mednieku apvienības un medību tiesību turētāji. [Gr. 22]
(58) Lai nodrošinātu ciešu sadarbību un informācijas apmaiņu operatoru un veterinārārstu vai ūdensdzīvnieku veselības speciālistu vidū un lai papildinātu uzraudzību, ko veic operatori, novietnēm atbilstoši ražošanas veidam un citiem būtiskiem faktoriem būtu jāpiemēro dzīvniekveselības apmeklējumi. Lai ar dažāda veida novietnēm saistītajiem riskiem nodrošinātu samērīgu uzraudzību, par to, kādi novietnēs ir dzīvniekveselības apmeklējumu kritēriji un apmeklējumu saturs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(59) Ir būtiski nozīmīgi, lai kompetentajai iestādei būtu sistēma, kas paredzēta sarakstā norādītajām slimībām piemērotajai uzraudzībai. Gadījumos, kur būtu jāvērtē veselības risks, ko var radīt no jauna radusies slimība, un šādai novērtēšanai jāsavāc epidemioloģiskie dati, šādi būtu jārīkojas arī attiecībā uz slimībām, kas radušās no jauna. Gādājot, lai resursi tiktu izmantoti optimāli, informācija būtu jāvāc, ar to būtu jāapmainās un tā jāizmanto iespējami produktīvi un efektīvi.
(60) Uzraudzības metodika, biežums un intensitāte būtu jāpielāgo katrai konkrētajai slimībai un tajā būtu jāņem vērā konkrētais uzraudzības mērķis, dzīvnieku veselības statuss attiecīgajā reģionā un jebkāda operatoru veikta papildu uzraudzība.
(61) Dažos gadījumos atkarībā no slimības epidemioloģiskā profila un attiecīgajiem riska faktoriem var būt nepieciešams ieviest strukturētu uzraudzības programmu. Minētajā gadījumā dalībvalstīm ir lietderīgi izstrādāt epidemioloģiski pamatotas uzraudzības programmas. Attiecībā uz uzraudzības plānojumu, uz kritērijiem, pēc kuriem oficiāli apstiprina uzliesmojumus, attiecībā uz to, kā definē minēto slimību gadījumus, un attiecībā uz prasībām, kas skar uzraudzības programmu saturu, tajās iekļaujamo informāciju un programmu piemērošanas periodu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(62) Lai veicinātu koordināciju dalībvalstu vidū un nodrošinātu, ka minētās uzraudzības programmas atbilst Savienības mērķiem, programmas būtu jāiesniedz Komisijai un dalībvalstīm, lai tās informētu. Turklāt dalībvalstij, kas īsteno uzraudzības programmu, būtu Komisijai jāiesniedz arī regulāri ziņojumi par minētās uzraudzības programmas rezultātiem. Lai uzraudzības programmu īstenošanai nodrošinātu vienādus nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras izveidot to slimību sarakstu, uz kurām attiecas uzraudzības programmas, un iedibināt saskaņotas procedūras, formātus, datu un informācijas apmaiņu.
(63) Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras nav brīvas no sarakstā norādītām slimībām, uz ko attiecas šajā regulā paredzētie izskaušanas pasākumi, vai par kurām nav zināms, ka tās būtu no šīm slimībām brīvas, būtu jāizvirza prasība izveidot obligātas izskaušanas programmas šo slimību izskaušanai, ja izskaušana Savienībā ir obligāta, vai jāpaver iespēja izveidot brīvprātīgas izskaušanas programmas šo slimību izskaušanai, ja šāda izskaušana Savienībā ir paredzēta, bet nav obligāta. Lai visā Savienības teritorijā nodrošinātu vienādus nosacījumus vispārīgai piemērošanai, šādām obligātām vai brīvprātīgām izskaušanas programmām ir jāparedz saskaņotas prasības. Lai nodrošinātu rezultatīvu slimību izskaušanu, attiecībā uz slimības kontroles stratēģiju mērķiem, obligātajās vai brīvprātīgajās izskaušanas programmās paredzētajiem slimību kontroles pasākumiem un šādu programmu prasībām būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. [Gr. 23]
(63a) No otras puses, dažas slimības ir nozīmīgas Savienības mērogā, taču nav nepieciešams dalībvalstīm prasīt to izskaušanu. Dalībvalstīm ir iespēja īstenot šādu slimību brīvprātīgas izskaušanas programmas, ja tās nolemj, ka izskaušana ir svarīga pašām valstīm. Šādas brīvprātīgas izskaušanas programmas tiktu atzītas Savienības līmenī. Saistībā ar šādām programmām būtu jāīsteno konkrēti attiecīgās slimības kontroles pasākumi. Programmas arī ļautu dalībvalstīm, ja to apstiprinātu Komisija, pieprasīt konkrētas garantijas, saņemot dzīvniekus no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, piemēram, papildu analīzes attiecīgās slimības noteikšanai un garantijas par šādu analīžu rezultātiem, ko sniegtu pārvietošanas sertifikāts. Dalībvalstu programmas arī var būt tiesīgas saņemt finansiālu ieguldījumu no Savienības, ja attiecīgā slimība ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 966/2012(13) sarakstā norādīta slimība un ja valstis iesniedz finansējuma pieteikumu. [Gr. 24]
(63b) Lai nodrošinātu vispārēji piemērojamus vienādus nosacījumus viscaur Savienībā, šādām obligātām vai brīvprātīgām izskaušanas programmām ir jāparedz saskaņotas prasības. Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz slimības kontroles stratēģiju mērķiem, obligātajās vai brīvprātīgajās izskaušanas programmās paredzētajiem slimības kontroles pasākumiem un šādu programmu prasībām, lai nodrošinātu efektīvu slimības izskaušanu. [Gr. 25]
(64) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus slimību izskaušanas programmu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt procedūras, ar ko saskaņā šādas programmas iesniedz, snieguma rādītājus un ziņošanu.
(65) Turklāt, lai nodrošinātos šādu sarakstā norādītu slimību ievazāšanos no citām Savienības daļām vai no trešām valstīm vai teritorijām, vajadzētu paredzēt iespēju, ka dalībvalstis paziņo, ka visa to teritorija, tās zonas vai nodalījumi ir brīvi no vienas vai vairākām sarakstā norādītajām slimībām, uz kurām attiecas noteikumi par obligātām vai brīvprātīgām izskaušanas programmām. Šim nolūkam būtu jāiedibina skaidra saskaņota procedūra, paredzot arī statusam “brīvs no slimības” nepieciešamos kritērijus. Lai nodrošinātu, ka Savienībā statusa “brīvs no slimības” atzīšanu īsteno vienādos apstākļos, ir nepieciešams, ka šādu statusu “brīvs no slimības” apstiprina oficiāli, un tādējādi būtu jāatvēl Komisijai īstenošanas pilnvaras apstiprināt šādu statusu.
(66) OIE nodalījumu veidošanas jēdzienu ir ieviesusi Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā (OIE kodeksos). Pirms šīs regulas pieņemtajos Savienības tiesību aktos minētais jēdziens ir atzīts tikai konkrētām dzīvnieku sugām un slimībām, kas norādītas specifiskos Savienības tiesību aktos, proti, attiecībā uz putnu gripu un ūdensdzīvnieku slimībām. Šai regulai būtu jāparedz iespēja nodalījumu sistēmu izmantot citām dzīvnieku sugām un slimībām. Lai paredzētu sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz nodalījumu atzīšanu, noteikumus par to apstiprināšanu un tiem izvirzītās prasības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā arLESD 290. pantu.
(67) Tāpēc, lai informētu tirdzniecības partnerus un atvieglotu tirdzniecību, dalībvalstīm vajadzētu panākt, ka šo valstu teritorijas, zonas un nodalījumi, kas brīvi no slimības, ir publiski zināmi.
(68) Lai paredzētu sīki izstrādātus statusa “brīvs no slimības” atzīšanas nosacījumus, attiecībā uz šāda statusa iegūšanas kritērijiem, pierādījumiem, kas nepieciešami, lai pamatotu slimībbrīvumu, attiecībā uz īpašiem slimību profilakses un kontroles pasākumiem, ierobežojumiem, sniedzamo informāciju, atkāpēm un nosacījumiem attiecībā uz statusa “brīvs no slimības” uzturēšanu, apturēšanu, atsaukšanu vai atjaunošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(69) Lai nodrošinātu, ka statusa “brīvs no slimības” iegūšanas procedūras īsteno ar vienādiem nosacījumiem, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt, kurām sarakstā norādītajām slimībām var piemērot nodalījumus, un paredzēt sīkāk izstrādātus noteikumus par pieteikumu iesniegšanas formu un informācijas apmaiņu.
(70) Ja ir tādu dzīvnieku populācija, kas ir pilnīgi bez imunitātes un uzņēmīgi pret noteiktām sarakstā norādītām slimībām, tad ir nepieciešams pastāvīga informētība par slimībām un slimībgatavība. Ārkārtas situāciju plāni pagātnē ir apliecinājuši, ka ir izšķirīgi svarīgs rīks ar slimībām saistītu ārkārtas situāciju veiksmīgā kontrolēšanā. Lai nodrošinātu, ka slimību ārkārtas situāciju kontrolēšanai ir pieejams šis iedarbīgais un efektīvais rīks, ko var elastīgi pielāgot ārkārtas situācijām, attiecībā uz sīki izstrādātām prasībām un nosacījumiem, ko izvirza ārkārtas situāciju plāniem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(71) Pagātnes krīzes dzīvnieku veselības jomā ir apliecinājušas priekšrocības, kādas piemīt konkrētām, sīki izstrādātām un ātri īstenotām pārvaldības procedūrām, kas paredzētas ar slimībām saistītām ārkārtas situācijām. Šādām organizatoriskām procedūrām būtu jānodrošina ātra un rezultatīva reaģēšana un jānodrošina, ka visu iesaistīto personu, jo īpaši kompetento iestāžu un ieinteresēto personu, veikumu labāk koordinē.
(72) Lai nodrošinātu, ka ārkārtas situāciju plāni ir izmantojami reālās ārkārtas situācijās, sistēmas ir būtiski izmēģināt un pārbaudīt, vai tās darbojas. Šādā nolūkā dalībvalstu kompetentajām iestādēm sadarbībā ar kaimiņos esošo dalībvalstu un trešo valstu un teritoriju kompetentajām iestādēm, ja tas ir praktiski īstenojams un atbilstīgi, būtu jāveic modelējošas mācības.
(73) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ārkārtas situāciju plānu īstenošanai un modelējošām mācībām, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras paredzēt šo plānu un mācību praktiskas īstenošanas noteikumus.
(74) Profilaksē un kontrolē, ko attiecina uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, liela nozīme ir veterinārām zālēm, piemēram, vakcīnām, hiperimūnserumiem un antimikrobiāliem līdzekļiem. ES Dzīvnieku veselības tiesību akta pieņemšanai paredzētajā ietekmes novērtējumā īpaši akcentēts, ka vakcīnām ir liela nozīme kā dzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas līdzeklim.
(75) Tomēr kontroles stratēģijāsstratēģijas attiecībā uz dažām pārnēsājamām dzīvnieku slimībām ir prasīts, lai noteiktas veterināras zāles būtu aizliegts lietotprasa aizliegt vai to lietošana būtu ierobežotaierobežot konkrētu veterināro zāļu lietošanu, jo, šīs zāles lietojot, pavājinātos šošo zāļu lietošana kavētuattiecīgo stratēģiju iedarbīgums. Piemēram, hiperimūnserumi vai antimikrobiāliantimikrobiāli līdzekļi var maskēt slimības izpausmes, tos lietojot, var būt neiespējami konstatēt slimības ierosinātāju vai tie var kavēt ātru diferenciāldiagnostiku, tādējādi apdraudot slimības pareizu konstatēšanu un līdz ar to radot nozīmīgu risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai. [Gr. 26]
(76) Tomēr dažādām sarakstā norādītām slimībām šādas kontroles stratēģijas var būtiski atšķirties. TādējādiTādēļ šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, kā lietot veterinārās zāles sarakstā norādītokonkrētu slimību profilaksesprofilaksei un kontroles vajadzībāmkontrolei, un saskaņoti kritēriji, ko ņemņemt vērā, lemjot, vai lietot vakcīnas, hiperimūnserumus un antimikrobiālus līdzekļus un kā to darīt. Lai nodrošinātu elastīgu pieeju un ņemtu vērā dažādu sarakstā norādītu slimību īpatnības un iedarbīgas ārstēšanas pieejamību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ierobežojumiem, aizliegumiem vai pienākumiem noteiktu veterināru zāļu lietošanā noteiktu sarakstā norādītu slimību kontroles vajadzībām būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantunolūkā. Steidzamā gadījumā un lai novērstu no jauna rodošosaunradušos riskus, kas var postoši ietekmēt dzīvnieku veselību vai sabiedrības veselību, ekonomiku, sabiedrību vai vidi, būtu jāparedz iespējavajadzētu būt iespējamam šādus pasākumus pieņemt saskaņā ar steidzamības procedūru. [Gr. 27]
(77) Ievērojot secinājumus, kas sniegti Eksperta atzinumā par svarīgākajām dzīvnieku slimībām paredzētām vakcīnu un/vai diagnostikas līdzekļu bankām(14), būtu vajadzīgs pavērt iespēju Savienībai un dalībvalstīm izveidot antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu rezerves tādām sarakstā norādītām slimībām, kas nopietni apdraud dzīvnieku veselību vai sabiedrības veselību. Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas izveidošana sekmētu Savienības mērķus dzīvnieku veselības jomā, darot iespējamu ātru un rezultatīvu reaģēšanu tad, kad rodas vajadzība pēc tās resursiem, un uzskatāma par ierobežotu resursu efektīvu izmantojumu.
(78) Lai nodrošinātu ātru un rezultatīvu reaģēšanu, attiecībā uz šādu banku izveidošanu un pārvaldīšanu un to darbības drošuma standartiem un prasībām būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Tomēr šajā regulā nav nebūtu jāparedz noteikumi par slimību profilakses un kontroles pasākumu finansēšanu, arī ne par vakcinēšanu.
(79) Lai nodrošinātu Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu banku resursu lietderīgu sadalīšanu ārkārtas situācijās, būtu jānoteic prioritāras piekļuves kritēriji šiem resursiem. Tāpat attiecībā uz dalībvalstīm, kurās nav izveidotas antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu valsts bankas vai kurām pieejamie krājumi Savienības bankās ir ierobežoti, būtu jānosaka kritēriji piekļuvei citu dalībvalstu resursiem. [Gr. 28]
(80) Ar bioterorismu un agroterorismu saistītu drošības apsvērumu dēļ noteikta sīkāk izstrādāta informācija par Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankām būtu jāuzskata par klasificētu informāciju un to būtu jāaizliedz publicēt.
(81) Lai Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu banku pārvaldīšanai nodrošinātu vienādus nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras paredzēt sīki izstrādātos noteikumos par to, kuri bioloģiskas cilmes produkti iekļaujami šādās bankās un uz kādām slimībām tie attiecas, un sīki izstrādātus noteikumus par vakcīnu, antigēnu un diagnostikas reaģentu krājumiem, daudzumu, glabāšanu, piegādēm, uz tiem attiecināmām procedurālām un tehniskām prasībām un to, cik bieži Komisijai tiek iesniegta informācija un kāds ir tās saturs.
(82) Ja noticis tādas sarakstā norādītas slimības uzliesmojums, par kuru uzskata, ka tā Savienībā rada augstu risku dzīvnieku veselībai vai sabiedrības veselībai, ir nepieciešams nekavējoties veikt slimību kontroles pasākumus šīs sarakstā norādītās slimības izskaušanai, lai aizsargātu dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību un attiecīgās nozares.
(83) Operatoriem, dzīvnieku speciālistiem un lolojumdzīvnieku turētājiem vajadzētu būt primāri atbildīgiem par kontroli un profilaksi attiecībā uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām. Ja ir aizdomas par ļoti lipīgām slimībām vai ja šādas slimības ir apstiprinātas, tiem būtu nekavējoties jārīkojas.
(84) Kompetentajai iestādei vajadzētu būt atbildīgai par to, lai tiktu sākti pirmie izmeklējumi, kas apstiprinātu vai izslēgtu tādas ļoti lipīgas sarakstā norādītas slimības uzliesmojumu, par kuru uzskata, ka tā Savienībā rada augstu risku dzīvnieku veselībai vai sabiedrības veselībai.
(85) Kompetentajai iestādei būtu jānosaka provizoriski slimību kontroles pasākumi, lai novērstu sarakstā minētās slimības iespējamo izplatīšanos, un jāveic epidemioloģiska izmeklēšana.
(85a) Saskaņā ar Direktīvu 2003/99/EK dalībvalstīm katru gadu ir jāiesniedz Komisijai ziņojums par tendencēm attiecībā uz zoonozēm, zoonožu ierosinātājiem un mikrobu rezistenci. Tāpat dalībvalstīm kā daļu no kontroles plāniem un kontroles programmas, ko paredz Regula (ES) Nr. xxxx/xxxx (oficiālo kontroļu regula)(15)(16) un Regula (EK) Nr. 2160/2003, vajadzētu veikt stratēģiskus pasākumus citu dzīvnieku infekcijas slimību — tostarp to, kuras nav norādītas šīs regulas pielikumā, — uzraudzībai, profilaksei un kontrolei. Šiem pasākumiem būtu jāietver labas lopkopības un atbildīgas veterināro zāļu lietošanas stratēģija. [Gr. 29]
(86) Tiklīdz sarakstā norādīta slimība ir apstiprināta, kompetentajai iestādei būtu jāveic nepieciešamie slimību kontroles pasākumi, attiecīgā gadījumā izveidojot ierobežojumu zonas, lai minēto slimību izskaustu un novērstu tās tālāku izplatīšanos.
(86a) Slimību kontroles pasākumi, kas jāveic slimību izplatīšanās gadījumos, var nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību un lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu. Saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju kompetentajām iestādēm, nosakot slimību kontroles pasākumu piemērošanu, būtu jāņem vērā to ietekme uz bioloģisko daudzveidību un lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem. [Gr. 30]
(87) Sarakstā norādītas slimības sastopamība savvaļas dzīvniekiem var radīt risku sabiedrības veselībai un turēto dzīvnieku veselībai, vai arī otrādi. Tādēļ nepieciešamības gadījumā būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem vai —nepieciešamības gadījumā — attiecībā uz turētiem dzīvniekiem paredzētiem slimību kontroles un izskaušanas pasākumiem. [Gr. 31]
(88) Attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām, kuras nav ļoti lipīgas un kurām piemēro obligātu izskaušanu, būtu jāīsteno slimību kontroles pasākumi, kas novērstu minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanos, jo īpaši uz apgabaliem, kas nav inficēti. Tomēr salīdzinājumā ar pasākumiem, kas piemērojami visbīstamākajām sarakstā norādītajām slimībām, pasākumiem var būt mazāks mērogs vai tie var būt atšķirīgi. Tādēļ ar šo regulu attiecībā uz šīm slimībām būtu jāparedz īpaši noteikumi. Dalībvalstīm, kam ir brīvprātīga izskaušanas programma, arī būtu jāīsteno šādi slimību kontroles pasākumi. Tomēr slimību kontroles pasākumu līmenim un intensitātei vajadzētu būt samērīgiem ar attiecīgo slimību, un tajos būtu jāņem vērā minētās sarakstā norādītās slimības profilsraksturojums, tās gadījumu sadalījums un tās nozīmīgums dalībvalstij vai reģionam, kuru slimība skar, un visai Savienībai kopumā. [Gr. 32]
(89) Lai nodrošinātu, ka operatori, lolojumdzīvnieku turētāji un kompetentās iestādes rezultatīvi piemēro šajā regulā paredzētos slimību kontroles pasākumus, ņemot vērā, kādas ir slimību kontroles pasākumu īpatnības attiecībā uz konkrētām sarakstā norādītām slimībām un iesaistītajiem riska faktoriem, attiecībā uz sīki izstrādātiem slimību kontroles pasākumiem gadījumā, ja novietnēs, citās vietās un ierobežojumu zonās rodas aizdomas par kādu sarakstā norādītu slimību vai ja to apstiprina, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(90) Lai paredzētu iespēju, ka gadījumā, ja minētā riska novēršanai ar šo regulu noteiktie slimību kontroles pasākumi nav pietiekami vai arī nav piemēroti, Komisija pieņem īpašus slimību kontroles pagaidu pasākumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz īpašu slimības kontroles pasākumu noteikšanu uz ierobežotu laiku.
(91) Noteiktus pārvadātājus un novietnes, kas tur sauszemes dzīvniekus vai rīkojas ar reproduktīvajiem produktiem, vai tos pārvadā, ir nepieciešams reģistrēt, lai kompetentās iestādes varētu veikt attiecīgu uzraudzību un profilaktiski novērst, kontrolēt un izskaust pārnēsājamas dzīvnieku slimības.
(92) Ja noteikta tipa novietne, kurā tur sauszemes dzīvniekus vai kurā darbojas ar reproduktīviem produktiem vai tos glabā, rada īpašu dzīvnieku veselības risku, tai vajadzētu piemērot nosacījumu par kompetentās iestādes apstiprinājumu.
(93) Lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga un izmaksām jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vajadzētu, lai reģistrācijas un apstiprināšanas sistēmas dalībvalstis var elastīgi pielāgot vietējiem un reģionāliem apstākļiem un ražošanas modeļiem.
(94) Lai samazinātu administratīvo slogu, reģistrēšana un apstiprināšana, ja vien iespējams, būtu jāintegrē reģistrēšanas vai apstiprināšanas sistēmā, ko dalībvalstis var būt jau izveidojušas citiem nolūkiem.
(95) Operatori nepastarpināti pazīst dzīvniekus, kas ir to aprūpē. Tāpēc tiem būtu jāuztur atjaunināti pieraksti ar informāciju, kas ir būtiska dzīvnieku veselības stāvokļa novērtēšanai, izsekojamībai un epidemioloģiskai izmeklēšanai, ko veic, ja ir sastopama sarakstā norādīta slimība. Minētajiem pierakstiem vajadzētu būt kompetentajai iestādei viegli pieejamiem.
(96) Lai nodrošinātu, ka atjaunināta informācija par reģistrētām novietnēm un pārvadātājiem, un par apstiprinātām novietnēm ir publiski pieejama, kompetentajai iestādei būtu jāizveido un jāuztur šādu novietņu un pārvadātāju reģistrs. Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz informāciju, kam jābūt novietņu un pārvadātāju reģistrā, un attiecībā uz lietvedības prasībām saistībā ar dokumentējamo informāciju, atkāpēm no lietvedības prasībām un konkrētajām papildu prasībām, kas attiecas uz reproduktīvajiem produktiem.
(97) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus to prasību īstenošanai, kas šajā regulā paredzēti attiecībā uz novietņu reģistrēšanu un apstiprināšanu un attiecībā uz lietvedību un reģistriem, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras paredzēt noteikumus par informēšanas pienākumiem, atkāpēm un citiem noteikumiem un reģistru un pierakstu darba specifikācijām un formām.
(98) Efektīva izsekojamība ir svarīgs slimību kontroles politikas elements. Vajadzētu būt ieviestām identifikācijas un reģistrācijas prasībām, kas konkrēti atbilst dažādajām turēto sauszemes dzīvnieku sugām un reproduktīvajiem produktiem, tādējādi palīdzot iedarbīgāk īstenot šajā regulā paredzētos slimību profilakses un kontroles noteikumus. Turklāt ir svarīgi paredzēt iespēju izveidot identifikācijas un reģistrācijas sistēmu sugām, kurām šādi noteikumi patlaban nav paredzēti, vai tādos gadījumos, kuros tas nepieciešams sakarā ar apstākļu un risku maiņu.
(99) Lai nodrošinātu izsekojamību un identifikācijas un reģistrācijas sistēmas netraucētu darbu un nodrošinātu izsekojamību, attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar datubāzēm, kompetentās iestādes nozīmēšanu, sīki izstrādātām identificēšanas un reģistrēšanas prasībām attiecībā uz dažādām dzīvnieku sugām un dokumentiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(100) Ir lietderīgi samazināt administratīvo slogu un izmaksas un nodrošināt sistēmas elastīgumu tādos apstākļos, kur prasības attiecībā uz izsekojamību iespējams sasniegt ar citiem, nevis šajā regulā izklāstītajiem līdzekļiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai attiecībā uz atkāpēm no identifikācijas un reģistrācijas prasībām pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(101) Lai nodrošinātu vienādus apstākļus attiecībā uz identifikācijas un reģistrācijas sistēmas īstenošanu un izsekojamību, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt noteikumus, kas saistīti ar datubāžu tehniskajām specifikācijām, identifikācijas līdzekļiem, dokumentiem un formātiem, termiņiem un atkāpju kritērijiem attiecībā uz šādām sistēmām.
(102) Svarīgs rīks, ar kuru novērš pārnēsājamas dzīvnieku slimības ievazāšanos un izplatīšanos, ir izmantot ierobežojumus attiecībā uz tādu dzīvnieku un produktu pārvietošanu, kas šo slimību var pārnēsāt. Tomēr ierobežota dzīvnieku un produktu pārvietošana var nopietni ietekmēt ekonomiku un radīt traucējumus iekšējā tirgū. Tāpēc šādi ierobežojumi būtu jāpiemēro tikai tad, ja tie attiecībā uz saistītajiem riskiem ir nepieciešami un samērīgi. Šī pieeja saskan ar principiem, kas ir noteikti SPS līgumā un OIE starptautiskajos standartos.
(103) Šajā regulā noteiktās vispārīgās prasības, piemēram, tādas kā aizliegums pārvietot dzīvniekus no novietnes, kurā ir anomāla mirstība vai citi slimību simptomi ar nenoskaidrotu cēloni, vai tādas kā uz transportēšanu attiecināmas profilakses prasības, būtu jāpiemēro jebkādai dzīvnieku pārvietošanai.
(104) Tiesiskajā regulējumā, kas patlaban ir noteikts Savienības tiesību aktos par sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, ir paredzēti saskaņoti noteikumi, kas galvenokārt reglamentē sauszemes dzīvnieku un attiecīgo produktu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu, vajadzīgās prasības par pārvietošanu dalībvalstu teritorijā ļaujot noteikt dalībvalstīm. ES Dzīvnieku veselības tiesību akta ietekmes novērtējumā pašreizējā situācija ir detalizēti salīdzināta ar risinājumu, kurā Savienības līmenī būtu saskaņoti arī noteikumi par pārvietošanu dalībvalstu iekšienē. Tika secināts, ka būtu jāsaglabā līdzšinējā pieeja, jo pilnīgi saskaņot jebkādu pārvietošanu būtu ļoti sarežģīti un ieguvumi no vieglākas pārvietošanas no vienas dalībvalsts uz citu neatsver iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz spēju kontrolēt slimības.
(105) Uz dzīvniekiem, ko pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu, attiecas dzīvnieku veselības pamatprasību kopums. Konkrētāk, dzīvniekus nevar pārvietot no novietnēm, kurās vērojama anomāla mirstība vai tādas slimības pazīmes, kuras cēlonis nav zināms. Tomēr ar tādu iemeslu kā (pat anomāla) mirstība, kura saistīta ar zinātniskām procedūrām, kas atļautas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES(17) un kurai nav ar sarakstā norādītām slimībām saistīts infekciozas dabas cēlonis, nevarētu liegt pārvietot zinātniskiem mērķiem paredzētus dzīvniekus. Kompetentajai iestādei šāda mirstība tomēr būtu jāreģistrē. [Gr. 33]
(106) Tomēr šai regulai būtu jānodrošina elastība, kas atvieglotu tādu sauszemes dzīvnieku sugu un kategoriju pārvietošanu, kuri attiecībā uz sarakstā norādītu slimību izplatīšanu pāri dalībvalstu robežām rada mazu risku. Turklāt būtu jāparedz papildu atkāpju iespējas gadījumos, kur dalībvalstis vai operatori veiksmīgi īsteno, piemēram, tādus alternatīvus riska mazināšanas pasākumus kā augsta līmeņa biodrošība un iedarbīgas uzraudzības sistēmas.
(107) Nagaiņi un mājputni ir ekonomiski ļoti nozīmīgas dzīvnieku sugu grupas, uz kurām konkrētas ar pārvietošanu saistītas prasības ir attiecinātas Savienības tiesību aktos, kas pieņemti pirms šīs regulas, proti, Padomes Direktīvā 64/432/EEK (18), Padomes Direktīvā 91/68/EEK (19), Padomes Direktīvā 2009/156/EK(20), Padomes Direktīvā 2009/158/EK (21), un daļēji Direktīvā 92/65/EEK. Galvenie šādu sugu pārvietošanas noteikumi būtu jāparedz šajā regulā. Sīkāk izstrādātas prasības, kas lielākoties ir atkarīgas no tā, kādas slimības dažādās dzīvnieku sugas vai kategorijas var pārnēsāt, būtu jāreglamentē vēlākos Komisijas aktos, ņemot vērā attiecīgo slimību, sugu un kategoriju īpatnības.
(108) Tā kā nagaiņu un mājputnu pārvietošanas un savākšanas operācijās rodasoperācijas rada īpaši augstsaugstu slimību risksrisku, ir lietderīgi šajā regulā paredzēt konkrētus noteikumus, kas aizsargātu iesaistīto dzīvnieku veselību un novērstu, ka izplatās pārnēsājamas dzīvnieku slimības. [Gr. 34]
(109) Atkarībā no sarakstā norādītajām slimībām un sarakstā minētajām sugām ir nepieciešams noteikt konkrētas dzīvnieku veselības prasības, kas attiecas uz noteiktām citām dzīvnieku sugām, kuras nav turēti nagaiņi un mājputni. Uz šīm sugām attiecināmi noteikumi bija paredzēti arī tiesiskajā regulējumā, ko piemēroja pirms šīs regulas, un jo īpaši Direktīvā 92/65/EEK. Minētā direktīva paredz konkrētus pārvietošanas noteikumus dzīvnieku sugām, kurās ietilpst bites, kamenes, pērtiķi, suņi un kaķi utt., un tādēļ šajā regulā būtu jāparedz arī juridiskais pamats tādu deleģēto aktu un īstenošanas aktu pieņemšanai, ar ko šīm dzīvnieku sugām paredz konkrētus pārvietošanas noteikumus.
(110) Norobežotās novietnēs, ko parasti izmanto laboratorijas dzīvnieku vai zooloģiskā dārza dzīvnieku turēšanai, parasti augstā līmenī ievēro biodrošību, ir labvēlīgs un labi kontrolēts veselības statuss un pārvietošana tajās notiek mazāk vai arī tā notiek tikai šādu novietņu slēgtajā lokā. Ar norobežotu novietņu [nodalītu uzņēmumu] statusu, uz ko operatori var brīvprātīgi pieteikties, pirmoreiz iepazīstināja Direktīva 92/65/EEK, kurā ir paredzēti apstiprināšanas noteikumi un prasības un pārvietošanas prasības attiecībā uz apstiprinātām iestādēm, institūtiem un centriem. Minētā sistēma šīm novietnēm paver iespēju savstarpēji mainīties ar dzīvniekiem, pārvietošanai izvirzot mazāk prasību un vienlaikus norobežoto novietņu lokā nodrošinot veselības garantijas. Tādēļ operatori to ir kopumā pieņēmuši un izmanto par brīvprātīgu izvēli. Tāpēc šajā regulā ir lietderīgi saglabāt norobežoto novietņu principu un paredzēt arī noteikumus par pārvietošanu starp minētajām novietnēm.
(111) Zinātniskiem mērķiem, piemēram, pētniecībai un diagnostikai, un jo īpaši mērķiem, attiecībā uz kuriem dota atļauja saskaņā ar Direktīvu 2010/63/ES, var būt nepieciešams pārvietot dzīvniekus, kas neatbilst vispārīgajām dzīvnieku veselības prasībām, kuras noteiktas šajā regulā, un kas rada augstāku dzīvnieku veselības risku. Šāda veida pārvietošanu nevajadzētu aizliegt vai nepamatoti ierobežot ar šīs regulas noteikumiem, jo tas varētu kavēt citos aspektos atļautu pētniecības darbību un bremzētkavēt zinātnes virzībuprogresu. Tomēr ir būtiski šajā regulā ir būtiski paredzēt noteikumus, lai nodrošinātu, ka šo dzīvnieku pārvietošana notiek droši un to reģistrē kompetentā iestāde. [Gr. 35]
(112) Modelis, pēc kāda pārvieto cirka dzīvniekus, zooloģiskos dārzos turētus dzīvniekus, izstādēm paredzētus dzīvniekus un vairāku citu veidu dzīvniekus, bieži vien atšķiras no citu turētu sugu pārvietošanas modeļiem. Būtu īpaši jāapsver, kā Savienības noteikumus par pārvietošanu pielāgot attiecībā uz šādiem dzīvniekiem, ņemot vērā konkrētus riskus un alternatīvus riska mazināšanas pasākumus.
(113) Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti šīs regulas 102. līdz 112. apsvērumā minētie mērķi, attiecībā uz slimību profilakses pasākumiem pārvadāšanā, konkrētiem noteiktu dzīvnieku sugu pārvietošanas noteikumiem un īpašiem apstākļiem, piemēram, savākšanas operācijas vai noraidīti sūtījumi, un attiecībā uz īpašām prasībām vai atkāpēm, kas attiecas uz cita veida pārvietošanu, piemēram, pārvietošanu zinātniskiem mērķiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(114) Lai nodrošinātu iespēju, ka gadījumos, kad noteikumi par pārvietošanu nav pietiekami vai nav piemēroti tam, lai ierobežotu noteiktas slimības izplatīšanos, tiek pieņemti īpaši noteikumi par pārvietošanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras uz ierobežotu periodu paredzēt īpašus pārvietošanas noteikumus.
(115) Turētiem sauszemes dzīvniekiem, ko pārvieto starp dalībvalstīm, būtu jāatbilst šādai pārvietošanai paredzētām prasībām. Gadījumā, ja šo dzīvnieku sugas rada veselības risku un ja tām ir lielāka ekonomiska nozīme, dzīvniekiem līdzi ir jābūt kompetentās iestādes izsniegtam veterinārajam sertifikātam.
(116) Ciktāl tas tehniski, praktiski un finansiāli iespējams, būtu jāizmanto tehnikas jauninājumi, lai, ar informācijas tehnoloģijām aizstājot papīra dokumentus un atvieglinot paziņošanas procedūras, kā arī tās iespējami izmantojot daudzveidīgiem mērķiem, operatoriem un kompetentajai iestādei mazinātu ar sertificēšanu un paziņošanu saistīto administratīvo slogu.
(117) Ja kompetentās iestādes izsniegts veterinārais sertifikāts nav nepieciešams, operatoram, kas pārvieto dzīvniekus uz citu dalībvalsti, būtu jāizdod pašdeklarēšanas dokuments, kas apstiprina, ka dzīvnieki atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām attiecībā uz pārvietošanu.
(118) Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti šīs regulas 115., 116. un 117. apsvērumā minētie mērķi, attiecībā uz noteikumiem par to saturu, informēšanas pienākumiem un atkāpēm no dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām, uz konkrētajiem sertificēšanas noteikumiem un oficiālo veterinārārstu pienākumiem pirms veterinārā sertifikāta parakstīšanas veikt attiecīgas kontrolpārbaudes, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(119) Paziņošanai par dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalstīm un dažos gadījumos dalībvalstu teritorijas iekšienē ir būtiska nozīme, nodrošinot dzīvnieku un minēto reproduktīvo produktu izsekojamību gadījumos, kur šī pārvietošana var būt saistīta ar risku, ka izplatīsies pārnēsājamas dzīvnieku slimības. Tādēļ par šādu pārvietošanu būtu jāpaziņo un tā būtu jāreģistrē. Šim nolūkam būtu jāizmanto sistēma IMSOC, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX(22) (Oficiālo kontroļu regula) 130. panta 1. punktā.
(120) Gādājot par vienādiem nosacījumiem šajā regulā paredzēto dzīvnieku veselības sertificēšanas un pārvietošanas paziņošanas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras paredzēt noteikumus par veterināro sertifikātu paraugiem, pašdeklarēšanas dokumentiem, pārvietošanas paziņošanas formu un termiņiem gan attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem, gan ūdensdzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un attiecīgā gadījumā arī dzīvnieku izcelsmes produktiem.
(121) Lolojumdzīvnieku pārvietošanas specifika nozīmē, ka tās radītais dzīvnieku veselības risks būtiski atšķiras no veselības riska, ko rada citi turēti dzīvnieki. Tāpēc šajā regulā šādai pārvietošanai būtu jāparedz konkrētiāpiemēro jau pieņemtie noteikumi. Lai nodrošinātuTas nodrošinās, ka lolojumdzīvnieki nerada būtisku risku, ka izplatīsies pārnēsājamasattiecībā uz pārnēsājamu dzīvnieku slimības, attiecībā uz šādu dzīvnieku pārvietošanai paredzētiem sīki izstrādātiem noteikumiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Gādājot par vienādiem nosacījumiem šajā regulā paredzēto dzīvnieku veselības prasību īstenošanai attiecībā uz lolojumdzīvnieku pārvietošanu, būtu jāpiešķirslimību izplatīšanos.Neskarot Eiropas Parlamenta uun Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013(23) noteikumus Komisijai īstenošanasbūtu jāpiešķir pilnvaras paredzētsaskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt noteikumus par slimību profilakses un kontroles pasākumiem, ko veic šādai pārvietošanaikas jāveicattiecībā uz šādupārvietošanu. [Gr. 36]
(122) Dažādu iemeslu dēļ dzīvnieku veselības risku un sabiedrības veselības risku var radīt savvaļas dzīvnieki, piemēram, tos pārvietojot uz kādu novietni vai no vienas vides uz citu. Attiecībā uz šo dzīvnieku pārvietošanu var būt vajadzīgs veikt atbilstīgus profilakses pasākumus, lai novērstu, ka izplatās pārnēsājamas dzīvnieku slimības. Lai nodrošinātu, ka savvaļas dzīvnieki nerada būtisku risku attiecībā uz to, ka izplatās pārnēsājamas dzīvnieku slimības, attiecībā uz papildu prasībām, ko attiecina uz savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(123) Līdzīgu risku, ka pārnēsājamas dzīvnieku slimības izplatīsies uz dzīviem dzīvniekiem, var radīt reproduktīvie produkti. Turklāt to iegūšanai piemīt īpatnības, kuras saistītas ar vaislas dzīvniekiem izvirzītām augstām veselības prasībām un kuru dēļ attiecībā uz donordzīvniekiem nepieciešams izvirzīt stingrākas vai specifiskas dzīvnieku veselības prasības. Lai nodrošinātu, ka reproduktīvos produktus pārvieto droši un ka tie atbilst sagaidāmajiem augstajiem veselības standartiem, un lai ņemtu vērā atsevišķu lietojumu specifiku, attiecībā uz sīkāk izstrādātām prasībām, ko izvirza noteiktu dzīvnieku sugu reproduktīvo produktu pārvietošanai, attiecībā uz īpašām vajadzībām, piemēram, šo produktu pārvietošanu zinātniskiem mērķiem, un attiecībā uz atkāpēm no dzīvnieku veselības sertificēšanas pienākuma, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(124) Dzīvnieku izcelsmes produkti var radīt risku, ka izplatīsies pārnēsājamas dzīvnieku slimības. Savienības tiesību aktos noteiktās pārtikas nekaitīguma prasības, kas izvirzītas dzīvnieku izcelsmes produktiem, nodrošina labu higiēnas praksi un mazina dzīvnieku veselības riskus, ko rada šādi produkti. Tomēr dažos gadījumos šajā regulā būtu jāparedz konkrēti dzīvnieku veselības pasākumi, piemēram, slimību kontroles un ārkārtas pasākumi, kas nodrošinātu, ka ar dzīvnieku izcelsmes produktiem netiek izplatītas dzīvnieku slimības. Lai šādos konkrētos gadījumos nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes produktu drošu pārvietošanu, par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu reglamentē attiecībā uz veiktajiem slimību kontroles pasākumiem, dzīvnieku veselības sertificēšanas pienākumiem un atkāpēm no šiem noteikumiem, ja ar šādu pārvietošanu saistītais risks un veiktie riska mazināšanas pasākumi atkāpes pieļauj, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(125) Kad dalībvalstis veic sava līmeņavalsts pasākumus attiecībā uz dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanu vai lemjnolemj šādus sava līmeņavalsts pasākumus veikt, lai to teritorijā ierobežotu ietekmi, ko rada pārnēsājamas dzīvnieku slimības, kuras nav sarakstā norādītās slimības, minētajiem dalībvalsts pasākumiem nevajadzētušādi valsts pasākumi var tikai tad traucēt iekšējā tirgus noteikumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, ja tie ir zinātniski pamatoti saistībā ar infekcijas slimību kontrolēšanu un ja tie ir samērīgi ar risku. Tādēļ ir lietderīgi šādiem valsts pasākumiem paredzēt regulējumu un gādāt, lai minētie pasākumi nepārkāptu Savienības tiesību aktos atļautās robežas. [Gr. 37]
(126) Lai kompetentās iestādes varētu veikt pienācīgu uzraudzību un profilaktiski novērst, kontrolēt un izskaust pārnēsājamas dzīvnieku slimības, ir nepieciešams reģistrēt un apstiprināt akvakultūras novietnes. Direktīvā 2006/88/EK ir prasīts, lai visas novietnes, kas pārvieto ūdensdzīvniekus, būtu apstiprinātas. Minētā apstiprināšanas sistēma šajā regulā būtu jāsaglabā, lai gan dažās oficiālās Savienības valodās šajā regulā attiecībā uz apstiprināšanas sistēmu lieto terminus, kas atšķiras no Direktīvas 2006/88/EK terminiem.
(127) Kaujot un pārstrādājot akvakultūras dzīvniekus, kuriem piemēro slimību kontroles pasākumus, var izplatīties pārnēsājamas dzīvnieku slimības, piemēram, ar pārstrādes uzņēmumu notekūdeņiem, kas satur patogēnus. Tādēļ apstiprinājums ir nepieciešams pārstrādes uzņēmumiem, kas attiecībā uz šādu kaušanu un apstrādi pilda riska mazināšanas pasākumus. Tādēļ šajā regulā vajadzētu paredzēt slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu apstiprināšanu.
(128) Lai nodrošinātu, ka ir publiski pieejama atjaunināta informācija par reģistrētiem un apstiprinātiem uzņēmumiem, kompetentajai iestādei būtu jāizveido un jāuztur šādu uzņēmumu reģistrs. Par informāciju, kas jāiekļauj akvakultūras novietņu reģistrā, un par lietvedības prasībām, kas izvirzītas akavakultūras novietnēm un pārvadātājiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(129) Lai šajā regulā paredzētajiem noteikumiem par to, kā reģistrē un apstiprina akvakultūras novietnes un slimību kontrolei pakļautus akvakultūras pārtikas uzņēmumus, par lietvedību un par novietņu reģistriem nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz īstenošanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras paredzēt noteikumus par informēšanas pienākumiem, atkāpēm un citiem īstenošanas noteikumiem un reģistru un pierakstu darba specifikācijām.
(130) Tā kā ūdensdzīvniekus lielākajā daļā gadījumu individuāli identificēt nav iespējams, būtisks rīks ūdensdzīvnieku izsekojamības nodrošināšanā ir akvakultūras novietņu, slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu un pārvadātāju lietvedība. Lietvedības pierakstiem ir svarīga nozīme arī novietņu veselības situācijas uzraudzībā.
(131) Līdzīgi kā sauszemes dzīvniekiem, attiecībā uz ūdensdzīvnieku pārvietošanu ir nepieciešams noteikt saskaņotus noteikumus, arī noteikumus par dzīvnieku veselības sertificēšanu un pārvietošanas paziņošanu.
(132) Direktīvā 2006/88/EK ir paredzēti ūdensdzīvnieku pārvietošanas noteikumi, kas vienlīdz piemērojami gan pārvietošanai dalībvalstu iekšienē, gan pāri to robežām. Attiecībā uz ūdensdzīvnieku pārvietošanas noteikumiem galvenais noteicošais faktors ir galamērķa dalībvalsts, zonu un nodalījumu veselības statuss attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām.
(133) Tāda pati sistēma būtu jāparedz arī šajā regulā. Tomēr, lai rosinātu dalībvalstis sev paaugstināt ūdensdzīvnieku veselības statusu, būtu jāievieš daži pielāgojumi un papildu elastība.
(134) Lai nodrošinātu, ka tiek kontrolēta ūdensdzīvnieku pārvietošana, attiecībā uz slimību profilakses pasākumiem, ko piemēro transportam, attiecībā uz konkrētiem noteikumiem noteiktu kategoriju ūdensdzīvnieku pārvietošanai dažādos nolūkos, attiecībā uz konkrētām prasībām vai atkāpēm attiecībā uz noteiktu veidu pārvietošanu, piemēram, pārvietošanu zinātniskiem mērķiem, un attiecībā uz papildu prasībām savvaļas ūdensdzīvnieku pārvietošanai būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(135) Lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad šajā regulā paredzēti noteikumi par pārvietošanu nav pietiekami vai nav piemēroti tam, lai ierobežotu noteiktas sarakstā norādītas slimības izplatīšanos, iespējams paredzēt pagaidu atkāpes un konkrētas prasības, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras uz ierobežotu laiku paredzēt īpašus pārvietošanas noteikumus vai atkāpes no tiem.
(136) Savienībā akvakultūras ražošanā sugas un ražošanas sistēmas ir ļoti daudzveidīgas un šī daudzveidība strauji aug. Tādēļ var būt nepieciešams pieņemt dalībvalstu līmeņa pasākumus attiecībā uz slimībām, kas nav slimības, kuras saskaņā ar šo regulu uzskatāmas par sarakstā norādītām slimībām. Tomēr šādiem attiecīgas valsts kontroles pasākumiem vajadzētu būt pamatotiem, nepieciešamiem un samērīgiem ar mērķiem, kas jāsasniedz. Turklāt tie nedrīkstētu skart pārvietošanu pāri dalībvalstu robežām, ja vien tas nav nepieciešams, lai novērstu slimības ievazāšanās vai kontrolētu tās izplatīšanos. Valsts pasākumi, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, būtu jāapstiprina un regulāri jāpārskata Savienības līmenī.
(137) Patlaban sarakstā norādītās slimības tikai ļoti ierobežoti skar tādas dzīvnieku sugas, kas nav šajā regulā definētie sauszemes dzīvnieki vai ūdensdzīvnieki, piemēram, reptiļus, abiniekus, kukaiņus un citus. Tādēļ nav lietderīgi prasīt, lai minētajiem dzīvniekiem piemērotu visas šīs regulas normas. Tomēr, ja sarakstā norāda kādu slimību, kas skar sugas, kuras nav sauszemes dzīvnieki vai ūdensdzīvnieki, šīs regulas attiecīgās dzīvnieku veselības prasības būtu jāpiemēro minētajām sugām, lai nodrošinātu, ka ir iespējams veikt pietiekamus un samērīgus slimību profilakses un kontroles pasākumus.
(138) Lai nodrošinātu, ka, ja kāda riska dēļ tas nepieciešams, ir iespējams paredzēt noteikumus tādu dzīvnieku, kas šajā regulā nav definēti kā sauszemes dzīvnieki vai kā ūdensdzīvnieki, un no šiem dzīvniekiem iegūtu reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai, attiecībā uz tādu novietņu reģistrēšanu un apstiprināšanu, tādu lietvedību un reģistriem, identificēšanu un reģistrēšanu, prasībām attiecībā uz pārvietošanas izsekojamību, dzīvnieku veselības sertificēšanu un pašdeklarēšanas un pārvietošanas paziņošanas saistībām, kas attiecas uz minēto sugu dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(139) Ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus tādu dzīvnieku veselību prasību īstenošanai, kas attiecas uz šīm citām dzīvnieku sugām un reproduktīvajiem produktiem un no tām iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par šīm prasībām.
(140) Lai novērstu, ka Savienībā ievazājas sarakstā minētas slimības un no jauna radušās slimības, ir nepieciešams, lai būtu pieņemti iedarbīgi noteikumi par tādu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā, kas šādas slimības var pārnēsāt.
(141) Prasībām attiecībā uz dzīvnieku un produktu ievešanu Savienībā būtu jāatspoguļo prasības, kas izvirzītas tādu dzīvnieku un produktu pārvietošanai Savienības iekšienē, kas pieder vienai un tai pašai kategorijai, vienai un tai pašai sugai un kam paredzēts vienāds izmantojums.
(142) Lai nodrošinātu, ka dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti no trešām valstīm vai teritorijām atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kuru sniegtās garantijas ir līdzvērtīgas Savienības tiesību aktos paredzētajām garantijām, ir būtiski vajadzīgs, lai uz Savienību eksportējošo trešo valstu vai teritoriju kompetentās iestādes tiem piemērotu pienācīgas kontroles. Vajadzības gadījumā, pirms pieņemt, ka šādus dzīvniekus, reproduktīvos produktus vai dzīvnieku izcelsmes produktus ieved, būtu jāpārbauda izcelsmes trešās valsts vai teritorijas veselības statuss. Tādēļ tiesīgām uz Savienību eksportēt dzīvniekus un produktus un šajā nolūkā norādītām sarakstā vajadzētu būt tikai tādām trešām valstīm un teritorijām, kas var pierādīt, ka atbilst dzīvnieku veselības standartiem, kuri izvirzīti šo dzīvnieku un produktu ievešanai Savienībā.
(143) Attiecībā uz dažām dzīvnieku sugām un kategorijām un attiecīgajiem reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem pirms šīs regulas pieņemšanas dienas pieņemtajos Savienības aktos nav noteikti Savienības saraksti ar tām trešām valstīm un teritorijām, no kurām ir atļauta ievešana Savienībā. Tādā gadījumā, kamēr nav pieņemti noteikumi saskaņā ar šo regulu, būtu jāatļauj dalībvalstīm noteikt, no kurām valstīm un teritorijām to teritorijā var atļaut ievest šādus dzīvniekus, reproduktīvus produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus. To nosakot, dalībvalstīm būtu jāņem vērā kritēriji, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz trešo valstu un teritoriju Savienības sarakstiem.
(144) Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku veselības prasības, kas šajā regulā paredzētas attiecībā uz ievešanu Savienībā, tiek ievērotas un atbilst OIE Dzīvnieku veselības kodeksiem, visiem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko ieved Savienībā, līdzi vajadzētu būt izcelsmes trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes izdotam veterinārajam sertifikātam, kurš apstiprina atbilstību visām dzīvnieku veselības prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz ievešanu Savienībā. Tomēr ir iespējams atkāpties no šā noteikuma attiecībā uz precēm, kas rada zemu dzīvnieku veselības risku.
(145) Veterinārie sertifikāti var būt patstāvīgi dokumenti, taču sertificēšana Savienības tiesību aktos bieži vien ir pieprasīta citiem nolūkiem, piemēram, lai attiecībā uz dzīvniekiem vai produktiem sertificētu, ka ir ievērotas sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības prasības. Tas ir jāņem vērā. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, minētajos veterinārajos sertifikātos būtu arī jāatļauj iekļaut informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar citiem Savienības pārtikas un dzīvnieku barības tiesību aktiem.
(146) Slimības var izplatīties ar citiem līdzekļiem, kas nav dzīvnieki, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes produkti un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un atvasināti produkti. Piemēram, slimība var izplatīties arī ar transportlīdzekļiem, pārvadāšanas konteineriem, sienu, salmiem, augu produktiem, materiāliem, kam iespējama iepriekšēja saskare ar inficētiem dzīvniekiem, un ar aprīkojumu. Ja nepieciešams, būtu jāveic pasākumi, lai novērstu, ka pa šiem ceļiem ar šiem līdzekļiem pārnēsā slimību.
(147) Lai nodrošinātu, ka prasības attiecībā uz ievešanu Savienībā ir pietiekami sīki izstrādātas, attiecībā uz tādu kritēriju papildināšanu un grozīšanu, pēc kuriem trešās valstis un teritorijas tiek norādītas sarakstā, pēc kuriem statuss minētajā sarakstā tiek apturēts vai atsaukts, attiecībā uz to noteikumu papildināšanu, saskaņā ar kuriem trešās valstīs un teritorijās apstiprina novietnes un nosaka atkāpes, attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kura attiecībā uz ievešanu Savienībā izvirzītas sūtījumiem no trešām valstīm un teritorijām, attiecībā uz veterināro sertifikātu saturu un dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz slimības ierosinātājiem, citiem materiāliem, transportlīdzekļiem un aprīkojumu, ar kuriem var tikt pārnēsātas dzīvnieku slimības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
(148) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz dzīvnieku veselības prasību īstenošanu attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras cita starpā paredzēt noteikumus par tādu trešo valstu un teritoriju sarakstu, no kurām Savienībā ir atļauts ievest dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī par veterināro sertifikātu paraugiem.
(149) Pagātnes pieredze ir apliecinājusi, ka tad, kad dalībvalstīs vai trešās valstīs vai teritorijās, no kurām Savienībā ieved dzīvniekus vai produktus, uzliesmo nopietna slimība, lai ierobežotu slimības ievazāšanos un izplatīšanos, slimību profilakses un kontroles pasākumi ir jāveic nekavējoties. Šāda ārkārtas situācija var būt saistīta ar sarakstā minētām slimībām, slimībām, kas radušās no jauna, vai citiem dzīvnieku veselības apdraudējumiem. Minētajā kontekstā būtu jāpaskaidro, kurus no šajā regulā noteiktajiem slimību kontroles un profilakses pasākumu kopumiem var izmantot, ja ir sastopama sarakstā norādīta slimība, no jauna radusies slimība vai apdraudējums. Visos šajos gadījumos ir būtiski nepieciešams, lai pasākumus varētu veikt ļoti ātri un bez jebkādas kavēšanās. Tā kā šādi pasākumi ierobežotu pārvietošanu Savienības iekšienē vai uz Savienību, tie visos iespējamos gadījumos būtu jāīsteno Savienības līmenī.
(150) Lai nodrošinātu iedarbīgu un ātru reaģēšanu uz riskiem, kas rodas no jauna, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt ārkārtas pasākumus.
(151) Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisijai būtu jāpieņem tādi nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, kas cita starpā attiecas uz slimību un sugu norādīšanu sarakstā, uz sarakstā norādītajām sugām, kurām jāpiemēro slimību profilakses un kontroles noteikumu kopumi, attiecībā uz Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu banku krājumu veidošanu, krājumiem, glabāšanu, piegādi un citām procedūrām, attiecībā uz specifisku slimības kontroles pasākumu un atkāpju noteikšanu uz ierobežotu laiku, attiecībā uz specifiskiem sauszemes dzīvnieku un ūdensdzīvnieku pārvietošanas noteikumiem uz ierobežotu laiku, attiecībā uz ārkārtas pasākumiem un attiecībā uz trešo valstu un teritoriju norādīšanu sarakstā saistībā ar ievešanu Savienībā.
(152) Šī regula nosaka vispārīgus un konkrētus noteikumus par profilaksi un kontroli attiecībā uz pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un nodrošina saskaņotu pieeju dzīvnieku veselībai visā Savienības teritorijā. Dažās jomās, piemēram, vispārīgi pienākumi attiecībā uz dzīvnieku veselību, paziņošana, uzraudzība, reģistrēšana un apstiprināšana vai izsekojamība, būtu jāatļauj dalībvalstīm piemērot papildu pasākumus vai stingrākus pasākumus dalībvalsts līmenī, vai arī tās jāmudina šādi rīkoties. Tomēr šādi valstu pasākumi būtu jāatļauj tikai tad, ja tie nekaitē šajā regulā paredzētajiem dzīvnieku veselības mērķiem un ja tie nav pretrunā ar tajā paredzētajiem noteikumiem, un ar nosacījumu, ka tie neapgrūtina dzīvnieku un produktu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz otru, ja vien tas nav nepieciešams, lai novērstu slimības ievazāšanos vai kontrolētu tās izplatīšanos.
(153) Lai mazinātu administratīvo slogu, uz 152. apsvērumā minētajiem dalībvalstu pasākumiem būtu jāattiecina vienkāršota paziņošanas procedūra. Pieredze ir apliecinājusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK(24) paredzētā vispārīgā paziņošanas procedūra ir bijis nozīmīgs rīks valstu tehnisko noteikumu kvalitātes virzīšanā un pilnveidošanā un nesaskaņotās vai daļēji saskaņotās jomās veicinājusi labāku pārredzamību, saprotamību un lietderību Tādēļ ir lietderīgi piemērot Direktīvā 98/34/EK paredzēto vispārīgo paziņošanas procedūru.
(154) Patlaban Savienības dzīvnieku veselības noteikumi ir paredzēti šādos Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktos un saskaņā ar tiem pieņemtos turpmākos Komisijas aktos:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97(40), [Gr. 38]
Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) Nr. XXX/XXXX par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr 998/2003 [Publikāciju birojs](45), [Gr. 39]
(155) Noteikumi, kas paredzēti leģislatīvajos aktos, kuri minēti 154. apsvērumā, ir aizstājami ar šo regulu un turpmākiem Komisijas aktiem, kas jāpieņem saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi šie tiesību akti būtu jāatceļ. Tomēr, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un izvairīties no juridiskā vakuuma, atcelšanai būtu jāstājas spēkā tikai tad, kad saskaņā ar šo regulu ir pieņemti attiecīgie deleģētie akti un īstenošanas akti. Tāpēc ir nepieciešams, lai Komisija būtu pilnvarota noteikt dienas, no kurām minēto leģislatīvo aktu atcelšanai būtu jāstājas spēkā.
(156) Ir novecojuši un Savienības tiesību aktu skaidrības labad nepārprotami jāatceļ būtu šādi Padomes tiesību akti dzīvnieku veselības jomā: Padomes Lēmums 78/642/EEK (50); Padomes Direktīva 79/110/EEK,(51); Padomes Direktīva 81/6/EEK(52); Padomes Lēmums 89/455/EEK(53); Padomes Direktīva 90/423/EEK(54); Padomes Lēmums 90/678/EEK(55).
(157) Šīs regulas prasības nebūtu jāpiemēro, pirms nav sākts piemērot visus deleģētos aktus un īstenošanas aktus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar šo Regulu. Ir lietderīgi no dienas, kad stājas spēkā šī regula, līdz jauno noteikumu piemērošanas dienai paredzēt vismaz 36 mēnešus, lai attiecīgajiem operatoriem pietiktu laika pielāgoties.
(158) Lai nodrošinātu juridisku noteiktību attiecībā uz to, kā piemēro dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas noteikumus, slimību kontroles pasākumus attiecībā uz noteiktāmsaistībā ar konkrētām zoonozēm un lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanuKomisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz dienu, kurā regulas (EK) Nr. 1760/2000, (ES) Nr. XXX/XXX [iepriekš998/2003] un (EK) Nr. 21/2004 un direktīvas beidz piemērotDirektīvas 92/66/EEK, 2000/75/EK, 2001/89/EK, 2002/60/EK, 2003/85/EK un 2005/94/EK un 2008/71/EK beidz piemērot, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290 pantu. [Gr. 40]
(159) Šajā regulā paredzētās īstenošanas pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(56).
(160) Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, pienācīgi apspriestos ar ieinteresētajām personām, arī ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstīgi tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 41]
(161) Šai regulai nevajadzētu radīt nesamērīgu administratīvu slogu vai ekonomiskas sekas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā regulā, pamatojoties uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām, ir ņemta vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašā situācija. Tā kā sabiedriskās politikas mērķi ir aizsargāt dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību, iespēja tādiem uzņēmumiem piedāvāt vispārēju atkāpi no šīs regulas prasībām nav apsvērta. Tomēr, ņemot gan vērā iesaistītos riskus, minētajiem uzņēmumiem būtu jāpiešķir vairākas atkāpes no šīs regulas dažādajām prasībām.
(162) Šīs regulas mērķus, proti, paredzēt dzīvnieku veselības noteikumus, kas tiktāl, ciktāl tos nereglamentē citos Savienības tiesību aktos paredzēti konkrēti noteikumi, attiektos uz dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, un uz citu materiālu, ar kura iesaisti var izplatīties pārnēsājamas dzīvnieku slimības, dalībvalstis vien pietiekami īstenot nevar un efektīvāk tos var sasniegt Savienības līmenī ar vienota, koordinēta dzīvnieku veselības tiesiskā regulējuma starpniecību. Tāpēc šī regula atbilst Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteiktajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. nodaļa
Priekšmets, darbības joma un definīcijas
1. pants
Priekšmets
1. Šī regula nosaka:
a) profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem;
(b) instrumentus un mehānismus, kas paredzēti, lai sekmētu no slimībām brīvu zonu un teritoriju deklarēšanu;
(c) prioritāras darbības un
(d) pienākumu sadali dzīvnieku veselības jomā. [Gr. 42]
Šajos noteikumos ir paredzēta:
a) I daļā – Savienības līmenī būtisku slimību prioritizēšana un kategorizēšana, pienākumu noteikšana attiecībā uz dzīvnieku veselību;
b) II daļā – slimību agrīna konstatēšana, paziņošana un ziņošana par tām, uzraudzība, izskaušanas programmas un statuss “brīvs no slimības”;
c) III daļā – informētība par slimībām, slimībgatavība un slimību kontrole;
d) IV daļā – novietņu un pārvadātāju reģistrēšana un apstiprināšana, dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošana un izsekojamība Savienības iekšienē;
e) V daļā – dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešana un šādu sūtījumu eksportēšana no Savienības;
f) VI daļā – ārkārtas pasākumi, kas jāveic ar slimību saistītā ārkārtas situācijā.
2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi:
a) nodrošina, ka:
i) lauksaimniecības un akvakultūras ražošana Savienībā ir ilgtspējīga,
ii) produktīvi darbojas iekšējais tirgus un ir garantēts pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums, [Gr. 43]
iii) mazinās negatīvā ietekme uz dzīvnieku veselību, sabiedrības veselību un vidi, ko rada: [Gr. 44]
– noteiktas slimības un riska faktori, kas izraisa slimības, [Gr. 45]
– pasākumi, kas veikti slimību profilakses un kontroles nolūkā;
b) ņem vērā:
i) kāda ir sakarība starp dzīvnieku veselību un:
– sabiedrības veselību,
– vidi un klimata pārmaiņu ietekmi,
– bioloģisko daudzveidību, [Gr. 46]
– pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu,
– dzīvnieku labturību,
– mikrobu rezistenci, [Gr. 47]
– nodrošinātību ar pārtiku,
– nepieciešamību aizsargāt un saglabāt retas dzīvnieku sugas un saglabāt ģenētisko daudzveidību, [Gr. 48]
ii) kādas ir slimību kontroles un profilakses pasākumu piemērošanas sekas ekonomikai, sociālajai jomai, kultūrai un videi.
2. pants
Regulas darbības joma
1. Šo regulu piemēro:
(a) turētiem dzīvniekiem, neturētiem dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem; [Gr. 49]
(b) reproduktīvajiem produktiem;
(c) dzīvnieku izcelsmes produktiem;
(d) neskarot noteikumus, kas paredzēti ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 – dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem;
(e) infrastruktūrai, transportlīdzekļiem, aprīkojumam un jebkādiem citiem infekcijas ceļiem, kā arī materiāliem, ar kuru iesaisti izplatās vai var izplatīties pārnēsājamas dzīvnieku slimības.
2. Šo regulu piemēro pārnēsājamām slimībām, arī zoonozēm, neskarot noteikumus, kas paredzēti:
a) Lēmumā Nr. 2119/98/EK;
b) Regulā (EK) Nr. 999/2001;
c) Direktīvā 2003/99/EK;
d) Regulā (EK) Nr. 2160/2003.
3. pants
IV daļas darbības joma attiecībā uz reģistrēšanu, apstiprināšanu, izsekojamību un pārvietošanu
1. Regulas IV daļas I sadaļu piemēro:
a) sauszemes dzīvniekiem un dzīvniekiem, kas nav sauszemes dzīvnieki, bet var pārnēsāt slimības, kuras skar sauszemes dzīvniekus;
b) no sauszemes dzīvniekiem ievāktiem reproduktīvajiem produktiem;
c) no sauszemes dzīvniekiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
2. Regulas IV daļas II sadaļu piemēro:
a) ūdensdzīvniekiem un dzīvniekiem, kas nav ūdensdzīvnieki, bet var pārnēsāt slimības, kuras skar ūdensdzīvniekus;
b) no ūdensdzīvniekiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
3. Regulas IV daļas III sadaļu piemēro:
a) dzīvniekiem, kas 4. panta 1. punkta 4. apakšpunktā nav definēti kā sauszemes dzīvnieki vai kā ūdensdzīvnieki;
b) reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, kas iegūti no citiem dzīvniekiem, kuri minēti a) punktā.
4. Lolojumdzīvniekiem nepiemēro IV daļas I sadaļas 1. un 3. nodaļu un II sadaļas 1. un 2. nodaļu.
4. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
(1) “dzīvnieki” ir mugurkaulnieki un bezmugurkaulnieki;
(2) “sauszemes dzīvnieki” ir putni, sauszemes zīdītāji, bites un kamenes;
(3) “ūdensdzīvnieki” ir šādu sugu dzīvnieki visās attīstības stadijās, arī olšūnas, sperma un gametas:
i) zivis, kas pieder virsklasei Agnatha un klasēm Chondrichthyes un Sarcopterygii un Actinopterygii,
ii) ūdens gliemji, kas pieder pie tipa Mollusca,
(iii) ūdens vēžveidīgie, kas pieder pie apakštipa Crustacea;
(4) “citi dzīvnieki” ir to sugu dzīvnieki, kas nav definēti kā sauszemes dzīvnieki vai ūdensdzīvnieki;
(5) “turēti dzīvnieki” ir cilvēku turēti dzīvi dzīvnieki; attiecībā uz ūdensdzīvniekiem – akvakultūras dzīvnieki; [Gr. 50]
(5a) “neturēti pieradināto sugu dzīvnieki“ ir dzīvnieki, kas neatrodas vai vairs neatrodas cilvēku uzraudzībā; [Gr. 51]
(6) “akvakultūra” ir ūdensdzīvnieku audzēšana, kur izmanto metodes, kuras izstrādātas, lai šo dzīvnieku produkciju palielinātu virs vides dabiskās uzturētspējas, un kur visās audzēšanas vai kultivēšanas stadijās līdz pat ievākšanai un arī tās laikā dzīvnieki paliek vienas vai vairāku fizisku vai juridisku personu īpašumā (neattiecas uz to savvaļas ūdensdzīvnieku ievākšanu vai ķeršanu cilvēku patēriņam, kuri pēc tās īslaicīgi tiek turēti bez barošanas līdz kaušanai);
(7) “akvakultūras dzīvnieks” ir jebkurš akvakultūrā audzēts ūdensdzīvnieks, kam piemēro metodes, kuras izstrādātas, lai palielinātu produkcijas apjomu virs attiecīgās vides dabiskās uzturētspējas; [Gr. 52]
(8) “savvaļas dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas nav turēti un nav neturēti pieradināto sugu dzīvnieki; [Gr. 53]
(9) “mājputni” ir putni, ko audzē vai tur nebrīvē, lai:
a) ražotu:
i) gaļu,
ii) pārtikas olas,
iii) citus produktus;
b) atjaunotu medījamo putnu skaitu;
c) selekcionētu putnus, ko ražošanai, kāda minēta a) punktā;
(10) “nebrīvē turēti putni” ir jebkuri putni, kas nav mājputni un ko nebrīvē tur tādā nolūkā, kurš nav minēts 9. punktā, arī putni, ko šādi tur priekšnesumiem, sacīkstēm, izstādēm, konkursiem, selekcijai vai pārdošanai;
(11) “lolojumdzīvnieks” ir dzīvnieks, kas pieder kādai no I pielikuma sarakstā norādītajām sugām un:
a) ko tur mājsaimniecībā, vai, attiecībā uz ūdensdzīvnieku, nekomerciālā dekoratīvā akvārijā,
b) vai kas tiek pārvietoti, nekomerciālas pārvietošanas nolūkā pavadot lolojumdzīvnieka turētāju vai fizisku personu, kura darbojas lolojumdzīvnieka turētāja vārdā un ar viņa piekrišanu, un kas šādas nekomerciālas pārvietošanas laikā pastāvīgi ir lolojumdzīvnieka turētāja vai attiecīgās personas pārziņā;
(12) “lolojumdzīvnieka turētājs” ir fiziska persona, kas tur lolojumdzīvnieku;
(13) “nekomerciāla pārvietošana” ir tāda lolojumdzīvnieku pārvietošana, kuras tiešs vai netiešs mērķis nav finansiāls guvums vai īpašuma tiesību nodošana vai kura nav ar šādiem mērķiem saistītanekomerciālā nolūkā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 576/2013 3. panta a) punktā; [Gr. 54]
(14) “slimība” ir stāvoklis, kad dzīvniekiem ir infekcijas vai invāzijas, kam ir vai nav klīniskas vai patoloģiskas izpausmes un ko ir izraisījuši viens vai vairāki slimības ierosinātāji, kuri ir pārnēsājami uz dzīvniekiem vai cilvēkiem;
(15) “sarakstā norādītās slimības” ir slimības, kas norādītas sarakstā saskaņā ar 5. panta 2. punktu;
(16) “no jauna radusies slimība” ir slimība, kura nav sarakstā norādīta slimība un kura potenciāli var atbilst 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem, kas paredzēti sarakstā norādītām slimībām, jo:
a) tā ir jauna slimība, kas radusies kāda pastāvoša slimību ierosinātāja evolūcijas vai maiņu rezultātā,
b) tā ir zināma slimība, kas izplatās uz jaunu ģeogrāfisku teritoriju vai jaunu populāciju, vai
c) slimībai ir iepriekš nepazīstams ierosinātājs vai tā ir pirmo reizi diagnosticēta slimība;
(17) “slimības profils” ir 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie slimības kritēriji;
(18) “sarakstā norādītās sugas” ir dzīvnieku sugas vai dzīvnieku sugu grupas, kas norādītas sarakstā saskaņā ar 7. panta 2. punktu, vai, attiecībā uz slimībām, kuras radušās no jauna, dzīvnieku sugas vai dzīvnieku sugu grupas, kas atbilst sarakstā norādīto sugu kritērijiem, kuri noteikti 7. panta 2. punktā;
(19) “apdraudējums” ir kāda dzīvnieka organismā vai kādā produktā sastopams slimības ierosinātājs vai šāda dzīvnieka vai produkta stāvoklis, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību;
(20) “risks” ir zinātniski pierādītaun loģiski pierādāma varbūtība, ar kādu var rasties, un apjoms, kādā var izpausties bioloģiskās un ekonomiskās sekas, ko izraisa kāda nelabvēlīga ietekmezinātniski pierādītaivai pierādāmainelabvēlīgai ietekmei uz dzīvnieku vai sabiedrības veselību; [Gr. 56]
(21) “biodrošība” ir tādu pārvaldības un fizisko pasākumu kopums, kuru nolūks ir samazināt risku, ka dzīvnieku slimības vai mikroorganismi, kam izveidojusies rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ievazāsies, izvērsīsies un izplatīsie: [Gr. 57]
a) kādā dzīvnieku populācijā vai
b) kādā novietnē, zonā, nodalījumā, transportlīdzeklī vai jebkādā citā kompleksā, telpās vai vietā;
(22) “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kuru pārziņā ir dzīvnieki un produkti, arī dzīvnieku turētāji un pārvadātāji, bet ne lolojumdzīvnieku turētāji vai veterinārārsti;
(23) “dzīvnieku speciālists” ir fiziska vai juridiska persona, kas profesionāli ir saistīta ar dzīvniekiem vai produktiem un kas nav operators vai veterinārārsts;
(24) “novietne” ir jebkādas telpas, struktūra vai jebkāda vide, kurā tur dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, bet ne:
a) mājsaimniecības, kurās tur lolojumdzīvniekus,
b) nekomerciāli akvāriji, kuros tur ūdensdzīvniekus,
c) veterināru prakses vai klīnikas;
(25) “reproduktīvie produkti” ir:
a) mākslīgai pavairošanai paredzēta sperma, sēkla, ovocīti un embriji,
b) inkubējamas olas;
(26) “dzīvnieku izcelsmes produkti” ir:
a) dzīvnieku izcelsmes pārtika, tostarp medus un asinis,
b) dzīvas gliemenes, dzīvi adatādaiņi, dzīvi tunikāti un dzīvi jūras gliemeži, kas paredzēti lietošanai pārtikā,
c) dzīvnieki, kas nav b) apakšpunktā minētie dzīvnieki un ko paredzēts sagatavot, lai dzīvus nogādātu galapatērētājam;
(27) “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir veseli dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi no dzīvniekiem iegūti produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, izņemot reproduktīvos produktus;
(28) “atvasināti produkti” ir produkti, kuri iegūti vienā vai vairākās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādēs, pārveidēs vai pārstrādes posmos;
(29) “produkti” ir:
a) reproduktīvie produkti;
b) dzīvnieku izcelsmes produkti;
c) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti;
(30) “oficiālā kontrole” nozīmē oficiālu kontroli, kas definēta Regulas (ES) Nr. XXX/XXX(57) [Oficiālo kontroļu regula] 2. panta 1. punktā;
(31) “veselības statuss” ir ar visām attiecīgajai sugai sarakstā norādītajām slimībām saistīts slimību statuss, ko attiecina uz:
a) kādu dzīvnieku;
b) dzīvniekiem, kuri ir:
i) kādā novietnē,
ii) kādā nodalījumā,
iii) kādā zonā,
iv) kādā dalībvalstī,
v) kādā trešā valstī vai teritorijā;
(32) “zona” ir:
a) attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem – skaidri definēta kādas dalībvalsts, trešās valsts vai teritorijas daļa, kurā atrodas dzīvnieku apakšpopulācija ar stingri noteiktu veselības statusu attiecībā uz kādu konkrētu slimību vai slimībām, kam piemēro attiecīgus uzraudzības, slimību kontroles un biodrošības pasākumus;
b) attiecībā uz ūdensdzīvniekiem – nošķirta hidroloģiska sistēma, kam ir konkrēts veselības statuss attiecībā uz kādu konkrētu slimību vai konkrētām slimībām un kas veido vienā no šādiem punktiem minētu teritoriju:
i) viss ūdensguves baseins no ūdensceļa izteces līdz grīvai vai ezeram,
ii) vairāki ūdensguves baseini,
iii) daļa no ūdensguves baseina (no ūdensceļa izteces līdz šķērslim, kas novērš konkrētas slimības vai slimību ievazāšanos),
iv) daļa no piekrastes teritorijas ar precīzu ģeogrāfisku norobežojumu,
v) grīva ar precīzu ģeogrāfisku norobežojumu;
(33) “ūdensguves baseins” ir teritorija vai baseins, ko veido zeme, kuru dabīgi norobežo, piemēram, pauguri vai kalni, un kurā satek visi noteces ūdeņi;
(34) “nodalījums” ir tāda dzīvnieku apakšpopulācija, ko tur vienā vai vairākās novietnēs, savukārt, attiecībā uz ūdensdzīvniekiem, vienā vai vairākās akvakultūras novietnēs, kam ir vienota biodrošības pārvaldības sistēma un stingri noteikts veselības statuss attiecībā uz kādu konkrētu slimību vai slimībām, un kam piemēro attiecīgus uzraudzības, slimību kontroles un biodrošības pasākumus;
(35) “karantīna” ir tāda dzīvnieku turēšana kompetentās iestādes kontrolētā izolācijā bez tiešas vai netiešas saskares ar citiem dzīvniekiem, lai, dzīvniekus norādīto laiku novērojot un attiecīgā gadījumā testējot vai ārstējot, nenotiktu slimību izplatīšanās;
(36) “epidemioloģiskā vienība” ir dzīvnieku grupa, kurai ir vienāda eksponētības varbūtība attiecībā uz kādu slimības ierosinātāju;
(37) “uzliesmojums” ir viens vai vairāki slimības gadījumi novietnē, mājsaimniecībā vai citā vietā, kur tiek turēti vai atrodas dzīvnieki; [Gr. 59]
(38) “slimības gadījums” ir oficiāli apstiprināts gadījums, kur dzīvam vai mirušam dzīvniekam konstatēta jebkāda sarakstā norādīta vai no jauna radusies slimība;
(39) “ierobežojumu zona” ir zona, kurā piemēro dažu dzīvnieku vai produktu pārvietošanas ierobežojumus un citus slimību kontroles pasākumus, lai novērstu konkrētas slimības izplatīšanos teritorijās, kurās ierobežojumus nepiemēro; ierobežojumu zonā attiecīgā gadījumā var ietilpt aizsardzības un uzraudzības zonas;
(40) “aizsardzības zona” ir tāda zona ar vienu vai vairākiem slimības gadījumiem, kura ir izveidota pēc uzliesmojuma oficiālas apstiprināšanas un kurā tiek piemēroti slimību kontroles pasākumi, lai novērstu šīs slimības izplatīšanos no šīs zonas;
(41) “uzraudzības zona” ir zona, kura ir izveidota pēc slimības oficiālas apstiprināšanas, atrodas ap aizsardzības zonu un kurā tiek piemēroti slimību kontroles pasākumi, lai novērstu šīs slimības izplatīšanos no šīs zonas un no aizsardzības zonas;
(42) “inkubējamās olas” ir mājputnu dētas olas, kas paredzētas inkubēšanai;
(43) “nagaiņi” ir II pielikuma sarakstā norādītie dzīvnieki;
(44) “reproduktīvo produktu novietne” ir:
a) novietne, kas paredzēta reproduktīvo produktu vākšanai, ražošanai, apstrādāšanai un glabāšanai,
b) inkubators;
(45) “inkubators” ir novietne, kurā tiek vāktas, uzglabātas, inkubētas un perinātas olas, lai iegūtu:
a) inkubācijai paredzētas olas,
b) diennakti vecus cāļus vai citu sugu jaunizperētus mazuļus;
(46) “pārvadātājs” ir operators, kas pārvadā dzīvniekus savām vai trešās puses vajadzībām;
(47) “norobežota novietne” ir jebkāda pastāvīga, ģeogrāfiski ierobežota novietne, kura izveidota brīvprātīgi un apstiprināta pārvietošanas nolūkiem un kurā dzīvnieki:
(a) tiek turēti vai vairoti tādiem nolūkiem kā izstādes, izglītība, sugu saglabāšana vai pētniecība,
(b) turēti norobežoti un nošķirti no apkārtējās vides,
(c) atrodas stingrā dzīvnieku veselības uzraudzībā un uz tiem attiecas stingri biodrošības pasākumi;
(48) “savākšanas operācija” ir turētu sauszemes dzīvnieku savākšana no vairākām novietnēm uz periodu, kas ir īsāks nekā attiecīgajai dzīvnieku sugai obligātais uzturēšanās periods;
(49) “uzturēšanās periods” ir minimālais periods, kura laikā dzīvniekam jāuzturas kādā novietnē, pirms to no šīs novietnes pārvieto;
(50) “IMSOC” ir datorizētā informācijas pārvaldības sistēma, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. XXX/XXX(58) [Oficiālo kontroļu regula] 130. panta 1. punktā;
(50a) “apstrādes uzņēmums” ir jebkurš pārtikas uzņēmums, kas ir apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004(59) 4. pantu ; [Gr. 60];
(50b) “slimību kontrolei pakļauts no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas uzņēmums” ir jebkurš pārtikas uzņēmums, kas ir apstiprināts saskaņā ar177. pantu un IV daļas II sadaļu; [Gr. 61]
(51) “slimību kontrolei pakļauts no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas uzņēmums” ir jebkurš pārtikas uzņēmums, kas ir apstiprināts saskaņā šādiem noteikumiem:
a) Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku apstrādāšanu pārtikā;
b) šīs regulas 177. pantu attiecībā uz ūdensdzīvnieku kaušanu slimību kontroles nolūkos saskaņā ar III daļas II sadaļu. [Gr. 62]
(51a) “veterinārārsts” ir speciālists ar vispusīgu zinātnisku izglītību, kam juridiska iestāde piešķīrusi licenci visu veterinārās medicīnas darbību veikšanai neatkarīgā, ētiskā un personiski atbildīgā veidā dzīvnieku, klientu un sabiedrības interesēs; [Gr. 63]
(51b) “oficiālais veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko norīkojušas kompetentās iestādes un kas ir pienācīgi kvalificēts, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālas darbības saskaņā ar noteikumiem Regulā (ES) Nr. XXX/XXX(60) (oficiālo kontroļu regula); [Gr. 64]
2. Komisijai ir tiesības saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par šādu sarakstu grozījumiem:
a) I pielikumā norādītais lolojumdzīvnieku saraksts;
b) II pielikumā norādītais nagaiņu saraksts.
2. nodaļa
Sarakstā norādītās slimības un no jauna radušās slimības un sarakstā norādītās sugas
5. pants
Slimību norādīšana sarakstā
1. Šajā regulā noteiktos konkrētām slimībām paredzētos noteikumus par slimību profilaksi un kontroli piemēro:
a) sarakstā-I pielikumā norādītajām slimībām; [Gr. 65]
b) slimībām, kas radušās no jauna.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka Sarakstā norādīto slimību sarakstutabula, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, ir iekļauta -I pielikumā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumus un pēc atbilstīgas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ekspertiem attiecībā uz šajā pielikumā iekļautā slimību saraksta grozīšanu, lai ņemtu vērā tehnoloģiskos un zinātnes sasniegumus un izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos, kā arī mainījušos apstākļus sabiedrības un dzīvnieku veselības jomā. [Gr. 66]
Minētajā sarakstātabulā ir iekļautas slimības, kas, ievērojot 6. pantā noteiktos kritērijusnoteikto kritēriju vērtējumu attiecībā uz slimību norādīšanu sarakstā, atbilst nosacījumiem, kuri paredzēti turpmāk šā punkta a) un b) apakšpunktā: [Gr. 67]
a) slimības, kas var būtiski ietekmēt vismaz vienu no šādiem aspektiem:
i) sabiedrības veselība,
ii) lauksaimniecības vai akvakultūras ražošana vai saistītās ekonomikas nozares,
iii) dalībvalstu un reģionu, un attiecīgā gadījumā — trešo valstu vai teritoriju sabiedrība, [Gr. 68]
iv) vide;
(iva) dzīvnieku labturība un dzīvnieku veselība; [Gr. 68]
b) slimības, attiecībā uz kurām ir pieejami vai var tikt izstrādāti riska mazināšanas pasākumi, kas ir samērīgi ar šādu slimību radītajiem riskiem.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 70]
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti arattiecībā uz slimību, kurakas ir no jauna radiesjaunradies risks ar ļoti būtisku ietekmi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā minēto šo pantu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro254. pantā noteikto procedūru. [Gr. 71]
6. pants
Kritēriji, pēc kuriem slimības norāda sarakstā
1. Grozot slimību sarakstu saskaņā ar 5. panta 2. punktu un nosakot, vai kāda slimība atbilst sarakstā iekļaušanas nosacījumiem attiecībā uz norādīšanu sarakstā saskaņā ar 5. panta 2. punktu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus: [Gr. 72]
a) kāds ir slimības profils, kurā ietilpst:
i) kādu dzīvnieku sugu slimība skar,
ii) kāda ir saslimstība ar slimību un mirstība no tās dzīvnieku populācijās,
iii) kāds ir slimības zoonotiskais raksturojums,
iv) kāda ir slimībaspatogēnu spēja kļūt rezistentaiattīstīt rezistenci pret terapijām, galveno uzmanību pievēršot mikrobu rezistencei;, [Gr. 73]
v) vai un kā slimības persistē kādā dzīvnieku populācijā vai vidē,
vi) pa kādiem ceļiem un cik ātri slimības tiek pārnēsātas dzīvnieku vidū un, attiecīgā gadījumā, starp dzīvniekiem un cilvēkiem,
vii) vai slimība Savienībā ir vai nav sastopama, kāds ir tās ģeogrāfiskais sadalījums un, attiecībā uz slimībām, kas Savienībā nav sastopamas, kāds ir risks, ka tā ievazāsies Savienībā,
viii) vai pastāv diagnostikas un slimību kontroles instrumenti;
b) kā slimība ietekmē:
i) lauksaimniecības un akvakultūras ražošanu un citas ekonomikas daļas:
– kādā līmenī ir slimības klātbūtne Savienībā,
– kāds ir produkcijas zudums slimības dēļ,
– kādi ir citi zaudējumi;
ii) cilvēku veselību:
– kāda ir slimības pārnēsājamība starp dzīvniekiem un cilvēkiem,
– kāda ir slimības pārnēsājamība starp cilvēkiem,
– cik smagas ir cilvēkiem sastopamās slimības formas,
– vai cilvēkiem ir pieejama iedarbīga profilakse vai medicīniskā ārstēšana;
iii) dzīvnieku labturību,
iv) bioloģisko daudzveidība un vides piesārņotību;
c) kādā mērā slimība spēj izraisīt krīzes situācijas un kāds ir tās izmantošanas potenciāls bioterorismā;
d) cik praktiski īstenojami, pieejami un iedarbīgi ir šādi slimību profilakses un kontroles pasākumi:
i) diagnostikas instrumenti un kapacitāte,
ii) vakcinēšana,
iii) medicīniskā ārstēšana,
iv) biodrošības pasākumi,
v) dzīvnieku un produktu pārvietošanas ierobežojumi,
vi) dzīvnieku kaušana un likvidēšana;
e) slimību profilakses un kontroles pasākumu ietekme šādos aspektos:
i) tiešās un netiešās izmaksas skartajās nozarēs un ekonomikā kopumā,
ii) to sociālā pieņemamība,
iii) slimības skarto turēto dzīvnieku un neturētu pieradināto sugu dzīvnieku apakšpopulāciju labturība un savvaļas dzīvnieku veselība; [Gr. 74]
iv) vide un bioloģiskā daudzveidība.
2. Lai ņemtu vērā tehnikas progresu, zinātnes sasniegumus un attiecīgo starptautisko standartu maiņas, Komisija attiecībā uzir pilnvarotapēc pienācīgas sabiedriskās apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ekspertiempieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu par šā panta 1. punktā paredzēto kritēriju grozījumiem ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu. [Gr. 75]
7. pants
Sugu norādīšana sarakstā
1. Šajā regulā noteiktos konkrētām slimībām paredzētos noteikumus attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām un saskaņā ar šo regulu pieņemtos noteikumus piemēro sarakstā norādītām I pielikumā norādītajām sugām. [Gr. 76]
2. Komisija ir pilnvarota pēc pienācīgas sabiedriskās apspriešanās ar īstenošanas aktiem nosakaeinteresētajām personām un ekspertiem un pienācīgi ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumus, pieņemt deleģētos aktus saskaņāar 253. pantu par grozījumiem sugu sarakstā, kā minēts 1. punktā un izklāstīts -I pielikuma tabulā, lai ņemtu vērā tehnikas progresu, zinātnes sasniegumus un mainījušos apstākļus sabiedrības un dzīvnieku veselības jomā. [Gr. 77]
Minētajā sarakstā ir norādītas tādasiekļautastās dzīvnieku sugas vai dzīvnieku sugu grupas, kas attiecībā uz konkrētu sarakstā norādītu slimību izplatīšanos rada ievērojamu risku, un ņemtiņemot vērā šādi kritērijišādus kritērijus: [Gr. 78]
a) kāda ir riskam pakļautās dzīvnieku populācijas uzņēmība;
b) cik ilgs dzīvniekiem ir inkubācijas periods un infekciozais periods;
c) vai minētie dzīvnieki var būt konkrēto slimību nēsātāji un kādā mērā;
ca) vai šie dzīvnieki tiek izmantoti selekcijā, ražošanā vai kaušanā. [Gr. 79]
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 80]
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar attiecībā uz slimību, kurakas ir no jauna radiesjaunradies risks ar ļoti būtisku ietekmi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā minētošo pantu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro254. pantā noteikto procedūru. [Gr. 81]
8. pants
Slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošana sarakstā norādītām slimībām
1. Komisija ir pilnvarota, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumus un pēc atbilstīgas sabiedriskās apspriešanās ar īstenošanas aktiem nosakaeinteresētajām personām un ekspertiem pieņemt deleģētos aktus saskaņāar 253. pantu par grozījumiem -I pielikumā un attiecībā uz to, kā sarakstā norādītām slimībām piemēro slimību profilakses un kontroles noteikumus, kas minēti šādos punktos: [Gr. 82]
a) sarakstā norādītas slimības, kamattiecībā uz kurām ir jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi, līdzko tās ir konstatētas, un kurām piemēro tādus noteikumus par: [Gr. 83]
i) informētību par slimībām un slimībgatavību, kas paredzēti III daļas I sadaļā, un slimību kontroles pasākumiem, kas paredzēti III daļas II sadaļas 1. nodaļā,
ii) nodalījumu veidošanu, kas paredzēti 37. panta 1. punktā;
b) sarakstā norādītas slimības kas ar ilgtermiņa mērķi izskaust tās visā Savienībā būtu jākontrolē visās dalībvalstīs un kam piemēro tādus slimību profilakses un kontroles noteikumus par: [Gr. 84]
i) obligātajām izskaušanas programmām, kas paredzēti 30. panta 1. punktā,
ii) no slimības brīvajām dalībvalstīm un zonām, kas paredzēti 36. pantā,
iii) nodalījumu veidošanu, kas paredzēti 37. panta 2. punktā,
iv) slimību kontroles pasākumiem, kas paredzēti III daļas II sadaļas 2. nodaļā;
c) sarakstā norādītas slimības kas ir svarīgas atsevišķās dalībvalstīs un attiecībā uz ko ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu to izplatīšanos Savienības daļās, kuras ir oficiāli atzītas par brīvām no slimības vai kurās ir izskaušanas programmas, un kam piemēro tādus slimību profilakses un kontroles noteikumus par: [Gr. 85]
i) brīvprātīgo izskaušanu, kas paredzēti 30. panta 2. punktā,
ii) no slimības brīvajām dalībvalstīm un zonām, kas paredzēti 36. pantā,
iii) nodalījumu veidošanu, kas paredzēti 37. panta 2. punktā,
iv) slimību kontroles pasākumiem, kas paredzēti III daļas II sadaļas 2. nodaļā;
d) sarakstā norādītas slimības iepriekšminēto a), b) un c) punktu noteikumus, un citas slimības, attiecībā uz kurām ir vajadzīgi pasākumi, lai novērstu izplatīšanos šo slimību iekļūšanas Savienībā vai pārvietošanās starp dalībvalstīm dēļ, un kam piemērotādus slimību profilakses un kontroles noteikumus par: [Gr. 86]
i) Savienības iekšienē veiktu pārvietošanu, kas paredzēti IV daļas I sadaļas 3.–7. nodaļā un II sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā,
ii) ievešanu Savienībā un eksportu no Savienības, kas paredzēti V daļā;
e) sarakstā norādītas slimības, kam piemēro tādusiepriekšminētosa) un b) punkta noteikumus, un citas slimības, kuras ir jāuzrauga Savienības iekšienē un kurām piemēro slimību profilakses un kontroles noteikumus par: [Gr. 87]
i) paziņošanu un ziņošanu, kas paredzēti II daļas 1. nodaļā,
ii) uzraudzību, kas paredzēti II daļas 2. nodaļā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 88]
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti arattiecībā uz slimību, kurakas ir no jauna radiesjaunradies risks ar ļoti būtisku ietekmi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā minētošo pantu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro254. pantā noteikto procedūru. [Gr. 89]
2. Pieņemot 1. punktā paredzētos īstenošanasdeleģētos aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus: [Gr. 90]
a) kādā līmenī slimība ietekmē dzīvnieku un sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību un ekonomiku;
b) kāda ir slimības izplatība, tās sastopamība un tās ģeogrāfiskais sadalījums Savienībā;
c) cik pieejami, praktiski īstenojami un iedarbīgi ir tie dažādie slimību profilakses un kontroles pasākumu kopumi, kas attiecībā uz minētokonkrēto slimību paredzēti šajā regulā, īpašu uzmanību pievēršot dominējošajiem reģionālajiem apstākļiem. [Gr. 91]
3. nodaļa
Pienākumi attiecībā uz dzīvnieku veselību
1. iedaļa
Operatori, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji
9. pants
Pienākumi attiecībā uz dzīvnieku veselības un biodrošības pasākumiem
1. Operatori, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji:
a) ir atbildīgi par tādu turētu dzīvnieku veselību un par tādu produktu veselīgumu, kas ir to pārziņā;
b) lai nodrošinātu šādu turēto dzīvnieku veselību un produktu veselīgumu un lai novērstu, ka šādu turētu dzīvnieku vidū vai šādos produktos (kas ir minēto personu pārziņā) tiek ievazātas, izvēršas un vairojas, un no tiem izplatās slimības — ja vien tas nav īpaši atļauts zinātniskos nolūkos —, izmantojot labas profesionālās prakses norādījumus un jo īpaši piemērojot labu mikrobioloģisko praksi, veic pienācīgus biodrošības pasākumus, kuros ir ņemti vērā iesaistītie riski un kuri ir piemēroti: [Gr. 92]
i) turēto dzīvnieku un produktu kategorijām un dzīvnieku sugām,
ii) ražošanas veidam.
ba) ievēro labas lopkopības principu; [Gr. 93]
bb) nodrošina veterināro zāļu kontrolētu lietošanu. [Gr. 94]
2. Par biodrošības pasākumiem, kas papildina šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos noteikumus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu.
10. pants
Pamatzināšanas par dzīvnieku veselību
1. Operatori un, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji iegūst zināšanas par: [Gr. 95]
a) dzīvnieku slimībām, arī tādām slimībām, ko iespējams pārnēsāt uz cilvēkiem;
b) biodrošības principiem, labu lopkopību un veterināro zāļu atbildīgu lietošanu; [Gr. 96]
c) mijiedarbību starp dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un cilvēku veselību.
2. Saskaņā ar 1. punktu prasīto zināšanu saturs un apjoms ir atkarīgs no tā:
a) par kādām turēto dzīvnieku kategorijām un sugām vai kādiem produktiem tie ir atbildīgi;
b) kāds ir ražošanas veids;
c) kādi ir veiktie uzdevumi.
3. Šā panta 1. punktā paredzētās zināšanas iegūst vienā no šādiem veidiemprofesionālā pieredzē vai apmācībā saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī noteiktajām prasībām. Šādu apmācību var sniegt arī profesionālas organizācijas.:
a)
b) esošās lauksaimniecības vai akvakultūras nozaru programmās, kas attiecas uz dzīvnieku veselību;
c) formālā izglītībā. [Gr. 97]
2. iedaļa
Veterinārārsti un ūdensdzīvnieku veselības speciālisti
11. pants
Veterinārārstu un ūdensdzīvnieku veselības speciālistu pienākumi
1. Veterinārārsti, darbojoties šīs regulas darbības jomā:
a) veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu, ka ievazājas, izvēršas un izplatās slimības;
(aa) konsultē operatorus par pasākumiem nolūkā līdz minimumam samazināt zoonožu, pārtikā savairojušos patogēnu, atliekvielu un piesārņotājvielu radīto risku, lai nodrošinātu nekaitīgu pārtiku; [Gr. 98]
b) nodrošina slimību agrīnu konstatēšanu, slimības pirms simptomātiskas ārstēšanas sākuma izslēdzot vai apstiprinot ar pareizu diagnozi un diferenciāldiagnozi;
c) aktīvi piedalās:
i) izpratnes vairošanā par dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, [Gr. 99]
ii) slimību profilaksē,
iii) slimību agrīnā konstatēšanā un ātrā reaģēšanā uz tām;
(iiia) ar slimību novēršanu, agrīnu konstatēšanu un kontroli saistītā tālākizglītībā, [Gr. 100]
(iiib) izpratnes vairošanā par mikrobu rezistenci un tās iespējamām sekām, [Gr. 101]
d) sadarbojas ar kompetento iestādi, operatoriem, dzīvnieku speciālistiem un lolojumdzīvnieku turētājiem šajā regulā paredzēto slimību profilakses un kontroles pasākumu piemērošanā;
(da) pamatojoties uz jaunākajām pieejamajām zināšanām, konsultē operatorus un dzīvnieku speciālistus jautājumos, kas attiecas uz aizsardzību pret bioloģiskiem apdraudējumiem un citiem dzīvnieku veselības aspektiem, kuri ir svarīgi saistībā ar attiecīgo novietnes veidu un ar tur turēto dzīvnieku kategorijām un sugām; [Gr. 102]
2. Ūdensdzīvnieku veselības speciālisti ar ūdensdzīvniekiem var veikt darbības, kas saskaņā ar šo regulu ir piekritīgas veterinārārstiem, ja vien šie speciālisti minētajam nolūkam ir pilnvaroti ar valsts tiesību aktiem. Šādā gadījumā uz minētajiem ūdensdzīvnieku veselības speciālistiem attiecas 1. punkts.
2.a Ja tas ir atļauts valsts tiesību aktos, bišu veselības speciālisti attiecībā uz bitēm un kamenēm var veikt darbības, kas saskaņā ar so regulu ir uzticētas veterinārārstiem. Tādā gadījumā 1. punkts attiecas uz šiem bišu veselības speciālistiem. [Gr. 103]
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par tādu veterinārārstu (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK(61)) un ūdensdzīvnieku veselības speciālistu kvalifikāciju, kuri veic darbības, kas irietilpst šīs regulas darbības jomā.. [Gr. 104]
3. iedaļa
Dalībvalstis
12. pants
Dalībvalstu pienākumi
1. Lai nodrošinātu, ka par dzīvnieku veselību kompetentā iestāde spēj veikt nepieciešamos un pienācīgos pasākumus un īstenot darbības, kā prasa šī regula, dalībvalstis gādā, lai tai būtu:
a) kvalificēti darbinieki, infrastruktūra, aprīkojums, finanšu resursi un produktīva organizatoriskā struktūra, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju;
b) pieejamas tādas laboratorijas ar kvalificētiem darbiniekiem, infrastruktūru, aprīkojumu un finanšu resursiem, lai būtu nodrošināta sarakstā norādīto slimību un no jauna radušos slimību ātra un precīza diagnosticēšana un diferenciāldiagnosticēšana;
c) pietiekami apmācīti veterinārārsti, kas ir iesaistīti tādu 11. pantā norādīto darbību veikšanā, kas ir piekritīgas šīs regulas darbības jomai.
2. Dalībvalstis atbalsta, ka operatori un dzīvnieku speciālisti iegūst, uztur un pilnveido 10. pantā minētās pamatzināšanas par dzīvnieku veselību ar attiecīgu lauksaimniecības vai akvakultūras nozaru programmu vai formālas izglītības starpniecību, un nodrošina, ka tiek sasniegts nepieciešamais zināšanu līmenis. [Gr. 105]
2.a Dalībvalstis rada nepieciešamos apstākļus, lai varētu nodrošināt, ka operatori, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji var iegūt, uzturēt un pilnveidot pamatzināšanas par dzīvnieku veselību saskaņā ar 10. pantu. [Gr. 106]
12.a pants
Stratēģiski pasākumi attiecībā uz sarakstā nenorādītām slimībām
Dalībvalstis veic stratēģiskus pasākumus dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzībai, profilaksei un kontrolei, tostarp attiecībā uz slimībām, kas nav norādītas šīs regulas pielikumā, un ar mērķi mazināt mikrobu rezidences attīstības risku. Šos pasākumus pieņem kā daļu no valsts kontroles plāniem un kontroles programmas, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. XXX/XXX(62) (Oficiālo kontroļu regula) X pantā un Regulas (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli 5. pantā. [Gr. 107]
12.b pants
Robežu kontrole
Dalībvalstis, izmantojot Savienības līmeņa tehnisko palīdzību, sadarbībā ar attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm nodrošina, ka gar to ārējām robežām tiek piemēroti atbilstoši preventīvi un uz riska analīzi balstīti biodrošības pasākumi attiecībā uz šīs regulas -Ia pielikumā norādītajām dzīvnieku slimībām. [Gr. 108]
13. pants
Kā kompetentā iestāde deleģē citas oficiālas darbības
1. Kompetentā iestāde veterinārārstiem vai kvalificētām profesionālajām organizācijām var deleģēt vienu vai vairākas šādas darbības: [Gr. 109]
a) darbības, kas attiecas uz paziņošanu un ziņošanu, kā paredzēts II daļas 1. nodaļā, un uzraudzību, kā paredzēts attiecīgās daļas 2. nodaļā;
b) darbības, kas saistītas ar:
i) III daļā paredzēto informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli,
ii) IV daļā paredzēto reģistrēšanu, apstiprināšanu, izsekojamību un pārvietošanu,
iii) VI daļā paredzētajiem ārkārtas pasākumiem.
1.a Kompetentā iestāde var deleģēt vienu vai vairākas 1. punktā paredzētās darbības bišu veselības speciālistiem. [Gr. 110]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par:
a) to, kādos apstākļos un ar kādiem nosacījumiem deleģē 1. un 1.a punktā paredzētās darbības; [Gr. 111]
b) to, kuras citas darbības papildus 1. punktā paredzētajām darbībām var deleģēt veterinārārstiem, kādos apstākļos un ar kādiem nosacījumiem to var darīt,
c) prasību minimumu attiecībā uz 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto veterinārārstu apmācību saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK. [Gr. 112]
Minētos deleģētos aktus Komisija pieņem, ņemot vērā šo uzdevumu raksturu un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības.
14. pants
Sabiedrības informēšana
Ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka dzīvnieki vai produkti var radīt riskujāveic pasākumi saistībā ar iespējamu slimības uzliesmojumu, kompetentā iestāde pienācīgi rīkojas, lai plašāku sabiedrību informētu par minētāšā riska raksturu un par pasākumiem, kas ir veiktivai ko pieņem vai gatavojas pieņemt minētā riska novēršanaiveikt, lai novērstu vai kontrolēšanai, ņemot vērā šākontrolētu minēto risku, par nepieciešamību lieki neradīt paniku, riska raksturu, nopietnībupakāpi un mērogu un sabiedrības intereses attiecībā uz informēšanuinteresēm tikt informētai. [Gr. 113]
Kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu iedzīvotājus par pamatprincipiem dzīvnieku slimību novēršanas un izplatīšanās jomā, īpašu uzmanību pievēršot personu, kas ceļo ārpus Savienības teritorijas, radītajam riskam attiecībā uz slimību ierosinātāju ievešanu Savienībā. [Gr. 114]
4. iedaļa
Laboratorijas, kompleksi un citas fiziskas un juridiskas personas, kas rīkojas ar slimību ierosinātājiem, vakcīnām un citiem bioloģiskas cilmes produktiem
15. pants
Pienākumi, kas attiecas uz laboratorijām, kompleksiem un citiem, kuri rīkojas ar slimību ierosinātājiem, vakcīnām un citiem bioloģiskas cilmes produktiem
1. Laboratorijas, kompleksi un citas fiziskas vai juridiskas personas, kas rīkojas ar slimību ierosinātājiem pētniecības, izglītības, diagnostikas vai vakcīnu un citu bioloģiskas cilmes produktu ražošanas nolūkos, ņemot vērā starptautiskos standartus, ja tādi ir:
a) veic attiecīgus biodrošības, biodrošuma un bionorobežošanas pasākumus, kas novērš, ka slimību ierosinātāji izkļūst ārpus tādas laboratorijas vai cita kompleksa, kurā pētnieciskos nolūkos rīkojas ar slimību ierosinātājiem, un pēc tam nonāk saskarē ar dzīvniekiem;
b) gādā, lai slimības ierosinātāji, vakcīnas un citi bioloģiskas cilmes produkti starp laboratorijām vai citiem kompleksiem tiktu pārvietoti tā, lai neradītu risku izplatīt sarakstā norādītās slimības un no jauna radušās slimības.
2. Komisija ir pilnvarota attiecībā uz laboratorijām, kompleksiem un citām fiziskām vai juridiskām personām, kas rīkojas ar slimību ierosinātājiem, vakcīnām un citiem bioloģiskas cilmes produktiem, pieņemt tādus deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu, kas attiecas uz:
a) biodrošības, biodrošuma un bionorobežošanas pasākumiem;
b) prasībām, ko izvirza slimību ierosinātāju, vakcīnu un citu bioloģiskas cilmes produktu pārvietošanai.
II DAĻA
SLIMĪBU PAZIŅOŠANA UN ZIŅOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZSKAUŠANAS PROGRAMMAS, STATUSS “NO SLIMĪBAS BRĪVS”
1. nodaļa
Slimību paziņošana un ziņošana
16. pants
Paziņošana dalībvalstīs
1. FiziskasOperatori, dzīvnieku speciālisti un juridiskas personaslolojumdzīvnieku turētāji nekavējoties paziņo: [Gr. 115]
a) kompetentajai iestādei par 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētas sarakstā norādītas slimības uzliesmojumu vai aizdomām par to;[Gr. 116]
b) veterinārārstam vai ūdensdzīvnieku veselības speciālistam par tādu anomālu mirstību un citām nopietnām pārnēsājamas slimības pazīmēm vai tādu būtiski mazinājušos dzīvnieku ražību, kā cēlonis nav noskaidrots un kas papildus jāizmeklē, arī ņemot paraugus laboratoriskai izpētei, ja attiecīgajā situācijā tas nepieciešams. [Gr. 117]
1.a Veterinārārsti vai ūdensdzīvnieku veselības speciālisti nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētas sarakstā norādītas slimības uzliesmojumu vai aizdomām par to. [Gr. 118]
2. Dalībvalstis var lemt, ka 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos paziņojumus adresē kompetentajai iestādei.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par:
a) kritērijiem, pēc kā atzīst, ka ir iestājušies šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie apstākļi, kuros nepieciešama paziņošana;
b) sīki izstrādātiem noteikumiem par šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto papildu izmeklēšanu.
17. pants
Savienības līmeņa paziņošana
1. Dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstīm nekavējoties paziņo par jebkādiem tādu sarakstā norādīto slimību uzliesmojumiem, kuras minētas 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā un par kurām ir prasīts nekavējoties paziņot, lai nodrošinātu, ka laikus īsteno nepieciešamos riska pārvaldības pasākumus, ņemot vērā slimības profilu.
2. Šā panta 1. punktā paredzētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju par uzliesmojumiem:
a) slimības ierosinātājs un attiecīgā gadījumā tā apakštips,
b) datumi, kad radušās aizdomas par uzliesmojumu un kad tas apstiprināts,
c) uzliesmojuma vieta,
d) jebkādi saistīti uzliesmojumi,
e) dzīvnieki, ko uzliesmojums skāris,
f) visi slimību kontroles pasākumi, kas veikti sakarā ar uzliesmojumu,
g) sarakstā norādīto slimību iespējamā vai zināmā izcelsme,
h) izmantotās diagnostikas metodes.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem nosakair pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu, lai noteiktu, par kurām sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā, dalībvalstīm nekavējoties jāpaziņo saskaņā ar šā panta 1. punktu. [Gr. 120]
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.[Gr. 121]
18. pants
Savienības ziņošana
1. Dalībvalstis Komisijai un citām valstīm ziņo informāciju par sarakstā norādītajām slimībām, kuras minētas 8. panta 1. panta e) apakšpunktā un attiecībā uz kurām:
a) par uzliesmojumiem nav nepieciešams nekavējoties paziņot saskaņā ar 17. panta 1. punktu;
b) par uzliesmojumiem ir nepieciešamas nekavējoties paziņot saskaņā ar 17. panta 1. punktu, taču ir papildus jāziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par:
i) uzraudzību, kas atbilst noteikumiem, kuri paredzēti saskaņā ar 29. pantu pieņemtā īstenošanas aktā,
ii) izskaušanas programmu, kas atbilst noteikumiem, kuri paredzēti saskaņā ar 35. pantu pieņemtā īstenošanas aktā.
2. Šā panta 1. punktā paredzētajos ziņojumos ietver informāciju par:
a) šā panta 1. punktā minēto sarakstā norādīto slimību konstatēšanu;
b) uzraudzības rezultātiem, ja tas nepieciešams saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 29. panta b) punkta ii) apakšpunktu;
c) uzraudzības programmu rezultātiem, ja tas nepieciešams saskaņā ar 27. panta 3. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 29. panta b) punkta ii) apakšpunktu;
d) izskaušanas programmām, ja tas nepieciešams saskaņā ar 33. pantu un noteikumiem, kas paredzēti īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 35. pantu.
3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu par šā panta 2. punkta prasību papildināšanu un ziņošanu par citiem jautājumiem, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka efektīvi īsteno šīs regulas noteikumus, kas reglamentēnoteikumu par slimību profilaksi un kontroli, par to, kā groza un papildina šā panta 2. punkta prasības un kā ziņo par citiem jautājumiem, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 253. pantuefektīvu piemērošanu. [Gr. 122]
19. pants
Kopējie noteikumi par Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu
1. Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu, kas paredzētas šīs regulas 17. panta 1. punktā un 18. panta 1. punktā, veic tādā laikā un tik bieži, lai nodrošinātu, ka nepieciešamie riska pārvaldības pasākumi ir pārredzami un tos īsteno laikus, ņemot vērā:
a) slimības profilu;
b) uzliesmojuma veidu.
2. Šīs regulas 17. panta 1. punktā un 18. panta 1. punktā paredzētās Savienības līmeņa paziņošanas un Savienības līmeņa ziņošanas nolūkiem dalībvalstis izveido paziņošanas un ziņošanas reģionus.
20. pants
Savienības līmeņa paziņošanai un Savienības līmeņa ziņošanai par slimībām paredzētā datorizētā informācijas sistēma
Šīs regulas 17., 18. un 19. pantā paredzēto Savienības līmeņa paziņošanas un Savienības līmeņa ziņošanas prasību vajadzībām izmantoto mehānismu un rīku lietošanai Komisija izveido un pārvalda datorizētu informācijas sistēmu.
21. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu un datorizēto informācijas sistēmu
Attiecībā uz tādām Savienības līmeņa paziņošanas un Savienības līmeņa ziņošanas prasībām un datorizēto informācijas sistēmu, kas paredzētas 17.–20. pantā, Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par:
a) informāciju, kura dalībvalstīm jāsniedz Savienības līmeņa paziņošanā un Savienības līmeņa ziņošanā, kas paredzētas 17. panta 1. punktā un 18. panta 1. punktā;
b) procedūrām, saskaņā ar kurām izveido un izmanto 20. pantā paredzēto datorizēto informācijas sistēmu, un par pārejas pasākumiem, kuri attiecas uz datu un informācijas migrāciju no līdzšinējām sistēmām uz jauno sistēmu un uz tās pilnvērtīgu darbību;
c) to datu formātu un struktūru, kuri jāievada datorizētajā informācijas sistēmā, kas paredzēta 20. pantā;
d) termiņiem un biežumu attiecībā uz Savienības līmeņa paziņošanu un Savienības līmeņa ziņošanu, kas paredzētas 17. panta 1. punktā un 18. panta 1. punktā;
e) Savienības līmeņa paziņošanas un Savienības līmeņa ziņošanas reģioniem, kas paredzēti 19. panta 2. punktā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. nodaļa
Uzraudzība
22. pants
Operatora pienākumi attiecībā uz uzraudzību
Lai konstatētu sarakstā norādītu slimību un no jauna radušos slimību klātbūtni, operatori:
a) vēro tādu dzīvnieku veselības stāvokli un uzvedībulabturību, par kuriem tie ir atbildīgi; [Gr. 123]
(aa) vēro jebkādas to dzīvnieku izcelsmes produktu izmaiņas, par kuriem tie ir atbildīgi, kas var raisīt aizdomas, ka to cēlonis ir kāda sarakstā norādīta slimība vai jaunradusies slimība; [Gr. 124]
b) tādu novietņu, dzīvnieku vai reproduktīvo produktu, par kuriem tie ir atbildīgi, normālajos ražošanas parametros vēro jebkādas maiņas, kas var raisīt aizdomas, ka to cēlonis ir kāda sarakstā norādīta slimība vai no jauna radusies slimība;
c) ir vērīgi attiecībā uz anomālu mirstību un citām nopietnu pārnēsājamu slimību pazīmēm dzīvniekiem, par kuriem tie ir atbildīgi; [Gr. 125]
(ca) piekrīt, ka veterinārārsts veic dzīvniekveselības apmeklējumus nolūkā novērst saslimšanu ar sarakstā norādītām slimībām un jaunām draudus radošām slimībām atbilstoši 23. pantā noteiktajiem kritērijiem; šādus apmeklējumus arī izmanto, lai konsultētu operatoru par biodrošības jautājumiem. [Gr. 126]
Operatori var iesaistīties jebkādos brīvprātīgajos kolektīvos pasākumos, lai uzraudzītu dzīvnieku slimības. [Gr. 127]
23. pants
Dzīvniekveselības apmeklējumi
1. Operatori nodrošina, lai novietnēs, par kurām tie ir atbildīgi, tajos gadījumos, kad notiktu novietnes radīto risku dēļ tas irradītajiem riskiem atbilstīgi, notiktu veterinārārsta vai cita kvalificēta speciālista dzīvniekveselības apmeklējumi, ņemot vērā: [Gr. 128]
a) kāda veida novietne tā ir;
b) kādu kategoriju un sugu dzīvniekus novietnē tur;
(ba) epidemioloģisko situāciju attiecīgajā zonā vai reģionā; [Gr. 129]
c) jebkādu citu tādu attiecīgu uzraudzību, kvalitātes nodrošināšanas shēmas vai oficiālu kontroli, ko piemēro turētajiem dzīvniekiem un šāda veida novietnēm.
Šādu dzīvniekveselības apmeklējumu biežums nodrošina pietiekamu dzīvnieku slimību profilaksiun ir samērīgs ar novietnes radīto risku. Kompetentā iestāde paredz sīki izstrādātus noteikumus par dažāda veida novietnēs ar atšķirīgu riska pakāpi veicamo dzīvnieku veselībapmeklējumu saturu un biežumu. [Gr. 130].
Šos apmeklējumus var apvienot ar apmeklējumiem, kam ir cits nolūks.
2. Šā panta 1. punktā paredzēto dzīvniekveselības apmeklējumu mērķis ir:
a) konstatēt jebkādas pazīmesgūt informāciju par pazīmēm, kas liecina par sarakstā norādīto slimību vai no jauna radušosjaunradušos slimību sastopamību; [Gr. 131]
b) konsultēt operatoru par biodrošību un citiem ar dzīvnieku veselību saistītiem jautājumiem, kas ir būtiski attiecīgā veida novietnei un novietnes turēto dzīvnieku kategorijām un sugām;
(ba) sniegt informāciju kompetentajai iestādei, lai papildinātu 25. pantā paredzēto uzraudzību. [Gr. 132]
24. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz dzīvniekveselības apmeklējumiem
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem:
a) papildina:
i) šīs regulas 23. panta 1. punkta kritērijus, ko ņem vērā, nosakot:
– kāda veida novietnēs jāveic dzīvniekveselības apmeklējumi,
– cik bieži ir šādi dzīvniekveselības apmeklējumi;
ii) šīs regulas 23. panta 2. punkta prasības par dažāda veida novietnēs veicamo dzīvniekveselības apmeklējumu saturu un biežumu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts šo dzīvniekveselības apmeklējumu mērķis;
b) nosaka, kāda veida novietnēs jāveic dzīvniekveselības apmeklējumi.[Gr. 133]
25. pants
Kompetentās iestādes uzraudzības pienākums
1. Kompetentā iestāde uzrauga 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību un no jauna radušos slimību klātbūtni.
2. Uzraudzība ir izstrādāta tā, lai, vācot, apkopojot un analizējot ar slimības situāciju saistītu būtisku informāciju, tiktu nodrošināts, ka laikus konstatē 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību un jaunradušos no jauna radušos slimību klātbūtni. Šī uzraudzība papildina uzraudzības darbības, ko veic operatori gan individuāli, gan saskaņā ar kolektīvām brīvprātīgām programmām, un balstās uz tām. [Gr. 134]
3. Kompetentā iestāde nodrošina, lai 1. punktā paredzētā uzraudzības informācija tiktu vākta un izmantota rezultatīvi un efektīvi.
26. pants
Uzraudzības metodika, biežums un intensitāte
Šīs regulas 25. panta 1. punktā paredzētās uzraudzības plāns, līdzekļi, diagnostikas metodes, biežums, intensitāte, dzīvnieku mērķpopulācija un paraugu ņemšanas modelis atbilst uzraudzības mērķiem un ir ar tiem samērīgi, ņemot vērā:
a) slimības profilu;
b) iesaistītos riska faktorus;
c) veselības statusu:
i) tādā dalībvalstī, tās zonā vai attiecīgā nodalījumā, kuriem piemēro uzraudzību,
ii) tādās dalībvalstīs un trešās valstīs vai teritorijās, kas ar attiecīgo dalībvalsti, tās zonu vai nodalījumu vai nu robežojas, vai no tiem minētajās ieved dzīvniekus un produktus;
d) uzraudzību, ko veic operatori saskaņā ar 22. pantu vai citas publiskas iestādes.
27. pants
Uzraudzības programmas
1. Kompetentā iestāde uzņemas 25. panta 1. punktā paredzēto uzraudzību, ko veic uzraudzības programmā, tādos gadījumos, kur strukturēta uzraudzība ir nepieciešama:
a) slimības profila dēļ;
b) iesaistīto riska faktoru dēļ;
(ba) ar slimībām dalībvalstī, zonā vai nodalījumā saistītās vēsturiskās pieredzes dēļ. [Gr. 135]
2. Dalībvalsts, kas saskaņā ar 1. punktu izveido uzraudzības programmu, par to informē Komisiju un citas dalībvalstis.
3. Dalībvalsts, kas saskaņā ar 1. punktu īsteno uzraudzības programmu, Komisijai iesniedz regulārus ziņojumus par minētās uzraudzības programmas rezultātiem.
28. pants
Pilnvaru deleģēšana
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem:
a) nosaka 26. pantā paredzētos uzraudzības plānu, līdzekļus, diagnostikas metodes, biežumu, intensitāti, dzīvnieku mērķpopulāciju un paraugu ņemšanas modeli;
b) nosaka kritērijus attiecībā uz 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību – un, attiecīgā gadījumā, no jauna radušos slimību – oficiālu apstiprināšanu un gadījumu definēšanu;
ba) nosaka, kurām no 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām piemēro uzraudzības programmas; [Gr. 136]
c) nosaka prasības, ko izvirza 27. panta 1. punktā paredzētajām uzraudzības programmām attiecībā uz:
i) uzraudzības programmu saturu,
ii) informāciju, kas iekļaujama, iesniedzot uzraudzības programmas saskaņā ar 27. panta 2. punktu un regulārus ziņojumus saskaņā ar 27. panta 3. punktu,
iii) uzraudzības programmu piemērošanas periodu.
29. pants
Īstenošanas pilnvaras
Komisija ar īstenošanas aktiem attiecībā uz 26. un 27. pantā paredzēto uzraudzību un uzraudzības programmām izvirza tādas prasības un saskaņā ar 28. pantu pieņem tādus noteikumus, kas reglamentē:
a) kurām no 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām piemēro uzraudzības programmas; [Gr. 137]
b) kādā veidā un saskaņā ar kādu procedūru:
i) pārraudzības programmas iesniedz, lai informētu Komisiju un citas dalībvalstisKomisijai un citām dalībvalstīm, [Gr. 138]
ii) Komisijai ziņo par pārraudzības rezultātiem;
iia) Komisijas un dalībvalstu izmantotos programmu novērtēšanas instrumentus. [Gr. 139]
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. nodaļa
Izskaušanas programmas
30. pants
Obligātās un brīvprātīgās izskaušanas programmas
1. Dalībvalstis, kuru visa teritorija, vai tās zonas vai nodalījumi nav brīvi vai arī par kurām nav zināms, vai tās attiecīgi ir brīvas no vienas vai vairākām 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām:
a) kādas slimības izskaušanai vai pierādīšanai, ka valstis ir brīvas no šādām sarakstā norādītajām slimībām, izveido programmu, kas īstenojama minētās slimības skartās dzīvnieku populācijās un kas aptver attiecīgo valstu teritorijas attiecīgās daļas vai to attiecīgās zonas vai nodalījumus (“obligātā izskaušanas programma”);
b) minētās obligātās izskaušanas programmas projektu iesniedz Komisijai apstiprināšanai.
2. Dalībvalstis, kas nav brīvas (vai par kurām nav zināms, vai tās ir brīvas) no vienas vai vairākām sarakstā norādītajām slimībām, kuras minētas 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un kas lemjnolemj izveidot minētās sarakstā norādītās slimības izskaušanai paredzētu programmu, kura īstenojama dzīvnieku populācijās, ko tā skar, un kura aptver šo valstu teritorijas attiecīgās daļas vai tās zonas, vai nodalījumus (“brīvprātīga izskaušanas programma”), šo programmu iesniedz Komisijai apstiprināšanai, ja:
a) dalībvalsts prasa atzīt dzīvnieku veselības garantijas Savienības teritorijā saistībā ar šo slimību un attiecībā uz dzīvnieku vai produktu pārvietošanu vai
b) brīvprātīgā izskaušanas programma pretendē uz Savienības finansiālu ieguldījumu.[Gr. 140]
3. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina:
a) obligāto izskaušanas programmu projektus, kas tai iesniegti apstiprināšanai saskaņā ar 1. punktu;
b) brīvprātīgo izskaušanas programmu projektus, kas tai iesniegti apstiprināšanai saskaņā ar 2. punktu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar sarakstā norādītu slimību, kura ir risks ar ļoti būtisku ietekmi, Komisija pieņem šā punkta a) apakšpunktā paredzētos īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā minēto procedūru.
Komisija nepieciešamības gadījumā var ar īstenošanas aktiem pieprasīt dalībvalstīm grozīt vai noslēgt izskaušanas programmas, kas apstiprinātas saskaņā ar a) un b) punktu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 141]
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:
a) obligāto un brīvprātīgo izskaušanas programmu mērķus, slimību kontroles stratēģijas un starpposma mērķvērtības;
b) atkāpes no prasības obligātās izskaušanas programmas vai brīvprātīgās izskaušanas programmas iesniegt apstiprināšanai, kā paredzēts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā, ja šāda apstiprināšana nav nepieciešama, jo noteikumi par šīm programmām ir pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktu, 34. panta 2. punktu un 35. pantu;
c) informācija, kas dalībvalstīm Komisijai un citām dalībvalstīm jāsniedz par b) punktā paredzētajām atkāpēm no prasības attiecībā uz obligāto izskaušanas programmu un brīvprātīgo izskaušanas programmu apstiprināšanu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu, lai grozītu vai atceltu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu.
31. pants
Obligāto un brīvprātīgo izskaušanas programmu pasākumi
1. Obligātās izskaušanas programmās un brīvprātīgajās izskaušanas programmās ietilpst vismaz šādi pasākumi:
a) slimību kontroles pasākumi, ar kuriem slimības ierosinātāju izskauž no tādām novietnēm, nodalījumiem un zonām, kurās ir sastopama slimība, un novērš atkārtotu inficēšanos;
b) uzraudzība, kuru veic saskaņā ar 26. līdz 29. pantā paredzētajiem noteikumiem, lai pierādītu:
i) tādu slimību kontroles pasākumu iedarbīgumu, kas paredzēti a) punktā,
ii) brīvumu no sarakstā minētās slimības;
c) slimību kontroles pasākumi, kas veicami, ja uzraudzības rezultāti ir pozitīvi.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:
a) slimību kontroles pasākumus, kas paredzēti 1. punkta a) apakšpunktā;
b) slimību kontroles pasākumus, kas jāpieņem, lai novietnēs, zonās un nodalījumos izvairītos no dzīvnieku mērķpopulācijas atkārtotas inficēšanas ar attiecīgo slimību;
c) šīs regulas 26. pantā paredzētos uzraudzības plānojumu, līdzekļus, diagnostikas metodes, biežumu, intensitāti, dzīvnieku mērķpopulāciju un paraugu ņemšanas modeli;
d) slimību kontroles pasākumus, kas, ja pozitīvs rezultāts apstiprina sarakstā norādīto slimību, veicami, kā paredzēts 1. panta c) apakšpunktā;
e) vakcinēšanu.
