Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (pārstrādāta redakcija) (COM(2012)0403 – C7-0197/2012 – 2012/0196(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0403),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0197/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 14. novembra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2013. gada 11. novembra vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0087/2014),
A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (pārstrādāta redakcija)
(1) Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/98 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Tā kā nepieciešams veikt jaunus grozījumus, skaidrības dēļ minētā regula būtu jāpārstrādā.
(2) Šīs regulas mērķis ir nodrošināt to dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, kuras apdraud vai varētu apdraudēt tirdzniecība.
(3) Šīs regulas noteikumi nekavē dalībvalstis pieņemt stingrākus pasākumus par tiem, kas pieņemti vai ir spēkā saskaņā ar Līgumu, jo īpaši attiecībā uz šajā regulā iekļauto sugu īpatņu atrašanos īpašumā.
(4) Ir nepieciešams noteikt objektīvus kritērijus savvaļas dzīvnieku un augu sugu iekļaušanai šīs regulas pielikumos.
(5) Šīs regulas īstenošanai ir nepieciešami kopīgi nosacījumi to dokumentu izsniegšanai, lietošanai un uzrādīšanai, kuri attiecas uz atļaujām ievest Savienībā, eksportēt vai reeksportēt no Savienības šajā regulā iekļauto sugu īpatņu. Ir jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz īpatņu tranzītu caur Savienību.
(6) Par prasībām attiecībā uz īpatņu ievešanu Savienībā jālemj galamērķa dalībvalsts tirdzniecības iestādēm ar dalībvalsts zinātnisko iestāžu palīdzību, un, kur nepieciešams, ņemot vērā Zinātniskās darba grupas atzinumu.
(7) Ir nepieciešams paredzēt konsultācijas procedūru noteikumu par reeksportu ietvaros, lai ierobežotu to pārkāpšanas risku.
(8) Lai garantētu efektīvu savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, īpatņu ievešanai Savienībā un izvešanai no tās var uzlikt papildu ierobežojumus. Attiecībā uz dzīviem īpatņiem šos ierobežojumus var papildināt ar Savienības līmeņa ierobežojumiem par šādu īpatņu atrašanos īpašumā vai pārvadāšanu Savienībā.
(9) Ir jāpieņem īpaši noteikumi, kas būtu piemērojami nebrīvē dzimušiem un augušiem vai mākslīgas vairošanās ceļā iegūtiem īpatņiem, kā arī īpatņiem, kas ir personīgie vai mājsaimniecības piederumi, kā arī nekomerciāliem aizdevumiem, dāvinājumiem vai maiņām starp reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm.
(10) Lai šajā regulā iekļautajām sugām nodrošinātu iespējami visplašāko aizsardzību, ir jāizklāsta noteikumi, kas kontrolētu tirdzniecību ar īpatņiem un to pārvietošanu Savienībā , kā arī nosacījumi to izmitināšanai. Sertifikātu izsniegšana saskaņā ar šo regulu, kas veicina šo darbību kontroli, reglamentējama ar kopīgiem noteikumiem par sertifikātu izsniegšanu, derīgumu un lietošanu.
(11) Būtu jāveic pasākumi, lai samazinātu kaitīgo iedarbību uz dzīvajiem īpatņiem to pārvadāšanas laikā uz galamērķi ārpus Savienības vai tajā.
(12) Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un atvieglotu muitas procedūras, jānorāda muitas iestādes, kurās ir apmācīts personāls, kas būtu atbildīgs par nepieciešamo formalitāšu veikšanu un attiecīgajām pārbaudēm, kad īpatņi tiek ievesti Savienībā, noteiktu tiem muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92(7) nozīmē, vai kad tie tiek eksportēti vai reeksportēti no Savienības. Jābūt arī garantijām, ka dzīvie īpatņi tiek pienācīgi izmitināti un aprūpēti.
(13) Šīs regulas īstenošana prasa arī, lai dalībvalstis norādītu vadošās un zinātniskās iestādes.
(14) Sabiedrības informēšana un iepazīstināšana ar šīs regulas noteikumiem, jo īpaši robežpārejas punktos, varētu veicināt šo noteikumu ievērošanu.
(15) Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu ieviešanu, dalībvalstīm būtu cieši jāuzrauga tās noteikumu ievērošana un šajā nolūkā cieši jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju. Ir nepieciešama informācijas apmaiņa saistībā ar šīs regulas ieviešanu.
(16) Savvaļas dzīvnieku un augu sugu tirdzniecības apjoma uzraudzība ir ārkārtīgi svarīga, lai novērtētu tirdzniecības ietekmi uz sugu saglabāšanas statusu. Būtu jāizstrādā detalizēti vienotas formas gada pārskati.
(17) Lai garantētu atbilstību šai regulai, ir svarīgi, lai dalībvalstis uzliktu sankcijas par pārkāpumiem piemērotā un pārkāpuma raksturam un smagumam atbilstīgā veidā.
(18) Šīs regulas īstenošanai vērā ņemamo bioloģisko un ekoloģisko aspektu lielais skaits pieprasa īpašas Zinātniskās darba grupas izveidi, kuras atzinumus Komisija iesniegs Komitejai un dalībvalstu uzraudzības iestādēm, lai palīdzētu tām lēmumu pieņemšanā.
(19) Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz noteiktu pasākumu pieņemšanu, lai reglamentētu savvaļas floras un faunas sugu tirdzniecību, lai noteiktu grozījumus šīs Regulas pielikumos un, lai pieņemtu papildu pasākumus, lai īstenotu rezolūcijas, ko pieņēmusi Konvencijas par Starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzivnieku un augu sugām (CITES) (turpmāk tekstā – ‘Konvencija’) Līgumslēdzēju pušu konference, Konvencijas Pastāvīgās komitejas lēmumus vai ieteikumus un Konvencijas Sekretariāta ieteikumus. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(20) Lai nodrošinātu vienādusvienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, jo īpaši attiecībā uz noteiktu dokumentu noformējuma, parauga un formāta noteikšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011(8). , ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, [Gr. 1]
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šīs regulas priekšmets ir aizsargāt savvaļas dzīvnieku un augu sugas un garantēt to saglabāšanu, regulējot tirdzniecību ar tām saskaņā ar 2. līdz 22. pantu un A līdz D pielikumu, kā tie izklāstīti I pielikumā, turpmāk tekstā – “A pielikums”, “B pielikums”, “C pielikums” un “D pielikums”.
Šo regulu piemēro atbilstīgi 2. panta b) punktā definētajiem Konvencijas mērķiem, principiem un noteikumiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) “Komiteja” 21. panta 1. punktā minētā komiteja;
b) “Konvencija” ir Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES);
c) “izcelsmes valsts” ir valsts, kurā īpatnis ir sagūstīts savvaļā, audzēts nebrīvē vai iegūts mākslīgas vairošanās ceļā;
d) “paziņojums par importu” ir importētāja vai tā aģenta vai pārstāvja īpatņa ievešanas brīdī iesniegts paziņojums, ievedot Savienībā C vai D pielikumā minēto sugu īpatni, uz 1910. panta 2.1.d punktā paredzētās veidlapas; [Gr. 2]
e) “ievešana no jūras” ir jebkāda tāda īpatņa ievešana Savienībā, kurš ir paņemts un nāk tieši no jūras vides, kas nav pakļauta nevienas valsts jurisdikcijai, ietverot gaisa telpu virs jūras un jūras dibenu, kā arī zemi zem jūras;
f) “izsniegšana” ir visu to procedūru pabeigšana, kas saistītas ar atļaujas vai sertifikāta sagatavošanu, apstiprināšanu un izsniegšanu iesniedzējam;
g) “uzraudzības iestāde” ir valsts administratīva iestāde, kas dalībvalsts gadījumā ir norādīta saskaņā ar 13. panta 1. punktu vai trešās valsts gadījumā – saskaņā ar Konvencijas IX pantu;
h) “galamērķa dalībvalsts” ir galamērķa dalībvalsts, kas minēta īpatņa eksportam vai reeksportam lietotajā dokumentā; ja īpatnis tiek ievests no jūras, tā ir dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas īpatņa galamērķis;
i) “piedāvājums pārdošanai” ir piedāvājums pārdošanai un jebkāda darbība, kuru iespējams tā uztvert, ietverot reklamēšanu vai gadījumu, kad jāreklamē pārdošanai, un uzaicinājumu lietot;
j) “personīgie vai mājas piederumi” ir nedzīvi īpatņi, to daļas un atvasinājumi, kas ir kādas privātas personas īpašums un kas sastāda parasto iedzīvi vai ir paredzēts, ka sastādīs daļu no tās;
k) “galamērķis” ir vieta, kurā īpatņus paredzēts turēt ievešanas laikā Savienībā ; dzīvu īpatņu gadījumā tā ir pirmā vieta, kur tos domāts turēt pēc sanitāro pārbaužu un kontroles karantīnas perioda vai cita ierobežojuma;
l) “populācija” ir bioloģiski vai ģeogrāfiski atšķirīgs indivīdu kopskaits;
m) “galvenokārt komerciāli mērķi” ir visi mērķi, kuru nekomerciālie aspekti nav skaidri izteiktā pārsvarā;
n) “reeksports no Savienības” ir jebkura iepriekš ievesta īpatņa eksports no Savienības;
o) “atkalievešana Savienībā ” ir jebkura iepriekš eksportēta vai reeksportēta īpatņa ievešana Savienībā ;
p) “pārdošana” ir jebkura pārdošanas forma. Šajā regulā noma, barters vai apmaiņa tiek uzskatīta par pārdošanu, līdzīgus izteikumus iztulko līdzīgi;
q) “zinātniskā iestāde” ir zinātniska iestāde, kas dalībvalsts gadījumā norādīta saskaņā ar 13. panta 2. punktu vai trešās valsts gadījumā – saskaņā ar Konvencijas IX pantu;
r) “Zinātniskā darba grupa” ir saskaņā ar 17. pantu nodibināta konsultatīva institūcija;
s) “suga” ir suga, pasuga vai populācija;
t) “īpatnis” ir jebkurš dzīvs vai nedzīvs A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu dzīvnieks vai augs, jebkāda tā daļa vai atvasinājums, ko satur vai nesatur citas lietas, kā arī jebkādas citas lietas, kuras pēc pievienotajiem dokumentiem, iepakojuma, uzraksta vai etiķetes vai jebkādiem citiem apstākļiem ir vai satur šo sugu dzīvnieku vai augu daļas vai atvasinājumus, ja vien šīs daļas vai atvasinājumi nav īpaši izslēgti no šīs regulas noteikumiem vai no noteikumiem, kas attiecas uz pielikumu, kurā attiecīgās sugas ir uzskaitītas ar attiecīgu norādi attiecīgajos pielikumos.
Īpatni uzskata par A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatni, ja tas vai arī daļa vai atvasinājums no tā ir cēlies no dzīvnieka vai auga, kur vismaz viens no “vecākiem” pieder pie tur uzskaitītajām sugām. Ja šāda dzīvnieka vai auga “vecāki” ir no citā pielikumā uzskaitītām sugām vai arī no sugām, no kurām tikai viena ir uzskaitīta, tad piemēro ierobežojošākā pielikuma noteikumus. Tomēr hibrīdu augu īpatņu gadījumā, ja viens no “vecākiem” ir no A pielikumā minētas sugas, ierobežojošākā pielikuma noteikumus piemēro tikai tad, ja šī suga pielikumā ir attiecīgi atzīmēta;
u) “tirdzniecība” ir šīs regulas noteikumiem pakļautu īpatņu ievešana Savienībā, ietverot ievešanu no jūras, eksportu un reeksportu no Savienības, kā arī lietošana, pārvietošana un īpašnieku maiņa Savienībā, tostarp vienā dalībvalstī;
v) “tranzīts” ir īpatņu, kas tiek nogādāti zināmam kravas saņēmējam, transportēšana starp diviem punktiem ārpus Savienības caur Savienības teritoriju, kuras laikā jebkādi pārtraukumi šai pārvietošanai rodas tikai no šādiem pārvadājumiem nepieciešamiem pasākumiem;
w) “apstrādāti īpatņi, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem” ir īpatņi, kas piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar to dabisko sākuma stāvokli, izmantojot tos dārglietām, rotājumiem, mākslas priekšmetiem, sadzīves priekšmetiem vai mūzikas instrumentiem pirms 1947. gada 3. marta, un kuri, bez iebildumiem no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes, ir iegūti šādos apstākļos. Šādus īpatņus uzskata par apstrādātiem tikai tad, ja tie skaidri ietilpst vienā no iepriekšminētajām kategorijām un nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli;
x) “pārbaudes ievešanas, eksporta, reeksporta un tranzīta laikā” ir dokumentu pārbaudes attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem sertifikātiem, atļaujām un paziņojumiem, un, gadījumos, kad to paredz Savienības noteikumi, vai citos gadījumos, kad tiek veikta nosūtītās preces izlases veida pārbaude – īpatņu pārbaude, kuru, ja nepieciešams, pavada paraugu ņemšana, lai analizētu vai izdarītu sīkākas pārbaudes.
3. pants
Darbības joma
1. A pielikumā iekļautas:
a) Konvencijas I papildinājumā uzskaitītās sugas, attiecībā uz kurām dalībvalstis nav pieteikušas atrunu;
b) visas sugas:
i) kuras ir vai var būt pieprasītas lietošanai Savienībā vai arī starptautiskajai tirdzniecībai un kurām vai nu draud izzušana, vai tās ir tik retas, ka jebkāds tirdzniecības apjoms apdraudētu to izdzīvošanu,
vai
ii) kuras pieder pie tādas ģints, kuras sugu vairākums ir uzskaitīts A pielikumā saskaņā ar a) apakšpunktu un b) apakšpunkta i) punkta kritērijiem un kuru uzskaitījums pielikumā ir būtisks to efektīvai aizsardzībai, vai arī kuras ir tādas sugas, kuras pasugu vairākums ir uzskaitīts minētajā pielikumā.
2. B pielikumā iekļautas:
a) Konvencijas II papildinājumā uzskaitītās sugas, izņemot A pielikumā uzskaitītās, attiecībā uz kurām dalībvalstis nav pieteikušas atrunu;
b) Konvencijas I papildinājumā uzskaitītās sugas, attiecībā uz kurām dalībvalstis ir pieteikušas atrunu;
c) visas citas Konvencijas I vai II papildinājumā neuzskaitītas sugas:
i) kuras ir pakļautas starptautiskai tirdzniecībai, kas varētu būt nesavienojama ar:
– to izdzīvošanu vai populāciju izdzīvošanu zināmās valstīs, vai
– kopējās populācijas saglabāšanu līmenī, kas atbilst sugas lomai ekosistēmās, kur tās mīt;
vai
ii) kuru uzskaitījums pielikumā to ārējās līdzības dēļ ar A vai B pielikumā uzskaitītajām sugām ir būtisks, lai nodrošinātu kontroles efektivitāti tirdzniecībai ar šo sugu īpatņiem;
d) sugas, par kurām ir noteikts, ka dzīvu to īpatņu ievešana Savienības dabiskajā vidē būtu ekoloģisks drauds vietējām Savienības savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
3. C pielikumā iekļautas:
a) Konvencijas III papildinājumā uzskaitītās sugas, izņemot A un B pielikumā uzskaitītās, attiecībā uz kurām dalībvalstis nav pieteikušas atrunu;
b) Konvencijas II papildinājumā uzskaitītās sugas, attiecībā uz kurām dalībvalstis ir pieteikušas atrunu.
4. D pielikumā iekļautas:
a) A, B un C pielikumā neuzskaitītās sugas, kuras Savienībā ir importētas tādā daudzumā, lai varētu garantēt uzraudzību;
b) Konvencijas III papildinājumā uzskaitītās sugas, attiecībā uz kurām dalībvalstis ir pieteikušas atrunu.
5. Ja šajā regulā iekļauto sugu saglabāšanas statuss garantē to iekļaušanu vienā no Konvencijas papildinājumiem, dalībvalstis sekmē nepieciešamos grozījumus.
4. pants
Ievešana Savienībā
1. Uz A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā attiecas nepieciešamās pārbaudes un galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādes izdotas importa atļaujas uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.
Importa atļauju var izdot tikai saskaņā ar 6. punktā noteiktajiem ierobežojumiem un tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) pēc katra Zinātniskās darba grupas atzinuma izskatīšanas, kompetentā zinātniskā iestāde dara zināmu, ka ievešana Savienībā:
i) nenodarītu kaitējumu sugu saglabāšanās statusam vai teritorijai, kuru apdzīvo attiecīgās sugas populācija,
ii) notiek:
– nolūkā, kas minēts vienā no 8. panta 3. punkta e), f) un g) apakšpunktiem, vai
– citos nolūkos, kuri nekaitē attiecīgo sugu izdzīvošanai;
b) i) pretendents ar dokumentiem pierāda, ka īpatņi ir iegūti saskaņā ar tiesību aktiem par attiecīgo sugu aizsardzību; Konvencijas papildinājumos uzskaitīto īpatņu importa gadījumā no trešām valstīm tā ir eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts, vai tā kopija, ko saskaņā ar Konvenciju izsniegusi eksporta vai reeksporta valsts kompetenta iestāde,
ii) tomēr atļauju izsniegšanai A pielikumā minēto sugu importam saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu nav nepieciešami šādi pierādījumi ar dokumentiem, taču visu šo importa atļauju oriģināli tiek paturēti līdz eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšanai;
c) kompetentā zinātniskā iestāde ir pārliecinājusies, ka paredzētā dzīvā īpatņa uzņemšanas vieta galamērķī ir atbilstīgi aprīkota tā saglabāšanai un pienācīgai aprūpei;
d) uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka īpatņi neizmantos galvenokārt komerciāliem nolūkiem;
e) pēc konsultācijām ar kompetento zinātnisko iestādi uzraudzības iestāde pārliecinās, vai nav citu ar sugas saglabāšanu saistītu faktoru, kas būtu pret importa atļaujas izsniegšanu; un
f) gadījumā, ja ievešana notikusi no jūras, uzraudzības iestāde pārliecinās, ka visi dzīvie īpatņi ir sagatavoti un tiek transportēti tā, lai samazinātu ievainojuma, veselības apdraudējuma vai cietsirdīgas apiešanās risku.
2. Uz B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā attiecas nepieciešamās pārbaudes un galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādes izdotas importa atļaujas uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.
Importa atļauju izdod tikai saskaņā ar 6. punktā noteiktajiem ierobežojumiem un ja:
a) pēc pieejamo datu un katra Zinātniskās darba grupas atzinuma izskatīšanas kompetentā zinātniskā iestāde dara zināmu, ka ievešana Savienībā nenodarītu kaitējumu sugu saglabāšanās statusam vai teritorijai, kuru apdzīvo attiecīgās sugas populācija, ņemot vērā pašreizējo vai gaidāmo tirdzniecības apjomu. Šis atzinums ir derīgs turpmākam importam, kamēr iepriekšminētie aspekti nav ievērojami mainījušies;
b) pretendents ar dokumentiem pierāda, ka paredzētā dzīvā īpatņa uzņemšanas vieta galamērķī ir atbilstīgi aprīkota tā saglabāšanai un pienācīgai aprūpei;
c) ir ievēroti 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, e) un f) apakšpunktā minētie nosacījumi.
3. Uz C pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā attiecas nepieciešamās pārbaudes un galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādes izdotas importa atļaujas iepriekšēja uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā:
a) eksporta gadījumā no valsts, kas minēta saistībā ar C pielikumā minētajām sugām, pretendents ar šīs valsts kompetentas iestādes šai nolūkā saskaņā ar Konvenciju izdotu eksporta atļauju pierāda, ka īpatņi ir iegūti saskaņā ar valstu tiesību aktiem par attiecīgo sugu saglabāšanu; vai
b) eksporta gadījumā no valsts, kura nav minēta saistībā ar C pielikumā minētajām sugām vai reeksporta gadījumā no jebkuras valsts, pretendents uzrāda eksporta atļauju, reeksporta sertifikātu vai izcelšanās sertifikātu, ko saskaņā ar Konvenciju šai nolūkā izsniegusi kompetenta eksporta vai reeksporta valsts iestāde.
4. Uz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā attiecas nepieciešamās pārbaudes un iepriekšēja importa atļaujas uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.
5. Šā panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā, 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos nosacījumus importa atļaujas izsniegšanai nepiemēro attiecībā uz īpatņiem, par kuriem pretendents ar dokumentiem pierāda:
a) ka tie ir iepriekš likumīgi ievesti Savienībā vai tur iegādāti un ka tie mainītā vai nemainītā veidā tiek atkal ievesti Savienībā; vai
b) ka tie ir apstrādāti īpatņi, kuri iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem.
6. KonsultējotiesKomisijas ir pilnvarota pēc konsultēšanā ar attiecīgajām izcelsmes valstīm un ņemot vērā Zinātniskās darba grupas atzinumus, Komisija var, pieņemot īstenošanas aktus, noteiktpieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, nosakot vispārīgus ierobežojumus vai ierobežojumus ievešanai Savienībā attiecībā uz dažām izcelsmes valstīm: [Gr. 3]
a) pamatojoties uz 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, attiecībā uz A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem;
b) pamatojoties uz 1. punkta e) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, attiecībā uz B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem; un
c) B pielikumā uzskaitīto sugu dzīvu īpatņu ievešanai, kam ir augsts mirstības līmenis transportēšanas laikā vai par ko ir noskaidrots, ka tie parasti nebrīvē nenodzīvo to potenciālajam mūža ilgumam proporcionāli atbilstīgu laiku; vai
d) to sugu dzīvu īpatņu ievešanai, par kurām ir noskaidrots, ka to ievešana Savienības dabiskajā vidē būtu ekoloģisks drauds vietējām Savienības savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 4]
Komisija reizi ceturksnī publicē saskaņā ar pirmo daļu pieņemto ierobežojumu sarakstu, ja tāds ir, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
7. Īpašos gadījumos, kad pēc ievešanas Savienībā vēl notiek pārkraušana, pārvadāšana pa gaisu vai dzelzceļu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, par atkāpju piešķiršanu attiecībā uz šī panta 1. līdz 4. punktā minēto pārbaužu veikšanu un importēšanas dokumentu uzrādīšanu robežas muitas iestādē ievešanas punktā, lai šīs pārbaudes un uzrādīšanu varētu veikt citā muitas iestādē, kas norādīta saskaņā ar 12. panta 1. punktu.
5. pants
Eksports vai reeksports no Savienības
1. Uz A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu eksportu vai reeksportu no Savienības attiecas nepieciešamās pārbaudes un tās dalībvalsts, kurā īpatņi atrodas, uzraudzības iestādes izdotas eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.
2. Eksporta atļauju A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem var izdot tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) kompetentā zinātniskā iestāde ir rakstiski darījusi zināmu, ka īpatņu sagūstīšana vai savākšana savvaļā nenodara kaitējumu sugu saglabāšanās statusam vai teritorijai, kuru apdzīvo attiecīgās sugas populācija;
b) pretendents ar dokumentiem pierāda, ka īpatņi ir iegūti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par attiecīgo sugu aizsardzību; ja iesniegums ir iesniegts dalībvalstij, kas nav izcelšanās dalībvalsts, šādu dokumentāru pierādījumu sniedz ar sertifikātu, kurš norāda, ka īpatnis no savvaļas ir iegūts saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošo likumdošanu;
c) uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies:
i) ka visi dzīvie īpatņi ir sagatavoti un tiek transportēti tā, lai samazinātu ievainojuma, veselības apdraudējuma vai cietsirdīgas apiešanās risku, un
ii) ‑‑ ka Konvencijas I papildinājumā minēto sugu īpatņi netiks izmantoti galvenokārt komerciāliem nolūkiem, vai
— šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sugu īpatņu eksporta gadījumā uz Konvencijas dalībvalsti ir izsniegta importa atļauja;
un
d) pēc konsultācijām ar kompetento zinātnisko iestādi, dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka nav citu ar sugas saglabāšanu saistītu faktoru, kas būtu pret eksporta atļaujas izsniegšanu.
3. Reeksporta sertifikātus var izsniegt tikai tad, ja ir ievēroti 2. punkta c) un d) apakšpunktos minētie nosacījumi un ja pretendents ar dokumentiem pierāda, ka:
a) īpatņi ir ievesti Savienībā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;
b) ja īpatņi ir ievesti Savienībā pirms 1997. gada 3. marta, tie ir ievesti saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3626/82(9) noteikumiem; vai ja īpatņi ir ievesti Savienībā pirms šīs Regulas stāšanas spēkā, bet pēc 1997. gada 3. marta, tie ir ievesti Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 noteikumiem; vai
c) ja īpatņi ir ievesti Savienībā pirms 1984. gada, tie ir nokļuvuši starptautiskajā tirdzniecībā saskaņā ar Konvencijas noteikumiem; vai
d) īpatņi dalībvalsts teritorijā ir ievesti likumīgi pirms a) un b) apakšpunktā minēto regulu noteikumu stāšanās spēkā, vai pirms tiem tika piemēroti Konvencijas noteikumi, vai arī pirms tie kļuva piemērojami šajā dalībvalstī.
4. Uz B un C pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu eksportu vai reeksportu no Savienības attiecas nepieciešamās pārbaudes un tās dalībvalsts, kurā īpatņi atrodas, uzraudzības iestādes izdotas eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā.
Eksporta atļaujas izsniedz tikai tad, ja ir izpildīti 2. punkta a) un b) apakšpunktā, c) apakšpunkta i) punktā un d) apakšpunktā minētie nosacījumi.
Reeksporta sertifikātus izsniedz tikai tad, ja ir izpildīti 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā un d) apakšpunktā, un 3. punkta no a) līdz d) apakšpunktam minētie nosacījumi.
5. Ja iesniegums reeksporta sertifikāta saņemšanai attiecas uz īpatņiem, kuri Savienībā ievesti saskaņā ar citas dalībvalsts izsniegtu importa atļauju, uzraudzības iestāde vispirms konsultējas ar to uzraudzības iestādi, kura atļauju izdevusi. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu par konsultāciju procedūru noteikšanu un par gadījumiem, kad konsultācija ir nepieciešama.
6. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā un c) apakšpunkta ii) punktā minētos nosacījumus eksporta atļauju un reeksporta sertifikātu izsniegšanā nepiemēro:
a) apstrādātiem īpatņiem, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem; vai
b) nedzīviem īpatņiem, to daļām un atvasinājumiem, par kuriem pretendents ar dokumentiem pierāda, ka tie ir iegūti likumīgi, pirms tiem tika piemēroti šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 338/97 vai Regulas (EEK) Nr. 3626/82, vai Konvencijas noteikumi.
7. Kompetenta zinātniskā iestāde katrā dalībvalstī uzrauga šīs valsts eksporta atļauju izdošanu attiecībā uz B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu un faktisko šo īpatņu eksportu. Ja šī zinātniskā iestāde nosaka, ka īpatņu eksports kādai no šīm sugām būtu jāierobežo, lai saglabātu šo sugu tās kopumā tādā līmenī, kurš atbilst sugas lomai ekosistēmā, kurā tā mīt, un krietni virs tāda līmeņa, pie kura šī suga varētu tikt iekļauta A pielikumā saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai b) apakšpunkta i) punktu, zinātniskā iestāde rakstiski norāda kompetentajai uzraudzības iestādei piemērotus veicamos pasākumus, lai ierobežotu šīs sugas eksporta atļauju izsniegšanu.
Ja uzraudzības iestādei ir norādīti pirmajā daļā minētie pasākumi, tā informē Komisiju un nosūta tai savus komentārus. Vajadzības gadījumā Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, iesaka ierobežojumus attiecīgās sugas īpatņu eksportam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. pants
Šīs regulas 4., 5. un 10. pantā minēto pieteikumu par atļauju un sertifikātu saņemšanu noraidīšana
1. Ja dalībvalsts noraida pieteikumu par atļaujas vai sertifikāta saņemšanu gadījumā, kas ir nozīmīgs saistībā ar šīs regulas mērķiem, tā par noraidījumu un tā iemesliem nekavējoties informē Komisiju.
2. Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, Komisija paziņo citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu.
3. Ja pieteikums ir par atļauju vai sertifikātu attiecībā uz īpatņiem, par kuriem šāds pieteikums jau iepriekš noraidīts, iesniedzējam jāinformē kompetentā iestāde, no kuras saņemts iepriekšējais noraidījums.
4. Dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu kompetento iestāžu veiktos noraidījumus, ja tie balstās uz šīs regulas noteikumiem.
Tomēr pirmo daļu nepiemēro, ja apstākļi ir ievērojami mainījušies vai ja ir kļuvuši zināmi jauni pieteikumu atbalstoši pierādījumi. Šādos gadījumos, ja uzraudzības iestāde izsniedz atļauju vai sertifikātu, tā par to paziņo Komisijai, norādot izsniegšanas iemeslus.
7. pants
Atkāpes
1. Nebrīvē dzimuši un auguši vai mākslīgas vairošanās ceļā iegūti īpatņi
Izņemot gadījumus, kad piemērojams 8. pants, pret A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem, kuri ir dzimuši un auguši nebrīvē, izturas atbilstīgi noteikumiem, kas piemērojami B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem.
Attiecībā uz mākslīgi pavairotiem augiem, 4. un 5. panta noteikumus var neievērot atbilstīgi īpašiem nosacījumiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz:
a) kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai īpatnis ir dzimis un audzis nebrīvē vai iegūts mākslīgas vairošanās ceļā un vai tas noticis komerciālos nolūkos;
b) īpašajiem nosacījumiem, kas minēti šī punkta otrajā daļā, kas attiecas uz:
i) fitosanitāro sertifikātu lietošanu;
ii) tirdzniecību, ko veic reģistrēti komerctirgotāji un šā panta 4. punktā minētās zinātniskās iestādes; un
iii) tirdzniecību ar hibrīdiem.
2. Tranzīts
Atkāpjoties no 4. panta, ja īpatnis atrodas tranzītā caur Savienību, pārbaudes nenotiek, un noteikto atļauju, sertifikātu un paziņojumu uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā netiek pieprasīta.
Pielikumos saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu uzskaitīto sugu gadījumā, šī punkta pirmajā daļā minēto atkāpi piemēro tikai tad, ja kompetentas eksportējošās vai reeksportējošās trešās valsts iestādes ir izsniegušas derīgu Konvencijā noteikto eksporta vai reeksporta dokumentu, kas attiecas uz īpatņiem, kam tas pievienots un kurā norādīts to galamērķis.
Ja otrajā daļā minētais dokuments nav izdots pirms eksporta vai reeksporta, īpatnis jāaiztur un, ja nepieciešams, jākonfiscē, ja vien dokuments netiek iesniegts ar atpakaļejošu datumu atbilstīgi īpašajiem nosacījumiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz īpašajiem nosacījumiem eksporta vai reeksporta dokumenta iesniegšanai ar atpakaļejošu datumu.
3. Personīgi un mājsaimniecības priekšmeti
Atkāpjoties no 4. un 5. panta, minētajos pantos izklāstītos noteikumus nepiemēro nedzīviem A līdz D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem, to daļām un atvasinājumiem, kas Savienībā tiek ievesti kā personīgi vai mājsaimniecības priekšmeti vai tiek eksportēti vai reeksportēti no Savienības, ievērojot īpašus noteikumus .
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz īpašajiem noteikumiem par personīgu vai mājsaimniecības priekšmetu ievešanu, eksportu vai reeksportu.
4. Zinātniskās iestādes
Šīs regulas 4., 5., 8. un 9. pantā minētie dokumenti netiek pieprasīti tad, ja darbības attiecas uz nekomerciālu aizdevumu, dāvinājumu un maiņas darījumu starp to atrašanās valstu uzraudzības iestāžu reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm, herbāriju eksponātiem, kā arī citiem saglabātiem, izžāvētiem vai izbāztiem muzeju eksponātiem un dzīvu augu materiālu ar marķējumu, kura paraugs noteikts saskaņā ar šī punkta otro daļu, vai ar līdzīgu norādi, kuru izdevusi vai apstiprinājusi trešās valsts uzraudzības iestāde.
Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka paragu dzīvu augu materiāla marķējumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
8. pants
Noteikumi attiecībā uz komercdarbību kontroli
1. Šīs regulas A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņus aizliegts pirkt, piedāvāt pirkšanai, iegādāties komerciāliem nolūkiem, izstādīt publikai komerciālos nolūkos, lietot komerciāliem mērķiem un pārdošanai, uzglabāt pārdošanai, piedāvāt pārdošanai vai transportēt pārdošanai.
2. Dalībvalstis var aizliegt dzīvu dzīvnieku, jo īpaši A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu, atrašanos īpašumā.
3. Tās dalībvalsts, kurā īpatņi atrodas, uzraudzības iestāde var piešķirt atbrīvojumu no 1. punktā minētajiem aizliegumiem saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem par savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu, šajā nolūkā izsniedzot sertifikātu un izskatot katru atsevišķu gadījumu, ja īpatņi:
a) ir iegūti vai ievesti Savienībā pirms tam, kad noteikumi attiecībā uz Konvencijas I papildinājumā, Regulas (EEK) Nr. 3626/82 C.1 pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 338/97 vai šīs Regulas A pielikumā uzskaitītajām sugām kļuva piemērojami to īpatņiem; vai
b) ir apstrādāti īpatņi, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem; vai
c) ir ievesti Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 vai šīs regulas noteikumiem un paredzēti lietošanai tādiem mērķiem, kuri nekaitē attiecīgās sugas izdzīvošanai; vai
d) ir nebrīvē dzimuši un auguši dzīvnieku sugu īpatņi vai mākslīgi pavairotu augu sugu īpatņi, vai arī šādu īpatņu daļas vai atvasinājumi; vai
e) ir vajadzīgi izņēmuma gadījumos zinātnes attīstībai vai būtiskiem biomedicīniskiem mērķiem atbilstīgi Padomes Direktīvai 86/609/EEK(10), ja ir pierādīts, ka attiecīgā suga ir vienīgā piemērotā šādam mērķim, un ja nav šīs sugas nebrīvē dzimušu un augušu īpatņu; vai
f) ir paredzēti audzēšanas vai pavairošanas nolūkiem, no kā attiecīgajai sugai rodas ieguvums attiecībā uz tās saglabāšanu; vai
g) ir paredzēti pētniecībai vai izglītošanai, kuras mērķis ir sugu pasargāt vai saglabāt; vai
h) nākuši no dalībvalsts un ir iegūti savvaļā saskaņā ar šajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz vispārīgajām atkāpēm no šī panta 1. punktā minētajiem aizliegumiem, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem nosacījumiem, kā arī vispārīgajām atkāpēm attiecībā uz sugām, kas saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu uzskaitītas A pielikumā. Visām šādām atkāpēm jābūt saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem par savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību.
5. Šā panta 1. punktā minētos aizliegumus piemēro arī attiecībā uz B pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem, izņemot gadījumus, kad attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei var pierādīt, ka šie īpatņi ir iegūti un, ja tie nav cēlušies Savienībā, ir ievesti tajā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšanu.
6. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pēc saviem ieskatiem pārdot jebkuru B, C un D pielikumā uzskaitīto sugu īpatni, ko tās konfiscējušas saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka tas tādējādi tieši neatgriežas pie personas, no kuras tas ticis konfiscēts vai kura piedalījusies pārkāpumā. Šādus īpatņus tad var izmantot visiem nolūkiem, it kā tie būtu likumīgi iegūti.
9. pants
Dzīvu īpatņu pārvietošana
1. Šīs regulas A pielikumā uzskaitīto sugu dzīva īpatņa jebkādai pārvietošanai Savienībā no importa atļaujā vai citā atbilstīgi šai regulai izsniegtā sertifikātā norādītās vietas vajadzīga iepriekšēja tās dalībvalsts uzraudzības iestādes atļauja, kurā īpatnis atrodas. Citos pārvietošanas gadījumos, personai, kas atbild par pārvietošanu, ja nepieciešams, jāspēj sniegt pierādījumu par īpatņa likumīgo izcelsmi.
2. Šādu atļauju:
a) piešķir tikai tad, ja šīs dalībvalsts kompetentā zinātniskā iestāde vai, ja notiek pārvietošana uz citu dalībvalsti, tās kompetentā zinātniskā iestāde ir pārliecinājusies, ka paredzētā dzīvā īpatņa uzņemšanas vieta galamērķī ir atbilstīgi aprīkota tā saglabāšanai un pienācīgai aprūpei;
b) tiek apstiprināta ar sertifikāta izsniegšanu, un
c) ja nepieciešams, tiek nekavējoties darīta zināma tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā īpatnis atradīsies.
3. Tomēr šādu atļauju nepieprasa, ja dzīvnieku pārvieto steidzamas veterinārās aprūpes nolūkā un to tieši nogādā atpakaļ tam atļautajā vietā.
4. Ja dzīvu B pielikumā uzskaitīto sugu īpatni pārvieto Savienības robežās, īpatņa īpašnieks var to atstāt tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka paredzamais saņēmējs ir atbilstīgi informēts par mājvietu, aprīkojumu un praksi, kas nepieciešama, lai nodrošinātu īpatņa pienācīgu aprūpi.
5. Ja kādi dzīvi īpatņi tiek Savienībā ievesti, izvesti no tās vai pārvadāti pa to vai arī atrodas tajā jebkurā tranzīta vai pārvadājuma posmā, tos sagatavo, pārvieto un par tiem rūpējas tā, lai samazinātu ievainojuma, veselības bojājuma vai nežēlīgas apiešanās risku un, attiecībā uz dzīvniekiem, lai būtu atbilstība Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā.
6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu par ierobežojumiem attiecībā uz to sugu dzīvu īpatņu atrašanos īpašumā vai pārvietošanu, kurām noteikti ierobežojumi ievešanai Savienībā saskaņā ar 4. panta 6. punktu.
10. pants
IzsniedzamieIzsniedzamās atļaujas, paziņojumi un sertifikāti [Gr. 5]
1. Saņemot no attiecīgās personas pieteikumu kopā ar visiem nepieciešamajiem atbalstošajiem dokumentiem un pieņemot, ka ir izpildīti visi nosacījumi to izsniegšanai, dalībvalsts uzraudzības iestāde var izsniegt sertifikātu 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 3. un 4. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem mērķiem.
1.a Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 1. punktā minēto sertifikātu noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 6]
1.b Ja no attiecīgās personas ir saņemts pieteikums un nepieciešamie atbalstošie dokumenti un ja ir izpildīti visi nosacījumi to izsniegšanai, dalībvalsts uzraudzības iestāde var izsniegt atļauju 4. panta 1. un 2. punktā un 5. panta 1. un 4. punktā paredzētajiem mērķiem. [Gr. 7]
1.c Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 1. punktā minētās atļaujas noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 8]
1.d Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 4. panta 3. un 4. punktā minētā importa paziņojuma noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 9]
11. pants
Atļauju un sertifikātu derīgums un īpašie nosacījumi
1. Neskarot stingrākus pasākumus, ko dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt, saskaņā ar šo regulu dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtās atļaujas un sertifikāti ir derīgi visā Savienībā.
2. Jebkura šāda atļauja vai sertifikāts, kā arī jebkura uz to pamata izsniegta atļauja vai sertifikāts tiek uzskatīts par nederīgu, ja kompetenta iestāde vai Komisija pēc konsultēšanās ar kompetento iestādi, kas izsniegusi atļauju vai sertifikātu, nosaka, ka tas ticis izsniegts, pamatojoties uz nepareizu pieņēmumu, ka izsniegšanai nepieciešamie nosacījumi ir izpildīti.
Īpatņus, kas atrodas dalībvalsts teritorijā un uz kuriem attiecas šādi dokumenti, dalībvalstu kompetentās iestādes aiztur un var konfiscēt.
3. Jebkura saskaņā ar šo regulu izsniegta atļauja vai sertifikāts var izvirzīt nosacījumus un prasības, ko uzliek izsniedzējiestāde, lai nodrošinātu atbilstību tā noteikumiem. Ja nepieciešams šādus nosacījumus un prasības iekļaut atļauju vai sertifikātu noformējumā, dalībvalstis par to informē Komisiju.
4. Jebkura importa atļauja, kas izdota, pamatojoties uz atbilstīgu eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta kopiju, ir derīga īpatņu ievešanai Savienībā tikai tad, ja to pavada derīgas eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta oriģināls.
5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz termiņiem atļauju un sertifikātu izdošanai.
12. pants
Ievešanas un eksporta vietas
1. Lai noteiktu muitas apstiprinātu režīmu attiecībā uz šajā regulā iekļauto sugu īpatņiem vai to lietošanu Regulas (EEK) Nr. 2913/92 nozīmē, dalībvalstis nozīmē muitas iestādes pārbaužu un formalitāšu veikšanai, ievedot Savienībā un eksportējot no tās, un norāda, kuras iestādes ir īpaši paredzētas darbībām ar dzīviem īpatņiem.
2. Visas saskaņā ar 1. punktu nozīmētās rādītās iestādes apgādā ar pietiekamu un piemēroti apmācītu personālu. Dalībvalstis nodrošina izmitināšanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku transportēšanu un to izmitināšanu un, nepieciešamības gadījumā, veic atbilstīgus pasākumus attiecībā uz dzīviem augiem.
3. Par visām saskaņā ar 1. punktu norādītajām iestādēm paziņo Komisijai, kas publicē to sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. Izņēmuma gadījumos un saskaņā ar īpašiem kritērijiem uzraudzības iestāde var atļaut veikt ievešanu Savienībā, eksportu vai reeksportu no Savienības nevis caur saskaņā ar 1. punktu norādīto muitas punktu, bet citu muitas punktu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz īpašajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem var atļaut ievešanu, eksportu vai reeksportu caur citu muitas punktu.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka robežas šķērsošanas punktos sabiedrība ir informēta par noteikumiem, kas ir pieņemti atbilstīgi šai regulai.
13. pants
Uzraudzības un zinātniskās iestādes un citas kompetentas iestādes
1. Katra dalībvalsts norāda uzraudzības iestādi, kura pamatā ir atbildīga par šīs regulas īstenošanu un par sazināšanos ar Komisiju.
Katra dalībvalsts arī norāda papildu uzraudzības iestādes un citas kompetentas iestādes, kas palīdz īstenošanā, un šajā gadījumā galvenā uzraudzības iestāde ir atbildīga par to, lai papildu iestādēm būtu nodrošināta visa informācija, kas nepieciešama, lai pareizi piemērotu šo regulu.
2. Katra dalībvalsts norāda vienu vai vairākas atbilstīgi kvalificētas zinātniskās iestādes, kuru pienākumi atšķiras no jebkuras norādītās uzraudzības iestādes pienākumiem.
3. Ne vēlāk kā 1997. gada 3. martā dalībvalstis paziņo norādīto uzraudzības iestāžu, citu atļauju un sertifikātu izsniegšanai kompetentu iestāžu un zinātnisko iestāžu nosaukumus un adreses Komisijai, kura publicē šo informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Katra 1. punkta pirmajā daļā minētā uzraudzības iestāde, ja to pieprasa Komisija, divu mēnešu laikā paziņo to personu vārdus, kuri ir pilnvaroti parakstīt atļaujas vai sertifikātus, un to parakstu paraugus, kā arī zīmogu, spiedogu un citu ierīču paraugus, ar kurām atļaujas vai sertifikātus padara autentiskus.
Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām jau sniegtajā informācijā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo izmaiņu īstenošanas.
14. pants
Atbilstības uzraudzīšana un pārkāpumu izmeklēšana
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes uzrauga atbilstību šīs regulas noteikumiem.
Ja kompetentajām iestādēm jebkad ir pamats uzskatīt, ka šie noteikumi tiek pārkāpti, tās veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību vai celtu prasību.
Dalībvalstis informē Komisiju un – attiecībā uz Konvencijas papildinājumos uzskaitītajām sugām – Konvencijas sekretariātu par kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem attiecībā uz nozīmīgiem šīs regulas pārkāpumiem, ietverot aizturēšanas un konfiskācijas.
2. Komisija pievērš dalībvalstu kompetento iestāžu uzmanību lietām, kuru izmeklēšanu tā uzskata par nepieciešamu saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis informē Komisiju un, Konvencijas papildinājumos uzskaitīto sugu gadījumā, Konvencijas sekretariātu par ikvienas veiktās izmeklēšanas rezultātiem.
3. Tiek nodibināta izpildgrupa, kas sastāv no katras dalībvalsts to iestāžu pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par šīs regulas noteikumu izpildi. Grupas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
Izpildgrupa izskata jebkādus tehniskus jautājumus attiecībā uz šīs regulas ieviešanu, kurus tai izvirza priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc grupas vai Komitejas dalībnieka lūguma.
Komisija izpildgrupas izteiktos atzinumus nodod Komitejai.
15. pants
Informācijas paziņošana
1. Dalībvalstis un Komisija apmainās ar regulas īstenošanai nepieciešamo informāciju.
Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai sabiedrībai darītu zināmus noteikumus, kas attiecas uz Konvencijas un šīs regulas īstenošanu, kā arī informētu par pasākumiem, kas ir pieņemti atbilstīgi šai regulai.
2. Komisija un Konvencijas sekretariāts apmainās ar informāciju, lai nodrošinātu Konvencijas efektīvu īstenošanu visā teritorijā, kur piemēro šo regulu.
3. Komisija nekavējoties paziņo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm par visiem Zinātniskās darba grupas atzinumiem.
4. Dalībvalstu uzraudzības iestādes katru gadu līdz 15. jūnijam paziņo Komisijai visu to informāciju par pagājušo gadu, kas nepieciešama Konvencijas VIII pantā 7. punkta a) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanai, kā arī līdzvērtīgu informāciju par starptautisko tirdzniecību ar A, B, un C pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem un par D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Savienībā. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, konkretizē paziņojamo informāciju un tās pasniegšanas veidu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto informāciju, Komisija katru gadu līdz 31. oktobrim publicē statistikas ziņojumu par to īpatņu ievešanu Savienībā, eksportu un reeksportu no tās, uz kuriem attiecas šī regula, kā arī iesniedz Konvencijas sekretariātam informāciju par sugām, uz kurām attiecas Konvencija.
Neskarot 22. pantu, dalībvalstu uzraudzības iestādes katru gadu līdz 15. jūnijam un pirmo reizi 1999. gadā paziņo Komisijai visu to informāciju par pēdējiem diviem gadiem, kas nepieciešama Konvencijas VIII pantā 7. punktā b) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanai, kā arī līdzvērtīgu informāciju par tiem regulas noteikumiem, uz kuriem Konvencija neattiecas. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, konkretizē paziņojamo informāciju un tās pasniegšanas veidu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pamatojoties uz trešajā daļā minēto informāciju, Komisija katru otro gadu līdz 31. oktobrim un pirmo reizi 1999. gadā sastāda ziņojumu par šīs regulas izpildi un stāšanos spēkā.
