Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (pārstrādāta redakcija) (COM(2012)0403 – C7-0197/2012 – 2012/0196(COD))

P7_TA(2014)0397 A7-0087/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0403),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0197/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 14. novembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2013. gada 11. novembra vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0087/2014),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN  EIROPAS SAVIENĪBAS  PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/98 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Tā kā nepieciešams veikt jaunus grozījumus, skaidrības dēļ minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt to dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, kuras apdraud vai varētu apdraudēt tirdzniecība.

(3)  Šīs regulas noteikumi nekavē dalībvalstis pieņemt stingrākus pasākumus par tiem, kas pieņemti vai ir spēkā saskaņā ar Līgumu, jo īpaši attiecībā uz šajā regulā iekļauto sugu īpatņu atrašanos īpašumā.

(4)  Ir nepieciešams noteikt objektīvus kritērijus savvaļas dzīvnieku un augu sugu iekļaušanai šīs regulas pielikumos.

(5)  Šīs regulas īstenošanai ir nepieciešami kopīgi nosacījumi to dokumentu izsniegšanai, lietošanai un uzrādīšanai, kuri attiecas uz atļaujām ievest Savienībā, eksportēt vai reeksportēt no Savienības šajā regulā iekļauto sugu īpatņu. Ir jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz īpatņu tranzītu caur Savienību.

(6)  Par prasībām attiecībā uz īpatņu ievešanu Savienībā jālemj galamērķa dalībvalsts tirdzniecības iestādēm ar dalībvalsts zinātnisko iestāžu palīdzību, un, kur nepieciešams, ņemot vērā Zinātniskās darba grupas atzinumu.

(7)  Ir nepieciešams paredzēt konsultācijas procedūru  noteikumu par reeksportu ietvaros, lai ierobežotu to pārkāpšanas risku.

(8)  Lai garantētu efektīvu savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, īpatņu ievešanai Savienībā un izvešanai no tās var uzlikt papildu ierobežojumus. Attiecībā uz dzīviem īpatņiem šos ierobežojumus var papildināt ar Savienības līmeņa ierobežojumiem par šādu īpatņu atrašanos īpašumā vai pārvadāšanu Savienībā.

(9)  Ir jāpieņem īpaši noteikumi, kas būtu piemērojami nebrīvē dzimušiem un augušiem vai mākslīgas vairošanās ceļā iegūtiem īpatņiem, kā arī īpatņiem, kas ir personīgie vai mājsaimniecības piederumi, kā arī nekomerciāliem aizdevumiem, dāvinājumiem vai maiņām starp reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm.

(10)  Lai šajā regulā iekļautajām sugām nodrošinātu iespējami visplašāko aizsardzību, ir jāizklāsta noteikumi, kas kontrolētu tirdzniecību ar īpatņiem un to pārvietošanu  Savienībā , kā arī nosacījumi to izmitināšanai. Sertifikātu izsniegšana saskaņā ar šo regulu, kas veicina šo darbību kontroli, reglamentējama ar kopīgiem noteikumiem par sertifikātu izsniegšanu, derīgumu un lietošanu.

(11)  Būtu jāveic pasākumi, lai samazinātu kaitīgo iedarbību uz dzīvajiem īpatņiem to pārvadāšanas laikā uz galamērķi ārpus Savienības vai tajā.

(12)  Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un atvieglotu muitas procedūras, jānorāda muitas iestādes, kurās ir apmācīts personāls, kas būtu atbildīgs par nepieciešamo formalitāšu veikšanu un attiecīgajām pārbaudēm, kad īpatņi tiek ievesti Savienībā, noteiktu tiem muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92(7) nozīmē, vai kad tie tiek eksportēti vai reeksportēti no Savienības. Jābūt arī garantijām, ka dzīvie īpatņi tiek pienācīgi izmitināti un aprūpēti.

(13)  Šīs regulas īstenošana prasa arī, lai dalībvalstis norādītu vadošās un zinātniskās iestādes.

(14)  Sabiedrības informēšana un iepazīstināšana ar šīs regulas noteikumiem, jo īpaši robežpārejas punktos, varētu veicināt šo noteikumu ievērošanu.

(15)  Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu ieviešanu, dalībvalstīm būtu cieši jāuzrauga tās noteikumu ievērošana un šajā nolūkā cieši jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju. Ir nepieciešama informācijas apmaiņa saistībā ar šīs regulas ieviešanu.

(16)  Savvaļas dzīvnieku un augu sugu tirdzniecības apjoma uzraudzība ir ārkārtīgi svarīga, lai novērtētu tirdzniecības ietekmi uz sugu saglabāšanas statusu. Būtu jāizstrādā detalizēti vienotas formas gada pārskati.

(17)  Lai garantētu atbilstību šai regulai, ir svarīgi, lai dalībvalstis uzliktu sankcijas par pārkāpumiem piemērotā un pārkāpuma raksturam un smagumam atbilstīgā veidā.

(18)  Šīs regulas īstenošanai vērā ņemamo bioloģisko un ekoloģisko aspektu lielais skaits pieprasa īpašas Zinātniskās darba grupas izveidi, kuras atzinumus Komisija iesniegs Komitejai un dalībvalstu uzraudzības iestādēm, lai palīdzētu tām lēmumu pieņemšanā.

(19)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz noteiktu pasākumu pieņemšanu, lai reglamentētu savvaļas floras un faunas sugu tirdzniecību, lai noteiktu grozījumus šīs Regulas pielikumos un,  lai  pieņemtu papildu pasākumus, lai īstenotu rezolūcijas, ko pieņēmusi Konvencijas par Starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzivnieku un augu sugām (CITES) (turpmāk tekstā – ‘Konvencija’) Līgumslēdzēju pušu konference, Konvencijas Pastāvīgās komitejas lēmumus vai ieteikumus un Konvencijas Sekretariāta ieteikumus. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)  Lai nodrošinātu vienādus vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, jo īpaši attiecībā uz noteiktu dokumentu noformējuma, parauga un formāta noteikšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011(8). , ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, [Gr. 1]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šīs regulas  priekšmets  ir aizsargāt savvaļas dzīvnieku un augu sugas un garantēt to saglabāšanu, regulējot tirdzniecību ar tām saskaņā ar  2. līdz 22. pantu un A līdz D pielikumu, kā tie izklāstīti I pielikumā, turpmāk tekstā – “A pielikums”, “B pielikums”, “C pielikums” un “D pielikums”.

Šo regulu piemēro atbilstīgi 2. panta b) punktā definētajiem Konvencijas mērķiem, principiem un noteikumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)  “Komiteja” 21. panta 1. punktā minētā komiteja;

b)  “Konvencija” ir Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES);

c)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kurā īpatnis ir sagūstīts savvaļā, audzēts nebrīvē vai iegūts mākslīgas vairošanās ceļā;

d)  “paziņojums par importu” ir importētāja vai tā aģenta vai pārstāvja īpatņa ievešanas brīdī iesniegts paziņojums, ievedot Savienībā C vai D pielikumā minēto sugu īpatni, uz  19 10. panta 2. 1.d punktā paredzētās veidlapas; [Gr. 2]

e)  “ievešana no jūras” ir jebkāda tāda īpatņa ievešana Savienībā, kurš ir paņemts un nāk tieši no jūras vides, kas nav pakļauta nevienas valsts jurisdikcijai, ietverot gaisa telpu virs jūras un jūras dibenu, kā arī zemi zem jūras;

f)  “izsniegšana” ir visu to procedūru pabeigšana, kas saistītas ar atļaujas vai sertifikāta sagatavošanu, apstiprināšanu un izsniegšanu iesniedzējam;