32. pants
Saturs, kas iesniedzams attiecībā uz obligātajām un brīvprātīgajām izskaušanas programmām
Obligāto un brīvprātīgo izskaušanas programmu pieteikumos, kas saskaņā ar 30. panta 1. un 2. punktu iesniegti Komisijai apstiprināšanai, dalībvalstis iekļauj šādu informāciju:
a) apraksts par epidemioloģisko situāciju attiecībā uz sarakstā norādīto slimību, uz kuru attiecas obligātā vai brīvprātīgā izskaušanas programma;
b) obligātās vai brīvprātīgās izskaušanas programmas aptvertās ģeogrāfiskās un administratīvās teritorijas apraksts un ģeogrāfiskās robežas;
c) apraksts par tādiem obligātās vai brīvprātīgās izskaušanas programmas slimību kontroles pasākumiem, kas paredzēti 31. panta 1. punktā, un par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktu;
d) iepriekšējs novērtējums par obligātās vai brīvprātīgās izskaušanas programmas ilgumu;
e) starpposma mērķvērtības un slimības kontroles stratēģijas, ko ievēro, uzņemoties obligāto vai brīvprātīgo izskaušanas programmu;
f) analīze par obligātās vai brīvprātīgās izskaušanas programmas lēstajām izmaksām un ieguvumiem;
fa) precīza norāde uz dažādām valsts iestādēm un/vai privātām personām, kas dažādos veidos ir iesaistītas programmās, kā arī skaidra informācija par to attiecīgajiem uzdevumiem un pienākumiem programmu īstenošanā. [Gr. 142]
33. pants
Ziņošana
Dalībvalsts, kas īsteno obligāto vai brīvprātīgo izskaušanas programmu, Komisijai iesniedz:
a) regulārus starpposma ziņojumus, lai attiecībā uz īstenojamām obligātajām vai brīvprātīgajām programmām varētu pārraudzīt 32. panta e) punktā minētās starpposma mērķvērtības,
b) pēc programmas pabeigšanas – galaziņojumu.
34. pants
Izskaušanas programmu piemērošanas periods
1. Obligātās un brīvprātīgās izskaušanas programmas piemēro līdz brīdim, kad:
a) ir izpildīti nosacījumi, kas dod iespēju pieteikties uz statusu “brīvs no slimības” dalībvalsts teritorijā vai zonā, kā paredzēts 36. panta 1. punktā, vai nodalījumā, kā paredzēts 37. panta 1. punktā, vai
b) attiecībā uz brīvprātīgām izskaušanas programmām, to nosacījumu izpildi, kas dod iespēju pieteikties statusam “brīvs no slimības”, panākt nav iespējams, un šī programma vairs neatbilst savam mērķim; tādā gadījumā kompetentā iestāde vai Komisija programmu anulē saskaņā ar procedūru, kurai atbilstoši tā tikusi izveidota.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par to, kā papildina un groza šā panta 1. punkta prasības attiecībā uz obligātu un brīvprātīgu izskaušanas programmu piemērošanas periodu.
35. pants
Īstenošanas pilnvaras un pilnvaru deleģēšana attiecībā uz snieguma rādītājiem [Gr. 143]
Šīs regulas 30. līdz 33. pantā paredzētajiem noteikumiem Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka informatīvas, formālas un procedurālas prasības attiecībā uz to, kā:
a) iesniedz apstiprināšanai obligāto un brīvprātīgo izskaušanas programmu projektus,
b) snieguma rādītājiem, [Gr. 144]
c) Komisijai un citām dalībvalstīm ziņo par obligāto vai brīvprātīgo izskaušanas programmu īstenošanas rezultātiem.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz rādītāju ieviešanu, lai novērtētu 30., 31. un 32. pantā paredzēto obligāto vai brīvprātīgo izskaušanas programmu izpildi. [Gr. 145]
4. nodaļa
Statuss “brīvs no slimības”
36. pants
No slimības brīvas dalībvalstis un zonas
1. Dalībvalsts var pieteikties Komisijai, lai attiecībā uz vienu vai vairākām no sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, visai to teritorijai vai vienai vai vairākām tās zonām tiktu apstiprināts statuss “brīvs no slimības” ar nosacījumu, ka ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:
a) neviena no sugām, kuras norādītas sarakstā attiecībā uz slimību, uz ko attiecas pieteikums uz statusu “brīvs no slimības”, minētās dalībvalsts teritorijā vai zonā vai zonās, uz kuru attiecas minētais pieteikums, nav sastopama;
b) ir zināms, ka slimības ierosinātājs nekur tās dalībvalsts teritorijā vai attiecīgajā zonā vai zonās, uz kurām attiecas minētais pieteikums, nespēj izdzīvot;
c) attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām, kuras pārnēsā tikai vektori, neviens no šiem vektoriem nekur tās dalībvalsts teritorijā vai attiecīgajā zonā vai zonās, uz ko minētais pieteikums attiecas, nav sastopams, vai par tiem ir zināms, ka tie nekur tajās nespēj izdzīvot;
d) brīvums no sarakstā norādītās slimības ir pierādīts:
i) ar izskaušanas programmu, kas atbilst noteikumiem, kuri ir paredzēti 31. panta 1. punktā, un noteikumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar minētā panta 2. punktu, vai
ii) ar vēsturiskiem datiem un uzraudzības datiem.
2. Dalībvalstu pieteikumos uz statusu “brīvs no slimības” ietilpst pierādījumi, kas pamato, ka ir izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi attiecībā uz statusu “brīvs no slimības”.
3. Komisija ar īstenošanas aktu, ja vajadzīgs, ar grozījumiem, apstiprina dalībvalstu pieteikumus uz statusu “brīvs no slimības”, ja ir izpildīti 1. un 2. punktā paredzētie nosacījumi.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
37. pants
Nodalījumi
1. Dalībvalsts var pieteikties Komisijai, lai nodalījumiem, kas izveidoti attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām, kuras minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tiktu atzīts statuss "brīvs no slimības" un lai tādā gadījumā, ja valsts teritorijā notiek vienas vai vairāku sarakstā norādīto slimību uzliesmojumi, šāds statuss minētajam nodalījumam tiktu aizsargāts, ievērojot šādus nosacījumus:
a) ņemot vērā slimības profilu, nodalījuma līmenī ir iespējams iedarbīgi novērst to, ka ievazājas minētā pieteikuma aptvertā/-s sarakstā norādītā(-s) slimība(-s);
b) nodalījumam, ko aptver pieteikums, piemēro vienotu biodrošības pārvaldības sistēmu, lai statusu “brīvs no slimības” nodrošinātu visām novietnēm, kas tajā ietilpst;
c) nodalījumu, ko aptver pieteikums, kompetentā iestāde ir apstiprinājusi tādiem mērķiem kā dzīvnieku un to izcelsmes produktu pārvietošana saskaņā ar:
i) šīs regulas 94. un 95. pantu attiecībā uz nodalījumiem, kuros tur sauszemes dzīvniekus un to produktus,
ii) šīs regulas 181. un 182. pantu attiecībā uz nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus un to produktus;
2. Dalībvalsts var pieteikties Komisijai uz statusa “brīvs no slimības” atzīšanu nodalījumiem attiecībā uz vienu vai vairākām no 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, ar nosacījumu, ka:
a) ņemot vērā slimības profilu, nodalījuma līmenī ir iespējams iedarbīgi novērst, ka ievazājas pieteikuma aptvertā(-s) sarakstā norādītā(-s) slimība(-s);
b) ir izpildīti viens vai vairāki šādi nosacījumi:
i) šīs regulas 36. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi,
ii) nodalījuma novietnes sāk savu darbību vai to atjauno un ir izveidojušas vienotu biodrošības pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu, ka nodalījums ir brīvs no slimības;
c) operatoriem, kas kontrolē nodalījuma novietnes, ir vienota funkcionējoša biodrošības pārvaldības sistēma, kas nodalījumam nodrošina statusu “brīvs no slimības”;
d) nodalījumu, ko aptver pieteikums, kompetentā iestāde ir apstiprinājusi tādiem mērķiem kā dzīvnieku un to izcelsmes produktu pārvietošana saskaņā ar:
i) šīs regulas 94. un 95. pantu attiecībā uz nodalījumiem, kuros tur sauszemes dzīvniekus un to produktus;
ii) šīs regulas 181. un 182. pantu attiecībā uz nodalījumiem, kuros tur akvakultūras dzīvniekus un to produktus.
3. Dalībvalstu pieteikumos uz statusa “brīvs no slimības” atzīšanu nodalījumiem saskaņā ar 1. un 2. pantu ietilpst pierādījumi, kas pamato, ka minēto punktu nosacījumi ir izpildīti.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem, ko vajadzības gadījumā groza, atzīst nodalījumu statusu “brīvs no slimības”, ja ir izpildīti 1. vai 2. un 3. punkta nosacījumi.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par:
a) tādām prasībām par statusa “brīvs no slimības” atzīšanu nodalījumiem, kā paredzēts šā panta 1. un 2. punktā, kurās ņem vērā 8. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību raksturojumu un kuras attiecas vismaz uz:
i) uzraudzību un citiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai slimībbrīvumu pamatotu,
ii) biodrošības pasākumiem;
b) sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā kompetentā iestāde apstiprina statusu “brīvs no slimības” nodalījumiem, kas paredzēti šā panta 1. un 2. punktā;
c) nodalījumiem, kas atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā.
38. pants
Slimības neskartu zonu vai nodalījumu saraksti
Katra dalībvalsts izveido un uztur atjauninātu sarakstu ar:
a) šīs regulas 36. panta 1. punktā paredzētajām no slimības brīvajām teritorijām vai zonām,
b) šīs regulas 37. panta 1. un 2. punktā paredzēto nodalījumu statusu “brīvs no slimības”.
Dalībvalstis šos sarakstus dara publiski pieejamus.
39. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz dalībvalstu un zonu statusu “brīvs no slimības”
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka:
a) tādus sīki izstrādātus noteikumus par dalībvalstu un to zonu statusu “brīvs no slimības”, kuros ņemtas vērā slimību raksturojuma atšķirības un kuri attiecas uz:
i) kritērijiem, ko izmanto par pamatojumu dalībvalstu apgalvojumiem, ka neviena no sarakstā norādītajām sugām attiecīgi nav sastopama vai nav spējīga izdzīvot, un pierādījumiem, kas nepieciešami, lai pamatotu šādus apgalvojumus, kas paredzēti 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā,
ii) kritērijiem, ko izmanto, lai pamatotu, ka slimības ierosinātājs vai vektors nav spējīgs izdzīvot, un pierādījumiem, kas nepieciešami, lai pamatotu šādus apgalvojumus, kas paredzēti 36. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā,
iii) kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu slimībbrīvumu, kā minēts 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā,
iv) uzraudzību un citiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai slimībbrīvumu pamatotu,
v) biodrošības pasākumiem,
vi) ierobežojumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz vakcinēšanu no slimības brīvās dalībvalstīs un to zonās,
vii) tādu zonu izveidošanu, kas no slimības brīvās zonas vai zonas, uz kurām attiecas izskaušanas programma, nodala no ierobežojumu zonām (“buferzonām”),
viii) zonām, kuras atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā;
b) atkāpes no 36. panta 1. punkta prasības, ka Komisija apstiprina statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz vienu vai vairākām sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, attiecina tādos gadījumos, kur šāds apstiprinājums nav nepieciešams, jo sīki izstrādāti noteikumi par slimībbrīvumu ir paredzēti saskaņā ar šā panta a) punktu pieņemtos noteikumos;
c) informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai un citām dalībvalstīm, lai deklarācijas par statusu “brīvs no slimības” pamatotu, kā paredzēts šā panta b) punktā, bez īstenošanas akta pieņemšanas saskaņā ar 36. panta 3. punktu.
40. pants
Īstenošanas pilnvaras
Komisija ar īstenošanas aktiem attiecībā uz teritoriju, zonu un nodalījumu statusu “brīvs no slimības” nosaka prasības, kas attiecas uz 36., 37. un 38. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteikumiem, kuri paredzēti saskaņā ar 39. pantu pieņemtos deleģētos aktos, par:
a) to, kā nosaka, attiecībā uz kurām 8. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām saskaņā ar 37. pantu var veidot nodalījumus;
b) informatīvām, formālām un procedurālām prasībām, kas attiecas uz:
i) pieteikumiem uz statusu “brīvs no slimības” visai dalībvalsts teritorijai vai tās zonām un teritorijām,
ii) informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par tādām dalībvalstīm vai to zonām un nodalījumiem, kas ir brīvi no slimības.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
41. pants
No slimībām brīvas teritorijas statusa saglabāšana
1. Statusu “brīvs no slimības” dalībvalstis savām teritorijām vai to zonām vai nodalījumiem saglabā tikai līdz brīdim, kamēr:
a) tiek pildīti nosacījumi, kas paredzēti 36. panta 1. punktā un 37. panta 1. un 2. punktā, un noteikumi, kas paredzēti saskaņā ar šā panta 3. punktu un 39. pantu,
b) ņemot vērā 26. panta prasības, tiek veikta uzraudzība, lai pārbaudītu, vai teritorija, zona vai nodalījums joprojām ir brīvs no sarakstā norādītās slimības, attiecībā uz kuru tiem ir apstiprināts vai atzīts statuss “brīvs no slimības”,
c) saskaņā ar IV un V daļas noteikumiem tiek piemēroti ierobežojumi, uz minēto teritoriju, zonu vai nodalījumu pārvietojot sarakstā norādītus tādu sugu dzīvniekus un attiecīgi to produktus, uz kurām attiecināta sarakstā norādītā slimība, attiecībā uz ko ir apstiprināts vai atzīts statuss “brīvs no slimības”;
d) lai nepieļautu, ka teritorijā vai zonā ievazājas kāda sarakstā norādīta slimība, attiecībā uz kuru ir apstiprināts vai atzīts statuss “brīvs no slimības”, piemēro citus biodrošības pasākumus.
2. Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja 1. punktā minētie statusa “brīvs no slimības” saglabāšanas nosacījumi vairs netiek piemēroti.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par šādiem nosacījumiem statusa “brīvs no slimības” saglabāšanai:
a) šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto uzraudzību,
b) šā panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētos biodrošības pasākumus.
42. pants
Statusa “brīvs no slimības” apturēšana, anulēšana un atjaunošana
1. Ja kādai dalībvalstij ir kāds iemesls uzskatīt, ka ir pārkāpts kāds no nosacījumiem, kas jāievēro, lai tai saglabātos no slimības brīvas dalībvalsts, vai tās zonas vai nodalījuma statuss, vai dalībvalsts šajā saistībā ir saņēmusi brīdinājumu no Komisijas, tā nekavējoties: [Gr. 146]
a) aptur sarakstā norādīto sugu, veic piemērotus pasākumus, pamatojoties uz kurām ir attiecināta sarakstā norādītā slimība,risku, ko attiecībā uz ko ir apstiprināts vai atzīts statuss “brīvs no slimības”, pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, zonām vai teritorijām, kurām attiecībā uz minēto sarakstā norādītošo slimību ir augstāks veselības statussvar izraisīt dzīvnieku pārvietošana, [Gr. 147]
b) ja tas vajadzīgs, lai novērstu, ka izplatās sarakstā norādīta slimība, attiecībā uz ko ir apstiprināts vai atzīts statuss “brīvs no slimības”, piemēro III daļas II sadaļā paredzētos pasākumus.
2. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus atceļ, ja dziļāka izmeklēšana apstiprina, ka:
a) pārkāpums, par kuru ir aizdomas, nav noticis, vai
b) pārkāpumam nav bijis būtiskas ietekmes un dalībvalsts var pārliecināt, ka nosacījumi, kas tai ļauj saglabāt statusu “brīvs no slimības”, atkal ir izpildīti.
3. Ja dalībvalsts veikta tālāka izmeklēšana apstiprina nozīmīgu varbūtību, ka ir bijuši tās sarakstā norādītās slimības gadījumi, attiecībā uz kuru valsts ir ieguvusi statusu “brīvs no slimības”, vai ka citādā veidā ir būtiski pārkāpti statusa “brīvs no slimības” uzturēšanas nosacījumi, dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju.
4. Pēc tam Komisija ar īstenošanas aktu nekavējoties atsauc statusa “brīvs no slimības” apstiprinājumu dalībvalstij vai zonai, kam tas piešķirts saskaņā ar 36. panta 3. punktu, vai nodalījumam, kam tas atzīts saskaņā ar 37. panta 4. punktu, pēc tam, kad no dalībvalsts saņemta šā panta 3. punktā minētā informācija, ka statusa “brīvs no slimības” nosacījumi vairs netiek pildīti. [Gr. 148]
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, ja 3. punktā minētā sarakstā norādītā slimība strauji izplatās, radot risku, ka ļoti būtiski tiks ietekmēta dzīvnieku veselība vai sabiedrības veselība, ekonomika vai sabiedrība, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā paredzēto procedūru.
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt īstenošanasdeleģēto aktus par pasākumiem un izmeklēšanu, kas jāveic attiecīgajai dalībvalstij, kā paredzēts šā panta 1. un 2. punktā paredzētajiem noteikumiem par statusa “brīvs no slimības” apturēšanu, anulēšanu un atjaunošanu. [Gr. 149]
IVa nodaļa
Oficiālās dzīvnieku veselības laboratorijas [gr. 150]
42.a pants
Eiropas oficiālo dzīvnieku veselības laboratoriju tīkls
1. Eiropas laboratoriju tīklu veido Savienības references laboratorijas, nacionālās references laboratorijas un oficiālās dzīvnieku veselības laboratorijas.
2. Eiropas tīkla laboratorijas sadarbojas, pildot savus uzdevumus un pienākumus, lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzēto dzīvnieku slimību uzraudzības, kontroles un izskaušanas programmu pamatā ir jaunākie zinātniskie standarti un droša un uzticama diagnostika. [Gr. 151]
42.b pants
Savienības references laboratorijas
1. Komisija norīko Savienības references laboratorijas slimībām, attiecībā uz kurām ir jāsasniedz šīs regulas mērķi šo slimību ietekmes uz veselību vai ekonomiku dēļ.
2. Norīkošanu veic ar atklātu atlases procedūru, ko regulāri pārskata.
3. Savienības references laboratorijas:
(a) darbojas saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”, un atbilstoši šim standartam tās vērtē un akreditē valsts akreditācijas iestāde, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008(63);
(b) savus Savienības references laboratorijas uzdevumus pilda objektīvi un neiesaistoties interešu konfliktos;
(c) nodarbina atbilstīgi kvalificētus darbiniekus, kas ir pienācīgi apmācīti par analīžu veikšanu, testēšanu un diagnostikas metodēm, kuras izmanto to kompetences jomā, un vajadzības gadījumā palīgpersonālu;
(d) tām pieder vai ir pieejama infrastruktūra, aprīkojums un produkti, kas vajadzīgi, lai veiktu tām uzticētos uzdevumus;
(e) nodrošina, ka to darbinieki labi pārzina starptautiskos standartus un praksi un savā darbā ņem vērā jaunākos pētniecības sasniegumus valsts, Savienības un starptautiskā līmenī;
(f) ir sagatavotas tam, lai pildītu savus uzdevumus ārkārtas situācijās;
(g) attiecīgā gadījumā ir sagatavotas tam, lai ievērotu ar to darbu saistītos biodrošības standartus, un ņem vērā jaunākos pētniecības sasniegumus valsts, Savienības un starptautiskā līmenī; ir sagatavotas tam, lai pildītu savus uzdevumus ārkārtas situācijās; attiecīgā gadījumā ir sagatavotas tam, lai ievērotu attiecīgus biodrošības standartus.
4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir atbildīga par Savienības references laboratoriju īpašo uzdevumu un pienākumu noteikšanu un attiecīgā gadījumā — par prasību minimuma noteikšanu attiecībā uz nepieciešamajām telpām, aprīkojumu un personālu. [Gr. 152]
42.c pants
Nacionālās references laboratorijas
1. Dalībvalstis katrai Savienības references laboratorijai, kas izraudzīta saskaņā ar 42.b panta 1. punktu, norīko vienu vai vairākas nacionālās references laboratorijas.
2. Nacionālās references laboratorijām ir jāatbilst 42.b panta 2. punkta prasībām.
3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ir atbildīga par nacionālo references laboratoriju īpašo uzdevumu un pienākumu noteikšanu un attiecīgā gadījumā — par prasību minimuma noteikšanu attiecībā uz nepieciešamajām telpām, aprīkojumu un personālu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 153]
42.d pants
Vispārējā laboratoriju koordinācija
1. Savienības references laboratorijas un nacionālās references laboratorijas savas kompetences ietvaros:
i) nodrošina, ka 42.e pantā paredzētās oficiālās dzīvnieku veselības laboratorijas saņem atjauninātu informāciju par pieejamām metodēm,
ii) organizē salīdzinošos testus starp laboratorijām un aicina tās aktīvi piedalīties,
iii) nosaka laboratoriju personāla apmācības vajadzības un tās izpilda,
iv) novērtē laboratoriskajā diagnostikā izmantoto reaģentu un komplektu kvalitāti un piemērotību, kā arī sagatavo un izplata atsauces materiālus.
2. Savienības references laboratorijas un nacionālās references laboratorijas ir atbildīgas par to dzīvnieku veselības laboratoriju tīkla vispārēju koordināciju, kas atrodas to teritoriālajā jurisdikcijā. [Gr. 154]
42.e pants
Oficiālās dzīvnieku veselības laboratorijas
1. Kompetentās iestādes norīko oficiālas laboratorijas, lai veiktu dzīvnieku slimību laboratoriskās analīzes un diagnostiku.
2. Kompetentās iestādes par oficiālo laboratoriju var norīkot tikai tādu laboratoriju, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
(a) tai ir nepieciešamā pieredze, aprīkojums un infrastruktūra, lai veiktu paraugu analīzes, testus vai diagnostiku;
(b) tai ir pietiekams skaits attiecīgi kvalificētu, apmācītu un pieredzējušu darbinieku;
(c) tā savus oficiālās laboratorijas uzdevumus veic objektīvi un neiesaistoties jebkādā interešu konfliktā;
(d) tā var savlaicīgi sniegt analīžu, testu vai diagnostikas rezultātus;
(e) tā piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai garantētu laboratoriskajās analīzēs un diagnostikā izmantoto metožu drošus un uzticamus rezultātus.
3. Oficiālās dzīvnieku veselības laboratorijas sadarbojas ar dalībvalstu nacionālajām references laboratorijām, lai nodrošinātu, ka to uzdevumi un pienākumi tiek veikti atbilstoši jaunākajiem zinātnes un kvalitātes standartiem. [Gr. 155]
III DAĻA
INFORMĒTĪBA PAR SLIMĪBĀM, GATAVĪBA REAĢĒT UZ TO IZPLATĪŠANOS UN SLIMĪBU KONTROLE
I SADAĻA
Informētība par slimībām un gatavība reaģēt uz to izplatīšanos
1. nodaļa
Ārkārtas situāciju plāni un modelējošas mācības
43. pants
Ārkārtas situāciju plāni
1. Dalībvalstis izstrādā un saglabā atjauninātus ārkārtas situāciju plānus un, attiecīgā gadījumā, sīki izstrādātas norādījumu rokasgrāmatas, kurās noteikts, kādi pasākumi dalībvalstij ir jāveic, lai augstā līmenī nodrošinātu informētību par slimību, gatavību reaģēt uz tās izplatīšanos un ātru reaģēšanu, ja ir konstatēts slimības gadījums vai uzliesmojums attiecībā uz kādu no 8. panta 1. punkta a) pantā minētajām sarakstā norādītajām slimībām vai slimībām, kuras radušās no jauna.
2. Ārkārtas situāciju plāni un, attiecīgā gadījumā, sīki izstrādātas norādījumu rokasgrāmatas aptver vismaz šādus jautājumus:
(a) kompetentajā iestādē izveidota tāda subordinācijas ķēde, kurā ir iesaistītas citas publiskas iestādes, lai nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī būtu nodrošināts ātrs un rezultatīvs lemšanas process;
(b) kompetentās iestādes un citu iesaistīto publisko iestāžu sadarbības satvars saskanīgas un koordinētas darbības nodrošināšanai;
(c) pieejamība attiecībā uz:
i) telpām,
ii) laboratorijām,
iii) aprīkojumu,
iv) darbiniekiem,
v) ārkārtas gadījumiem paredzētiembudžeta līdzekļiem un nepieciešamības gadījumā — īpaša fonda izveidei, [Gr. 156]
vi) visiem citiem attiecīgiem materiāliem un resursiem, kādi nepieciešami, lai ātri un rezultatīvi izskaustu sarakstā norādītās slimības, kas minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai no jauna radušās slimības.
(d) pieejamība attiecībā uz šādiem centriem un grupām, kam ir nepieciešamās speciālās zināšanas palīdzības sniegšanai kompetentajai iestādei:
i) darbībspējīgs centrāls slimību kontroles centrs,
ii) dalībvalstu administratīvajai situācijai un ģeogrāfiskajam stāvoklim atbilstoši reģionāli un vietēji slimību kontroles centri,
iii) darbībspējīgas ekspertu grupas;
(e) īstenošana attiecībā uz slimību kontroles pasākumiem, kas II sadaļas 1. nodaļā paredzēti attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kuras minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un attiecībā uz slimībām, kuras radušās no jauna;
(f) attiecīgā gadījumā, noteikumi par ārkārtas vakcināciju;
(g) principi, kas attiecas uz tādu ierobežotu zonu ģeogrāfiskām robežām, ko kompetentās iestādes izveidojušas saskaņā ar 64. panta 1. punktu;
(h) koordinācija ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā – kaimiņos esošajām trešām valstīm un teritorijām.
2.a Dalībvalstis apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, izstrādājot un atjauninot ārkārtas situāciju plānus. [Gr. 157]
44. pants
Pilnvaru un īstenošanas pilnvaru deleģēšana attiecībā uz ārkārtas situāciju plāniem
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par tādām sīki izstrādātām prasībām un nosacījumiem, kas reglamentē 43. panta 1. punktā paredzētos ārkārtas situāciju plānus, un par 43. panta 2. punktā paredzēto prasību papildināšanu, un tos pieņem, ievērojot:
a) ārkārtas situāciju plānu mērķus: augstā līmenī nodrošināt informētību par slimībām, gatavību reaģēt uz to izplatīšanos un ātru reaģēšanu;
b) šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību profilu;
c) jaunas zināšanas par sarakstā norādītajām slimībām unto attīstību, kā arī jaunas zināšanas par slimību kontroles instrumentiem un to pilnveidošanu. [Gr. 158]
2. Komisija ar īstenošanas aktiem izvirza prasības par 43. panta 1. punktā minēto ārkārtas situāciju plānu praktisko īstenošanu dalībvalstīs attiecībā uz:
a) jautājumiem, kas paredzēti 43. panta 2. punkta a) un c)–h) apakšpunktā;
b) citiem dalībvalstu ārkārtas situāciju plānu operatīvajiem aspektiem;
c) sīki izstrādātajām prasībām un nosacījumiem, kas noteikti attiecībā uz praktisko īstenošanu deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
45. pants
Modelējošās mācības
1. Kompetentā iestāde nodrošina, ka regulāri rīko ar 43. panta 1. punktā paredzētajiem ārkārtas situāciju plāniem saistītas modelējošas mācības, lai:
a) dalībvalstī augstā līmenī nodrošinātu informētību par slimībām, gatavību reaģēt uz to izplatīšanos un ātru reaģēšanu;
b) verificētu, ka šie ārkārtas situāciju plāni darbojas.
2. Ja tas praktiski īstenojami un atbilstīgi, modelējošās mācības veic ciešā sadarbībā ar kaimiņos esošo dalībvalstu un kaimiņos esošo trešo valstu un teritoriju kompetentajām iestādēm.
3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai un citām dalībvalstīm dara pieejamu ziņojumu par modelējošo mācību galvenajiem rezultātiem.
4. Attiecīgā gadījumā, ja nepieciešams, Komisija ar īstenošanas aktiem paredz tādus noteikumus par modelējošo mācību praktisko īstenošanu, kas attiecas uz:
a) to, cik bieži notiek modelējošās mācības, uz to saturu un veidu;
b) gadījumiem, kad modelējošās mācības aptver vairāk nekā vienu no sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
c) sadarbību starp kaimiņos esošām dalībvalstīm un sadarbību ar kaimiņos esošām trešām valstīm un teritorijām.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. nodaļa
Veterināro zāļu izmantošana slimību profilaksē un kontrolē
46. pants
Veterināro zāļu izmantošana slimību profilaksē un kontrolē
1. Dalībvalstis var pieņemtveic pasākumus attiecībā uz veterināro zāļu atbildīgu izmantošanu sarakstā minētāminfekcijas slimībām, lai nodrošinātu iespējami iedarbīgu slimību profilaksi vai šo slimību kontroli, ja vien šādi pasākumi atbilst saskaņā ar 47. pantu pieņemtos deleģētos aktos paredzētiempieņemtu deleģēto aktu noteikumiem par veterināro zāļu lietošanu. [Gr. 159]
Minētie pasākumi var attiekties uz:
a) veterināro zāļu lietošanas aizliegumiem un ierobežojumiem;
b) veterināro zāļu obligātu lietošanu.
2. Dalībvalstis nosaka, vai attiecībā uz konkrētu sarakstā minētu slimību veterināras zāles izmantot par slimību profilakses un kontroles pasākumu un kā to darīt, ņemot vērā šādus kritērijus: [Gr. 160]
a) kāds ir slimības profils;
b) kāds ir sarakstā minētās slimības sadalījums:
i) dalībvalstī,
ii) Savienībā,
iii) attiecīgā gadījumā, kaimiņos esošās trešās valstīs un teritorijās,
iv) trešās valstis un teritorijas, no kurām Savienībā ieved dzīvniekus un produktus,
c) kāda ir minētokonkrēto veterināro zāļu pieejamība, iedarbīgums un riski, kā arī mikrobu rezistences nelabvēlīgās sekas; [Gr. 161]
d) kāda ir to diagnostikas testu pieejamība, ar kuriem konstatē infekciju dzīvniekiem, kas ārstēti ar minētajām veterinārajām zālēm,
e) kā minēto veterināro zāļu lietošana salīdzinājumā ar citām pieejamām slimību profilakses un kontroles stratēģijām ietekmē ekonomiku, sociālo jomu, dzīvnieku labturību un vidi.
3. Dalībvalstis veic attiecīgus profilakses pasākumus attiecībā uz veterināro zāļu tādu izmantošanu zinātniskos pētījumos vai šo zāļu izstrādes un testēšanas nolūkā, ko veic kontrolētos apstākļos, orientējoties uz dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzību.
3 a. Nolūkā mazināt mikrobu rezistenci un saskaņā ar Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei „Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence” 5. darbību dalībvalstis vēlākais divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā ziņo Komisijai par to veterināro zāļu izmantošanu savā teritorijā, kuru sastāvā ir antibiotikas. Pēc tam Savienība vēlākais trīs gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosaka atbilstīgus samazinājuma mērķus. [Gr. 162]
47. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz veterināro zāļu lietošanu
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka:
a) veterināro zāļu lietošanas aizliegumus un ierobežojumus;
b) konkrētus nosacījumus attiecībā uz veterināro zāļu izmantošanu konkrētai sarakstā norādītai slimībai; [Gr. 163]
c) veterināro zāļu obligātu lietošanu;
d) riska mazināšanas pasākumus, kas novērš sarakstā norādīto slimību izplatīšanos ar tādu dzīvnieku starpniecību, kuri ārstēti ar veterinārajām zālēm, vai ar produktiem no šādiem dzīvniekiem; [Gr. 164]
e) uzraudzību pēc vakcīnu un citu veterināro zāļu lietošanas konkrētu sarakstā minētu slimību dēļ; [Gr. 165]
(ea) noteikumus, ar kuriem precizē, kādiem nolūkiem var izmantot dzīvniekus, kas saņēmuši ārkārtas vakcīnu. [Gr. 166]
2. Šā panta 1. punktā norādītos noteikumus Komisija paredz, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti 46. panta 2. punktā.
3. Ja no jauna radušos risku gadījumā tas steidzamu iemeslu dēļ nepieciešams, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, piemēro 254. pantā paredzēto kārtību.
3. nodaļa
Antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas
48. pants
Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu banku izveidošana
1. Vajadzībām, kas saistītas ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētām sarakstā norādītām slimībām, pret kurām vakcinēt nav aizliegts ar deleģētu aktu, kas pieņemts saskaņā ar 47. panta 1. punktu, Komisija savā atbildībā var izveidot Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas, kurās glabā un atjauno viena vai vairāku turpmāk minēto bioloģiskas cilmes produktu krājumus:
a) antigēni;
b) vakcīnas;
c) vakcīnas pirmējā sējmateriāla krājumi;
d) diagnostikas reaģenti.
1.a Komisija nodrošina ātru izstrādes un reģistrācijas procesu attiecībā uz jauniem slimību ierosinātājiem un/vai atbilstīgi reģistrētu veterināro līdzekļu importu. [Gr. 167]
2. Komisija nodrošina, lai 1. punktā minētās Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas:
a) ņemot vērā dalībvalstu vajadzības, kas aplēstas atbilstoši 43. panta 1. punktā paredzētajiem ārkārtas situāciju plāniem, glabātu pietiekamus krājumus ar konkrētajai sarakstā minētajai slimībai atbilstīga tipa antigēniem, vakcīnām, vakcīnu pirmējā sējmateriāla krājumiem un diagnostikas reaģentiem;
b) krājumus ar antigēniem, vakcīnām, vakcīnu pirmējā sējmateriāla krājumiem un diagnostikas reaģentiem saņemtu regulāri un laikus atjaunotu;
c) tiktu uzturētas un pārvietotas saskaņā ar 15. panta 1. punktā paredzētajiem attiecīgajiem biodrošības, biodrošuma un bionorobežošanas standartiem un saskaņā ar 15. panta 2. punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka:
a) kā notiek krājumu pārvaldīšana, glabāšana un atjaunošana Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankās, kā paredzēts 1. un 2. punktā;
b) kādas biodrošības, biodrošuma un bionorobežošanas prasības attiecināmas uz to darbību, ņemot vērā prasības, kas paredzētas 15. panta 1. punktā, un deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 15. panta 2. punktu.
49. pants
Piekļuve Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankām
1. Ar nosacījumu, ka krājumi ir pieejami, Komisija pēc pieprasījuma nodrošina, ka 48. panta 1. punktā minētos bioloģiskas cilmes produktus no Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankām piegādā:
a) dalībvalstīm;
b) trešām valstīm un teritorijām ar noteikumu, ka tie galvenokārt ir paredzēti, lai novērstu slimības izplatīšanos Savienībā.
2. Ja ir pieejamie krājumi ir ierobežoti, 1. punktā paredzēto piekļuvi Komisija prioritizē, ņemot vērā:
a) kādos slimības apstākļos pieprasījums ir veikts;
b) vai pieprasītājā dalībvalstī vai trešā valstī, vai teritorijā pastāv nacionāla antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu banka;
c) vai pastāv tādi Savienības pasākumi attiecībā uz obligāto vakcināciju, kas noteikti ar deleģētiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 47. panta 1. punktu.
50. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankām
Komisija ar īstenošanas aktiem par Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankām paredz noteikumus, kas attiecībā uz 48. panta 1. punktā minētajiem bioloģiskas cilmes produktiem konkretizē:
a) kuri no šiem bioloģiskas cilmes produktiem ir uzņemami Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankās un uz kurām 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām tie attiecas;
b) kāda veida bioloģiskas cilmes produkti ir uzņemami Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankā un kāds to daudzums uzņemams attiecībā uz katru konkrēto sarakstā norādīto 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto slimību, kuru dēļ banka ir izveidota;
c) kādas ir prasības attiecībā uz šo bioloģiskas cilmes produktu krājumiem, glabāšanu un atjaunošanu;
d) kā šos bioloģiskas cilmes produktus piegādā no Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankām uz dalībvalstīm un trešām valstīm, un teritorijām;
e) kādas ir procedurālās un tehniskās prasības attiecībā uz šo bioloģiskas cilmes produktu uzņemšanu Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankās un attiecīgas piekļuves pieprasīšanu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētu sarakstā norādītu slimību, kura ir risks ar ļoti būtisku ietekmi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā paredzēto procedūru.
51. pants
Informācijas konfidencialitāte attiecībā uz Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankām
Informāciju par to, kādu 48. panta 1. punktā minēto bioloģiskas cilmes produktu daudzumu glabā Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankās un kādi ir šo produktu apakštipi, uzskata par klasificētu informāciju un nepublicē.
52. pants
Nacionālās antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas
1. Dalībvalstis, kas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētām sarakstā norādītām slimībām, kuru vajadzībām pastāv Savienības antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas, ir nodibinājušas nacionālas antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas, nodrošina, ka nacionālās antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas ievēro biodrošības, biodrošuma un bionorobežošanas prasības, kas paredzētas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā un deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 15. panta 2. punktu un 48. panta 3. punkta b) apakšpunktu.
2. Dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstīm sniedz atjauninātu informāciju par:
a) to, vai pastāv vai ir izveidotas 1. punktā minētās nacionālās antigēnu, vakcīnu un diagnostikas reaģentu bankas;
b) to, kāda veida antigēni, vakcīnas, vakcīnu pirmējā sējmateriāla krājumi un diagnostikas reaģenti un kādā daudzumā šādās bankās atrodas;
c) par jebkādām izmaiņām to darbībā.
3. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus, kuros konkretizēts šā panta 2. punktā paredzētās informācijas saturs, iesniegšanas biežums un veids.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
II SADAĻA
Slimību kontroles pasākumi
1. nodaļa
8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības
1. iedaļa
Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kur rodas aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir sarakstā norādīta slimība
53. pants
Operatoru, dzīvnieku speciālistu un lolojumdzīvnieku turētāju pienākumi
1. Ja rodas aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir kāda no 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, dzīvnieku speciālisti, operatori un lolojumdzīvnieku turētāji ne vien saskaņā ar 16. panta 1. punktu par pazīmēm vai aizdomām paziņo kompetentajai iestādei un veterinārārstiem, bet arī, pirms jebkādus slimību kontroles pasākumus saskaņā ar 54. panta 1. punktu un 55. panta 1. punktu ir veikusi kompetentā iestāde, veic attiecīgos 55. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā paredzētos slimību kontroles pasākumus, lai novērstu, ka minētā sarakstā norādītā slimība no tādiem skartiem dzīvniekiem, novietnēm un vietām, par kuriem tie ir atbildīgi, izplatās uz citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem par slimību kontroles pasākumiem, ko papildus veic operatori, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji, kā paredzēts šā panta 1. punktā.
54. pants
Izmeklēšana, ko kompetentā iestāde veic gadījumā, kur ir aizdomas par sarakstā norādītu slimību
1. Ja ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir kāda no sarakstā norādītām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, lai apstiprinātu vai izslēgtu minētās sarakstā norādītās slimības klātbūtni.
2. Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas vajadzībām kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā nodrošina, lai oficiāli veterinārārsti:
a) attiecībā uz konkrēto sarakstā norādīto slimību klīniski izmeklētu reprezentatīvu paraugu ar turētiem dzīvniekiem, kas pieder sarakstā norādītai sugai;
b) no šiem sarakstā norādītai sugai piederošiem turētiem dzīvniekiem paņemtu attiecīgus paraugus un citus paraugus laboratoriskai izmeklēšanai laboratorijās, ko šim nolūkam ir nozīmējusi kompetentā iestāde;
c) veiktu laboratorisku pārbaudi, lai apstiprinātu vai izslēgtu konkrētās sarakstā norādītās slimības klātbūtni.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas papildina noteikumus par kompetentās iestādes veikto izmeklēšanu, kura paredzēta šā panta 1. punktā.
55. pants
Kompetentās iestādes veiktie provizoriskie slimību kontroles pasākumi
1. Ja ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir kāda no sarakstā norādītām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentā iestāde, pirms ir saņemti 54. panta 1. punktā paredzētās izmeklēšanas rezultāti un saskaņā ar 61. panta 1. punktu īstenoti slimību kontroles pasākumi, veic šādus provizoriskus slimību kontroles pasākumus:
a) novietnei, mājsaimniecībai, pārtikas un barības uzņēmumam, pārvadājumu uzņēmumam, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumam vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumam vai jebkurai citai vietai, kur rodas aizdomas par slimību, nosaka oficiālu uzraudzību; [Gr. 168]
b) sastāda inventāra sarakstu ar:
i) turētajiem dzīvniekiem, kas atrodas novietnē, mājsaimniecībā, pārtikas un barības uzņēmumā, pārvadājumu uzņēmumā, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumā vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumā vai jebkurā citā vietā, [Gr. 169]
ii) ja minētāskonkrētās sarakstā norādītās slimības izplatībai tas ir būtiski – produktiem, kas atrodas novietnē, mājsaimniecībā, pārtikas un barības uzņēmumā, pārvadājumu uzņēmumā, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumā vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumā vai jebkurā citā vietā; [Gr. 170]
c) piemēro attiecīgusnodrošina attiecīgu biodrošības pasākumus, ar kuriem novērš minētāspasākumu piemērošanu, lai novērstukonkrētās sarakstā norādītās slimības ierosinātāja izplatīšanos uz citiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem; [Gr. 171]
d) ja tas atbilstīgi, lai novērstu slimības ierosinātāja tālāku izplatīšanos, turētus dzīvniekus, kas pieder pie sugām, kuras norādītas sarakstā attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību, tur izolācijā un novērš to saskari ar savvaļas dzīvniekiem;
e) tādu turēto dzīvnieku, produktu un attiecīgā gadījumā cilvēku, transporta līdzekļu un jebkādu materiālu vai citu līdzekļu, ar kuriem slimības ierosinātājs varētu būt izplatījies uz novietni, mājsaimniecībām, pārtikas un barības uzņēmumiem pārvadājumu uzņēmumiem, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumiem vai jebkuru citu vietu, kurā ir aizdomas par minētokonkrēto sarakstā norādīto slimību, vai no tās, pārvietošanu ierobežo tiktāl, cik ir nepieciešams, lai novērstu, ka ar tiem izplatās sarakstā norādītā slimība; [Gr. 172]
f) ņemot vērā 4. iedaļā paredzētos kontroles pasākumus, veic jebkādus citus nepieciešamus slimību kontroles pasākumus un nodrošina, ka kontroles pasākumi nerada skartajiem dzīvniekiem sāpes un ciešanas, no kā iespējams izvairīties, attiecībā uz to, kā: [Gr. 173]
i) citām novietnēm, to epidemioloģiskajām vienībām, mājsaimniecībām, pārtikas un barības uzņēmumiem, pārvadājumu uzņēmumiem, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumiem piemēro kompetentās iestādes veikto izmeklēšanu, kas paredzēta 54. panta 1. punktā, un slimību kontroles pasākumus, kas paredzēti šā punkta a) līdz d) apakšpunktā, [Gr. 174]
ii) attiecīgi ņemot vērā slimības profilu, izveido pagaidu ierobežojumu zonas;
g) sāk 57. panta 1. punktā paredzēto epidemioloģisko izmeklēšanu.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem, ar kuriem papildina šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus attiecībā uz konkrētajiem un sīkāk izstrādātajiem slimību kontroles pasākumiem, kas veicami atkarībā no 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās slimības, ņemot vērā, ar kādiem riskiem tas ir saistīts:
a) minētajai dzīvnieku sugai vai kategorijai;
b) ražošanas veidam.
56. pants
Provizorisko slimību kontroles pasākumu pārskatīšana un paplašināšana
Šīs regulas 55. panta 1. punktā paredzētos slimību kontroles pasākumus:
a) kompetentā iestāde attiecīgi pārskata atbilstīgi konstatējumiem, kas gūti:
i) izmeklēšanā, kas paredzēta 54. panta 1. punktā,
ii) epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas paredzēta šīs regulas 57. panta 1. punktā;
b) ja nepieciešams, attiecina uz citām vietām, kā minēts 55. panta 1. punkta e) apakšpunktā.
2. iedaļa
Epidemioloģiskā izmeklēšana
57. pants
Epidemioloģiskā izmeklēšana
1. Kompetentā iestāde veic epidemioloģisku izmeklēšanu tad, ja rodas aizdomas, ka dzīvniekiem ir kāda no 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, vai ja tāda tiem ir apstiprināta.
2. Šā panta 1. punktā paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas mērķis ir:
a) identificēt sarakstā minētās slimības varbūtīgo izcelsmi un tās izplatīšanās līdzekļus;
b) aprēķināt slimības klātbūtnes varbūtīgo ilgumu;
c) identificēt kontaktējošās novietnes un to epidemioloģiskās vienības, mājsaimniecības, pārtikas un dzīvnieku barības uzņēmumus, pārvadājumu uzņēmumus, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumus vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumus, vai jebkādas citas vietas, kur varējuši inficēties, invadēties vai kontaminēties dzīvnieki, kas norādīti sarakstā attiecībā uz sarakstā norādīto slimību, par kuru ir aizdomas; [Gr. 175]
d) gūt informāciju, kā ir pārvietoti tādi turēti dzīvnieki, personas, produkti, transportlīdzekļi, jebkādi materiāli vai citi līdzekļi, ar kuru starpniecību attiecīgajā periodā pirms paziņojuma par aizdomām par sarakstā norādīto slimību vai tās apstiprināšanu varētu būt izplatījies slimības ierosinātājs;
e) gūt informāciju par sarakstā minētās slimības varbūtīgo izplatīšanos apkārtējā vidē, arī par slimības vektoru klātbūtni un sadalījumu.
3. iedaļa
Slimības apstiprināšana turētiem dzīvniekiem
58. pants
Oficiāls kompetentās iestādes apstiprinājums par sarakstā norādītu slimību, kas minēta 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā
1. Oficiālu apstiprinājumu par kādu no 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām kompetentā iestāde pamato uz šādas informācijas:
a) šīs regulas 54. panta 2. punktā paredzēto klīnisko un laboratorisko pārbaužu rezultāti;
b) šīs regulas 57. panta 1. punktā paredzētā epidemioloģiskā izmeklēšana;
c) citi pieejami epidemioloģiski dati.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par prasībām, kas jāizpilda attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto oficiālo apstiprinājumu.
59. pants
Kā atceļ provizoriskus slimību kontroles pasākumus, ja sarakstā minētāsnorādītās slimības vai jaunradušās slimības klātbūtne tikusi izslēgta [Gr. 176]
Kompetentā iestāde 55. panta 1. punktā un 56. pantā paredzētos provizoriskos slimību kontroles pasākumus turpina piemērot līdz brīdim, kad 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību vai jaunradušās slimības klātbūtne ir izslēgta, pamatojoties uz informāciju, kas minēta 58. panta 1. punktā, vai saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši 58. panta 2. punktam. [Gr. 177]
4. iedaļa
Slimību kontroles pasākumi gadījumā, ja turētiem dzīvniekiem apstiprina slimību
60. pants
Kompetentajai iestādei veicamie tūlītējie slimību kontroles pasākumi
Ja turētiem dzīvniekiem saskaņā ar 58. panta 1. punktu ir oficiāli apstiprināts tādas slimības uzliesmojums, kas ir sarakstā 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēta sarakstā norādīta slimība, kompetentā iestāde tūlīt:
a) oficiāli deklarē, ka skartā novietne, mājsaimniecība, pārtikas vai dzīvnieku barības uzņēmums, pārvadājumu uzņēmums, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmums, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmums vai cita vieta ir inficēta ar šo sarakstā norādīto slimību; [Gr. 178]
b) izveido šai sarakstā norādītajai slimībai atbilstošu ierobežojumu zonu;
c) lai nodrošinātu, ka slimību kontroles pasākumi ir pilnīgi koordinēti, īsteno 43. panta 1. punktā paredzēto ārkārtas situāciju plānu.
61. pants
Skartās novietnes un citas vietas
1. Ja attiecībā uz kādu no sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir noticis tās uzliesmojums turētiem dzīvniekiem novietnē, mājsaimniecībā, pārtikas vai barības uzņēmumā, pārvadājumu uzņēmumā, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumā vai citā vietā, lai novērstu minētās sarakstā norādītās slimības tālāku izplatīšanos, kompetentā iestāde nekavējoties veic vienu vai vairākus šādus slimību kontroles pasākumus: [Gr. 179]
a) pārvietošanas ierobežojumi attiecībā uz personām, dzīvniekiem, produktiem, transportlīdzekļiem vai jebkādiem citiem materiāliem vai vielām, kas var būt kontaminēti un veicināt minētās sarakstā norādītās slimības izplatīšanos;
b) tādu iespējami kontaminētu dzīvnieku, kas veicina minētās sarakstā norādītās slimības izplatīšanos, humāna nonāvēšana un likvidēšana vai kaušana, ja to dara tā, lai neradītu dzīvniekiem sāpes, stresu vai ciešanas, no kā iespējams izvairīties; [Gr. 180]
c) produktu, dzīvnieku barības vai jebkādu citu substanču tāda iznīcināšana, pārstrāde, pārveidošana vai apstrāde vai aprīkojuma, transporta līdzekļu, augu vai augu produktu vai iespējami kontaminēta ūdens tāda apstrāde, kas pienācīgi nodrošina, ka jebkādu slimības ierosinātāju vai slimības ierosinātāja vektoru iznīcina;
d) turētu dzīvnieku vakcinēšana vai ārstēšana ar citām veterinārām zālēm saskaņā ar 46. panta 1. punktu un visiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 47. panta 1. punktu, priekšroku dodot tādai vakcinēšanai, kurā iesaistīti dzīvnieki, kas paliek dzīvi, un kurai nav nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecību Savienībā un ar trešām valstīm; [Gr. 181]
e) tādu dzīvnieku un produktu izolēšana, karantinēšana un ārstēšana, kas var būt kontaminēti un veicina sarakstā minētās slimības izplatīšanos;
f) tīrīšana, dezinfekcija, dezinsekcija un deratizācija un citi biodrošības pasākumi, kas piemērojami skartajai novietnei, mājsaimniecībai, pārtikas vai barības uzņēmumam, pārvadājumu uzņēmumam, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumam, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumam vai citām vietām, lai sarakstā minētāsnorādītās slimības izplatīšanos samazinātu līdz minimumam; [Gr. 182]
g) tāda pietiekama atbilstīgu paraugu skaita ņemšana, kas nepieciešama, lai pabeigtu 57. panta 1. punktā paredzēto epidemioloģisko izmeklēšanu;
h) paraugu laboratoriska pārbaude.
2. Nosakot, kurus no 1. punktā paredzētajiem slimību kontroles pasākumiem veikt ir atbilstīgi, kompetentā iestāde ņem vērā:
a) kāds ir slimības profils;
b) kāda veida ražošana notiek un kādas ir epidemioloģiskās vienības skartajā novietnē, mājsaimniecībā, pārtikas vai barības uzņēmumā, pārvadājumu uzņēmumā, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu novietnē vai citā vietā. [Gr. 183]
(ba) pasākumu ietekmi uz lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko daudzveidību un vajadzību saglabāt lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskos resursus; [Gr. 184]
3. Kompetentā iestāde turēšanu novietnē, mājsaimniecībā vai jebkurā citā vietā no jauna atļauj tikai tad, kad: [Gr. 185]
a) ir veiksmīgi pabeigti visi 1. punktā paredzētie attiecīgie slimību kontroles pasākumi un laboratoriskie izmeklējumi,
b) ir pagājis pietiekams laiks, lai skartā novietne, mājsaimniecība, pārtikas vai barības uzņēmums, pārvadājumu uzņēmums, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmums, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmums vai cita vieta no jauna nekontaminētos ar sarakstā norādīto slimību, kas radījusi 1. punktā minēto uzliesmojumu. [Gr. 186]
62. pants
Epidemioloģiski saistītās novietnes un vietas
1. Kompetentā iestāde paplašina 61. panta 1. punktā paredzētos slimību kontroles pasākumus paplašina, tos attiecinot uz tādām citām novietnēm, to epidemioloģiskajām vienībām, mājsaimniecībām, pārtikas vai barības uzņēmumiem, pārvadājumu uzņēmumiem, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumiem vai jebkurām citām vietām, vai transportlīdzekļiem, par kuriem 57. panta 1. punktā paredzētā epidemioloģiskā izmeklēšana vai klīnisku vai laboratorisku izmeklējumu rezultāti vai citi epidemioloģiski dati pamato aizdomas, ka uz tām, no tām vai ar to starpniecību izplatījusies 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā sarakstā norādītā slimība, kuras dēļ šādi pasākumi tikuši veikti. [Gr. 187]
2. Ja 57. panta 1. punktā paredzētā epidemioloģiskā izmeklēšana apliecina, ka konkrētās 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības varbūtējā izcelšanās vieta ir cita dalībvalsts, vai, ja ir varbūtīgiiespējams, ka šī sarakstā minētānorādītā slimība ir izplatījusies uz citu dalībvalsti, kompetentā iestāde informē minētoattiecīgo dalībvalsti un Komisiju. [Gr. 188]
3. Šā panta 2. punktā minēto norišu gadījumā dažādo dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas turpmākā epidemioloģiskā izmeklēšanā un slimību kontroles pasākumu piemērošanā.
63. pants
Deleģēšanas pilnvaras attiecībā uz slimību kontroles pasākumiem skartajās un epidemioloģiski saistītajās novietnēs un vietās
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz slimību kontroles pasākumiem, kas kompetentajai iestādei saskaņā ar 61. pantu un 62. pantu skartajās un epidemioloģiski saistītajās novietnēs, pārtikas vai dzīvnieku barības uzņēmumos vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumos veicami attiecībā uz ikvienu no sarakstā norādītajām slimībām, kuras minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
Minētie sīki izstrādātie noteikumi aptver šādus jautājumus:
a) nosacījumi un prasības attiecībā uz 61. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzētajiem slimību kontroles pasākumiem;
b) šīs regulas 61. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētās tīrīšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas un deratizācijas procedūras, attiecīgā gadījumā ar norādījumiem par biocīdu lietošanu minētajiem mērķiem;
c) nosacījumi un prasības attiecībā uz 61. panta 1. punkta g) līdz h) apakšpunktā paredzēto paraugu ņemšanu un laboratorisko pārbaudi;
d) sīki izstrādāti nosacījumi un prasības attiecībā uz 61. panta 3. punktā paredzēto turēšanu no jauna;
e) šīs regulas 62. pantā paredzētie slimības kontroles pasākumi, ko nepieciešams veikt epidemioloģiski saistītās novietnēs, vietās un transportlīdzekļos.
64. pants
Kompetentās iestādes noteiktās ierobežojumu zonas
1. Kompetentā iestāde ap tādu skarto novietni, mājsaimniecību, pārtikas vai barības uzņēmumu, pārvadājumu uzņēmumu, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumu vai citu vietu, kurā turētiem dzīvniekiem ir noticis 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētas sarakstā norādītas slimības uzliesmojums, attiecīgā gadījumā izveido ierobežojumu zonu, ņemot vērā: [Gr. 189]
a) slimības profilu;
b) ierobežojumu zonu ģeogrāfisko novietojumu;
c) ierobežojumu zonu ekoloģiskos un hidroloģiskos faktorus;
d) meteoroloģiskos apstākļus;
e) vektoru klātbūtni, to sadalījumu un veidus ierobežojumu zonās;
f) šīs regulas 57. panta 1. punktā paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātus, citus veiktos pētījumus un epidemioloģiskos datus;
g) laboratorisko testu rezultātus;
h) piemērotos slimību kontroles pasākumus;
ha) tiešās un netiešās izmaksas skartajās nozarēs un ekonomikā kopumā, [Gr. 190]
Ierobežojumu zonā attiecīgā gadījumā ietilpst noteikta izmēra un konfigurācijas aizsardzības zona un uzraudzības zona.
2. Kompetentā iestāde regulāri novērtē un pārskata stāvokli un attiecīgā gadījumā, lai novērstu 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības izplatīšanos:
a) pielāgo ierobežojumu zonas robežas,
b) nodibina papildu ierobežojumu zonas.
3. Ja ierobežojumu zonas atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, minēto dalībvalstu kompetentās iestādes 1. punktā minētās ierobežojumu zonas izveido sadarbīgi.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētus noteikumus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz ierobežojumu zonu izveidošanu un grozīšanu, arī attiecībā uz aizsardzības vai uzraudzības zonām.
65. pants
Slimību kontroles pasākumi ierobežojumu zonā
1. Lai novērstu 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētas sarakstā norādītas slimības tālāku izplatīšanos, kompetentā iestāde ierobežojumu zonā veic vienu vai vairākus šādus slimību kontroles pasākumus:
a) identificē novietnes, mājsaimniecības, pārtikas vai barības uzņēmumus, pārvadājumu uzņēmumus, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumus vai citas vietas, kurās atrodas tādu sugu turēti dzīvnieki, kuras norādītas sarakstā attiecībā uz konkrēto sarakstā norādīto slimību; [Gr. 192]
b) apmeklē novietnes, mājsaimniecības, pārtikas vai barības uzņēmumus, pārvadājumu uzņēmumus, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumus vai citas vietas, kurās atrodas dzīvnieki, kas pieder pie sugām, kuras norādītas sarakstā attiecībā uz konkrēto sarakstā norādīto slimību, un attiecīgā gadījumā ņem paraugus un tos laboratoriski izmeklē; [Gr. 193]
c) paredz pārvietošanas nosacījumus attiecībā uz personu, dzīvnieku, produktu, dzīvnieku barības, transportlīdzekļu un jebkādu citu tādu materiālu vai substanču pārvietošanu, kas var būt kontaminēti vai veicināt minētās sarakstā norādītās slimības izplatīšanos ierobežojumu zonu iekšienē un no tām, un attiecībā uz pārvietojumiem cauri ierobežojumu zonām;
d) nosaka biodrošības prasības attiecībā uz:
i) dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādāšanu un izplatīšanu,
ii) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vākšanu un iznīcināšanu,
iii) mākslīgo apsēklošanu.
e) vakcinē turētus dzīvniekus un tos ārstē ar citām veterinārām zālēm saskaņā ar 46. panta 1. punktu un visiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 47. panta 1. punktu;
f) veic tīrīšanu, dezinfekciju un dezinsekciju un deratizāciju;
g) izraugās vai attiecīgā gadījumā apstiprina pārtikas nozares uzņēmumu tādiem nolūkiem kā tādu dzīvnieku kaušana, iepriekš apdullinot, vai tādu dzīvnieku izcelsmes produktu apstrāde, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonās; [Gr. 194]
h) nosaka identifikācijas un izsekojamības prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu;
i) paredz citus nepieciešamus biodrošības un riska mazināšanas pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu minētās sarakstā norādītās slimības izplatīšanās riskus.
2. Kompetentā iestāde veic visus pasākumus, kādi nepieciešami, lai personas ierobežojumu zonās pilnībā informētu par spēkā esošajiem ierobežojumiem un par slimību kontroles pasākumu raksturu.
3. Nosakot, kuri no 1. punktā paredzētajiem slimību kontroles pasākumiem ir veicami, kompetentā iestāde ņem vērā:
a) kāds ir slimības profils;
b) kādi ir ražošanas veidi;
c) cik šie slimību kontroles pasākumi ir praktiski īstenojami, pieejami un iedarbīgi.
66. pants
Operatoru pienākumi ierobežojumu zonās
1. Operatori, kas tur dzīvniekus un produktus 64. panta 1. punktā paredzētajā ierobežotajā zonā, paziņo kompetentajai iestādei par jebkādu paredzētu turētu dzīvnieku un produktu pārvietošanu ierobežojumu zonas iekšienē vai ārpus tās.
2. Turētos dzīvniekus un produktus tie pārvieto tikai saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem.
67. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz ierobežojumu zonās īstenotiem slimības kontroles pasākumiem
Komisija saskaņā ar 253. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par 65. panta 1. punktā paredzētajiem slimību kontroles pasākumiem, ko veic ierobežojumu zonā, attiecībā uz katru sarakstā norādīto slimību, kas minēta 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
Minētie sīki izstrādātie noteikumi aptver šādus jautājumus:
a) nosacījumi un prasības attiecībā uz 65. panta 1. punkta a), c), d), e), g), h) un i) apakšpunktā paredzētajiem slimību kontroles pasākumiem;
b) šīs regulas 65. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētāsparedzēto tīrīšanas, dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas procedūrasprocedūru principus, attiecīgā gadījumā ar norādījumiem par biocīdu izmantošanu minētajiem mērķiem; [Gr. 195]
c) uzraudzība, ko nepieciešams veikt pēc tam, kad piemēroti slimību kontroles pasākumi un 65. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās laboratoriskās pārbaudes;
d) citi konkrēti slimību kontroles pasākumi, kas ierobežo 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanos.
68. pants
Slimības kontroles pasākumu uzturēšana ierobežojumu zonā un deleģētie akti
1. Kompetentā iestāde šajā iedaļā paredzētos slimības kontroles pasākumus turpina piemērot līdz brīdim, kad:
a) ir īstenoti slimības kontroles pasākumi, kas ir atbilstoši 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai sarakstā norādītajai slimībai, attiecībā uz kuru bijuši piemēroti ierobežojumi;
b) ir veikta tāda galīgā tīrīšana, dezinfekcija vai dezinsekcija un deratizācija, kas ir atbilstoša:
i) šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai sarakstā norādītajai slimībai, attiecībā uz kuru bijuši piemēroti slimību kontroles pasākumi,
ii) skartajai turēto dzīvnieku sugai,
iii) ražošanas veidam;
c) ierobežotajā zonā ir īstenota pienācīga uzraudzība, kas ir atbilstoša 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai sarakstā norādītajai slimībai, kurai bijuši piemēroti slimību kontroles pasākumi, un atbilstoša novietnes veidam vai vietai, tādējādi pamatojot minētās sarakstā norādītās slimības izskaušanu.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz slimības kontroles pasākumiem, kas kompetentajai iestādei veicami, kā paredzēts šā panta 1. punktā, attiecībā uz:
a) galīgās tīrīšanas, dezinfekcijas vai dezinsekcijas un deratizācijas procedūrām un, attiecīgā gadījumā, biocīdu izmantošanu šiem nolūkiem;
b) tādu uzraudzības plānu, tās līdzekļiem, metodēm, biežumu, intensitāti, dzīvnieku mērķpopulāciju un paraugu ņemšanas modeli, lai pēc uzliesmojuma varētu atgūt statusu “brīvs no slimības”;
c) turēšanu no jauna ierobežojumu zonās pēc tam, kad paveikti šā panta 1. punktā paredzētie slimību kontroles pasākumi, ievērojot 61. panta 3. punktā paredzētos nosacījumus, kas reglamentē turēšanu no jauna;
d) citiem slimību kontroles pasākumiem, kas nepieciešami, lai atjaunotu statusu “brīvs no slimības” atjaunošanai.
69. pants
Ārkārtas vakcinācija
1. Ja tas būtiski, lai iedarbīgi kontrolētu 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētu sarakstā norādītu slimību, kurai piemēro uzliesmojuma dēļ veicamos slimības kontroles pasākumus, kompetentā iestāde var:
a) izstrādāt vakcinēšanas plānu;
b) izveidot vakcinēšanas zonas.
2. Lemjot par vakcinēšanas plānu un par šā panta 1. punktā paredzēto vakcinācijas zonu izveidošanu, kompetentā iestāde ņem vērā šādus aspektus:
a) prasības par ārkārtas vakcinēšanu, kas paredzēta ar 43. panta 1. punktu paredzētajā ārkārtas situāciju plānā;
b) tādas prasības attiecībā uz vakcīnu izmantošanu, kas paredzētas 46. panta 1. punktā, un jebkādos deleģētos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 47. panta 1. punktu.
3. Vakcinācijas zonas, kas paredzētas šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, atbilst tādām prasībām attiecībā uz riska mazināšanas pasākumiem, kas novērš sarakstā norādīto slimību izplatīšanos, un par uzraudzību, kuras noteiktas jebkādos deleģētos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 47. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu.
3.a Dzīvniekus, kas ir saņēmuši ārkārtas vakcīnu, var izmantot īpašam mērķim saskaņā ar 47. panta 1. punkta f) apakšpunkta noteikumiem. [Gr. 196]
3.b Ja izmantotā vakcīna ir sertificēta kā nekaitīga cilvēku patēriņam, būtu jāizvairās no neinficēto vakcinēto dzīvnieku kaušanas. [Gr. 197]
5. iedaļa
Savvaļas dzīvnieki un klaiņojoši mājdzīvnieki [Gr. 198]
70. pants
Savvaļas dzīvnieki un klaiņojoši mājdzīvnieki [Gr. 199]
1. Ja ir aizdomas, ka savvaļas dzīvniekiem vai klaiņojošiem mājdzīvniekiem ir kāda no sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai ja tā ir oficiāli apstiprināta, skartā dalībvalsts: [Gr. 200]
a) ja konkrētajai sarakstā norādītajai slimībai tas ir atbilstoši, uzrauga savvaļas dzīvnieku populāciju;
(aa) uzrauga klaiņojošu mājdzīvnieku populāciju, ja tas ir būtiski attiecībā uz konkrēto sarakstā minēto slimību; [Gr. 201]
b) veic slimību profilakses un kontroles pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu minētāskonkrētās sarakstā norādītās slimības tālāku izplatīšanos vai lai izskaustu attiecīgo slimību,un nodrošina, ka kontroles pasākumi nerada skartajiem dzīvniekiem sāpes un ciešanas, no kā iespējams izvairīties. [Gr. 202]
2. Attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem slimību profilakses un kontroles pasākumiem ņem vērā šādus aspektus:
a) kāds ir slimības profils;
b) kādi savvaļas dzīvnieki un neturēti mājdzīvnieki ir skarti; [Gr. 203]
(ba) kāda ir savvaļas dzīvnieku saskare ar turētiem dzīvniekiem un ar to saistītie savstarpējās inficēšanās riski; [Gr. 204]
(bb) kāda ir skarto dzīvnieku tiešā saskare ar cilvēkiem un to fiziskais tuvums cilvēkiem; [Gr. 205]
c) kādi slimību kontroles pasākumi veicami saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 1. līdz 4. iedaļā, ja attiecībā uz turētiem dzīvniekiem ierobežojumu zonā rodas aizdomas par 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētu sarakstā norādītu slimību vai ja tā oficiāli apstiprināta.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:
a) uzraudzību saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;
b) slimību profilakses un kontroles pasākumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.
Komisija minētos deleģētos aktus pieņem, ņemot vērā slimības profilu un sugas, kas norādītas sarakstā attiecībā uz sarakstā norādīto slimību, kura minēta 1. punktā.
6. iedaļa
Slimību kontroles pasākumi, ko papildus īsteno dalībvalstis, Komisijas veiktā koordinācija un īpašie slimību kontroles pagaidu noteikumi
71. pants
Slimību kontroles pasākumi, ko papildus īsteno dalībvalstis, Komisijas veiktā pasākumu koordinēšana un slimības kontroles pagaidu īpašie noteikumi, kas attiecas uz 1. līdz 5. iedaļu
1. Dalībvalstis var veikt slimību kontroles pasākumus, kas papildina pasākumus, kuri paredzēti 61. panta 1. punktā, 62. pantā, 65. panta 1. un 2. punktā un 68. panta 1. punktā, kā arī saskaņā ar 67. pantu un 68. panta 2. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, ja vien šādi papildu pasākumi saskan ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un ir atbilstīgi un samērīgi attiecībā uz to, kā kontrolē 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās slimības izplatīšanos, un papildu pasākumos ņem vērā:
a) konkrētos epidemioloģiskos apstākļus;
b) novietņu, citas vietas un ražošanas veidu;
c) iesaistītās dzīvnieku kategorijas un sugas;
d) ekonomiskos vai sociālos apstākļus.
2. Dalībvalstis Komisijai nekavējoties dara zināmus:
a) slimības kontroles pasākumus, ko kompetentā iestāde veikusi, kā paredzēts 58., 59., 61., 62., 64. un 65. pantā, 68. panta 1. punktā, 69. pantā un 70. panta 1. un 2. punktā un deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 63. pantu, 67. pantu, 68. panta 2. punktu un 70. panta 3. punktu;
b) jebkādus slimības kontroles papildu pasākumi, ko tā veikusi, kā paredzēts 1. punktā.
3. Komisija pārskata slimības situāciju un slimību kontroles pasākumus, ko veikusi kompetentā iestāde, un jebkādus citus slimību kontroles pasākumus, ko papildus veikusi dalībvalsts, saskaņā ar šo nodaļu un var uz ierobežotu laiku ar īstenošanas aktiem noteikt īpašus slimību kontroles pasākumus ar epidemioloģiskajai situācijai atbilstīgiem nosacījumiem tādā gadījumā, ja:
a) tiek konstatēts, ka minētie slimību kontroles pasākumi nav epidemioloģiskajai situācijai piemēroti;
b) konstatējams, ka 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā sarakstā norādītā slimība izplatās, lai gan šai nodaļai atbilstoši ir veikti slimību kontroles pasākumi.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar slimību, kura ir no jauna radies risks ar ļoti būtisku ietekmi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā minēto procedūru.
2. nodaļa
Sarakstā norādītās slimības, kas minētas 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā
71.a pants
2. nodaļas darbības joma
Attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā, turpmāk minētie 2. nodaļas noteikumi attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kurās ir izveidota valsts programma. [Gr. 206]
1. iedaļa
Slimību kontroles pasākumi gadījumā, kur rodas aizdomas par turēto dzīvnieku slimību
72. pants
Operatoru, dzīvnieku speciālistu un lolojumdzīvnieku turētāju pienākumi
1. Ja rodas aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības, operatori, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji ne vien saskaņā ar 16. panta 1. punktu paziņo kompetentajai iestādei un veterinārārstiem par pazīmēm vai aizdomām, bet arī, pirms jebkādus slimību kontroles pasākumus saskaņā ar 74. panta 1. punktu veikusi kompetentā iestāde, veic attiecīgus slimību kontroles pasākumus, kas minēti 74. panta 1. punkta a) apakšpunktā un visos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 74. panta 3. punktu, lai novērstu, ka minētā sarakstā norādītā slimība no tādiem skartajiem dzīvniekiem, novietnēm un vietām, kas ir to pārziņā, izplatās uz citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem par slimību kontroles pasākumiem, ko papildus veic operatori, dzīvnieku speciālisti un lolojumdzīvnieku turētāji, kā paredzēts šā panta 1. punktā.
73. pants
Izmeklēšana, ko kompetentā iestāde veic, ja ir aizdomas par sarakstā norādītu slimību
1. Ja ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir sarakstā norādīta slimība, kas minēta 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, lai apstiprinātu vai izslēgtu minētās sarakstā norādītās slimības klātbūtni.
2. Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas vajadzībām kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā nodrošina, lai oficiālie veterinārārsti:
a) attiecībā uz konkrēto sarakstā norādīto slimību klīniski izmeklētu reprezentatīvu paraugu ar turētiem dzīvniekiem, kas pieder sarakstā norādītai sugai;
b) no šiem sarakstā norādītai sugai piederošiem turētiem dzīvniekiem paņemtu attiecīgus paraugus un citus paraugus laboratoriskai izmeklēšanai laboratorijās, ko šim nolūkam ir nozīmējusi kompetentā iestāde;
c) veiktu laboratorisku pārbaudi, lai apstiprinātu vai izslēgtu konkrētās sarakstā norādītās slimības klātbūtni.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas papildina noteikumus par izmeklēšanu, kura paredzēta šā panta 1. punktā.
74. pants
Kompetentās iestādes veiktie provizoriskie slimību kontroles pasākumi
1. Ja ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir kāda no sarakstā norādītām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā, kompetentā iestāde, pirms ir saņemti 73. panta 1. punktā paredzētās izmeklēšanas rezultāti un saskaņā ar 78. panta 1. un 2. punktu īstenoti slimību kontroles pasākumi, veic šādus provizoriskus slimību kontroles pasākumus:
a) piemēro slimību kontroles pasākumus, lai ierobežotu minētās sarakstā norādītās slimības izplatīšanos no skartās teritorijas, novietnes, mājsaimniecības, pārtikas vai barības uzņēmuma, pārvadājumu uzņēmuma, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmuma, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmuma vai citas vietas; [Gr. 207]
b) ja nepieciešams, sāk epidemioloģisku izmeklēšanu, ievērojot šādas izmeklēšanas noteikumus, kas paredzēti 57. panta 1. punktā, un jebkādus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 57. panta 2. punktu.
2. Šā panta 1. punktā paredzētie slimību kontroles provizoriskie pasākumi ir atbilstīgi un samērīgi ar risku, ko rada 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības, un tiek ņemti vērā šādi aspekti:
a) kāds ir slimības profils;
b) kādi turēti dzīvnieki ir skarti;
c) kāds veselības statuss ir tādai dalībvalstij, zonai, nodalījumam vai novietnei, attiecībā uz kuru ir aizdomas par minēto sarakstā norādīto slimību;
d) provizoriskie slimību kontroles pasākumi, kas paredzēti 55. panta 1. punktā, 56. pantā un visos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu.
3. Komisijai ir pilnvaras saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem, ar kuriem papildina šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus, turklāt tā ņem vērā šā panta 2. punktā minētos jautājumus attiecībā uz:
a) provizoriskajiem slimību kontroles pasākumiem, kas veicami, kā paredzēts šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, lai novērstu sarakstā norādītās slimības izplatīšanos;
b) šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto provizorisko slimību kontroles pasākumu piemērošanu citām novietnēm, to epidemioloģiskajām vienībām, mājsaimniecībām, pārtikas vai barības uzņēmumiem, pārvadājumu uzņēmumiem, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmumiem un dzīvnieku blakusproduktu uzņēmumiem vai citām vietām; [Gr. 208]
c) tādu pagaidu ierobežojumu zonu izveidošanu, kā ir lietderīgi slimības profila dēļ.
75. pants
Provizorisko slimību kontroles pasākumu pārskatīšana un paplašināšana
Šīs regulas 74. panta 1. punktā paredzētos slimību kontroles pasākumus:
a) kompetentā iestāde pārskata atbilstīgi 73. panta 1. apakšpunktā paredzētās izmeklēšanas un, attiecīgā gadījumā, 74. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas konstatējumiem;
b) ja nepieciešams, attiecina uz citām vietām, kā minēts 74. panta 3. punkta b) apakšpunktā.
2. iedaļa
Slimības apstiprināšana turētiem dzīvniekiem
76. pants
Kompetentās iestādes veikta slimības oficiāla apstiprināšana
1. Oficiālu apstiprinājumu par kādu no 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajām slimībām kompetentā iestāde pamato uz šādas informācijas:
a) šīs regulas 73. panta 2. punktā paredzēto klīnisko un laboratorisko pārbaužu rezultāti;
b) attiecīgā gadījumā, šīs regulas 74. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā epidemioloģiskā izmeklēšana;
c) citi pieejami epidemioloģiski dati.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par prasībām, kas jāizpilda attiecībā uz oficiālo apstiprināšanu, kura minēta šā panta 1. punktā.
77. pants
Kā atceļ provizoriskus slimību kontroles pasākumus, kad slimības sastopamība ir izslēgta
Kompetentā iestāde turpina piemērot 74. panta 1. punktā un 75. pantā paredzētos provizoriskos slimību kontroles pasākumus, līdz 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību klātbūtne ir izslēgta saskaņā ar 76. panta 1. punktu vai saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši 76. panta 2. punktam.
3. iedaļa
Slimības kontroles pasākumi gadījumā, ja turētiem dzīvniekiem apstiprina slimību
78. pants
Kompetentās iestādes piemērotie slimības kontroles pasākumi
1. Ja turētu dzīvnieku vidū saskaņā ar 76. panta 1. punktu ir oficiāli apstiprināts tādas slimības uzliesmojums, kas ir sarakstā 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēta sarakstā norādīta slimība, kompetentā iestāde:
a) dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kuriem attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību piemēro obligātu izskaušanas programmu, kas paredzēta 30. panta 1. punktā, piemēro minētajā obligātās izskaušanas programmā noteiktos slimību kontroles pasākumus;
b) dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kuriem attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību vēl nepiemēro obligātu izskaušanas programmu, kas paredzēta 30. panta 1. punktā, sāk šādu obligātās izskaušanas programmu un piemēro tajā noteiktos slimību kontroles pasākumus.
2. Ja turētiem dzīvniekiem saskaņā ar 76. panta 1. punktu ir oficiāli apstiprināts tādas slimības uzliesmojums, kas ir 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēta sarakstā norādīta slimība, kompetentā iestāde:
a) dalībvalstī, zonā vai nodalījumā, kuriem attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību piemēro brīvprātīgu izskaušanas programmu, kas paredzēta 30. panta 2. punktā, piemēro minētajā brīvprātīgās izskaušanas programmā noteiktos slimību kontroles pasākumus;
b) dalībvalstī, teritorijā, zonā vai nodalījumā, kuriem attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību nepiemēro obligātu izskaušanas programmu, kas paredzēta 30. panta 2. punktā, attiecīgā gadījumā piemēro pasākumus, kuri kontrolē un novērš tās izplatīšanos.[Gr. 209]
3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie pasākumi ir samērīgi ar risku, ko rada konkrētā 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā sarakstā norādītā slimība, un tiek ņemts vērā:
a) kāds ir slimības profils,
b) kādi turēti dzīvnieki ir skarti, jo īpaši, ja tie pieder pie apdraudētas šķirnes vai sugas, [Gr. 210]
c) kāds ir tās dalībvalsts, teritorijas, zonas, nodalījuma vai novietnes veselības statuss, kurā sarakstā minētā slimība ir oficiāli apstiprināta,
d) tādi novietnēs, citās vietās un ierobežojumu zonās īstenojami slimību kontroles pasākumi, kas paredzēti šīs sadaļas 1. nodaļas 4. iedaļā.
79. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz kompetentajai iestādei veicamajiem tūlītējiem slimību kontroles pasākumiem
Komisija ir pilnvarota, ņemot vērā 78. panta 3. punktā paredzētos kritērijus, saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kas veicami 78. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajā gadījumā, ja turētiem dzīvniekiem ir tādas slimības uzliesmojums, kura ir sarakstā norādīta slimība, kas minēta 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā.
4. iedaļa
Savvaļas dzīvnieki un neturēti pieradināto sugu dzīvnieki [Gr. 211]
80. pants
Savvaļas dzīvnieki un neturēti pieradināto sugu dzīvnieki [Gr. 212]
1. Ja ir aizdomas, ka savvaļas dzīvniekiem un neturētiem pieradināto sugu dzīvniekiem ir kāda no sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai ja tā ir oficiāli apstiprināta, skartās dalībvalsts kompetentā iestāde: [Gr. 213]
a) visā dalībvalsts teritorijā, apgabalā vai zonā, kurās attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību piemēro obligātu izskaušanas programmu, kas paredzēta 30. panta 1. punktā, piemēro minētajā obligātās izskaušanas programmā noteiktos slimības kontroles pasākumus;
b) visā dalībvalsts teritorijā, apgabalā vai zonā, kurā attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību nepiemēro obligātu izskaušanas programmu, kas paredzēta 30. panta 1. punktā, sāk šādu obligātu izskaušanas programmu un attiecīgi piemēro tajā noteiktos slimības kontroles pasākumus, lai kontrolētu un novērstu slimības izplatīšanos.
2. Ja savvaļas dzīvniekiem ir tādas slimības uzliesmojums, kas ir viena no 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētāmdzīvnieku un neturētu pieradināto sugu dzīvnieku, uz kuriem neattiecas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi, vidū ir uzliesmojusi s sarakstā norādītām slimībāmnorādīta slimība, skartās dalībvalsts kompetentā iestāde: [Gr. 214]
a) visā tādas dalībvalsts teritorijā, apgabalā, zonā vai nodalījumā, kuros attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību piemēro brīvprātīgu izskaušanas programmu, kas paredzēta 30. panta 2. punktā, piemēro minētajā brīvprātīgajā izskaušanas programmā noteiktos slimību kontroles pasākumus;
b) visā tādas dalībvalsts teritorijā, apgabalā, zonā vai nodalījumā, kuros attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību nepiemēro brīvprātīgu izskaušanas programmu, kas paredzēta 30. panta 2. punktā, attiecīgā gadījumā piemēro pasākumus, lai kontrolētu un novērstu slimības izplatīšanos.
3. Attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem slimību kontroles pasākumiem ņem vērā šādus aspektus:
a) kāds ir slimības profils;
b) kādi savvaļas dzīvnieki un neturēti pieradināto sugu dzīvnieki ir skarti; [Gr. 215]
ba) kāda ir savvaļā dzīvojošo dzīvnieku saskare ar turētiem dzīvniekiem un ar to saistītie savstarpējas inficēšanās riski; [Gr. 216]
bb) kāda ir attiecīgo dzīvnieku tiešā saskare ar cilvēkiem un to atrašanās vietas tuvums cilvēkiem; [Gr. 217]
c) kādi slimību kontroles pasākumi saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šīs sadaļas 1. nodaļas 1. līdz 4. iedaļā, ir veicami, ja rodas aizdomas par sarakstā norādītu slimību, kura ierobežojumu zonā skārusi turētus dzīvniekus, vai ja tā ir oficiāli apstiprināta.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kas papildina slimību kontroles pasākumus, kuri saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunktu veicami gadījumā, ja savvaļas dzīvniekiemdzīvnieku un neturētu pieradināto sugu dzīvnieku vidū ir tādas slimības uzliesmojumsuzliesmojusi tāda slimība, kas ir sarakstā norādīta slimība, kura minēta 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā. [Gr. 218]
5. iedaļa
Komisijas veikta koordinācija un īpaši slimību kontroles pagaidu noteikumi
81. pants
Komisijas veiktā pasākumu koordinēšana un pagaidu īpašie noteikumi par 1.–4. iedaļu
1. Dalībvalstis Komisiju informē par slimību kontroles pasākumiem, ko kompetentā iestāde saskaņā ar 76. panta 1. punktu, 77. un 78. pantu un 80. panta 1. un 2. punktu, un deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 76. panta 2. punktu, 79. pantu un 80. panta 4. punktu, veikusi attiecībā uz sarakstā norādītu slimību, kura minēta 8. panta 1. punkta b) vai c) punktā.
2. Komisija pārskata slimības situāciju un slimību kontroles pasākumus, ko kompetentā iestāde veikusi saskaņā ar šo nodaļu, un, izvirzot epidemioloģiskajai situācijai atbilstošus nosacījumus, par slimības kontroles pasākumiem, kas uz ierobežotu laiku piemērojami sarakstā norādītai slimībai, kura minēta 8. panta 1. punkta b) vai c) punktā, ar īstenošanas aktiem var paredzēt īpašus noteikumus tādā gadījumā, ja:
a) tiek atzīts, ka minētie slimību kontroles pasākumi, ko veikusi kompetentā iestāde, nav epidemioloģiskajai situācijai piemēroti;
b) konstatējams, ka konkrētā 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētā sarakstā norādītā slimība izplatās, lai gan vajadzības gadījumā ir veikti šai nodaļai atbilstīgi slimības kontroles pasākumi.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar sarakstā norādītu 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētu slimību, kura ir no jauna radies risks ar ļoti būtisku ietekmi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā minēto procedūru.
IV DAĻA
REĢISTRĒŠANA, APSTIPRINĀŠANA, IZSEKOJAMĪBA UN PĀRVIETOŠANA
I SADAĻA
Sauszemes dzīvnieki un no sauszemes dzīvniekiem iegūti reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti
1. nodaļa
Reģistrēšana, apstiprināšana, lietvedība un reģistri
1. iedaļa
Novietņu un pārvadātāju reģistrēšana
82. pants
Operatoru pienākums reģistrēt novietnes
1. Lai reģistrētos saskaņā ar 88. pantu, tādu novietņu operatori, kurās tur sauszemes dzīvniekus vai ievāc, iegūst, apstrādā vai glabā reproduktīvos produktus, pirms attiecīgu darbību sākšanas:
a) informē kompetento iestādi par visām attiecīgajām novietnēm, kas ir to pārziņā;
b) informē kompetento iestādi par:
i) operatora nosaukumu un adresi,
ii) telpu atrašanās vietu un aprakstu,
iii) novietnē atrodošos turēto sauszemes dzīvnieku kategorijām, sugām un skaitu vai attiecīgi par reproduktīvajiem produktiem un par novietnes ietilpību,
iv) novietnes veidu,
v) citiem novietnes aspektiem, kam ir būtiska nozīme tās radītā riska noteikšanā.
a) novietnē būtiski mainās 1. punkta b) apakšpunktā minētie aspekti;
b) novietne beidz darboties.
3. Novietnēm, kas apstiprināmas saskaņā ar 89. panta 1. punktu, neprasa sniegt šā panta 1. punktā minēto informāciju.
83. pants
Atkāpes no operatoru pienākuma reģistrēt novietnes
Atkāpjoties no 82. panta 1. punkta, dalībvalstis dažas novietņu kategorijas no prasības par reģistrēšanos var atbrīvot, ņemot vērā šādus kritērijus:
a) novietnē atrodošos turēto sauszemes dzīvnieku kategorijas, sugas un skaits vai attiecīgi reproduktīvie produkti un novietnes ietilpība;
b) novietnes veids;
c) turēto dzīvnieku vai reproduktīvo produktu pārvietošana uz novietni un no tās.
84. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz operatoru pienākumu reģistrēt novietnes
Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par:
a) informāciju, kura operatoriem jāsniedz, lai reģistrētu novietni, kā paredzēts 82. panta 1. punktā;
b) tiem novietņu veidiem, uz kuriem dalībvalstis var neattiecināt prasību par reģistrēšanu saskaņā ar 83. pantu, ar nosacījumu, ka šīs novietnes rada nebūtisku risku un ka ir ņemti vērā minētajā pantā paredzētie kritēriji.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
85. pants
Turētu nagaiņu pārvadātāju reģistrēšanas pienākumi un deleģētie akti
1. Lai turētu nagaiņu pārvadātāji, kas šos dzīvniekus pārvadā starp dalībvalstīm, pirms attiecīgu darbību sākšanas saskaņā ar 88. pantu reģistrētos, tie:
a) informē kompetento iestādi par savu darbību;
b) informē kompetento iestādi par:
i) pārvadātāja nosaukumu un adresi,
ii) pārvadāto turēto sauszemes dzīvnieku kategorijām, sugām un skaitu,
iii) transporta veidu,
iv) transportlīdzekli.
2. Pārvadātāji kompetento iestādi vienmēr informē, ja
a) būtiski mainās 1. punkta b) apakšpunktā minētie aspekti;
b) pārvadājumu darbību beidz.
3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu attiecībā uz 1. punktā paredzēto noteikumu papildināšanu un grozīšanu attiecībā uz cita veida pārvietotāju pienākumu iesniegt informāciju savas darbības reģistrēšanai, ņemot vērā ar šādu pārvietošanu saistītos riskus.
86. pants
Atkāpes no prasības reģistrēt turētu nagaiņu pārvadātājus
Atkāpjoties no 85. panta 1. punkta, dalībvalstis dažas pārvadātāju kategorijas no prasības par reģistrēšanos var atbrīvot, ņemot vērā šādus kritērijus:
a) kādos attālumos tie pārvadā šos turētos sauszemes dzīvniekus;
b) kādas ir pārvadāto sauszemes dzīvnieku kategorijas un sugas un kāds ir to skaits. [Gr. 219]
87. pants
Īstenošanas akti attiecībā uz prasību reģistrēt pārvadātājus
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par:
a) informāciju, kura pārvadātājam jāsniedz, lai reģistrētu darbību, kā paredzēts 85. panta 1. punktā;
b) tiem pārvadātāju veidiem, uz kuriem dalībvalstis var kā izņēmumu neattiecināt prasību par reģistrēšanu saskaņā ar 86. pantu, ar nosacījumu, ka šis transporta veids rada nebūtisku risku un ka ir ņemti vērā minētajā pantā paredzētie kritēriji. [Gr. 220]
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
88. pants
Kompetentās iestādes pienākums attiecībā uz novietņu un pārvadātāju reģistrēšanu
Kompetentā iestāde:
a) šīs regulas 96. panta 1. punktā paredzētajā novietņu un pārvadātāju reģistrā reģistrē novietnes, kuru operatori ir iesnieguši vajadzīgo informāciju saskaņā ar 82. panta 1. punktu;
b) minētajā 96. panta 1. punktā paredzētajā novietņu un pārvadātāju reģistrā reģistrē pārvadātājus, kuri ir iesnieguši vajadzīgo informāciju saskaņā ar 85. panta 1. punktu.
2. iedaļa
Noteiktu veidu novietņu apstiprināšana
89. pants
Noteikta veida novietņu apstiprināšana un deleģētie akti
1. Lai saņemtu apstiprinājumu saskaņā ar 91. panta 1. punktu, kompetentajai iestādei pieteicas un, pirms to novietne nav apstiprināta saskaņā ar 92. panta 1. punktu, no darbības atturas šādu veidu novietņu operatori:
a) novietnes, kuras paredzētas nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām un no kurām minētos dzīvniekus pārvieto uz citu dalībvalsti;
b) liellopiem, cūkām, aitām un kazām un zirgu dzimtas dzīvniekiem paredzētas reproduktīvo produktu novietnes, no kurām šo dzīvnieku reproduktīvos produktus pārvieto uz citu dalībvalsti;
c) inkubatori, no kuriem inkubējamās olas vai mājputnus pārvieto uz citu dalībvalsti;
d) mājputnu turēšanai paredzētas novietnes, no kurām mājputnus, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis kaušanai, vai inkubējamās olas pārvieto uz citu dalībvalsti;
e) jebkāda cita veida novietne, kas ir paredzēta turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas rada būtisku risku un kas ir jāapstiprina saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti deleģētā aktā, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu.
2. Operatori beidz darbību 1. punktā minētā novietnē, ja:
a) kompetentā iestāde atsauc vai aptur apstiprinājumu saskaņā ar 95. panta 2. punktu, vai
b) ja apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar 94. panta 3. punktu, izvirzot nosacījumus, novietne nesasniedz atbilstību neizpildītajām prasībām, kas minētas 94. panta 3. punktā, un tai nedod galīgo apstiprinājumu saskaņā ar 92. panta 1. punktu.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par to, kā noteikumus par novietņu apstiprināšanu, kā paredzēts šā panta 1. punktā, papildina un groza attiecībā uz.
a) atkāpēm no prasības pieteikties kompetentajai iestādei uz tās veiktu apstiprināšanu 1. punkta a) līdz d) punktā minētā veida novietņu operatoriem, tādām novietnēm, kas rada nebūtisku risku;
b) tāda veida novietnēm, kas jāapstiprina saskaņā ar 1. punkta e) apakšpunktu;
c) īpašiem noteikumiem, kas attiecībā uz reproduktīvo produktu novietnēm reglamentē 1. punkta b) apakšpunktā minēto darbības beigšanu.
4. Pieņemot 3. punktā paredzētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
a) kādas turētu dzīvnieku kategorijas un sugas vai šķirnes vai attiecīgi reproduktīvie produkti atrodas novietnē; [Gr. 221]
b) cik pēc skaita sugu un cik – turētu dzīvnieku vai attiecīgi reproduktīvo produktu novietnē atrodas;
c) novietnes veids un ražošanas veids;
d) turēto dzīvnieku vai reproduktīvo produktu pārvietošana uz šāda veida novietnēm un no tām.
90. pants
Norobežotu novietņu statusa apstiprināšana
Novietņu operatori, kas vēlas iegūt norobežotas novietnes statusu:
a) iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu attiecībā uz apstiprināšanu saskaņā ar 91. panta 1. punktu;
b) nepārvieto turētus dzīvniekus uz norobežotu novietni saskaņā ar 134. panta 1. punktā un jebkādos deleģētos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 134. panta 2. punktu, paredzētajām prasībām, pirms attiecīgā novietne no kompetentās iestādes nav saņēmusi minētā statusa apstiprinājumu saskaņā ar 92. un 94. pantu.
91. pants
Operatoru pienākums informēt attiecībā uz apstiprinājuma saņemšanu un īstenošanas akti
1. Sakarā ar pieteikumu attiecībā uz novietnes apstiprināšanu, kā paredzēts 89. panta 1. punktā un 90. panta a) punktā, operatori kompetento iestādi informē par:
a) operatora nosaukumu un adresi;
b) novietnes atrašanās vietu, aprakstot telpas;
c) tādu turēto sauszemes dzīvnieku kategorijām, sugām vai skaitu vai attiecīgi reproduktīvajiem produktiem, kas novietnē atrodas;
d) novietnes veidu;
e) citām ar novietnes specifiku saistītām īpatnībām, kam ir būtiska nozīme tās radītā riska noteikšanā.
a) būtiski mainās šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie aspekti;
b) novietne beidz darboties.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus, kas attiecas uz informāciju, kura operatoriem jāsniedz pieteikumā attiecībā uz to novietnes apstiprināšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
92. pants
Novietņu apstiprinājuma piešķiršana un tā nosacījumi un pilnvaru deleģēšana
1. Kompetentā iestāde dod apstiprinājumu novietnēmapstiprina novietnes, kā paredzēts 89. panta 1. punktā un 90. punkta a) apakšpunktā, tikai tadpanta a) punktā,, ja šādas novietnes: [Gr. 222]
a) attiecīgā gadījumā atbilst šādām prasībām, kas attiecas uz:
i) karantīnas, izolācijas un citiem biodrošības pasākumiem, kuros ņemtas vērā 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās prasības un saskaņā ar 9. panta 2. punktu pieņemtie noteikumi,
ii) uzraudzības prasībām, kuras paredzētas 22. pantā, un, attiecīgā gadījumā, tādiem novietņu veidiem un saistītajiem riskiem, kas paredzēti 23. pantā, un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 24. pantu,
iii) lietvedību, kura paredzēta 97. un 98. pantā, un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 100. un 101. pantu;
b) tām ir telpas un aprīkojums:
i) kas ir piemērots, lai, ņemot vērā nometnes veidu, slimību ievazāšanās un izplatīšanās risku samazinātu līdz pieņemamam līmenim,
ii) kam ir pietiekama kapacitāte attiecībā uz turēto sauszemes dzīvnieku skaitu vai reproduktīvo produktu apjomu;
c) ņemot vērā pieņemtos riska mazināšanas pasākumus, nerada nepieņemamu risku attiecībā uz slimību izplatīšanos;
d) tām ir novietnes darba veikšanai pietiekams skaits pienācīgi apmācītu darbinieku;
e) tām ir sistēma, kas operatoram dod iespēju kompetentajai iestādei pierādīt atbilstību a) līdz d) punktam.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 1. punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz:
a) karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā;
b) uzraudzību, kas minēta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;
c) telpām un aprīkojumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā;
d) darbinieku un veterinārārstu pienākumiem, kompetenci un apmācību, kas paredzēti 1. punkta d) apakšpunktā;
e) nepieciešamo uzraudzību un kontroli, ko īsteno kompetentā iestāde.
3. Paredzot, kādi noteikumi jāparedz deleģētajos aktos, kas jāpieņem saskaņā ar 2. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) riski, ko katra veida novietne rada;
b) turēto sauszemes dzīvnieku kategorijas un sugas;
c) ražošanas veids;
d) pārvietošanas modeļi, kas raksturīgi šāda veida novietnei vai šajās novietnēs turēto dzīvnieku sugām un kategorijām.
93. pants
Novietņu apstiprinājuma tvērums
Novietnes apstiprinājumā, ko piešķir saskaņā ar 92. panta 1. punktu pēc tam, kad saņemts pieteikums, kurš iesniegts saskaņā ar 89. panta 1. punktu un 90. panta a) punktu, kompetentā iestāde nepārprotami norāda:
a) izraugoties no novietņu veidiem, kas minēti 89. panta 1. punktā, 90. pantā un saskaņā ar 89. panta 3. punkta b) apakšpunktu pieņemtajiem noteikumiem – uz kuriem no tiem apstiprinājums attiecas;
b) uz kādām turētu sauszemes dzīvnieku kategorijām vai sugām vai minēto sugu reproduktīvajiem produktiem minētais apstiprinājums attiecas.
94. pants
Kompetentās iestādes apstiprinājuma došanas procedūras
1. Kompetentā iestāde izveido procedūras, kas operatoriem jāievēro, pieteicoties, lai to novietnes tiktu apstiprinātaspiesakoties savu novietņu apstiprināšanai saskaņā ar 89. panta 1. punktu, 90. pantu un 91. panta 1. punktu, un nosaka nākamajā punktā minēto apmeklējumu uz vietas termiņus. [Gr. 223]
2. Pēc tam, kad no operatora saņemts pieteikums attiecībā uz apstiprinājumu, kompetentā iestāde saskaņā ar 89. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 90. panta a) apakšpunktu veic apmeklējumu uz vietas.
2.a Ja, pamatojoties uz operatora pieteikumu un šā panta 1. un 2. punktā paredzēto novietnes apmeklējumu uz vietas, ko kompetentā iestāde veikusi pēc pieteikuma saņemšanas, secināms, ka novietne atbilst visām 92. panta 1. punktā paredzētajām prasībām un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 92. panta 2. punktu, kompetentā iestāde apstiprina novietni. [Gr. 224]
3. Ja, pamatojoties uz operatora pieteikumu un šā panta 2. punktā paredzēto novietnes apmeklējumu uz vietas, ko kompetentā iestāde veikusi pēc pieteikuma saņemšanas, secināms, ka novietne atbilst visām svarīgākajām prasībām, kas pietiekami garantē, ka šāda novietne nerada būtisku risku, kompetentā iestāde, nolūkā nodrošināt atbilstību visām 92. panta 1. punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz apstiprinājumu un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 92. panta 2. punktu, novietni var apstiprināt, izvirzot nosacījumus.
4. Ja kompetentā iestāde saskaņā ar šā panta 3. punktu ir devusi apstiprinājumu, izvirzot nosacījumus, pilnīgu apstiprinājumu tā piešķir tikai tad, ja vēl vienā novietnes apmeklējumā uz vietas, kas veikts triju mēnešu laikā no dienas, kad ir dots apstiprinājums, izvirzot nosacījumus, secināms, ka novietne atbilst visām 92. panta 1. punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz apstiprinājumu un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 92. panta 2. punktu.
Ja minētais apmeklējums uz vietas liecina, ka nepārprotami ir panākts nepārprotams progress, tomēr novietne joprojām neatbilst visām minētajām prasībām, kompetentā iestāde ar nosacījumiem doto apstiprinājumu var pagarināt un sniedz lietderīgas norādes, kas nepieciešamas, lai palīdzētu sekmīgi novērst trūkumus. Tomēr ar nosacījumiempiešķirtais apstiprinājums ar nosacījumiemkopumā nedrīkst pārsniegt kopējosešu mēnešu periodu seši mēneši. [Gr. 225]
95. pants
Kā kompetentā iestāde pārskata, aptur un atsauc apstiprinājumus
1. Uz Kompetentā iestāde pārskata saskaņā ar 92. un 94. pantu piešķirtos novietņu apstiprinājumiem, kas doti saskaņā ar 92. un 94. pantu, attiecas kompetentās iestādes veikta pārskatīšanaapstiprinājumus. Kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska faktoru, nosaka pārskatīšanas biežumu vai minimālo un maksimālo pārskatīšanas termiņu, kā arī gadījumus, kad šos termiņus nav iespējams ievērot. [Gr. 226].
2. Ja attiecībā uz atbilstību 92. panta 1. punktā noteiktajām prasībām un saskaņā ar 92. panta 2. punktu pieņemtajiem noteikumiem kompetentā iestāde novietnē atklāj nopietnas nepilnības, un operators nespēj pienācīgi garantēt, ka šīs nepilnības tiks novērstas, kompetentā iestāde sāk novietnes apstiprinājuma atsaukšanas procedūras.
Tomēr, ja operators var garantēt, ka saprātīgā laika periodā minētās nepilnības novērsīs, kompetentā iestāde novietnes apstiprinājumu var apturēt.
3. Pēc atsaukšanas vai apturēšanas saskaņā ar 2. pantu apstiprinājumu atjauno tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka novietne pilnībā atbilst visām šīs regulas prasībām, kas attiecas uz minētā veida novietni.
3. iedaļa
Kompetentās iestādes novietņu un pārvadātāju reģistrs
96. pants
Novietņu un pārvadātāju reģistrs
1. Kompetentā iestāde izveido un uztur atjauninātu reģistru, kurā iekļauj:
a) visas novietnes un pārvadātājus, kas ir reģistrēti saskaņā ar 88. pantu;
b) visas novietnes, kas ir apstiprinātas saskaņā ar 92. un 94. pantu.
Tā šo reģistru dara pieejamu Komisijai, citām dalībvalstīm un plašākai sabiedrībai. [Gr. 227]
2. Ja tas lietderīgi, attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde 1. punkta a) apakšpunktā minēto reģistrēšanu un 1. punkta b) apakšpunktā minēto apstiprināšanu var apvienot ar reģistrēšanu citiem nolūkiem.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka:
a) informāciju, kas iekļaujama 1. punktā paredzētajā reģistrā;
b) papildu prasības, kas attiecas uz reproduktīvo produktu novietņu reģistriem pēc šo novietņu darbības beigām;
c) šā panta 1. punktā paredzētā reģistra publisko pieejamību.
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par šā panta 1. punktā paredzētā novietņu un pārvietotāju, un apstiprināto novietņu reģistra formu un procedūrām.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. iedaļa
Lietvedība
97. pants
Operatoru lietvedības pienākumi novietnēs, kas nav reproduktīvo produktu novietnes
1. Tādu novietņu operatori, uz kurām attiecas reģistrēšana saskaņā ar 88. pantu vai apstiprināšana saskaņā ar 92. panta 1. punktu, glabā un uztur pierakstus, kas satur vismaz šādu informāciju:
a) šo operatoru novietnē turēto sauszemes dzīvnieku suga, kategorija, skaits un attiecīgā gadījumā identifikācija; [Gr. 228]
b) turēto sauszemes dzīvnieku pārvietošana uz to novietni un no tās, attiecīgi ar norādījumiem par:
i) to izcelsmes vai galamērķa vietu,
ii) šādas pārvietošanas datumu;
c) papīra vai elektroniski dokumenti, kam jābūt līdzi turētiem sauszemes dzīvniekiem, kurus ieved to novietnē vai aizved no tās, saskaņā ar 106. panta b) punktu, 107. panta b) punktu, 109. panta c) punktu, 110. panta b) punktu, 113. panta b) punktu, 140. panta 1. un 2. punktu, 162. panta 2. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 114. pantu, 117. pantu un 141. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;
d) visastādu dzīvnieku veselības problēmasproblēmu ārstēšana, kas attiecas uz turētiem dzīvniekiem šo operatoru novietnē; [Gr. 229]
e) biodrošības pasākumi, uzraudzība, ārstēšana, testēšanas rezultāti un cita būtiska informācija, kas ir atbilstoša:
i) novietnē turēto sauszemes dzīvnieku kategorijai un sugām,
ii) ražošanas veidam,
iii) novietnes veidam un lielumam;
f) rezultāti, kas gūti dzīvniekveselības apmeklējumos, kuri jāveic saskaņā ar 23. panta 1. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 24. pantu.
2. Novietnes, kas ir atbrīvotas no reģistrēšanas prasības saskaņā ar 83. pantu, dalībvalsts var atbrīvot no prasības par tādas informācijas lietvedību, kura norādīta šā panta 1. punktā. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem piešķirtajiem atbrīvojumiem un veic visu to novietņu uzskaiti, kuras atrodas to teritorijā un ir atbrīvotas no šīs prasības. [Gr. 230]
3. Novietņu operatori kārto lietvedību par 1. punktā paredzētajiem pierakstiem attiecībā uz novietni un:
a) pēc pieprasījuma dara tos pieejamus kompetentajai iestādei;
b) tos glabā tādā periodā, kura minimālo ilgumu nosaka kompetentā iestāde, bet kurš nedrīkst būt mazāks par trim gadiem.
98. pants
Reproduktīvo produktu novietņu lietvedība
1. Reproduktīvo produktu novietņu operatori glabā un uztur pierakstus, kas satur vismaz šādu informāciju:
a) reproduktīvo produktu iegūšanā izmantoto donordzīvnieku suga, vecums un identifikācija;
b) ievākto, iegūto vai apstrādāto reproduktīvo produktu vākšanas, apstrādes un glabāšanas laiks un vieta;
c) reproduktīvo produktu identifikācija un sīkāka informācija par to galamērķa vietu, ja tā zināma;
d) papīra vai elektroniski dokumenti, kam jābūt līdzi reproduktīvajiem produktiem, ko ieved novietnē vai izved no tās saskaņā ar 159. pantu un 162. panta 2. punktu un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 160. panta 3. un 4. punktu;
da) klīnisko un laboratorisko testu rezultāti; [Gr. 231]
e) izmantotās laboratoriskās metodes.
2. Uz novietnēm, kurām piešķir atkāpi no reģistrēšanas prasības saskaņā ar 84. pantu, attiecīgā dalībvalsts var attiecināt izņēmumu attiecībā uz prasību par tādas informācijas lietvedību, kas norādīta sarakstā šā panta 1. punktā. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem piešķirtajiem atbrīvojumiem un veic visu to novietņu uzskaiti, kuras atrodas to teritorijā un ir atbrīvotas no šīs prasības. [Gr. 232]
a) pēc pieprasījuma dara tos pieejamus kompetentajai iestādei;
b) glabā tos periodā, kura minimālo ilgumu nosaka kompetentā iestāde, bet kurš nedrīkst būt mazāks par trim gadiem.
99. pants
Pārvadātāju lietvedība
1. Reproduktīvo produktu pārvadātāji glabā un uztur pierakstus ar vismaz šādu informāciju:
a) novietnes, ko tie apmeklējuši;
b) to reproduktīvo produktu kategorijas, sugas un skaits, ko tie pārvadājuši;
c) transportlīdzekļa tīrīšana, dezinficēšana un dezinsekcija un deratizācija.
2. Uz pārvadātājiem, kuriem piešķir reģistrēšanas prasības izņēmumu saskaņā ar 86. pantu, attiecīgā dalībvalsts var attiecināt izņēmumu attiecībā uz prasību par tādas informācijas lietvedību, kas norādīta sarakstā šā panta 1. punktā. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem piešķirtajiem atbrīvojumiem un veic visu to novietņu uzskaiti, kuras atrodas to teritorijā un ir atbrīvotas no šīs prasības. [Gr. 233]
a) tādā veidā, lai tos pēc pieprasījuma varētu tūlītēji darīt pieejamus kompetentajai iestādei;
b) glabājot tos periodā, kura minimālo ilgumu nosaka kompetentā iestāde, bet kurš nedrīkst būt mazāks par trim gadiem.
100. pants
Pilnvaru deleġēšana attiecībā uz lietvedību
1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu par noteikumiem, kas papildina 97., 98. un 99. pantā paredzētās lietvedības prasības attiecībā uz:
a) atkāpēm no lietvedības prasībām attiecībā uz:
i) noteiktu veidu novietņu operatoriem un noteiktu veidu pārvadātājiem,
ii) novietnēm, kur nelielā skaitā atrodas turēti sauszemes dzīvnieki, vai pārvadātājiem, kas rīkojas ar nelielu skaitu šādu dzīvnieku vai nelielu reproduktīvo produktu apjomu,
iii) noteiktām turētu sauszemes dzīvnieku vai reproduktīvo produktu kategorijām vai sugām; [Gr. 234]
b) informāciju, kas jāreģistrē papildus informācijai, kas paredzēta 97. panta 1. punktā, 98. panta 1. punktā un 99. panta 1. punktā,
c) lietvedības papildprasībām, kas attiecas uz reproduktīvo produktu novietnē ievāktiem, iegūtiem vai apstrādātiem reproduktīvo produktiem pēc šādas novietnes darbības beigām.
2. Paredzot, kādi noteikumi jāpieņem ar 1. punktā paredzētajiem deleģētajiem aktiem, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) kādus riskus katra veida novietnes vai pārvadātāji rada;
b) kādu kategoriju un sugu turēti sauszemes dzīvnieki vai kādi reproduktīvie produkti novietnē atrodas;
c) kāda veida ražošana novietnē notiek vai kāds ir pārvadāšanas veids;
d) kāda veida pārvietošanas modeļi raksturīgi attiecīgā veida novietnei un attiecīgajai dzīvnieku kategorijai;
e) kāds ir novietnē turēto vai pārvadātāja pārvadāto turēto dzīvnieku skaits vai reproduktīvo produktu apjoms.
101. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz lietvedību
Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par:
a) regulas 97. panta 1. punktā, 98. panta 1. punktā un 99. panta 1. punktā minēto pierakstu formu un saskaņā ar 100. pantu pieņemtajiem noteikumiem;
b) regulas 97. panta 1. punktā un 98. panta 1. punktā un 99. panta 1. punktā minēto pierakstu elektronisko uzglabāšanu un saskaņā ar 100. pantu pieņemtajiem noteikumiem;
c) regulas 97. panta 1. punktā un 98. panta 1. punktā un 99. panta 1. punktā minētajām lietvedības procedūrām un saskaņā ar 100. pantu pieņemtajiem noteikumiem;
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. nodaļa
Izsekojamības prasības attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem
1. iedaļa
Turēti sauszemes dzīvnieki
102. pants
Dalībvalstu atbildība par turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas izveidi
1. Dalībvalsts izveido turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un vajadzības gadījumā to pārvietošanas dokumentēšanai, ņemot vērā:
a) turēto sauszemes dzīvnieku sugu vai kategoriju;
b) minētās sugas vai kategorijas radīto risku.
2. Šā panta 1. punktā paredzētajā sistēmā ietverti šādi elementi:
a) tādi līdzekļi, lai identificētu turētus sauszemes dzīvniekus individuāli vai grupās;
b) 104. pantā minētie identifikācijas dokumenti, pārvietošanas dokumenti un citi dokumenti turētu sauszemes dzīvnieku identificēšanai un izsekošanai;
c) atjaunināti pieraksti novietnēs, kā paredzēts 97. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;
d) turētu sauszemes dzīvnieku datorizēta datubāze, kā paredzēts 103. panta 1. punktā;
3. Šā panta 1. punktā paredzētā sistēma izveidota tā, lai tā:
a) nodrošinātu šajā regulā paredzēto slimību profilakses un kontroles pasākumu efektīvu piemērošanu;
b) sekmētu izsekojamību attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem un to pārvietošanu dalībvalstīs un starp tām, kā arī to ievešanu Savienībā ;
c) nodrošinātu minētās sistēmas elementu integrāciju, savietojamību un efektīvu savstarpēju sadarbspēju;
d) nodrošinātu, lai sistēma vajadzības robežās būtu pielāgota:
i) Savienības paziņošanai un ziņošanai paredzētai datorizētai informācijas sistēmai, kā paredzēts 20. pantā,
ii) IMSOC;
e) nodrošinātu saskaņotu pieeju sistēmas aptvertajām dažādajām dzīvnieku sugām.
4. Dalībvalstis vajadzības gadījumā var:
a) pilnībā vai daļēji izmantot 1. punktā paredzēto sistēmu mērķiem, kas nav minēti 3. punkta a) un b) apakšpunktā;
b) integrēt identifikācijas dokumentus, pārvietošanas dokumentus un citus dokumentus, kas minēti 104. pantā, veterinārajā sertifikātā vai pašdeklarēšanas dokumentā, kas paredzēti 140. panta 1. un 2. punktā un 148. panta 1. punktā, kā arī noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 141. panta b) un c) apakšpunktu un 148. panta 3. un 4. punktu;
c) nozīmēt citu iestādi vai pilnvarot citu organizāciju vai fizisku personu veikt 1. pantā paredzētās identifikācijas un reģistrācijas sistēmas praktisko piemērošanu.
103. pants
Dalībvalstu pienākums izveidot turētu sauszemes dzīvnieku datorizētu datubāzi
1. Dalībvalstis izveido un uztur datorizētu datubāzi, lai reģistrētu:
a) šādu informāciju saistībā ar turētiem liellopu, aitu un kazu sugu dzīvniekiem:
i) dzīvnieku individuālā identificēšana, kā paredzēts 106. punkta a) punktā un 107. punkta a) punktā,
ii) novietnes, kurās tie turēti,
iii) dzīvnieku pārvietošana uz novietnēm un no tām;
b) šādu informāciju saistībā ar turētiem cūku sugu dzīvniekiem un novietnēm, kurās tie turēti:
(i) novietnes, kurās tie turēti,
(ii) dzīvnieku pārvietošana uz novietnēm un no tām; [Gr. 235]
c) šādu informāciju saistībā ar turētiem zirgu sugu dzīvniekiem:
i) individuālais pastāvīgais identifikācijas numurs, kā paredzēts 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā,
ii) identifikācijas līdzekļi, kas dzīvnieku attiecīgā gadījumā saista ar iii) punktā minēto identifikācijas dokumentu,
iii) identifikācijas dokuments, kā paredzēts 109. panta 1. punkta c) apakšpunktā,
iv) novietnes, kurās minētie dzīvnieki parasti turēti;
d) informācija saistībā ar citu sugu turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nepieder pie a), b) un c) apakšpunktā minētajām sugām, ja tas paredzēts saskaņā ar 2. punktu pieņemtajos noteikumos.
2. Par tādas informācijas dokumentēšanu, ko vajadzības gadījumā veic saistībā ar dzīvnieku sugām, kas nav šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās sugas, šā panta 1. pantā paredzētajā datorizētajā datubāzē, ņemot vērā šo sugu radītos riskus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:
a) nodrošinātu šajā regulā paredzēto slimību profilakses un kontroles pasākumu efektīvu piemērošanu;
b) sekmētu izsekojamību attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem, to pārvietošanu dalībvalstīs un starp tām, kā arī attiecībā uz to ievešanu Savienībā.
2.a Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. janvārim ievieš suņu reģistrācijas prasību. Līdz 2019. gada 31. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par dalībvalstu pieredzi suņu reģistrēšanā un identificēšanā, jo īpaši attiecībā uz klaiņojošiem dzīvniekiem. Ja nepieciešams, šim ziņojumam pievieno priekšlikumu par datubāzēm piemērojamo prasību minimumu saskaņā ar 1. pantu. [Gr. 236]
104. pants
Kompetentās iestādes pienākums izsniegt identifikācijas dokumentus, pārvietošanas dokumentus un citus dokumentus turētu sauszemes dzīvnieku identificēšanai un izsekošanai
Kompetentā iestāde izsniedz:
a) identifikācijas dokumentus turētiem sauszemes dzīvniekiem, ja tas prasīts 106. panta b) punktā, 109. panta c) punktā, 112. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, un 113. panta b) punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu;
b) pārvietošanas dokumentus un citus dokumentus turētu sauszemes dzīvnieku identificēšanai un izsekošanai, ja tas prasīts 107. panta b) punktā, 110. panta b) punktā, 113. panta b) punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu.
105. pants
Informācijas par identifikācijas līdzekļiem publiska pieejamība
Kompetentā iestāde informē Komisiju un dara publiski pieejamu informāciju par:
a) saskaņā ar 103. panta 1. punktu dalībvalsts izveidoto datorizēto datubāzu kontaktpunktiem;
b) iestādēm vai organizācijām, kas atbildīgas par identifikācijas dokumentu, pārvietošanas dokumentu un citu dokumentu izsniegšanu saskaņā ar 104. pantu, ņemot vērā 102. panta 4. punkta c) apakšpunktu;
c) identifikācijas līdzekļiem, ko izmanto katrai turēto sauszemes dzīvnieku sugai vai kategorijai saskaņā ar 106. panta a) punktu, 107. panta a) punktu, 109. panta a) punktu, 110. panta a) punktu, 112. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu un 113. panta a) punktu vai noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu;
d) noteikto formu 104. pantā minēto identifikācijas dokumentu un citu dokumentu izsniegšanai.
106. pants
Operatoru pienākums identificēt turētus liellopu sugu dzīvniekus
Operatori, kas tur turētus liellopu sugu dzīvniekus:
a) nodrošina, lai minētie turētie dzīvnieki tiktu individuāli identificēti ar fiziskiem identifikācijas līdzekļiem;
b) nodrošina, lai minētajiem turētajiem dzīvniekiem būtu kompetentās iestādes vai nozīmētās iestādes, vai pilnvarotās organizācijas izsniegts identifikācijas dokuments, kas ir individuālais pastāvīgais dokuments un lai:
i) operators šo dokumentu saglabātu, pareizi aizpildītu un atjauninātu,
ii) minētajiem turētajiem sauszemes dzīvniekiem pārvietošanas laikā līdzi būtu šāds dokuments;
c) informāciju par minēto turēto dzīvnieku pārvietošanu no novietnēm un uz tām nodod uz datorizēto datubāzi, kā paredzēts 103. panta 1. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu.
107. pants
Operatoru pienākums identificēt turētus aitu sugu un kazu sugu dzīvniekus
Operatori, kas tur turētus aitu sugu un kazu sugu dzīvniekus:
a) nodrošina, lai minētie turētie dzīvnieki tiktu individuāli identificēti ar fiziskiem identifikācijas līdzekļiem;
b) nodrošina, lai minētajiem turētajiem dzīvniekiem, tos pārvietojot no novietnēm, kurās tie turēti, līdzi būtu saskaņā ar 104. pantu kompetentās iestādes izsniegts, pareizi aizpildīts pārvietošanas dokuments;
c) informāciju par minēto turēto dzīvnieku pārvietošanu no novietnēm un uz tām nodod uz datorizēto datubāzi, kā paredzēts 103. panta 1. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu.
108. pants
Atkāpes attiecībā uz identifikācijas dokumentiem un pārvietošanas dokumentiem turētiem liellopu, aitu un kazu sugu dzīvniekiem
Atkāpjoties no 104. panta, 106. panta b) punkta un 107. panta b) punkta, dalībvalstis var atbrīvot operatorus no prasības nodrošināt, lai turētiem liellopu, aitu un kazu sugu dzīvniekiem to pārvietošanas laikā dalībvalstī līdzi būtu identifikācijas dokumenti vai pārvietošanas dokumenti ar nosacījumu, ka:
a) pārvietošanas dokumentā vai identifikācijas dokumentā ietvertā informācija ir iekļauta 103. panta 1. punktā paredzētajā datorizētajā datubāzē;
b) turētu liellopu, aitu un kazu sugu dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma sniedz līdzvērtīgu izsekojamības pakāpi tai, ko nodrošina identifikācijas dokumenti un pārvietošanas dokumenti.
109. pants
Operatoru pienākums identificēt un reģistrēt turētus zirgu sugu dzīvniekus
1. Operatori, kas tur turētus zirgu sugu dzīvniekus, nodrošina, lai minētie dzīvnieki tiktu individuāli identificēti ar:
a) individuālo pastāvīgo identifikācijas numuru, kuru reģistrē 103. panta 1. punktā paredzētajā datorizētajā datubāzē;
b) metodi, kas turēto dzīvnieku nepārprotami saista ar šā punkta c) apakšpunktā paredzēto un saskaņā ar 104. pantu kompetentās iestādes izsniegto identifikācijas dokumentu;
c) pareizi aizpildītu individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu.
2. Operatori, kas tur turētus zirgu sugu dzīvniekus, nodod informāciju par minētajiem dzīvniekiem uz datorizēto datubāzi, kā paredzēts 103. panta 1. punktā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu.
110. pants
Operatoru pienākums identificēt un reģistrēt turētus cūku sugu dzīvniekus
Operatori, kas tur turētus cūku sugu dzīvniekus:
a) nodrošina, lai minētie turētie dzīvnieki tiktu identificēti ar fizisku identifikācijas līdzekli;
b) nodrošina, lai minētajiem turētajiem dzīvniekiem, tos pārvietojot no novietnēm, kurās tie turēti, līdzi būtu saskaņā ar 104. panta b) punktu kompetentās iestādes izsniegts, pareizi aizpildīts pārvietošanas dokuments;
c) nodod informāciju par novietni, kurā minētie dzīvnieki turēti, uz datorizēto datubāzi, kā paredzēts 103. panta 1. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu.
111. pants
Atkāpes attiecībā uz turētu cūku sugu dzīvnieku pārvietošanu
Atkāpjoties no 110. panta b) apakšpunkta, dalībvalstis var atbrīvot operatorus no prasības nodrošināt, lai turētiem cūku sugu dzīvniekiem to pārvietošanas laikā dalībvalstī līdzi būtu kompetentās iestādes izsniegti, pareizi aizpildīti pārvietošanas dokumenti, ar nosacījumu, ka:
a) informācija par šādiem pārvietošanas dokumentiem ir iekļauta saskaņā ar 103. panta 1. punktu dalībvalsts izveidotajā datorizētajā datubāzē;
b) turētu sauszemes dzīvnieku, kas pieder cūku sugām, identifikācijas un reģistrācijas sistēma sniedz līdzvērtīgu izsekojamības pakāpi tai, ko nodrošina minētie pārvietošanas dokumenti.
112. pants
Lolojumdzīvnieku turētāju pienākums identificēt un reģistrēt sauszemes lolojumdzīvniekus
1. Lolojumdzīvnieku turētāji nodrošina, ka I pielikuma A daļā norādīto sauszemes lolojumdzīvnieku sugu dzīvnieki, kurus pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 prasībām.: [Gr. 239]
a) ir individuāli identificēti ar fiziskiem identifikācijas līdzekļiem;[Gr. 240]
b) un tiem līdzi ir saskaņā ar 104. pantu kompetentās iestādes izsniegts, pareizi aizpildīts un atjaunināts identifikācijas dokuments. [Gr. 241]
2. Lolojumdzīvnieku turētāji nodrošina, ka I pielikuma B daļā norādītienorādīto sauszemes lolojumdzīvnieku sugu dzīvnieki, kurus pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, un ja tas paredzēts saskaņā ar 114. un 117. pantu pieņemtajos noteikumos, atbilst Regulas (ES) Nr. 576/2013 prasībām. [Gr. 242]
a) ir identificēti individuāli vai grupās;[Gr. 243]
b) tiem līdzi ir pareizi aizpildīti un atjaunināti identifikācijas dokumenti, pārvietošanas dokumenti vai citi dokumenti dzīvnieku identificēšanai un izsekošanai atbilstoši konkrētajai dzīvnieku sugai. [Gr. 244]
113. pants
Operatoru pienākums identificēt turētus sauszemes dzīvniekus, kas nav liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieki vai lolojumdzīvnieki
Operatori nodrošina, ka turēti sauszemes dzīvnieki, kas nepieder liellopu, aitu, kazu, cūku vai zirgu sugām un nav lolojumdzīvnieki, atbilst šādām prasībām, ja tas paredzēts noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu:
a) tie ir identificēti individuāli vai grupās;
b) tiem līdzi ir pareizi aizpildīti un atjaunināti identifikācijas dokumenti, pārvietošanas dokumenti vai citi dokumenti dzīvnieku identificēšanai un izsekošanai atbilstoši konkrētajai dzīvnieku sugai.
114. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz identificēšanu un reģistrēšanu
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) citu iestāžu nozīmēšanu, organizāciju vai fizisku personu pilnvarošanu, kā paredzēts 102. panta 4. punkta c) apakšpunktā;[Gr. 245]
b) sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz:
i) identifikācijas līdzekļiem turētiem sauszemes dzīvniekiem, kā paredzēts 106. panta a) punktā, 107. panta a) punktā, 109. panta a) punktā, 110. panta a) punktā, 112. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā un 113. panta a) punktā,
ii) konkrētā identifikācijas līdzekļa piemērošanu un lietojumu;
ii) turētu liellopu sugu dzīvnieku identifikācijas dokumentā, kā paredzēts 105. panta b) apakšpunktā,
iii) turētu kazu sugu un aitu sugu dzīvnieku pārvietošanas dokumentā, kā paredzēts 107. panta b) apakšpunktā,
iv) turētu zirgu sugu dzīvnieku identifikācijas dokumentā, kā paredzēts 109. panta 1. punkta c) apakšpunktā,
v) turētu cūku sugu dzīvnieku pārvietošanas dokumentā, kā paredzēts 110. panta b) apakšpunktā,
vi) sauszemes lolojumdzīvnieku identifikācijas dokumentos, kā paredzēts 112. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai turētu sauszemes lolojumdzīvnieku identifikācijas dokumentos, pārvietošanas dokumentos vai citos dokumentos, kā paredzēts 112. panta 2. punkta b) apakšpunktā, [Gr. 246]
vii) tādos identifikācijas dokumentos vai pārvietošanas dokumentos, kā paredzēts 113. panta b) apakšpunktā, kas attiecas uz citu sugu turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri nav ne liellopu, ne aitu, kazu, cūku vai zirgu sugu dzīvnieki, ne lolojumdzīvnieki;
d) tādām sīki izstrādātām prasībām turētu sauszemes dzīvnieku dažādām sugām un kategorijām, lai nodrošinātu 102. panta 1. punktā paredzētās identifikācijas un reģistrācijas sistēmas efektīvu darbību;
e) sīki izstrādātām prasībām turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas Savienībā tiek ievesti no trešām valstīm un teritorijām;
f) vajadzības gadījumā, ņemot vērā šo sugu radītos riskus, – identificēšanas un reģistrēšanas prasībām, kas attiecas uz I pielikuma B daļā norādīto sugu turētiem sauszemes lolojumdzīvniekiem un citu sugu turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri nav ne liellopu, ne aitu, kazu, cūku vai zirgu sugu dzīvnieki, ne lolojumdzīvnieki, lai:
i) nodrošinātu šajā regulā paredzēto slimību profilakses un kontroles pasākumu efektīvu piemērošanu,
ii) sekmētu izsekojamību attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem un to pārvietošanu dalībvalstī un starp tām, kā arī attiecībā uz to ievešanu Savienībā.[Gr. 247]
115. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz atkāpēm no izsekojamības prasībām
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm operatoriem no identificēšanas un reģistrēšanas prasībām, kā paredzētskas paredzētas 106., 107., 109. un 110. pantā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu: ar nosacījumu, ka ir nodrošināta pilnīga izsekojamība: [Gr. 248]
a) gadījumos, ja viens vai vairāki no šiem elementiem nav vajadzīgi 102. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto prasību izpildei;
b) ja citi dalībvalstī spēkā esošie izsekojamības pasākumi nodrošina, ka netiek ierobežota konkrēto dzīvnieku izsekojamības pakāpe.
116. pants
Vērā ņemamie jautājumi, pieņemot 114. un 115. pantā paredzētos deleģētos aktus
Paredzot, kādi noteikumi jāpieņem ar 114. un 115. pantā paredzētajiem deleģētajiem aktiem, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) turēto sauszemes dzīvnieku kategorijas un sugas;
b) iespējamais risks minētajiem turētajiem sauszemes dzīvniekiem;
c) dzīvnieku skaits novietnē;
d) ražošanas veids novietnēs, kurās minētie sauszemes dzīvnieki tiek turēti;
e) turēto sauszemes dzīvnieku sugu vai kategoriju pārvietošanas modeļi;
f) turēto sauszemes dzīvnieku sugu aizsardzības un saglabāšanas apsvērumi;
g) citu 102.panta 2.punktā minētās turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas izsekojamības elementu sniegums.
117. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamību
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka noteikumus par 106., 107., 109., 110., 112. un 113. pantā paredzēto prasību un prasību, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 103. panta 2. punktu, 114. pantu un 115. pantu, īstenošanu attiecībā uz:
a) tehniskajām specifikācijām, formu un darbības noteikumiem attiecībā uz:
i) identifikācijas līdzekļiem, metodēm un to izmantošanu,
ii) turētu sauszemes dzīvnieku, kas pieder pie liellopu, aitu un kazu sugām, identifikācijas dokumentu vai pārvietošanas dokumentu,
iii) turētu zirgu sugu dzīvnieku identifikācijas dokumentu,
iv) itu turētu sauszemes dzīvnieku, kuri nepieder ne liellopu, ne aitu, kazu vai zirgu sugām, identifikācijas, pārvietošanas un citiem dokumentiem
v) datorizētām datubāzēm;
b) termiņiem attiecībā uz:
i) operatoru veiktu informācijas nosūtīšanu uz datorizētu datubāzi,
ii) turētu sauszemes dzīvnieku reģistrēšanu,
iii) turētu sauszemes dzīvnieku identificēšanu un identifikācijas zīmju aizstāšanu;
c) atbrīvojumu no identificēšanas un reģistrēšanas, kā paredzēts saskaņā ar 115. pantu pieņemtajos noteikumos, praktisku piemērošanu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. iedaļa
Reproduktīvie produkti
118. pants
Izsekojamības prasības attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu, zirgu un cūku sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvajiem produktiem
1. Operatori, kas iegūst, apstrādā vai glabā reproduktīvos produktus, marķē turētu liellopu, kazu, aitu, zirgu un cūku sugu dzīvnieku reproduktīvos produktus tādā veidā, lai būtu skaidri izsekojami:
a) donordzīvnieki;
b) ievākšanas datums;
ba) šķirne; [Gr. 249]
c) reproduktīvo produktu novietne, kur produkti ievākti, iegūti, apstrādāti un glabāti.
2. Šā panta 1. punktā paredzētais marķējums izstrādāts tā, lai nodrošinātu:
a) šajā regulā paredzēto slimību profilakses un kontroles pasākumu efektīvu piemērošanu;
b) reproduktīvo produktu izsekojamību un produktu pārvietošanu dalībvalstī un starp tām, kā arī to ievešanu Savienībā.
119. pants
Deleģēšanas pilnvaras attiecībā uz reproduktīvo produktu izsekojamības prasībām
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) tādām izsekojamības prasībām attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem no turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas pieder pie liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugām, ar kurām groza un papildina 118. pantā paredzētos noteikumus;
b) izsekojamības prasībām attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem no citu sugu turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nepieder pie liellopu, kazu, aitu, zirgu vai cūku sugām, ja tas vajadzīgs:
i) šajā regulā paredzēto slimību profilakses un kontroles pasākumu efektīvai piemērošanai,
ii) lai būtu izsekojami minētie reproduktīvie produkti, to pārvietošana dalībvalstī un starp tām, kā arī to ievešana Savienībā.
2. Pieņemot šā panta 1. punktā paredzētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) turēto sauszemes dzīvnieku sugas, no kurām iegūti reproduktīvie produkti;
b) donordzīvnieku veselības statuss;
c) ar šādiem reproduktīviem produktiem saistītais risks;
d) reproduktīvo produktu veids;
e) ievākšanas, apstrādes un glabāšanas veids;
f) turēto sauszemes dzīvnieku sugu un kategoriju, kā arī to reproduktīvo produktu pārvietošanas modeļi;
g) turētu sauszemes dzīvnieku sugu aizsardzības un saglabāšanas apsvērumi;
h) citi elementi, kas var sekmēt reproduktīvo produktu izsekojamību.
120. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz reproduktīvo produktu izsekojamības prasībām
Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus par:
a) šīs regulas 118. panta 1. punktā paredzētā marķējuma tehniskajām prasībām un specifikācijām;
b) darbības prasībām attiecībā uz izsekojamības prasībām, kas paredzētas saskaņā ar 119. panta 1. punktu pieņemtajos deleģētos aktos.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. nodaļa
Turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav sauszemes lolojumdzīvnieki, pārvietošana Savienībā
1. iedaļa
Vispārīgas prasības attiecībā uz pārvietošanu
121. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu
1. Operatori veic pienācīgus profilakses pasākumus, lai nodrošinātu, ka turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošana neapdraud galamērķa vietas veselības statusu attiecībā uz:
a) 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;
b) slimībām, kas radušās no jauna.
2. Operatori pārvieto no novietnēm vai pieņem tikai tādus turētus sauszemes dzīvniekus, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tie ir no novietnēm, kuras:
i) kompetentā iestāde ir iekļāvusi novietņu reģistrā atbilstoši 88. panta a) apakšpunktam, un izcelsmes dalībvalsts nav piešķīrusi atkāpi saskaņā ar 83. pantu,
ii) kompetentā iestāde apstiprinājusi atbilstoši 92. panta 1. punktam, ja tas nepieciešams saskaņā ar 89. panta 1. punktu vai 90. pantu;
b) tie atbilst identificēšanas un reģistrēšanas prasībām, kas paredzētas 106., 107., 109., 110. un 113. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. panta a) līdz d) apakšpunktu un 117. pantu.
(b a) pārvietošana atbilst Padomes Regulai (EK) Nr. 1/2005(64). [Gr. 250]
122. pants
Slimību profilakses pasākumi attiecībā uz pārvadāšanu
1. Operatori veic pienācīgos un vajadzīgos profilakses un veselības veicināšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka: [Gr. 251]
a) turētu sauszemes dzīvnieku veselības statuss pārvadāšanas laikā nav apdraudēts;
b) turētu sauszemes dzīvnieku pārvadāšana neizraisa 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību potenciālu izplatīšanos cilvēku un dzīvnieku vidū savākšanas, iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas, atpūtas un galamērķa vietās; [Gr. 252]
c) tiek veikta iekārtu un transportlīdzekļu tīrīšana, dezinficēšana, dezinsekcija un deratizācija, kā arī citi pienācīgi biodrošības pasākumi, lai novērstu ar transportu saistītu risku;
ca) ir ņemtas vērā attiecīgās Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasības. [Gr. 253]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) iekārtu un transportlīdzekļu tīrīšanu, dezinficēšanu un dezinsekciju un deratizāciju un biocīdu izmantošanu šiem nolūkiem;
b) citiem piemērotiem šā panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētiem biodrošības pasākumiem.
2. iedaļa
Pārvietošana dalībvalstīs
123. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu dalībvalstīs
1. Operatori pārvieto uz citu dalībvalsti tikai tādus turētus sauszemes dzīvniekus, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tie ir no novietnēm:
i) kurās nav paaugstināta mirstības līmeņa vai citu slimību simptomu ar nenoskaidrotu cēloni,
ii) kurām nepiemēro pārvadāšanas ierobežojumus, kas skar sugas, kuras pārvietojamas saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti 55. panta 1. punkta d) apakšpunktam, 61. panta 1. punkta a) apakšpunktam, 62. pantā, 65. panta 1. punkta c) apakšpunktam, 74. panta 1. punktam un 78. panta 1. un 2. punktam, un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 63. un 67. pantu, 71. panta 3. punktu, 74.panta 3. punktu, 79. pantu un 81. panta 2. punktu, vai ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti 246., 247. pantā, un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 248. pantu, ja vien pārvietošanas ierobežojumiem saskaņā ar minētajiem noteikumiem nav piešķirtas atkāpes,
iii) kuras neatrodas ierobežojumu zonā saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši 55. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktam, 64. un 65. pantam, 74. panta 1. punktam, 78. pantam un noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši 67. pantam, 71. panta 3. punktam, 74. panta 3. punktam, 79. pantam un 81. panta 2. punktam, vai ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti 246., un 247. pantā, un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 248. pantu, ja vien saskaņā ar minētajiem noteikumiem nav piešķirtas atkāpes;
b) tie pienācīgu laika periodu pirms datuma, kurā paredzēta pārvietošana uz citu dalībvalsti, nav bijuši saskarē ar turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuriem piemēro šā punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētos pārvietošanas ierobežojumus, vai turētiem sauszemes dzīvniekiem, kuri pieder sarakstā norādītai sugai un kuriem ir zemāks veselības statuss, tādējādi pēc iespējas samazinot slimības izplatīšanās iespēju, ņemot vērā šādus aspektus:
i) sarakstā norādīto slimību un no jauna radušos slimību inkubācijas periods un pārnēsāšanas ceļi,
ii) novietnes veids,
iii) pārvietoto turēto sauszemes dzīvnieku suga un kategorija,
iv) citi epidemioloģiski faktori;
c) vai tie atbilst attiecīgajām 3. un 8. punktā paredzētajām prasībām.
2. Operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uz citu dalībvalsti pārvietotie turētie sauszemes dzīvnieki ir nosūtīti tieši uz galamērķa vietu citā dalībvalstī, ja vien tiem nav jāapstājas atpūtas vietā dzīvnieku labturības iemeslu labad.
124. pants
Operatoru pienākumi galamērķa vietā
1. Novietņu un lopkautuvju operatori, kas saņem turētus sauszemes dzīvniekus no citas dalībvalsts:
a) pārbauda, vai:
i) ir identifikācijas līdzekļi, kas paredzēti regulas 106. panta a) punktā un 107. panta a) punktā, 109. panta 1. punktā, 110. panta a) punktā un 113. panta a) punktā, kā arī noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu,
ii) ir identifikācijas dokumenti, kas paredzēti regulas 106. panta b) punktā un 107. panta b) punktā, 109. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 113. panta b) punktā, kā arī noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu, un vai tie pareizi aizpildīti;
b) pārbauda, vai ir veterinārie sertifikāti, kas paredzēti 140. pantā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 141. panta b) un c) punktu, vai pašdeklarēšanas dokumenti, kas paredzēti 148. pantā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 148. panta 2. punktu;
c) informē kompetento iestādi par visiem pārkāpumiem attiecībā uz:
i) saņemtajiem turētajiem sauszemes dzīvniekiem,
ii) šā punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēto identifikācijas līdzekļu klātbūtni,
iii) dokumentiem, kas minēti a) apakšpunkta ii) punktā un b) apakšpunktā.
2. Ja konstatēts kāds no 1. panta c) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, operators izolē dzīvniekus, uz kuriem attiecas šis pārkāpums, līdz kompetentā iestāde par tiem pieņem lēmumu.
125. pants
Aizliegumi attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu dalībvalstīs
Ja dzīvniekus paredzēts nokaut slimības izskaušanas nolūkā tādassaskaņā ar i izskaušanas programmas ietvaros,programmu, kas paredzēta 30. panta 1., 2. un 3. punktā, operatori nepārvietopārvieto turētus sauszemes dzīvniekus uz citu dalībvalsti tikai tad, ja vien galamērķa dalībvalsts pirms dzīvnieku pārvietošanas nesniedz īpaši izteiktu atļauju. [Gr. 254]
126. pants
Vispārīgas prasības operatoriem attiecībā uz tādu turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, kurus ved caur dalībvalstīm, bet kuri paredzēti eksportam no Savienības uz trešām valstīm vai teritorijām
Operatori nodrošina, ka turēti sauszemes dzīvnieki, kuri paredzēti eksportam no Savienības uz trešām valstīm vai teritorijām un pa ceļam šķērso citas dalībvalsts teritoriju, atbilst 121., 122., 123. un 125. pantā noteiktajām prasībām.
3. iedaļa
Konkrētas prasības attiecībā uz nagaiņu un mājputnu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
127. pants
Turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošana uz citām dalībvalstīm
Operatori pārvieto turētus nagaiņus un mājputnus no novietnes vienā dalībvalstī uz citu dalībvalsti tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām:
a) pārvietošanas laikā tiem nav 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību klīnisko simptomu vai pazīmju;
b) tiem piemērots minētajām sarakstā norādītajām slimībām atbilstošs uzturēšanās periods, ņemot vērā pārvietojamo turēto nagaiņu un mājputnu sugu un kategoriju;
c) minētajām sarakstā norādītajām slimībām un pārvietojamo nagaiņu un mājputnu sugām un kategorijām atbilstīgā laika periodā izcelsmes novietnē nav ievesti nekādi turēti nagaiņi vai mājputni, izņemot gadījumus, kad ir veikti piemēroti biodrošības pasākumi; [Gr. 255]
d) tie nerada būtisku risku, ka sarakstā norādītās slimības varētu izplatīties galamērķa vietā.
128. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) regulas 127. panta b) punktā paredzēto uzturēšanās periodu un biodrošības pasākumiem; [Gr. 256]
b) nepieciešamo laika periodu, kurā pirms 127. panta c) apakšpunktā paredzētās pārvietošanas novietnē ierobežo turētu nagaiņu vai mājputnu ievešanu;
c) papildu prasībām, lai, kā paredzēts 127. panta d) apakšpunktā, nodrošinātu, ka turēti nagaiņi vai mājputni nerada būtisku risku attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanos;
d) citiem riska mazināšanas pasākumiem, ar ko groza vai papildina 127. pantā noteiktās prasības.
2. Paredzot, kādi noteikumi jāpieņem ar 1. punktā paredzētajiem deleģētajiem aktiem, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) uz pārvietojamo turēto nagaiņu vai mājputnu sarakstā norādītu sugu vai kategoriju attiecināmās 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības;
b) veselības statuss attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām novietnēs, nodalījumos, zonās, kā arī izcelsmes un galamērķa dalībvalstīs;
c) novietnes veids un ražošanas veids izcelsmes un galamērķa vietās;
d) novietnes veids;
e) pārvietojamo turēto nagaiņu vai mājputnu sugas un kategorijas;
f) pārvietojamo turēto nagaiņu vai mājputnu vecums;
g) citi epidemioloģiski faktori.
129. pants
Uz citu dalībvalsti pārvietoti, kaušanai paredzēti turēti nagaiņi vai mājputni
1. Lopkautuvju operatori, kas saņem turētus nagaiņus vai mājputnus no citas dalībvalsts, šos dzīvniekus, iepriekš apdullinot, nokauj cik drīz vien iespējams pēc to ierašanās un ne vēlāk kā termiņā, kas jānosaka deleģētos aktos, kurus pieņem saskaņā ar 2. punktu. [Gr. 257]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 1. punktā paredzēto kaušanas termiņu.
4. iedaļa
Turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas
130. pants
Atkāpes attiecībā uz savākšanas operācijām
1. Atkāpjoties no 123. panta 2. punkta, operatori turētiem nagaiņiem un mājputniem var veikt maksimāli:
a) vienu savākšanas operāciju izcelsmes dalībvalstī;
b) vienu savākšanas operāciju, šķērsojot citu dalībvalsti;
c) vienu savākšanas operāciju galamērķa dalībvalstī.[Gr. 258]
2. Šā panta 1. punktā paredzētās savākšanas operācijas norit tikai saskaņā ar 92. panta 1. punktu un 94. panta 3. un 4. punktu šim mērķim apstiprinātā novietnē.
Taču izcelsmes dalībvalsts arī var atļaut savākšanas operācijas transportlīdzeklī tās teritorijā, savācot turētus nagaiņus un mājputnus tieši no izcelsmes novietnes, ar nosacījumu, ka tie pēc šīs operācijas netiek izkrauti pirms:
a) ierašanās to galamērķa vietā vai novietnē; vai
b) šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētās savākšanas operācijas.
131. pants
Slimību profilakses prasības attiecībā uz savākšanas operācijām
Operatori, kas veic savākšanas operācijas, nodrošina, ka:
a) savāktiem turētiem nagaiņiem un mājputniem ir vienāds veselības statuss, vai gadījumā, ja tiem nav vienāds veselības statuss, visiem savāktajiem dzīvniekiem piemēro zemāko veselības statusu;
b) turētos nagaiņus vai mājputnus savāc un pārvieto uz galamērķa vietu citā dalībvalstī cik drīz vien iespējams pēc to izcelsmes novietnes atstāšanas un ne vēlāk kā termiņā, kas jānosaka deleģētajā aktā atbilstoši 132. panta c) punktam; [Gr. 259]
c) tiek veikti vajadzīgie biodrošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka savāktie turētie nagaiņi un mājputni:
i) nenonāk saskarē ar turētiem nagaiņiem vai mājputniem, kuriem ir zemāks veselības statuss,
ii) nerada 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību būtisku izplatīšanās risku turētiem nagaiņiem vai mājputniem savākšanas operācijas vietā;
d) turētie nagaiņi vai mājputni ir identificēti, un vajadzības gadījumā tiem līdzi ir šādi dokumenti:
i) identifikācijas un reģistrācijas dokumenti, ja tie paredzēti 106. panta b) punktā, 107. panta b) punktā, 109. panta c) punktā, 110. panta b) punktā un 113. panta b) punktā, kā arī noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu, ja vien nav piešķirtas atkāpes saskaņā ar 115. pantu,
ii) veterinārais sertifikāts, ja tas paredzēts 140. pantā un 141. panta c) punktā, ja vien nav piešķirtas atkāpes saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši 141. panta a) punktam,
iii) attiecīgā gadījumā pašdeklarēšanas dokuments, kā paredzēts 148. pantā.
132. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz savākšanas operācijām
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus — ar nosacījumu, ka šo aktu pamatā ir zinātniski fakti un tajos pienācīgi ņem vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumus, —attiecībā uz: [Gr. 260]
a) konkrētiem noteikumiem attiecībā uz savākšanas operācijām, kad papildus 131. panta b) un c) punktā paredzētajiem pasākumiem spēkā ir citi riska mazināšanas pasākumi;
b) kritērijiem, saskaņā ar kuriem izcelsmes dalībvalstis var atļaut savākšanas operācijas transportlīdzeklī, kā paredzēts 130. panta 2. punkta otrajā daļā;
c) periodu no brīža, kad turētus nagaiņus vai mājputnus izved no to izcelsmes novietnes līdz brīdim, kad tos no savākšanas operācijas izved uz pēdējo galamērķi citā dalībvalstī, kā paredzēts 131. panta b) punktā; [Gr. 261]
d) regulas 131. panta c) punktā paredzētajiem biodrošības pasākumiem.
5. iedaļa
Turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav turēti nagaiņi vai mājputni, pārvietošana uz citām dalībvalstīm
133. pants
Turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav turēti nagaiņi vai mājputni, pārvietošana uz citām dalībvalstīm un deleģētie akti
1. Operatori pārvieto turētus sauszemes dzīvniekus, kas nav turēti nagaiņi vai mājputni, no novietnes vienā dalībvalstī uz citu dalībvalsti tikai tad, ja tie nerada būtisku risku attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto slimību izplatīšanos galamērķa vietā.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu, ka turētie sauszemes dzīvnieki, kas nav turēti nagaiņi vai mājputni, nerada būtisku risku attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanos, kā paredzēts šā panta 1. punktā.
3. Paredzot, kādi sīki izstrādāti noteikumi jāpieņem ar 2. punktā paredzētajiem deleģētajiem aktiem, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) uz pārvietojamo turēto sauszemes dzīvnieku sarakstā norādīto sugu vai kategoriju attiecināmās 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības;
b) veselības statuss attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām izcelsmes novietnēs, nodalījumos, zonās, un dalībvalstīs, kā arī galamērķa vietā;
c) novietnes veidi un ražošanas veidi izcelsmes vietās un galamērķa vietā;
d) pārvietošanas veids, ņemot vērā dzīvnieku galīgo izmantošanu galamērķī;
e) pārvietojamo turēto sauszemes dzīvnieku sugas un kategorijas;
f) pārvietojamo turēto sauszemes dzīvnieku vecums;
g) citi epidemioloģiski faktori.
6. iedaļa
Atkāpes no riska mazināšanas pasākumiem un to papildināšana
134. pants
Norobežotām novietnēm paredzēti dzīvnieki un deleģētie akti
1. Operatori pārvieto uz norobežotu novietni tikai tādus turētus sauszemes dzīvniekus, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
a) to izcelsme ir citā norobežotā novietnē;
b) norobežotajā galamērķa novietnē tie nerada 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību būtisku izplatīšanās risku sarakstā norādītām dzīvnieku sugām vai kategorijām, izņemot ja šāda pārvietošana ir atļauta zinātniskiem mērķiem.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) tādiem sīki izstrādātiem noteikumiem turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai uz norobežotām novietnēm, kas papildina noteikumus, kuri paredzēti šā panta 1. punktā;
b) konkrētiem noteikumiem turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai uz norobežotām novietnēm, ja spēkā esošie riska mazināšanas pasākumi nodrošina, ka šāda pārvietošana nerada būtisku risku turētu sauszemes dzīvnieku veselībai norobežotā novietnē un novietnēm tās apkaimē.
135. pants
Atkāpes attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu zinātniskiem mērķiem un deleģētie akti
1. Galamērķa vietas kompetentā iestāde atkarībā no izcelsmes vietas kompetentās iestādes piekrišanas var atļaut turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz dalībvalsts teritoriju zinātniskiem mērķiem, kas neatbilst regulas 1.-5. iedaļas prasībām, izņemot 121. un 122. panta, 123. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 124. panta prasības.
2. Kompetentās iestādes var piešķirt 1. punktā paredzētās atkāpes tikai ar šādiem nosacījumiem:
a) galamērķa un izcelsmes vietas kompetentās iestādes:
i) ir vienojušās par šādas pārvietošanas nosacījumiem,
ii) ir veikušas vajadzīgos riska mazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda pārvietošana neapdraud to vietu veselības statusu, kas ir pa ceļam un galamērķa vietu veselības statusu attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām,
iii) attiecīgā gadījumā ir paziņojušas šķērsotās dalībvalsts kompetentajai iestādei par piešķirto atkāpi un par tās piešķiršanas nosacījumiem;
b) minētā dzīvnieku pārvietošana norit izcelsmes vietas un galamērķa vietas kompetento iestāžu uzraudzībā un vajadzības gadījumā šķērsotās dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par to, kā groza un papildina noteikumus par šā panta 1. un 2. punktā paredzētajām atkāpēm, ko piešķir kompetentās iestādes.
136. pants
Atkāpes attiecībā uz rekreatīvo izmantošanu, sporta un kultūras pasākumiem, ganībām un darbu pierobežā
1. Galamērķa vietas kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no regulas 2.-5. iedaļas prasībām, izņemot 123. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta un 124. un 125. panta prasības, turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai Savienības iekšienē starp dalībvalstīm, ja šāda pārvietošana paredzēta:
a) rekreatīvai izmantošanai pierobežā;
b) izstādēm un sporta, kultūras vai līdzīgiem pasākumiem, kas tiek organizēti pierobežā;
c) turētu sauszemes dzīvnieku ganīšanai ganībās, kas dalībvalstīm ir kopējas;
d) turētu sauszemes dzīvnieku darbam dalībvalstu pierobežā.
2. Izcelsmes un galamērķa dalībvalstis vienojas par galamērķa vietas kompetentās iestādes piešķirtām atkāpēm 1. punktā paredzētajiem mērķiem turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai un veic pienācīgus riska mazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda pārvietošana nerada būtisku risku.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par to, kā groza un papildina noteikumus par šā panta 1. punktā paredzētajām atkāpēm, ko piešķir galamērķa vietas kompetentās iestādes.
137. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz atkāpēm, ko piešķir cirkiem, izstādēm, sporta pasākumiem un rekreatīvo lietojumu, zoodārziem un zooveikalu vairumtirgotavām
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) konkrētiem noteikumiem, ar ko papildina 2.-5. iedaļā paredzētos noteikumus par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu šādiem mērķiem:
i) cirkiem, zoodārziem, zooveikaliem, dzīvnieku patversmēm un vairumtirgotavām,
ii) izstādēm un sporta, kultūras vai līdzīgiem pasākumiem,
b) atkāpēm no regulas 2.-5. iedaļas prasībām, izņemot 123. panta a) un b) punkta un 124. un 125. panta prasības attiecībā uz a) apakšpunktā minēto sauszemes dzīvnieku pārvietošanu.
138. pants
Pagaidu atkāpju īstenošanas pilnvaras attiecībā uz konkrētu sugu vai kategoriju turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka noteikumus par pagaidu atkāpēm no šajā nodaļā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz konkrētu sugu vai kategoriju turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, ja:
a) pārvietošanas prasības, kas paredzētas 127. pantā, 129. panta 1. punktā, 130. un 131. pantā, 133. panta 1. punktā, 134. panta 1. punktā un 135. panta 1. un 2. punktā un 136. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 128. panta 1. punktu un 129. panta 2. punktu, 132. pantu, 133. panta 2. punktu, 134. panta 2. punktu, 135. panta 3. punktu un 136. panta 4. punktu un 137. pantu, iedarbīgi nemazina risku, ko rada šādu dzīvnieku pārvietošana; vai
b) šķiet, ka regulas 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā sarakstā norādītā slimība izplatās, neraugoties uz saskaņā ar 1.-6. iedaļu noteiktajām pārvietošanas prasībām.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar slimībām, kuras rada risku ar ļoti būtisku ietekmi, un ņemot vērā 139. pantā paredzētos jautājumus, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas saskaņā ar 255. panta 3. punktā paredzēto procedūru jāpiemēro nekavējoties.
139. pants
Vērā ņemamie jautājumi, pieņemot šajā iedaļā paredzētos deleģētos un īstenošanas aktus
Paredzot, kādi noteikumi jāpieņem ar 134. panta 2. punktā, 135. panta 3. punktā, 136. panta 4. punktā, 137. un 138. pantā paredzētajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) ar šajos noteikumos minēto pārvietošanu saistītie riski;
b) veselības statuss attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām izcelsmes un galamērķa vietās;
c) sarakstā norādītās dzīvnieku sugas saistībā ar 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;
d) biodrošības pasākumi izcelsmes vietā, galamērķa vietā un vietās pa ceļam;
e) jebkādi tādi specifiski apstākļi novietnēs, kādos turēti sauszemes dzīvnieki tiek turēti;
f) konkrētā veida novietnei un attiecīgajai turēto sauszemes dzīvnieku sugai un kategorijai raksturīgie pārvietošanas modeļi;
g) citi epidemioloģiski faktori.
7. iedaļa
Dzīvnieku veselības sertificēšana
140. pants
Operatoru pienākums nodrošināt, lai dzīvniekiem līdzi būtu veterinārais sertifikāts
1. Operatori pārvieto uz citu dalībvalsti šādu sugu vai kategoriju turētus sauszemes dzīvniekus tikai tad, ja tiem līdzi ir saskaņā ar 146. panta 1. punktu izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts veterinārais sertifikāts:
a) nagaiņi;
b) mājputni;
c) norobežotai novietnei paredzēti turēti sauszemes dzīvnieki, kas nav nagaiņi vai mājputni;
d) citi turēti sauszemes dzīvnieki, kas nav šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie dzīvnieki, ja tas paredzēts saskaņā ar 141. panta 1. punkta c) apakšpunktu pieņemtajos deleģētajos aktos.
2. Operatori nepārvieto dalībvalsts iekšienē vai no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti turētus sauszemes dzīvniekus, ja tiem līdzi nav saskaņā ar 146. panta 1. punktu izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta veterinārā sertifikāta saskaņā ar 146. panta 1. punktu un ja nav izpildīti tālāk turpmāka) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi: [Gr. 262]
a) turētos sauszemes dzīvniekus ir atļauts izvest no 55. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, 56. pantā un 64. panta 1. punktā paredzētās ierobežojumu zonas un tiem piemēro slimību kontroles pasākumus, kas paredzēti 55. panta 1. punktā, 65. panta 1. punktā, 74. panta 1. punktā vai 78. panta 1. un 2. punktā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā 55. panta 2. punktu, 67. pantu, 71. panta 3. punktu un 74. panta 3. punktu, 79. pantu, 81. panta 3. punktu vai 248. pantu;
b) turētie sauszemes dzīvnieki pieder pie sugas, kurai piemēro minētos slimību kontroles pasākumus.
3. Operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļā no izcelsmes vietas uz galamērķi turētiem sauszemes dzīvniekiem ir 1. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, ja noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 144. pantu, nav paredzēti konkrēti pasākumi.
141. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz operatoru pienākumu nodrošināt, lai dzīvniekiem līdzi būtu veterinārais sertifikāts
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) atkāpēm no 140. panta 1. punktā paredzētajām dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai, kas nerada slimību būtisku izplatīšanās risku sakarā ar:
i) pārvietojamo turēto sauszemes dzīvnieku sugām vai kategorijām un 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, attiecībā uz kurām tās ir sarakstā norādītās sugas,
ii) minēto sugu un kategoriju turēto sauszemes dzīvnieku audzēšanas veidu un turēšanas metodēm,
iii) turēto sauszemes dzīvnieku paredzēto izmantošanu,
iv) turēto sauszemes dzīvnieku galamērķa vietu, vai;
b) īpašiem noteikumiem attiecībā uz 140. panta 1. punktā paredzētajām dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām, ja kompetentā iestāde veic īpašus riska mazināšanas pasākumus attiecībā uz uzraudzību vai biodrošību, ņemot vērā šā panta 2. punktā paredzētos elementus, kas nodrošina:
i) pārvietojamo turēto sauszemes dzīvnieku izsekojamību,
ii) pārvietojamo turēto sauszemes dzīvnieku atbilstību 1.-6. iedaļā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām pārvietošanai;
c) dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām attiecībā uz citu sugu un kategoriju turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav 140. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie dzīvnieki, pārvietošanai gadījumos, kur dzīvnieku veselības sertificēšana ir obligāta prasība, lai nodrošinātu, ka attiecīgā pārvietošana atbilst noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz 1.–6. iedaļā paredzēto pārvietošanu.
2. Nosakot 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos īpašos noteikumus, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) kompetentās iestādes pārliecība par operatoru ieviesto biodrošību, kā paredzēts 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šā 9. panta 2. punktu;
b) kompetentās iestādes spēja veikt pienācīgus un vajadzīgus pasākumus un darbības, kā paredzēts šīs regulas 12. panta 1. punktā;
c) līmenis iegūtajām pamatzināšanām par dzīvnieku veselību, kā paredzēts 10. pantā, un 12. panta 2. punktā paredzētais atbalsts;
d) dzīvniekveselības apmeklējumi, kā paredzēts 23. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 24. pantu, ja spēkā nav 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā cita attiecīga uzraudzība, kvalitātes nodrošināšanas shēmas vai oficiālās kontroles;
e) kompetentās iestādes veikumā – tādas Savienības paziņošanas un ziņošanas sniegums, kā paredzēts 17.–20. pantā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 17. panta 3. punktu, 18. panta 3. punktu un 21. pantu;
f) 25. pantā paredzētās uzraudzības un 27. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 28. un 29. pantu, paredzēto uzraudzības programmu piemērošana.
3. Nosakot šā panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētās dzīvnieku veselības sertificēšanas prasības, Komisija ņem vērā 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā paredzētos elementus.
142. pants
Veterināro sertifikātu saturs
1. Veterinārajā sertifikātā ietver šādu informāciju:
a) izcelsmes vieta vai novietne, galamērķa vieta vai novietne un vajadzības gadījumā turēto sauszemes dzīvnieku savākšanas operāciju vai atpūtas novietnes;
b) turēto sauszemes dzīvnieku apraksts;
c) turēto sauszemes dzīvnieku skaits;
d) turēto sauszemes dzīvnieku identifikācija un reģistrācija, ja tas prasīts 106., 107., 109., 110. un 113. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu, ja vien nav piešķirta atkāpe saskaņā ar 115. pantu; un
e) informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu turēto sauszemes dzīvnieku atbilstību paredzētajām attiecīgajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz pārvietošanu, kā paredzēts 1.–6. iedaļā.
2. Veterinārajā sertifikātā var iekļaut citos Savienības tiesību aktos prasītu informāciju.
143. pants
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas akti attiecībā uz veterināro sertifikātu saturu
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz 142. panta 1. punktā paredzēto veterināro sertifikātu saturu dažādām turētu sauszemes dzīvnieku sugām un kategorijām un saskaņā ar 144. pantu pieņemtajos noteikumos paredzētajiem konkrētiem pārvietošanas veidiem;
b) papildu informāciju, ko iekļauj veterinārajā sertifikātā, kā paredzēts 142. panta 1. punktā.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par veterinārā sertifikāta paraugiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
144. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku konkrētiem pārvietošanas veidiem
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par konkrētiem pasākumiem, ar kuriem papildina operatoru pienākumu nodrošināt, lai dzīvniekiem līdzi būtu veterinārais sertifikāts, kā paredzēts 140. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 141. pantu, attiecībā uz šādiem turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanas veidiem:
a) tādu turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošana, kuriem pirms dzīvnieku ierašanās galamērķa vietā pa ceļam tiek veiktas 130. pantā paredzētās savākšanas operācijas ;
b) tādu turētu nagaiņu un mājputnu pārvietošana, kuri nevar turpināt ceļu uz galamērķa vietu un jānosūta atpakaļ uz izcelsmes vietu vai jāpārvieto uz citu galamērķi viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
i) dzīvnieku paredzētais maršruts ticis negaidīti pārtraukts dzīvnieku labturības iemeslu dēļ,
ii) neparedzēti negadījumi vai notikumi ceļā,
iii) turētie sauszemes dzīvnieki tikuši noraidīti galamērķa vietā dalībvalstī vai uz Savienības ārējās robežas,
iv) turētie sauszemes dzīvnieki tikuši noraidīti savākšanas vietā vai atpūtas vietā,
v) turētie sauszemes dzīvnieki tikuši noraidīti trešā valstī;
c) izstādēm, sporta, kultūras un līdzīgiem pasākumiem paredzētu turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošana un to vēlāka nosūtīšana atpakaļ uz izcelsmes vietu.
145. pants
Operatoru pienākums sadarboties ar kompetento iestādi attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu
Operatori:
a) sniedz kompetentajai iestādei visu veterinārā sertifikāta aizpildīšanai vajadzīgo informāciju, kā paredzēts 140. panta 1. un 2. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 143. panta 1. punktu vai 144. pantu.
b) vajadzības gadījumā veic turētu sauszemes dzīvnieku dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskas kontrolpārbaudes, kā paredzēts 146. panta 3. punktā.
146. pants
Kompetentās iestādes atbildība par dzīvnieku veselības sertificēšanu
1. Pēc operatora lūguma kompetentā iestāde izsniedz veterināro sertifikātu turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai uz citu dalībvalsti, ja tas prasīts 140. pantā vai deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 141. panta 1. punktu un 143. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka izpildītas šādas pārvietošanas prasības:
a) regulas 121. pantā, 122. panta 1. punktā, 123., 125., 126., 127., 129., 130. un 131. pantā, 133. panta 1. punktā un 134. panta 1. punktā, 135. un 136. pantā paredzētās prasības;
b) saskaņā ar 122. panta 2. punktu un 128. panta 1. punktu, 132. pantu, 133. panta 2. punktu, 134. panta 2. punktu, 135. panta 4. punktu un 136. panta 4. punktu un 137. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzētās prasības;
c) saskaņā ar 138. pantu pieņemtajos īstenošanas aktos paredzētās prasības.
2. Veterināro sertifikātu:
a) ir pārbaudīts un to parakstījis oficiālais veterinārārsts;
b) ir derīgs saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu pieņemtajos noteikumos paredzētajā periodā, kura laikā turētie sauszemes dzīvnieki, kas ierakstīti sertifikātā, saglabā atbilstību minētajā sertifikātā paredzētajām dzīvnieku veselības garantijām.
3. Pirms veterinārā sertifikāta parakstīšanas oficiālais veterinārārsts dokumentu kontrolpārbaudēs, identitātes kontrolpārbaudēs un fiziskās kontrolpārbaudēs, kā paredzēts saskaņā ar 4. punktu pieņemtos deleģētajos aktos, pārbauda, vai turētie sauszemes dzīvnieki, kas ierakstīti sertifikātā, atbilst šīs nodaļas prasībām.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:
a) to, kāda veida dokumentu kontrolpārbaudes, identitātes kontrolpārbaudes un fiziskas kontrolpārbaudes ir paredzētas dažādu sugu un kategoriju turētiem sauszemes dzīvniekiem un oficiālajam veterinārārstam ir jāveic saskaņā ar šā panta 3. punktu, lai pārbaudītu atbilstību šīs nodaļas prasībām;
b) termiņiem šādu dokumentu kontrolpārbaužu, identitātes kontrolpārbaužu un fizisku kontrolpārbaužu veikšanai un veterināro sertifikātu izsniegšanai, ko oficiālais veterinārārsts veic pirms turētu sauszemes dzīvnieku sūtījumu pārvietošanas;
c) veterināro sertifikātu derīguma termiņu.
147. pants
Elektroniskie veterinārie sertifikāti
Regulas 146. panta 1. punktā paredzētos veterināros sertifikātus var aizstāt ar elektroniskiem veterināriem sertifikātiem, ko sagatavo, apstrādā un nosūta, izmantojot IMSOC, ja
a) šādos elektroniskos veterināros sertifikātos ir ietverta visa veterinārā sertifikāta paraugā prasītā informācija saskaņā ar 142. pantu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 143. pantu;
b) tiek nodrošināta turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamība un saite starp minētajiem dzīvniekiem un elektronisko veterināro sertifikātu.
148. pants
Operatoru pašdeklarēšana pārvietošanai uz citām dalībvalstīm
1. Operatori izcelsmes vietā izsniedz pašdeklarēšanas dokumentu turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanai no to izcelsmes vietas vienā dalībvalstī uz galamērķa vietu citā dalībvalstī un nodrošina, ka gadījumos, kur nav prasīts, lai dzīvniekiem līdzi būtu 140. panta 1. un 2. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, dzīvniekiem līdzi ir šāds pašdeklarēšanas dokuments.
2. Šā panta 1. punktā paredzētajā pašdeklarēšanas dokumentā iekļauj šādu informāciju par turētiem sauszemes dzīvniekiem:
a) to izcelsmes vieta, to galamērķa vieta un vajadzības gadījumā savākšanas un atpūtas vietas;
b) turēto sauszemes dzīvnieku apraksts, to suga, kategorija un skaits;
c) identifikācija un reģistrācija, ja tas prasīts saskaņā ar 106., 107., 109. un 110. pantu un 113. panta a) punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 114. un 117. pantu;
d) informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu turētu sauszemes dzīvnieku atbilstību paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz pārvietošanu, kā paredzēts 1.–6. iedaļā.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) sīki izstrādātiem noteikumiem par šā panta 2. punktā paredzētā pašdeklarēšanas dokumenta saturu dažādām dzīvnieku kategorijām un sugām;
b) pašdeklarēšanas dokumentā iekļaujamo informāciju papildus šā panta 2. punktā paredzētajai informācijai.
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par šā panta 2. punktā paredzēto pašdeklarēšanas dokumentu paraugiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
8. iedaļa
Paziņošana par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
149. pants
Operatoru pienākums attiecībā uz paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Operatori savas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei pirms turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanas no šīs dalībvalsts uz citu dalībvalsti par to paziņo, ja
a) dzīvniekiem līdzi jābūt izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtam veterinārajam sertifikātam saskaņā ar 146. un 147. pantu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 146. panta 4. punktu;
b) dzīvniekiem, ko pārvieto no ierobežojumu zonas un kam piemēro slimības kontroles pasākumus, kā minēts 140. panta 2. punktā, līdzi jābūt turētiem sauszemes dzīvniekiem paredzētam veterinārajam sertifikātam;
c) paziņošana ir nepieciešama saskaņā ar 151. panta 1. punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.
Šā panta 1. punkta mērķiem operatori sniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā saskaņā ar 150. panta 1. punktu varētu paziņot galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par turēto sauszemes dzīvnieku pārvietošanu.
150. pants
Kompetentās iestādes atbildība attiecībā uz paziņošanu par pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, kā noteikts 149. pantā.
2. Šā panta 1. punktā paredzētā paziņošana pēc iespējas jāveic, izmantojot IMSOC.
3. Attiecībā uz to, kā pārvalda kompetentās iestādes paziņojumus par pārvietošanu, kā paredzēts 1. punktā, dalībvalstis nozīmē reģionus.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut, ka galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par ūdensdzīvnieku pārvietošanu daļēji vai pilnībā, izmantojot IMSOC, paziņo operators.
151. pants
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas akti attiecībā uz paziņošanu par pārvietošanu, ko veic operatori un kompetentās iestādes
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) prasību operatoriem iepriekš paziņot par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu saskaņā ar 149. pantu attiecībā uz citām dzīvnieku sugām un kategorijām, kas nav attiecīgā panta a) un b) punktā minētās, ja minēto sugu vai kategoriju pārvietošanas izsekojamība ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz pārvietošanu, kā paredzēts 1.–6. iedaļā;
b) informāciju, kas nepieciešama turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanas paziņošanai, kā paredzēts 149. un 150. pantā;
c) ārkārtas procedūrām turēto sauszemes dzīvnieku pārvietošanas paziņošanai strāvas pārrāvuma vai citu IMSOC traucējumu gadījumā;
d) prasībām attiecībā uz dalībvalsts reģionu nozīmēšanu paziņojumu par pārvietošanu pārvaldībai, kā paredzēts 150. panta 3. punktā .
2. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par:
a) formu tādiem paziņojumiem par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, ko:
i) operatori paziņo savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar 149. pantu,
ii) izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar 150. pantu;
b) termiņiem attiecībā uz:
i) 149. pantā minēto vajadzīgo informāciju, kas operatoriem jāsniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei,
ii) izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes paziņošanu par turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu, kā minēts 150. panta 1. punktā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. nodaļa
Sauszemes lolojumdzīvnieku pārvietošana Savienībā
152. pants
Sauszemes lolojumdzīvnieku nekomerciāla pārvietošana, deleģētie un īstenošanas akti
1. Lolojumdzīvnieku turētāji veic I pielikumā norādīto sauszemes lolojumdzīvnieku sugu dzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti tikai tad, jasaskaņā ar Regulas (ES) Nr. 576/2013 noteikumiem. [Gr. 263]
a) minētie sauszemes lolojumdzīvnieki ir identificēti un tiem līdzi ir identifikācijas dokuments, ja tas prasīts 112. pantā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 114. panta e) punktu un 117. pantu;[Gr. 264]
b) pārvietošanas laikā ir veikti pienācīgi slimību profilakses un kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka sauszemes lolojumdzīvnieki nerada 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību un no jauna radušos slimību būtisku izplatīšanās risku turētiem sauszemes dzīvniekiem galamērķa vietā un transportēšanas laikā. [Gr. 265]
2. Neskarot Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētos noteikumus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem slimību profilakses un kontroles pasākumiem, lai, vajadzības gadījumā ņemot vērā galamērķa vietas veselības statusu, nodrošinātu, ka sauszemes lolojumdzīvnieki nerada būtisku 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību un no jauna radušosjaunradušos slimību izplatīšanās risku dzīvniekiem transportēšanas laikā un galamērķa vietā. [Gr. 266]
3. Neskarot Regulu (ES) Nr. 576/2013, Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par slimību profilakses un kontroles pasākumiem, kā paredzētskas paredzēti šā panta 12.. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu. [Gr. 267]
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 254. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. nodaļa
Savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošana
153. pants
Savvaļas sauszemes dzīvnieki
1. Operatori pārvieto savvaļas sauszemes dzīvniekus no biotopa vienā dalībvalstī uz biotopu vai novietni citā dalībvalstī, tikai ja:
a) savvaļas dzīvnieku pārvietošanu no to biotopiem veic tā, lai tie neradītu būtisku 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību vai no jauna radušos slimību izplatīšanās risku dzīvniekiem galamērķa vietā vai pa ceļam uz to;
b) savvaļas dzīvnieki nav no biotopa, kas atrodas ierobežojumu zonā, kurai piemēro pārvietošanas ierobežojumus saistībā ar 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību vai no jauna radušos slimību konstatējumu sarakstā norādītajām sugām saskaņā ar 70. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 80. panta 1. un 2. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 70. panta 3. punkta b) apakšpunktu, 71. panta 3. punktu, 80. panta 4. punktu un 81. panta 3. punktu, vai ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti 245. un 246. pantā, un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 248. pantu, ja vien saskaņā ar minētajiem noteikumiem nav piešķirtas atkāpes;
c) savvaļas dzīvniekiem līdzi ir veterinārais sertifikāts vai citi dokumenti, ja ir nepieciešama dzīvnieku veselības sertificēšana, lai nodrošinātu atbilstību šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām pārvietošanai, un ja ir ievēroti noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 154. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu;
d) izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par pārvietošanu, ja atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 154. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nepieciešams veterinārais sertifikāts.
2. Ja dzīvnieku veselības sertificēšana ir nepieciešama saskaņā ar 154. panta 1. punkta c) apakšpunktu, savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai piemēro prasības, kas paredzētas 142. un 145. pantā, 146. panta 1., 2. un 3. punktā un 147. pantā, un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 143. un 144. pantu un 146. panta 4. punktu.
3. Ja paziņošana par pārvietošanu ir nepieciešama saskaņā ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu, savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai piemēro prasības, kas paredzētas 149. un 150. pantā un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 151. pantā paredzētajiem deleģētajiem aktiem.
154. pants
Pilnvarojums attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanu
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) dzīvnieku veselības prasībām savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanai, kā paredzēts 153. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;
b) dzīvnieku veselības prasībām savvaļas sauszemes dzīvnieku ievešanai, ja tos no savvaļas pārvieto:
i) uz novietnēm,
ii) turēšanai par lolojumdzīvniekiem;
c) tāda veida savvaļas sauszemes dzīvnieku pārvietošanu vai tādām situācijām, kurās šādai pārvietošanai nepieciešams veterinārais sertifikāts vai cits dokuments, kā arī prasībām attiecībā uz šādu sertifikātu vai citu dokumentu saturu;
d) izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes paziņošanu galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei tādos gadījumos, kur savvaļas sauszemes dzīvniekus pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu, un šādā paziņojumā iekļaujamo informāciju.
2. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus, konkretizējot prasības, kas noteiktas 153. pantā un saskaņā ar 1. punktu pieņemtajos deleģētajos noteikumos attiecībā uz:
a) veterināro sertifikātu vai citu tādu dokumentu paraugiem, kam jābūt līdzi, pārvietojot savvaļas sauszemes dzīvniekus, ja tas paredzēts saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu pieņemtajos deleģētajos aktos.
b) izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes paziņojuma formu un šādu paziņojumu termiņiem, ja tas paredzēts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu pieņemtajos noteikumos.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. nodaļa
Reproduktīvo produktu pārvietošana Savienībā
1. iedaļa
Vispārīgas prasības
155. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu pārvietošanu
1. Operatori veic pienācīgus profilakses pasākumus, lai nodrošinātu, ka reproduktīvo produktu pārvietošana neapdraud turētu sauszemes dzīvnieku veselības statusu galamērķa vietā attiecībā uz:
a) 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;
b) slimībām, kas radušās no jauna.
2. Operatori pārvieto no novietnēm vai pieņem tikai tādus reproduktīvos produktus, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tie ir no novietnēm, kuras:
i) kompetentā iestāde atbilstoši 88. panta a) apakšpunktam ir iekļāvusi novietņu reģistrā, un izcelsmes dalībvalsts nav piešķīrusi atkāpi saskaņā ar 83. pantu,
ii) kompetentā iestāde ir apstiprinājusi atbilstoši 92. panta 1. punktam, ja tas nepieciešams saskaņā ar 89. panta 1. punktu vai 90. pantu;
b) atbilst prasībām attiecībā uz izsekojamību, kas paredzētas 118. panta 1. punktā un saskaņā ar 119. panta 1. punktu pieņemtajos noteikumos.
3. Operatori atbilst 122. panta prasībām attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvadāšanu.
4. Ja minētos reproduktīvos produktus nepieciešams iznīcināt slimības izskaušanas nolūkā izskaušanas programmas ietvaros, kā paredzēts 30. panta 1. vai 2. punktā, operatori reproduktīvos produktus no novietnes vienā dalībvalstī pārvieto uz novietni citā dalībvalstī tikai tad, ja galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz īpaši izteiktu atļauju šādai pārvietošanai.
156. pants
Operatoru pienākumi galamērķa vietā
1. Novietņu un lopkautuvju operatori galamērķa vietā, kas saņem reproduktīvos produktus no novietnes citā dalībvalstī:
a) pārbauda, vai tiem ir:
i) identifikācijas zīmes saskaņā ar 118. pantu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 119. pantu,
ii) veterinārie sertifikāti, kā paredzēts 159. pantā;
b) informē kompetento iestādi par visiem pārkāpumiem attiecībā uz:
i) saņemtajiem reproduktīvajiem produktiem,
ii) šā punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēto identifikācijas līdzekļu klātbūtni,
iii) veterinārajiem sertifikātiem, kas minēti a) apakšpunkta ii) punktā.
2. Ja konstatēts kāds no 1. panta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, operators reproduktīvos produktus uzrauga, līdz kompetentā iestāde par tiem pieņem lēmumu.
2. iedaļa
Turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu pārvietošana uz citām dalībvalstīm
157. pants
Operatoru pienākumi attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu pārvietošana uz citām dalībvalstīm
1. Operatori pārvieto uz citu dalībvalsti tikai tādus turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvos produktus, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tos ievāc, iegūst, apstrādā un glabā šim nolūkam apstiprinātās reproduktīvo produktu novietnēs saskaņā 92. panta 1. punktu un 94. pantu;
b) tie atbilst izsekojamības prasībām attiecībā uz reproduktīvo produktu veidu saskaņā ar 118. pantu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 119. pantu;
c) tie ir iegūti no donordzīvniekiem, kuri atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka reproduktīvie produkti neizplata sarakstā norādītās slimības;
d) tie ir ievākti, iegūti, apstrādāti, glabāti un pārvadāti tā, lai nodrošinātu, ka tie neizplata sarakstā norādītās slimības.
2. Operatori nepārvieto turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvos produktus no reproduktīvo produktu novietnes, kurai piemēro pārvietošanas ierobežojumus, kas skar sarakstā norādītās sugas attiecībā uz:
a) 55. panta 1. punkta a), c), e) apakšpunktu un 55. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktu, 56. pantu un 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 62. panta 1. punktu, 65. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 74. panta 1. punktu un 78. panta 1. un 2. punktu;
b) noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 63. pantu un 67. pantu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu un 81. panta 2. punktu; un
c) ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti 246. un 247. pantā, un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 248. pantu, ja vien saskaņā ar 247. pantu pieņemtajos noteikumos nav piešķirta atkāpe.
158. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kā paredzēts 157. pantā, konkretizējot:
a) noteikumus attiecībā uz minēto turēto dzīvnieku reproduktīvo produktu ievākšanu, ieguvi, apstrādāšanu un glabāšanu apstiprinātās novietnēs, kā paredzēts 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
b) dzīvnieku veselības prasības, kā paredzēts 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā:
i) turētiem sauszemes dzīvniekiem, no kuriem savākti reproduktīvie produkti,
ii) turētu donordzīvnieku izolēšanai vai karantīnai, kā noteikts i) punktā;
c) turētu sauszemes dzīvnieku un reproduktīvo produktu laboratoriskiem testiem vai citiem testiem;
d) dzīvnieku veselības prasībām ievākšanai, ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai citām procedūrām un pārvadāšanai, kā paredzēts 157. panta 1. punkta d) apakšpunktā;
e) atkāpes operatoriem no 157. pantā paredzētajiem noteikumiem, ņemot vērā minēto reproduktīvo produktu riskus un spēkā esošos riska mazināšanas pasākumus.
3. iedaļa
dzīvnieku veselības sertificēšana un pārvietošanas paziņošana
159. pants
Operatoru pienākumi attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu pārvietošanai un deleģētie akti
1. Operatori pārvieto turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvos produktus tikai kopā ar saskaņā ar 3. punktu izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu veterināro sertifikātu, tos pārvietojot:
a) uz citu dalībvalsti;
b) dalībvalstī vai uz citu dalībvalstī, ja:
i) turētu dzīvnieku reproduktīvos produktus ir atļauts izvest no ierobežojumu zonas, kam piemēro slimību kontroles pasākumus, kā paredzēts 55. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, 56., 64. un 65. pantā, 74. panta 1. punktā, 78. pantā un noteikumos, kas pieņemti atbilstoši 55. panta 2. punktam, 67. pantam, 71. panta 3. punktam, 74. panta 3. punktam, 79. pantam un 81. panta 2. punktam, vai ārkārtas pasākumos, kas paredzēti 246. un 247. pantā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 248. pantu, ja vien saskaņā ar šajā punktā minētajiem noteikumiem nav piešķirtas atkāpes no dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām, un
ii) turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvie produkti ir no sugām, uz kurām attiecas i) punktā minētie slimību kontroles vai ārkārtas pasākumi.
2. Operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļā no izcelsmes vietas uz galamērķa vietu reproduktīvajiem produktiem līdzi ir 1. pantā paredzētais veterinārais sertifikāts.
3. Kompetentā iestāde pēc operatora pieprasījuma izsniedz veterināro sertifikātu 1. pantā minēto reproduktīvo produktu pārvietošanai.
4. Regulas 142., 145., 146. un 147. pantu un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 143. un 144. pantu un 146. panta 4. punktu, piemēro šā panta 1. punktā minēto reproduktīvo produktu dzīvnieku veselības sertificēšanai, un 148. panta 1. punktu un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 148. panta 2. punktu piemēro reproduktīvo produktu pārvietošanas pašdeklarēšanai.
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no veterinārā sertifikāta prasībām, kā paredzēts šā panta 1. punktā, attiecībā uz tādu turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu pārvietošanu, kas nerada būtisku sarakstā norādīto slimību izplatīšanās risku sakarā ar:
a) to reproduktīvo produktu vai dzīvnieku sugu, no kurām šie produkti iegūti, īpašībām;
b) ieguves un apstrādes metodēm reproduktīvo produktu novietnēs;
c) reproduktīvo produktu paredzēto izmantošanu;
d) alternatīvajiem riska mazināšanas pasākumiem, kādi ir spēkā attiecībā uz reproduktīvo produktu un reproduktīvo produktu novietnes veidu un kategoriju.
160. pants
Veterinārā sertifikāta saturs
1. Reproduktīvo produktu veterinārajā sertifikātā, kā paredzēts 159. pantā, ietver vismaz šādu informāciju:
a) reproduktīvo produktu izcelsmes novietne un galamērķa vietas novietne;
b) reproduktīvo produktu veids un turēto donordzīvnieku suga;
c) reproduktīvo produktu apjoms;
d) reproduktīvo produktu marķējums, ja paredzēts 118. panta 1. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 119. panta 1. punktu;
e) informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu reproduktīvo produktu sūtījumu atbilstību attiecīgās sugas pārvietošanas prasībām, kā paredzēts 155., 157. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 158. pantu.
2. Reproduktīvo produktu veterinārajā sertifikātā, kā paredzēts 159. pantā, var ietvert citos Savienības tiesību aktos paredzētu informāciju.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) informāciju, ko iekļauj veterinārajā sertifikātā, kā paredzēts šā panta 1. pantā;
b) dzīvnieku veselības sertificēšanu dažāda veida un dažādu dzīvnieku sugu reproduktīvajiem produktiem;
4. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par reproduktīvo produktu veterinārā sertifikāta paraugiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
161. pants
Paziņošana par turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Operatori:
a) iepriekš informē savas izcelsmes valsts kompetento iestādi par turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu paredzēto pārvietošanu uz citu dalībvalsti, ja:
i) reproduktīvajiem produktiem līdzi jābūt veselības sertifikātam saskaņā ar 159. panta 1. punktu,
ii) reproduktīvo produktu pārvietošanas paziņošana ir nepieciešama saskaņā ar 151. panta 1. punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, ņemot vērā šā panta 3. punktu;
b) sniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā saskaņā ar 2. pantu varētu paziņot galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par reproduktīvo produktu pārvietošanu.
2. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku, kā arī mājputnu reproduktīvo produktu pārvietošanu atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 151. pantu.
3. Reproduktīvo produktu paziņošanai piemēro 149. un 150. pantu un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 151. pantu.
4. iedaļa
Citu sugu turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieki vai mājputni, reproduktīvo produktu pārvietošana uz citām dalībvalstīm
162. pants
Reproduktīvie produkti no citu sugu turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieki vai mājputni
1. Operatori reproduktīvos produktus no citu sugu turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nepieder pie liellopu, aitu, kazu, cūku vai zirgu sugām, vai mājputniem, pārvieto uz citu dalībvalsti tikai tad, ja tie nerada būtisku risku attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanos sarakstā norādītām sugām galamērķa vietā, ņemot vērā galamērķa vietas veselības statusu.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par dzīvnieku veselības prasībām, dzīvnieku veselības sertificēšanu un paziņošanas prasībām attiecībā uz citu sugu turētu sauszemes dzīvnieku, kas nepieder pie liellopu, aitu, kazu, cūku vai zirgu sugām, vai mājputniem, reproduktīvo produktu pārvietošanu, ņemot vērā šādus aspektus:
a) 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības norādītajām sugām;
b) to dzīvnieku suga, no kuriem ievākti reproduktīvie produkti un reproduktīvo produktu veids;
c) galamērķa un izcelsmes vietas veselības statuss;
d) ievākšanas, ieguves, apstrādes un glabāšanas veids;
e) citi epidemioloģiski faktori.
3. Ja dzīvnieku veselības sertificēšana un reproduktīvo produktu pārvietošanas paziņošana ir nepieciešama saskaņā ar šā panta 2. punktu:
a) šādai sertificēšanai piemēro 159., 160. un 161. panta noteikumus un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 159. panta 5. punktu un 160. panta 3. punktu;
b) pārvietošanas paziņošanai piemēro 161. panta 1. un 2. punkta noteikumus.
5. iedaļa
Atkāpes
163. pants
Zinātniskiem mērķiem paredzēti reproduktīvie produkti un deleģētie akti
1. Atkāpjoties no 1.–4. iedaļas, galamērķa vietas kompetentā iestāde var atļaut tādu reproduktīvo produktu pārvietošanu zinātniskiem mērķiem, kas neatbilst minēto iedaļu prasībām, izņemot 155. panta 1. punktu, 155. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 155. panta 3. punktu un 156. pantu, atkarībā no atbilstības šādiem nosacījumiem:
a) pirms šādas atļaujas sniegšanas galamērķa vietas kompetentajai iestādei jāveic vajadzīgie riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka minēto reproduktīvo produktu pārvietošana neapdraud galamērķa vietas veselības statusu un pa ceļam šķērsoto vietu veselības statusu attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;
b) minēto reproduktīvo produktu nosūtīšana notiek galamērķa vietas kompetentās iestādes uzraudzībā.
2. Piešķirot atkāpi saskaņā ar 1. pantu, galamērķa vietas kompetentā iestāde paziņo izcelsmes dalībvalstij un ceļā šķērsotajām dalībvalstīm par piešķirto atkāpi un par tās piešķiršanas nosacījumiem.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par galamērķa vietas kompetentās iestādes piešķirto atkāpju nosacījumiem, kā paredzēts šā panta 1. punktā.
7. nodaļa
Dzīvnieku izcelsmes produktu ieguve, apstrāde un izplatīšana Savienībā
164. pants
Operatoru vispārīgie dzīvnieku veselības pienākumi un deleģētie akti
1. Operatori veic pienācīgus profilakses pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienībā visās dzīvnieku izcelsmes produktu ieguves, apstrādes un izplatīšanas fāzēs, šādi produkti neizraisa šādu slimību izplatīšanos:
a) 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības, ņemot vērā ražošanas, apstrādes vai galamērķa vietas veselības statusu;
b) slimības, kas radušās no jauna.
2. Operatori nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes produkti nav no tādām novietnēm vai tādiem pārtikas nozares uzņēmumiem vai iegūti no dzīvniekiem, kas ir no tādām novietnēm, kurām piemēro:
a) ārkārtas pasākumus, kas paredzēti 246. un 247. pantā, un noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar 248. pantu, ja vien šajos saskaņā ar 248. pantu pieņemtajos noteikumos nav piešķirta atkāpe no šā panta 1. punktā paredzētajām prasībām;
b) pārvietošanas ierobežojumi, ko piemēro turētiem sauszemes dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā paredzēts 31. panta 1. punktā, 55. panta 1. punkta e) apakšpunktā, 56. pantā, 61. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 62. panta 1. punktā, 65. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 70. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 74. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 78. panta 1. un 2. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 63. un 66. pantu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu un 81. panta 2. punktu, ja vien minētajos noteikumos nav piešķirtas atkāpes no minētajiem pārvietošanas ierobežojumiem.
3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu par sīki izstrādātām prasībām, ar ko groza un papildina šā panta 2. punkta prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu, ņemot vērā:
a) 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimības un tai attiecīgās sugas; un
b) saistītos riskus.
165. pants
Operatoru pienākumi attiecībā uz veterinārajiem sertifikātiem un deleģētie akti
1. Operatori pārvieto dalībvalsts iekšienē vai uz citu dalībvalsti šādus dzīvnieku izcelsmes produktus tikai tad, ja tiem līdzi ir saskaņā ar 3. pantu izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts veterinārais sertifikāts:
a) dzīvnieku izcelsmes produkti:
i) kurus atļauts izvest no ierobežojumu zonas, kam piemēro ārkārtas pasākumus, kā paredzēts saskaņā ar 248. pantu pieņemtajos noteikumos,
ii) kuru izcelsme ir tādu sugu dzīvnieki, kurām piemēro ārkārtas pasākumus;
b) dzīvnieku izcelsmes produkti:
i) kurus atļauts izvest no ierobežojumu zonas, kam piemēro slimību kontroles pasākumus saskaņā ar 31. panta 1. punktu, 55. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) daļu, 56. pantu, un 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 62. panta 1. punktu, 64. pantu, 65. panta 1. punkta c) apakšpunktu 70. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 74. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 78. panta 1. un 2. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 63. pantu, 67. pantu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu un 81. panta 2. punktu,
ii) kuru izcelsme ir tādu sugu dzīvnieki, kurām piemēro slimību kontroles pasākumus.
2. Operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļā no izcelsmes vietas uz galamērķa vietu dzīvnieku izcelsmes produktiem pastāvīgi ir līdzi 1. punktā minētais veterinārais sertifikāts.
3. Kompetentā iestāde pēc operatora pieprasījuma izsniedz veterināro sertifikātu 1. pantā minēto dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai.
4. Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai piemēro dzīvnieku veselības sertificēšanas noteikumus, kas paredzēti regulas 145., 146. un 147. pantā, un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 143. un 144. pantu un 146. panta 4. punktu.
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no veterinārā sertifikāta prasībām, kas paredzētas šā panta 1. punktā, un atkāpju nosacījumiem attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu, kas nerada slimību būtisku izplatīšanās risku sakarā ar:
a) dzīvnieku izcelsmes produktu veidiem;
b) dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērotajiem riska mazināšanas pasākumiem, kas tādējādi mazina slimību izplatīšanās risku;
c) dzīvnieku izcelsmes produktu paredzēto izmantošanu;
d) dzīvnieku izcelsmes produktu paredzēto galamērķa vietu.
166. pants
Veterinārā sertifikāta saturs, deleģētie un īstenošanas akti
1. Dzīvnieku izcelsmes produktu, kā noteikts 165. panta 1. punktā, veterinārajā sertifikātā ietver vismaz šādu informāciju:
a) izcelsmes vieta vai novietne un galamērķa vieta vai novietne;
b) dzīvnieku izcelsmes produktu apraksts;
c) dzīvnieku izcelsmes produktu apjoms;
d) dzīvnieku izcelsmes produktu identifikācija, ja tā paredzēts 65. panta 1. punkta h) apakšpunktā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 67. panta a) apakšpunktu;
e) informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu dzīvnieku izcelsmes produktu atbilstību pārvietošanas ierobežojumu prasībām, kā paredzēts 164. panta 2. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 164. panta 3. punktu.
2. Šā panta 1. punktā minētajā dzīvnieku izcelsmes produktu veterinārajā sertifikātā var iekļaut citu Savienības tiesību aktos paredzētu informāciju.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par veterinārajā sertifikātā iekļaujamo informāciju, kā paredzēts šā panta 1. punktā.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro sertifikātu paraugiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
167. pants
Paziņošana par dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Operatori:
a) iepriekš informē savas izcelsmes valsts kompetento iestādi par dzīvnieku izcelsmes produktu paredzēto pārvietošanu, ja sūtījumiem saskaņā ar 165. panta 1.punktu līdzi jābūt veterinārajam sertifikātam:
b) sniedz izcelsmes valsts kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā saskaņā ar 2. punktu varētu paziņot galamērķa dalībvalstij par dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu.
2. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu, kā noteikts 150. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 151. pantu.
3. Paziņošanai par dzīvnieku izcelsmes produktiem piemēro 149. un 150. pantu un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 151. pantu.
8. nodaļa
Valsts pasākumu tvērums
168. pants
Valsts pasākumi attiecībā uz dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanu
1. Dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu pārvietošanu savā teritorijā.
2. Valsts pasākumi:
a) ņem vērā tādus noteikumus par dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanu, kas noteikti 3., 4., 5. un 6. nodaļā, un nav tiem pretrunā;
b) nekavē dzīvnieku un produktu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu;
c) nepārsniedz robežas attiecībā uz to, kas ir pienācīgs un vajadzīgs, lai novērstu 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību ievazāšanos un izplatīšanos.
169. pants
Valsts pasākumi citu sarakstā nenorādītu slimību ietekmes ierobežošanai
Ja cita sarakstā nenorādīta slimība būtiski apdraud kādas dalībvalsts turētu sauszemes dzīvnieku veselības situāciju, attiecīgā dalībvalsts var pieņemt valsts pasākumus lai novērstu šādas slimības kontroleiievazāšanu vai izplatīšanos, ar nosacījumu, ka minētie pasākumi:
a) nekavēkavē dzīvnieku un produktu pārvietošanu dalībvalstīsstarp dalībvalstīmtikai tad, ja ir zinātniski pierādīts, ka tas vajadzīgs infekcijas slimības kontrolei;
b) ir samērīgi riska ziņā un nepārsniedz robežas attiecībā uz to, kas ir pienācīgs un vajadzīgs minētās slimības kontrolei.
Dalībvalstis iepriekš paziņo Komisijai par jebkādiem šā panta pirmajā daļā minētajiem valsts pasākumu priekšlikumiem, kas var ietekmēt pārvietošanu starp dalībvalstīm.
Ja šā panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija var iebilst pret otrajā daļā minētajiem valsts pasākumiem, vai tos grozīt, izmantojot īstenošanas aktus.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, un tie nekavējoties stājas spēkā. [Gr. 268]
II SADAĻA
Ūdensdzīvnieki un no ūdensdzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti
1. nodaļa
Reģistrēšana, apstiprināšana, lietvedība un reģistri
a) akvakultūras novietnē būtiski mainās 1. punkta b) apakšpunktā minētie aspekti;
b) akvakultūras novietne beidz darboties.
3. Akvakultūras novietnēm, kas apstiprināmas saskaņā ar 174. panta 1. punktu, neprasa sniegt šā panta 1. punktā minēto informāciju.
4. Operatori var pieteikties, lai 1. punktā paredzētā reģistrācija aptvertu akvakultūras novietņu grupu, ja tās atbilst a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem:
a) novietnes atrodas epidemioloģiski saistītā apgabalā un visi grupas operatori darbojas saskaņā ar vienotu biodrošības sistēmu;
b) novietnes atrodas viena un tā paša operatora atbildības jomā un
i) tām ir vienota biodrošības sistēmā, un
ii) tās atrodas ģeogrāfiski tuvu.
Ja reģistrācijas pieteikums aptver novietņu grupu, visai akvakultūras novietņu grupai piemēro tādus šā panta 1.-3. punktā un 171. panta 2. punktā paredzētos noteikumus un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 173. pantu, kuri piemērojami atsevišķām akvakultūras novietnēm.
171. pants
Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz akvakultūras novietņu reģistrēšanu
Kompetentā iestāde reģistrē:
a) akvakultūras novietnes 183. panta 1. punktā paredzētajā akvakultūras novietņu reģistrā, ja operators sniedzis atbilstoši 170. panta 1. punktam paredzēto informāciju;
b) akvakultūras novietņu grupas minētajā akvakultūras novietņu reģistrā ar nosacījumu, ka izpildīti visi 170. panta 4. punktā noteiktie kritēriji.
172. pants
Atkāpes no operatoru pienākuma reģistrēt akvakultūras novietnes
Atkāpjoties no 170. panta 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis var atbrīvot noteiktas akvakultūras novietņu kategorijas no prasības par reģistrēšanos, ņemot vērā šādus kritērijus:
a) akvakultūras novietnē esošo akvakultūras dzīvnieku kategorijas, sugas, skaits vai apjoms un akvakultūras novietnes ietilpība;
b) akvakultūras novietnes veids;
c) akvakultūras dzīvnieku pārvietošana uz akvakultūras novietni un no tās.
173. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz atkāpēm no prasības reģistrēt akvakultūras novietnes
Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par:
a) informāciju, kura operatoriem jāsniedz, lai reģistrētu akvakultūras novietni, kā paredzēts 170. panta 1. punktā;
b) tiem akvakultūras novietņu veidiem, kuriem dalībvalstis var piešķirt atkāpes no 172. pantā paredzētajām prasībām par reģistrēšanu, ar nosacījumu, ka šīs novietnes rada nebūtisku risku un ka ir ņemti vērā 172. pantā paredzētie kritēriji.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. iedaļa
Noteiktu akvakultūras novietņu veidu apstiprināšana
174. pants
Noteiktu akvakultūras novietņu veidu apstiprināšana un deleģētie akti
1. Šāda veidu akvakultūras novietņu operatori lūdz kompetentajai iestādei apstiprinājumu saskaņā ar 178. panta 1. punktu, un tie neuzsāk darbību, pirms viņu akvakultūras novietne nav apstiprināta saskaņā ar 179. panta 1. punktu:
a) akvakultūras novietnes, kurās tiek turēti akvakultūras dzīvnieki nolūkā tos pārvietot no minētās akvakultūras novietnes vai nu dzīvus, vai kā akvakultūras dzīvnieku izcelsmes produktus, taču šo piemērot neprasa, ja dzīvniekus pārvieto tikai: [Gr. 269]
i) tiešām nelielu daudzumu piegādēm galapatērētājam lietošanai pārtikā, vai [Gr. 270]
ii) vietējiem mazumnovietnēm, kuras nodarbojas ar tiešām piegādēm galapatērētajam; [Gr. 271]
b) citas akvakultūras novietnes, kas rada augstu risku sakarā ar:
i) akvakultūras dzīvnieku kategorijām, sugām un skaitu akvakultūras novietnē,
ii) akvakultūras novietnes veidu,
iii) akvakultūras dzīvnieku pārvietošanu uz akvakultūras novietni un no tās.
1.a Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atbrīvot no pienākuma pieteikties apstiprinājumam tādu akvakultūras novietņu operatorus, kurās akvakultūras dzīvnieki tiek pārvietoti tikai:
(i) lai tos mazos apjomos piegādātu tieši galapatērētājam lietošanai uzturā, vai
(ii) uz vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju, ja šāda pārvietošana nerada būtisku risku. [Gr. 272]
2. Operatori beidz darbību 1. punktā minētā akvakultūras novietnē, ja:
a) kompetentā iestāde atsauc vai aptur apstiprinājumu saskaņā ar 182. panta 2. punktu, vai
b) ja apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar 181. panta 3. punktu, izvirzot nosacījumus, akvakultūras novietne nesasniedz atbilstību neizpildītajām prasībām, kas minētas 181. panta 3. punktā, un tai nedod galīgo apstiprinājumu saskaņā ar 182. panta 4. punktu.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumu par akvakultūras novietņu apstiprināšanu, kā paredzēts šā panta 1. punktā, papildināšanu un grozīšanu attiecībā uz:
a) atkāpēm no prasības operatoriem pieteikties kompetentajai iestādei, lai saņemtu apstiprinājumu šā panta 1. punktā minēto akvakultūras novietņu veidiem;
b) tāda veida akvakultūras novietnēm, kas jāapstiprina saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu;
4. Pieņemot 3. punktā paredzētos īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
a) akvakultūras novietnē turēto akvakultūras dzīvnieku sugas un kategorijas;
b) akvakultūras novietnes veids un ražošanas veids;
c) attiecīgajām akvakultūras dzīvnieku sugām vai kategorijai vai konkrētā veida akvakultūras novietnei raksturīgie pārvietošanas modeļi.
5. Operatori var pieteikties uz akvakultūras novietņu grupas apstiprināšanu, ja izpildītas 175.panta a) un b) apakšpunktā paredzētās prasības.
175. pants
Kompetentās iestādes apstiprinājums akvakultūras novietņu grupai
Kompetentā iestāde var piešķirt 179. panta 1. punktā paredzēto apstiprinājumu akvakultūras novietņu grupai, ja minētās novietnes atbilst a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem:
a) novietnes atrodas epidemioloģiski saistītā apgabalā un visi operatori darbojas saskaņā ar vienotu biodrošības sistēmu; taču šādā epidemioloģiski saistītā apgabalā izvietoti nosūtīšanas centri, attīrīšanas centri vai līdzīgas novietnes jāapstiprina atsevišķi;
b) novietnes atrodas viena un tā paša operatora atbildības jomā un
i) tām ir vienota biodrošības sistēma, un
ii) atrodas ģeogrāfiski tuvu.
Ja akvakultūras novietņu grupai piešķirts viens apstiprinājums, visai akvakultūras novietņu grupai piemēro 176. pantā, no 178. panta līdz 182. pantam paredzētos noteikumus un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 178. panta 2. punktu un 179. panta 2. punktu, kas piemērojami atsevišķām akvakultūras novietnēm.
Tādu akvakultūras novietņu operatori, kas vēlas iegūt norobežotas novietnes statusu:
a) iesniedz kompetentajai iestādei pieteikumu par apstiprināšanu saskaņā ar 178. panta 1. punktu,
b) nepārvieto akvakultūras dzīvniekus uz norobežotu akvakultūras novietni saskaņā ar prasībām, kas paredzētas 203. panta 1. punktā un jebkādos deleģētos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 203. panta 2. punktu, pirms attiecīgā novietne nav saņēmusi kompetentās iestādes dotu minētā statusa apstiprinājumu saskaņā ar 179. vai 181. pantu.
177. pants
Apstrādes uzņēmumu un slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu apstiprināšana [Gr. 273]
Fiziskas un juridiskas personas, kas plāno darboties kā slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu operatori nodrošina, ka to uzņēmumus kompetentās iestādes ir apstiprinājušas ūdensdzīvnieku kaušanai slimību kontroles nolūkos saskaņā ar 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 62. pantu, 68. panta 1. punktu, 78. panta 1. un 2. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 63. pantu, 70. panta 3. punktu, 71. panta 3. punktu un 78. panta 3. punktu. [Gr. 274 un 275]
178. pants
Operatoru pienākums informēt nolūkā saņemt apstiprinājumu un īstenošanas akti
1. Nolūkā iesniegt pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai attiecībā uz savu novietni, kā paredzēts 174. panta 1. punktā, 175. pantā, 176. panta a) apakšpunktā un 177. pantā, operatoripersonas, kas plāno kļūt par operatoriem, kompetento iestādi informē par: [Gr. 276]
a) operatora nosaukumu un adresi;
b) novietnes atrašanās vietu un telpu aprakstu;
c) novietnē esošoto akvakultūras dzīvnieku kategorijām, sugām un skaitu, kurus ir paredzēts turēt novietnē; [Gr. 277]
d) novietnes veidu;
e) vajadzības gadījumā sīkāku informāciju par akvakultūras novietņu grupas apstiprināšanu saskaņā ar 175. pantu;
f) citiem akvakultūras novietnes aspektiem, kam ir būtiska nozīme tās radītā riska noteikšanā,
fa) novietnes ūdensapgādi un ūdens aizvadīšanu; [Gr. 278]
a) būtiski mainās novietnēs 1. punkta c) apakšpunktā minētie aspekti;
b) novietnes beidz darboties.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus attiecībā uz informāciju, kura operatoriem jāsniedz pieteikumā savas novietnes apstiprināšanai saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
179. pants
Apstiprinājuma sniegšana un tā nosacījumi un deleģētie akti
1. Kompetentā iestāde sniedz apstiprinājumu 174. panta 1. punktā un 176. panta a) apakšpunktā minētajām akvakultūras novietnēm, 175. pantā minētajām akvakultūras novietņu grupām un 177. pantā minētajiem slimību kontrolei pakļautajiem akvakultūras pārtikas uzņēmumiem tikai tad, ja šādas novietnes:
a) attiecīgā gadījumā atbilst prasībām par:
i) karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, kuros ņemtas vērā 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās prasības un saskaņā ar 9. panta 2. punktu pieņemtie noteikumi,
ii) uzraudzības prasībām, kuras paredzētas 22. pantā, un, ja uz konkrētā veida novietni un saistītajiem riskiem tas attiecas, prasībām, kuras paredzētas 23. pantā, un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 24. pantu,
iii) lietvedību, kura paredzēta 185. līdz 187. pantā, un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 188. un 189. pantu;
b) ir nodrošinātas ar telpām un aprīkojumu:
i) kas ir piemērots, lai, ņemot vērā novietnes veidu, slimību ievazāšanās un izplatīšanās risku samazinātu līdz pieņemamam līmenim,
ii) kam ir pienācīga kapacitāte attiecībā uz ūdensdzīvnieku skaitu;
c) ņemot vērā spēkā esošos riska mazināšanas pasākumus, nerada nepieņemamu risku attiecībā uz slimību izplatīšanos;
d) tajās ir izveidota sistēma, kas ļauj operatoram pierādīt kompetentajai iestādei, ka a), b) un c) apakšpunktā minētās prasības tiek pildītas.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 1. punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz:
a) karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā;
b) uzraudzību, kas minēta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;
c) telpām un aprīkojumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā.
3. Nosakot, kādi noteikumi jāparedz deleģētajos aktos, ko pieņem saskaņā ar 2. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) katra novietnes veida radītie riski;
b) akvakultūras dzīvnieku vai ūdensdzīvnieku sugas un kategorijas;
c) ražošanas veids;
d) konkrētā veida akvakultūras novietnei vai šajās novietnēs turēto dzīvnieku sugām un kategorijām raksturīgie pārvietošanas modeļi.
180. pants
Novietņu apstiprināšanas tvērums
Akvakultūras novietņu vai slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu apstiprinājumos, ko piešķir saskaņā ar 179. panta 1. punktu, kompetentā iestāde nepārprotami norāda:
a) uz kuriem no 174. panta 1. punktā un 176. punkta a) apakšpunktā minēto veidu akvakultūras novietnēm, 175. pantā minētajām akvakultūras novietņu grupām un 177. pantā minētajiem slimību kontrolei pakļautajiem akvakultūras pārtikas uzņēmumiem un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 174. panta 3. punkta b) apakšpunktu, apstiprinājums attiecas;
b) uz kurām akvakultūras dzīvnieku sugām un kategorijām apstiprinājums attiecas.
181. pants
Kompetentās iestādes apstiprinājuma sniegšanas procedūras
1. Kompetentā iestāde izveido procedūras, kas operatoriem jāievēro, piesakoties, lai to novietnes tiktu apstiprinātas saskaņā ar 174. panta 1. punktu un 176. pantu un 177. pantu.
2. Pēc tam, kad no operatora saņemts pieteikums attiecībā uz apstiprinājumu saskaņā ar 174. panta 1. punktu, 176. pantu un 177. pantu, kompetentā iestāde veic apmeklējumu uz vietas.
3. Ja, pamatojoties uz operatora pieteikumu un pēc pieteikuma saņemšanas kompetentās iestādes veikto novietnes apmeklējumu uz vietas, kā paredzēts šā panta 1. punktā, secināms, ka novietne atbilst visām svarīgākajām prasībām, ar ko pietiek, lai garantētu, ka šāda novietne nerada būtisku risku, kompetentā iestāde, nolūkā nodrošināt atbilstību 179. panta 1. punktā paredzētajām neizpildītajām prasībām attiecībā uz apstiprinājumu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 179. panta 2. punktu, novietni var apstiprināt, izvirzot nosacījumus.
4. Ja kompetentā iestāde saskaņā ar šā panta 3. punktu ir piešķīrusi apstiprinājumu, izvirzot nosacījumus, pilnīgu apstiprinājumu tā piešķir tikai tad, ja vēl vienā novietnes apmeklējumā uz vietas, kas veikts triju mēnešu laikā no datuma, kad piešķirts apstiprinājums, izvirzot nosacījumus, ir secināms, ka novietne atbilst visām 179. panta 1. punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz apstiprinājumu un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 179. panta 2. punktu.
Ja minētais apmeklējums uz vietas liecina, ka nepārprotami ir panākts progress, tomēr novietne joprojām neatbilst visām minētajām prasībām, kompetentā iestāde ar nosacījumiem piešķirto apstiprinājumu var pagarināt. Tomēr apstiprinājums ar nosacījumiem nedrīkst pārsniegt kopējo periodu – seši mēneši.
182. pants
Kompetentās iestādes piešķirto apstiprinājumu pārskatīšana, apturēšana un atsaukšana
1. Kompetentā iestāde pārskata tādussaskaņā ar 179. panta 1. punktu sniegtos apstiprinājumus novietnēm, kas sniegti saskaņā ar 179. panta 1. punktu Uz novietņu apstiprinājumiem, kas doti saskaņā ar 179 pantu, attiecas kompetentās iestādes veikta pārskatīšana. Kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska faktoru, nosaka pārskatīšanas biežumu vai minimālo un maksimālo pārskatīšanas termiņu, kā arī gadījumus, kad šos termiņus nav iespējams ievērot. [Gr. 279]
2. Ja attiecībā uz atbilstību 179. panta 1. punktā noteiktajām prasībām un saskaņā ar 179. panta 2. punktu pieņemtajiem noteikumiem kompetentā iestāde novietnē atklāj nopietnas nepilnības, un operators nespēj pienācīgi garantēt, ka šīs nepilnības tiks novērstas, kompetentā iestāde sāk novietnes apstiprinājuma atsaukšanas procedūras.
Tomēr, ja operators var garantēt, ka saprātīgā laika periodā nepilnības novērsīs, kompetentā iestāde novietnes apstiprinājumu var apturēt.
3. Pēc atsaukšanas vai apturēšanas saskaņā ar 2. pantu apstiprinājumu atjauno tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka novietne pilnībā atbilst visām šīs regulas prasībām, kas attiecas uz minētā veida novietni.
3. iedaļa
Kompetentās iestādes akvakultūras novietņu,apstrādes uzņēmumu un slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu reģistrs [Gr. 280]
183. pants
Akvakultūras novietņu,apstrādes uzņēmumu un slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu reģistrs [Gr. 281]
1. Kompetentā iestāde izveido un uztur atjauninātu reģistru, kurā iekļautas:
a) visas saskaņā ar 171. pantu reģistrētās akvakultūras novietnes;
b) visas saskaņā ar 179. panta 1. punktu apstiprinātās akvakultūras novietnes;
c) visi saskaņā ar 179. panta 1. punktu apstiprinātie apstrādes uzņēmumi un slimību kontrolei pakļautie akvakultūras pārtikas uzņēmumi. [Gr. 282]
2. Šā panta 1. punktā paredzētajā akvakultūras novietņu reģistrā iekļauj šādu informāciju:
a) operatora nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs;
b) akvakultūras novietnes vai, attiecīgā gadījumā, akvakultūras novietņu grupas ģeogrāfiskais novietojums;
c) novietnē notiekošās ražošanas veids;
d) attiecīgā gadījumā – novietnes ūdensapgāde un notekūdeņu aizvadīšana;
e) novietnē turēto akvakultūras dzīvnieku sugas;
f) atjaunināta informācija par reģistrēto akvakultūras novietņu vai, attiecīgā gadījumā, akvakultūras novietņu grupas veselības statusu attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām.
3. Novietnēm, kas apstiprinātas saskaņā ar 179. panta 1. punktu, kompetentā iestāde dara elektroniski publiski pieejamu vismaz to informāciju, kas minēta šā panta 2. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā.
4. Ja attiecīgā gadījumā tas ir lietderīgi, kompetentā iestāde 1. punktā paredzēto reģistrēšanu var apvienot ar reģistrēšanu citiem nolūkiem.
184. pants
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas akti attiecībā uz akvakultūras novietņu reģistru
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 254. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) informāciju, kas iekļaujama 183. panta 1. punktā paredzētajā akvakultūras novietņu reģistrā;
b) minētā novietņu reģistra publisko pieejamību.
2. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par 183. panta 1. un 3. punktā paredzētā novietņu reģistra formu un procedūrām.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
1. Tādu akvakultūras novietņu operatori, uz kurām attiecas reģistrēšana saskaņā ar 171. pantu vai apstiprināšana saskaņā ar 179. panta 1. punktu, glabā un uztur atjauninātus pierakstus, kas satur vismaz šādu informāciju:
a) visa akvakultūras dzīvnieku un no akvakultūras dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošana uz akvakultūras novietni un no tās, attiecīgi norādot:
i) to izcelsmes vai galamērķa vietu,
ii) šādas pārvietošanas datumu;
b) veterinārie sertifikāti papīra vai elektroniskā formā, kam jābūt līdzi, pārvietojot akvakultūras dzīvniekus, kurus ieved akvakultūras novietnē, saskaņā ar 208. pantu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 211. panta b) un c) apakšpunktu un 213. panta 2. punktu;
c) mirstība katrā epidemioloģiskajā vienībā un citas slimību problēmas akvakultūras novietnē atbilstīgi ražošanas veidam;
d) biodrošības pasākumi, uzraudzība, ārstēšana, testēšanas rezultāti un cita būtiska informācija, kas ir atbilstoša:
i) novietnē turēto akvakultūras dzīvnieku kategorijai un sugām,
ii) akvakultūras novietnē notiekošās ražošanas veidam,
iii) akvakultūras novietnes veidam;
e) rezultāti, kas gūti dzīvniekveselības apmeklējumos, ja tie vajadzīgi saskaņā ar 23. panta 1. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 24. pantu.
2. Akvakultūras novietņu operatori:
a) dokumentē 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto informāciju tādā veidā, kas garantē ūdensdzīvnieku izcelsmes vietas un galamērķa izsekojamību;
b) glabā šā panta 1. punktā paredzēto informāciju par akvakultūras novietni un pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei;
c) glabā šā panta 1. punktā paredzēto informāciju tādā periodā, kura minimālo ilgumu nosaka kompetentā iestāde, bet kurš nedrīkst būt mazāks par trim gadiem.
186. pants
Apstrādes uzņēmumu un slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu lietvedības pienākums [Gr. 283]
1. Tādu apstrādes uzņēmumu un slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu operatori, uz kurāmkuriem attiecas apstiprināšana saskaņā ar 177. pantu, glabā un uztur atjauninātus pierakstus par visu akvakultūras dzīvnieku un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu uz šādām novietnēmšādiem uzņēmumiem un no tāmtiem. [Gr. 284]
2. Apstrādes uzņēmumu un slimību kontrolei pakļautu akvakultūras pārtikas uzņēmumu operatori: [Gr. 285]
a) glabā šā panta 1. punktā paredzētos pierakstus par slimību kontrolei pakļauto akvakultūras pārtikas uzņēmumu un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus kompetentajai iestādei;
b) glabā šā panta 1. punktā paredzētos pierakstus tādā periodā, kura minimālo ilgumu nosaka kompetentā iestāde, bet kurš nedrīkst būt mazāks par trim gadiem.
187. pants
Pārvadātāju pienākums uzturēt lietvedību
1. Akvakultūras dzīvnieku un akvakultūrai vai atlaišanai dabiskā vidē, lai papildinātu savvaļas dzīvnieku krājumus, paredzētu savvaļas ūdensdzīvnieku pārvadātāji glabā un uztur atjauninātus pierakstus par: [Gr. 286]
a) akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku mirstību pārvadāšanas laikā, atbilstīgi transporta veidam un pārvadātajām akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku sugām;
b) transportlīdzekļu apmeklētām tādām akvakultūras novietnēm un slimību kontrolei pakļautiem akvakultūras pārtikas uzņēmumiem, kurās transportlīdzekļi bijuši;
c) visiem ūdens apmaiņas gadījumiem pārvadāšanas laikā, precizējot jauna ūdens ņemšanas vietu un ūdens izliešanas vietu.
2. Pārvadātāji:
a) glabā šā panta 1. punktā paredzētos pierakstus un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus kompetentajai iestādei;
b) glabā šā panta 1. punktā paredzētos pierakstus tādā periodā, kura minimālo ilgumu nosaka kompetentā iestāde, bet kurš nedrīkst būt mazāks par trim gadiem.
188. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz lietvedību
1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu par noteikumiem, kas papildina 185., 186. un 187. pantā paredzētās lietvedības prasības, paredzot noteikumus attiecībā uz:
a) atkāpēm no lietvedības prasībām attiecībā uz:
i) noteiktu kategoriju akvakultūras novietņu operatoriem un pārvadātājiem,
ii) akvakultūras novietnēm, kurās nelielā skaitā tiek turēti dzīvnieki, vai pārvadātājiem, kas pārvadā nelielu skaitu šādu dzīvnieku,
iii) noteiktu kategoriju vai sugu dzīvniekiem;
b) informāciju, kas operatoriem jādokumentē papildus informācijai, kas paredzēta 185. panta 1. punktā, 186. panta 1. punktā un 187. panta 1. punktā;
c) minimālo periodu, kurā jāglabā 185., 186. un 187. pantā paredzētie pieraksti.
2. Pieņemot 1. punktā paredzētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) katra veida novietņu radītie riski;
b) akvakultūras novietnē turēto akvakultūras dzīvnieku kategorijas un sugas;
c) novietnē notiekošās ražošanas veids;
d) akvakultūras novietnēm un slimību kontrolei pakļautiem akvakultūras pārtikas uzņēmumiem raksturīgie pārvietošanas modeļi;
e) novietnē turēto vai pārvadātāja pārvadāto akvakultūras dzīvnieku skaits vai apjoms.
189. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz lietvedību
Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par:
a) saskaņā ar 185., 186. un 187. pantu glabājamo pierakstu formu;
b) minēto pierakstu elektronisku glabāšanu;
c) lietvedības darbības specifikācijām.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. nodaļa
Ūdensdzīvnieku, kas nav ūdens lolojumdzīvnieki, pārvietošana Savienības iekšienē
1. iedaļa
Vispārīgas prasības
190. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz ūdensdzīvnieku pārvietošanu
1. Operatori veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ūdensdzīvnieku pārvietošana neapdraud galamērķa vietas veselības statusu attiecībā uz:
a) 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;
b) slimībām, kas radušās no jauna.
2. Operatori nepārvieto ūdensdzīvniekus uz akvakultūras novietnēm vai lietošanai pārtikā, vai palaišanai savvaļā, ja minētajiem ūdensdzīvniekiem piemēro:
a) pārvadāšanas ierobežojumus, kas skar kategoriju vai sugu, uz kuru attiecas noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 55. panta 1. punktu, 56. pantu, 61. panta 1. punktu, 62., 64., un 65. pantu, 70. panta 1. un 2. punktu, 74. panta 1. punktu, 78. panta 1. un 2. punktu, 80. panta 1. un 2. punktu, un noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 63. un 67. pantu, 70. panta 3. punktu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu, 80. panta 4. punktu un 81. panta 2. punktu; vai
b) ārkārtas pasākumus, kas paredzēti 244. un 247. pantā, un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 248. pantu.
Taču operatori drīkst pārvietot šādus ūdensdzīvniekus, ja šādai pārvietošanai vai palaišanai savvaļā ir piešķirtas tādas atkāpes no pārvietošanas ierobežojumiem, kas paredzētas III daļas II sadaļā, vai atkāpes no ārkārtas pasākumiem, kas paredzētas noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 248. pantu.
3. Operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc izcelsmes vietas atstāšanas ūdensdzīvnieki tiek nekavējoties nosūtīti uz to galamērķa vietu.
191. pants
Slimību profilakses pasākumi saistībā ar pārvadāšanu un deleģētie akti
1. Operatori veic pienācīgos un vajadzīgos slimību profilakses pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
a) ūdensdzīvnieku veselības statuss pārvadāšanas laikā nav apdraudēts;
b) ūdensdzīvnieku pārvadāšanas operācijas pa ceļam un galamērķa vietās neizraisa 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību potenciālu izplatīšanos uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;
c) tiek veikta aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšana, dezinficēšana, dezinsekcija un deratizācija, kā arī citi pienācīgi biodrošības pasākumi, kas atbilst ar pārvadāšanu saistītajam riskam;
d) visi ūdens apmaiņas gadījumi akvakultūrai paredzētu ūdensdzīvnieku pārvadāšanas laikā notiek tādās vietās un apstākļos, kas attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām neapdraud veselības statusu:
i) pārvadājamiem ūdensdzīvniekiem,
ii) visiem ūdensdzīvniekiem pa ceļam uz galamērķa vietu,
iii) ūdensdzīvniekiem galamērķa vietā.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanu, dezinficēšanu un dezinsekciju un deratizāciju saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu un biocīdu izmantošanu šiem nolūkiem;
b) citiem pienācīgiem šā panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētiem biodrošības pasākumiem pārvadāšanas laikā;
c) ūdens apmaiņu pārvadāšanas laikā, kā paredzēts šā panta 1. punkta d) apakšpunktā;
192. pants
Paredzētās izmantošanas maiņa
1. Ūdensdzīvniekus, ko pārvieto iznīcināšanai vai nokaušanai saskaņā ar a) vai b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, neizmanto nekādiem citiem nolūkiem:
a) slimību kontroles pasākumi, kas paredzēti 31. panta 1. punktā, 55. panta 1. punktā, 56., 61., 62., 64., 65., 67. un 70. pantā, 74. panta 1. punktā, 78. un 80. pantā un noteikumi, kas pieņemti saskaņā 55. panta 2. punktu, 63. un 66. pantu, 70. panta 3. punktu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu, 80. panta 3. punktu un 81. panta 2. punktu;
b) ārkārtas pasākumi, kas paredzēti 246. un 247. pantā, un noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 248. pantu.
2. Lietošanai pārtikā, akvakultūrai, palaišanai savvaļā vai citam konkrētam nolūkam pārvietotus ūdensdzīvniekus izmanto tikai paredzētajam nolūkam.
193. pants
Operatoru pienākumi galamērķa vietā
1. Novietņu un pārtikas uzņēmumu operatori, kas saņem akvakultūras dzīvniekusūdensdzīvniekus, pirms ūdensdzīvnieku izkraušanas: [Gr. 287]
a) pārbauda, vai dzīvniekiem ir kāds no šādiem dokumentiem:
i) veterinārie sertifikāti, kā paredzēts 208. panta 1. punktā, 209. pantā un 224. panta 1. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 188., 211. un 213. pantu,
ii) pašdeklarēšanas dokumenti, kā paredzēts regulas 218. panta 1. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 218. panta 3. un 4. punktu;
aa) pārbauda sūtījumu, lai konstatētu iespējamus pārkāpumus; [Gr. 288]
b) informē kompetento iestādi par visiem pārkāpumiem attiecībā uz:
ii) tādu dokumentu klātbūtni, kas minēti a) apakšpunkta i) un ii) punktā.
2. Ja konstatēts kāds no 1. pantapunkta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, operators neatļauj izkraut akvakultūras dzīvniekus, uz kuriem attiecas šis pārkāpums, izolē, līdz kompetentā iestāde par tiem pieņem lēmumu. [Gr. 290]
194. pants
Vispārīgas prasības attiecībā uz tādu akvakultūras dzīvnieku pārvietošanu, kurus ved caur dalībvalstīm, bet kuri paredzēti eksportam no Savienības uz trešām valstīm vai teritorijām
Operatori nodrošina, ka ūdensdzīvnieki, kuri paredzēti eksportam uz trešām valstīm vai teritorijām un pa ceļam šķērso citu dalībvalstu teritoriju, atbilst 190., 191. un 192. pantā noteiktajām prasībām.
2. iedaļa
Akvakultūrai vai palaišanai savvaļā paredzēti ūdensdzīvnieki
195. pants
Anomāla mirstība vai citi nopietnu slimību simptomi
1. Operatori nepārvieto akvakultūras dzīvniekus no akvakultūras novietnēm vai no savvaļas uz citu akvakultūras novietni, vai neizlaiž tos savvaļā, ja to izcelsme ir tādās akvakultūras novietnēs vai vidē, kur ir:
a) anomāla mirstība; vai
b) citi nopietnu slimību simptomi ar nenoskaidrotu cēloni.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut šādu ūdensdzīvnieku pārvietošanu vai palaišanu savvaļā, pamatojoties uz risku novērtējumu, ar nosacījumu, ka ūdensdzīvnieku izcelsme akvakultūras novietnē vai savvaļā ir no tādas daļas, kas ir nesaistīta ar epidemioloģisko vienību, kurā konstatēta anomāla mirstība vai citi slimību simptomi.
196. pants
Tādu akvakultūras dzīvniekuturētu ūdensdzīvnieku pārvietošana, kas paredzēti dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuri paziņoti par brīviem no slimības vai kuriem piemēro izskaušanas programmu un deleģētie akti [Gr. 291]
1. Operatori pārvieto akvakultūras dzīvniekusturētus ūdensdzīvniekus no akvakultūras novietnēm šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nolūkiemminētajos nolūkos tikai tad, ja minēto akvakultūras dzīvnieku izcelsme ir tādā dalībvalstī, tās zonā vai nodalījumā, kas saskaņā ar 36. panta 3. punktu vai 37. panta 4. punktu ir paziņoti par brīviem no 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, ja minētie dzīvnieki pieder pie sugām, kuras norādītas sarakstā attiecībā uz minēto sarakstā norādīto slimību, un ja akvakultūras dzīvniekiturētie ūdensdzīvnieki: [Gr. 292]
a) ir jāieved tādā dalībvalstī, tās zonā vai nodalījumā:
i) kuri ir deklarēti par brīviem no slimības saskaņā ar 36. panta 3. punktu vai 37. panta 4. punktu vai
ii) kuriem piemēro izskaušanas programmu, kā paredzēts 30. panta 1. un 2. punktā, saistībā ar vienu vai vairākām 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām; [Gr.]
b) paredzēti:
i) akvakultūras novietnēm, uz kurām attiecas:
– reģistrēšana saskaņā ar 171. pantu, vai
– apstiprināšana saskaņā ar 174., 175., 176. un 177. pantu, vai
ii) palaišanai savvaļā.[Gr. 293]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no tādām pārvietošanas vai savvaļā palaišanas prasībām, kā noteikts šā panta 1. punktā, kas nerada slimību izplatīšanās būtisku risku saistībā ar 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām attiecībā uz:
a) akvakultūras dzīvniekuturēto ūdensdzīvnieku sugām, kategorijām un attīstības stadiju; [Gr. 294]
b) izcelsmes un galamērķa novietnes veidu;
c) akvakultūras dzīvniekuturēto ūdensdzīvnieku paredzēto izmantošanu; [Gr. 295]
e) izcelsmes un galamērķa vietās piemēroto ārstēšanu, apstrādes metodēm un citiem īpašiem riska mazināšanas pasākumiem.
197. pants
Dalībvalstu atkāpes attiecībā uz operatoru pienākumu pārvietot akvakultūras dzīvniekus dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, uz kuriem attiecas izskaušanas programma
Atkāpjoties no 196. panta 1. punkta, dalībvalstis var atļaut operatoriem pārvietot akvakultūras dzīvniekus uz tādām zonām vai nodalījumiem citā dalībvalstīsavā teritorijā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 30. panta 1. un 2. punktu ir izveidota izskaušanas programma saistībā ar 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, no citas dalībvalsts zonas vai nodalījuma, attiecībā uz kuru arī izveidota šāda izskaušanas programma saistībā ar tām pašām sarakstā norādītajām slimībām, ar nosacījumu, ka šāda pārvietošana neapdraud galamērķa dalībvalsts, zonas vai nodalījuma veselības statusu. [Gr. 297]
198. pants
Dalībvalstu pasākumi attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku palaišanu savvaļā
Dalībvalstis var pieprasīt, lai neatkarīgi no tās teritorijas veselības statusa, kurā akvakultūras dzīvniekusūdensdzīvniekus paredzēts palaist savvaļā, akvakultūras dzīvniekus ūdensdzīvniekus palaiž savvaļā tikai tad, ja minēto akvakultūras dzīvnieku izcelsme ir tādā dalībvalstī vai zonā vai nodalījumā, kuri saskaņā ar 36. panta 1. punktu vai 37. panta 1. punktu ir deklarēti par brīviem no 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, ja pārvietojamie akvakultūras dzīvnieki ūdensdzīvniekus pieder pie sugām, kas iekļautas sarakstā attiecībā uz šīm slimībām. [Gr. 298]
199. pants
Tādu savvaļas ūdensdzīvnieku pārvietošana, kas paredzēti dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuri paziņoti par brīviem no slimības vai kuriem piemēro izskaušanas programmu un deleģētie akti
1. Regulas 196. un 197. pants attiecas arī uz tādu savvaļas ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kas paredzēti akvakultūras novietnēm, apstrādes uzņēmumiem un slimību kontrolei pakļautiem akvakultūras pārtikas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas: [Gr. 299]
a) reģistrēšana saskaņā ar 171. pantu; vai
b) apstiprināšana saskaņā ar 174. līdz 177. pantu;
2. Operatori, pārvietojot savvaļas ūdensdzīvniekus no viena biotopa uz citu, veic slimību profilakses pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda pārvietošana nerada būtisku 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanās risku ūdensdzīvniekiem galamērķa vietā.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par slimību profilakses pasākumiem, ko veic operatori, kā paredzēts šā panta 2. punktā.
3. iedaļa
Lietošanai pārtikā paredzēti ūdensdzīvnieki
200. pants
Tādu akvakultūras dzīvniekuturētu ūdensdzīvnieku pārvietošana, kaskuri paredzēti tādām dalībvalstīm, zonāmcilvēku patēriņam dalībvalstīs, zonās vai nodalījumiem, kuri paziņoti nodalījumos, kas deklarēti par brīviem no slimības vai kuriemkam piemēro izskaušanas programmu, un deleģētie akti [Gr. 300]
1. Operatori pārvieto akvakultūras dzīvniekuscilvēku patēriņam paredzētus turētus ūdensdzīvniekus no akvakultūras novietnēm šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nolūkiemminētajos nolūkos tikai tad, ja minēto akvakultūras dzīvnieku izcelsme ir tādā dalībvalstī, tās zonā vai nodalījumā, kuri saskaņā ar 36. panta 3. punktu vai 37. panta 4. punktu ir deklarēti par brīviem no 8. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, ja minētie dzīvnieki pieder pie sugām, kas iekļautas sarakstā attiecībā uz šīm slimībām un tie: [Gr. 301]
a) jāieved tādā dalībvalstī, tās zonā vai nodalījumā, kuri ir deklarēta par brīviem no slimības saskaņā ar 36. panta 3. punktu vai 37. panta 4. punktu vai attiecībā uz kuriem saskaņā ar 30. panta 1. un 2. punktu ir izveidota izskaušanas programma saistībā ar 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;
b) paredzēti lietošanai pārtikā.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var atļaut operatoriem ievest akvakultūras dzīvniekusturētus ūdensdzīvniekus tādā zonā vai nodalījumā, kuram saskaņā ar 30. panta 1. un 2. punktu ir izveidota izskaušanas programma saistībā ar 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, no citas zonas vai nodalījuma, attiecībā uz kuru minētajā dalībvalstī arī izveidota šāda izskaušanas programma saistībā ar tām pašām sarakstā norādītajām slimībām, ar nosacījumu, ka šāda pārvietošana neapdraud dalībvalsts, tās zonas vai nodalījuma veselības statusu. [Gr. 302]
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no pārvietošanas prasībām, kā paredzēts šā panta 2. punktā, attiecībā uz tādu akvakultūras dzīvniekuturētu ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kas nerada slimību izplatīšanās būtisku risku sakarā ar: [Gr. 303]
a) akvakultūras dzīvniekuturēto ūdensdzīvnieku sugām, kategorijām un attīstības stadiju; [Gr. 304]
b) akvakultūras dzīvniekuūdensdzīvnieku turēšanas metodēm un ražošanas veidu izcelsmes un galamērķa akvakultūras novietnē; [Gr. 305]
c) akvakultūras dzīvniekuturēto ūdensdzīvnieku paredzēto izmantošanu; [Gr. 306]
e) izcelsmes vietā un galamērķa vietā piemēroto ārstēšanu, apstrādes metodēm un citiem īpašiem riska mazināšanas pasākumiem.
201. pants
Tādu savvaļas ūdensdzīvnieku pārvietošana, kas paredzēti tādām dalībvalstīm, zonām vai nodalījumiem, kuri deklarēti par brīviem no slimības vai kuriem piemēro izskaušanas programmu un deleģētie akti
1. Regulas 200. panta 1. un 2. punktu un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 200. panta 3. punktu, piemēro arī tādu savvaļas ūdensdzīvnieku pārvietošanai, kas paredzēti lietošanai pārtikā un kas paredzēti dalībvalstīm, to zonām vai nodalījumiem, kuri ir deklarēti par brīviem no slimības saskaņā ar 36. panta 3. punktu vai 37. panta 4. punktu vai kuriem saskaņā ar 30. panta 1. un 2. punktu piemēro izskaušanas programmu gadījumā, ja šādi pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka savvaļas ūdensdzīvnieki nerada būtisku 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanās risku ūdensdzīvniekiem galamērķa vietā.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt šā panta 1. punktu papildinošus deleģētos aktus par pārvietošanas prasībām attiecībā uz tādu savvaļas ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
4. iedaļa
Akvakultūras dzīvnieki, kas nav paredzēti novietnēm, palaišanai savvaļā vai lietošanai pārtikā
202. pants
Tādu akvakultūras dzīvnieku pārvietošana, kas nav paredzēti novietnēm, palaišanai savvaļā vai lietošanai pārtikā, un deleģētie akti
1. Operatori veic vajadzīgos slimību profilakses pasākumus, lai nodrošinātu, ka tādu ūdensdzīvnieku pārvietošana, kas nav paredzēti novietnēm, palaišanai savvaļā vai lietošanai pārtikā, nerada būtisku 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību izplatīšanās risku ūdensdzīvniekiem galamērķa vietā.
2. Komisija ir pilnvarota, ņemot vērā šā panta 3. punktā minētos jautājumus, saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 1. punktā paredzētajiem slimību profilakses pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ūdensdzīvnieki neizplata 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības.
3. Pieņemot 2. punktā paredzētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) regulas 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības, kas attiecas uz sarakstā norādītajām ūdensdzīvnieku sugām vai kategorijām;
b) veselības statuss attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām izcelsmes un galamērķa nodalījumos, zonās vai dalībvalstīs;
c) izcelsmes un galamērķa vietas;
d) ūdensdzīvnieku pārvietošanas veids;
e) ūdensdzīvnieku sugas un kategorijas;
f) ūdensdzīvnieku vecums;
g) citi epidemioloģiski faktori.
5. iedaļa
Atkāpes no 1.–4. iedaļas noteikumiem un papildu riska mazināšanas pasākumi
203. pants
Norobežotām akvakultūras novietnēm paredzēti ūdensdzīvnieki un deleģētie akti
1. Operatori pārvieto uz norobežotu akvakultūras novietni tikai tādus ūdensdzīvniekus, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
a) to izcelsme ir citā norobežotā akvakultūras novietnē;
b) tie nerada 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību būtisku izplatīšanās risku sarakstā norādītām dzīvnieku sugām galamērķa norobežotā akvakultūras novietnē, izņemot ja šāda pārvietošana ir atļauta zinātniskiem mērķiem.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par:
a) tādām sīki izstrādātām prasībām akvakultūras dzīvnieku pārvietošanai uz norobežotām akvakultūras novietnēm, ko izvirza papildus prasībām, kas paredzētas šā panta 1. punktā;
b) konkrētiem noteikumiem akvakultūras dzīvnieku pārvietošanai uz norobežotām akvakultūras novietnēm, ja spēkā esošie riska mazināšanas pasākumi nodrošina, ka šāda pārvietošana nerada būtisku risku akvakultūras dzīvnieku veselībai minētajā norobežotajā akvakultūras novietnē un novietnēm tās apkaimē.
204. pants
Atkāpes attiecībā uz ūdensdzīvnieku pārvietošanu zinātniskiem mērķiem un deleģētie akti
1. Galamērķa vietas kompetentā iestāde atkarībā no izcelsmes vietas kompetentās iestādes piekrišanas zinātniskiem mērķiem var atļaut ūdensdzīvnieku tādu pārvietošanu uz to teritoriju, kas neatbilst regulas 1.–4. iedaļas prasībām, izņemot 190. panta 1. un 3. punkta un 191., 192. un 193. panta prasības.
2. Kompetentās iestādes var piešķirt 1. punktā paredzētās atkāpes ūdensdzīvnieku pārvietošanai zinātniskiem mērķiem tikai ar šādiem nosacījumiem:
a) galamērķa vietas un izcelsmes vietas kompetentās iestādes:
i) ir vienojušās par šādas pārvietošanas nosacījumiem,
ii) ir veikušas vajadzīgos riska mazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka minēto ūdensdzīvnieku pārvietošana neapdraud galamērķa vietas un pa ceļam šķērsoto vietu veselības statusu attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām,
iii) vajadzības gadījumā ir paziņojušas šķērsotās dalībvalsts kompetentajai iestādei par piešķirto atkāpi un par šīs atļaujas došanas nosacījumiem;
b) minēto dzīvnieku pārvietošana norit izcelsmes un galamērķa vietas kompetento iestāžu uzraudzībā un vajadzības gadījumā šķērsotās dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par to, kā groza un papildina noteikumus par šā panta 1. un 2. punktā paredzētajām kompetento iestāžu piešķirtajām atkāpēm.
205. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz konkrētām prasībām un atkāpēm izstādēm, zoodārziem, zooveikaliem, dārza dīķiem, komerciāliem akvārijiem un vairumtirgotavām
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu par:
a) konkrētām prasībām, ar ko papildina 1.–4. iedaļā noteiktos noteikumus, un par ūdensdzīvnieku pārvietošanu šādiem mērķiem:
i) zoodārziem, zooveikaliem un vairumtirgotavām,
ii) izstādēm, sporta, kultūras vai līdzīgiem pasākumiem, vai
iii) komerciāliem akvārijiem;
b) atkāpēm no 1.–4. iedaļas, izņemot 190. panta 1. un 3. punktipunktu, 191., 192. un 193. pantu attiecībā uz ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kā minēts a) apakšpunktāpunktā, ja tiek īstenoti atbilstīgi biodrošības noteikumi, lai nodrošinātu, ka šī pārvietošana nerada nopietnu risku galamērķa vietas veselības statusam. [Gr. 308]
206. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pagaidu atkāpēm attiecībā uz konkrētu sugu vai kategoriju ūdensdzīvnieku pārvietošanu
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka noteikumus par pagaidu atkāpēm no šajā nodaļā noteiktajiem noteikumiem attiecībā konkrētu sugu vai kategoriju ūdensdzīvnieku pārvietošanu, ja:
a) pārvietošanas prasības, kas paredzētas 195. pantā, 196. panta 1. punktā, 197. un 198. pantā, 199. panta 1. un 2. punktā, 200. pantā, 201. panta 1. punktā, 202. panta 1. punktā, 203. panta 1. punktā, 204. panta 1. un 2. punktā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 196. panta 2. punktu, 199. panta 3. punktu, 201. panta 2. punktu, 202. panta 2. punktu, 203. panta 2. punktu, 204. panta 3. punktu un 205. pantu, efektīvi nemazina risku, ko rada ūdensdzīvnieku noteikta veida pārvietošana; vai
b) šķiet, ka 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā sarakstā norādītā slimība izplatās, neraugoties uz saskaņā ar 1.–5. iedaļu noteiktajām pārvietošanas prasībām.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar sarakstā norādīto slimību, kura rada risku ar ļoti būtisku ietekmi, un ņemot vērā 205. pantā minētos jautājumus, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā paredzēto procedūru.
207. pants
Vērā ņemamie jautājumi, pieņemot šajā iedaļā paredzētos deleģētos un īstenošanas aktus
Nosakot, kādi noteikumi jāpieņem ar 203. panta 2. punktā, 204. panta 3. punktā un 205. un 206. pantā paredzētajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) ar pārvietošanu saistītais risks;
b) veselības statuss attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām izcelsmes un galamērķa vietās;
c) ūdensdzīvnieku sugas, kas norādītas sarakstā attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;
d) ieviestie biodrošības pasākumi;
e) visi konkrētiejebkādi īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem akvakultūras dzīvnieki ūdensdzīvnieki tiek turēti; [Gr. 309]
f) attiecīgajām ūdensdzīvnieku sugām vai kategorijai vai un konkrētā veida akvakultūras novietnei raksturīgie pārvietošanas modeļi; [Gr. 310]
g) citi epidemioloģiski faktori.
6. iedaļa
Dzīvnieku veselības sertificēšana
208. pants
Operatoru pienākums nodrošināt, lai akvakultūras dzīvniekiem līdzi būtu veterinārais sertifikāts
1. Operatori pārvieto akvakultūras dzīvniekus tikai tad, ja tiem ir līdzi saskaņā ar 216. panta 1. punktu izcelsmes vietas kompetentās iestādes izsniegts veterinārais sertifikāts un ja tie pieder pie sugām, kas norādītas sarakstā attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, un tie tiek pārvietoti vai pastāv viens no šādiem nolūkiem:
a) tie ir paredzēti ievešanai dalībvalstī, tās zonā vai nodalījumā, kuri ir deklarēti par brīviem no slimības saskaņā ar 36. panta 3. punktu vai 37. panta 4. punktu vai attiecībā uz kuriem saskaņā ar 30. panta 1. un 2. punktu ir izveidota izskaušanas programma saistībā ar vienu vai vairākām 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām; un
b) tie ir paredzēti vienam no šādiem mērķiem:
i) akvakultūras novietnei,
ii) palaišanai savvaļā,
iii) lietošanai pārtikā.
2. Operatori pārvieto akvakultūras dzīvniekus tikai tad, ja tiem ir līdzi saskaņā ar 216. panta 1. punktu izcelsmes vietas kompetentās iestādes izsniegts veterinārais sertifikāts un ja tie pieder pie sugām, kas norādītas sarakstā attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām, un tie tiek pārvietoti vai pastāv viens no šādiem nolūkiem:
a) tos ir atļauts izvest no ierobežojumu zonas, kurai piemēro slimību kontroles pasākumus, kā paredzēts 55. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, 56. pantā un 64. pantā, 65. panta 1. punktā, 74. panta 1. punktā vai 78. panta 1. un 2. punktā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 67. un 68. pantu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu, 81. panta 2. punktu un 248. pantu attiecībā uz vienu vai vairākām 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām;
b) tie ir paredzēti vienam no šādiem izmantošanas veidiem:
i) akvakultūras novietnēm,
ii) palaišanai savvaļā,
iii) lietošanai pārtikā.
3. Operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļā no izcelsmes vietas uz galamērķi akvakultūras dzīvniekiem ir veterinārais sertifikāts, ja noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 214. pantu, nav noteikti konkrēti pasākumi.
209. pants
Operatoru pienākums nodrošināt, lai citiem ūdensdzīvniekiem līdzi būtu veterinārais sertifikāts, un īstenošanas pilnvaras
1. Operatori pārvieto ūdensdzīvniekus, kas nav 208. panta 1. un 2. punktā minētie akvakultūras dzīvnieki, tikai tad, ja tiem līdzi ir saskaņā ar 216. panta 1. punktu izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts veterinārais sertifikāts, gadījumos, kad sakarā ar šādu ūdensdzīvnieku pārvietošanu saistīto risku ir nepieciešama dzīvnieku veselības sertificēšana, lai nodrošinātu atbilstību šādām attiecībā uz sarakstā norādītām dzīvnieku sugām izvirzītām pārvietošanas prasībām:
a) prasības, kas paredzētas 1.–5. iedaļā, un noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar minētajām iedaļām;
b) slimību kontroles pasākumi, kas paredzēti 55. panta 1. punktā, 56. pantā, 61. panta 1. punktā, 62. un 64. pantā, 65. panta 1. punktā, 74. panta 1. punktā, 78. panta 1. un 2. punktā vai noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 63., 67. un 68. pantu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu un 81. panta 2. punktu;
c) saskaņā ar 248. pantu pieņemtajos noteikumos paredzētie ārkārtas pasākumi.
2. Regulas 208. pants attiecas arī uz akvakultūras novietnēm paredzētiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, ja vien izcelsmes kompetentā iestāde nav secinājusi, ka sertificēšana nav iespējama minēto savvaļas ūdensdzīvnieku izcelsmes vietas īpatnību dēļ.
3. Lai nodrošinātu, ka akvakultūras novietnēm paredzētajiem savvaļas ūdensdzīvniekiem līdzi ir veterinārais sertifikāts, Komisija ar īstenošanas aktiem paredz noteikumus attiecībā uz šā panta 2. punktā paredzēto operatoru pienākumu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
210. pants
Dalībvalstu atkāpe attiecībā uz dzīvnieku veselības nacionālo sertificēšanu
Atkāpjoties no 208. un 209. panta dzīvnieku veselības sertificēšanas prasībām, dalībvalstis var noteikt atkāpes ūdensdzīvnieku noteiktu sūtījumu pārvietošanai bez veterinārā sertifikāta konkrētās dalībvalsts teritorijā ar nosacījumu, ka minētajā valstī ir ieviesta alternatīva sistēma, lai nodrošinātu šādu sūtījumu izsekojamību un atbilstību dzīvnieku veselības prasībām šādai pārvietošanai, kā paredzēts 1.–5. iedaļā.
211. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz dzīvnieku veselības sertificēšanu ūdensdzīvniekiem
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) atkāpēm no 208. un 209. pantā paredzētajām veterinārā sertifikāta prasībām un šādu atkāpju piešķiršanas nosacījumiem attiecībā uz tādu ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kas nerada būtisku slimību izplatīšanās risku sakarā ar:
i) ūdensdzīvnieku sugām, kategorijām vai attīstības stadiju,
ii) minēto akvakultūras dzīvnieku sugu vai kategoriju ražošanas veidu un turēšanas metodēm,
iii) ūdensdzīvnieku paredzēto izmantošanu,
iv) ūdensdzīvnieku galamērķa vietu;
b) šīs regulas 208. un 209. pantā paredzētie īpašie dzīvnieku veselības sertificēšanas noteikumi, ja kompetentās iestādes veiktie alternatīvie riska mazināšanas paskumi nodrošina:
i) ūdensdzīvnieku izsekojamību,
ii) pārvietojamo ūdensdzīvnieku atbilstību 1.–5. iedaļā paredzētajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem;
c) sīki izstrādātus noteikumus veterinārajiem sertifikātiem, kas nepieciešami ūdensdzīvnieku pārvietošanai zinātniskiem mērķiem, kā paredzēts 204. panta 1. punktā.