5. Lai sagatavotu pielikumu grozījumus, dalībvalstu kompetentās iestādes iesniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, konkretizē tai nepieciešamo informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
6. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK(11) Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, kura saņemta, īstenojot šo regulu.
16. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju uzlikšanu vismaz par šādiem šīs regulas pārkāpumiem:
a) īpatņu ievešana Savienībā un eksports vai reeksports no tās bez attiecīgas atļaujas vai sertifikāta, vai arī ar neīstu, viltotu vai nederīgu atļauju vai sertifikātu, vai arī ar atļauju vai sertifikātu, kurā izdarītas izmaiņas bez izsniedzējiestādes atļaujas;
b) saskaņā ar šo regulu izdotajā atļaujā vai sertifikātā precizēto prasību neievērošana;
c) viltotas deklarācijas sastādīšana vai tīša nepatiesas informācijas sniegšana, lai iegūtu atļauju vai sertifikātu;
d) neīstas, viltotas vai nederīgas atļaujas vai sertifikāta, vai arī ar atļaujas vai sertifikāta, kurā izdarītas izmaiņas bez izsniedzējiestādes atļaujas, izmantošana par pamatu Savienības atļaujas vai sertifikāta iegūšanai vai citam oficiālam mērķim saistībā ar šo regulu;
e) paziņojuma par importu neiesniegšana vai nepatiesa paziņojuma par importu iesniegšana;
f) tāda dzīvu īpatņu pārvešana, kas nav pienācīgi sagatavota, lai samazinātu ievainojuma, veselības bojājuma vai cietsirdīgas apiešanās risku;
g) A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu lietošana mērķiem, kas nav saskaņā ar sniegto atļauju importa atļaujas izdošanas laikā vai pēc tam;
h) tirdzniecība ar mākslīgi pavairotiem augiem, kas ir pretrunā ar 7. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajiem noteikumiem;
i) īpatņu ievešana vai izvešana no Savienības vai arī to tranzīts caur Savienības teritoriju bez attiecīgas atļaujas vai sertifikāta, kas izsniegts saskaņā ar šo regulu, un eksporta vai reeksporta gadījumā no trešās valsts, kura ir Konvencijas dalībvalsts, kas izsniegts saskaņā ar Konvenciju, vai arī bez pietiekoša pierādījuma par šādas atļaujas vai sertifikāta esamību;
j) īpatņu pirkšana, piedāvājums pirkt, iegādāšanās komerciāliem nolūkiem, lietošana, lai gūtu komerciālus ienākumus, pārdošana, uzglabāšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai vai transportēšana pārdošanai, kas pārkāpj 8. pantu;
k) atļaujas vai sertifikāta lietošana attiecībā uz citiem īpatņiem, nevis uz tiem, par kuriem tie ir izsniegti;
l) saskaņā ar šo regulu izsniegto atļauju vai sertifikātu viltošana vai izmaiņu izdarīšana tajos;
m) pieteikuma par Savienības importa, eksporta vai reeksporta atļaujas vai sertifikāta noraidījuma neatklāšana, pretēji 6. panta 3. punktā noteiktajam.
2. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi atbilst pārkāpuma dabai un smagumam un iekļauj noteikumus attiecībā uz īpatņu aizturēšanu un, ja nepieciešams, to konfiskāciju.
3. Ja īpatnis tiek konfiscēts, to uztic konfiscējušās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura:
a) pēc konsultācijām ar dalībvalsts zinātnisko iestādi īpatni nogādā vietā vai citādi atbrīvojas no tā apstākļos, ko tā uzskata par piemērotiem un savienojamiem ar Konvencijas un šīs regulas noteikumiem un mērķiem; un
b) pēc dzīva īpatņa ievešanas Savienībā, konsultējoties ar eksporta valsti, var nogādāt īpatni atpakaļ šajā valstī uz vainīgās personas rēķina.
4. Ja dzīvs kādas sugas īpatnis, kura ir uzskaitīta B vai C pielikumā, nonāk Savienības ievešanas punktā bez attiecīgas derīgas atļaujas vai sertifikāta, īpatni jāaiztur un to var konfiscēt, vai, ja saņēmējs atsakās īpatni atzīt, par ievešanas punktu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var, ja nepieciešams, atteikties pieņemt sūtījumu un pieprasīt, lai ekspeditors nogādā īpatni atpakaļ izbraukšanas vietā.
17. pants
Zinātniskā darba grupa
1. Ar šo tiek nodibināta žinātniskā darba grupa, kas sastāv no katras dalībvalsts zinātniskās iestādes vai iestāžu pārstāvjiem un ko vada Komisijas pārstāvis.
2. Zinātniskā darba grupa izskata jebkādus zinātniskus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 2. punkta a) apakšpunktu un 6. punktu, kurus vai nu pēc paša iniciatīvas, vai pēc grupas, vai komitejas dalībnieku lūguma ierosina priekšsēdētājs.
3. Komisija Zinātniskās darba grupas atzinumus nodod Komitejai.
18. pants
Papildu deleģētās pilnvaras
1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz vienotiem nosacījumiem un kritērijiem šādām darbībām:
a) 4. pantā, 5. pantā, 7. panta 4. punktā un 10. pantā minēto dokumentu izdošana, derīguma termiņa noteikšana un izmantošana;
b) 7. panta 1. punkta otrās daļas a) punktā minēto fitosanitāro sertifikātu izmantošana;
c) procedūras noteikšana, kad nepieciešams īpatņus marķēt, lai atvieglotu identifikāciju un nodrošinātu šīs regulas noteikumu ievērošanu.
2. Komisija, ja nepieciešams, tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz papildu pasākumiem, lai izpildītu Konvencijas pušu konferences lēmumus, Konvencijas Pastāvīgās komitejas lēmumus vai rekomendācijas un Konvencijas sekretariāta rekomendācijas.
3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai grozītu A līdz D pielikumu, izņemot gadījumu, kad grozījumus izdara A pielikumā, ja tie neizriet no Konvencijas dalībvalstu konferences lēmumiem.
19. pants
Papildu īstenošanas pilnvaras
1. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka, kādiem ir jābūt dokumentiem, kas minēti 4. pantā, 5. pantā, 7. panta 4. punktā un 10. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, paredz veidlapas paziņojuma par importu uzrādīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 10]
20. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 6. punktā, 4. panta 7. punktā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 6. punktā, 11. panta 5. punktā, 12. panta 4. punktā un 18. panta 1., 2. un 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Tiesību pamatakta spēkā stāšanās diena vai cita likumdevēja noteikta diena]. [Gr. 11]
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 6. punktā, 4. panta 7. punktā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 4. punktā, 9. panta 6. punktā, 11. panta 5. punktā, 12. panta 4. punktā un 18. panta 1., 2. un 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 12]
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 4. panta 6. punktu, 4. panta 7. punktu, 5. panta 5. punktu, 7. panta 1., 2. un 3. punktu, 8. panta 4. punktu, 9. panta 6. punktu, 11. panta 5. punktu, 12. panta 4. punktu un 18. panta 1., 2. un 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem]. [Gr. 13]
21. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Komiteja, ko sauc par Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības komiteju. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
22. pants
Nobeiguma noteikumi
Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un Konvencijas sekretariātam par noteikumiem, ko tās pieņem īpaši šīs regulas īstenošanai, un par visiem izmantotajiem juridiskajiem dokumentiem un veiktajiem pasākumiem tā īstenošanai un ieviešanai.
Komisija paziņo šo informāciju dalībvalstīm.
23. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 338/97 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.
24. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Skaidrojošās norādes par A, B, C un D pielikumu
1. Sugām, kas iekļautas A, B, C un D pielikumā, norāda:
a) sugas nosaukumu vai
b) to, ka tās ir visas augstākā taksonā vai tā daļā ietilpstošās sugas.
2. Visu augstākā taksonā ietilpstošo sugu apzīmēšanai lieto saīsinājumu “spp.”.
3. Pārējos taksonus, kas ir augstāki par sugu, piemin tikai informācijas vai klasifikācijas nolūkā.
4. Treknrakstā norādītās sugas A pielikumā minētas atbilstīgi to aizsargājamības pakāpei, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK(12) vai Padomes Direktīvā 92/43/EEK(13).
5. Augu taksoniem, kas ir zemāki par sugu, izmanto šādus saīsinājumus
a) ar “ssp.” apzīmē pasugu;
b) ar “vars.” apzīmē varietāti (varietātes);
c) ar “fa.” apzīmē paveidu.
6. Apzīmējums “(I)”, “(II)” vai “(III)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam ir norāde uz Konvencijas papildinājumiem, kuros attiecīgā suga iekļauta atbilstīgi 7. līdz 9. norādei. Ja šādu apzīmējumu nav, tas nozīmē, ka attiecīgā suga Konvencijas papildinājumos nav iekļauta.
7. Apzīmējums “(I)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts Konvencijas I papildinājumā.
8. Apzīmējums “(II)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts Konvencijas II papildinājumā.
9. Apzīmējums “(III)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka tas ir iekļauts Konvencijas III papildinājumā. Šajā gadījumā norāda arī valsti, saistībā ar kuru attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts III papildinājumā.
10. “Šķirne” saskaņā ar Kultivēto augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa (International Code of Nomenclature for Cultivated Plants) 8. izdevumu ir augu kopa, kas a) selekcionēta konkrētas īpašības vai īpašību kombinācijas dēļ, b) šīs īpašības ir izteiktas, viendabīgas un stabilas un c) pavairota ar piemērotiem līdzekļiem, saglabā šīs īpašības. Jaunu šķirnes taksonu var uzskatīt par tādu tikai tad, kad tā kategorijas nosaukums un apraksts ir oficiāli publicēts Kultivēto augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa jaunākajā izdevumā.
11. Hibrīdus papildinājumos atsevišķi iekļauj tikai tad, ja šie hibrīdi veido atšķirīgas un noturīgas populācijas savvaļā. Uz hibrīddzīvniekiem, kam četrās iepriekšējās tiešo priekšteču paaudzēs viens vai vairāki īpatņi pieder pie A vai B pielikumā iekļautas sugas, šīs regulas noteikumus attiecina tāpat kā uz tīrsugas dzīvniekiem, pat ja attiecīgais hibrīds nav atsevišķi iekļauts minētajos pielikumos.
12. Ja suga ir iekļauta A, B vai C pielikumā, tajā pašā pielikumā iekļauj arī visas attiecīgo augu eksemplāru daļas vai no tām iegūtus produktus, ja vien par konkrēto sugu nav īpaši norādīts, ka iekļaujamas ir tikai noteiktas daļas un no tām iegūti produkti. Saskaņā ar regulas 2. panta t) punktu apzīmējums “#”, kam pievienots cipars, blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam B vai C pielikumā apzīmē attiecīgo augu eksemplāru daļas vai no tām iegūtus produktus, uz kuriem attiecas šī regula.
#1
Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:
a) sēklas, sporas un ziedputekšņus (arī putekšņlapas);
b) cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtus sējeņus vai audu kultūras, ko pārvadā sterilā iepakojumā;
c) grieztos ziedus, kas iegūti no mākslīgi pavairotiem augiem, un
d) mākslīgi pavairotu Vanilla ģints augu augļus, to daļas un no tām iegūtus produktus.
#2
Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:
a) sēklas un ziedputekšņus un
b) gatavo produkciju, kas ir iepakota un derīga mazumtirdzniecībai.
#3
Apzīmē veselas un sagrieztas saknes un sakņu daļas.
#4
Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:
a) sēklas (arī Orchidaceae sēklu pogaļas), sporas un ziedputekšņus (arī putekšņlapas). Šis atbrīvojums neattiecas uz Cactaceae spp. sēklām, kas eksportētas no Meksikas, un Beccariophoenix madagascariensis un Neodypsis decaryi sēklām, kas eksportētas no Madagaskaras;
b) cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtus sējeņus vai audu kultūras, ko pārvadā sterilā iepakojumā;
c) grieztos ziedus, kas iegūti no mākslīgi pavairotiem augiem;
d) mākslīgi pavairotu Vanilla ģints un Cactaceae dzimtas augu augļus, to daļas un no tām iegūtus produktus;
e) naturalizētu vai mākslīgi pavairotu Opuntia ģints Opuntia apakšģints un Selenicereus (Cactaceae) augu stumbrus, ziedus un to daļas vai no tām iegūtus produktus un
f) gatavo Euphorbia antisyphilitica produkciju, kas ir iepakota un derīga mazumtirdzniecībai.
#5
Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus un finiera loksnes.
#6
Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus, finiera loksnes un saplāksni.
#7
Apzīmē apaļkokus, kokskaidas, koksnes pulveri un ekstraktus.
#8
Apzīmē auga apakšzemes daļas (t.i., saknes, sakneņus): veselas un sadalītā vai pulvera veidā.
#9
Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot tos, kuriem ir marķējums “Ražots no kontrolēti ievākta un pārstrādāta Hoodia spp. materiāla sadarbībā ar CITES pārvaldības iestādēm Botsvānā/Namībijā/Dienvidāfrikā atbilstīgi nolīgumam Nr. BW/NA/ZA xxxxxx”.
#10
Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus un finiera loksnes, arī nepabeigtus koka izstrādājumus, kas lietoti stīgu mūzikas instrumentiem paredzēto lociņu izgatavošanai.
#11
Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus, finiera loksnes, saplāksni, koksnes pulveri un ekstraktus.
#12
Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus, finiera loksnes, saplāksni un ēterisko eļļu, izņemot gatavo produkciju, kas ir iepakota un derīga mazumtirdzniecībai
#13
Apzīmē kodolu (zināms arī kā “endosperma”, “mīkstums” vai “kopra”) un tā atvasinājumu.
13. Tā kā ne par vienu A pielikumā iekļautu augu sugu vai augstāko taksonu nav norādīts, ka uz to hibrīdiem attiecas šīs regulas 4. panta 1. punkta noteikumi, tas nozīmē, ka mākslīgi pavairotus hibrīdus, kuri iegūti no vienas vai vairāku šādu sugu vai taksonu augiem, drīkst tirgot, ja ir mākslīgo pavairošanu apliecinošs dokuments, un ka uz minēto hibrīdu sēklām un ziedputekšņiem (arī putekšņlapām), grieztajiem ziediem, cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtiem sējeņiem vai audu kultūrām, ko pārvadā sterilā iepakojumā, šīs regulas noteikumi neattiecas.
14. Regulas noteikumi neattiecas uz urīnu, izkārnījumiem un ambru, ja šie atkritumprodukti ir iegūti, nekādi neiedarbojoties uz attiecīgajiem dzīvniekiem.
15. Attiecībā uz D pielikumā minētajām dzīvnieku sugām noteikumus piemēro tikai dzīviem īpatņiem un nesadalītiem vai praktiski nesadalītiem nedzīviem īpatņiem, ja vien tie nepieder taksoniem, par kuriem izdarītas turpmāk minētās norādes, šādi ietverot arī citas daļas un no tām iegūtos produktus.
§ 1
Neapstrādātas vai miecētas veselas vai praktiski veselas ādas.
§ 2
Spalvas vai ar spalvām klāta āda vai citas daļas.
16. Attiecībā uz D pielikumā minētajām augu sugām noteikumus piemēro tikai dzīviem augu eksemplāriem, ja vien tie nepieder taksoniem, par kuriem izdarītas turpmāk minētās norādes, šādi ietverot arī citas daļas un no tām iegūtos produktus.
§ 3
Kaltēti un svaigi augi, attiecīgā gadījumā arī lapas, saknes/sakneņi, stumbri, sēklas/sporas, miza un augļi.
§ 4
Apaļkoki, zāģmateriāli un finiera loksnes.
A pielikums
B pielikums
C pielikums
Vispārpieņemtais nosaukums
FAUNA
CHORDATA (HORDAIŅI)
MAMMALIA
Zīdītāji
ARTIODACTYLA
Antilocapridae
Antilokapras
Antilocapra americana (I) (tikai Meksikas populācija; uz pārējām populācijām šīs regulas pielikumi neattiecas)
Ziemeļamerikas antilokapra
Bovidae
Antilopes, govis, dukeri, gazeles, kazas, aitas u.c.
Addax nasomaculatus (I)
Sahāras zobenragantilope
Ammotragus lervia (II)
Krēpjaita
Antilope cervicapra (III Nepāla)
Indijas antilope garna
Bison bison athabascae (II)
Meža bizons
Bos gaurus (I) (izņemot domesticēto paveidu Bos frontalis, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)
Gaurs
Bos mutus (I) (izņemot domesticēto paveidu Bos grunniens, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)
Jaks
Bos sauveli (I)
Kambodžas vērsis jeb kuprejs
Bubalus arnee (III Nepāla) (izņemot domesticēto paveidu Bubalus bubalis, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)
Ūdensbifelis jeb Āzijas bifelis
Bubalus depressicornis (I)
Sulavesi bifelis
Bubalus mindorensis (I)
Mindoras bifelis
Bubalus quarlesi (I)
Kalnu bifelis
Budorcas taxicolor (II)
Takins
Capra falconeri (I)
Vītņragu kaza
Capricornis milneedwardsii (I)
Ķīnas gorals
Capricornis rubidus (I)
Sarkanais gorals
Capricornis sumatraensis (I)
Sumatras gorals
Capricornis thar (I)
Himalaju gorals
Cephalophus brookei (II)
Brūka dukers
Cephalophus dorsalis (II)
Melnmuguras dukers
Cephalophus jentinki (I)
Džentinka dukers
Cephalophus ogilbyi (II)
Ogilbija dukers
Cephalophus silvicultor (II)
Meža dukers
Cephalophus zebra (II)
Zebru dukers
Damaliscus pygargus pygargus (II)
Bontboks
Gazella cuvieri (I)
Parastā gazele
Gazella dorcas (III Alžīrija/ Tunisija)
Dorkas gazele
Gazella leptoceros (I)
Smiltāju gazele
Hippotragus niger variani (I)
Melnā zobenragantilope
Kobus leche (II)
Ūdensāzis
Naemorhedus baileyi (I)
Brūnais gorals
Naemorhedus caudatus (I)
Garastes gorals
Naemorhedus goral (I)
Himalaju gorals
Naemorhedus griseus (I)
Ķīnas jeb tumšais gorals
Nanger dama (I)
Gazele
Oryx dammah (I)
Zobenragu orikss
Oryx leucoryx (I)
Baltais orikss
Ovis ammon (II) (izņemot A pielikumā iekļautās pasugas)
Eirāzijas kalnu aita
Ovis ammon hodgsonii (I)
Himalaju kalnu aita
Karatau kalnu aita
Ovis canadensis (II) (tikai Meksikas populācija; uz pārējām populācijām šīs regulas pielikumi neattiecas)
Kanādas aita
Ovis orientalis ophion (I)
Kipras kalnu aita
Ovis vignei (II) (izņemot A pielikumā iekļautās pasugas)
Stepes aita
Ovis vignei vignei (I)
Stepes aita
Pantholops hodgsonii (I)
Tibetas antilope
Philantomba monticola (II)
Kalnu dukers
Pseudoryx nghetinhensis (I)
Vjetnamas vērsis
Rupicapra pyrenaica ornata (I)
Ģemze
Saiga borealis (II)
Ziemeļu saiga
Saiga tatarica (II)
Saiga
Tetracerus quadricornis (III Nepāla)
Indijas četrragantilope
Camelidae
Kamieļi, lamas, vikuņas
Lama guanicoe (II)
Gvanako
Vicugna vicugna (I) (izņemot populācijas Argentīnā (Huhujas un Katamarkas provinces populācijas un daļējā nebrīvē turētās populācijas Huhujas, Saltas, Katamarkas, Larjohas un Sanhuanas provincē), Bolīvijā (visa populācija), Čīlē (Primeras reģiona populācija) un Peru (visa populācija), kas ir iekļautas B pielikumā)
Vicugna vicugna (II) (tikai populācijas Argentīnā(14) (Huhujas un Katamarkas provinces populācijas un daļējā nebrīvē turētās populācijas Huhujas, Saltas, Katamarkas, Larjohas un Sanhuanas provincē), Bolīvijā(15) (visa populācija), Čīlē(16) (Primeras reģiona populācija) un Peru(17) (visa populācija); visas pārējās populācijas ir iekļautas A pielikumā)
Vikuņa
Cervidae
Brieži, Andu brieži, muntjaki, pudubrieži
Axis calamianensis (I)
Cūku aksisbriedis
Axis kuhlii (I)
Kūla aksisbriedis
Indoķīnas aksisbriedis
Blastocerus dichotomus (I)
Purva briedis
Cervus elaphus bactrianus (II)
Buhāras staltbriedis
Cervus elaphus barbarus (III Alžīrija/ Tunisija)
Berberu staltbriedis
Cervus elaphus hanglu (I)
Kašmiras staltbriedis
Dama dama mesopotamica (I)
Irānas dambriedis
Hippocamelus spp.
Andu brieži
Mazama temama cerasina (III Gvatemala)
Amerikas sarkanā mazama
Muntiacus crinifrons (I)
Melnais muntjaks
Muntiacus vuquangensis (I)
Milzu muntjaks
Odocoileus virginianus mayensis (III Gvatemala)
Vidusamerikas baltastes briedis
Ozotoceros bezoarticus (I)
Pampu briedis
Pudu mephistophiles (II)
Ziemeļu pudubriedis
Pudu puda (I)
Dienvidu pudubriedis
Rucervus duvaucelii (I)
Barasinga
Lirragu briedis
Hippopotamidae
Nīlzirgi
Hexaprotodon liberiensis (II)
Pundurnīlzirgs
Hippopotamus amphibius (II)
Nīlzirgs
Moschidae
Muskusbrieži
Moschus spp. (I) (tikai Afganistānas, Butānas, Indijas, Mjanmas, Nepālas un Pakistānas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)
Moschus spp. (II) (izņemot Afganistānas, Butānas, Indijas, Mjanmas, Nepālas un Pakistānas populācijas, kas ir iekļautas A pielikumā)
Muskusbrieži
Suidae
Babirusa, cūkas
Babirusa
Babyrousa bolabatuensis (I)
Bola-batu babirusa
Babyrousa celebensis (I)
Ziemeļu Sulavesi babirusa
Babyrousa togeanensis (I)
Todži babirusa
Sus salvanius (I)
Pundurcūka
Tayassuidae
Pekari
Tayassuidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un šīs regulas pielikumos neiekļautās Pecari tajacu populācijas Meksikā un Amerikas Savienotajās Valstīs)
Pekari
Catagonus wagneri (I)
Dienvidamerikas pekars
CARNIVORA
Ailuridae
Ailurus fulgens (I)
Mazais panda
Canidae
Suņi, lapsas, vilki
Canis aureus (III Indija)
Zeltainais šakālis
Canis lupus (I/II)
(visas populācijas, izņemot populācijas Spānijā uz ziemeļiem no Dvero upes un Grieķijā uz ziemeļiem no 39. paralēles. Butānas, Indijas, Nepālas un Pakistānas populācijas ir minētas I papildinājumā; Visas pārējās populācijas ir minētas II papildinājumā. Neattiecas uz domesticēto paveidu un dingo – Canis lupus familiaris un Canis lupus dingo)
Canis lupus (II) (populācijas Spānijā uz ziemeļiem no Dvero upes un Grieķijā uz ziemeļiem no 39. paralēles) Neattiecas uz domesticēto paveidu un dingo – Canis lupus familiaris un Canis lupus dingo)
Vilks
Canis simensis
Etiopijas šakālis
Cerdocyon thous (II)
Krabjlapsa
Chrysocyon brachyurus (II)
Krēpjvilks
Cuon alpinus (II)
Sarkanvilks
Lycalopex culpaeus (II)
Andu lapsa
Lycalopex fulvipes (II)
Darvina lapsa
Lycalopex griseus (II)
Dienvidamerikas lapsa
Lycalopex gymnocercus (II)
Pampas lapsa
Speothos venaticus (I)
Krūmu suns
Vulpes bengalensis (III Indija)
Bengālijas lapsa
Vulpes cana (II)
Afganistānas lapsa
Vulpes zerda (II)
Ziemeļāfrikas lapsa jeb feneks
Eupleri
Cryptoprocta ferox (II)
Fossa
Eupleres goudotii (II)
Falanuks
Fossa fossana (II)
Madagaskaras fosa
Felidae
Kaķi, gepardi, leopardi, lauvas, tīģeri u.c.
Felidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas. Šīs regulas noteikumi neattiecas uz domesticētā paveida īpatņiem)
Kaķi
Acinonyx jubatus (I) (dzīviem īpatņiem un medību trofejām noteiktas šādas gada eksporta kvotas: Botsvānai 5; Namībijai 150; Zimbabvei 50. Tirdzniecībā ar minētajiem īpatņiem piemēro šīs regulas 4. panta 1. punkta noteikumus)
Gepards
Karakals
Catopuma temminckii (I)
Zeltainais Āzijas kaķis
Felis nigripes (I)
Melnkājainais kaķis
Felis silvestris (II)
Meža kaķis
Leopardus geoffroyi (I)
Žofruā kaķis
Leopardus jacobitus (I)
Andu kaķis
Leopardus pardalis (I)
Ocelots
Leopardus tigrinus (I)
Tīģerkaķis
Leopardus wiedii (I)
Margajs
Lynx lynx (II)
Eirāzijas lūsis
Lynx pardinus (I)
Ibērijas lūsis
Neofelis nebulosa (I)
Dūmakainais leopards
Panthera leo persica (I)
Āzijas lauva
Jaguārs
Panthera pardus (I)
Leopards
Panthera tigris (I)
Tīģeris
Pardofelis marmorata (I)
Marmorkaķis
Prionailurus bengalensis bengalensis (I) (tikai Bangladešas, Indijas un Taizemes populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)
Bengālijas kaķis
Prionailurus iriomotensis (II)
Iriomotes kaķis
Prionailurus planiceps (I)
Sumatras kaķis
Prionailurus rubiginosus (I) (tikai Indijas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)
Rūsganais kaķis
Floridas puma
Puma concolor costaricensis (I)
Vidusamerikas puma
Puma concolor couguar (I)
Ziemeļamerikas austrumu puma
Jaguarunds
Uncia uncia (I)
Sniega leopards
Herpestidae
Mangusti
Herpestes fuscus (III Indija)
Brūnais mangusts
Herpestes edwardsi (III Indija)
Indijas mangusts
Herpestes javanicus auropunctatus (III Indija)
Mazais Indijas mangusts
Herpestes smithii (III Indija)
Smita mangusts
Herpestes urva (III Indija)
Krabju mangusts
Herpestes vitticollis (III Indija)
Svītrkakla mangusts
Hyaenidae
Zemesvilki, hiēnas
Proteles cristata (III Botsvāna)
Zemesvilks
Mephitidae
Conepatus humboldtii (II)
Patagonijas skunkss
Āpši, caunas, zebiekstes u.c.
Lutrinae
Ūdri
Lutrinae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Ūdri
Aonyx capensis microdon (I) (tikai Kamerūnas un Nigērijas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)
Kamerūnas beznagu ūdrs
Enhydra lutris nereis (I)
Pacifika jūrasūdrs
Lontra felina (I)
Jūrasūdrs
Lontra longicaudis (I)
Garastes upesūdrs
Lontra provocax (I)
Dienvidu upesūdrs
Ūdrs
Lutra nippon (I)
Japānas ūdrs
Pteronura brasiliensis (I)
Brazīlijas dižūdrs
Grizoni, caunas, tairas, zebiekstes
Eira barbara (III Hondurasa)
Taira
Galictis vittata (III Kostarika)
Lielais grizons
Martes flavigula (III Indija)
Dzeltenkakla cauna
Martes foina intermedia (III Indija)
Akmens cauna
Martes gwatkinsii (III Indija)
Gvatkinsa cauna
Mellivora capensis (III Botsvāna)
Medusāpsis
Mustela nigripes (I)
Melnkājainais sesks
Valzirgs
Odobenus rosmarus (III Kanāda)
Valzirgs
Kotiki, jūras lauvas
Arctocephalus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Dienvidu kotiki
Arctocephalus philippii (II)
Čīles dienvidu kotiks
Arctocephalus townsendi (I)
Gvadelupas dienvidu kotiks
Plombas
Mirounga leonina (II)
Dienvidu jūraszilonis
Monachus spp.
Mūkroņi
Degunlācīši, olingi
Bassaricyon gabbii (III Kostarika)
Kuplastes olings
Bassariscus sumichrasti (III Kostarika)
Vidusamerikas kakomiclijs
Nasua narica (III Hondurasa)
Baltpurna degunlācītis
Nasua nasua solitaria (III Urugvaja)
Dienvidamerikas degunlācītis
Potos flavus (III Hondurasa)
Kinkažu
Lāči
Ursidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Lāči
Ailuropoda melanoleuca (I)
Lielais panda
Helarctos malayanus (I)
Malajas lācis
Melursus ursinus (I)
Garlūpu lācis
Tremarctos ornatus (I)
Briļļainais lācis
Ursus arctos (I/II)
(I papildinājumā minētas tikai Butānas, Ķīnas, Meksikas un Mongolijas populācijas, kā arī pasuga Ursus arctos isabellinus; pārējās populācijas un pasugas ir minētas II papildinājumā)
Acerodon spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Dižsikspārņi
Acerodon jubatus (I)
Dzeltengalvas augļsikspārnis
Pteropus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Dižsikspārņi
Pteropus insularis (I)
Truku dižsikspārnis
Pteropus livingstonii (II)
Livingstona dižsikspārnis
Pteropus loochoensis (I)
Japānas dižsikspārnis
Pteropus mariannus (I)
Mariānu dižsikspārnis
Pteropus molossinus (I)
Ponapes dižsikspārnis
Pteropus pelewensis (I)
Pelevas dižsikspārnis
Pteropus pilosus (I)
Palavu dižsikspārnis
Pteropus rodricensis (II)
Rodrigesas dižsikspārnis
Pteropus samoensis (I)
Samoa dižsikspārnis
Pteropus tonganus (I)
Tongas dižsikspārnis
Kosraes dižsikspārnis
Pteropus voeltzkowi (II)
Pembas dižsikspārnis
Pteropus yapensis (I)
Japas dižsikspārnis
Dasypodidae
Bruņneši
Cabassous centralis (III Kostarika)
Vidusamerikas bruņnesis
Cabassous tatouay (III Urugvaja)
Kailastes bruņnesis
Chaetophractus nationi (II) (gada eksporta kvota ir nulle. Visus īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem, un attiecīgi regulē to tirdzniecību)
Matainais bruņnesis
Priodontes maximus (I)
Milzu bruņnesis
Dasyuridae
Plēsējsomaiņi
Sminthopsis longicaudata (I)
Garastes šaurpēdainis
Sminthopsis psammophila (I)
Smiltāju šaurpēdainis
Vilksomaiņi
Thylacinus cynocephalus (iespējams, suga izmirusi) (I)
Tasmānijas vilksomainis
Macropodidae
Ķenguri, valabiji
Dendrolagus inustus (II)
Pelēkais kokķengurs
Dendrolagus ursinus (II)
Melnais kokķengurs
Lagorchestes hirsutus (I)
Rietumu zaķķengurs
Svītrainais zaķķengurs
Onychogalea fraenata (I)
Īsnagu valabijs
Onychogalea lunata (I)
Mēnessnagu valabijs
Posumi jeb kuskusi
Phalanger intercastellanus (II)
Austrumu posums
Phalanger mimicus (II)
Dienvidu posums
Phalanger orientalis (II)
Ziemeļu posums
Spilocuscus kraemeri (II)
Admiralitātes salu posums
Spilocuscus maculatus (II)
Plankumainais kuskuss
Spilocuscus papuensis (II)
Jaungvinejas posums
Žurkķenguri
Bettongia spp.
Tasmānijas žurkķenguri
Caloprymnus campestris (iespējams, suga izmirusi) (I)
Kailkrūšu žurkķengurs
Vombati
Lasiorhinus krefftii (I)
Krefta vombats
Leporidae
Zaķi, truši
Caprolagus hispidus (I)
Āzijas zaķis
Bezastes trusis jeb Diaza trusis, jeb vulkāntrusis
Tachyglossidae
Ehidnas
Zaglossus spp.
Garpurna ehidnas
Chaeropodidae
Bandikuti
Chaeropus ecaudatus (iespējams, suga izmirusi) (I)
Cūkkājbandikuts
Perameles bougainville (I)
Bugenvila bandikuts
Macrotis lagotis (I)
Lielais trušbandikuts
Macrotis leucura (I)
Mazais trušbandikuts
Equidae
Zirgi, savvaļas ēzeļi, zebras
Equus africanus (I) (izņemot domesticēto paveidu Equus asinus, uz ko šīs regulas noteikumi neattiecas)
Āfrikas savvaļas ēzelis
Equus grevyi (I)
Tuksneša zebra
Kulans
Equus kiang (II)
Kiangs
Equus przewalskii (I)
Prževaļska zirgs
Equus zebra hartmannae (II)
Hartmaņa kalnu zebra
Equus zebra zebra (I)
Kāpas kalnu zebra
Degunradži
Rhinocerotidae spp. (I) (izņemot B pielikumā iekļautās pasugas)
Degunradži
Ceratotherium simum simum (II) (tikai Dienvidāfrikas un Svazilendas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas A pielikumā. Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem, kurus nogādā piemērotā un pieņemamā galamērķī, un medību trofeju tirdzniecībā. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību)
Baltais degunradzis
Tapīri
Tapiridae spp. (I) (izņemot B pielikumā iekļautās sugas)
Tapīri
Tapirus terrestris (II)
Līdzenumu tapīrs
Manidae
Zvīņneši
Manis spp. (II)
(savvaļā notvertiem īpatņiem, ko pārdod galvenokārt komerciāliem mērķiem, Manis crassicaudata, Manis culionensis, Manis javanica un Manis pentadactyla gada eksporta kvota ir nulle)
Zvīņneši
Bradypodidae
Trīspirkstsliņķi
Bradypus variegatus (II)
Brūnkaklsliņķis
Divpirkstsliņķi
Choloepus hoffmanni (III Kostarika)
Hofmana divpirkstsliņķis
Skudrlāči
Myrmecophaga tridactyla (II)
Lielais skudrlācis
Tamandua mexicana (III Gvatemala)
Meksikas skudrlācis
Primāti
Zirnekļpērtiķi un bļauri
PRIMATES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Primāti
Alouatta coibensis (I)
Koibas salas bļauris
Alouatta palliata (I)
Mantijas bļauris
Alouatta pigra (I)
Gvatemalas bļauris
Ateles geoffroyi frontatus (I)
Melnpieres Žofruā zirnekļpērtiķis
Panamas Žofruā zirnekļpērtiķis
Brachyteles arachnoides (I)
Dienvidu zirnekļpērtiķis jeb muriki
Brachyteles hypoxanthus (I)
Ziemeļu zirnekļpērtiķis
Oreonax flavicauda (I)
Dzeltenastes pūkpērtiķis
Kapucīni
Ziemeļbaijas melngalvas titi
Callithrix aurita (I)
Melnmaskas jeb Dienvidbaijas titi
Callithrix flaviceps (I)
Melnpieres titi
Leontopithecus spp.
Melngalvas titi
Saguinus bicolor (I)
Baltdeguna kuplastpērtiķis
Žofruā cekulainais tamarīns
Saguinus leucopus (I)
Baltkāju cekulainais tamarīns
Saguinus martinsi (I)
Martinsa tamarīns
Saguinus oedipus (I)
Edipa cekulainais tamarīns
Saimiri oerstedii (I)
Vidusamerikas saimirs
Cercocebus galeritus (I)
Tanas mangabejs
Cercopithecus diana (I)
Diānas mērkaķis
Cercopithecus roloway (I)
Garbārdainais Diānas mērkaķis
Cercopithecus solatus (II)
Saulastes mērkaķis
Colobus satanas (II)
Melnais kolobs
Lauvu makaks
Mandrillus leucophaeus (I)
Drils
Mandrillus sphinx (I)
Mandrils
Nasalis larvatus (I)
Kalimantānas gardegunpērtiķis
Piliocolobus foai (II)
Sarkanā gvereca
Piliocolobus gordonorum (II)
Udzungvas jeb Gordonu sarkanais kolobs
Piliocolobus kirkii (I)
Kērka jeb Zanzibaras sarkanais kolobs
Piliocolobus pennantii (II)
Penanta sarkanais kolobs
Piliocolobus preussi (II)
Preisa sarkanais kolobs
Piliocolobus rufomitratus (I)
Tanas sarkanais kolobs
Ugandas sarkanais kolobs
Piliocolobus tholloni (II)
Tolona Tanas sarkanais kolobs
Presbytis potenziani (I)
Mentavai salu langurs
Pygathrix spp.
Strupdegunlanguri jeb slaidlanguri
Rhinopithecus spp.
Strupdegunpērtiķi
Semnopithecus ajax (I)
Svētais langurs jeb hanumans
Semnopithecus dussumieri (I)
Kašmiras pelēkais langurs
Semnopithecus entellus (I)
Dienvidlīdzenumu pelēkais langurs
Semnopithecus hector (I)
Tarajas pelēkais langurs
Melnpēdu pelēkais langurs
Semnopithecus priam (I)
Spalvotais pelēkais langurs
Semnopithecus schistaceus (I)
Nepālas pelēkais langurs
Simias concolor (I)
Strupastes gardegunpērtiķis jeb vienkrāsainā simija
Baltdibena Fransuā cekullangurs
Trachypithecus francoisi (II)
Fransuā cekullangurs
Trachypithecus geei (I)
Zeltainais cekullangurs
Trachypithecus hatinhensis (II)
Hatinha cekullangurs
Trachypithecus johnii (II)
Nilgiri cekullangurs
Trachypithecus laotum (II)
Laotas cekullangurs
Trachypithecus pileatus (I)
Cepurainais cekullangurs
Trachypithecus poliocephalus (II)
Tonkinas Fransuā cekullangurs
Trachypithecus shortridgei (I)
Šortridža cekullangurs
Peļlemuri un pundurlemuri
Cheirogaleidae spp. (I)
Peļlemuri un pundurlemūri
Slaidpirkstaiņi
Daubentonia madagascariensis (I)
Madagaskaras slaidpirkstainis jeb ai-ai
Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Gorilla beringei (I)
Austrumu gorilla
Gorilla gorilla (I)
Rietumu gorilla
Pan spp.
Šimpanzes
Pongo abelii (I)
Sumatras orangutans
Pongo pygmaeus (I)
Borneo orangutans
Giboni
Hylobatidae spp.
Giboni
Indri
Indriidae spp.
Indri
Lemuri
Lemuridae spp.
Lemuri
Slaidlemuri
Lepilemuridae spp.
Slaidlemuri
Lori
Nycticebus spp.
Resnie lori
Saki
Cacajao spp.
Īsastpērtiķi jeb uakari
Callicebus barbarabrownae (II)
Ziemeļbaijas melngalvas titi
Callicebus melanochir (II)
Melnmaskas jeb Dienvidbaijas titi
Callicebus nigrifrons (II)
Melnpieres titi
Callicebus personatus (II)
Melngalvas titi
Chiropotes albinasus (I)
Baltdeguna kuplastpērtiķis
Tarsiji
Tarsius spp.
Tarsiji
Elephantidae
Ziloņi
Elephas maximus (I)
Indijas zilonis
Loxodonta africana (I) (izņemot Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas, kas ir iekļautas B pielikumā)
Loxodonta africana (II)
(tikai Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas(19); visas pārējās populācijas iekļautas A pielikumā)
Trichechidae spp. (I/II) (Trichechus inunguis un Trichechus manatus ir minēti I papildinājumā. Trichechus senegalensis ir minēts II papildinājumā)
Lamantīni
Putni
ANSERIFORMES
Pīļu dzimta
Anas aucklandica (I)
Brūnais krīklis
Anas bernieri (II)
Madagaskaras krīklis
Anas chlorotis (I)
Jaunzēlandes brūnais krīklis
Anas formosa (II)
Baikāla krīklis
Anas laysanensis (I)
Leisanas pīle
Anas nesiotis (I)
Kempbela krīklis
Anas querquedula
Prīkšķe
Asarcornis scutulata (I)
Baltspārnu pīle
Aythya innotata
Madagaskaras baltacis
Aythya nyroca
Baltacis
Branta canadensis leucopareia (I)
Aleutu zoss
Branta ruficollis (II)
Sarkankakla zoss
Branta sandvicensis (I)
Havaju zoss
Cairina moschata (III Hondurasa)
Muskuspīle
Coscoroba coscoroba (II)
Koskaroba
Cygnus melancoryphus (II)
Melnkakla gulbis
Dendrocygna arborea (II)
Kubas svilpējzoss
Dendrocygna autumnalis (III Hondurasa)
Sarkanknābja svilpējzoss
Dendrocygna bicolor (III Hondurasa)
Rūsganā svilpējzoss
Mergus octosetaceus
Brazīlijas gaura
Oxyura jamaicensis
Jamaikas zilknābis
Oxyura leucocephala (II)
Baltgalvas zilknābis
Rhodonessa caryophyllacea (iespējams, suga izmirusi) (I)
Sārtgalvas pīle
Sarkidiornis melanotos (II)
Paugurknābja pīle
Tadorna cristata
Cekulainā dižpīle
Kolibri
Trochilidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Kolibri
Glaucis dohrnii (I)
Āķknābja kolibri
CHARADRIIFORMES
Lielači
Burhinus bistriatus (III Gvatemala)
Amerikas lielacis
Laridae
Kaijas, zīriņi
Larus relictus (I)
Mongolijas kaija
Kuitalas, tilbītes
Numenius borealis (I)
Eskimosu kuitala
Numenius tenuirostris (I)
Tievknābja kuitala
Tringa guttifer (I)
Lāsainā tilbīte
Gārņi
Ardea alba
Baltais gārnis
Bubulcus ibis
Lopu gārnis
Egretta garzetta
Mazais baltais gārnis
Tupeļknābji
Balaeniceps rex (II)
Tupeļknābis
Stārķi
Ciconia boyciana (I)
Melnknābja stārķis
Ciconia nigra (II)
Melnais stārķis
Ciconia stormi
Džungļu stārķis
Jabiru mycteria (I)
Jabiru
Leptoptilos dubius
Lielais adjutants
Mycteria cinerea (I)
Pelēkais stārķis
Flamingi
Phoenicopteridae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Flamingi
Phoenicopterus roseus (II)
Sarkanais flamings
Threskiornithidae
Ibisi, karošknābji
Eudocimus ruber (II)
Sarkanais ibiss
Geronticus calvus (II)
Kapzemes ibiss
Geronticus eremita (I)
Klinšu ibiss
Nipponia nippon (I)
Japānas ibiss
Platalea leucorodia (II)
Karošknābis
Pseudibis gigantea
Milzu ibiss
Ūbeles, baloži
Caloenas nicobarica (I)
Nikobaru balodis
Claravis godefrida
Pupurspārnu zemesūbele
Columba livia
Klinšu balodis
Ducula mindorensis (I)
Mindoro dižbalodis
Gallicolumba luzonica (II)
Luzonas zemesbalodis
Goura spp.
Vainagbaloži
Leptotila wellsi
Grenādas ūbele
Nesoenas mayeri (III Maurīcija)
Sārtais balodis
Streptopelia turtur
Parastā ūbele
Degunragputni
Acerodon spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Degunragputni
Aceros nipalensis (I)
Rudkakla degunragputns
Anorrhinus spp.
Degunragputni
Anthracoceros spp.
Degunragputni
Berenicornis spp.
Degunragputni
Buceros spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Degunragputni
Buceros bicornis (I)
Lielais degunragputns
Penelopides spp.
Degunragputni
Rhinoplax vigil (I)
Bruņcepures degunragputns
Rhyticeros spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Degunragputni
Rhyticeros subruficollis (I)
Blīsa degunragputns
Turako
Tauraco spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Turako
Tauraco bannermani (II)
Bannermaņa turako
FALCONIFORMES
Piekūnveidīgie (ērgļi, piekūni, vanagi, lijas)
FALCONIFORMES spp.