g)  “uzraudzības iestāde” ir valsts administratīva iestāde, kas dalībvalsts gadījumā ir norādīta saskaņā ar 13. panta 1. punktu vai trešās valsts gadījumā – saskaņā ar Konvencijas IX pantu;

h)  “galamērķa dalībvalsts” ir galamērķa dalībvalsts, kas minēta īpatņa eksportam vai reeksportam lietotajā dokumentā; ja īpatnis tiek ievests no jūras, tā ir dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas īpatņa galamērķis;

i)  “piedāvājums pārdošanai” ir piedāvājums pārdošanai un jebkāda darbība, kuru iespējams tā uztvert, ietverot reklamēšanu vai gadījumu, kad jāreklamē pārdošanai, un uzaicinājumu lietot;

j)  “personīgie vai mājas piederumi” ir nedzīvi īpatņi, to daļas un atvasinājumi, kas ir kādas privātas personas īpašums un kas sastāda parasto iedzīvi vai ir paredzēts, ka sastādīs daļu no tās;

k)  “galamērķis” ir vieta, kurā īpatņus paredzēts turēt ievešanas laikā  Savienībā ; dzīvu īpatņu gadījumā tā ir pirmā vieta, kur tos domāts turēt pēc sanitāro pārbaužu un kontroles karantīnas perioda vai cita ierobežojuma;

l)  “populācija” ir bioloģiski vai ģeogrāfiski atšķirīgs indivīdu kopskaits;

m)  “galvenokārt komerciāli mērķi” ir visi mērķi, kuru nekomerciālie aspekti nav skaidri izteiktā pārsvarā;

n)  “reeksports no Savienības” ir jebkura iepriekš ievesta īpatņa eksports no Savienības;

o)  “atkalievešana  Savienībā  ” ir jebkura iepriekš eksportēta vai reeksportēta īpatņa ievešana  Savienībā ;

p)  “pārdošana” ir jebkura pārdošanas forma. Šajā regulā noma, barters vai apmaiņa tiek uzskatīta par pārdošanu, līdzīgus izteikumus iztulko līdzīgi;

q)  “zinātniskā iestāde” ir zinātniska iestāde, kas dalībvalsts gadījumā norādīta saskaņā ar 13. panta 2. punktu vai trešās valsts gadījumā – saskaņā ar Konvencijas IX pantu;

r)  “Zinātniskā darba grupa” ir saskaņā ar 17. pantu nodibināta konsultatīva institūcija;

s)  “suga” ir suga, pasuga vai populācija;

t)  “īpatnis” ir jebkurš dzīvs vai nedzīvs A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu dzīvnieks vai augs, jebkāda tā daļa vai atvasinājums, ko satur vai nesatur citas lietas, kā arī jebkādas citas lietas, kuras pēc pievienotajiem dokumentiem, iepakojuma, uzraksta vai etiķetes vai jebkādiem citiem apstākļiem ir vai satur šo sugu dzīvnieku vai augu daļas vai atvasinājumus, ja vien šīs daļas vai atvasinājumi nav īpaši izslēgti no šīs regulas noteikumiem vai no noteikumiem, kas attiecas uz pielikumu, kurā attiecīgās sugas ir uzskaitītas ar attiecīgu norādi attiecīgajos pielikumos.

Īpatni uzskata par A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatni, ja tas vai arī daļa vai atvasinājums no tā ir cēlies no dzīvnieka vai auga, kur vismaz viens no “vecākiem” pieder pie tur uzskaitītajām sugām. Ja šāda dzīvnieka vai auga “vecāki” ir no citā pielikumā uzskaitītām sugām vai arī no sugām, no kurām tikai viena ir uzskaitīta, tad piemēro ierobežojošākā pielikuma noteikumus. Tomēr hibrīdu augu īpatņu gadījumā, ja viens no “vecākiem” ir no A pielikumā minētas sugas, ierobežojošākā pielikuma noteikumus piemēro tikai tad, ja šī suga pielikumā ir attiecīgi atzīmēta;

u)  “tirdzniecība” ir šīs regulas noteikumiem pakļautu īpatņu ievešana Savienībā, ietverot ievešanu no jūras, eksportu un reeksportu no Savienības, kā arī lietošana, pārvietošana un īpašnieku maiņa Savienībā, tostarp vienā dalībvalstī;

v)  “tranzīts” ir īpatņu, kas tiek nogādāti zināmam kravas saņēmējam, transportēšana starp diviem punktiem ārpus Savienības caur Savienības teritoriju, kuras laikā jebkādi pārtraukumi šai pārvietošanai rodas tikai no šādiem pārvadājumiem nepieciešamiem pasākumiem;

w)  “apstrādāti īpatņi, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem” ir īpatņi, kas piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar to dabisko sākuma stāvokli, izmantojot tos dārglietām, rotājumiem, mākslas priekšmetiem, sadzīves priekšmetiem vai mūzikas instrumentiem pirms 1947. gada 3. marta, un kuri, bez iebildumiem no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes, ir iegūti šādos apstākļos. Šādus īpatņus uzskata par apstrādātiem tikai tad, ja tie skaidri ietilpst vienā no iepriekšminētajām kategorijām un nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli;

x)  “pārbaudes ievešanas, eksporta, reeksporta un tranzīta laikā” ir dokumentu pārbaudes attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem sertifikātiem, atļaujām un paziņojumiem, un, gadījumos, kad to paredz Savienības noteikumi, vai citos gadījumos, kad tiek veikta nosūtītās preces izlases veida pārbaude – īpatņu pārbaude, kuru, ja nepieciešams, pavada paraugu ņemšana, lai analizētu vai izdarītu sīkākas pārbaudes.

3. pants

Darbības joma

1.  A pielikumā iekļautas:

a)  Konvencijas I papildinājumā uzskaitītās sugas, attiecībā uz kurām dalībvalstis nav pieteikušas atrunu;

b)  visas sugas:

i)  kuras ir vai var būt pieprasītas lietošanai Savienībā vai arī starptautiskajai tirdzniecībai un kurām vai nu draud izzušana, vai tās ir tik retas, ka jebkāds tirdzniecības apjoms apdraudētu to izdzīvošanu,

vai

ii)  kuras pieder pie tādas ģints, kuras sugu vairākums ir uzskaitīts A pielikumā saskaņā ar a) apakšpunktu un b) apakšpunkta i) punkta kritērijiem un kuru uzskaitījums pielikumā ir būtisks to efektīvai aizsardzībai, vai arī kuras ir tādas sugas, kuras pasugu vairākums ir uzskaitīts minētajā pielikumā.

2.  B pielikumā iekļautas:

a)  Konvencijas II papildinājumā uzskaitītās sugas, izņemot A pielikumā uzskaitītās, attiecībā uz kurām dalībvalstis nav pieteikušas atrunu;

b)  Konvencijas I papildinājumā uzskaitītās sugas, attiecībā uz kurām dalībvalstis ir pieteikušas atrunu;

c)  visas citas Konvencijas I vai II papildinājumā neuzskaitītas sugas:

i)  kuras ir pakļautas starptautiskai tirdzniecībai, kas varētu būt nesavienojama ar:

–  to izdzīvošanu vai populāciju izdzīvošanu zināmās valstīs, vai

–  kopējās populācijas saglabāšanu līmenī, kas atbilst sugas lomai ekosistēmās, kur tās mīt;

vai

ii)  kuru uzskaitījums pielikumā to ārējās līdzības dēļ ar A vai B pielikumā uzskaitītajām sugām ir būtisks, lai nodrošinātu kontroles efektivitāti tirdzniecībai ar šo sugu īpatņiem;

d)  sugas, par kurām ir noteikts, ka dzīvu to īpatņu ievešana Savienības dabiskajā vidē būtu ekoloģisks drauds vietējām Savienības savvaļas dzīvnieku un augu sugām.