212. pants
Veterināro sertifikātu saturs
1. Veterinārajā sertifikātā ietver vismaz šādu informāciju:
a) izcelsmes vieta vai novietne, galamērķa vieta vai novietne un, ja tas ir būtiski attiecībā uz slimību izplatīšanos, visas pa ceļam apmeklētās vietas vai novietnes;
b) ūdensdzīvnieku apraksts;
c) ūdensdzīvnieku skaits, apjoms vai svars;
d) informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu dzīvnieku atbilstību 1.–5. iedaļā paredzētajām pārvietošanas prasībām.
2. Veterinārajā sertifikātā var iekļaut citos Savienības tiesību aktos paredzētu informāciju.
213. pants
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas akti attiecībā uz veterinārā sertifikāta saturu
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 212. panta 1. punktā paredzēto veterināro sertifikātu saturu:
a) sīki izstrādātus noteikumus par 212. panta 1. punktā paredzēto veterināro sertifikātu saturudažādām ūdensdzīvnieku kategorijām un sugām;
b) papildu informāciju, ko iekļauj veterinārajā sertifikātā, kā paredzēts 212. panta 1. punktā.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par veterināro sertifikātu paraugiem.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
214. pants
Operatoru pienākums nodrošināt, lai ūdensdzīvniekiem ceļā uz galamērķa vietu līdzi būtu veterinārais sertifikāts, un deleģētie akti
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par konkrētiem pasākumiem, kas papildina 208. pantā paredzētās dzīvnieku veselības sertificēšanas prasības šāda veida ūdensdzīvnieku pārvietošanai:
a) tādu ūdensdzīvnieku pārvietošana, kuri nevar turpināt ceļu uz galamērķa vietu un kuri jānosūta atpakaļ uz izcelsmes vietu vai jāpārvieto uz citu galamērķi viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
i) dzīvnieku paredzētais maršruts ticis negaidīti pārtraukts dzīvnieku labturības iemeslu dēļ,
ii) neparedzēti negadījumi vai notikumi ceļā,
iii) ūdensdzīvnieki tikusi noraidīti galamērķa vietā citā dalībvalstī vai uz Savienības ārējās robežas,
iv) ūdensdzīvnieki tikuši noraidīti trešā valstī;
b) izstādēm, sporta, kultūras un līdzīgiem pasākumiem paredzētu ūdensdzīvnieku pārvietošana un to vēlāka nosūtīšana atpakaļ uz izcelsmes vietu.
215. pants
Operatoru pienākums sadarboties ar kompetentajām iestādēm dzīvnieku veselības sertificēšanas nolūkos
Operatori:
a) sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju kas vajadzīga, lai aizpildītu veterināro sertifikātu, kā paredzēts 208. un 209. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 211., 213. un 214. pantu;
b) vajadzības gadījumā veic ūdensdzīvnieku identitātes kontrolpārbaudes, fiziskas kontrolpārbaudes un dokumentu kontrolpārbaudes, kā paredzēts 216. panta 3. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 216. panta 4. punktu.
216. pants
Kompetentās iestādes atbildība par dzīvnieku veselības sertificēšanu un deleģētie akti
1. Pēc operatora lūguma kompetentā iestāde izsniedz veterināro sertifikātu ūdensdzīvnieku pārvietošanai, ja tas prasīts 208. un 209. pantā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 211. panta 214. punktu, ar nosacījumu, ka attiecīgi izpildītas šādas dzīvnieku veselības prasības:
a) regulas 190. pantā, 191. panta 1. punktā, 192., 194. un 195. pantā, 196. panta 1. punktā, 197. un 198. pantā, 199. panta 1. un 2. punktā, 200. pantā, 202. panta 1. punktā, 203. panta 1. punktā un 204. panta 1. un 2. punktā paredzētās prasības;
b) saskaņā ar regulas 191. panta 2. punktu, 196. panta 2. punktu, 199. panta 3. punktu, 200. panta 3. punktu, 201. panta 2. punktu, 202. panta 2. punktu, 203. panta 2. punktu, 204. panta 3. punktu un 205. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzētās prasības;
c) saskaņā ar 206. pantu pieņemtajos īstenošanas aktos paredzētās prasības.
2. Veterinārais sertifikāts:
a) ir pārbaudīts un to parakstījis oficiālais veterinārārsts;
b) ir derīgs saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu pieņemtajos noteikumos paredzētā periodā, kura laikā sertifikātā ierakstītajiem akvakultūras dzīvniekiem jāsaglabā atbilstība minētajā sertifikātā paredzētajām dzīvnieku veselības garantijām.
3. Pirms veterinārā sertifikāta parakstīšanas oficiālais veterinārārsts dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudēs, kā paredzēts saskaņā ar 4. punktu pieņemtos deleģētajos aktos, attiecīgā gadījumā ņemot vērā attiecīgo ūdensdzīvnieku sugas un kategorijas un dzīvnieku veselības prasības, pārbauda, vai sertifikātā ierakstītie ūdensdzīvnieki atbilst šīs nodaļas prasībām.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:
a) dažādu sugu un kategoriju ūdensdzīvniekiem paredzētu tādu dokumentu kontrolpārbaužu, identitātes kontrolpārbaužu un fizisku kontrolpārbaužu un pārbaužu veidiem, kas oficiālajam veterinārārstam jāveic saskaņā ar šā panta 3. punktu, lai pārbaudītu atbilstību šīs nodaļas prasībām;
b) termiņiem šādu dokumentu kontrolpārbaužu, identitātes kontrolpārbaužu un fizisku kontrolpārbaužu un pārbaužu veikšanai un veterināro sertifikātu izsniegšanai, ko oficiālais veterinārārsts veic pirms ūdensdzīvnieku sūtījumu pārvietošanas.
217. pants
Elektroniski veterinārie sertifikāti
Regulas 208. pantā paredzētos veterināros sertifikātus var aizstāt ar elektroniskiem veterināriem sertifikātiem, ko sagatavo, apstrādā un nosūta, izmantojot IMSOC, ja šādi elektroniski veterināri sertifikāti:
a) satur visu veterinārā sertifikāta paraugā prasīto informāciju saskaņā ar 212. panta 1. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 213. pantu.
b) nodrošina ūdensdzīvnieku izsekojamību un saiti starp minētajiem dzīvniekiem un elektronisko veterināro sertifikātu.
218. pants
Operatoru pašdeklarēšana akvakultūras dzīvniekuūdensdzīvnieku pārvietošanai uz citām dalībvalstīm un deleģētie akti [Gr. 311]
1. Operatori izcelsmes vietā izsniedz pašdeklarēšanas dokumentu akvakultūras dzīvniekuūdensdzīvnieku pārvietošanai no to izcelsmes vietas vienā dalībvalstī uz galamērķa vietu citā dalībvalstī un nodrošina, ka akvakultūras dzīvniekiem līdziūdensdzīvnieku ir šāds pašdeklarēšanas dokumentspavaddokuments gadījumos, kad nav paredzēts, lai tiem būtupieprasīts veterinārais sertifikāts, ko paredz 208. un 209. pantā un noteikumos, kas pieņemtipants vai saskaņā ar 211. un 214. pantu, paredzētais veterinārais sertifikātspieņemti noteikumi. [Gr. 312]
2. Šā panta 1. punktā paredzētajā pašdeklarēšanas dokumentā iekļauj vismaz šādu informāciju par akvakultūras dzīvniekiemūdensdzīvniekiem: [Gr. 313]
a) izcelsmes vieta, galamērķa vieta un attiecīgā gadījumā visas vietas, kur dzīvnieki pabijuši pa ceļam;
b) akvakultūras dzīvniekuūdensdzīvnieku apraksts, to suga, daudzums, skaits, vajadzības gadījumā attiecīgo dzīvnieku svars vai apjoms; [Gr. 314]
c) informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu akvakultūras dzīvniekuūdensdzīvnieku atbilstību 1.–5. iedaļā paredzētajām pārvietošanas prasībām. [Gr. 315]
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) sīki izstrādātiem noteikumiem par šā panta 2. punktā paredzētā pašdeklarēšanas dokumenta saturu dažādām akvakultūras dzīvniekuūdensdzīvnieku kategorijām un sugām; [Gr. 316]
b) pašdeklarēšanas dokumentā iekļaujamo informāciju papildus šā panta 2. punktā iekļautajai informācijai.
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par šā panta 1. punktā paredzētā pašdeklarēšanas dokumenta paraugiem.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
7. iedaļa
Paziņošana par ūdensdzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
219. pants
Operatoru pienākums attiecībā uz paziņošanu par ūdensdzīvnieku pārvietošanu dalībvalstīs
Operatori pirms paredzētās ūdensdzīvnieku pārvietošanas no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti paziņo par to savas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei, ja
a) akvakultūras dzīvniekiem līdzi jābūt dalībvalsts kompetentas iestādes izsniegtam veterinārajam sertifikātam saskaņā ar 208. un 209. pantu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 211. pantu un 214. panta 2. punktu;
b) ūdensdzīvniekiem līdzi jābūt tādam veterināram sertifikātam, ko piešķir ūdensdzīvniekiem, kurus pārvieto no ierobežojumu zonas, kā paredzēts 208. panta 2. punkta a) apakšpunktā;
c) pārvietojamie akvakultūras dzīvnieki un savvaļas ūdensdzīvnieki paredzēti:
i) novietnei, uz kuru attiecas reģistrēšana saskaņā ar 171. pantu vai apstiprināšana saskaņā ar 174. līdz 177. pantu,
ii) palaišanai savvaļā;
d) paziņošana ir nepieciešama saskaņā ar 221. pantu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.
Šā panta 1. punkta paredzētās paziņošanas nolūkos operatori sniedz izcelsmes valsts kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā saskaņā ar 220. panta 1. punktu varētu paziņot galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par pārvietošanu.
220. pants
Kompetentās iestādes atbildība attiecībā uz paziņošanu par ūdensdzīvnieku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kā noteikts 219. panta 1. punktā, ja vien saskaņā ar 221. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz šādu paziņošanu nav piešķirta atkāpe.
2. Šā panta 1. punktā paredzētā paziņošana pēc iespējas jāveic, izmantojot IMSOC.
3. Attiecībā uz to, kā pārvalda kompetentās iestādes paziņojumus par pārvietošanu, kā paredzēts 1. punktā, dalībvalstis nozīmē reģionus.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut, ka galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par ūdensdzīvnieku pārvietošanu daļēji vai pilnībā, izmantojot IMSOC, paziņo operators.
221. pants
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas akti attiecībā uz kompetentās iestādes paziņošanu par ūdensdzīvnieku pārvietošanu
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) prasību operatoriem par pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu iepriekš paziņot saskaņā ar 219. panta 1. punktu attiecībā uz tādām ūdensdzīvnieku sugām un kategorijām, kas nav 219. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās, ja šādas pārvietošanas izsekojamība ir nepieciešana, lai nodrošinātu atbilstību šajā nodaļā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām;
b) informāciju, kas nepieciešama ūdensdzīvnieku pārvietošanas paziņošanai, ko veic operatori un kompetentā iestāde, kā paredzēts 219. panta 1. punktā un 220. panta 1. punktā;
c) atkāpēm no 219. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajām paziņošanas prasībām attiecībā uz tādām ūdensdzīvnieku sugām vai kategorijām vai tāda veida pārvietošanu, kas nerada būtisku risku;
d) ārkārtas procedūrām ūdensdzīvnieku pārvietošanas paziņošanai strāvas pārrāvuma vai citu IMSOC sistēmas traucējumu gadījumā;
e) prasībām attiecībā uz dalībvalsts reģionu nozīmēšanu, kā paredzēts 220. panta 3. punktā.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par:
a) paziņojuma formu:
i) kādā operatori paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei par ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kā noteikts 219. panta 1. punktā,
ii) kādā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kā noteikts 220. panta 1. punktā;
b) termiņiem attiecībā uz:
i) vajadzīgo informāciju, kas operatoriem jāsniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, kā noteikts 219. panta 1. punktā,
ii) izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes paziņošanu par ūdensdzīvnieku pārvietošanu, kā noteikts 220. panta 1. punktā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. nodaļa
Ūdens lolojumdzīvnieku pārvietošana Savienībā
222. pants
Ūdens lolojumdzīvnieku nekomerciāla pārvietošana, deleģētie un īstenošanas akti
1. Lolojumdzīvnieku turētāji ūdens lolojumdzīvniekus, kas pieder pie sugām, kuras norādītas I pielikuma sarakstā, nekomerciāli pārvieto tikai tad, ja veikti pienācīgi slimību profilakses un kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka minētie dzīvnieki nerada 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstā norādīto slimību un no jauna radušos slimību būtisku izplatīšanās risku dzīvniekiem galamērķa vietā un transportēšanas laikā.
2. Ūdens lolojumdzīvnieku identificēšanai, reģistrēšanai un izsekojamībai piemēro 112. pantu un noteikumus, kas pieņemti ar 114. panta f) apakšpunkta kārtībā pieņemtiem deleģētiem aktiem un ar 117. panta kārtībā pieņemtiem īstenošanas aktiem.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 1. punktā paredzētajiem slimību profilakses un kontroles pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ūdens lolojumdzīvnieki nerada 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto slimību un no jauna radušos slimību būtisku izplatīšanās risku dzīvniekiem transportēšanas laikā un galamērķa vietā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā galamērķa vietas veselības statusu.
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par slimību profilakses un kontroles pasākumiem, kā paredzēts šā panta 1. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. nodaļa
No ūdensdzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu ieguve, apstrāde un izplatīšana Savienībā
223. pants
Operatoru vispārīgie dzīvnieku veselības pienākumi un deleģētie akti
1. Operatori veic pienācīgus profilakses pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienībā visās fāzēs, iegūstot, apstrādājot un izplatot no tādiem dzīvniekiem iegūtus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, minētie produkti neizraisa šādu slimību izplatīšanos:
a) regulas 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītās slimības, ņemot vērā ražošanas, apstrādes un galamērķa vietas veselības statusu;
b) slimības, kas radušās no jauna.
2. Operatori nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes produkti no ūdensdzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, nav no tādām novietnēm vai pārtikas nozares uzņēmumiem vai iegūti no dzīvniekiem, kas ir no tādām novietnēm, kurām piemēro:
a) ārkārtas pasākumus, kas paredzēti 246. un 247. pantā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 248. pantu, ja vien attiecībā uz minētajiem noteikumiem VI daļā nav piešķirta atkāpe;
b) pārvietošanas ierobežojumus, ko piemēro ūdensdzīvniekiem un no ūdensdzīvniekiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā paredzēts 31. panta 1. punktā, 55. panta 1. punktā, 56. pantā, 61. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 62. panta 1. punktā, 65. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 70. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 74. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 78. panta 1. un 2. punktā, 80. panta 1. un 2. punktā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 63. un 67. pantu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu, 80. panta 3. punktu un 81. panta 2. punktu, ja vien minētajos noteikumos nav paredzētas atkāpes.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātām prasībām, kas papildina šā panta 2. punktu attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu, kuri iegūti no ūdensdzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, ņemot vērā:
a) tādas slimības un slimības skartās ūdensdzīvnieku sugas, uz ko attiecas 2. punktā minētie ārkārtas pasākumi vai pārvietošanas ierobežojumi;
b) no ūdensdzīvniekiem iegūto dzīvnieku izcelsmes produktu veidus;
c) tādus riska mazināšanas pasākumus izcelsmes un galamērķa vietās, kas tikuši piemēroti no ūdensdzīvniekiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ;
d) no ūdensdzīvniekiem iegūto dzīvnieku izcelsmes produktu paredzēto lietojumu;
e) no ūdensdzīvniekiem iegūto dzīvnieku izcelsmes produktu paredzēto galamērķa vietu.
224. pants
Veterinārie sertifikāti un deleģētie akti
1. Operatori šādus no ūdensdzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, iegūtus dzīvnieku izcelsmes produktus pārvieto tikai tad, ja tiem līdzi ir saskaņā ar 3. pantu izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts veterinārais sertifikāts:
a) no ūdensdzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus ir atļauts izvest no ierobežojumu zonas, kam piemēro saskaņā ar 248. pantu pieņemtajos noteikumos paredzētos ārkārtas pasākumus, un kuru izcelsme ir tādas sugas ūdensdzīvnieki, kam šos ārkārtas pasākumus piemēro;
b) no ūdensdzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus ir atļauts izvest no ierobežojumu zonas, kam piemēro slimību kontroles pasākumus saskaņā ar 31. panta 1. punktu, 55. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 56. pantu, 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 62. panta 1. punktu, 63. panta 1. punktu, 65. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 70. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 74.panta 1. punkta a) apakšpunktu, 78. panta 1. un 2. punktu, 80. panta 1. un 2. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 55. panta 2. punktu, 63. un 67. pantu, 71. panta 3. punktu, 74. panta 3. punktu, 79. pantu, 80. panta 3. punktu un 81. panta 2. punktu, un ja dzīvnieku izcelsmes produkts ir no tādas sugas ūdensdzīvniekiem, uz kuru attiecas minētie slimību kontroles pasākumi.
2. Operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļā no izcelsmes vietas uz galamērķa vietu produktiem ir 1. pantā paredzētais veterinārais sertifikāts.
3. Kompetentā iestāde pēc operatora pieprasījuma izsniedz veterināro sertifikātu 1. pantā minēto dzīvnieku, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, pārvietošanai.
4. Šā panta 1. punktā minēto no dzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, iegūto dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanas sertificēšanai piemēro noteikumus, kas paredzēti regulas 212. un 214. līdz 217. pantā, un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 213. pantu un 216. panta 4. punktu.
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par prasībām un sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz veterināro sertifikātu, kam jābūt līdzi šā panta 1. punktā minētajiem no ūdensdzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, iegūtajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ņemot vērā:
a) dzīvnieku izcelsmes produktu veidus;
b) tādus riska mazināšanas pasākumus, kas mazina slimību izplatīšanās risku un kas tikuši piemēroti dzīvnieku izcelsmes produktiem;
c) dzīvnieku izcelsmes produktu paredzēto izmantošanu;
d) dzīvnieku izcelsmes produktu paredzēto galamērķa vietu.
225. pants
Veterināro sertifikātu saturs, deleģētie un īstenošanas akti
1. No tādiem dzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu veterinārajā sertifikātā ietver vismaz šādu informāciju:
a) izcelsmes vieta vai novietne un galamērķa vieta vai novietne;
b) dzīvnieku izcelsmes produktu apraksts;
c) dzīvnieku izcelsmes produktu skaits vai apjoms;
d) dzīvnieku izcelsmes produktu identifikācija, ja tā paredzēta 65. panta 1. punkta h) apakšpunktā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 66. pantu;
e) informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījuma atbilstību pārvietošanas prasībām, kā paredzēts 223. panta 2. punktā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 223. panta 3. punktu.
2. No dzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu veterinārajā sertifikātā var iekļaut citos Savienības tiesību aktos paredzētu informāciju.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par to, kā groza vai papildina šā panta 1. punktā paredzēto veterinārajā sertifikātā iekļaujamo informāciju.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par veterinārā sertifikāta paraugiem, kas minēti šā panta 1. punktā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
226. pants
Paziņošana par dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm
1. Operatori:
a) iepriekš informē savas izcelsmes valsts kompetento iestādi par tādu dzīvnieku izcelsmes produktu, kuri iegūti no dzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, paredzēto pārvietošanu uz citu dalībvalsti, ja sūtījumiem saskaņā ar 224. panta 1.punktu jābūt līdzi veterinārajam sertifikātam;
b) sniedz izcelsmes valsts kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā saskaņā ar 2. punktu varētu paziņot galamērķa dalībvalstij par pārvietošanu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri iegūti no dzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki.
2. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kā noteikts 220. panta 1. punktā, paziņo galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei par pārvietošanu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri iegūti no dzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki.
3. No dzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu paziņošanai piemēro 219. un 220. pantu un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 221. pantu.
5. nodaļa
Valsts pasākumi
227. pants
Valsts pasākumi citu sarakstā nenorādīto slimību ietekmes ierobežošanai
1. Ja 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā nenorādīta slimība būtiski apdraud kādas dalībvalsts ūdensdzīvniekus, attiecīgā dalībvalsts var īstenot valsts pasākumus, lai novērstu minētās slimības ievazāšanos vai lai kontrolētu tās izplatību.
Dalībvalstis nodrošina, ka šie valsts pasākumi nosaka tikai to, kas ir piemērots un vajadzīgs, lai novērstu slimības ievazāšanos vai lai kontrolētu tās izplatīšanos dalībvalstī.
2. Dalībvalstis iepriekš paziņo Komisijai par jebkādiem tādu 1. punktā minēto valsts pasākumu priekšlikumiem, kas var ietekmēt pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina vai vajadzības gadījumā groza šā panta 2. punktā minētos valsts pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Šā panta 3. punktā minēto apstiprinājumu piešķir tikai tad, ja nepieciešams noteikt pārvietošanas ierobežojumus dalībvalstīs, lai novērstu 1. punktā minētās slimības ievazāšanos vai lai to kontrolētu, ņemot vērā slimību un veikto pasākumu ietekmi Savienībā.
III SADAĻA
Tādi citu sugu dzīvnieki, kuri nav definēti kā sauszemes dzīvnieki vai ūdensdzīvnieki, un no šādiem citiem dzīvniekiem iegūti reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti
228. pants
Dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz citiem dzīvniekiem un no šādiem citiem dzīvniekiem iegūtiem reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem
Ja citi dzīvnieki pieder sarakstā norādītai sugai attiecībā uz sarakstā norādītu slimību, kas minēta 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā un ja šie citi dzīvnieki vai to reproduktīvie produkti, vai dzīvnieku izcelsmes produkti apdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, piemēro šādas dzīvnieku veselības prasības:
a) prasības attiecībā uz I un II sadaļas 1. nodaļā paredzēto novietņu un pārvadātāju reģistrēšanu, apstiprināšanu, lietvedību un reģistriem;
b) prasības attiecībā uz izsekojamību, kā paredzēts no 102. līdz 105. pantam un 112. un 113. pantā attiecībā uz citiem dzīvniekiem un 119. pantā attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem;
c) pārvietošanas prasības:
i) attiecībā uz galvenokārt uz sauszemes dzīvojošiem citiem dzīvniekiem, vai tādiem dzīvniekiem, kurus parasti skar sauszemes dzīvnieku slimības, – ņemot vērā kritērijus, kas paredzēti 229. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā, tādas prasības, kuras paredzētas IV daļas I sadaļas 3. nodaļas 1. un 6. iedaļā, IV daļas I sadaļas 4. un 5. nodaļā,
ii) attiecībā uz galvenokārt ūdenī dzīvojošiem dzīvniekiem, vai tādiem dzīvniekiem, kurus parasti skar ūdenī dzīvojošu dzīvnieku slimības, – ņemot vērā kritērijus, kas paredzēti 229. panta 3. panta d) un e) apakšpunktā, noteikumi, kuri paredzēti IV daļas II sadaļas 2. nodaļas 1.–5. iedaļā un II sadaļas 2. nodaļā,
iii) attiecībā uz citiem lolojumdzīvniekiem – prasības, kas paredzētas 112. un 152. pantā,
iv) attiecībā uz reproduktīviem produktiem – tādas vispārīgas prasības saistībā ar pārvietošanu, kā paredzēts 155. un 156. pantā, un īpašas prasības saistībā ar pārvietošanu uz citu dalībvalsti, kā noteikts 162 un 163. pantā,
v) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem – kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvi, apstrādi un izplatīšanu Savienībā, vispārīgi operatoriem piekrītoši dzīvnieku veselības pienākumi, kā paredzēts 164. un 223. pantā;
d) šāda dzīvnieku veselības sertificēšana, kas ir operatoru un kompetentās iestādes pienākums, un operatoru pašdeklarēšana:
i) attiecībā uz citiem dzīvniekiem – saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti no 140. līdz 148. pantam vai no 208. līdz 218. pantam,
ii) attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem – saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 159. un 160. pantā,
iii) attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem – saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 165. un 166. pantā vai 224. un 225. pantā;
e) paziņošana par pārvietošanu, ko veic operatori vai kompetentā iestāde, ņemot vērā 149., 150., 151., 161. un 167. pantā un no 219. līdz 221. pantam un 226. pantā paredzētās prasības.
229. pants
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas akti par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz citiem dzīvniekiem un no citiem dzīvniekiem iegūtiem reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt tādus deleģētos aktus attiecībā uz to, kā groza 228. punktā paredzētās prasības attiecībā uz citiem dzīvniekiem un no tiem iegūtiem reproduktīvajiem produktiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri nepieciešami, lai mazinātu tajos minēto slimību risku, un attiecas uz:
a) prasībām par tādu novietņu un pārvadātāju reģistrēšanu un apstiprināšanu, lietvedību un reģistriem, kurās tiek turēti vai kuri transportē citus dzīvniekus un to reproduktīvos produktus vai dzīvnieku izcelsmes produktus, kā paredzēts 228. panta a) apakšpunktā;
b) izsekojamības prasībām attiecībā uz citiem dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kā paredzēts 228. panta b) apakšpunktā;
c) pārvietošanas prasībām attiecībā uz citiem dzīvniekiem un no tiem iegūtiem reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā paredzēts 228. panta c) apakšpunktā;
d) prasībām attiecībā uz operatoriem vai kompetentajām iestādēm piekritīgajiem dzīvnieku veselības sertificēšanas pienākumiem un operatoru pašdeklarēšanas pienākumiem attiecībā uz citiem dzīvniekiem un no tiem iegūtiem reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā paredzēts 228. panta d) apakšpunktā;
e) prasībām attiecībā uz operatoru vai kompetentās iestādes veikto paziņošanu par pārvietošanu attiecībā uz citiem dzīvniekiem un no tiem iegūtiem reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā paredzēts 228. panta e) apakšpunktā.
2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz slimību profilakses un kontroles pasākumu īstenošanu, kā paredzēts šā panta 1. punktā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Pieņemot 1. un 2. punktā paredzētos deleģētos aktus un īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā vienu vai vairākus šādus kritērijus:
a) citu dzīvnieku sugas vai kategorijas ir norādītas sarakstā atbilstoši 7. panta 2. punktam kā sarakstā norādītas sugas attiecībā uz vienu vai vairākām sarakstā norādītām slimībām, kurām piemēro noteiktus šajā regulā paredzētus slimību profilakses un kontroles pasākumus;
b) kāds ir sarakstā norādītās slimības profils, kas attiecas uz a) apakšpunktā minēto citu dzīvnieku sugām vai kategorijām;
c) cik praktiski īstenojami, pieejami un iedarbīgi ir slimību profilakses un kontroles pasākumi attiecībā uz sarakstā norādīto sugu, kam šos pasākumus piemēro;
d) vai šo citu dzīvnieku vide galvenokārt ir sauszeme vai ūdens;
e) kāda veida slimības skar šādus citus dzīvniekus – slimības, kas parasti skar sauszemes dzīvniekus, vai slimības, kas parasti skar ūdensdzīvniekus –, neatkarīgi no b) apakšpunktā norādītās dzīvnieku galvenās dzīves vides.
V DAĻA
IEVEŠANA SAVIENĪBĀ UN EKSPORTĒŠANA
1. nodaļa
Dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana Savienībā no trešām valstīm un teritorijām
1. iedaļa
Prasības ievešanai Savienībā
230. pants
Prasības dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Savienībā
1. Dalībvalstis atļauj ievest Savienībā dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no trešām valstīm vai teritorijām tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:
a) tie ir no tādas trešās valsts vai teritorijas, kas saskaņā ar 231. pantu norādīta sarakstā attiecībā uz konkrēto dzīvnieku sugu un kategoriju vai attiecīgajiem reproduktīvajiem produktiem, vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, vai no šādas valsts vai teritorijas zonas vai nodalījuma, ja vien uz tiem neattiecas atkāpe vai papildu noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar 241. panta 1. punktu;
b) tie ir no apstiprinātām un sarakstā norādītām novietnēm, ja šāda apstiprināšana un norādīšana ir paredzēta 234. pantā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 235. pantu;
c) tie atbilst dzīvnieku veselības prasībām ievešanai Savienībā, kas noteiktas saskaņā ar 236. panta 1. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, ja šādas prasības noteiktas attiecībā uz attiecīgajiem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem sūtījumā;
d) tiem līdzi ir veterinārais sertifikāts, deklarācijas un citi dokumenti, ja tas paredzēts 239. panta 1. punktā vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 239. panta 4. punktu.
2. Dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no trešām valstīm vai teritorijām operatori uzrāda oficiālo kontroļu nolūkam, kā noteikts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX(65) [Oficiālo kontroļu regula] 45. pantā, ja vien saskaņā ar minēto regulu attiecībā uz ievešanas vietu Savienībā nav piešķirtas atkāpes.
2. iedaļa
Trešo valstu un teritoriju norādīšana sarakstā
231. pants
To trešo valstu un teritoriju saraksti, no kurām atļauts Savienībā ievest dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus, un īstenošanas un deleģētie akti
1. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām atļauts Savienībā ievest konkrētu sugu un kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus, ņemot vērā šādus kritērijus:
a) trešās valsts vai teritorijas dzīvnieku veselības tiesību akti un noteikumi par dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu minētajā valstī vai teritorijā no citām trešām valstīm vai teritorijām;
b) trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes apliecinājumi attiecībā uz a) apakšpunktā minēto dzīvnieku veselības tiesību aktu efektīvu īstenošanu un kontroli;
c) kompetentās iestādes organizatoriskā uzbūve, struktūra, resursi un tiesiskās pilnvaras trešajā valstī;
d) dzīvnieku veselības sertificēšanas procedūras trešajā valstī vai teritorijā;
e) trešās valsts vai teritorijas, vai to zonu un nodalījumu dzīvnieku veselības statuss attiecībā uz:
i) sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna,
ii) jebkādiem dzīvnieku un sabiedrības veselības vai vides situācijas aspektiem trešā valstī vai teritorijā, vai to zonā un nodalījumā, kas varētu apdraudēt Savienības statusu attiecībā uz dzīvnieku vai sabiedrības veselību vai vidi;
f) garantijas, ko trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde var sniegt par atbilstību vai līdzvērtību attiecīgām Savienībā piemērojamām dzīvnieku veselības prasībām;
g) regularitāte un ātrums, ar kādu trešā valsts vai teritorija informāciju par dzīvnieku infekcijas slimībām vai lipīgām dzīvnieku slimībām tās teritorijā sniedz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE), jo īpaši par slimībām, kas minētas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;
h) trešajā valstī vai teritorijā veikto Komisijas kontroļu rezultāti;
i) pieredze, kas gūta iepriekšējās dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanās no trešām valstīm vai teritorijām, un Savienībā ievešanas vietā šādiem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem veikto kontroļu rezultāti.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Līdz 1. punktā paredzēto trešo valstu un teritoriju sarakstu pieņemšanai un ar nosacījumu, ka šādi saraksti nav izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas minēti 258. panta 2. punktā, dalībvalstis nosaka, no kurām trešām valstīm un teritorijām Savienībā drīkst ievest konkrētu sugu vai kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus.
Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis ņem vērā šā panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā paredzētos kritērijus, kas jāievēro, norādot valsti vai teritoriju trešo valstu vai teritoriju sarakstā.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no šā panta 2. punkta, ierobežojot iespējas dalībvalstīm lemt, no kurām trešām valstīm un teritorijām Savienībā drīkst ievest konkrētas sugas vai kategorijas dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus, ja tas vajadzīgs sakarā ar risku, kas saistīts ar minētās konkrētas sugas vai kategorijas dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.
232. pants
Trešo valstu un teritoriju sarakstos norādāmā informācija,
Komisija par katru 231. panta 1. punkta sarakstos paredzēto trešo valsti vai teritoriju norāda šādu informāciju:
a) kategorijas vai sugas attiecībā uz dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko no šīs trešās valsts un teritorijas drīkst ievest Savienībā;
b) to, vai saskaņā ar a) apakšpunktu norādītos dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus Savienībā drīkst ievest no visas šīs trešās valsts vai teritorijas, vai tikai no vienas vai vairākām to zonām vai nodalījumiem.
233. pants
Pagaidu un galīga izslēgšana no trešo valstu un teritoriju saraksta un īstenošanas akti
1. Komisija ar īstenošanas aktiem no 231. panta 1. punktā paredzētā saraksta uz laiku vai galīgi izslēdz trešu valsti vai teritoriju, vai to zonu vai nodalījumu jebkura šāda iemesla dēļ:
a) trešā valsts vai teritorija vai viena vai vairākas to zonas vai nodalījumi vairs neatbilst 231. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem tādā aspektā, kas ir būtisks attiecībā uz konkrētas sugas vai kategorijas dzīvnieku, reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā;
b) dzīvnieku veselības situācija šajā trešā valstī vai teritorijā vai to zonā vai nodalījumā, ir tāda, ka, lai aizsargātu Savienības statusu attiecībā uz dzīvnieku veselību, nepieciešama pagaidu vai galīga izslēgšana no minētā saraksta;
c) neraugoties uz Komisijas lūgumu trešai valstij vai teritorijai atjaunināt informāciju par dzīvnieku veselības situāciju un par citiem 231. panta 1. punktā minētiem jautājumiem, trešā valsts vai teritorija nav sniegusi šādu informāciju;
d) trešā valsts vai teritorija ir atteikusies piekrist, ka Komisija Savienības vārdā veic kontroli tās teritorijā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas attiecas uz nopietnu risku saistībā ar 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētas sarakstā norādītas slimības ievazāšanos Savienībā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā minēto procedūru.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem 231. panta 1. punktā paredzētajā sarakstā var no jauna iekļaut tādu trešu valsti vai teritoriju, vai to zonu vai nodalījumu, kurš iepriekš no tā pagaidām vai galīgi izslēgts ar kādu no šādiem iemesliem:
a) šā panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktā minētie iemesli ar nosacījumu, ka trešā valsts vai teritorija pierāda, ka atbilst 231. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem iekļaušanai sarakstā;
b) šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie iemesli ar nosacījumu, ka trešā valsts vai teritorija sniedz pienācīgas garantijas, ka dzīvnieku veselības situācija vai sabiedrības veselības situācija, kā dēļ notikusi pagaidu vai galīga izslēgšana no minētā saraksta, ir atrisināta vai vairāk neapdraud dzīvnieku vai sabiedrības veselību Savienībā; [Gr. 317]
c) šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie iemesli ar nosacījumu, ka:
i) trešā valsts vai teritorija ir piekritusi, ka Komisija Savienības vārdā veic kontroli tās teritorijā, un
ii) Komisijas veiktās minētās kontroles rezultāti liecina, ka trešā valsts vai teritorija, to zonas vai nodalījumi atbilst 231. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem iekļaušanai sarakstā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem, kas groza un papildina kritērijus trešās valsts vai teritorijas, to zonu vai nodalījumu pagaidu vai galīgai izslēgšanai no 231. panta 1. punktā paredzētā saraksta, kā norādīts šā panta 1. punktā.
3. iedaļa
Trešo valstu un teritoriju novietņu apstiprināšana un norādīšana sarakstā
234. pants
Novietņu apstiprināšana un norādīšana sarakstā
1. Dalībvalstis atļauj sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā no tāda veida novietnēm, kam saskaņā ar 89. panta 2. punktu un noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 89. panta 3. punktu un 90. pantu, Savienībā ir vajadzīgs apstiprinājums, tikai tad, ja minētā novietne trešā valstī vai teritorijā:
a) atbilst tādām dzīvnieku veselības prasībām minētajā trešajā valstī vai teritorijā, kas ir līdzvērtīgas noteikumiem, kurus šāda veida novietnēm piemēro Savienībā;
b) nosūtītājas trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestāde tai ir devusi apstiprinājumu un to norādījusi sarakstā.
2. Komisija apkopo no trešo valstu vai teritoriju kompetentajām iestādēm saņemtos 1. punkta a) apakšpunktā minēto apstiprināto novietņu sarakstus.
3. Komisija visus jaunos vai atjauninātos apstiprināto novietņu sarakstus, ko tā saņēmusi no trešām valstīm vai teritorijām, sniedz dalībvalstīm un dara tos publiski pieejamus.
235. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz novietņu apstiprināšanu un norādīšanu sarakstā
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem, kas atkāpjas no 234. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, ja attiecīgā trešā valstī vai teritorijā spēkā esošie alternatīvie riska mazināšanas pasākumi attiecībā uz dzīvnieku veselību Savienībā sniedz līdzvērtīgas garantijas.
4. iedaļa
Dažādu sugu un kategoriju reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu Savienībā
236. pants
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz dažādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz:
a) dažādu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai teritorijām;
b) minēto dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu Savienības iekšienē pēc to ievešanas tās teritorijā un rīkošanos ar tiem.
2. Dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas 1. punkta a) apakšpunktā:
a) ir tikpat stingras kā šajā regulā noteiktās dzīvnieku veselības prasības un saskaņā ar to pieņemtie noteikumi, kas piemērojami attiecīgo sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugu pārvietošanai Savienībā; vai
b) ir līdzvērtīgas dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas šīs regulas IV daļā paredzēto kategoriju un sugu dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.
3. Līdz tādu deleģēto aktu pieņemšanai, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz šā panta 1. punktā paredzēto konkrēto sugu vai kategoriju dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, un ar nosacījumu, ka šādas prasības jau nav noteiktas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā minēts 258. panta 2. punktā, dalībvalstis var piemērot valsts tiesību aktus ar nosacījumu, ka tie:
a) atbilst šā panta 2. punktā noteiktajām prasībām un ņem vērā 237. un 238. pantā minētos aspektus;
b) nav mazāk stingri par tiem, kas noteikti IV daļas I un II sadaļā.
237. pants
Vērā ņemamie jautājumi, pieņemot 236. pantā paredzētos deleģētos aktus attiecībā uz dzīvnieku ievešanu Savienībā
Attiecībā uz konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku ievešanu Savienībā nosakot dzīvnieku veselības prasības ar 236. panta 1. punktā paredzētajiem deleģētajiem aktiem, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) regulas 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītas slimības un slimības, kas radušās no jauna;
b) Savienības veselības statuss attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētām sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna;
c) sarakstā norādītas sugas attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētām sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna;
d) dzīvnieku vecums un dzimums;
e) dzīvnieku izcelsme;
f) novietnes veids un ražošanas veids izcelsmes un galamērķa vietās;
g) paredzētā galamērķa vieta;
h) paredzētā dzīvnieku izmantošana;
i) izcelsmes vai tranzīta trešās valstīs un teritorijās spēkā esošie riska mazināšanas pasākumi vai attiecīgie pasākumi pēc ierašanās Savienības teritorijā,
(j) minēto dzīvnieku pārvietošanai Savienībā piemērojamās dzīvnieku veselības prasības,
k) citi epidemioloģiski faktori,
l) uz minēto sugu un kategoriju dzīvniekiem attiecināmie starptautiskie dzīvnieku veselības tirdzniecības standarti.
238. pants
Vērā ņemamie jautājumi, pieņemot 236. pantā paredzētos deleģētos aktus attiecībā uz reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā
Attiecībā uz reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu Savienībā nosakot dzīvnieku veselības prasības ar 236. panta 1. punktā paredzētajiem deleģētajiem aktiem, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
a) regulas 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās sarakstā norādītas slimības un slimības, kas radušās no jauna;
b) to dzīvnieku, no kuriem iegūti reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, veselības statuss un Savienības veselības statuss attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētām sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna;
c) attiecīgo reproduktīvo produktu vai dzīvnieku izcelsmes produktu veids un īpašības, apstrāde, pārstrādes metodes un citi riska mazināšanas pasākumi, kas tikuši piemēroti sūtījumu izcelsmes, sūtījumu nosūtīšanas vai galamērķa vietās;
d) novietnes veids un ražošanas veids izcelsmes un galamērķa vietās;
e) paredzētā galamērķa vieta;
f) paredzētā reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošana;
g) dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu Savienībā;
h) citi epidemioloģiski faktori;
i) uz konkrētiem reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem attiecināmie starptautiskie dzīvnieku veselības tirdzniecības standarti.
5. iedaļa
Veterinārie sertifikāti, deklarācijas un citi dokumenti
239. pants
Veterinārie sertifikāti, deklarācijas un citi dokumenti ievešanai Savienībā
1. Dalībvalstis atļauj ievest Savienībā dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus tikai tad, ja tiem līdzi ir:
a) trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes izdots veterinārais sertifikāts;
b) deklarācijas vai citi dokumenti, ja tas prasīts saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu pieņemtajos noteikumos.
2. Dalībvalstis neatļauj ievest Savienībā dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, ja šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais veterinārais sertifikāts trešajā valstī vai teritorijā nav oficiāla veterinārārsta pārbaudīts un parakstīts atbilstoši sertificēšanas prasībām, kas līdzvērtīgas tām prasībām, kas noteiktas 146. panta 3. punktā vai 216. panta 3. punktā un noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 146. panta 4. punktu vai 216. panta 3. punktu.
3. Dalībvalstis 1. punktā paredzētos veterināros sertifikātus atļauj aizstāt ar elektroniskiem veterinārajiem sertifikātiem, ko sagatavo, apstrādā un nosūta, izmantojot IMSOC, ja šādi elektroniski veterinārie sertifikāti:
a) ietver visu šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veterinārajā sertifikātā prasīto informāciju saskaņā ar 240. panta 1. punktu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 240. panta 3. punktu;
b) nodrošina dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu izsekojamību un minēto sūtījumu saikni ar elektronisko veterināro sertifikātu.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) atkāpēm no 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām un konkrētiem dzīvnieku veselības sertificēšanas noteikumiem attiecībā uz tādiem dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, kuri dzīvnieku veselību vai sabiedrības veselību Savienībā būtiski neapdraud sakarā ar vienu vai vairākiem šādiem faktoriem:
i) dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu kategorijas un sugas,
ii) dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanas veidi un turēšanas metodes,
iii) paredzētais to lietojums,
iv) izcelsmes vai tranzīta trešās valstīs vai teritorijās vai pēc ierašanās Savienības teritorijā spēkā esošie alternatīvie riska mazināšanas pasākumi, kas Savienības dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību aizsargā līdzvērtīgi regulā paredzētajiem pasākumiem,
v) trešās valsts vai teritorijas sniegtas garantijas, ka atbilstība prasībām ievešanai Savienībā ir pierādīta ar citiem līdzekļiem, nevis veterināro sertifikātu;
b) prasības, lai Savienībā ievedamajiem dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem līdzi būtu deklarācijas vai citi dokumenti, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, kas tiek ievesti Savienībā, atbilst saskaņā ar 236. panta 1. punktu pieņemtajos noteikumos noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām ievešanai Savienībā.
240. pants
Veterinārā sertifikāta saturs
1. Regulas 239. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais veterinārajā sertifikātā ietver vismaz šādu informāciju:
a) nosaukums un adrese:
i) izcelsmes vieta vai novietne,
ii) galamērķa vieta vai novietne,
iii) vajadzības gadījumā turēto dzīvnieku savākšanas operāciju vai atpūtas novietnes;
b) dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu apraksts;
c) dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu skaits vai apjoms;
d) vajadzības gadījumā dzīvnieku vai reproduktīvo produktu identifikācija un reģistrācija;
e) informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu dzīvnieku, reproduktīvo produktu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu atbilstību dzīvnieku veselības prasībām ievešanai Savienībā, kā paredzēts 230. pantā, 236. panta 3. punktā un noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 236. panta 1. punktu un 241. pantu.
2. Regulas 239. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā veterinārajā sertifikātā var iekļaut citu Savienības tiesību aktos paredzētu informāciju.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) informāciju, ko iekļauj veterinārajā sertifikātā, kā paredzēts 239. panta 1. punkta a) apakšpunktā papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai;
b) papildu informāciju, ko iekļauj deklarācijās vai citos dokumentos, kā paredzēts 239. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
4. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par šī panta 239. panta 1. punktā paredzēto veterināro sertifikātu, deklarāciju un citu dokumentu paraugiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. Līdz atbilstoši šā panta 3. un 4. punktam pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanai attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu konkrētām kategorijām vai sugām, un ar nosacījumu, ka šādi noteikumi nav noteikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā minēts 258. panta 2. punktā, dalībvalstis var piemērot valsts tiesību aktus ar nosacījumu, ka tie atbilst šā panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.
6. iedaļa
Atkāpes un papildu prasības attiecībā uz noteiktiem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem
241. pants
Atkāpes un papildu prasības attiecībā uz noteiktiem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus atkāpēm no prasībām, kas paredzētas 230. panta 1. punktā, 234., 239. pantā un papildu noteikumus ievešanai Savienībā attiecībā uz:
a) dzīvniekiem:
i) kas paredzēti cirkiem, pasākumiem, izstādēm, izstādīšanai un norobežotām novietnēm,
ii) kas ir lolojumdzīvnieki,
iii) kas paredzēti zinātniskiem mērķiem,
iv) kuriem Savienība nav pēdējais galamērķis,
v) kuru izcelsme ir Savienībā un kuri pārvietoti uz trešo valsti vai teritoriju un tad no minētās trešās valsts vai teritorijas pārvietoti atpakaļ uz Savienību,
vi) kuru izcelsme ir Savienībā un kuri transportēti caur trešo valsti vai caur teritoriju pa ceļam uz citu Savienības daļu,
vii) kuri ir paredzēti pagaidu ganīšanai Savienības robežu tuvumā,
viii) kuri rada nebūtisku risku dzīvnieku veselības statusam Savienībā;
b) dzīvnieku izcelsmes produktiem:
i) kuri paredzēti personīgai lietošanai,
ii) patēriņam transportlīdzeklī, kas ierodas no trešajām valstīm vai teritorijām;
c) reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem:
i) kas paredzēti izmantošanai par tirdzniecības paraugiem,
ii) kas paredzēti izmantošanai par pētniecības un diagnostikas paraugiem,
iii) kuriem Savienība nav pēdējais galamērķis,
iv) kuru izcelsme ir Savienībā un kuri pārvietoti uz trešo valsti vai teritoriju un tad no minētās trešās valsts vai teritorijas pārvietoti atpakaļ uz Savienību,
v) kuru izcelsme ir Savienībā un kuri transportēti caur trešo valsti vai teritoriju pa ceļam uz citu Savienības daļu,
vi) kuri rada nebūtisku risku dzīvnieku veselības statusam Savienībā.
Minētajos deleģētajos aktos tiek ņemti vērā 237. un 238. pantā minētie jautājumi.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt noteikumus:
a) par veterināro sertifikātu, deklarāciju un citu dokumentu paraugiem attiecībā uz 1. punktā minēto dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu kategorijām un sugām;
b) ar kuriem šā panta 1. punktā minētajiem produktiem norāda kombinētās nomenklatūras kodus, ja šādi kodi nav paredzēti noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX(66) [Oficiālo kontroļu regula] 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. nodaļa
Noteiktu preču, kas nav dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti, ievešana Savienībā no trešām valstīm un teritorijām
242. pants
Slimības ierosinātāji un deleģētiem akti
1. Visas fiziskās vai juridiskās personas, kas ieved Savienībā slimības ierosinātāju:
a) nodrošina, ka tā ievešana Savienībā neapdraud dzīvnieku un sabiedrības veselību Savienībā attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētām sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna;
b) veic pienācīgus slimību kontroles un profilakses pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo slimības ierosinātāju ievešana Savienībā nerada bioterorisma draudus.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par slimības ierosinātāju ievešanu Savienībā attiecībā uz:
a) slimības ierosinātāju saiņošanu;
b) citiem riska mazināšanas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu slimības ierosinātāju atbrīvošanu un izplatību.
243. pants
Augu materiāls un deleģētie un īstenošanas akti
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) konkrētām dzīvnieku veselības prasībām tāda augu materiāla ievešanai Savienībā, kas darbojas kā sarakstā norādītu slimību vai no jauna radušos slimību pārnēsāšanas ceļš;
b) prasībām par:
i) dzīvnieku veselības sertificēšanu, ņemot vērā 239. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 239. panta 2. un 3. punktā paredzētos noteikumus, vai
ii) deklarācijām vai citiem dokumentiem, ņemot vērā 239. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos noteikumus.
2. Komisija nosaka šā panta 1. punktā paredzētās dzīvnieku veselības prasības nevēlamas slimības situācijas gadījumā trešās valstīs vai teritorijās attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām vai slimībām, kas radušās no jauna, ņemot vērā šādus kritērijus:
a) vai sarakstā norādīta vai no jauna radusies slimība, ko var pārnēsāt ar augu materiālu, nopietni apdraud dzīvnieku veselību vai cilvēku veselību Savienībā;
b) iespējamība, ka saistībā ar konkrētu sarakstā norādītu slimību vai no jauna radušos slimību sarakstā norādīto sugu dzīvnieki nonāks tiešā vai netiešā saskarsmē ar šā panta 1. punktā minēto augu materiālu;
c) Alternatīvu riska mazināšanas pasākumu pieejamība un iedarbīgums saistībā ar augu materiālu, ar kuriem var izskaust vai līdz minimumam samazināt 2. punkta a) apakšpunktā minēto pārnēsāšanas risku.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus, ar kuriem šā panta 1. punktā minētajam augu materiālam norāda kombinētās nomenklatūras kodus, ja šāda norāde nav paredzēta noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX(67) [oficiālo kontroļu regula] 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
244. pants
Transportlīdzeklis, aprīkojums, iesaiņojamais materiāls, pārvadāšanas ūdens, dzīvnieku barība un lopbarība un īstenošanas akti
1. Operatori, kuri ieved Savienībā dzīvniekus un preces, pārvadāšanas laikā veic pienācīgos un vajadzīgos slimību profilakses pasākumus, kā paredzēts 122. panta 1. punktā un 191. panta 1. punktā.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
a) konkrētām dzīvnieku veselības prasībām, lai Savienībā ievestu:
i) dzīvnieku, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu transportlīdzekļus;
ii) dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem paredzētu tādu aprīkojumu, iesaiņojamo materiālu vai pārvadāšanas ūdeni, vai dzīvnieku barību vai lopbarību, ar kuriem var tikt pārnēsātas dzīvnieku slimības;
b) prasībām par:
i) dzīvnieku veselības sertificēšanu, ņemot vērā 239. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 239. panta 2. un 3. punktā paredzētos noteikumus, vai
ii) deklarācijām vai citiem dokumentiem, ņemot vērā 239. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos noteikumus.
3. Komisija nosaka šā panta 2. punktā paredzētās dzīvnieku veselības prasības nevēlamas slimības situācijas gadījumā attiecībā uz tādām 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām sarakstā norādītajām slimībām vai slimībām, kas radušās no jauna, kuras būtiski apdraud dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību Savienībā, ja minētā situācija ir:
a) kaimiņos esošā trešā valstī;
b) izcelsmes trešā valstī;
c) tranzīta trešā valstī.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus, kuros šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām precēm norāda kombinētās nomenklatūras kodus, ja šādas norādes nav paredzētas noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX(68) [oficiālo kontroļu regula] par oficiālajām kontrolēm 45. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. nodaļa
Eksports
245. pants
Eksports no Savienības
1. Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku un produktu eksports un reeksports no Savienības uz trešu valsti vai teritoriju norit atbilstoši IV daļā paredzētajiem noteikumiem par dzīvnieku un produktu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu, ņemot vērā, kāds galamērķa trešā valstī vai teritorijā, vai tās zonā vai nodalījumā ir dzīvnieku veselības statuss attiecībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētām sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna.
Tomēr, ja to pieprasa importējošās trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde, vai tas ir paredzēts minētajā valstī spēkā esošos tiesību aktos, noteikumos, standartos, rīcības kodeksos vai citās juridiskās un administratīvās procedūrās, eksports un reeksports no Savienības var noritēt saskaņā ar minētajiem noteikumiem.
2. Ja piemērojami tāda divpusēja nolīguma noteikumi, kurš noslēgts starp Savienību un kādu trešo valsti vai teritoriju, tad pārtika un barība, ko eksportē no Savienības uz attiecīgo trešo valsti vai teritoriju, atbilst minētajiem noteikumiem.
VI DAĻA
ĀRKĀRTAS PASĀKUMI
1. iedaļa
Ārkārtas pasākumi attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu Savienībā un transportlīdzekļiem un citiem materiāliem, kas var būt nonākuši saskarē ar šādiem dzīvniekiem un produktiem
246. pants
Ārkārtas pasākumi, ko skartās dalībvalsts kompetentā iestāde veic sarakstā norādītās slimības vai no jauna radušās slimības uzliesmojuma gadījumā vai ja tās teritorijā konstatēts apdraudējums
1. Tādas sarakstā norādītas slimības vai no jauna radušās slimības uzliesmojuma gadījumā vai ja konstatēts tāds apdraudējums, kas rada nopietnu risku, tās dalībvalsts, kur fakts konstatēts, kompetentā iestāde atkarībā no situācijas vai attiecīgās slimības vai apdraudējuma nopietnības, lai novērstu slimības vai apdraudējuma tālāku izplatīšanos, nekavējoties veic vienu vai vairākus no šādiem ārkārtas pasākumiem:
a) attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām:
i) kuras minētas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā – slimību kontroles pasākumus, kas paredzēti III daļas II sadaļas 1. nodaļā,
ii) kuras minētas 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā – slimību kontroles pasākumus, kas paredzēti III daļas II sadaļas 2. nodaļā;
b) attiecībā uz tādām slimībām un apdraudējumiem, kas radušies no jauna:
i) pārvietošanas ierobežojumus attiecībā uz dzīvniekiem un produktiem, kuru izcelsme ir novietnēs, vai, attiecīgā gadījumā, ierobežojumu zonās vai nodalījumos, kurās noticis uzliesmojums vai konstatēts apdraudējums, un attiecībā uz transportlīdzekļiem un citiem materiāliem, kas var būt nonākuši saskarē ar šādiem dzīvniekiem un produktiem,
ii) dzīvnieku karantīnu un produktu izolēšanu,
iii) uzraudzības un izsekojamības pasākumus,
iv) vajadzības gadījumā ārkārtas slimību kontroles pasākumus, kas paredzēti III daļas II sadaļas 1. nodaļā;
c) jebkādus citus ārkārtas pasākumus, ko tā uzskata par piemērotiem, lai iedarbīgi un efektīvi kontrolētu un novērstu slimības vai apdraudējuma izplatīšanos.
2. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un citas dalībvalstis par:
a) šā panta 1. punktā minēto uzliesmojumu vai apdraudējuma konstatāciju;
b) saskaņā ar 1. punktu veiktajiem ārkārtas pasākumiem.
247. pants
Ārkārtas pasākumi, ko veic dalībvalstis, kas nav dalībvalstis, kurās noticis slimības uzliesmojums vai konstatēts apdraudējums
1. Dalībvalstu, kas nav dalībvalstis, kurās noticis 246. panta 1. punktā minētais slimības uzliesmojums vai konstatēts apdraudējums, kompetentā iestādeveic vienu vai vairākus no 246. panta 1. punktā minētajiem ārkārtas pasākumiem, ja tā savā teritorijā konstatē dzīvniekus vai produktus no 246. panta 1. punktā minētās dalībvalsts vai transportlīdzekļus vai citus materiālus, kas var būt nonākuši saskarē ar šādiem dzīvniekiem un produktiem.
2. Ja, līdz Komisija pieņem ārkārtas pasākumus saskaņā ar 248. pantu, pastāv nopietns risks, šā panta 1. pantā minētā kompetentā iestāde atkarībā no situācijas nopietnības var pieņemt pagaidu ārkārtas pasākumus, kā noteikts 246. panta 1. punktā, attiecībā uz dzīvniekiem un produktiem, kuru izcelsme ir tādās novietnēs vai citās vietās, vai attiecīgā gadījumā ierobežojumu zonās attiecīgajā dalībvalstī, kurās ir konstatēta 246. panta 1. punktā minētā slimība vai apdraudējums, vai transportlīdzekļi vai citi materiāli, kas var būt nonākuši saskarē ar šādiem dzīvniekiem un produktiem.
3. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un citas dalībvalstis par:
a) šā panta 1. punktā minēto uzliesmojumu vai apdraudējuma konstatāciju;
b) saskaņā ar 1. un 2. punktu veiktajiem ārkārtas pasākumiem.
248. pants
Komisijas ārkārtas pasākumi
1. Regulas 246. panta 1. punktā minētā slimības uzliesmojuma vai apdraudējuma konstatācijas gadījumā un ja dalībvalstu kompetentās iestādes veikušas ārkārtas pasākumus saskaņā ar 246. panta 1. punktu, 247. panta 1. un 2. punktu, Komisija pārskata situāciju un veiktos ārkārtas pasākumus un ar īstenošanas aktu pieņem vienu vai vairākus ārkārtas pasākumus, kā paredzēts 246. panta 1. punktā attiecībā uz dzīvniekiem un produktiem un transportlīdzekļiem vai citiem materiāliem, kas var būt nonākuši saskarē ar šādiem dzīvniekiem un produktiem, šādos gadījumos:
a) Komisija nav informēta par tādiem pasākumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar 246. panta 1. punktu un 247. panta 1. un 2. punktu;
b) Komisija pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 246. panta 1. punktu un 247. panta 1. un 2. punktu, uzskata par nepietiekamiem;
c) lai novērstu nepamatotus dzīvnieku un produktu pārvietošanas traucējumus, Komisija uzskata par nepieciešamu dalībvalstu kompetento iestāžu pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 246. panta 1. punktu un 247. panta 1. un 2. punktu, apstiprināt vai aizstāt ar citiem.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar kādas slimības vai apdraudējuma nopietnu izplatīšanās risku, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktu.
2. iedaļa
Ārkārtas pasākumi attiecībā uz dzīvnieku un produktu sūtījumiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai teritorijās, un transportlīdzekļiem un citiem materiāliem, kas var būt nonākuši saskarē ar šādiem sūtījumiem
249. pants
Ārkārtas pasākumi, ko veic dalībvalsts kompetentā iestāde
Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzzina par tādiem dzīvnieku un produktu sūtījumiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai teritorijās, vai transportlīdzekļiem un citiem materiāliem, kas var būt nonākuši saskarē ar šādiem sūtījumiem, kuri Savienībā var radīt būtisku risku attiecībā uz inficēšanos vai kontaminēšanos ar sarakstā norādītajām slimībām vai tādām slimībām vai apdraudējumiem, kas radušies no jauna, tā nekavējoties:
a) atkarībā no situācijas nopietnības veic vienu vai vairākus no šādiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai samazinātu risku:
i) sūtījuma iznīcināšana,
ii) dzīvnieku karantīna un produktu izolēšana,
iii) uzraudzības un izsekojamības pasākumi,
iv) vajadzības gadījumā slimību kontroles pasākumi, kas paredzēti III daļas II sadaļas 1. nodaļā,
v) jebkādi citi ārkārtas pasākumi, ko tā uzskata par piemērotiem, lai novērstu slimības vai apdraudējumu izplatību Savienībā;
b) nekavējoties, izmantojot IMSOC, informē Komisiju un citas dalībvalstis par risku saistībā ar minēto sūtījumu un par sūtījuma izcelsmi.
250. pants
Komisijas ārkārtas pasākumi
1. Ja trešā valstī vai teritorijā tiek konstatēta vai izplatās sarakstā minēta slimība, no jauna radusies slimība vai apdraudējums, kas var būt nopietns risks, vai ja tas nepieciešams jebkāda cita nopietna dzīvnieku vai sabiedrības veselības apsvēruma dēļ, Komisija ar īstenošanas aktu un rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma, var pieņemt vienu vai vairākus šādus ārkārtas pasākumus un, atkarībā no situācijas nopietnības:
a) aptur to, ka Savienībā ieved tādu dzīvnieku un produktu sūtījumus vai ar šādiem sūtījumiem saskarē iespējami nonākušus tādus transportlīdzekļus vai citus materiālus, kuri minēto slimību vai apdraudējumu var izplatīt Savienībā;
b) attiecībā uz ievešanu Savienībā nosaka īpašas prasības attiecībā uz dzīvnieku un produktu sūtījumiem un ar šādiem sūtījumiem saskarē iespējami nonākušiem transportlīdzekļiem vai citiem materiāliem, kas minēto slimību vai apdraudējumu var izplatīt Savienībā;
c) veic jebkādus citus piemērotus slimības kontroles ārkārtas pasākumus, lai novērstu minētās slimības vai apdraudējuma izplatīšanos Savienībā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar nopietnu risku, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieņemt īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties saskaņā ar 255. panta 3. punktā minēto procedūru.
251. pants
Ārkārtas pasākumi, ko veic dalībvalstis, ja Komisija nerīkojas
1. Ja dalībvalsts lūdz Komisiju veikt ārkārtas pasākumus saskaņā ar 250. pantu, bet Komisija tā nerīkojas, tad minētā dalībvalsts:
a) var, pirms Komisija pieņem ārkārtas pasākumus saskaņā ar šā panta 2. pantu, atkarībā no tās teritorijā izveidojušās situācijas nopietnības var pieņemt vienu vai vairākus pagaidu ārkārtas pasākumus, kā noteikts 249. panta a) apakšpunktā, attiecībā uz dzīvnieku un produktu sūtījumiem vai transportlīdzekļiem un citiem materiāliem, kas var būt nonākuši saskarē ar šādiem sūtījumiem, kuru izcelsme ir 250. panta 1. punktā minētajā trešā valstī vai teritorijā;
b) nekavējoties informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par šādiem ārkārtas pasākumiem, norādot to pieņemšanas iemeslus.
2. Komisija pārskata situāciju un saskaņā ar šā panta 1. punktu dalībvalsts pieņemtos ārkārtas pasākumus un vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem pieņem vienu vai vairākus ārkārtas pasākumus, kā paredzēts 250. pantā.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 255. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumā, kas saistīti ar nopietnu risku, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas saskaņā ar 255. panta 3. punktā minēto procedūru jāpiemēro nekavējoties.
VII DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
I SADAĻA
Procedūras noteikumi
252. pants
Grozījumi I un II pielikumā
Lai ņemtu vērā tehnikas progresu, zinātnes sasniegumus un mainījušos apstākļus sabiedrības un dzīvnieku veselības jomā, Komisija attiecībā uz I un II pielikumupielikumiem ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 253. pantu. [Gr. 318]
253. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus un prasību pēc saskaņotiem tiesību aktiem, kas ir viegli saprotami un piemērojami. Lai nodrošinātu, ka šā panta 2. punktā minēto deleģēto aktu noteikumi ir pilnībā pieejami un tos pareizi interpretē un piemēro, Komisijai ir jāprecizē organizatoriskie kritēriji, lai vienkāršotu tās turpmāk pieņemto deleģēto aktu struktūru un skaitu. [Gr. 319]
3. Regulas 229. panta 1. punktā minētās pilnvaras deleģē Komisijai uz pieciem gadiem, sākot ar (*).
(*)Pamata leģislatīvā akta spēkā stāšanās datums vai jebkurš cits likumdevēja noteikts datums. [Gr. 321]
3.a Deleģēto aktu pamatā ir pieejamie zinātniskie pierādījumi, un tos pieņem pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ekspertiem un pienācīgi ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskos atzinumus. [Gr. 322]
4. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 229. panta 1. punktā minētās pilnvaras, kā paredzēts šā panta 1. punktā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neskar neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar šā panta 2. punktā norādītajiem noteikumiem un 229. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
254. pants
Ārkārtas procedūra
1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 253. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.
255. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu kopā ar tās 5. pantu.
II SADAĻA
Sankcijas
256. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.
Dalībvalstis ne vēlāk kā ...(70) par šiem noteikumiem paziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
III SADAĻA
Dalībvalstu pasākumi
257. pants
Dalībvalstu pasākumi
1. Dalībvalstis savā teritorijā var piemērot papildu pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā noteiktajiem, attiecībā tikai uz:
a) dzīvnieku veselības pienākumiem, kā paredzēts I daļas 3. nodaļā;
b) paziņošanu dalībvalstīs, kā paredzēts 16. pantā;
c) uzraudzību, kā paredzēts II daļas 2. nodaļā;
d) reģistrēšanu, apstiprināšanu, lietvedību un reģistriem, kā paredzēts IV daļas I sadaļas 1. nodaļā un II sadaļas 1. nodaļā;
e) izsekojamības prasībām attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem, kā paredzēts IV daļas I sadaļas 2. nodaļā.
2. Šā panta 1. punktā minētie valsts pasākumi ir saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un tie:
a) nekavē kavē dzīvnieku un produktu pārvietošanu dalībvalstīs tikai tad, ja ir zinātniski pierādīts, ka tas vajadzīgs infekcijas slimības kontrolei; [Gr. 323]
b) nav pretrunā šā panta 1. punktā minētajiem noteikumiem.
VIII DAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
258. pants
Atcelšana
1. Ar šo atceļ Lēmumu 78/642/EEK, Direktīvu 79/110/EEK, Direktīvu 81/6/EEK, Lēmumu 89/455/EEK, Direktīvu 90/423/EEK un Lēmumu 90/678/EEK.
– Regula (ES) Nr. [XXX/XXX [Publikāciju birojs: ierakstīt numuru …lolojumdzīvnieku nekomerciāla pārvietošana un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 998/2003], [Gr. 325]
– Regula (EK) Nr. 21/2004, [Gr. 326]
– Direktīva 2004/68/EK,
– Direktīva 2005/94/EK,
– Direktīva 2006/88/EK,
– Direktīva 2008/71/EK, [Gr. 327]
– Direktīva 2009/156/EK,
– Direktīva 2009/158/EK.
Atsauces uz minētajiem atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.
3. Saskaņā ar 2. punktā minētajiem Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktiem pieņemtie Komisijas tiesību akti paliek spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šīs regulas noteikumiem.
259. pants
Pārejas pasākumi saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000, Regulas (EK) Nr. 21/2004 un Direktīvas 2008/71/EK atcelšanu
1. Neatkarīgi no šīs regulas 258. panta 2. punkta, Regulu (EK) Nr. 1760/2000, Regulu (EK) Nr. 21/2004 un Direktīvu 2008/71/EK turpina piemērot līdz dienai, ko nosaka saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtā deleģētajā aktā.
kuras šā panta 1. punktā minētos tiesību aktus vairs nepiemēro.
Minētā diena ir diena, no kuras sāk piemērot attiecīgos noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kā paredzēts šīs regulas 103. panta 2. punktā, 114. un 115. pantā. [Gr. 328]
260. pants
Pārejas pasākumi saistībā ar Direktīvu 92/66/EEK, 2000/75/EK, 2001/89/EK, 2000/75/EK, 2002/60/EK, 2003/85/EK un 2005/94/EK atcelšanu
1. Neatkarīgi no šīs regulas 258. panta 2. punkta, Direktīvu 92/66/EEK, 2000/75/EK, 2001/89/EK, 2000/75/EK, 2002/60/EK, 2003/85/EK un 2005/94/EK turpina piemērot līdz datumam, ko nosaka saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtajā deleģētajā aktā.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par termiņu, kad šā panta 1. punktā paredzētās direktīvas vairs nepiemēro.
Minētais termiņš ir atbilstošu tiesību aktu piemērošanas datums, kurus pieņem saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kā paredzēts šīs regulas 44. panta 1. punktā, 47. panta 1. punktā, 48. panta 3. punktā, 53. panta 1. punktā, 54. panta 3. punktā, 58. panta 2. punktā, 63. pantā, 64. panta 4. punktā, 67. pantā, 68. panta 2. punktā un 70. panta 3. punktā.
261. pants
Pārejas pasākumi saistībā ar Regulas (ES) Nr. [XXX/XXX par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu atcelšanu]
1. Neatkarīgi no šīs regulas 258. panta 2. punkta, Regulu (ES) Nr. [XXX/XXX] turpina piemērot līdz datumam, ko nosaka saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtajā deleģētajā aktā.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 253. pantu pieņemt deleģētos aktus par termiņu, kad Regulu XXX/XXX vairs nepiemēro.
Minētais termiņš ir atbilstošu tiesību aktu piemērošanas datums, kurus pieņem saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kā paredzēts šīs regulas 114. panta f) apakšpunktā, 152. panta 2. punktā un 222. panta 3. punktā. [Gr. 329]
261.a pants
Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei
Komisija vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijas ziņojumā iekļauj pārskatu par šīs regulas ietekmi, tostarp informāciju par pieredzi, ko Komisija guvusi, izmantojot deleģētās pilnvaras saskaņā ar 253. pantu, un atbilstīgā gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus. [Gr. 330]
262. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Liellopu [ģenitālā] kampilobakterioze — C. foetus ssp. Venerealis
0
0
0
X
0
Liellopi
Govju virusālā diareja/ gļotādu saslimšana
0
0
0
X
0
Liellopi
Trichomonas foetus infekcija
0
0
0
X
0
Liellopi
Transmisīvais gastroenterīts
0
0
X
X
0
Cūkas
Eiropas peru puve
0
0
X
X
0
Bites
Echinococcus multilocularis
0
0
X
X
X
Suņi
Salmonella, kas ietekmē dzīvnieku veselību
Salmonella Pullorum, Salmonella Gallinarum un Salmonella arizonae
0
0
X
X
0
Mājputni
Zoonotiskā salmoneloze (kas nav iepriekš minētie veidi)
X
0
X
X
X
Mājputni
(Dažos pasākumos arī cūkas)
Mycoplasma gallisepticum un Mycoplasma meleagridis infekcijas
0
0
X
X
X
Mājputni:
M. gallisepticum — vistas un tītari
M. meleagridis — tītari
Tuberkuloze (kas nav govju tuberkuloze)**
0
0
X
X
X
Pērtiķi, kaķu dzimtas dzīvnieki, atgremotāji
Tularēmija
0
0
X
X
0
Zaķveidīgie
Miksomatoze
0
0
X
X
0
Zaķveidīgie
Trušu hemorāģiskā slimība
0
0
X
X
0
Zaķveidīgie
Vīrusenterīts (ūdelēm)
0
0
X
X
0
Ūdeles
Aleutu slimība (ūdelēm)
0
0
X
X
0
Ūdeles
Varroatoze
0
0
X
X
0
Bites
Akariāze
0
0
X
X
0
Bites
Krimas-Kongo hemorāģiskais drudzis
0
0
0
X
0
Skrējējputni
Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) (Regula (EK) Nr. 999/2001 un Direktīva 92/65/EEK)
Govju sūkļveida encefalopātija
X
X
0
X
X
Liellopi, aitas un kazas
Skrepi slimība
X
X
0
X
X
Aitas vai kazas
Hroniskā novājēšanas slimība
X
X
0
X
X
Cervidae
TSE, kas nav BV/OV/CP
X
X
0
0
X
Visi dzīvnieki
Zoonozes (Direktīva 2003/99/EK un Regula (EK) Nr. 2075/2005 attiecībā uz trihinelozi)
Trihineloze
0
0
X
X
X
Cūkas, zirgi, mežacūkas un citi savvaļas dzīvnieki (kas var invadēties ar Tricinella)
Listerioze
0
0
0
0
X
Nav precizēta
Kampilobakterioze
0
0
0
0
X
Nav precizēta
Verotoksigēnā E. coli
0
0
0
0
X
Nav precizēta
Leptospiroze
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Jersisnioze
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Vibrioze
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Toksoplazmoze
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Kriptosporidioze
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Cisticerkoze
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Anisakiāze
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Borelioze
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Botulisms
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Gripas vīruss
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Ehinokokoze [hydatidosis]
ehinokokoze un tās izraisītāji
0
0
0
0
X
Nav precizēta
Mikrobu rezistences (AMR) riski (rezistenti mikroorganismi un rezistences marķieri)
0
0
0
0
X
Mājputni, cūkas un liellopi
Kalicivīruss
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
A hepatīta vīruss
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Posmkāju pārnēsātie vīrusi
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
Citas zoonozes un zoonožu ierosinātāji
0
0
0
0
X***
Nav precizēta
2. daļa
Ūdensdzīvnieku slimības
Saskaņā ar noteikumiem
8. panta 1. punkta a) apakšpunktā
Tūlītēja slimību kontrole un izskaušana
8. panta 1. punkta b) apakšpunktā
Obligātā izskaušana
8. panta 1. punkta c) apakšpunktā
Izvēles „brīvprātīgā” izskaušana
8. panta 1. punkta d) apakšpunktā
Tirdzniecība
8. panta 1. punkta e) apakšpunktā
Paziņošanaun uzraudzība
Sarakstā norādītās sugas
Epizootiskā hematopātiskā nekroze
X
X
0
X
X
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss) un asaris (Perca fluviatilis)
Bonamia exitiosa infekcija
X
X
0
X
X
Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi) un Čīles plakanā austere
(O. chilensis)
Perkinsus marinus infekcija
X
X
0
X
X
Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas) un Austrumu austere (C. virginica)
Microcytos mackini infekcija
X
X
0
X
X
Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), Austrumu austere (C. virginica),
Olimpijas platā austere (Ostrea conchaphila) un Eiropas platā austere
(O. edulis)
Direktīva 2002/99 (95/70)
Taura sindroms
X
X
0
X
X
Persijas līča baltā garnele (Penaeus setiferus), Klusā okeāna zilā garnele
(P. stylirostris) un Klusā okeāna baltā garnele (P. vannamei)
Dzeltenās galvas slimība
X
X
0
X
X
Persijas līča brūnā garnele (Penaeus aztecus), Persijas līča sārtā garnele (P.
Duorarum), Kuruma garnele (P. japonicus), lielā tīģergarnele (P.
monodon, Persijas līča baltā garnele (Penaeus setiferus), Klusā okeāna zilā garnele (P.
stylirostris) un Klusā okeāna baltā garnele (P. vannamei)
Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)
0
0
X
X
X
Siļķe (Clupea spp.), sīga (Coregonus sp.), līdaka (Esox lucius), pikša (Gadus aeglefinus), Klusā okeāna menca (G. macrocephalus), Atlantijas menca (G. morhua), Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp.) varavīksnes forele (O. mykiss), ūsainā jūras vēdzele (Onos mustelus), taimiņš (Salmo trutta), akmeņplekste (Scophthalmus maximus), brētliņa (Sprattus sprattus), alata (Thymallus thymallus) un plekste (Paralichthys olivaceus)
Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)
0
0
X
X
X
Ketlasis (Oncorhynchus keta), kižučs (O. kisutch), Japānas lasis (O. masou), varavīksnes forele (O. mykiss), Aļaskas sarkanais lasis (O. nerka), kuprlasis (O. rhodurus), čavičs (O. tshawytscha) un Atlantijas lasis (Salmo salar)
Koi herpesvīrusa (KHV) slimība
0
0
X
X
X
Parastā karpa un dekoratīvā karpa (Cyprinus carpio)
Lašu infekciozā anēmija (ISA)
0
0
X
X
X
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar) un taimiņš (S. trutta)
Marteilia refringens infekcija
0
0
X
X
X
Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Eiropas plakanā austere (O. edulis), Argentīnas austere (O. puelchana), ziemeļu ēdamgliemene (Mytilus edulis) un Vidusjūras ēdamgliemene (M. galloprovincialis)
Bonamia ostreae infekcija
0
0
X
X
X
Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Olimpijas plakanā austere (O. conchaphila), Āzijas austere (O. denselammellosa), Eiropas plakanā austere (O. edulis) un Argentīnas austere (O. puelchana)
Balto plankumu slimība
0
0
X
X
X
Visi desmitkāju vēžveidīgie (Decapoda kārta)
Piezīmes.
* OIE kods = turpmāk B. abortus, B. melitensis vai B. suis jāiekļauj vienā nodaļā, pievienojot ieteikumus attiecībā uz (saskaņā ar pašreizējo projektu): liellopiem [liellopi (Bos taurus, B. indicus, B. frontalis, B. javanicus un B. grunniens), bizoni (Bison bison un B.bonasus) un ūdensbifeļi (Bubalus bubalis)], aitām (Ovis aries) un kazām (Capra aegagrus), cūkām (Sus scrofa), kamieļiem [vienkupra kamieļi (Camelus dromedarius), divkupru kamieļi (Camelus bactrianus), lamas (Lama glama), alpakas (Lama pacos), gvanako (Lama guanicoe) un vikuņas (Vicugna vicugna)], briežu dzimtas dzīvniekiem [stirnas (Capreolus capreolus), staltbrieži (Cervus elaphus elaphus), vapiti/aļņi (C. elaphus canadensis), plankumainie aļņi (C. nippon), sambarbrieži (C. unicolor unicolor), rusa brieži (C. timorensis), dambrieži (Dama dama), baltastes brieži, melnastes brieži, mūļbrieži (Odocoileus spp.) un ziemeļbrieži (Rangifer tarandus)] un pelēkajiem zaķiem (Lepus europaeus).
** M. tuberculosis nav OIE sarakstā; tomēr tā ir iekļauta 6.11. nodaļā par zoonozēm, ko pārnēsā primāti, kas nav cilvēkpērtiķi, piemēram, M. tuberculosis komplekss, attiecībā uz īpašas testēšanas/ apstrādes ieteikumiem karantīnas laikā.
*** Direktīva 2003/99/EK nosaka izvēles iespēju atkarībā no epidemioloģiskās situācijas dalībvalstī.
Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011(73) (par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem) jēdziens „nopietnas lipīgas slimības” definēts šādi: „Slimības, ko Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija uzskaitījusi Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.2.3. pantā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.3. nodaļā, tiek uzskatītas par nopietnām lipīgām slimībām vispārējo dzīvnieku veselības ierobežojumu nolūkā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā”. [Gr. 331]
I PIELIKUMS
Lolojumdzīvnieku sugas
A DAĻA
Suņi (Canis lupus familiaris)
Kaķi (Felis silvestris catus)
Mājas seski (Mustela putorius furo)
B DAĻA
Bezmugurkaulnieki (izņemot bites, kamenes, gliemjus un vēžveidīgos)
Dekoratīvie ūdensdzīvnieki
Abinieki
Rāpuļi
Putni: visu sugu putni, izņemot mājputnus
Zīdītāji grauzēji un truši, kas nav paredzēti pārtikas ražošanai.
65. panta 1. punkta c) apakšpunkts, d) apakšpunkta ii) punkts un 67. pants
42. pants
65. un 67. pants
43. pants
71. pants
44. pants
68. pants
45. pants
64., 69. un 71. pants
46. pants
65. un 67. pants
47. pants
65. panta 1. punkta h) apakšpunkts un 67. pants
48. pants
140. pants
49. pants
15., 46. un 47. pants
50. pants
46., 47. un 69. pants
51. pants
46., 47. un 69. pants
52. pants
46. un 47. pants
53. pants
46. un 47. pants
54. pants
46., 47., 65., 67. pants un 69. panta 3. punkts
55. pants
46., 47., 65., 67. pants un 69. panta 3. punkts
56. pants
47. pants, 68. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 69. panta 3. punkts
57. pants
47. pants, 68. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 69. panta 3. punkts
58. pants
65. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 67. pants
59. pants
36., 38., 39., 40. un 68. pants
60. pants
36., 38., 39., 40. un 68. pants
61. pants
36., 38., 39., 40. un 68. pants
62. pants
68. pants
63. pants
140. panta 2. punkts, 159. un 165. pants
64. pants
69. panta 3. punkts un 128. pants
65. pants
15. pants
66. pants
-
67. pants
-
68. pants
-
69. pants
-
70. pants
15. pants
71. pants
54. panta 2. un 3. punkts, 58.pants, 61. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 63. panta c) punkts un 65. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 67. panta c) punkts, 68. panta 1 punkta c) apakšpunkts un 2. punkta b) apakšpunkts
72. pants
43. pants
73. pants
45. pants
74. pants
43. panta 2. punkta d) apakšpunkts
75. pants
44. pants
76. pants
43. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 44. pants
77. pants
44. pants
78. pants
43. panta 2. punkta d) apakšpunkts
79. pants
52. pants
80. pants
48. pants
81. pants
48. panta 3. punkts un 50. pants
82. pants
48. panta 3. punkts un 50. pants
83. pants
49. pants
84. pants
48. panta 3. punkts un 50. pants
85. pants
70. un 71. pants
86. pants
256. pants
87. pants
-
88. pants
71. panta 3. punkts
89. pants
-
90. pants
-
91. pants
-
92. pants
-
93. pants
-
94. pants
-
95. pants
-
23. Regula (EK) Nr. 998/2003
Regula (EK) Nr. 998/2003
Šī regula
1. pants
-
2. pants
-
3. pants
4. pants (daļēji)
4. pants
112. pants, 114. panta e) punkts un 117. pants
5. pants
152., 222. un 228. pants
6. pants
-
7. pants
152. panta 2. un 3. punkts, 222. panta 2. un 3. punkts
8. pants
241. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts
9. pants
241. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts
10. pants
231. pants
11. pants
-
12. pants
-
13. pants
-
14. pants (pirmā un otrā daļa)
14. pants (trešā daļa)
14. pants (ceturtā daļa)
239. pants
-
236. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 241. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts
15. pants
-
16. pants
-
17. pants
152. panta 2. un 3. punkts, 222. panta 2. un 3. punkts, 228. pants un 241. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts
18. pants
246. līdz 251. pants
19. pants
4. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 152. panta 2. un 3. punkts, 222. panta 2. un 3. punkts, 228. pants un 241. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts
19.a panta 1. punkts
19.a panta 2. punkts
114. panta e) punkts un 117. pants
152. panta 2. un 3. punkts
20. pants
-
21. pants
-
22. pants
-
23. pants
-
24. pants
-
25. pants
-
24. Regula (EK) Nr. 21/2004
Regula (EK) Nr. 21/2004
Šī regula
1. pants
102. pants
2. pants
4. pants (daļēji)
3. panta 1. punkts
3. panta 2. punkts
102. panta 2. punkts
105. pants
4. panta 1. un 2. punkts
4. panta 3. punkts
4. panta 4. līdz 7. punkts
4. panta 8. punkts
4. panta 9. punkts
107. panta a) punkts, 114., 115. un 117. pants
114. panta b) punkts un 115. panta a) punkts
114. pants
105. pants
114. panta b) punkts
5. pants
97., 100., 101., 105. pants un 106. panta b) un c) punkts
6. pants
105. panta b) punkts, 107. panta b) punkts, 108. pants, 114. panta c) punkta ii) apakšpunkts, 115. un 117. pants
7. pants
96. pants
8. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts
8. panta 3. līdz 5. punkts
103. pants,
107. panta c) punkts
103. pants
9. pants
114. panta b) punkts un 117. pants
10. panta 1. punkta a) apakšpunkts
10. panta 1. punkta b) apakšpunkts
10. panta 1. punkta c) apakšpunkts
10. panta 2. punkts
-
256. pants
258. pants
117. pants
11. pants
105. pants
12. panta 1. punkts
12. panta 2. punkts
12. panta 4. līdz 7. punkts
-
256. pants
-
13. pants
-
14. pants
-
15. pants
-
16. pants
-
17. pants
-
[Gr. 333]
25. Direktīva 2004/68/EK
Direktīva 2004/68/EK
Šī regula
1. pants
-
2. pants
4. pants (daļēji)
3. panta 1. punkts
3. panta 2. punkts
230. panta 1. punkta a) apakšpunkts
233. panta 1. punkts
4. pants
231. panta 1. punkts
5. pants
231. panta 1. un 3. punkts un 232. pants
6. pants
236. un 237. pants
7. pants
236. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts un 237. pants
8. pants
236. pants, 239. panta 4. punkts un 241. panta 1. punkta a) apakšpunkts
9. pants
236. panta 1. punkts un 239. panta 4. punkts
10. pants
236. panta 1. punkts un 239. panta 4. punkts
11. pants
230. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 239. un 240. pants
12. pants
-
13. pants
-
14. pants
-
16. pants
-
17. pants
-
18. pants
-
19. pants
-
20. pants
-
21. pants
-
26. Direktīva 2005/94/EK
Direktīva 2005/94/EK
Šī regula
1. pants
-
2. pants
4. pants (daļēji)
3. pants
9. pants
4. pants
27. un 28. pants
5. pants
16., 17., 18. un 21. pants
6. pants
57. pants
7. pants
53. līdz 56. pants un 57. panta 1. punkts
8. pants
55. panta 2. punkts
9. pants
59. pants
10. pants
55. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkts un 56. pants
11. pants
61. un 63. pants
12. pants
63. pants
13. pants
61. un 63. pants
14. pants
63. panta a) apakšpunkts
15. pants
62. pants un 63. panta e) apakšpunkts
16. pants
64. pants
17. pants
65. un 67. pants
18. pants
65. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 67. pants
19. pants
65. un 67. pants
20. pants
65. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts un 67. pants
21. pants
65. panta 1. punkta c) un i) apakšpunkts un 67. pants
22. pants
65. panta 1. punkta c) un i) apakšpunkts un 67. pants
23. pants
65. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 67. pants
24. pants
65. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 67. pants
25. pants
65. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 67. pants
26. pants
65. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 67. pants
27. pants
65. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts un 67. pants
28. pants
65. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 67. panta b) punkts
29. pants
68. pants
30. pants
65. un 67. pants
31. pants
68. pants
32. pants
64., 65., 67. pants un 71. panta 3. punkts
33. pants
67. pants un 71. panta 3. punkts
34. pants
37. pants, 65. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 67. pants un 71. panta 3. punkts
35. pants
54. un 61. pants
36. pants
61. un 63. pants
37. pants
61. un 63. pants
38. pants
61., 63., 65. un 67. pants
39. pants
61., 63. pants un 71. panta 3. punkts
40. pants
61., 63. pants un 71. panta 3. punkts
41. pants
61., 63. pants un 71. panta 3. punkts
42. pants
62. un 63. pants
43. pants
64. pants
44. pants
65. un 67. pants
45. pants
68. pants
46. pants
64. panta 4. punkts, 67. pants un 71. panta 3. punkts
47. pants
61., 63. pants un 71. pants
48. pants
68. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkta a) apakšpunkts
49. pants
61. panta 3. punkts un 68. pants
50. pants
15. pants, 54. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. pants, 58. panta 2. punkts, 63. panta 5. punkts
51. pants
-
52. pants
46. un 47. pants
53. pants
69. pants
54. pants
46., 47., 65., 67 un 69. pants
55. pants
46., 47., 65., 67 un 69. pants
56. pants
46. un 47. pants
57. pants
47. pants
58. pants
48. līdz 51. pants
59. pants
52. pants
60. pants
-
61. pants
256. pants
62. pants
43. līdz 45. pants
63. pants
-
64. pants
-
65. pants
-
66. pants
-
67. pants
-
68. pants
-
69. pants
-
27. Direktīva 2006/88/EK
Direktīva 2006/88/EK
Šī regula
1. pants
-
2. pants
2. pants un 3. panta 2. punkts
3. pants
4. pants (daļēji)
4. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts
4. panta 3. punkts
4. panta 4. punkts
4. panta 5. punkts
170., 171., 174. un 175. pants
177. pants
183. panta 2. punkts
170., 171., 172. un 173. pants
-
5. pants
179. pants
6. pants
183. un 184. pants
7. pants
-
-
8. pants
185., 186., 187. un 188. pants
9. pants
179. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 2. un 3. punkts
10. pants
179. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts, 2. un 3. punkts
11. pants
190. un 204. pants
12. pants
190. pants
13. pants
191. pants
14. panta 1. un 2. punkts
14. panta 3. un 4. punkts
208. pants
219. un 220. pants
15. panta 1. un 2. punkts
15. panta 3. punkts
15. panta 4. punkts
195. un 196. pants
192. pants
195., 196. un 198. pants
16. pants
196. pants
17. pants
196. pants
18. pants
200. un 201. pants
19. pants
200. un 201. pants
20. pants
199. pants
21. pants
202., 203. un 205. pants
22. pants
230. panta 1. punkta a) apakšpunkts
23. pants
231. un 232. pants
24. pants
230. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 239. pants
25. pants
236., 239. un 240. pants
26. pants
16. pants
27. pants
17. un 18. pants
28. pants
53. līdz 55. pants, 72. līdz 74. pants
29. pants
57. pants
30. pants
59. un 77. pants
31. pants
-
32. pants
60., 61., 62. un 64. pants
33. pants
65. un 67. pants
34. pants
61. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 63. pants
35. pants
61. panta 3. punkts un 63. pants
36. pants
-
37. pants
68. pants
38. pants
76. un 78. pants
39. pants
78. un 79. pants
40. pants
80. pants
41. pants
246. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts
42. pants
71. panta 3. punkts
43. pants
227. pants
44. pants
26., 27., 30. un 31. pants
45. pants
32. pants
46. pants
34. pants
47. pants
43. un 44. pants
48. pants
46. un 47. pants
49. pants
36. pants
50. pants
36. un 37. pants
51. pants
38. pants
52. pants
41. pants
53. pants
42. pants
54. pants
-
55. pants
-
56. pants
-
57. panta a) apakšpunkts
57. panta b) apakšpunkts
57. pants, c) apakšpunkts
-
54. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts, 58. pants, 61. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 63. panta c) punkts, 67, panta 1. punkta b) apakšpunkts un 67. punkta c) punkts
-
58. pants
-
59. pants
38. pants, 183. pants (daļēji)
60. pants
256. pants
61. pants
-
62. pants
-
63. pants
-
64. pants
-
65. pants
-
66. pants
-
67. pants
-
28. Direktīva 2008/71/EK
Direktīva 2008/71/EK
Šī regula
1. pants
-
2. pants
4. pants (daļēji)
3. panta 1. punkts
3. panta 2. punkts
96. pants,115. pants
-
4. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts
97. un 115. pants
110. pants
5. panta 1. punkts
5. panta 2. punkts
110. panta a) apakšpunkts, 114. punkta b) punkts un 117. pants
110. panta a) apakšpunkts un 111. pants
6. panta 1. punkts
6. panta 2. punkts
110. panta a) apakšpunkts, 115. un 117. pants
-
7. pants
103. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2) punkts
8. pants
110. pants, 114. punkta d) apakšpunkts
9. pants
256. pants
10. pants
-
11. pants
-
12. pants
-
13. pants
-
[Gr. 334]
29. Direktīva 2009/156/EK
Direktīva 2009/156/EK
Šī regula
1. pants
-
2. pants
4. pants (daļēji)
3. pants
123. un 136. pants
4. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts
4. panta 3. punkts
4. panta 4. punkts
4. panta 5. punkts
4. panta 6. punkts
127. pants un 146. panta 3. punkts
127. un 128. pants
125. pants
109., 114. un 117. pants
123. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 127. un 128. pants
30. līdz 35. pants
5. pants
127. un 128. pants
6. pants
127. pants, 128. punkts un 141. panta b) punkts
7. panta 1. punkts
7. panta 2. punkts
7. panta 3. punkts
123. panta 2. punkts un 130. pants
127., 128. un 129. pants
127., 128. un 129. pants
8. pants
109. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 114., 117. pants un 140. līdz 143. pants
9. pants
246. līdz 248. pants (daļēji)
10. pants
-
11. pants
-
12. panta 1., 2. un 3. punkts
12. panta 4. un 5. punkts
230. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 231. pants
236. pants
13. pants
231. un 236. pants
14. pants
236. pants
15. pants
236. pants
16. pants
236., 238. un 239. pants
17. pants
236. pants
18. pants
-
19. pants
236. pants
20. pants
-
21. pants
-
22. pants
-
23. pants
-
24. pants
-
30. Direktīva 2009/158/EK
Direktīva 2009/158/EK
Šī regula
1. pants
-
2. pants
4. pants (daļēji)
3. pants
-
4. pants
-
5. pants
123., 127., 128., 157. un 158. pants
6. pants
121., 123. un 157. pants
7. pants
96. pants
8. pants
157. un 158. pants
9. pants
127. un 128. pants
10. pants
127. un 128. pants
11. pants
127. un 128. pants
12. pants
127. un 128. pants
13. pants
128. pants
14. pants
128. pants
15. panta 1. punkta a) apakšpunkts
15. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts
15. panta 2. punkts
157. un 158. pants
127. un 128. pants
30. līdz 35. pants
16. pants
30. līdz 35. pants
17. pants
36., 39. un 40. pants
18. pants
121., 122. pants, 123. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts, 129. pants un 155. panta 3. punkts
19. pants
128. pants
20. pants
140. līdz 147. pants, 159. un 160. pants
21. pants
-
22. pants
-
23. pants
230. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 231. un 232. pants
Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris), par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā (OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp.).
Labojums Padomes Direktīvā 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).
Padomes Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 2012. gada 25. oktobris ) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) xxxx/xxxx, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 999/2001, Nr. 1829/2003, Nr. 1831/2003, Nr. 1/2005, Nr. 396/2005, Nr. 834/2007, Nr. 1099/2009, Nr. 1069/2009, Nr. 1107/2009, Regulas (ES) Nr. 1151/2012 un 652/2013 un Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK, 2008/120/EK un 2009/128/EK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L ...).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 32. lpp.).
Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV P 121, 29.7.1964., 1977. lpp.).
Padomes Direktīva 91/68/EEK (1991. gada 28. janvāris) par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.).
Padomes Direktīva 2009/156/EK ( 2009. gada 30. novembris ) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).
Padomes Direktīva 2009/158/EK ( 2009. gada 30. novembris), par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 576/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).
Padomes Direktīva 77/391/EEK (1977. gada 17. maijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus liellopu brucelozes, tuberkulozes un leikozes izskaušanai (OV L 145, 13.6.1977., 44. lpp.).
Padomes Direktīva 78/52/EEK (1977. gada 13. decembris), kas ievieš Kopienas kritērijus valstu plāniem liellopu brucelozes, tuberkulozes un enzootiskās leikozes paātrinātai izskaušanai (OV L 15, 19.1.1978., 34. lpp.).
Padomes Direktīva 80/1095/EEK, (1980. gada 11. novembris)ar ko nosaka nosacījumus, kas paredzēti tam, lai padarītu un noturētu Kopienas teritoriju brīvu no klasiskā cūku mēra (OV L 325, 1.12.1980., 1. lpp.).
Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.).
Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.).
Padomes DirektĪva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.).
Padomes lēmums (1991. gada 11. decembris), ar ko nosaka Kopienas mutes un nagu sērgas vakcīnu rezerves izveidošanu (91/666/EEK) (OV L 368, 31.12.1991., 21. lpp.).
Padomes Direktīva 92/35/EEK (1992. gada 29. aprīlis), ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp.).
Padomes Direktīva 92/118/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.).
Padomes Direktīva 92/119/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.).
Padomes Lēmums (1995. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka Somijai un Zviedrijai paredzēto kaušanai domāto mājputnu paraugu ņemšanas noteikumus mikrobioloģiskajai testēšanai, ko veic izcelsmes uzņēmumā (OV L 243, 11.10.1995., 25. lpp.).
Padomes Direktīva 2000/75/EK (2000. gada 20. novembris), ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.).
Padomes Lēmums (2000. gada 20. marts), ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (OV L 31, 1.12.2001., 5. lpp.).
Padomes Direktīva 2002/60/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).
Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.).
Padomes Direktīva 2003/85/EK (2003. gada 29. septembris) par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).
Padomes Direktīva 2004/68/EK (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (OV L 139, 30.4.2004., 321. lpp.).
Padomes Direktīva 2005/94/EK ( 2005. gada 20. decembris ), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).
Padomes Lēmums 78/642/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par veselības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz Botsvānas Republiku (OV L 213, 3.8.1978., 15. lpp.).
Padomes Direktīva 79/110/EEK, (1979. gada 24. janvāris), ar ko Itālijas Republiku pilnvaro atlikt paziņošanu un īstenošanu attiecībā uz tās nacionālajiem plāniem liellopu brucelozes un tuberkulozes paātrinātā izskaušanā (OV L 29, 3.2.1979., 24. lpp.).
Padomes Direktīva 81/6/EEK (1981. gada 1. janvāris), ar ko Grieķijas Republiku pilnvaro paziņot un īstenot nacionālos plānus attiecībā uz liellopu brucelozes un tuberkulozes paātrinātu izskaušanu (OV L 14, 16.1.1981., 22. lpp.).
Padomes Lēmums 89/455/EEK (1989. gada 24. jūlijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus, ar kuriem iedibina eksperimentālus trakumsērgas kontroles projektus, kas paredzēti tās izskaušanai vai profilaksei (OV L 223, 2.8.1989., 19. lpp.).
Padomes Direktīva (1990. gada 26. jūnijs), ar kuru izdara grozījumus Direktīvā 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas pārbaudei, Direktīvā 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā un Direktīvā 72/462/EEK par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm (OV L 224, 18.8.1990., 13. lpp.).
Padomes Lēmums 90/678/EEK (1990. gada 13. decembris), ar ko noteiktas Kopienas teritorijas daļas atzīst vai nu par oficiāli brīvām no cūku mēra vai brīvām no cūku mēra (OV L 373, 31.12.1990., 29. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2001., 55. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 ( 2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris), par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).
Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).
Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgajiem organismiem ***I
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem (COM(2013)0267 – C7-0122/2013 – 2013/0141(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0267),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0122/2013),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0147/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem
(1) Padomes Direktīvā 2000/29/EK(4) ir paredzēts fitosanitārais režīms.
(2) Padome 2008. gada 21. novembrī aicināja Komisiju sākt fitosanitārā režīma izvērtēšanu(5).
(3) Ņemot vērā šīs izvērtēšanas rezultātus un pieredzi, kas gūta, piemērojot Direktīvu 2000/29/EK, minētā direktīva būtu jāizstāj. Lai nodrošinātu jauno noteikumu vienotu piemērošanu, šī direktīva būtu jāaizstāj ar regulu.
(4) Augu veselība Savienības mērogā ietekmē tādas jomas kā augkopība, publiskās un privātās apzaļumotās teritorijas, dabīgās ekosistēmas, ekosistēmu pakalpojumi un bioloģiskā daudzveidība. Augu veselību apdraud sugas, kuras kaitē augiem un augu produktiem (turpmāk “kaitīgie organismi”) un kuru ieviešanas risks Savienības teritorijā ir palielinājies globalizētas tirdzniecības un klimata pārmaiņu dēļ. Lai novērstu šo apdraudējumu, ir jāpieņem pasākumi saistībā ar šo kaitīgo organismu radīto fitosanitāro risku noteikšanu un samazināšanu līdz pieņemamam līmenim. [Gr. 1]
(5) Šādu pasākumu nepieciešamība jau sen ir atzīta. Tie ir bijuši pamatā dažādiem starptautiskiem nolīgumiem un starptautiskām konvencijām, tostarp Starptautiskajai augu aizsardzības konvencijai (SAAK), ko 1951. gada 6. decembrī noslēdza Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), un tās pārskatītajam tekstam, kas tika apstiprināts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konferences 29. sesijā 1997. gada novembrī, kā arī 1993. gada 29. decembra Starptautiskajai Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (KBD). Savienība ir gan SAAK, gan KBD līgumslēdzēja puse. [Gr. 2]
(6) Ir skaidrs, ka, nosakot šīs regulas darbības jomu, ir svarīgi ņemt vērā bioģeogrāfiskos faktorus, lai izvairītos no tādu kaitīgo organismu izplatīšanās Savienības Eiropas teritorijā, kas tajā nav sastopami. Attiecīgi LESD 355. panta 1. punktā minētās dalībvalstu teritorijas, kas neatrodas Eiropā (tālākie reģioni), nebūtu jāizslēdz no šīs regulas teritoriālās piemērošanas jomas. Būtu jāizveido šo teritoriju saraksts. Ja šādas teritorijas vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 355. panta 2. punktā minētas teritorijas statuss tiek mainīts atbilstīgi LESD 355. panta 6. punktam, šo sarakstu groza, lai nodrošinātu, ka šīs regulas teritoriālajā tvērumā ir vienīgi Savienības Eiropas daļa. Atsauces uz trešām valstīm ir uzskatāmas par atsaucēm arī uz šajā sarakstā iekļautajām teritorijām.
(7) Direktīvā 2000/29/EK ir paredzēti noteikumi par kompetento iestāžu veiktajām oficiālajām kontrolēm saistībā ar aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un izplatīšanos kopienā. Patlaban šie noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .../....(6) [Oficiālo kontroļu regulas numurs un zemsvītras piezīmē – atsauce uz Oficiālo Vēstnesi] un tāpēc tos nevajadzētu iekļaut šajā regulā.
(8) Būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem identificēt kaitīgos organismus, kuru apkarošanai jāpieņem pasākumi, kas piemērojami visā Savienības teritorijā. Šādus kaitīgos organismus sauc par “Savienības karantīnas organismiem”.Tāpat būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem identificēt kaitīgos organismus, kuru apkarošanai jāpieņem pasākumi, kas piemērojami tikai vienā vai vairākās Savienības teritorijas daļās. Šādus kaitīgos organismus sauc par “aizsargājamās zonas karantīnas organismiem”.
(9) Lai centienus apkarot Savienības karantīnas organismus varētu koncentrēt uz kaitīgajiem organismiem, kuru ekonomiskā, sociālā vai ar vidi saistītā ietekme visbūtiskāk izpaužas Savienības teritorijā kopumā, būtu jāizveido šādu kaitīgo organismu (turpmāk “prioritārie kaitīgie organismi”) ierobežots saraksts.
(10) Savienības karantīnas organismiem, kas paredzēti zinātniskiem nolūkiem, izmēģinājumiem, šķirņu veidošanai, selekcijai un izstādēm, ir lietderīgi paredzēt atbrīvojumu no aizlieguma tos ievest un pārvietot Savienības teritorijā.
(11) Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu rīcību Savienības karantīnas organisma klātbūtnes gadījumā, uz sabiedrību, profesionālajiem operatoriem un dalībvalstīm būtu jāattiecina paziņošanas pienākums. Ir svarīgi palielināt teritoriju apzaļumošanas darbinieku, vietējo iestāžu pārstāvju, dārznieku, stādu audzētāju, importētāju, apzaļumotāju, mežkopju, pasniedzēju, zinātnieku, ražotāju, valsts dienestu pārstāvju, ievēlēto amatpersonu un privātpersonu informētību par augu kaitīgajiem organismiem un mācīt viņiem, kā cīnīties ar šādiem organismiem. [Gr. 3]
(12) Ja paziņošanas pienākums paredz fizisko un juridisko personu datu atklāšanu kompetentajām iestādēm, var rasties Pamattiesību hartas 8. panta (Personas datu aizsardzība) ierobežojums. Tomēr šis ierobežojums būtu nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šīs regulas sabiedrības interešu mērķi.
(13) Uz profesionālo operatoru, kurš konstatē Savienības karantīnas organisma klātbūtni augā, augu produktā vai citā objektā, kas atrodas tā kontrolē, būtu jāattiecina pienākums veikt visus attiecīgos pasākumus, lai izskaustu šo kaitīgo organismu, izņemtu no apgrozības vai atsauktu attiecīgos augus, augu produktus vai citus objektus un informētu kompetento iestādi, citas tirdzniecības ķēdē iesaistītās personas un sabiedrību.
(14) Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izskaustu Savienības karantīnas organismus, kas konstatēti to teritorijā. Ir lietderīgi paredzēt pasākumus, ko dalībvalstis šādā gadījumā drīkst veikt, un principus, kas tām jāievēro, lemjot, kurus pasākumus piemērot. Šiem pasākumiem būtu jāietver tādu ierobežotu teritoriju izveide, kas sastāv no invadētās zonas un buferzonas.
(15) Atsevišķos gadījumos dalībvalstīm pasākumi karantīnas organismu izskaušanai uz augiem būtu jāveic privātās telpās, jo kaitīgo organismu izskaušana var būt sekmīga tikai tad, ja ir iznīcināti visi invāzijas avoti. Šim nolūkam dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu nepieciešama likumīga pieeja šīm telpām. Tas var radīt Pamattiesību hartas 7. panta (Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība) un 17. panta (Tiesības uz īpašumu) ierobežojumu. Šis ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šā režīma sabiedrības interešu mērķi, ciktāl dalībvalsts laicīgi nodrošina taisnīgu kompensāciju par zaudēto privāto īpašumu.
(16) Lai kaitīgo organismu izskaušana būtu laicīgasavlaicīga un iedarbīga, to klātbūtni ir ļoti svarīgi to klātbūtni konstatēt pēc iespējas agrāk un nodrošināt profilaksi, un veikt aizsardzības pasākumus. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic apsekojumi, lai konstatētu Savienības karantīnas organismu klātbūtni teritorijās, kurās tā iepriekš nav konstatēta. Ņemot vērā Savienības karantīnas organismu skaitu un to, cik daudz laika un resursu nepieciešams šo apsekojumu veikšanai, dalībvalstīm būtu jāizstrādā daudzgadu apsekojuma programmas. [Gr. 4]
(16a) Preventīviem agronomijas pasākumiem un integrētai augu aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK(7) nevajadzētu ietvert sistemātisku profilaksi ar pesticīdiem, tas ir, biocīdu izmantošanu pirms kaitīga organisma atklāšanas. [Gr. 5]
(17) Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt pasākumus, kas veicami apstiprinātas vai iespējamas konkrēta Savienības karantīnas organisma klātbūtnes gadījumā un kas jo īpaši saistīti ar to izskaušanu un izplatības ierobežošanu, kā arī ierobežotu teritoriju veidošanu, apsekojumu veikšanu, modelējošu mācību organizēšanu un izplatības ierobežošanas un izskaušanas plānu izstrādāšanu saistībā ar šiem kaitīgajiem organismiem. Komisija iepriekš apspriežas ar dalībvalstīm par pasākumiem, ko tā apstiprina. [Gr. 6]
(18) Lai nodrošinātu ātru un iedarbīgu rīcību, kas vērsta pret kaitīgajiem organismiem, kuri nav Savienības karantīnas organismi, bet kuri pēc dalībvalstu uzskatiem varētu atbilst nosacījumiem, kas jāizpilda, lai tos iekļautu Savienības karantīnas organismu sarakstā, būtu jāparedz noteikums par pasākumiem, kuri dalībvalstīm jāveic, ja to rīcībā nonāk informācija par šāda kaitīgā organisma klātbūtni. Tādi paši noteikumi būtu jāparedz arī attiecībā uz Komisiju.
(19) Noteiktos apstākļos dalībvalstīm būtu jāļauj pieņemt izskaušanas pasākumus, kas ir stingrāki par Savienības tiesību aktos paredzētajiem, ja vien tos piemēro ilgtspējīgi. [Gr. 7]
(20) Prioritārajiem kaitīgajiem organismiem būtu jāpiemēro īpaši noteikumi par sabiedrības informēšanu, apsekojumiem, izplatības ierobežošanas un izskaušanas plāniem un pasākumu līdzfinansēšanu no Savienības līdzekļiem.
(21) Karantīnas organismi, kuri ir sastopami Savienības teritorijā, bet nav konstatēti īpašās šīs teritorijas daļās, kas noteiktas par “aizsargājamām zonām”, un kuru klātbūtnes nepieņemamā ekonomiskā, sociālā vai ar vidi saistītā ietekme izpaustos tikai šajās aizsargājamās zonās, būtu īpaši jāidentificē un jānorāda sarakstā kā “aizsargājamās zonas karantīnas organismi”. Aizsargājamās zonas karantīnas organismu ievešana, pārvietošana un laišana apgrozībā attiecīgajā aizsargājamā zonā būtu jāaizliedz.
(22) Būtu jāparedz noteikumi par aizsargājamo zonu atzīšanu, mainīšanu vai aizsargājamās zonas statusa atsaukšanu, pienākumu apsekot aizsargājamās zonas un darbībām, kas veicamas, ja aizsargājamās zonas karantīnas organismi ir sastopami attiecīgajās aizsargājamās zonās. Ja aizsargājamā zonā tiek konstatēta attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtne, būtu jāpiemēro stingri noteikumi attiecībā uz šo zonu mainīšanu vai aizsargājamās zonas statusa atsaukšanu.
(23) Kaitīgais organisms, kas nav Savienības karantīnas organisms, būtu jāuzskata par “Savienībā reglamentētu kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu”, ja šis kaitīgais organisms galvenokārt izplatās ar konkrētu stādāmu augu starpniecību, ja tā klātbūtnei uz šiem stādāmiem augiem ir nepieņemama ekonomiska ietekme saistībā ar šo augu paredzēto izmantojumu un ja tas ir norādīts sarakstā kā Savienības reglamentēts kvalitāti ietekmējošs kaitīgais organisms. Lai ierobežotu šādu kaitīgo organismu klātbūtni, to ievešana vai pārvietošana Savienības teritorijā uz attiecīgajiem stādāmajiem augiem būtu jāaizliedz, ja vien minētajā sarakstā nav paredzēts citādi.
(24) Konkrēti augi, augu produkti un citi objekti rada nepieņemamu fitosanitāru risku, jo pastāv iespējamība, ka tajos mitinās Savienības karantīnas organisms. Attiecībā uz dažiem no šiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem ir pieejami pieņemami pasākumi to radīto risku mazināšanai, taču attiecībā uz citiem tādu nav. Atkarībā no tā, vai ir pieejami pieņemami risku mazinoši pasākumi, to ievešana un pārvietošana Savienības teritorijā būtu vai nu jāaizliedz, vai jāpakļauj īpašām prasībām. Būtu jāizveido šo augu, augu produktu un citu objektu saraksts.
(25) Būtu jāparedz atkāpes no aizliegumiem vai īpašām prasībām attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu Savienības teritorijā. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai atzīt konkrētus trešo valstu pasākumus par līdzvērtīgiem prasībām, kas jāievēro, lai attiecīgos augus, augu produktus un citus objektus pārvietotu Savienības teritorijā.
(26) Šos aizliegumus vai prasības nevajadzētu piemērot nelielam tādu augu, augu produktu un citu objektu daudzumam, kas nav stādāmie augi un nav paredzēti komerciāliem un profesionāliem nolūkiem, kā arī augu, augu produktu un citu objektu ievešanai un pārvietošanai pierobežas zonās. Tāpat tos nevajadzētu attiecināt uz tādu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā, kas paredzēti zinātniskiem nolūkiem, izmēģinājumiem, šķirņu veidošanai, selekcijai un izstādēm. Būtu jānosaka piemēroti drošības pasākumi un jāinformē iesaistītās personas.
(27) Atkāpe no Savienības noteikumiem attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā būtu jāpiemēro tranzītā esošiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem.
(28) Tā kā fitosanitārā pieredze stādāmo augu starptautiskās tirdzniecības jomā ir neliela, tā var ietvert tādu karantīnas organismu ieviešanās risku, attiecībā uz kuriem nav pieņemti pasākumi saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu drīzu un efektīvu rīcību, kas vērsta pret iepriekš neidentificētiem riskiem saistībā ar stādāmiem augiem, uz kuriem neattiecas pastāvīgas prasības vai aizliegumi, bet kuri var kvalificēties šādiem pastāvīgiem pasākumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt pagaidu pasākumus saskaņā ar piesardzības principu.
(29) Ja pastāv iespējamība, ka augos, augu produktos un citos objektos mitinās aizsargājamās zonas karantīnas organisms, tādējādi radot nepieņemama līmeņa fitosanitāro risku, attiecībā uz to ievešanu un pārvietošanu attiecīgajās aizsargājamās zonās jānosaka aizliegumi un īpašas prasības, kas līdzvērtīgas Savienības teritorijai noteiktajiem aizliegumiem un prasībām.
(30) Būtu jāpieņem vispārīgas prasības attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu pārvadāšanā izmantotiem transportlīdzekļiem un iepakojamo materiālu, lai nodrošinātu, ka tie ir brīvi no karantīnas organismiem.
(31) Dalībvalstīm būtu jānozīmē karantīnas stacijas. Būtu jānosaka prasības attiecībā uz šo karantīnas staciju nozīmēšanu, darbību un uzraudzību, kā arī uz augu, augu produktu vai citu objektu izlaišanu no šīm stacijām. Ja šīs prasības ietver pienākumu uzturēt staciju darbinieku un apmeklētāju sarakstu, var rasties Pamattiesību hartas 8. panta (Personas datu aizsardzība) ierobežojums. Tomēr šis ierobežojums būtu nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķi aizsargāt sabiedrības intereses.
(32) Ja tā noteikts divpusējā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi ar trešo valsti, vai trešās valsts tiesību aktos, augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kurus no Savienības teritorijas izved uz attiecīgo trešo valsti, būtu jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā nolīgumā vai tiesību aktos.
(33) Ja uz konkrētiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kas no Savienības izvesti uz trešo valsti, neattiecas starp Savienību un attiecīgo trešo valsti noslēgts divpusējs fitosanitārais nolīgums vai attiecīgās trešās valsts tiesību akti fitosanitārijas jomā, šīm trešām valstīm būtu jāpiedāvā aizsardzība pret Savienības karantīnas organismiem, kuru kaitīgums ir atzīts, izņemot gadījumus, kad ir pieejama oficiāla informācija par to, ka attiecīgais Savienības karantīnas organisms attiecīgajā trešajā valstī ir sastopams un neatrodas oficiālā kontrolē, vai kad ir pamats uzskatīt, ka šis Savienības karantīnas organisms neatbilst kritērijiem, pēc kuriem nosaka kaitīgos organismus, kas attiecīgajā trešā valstī kvalificējami par karantīnas organismiem.
(33a) Attālināta augu pārdošana var radīt augstu fitosanitāro risku gadījumā, ja preces ir invadētas ar ārējas izcelsmes kaitīgiem organismiem, tostarp karantīnas organismiem. Konkrēti, no trešām valstīm ievestas un attālināti pirktas augu partijas daudzos gadījumos neatbilst Savienības fitosanitārajām ievešanas prasībām. Lai novērstu šīs nepilnības, ir svarīgi informēt patērētājus un augu tirgotājus un nodrošināt attālinātas tirdzniecības izsekojamību Savienībā, kā arī trešās valstīs. [Gr. 9]
(33b) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu izpratni par augiem kaitīgo organismu iespējamo saimniecisko, ar vidi saistīto un sociālo ietekmi, galvenajiem profilakses principiem un šo organismu izplatīšanos, kā arī par visas sabiedrības atbildību attiecībā uz augu veselības nodrošināšanu Savienībā. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina publiski pieejams, atjaunināts saraksts, kurā norādīti trešās valstīs jaunradušies augiem kaitīgie organismi, kas var apdraudēt augu veselību Savienības teritorijā. [Gr. 10]
(34) Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu, profesionālajiem operatoriem, uz kuriem attiecas šajā regulā noteiktās saistības, vajadzētu būt reģistrētiem dalībvalstu izveidotos reģistros. Lai samazinātu administratīvo slogu, šajos reģistros būtu jāiekļauj arī profesionālie operatori, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. …/…. (8) [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs, nosaukums un zemsvītras piezīmē – atsauce uz Oficiālo Vēstnesi].
(35) Profesionālajiem operatoriem, kas darbojas vairākās telpās, būtu jānodrošina iespēja par katru telpu veikt atsevišķu reģistrāciju.
(36) Lai atvieglotu karantīnas organisma invāzijas avota noteikšanu, ir lietderīgi prasīt, lai profesionālie operatori saglabātu dokumentāciju saistībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko tiem piegādājuši profesionālie operatori un ko tie piegādājuši citiem profesionālajiem operatoriem. Ņemot vērā atsevišķu karantīnas organismu latento fāzi un invāzijas avota noteikšanai nepieciešamo laiku, dokumentācija būtu jāglabā trīs gadus.
(37) Profesionālo operatoru rīcībā vajadzētu būt sistēmām un procedūrām, ar kuru palīdzību var sekot tam, kā notiek augu, augu produktu un citu objektu pārvietošana to telpās.
(38) Lai no trešām valstīm Savienības teritorijā un aizsargājamās zonās ievestu konkrētus augus, augu produktus un citus objektus, būtu nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Skaidrības labad būtu jāizveido šo augu, augu produktu un citu objektu saraksts.
(39) Šiem fitosanitārajiem sertifikātiem būtu jāatbilst SAAK prasībām un jāapliecina atbilstība prasībām un pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu fitosanitāro sertifikātu ticamību, būtu jāparedz noteikumi par to derīguma nosacījumiem un anulēšanu.
(40) Atsevišķu augu, augu produktu un citu objektu ievešana Savienības teritorijā un ievešana un pārvietošana aizsargājamās zonās būtu jāatļauj tikai tad, ja tiem ir pievienota augu pase, kas apliecina atbilstību prasībām un pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Skaidrības labad būtu jāizveido šo augu, augu produktu un citu objektu saraksts.
(41) Augu pases nevajadzētu pieprasīt augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas paredzēti galalietotājiem, tostarp piemājas dārzniekiem. [Gr. 11]
(42) Lai nodrošinātu augu pasu ticamību, būtu jāparedz noteikumi attiecība uz to saturu.
(43) Augu pasu izsniegšana parasti būtu jāveic profesionālajiem operatoriem. Ja profesionālajiem operatoriem nav resursu augu pasu izsniegšanai, būtu jānodrošina iespēja, ka pēc to pieprasījuma augu pases izsniedz dalībvalstu kompetentās iestādes. [Gr. 12]
(44) Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz augu pasu izsniegšanu, ar izsniegšanu saistītajām pārbaudēm, kārtību, kādā profesionālajiem operatoriem piešķir atļauju augu pasu izsniegšanai, atļauju saņēmušo profesionālo operatoru uzraudzību un pienākumiem un šīs atļaujas atsaukšanu.
(45) Lai samazinātu atļauju saņēmušajiem operatoriem radīto administratīvo slogu, ar augu pasu izsniegšanu saistītās pārbaudes attiecīgā gadījumā būtu jāapvieno ar Regulā (ES) Nr. …/…. [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs] paredzētajām pārbaudēm.
(46) Atļauju saņēmušajiem operatoriem vajadzētu būt nepieciešamajām zināšanām par kaitīgajiem organismiem.
(47) Atsevišķi pilnvaroti operatori varētu vēlēties izstrādāt fitosanitāro risku pārvaldības plānu, kas garantētu un apliecinātu augstu kompetences un informētības līmeni attiecība uz fitosanitārajiem riskiem saistībā ar kritiskajiem punktiem to profesionālajā darbībā un attaisnotu īpašu sadarbību kontroles jomā ar kompetentajām iestādēm. Attiecībā uz šo plānu saturu būtu jāparedz Savienības noteikumi. [Gr. 13]
(48) Ir lietderīgi paredzēt noteikumus par augu pasu un fitosanitāro sertifikātu aizstāšanu.
(49) Gadījumos, kad tiek konstatēta neatbilstība Savienības noteikumiem, augu pases būtu jānoņem, jāanulē un izsekošanas nolūkos jāsaglabā.
(50) Saskaņā ar FAO Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu Nr. 15 koksnes iepakojamo materiālu marķē ar īpašu marķējumu, ko uzliek profesionālie operatori, kas saņēmuši attiecīgu atļauju un tiek uzraudzīti. Šajā regulā būtu jāietver šā marķējuma paraugs un saturs un jānosaka, kā piešķiramas atļaujas profesionālajiem operatoriem, kas izmanto šo marķējumu, un kā veicama atļauju saņēmušo operatoru uzraudzība Savienības teritorijā.
(51) Ja tā pieprasa trešā valsts, attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti no Savienības šajā trešajā valstī būtu jāieved tikai kopā ar eksporta vai reeksporta fitosanitāro sertifikātu. Atbilstīgi attiecīgiem SAAK noteikumiem šo sertifikātu izsniegšana būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ņemot vērā SAAK paredzēto eksporta un reeksporta sertifikātu paraugu saturu.
(52) Ja augu, augu produktu vai citu objektu pirms eksportēšanas uz trešo valsti pārvieto cauri vairākām dalībvalstīm, ir svarīgi, lai dalībvalsts, kurā attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti ir ražoti vai pārstrādāti, apmainītos ar informāciju ar dalībvalsti, kas izsniedz eksporta fitosanitāro sertifikātu. Šī informācijas apmaiņa ir būtiska, lai varētu apliecināt atbilstību attiecīgās trešās valsts prasībām. Tāpēc, lai nodrošinātu vienotu informācijas apmaiņas kārtību, būtu jāizveido saskaņots “pirmseksporta sertifikāts”.
(53) Komisijai būtu jāizveido saskaņā ar šo regulu prasītā elektroniskā paziņošanas sistēma.
(53a) Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību, zinātnes sasniegumus un izmaiņas augu veselības apstākļos, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, ar ko groza vai papildina sarakstus, kuros norādīti Savienības karantīnas organismi, prioritārie kaitīgie organismi, Savienībā kvalitāti ietekmējoši kaitīgie organismi un attiecīgie stādāmie augi. Saistībā ar nopietnu fitosanitāru risku būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar steidzamības procedūru, lai Savienības karantīnas organismus iekļautu prioritāro kaitīgo organismu sarakstā. [Gr. 14]
(54) Lai nodrošinātu, ka izņēmumi attiecībā uz Savienības karantīnas organismiem, ko izmanto zinātniskiem nolūkiem, izmēģinājumiem, šķirņu veidošanai, selekcijai vai izstādēm, tiek īstenoti tā, lai neradītu nekādu fitosanitāro risku Savienības teritorijai vai tās daļām, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar attiecīgo kaitīgo organismu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā, attiecīgiem novērtējumiem un atļaujām, kā arī atbilstības uzraudzību, rīcību neatbilstības gadījumā un tās paziņošanu.
(55) Lai nodrošinātu efektīvu paziņošanas sistēmu, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par paziņošanas pienākumu gadījumos, kad radušās aizdomas par konkrētu Savienības karantīnas organismu klātbūtni, kas vēl nav oficiāli apstiprināta.
(56) Lai tiktu ņemti vērā sasniegumi zinātnes un tehnoloģiju jomā, kas ietekmē kaitīgo organismu klātbūtnes apsekojumus, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem maina vai papildina daudzgadu apsekojuma programmās ietveramos elementus.
(57) Lai nodrošinātu modelējošo mācību efektivitāti, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem nosaka modelējošo mācību biežumu, saturu, formātu un citus aspektus.
(58) Lai nodrošinātu, ka tiek izveidotas aizsargājamās zonas, kuru darbība ir uzticama, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par apsekojumiem, kas veicami, lai varētu atzīt aizsargājamās zonas un novērtēt šo zonu atbilstību attiecīgajām prasībām.
(59) Lai nodrošinātu tādu izņēmumu samērīgu un ierobežotu piemērošanu, kas saistīti ar augu, augu produktu vai citu objektu ievešanu vai pārvietošanu pierobežas teritorijās, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par dalībvalstu pierobežas teritoriju maksimālo platumu, maksimālo attālumu, kādā attiecīgos augus, augu produktus un citus objektus atļauts pārvietot trešās valsts pierobežas teritorijās un dalībvalstu pierobežas teritorijās, un procedūras saistībā ar atļauju izsniegšanu augu, augu produktu un citu objektu ievešanai un pārvietošanai dalībvalsts pierobežas teritorijās.
(60) Lai augi, augu produkti vai citi objekti netiktu pakļauti fitosanitārajiem riskiem tranzīta laikā, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem nosaka tādas deklarācijas saturu, kas attiecas uz augu, augu produktu vai citu objektu vešanu cauri Savienības teritorijai, lai nogādātu tos trešā valstī.
(61) Lai nodrošinātu, ka profesionālo operatoru reģistrācija ir samērīga mērķim ierobežot fitosanitāro risku, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem nosaka to profesionālo operatoru kategorijas, kas atbrīvojami no pienākuma reģistrēties reģistrā, un nosacījumus šā atbrīvojuma piemērošanai.
(62) Lai nodrošinātu tādu trešo valstu fitosanitāro sertifikātu ticamību, kas nav SAAK dalībvalstis, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem papildina to nosacījumu kopumu, kas jāizpilda, lai šo trešo valstu fitosanitārie sertifikāti tiktu pieņemti.
(63) Lai iespēju robežās samazinātu riskus, kam pakļauti Savienības teritorijā pārvietojamie augi, augu produkti vai citi objekti, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem nosaka konkrētu augu, augu produktu vai citu objektu maksimālo skaitu, kas uzskatāms par nelielu daudzumu, kuram nav nepieciešama augu pase.