(izņemot A pielikumā iekļautās sugas un vienu C pielikumā iekļauto Cathartidae dzimtas sugu; pārējās minētās dzimtas sugas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)
Piekūnveidīgie
Vanagi, ērgļi
Accipiter brevipes (II)
Īskāju vanags
Accipiter gentilis (II)
Vistu vanags
Accipiter nisus (II)
Zvirbuļvanags
Aegypius monachus (II)
Melnais grifs
Aquila adalberti (I)
Spānijas ērglis
Aquila chrysaetos (II)
Klinšu ērglis
Aquila clanga (II)
Vidējais ērglis
Aquila heliaca (I)
Karaliskais ērglis
Aquila pomarina (II)
Mazais ērglis
Buteo buteo (II)
Peļu klijāns
Buteo lagopus (II)
Bikšainais klijāns
Buteo rufinus (II)
Garkāju klijāns
Chondrohierax uncinatus wilsonii (I)
Kubas klija
Circaetus gallicus (II)
Parastais čūskērglis
Circus aeruginosus (II)
Niedru lija
Circus cyaneus (II)
Lauku lija
Circus macrourus (II)
Stepes lija
Circus pygargus (II)
Pļavas lija
Elanus caeruleus (II)
Melnplecu klija
Eutriorchis astur (II)
Madagaskaras čūskērglis
Gypaetus barbatus (II)
Bārdainais grifs
Gyps fulvus (II)
Baltgalvas grifs
Haliaeetus spp. (I/II) (suga Haliaeetus albicilla ir minēta I papildinājumā; pārējās sugas iekļautas II papildinājumā)
Jūras ērgļi
Harpia harpyja (I)
Harpijērglis
Hieraaetus fasciatus (II)
Svītrainais ērglis
Hieraaetus pennatus (II)
Pundurērglis
Leucopternis occidentalis (II)
Pelēkmuguras klijāns
Milvus migrans (II) (neattiecas uz Milvus migrans lineatus, kas iekļauts B pielikumā)
Melnā klija
Milvus milvus (II)
Sarkanā klija
Neophron percnopterus (II)
Baltais grifs
Pernis apivorus (II)
Ķīķis
Pithecophaga jefferyi (I)
Filipīnu ērglis
Amerikas grifi
Gymnogyps californianus (I)
Kalifornijas kondors
Sarcoramphus papa (III Hondurasa)
Karaliskais kondors
Vultur gryphus (I)
Andu kondors
Piekūni
Falco araeus (I)
Seišelu piekūns
Falco biarmicus (II)
Rudgalvas piekūns
Falco cherrug (II)
Stepes piekūns
Falco columbarius (II)
Purva piekūns
Falco eleonorae (II)
Eleonoras piekūns
Falco jugger (I)
Indijas piekūns
Falco naumanni (II)
Naumaņa piekūns
Falco newtoni (I) (tikai Seišelu salu populācija)
Madagaskaras piekūns
Falco pelegrinoides (I)
Tuksneša piekūns
Falco peregrinus (I)
Lielais piekūns
Falco punctatus (I)
Maurīcijas piekūns
Falco rusticolus (I)
Medību piekūns
Falco subbuteo (II)
Bezdelīgu piekūns
Falco tinnunculus (II)
Lauka piekūns
Falco vespertinus (II)
Kukaiņu piekūns
Zivjērgļi
Pandion haliaetus (II)
Zivjērglis
Cracidae
Crax alberti (III Kolumbija)
Alberta kokuvista
Crax blumenbachii (I)
Blūmenbaha kokuvista
Crax daubentoni (III Kolumbija)
Kokuvista
Crax fasciolata
Kailsejas kokuvista
Crax globulosa (III Kolumbija)
Kokuvista
Crax rubra (III Kolumbija, Kostarika, Gvatemala un Hondurasa)
Sārtā kokuvista
Mitu mitu (I)
Alagoas kokuvista
Oreophasis derbianus (I)
Kokuvista
Ortalis vetula (III Gvatemala/Hondurasa)
Pelēkā čačalaka
Pauxi pauxi (III Kolumbija)
Bruņcepures kokuvista
Penelope albipennis (I)
Baltspārnu guana
Penelope purpurascens (III Hondurasa)
Cekulainā guana
Penelopina nigra (III Gvatemala)
Augstieņu guana
Pipile jacutinga (I)
Melnpieres svilpējguana
Pipile pipile (I)
Trinidadas svilpējguana
Lielkājvistas
Macrocephalon maleo (I)
Sulavesi lielkājvista
Rubeņi, pērļu vistiņas, irbes, fazāni, tragopāni
Argusianus argus (II)
Lielais arguss
Catreus wallichii (I)
Raibais cekulfazāns
Colinus virginianus ridgwayi (I)
Virdžīnijas paipala
Crossoptilon crossoptilon (I)
Baltais ausfazāns
Crossoptilon mantchuricum (I)
Brūnais ausfazāns
Gallus sonneratii (II)
Indijas vista
Ithaginis cruentus (II)
Fazāns
Lophophorus impejanus (I)
Himalaju monals
Lophophorus lhuysii (I)
Ķīnas monals
Lophophorus sclateri (I)
Baltastes monals
Lophura edwardsi (I)
Edvardsa fazāns
Lophura hatinhensis
Vjetnamas fazāns
Lophura imperialis (I)
Imperatora fazāns
Lophura swinhoii (I)
Taivānas fazāns
Meleagris ocellata (III Gvatemala)
Briļļainais tītars
Odontophorus strophium
Apkakles cekulpaipala
Ophrysia superciliosa
Himalaju paipala
Pavo muticus (II)
Zaļais pāvs
Polyplectron bicalcaratum (II)
Pelēkais pāvfazāns
Polyplectron germaini (II)
Brūnais pāvfazāns
Polyplectron malacense (II)
Malajas pāvfazāns
Polyplectron napoleonis (I)
Palavanas pāvfazāns
Polyplectron schleiermacheri (II)
Borneo pāvfazāns
Rheinardia ocellata (I)
Cekulainais arguss
Syrmaticus ellioti (I)
Eliota fazāns
Syrmaticus humiae (I)
Birmas fazāns
Syrmaticus mikado (I)
Mikado fazāns
Tetraogallus caspius (I)
Kaspijas sniegirbe
Tetraogallus tibetanus (I)
Tibetas sniegirbe
Tragopan blythii (I)
Pelēkvēdera tragopāns
Tragopan caboti (I)
Ķīnas tragopāns
Tragopan melanocephalus (I)
Melngalvas tragopāns
Tragopan satyra (III Nepāla)
Satīra tragopāns
Tympanuchus cupido attwateri (I)
Prēriju rubenis
Dzērves
Gruidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Dzērves
Grus americana (I)
Amerikas dzērve
Grus canadensis (I/II) (šī suga minēta II papildinājumā, bet pasugas Grus canadensis nesiotes un Grus canadensis pulla ir minētas I papildinājumā)
Kanādas dzērve
Grus grus (II)
Pelēkā dzērve
Grus japonensis (I)
Japānas dzērve
Grus leucogeranus (I)
Baltā dzērve
Grus monacha (I)
Melnā dzērve
Grus nigricollis (I)
Melnkakla dzērve
Grus vipio (I)
Baltkakla dzērve
Sīgas
Otididae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
(izņemot A pielikumā iekļautās sugas, kā arī Agapornis roseicollis, Melopsittacus undulatus, Nymphicus hollandicus un Psittacula krameri, kuras šīs regulas pielikumos nav iekļautas)
Dažādi papagaiļveidīgie
Kakadu
Cacatua goffini (I)
Tanimbāras kakadu
Cacatua haematuropygia (I)
Filipīnu kakadu
Cacatua moluccensis (I)
Moluku kakadu
Cacatua sulphurea (I)
Dzeltencekula kakadu
Probosciger aterrimus (I)
Palmu kakadu
Lori papagaiļi
Eos histrio (I)
Sarkanzilais lori papagailis
Vini spp. (I/II) (suga Vini ultramarina ir iekļauta I papildinājumā, bet pārējās sugas – II papildinājumā)
Lori papagaiļi
Psittacidae
Amazones, aras, papagaiļi
Amazona arausiaca (I)
Sarkankakla amazone
Amazona auropalliata (I)
Dzeltenpakauša amazone
Amazona barbadensis (I)
Dzeltenplecu amazone
Amazona brasiliensis (I)
Sarkanastes amazone
Amazona finschi (I)
Lilijvainaga amazone
Amazona guildingii (I)
Gildinga amazone
Amazona imperialis (I)
Karaliskā amazone
Amazona leucocephala (I)
Baltgalvas amazone
Amazona oratrix (I)
Dzeltengalvas amazone
Amazona pretrei (I)
Sarkansejas amazone
Amazona rhodocorytha (I)
Sarkanvainaga amazone
Amazona tucumana (I)
Tukumanas amazone
Amazona versicolor (I)
Zaigojošā amazone
Amazona vinacea (I)
Vīnkrūšu amazone
Amazona viridigenalis (I)
Zaļvaigu amazone
Amazona vittata (I)
Sarkanpieres amazone
Anodorhynchus spp.
Aras
Ara ambiguus (I)
Zaļā ara
Ara glaucogularis (I)
Zilkakla ara
Ara macao (I)
Sarkanā ara
Ara militaris (I)
Zaļplecu ara
Ara rubrogenys (I)
Sarkanausu ara
Cyanopsitta spixii (I)
Spiksa ara
Cyanoramphus cookii (I)
Norfolkas papagailis
Cyanoramphus forbesi (I)
Četemas papagailis
Cyanoramphus novaezelandiae (I)
Sarkanpieres papagailis
Cyanoramphus saisseti (I)
Papagailis
Cyclopsitta diophthalma coxeni (I)
Koksena dubultacu papagailis
Eunymphicus cornutus (I)
Ragainais papagailis
Guarouba guarouba (I)
Zeltainā aratinga
Neophema chrysogaster (I)
Oranžvēdera papagailis
Ognorhynchus icterotis (I)
Dzeltenausu papagailis
Pezoporus occidentalis (iespējams, suga izmirusi) (I)
Nakts papagailis
Pezoporus wallicus (I)
Zemes papagailis
Pionopsitta pileata (I)
Sarkansejas papagailis
Primolius couloni (I)
Zilgalvas ara
Primolius maracana (I)
Sarkanmuguras ara
Psephotus chrysopterygius (I)
Dzeltenplecu papagailis
Psephotus dissimilis (I)
Kapuces papagailis
Psephotus pulcherrimus (iespējams, suga izmirusi) (I)
Paradīzes papagailis
Psittacula echo (I)
Maurīcijas papagailis
Pyrrhura cruentata (I)
Zilkrūšu papagailis
Rhynchopsitta spp.
Papagaiļi
Strigops habroptilus (I)
Jaunzēlandes pūčpapagailis
Nandu
Pterocnemia pennata (I) (izņemot pasugu Pterocnemia pennata pennata, kas iekļauta B pielikumā)
Darvina nandu
Pterocnemia pennata pennata (II)
Darvina nandu
Rhea americana (II)
Lielais nandu
Pingvīni
Spheniscus demersus (II)
Kapzemes pingvīns
Spheniscus humboldti (I)
Humbolta pingvīns
STRIGIFORMES
Pūces
STRIGIFORMES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Pūces
Pūces
Aegolius funereus (II)
Bikšainais apogs
Asio flammeus (II)
Purva pūce
Asio otus (II)
Ausainā pūce
Athene noctua (II)
Mājas apogs
Bubo bubo (II) (izņemot Bubo bubo bengalensis, kas ir iekļauta B pielikumā)
Ūpis
Glaucidium passerinum (II)
Apodziņš
Heteroglaux blewitti (I)
Džungļu apogs
Mimizuku gurneyi (I)
Lielā auspūcīte
Ninox natalis (I)
Ziemsvētku salas vanagpūce
Ninox novaeseelandiae undulata (I)
Norfolku vanagpūce
Nyctea scandiaca (II)
Baltā pūce
Otus ireneae (II)
Sokokes pūcīte
Otus scops (II)
Mazā pūcīte
Strix aluco (II)
Meža pūce
Strix nebulosa (II)
Ziemeļu pūce
Strix uralensis (II) (izņemot Strix uralensis davidi, kas ir iekļauta B pielikumā)
Urālpūce
Surnia ulula (II)
Svītrainā pūce
Plīvurpūces
Tyto alba (II)
Plīvurpūce
Tyto soumagnei (I)
Madagaskaras plīvurpūce
STRUTHIONIFORMES
Āfrikas strauss
Struthio camelus (I) (tikai Alžīrijas, Burkinafaso, Kamerūnas, Centrālāfrikas Republikas, Čadas, Mali, Mauritānijas, Marokas, Nigēras, Nigērijas, Senegālas un Sudānas populācijas; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)
Āfrikas strauss
TINAMIFORMES
Tinamidae
Tinamu
Tinamus solitarius (I)
Vientuļais tinamu
TROGONIFORMES
Trogonidae
Trogoni
Pharomachrus mocinno (I)
Greznais kvecals
REPTILIA
Rāpuļi
CROCODYLIA
Aligatori, kaimani, krokodili
CROCODYLIA spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Aligatori, kaimani, krokodili
Alligatoridae
Aligatori, kaimani
Alligator sinensis (I)
Ķīnas aligators
Caiman crocodilus apaporiensis (I)
Apaporas kaimans
Caiman latirostris (I) (izņemot Argentīnas populāciju, kas ir iekļauta B pielikumā)
Platpurna kaimans
Melanosuchus niger (I) (izņemot B pielikumā iekļauto Brazīlijas populāciju un B pielikumā iekļauto Ekvadoras populāciju, kurai noteiktā gada eksporta kvota ir nulle tik ilgi, kamēr CITES Sekretariāts un IUCN/SSC specializētā krokodilu izpētes grupa nav apstiprinājuši gada kvotu)
Melnais kaimans
Krokodili
Crocodylus acutus (I) (izņemot Kubas populāciju, kas ir iekļauta B pielikumā)
Smailpurna krokodils
Crocodylus cataphractus (I)
Garpurna krokodils
Crocodylus intermedius (I)
Orinoko krokodils
Crocodylus mindorensis (I)
Mindoro krokodils
Crocodylus moreletii (I) (Izņemot populācijas Belizā un Meksikā, kas iekļautas B pielikumā ar nulles kvotu savvaļas īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā)
Morlē krokodils
Crocodylus niloticus (I) (izņemot populācijas Botsvānā, Etiopijā, Kenijā, Madagaskarā, Malāvijā, Mozambikā, Namībijā, Dienvidāfrikā, Ugandā, Tanzānijas Savienotajā Republikā (gada eksporta kvota papildus audzētavu īpatņiem nepārsniedz 1600 savvaļas īpatņu, un tas ietver arī medību trofejas), Zambijā un Zimbabvē; šīs populācijas ir iekļautas B pielikumā)
Nīlas krokodils
Crocodylus palustris (I)
Purva krokodils
Crocodylus porosus (I) (izņemot Austrālijas, Indonēzijas un Papua-Jaungvinejas populācijas, kas ir iekļautas B pielikumā)
Šķautņainais krokodils
Crocodylus rhombifer (I)
Kubas krokodils
Crocodylus siamensis (I)
Siāmas krokodils
Osteolaemus tetraspis (I)
Struppurna krokodils
Tomistoma schlegelii (I)
Gaviālkrokodils
Gaviāls
Gavialis gangeticus (I)
Gangas gaviāls
Sphenodontidae
Tuataras
Sphenodon spp.
Tuataras
SAURIA
Agamidae
Dzelkņastes (agāmas u.c.)
Uromastyx spp. (II)
Dzelkņastes
Chamaeleonidae
Hameleoni
Bradypodion spp.
Pundurhameleoni
Brookesia spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Pundurhameleoni
Brookesia perarmata (I)
Adatainais pundurhameleons
Calumma spp. (II)
Madagaskaras hameleoni
Chamaeleo spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Hameleoni
Chamaeleo chamaeleon (II)
Vidusjūras hameleons
Furcifer spp.
Madagaskaras hameleoni
Kinyongia spp. (II)
Pundurhameleoni
Nadzikambia spp. (II)
Pundurhameleoni
Dzelkņastes
Cordylus spp. (II)
Joslastes
Gekoni
Cyrtodactylus serpensinsula (II)
Serpentas gekons
Hoplodactylus spp. (III Jaunzēlande)
Jaunzēlandes gekoni
Naultinus spp. (III Jaunzēlande)
Jaunzēlandes koku gekoni
Phelsuma spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Dienasgekoni
Phelsuma guentheri (II)
Gintera dienasgekons
Uroplatus spp. (II)
Plakanastes gekoni
Indesķirzakas
Heloderma spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto pasugu)
Indesķirzakas
Heloderma horridum charlesbogerti (I)
Indesķirzaka
Iguanidae
Zaļās iguānas
Amblyrhynchus cristatus (II)
Jūras iguāna
Brachylophus spp.
Fidži iguānas
Conolophus spp. (II)
Galapagu iguānas
Ctenosaura bakeri (II)
Dzelkņastes iguāna
Ctenosaura oedirhina (II)
Dzelkņastes iguāna
Ctenosaura melanosterna (II)
Dzelkņastes iguāna
Ctenosaura palearis (II)
Dzelkņastes iguāna
Cyclura spp.
Zemes iguānas
Iguana spp. (II)
Zaļās iguānas
Phrynosoma blainvillii (II)
Phrynosoma cerroense (II)
Phrynosoma coronatum (II)
Piekrastes krupjķirzaka
Phrynosoma wigginsi (II)
Sauromalus varius (I)
Sanestebanas čakvala
Īstās ķirzakas
Gallotia simonyi (I)
Hierro ķirzaka
Podarcis lilfordi (II)
Lilfordas mūru ķirzaka
Podarcis pityusensis (II)
Pitiusas mūru ķirzaka
Scinks
Corucia zebrata (II)
Tvērējastes scinks
Kaimanu ķirzakas, tegu ķirzakas
Crocodilurus amazonicus (II)
Krokodilastes ķirzaka
Dracaena spp. (II)
Kaimanu ķirzakas
Tupinambis spp.(II)
Tegu
Varāni
Varanus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Varāni
Varanus bengalensis (I)
Bengālijas varāns
Varanus flavescens (I)
Dzeltenīgais varāns
Varanus griseus (I)
Pelēkais varāns
Varanus komodoensis (I)
Komodo varāns
Varanus nebulosus (I)
Varāns
Varanus olivaceus (II)
Olīvzaļais varāns
Ķīnas krokodilķirzaka
Shinisaurus crocodilurus (II)
Ķīnas krokodilķirzaka
Čūskas
Boidae
Žņaudzējčūskas
Boidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Žņaudzējčūskas
Acrantophis spp.
Madagaskaras žņaudzējčūskas
Boa constrictor occidentalis (I)
Argentīnas parastā žņaudzējčūska
Epicrates inornatus (I)
Puertoriko gludlūpu žņaudzējčūska
Epicrates monensis (I)
Monas gludlūpu žņaudzējčūska
Epicrates subflavus (I)
Jamaikas gludlūpu žņaudzējčūska
Eryx jaculus (II)
Rietumu smilšu žņaudzējčūska
Sanzinia madagascariensis (I)
Madagaskaras koku žņaudzējčūska
Raundas žņaudzējčūskas
Bolyeriidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Raundas žņaudzējčūskas
Bolyeria multocarinata (I)
Raundas zemes žņaudzējčūska
Casarea dussumieri (I)
Raundas koku žņaudzējčūska
Colubridae Zalkši, ūdensčūskas
Atretium schistosum (III Indija)
Olīvkrāsas ķīļmuguras zalktis
Cerberus rynchops (III Indija)
Suņgalvas ūdensčūska
Clelia clelia (II)
Musurana
Cyclagras gigas (II)
Brazīlijas milzu zalktis
Elachistodon westermanni (II)
Indijas olēdējčūska
Ptyas mucosus (II)
Indijas žurku čūska
Xenochrophis piscator (III Indija)
Zivju zalktis
Kobras, koraļļčūskas
Hoplocephalus bungaroides (II)
Dzeltenplankumu platgalvas čūska
Micrurus diastema (III Hondurasa)
Atlantijas koraļļčūska
Micrurus nigrocinctus (III Hondurasa)
Melnjoslu koraļļčūska
Naja atra (II)
Kobra
Naja kaouthia (II)
Kobra
Naja mandalayensis (II)
Kobra
Naja naja (II)
Indijas kobra
Naja oxiana (II)
Vidusāzijas kobra
Naja philippinensis (II)
Filipīnu kobra
Naja sagittifera (II)
Kobra
Naja samarensis (II)
Kobra
Naja siamensis (II)
Kobra
Naja sputatrix (II)
Kobra
Naja sumatrana (II)
Kobra
Ophiophagus hannah (II)
Karaļkobra
Meksikas pitoni
Loxocemidae spp. (II)
Meksikas pitoni
Pitoni
Pythonidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto pasugu)
Pitoni
Python molurus molurus (I)
Tīģerpitons
Tropidophiidae
Zemes žņaudzējčūskas
Tropidophiidae spp. (II)
Zemes žņaudzējčūskas
Odzes
Crotalus durissus (III Hondurasa)
Dienvidu klaburčūska
Crotalus durissus unicolor
Arubas klaburčūska
Daboia russelii (III Indija)
Rasela odze
Vipera latifii
Latifa odze
Vipera ursinii (I) (tikai Eiropas populācija, izņemot bijušās PSRS teritoriju; minētās teritorijas populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)
Stepes odze
Vipera wagneri (II)
Vāgnera odze
Jaungvinejas mīkstbruņrupuči
Carettochelys insculpta (II)
Jaungvinejas mīkstbruņrupucis
Chelidae
Čūskkakla bruņrupuči
Chelodina mccordi (II)
Čūskkakla bruņrupucis
Pseudemydura umbrina (I)
Rietumaustrālijas īskakla bruņrupucis
Cheloniidae
Bruņurupuči
Cheloniidae spp.
Bruņurupuči
Kaimanbruņrupuči
Macrochelys temminckii (III Amerikas Savienotās Valstis)
Aligatorbruņrupucis
Tabasku bruņrupucis
Dermatemys mawii (II)
Tabasku bruņrupucis
Ādainais bruņrupucis
Dermochelys coriacea (I)
Ādainais bruņrupucis
Amerikas kārbrupuči, purva bruņrupuči
Chrysemys picta
Izgreznotais bruņrupucis
Glyptemys insculpta (II)
Meža bruņrupucis
Glyptemys muhlenbergii (I)
Mīlenberga bruņrupucis
Graptemys spp. (III Amerikas Savienotās Valstis)
Zāģmuguras bruņrupuči
Terrapene spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Amerikas kārbrupucis
Terrapene coahuila (I)
Koahuila kārbrupucis
Trachemys scripta elegans
Floridas sarkanais bruņrupucis jeb sarkanausu bruņrupucis
Batagur affinis (I)
Upes batagurs
Batagur baska (I)
Batagurs
Batagur spp. (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Cuora spp. (II)
Āzijas kārbrupucis
Geoclemys hamiltonii (I)
Melnais purva bruņrupucis
Geoemyda spengleri (III Ķīna)
Melnkrūšu bruņrupucis
Heosemys annandalii (II)
Tempļa bruņrupucis
Heosemys depressa (II)
Plakanais purva bruņrupucis
Heosemys grandis (II)
Lielais Āzijas bruņrupucis
Heosemys spinosa (II)
Adatainais bruņrupucis
Leucocephalon yuwonoi (II)
Purva bruņrupucis
Malayemys macrocephala (II)
Gliemežu bruņrupucis
Malayemys subtrijuga (II)
Purva bruņrupucis
Mauremys annamensis (II)
Annamas purva bruņrupucis
Mauremys iversoni (III Ķīna)
Fudži bruņrupucis
Mauremys megalocephala (III Ķīna)
Lielgalvas bruņrupucis
Mauremys mutica (II)
Dzeltenais purva bruņrupucis
Mauremys nigricans (III Ķīna)
Sarkankakla bruņrupucis
Mauremys pritchardi (III Ķīna)
Pričarda bruņrupucis
Mauremys reevesii (III Ķīna)
Rīvsa bruņrupucis
Mauremys sinensis (III Ķīna)
Ķīnas svītrkakla bruņrupucis
Melanochelys tricarinata (I)
Trīsķīļu bruņrupucis
Morenia ocellata (I)
Acotais bruņrupucis
Notochelys platynota (II)
Malajas bruņrupucis
Ocadia glyphistoma (III Ķīna)
Zobainais svītrkakla bruņrupucis
Ocadia philippeni (III Ķīna)
Filipēna svītrkakla bruņrupucis
Orlitia borneensis (II)
Malajas milzu bruņrupucis
Pangshura spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Jumtmuguras bruņrupuči
Pangshura tecta (I)
Jumtainie bruņrupuči
Sacalia bealei (III Ķīna)
Bīla bruņrupucis
Sacalia pseudocellata (III Ķīna)
Ķīnas viltusacu bruņrupucis
Sacalia quadriocellata (III Ķīna)
Četracu bruņrupucis
Siebenrockiella crassicollis (II)
Purva bruņrupucis
Siebenrockiella leytensis (II)
Filipīnu bruņrupucis
Lielgalvas bruņrupucis
Platysternon megacephalum (II)
Lielgalvas bruņrupucis
Āfrikas un Dienvidamerikas upju bruņrupuči
Erymnochelys madagascariensis (II)
Madagaskaras sānkakla bruņrupucis
Peltocephalus dumerilianus (II)
Dumerila sānkakla bruņrupucis
Podocnemis spp. (II)
Dienvidamerikas upju bruņrupuči
Sauszemes bruņrupuči
Testudinidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas; sugas Geochelone sulcata īpatņiem, kas notverti savvaļā un ko pārdod galvenokārt komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)
Sauszemes bruņrupuči
Astrochelys radiata (I)
Starainais bruņrupucis
Astrochelys yniphora (I)
Stūrainais bruņrupucis
Chelonoidis nigra (I)
Galapagu bruņrupucis
Gopherus flavomarginatus (I)
Meksikas goferbruņrupucis
Malacochersus tornieri (II)
Plakanais bruņrupucis
Psammobates geometricus (I)
Ģeometriskais bruņrupucis
Pyxis arachnoides (I)
Zirnekļbruņrupucis
Pyxis planicauda (I)
Zirnekļbruņrupucis
Testudo graeca (II)
Vidusjūras bruņrupucis
Testudo hermanni (II)
Hermaņa bruņrupucis
Testudo kleinmanni (I)
Kleinmaņa bruņrupucis
Testudo marginata (II)
Apmalotais bruņrupucis
Mīkstbruņrupuči
Amyda cartilaginea (II)
Dienvidaustrumāzijas mīkstbruņrupucis
Apalone spinifera atra (I)
Melnais mīkstbruņrupucis
Aspideretes gangeticus (I)
Gangas mīkstbruņrupucis
Aspideretes hurum (I)
Pāvacu mīkstbruņrupucis
Aspideretes nigricans (I)
Melnais mīkstbruņrupucis
Chitra spp. (II)
Šaurgalvas mīkstbruņrupuči
Lissemys punctata (II)
Indijas punktainais mīkstbruņrupucis
Lissemys scutata (II)
Birmas punktainais mīkstbruņrupucis
Palea steindachneri (III Ķīna)
Pasekstes mīkstbruņrupucis
Pelochelys spp. (II)
Milzu mīkstbruņrupuči
Pelodiscus axenaria (III Ķīna)
Hunanas mīkstbruņrupucis
Pelodiscus maackii (III Ķīna)
Amūras mīkstbruņrupucis
Pelodiscus parviformis (III Ķīna)
Ķīnas mīkstbruņrupucis
Rafetus swinhoei (III Ķīna)
Jandzi mīkstbruņrupucis
Abinieki
Vardes un krupji
Krupji
Altiphrynoides spp.
Krupji
Atelopus zeteki (I)
Zatekas arlekīnvarde
Bufo periglenes (I)
Oranžzeltainais krupis
Bufo superciliaris (I)
Kamerūnas krupis
Nectophrynoides spp.
Āfrikas dzīvdzemdētājkrupji
Nimbaphrynoides spp.
Krupji
Spinophrynoides spp.
Krupji
Calyptocephalella gayi (III Čīle)
Čīles varde
Raibvardes
Allobates femoralis (II)
Indesvardes
Allobates zaparo (II)
Indesvardes
Cryptophyllobates azureiventris (II)
Indesvardes
Dendrobates spp. (II)
Dendrobati jeb kāpelētājvardes
Epipedobates spp. (II)
Indesvardes
Phyllobates spp.(II)
Indesvardes
Agalychnis spp. (II)
Mantellas vardes
Mantella spp. (II)
Mantellas vardes
Tomātvardes
Dyscophus antongilii (I)
Tomātvarde
Scaphiophryne gottlebei (II)
Gotlība šaurmutvarde
Ranidae
Vardes
Conraua goliath
Goliātvarde
Euphlyctis hexadactylus (II)
Sešpirkstu varde
Hoplobatrachus tigerinus (II)
Tīģervarde
Rana catesbeiana
Vērša varde
Dienvidvardes
Rheobatrachus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Pristidae spp. (I) (izņemot B pielikumā iekļautās sugas)
Zāģzivis
Pristis microdon (II) (tikai starptautiskā tirdzniecībā ar dzīviem īpatņiem, kurus galvenokārt saglabāšanas nolūkos nosūta uz piemērotiem un pieņemamiem akvārijiem; visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību)
Saldūdens zāģzivs
ACTINOPTERYGII
Zivis
ACIPENSERIFORMES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Storveidīgie
Acipenseridae
Stores
Acipenser brevirostrum (I)
Strupdeguna store
Acipenser sturio (I)
Atlantijas store
ANGUILLIFORMES
Zuši
Anguilla anguilla
Eiropas zutis
CYPRINIFORMES
Catostomidae
Čukučana
Chasmistes cujus (I)
Čukučana
Cyprinidae
Karpas
Caecobarbus geertsi (II)
Karpa
Probarbus jullieni (I)
Karpa
OSTEOGLOSSIFORMES
Arapaimas, kaulmēļzivis
Arapaima gigas (II)
Arapaima
Scleropages formosus (I)
Āzijas kaulmēļzivs
PERCIFORMES
Napoleonzivis
Cheilinus undulatus (II)
Napoleonzivs
Sciaenidae
Totoabas
Totoaba macdonaldi (I)
Makdonalda totoaba
Pangasiidae
Sami
Pangasianodon gigas (I)
Milzu sams
SYNGNATHIFORMES
Syngnathidae
Jūrasadatas, jūraszirdziņi
Hippocampus spp. (II)
Jūraszirdziņi
SARCOPTERYGII
Plaušzivis
CERATODONTIFORMES
Vienplaušzivis
Neoceratodus forsteri (II)
Austrālijas vienplaušzivs
COELACANTHIFORMES
Latimeriidae
Latimērijas
Latimeria spp.
Latimērijas
ECHINODERMATA (JŪRASZVAIGZNES, JŪRASEŽI UN JŪRASGURĶI)
HOLOTHUROIDEA
Jūrasgurķi
Stichopodidae
Jūrasgurķi
Isostichopus fuscus (III Ekvadora)
Brūnais jūrasgurķis
ARTHROPODA (POSMKĀJI)
ARACHNIDA
Zirnekļi un skorpioni
Theraphosidae
Putnuzirnekļi, tarantuli
Aphonopelma albiceps (II)
Putnuzirneklis
Aphonopelma pallidum (II)
Tarantuls
Brachypelma spp. (II)
Putnuzirnekļi
Skorpioni
Pandinus dictator (II)
Skorpions
Pandinus gambiensis (II)
Skorpions
Pandinus imperator (II)
Imperatorskorpions
Kukaiņi
Vaboles
Briežvaboles
Colophon spp. (III Dienvidāfrika)
Briežvaboles
Scarabaeidae
Skarabeji
Dynastes satanas (II)
Satanas beetle
Tauriņi
Nymphalidae
Agrias amydon boliviensis (III Bolīvija)
Bolīvijas baltplankumainais agrias
Morpho godartii lachaumei (III Bolīvija)
Godarta morfīds
Prepona praeneste buckleyana (III Bolīvija)
Praenestes raibenis
Dižtauriņi
Atrophaneura jophon (II)
Dižtauriņš
Atrophaneura palu
Dižtauriņš
Atrophaneura pandiyana (II)
Dižtauriņš
Bhutanitis spp. (II)
Dižtauriņi
Graphium sandawanum
Dižtauriņš
Graphium stresemanni
Dižtauriņš
Ornithoptera spp.(II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)
Dižtauriņš
Ornithoptera alexandrae
Dižtauriņš
Papilio benguetanus
Papilio chikae
Dižtauriņš
Papilio esperanza
Papilio homerus
Dižtauriņš
Papilio hospiton
Dižtauriņš
Papilio morondavana
Dižtauriņš
Papilio neumoegeni
Parides ascanius
Dižtauriņš
Parides hahneli
Dižtauriņš
Parnassius apollo (II)
Laimiņu dižtauriņš
Teinopalpus spp. (II)
Dižtauriņi
Trogonoptera spp. (II)
Dižtauriņi
Troides spp. (II)
Dižtauriņi
Žokļdēles
Hirudinidae
Žokļdēles
Hirudo medicinalis (II)
Medicīnas dēle jeb medicīnas žokļdēle
Hirudo verbana (II)
Eiropas žokļdēle
MOLLUSCA (GLIEMJI)
Gliemenes, ēdamgliemenes
Mytilidae
Sāļūdens gliemenes
Lithophaga lithophaga (II)
Sāļūdens gliemene
UNIONOIDA
Unionidae
Saldūdens gliemenes, perlamutrenes
Conradilla caelata (I)
Perlamutrene
Cyprogenia aberti (II)
Perlamutrene
Dromus dromas (I)
Perlamutrene
Epioblasma curtisii (I)
Perlamutrene
Epioblasma florentina (I)
Perlamutrene
Epioblasma sampsonii (I)
Perlamutrene
Epioblasma sulcata perobliqua (I)
Perlamutrene
Epioblasma torulosa gubernaculum (I)
Perlamutrene
Epioblasma torulosa rangiana (II)
Perlamutrene
Epioblasma torulosa torulosa (I)
Perlamutrene
Epioblasma turgidula (I)
Perlamutrene
Epioblasma walkeri (I)
Perlamutrene
Fusconaia cuneolus (I)
Perlamutrene
Fusconaia edgariana (I)
Perlamutrene
Lampsilis higginsii (I)
Perlamutrene
Lampsilis orbiculata orbiculata (I)
Perlamutrene
Lampsilis satur (I)
Perlamutrene
Lampsilis virescens (I)
Perlamutrene
Plethobasus cicatricosus (I)
Perlamutrene
Plethobasus cooperianus (I)
Perlamutrene
Pleurobema clava (II)
Perlamutrene
Pleurobema plenum (I)
Perlamutrene
Potamilus capax (I)
Perlamutrene
Quadrula intermedia (I)
Perlamutrene
Quadrula sparsa (I)
Perlamutrene
Toxolasma cylindrella (I)
Perlamutrene
Unio nickliniana (I)
Perlamutrene
Unio tampicoensis tecomatensis (I)
Perlamutrene
Villosa trabalis (I)
Perlamutrene
Milzgliemenes
Tridacnidae spp. (II)
Milzgliemenes
GASTROPODA
Gliemeži
MESOGASTROPODA
Spārngliemeži
Strombus gigas (II)
Milzu spārngliemezis
STYLOMMATOPHORA
Achatinellidae
Plaušgliemeži
Achatinella spp. (I)
Kātacu plaušgliemeži
Camaenidae
Gliemeži
Papustyla pulcherrima (II)
Gliemeži
ANTHOZOA
Koraļļi, aktīnijas
ANTIPATHARIA spp.
Melnie koraļļi
GORGONACEAE
Coralliidae
Corallium elatius (III Ķīna)
Corallium japonicum (III Ķīna)
Corallium konjoi (III Ķīna)
Corallium secundum (III Ķīna)
Zilie koraļļi
Helioporidae spp. (II) (tikai suga Heliopora coerulea)(21)
CACTACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un Pereskia spp., Pereskiopsis spp. un Quiabentia spp.)(27) #4
Kaktusi
Ariocarpus spp.
Ariokarpi
Astrophytum asterias (I)
Zvaigžņu astrofits
Aztekium ritteri (I)
Acteku kaktuss
Coryphantha werdermannii (I)
Verdermaņa kaktuss
Discocactus spp.
Diskokaktusi
Echinocereus ferreirianus ssp. lindsayi (I)
Kaktuss
Echinocereus schmollii (I)
Kaktuss
Escobaria minima (I)
Kaktuss
Escobaria sneedii (I)
Kaktuss
Mammillaria pectinifera (I)
Kaktuss
Mammillaria solisioides (I)
Kaktuss
Melocactus conoideus (I)
Kaktuss
Melocactus deinacanthus (I)
Kaktuss
Melocactus glaucescens (I)
Kaktuss
Melocactus paucispinus (I)
Kaktuss
Obregonia denegrii (I)
Kaktuss
Pachycereus militaris (I)
Kaktuss
Pediocactus bradyi (I)
Kaktuss
Pediocactus knowltonii (I)
Kaktuss
Pediocactus paradinei (I)
Kaktuss
Pediocactus peeblesianus (I)
Kaktuss
Pediocactus sileri (I)
Kaktuss
Pelecyphora spp.
Kaktuss
Sclerocactus brevihamatus ssp. tobuschii (I)
Kaktuss
Sclerocactus erectocentrus (I)
Kaktuss
Sclerocactus glaucus (I)
Kaktuss
Sclerocactus mariposensis (I)
Kaktuss
Sclerocactus mesae-verdae (I)
Kaktuss
Sclerocactus nyensis (I)
Kaktuss
Sclerocactus papyracanthus (I)
Kaktuss
Sclerocactus pubispinus (I)
Kaktuss
Sclerocactus wrightiae (I)
Kaktuss
Strombocactus spp.
Kaktuss
Turbinicarpus spp.
Kaktuss
Uebelmannia spp.
Kaktuss
Kariokāri
Caryocar costaricense (II) #4
Kostarikas kariokārs
Asteres, margrietiņas
Saussurea costus (I) (zināma arī kā S. lappa, Aucklandia lappa jeb A. costus)
Kostu rūgtlape
Biezlapes
Dudleya stolonifera (II)
Lagūnas līča dudleja
Dudleya traskiae (II)
Santabarbaras salas dudleja
CUCURBITACEAE
Zygosicyos pubescens (II) (jeb Xerosicyos pubescens)
Zigosīkija
Zygosicyos tripartitus (II)
Zigosīkija
CUPRESSACEAE
Cipreses
Fitzroya cupressoides (I)
Cipresveida ficroja
Pilgerodendron uviferum (I)
Četršķautņu pilgerodendrs
CYATHEACEAE
Diksonijas
Cyathea spp. (II) #4
Diksonijas
Zamijas
CYCADACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #4
Zamijas
Cycas beddomei (I)
Cika
DICKSONIACEAE
Diksonijas
Cibotium barometz (II) #4
Dicksonia spp. (II) (tikai Amerikas kontinenta populācijas; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas. Tas ietver sinonīmus Dicksonia berteriana, D. externa, D. sellowiana un D. stuebelii) #4
Diksonijas
DIDIEREACEAE
Didjerijas
DIDIEREACEAE spp. (II) #4
Aluaudijas, didjerijas
Jamsi
Dioscorea deltoidea (II) #4
Deltveida diskoreja
Rasenes
Dionaea muscipula (II) #4
Mušu dioneja
Eiforbijas
Euphorbia spp. (II) #4
(Tikai sukulentu sugas, izņemot:
1) Euphorbia misera;
2) mākslīgi pavairotus Euphorbia trigona šķirnes eksemplārus;
3) mākslīgi pavairotus Euphorbia lactea eksemplārus, kas uzpotēti uz mākslīgi pavairotiem Euphorbia neriifolia potcelmiem, ja tie ir:
− pušķveida vai
− vēdekļveida vai
− krāsaini mutanti;
4) mākslīgi pavairotus šķirnes Euphorbia “Milii” eksemplārus, ja tie ir:
− viegli atpazīstami kā mākslīgi pavairoti eksemplāri un
− introducēti Savienībā vai (re‑)eksportēti no tās partijās pa 100 un vairāk augiem;
kam šīs regulas noteikumus nepiemēro, un
5) sugas, kas iekļautas A pielikumā.)
Eiforbijas
Euphorbia ambovombensis (I)
Euphorbia capsaintemariensis (I)
Euphorbia cremersii (I) (ietver paveidu viridifolia un varietāti rakotozafyi)
Euphorbia cylindrifolia (I) (ietver pasugu tuberifera)
Euphorbia decaryi (I) (ietver varietātes ampanihyensis, robinsonii un sprirosticha)
Euphorbia francoisii (I)
Euphorbia handiensis (II)
Euphorbia lambii (II)
Euphorbia moratii (I) (ietver varietātes antsingiensis, bemarahensis un multiflora)
Euphorbia parvicyathophora (I)
Euphorbia quartziticola (I)
Euphorbia stygiana (II)
Euphorbia tulearensis (I)
Fukjerijas
Fouquieria columnaris (II) #4
Kolonnveida fukjerija
Fouquieria fasciculata (I)
Kūlīšu fukjerija
Fouquieria purpusii (I)
Gnetumi
Gnetum montanum (III Nepāla) #1
Riekstaugi
Oreomunnea pterocarpa (II) #4
Spārnaugļu oreomunneja
Aniba rosaeodora (II) (zināma arī kā A. duckei) #12
Melnā dalbergija
Pākšaugi
Caesalpinia echinata (II) #10
Ežadatu cezalpīnija
Dalbergia nigra (I)
Melnā dalbergija
Dalbergia retusa (III Gvatemala) (tikai Gvatemalas populācija; visas pārējās populācijas ir iekļautas D pielikumā) #5
Granadillo dalbergija
Dalbergia stevensonii (III Gvatemala) (tikai Gvatemalas populācija; visas pārējās populācijas ir iekļautas D pielikumā) #5
Hondurasas dalbergija
Dipteryx panamensis (III Kostarika / Nikaragva)
Panamas dipterikss
Pericopsis elata (II) #5
Augstais perikopsis
Platymiscium pleiosta-chyum (II) #4
Makakauba
Pterocarpus santalinus (II) #7
Sandalkoka pterokarps
Lilijas
Aloe spp.(II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un sugu Aloe vera jeb Aloe barbadensis, kura šīs regulas pielikumos nav ietverta) #4
Alvejas
Aloe albida (I)
Aloe albiflora (I)
Aloe alfredii (I)
Aloe bakeri (I)
Aloe bellatula (I)
Aloe calcairophila (I)
Aloe compressa (I) (ietver varietātes paucituberculata, rugosquamosa un schistophila)
Cedrela fissilis (III Bolīvija) (tikai Bolīvijas populācija; visas pārējās populācijas ir iekļautas D pielikumā) #5
Izstieptā cedrela
Cedrela lilloi (III Bolīvija) (tikai Bolīvijas populācija; visas pārējās populācijas ir iekļautas D pielikumā) #5
Šaurlapu cedrela
Cedrela odorata (III Bolīvija / Brazīlija / Kolumbija / Gvatemala / Peru) (tikai to valstu populācijas, kuras iekļāvušas šīs sugas III papildinājumā; visas pārējās populācijas ir iekļautas D pielikumā) #5
Smaržīgā cedrela
Swietenia humilis (II) #4
Zemais mahagons
Swietenia macrophylla (II) (dienvidu populācija – aptver Vidusameriku un Dienvidameriku, un Karību jūras salas) #6
Amerikas mahagons
Swietenia mahagoni (II) #5
Īstais mahagons
Nepentas
Nepenthes spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #4
Tropiskās nepentas
Nepenthes khasiana (I)
Nepenta
Nepenthes rajah (I)
Nepenta
Orhidejas
ORCHIDACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)(28) #4
Orhidejas
Šīs regulas noteikumus nepiemēro attiecībā uz šeit minētajām A pielikuma orhideju sugām, sējeņiem vai audu kultūrām, ja:
− tās ir iegūtas cietā vai šķidrā barotnē in vitro, un
− atbilst definīcijai “mākslīgi pavairoti” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 865/2006 56. pantu, un
− lai introducētu Savienībā vai (re‑)eksportētu no tās, pārvadā sterilos konteineros.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Padomes Regula (EEK) Nr. 3626/82 (1982. gada 3. decembris) par Konvencijas par apdraudētu savvaļas dzīvnieku un augu sugu starptautisko turdzniecību īstenošanu Kopienā (OV L 384, 31.12.1982., 1. lpp.).
Padomes Regula 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantoto dzīvnieku aizsardzību (OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par publisku piekļuvi vides informācijai un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 09/313/EEK (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
Argentīnas populācija (minēta B pielikumā)Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar vilnu, kas nocirpta dzīvām vikuņām no B pielikumā iekļautajām populācijām, kā arī tirdzniecībā ar audumu un no tā izgatavotiem priekšmetiem un citiem amatniecības darinājumiem. Auduma kreisajā pusē jābūt logotipam, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Convenio para la Conservación y Manejo de la Vicuña [Konvencija par vikuņu saglabāšanu un audzēšanu], un eģēs jābūt norādei “VICUÑA – ARGENTINA”. Pārējo ražojumu marķējumā jāietver minētais logotips un uzraksts “VICUÑA – ARGENTINA – ARTESANÍA”. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.
Bolīvijas populācija (minēta B pielikumā)Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar vilnu, kas nocirpta dzīvām vikuņām, kā arī tirdzniecībā ar audumu un no tā izgatavotiem priekšmetiem, tostarp grezniem amatniecības darinājumiem un adījumiem. Auduma kreisajā pusē jābūt logotipam, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Convenio para la Conservación y Manejo de la Vicuña [Konvencija par vikuņu saglabāšanu un audzēšanu], un eģēs jābūt norādei “VICUÑA – BOLIVIA”. Pārējo ražojumu marķējumā jāietver minētais logotips un uzraksts “VICUÑA – BOLIVIA – ARTESANÍA”. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.
Čīles populācija (minēta B pielikumā)Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar vilnu, kas nocirpta dzīvām vikuņām no B pielikumā iekļautajām populācijām, kā arī tirdzniecībā ar audumu un no tā izgatavotiem priekšmetiem, tostarp grezniem amatniecības darinājumiem un adījumiem. Auduma kreisajā pusē jābūt logotipam, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Convenio para la Conservación y Manejo de la Vicuña [Konvencija par vikuņu saglabāšanu un audzēšanu], un eģēs jābūt norādei “VICUÑA – CHILE”. Pārējo ražojumu marķējumā jāietver minētais logotips un uzraksts “VICUÑA – CHILE – ARTESANÍA”. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.
Peru populācija (minēta B pielikumā) Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar vilnu, kas nocirpta dzīvām vikuņām un ir no 3249 kg lielajiem vilnas uzkrājumiem, kādi bija Pušu konferences devītās sesijas laikā (1994. gada novembrī), kā arī tirdzniecībā ar audumu un no tā izgatavotiem priekšmetiem, tostarp grezniem amatniecības darinājumiem un adījumiem. Auduma kreisajā pusē jābūt logotipam, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Convenio para la Conservación y Manejo de la Vicuña [Konvencija par vikuņu saglabāšanu un audzēšanu], un eģēs jābūt norādei “VICUÑA – PERU”. Pārējo ražojumu marķējumā jāietver minētais logotips un uzraksts “VICUÑA – PERU – ARTESANÍA”. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.
Konvencijas II papildinājumā minētas visas sugas, izņemot Balaena mysticetus, Eubalaena spp., Balaenoptera acutorostrata (izņemot Rietumgrenlandes populāciju), Balaenoptera bonaerensis, Balaenoptera borealis, Balaenoptera edeni, Balaenoptera musculus, Balaenoptera omurai, Balaenoptera physalus, Megaptera novaeangliae, Orcaella brevirostris, Orcaella heinsohni, Sotalia spp., Sousa spp., Eschrichtius robustus, Lipotes vexillifer, Caperea marginata, Neophocaena phocaenoides, Phocoena sinus, Physeter macrocephalus, Platanista spp., Berardius spp., Hyperoodon spp., kas ir minētas I papildinājumā. Konvencijas II papildinājumā minēto sugu īpatņus, tostarp to produktus un pārstrādes produktus, kas nav komerciālam nolūkam paredzēti gaļas produkti un ko Grenlandes iedzīvotāji iegūst, kā noteikts attiecīgās kompetentās iestādes izdotā licencē, uzskata par iekļautiem B pielikumā. Savvaļā notvertiem dzīviem Tursiops truncatus Melnās jūras populācijas īpatņiem, ko pārdod galvenokārt komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle.
Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas (minētas B pielikumā)Atļauta ir tikai: a) medību trofeju tirdzniecība nekomerciālā nolūkā; b) dzīvu dzīvnieku tirdzniecība, ja dzīvniekus izved uz piemērotiem un pieņemamiem galamērķiem, kā definēts Pušu konferences 11.20. rezolūcijā (Botsvāna un Zimbabve), vai ja tirdzniecība notiek saskaņā ar vietējām sugas aizsardzības programmām (Namībija un Dienvidāfrika); c) ādu tirdzniecība; d) apmatojuma tirdzniecība; e) ādas izstrādājumu tirdzniecība komerciālā un nekomerciālā nolūkā (Botsvāna, Namībija un Dienvidāfrika) un nekomerciālā nolūkā (Zimbabve); f) individuāli marķētu, sertificētu un gatavos juvelierizstrādājumos iestrādātu ziloņkaula rotu jeb ekipu tirdzniecība nekomerciālā nolūkā (Namībija) un ziloņkaula grebumu tirdzniecība nekomerciālā nolūkā (Zimbabve); g) tirdzniecība ar reģistrētu neapstrādātu ziloņkaulu (Botsvāna, Namībija, Dienvidāfrika un Zimbabve; veseli triekņi un to gabali), ja ievēro šādus nosacījumus: i) tirgo vienīgi no reģistrētiem valdības krājumiem, kuru izcelsme ir konkrētajā valstī (izņemot atsavinātu vai nezināmas izcelsmes ziloņkaulu), ii) pārdod tikai tirdzniecības partneriem, kurus pārbaudījis Sekretariāts pēc apspriešanās ar Pastāvīgo komiteju, šādi nodrošinot pietiekamu regulējumu ar valsts tiesību aktiem un iekšzemes tirdzniecības uzraudzību, lai nepieļautu importētā ziloņkaula reeksportu un lai tiktu ievērotas visas Pušu konferences 10.10. rezolūcijas (pārskatīta Pušu konferences 14. sesijā) prasības par vietējo ražošanu un tirdzniecību, iii) netirgo, pirms Sekretariāts nav pārbaudījis datus par potenciālajām importētājvalstīm un reģistrētajiem valdības krājumiem, iv) tirgo neapstrādātu ziloņkaulu, ievērojot nosacījumus pārdošanai no reģistrētiem valdības ziloņkaula krājumiem, kuru apmērs saskaņots Pušu konferences 12. sesijā un ir 20 000 kg (Botsvāna), 10 000 kg (Namībija) un 30 000 kg (Dienvidāfrika), v) papildus Pušu konferences 12. sesijā saskaņotajiem daudzumiem valdības īpašumā esošu ziloņkaulu, kura izcelsme ir Botsvānā, Zimbabvē, Namībijā un Dienvidāfrikā, kurš reģistrēts līdz 2007. gada 31. janvārim un kuru Sekretariāts ir pārbaudījis, drīkst pārdot un nosūtīt kopā ar g) iv) punktā minēto ziloņkaulu (tikai viens pārdevums uz katru galamērķi) stingrā Sekretariāta uzraudzībā, vi) tirdzniecības ieņēmumi jānovirza tikai un vienīgi ziloņu saglabāšanai un vietējo kopienu saglabāšanas un attīstības programmām ziloņu areālā vai tā tuvumā, vii) no papildu daudzumiem, kas minēti g) v) punktā, tirgo vienīgi pēc tam, kad Pastāvīgā komiteja ir atzinusi, ka iepriekš minētie nosacījumi ir izpildīti; h) no Pušu konferences 14. sesijas līdz laikam, kad apritēs deviņi gadi, kopš noticis minētais viens ziloņkaula pārdevums uz vienu galamērķi, kurš jāveic saskaņā ar g) i), g) ii), g) iii), g) vi) un g) vii) punkta noteikumiem, Pušu konference nepieņems turpmākus priekšlikumus par tāda ziloņkaula tirdzniecību, kura izcelsme ir no populācijām, kas jau ir iekļautas B pielikumā. Pēc tam šādus turpmākus priekšlikumus izskatīs saskaņā ar 14.77 un 14.78. lēmumu. Pēc Sekretariāta ierosinājuma Pastāvīgā komiteja var nolemt daļēji vai pilnībā pārtraukt minēto tirdzniecību, ja eksportētājas vai importētājas valstis neievēro noteikumus vai ja ir pierādīts, ka šī tirdzniecība nelabvēlīgi ietekmē citas ziloņu populācijas. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.
Lamna nasus iekļaušanu C pielikumā piemēro no brīža, kad stājas spēkā šīs sugas iekļaušana Konvencijas III papildinājumā, tas ir, 90 dienas pēc tam, kad Konvencijas Sekretariāts ir paziņojis visām Pusēm, ka suga ir iekļauta Konvencijas III papildinājumā.
Šīs regulas noteikumi neattiecas uz fosilijām, koraļļu smiltīm, t. i., uz materiālu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no smalki sadrupinātiem nedzīvu koraļļu fragmentiem, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm, un kas var ietvert arī foraminīferu, gliemju un vēžveidīgo čaulu un koraļļaļģu atliekas, koraļļu fragmentiem (tostarp ar granti un šķembām), t. i., uz atsevišķiem nolūzušiem nedzīvu koraļļu pirkstveida fragmentiem un citu materiālu no 2 līdz 30 mm garumā, mērot jebkurā virzienā.
Šīs regulas noteikumi neattiecas uz fosilijām, koraļļu smiltīm, t. i., uz materiālu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no smalki sadrupinātiem nedzīvu koraļļu fragmentiem, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm, un kas var ietvert arī foraminīferu, gliemju un vēžveidīgo čaulu un koraļļaļģu atliekas, koraļļu fragmentiem (tostarp ar granti un šķembām), t. i., uz atsevišķiem nolūzušiem nedzīvu koraļļu pirkstveida fragmentiem un citu materiālu no 2 līdz 30 mm garumā, mērot jebkurā virzienā.
Šīs regulas noteikumi neattiecas uz fosilijām, koraļļu smiltīm, t. i., uz materiālu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no smalki sadrupinātiem nedzīvu koraļļu fragmentiem, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm, un kas var ietvert arī foraminīferu, gliemju un vēžveidīgo čaulu un koraļļaļģu atliekas, koraļļu fragmentiem (tostarp ar granti un šķembām), t. i., uz atsevišķiem nolūzušiem nedzīvu koraļļu pirkstveida fragmentiem un citu materiālu no 2 līdz 30 mm garumā, mērot jebkurā virzienā.
Šīs regulas noteikumi neattiecas uz fosilijām, koraļļu smiltīm, t. i., uz materiālu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no smalki sadrupinātiem nedzīvu koraļļu fragmentiem, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm, un kas var ietvert arī foraminīferu, gliemju un vēžveidīgo čaulu un koraļļaļģu atliekas, koraļļu fragmentiem (tostarp ar granti un šķembām), t. i., uz atsevišķiem nolūzušiem nedzīvu koraļļu pirkstveida fragmentiem un citu materiālu no 2 līdz 30 mm garumā, mērot jebkurā virzienā.
Šīs regulas noteikumi neattiecas uz fosilijām, koraļļu smiltīm, t. i., uz materiālu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no smalki sadrupinātiem nedzīvu koraļļu fragmentiem, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm, un kas var ietvert arī foraminīferu, gliemju un vēžveidīgo čaulu un koraļļaļģu atliekas, koraļļu fragmentiem (tostarp ar granti un šķembām), t. i., uz atsevišķiem nolūzušiem nedzīvu koraļļu pirkstveida fragmentiem un citu materiālu no 2 līdz 30 mm garumā, mērot jebkurā virzienā.
a)b)Šīs regulas noteikumi neattiecas uz mākslīgi pavairotiem , , un Vanda hibrīdiem, ja eksemplārus ir viegli pazīt kā mākslīgi pavairotus, un tiem nav savvaļā ievāktu augu pazīmju (vākšanas radīti mehāniski bojājumi vai izteikta dehidratācija, manāma nevienādu augšanas apstākļu ietekme, atšķirīgs viena taksona augu izmērs un forma vienā sūtījumā, uz lapām atrodamas aļģes vai citi epifīti, kukaiņu vai kaitēkļu nodarīti bojājumi u.c.); unja augi sūtījumā nezied, šie eksemplāri jātirgo sūtījumu veidā, un sūtījums ir individuāli konteineri (kartona, zāģmateriālu, vai redeļu kastes vai atsevišķi plaukti no īpaši dārzkopībai paredzētajiem CC konteineriem), kuros katrā ir vismaz 20 viena veida hibrīdaugu; vienā konteinerā esošajiem augiem jābūt praktiski vienādiem un veselīgiem; sūtījumam jāpievieno dokumenti (piemēram, rēķins), kuros skaidri norādīts katra veida hibdrīdaugu skaits, vaija augi sūtījumā zied un katram eksemplāram pilnībā izplaucis ir vismaz viens zieds, nav īpašu prasību par eksemplāru minimālo skaitu sūtījumā, toties tiem jābūt profesionāli apstrādātiem pārdošanai mazumtirdzniecībā, t.i., marķētiem ar drukātām etiķetēm vai iepakotiem apdrukātā iepakojumā, uz kura norādīts hibrīda nosaukums un galīgās apstrādes valsts. Norādēm jābūt skaidri redzamām un viegli pārbaudāmām.
Šīs regulas noteikumi neattiecas uz mākslīgi pavairotiem Cyclamen persicum šķirņu eksemplāriem. Šis atbrīvojums tomēr neattiecas uz eksemplāriem, ko pārdod kā neizdīgušus gumus.
Šīs regulas noteikumus nepiemēro dzīviem, mākslīgi pavairotiem Taxus cuspidata hibrīdiem un šķirnes augiem podiņos vai citos mazizmēra konteineros, ja katram sūtījumam pievieno etiķeti vai dokumentu ar taksona vai taksonu nosaukumu un norādi “mākslīgi pavairots”.
Zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts ES un Seišelu Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē ***
198k
38k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas savienību un Seišelu Salu Republiku 16651/2013 – C7-0020/2014 – 2013/0375(NLE))
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (16651/2013),
– ņemot vērā projektu protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku (16648/2013)
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 7. punktu (C7-0020/2014),
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku (COM(2013)0765),
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Republiku (COM(2013)0766),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 81. panta 2. punktu un 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0201/2014),
1. sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;
2. aicina Komisiju sniegt Parlamentam attiecīgo informāciju par kopīgajām zinātniskajām sanāksmēm, ko paredz Partnerattiecību nolīguma 4. pants, un par Apvienotās komitejas sanāksmēm, ko paredz Partnerattiecību nolīguma 9. pants, jo īpaši — atbilstošos protokolus un slēdzienus, kā arī gada pārskatu par Protokola 3. pantā minētās daudzgadu nozares atbalsta programmas praktisko īstenošanu;
3. prasa, lai Parlamenta Zivsaimniecības komitejas pārstāvji varētu piedalīties partnerattiecību nolīguma 9. pantā minētās Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotāji;
4. aicina Komisiju Protokola spēkā esamības pēdējā gadā un pirms sarunu atvēršanas par tā atjaunošanu iesniegt Parlamentam un Padomei ex-post novērtējuma ziņojumu par tā īstenošanu, kurš satur analīzi par zvejas iespēju apgūšanu un Protokola rentabilitātes analīzi, kā arī ziņojumu par iespējamiem zvejas darbību ierobežojumiem un kaitējumu, kas nodarīts Savienības flotei, kura darbojas Seišelu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, sakarā ar pirātismu šajā Indijas okeāna daļā;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Seišelu Republikas valdībai un parlamentam.
Zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kuri paredzēti ES un Komoru Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē ***
196k
38k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (16130/2013 – C7-0011/2014 – 2013/0388(NLE))
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (16130/2013),
– ņemot vērā projektu protokolam starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (16127/2013),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 7. punktu (C7‑0011/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 81. panta 2. punktu un 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0177/2014),
1. sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;
2. aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, lai uzraudzītu nolīguma īstenošanu, interpretēšanu un piemērošanu, kā noteikts nolīguma 9. pantā, kā arī lai novērtētu protokola 3. pantā paredzētās daudzgadu nozaru programmas īstenošanas gaitu; aicina Komisiju sekmēt Parlamenta pārstāvju piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotājiem; aicina Komisiju spēkā esošā protokola pēdējā piemērošanas gadā un pirms sarunu uzsākšanas par tā atjaunošanu iesniegt Parlamentam un Padomei pilnīgu ziņojumu par tā īstenošanu, attiecībā uz kuru nebūtu noteikti nevajadzīgi ierobežojumi par tā pieejamību;
3. aicina Padomi un Komisiju atbilstīgi savām attiecīgajām pilnvarām un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnīgi informēt Parlamentu visos to procedūru posmos, kas saistītas ar jauno protokolu un tā atjaunošanu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Komoru Salu Savienības valdībai un parlamentam.
Zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts ES un Madagaskaras Republikas Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē ***
194k
35k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas saskaņoto protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (14164/1/2012 – C7-0408/2012 – 2012/0238(NLE))
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14164/1/2012),
– ņemot vērā projektu saskaņotajam Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (14159/2012),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0408/2012),
– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu 1. punkta pirmo un trešo daļu un 81. panta 2. punktu, kā arī 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0178/2014),
1. sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Madagaskaras Republikas valdībai un parlamentam.
ES un Korejas Republikas Pamatnolīgums attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu ***
187k
34k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu (05290/2014 – C7-0046/2014 – 2013/0267A(NLE))
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05290/2014),
– ņemot vērā pamatnolīguma projektu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (06151/2010),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0046/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu 1. punkta pirmo un trešo daļu un 81. panta 2. punktu, kā arī 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0267/2014),
1. sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un parlamentam.
ES un Korejas Republikas Pamatnolīgums, izņemot jautājumus, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu ***
188k
34k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, izņemot jautājumus, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu (05287/2014 – C7-0044/2014 – 2013/0267B(NLE))
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05287/2014),
– ņemot vērā Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (06151/2010),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. pantu, 191. panta 4. punktu, 207. pantu, 212. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0044/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu 1. punkta pirmo un trešo daļu un 81. panta 2. punktu, kā arī 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0265/2014),
1. sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un parlamentam.
Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Melnkalnes Republiku (Protokols, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos) ***
188k
36k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (14187/2013 – C7-0007/2014 – 2013/0262(NLE))
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14187/2013),
– ņemot vērā Protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (14190/2013),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C7‑0007/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 81. panta 2. punktu un 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0192/2014),
1. sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Melnkalnes Republikas valdībai un parlamentam.
Eiropas Savienības un Gruzijas pamatnolīgums par vispārējiem principiem Gruzijas līdzdalībai Savienības programmās ***
188k
35k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības līgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas līdzdalībai Savienības programmās (16612/2013 – C7-0486/2013 – 2013/0257(NLE))
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (16612/2013),
– ņemot vērā protokolu Partnerības un sadarbības līgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas līdzdalībai Savienības programmās (16613/2013),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0486/2013),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 81. panta 2. punktu, kā arī 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0191/2014),
1. sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gruzijas valdībai un parlamentam.
Atļaujas piešķiršana Portugālei piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi noteiktiem alkoholiskajiem dzērieniem Madeiras autonomajā apgabalā un Azoru salu autonomajā apgabalā *
190k
35k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Portugālei atļauj piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem Madeiras autonomajā apgabalā un vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīniem Azoru salu autonomajā apgabalā (COM(2014)0117 – C7-0104/2014 – 2014/0064(CNS))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2014)0117),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0104/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 46. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7-0262/2014),
1. apstiprina Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Kanāriju salās piemērojamais AIEM nodoklis *
189k
34k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Kanāriju salās piemērojamo AIEM nodokli (COM(2014)0171 – C7-0106/2014 – 2014/0093(CNS))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2014)0171),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0106/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 46. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7-0263/2014),
1. apstiprina Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Lēmuma 2004/162/EK par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos grozīšana attiecībā uz tā piemērošanas ilgumu *
191k
34k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmuma 2004/162/EK par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos piemērošanas termiņu (COM(2014)0181 – C7-0129/2014 – 2014/0101(CNS))
– ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2013. gada 13. februāra vēstuli,
– ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0123/2014),
1. nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;
2. nolemj, ka šie grozījumi stājas spēkā astotā sasaukuma pirmās sesijas pirmajā dienā;
3. nolemj, ka lozēšanas sistēmu, kas izveidota ar grozījumiem, kuru mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek izvēlēti deputāti, kas var uzdot jautājumu, novērtēs pēc vienu gadu ilga izmēģinājuma perioda, kurš sākas līdz ar Parlamenta astoto sasaukumu;
4. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.
Spēkā esošais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Eiropas Parlamenta Reglaments 116. pants
1. Katrā sesijā pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments nosaka jautājumu laiku, kad Komisija sniedz atbildes.
1. Katrā sesijā notiek 90 minūšu ilgs jautājumu laiks, kad Komisija sniedz atbildes,par vienu vai vairākiem konkrētiem horizontāliem tematiem, par kuriemPriekšsēdētāju konferencei lēmums jāpieņem vienu mēnesi pirms sesijas.
2. Vienas sesijas laikā katrs deputāts var uzdot tikai vienu jautājumu Komisijai.
2. Priekšsēdētāju konferences uzaicināto komisāru atbildības joma ir saistīta ar konkrēto horizontālo tematu vai tematiem, par kuriem viņiem tiks uzdoti jautājumi. Katrā sesijā var piedalīties ne vairāk kā divi komisāri, bet ir iespējams piedalīties vēl vienam komisāram atkarībā no jautājumu laikam izvēlētā konkrētā horizontālā temata vai tematiem.
3. Jautājumus iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam, kurš lemj par to pieņemamību un par secību, kādā tos izskatīs. Lēmumu nekavējoties dara zināmu jautājumu iesniedzējiem.
4. Jautājumu laika norises procedūra ir noteikta Reglamenta pielikumā izklāstītajās pamatnostādnēs17.
3. Jautājumu laika norise notiek saskaņā ar lozēšanas sistēmu, kas sīkāk izklāstīta Reglamenta pielikumā17.
5. Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.
4. Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.
_______________
_______________
17 Sk. II pielikumu.
17 Sk. II pielikumu.
Grozījums Nr. 2 Eiropas Parlamenta Reglaments 117. pants – 1. punkts
1. Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski18. Par jautājuma saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
1. Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski18. Par jautājuma saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
__________
_________
18 Sk. III pielikumu.
18 Sk. III pielikumu.
Grozījums Nr. 3 Eiropas Parlamenta Reglaments 117. pants – 2. punkts
2. Jautājumus iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tos nosūta adresātiem. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem priekšsēdētājs. Viņa lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
2. Jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
Grozījums Nr. 4 Eiropas Parlamenta Reglaments 117. pants – 2. punkts (jauns)
2.a Jautājumus iesniedz elektroniski. Katrs deputāts mēnesī var iesniegt ne vairāk kā piecus jautājumus.
Izņēmuma kārtā papildjautājumus var iesniegt kā papīra dokumentu, ko attiecīgais deputāts atbilstošajā Ģenerālsekretariāta dienestā personiski iesniedz un paraksta.
Kad beidzas viens gads pēc astotā sasaukuma sākuma, Priekšsēdētāju konference novērtē papildjautājumu iesniegšanas kārtību.
Grozījums Nr. 7 Eiropas Parlamenta Reglaments 117. pants – 4. punkts – 3. daļa
Deputāti norāda, vai jautājums ir prioritārs. Parlamenta priekšsēdētājs pieņem galīgo lēmumu.
svītrots
Grozījums Nr. 8 Eiropas Parlamenta Reglaments 117. pants – 5. punkts
5. Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 9 Eiropas Parlamenta Reglaments 118. pants – 1. punkts
1. Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm var uzdot Eiropas Centrālajai bankai jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski19.
1. Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiemmēnesī var uzdot Eiropas Centrālajai bankai ne vairāk kā sešus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski19. Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
_________
_________
19 Sk. III pielikumu.
19 Sk. III pielikumu.
Grozījums Nr. 10 Eiropas Parlamenta Reglaments 118. pants – 2. punkts
2. Jautājumus iesniedz rakstiski atbildīgās komitejas priekšsēdētājam, kurš tos nodod Eiropas Centrālajai bankai.
2. Jautājumus iesniedz rakstiski atbildīgās komitejas priekšsēdētājam, kurš tos dara zināmus Eiropas Centrālajai bankai. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem komitejas priekšsēdētājs. Komitejas priekšsēdētāja lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
Grozījums Nr. 11 Eiropas Parlamenta Reglaments 118. pants – 3. punkts
3. Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 12 Eiropas Parlamenta Reglaments II pielikums
Reglamenta 116. pantā paredzētā jautājumu laika norise
Komisijai paredzētā jautājumu laika norise
A. Pamatnostādnes
1. Deputātus, kas uzdod jautājumu kādam no komisāriem, izvēlas ar lozēšanu šādā veidā:
1. Jautājumi ir pieņemami tikai tad, ja:
– vienu stundu pirms jautājumu laika sākuma pie sēžu zāles ieejas novieto lozēšanas kasti;
– tie ir kodolīgi un formulēti tā, lai uz tiem varētu atbildēt īsi;
– deputāti, kas vēlas uzdot jautājumu, uzraksta savu vārdu uz veidlapas un ievieto to lozēšanas kastē;
– tie attiecas uz adresāta kompetenci un atbildības jomu, kā arī ir vispārējās interesēs;
– deputāti, kas vēlas uzdot jautājumu, var iesniegt ne vairāk kā vienu veidlapu;
– ja ir runa par konkrētiem Padomei adresētiem jautājumiem, tie īpaši attiecas uz tādu Padomes funkciju izpildi, kuras paredz noteikt, koordinēt vai īstenot Savienības politikas virzienus, vai uz Padomes kompetencēm saistībā ar amatā iecelšanas procedūrām vai uz kompetencēm, kas saistītas ar Savienības iestāžu un struktūru darbību vai ar Līgumu pārskatīšanu;
– Parlamenta priekšsēdētājs pasludina jautājumu laiku par atklātu un aizver lozēšanas kasti;
– tie neprasa no attiecīgās iestādes nekādu iepriekšēju izpēti;
– Parlamenta priekšsēdētājs izvelk pa vienai lozējamai zīmei un aicina izlozēto deputātu uzdot savu jautājumu kompetentajam komisāram.
– tie ir precīzi formulēti un attiecas uz kādu konkrētu jautājumu;
2. Deputātam ir viena minūte laika, lai noformulētu jautājumu, un komisāram ir divas minūtes, lai uz to atbildētu. Attiecīgais deputāts var uzdot 30 sekundes ilgu papildjautājumu, kam ir tiešs sakars ar galveno jautājumu. Tad komisāram tiek dotas divas minūtes, kuru laikā jāsniedz papildu atbilde.
– tajos nav apgalvojumu vai viedokļu;
3. Jautājumiem un papildjautājumiem ir jābūt tieši saistītiem ar izvēlēto konkrēto horizontālo tematu. Parlamenta priekšsēdētājs var lemt par jautājuma pieņemamību.
– tie neattiecas uz pilnīgi privātu jautājumu;
– to mērķis nav iegūt dokumentus vai statistikas datus;
– tie ir izteikti jautājuma formā.
2. Nav pieņemams jautājums, kas attiecas uz tematu, kurš ir iekļauts darba kārtībā un kura apspriešanā ir paredzēta atbildīgās iestādes piedalīšanās, vai jautājums, kas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzēto Padomes likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkciju izpildi.
3. Jautājums nav pieņemams, ja tieši tāds pats vai līdzīgs jautājums trīs iepriekšējo mēnešu laikā jau ir uzdots un uz to ir saņemta atbilde, vai ja ar to tikai mēģina noskaidrot informāciju par paveiktā darba kontroli attiecībā uz kādu konkrētu Parlamenta rezolūciju, un šī informācija ir līdzīga tai, ko Komisija jau ir sniegusi rakstiskā paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, izņemot gadījumus, kad ir atklājušies jauni fakti un jautājuma iesniedzējs cenšas saņemt vairāk informācijas. Pirmajā gadījumā jautājuma un atbildes kopiju nosūta jautājuma iesniedzējam.
Papildjautājumi
4. Pēc atbildes saņemšanas ikviens deputāts var uzdot papildjautājumu. Var uzdot ne vairāk par diviem papildjautājumiem.
5. Uz papildjautājumiem attiecas tie paši pieņemamības noteikumi, kas noteikti šajās pamatnostādnēs.
6. Parlamenta priekšsēdētājs lemj par papildjautājumu pieņemamību un ierobežo to skaitu, lai katrs deputāts varētu saņemt atbildi uz jautājumu, ko viņš ir uzdevis.
Parlamenta priekšsēdētājam nav pienākums papildjautājumu pasludināt par pieņemamu arī tad, ja tas atbilst iepriekšminētajiem pieņemamības nosacījumiem un:
a) ja tas var traucēt jautājumu laika norisi, vai
b) ja galveno jautājumu, uz kuru attiecas papildjautājums, pietiekami paskaidroja atbildes uz citiem papildjautājumiem vai
c) ja tam nav tieša sakara ar galveno jautājumu.
Atbildes uz jautājumiem
7. Atbildīgā iestāde nodrošina, lai tās sniegtās atbildes būtu lakoniskas un attiektos uz jautājuma būtību.
8. Ja uzdoto jautājumu saturs to atļauj, pēc apspriešanās ar šo jautājumu iesniedzējiem Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt, ka attiecīgā iestāde uz tiem atbild vienlaicīgi.
9. Atbildi uz jautājumu sniedz tikai, ja ir klāt tā iesniedzējs vai ja viņš pirms jautājumu laika Parlamenta priekšsēdētājam ir rakstiski norādījis savu aizstājēju.
10. Ja nav klāt ne jautājuma iesniedzēja, ne viņa aizstājēja, jautājums zaudē spēku.
11. Ja deputāts ir iesniedzis jautājumu, bet jautājumu laikā nav klāt ne viņa, ne viņa aizstājēja, Parlamenta priekšsēdētājs viņam nosūta vēstuli ar atgādinājumu ierasties vai atsūtīt savu aizstājēju. Ja divpadsmit mēnešu laikā Parlamenta priekšsēdētājs kādam deputātam šādu vēstuli ir nosūtījis trīs reizes, deputāts uz sešiem mēnešiem zaudē tiesības iesniegt jautājumus jautājumu laikā.
12. Uz jautājumiem, kas nav atbildēti laika trūkuma dēļ, atbild saskaņā ar 117. panta 4. punkta pirmo daļu, izņemot gadījumus, kad jautājuma iesniedzēji prasa piemērot 117. panta 3. punktu.
13. Procedūru, kas attiecas uz rakstiskiem jautājumiem, reglamentē 117. panta 3. un 5. punkta noteikumi.
Termiņi
14. Jautājumi jāiesniedz vismaz vienu nedēļu pirms jautājumu laika. Jautājumus, kuri šajā termiņā nav iesniegti, jautājumu laikā var izskatīt ar atbildīgās iestādes piekrišanu.
Jautājumus, kuri ir pieņemti izskatīšanai, izdala deputātiem un nosūta attiecīgajām iestādēm.
B. Ieteikumi
(izvilkums no Parlamenta 1986. gada 13. novembra rezolūcijas)
Eiropas Parlaments,
1. iesaka stingrāk piemērot jautājumu laika norises pamatnostādnes, kas paredzētas Reglamenta 4327. pantā, it īpaši attiecībā uz šo pamatnostādņu 1. punktu par pieņemamību;
2. iesaka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam biežāk izmantot Reglamenta 43. panta 3. punktā piešķirtās tiesības jautājumus jautājumu laikam apvienot pa tēmām; tomēr uzskata, ka šādi grupēt var tikai tos jautājumus, kuri iekļauti konkrētajā sesijā iesniegto jautājumu saraksta pirmajā pusē;
3. attiecībā uz papildjautājumiem iesaka, lai Parlamenta priekšsēdētājs jautājuma iesniedzējam vienmēr ļauj uzdot vienu papildjautājumu un vienu vai ne vairāk par diviem papildjautājumiem — deputātiem, vēlams, no citas politiskās grupas un/vai dalībvalsts; atgādina, ka papildjautājumiem jābūt īsiem un izteiktiem jautājuma formā, un ierosina, lai to ilgums nepārsniegtu 30 sekundes;
4. aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai saskaņā ar šo pamatnostādņu 7. punktu atbildes būtu lakoniskas un attiektos uz jautājuma būtību.
_______________
27 Tagad 116. pants.
28 Tagad 116. panta 3. punkts.
Grozījums Nr. 13 Eiropas Parlamenta Reglaments III pielikums – virsraksts
Pamatnostādnespar jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski saskaņā ar 117. un 118. pantu
Kritēriji jautājumiem, uz kuriem jāsniedz rakstiskas atbildes saskaņā ar 117. un 118. pantu
Grozījums Nr. 14 Eiropas Parlamenta Reglaments III pielikums – 1. punkts – 2. ievilkums
– ir saistīti ar adresāta kompetenci un atbildības jomu, kā arī ir vispārējās interesēs;
– ir saistīti tikai ar iestāžu kompetencēm, kas noteiktas attiecīgajos Līgumos,un ar adresāta atbildības jomu, kā arī ir vispārējās interesēs;
Grozījums Nr. 15 Eiropas Parlamenta Reglaments III pielikums – 1. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
– nav garāki par 200 vārdiem;
Grozījums Nr. 16 Eiropas Parlamenta Reglaments III pielikums – 1. punkts – 5.a ievilkums (jauns)
– tajos nav ietverti vairāk kā trīs apakšjautājumi.
Grozījums Nr. 17 Eiropas Parlamenta Reglaments III pielikums – 2. punkts
2. Ja jautājums neatbilst šīm pamatnostādnēm, Ģenerālsekretariāts jautājuma iesniedzējam iesaka, kā jautājumu varētu izteikt, lai tas būtu pieņemams.
2. Pēc pieprasījuma Ģenerālsekretariāts jautājuma iesniedzējiem iesaka, kā konkrētā gadījumā panākt atbilstību 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 18 Eiropas Parlamenta Reglaments III pielikums – 3. punkts
3. Ja tieši tāds pats vai līdzīgs jautājums sešu iepriekšējo mēnešu laikā jau ir uzdots un uz to ir saņemta atbilde, vai ja ar to tikai mēģina noskaidrot informāciju par paveiktā darba kontroli attiecībā uz kādu konkrētu Parlamenta rezolūciju, un šī informācija ir līdzīga tai, ko Komisija jau ir sniegusi rakstiskā paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, Ģenerālsekretariāts iepriekšējā jautājuma un atbildes kopiju pārsūta jautājuma iesniedzējam. Jautājumu adresātam var nosūtīt atkārtoti tikai tad, ja jautājuma iesniedzējs atklāj jaunus būtiskus faktus vai cenšas saņemt vairāk informācijas.
3. Ja tieši tāds pats vai līdzīgs jautājums sešu iepriekšējo mēnešu laikā jau ir uzdots un uz to ir saņemta atbilde, vai ja ar to tikai mēģina noskaidrot informāciju par pasākumiem, kas veikti saistībā ar kādu konkrētu Parlamenta rezolūciju, un šī informācija ir līdzīga tai, ko Komisija jau ir sniegusi rakstiskā paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, Ģenerālsekretariāts iepriekšējā jautājuma un atbildes kopiju pārsūta jautājuma iesniedzējam. Jautājumu adresātam var nosūtīt atkārtoti tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētājs tā nolemj, ņemot vērā jaunus būtiskus faktus un atbildot uz jautājuma iesniedzēja pamatotu pieprasījumu.
Grozījums Nr. 19 Eiropas Parlamenta Reglaments III pielikums – 4. punkts
4. Ja jautājums attiecas uz faktisko vai statistisko informāciju, kas jau ir pieejama Parlamenta bibliotēkā, bibliotēka to dara zināmu deputātam, kurš jautājumu var atsaukt.
4. Ja jautājums attiecas uz faktisko vai statistisko informāciju, kas jau ir pieejama Parlamenta izpētes pakalpojumu dienestiem, to nosūta šiem dienestiem, nevis adresātam, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma nav nolēmis citādi.
Grozījums Nr. 20 Eiropas Parlamenta Reglaments III pielikums – 5. punkts
5. Uz jautājumiem par saistītiem tematiem var sniegt kopīgu atbildi.
5. Jautājumus par saistītiem tematiem Ģenerālsekretariātsvar apvienot vienā jautājumā, un uz tiem var sniegt kopīgu atbildi.
Grozījumu izdarīšana Parlamenta Reglamenta 90. pantā "Starptautiski nolīgumi"
339k
46k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa lēmums par Eiropas Parlamenta Reglamenta 90. panta grozīšanu attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem (2013/2259(REG))
– ņemot vērā Ārlietu komitejas priekšsēdētāja 2013. gada 29. janvāra vēstuli un Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētāja 2013. gada 13. februāra vēstuli Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājam;
– ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0253/2014),
1. nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;
2. norāda, ka šie grozījumi stāsies spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt zināšanai Padomei un Komisijai.
Spēkā esošais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Eiropas Parlamenta Reglaments 90. pants – 4. punkts
4. Jebkurā sarunu posmā Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu un izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar 121. pantu, var ieteikumus pieņemt un prasīt, lai tos ņem vērā pirms izskatāmā starptautiskā nolīguma slēgšanas.
4. Jebkurā sarunu posmā un laikā no sarunu beigām līdz starptautiskā nolīguma noslēgšanai Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu un izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar 121. pantu, var ieteikumus pieņemt un prasīt, lai tos ņem vērā pirms šāda nolīguma slēgšanas.
Grozījums Nr. 2 Eiropas Parlamenta Reglaments 90. pants – 5. punkts
5. Kad sarunas ir beigušās, taču pirms jebkādu nolīgumu parakstīšanas, nolīguma projektu iesniedz Parlamentam, lai tas sniedz atzinumu vai dod piekrišanu. Piekrišanas procedūrai piemēro 81. pantu.
5. Padomes pieprasījumus sniegt Parlamenta piekrišanu vai atzinumu Parlamenta priekšsēdētājs nodod atbildīgajai komitejai izskatīšanai saskaņā ar 81. pantu vai 43. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 3 Eiropas Parlamenta Reglaments 90. pants – 6. punkts
6. Pirms balsošanas par piekrišanu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz desmitā daļa deputātu var ierosināt, lai Parlaments lūdz Tiesas atzinumu par to, vai starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem. Ja Parlaments šo priekšlikumu apstiprina, balsošanu par piekrišanu atliek, līdz Tiesa ir sniegusi atzinumu15.
6. Pirms balsošanas atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz desmitā daļa deputātu var ierosināt, lai Parlaments lūdz Tiesas atzinumu par to, vai starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem. Ja Parlaments šo priekšlikumu apstiprina, balsošanu atliek, līdz Tiesa ir sniegusi atzinumu15.
__________________
__________________
15 Sk. arī 128. panta interpretāciju.
15 Sk. arī 128. panta interpretāciju.
Grozījumu izdarīšana Parlamenta Reglamentā, lai paredzētu iespēju izmantot elektronisko parakstu
336k
42k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa lēmums par Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšanu, lai paredzētu iespēju izmantot elektronisko parakstu (2014/2011(REG))
– ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāja 2013. gada 10. decembra vēstuli,
– ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0175/2014),
1. nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;
2. norāda, ka šie grozījumi stāsies spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.
Spēkā esošais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Eiropas Parlamenta Reglaments 148.a pants (jauns)
148.a pants
Dokumentu elektroniska apstrāde
Parlamenta dokumentus var sagatavot, parakstīt un izplatīt elektroniski. Prezidijs lemj par tehniskajām specifikācijām un attiecīgo elektronisko noformējumu.
Grozījums Nr. 2 Eiropas Parlamenta Reglaments 156. pants – 1. punkts – skaidrojums pēc 2. daļas
Grozījumus var parakstīt elektroniski tāda izmēģinājuma projekta ietvaros, kurā iesaistīts ierobežots Parlamenta komiteju skaits, taču ar noteikumu, ka, pirmkārt, komitejas, kas piedalās projektā, tam ir piekritušas un, otrkārt, ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu parakstu autentiskumu.
svītrots
Budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projekts — tehniskie pielāgojumi attiecībā uz Eiropas Investīciju fondu, programmu "Apvārsnis 2020 " un kopuzņēmumu “Shift2Rail”
283k
42k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projektu, III iedaļa — Komisija (08219/2014 – C7-0146/2014 – 2014/2018(BUD))
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī(2),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (turpmāk — Iestāžu nolīgums),
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības dalību Eiropas Investīciju fonda kapitāla palielināšanā (COM(2014)0066),
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu „Shift2Rail” (COM(2013)0922),
– ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 11. februārī (COM(2014)0078),
– ņemot vērā Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 9. aprīlī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2014. gada 10. aprīlī (08219/2014 – C7-0146/2014),
– ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0276/2014),
A. tā kā budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projekts attiecas uz vairākiem pielāgojumiem, kas nepieciešami 2014. gada budžeta īstenošanai saskaņā ar jaunākajiem tiesību aktiem, proti, pielāgojumiem, kas nepieciešami, lai saskaņā ar iesniegto priekšlikumu palielinātu Eiropas Investīciju fonda (EIF) kapitālu, izmaiņām, kas izriet no programmas „Apvārsnis 2020” juridiskā pamata, kurš tika pieņemts pēc 2014. gada budžeta oficiālās pieņemšanas, un pielāgojumiem, kas saistīti ar budžeta struktūras izveidošanu topošajam kopuzņēmumam „Shift2Rail”;
B. tā kā EIF kapitāla bāzes palielināšana ļaus uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem programmās COSME un „Apvārsnis 2020”;
C. tā kā programmas „Apvārsnis 2020” nomenklatūrā ir nepieciešams izdarīt izmaiņas, lai to pielāgotu 2013. gada decembrī pieņemtā juridiskā pamata noteikumiem;
D. tā kā ir nepieciešams izveidot piemērotu budžeta struktūru kopuzņēmumam „Shift2Rail” un 2014. gada budžeta procedūras gaitā citiem kopuzņēmumiem šādas struktūras jau ir izveidotas;
E. tā kā budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projekta mērķis ir minēto budžeta pielāgojumu oficiāla iekļaušana 2014. gada budžetā;
F. tā kā ierosinātās izmaiņas no budžeta viedokļa ir neitrālas, jo vispārējais 2014. gada izdevumu apmērs nemainīsies,
1. atgādina, ka budžeta pozīcijā 08 02 04 01„Zinātne sabiedrībai un kopā ar sabiedrību” iekļauto pasākumu darba programmā 2014. gadā ir norādītas saistības aptuveni EUR 53 miljonu apmērā, taču budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projektā nav minēti piešķīrumi šai budžeta pozīcijai; atgādina Komisijai par 2014. gada 2. aprīlī notikušajā budžeta trialogā pausto apņemšanos nekavējoties veikt iekšēju līdzekļu pārvietošanu uz budžeta pozīciju 08 02 04 01 „Zinātne sabiedrībai un kopā ar sabiedrību”, lai nodrošinātu šo pasākumu raitu uzsākšanu saskaņā ar darba programmu un juridiskā pamatā paredzētajiem noteikumiem;
2. pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projektu un Padomes nostāju attiecībā uz šo budžeta grozījuma projektu;
3. apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2014 projektu;
4. uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 1/2014 ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu, kas saistīti ar troksni, ieviešanu Savienības lidostās, izmantojot līdzsvarotu pieeju, un par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/30/EK atcelšanu (05560/2/2014 – C7-0133/2014 – 2011/0398(COD))
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05560/2/2014 – C7‑0133/2014),
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Vācijas Bundesrāte un Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu(2),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0828),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A7‑0274/2014),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
3. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
4. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
5. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
6. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Komisijas paziņojums par Direktīvas 2002/49/EK pārskatīšanu
Komisija ar dalībvalstīm apspriež Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu (trokšņa aprēķināšanas metodes), lai turpmākajos mēnešos to varētu pieņemt.
Pamatojoties uz darbu, ko PVO pašlaik veic saistībā ar metodoloģiju, lai izvērtētu sekas, ko uz veselību atstāj trokšņa ietekme, Komisija plāno pārskatīt Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu (novērtējums par ietekmi uz veselību, devas-efekta līknes).
Savienības rīcība iniciatīvai “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam ***II
268k
37k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido Savienības rīcību „Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK (05793/1/2014 – C7-0132/2014 – 2012/0199(COD))
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05793/1/2014 – C7-0132/2014),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 15. februāra(1) un 2012. gada 30. novembra(2) atzinumus,
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0407),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0275/2014),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā (06103/1/2014 – C7-0100/2014 – 2012/0216(COD))
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06103/1/2014 – C7‑0100/2014),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 14. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0447),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 72. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0272/2014),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas attiecas uz to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (COM(2012)0131 – C7-0086/2012 – 2012/0061(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0131),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu un 62. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0086/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 19. septembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 29. novembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 5. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0249/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša L sērijā vienlaikus ar galīgo leģislatīvo aktu;
3. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”)
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2014/67/ES.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējais paziņojums par 4. panta 3. punkta g) apakšpunktu
Tas, vai amatu, kurā norīkotais darba ņēmējs ir norīkots uz laiku, lai veiktu savu darbu pakalpojumu sniegšanas jomā, kādā no iepriekšējiem laikposmiem ieņēma tas pats vai cits (norīkotais) darba ņēmējs, ir tikai viens no iespējamajiem elementiem, kas jāņem vērā, veicot vispārēju faktiskās situācijas novērtējumu šaubu gadījumā.
Pašu faktu vien, ka tas var būt viens no elementiem, nekādā gadījumā nebūtu jāinterpretē kā tādu, kas norīkoto darba ņēmēju liedz aizstāt ar citu norīkoto darba ņēmēju vai kavē šādas aizstāšanas iespējamību, kas var būt raksturīgi jo īpaši tiem pakalpojumiem, kurus sniedz sezonāli, cikliski vai atkārtoti.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2013)0311 – C7-0147/2013 – 2013/0162(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0311),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0147/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 18. septembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2013. gada 5. novembra vēstuli Kultūras un izglītības komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0058/2014),
A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu (COM(2013)0761 – C7-0392/2013 – 2013/0371(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0761),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0392/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 26. februāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. aprīļa atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0174/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK(6) tika pieņemta nolūkā novērst un samazināt iepakojuma un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi. Lai gan plastmasas iepirkumu maisiņi ir iepakojums minētās direktīvas nozīmē, tās noteikumi neparedz īpašus pasākumus attiecībā uz šādu maisiņu patēriņu.
(2) Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa dēļ ievērojams daudzums šādu maisiņu nonāk gružos un resursi tiek izmantoti neefektīvi, un, ja nebūs rīcības šajā jautājumā, ir sagaidāms maisiņu patēriņa pieaugums. Piegružošana ar plastmasas iepirkumu maisiņiem veicina jūras piesārņošanurada vides piesārņojumu un palielina ūdenstilpņu piesārņotību ar atkritumiem, un šī plaši izplatītā problēma apdraud jūrasūdens ekosistēmas visā pasaulē. [Gr. 1]
(2a) Turklāt ir skaidrs, ka plastmasas iepirkumu maisiņu uzkrāšanās vidē nelabvēlīgi ietekmē atsevišķas ekonomikas nozares, piemēram, tūrismu. [Gr. 2]
(3) Lielākā daļa no Savienībā kopumā patērētajiem plastmasas iepirkumu maisiņiem ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus, un šādus maisiņus retāk izmantovar mazāk nekā biezākos maisiņus izmantot atkārtoti, tāpēc tie ātrāk nonāk atkritumos, rada piegružojumu un tā kā tie biežāk nonāk gružosir ļoti viegli, visticamāk, tie nonāks vidē gan uz sauszemes, gan arī saldūdens un jūras ekosistēmās [Gr. 3].