3.  C pielikumā iekļautas:

a)  Konvencijas III papildinājumā uzskaitītās sugas, izņemot A un B pielikumā uzskaitītās, attiecībā uz kurām dalībvalstis nav pieteikušas atrunu;

b)  Konvencijas II papildinājumā uzskaitītās sugas, attiecībā uz kurām dalībvalstis ir pieteikušas atrunu.

4.  D pielikumā iekļautas:

a)  A, B un C pielikumā neuzskaitītās sugas, kuras Savienībā ir importētas tādā daudzumā, lai varētu garantēt uzraudzību;

b)  Konvencijas III papildinājumā uzskaitītās sugas, attiecībā uz kurām dalībvalstis ir pieteikušas atrunu.

5.  Ja šajā regulā iekļauto sugu saglabāšanas statuss garantē to iekļaušanu vienā no Konvencijas papildinājumiem, dalībvalstis sekmē nepieciešamos grozījumus.

4. pants

Ievešana Savienībā

1.  Uz A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā attiecas nepieciešamās pārbaudes un galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādes izdotas importa atļaujas uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.

Importa atļauju var izdot tikai saskaņā ar 6. punktā noteiktajiem ierobežojumiem un tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)  pēc katra Zinātniskās darba grupas atzinuma izskatīšanas, kompetentā zinātniskā iestāde dara zināmu, ka ievešana Savienībā:

i)  nenodarītu kaitējumu sugu saglabāšanās statusam vai teritorijai, kuru apdzīvo attiecīgās sugas populācija,

ii)  notiek:

–  nolūkā, kas minēts vienā no 8. panta 3. punkta e), f) un g) apakšpunktiem, vai

–  citos nolūkos, kuri nekaitē attiecīgo sugu izdzīvošanai;

b)  i) pretendents ar dokumentiem pierāda, ka īpatņi ir iegūti saskaņā ar tiesību aktiem par attiecīgo sugu aizsardzību; Konvencijas papildinājumos uzskaitīto īpatņu importa gadījumā no trešām valstīm tā ir eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts, vai tā kopija, ko saskaņā ar Konvenciju izsniegusi eksporta vai reeksporta valsts kompetenta iestāde,

ii)  tomēr atļauju izsniegšanai A pielikumā minēto sugu importam saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu nav nepieciešami šādi pierādījumi ar dokumentiem, taču visu šo importa atļauju oriģināli tiek paturēti līdz eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšanai;

c)  kompetentā zinātniskā iestāde ir pārliecinājusies, ka paredzētā dzīvā īpatņa uzņemšanas vieta galamērķī ir atbilstīgi aprīkota tā saglabāšanai un pienācīgai aprūpei;

d)  uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka īpatņi neizmantos galvenokārt komerciāliem nolūkiem;

e)  pēc konsultācijām ar kompetento zinātnisko iestādi uzraudzības iestāde pārliecinās, vai nav citu ar sugas saglabāšanu saistītu faktoru, kas būtu pret importa atļaujas izsniegšanu; un

f)  gadījumā, ja ievešana notikusi no jūras, uzraudzības iestāde pārliecinās, ka visi dzīvie īpatņi ir sagatavoti un tiek transportēti tā, lai samazinātu ievainojuma, veselības apdraudējuma vai cietsirdīgas apiešanās risku.

2.  Uz B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā attiecas nepieciešamās pārbaudes un galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādes izdotas importa atļaujas uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.

Importa atļauju izdod tikai saskaņā ar 6. punktā noteiktajiem ierobežojumiem un ja:

a)  pēc pieejamo datu un katra Zinātniskās darba grupas atzinuma izskatīšanas kompetentā zinātniskā iestāde dara zināmu, ka ievešana Savienībā nenodarītu kaitējumu sugu saglabāšanās statusam vai teritorijai, kuru apdzīvo attiecīgās sugas populācija, ņemot vērā pašreizējo vai gaidāmo tirdzniecības apjomu. Šis atzinums ir derīgs turpmākam importam, kamēr iepriekšminētie aspekti nav ievērojami mainījušies;

b)  pretendents ar dokumentiem pierāda, ka paredzētā dzīvā īpatņa uzņemšanas vieta galamērķī ir atbilstīgi aprīkota tā saglabāšanai un pienācīgai aprūpei;

c)  ir ievēroti 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, e) un f) apakšpunktā minētie nosacījumi.

3.  Uz C pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā attiecas nepieciešamās pārbaudes un galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādes izdotas importa atļaujas iepriekšēja uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā:

a)  eksporta gadījumā no valsts, kas minēta saistībā ar C pielikumā minētajām sugām, pretendents ar šīs valsts kompetentas iestādes šai nolūkā saskaņā ar Konvenciju izdotu eksporta atļauju pierāda, ka īpatņi ir iegūti saskaņā ar valstu tiesību aktiem par attiecīgo sugu saglabāšanu; vai

b)  eksporta gadījumā no valsts, kura nav minēta saistībā ar C pielikumā minētajām sugām vai reeksporta gadījumā no jebkuras valsts, pretendents uzrāda eksporta atļauju, reeksporta sertifikātu vai izcelšanās sertifikātu, ko saskaņā ar Konvenciju šai nolūkā izsniegusi kompetenta eksporta vai reeksporta valsts iestāde.

4.  Uz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā attiecas nepieciešamās pārbaudes un iepriekšēja importa atļaujas uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.

5.  Šā panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā, 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos nosacījumus importa atļaujas izsniegšanai nepiemēro attiecībā uz īpatņiem, par kuriem pretendents ar dokumentiem pierāda:

a)  ka tie ir iepriekš likumīgi ievesti Savienībā vai tur iegādāti un ka tie mainītā vai nemainītā veidā tiek atkal ievesti Savienībā; vai

b)  ka tie ir apstrādāti īpatņi, kuri iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem.

6.  Konsultējoties Komisijas ir pilnvarota pēc konsultēšanā ar attiecīgajām izcelsmes valstīm un ņemot vērā Zinātniskās darba grupas atzinumus, Komisija var, pieņemot īstenošanas aktus, noteikt pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, nosakot vispārīgus ierobežojumus vai ierobežojumus ievešanai Savienībā attiecībā uz dažām izcelsmes valstīm: [Gr. 3]

a)  pamatojoties uz 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, attiecībā uz A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem;

b)  pamatojoties uz 1. punkta e) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, attiecībā uz B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem; un

c)  B pielikumā uzskaitīto sugu dzīvu īpatņu ievešanai, kam ir augsts mirstības līmenis transportēšanas laikā vai par ko ir noskaidrots, ka tie parasti nebrīvē nenodzīvo to potenciālajam mūža ilgumam proporcionāli atbilstīgu laiku; vai

d)  to sugu dzīvu īpatņu ievešanai, par kurām ir noskaidrots, ka to ievešana Savienības dabiskajā vidē būtu ekoloģisks drauds vietējām Savienības savvaļas dzīvnieku un augu sugām.

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 4]

Komisija reizi ceturksnī publicē saskaņā ar pirmo daļu pieņemto ierobežojumu sarakstu, ja tāds ir, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7.  Īpašos gadījumos, kad pēc ievešanas Savienībā vēl notiek pārkraušana, pārvadāšana pa gaisu vai dzelzceļu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, par atkāpju piešķiršanu attiecībā uz šī panta 1. līdz 4. punktā minēto pārbaužu veikšanu un importēšanas dokumentu uzrādīšanu robežas muitas iestādē ievešanas punktā, lai šīs pārbaudes un uzrādīšanu varētu veikt citā muitas iestādē, kas norādīta saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

5. pants

Eksports vai reeksports no Savienības

1.  Uz A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu eksportu vai reeksportu no Savienības attiecas nepieciešamās pārbaudes un tās dalībvalsts, kurā īpatņi atrodas, uzraudzības iestādes izdotas eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.