(64) Lai nodrošinātu, ka augu, augu produktu un citu objektu pārbaudes, ko veic, lai varētu izsniegt augu pases, ir uzticamas, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par vizuālajām pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu un sertifikācijas shēmu izmantošanu.
(65) Lai uzlabotu augu pasu ticamību, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem nosaka kvalifikācijas prasības, kas jāizpilda profesionālajiem operatoriem, lai tiem tiktu piešķirta atļauja izsniegt augu pases.
(66) Lai uzlabotu fitosanitārā riska pārvaldības plāna darbības jomu un lietderību, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem papildina vai maina šādā plānā ietvertos elementus.
(67) Lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas starptautiskajos standartos, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par apliecinājumiem, kurus izsniedz specifiskām precēm, kas nav koksnes iepakojamais materiāls un kam nepieciešams īpašs apliecinājums par atbilstību šīs regulas noteikumiem.
(68) Lai nodrošinātu oficiālo apliecinājumu un pirmseksporta sertifikātu lietderību un uzticamību, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par oficiālo apliecinājumu saturu, par kārtību, kādā profesionālajiem operatoriem piešķir atļaujas šo apliecinājumu izsniegšanai, par atļauju saņēmušo operatoru uzraudzību un pirmseksporta sertifikātu saturu.
(69) Lai pielāgotos sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā un pieskaņotos Eiropadomes lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar LESD 355. panta 6. punktu, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem groza šīs regulas pielikumus.
(70) Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Gatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, laikus un pienācīgā kārtībā tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.
(71) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz Savienības karantīnas organismu saraksta veidošanu, prioritāro kaitīgo organismu saraksta veidošanu, pret Savienības karantīnas organismiem vērstu pasākumu noteikšanu, tādu pasākumu pieņemšanu, kas noteiktā laikposmā piemērojami attiecībā uz fitosanitārajiem riskiem, kurus rada kaitīgie organismi, kas pagaidām kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem, tādu aizsargājamo zonu atzīšanu, kuras atzītas saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta pirmo daļu, un attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organismu saraksta veidošanu, aizsargājamo zonu mainīšanu un aizsargājamās zonas statusa atsaukšanu, aizsargājamo zonu saraksta grozīšanu, Savienības karantīnas organismu un attiecīgo stādāmo augu saraksta veidošanu, tāda saraksta veidošanu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citi objekti, ko aizliegts ievest un pārvietot Savienības teritorijā, un attiecīgās trešās valstis, tāda saraksta veidošanu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citi objekti, ko atļauts ievest un pārvietot Savienības teritorijā, un prasības, kurām tiem jāatbilst, tādu prasību noteikšanu trešām valstīm, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras attiecas uz augu, augu produktu vai citu objektu pārvietošanu Savienības teritorijā, īpašu nosacījumu vai pasākumu paredzēšanu attiecībā uz konkrētu augu, augu produktu vai citu objektu ievešanu dalībvalstu pierobežas zonās, pagaidu pasākumu pieņemšanu attiecībā uz stādāmo augu no trešām valstīm ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā, tādu augu, augu produktu un citu objektu saraksta veidošanu, kuru izvešana un pārvietošana konkrētās aizsargājamās zonās ir jāaizliedz, tāda saraksta veidošanu, kurā iekļautas prasības, kas jāizpilda, lai augus, augu produktus un citus objektus varētu ievest un pārvietot aizsargājamās zonās, tāda saraksta veidošanu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citi objekti, kuru ievešanai Savienības teritorijā nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, un attiecīgās trešās valstis, kuras ir attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu izcelsmes valstis vai no kurām tie nosūtīti, tāda saraksta veidošanu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citi objekti, kuru ievešanai konkrētās aizsargājamās zonās no konkrētām trešām valstīm nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, un šīs trešās valstis, kuras ir konkrētu augu, augu produktu vai citu objektu izcelsmes valstis vai no kurām tie nosūtīti, tāda saraksta veidošanu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citi objekti, kuru pārvietošanai Savienības teritorijā nepieciešama augu pase, tāda saraksta veidošanu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citi objekti, kuru ievešanai atsevišķās aizsargājamās zonās nepieciešama augu pase, un augu pasu formāta noteikšanu būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(9).
(72) Lai pieņemtu Savienības karantīnas organismu sākotnējo sarakstu, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma A daļā un II pielikuma A daļas I iedaļā uzskaitītos kaitīgos organismus, mainītu kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu, ja šādu izmaiņu pamatā ir zinātnes attīstība, pieņemtu aizsargājamo zonu un attiecīgo aizsargājamo zonu karantīnas organismu sākotnējo sarakstu, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta h) apakšpunktu apstiprinātās aizsargājamās zonas un Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma B daļā un II pielikuma B daļā uzskaitītos aizsargājamo zonu karantīnas organismus, mainītu aizsargājamās zonas un atsauktu aizsargājamās zonas statusu, pieņemtu Savienībā reglamentētu kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu sākotnējo sarakstu, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai kaitīgos organismus, kas uzskaitīti atsevišķās direktīvās par sēklu un pavairojamā materiāla audzēšanu un tirdzniecību, pieņemtu tādu augu, augu produktu un citu objektu sākotnējo sarakstu, kurus aizliegts ievest un pārvietot Savienības teritorijā, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma A daļā uzskaitītos augus, augu produktus un citus objektus kopā ar to Kombinētās nomenklatūras kodiem, attiecīgos aizliegumus un trešās valstis, pieņemtu tādu augu, augu produktu un citu objektu sākotnējo sarakstu, uz kuru ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā ir attiecināmas īpašas prasības, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļā uzskaitītos augus, augu produktus un citus objektus kopā ar to Kombinētās nomenklatūras kodiem, attiecīgās prasības un trešās valstis, pieņemtu tādu augu, augu produktu un citu objektu sākotnējo sarakstu, kurus aizliegts ievest atsevišķās aizsargājamās zonās, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma B daļā uzskaitītos augus, augu produktus un citus objektus kopā ar to Kombinētās nomenklatūras kodiem, attiecīgos aizliegumus un trešās valstis, pieņemtu tādu augu, augu produktu un citu objektu sākotnējo sarakstu, uz kuru ievešanu un pārvietošanu atsevišķās aizsargājamās zonās ir attiecināmas īpašas prasības, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma B daļā uzskaitītos augus, augu produktus un citus objektus kopā ar to Kombinētās nomenklatūras kodiem un attiecīgās prasības, pieņemtu sākotnējo sarakstu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citu objekti, kā ievešanai Savienības teritorijā ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, kā arī attiecīgās trešās valstis, kuras ir to izcelsmes valstis vai no kurām tie nosūtīti, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas I punktā uzskaitītos augus, augu produktus un citus objektus, pieņemtu sākotnējo sarakstu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citu objekti, kā ievešanai konkrētās aizsargājamās zonās ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, kā arī attiecīgās trešās valstis, kuras ir to izcelsmes valstis vai no kurām tie nosūtīti, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas II punktā uzskaitītos augus, augu produktus un citus objektus, pieņemtu sākotnējo sarakstu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citu objekti, kā pārvietošanai Savienības teritorijā ir nepieciešama augu pase, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļas I punktā uzskaitītos augus, augu produktus un citus objektus, un pieņemtu sākotnējo sarakstu, kurā iekļauti augi, augu produkti un citu objekti, kā ievešanai atsevišķās aizsargājamās zonās ir nepieciešama augu pase, ņemot vērā to, ka šajā sākotnējā sarakstā bez jebkādām izmaiņām iekļauj tikai Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļas II punktā uzskaitītos augus, augu produktus un citus objektus, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra.
(73) Padomes Direktīvā 74/647/EEK(10) un Padomes Direktīvā 69/466/EEK(11) ir paredzēti attiecīgo kaitīgo organismu izplatības ierobežošanas pasākumi. Kopš šo direktīvu stāšanās spēkā attiecīgie kaitīgie organismi ir plaši izplatījušies visā Savienības teritorijā, un to izplatību vairs nav iespējams ierobežot. Tāpēc šīs direktīvas būtu jāatceļ.
(74) Padomes Direktīva 69/464/EEK(12), Padomes Direktīva 93/85/EEK(13), Padomes Direktīva 98/57/EK(14) un Padomes Direktīva 2007/33/EK(15) būtu jāatceļ, jo būtu jāpieņem jauni attiecīgo kaitīgo organismu apkarošanas pasākumi saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Ņemot vērā laiku un resursus, kas nepieciešami šo jauno pasākumu pieņemšanai, šie akti būtu jāatceļ līdz 2021. gadamgada 1. janvārim. [Gr. 15]
(75) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 652/2014(16) ir noteikts, ka pret kaitīgajiem organismiem vērsto pasākumu dotācijas attiecas uz atsevišķiem Direktīvas 2000/29/EK pielikumos norādītajiem kaitīgajiem organismiem un atsevišķiem kaitīgajiem organismiem, kuri šajos pielikumos nav norādīti, taču uz kuriem attiecas Savienības pagaidu pasākumi. Ar šo regulu tiek izveidota prioritāro kaitīgo organismu kategorija. Ir lietderīgiīpaši svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis īpaši atsevišķu ar prioritārajiem kaitīgajiem organismiem saistītu pasākumu veikšanai varētu saņemt dotācijas, tostarp kompensāciju, ko profesionāliem operatoriem izmaksā tādu augu, augu produktu un citu objektu vērtībā, kuri iznīcināti saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem izskaušanas pasākumiem, kā arī par plašāku tādu bioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, kuri ir būtiski prioritāro kaitīgo organismu profilaksei, atklāšanai un kontrolei saimniecībās.
Turklāt arī par pasākumiem, kurus dalībvalstis īsteno saskaņā ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .../2014(17)[Regulas par invazīvu svešzemju sugu ievešanas un izplatīšanās novēršanu un pārvaldību numurs un zemsvītras piezīmē – nosaukums] nolūkā agrīnā invāzijas posmā izskaust potenciāli kaitīgas svešzemju sugas, būtu jāpiešķir Savienības dotācijas. Tostarp būtu jāiekļauj arī kompensācija, ko profesionāliem operatoriem izmaksā tādu augu, augu produktu un citu objektu vērtībā, kurus iznīcina saskaņā ar 15. pantu Regulā (ES) Nr. .../2014 [Regulas par invazīvu svešzemju sugu ievešanas un izplatīšanās novēršanu un pārvaldību numurs]. Tāpēc Regula (ES) Nr. 652/2014 būtu jāgroza. [Gr. 16]
(75a) Kopējā lauksaimniecības politikā ir ietverti noteikumi, kas saista Savienības finansējumu/atbalstu lauksaimniekiem ar viņu atbilstību konkrētiem standartiem attiecībā uz vidi, sabiedrības veselību, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību. [Gr. 17]
(76) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju attiecībā uz aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, un, ņemot vērā tā ietekmi, sarežģītību un pārrobežu un starptautisko būtību, to labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tādus pasākumus, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai.
(77) Šī regula nerada nesamērīgu administratīvu slogu vai ekonomisku ietekmi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā regulā, pamatojoties uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām, iespēju robežās ir ņemta vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašā situācija. Ņemot vērā sabiedriskās politikas mērķi ― aizsargāt augu veselību ― iespēja noteikt vispārēju izņēmumu mikrouzņēmumiem, kas ir izplatītākais uzņēmumu veids, nav apsvērta.
(78) Šajā regulā ir ievērota SAAK, Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu un tajos izklāstītās vadlīnijas.
(78a) Ievērojot lietpratīga regulējuma principu, šī regula ir saskaņojama ar Regulu (ES) Nr. .../2014 [Regulas par invazīvu svešzemju sugu ievešanas un izplatīšanās novēršanu un pārvaldību numurs], lai nodrošinātu tiesību aktu pilnīgu īstenošanu attiecībā uz augu veselību.[Gr. 18]
(79) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un it sevišķi privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, tiesības uz īpašumu, personas datu aizsardzība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un humanitāro un eksakto zinātņu brīvība. Dalībvalstīm šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I nodaļa
Priekšmets, darbības joma un definīcijas
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā paredzēti noteikumi, kas piemērojamiattiecībā uz fitosanitārām kontrolēm un citiem oficiāliem pasākumiem, ko dalībvalstu iestādes veic, lai noteiktu fitosanitāros riskus, kurus rada jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugsaugs, kas ir kaitīgs augiem vai augu produktiem (turpmāk “kaitīgie organismi”), tostarp invazīvi svešzemju augi, kuri ir kaitīgi augiem, un fitosanitāros pasākumus, šādu risku samazināšanai līdz pieņemamam līmenimkuri nepieciešami, lai novērstu kaitīgo organismu ievešanu no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. [Gr. 19]
2. Šajā regulā atsauces uz trešām valstīm ir uzskatāmas par atsaucēm uz I pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm un teritorijām.
Šajā regulā atsauces uz Savienības teritoriju ir uzskatāmas par atsaucēm uz Savienības teritoriju bez I pielikumā uzskaitītajām teritorijām.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai nodrošinātu, ka šī regula attiecas tikai uz Savienības teritorijas Eiropas daļu. Minētie grozījumi var būt šādi:
a) vienas vai vairāku Līguma 355. panta 1. punktā minēto teritoriju pievienošana I pielikumam;
b) vienas vai vairāku Līguma 355. panta 2. punktā minēto teritoriju svītrošana no I pielikuma.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
1) “augi” ir dzīvi augi un šādas dzīvas augu daļas:
a) sēklas botāniskajā nozīmē, izņemot sēklas, kas nav paredzētas sēšanai;
2) “augu produkti” ir augu izcelsmes produkti, kuri vai nu nav apstrādāti, vai kuriem veikta vienkārša sagatavošana, ciktāl tie nav augi.
Izņemot gadījumus, kad noteikts citādi, koksni par “augu produktu” uzskata tikai tad, ja tai nav veikta fitosanitāros riskus mazinoša apstrāde un tā atbilst vismaz vienam no šiem punktiem:
a) tā ir pilnīgi vai daļēji saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, ar mizu vai bez tās;
b) tā nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, jo ir zāģēta, cirsta vai šķelta;
c) tā ir šķeldas, skaidu, zāģskaidu, koksnes atlikumu, ēveļskaidu vai atgriezumu veidā, un tai nav veikta apstrāde ar līmi, karstumu vai spiedienu vai to kombināciju, lai izgatavotu koksnes granulas, briketes, saplāksni vai kokskaidu plātnes;
d) to izmanto vai to ir paredzēts izmantot par iepakojamo materiālu vai kravas nostiprināšanas materiālu neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto preču pārvadāšanā vai ne;
3) “stādāmi augi” ir:
– jau iestādīti augi, no kuriem var rasties pilnapjoma augi un kuri šim nolūkam ir domāti, unkuri netiks pārstādīti vai kurus ir paredzēts paredzēts stādīt, pārstādīt pēc ievešanas, vai atstāt iestādītus;
– augi, kuri ievešanas brīdī nav iestādīti, bet kurus ir paredzēts iestādīt vēlāk; [Gr. 20]
4) “cits objekts” ir jebkurš tāds pie augiem un augu produktiem nepiederošs materiāls vai priekšmets, tostarp augsne vai augsnes substrāts, kurā var mitināties vai no kura var izplatīties kaitīgie organismi;
5) “kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 2. panta 5. punktā;
6) “partija” ir sūtījumā ietilpstošas vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko fitosanitāros nolūkos iespējams identificēt pēc sastāva un izcelsmes viendabīguma;
7) “profesionāls operators” ir jebkura persona, uz kuru attiecas publiskās vai privātās tiesības un kura attiecībā uz augiem, augu produktiem vai citiem objektiem profesionāli veic vismaz vienu no šādām darbībām:
a) stāda;
b) audzē;
c) ražo;
d) ieved Savienības teritorijā, pārvieto tajā vai izved no tās;
e) dara pieejamu nodrošināšanai tirgū;
ea) selekcionē; [Gr. 21]
eb) pavairo; [Gr. 22]
ec) uztur; [Gr. 23]
ed) sniedz pakalpojumus; [Gr. 24]
ee) saglabā, tostarp uzglabā; [Gr. 25]
8) “galalietotājs” ir jebkura persona, kas, darbojoties nesaistīti ar tās tirdzniecisko darbību, uzņēmējdarbību vai profesiju, savai lietošanai saņem augus vai augu produktus;
9) “tests” ir oficiāla nevizuāla pārbaude, ko veic, lai noteiktu kaitīgo organismu klātbūtni vai tos identificētu;
10) “apstrāde” ir procedūra, kurā kaitīgos organismus nonāvē, inaktivē vai no tiem atbrīvojas vai padara šos kaitīgos organismus neauglīgus vai novājina.
10a) „operators” ir operators, kā noteikts Regulas (ES) Nr. .../2014 [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 2. panta 26. punktā; [Gr. 26]
10b) “fitosanitārā kontrole” ir oficiālā kontrole attiecībā uz:
a) augiem vai precēm;
b) pasākumiem, kas ietilpst 1. panta 1. punktā minēto noteikumu jomā, kā arī šajā nolūkā izmantoto aprīkojumu un transporta līdzekļiem;
c) vietām vai teritorijām, kur veic šādus pasākumus; [Gr. 27]
10c) “fitosanitārie pasākumi” ir visi pasākumi, kas paredzēti tādu risku likvidēšanai, kuri attiecas uz kaitīgo organismu ievešanu Savienības teritorijā no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, vai šādas ievešanas novēršanai; [Gr. 28]
10d) “karantīnas vienības” ir kompetento iestāžu noteiktās teritorijas, kurās augus no trešām valstīm uzglabā tik ilgi, līdz uzskatāms, ka risks ievest kaitīgos organismus no trešām valstīm ir novērsts; [Gr. 29]
II nodaļa
Karantīnas organismi
1. iedaļa
karantīnas organismi
3. pants
Karantīnas organismu definīcija
Kaitīgo organismu uzskata par “karantīnas organismu” attiecībā uz noteiktu teritoriju, ja tas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
a) ir noteikta tā identitāte II pielikuma 1. iedaļas 1. punkta nozīmē;
b) tā klātbūtne attiecīgajā teritorijā nav konstatēta, kā noteikts II pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai, ja klātbūtne attiecīgajā teritorijā ir konstatēta, tad tā ir neliela, kā noteikts II pielikuma 1. iedaļas 2. punkta b) un c) apakšpunktā;
c) tas var iekļūt attiecīgajā teritorijā, paredzamā nākotnē pēc iekļūšanas tajā saglabāties (turpmāk “ieviesties”) un izplatīties šajā teritorijā vai ― jau esošas klātbūtnes gadījumā ― tās daļās, kurās tā izplatība ir neliela, kā noteikts II pielikuma 1. iedaļas 3. punktā;
d) tā iekļūšana, ieviešanās un izplatīšanās, kā noteikts II pielikuma 1. iedaļas 4. punktā, rada nepieņemamu ekonomisku, sociālu vai ar vidi saistītu ietekmi attiecīgajā teritorijā vai ― jau esošas klātbūtnes gadījumā ― tās daļās, kurās tā izplatība ir neliela, un
e) ir pieejami izpildāmi un iedarbīgi pasākumi, kuri veicami, lai novērstu šā kaitīgā organisma iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos attiecīgajā teritorijā un mazinātu tā fitosanitāros riskus un ietekmi.
2. iedaļa
Savienības karantīnas organismi
4. pants
Savienības karantīnas organismu definīcija
Karantīnas organismu uzskata par Savienības karantīnas organismu, ja 3. panta ievadvārdos minētā teritorija ir Savienības teritorija un ja attiecīgais organisms ir iekļauts 5. panta 2. punktā minētajā sarakstā.
5. pants
Savienības karantīnas organismu ievešanas un pārvietošanas aizliegums
1. Savienības karantīnas organismu Savienības teritorijā neieved un nepārvieto.
Apzināti netiek veiktas nekādas darbības, kas var veicināt Savienības karantīnas organisma iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā.
2. Komisija ar īstenošanas aktiem izveidoIa pielikumā nosaka tādu kaitīgo organismu sarakstu, kas atbilst 3. panta b), c) un d) punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz Savienības teritoriju un to(turpmāk dēvēpar “Savienības karantīnas organismu sarakstssarakstu”). [Gr. 30]
Šajā sarakstā iekļauj kaitīgos organismus, kas norādīti Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma A daļā un II pielikuma A daļas I iedaļā.[Gr. 31]
Kaitīgos organismus, kas ir raksturīgi kādai Savienības teritorijas daļai neatkarīgi no tā, vai tie Savienības teritorijā iekļuvuši dabiskā ceļā vai ievesti, minētajā sarakstā atzīmē kā Savienības teritorijā sastopamus kaitīgos organismus.
Kaitīgos organismus, kas nav raksturīgi nevienai Savienības teritorijas daļai, sarakstā atzīmē kā kaitīgos organismus, kas nav sastopami Savienības teritorijā.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 32]
3. Ja novērtējums liecina, ka kāds no kaitīgajiem organismiem, kas nav norādīts 2. punktā minētajā īstenošanas aktāsarakstā, atbilst 3. panta b), c) un d) punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz Savienības teritoriju vai ka kāds no kaitīgajiem organismiem, kas šajā aktā ir norādīts, vairs neatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, Komisija šo aktu grozair pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 98. pantu attiecībā uz šā saraksta grozījumiem. Pirmajā gadījumā tā attiecīgo kaitīgo organismu pievieno 2. punktā minētajā sarakstā, otrajā gadījumā tā attiecīgo kaitīgo organismu no šā saraksta svītro. [Gr. 33]
Komisija nodrošina, lai minētais novērtējums būtu pieejams dalībvalstīm.
Īstenošanas aktus, ar kuriem groza 2. punktā minēto īstenošanas aktu, pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šo pašu procedūru piemēro, lai atceltu vai aizstātuSaskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. punktā minēto īstenošanas aktuminētā saraksta atcelšanu vai aizstāšanu. [Gr. 34]
4. Komisija grozair pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 98. pantu attiecībā uz 2. punktā minēto īstenošanas aktu, grozotminētajā sarakstā iekļauta kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu, ja šāds grozījums ir pamatots ar sasniegumiem zinātnes jomā. [Gr. 35]
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 36]
6. pants
Prioritāri kaitīgie organismi
1. Savienības karantīnas organismu sauc par “prioritāru kaitīgo organismu”, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) tas atbilst II pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam attiecībā uz Savienības teritoriju;
b) tā iespējamā ekonomiskā, sociālā vai ar vidi saistītā ietekme visnopietnāk izpaužas Savienības teritorijā, kā noteikts II pielikuma 2. iedaļā;
c) tas ir norādīts sarakstā atbilstīgi 2. punktam.
2. Komisija ar īstenošanas aktu izveido un grozair pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 98. pantu, grozot sarakstu, kurā norādīti Ib pielikumā noteiktie prioritārie kaitīgie organismi (turpmāk “prioritāro kaitīgo organismu saraksts”). [Gr. 37]
Ja novērtējuma rezultāti liecina, ka kāds Savienības karantīnas organisms atbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem vai ka kāds kaitīgais organisms vairs neatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, Komisija saskaņā ar 98. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu sarakstu, attiecīgi pievienojot šo kaitīgo organismu sarakstam vai svītrojot šo organismu no tā. [Gr. 38]
Komisija nodrošina, lai minētais novērtējums nekavējoties būtu pieejams dalībvalstīm. [Gr. 39]
Prioritāro kaitīgo organismu skaits nepārsniedz 10 % no to Savienības karantīnas organismu skaita, kas iekļauti sarakstā atbilstīgi 5. panta 2. un 3. punktam. Ja prioritāro kaitīgo organismu skaits ir pārsniedzis 10 % no to Savienības karantīnas organismu skaita, kas iekļauti sarakstā atbilstīgi 5. panta 2. un 3. punktam, Komisija groza šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu, attiecīgi pielāgojot šajā sarakstā iekļauto kaitīgo organismu skaitu, pamatojoties uz to iespējamo ekonomisko, sociālo vai ar vidi saistīto ietekmi, kā noteikts II pielikuma 2. iedaļā. [Gr. 40]
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.[Gr. 41]
Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar nopietnu fitosanitāru risku, Komisija saskaņā ar 99. panta 4. punktāJa nopietna fitosanitārā riska gadījumā rodas pamatots neatliekams iemesls, 98.a pantā minēto minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus, ar kuriem Savienības karantīnas organismus norāda sarakstā kā prioritāros kaitīgos organismuspiemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu. [Gr. 42]
7. pants
II pielikuma 1. un 2. iedaļas grozīšana
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikuma 1. iedaļu (Kritēriji, pēc kuriem identificē kaitīgos organismus, kas kvalificējami par karantīnas organismiem) attiecībā uz šo organismu identitāti, klātbūtni, spēju iekļūt, ieviesties un izplatīties, kā arī ekonomisko, sociālo un ar vidi saistīto ietekmi, ko tie varētu radīt, ņemot sasniegumus zinātnes un tehnoloģiju jomā un starptautisko normu attīstību. [Gr. 43]
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikuma 2. iedaļu (Kritēriji, pēc kuriem identificē Savienības karantīnas organismus, kas kvalificējami par prioritārajiem kaitīgajiem organismiem) attiecībā uz to iespējamo ekonomisko, sociālo un ar vidi saistīto ietekmi, ņemot vērā sasniegumus zinātnes un tehnoloģiju jomā.
8. pants
Savienības karantīnas organismi, ko izmanto zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā vai izstādēs
1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, dalībvalstis pēc pieprasījuma var atļaut savā teritorijā ievest un pārvietot Savienības karantīnas organismus, kas paredzēti izmantošanai zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā vai izstādēs, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) attiecīgā kaitīgā organisma ievešana un pārvietošana nerada šā kaitīgā organisma ieviešanos vai izplatīšanos Savienības teritorijā, ja ir noteikti pienācīgi ierobežojumi;
b) noliktavas, kurās attiecīgo kaitīgo organismu paredzēts uzglabāt, un 56. pantā minētās karantīnas stacijas, kurās attiecīgo kaitīgo organismu paredzēts izmantot, ir tam piemērotas;
c) darbiniekiem, kuri veic ar attiecīgo kaitīgo organismu saistītās darbības, ir nepieciešamā zinātniskā un tehniskā kvalifikācija.
2. Kompetentā iestāde novērtē 1. punkta a) apakšpunktā minēto attiecīgā kaitīgā organisma ieviešanās un izplatīšanās risku, ņemot vērā šā kaitīgā organisma identitāti, bioloģiskās īpašības un izplatīšanās veidus, paredzēto darbību, mijiedarbību ar vidi un citus būtiskus faktorus, kas saistīti ar šā kaitīgā organisma radīto risku.
Tā novērtē 1. punkta b) apakšpunktā minētās noliktavas, kurās šo kaitīgo organismu paredzēts uzglabāt, un to 1. punkta c) apakšpunktā minēto darbinieku zinātnisko un tehnisko kvalifikāciju, kuriem uzticēta ar šo kaitīgo organismu saistīto darbību veikšana.
Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, kompetentā iestāde atļauj kaitīgo organismu ievest vai pārvietot Savienības teritorijā, ja ir izpildītas 1. punktā noteiktās prasības.
3. Ja tiek piešķirta atļauja, tajā ir iekļauti visi šie nosacījumi:
a) kaitīgais organisms ir jāglabā noliktavās, ko kompetentās iestādes atzinušas par piemērotām un kas minētas atļaujā;
b) ar kaitīgo organismu saistītās darbības jāveic karantīnas stacijā, ko saskaņā ar 56. pantu nozīmējusi kompetentā iestāde un kas minēta atļaujā;
c) ar kaitīgo organismu saistītās darbības jāveic darbiniekiem ar tādu zinātnisko un tehnisko kvalifikāciju, ko kompetentā iestāde atzinusi par piemērotu un kas minēta atļaujā;
d) kaitīgajam organismam, ko ieved vai pārvieto Savienības teritorijā, jāpievieno atļauja.
4. Atļauja attiecas tikai uz apjomu, kas nepieciešams attiecīgās darbības veikšanai un nepārsniedz nozīmētās karantīnas stacijas veiktspēju.
Tajā iekļauti ierobežojumi, kas nepieciešami, lai pienācīgi mazinātu attiecīgā Savienības karantīnas organisma ieviešanās un izplatīšanās risku.
5. Kompetentā iestāde pārrauga atbilstību 3. punktā minētajiem nosacījumiem un 4. punktā minētajiem ierobežojumiem un veic nepieciešamo darbību, ja šie nosacījumi vai ierobežojumi netiek ievēroti. Šī darbība attiecīgā gadījumā ir 1. punktā minētās atļaujas atsaukšana.
6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par:
a) tādas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, kas saistīta ar attiecīgo kaitīgo organismu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā;
b) šā panta 2. punktā minētajiem novērtējumiem un atļauju un
c) šā panta 5. punktā minēto atbilstības pārraudzību, rīcību neatbilstības gadījumā un tās paziņošanu.
9. pants
Savienības karantīnas organismu klātbūtnes paziņošana kompetentajām iestādēm
1. Ja kāda persona konstatē Savienības karantīnas organisma klātbūtni vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu klātbūtni, tā nekavējoties ziņo par to kompetentajai iestādei un desmit kalendāro dienu laikā par tošo paziņojumu rakstiski paziņoapstiprina kompetentajai iestādei. [Gr. 44]
2. Ja kompetentā iestāde to pieprasa, 1. punktā minētā persona šai iestādei sniedz tās rīcībā esošo informāciju par attiecīgā karantīnas organisma klātbūtni.
10. pants
Pasākumi, kas veicami, ja ir radušās aizdomas par Savienības karantīnas organisma klātbūtni
Ja kompetentajai iestādei ir radušās aizdomas par Savienības karantīnas organisma klātbūtni attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļā, kurā šis kaitīgais organisma iepriekš nav konstatēts, tā nekavējoties veic jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai oficiāli apstiprinātu, vai attiecīgais kaitīgais organisms tur ir sastopams vai ne.
11. pants
Savienības karantīnas organismu klātbūtnes paziņošana Komisijai un pārējām dalībvalstīm
1. Dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis, ja ir izpildījies viens no šādiem nosacījumiem:
a) tās kompetentā iestāde ir saņēmusi Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 36. pantā minētās oficiālas laboratorijas diagnozi, kura apstiprina (turpmāk “oficiāli apstiprina”), ka šīs dalībvalsts teritorijā ir sastopams tur iepriekš nekonstatēts Savienības karantīnas organisms;
b) tās kompetentā iestāde ir oficiāli apstiprinājusi, ka šīs dalībvalsts teritorijā ir sastopams Savienības karantīnas organisms, ja ir konstatēts, ka šis kaitīgais organisms atrodas tādā tās teritorijas daļā, kur tas agrāk nebija sastopams;
c) tās kompetentā iestāde ir oficiāli apstiprinājusi, ka attiecīgās dalībvalsts teritorijā esošā augu, augu produktu vai citu objektu sūtījumā, kas ievests vai ko paredzēts ievest vai pārvietot Savienības teritorijā, ir sastopams Savienības karantīnas organisms.
2. Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus iesniedz triju darbadienu laikā no dienas, kad kompetentā iestāde ir oficiāli apstiprinājusi attiecīgā Eiropas karantīnas organisma klātbūtni.
3. Komisijai ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka, ka 1. pantā minētais paziņošanas pienākums attiecas arī uz gadījumiem, kad ir aizdomas par konkrētu Savienības karantīnas organismu klātbūtni, kas vēl nav oficiāli apstiprināta. Šajos deleģētajos aktos var arī noteikt termiņu, kādā šie paziņojumi jāiesniedz.
12. pants
Ar Savienības karantīnas organismiem saistītā informācija, ko kompetentās iestādes sniedz profesionālajiem operatoriem
Ja ir izpildījies viens no 11. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, lai profesionālie operatori, kuru augi, augu produkti vai citi objekti var būt skarti, nekavējoties tiktu informēti par attiecīgā Savienības karantīnas organisma klātbūtni.
13. pants
Ar prioritārajiem kaitīgajiem organismiem saistītā informācija, ko kompetentās iestādes sniedz sabiedrībai
Ja ir izpildījies viens no 11. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, kompetentā iestāde informē sabiedrību par pasākumiem, ko tā veikusi un ir paredzējusi veikt, un attiecīgā gadījumā par pasākumiem, kas jāveic konkrētiem profesionālajiem operatoriem vai citām personām.
Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama informācija par augiem kaitīgo organismu iespējamo saimniecisko, ar vidi saistīto un sociālo ietekmi, galvenajiem profilakses principiem un šo organismu izplatīšanos, kā arī par sabiedrības atbildību kopumā attiecībā uz augu veselības nodrošināšanu Savienības teritorijā.
Komisija izveido un atjaunina publiski pieejamu sarakstu, kurā norādīti trešās valstīs jaunradušies augiem kaitīgie organismi, kas var apdraudēt augu veselību Savienības teritorijā. [Gr. 45]
14. pants
Ziņošana par būtiskiem draudiem
1. Ja dalībvalsts rīcībā ir pierādījumi par būtiskiem draudiem, ka Savienības karantīnas organisms varētu iekļūt Savienības teritorijā vai teritorijas daļā, kur tas vēl nav sastopams, attiecīgā dalībvalsts par šiem pierādījumiem nekavējoties rakstiski informē Komisiju un citas dalībvalstis.
2. Profesionālie operatori nekavējoties informē kompetentās iestādes par to rīcībā esošiem pierādījumiem saistībā ar 1. punktā minētajiem būtiskajiem draudiem saistībā ar Savienības karantīnas organismiem.
2.a Ja rodas būtiski draudi, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, dalībvalstis un profesionālie operatori veic visus nepieciešamos pasākumus, ņemot vērā saistīto risku, lai novērstu šādu kaitīgo organismu ievešanu Savienības teritorijā. [Gr. 46]
15. pants
Pasākumi, kas nekavējoties jāveic profesionālajiem operatoriem
1. Ja profesionāls operators konstatē Savienības karantīnas organisma klātbūtni augos, augu produktos vai citos objektos, kas atrodas tā kontrolē, tas informē attiecīgo kompetento iestādi, konsultējas ar to un pēc tam nekavējoties veic fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami, lai izskaustu šo kaitīgo organismu no augiem, augu produktiem vai citiem objektiem un attiecīgā gadījumā no tā telpām un novērstu šā kaitīgā organisma izplatīšanos.
Šis profesionālais operators informē attiecīgo kompetento iestādi, konsultējas ar to un pēc tam nekavējoties informē tirdzniecības ķēdē iesaistītās personas, no kurām attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti iegūti.
Attiecīgā kompetentā iestāde vajadzības gadījumā nodrošina, lai attiecīgais profesionālais operators izņemtu no tirgus augus, augu produktus un citus objektus, kuros ir iespējama šā kaitīgā organisma klātbūtne.
2. Ja 1. punktā minētie augi, augu produkti vai citi objekti vairs nav attiecīgā profesionālā operatora kontrolē, tas par kaitīgo organismu klātbūtni informē attiecīgo kompetento iestādi, konsultējas ar to un pēc tam nekavējoties informē tirdzniecības ķēdē iesaistītās personas, no kurām attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti iegūti un kurām šie augi, augu produkti vai citi objekti ir piegādāti.
3. Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā nodrošina, lai attiecīgais profesionālais operators atsauktu no tirgus augus, augu produktus un citus objektus, kuros ir iespējama attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne, un, ja šie augi, augu produkti un citi objekti ir sasnieguši galalietotājus, atgūtu tos no attiecīgajiem galalietotājiem.
4. Ja tiek piemērots 1. vai 2. punkts, attiecīgais profesionālais operators sniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei visu informāciju, kas ir būtiska sabiedrībai. Šī kompetentā iestāde informē sabiedrību, ja ir jāveic kādas darbības attiecībā uz augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kuros ir iespējama attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne.
16. pants
Savienības karantīnas organismu izskaušana
1. Ja Savienības karantīnas organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta, kompetentā iestāde nekavējoties veic visus nepieciešamos pasākumus, lai apkarotu šo kaitīgo organismu un(turpmāk “izskaušana”), ja tas ir iespējams, vai gadījumā, ja izskaušana nav iespējama, novērstu tā izplatīšanos attiecīgajā teritorijā (turpmāk “izskaušanaizplatības ierobežošana”). Šos pasākumus pieņem saskaņā ar VI pielikumu (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības pasākumi un principi). [Gr. 47]
1.a Ja dalībvalstis profesionālajiem operatoriem izmaksā kompensāciju atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 652/2014 19. panta 1. punkta ca) apakšpunktam to augu, augu produktu vai citu objektu vērtībā, kas ir iznīcināti 1. punktā minēto un pārrobežu reģionā īstenotu pasākumu ietvaros, tās nodrošina pienācīgas kompensācijas saskaņošanu starp attiecīgajām dalībvalstīm, lai, kad vien iespējams, novērstu nevajadzīgu tirgus traucējumu. [Gr. 48]
2. Ja Savienības karantīnas organisma klātbūtne var būt saistīta ar augu, augu produktu vai citu objektu pārvietošanu, kompetentā iestāde pārbauda šīs klātbūtnes avotu un iespējamību, ka attiecīgais kaitīgais organisms pārvietošanas rezultātā ir izplatījies uz citiem augiem, augu produktiem vai objektiem.
3. Ja 1. punktā minētie pasākumi attiecas uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu vai pārvietošanu Savienības teritorijā, attiecīgā dalībvalsts par šiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
4. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi un 2. punktā minētās pārbaudes attiecas arī uz fizisku personu privātām telpām.
17. pants
Ierobežotu teritoriju izveide
1. Saņēmusi 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto oficiālo apstiprinājumu, kompetentā iestāde nekavējoties izveido teritoriju, kurā veicami minētajā pantā izklāstītie pasākumi (turpmāk “ierobežota teritorija”).
Šī ierobežotā teritorija sastāv no 2. punktā paredzētās invadētās teritorijas un 3. punktā paredzētās buferzonas.
2. Invadētajā teritorijā atrodas:
a) visi augi, par kuriem ir zināms, ka tos invadējis attiecīgais kaitīgais organisms;
b) visi augi ar pazīmēm vai simptomiem, kas liecina par iespējamu kaitīgā organisma invāziju;
c) visi citi augi, kurus attiecīgais kaitīgais organisms varētu invadēt, ņemot vērā to, ka šie augi ir uzņēmīgi pret attiecīgo kaitīgo organismu un atrodas invadēto augu tiešā tuvumā vai tiem ir kopīgs ražošanas avots (ja tas ir zināms) ar invadētajiem augiem vai augiem, kas no šādiem invadētiem augiem audzēti.
3. Buferzonas atrodas blakus invadētajai zonai un ap to.
Tās lielums ir pietiekams, lai tiktu ņemts vērā risks, ka attiecīgais kaitīgais organisms varētu izplatīties ārpus invadētās zonas dabiskā ceļā vai tādu darbību rezultātā, ko invadētajā zonā un tās apkaimē veicis cilvēks, un lēmumu par šīs zonas lielumu pieņem saskaņā ar principiem, kas noteikti IV pielikuma (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības pasākumi un principi) 2. iedaļā.
Tomēr, ja risks, ka kaitīgais organisms varētu izplatīties ārpus invadētās zonas, ir pietiekami samazināts ar dabiskām vai mākslīgām barjerām, buferzonu var neveidot.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, ja kompetentā iestāde uzreiz secina, ka, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma veidu un vietu, kur tas konstatēts, tā izskaušanu var veikt nekavējoties, kompetentā iestāde var nolemt neveidot ierobežotu teritoriju.
Šādā gadījumā tā veic apsekojumu, lai noteiktu, vai ir notikusi citu augu vai augu produktu invadēšanās. Pamatojoties uz minēto apsekojumu, kompetentā iestāde nosaka, vai ir nepieciešams izveidot ierobežotu teritoriju. Attiecīgā kompetentā iestāde šā apsekojuma secinājumus paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
5. Ja saskaņā ar 2. un 3. punktu ierobežotā teritorija ir jāpaplašina citas dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts, kurā konstatēta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne, nekavējoties sazinās ar dalībvalsti, kuras teritorijā šī ierobežotā teritorija iestiepsies, lai šī dalībvalstis varētu veikt visas attiecīgās darbības, kas minētas 1. līdz 4. punktā.
6. Dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmu izveidoto ierobežoto teritoriju skaitu un atrašanās vietu, attiecīgos kaitīgos organismus un iepriekšējā gada laikā veiktos attiecīgos pasākumus.
18. pants
Ierobežoto teritoriju apsekošana un pārveidošana un ierobežojumu atcelšana
1. Kompetentās iestādes, ik gadupamatojoties uz risku un pietiekami bieži, apseko katru ierobežoto teritoriju, lai novērtētu, kā mainījusies attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne. [Gr. 49]
Šos apsekojumus veic saskaņā ar 21. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem noteikumiem par apsekojumiem.
2. Ja ikgadējā apsekojuma laikā kompetentā iestāde konstatē attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni buferzonā, attiecīgā dalībvalsts par to nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, norādot, ka šā kaitīgā organisma klātbūtne konstatēta buferzonā. [Gr. 50]
3. Kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā maina invadēto teritoriju, buferzonu un ierobežoto teritoriju robežas, ņemot vērā 1. punktā minēto apsekojumu rezultātus.
4. Ja 1. punktā minēto apsekojumu laikā attiecīgajā ierobežotajā teritorijā pietiekami ilgā periodā nav konstatēta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne, laiapstiprinātu kaitīgo organismu neesamību, kompetentās iestādes var nolemt likvidēt šo ierobežoto teritorijuatcelt šai teritorijai ierobežojošo statusu un izbeigt attiecīgos izskaušanas pasākumus. [Gr. 51]
5. Pieņemot lēmumu par 3. punktā minēto izmaiņu veikšanu vai 4. punktā minēto ierobežotās teritorijas likvidēšanu, attiecīgā kompetentā iestāde ņem vērā vismaz tādus faktorus kā attiecīgā kaitīgā organisma un vektora bioloģiskās īpašības, saimniekaugu klātbūtne, ekoloģiski klimatiskie apstākļi un iespējamība, ka izskaušanas pasākumi bijuši veiksmīgi.
19. pants
Ziņojumi par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu
Dalībvalstis sagatavo ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu.
Ja dalībvalsts šos pasākumus ir veikusi citas dalībvalsts robežai piegulošā teritorijā, šo ziņojumu iesniedz šai citai dalībvalstij.
Šo ziņojumu pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
20. pants
IV pielikuma grozīšana
Komisija saskaņā ar 98. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza IV pielikuma 1. iedaļu (Karantīnas organismu radīto risku pārvaldības pasākumi) attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz kultūraugu un savvaļas augu invadēšanās novēršanu un apkarošanu, pasākumiem, kas vērsti uz augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, un pasākumiem, kas vērsti uz citiem karantīnas organismu izplatīšanās ceļiem, un groza minētā pielikuma 2. iedaļu (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi) attiecībā uz karantīnas organismu radīto risku pārvaldības principiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un zinātnes sasniegumus, kā arī Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (SAAK) noteiktos starptautiskos fitosanitāro pasākumu standartus (ISPM). [Gr. 52]
21. pants
Apsekojumi par Savienības karantīnas organismiem un kaitīgajiem organismiem, kas pagaidām kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem
1. Dalībvalstis, pamatojoties uz acīmredzamiem riskiem, noteiktos laikposmos veic apsekojumus, kuru laikā pārbauda Savienības karantīnas organismu klātbūtni un pazīmes vai simptomus, kas liecina par tāda kaitīgā organisma klātbūtni, kurš saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļu pagaidām kvalificējams par Savienības karantīnas organismu, visās teritorijās, kur šis kaitīgais organisms iepriekš nav konstatēts. [Gr. 53]
2. Šajos apsekojumos ietvertas vismaz kompetentās iestādes vizuālās pārbaudes un attiecīgā gadījumā paraugu vākšana un testu veikšana. Apsekojumu pamatā ir atzīti zinātniskie un tehniskie principi, un tos veic laikā, kad pastāv iespējamība konstatēt attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni.
Šajos apsekojumus ņem vērā ar attiecīgo kaitīgo organismu klātbūtni saistītos zinātniskos un tehniskos pierādījumus un citu piemērotu informāciju.
3. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to 1. punktā minēto apsekojumu rezultātus, kas veikti aizvadītajā gadā.
22. pants
Daudzgadu apsekošanas programmas un informācijas vākšana
1. Dalībvalstis izstrādā daudzgadu programmas, kurās izklāstīts saskaņā ar 21. pantu veicamo apsekojumu saturs. Šajās programmās paredz 21. panta 2. punkta otrajā daļā minēto zinātnisko un tehnisko pierādījumu un citas informācijas vākšanu un reģistrēšanu.
Šajās programmās nosaka šādus elementus: katra apsekojumu konkrēto mērķi, teritoriālo tvērumu un darbības laiku, kaitīgos organismus, augus un preces, uz kuriem tas vērsts, apsekojuma metodoloģiju un kvalitātes pārvaldību, tostarp vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas procedūru aprakstu un tehnisko pamatojumu, plānoto vizuālo pārbaužu veikšanas laiku, biežumu un skaitu un savāktās informācijas dokumentēšanas un ziņošanas metodes.
Daudzgadu programmas izstrādā laikposmam no pieciem līdz septiņiem gadiem.
2. Pabeigušas daudzgadu apsekojumu programmas izstrādi, dalībvalstis tās dara zināmas Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem mainaprasa dalībvalstīm grozīt vai papildinapapildināt elementus, kas jāietver 1. punktā minētajās daudzgadu apsekojumu programmās. [Gr. 54]
23. pants
Prioritāro kaitīgo organismu apsekojumi
1. Attiecībā uz katru prioritāro kaitīgo organismu dalībvalstis ik gadu veic atsevišķu apsekojumu, kā minēts 21. panta 1. punktā. Šajos apsekojumos iekļauj pietiekamu vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas reižu skaitu, lai nodrošinātu augstu iespējamību, ka attiecīgos kaitīgos organismus būs iespējams laicīgi konstatēt.
2. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to 1. punktā minēto apsekojumu rezultātus, kas veikti aizvadītajā gadā.
24. pants
Ārkārtas situāciju plāni attiecībā uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem
1. Katra dalībvalsts par katru prioritāro kaitīgo organismu, kas var iekļūt un ieviesties šīs valsts teritorijā vai tās daļā, izstrādā un regulāri atjaunina atsevišķu plānu, kurā iekļauta informācija par lēmumu pieņemšanas procesiem, procedūrām un protokoliem, kas jāievēro, un resursiem, kas jādara pieejami, ja ir apstiprināta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne vai radušās aizdomas par to (turpmāk “ārkārtas situāciju plāns”). Dalībvalstis iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas ārkārtas situāciju plāna izstrādāšanas un atjaunināšanas agrīnā posmā. [Gr. 55]
2. Ārkārtas situāciju plānā iekļauj šādus elementus:
a) plāna īstenošanā iesaistīto struktūru pienākumi un atbildība gadījumā, kad ir apstiprināta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne vai radušās aizdomas par to, iestāžu hierarhija un rīcības koordinācijas darbības, ko veic kompetentās iestādes, citas publiskās iestādes, kuras minētas Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 3. panta 2. punktā, deleģētās struktūras vai iesaistītās fiziskās personas, kuras minētas Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 25. panta 1. punktā, laboratorijas un profesionālie operatori un kas ietver koordināciju ar kaimiņos esošām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar kaimiņos esošām trešām valstīm;
b) kompetentās iestādes pieeja telpām, ko izmanto profesionālie operatori un attiecīgā gadījumā fiziskās personas, kā arī laboratorijām, iekārtām, darbiniekiem, neatkarīgo ekspertu atzinumiem un resursiem, kas nepieciešami, lai ātri un efektīvi izskaustu vai attiecīgā gadījumā norobežotu attiecīgo prioritāro kaitīgo organismu;
c) pasākumi, kas jāveic saistībā ar Komisijas, pārējo dalībvalstu, attiecīgo profesionālo operatoru un sabiedrības informēšanu par attiecīgā prioritārā kaitīgā organisma klātbūtni un izskaušanas pasākumiem, kas veikti, ja ir apstiprināta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne vai radušās aizdomas par to;
d) kārtība, kādā dokumentē konstatējumus saistībā ar attiecīgā prioritārā kaitīgā organisma klātbūtni;
e) pieejamie novērtējumi, kas minēti 6. panta 2. punktā, un jebkādi dalībvalstu novērtējumi par risku, ko attiecīgais prioritārais kaitīgais organisms rada tās teritorijai;
f) īstenojamiem riska pārvaldības pasākumiem saistībā ar attiecīgo prioritāro kaitīgo organismu saskaņā ar IV pielikuma 1. iedaļu un piemērojamām procedūrām;
g) ierobežoto teritoriju ģeogrāfiskās norobežošanas principi;
h) protokoli, kuros aprakstītas vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas metodes, un
i) kompetento iestāžu darbinieku apmācības principi.
Attiecīgā gadījumā a) līdz i) apakšpunktā ietvertos elementus izklāsta rokasgrāmatā.
3. Gada laikā pēc attiecīgā kaitīgā organisma iekļaušanas prioritāro kaitīgo organismu sarakstā dalībvalstis izstrādā ārkārtas situāciju plānu attiecībā uz šo prioritāro kaitīgo organismu.
Dalībvalstis regulāri pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina savus ārkārtas situāciju plānus.
4. Dalībvalstis savus ārkārtas situāciju plānus pēc pieprasījuma dara zināmus Komisijai un pārējām dalībvalstīm un informē visus attiecīgos operatorus. [Gr. 56]
25. pants
Modelējošās mācības
1. Dalībvalstis organizē ar ārkārtas situāciju plānu īstenošanu saistītas modelējošas mācības intervālos, kas noteikti atbilstīgi attiecīgā prioritārā kaitīgā organisma bioloģiskajām īpašībām un tā radītajam fitosanitārajam riskam.
Šīs mācības pieņemamā termiņā tiek organizētas saistībā ar visiem attiecīgajiem prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, piedaloties visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. [Gr. 57]
2. Attiecībā uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, kuru klātbūtne vienā dalībvalstī var ietekmēt kaimiņos esošās dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis modelējošās mācības organizēvar organizēt kopā, pamatojoties uz saviem attiecīgajiem ārkārtas situāciju plāniem. [Gr. 58]
Attiecīgā gadījumā dalībvalstis šādas modelējošās mācības organizē kopā ar kaimiņos esošām trešām valstīm.
3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai un citām dalībvalstīm dara pieejamu ziņojumu par katra modelējošo mācību cikla rezultātiem.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz:
a) to, cik bieži notiek modelējošās mācības, to saturu un veidu;
b) modelējošās mācības, kas attiecas uz vairākiem prioritārajiem kaitīgajiem organismiem;
c) sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm;
1. Ja dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir oficiāli apstiprināta prioritārā kaitīgā organismaviena vai vairāku prioritāro kaitīgo organismu klātbūtne, kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgajiem operatoriem nekavējoties pieņem plānu, kurā noteikti 16., 17. un 18. pantā paredzētie attiecīgā kaitīgā organismaattiecīgā(-o) kaitīgā(-o) organisma(-u) izskaušanas pasākumi un šo pasākumu piemērošanas grafiks. Šo plānu sauc par “izskaušanas plānu”. [Gr. 60]
Izskaušanas plānā ietver veicamo apsekojumu plāna un organizācijas aprakstu un paredz vizuālo pārbaužu, ņemamo paraugu un veicamo laboratorijas testu skaitu.
2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai un citām dalībvalstīm dara zināmus savus izskaušanas plānus un ikgadējos ziņojumus par pasākumiem, kas saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu veikti attiecīgo izskaušanas plānu ietvaros.
27. pants
Savienības pasākumi pret konkrētiem Savienības karantīnas organismiem
1. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteiktir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka pasākumus pret konkrētiem Savienības karantīnas organismiem. Ar šiem pasākumiem attiecībā uz katru kaitīgo organismu īsteno vismaz vienu no šiem noteikumiem: [Gr. 61]
a) regulas 10. pants, kas attiecas uz pasākumiem, kuri jāveic, ja ir radušās aizdomas par Savienības karantīnas organisma klātbūtni;
b) regulas 15. pants, ka attiecas uz pasākumiem, kuri nekavējoties jāveic profesionāliem operatoriem;
c) regulas 16. pants, kas attiecas uz Savienības karantīnas organismu izskaušanu;
d) regulas 17. pants, kas attiecas uz ierobežotu teritoriju izveidi;
e) regulas 18. pants, kas attiecas uz apsekojumiem, ierobežotu teritoriju pārveidošanu un ierobežojumu atcelšanu;
f) regulas 21. pants, kas attiecas uz Savienības karantīnas organismu un tādu kaitīgo organismu apsekošanu, kuri pagaidām kvalificēti par Savienības karantīnas organismiem;
g) regulas 23. pants, kas attiecas uz prioritāro kaitīgo organismu apsekošanu attiecībā uz konkrētu prioritāro kaitīgo organismu vizuālo pārbaužu, paraugu un testu skaitu;
h) regulas 24. pants, kas attiecas uz ārkārtas situāciju plāniem saistībā ar prioritārajiem kaitīgajiem organismiem;
i) regulas 25. pants, kas attiecas uz modelējošām mācībām;
j) regulas 26. pants, kas attiecas uz prioritāro kaitīgo organismu izskaušanas plāniem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 62]
2. Ja Komisija, pamatojoties uz 18. pantā minētajiem apsekojumiem vai citiem pierādījumiem, secina, ka Savienības karantīnas organisma izskaušana kādā ierobežotā teritorijā nav iespējama, tā varsaskaņā ar 98. pantu ir pilnvarota pieņemt 1. punktā minētos īstenošanasdeleģētos aktus, ar ko paredz pasākumus, kuru vienīgais mērķis ir nepieļaut šo kaitīgo organismu izplatīšanos ārpus attiecīgajām teritorijām. Šādus profilakses pasākumus sauc par “izplatības ierobežošanu”. [Gr. 63]
3. Ja Komisija secina, ka ir radusies nepieciešamība veikt profilakses pasākumus ārpus ierobežotām teritorijām, lai aizsargātu Savienības teritorijas daļu, kurā attiecīgais Savienības karantīnas organisms nav sastopams, tā vartā saskaņā ar 98. pantu ir pilnvarota pieņemt 1. punktā minētos īstenošanasdeleģētos aktus, ar ko paredz šādus pasākumus. [Gr. 64]
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus veic saskaņā ar IV pielikumu (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības pasākumi un principi), ņemot vērā konkrētos riskus, ko rada attiecīgie Savienības karantīnas organismi, un nepieciešamību saskaņoti īstenot nepieciešamos riska mazināšanas pasākumus Savienības līmenī.
5. Ar 1. punktā minētajiem īstenošanasdeleģētajiem aktiem var noteikt, ka ir jāatceļ vai jāgroza dalībvalstu veiktie 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā minētie pasākumi. Kamēr Komisija nav pieņēmusi attiecīgu pasākumu, dalībvalsts var turpināt piemērot izraudzītos pasākumus. [Gr. 65]
6. Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar nopietna fitosanitārā riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 99. panta 4. punktāgadījumārodas pamatots neatliekams iemesls, 98.a pantā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktuspiemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu. [Gr. 66]
7. Dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis par gadījumiem, kad profesionālie operatori nav izpildījuši saskaņā ar šo pantu pieņemtos pasākumus.
28. pants
Dalībvalstu pasākumi attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, kas nav norādīti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi
1. Ja dalībvalsts teritorijā oficiāli tiek apstiprināta tāda kaitīgā organisma klātbūtne, kas nav iekļauts Savienības karantīnas organismu sarakstā, un ja kompetentā iestāde uzskata, ka šis kaitīgais organisms varētu atbilst nosacījumiem iekļaušanai Savienības karantīnas organismu sarakstā, tā nekavējoties novērtē attiecīgā kaitīgā organisma atbilstību II pielikuma 3. iedaļas 1. apakšiedaļas kritērijiem. Ja kompetentā iestāde secina, ka šie kritēriji ir izpildīti, tā nekavējoties veic izskaušanas pasākumus saskaņā ar IV pielikumu (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības pasākumi un principi). Piemēro 16. līdz 19. pantu.
Ja kompetentajai iestādei ir radušās aizdomas par tāda kaitīgā organisma klātbūtni tās teritorijā, kas atbilst šā punkta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, attiecīgi piemēro 10. pantu.
2. Pēc 1. punktā minēto darbību veikšanas dalībvalstis novērtē, vai attiecīgais kaitīgais organisms atbilst II pielikuma 1. iedaļā paredzētajiem kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai attiecībā uz Savienības teritoriju tas uzskatāms par karantīnas organismu.
3. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par kaitīgā organisma klātbūtni, 1. punktā minēto novērtējumu, veiktajiem pasākumiem un to pamatā esošajiem pierādījumiem.
Tā 24 mēnešu laikā no dienas, kad oficiāli apstiprināta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne, Komisijai paziņo 2. punktā minētā novērtējuma rezultātus.
Paziņojumus par attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni iesniedz, izmantojot 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu.
29. pants
Savienības pasākumi attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, kas nav norādīti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi
1. Ja Komisija saņem 28. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu vai tās rīcībā ir citi pierādījumi par Savienības karantīnas organismu sarakstā neiekļauta kaitīgā organisma klātbūtni vai būtiskiem draudiem par tā iekļūšanu Savienības teritorijā, un tā uzskata, ka šis kaitīgais organisms varētu atbilst nosacījumiem, kas ir priekšnoteikumi iekļaušanai šajā sarakstā, tā nekavējoties novērtē, vai attiecībā uz Savienības teritoriju šis kaitīgais organisms atbilst II pielikuma 3. iedaļas 2. apakšiedaļā noteiktajiem kritērijiem.
Ja Komisija secina, ka šie kritēriji ir izpildīti, tā izmanto īstenošanas aktus, lai nekavējoties pieņemtu noteiktā laikposmā veicamus pasākumus saistībā ar attiecīgā kaitīgā organisma radītajiem fitosanitārajiem riskiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ar šiem pasākumiem attiecībā uz katru kaitīgo organismu īsteno vismaz vienu no 27. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.
2. Ja Komisija, pamatojoties uz 18. un 21. pantā minētajiem apsekojumiem vai citiem pierādījumiem, secina, ka attiecīgā kaitīgā organisma izskaušana konkrētās ierobežotās teritorijās nav iespējama, ar 1. punkta otrajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem var noteikt pasākumus, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot šā kaitīgā organisma izplatību.
3. Ja Komisija secina, ka ir radusies nepieciešamība veikt profilakses pasākumus vietās, kas atrodas ārpus ierobežotām teritorijām, lai aizsargātu Savienības teritorijas daļu, kurā attiecīgais kaitīgais organisms nav sastopams, šādus pasākumus var noteikt ar 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus veic saskaņā ar IV pielikuma 1. iedaļu (Karantīnas organismu radīto risku pārvaldības pasākumi) un 2. iedaļu (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi), ņemot vērā konkrētos riskus, ko rada attiecīgie kaitīgie organismi, un nepieciešamību saskaņoti īstenot nepieciešamos riska mazināšanas pasākumus Savienības līmenī.
5. Ar 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem var noteikt, ka ir jāatceļ vai jāgroza saskaņā ar 28. pantu veiktie dalībvalstu pasākumi. Kamēr Komisija nav pieņēmusi attiecīgu pasākumu, dalībvalsts var turpināt piemērot izraudzītos pasākumus.
6. Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar nopietna fitosanitārā riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 99. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.
7. Dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis par gadījumiem, kad profesionālie operatori nav izpildījuši saskaņā ar šo pantu pieņemtos pasākumus.
30. pants
II pielikuma 3. iedaļas grozīšana
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikuma 3. iedaļu par kaitīgo organismu atbilstību 28. un 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, attiecībā uz kritērijiem, kas saistīti ar šo organismu identitāti, klātbūtni, iespējamību, ka tas varētu iekļūt, ieviesties un izplatīties, kā arī to iespējamo ekonomisko, sociālo un ar vidi saistīto ietekmi, ņemot vērā sasniegumus zinātnes un tehnoloģiju jomā un starptautisko normu attīstību. [Gr. 67]
31. pants
Dalībvalstu pieņemtās stingrākās prasības
1. Dalībvalstis savā teritorijā var piemērot stingrākus pasākumus par tiem, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 1., 2. un 3. punktu un 29. panta 1., 2. un 3. punktu, ja šie pasākumi tiek veikti ar mērķi nodrošināt fitosanitāro aizsardzību un ja tie ir saskaņā ar IV pielikuma 2. iedaļu (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības pasākumi un principi).
Ar šiem pasākumiem nenosaka un tie nerada aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz augu, augu produktu vai citu objektu ievešanu vai pārvietošanu Savienības teritorijā papildus aizliegumiem un ierobežojumiem, kas paredzēti ar 40. līdz 54. panta un 67. līdz 96. panta noteikumiem.
2. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm pasākumus, ko tās pieņēmušas un kas ietilpst 1. punkta darbības jomā.
Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm ikgadējo ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punktu. [Gr. 68]
3. iedaļa
Aizsargājamo zonu karantīnas organismi
32. pants
Aizsargājamo zonu atzīšana
1. Ja karantīnas organisms ir sastopams Savienības teritorijā, bet nav konstatēts attiecīgajā dalībvalstī, un ja tas nav Savienības karantīnas organisms, Komisija, saņēmusi attiecīgās dalībvalsts pieteikumu atbilstīgi 4. punktam, var atzīt attiecīgās dalībvalsts teritoriju par aizsargājamo zonu saskaņā ar 3. punktu.
Ja aizsargājamās zonas karantīnas organisms nav sastopams dalībvalsts teritorijas daļā, uz šo daļu attiecas tādi paši noteikumi.
Šādu karantīnas organismu sauc par “aizsargājamās zonas karantīnas organismu”.
2. Aizsargājamās zonas karantīnas organismu attiecīgajā aizsargājamā zonā neieved un nepārvieto.
Neviens apzināti neveic darbības, kas veicina attiecīgā aizsargājamās zonas karantīnas organisma ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos aizsargājamā zonā.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido aizsargājamo zonu un attiecīgo aizsargājamās zonas karantīnas organismu sarakstu. Šajā sarakstā iekļauj aizsargājamās zonas, kas atzītas saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta pirmo daļu, un attiecīgos kaitīgos organismus, kas norādīti Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma B daļā un II pielikuma B daļā. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Ja ir izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi, Komisija, grozot pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu, var atzīt papildu aizsargājamās zonas. Šādu grozījumu pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šo pašu procedūru piemēro, lai atceltu vai aizstātu pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu.
Ja piemēro 35. pantu, īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
4. Kopā ar 1. punktā minēto pieteikumu attiecīgā dalībvalsts iesniedz:
a) attiecīgās aizsargājamās zonas robežu aprakstu, tostarp kartes, un
b) tādu apsekojumu rezultātus, kas apliecina, ka pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas attiecīgais kaitīgais organisms attiecīgajā teritorijā nav bijis sastopams.
Šos apsekojumus veic tādā laikā un tik intensīvi, lai varētu konstatēt attiecīgā karantīnas organisma klātbūtni. To pamatā ir vispāratzīti zinātniskie un tehniskie principi.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par apsekojumiem, kas veicami aizsargājamo zonu atzīšanas nolūkos.
33. pants
Vispārīgie pienākumi attiecībā uz aizsargājamām zonām
1. Attiecībā uz aizsargājamo zonu turpmākajos regulas pantos noteiktie pienākumi attiecas arī uz attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organismiem:
a) regulas 9. un 12. pants attiecībā uz Savienības karantīnas organismu klātbūtnes apstiprināšanu, paziņošanu un attiecīgas informācijas sniegšanu;
b) regulas 15. pants attiecībā uz pasākumiem, kas nekavējoties jāveic profesionāliem operatoriem;
c) regulas 16., 17. un 18. pants attiecībā uz Savienības karantīnas organismu izskaušanu, ierobežotu teritoriju veidošanu un pārveidošanu un šajās ierobežotajās teritorijās veiktajiem apsekojumiem.
2. Augu, augu produktu vai citu objektu, kura izcelsme ir ierobežotā teritorijā, kas saskaņā ar 17. pantu izveidota aizsargājamā zonā, kura paredzēta attiecīgajam aizsargājamās zonas karantīnas organismam, nedrīkst ievest vai pārvietot nevienā aizsargājamā zonā, kas izveidota šim aizsargājamās zonas karantīnas organismam. Ja augu, augu produktu vai citu objektu izved no aizsargājamās zonas, to iesaiņo un pārvieto tādā veidā, lai neradītu risku, ka attiecīgais aizsargājamās zonas karantīnas organisms varētu izplatīties šajā aizsargājamā zonā.
3. Aizsargājamā zonā izveidotās ierobežotās teritorijas un izskaušanas pasākumus, kas šajās teritorijās veikti saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu, nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
34. pants
Aizsargājamās zonas karantīnas organismu apsekošana
1. Kompetentā iestāde veic katras aizsargājamās zonas ikgadēju apsekojumu saistībā ar attiecīgā aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtni. Šos apsekojumus veic tādā laikā un tik intensīvi, lai būtu iespējams konstatēt attiecīgā aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtni. To pamatā ir vispāratzīti zinātniskie un tehniskie principi.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz apsekojumiem, kas veicami, lai apstiprinātu, ka attiecīgās aizsargājamās zonas joprojām atbilst 32. panta 1. punkta nosacījumiem.
2. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm aizvadītajā gadā veikto 1. punktā minēto apsekojumu rezultātus.
35. pants
Aizsargājamo zonu grozīšana un atzīšanas atsaukšana
1. Komisija var grozīt aizsargājamās zonas lielumu, pamatojoties uz tādas dalībvalsts pieteikumu, kuras teritorija ir skarta.
Ja Komisija groza aizsargājamās zonas teritoriju, attiecīgā dalībvalsts šīs izmaiņas, tostarp kartes, paziņo Komisijai, pārējām dalībvalstīm un ― ar interneta starpniecību ― profesionālajiem lietotājiem.
Ja grozījumi attiecas uz aizsargājamās zonas paplašināšanu, piemēro 32., 33. un 34. pantu.
2. Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto dalībvalsts pieteikumu, atceļ aizsargājamās zonas atzīšanu vai samazina šīs zonas lielumu.
3. Komisija atceļ aizsargājamās zonas atzīšanu, ja 34. pantā minētie apsekojumi nav veikti saskaņā ar minēto pantu.
4. Komisija atceļ aizsargājamās zonas atzīšanu, ja šajā zonā ir konstatēta attiecīgā aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtne un izpildās kāds no šiem nosacījumiem:
a) trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtnes apstiprināšanas nav noteikta ierobežota teritorija saskaņā ar 33. panta 1. punktu;
b) izskaušanas pasākumi, kas atbilstīgi 33. panta 1. punktam veikti ierobežotajā teritorijā 24 stundu laikā pēc attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtnes apstiprināšanas, nav bijuši veiksmīgi;
c) Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka attiecībā uz pasākumiem, kas, piemērojot 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu, veicami saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu, rīcība pēc attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtnes konstatēšanas attiecīgajā aizsargājamā zona bijusi nolaidīga.
III nodaļa
Savienībā reglamentēti kvalitāti ietekmējoši kaitīgie organismi
36. pants
Savienībā reglamentētu kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu definīcija
Kaitīgo organismu sauc par “Savienībā reglamentētu kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu”, ja tas ir iekļauts 37. pantā minētajā sarakstā un atbilst visiem šādiem nosacījumiem: [Gr. 69]
a) tā identitāte ir noteikta saskaņā ar II pielikuma 4. iedaļas 1. punktu;
b) tas ir sastopams Savienības teritorijā;
c) tas nav Savienības karantīnas organisms;
d) to pārnēsā galvenokārt ar konkrētiem stādāmiem augiem saskaņā ar II pielikuma 4. iedaļas 2. punktu;
e) to klātbūtnei uz šiem stādāmajiem augiem ir nepieņemama ekonomiska ietekme uz šo stādāmo augu paredzēto lietojumu saskaņā ar II pielikuma 4. iedaļas 3. punktu;
f) ir pieejami izpildāmi un iedarbīgi pasākumi, ar kuriem var novērst šā kaitīgā organisma klātbūtni uz stādāmajiem augiem. [Gr. 70]
37. pants
Aizliegums ievest un pārvietot Savienībā reglamentētus kvalitāti ietekmējošus kaitīgos organismus, kas atrodas uz stādāmajiem augiem
1. Savienības teritorijā neieved un nepārvieto 2. punktā minētajā sarakstā iekļautu Savienībā reglamentētu kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu, kas atrodas uz stādāmajiem augiem, ar kuru starpniecību tas izplatās.
2. Komisija ar īstenošanas aktu izveidoIc pielikumā nosaka sarakstu, kurā iekļauti Savienībā reglamentēti kvalitāti ietekmējoši kaitīgie organismi un konkrēti 36. panta d) punktā minētie stādāmie augi un attiecīgā gadījumā norādītas 4. punktā minētās kategorijas un 5. punktā minētie sliekšņi. [Gr. 71]
Šajā sarakstā iekļauj kaitīgos organismus un attiecīgos stādāmos augus, kas norādīti šādos tiesību aktos:
a) Direktīvas 2000/29/EK II pielikuma A daļas II iedaļa;
b) Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvas 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību(18) I pielikuma 3. un 6. punkts un II pielikuma 3. punkts;
c) Komisijas 1993. gada 23. jūnija Direktīvas 93/48/EEK, kas nosaka grafiku, kurā norādīti izpildāmie nosacījumi attiecībā uz augļaugu pavairojamo materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļkopībai, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK(19) pielikums;
d) Komisijas 1993. gada 23. jūnija Direktīvas 93/49/EEK, ar ko nosaka sarakstu ar nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz dekoratīvo augu pavairošanas materiālu un dekoratīvajiem augiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/682/EEK(20) pielikums;
e) Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību(21) II pielikuma b) punkts;
f) Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību(22) I pielikuma 6. punkts un II pielikuma B. punkts;
g) Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību(23) I pielikuma 4. punkts un II pielikuma 5. punkts; [Gr. 72]
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 73]
3. Ja novērtējums liecina, ka kaitīgais organisms, kas nav norādīts 2. punktā minētā īstenošanas akta sarakstāminētajā pielikumā, atbilst 36. pantā minētajiem nosacījumiem, ka kaitīgais organisms, kas ir norādīts minētā īstenošanas akta sarakstā minētajā pielikumā, vairs neatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, vai ka minētajā sarakstā nepieciešami grozījumi attiecībā uz 4. punktā minētajām kategorijām vai 5. punktā minētajiem sliekšņiem, Komisija šo īstenošanas aktu grozair pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus par attiecīgo Ic pielikuma grozījumu. Pirms šādu deleģēto aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām. [Gr. 74]
Komisija nodrošina, lai minētais novērtējums nekavējoties būtu pieejams dalībvalstīm. [Gr. 75]
4. Ja 36. panta e) punkts izpildās tikai attiecībā uz vismaz vienu no Regulas (ES) Nr. …/…. [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs] 12. panta 1. punktā minētajām kategorijām, šīs kategorijas iekļauj 1. punktā minētajā sarakstā, nosakot, ka 1. punktā paredzēto ievešanas vai pārvietošanas aizliegumu piemēro tikai šīm kategorijām.
5. Ja 36. panta e) punktu piemēro tikai tad, ja attiecīgais kaitīgais organisms ir sastopams virs noteikta sliekšņa, šo slieksni iekļauj 1. punktā minētajā sarakstā, nosakot, ka 1. punktā paredzēto ievešanas vai pārvietošanas aizliegumu piemēro tikai virs šā sliekšņa.
Slieksni var noteikt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) profesionālais operators var veikt pasākumus, ar kuriem ir iespējams nodrošināt, lai Savienībā reglamentēta kvalitāti ietekmējoša kaitīgā organisma klātbūtne stādāmos augos nepārsniegtu šo slieksni, un
b) ir iespējams pārliecināties, vai šis slieksnis nav pārsniegts daudzos no šiem stādāmajiem augiem.
Piemēro IV pielikuma 2. iedaļā noteiktos kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principus.
6. Lai 2. punktā minētajā īstenošanas aktā izdarītu grozījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotu šo īstenošanas aktu, ņemot vērā kaitīgā organisma zinātniskā nosaukuma maiņu, piemēro 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Visus citus 2. punktā minētajā īstenošanas aktā izdarītos grozījumus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šo pašu procedūru piemēro, lai atceltu vai aizstātu 2. punktā minēto īstenošanas aktu. [Gr. 76]
38. pants
II pielikuma 4. iedaļas grozīšana
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikuma 4. iedaļu (Kritēriji, pēc kuriem identificē kaitīgos organismus, kas kvalificējami par Savienībā reglamentētiem kvalitāti ietekmējošiem kaitīgajiem organismiem) attiecībā uz kritērijiem, kas saistīti ar šā kaitīgā organisma identitāti, nozīmīgumu, izplatīšanās iespējamību, kā arī tā iespējamo ekonomisko, sociālo un ar vidi saistīto ietekmi, ņemot vērā sasniegumus zinātnes un tehnoloģiju jomā un starptautisko normu attīstību. [Gr. 77]
39. pants
Savienībā reglamentēti kvalitāti ietekmējoši kaitīgie organismi, ko izmanto zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā vai izstādēs
Šīs regulas 37. pantā paredzētais aizliegums neattiecas uz Savienībā reglamentētiem kvalitāti ietekmējošiem kaitīgajiem organismiem, kas atrodas uz attiecīgajiem stādāmajiem augiem un ko izmanto zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā vai izstādēs.
IV nodaļa
Ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem saistīti pasākumi
1. iedaļa
Pasākumi, kas attiecas uz visu Savienības teritoriju
40. pants
Aizliegums ievest augus, augu produktus un citus objektus Savienības teritorijā
1. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā norādīti augi, augu produkti un citi objekti, kā arī aizliegumi un attiecīgās trešās valstis, kā paredzēts Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma A daļā.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Ar šo īstenošanas aktu izveidotajā sarakstā augus, augu produktus un citus objektus identificē pēc to attiecīgā koda saskaņā ar klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87(24) (turpmāk “KN kods”).
2. Ja pastāv iespējamība, ka augā, augu produktā vai citā objektā, kura izcelsme ir trešā valstī vai kuru nosūta no trešās valsts, mitinās Savienības karantīnas organisms, tādējādi radot nepieņemama līmeņa fitosanitāru risku, un ja šo risku nav iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vismaz vienu no pasākumiem, kas paredzēti IV pielikuma (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības pasākumi un principi) 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija attiecīgi groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu, lai iekļautu tajā šo augu, augu produktu vai citu objektu un attiecīgās trešās valstis.
Ja šajā īstenošanas aktā iekļauts augs, augu produkts vai cits objekts nerada nepieņemama līmeņa fitosanitāro risku vai rada šādu risku, taču to var samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vismaz vienu no pasākumiem, kas paredzēti IV pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā par karantīnas organismu radīto risku un izplatīšanās ceļu pārvaldības pasākumiem, Komisija šo īstenošanas aktu attiecīgi groza.
Šā fitosanitārā riska pieņemamības līmeni novērtē saskaņā ar principiem, kas noteikti IV pielikuma 2. sadaļā (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi). Attiecīgā gadījumā šā fitosanitārā riska pieņemamības līmeni novērtē attiecībā un vismaz vienu no konkrētām trešām valstīm.
Šos grozījumus pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar nopietna fitosanitārā riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 99. panta 4. punktā minēto procedūru šos grozījumus pieņem ar nekavējoties piemērojamiem īstenošanas aktiem.
3. Augu, augu produktu vai citu objektu, kas norādīts 1. punktā paredzētajā īstenošanas akta, neieved Savienības teritorijā no tās trešās valsts, attiecībā uz kuru tas iekļauts šajā sarakstā.
4. Ja Savienības teritorijā ir ievesti augi, augu produkti vai citi objekti, tādējādi pārkāpjot 3. punkta noteikumus, attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu par to Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Informē trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti Savienības teritorijā.
41. pants
Augi, augu produkti un citi objekti, uz kuriem attiecas īpašas un līdzvērtīgas prasības
1. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā iekļauti Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļā norādītie augi, augu produkti un citi objekti, kā arī prasības un attiecīgā gadījumā attiecīgās trešās valstis.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Ar šo īstenošanas aktu izveidotajā sarakstā augus, augu produktus un citus objektus identificē pēc to attiecīgā KN koda.
2. Ja pastāv iespējamība, ka augā, augu produktā vai citā objektā mitinās Savienības karantīnas organisms, tādējādi radot nepieņemama līmeņa fitosanitāru risku, un ja šo risku ir iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vismaz vienu no pasākumiem, kas paredzēti IV pielikuma (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības pasākumi un principi) 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu, lai iekļautu tajā šo augu, augu produktu vai citu objektu un tam piemērojamos pasākumus. Atsauces uz “īpašajām prasībām” turpmāk tekstā ir atsauces uz šiem pasākumiem un 1. punktā minētajām prasībām.
Šie pasākumi var izpausties kā specifiskas prasības, kas saskaņā ar 42. panta 1. punktu pieņemtas attiecībā uz konkrētu augu, augu produktu vai citu objektu ievešanu Savienības teritorijā un ir līdzvērtīgas īpašajām prasībām attiecībā uz šo augu, augu produktu vai citu objektu pārvietošanu Savienības teritorijā (turpmāk “līdzvērtīgās prasības”).
Ja šajā īstenošanas aktā iekļauts augs, augu produkts vai cits objekts nerada nepieņemama līmeņa fitosanitāro risku vai rada šādu risku, taču to nevar samazināt līdz pieņemamam līmenim, nosakot īpašās prasības, Komisija šo īstenošanas aktu groza.
Šā fitosanitārā riska pieņemamības līmeni novērtē un pasākumus šā riska samazināšanai pieņem saskaņā ar principiem, kas noteikti IV pielikuma 2. sadaļā (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi). Attiecīgā gadījumā šā fitosanitārā riska pieņemamības līmeni novērtē un šos pasākumus pieņem attiecībā un vismaz vienu no konkrētām trešām valstīm vai to daļām.
Šos grozījumus pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar nopietna fitosanitārā riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 99. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.
3. Augu, augu produktu vai citu objektu, kas norādīts 1. punktā paredzētajā īstenošanas aktā sniegtajā sarakstā, var ievest vai pārvietot Savienības teritorijā tikai tad, ja ir izpildītas īpašās vai līdzvērtīgās prasības.
4. Ja Savienības teritorijā ir ievesti vai pārvietoti augi, augu produkti vai citi objekti, tādējādi pārkāpjot 3. punkta noteikumus, attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu par to Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Attiecīgā gadījumā informē arī trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti Savienības teritorijā.
42. pants
Līdzvērtīgu prasību izvirzīšana
1. Šīs regulas 41. panta 2. punkta otrajā daļā minētās līdzvērtīgās prasības pēc konkrētas trešās valsts pieprasījuma izvirza ar īstenošanas aktu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) attiecīgā trešā valsts, tās oficiālā kontrolē piemērojot vismaz vienu no konkrētajiem pasākumiem, nodrošina fitosanitārās aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs saskaņā ar 41. panta 1. un 2. punktu pieņemtajām īpašajām prasībām attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu Savienības teritorijā;
b) attiecīgā trešā valsts objektīvi pierāda Komisijai, ka, veicot a) punktā minētos konkrētos pasākumus, var panākt minētajā punktā paredzēto fitosanitāro aizsardzības līmeni.
2. Komisija attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 119. pantu pārbauda, vai attiecīgajā trešā valstī ir izpildīts a) un b) apakšpunkts.
3. Šos 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
43. pants
Informācija, kas sniedzama ceļotājiem un personām, kas izmanto pasta pakalpojumus vai iepērkas internetā
1. Komisija, dalībvalstis un starptautiskie pārvadātāji pasažieriem dara pieejamu informāciju par aizliegumiem, kas noteikti saskaņā ar 40. panta 3. punktu, prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 41. panta 1. punktu un 42. panta 2. punktu, un izņēmumiem, kas noteikti saskaņā ar 70. panta 2. punktu, attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu Savienības teritorijā. [Gr. 86]
Šo informāciju sniedzvar sniegt plakātu vai brošūru formā, attiecīgā gadījumā nodrošinot, lai tie būtu pieejami internetā. [Gr. 87]
Ja šo informāciju dara pieejamu pasažieriem ostās un lidostās, to sniedz plakātu formā.
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā paredzēts šādu plakātu un brošūru izmantojums. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Pasta pakalpojumu sniedzēji un profesionālie operatori, kas iesaistīti tirdzniecībā uz distances līguma pamata, 1. punktā minēto informāciju saviem klientiem dara pieejamu internetā.
3. Dalībvalstis ik gadureizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā apkopota saskaņā ar šo pantu sniegtā informācija. [Gr. 88]
44. pants
Atbrīvojums no pierobežas zonām noteiktiem aizliegumiem un prasībām
1. Atkāpjoties no 40. panta 3. punkta un 41. panta 3. punkta, dalībvalstis var atļaut ievest Savienības teritorijā augus, augu produktus un citus objektus, ja šie augi, augu produkti un citi objekti atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tie ir audzēti vai ražoti trešo valstu teritorijās, kas atrodas netālu no to sauszemes robežas ar dalībvalstīm (turpmāk “trešās valsts pierobežas zonas”); [Gr. 89]
b) tie ievesti dalībvalstu teritorijās, kas atrodas tieši aiz šīs robežas (turpmāk “dalībvalsts pierobežas zonas”);
c) tos attiecīgajās dalībvalsts pierobežas zonās paredzēts pārstrādāt, neradot nekādu fitosanitāro risku;
d) tos pārvietojot pierobežas zonā, netiek radīts karantīnas organismu izplatīšanās risks.
Šos augus, augu produktus un citus objektus ieved un pārvieto tikai dalībvalsts pierobežas zonās un tikai kompetentās iestādes oficiālā kontrolē.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:
a) trešās valsts pierobežas zonu un dalībvalsts pierobežas zonu maksimālo platumu, kas atsevišķi piemērots konkrētiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem;
b) maksimālo attālumu, kādā attiecīgos augus, augu produktus un citus objektus atļauts pārvietot trešās valsts pierobežas zonās un dalībvalsts pierobežas zonās, un
c) procedūras saistībā ar atļauju 1. punktā minētos augus, augu produktus un citus objektus ievest un pārvietot dalībvalsts pierobežas zonās.
Šīs zonas ir tik platas, lai nodrošinātu, ka šo augu, augu produktu un citu objektu ievešana un pārvietošana Savienības teritorijā nerada fitosanitāru risku Savienības teritorijai vai tās daļām.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt īpašus nosacījumus vai pasākumus saistībā ar konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu dalībvalsts pierobežas zonās un konkrētas trešās valstis, uz kurām šis pants attiecas.
Šos aktus var pieņemt saskaņā ar IV pielikuma 1. iedaļu (Karantīnas organismu radīto risku pārvaldības pasākumi) un 2. iedaļu (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi), ņemot vērā sasniegumus zinātnes un tehnoloģiju jomā.
Šos īstenošanas aktus pieņem un attiecīgā gadījumā atceļ vai aizstāj saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Ja 1. un 2. punktā minētajās pierobežas zonās ir ievesti vai pārvietoti augi, augu produkti vai citi objekti, tādējādi pārkāpjot minēto punktu noteikumus, attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu par to Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Informē arī trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti attiecīgajā pierobežas zonā.
45. pants
Atbrīvojums no fitosanitārajam tranzītam noteiktajiem aizliegumiem un prasībāmnoteiktās prasības [Gr. 90]
1. Atkāpjoties no 40. panta 3. punkta un 41. panta 3. punkta, dalībvalstis var atļaut ievest Savienības teritorijā vai vest caur to uz trešo valsti (turpmāk “fitosanitārais tranzīts”) augus, augu produktus un citus objektus, ja šie augi, augu produkti un citi objekti atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tiem pievienota deklarācija, kuru parakstījis profesionālais operators, kā kontrolē ir attiecīgie augi, augu produkti un citi objekti, un kurā teikts, ka šie augi, augu produkti vai citi objekti ir fitosanitārajā tranzītā;
b) tie ir iepakoti un tiek pārvietoti tādā veidā, ka laikā, kad tos ieved Savienības teritorijā vai ved caur to, Savienības karantīnas organismu izplatīšanās risks nepastāv, izmantojot oficiālo fitosanitāro zīmogu, kas garantē oriģinālo iepakojumu un transportu (aizzīmogotu kravas automašīnu) un novērš kravas pārkraušanu un sadalīšanu ceļā, tādā veidā oficiāli nodrošinot tranzītu caur Savienību bez fitosanitāra riska; [Gr. 91]
c) to ievešana Savienības teritorijā, vešana caur to un tūlītēja izvešana no tās veikta attiecīgo kompetento iestāžu oficiālā kontrolē un muitas darbinieku uzraudzībā. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti vai pirmo reizi pārvietoti Savienības teritorijā, informē visu to pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, caur kurām šos augus, augu produktus vai citus objektus paredzēts pārvietot pirms to izvešanas no Savienības teritorijas. [Gr. 92]
Augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas ir fitosanitārajā tranzītā no kādas trešās valsts uz citu trešo valsti caur Savienības teritoriju, ir jāatbilst saskaņā ar 40. pantu noteiktajām fitosanitārajām prasībām, neskarot citus piemērojamos augu veselības noteikumus. [Gr. 93]
Saskaņā ar 1.a daļu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti vai pirmo reizi pārvietoti Savienības teritorijā, ir jāveic minētās ievešanas dokumentu kontrole, un šī iestāde ir atbildīga par preces apzīmogošanu atbilstoši pirmās daļas b) apakšpunktam. [Gr. 94]
Tāpat tās dalībvalsts kompetentā iestāde, caur kuru tranzīta prece izvesta no Savienības teritorijas, informē kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā prece bijusi ievesta, un dalībvalstī (-s), caur kurām tā pārvietota, par to, ka prece izvesta no Savienības teritorijas; [Gr. 95]
Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti vai pirmo reizi pārvietoti Savienības teritorijā, informē visu to pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, caur kurām šos augus, augu produktus vai citus objektus paredzēts pārvietot pirms to izvešanas no Savienības teritorijas.[Gr. 96]
2. Ja tā noteikts aktos, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 1. un 2. punktu un 29. panta 1. un 2. punktu, attiecīgi piemēro šo pantu.
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka 1. punkta a) apakšpunktā minētās deklarācijas saturu.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt 1. punkta a) apakšpunktā minētās deklarācijas formāta specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. Ja 1. punktā minētajā Savienības teritorijā ir ievesti vai pārvietoti augi, augu produkti vai citi objekti, tādējādi pārkāpjot minētā punkta noteikumus, attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu par to Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Informē arī trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti Savienības teritorijā.
46. pants
Augi, augu produkti un citi objekti, ko izmanto zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā un izstādēs
1. Atkāpjoties no 40. panta 3. punkta un 41. panta 3. punkta, dalībvalstis pēc pieprasījuma var atļaut savā teritorijā ievest un pārvietot augus, augu produktus un citus objektus, kas paredzēti izmantošanai zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā un izstādēs, ja ir izpildītas šādas prasības:
a) ja tiek noteikti piemēroti ierobežojumi, attiecīgo augu, augu produktu un citu objektu klātbūtne nerada nepieņemamu Savienības karantīnas organisma izplatīšanās risku;
b) noliktavas, kurās šos augus, augu produktus vai citus objektus paredzēts uzglabāt, un 56. pantā minētās karantīnas stacijas, kurās tos paredzēts izmantot, ir tam piemērotas;
c) darbiniekiem, kuri veic ar šiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem saistītās darbības, ir nepieciešamā zinātniskā un tehniskā kvalifikācija.
2. Kompetentā iestāde novērtē 1. punkta a) apakšpunktā minēto risku, ka Savienības karantīnas organismi varētu izplatīties ar attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, ņemot vērā attiecīgo karantīnas organisma identitāti, bioloģiskās īpašības un izplatīšanās veidus, paredzēto darbību, mijiedarbību ar vidi un citus būtiskus faktorus, kas saistīti ar šo augu, augu produktu vai citu objektu radīto risku.
Tā novērtē 1. punkta b) apakšpunktā minētās noliktavas, kurās šos augus, augu produktus un citus objektus paredzēts uzglabāt, un to 1. punkta c) apakšpunktā minēto darbinieku zinātnisko un tehnisko kvalifikāciju, kuriem uzticēta ar šiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem saistīto darbību veikšana.
Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, kompetentā iestāde atļauj šos augus, augu produktus vai citus objektus ievest vai pārvietot Savienības teritorijā, ja ir izpildītas 1. punktā noteiktās prasības.
3. Ja tiek piešķirta atļauju, tajā ir iekļauti visi šie nosacījumi:
a) attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti ir jāglabā noliktavās, ko kompetentās iestādes atzinušas par piemērotām un kas minētas atļaujā;
b) ar šiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem saistītās darbības jāveic karantīnas stacijā, ko saskaņā ar 56. pantu nozīmējusi kompetentā iestāde un kas minēta atļaujā;
c) ar šiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem saistītās darbības jāveic darbiniekiem ar zinātnisko un tehnisko kvalifikāciju, ko kompetentā iestāde atzinusi par piemērotu un kas minēta atļaujā;
d) šiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, ko ieved vai pārvieto Savienības teritorijā, jābūt pievienotai atļaujai.
4. Atļauja attiecas uz apjomu, kas nepieciešams attiecīgās darbības veikšanai un nepārsniedz nozīmētās karantīnas stacijas veiktspēju.
Tajā iekļauti ierobežojumi, kas nepieciešami, lai pienācīgi samazinātu attiecīgo Savienības karantīnas organismu izplatīšanās risku.
5. Kompetentā iestāde pārrauga atbilstību 3. punktā minētajiem nosacījumiem un 4. punktā minētajiem ierobežojumiem, kā arī veic nepieciešamās darbības, ja šie nosacījumi vai ierobežojumi netiek ievēroti.
6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par:
a) tādas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, kas saistīta ar attiecīgo augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā;
b) šā panta 2. punktā minētajiem novērtējumiem un atļauju, un
c) šā panta 5. punktā minēto atbilstības pārraudzību, rīcību neatbilstības gadījumā un tās paziņošanu.
7. Ja Savienības teritorijā ir ievesti vai pārvietoti augi, augu produkti vai citi objekti, tādējādi pārkāpjot 1. līdz 4. punkta noteikumus, attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai par to informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Attiecīgā gadījumā šajos paziņojumos ietver arī informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas saistībā ar attiecīgajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, un par to, vai pēc šo pasākumu īstenošanas ir atļauta šo augu, augu produktu vai citu objektu ievešana vai pārvietošana Savienības teritorijā.
Attiecīgā gadījumā informē arī trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti Savienības teritorijā.
Dalībvalstis ik gadureizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā apkopota būtiskā informācija par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, un 5. punktā minētās pārraudzības rezultāti. [Gr. 97]
47. pants
Pagaidu pasākumi attiecībā uz stādāmajiem augiem
1. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt pagaidu pasākumus, kuri jāveic, lai Savienības teritorijā varētu ievest un pārvietot stādāmos augus, augu produktus un citus objektus no trešām valstīm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: [Gr. 138]
a) attiecībā uz tādu attiecīgo stādāmo augu,augu produktu un citus objektu tirdzniecību, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešajā valstī vai kuri nosūtīti no šīs trešās valsts, fitosanitārijas jomā nav nekādas pieredzes vai tā ir neliela; [Gr. 139]
b) attiecībā uz šiem stādāmajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešajā valstī vai kuri nosūtīti no šīs trešās valsts, nav veikts novērtējums par Savienības teritorijai radītajiem fitosanitārajiem riskiem; [Gr. 140]
c) šie stādāmie augi, augu produkti un citi objekti varētu radīt fitosanitārus riskus, kas nav saistīti vai pagaidām nevar tikt saistīti ar Savienības karantīnas organismiem, kuri norādīti sarakstā saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu, vai kaitīgajiem organismiem, attiecībā uz kuriem pasākumi pieņemti saskaņā ar 29. pantu. [Gr. 141]
Šos īstenošanas aktus pieņem un attiecīgā gadījumā atceļ vai aizstāj saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Šā panta 1. punktā minētos pagaidu pasākumus pieņem saskaņā ar III pielikumu (Elementi, pēc kuriem identificē stādāmos augus, augu produktus un citus objektus, kas rada fitosanitārus riskus Savienības teritorijā) un IV pielikuma 2. iedaļu (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi). [Gr. 142]
Ar šiem pasākumiem nodrošina, lai tiktu veikta viena no šādām darbībām, kas nepieciešama attiecīgajā gadījumā:
a) ievešanas vietā no katras Savienības teritorijā ievestās stādāmo augu, augu produktu un citu objektu partijas intensīvi ņem paraugus un testē tos; [Gr. 143]
b) ja fitosanitārā riska neesamību nav iespējams garantēt, intensīvi ņemot paraugus no Savienības teritorijā ievestiem stādāmajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem un testējot tos, paredz karantīnas periodu, lai pārliecinātos, ka attiecīgie stādāmie augi, augu produkti un citi objekti nerada šo fitosanitāro risku; [Gr. 144]
c) ja fitosanitārā riska neesamību nav iespējams garantēt, intensīvi ņemot paraugus no Savienības teritorijā ievestiem stādāmajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem un testējot tos, kā arī paredzot karantīnas periodu, nosaka aizliegumu ievest šos stādāmos augus, augu produktus un citus objektus Savienības teritorijā. [Gr. 145]
3. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus piemēro ne ilgāk kā divuspiecus gadus. Šo periodu vienu reizi var pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz divuspiecus gadus. [Gr. 146]
4. Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar nopietna fitosanitārā riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 99. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.
5. Atkāpjoties no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, 46. pants attiecas uz tādu stādāmo augu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā, ko izmanto zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā un izstādēs.
6. Ja attiecībā uz augu, augu produktu vai citu objektu tiek piemēroti 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie pasākumi, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Ja pēc 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošanas tiek konstatēts kaitīgais organisms, kas var radīt jaunus fitosanitāros riskus, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Ja auga, augu produkta vai cita objekta ievešana Savienības teritorijā ir atteikta vai tā pārvietošana Savienības teritorijā ir aizliegta, jo attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka ir pārkāpts 2. punkta c) apakšpunktā minētais aizliegums, šī dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai par to informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis. Attiecīgā gadījumā šajos paziņojumos ietver informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas saistībā ar attiecīgajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 64. panta 3. punktu.
Attiecīgā gadījumā informē arī trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti izsūtīti ievešanai Savienības teritorijā.
47.a pants
Komisija līdz ...(25) Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par tādu pasākumu īstenošanu un efektivitāti, kuri ir saistīti ar importēšanu Savienības teritorijā, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, un attiecīgā gadījumā arī tiesību akta priekšlikumu. [Gr. 98]
48. pants
III pielikuma grozīšana
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza III pielikumu (Elementi, pēc kuriem identificē stādāmos augus, kas rada fitosanitārus riskus Savienības teritorijā) attiecībā uz šo stādāmo augu īpašībām un izcelsmi, lai pielāgotos sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā un starptautisko normu attīstībai. [Gr. 99]
2. iedaļa
Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām zonām
49. pants
Aizliegums ievest augus, augu produktus un citus objektus aizsargājamās zonās
1. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā iekļauti Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma A daļā norādītie augi, augu produkti un citi objekti, kā arī aizliegumi un attiecīgās aizsargājamās zonas.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Ar šo īstenošanas aktu izveidotajā sarakstā šos augus, augu produktus un citus objektus identificē pēc to attiecīgā KN koda.
2. Ja pastāv iespējamība, ka augā, augu produktā vai citā objektā, kura izcelsmes vai nosūtīšana vieta atrodas ārpus attiecīgās aizsargājamās zonas, mitinās aizsargājamās zonas karantīnas organisms, tādējādi radot nepieņemama līmeņa fitosanitāru risku, un ja šo risku nav iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vismaz vienu no pasākumiem, kas paredzēti IV pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā par karantīnas organismu radīto risku un izplatīšanās ceļu pārvaldības pasākumiem, Komisija groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu, lai iekļautu tajā šo augu, augu produktu vai citu objektu un attiecīgās aizsargājamās zonas.
Ja šajā īstenošanas aktā iekļauts augs, augu produkts vai cits objekts nerada nepieņemama līmeņa fitosanitāro risku vai rada šādu risku, taču to var samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vismaz vienu no pasākumiem, kas paredzēti IV pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā par karantīnas organismu radīto risku un izplatīšanās ceļu pārvaldības pasākumiem, Komisija šo īstenošanas aktu groza.
Šos grozījumus pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Šā fitosanitārā riska pieņemamības līmeni novērtē saskaņā ar principiem, kas noteikti II pielikuma 2. sadaļā (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi).
3. Augu, augu produktu vai citu objektu, kas norādīts sarakstā 1. punktā paredzētajā īstenošanas aktā, neieved attiecīgajā aizsargājamā zonā no tādas trešās valsts vai Savienības teritorijas daļas, uz kuru attiecas šis saraksts.
4. Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar nopietna fitosanitārā riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 99. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.
5. Attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis par gadījumiem, kad augi, augu produkti vai citi objekti attiecīgajā aizsargājamā zonā ir ievesti vai pārvietoti, pārkāpjot ar šo pantu pieņemtos aizliegumus.
Attiecīgā gadījumā informē arī trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti attiecīgajā aizsargājamā zonā.
50. pants
Augi, augu produkti un citi objekti, uz kuriem attiecas īpašas aizsargājamām zonām noteiktas prasības
1. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā iekļauti Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma B daļā norādītie augi, augu produkti un citi objekti, attiecīgās aizsargājamās zonas un prasības.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Ar šo īstenošanas aktu izveidotajā sarakstā šos augus, augu produktus un citus objektus identificē pēc to attiecīgā KN koda.
2. Ja pastāv iespējamība, ka augā, augu produktā vai citā objektā, kura izcelsmes vai nosūtīšanas vieta atrodas ārpus attiecīgās aizsargājamās zonas, mitinās aizsargājamās zonas karantīnas organisms, tādējādi radot nepieņemama līmeņa fitosanitāru risku, un ja šo risku ir iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vismaz vienu no pasākumiem, kas paredzēti IV pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā par karantīnas organismu radīto risku un izplatīšanās ceļu pārvaldības pasākumiem, Komisija groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu, lai iekļautu tajā šo augu, augu produktu vai citu objektu un attiecībā uz to veicamos pasākumus. Turpmāk tekstā atsauces uz “īpašajām prasībām, kas noteiktas aizsargājamām zonām” ir atsauces uz šiem pasākumiem un 1. punktā minētajām prasībām.
Ja šajā īstenošanas aktā iekļauts augs, augu produkts vai cits objekts nerada nepieņemama līmeņa fitosanitāro risku attiecīgajai aizsargājamai zonai vai rada šādu risku, taču to nevar samazināt līdz pieņemamam līmenim, nosakot īpašās prasības aizsargājamām zonām, Komisija šo īstenošanas aktu groza.
Šos grozījumus pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Šā fitosanitārā riska pieņemamības līmeni novērtē un pasākumus šā riska samazināšanai pieņem saskaņā ar principiem, kas noteikti II pielikuma 2. sadaļā (Kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi).
Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar nopietna fitosanitārā riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 99. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.
3. Augu, augu produktu vai citu objektu, kas norādīts sarakstā 1. punktā paredzētajā īstenošanas aktā, attiecīgajā aizsargājamā zonā var ievest vai pārvietot tikai tad, ja ir izpildītas aizsargājamām zonām noteiktās īpašās prasības.
4. Attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis par gadījumiem, kad augi, augu produkti vai citi objekti attiecīgajā aizsargājamā zonā ir ievesti vai pārvietoti, pārkāpjot ar šo pantu pieņemtos pasākumus.
Attiecīgā gadījumā informē arī trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti Savienības teritorijā.
51. pants
Informācija par aizsargājamām zonām, kura sniedzama ceļotājiem un personām, kas izmanto pasta pakalpojumus vai iepērkas internetā
Šīs regulas 43. pantu, kas attiecas uz informāciju, kura sniedzama ceļotājiem un personām, kas izmanto pasta pakalpojumus vai iepērkas internetā, atbilstīgi piemēro attiecībā uz tādu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu aizsargājamās zonās, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir trešā valstī.
52. pants
Aizsargājamām zonām piemērojams atbrīvojums no pierobežas zonām noteiktajiem aizliegumiem un prasībām
Šīs regulas 44. pantu, kas attiecas uz atbrīvojumiem no pierobežas zonām noteiktajiem aizliegumiem un prasībām, piemēro augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kuri saskaņā ar 49. panta 1. un 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punktu norādīti sarakstā attiecībā uz aizsargājamām zonām, kas robežojas ar trešo valstu pierobežas zonām.
53. pants
Aizsargājamām zonām piemērojams atbrīvojums no fitosanitārajam tranzītam noteiktajiem aizliegumiem un prasībām
Šīs regulas 45. pantu, kas attiecas uz atbrīvojumiem no fitosanitārajam tranzītam noteiktajiem aizliegumiem un prasībām, atbilstīgi piemēro augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kuri saskaņā ar 49. panta 1. un 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punktu norādīti sarakstā attiecībā uz fitosanitāro tranzītu caur aizsargājamām zonām.
54. pants
Augi, augu produkti un citi objekti, ko izmanto zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā un izstādēs attiecībā uz aizsargājamām zonām
Atkāpjoties no 49. panta 3. punktā un 50. panta 3. punktā noteiktajiem aizliegumiem un prasībām, 46. pantu piemēro augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kuri saskaņā ar 49. panta 1. un 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punktu norādīti sarakstā attiecībā uz tādu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un pārvietošanu aizsargājamās zonās, ko izmanto zinātniskos nolūkos, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā un izstādēs.
3. iedaļa
Citi ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem saistīti pasākumi
55. pants
Vispārīgās prasības attiecībā uz iepakojumu un transportlīdzekļiem
1. Iepakojamais materiāls, ko izmanto augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kuri minēti īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 1. un 2. punktu, 29. panta 1. un 2. punktu, 40. panta 1. punktu, 41. panta 1. un 2. punktu, 47. panta 1. punktu, 49. panta 1. punktu un 50. panta 1. punktu, un kurus ieved vai pārvieto Savienības teritorijā, ir brīvs no Savienības karantīnas organismiem.
Tas pats attiecas uz transportlīdzekļiem, ko izmanto šādu augu, augu produktu un citu objektu pārvadāšanai.
2. Šā panta 1. punktā minētais iepakojamais materiāls, kas nav koksnes iepakojamais materiāls, nosedz attiecīgos augus, augu produktus un citus objektus tā, lai, tos ievedot un pārvietojot Savienības teritorijā, netiktu radīts Savienības karantīnas organismu izplatīšanās risks.
Šā panta 1. punktā minētie transportlīdzekļi attiecīgā gadījumā ir nosegti vai noslēgti tā, lai, tiem iebraucot un pārvietojoties Savienības teritorijā, netiktu radīts Savienības karantīnas organismu izplatīšanās risks.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī aizsargājamām zonām attiecībā uz attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organismiem.
56. pants
Karantīnas staciju nozīmēšana
1. Dalībvalstis savā teritorijā nozīmē augiem, augu produktiem, citiem objektiem un kaitīgajiem organismiem paredzētas karantīnas stacijas vai atļauj izmantot citu dalībvalstu nozīmētās karantīnas stacijas, ja šīs stacijas atbilst 2. punktā izvirzītajām prasībām.
Turklāt kompetentā iestāde pēc pieprasījuma par karantīnas staciju var nozīmēt kādu kompleksu, ja tas atbilst 2. punktā izvirzītajām prasībām.
2. Karantīnas stacijas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tās nodrošina karantīnā turēto augu, augu produktu un citu objektu fizisku izolāciju un garantē, ka tiem nevar piekļūt un tos nevar izvest no šīs stacijas bez kompetentās iestādes atļaujas;
b) ja karantīnas stacijā veiktās darbības attiecas uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, tajās ir nodrošināti augšanai vai inkubācijai piemēroti apstākļi, kas veicina karantīnas organismu pazīmju vai simptomu attīstīšanos uz šiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem;
c) tajās esošās virsmas ir no gluda un necaurlaidīga materiāla, lai tās varētu efektīvi tīrīt un dekontaminēt;
d) tajās esošās virsmas ir noturīgas pret nodilumu un kukaiņu un citu posmkāju izraisītiem bojājumiem;
e) tajās ir apūdeņošanas, kanalizācijas un ventilācijas sistēmas, kas nepieļauj karantīnas organismu izplatīšanos vai izkļūšanu no stacijas;
f) tajās ir sistēmas, ko izmanto invadētu augu, augu produktu un citu objektu, kā arī atkritumu un aprīkojuma sterilizēšanai, dekontaminēšanai vai iznīcināšanai pirms to izvešanas no stacijām;
g) tajās ir pieejami aizsargtērpi un apavu pārvalki;
h) tajās attiecīgā gadījumā ir pieejamas dekontaminācijas sistēmas, ko pirms iziešanas no stacijas izmanto tās darbinieki un apmeklētāji;
i) ir pieejama šo staciju uzdevumu un šo uzdevumu veikšanas nosacījumu definīcija;
j) ir pieejams pietiekams skaits kvalificētu darbinieku, kas atbilstīgi apmācīti un guvuši attiecīgu pieredzi.
3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmu tās teritorijā esošo nozīmēto karantīnas staciju sarakstu.
57. pants
Karantīnas staciju darbība
1. Par karantīnas staciju atbildīgā persona uzrauga staciju un tās tuvāko apkārtni, lai konstatētu karantīnas organismu klātbūtni.
Ja tiek konstatēta šāda kaitīgā organisma klātbūtne, par šo karantīnas staciju atbildīgā persona attiecīgi rīkojas. Tā par šā kaitīgā organisma klātbūtni un attiecīgo rīcību informē kompetento iestādi.
2. Par karantīnas staciju atbildīgā persona nodrošina, lai apmeklētāji un darbinieki valkātu aizsargtērpus un apavu pārvalkus un attiecīgā gadījumā pirms iziešanas no stacijas tiktu pakļauti dekontaminācijai.
3. Par karantīnas staciju atbildīgā persona dokumentē informāciju par:
a) darbiniekiem;
b) stacijas apmeklētājiem;
c) augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko ieved stacijā un izved no tās;
d) šādu augu, augu produktu un citu objektu izcelsmes vietu;
e) novērojumiem saistībā ar kaitīgo organismu klātbūtni uz šādiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem.
Šo dokumentāciju glabā trīs gadus.
58. pants
Karantīnas staciju uzraudzība un nozīmējuma atcelšana
1. Kompetentā iestāde vismaz reizi gadādivos gados karantīnas stacijās organizē revīziju vai inspekciju, lai pārliecinātos, vai šīs stacijas atbilst 56. panta 2. punktā un 57. pantā minētajiem nosacījumiem. [Gr. 100]
a) pēc revīzijas vai inspekcijas atklājas, ka stacija neatbilst 56. panta 2. punktā vai 57. pantā minētajiem nosacījumiem;
b) par karantīnas staciju atbildīgā persona pienācīgi un savlaicīgi nav veiksi koriģējošas darbības.
59. pants
Augu, augu produktu un citu objektu izlaišana no karantīnas stacijām
1. Augus, augu produktus un citus objektus no karantīnas stacijas izlaiž tikai ar kompetentās iestādes atļauju, ja ir apstiprināts, ka tie ir brīvi no Savienības karantīnas organismiem vai attiecīgā gadījumā no aizsargājamās zonas karantīnas organismiem.
2. Kompetentās iestādes var atļaut augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu no attiecīgās karantīnas stacijas uz citu karantīnas staciju vai uz citu vietu tikai tad, ja ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgajā teritorijā nav izplatījušies Savienības karantīnas organismi vai attiecīgā gadījumā aizsargājamās zonas karantīnas organismi.
2.a Komisija tiek mudināta izstrādāt pamatnostādņu dokumentu, lai saskaņotu dalībvalstu reglamentus un izvairītos no pārmērīgas kavēšanas attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu izlaišanu no karantīnas stacijām. Šajā pamatnostādņu dokumentā jo īpaši tiek sniegtas skaidras norādes par situācijām, kad var būt nepieciešami ierobežojumi, un tas, kādus risku mazināšanas pasākumus var veikt. [Gr. 101]
60. pants
Izvešana ārpus Savienības teritorijas
1. Ja auga, augu produkta vai cita objekta izvešanu ārpus Savienības reglamentē ar trešo valsti noslēgts nolīgums fitosanitārijas jomā, šī izvešana jāveic saskaņā ar attiecīgo nolīgumu.
2. Ja auga, augu produkta vai cita objekta izvešanu ārpus Savienības nereglamentē ar trešo valsti noslēgts nolīgums fitosanitārijas jomā, šo izvešanu veic saskaņā ar tās trešās valsts fitosanitārajiem noteikumiem, kurā attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu ieved.
3. Ja auga, augu produkta vai cita objekta izvešanu ārpus Savienības nereglamentē ne ar trešo valsti noslēgts nolīgums fitosanitārijas jomā, ne tās trešās valsts fitosanitārie noteikumi, kurā attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu ieved, piemēro 41. panta 1. un 2. punktā minētajā sarakstā paredzētās prasības attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu Savienības teritorijā.
Šīs prasības tomēr nepiemēro, ja tās attiecas uz kaitīgo organismu, kas atbilst kādam no šiem nosacījumiem:
a) attiecīgā trešā valsts ir atzinusi, ka tas ir sastopams tās teritorijā un nav pakļauts oficiālai kontrolei;
b) var pamatoti uzskatīt, ka tas nav kvalificējams par karantīnas organismu attiecībā uz attiecīgās trešās valsts teritoriju.
V nodaļa
Profesionālo operatoru reģistrēšana un izsekojamība
61. pants
Profesionālo operatoru oficiālais reģistrs
1. Kompetentā iestāde uztur un atjaunina reģistru, kurā iekļauti profesionālie operatori, kas attiecīgās dalībvalsts teritorijā veic otrajā daļā minētās darbības un uz ko attiecas viens no šiem nosacījumiem:
a) tie ir profesionāli operatori, kuru darbības ir saistītas ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem, uz ko attiecas deleģētais akts, kas paredzēts 27. panta 1., 2. vai 3. punktā, 29. panta 1., 2. vai 3. punktā, vai 40. panta 1. punktā, 41. panta 1. vai 2. punktā, 47. panta 1. punktā, 49. panta 1. punktā vai 50. panta 1. punktā minētais īstenošanas akts vai kam piemēro 43. panta 1. vai 2. punkta, 44. panta 1. punkta, 45. panta 1. punkta, 51. panta, 52. panta vai 53. panta noteikumus;
b) tie ir profesionāli operatori Regulas (ES) Nr. …/…. [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs] 3. panta 6. punkta nozīmē.
Šis pants attiecas uz šādām darbībām:
a) stādīšana;
b) audzēšana;
c) ražošana;
d) ievešana Savienības teritorijā;
e) pārvietošana Savienības teritorijā;
f) izvešana ārpus Savienības teritorijas;
g) audzēšana un/vai pieejamības nodrošināšana tirgū (sk. “darīt pieejamu tirgū”) Regulas (ES) Nr. …/…. [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs] 3. panta 5. punkta nozīmē;
h) tirdzniecība uz distances līgumu pamata.
Atsauces uz “reģistru” turpmāk tekstā ir atsauces uz šo reģistru. Atsauces uz “reģistrētajiem operatoriem” turpmāk tekstā ir atsauces uz profesionālajiem operatoriem, kas reģistrēti saskaņā ar šā panta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu.
2. Kompetentā iestāde var reģistrēt profesionālo operatoru reģistrā vairākas reizes, ja katra no reģistrācijām ir saistīta ar citu 62. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto telpu, kolektīvo noliktavu un nosūtīšanas centru. Uz katru no šīm reģistrācijām attiecas 62. pantā minētā procedūra.
3. Šā panta 1. punkts neattiecas uz profesionālu operatoru, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
a) tas galalietotājiem piegādā tikai tādus augu, augu produktu un citu objektu apjomus, kas attiecīgo augu, augu produktu un citu objektu gadījumā uzskatāmi par nelieliem, izmantojot līdzekļus, kas nav tirdzniecība uz distances līgumu pamata; [Gr. 102]
b) tā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem saistītā profesionālā darbība iever tikai šo augu, augu produktu un citu objektu pārvadāšanu cita profesionālā operatora vajadzībām;
c) tā profesionālā darbība attiecas tikai uz visu veidu objektu pārvadāšanu, izmantojot koksnes iepakojamo materiālu.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka vismaz vienu no šiem aspektiem:
a) papildu profesionālo operatoru kategorijas, kas atbrīvojamas no 1. punkta piemērošanas, ja šādas reģistrācijas radītais administratīvais slogs būtu nesamērīgs to profesionālo darbību radītajam fitosanitārajam riskam;
b) konkrētas prasības attiecībā uz atsevišķu profesionālo operatoru kategoriju reģistrāciju;
c) konkrētu šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto augu, augu produktu vai citu objektu maksimālo skaitu, kas uzskatāms par nelielu daudzumu. [Gr. 103]
62. pants
Reģistrēšanas procedūra
1. Profesionālie operatori, uz kuriem attiecas 61. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts, kompetentajām iestādēm iesniedz pieteikumu par iekļaušanu reģistrā.
2. Šajā pieteikumā ir iekļauti šādi elementi:
a) profesionālā operatora vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese un kontaktinformācija;
b) paziņojums par šā profesionālā operatora nolūku veikt katru no 61. panta 1. punktā minētajām darbībām saistībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem;
c) paziņojums par profesionālā operatora nolūku veikt katru no šīm darbībām:
i) izsniegt augiem, augu produktiem un citiem objektiem paredzētas augu pases saskaņā ar 79. panta 1. punktu,
iii) izsniegt jebkādu citu 93. panta 1. punktā minēto apliecinājumu,
iv) izsniegt oficiālas etiķetes augu reproduktīvajam materiālam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…. [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs] 19. pantu;
d) reģistrācijas nolūkā ― to telpu, kolektīvo noliktavu vai nosūtīšanas centru adreses, ko profesionālais operators izmanto attiecīgajā dalībvalstī, lai veiktu 61. panta 1. punktā minētās darbības;
e) to augu un augu produktu un attiecīgā gadījumā citu objektu ģints un suga, uz kuriem attiecas profesionālā operatora darbības.
3. Ja pieteikumā par iekļaušanu reģistrā ir ietverti 2. punktā minētie elementi, kompetentās iestādes nekavējoties reģistrē profesionālo operatoru. [Gr. 104]
4. Reģistrēts profesionālais operators attiecīgā gadījumā iesniedz pieteikumu par 2. punkta a), d) un e) apakšpunktā minēto datu un 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto paziņojumu atjaunināšanu.
5. Ja kompetentās iestādes rīcībā nonāk informācija, ka reģistrētais operators vairs neveic 61. panta 1. punktā minētās darbības vai ka reģistrētā operatora iesniegtais pieteikums vairs neatbilst 2. panta prasībām, tā pieprasa, lai šis operators nekavējoties vai noteiktā laikposmā nodrošinātu atbilstību šīm prasībām.
Ja reģistrētais operators kompetentās iestādes noteiktajā laikposmā atbilstību šīm prasībām nav nodrošinājis, kompetentā iestāde atceļ šā operatora reģistrāciju.
63. pants
Reģistra saturs
Reģistrā ietver 62. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā noteiktos elementus un šos elementus:
a) oficiālais reģistrācijas numurs;
b) standartā ISO 3166-1-alpha-2(26) norādītais tās dalībvalsts divu burtu kods, kurā profesionālais operators ir reģistrēts;
c) norāde par to, vai profesionālais operators ir saņēmis atļauju katras 62. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās darbības veikšanai.
64. pants
Oficiālajos reģistros iekļautās informācijas pieejamība
1. Dalībvalsts, kas uztur reģistru, pēc pieprasījuma tajā iekļauto informāciju dara pieejamu pārējām dalībvalstīm vai Komisijai.
2. Dalībvalsts, kas uztur reģistru, pēc pieprasījuma 63. pantā minēto informāciju, izņemot to, kas minēta 62. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā, dara pieejamu jebkuram profesionālajam operatoram.
65. pants
Izsekojamība
1. Profesionālais operators, kam piegādāti augi, augu produkti vai citi objekti, uz kuriem saskaņā ar 40. panta 1. punktu, 41. panta 1. un 2. punktu, 44. panta 1. un 3. punktu, 45. panta 1. punktu, 46. panta 1. un 3. punktu, 47. panta 1. punktu un 49. panta 1. un 2. punktu, 50. panta 1. un 2. punktu, 52. pantu, 53. pantu un 54. pantu attiecas aizliegumi, prasības vai nosacījumi, dokumentē katru piegādāto augu, augu produktu vai citu objektu, lai varētu identificēt profesionālos operatorus, kas tos piegādājuši.
2. Profesionālais operators, kas piegādā augus, augu produktus vai citus objektus, uz kuriem saskaņā ar 40. panta 1. punktu, 41. panta 1. un 2. punktu, 44. panta 1. un 3. punktu, 45. panta 1. punktu, 46. panta 1. un 3. punktu, 47. panta 1. punktu un 49. panta 1. un 2. punktu, 50. panta 1. un 2. punktu, 52. pantu, 53. pantu un 54. pantu attiecas aizliegumi, prasības vai nosacījumi, tos dokumentē, lai varētu identificēt profesionālos operatorus, kuriem tas piegādājis katru augu, augu produktu vai citu objektu.
3. Profesionālie operatori 1. un 2. punktā minēto dokumentāciju glabā trīs gadus no dienas, kad attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts tiem piegādāts vai kad tie attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu piegādājuši.
4. Tie 1. un 2. punktā minētajā dokumentācijā iekļauto informāciju pēc pieprasījuma dara zināmu kompetentajām iestādēm.
5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neattiecas uz 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem profesionālajiem operatoriem.
66. pants
Augu, augu produktu un citu objektu pārvietošana profesionālā operatora telpās
1. Profesionālo operatoru rīcībā ir izsekošanas sistēmas un procedūras, ar kuru palīdzību var sekot tam, kā notiek augu, augu produktu un citu objektu pārvietošana to telpās.
Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem profesionālajiem operatoriem.
2. Informāciju, kas iegūta, izmantojot 1. punktā minētās sistēmas un procedūras, ar kuru palīdzību var sekot augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai profesionālo operatoru telpās, pēc pieprasījuma dara zināmu kompetentajai iestādei.
66.a pants
Laba augu aizsardzības prakse
Profesionālie operatori, kas piegādā vai kam piegādā augus, augu produktus un citus objektus, uz kuriem attiecas 40. panta 1. punktā, 41. panta 1. un 2. punktā, 44. panta 1. un 3. punktā, 45. panta 1. punktā, 46. panta 1. un 3. punktā, 47. panta 1. punktā, 49. panta 1. un 2. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā vai 52., 53. un 54. pantā noteiktie aizliegumi, prasības vai nosacījumi, ievēro labu augu aizsardzības praksi, lai novērstu kaitīgo organismu klātbūtni un izplatīšanos. Laba augu aizsardzības prakse, kas ir minēta 1. punktā, jo īpaši ietver šādus pasākumus:
a) noteikt un uzraudzīt augu, augu produktu un citu objektu ražošanas vai pārvietošanas procesus, kas var ietekmēt to fitosanitāro kvalitāti;
b) nodrošināt, ka kompetentajām iestādēm ir pieeja telpām, kā arī uzraudzības datiem un visiem saistītajiem dokumentiem;
c) attiecīgā gadījumā rīkoties, lai uzturētu augu, augu produktu un citu objektu fitosanitāro kvalitāti. [Gr. 105]
VI nodaļa
Augu, augu produktu un citu objektu sertificēšana
1. iedaļa
Fitosanitārie sartifikāti, kas nepieciešami augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā
67. pants
Fitosanitārie sertifikāti augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā
1. Fitosanitārais sertifikāts augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā ir trešās valsts izsniegts dokuments, kas atbilst 71. panta nosacījumiem, kura saturs izklāstīts V pielikuma A daļā un attiecīgā gadījumā V pielikuma B daļā un kurš apliecina, ka attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts atbilst šādām prasībām:
a) tas ir brīvs no Savienības karantīnas organismiem;
b) tas atbilst 37. panta 1. punkta noteikumiem attiecībā uz Savienībā reglamentētu kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu klātbūtni uz stādāmajiem augiem;
c) tas atbilst 41. panta 1. un 2. punktā minētajām prasībām;
d) attiecīgā gadījumā tas atbilst noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi normām, kuras pieņemtas saskaņā ar 27. panta 1. un 2. punktu un 29. panta 1. punktu.
2. Attiecīgā gadījumā fitosanitārā sertifikāta sadaļā “Papildu deklarācija” un atbilstīgi īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 41. panta 1. un 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punktu, norāda, kura no īpašajām prasībām ir izpildīta, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākām iespējām. Norāda arī atsauci uz attiecīgo iespēju, kas paredzēta šajos aktos, vai tās tekstu. [Gr. 106]
3. Attiecīgā gadījumā fitosanitārajā sertifikātā iekļauj norādi par to, ka attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti atbilst fitosanitārajiem pasākumiem, kas saskaņā ar 42. pantu atzīti par līdzvērtīgiem tāda īstenošanas akta prasībām, kurš pieņemts saskaņā ar 41. panta 2. punktu.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikuma A un B daļu, lai tās pielāgotu sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā un izmaiņām starptautiskajos standartos.
4.a Augu veselības sertifikātus var izmantot arī atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97(27) vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 865/2006(28) noteikumiem. [Gr. 107]
68. pants
Augi, augu produkti un citi objekti, kuriem nepieciešami fitosanitārie sertifikāti
1. Komisija ar īstenošanas aktu izveido sarakstu, kurā norāda augus, augu produktus un citus objektus, kuru ievešanai Savienības teritorijā nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, un attiecīgās trešās valstis, kuras ir to izcelsmes vieta vai no kurām tie nosūtīti.
Šajā sarakstā iekļauj:
a) augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti sarakstā Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas I punktā;
b) augus, augu produktus un citus objektus, kuriem piemērojamās prasības attiecībā uz to ievešanu Savienības teritorijā pieņemtas saskaņā ar 27. panta 1. punktu un 29. panta 1. punktu;
c) sēklas, kas norādītas sarakstā saskaņā ar 37. panta 2. punktu;
d) augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti sarakstā saskaņā ar 41. panta 1. un 2. punktu.
Tomēr a) līdz d) apakšpunktu nepiemēro, ja saskaņā ar 27. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu vai 41. panta 1. un 2. punktu pieņemtajā aktā prasīts atbilstības apliecinājums 91. panta 1. punktā minētā oficiālā marķējuma formā vai 93. panta 1. punktā minētais cits oficiālais apliecinājums.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Komisija ar īstenošanas aktu groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu šādos gadījumos:
a) ja šajā īstenošanas aktā ir norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas neatbilst 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktam;
b) ja šajā aktā nav norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas atbilst 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktam.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
3. Ja pastāv risks, ka 1. punktā minētajā īstenošanas aktā nenorādītā augā, augu produktā vai citā objektā mitinās Savienības karantīnas organisms, vai ja attiecībā uz minētajā īstenošanas aktā norādītu augu, augu produktu vai citu objektu šāds risks vairs nepastāv, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko groza šo īstenošanas aktu saskaņā ar IV pielikuma 2. iedaļā izklāstītajiem principiem.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, fitosanitārie sertifikāti nav nepieciešami augiem, augu produktiem un citiem objektiem, uz kuriem attiecas 44., 45., 46. un 70. pants.