(3a) Pašreizējais pārstrādes līmenis ir ļoti zems, lai gan plastmasas iepirkumu maisiņi ir pārstrādājami. Turklāt nav sagaidāms, ka plastmasas iepirkumu maisiņu pārstrāde jebkad sasniegs nozīmīgu līmeni, jo to plānuma un niecīgā svara dēļ tiem nav augstas pārstrādes vērtības. Turklāt nav plastmasas iepirkumu maisiņu atsevišķas savākšanas sistēmas, to transportēšana ir dārga, un mazgāšanai pirms pārstrādes ir nepieciešams liels daudzums ūdens. Tādēļ plastmasas iepirkumu maisiņu pārstrāde neatrisina to radītās problēmas. [Gr. 4]
(3b) Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju to rašanās novēršana ir pats pirmais uzdevums. Tāpēc ir visā ES mērogā ir noteikts atkritumu samazināšanas mērķis. Tomēr plastmasas iepirkumu maisiņi kalpo dažādiem mērķiem, un tie tiks izmantoti arī nākotnē. Lai nodrošinātu to, ka nepieciešamie plastmasas iepirkumu maisiņi nenonāktu apkārtējā vidē, būtu jāpaplašina atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra, jo īpaši pārstrādes infrastruktūra, un patērētāji jāinformē par pienācīgas atkritumu apglabāšanas iespējām. [Gr. 46]
(4) Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņš Savienībā ir ļoti dažāds, jo tajās ir ne tikai atšķirīgi patēriņa ieradumi un informētība par vides jautājumiem un, bet galvenokārt atšķiras dalībvalstu veikto politikas pasākumu efektivitāte atšķiras. Dažas dalībvalstis ir spējušas ievērojami samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa līmeni — vidējais patēriņa līmenis septiņās dalībvalstīs, kurām ir vislabākie sasniegumi, atbilst tikai 20 % no ES vidējā patēriņa. ES līmeņa patēriņa samazināšanas mērķi ir jānosaka atbilstīgi vidējam plastmasas maisiņu patēriņam visā Savienībā, lai tādējādi ņemtu vērā dažās dalībvalstīs jau panākto samazinājumu. [Gr. 5]
(4a) Pieejamie dati par plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanu Savienībā skaidri apliecina, ka to patēriņš ir zemāks vai ir samazinājies tajās dalībvalstīs, kurās uzņēmēji nenodrošina plastmasas iepirkumu maisiņus par brīvu, bet gan par nelielu samaksu. [Gr. 6]
(4b) Turklāt ir pierādīts, ka patērētāju informēšanai ir izšķiroša nozīme visu ar plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanu saistīto mērķu sasniegšanā. Tādēļ ir jāveic pasākumi iestāžu līmenī, lai vairotu izpratni par plastmasas maisiņu ietekmi uz vidi un atteiktos no pašreizējā uzskata, ka plastmasa ir nekaitīga, lēta un pavisam nevērtīga prece. [Gr. 7]
(5) Lai veicinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu vidējā patēriņa līmeņa līdzīgu samazināšanos, dalībvalstīm saskaņā ar Savienības atkritumu apsaimniekošanas politikas vispārējiem mērķiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK(7), būtu jāveic pasākumi tādu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa būtiskai samazināšanai, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus un kuru atkārtotas izmantošanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Veicot šādus samazināšanas pasākumus, būtu jāņem vērā pašreizējais plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa līmenis atsevišķās dalībvalstīs, un augstāka līmeņa gadījumā centieniem vajadzētu būt vērienīgākiem. Lai pārraudzītu panākumus plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanas samazināšanā, valsts iestādes saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 17. pantu sniegs to rīcībā esošo informāciju. [Gr. 8]
(5a) Veicamajos pasākumos dalībvalstīm būtu jāizmanto ekonomiskie instrumenti, piemēram, cenas noteikšana, kas ir apliecinājusi savu īpašo lietderību plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanas samazināšanā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmēji, kas tirgo pārtiku, preču vai produktu tirdzniecības vietās bez maksas piedāvā vienīgi ļoti nelielam svaram paredzētus plastmasas iepirkumu maisiņus vai šādiem maisiņiem alternatīvus iepakojumus. Dalībvalstīm arī jāmudina uzņēmēji, kas tirgo tikai nepārtikas preces, preču vai izstrādājumu pārdošanas vietās nenodrošināt plastmasas maisiņus bez maksas. [Gr. 9]
(6) Veicot pasākumus, dalībvalstis varDalībvalstīm būtu jāvar izmantot arī tādus ekonomiskos instrumentus, piemēram, kā nodokļus un maksājumus, kas ir apliecinājuši savu īpašo lietderību plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanas samazināšanā, kā arī — atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 18. panta un ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 34.–36. pantā izklāstītās prasības — tirdzniecības ierobežojumus, piemēram, aizliegumus. [Gr. 10]
(6.a) Plastmasas maisiņi, ko izmanto mitras, vaļējas un neiepakotas pārtikas, piemēram, svaigas gaļas, zivju un piena produktu iesaiņošanai, un plastmasas maisiņi neiepakotu pārtikas pusfabrikātu iesaiņošanai ir nepieciešami pārtikas higiēnas nodrošināšanai, un tādēļ tie būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. [Gr. 47 un 51]
(6b) Ļoti nelielam svaram paredzētus plastmasas iepirkumu maisiņus parasti izmanto, pērkot sausus, beramus neiepakotus pārtikas produktus, piemēram, augļus, dārzeņus un konditorejas izstrādājumus. Izmantojot ļoti nelielam svaram paredzētus plastmasas maisiņus šādiem mērķiem, tiek novērsta pārtikas izšķērdēšana, jo patērētājiem tiek dota iespēja iegādāties pārtiku tieši vajadzīgajā, nevis iepriekš iepakotā daudzumā, tādējādi atvieglojot bojāto produktu izņemšanu no apgrozības, neradot vajadzību likvidēt visu iepriekš iepakoto produktu iesaiņojumu. Tomēr ļoti nelielam svaram paredzēti plastmasas maisiņi, kas izgatavoti no parastās plastmasas, izraisa īpaši smagas problēmas piegružošanas ziņā. [Gr. 12]
(6c) Plastmasas iepirkumu maisiņi, kas izgatavoti no bioloģiski noārdāmiem un kompostējamiem materiāliem, ir videi mazāk kaitīgi nekā parastie plastmasas iepirkumu maisiņi. Ja ļoti nelielam svaram paredzētie plastmasas iepirkumu maisiņi nodrošina būtiskus labumus, proti, tos izmantojot beramu, vaļēju un neiepakotu pārtikas produktu, piemēram, augļu, dārzeņu un konditorejas izstrādājumu iesaiņošanai, tad šādi parastās plastmasas maisiņi būtu pakāpeniski jāaizstāj ar maisiņiem, kas izgatavoti no pārstrādāta papīra vai ļoti nelielam svaram paredzētiem plastmasas maisiņiem, kas ir bioloģiski noārdāmi un kompostējami. Ja jāsamazina plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošana, tad šim vispārējam samazinājuma mērķim jāattiecas arī uz to maisiņu izmantošanu, kas izgatavoti no bioloģiski noārdāmiem un kompostējamiem materiāliem. Tomēr dalībvalstīm, kurās ir atsevišķa bioloģisko atkritumu savākšanas sistēma, ir jāatļauj samazināt bioloģiski noārdāmu un kompostējamu plastmasas iepirkumu maisiņu cenu. [Gr. 13]
(6d) Īpaša nozīme plastmasas maisiņu izmantošanas ierobežošanā jāpiešķir vispārējām patērētājiem, un jo īpaši bērniem, paredzētām izglītošanas programmām. Šādas izglītošanas programmas būtu jāīsteno gan dalībvalstīm, gan ražotājiem, kā arī mazumtirgotājiem preču un ražojumu tirdzniecības vietās. [Gr. 14]
(6e) Lai nodrošinātu, ka tiek izstrādāts Eiropas standarts attiecībā uz kompostēšanu dārzkopības vajadzībām, būtu jāgroza pamatprasības attiecībā uz iepakojumu, kas reģenerējams kompostējot. Šīs pamatprasības būtu jāgroza attiecībā uz bioloģiski noārdāmu iepakojumu, lai nodrošinātu to, ka par bioloģiski noārdāmiem materiāliem uzskata tikai tos, kas noārdās pilnībā. [Gr. 15]
(6f) Eiropas standarts EN 13432 „Prasības kompostēšanas un biodegradācijas veidā pārstrādājamam iepakojumam — testēšanas programma un kritēriju izvērtēšana iepakojuma galīgai pieņemšanai” nosaka materiālam vajadzīgās īpašības, lai to varētu uzskatīt par „kompostējamu”, proti, ka to var pārstrādāt organiskās reģenerācijas procesā, kas sastāv no kompostēšanas un anaerobās sadalīšanās. Komisijai būtu jāprasa Eiropas Standartizācijas komitejai izstrādāt atsevišķu standartu kompostēšanai dārzkopības vajadzībām. [Gr. 16]
(6g) Dažus plastmasas materiālus ražotāji dēvē par oksobioloģiski noārdāmiem. Šādās plastmasās oksobioloģiski noārdāmās piedevas parasti ir metālu sāļi, kuri tiek pievienoti parastajai plastmasai. Šo piedevu oksidācijas rezultātā plastmasas sadalās mazos gabaliņos, kas paliek vidē. Līdz ar to ir maldīgi šādas plastmasas uzskatīt par bioloģiski noārdāmām. Fragmentācija transformē plastmasas iepirkumu maisiņus, kas ir redzami atkritumi, neredzamos sekundāros plastmasas mikrogabaliņu atkritumos. Tas nav atkritumu problēmas risinājums, bet drīzāk palielina vides piesārņojumu ar šādu plastmasu. Tādēļ šādas plastmasas nebūtu jāizmanto plastmasas iepakojumos. [Gr. 17]
(6h) Būtu pakāpeniski jāatsakās no tādu vielu izmantošanas par iepakojuma materiālu, kuras ir kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai veselībai toksiskas un kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, lai izvairītos no nevajadzīgas cilvēku pakļaušanas šādu vielu ietekmei un no tā, ka šīs vielas atkritumu veidā nonāk vidē. [Gr. 18]
(6i) Tādu kaitīgu vielu, jo īpaši hormonālās darbības traucējumus izraisošu ķīmisko vielu, kas ietilpst plastmasas maisiņu sastāvā, izmantošana būtu pilnībā jāaizliedz, lai pietiekamā līmenī nodrošinātu atbilstošu vides un cilvēku veselības aizsardzību. [Gr. 19]
(7) Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas pasākumiem vajadzētu radīt pastāvīgu nelielam svaram paredzētu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu un nevajadzētu izraisīt iepakojuma rašanās pieaugumu kopumā. [Gr. 20]
(7a) Lai nodrošinātu visā Savienībā atpazīstamas norādes (apzīmējums, pazīme vai krāsas kods) bioloģiski noārdāmiem un kompostējamiem maisiņiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šādu norāžu noteikšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 21]
(8) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi atbilst Komisijas paziņojumam "Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā"(8), un šiem pasākumiem būtu jāveicina darbības, kuras attiecas uz jūras piesārņojumu ar atkritumiem un kuras veic atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (9).
(8a) Lai netraucētu iekšējā tirgus darbībai, visā Savienības teritorijā jāpiemēro vienādi nosacījumi attiecībā uz izmantojamiem materiāliem. Atšķirības atsevišķu dalībvalstu ieviestajos pasākumos, kas tiek piemēroti dažādiem materiāliem, traucē to pārstrādei un tirdzniecībai. [Gr. 22]
(9) Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 94/62/EK,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 94/62/EK groza šādi:
(1) direktīvas 3. pantā iekļauj sekojošu punktu:"
„-2a. „Plastmasas iepirkumu maisiņi” ir maisiņi ar vai bez roktura, kuri ražoti no plastmasas materiāliem, kas definēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 10/2011* 3. panta 1. punktā, un patērētājiem tiek nodrošināti preču vai ražojumu tirdzniecības vietās preču pārnēsāšanai. Plastmasas maisiņi, kas nepieciešami pārtikas higiēnas prasību ievērošanai mitras, vaļējas un neiepakotas pārtikas, piemēram, svaigas gaļas, zivju un piena produktu iesaiņošanai, un plastmasas maisiņi neiepakotu pārtikas pusfabrikātu iesaiņošanai, šajā direktīvā netiek uzskatīti par plastmasas iepirkumu maisiņiem.”[Gr. 48 un 53]
"
2.a "Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi" ir maisiņi, kuri ražoti no plastmasas materiāliem, kas definēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 10/2011 * 3. panta 1. punktā, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus un kuri patērētājiem tiek piegādāti preču vai ražojumu tirdzniecības vietās; [Gr. 24]
2.b “Ļoti nelielam svaram paredzēti plastmasas iepirkumu maisiņi” ir plastmasas materiāla maisiņi, kas definēti Regulas (ES) Nr. 10/2011 3. panta 1. punktā un kuru materiāla biezums nepārsniedz 10 mikronus; [Gr. 25]
2.c „oksofragmentējama plastmasa” ir tāda plastmasa, kurai ir piedevas, kas katalizē plastmasas sadalīšanos mikrofragmentos; [Gr. 26]
2.d „bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārza vai parka atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi un līdzīgi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi; Definīcija neietver mežsaimniecības vai lauksaimniecības atkritumus, kūtsmēslus, notekūdeņu dūņas vai citus bioloģiski noārdāmus atkritumus, piemēram, dabīgus tekstilmateriālus, papīru un pārstrādātu koksni. Tā neietver arī tos pārtikas ražošanas blakusproduktus, kas nekad nekļūst par atkritumiem; [Gr. 27]
2.e „kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai veselībai toksiskas vielas” ir tādas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai veselībai toksiskas vielas, kas ir minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008** VI pielikuma 3. daļas 1A un 1B kategorijā; [Gr. 28]
2.f „vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus”, ir tādas vielas, kam ir endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošas īpašības, attiecībā uz kurām ir pieejami zinātniski pierādījumi par to iespējamu nopietnu ietekmi uz cilvēka veselību, vai kas ir identificētas saskaņā ar procedūru, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006*** 59. pantā, vai kas ir identificētas saskaņā ar Komisijas Ieteikumu [.../.../ES]****;
___________________________
* Komisijas Regula (ES) Nr. 10/2011 ( 2011. gada 14. janvāris ) par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku (OV L 12, 15.1.2011., 1. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
*** Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
**** Komisijas ... Ieteikums [.../.../ES] par kritērijiem, ar ko nosaka vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus (OV C ...).”.' [Gr. 29]
2) direktīvas 4. pantā iekļauj sekojošu punktu:
-1.a Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ražots tāds iepakojums, kura sastāvā kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai veselībai toksisku vielu un vielu, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, koncentrācija nepārsniedz 0,01 %. Dalībvalstis nodrošina, ka iepakojums nesatur oksofragmentējamas plastmasas materiālus. Šos pasākumus ievieš līdz ...(10). [Gr. 30]"
'
1.a
Dalībvalstis divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā veic pasākumus, lai panāktu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa noturīgu samazinājumu attiecīgās dalībvalstssavā teritorijā vismaz par:
salīdzinājumā ar vidējo patēriņu Savienībā 2010. gadā. [Gr. 31]
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji, kas tirgo pārtiku, neizsniedz bezmaksas plastmasas iepirkumu maisiņus, izņemot vienīgi ļoti nelielam svaram paredzētus plastmasas iepirkumu maisiņus vai šādiem maisiņiem alternatīvus iepakojumus, kā norādīts šā panta sestajā daļā.
Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmēji, kas tirgo pārtiku, iekasē efektivitāti nodrošinošu un samērīgu maksu par nelielam svaram paredzētiem plastmasas iepirkumu maisiņiem, lai sasniegtu šā panta 1.a punkta pirmajā daļā minēto samazinājuma mērķi. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmēji, kas tirgo pārtiku, iekasē vismaz tādu pašu maksu par biezākiem plastmasas iepirkumu maisiņiem, kā arī nodrošina, ka uzņēmēji pārdošanas vietās neaizstāj nelielam svaram paredzētos plastmasas iepirkumu maisiņus ar ļoti nelielam svaram paredzētajiem. Dalībvalstis šos pasākumus veic līdz ...(13).
Dalībvalstis, kas bioatkritumiem ir ieviesušas atsevišķu savākšanu, var pieprasīt uzņēmējiem, kas tirgo pārtiku samazināt bioloģiski noārdāmu un kompostējamu nelielam svaram paredzētu plastmasas iepirkumu maisiņu cenu līdz 50 %.
Dalībvalstis mudina uzņēmējus, kas tirgo nepārtikas preces, iekasēt efektivitāti nodrošinošu un samērīgu maksu par plastmasas iepirkumu maisiņiem, lai sasniegtu šā panta 1.a punkta pirmajā daļā minēto samazinājuma mērķi. [Gr. 32]
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ļoti nelielam svaram paredzēti plastmasas iepirkumu maisiņi, ko izmanto beramu, vaļēju un neiepakotu pārtikas produktu (piemēram, augļu, dārzeņu un konditorejas izstrādājumu) iesaiņošanai, tiek pakāpeniski aizstāti ar iepirkumu maisiņiem, kas izgatavoti no pārstrādāta papīra vai ļoti nelielam svaram paredzētiem plastmasas iepirkumu maisiņiem, kas ir bioloģiski noārdāmi un kompostējami. Dalībvalstis nodrošina aizstāšanu 50 % apmērā līdz ...(14) un 100 % līdz...(15)+. [Gr. 33]
Šajos pasākumosDalībvalstis var izmantot valsts mērogā paredzētus samazināšanas mērķus,citus ekonomiskos instrumentus un, atkāpjoties no 18. panta, saglabāt vai ieviest tirdzniecības ierobežojumus. Tomēr šādus pasākumus nedrīkst izmantot kā patvaļīgas diskriminācijas līdzekli vai slēptus tirdzniecības ierobežojumus starp dalībvalstīm. [Gr. 34]
Ziņojot Komisijai saskaņā ar 17. pantu, dalībvalstis ziņo arī par to, kā minētie pasākumi ietekmē izlietotā iepakojuma atkritumu veidošanos kopumā."
"
1.b Mazumtirgotāji atļauj patērētājiem atstāt pārdošanas vietā jebkādu iepakojumu un atteikties no tā, ko tie uzskata par lieku, jo īpaši attiecībā uz iepirkumu maisiņiem. Mazumtirgotāji nodrošina, ka šis iepakojums tiek atkārtoti izmantots vai pārstrādāts. [Gr. 35]
1.c Komisija un dalībvalstis vismaz pirmajā gadā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā veicina sabiedrības informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas par parasto plastmasas maisiņu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. [Gr. 36]
1.d Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumi, ar ko samazina plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu neizraisa iepakojuma ražošanas kopējo pieaugumu. [Gr. 38]
3) iekļauj šādu pantu:"
„6.a pants
Informācija, kas jānorāda uz plastmasas maisiņiem
Ja maisiņi ir bioloģiski noārdāmi un kompostējami, tas skaidri jānorāda uz maisiņa, izmantojot īpašu apzīmējumu, pazīmi vai krāsu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu šādas norādes un nodrošinātu to atpazīstamību visā Savienībā. Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai norādītu citas īpašības, piemēram, atkārtotu izmantojamību, pārstrādājamību un sadalāmību." [Gr. 39]
"
4) iekļauj šādu pantu:
20.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 6.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no …(16).
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 6.a pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 40]
5) direktīvas II pielikuma 3. punkta c) un d) apakšpunktu groza šādi:
(c) Iepakojums ir reģenerējams, to kompostējot.
Kompostējamais izlietotais iepakojums ir pietiekami bioloģiski noārdāms, lai netraucētu dalīto savākšanu tas būtu pilnībā piemērots dalītai savākšanai un rūpnieciskajam un/vai dārzkopībā piemērojamam kompostēšanas procesu vai darbību procesam vai darbībai, kur to izmanto.
(d) Bioloģiski noārdāms iepakojums.
Bioloģiski noārdāms izlietots iepakojums ir tāds, kas fizikāli, ķīmiski, termiski vai bioloģiski sadalās tā, ka iegūtā gatavā komposta lielākā daļa viss materiāls sadalās, veidojot oglekļa dioksīdu, biomasu un ūdeni. [Gr. 41]
2. pants
1. Dalībvalstīs sDalībvalstis vajadzības gadījumā groza attiecīgos valsts tiesību aktus un tajās stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz dienai, kas ir divpadsmit mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus. [Gr. 42]
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
2.a pants
Komisija līdz ...(17) pārskata šīs direktīvas efektivitāti un izvērtē, vai nepieciešami vēl citi pasākumi, un vajadzības gadījumā šim pārskatam pievieno tiesību akta priekšlikumu. [Gr. 43]
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK ( 2008. gada 19. novembris ) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (COM(2011)0571 galīgā redakcija.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (COM(2013)0197 – C7-0098/2013 – 2013/0106(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0197),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta d) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0098/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas(1), jo īpaši attiecībā uz cīņu pret cilvēku tirdzniecību un migrantu bīstamu transportēšanu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 13. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0461/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām
Finansiālā atbildība, kas saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas tribunāliem, kas izveidoti ar tādiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse ***I
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības pārvaldībai, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas tribunāliem, kas izveidoti ar tādiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir līgumslēdzēja puse (COM(2012)0335 – C7-0155/2012 – 2012/0163(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0335),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0155/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 4. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu;
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0124/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);
2. apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;
3. aicina Komisiju priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības noregulējumam, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas šķīrējtiesām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir puse
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 912/2014.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums
Šīs regulas pieņemšana un piemērošana neskar Līgumos noteikto kompetences dalījumu, un to neinterpretē kā kopīgas Savienības kompetences īstenošanu jomās, kurās Savienības kompetence nav tikusi izmantota.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (COM(2013)0192 – C7-0097/2013 – 2013/0103(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0192),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0097/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0053/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis
(1) Kopīgie noteikumi par aizsardzību pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir attiecīgi ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009(3), un Padomes Regulā (EK) Nr. 597/2009(4) (turpmāk kopā “regulas”). Regulas sākotnēji pieņemtas 1995. gadā pēc tam, kad tika pabeigta Urugvajas sarunu kārta. Ņemot vērā to, ka kopš minētā laika regulās ir izdarīti vairāki grozījumi, Padome skaidrības un praktiskuma labad 2009. gadā nolēma regulas kodificēt.
(2) Lai gan regulas ir grozītas, kopš 1995. gada to darbība pašos pamatos nav pārskatīta. Rezultātā Komisija 2011. gadā sāka regulu pārskatīšanu, lai cita starpā 21. gadsimta sākumā labāk atspoguļotu uzņēmēju vajadzības.
(3) Ievērojot pārskatīšanas rezultātus, būtu jāgroza konkrēti regulasregulu noteikumi, lai uzlabotu pārredzamību un prognozējamību, paredzētu efektīvus pasākumus cīņai pret trešo valstu pretdarbību, uzlabotu efektivitāti un izpildi un optimizētu pārskatīšanas praksi. Turklāt regulās būtu jāietver konkrēta prakse, kas pēdējos gados piemērota antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās.[Gr. 1]
(4) Lai uzlabotu antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu pārredzamību un prognozējamību, personas, uz kurām attiecas pagaidu antidempinga un kompensācijas pasākumu noteikšana, jo īpaši importētāji, būtu jāinformē par šādu pasākumu gaidāmo noteikšanu. Paredzētajam termiņam būtu jāatbilst laikposmam no īstenošanas akta projekta iesniegšanas antidempinga komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. pantu, un antisubsidēšanas komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 25. pantu, līdz šā akta pieņemšanai Komisijā. Šis laikposms ir noteikts Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 3. punktā. Turklāt izmeklēšanās, kurās nav lietderīgi noteikt pagaidu pasākumus, ir vēlams, lai ieinteresētās personas pietiekami savlaicīgi tiktu informētas par pasākumu nenoteikšanu.[Gr. 2]
(5) Būtu jāpiešķir īss termiņš, kurā eksportētāji vai ražotāji pirms pagaidu pasākumu noteikšanas varētu pārbaudīt aprēķinus par tiem piemērojamo individuālo dempinga vai subsīdijas starpību. Tādējādi aprēķinu kļūdas varētu labot pirms pasākumu noteikšanas.[Gr. 95]
(6) Lai nodrošinātu efektīvus pasākumus cīņai pret pretdarbību, Savienības ražotājiem būtu jāspēj paļauties uz regulām, nebaidoties no trešo personu pretdarbības. Spēkā esošie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), īpašos apstākļos paredz sākt izmeklēšanu, ja nav saņemta sūdzība, bet ir pietiekami pierādījumi par dempingu, kompensējamām subsīdijām, kaitējumu un cēloņsakarību. Trešo valstu pretdarbības draudi būtu jāpieskaita šādiem īpašajiem apstākļiem. [Gr. 3]
(7) Ja izmeklēšana nav sākta sūdzības dēļ, būtu jāuzliekjālūdz Savienības ražotājiem pienākumssadarboties un sniegt vajadzīgo informāciju, lai izmeklēšana varētu noritēt un tajā tiktu sniegta pietiekama informācija izmeklēšanas veikšanai šādu pretdarbības draudu gadījumā. Šo pienākumu nevajadzētu attiecināt uz mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, tādējādi pasargājot tos no nesamērīga administratīvā sloga un izmaksām. [Gr. 4]
(8) Trešās valstis arvien vairāk ietekmē izejvielu tirdzniecību, lai paturētu izejvielas šajās valstīs par labu iekšzemes pakārtotajiem lietotājiem, piemēram, ieviešot eksporta nodokļus vai īstenojot dubulto cenu shēmas. Rezultātā izejvielu izmaksas nenosaka parastie tirgus spēki, kas atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu pēc konkrētās izejvielas. Šāda iejaukšanās rada papildu tirdzniecības traucējumus. Rezultātā Savienības ražotājiem kaitē ne tikai dempings — salīdzinājumā ar pakārtotajiem ražotājiem trešajās valstīs, kurās tiek īstenota šāda prakse, tie cieš arī no papildu tirdzniecības traucējumiem. Lai pienācīgi aizsargātu tirdzniecību, šādos strukturālo traucējumu gadījumos izejvielu tirgū nepiemēro mazākā maksājuma noteikumu.
(9) Principā saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu Savienībā ir aizliegtas kompensējamas subsīdijas. Tāpēc kompensējamas subsīdijas, ko piešķir trešās valstis, īpaši traucē tirdzniecību. Laika gaitā Komisijas atļautais valsts atbalsta apjoms pastāvīgi samazinājies. Tādējādi attiecībā uz antisubsidēšanas instrumentu mazākā maksājuma noteikumu vairs nevajadzētu piemērot importam no valsts/valstīm, kas iesaistīta(-as) subsidēšanā.
(10) Lai optimizētu pārskatīšanas praksi, izmeklēšanā iekasētie maksājumi būtu jāatmaksā importētājiem, ja pasākumi pēc termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas beigām netiek pagarināti. Tas ir lietderīgi, ja nosacījumi, kas vajadzīgi pasākumu turpināšanai, izmeklēšanas laikposmā nav konstatēti.[Gr. 5]
(11) Regulās būtu jāietver konkrēta prakse, kas pēdējos gados piemērota antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās.
(11a) Visus dokumentus, kuru mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz šīs regulas piemērošanu (tostarp četrus pamatnostādņu projektus par analogas valsts izvēli, termiņa beigu pārskatīšanu un pasākumu ilgumu, kaitējuma starpībām un Savienības interesēm) Komisijai vajadzētu pieņemt tikai pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc atbilstīgas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, un tādējādi šiem dokumentiem vajadzētu pilnībā atspoguļot šīs regulas saturu. [Gr. 6]
(11b) Savienība nav SDO konvenciju puse, bet tās dalībvalstis ir. Patlaban visas Savienības dalībvalstis ir ratificējušas tikai „pamata” SDO konvencijas. Lai nodrošinātu, ka tiek atjaunināta sociālo standartu pietiekama līmeņa definīcija, kas balstīta uz Regulas (ES) Nr. 1225/2009 Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām, Komisija, pieņemot deleģētos aktus, atjauninās minēto pielikumu, tiklīdz ES dalībvalstis būs ratificējušas citas SDO „prioritārās” konvencijas. [Gr. 7]
(12) Savienības ražošanas nozari vairs nevajadzētu definēt, atsaucoties uz procedūras sākšanas robežvērtībām, kas noteiktas regulās.
(12a) Dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ir grūtības piekļūt tirdzniecības aizsardzības procedūrām to sarežģītuma un ar tām saistīto izmaksu dēļ. MVU piekļuve instrumentam būtu jāatvieglo, stiprinot MVU palīdzības dienesta nozīmi, kuram būtu jāpalīdz MVU iesniegt sūdzību veidlapas un izpildīt nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu izmeklēšanu. Ar tirdzniecības aizsardzības procedūrām saistītās administratīvās procedūras būtu arī sekmīgāk jāpielāgo MVU ierobežojumiem. [Gr. 8]
(12b) Ar dempinga novēršanu saistītajās lietās izmeklēšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt deviņus mēnešus un minētās izmeklēšanas būtu jābeidz 12 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas. Antisubsidēšanas lietās izmeklēšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt deviņus mēnešus un minētās izmeklēšanas būtu jābeidz 10 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas. Jebkurā gadījumā pagaidu maksājumi būtu jāuzliek tikai, sākot no laikposma 60 dienas pēc procedūras sākšanas, līdz laikposmam sešus mēnešus pēc procedūras sākšanas. [Gr. 9]
(12c) Būtu jāuzlabo to Komisijai iesniegto ar saistībām saistīto elementu izpaušana ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentam un Komisijai, kas nav konfidenciāli. Komisijai vajadzētu būt pienākumam apspriesties ar Savienības ražošanas nozaru pārstāvjiem, pirms pieņemt jebkādu saistību piedāvājumu. [Gr. 10]
(13) Ja sākotnējā izmeklēšanā konstatē, ka dempinga vai subsīdijas starpības ir mazākas par minimuma robežvērtībām, tā būtu nekavējoties jāizbeidz attiecībā uz eksportētājiem, uz kuriem neattieksies turpmākās pārskatīšanas izmeklēšanas.
(14) Antidempinga un antisubsidēšanas pārskatīšanas izmeklēšanās būtu jābūt iespējai mainīt metodiku salīdzinājumā ar izmeklēšanu, kuras rezultātā noteikts pasākums, lai nodrošinātu, ka dažādās izmeklēšanās, kuras tiek veiktas konkrētajā laikā, cita starpā tiktu izmantota saskaņota metodika. Tas jo īpaši rada iespēju mainīt metodiku, kas laika gaitā situācijas pārmaiņu dēļ tiek pārskatīta.
(15) Ja ir izpildīti nosacījumi, lai sāktu pretapiešanas izmeklēšanu, imports visos gadījumos būtu jāreģistrē.
(16) Pretapiešanas izmeklēšanās šķiet ieteicams atcelt nosacījumu, ka, lai saņemtu atbrīvojumu no reģistrācijas vai paplašinātajiem maksājumiem, attiecīgā ražojuma ražotāji nedrīkstētu būt saistīti ar ražotājiem, uz kuriem attiecas sākotnējie pasākumi. Tas ir tāpēc, ka, kā liecina pieredze, dažkārt tiek konstatēts, ka attiecīgā ražojuma ražotāji nav iesaistīti apiešanas praksē, bet ir saistīti ar ražotāju, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi. Šādos gadījumos nevajadzētu liegt atbrīvojumu ražotājam, pamatojoties tikai uz to, ka uzņēmums ir saistīts ar ražotāju, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi. Turklāt, ja apiešanas prakse tiek īstenota Savienībā, apstāklis, ka importētāji ir saistīti ar ražotājiem, uz kuriem attiecas pasākumi, nevajadzētu būt izšķirošam, lai noteiktu, vai importētājam var piešķirt atbrīvojumu.
(17) Ja Savienības ražotāju skaits ir tik liels, ka ir jāveic atlase, ražotāju izlase būtu jāveido no visiem ražotājiem Savienībā, nevis tikai no ražotājiem, kuri iesnieguši sūdzību.
(18) Veicot Savienības interešu novērtēšanu, iespēja sniegt piezīmes būtu jādod visiem ražotājiem Savienībā, nevis tikai ražotājiem, kuri iesnieguši sūdzību. [Gr. 93]
(18a) Komisijas ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tā īsteno Regulu (EK) Nr. 1225/2009 un Regulu (EK) Nr. 597/2009, sniedz iespēju regulāri un savlaicīgi uzraudzīt tirdzniecības aizsardzības instrumentus saistībā ar strukturētu starpiestāžu dialogu par šo jautājumu. Minētā ziņojuma publiskošana sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei nodrošina tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārredzamību ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai. [Gr. 11]
(18b) Komisijai būtu jānodrošina lielāka procedūru, iekšējo procedūru un izmeklēšanas rezultātu pārredzamība, kā arī jānodrošina ieinteresētajām pusēm piekļuve visiem nekonfidenciāliem datiem tiešsaistes platformā. [Gr. 12]
(18c) Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visu izmeklēšanu uzsākšanu un notikumiem saistībā ar šīm izmeklēšanām. [Gr. 13]
(18d) Ja ražotāju skaits Savienībā ir tik liels, ka ir jāizmanto pārbaude izlases veidā, Komisijai, izvēloties ražotāju paraugu, būtu pilnībā jāņem vērā MVU īpatsvars paraugā, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU. [Gr. 14]
(18a) Lai uzlabotu tirdzniecības aizsardzības instrumentu efektivitāti, arodbiedrībām ir jādod iespēja iesniegt rakstiskas sūdzības kopīgi ar Savienības ražošanas nozari. [Gr. 92]
(19) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1225/2009 un Regula (EK) Nr. 597/2009,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1225/2009 groza šādi.
-1. Virsrakstu aizstāj ar šādu:"
"Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis."; [Gr. 15]
"
-1.a iekļauj šādu apsvērumu:"
"(11a) Trešās valstis arvien vairāk ietekmē tirdzniecību par labu iekšzemes ražotājiem, piemēram, ieviešot eksporta nodokļus vai īstenojot dubulto cenu shēmas. Šāda iejaukšanās rada papildu tirdzniecības traucējumus. Tādējādi Savienības ražotājiem kaitē ne tikai dempings — tie cieš arī no papildu tirdzniecības traucējumiem, salīdzinot ar ražotājiem trešajās valstīs, kurās tiek īstenota šāda prakse. Papildu tirdzniecības traucējumus var radīt arī atšķirīgs darba un vides standartu līmenis. Tāpēc mazākā maksājuma noteikumu nevajadzētu piemērot, ja eksportētājvalstī sociālo un vides standartu līmenis nav pietiekams. Pietiekams līmenis tiek definēts, ratificējot pamata Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un daudzpusējos vides nolīgumus (MEA), ko parakstījusi Savienība. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) īpaši cieš negodīgas konkurences dēļ, jo to mazais apmērs liedz tiem pielāgoties šādiem apstākļiem. Tāpēc mazākā maksājuma noteikumu nevajadzētu piemērot, ja sūdzība ir iesniegta tādas nozares uzdevumā, kurā lielākoties darbojas MVU. Turpretim mazākā maksājuma noteikumu visos gadījumos vajadzētu piemērot, ja strukturālus traucējumus izejvielu tirgū rada apzināta kādas vismazāk attīstītās valsts izvēle, kas veikta nolūkā aizsargāt valsts intereses."; [Gr. 16]
"
-1.b 1. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"
„Jebkura dempinga produkta izmantošanu saistībā ar dalībvalsts kontinentālā šelfa izpēti vai ekskluzīvo ekonomikas zonu vai tās resursu izmantošanu saskaņā ar šo regulu uzskata par importu un attiecīgi pakļauj aplikšanai ar nodokli, ja tā kaitē Savienības ražošanas nozarei.”; [Gr. 17]
"
-1.c 1. pantam pievieno šādu punktu:"
„4.a Šajā regulā izejviela ir viela, kas nepieciešama noteikta produkta radīšanai un kam ir būtiska ietekme uz attiecīgā produkta ražošanas izmaksām.”; [Gr. 18]
"
-1.d 1. pantam pievieno šādu punktu:"
„4.b Tiek uzskatīts, ka izejvielu skar strukturāli traucējumi, ja izejvielas cenu nenosaka tikai normāla tirgus principu darbība, kas atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu. Šādus traucējumus izraisa trešo valstu iejaukšanās pasākumi, kas cita starpā ietver eksporta nodokļus, eksporta ierobežojumus, kā arī dubultu cenu shēmas.”; [Gr. 19]
"
-1.e 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta otro daļu groza šādi:"
„Attiecīgu trešo valsti ar tirgus ekonomiku izvēlas saprātīgā veidā, jo īpaši ņemot vērā to visu drošo informāciju, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā. Izvēlētajā valstī ir arī pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis, kur pietiekami augstu līmeni nosaka, pamatojoties uz to, vai trešā valsts ir ratificējusi un jebkurā laikā efektīvi īsteno MEA un to protokolus, kurus parakstījusi Savienība, kā arī SDO konvencijas, kas minētas Ia pielikumā. Tāpat ņem vērā arī termiņus; attiecīgā gadījumā izmanto trešo valsti ar tirgus ekonomiku, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu.”; [Gr. 70 un 86]
"
1. 4. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
“1. Šajā regulā ar terminu “Savienības ražošanas nozare” saprot līdzīgo ražojumu ražotāju kopumu Savienībā vai arī tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo ražojumu apjoms ir lielākā daļa no šo ražojumu kopējās produkcijas Savienībā, izņemot gadījumus, kad:”;
"
1.a 5. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
„Izņemot gadījumus, ko paredz 6. punkts, par dempingu uzskatāmas darbības pastāvēšanu, pakāpi un sekas sāk izmeklēt pēc rakstiskas sūdzības saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas, vai apvienības, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā. Sūdzības var iesniegt arī Savienības ražošanas nozares pārstāvji kopā vai jebkura juridiska vai fiziska persona vai apvienība bez juridiskas personas statusa, kas rīkojas šīs nozares vārdā, kā arī arodbiedrības.”; [Gr. 87 un 90]
"
1.b 5. pantā iekļauj šādu punktu:"
„1.a Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību atvieglo piekļuvi šim instrumentam dažādām un sadrumstalotām rūpniecības nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ar dempinga novēršanu saistītās lietās.
MVU palīdzības dienests palielina izpratni par šo instrumentu, sniedz informāciju un izskaidro, kā iesniegt sūdzību un kā sekmīgāk sniegt pierādījumus par dempingu un kompensējamajām subsīdijām, un radīto kaitējumu.
MVU palīdzības dienests piedāvā standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkiem, un anketas.
Pēc izmeklēšanas sākšanas MVU palīdzības dienests informē MVU un to attiecīgās apvienības, ko varētu ietekmēt šīs procedūras sākšana, un informē tos par attiecīgajiem termiņiem, kuros tie var reģistrēties kā ieinteresētā puse.
MVU palīdzības dienests palīdz atbildēt uz jautājumiem par tādu anketu aizpildīšanu, kurās īpaša uzmanība pievērsta MVU jautājumiem par izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu. Tas pēc iespējas mazina valodu barjeras radīto slogu.
Ja MVU sniedz prima facie pierādījumus par dempingu vai kompensējamām subsīdijām, MVU palīdzības dienests saskaņā ar 14. panta 6. punktu sniedz MVU informāciju par attiecīgā produkta importa apjoma un vērtības attīstību.
MVU palīdzības dienests sniedz arī norādījumus par papildu iespējām sazināties un sadarboties ar uzklausīšanas amatpersonu un valstu muitas dienestiem. MVU palīdzības dienests vēl informē MVU par iespējām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie var pieprasīt pārskatīt pasākumus un kompensēt samaksātos antidempinga maksājumus.”; [Gr. 20]
"
1.c 5. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:"
„Attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību palīdz tām izpildīt šos kritērijus.”; [Gr. 21]
"
1.d 5. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
„6. Ja īpašos apstākļos, jo sevišķi ja rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, lai gan ne no Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, ne arī nozares vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk un attaisno, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par dempingu, kompensējamām subsīdijām, zaudējumiem un to cēloņsakarību, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.” [Gr. 22]
"
1.e 6. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"
„9. Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā šādu izmeklēšanu vienmēr pabeidz viena gada laikā pēc tās uzsākšanas saskaņā ar konstatētiem faktiem atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz cenu labojumiem vai konstatētiem faktiem atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo rīcību. Izmeklēšanas laikposmi, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ja iespējams, atbilst finanšu gadam.”; [Gr. 23]
"
2. 6. pantam pievieno šādus punktus:"
“10. Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir ražotājus, izņemot Savienības ražotājus, kas ir mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, lūdz sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu. [Gr. 24]
10.a
Komisija visām ieinteresētājām pusēm nodrošina iespējami labāko piekļuvi informācijai, piešķirot līdzekļus tādas informācijas sistēmas izveidei, ar kuru ieinteresētajām pusēm tiek ziņots, ka izmeklēšanas datiem ir pievienota jauna nekonfidenciāla informācija. Nekonfidenciāla informācija ir pieejama arī tīmekļa vidē izveidotā platformā. [Gr. 25]
10.b
Komisija garantē ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu un nodrošina taisnīgas un objektīvas, kā arī samērīgā laikposmā veiktas procedūras, vajadzības gadījumā ar uzklausīšanas amatpersonas starpniecību. [Gr. 26]
10.c
Komisija pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma visās Savienības oficiālajās valodās izdod anketas, kas jāizmanto izmeklēšanā."; [Gr. 27]
"
3. 7. pantu groza šādi:
a) 1. punktu aizstāj ar šādu:"
"1. Pagaidu maksājumus var uzlikt, ja lietas izskatīšana ir uzsākta saskaņā ar 5. pantu, ja par to ir paziņots un ieinteresētajām pusēm ir bijušas atbilstīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus saskaņā ar 5. panta 10. punktu, ja provizoriski ir konstatēts dempings un no tā izrietošie zaudējumi Savienības ražošanas nozarei un ja Savienības interesēs ir novērst šādus zaudējumus. Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas."; [Gr. 28]
"
a) 1. punktam pievieno šādu teikumu:"
“Pagaidu maksājumus nepiemēro divas nedēļas pēc tam, kad saskaņā ar 19.a pantu ieinteresētajām personām nosūtīta informācija. Šādas informācijas sniegšana neskar turpmākus lēmumus, ko var pieņemt Komisija.”[Gr. 29]
"
b) 2. punktu aizstāj ar šādu:"
"2. “Pagaidu antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz provizoriski noteikto dempinga starpību, tomēr tam vajadzētu būtir jābūt mazākam par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgs, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.
Mazāko maksājumu nepiemēro šādos gadījumos:
a)
, ja vien attiecīgajā eksportētājvalstī attiecībā uz attiecīgo ražojumu nav ir konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū vai būtiska valsts iejaukšanās, cita starpā attiecībā uz cenām, izmaksām un ieguldījumiem, tostarp, piemēram, izejvielām un enerģiju, pētniecību un nodarbinātību, rezultātiem, tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī valūtas maiņas likmēm un godīgiem tirdzniecības finansēšanas noteikumiem;
b)
eksportētājvalstī nav pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis, ja pietiekami augstu līmeni nosaka, pamatojoties uz to, vai trešā valsts ratificē un jebkurā laikā efektīvi īsteno MEA un to protokolus, kurus parakstījusi Savienība, kā arī SDO konvencijas, kas minētas Ia pielikumā;
c)
sūdzības iesniedzējs pārstāv dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozari, kurā lielākoties darbojas MVU;
d)
izmeklēšanā vai atsevišķā antisubsidēšanas izmeklēšanā ir vismaz provizoriski secināts, ka eksportētājvalsts nodrošina vienu vai vairākas subsīdijas attiecīgā produkta ražotājiem eksportētājiem.
Tomēr šādu mazāko maksājumu piemēro vienmēr, ja eksportētājvalstī tiek konstatēti strukturāli traucējumi izejvielu tirgū attiecībā uz konkrēto produktu un ja šī valsts ir vismazāk attīstītā valsts, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā*.
____________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008.”; [Gr. 30]
"
3.a 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
„1. Ja provizoriski ir konstatēts, ka dempings pastāv un ka tas ir radījis zaudējumus, Komisija pēc īpašām konsultācijām ar Padomdevēju komiteju var piekrist, ka eksportētāji brīvprātīgi uzņemas pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām, ja šie piedāvājumi efektīvi izskauž dempinga zaudējumus radošo ietekmi. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, neattiecas uz tādu attiecīgo produktu importu, kurus ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar šādām saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks kā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību, bet tas ir mazāks par dempinga starpību, ja ar šādu paaugstinājumu pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izņemot gadījumus, ja Komisija, piemērojot pagaidu vai galīgos maksājumus, ir nolēmusi šo mazāko maksājumu nepiemērot.”; [Gr. 31]
"
3.b 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
„4. Pusēm, kuras piedāvā cenu labojumus, pieprasa sniegt jēgpilnu šādu cenu labojumu nekonfidenciālu variantu, lai ar to varētu iepazīties izmeklēšanā ieinteresētās puses, Eiropas Parlaments un Padome. Pusēm pieprasa atklāt pēc iespējas vairāk informācijas par saistību saturu un būtību, pienācīgi ievērojot informācijas konfidencialitāti 19. panta nozīmē. Turklāt pirms šādu piedāvājumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Savienības ražošanas nozari par saistību galvenajiem elementiem.”; [Gr. 32]
"
4. 9. pantu groza šādi:
a) 3. punktu aizstāj ar šādu:"
“3. Ja procedūra ir sākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, kaitējumu parasti uzskata par nenozīmīgu, ja attiecīgā importa apjoms ir mazāks par 5. panta 7. punktā norādītajiem apjomiem. Šādu procedūru izbeidz nekavējoties, ja konstatē, ka dempinga starpība ir mazāka par 2 %, izteikta procentos no eksporta cenas.”;
"
b) 4. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:"
“Antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz noteikto dempinga starpību, Tas ir mazāksbet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu pienācīgsar to pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.
Mazāko maksājumu nepiemēro šādos gadījumos:
a)
eksportētājvalstī attiecībā uz konkrēto ražojumu ir konstatēti strukturālie traucējumi izejvielu tirgū vai būtiska valsts iejaukšanās cita starpā attiecībā uz cenām, izmaksām un ieguldījumiem, tostarp, piemēram, izejvielām un enerģiju, pētniecību un nodarbinātību, rezultātiem, tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī valūtas maiņas likmēm un godīgiem tirdzniecības finansēšanas noteikumiem;
b)
eksportētājvalstī nav pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis, ja pietiekami augstu līmeni nosaka, pamatojoties uz to, vai trešā valsts ratificē un jebkurā laikā efektīvi īsteno MEA un to protokolus, kurus parakstījusi Savienība, kā arī SDO konvencijas, kas minētas Ia pielikumā;
c)
sūdzības iesniedzējs pārstāv dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozari, kurā lielākoties darbojas MVU;
d)
izmeklēšanā vai atsevišķā antisubsidēšanas izmeklēšanā ir secināts, ka eksportētājvalsts nodrošina vienu vai vairākas subsīdijas attiecīgā produkta ražotājiem eksportētājiem.
Tomēr šādu mazāko maksājumu piemēro vienmēr, ja tiek konstatēti strukturāli traucējumi izejvielu tirgū attiecībā uz attiecīgo produktu eksportētājvalstī un ja šī valsts ir vismazāk attīstītā valsts, kas minēta Regulas (ES) Nr. 978/2012 IV pielikumā."; [Gr. 33]
"
5. 11. pantu groza šādi:
—a) 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
"Termiņa beigu pārskatu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, piemēram, šādu varbūtību var demonstrēt pierādījumi par turpinātu dempingu un zaudējumiem vai pierādījumi, ka zaudējumu novēršana ir daļēji vai pilnīgi atkarīga no pasākumu piemērošanas, vai pierādījumi, ka eksportētāju situācija vai tirgus apstākļi norāda, ka dempings, kas rada zaudējumus, var turpināties. Par šādu varbūtību var liecināt arī pastāvīga eksportētājvalsts iejaukšanās."; [Gr. 77/rev]
"
a) 5. punktā pievieno šādu daļu: "
“Ja pēc izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar 2. punktu, pasākumu vairs nepiemēro, visus iekasētos maksājumus no šādas izmeklēšanas sākšanas dienas atmaksā ar nosacījumu, ka atmaksu pieprasa valsts muitas dienesti un ka šie muitas dienesti to piešķir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami muitas jomā attiecībā uz maksājuma atmaksāšanu vai atlaišanu. Valsts muitas dienesti, veicot šādu atmaksu, neveic procentu maksājumus.”[Gr. 35]
"
b) 9. punktu svītro.