2.  Eksporta atļauju A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem var izdot tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)  kompetentā zinātniskā iestāde ir rakstiski darījusi zināmu, ka īpatņu sagūstīšana vai savākšana savvaļā nenodara kaitējumu sugu saglabāšanās statusam vai teritorijai, kuru apdzīvo attiecīgās sugas populācija;

b)  pretendents ar dokumentiem pierāda, ka īpatņi ir iegūti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par attiecīgo sugu aizsardzību; ja iesniegums ir iesniegts dalībvalstij, kas nav izcelšanās dalībvalsts, šādu dokumentāru pierādījumu sniedz ar sertifikātu, kurš norāda, ka īpatnis no savvaļas ir iegūts saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošo likumdošanu;

c)  uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies:

i)  ka visi dzīvie īpatņi ir sagatavoti un tiek transportēti tā, lai samazinātu ievainojuma, veselības apdraudējuma vai cietsirdīgas apiešanās risku, un

ii)  ‑‑ ka Konvencijas I papildinājumā minēto sugu īpatņi netiks izmantoti galvenokārt komerciāliem nolūkiem, vai

—  šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sugu īpatņu eksporta gadījumā uz Konvencijas dalībvalsti ir izsniegta importa atļauja;

un

d)  pēc konsultācijām ar kompetento zinātnisko iestādi, dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka nav citu ar sugas saglabāšanu saistītu faktoru, kas būtu pret eksporta atļaujas izsniegšanu.

3.  Reeksporta sertifikātus var izsniegt tikai tad, ja ir ievēroti 2. punkta c) un d) apakšpunktos minētie nosacījumi un ja pretendents ar dokumentiem pierāda, ka:

a)  īpatņi ir ievesti Savienībā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

b)  ja īpatņi ir ievesti Savienībā pirms 1997. gada 3. marta, tie ir ievesti saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3626/82(9) noteikumiem; vai ja īpatņi ir ievesti Savienībā pirms šīs Regulas stāšanas spēkā, bet pēc 1997. gada 3. marta, tie ir ievesti Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 noteikumiem; vai

c)  ja īpatņi ir ievesti Savienībā pirms 1984. gada, tie ir nokļuvuši starptautiskajā tirdzniecībā saskaņā ar Konvencijas noteikumiem; vai

d)  īpatņi dalībvalsts teritorijā ir ievesti likumīgi pirms a) un b) apakšpunktā minēto regulu noteikumu stāšanās spēkā, vai pirms tiem tika piemēroti Konvencijas noteikumi, vai arī pirms tie kļuva piemērojami šajā dalībvalstī.

4.  Uz B un C pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu eksportu vai reeksportu no Savienības attiecas nepieciešamās pārbaudes un tās dalībvalsts, kurā īpatņi atrodas, uzraudzības iestādes izdotas eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.

Eksporta atļaujas izsniedz tikai tad, ja ir izpildīti 2. punkta a) un b) apakšpunktā, c) apakšpunkta i) punktā un d) apakšpunktā minētie nosacījumi.

Reeksporta sertifikātus izsniedz tikai tad, ja ir izpildīti 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā un d) apakšpunktā, un 3. punkta no a) līdz d) apakšpunktam minētie nosacījumi.

5.  Ja iesniegums reeksporta sertifikāta saņemšanai attiecas uz īpatņiem, kuri Savienībā ievesti saskaņā ar citas dalībvalsts izsniegtu importa atļauju, uzraudzības iestāde vispirms konsultējas ar to uzraudzības iestādi, kura atļauju izdevusi. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu par konsultāciju procedūru noteikšanu un par gadījumiem, kad konsultācija ir nepieciešama.

6.  Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā un c) apakšpunkta ii) punktā minētos nosacījumus eksporta atļauju un reeksporta sertifikātu izsniegšanā nepiemēro:

a)  apstrādātiem īpatņiem, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem; vai

b)  nedzīviem īpatņiem, to daļām un atvasinājumiem, par kuriem pretendents ar dokumentiem pierāda, ka tie ir iegūti likumīgi, pirms tiem tika piemēroti šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 338/97 vai Regulas (EEK) Nr. 3626/82, vai Konvencijas noteikumi.

7.  Kompetenta zinātniskā iestāde katrā dalībvalstī uzrauga šīs valsts eksporta atļauju izdošanu attiecībā uz B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu un faktisko šo īpatņu eksportu. Ja šī zinātniskā iestāde nosaka, ka īpatņu eksports kādai no šīm sugām būtu jāierobežo, lai saglabātu šo sugu tās kopumā tādā līmenī, kurš atbilst sugas lomai ekosistēmā, kurā tā mīt, un krietni virs tāda līmeņa, pie kura šī suga varētu tikt iekļauta A pielikumā saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai b) apakšpunkta i) punktu, zinātniskā iestāde rakstiski norāda kompetentajai uzraudzības iestādei piemērotus veicamos pasākumus, lai ierobežotu šīs sugas eksporta atļauju izsniegšanu.

Ja uzraudzības iestādei ir norādīti pirmajā daļā minētie pasākumi, tā informē Komisiju un nosūta tai savus komentārus. Vajadzības gadījumā Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, iesaka ierobežojumus attiecīgās sugas īpatņu eksportam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. pants

Šīs regulas 4., 5. un 10. pantā minēto pieteikumu par atļauju un sertifikātu saņemšanu noraidīšana

1.  Ja dalībvalsts noraida pieteikumu par atļaujas vai sertifikāta saņemšanu gadījumā, kas ir nozīmīgs saistībā ar šīs regulas mērķiem, tā par noraidījumu un tā iemesliem nekavējoties informē Komisiju.

2.  Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, Komisija paziņo citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu.

3.  Ja pieteikums ir par atļauju vai sertifikātu attiecībā uz īpatņiem, par kuriem šāds pieteikums jau iepriekš noraidīts, iesniedzējam jāinformē kompetentā iestāde, no kuras saņemts iepriekšējais noraidījums.

4.  Dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu kompetento iestāžu veiktos noraidījumus, ja tie balstās uz šīs regulas noteikumiem.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro, ja apstākļi ir ievērojami mainījušies vai ja ir kļuvuši zināmi jauni pieteikumu atbalstoši pierādījumi. Šādos gadījumos, ja uzraudzības iestāde izsniedz atļauju vai sertifikātu, tā par to paziņo Komisijai, norādot izsniegšanas iemeslus.

7. pants

Atkāpes

1.  Nebrīvē dzimuši un auguši vai mākslīgas vairošanās ceļā iegūti īpatņi

Izņemot gadījumus, kad piemērojams 8. pants, pret A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem, kuri ir dzimuši un auguši nebrīvē, izturas atbilstīgi noteikumiem, kas piemērojami B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem.

Attiecībā uz mākslīgi pavairotiem augiem, 4. un 5. panta noteikumus var neievērot atbilstīgi īpašiem nosacījumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz:

a)  kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai īpatnis ir dzimis un audzis nebrīvē vai iegūts mākslīgas vairošanās ceļā un vai tas noticis komerciālos nolūkos;

b)  īpašajiem nosacījumiem, kas minēti šī punkta otrajā daļā, kas attiecas uz:

i)  fitosanitāro sertifikātu lietošanu;

ii)  tirdzniecību, ko veic reģistrēti komerctirgotāji un šā panta 4. punktā minētās zinātniskās iestādes; un

iii)  tirdzniecību ar hibrīdiem.