69. pants
Augi, augu produkti un citi objekti, kuru ievešanai aizsargājamā zonā nepieciešami fitosanitārie sertifikāti
1. Lai aptvertu citus gadījumus papildus tiem, kas minēti 68. panta 1., 2. un 3. punktā, un noteiktu augus, augu produktus un citus objektus, ko var ievest konkrētās aizsargājamās zonās no noteiktām trešām valstīm, Komisija ar īstenošanas aktu izveido sarakstu, kurā norādīti augi, augu produkti un citi objekti, kuru ievešanai nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, un attiecīgās trešās valstis, kuras ir to izcelsmes vieta vai no kurām tie nosūtīti.
Šajā sarakstā iekļauj:
a) augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas II punktā;
b) augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti sarakstā saskaņā ar 50. panta 1. vai 2. punktu.
Tomēr a) un b) punktu nepiemēro, ja saskaņā ar 50. panta 1. vai 2. punktu pieņemtajā aktā prasīts atbilstības apliecinājums 91. panta 1. punktā minētā oficiālā marķējuma formā vai 93. panta 1. punktā minētais cits oficiālais apliecinājums.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Komisija ar īstenošanas aktu groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu šādos gadījumos:
a) ja šajā īstenošanas aktā ir norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas neatbilst 1. punkta b) apakšpunktam;
b) ja šajā aktā nav norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas atbilst 1. punkta b) apakšpunktam.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
3. Ja pastāv risks, ka 1. punktā minētajā īstenošanas aktā nenorādītā augā, augu produktā vai citā objekta mitinās attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organisms, vai ja attiecībā uz minētajā aktā norādītu augu, augu produktu vai citu objektu šāds risks vairs nepastāv, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko groza šo īstenošanas aktu saskaņā ar IV pielikuma 2. iedaļā izklāstītajiem principiem.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, fitosanitārie sertifikāti nav nepieciešami augiem, augu produktiem un citiem objektiem, uz kuriem attiecas 52., 53., 54. un 70. pants.
70. pants
Izņēmumi attiecībā uz ceļotāju bagāžu un personām, kas izmanto pasta pakalpojumus vai iepērkas internetā
1. No 68. panta 1. punktā un 69. panta 1. punktā paredzētās prasības par fitosanitārā sertifikāta izmantošanu var atbrīvot konkrētu augu, augu produktu un citu objektu nelielus daudzumus, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tie ievesti Savienības teritorijā kā daļa no ceļotāju personīgās bagāžas, kā sūtījumi, kas pēc pārdošanas uz distances līguma pamata nosūtīti galalietotājiem (turpmāk “personas, kas iepērkas internetā”), vai kā sūtījumi, ko galalietotājiem piegādājuši pasta pakalpojumu sniedzēji;
b) tos nav paredzēts izmantot profesionāliem vai komerciāliem nolūkiem;
c) tie norādīti sarakstā saskaņā ar 2. punktu.
Šis atbrīvojums neattiecas uz stādāmiem augiem, izņemot sēklas.
2. Komisija ar īstenošanas aktu izveido sarakstu, kurā iekļauj 1. punktā minētos augus, augu produktus un citus objektus un attiecīgās trešās valstis, un attiecīgā gadījumā nosaka attiecīgo augu, augu produktu un citu objektu maksimālo daudzumu, kuram piemēro minētajā punktā paredzēto atbrīvojumu un attiecīgā gadījumā vismaz vienu no IV pielikuma 1. iedaļā paredzētajiem riska pārvaldības pasākumiem.
Lēmumu par iekļaušanu sarakstā un maksimālā daudzuma un attiecīgā gadījumā par riska pārvaldības pasākumu noteikšanu pieņem, pamatojoties uz fitosanitāro risku, ko rada šo augu, augu produktu un citu objektu nelieli daudzumi, saskaņā ar IV pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem kritērijiem.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
1. Kompetentā iestāde pieņem tikai tādu ievešanai no trešās valsts paredzētiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem pievienotu fitosanitāro sertifikātu, kura saturs atbilst V pielikuma A daļai. Ja augus, augu produktus vai citus objektus paredzēts ievest no trešās valsts, kura nav to izcelsmes valsts, kompetentā iestāde pieņem tikai tādu fitosanitāro sertifikātu, kas atbilst V pielikuma B daļai.
Tā šo fitosanitāro sertifikātu nepieņem, ja attiecīgā gadījumā nav sniegta vai nav pareiza 67. panta 2. punktā minētā papildu deklarācija un ja attiecīgā gadījumā nav sniegta 67. panta 3. punktā minētā norāde.
2. Kompetentā iestāde pieņem tikai tādu fitosanitāro sertifikātu, kas atbilst šādām prasībām:
a) tas izsniegts vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;
b) tas adresēts Savienībai vai vienai no tās dalībvalstīm;
c) tas izsniegts ne vairāk kā 14 dienas pirms datuma, kurā augi, augu produkti vai citi objekti, uz ko tas attiecas, izvesti no trešās valsts, kurā attiecīgais sertifikāts izsniegts;
3. Ja attiecīgā trešā valsts ir SAAK dalībvalsts, kompetentā valsts pieņem tikai tādus fitosanitāros sertifikātus, ko izsniegusi šīs trešās valsts oficiālā valsts augu aizsardzības organizācija vai valsts amatpersona, kura saņēmusi šīs organizācijas pienācīgu atļauju un ir tehniski kvalificēta, un darbojas uz šīs organizācijas atbildību.
4. Ja attiecīgā trešā valsts nav SAAK dalībvalsts, kompetentā iestāde pieņem tikai tādus fitosanitāros sertifikātus, ko izsniegušas iestādes, kuras ir kompetentas saskaņā ar šīs trešās valsts noteikumiem, kas paziņoti Komisijai. Komisija par saņemtajiem paziņojumiem informē dalībvalstis un operatorus, izmantojot 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 131. panta a) punktu.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šā punkta pirmajā daļā minētos sertifikātu pieņemšanas nosacījumus, lai nodrošinātu šo sertifikātu uzticamību.
5. Elektroniskus fitosanitāros sertifikātus pieņem tikai tad, ja tie iesniegti, izmantojot Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 130. pantā minēto datorizēto informācijas pārvaldības sistēmu vai veicot elektronisku datu apmaiņu ar šīs sistēmas starpniecību.
72. pants
Fitosanitārā sertifikāta anulēšana
1. Ja fitosanitārais sertifikāts izsniegts saskaņā ar 67. panta 1., 2. un 3. punktu un attiecīgā kompetentā iestāde secina, ka nav izpildīti 71. pantā minētie nosacījumi, tā anulē šo fitosanitāro sertifikātu un nodrošina, lai tas vairs netiktu pievienots attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem. Šādā gadījumā un attiecībā uz attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem kompetentā iestāde veic vienu no Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 64. panta 3. punktā paredzētajiem pasākumiem.
2. Ja fitosanitārais sertifikāts ir anulēts saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai par to informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Informē arī trešo valsti, kas izsniegusi šo fitosanitāro sertifikātu.
2. iedaļa
Augu pases, kas nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā
73. pants
Augu pases
Augu pase ir oficiāla etiķete, kura nepieciešama, lai augus, augu produktus un citus objektus varētu pārvietot Savienības teritorijā un attiecīga gadījumā ievest un pārvietot aizsargājamās zonās, un kura apliecina atbilstību visām prasībām, kas noteiktas 80. pantā un ― attiecībā uz ievešanu aizsargājamās zonās ― 81. pantā, un kuras saturs un formāts ir tāds, kā noteikts 78. pantā.
73.a pants
Komisija ne vēlāk kā ...(29) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iegūto pieredzi augu pasu sistēmas paplašināšanā, iekļaujot tajā jebkādu augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu Savienības teritorijā, tostarp skaidru izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz operatoriem, un atbilstošā gadījumā iesniedz arī tiesību akta priekšlikumu. [Gr. 108]
74. pants
Augi, augu produkti un citi objekti, kuriem ir nepieciešama augu pase, lai tos varētu pārvietot Savienības teritorijā
1. Komisija ar īstenošanas aktu izveido sarakstu, kurā iekļauj augus, augu produktus un citus objektus, kuriem augu pase ir nepieciešama, lai tos varētu pārvietot Savienības teritorijā.
Šajā sarakstā iekļauj:
a) visus stādāmos augus, izņemot sēklas;
b) augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļas I punktā;
c) augus, augu produktus un citus objektus, kuriem piemērojamās prasības attiecībā uz to pārvietošanu Savienības teritorijā pieņemtas saskaņā ar 27. panta 1., 2. vai 3. punktu vai 29. panta 1., 2. vai 3. punktu;
d) sēklas, kas norādītas sarakstā saskaņā ar 37. panta 2. punktu;
e) augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti sarakstā saskaņā ar 41. panta 1. un 2. punktu.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Komisija ar īstenošanas aktu groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu šādos gadījumos:
a) ja šajā aktā nav norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas atbilst 1. punkta c), d) vai e) apakšpunktam;
b) ja šajā īstenošanas aktā ir norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas neatbilst 1. punkta c), d) vai e) apakšpunktam.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
3. Ja pastāv risks, ka 1. punktā minētajā īstenošanas aktā nenorādītā auga, augu produktā vai citā objektā mitinās Savienības karantīnas organisms, vai ja attiecībā uz minētajā aktā norādītu augu, augu produktu vai citu objektu šāds risks vairs nepastāv, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko groza šo īstenošanas aktu saskaņā ar IV pielikuma 2. iedaļā izklāstītajiem principiem.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, augu pases nav nepieciešamas augiem, augu produktiem un citiem objektiem, uz kuriem attiecas 44., 45., 46. un 70. pants.
4.a Komisija ne vēlāk kā ...(30) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iegūto pieredzi augu pasu sistēmas paplašināšanā, iekļaujot tajā jebkādu augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu Savienības teritorijā, tostarp skaidru izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz operatoriem. [Gr. 109]
75. pants
Augi, augu produkti un citi objekti, kuriem ir nepieciešama augu pase, lai tos varētu ievest un pārvietot aizsargājamās zonās
1. Komisija ar īstenošanas aktu izveido sarakstu, kurā norāda augus, augu produktus un citus objektus, kuriem augu pase ir nepieciešama, lai tos varētu ievest konkrētās aizsargājamās zonās.
Šajā sarakstā iekļauj:
a) augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļas II punktā;
b) augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti sarakstā saskaņā ar 50. panta 2. punktu.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Komisija ar īstenošanas aktu var grozīt 1. punktā minēto īstenošanas aktu šādos gadījumos:
a) ja šajā aktā nav norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas atbilst 1. punkta b) apakšpunktam;
b) ja šajā īstenošanas aktā ir norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktam.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
3. Ja pastāv risks, ka 1. punktā minētajā īstenošanas aktā nenorādītā augā, augu produktā vai citā objektā mitinās attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organisms, vai ja attiecībā uz minētajā īstenošanas aktā norādītu augu, augu produktu vai citu objektu šāds risks vairs nepastāv, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko groza šo īstenošanas aktu saskaņā ar IV pielikuma 2. iedaļā izklāstītajiem principiem.
Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, augu pases nav nepieciešamas augiem, augu produktiem un citiem objektiem, uz kuriem attiecas 52., 53., 54. un 70. pants.
76. pants
Izņēmums attiecībā uz galalietotājiem
Ja tiek pārvietots neliels attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu daudzums, ko paredzēts nogādāt galalietotājam, tostarp piemājas dārzkopjiem, augu pase nav nepieciešama. [Gr. 110]
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka konkrētu augu, augu produktu vai citu objektu maksimālo skaitu, kas uzskatāms par nelielu daudzumu.
77. pants
Izņēmumi attiecībā uz pārvietošanu profesionālā operatora telpās un no vienām tā telpām uz citām
Ja augi, augu produkti un citi objekti tiek pārvietoti profesionālā operatora telpās vai no vienām tā telpām uz citām, augu pase nav nepieciešama.
78. pants
Augu pases saturs un formāts
1. Augu pase ir atsevišķa etiķete, kura iespiesta uz jebkāda piemērota nesējmateriāla, ievērojot, lai šī augu pase būtu nodalīta no citas informācijas vai etiķetes, kura arī var būt norādīta un tā paša nesējmateriāla.
Augu pase ir skaidri salasāma un neizdzēšama.
2. Augu pasē, kas nepieciešama augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā, ietverti VI pielikuma A daļā noteiktie elementi.
Augu pasē, kas nepieciešama augu, augu produktu un citu objektu ievešanai aizsargājamā zonā, ietverti VI pielikuma B daļā noteiktie elementi.
3. Stādāmiem augiem, kas audzēti vai darīti pieejami tirgū Regulas (ES) Nr. …/…. [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs] 3. panta 5. punkta nozīmē kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls minētās regulas 10. panta nozīmē, augu pasi skaidri redzamā veidā iekļauj oficiālajā uzlīmē, kura izveidota saskaņā ar minētās regulas 22. pantu, vai attiecīgā gadījumā meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikātā, kurš izsniegts saskaņā ar minētās regulas 122. panta 1. punktu.
Ja piemēro šo punktu, tad augu pasē, kas nepieciešama augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā, ietver VI pielikuma C daļā noteiktos elementus.
Ja piemēro šo punktu, tad augu pasē, kas nepieciešama augu, augu produktu un citu objektu ievešanai aizsargājamā zonā, ietver VI pielikuma D daļā noteiktos elementus.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VI pielikuma A, B, C un D daļu, lai tās attiecīgā gadījumā pielāgotu sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā.
5. Komisija gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā ar īstenošanas aktiem pieņem augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā un ievešanai aizsargājamā zonā nepieciešamās augu pases formāta specifikācijas attiecībā uz augu pasēm, kas minētas 2. punkta pirmajā un otrajā daļā un 3. punkta otrajā un trešajā daļā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ja tas nepieciešams konkrētu augu, augu produktu vai citu objektu īpašību dēļ, augu pasēm var noteikt īpašas lieluma specifikācijas.
79. pants
Atļauju saņēmušo profesionālo operatoru un kompetento iestāžu izsniegtās augu pases
1. Augu pases kompetento iestāžu uzraudzībā izsniedz reģistrēti operatori, kuriem šīs kompetentās iestādes saskaņā ar 84. pantu piešķīrušas atļauju augu pasu izsniegšanai (turpmāk “atļauju saņēmušie operatori”).
Atļauju saņēmušie operatori izsniedz augu pases tikai par tādiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, par kuriem tie atbild.
2. Tomēr pēc reģistrēta operatora pieprasījuma augu pases var izsniegt kompetentās iestādes.
3. Atļauju saņēmušie operatori augu pases izsniedz tikai 62. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajās telpās, kolektīvajās noliktavās un nosūtīšanas centros.
80. pants
Pamatprasības attiecībā uz augu pasēm, kas nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā
Augu pasi auga, augu produkta vai cita objekta pārvietošanai Savienības teritorijā izsniedz tikai tad, ja tas atbilst šādām prasībām:
a) tas ir brīvs no Savienības karantīnas organismiem;
b) tas atbilst 37. panta 1. punkta noteikumiem attiecībā uz Savienībā reglamentētu kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu klātbūtni uz stādāmajiem augiem;
c) tas atbilst 41. panta 1. un 2. punktā minētajām prasībām;
d) attiecīgā gadījumā tas atbilst noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi normām, kuras pieņemtas saskaņā ar 27. panta 1. un 2. punktu un 29. panta 1. un 2. punktu, un
e) attiecīgā gadījumā tas atbilst kompetentās iestādes pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz Savienības karantīnas organismu izskaušanu saskaņā ar 16. panta 1. punktu un kaitīgo organismu, kuri pagaidām kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem, izskaušanu saskaņā ar 28. panta 1. punktu.
81. pants
Pamatprasības attiecībā uz augu pasēm, kas nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu ievešanai vai pārvietošanai aizsargājamā zonā
1. Augu pasi auga, augu produkta vai cita objekta ievešanai vai pārvietošanai aizsargājamā zonā izsniedz tikai tad, ja tas atbilst visām 80. pantā noteiktajām prasībām un turklāt:
a) ir brīvs no attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organismiem un
b) atbilst 50. panta 1. un 2. punktā minētajām prasībām.
2. Ja piemēro 33. panta 2. punktu, 1. punktā minēto augu pasi neizsniedz.
82. pants
Augu pasu pārbaudes
1. Augu pasi var izsniegt tikai tādiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, par kuriem pēc rūpīgas pārbaudes saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu ir zināms, ka tie atbilst 80. pantam un attiecīgā gadījumā 81. pantam.
Var pārbaudīt katru augu, augu produktu un citus objektu atsevišķi vai ņemt reprezentatīvus paraugus. Pārbaude attiecas arī uz attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu iepakojamo materiālu.
2. Šo pārbaudi veic pilnvarots operators vai attiecīgā gadījumā atbilstīgi 79. panta 2. punktam ― kompetentās iestādes.
3. Uz šīm pārbaudēm attiecas šādi nosacījumi:
a) tās veic bieži, piemērotā laikā un tā, lai tiktu ņemti vērā iesaistītie riski;
b) tās veic tikai 62. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajās telpās, kolektīvajās noliktavās un nosūtīšanas centros, un
c) tās izpaužas kā vizuālas pārbaudes un, ja rodas aizdomas par Savienības karantīnas organisma vai ― aizsargājamās zonas gadījumā ― par attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtni, kā paraugu ņemšana un testēšana.
Šī pārbaude tiek veikta, neierobežojot īpašās pārbaužu prasības vai pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 1., 2. vai 3. punktu, 29. panta 1., 2. vai 3. punktu, 41. panta 1. un 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punktu.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus pasākumus saistībā ar 1., 2. un 3. punktā minētajām vizuālajām pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu un uz šo pārbaužu biežumu un laiku attiecībā uz konkrētiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, pamatojoties uz konkrētajiem fitosanitārajiem riskiem, ko tie var radīt. Šīs pārbaudes attiecīgā gadījumā attiecas uz atsevišķiem stādāmiem augiem, kuri pieder Regulas (ES) Nr. …/… (regulas par augu reproduktīvā materiāla ražošanu un laišanu tirgū (augu reproduktīvā materiāla tiesību akts) numurs ) 12. panta 1. punktā minētajām kategorijām, un tās attiecīgā gadījumā veic attiecībā uz jebkuru no elementiem, kas noteikti minētās regulas II pielikuma D daļā.
Ja Komisija pieņem šādu deleģēto aktu attiecībā uz konkrētiem stādāmajiem augiem un ja uz šiem stādāmajiem augiem attiecas Regulas (ES) Nr. …/…. [regulas par augu reproduktīvā materiāla ražošanu un laišanu tirgū (augu reproduktīvā materiāla tiesību akts) numurs] 20. panta 1. punktā paredzētās sertifikācijas shēmas, attiecīgās pārbaudes apvieno vienotā sertifikācijas shēmā.
Komisija, pieņemot šos deleģētos aktus, ņem vērā sasniegumus zinātnes un tehnoloģiju jomā. [Gr. 111]
83. pants
Augu pasu piestiprināšana
Pirms attiecīgie augi, augu produkti un citi objekti tiek pārvietoti Savienības teritorijā saskaņā ar 74. pantu vai ievesti vai pārvietoti aizsargājamā zonā saskaņā ar 75. pantu, atļauju saņēmušie operatori vai attiecīgā gadījumā ― ja tā paredzēts saskaņā ar 79. panta 2. punktu ― kompetentās iestādes katrai šo augu, augu produktu vai citu objektu partijai piestiprina augu pases. Ja šie augi, augu produkti vai citi objekti tiek pārvietoti iepakojumā, sainī vai konteinerā, augu pasi piestiprina šim iepakojumam, sainim vai konteineram.
84. pants
Kārtība, kādā profesionālajiem operatoriem piešķir atļauju augu pasu izsniegšanai
1. Kompetentā iestāde profesionālajam operatoram piešķir atļauju augu pasu izsniegšanai (turpmāk “atļauja augu pasu izsniegšanai”), ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tam ir zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu 82. pantā minētās pārbaudes attiecībā uz Savienības karantīnas organismiem, aizsargājamo zonu karantīnas organismiem un Savienībā reglamentētiem kvalitāti ietekmējošiem kaitīgajiem organismiem, kas varētu ietekmēt attiecīgos augus, augu produktus un citus objektus, un attiecībā uz šo kaitīgo organismu klātbūtnes pazīmēm un to izraisītajiem simptomiem, līdzekļiem šo kaitīgo organismu klātbūtnes un izplatīšanās novēršanai un līdzekļiem to izskaušanai;
b) tā rīcībā ir sistēmas un procedūras, kuras tas izmanto, lai pildītu savus pienākumus attiecībā uz izsekojamību saskaņā ar 65. un 66. pantu.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka kvalifikācijas prasības, kas profesionāliem operatoriem jāizpilda, lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
85. pants
Atļauju saņēmušo operatoru pienākumi
1. Ja atļauju saņēmušais operators vēlas izsniegt augu pasi, tas identificē un pārrauga ar tā ražošanas procesu saistītos kritiskos kontrolpunktus un kontrolpunktus, kuri saistīti ar šā operatora veikto augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu un kuriem ir būtiska nozīme, nodrošinot atbilstību noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 1., 2. un 3. punktu, 29. panta 1., 2. un 3. punktu, 37. panta 1. punktu, 41. panta 3. punktu, 80. pantu un 82. pantu un attiecīgā gadījumā 33. panta 2. punktu, 50. panta 3. punktu un 81. pantu.
Tas dokumentē informāciju saistībā ar šo kontrolpunktu identificēšanu un pārraudzīšanu.
2. Šā panta 1. punktā minētais atļauju saņēmušais operators organizē piemērotu apmācību saviem darbiniekiem, kuri iesaistīti 82. pantā minēto pārbaužu veikšanā, lai nodrošinātu tiem šo pārbaužu veikšanai nepieciešamās zināšanas.
86. pants
Fitosanitārā riska pārvaldības plāni
1. Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā var apstiprināt atļauju saņēmušo operatoru fitosanitārā riska pārvaldības plānus, kuros izklāstīti pasākumi, ko šie operatori īstenojuši, lai izpildītu 85. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.
2. Šajos fitosanitārā riska pārvaldības plānos, kas attiecīgā gadījumā izstrādāti rokasgrāmatu formā, ir izklāstīti vismaz šādi elementi:
a) saskaņā ar 62. panta 2. punktu prasītā informācija attiecībā uz atļauju saņēmušā operatora reģistrāciju;
b) saskaņā ar 65. panta 3. punktu un 66. panta 1. punktu prasītā informācija attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu izsekojamību;
c) tādu atļauju saņēmušā operatora veikto ražošanas procesu un darbību apraksts, kas saistīti ar augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu un pārdošanu;
d) 85. panta 1. punktā minēto kritisko kontrolpunktu analīze un pasākumi, ko atļauju saņēmušais operators veicis, lai mazinātu ar šiem kontrolpunktiem saistītos fitosanitāros riskus;
e) procedūras, kas ieviestas, un darbības, ko paredzēts veikt, ja rodas aizdomas vai ir pierādījumi par karantīnas organismu klātbūtni, un šo aizdomu vai pierādījumu, kā arī veikto darbību dokumentēšana;
f) šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā paziņošanā, 82. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs un 79. panta 1. punktā, 88. panta 1. un 2. punktā un 89. pantā minētajā augu pasu izsniegšanā iesaistīto darbinieku uzdevumi un pienākumi;
3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza 2. punktā minētos elementus.
87. pants
Atļaujas atsaukšana
1. Ja kompetentās iestādes rīcībā nonāk informācija par to, ka atļauju saņēmušais operators neatbilst 82. panta 1., 2., 3. un 4. punkta vai 84. panta 1. punkta prasībām vai ka augs, augu produkts vai cits objekts, kuram šis atļauju saņēmušais operators ir izsniedzis augu pasi, neatbilst 80. panta vai attiecīgā gadījumā 81. panta prasībām, šī iestāde nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka neatbilstība minētajiem noteikumiem neturpinās.
2. Ja kompetentā iestāde saskaņā ar 1. punktu ir veikusi pasākumus, ar kuriem atļauja izsniegt augu pases netiek atsaukta, un ja neatbilstība noteikumiem turpinās, šī iestāde šo atļauju nekavējoties atsauc.
88. pants
Augu pases aizstāšana
1. Ja ir izpildīti 3. punkta noteikumi, atļauju saņēmušais operators, kas saņēmis augu, augu produktu vai citu objektu partiju, kurai izsniegta augu pase, vai kompetentā iestāde, kas rīkojas pēc profesionālā operatora pieprasījuma, var aizstāt šai partijai iepriekš izsniegto augu pasi ar jaunu.
2. Ja augu, augu produktu vai citu objektu partija, kurai izsniegta augu pase, ir sadalīta divās vai vairākās partijās un ja ir izpildīti 3. punkta noteikumi, par šīm jaunajām partijām atbildīgais atļauju saņēmušais operators vai kompetentā iestāde, kas rīkojas pēc profesionālā operatora pieprasījuma, izsniedz augu pasi katrai jaunajai partijai, kura izveidota pēc sadalīšanas. Šīs augu pases aizstāj augu pasi, kas izsniegta sākotnējai partijai.
Ja divas partijas, kurām katrai ir izsniegta atsevišķa augu pase, tiek apvienotas vienā partijā, par šo partiju atbildīgais atļauju saņēmušais operators vai kompetentā iestāde, kas rīkojas pēc profesionālā operatora pieprasījuma, izsniedz šai partijai augu pasi. Ja ir izpildīti 3. punkta noteikumi, šī augu pase aizstāj sākotnējām partijām izsniegtās augu pases.
3. Šā panta 1. un 2. punktā paredzēto augu pasi var izsniegt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) ir garantēta attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu identitāte un
b) attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti joprojām atbilst 80. un 81. pantā minētajām prasībām.
4. Ja augu pase ir izsniegta saskaņā ar 1. vai 2. punktu, 82. panta 1. punktā minētā pārbaude nav nepieciešama.
5. Pēc 1. un 2. punktā minētās augu pases aizstāšanas attiecīgais pilnvarotais operators šo aizstāto augu pasi glabā trīs gadus.
Ja augu pasi ir izsniegusi iestāde, kas ir kompetenta aizstāt augu pasi, profesionālais operators, pēc kura pieprasījuma tā izsniegta, šo aizstāto augu pasi glabā trīs gadus.
89. pants
Augu pases, ar kurām aizstāj fitosanitāros sertifikātus
1. Atkāpjoties no 82. panta, gadījumos, kad Savienības teritorijā no trešās valsts tiek ievests augs, augu produkts vai cits objekts, kura pārvietošanai Savienības teritorijā nepieciešama augu pase saskaņā ar 74. panta 1. punktā un 75. panta 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, šādu pasi izsniedz, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 47. panta 1. punktu veicamās pārbaudes saistībā ar attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta ievešanu ir izpildītas apmierinoši un to rezultāts apliecina, ka attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti atbilst būtiskajām prasībām augu pases izsniegšanai saskaņā ar 80. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 81. pantu. [Gr. 112]
2. Pēc 1. punktā minētās augu pases izsniegšanas atļauju saņēmušais operators, kurš šo pasi izsniedzis, attiecīgā gadījumā fitosanitāro sertifikātu glabā trīs gadus.
Ja piemēro 95. panta 2. punkta c) apakšpunktu, šo fitosanitāro sertifikātu aizstāj ar tā apliecinātu kopiju.
90. pants
Pienākums noņemt augu pases
1. Ja profesionālais operators, kura kontrolē ir augu, augu produktu un citu objektu partija, uzzina, ka nav izpildītas 78. līdz 82. pantā, 84. vai 85. pantā paredzētās prasības, tas no šīs partijas noņem augu pasi.
Profesionālais operators anulē šo augu pasi, pārsvītrojot to ar skaidri redzamu un neizdzēšamu diagonālu sarkanu līniju.
2. Ja profesionālais operators neizpilda 1. punktu, kompetentās iestādes noņem augu pasi no attiecīgās partijas un anulē šo pasi, pārsvītrojot to ar skaidri redzamu un neizdzēšamu diagonālu sarkanu līniju.
3. Ja piemēro 1. un 2. punktu, attiecīgais profesionālais operators anulētās augu pases glabā trīs gadus.
4. Ja piemēro 1. un 2. punktu, attiecīgais profesionālais operators informē attiecīgi atļauju saņēmušo operatoru vai kompetento iestādi, kas izdevusi šo anulēto augu pasi.
5. Ja augu pase ir noņemta un anulēta saskaņā ar 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts izmanto 97. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai par to informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis.
3. iedaļa
Citi apliecinājumi
91. pants
Koksnes iepakojamā materiāla marķēšana
1. Marķējums, kas apliecina, ka koksnes iepakojamais materiāls ir apstrādāts pret Savienības karantīnas organismiem un aizsargājamās zonas karantīnas organismiem saskaņā ar metodi, kura noteikta atbilstīgi 27. panta 1. vai 2. punktam, 29. panta 1. vai 2. punktam, 41. panta 1. vai 2. punktam vai 50. panta 1. vai 2. punktam, satur VII pielikumā paredzētos elementus.
2. Lai šo marķējumu pielāgotu izmaiņām starptautiskajos standartos, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VII pielikumu.
3. Marķējumu uzliek tikai tāds profesionālais operators, kurš saņēmis attiecīgu atļauju saskaņā ar 92. pantu.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 1. punktā minētā marķējuma formāta specifikācijas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
92. pants
Kārtība, kādā profesionālajiem operatoriem piešķir atļauju koksnes iepakojamā materiāla marķēšanai Savienības teritorijā, un šo operatoru uzraudzība
1. Atļauju uzlikt 91. panta 3. punktā minēto marķējumu piešķir reģistrētam operatoram, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tam ir zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu saskaņā ar 91. panta 1. punktā minētajiem aktiem noteikto koksnes iepakojamā materiāla apstrādi;
b) tas pārvalda kompleksus, kas ir piemēroti šīs apstrādes veikšanai (turpmāk “apstrādes kompleksi”).
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem attiecīgā gadījumā groza prasības atļaujas saņemšanai, ņemot vērā sasniegumus zinātnes un tehnoloģiju jomā.
Atļauju pēc pieteikuma saņemšanas piešķir kompetentā iestāde.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minēto atļauju var piešķirt attiecībā uz tāda koksnes iepakojamā materiāla marķēšanu, kas pilnībā sastāv no apstrādātas koksnes, ja reģistrētais operators izpilda visus šos nosacījumus:
a) tas izmanto koksni tikai no tādiem apstrādes kompleksiem, kurus pārvalda reģistrēts operators, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 1. punktu;
b) tas nodrošina, lai šim nolūkam izmantoto koksni var izsekot atpakaļ līdz šiem apstrādes kompleksiem;
c) attiecīgā gadījumā saskaņā ar 27. panta 1. un 2. punktu, 29. panta 1. un 2. punktu, 41. panta 1. un 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punktu tas izmanto tikai tādu a) apakšpunktā minēto koksni, kurai pievienota augu pase.
3. Kompetentā iestāde uzrauga profesionālos operatorus, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar 1. punktu, lai pārliecinātos un nodrošinātu, ka tie koksnes iepakojamo materiālu apstrādā un marķē saskaņā ar 91. panta 1. punktu un atbilst visiem 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šajā punktā noteiktās prasības attiecībā uz kompetentās iestādes īstenoto atļauju saņēmušo operatoru uzraudzību.
4. Ja kompetentās iestādes rīcībā nonāk informācija, ka profesionālais operators neatbilst 1., 2. vai 3. punktā minētajām prasībām, šī iestāde nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka neatbilstība šīm prasībām tiek pārtraukta.
Ja kompetentā iestāde ir veikusi pasākumus, kas nav 1. punktā minētā atļaujas atsaukšana, un ja neatbilstība noteikumiem turpinās, šī iestāde 1. punktā minēto atļauju nekavējoties atsauc.
93. pants
Citi apliecinājumi, kas nav marķējums uz koksnes iepakojamā materiāla
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka elementus, kas jāiekļauj oficiālajos apliecinājumos, kuri īpaši paredzēti augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kas nav koksnes iepakojamais materiāls, un kuri spēkā esošajos starptautiskajos standartos prasīti kā pierādījums tam, ka ir īstenoti saskaņā ar 27. panta 1. vai 2. punktu, 29. panta 1. vai 2. punktu, 41. panta 1. vai 2. punktu vai 50. panta 1. vai 2. punktu pieņemtie pasākumi.
2. Šajos deleģētajos aktos var noteikt arī prasības attiecībā uz vismaz vienu no šiem aspektiem:
a) kārtība, kādā profesionālajiem operatoriem piešķir atļauju 1. punktā minēto oficiālo apliecinājumu izsniegšanai;
b) kompetentās iestādes īstenotā tādu profesionālo operatoru uzraudzība, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar a) apakšpunktu;
c) šā punkta a) apakšpunktā minētās atļaujas atsaukšana.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 1. punktā minētā apliecinājuma formāta specifikācijas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. iedaļa
Augu, augu produktu un citu objektu eksports no Savienības teritorijas
94. pants
Eksporta fitosanitārais sertifikāts
1. Ja auga, augu produkta vai cita objekta eksportēšanai no Savienības trešā valstī saskaņā ar šīs trešās valsts noteikumiem ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts (turpmāk “eksporta fitosanitārais sertifikāts”), šo sertifikātu pēc tāda profesionālā operatora pieprasījuma, kura kontrolē ir eksportam paredzētais augs, augu produkts vai cits objekts, izsniedz kompetentā iestāde.
2. Eksporta fitosanitāro sertifikātu izsniedz, ja ir pieejama pietiekama informācija, lai apliecinātu atbilstību attiecīgās trešās valsts prasībām. Šīs informācijas avots attiecīgā gadījumā ir vismaz viens no šiem elementiem:
a) regulas 73. pantā minētā augu pase, kas pievienota attiecīgajam augam, augu produktam vai citam objektam;
b) regulas 91. panta 1. punktā minētais marķējums uz koksnes iepakojamā materiāla vai 93. panta 1. punktā minētais apliecinājums;
c) regulas 96. pantā minētajā pirmseksporta sertifikātā iekļautā informācija;
d) ja attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts ir ievests Savienības teritorijā no trešās valsts ― oficiālā informācija, kas iekļauta 67. pantā minētajā fitosanitārajā sertifikātā;
e) attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta oficiālās inspekcijas, paraugu ņemšana un testēšana.
3. Eksporta fitosanitārajā sertifikātā ir iekļauti VIII pielikuma A daļā noteiktie elementi.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VIII pielikuma A daļu, lai to pielāgotu sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā un izmaiņām starptautiskajos standartos.
5. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 1. punktā minētā fitosanitārā sertifikāta formāta specifikācijas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. Elektroniski eksporta fitosanitārie sertifikāti ir derīgi tikai tad, ja tie iesniegti, izmantojot Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 130. pantā minēto datorizēto informācijas pārvaldības sistēmu vai veicot elektronisku datu apmaiņu ar šīs sistēmas starpniecību.
95. pants
Reeksporta fitosanitārais sertifikāts
1. Ja augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsme ir trešā valstī, ir ievests Savienības teritorijā no šīs vai citas trešās valsts, eksporta fitosanitārā sertifikāta vietā var izsniegt reeksporta fitosanitāro sertifikātu.
Reeksporta fitosanitāro sertifikātu pēc tāda profesionālā operatora pieprasījuma, kura kontrolē ir eksportam paredzētais augs, augu produkts vai cits objekts, izsniedz kompetentā iestāde.
2. Reeksporta fitosanitāro sertifikātu izsniedz tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts nav audzēts, ražots vai pārstrādāts dalībvalstī, no kuras to eksportē uz attiecīgo trešo valsti;
b) attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts, atrodoties glabāšanā dalībvalstī, no kuras to paredzēts eksportēt uz galamērķa trešo valsti, nav bijis pakļauts riskam invadēties ar karantīnas organismiem, kas par tādiem noteikti attiecīgajā trešā valstī;
c) reeksporta fitosanitārajam sertifikātam ir pievienots fitosanitārais sertifikāts, kas attiecīgajam augam, augu produktam vai citam objektam pievienots tā izcelsmes trešā valstī, vai šā sertifikāta apliecināta kopija.
3. Šīs regulas 94. panta 2. punkta noteikumus atbilstīgi piemēro attiecībā uz informāciju, kas ir pietiekama, lai apliecinātu atbilstību attiecīgās trešās valsts prasībām.
4. Reeksporta fitosanitārajā sertifikātā ir iekļauti VIII pielikuma B daļā noteiktie elementi.
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VIII pielikuma B daļu, lai to pielāgotu sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā un izmaiņām starptautiskajos standartos.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 1. punktā minētā fitosanitārā sertifikāta formāta specifikācijas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6.a Komisija apspriežas ar Pārtikas aprites, dzīvnieku un augu veselības padomdevēju grupu, kas ir izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/613/EK(31). Šī padomdevēju grupa sniedz ieguldījumu īstenošanas un deleģēto aktu sagatavošanas procesā. [Gr. 113]
7. Elektroniski reeksporta fitosanitārie sertifikāti ir derīgi tikai tad, ja tie iesniegti, izmantojot Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 130. pantā minēto datorizēto informācijas pārvaldības sistēmu vai veicot elektronisku datu apmaiņu ar šīs sistēmas starpniecību.
96. pants
Pirmseksporta sertifikāti
1. Dalībvalsts, no kuras 94. panta 1. punktā minētie augi, augu produkti un citi objekti tiek eksportēti, un dalībvalsts, kurā šie augi, augu produkti un citi objekti ir audzēti, ražoti vai pārstrādāti, apmainās ar informāciju, kas nepieciešama, lai bez kavēšanās varētu izsniegt eksporta fitosanitāro sertifikātu.
2. Šā panta 1. punktā minētā informācijas apmaiņa notiek tāda saskaņota dokumenta formā (turpmāk “pirmseksporta sertifikāts”), kurā dalībvalsts, kur augi, augu produkti un citi objekti ir ražoti vai pārstrādāti, apliecina šo augu, augu produktu vai citu objektu atbilstību īpašām fitosanitārijas prasībām attiecībā uz vismaz vienu no šiem aspektiem:
a) konkrētu kaitīgo organismu klātneesība attiecīgajos augos, augu produktos vai citos objektos;
b) attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu izcelsme;
c) attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu ražošanā vai pārstrādāšanā piemērotās fitosanitārās procedūras.
3. Dalībvalsts, kurā attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti ir audzēti, ražoti vai pārstrādāti, vai pilnvarots profesionālais operators, kā noteikts 84. pantā, pēc profesionālā operatora pieprasījuma izsniedz pirmseksporta sertifikātu, kamēr šie augi, augu produkti vai citi objekti atrodas attiecīgā profesionālā operatora telpās. [Gr. 114]
4. Pirmseksporta sertifikāts attiecīgajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem ir pievienots visu laiku, kamēr tos pārvieto Savienības teritorijā, ja vien attiecīgās dalībvalstis ar šajā sertifikātā iekļauto informāciju nav apmainījušās, izmantojot elektroniskus līdzekļus.
5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 98. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka pirmseksporta sertifikāta saturu.
6. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pirmseksporta sertifikāta formāta specifikācijas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 99. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
VII nodaļa
Komisijas atbalsta pasākumi
97. pants
Elektroniskās paziņošanas sistēmas izveide
1. Komisija izveido elektronisku sistēmu, kas paredzēta dalībvalstu paziņojumu iesniegšanai un attiecīgā gadījumā arī profesionālo operatoru informēšanai. [Gr. 115]
Šī sistēma ir savienota un savietojama ar Regulas (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs] 130. panta 1. punktā minēto datorizēto informācijas pārvaldības sistēmu.
2. Ja paziņojums attiecas uz kaitīgo organismu klātbūtni augos, augu produktos vai citos objektos, kas ievesti, oficiāli uzrādīti ievešanai vai pārvietoti Savienības teritorijā, 1. punktā minētajā paziņojumā ietver atsauci uz attiecīgajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, neatbilstības būtību un veiktajiem pasākumiem.
Ja paziņojums attiecas uz kaitīgā organisma klātbūtni citā dalībvalsts teritorijas daļā, nevis augā, augu produktā vai citā objektā, kas ievests, oficiāli uzrādīts ievešanai vai pārvietots Savienības teritorijā, 1. punktā minētajā paziņojumā ietver atsauci uz attiecīgajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kaitīgā organisma nosaukumu, konstatētās klātbūtnes vietu un GPS koordinātām un veiktajiem pasākumiem.
VIII nodaļa
Nobeiguma noteikumi
98. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.
2. Šīs regulas 1. panta 2. punktā, 5. panta 2., 3. un 4. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. un 2. punktā, 8. panta 6. punktā, 11. panta 3. punktā, 20. pantā, 22. panta 3. punktā, 25. panta 4. punktā,27. pantā, 30. pantā, 32. panta 4. punktā, 34. panta 1. punktā, 37. panta 3. punktā, 38. pantā, 44. panta 2. punktā, 45. panta 3. punktā, 46. panta 6. punktā, 48. pantā, 61. panta 3. punktā, 67. panta 4. punktā, 71. panta 4. punktā, 76. pantā, 78. panta 4. punktā, 82. panta 4. punktā, 84. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā, 91. panta 2. punktā, 92. panta 1. un 3. punktā, 93. panta 1. punktā, 94. panta 4. punktā, 95. panta 5. punktā un 96. panta 5. punktā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupieciem gadiem no ...(32)šīs regulas stāšanās dienas. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu. [Gr. 116]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt šīs regulas 1. panta 2. punktā, 5. panta 2., 3. un 4. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. un 2. punktā, 8. panta 6. punktā, 11. panta 3. punktā, 20. pantā, 22. panta 3. punktā, 25. panta 4. punktā, 27. pantā, 30. pantā, 32. panta 4. punktā, 34. panta 1. punktā, 37. panta 3. punktā, 38. pantā, 44. panta 2. punktā, 45. panta 3. punktā, 46. panta 6. punktā, 48. pantā, 61. panta 3. punktā, 67. panta 4. punktā, 71. panta 4. punktā, 76. pantā, 78. panta 4. punktā, 82. panta 4. punktā, 84. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā, 91. panta 2. punktā, 92. panta 1. un 3. punktā, 93. panta 1. punktā, 94. panta 4. punktā, 95. panta 5. punktā un 96. panta 5. punktā minētās pilnvaras. Ar lēmumu par atsaukšanu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 117]
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 5. panta 2., 3. un 4. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. un 2. punktu, 8. panta 6. punktu, 11. panta 3. punktu, 20. pantu, 22. panta 3. punktu, 25. panta 4. punktu, 27. pantu, 30. pantu, 32. panta 4. punktu, 34. panta 1. punktu, 37. panta 3. punktu, 38. pantu, 44. panta 2. punktu, 45. panta 3. punktu, 46. panta 6. punktu, 48. pantu, 61. panta 3. punktu, 67. panta 4. punktu, 71. panta 4. punktu, 76. pantu, 78. panta 4. punktu, 82. panta 4. punktu, 84. panta 2. punktu, 86. panta 3. punktu, 91. panta 2. punktu, 92. panta 1. un 3. punktu, 93. panta 1. punktu, 94. panta 4. punktu, 95. panta 5. punktu un 96. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
5.a Četrus gadus pēc ...(33) Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par šā panta 2. punktā minēto deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaru izmantojumu. [Gr. 118]
98.a pants
Steidzamības procedūra
1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 98. panta 5. punktā minēto procedūru. Tādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus. [Gr. 119]
99. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002(34) 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ar vienkāršu balsu vairākumu to pieprasa komitejas locekļi.
3. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ar vienkāršu balsu vairākumu to pieprasa komitejas locekļi.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
100. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām atbilstoši ekonomiskā un fitosanitārā kaitējuma apmēram visā Savienības teritorijā un atturošām. [Gr. 120]
Dalībvalstis vēlākais līdz …… [šīs regulas piemērošanas diena] paziņo šos noteikumus Komisijai un nekavējoties paziņo tai visus turpmākos grozījumus, kas ietekmē šos noteikumus.
101. pants
Atcelšana
1. Direktīvā 2000/29/EK tiek atcelta.
Tiek atcelti arī šādi akti:
a) Direktīva 69/464/EEK;
b) Direktīva 69/466/EEK;
c) Direktīva 74/647/EEK;
d) Direktīva 93/85/EEK;
e) Direktīvā 98/57/EK;
f) Direktīva 2007/33/EK.
2. Atsauces uz atceltajiem aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar IX pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.
102. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 652/2014
Regulu (ES) Nr. 652/2014 groza šādi:
1) regulas 1. panta e) punktu aizstāj ar šādu:"
“e) paredz aizsargpasākumus pret augiem kaitīgajiem organismiem;”
"
2) regulas 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:"
“a) tādi pasākumi kaitīgā organisma izskaušanai no invadētas teritorijas, kurus veic kompetentās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [...]/[...]* 16. panta 1. punktu, 27. panta 1. punktu vai 29. panta 1. punktu;
b)
pasākumi tāda kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai, kurš iekļauts sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 6. panta 2. punktu un attiecībā uz kuru saskaņā ar minētās regulas 27. panta 2. punktu vai 29. panta 2. punktu ir pieņemti Savienības pasākumi attiecībā uz ierobežošanu, invadētā teritorijā, kur šo kaitīgo organismu nevar izskaust, ja šie pasākumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu Savienības teritoriju pret šā prioritārā kaitīgā organisma tālāku izplatību. Šie pasākumi attiecas tikai uz šāda kaitīgā organisma izskaušanu buferzonā, kas aptver attiecīgo invadēto teritoriju, ja šajā buferzonā ir konstatēta tā klātbūtne;
c)
profilakses pasākumi, kas veikti pret tāda prioritārā kaitīgā organisma izplatību, kurš iekļauts sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 6. panta 2. punktu un attiecībā uz kuru saskaņā ar minētās regulas 27. panta 3. punktu un 29. panta 3. punktu ir pieņemti Savienības pasākumi, ja šie pasākumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu Savienības teritoriju pret šā kaitīgā organisma tālāku izplatību.
ca)
tādi pasākumi ātrai svešzemju sugu invāzijas apturēšanai agrīnā posmā, kurus dalībvalstis veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [...]/2014** 15. pantu;
__________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [...]/2014 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem (OV L ..., ..., ...) [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs, datums un zemsvītras piezīmē publikācijas atsauce]
**Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [...]/2014par invazīvu svešzemju sugu ieviešanas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L ..., ..., ...) [Šīs regulas numurs, datums un zemsvītras piezīmē publikācijas atsauce] [Gr. 121] ”
"
3) Regulas 17. pantu groza šādi:
a) panta pirmajā daļā a) līdz d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:"
“a) tie attiecas uz Savienības karantīnas organismiem, kuru klātbūtne Savienības teritorijā nav konstatēta un kuri norādīti sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] 5. panta 2. punktu [Sīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs];
b)
tie attiecas uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, kas norādīti sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] 6. panta 2. punktu [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs];
c)
tie attiecas uz kaitīgajiem organismiem, kuri nav norādīti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi un uz kuriem attiecas pasākums, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] 29. panta 1. punktu [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs];
ca)
tie attiecas uz sugu, pasugu vai zemākā augu, sēņu vai mikroorganismu taksona dzīviem īpatņiem, kuri, ieviesti Savienības teritorijā, varētu negatīvi ietekmēt augu veselību un uz kuriem attiecas agrīnas izskaušanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/2014 15. pantu; [Regulas par invazīvu svešzemju sugu ievešanas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību numurs];" [Gr. 122]
"
b) panta otro daļu aizstāj ar šādu:"
“Attiecībā uz pasākumiem, kas atbilst pirmās daļas c) punktā minētajam nosacījumam, ar dotāciju nesedz izmaksas, kas radušās pēc tam, kad vairs netiek piemērots pasākums, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] 29. panta 1. punktu [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs]."
"
4) Regulas 18. panta 1. punktu groza šādi:
a) pēc c) apakšpunkta iekļauj šādus apakšpunktus:"
“ca) izmaksas, kas dalībvalstīm radušās, izmaksājot kompensācijas Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 2. panta 7. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem operatoriem tādu iznīcināto augu, augu produktu vai citu objektu vērtībā, kuriem piemēro minētās regulas 16. pantā minētos pasākumus attiecībā uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, kas iekļauti sarakstā saskaņā ar minētās regulas 6. panta 2. punktu;
cb)
izmaksas, kas dalībvalstīm radušās, izmaksājot kompensācijas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [...]/2014 [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 2. panta 7. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem operatoriem tādu iznīcināto augu, augu produktu vai citu objektu vērtībā, kuriem piemēro tādus ātrus izskaušanas pasākumus agrīnā invāzijas posmā, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Regulas par invazīvu svešzemju sugu ievešanas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību numurs] 15. pantu; [Gr. 123]
cc)
izmaksas, kas radušās saistībā ar kompensācijām Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 2. panta 7. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem operatoriem par plašāku biodrošības pasākumu īstenošanu, kas ir būtisks priekšnoteikums Savienības teritorijas aizsargāšanai pret prioritāriem kaitīgiem organismiem; ” [Gr. 124]
"
b) punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
“e) ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos, ņemot vērā Savienības pievienoto vērtību, kas piemīt pasākumiem, izmaksas, kuras radušās, veicot citus vajadzīgus pasākumus, kas nav minēti a) līdz d) punktā, ja šie pasākumi ir iekļauti 36. panta 4. punktā minētajā dotāciju lēmumā.”;
"
c) punktam pievieno šādu otro daļu:"
“Pirmās daļas ca),apakšpunktacb) un cc) punkta piemērošanas nolūkā kompensācija nepārsniedz augu, augu produktu vai citu objektu tirgus vērtību, kāda tā ir tieši pirms to iznīcināšanas, un no kompensācijas summas atņem likvidācijas vērtību, ja tāda ir.”; [Gr. 125]
"
5) Regulas 19. pantu groza šādi:
a) panta pirmajā daļā a) un b) punktu aizstāj ar šādiem:"
“a) tās attiecas uz Savienības karantīnas organismiem, kuru klātbūtne Savienības teritorijā nav konstatēta un kuri norādīti sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 5. panta 2. punktu;
b)
tās attiecas uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, kas norādīti sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 6. panta 2. punktu;
c)
tās attiecas uz kaitīgajiem organismiem, kuri nav norādīti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi un uz kuriem attiecas pasākums, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 29. panta 1. punktu. ”
"
b) panta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
“Attiecībā uz pasākumiem, kas atbilst pirmās daļas c) punktā minētajam nosacījumam, ar dotāciju nesedz izmaksas, kas radušās pēc tam, kad vairs netiek piemērots pasākums, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...]/[...] [Šīs regulas - par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem - numurs] 29. panta 1. punktu. ”
"
103. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [36 mēneši no spēkā stāšanās dienas].
2. Šīs regulas 97. panta 2. punktu piemēro no datuma, kad ir izveidotas 97. panta 1. punktā minētās sistēmas.
3. Šīs regulas 101. panta 1. punkta a), d), e) un f) apakšpunktos minētos aktus atceļ 2021. gada 31. decembrī. Ja starp šo aktu noteikumiem un šīs regulas noteikumiem pastāv pretrunas, noteicošie ir šīs regulas noteikumi.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Teritorijas, attiecībā uz kurām šīs regulas piemērošanas nolūkā 1. panta 2. punktā minētās atsauces uz trešām valstīm uzskata par atsaucēm uz trešām valstīm un šīm teritorijām un atsauces uz Savienības teritoriju uzskata par atsaucēm uz Savienības teritoriju bez šīm teritorijām
Šīs teritorijas ir:
1. Gvadelupa
2. Francijas Gviāna
3. Martinika
4. Reinjona
5. Senmartēna
6. Majota
7. Seūta
8. Melija
9. Kanāriju salas
Ia PIELIKUMS
5. pantā minētais Savienības karantīnas organismu saraksts
KAITĪGIE ORGANISMI, KURI NAV KONSTATĒTI NEVIENĀ KOPIENAS REĢIONĀ UN KURU IETEKME IR NOZĪMĪGA VISĀ KOPIENĀ
a) Kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās
Acleris spp. (sugas, kas nav konstatētas Eiropā),
Aculops fuchsiae Keifer
Agrilus planipennis Fairmaire
Aleurochantus spp.
Amauromyza maculosa (Malloch)
Anomala orientalis Waterhouse
Anoplophora chinensis (Thomson)
Anoplophora glabripennis (Motschulsky)
Anoplophora malasiaca (Forster)
Anthonomus bisignifer (Schenkling)
Anthonomus signatus (Say)
Aonidella citrina Coquillet
Aphelenchoïdes besseyi Christie
Arrhenodes minutus Drury
Aschistonyx eppoi Inouye
Bemisia tabaci Genn. (populācijas, kas nav konstatētas Eiropā), pārnēsā šādus vīrusus:
a) pupu zeltainās mozaīkas vīruss
b) pupu vieglās plankumainības vīruss
c) salātu dzeltēšanas vīruss
d) piparu tigrē slimības vīruss
e) kabaču lapu čokurošanās vīruss
f) eiforbiju mozaīkas vīruss
g) tomātu Floridas vīruss
Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buher) Nickle et al.
Carposina niponensis Walsingham
Cicadellidae sugas (Eiropā nav konstatētas), Xylella fastidiosa ierosinātās Pīrsa slimības pārnēsātāji, piemēram:
a) Carneocephala fulgida Nottingham
b) Draeculacephala minerva Bali
c) Graphocephala atropunctata (Signoret)
Choristoneura spp. (sugas, kas nav sastopamas Eiropā)
Conotrachelus nenuphar (Herbst)
Dendrolimus sibiricus Tschetverikov
Diabrotica barberi Smith & Lawrence
Diabrotica undecimpunctata howardi Barber
Diabrotica undecimpunctata undecimpunctata Mannerheim
Diabrotica virgifera zeae Krysan & Smith
Diaphorina citri Kuway
Enarmonia packardi (Zeller)
Enarmonia prunivora Walsh
Eotetranychus lewisi McGregor
Grapholita inopinata Heinrich
Heliothis zea (Boddie)
Hirschmanniella spp., izņemot Hirschmanniella gracilis (de Man) Luc & Goodey
Hishomonus phycitis
Leucaspis japonica Ckll.
Liriomyza sativae Blanchard
Listronotus bonariensis (Kuschel)
Longidorus diadecturus Eveleigh et Allen
Margarodes, sugas, kas nav sastopamas Eiropā, piemēram, šādas:
a) Margarodes vitis (Phillipi)
b) Margarodes vredendalensis de Klerk
c) Margarodes prieskeansis Jakubski
Monochamus spp. (sugas, kas nav sastopamas Eiropā),
Myndus crudus Van Duzee
Nacobbus aberrans (Thorne) Thorne et Allen
Naupactus leucoloma Boheman
Numonia pirivorella (Matsumura)
Oligonychus perditus Pritchard et Baker
Pissodes spp. (sugas, kas nav sastopamas Eiropā),
Premnotrypes spp. (ārpuseiropas sugas)
Pseudopityophthorus minutissimus (Zimmermann)
Pseudopityophthorus pruinosus (Eichhoff)
Radopholus citrophilus Huettel Dickson et Kaplan
Rhynchophorus palmarum (L.)
Scaphoideus luteolus (Van Duzee)
Scirtothrips aurantii Faure
Scirtothrips dorsalis Hood
Scirtothrips citri (Moultex)
Scolytidae spp. (sugas, kas nav sastopamas Eiropā).
Scrobipalpopsis solanivora Povolny
Spodoptera eridania (Cramer)
Spodoptera frugiperda (Smith)
Spodoptera litura (Fabricus)
Tachypterellus quadrigibbus Say
Taxoptera citricida Kirk.
Thaumatotibia leucotreta
Thrips palmi Karny
Tephritidae (sugas, kas nav sastopamas Eiropā), piemēram, šādas:
a) Anastrepha fraterculus (Wiedemann)
b) Anastrepha ludens (Loew)
c) Anastrepha obliqua Macquart
d) Anastrepha suspensa (Loew)
e) Dacus ciliatus Loew
f) Dacus cucurbitae Coquillet
g) Dacus dorsalis Hendel
h) Dacus tryoni (Froggatt)
i) Dacus tsunconis Miyake
j) Dacus zonatus Saund.
k) Epochra canadensis (Loew)
l) Pardalaspis cyanescens Bezzi
m) Pardalaspis quinaria Bezzi
n) Pterandrus rosa (Karsch)
o) Rhacochlaena japonica Ito
p) Rhagoletis cingulata (Loew)
q) Rhagoletis completa Cresson
r) Rhagoletis fausta (Osten-Sacken)
s) Rhagoletis indifferens Curran
t) Rhagoletis mendax Curran
u) Rhagoletis pomonella Walsh
v) Rhagoletis ribicola Doane
w) Rhagoletis suavis (Loew)
Trioza erytreae Del Guercio
Unaspis citri Comstock
Xiphinema americanum Cobb sensu lato (sugas, kas nav sastopamas Eiropā)
Xiphinema californicum Lamberti et Bleve-Zacheo
b) Baktērijas
Citrusu zaļēšanas baktērija
Citrusu plankumainā hloroze
Erwinia stewartii (Smith) Dye
Xanthomonas campestris (visi Citrus ģints patogēnie celmi)
Xanthomonas campestris pv. oryzae (Ishiyama) Dye un pv. oryzicola (Fang. et al.) Dye
Xylella fastidiosa (Well et Raju)
c) Sēnes
Alternaria alternata (Fr.) Keissler (patogēnie izolāti, kas nav konstatēti Eiropā)
Anisogramma anomala (Peck) E. Müller
Apiosporina morbosa (Schwein.) v. Arx
Atropellis spp.
Ceratocystis fagacearum (Bretz) Hunt
Ceratocystis virescens (Davidson) Moreau.
Cercoseptoria pini-densifloae (Hori et Nambu) Deighton
Cercospora angolensis Carv. et Mendes
Ciborinia camelliae Kohn
Chrysomyxa arctostaphyli Dietel
Cronartium spp. (sugas, kas nav sastopamas Eiropā)
Diaporthe vaccinii Shaer
Endocronartium spp. (non-European)
Elsinoe spp. Bitanc. et Jenk. Mendes
Fusarium oxysporum f. sp. albedinis (Kilian et Maire) Gordon
Guignardia citricarpa Kiely (visi Citrus ģints patogēnie celmi)
Guignardia laricina (Saw.) Yamamoto et Ito
Guignardia piricola (Nosa) Yamamoto
Gymnosporangium spp. (sugas, kas nav sastopamas Eiropā)
Inonotus weiril (Murril) Kotlaba et Pouzar
Melampsora farlowii (Arthur) Davis
Monilinia fructicola (Winter) Honey
Mycosphaerella larici-leptolepis Ito et al.
Mycosphaerella populorum G. E. Thompson
Phoma andina Turkensteen
Phyllosticta solitaria Ell. et Ev.
Puccinia pittieriana Hennings
Septoria lycopersici Speg. var. malagutii Ciccarone et Boerema
Scirrhia acicola (Dearn.) Siggers
Stegophora ulmea (Schweinitz: Fries) Sydow & Sydow
Thecaphora solani Barrus
Tilletia indica Mitra
Trechispora brinkmannii (Bresad.) Rogers
Venturia nashicola Tanaka et Yamamoto
d) vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi.
Gobu floēmas nekrozes mikoplazma
Šādi kartupeļu vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi:
a) kartupeļu Andu latentais vīruss
b) kartupeļu Andu plankumainības vīruss
c) Arakačas B tipa vīruss, celms oca
d) kartupeļu melnās gredzenplankumainības vīruss
e) kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds
f) kartupeļu T tipa vīruss
g) kartupeļu A, M, S, V, X un Y tipa (tostarp Y o, Y n un Y e) vīrusu un kartupeļu lapu ritināšanās vīrusa izolāti, kas nav sastopami Eiropā
Tabakas gredzenplankumainības vīruss
Tomātu gredzenplankumainības vīruss
Šādi Cydonia Mill., Fragaria L., Malus Mill., Prunus L., Pyrus L., Ribes L., Rubus L. un Vitis L. vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi:
a) krūmmelleņu lapu lāsumainības vīruss
b) (Amerikas) ķiršu aslapainības vīruss
c) (Amerikas) persiku mozaīkas vīruss
d) persiku neīstā riketsija
e) persiku rozešu mozaīkas vīruss
f) persiku rozešu mikoplazma
g) persiku X-slimības mikoplazma
h) persiku dzeltēšanas mikoplazma
i) (Amerikas) plūmju joslu mozaīkas vīruss
j) (Amerikas) avenāju lapu čokurošanās vīruss
k) zemenāju latentais “C” vīruss
l) zemenāju lapu dzīslu balēšanas vīruss
m) zemenāju vējslotu mikoplazma
n) Cydonia Mill., Fragaria L., Malus Mill., Prunus L., Pyrus L., Ribes L., Rubus L. un Vitis L. vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi, kas nav sastopami Eiropā.
Vīrusi, ko pārnēsā Bemisia tabaci Genn., piemēram, šādi:
a) pupu zeltainās mozaīkas vīruss
b) pupu vieglās plankumainības vīruss
c) salātu dzeltēšanas vīruss
d) piparu tigrē slimības vīruss
e) kabaču lapu čokurošanās vīruss
f) eiforbiju mozaīkas vīruss
g) tomātu Floridas vīruss
Biešu galotnes čokurošanās vīruss (izolāti, kas nav sastopami Eiropā)
Kazenāju latentais vīruss
Iedegas
Cadang-Cadang viroīds
Ķiršu lapu ritināšanās vīruss
Krizantēmu stublāju nekrozes vīruss
Citrusu mozaīkas vīruss
Citrusu tristēzas vīruss (izolāti, kas nav sastopami Eiropā)
Leproze
Sīko ķiršu patogēns (izolāti, kas nav sastopami Eiropā)
Dabiskās izplatības psoroze
Palmu letālās dzeltēšanas mikoplazma
Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss
Sacumu pundurainības vīruss
Driskaino lapu vīruss
Vējslotu (MLO) vīruss
e) Parazītiskie augi
Arceuthobium spp. (ārpuseiropas sugas)
KAITĪGIE ORGANISMI, KURI KONSTATĒTI KOPIENĀ UN KURU IETEKME IR NOZĪMĪGA VISĀ KOPIENĀ
a) Kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās
Diabrotica virgifera virgifera Le Conte
Globodera pallida (Stone) Behrens
Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens
Meloidogyne chitwoodi Golden et al. (visas populācijas)
Meloidogyne fallax Karssen
Opogona sacchari (Bojer)
Popillia japonica Newman
Rhizoecus hibisci Kawai & Takagi
Spodoptera littoralis (Boisduval)
b) Baktērijas
Clavibacter michiganensi (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann et Kotthoff) Davis et al.
Pseudomonas solanacearun (Smith) Smith
c) Sēnes
Melampsora medusae Thümen
Synchytrium endobioticum (Schilhersky) Percival
d) vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi
Ābeļu proliferācijas mikoplazma
Aprikožu hlorotiskās lapu ritināšanās mikoplazma
Bumbieru nīkulības mikoplazma
e) Citi
Pomacea spp. [Gr. 126]
Ib PIELIKUMS
Savienības prioritāro kaitīgo organismu saraksts, kas minēts 6. panta 2. punktā
a) Kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās
Anoplophora chinensis (Thomson)
Anoplophora glabripennis (Motschulsky)
Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buher) Nickle et al.
Cicadellidae sugas (Eiropā nav konstatētas), Xylella fastidiosa ierosinātās Pīrsa slimības pārnēsātāji, piemēram:
a) Carneocephala fulgida Nottingham
b) Draeculacephala minerva Ball
c) Graphocephala atropunctata (Signoret)
Diaphorina citri Kuway
Paysandisia archon
Pistosia dactyliferae
Rhynchophorus ferrugineus
Thaumatotibia leucotreta
Trioza erytreae Del Guercio
b) Baktērijas
Citrusu zaļēšanas baktērija
Pseudomonas solanacearun (Smith) Smith
Pseudomonas syringae
Xanthomonas campestris (visi Citrus ģints patogēnie celmi)
Xanthomonas campestris pv. oryzae (Ishiyama) Dye un pv. oryzicola (Fang. et al.) Dye
Xylella fastidiosa (Well et Raju)
c) Sēnes
Elsinoe spp. Bitanc. et Jenk. Mendes
Gibberella circinata
Guignardia citricarpa Kiely (visi Citrus ģints patogēnie celmi)
Hypoxylon mammatum
Phythoptora ramorum
Trechispora brinkmannii (Bresad.) Rogers
Venturia nashicola Tanaka et Yamamoto
d) Vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi
Šādi kartupeļu vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi:
a) kartupeļu Andu latentais vīruss
b) kartupeļu Andu plankumainības vīruss
c) Arakačas B tipa vīruss, celms oca
d) kartupeļu melnās gredzenplankumainības vīruss
e) kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds
f) kartupeļu T tipa vīruss
g) kartupeļu A, M, S, V, X un Y tipa (tostarp Y o, Y n un Y e) vīrusu izolāti, kas nav konstatēti Eiropā, un kartupeļu lapu ritināšanās vīruss
Vīnogulāju flavescence dorée MLO
e) Citi
Pomacea spp. [Gr. 127]
Ic PIELIKUMS
36. pantā minēto kvalitāti ietekmējošo kaitīgo organismu saraksts
Kritēriji kaitīgo organismu kvalificēšanai pēc to radītā riska Savienības teritorijai
1. iedaļa
Regulas 3. pantā, 7. panta 1. punktā un 28. panta 2. punktā minētie kritēriji, pēc kuriem identificē kaitīgos organismus, kas kvalificējami par karantīnas organismiem
(1) Kaitīgā organisma identitāte
Kaitīgā organisma taksonomiskā identitāte ir skaidri definēta vai arī ir novērotas pazīmes, ka kaitīgais organisms izraisa pastāvīgus simptomus un ir pārnēsājams.
Kaitīgā organisma taksonomisko identitāti definē sugas līmenī vai augstākā vai zemākā līmenī, ja šāda taksonomijas līmeņa izmantošana ir zinātniski piemērota, pamatojoties uz tā virulenci, saimniekaugu loku vai vektoru mijiedarbību.
(2) Kaitīgā organisma klātbūtne attiecīgajā teritorijā
Ir spēkā vismaz viens no šiem nosacījumiem:
a) kaitīgā organisma klātbūtne attiecīgajā teritorijā nav konstatēta;
b) kaitīgā organisma klātbūtne ir konstatēta tikai nelielā attiecīgās teritorijas daļā;
c) attiecīgajā teritorijā ir konstatēti tikai nenozīmīgi, neregulāri, izolēti un reti klātbūtnes gadījumi.
Ja izpildās b) vai c) apakšpunkts, uzskata, ka kaitīgā organisma izplatība ir neliela.
(3) Kaitīgā organisma spēja iekļūt, ieviesties un izplatīties attiecīgajā teritorijā
a) Spēja iekļūt
Uzskata, ka kaitīgais organisms ir spējīgs iekļūt attiecīgajā teritorijā vai ― ja tas tur jau ir sastopams ― tādā šīs teritorijas daļā, kurā tā izplatība ir neliela (turpmāk “apdraudētā teritorija”), ja tas var izplatīties dabiskā veidā vai arī ir izpildīti visi šie nosacījumi:
i) attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko pārvieto attiecīgajā teritorijā, tas ir saistīts ar šiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem teritorijā, kura ir to izcelsmes vieta vai no kuras tie ievesti attiecīgajā teritorijā,
ii) tas neiet bojā pārvadāšanas vai uzglabāšanas laikā,
iii) ir iespējama tā pārnese uz piemērotu saimniekaugu, augu produktu vai citu objektu attiecīgajā teritorijā.
b) Spēja ieviesties
Uzskata, ka kaitīgais organisms tuvākajā nākotnē var kļūt pastāvīgi sastopams (turpmāk “ieviesties”) attiecīgajā teritorijā vai ― ja tas tur jau ir sastopams ― tādā šīs teritorijas daļā, kurā tā izplatība ir neliela, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
i) ir pieejami kaitīgā organisma saimniekaugi un attiecīgā gadījumā vektori, kas nodrošina kaitīgā organisma pārnesi,
ii) noteicošie vides faktori attiecīgajam kaitīgajam organismam un attiecīgā gadījumā tā vektoram ir labvēlīgi, un tas var izdzīvot klimatiskās spriedzes periodos un pabeigt savu dzīves ciklu,
iii) šajā teritorijā izmantotā audzēšanas prakse un piemērotie kontroles pasākumi ir labvēlīgi,
iv) kaitīgā organisma izdzīvošanas metodes, reproduktīvā stratēģija, ģenētiskās pielāgošanās spēja un tā minimālās dzīvotspējīgās populācijas lielums sekmē tā ieviešanos.
c) Spēja izplatīties
Uzskata, ka kaitīgais organisms ir spējīgs izplatīties attiecīgajā teritorijā vai ― ja tas tur jau ir sastopams ― tādā šīs teritorijas daļā, kurā tā izplatība ir neliela, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:
i) vide ir piemērota kaitīgā organisma dabiskai izplatībai,
ii) šķēršļi kaitīgā organisma dabiskās izplatības ierobežošanai nav pietiekami,
iii) kaitīgā organisma pārvietošanās notiek ar precēm vai pārvadāšanas līdzekļiem,
iv) ir sastopami kaitīgā organisma saimniekaugi un attiecīgā gadījumā vektori,
v) kaitīgā organisma dabiskie ienaidnieki un antagonisti nav sastopami vai nav pietiekami iedarbīgi šā kaitīgā organisma apkarošanai.
(4) Iespējamā ekonomiskā, sociālā un ar vidi saistītā ietekme
Tam, ka kaitīgais organisms iekļūst, ieviešas un izplatās attiecīgajā teritorijā vai ― ja tas tur jau ir sastopams ― tādā šīs teritorijas daļā, kurā tā izplatība ir neliela, ir nepieņemama ekonomiska, sociāla un/vai ar vidi saistīta ietekme šajā teritorijā vai teritorijas daļā, kurā tā izplatība ir neliela, attiecībā uz vismaz vienu no šādām jomām:
a) kultūraugu ražas samazināšanās un kvalitātes pazemināšanās;
b) kontroles pasākumu izmaksas;
c) pārstādīšanas izmaksas un zaudējumi, ko rada nepieciešamība audzēt aizstājējkultūras;
d) ietekme uz esošo audzēšanas praksi;
e) ietekme uz ielu kokiem, parkiem un publiskajām un privātajām apzaļumotajām teritorijām;
f) ietekme uz vietējās izcelsmes augiem, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumiem;
g) tāda ietekme uz citu kaitīgo organismu ieviešanos, izplatīšanos un izraisītajām sekām, ko rada attiecīgā kaitīgā organisma spēja būt par citu kaitīgo organismu vektoru;
h) izmaiņas ražotāju izmaksās vai pieprasījumā pēc ieguldāmajiem līdzekļiem, tostarp kontroles izmaksās un izskaušanas un izplatības ierobežošanas izmaksās;
i) ražošanas izmaksu, ražas un cenu līmeņa izmaiņu radītā ietekme uz ražotāju peļņu;
j) ar kvalitāti saistīto pārmaiņu izraisītās izmaiņas vietējo vai ārvalstu patērētāju pieprasījumā pēc produkta;
k) ietekme uz vietējiem un eksporta tirgiem un samaksātajām cenām, tostarp ietekme uz pieeju eksporta tirgum un iespējamību, ka tirdzniecības partneri noteiks fitosanitāros ierobežojumus;
l) papildu izpētei un konsultācijām nepieciešamie resursi;
m) kontroles pasākumu ietekme uz vidi un cita nevēlama ietekme;
n) ietekme uz Natura 2000 vai citām aizsargājamām zonām;
na) ietekme uz vēsturiskajām ainavām un tūrisma apgabaliem; [Gr. 129]
o) izmaiņas ekoloģiskajos procesos un ekosistēmas struktūrā, stabilitātē vai procesos, tostarp papildu ietekme uz augu sugām, eroziju, gruntsūdeņu līmeņa izmaiņām, ugunsbīstamību, barības vielu apriti;
p) vides atjaunošanas izmaksas;
q) ietekme uz pārtikas nekaitīgumu;
r) ietekme uz nodarbinātību;
s) ietekme uz ūdens kvalitāti, atpūtu, tūrismu, ganībām, medībām, zveju.
Attiecībā uz a) līdz g) apakšpunktu ņem vērā tiešo ietekmi uz saimniekaugiem aizsargājamā zonā. Šo ietekmi novērtē, ņemot vērā saimniekaugu sugu loku un pamatojoties uz šīm saimniekaugu sugām nodarīto bojājumu veidu, apmēru un biežumu.
Attiecībā uz h) līdz s) apakšpunktu ņem vērā netiešo ietekmi aizsargājamā zonā un ārpus tās.
2. iedaļa
Regulas 6. panta 1. punktā un 7. panta 2. punktā minētie kritēriji, pēc kuriem identificē Savienības karantīnas organismus, kas kvalificējami par prioritārajiem kaitīgajiem organismiem
Uzskata, ka Savienības karantīnas organisma radītā ekonomiskā, sociālā vai ar vidi saistītā ietekme Savienības teritorijā ir visnopietnākā, ja šā kaitīgā organisma iekļūšana, ieviešanās un izplatīšanās atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a) ekonomiskā ietekme: ņemot vērā I iedaļas 4. punktā minēto tiešo un netiešo ietekmi, kaitīgajam organismam piemīt spēja radīt būtiskus zaudējumus attiecībā uz kultūraugiem, kuri Savienības teritorijā gadā tiek saražoti vismaz 1 miljarda euro vērtībā; [Gr. 130]
aa) attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, kas ietekmē īpašus kultūraugus, kurus audzē Eiropas teritorijā mazāk nekā 200 000 hektāru platībā, kopējie Savienības ražošanas vērtības iespējamie zaudējumi ir vismaz EUR 200 miljoni; [Gr. 131]
b) sociālā ietekme: kaitīgajam organismam piemīt spēja radīt ietekmi saistībā ar vismaz vienu no šiem aspektiem:
i) būtiska nodarbinātības samazināšanās attiecīgajā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības nozarē,
ii) pārtikas drošuma vai pārtikas nekaitīguma apdraudējumus,
iii) galveno Savienības teritorijā augošu vai audzēto koku sugu izzušana vai liela apmēra paliekošu bojājumu nodarīšana tām;
c) ietekme uz vidi: kaitīgajam organismam piemīt spēja radīt ietekmi saistībā ar vismaz vienu no šiem aspektiem:
i) ietekme uz sugām un dzīvotnēm, kas uzskaitītas atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK(35) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/147/EK(36),
ii) ievērojams un pastāvīgs attiecīgo kultūru aizsardzībai paredzētu augu aizsardzības līdzekļu izmantojuma palielinājums.
3. iedaļa
Regulas 21. panta 1. punktā, 28. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā un 30. pantā minētie kritēriji, kurus izmanto sākotnējā novērtējumā, lai identificētu kaitīgos organismus, kas pagaidām kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem, attiecībā uz kuriem nepieciešami pagaidu pasākumi
1. apakšiedaļa
Regulas 28. panta 1. punktā minētie kritēriji, kurus izmanto sākotnējā novērtējumā, lai identificētu kaitīgos organismus, kas pagaidām kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem, attiecībā uz kuriem nepieciešami pagaidu pasākumi
(1) Kaitīgā organisma identitāte
Kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
(2) Kaitīgā organisma klātbūtne dalībvalsts teritorijā
Kaitīgā organisma klātbūtne dalībvalsts teritorijā iepriekš nav konstatēta. Pamatojoties uz dalībvalsts rīcībā esošo informāciju, šā kaitīgā organisma klātbūtne iepriekš nav konstatēta arī Savienības teritorijā vai tiek uzskatīts, ka attiecībā uz Savienības teritoriju tas atbilst visiem 1. iedaļas 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
(3) Iespējamība, ka kaitīgais organisms varētu ieviesties un izplatīties Savienības teritorijā vai konkrētā(-s) Savienības teritorijas daļā(-s), kur tas nav sastopams
Pamatojoties uz dalībvalsts rīcībā esošo informāciju, attiecībā uz tās teritoriju un ― ciktāl attiecīgā dalībvalsts no var novērtēt ― uz Savienības teritoriju kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 3. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
(4) Kaitīgā organisma iespējamā ekonomiskā, sociālā vai ar vidi saistītā ietekme
Pamatojoties uz dalībvalsts rīcībā esošo informāciju, attiecībā uz tās teritoriju un ― ciktāl attiecīgā dalībvalsts no var novērtēt ― uz Savienības teritoriju kaitīgais organisms, ieviešoties un izplatoties tās teritorijā, radītu nepieņemamu ekonomisku, sociālu un/vai ar vidi saistītu ietekmi attiecībā uz vismaz vienu no 1. iedaļas 4. punktā minētajām jomām.
Šī ietekme ietver tiešu ietekmi uz vismaz vienu no 1. iedaļas 4. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētajām jomām.
2. apakšiedaļa
Regulas 29. panta 1. punktā minētie kritēriji, kurus izmanto sākotnējā novērtējumā, lai identificētu kaitīgos organismus, kas pagaidām kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem, attiecībā uz kuriem nepieciešami pagaidu pasākumi
(1) Kaitīgā organisma identitāte
Kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
(2) Kaitīgā organisma klātbūtne Savienības teritorijā
Kaitīgā organisma klātbūtne Savienības teritorijā iepriekš nav konstatēta vai uzskata, ka attiecībā uz Savienības teritoriju tas atbilst visiem 1. iedaļas 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
(3) Iespējamība, ka kaitīgais organisms varētu ieviesties un izplatīties Savienības teritorijā vai konkrētā(-s) Savienības teritorijas daļā(-s), kur tas nav sastopams
Pamatojoties uz dalībvalsts rīcībā esošo informāciju, attiecībā uz Savienības teritoriju kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 3. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
(4) Kaitīgā organisma iespējamā ekonomiskā, sociālā un ar vidi saistītā ietekme
Pamatojoties uz dalībvalsts rīcībā esošo informāciju, attiecībā uz tās teritoriju un ― ciktāl attiecīgā dalībvalsts no var novērtēt ― uz Savienības teritoriju kaitīgais organisms, ieviešoties un izplatoties tās teritorijā, radītu nepieņemamu ekonomisku, sociālu un/vai ar vidi saistītu ietekmi attiecībā uz vismaz vienu no 1. iedaļas 4. punktā minētajām jomām.
Šī ietekme ietver tiešu ietekmi uz vismaz vienu no 1. iedaļas 4. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētajām jomām.
4. iedaļa
Regulas 36. un 38. pantā minētie kritēriji, pēc kuriem identificē kaitīgos organismus, kas kvalificējas par Savienībā reglamentētiem kvalitāti ietekmējošiem kaitīgajiem organismiem
(1) Kaitīgā organisma identitāte
Kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
(2) Iespējamība, ka kaitīgais organisms varētu izplatīties Savienības teritorijā
Novērtējumā ņem vērā, ka kaitīgais organisms galvenokārt izplatās ar konkrētu stādāmo augu starpniecību, nevis dabiskā ceļā vai pārvietojot augu produktus vai citus objektus.
Šis novērtējums attiecīgā gadījumā ietver šādus aspektus:
a) kaitīgā organisma dzīves ciklu skaits uz attiecīgajiem saimniekaugiem;
b) kaitīgā organisma bioloģiskās un epidemioloģiskās īpašības un izdzīvošanas spēja;
c) iespējamie dabiskie, cilvēka radītie vai citi ceļi, pa kuriem attiecīgais kaitīgais organisms tiek pārnests uz attiecīgo saimniekaugu, un pārneses ceļa efektivitāte, tostarp pārneses mehānismi un ātrums;
d) sekundāra invadēšanās un kaitīgā organisma pārnese no attiecīgā saimniekauga uz citiem augiem un otrādi;
e) klimatoloģiskie faktori;
f) audzēšanas prakse pirms un pēc ražas novākšanas;
g) augsnes tipi;
h) attiecīgā saimniekauga uzņēmība un attiecīgās saimniekaugu attīstības stadijas;
i) vektoru klātbūtne kaitīgajā organismā;
j) dabisko ienaidnieku un antagonistu klātbūtne kaitīgajā organismā;
k) citu pret kaitīgo organismu uzņēmīgu saimniekaugu klātbūtne;
l) kaitīgā organisma izplatība Savienības teritorijā;
m) augu paredzētais izmantojums.
(3) Kaitīgā organisma iespējamā ekonomiskā, sociālā un ar vidi saistītā ietekme
Tas, ka 2. punktā minētie stādāmie augi invadējas ar kaitīgo organismu, rada nepieņemu ekonomiski ietekmi uz šo augu paredzēto izmantojumu saistībā ar vismaz vienu no šādām jomām:
a) kultūraugu ražas samazināšanās un kvalitātes pazemināšanās;
b) ar kontroles pasākumiem saistītas papildu izmaksas;
c) ar ražas novākšanu un šķirošanu saistītas papildu izmaksas;
d) pārstādīšanas izmaksas;
e) zaudējumi, ko rada nepieciešamība audzēt aizstājējkultūras;
f) ietekme uz esošo audzēšanas praksi;
g) ietekme uz citiem saimniekaugiem audzēšanas vietā;
h) tāda ietekme uz citu kaitīgo organismu ieviešanos, izplatīšanos un izraisītajām sekām, ko rada attiecīgā kaitīgā organisma spēja būt par citu kaitīgo organismu vektoru;
i) ietekme uz ražotāju izmaksām vai pieprasījumu pēc ieguldāmajiem līdzekļiem, tostarp kontroles izmaksām un izskaušanas un izplatības ierobežošanas izmaksām;
j) ražošanas izmaksu, ražas un cenu līmeņa izmaiņu radītā ietekme uz ražotāju peļņu;
k) ar kvalitāti saistīto pārmaiņu izraisītās izmaiņas vietējo vai ārvalstu patērētāju pieprasījumā pēc produkta;
l) ietekme uz vietējiem un eksporta tirgiem un samaksātajām cenām;
m) ietekme uz nodarbinātību.
Attiecībā uz a) līdz h) apakšpunktu ņem vērā tiešo ietekmi uz saimniekaugiem aizsargājamā zonā. Šo ietekmi novērtē, pamatojoties uz attiecīgo nodarīto bojājumu veidu, apmēru un biežumu.
Attiecībā uz i) līdz m) apakšpunktu ņem vērā netiešo ietekmi apdraudētajā teritorijā un ārpus tās.
III PIELIKUMS
Regulas 47. panta 2. punktā un 48. pantā minētie elementi, pēc kuriem identificē stādāmos augus, kas rada fitosanitārus riskus Savienības teritorijai
Uzskata, ka 47. panta 1. punktā minētie stādāmie augi no trešām valstīm var radīt fitosanitāru risku Savienības teritorijai, ja šie stādāmie augi atbilst vismaz trijiemvienam no šiem nosacījumiem, tostarp vismaz vienam no 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. [Gr. 132]
(1) Stādāmo augu īpašības
a) tie pieder augu ģintij vai dzimtai, kurā parasti mitinās kaitīgie organismi, ko Savienības teritorijā vai trešās valstīs reglamentē kā karantīnas organismus;
b) tie pieder augu ģintij vai dzimtai, kurā parasti mitinās polifāgi vai monofāgi kaitīgie organismi, kam ir būtiska ietekme uz tādām Savienības teritorijā audzētām augu sugām, kuras ir ekonomiski, sociāli vai ekoloģiski nozīmīgas Savienības teritorijā;
c) tie pieder augu ģintij vai dzimtai, kurā parasti mitinās kaitīgie organismi, taču nav pazīmju un simptomu, kas liecinātu par šo kaitīgo organismu klātbūtni, vai pirms šo pazīmju vai simptomu parādīšanās ir vismaz trīs mēnešus ilgs latentais periods, kas nozīmē, ka oficiālajā kontrolē, kuru veic Savienības teritorijā ievestiem stādāmiem augiem, kaitīgo organismu klātbūtni visticamāk nebūs iespējams konstatēt, ja vien netiks veikta paraugu ņemšana un testēšana vai piemērotas karantīnas procedūras;
d) izcelsmes trešā valstī tos audzē atklātā laukā;
e) pirms nosūtīšanas vai tās laikā tos neapstrādā ar ģenēriskiem augu aizsardzības līdzekļiem;[Gr. 133]
f) izcelsmes trešā valstī tiem nepiemēro oficiālas eksporta kontroles un sertifikāciju;[Gr. 134]
g) tos nepārvadā slēgtos konteineros vai iepakojumā vai, ja pārvadā, šie sūtījumi ir tik lieli, ka tos nav iespējams atvērt slēgtās telpās, lai veiktu oficiālo kontroli, kad tos ieved Savienības teritorijā.
(2) Stādāmo augu izcelsme
a) to izcelsme ir trešajā valstī vai tos pārved no trešās valsts, no kuras bieži saņemti paziņojumi par tādu karantīnas organismu aizturēšanu, kas nav norādīti sarakstā saskaņā ar 5. panta 2. punktu;
b) to izcelsme ir trešajā valstī vai tos pārved no trešās valsts, kas nav SAAK dalībvalsts.
minētie karantīnas organismu radīto risku pārvaldības pasākumi
Karantīnas organismu radīto risku pārvaldību veido attiecīgi vismaz viens no šiem pasākumiem:
(1) Pasākumi, kuru mērķis ir novērst un apkarot kultūraugu un savvaļas augu invadēšanos:
a) ar kultūraugu identitāti, veidu, izcelsmes vietu, ģenētisko vēsturi, nosūtīšanas vietu un audzēšanas vēsturi saistīti ierobežojumi;
b) ar augu audzēšanu, ražas novākšanu un izmantojumu saistīti ierobežojumi;
c) ar augu aizsardzības līdzekļu, telpu, zemes, ūdens, augsnes, augsnes substrātu, iekārtu, mašīnu, aprīkojuma un citu objektu izmantošanu saistīti ierobežojumi;
d) augu, augu produktu, telpu, zemes, ūdens, augsnes, augsnes substrātu, kompleksu, mašīnu, aprīkojuma un citu objektu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugošana un testēšana laboratorijas apstākļos nolūkā konstatēt karantīnas organismus;
e) uzraudzība, lai konstatētu augu sugas rezistences zaudēšanu vai izmaiņas, kas saistītas ar izmaiņām karantīnas organisma vai tā biotipa, patotipa, rases vai virulences grupas sastāvā;
f) ar karantīnas organismiem invadētu vai iespējami invadētu augu, augu produktu telpu, zemes, ūdens, augsnes, augsnes substrātu, kompleksu, mašīnu, aprīkojuma un citu objektu fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā apstrāde;
g) augu, augu produktu un citu objektu iznīcināšana, ja tie invadēti vai iespējami invadēti ar karantīnas organismiem vai arī tas nepieciešams profilakses nolūkos;
h) pienākums sniegt informāciju, dokumentēt datus, sazināties un ziņot.
Šā punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā šie pasākumi var ietvert prasību testēt augu sugas un šķirnes, lai noteiktu to rezistenci pret attiecīgo karantīnas organismu, un veidot pret attiecīgo karantīnas organismu rezistento augu sugu un šķirņu sarakstu.
Šā punkta f) apakšpunkta piemērošanas nolūkā šie pasākumi var ietvert prasību:
a) reģistrēt profesionālos operatorus, piešķirt tiem atļauju veikt attiecīgo apstrādi un tos oficiāli uzraudzīt;
b) izsniegt fitosanitāro sertifikātu, augu pasi, etiķeti vai citu oficiālu apliecinājumu par apstrādātiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem un pēc attiecīgās apstrādes piemērošanas izmantot 91. panta 1. punktā minēto marķējumu.
(2) Pasākumi, kas vērsti uz augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem
a) ar augu, augu produktu un citu objektu identitāti, veidu, izcelsmes vietu, ģenētisko vēsturi, nosūtīšanas vietu, ražošanas metodi, audzēšanas vēsturi un izsekojamību saistīti ierobežojumi;
b) ar augu, augu produktu un citu objektu ievešanu, pārvietošanu, izmantošanu, pārkraušanu, pārstrādi, iepakošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un nogādāšanu galamērķī saistīti ierobežojumi;
c) augu, augu produktu un citu objektu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugošana un testēšana laboratorijas apstākļos, lai noteiktu karantīnas organismu klātbūtni, tostarp piemērojot karantīnas procedūras un pārbaudes pirms nosūtīšanas trešās valstīs; [Gr. 135]
d) ar karantīnas organismiem invadētu vai iespējami invadētu augu, augu produktu un citu objektu fiziska, ķīmiska un bioloģiska apstrāde un attiecīgā gadījumā iznīcināšana;
e) pienākums sniegt informāciju, reģistrēt datus, sazināties un ziņot.
Šā punkta a) līdz d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā šie pasākumi var ietvert prasību:
a) izsniegt fitosanitāro sertifikātu, augu pasi, etiķeti vai citu oficiālu apliecinājumu, tostarp izmantot 91. panta 1. punktā minēto marķējumu, lai apliecinātu atbilstību a) līdz d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;
b) reģistrēt profesionālos operatorus, piešķirt tiem atļauju veikt d) apakšpunktā minēto apstrādi un tos oficiāli uzraudzīt.
(3) Pasākumi, kas vērsti uz tādu karantīnas organismu izplatīšanās ceļiem, kas nav augu, augu produktu vai citu objektu sūtījumi
a) ierobežojumi attiecībā uz tādu karantīnas organismu ievešanu un pārvietošanu, kas ir preces;
b) tādu karantīnas organismu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugošana, testēšana laboratorijas apstākļos un attiecīgā gadījumā iznīcināšana, kas ir preces;
c) ierobežojumi attiecībā uz ceļotāju pārvadātiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem;
d) ceļotāju vestu augu, augu produktu un citu objektu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugošana, testēšana laboratorijas apstākļos un attiecīgā gadījumā apstrāde vai iznīcināšana;
e) ar preču pārvadāšanā izmantojamiem transportlīdzekļiem, iepakojumu un citiem objektiem saistīti ierobežojumi;
f) preču pārvadāšanā izmantoto transportlīdzekļu, iepakojuma un citu objektu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugošana, testēšana laboratorijas apstākļos un attiecīgā gadījumā apstrāde vai iznīcināšana;
g) pienākums sniegt informāciju, dokumentēt datus, sazināties un ziņot.
Savienības karantīnas organismu, aizsargājamās zonas karantīnas organismu un Savienībā reglamentēto kvalitāti ietekmējošo kaitīgo organismu pārvaldībā ievēro šādus principus.
1) Nepieciešamība
Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumus piemēro tikai tad, ja šie pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu šā kaitīgā organisma ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos.
2) Samērīgumus
Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumi ir samērīgi attiecīgā kaitīgā organisma radītajam riskam un nepieciešamajam aizsardzības līmenim.
3) Minimāla ietekme
Veic tādus kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumus, ar kuriem nosaka vismazākos ierobežojumus un kuri iespējami minimāli apgrūtina cilvēku, preču un pārvadājumu starptautisko pārvietošanos.
4) Nediskriminācija
Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumus nepiemēro kā līdzekli patvaļīgai vai nepamatotai diskriminācijai vai slēptiem ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz starptautisko tirdzniecību. Trešām valstīm piemērojamie pasākumi nav stingrāki par tiem, ko veic, ja šā paša kaitīgā organisma klātbūtne tiek konstatēta Savienības teritorijā, ar nosacījumu, ka trešās valstis var apliecināt, ka tām ir tāds pats fitosanitārais statuss un ka tās piemēro identiskus vai līdzvērtīgus fitosanitāros pasākumus.
5) Tehniskais pamatojums
Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumi ir tehniski pamatoti ar secinājumiem, kas izdarīti, izmantojot attiecīgu riska analīzi vai attiecīgā gadījumā citu pieejamās zinātniskās informācijas salīdzinošu pārbaudi vai novērtējumu, kuru pārrauga EFSA. Šiem pasākumiem būtu jāatspoguļo jauna vai atjaunināta riska analīze vai būtiska zinātniska informācija, vai tie attiecīgā gadījumā būtu jāpārveido vai jāatceļ tā, lai šādu analīzi un informāciju atspoguļotu. [Gr. 136]
6) Iespējamība
Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumu mērķim ir jābūt sasniedzamam.
V PIELIKUMS
Tādu fitosanitāro sertifikātu saturs, kas nepieciešami augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā
Ar šo tiek apliecināts, ka augi, augu produkti vai citi šeit aprakstītie reglamentētie priekšmeti ir inspicēti un/vai testēti atbilstīgi attiecīgām oficiālām procedūrām un ir uzskatāmi par brīviem no importētājas līgumslēdzējas puses norādītajiem karantīnas organismiem un par atbilstošiem spēkā esošajām importētājas līgumslēdzējas puses fitosanitārajām prasībām, tostarp tām, kas attiecas uz reglamentētiem organismiem, kas nav karantīnas organismi.
Tie ir uzskatāmi par praktiski brīviem no kaitīgajiem organismiem.*
II. Papildu deklarācija
[Ievadiet tekstu]
III. Dezinsekcija, deratizācija un/vai dezinficējoša apstrāde
Datums ________ Apstrāde ___________ Ķīmiskā viela (darbīgā sastāvdaļa)
_________________________________________ (augu aizsardzības organizācijas nosaukums) un tā(-s) amatpersonas un pārstāvji neuzņemas nekādu finansiālu atbildību saistībā ar šo sertifikātu.*
_____________________________ (reeksporta līgumslēdzēja puse) augu aizsardzības organizācija
KAM: _______________________ (importa līgumslēdzēja(-s) puse(-s)) augu aizsardzības organizācijai
I. Sūtījuma apraksts
Eksportētāja nosaukums un adrese:
Nosūtītāja deklarētais nosaukums un adrese:
Iepakojumu skaits un apraksts:
Atšķirības zīmes:
Izcelsmes vieta:
Deklarētie pārvadāšanas līdzekļi:
Deklarētais ievešanas robežkontroles punkts:
Produkta nosaukums un deklarētais daudzums:
Augu botāniskais nosaukums:
Ar šo tiek apliecināts, ka iepriekš aprakstītie augi, augu produkti vai citi reglamentēti priekšmeti _______________________ ir importēti (reeksporta līgumslēdzējā pusē) ___________________ no ____________________ (no izcelsmes līgumslēdzējas puses) un uz tiem attiecas fitosanitārais sertifikāts Nr. ___________________, kura
*oriģināls
*apliecināta kopija
ir pievienota šim sertifikātam; ka tie ir
*iepakoti
*pārpakoti
*oriģinālos
*jaunos
konteineros; ka tie, pamatojoties uz
*sākotnējo fitosanitāro sertifikātu
un
*papildu inspekcijas datiem
ir uzskatāmi par atbilstīgiem spēkā esošajām importētājas līgumslēdzējas puses fitosanitārajām prasībām, un ka uzglabāšanas laikā ____________________ (reeksporta līgumslēdzējā pusē) sūtījums nav bijis pakļauts invadēšanās vai inficēšanās riskam.
*Atzīmējiet atbilstošās
rūtiņas!
II. Papildu deklarācija
[Ievadiet tekstu]
III. Dezinsekcija, deratizācija un/vai dezinficējoša apstrāde
Datums ________ Apstrāde ___________ Ķīmiskā viela (darbīgā sastāvdaļa)
_________________________________________ (augu aizsardzības organizācijas nosaukums) un tā(-s) amatpersonas un pārstāvji neuzņemas nekādu finansiālu atbildību saistībā ar šo sertifikātu.*
*Fakultatīvs noteikums
VI PIELIKUMS
Augu pases
A daļa
Regulas 78. panta 2. punkta pirmajā daļā minētās augu pases, kas nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā
1) Augu pasē, kas nepieciešama produktu pārvietošanai Savienības teritorijā, ietverti šādi elementi:
a) vārdi “Augu pase” tās augšējā kreisajā stūrī;
b) Eiropas Savienības karogs tās augšējā labajā stūrī;
c) burts “A”, pēc kura norādīts attiecīgās augu sugas vai ― augu produktu gadījumā ― taksona botāniskais nosaukums vai attiecīgā gadījumā attiecīgā objekta nosaukums;
d) burts “B”, pēc kura norādīts 63. panta b) punktā minētais tās dalībvalsts divu burtu kods, kur reģistrēts profesionālais operators, kurš izsniedzis augu pasi, defise un attiecīgā profesionālā operatora reģistrācijas numurs;
e) burts “C”, pēc kura norādīts attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta partijas numurs;
f) burts “D”, pēc kura var norādīt izcelsmes trešās valsts nosaukumu vai izcelsmes dalībvalsts 63. panta b) punktā minēto divu burtu kodu.
2) Šīs daļas 1. punkta e) apakšpunktā minēto partijas numuru var aizstāt ar atsauci uz unikālu izsekojamības svītrkodu, hologrammu, mikroshēmu vai citu datu nesēju, kas atrodas uz šīs partijas.
B daļa
Regulas 78. panta 2. punkta otrajā daļā minētās augu pases, kas nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās
1) Augu pasē, kas nepieciešama produktu ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās, ietverti šādi elementi:
a) vārdi “Augu pase ─ AZ” tās augšējā kreisajā stūrī;
b) attiecīgā(-o) aizsargājamās zonas karantīnas organisma(-u) nosaukums(-i), ko norāda tieši zem a) apakšpunktā minētajiem vārdiem;
c) Eiropas Savienības karogs tās augšējā labajā stūrī;
d) burts “A”, pēc kura norādīts attiecīgās augu sugas vai ― augu produktu gadījumā ― taksona botāniskais nosaukums vai attiecīgā gadījumā attiecīgā objekta nosaukums;
e) burts “B”, pēc kura norādīts 63. panta b) punktā minētais tās dalībvalsts divu burtu kods, kur reģistrēts profesionālais operators, kurš izsniedzis augu pasi, defise un attiecīgā profesionālā operatora reģistrācijas numurs;
f) burts “C”, pēc kura norādīts attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta partijas numurs;
g) burts “D”, pēc kura var norādīt izcelsmes trešās valsts nosaukumu vai izcelsmes dalībvalsts 63. panta b) punktā minēto divu burtu kodu.
2) Šīs daļas 1. punkta f) apakšpunktā minēto partijas numuru var aizstāt ar atsauci uz unikālu izsekojamības svītrkodu, hologrammu, mikroshēmu vai citu datu nesēju, kas atrodas uz šīs partijas.
C daļa
Regulas 78. panta 3. punkta otrajā daļā minētās augu pases, kas nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā, apvienojumā ar sertifikācijas etiķeti
1) Augu pasē, kas nepieciešama augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā un kas apvienota vienotā etiķetē ar Regulas (ES) Nr. …/…. [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs] 19. pantā minēto oficiālo etiķeti vai minētās regulas 122. pantā minēto meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikātu, ietverti šādi elementi:
a) vārdi “Augu pase” tās augšējā kreisajā stūrī;
b) Eiropas Savienības karogs vienotās etiķetes augšējā labajā stūrī.
Augu pase ir novietota vienotās etiķetes augšpusē un ir tikpat plata kā oficiālā etiķete vai attiecīgā gadījumā meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts.
Ja oficiālajā etiķetē vai attiecīgā gadījumā meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikātā nav ietverti A daļas 1. punkta c), d), e) vai f) apakšpunktā minētie elementi, šos elementus norāda šā punkta pirmajā daļā minētajā augu pasē.
2) Attiecīgi piemēro A daļas 2. punktu.
D daļa
Regulas 78. panta 3. punkta trešajā daļā minētās augu pases, kas nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās, apvienojumā ar sertifikācijas etiķeti
1) Augu pasē, kas nepieciešama augu, augu produktu un citu objektu ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās un kas apvienota vienotā etiķetē ar Regulas (ES) Nr. …/…. [Augu reproduktīvā materiāla regulas numurs] 19. pantā minēto oficiālo etiķeti vai minētās regulas 122. pantā minēto meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikātu, ietverti šādi elementi:
a) vārdi “Augu pase ─ AZ” vienotās etiķetes augšējā kreisajā stūrī;
b) attiecīgā(-o) aizsargājamās zonas karantīnas organisma(-u) nosaukums(-i), ko norāda tieši zem a) apakšpunktā minētajiem vārdiem;
c) Eiropas Savienības karogs vienotās etiķetes augšējā labajā stūrī.
Augu pase ir novietota vienotās etiķetes augšpusē un ir tikpat plata kā oficiālā etiķete vai attiecīgā gadījumā meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts.
Ja oficiālajā etiķetē vai attiecīgā gadījumā meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikātā nav ietverti B daļas 1. punkta d), e), f) vai g) apakšpunktā minētie elementi, šos elementus norāda šā punkta pirmajā daļā minētajā augu pasē.
2) Attiecīgi piemēro B daļas 2. punktu.
VII PIELIKUMS
Regulas 91. panta 1. punktā minētais koksnes iepakojamā materiāla marķējums
Marķējumā, ko uzliek koksnes iepakojamam materiālam saskaņā ar 91. panta 1. punktu, ietverti šādi elementi:
a) SAAK logo tā kreisajā pusē;
b) labajā pusē ― tās dalībvalsts 63. panta b) punktā minētais divu burtu kods, kurā reģistrēts profesionālais operators, kas uzlicis marķējumu, defise, attiecīgā profesionālā operatora reģistrācijas numurs un burti “HT”.
Nekādu citu informāciju marķējumam paredzētajā laukumā nenorāda.
Marķējums nav zīmēts ar roku.
VIII PIELIKUMS
Regulas 94. panta 3. punktā un 95. panta 4. punktā minēto eksporta un reeksporta fitosanitāro sertifikātu saturs
1) Fitosanitārajā sertifikātā, kas nepieciešams, lai pārvietotu augus, augu produktus un citus objektus Savienības teritorijā ar nolūku eksportēt tos uz trešo valsti, ir ietverti šādi elementi:
a) vārdi “Fitosanitārais sertifikāts”, aiz kuriem norāda:
i) burtus “ES”,
ii) tās dalībvalsts 63. panta b) punktā minēto divu burtu kodu, kurā reģistrēts profesionālais operators, kas pieprasījis eksporta fitosanitārā sertifikāta izsniegšanu;
iii) slīpsvītru,
iv) sertifikāta unikālo identifikācijas kodu, ko veido cipari vai burtu un ciparu kombinācija, kurā burti attiecīgā gadījumā apzīmē dalībvalsts provinci vai rajonu, kur sertifikāts izsniegts;
b) vārdi “Eksportētāja nosaukums un adrese”, aiz kuriem norāda tā reģistrētā operatora nosaukumu un adresi, kas pieprasa eksporta fitosanitārā sertifikāta izsniegšanu;
c) vārdi “Nosūtītāja deklarētais nosaukums un adrese”, aiz kuriem norāda nosūtītāja deklarēto nosaukumu un adresi;
d) vārdi “augu aizsardzības organizācija”, pirms kuriem norādīts tās dalībvalsts nosaukums (ģenitīva formā), kuras augu aizsardzības organizācija izsniedz sertifikātus, un vārdus “augu aizsardzības organizācijai(ām)”, pirms kuriem norādīts galamērķa valsts nosaukums vai attiecīgā gadījumā galamērķa valstu nosaukumi (ģenitīva formā);
e) vārdi “Izcelsmes vieta”, pēc kuriem norāda to augu, augu produktu vai citu objektu izcelsmes vietu, kas iekļauti sūtījumā, par kuru izsniegts sertifikāts;
f) vārdi “Deklarētie pārvietošanas līdzekļi”, pēc kuriem norāda deklarētos sūtījuma pārvadāšanas līdzekļus;
g) vārdi “Deklarētais ievešanas robežkontroles punkts”, aiz kuriem norāda deklarēto robežkontroles punktu, caur ko sūtījumu paredzēts ievest galamērķa valstī;
h) vārdi “Atšķirības zīmes: iepakojumu skaits un apraksts; produkta nosaukums; augu botāniskais nosaukums”, pēc kuriem norāda sūtījumā iekļauto iepakojumu skaitu un veidu;
i) vārdi “Deklarētais daudzums”, aiz kuriem norāda sūtījumā iekļauto augu, augu produktu vai citu objektu daudzums, kas izteikts kā skaits vai svars;
j) teksts “Ar šo tiek apliecināts, ka augi, augu produkti vai citi šeit aprakstītie reglamentētie priekšmeti ir inspicēti un/vai testēti atbilstīgi attiecīgām oficiālām procedūrām un ir uzskatāmi par brīviem no importētājas līgumslēdzējas puses norādītajiem karantīnas organismiem un par atbilstošiem spēkā esošajām importētājas līgumslēdzējas puses fitosanitārajām prasībām, tostarp tām, kas attiecas uz reglamentētiem organismiem, kas nav karantīnas organismi. Tie ir uzskatāmi par praktiski brīviem no kaitīgajiem organismiem.”;
k) vārdi “Papildu deklarācija”, aiz kuriem norādīta 67. panta 2. punktā minētā papildu deklarācija un 67. panta 3. punktā minētā norāde un vajadzības gadījumā jebkāda cita ar sūtījumu saistīta fitosanitāra informācija. Ja atvēlētais laukums nav pietiekami liels, lai tajā iekļautu visu papildu deklarācijas tekstu, to turpina veidlapas aizmugurē;
l) vārdi “Dezinsekcija, deratizācija un/vai dezinficējoša apstrāde”;
m) vārds “Apstrāde”, aiz kura norāda sūtījumam piemēroto apstrādes veidu;
n) vārdi “Ķīmiskā viela (darbīgā sastāvdaļa)”, aiz kuriem norāda m) apakšpunktā minētajā apstrādē izmantotās ķīmiskās vielas darbīgo sastāvdaļu;
o) vārdi “Ilgums un temperatūra”, aiz kuriem norāda apstrādes ilgumu un attiecīgā gadījumā temperatūru;
p) vārds “Koncentrācija”, aiz kura norāda koncentrāciju, kādu ķīmiskā viela sasniegusi apstrādes laikā;
q) vārds “Datums”, aiz kura norāda datumu, kad veikta apstrāde;
r) vārds “Papildinformācija”, aiz kura norāda papildu informāciju, ko kompetentā iestāde vēlas iekļaut sertifikātā;
s) vārdi “Izsniegšanas vieta”, aiz kuriem norāda vietu, kur izsniegts fitosanitārais sertifikāts;
t) vārds “Datums”, aiz kura norāda datumu, kad izsniegts fitosanitārais sertifikāts;
u) vārdi “Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un paraksts”, aiz kuriem norāda tās amatpersonas vārdu un uzvārdu, kas izsniegusi un parakstījusi fitosanitāro sertifikātu, un paredz vietu šīs personas parakstam;
v) vārdi “Organizācijas zīmogs”, aiz kuriem paredz vietu tās kompetentās iestādes oficiālajam zīmogam, kas izsniegusi fitosanitāro sertifikātu.
2) Uz izmantotā papīra ir attēlots tās kompetentās iestādes reljefa spiedogs, kura paraksta sertifikātu.
1) Fitosanitārajā sertifikātā, kas nepieciešams, lai izvestu augus, augu produktus un citus objektus no Savienības teritorijas ar nolūku reeksportēt tos uz trešo valsti, ir ietverti šādi elementi:
a) vārdi “Reeksporta fitosanitārais sertifikāts”, aiz kuriem norāda:
i) burtus “ES”,
ii) tās dalībvalsts 63. panta b) punktā minēto divu burtu kodu, kurā reģistrēts profesionālais operators, kas pieprasījis reeksporta fitosanitārā sertifikāta izsniegšanu,
iii) slīpsvītru;
iv) sertifikāta unikālo identifikācijas kodu, ko veido cipari vai burtu un ciparu kombinācija, kurā burti attiecīgā gadījumā apzīmē dalībvalsts provinci vai rajonu, kur sertifikāts izsniegts;
b) vārdi “Eksportētāja nosaukums un adrese”, aiz kuriem norāda tā reģistrētā operatora nosaukumu un adresi, kas pieprasa reeksporta fitosanitārā sertifikāta izsniegšanu;
c) vārdi “Nosūtītāja deklarētais nosaukums un adrese”, aiz kuriem norāda nosūtītāja deklarēto nosaukumu un adresi;
d) vārdi “augu aizsardzības organizācija”, pirms kuriem norādīts tās dalībvalsts nosaukums (ģenitīva formā), kuras augu aizsardzības organizācija izsniedz sertifikātus, un vārdus “augu aizsardzības organizācijai(ām)”, pirms kuriem norādīts galamērķa valsts nosaukums vai attiecīgā gadījumā galamērķa valstu nosaukumi (ģenitīva formā);
e) vārdi “Izcelsmes vieta”, pēc kuriem norāda to augu, augu produktu vai citu objektu izcelsmes vietu, kas iekļauti sūtījumā, par kuru izsniegts sertifikāts;
f) vārdi “Deklarētie pārvietošanas līdzekļi”, pēc kuriem norāda deklarētos sūtījuma pārvadāšanas līdzekļus;
g) vārdi “Deklarētais ievešanas robežkontroles punkts”, aiz kuriem norāda deklarēto robežkontroles punktu, caur ko sūtījumu paredzēts ievest galamērķa valstī;
h) vārdi “Atšķirības zīmes: iepakojumu skaits un apraksts; produkta nosaukums; augu botāniskais nosaukums”, pēc kuriem norāda sūtījumā iekļauto iepakojumu skaitu un veidu;
i) vārdi “Deklarētais daudzums”, aiz kuriem norāda sūtījumā iekļauto augu, augu produktu vai citu objektu daudzums, kas izteikts kā skaits vai svars;
j) šāds teksts:
“Šis apliecina, ka:
– iepriekš aprakstītie augi vai augu produkti ir importēti ……………………. (reeksporta valstī) no ………………… (izcelsmes valsts) un uz tiem attiecas fitosanitārais sertifikāta Nr. ……………….
*oriģināls
apliecināta kopija, ka pievienota šim sertifikātam;
– tie ir
*iepakoti
*pārpakoti
*oriģinālos
*jaunos konteineros
– tie, pamatojoties uz
*sākotnējo fitosanitāro sertifikātu
un
*papildu inspekcijas datiem,
ir uzskatāmi par atbilstošiem spēkā esošajiem importētājvalsts fitosanitārajiem noteikumiem, un
– uzglabāšanas laikā ………………………. (reeksporta valstī) sūtījums nav bijis pakļauts invadēšanās vai inficēšanās riskam.
* Atzīmējiet attiecīgās rūtiņas!”,
kurā ievada prasīto informāciju un atzīmē atbilstošās rūtiņas;
k) vārdi “Papildu deklarācija”, aiz kuriem norādīta 67. panta 2. punktā minētā papildu deklarācija un 67. panta 3. punktā minētā norāde un vajadzības gadījumā jebkāda cita ar sūtījumu saistīta fitosanitāra informācija. Ja atvēlētais laukums nav pietiekami liels, lai tajā iekļautu visu papildu deklarācijas tekstu, to turpina veidlapas aizmugurē;
l) vārdi “Dezinsekcija, deratizācija un/vai dezinficējoša apstrāde”;
m) vārds “Apstrāde”, aiz kura norāda sūtījumam piemēroto apstrādes veidu;
n) vārdi “Ķīmiskā viela (darbīgā sastāvdaļa)”, aiz kuriem norāda m) apakšpunktā minētajā apstrādē izmantotās ķīmiskās vielas darbīgo sastāvdaļu;
o) vārdi “Ilgums un temperatūra”, aiz kuriem norāda apstrādes ilgumu un attiecīgā gadījumā temperatūru;
p) vārds “Koncentrācija”, aiz kura norāda koncentrāciju, kādu ķīmiskā viela sasniegusi apstrādes laikā;
q) vārds “Datums”, aiz kura norāda datumu, kad veikta apstrāde;
r) vārds “Papildinformācija”, aiz kura norāda papildu informāciju, ko kompetentā iestāde vēlas iekļaut sertifikātā;
s) vārdi “Izsniegšanas vieta”, aiz kuriem norāda vietu, kur izsniegts fitosanitārais sertifikāts;
t) vārds “Datums”, aiz kura norāda datumu, kad izsniegts fitosanitārais sertifikāts;
u) vārdi “Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un paraksts”, aiz kuriem norāda tās amatpersonas vārdu un uzvārdu, kas izsniegusi un parakstījusi fitosanitāro sertifikātu, un paredz vietu šīs personas parakstam;
v) vārdi “Organizācijas zīmogs”, aiz kuriem paredz vietu tās kompetentās iestādes oficiālajam zīmogam, kas izsniegusi fitosanitāro sertifikātu.
2) Uz izmantotā papīra ir attēlots tās kompetentās iestādes reljefa spiedogs, kura paraksta sertifikātu.
IX PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Padomes Direktīva 69/464/EEK
Šī regula
Regula (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs]
1. pants
27. panta 1. punkts
─
2. pants
27. panta 1. punkta d) apakšpunkts
─
3., 4. un 5. pants
27. panta 1. punkta c) apakšpunkts
─
6. pants
27. panta 1. punkta e) apakšpunkts
─
7. pants
─
─
8. pants
8. pants
─
9. pants
31. panta 1. punkts
─
10. un 11. pants
27. panta 1. punkta c) apakšpunkts
─
12. un 13. pants
─
─
Padomes Direktīva 93/85/EEK
Šī regula
Regula (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs]
1. pants
27. panta 1. punkts
─
2. pants
27. panta 1. punkta f) apakšpunkts
─
3. pants
9. pants
─
4. līdz 8. pants
27. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts
─
9. pants
─
─
10. pants
8. pants
─
11. pants
31. panta 1. punkts
─
12. pants
27. panta 1. punkts
─
13. līdz 15. pants
─
─
I līdz V pielikums
27. panta 1. punkts
─
Padomes Direktīva 98/57/EK
Šī regula
Regula (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs]
1. pants
27. panta 1. punkts
─
2. pants
27. panta 1. punkta f) apakšpunkts
─
3. pants
9. pants
─
4 līdz 7. pants
27. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts
─
8. pants
─
─
9. pants
8. pants
─
10. pants
31. panta 1. punkts
─
11. pants
27. panta 1. punkts
─
12. līdz 14. pants
─
─
I līdz VII pielikums
27. panta 1. punkts
─
Padomes Direktīva 2007/33/EK
Šī regula
Regula (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs]
1. pants
27. panta 1. punkts
─
2. un 3. pants
27. panta 1. un 2. punkts
─
4. līdz 8. pants
27. panta 1. punkta f) apakšpunkts
─
9. līdz 13. pants
27. panta 1. un 2. punkts
─
14. pants
8. pants
─
15. pants
31. panta 1. punkts
─
16. pants
27. panta 1. punkts
─
17. pants
99. pants
─
18. līdz 20. pants
─
─
I līdz IV pielikums
27. panta 1. punkts
─
Padomes Direktīva 2000/29/EK
Šī regula
Regula (ES) Nr. …/…. [Oficiālo kontroļu regulas numurs]
1. panta 1., 2. un 3. punkts
1. pants
─
1. panta 4. punkts
─
3. pants
1. panta 5. un 6. punkts
─
─
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts
2. panta 1. punkts
─
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts
2. panta 2. punkts
─
2. panta 1. punkta c) apakšpunkts
─
─
2. panta 1. punkta d) apakšpunkts
2. panta 3. punkts
─
2. panta 1. punkta e) apakšpunkts
1. panta 1. punkts
─
2. panta 1. punkta f) apakšpunkts
73. pants
─
2. panta 1. punkta g) apakšpunkts
─
3., 25. un 36. pants
2. panta 1. punkta h) apakšpunkts
32. līdz 35. pants
─
2. panta 1. punkta i) apakšpunkta pirmā daļa
71. pants
4. pants
2. panta 1. punkta i) apakšpunkta otrā daļa
─
4. un 19. pants
2. panta 1. punkta i) apakšpunkta trešā daļa
─
129. pants
2. panta 1. punkta j) apakšpunkts
─
2. panta 28. punkts
2. panta 1. punkta k) apakšpunkts
─
3. pants
2. panta 1. punkta l) apakšpunkts
─
3. pants
2. panta 1. punkta m) apakšpunkts
─
3. pants
2. panta 1. punkta n) apakšpunkts
─
3. pants
2. panta 1. punkta o) apakšpunkts
2. panta 6. punkts
─
2. panta 1. punkta p) apakšpunkts
─
2. panta 26. punkts
2. panta 1. punkta q) apakšpunkts
─
─
2. panta 1. punkta r) apakšpunkts
─
2. panta 48. punkts
2. panta 2. punkts
2. panta 2. punkta otrā daļa
─
3. panta 1. punkts
5. panta 1. punkts
─
3. panta 2. un 3. punkts
5. panta 1. punkts, 37. panta 1. punkts un 41. panta 3. punkts
─
3. panta 4. punkts
─
─
3. panta 5. punkts
32. panta 2. punkts un 50. panta 3. punkts
─
3. panta 6. punkts
5. panta 2. punkts un 32. panta 3. punkts
─
3. panta 7. punkts
5. panta 3. punkts, 27. panta 1. punkts un 37. panta 1. punkts
─
3. panta 8. un 9. punkts
8., 46. un 54. pants
─
4. panta 1. punkts
40. panta 1. punkts
─
4. panta 2. punkts
49. panta 1. punkts
─
4. panta 3. punkts
─
─
4. panta 4. punkts
─
─
4. panta 5. punkts
8., 46. un 54. pants
─
4. panta 6. punkts
44. pants
─
5. panta 1. punkts
40. panta 3. punkts
─
5. panta 2. punkts
49. panta 3. punkts
─
5. panta 3. punkts
40. panta 2. punkts un 49. panta 2. punkts
─
5. panta 4. punkts
51. un 70. pants
─
5. panta 5. punkts
8., 46. un 54. pants
─
5. panta 6. punkts
44. pants
─
6. panta 1. līdz 4. punkts
82. panta 1., 2. un 3. punkts
─
6. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa
82. panta 1., 2. un 3. punkts
─
6. panta 5. punkta trešā daļa
61. un 64. pants
─
6. panta 5. punkta ceturtā daļa
10. pants
─
6. panta 5. punkta piektā daļa
76. pants
─
6. panta 6. punkts
61. un 65. pants
─
6. panta 7. punkts
76. pants
─
6. panta 8. punkta pirmais ievilkums
─
─
6. panta 8. punkta otrais ievilkums
53. pants
─
6. panta 8. punkta trešais ievilkums
82. panta 4. punkts
─
6. panta 8. punkta ceturtais ievilkums
62., 65. un 85. pants
─
6. panta 8. punkta piektais ievilkums
─
─
6. panta 8. punkta sestais ievilkums
76. pants
─
6. panta 9. punkts
62. pants
─
10. panta 1. punkts
78. panta 3. punkts un 80., 81. un 82. pants
─
10. panta 2. punkts
74., 75. un 76. pants
─
10. panta 3. punkts
88. pants
─
10. panta 4. punkts
82. panta 4. punkts
─
11. panta 1. punkts
82. panta 1. punkts
─
11. panta 2. punkts
─
─
11. panta 3. punkts
─
19. panta d) punkts
11. panta 4. punkts
87. pants
─
11. panta 5. punkts
87. pants
─
12. panta 1. punkts
─
43., 134., 135. un 136. pants
12. panta 2. punkts
65. panta 3. punkts, 88. panta 5. punkts un 90. panta 2. punkts
Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).
Eiropas Savienības Padomes 2906. sanāksme (Ekonomika un finanses / Budžets), 2008. gada 21. novembris. Council Conclusions on the Review of the EU Plant Health Regime. Dokuments Nr. 104228.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .../...., kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 999/2001, Nr. 1829/2003, Nr. 1831/2003, Nr. 1/2005, Nr. 396/2005, Nr. 834/2007, Nr. 1099/2009, Nr. 1069/2009, Nr. 1107/2009, Regulas (ES) Nr. 1151/2012, Nr. 652/2014 un Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK, 2008/120/EK un 2009/128/EK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L ..., ...., ... lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. …/…. par to, kā audzēt augu reproduktīvo materiālu un kā to darīt pieejamu tirgū (augu reproduktīvā materiāla tiesību akts) (OV L ..., ..., ... lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Padomes 2007. gada 11. jūnija Direktīva 2007/33/EK par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK (OV L 156, 16.6.2007., 12. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kas attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, Nr. 882/2004 , Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EC un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EC) No 1107/2009 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 par invazīvu svešzemju sugu ievešanas un izplatīšanās novēršanu un pārvaldību (OV L ..., ..., ... lpp.).
ISO 3166-1:2006, Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi. 1. daļa: Valstu kodi. Starptautiskā Standartizācijas organizācija, Ženēva.
Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 865/2006 (2006. gada 4. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu (OV L 166, 19.6.2006., 1. lpp.).
Komisijas 2004. gada 6. augusta Lēmums 2004/613/EK par padomdevējas grupas izveidi pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības jomā (OV L 275, 25.8.2004., 17. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par patēriņa preču drošumu un par Padomes Direktīvas 87/357/EEK un Direktīvas 2001/95/EK atcelšanu (COM(2013)0078 - C7-0042/2013 – 2013/0049(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0078),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0042/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0355/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt atkārtoti, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par patēriņa preču drošumu un par Padomes Direktīvas 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK atcelšanu
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību(4)attiecībā uz iekšējā tirgū laistiem ražojumiem ir noteikta prasībapamatprasība, ka patēriņa precēm jābūt drošām un ka dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm jāveic efektīvi pasākumi pret bīstamiem ražojumiem, kā arī šajā nolūkā jāapmainās ar informāciju, izmantojot Kopienas ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX. Direktīva 2001/95/EK ir pamatīgi jāpārskata, lai uzlabotu tās darbību un lai nodrošinātu saskanību ar izmaiņām Savienības tiesību aktos saistībā ar tirgus uzraudzību, saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem un standartizāciju. Skaidrības labad Direktīva 2001/95/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. [Gr. 1]
(2) Regula ir piemērots juridisks instruments, jo ar to paredz skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus, līdz ar to šo tiesību aktu nav iespējams atšķirīgi transponēt un piemērot dalībvalstīs. Regula nodrošina to, ka juridiskās prasības ir vienlaicīgi piemērojamas visā Savienībā. [Gr. 2]
(3) Ar šo regulu jāpalīdzLai nodrošinātu patērētāju aizsardzību augstā līmenī, Savienībai būtu jādod ieguldījums patērētāju veselības un drošuma aizsardzībā. Šajā sakarā šī regula ir būtiska, lai sasniegtu galveno mērķi izveidot drošu ražojumu iekšējo tirgu, vienlaikus palīdzot sasniegt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 169. pantā minētos mērķus. Konkrēti, ar to būtu jātiecas nodrošināt iekšējā tirgus darbību attiecībā uz patērētājiem paredzētiem ražojumiem, nosakot vienādus noteikumus saistībā ar vispārīga drošuma prasību, novērtēšanas kritērijiem un saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem. Ņemot vērā to, ka tirgus uzraudzības noteikumi, tostarp noteikumi par RAPEX, ir izklāstīti Regulā (ES) Nr. […/…] [par ražojumu tirgus uzraudzību](5), kas ir piemērojama arī tiem ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, šajā regulā nav jāparedz citi noteikumi par tirgus uzraudzību vai RAPEX.[Gr. 3]
(3a) Pieņemot šo regulu, būtu jo īpaši jātiecas nodrošināt iekšējā tirgus darbību attiecībā uz patērētājiem paredzētiem ražojumiem, nosakot vienādus noteikumus saistībā ar vispārīga drošuma prasību, produktu drošuma novērtēšanas kritērijiem un saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem. Ņemot vērā to, ka tirgus uzraudzības noteikumi, tostarp noteikumi par RAPEX, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. ...(6)(7), šajā regulā nav jāparedz citi noteikumi par tirgus uzraudzību vai RAPEX. [Gr. 4]
(3b) Patērētāju drošums lielā mērā ir atkarīgs no Savienības ražojumu drošuma prasību aktīvas izpildes. Tirgus uzraudzības pasākumi valstu un Savienības līmenī ir pastāvīgi jāuzlabo un tiem jābūt aizvien efektīvākiem, lai varētu pārvarēt ar globālo tirgu un aizvien sarežģītākām piegādes ķēdēm saistītās pastāvīgi mainīgās problēmas. Tirgus uzraudzības sistēmu neveiksmes varētu radīt konkurences izkropļojumus, apdraudēt patērētāju drošumu un mazināt iedzīvotāju uzticību iekšējam tirgum. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāiedibina sistemātiska pieeja, lai nodrošinātu tirgus uzraudzības un citu izpildes pasākumu aizvien lielāku efektivitāti, kā arī būtu jānodrošina to atvērtība sabiedrībai un ieinteresētām pusēm. [Gr. 5]
(4) Savienības tiesību akti par pārtiku, barību un saistītām jomām veido īpašu režīmu, kas nodrošina to aptverto ražojumu drošumu. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro minētajiem ražojumiem, izņemot materiālus un izstrādājumus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, ciktāl tas attiecas uz riskiem, kurus neaptver Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004(8), vai citi pārtikas nozarei specifiski tiesību akti, kas aptver tikai ķīmiskus un bioloģiskus riskus, kuri saistīti ar pārtiku.