6. 13. pantu groza šādi:
a) 3. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:"
“Izmeklēšanu sāk pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju, pieņemot Komisijas regulu, kurā ir arī norādījums muitas dienestiem reģistrēt importu saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas.”;
"
b) 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
“Importu nereģistrē saskaņā ar 14. panta 5. punktu un tam nepiemēro pasākumus, ja importētos ražojumus tirgo uzņēmumi, kuri izmanto atbrīvojumus. Atbrīvojumu pieprasījumus, kas pienācīgi pamatoti ar pierādījumiem, iesniedz termiņos, kas noteikti Komisijas regulā, ar kuru sāk izmeklēšanu. Ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek ārpus Savienības, atbrīvojumus var piešķirt tiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav iesaistīti šā panta 1. un 2. punktā definētajā apiešanas praksē. Ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek Savienībā, atbrīvojumus var piešķirt tiem importētājiem, kuri var pierādīt, ka tie nav iesaistīti šā panta 1. un 2. punktā definētajā apiešanas praksē.”;
"
6.a 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
„3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Regulā (EEK) Nr. 2913/92, vai saskaņā ar tās 2. pantu.” [Gr. 36]
"
6.b 14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
„5. ,Komisija, pēc tam, kad ir savlaicīgi informējusi dalībvalstis, var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma. Importu reģistrē, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Importu var reģistrēt arī pēc Komisijas iniciatīvas.
Importa reģistrāciju veic, sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja Savienības ražošanas nozares sūdzībā ir iekļauta prasība veikt reģistrāciju un pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai.
Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un attiecīgā gadījumā — iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”; [Gr. 79]
"
6.c 14. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
,,6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. Komisija pēc īpaša un pamatota ieinteresētās puses pieprasījuma un 15. panta 2. punktā minētās komitejas atzinuma saņemšanas var nolemt sniegt tām informāciju attiecībā uz minēto preču apmēru un importa vērtību.” [Gr. 75]
6.d 14. pantam pievieno šādu punktu:"
„7.a Ikreiz, kad Komisija plāno pieņemt vai publicēt dokumentu, kura mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz kādu šajā regulā paredzēto elementu piemērošanu, Komisija pirms pieņemšanas vai publicēšanas apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienprātību attiecībā uz minētā dokumenta apstiprināšanu. Šīs procesuālās prasības attiecas arī uz visām turpmākām izmaiņām šajos dokumentos. Jebkurā gadījumā visi šie dokumenti pilnīgi atbilst šīs regulas noteikumiem. Neviens no šādiem dokumentiem, kā to interpretēja Eiropas Savienības Tiesa, nepaplašina Komisijas izvēles tiesības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu.” [Gr. 39]
"
7. 17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
“1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, kuri labprātīgi sadarbojas izmeklēšanā, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var attiecināt tikai uz pieņemamu personu, ražojumu vai darījumu skaitu, ko nosaka, izmantojot statistiski derīgas izlases, kuras izveidotas, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko ražošanas apjoma, pārdošanas vai eksporta reprezentatīvo daudzumu, ko, sapratīgi spriežot, ir iespējams izmeklēt atvēlētajā termiņā. Dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās lielākoties darbojas MVU, galīgajā pušu atlasē, ja iespējams, būtu jāņem vērā to īpatsvars attiecīgajā nozarē.” [Gr. 40]
"
8. Iekļauj šādu pantu:"
“19.a pants
Informācija par pagaidu pasākumiem
1.
Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības, un eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 7. panta 1. punktā. Šādā informācijā ietver:
a)
tikai informācijas nolūkā — ierosināto maksājumu kopsavilkumu, un
b)
informāciju par dempinga starpības aprēķiniem un pienācīgu starpību, kas novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pienācīgi ņemot vērā vajadzību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 19. pantā. Ieinteresētajām personām ir trīs darba dienu termiņš, kurā sniegt piezīmes par aprēķinu pareizību.[Gr. 41]
2.
Ja netiek paredzēts noteikt pagaidu maksājumus, bet tiek paredzēts turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 7. panta 1. punktā, informē par maksājumu nenoteikšanu.”;
"
9. 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
“2. Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, paziņojumā par antidempinga izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā pantā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.” [Gr. 42]
"
9.a 22. pantā iekļauj šādu punktu:"
„1.a Tiklīdz visas ES dalībvalstis ir ratificējušas jaunās SDO konvencijas, Komisija attiecīgi atjaunina Ia pielikumu atbilstoši LESD 290. pantā minētajai procedūrai.” [Gr. 43]
"
9.b Regulā iekļauj šādu pantu:"
„22.a pants
Ziņojums
1.
Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas īstenošanas uzraudzību, Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no dialoga par tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas notiek starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ieviešanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, saistībām, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret Savienību, un tās Savienības rūpniecības nozares atlabšanu, kuru skāruši šie izmantotie pasākumi, un pārsūdzības pret izmantotajiem pasākumiem. Tajā iekļauj Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas, kā arī MVU palīdzības dienesta darbības saistībā ar šīs regulas piemērošanu.
2.
Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Par šo ziņojumu var sagatavot arī rezolūciju.
3.
Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija šo ziņojumu publisko .” [Gr. 44]
"
9.c Pievieno šādu pielikumu:"
„Ia pielikums
Regulas 7., 8. un 9. pantā minētās SDO konvencijas
1.
Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu (1930. gads).
2.
Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību (1948. gads).
3.
Konvencija Nr. 98 par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (1949. gads).
4.
Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm (1951. gads).
5.
Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu (1957. gads).
6.
Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā (1958. gads).
7.
Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt (1973. gads).
8.
Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai (1999. gads).” [Gr. 45]
"
2. pants
Regulu (EK) Nr. 597/2009 groza šādi.
-1.Virsrakstu aizstāj ar šādu:"
"Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis"; [Gr. 46]
"
-1.a iekļauj šādu apsvērumu:"
"(9a) Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu Savienībā principā ir aizliegtas kompensējamas subsīdijas. Tāpēc kompensējamas subsīdijas, ko piešķir trešās valstis, īpaši traucē tirdzniecību. Laika gaitā Komisijas atļautais valsts atbalsta apjoms ir pastāvīgi samazinājies. Tādējādi attiecībā uz antisubsidēšanas instrumentu mazākā maksājuma noteikumu vairs nevajadzētu piemērot importam no valsts vai valstīm, kas iesaistīta(-as) subsidēšanā. " [Gr. 47]
"
-1b. 1. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:"
„Jebkura subsidēta produkta izmantošanu saistībā ar dalībvalsts kontinentālā šelfa izpēti vai ekskluzīvo ekonomikas zonu vai tās resursu izmantošanu saskaņā ar šo regulu uzskata par importu un attiecīgi pakļauj aplikšanai ar nodokli, ja tā kaitē Savienības ražošanas nozarei.”; [Gr. 48]
"
1. 9. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
“1. Šajā regulā ar terminu “Savienības ražošanas nozare” saprot līdzīgo ražojumu ražotāju kopumu Savienībā vai arī tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo ražojumu apjoms ir lielākā daļa no šo ražojumu kopējās produkcijas Savienībā, izņemot gadījumus, kad:”;
"
1.a 10. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
,,1. Izņemot gadījumus, ko paredz 8. punkts, par dempingu uzskatāmas darbības pastāvēšanu, pakāpi un sekas sāk izmeklēt pēc rakstiskas sūdzības saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas, vai apvienības, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā. Sūdzības var iesniegt arī Savienības ražošanas nozares pārstāvji kopā vai jebkura juridiska vai fiziska persona vai apvienība bez juridiskas personas statusa, kas rīkojas šīs nozares vārdā, kā arī arodbiedrības.”; [Gr. 91]
1.b 10. panta 6. punktam pievieno šādu daļu:"
„Attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību palīdz tām izpildīt šīs robežvērtības.”; [Gr. 94]
"
1.c 10. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:"
„8. Ja īpašos apstākļos, jo sevišķi gadījumos, kad rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, Komisija nolemj sākt izmeklēšanu, kaut arī ne no Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, ne arī nozares vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par kompensējamo subsīdiju, kaitējuma un cēloņsakarības pastāvēšanu, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.” [Gr. 49]
"
1.d 11. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"
“9. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu uzsāktas procedūras sakarā izmeklēšanu, ja vien tas ir iespējams, pabeidz deviņu mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā šādas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz 10 mēnešos pēc to uzsākšanas saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti atbilstīgi 13. pantam, vai saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti atbilstīgi 15. pantam. Kad vien iespējams, izmeklēšanas periods, jo sevišķi gadījumos, kad rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, atbilst finanšu gadam.” [Gr. 51]
"
2. 11. pantam pievieno šādus punktus:"
“11. Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir ražotājus, izņemot Savienības ražotājus, kas ir mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, lūdz sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu. [Gr. 50]
11.a
Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību atvieglo piekļuvi šim instrumentam dažādām un sadrumstalotām rūpniecības nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ar dempinga novēršanu saistītās lietās.
MVU palīdzības dienests palielina izpratni par šo instrumentu, sniedz informāciju un izskaidro, kā iesniegt sūdzību un kā sekmīgāk sniegt pierādījumus par dempingu vai kompensējamajām subsīdijām un radīto kaitējumu. MVU palīdzības dienests piedāvā standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkiem, un anketas.
Pēc izmeklēšanas sākšanas MVU palīdzības dienests informē MVU un to attiecīgās apvienības, ko varētu ietekmēt šīs procedūras sākšana, un informē tos par attiecīgajiem termiņiem, kuros tie var reģistrēties kā ieinteresētā puse.
MVU palīdzības dienests palīdz, atbildot uz jautājumiem, kā aizpildīt anketas, kurās īpaša uzmanība pievērsta MVU jautājumiem par izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu. Tas pēc iespējas mazina valodu barjeras radīto slogu.
Ja MVU sniedz prima facie pierādījumus par dempingu vai kompensējamajām subsīdijām, MVU palīdzības dienests saskaņā ar 24. panta 6. punktu sniedz MVU informāciju par attiecīgā produkta importa apjoma un vērtības attīstību.
MVU palīdzības dienests sniedz arī norādījumus par papildu iespējām sazināties n sadarboties ar uzklausīšanas amatpersonu un valstu muitas dienestiem. MVU palīdzības dienests vēl informē MVU par iespējām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie varētu pieprasīt pārskatīt pasākumus un kompensēt samaksātos antidempinga maksājumus. [Gr. 52]
11.b
Komisija nodrošina visām ieinteresētajām pusēm iespējami labāko piekļuvi informācijai, piešķirot līdzekļus tādas informācijas sistēmas izveidei, ar kuru ieinteresētajām pusēm tiek ziņots, ka izmeklēšanas datiem ir pievienota jauna nekonfidenciāla informācija. Informācija ir pieejama arī tīmekļa vidē izveidotā platformā. [Gr. 53]
11.c
Komisija garantē ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu un nodrošina taisnīgas un objektīvas, kā arī samērīgā laikposmā veiktas procedūras, vajadzības gadījumā ar uzklausīšanas amatpersonas starpniecību. [Gr. 54]
11.d
Komisija pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma visās Savienības oficiālajās valodās izdod anketas, kas jāizmanto izmeklēšanā.";[Gr. 55]
"
3. 12. panta 1. punktu groza šādi:
—a) otro daļu aizstāj ar šādu:"
"Pagaidu maksājumus piemēro ne agrāk kā 60 dienas pēc procedūras uzsākšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc procedūras sākuma."; [Gr. 56]
“Pagaidu maksājumus nepiemēro divas nedēļas pēc tam, kad saskaņā ar 29.b pantu ieinteresētajām personām nosūtīta informācija. Šādas informācijas sniegšana neskar turpmākus lēmumus, ko var pieņemt Komisija.” [Gr. 57]
"
3.a 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
„1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi zaudējumus, Komisija var piekrist piedāvājumiem uzņemties saistības, saskaņā ar kurām:
a)
izcelsmes un/vai eksportētāja valsts piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās ietekmi; vai
b)
jebkurš eksportētājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz konkrēto apgabalu tik ilgi, kamēr šāds eksports gūst labumu no kompensējamām subsīdijām, ja Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ir noteikusi, ka subsīdiju kaitīgās sekas ir likvidētas.
Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem.
Mazākā maksājuma noteikums neattiecas uz cenām, kas ir apstiprinātas, uzņemoties šādas saistības antisubsidēšanas procedūru ietvaros.”; [Gr. 58]
"
3.b 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
„4. Pusēm, kas piedāvā saistības, jāsniedz šādu saistību jēgpilns nekonfidenciāls variants, lai to varētu darīt zināmu izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentam un Padomei. Pusēm ir jāatklāj pēc iespējas pilnīga informācija par konkrēto saistību saturu un būtību, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālās informācijas aizsardzību 29. panta izpratnē. Turklāt pirms šādu piedāvājumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Savienības ražošanas nozari par šādu saistību galvenajiem elementiem.”; [Gr. 59]
"
4. 14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
“5. Kompensējamo subsīdiju apjomu uzskata par minimālo, ja šāds to apjoms ir mazāks par 1 % ad valorem, izņemot izmeklēšanas, kas attiecas uz importu no jaunattīstības valstīm, kur minimuma robežvērtība ir 2 % ad valorem.”;
"
5. 15. panta 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:"
“Ja pēc izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar 18. pantu, pasākumu vairs nepiemēro, visus iekasētos maksājumus pēc šādas izmeklēšanas sākšanas dienas atmaksā. Maksājumi būtu jāpieprasa valsts muitas dienestiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami muitas jomā.” [Gr. 60]
"
b) 6. punktu svītro.
7. 23. pantu groza šādi:
a) 4. punkta otrajā teikumā “var būt” aizstāj ar “ir”.
b) 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
“Ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek ārpus Savienības, atbrīvojumus var piešķirt tiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav iesaistīti šā panta 3. punktā definētajā apiešanas praksē.”;
"
c) 6. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
“Ja apiešanas prakse, process vai darbs notiek Savienībā, atbrīvojumus var piešķirt tiem importētājiem, kuri var pierādīt, ka tie nav iesaistīti šā panta 3. punktā definētajā apiešanas praksē.”;
"
7.a 24. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
„3. Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Regulā (EEK) Nr. 2913/92, vai saskaņā ar tās 2. pantu.”; [Gr. 61]
"
7.b 24. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
„5. Komisija, pēc tam, kad ir savlaicīgi informējusi dalībvalstis, var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma.
Importu reģistrē, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Importu var reģistrēt arī pēc Komisijas iniciatīvas.
Importa reģistrāciju veic, sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja Savienības ražošanas nozares sūdzībā ir iekļauta prasība veikt reģistrāciju un pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai.
Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un vajadzības gadījumā — iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”; [Gr. 78]
"
7.c 24. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
„6. Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. Komisija pēc īpaša un pamatota ieinteresētās puses pieprasījuma un 25. panta 2. punktā minētās komitejas atzinuma saņemšanas var nolemt sniegt tām informāciju attiecībā uz minēto preču apmēru un importa vērtību.”; [Gr. 76]
"
7.d 24. pantam pievieno šādu punktu:"
„7.a Ikreiz, kad Komisija plāno pieņemt vai publicēt dokumentu, kura mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz kādu šajā regulā paredzēto elementu piemērošanu, Komisija pirms publicēšanas vai pieņemšanas apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienprātību attiecībā uz minētā dokumenta apstiprināšanu. Šīs procesuālās prasības attiecas arī uz turpmākām izmaiņām šajos dokumentos. Jebkurās gadījumā visi šie dokumenti pilnībā atbilst šīs regulas noteikumiem. Neviens no šādiem dokumentiem, kā to interpretēja Eiropas Savienības Tiesa, nepaplašina Komisijas izvēles tiesības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu."; [Gr. 64]
"
8. 27. panta 1. punkta pirmo daļu1. punktu aizstāj ar šādu:"
“1. Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, kuri sadarbojas izmeklēšanas ietvaros, vai ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var ierobežot līdz:
(a)
saprātīgam pušu, ražojumu vai darījumu skaitam, izmantojot paraugus, kas ir statistiski derīgi, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama paraugu atlases laikā; vai
(b)
lielākajam produkciju, noietu vai eksportu raksturojošam apjomam, ko var saprātīgi izmeklēt rīcībā esošajā termiņā.
Dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās lielākoties darbojas MVU, galīgajā pušu atlasē pēc iespējas ņem vērā to īpatsvaru attiecīgajā nozarē.”; [Gr. 65]
"
9. Aiz 29. panta iekļauj šādu pantu:"
“29.b pants
Informācija par pagaidu pasākumiem
1.
Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības un izcelsmes valsts un/vai eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā.
Šādā informācijā ietver:
a)
tikai informācijas nolūkā — ierosināto maksājumu kopsavilkumu, un
b)
informāciju par subsīdijas starpības aprēķiniem un pienācīgu starpību, kas novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pienācīgi ņemot vērā vajadzību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 29. pantā. Ieinteresētajām personām ir trīs darba dienu termiņš, kurā sniegt piezīmes par aprēķinu pareizību.
2.
Ja netiek paredzēts noteikt pagaidu maksājumus, bet tiek paredzēts turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā, informē par maksājumu nenoteikšanu.” [Gr. 66]
"
10. 31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
“2. Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, paziņojumā par kompensācijas izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā punktā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.” [Gr. 67]
"
10.a iekļauj šādu pantu:"
„33.a pants
Ziņojums
1.
Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas īstenošanas uzraudzību, Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no dialoga par tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas notiek starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ieviešanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, saistībām, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret Savienību, un tās Savienības rūpniecības nozares atlabšanu, kuru skāruši šie izmantotie pasākumi, un pārsūdzības pret dažādajiem izmantotajiem pasākumiem. Tajā iekļauj Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas, kā arī MVU palīdzības dienesta darbības saistībā ar šīs regulas piemērošanu.
2.
Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Par šo ziņojumu var sagatavot arī rezolūciju.
3.
Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija to publisko.”. [Gr. 68]
"
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To konsolidē ar Regulu (EK) Nr. 1225/2009 un Regulu (EK) Nr. 597/2009 līdz ...(5). [Gr. 69]
4. pants
Šo regulu piemēro visām izmeklēšanām, par kuru sākšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 10. panta 11. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1225/2009 5. panta 9. punktu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas publicēti paziņojumi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris), par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).
Padomes Regula (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (COM(2012)0499 – C7-0288/2012 – 2012/0237(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2012)0499),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 224. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0288/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2013. gada 7. februāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 13. februāra atzinumu(2),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 31. janvāra atzinumu(3),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu(4),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 5. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7‑0140/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu (COM(2012)0712 – C7-0393/2012 – 2012/0336(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0712),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 322. pantu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C7-0393/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2013. gada 7. februāra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 31. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A7-0200/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (COM(2013)0639 – C7-0303/2013 – 2013/0313(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0639),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 322. pantu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0303/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2013. gada 3. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 28. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0108/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
3. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. .../2014, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES, Euratom) Nr. 547/2014.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Kopīgs paziņojums par atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru kopuzņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 209. pantu
1. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka, lai kopuzņēmumi varētu izmantot vienkāršotus finanšu noteikumus, kas labāk pielāgoti to publiskās un privātās partnerības formai, tie būtu jāveido saskaņā ar Finanšu regulas 209. pantu.
Tomēr tie vienojas arī par to, ka:
– ņemot vērā kopuzņēmumu specifisko raksturu un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas pēctecību, attiecībā uz kopuzņēmumiem arī turpmāk būtu vajadzīgs atsevišķs budžeta izpildes apstiprinājums, ko pēc Padomes ieteikuma sniegtu Eiropas Parlaments. Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” veidojamo kopuzņēmumu dibināšanas aktos tiks paredzētas īpašas atkāpes no Finanšu regulas 209. panta. Šīs atkāpes attieksies uz atsevišķu budžeta izpildes apstiprinājumu un ietvers vajadzīgos papildu pielāgojumus;
– lai kopuzņēmumi varētu nekavējoties izmantot jaunajā finanšu regulējumā paredzētos vienkāršojumus, ir jāstājas spēkā Komisijas 2013. gada 30. septembra deleģētajai regulai par finanšu paraugregulu PPP struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 209. pantā.
2. Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai, ka Komisija:
– nodrošinās, ka kopuzņēmumu finanšu noteikumos ir paredzētas atkāpes no finanšu paraugregulas PPP struktūrām, lai ņemtu vērā to, ka minēto struktūru dibināšanas aktos tiek ieviests atsevišķs budžeta izpildes apstiprinājums;
– plāno tālākā Finanšu regulas pārskatīšanā ierosināt attiecīgus grozījumus Finanšu regulas 209. pantā un 60. panta 7. punktā.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, paziņošanu un verifikāciju un par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 525/2013 (COM(2013)0480 – C7-0201/2013 – 2013/0224(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0480),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C7‑0201/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0080/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par jūras transporta oglekļa dioksīdasiltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, paziņošanu un verifikāciju un par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 525/2013 [Gr. 1]
rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),
tā kā:
(1) Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums(5) paredz, ka visām ekonomikas nozarēm, tostarp starptautiskajai jūras kuģniecībai, būtu jāsniedz savs ieguldījums šo emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, un nepārprotami nosaka: "Gadījumā, ja dalībvalstis līdz 2011. gada 31. decembrim neapstiprina saistībā ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju ("SJO") noslēgtu starptautisku nolīgumu, kura emisiju samazināšanas mērķos iekļautas starptautiskā jūras transporta emisijas, vai Kopiena neapstiprina līdzīgu nolīgumu saistībā ar UNFCCC, Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums par starptautisko jūras pārvadājumu emisiju iekļaušanu Kopienas emisiju samazināšanas saistībās, lai ierosinātais tiesību akts stātos spēkā līdz 2013. gadam. Šādam priekšlikumam būtu maksimāli jāsamazina jebkāda veida negatīva ietekme uz Kopienas konkurētspēju, vienlaikus ņemot vērā iespējamos ieguvumus vides jomā."
(1a) Jūras transports ietekmē pasaules klimatu un gaisa kvalitāti, jo tiek radītas oglekļa dioksīda(CO2) emisijas un citas emisijas, tostarp slāpekļa oksīdi (NOx), sēra oksīdi (SOx), metāns (CH4), cietās daļiņas (PM) un sodrēji (BC). [Gr. 2]
(1b) Starptautiskā jūras kuģniecība joprojām ir vienīgais transporta veids, uz ko nav attiecinātas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistības. Kā teikts šīs regulas priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā, ar Savienību saistītās CO2 emisijas no starptautiskās kuģniecības ir palielinājušās par 48 % laikposmā no 1990. līdz 2007. gadam. [Gr. 3]
(1c) Ņemot vērā, ka strauji attīstās zinātniskā izpratne par tādu jūras transporta ietekmi uz pasaules klimatu, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, saistībā ar šo regulu regulāri būtu jāveic atjaunināts novērtējums. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem un ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra rezolūciju par visaptverošu pieeju ar CO2 nesaistītām klimatu ietekmējošām antropogēnajām emisijām, Komisijai būtu jāanalizē politikas un pasākumu ietekme, lai šīs emisijas samazinātu. [Gr. 4]
(1d) Komisijai būtu arī jāveic pasākumi, ar kuriem pievērsties darbībām, kas rada šajā regulā neietvertas siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņotājus, piemēram, dzesētāju izmantošana uz zvejas kuģiem un iztvaikošanas emisijas no degvielas un beztaras preču iekraušanas un izkraušanas darbībām (piemēram, gaistošiem organiskiem savienojumiem ("GOS"), PM). [Gr. 5]
(1e) Komisijas 2011. gada 28. marta baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir aicināts līdz 2050. gadam par 40 % (ja iespējams — 50 %) samazināt jūras transporta radītās emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, jo īpaši piemērojot principus „lietotājs maksā” un „piesārņotājs maksā”. [Gr. 6]
(1f) Eiropas Parlaments 2011. gada 15. decembra rezolūcijā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” prasa kuģošanas radīto CO2 un piesārņojošo vielu emisiju visā Savienībā samazināt par 30 %, ko veicinās SJO nolīgumi par projektētās energoefektivitātes indeksu (EEDI) un kuģu energoefektivitātes pārvaldības plānu (SEEMP). [Gr. 7]
(2) 2011. gada jūlijā SJO pieņēma tehniskus un operatīvus pasākumus, proti, EEDI jauniem kuģiem un SEEMP, kas palīdzēs iegrožot prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu, taču ar to vien nepietiek, lai panāktu starptautiskās kuģniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu absolūtos skaitļos un lai izdotos sasniegt starptautisko mērķi — panākt, ka globālās temperatūras pieaugums nepārsniedz 2 °C.
(3) SJO sniegtie dati liecina, ka, piemērojot operatīvos pasākumus un izmantojot esošās tehnoloģijas, kuģu enerģijas īpatpatēriņu un CO2 emisijas varētu samazināt pat par 25–75 %; lielu daļu šo pasākumu var uzskatīt par rentabliem un par tādiem, kas nodrošina neto ieguvumus nozarei — jebkādas darbības vai ieguldījumu izmaksas atmaksāsies, pateicoties mazākām degvielas izmaksām. [Gr. 8]
(4) Lai Savienības līmenī samazinātu oglekļa dioksīda emisijas no kuģniecības, vislabākais pieejamais variants ir izveidot CO2īstenot tirgus pasākumu, proti, noteikt maksu par radītajām emisijām vai emisiju nodevu, un līdz ar to būtu jāizveidosiltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) sistēmu,sistēma, kas balstīta uz kuģu degvielas patēriņu.; tasDatu vākšana par šādām emisijām būtu pirmais solis pakāpeniskajā procesā, ko pamatotu nepieciešamība šīs emisijas samazināt, lai jūras transporta emisijas iekļautu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistībās. Emisijas datu publiska pieejamība palīdzēs novērst tirgus šķēršļus, kas kavē daudzu tādu izmaksas nesadārdzinošu pasākumu ieviešanu, kuri samazinātu nozares radītās emisijas. [Gr. 9]
(5) Siltumnīcefekta gāzu emisiju un degvielas patēriņa samazināšanas pasākumu pieņemšanu kavē tas, ka pastāv tirgus šķēršļi, piemēram, trūkst ticamas informācijas par kuģu degvielas patēriņa efektivitāti vai pieejamām kuģu modernizēšanas tehnoloģijām, trūkst piekļuves finansējumam, lai varētu investēt kuģu efektivitātē, un pastāv pretrunīgas intereses, jo kuģu īpašniekiem investēšana kuģu efektivitātē labumu nedotu, jo par degvielu maksā kuģa operators.
(6) Apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām un diskusijas ar starptautiskajiem partneriem liecina, ka jūras transporta emisiju iekļaušanai Savienības siltumnīcefekta gāzu samazināšanas saistībās būtu jānotiek pakāpeniski, proti, vispirms jāizveido stabila jūras transporta CO2siltumnīcefekta gāzu emisiju MZV sistēma, bet vēlākā posmā jānosaka šo emisiju cena.jāievieš jauni politikas instrumenti, proti, maksa par radītajām emisijām vai emisiju nodeva. Šāda pieeja atvieglo starptautiskās sarunas par vienošanos par siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķiem un citiem pasākumiem, lai šos samazinājumus panāktu ar minimālām izmaksām. [Gr. 10]
(7) Paredzams, ka Savienības MZV sistēmas ieviešana ļaus līdz 2030. gadam panākt emisiju samazinājumu līdz 2 % apmērā salīdzinājumā ar status quo scenāriju, kā arī samazināt kopējās neto izmaksas pat par 1,2 miljardiem euro, jo tā palīdzētu novērst tirgus šķēršļus, īpaši tos, kas saistīti ar nepietiekamu informāciju par kuģu efektivitāti. Šāds transporta izmaksu samazinājums sekmētu starptautisko tirdzniecību. Bez tam spēcīga MZV sistēma ir priekšnoteikums jebkādam tirgus instrumentam vai efektivitātes standartam,citiem pasākumiem, kuru mērķis ir labāk pamatot principu „maksā piesārņotājs”, ko piemēro tiklab Savienības, kā pasaules mērogā. Tā kā kuģniecības nozarei ir starptautisks raksturs, ieteicamākā un efektīvākā metode, lai samazinātu starptautiskās kuģniecības radīto emisiju daudzumu, būtu koordinēta pasaules mēroga pieeja. Tā arī nodrošina ticamus datus, lai varētu noteikt precīzus emisiju samazināšanas mērķlielumus un izvērtēt, kā jūras transports sekmē mērķa sasniegšanu — veidot ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni. [Gr. 11]
(8) Monitorings būtu jāattiecina uz visiem Savienības iekšējiem reisiem, uz visiem ienākošajiem reisiem no pēdējās aizrobežu ostas uz pirmo piestāšanas ostu Savienībā un uz visiem izejošajiem reisiem no Savienības ostas uz nākamo piestāšanas ostu aiz Savienības robežām. Būtu jāaptver arī CO2siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienības ostās, ieskaitot tad, kad kuģi atrodas piestātnē vai pārvietojas ostā, jo īpaši tāpēc, ka ir pieejami konkrēti pasākumi un alternatīvas tehnoloģijas, piemēram, aprīkojums, ar kuru piestātnē ir iespējams kuģus pieslēgt elektrotīklam, lai šādas emisijas samazinātu vai no tām izvairītos. Šie noteikumi būtu bez diskriminācijas jāpiemēro visiem kuģiem neatkarīgi no to karoga valsts. [Gr. 12]
(8a) Ņemot vērā ģeogrāfisko mērogu un ar to saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu ārpus dalībvalstu jurisdikcijas, kā arī jebkur citur pasaulē reģistrētu kuģošanas sabiedrību iekļaušanu, Komisijai laikus un atbilstošā veidā būtu jāinformē trešās valstis, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku starptautisko atbalstu. [Gr. 13]
(9) Ierosināto MZV sistēmu vajadzētu pieņemt kā regulu, tāpēc ka jaunie noteikumi ir sarežģīti un ļoti tehniski, tāpēc ka ir nepieciešami vienveidīgi, visā Savienībā piemērojami noteikumi, lai atspoguļotu jūras transporta starptautisko būtību, jo paredzams, ka dažādu dalībvalstu ostās piestās liels daudzums kuģu, un tāpēc, lai atvieglotu īstenošanu visā Savienībā.
(10) Pamatīgas, katram kuģim piemērotas Savienības MZV sistēmas pamatā vajadzētu būt aprēķinam par emisijām no degvielas, kas patērēta, vai precīziem paziņojumiem par faktiskajām emisijām reisos no Savienības ostām un uz tām, jo, tā kā kuģu degvielas tilpnes ir ļoti ietilpīgas, degvielas pārdošanas dati nevar sniegt pietiekami precīzas aplēses par degvielas patēriņu konkrētajā kontekstā. [Gr. 14]
(11) Savienības MZV sistēmai vajadzētu aptvert arī citu klimatisku informāciju, kas ļautu noteikt kuģa efektivitāti vai sīkāk analizēt emisiju veidošanās cēloņus. Tādējādi Savienības MZV sistēma tiktu salāgota ar starptautiskajām iniciatīvām ieviest efektivitātes standartus esošajiem kuģiem, tostarp operatīvajiem pasākumiem, un sekmētu ar informācijas trūkumu saistīto tirgus šķēršļu izskaušanu. [Gr. 15]
(12) Lai mazinātu kuģu īpašniekiem un operatoriem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzlikto administratīvo slogu un optimizētu MZV sistēmas izmaksu un ieguvumu attiecību, tajā pašā laikā neapdraudot mērķi aptvert lielāko daļu no jūras transporta radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, MZV noteikumus vajadzētu piemērot tikai lieliem emitētājiem. Pēc sīkas un objektīvas analīzes par Savienības ostās ienākošo un no tām izejošo kuģu lielumu un emisijām tika izvēlēts robežlielums: bruto tonnāža 5 000 t apmērā. Kuģi ar bruto tonnāžu virs 5 000 t veido aptuveni 55 % no kuģiem, kas piestāj Savienības ostās, un tie rada aptuveni 90 % no attiecīgajām emisijām. Šāds nediskriminējošs robežlielums nodrošinātu, ka sistēma aptver pašus nozīmīgākos emitētājus. Zemāks robežlielums radītu lielāku administratīvo slogu, savukārt augstāks robežlielums ierobežotu aptvertās emisijas un līdz ar to sistēmas efektivitāti no vides viedokļa.
(13) Lai vēl vairāk samazinātu kuģu īpašnieku un operatoru administratīvo slogu, monitoringa noteikumiem būtu jāorientējas uz CO2 kā visnozīmīgāko jūras transporta emitēto siltumnīcefekta gāzi, kas veido līdz 98 % no visām šīs nozares siltumnīcefekta gāzu emisijām.[Gr. 17]
(14) Noteikumos jāņem vērā esošās prasības un uz kuģiem jau pieejamie dati; tas nozīmē, ka kuģu īpašniekiem jādod iespēja izvēlēties vienu no četriem monitoringa paņēmieniem: degvielas piegādes pavaddokumenti, degvielas tilpnes monitorings, attiecīgo degšanas procesu caurplūduma mērītāji vai tieši emisiju mērījumi. Katram kuģim īpaši izveidotā monitoringa plānā būtu jādokumentē izvēlētais paņēmiens un jāsniedz sīkākas ziņas par izvēlētā paņēmiena izmantošanu.
(15) Ikviens uzņēmums, kas visā ziņošanas periodā ir atbildīgs par kuģi, kas nodarbojas ar kuģniecību, būtu jāuzskata par atbildīgu par visām monitoringa un ziņošanas prasībām, kuras rodas saistībā ar šo ziņošanas periodu, tostarp par pienācīgi verificēta emisiju ziņojuma iesniegšanu. Ja kuģa īpašnieks mainās, jaunais īpašnieks būs atbildīgs tikai par to monitoringa un ziņošanas pienākumu izpildi, kas saistās ar ziņošanas periodu, kurā notikusi īpašnieka maiņa. Lai atvieglotu šo pienākumu izpildi, jaunajam īpašniekam vajadzētu saņemt pēdējā monitoringa plāna eksemplāru un attiecīgā gadījumā arī dokumentu, kas apliecina pienākumu izpildi. Īpašnieka maiņas gadījumā vajadzētu arī mainīt monitoringa plānu, lai jaunais īpašnieks varētu pats izvēlēties monitoringa metodi.
(16) Pašreizējā posmā Savienības MZV sistēmai nevajadzētu aptvert citas siltumnīcefekta gāzes, klimata pārmaiņu veicinātājus vai gaisa piesārņotājus, lai nevajadzētu izvirzīt prasības uzstādīt mērierīces, kas vēl nav pietiekami uzticamas un komerciāli pieejamas, jo tas traucētu Savienības MZV sistēmas ieviešanai.ir iespēja nodrošināt saskaņotu kuģniecības nozaresregulējumu salīdzinājumā ar citām nozarēm. [Gr. 18]
(16a) MARPOL konvencija ietver EEDI obligātu piemērošanu jauniem kuģiem un SEEMP izmantošanu visās pasaules flotēs. [Gr. 19]
(17) Lai mazinātu kuģu īpašnieku un operatoru administratīvo slogu, ziņošanai un paziņotās informācijas publiskošanai vajadzētu notikt reizi gadā. Ja informāciju par emisijām, degvielas patēriņu un efektivitāti publiskotu tikai kā gada vidējos rādītājus un apkopotus rādītājus, tiktu novērstas konfidencialitātes problēmas. Komisijai paziņotos datus vajadzētu integrēt kopējā statistikā, ciktāl šie dati ir svarīgi Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2012/504/ES par Eurostat(6).
(18) Akreditētu verificētāju veikta verifikācija nodrošinātu, ka monitoringa plāni un emisiju ziņojumi ir pareizi un atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvirzīt kvalifikācijas prasības verificētājiem, lai viņi spētu veikt verifikācijas darbības saskaņā ar šo regulu. Verifikācijas vienkāršošanas labad būtu svarīgi, ka verificētāji pārbauda datu ticamību, paziņotos datus salīdzinādami ar datiem, kas aplēsti, pamatojoties uz kuģu izsekošanas datiem un parametriem. Šādas aplēses varētu nodrošināt Komisija. Verificētājiem vajadzētu būt neatkarīgām un kompetentām fiziskām vai juridiskām personām, kuras akreditējušas valsts akreditācijas struktūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008(7). [Gr. 20]
(19) Verificētāja izdots atbilstības dokuments būtu glabājams uz kuģa, lai pierādītu, ka ir izpildīti monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pienākumi. Verificētājiem vajadzētu Komisiju informēt par šādu dokumentu izdošanu.
(20) Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), veikdama līdzīgus uzdevumus saistībā ar kuģošanas drošību, ir uzkrājusi pieredzi, tāpēc tai vajadzētu Komisijai palīdzēt un pildīt noteiktus uzdevumus.
(21) Ja šīs regulas noteikumi netiek pildīti, par to vajadzētu piemērot sankcijas. Ar MZV sistēmu saistīto pienākumu izpilde būtu nodrošināma, izmantojot esošos instrumentus, proti, tos, kas izveidoti, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/21/EK(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK(9), kā arī izmantojot informāciju par atbilstības dokumentu izdošanu. Dokumentu, kas apliecina kuģa atbilstību monitoringa un ziņošanas prasībām, Komisijai vajadzētu iekļaut to sertifikātu un dokumentu sarakstā, kas minēti Direktīvas 2009/16/EK 13. panta 1. punktā.
(22) Direktīvā 2009/16/EK paredzēts, ka var aizturēt kuģus, kam nav sertifikātu, kuriem ir jābūt uz kuģa. Ir lietderīgi paredzēt iespēju kuģi izraidīt, ja tas nav izpildījis monitoringa un ziņošanas pienākumus vairāk nekā vienā ziņošanas periodā. To vajadzētu piemērot tā, lai stāvokli saprātīgā laika posmā varētu labot.
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013(10) būtu jāgroza, lai noteiktu prasības dalībvalstīm par jūras transporta radīto CO2 emisiju monitoringu un paziņošanu saskaņā ar šo regulu.
(24) Savienības MZV sistēmai būtu jākalpo par paraugu, lai varētu ieviest globālu MZV sistēmu. Priekšroka būtu dodama globālai MZV sistēmai, tāpēc ka tā būtu efektīvāka, jo tās tvērums ir plašāks. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu regulāri sniegt SJO un citām attiecīgām starptautiskām struktūrām attiecīgu informāciju par šīs regulas īstenošanu un iesniegt SJO attiecīgus priekšlikumus. Kad būs panākta vienošanās par globālu MZV sistēmu, Komisijai vajadzētu pārskatīt Savienības MZV sistēmu, lai to salāgotu ar globālo sistēmu.
(25) Lai lieti izmantotu pieejamo paraugpraksi un zinātniskos datus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai varētu pārskatīt kuģu CO2siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas zināmus tehniskus aspektus un sīkāk precizēt noteikumus par emisiju ziņojumu verificēšanu un verificētāju akreditēšanu. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 21]
(26) Lai nodrošinātu, ka automatizēto sistēmu izmantošana notiek ar vienveidīgiem nosacījumiem un ka ir standartizētas elektroniskas veidlapas, lai varētu saskanīgi ziņot par emisijām un citu klimatiskobūtisku informāciju Komisijai un iesaistītajām valstīm, Komisijai vajadzētu uzticēt īstenošanas pilnvaras. Šīs nepieciešamās īstenošanas pilnvaras vajadzētu izmantot atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011(11). [Gr. 22]
(27) Ierosinātā pasākuma mērķi — proti, kuģu CO2radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verificēšanu, kas būtu pirmais solis pakāpeniskā šo emisiju samazināšanas procesā unto mērķu sasniegšanā, kas izvirzīti Komisijas baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu” — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo jūras transports pēc būtības ir starptautisks, tāpēc darbības mēroga un seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts LESD 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. [Gr. 23]
(28) MZV sistēmas izveidošanas noteikumiem vajadzētu būt saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK(12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001(13).
(29) Šai regulai vajadzētu stāties spēkā 2015. gada 1. jūlijā, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm ir pietiekami daudz laika, lai veiktu pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas efektīvai piemērošanai, pirms 2018. gada 1. janvārī sācies pirmais ziņošanas periods,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Lai veicinātu jūras transporta radīto CO2siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablu samazināšanu, ar šo regulu paredz noteikumus par tādu oglekļa dioksīda (CO2)siltumnīcefekta gāzu emisiju un citas klimatiskāsbūtiskas informācijas monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kuras rada kuģi, kas ierodas, uzturas un izbrauc no dalībvalstu jurisdikcijā esošām ostām. [Gr. 24]
2. pants
Darbības joma
1. Regulu piemēro kuģiem ar bruto tonnāžu virs 5000 t attiecībā uz emisijām, kas radušās to reisos no pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās.
2. Šo regulu nepiemēro karakuģiem, jūras spēku palīgkuģiem, zvejas un zivju apstrādes kuģiem, vienkāršas konstrukcijas koka kuģiem, kuģiem, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi, un nekomerciāli izmantotiem valdības kuģiem. [Gr. 26]
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) "emisijas" ir CO2 izdalīšanās atmosfērā no 2. pantā minētajiem kuģiem;
b) "piestāšanas osta" ir osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, izņemot ostas, kur piestāj tikai tāpēc, lai uzpildītu degvielu, papildinātu krājumus un/vai mainītu apkalpi;
c) "uzņēmums" ir 2. pantā minētā kuģa īpašnieks vai jebkura cita persona, piemēram, pārvaldnieks vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kas pārņēmis atbildību no kuģa īpašnieka par tā darbību;
d) "bruto tonnāža" (BT) ir bruto tonnāža, kuru aprēķina saskaņā ar tonnāžas mērīšanas noteikumiem, kas ir iekļauti 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu 1. pielikumā;
e) "verificētājs" ir juridiska persona, kas veic verifikāciju un ko akreditējusi valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un šo regulu vai aģentūra, kas ir atbildīga par modelēšanas sistēmu kuģu radīto emisiju monitoringam; [Gr. 28]
f) "verifikācija" ir verificētāja veiktas darbības, lai izvērtētu, vai uzņēmuma iesniegtie dokumenti atbilst šīs regulas prasībām;
g) "cita klimatiskabūtiska informācija" ir informācija par kuģu degvielas patēriņu, pārvadāšanas darbupatēriņa radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuģu nobraukto attālumu, iespējām piestātnē pieslēgties elektrotīklam un energoefektivitāti, kas dod iespēju analizēt emisiju tendences un novērtēt kuģunoteikt kuģošanas veiktspēju; [Gr. 29]
h) “emisijas faktors” ir siltumnīcefekta gāzu vidējā emisijas intensitāte attiecībā pret avota plūsmas darbības datiem, pieņemot, ka degšanā notiek pilnīga oksidācija, bet visās citās ķīmiskajās reakcijās notiek pilnīga konversija;
i) “nenoteiktība” ir parametrs, kas saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu un kas raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto daudzumu, ņemot vērā sistemātisko un nejaušo faktoru ietekmi, ko izsaka procentos un kas apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu ar 95 % varbūtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju;
j) "konservatīvs" nozīmē, ka ir definēts pieņēmumu kopums, lai nodrošinātu, ka gada emisijas netiek novērtētas par zemu vai attālums vai pārvadātās kravas apjoms netiek novērtēts par augstu; [Gr. 30]
k) "CO2 tonnas" ir CO2 tonnas;[Gr. 31]
l) „ziņošanas periods” ir viens kalendārais gads, kura laikā ir jāveic emisiju monitorings un par tām jāpaziņo;
la) "kuģis piestātnē” ir Savienības ostā droši pietauvots vai noenkurots kuģis, kamēr tajā tiek iekrauta vai izkrauta krava vai tas tiek izmantots par viesnīcu, ietverot pavadīto laiku, kas nav saistīts ar kravas operācijām; [Gr. 32]
lb) “ledus klase” ir apzīmējums, ko kuģim piešķir atbildīgā valsts pārvaldes iestāde vai atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pilnvarota organizācija, norādot, ka kuģis ir piemērots navigācijai jūrā ar ledus veidojumiem. [Gr. 33]
II NODAĻA
MONITORINGS UN ZIŅOŠANA
1. iedaļa
Monitoringa un ziņošanas principi un metodes
4. pants
Monitoringa un ziņošanas vispārīgie principi
1. Uzņēmumi veic monitoringu un ziņo par katra kuģa patērētās degvielas veidu un daudzumu kalendārajā gadā katrāziņošanas periodāvisās kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostāesošajās ostās un par katru reisu,visiem reisiem, kas sākas vai beidzas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā, saskaņā ar 2. līdz 6. punktu. [Gr. 34]
2. Monitorings un ziņošana ir pilnīgi un aptver visas degvielas sadedzināšanā radušās CO2 emisijas, kamēr kuģis ir jūrā, kā arī piestātnē. Uzņēmumi veic piemērotus pasākumus, lai nepieļautu, ka ziņošanas periodā rodas kādi datu iztrūkumi. [Gr. 35]
3. Monitorings un ziņošana ir konsekventa un laika gaitā salīdzināma. Uzņēmumi izmanto tās pašas monitoringa metodoloģijas un datu kopumus, ņemot vērā verificētāja apstiprinātās izmaiņas un atkāpes.
4. Uzņēmumi monitoringa datus, tostarp pieņēmumus, atsauces, emisijas faktorus un darbības datus, iegūst, reģistrē, apkopo, analizē un dokumentē pārredzami, lai verificētājam būtu iespējams reproducēt emisiju noteikšanu.
5. Uzņēmumi nodrošina, ka emisiju noteikšana nav ne sistemātiski, ne apzināti nepareiza. Tie apzina un samazina nepareizību avotus.
6. Uzņēmumi iespēju robežās nodrošina monitorējamo un paziņojamo emisiju datu integritāti.
6.a Uzņēmumi savos monitoringa un ziņošanas pārskatos ņem vērā ieteikumus, kas ietverti saskaņā ar 13. pantu sagatavotajos verifikācijas ziņojumos. [Gr. 36]
5. pants
Jūras transporta emisiju monitoringa un ziņošanas metodes
1. 4. panta 1., 2. un 3. punkta nolūkā uzņēmumi katra sava kuģa ar bruto tonnāžu virs 5 000 t emisijas un citu klimatisko informāciju nosaka saskaņā ar kādu no I pielikumā izklāstītajām metodēm.
1.a Ja tiek panākta starptautiska vienošanās par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu monitoringu, Komisija pārskata I pielikumā noteiktās metodes un saskaņā ar 24. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu par atbilstīgajiem minētā pielikuma grozījumiem, lai precizētu, kā tiek izmantoti attiecīgo degšanas procesu caurplūduma mērītāji vai tiešie emisiju mērījumi. [Gr. 38]
2. IEDAĻA
MONITORINGA PLĀNS
6. pants
Monitoringa plāna saturs un iesniegšana
1. Līdz 2017. gada 31. augustam uzņēmumi verificētājiem iesniedz monitoringa plānu, kurā norādīta izvēlētā emisiju un citas klimatiskāsbūtiskas informācijas monitoringa un ziņošanas metode par katru kuģi ar bruto tonnāžu virs 5 000 t. [Gr. 39]
2. Atkāpjoties no 1. punkta, par kuģiem, uz kuriem regula pirmo reizi attiecināma pēc 2018. gada 1. janvāra, uzņēmums iesniedz monitoringa plānu verificētājam bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to pirmās piestāšanas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā.