2.  Tranzīts

Atkāpjoties no 4. panta, ja īpatnis atrodas tranzītā caur Savienību, pārbaudes nenotiek, un noteikto atļauju, sertifikātu un paziņojumu uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā netiek pieprasīta.

Pielikumos saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu uzskaitīto sugu gadījumā, šī punkta pirmajā daļā minēto atkāpi piemēro tikai tad, ja kompetentas eksportējošās vai reeksportējošās trešās valsts iestādes ir izsniegušas derīgu Konvencijā noteikto eksporta vai reeksporta dokumentu, kas attiecas uz īpatņiem, kam tas pievienots un kurā norādīts to galamērķis.

Ja otrajā daļā minētais dokuments nav izdots pirms eksporta vai reeksporta, īpatnis jāaiztur un, ja nepieciešams, jākonfiscē, ja vien dokuments netiek iesniegts ar atpakaļejošu datumu atbilstīgi īpašajiem nosacījumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz īpašajiem nosacījumiem eksporta vai reeksporta dokumenta iesniegšanai ar atpakaļejošu datumu.

3.  Personīgi un mājsaimniecības priekšmeti

Atkāpjoties no 4. un 5. panta, minētajos pantos izklāstītos noteikumus nepiemēro nedzīviem A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem, to daļām un atvasinājumiem, kas Savienībā tiek ievesti kā personīgi vai mājsaimniecības priekšmeti vai tiek eksportēti vai reeksportēti no Savienības, ievērojot īpašus noteikumus .

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par personīgu vai mājsaimniecības priekšmetu ievešanu, eksportu vai reeksportu.

4.  Zinātniskās iestādes

Šīs regulas 4., 5., 8. un 9. pantā minētie dokumenti netiek pieprasīti tad, ja darbības attiecas uz nekomerciālu aizdevumu, dāvinājumu un maiņas darījumu starp to atrašanās valstu uzraudzības iestāžu reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm, herbāriju eksponātiem, kā arī citiem saglabātiem, izžāvētiem vai izbāztiem muzeju eksponātiem un dzīvu augu materiālu ar marķējumu, kura paraugs noteikts saskaņā ar šī punkta otro daļu, vai ar līdzīgu norādi, kuru izdevusi vai apstiprinājusi trešās valsts uzraudzības iestāde.

Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka paragu dzīvu augu materiāla marķējumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Noteikumi attiecībā uz komercdarbību kontroli

1.  Šīs regulas A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņus aizliegts pirkt, piedāvāt pirkšanai, iegādāties komerciāliem nolūkiem, izstādīt publikai komerciālos nolūkos, lietot komerciāliem mērķiem un pārdošanai, uzglabāt pārdošanai, piedāvāt pārdošanai vai transportēt pārdošanai.

2.  Dalībvalstis var aizliegt dzīvu dzīvnieku, jo īpaši A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu, atrašanos īpašumā.

3.  Tās dalībvalsts, kurā īpatņi atrodas, uzraudzības iestāde var piešķirt atbrīvojumu no 1. punktā minētajiem aizliegumiem saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem par savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, šajā nolūkā izsniedzot sertifikātu un izskatot katru atsevišķu gadījumu, ja īpatņi:

a)  ir iegūti vai ievesti Savienībā pirms tam, kad noteikumi attiecībā uz Konvencijas I papildinājumā, Regulas (EEK) Nr. 3626/82 C.1 pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 338/97 vai šīs Regulas A pielikumā uzskaitītajām sugām kļuva piemērojami to īpatņiem; vai

b)  ir apstrādāti īpatņi, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem; vai

c)  ir ievesti Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 vai šīs regulas noteikumiem un paredzēti lietošanai tādiem mērķiem, kuri nekaitē attiecīgās sugas izdzīvošanai; vai

d)  ir nebrīvē dzimuši un auguši dzīvnieku sugu īpatņi vai mākslīgi pavairotu augu sugu īpatņi, vai arī šādu īpatņu daļas vai atvasinājumi; vai

e)  ir vajadzīgi izņēmuma gadījumos zinātnes attīstībai vai būtiskiem biomedicīniskiem mērķiem atbilstīgi Padomes Direktīvai 86/609/EEK(10), ja ir pierādīts, ka attiecīgā suga ir vienīgā piemērotā šādam mērķim, un ja nav šīs sugas nebrīvē dzimušu un augušu īpatņu; vai

f)  ir paredzēti audzēšanas vai pavairošanas nolūkiem, no kā attiecīgajai sugai rodas ieguvums attiecībā uz tās saglabāšanu; vai

g)  ir paredzēti pētniecībai vai izglītošanai, kuras mērķis ir sugu pasargāt vai saglabāt; vai

h)  nākuši no dalībvalsts un ir iegūti savvaļā saskaņā ar šajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz vispārīgajām atkāpēm no šī panta 1. punktā minētajiem aizliegumiem, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem nosacījumiem, kā arī vispārīgajām atkāpēm attiecībā uz sugām, kas saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu uzskaitītas A pielikumā. Visām šādām atkāpēm jābūt saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem par savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību.

5.  Šā panta 1. punktā minētos aizliegumus piemēro arī attiecībā uz B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem, izņemot gadījumus, kad attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei var pierādīt, ka šie īpatņi ir iegūti un, ja tie nav cēlušies Savienībā, ir ievesti tajā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšanu.

6.  Dalībvalstu kompetentās iestādes var pēc saviem ieskatiem pārdot jebkuru B, C un D pielikumā uzskaitīto sugu īpatni, ko tās konfiscējušas saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka tas tādējādi tieši neatgriežas pie personas, no kuras tas ticis konfiscēts vai kura piedalījusies pārkāpumā. Šādus īpatņus tad var izmantot visiem nolūkiem, it kā tie būtu likumīgi iegūti.

9. pants

Dzīvu īpatņu pārvietošana

1.  Šīs regulas A pielikumā uzskaitīto sugu dzīva īpatņa jebkādai pārvietošanai Savienībā no importa atļaujā vai citā atbilstīgi šai regulai izsniegtā sertifikātā norādītās vietas vajadzīga iepriekšēja tās dalībvalsts uzraudzības iestādes atļauja, kurā īpatnis atrodas. Citos pārvietošanas gadījumos, personai, kas atbild par pārvietošanu, ja nepieciešams, jāspēj sniegt pierādījumu par īpatņa likumīgo izcelsmi.

2.  Šādu atļauju:

a)  piešķir tikai tad, ja šīs dalībvalsts kompetentā zinātniskā iestāde vai, ja notiek pārvietošana uz citu dalībvalsti, tās kompetentā zinātniskā iestāde ir pārliecinājusies, ka paredzētā dzīvā īpatņa uzņemšanas vieta galamērķī ir atbilstīgi aprīkota tā saglabāšanai un pienācīgai aprūpei;

b)  tiek apstiprināta ar sertifikāta izsniegšanu, un

c)  ja nepieciešams, tiek nekavējoties darīta zināma tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā īpatnis atradīsies.

3.  Tomēr šādu atļauju nepieprasa, ja dzīvnieku pārvieto steidzamas veterinārās aprūpes nolūkā un to tieši nogādā atpakaļ tam atļautajā vietā.