(5) Pirms zāļu laišanas tirgū veic to novērtējumu, kurš ietver īpašu riska un ieguvumu analīzi. Tāpēc zāles būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.
(6) Šai regulai nebūtu jāattiecas uz pakalpojumiem. Lai nodrošinātu patērētāju veselības un drošības aizsardzību, tā tomēr būtu jāpiemēro visiem ražojumiem, kurus izmanto, piegādā vai dara pieejamus patērētajiem saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, tostarp ražojumiem, kuri pakalpojuma sniegšanas laikā tieši iedarbojas uz patērētājiem un kurus izmanto šīNo šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz iekārtas, ar kurām vai kurās patērētāji pārvietojas un kuras ekspluatē pakalpojuma sniedzējs, jo tās jāaplūko saistībā ar sniegtā pakalpojuma drošumu. [Gr. 6]
(6a) Šī regula būtu jāattiecina uz ražojumiem, kas projektēti vienīgi profesionālai lietošanai, taču vēlāk nokļuvuši patēriņa tirgū, jo šādi ražojumi paredzamos lietošanas apstākļos var apdraudēt patērētāju veselību un drošumu. [Gr. 7]
(6b) No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz iekārtas, kurās patērētāji pārvietojas un kuras ekspluatē pakalpojuma sniedzējs, jo tās jāapsver saistībā ar sniegtā pakalpojuma drošumu. [Gr. 8]
(7) Neraugoties uz to, ka ir izstrādāti nozarēm specifiski Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas vērsti uz konkrētu ražojumu vai ražojumu kategoriju drošuma aspektiem, ir praktiski neiespējami pieņemt Savienības tiesību aktus attiecībā uz visām patēriņa precēm, kuras jau ir vai var tikt izstrādātas. Tāpēc joprojām ir vajadzība pēc horizontāla tiesiskā regulējuma, lai novērstu nepilnības un nodrošinātu patērētāju aizsardzību, kas citādi nav nodrošināta, un jo īpaši lai panāktu augstu līmeni veselības un patērētāju drošības aizsardzībā, kā prasīts LESD 114. un 169. pantā.
(8) Attiecībā uz patēriņa precēm, uz kurām attiecas šī regula, tās dažādo daļu piemērošanas joma būtu skaidri jānošķir no nozarēm specifiskiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Šīs regulas I nodaļā minētā vispārīgā ražojumu drošuma prasība un saistītie noteikumi būtu jāpiemēro visām patēriņa precēm, savukārt saimnieciskās darbības veicēju pienākumi nebūtu jāpiemēro tad, ja līdzvērtīgi pienākumi ir iekļauti Savienības saskaņošanas tiesību aktos, piemēram, Savienības tiesību aktos par kosmētikas līdzekļiem, rotaļlietām, elektroierīcēm vai būvizstrādājumiem. [Gr. 9]
(9) Lai attiecībā uz konkrētiem saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem nodrošinātu šīs regulas un nozarēm specifisko Savienības saskaņošanas tiesību aktu saskanību, noteikumiem par ražotājiem, pilnvarotajiem pārstāvjiem, importētājiem un izplatītājiem būtu jābalstās uz atsauces noteikumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecībasvienotu sistēmu(9). Tomēr Savienības saskaņošanas tiesību aktiem nevajadzētu radīt nevajadzīgu administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējiem. [Gr. 10]
(10) Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāaprobežojas ar kādu patēriņa preču pārdošanas metodi, un tāpēc tai būtu jāaptver arī tālpārdošana, piemēram, elektroniskā pārdošana, tiešsaistes pārdošana un pārdošanas platformas. [Gr. 11]
(11) Šī regula būtu jāpiemēro lietotiem ražojumiem, kas komercdarbības gaitā atgriežas piegādes ķēdē, ar noteikumu, ka tie laisti tirgū kā lietoti ražojumi, un lietotiem ražojumiem, kas pirmo reizi tiek laisti tirgū pēc šīs regulas stāšanās spēkā, izņemot tādus lietotus ražojumus, attiecībā uz kuriem patērētājs nevar pamatoti gaidīt, ka tie atbildīs pašreizējiem drošuma standartiem, piemēram, senlietas. [Gr. 12]
(12) Šī regula būtu jāpiemēro, tādējādi aizliedzot tirgot, importēt, ražot un eksportēt, arī patēriņa precēm, kas nav pārtikas produkti, taču atgādina pārtikas produktus, un ko cilvēki, jo sevišķi mazi bērni, viegli var sajaukt ar pārtikas produktiem,un tāpēc patērētāji, īpaši bērni, var paņemt ielikt tās mutē, sūkāt vai norīt, un tas varētukas tā rezultātā var izraisīt, piemēram, smakšanu, saindēšanos vai gremošanas trakta perforāciju vai aizsprostošanosnāvi vai miesas bojājumus. Uz šādām pārtikas imitācijām līdz šim attiecās Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīva 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību(10), kas būtu jāatceļ. [Gr. 13]
(13) Ražojumu drošums būtu jānovērtē, ņemot vērā visus attiecīgos aspektus, jo īpaši to raksturlielumus, sastāvu, autentiskumu, izejvielas, sastāvdaļas un produkta un tā iepakojuma noformējumu, kā arī patērētāju kategorijas, kas varētu lietot ražojumus, ņemot vērā šo kategoriju — jo īpaši bērnu, vecāku cilvēku un invalīdu — neaizsargātību. [Gr. 14]
(13a) Piesardzības princips, kas noteikts LESD 191. panta 2. punktā un cita starpā izklāstīts arī Komisijas 2000. gada 2. februāra paziņojumā ar nosaukumu "Par piesardzības principu", ir ražojumu drošuma un patērētāju drošības pamatprincips, kas būtu pienācīgi jāņem vērā, paredzot kritērijus ražojuma drošuma novērtēšanai. [Gr. 15]
(13b) Šajā regulā būtu jāņem vērā arī „ražojumi, kas piesaista bērnu uzmanību”, kuru noformējums, iepakojums un raksturs jebkādā veidā atgādina rotaļlietu vai citu priekšmetu, kas piesaista bērnu uzmanību vai ir paredzēts viņu lietošanai. Ražojumiem, kas piesaista bērnu uzmanību, turklāt būtu jānovērtē riska līmenis un būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai mazinātu šo risku. [Gr. 16]
(13c) Novērtējot ražojuma drošumu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, vai ražojums nav radījis traumas, kas minētas Eiropas Traumatisma datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../...(11). [Gr. 17]
(14) Lai nepieļautu drošuma prasību pārklāšanos un nesaderību ar citiem Savienības tiesību aktiem, ražojums, kas atbilst nozarēm specifiskiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kuru mērķis ir personu veselības un drošības aizsardzība, būtu jāuzskata par drošu saskaņā ar šo regulu.
(15) Lai nodrošinātu augstu līmeni patērētāju veselības un drošības aizsardzībā, saimnieciskās darbības veicējiem atkarībā no viņu uzdevumiem piegādes ķēdē vajadzētu būt atbildīgiem par ražojumu atbilstību. Šajā sakarā būtu precīzi jāsaskaņo noteikumi attiecībā uz saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem, kas minēti Lēmumā Nr. 768/2008/EK, jo tādējādi šajā regulā tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp tiem uzņēmēju pienākumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, un tiem, uz kuriem attiecas nesaskaņotie tiesību akti. [Gr. 20]
(15a) Attiecībā uz ražojumiem, kuriem nepiemēro Savienības saskaņošanas tiesību aktus, Eiropas standartus vai valsts tiesību aktus par veselības aizsardzības un drošuma prasībām, saimnieciskās darbības veicējiem būtu jānovērtē ražojumu drošums atbilstoši īpašiem kritērijiem, pamatojoties uz kuriem viņiem būtu jānosaka ar ražojumu saistītā riska līmenis. Tirgus uzraudzības iestādes var palīdzēt saimnieciskās darbības veicējiem veikt drošuma novērtēšanu. [Gr. 21]
(15b) Lai atvieglotu drošu ražojumu laišanu tirgū, saimnieciskās darbības veicējiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vajadzētu būt iespējai izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus, izveidojot apvienības ar divkāršu mērķi — garantēt atbilstību ražojumu drošuma prasībām un augstas kvalitātes standartiem un samazināt izmaksas un birokrātisko slogu atsevišķiem uzņēmumiem. [Gr. 22]
(16) Visiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus tirgū tikai tādus ražojumus, kas ir droši un atbilst šai regulai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra saimnieciskās darbības veicēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas procesā.
(16a) Ražotājiem būtu jānodrošina, ka to tirgū laistie ražojumi ir projektēti un ražoti saskaņā ar šajā regulā noteiktajām drošuma prasībām. Lai precizētu ražotāju pienākumus un līdz minimumam samazinātu ar to saistītu administratīvo slogu, Komisijai būtu jāizveido Savienības ražojumu vispārējo risku novērtēšanas metodika un jāizstrādā lietotājam draudzīgi elektroniski risku analīzes instrumenti. Minētā metodika, kuras pamatā būtu labākā prakse un ieinteresēto pušu ieguldījums, būtu jānosaka kā efektīvs riska novērtēšanas instruments, kuru ražotāji varētu izmantot ražojumu izstrādes laikā. [Gr. 23]
(16b) Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi. [Gr. 24]
(17) Importētāji ir atbildīgi par to, lai ražojumi no trešām valstīm, kurus tie laiž Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj konkrēti importētāju pienākumi.
(18) Izplatītāji dara ražojumus pieejamus tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs tos ir laidis tirgū, un izplatītājiem būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu to, ka viņu rīcība ar ražojumu negatīvi neietekmē ražojuma atbilstību šai regulai.
(18a) Izplatītājam būtu jānodrošina, ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši savus pienākumus, pārbaudot, vai uz ražojuma vai uz tā iepakojuma ir norādīts uzņēmuma nosaukums, modeļa nosaukums, zīmolvārds vai adrese, kurā ar ražotāju un importētāju var sazināties, kā arī, vai uz ražojuma tā identifikācijas nolūkā ir piestiprināts ražojuma partijas numurs, sērijas numurs vai cits elements. Izplatītājam nav jāpārbauda katrs ražojums atsevišķi, ja vien izplatītājs neuzskata, ka ražotājs vai importētājs nav izpildījuši visas prasības. [Gr. 25]
(19) Ikviens saimnieciskās darbības veicējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi, vai izmaina ražojumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.
(20) Ja ir nodrošināta ražojumu identifikācija un ražojumu izsekojamība visā piegādes ķēdē, ir vieglāk identificēt saimnieciskās darbības veicējus un veikt iedarbīgus koriģējošos pasākumus pret nedrošiem ražojumiem, piemēram, konkrētu ražojumu atsaukšanu. Tādējādi ražojumu identificēšana un izsekojamība garantē to, ka patērētāji un saimnieciskās darbības veicēji saņem precīzu informāciju par nedrošiem ražojumiem, un tas veicina uzticēšanos tirgū un novērš nevajadzīgus tirdzniecības pārtraukumus. Tāpēc uz ražojumiem vajadzētu būt informācijai, kas ļauj identificēt ražojumu, ražotāju un, attiecīgā gadījumā, importētāju. Ražotājiem būtu jāsagatavo arī tehniskā dokumentācija par to ražojumiem, un šim nolūkam tie var izvēlēties vispiemērotāko un izmaksu ziņā lietderīgāko veidu, piemēram, elektroniskus līdzekļus. Turklāt būtu jāprasa, lai saimnieciskās darbības veicēji identificētu saimnieciskās darbības veicējus, kuri viņiem ir piegādājuši vai kuriem viņi ir piegādājuši kādu ražojumu. Personas datu apstrādei, ko veic šīs regulas īstenošanas vajadzībām, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK(12).
(20a) Globalizācija, arvien plašāka ārpakalpojumu izmantošana un starptautiskās tirdzniecības pieaugums nozīmē, ka pasaules tirgos tiek tirgots vairāk produktu, un šajā saistībā pasaules līmeņa regulatoru un citu ieinteresēto personu ciešai sadarbībai patēriņa preču drošuma jomā ir būtiska nozīme tādu problēmu risināšanā, ko rada sarežģītas piegādes ķēdes un lielāks tirdzniecības apjoms. Komisija jo īpaši būtu jāmudina pievērst lielāku uzmanību ražojumu projektētam drošumam, iesaistoties divpusējā sadarbībā ar trešo valstu tirgus uzraudzības iestādēm. [Gr. 26]
(20b) Būtu efektīvi jāpastiprina un jāuzlabo jau esošās izsekojamības sistēmas un identifikācijas procedūras. Šajā sakarā ir nepieciešamas pārbaudes un izvērtējumi par esošo tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu labāku darbību un mazāku administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem. Viens no šīs regulas mērķiem ir pastāvīgi uzlabot ekonomikas dalībnieku un ražojumu izsekojamības sistēmas. [Gr. 27]
(20c) Lai turpmāk uzlabotu izsekojamību, Komisijai būtu jānovērtē, kā veicināt īpašu uzraudzības un izsekošanas tehnoloģiju un ražojumu autentiskuma noteikšanas tehnoloģiju izmantošanu. Šajā novērtēšanas procesā iekļautajām tehnoloģijām cita starpā būtu jānodrošina patērētāju drošums, jāuzlabo izsekošanas mehānismi un jānovērš nevajadzīga administratīvā sloga radīšana saimnieciskās darbības veicējiem, lai novērstu situāciju, kurā to izmaksas ir spiesti segt patērētāji. [Gr. 28]
(20d) Pamatojoties uz valsts kontaktpunktu izveidi, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (ES) Nr. 764/2008(13), ražojumu drošuma kontaktpunktiem dalībvalstīs būtu jādarbojas kā uzņēmējiem paredzētiem informācijas centriem, kur tie varētu saņemt norādījumus un apmācību par ražojumu drošuma prasībām un tiesību aktiem. [Gr. 29]
(21) Izcelsmes norāde papildinair nepieciešams to izsekojamības pamatprasības pamatprasību papildinājums, kas attiecasnoteiktas šajā regulā attiecībā uz ražotāja nosaukumu un adresi. Konkrēti,Turklāt izcelsmes valsts norāde palīdz noteikt faktisko ražošanas vietu visos tajos gadījumos, kad ar ražotāju nevar sazināties, vaiit īpaši tad, ja tā norādītā adrese atšķiras no faktiskās ražošanas vietasun ja ražotāja nosaukums un adrese nav norādīta vispār vai arī tās trūkst tādēļ, ka tā bijusi uz iepakojuma, kuru nav iespējams atrast. Šāda informācija var atvieglot tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu izsekot ražojumu līdz tā faktiskajai ražošanas vietai un dot iespēju sazināties ar izcelsmes valstu iestādēm, veicot piemērotus turpmākus pasākumus saistībā ar divpusēju vai daudzpusēju sadarbību patēriņa preču drošuma jautājumos. [Gr. 30]
(21a) Ražojuma izcelsmes norāde patērētājiem ļautu vieglāk novērtēt informāciju par ražojumu ķēdi, tādējādi palielinot to informētības līmeni. Jo īpaši norādot ražotāja nosaukumu saskaņā ar saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem pastāv risks, ka patērētāji varētu tikt maldināti, jo ražotāja nosaukuma norāde patērētājam ne vienmēr dod iespēju noteikt ražošanas valsti. Tādēļ izcelsmes norāde būtu vienīgais veids, kā patērētāji varētu noteikt ražojuma ražošanas valsti. [Gr. 31]
(21b) Saskaņā ar vairāku Savienības tirdzniecības partneru jurisdikciju izcelsmes norāde ir obligāta ražojumu marķējuma un muitas deklarāciju sastāvdaļa. Izcelsmes norādes ieviešana saskaņā ar šo regulu nodrošinās Savienības noteikumu atbilstību starptautiskajam tirdzniecības režīmam. Turklāt, tā kā prasība norādīt izcelsmi attiecas uz visiem nepārtikas produktiem Savienības teritorijā neatkarīgi no tā, vai tie ir importēti vai nav, šī prasība saskan ar Savienības starptautiskajiem pienākumiem tirdzniecības jomā. [Gr. 32]
(22) Lai veicinātu šajā regulā noteiktās vispārīga drošuma prasības efektīvu un saskanīgu piemērošanu, ir svarīgi Eiropas standartus, kas aptver konkrētus ražojumus un riskus, izmantot tādā veidā, ka ražojumu, kas atbilst šādam Eiropas standartam, uz kuru publicēta atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstošu minētajai prasībai.
(23) Ja Komisija konstatē, ka ir vajadzīgs Eiropas standarts, kas nodrošina konkrētu ražojumu atbilstību šajā regulā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai, tai būtu jāpiemēro attiecīgie noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012(14), lai pieprasītu vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām vai nu izstrādāt, vai norādīt piemērotu standartu, kas garantē, ka tam atbilstoši ražojumi ir uzskatāmi par drošiem. Atsauces uz šādiem Eiropas standartiem būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(24) Šajā regulā būtu jānosaka procedūras, kā pieprasāmi Eiropas standarti šīs regulas atbalstam un kā iesniedzami formāli iebildumi pret tiem, un tās būtu jāsalāgo ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Lai nodrošinātu vispārēju konsekvenci Eiropas standartizācijas jautājumos, Eiropas standartu pieprasījumi vai iebildumi pret Eiropas standartu pēc pienācīgas apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem patēriņa preču drošuma jomā un attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāiesniedz komitejai, kas izveidota ar minēto regulu. [Gr. 33]
(25) Eiropas standartiem, uz kuriem publicētas atsauces saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, arī turpmāk būtu jānodrošina pieņēmums par atbilstību vispārīga drošuma prasībai. Standartizācijas pilnvaras, kuras Komisija izdevusi saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, būtu jāuzskata par standartizācijas pieprasījumiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu.
(26) Ja nav attiecīgu Eiropas standartu vai citu atzītu līdzekļu, ar ko novērtēt ražojumu drošumu, ražojuma drošuma novērtēšanā būtu jāņem vērā Komisijas ieteikumi, kas minētajā nolūkā pieņemti saskaņā ar LESD 292. pantu.
(26a) Lai saglabātu augstu līmeni patērētāju veselības un drošības jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas, attiecībā uz kuriem ražotāja un importētāja nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un adrese nav jānorāda uz paša ražojuma, jo ar šādiem ražojumiem ir saistīts neliels risks, lai noteiktu ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas, kas rada potenciālu nopietnu risku personu veselībai un drošībai un noteiktu datus, kurus saimnieciskās darbības veicējiem jāvāc un jāsaglabā ar izsekojamības sistēmas palīdzību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(27) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz atbrīvojumu no pienākuma informēt tirgus uzraudzības iestādes par ražojumiem, kas rada risku, attiecībā uz datu nesēja veidu un tā novietošanu uz ražojuma izsekojamības sistēmas vajadzībām, attiecībā uz standartizācijas pieprasījumiem Eiropas standartizācijas organizācijām un attiecībā uz lēmumiem par formāliem iebildumiem pret Eiropas standartiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(15).
(28) Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz formāliem iebildumiem pret Eiropas standartiem un gadījumos, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo Eiropas standartu, ja no attiecīgā standarta vēl nav izdarīts pieņēmums par atbilstību šajā regulā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai.
(30) Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām,un preventīvāmatturošāmun atkarīgām no pārkāpuma smaguma, ilguma un tīša vai atkārtota rakstura, kā arī no attiecīgo uzņēmumu lieluma, ņemot vērā nodarbināto personu skaitu un gada apgrozījumu, jo īpaši attiecībā uz MVU. Par pārkāpumiem būtu jāparedz Savienības līmenī saskaņoti administratīvas sankcijas.Dalībvalstis būtu jāmudina no šādām sankcijām saņemtos ieņēmumus piešķirt tirgus uzraudzības pasākumiem. [Gr. 34]
(30a) Lai palielinātu šo sankciju atturošo iedarbību, Komisijai tās būtu jādara zināmas sabiedrībai. Turklāt saimnieciskās darbības veicēji, kas vairākkārt ir tīšām pārkāpuši šīs regulas noteikumus, būtu jāiekļauj publiskā Savienības mēroga „melnajā sarakstā”. [Gr. 35]
(31) Lai saimnieciskās darbības veicēji, dalībvalstis un Komisija varētu pielāgoties izmaiņām, kas ieviestas ar šo regulu, ir lietderīgi paredzēt pietiekamu pārejas periodu, līdz šīs regulas prasības kļūst piemērojamas.
(32) Ņemot vērā to, ka šai regulai izvirzīto mērķi – nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz patērētājiem paredzētiem produktiem, vienlaikus saglabājot augstu līmeni veselības, drošuma un patērētāju aizsardzības jomā, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šā mērķa vēriena dēļ tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.
(33) Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ar šo regulu jo īpaši tiecas panākt to, lai pilnībā tiktu respektēts pienākums augstā līmenī nodrošināt cilvēka veselības aizsardzību un patērētāju aizsardzību, kā arī pilnībā respektēta brīvība veikt uzņēmējdarbību,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. pants
Priekšmets un mērķis [Gr. 36]
Šīs regulas mērķis ir nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus saglabājot augstu līmeni veselības, drošuma un patērētāju aizsardzības jomā. [Gr. 37]
Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par to patēriņa preču drošumu, kas laistas vai darītas pieejamas Savienības tirgū.
Šīs regulas noteikumu pamatā ir piesardzības princips. [Gr. 38]
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro jauniem, lietotiem vai atjaunotiem ražojumiem, kas iegūti ražošanas procesā, laisti vai darīti pieejami tirgū, tostarp tiešsaistes tirgū, un atbilst kādam no turpmāk minētajiem kritērijiem: [Gr. 39]
a) tie ir paredzēti patērētājiem;
b) saprātīgi paredzamos apstākļos patērētāji varētu tos lietot, pat ja, laižot tirgū, tie nebija viņiem paredzēti; ražojumi nav paredzēti patērētājiempatērētāju lietošanai, ja tie ir paredzēti vienīgi profesionāļu lietošanai un skaidri marķēti un pasniegti kā tādi; [Gr. 40]
c) patērētāji ir pakļauti to iedarbībai saistībā ar patērētājiem sniegtu pakalpojumu tos ir paredzēts piedāvāt patērētājam sniegta pakalpojuma gaitā — neatkarīgi no tā, vai ražojumu lieto pats patērētājs. [Gr. 41]
2. Šo regulu nepiemēro ražojumiem, kuri pirms lietošanas ir jālabo vai jāatjauno, ja šos ražojumus dara pieejamus tirgū kā tādus, ne arī lietotiem ražojumiem, kas sākotnēji laisti tirgū pirms ...(16). [Gr. 42]
3. Šo regulu nepiemēro:
a) cilvēkiem paredzētām zālēm vai veterinārām zālēm;
b) pārtikai;
c) saskarei ar pārtiku paredzētiem materiāliem vai izstrādājumiem, ciktāl ar šiem ražojumiem saistītos riskus aptver Regula (EK) Nr. 1935/2004 vai citi Savienības tiesību akti, kas piemērojami pārtikai;
d) barībai;
da) medicīnas ierīcēm, kas minētas Padomes Direktīvā 90/385/EEK(17), Padomes Direktīvā 93/42/EEK(18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK(19); [Gr. 43]
e) dzīviem augiem un dzīvniekiem, ģenētiski modificētiem organismiem un ģenētiski modificētiem mikroorganismiem, kuru izmantošana ir ierobežota, kā arī augu un dzīvnieku produktiem, kas tieši saistīti ar to turpmāku pavairošanu;
f) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem;
g) augu aizsardzības līdzekļiem;
h) iekārtām, ar kurām vai kurās patērētāji pārvietojas un kuras pakalpojuma sniedzējs ekspluatē saistībā ar patērētājiem sniegtu pakalpojumu;
i) senlietām;
ia) būvizstrādājumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 305/ 2011(20). [Gr. 44]
4. Šīs regulas II–IV nodaļu nepiemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas prasības, kas paredzētas cilvēka veselības un drošības aizsardzībai un noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai saskaņā ar tiem.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1) “drošs ražojums” ir ikviens autentisks ražojums, kas atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem veselības un drošuma jomā. Ja šādu tiesību aktu nav, tas ir ikviens ražojums, kas parastos vai saprātīgi paredzamos attiecīgā ražojuma lietošanas apstākļos, pie kā pieder arī lietošanas ilgums un, attiecīgā gadījumā, prasības, kas attiecas uz laišanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un apkopi, apmācību un uzraudzību, nerada nekādu risku vai tikai minimālus riskus, kuri samērojami ar ražojuma izmantošanu un tiek uzskatīti par pieņemamiem un saderīgiem ar augstu līmeni personu veselības un drošības aizsardzībā; [Gr. 45]
(1a) „ražojuma modelis” ir ražojumi, ko uzskatīta par nošķirtiem, jo tiem ir identiskas vai līdzīgas pamatīpašības, bet atšķirības, ja tādas ir, neietekmē drošuma līmeni, ja vien ražotājs vai importētājs nav pierādījis pretējo; [Gr. 46]
(2) “darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;
(3) “laist tirgū” nozīmē ražojumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;
(4) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai ir pasūtījusi šā ražojuma konstruēšanu vai ražošanu un šo ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi laiž tirgū;
(5) “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;
(6) “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts ražojumu;
(7) “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara ražojumu pieejamu tirgū;
(8) “saimnieciskās darbības veicēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;
(9) “starptautisks standarts” ir starptautisks standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
(10) “Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
(11) “valsts standarts” ir valsts standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā;
(12) “Eiropas standartizācijas organizācija” ir Eiropas standartizācijas organizācija, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 8. punktā;
(13) “tirgus uzraudzības iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. …/…(21) 3. panta 12. punktā;
(14) “atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ ražojumu, kas jau darīts pieejams tiešajiem lietotājiem;
(15) “izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka ražojums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;
(16) “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;
(17) “nopietns risks” ir jebkāds nopietns risks, kura dēļ ir nepieciešama steidzama iejaukšanās un pēckontrole, arī tādos gadījumos, kur sekas var nebūt tūlītējas. ieskaitot tādus, kuru iedarbība nav tūlītēja, prasot varas iestāžu ātru iejaukšanos; [Gr. 47]
4. pants
Vispārīga drošuma prasība
Saimnieciskās darbības veicēji laiž vai dara pieejamus Savienības tirgū tikai drošus patēriņa ražojumus.
4.a pants
Tirdzniecības, importa, ražošanas un eksporta aizliegums ražojumiem, kas ir pārtikas produktu imitācija
Dalībvalstis īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai aizliegtu to ražojumu tirdzniecību, importu, ražošanu un eksportu, kas atgādina pārtikas produktus, bet nav pārtikas produkti, un kurus var viegli sajaukt ar pārtikas produktiem to veida, smaržas, krāsas, izskata, iepakojuma, marķējuma, tilpuma, lieluma vai citu īpatnību dēļ, tādējādi apdraudot patērētāju veselību vai drošumu. [Gr. 48]
5. pants
Pieņēmums par drošumu
Šīs regulas īstenošanas vajadzībām pieņem, ka turpmāk minētajos gadījumos ražojums atbilst 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai:
a) attiecībā uz riskiem, kurus aptver prasības, kas paredzētas cilvēka veselības un drošības aizsardzībai un noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai saskaņā ar tiem, – ja ražojums atbilst minētajām prasībām;
aa) ja tas ir autentisks, t. i., uz ražojuma vai jebkāda tā iepakojuma nav prečzīmes, ko nav apstiprinājis prečzīmes īpašnieks, un kas ir identiska vai līdzīga reģistrētai šā ražojuma prečzīmei, tādējādi maldinot patērētājus par ražojuma patieso izcelsmi; [Gr. 49]
b) gadījumos, kad nav Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai saskaņā ar tiem noteiktu prasību, kā minēts šā panta a) punktā, attiecībā uz riskiem, kurus aptver Eiropas standarti, – ja ražojums atbilst attiecīgajiem Eiropas standartiem vai to daļām, uz kurām publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 16. un 17. pantu;
c) gadījumos, kad nav Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai saskaņā ar tiem noteiktu prasību, kā minēts a) punktā, un nav Eiropas standartu, kā minēts b) punktā, attiecībā uz riskiem, kurus aptver veselības un drošības prasības, kas noteiktas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ražojums ir darīts pieejams tirgū, – ja ražojums atbilst šādāmšādiem valsts prasībāmnoteikumiem ar nosacījumu, ka šie noteikumi ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. [Gr. 50]
6. pants
Ražojumu drošuma novērtēšanas aspekti
1. Ja nav Savienības saskaņošanas tiesību aktu, Eiropas standartu vai tās dalībvalsts tiesību aktos noteiktu veselības un drošības prasību, kurā ražojums tiek darīts pieejams tirgū, kā minēts, attiecīgi, 5. panta a), aa), b) un c) punktā, ražojuma drošuma novērtēšanā ņem vērā šādus aspektus:
a) ražojuma raksturlielumus, ieskaitot tā autentiskumu, sastāvu, iepakojumu, montāžas instrukcijas un, attiecīgā gadījumā, uzstādīšanas un apkopes instrukcijas; [Gr. 51]
b) ietekmi uz citiem ražojumiem, ja ir saprātīgi paredzams, ka to izmantos kopā ar citiem ražojumiem;
c) ražojuma noformējumu, marķējumu, jebkādus brīdinājumus un instrukcijas attiecībā uz tā lietošanu un likvidēšanu, un jebkādas citas norādes vai informāciju par ražojumu;
d) to patērētāju kategorijasīpašības, kurus saprātīgi paredzamos apstākļos var apdraudēt ražojuma lietošana, jo īpaši neaizsargātos patērētājus; [Gr. 52]
e) ražojuma izskatu un jo īpaši to, vai:
i) ražojumu, kas nav pārtikas produkts, taču atgādina pārtikas produktu, var sajaukt ar pārtikas produktu tā formas, smaržas, krāsas, izskata, iepakojuma, marķējuma, apjoma, izmēra vai citu raksturlielumu dēļ, vai
ii) ražojums, kas nav projektēts vai paredzēts bērniem, sava noformējuma, iepakojuma un raksturlielumu dēļ jebkādā veidā atgādina priekšmetu, kas vispārēji atzīts par tādu, kurš piesaista bērnu uzmanību vai ir paredzēts viņu lietošanai. [Gr. 53]
Iespējas panākt augstāku drošuma pakāpi vai tādu citu ražojumu pieejamība, kuru radītais risks ir mazāks, nedod pamatu uzskatīt, ka ražojums nav drošs.
2. Šā panta 1. punkta īstenošanas vajadzībām novērtējot to, vai ražojums ir drošs, attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus aspektus:
a) jaunākos atklājumus un tehnoloģijas;[Gr. 54]
aa) pamatotas patērētāju vēlmes attiecībā uz drošumu ražojuma īpašību, sastāva un paredzētās lietošanas ziņā; [Gr. 55]
b) citus Eiropas standartus, uz kuriem nav publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 16. un 17. pantu;
ba) pamatprasības, kas ietvertas standartizācijas pieprasījumos Eiropas standartizācijas organizācijām saskaņā ar 16. pantu, kamēr Komisija vēl nav Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējusi atsauci uz saskaņoto standartu; [Gr. 56]
c) starptautiskus standartus;
d) starptautiskus nolīgumus;
e) Komisijas ieteikumus vai pamatnostādnes par ražojumu drošuma novērtēšanu;
f) tajā dalībvalstī izstrādātus valsts standartus, kurā ražojumu dara pieejamu tirgū;
g) attiecīgajā nozarē spēkā esošos labas prakses kodeksus attiecībā uz ražojumu drošumu;
ga) to, vai ražojums, ražojumu kategorijas vai grupas nav radījušas traumas, kas minētas Eiropas Traumatisma datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../...(22). [Gr. 57]
h) pamatotas patērētāju vēlmes attiecībā uz drošumu.[Gr. 58]
ha) jaunākos atklājumus un tehnoloģijas. [Gr. 59]
7. pants
Izcelsmes norāde
1. Ražotāji un importētāji nodrošina to, ka uz ražojumiem ir norādīta ražojuma izcelsmes valsts vai – ja ražojuma izmēra vai īpašību dēļ tas nav iespējams – tā ir norādīta uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.
2. Lai noteiktu izcelsmes valsti šā panta 1. punkta nozīmē, piemēro nepreferenciālas izcelsmes noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EEK)(ES) Nr. 2913/92952/2013(23)par Kopienas Muitas kodeksa izveidi(24)23.−2559.−62. pantā, tostarp deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 62. pantu. [Gr. 61]
3. Ja izcelsmes valsts, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, ir Savienības dalībvalsts, ražotāji un importētāji var atsaukties uz Savienību vai uz konkrētu dalībvalsti.
3.a Ražotājiem ir atļauts norādīt izcelsmes valsti tikai angļu valodā („Made in [country]” — „ražots [valstī]”), jo tas ir viegli saprotams patērētājiem. [Gr. 62]
II NODAĻA
Saimnieciskās darbības veicēju pienākumi
8. pants
Ražotāju pienākumi
1. Laižot savus ražojumus tirgū, ražotāji nodrošina, lai tie būtu konstruēti un saražoti saskaņā ar 4. pantā noteikto vispārīga drošuma prasību.
2. Ražotāji nodrošina to, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu atbilstību 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai.
3. Proporcionāli iespējamajiem riskiem, ko var radīt ražojums, ražotāji patērētāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkā veic to ražojumu nejauši izvēlētu paraugu (kas atlasīti tiesu varas amatpersonas vai katras dalībvalsts ieceltas citas kvalificētas personas kontrolē) pārbaudi, kuri darīti pieejami tirgū, izmeklē sūdzības un reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ražojumus un atsauktus ražojumus, un pastāvīgi informē izplatītājus par šo uzraudzību. Šo informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm. [Gr. 63]
3.a Ja par ražojumiem, kas darīti pieejami tirgū, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. .../...(25) 12. pantu ir pieņemts Komisijas lēmums, ražotāji vai attiecīgā gadījumā importētāji, lai aizsargātu patērētāju veselību un drošumu un proporcionāli ražojuma iespējamiem riskiem, vismaz reizi gadā veic pārbaudi tirgū pieejamo ražojumu reprezentatīviem paraugiem, kas atlasīti tiesu varas amatpersonas vai katras dalībvalsts ieceltas kvalificētas personas kontrolē. [Gr. 64]
4. Proporcionāli iespējamajiem riskiem, ko var radīt ražojums, ražotāji izstrādā tehnisko dokumentāciju. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj, attiecīgi: [Gr. 65]
a) vispārīgu aprakstu par ražojumu un tā galvenajām īpašībām, kas ir svarīgas ražojuma drošuma novērtēšanā;
b) ar ražojumu saistīto iespējamo risku un šādu risku novēršanai vai mazināšanai pieņemto risinājumu analīzi, tostarp visu to pārbaužu rezultātus, kuras veicis ražotājs vai cita persona viņa vārdā;
c) attiecīgā gadījumā 5. panta b) punktā minēto Eiropas standartu sarakstu vai 5. panta c) punktā minētās veselības un drošības prasības, kas noteiktas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ražojums darīts pieejams tirgū, vai citus 6. panta 2. punktā minētus aspektus, kas piemēroti, lai izpildītu 4. pantā noteikto vispārīga drošuma prasību.
Ja kāds no Eiropas standartiem, veselības un drošības prasībām vai citiem aspektiem, kas minēti pirmās daļas c) apakšpunktā, ir piemērots tikai daļēji, norāda, kuras daļas ir piemērotas.
5. Tehnisko dokumentāciju papīra vai elektroniskā formā ražotāji glabā 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū, un pēc pieprasījuma dara to pieejamulai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un pēc pamatota pieprasījuma iesniedz to šīm iestādēm. [Gr. 66]
6. Ražotāji nodrošina, ka uz to ražojuma ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits ražojuma identifikācijas elements, ko patērētāji var viegli saredzēt un izlasīt, vai – ja ražojuma izmēra vai īpašību dēļ tas nav iespējams – vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.
Ja informācija, pēc kuras ražojumu ir iespējams identificēt, nav sniegta tieši uz ražojuma, tad ražotāji pietiekami redzamā veidā norāda, ka ir jāsaglabā datu nesējs, kurā minētā informācija ir sniegta. [Gr. 67]
6.a To ražojumu ražotāji, uz kuriem attiecas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../....(26) 12. pantu pieņemtais Komisijas lēmums, izveido savu ražojumu modeļu sarakstu, kam pievieno fotogrāfijas, un ar visiem piemērotajiem līdzekļiem dara to pieejamu sabiedrībai un citiem uzņēmējiem.
Pēc pieprasījuma ražotājs tirgus uzraudzības iestādēm, kā arī ikvienam uzņēmējam, kuram tas piegādā savus ražojumus, šīs regulas 3. panta 1.a punktā minētās definīcijas nozīmē sniedz uzskatāmus pierādījumus par dažādajiem pamata raksturlielumiem, kādi piemīt attiecīgā ražojuma modeļiem. [Gr. 68]
7. Ražotāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties saistībā ar attiecīgo ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā. Norādītā adrese ir vienīgais kontaktpunkts, ko var izmantot saziņai ar ražotāju.
8. Ražotāji nodrošina, ka to ražojumam ir pievienotas patērētājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija, kas ir paredzēta patērētājiem, ir sniegta skaidrā un saprotamā veidā un valodā, ko noteikusi dalībvalsts, kurā ražojums ir darīts pieejams, izņemot gadījumus, kad ražojumu var lietot droši un ražotāja paredzētajā veidā bez šādām instrukcijām un drošības informācijas. [Gr. 69]
Dalībvalstis informē Komisiju par to pieņemtajiem noteikumiem, ar ko nosaka attiecīgo(-ās) valodu(-as).
9. Ražotāji nodrošina, ka viņi ir ieviesuši procedūras, ar kurām veikt koriģējošus pasākumus un izņemt vai atsaukt savus ražojumus. Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav drošs vai kā citādi neatbilst šai regulai, tūlīt veic koriģējošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecīgi panāktu minētā ražojuma atbilstību, to izņemtu vai atsauktu no tirgus, un brīdina patērētājus, kas ražojuma neatbilstības dēļ pakļauti riskam. Turklāt, ja ražojums nav drošs, ražotāji tūlīt par to informē tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par risku veselībai un drošībai un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, kā arī par šo koriģējošo pasākumu rezultātiem. [Gr. 70]
9. pants
Pilnvarotie pārstāvji
1. Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.
2. Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara ļauj pilnvarotajam pārstāvim veikt vismaz šādus pienākumus:
a) pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma atbilstību; [Gr. 71]
b) pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas veikti, lai novērstu to ražojumu radītos riskus, uz kuriem attiecas viņu pilnvaras.
10. pants
Importētāju pienākumi
1. Pirms ražojuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās par to, ka ražojums atbilst 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai un ka ražotājs ir ievērojis 8. panta 4., 6. un 7. punktā izklāstītās prasības.
2. Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums šīs regulas prasībām neatbilst, viņš to nelaiž tirgū, iekams nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums nav drošs, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību.
3. Importētāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā. Importētāji gādā par to, lai informāciju uz ražotāja etiķetes neaizsegtu nekāda papildu etiķete.Importētāji neaizsedz ražotāja norādīto obligāto informāciju vai ar drošumu saistīto informāciju. [Gr. 72]
4. Importētāji nodrošina, ka to ražojumam ir pievienotas patērētājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā, ko noteikusi dalībvalsts, kurā ražojums ir darīts pieejams, izņemot gadījumu, kad ražojumu var lietot droši un ražotāja paredzētajā veidā bez šādām instrukcijām un drošības informācijas.
Dalībvalstis informē Komisiju par visiem to pieņemtajiem noteikumiem, ar ko nosaka attiecīgo(-ās) valodu(-as).
5. Importētāji nodrošina to, lai laikā, kad viņi ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi nemazinātu tā atbilstību 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai un tā atbilstību 8. panta 6. punktam.
6. Proporcionāli iespējamajiem riskiem, ko var radīt ražojums, patērētāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkos importētāji veic tirgoto ražojumu nejauši izvēlētu paraugu pārbaudi, izmeklē sūdzības un reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ražojumus un atsauktus ražojumus, un pastāvīgi informē ražotājus un izplatītājus par šo uzraudzību. [Gr. 73]
7. Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav drošs vai kā citādi neatbilst šai regulai, tūlīt veic koriģējošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecīgi panāktu minētā ražojuma atbilstību, to izņemtu vai atsauktu no tirgus. Turklāt, ja ražojums nav drošs, importētāji par to tūlīt informē tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par risku veselībai un drošībai un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, kā arī par šo koriģējošo pasākumu rezultātiem. [Gr. 74]
8. Importētāji 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un pēc pieprasījuma dara to pieejamu tirgus uzraudzībasiesniedz to šīm iestādēm. [Gr. 75]
11. pants
Izplatītāju pienākumi
1. Darot ražojumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.
2. Pirms ražojums tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji verificē, vai ražotājs un importētājs ir ievērojisražojums ietver informāciju, kas prasīta, attiecīgi, 8. panta 6., 7. un 8. punktā un 10. panta 3. un 4. punktā noteiktās prasības. Izplatītāji neaizsedz jebkādu ražotāja vai importētāja norādīto obligāto informāciju vai ar drošumu saistīto informāciju. [Gr. 76]
3. Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums šīs regulas prasībām neatbilst, viņš to nedara pieejamu tirgū, iekams nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja ražojums nav drošs, izplatītājs par to informē, attiecīgi, ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstī, kurā izplatītājs veic uzņēmējdarbību.
4. Izplatītāji nodrošina to, lai laikā, kad viņi ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi nemazinātu tā atbilstību 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai un tā atbilstību, attiecīgi, 8. panta 6., 7. un 8. punktam un 10. panta 3. un 4. punktam.
4.a Atkarībā no riskiem, kādus ražojums varētu radīt, izplatītāji nolūkā aizsargāt patērētāju veselību un drošumu var testēt tirgū pieejamos ražojumus, izlases veidā izvēloties pārbaudāmos paraugus. [Gr. 77]
5. Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, nav drošs vai neatbilst, attiecīgi, 8. panta 6., 7. un 8. punktam un 10. panta 3. un 4. punktam, nekavējoties pārliecinās, ka ir veikti vajadzīgie koriģējošie pasākumi, lai attiecīgi panāktu minētā ražojuma atbilstību, to izņemtu vai atsauktu no tirgus. Turklāt, ja ražojums nav drošs, izplatītāji tūlīt par to informē, attiecīgi, ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par risku veselībai un drošībai un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, kā arī par šo koriģējošo pasākumu rezultātiem. [Gr. 78]
12. pants
Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem
Šīs regulas īstenošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 8. pantu, ja viņš laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laistu ražojumu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.
13. pants
Atbrīvojums no dažiem ražotāju, importētāju un izplatītāju pienākumiem
1. Pienākumu informēt tirgus uzraudzības iestādes saskaņā ar 8. panta 9. punktu, 10. panta 2. un 7. punktu un 11. panta 3. un 5. punktu nepiemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) tikai neliels skaits labi identificētu ražojumu nav droši;
b) ražotājs, importētājs vai izplatītājs var pierādīt, ka risks tiek pilnībāefektīvi kontrolēts, lai novērstu ikvienu apdraudējumu personu veselībai un vairs nevar apdraudēt personu veselību un drošībudrošībai. [Gr. 79]
c) ražojuma radītā riska cēlonis ir tāds, ka zināšanas par to iestādēm vai sabiedrībai nesniedz lietderīgu informāciju.[Gr. 80]
2. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt situācijas, kurās ir izpildīti šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas, kuru radītā nelielā riska dēļ 8. panta 7. punktā un 10. panta 3. punktā minētā informācija nav jānorāda uz paša ražojuma.
14. pants
Saimnieciskās darbības veicēju identifikācija
1. Saimnieciskās darbības veicēji pēc pieprasījuma sniedz tirgus uzraudzības iestādēm identificēšādu informāciju: [Gr. 81]
a) jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kas tiem piegādājis ražojumu;
b) jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kuram tie piegādājuši ražojumu.
2. Saimnieciskās darbības veicēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad tiem ir piegādāts ražojums, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši ražojumu.
2.a Ja saimnieciskās darbības veicēji sniedz pirmajā punktā minēto informāciju, tirgus uzraudzības iestādes šo informāciju uzskata par konfidenciālu. [Gr. 82]
15. pants
Ražojumu izsekojamība
1. Attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, ražojumu kategorijām vai grupām, kuri specifisku raksturlielumu vai īpašu izplatīšanas vai izmantošanas apstākļu dēļ var radīt nopietnu risku personu veselībai un drošībai, un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Komisija var prasīt saimnieciskās darbības veicējiem, kuri minētos ražojumus laiduši vai darījuši pieejamus tirgū, izveidot izsekojamības sistēmu vai pievienoties šādai sistēmai. [Gr. 83]
2. Izsekojamības sistēma sastāv no datu vākšanas un glabāšanas ar elektroniskiem līdzekļiem, kas ļauj identificēt ražojumu un tā piegādes ķēdē iesaistītos saimnieciskās darbības veicējus, kā arī no datu nesēja novietošanas uz ražojuma, tā iepakojuma vai tam pievienotajos dokumentos, tādējādi nodrošinot piekļuvi minētajiem datiem.
3. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus:
a) ar kuriem nosaka ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas, kas var radīt nopietnu risku personu veselībai un drošībai, kā minēts šā panta 1. punktā. Komisija attiecīgajos deleģētajos aktos norāda, vai tā ir izmantojusi Komisijas Lēmumā 2010/15/ES(27) noteikto riska analīzes metodoloģiju un gadījumā, ja šī metodoloģija nav piemērota attiecīgajam ražojumam, detalizēti apraksta izmantoto metodoloģiju; [Gr. 84]
b) kuros norāda datus, ko saimnieciskās darbības veicēji vāc un glabā, izmantojot šā panta 2. punktā minēto izsekojamības sistēmu.
4. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt datu nesēja veidu un tā novietojumu, kā minēts šā panta 2. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. Pieņemot 3. un 4. punktā minētos aktus, Komisija ņem vērā:
a) aktu izmaksu lietderību, arī to ietekmi uz uzņēmumiem, jo īpaši uz MVU;
b) saderību ar izsekojamības sistēmām, kas pieejamas starptautiskā mērogā.
15.apants
Ražojumu drošuma kontaktpunkti
1. Dalībvalstis savās teritorijās izraugās ražojumu drošuma kontaktpunktus un paziņo to kontaktinformāciju citām dalībvalstīm un Komisijai.
2. Komisija sagatavo un regulāri atjaunina ražojumu drošuma kontaktpunktu sarakstu un publicē to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija arī nodrošina šīs informācijas pieejamību savā tīmekļa vietnē. [Gr. 85]
15.bpants
Ražojumu drošuma kontaktpunktu uzdevumi
1. Ražojumu drošuma kontaktpunkti pēc cita starpā uzņēmēja vai citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz šādu informāciju:
a) tehniskos noteikumus, kurus piemēro konkrētam ražojuma veidam teritorijā, kurā ražojumu drošuma kontaktpunkts veic uzņēmējdarbību, un informāciju par to, vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem minētajam ražojuma veidam ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, kā arī informāciju par savstarpējas atzīšanas principu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 764/2008, un minētās regulas piemērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
b) kompetento iestāžu kontaktdatus attiecīgajā dalībvalstī, lai ar tām varētu sazināties tieši, tostarp to iestāžu datus, kas atbildīgas par konkrētu tehnisko noteikumu īstenošanas uzraudzību minētās dalībvalsts teritorijā;
c) aizsardzības līdzekļus, kas minētās dalībvalsts teritorijā pieejami strīda gadījumā starp kompetentajām iestādēm un saimnieciskās darbības veicēju.
2. Ražojumu drošuma kontaktpunktu darbinieki sniedz atbildi 15 darba dienu laikā pēc jebkura pieprasījuma saņemšanas, kā minēts 1. punktā.
3. Ražojumu drošuma kontaktpunkts dalībvalstī, kurā attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs ir likumīgi tirgojis attiecīgo ražojumu, var sniegt saimnieciskās darbības veicējam vai kompetentajai iestādei visu vajadzīgo informāciju vai apsvērumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 764/2008 6. pantā.
4. Dalībvalstis ražojumu drošuma kontaktpunktu sistēmā izveido birojus, lai sekmētu apmācību ražojumu drošuma tiesību aktu un vispārējo prasību jomā, kā arī informācijas apmaiņu starp nozarēm nolūkā uzlabot saimnieciskās darbības veicēju zināšanas ražojumu drošuma prasību jomā.
5. Ražojumu drošuma kontaktpunktu darbinieki neiekasē maksu par 1. punktā minētās informācijas sniegšanu. [Gr. 86]
III NODAĻA
Eiropas standarti, kas nodrošina pieņēmumu par atbilstību
16. pants
Standartizācijas pieprasījumi Eiropas standartizācijas organizācijām
1. Komisija var pieprasīt vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt vai norādīt Eiropas standartu ar mērķi nodrošināt to, ka šādam standartam vai tā daļām atbilstoši ražojumi atbilst 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai. Vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus, Komisija nosaka prasības attiecībā uz pieprasītā Eiropas standarta saturu un tā pieņemšanas termiņu. [Gr. 87]
Šā punkta pirmajā daļā minēto pieprasījumu Komisija pieņem ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas norāda, vai tā akceptē 1. punktā minēto pieprasījumu.
3. Ja tiek pieprasīts finansējums, Komisija divu mēnešu laikā pēc dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta izstrādei.
4. Eiropas standartizācijas organizācijas informē Komisiju par darbībām, ko tās veic saistībā ar 1. punktā minētā Eiropas standarta izstrādi. Komisija kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām novērtē Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādāto vai norādīto Eiropas standartu atbilstību tās sākotnējam pieprasījumam.
5. Ja Eiropas standarts atbilst prasībām, kuras tas tiecas aptvert, un 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai, Komisija atsauci uz šādu Eiropas standartu nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
17. pants
Formāli iebildumi pret Eiropas standartiem
1. Ja dalībvalsts vai Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas standarts, kas minēts 16. pantā, pilnībā neatbilst prasībām, kuras tas tiecas aptvert, un 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai, tā par to informē Komisiju, sniedzot detalizētu skaidrojumu, un Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par to, vai:
a) publicēt, nepublicēt vai ierobežoti publicēt atsauces uz attiecīgo Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
b) saglabāt, ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz attiecīgo Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par Eiropas standartiem, par kuriem pieņemts 1. punktā minētais lēmums.
3. Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju, kuru skar 1. punktā minētais lēmums, un vajadzības gadījumā pieprasa attiecīgā Eiropas standarta pārskatīšanu.
4. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
5. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
IV NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
18. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par atbilstīgām sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai līdz ...(28)[ierakstīt datumu – 3 mēneši pirms dienas, kad sāk piemērot šo regulu] un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem. [Gr. 88]
2. Nosakot 1. punktā minētās sankcijas,Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Šajās sankcijās ņem vērā uzņēmumu lielumu un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli. Sankcijas var palielināt, japārkāpumu smagumu, ilgumu un attiecīgā gadījumā tīšo raksturu. Turklāt sankcijās ņem vērā, vai attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs iepriekš ir pieļāvis līdzīgu pārkāpumu, un tās var ietvert kriminālsodus par smagiem pārkāpumiem. [Gr. 89]
2a. Administratīvās sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, vismaz kompensē ekonomisko izdevīgumu, ko cenšas panākt ar pārkāpuma palīdzību, bet tās nepārsniedz 10 % no gada apgrozījuma vai tā novērtējuma. Uzliktās sankcijas var pārsniegt 10 % no gada apgrozījuma vai tā novērtējuma, ja tas nepieciešams, lai kompensētu ekonomisko izdevīgumu, ko cenšas panākt ar pārkāpuma palīdzību. Sankcijās var ietvert kriminālsodu par smagiem pārkāpumiem. [Gr. 90]
2b. Dalībvalstis informē Komisiju par saskaņā ar šo regulu uzlikto sankciju veidu un lielumu, norāda faktiskos šīs regulas pārkāpumus un sniedz datus par to uzņēmēju identitāti, kuriem piemērotas sankcijas. Komisija šo informāciju nekavējoties publisko elektroniskā veidā un attiecīgā gadījumā arī citos veidos.
Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar pirmo daļu, publicē un atjaunina Savienības mēroga melno sarakstu ar uzņēmējiem, kuriem ir atkārtoti konstatēti tīši šīs regulas pārkāpumi. [Gr. 91]
18.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 13. panta 3. punktā un 15. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ...(29).
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 3. punktā un 15. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 13. panta 3. punktu un 15. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem.
19. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
Tomēr šīs regulas 16. un 17. panta īstenošanas vajadzībām Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
4. Ja 1. punkta otrajā daļā minētās komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā šādi nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.
21. pants
Novērtēšana
Ne vēlāk kā ...(30)un ik pēc pieciem gadiem pēc tam Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un nosūta novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā novērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi, jo īpaši tie, saskaņā ar kuriem jāveicina patērētāju aizsardzība pret nedrošiem ražojumiem šīs regulas 4. panta nozīmē, ņemot vērā regulas ietekmi uz uzņēmējdarbību un jo īpaši uz MVU. Šajā ziņojumā novērtē arī Regulas (ES) Nr. 1025/2012 ietekmi un ieguldījumu šīs regulas darbības jomā. [Gr. 92]
3. Atsauces uz Direktīvu 2001/95/EK un Direktīvu 87/357/EEK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā doto atbilstības tabulu.
23. pants
Pārejas noteikumi
1. Dalībvalstis netraucē darīt pieejamus tirgū ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 2001/95/EK, kuri atbilst minētajai direktīvai un kuri ir laisti tirgū pirms ...*.
2. Eiropas standarti, uz kuriem publicēta atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, uzskata par Eiropas standartiem, kas minēti šīs regulas 5. panta b) punktā.
3. Pilnvaras, kuras Komisija izdevusi Eiropas standartizācijas organizācijām saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, uzskata par standartizācijas pieprasījumiem, kas minēti šīs regulas 15. panta 1. punktā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../... par ....un groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK, un Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, Regulu (EK) Nr. 764/2008 un Regulu (EK) Nr. 765/2008 of the European (OV L ... )
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums NR. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).
Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīva 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību (OV L 192, 11.7.1987., 49. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 764/2008, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem un ar ko atceļ lēmumu 3052/95/EK (OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Padomes Direktīva (1990. gada 20. jūnijs) 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
Komisijas 2009. gada 16. decembra Lēmums 2010/15/ES, ar ko nosaka pamatnostādnes Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas RAPEX, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK (Direktīva par produktu vispārēju drošību) 12. pantu, vadībai un paziņošanas procedūrai, kas izveidota saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu (OV L 22, 26.1.2010., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz ražojumu tirgus uzraudzību un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un Direktīvu 93/15/EEK, un direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, Regulu (EK) Nr. 764/2008 un Regulu (EK) Nr. 765/2008 (COM(2013)0075 – C7-0043/2013 – 2013/0048(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0075),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33. pantu, 114. pantu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0043/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0346/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, kas attiecas uz ražojumu tirgus uzraudzību un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un Direktīvu 93/15/EEK, un direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 764/2008, Regulu (EK) Nr. 765/2008 un Regulu (ES) Nr. 305/2011
(1) Lai Savienībā nodrošinātu ražojumu brīvu apriti, ir nepieciešams gādāt, lai tie atbilstu prasībām, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību sabiedrības interesēm, piemēram, veselībai un drošībai kopumā, veselībai un drošībai darba vietā, patērētāju aizsardzībai un vides un sabiedriskās drošības aizsardzībai. Šo prasību stingrai izpildei ir būtiska nozīme pienācīgā šo interešu aizsargāšanā un tādu apstākļu izveidošanā, kas ir labvēlīgi godīgai konkurencei Savienības preču tirgū. Tāpēc ir nepieciešami noteikumi par tirgus uzraudzību un par tādu ražojumu kontroli, kas Savienībā tiek ievesti no trešām valstīm.
(2) Tirgus uzraudzības darbība, ko aptver šī regula, nebūtu jāorientē tikai uz veselības un drošības aizsardzību, bet būtu jāattiecina arī uz to Savienības tiesību aktu izpildi, kuru mērķis ir citu sabiedrības interešu aizsargāšana, piemēram, ar tādiem līdzekļiem kā reglamentēta mērījumu pareizība, elektromagnētiskā saderība un energoefektivitāte un piemērojamie vides tiesību akti. [Gr. 1]
(3) Attiecībā uz tirgus uzraudzību vajadzētu izveidot tādu vispārēju noteikumu un principu sistēmu, kurai nebūtu jāskar spēkā esošo Savienības tiesību aktu būtiskie noteikumi, kas izstrādāti, lai aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, veselību un drošību, patērētāju tiesību aizsargāšanu un vides aizsargāšanu, bet kuras mērķim vajadzētu būt uzlabot šo noteikumu darbību.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008(4) tika pieņemta, lai izveidotu tādu tirgus uzraudzības sistēmu, kas papildinātu un nostiprinātu spēkā esošos Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumus, kuri attiecas uz tirgus uzraudzību, un šo noteikumu izpildi.
(5) Lai nodrošinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktu līdzvērtīgu un konsekventu izpildi, ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 tika ieviesta Savienības tirgus uzraudzības sistēma, kurā ir noteikts prasību minimums attiecībā uz dalībvalstīm sasniedzamajiem mērķiem un paredzēta administratīvās sadarbības sistēma, arī informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK(5) ir paredzēti noteikumi, kas gādā par patērētājiem paredzētu vai tiem lietojamu ražojumu drošumu. Ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 tirgus uzraudzības iestādēm ir saglabāta minētās direktīvas pavērtā iespēja izmantot specifiskākus pasākumus.
(7) Eiropas Parlaments 2011. gada 8. marta rezolūcijā par produktu vispārējas drošības direktīvas pārskatīšanu un tirgus uzraudzību(6) norāda, ka vienu vienotu tirgus uzraudzības sistēmu, ko attiecina uz visiem ražojumiem, var īstenot tikai ar vienu vienotu regulu, un tāpēc aicina Komisiju noteikt vienu vienotu tirgus uzraudzības sistēmu, kura attiektos uz visiem ražojumiem un kuras pamatā būtu viens tiesību akts, kas aptvertu gan Direktīvu 2001/95/EK, gan Regulu (EK) Nr. 765/2008.
(8) Tāpēc ar šo regulu noteikumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 765/2008, Direktīvā 2001/95/EK un vairākos nozarēm specifiskos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kuri attiecas uz tirgus uzraudzību, būtu jāapvieno vienā regulā, kas reglamentētu ražojumus gan jomās, kurās Savienības tiesību akti ir saskaņoti, gan jomās, kurās tie nav saskaņoti, turklāt bez izšķirības attiektos uz to izmantošanu vai iespējamu izmantošanu gan patērētāju, gan profesionālu lietotāju lokā.
(9) Ar Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro produktiem un procesiem pārtikas aprites ķēdē, un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (7), ir nodibināta visaptveroša sistēma oficiālo kontroļu un citu oficiālu darbību veikšanai ar mērķi verificēt atbilstību tiesību aktiem, kuri attiecas uz pārtikas un barības jomu, un noteikumiem par dzīvnieku veselību un labturību, ģenētiski modificētiem organismiem, augu veselību, augu pavairojamo materiālu, augu aizsardzības līdzekļiem un pesticīdiem. Tādēļ uz minētajām jomām šī regula nebūtu attiecināma.
(10) Savienības tiesību aktos par zālēm, medicīniskām ierīcēm, in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un cilvēkcilmes vielām ir īpaši noteikumi, kas, jo īpaši pamatojoties uz nozarei specifiskām vigilances un tirgus uzraudzības sistēmām, gādā par drošumu pēc laišanas tirgū. Tādēļ arī minētie produkti būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, par izņēmumu uzskatot tās noteikumus par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli, kas minētajiem produktiem būtu jāpiemēro tiktāl, ciktāl attiecīgajos Savienības tiesību aktos nav paredzēti konkrēti noteikumi par robežkontroles organizēšanu.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES(8) ir piemērojama ne vien jaunām pārvietojamām spiediena iekārtām ar mērķi tās darīt pieejamas tirgū, bet attiecībā uz regulārām pārbaudēm, starpposma pārbaudēm, ārkārtas pārbaudēm un izmantošanu arī noteiktām citām pārvietojamām spiediena iekārtām. Minētajā direktīvā paredzēta īpaša “pi zīme” un Savienības drošības procedūra, un konkrētas procedūras: valsts līmeņa procedūra attiecībā uz pārvietojamām spiediena iekārtām, kuras rada risku, procedūra attiecībā uz atbilstīgām pārvietojamām spiediena iekārtām, kuras apdraud veselību un drošību, un procedūra attiecībā uz formālu neatbilstību. Tādēļ ar šo regulu noteiktās ražojumu kontroles procedūras nebūtu jāpiemēro pārvietojamām spiediena iekārtām, ko reglamentē Direktīva 2010/35/ES.
(12) Ar šo regulu būtu jāiedibina visaptveroša Savienības tirgus uzraudzības sistēma. Regulā vajadzētu definēt tās reglamentēto ražojumu tvērumu un to, kādi ražojumi šajā tvērumā neietilpst, noteikt dalībvalstīm pienākumu organizēt un īstenot tirgus uzraudzību, pieprasīt, lai dalībvalstis ieceltu tirgus uzraudzības iestādes un konkretizētu to pilnvaras un pienākumus, un paredzēt, ka dalībvalstis ir atbildīgas par vispārīgu un nozarēm individuālu tirgus uzraudzības programmu izstrādāšanu.
(12a) Šī regula attiecas uz visiem ražojumu piegādes veidiem, tostarp tālpārdošanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizstrādā vienota pieeja tiešsaistē pārdodamo ražojumu tirgus uzraudzībai un attiecīgā gadījumā jāizstrādā vadlīnija attiecībā uz elektroniskajā tirdzniecībā iesaistīto saimnieciskās darbības veicēju attiecīgo lomu un pienākumiem, lai stiprinātu noteikumu par tiešsaistē pārdodamo ražojumu piemērošanu. [Gr. 2]
(13) Dažos Savienības saskaņošanas tiesību aktos ir paredzēti noteikumi par tirgus uzraudzību un drošības klauzulas. Tie var būt pamatoti uz atsauces noteikumiem par tirgus uzraudzību un drošības klauzulām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK(9). Šai regulai būtu jāaptver visi tirgus uzraudzības noteikumi, kas piemērojami ražojumiem, kuri ietilpst tās tvērumā. Tādēļ šai regulai būtu jāaptver Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzētie atsauces noteikumi, kas attiecas uz tirgus uzraudzību, un tajā paredzētās drošības klauzulas. No minētajiem saskaņošanas tiesību aktiem būtu jāsvītro ar tirgus uzraudzību un drošības klauzulām saistītie noteikumi gan tajos spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, kas izstrādāti pirms Lēmuma Nr. 768/2008/EK pieņemšanas, gan tajos, kas pamatoti uz tajā paredzētajiem atsauces noteikumiem, ja vien šie ar tirgus uzraudzību un drošības klauzulām saistītie noteikumi nav jāsaglabā nozarēm specifisku iemeslu dēļ. Uz ražojumiem, kurus reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006(10), uz noteikta veida armatūru, kuru reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/142/EK(11), kuras reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/23/EK(12), kuras reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/105/EK(13), būtu jāattiecina drošības klauzulu izņēmums.
(14) Lai visu tirgus uzraudzības procesu gan tirgus uzraudzības iestādēm, gan saimnieciskās darbības veicējiem padarītu pārredzamu un viegli izsekojamu, ar šo regulu būtu nepārprotami jānosaka minētā procesa hronoloģiskie posmi no brīža, kad tirgus uzraudzības iestādes identificē ražojumu, par kuru uzskata, ka tas var radīt risku, līdz radītā riska novērtēšanai, koriģējošiem pasākumiem, kas norādītā periodā veicami attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam, un pasākumiem, kas veicami pašām tirgus uzraudzības iestādēm, ja saimnieciskās darbības veicēji nerīkojas atbilstīgi vai ja gadījums ir steidzams.
(14a) Lai atvieglotu tirgus uzraudzības iestāžu darbu, saimnieciskās darbības veicējiem būtu jādara pieejami visi dokumenti un informācija, kas nepieciešama minētajām iestādēm, lai tās varētu veikt savas darbības. Tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāpieprasa tikai tāda dokumentācija un informācija, kurai jābūt saimnieciskās darbības veicēju rīcībā atbilstoši to lomai piegādes ķēdē. [Gr. 3]
(15) Tirgus uzraudzībai vajadzētu balstīties uz ražojuma radītā riska novērtēšanu, ko veic, ņemot vērā visus būtiskos datus. Risku novērtēšanas metodēm un kritērijiem vajadzētu būt vienādiem visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Būtu uzskatāms, ka ražojumi, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kuri paredz pamatprasības attiecībā uz noteiktu sabiedrības interešu aizsardzību, šīs intereses neapdraud, ja atbilst minētajām pamatprasībām. [Gr. 4]
(15a) Patērētājiem var būt aktīva un svarīga nozīme tirgus uzraudzības veicināšanā, jo parasti patērētāji tieši saskaras ar ražojumiem, kas rada risku, tostarp ražojumiem, kas neatbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāuzlabo patērētāju izpratne par to tiesībām iesniegt sūdzības attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar ražojumu drošību un tirgus uzraudzības darbībām, kā arī jānodrošina, lai ziņošanas procedūra būtu viegli pieejama, salīdzinoši vienkārša un efektīva. Komisijai būtu sīkāk jāizpēta iespējas saskaņot šādu sūdzību iesniegšanu visā Savienībā, piemēram, izveidojot centralizētu datubāzi, kurā varētu uzglabāt patērētāju iesniegtās sūdzības, kā arī jāizskata iespēja publiskot šīs sūdzības, ievērojot tiesības tās pārskatīt un iesaistīto saimnieciskās darbības veicēju tiesības atbildēt uz šādām sūdzībām. [Gr. 5]
(16) Būtu arī uzskatāms, ka ražojumi, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kuri pamatprasības neparedz, taču ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu noteiktu sabiedrības interešu aizsardzību, šīs intereses neapdraud, ja atbilst minētajiem tiesību aktiem.
(17) Līdzīgi būtu jāuzskata, ka veselību un drošību neapdraud ražojumi, uz ko neattiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, taču kas atbilst valsts noteikumiem par cilvēku veselību un drošību vai Eiropas standartiem, uz kuriem ievietota atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(18) Attiecībā uz šo regulu riska novērtēšana būtu jāveic, lai identificētu ražojumus, kas var negatīvi ietekmēt sabiedrības intereses, kuras aizsargā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../...(14)(15), nozarei specifiski Savienības saskaņošanas tiesību akti un citi Savienības tiesību akti par ražojumiem, ko reglamentē šī regula. Novērtējumā būtu jāiekļauj dati par riskiem, kas attiecībā uz minēto ražojumu īstenojušies agrāk, ja šādi dati ir pieejami. Būtu jāņem vērā arī visi pasākumi, ko risku mazināšanai var būt veikuši attiecīgie saimnieciskās darbības veicēji. Būtu jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar profesionāliem lietotājiem patērētāji var būt relatīvi mazāk aizsargāti, un jāņem vērā arī, ka īpaši mazaizsargāti ir noteiktu kategoriju patērētāji, piemēram bērni, gados vecāki cilvēki vai invalīdi.
(19) Gan jaunus, gan lietotus ārpussavienības izcelsmes ražojumus tirgū laist var tikai pēc tam, kad tie laisti brīvā apgrozībā. Uz Savienības ārējās robežas nepieciešama rezultatīva kontrole, lai novērstu, ka brīvā apgrozībā laiž ražojumus, kurus laižot Savienības tirgū pirms tirgus uzraudzības iestāžu veiktas izvērtēšanas un to galīgā lēmuma, varētu rasties risks.
(20) Tādēļ, nosakot, ka par Savienības tirgū ievesto ražojumu kontroli atbildīgajām iestādēm ir pienākums veikt pietiekama mēroga kontrolpārbaudes, tiek sekmēta Savienības ražojumu tirgus drošība. Lai šādas kontrolpārbaudes būtu iedarbīgākas, minēto iestāžuminētajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestāžu vidū iestādēm būtu jāstiprina sadarbība un informācijas apmaiņajāparedz pienākums sadarboties un apmainīties ar informāciju attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku, un ražojumiem, kas neatbilst prasībām. [Gr. 6]
(21) Tirgus uzraudzības iestādēm, ja šīs iestādes uzskata to par nepieciešamu un samērīgu nodrošināšanai, ka šādas preces turpmāku apdraudējumu nevar radīt, vajadzētu būt pilnvarotām ražojumus iznīcināt, padarīt neizmantojumus vai dot rīkojumu par to iznīcināšanu attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam. Attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam būtu jāsedz visas ar šīm darbībām saistītās izmaksas, jo īpaši izmaksas, kas radušās tirgus uzraudzības iestādēm. [Gr. 7]
(22) Par Savienības tirgū ievesto ražojumu kontroli atbildīgajām iestādēm nebūtu saskaņā ar šo regulu jāaptur tādi ražojumi vai jāaizliedz ievest tādus ražojumus, ko faktiskā valdījumā personiskai nekomerciālai lietošanai ieved personas, kuras ieceļo Savienībā.
(23) Dalībvalstīm savstarpēji un tām ar Komisiju būtu produktīvi, ātri un precīzi jāapmainās ar informāciju. Tādēļ šādai apmaiņai vajag paredzēt produktīvus instrumentus. Savu rezultativitāti un efektivitāti ir apliecinājusi Savienības ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX). RAPEX dod iespēju pasākumus attiecībā uz ražojumiem, kas rada risku, veikt visas Savienības, ne tikai vienas dalībvalsts teritorijā. Lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās, minētā sistēma būtu pastāvīgi jāatjaunina un jāizmanto visiem brīdinājuma paziņojumiem, kas pieprasīti ar šo regulu un attiecas uz ražojumiem, kuri rada risku. RAPEX būtu jāietver arī paziņojumi saistībā ar materiāliem, kas saskaras ar pārtiku, kuri nosūtīti uz šo sistēmu no ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā (RASFF) platformas. [Gr. 8]
(24) Lai tirgus uzraudzība visā Savienības teritorijā darbotos saskanīgi un izmaksu ziņā efektīvi, vajadzētu arī panākt, ka visa būtiskā informācija par valstu darbību šajā saistībā — arī atsauces uz paziņojumiem, kas pieprasīti ar šo regulu — būtu labi strukturēta, visā pilnībā arhivēta un ka dalībvalstis ar to apmainās, tādējādi veidojoties pilnīgai tirgus uzraudzības informācijas datubāzei. Komisija ir izveidojusi datubāzi “Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma”, kas šim nolūkam ir piemērota un tāpēc būtu jālieto.
(25) Savienības preču tirgus ir liels un tajā nav iekšēju robežu, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šajā regulā ir paredzēta sistēma, kas liek dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes vēlētos un spētuiestādēm savstarpēji produktīvi sadarboties un koordinēt kopīgu atbalstu un rīcību. Tātad būtu jāizveido , jāīsteno, jāpārbauda un pienācīgi jāfinansē savstarpējās palīdzības mehānismi. [Gr. 9]
(25a) Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga šīs regulas piemērošana un arī, ja nepieciešams, jāsniedz dalībvalstīm ieteikumi gadījumos, kad tā uzskata, ka pilnvaras, ko dalībvalstis sniegušas savām tirgus uzraudzības iestādēm, ir nepietiekamas, lai ievērotu šīs regulas prasības. [Gr. 10]
(26) Lai atvieglotu tirgus uzraudzību attiecībā uz ražojumiem, ko Savienības tirgū ieved no trešām valstīm, šai regulai būtu jānodrošina sadarbības pamats dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un šo trešu valstu iestādēm.
(26a) Traumas un nelaimes gadījumi rada lielu sociālo un ekonomisko slogu gan sabiedrībām kopumā, gan arī indivīdiem. Traumu un nelaimes gadījumu novēršanu var veicināt, galvenokārt uzlabojot traumu uzraudzību. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta projektā „Vienota rīcība attiecībā uz traumu uzraudzību Eiropā” (JAMIE), būtu steidzami jāizveido Eiropas mēroga datu bāze par traumām, jo īpaši tādēļ, ka JAMIE projekts beidzas 2014. gadā. Turklāt ir jāuzņemas politiskas saistības, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm datu apmaiņa par traumām ir viena no galvenajām prioritātēm. [Gr. 11]
(27) Būtu jānodibina Eiropas Tirgus uzraudzības forums, kurā būtu tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji. Ar Foruma palīdzību visasForumam vajadzētu kalpot par platformu strukturētai dalībvalstu iestāžu sadarbībai un tam būtu jānodrošina ilgstoši un pastāvīgi līdzekļi, lai iesaistītu attiecīgās ieinteresētās personas, arī profesionālās organizācijas, rūpniecības organizācijas un patērētāju organizācijas, vajadzētu iesaistīt tā, lai tirgus uzraudzības programmu veidošanā, īstenošanā un atjaunināšanā būtu iespējams izmantot pieejamu tirgus uzraudzībai būtisku informāciju. [Gr. 12]
(28) Komisijai būtu jāatbalsta sadarbība starp tirgus uzraudzības iestādēm un jāpiedalās Forumā. Šajā regulā būtu jāizklāsta Forumam veicamo uzdevumu saraksts. Foruma sanāksmes vajadzētu organizēt izpildsekretariātam, kam būtu jāatbalsta Foruma uzdevumu pildīšana arī ar citām darbībām. Lai Savienībā racionalizētu tirgus uzraudzības prakses un padarītu tirgus uzraudzību vēl efektīvāku, Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt laiku, kad šo regulu vajadzētu nākamreiz pārskatīt, lai Forumam tiktu piešķirtas pilnvaras noteikt saistošus ieteikumus attiecībā uz tirgus uzraudzības kvalitāti un praksi. [Gr. 13]
(29) Ja vajadzīgs, būtu jādibina references laboratorijas ar mērķi sniegt objektīvas tehniskas konsultācijas ekspertu līmenī un veikt ražojumu testēšanu, kas nepieciešama sakarā ar tirgus uzraudzības darbībām.
(29a) Ņemot vērā pretrunas, kas pastāv starp to, ka, no vienas puses, arvien palielinās iekšējā tirgū apgrozībā laisto ražojumu skaits, bet, no otras puses, nepietiek līdzekļu, lai līdz vajadzīgajam līmenim radikāli palielinātu tirgus uzraudzību, Komisijai būtu jāizpēta jauni un novatoriski uz tirgus pieredzi balstīti papildu risinājumi, kā nodrošināt efektīvāku tirgus uzraudzību plašos apjomos, piemēram, trešo pušu veiktu kvalitātes kontroles sistēmu un ražojumu revīziju. Komisijai šo apspriežu rezultāti būtu jāiekļauj vispārējā novērtējuma ziņojumā. [Gr. 14]
(30) Ar šo regulu vajadzētu nodrošināt, lai pārredzamība, kas izriet no iespējami liela informācijas apjoma publiskošanas, būtu līdzsvarota ar konfidencialitātes saglabāšanu, piemēram, tādu apsvērumu dēļ kā valstu spēkā esošu tiesību aktu noteikumos par konfidencialitāti vai, attiecībā uz Komisiju, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuviEiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(16) paredzētie personas datu aizsardzība, komercnoslēpumi vai izmeklēšanas darbības aizsardzība. Turklāt šajā regulā būtu jāievēro datu aizsardzības principi, piemēram, personas datu konfidenciāla apstrāde, prasība apstrādāt datus taisnīgi, likumīgi un atbilstoši konkrētam mērķim, vienlaikus nodrošinot šo datu kvalitāti un iesaistīto personu tiesību īstenošanu. Šīs regulas kontekstā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uzpersonas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(17) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datubrīvu apriti(18). [Gr. 15]
(31) Uz informāciju, ar ko savstarpēji apmainās kompetentās iestādes, būtu attiecināmas visstingrākās konfidencialitātes garantijas un profesionāls noslēpums, un tā jāapstrādā tādā veidā, lai netiktu traucēta izmeklēšana vai nodarīts netaisnīgs kaitējums saimnieciskās darbības veicēju reputācijai.
(32) Dalībvalstīm attiecībā uz savu iestāžu veiktiem ierobežojošiem pasākumiem būtu jānodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļi kompetentās tiesās un tribunālos.
(33) Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām, un atkarīgām no šā pārkāpuma nopietnības, ilguma un tā, vai tas ir izdarīts ar nolūku un atkārtoti, kā arī atkarīgām no uzņēmumu lieluma (attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju nodarbināto personu skaita un to gada apgrozījuma), īpašu uzmanību veltot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Par pārkāpumiem jāparedz administratīvas sankcijas, kas ir saskaņotas Savienības līmenī.Dalībvalstis būtu jāmudina no šādām sankcijām gūtie ieņēmumi tiek piešķirti tirgus uzraudzības darbībām. [Gr. 16]
(33a) Lai palielinātu šo sankciju iedarbību, Komisijai būtu tās jādara zināmas sabiedrībai. Turklāt saimnieciskās darbības veicēji, kas vairākkārt ir pārkāpuši šīs regulas noteikumus, būtu jāiekļauj sabiedrībai pieejamā Savienības mēroga „melnajā sarakstā”. [Gr. 17]
(34) Tirgus uzraudzība vismaz daļēji būtu jāfinansē ar maksām, ko iekasē no saimnieciskās darbības veicējiem gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestādes tiem prasa veikt koriģējošus pasākumus vai kad šīm iestādēm pasākumi jāveic pašām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ieņēmumi, kas gūti no atbilstīgi šai regulai piespiestajām sodanaudām, tiek piešķirti tirgus uzraudzības darbībām. [Gr. 18]
(35) Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Savienībai būtu jāpalīdz finansēt darbību, kas nepieciešama, lai īstenotu rīcībpolitiku tirgus uzraudzības jomā, piemēram, vadlīniju izstrādāšanu un atjaunināšanu, priekšdarbus vai papilddarbus, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu īstenošanu un tehniskās palīdzības programmām, un sadarbību ar trešām valstīm, kā arī ar rīcībpolitikas aktivizēšanu Savienības un starptautiskā līmenī.
(36) Savienības finansējums būtu jāpiešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(19), atkarībā no finansējamās darbības veida, jo īpaši attiecībā uz atbalstu Eiropas Tirgus uzraudzības foruma (EMSF) izpildsekretariātam.
(36a) Lai veicinātu tādu ražojumu identificēšanu un izsekojamību, kas rada potenciālu nopietnu risku veselībai un drošībai, un tādējādi saglabātu augstu līmeni patērētāju veselības un drošības jomā, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu ar mērķi izveidot Eiropas traumu un ievainojumu reģistra datubāzi (IDB) būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 19]
(37) Lai šīs regulas īstenošanai nodrošinātu vienādus nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz valsts pasākumiem, ko kāda dalībvalsts ir pieņēmusi un paziņojusi saistībā ar ražojumiem, kurus reglamentē Savienības saskaņošanas tiesību akti, un attiecībā uz Savienības references laboratoriju dibināšanu.
(38) Lai šīs regulas īstenošanai nodrošinātu vienādus nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, ar kurām nodrošinātu vienādus nosacījumus kontrolpārbaužu veikšanai saistībā ar konkrētām ražojumu kategorijām vai nozarēm, arī attiecībā uz veicamo pārbaužu mērogu un pārbaudāmo paraugu izlašu pietiekamību. Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir arī attiecībā uz kārtību, kādā saimnieciskās darbības veicēji tirgus uzraudzības iestādēm sniedz informāciju, proti, lai būtu paredzēti vienādi nosacījumi to gadījumu identificēšanai, kuros šādu informāciju nevajag sniegt. Turklāt īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz to kārtību un procedūrām, ko ievēro informācijas apmaiņā ar sistēmas RAPEX starpniecību, un vajadzības gadījumā attiecībā uz pagaidu vai pastāvīgiem tirgus ierobežojumiem, ko pieņem attiecībā uz ražojumiem, kuri rada nopietnu risku, visos gadījumos, kad citos Savienības tiesību aktos attiecīgo risku novēršanai konkrēta procedūra nav paredzēta, norādot, tieši kādus kontrolpasākumus dalībvalstīm nepieciešams pieņemt, lai īstenošana būtu rezultatīva. Turklāt īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir arī Komisijai attiecībā uz vispārējo riska novērtēšanas metodiku un, attiecīgā gadījumā, pamatnostādnēm par šīs vispārējās metodikas piemērošanu konkrētām ražojumu kategorijām. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(20). [Gr. 20]
(39) Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz ražojumiem, kas rada nopietnu risku, to prasa nenovēršami un neatliekami iemesli.
(39a) Piesardzības princips, kas noteikts LESD 191. panta 2. punktā un cita starpā izklāstīts arī Komisijas 2000. gada 2. februāra paziņojumā "Par piesardzības principu", ir ražojumu drošuma un patērētāju drošības pamatprincips, kas pienācīgi jāņem vērā tirgus uzraudzības iestādēm, novērtējot ražojuma drošumu. [Gr. 21]
(40) Ar šo regulu pārklājas tirgus uzraudzības noteikumi, kas paredzēti Padomes Direktīvā 89/686/EEK(21), Direktīvā 93/15/EEK(22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/9/EK(23), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/25/EK(24), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/16/EK(25), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/23/EK Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/5/EK(26), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/9/EK(27), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/14/EK(28), Direktīvā 2001/95/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2Direktīvā 2004/108/EK(29) ,Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/42/EK(30), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/95/EK(31), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/23/EK(32), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/57/EK(33), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/48/EK(34), Eiropas Parlamenta un Padomes irektīvā 2009/105/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/142/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/65/ES(35), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 305/2011(36), un Regulā (EK) Nr. 765/2008. Tādēļ minētās normas būtu jāsvītro. Attiecīgi būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 764/2008(37).
(40a) The European Data Protection Supervisor was consulted in accordance with Article 28(2) of Regulation (EC) No 45/2001 and delivered an opinion on 30 May 2013(38),
(41) Ņemot vērā, ka šai regulai izvirzīto mērķi — nodrošināt, ka ražojumi, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, atbilst prasībām, kas augstā līmenī nodrošina veselības un drošības un citu sabiedrības interešu aizsardzību, vienlaikus ar integrētas tirgus uzraudzības sistēmas nodrošināšanu garantējot iekšējā tirgus darbību, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tā sasniegšanai nepieciešams, lai visu dalībvalstu visas kompetentās iestādes iesaistītos ļoti augsta līmeņa sadarbībā, mijiedarbībā un vienāda veida darbībā, bet minētā mērķa mēroga un iedarbības dēļ tas labāk ir sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.
(42) Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šīs regulas mērķis visnotaļ ir nodrošināt, lai pilnībā tiktu respektēts pienākums augstā līmenī nodrošināt cilvēku veselības un patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī pilnībā respektēta darījumdarbības brīvība un tiesības uz īpašumu,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka sistēmu, kurā verificē, vai ražojumi atbilst prasībām, kas augstā līmenī nodrošina cilvēku veselības un drošības aizsardzību kopumā, veselības un drošības aizsardzību darba vietā, patērētāju tiesību, vides, sabiedriskās drošības un citu sabiedrības interešu aizsardzību.
Šīs regulas noteikumi pamatojas uz piesardzības principu. [Gr. 22]
2. pants
Darbības joma
1. Šīs regulas I, II, III, V un VI nodaļu piemēro visiem ražojumiem, ko reglamentē Regula (ES) Nr. …/...(39) vai Savienības saskaņošanas tiesību akti, arī ražojumiem, kuri tiek komplektēti vai ražoti paša ražotāja lietošanai, turklāt tās piemēro tikai tiktāl, ciktāl Savienības saskaņošanas tiesību aktos nav kādas īpašas normas ar tādu pašu mērķi.
2. Šīs regulas I un IV nodaļu un 23. pantu piemēro visiem ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, ciktāl citos Savienības tiesību aktos nav īpašu normu, kas būtu saistītas ar ārējās robežas kontroles organizāciju vai par kontroli uz ārējās robežas atbildīgo iestāžu sadarbību.
3. Regulas II, III, V un VI nodaļu nepiemēro šādiem produktiem:
(a) cilvēkiem paredzētām zālēm vai veterinārām zālēm;
(b) medicīniskām ierīcēm un in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm;
(c) asinīm, audiem, šūnām, orgāniem un citām cilvēkcilmes vielām.
4. Šīs regulas III nodaļu nepiemēro pārvietojamām spiediena iekārtām, kas ir reglamentētas ar Direktīvu 2010/35/ES.
5. Šīs regulas 11. un 18. pantu nepiemēro šādiem ražojumiem:
(a) produktiem, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1907/2006;
(b) armatūrai, kā definēts Direktīvas 2009/142/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā;
(c) spiediena iekārtām, ko reglamentē Direktīvas 97/23/EK 3. panta 3. punkta noteikumi;
6. Šo regulu neattiecina uz jomām, ko reglamentē Savienības tiesību akti par oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, ko īsteno, lai verificētu atbilstību šādiem noteikumiem:
(a) noteikumi, ar kuriem visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos reglamentē pārtiku un pārtikas nekaitīgumu, arī tie noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju intereses un ar tiem saistīto informāciju;
(b) noteikumi, ar kuriem reglamentē saskarei ar pārtiku paredzētu materiālu un izstrādājumu ražošanu un izmantošanu;
(c) noteikumi, ar kuriem reglamentē ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē;
(d) noteikumi, ar kuriem visos barības ražošanas, pārstrādes, izplatīšanas un izmantošanas posmos reglamentē barību un barības nekaitīgumu, arī tie noteikumi, kuru mērķis ir garantēt taisnīgu tirdzniecības praksi un aizsargāt patērētāju intereses un ar tiem saistīto informāciju;
(e) noteikumi, ar kuriem paredz prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību;
(f) noteikumi, ar kuriem paredzēts novērst un iespējami mazināt riskus, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti;
(g) noteikumi, ar kuriem paredz dzīvnieku labturības prasības;
(h) noteikumi par aizsargpasākumiem, kas vērsti pret augiem kaitīgiem organismiem;
(i) noteikumi par to, kā tirgū laišanai paredzētu augu pavairojamo materiālu ražot un laist tirgū;
(j) noteikumi, ar kuriem paredz prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un lietošanu un attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu;
(k) noteikumi, ar kuriem reglamentē ekoloģisko ražošanu un ekoloģisko produktu marķēšanu;
(l) noteikumi par to, kā izmantot un marķēt aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un produktus ar garantētām tradicionālām īpatnībām.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1) “ražojums” ir ražošanas procesā iegūtsradīta viela, maisījums, pārstrādes produkts vai prece, kas nav pārtika, lopbarība, cilvēka izcelsmes produkti vai augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kas tieši saistīti ar to turpmāko pavairošanu; [Gr. 23]
(2) “darīt pieejamu tirgū” ir, veicot komercdarbību, par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;
(3) “laist tirgū” ir ražojumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;
(4) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai ir pasūtījis šā ražojuma konstruēšanu vai ražošanu un šo ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi laiž tirgū;
(5) “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, ņemot vērā pēdējā saistības saskaņā ar atbilstīgajiem Kopienas tiesību aktiem [Gr. 24]
(6) “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un Savienības tirgū laiž kādas trešas valsts ražojumu;
(7) “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ne ražotājs, ne importētājs un kas dara produktu pieejamu tirgū;
(7a) “starpnieka pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina ražojuma laišanu tirgū vai dara to pieejamu tirgū, izmantojot elektroniskus līdzekļus, piemēram, uzturot e-tirdzniecības platformas vai tīmekļa vietnes; [Gr. 25]
(8) “saimnieciskās darbības veicējs” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;
(9) “atbilstības novērtēšana” ir atbilstības novērtēšana, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 12. punktā;
(10) “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 13. punktā;
(11) “tirgus uzraudzība” ir darbība un pasākumi, ko publiskas iestādes veic, lai nodrošinātu, ka ražojumi neapdraud veselību, drošību vai nevienā citā aspektā neapdraud sabiedrības interešu aizsardzību, un attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību aktu darbības joma, — ka tie atbilst minētajos tiesību aktos izvirzītajām prasībām;
(12) “tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzības veikšanu tās teritorijākompetenta, lai īstenotu šajā regulā noteiktās pilnvaras; [Gr. 26]
(-13) “neatbilstīgs ražojums” ir ražojums, kas neatbilst tām Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām prasībām; [Gr. 27]
(13) “ražojums, kas rada risku” ir ražojums, kas cilvēku veselību un drošību kopumā, veselību un drošību darba vietā, patērētāju tiesībasaizsardzību, vidi, sabiedrisko drošību un citas sabiedrības intereses var negatīvi ietekmēt tā, ka ir pārsniegta pakāpe, kuru var uzskatīt par saprātīgu un pieņemamu parastos vai saprātīgi paredzamos attiecīgā ražojuma lietošanas apstākļos, pie kā pieder arī tā lietošanas ilgums un, attiecīgā gadījumā, prasības, kuras attiecas uz laišanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un apkopi; [Gr. 28]
(13a) “ražojums, kas rada jaunu risku” ir ražojums, uz kuru neattiecas ES saskaņošanas tiesību akti un attiecībā uz kuru ir būtiski zinātniski pierādījumi, ka tas rada jaunu risku vai zināmu risku, ja to tirgo lietošanai jaunos vai nezināmos apstākļos, kuru ražotājs pamatoti nevar paredzēt; [Gr. 29]
(14) “ražojums, kas rada nopietnu risku” ir ražojums, kas rada nopietnu risku, kura dēļ ir nepieciešama steidzama iejaukšanās un pēckontrole, arī tādos gadījumos, kur sekas var nebūt tūlītējas;
(15) “atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ ražojumu, kas jau darīts pieejams tiešajiem lietotājiem;
(16) “izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka ražojums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;
(17) “laišana brīvā apgrozībā” ir procedūra, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013(40) 77. pantā;
(18) “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus, paredzot šim ražojumam prasītās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeņus, veiktspēju, nekaitīgumu vai izmērus, tostarp prasības, kas attiecināmas uz konkrēto ražojumu saistībā ar nosaukumu, ar kādu šis ražojums tiek pārdots, terminoloģiju, simboliem, testēšanu un testēšanas metodēm, marķēšanu vai etiķēšanu un atbilstības novērtēšanas procedūrām; [Gr. 30]
(19) “Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012(41) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
(20) “saskaņotais standarts” ir saskaņots standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
II NODAĻA
Savienības tirgus uzraudzības sistēma
4. pants
Tirgus uzraudzības pienākums
1. Dalībvalstis veic tirgus uzraudzību attiecībā uz ražojumiem, ko reglamentē šī regula.
2. Tirgus uzraudzība saskaņā ar šo regulu tiek organizēta un īstenota tā, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū nelaiž tirgū vai nedara pieejamus neatbilstīgus ražojumus un ražojumus, kas rada risku un, ja šādi ražojumi ir laisti tirgū vai darīti pieejami, tiek veikti iedarbīgi un proporcionāli pasākumi ražojuma radītā riska vai neatbilstības novēršanai. [Gr. 31]
3. Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par tirgus uzraudzības darbībudarbībām un kontroļu uz ārējās robežas īstenošanu pārrauga dalībvalstis, kas par šīm darbībām un kontrolēm katru gadu ziņo Komisijai. Ziņotajā informācijā ietilpst statistika par veikto kontroļu skaitu, rezultātiem un šo informāciju paziņo visām dalībvalstīm. Par publiski piekļūstamajiem rezultātiem dalībvalstis var izdarīt kopsavilkumuKomisija publisko šo sarakstu elektroniskā veidā un, attiecīgā gadījumā, arī citos veidos. [Gr. 32]
4. Saskaņā ar 3. punktu veikto tirgus uzraudzības darbību pārraudzīšanas un novērtēšanas rezultātus dara publiski pieejamus elektroniski un attiecīgā gadījumā ar citiem līdzekļiem.[Gr. 33]
5. pants
Tirgus uzraudzības iestādes
1. Katra dalībvalsts izveido vai nozīmē tirgus uzraudzības iestādes un definē to pienākumus, pilnvaras un organizatorisko struktūru. [Gr. 34]
2. Katra dalībvalsts piešķir tirgus uzraudzības iestādēm piešķir tām paredzētopilnvaras un uztic tām uzdevumu pienācīgai izpildei nepieciešamās pilnvaras un uztic attiecīgus nepieciešamos attiecīgos resursus un līdzekļus un ziņo par to Komisijai. Komisija izvērtē vai šīs pilnvaras un līdzekļi ir pietiekami atbilstīgai konkrētās dalībvalsts to tirgus uzraudzības pienākumu veikšanai, kas paredzēti šajā regulā, un publisko šīs novērtēšanas rezultātus elektroniskā veidā un, attiecīgā gadījumā, arī citos veidos. [Gr. 35]
3. Katra dalībvalsts izveido atbilstīgus mehānismus, kas nodrošina, ka tās izveidotās vai nozīmētās tirgus uzraudzības iestādes apmainās ar informāciju, kopīgi veic un koordinē darbību gan savā starpā, gan ar iestādēm, kuras atbildīgas par ražojumu kontrolēm uz Savienības ārējām robežām. [Gr. 36]
4. Katra dalībvalsts Komisiju informē par savām tirgus uzraudzības iestādēm un to kompetences jomām, darot zināmu vajadzīgo kontaktinformāciju, un Komisija šo informāciju nodod citām dalībvalstīm un publicē tirgus uzraudzības iestāžu sarakstu. Komisija publisko šo sarakstu elektroniskā veidā un, attiecīgā gadījumā, arī citos veidos. [Gr. 37]
5. Dalībvalstis informē sabiedrību par valsts tirgus uzraudzības iestāžu esamību, pienākumiem, pilnvarām, pieejamajiem resursiem, sadarbības mehānismiem un identitāti, kā arī par to, kādā veidā ar tām sazināties. [Gr. 38]
6. pants
Tirgus uzraudzības iestāžu vispārīgie pienākumi
1. Tirgus uzraudzības iestādes savas darbības organizē tā, lai panāktu maksimālu efektivitāti. Tās pietiekami plašā mērogā un ar pietiekamu regularitāti pienācīgi pārbauda ražojumu īpašības, veicot dokumentāras kontrolpārbaudes un, ja nepieciešams, fiziskas un laboratoriskas kontrolpārbaudes, kurās izmanto pietiekamas paraugu izlases. Tāpēc tām jāpārbauda tik ražojumu paraugi, cik ir vajadzīgs, lai novērtētu šo tirgū laisto ražojumu atbilstību un faktisko risku. Šīs kontrolpārbaudes tās dokumentē tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmā, kas minēta 21. pantā. Ja tas ir atbilstīgi, paralēli šiem tradicionālajiem tirgus paraugu mehānismiem tirgus uzraudzības iestādes cenšas veikt proaktīvu piegādes ķēdes procesu revīziju struktūrās, kas ir iesaistītas patērētājiem paredzēto ražojumu ražošanā, importēšanā, tirgošanā, marķēšanā un mazumtirdzniecībā. [Gr. 39]
Ja ir zināms, ka saistībā ar 1. pantā izklāstītajiem mērķiem attiecībā uz konkrētu ražojumu vai uz ražojumu kategoriju pastāv kāds zināms risks vai rodas kāds jauns risks, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz vienādus nosacījumus kontrolpārbaudēm, ko attiecībā uz šo konkrēto ražojumu vai ražojumu kategoriju¸ kritērijiem ar ko nosaka pārbaudāmo paraugu skaitu attiecībā uz šo konkrēto ražojumu vai ražojumu kategoriju, un uz zināmā vai jaunā riska īpatnībām veic viena vai vairākas tirgus uzraudzības iestādes. Šajos nosacījumos var ietilpt prasības par īslaicīgu veicamo pārbaužu mēroga paplašināšanu un to biežuma palielināšanu, kā arī paraugu izlašu pietiekamības pārbaudīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 40]
2. Ja vajadzīgs, tirgus uzraudzības iestādes savā teritorijā laikusnekavējoties brīdina lietotājus par konkrētiem ražojumiem, attiecībā uz kuriem iestādes konstatējušas, ka tie rada risku. Ja šāda informācija ir pieejama, tās sniedz arī datus par ražotāju, mazumtirdzniecības kanālu un pārdošanas periodu. [Gr. 41]
Tās Tirgus uzraudzības iestādes sadarbojas ar saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī citām kompetentajām valsts iestādēm, lai novērstu vai mazinātu risku, ko rada šo saimnieciskās darbības veicēju ražojumi, kuri ir darīti pieejami [tirgū]. Šajā nolūkā tās rosina un atbalsta saimnieciskās darbības veicēju brīvprātīgu darbību, attiecīgā gadījumā veicinot arī labas prakses kodeksu izstrādi un ievērošanu.. [Gr. 42]
3. Tirgus uzraudzības iestādes savus pienākumus veic neatkarīgi, neitrāli un objektīvi un pilda no šīs regulas izrietošās saistības. Savas pilnvaras attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem tās īsteno, ievērojot proporcionalitātes principu.
4. Ja to pienākumu izpildei tas ir vajadzīgs un attaisnojams, tirgus uzraudzības iestādes drīkst ierasties saimnieciskās darbības veicēju telpās, pārbaudīt un izskatīt visus atbilstīgos dokumentus, kā arī kopēt tos un paņemt vajadzīgos ražojumu paraugus. [Gr. 43]
5. Tirgus uzraudzības iestādes:
(a) patērētājiem un citām ieinteresētām personām dod iespēju iesniegt sūdzības par jautājumiem, kas saistīti ar ražojumu drošumu, tirgus uzraudzības darbībām un riskiem, kuri rodas ražojumu sakarā, un šīs sūdzības pienācīgi apsekopieņemamā laika posmā uzrauga šo sūdzību izskatīšanu; [Gr. 44]
(b) verificē, vai ir savlaicīgi veikti koriģējoši pasākumi; [Gr. 45]
(c) seko zinātnes un tehnikas atziņām par ražojumu drošumu un pārzina jomas jaunākās norises, kā arī tam, vai ražojumi atbilst piemērojamo Savienības tiesības aktu prasībām. [Gr. 46]
(ca) novēro negadījumus un kaitējumu veselībai, par kuriem ir aizdomas, ka to izraisījuši ražojumi, [Gr. 47]
(cb) tiek mudinātas piedalīties valstu standartizācijas darbībās, kuru mērķis ir izstrādāt vai pārskatīt Eiropas standartus, ko Komisija pieprasījusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantam; [Gr. 48]
6. Tiek izveidotas un publiskotas atbilstīgas procedūras, kas tirgus uzraudzības iestādēm nodrošina spēju pildīt 5. punktā minētos pienākumus.
7. Neskarot valstu tiesību aktus konfidencialitātes jomā, tiek sargāta tirgus uzraudzības iestāžu saņemtās un apkopotās informācijas konfidencialitāte. Tiek saglabāta tās informācijas konfidencialitāte, ar ko konfidenciāli savstarpēji apmainās valstu tirgus uzraudzības iestādes, kā arī šīs iestādes un Komisija, ja vien tās atklāšanai nav piekritusi informācijas izcelsmes iestāde.
8. Konfidencialitātes aizsargāšana neliedz piegādāt tirgus uzraudzības iestādēm informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu rezultatīvu tirgus uzraudzību.
7. pants
Tirgus uzraudzības programmas
1. Katra dalībvalsts izstrādā vispārīgu tirgus uzraudzības programmu un šo programmu pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina vismaz reizi četros gados. Programma attiecas uz tirgus uzraudzības organizēšanu un ar to saistītajām darbībām, un programmas ietvaros Savienības saskaņošanas tiesību aktu un Regulas (ES) Nr. …/...(42) īstenošanā tiek ņemtas vērā uzņēmējdarbības vispārīgās vajadzības un MVU konkrētās vajadzības un paredzētas norādes un palīdzība. Tā aptver:
(a) atbilstoši 5. panta 1. punktam nozīmēto iestāžu nozarisko un ģeogrāfisko kompetenci;
(b) iestādēm piešķirtos finanšu resursus, personālu, tehniskos līdzekļus un citus līdzekļus;
(ba) maksu, kas piemērojamas saimnieciskās darbības veicējiem saskaņā 10. un 16. pantu, līmeni un aprēķināšanas metodes; [Gr. 49]
(c) norādes par dažādo iestāžu prioritārajām darba jomām;
(d) mehānismus, ar ko dažādās iestādes koordinē darbību savstarpēji un ar muitas iestādēm;
(e) iestāžu līdzdalību informācijas apmaiņā, ko īsteno saskaņā ar V nodaļu;
(f) iestāžu līdzdalību pa nozarēm īstenotā vai uz projektiem orientētā Savienības līmeņa sadarbībā;
2. Katra dalībvalsts izstrādā individuālas nozaru programmas, ņemot vērā svarīgāko attiecīgo iesaistīto personu, tostarp arodorganizāciju, rūpniecības un patērētāju organizāciju, ieguldījumu unminētās programmas pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina katru gadu. Minētās programmas aptver visas nozares, kurās iestādes veic tirgus uzraudzības darbību. [Gr. 50]
3. Vispārīgās programmas un individuālās nozaru programmas, un to atjauninājumus sagatavo un ar Komisijas starpniecību paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai un. Saskaņā ar 6. panta 6. punktu dara publiski piekļūstamas elektroniski un attiecīgā gadījumā ar citiem līdzekļiem. [Gr. 51]
Komisija izvērtē vispārīgās un individuālās nozaru programmas un vajadzības gadījumā, pamatojoties uz šo novērtējumu, sniedz dalībvalstīm ieteikumus. Komisija šo novērtējumu rezultātus un vajadzības gadījumā arī dalībvalstīm sniegtos ieteikumus publisko elektroniskā veidā un attiecīgā gadījumā arī citos veidos. [Gr. 52]
8. pants
Saimnieciskās darbības veicēju vispārīgie pienākumi
1. Saņemot pamatotu pieprasījumu, saimnieciskās darbības veicēji atbilstīgi savai darbībai piegādes ķēdē un attiecīgā gadījumā, iekļaujot atbilstības novērtēšanas struktūras, dara tirgus aizsardzības iestādēm pieejamu visu to dokumentāciju un informāciju, kas tām nepieciešama savas darbības īstenošanai. Šajā informācijā ietver informāciju, kas ļauj ražojumu precīzi identificēt un kura vajadzības gadījumā palīdz nodrošināt tā izsekojamību.Ja saimnieciskās darbības veicējs attiecīgo dokumentāciju un informāciju iepriekš saņēmis no cita saimnieciskās darbības veicēja un šī dokumentācija un informācija saskaņā ar ES un dalībvalstu noteikumiem par komercnoslēpumu klasificēta kā konfidenciāla, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina konfidencialitāti, kad minētā informācija un dokumentācija tiek padarīta pieejama. [Gr. 53]
2. Saimnieciskās darbības veicēji pēc tirgus uzraudzības iestādēm dara pieejamu visu nepieciešamo informāciju, arī informāciju, ar kuras palīdzību ražojums ir precīzi identificējams un kura palīdz nodrošināt tā izsekojamībuiestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām visos pasākumos, kas veikti, lai novērstu to ražojumu radītos riskus vai neatbilstību, kuri ir laisti vai darīti pieejami tirgū. [Gr. 54]
2.a Visa informācija, kas tiek nodota vai darīta pieejama tirgus uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo pantu, ir skaidra un saprotama. [Gr. 55]
2.b Šajā pantā paredzētā saistība attiecas arī uz starpnieka pakalpojuma sniedzējiem. [Gr. 56]
III NODAĻA
Ražojumu kontrole Savienībā
9. pants
Neatbilstīgi ražojumi un ražojumi, kas rada risku [Gr. 57]
1. Ja 6. panta 1. punktā minēto kontrolpārbaužu veikšanas laikā vai sakarā ar kādu saņemtu informāciju tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ražojums, kas ir laists vai darīts pieejams tirgū vai ko izmanto pakalpojuma sniegšanā, var būt neatbilstīgivai radīt risku, tās šim ražojumam veic riska novērtēšanu, ņemot vērā šīs regulas 13. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. …/...(43)6. pantā izklāstītos apsvērumus un kritērijus. [Gr. 58]
Tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā visus tādus viegli pieejamus un saprotamus testēšanas rezultātus un riska novērtējumus, ko kāds saimnieciskās darbības veicējs vai jebkāda cita persona vai iestāde, arī citu dalībvalstu iestādes, jau veikuši vai publiskojuši attiecībā uz šo ražojumu. [Gr. 59]
2. Attiecībā uz ražojumu, ko reglamentē Savienības saskaņošanas tiesību akti, formāla neatbilstība minētajiem tiesību aktiem irvar būt pietiekams pamats, lai tirgus uzraudzības iestādes jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem uzskatītu, ka ražojums var radīt risku: [Gr. 60]
(a) CE zīme vai citas Savienības saskaņošanas tiesību aktos prasītas zīmes nav piestiprinātas vai ir piestiprinātas nepareizi;
(aa) ražojumam vai jebkādai ražojuma reklāmai bez atļaujas tiek izmantota preču zīme, kas būtībā ir vienāda vai līdzīga ar reģistrētu šā ražojuma preču zīmi, tādējādi neļaujot garantēt tās autentiskumu vai izcelsmi; [Gr. 61]
(b) ir vajadzīga ES atbilstības deklarācija, taču tā nav izstrādāta vai ir izstrādāta kļūdaini;
(c) tehniskā dokumentācija nav pilnīga vai nav darīta pieejama;
(d) vajadzīgais marķējums vai lietošanas norādījumi nav pilnīgi vai to nav.
Neatkarīgi no tā, vai riska novērtēšana liecina, ka ražojums tiešām rada risku, tirgus uzraudzības iestādes pieprasa, lai saimnieciskās darbības veicējs novērstu formālo neatbilstību. Ja saimnieciskās darbības veicējs to neizdara, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka šāduvajadzības gadījumā var attiecīgo ražojumu izņemt no tirgus izņem vai atsaucvai atsaukt, kamēr neatbilstība nav novērsta. [Gr. 62]
3. Neskarot 10. panta 4. punktu, ja tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka ražojums tiešām rada risku, tās nekavējoties norāda, kādi koriģējoši pasākumi norādītā periodā attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam jāveic riska novēršanai. Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam var ieteikt vai ar to saskaņot, kādi koriģējoši pasākumi ir veicami.
Saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, lai saistībā ar visiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus tas darījis pieejamus jebkur Savienības tirgū, tiktu veikti visi nepieciešamie koriģējošie pasākumi.
Saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar 8. pantu tirgus uzraudzības iestādēm sniedz visu nepieciešamo informāciju, konkrētāk, šādu:
(a) pilnīgu aprakstu par ražojuma radīto risku,
(b) aprakstu par visiem koriģējošiem pasākumiem, kas veikti riska novēršanai.
Ja iespējams, tirgus uzraudzības iestādes identificē ražojuma ražotāju vai importētāju un rīkojas ne vien attiecībā uz izplatītāju, bet arī attiecībā uz minēto saimnieciskās darbības veicēju.
4. Koriģējoši pasākumi, kas saimnieciskās darbības veicējiem veicami saistībā ar ražojumu, kurš rada risku, citu starpā var būt šādi: [Gr. 63]
(a) attiecībā uz ražojumu, ko reglamentē Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktas vai no tiem izrietošas prasības, veic pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu ražojuma atbilstību minētajām prasībām;
(b) attiecībā uz ražojumu, kas risku var radīt tikai noteiktos apstākļos vai tikai noteiktām personām, ja šāda riska rašanās nav novērsta ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām: [Gr. 64]
(i) ražojumam piestiprina tādus piemērotus, skaidri formulētus, viegli saprotamus brīdinājumus par ražojuma radītiem varbūtējiem riskiem, kas izstrādāti tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā ražojums darīts pieejams tirgū,
(ii) izvirza noteikumus, kuri jāievēro, pirms ražojums tiek tirgots,
(iii) piemērotā formā un laikusnekavējoties brīdina apdraudētās personas par risku, arī publiskojot īpašus brīdinājumus; [Gr. 65]
(c) attiecībā uz ražojumu, kas var radīt nopietnu risku, uz laiku, līdz kļūst pieejams riska novērtējums, liedz ražojumu laist tirgū vai darīt pieejamu tirgū;
(d) attiecībā uz ražojumu, kas rada nopietnu risku:
(ii) ražojumu izņem vai atsauc, unkā arī nekavējoties piemērotā veidā brīdina sabiedrību par radušos risku, [Gr. 67]
(iii) ražojumu iznīcina vai citādi dara neizmantojamu.
5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kārtību, kādā sniedzama informācija saskaņā ar 3. punkta trešo daļu, turklāt nodrošinot sistēmas produktīvu un pienācīgu darbību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 68]
10. pants
Tirgus uzraudzības iestāžu veiktie pasākumi
1. Ja tirgus uzraudzības iestādēm attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju identificēt nav iespējams vai ja saimnieciskās darbības veicējs norādītajā periodā saskaņā ar 9. panta 3. punktu nepieciešamos koriģējošos pasākumus nav veicis, visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu ražojuma radīto risku, veic tirgus uzraudzības iestādes.
2. Piemērojot šā panta 1. punktu, tirgus uzraudzības iestādes var likt attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem arī veikt jebkurus no 9. panta 4. punktā minētiem koriģējošiem pasākumiem vai arī attiecīgā gadījumā pašas veikt šādus pasākumus.
Ja tirgus uzraudzības iestādes to uzskata par nepieciešamu un samērīgu, tās var iznīcināt vai citādi padarīt neizmantojamu ražojumu, kas rada risku. Tās var pieprasīt, lai minētās rīcības izmaksas segtu attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs. [Gr. 69]
Visus izdevumus, kas uzraudzības iestādei radušies, piemērojot pirmās daļas noteikumus, sedz attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs, ja vien uzraudzības iestāde šo lēmumu neuzskata par nesamērīgu — šādā gadījumā tā var nolemt, ka saimnieciskās darbības veicējs izmaksas sedz tikai daļēji. [Gr. 70]
Pirmā daļa neliedz dalībvalstīm dot tirgus uzraudzības iestādēm iespēju veikt citus papildu pasākumus.
3. Pirms saskaņā ar 1. punktu veikt jebkādus pasākumus pret saimnieciskās darbības veicēju, kas nav veicis nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes tam atvēl vismaz desmit dienas, kurās tikt uzklausītam.[Gr. 71]
4. Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka ražojums rada nopietnu risku, tās veic visus nepieciešamos pasākumus un var šādi rīkoties, vispirms nepieprasot, lai saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar 9. panta 3. punktu veiktu koriģējošus pasākumus, un nedodot saimnieciskās darbības veicējam iespēju iepriekš tikt uzklausītam. Šādos gadījumos saimnieciskās darbības veicēju uzklausa iespējami drīz.
5. Visus saskaņā ar 1. vai 4. punktu veiktos pasākumus:
(a) kopā ar informāciju par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, nekavējoties paziņo attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam;
(b) precīzi pamato;
(c) nekavējoties atceļ, ja saimnieciskās darbības veicējs ir pierādījis, ka prasīto pasākumu ir veicis.
Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, ja saimnieciskās darbības veicējs, kam pasākums ir paziņots, nav attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs, par pasākumu informē ražotāju, kas atrodas Savienībā, vai importētāju, ja vien tirgus uzraudzības iestādēm ir zināma to identitāte.
6. Attiecībā uz ražojumiem, kuri rada risku, informāciju par ražojuma identifikāciju, riska īpatnībām un pasākumiem, kas veikti, lai minēto risku novērstu, samazinātu vai likvidētu, tirgus uzraudzības iestādes tik pilnīgā apjomā, kāds nepieciešams, lai Savienībā aizstāvētu ražojuma lietotāju intereses, publisko tam īpaši paredzētā tīmekļa vietnē. Šādu informāciju nepublisko, ja komercnoslēpumu aizsargāšana, personas datu droša glabāšana saskaņā ar valstu un Savienības tiesību aktiem vai netraucēta pārraudzības un izmeklēšanas darbības veikšana prasa, lai noteikti būtu ievērota konfidencialitāte. [Gr. 72]
7. Uz visiem pasākumiem, kas ir veikti saskaņā ar 1. vai 4. punktu, ir attiecināmi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, arī vēršanās kompetentajās valsts tiesās.
8. Pasākumu veikšanai saskaņā ar 1. vai 4. punktu tirgus uzraudzības iestādes no attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem var iekasētiekasē maksu, ja ir atklāts, ka šie saimnieciskās darbības veicēji laiž vai dara pieejamus Savienības tirgū neatbilstīgus ražojumus un ražojumus, kas rada risku. Šādai maksai būtu pilnīgi vai daļēji sedzjāsedz to darbības izmaksas, arī riska novērtēšanas vajadzībām veiktas testēšanas izmaksas, ja tirgus uzraudzības iestādes veic pasākumus saskaņā ar 1. vai 4. punktu. [Gr. 73].
Maksu aprēķina, pamatojoties uz katras tirgus uzraudzības darbības patiesajām izmaksām, un to attiecina uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri tiek pakļauti šādām uzraudzības darbībām. Šāda maksa nepārsniedz veiktās tirgus uzraudzības darbības patiesās izmaksas un var daļēji vai pilnībā atspoguļot laiku, ko patērējuši uzraudzības iestādes darbinieki šo tirgus uzraudzības darbību veikšanai. [Gr. 74]
11. pants
Savienībā kontrolētu ražojumu, uz kuriem attiecas saskaņošanas tiesību akti, Savienības mēroga novērtējums
1. SešdesmitTrīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 20. panta 4. punktu paziņojusi dalībvalstīm par pasākumiem, kurus sākotnējā paziņotāja dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 10. panta 1. vai 4. punktu, dalībvalsts var iebilst pret šiem pasākumiem, ja tie skar ražojumu, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. Dalībvalsts izklāsta iebildumu pamatojumu, norāda visas atšķirības savā novērtējumā par ražojuma radīto risku un min visus īpašos apstākļus un jebkādu papildu informāciju, kas attiecas uz konkrēto ražojumu. [Gr. 75]
2. Ja neviena dalībvalsts nepauž iebildumus saskaņā ar 1. punktu un ja Komisija neuzskata, ka valsts pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, sākotnējās paziņotājas dalībvalsts pieņemtie pasākumi uzskatāmi par pamatotiem un visas dalībvalstis nodrošina, ka nekavējoties tiek pieņemti ierobežojoši pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu.
3. Ja kāda dalībvalsts pauž iebildumus saskaņā ar 1. punktu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākumi, iespējams, ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar sākotnējo paziņotāju dalībvalsti, attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju vai attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem un ne vēlāk kā maksimums 30 dienu laikā izvērtē valsts pasākumus, ņemot vērā visus pieejamos zinātniskos vai tehniskos pierādījumus. [Gr. 76]
3.a Ja dalībvalsts pauž iebildumus saskaņā ar šā panta 1. punktu vai Komisija uzskata, ka valsts pasākumi varētu būt pretrunā savienības tiesību aktiem, Komisija par to paziņo visām dalībvalstīm RAPEX kontaktpunktos. [Gr. 77]
4. Pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu veiktās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemtrīs mēnešu laikā pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākumi ir pamatoti un vai visām dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, būtu jāveic līdzīgi pasākumi. Šajā Minētajā gadījumā tā adresē lēmumu attiecīgajām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to visām dalībvalstīm un attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam vai attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem. [Gr. 78]
5. Ja Komisija pieņem lēmumu, ka valsts pasākumi ir pamatoti, visas dalībvalstis nekavējoties veic vajadzīgos ierobežojošos pasākumus. Ja tā pieņem lēmumu, ka valsts pasākums nav pamatots, sākotnējā paziņotāja dalībvalsts un visas citas dalībvalstis, kuras veikušas līdzīgu pasākumu, atsauc pasākumu un paziņojumu, kas veikts ātrās ziņošanas sistēmā (RAPEX) saskaņā ar 20. pantu.
6. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un ja tiek konstatēts, ka ražojums neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, jo attiecīgajos saskaņotajos standartos ir nepilnības, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju un var iesniegt atbilstīgu pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantu.
12. pants
Savienības rīcība pret ražojumiem, kas rada nopietnu risku
1. Ja ir skaidrs, ka ražojums vai konkrēta ražojumu kategorija vai grupa, to lietojot paredzētajam nolūkam vai pamatoti paredzamos apstākļos, rada nopietnu risku, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt jebkādus atbilstīgus pasākumus atkarā no situācijas nopietnības, tostarp, ja risku nav iespējams pietiekami ierobežot ar attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu veiktiem pasākumiem vai ar jebkādu citu procedūru saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pasākumus, ar ko aizliedz, aptur vai ierobežo šādu ražojumu laišanu tirgū vai pieejamību tirgū vai paredz īpašus nosacījumus to tirdzniecībai, lai augstā līmenī nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību. Ar minētajiem īstenošanas aktiem Komisija var noteikt atbilstīgus kontroles pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic, lai nodrošinātu to rezultatīvu īstenošanu.
Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ja steidzamība ir pienācīgi pamatota ar neatliekamiem iemesliem, kas saistīti ar personu veselību un drošību kopumā, veselības aizsardzību un drošību darba vietā, patērētāju tiesību aizsardzību, vides un sabiedrisko drošību un citām sabiedrības interesēm, Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 32. panta 3. punktā minēto procedūru.
2. Saistībā ar ražojumiem un riskiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1907/2006, Komisija var pieņemt lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vajadzīga tūlītēja rīcība, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi. Lēmums, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir spēkā līdz diviem gadiem, un šo termiņu var pagarināt uz papildu laikposmiem, kas nepārsniedz divus gadus. Šāds lēmums neskar minētajā regulā noteiktās procedūras. Komisija nekavējoties informē dalībvalstis un Eiropas Ķimikāliju aģentūru par savu lēmumu, norādot tā iemeslus, kā arī sniedzot zinātnisko vai tehnisko informāciju, kas ir pagaidu pasākuma pamatā. Ja Komisijas pieņemtais pagaidu pasākums saistīts ar kādas vielas laišanas apgrozībā vai izmantošanas ierobežošanu, Komisija var uzsākt kopīgu ierobežošanas procedūru, kuras ietvaros tā aicina Eiropas Ķimikāliju aģentūru trīs mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma izdošanas sagatavot dokumentāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikumu. [Gr. 79]
3. Ražojumu, ko ar pasākumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, aizliegts laist Savienības tirgū vai darīt pieejamu Savienības tirgū, ir aizliegts eksportēt no Savienības, ja vien tas nav nepārprotami atļauts ar minēto pasākumu.
4. Jebkura dalībvalsts var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu izskatīt nepieciešamību pieņemt 1. punktā minēto pasākumu.
13. pants
Riska novērtējums
1. Riska novērtējuma pamatā ir pieejamie zinātniskie vai tehniskie pierādījumi. Riska novērtējumu veic saskaņā ar vispārējo riska novērtēšanas metodiku un vajadzības gadījumā saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par šīs metodikas piemērošanu konkrētām ražojumu kategorijām. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem vispārējo riska novērtēšanas metodiku. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 32. panta 2. punktā. [Gr. 80]
Ražojumiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1907/2006, riska novērtēšanu atbilstīgi veic saskaņā ar minētās regulas I pielikuma attiecīgajām daļām.
2. Riska novērtējuma kontekstā tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā, cik lielā mērā ražojums atbilst turpmāk minētajam:
(a) visām ražojumam piemērojamām prasībām, kuras noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai no tiem izriet un kuras saistītas ar izskatāmo iespējamo risku, pilnībā ņemot vērā testēšanas inspekcijas un kalibrēšanas ziņojumus vai sertifikātus, kas apliecina atbilstību un ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas struktūra, kas ir akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, ieskaitot novērtējumus, kas izsniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, piemēram, reģistrācijas, pilnvarojuma, ierobežošanas vai deklarēšanās ietvaros; [Gr. 81]
(b) ja nav prasību, kuras noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai no tiem izriet − īpašiem noteikumiem, ar ko šādiem ražojumiem nosaka veselības un drošuma prasības tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ražojumu dara pieejamu tirgū, ja šādi noteikumi ir saskaņā ar Savienības tiesībām;
(c) visiem Eiropas standartiem, atsauces uz kuriem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.a Ja šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktos minēto kritēriju nav, tad jāņem vērā aspekti, kas noteikti Regulas (ES) Nr. …/...(44) 6. pantā. [Gr. 82]
3. Atbilstība jebkuriem 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem rada pieņēmumu, ka ražojums pienācīgi aizsargā sabiedrības intereses, uz ko attiecas šie kritēriji. Tomēr tas neliedz tirgus uzraudzības iestādēm rīkoties saskaņā ar šo regulu, ja ir jauni pierādījumi, ka ražojums rada nopietnu risku, neraugoties uz šādu atbilstību vai atbilstību 2. punkta b) un c) apakšpunktos minētajiem kritērijiem. Tādā gadījumā tirgus uzraudzības iestādes parāda, ka ražojums rada risku.. [Gr. 83]
4. Tas, ka ir iespējams panākt attiecīgo sabiedrības interešu aizsardzības augstāku līmeni vai tas ka ir pieejami citi ražojumi, kas rada mazāku risku, tomēr nevar būt pietiekams iemesls uzskatīt, ka ražojums rada risku. [Gr. 84]
4.a Saskaņā ar 28. pantu Komisija pati pēc savas iniciatīvas vai pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma var lūgt Savienības references laboratoriju veikt riska novērtējumu. Šāds novērtējums ir saistošs visām ieinteresētajām personām. [Gr. 85]
4.b Gadījumos, kad dalībvalstu riska novērtēšanas prakse atšķiras, kā rezultātā atšķirīgi tiek interpretēta nepieciešamība veikt pasākumus attiecībā uz līdzīgiem ražojumiem, Komisija sniedz norādes par atbilstīgām riska novērtēšanas praksēm. Komisijai palīdz zinātniskās komitejas, kas izveidotas saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/210/EK(45), un tiek ņemti vērā visi pieejamie zinātniskie un tehniskie pierādījumi, kas saistīti ar attiecīgajiem riskiem. [Gr. 86]
IV NODAĻA
Savienībā ievesto ražojumu kontrole
14. pants
Kontrolpārbaude un laišanas brīvā apgrozībā apturēšana
1. Dalībvalstu iestādēm, kuras atbild par ražojumu kontroli uz Savienības ārējās robežas, ir pilnvaras un resursi, kas nepieciešami, lai atbilstīgi veiktu savus uzdevumus. Tās ražojumiem veic attiecīgas dokumentāras un, ja nepieciešams, fiziskas un laboratoriskas kontrolpārbaudes pirms šo ražojumu laišanas brīvā apgrozībā.
2. Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību vai kontroli uz ārējās robežas atbild vairākas iestādes, šīs iestādes savstarpēji sadarbojas, apmainoties ar informāciju, kas ir būtiska to funkcijām.
3. Ievērojot 17. pantu, iestādes, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, aptur ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienības tirgū, ja, veicot šā panta 1. punktā minētās kontrolpārbaudes, tām ir pamats uzskatīt, ka ražojums var radīt risku.
Ražojuma, kuram jāatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kad tas ir laists brīvā apgrozībā, formāla neatbilstība minētajiem tiesību aktiem dod dalībvalstu iestādēm pietiekamu pamatu uzskatīt, ka ražojums var radīt risku, jebkurā no šādiem gadījumiem:
(a) tam nav tiesību aktos prasīto pavaddokumentu;
(b) tam nav minētajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem atbilstīga marķējuma vai etiķetes;
(ba) ražojumam vai jebkādai ražojuma reklāmai bez atļaujas tiek izmantota preču zīme, kas ir būtībā vienāda vai līdzīga ar reģistrētu šā ražojuma preču zīmi, tādējādi neļaujot garantēt tās autentiskumu vai izcelsmi; [Gr. 87]
(c) tam ir CE zīme vai cita Savienības saskaņošanas tiesību aktos prasīta zīme, kas piestiprināta nepareizi vai maldinoši.
3.a Ja ražojumus nav paredzēts laist tirgū tajā dalībvalstī, kurā tie ir laisti brīvā apgrozībā, valoda, kurā ir sniegta informācija, kas izklāstīta 3. punkta otrās daļas a), b) un ba) apakšpunktos, nedod pietiekamu pamatu iestādēm, kas atbildīgas par ārējo robežu kontroli, uzskatīt, ka attiecīgais ražojums varētu radīt risku. [Gr. 88]
3.b Koriģējošie pasākumi, ko veic tirgus uzraudzības iestādes, ir samērīgi ar to, cik nopietna ir neatbilstība. [Gr. 89]
4. Iestādes, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, nekavējoties paziņo tirgus uzraudzības iestādēm par visiem apturēšanas gadījumiem saskaņā ar 3. punktu.
5. Ja ražojumi ir ātrbojīgi, iestādes, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, iespējami cenšas nodrošinātveicina pasākumus nolūkā nodrošināt,, lai jebkuras prasības, ko tās varētu izvirzīt attiecībā uz ražojumu uzglabāšanu vai pārvadājumam izmantoto transportlīdzekļu novietošanu stāvvietā, nebūtu nesaderīgas ar šo ražojumu saglabāšanu. [Gr. 90]
6. Ja attiecībā uz ražojumiem, kas nav deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, ir pamats uzskatīt, ka minētie ražojumi rada risku, tās nodod visu attiecīgo informāciju galamērķa dalībvalsts iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas.
15. pants
Laišana brīvā apgrozībā
1. Ražojumu, kura laišanu brīvā apgrozībā iestādes, kas atbild par kontroli uz ārējās robežas, apturējušas saskaņā ar 14. pantu, laiž brīvā apgrozībā, ja trīs darbdienās pēc tam, kad apturēta laišanair paziņots par laišanas brīvā apgrozībā apturēšanu, tirgus uzraudzības iestādes nav pieprasījušas minētajām iestādēm turpināt apturēšanu vai ja tirgus uzraudzības iestādes tās informējušas, ka ražojums nerada risku, un ar nosacījumu, ka ir izpildītas visas citas prasības un formalitātes saistībā ar šādu laišanu brīvā apgrozībā. [Gr. 91]
2. Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka ražojums, kura laišana brīvā apgrozībā apturēta formālas neatbilstības dēļ saskaņā ar 14. panta 3. punkta otro daļu, faktiski nerada risku, saimnieciskās darbības veicējam pirms ražojuma laišanas brīvā apgrozībā tomēr jānovērš formālā neatbilstība.
3. Tāda atbilstība jebkādu Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām, ko piemēro ražojumam, kad to laiž brīvā apgrozībā, un kas attiecas uz izskatāmo iespējamo risku, kurā pilnībā ņemti vērā testēšanas, inspekcijas un kalibrēšanas ziņojumi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību un ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas struktūra, kas ir akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, rada tirgus uzraudzības iestāžu pieņēmumu, ka ražojums nerada risku. Tomēr tas neliedz minētajām iestādēm dot norādījumu iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, nelaist ražojumu brīvā apgrozībā, ja ir pierādījumi, ka ražojums faktiski rada risku, neraugoties uz šādu atbilstību. [Gr. 92]
16. pants
Atteikums laist brīvā apgrozībā
1. Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka ražojums rada risku, tās dod norādījumu iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, nelaist ražojumu brīvā apgrozībā un ražojumam pievienotajā rēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā ietvert šādu atzīmi:"
"Ražojums rada risku – Nav atļauts laist brīvā apgrozībā – Regula (ES) Nr. .../...(46)".
"
2. Ja šo ražojumu pēc tam deklarē muitas procedūrai, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un ja tirgus uzraudzības iestādes neiebilst, tad saistībā ar šo procedūru izmantotajos dokumentos arī ietver 1. punktā noteikto atzīmi saskaņā ar 1. punktā norādītajiem nosacījumiem.
3. Tirgus uzraudzības iestādes vai, attiecīgā gadījumā, iestādes, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, var iznīcināt vai citādi padarīt neizmantojamu ražojumu, kas rada risku, ja tās uzskata, ka šāds pasākums ir vajadzīgs un samērīgs. Šāda pasākuma izmaksas sedz persona, kas ražojumu deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā.
4. Tirgus uzraudzības iestādes sniedz iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas, informāciju par ražojumu kategorijām, par kurām saskaņā ar 1. punktu konstatēts, ka tās rada risku.
5. Uz visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. vai 3. punktu, ir attiecināmi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, arī vēršanās kompetentajās valsts tiesās.
6. Tirgus uzraudzības iestādes var iekasētiekasē no personas, kas ražojumu deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā, maksas, kas pilnībā vai daļēji sedz to darbības izmaksas, tostarp riska novērtēšanai veikto testu izmaksas, ja tās veic pasākumus saskaņā ar 1. punktu. [Gr. 93]
Maksu aprēķina, pamatojoties uz katras tirgus uzraudzības darbības patiesajām izmaksām un to attiecina uz personu, kas laišanai brīvā apgrozībā deklarējusi ražojumu, kurš tiek pakļauts šādām uzraudzības darbībām. Šāda maksa nepārsniedz veiktās tirgus uzraudzības darbības patiesās izmaksas un var daļēji vai pilnībā atspoguļot laiku, ko patērējuši uzraudzības iestādes darbinieki šo tirgus uzraudzības darbību veikšanai. [Gr. 94]
17. pants
Ievešana personiskai lietošanai
1. Ja ražojumu Savienībā ieved fiziska persona un tas ir šīs personas faktiskā valdījumā un ja pamatoti var pieņemt, ka ražojumu paredzēts izmantot minētās personas personiskām vajadzībām, izlaišanu neaptur saskaņā ar 14. panta 3. punktu, izņemot gadījumus, kad ražojuma izmantošana var apdraudēt personu, dzīvnieku vai augu veselību un dzīvību.
2. Uzskata, ka ražojumu paredzēts izmantot tās fiziskās personas personiskām vajadzībām, kura ražojumu ieved Savienībā, ja šādai ievešanai ir gadījuma raksturs un ja ražojumu paredzējusi izmantot vienīgi attiecīgā persona vai tās ģimene, un ja ražojuma veids vai daudzums nenorāda uz kādu komerciālu nolūku.
18. pants
Savienībā ievestu ražojumu, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, Savienības mēroga novērtējums
1. SešdesmitTrīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 20. panta 4. punktu paziņojusi dalībvalstīm par jebkādu sākotnējās paziņotājas dalībvalsts atteikumu laist ražojumu brīvā apgrozībā, dalībvalsts var iebilst pret šādu atteikumu, ja tas skar ražojumu, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. Dalībvalsts izklāsta iebildumu pamatojumu, norāda visas atšķirības savā novērtējumā par ražojuma radīto risku un min visus īpašos apstākļus un jebkādu papildu informāciju, kas attiecas uz konkrēto ražojumu. [Gr. 95]
2. Ja neviena dalībvalsts nepauž iebildumus saskaņā ar 1. punktu un ja Komisija neuzskata, ka valsts pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, sākotnējās paziņotājas dalībvalsts atteikums uzskatāms par pamatotu un visas dalībvalstis nodrošina, ka nekavējoties tiek pieņemti ierobežojoši pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu.
3. Ja kāda dalībvalsts pauž iebildumus saskaņā ar 1. punktu vai ja Komisija uzskata, ka atteikums, iespējams, ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar paziņotāju dalībvalsti, attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju vai attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem un ne vēlāk kā 30 dienu laikā izvērtē atteikumuvalstu pasākumus, ņemot vērā visus pieejamos zinātniskos vai tehniskos pierādījumus. [Gr. 96]
3.a Ja 30 dienu laikā dalībvalsts nav izteikusi iebildumus saskaņā ar 1.punktu vai Komisija uzskata, ka valsts pasākumi varētu būt pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija par to paziņo visām dalībvalstīm RAPEX kontaktpunktos. [Gr. 97]
4. Pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu veiktās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu par to, vai atteikums ir pamatots un vai visām dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, būtu jāveic līdzīgi pasākumi. Šajā gadījumā tā adresē lēmumu attiecīgajām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to visām dalībvalstīm un attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam vai attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem.
5. Ja Komisija pieņem lēmumu, ka atteikums ir pamatots, visas dalībvalstis nekavējoties veic vajadzīgos ierobežojošos pasākumus. Ja tā pieņem lēmumu, ka atteikums nav pamatots, sākotnējā paziņotāja dalībvalsts un visas citas dalībvalstis, kuras veikušas līdzīgu pasākumu, atsauc pasākumu un paziņojumu, kas veikts sistēmā RAPEX saskaņā ar 20. pantu.
6. Ja atteikums tiek uzskatīts par pamatotu un ja tiek konstatēts, ka ražojums neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, jo attiecīgajos saskaņotajos standartos ir nepilnības, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju un var iesniegt atbilstīgu pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantu.
V NODAĻA
Informācijas apmaiņa
19. pants
Savienības ātrās ziņošanas sistēma RAPEX
1. Komisija uztur Savienības ātrās ziņošanas sistēmu (RAPEX). Dalībvalstis izmanto RAPEX, lai apmainītos ar informāciju par ražojumiem, kas rada risku, saskaņā ar šo regulu.
2. Katra dalībvalsts nozīmē vienu RAPEX kontaktpunktu.
3. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt kārtību un procedūras informācijas apmaiņai sistēmā RAPEX. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Dalība sistēmā RAPEX ir atvērta pieteikuma iesniedzējām valstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām to nolīgumu satvarā, kuri ir noslēgti starp Savienību un šīm valstīm vai organizācijām, un saskaņā ar šiem nolīgumiem. Visos šādos nolīgumos ievēro savstarpīguma principu, un tajos iekļauj konfidencialitātes noteikumus, kas atbilst Savienībā piemērojamiem noteikumiem, kā arī īpašiem nosacījumiem par personas datu aizsardzību, kā prasīts Direktīvas 95/46/EK 25. pantā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantā. [Gr. 98]
20. pants
Paziņošana sistēmā RAPEX par ražojumiem, kas rada risku
1. RAPEX kontaktpunkts nekavējoties paziņo Komisijai informāciju par jebkuru no šādiem gadījumiem:
(a) jebkurš koriģējošs pasākums, ko saimnieciskās darbības veicēji veikuši saskaņā ar 9. panta 3. punktu;
(b) jebkurš pasākums, ko tirgus uzraudzības iestādes veikušas saskaņā ar 10. panta 1. vai 4. punktu, ja vien tas neskar ražojumu, uz kuru attiecas paziņošana saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu;
(c) jebkurš atteikums laist ražojumu brīvā apgrozībā saskaņā ar 16. pantu.
Pirmo daļu nepiemēro, ja RAPEX kontaktpunktam ir pamats uzskatīt, ka ražojuma radītā riska ietekme nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts teritoriju. [Gr. 99]
RAPEX kontaktpunkts nekavējoties informē Komisiju par visiem attiecīgajiem pirmajā daļā minēto koriģējošo pasākumu vai tirgus uzraudzības iestādes veikto pasākumu atjauninājumiem, grozījumiem vai atsaukumiem.
2. Informācijā, ko sniedz saskaņā ar 1. punktu, iekļauj visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz risku, un vismaz šādu informāciju:
(a) riska veids un līmenis, ietverot riska novērtēšanas rezultātu kopsavilkumu;ražojuma identifikācijai un izsekojamībai vajadzīgie dati; [Gr. 100]
(b) jebkāda veida neatbilstība Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;riska līmenis un veids, ietverot drošības novērtēšanas un riska novērtēšanas rezultātu kopsavilkumu; [Gr. 101]
(c) ražojuma identifikācijai vajadzīgie dati;jebkura Savienības tiesību aktu pārkāpuma veids; [Gr. 102]
(d) ražojuma izcelsme un piegādes ķēde;
(e) iestādes pasākuma vai koriģējošā pasākuma pieņemšanas datums un tā ilgums;
(f) veiktā iestādes pasākuma vai koriģējošā pasākuma veids, norādot, vai tas ir brīvprātīgs, apstiprināts, obligāts;
(fa) tas, vai ir zināms, ka attiecīgais ražojums ir viltojums; [Gr. 103]
(g) vai saimnieciskās darbības veicējam ir dota iespēja tikt uzklausītam.
Pirmajā daļā minēto informāciju nosūta, izmantojot standarta paziņojuma veidlapu, kuru Komisija dara pieejamu sistēmā RAPEX.
3. Ja paziņojums attiecas uz ražojumu, par kuru konstatēts, ka tas neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, sniegtajā informācijā iekļauj arī norādi par to, vai neatbilstība radusies dēļ kāda no turpmāk minētajiem iemesliem:
(a) ražojuma neatbilstība piemērojamo tiesību aktu prasībām;
(b) nepilnības šajos tiesību aktos minētajos saskaņotajos standartos, kas pamato pieņēmumu par atbilstību minētajām prasībām.
Ja 1. punktā minētais iestādes pasākums vai koriģējošais pasākums skar ražojumu, kura atbilstības novērtēšanu veikusi paziņotā struktūra, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka attiecīgo paziņoto struktūru informē par veikto iestādes pasākumu vai koriģējošo pasākumu.
4. Saņēmusi paziņojumu, Komisija to nekavējoties nosūta attiecīgajam saimnieciskās darbības veicējam un citām dalībvalstīm. Ja paziņojums neatbilst 1., 2. un 3. punkta prasībām, Komisija var to apturēt. [Gr. 104]
5. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par darbībām vai pasākumiem, kas veikti pēc paziņojuma saņemšanas, un sniedz jebkādu papildu informāciju, arī par jebkādu veikto testu vai analīžu rezultātiem vai par iespējamajām viedokļu atšķirībām. Šo informāciju Komisija nosūta citām dalībvalstīm.
5.a Attiecīgā gadījumā ir jāatjaunina paziņojumā ietvertā informācija par ražojumu, par ko paziņots RAPEX sistēmā. [Gr. 105]
21. pants
Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma
1. Komisija uztur tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu (ICSMS), kurā vāc un strukturēti saglabā informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar tirgus uzraudzību. Dalībvalstis vāc un ievada ICSMS sistēmā it sevišķi šādu informāciju: [Gr. 106]
(a) tirgus uzraudzības iestādes un to kompetences jomas;
(b) tirgus uzraudzības programmas;
(c) tirgus uzraudzības darbību novērošana, pārskatīšana un novērtēšana;
(d) sūdzības vai ziņojumi par jautājumiem, kas saistīti ar ražojumu radīto risku;
(da) risku un to īpašību noteikšana; [Gr. 107]
(e) jebkāda neatbilstība Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, izņemot pasākumus vai koriģējošos pasākumus, par kuriem paziņo sistēmā RAPEX saskaņā ar 20. pantu; [Gr. 108]
(f) visi dalībvalstu iebildumi, kas pausti saskaņā ar 11. panta 1. punktu vai 18. panta 1. punktu, un turpmākie pasākumi.
Komisija nodrošina saskarnes risinājumu, ar kura starpniecību ICSMS var savienot ar RAPEX, lai vajadzības gadījumā veiktu datu apmaiņu starp šīm sistēmām. [Gr. 109]
ICSMS reģistrē atsauces uz tiem paziņojumiem par pasākumiem vai koriģējošiem pasākumiem, kuri nosūtīti sistēmā RAPEX saskaņā ar 20. pantu.
Ja ir nepieciešams vai lietderīgi, ICSMS var arī darītdara pieejamu izmantošanai iestādēm, kuras atbild par kontroli uz ārējās robežas. [Gr. 110]
2. Piemērojot šā panta 1. punktu, dalībvalstis ievada ICSMS visu to rīcībā esošo informāciju, kura nav jau paziņota saskaņā ar 20. pantu, par ražojumiem, kas rada risku, it sevišķi informāciju par riska identifikāciju, veiktās testēšanas rezultātiem, veiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem, kontaktiem ar attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem un darbības vai atturēšanās no darbības pamatojumu.
3. irgus uzraudzības iestādes atzīst to testēšanas, inspekcijas vai kalibrēšanas ziņojumu derīgumu, kurus sagatavojušas citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes vai kuri tām sagatavoti un ievadīti ICSMS, un izmanto minētos testēšanas ziņojumus. [Gr. 111]
21.a pants
Eiropas ievainojumu datubāze
1. Komisija līdz ...(47) saskaņā ar 31.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko izveido Eiropas ievainojumu datubāzi (datubāze), kas ietvertu visus ievainojumu veidus un jo īpaši tos, kas saistīti ar ražojumu izmantošanu mājās, brīvajā laikā, transportēšanas darbībās un darba aktivitātēs. Šo datubāzi izveido un pārvalda Komisija.
2. Attiecīgās dalībvalstu izveidotās tirgus uzraudzības iestādes palīdz izveidot datubāzi un regulāri sniedz par ievainojumiem visaptverošus datus. Apspriežoties ar dalībvalstīm, Komisija izstrādā un publicē sīki izstrādātas vadlīnijas par šajā datubāzē iekļaujamajiem datiem, kā arī metodes elektroniskai datu paziņošanai.
Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs datubāzes izveides Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās darbību. [Gr. 112]
22. pants
Konfidenciālas informācijas starptautiska apmaiņa
Komisija un dalībvalstiskopā ar dalībvalstīm var apmainīties ar konfidenciālu informāciju, tostarp sistēmā RAPEX nosūtītu informāciju, ar trešopieteikuma iesniedzēju valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, ar kurām Komisija un dalībvalsts vai dalībvalstu grupadalībvalstis uz savstarpīguma pamatiem ir noslēgusinoslēgušas divpusējas vai daudzpusējas vienošanās par konfidencialitāti. Visos šādos nolīgumos ietver konfidencialitātes nosacījumus, kas atbilst Savienībā piemērojamiem noteikumiem, kā arī īpašiem nosacījumiem par personas datu aizsardzību, kā prasīts Direktīvas 95/46/EK 25. pantā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantā. [Gr. 113]
VI NODAĻA
Sadarbība
23. pants
Savstarpēja palīdzība
1. Starp dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm, starp dažādām iestādēm katrā atsevišķā dalībvalstī un starp dažādu dalībvalstu iestādēm un starp tirgus uzraudzības iestādēm un Komisiju, un attiecīgajām Savienības aģentūrām notiek efektīva sadarbība un informācijas apmaiņa par tirgus uzraudzības programmām un visiem jautājumiem, kuri saistīti ar ražojumiem, kas rada risku. [Gr. 114]
2. Tirgus uzraudzības iestādes, saņēmušas pienācīgi pamatotu pieprasījumu no citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, sniedz visu attiecīgo informāciju vai dokumentus un veic kontrolpārbaudes, inspicēšanu vai izmeklēšanu un ziņo pieprasījumu iesniegušajai iestādei par tām un par visiem veiktajiem turpmākajiem pasākumiem.
Informāciju, dokumentus un ziņojumus, kas minēti pirmajā daļā, izmanto vienīgi attiecībā uz jautājumu, par kuru tie tika pieprasīti, un iespējami ātrāk apstrādā ar elektroniskiem līdzekļiem.
24. pants
Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm
1. Tirgus uzraudzības iestādes var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm nolūkā apmainīties ar informāciju un sniegt tehnisku atbalstu, veicināt un atvieglot piekļuvi Savienības informācijas apmaiņas sistēmām, tostarp RAPEX saskaņā ar 19. panta 4. punktu, un sekmēt ar atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību saistītu darbību.
2. Sadarbību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm īsteno arī kā 27. pantā minētos darbības veidus. Dalībvalstis nodrošina savu kompetento iestāžu dalību minētajā darbībā.
2.a Ja informācijas apmaiņa ietver arī personas datu apmaiņu, jāpiemēro Direktīva 95/46/EK. [Gr. 115]
25. pants
Eiropas Tirgus uzraudzības forums
1. Izveido Eiropas Tirgus uzraudzības forumu (EMSF).
2. Katru dalībvalsti EMSF sanāksmēs pārstāv dalībvalsts izraudzīta persona vai personas, kam ir īpašas zināšanas un pieredze, kas vajadzīga saistībā ar attiecīgajā sanāksmē izskatāmo jautājumu.
3. EMSF sanāk regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma.
4. EMSF iespējami cenšas panākt vienprātību. Ja panākt vienprātību neizdodas, EMSF pieņem nostāju ar dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu. Foruma dalībnieki var pieprasīt, lai to viedoklis un tā pamatojums tiktu oficiāli reģistrēts.
5. EMSF var regulāri un ilgstoši uzaicināt ekspertus un citas trešās personas piedalīties sanāksmēs vai sniegt rakstisku ieguldījumu. Organizācijas, kas Savienības mērogā pārstāv nozares, MVU, patērētāju, laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru intereses, var uzaicināt piedalīties ikgadējā tirgus uzraudzības programmas apspriešanā. [Gr. 116]
6. EMSF var izveidot pastāvīgas vai pagaidu apakšgrupas, kas ietver tirgus uzraudzības administratīvās sadarbības grupas, kuras izveidotas Savienības saskaņošanas tiesību aktu īstenošanai. Organizācijas, kas Savienības mērogā pārstāv nozares, mazo un vidējo uzņēmumuMVU, patērētāju, laboratoriju un atbilstības novērtēšanas struktūru intereses, var uzaicinātaicina regulāri un ilgstoši piedalīties šādās apakšgrupās kā novērotājas. [Gr. 117]
7. EMSF izstrādā savu reglamentu, kas stājas spēkā, kad saņemts labvēlīgs Komisijas atzinums.
8. EMSF sadarbojas ar Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.
26. pants
Komisijas atbalsts un EMSF izpildsekretariāts
1. Komisija atbalsta tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību. Tā piedalās EMSF un tā apakšgrupu sanāksmēs.
2. EMSF veikt 27. pantā noteiktos uzdevumus palīdz izpildsekretariāts, kas sniedz tehnisku un loģistisku atbalstu EMSF un tā apakšgrupām.
27. pants
EMSF uzdevumi
EMSF ir šādi uzdevumi:
(a) veicināt apmaiņu ar informāciju par ražojumiem, kas rada risku, riska novērtēšanu, testēšanas metodēm un testu rezultātiem, jaunākajām zinātnes atziņām un citiem aspektiem, kas skar kontroles darbību;
(b) koordinēt 7. pantā minēto vispārīgo un nozarēm individuālo tirgus uzraudzības programmu sagatavošanu un īstenošanu;
(c) organizētveicināt kopīgas tirgus uzraudzības un kopīgu tirgus uzraudzību un kopīgus testēšanas projektusprojektu organizēšanu; [Gr. 118]
(d) apmainīties ar zināšanām un labāko praksi;
(e) organizētveicināt apmācības programmasprogrammu un valstu ierēdņu apmaiņuapmaiņas organizēšanu; [Gr. 119]
(f) palīdzēt veikt 4. panta 3. punktā aprakstītās uzraudzības darbības;
(g) organizētveicināt informācijas kampaņaskampaņu un kopīgu apmeklējumu programmasprogrammu organizēšanu, tostarp kontroles uz robežām; [Gr. 120]
(h) uzlabot sadarbību Savienības mērogā attiecībā uz to, ka izseko, izņem un atsauc ražojumus, kas rada risku;
(i) nodrošināt vienkāršu piekļuvi tirgus uzraudzības iestāžu savāktajai informācijai par ražojumu drošumu, šādas informācijas izguvi un koplietošanu, ietverot informāciju par sūdzībām, negadījumiem, ziņojumus par ievainojumiem un izmeklēšanas un testu rezultātus;
(j) palīdzēt tādu vadlīniju izveidē, kas nodrošina šīs regulas rezultatīvu un vienādu īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā uzņēmumu, it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumuMVU, patērētāju tiesību aizsardzības un citu ieinteresēto personu intereses; [Gr. 121]
(k) pēc Komisijas pieprasījuma to konsultēt un tai palīdzēt novērtēt jebkādus ar šīs regulas īstenošanu saistītus jautājumus;
(l) palīdzēt attiecībā uz tirgus uzraudzību dalībvalstīs veidot vienādu administratīvu praksi;
(la) organizēt specifiskas un regulāras tirgus uzraudzības darbības attiecībā uz ražojumiem, ko izplata tiešsaistē; [Gr. 122]
(lb) nodrošināt atbilstīgu muitas iestāžu iesaistīšanos un sadarbību ar šīm iestādēm; [Gr. 123]
(lc) palīdzēt saskaņot administratīvo un īstenošanas praksi attiecībā uz tirgus uzraudzību dalībvalstīs; [Gr. 124]
28. pants
Savienības references laboratorijas
1. Konkrētiem ražojumiem vai ražojumu kategorijai vai grupai, vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar kādu ražojumu kategoriju vai grupu, Komisija ar īstenošanas aktiem var nozīmēt Savienības references laboratorijas, kuras atbilst 2. punktā norādītajiem kritērijiem.
2. Katra Savienības references laboratorija atbilst šādiem kritērijiem:
(a) tai ir pienācīgi kvalificēts personāls, kas atbilstīgi apguvis analītiskās metodes, kuras izmanto attiecīgajā kompetences jomā, un kam ir atbilstīgas zināšanas par standartiem un praksi;
(b) tai ir uzticēto uzdevumu veikšanai vajadzīgais aprīkojums un standartmateriāls;
(c) tā objektīvi un neatkarīgi rīkojas sabiedrības interesēs;
(d) tā nodrošina, ka personāls respektē konkrētu jautājumu, rezultātu vai ziņojumu konfidencialitāti;
(da) akreditēties atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumiem. [Gr. 125]
3. Savienības references laboratorijām to nozīmējuma jomā attiecīgā gadījumā ir šādi uzdevumi:
(a) veikt ražojumu testēšanu saistībā ar tirgus uzraudzības darbībām un izmeklēšanu;
(b) palīdzēt izšķirt strīdus starp, kas rodas, ja dažādu dalībvalstu iestādēmtirgus uzraudzības iestādes, saimnieciskās darbības veicējiemveicēji un atbilstības novērtēšanas struktūrāmstruktūras ir dažādi novērtējušas risku; [Gr. 126]
(c) sniegt neatkarīgas tehniskas vai zinātniskas konsultācijas Komisijai un dalībvalstīm;
(d) izstrādāt jaunus analīžu veikšanas paņēmienus un metodes;
(e) izplatīt informāciju un veikt apmācību.
VII NODAĻA
Finansēšana
29. pants
Darbību finansēšana
1. Saistībā ar šīs regulas piemērošanu Savienība var finansēt šādas darbības:
(a) dalība tirgus uzraudzības vadlīniju izstrādāšanā un atjaunināšanā;
(b) tehnikas un zinātnes atziņu nodošana Komisijai, lai tai palīdzētu īstenot tirgus uzraudzības administratīvo sadarbību un Savienības mēroga novērtēšanas procedūras, kas minētas 11. un 18. pantā;
(c) priekšdarbu vai palīgdarbu izpilde tādu tirgus uzraudzības darbību īstenošanai, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu piemērošanu, piemēram, pētījumi, programmas, izvērtējumi, vadlīnijas, salīdzinošā analīze, savstarpēji kopīgi apmeklējumi, pētniecības darbs, datubāzu izstrāde un uzturēšana, apmācība, laboratorijas darbs, kvalifikācijas pārbaude, starplaboratoriju pārbaudes un atbilstības novērtēšanas darbs, kā arī Eiropas tirgus uzraudzības kampaņas un līdzīgas darbības;
(d) darbības, kuras veic saskaņā ar tehniskās palīdzības programmām, sadarbību ar trešām valstīm un Eiropas tirgus uzraudzības politikas un sistēmu paplašināšanu un popularizēšanu ieinteresēto personu vidū Eiropas un starptautiskā mērogā;
(e) funkcionējoša tirgus uzraudzības iestāžu sadarbība un izpildsekretariāta tehnisks un loģistisks atbalsts EMSF un tā apakšgrupām.
2. Savienības finansiālo palīdzību šajā regulā norādītajām darbībām īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 vai nu tieši, vai netieši, uzticot budžeta īstenošanas uzdevumus Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītajām struktūrām.
3. Apropriācijas, ko piešķir 1. punktā minētajām darbībām, katru gadu nosaka Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi spēkā esošajai finanšu shēmai.
4. Apropriācijas, ko Eiropas Parlaments un Padome nosaka tirgus uzraudzības darbību finansēšanai, var segt arī izdevumus, kuri attiecas uz sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas darbību pārvaldībai saskaņā ar šo regulu un šo darbību mērķu sasniegšanai, it sevišķi izdevumus pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanai un saziņai, tostarp korporatīvai saziņai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar tirgus uzraudzības darbību vispārīgajiem mērķiem, izdevumus saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kas paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot darbības, kas izriet no šīs regulas.
5. Komisija līdz ...(48) un pēc tam reizi piecos gados izvērtē Savienības finansējumu saņemošo tirgus uzraudzības darbību atbilstību Savienības rīcībpolitikas un tiesību aktu prasību kontekstā un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šīs izvērtēšanas rezultātiem.
30. pants
Savienības finansiālo interešu aizsardzība
1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot rezultatīvas kontrolpārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.
2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot kontrolpārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus, apakšuzņēmējus un citas trešās personas, kuras saņēmušas Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu.
3. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt kontrolpārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96(49) noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas prettiesiskas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.
4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF nepārprotami ir dotas tiesības veikt revīzijas, kontrolpārbaudes uz vietas un inspekcijas.
VIII NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
31. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijāmar kuriem nosaka atbilstīgas sankcijas, , kas piemērojamas, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, ar kuriem nosaka saimnieciskās darbības veicēju pienākumus, un ja tiek pārkāpti jebkuru Savienības saskaņošanas tiesību aktu, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomā ietvertajiem ražojumiem, noteikumi, ar kuriem nosaka saimnieciskās darbības veicēju pienākumus, ja minētajos tiesību aktos nav paredzētas sankcijas, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgāmunpreventīvām. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai par šiem noteikumiem informē Komisiju vēlākais līdz... (50) [ierakstīt datumu − 3 mēneši pirms šīs regulas piemērošanas datuma] un nekavējoties to informē par jebkuriem paziņo par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmējošiem grozījumiemskar. [Gr. 127]
Pirmajā daļā minētajās sankcijāso noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Nosakot sankcijas, tiek ņemta vērā pārkāpuma nopietnība, ilgums un attiecīgā gadījumā tas, vai šis pārkāpums ir izdarīts ar nolūku. Turklāt, nosakot sankcijas ņem vērā uzņēmumu lielumu un it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli. Sankcijas var palielināt, jao, vai attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs iepriekš izdarījis līdzīgu pārkāpumu, un tajās var ietvert kriminālsodu par smagiem pārkāpumiem. [Gr. 128]
1.a Administratīvās sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, vismaz kompensē to ekonomisko labumu, ko centās gūt ar konkrēto pārkāpumu, bet tās nepārsniedz 10 % no gada apgrozījuma vai gada aprēķinātā apgrozījuma. Noteiktās sankcijas var pārsniegt 10 % no gada apgrozījuma vai gada aprēķinātā apgrozījuma, ja tas ir nepieciešams, lai kompensētu to ekonomisko labumu, ko centās gūt ar konkrēto pārkāpumu. Sankcijās var ietvert kriminālsodu par smagiem pārkāpumiem. [Gr. 129]
1.b Dalībvalstis informē Komisiju par sankciju, kas noteiktas atbilstīgi šai regulai, veidu un smagumu, nosaka patiesos šīs regulas pārkāpumus, un dara zināmu to saimnieciskās darbības veicēju identitāti, kuriem šīs sankcijas uzliktas. Komisija nekavējoties publisko šo informāciju elektroniskā veidā un, attiecīgā gadījumā, arī citos veidos. [Gr. 130]
Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, publicē to un atjauno Savienības mēroga saimnieciskās darbības veicēju sarakstu, kuri vairākkārt ir pārkāpuši šīs regulas noteikumus. [Gr. 131]
31.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Komisijai uz nenoteiktu laiku, sākot no...(51), tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 21. pantā minētos deleģētos aktus.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 22. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 21. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem. [Gr. 132]
32. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu kopā ar tās 5. pantu.
33. pants
Izvērtēšana
Ne vēlāk kā ...(52) Komisija izvērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā novērtē, vai šī regula ir sasniegusi savus mērķus, it sevišķi, vai tā ir nodrošinājusi ražojumu drošuma noteikumu un Savienības saskaņošanas tiesību aktu rezultatīvāku un efektīvāku izpildi, pilnveidojusi sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm, pastiprinājusi Savienībā ievesto ražojumu kontroli un uzlabojusi personu veselības un drošības aizsardzību kopumā, veselības aizsardzību un drošību darba vietā, patērētāju tiesību aizsardzību, vides aizsardzību, energoefektivitāti, sabiedrisko drošību un citu sabiedrības interešu aizsardzību, ņemot vērā regulas ietekmi uz uzņēmumiem un it sevišķi uz maziem un vidējiem uzņēmumiemMVU. Turklāt šajā ziņojumā tiek aplūkoti jauni un inovatīvi uz tirgus pieredzi balstīti risinājumi, kas varētu iedarbīgi papildināt tirgus uzraudzības iestāžu veiktās tirgus uzraudzības darbības, un tajos cita starpā ietilpst izpēte par to, kādu ieguldījumu varētu dot obligātas trešo pušu revīzijas sistēmas. [Gr. 133]
34. pants
Grozījumi
1. Tiek svītroti šādi noteikumi:
(a) Direktīvas 89/686/EEK 7. pants;
(b) Direktīvas 93/15/EEK 7. panta 2. un 3. punkts un 8. pants;
(c) Direktīvas 94/9/EK 7. pants;
(d) Direktīvas 94/25/EK 7. pants, 10. panta 4. punkts un 11. pants;
(e) Direktīvas 95/16/EK 7. un 11. pants;
(f) Direktīvas 97/23/EK 8., 16. un 18. pants;
(g) Direktīvas 1999/5/EK 9. pants;
(h) Direktīvas 2000/9/EK 14., 15. un 19. pants;
(i) Direktīvas 2000/14/EK 5. pants;
(j) Direktīvas 2001/95/EK 6. panta 2. un 3. punkts, 8., 9., 10., 11., 12. un 13. pants un II pielikums;
(k) Direktīvas 2004/108/EK 10. un 11. pants;
(l) Direktīvas 2006/42/EK 4. panta 3. un 4. punkts un 11., 17. un 20. pants;
(m) Direktīvas 2006/95/EK 9. pants;
(n) Direktīvas 2007/23/EK 14. panta 5. un 6. punkts un 15., 16. un 17. pants;
(p) Direktīvas 2008/57/EK 13. panta 5. punkts un 14. pants;
(p) Direktīvas 2009/48/EK 39., 40. un 42. līdz 45. pants;
(q) Direktīvas 2009/105/EK 7., 15. un 17. pants;
(r) Direktīvas 2009/142/EK 7., 11. un 12. pants;
(s) Direktīvas 2011/65/ES 18. pants;
(t) Regulas (ES) Nr. 305/2011 56. līdz 59. pants.
2. Regulas (EK) Nr. 764/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
"a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. .../...* 10. pantu.
____________
* Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) Nr. .../... par ražojumu tirgus uzraudzību un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un 93/15/EEK, un Direktīvu 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, Regulu (EK) No 764/2008, Regulu (EK) Nr. 765/2008 un Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV L...)(53).”.;
"
3. Regulu (EK) Nr. 765/2008 groza šādi:
(a) virsrakstu aizstāj ar šādu:"
"Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas prasības un CE zīmes izmantošanas vispārīgos principus un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93";
"
(b) svītro 1. panta 2. un 3. punktu, 2. panta 14., 15., 17., 18. un 19. punktu, III nodaļu un 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu;
Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. līdz 29. panta noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas pielikumā sniegto atbilstības tabulu.
35. pants
Pārejas noteikumi
Procedūras, kas valsts vai Savienības līmenī uzsāktas saskaņā ar jebkuru no šīs regulas 34. pantā vai Direktīvas 2001/95/EK 6. līdz 9. pantā minētajiem noteikumiem, turpina reglamentēt minētie noteikumi.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 ( 2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES ( 2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/142/EK (2009. gada 30. novembris) par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (OV L 330, 16.12.2009., 10. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/23/EK (1997. gada 29. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām (OV L 181, 9.7.1997., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../... par patēriņa preču drošumu un ar ko groza Padomes Direktīvu 87/357/EEK un Direktīvu 2001/95/EK (OV L ...).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 1113. lpp.).
Padomes Direktīva (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.).
Padomes Direktīva 93/15/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību (OV L 121, 15.5,1993., 20. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/16/EK (1995. gada 29. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem (OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/108/EK (2004. gada 15. decembris) par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/95/EK (2006. gada 12. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 374, 27.12.2006., 10. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 764/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK (OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 14.11.1996., 2. lpp.).
Finanšu instrumentu tirgi un grozījumi Regulā [ETIR] par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem ***I
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Regulu [ETIR] par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem (COM(2011)0652 – C7-0359/2011 – 2011/0296(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0652),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0359/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2012. gada 22. marta atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0303/2012),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (pārstrādātā redakcija) (COM(2011)0656 – C7-0382/2011 – 2011/0298(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0656),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, kā arī 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0382/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 22. marta atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 25. aprīļa atzinumu(2),
– ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 1. marta vēstuli Ekonomikas un monetārajai komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0306/2012),
A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka priekšlikums neietver nekādus citus būtiskus grozījumus kā vienīgi tajā vai konsultatīvā darba grupas atzinumā skaidri norādītos grozījumus un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu neizmainīto normu kodifikāciju kopā ar šīm izmaiņām priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(4), ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES
(Pārstrādātā redakcija)(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/65/ES.)
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz deleģēto un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai konkrētu pasākumu pieņemšanai, muitas pārvaldes veikto informācijas paziņošanu, konfidenciālu datu apmaiņu starp dalībvalstīm un statistiskās vērtības definēšanu groza Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā (COM(2013)0578 – C7-0242/2013 – 2013/0278(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0578),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0242/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0457/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko attiecībā uz deleģēto un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai konkrētu pasākumu pieņemšanai, muitas pārvaldes veikto informācijas paziņošanu, konfidenciālu datu apmaiņu starp dalībvalstīm un statistiskās vērtības definēšanu groza Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un grozījumiem Direktīvā 98/26/EK (COM(2012)0073 – C7-0071/2012 – 2012/0029(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0073),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0071/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 1. augusta(1) atzinumu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 11. jūlija(2) atzinumu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0039/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kuģu aprīkojumu un Direktīvas 96/98/EK atcelšanu (COM(2012)0772 – C7-0414/2012 – 2012/0358(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0772),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0414/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 20. marta atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0255/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz spiediena iekārtu laišanu tirgū (pārstrādāta redakcija) (COM(2013)0471 – C7-0203/2013 – 2013/0221(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0471),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0203/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu(1),
– ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2013. gada 16. decembra vēstuli Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 12. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0008/2014),
A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;
2. Apstiprina pievienoto paziņojumu, ko publicēs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā kopā ar galīgo tiesību aktu;
3. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū (pārstrādātā redakcija)
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/68/ES.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS
Eiropas Parlaments uzskata, ka tikai tādos gadījumos un ciktāl komiteju sanāksmēs tiek apspriesti īstenošanas akti Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē, tās var uzskatīt par komitoloģijas komitejām Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām I pielikumā minētajā nozīmē. Tāpēc tādos gadījumos un ciktāl komiteju sanāksmēs tiek apspriesti citi jautājumi, uz šīm sanāksmēm attiecas Pamatnolīguma 15. punkts.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (COM(2013)0554 – C7-0239/2013 – 2013/0268(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0554),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 67. panta 4. punktu un 81 panta 2. punkta a), c) un e) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0239/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 26. februāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 5. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0052/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko Regulu (ES) Nr. 1215/2012 groza attiecībā uz Vienotajai patentu tiesai un Beniluksa valstu tiesai piemērojamiem noteikumiem
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (COM(2013)0155 – C7-0086/2013 – 2013/0084(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0155),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0086/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0344/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā (COM(2013)0174 – C7-0089/2013 – 2013/0092(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0174),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0089/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. jūlija atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0300/2013),
1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;
2. uzsver, ka jebkāds likumdevējas iestādes lēmums par labu šādam Eiropas Jūras drošības aģentūras daudzgadu finansējumam neierobežo budžeta lēmējinstitūcijas lēmumus ikgadējās budžeta procedūras sakarā;
3. prasa Komisijai iesniegt finanšu pārskatu, kurā būtu pilnībā ņemts vērā likumdevēju — Eiropas Parlamenta un Padomes — vienošanās rezultāts par Eiropas Jūras drošības aģentūras un, iespējams, attiecīgo Komisijas dienestu budžeta un personāla vajadzību apmierināšanu;
4. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
5. uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā
Labvēlīga vidi uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, lai radītu darbvietas
440k
138k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa rezolūcija par veidiem, kādos Eiropas Savienība var palīdzēt veidot labvēlīgu vidi uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, lai radītu darbvietas (2013/2176(INI))
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 ― stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008)0394),
– ņemot vērā darbu, ko veic Komisijas augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES normatīvo atbilstību (COM(2013)0685),
– ņemot vērā Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),
– ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem(1),
– ņemot vērā Novēlotu maksājumu direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/35/EK),
– ņemot vērā Metālapstrādes, mašīnbūves un tehnoloģiskās rūpniecības Eiropas darba devēju padomes (CEEMET) veikto pētījumu „Elastīgi darba līgumi — pielāgojoties mainīgiem tirgus apstākļiem un nodrošinot darba ņēmēju vajadzības”(2),
– ņemot vērā jauno Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kas cita starpā paplašinās atbalstu mikrokredītu devējiem saskaņā ar pašreizējo Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu,
– ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2013. gada janvāra ziņojumu „Dzimis pasaules mērogā: darbvietu radīšanas iespējas jaunos starptautiskos uzņēmumos”,
– ņemot vērā Eurofound 2013. gada ziņojumu par valsts politiku un atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu pārstrukturēšanai,
– ņemot vērā Eurofound 2010. gada ziņojumu par darbvietu radīšanas pasākumiem,
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7‑0101/2014),
A. tā kā Eiropā uzņēmējdarbības izveidei vajadzīgais laiks dažādās dalībvalstīs atšķiras un svārstās no 4 līdz 40 dienām, tādējādi tas ietekmē darbvietu izveidi;
B. tā kā dažās dalībvalstīs ir konstatēts, ka dažādi faktori, tostarp neelastīgs darba tirgus, negatīvi ietekmē darbvietu radīšanu, un elastīgas nodarbinātības iespējas apvienojumā ar darbvietas drošību var nodrošināt labvēlīgākus priekšnosacījumus;
C. tā kā vienotais tirgus un Eiropas cilvēkresursu potenciāls var būtiski ietekmēt stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības mērķu sasniegšanu;
D. tā kā MVU ir ES ekonomikas pamats un tiem ir milzīgas iespējas radīt jaunas darbvietas, ņemot vērā, ka 85 % jauno darbvietu ir radītas tieši MVU;
E. tā kā 20,7 miljoni MVU nodrošina vairāk nekā 67 % darbvietu privātajā sektorā, no kurām 30 % nodrošina mikrouzņēmumi;
F. tā kā izmaksas par vienu darbinieku, kas rodas saistībā ar reglamentējošo pienākumu ievērošanu, MVU var būt līdz desmit reizēm lielākas nekā lieliem uzņēmumiem (COM(2011)0803);
G. tā kā finanšu krīzes un ar to saistītā kredītresursu trūkuma dēļ MVU ir noteiktas ārkārtīgi augstas kredītu izmaksas un kredītu pieejamība ir ierobežota; tā kā saskaņā ar Starptautiskā finanšu institūta datiem mazie uzņēmumi attālākās dalībvalstīs par bankas aizdevumiem maksā par 4–6 procentpunktiem vairāk nekā mazie uzņēmumi Viduseiropas valstīs, tādējādi tie ir neizdevīgākā pozīcijā, un tas kaitē reģiona iespējām nodrošināt ekonomikas atlabšanu un neto darbvietu radīšanu;
H. tā kā uzņēmumu obligāciju, kapitāla vērtspapīru un vērtspapīrošanas tirgi Eiropā joprojām ir samērā maz attīstīti salīdzinājumā ar citām valstīm, un nebanku finansējums joprojām ir lielā mērā nepieejams MVU, mazinot to izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanas iespējas;
I. tā kā pakalpojumu efektīva sniegšana ir svarīgs priekšnoteikums turpmākai izaugsmei, inovācijai un darbvietu radīšanai;
J. tā kā, lai gan dalībvalstis ir ieguldījušas milzīgus līdzekļus izglītībā un apmācībā un patlaban jaunieši ir labāk izglītoti nekā jebkad Eiropas vēsturē, jaunieši lielā mērā ir izslēgti no darba tirgus un viņu prasmes netiek izmantotas, jo viņi konkurē par pagaidu darbu un darbu par zemu samaksu;
K. tā kā Eiropas Sociālais fonds ir sniedzis būtisku atbalstu dalībvalstīm, nodrošinot bezdarbniekiem iespējas un apmācību, lai tie varētu atgriezties darba tirgū;
L. tā kā Eiropas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis ir sasniedzis neilgtspējīgu 23 % līmeni un dalībvalstīs, kuras visvairāk cieta no krīzes, tas pārsniedz 50 %; tā kā tik milzīga jauniešu bezdarba dēļ liela daļa intelektuālā darbaspēka emigrē, un tas ievērojami apgrūtina Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes iespējas nākotnē;
M. tā kā ES apdraud iespējamā „izaugsme, pastāvot bezdarbam”, kas vēl vairāk pasliktinās mūsu sabiedrības sociālo un ekonomisko struktūru, kā arī ilgtermiņa perspektīvas ES vienlīdzīgai konkurētspējai uz zināšanām balstītā globalizētā ekonomikā;
Darbvietu radīšana
1. pauž bažas par izmaksām, problēmām un laiku, kas vajadzīgs, lai dažās Eiropas Savienības daļās sāktu uzņēmējdarbību, jo visi šie faktori var negatīvi ietekmēt jaunu darbvietu izveidi nākotnē; uzskata, ka tad, ja ES vēlas uzlabot savu konkurētspēju un radīt vairāk darbvietu, dalībvalstīm šo procesu jācenšas vienkāršot un paātrināt, sniegt pienācīgu atbalstu un sekmēt attiecīgos pasākumus, kā arī samazināt saistītās izmaksas;
2. norāda, ka jaunie uzņēmumi, kas pēc dibināšanas ātri un aktīvi izvērš darbību starptautiskā mērogā, sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikā, radot inovācijas, veicinot inovācijas citos uzņēmumos, iesaistoties starptautiskās piegādes ķēdēs un radot ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas; tomēr uzsver, ka šie uzņēmumi uzņēmējdarbības sākumposmā saskaras ar ievērojamām problēmām, kas ir savlaicīgi jārisina, un šiem uzņēmumiem ir neliels kapitāls, tādēļ tiem būtu izdevīgas vienkāršas un ātras uzņēmējdarbības sākšanas procedūras, kas ietver zemas izmaksas;
3. norāda, ka attīstības tendences pasaulē radījušas ne vien spēcīgu konkurenci, bet arī uzņēmējdarbības iespējas; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāveido pareizi reglamentējošie un fiskālie noteikumi, lai sekmētu jaunu darbvietu radīšanu, vienlaikus garantējot drošu darba vidi;
4. uzskata ― lai izveidotu darbvietu radīšanai labvēlīgāku vidi, dalībvalstīm, vajadzības gadījumā ar Savienības atbalstu, ir jāievieš vajadzīgās reformas, lai risinātu šādus jautājumus: prasmes, kvalifikācijas līmenis, uzņēmējdarbība, demogrāfisko izmaiņu ietekme, tirgus pieejamība, finansējums, darba tirgus, darba tiesības, administratīvās izmaksas un labāks regulējums;
5. uzsver pētniecības un inovācijas nozīmi Eiropas MVU konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējas un darbvietu radīšanas potenciāla uzlabošanā un norāda, cik lielu uzmanību programma „Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) pievērš tam, lai tiktu veidoti un atbalstīti inovatīvi MVU ar augstu izaugsmes potenciālu;
6. uzsver zaļās ekonomikas darbvietu izveides potenciālu, jo tā saskaņā ar Komisijas aplēsēm līdz 2020. gadam tikai energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu nozarēs vien varētu nodrošināt 5 miljonus darbvietu, ja tiek īstenota vērienīga klimata un enerģētikas politika; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekami lielus ieguldījumus šajās nozarēs, prognozēt darba ņēmēju prasmes nākotnē un garantēt videi nekaitīgu darbvietu kvalitāti;
7. norāda, ka ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir liela nozīme ieguldījumu un darbvietu radīšanā un saglabāšanā ES dalībvalstīs;
8. uzskata, ka stabila attīstība un ES iekšējā tirgus padziļināšana rada daudzas būtiskas jaunas iespējas dažādu lielumu uzņēmumiem, nepārprotami rada nepieciešamību pēc elastīga tiesiskā regulējuma, lai veicinātu uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, bet vienlaikus tās netraucētai darbībai vajadzīgs reglamentējošo standartu minimuma kopums, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības veselību un drošību, drošību un veselības aizsardzību darbā, pārtikas nekaitīgumu un vides aizsardzību;
Prasmes
9. uzskata, ka ES noteiktos reģionos un nozarēs ir prasmju trūkums un prasmju neatbilstība, kas kavē ekonomisko izaugsmi un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; norāda, ka ES ir vairāk nekā 1,85 miljoni brīvu darbvietu; pauž bažas par to, ka jaunākie ESAO veiktā un Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta atbalstītā Pieaugušo prasmju apsekojuma (PIAAC) rezultāti liecina, ka 20 % ES darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir zemas rakstpratības un aritmētikas prasmes un 25 % pieaugušo nezina, kā efektīvi izmantot IKT;
10. norāda, ka turpmāk augsti kvalitatīvu darbvietu skaits aizvien palielināsies, jo paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks radītas vai atbrīvosies gandrīz 90 % darbvietu, kurās būs vajadzīgi vidējas vai augstas kvalifikācijas speciālisti;
11. uzskata, ka aktīva politika, kas veicina darba ņēmēju apmācību un kvalifikācijas celšanu, tālākizglītību, mācību iestāžu un uzņēmumu sadarbību un profesionālo apmācību, varētu nodrošināt uzņēmējdarbības prasībām atbilstošas prasmes;
12. ņemot vērā kvalificētu speciālistu trūkumu, atzīst, ka darba ņēmēju mūžizglītības un pārvietošanās brīvības priekšrocības ES var palīdzēt risināt darbaspēka pieprasījuma problēmas;
13. uzsver — lai gan izcilība, inovācija un cilvēkresursi veido Savienības salīdzinošās priekšrocības, ieguldījumu samazināšana pētniecībā, izglītībā un apmācībā līdz ar īpaši augstiem bezdarba rādītājiem atsevišķās dalībvalstīs un eurozonā piespiež daudzus eiropiešus meklēt darbu citos darba tirgos; uzsver, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija ir galvenais šķērslis izaugsmei, ausgtākai Savienības konkurētspējai un pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai;
14. uzskata, ka dažu dalībvalstu izglītības un profesionālās apmācības sistēmas būtu labāk jāpielāgo uzņēmumiem nākotnē vajadzīgajām prasmēm un jāatbilst tām; ar bažām norāda, ka saskaņā ar aprēķiniem 2015. gadā IKT nozarē trūkstošo kvalificēto darbinieku skaits palielināsies no 384 000 līdz 700 000 un ka turpmākajos gados uzņēmumu pieaugošo pieprasījumu nespēs apmierināt STEM prasmju (dabaszinātnes, tehnika, inženierzinātnes un matemātika) piedāvājums, un ka nav pievērsta pienācīga uzmanība tam, ka samazinās to sieviešu skaits, kuras darbojas minētajās jomās; norāda, ka dalībvalstis būtu jārosina ieviest duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas, kurās māca dabaszinātnņu, tehniskos, inženierzinātņu un matemātikas mācību priekšmerus, un sekmēt daba ņēmēju, jo īpaši darba ņēmēju ar zemu vai vairs nevajadzīgu kvalifikāciju, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu;
15. norāda, ka ir svarīgas duālās izglītības un apmācības sistēmas, kuras orientētas jo īpaši uz dabaszinātņu, tehniskajiem, inženierzinātņu un matemātikas mācību priekšmetiem un apvieno uz praksi balstītas mācības arodskolā un apmācību darbavietā, jo ir konstatēts, ka tādējādi vislabāk tiek nodrošināta pāreja no skolas uz darba tirgu;
16. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Izglītības atvēršana”, kura mērķis ir nodrošināt, ka jaunieši apgūst digitālās prasmes;
17. uzskata, ka pamatizglītības sistēmā būtu obligāti jāiekļauj uzņēmējdarbības prasmju un tādu mācību programmu apgūšana, kuru mērķis ir sniegt zināšanas par to, kā darbojas un savstarpēji mijiedarbojas tirgus, ekonomika un finanšu sistēma; uzskata, ka labi sagatavots uzņēmējdarbības plāns ir pirmais solis ceļā uz labāku finansējuma pieejamību un uzņēmuma dzīvotspēju; aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut izglītības programmās finanšu izglītību un uzņēmējdarbības uzsākšanas konsultācijas un uzskatīt par resursu ieguldījumus uzņēmējdarbības apmācībā; šajā saistībā atbalsta Erasmus programmu jauniem uzņēmējiem, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūras veidošanos, pilnveidot vienoto tirgu un uzlabot konkurētspēju;
18. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt ātrāku pāreju no mācībām uz darbu, lai jaunieši pēc iespējas drīzāk varētu ienākt darba tirgū un lai novērstu risku, ka daudzi jaunieši neapmeklē izglītības iestādes, nav nodarbināti, nedz arī iziet apmācības kursus (NEET);
19. norāda, ka Eiropas Strukturālie un investīciju fondi sniedz atbalstu iestādēm un ieinteresētajām personām vietējā, reģionālā un valsts līmenī, lai, sadarbojoties ar zinātnes un pētniecības struktūrām, cita starpā veicinātu mācības darbavietā, pētniecību, izstrādi un inovāciju un uzlabotu mikrouzņēmumu (sevišķi individuālo uzņēmumu) un MVU konkurētspēju, tādējādi palīdzot risināt pašreizējās ekonomiskās un sociālās problēmas, jo īpaši augsto bezdarba līmeni;
20. uzsver, ka, cenšoties atbalstīt ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmi, inovācijas un darbvietu izveidi, būtu jāgarantē veselības aizsardzības un drošības standarti un jānodrošina līdzsvars starp ekonomiskajām, sociālajām un vides prasībām, vienlaikus atbalstot cita starpā pārdomātu specializāciju, ņemot vērā ekosistēmu un radot pienācīgi atalgotas kvalitatīvas darbvietas visos ES reģionos; šajā sakarā uzsver, ka uzņēmumiem un izglītības nozarei ir nozīmīga loma, īstenojot pārrobežu projektus, sadarbību starp augstskolām un citām izglītības iestādēm, kurās var iegūt augstu kvalifikāciju, kā arī veidojot inovāciju kopas; aicina ar vietējām un reģionālām finansēšanas programmām sekmēt mācekļu apmācību;
21. uzskata, ka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana sekmēs atbalstu MVU un to attīstību; uzskata, ka ir jānodrošina vajadzīgā kvalificētā IKT personāla pieejamība un tas, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu IKT izmantošanai vajadzīgās digitālās prasmes;
22. uzsver — lai risinātu kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmu, ar ko pašlaik saskaras Eiropa, nekavējoties ir jāpaplašina sieviešu iesaiste ar zinātni un tehniku saistītas izglītības iegūšanā un profesionālajā darbībā, jo īpaši jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē;
23. aicina īstenot iniciatīvas, kas sekmēs partnerību starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm un Eiropas iedzīvotājiem nodrošinās vajadzīgās prasmes, lai piekļūtu darbvietām, kas saistītas IKT, enerģētiku un augsto tehnoloģiju ražošanu;
Uzņēmējdarbība
24. pauž bažas par to, ka to ES iedzīvotāju skaits, kas vēlas būt pašnodarbināti, pēdējos 3 gados ir samazinājies no 45 % līdz 37 %, un gandrīz puse no tiem pauž bažas par iespējamu bankrotu un vairāk nekā 50 % apgalvo, ka ir sarežģīti iegūt informāciju par uzņēmējdarbības sākšanu; uzskata, ka MVU izaugsme ir saistīta ar uzņēmējdarbību; uzsver, ka ir jaunie uzņēmumi un pašnodarbinātie rada nodarbinātības iespējas un palīdz veidot spēcīgu rūpniecības un pakalpojumu nozari, un tādēļ mudina dalībvalstis veicināt uzņēmējdarbības garu un prasmes dažādos izglītības līmeņos un ieviest konsultācijas par jaunu uzņēmumu dibināšanu universitātēs un profesionālās izglītības koledžās; ar bažām norāda, ka Eiropā tikai 30 % uzņēmēju ir sievietes; uzsver, ka ir jāveicina sieviešu uzņēmējdarbība, atvieglojot piekļuvi tehniskā, zinātniskā un uzņēmējdarbības atbalsta tīkliem, un attīstot sievietēm uzņēmējām domātas mācību un darbaudzināšanas programmas;
25. atzīmē, ka „riska” faktors attiecībā uz pašnodarbinātību un nesenās ekonomikas krīzes negatīvā ietekme uz aizņemšanās nosacījumiem attur no iesaistīšanās šādā uzņēmējdarbībā; attiecīgi iesaka apsvērt, vai dalībvalstīm pieņemt pasākumus, ar ko līdzsvaro labklājības drošības tīklu pašnodarbinātajiem, nenovirzoties no šā konkrētā darbības veida elastības;
26. pauž bažas, ka finanšu krīze un tai sekojošā recesija ir ļoti negatīvi ietekmējusi daudzus MVU Eiropā un ka liels skaits minēto uzņēmumi tika likvidēti un uzņēmējdarbību neatjaunoja; uzsver, ka nolūkā sekmēt veselīgu pārstrukturēšanu un līdz ar to darbvietu saglabāšanu ir svarīgi pieņemt labvēlīgus reglamentējošos noteikumus; atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā, ar ko atbalsta dalībvalstu centienus atvieglot stabilu uzņēmumu izdzīvošanas spējas un sniedz godīgiem uzņēmējiem otru iespēju, jo tas pozitīvi ietekmēs jaunu darbvietu izveidi; mudina Komisiju iesniegt pārskatu par visiem pasākumiem, kas veikti dažādās dalībvalstīs, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi; uzsver, ka dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai pilnībā tiktu izmantots Komisijas piedāvātais atbalsts labvēlīgākas vides nodrošināšanai uzņēmējiem; atzinīgi vērtē Komisijas centienus informēt iedzīvotājus un uzņēmējus par finansēšanas iespējām, izmantojot tādas publikācijas kā „Pārskats par finanšu noteikumiem” un „Finansēšanas iespējas 2007.–2013. gadā”;
27. atzinīgi vērtē Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME), kā arī MVU instrumentu, kas nodrošināts saskaņā ar Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; tomēr pauž nožēlu, ka saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu COSME un programmā „Apvārsnis 2020” MVU paredzētais budžets ir ierobežots;
28. jo īpaši atzinīgi vērtē konkrētos pasākumus, kas paredzēti COSME, lai uzlabotu regulējumu uzņēmumiem, īpaši MVU, atvieglotu piekļuvi finansējumam un tirgum un veicinātu uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru; uzsver — lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Eiropā, ļoti svarīga ir prognozējama un skaidra normatīvā vide; sagaida, ka pasākumi un darbības, ar ko Eiropas vai valstu līmenī veicina uzņēmējdarbību, ietvers visu veidu uzņēmumu modeļus, tostarp kooperatīvus, amatniecības uzņēmumus, brīvo profesiju pārstāvjus un sociālos uzņēmumus; īpaši atzinīgi vērtē to, ka programmā „Apvārsnis 2020” un COSME arī turpmāk ir paredzēts atbalsts kapitāla un aizņēmuma finansēšanai;
29. uzskata, ka jaunie uzņēmēji palīdz sekmēt inovācijas un darbvietu radīšanu; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt pieredzējušu padomdevēju un centīgu jauno uzņēmēju sadarbību un palīdzēt izveidot atbalsta struktūras inovatīviem jaunajiem uzņēmumiem; atzinīgi vērtē tādas programmas kā „Erasmus gados jaunajiem uzņēmējiem”, kuru mērķis ir palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem apgūt attiecīgās prasmes, kas vajadzīgas uzņēmuma vadīšanai, un uzskata, ka šādas programmas būtu jāatbalsta arī turpmāk, lai palīdzētu uzņēmējiem attīstīties un radīt darbvietas; aicina dalībvalstis sekmēt uzņēmējdarbības izglītības un apmācības praktiskos aspektus tādās shēmās kā uzņēmumu projekti skolās un prakses iespējas; aicina Komisiju un dalībvalstis to ņemt vērā, īstenojot programmu COSME; atzinīgi vērtē priekšlikumu pastiprināt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) darbību, kura skaidrs mērķis ir līdz 2020. gadam nodrošināt uzņēmējdarbības un inovatīvās prasmes 10 000 maģistrantūras un 10 000 doktorantūras studentu;
30. prasa atbalstīt ES mobilitātes programmas uzņēmējiem, piemēram, „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, un, apmainoties ar labāko praksi, iekļaut valstu skolu programmās uzņēmējdarbības izglītību;
31. norāda, ka ir svarīgi izveidot un atbalstīt uzņēmējdarbības inkubatorus, kas jaunajiem uzņēmējiem dod iespēju pārbaudīt to idejas, iepazīstina viņus ar uzņēmējdarbības sistēmu un palīdz sazināties ar potenciālajiem partneriem, klientiem un ieguldītājiem; uzskata, ka ES finansējumam var būt būtiska nozīme darbvietu radīšanā, un uzsver, ka veiksmīgiem ES finansētiem projektiem un universitāšu programmām, piemēram, ERAF finansētajai Birmingemas programmai „Uzņēmumiem un nodarbinātības tīklam vajadzīgās prasmes” (BSEEN) Apvienotajā Karalistē, kas palīdz veidot uzņēmumus un uzņēmējdarbības prasmes, nodrošinot darbaudzināšanu, intensīvu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai un inkubatoru telpas jauniem uzņēmējdarbības veidiem, ir ārkārtīgi svarīga nozīme darbvietu radīšanā nākotnē;
32. norāda uz faktu, ka, draudot iespējamai slēgšanai, darba ņēmēji daudzos Eiropas uzņēmumos var kļūt par uzņēmumu īpašniekiem, izmantojot kooperatīvu sabiedrību modeli; aicina izpētīt jaunas atbalsta iespējas, ko Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds un Eiropas Investīciju banka spētu sniegt tiem uzņēmumiem, kuru galvenās nozares atbilst stratēģijai „Eiropa 2020”;
33. pauž bažas par aizvien pieaugošo viltus pašnodarbinātību Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis īstenot attiecīgu politiku, lai nepieļautu šādu situāciju, piemēram, nodrošināt pietiekamas nodarbinātības iespējas vai biežākas darba inspekcijas;
34. aicina dalībvalstis veicināt internacionalizācijas kultūru, sniedzot informāciju, iepazīstinot ar labu praksi un nodrošinot platformu informācijas apmaiņai; mudina dalībvalstis nodrošināt starptautiski orientētu prasmju pilnveidošanu uzņēmējdarbības jomā, veicināt pārredzamību attiecībā uz atbalsta instrumentiem, kas pieejami jaunizveidotiem uzņēmumiem, atbalstīt tīklošanu un apmaiņu, kas jauniem uzņēmējiem ļauj dibināt sakarus ar potenciālajiem ieguldītājiem un darījumu partneriem, un sniegt operatīvus ieteikumus un atbalstu arī pēc darbības uzsākšanas posma, lai palīdzētu tiem izturēt pirmos kritiskos gadus un veicinātu nodarbinātību;
35. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt uzņēmējdarbības izglītību Eiropas jauniešiem un mudināt viņus apgūt uzņēmējdarbībai raksturīgu pieeju; šajā kontekstā norāda uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) būtisko nozīmi uzņēmējdarbības kultūras veicināšanā ar izglītības, apmācības un prakses starpniecību; atzīmē, ka visas EIT zināšanu un inovāciju kopienas aktīvi veicina uzņēmējdarbību attiecīgajās nozarēs, izstrādājot mācību programmas, kurās zinātnes izcilība un inovācija ir apvienota ar uzņēmējdarbības prasmēm un pieredzi, tādējādi sagatavojot topošos uzņēmējus un rosinot pašreizējos uzņēmumos īstenot inovatīvu un uzņēmējdarbībai raksturīgu pieeju;
36. norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai, veicinot reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību un radot uzņēmējdarbības garu, ES sociālā kohēzija sniegtu ieguldījumu augstā bezdarba līmeņa novēršanā ES, jo īpaši jauniešu un citu mazaizsargāto grupu vidū; tādēļ aicina dalībvalstis izmantot ESI fondus, lai radītu darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas, nodrošinot labvēlīgu vidi un pareizo tiesisko regulējumu mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai;
37. norāda, ka ESI fondiem ir svarīga nozīme, sniedzot atbalstu nodarbinātībai un konkrētiem projektiem, kuru mērķis ir uzņēmējdarbības, uzņēmības un radošo prasmju uzlabošana, tostarp jauniešu vidū; uzsver, ka visām dalībvalstīm un reģioniem būtu pilnībā jāizmanto šī iespēja, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu; uzsver, ka ar ESI fondu palīdzību vietējām un reģionālajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš uzņēmējdarbības veicināšanai vietējā un reģionālā līmenī, tostarp jākoncentrējas uz jauniešu dibinātiem uzņēmumiem;
38. atzinīgi vērtē sociālās ekonomikas kā Eiropas Savienībā jauna uzņēmējdarbības veida attīstību pēdējos gados, jo īpaši jaunieši vidū; aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas un programmas, ar ko veicinātu sociālo ekonomiku;
Demogrāfija
39. uzskata ―ņemot vērā plaši izplatīto iedzīvotāju novecošanās tendenci, dalībvalstis būtu jāmudina, tostarp paaudžu solidaritātes kontekstā, veicināt vecāku darba ņēmēju (gan sieviešu, gan vīriešu) palikšanu darba tirgū, novērtējot viņu pieredzi; uzsver, ka gados vecāks darbaspēks un ilgāka darba dzīve var dot pozitīvu ieguldījumu ekonomikas atlabšanā un turpmākā izaugsmē; tāpēc uzsver, ka ir svarīga mūžizglītība, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem; visbeidzot uzsver, ka gados vecāki cilvēki ir neaizstājami, lai nodotu zināšanas un pieredzi jaunākām paaudzēm;
40. uzskata, ka ir svarīgi veicināt uzņēmējdarbību vecāku iedzīvotāju vidū, lai viņi varētu gūt nozīmīgu uzņēmējdarbības pieredzi inovācijas procesā, tādējādi pagarinot darba mūžu un saglabājot darba tirgū vajadzīgās prasmes;
41. aicina dalībvalstis efektīvi īstenot ES regulējumu, kas paredz, ka diskriminācija vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un ticības vai pārliecības dēļ darbavietā ir nelikumīga;
42. atzīst, ka ir svarīgi ņemt vērā to cilvēku situāciju, kuriem ir jāsaskaņo darba un ģimenes dzīvē;
Tirgus pieejamība
43. uzsver ― lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku, ir jāizmanto vienotā tirgus iespējas, atverot robežas, likvidējot joprojām pastāvošos šķēršļus, kas ierobežo darba ņēmēju mobilitāti, un veidojot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un darbvietu radīšanai;
44. aicina likvidēt atlikušos šķēršļus pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, tādējādi ļaujot radīt vairāk jaunu darbvietu;
45. uzsver, ka MVU gadījumā uzņēmuma izmēram ir svarīga nozīme un ka lielāki MVU var vieglāk izturēt ekonomisko ciklu maiņu, uzkrāt plašākas specializētās zināšanas, atrast jaunus patērētājus un tirgus, iesaistīties globālajās piegādes ķēdēs, vieglāk piekļūt banku finansējumam un vairākiem finansēšanas avotiem un tādējādi radīt vairāk darbvietu; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina uzņēmējdarbības vadības un stratēģijas izglītība MVU īpašniekiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmējdarbību; uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt MVU veidot sakarus ar nepietiekami izmantotajiem ārvalstu tirgiem, šajā nolūkā mudinot pašreizējās publiskās aģentūras sadarboties ar bankām un MVU apvienībām;
46. uzsver, ka piemērotu un elastīgu vienotā tirgus pamatnosacījumu ieviešanu, lai veicinātu uzņēmējdarbību un atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, kas veido Savienības ekonomikas pamatu, nekādos apstākļos nedrīkst īstenot, kaitējot Eiropas darba standartu minimumam un darba pamattiesībām;
47. norāda, ka ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu MVU, kuri vēlas darboties starptautiskā mērogā, izmantojot vidēja termiņa un ilgtermiņa aizņēmumus vai kapitālieguldījumus, un izglītot MVU par piekļuvi tirdzniecības finansēšanai;
48. norāda, ka digitālā ekonomika ir svarīga darbvietu radīšanai, jo īpaši saistībā ar Eiropas tradicionāli spēcīgajām nozarēm, piemēram, radošajām nozarēm, kultūras mantojumu un tūrismu;
49. uzsver — lai veicinātu izaugsmi un inovāciju un tādējādi palielinātu nodarbinātību Savienībā, ļoti liela nozīme ir brīvai un godīgai konkurencei vienotajā tirgū, kuras pamatā ir kopēji sociālie standarti;
Finanses
50. norāda, ka banku aizdevumi joprojām ir visizplatītākais finansējuma avots Eiropā; uzskata, ka reāls ieguvums ir jauni finansēšanas veidi, izmantojot inovatīvas shēmas un ar bankām nesaistītu finansēšanu, piemēram, kolektīvā finansēšana, MVU mecenāti, savstarpēji aizdevumi, mikrokredīti, vienkārši pieejamas mikrokredītu aģentūras un citi instrumenti, ar kuriem var nodrošināt uzņēmējdarbības sākšanai un MVU ļoti vajadzīgos ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbvietas; uzskata, ka jauni finansēšanas veidi būtu izdevīgi jauniem, dinamiskiem uzņēmumiem, kuriem ir grūti piekļūt tradicionālākiem finansējuma avotiem, jo šie uzņēmumi ir pārāk jauni; uzsver, ka šādi jauni finansējuma veidi nebūtu jāattiecina tikai uz uzņēmējdarbības sākšanas un izaugsmes posmiem un ka alternatīvo kapitāla tirgu sekmēšana būtu izdevīga arī tāpēc, lai, piemēram, pārstrukturēšanās gadījumā nodrošinātu pozitīvus rezultātus gan uzņēmumiem, gan to darbiniekiem;
51. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, saskaņā ar kuru attiecībā uz darījumiem starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm līgumā noteiktais maksājumu termiņš nepārsniedz 4. panta 3. punktā paredzētos termiņus, ja vien līgumā nav īpaši noteikts citādi un ar nosacījumu, ka tam ir objektīvs pamatojums, ņemot vērā līguma īpatnības, un ka tas jebkurā gadījumā nepārsniedz 60 kalendārās dienas;
52. uzsver, ka arī MVU, kuri nav inovatīvi un kuri jau darbojas un vēlas paplašināt savu darbību vai nodot savas īpašumtiesības, bieži vien ir vajadzīgs valsts atbalsts, lai sagādātu nepieciešamo finansējumu;
53. uzsver, ka kohēzijas politika laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir svarīgs un efektīvs instruments, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, kā arī, īstenojot plašu pasākumu klāstu un izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), tostarp mikrouzņēmumu, darbības sākšanu un izvēršanu, jo tie ir vieni no galvenajiem darbvietu radītājiem ES;
54. atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir atvieglot iedzīvotāju, organizāciju un uzņēmumu, jo īpaši MVU, piekļuvi ES atbalstam, vienotā daudzvalodu portālā piedāvājot informāciju par struktūrfondiem, tostarp ESF, „Apvārsnis 2020”un COSME; atzinīgi vērtē arī Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centienus šajā jomā; uzskata, ka tomēr ir jādara vairāk, lai, izmantojot vienas pieturas aģentūras visos reģionos, pašreizējiem un potenciālajiem uzņēmējiem sniegtu skaidru un visaptverošu informāciju par finansēšanas iespējām un mudinātu finanšu starpniekus vairāk izmantot pieejamos finanšu avotus;
55. lūdz labāk saskaņot ES finansēšanas mehānismus, tostarp struktūrfondus, ERAF, programmu „Apvārsnis 2020” un EIB ieguldījumus, jo īpaši inovatīviu MVU finansēšanai, un lūdz novērtēt pašreizējos šķēršļus, kuru dēļ dažās dalībvalstīs bankas nevar pārskaitīt līdzekļus un izsniegt aizdevuma garantijas MVU un reālajai ekonomikai;
56. uzsver, ka pētniecība un inovācijas ir svarīgas, lai veicinātu Eiropas MVU konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspēju un darbvietu radīšanas potenciālu, un norāda uz programmas „Apvārsnis 2020” un EIT būtisko uzsvaru uz strauji augošu inovatīvu MVU izveidi un atbalstu;
57. atzinīgi vērtē MVU instrumenta izveidi saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”, kas dod iespēju MVU saņemt finansiālu un nefinansiālu atbalstu, lai īstenotu inovatīvas idejas; aicina Komisiju šo instrumentu ieviest no 2014. gada un to izdarīt MVU vislabvēlīgākajā veidā, t. i., izmantojot attiecīgu vienotu aģentūru, lai projektus iesniegtu īsteni augšupējā veidā un atbalstītu visu veidu inovāciju, tostarp ar tehnoloģijām nesaistītu un sociālu inovāciju;
58. norāda, ka uzņēmumi tomēr bieži vien saskaras ar grūtībām atrast līdzekļus, lai finansētu pētījumus, izstrādātu jaunus produktus vai piekļūtu jauniem tirgiem;
59. atbalsta ES iniciatīvas, kas atvieglo MVU piekļuvi lielākiem finanšu resursiem, jo tās ļauj jauniem un inovatīviem uzņēmumiem vieglāk un drīzāk saņemt finansējumu, un mudina dalībvalstis pieņemt inovācijas veicināšanas mehānismus (tādus kā nodokļu atlaides mehānismi nolūkā finansēt pētniecību un inovāciju) un risināt nevienlīdzīgo situāciju dalībvalstīs; atbalsta arī iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt bankrotējušiem uzņēmējiem, piedāvājot tiem vēl vienu iespēju un mudinot uzņemties risku;
60. atzinīgi vērtē atlīdzināšanas metožu vienkāršošanu, kas ietverta Komisijas priekšlikumā par vienotu noteikumu regulu struktūrfondiem, ņemot vērā šo instrumentu būtisko nozīmi daudzos reģionos uzņēmējdarbības un prasmju veicināšanai; aicina Komisiju uzraudzīt MVU piekļuvi Kopienas finansējumam un ziņot par to Parlamentam;
61. uzskata, ka publiskie ieguldījumi un valsts atbalsts uzņēmumu izveidei un darbības turpināšanai ir ļoti svarīgi; uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu prasīt aizsardzības pasākumus un garantijas no uzņēmumiem, kas tiek dibināti katrā dalībvalstī un saņem valsts atbalstu darbvietu saglabāšanas nolūkā;
Darba tirgus
62. pauž stingru uzskatu, ka uzņēmumi var radīt darbvietas, ja ir vajadzīgie apstākļi, tostarp kvalificēts un augsti kvalificēts darbaspēks, darba un privātās dzīves līdzsvars, samērīgas izmaksas un nodokļi un maksimāli samazināts administratīvais un regulatīvais slogs;
63. norāda, ka svarīga ir darba vietas elastdrošība, lai, no vienas puses, radītu pienācīgu drošību darba ņēmējiem un, no otras puses, ļautu uzņēmumiem elastīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām;
64. uzskata „jauniešu konsultāciju” ieviešanu nodarbinātības aģentūrās par nozīmīgu soli, lai vēl vairāk samazinātu to jauniešu skaitu, kuriem neizdodas sekmīgi pāriet no izglītības uz darba tirgu;
65. uzskata, ka dalībvalstīm ir vairāk jāiegulda cilvēkkapitālā un vairāk jāreaģē uz darba tirgus vajadzībām, jo īpaši, veidojot ciešu sadarbību starp izglītības sistēmu un darba vidi, nodrošinot to, lai jauniešiem būtu pieejama vajadzīgā informācija, padomi un ieteikumi attiecībā uz veiksmīgu karjeras izvēli, un veicinot mācīšanos darbavietā jeb māceklību, kā arī nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju un mūžiglītības iespējas;
66. uzskata, ka ir milzīgas iespējas palielināt sociālo partneru un attiecīgo struktūru iesaistīšanos, lai noteiktu ilgtermiņa stratēģiju maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tas ir vienīgais veids, kā noteikt darbības traucējumus, sagatavot pārdomātus un elastīgus tiesību aktus, nepieļaut tirgus sadrumstalotību un veicināt ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības izveidi un attīstību;
67. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot dzīvotspējīgas shēmas pārejai no augstākās un profesionālās izglītības uz darba tirgu, jo īpaši jaunajiem speciālistiem;
68. aicina dalībvalstis arī turpmāk veikt politikas pasākumus, tos papildinot ar ekonomisku un regulatīvu stimulu mehānismiem, kas ietekmē kultūras un izglītības sistēmas, veidojot partnerību un apmaiņas tīklus starp visiem dažādajiem izglītības un uzņēmumu līmeņiem, lai novērstu pašreizējo neatbilstību starp akadēmiskās izglītības piedāvājumu un tirgus pieprasījumu un atvieglotu iespējas pētnieku darbību pārcelt no universitātēm uz uzņēmumiem, tādējādi sekmējot inovāciju;
MVU un mikrouzņēmumi
69. uzskata, ka MVU ir galvenie inovācijas un ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ES un tiem ir būtiski svarīga nozīme darba iespēju nodrošināšanā visu vecumu cilvēkiem un gan sievietēm, gan vīriešiem; pauž nožēlu, ka daudzās dalībvalstīs tie ir izslēgti no valsts politikas pētniecības, inovācijas un attīstības jomā;
70. uzsver MVU nozīmi ne tikai darbvietu radīšanā, bet arī to saglabāšanā;
71. norāda, ka ES darbojas vairāk nekā 20 miljoni MVU, kas ir 99 % no visiem uzņēmumiem un kas ir galvenais ekonomikas izaugsmes, inovācijas, nodarbinātības un sociālās integrācijas dzinējspēks;
72. uzskata, ka valsts politikas pasākumiem ir liela nozīme MVU izveides un attīstības atbalstīšanā un stimulēšanā (piemēram, izmaksu ziņā pieejami aizņēmumi, konsultāciju pakalpojumi par valsts iniciatīvām un likumdošanu, atbalsta un veicināšanas centri, uzņēmējdarbības kopas, tehnoloģiju pārneses biroji, konsultāciju un darbaudzināšanas shēmas utt.); uzskata, ka tīklošanai un labākās prakses apmaiņai šajā ziņā ir liela nozīme; uzskata, ka jaunajiem uzņēmējiem un MVU, attīstot savu uzņēmējdarbību, ir vajadzīgi nemateriāla un nefinansiāla atbalsta veidi, piemēram, piekļuve zināšanām un informācijai, izglītība finanšu jomā un uzņēmējdarbības tīkli; uzskata — lai stimulētu iekšējo tirgu un tirdzniecību starp maziem uzņēmumiem, īpaši svarīgi ir nodrošināt profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un dažādu tirdzniecības normatīvo sistēmu sadarbspēju;
73. uzskata, ka inovācija mazos un vidējos uzņēmumos ir svarīgs instruments ceļā uz darbvietu radīšanu; norāda — lai MVU kļūtu par veiksmīgiem inovācijas sistēmas dalībniekiem, ir būtiski, lai tie būtu inovatīvu darbību līderi un tiem sniegtais atbalsts labāk atbilstu to reālajām vajadzībām;
74. uzsver principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”; atzinīgi vērtē pārrobežu e-komercijas priekšrocības, kas nodrošina MVU jaunas iespējas piekļūt vienotajam tirgum, radīt nodrbinātības iespējas, samazināt izmaksas un konkurēt pasaules līmenī;
75. uzsver, ka IKT tehnoloģijas nodrošina iespējas veicināt produktivitāti un konkurētspēju; uzsver, ka ir labāk jāizmanto digitālā vienotā tirgus potenciāls, un norāda, ka jauna inovatīva IKT uzņēmuma izveides izmaksas iepriekšējo 10 gadu laikā ir samazinājušās 100 reižu galvenokārt tādu tehnoloģiju dēļ kā īpaši ātri un visuresoši platjoslas tīkli, mākoņdatošana, atklātā pirmkoda programmatūra, atvērtie dati un piekļuve publiskā sektora informācijai;
76. uzsver, ka e-pārvalde ir sevišķi izdevīga uzņēmējiem (jo īpaši MVU, kas, veicot pārrobežu darbības ES, bieži vien saskaras ar nepārvaramiem šķēršļiem), jo e-pārvalde samazina administratīvās izmaksas un slogu, palielina produktivitāti, rezultativitāti, konkurētspēju, pārredzamību, atklātību, politikas efektivitāti, pieejamību un saskaņotas procedūras;
77. uzskata, ka pienācīgas aizsardzības trūkums MVU daudzos gadījumos var kaitēt uzņēmumiem un kavēt ekonomikas izaugsmi, turklāt tas var atturēt uzņēmējus riskēt un līdz ar to ietekmēs uzņēmumu izaugsmes un darbvietu radīšanas spējas;
78. uzsver, ka galvenos šķēršļus MVU izveidei un straujai attīstībai rada grūtības piekļūt finansējumam un finansējuma izmaksas, apgrūtinoši noteikumi, spēkā esošo noteikumu nezināšana, netiešās izmaksas, ierobežota piekļuve eksporta tirgiem, vidējie maksājumu termiņi un prasmju trūkums;
79. atzinīgi vērtē „MVU testa” ieviešanu un Komisijas apņemšanos MVU un atsevišķos gadījumos arī mikrouzņēmumiem noteikt ne tik stingru regulējumu, nekaitējot veselības, drošības un nodarbinātības standartiem; uzskata, ka attiecībā uz vairākiem tiesību aktu priekšlikumiem ir jāievieš atvieglojoši pasākumi, piemēram, ilgāks īstenošanas laiks, efektīvas pārbaudes vai pamatnostādnes uzņēmumu dokumentācijas vienkāršošanai, vienlaikus neradot divu līmeņu darba tirgu;
80. atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā projektu CREATE, ar ko atbalsta šķēršļu likvidēšanu MVU izaugsmei, darbvietu radīšanai un konkurētspējai lauku apgabalos;
81. uzskata, ka dalībvalstis jāmudina, izmantojot Eiropas MVU sūtņu tīklu, apmainīties ar paraugpraksi attieībā uz inovatīviem paņēmieniem darbvietu radīšanai, administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanai un saziņas uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz MVU un mikrouzņēmumiem;
82. mudina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt vietējām iestādēm un MVU apvienībām veicināt vietējo ražošanu un produktu kvalitāti, piemēram, veidojot uzņēmumu kopas kopīgiem pētniecības un izstrādes projektiem;
83. uzskata, ka arī organizācijas, kuras pārstāv MVU, būtu jāmudina apmainīties ar pārrobežu paraugpraksi attiecībā uz inovatīviem paņēmieniem administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanai;
84. pauž nožēlu, ka darba reformas, kas tiek veiktas vairākās dalībvalstīs, noved pie tā, ka daudzus darbiniekus, jo īpaši MVU darbiniekus, vairs neaizsargā koplīgums; norāda, ka jebkurš ar darba elastīgumu saistīts uzlabojums būtu jāveic kopā ar pienācīgiem darba aizsardzības pasākumiem;
85. uzskata, ka ir jāuzlabo tiesiskais regulējums attiecībā uz MVU dalību publiskā iepirkuma procedūrā;
86. atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs jauniem un inovatīviem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem ir nepietiekams atbalsts un/vai ir normatīvais regulējums nav pietiekams, lai šiem uzņēmumiem nodrošinātu pienācīgus darbības apstākļus, un uzsver, ka ir vajadzīga labāka dažādu Eiropas, valsts, reģionāla un vietēja mēroga politikas virzienu un instrumentu koordinēšana attiecībā uz MVU;
87. uzsver, ka ir jāpastiprina ES noteikumi par produktu izsekojamību, lai apkarotu viltošanu un radītu efektīvu līdzekli MVU izaugsmes veicināšanai;
Labāks regulējums
88. uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvāki un skaidrāk formulēti noteikumi, ko var vienkārši ieviest un kas var palīdzēt visiem dalībniekiem, tostarp uzņēmējiem, darboties saskaņā ar tiesiskuma principu un gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem izmantot iespējas un aizsardzību, kuru piedāvā tiesību akti nodarbinātības, veselības un drošības jomā;
89. uzsver vajadzību panākt lielāku Savienības politikas virzienu integrāciju, lai atbalstītu MVU attiecībā uz inovāciju, izaugsmi, konkurētspēju, internacionalizāciju, uzņēmējdarbību, resursu produktivitāti, birokrātijas mazināšanu, cilvēkresursu kvalitāti, kā arī ekoloģisko un sociālo atbildību;
90. atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus, kas veikti, lai risinātu „Top 10” MVU visapgrūtinošāko tiesību aktu izvērtēšanā konstatētās problēmas un palīdzētu uzņēmumiem radīt vairāk nodarbinātības iespēju; uzskata, ka Komisijai steidzami par prioritāti būtu jāizvirza attiecīgo tiesību aktu uzlabošana tādā veidā, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras MVU; uzskata, ka ir jānodrošina, lai politikas veidošanas procesā ES un dalībvalstis ņemtu vērā uzņēmumu, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumu, īpašās vajadzības, kā arī apsvērtu to atbalsta pasākumus;
91. norāda, ka jaunie uzņēmumi, kuri pēc darbības sākumposma strauji un intensīvi izvērš darbību starptautiskā līmenī, sniedz vērtīgu ieguldījumu ekonomikā, radot inovāciju, mudinot to darīt citus uzņēmumus, iesaistoties starptautiskās piegādes ķēdēs un radot ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību; tomēr atzīmē — tā kā šie uzņēmumi savas darbības sākumposmā saskaras ar nopietnām problēmām, jo to kapitāls ir neliels, tiem būtu izdevīgi, ja darbības uzsākšanas procedūras būtu lētas, vienkāršas un ātras;
92. uzsver, ka noteikumus par veselību un drošību darba vietā un darba ņēmēju aizsardzību nevar uzskatīt par apgrūtinošiem noteikumiem; aicina Komisiju vienkāršot pārmērīgo administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot veselību un drošību darba vietā un garantējot, ka MVU ir atbilstošas zināšanas un resursi, lai pienācīgi pārvaldītu to darbinieku darba vidi;
93. norāda uz jauno veselības un drošības stratēģiju; pauž cerību, ka tā būs orientēta uz preventīviem pasākumiem un spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, paskaidrošanu, vienkāršošanu un labāku īstenošanu, lai nodrošinātu darba ņēmēju veselību un drošību;
94. atzinīgi vērtē to, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir samazināta REACH reģistrācijas maksa, lai gan šī maksa ir tikai neliela daļa no kopējām atbilstības izmaksām; tomēr ir ļoti nobažījies par to, ka sākotnēji aplēstās REACH izmaksas tika novērtētas pārāk zemu un šī starpība jau ir sasniegusi vairāk nekā EUR 1 miljardu un turpina pieaugt;
95. uzsver, ka ir jāpaaugstina vispārējā uzņēmējdarbības efektivitāte, īstenojot projektus un izmantojot instrumentus, kas ļauj risināt problēmas saistībā ar enerģijas rekuperāciju, lai veicinātu enerģijas izmaksu samazināšanos;
96. norāda, ka regulu noteikumi attiecībā uz kohēzijas politikas laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam paredz administratīvā sloga samazināšanu mikrouzņēmumiem un MVU, sevišķi situācijās, kad darbā tiek pieņemti bezdarbnieki, tādējādi palīdzot nodrošināt labākus nosacījumus darbvietu radīšanai; aicina dalībvalstis likvidēt šķēršļus tam, lai mikrouzņēmumi un MVU varētu labāk izmantot ESI fondus;
Ieteikumi
97. aicina Komisiju un dalībvalstis ātri un mērķtiecīgi rīkoties, lai samazinātu MVU regulatīvo slogu, vienlaikus nodrošinot, ka visi ierosinātie risinājumi balstās uz pierādījumiem, ir ievēroti veselības un drošības nosacījumi un LESD 9. pants;
98. aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot zaļās ekonomikas darbvietu izveides potenciālu, izstrādājot stratēģiju par rūpniecības uzplaukumu ilgtspējīgai Eiropai (RISE), ar ko īsteno tehnoloģiskas, uzņēmējdarbības un sociālas inovācijas, lai īstenotu trešo rūpniecisko revolūciju, tostarp modernizējot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; apgalvo, ka, īstenojot RISE, veidosies jauni tirgi un uzņēmējdarbības modeļi, parādīsies radoši uzņēmēji, kā arī tiks nodrošinātas jaunas darbvietas un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, rūpniecības atjaunošanu apvienojot ar dinamisku ekonomiku, uzticēšanos un konkurētspēju; uzskata, ka energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana ir šīs stratēģijas galvenie balsti;
99. uzskata, ka Komisijas priekšlikums par to, ka mikrouzņēmumi būtu jāizslēdz no nākotnē ierosināto tiesību aktu piemērošanas jomas, ja vien nav nepieciešamības tiem piemērot konkrētus tiesību aktus, varētu būt piemērota pieeja;
100. aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstu MVU organizācijas ir daļa no jaunizveidotā MVU sūtņu tīkla un MVU asamblejas un tiek pienācīgi informētas par ES iniciatīvām un politikas priekšlikumiem; šajā sakarībā uzsver, ka vienlīdz svarīga nozīme ir Eiropas informācijas centriem, kas līdz šim nav spējuši sniegt tādus pakalpojumus, kuri atbilst Eiropas uzņēmumu gaidām un vajadzībām;
101. aicina dalībvalstis veicināt valodu mācīšanos, nodrošinot MVU un mikrouzņēmumu darbiniekiem mūžizglītības (profesionālās apmācības) iespējas kā līdzekli, lai nostiprinātu šo uzņēmumu piekļuvi vienotajam tirgum un līdzdalību tajā;
102. aicina Komisiju nodrošināt struktūrfondu vieglāku pieejamību MVU, jo īpaši, mazinot prasības, kas noteiktas priekšfinansētiem projektiem, samazinot prasības līdzfinansējuma saņemšanai, mērķtiecīgāk strādājot ar dažāda veida MVU, mazinot finansējuma atšķirības dažādās pieteikumu iesniegšanas kārtās un atbalstot MVU finansēšanas spēju veidošanu;
103. aicina Parlamenta deputātus pilnībā izmantot Ietekmes novērtēšanas un Eiropas Savienības Pievienotās vērtības direktorātu, lai rūpīgi pārbaudītu izmaksas, ieguvumus un citas sekas tiesību aktu priekšlikumiem par MVU un jo īpaši darbvietu radīšanu;
104. aicina Komisiju un dalībvalstis stingrāk novērtēt spēkā esošā un paredzamā regulējuma ietekmi uz MVU un konkurētspēju kopumā;
105. atgādina dalībvalstīm to saistības, kas noteiktas Mazās uzņēmējdarbības aktā un paredz, ka uzņēmējdarbību ir jāvar uzsākt ne vēlāk kā 48 stundu laikā; šajā sakarībā aicina dalībvalstis visādi censties sasniegt šo mērķi nolūkā sasniegt nodarbinātības mērķus, kas ietverti stratēģijā „Eiropa 2020”;
106. aicina Komisiju novērst ES tiesību aktu konstatēto negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem un to spēju radīt jaunas darbvietas, jo īpaši ņemot vērā zināšanu trūkuma aspektus par ES tiesību aktiem, vispārējo uztveri par tiem un atbalsta trūkumu to praktiskai piemērošanai; aicina Komisiju uzlabot MVU sniegtās informācijas plūsmu;
107. aicina Komisiju saistībā ar programmu REFIT pārbaudīt, vai visi tiesību akti pilda tiem paredzēto uzdevumu, un noteikt jomas, kurās ir neatbilstības vai neefektīvi pasākumi, kas ietekmē nodarbinātības iespējas;
108. uzsver, ka nesen ir parādījusies tendence, ka uzņēmumi pārceļ ražošanu un pakalpojumu sniegšanu atpakaļ uz Eiropu un ka tas rada iespējas radīt jaunas darbvietas; uzskata, ka ES ekonomikai ir unikāla iespēja paātrināt šo tendenci pārvietot darbvietas atpakaļ uz Eiropu, un aicina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju apsvērt iespējas šajā nolūkā sniegt īpašu atbalstu, tostarp izveidojot vienas pieturas aģentūras, ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem izmantot iespējas, ko sniedz darbvietu pārvietošana atpakaļ;
109. aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt pašnodarbinātību, iespējams, pāri robežām un jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū, izveidojot vidi un tādu izglītības un sociālās aizsardzības sistēmu, kas mudinās uzņēmējus izveidot un attīstīt to uzņēmumus un radīt jaunas darbvietas, piemēram, sekmējot uzņēmējdarbību studentu un profesionāļu vidū;
110. pauž cerību, ka turpmākajos gados uzņēmējdarbība tiks uzskatīta par svarīgāku jautājumu; norāda, ka minētais jautājums būs rūpīgi jāapsver, jo īpaši attiecībā uz Rīcības plāna uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam īstenošanu; uzskata, ka uzņēmējdarbības gara un prasmju attīstīšana ir ilgtspējīgs veids, kā sekmēt jaunu darbvietu un jaunu uzņēmumu radīšanu, kā arī inovācijas uzņēmējdarbības jomā; pauž vēlmi, lai Komisija 2017. gadu nosauktu par „Eiropas uzņēmējdarbības gadu”;
111. aicina sociālos partnerus izmantot lietpratīga regulējuma instrumentus, sarunās biežāk izmantot ietekmes novērtējumus un nosūtīt Komisijas Ietekmes novērtējuma padomei nolīgumus, ar ko ierosina likumdošanas darbības;
112. uzstāj, ka Datu aizsardzības regulā būtu jāizmanto līdzsvarota pieeja, lai aizsargātu datu privātumu, vienlaikus stimulējot digitālo ekonomiku, darbvietu radīšanu un izaugsmi;
113. aicina ES sadarboties ar dalībvalstīm, augstskolām, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem, lai koordinētu un pilnībā izmantotu ES finansējuma avotus, piemēram, ESF, ERAF, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME), programmas „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+”, ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības kultūru, jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū, attīstīt un pilnveidot darba tirgū nepieciešamo kvalifikāciju un prasmes un atbalstīt jaunu uzņēmumu izveidi;
114. aicina ES un dalībvalstis sadarboties, lai visos izglītības posmos mācību programmā ieviestu uzņēmējdarbības prasmju apguvi;
115. aicina ES sadarboties ar dalībvalstīm, skolām un universitātēm, lai ieviestu atklātu, uz tehnoloģijām balstītu izglītību;
o o o
116. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. septembra paziņojumu „Izglītības atvēršana — ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus” (COM(2013)0654) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes analīzi un plānošanu, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus (SWD(2013)0341),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūlija paziņojumu „Eiropas augstākā izglītība pasaulē” (COM(2013)0499),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(1),
– ņemot vērā Padomes 2014. gada 24. februāra secinājumus par efektīvu un inovatīvu izglītību un apmācību, lai veiktu ieguldījumus prasmēs — atbalsts 2014. gada Eiropas pusgadam(2),
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(3),
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 14. februāra secinājumus par izglītības un apmācības lomu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā(4),
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par izglītības un apmācības sociālo dimensiju(5),
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu(6),
– ņemot vērā 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par izglītības pārvērtēšanu(7),
– ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus(8),
– ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par izglītību un apmācību, un stratēģiju „Eiropa 2020”(9),
– ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju(10),
– ņemot vērā 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par jaunu prasmju un darba vietu programmu(11),
– ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai(12),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 26. februāra atzinumu(13),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu(14),
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0249/2014),
A. tā kā izglītības un apmācības sistēmas ir jāpielāgo vienlīdzīgu iespēju sasniegšanai mācībās un atbilstoši gan pieaugošajai nepieciešamībai turpināt zināšanu un prasmju pilnveidošanu, gan tam, ka darba tirgus paplašinās starptautiski, un vienlaikus jācenšas panākt lielāku efektivitāti un taisnīgumu;
B. tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir uzlabot inovāciju, radīt jaunas darba iespējas, uzlabot sociālo kohēziju un izveidot stingru pamatu ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei ES, izmantojot augsti kvalificētu darbaspēku ar vienlīdzīgām izglītības pieejamības iespējām;
C. tā kā Eiropā ir augsts bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu, tostarp augstākās izglītības iestāžu absolventu, vidū, kā arī ir ļoti liels skaits vakanču, kuras nevar aizpildīt, un tas liecina par noteiktu prasmju trūkumu, kura novēršanai vispiemērotākie būtu duālās profesionālās izglītības modeļi; tā kā 2012. gadā 15,8 % jauniešu ES nebija ne nodarbināti, ne arī iesaistīti izglītības vai apmācības procesā (NEET) un tādējādi viņus apdraud atstumšana no darba tirgus pastiprinātas prasmju neatbilstības dēļ;
D. tā kā ir paredzams, ka līdz 2020. gadam 90 % darbvietu būs nepieciešamas digitālās prasmes, un tā kā līdz 2015. gadam ES būs līdz 900 000 neaizpildītu vakanču informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) jomā;
E. tā kā līdz 2030. gadam augstāko mācību iestāžu absolventu skaits, visticamāk, četrkāršosies;
F. tā kā ES 18–28 % skolēnu ir ierobežotas iespējas piekļūt internetam un izmantot to skolā vai mājās; tā kā ES par digitāli kompetentiem var uzskatīt tikai 30 % skolēnu; tā kā tikai 20 % skolēnu ES mācās pie digitāli kompetentiem un atbalstu sniedzošiem skolotājiem; tā kā 70 % skolotāju ES neuzskata sevi par digitāli kompetentiem un vēlētos uzlabot savas IKT prasmes; tā kā 40 % Eiropas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vājas IKT prasmes vai tādu nav vispār;
G. tā kā brīvpieejas mācību resursiem (BMR) var būt izšķirīga loma visiem pieejamas apmācības veicināšanā mūža garumā un gan formālās, gan ikdienējās izglītības satura kvalitātes un izplatīšanas uzlabošanā un tā kā tāda izglītības sistēma, kurā ir trūkumi digitālajā jomā, var kavēt izglītojamo personu zināšanu un prasmju apguvi;
H. tā kā ES vēl nav pilnībā novērtējusi IKT potenciāla vērtību un daudzveidību kultūras un izglītības jomā, piekļuvē informācijai un paraugprakses apmaiņā;
I. tā kā izglītojošo sistēmu modernizācijai Eiropā ir nepieciešami ieguldījumi ar informācijas un sakaru tehnoloģijām plaši aprīkotās izglītības sistēmās;
J. tā kā tāpēc ir ļoti svarīgi, lai iespējas piekļūt platjoslai kļūtu plašākas, tostarp dalībvalstu lauku, kalnu un tālākos apgabalos;
K. tā kā skolām būtu jāapmāca bērni un jaunieši praktiski un kritiski izmantot digitālās tehnoloģijas un internetu,
Iespējas un problēmas
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīta Savienības darba programma BMR jomā un kura uzmanības centrā ir šo resursu potenciāls attiecībā uz paplašinātu un taisnīgu piekļuvi izglītībai un tā turpmāka dažādošana, un atzīst BMR nozīmi sabiedrībā, kurā arvien nozīmīgāks kļūst digitālais aspekts; uzskata, ka ir steidzami jāizstrādā Eiropas pamatnostādnes BMR attīstībai, lai varētu uzlabot dalībvalstu izglītības sistēmas;
2. norāda, ka, lai izprastu BMR sniegtās priekšrocības, jāatbalsta vispārējai digitālo prasmju izglītībai paredzēti pasākumi, jāapkopo informācija par paraugpraksi, kā arī tā jāveicina dažādās vidēs;
3. uzsver, ka BMR rada iespējas gan fiziskām personām, piemēram, skolotājiem, studentiem, skolēniem un visu vecumu izglītojamām personām, gan izglītības un apmācības iestādēm mācīt un mācīties, izmantojot inovatīvas metodes; aicina izglītības iestādes papildus novērtēt BMR potenciālās priekšrocības attiecīgajās izglītības sistēmās, ņemot vērā iespējas izveidot organizatorisku vidi, kurā šāda inovācija būtu atzīta, iekļauta, izmantota un veicināta; šajā saistībā aicina dalībvalstis un reģionus atbilstoši viedās specializācijas stratēģijām veidot inovāciju un jaunrades izcilības centrus, pilnībā izmantojot IKT potenciālu;
4. pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā nav diferencēti izglītības līmeņi saistībā ar jauno tehnoloģiju un digitālā satura izmantošanu mācīšanās un mācīšanas mērķiem; uzsver, ka izglītojamās personas iegūst atšķirīgas prasmes un kompetences atkarībā no sava vecuma un attiecīgi mācību programma un metodes atšķiras atbilstoši izglītības līmenim;
5. konstatē, ka kvalitātes nodrošināšanai ir būtiska loma BMR uzticamības un izmantošanas veicināšanā; atbalsta paraugprakses pētīšanu un izplatīšanu, kas veicina efektīvu BMR izmantošanu, jo īpaši ieguldot metodoloģijas eksperimentēšanas, metaprasmju (domāšana, virzība uz nākotni un kritiska izvērtēšana) un sociālo prasmju jomā; norāda, ka būtu jāatbalsta arī pētījumi par šajā procesā iegūto zināšanu novērtēšanas metodēm, kas nevar būt tikai salīdzinošs izvērtējums vai automātisks sistēmas novērtējums, kā tas nereti notiek praktisko lietotāju lokā;
6. atzīst to, ka BMR galvenokārt izstrādā noteiktās valodās un šo darbu lielākoties, lai arī ne tikai, veic augstākās izglītības iestādes (jo īpaši saistībā ar masveida atvērtajiem interneta kursiem (MOOC)); mudina visu līmeņu izglītības un apmācības iestādes dalībvalstīs, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas izstrādāt BMR savas valsts valodās, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālo tehnoloģiju un daudzvalodības potenciālu; atgādina, ka materiālu pieejamībai, piekļuvei tiem un inovācijai ir būtiska nozīme e-mācību materiālu izmantošanā izglītībā;
7. norāda, ka IKT un BMR galvenokārt izmanto augstākajā izglītībā; mudina tos attiecīgā gadījumā izmantot arī pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī arodizglītībā un citos ikdienējās mācīšanās piedāvājumos, kur uz studentu vērstām mācībām apvienojumā ar IKT arī ir liels potenciāls;
8. norāda, ka pienācīga kontekstualizācija ir ārkārtīgi svarīgs aspekts izglītojošās programmatūras efektivitātes nodrošināšanā; norāda, ka minētajam procesam jābūt atbilstoši iekļautam mācīšanas un mācīšanās procesos un ka jāņem vērā pedagoģiskie un mācību programmas mērķi, līdzekļi un individuālās mācību metodes;
9. uzsver, ka ir jāatvieglo ar BMR starpniecību iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, izmantojot turpmāku dialogu ar ieinteresētajām personām, un aicina dalībvalstis iekļaut savās valsts kvalifikācijas sistēmās piemērotus pasākumus šādu apmācību validēšanai;
10. norāda, ka ir jāvienkāršo ārvalstīs gūto prasmju atzīšana, lai veicinātu un atvieglotu BMR un MOOC izmantošanu, samazinot birokrātiskās struktūras;
11. uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt augsti kvalitatīvu un piemērotu bezmaksas mācību materiālu pieejamību tiešsaistē un piekļuvi tiem;
12. uzsver, ka ir jāsaskaņo pašreizējie ierobežojumi un izņēmumi autortiesību jomā nekomerciālas mācīšanas ilustrācijas nolūkā, lai veicinātu pārrobežu BMR un tālmācību un ļautu Eiropas platformām konkurēt pasaules līmenī, radot apjomradītus ietaupījumus;
13. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 2001/29/EK, lai izveidotu saskaņotu un elastīgu autortiesību un blakustiesību sistēmu ES, kas atbilstu digitālajam laikmetam un atzītu sabiedrisko vērtību, ko sniedz piekļuve zināšanām;
14. mudina dalībvalstis izpētīt BMR paredzamo potenciālu publisko un privāto izglītības izmaksu samazināšanā, jo īpaši attiecībā uz izglītības materiālu izmaksām, vienlaikus nezaudējot kvalitāti;
15. norāda, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgus BMR un MOOC izveides modeļus; aicina Komisiju dialogā ar ieinteresētajām personām atbalstīt turpmāko pētniecību par to veidošanu, izmantošanu un izpratni;
16. atzīst, ka BMR pieņemšana ir jāveic tā, lai veicinātu 21. gadsimta mācību risinājumu attīstību un radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas mazajiem un vidējiem inovatīvu Eiropas mācību risinājumu sniedzējiem;
17. aicina dalībvalstis stiprināt ikdienējo mācīšanos tiešsaistes drošības jomā un izveidot tiešsaistes drošības politiku skolās, nodrošinot atbilstošu apmācību skolotājiem;
18. aicina dalībvalstis nodrošināt skolās saskaņotu un progresīvu apmācību par drošību internetā; norāda, ka vecāki un likumīgie aizbildņi būtu jāuztver kā partneri drošības nodrošināšanā tīmeklī, un iesaka izstrādāt papildu stratēģijas šai mērķauditorijai, tādējādi stiprinot vecāku līdzdalības lomu; uzsver, ka šie centieni būtu jāveic ar mērķi stiprināt jauniešu neatkarību, lai viņi uzņemtos atbildību par savām darbībām un pienākumiem tīmeklī un attīstītu e-prasmes; pieprasa nodrošināt personas neaizskaramību, privātumu un datu aizsardzību skolotājiem un skolēniem, kuri izmanto BMR;
19. aicina Komisiju atbalstīt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm neformālās un ikdienējās mācīšanās jomās attiecībā uz drošību tiešsaistē, atbilstošu mācību materiālu izstrādāšanu un valsts un privāto partnerību veidošanu ar mērķi iesaistīt jauniešus, viņu vecākus un skolotājus un visus tos, kas iesaistās darbā ar jauniešiem, tostarp nevalstiskās organizācijas, kuras ir saistītas drošāka interneta tīklā;
Skolotāju un izglītojamo personu prasmes
20. norāda, ka jaunās tehnoloģijas un BMR sniedz interaktīvāku mācīšanās pieredzi un ir vērtīgi instrumenti, lai nodrošinātu, ka izglītības procesa centrā ir izglītojamās personas;
21. uzsver, ka visos izglītības līmeņos skolotājiem ir būtiska nozīme saistībā ar piekļuves tiešsaistes mācību materiāliem veicināšanu un izmantošanu, palīdzot visām izglītojamām personām apgūt digitālās prasmes;
22. uzsver, ka visām izglītojamām personām ir steidzami nepieciešams visātrākais un vislabākais tehniskais aprīkojums, kā arī piekļuve platjoslas internetam;
23. atgādina par augstvērtīgas skolotāju izglītības ārkārtīgi svarīgo nozīmi, kas ir jāpapildina ar obligātu profesionālo izglītību visas darba dzīves laikā, galveno uzmanību vēršot uz inovatīvām mācību metodēm un didaktikas attīstības („mācīšanās mācīties”) turpmāku nodošanu izglītojamām personām;
24. mudina dalībvalstis atbalstīt skolotāju profesionālo attīstību, piedāvājot modernu mācību programmu viņu sākotnējā izglītībā un nodrošinot apmācību darbavietā ar mērķi garantēt viņiem nepieciešamās kompetences digitālā formāta mācīšanas metožu izmantošanai;
25. jo īpaši uzsver priekšrocības, ko apliecina Eiropas programmas par skolotāju obligāto pieredzes apmaiņu ārvalstīs, piemēram, „Erasmus+”, un prasa ievērojami paplašināt gan minēto programmu, gan citas saistītās programmas;
26. norāda, ka pamata lasītprasme un rakstītprasme papildus metaprasmēm un sociālajām prasmēm, kā arī transversālās prasmes, piemēram, kritiskā domāšana un mācīšanās mācīties, ir priekšnosacījums efektīvai digitālo prasmju attīstīšanai un tiešsaistes izglītojošo materiālu, tostarp BMR, izmantošanai; šajā saistībā aicina Komisiju turpināt novērtēt digitālo un/vai tiešsaistes mācību materiālu ietekmi uz izglītojamo personu mācību rezultātiem atbilstoši viņu vecumam un izglītības programmas līmenim;
27. atzīst tradicionālo mācību un mācīšanās veidu nozīmi un aicina Komisija atbalstīt turpmākus pētījumus attiecībā uz jautājumu par to, vai un kā personu mācību rezultātus var uzlabot BMR un MOOC, kas tiek izmantoti kā tradicionālo mācīšanas metožu papildinājums vai kā to sastāvdaļa;
28. atgādina, ka ar IKT un BMR palīdzību veicinātās inovatīvās mācīšanas metodes ļauj attīstīt sociālās un transversālās prasmes, piemēram, kritisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu, saziņas prasmes un problēmu risināšanu, kas ir būtiski svarīgas nodarbinātībai un darba tirgus īstenošanai;
29. uzsver, ka izglītības politikai galvenokārt jābūt vērstai uz palīdzības sniegšanu izglītojamām personām būtiski svarīgu kognitīvo un sociālo prasmju attīstībā; aicina Komisiju turpmāk novērtēt ietekmi, ko digitālo ierīču un satura izmantošana pedagoģiskos nolūkos rada uz izglītojamām personām, vienlaikus nodrošinot viņu fizisko un psiholoģisko integritāti;
30. norāda, ka būtu jāizstrādā BMR, kas vērsti uz pieaugušu izglītojamo personu vajadzībām, lai nodrošinātu lielākas mūžizglītības iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar vājām prasmēm, ņemot vērā to, ka daudzām izglītojamām personām ir vājas IKT prasmes;
31. uzsver to, ka informācijas sabiedrībā, kuras mērķis ir kļūt par dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, digitālās prasmes un zināšanas iedzīvotājiem ir būtiski svarīgas;
32. norāda, ka prasme izmantot digitālos līdzekļus paver jaunus sakaru un izglītības kanālus, labvēlīgi ietekmē sociālās kohēzijas nostiprināšanu, personīgo attīstību, starpkultūru dialogu un aktīvu pilsoniskumu;
33. uzsver to, ka IKT un tiešsaistes izglītojošie materiāli, tostarp BMR, var atbalstīt svešvalodu mācīšanu un mācīšanos visos izglītības un apmācības līmeņos; uzsver, ka sociālā mijiedarbība ir svešvalodu apguves priekšnosacījums;
34. mudina dalībvalstis uzlabot un padziļināt digitālās prasmes, tostarp arī iekļaujot savās attiecīgajās mācību programmās kodēšanu un programmēšanu, lai veicinātu ekonomisko konkurētspēju un sniegtu izglītojamām personām vajadzīgās prasmes nākotnes darba tirgū;
35. atkārtoti norāda, ka zināšanu un prasmju pilnveidošana ir būtiska, lai integrētos darba tirgū, un norāda, ka BMR var palīdzēt nodrošināt pastāvīgu apmācību, kas nepieciešama, lai darba tirgū saglabātu konkurētspēju; mudina sekmēt dzimumu ziņā līdzsvarotāku IKT izmantošanu, lai nodrošinātu, ka arī sievietes, kas uz noteiktu laiku, piemēram, bērna kopšanas vai citu tuvinieku kopšanas dēļ, ir ārpus darba tirgus, var izmantot šo apmācības veidu, lai pašas atjauninātu savas zināšanas un tādējādi uzlabotu iespējas nākotnē atgriezties darba tirgū;
36. norāda, ka publiskās bibliotēkas un izglītības centri var sniegt bezmaksas piekļuvi datoriem un internetam, kā arī apmācības interneta resursu izmantošanā;
Pieejamības paplašināšana
37. uzsver, ka izglītības, apmācības un IT aprīkojuma pieejamība ir svarīga visām izglītojamām personām visās vecuma grupās, kā arī personām ar invaliditāti, personām no nelabvēlīgas vides, jauniešiem, kuri pašreiz nemācās, nav nodarbināti vai neapmeklē mācību kursus (NEET), personām no ģeogrāfiski attāliem reģioniem, kā arī visiem, kas vēlas uzlabot kvalifikāciju;
38. atkārtoti norāda, ka ne visiem ir pieejamas IKT ar vienlīdzīgiem tarifu nosacījumiem un pakalpojumu kvalitāti un ka pilsētu teritorijas būtībā ir labāk aprīkotas nekā lauku reģioni, kas izraisa digitālo nevienlīdzību, nenodrošinot iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ES;
39. uzsver, ka arvien nozīmīgāka kļūst pieaugušo izglītība, jo īpaši saistībā ar mūžizglītību profesionālajā jomā, un prasa visā Eiropā atzīt, stiprināt un veicināt visas organizācijas, kas nodarbojas ar pieaugušo izglītību;
40. uzsver paaudžu mācīšanās priekšrocības un norāda uz lielo izglītojošo potenciālu, kuru digitālas mācības un BMR nodrošina arī attiecībā uz plašāku piekļuvi vispārējai un profesionālai izglītībai visās vecuma grupās;
41. atzīst, ka jaunās tehnoloģijas un BMR, jo īpaši MOOC, ir devuši iespēju izglītības un apmācības iestādēm piesaistīt tūkstošiem izglītojamo personu visā Savienībā, tostarp attālākajos reģionos, un visā pasaulē; atzīst, ka mūsdienās izglītība un zināšanas bez grūtībām šķērso robežas, tādējādi palielinot starptautiskās sadarbības potenciālu un veicinot Eiropas izglītības iestādes kā inovāciju un moderno tehnoloģiju attīstības centrus;
42. norāda, ka ir svarīgi saglabāt taisnīgu līdzsvaru starp izglītības kvalitāti un pieejamību; uzsver to, ka jaunās tehnoloģijas var izmantot, lai nodrošinātu, ka pieejamāka izglītība nenozīmē zemāku izglītības kvalitāti;
43. norāda, ka ES draud atpalikšana no citiem pasaules reģioniem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm vai Āzijas, kur ir veikti ļoti vērienīgi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, jaunajās tehnoloģijās un BMR; norāda, ka Savienībai ir jābalstās uz savām priekšrocībām kultūras un valodu daudzveidībā un jāpielāgo ieguldījumi e-mācību materiālā, tostarp BMR, un jaunajās tehnoloģijās, lai sniegtu vislabāko atbalstu saviem iedzīvotājiem;
44. atgādina, ka jaunās tehnoloģijas var veicināt Eiropas izglītības konkurētspēju pasaulē, sniegt iespējas Eiropas augstākās izglītības internacionalizācijai un rezultātā vairot interesi par Eiropu kā izglītības ieguves vietu;
45. uzsver, ka BMR var palīdzēt uzlabot Eiropas izglītības kvalitāti; šajā saistībā mudina sadarboties ar visas pasaules izglītības iestādēm, jo īpaši ar ASV;
46. atkārtoti norāda, ka veiksmīgas BMR stratēģijas un MOOC var atbalstīt internacionalizācijas stratēģijas, paaugstinot Eiropas (augstākās) izglītības iestāžu kvalitāti un redzamību un piesaistot studentus un pētniekus arvien globālākā talantu konkurencē;
47. aicina dalībvalstis veicināt sadarbību un sinerģiju mūžizglītības jomā, jo īpaši lai maksimāli atvieglotu piekļuvi izglītībai un pielāgotu un modernizētu augstāko izglītības iestāžu programmas atbilstoši iespējām, kuras strauji attīstās, kā arī digitālo mācību piedāvājumiem un BMR, lai pēc iespējas efektīvāk risinātu mūsdienu pasaules jaunās problēmas;
48. aicina pastiprināt Eiropas izglītības un apmācības iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju un iesaistīto personu sadarbību, lai uzlabotu izpratni par jaunām mācību un mācīšanās metodēm un IKT ietekmi uz izglītību; aicina izstrādāt kopējas platformas šādas sadarbības īstenošanai;
49. uzsver, ka jauno tehnoloģiju lietošanai izglītībā jābūt labi pielāgotai darba tirgus vajadzībām un jānovērš pašreizējais prasmju trūkums; uzsver, ka ir vajadzīga labāka saziņa un sadarbība starp izglītības un apmācības iestādēm un uzņēmējdarbības nozari;
50. norāda, ka jaunajām tehnoloģijām un e-mācībām ir pievienotā vērtība, kas nodrošina starptautisku mācību pieredzi personām, kuras nepiedalās mobilitātes programmās;
51. norāda, ka Savienības teritorijā netiek pilnvērtīgi izmantotas digitālās tehnoloģijas izglītības un apmācības jomā; pauž bažas, ka šī situācija var izraisīt vēl lielāku fragmentāciju attiecībā uz dažādām mācīšanas un mācīšanās pieejām; aicina dalībvalstis piemērot taisnīguma principus jaunajiem tirgiem, jo BMR būtu jāsaglabā kā līdzeklis, lai paplašinātu piekļuvi izglītībai, un nevis tikai kā ekonomisks līdzeklis;
52. uzsver, ka digitālā tehnoloģija ir svarīgs apmācības instruments iedzīvotājiem, kas daudziem iedzīvotājiem no attāliem apgabaliem un galvenokārt jauniešiem atvieglo piekļuvi, ļaujot tiem pilnībā izmantot vārda brīvību un saziņu tiešsaistē;
ES programmu ieguldījums
53. atzinīgi vērtē portāla „Open Education Europa” izveidi visās ES valodās, kas nodrošina vienotu piekļuvi Eiropas BMR, un prasa dinamiskāk attīstīt un veicināt šo portālu dalībvalstīs;
54. norāda, ka atbilstoša un uz vispārēji lietotām un populārām tehnoloģijām balstīta digitālā infrastruktūra ir priekšnosacījums tam, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku to izglītojamo personu skaitu, kuri lieto BMR;
55. aicina Komisiju reizi gadā rīkot Eiropas reģionālās plānošanas konferenci, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir pieejami IKT pakalpojumi neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ES;
56. norāda, ka vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm ir svarīga loma infrastruktūru izstrādē, informācijas par dažādām iniciatīvām izplatīšanā plašākai sabiedrībai, lai iesaistītu citus dalībniekus teritorijā, un attiecīgo Eiropas iniciatīvu popularizēšanā un īstenošanā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;
57. aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izmantot ar Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu starpniecību pieejamo finansējumu teritoriju digitālās nevienlīdzības mazināšanai, uzlabojot infrastruktūru un tīklus, un veicināt apmācības IKT jomā un to efektīvu izmantošanu, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības, jo īpaši lauku un attālajos reģionos; norāda, ka ES finansējuma gudrai un visaptverošai izmantošanai ir nepieciešama sinerģija starp dažādām programmām un instrumentiem, tostarp „Erasmus+”, „Apvārsnis 2020” un strukturālajiem un ieguldījumu fondiem;
58. aicina Komisiju veicināt dalībvalstu un izglītības iestāžu apmaiņu ar labo praksi un pieredzi, kas gūta projektu īstenošanā;
59. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt rādītājus, lai cieši uzraudzītu IKT integrāciju izglītības un apmācības iestādēs, un atbalstīt Savienības mēroga kvantitatīvas aptaujas;
60. aicina Komisiju veicināt un paplašināt tīklu „European Schoolnet” un tā darbību;
61. atzinīgi vērtē to, ka visi mācību materiāli, kas izstrādāti ar „Erasmus+” atbalstu, būs pieejami sabiedrībai saskaņā ar atvērtajām licencēm; mudina ieviest līdzīgu praksi attiecībā uz citām Savienības programmām, tostarp plašu brīvpieejas izmantošanu programmā „Apvārsnis 2020”;
62. uzsver to, ka programmām „Erasmus+” un „Apvārsnis 2020” var būt svarīga loma BMR izstrādē, piedaloties tām kopienām, kurās tos izmanto, piemēram, skolotāju kopienām, kurās izmanto platformu „eTwinning”; mudina izmantot šīs platformas arī citās izglītības jomās;
o o o
63. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
Balsošana ar deputāta imunitāti saistīto procedūru ietvaros (Reglamenta interpretācija)
185k
34k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa lēmums par balsošanu ar deputāta imunitāti saistīto procedūru ietvaros (Reglamenta 166. panta, 167. panta 1. punkta un 195. panta 3. punkta interpretācija) (2014/2028(REG)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2014. gada 9. aprīļa vēstuli,
– ņemot vērā Reglamenta 211. pantu,
1. nolemj piemērot šādu 166. panta, 167. panta 1. punkta un 195. panta 3. punkta interpretāciju:
"166. panta, 167. panta 1. punkta un 195. panta 3. punkta noteikumus par balsošanu pēc saraksta nepiemēro ziņojumiem, kas paredzēti 6.b panta 2. punktā un 7. panta 3., 6. un 8. punktā, ar deputāta imunitāti saistīto procedūru ietvaros."
2. uzdod priekšsēdētājam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.