3. Šā panta 1. punktā minētais monitoringa plāns sastāv no pilnīgas un pārredzamas dokumentācijas par konkrēta kuģa monitoringa metodoloģiju, un tas satur vismaz šādus elementus:
a) kuģa identifikācijas dati un tips, ieskaitot kuģa vārdu, tā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) reģistrācijas numuru, pieraksta ostu, kuģa ledus klasi vai piederības ostu un kuģa īpašnieka nosaukumu; [Gr. 40]
b) uzņēmuma nosaukums un kontaktpersonas adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese;
c) apraksts par šādiem uz kuģa esošajiem emisijas avotiem, piemēram, galvenajiem dzinējiem, palīgdzinējiem, katliem un inertās gāzes ģeneratoriem, un par izmantotajiemar tiem saistītajiem degvielas veidiem:
i) galvenais(-ie) dzinējs(-i),
ii) palīgdzinējs(-i),
iii) katls(-i),
iv) inertās gāzes ģenerators(-i); [Gr. 41]
d) procedūru, sistēmu un pienākumu apraksts, ko izmanto, lai aktualizētu pilnīgu emisiju avotu sarakstu monitoringa gadāperiodā ar mērķi nodrošināt kuģa emisiju pilnīgu monitoringu un ziņošanu par tām; [Gr. 42]
e) procedūru apraksts, ko izmanto, lai uzraudzītu, ka reisu saraksts ir pilnīgs;
f) apraksts par kuģa degvielas patēriņa monitoringa procedūrām, tostarp:
i) izvēlētā I pielikumā aprakstītā metode, lai aprēķinātu katra emisijas avota degvielas patēriņu, ieskaitot izmantoto mērinstrumentu aprakstu pēc vajadzības;
ii) procedūras uzpildītās degvielas un tilpnēs jau esošās degvielas daudzuma mērīšanai, izmantoto mērinstrumentu apraksts un attiecīgā gadījumā procedūras, ko izmanto ar mērījumiem saistītās informācijas reģistrēšanai, izguvei, nosūtīšanai un glabāšanai;
iii) attiecīgā gadījumā izvēlētā blīvuma noteikšanas metode;
iv) procedūra, lai nodrošinātu, ka degvielas mērījumu kopējā nenoteiktība atbilst šīs regulas prasībām, ja iespējams, atsaucoties uz valsts tiesību aktiem, punktiem līgumos ar klientiem vai degvielas piegādātāju pareizības standartiem;
g) atsevišķi emisijas faktori, ko izmanto katram degvielas tipam, vai — ja izmanto alternatīvas degvielas — metodoloģijas emisijas faktoru noteikšanai, tostarp paraugu ņemšanas metodoloģija, analīžu metodes, iesaistīto laboratoriju apraksts (un attiecīgā gadījumā apstiprināta ISO 17025 akreditācija);
h) apraksts par procedūrām, ko izmanto darbības datu noteikšanai katram reisam, tostarp:
i) procedūras, pienākumi un datu avoti attāluma noteikšanai un reģistrēšanai katrā reisā;
ii) procedūras, pienākumi, formulas un datu avoti pārvadātās kravas un pasažieru skaita (attiecīgā gadījumā) noteikšanai un reģistrēšanai;[Gr. 43]
iii) procedūras, pienākumi, formulas un datu avoti jūrā pavadītā laika (starp izbraukšanas ostu un ierašanās ostu) noteikšanai un reģistrēšanai;
ha) procedūras, pienākumi, formulas un datu avoti, ar ko noteikt un reģistrēt nobraukto attālumu un pavadīto laiku, ja kuģo jūrā ar ledus veidojumiem; [Gr. 44]
i) metodes apraksts, ko izmanto aizstājējdatu noteikšanai, lai novērstu datu nepilnības;
j) pēdējo monitoringa plāna grozījumu datums.[Gr. 45]
4. Uzņēmumi izmanto standartizētus monitoringa plānus, kuru pamatā ir veidlapas. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai noteiktu tehniskos noteikumus, ar kuriem izveido 1. punktā minēto monitoringa plānu veidlapas., pieņem ar īstenošanas aktiem.Šīs veidlapas ir pēc iespējas vienkāršākas un nerada nevajadzīgu birokrātiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem Komisija saskaņā ar šīs regulas 25. panta 2. punktā minēto procedūru.[Gr. 47]
7. pants
Grozījumi monitoringa plānā
Uzņēmumi regulāri pārbauda, vai monitoringa plāns atspoguļo kuģa raksturlielumus un funkcionēšanu un vai monitoringa metodoloģiju varētu pilnveidot.
Uzņēmums groza monitoringa plānu jebkurā šādā situācijā, kas ir minēta a) līdz e) apakšpunktā. Monitoringa plānu groza tikai konkrētu izmaiņu gadījumā, kas ir radušās minēto situāciju rezultātā. [Gr. 48]
a) ja mainās kuģa īpašnieks vai notiek DOC turētāja vai karoga maiņa; [Gr. 49]
b) ja rodas jaunas emisijas, ko izraisa jauni emisijas avoti vai jaunas degvielas izmantošana, kas vēl nav apskatītas monitoringa plānā;
c) ja mainās datu pieejamība, jo tiek izmantoti jauni mērinstrumentu tipi, paraugu ņemšanas metodes vai analīzes metodes, vai citu iemeslu dēļ, un tas sekmē emisiju pareizāku noteikšanu;
d) ja dati, kas iegūti ar iepriekš izmantoto monitoringa metodoloģiju, ir atzīti par nepareiziem;
e) ja monitoringa plāns ir atzīts par neatbilstošu šīs regulas prasībām un verificētāji prasa uzņēmumam to grozīt.
Uzņēmumi jebkurus priekšlikumus par izmaiņām monitoringa plānā paziņo verificētājam bez liekas kavēšanās.
Jebkādi būtiski grozījumi monitoringa plānā ir jāizvērtē verificētājam.
3. iedaļa
EMISIJU MONITORINGS UN CITA BŪTISKA INFORMĀCIJA
8. pants
Darbību monitorings ziņošanas periodā
1. No 2018. gada 1. janvāra uzņēmumi, pamatojoties uz monitoringa plānu, kas apstiprināts saskaņā ar 13. panta 1. punktu, veic katra kuģa emisiju monitoringu gan par katru reisu, gan par gadu, izmantojot attiecīgu metodi, kas ir viena no I pielikuma B daļā noteiktajām metodēm, un aprēķinot emisijas saskaņā ar I pielikuma A daļu.
1.a Monitoringu var apturēt periodos, kuros kuģis ir iesaistīts ārkārtas situācijās, tostarp dzīvības glābšanas darbībās. [Gr. 50]
9. pants
Monitorings par katru reisu
Pamatojoties uz monitoringa plānu, kas apstiprināts saskaņā ar 13. panta 1. punktu, katram kuģim par katru reisu uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu ostu vai no tās, uzņēmums veic monitoringu saskaņā ar I pielikuma A daļu un II pielikumu attiecībā uz šādiem datiem:
a) izbraukšanas osta un iebraukšanas osta, ieskaitot izbraukšanas un iebraukšanas datumu un laiku;
b) katra patērētā degvielas veida daudzums un emisijas faktors — kopā un diferencēts pēc tā, vai degviela izmantota emisiju kontroles zonās vai ārpus tām; [Gr. 51]
c) emitētais CO2;
d) nobrauktais attālums;
e) jūrā pavadītais laiks;
f) pārvadātā krava;[Gr. 53]
fa) energoefektivitāte, kā noteikts II pielikumā; [Gr. 54]
g) pārvadāšanas darbs.[Gr. 55]
ga) to periodu sākuma un beigu datums un laiks, kuros monitorings tika apturēts ārkārtas situāciju, piemēram, dzīvības glābšanas darbību, dēļ, kā arī šo darbību apraksts. [Gr. 56]
Ja kuģo dziļjūrā un ir jāiebrauc vairākās Savienības ostās, ceļa posms pa Eiropu ir uzskatāms par vienu reisu. [Gr. 57]
Atkāpjoties no pirmās daļas, tiem kuģiem, kuru darbība ietilpst vienīgi šīs regulas piemērošanas jomā un kuri dienā veic vairākus reisus, nav jāveic emisiju monitorings par katru reisu. [Gr. 58]
10. pants
Monitorings par gadu
Pamatojoties uz monitoringa plānu, kas apstiprināts saskaņā ar 13. panta 1. punktu, katram kuģim par katru kalendāro gadu uzņēmums veic monitoringu saskaņā ar I pielikuma A daļu un II pielikumu attiecībā uz šādiem parametriem:
a) katra patērētā degvielas veida daudzums un emisijas faktors — kopā un diferencēts pēc tā, vai degviela izmantota emisiju kontroles zonās vai ārpus tām;
b) emitētā CO2 kopējais daudzums;
c) CO2 emisiju kopējais daudzums no visiem reisiem starp dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām;
d) CO2 emisiju kopējais daudzums no visiem reisiem, kas sākušies dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās;
e) CO2 emisiju kopējais daudzums no visiem reisiem uz dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām;
f) CO2 emisijas, kas radušās piestātnēs dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās;
g) kopējais nobrauktais attālums;
h) kopējais jūrā un piestātnē pavadītais laiks;
i) kopējais pārvadāšanas darbs;
j) vidējā energoefektivitāte. [Gr. 59]
4. IEDAĻA
ZIŅOŠANA
11. pants
Emisiju ziņojuma saturs
1. No 2019. gada uzņēmumi Komisijai un attiecīgo karoga valstu iestādēm līdz katra gada 30. aprīlim par katru to pārziņā esošo kuģi iesniedz emisiju ziņojumu par emisijām un citu klimatisko informāciju visā ziņošanas periodā, kuru verificētājs verificējis kā apmierinošu saskaņā ar 14. pantā minētajām prasībām.
2. Ja kuģu īpašnieks ir mainījies, jaunais uzņēmums nodrošina, ka katrs tā pārziņā esošais kuģis atbilst šīs regulas prasībām par visu ziņošanas periodu, kura laikā attiecīgais kuģis ir tā pārziņā.
3. Šā panta 1. punktā minētajos emisiju ziņojumos uzņēmumi ietver šādu informāciju:
a) kuģa un uzņēmuma identifikācijas dati, tostarp:
i) kuģa vārds,
ii) SJO reģistrācijas numurs,
iii) kuģa pieraksta osta vai piederības osta,
iiia) kuģa ledus klase, [Gr. 60]
iv) sertificēta kuģa tehniskā efektivitāte, kas izteikta kā(attiecīgā gadījumā projektētās energoefektivitātes indekss (EEDI), ja tas ir piemērojams attiecīgajam kuģa tipam, vai aplēstā indeksa vērtība (EIV) saskaņā ar SJO Rezolūciju MEPC.215 (63)), [Gr. 61]
v) kuģa īpašnieka nosaukums/vārds,
vi) kuģa īpašnieka adrese un galvenā uzņēmējdarbības vieta,
vii) uzņēmuma nosaukums (ja nav kuģa īpašnieks),
viii) uzņēmuma adrese (ja nav kuģa īpašnieks) un galvenā uzņēmējdarbības vieta,
b) informācija par izmantoto monitoringa metodi un attiecīgo nenoteiktības līmeni;
c) parametru ikgadējā monitoringa rezultāti saskaņā ar 10. pantu;
ca) dati par periodiem, kuros monitorings apturēts ārkārtas situāciju un dzīvības glābšanas darbību dēļ. [Gr. 63]
12. pants
Emisiju ziņojuma formāts
1. Regulas 11. pantā minēto emisiju ziņojumu iesniedz, izmantojot automatizētas sistēmas un pilnīgus datu apmaiņas formātus, ieskaitot elektroniskas veidlapas.
2. Tehniskos noteikumus, ar kuriem nosaka 1. punktā minēto datu apmaiņas formātu, ieskaitot elektroniskās veidlapas, pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem Komisija saskaņā ar šīs regulas 25. panta 2. punktā minēto procedūru.
III NODAĻA
VERIFIKĀCIJA UN AKREDITĀCIJA
13. pants
Verifikācijas darbību joma un verifikācijas ziņojums
1. Verificētājs izvērtē 6. pantā minētā monitoringa plāna atbilstību 6. un 7. panta prasībām. Ja izvērtējums satur ieteikumus, kas jāņem vērā monitoringa plānā, attiecīgais uzņēmums savu monitoringa plānu pārskata pirms ziņošanas perioda sākuma.
2. Verificētājs izvērtē emisiju ziņojuma atbilstību 8. līdz 11. panta un I un II pielikuma prasībām.
3. Konkrētāk, verificētājs pārliecinās, ka emisiju ziņojumā norādītās emisijas un cita klimatiskābūtiska informācija ir noteikta saskaņā ar 8., 9. un 10. pantu un 6. pantā minēto monitoringa plānu. Verificētājs arī nodrošina, ka ziņojumā minētās emisijas un cita klimatiskābūtiska informācija ir saskanīga ar datiem, kas aprēķināti no citiem avotiem atbilstīgi I un II pielikumam. [Gr. 64]
4. Ja izvērtējumā secināts, ka, cik verificētājam zināms, emisiju ziņojumā nav būtisku nepatiesu apgalvojumu vai kļūdu, verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu. Verifikācijas ziņojumā ir norādīti visi specifiskie jautājumi, kas attiecas uz verificētāja veikto darbu.
5. Ja izvērtējumā secināts, ka emisiju ziņojumā ir būtiski nepatiesi apgalvojumi, kļūdas, nesaskanības vai ka tas neatbilst 11. un 14. panta un I pielikuma prasībām, verificētājs par to savlaicīgi informē uzņēmumu un lūdz tam no jauna iesniegt pārskatītu emisiju ziņojumu. Uzņēmums izlabo visas neatbilstības un nesaskanības, par kurām tam paziņots, lai verifikācijas procesu var laikus pabeigt. Verificētājs verifikācijas ziņojumā norāda, vai uzņēmums verifikācijas laikā ir izlabojis neatbilstības.
5.a Ja verificētājs ir konstatējis jomas, kurās uzņēmumam ir jāveic uzlabojumi attiecībā uz emisiju monitoringu un ziņošanu, tostarp saistībā ar lielākas monitoringa un ziņošanas precizitātes panākšanu un efektivitātes uzlabošanu, verificētājs iekļauj verifikācijas ziņojumā ieteikumus uzlabojumiem. [Gr. 65]
14. pants
Verificētāju vispārīgie pienākumi un principi
1. Verificētājs ir neatkarīgs no uzņēmuma vai attiecīgā kuģa operatora un veic šajā regulā paredzētās darbības sabiedrības interesēs. Tālab ne verificētājs, ne kāda tās pašas juridiskās personas daļa nav nedz uzņēmums vai kuģa operators, vai uzņēmuma īpašnieks, nedz tiem pieder, un verificētājam nav tādu sakaru ar uzņēmumu, kas varētu ietekmēt tā neatkarību un objektivitāti.
2. Verificējot 11. pantā minēto emisiju ziņojumu un uzņēmuma izmantotās monitoringa procedūras, verificētājs izvērtē monitoringa sistēmu un paziņoto datu un ar emisijām saistītās informācijas uzticamību, ticamību un pareizību, jo īpaši šādus datus:
a) degvielas patēriņa attiecināšana uz reisiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;
b) paziņotie degvielas patēriņa dati un attiecīgie mērījumi un aprēķini;
3. Verificētājs saskaņā ar 11. pantu iesniegtos ziņojums verificē tikai tad, ja uzticami un ticami dati un informācija ļauj emisijas noteikt ar augstu noteiktības pakāpi un ja ir nodrošināts, ka:
a) paziņotie dati ir saskanīgi ar aplēstajiem datiem, kuru pamatā ir kuģu izsekošanas dati un parametri, piemēram, uzstādīto dzinēju jauda;
b) paziņotie dati nesatur pretrunas, jo īpaši, ja salīdzina gadā iepirktās degvielas kopējo daudzumu katram kuģim un kopējo degvielas patēriņu reisos, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;
c) datu vākšana ir notikusi saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem;
d) kuģa reģistri ir pilnīgi un konsekventi.
15. pants
Verifikācijas procedūras
1. Verificētājs identificē iespējamos riskus saistībā ar monitoringa un ziņošanas procesu, paziņotās emisijas salīdzinādams ar aplēstajiem datiem, kuru pamatā ir kuģu izsekošanas dati un parametri, piemēram, uzstādīto dzinēju jauda. Ja konstatē būtiskas novirzes, verificētājs veic sīkāku analīzi.[Gr. 66]
2. Verificētājs identificē iespējamos riskus saistībā ar dažādiem aprēķināšanas posmiem, izvērtēdams visus datu avotus un izmantotās metodes.
3. Verificētājs izmantoto monitoringa metožu pareizības izvērtēšanā ņem vērā visas efektīvās riska kontroles metodes, ko uzņēmums izmantojis, lai samazinātu nenoteiktības līmeni.
4. Uzņēmums sniedz verificētājam jebkādu papildu informāciju, kas tam ļauj realizēt verifikācijas procedūras. Verificētājs verifikācijas procesa laikā var veikt izlases veida pārbaudes, lai noteiktu paziņoto datu un informācijas uzticamību.
5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai sīkāk precizētu šajā regulā minēto verifikācijas darbību noteikumus un verificētāju akreditācijas metodes. Šo deleģēto aktu pamatā ir 14. pantā paredzētie verifikācijas principi un attiecīgi starptautiski atzīti standarti.
16. pants
Verificētāju akreditācija
1. Verificētāju, kas izvērtē monitoringa plānus un emisiju ziņojumus un izdod verifikācijas un atbilstības dokumentus, kā minēts 13. un 17. pantā, šīs regulas darbības jomā ietilpstošu darbību veikšanai akreditē valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.
2. Ja šajā regulā nav paredzēti konkrēti noteikumi par verificētāju akreditāciju, piemēro attiecīgos Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumus.
3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai sīkāk precizētu verificētāju akreditācijas metodes.
IV NODAĻA
ATBILSTĪBA UN INFORMĀCIJAS PUBLICĒŠANA
17. pants
Atbilstības dokumenta izdošana
1. Ja 11. pantā minētais emisiju ziņojums atbilst 11. līdz 15. panta un I un II pielikuma prasībām, verificētājs, pamatojoties uz verifikācijas ziņojumu, attiecīgajam kuģim izsniedz atbilstības dokumentu.
2. Šā panta 1. punktā minētais atbilstības dokuments satur šādu informāciju:
a) kuģa identifikācija (vārds, SJO reģistrācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta);
b) kuģa īpašnieka nosaukums un adrese un galvenā uzņēmējdarbības vieta;
c) verificētāja identitāte;
d) atbilstības dokumenta izdošanas datums (ziņošanas periods, uz kuru tas attiecas, un derīguma periods).
3. Atbilstības dokumentus uzskata par derīgiem dokumentiem 18 mēnešus pēc ziņošanas perioda beigām.
4. Verificētājs par atbilstības dokumenta izdošanu nekavējoties informē Komisiju un karoga valsts iestādi un pārsūta 2. punktā minēto informāciju, izmantojot automatizētas sistēmas un pilnīgus datu apmaiņas formātus, ieskaitot elektroniskas veidlapas, ko izveidojusi Komisija saskaņā ar šajā regulā noteikto procedūru.
5. Tehniskos noteikumus, ar kuriem nosaka 4. punktā minēto datu apmaiņas formātu, ieskaitot elektroniskās veidlapas, pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem Komisija saskaņā ar šīs regulas 25. panta 2. punktā minēto procedūru.
18. pants
Pienākums uz kuģa turēt derīgu atbilstības dokumentu
No 2019. gada 30. jūnija uz kuģiem, kas iebrauc vai atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā vai izbrauc no tās, ir derīgs dokuments, kurš apliecina kuģa atbilstību ziņošanas un monitoringa prasībām attiecīgajā ziņošanas periodā un kurš ir izdots saskaņā ar 17. pantu.
19. pants
Monitoringa un ziņošanas pienākumu pildīšana un inspekcijas
1. Pamatojoties uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar 21. panta 1. punktu, katra dalībvalsts nodrošina, ka kuģi, kas iet ar tās karogu, pilda 8. līdz 12. pantā noteiktos monitoringa un ziņošanas pienākumus.
2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka jebkāda kuģa inspekcija tās jurisdikcijā esošā ostā ietver pārbaudi, vai uz kuģa ir 18. pantā minētais atbilstības dokuments.
3. Neskarot šā panta 2. punktu un pamatojoties uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar 21. pantu, attiecībā uz katru kuģi, kas nepilda 21. panta 2. punkta j) un k) apakšpunkta prasības un ir iebraucis dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā, dalībvalsts pārbauda, vai uz kuģa ir 18. pantā minētais atbilstības dokuments.
3.a Apmeklējumu un inspekciju laikā, ko veic EMSA, lai uzraudzītu Direktīvas 2009/16/EK, EMSA uzrauga arī to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro 1., 2. un 3. punktu, un ziņo Komisijai. [Gr. 67]
20. pants
Sodi, informācijas apmaiņa un izraidīšanas rīkojums
1. Dalībvalstis nosaka sodu sistēmu par 8.–12. pantā paredzēto monitoringa un ziņošanas prasību nepildīšanu un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie sodi tiek piemēroti. Paredzētie sodi nav mazāk bargi kā tie, kas valsts tiesību aktos par siltumnīcefekta gāzu emisijām paredzēti operatoriem, kas nepilda ziņošanas pienākumus, un tie ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis par šiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz 2017. gada 1. jūlijam un bez kavēšanās paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus. [Gr. 68]
2. Dalībvalstis iedibina efektīvu informācijas apmaiņu un efektīvu sadarbību starp valsts iestādēm, kas nodrošina atbilstību monitoringa un ziņošanas prasībām, vai — attiecīgā gadījumā — iestādi, kam uzticētas sankciju procedūras. Par jebkādas dalībvalsts uzsāktām sankciju procedūrām paziņo Komisijai, EMSA, pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij.
3. Kuģiem, kas monitoringa un ziņošanas prasības nav pildījuši vairāk nekā vienā ziņošanas periodā, valsts ostas iestāde var izdot izraidīšanas rīkojumu, par ko paziņo Komisijai, EMSA, pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij. Ja ir izdots šāds izraidīšanas rīkojums, ikviena dalībvalsts šim kuģim liedz iebraukt jebkurā savā ostā, līdz uzņēmums ir izpildījis monitoringa un ziņošanas prasības saskaņā ar 8. līdz 12. pantu, ko apliecina paziņojums par derīgu atbilstības dokumentu valsts ostas iestādei, kas izdevusi izraidīšanas rīkojumu.
21. pants
Informācijas publicēšana
1. Līdz katra gada 30. jūnijam Komisija publisko informāciju par ikgadējām emisijām, kas paziņota saskaņā ar 11. pantu, un informāciju par to, vai uzņēmums ir izpildījis 11. un 17. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības.ievērojot komerciālas informācijas konfidencialitāti, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK(14) 3. un 4. pantu aizsargātu likumīgas saimnieciskas intereses. [Gr. 69]
2. Šā panta 1. punktā minētā publikācija satur šādu informāciju:
a) kuģa identifikācija (vārds, SJO reģistrācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta un kuģa ledus klase); [Gr. 70]
b) kuģa īpašnieka identitāte (īpašnieka nosaukums, adrese un galvenā uzņēmējdarbības vieta);
c) kuģa tehniskā efektivitāte (attiecīgā gadījumā EEDI, ja tas ir piemērojams attiecīgajam kuģa tipamvai EIV); [Gr. 71]
d) gada CO2 emisijas;
e) kopējais gada degvielas patēriņš reisos, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;
f) gada vidējais degvielas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā pret attālumu, kas nobraukts reisos, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā;
g) gada vidējais degvielas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā pret nobraukto attālumu un pārvadāto kravu reisos, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā;[Gr. 73]
h) gada kopējais jūrā pavadītais laiks reisos, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā; [Gr. 74]
i) izmantotā monitoringa metodoloģija;
j) atbilstības dokumenta izdošanas datums un derīguma termiņš;
3. Komisija publicē gada ziņojumu par jūras transporta emisijām un citu klimatiskobūtisku informāciju. [Gr. 75]
4. EMSA palīdz Komisijai darbā, lai izpildītu šīs regulas 11., 12., 17. un 21. pantu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002(15).
V NODAĻA
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
22. pants
Starptautiskā sadarbība
1. Komisija regulāri informē SJO un citas attiecīgas starptautiskas struktūras par šīs regulas īstenošanu, lai atvieglotu starptautisku noteikumu izstrādi SJO ietvaros par jūras transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju.
2. Komisija uztur tehniska rakstura informācijas apmaiņu ar trešām valstīm par šīs regulas īstenošanu, konkrētāk, par monitoringa metožu tālāku pilnveidošanu, ziņošanas organizēšanu un emisiju ziņojumu verifikāciju.
3. Kad ir panākta starptautiska vienošanās par globāliem pasākumiem, lai samazinātu jūras transporta siltumnīcefekta gāzu emisijas, Komisija šo regulu pārskata un vajadzības gadījumā var ierosināt grozījumus šajā regulā.nodrošina saskaņošanu ar attiecīgajiem starptautiskajiem SJO noteikumiem. [Gr. 76]
VI NODAĻA
DELEĢĒTĀS UN ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
23. pants
Pilnvaru deleģēšana
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina un groza I un II pielikuma noteikumus, lai ņemtu vērā jaunāko pieejamo zinātnisko informāciju, kā arī attiecīgos datus, kas pieejami uz kuģiem, un attiecīgos starptautiskos noteikumus un starptautiski pieņemtos standartus, lai apzinātulai šos pielikumus pielāgotu attiecīgajiem starptautiskajiem noteikumiem, par kuriem ir vienojusies SJO, ar mērķi nodrošināt to atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, apzināt visprecīzākās un efektīvākās emisiju monitoringa metodes un lai uzlabotuuzlabot prasītās informācijas pareizību saistībā ar emisiju monitoringu un ziņošanu. Šīs pilnvaras Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 24. panta nosacījumus tādā mērā, kādā tas attiecas uz šīs regulas nebūtiskiem elementiem. [Gr. 77]
24. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt 15., 16. un 23. pantā minētos deleģētos aktus, kas minēti 5. panta 1.a punktā, 6. panta 4. punktā, 15., 16. un 23.pantā, Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2015. gada 1. jūlija ...(16). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 78]
2. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 1.a punktā, 6. panta 4. punktā,15., 16. un 23. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītaispar atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējums.deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 79]
3. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Saskaņā ar 5. panta 1.a punktu, 6. panta 4. punktu,15., 16. un 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 80]
25. pants
Īstenošanas akti
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmuma 93/389/EEK(17) 8. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
26. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 525/2013
Regulu (ES) Nr. 525/2013 groza šādi:
1. regulas (ES) Nr. 525/2013 1. pantā pievieno šādu h) punktu:"
„h) veic monitoringu un ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijām no jūras kuģiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. .../...(18) 9. un 10. pantu.
1. Līdz katra gada ("X gads") 15. janvārim dalībvalstis ziņo Komisijai par CO2 emisijām no jūras kuģiem X-2 gadā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../...(20)(21) 9. un 10. pantu.
2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar [šīs regulas 25. pantu], lai precizētu prasības par jūras transporta CO2 emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../...(22) 9. un 10. pantu, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgos lēmumus, ko pieņēmušas UNFCCC un Kioto protokola struktūras, vai vienošanās, kas izriet no UNFCCC un Kioto protokola, vai lēmumus, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas kontekstā.
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu struktūru, formātu un procedūru, kā dalībvalstis iesniedz informāciju par CO2 emisijām no jūras transporta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../...(23) 9. un 10. pantu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar [26. panta 2. punktā] minēto izvērtēšanas procedūru.
3.a Komisija reizi divos gados izvērtē jūras transporta nozares kopējo ietekmi uz pasaules klimatu, tostarp saistībā ar emisijām, kas nav CO2 emisijas, vai saistībā ar šādu emisiju sekām, pamatojoties uz emisiju datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 7. pantu un/vai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../...(24), un minēto izvērtējumu uzlabo, atsaucoties uz zinātnes sasniegumiem un jūras satiksmes datiem. ” [Gr. 82]
"
3. regulas 25. panta 2., 3. un 5. punktā iekļauj šādu atsauci:"
21.a”.
"
27. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Siltumnīcefekta gāzu emisiju un citas klimatiskās informācijas monitoringa un ziņošanas metodes
A. DEGVIELAS PATĒRIŅA APRĒĶINS (9. pants)
Aprēķinot degvielas patēriņu, uzņēmumi ievēro šādu formulu:
degvielas patēriņš x emisijas faktors
Degvielas patēriņš ietver degvielu, ko patērē galvenie dzinēji, palīgdzinēji, katli un inertās gāzes ģeneratori.
Degvielas patēriņu ostas piestātnēs aprēķina atsevišķi.
Principā izmanto degvielu emisijas faktoru standartvērtības, izņemot, ja uzņēmums nolemj izmantot datus par degvielas kvalitāti, kas norādīti degvielas piegādes pavaddokumentos un ko izmanto, lai pierādītu atbilstību piemērojamiem noteikumiem par sēra emisijām.
Standarta emisijas faktori balstās uz jaunākajām pieejamām IPCC vērtībām. Tās var atvasināt no VI pielikuma Komisijas Regulai (ES) Nr. 601/2012(25).
Attiecīgus emisijas faktorus piemēro attiecībā uz biodegvielām un alternatīvām nefosilām degvielām.
B. EMISIJU NOTEIKŠANAS METODES
Monitoringa plānā uzņēmums norāda, kāda monitoringa metodika tiek izmantota, lai aprēķinātu degvielas patēriņu katram tā pārziņā esošam kuģa tipam, un nodrošina, ka tad, kad metodika ir izvēlēta, tā tiek konsekventi izmantota.
Izvēloties monitoringa metodiku, lielākas pareizības sniegtos uzlabojumus samēro ar papildu izmaksām.
Izmanto faktisko degvielas patēriņu katrā reisā, ko aprēķina ar vienu no šādām metodēm:
a) degvielas piegādes pavaddokuments (DPP) un periodiska degvielas tilpņu inventarizācija;
b) degvielas tilpnes monitorings uz kuģa;
c) caurplūdes mērītāji attiecīgajiem sadegšanas procesiem;
d) tieši emisiju mērījumi;
da) modelēšana, izmantojot kuģa kustības informāciju (AIS) un specifiskus kuģa datus. [Gr. 83]
Var izmantot jebkādu iepriekš minēto un verificētāja apstiprināto metožu kombināciju, ja tādējādi tiek uzlabota mērījuma kopējā precizitāte. [Gr. 84]
1. Metode A. Degvielas piegādes pavaddokuments (DPP) un periodiska degvielas tilpņu inventarizācija
Šīs metodes pamatā ir degvielas daudzums un tips, kā definēts DPP, kombinācijā ar periodisku degvielas tilpņu inventarizāciju, pamatojoties uz tilpņu rādījumu nolasījumiem. Periodā patērētā degviela ir perioda sākumā tilpnē esošā degviela plus piegādātā degviela, mīnus perioda beigās pieejamā degviela un laikā starp perioda sākumu un beigām no tilpnes izlietā degviela.
Periods ietver laiku starp divām piestāšanām ostā vai ostā pavadīto laiku. Ir jānorāda šajā periodā izmantotās degvielas tips un sēra saturs.
Šo pieeju neizmanto, Ja uz kuģa nav pieejams DPP, īpaši tad, ja kravu izmanto kā degvielu, piemēram, sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) tvaikus, izmanto vienīgi degvielas tilpņu inventarizācijas datus un degvielas tilpņu nolasījumus. [Gr. 85]
DPP izmantošana ir paredzēta pašreizējos MARPOL VI pielikuma noteikumos, un attiecīgo dokumentāciju glabā uz kuģa 3 gadus pēc degvielas piegādes, un tai jābūt viegli pieejamai. Periodiska kuģa degvielas tilpņu inventarizācija balstās uz degvielas tilpņu rādījumu nolasījumiem. Attiecībā uz katru tilpni tiek izmantotas tilpuma tabulas, lai noteiktu apjomu degvielas tilpnes nolasījuma brīdī. Ar DPP saistīto nenoteiktību norāda 6. pantā minētajā monitoringa plānā. Degvielas tilpņu rādījumus nolasa ar atbilstīgām metodēm, piemēram, automatizētām sistēmām, zondēšanu un iegremdējamām mērlentēm. Tilpnes zondēšanas metodi un ar to saistīto nenoteiktību norāda 6. pantā minētajā monitoringa plānā.
Ja uz kuģa nav pieejams DPP, īpaši tad, ja kravu izmanto kā degvielu, piemēram, sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) tvaikus, izmanto vienīgi degvielas tilpņu inventarizācijas datus un degvielas tilpņu nolasījumus. [Gr. 86]
Ja iepildītās degvielas daudzums vai degvielas daudzums, kas paliek tilpnēs, ir noteikts tilpuma vienībās, kas izteiktas litros, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:
a) izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;
b) izmantojot blīvumu, ko izmērījis degvielas piegādātājs, iepildot degvielu tilpnēs, un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai piegādes pavaddokumentā.
Faktisko blīvumu izsaka kā kg/litrs un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskās blīvuma vērtības nav pieejamas, ar verificētāja piekrišanu izmanto attiecīgā degvielas tipa standarta blīvuma koeficientu.
2. B metode. Degvielas tilpnes monitorings uz kuģa
Metodes pamatā ir visu uz kuģa esošo degvielas tilpņu rādījumu nolasījumi. Tilpņu rādījumus nolasa katru dienu, kad kuģis atrodas jūrā, un katru reizi, kad kuģa tilpnēs iepilda degvielu vai no tām izsūknē degvielu.
Periodā patērētā degviela ir tilpnes degvielas līmeņa kumulatīvās variācijas starp diviem nolasījumiem.
Periods ir laiks starp divām piestāšanām ostā vai ostā pavadītais laiks. Ir jānorāda šajā periodā izmantotās degvielas tips un sēra saturs.
Degvielas tilpņu rādījumus nolasa ar atbilstīgām metodēm, piemēram, automatizētām sistēmām, zondēšanu un iegremdējamām mērlentēm. Tilpnes zondēšanas metodi un ar to saistīto nenoteiktību norāda 6. pantā minētajā monitoringa plānā.
Ja iepildītās degvielas daudzums vai degvielas daudzums, kas paliek tilpnēs, ir noteikts tilpuma vienībās, kas izteiktas litros, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:
a) izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;
b) izmantojot blīvumu, ko izmērījis degvielas piegādātājs, iepildot degvielu tilpnēs, un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai piegādes pavaddokumentā.
ba) attiecīgā gadījumā izmanto blīvumu, kas izmērīts pārbaudes analīzē akreditētā degvielas pārbaužu laboratorijā. [Gr. 87]
Faktisko blīvumu izsaka kā kg/litrs un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskās blīvuma vērtības nav pieejamas, ar verificētāja piekrišanu izmanto attiecīgā degvielas tipa standarta blīvuma koeficientu.
3. C metode. Caurplūdes mērītāji attiecīgajiem sadegšanas procesiem
Metodes pamatā ir degvielas plūsmu mērījumi uz kuģa. Lai noteiktu degvielas patēriņu specifiskā periodā, summē datus no visiem caurplūdes mērītājiem, kas piesaistīti attiecīgajiem emisijas avotiem.
Periods ir laiks starp divām piestāšanām ostā vai ostā pavadītais laiks. Ir jāveic šajā periodā izmantotās degvielas tipa un sēra satura monitorings.
Izmantotās kalibrēšanas metodes un izmantoto caurplūdes mērītāju nenoteiktību norāda 6. pantā minētajā monitoringa plānā.
Ja patērētās degvielas daudzums ir noteikts tilpuma vienībās, kas izteiktas litros, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:
a) izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;
b) izmantojot blīvumu, ko izmērījis degvielas piegādātājs, iepildot degvielu tilpnēs, un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai piegādes pavaddokumentā.
Faktisko blīvumu izsaka kā kg/litrs un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskās blīvuma vērtības nav pieejamas, ar verificētāja piekrišanu izmanto attiecīgā degvielas tipa standarta blīvuma koeficientu.
4. D metode. Tieši emisiju mērījumi
Tiešos emisiju mērījumus var izmantot reisos, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un tādu emisiju mērīšanai, kas rodas dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās. Emitētais CO2 ietver CO2, ko emitē galvenie dzinēji, palīgdzinēji, katli un inertās gāzes ģeneratori. Ja ziņošanai par kuģi izmanto šo metodi, kuģa degvielas patēriņu aprēķina, izmantojot izmērītās CO2 emisijas un attiecīgajai degvielai piemērojamo emisijas faktoru.
Šīs metodes pamatā ir CO2 emisiju plūsmas noteikšana izplūdes gāzu dūmeņos, CO2 koncentrāciju izplūdes gāzē reizinot ar izplūdes gāzes plūsmu.
Izmantotās kalibrēšanas metodes un izmantoto ierīču nenoteiktību norāda 6. pantā minētajā monitoringa plānā.
4.a Da metode: modelēšana, izmantojot kuģa kustības informāciju (AIS) un specifiskus kuģa datus.
Par modelēšanas sistēmu atbildīgā aģentūra noslēdz rakstveida vienošanos ar attiecīgā kuģa īpašnieku. Monitoringa perioda beigās aprēķinātās CO2 emisijas salīdzina ar kuģa naftas operāciju žurnālu un DPP, lai novērstu un izlabotu jebkādas atšķirības. [Gr. 90]
II PIELIKUMS
Citas klimatiskās informācijas monitorings
A. - Monitorings katrā reisā (9. pants)
Citas klimatiskās informācijas monitoringu katrā reisā (9. pants) uzņēmumi veic, ievērojot šādus noteikumus.
Izbraukšanas un iebraukšanas laiku norāda kā Griničas laiku (GMT). Jūrā pavadīto laiku aprēķina, pamatojoties uz informāciju par izbraukšanu no ostas un iebraukšanu ostā, un tas neietver noenkurošanos.
Nobrauktais attālums var būt vai nu taisnākais ceļš starp izbraukšanas un iebraukšanas ostu, vai faktiskais nobrauktais attālums. Ja izmanto taisnāko ceļu starp izbraukšanas un iebraukšanas ostu, ņem vērā konservatīvu korekcijas koeficientu, lai nodrošinātu, ka nobrauktais attālums netiek novērtēts daudz par zemu. Regulas 6. pantā minētajā monitoringa plānā norāda, kāds attāluma aprēķins un, ja vajadzīgs, kāds korekcijas koeficients ir izmantots. Nobraukto attālumu izsaka jūras jūdzēs.
Attiecībā uz pasažieru kuģiem pārvadāto kravu izsaka kā pasažieru skaitu. Attiecībā uz visām citām kuģu kategorijām pārvadātās kravas apjomu izsaka kravas tonnās un kubikmetros. [Gr. 91]
Pārvadāšanas darbu nosaka, reizinot nobraukto attālumu ar pārvadāto kravu.[Gr. 92]
B. Monitorings par gadu (10. pants)
Citas klimatiskās informācijas monitoringu par gadu uzņēmumi veic, ievērojot šādus noteikumus.
Vērtības, kuru monitorings jāveic saskaņā ar 10. pantu, jānosaka, sakopojot attiecīgos datus par reisiem.
Vidējās energoefektivitātes monitorings notiek, izmantojot vismaz četrusdivus rādītājus – degvielas patēriņš attiecībā pret nobraukto attālumu, degvielas patēriņš attiecībā pret pārvadāšanas darbu, CO2 emisijas attiecībā pret nobraukto attālumu un CO2 emisijas attiecībā pret pārvadāšanas darbu – , kurus aprēķina šādi.
Degvielas patēriņš attiecībā pret attālumu = kopējais degvielas patēriņš gadā / kopējais nobrauktais attālums
Degvielas patēriņš attiecībā pret pārvadāšanas darbu = kopējais degvielas patēriņš gadā / kopējais pārvadāšanas darbs
CO2 emisijas attiecībā pret attālumu = kopējās CO2 emisijas gadā / kopējais nobrauktais attālums
CO2 emisijas attiecībā pret pārvadāšanas darbu = kopējās CO2 emisijas gadā / kopējais pārvadāšanas darbs[Gr. 93]
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis)par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, laiizpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomālīdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.) un Eiropas Parlamenta un PadomesDirektīva 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, laiuzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotutirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (OV L 131, 28.5.2009., 132. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).
Padomes 1993. gada 24. jūnija Lēmums 93/389/EEK par uzraudzības mehānismu Kopienas CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisijām (OV L 167, 9.7.1993., 31. lpp.).
Komisijas Regula (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 30. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (COM(2013)0620 – C7-0264/2013 – 2013/0307(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0620),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0264/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome (Bundesrat) un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 22. janvāra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0088/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola tehnisko īstenošanu (COM(2013)0769 – C7-0393/2013 – 2013/0377(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0769),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0393/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 26. februāra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0171/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko Regulu (ES) Nr. 525/2013 groza attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola tehnisko īstenošanu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363 – C7-0192/2012 – 2012/0193(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0363),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 325. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0192/2012),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas 2012. gada 15. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 10. oktobra atzinumu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0251/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības
(1) Savienības finanšu interešu aizsardzība attiecas ne tikai uz budžeta apropriāciju pārvaldību, bet plašāk skar visus pasākumus, kas negatīvi ietekmē vai draud negatīvi ietekmēt tos Savienības aktīvus, kā arī dalībvalstu aktīvus, kuri paredzēti dalībvalstu ekonomikas vai Savienības politikai būtisku publisko finanšu atbalstam vai stabilizēšanai.
(2) Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu iedarbīgu, samērīgu un atturošu aizsardzību, dalībvalstīs krimināltiesībām vajadzētu arī turpmāk papildināt aizsardzību, ko nodrošina administratīvās tiesības un civiltiesības attiecībā uz vissmagākajiempret īpaši smagiem ar krāpšanu saistītiem darbību darbības veidiem, un lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību, pasākumi, kurus veic saskaņā ar civiltiesībām un administratīvajām tiesībām, būtu jāpapildina ar dalībvalstu krimināltiesību normām, vienlaikus novēršot neatbilstības pašāsnekonsekvenci attiecīgajās tiesību jomās un starp tāmavstarpēju neatbilstību. [Gr. 2]
(3) Savienības finanšu interešu aizsardzība prasa noteikt vienotu krāpšanas definīciju, kas aptvertu krāpnieciskas darbības attiecībā uz izdevumiem un, ieņēmumiem, aktīviemun pasīviem, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums ES Savienības budžetam, cita starpā aizņēmumu un aizdevumu darbībām. [Gr. 3]
(4) Krāpšana, kas ietekmē pievienotās vērtības nodokli (PVN), samazina nodokļu ieņēmumus dalībvalstīs un attiecīgi iespēju piemērot vienotu likmi dalībvalstu PVN aprēķinu bāzei. Kā apstiprināts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā(6), ir cieša saikne starp PVN ieņēmumu iekasēšanu, ievērojot piemērojamās Savienības tiesības, un atbilstošo PVN resursu nodošanu Savienības budžetam, jo jebkādi trūkumi pirmo minēto iekasēšanā iespējami izpaužas kā otrā minētā samazinājuma cēlonis. Tādēļ šī direktīva attiecas uz ieņēmumiem, kas gūti, dalībvalstīs iekasējot PVN.
(5) Apsvērums par to, cik būtiska ietekme uz ES finanšu interesēm ir tam, ka tiek nelikumīgi samazināti PVN pašu resursi un tiek piemērotas šajā direktīvā noteiktās robežvērtības, ir jāskata saskaņa ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā minēto pašu resursu savdabību un aprēķinam izmantojamo metodoloģiju, tostarp atšķirīgo pieeju dalībvalstīs.
(6) Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēttikt aizskartasgadījumos, kad atsevišķs atsevišķi konkursa pretendents pretendenti ar mērķi apiet vai sagrozītpārkāpt noteikumus, kas piemērojami publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrai, sniedz informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotācijas piešķīrējām iestādēm, pamatojoties uz informāciju, ko tasnepienācīgā tie nelikumīgā veidā tieši vai netieši ir saņēmis saņēmušino konkursa rīkotājas struktūras. Šādas darbības ir ļoti līdzīgas krāpšanai, taču attiecībā uz konkursa pretendentu tās var pilnībā neatbilst visām krāpšanas kā nodarījuma kritērijiempazīmēm, jo iesniegtais piedāvājums var pilnībā atbilst visām prasībāmvisiem noteiktajiem kritērijiem. Konkursa pretendentu savstarpējas manipulācijas ar cenu piedāvājumiem pārkāpj Savienības konkurences noteikumus un atbilstošos valstu tiesību aktus; pret tām jau pastāv publiskās tiesībaizsardzības darbības un sankcijas visā Savienībā, un tādēļ šīs direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz tām. [Gr. 4]
(7) Savienības tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir pilnībā piemērojami to ieņēmumu legalizācijai, kas iegūti šajā direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu rezultātā. Atsaucei uz minētajiem tiesību aktiem vajadzētu nodrošināt, ka ar šo direktīvu ieviestais sankciju režīms tiek piemērots visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm.