4.  Ja dzīvu B pielikumā uzskaitīto sugu īpatni pārvieto Savienības robežās, īpatņa īpašnieks var to atstāt tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka paredzamais saņēmējs ir atbilstīgi informēts par mājvietu, aprīkojumu un praksi, kas nepieciešama, lai nodrošinātu īpatņa pienācīgu aprūpi.

5.  Ja kādi dzīvi īpatņi tiek Savienībā ievesti, izvesti no tās vai pārvadāti pa to vai arī atrodas tajā jebkurā tranzīta vai pārvadājuma posmā, tos sagatavo, pārvieto un par tiem rūpējas tā, lai samazinātu ievainojuma, veselības bojājuma vai nežēlīgas apiešanās risku un, attiecībā uz dzīvniekiem, lai būtu atbilstība Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu par ierobežojumiem attiecībā uz to sugu dzīvu īpatņu atrašanos īpašumā vai pārvietošanu, kurām noteikti ierobežojumi ievešanai Savienībā saskaņā ar 4. panta 6. punktu.

10. pants

Izsniedzamie Izsniedzamās atļaujas, paziņojumi un sertifikāti [Gr. 5]

1.   Saņemot no attiecīgās personas pieteikumu kopā ar visiem nepieciešamajiem atbalstošajiem dokumentiem un pieņemot, ka ir izpildīti visi nosacījumi to izsniegšanai, dalībvalsts uzraudzības iestāde var izsniegt sertifikātu 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 3. un 4. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem mērķiem.

1.a  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 1. punktā minēto sertifikātu noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 6]

1.b  Ja no attiecīgās personas ir saņemts pieteikums un nepieciešamie atbalstošie dokumenti un ja ir izpildīti visi nosacījumi to izsniegšanai, dalībvalsts uzraudzības iestāde var izsniegt atļauju 4. panta 1. un 2. punktā un 5. panta 1. un 4. punktā paredzētajiem mērķiem. [Gr. 7]

1.c  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 1. punktā minētās atļaujas noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 8]

1.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 4. panta 3. un 4. punktā minētā importa paziņojuma noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 9]

11. pants

Atļauju un sertifikātu derīgums un īpašie nosacījumi

1.  Neskarot stingrākus pasākumus, ko dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt, saskaņā ar šo regulu dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtās atļaujas un sertifikāti ir derīgi visā Savienībā.

2.  Jebkura šāda atļauja vai sertifikāts, kā arī jebkura uz to pamata izsniegta atļauja vai sertifikāts tiek uzskatīts par nederīgu, ja kompetenta iestāde vai Komisija pēc konsultēšanās ar kompetento iestādi, kas izsniegusi atļauju vai sertifikātu, nosaka, ka tas ticis izsniegts, pamatojoties uz nepareizu pieņēmumu, ka izsniegšanai nepieciešamie nosacījumi ir izpildīti.

Īpatņus, kas atrodas dalībvalsts teritorijā un uz kuriem attiecas šādi dokumenti, dalībvalstu kompetentās iestādes aiztur un var konfiscēt.

3.  Jebkura saskaņā ar šo regulu izsniegta atļauja vai sertifikāts var izvirzīt nosacījumus un prasības, ko uzliek izsniedzējiestāde, lai nodrošinātu atbilstību tā noteikumiem. Ja nepieciešams šādus nosacījumus un prasības iekļaut atļauju vai sertifikātu noformējumā, dalībvalstis par to informē Komisiju.

4.  Jebkura importa atļauja, kas izdota, pamatojoties uz atbilstīgu eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta kopiju, ir derīga īpatņu ievešanai Savienībā tikai tad, ja to pavada derīgas eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta oriģināls.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz termiņiem atļauju un sertifikātu izdošanai.

12. pants

Ievešanas un eksporta vietas

1.  Lai noteiktu muitas apstiprinātu režīmu attiecībā uz šajā regulā iekļauto sugu īpatņiem vai to lietošanu Regulas (EEK) Nr. 2913/92 nozīmē, dalībvalstis nozīmē muitas iestādes pārbaužu un formalitāšu veikšanai, ievedot Savienībā un eksportējot no tās, un norāda, kuras iestādes ir īpaši paredzētas darbībām ar dzīviem īpatņiem.

2.  Visas saskaņā ar 1. punktu nozīmētās rādītās iestādes apgādā ar pietiekamu un piemēroti apmācītu personālu. Dalībvalstis nodrošina izmitināšanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku transportēšanu un to izmitināšanu un, nepieciešamības gadījumā, veic atbilstīgus pasākumus attiecībā uz dzīviem augiem.

3.  Par visām saskaņā ar 1. punktu norādītajām iestādēm paziņo Komisijai, kas publicē to sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.  Izņēmuma gadījumos un saskaņā ar īpašiem kritērijiem uzraudzības iestāde var atļaut veikt ievešanu Savienībā, eksportu vai reeksportu no Savienības nevis caur saskaņā ar 1. punktu norādīto muitas punktu, bet citu muitas punktu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz īpašajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem var atļaut ievešanu, eksportu vai reeksportu caur citu muitas punktu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka robežas šķērsošanas punktos sabiedrība ir informēta par noteikumiem, kas ir pieņemti atbilstīgi šai regulai.

13. pants

Uzraudzības un zinātniskās iestādes un citas kompetentas iestādes

1.  Katra dalībvalsts norāda uzraudzības iestādi, kura pamatā ir atbildīga par šīs regulas īstenošanu un par sazināšanos ar Komisiju.

Katra dalībvalsts arī norāda papildu uzraudzības iestādes un citas kompetentas iestādes, kas palīdz īstenošanā, un šajā gadījumā galvenā uzraudzības iestāde ir atbildīga par to, lai papildu iestādēm būtu nodrošināta visa informācija, kas nepieciešama, lai pareizi piemērotu šo regulu.

2.  Katra dalībvalsts norāda vienu vai vairākas atbilstīgi kvalificētas zinātniskās iestādes, kuru pienākumi atšķiras no jebkuras norādītās uzraudzības iestādes pienākumiem.

3.  Ne vēlāk kā 1997. gada 3. martā dalībvalstis paziņo norādīto uzraudzības iestāžu, citu atļauju un sertifikātu izsniegšanai kompetentu iestāžu un zinātnisko iestāžu nosaukumus un adreses Komisijai, kura publicē šo informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Katra 1. punkta pirmajā daļā minētā uzraudzības iestāde, ja to pieprasa Komisija, divu mēnešu laikā paziņo to personu vārdus, kuri ir pilnvaroti parakstīt atļaujas vai sertifikātus, un to parakstu paraugus, kā arī zīmogu, spiedogu un citu ierīču paraugus, ar kurām atļaujas vai sertifikātus padara autentiskus.

Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām jau sniegtajā informācijā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo izmaiņu īstenošanas.

14. pants

Atbilstības uzraudzīšana un pārkāpumu izmeklēšana

1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes uzrauga atbilstību šīs regulas noteikumiem.

Ja kompetentajām iestādēm jebkad ir pamats uzskatīt, ka šie noteikumi tiek pārkāpti, tās veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību vai celtu prasību.

Dalībvalstis informē Komisiju un – attiecībā uz Konvencijas papildinājumos uzskaitītajām sugām – Konvencijas sekretariātu par kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem attiecībā uz nozīmīgiem šīs regulas pārkāpumiem, ietverot aizturēšanas un konfiskācijas.

2.  Komisija pievērš dalībvalstu kompetento iestāžu uzmanību lietām, kuru izmeklēšanu tā uzskata par nepieciešamu saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis informē Komisiju un, Konvencijas papildinājumos uzskaitīto sugu gadījumā, Konvencijas sekretariātu par ikvienas veiktās izmeklēšanas rezultātiem.

3.  Tiek nodibināta izpildgrupa, kas sastāv no katras dalībvalsts to iestāžu pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par šīs regulas noteikumu izpildi. Grupas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Izpildgrupa izskata jebkādus tehniskus jautājumus attiecībā uz šīs regulas ieviešanu, kurus tai izvirza priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc grupas vai Komitejas dalībnieka lūguma.

Komisija izpildgrupas izteiktos atzinumus nodod Komitejai.

15. pants

Informācijas paziņošana

1.  Dalībvalstis un Komisija apmainās ar regulas īstenošanai nepieciešamo informāciju.

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai sabiedrībai darītu zināmus noteikumus, kas attiecas uz Konvencijas un šīs regulas īstenošanu, kā arī informētu par pasākumiem, kas ir pieņemti atbilstīgi šai regulai.

2.  Komisija un Konvencijas sekretariāts apmainās ar informāciju, lai nodrošinātu Konvencijas efektīvu īstenošanu visā teritorijā, kur piemēro šo regulu.

3.  Komisija nekavējoties paziņo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm par visiem Zinātniskās darba grupas atzinumiem.

4.  Dalībvalstu uzraudzības iestādes katru gadu līdz 15. jūnijam paziņo Komisijai visu to informāciju par pagājušo gadu, kas nepieciešama Konvencijas VIII pantā 7. punkta a) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanai, kā arī līdzvērtīgu informāciju par starptautisko tirdzniecību ar A, B, un C pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem un par D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, konkretizē paziņojamo informāciju un tās pasniegšanas veidu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto informāciju, Komisija katru gadu līdz 31. oktobrim publicē statistikas ziņojumu par to īpatņu ievešanu Savienībā, eksportu un reeksportu no tās, uz kuriem attiecas šī regula, kā arī iesniedz Konvencijas sekretariātam informāciju par sugām, uz kurām attiecas Konvencija.

Neskarot 22. pantu, dalībvalstu uzraudzības iestādes katru gadu līdz 15. jūnijam un pirmo reizi 1999. gadā paziņo Komisijai visu to informāciju par pēdējiem diviem gadiem, kas nepieciešama Konvencijas VIII pantā 7. punktā b) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanai, kā arī līdzvērtīgu informāciju par tiem regulas noteikumiem, uz kuriem Konvencija neattiecas. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, konkretizē paziņojamo informāciju un tās pasniegšanas veidu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojoties uz trešajā daļā minēto informāciju, Komisija katru otro gadu līdz 31. oktobrim un pirmo reizi 1999. gadā sastāda ziņojumu par šīs regulas izpildi un stāšanos spēkā.

5.  Lai sagatavotu pielikumu grozījumus, dalībvalstu kompetentās iestādes iesniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, konkretizē tai nepieciešamo informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK(11) Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, kura saņemta, īstenojot šo regulu.

16. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju uzlikšanu vismaz par šādiem šīs regulas pārkāpumiem:

a)  īpatņu ievešana Savienībā un eksports vai reeksports no tās bez attiecīgas atļaujas vai sertifikāta, vai arī ar neīstu, viltotu vai nederīgu atļauju vai sertifikātu, vai arī ar atļauju vai sertifikātu, kurā izdarītas izmaiņas bez izsniedzējiestādes atļaujas;

b)  saskaņā ar šo regulu izdotajā atļaujā vai sertifikātā precizēto prasību neievērošana;

c)  viltotas deklarācijas sastādīšana vai tīša nepatiesas informācijas sniegšana, lai iegūtu atļauju vai sertifikātu;

d)  neīstas, viltotas vai nederīgas atļaujas vai sertifikāta, vai arī ar atļaujas vai sertifikāta, kurā izdarītas izmaiņas bez izsniedzējiestādes atļaujas, izmantošana par pamatu Savienības atļaujas vai sertifikāta iegūšanai vai citam oficiālam mērķim saistībā ar šo regulu;

e)  paziņojuma par importu neiesniegšana vai nepatiesa paziņojuma par importu iesniegšana;

f)  tāda dzīvu īpatņu pārvešana, kas nav pienācīgi sagatavota, lai samazinātu ievainojuma, veselības bojājuma vai cietsirdīgas apiešanās risku;

g)  A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu lietošana mērķiem, kas nav saskaņā ar sniegto atļauju importa atļaujas izdošanas laikā vai pēc tam;

h)  tirdzniecība ar mākslīgi pavairotiem augiem, kas ir pretrunā ar 7. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajiem noteikumiem;

i)  īpatņu ievešana vai izvešana no Savienības vai arī to tranzīts caur Savienības teritoriju bez attiecīgas atļaujas vai sertifikāta, kas izsniegts saskaņā ar šo regulu, un eksporta vai reeksporta gadījumā no trešās valsts, kura ir Konvencijas dalībvalsts, kas izsniegts saskaņā ar Konvenciju, vai arī bez pietiekoša pierādījuma par šādas atļaujas vai sertifikāta esamību;

j)  īpatņu pirkšana, piedāvājums pirkt, iegādāšanās komerciāliem nolūkiem, lietošana, lai gūtu komerciālus ienākumus, pārdošana, uzglabāšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai vai transportēšana pārdošanai, kas pārkāpj 8. pantu;

k)  atļaujas vai sertifikāta lietošana attiecībā uz citiem īpatņiem, nevis uz tiem, par kuriem tie ir izsniegti;

l)  saskaņā ar šo regulu izsniegto atļauju vai sertifikātu viltošana vai izmaiņu izdarīšana tajos;

m)  pieteikuma par Savienības importa, eksporta vai reeksporta atļaujas vai sertifikāta noraidījuma neatklāšana, pretēji 6. panta 3. punktā noteiktajam.

2.  Šā panta 1. punktā minētie pasākumi atbilst pārkāpuma dabai un smagumam un iekļauj noteikumus attiecībā uz īpatņu aizturēšanu un, ja nepieciešams, to konfiskāciju.

3.  Ja īpatnis tiek konfiscēts, to uztic konfiscējušās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura:

a)  pēc konsultācijām ar dalībvalsts zinātnisko iestādi īpatni nogādā vietā vai citādi atbrīvojas no tā apstākļos, ko tā uzskata par piemērotiem un savienojamiem ar Konvencijas un šīs regulas noteikumiem un mērķiem; un

b)  pēc dzīva īpatņa ievešanas Savienībā, konsultējoties ar eksporta valsti, var nogādāt īpatni atpakaļ šajā valstī uz vainīgās personas rēķina.

4.  Ja dzīvs kādas sugas īpatnis, kura ir uzskaitīta B vai C pielikumā, nonāk Savienības ievešanas punktā bez attiecīgas derīgas atļaujas vai sertifikāta, īpatni jāaiztur un to var konfiscēt, vai, ja saņēmējs atsakās īpatni atzīt, par ievešanas punktu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var, ja nepieciešams, atteikties pieņemt sūtījumu un pieprasīt, lai ekspeditors nogādā īpatni atpakaļ izbraukšanas vietā.

17. pants

Zinātniskā darba grupa

1.  Ar šo tiek nodibināta žinātniskā darba grupa, kas sastāv no katras dalībvalsts zinātniskās iestādes vai iestāžu pārstāvjiem un ko vada Komisijas pārstāvis.

2.  Zinātniskā darba grupa izskata jebkādus zinātniskus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 2. punkta a) apakšpunktu un 6. punktu, kurus vai nu pēc paša iniciatīvas, vai pēc grupas, vai komitejas dalībnieku lūguma ierosina priekšsēdētājs.

3.  Komisija Zinātniskās darba grupas atzinumus nodod Komitejai.

18. pants

Papildu deleģētās pilnvaras

1.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz vienotiem nosacījumiem un kritērijiem šādām darbībām:

a)  4. pantā, 5. pantā, 7. panta 4. punktā un 10. pantā minēto dokumentu izdošana, derīguma termiņa noteikšana un izmantošana;

b)  7. panta 1. punkta otrās daļas a) punktā minēto fitosanitāro sertifikātu izmantošana;

c)  procedūras noteikšana, kad nepieciešams īpatņus marķēt, lai atvieglotu identifikāciju un nodrošinātu šīs regulas noteikumu ievērošanu.

2.  Komisija, ja nepieciešams, tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz papildu pasākumiem, lai izpildītu Konvencijas pušu konferences lēmumus, Konvencijas Pastāvīgās komitejas lēmumus vai rekomendācijas un Konvencijas sekretariāta rekomendācijas.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai grozītu A līdz D pielikumu, izņemot gadījumu, kad grozījumus izdara A pielikumā, ja tie neizriet no Konvencijas dalībvalstu konferences lēmumiem.

19. pants

Papildu īstenošanas pilnvaras

1.  Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka, kādiem ir jābūt dokumentiem, kas minēti 4. pantā, 5. pantā, 7. panta 4. punktā un 10. pantā.  Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 

2.  Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, paredz veidlapas paziņojuma par importu uzrādīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 10]

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 6. punktā, 4. panta 7. punktā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 6. punktā, 11. panta 5. punktā, 12. panta 4. punktā un 18. panta 1., 2. un 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Tiesību pamatakta spēkā stāšanās diena vai cita likumdevēja noteikta diena]. [Gr. 11]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 6. punktā, 4. panta 7. punktā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 6. punktā, 11. panta 5. punktā, 12. panta 4. punktā un 18. panta 1., 2. un 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 12]

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 4. panta 6. punktu, 4. panta 7. punktu, 5. panta 5. punktu, 7. panta 1., 2. un 3. punktu, 8. panta 4. punktu, 9. panta 6. punktu, 11. panta 5. punktu, 12. panta 4. punktu un 18. panta 1., 2. un 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem]. [Gr. 13]

21. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Komiteja, ko sauc par Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības komiteju. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

22. pants

Nobeiguma noteikumi

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un Konvencijas sekretariātam par noteikumiem, ko tās pieņem īpaši šīs regulas īstenošanai, un par visiem izmantotajiem juridiskajiem dokumentiem un veiktajiem pasākumiem tā īstenošanai un ieviešanai.

Komisija paziņo šo informāciju dalībvalstīm.

23. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 338/97 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Skaidrojošās norādes par A, B, C un D pielikumu

1.  Sugām, kas iekļautas A, B, C un D pielikumā, norāda:

a)  sugas nosaukumu vai

b)  to, ka tās ir visas augstākā taksonā vai tā daļā ietilpstošās sugas.

2.  Visu augstākā taksonā ietilpstošo sugu apzīmēšanai lieto saīsinājumu “spp.”.

3.  Pārējos taksonus, kas ir augstāki par sugu, piemin tikai informācijas vai klasifikācijas nolūkā.

4.  Treknrakstā norādītās sugas A pielikumā minētas atbilstīgi to aizsargājamības pakāpei, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK(12) vai Padomes Direktīvā 92/43/EEK(13).

5.  Augu taksoniem, kas ir zemāki par sugu, izmanto šādus saīsinājumus

a)  ar “ssp.” apzīmē pasugu;

b)  ar “vars.” apzīmē varietāti (varietātes);

c)  ar “fa.” apzīmē paveidu.

6.  Apzīmējums “(I)”, “(II)” vai “(III)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam ir norāde uz Konvencijas papildinājumiem, kuros attiecīgā suga iekļauta atbilstīgi 7. līdz 9. norādei. Ja šādu apzīmējumu nav, tas nozīmē, ka attiecīgā suga Konvencijas papildinājumos nav iekļauta.

7.  Apzīmējums “(I)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts Konvencijas I papildinājumā.

8.  Apzīmējums “(II)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts Konvencijas II papildinājumā.

9.  Apzīmējums “(III)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka tas ir iekļauts Konvencijas III papildinājumā. Šajā gadījumā norāda arī valsti, saistībā ar kuru attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts III papildinājumā.

10.  “Šķirne” saskaņā ar Kultivēto augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa (International Code of Nomenclature for Cultivated Plants) 8. izdevumu ir augu kopa, kas a) selekcionēta konkrētas īpašības vai īpašību kombinācijas dēļ, b) šīs īpašības ir izteiktas, viendabīgas un stabilas un c) pavairota ar piemērotiem līdzekļiem, saglabā šīs īpašības. Jaunu šķirnes taksonu var uzskatīt par tādu tikai tad, kad tā kategorijas nosaukums un apraksts ir oficiāli publicēts Kultivēto augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa jaunākajā izdevumā.

11.  Hibrīdus papildinājumos atsevišķi iekļauj tikai tad, ja šie hibrīdi veido atšķirīgas un noturīgas populācijas savvaļā. Uz hibrīddzīvniekiem, kam četrās iepriekšējās tiešo priekšteču paaudzēs viens vai vairāki īpatņi pieder pie A vai B pielikumā iekļautas sugas, šīs regulas noteikumus attiecina tāpat kā uz tīrsugas dzīvniekiem, pat ja attiecīgais hibrīds nav atsevišķi iekļauts minētajos pielikumos.

12.  Ja suga ir iekļauta A, B vai C pielikumā, tajā pašā pielikumā iekļauj arī visas attiecīgo augu eksemplāru daļas vai no tām iegūtus produktus, ja vien par konkrēto sugu nav īpaši norādīts, ka iekļaujamas ir tikai noteiktas daļas un no tām iegūti produkti. Saskaņā ar regulas 2. panta t) punktu apzīmējums “#”, kam pievienots cipars, blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam B vai C pielikumā apzīmē attiecīgo augu eksemplāru daļas vai no tām iegūtus produktus, uz kuriem attiecas šī regula.

13.  Tā kā ne par vienu A pielikumā iekļautu augu sugu vai augstāko taksonu nav norādīts, ka uz to hibrīdiem attiecas šīs regulas 4. panta 1. punkta noteikumi, tas nozīmē, ka mākslīgi pavairotus hibrīdus, kuri iegūti no vienas vai vairāku šādu sugu vai taksonu augiem, drīkst tirgot, ja ir mākslīgo pavairošanu apliecinošs dokuments, un ka uz minēto hibrīdu sēklām un ziedputekšņiem (arī putekšņlapām), grieztajiem ziediem, cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtiem sējeņiem vai audu kultūrām, ko pārvadā sterilā iepakojumā, šīs regulas noteikumi neattiecas.

14.  Regulas noteikumi neattiecas uz urīnu, izkārnījumiem un ambru, ja šie atkritumprodukti ir iegūti, nekādi neiedarbojoties uz attiecīgajiem dzīvniekiem.

15.  Attiecībā uz D pielikumā minētajām dzīvnieku sugām noteikumus piemēro tikai dzīviem īpatņiem un nesadalītiem vai praktiski nesadalītiem nedzīviem īpatņiem, ja vien tie nepieder taksoniem, par kuriem izdarītas turpmāk minētās norādes, šādi ietverot arī citas daļas un no tām iegūtos produktus.

16.  Attiecībā uz D pielikumā minētajām augu sugām noteikumus piemēro tikai dzīviem augu eksemplāriem, ja vien tie nepieder taksoniem, par kuriem izdarītas turpmāk minētās norādes, šādi ietverot arī citas daļas un no tām iegūtos produktus.