(8) Korupcija ir īpaši nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, un daudzos gadījumos tā var būt saistīta ar krāpnieciskām darbībām. Tādēļ šajā jomā nepieciešams jo īpaši noteikt kriminālatbildību. Jānodrošina, ka uz attiecīgajiem nodarījumiem definīcijas attiecas neatkarīgi no tā, vai darbības ir veiktas, pārkāpjot dienesta pienākumus vai ne. Attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visām attiecīgajām amatpersonām neatkarīgi no tā, vai tās ir ieceltas, ievēlētas vai pieņemtas darbā uz līguma pamata un ieņem oficiālu amatu, kā Savienībā, dalībvalstīs vai trešās valstīs. Savienības līdzekļu pārvaldībā tiek arvien biežāk iesaistītas privātpersonas. Tādēļ, lai Savienības līdzekļus pienācīgi aizsargātu no korupcijas un nelikumīgas piesavināšanās, civildienesta ierēdņa definīcijai šajā direktīvā ir jāattiecas arī uz visām personām, kuru pienākumos ietilpst tādu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem vai vispārējās sabiedrības interesēs, ko nodrošina valsts vai citas publiskas struktūras, un šīs personas neieņem oficiālu amatu,kam nav oficiāla amata, bet kam tomēr līdzīgā veidā ir uzticētas vai kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas attiecībā uz Savienības līdzekļiem, piemēram, ES līgumslēdzēji, kas iesaistīti šādu līdzekļu pārvaldībā iesaistīti līgumslēdzēji. [Gr. 5]
(9) Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt civildienesta ierēdņa konkrēti darbību veidi, kuru mērķis ir nelikumīgi piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kuru nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm. Tādēļ nepieciešams ieviest precīzu un nepārprotamu nodarījumu definīciju, kas aptvertu šādas darbības. [Gr. 6]
(9a) Fizisku personu noziedzīgiem nodarījumiem, kas definēti šajā direktīvā, ir nepieciešams noteikt, vai tie ir izdarīti ar nodomu attiecībā uz visiem šo nodarījumu elementiem. Šī direktīva neattiecas uz fizisku personu nodarījumiem, kas nav izdarīti ar nodomu. [Gr. 7]
(10) Daži nodarījumi, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm, praksē bieži ir cieši saistīti ar nodarījumiem, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punkts un Savienības tiesību akti, kuru pamatā ir minētais pants. Tādēļ noteikumu formulējumā būtu jānodrošina saskaņotība ar šādiem tiesību aktiem.
(11) Tā kā kaitējumu Savienības finanšu interesēm ne mazākā mērā var nodarīt arī darbības, ko veikušas juridiskas personas, tām vajadzētu būt atbildīgām par noziedzīgiem nodarījumiem – kā tie definēti šajā direktīvā –, kas izdarīti viņu uzdevumā.
(12) Lai visā Savienībā līdzvērtīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, izmantojot pasākumus, kam vajadzētu nodrošināt atturošu iedarbību, dalībvalstīm papildus vajadzētu paredzēt konkrētus sankciju minimālos veidus un apmērus gadījumiem, kad ir veikti šajā direktīvā definētie noziedzīgie nodarījumi. Sankciju apmēram vajadzētu būt samērīgam ar nodarījumu, un tādēļ būtu jānosaka robežvērtība naudas izteiksmē, kuru nepārsniedzot, nav nepieciešams noteikt kriminālatbildību.
(13) Šī direktīva neskar disciplināro pasākumu pienācīgu un efektīvu piemērošanu. Sankcijas, kuras nevar pielīdzināt kriminālsodiem, var ņemt vērā saskaņā ar valsts tiesību aktiem atsevišķos gadījumos, kad persona tiek notiesāta par kādu no nodarījumiem, kas definēti šajā direktīvā; attiecībā uz pārējām sankcijām pilnībā būtu jāievēro ne bis in idem princips. Šī direktīva nenosaka kriminālatbildību par darbībām, uz kurām jau attiecas disciplinārās sankcijas vai citi pasākumi saistībā ar dienesta pienākumu pārkāpumiem gadījumos, kad attiecīgajām personām var piemērot šādas disciplinārās sankcijas vai citus pasākumus.
(14) Smagākos gadījumos sankcijās attiecība uz fiziskām personām vajadzētu paredzēt dažādas pakāpes brīvības atņemšanu. Šos smagākos gadījumus vajadzētu definēt, pamatojoties uz naudas izteiksmē izteiktu konkrētu vidējo minimālo kaitējumu, kas noziedzīgu darbību rezultātā nodarīts Savienības budžetam un, iespējams, citiem budžetiem. Brīvības atņemšanas minimālo un maksimālo termiņu ieviešana ir nepieciešama, lai garantētu, ka Savienības finanšu interesēm tiek nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība visā Savienībā. Minimālās sankcijas ar sešu mēnešu termiņu nodrošina, ka Eiropas apcietināšanas orderi var izdot un izpildīt attiecībā uz nodarījumiem, kas uzskaitīti Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi 2. pantā, tādējādi nodrošinot iespējami efektīvu sadarbību tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā. Sankcijas kalpos arī par stingru atturošu rīku attiecībā uz iespējamajiem noziedzniekiem un darbosies visā Eiropā. Bargākas sankcijas būtu jānosaka gadījumos, kad nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI(7) izpratnē.
(15) Ņemot vērā pārkāpuma izdarītāju un to ieņēmumu mobilitāti, kas iegūti no nelikumīgām, Savienības finanšu interesēm kaitējošām darbībām, kā arī ar šo mobilitāti saistīto sarežģīto pārrobežu izmeklēšanu, visām dalībvalstīm, lai tās varētu vērsties pret šīm darbībām, vajadzētu noteikt savu jurisdikciju un noteikumus attiecībā uz nepieciešamajiem noilguma periodiem.
(16) Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu saskaņotību un aizsargātu principu, ka neviens netiek sodīts divreiz par vienu un to pašu nodarījumu, ir nepieciešams precizēt saikni starp sodiem saskaņā ar šo direktīvu un citiem saistītiem administratīviem pasākumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Direktīva neskar konkrētu administratīvo pasākumu, sodu un naudassodu piemērošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
(17) Neskarot citus pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nepieciešams izstrādāt atbilstīgu noteikumu sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu efektīvu rīcību, kas vērsta pret šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud Savienības finanšu intereses, tostarp informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, Eurojust un Komisiju. [Gr. 10]
(18) 1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(8) un tās 1996. gada 27. septembra protokols(9) un 1996. gada 29. novembra protokols(10) būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo direktīvu.
(19) Lai dalībvalstis pienācīgi īstenotu šo direktīvu, ir jāveic personas datu apstrāde kompetentajās valsts iestādēs, datu apmaiņa starp dalībvalstīm no vienas puses, un starp kompetentajām Savienības iestādēm no otras puses. Personas datu apstrādi kompetentajās valsts iestādēs vajadzētu reglamentēt valsts tiesību aktiem, ievērojot Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās Papildprotokolu (ETS Nr. 181). Datu apmaiņai starp dalībvalstīm būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas Padomes Pamatlēmumā 2008/977/TI(11). Attiecībā uz datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes un struktūras, tām būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(12) un attiecīgie noteikumi par tiesas izmeklēšanas konfidencialitāti.
(20) Paredzētās atturošās iedarbības panākšanā, piemērojot krimināltiesībās paredzētus sodus, ir jāievēro īpaša piesardzība no pamattiesību viedokļa. Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un konkrēti tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Nodrošināt minēto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu ir šīs direktīvas mērķis, un tā ir attiecīgi jāīsteno.
(21) Šo direktīvu piemēro, neskarot noteikumus par imunitātes atcelšanu, kas noteikta LESD, Protokolā par privilēģijām un imunitāti un Eiropas Savienības Tiesas statūtos un to īstenošanas dokumentos vai līdzīgos noteikumus, kas iekļauti valsts tiesību aktos.
(22) Šī direktīva neskar vispārējos noteikumus un principus valsts tiesību aktos krimināltiesību jomā par sodu piemērošanu un izpildi saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem katrā atsevišķā gadījumā.
(23) Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I sadaļa
Priekšmets un definīcijas
1. pants
Priekšmets
Šajā direktīvā nosaka nepieciešamos pasākumus krāpšanas un citu nelikumīgu darbību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā, definējot noziedzīgus nodarījumus un sankcijas, lai varētu sniegt efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību dalībvalstīs un Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un veicināt Savienības iestāžu un iniciatīvu uzticamību. [Gr. 11]
2. pants
Savienības finanšu interešu definīcija
Šajā direktīvā "Savienības finanšu intereses" ir visi aktīvi un pasīvi, ko pārvalda Savienība un tās iestādes, struktūras un aģentūras vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā, kā arī visas tās finanšu operācijas, ieskaitot aizņēmumus un aizdevumus, un jo īpaši visi ieņēmumi un izdevumi, uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir: [Gr. 12]
(a) Savienības budžets;
(b) saskaņā ar piemērojamiem Līgumiem izveidoto Savienības iestāžu un struktūru budžets vai budžeti to tiešā vai netiešā pārvaldībā un uzraudzībā. [Gr. 13]
II sadaļa
Noziedzīgi nodarījumi krāpšanas, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā
3. pants
Krāpšana, kas apdraud Savienības finanšu intereses
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk minētajām tīšām darbībām ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
(a) attiecībā uz izdevumiem – jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar:
i) kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kuru rezultātā notiek līdzekļu nelikumīga piesavināšanās vai nelikumīga līdzekļu ieturēšana no Savienības budžeta vai budžetiem, ko pārvalda Savienība, vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā,
ii) informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašas saistības, radot tādas pašas sekas, vai
iii) saistību vai izdevumu nepareizu izmantošanu mērķiem, kuriem tie nav piešķirti;
(b) attiecībā uz ieņēmumiem – jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar:
i) kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kuru rezultātā notiek līdzekļu nelikumīga samazināšana Savienības budžetā vai budžetos, ko pārvalda Savienība, vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā,
ii) informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašas saistības, radot tādas pašas sekas, vai
iii) likumīgi iegūtu priekšrocību ļaunprātīgu izmantošanu, radot tādas pašas sekas.
4. pants
Ar krāpšanu saistīti noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud Savienības finanšu intereses
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par darbību, konkursa pretendentam vai personām, kuras atbildīgas par šādu dalībnieku dokumentu sagatavošanu vai ir iesaistītas to sagatavošanā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus vai pieteikumam dotācijas saņemšanai, sniedzot vai nespējot sniegt informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai dotāciju piešķirošām iestādēm publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrā, kurā iesaistītas Savienības finanšu intereses, ja šāda darbība ir tīša un tās mērķis ir apiet vai sagrozīt atbilstības, izslēgšanas, atlases vai piešķiršanas kritēriju piemērošanu, vai traucēt un izjaukt pretendentu dabīgo konkurenci, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. [Gr. 14]
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK(13) 1. panta 2. punktā un kurā iesaistīts īpašums vai ienākumi, kas iegūts gūti šajā direktīvā minēto nodarījumu rezultātā, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. [Gr. 15]
3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk minētajām tīšām darbībāmtīšu pasīvo un aktīvo korupciju ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumunoziedzīgiem nodarījumiem.
a)Šajā direktīvā pasīva korupcija ir civildienesta ierēdņa darbība, tieši vai pastarpināti pieprasot vai saņemot jebkāda veida labumu sev vai kādai trešajai personai vai akceptējot šāda labuma apsolījumu, lai – atbilstoši saviem pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas, pārkāpjot vai nepārkāpjot savus ierēdņa pienākumus, – veiktu darbību, novilcinātu darbību vai atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai, iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm (pasīva korupcija);
(b)Šajā direktīvā aktīvā korupcija ir jebkuras personas darbība šīs personas vai kādas trešās personas interesēs, tieši vai pastarpināti apsolot, piedāvājot vai sniedzot jebkāda veida labumu civildienesta ierēdnim, lai tā tas – atbilstoši saviem pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas – veiktu darbību, novilcinātu darbību vai atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai, iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm, vai agrāk notikusi šo darbību veikšana(aktīva korupcija).[Gr. 16]
4. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par civildienesta ierēdņa tīšām darbībām, ieguldot vai izmaksājot līdzekļus vai piesavinoties un izmantojot aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un ja šo darbību nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm, irlīdzekļu tīšu un nelikumīgu piesavināšanos piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu (līdzekļu nelikumīga piesavināšanās).
Šajā direktīvā līdzekļu nelikumīga piesavināšanās ir civildienesta ierēdņa veiktas darbības, ieguldot vai izmaksājot līdzekļus vai piesavinoties un izmantojot aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un kas kaitē Savienības finanšu interesēm. [Gr. 17]
5. Šajā pantā "civildienesta ierēdnis" ir:
a) jebkura persona, kas pilda civildienesta ierēdņa funkcijas jebkuršSavienības vai valsts ierēdnis, kā arī jebkurš valsts ierēdnis no citas dalībvalsts vaiun jebkurš valsts ierēdnis no trešās valsts labā, ieņemot amatu likumdevējā, administratīvā vai tiesu iestādē;
termins „Savienības ierēdnis” nozīmē:
(i) jebkuru personu, kas ir ierēdnis vai līgumdarbinieks Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu vai Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības („Civildienesta noteikumu”) nozīmē;
(ii) jebkuru personu, ko uz Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru norīkojušas dalībvalstis vai jebkāda publiska vai privāta struktūra un kas veic funkcijas, kuras ir līdzvērtīgas tām, ko veic Savienības ierēdņi vai citi darbinieki.
Saskaņā ar Līgumiem izveidoto struktūru, biroju vai aģentūru locekļus un šādu struktūru, biroju vai aģentūru darbiniekus uzskata par Savienības ierēdņiem, ciktāl uz viņiem neattiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi.
Terminu „valsts ierēdnis” saprot, atsaucoties uz „ierēdņa” vai „civildienesta ierēdņa” definīciju tās dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktos, kurā attiecīgā persona veic savas funkcijas.
Tomēr tādas tiesvedības gadījumā, kas ierosināta pret kādas dalībvalsts ierēdni vai kādas trešās valsts ierēdni un ko uzsākusi cita dalībvalsts, pēdējā no minētajām valstīm piemēro valsts ierēdņa definīciju tikai tiktāl, ciktāl šī definīcija ir saderīga ar tās tiesību aktiem;
b) jebkura cita persona, kaskurai uzdots pildīt un kura pilda civildienesta ierēdņa funkcijas, kas saistītas ar Savienības vai dalībvalsts vai trešās valsts labā, neieņemot kādu no iepriekš minētajiem amatiem, bet piedaloties Savienības finanšu interešu pārvaldībā vai lēmumu pieņemšanā attiecībā uzpārvaldību vai lēmumiem par tām dalībvalstīs vai trešās valstīs. [Gr. 18]
III sadaļa
Vispārēji noteikumi attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem krāpšanas, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā
5. pants
Kūdīšana, palīdzēšana un atbalstīšana, mēģinājums
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par kūdīšanu izdarīt II sadaļā3. un 4. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus, vai par palīdzēšanu un atbalstīšanu to izdarīšanā ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. [Gr. 19]
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par mēģinājumu izdarīt kādujebkuru no 3. pantā vai un 4. panta 4. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. [Gr. 20]
6. pants
Juridisko personu atbildība
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par jebkuru no II sadaļā3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz: [Gr. 21]
(a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;
(b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā/uzdevumā; vai
(c) pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.
2. Dalībvalstis veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās personas uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu to, ka jebkuru II sadaļā minēto noziedzīgo nodarījumu minētās juridiskās personas labā veic persona, kas ir tās pakļautībā, minētās juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkuru no 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. [Gr. 22]
3. Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālprocesu pret fiziskām personām, kuras ir II sadaļā3. un 4. pantāminēto noziedzīgo nodarījumu izdarītājas vai saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar 5. pantu. [Gr. 23]
4. Šajā direktīvā "juridiska persona" ir jebkurš subjekts, kam saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem ir tiesībsubjektība, izņemot valstis vai publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts varu, kā arī izņemot starptautiskās sabiedriskās organizācijas.
7. pants
Fiziskām personām piemērojami sodi
1. Attiecībā uz fiziskām personām dalībvalstis nodrošina, ka par II sadaļā3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piemērojami iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi, tostarp naudassodi un brīvības atņemšana, kā noteikts 8. pantā. [Gr. 24]
2. Maznozīmīgu pārkāpumu gadījumā, ja nodarītais kaitējums nepārsniedz EUR 10 000EUR 5000 un gūtais labums nepārsniedz EUR 10 000EUR 5000 , un pārkāpumi nav izdarīti īpaši smagos vainu pastiprinošos apstākļos, dalībvalstis kriminālsodu vietā var paredzēt citus soduscitas sankcijas. [Gr. 25]
3. Šā panta 1. punkts neskar kompetento iestāžu tiesības veikt civildienesta ierēdņu disciplināro uzraudzību, kā noteikts 4. panta 5. punktā. [Gr. 26]
4. Dalībvalstis nodrošina, ka cita veida sankcijas, kas nav pielīdzināmas kriminālsodiem un kas jau piemērotas konkrētajai personai par to pašu darbību, var ņemt vērā, nosakot minētajai personai sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts II sadaļā.
8. pants
Brīvības atņemšanas termiņi
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. pantā un 4. panta 1. un 4. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru rezultātā nodarīts kaitējums vai gūts labums vismaz EUR 100 000 50 000 apmērā, ir piemērojams šāds sods: [Gr. 43]
(a) minimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 6 mēnešiem;[Gr. 27]
(b) maksimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem.
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 4. panta 2. un 3. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru rezultātā nodarīts kaitējums vai gūts labums vismaz EUR 30 000 apmērā, ir piemērojams šāds sods:
(a) minimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 6 mēnešiem; [Gr. 28]
(b) maksimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem.
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par II sadaļā3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI izpratnē, ir piemērojams maksimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 10 gadiem. [Gr. 30]
8.a pants
Vainu pastiprinoši apstākļi
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja ir konstatēts, ka 3., 4. vai 5. pantā minēts noziedzīgs nodarījums ir izdarīts noziedzīgā organizācijā Pamatlēmuma 2008/841/TI nozīmē, šo faktu, nosakot sodu, uzskata par vainu pastiprinošu apstākli. [Gr. 31]
9. pants
Minimālo sankciju pret juridiskajām personām veidi
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 6. pantu, piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai naudas sodu bez krimināla rakstura, un var ietvert citas sankcijas, piemēram:
(a) atņemt tiesības saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;
(aa) uz laiku vai pavisam izslēgt no Savienības iepirkuma procedūrām; [Gr. 32]
(b) uz laiku vai pavisam aizliegt veikt komercdarbību;
(c) pakļaut tiesas uzraudzībai;
(d) likvidēt ar tiesas lēmumu;
(e) uz laiku vai pavisam slēgt uzņēmumus, kas izmantoti nodarījuma izdarīšanā.
9.a pants
Ne bis in idem noteikums
Dalībvalstis savās nacionālajās krimināltiesībās piemēro noteikumu „ne bis in idem”, saskaņā ar kuru pret tādu personu, attiecībā uz kuru kādā dalībvalstī ir pabeigta prāva, nevar sākt kriminālvajāšanu citā dalībvalstī par tiem pašiem faktiem, ja sods jau ir uzlikts, tas tiek piemērots, atrodas piemērošanas procesā vai to vairs nevar piemērot saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura to piespriedusi. [Gr. 33]
10. pants
Iesaldēšana un konfiskācija
Dalībvalstis nodrošina II sadaļā minēto nodarījumu rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku iesaldēšanu un konfiskāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/42/ES(14).
11. pants
Jurisdikcija
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz II sadaļā 3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja:
(a) nodarījums ir pilnībā vai daļēji izdarīts to teritorijā; vai
(b) nodarījuma izdarītājs ir to valstspiederīgai vai dzīvo to teritorijā; vai
(c) uz nozieguma izdarītāju attiecas Civildienesta noteikumi vai uz viņu attiecās Civildienesta noteikumi nozieguma izdarīšanas laikā. [Gr. 34]
2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcija nav pakļauta nosacījumam, ka kriminālprocesu sākt var tikai pamatojoties uz cietušā iesniegumu vietā, kur nodarījums ir izdarīts, vai pamatojoties uz oficiālu tās valsts paziņojumu, kurā ir izdarīts nodarījums.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā ir gadījumi, kad nodarījums ir izdarīts, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kurām ir piekļūts to teritorijā.
12. pants
Nodarījumu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, noilgums
1. Dalībvalstis nodrošina noilguma periodu, kura laikā izmeklēšana, kriminālprocess, tiesas process un tiesas nolēmums attiecībā uz II sadaļā un 5. pantā minētajiem nodarījumiem ir iespējami vismaz piecus gadus no brīža, kad izdarīts nodarījums.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma periods tiek pārtraukts un atkal atjaunots pēc kompetentas valsts iestādes rīcības, tostarp izmeklēšanas vai kriminālprocesa faktiskas sākšanas, noilguma periodam sasniedzot vismaz desmit gadus no brīža, kad izdarīts nodarījums.
3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai dotu iespēju izpildīt sodu, kas uzlikts pēc galīgās notiesāšanas par kādu no II sadaļā un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nosakot pietiekamu laikposmu, kas nav mazāks par 10 gadiem no galīgās notiesāšanas brīža.
13. pants
Atgūšana
Šī direktīva neskar līdzekļu atgūšanu, kakas nepamatoti izmaksāti, izdarot II sadaļā3., 4. un 5. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus.
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo summu ātru atgūšanu un to iemaksu Savienības budžetā, neskarot attiecīgos Savienības nozarēm specifiskos noteikumus par finanšu korekcijām un nepareizi izlietoto summu atgūšanu. Dalībvalstis arī regulāri reģistrē atgūtās summas un informē attiecīgās Savienības iestādes vai struktūras par šīm summām vai, ja tās nav atgūtas, par iemesliem, kādēļ tās nav atgūtas. [Gr. 35]
14. pants
Mijiedarbība ar citiem piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem
Šī direktīva neskar to, kā tiek piemēroti administratīvie pasākumi, sodi un naudassodi, kas noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulas Nr. 2988/95(15) 4. un 5. panta izpratnē, vai kas noteikti valstu tiesību aktos, kuri pieņemti atbilstoši konkrētiem pienākumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstis nodrošina, ka kriminālā tiesvedība, kas sākta, pamatojoties uz valstu noteikumiem šīs direktīvas īstenošanai, neskar pienācīgu un efektīvu administratīvo pasākumu, sodu un naudassodu piemērošanu, kurus nevar pielīdzināt kriminālai tiesvedībai un kuri noteikti Savienības tiesību aktos vai valstu īstenošanas noteikumos.
IV sadaļa
Nobeiguma noteikumi
15. pants
Sadarbība starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai) [Gr. 36]
1. Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, dalībvalstis, Eurojust un Komisija atbilstīgi savas kompetences jomām savstarpēji sadarbojas cīņā pret II sadaļā3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šim nolūkam Komisija un attiecīgā gadījumā Eurojust sniedz tādu tehnisko un operatīvo palīdzību, kas valstu kompetentajām iestādēm var būt nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu. [Gr. 37]
2. Dalībvalstu kompetentās iestādes var atbilstīgi savas kompetences jomām veikt informācijas apmaiņu ar Komisiju un Eurojust, lai atvieglotu apstākļu noskaidrošanu un nodrošinātu efektīvu darbību pret II sadaļā3., 4. un 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Komisija, Eurojust un valstu kompetentās iestādes katrā konkrētajā gadījumā ievēro Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un piemērojamos Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību un ņem vērā izmeklēšanas slepenības un datu aizsardzības prasības. Šim nolūkam dalībvalstis, sniedzot informāciju Komisijai un Eurojust, var noteikt īpašus nosacījumus, kas attiecas uz informācijas izmantošanu – neatkarīgi no tā, vai to izmantos Komisija, Eurojust vai cita dalībvalsts, kurai šo informāciju varētu nodot. [Gr. 38]
2.a Revīzijas palāta, dalībvalstu revīzijas iestādes (piemēram, iestādes, kas uzrauga dalītas pārvaldības darījumus) un revidenti, kuriem uzticēts pārbaudīt saskaņā ar Līgumiem izveidoto iestāžu, struktūru un organizāciju budžeta izpildi vai attiecīgo iestāžu pārvaldībā un uzraudzībā esošo budžetu, ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiem kļuvuši zināmi, veicot savus pienākumus. [Gr. 39]
2.b Savienības ierēdņi ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas tiem kļuvuši zināmi, veicot savus pienākumus. [Gr. 40]
16. pants
Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību krimināltiesību jomā atcelšana
1995. gada 26. jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, tostarp tās 1996. gada 27. septembra protokols, 1996. gada 29. novembra protokols un 1997. gada 19. jūnija protokols, tiek atcelta no [piemērošanas datums saskaņā ar 17. panta 1. punkta otro daļu].
17. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis vēlākais līdz ... pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos noteikumus no ....
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
17.a pants
Ziņošana, statistika un izvērtēšana
1. Komisija līdz [24 mēneši pēc direktīvas īstenošanas termiņa beigām] un pēc tam katru gadu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, izvērtējot, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šīs direktīvas izpildi.
Šie ziņojumi attiecas uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 2. punktu.
2. Dalībvalstis no attiecīgajām iestādēm regulāri ievāc visaptverošus statistikas datus un saglabā tos, lai pārbaudītu savu Savienības finanšu interešu aizsardzībai izveidoto sistēmu efektivitāti. Iegūtos statistikas datus katru gadu nosūta Komisijai, un tajos iekļauj šādas ziņas:
a) uzsākto kriminālprocesu skaits, sīkāk sadalot – kriminālprocesu skaits, kuros apsūdzība ir noraidīta, to procesu skaits, kas beigušies ar attaisnojošu spriedumu, to procesu skaits, kas noslēgušies ar notiesāšanu, un to procesu skaits, kuri turpinās;
b) kriminālprocesu rezultātā atgūtās un neatgūtās summas;
c) no citām dalībvalstīm saņemto palīdzības lūgumu skaits, sīkāk sadalot – apmierināto lūgumu skaits un noraidīto lūgumu skaits.
3. Komisija līdz [60 mēneši pēc šīs direktīvas īstenošanas termiņa beigām] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pilnu šīs direktīvas izvērtējumu, kas balstās uz iegūto pieredzi un jo īpaši uz ziņojumiem un statistikas datiem, kas sniegti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Vajadzības gadījumā Komisija vienlaikus iesniedz priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai, pienācīgi ņemot vērā izvērtēšanas rezultātus. [Gr. 41]
18. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.).
Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
598k
84k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu(1), I iedaļa – Eiropas Parlaments (COM(2013)0570 – C7-0274/2013 – 2013/2196(DEC))
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu(2),
– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2012. finanšu gadu (COM(2013)0570 – C7-0274/2013)(3),
– ņemot vērā 2012. finanšu gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(4),
– ņemot vērā iekšējā revidenta gada pārskatu par 2012. finanšu gadu,
– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2012. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm(5),
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību(6), kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2012. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,(7) un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(8) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,
– ņemot vērā 13. pantu iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(9),
– ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu,
– ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par 2012. finanšu gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X iedaļa(10),
– ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, I iedaļa — Parlaments(11),
– ņemot vērā Reglamenta 77. pantu, 80. panta 3. punktu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0246/2014),
A. tā kā priekšsēdētājs 2013. gada 4. jūlijā pieņēma Parlamenta 2012. finanšu gada pārskatus;
B. tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;
C. tā kā ģenerālsekretārs 2013. gada 6. septembrī apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;
D. tā kā ģenerālsekretārs ir apstiprinājis arī to, ka viņam nav informācijas par jebkādiem faktiem, kas nav paziņoti un kas varētu kaitēt iestādes interesēm;
E. tā kā Revīzijas palāta, veicot pārbaudi, secināja, ka attiecībā uz 2012. gada administratīvajiem izdevumiem visu iestāžu izmantotās pārraudzības un kontroles sistēmas atbilst Finanšu regulā paredzētajām prasībām un no 151 pārbaudītā darījuma tikai vienā tika konstatēta kļūda, savukārt Revīzijas palāta lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 0 %;
F. tā kā saskaņā ar parasto procedūru Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa un saņemtās atbildes apsprieda Budžeta kontroles komiteja, klātesot ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;
G. tā kā Parlamenta ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra nodrošina pievienoto vērtību, jo tās laikā veic kontu padziļinātu pārbaudi, kuras mērķis ir ļaut Parlamentam pildīt savas saistības pret Savienības iedzīvotājiem un rīkoties pilnīgi pārredzami, nodrošinot iedzīvotājiem detalizētu ieskatu tā finanšu pārvaldībā; tā kā turklāt minētā procedūra Parlamentam ļauj būt paškritiskam un uzlabot darbu jomās, kurās iespējami kvalitātes, efektivitātes un lietderīguma uzlabojumi attiecībā uz publisko finanšu un līdz ar to nodokļu maksātāju naudas pārvaldību,
Parlamenta 2012. gada budžeta un finanšu pārvaldība
Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras pievienotā vērtība
1. uzsver tās parlamentārās procedūras pievienoto vērtību, kuras rezultātā ik gadu notiek Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšana;
2. norāda, ka šajā rezolūcijā galvenā uzmanība pievērsta 2012. finanšu gada budžeta izpildei un budžeta izpildes apstiprināšanai un ka tās galvenais mērķis ir nodrošināt, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota iespējami labākajā veidā, vienlaikus uzsverot iespējamos uzlabojumus; mudina Parlamenta atbildīgās institūcijas turpināt visos iespējamos līmeņos uzlabot Parlamenta ikdienas darba efektivitāti;
3. atkārtoti aicina Prezidiju visiem deputātiem vairāk izplatīt „baltās grāmatas” par politikas jautājumiem, lai tās pirms galīgā lēmuma pieņemšanas varētu apspriest politiskajās grupās;
4. atzīmē, ka Savienības 2012. gada vispārējā budžeta kopējais apjoms saistību apropriācijās bija EUR 148 200 miljoni, no kuriem Parlamenta budžets bija EUR 1718 miljoni; turklāt norāda, ka šī summa ir tikai nedaudz lielāka par 1 % no Savienības vispārējā budžeta un veido 20 % no EUR 8278 miljoniem, kas 2012. gadā bija paredzēti visu Savienības institūciju administratīvajiem izdevumiem kopumā; atzīmē, ka attiecīgā summa atbilst Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, un tā ietver izdevumus ēkām un infrastruktūrai, personāla algām un pensijām, informācijas tehnoloģijai un drošībai;
5. atzīmē, ka Parlamenta budžetā četras galvenās nodaļas bija 10. nodaļa (Iestādes locekļi), 12. nodaļa (Ierēdņi un pagaidu darbinieki), 20. nodaļa (Ēkas un saistītie izdevumi) un 42. nodaļa (Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību), kas veidoja 70 % no kopējām saistību apropriācijām;
6. atzīmē, ka Parlamenta 2012. gada galīgajā budžetā apstiprināto apropriāciju kopsumma bija EUR 1 717 868 121, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2011. gada budžetā (EUR 1 685 829 393), un ka, tāpat kā 2011. gadā, budžeta grozījumi netika izdarīti; uzskata, ka Parlaments savu budžetu pārvaldīja atbildīgi un ierobežoja izdevumus, nodrošinot, ka tā 2012. gada budžeta pieaugums bija mazāks nekā attiecīgā gada inflācijas līmenis — 2,6 %; sagaida, ka arī attiecībā uz 2015. gada budžetu Parlaments ierobežos savus izdevumus tādā pašā mērā, lai tie nepārsniegtu 20 % no 5. izdevumu kategorijas apjomu;
7. norāda, ka 2012. gadā galīgās kārtējās saistības tika uzņemtas 99 % apmērā (2011. gadā ― 93 %), atcelto saistību īpatsvaram veidojot 1 % (2011. gadā ― 6 %), un ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis, ko ietekmēja neizlietoto līdzekļu pārvietošana gada beigās pēc Prezidija un Budžeta komitejas apvienotās darba grupas pieprasījuma un Budžeta komitejas pozitīva atzinuma saņemšanas;
Parlamenta pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību
8. atzīmē, ka Parlamenta kontos 2012. gadā iekļautie kopējie ieņēmumi pēc stāvokļa uz 2012. gada 31. decembri bija EUR 175 541 860 (2011. gadā — EUR 173 293 432), to skaitā piešķirtie ieņēmumi — EUR 22 274 843 (2011. gadā ― EUR 23 815 077);
9. atzīmē, ka Parlaments nolēma gada beigās veikt vispārēju pārvietošanu no dažādām budžeta pozīcijām, mobilizējot EUR 45 000 000 neizlietoto līdzekļu, kas paredzēti, lai veiktu otro iemaksu par Trebel ēkas iegādi Briselē (EUR 35 000 000) un finansētu jaunās KAD ēkas būvniecību Luksemburgā; apzinās, ka tā rezultātā visā būvniecības un aizdevuma dzēšanas periodā finanšu maksājumos tiks ietaupīti EUR 10,4 miljoni; tomēr pauž nožēlu par to, ka Parlamentam budžeta skaidrības labad nācās atkārtoti pieprasīt ar ēkām saistītos izdevumus iekļaut budžetā, nevis tos finansēt, izmantojot vispārēju pārvietojumu, kā prasīts vairākās iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu;
Parlamenta 2012. gada pārskati
10. pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2012. finanšu gada kontu slēgšanas pamatā esošie skaitļi bija šādi:
a) Pieejamās apropriācijas (EUR)
2012. gada apropriācijas
1 717 868 121
Neautomātiskie pārnesumi no 2011. finanšu gada
21 700 000
Automātiskie pārnesumi no 2011. finanšu gada
222 900 384
2012. gada piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas
22 274 843
Piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas, kas pārnestas no 2011. gada
107 592 247
Kopā
2 092 335 595
b) Apropriāciju izlietojums 2012. finanšu gadā (EUR)
Saistības
2 061 149 089
Veiktie maksājumi
1 623 172 878
Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu radītās apropriācijas
412 253 714
Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas
0
Atceltās apropriācijas
55 790 384
c) Budžeta ieņēmumi (EUR)
Saņemts 2012. gadā
175 541 860
d) Kopējā bilance 2012. gada 31. decembrī (EUR)
1 539 591 147
11. norāda, ka uz 2012. gadu tika pārnests liels apropriāciju apjoms (EUR 244 600 384), un mudina uzlabot izdevumu plānošanu;
12. atzīmē, ka galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos; atzīmē arī to, ka grāmatvedis ir norādījis — viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;
13. atgādina par Parlamenta priekšsēdētāja 2013. gada 4. jūlija lēmumu par 2012. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu;
Revīzijas palātas atzinumi par 2012. gada pārskatu ticamību un pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību
14. atzinīgi vērtē konstatējumu — ko Revīzijas palāta izdarīja, veicot administratīvo un citu izdevumu vispārējo izvērtēšanu, — ka darījumu pārbaude liecina par to, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ģenerālajā kopā ir pielīdzināms nullei un ka administratīvo darījumu pārraudzības un kontroles sistēmas tika novērtētas kā efektīvas; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā atzīto izdevumu maksājumos 2012. gadā netika konstatēts būtisks kļūdu īpatsvars; pieņem zināšanai, ka pārbaudāmajā izlasē bija iekļauts 151 maksājumu darījums ― 91 maksājums, kas attiecās uz algu, pensiju un saistīto pabalstu izmaksu, un 60 maksājumi, kas izdarīti saskaņā ar līgumiem, kuri attiecās uz ēkām un citiem izdevumiem (2011. gadā tika pārbaudīti 56 maksājumi);
15. atzīmē, ka administratīvie un citi izdevumi ietver ar cilvēkresursiem saistītos izdevumus (algas, pabalsti un pensijas), kas veido 60 % no kopējiem administratīvajiem un citiem izdevumiem, savukārt izdevumi par ēkām, iekārtām, energoresursiem, komunikācijas līdzekļiem un informācijas tehnoloģiju tiek uzskatīti par zema riska jomu; norāda, ka Revīzijas palāta uzskata — galvenais ar administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītais risks ir iepirkuma procedūru, līgumu izpildes procedūru, darbā pieņemšanas procedūru, kā arī algu un pabalstu aprēķināšanas procedūru neievērošana;
Pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku pieņemšana darbā
16. ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta, 2012. gadā Parlamentā veicot 15 darbā pieņemšanas procedūru revīziju, nav konstatējusi ne kļūdas, ne trūkumus; tomēr aicina ģenerālsekretāru stingri piemērot noteikumus, kas attiecas uz visu darbinieku un jo īpaši vadošos amatos esošo darbinieku iecelšanu amatā vai paaugstināšanu;
Iepirkums
17. atzīmē, ka Revīzijas palāta pārbaudīja 18 no Parlamenta iepirkuma procedūrām; uzsver, ka Revīzijas palāta konstatēja nepilnības vienā gadījumā attiecībā uz līguma piešķiršanas kritērija piemērošanu un otrā gadījumā attiecībā uz iepirkuma procedūras pārvaldību un dokumentēšanu;
18. iesaka, lai kredītrīkotāji, izmantojot pienācīgas pārbaudes un skaidrākus norādījumus, uzlabotu Parlamenta iepirkuma procedūru izstrādi, koordinēšanu un izpildi; atzīmē, ka līdztekus jaunās Finanšu regulas un tās piemērošanas noteikumu īstenošanai būtu jāizstrādā jauni līgumu un konkursa uzaicinājumu paraugi, kā arī jāsagatavo īpaši apmācības kursi par to, kā noteikt un piemērot atlases un līguma piešķiršanas kritērijus;
19. atbalsta Parlamenta sniegtās atbildes pretrunu procedūrā ar Revīzijas palātu;
Revīzijas palātas pārbaude, kā tiek pildīti iepriekšējos gada ziņojumos sniegtie ieteikumi
Darbā pieņemšanas procedūru ex ante pārbaužu veikšana
20. atgādina Revīzijas palātas konstatējumu, ka reģistrēto deputātu palīgu darbā pieņemšanas lietās nebija neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka ir veiktas darbā pieņemšanas dokumentu ex ante pārbaudes; pieņem zināšanai to, ka Revīzijas palāta uzskata — Parlaments ir pilnībā izpildījis tās ieteikumu nodrošināt, ka tiek ieviesta atbilstoša dokumentācija un tiek saglabāta minēto pārbaužu vajadzībām nepieciešamā dokumentācija, lai pamatotu lēmumus par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku pieņemšanu darbā; aicina ģenerālsekretāru līdz 2014. gada septembrim informēt Budžeta kontroles komiteju par to, cik efektīvi bijuši veiktie pasākumi, tostarp tie, kas veikti, pamatojoties uz iekšējā revidenta konstatējumiem, ņemot vērā arī daudzu jaunu reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā pēc Parlamenta vēlēšanām;
Iepirkums
21. pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta, pārbaudot iepirkuma procedūru izlasi, konstatēja, ka joprojām saglabājas kļūdas iepirkuma procedūru izstrādē, koordinēšanā un izpildē un ka līdz ar to Revīzijas palāta secināja, ka tās iepriekš sniegtais ieteikums lielākoties joprojām tiek īstenots; atkārtoti aicina nekavējoties nodrošināt reālu progresu attiecībā uz visiem publiskā iepirkuma kontroles mehānismiem, lai novērstu Revīzijas palātas konstatētos trūkumus un nodrošinātu viskonkurētspējīgāko cenu iegādātajām precēm un pakalpojumiem;
Sociālo un citu pabalstu izmaksa darbiniekiem
22. atgādina par Revīzijas palātas īpašo konstatējumu par informāciju, kas Parlamenta dienestiem pieejama par darbinieku situāciju; pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā netika konstatētas nekādas jaunas nepilnības, taču atzīmē, ka joprojām pastāv risks veikt nepareizus vai nepamatotus maksājumus; turklāt atzīmē, ka Parlaments 2012. gadā veica pasākumus, kas vēl vairāk palielināja respondences līmeni darbinieku personas datu elektroniskās pārbaudes un atjaunināšanas ikgadējā procedūrā, un ka vajadzības gadījumā darbinieku deklarācijām pievieno attiecīgus apliecinošos dokumentus;
Iekšējā revidenta gada pārskats
23. pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2014. gada 21. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2013. gada 12. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2012. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:
–
konsultēšanās ar Iekšējās revīzijas dienestu (IAS) par interneta telefonijas (ToIP(12)) telefonu atlases procedūrām;
–
saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem veicamo darbību transversāla pēcpārbaude — 2012. gads, I posms;
–
saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem veicamo darbību transversāla pēcpārbaude — 2012. gads, II posms;
–
citu Savienības darbinieku statusā nodarbināto reģistrēto deputātu palīgu revīzija;
–
uzkrājumu grāmatvedības procedūras revīzija;
–
pēcpārbaude attiecībā uz ēku politiku — vajadzību pēc telpām plānošana, novērtēšana un pārvaldība;
24. norāda, ka daži no svarīgākajiem iekšējā revidenta gada pārskatā iekļautajiem secinājumiem bija šādi:
–
joprojām notiek būtiska kavēšanās to izdevumu iekļaušanā budžetā, kuri tiek izlietoti atsevišķiem pastāvīgiem avansa maksājumiem (informācijas biroji un deputātu braucieni);
–
ir panākts progress attiecībā uz iemaksām Eiropas līmeņa politiskajām partijām un fondiem;
–
konsultējoties ar IAS par ToIP telefonu atlases procedūru, tika konstatēti trūkumi lēmumu par ToIP projektu pieņemšanas formalizēšanā, uz ko atbildot, Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC) norādīja, ka tas ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu jebkādus saistītos riskus;
–
ir veikti būtiski pasākumi IT pārvaldības un IT lietojumprogrammu izstrādes jomā, jo īpaši DG ITEC ir panācis būtisku progresu lietojumprogrammu izstrādes metodoloģijas jomā;
–
veicot ar apmeklētāju grupu revīziju saistīto pirmo pēcpārbaudi, tika konstatēts, ka joprojām nav pabeigta neviena veicamā darbība, tomēr ir daļēji samazināts saistītais atlikušais risks;
–
piecas nepabeigtās darbības, kuru īstenošanai nepieciešamie pasākumi neietilpst attiecīgā ģenerāldirektorāta lēmumu pieņemšanas kompetencē, ir nodotas atrisināšanai augstākai institūcijai;
25. atzīmē iekšējā revidenta pausto viedokli par pēcpārbaudi saistībā ar ēku politikas — vajadzību pēc telpām plānošana, novērtēšana un pārvaldība, revīziju, atbalstot nepieciešamību:
–
noteikt vajadzību pēc telpām atbilstošu plānošanu vidēji ilgā un ilgā termiņā saistībā ar to cilvēku skaita prognozēto pieaugumu, kuri izmantos biroja telpas,
–
piešķirt biroja telpas, pamatojoties uz kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās iestāžu līmenī, un noteikumiem un procedūrām, kas ļauj šos kritērijus piemērot, un
–
efektīvi un lietderīgi izmantot biroju telpas;
26. atzīmē un atbalsta iekšējā revidenta pausto viedokli par Eiropas Kopienu citu darbinieku statusā nodarbināto reģistrēto deputātu palīgu revīziju, proti, ka kopumā Personāla ģenerāldirektorātā un Finanšu ģenerāldirektorātā kontroles vide un kontroles darbības sniedz pamatotu pārliecību par to, ka reģistrētie deputātu palīgi tiek pieņemti darbā saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un ka viņu finansiālās tiesības tiek pareizi nodrošinātas, izmantojot parlamentārās palīdzības piemaksu; prasa abiem ģenerāldirektorātiem, izmantojot jebkādus nepieciešamos līdzekļus, nodrošināt, lai minētās garantijas būtu stabilas un nepārprotamas;
27. pieņem zināšanai, ka 2012. gadā bija nepieciešams veikt EUR 7,3 miljonu pārvietojumu no vietējiem palīgiem paredzētā 4220/01. apakšposteņa uz 4220/02. apakšposteni (Reģistrētie palīgi) un 4220/01. apakšpostenī iekļautā summa ir samazināta kopumā par EUR 14,1 miljonu (14,3 %), jo iepriekš tika nepareizi aplēstas summas, kas būs vajadzīgas gan vietējiem, gan reģistrētajiem palīgiem, neraugoties uz to, ka 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu reģistrēto palīgu skaits palielinājās tikai nedaudz; uzskata, ka turpmāk, lai ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principus un spētu reaģēt uz reālām vajadzībām, ir jāuzlabo vajadzību novērtēšana šajos apakšposteņos;
28. tomēr atzīmē — lai pilnībā un saskaņoti īstenotu iekšējās kontroles mērķus un nodrošinātu to, ka tiek pareizi piemērots ne tikai Parlamenta Reglaments un attiecīgie no tā izrietošie noteikumi, ko pieņem Parlamenta kompetentās institūcijas, bet arī Finanšu regula, vēl ir jāpastiprina atsevišķas pārvaldības un kontroles procedūras, kas ir saistītas ar mērenu pakļautību atlikušajam riskam un attiecas uz šādām jomām:
–
savlaicīgu un regulāru informācijas sniegšanu reģistrētajiem deputātu palīgiem par jebkādiem jauninājumiem vai izmaiņām viņiem piemērojamos noteikumos un viņiem pēc analoģijas piemērojamos noteikumos un pamatota ziņojuma par minētajām izmaiņām sniegšanu viņu pārstāvjiem vai šo pārstāvju regulāru informēšanu, lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgas attieksmes un iespēju principu ievērošanu;
–
savlaicīgu un pienācīgu ziņošanu deputātiem un viņu reģistrētajiem palīgiem par darba tiesībām un pienākumiem, kas ir saistīti ar reģistrēto palīgu darba līguma beigšanos (tiesības uz atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, pensiju utt.);
–
iekšējo kontroļu pastiprināšanu, lai uzraudzītu reģistrēto deputātu palīgu izmantošanu;
–
reģistrēto deputātu palīgu darbā pieņemšanas vienmērīgākas un efektīvākas pārvaldības nodrošināšanu pēc 2014. gada Parlamenta vēlēšanām, veicot agrīnu plānošanu un nodrošinot vajadzīgos resursus, jo īpaši cilvēkresursus, un pastāvīgas palīdzības sniegšanu uz jauno pilnvaru termiņu ievēlētajiem deputātiem, nodrošinot, ka to reģistrēto palīgu līgumos, kuri turpina sniegt parlamentāro palīdzību, nav pārtraukumu;
29. atkārtoti atgādina, ka pēc jaunā Deputātu palīgu nolikuma piecu gadu piemērošanas ir jāveic tā pilnīgs izvērtējums, tostarp apsverot iespēju pēc iespējas drīz veikt attiecīgo noteikumu pielāgojumus;
Iekšējās kontroles sistēmas revīzija
30. atgādina, ka 2003. un 2004. gadā veiktās iekšējās kontroles sistēmas sākotnējās pārbaudes rezultātā tika sagatavoti 14 revīzijas pārskati, kas attiecās uz visiem departamentiem un centrālajiem dienestiem un ietvēra 452 saskaņotus pasākumus, kuru mērķis bija kopumā uzlabot:
–
atbilstību iestādes obligātajiem iekšējās kontroles standartiem;
–
iestādes kontroles pamatmērķu (atbilstības piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem un politikas virzieniem, pārvaldības informācijas un uzskaites ticamības un darbību ekonomiskuma, efektivitātes un lietderīguma) sasniegšanu;
Pārējās nepabeigtās darbības
31. atzīmē, ka 2012. gada beigās pēc secīgām saistībā ar iepriekšējām revīzijām veiktām pārbaudēm joprojām bija atlikušas nepabeigtas 15 no 452 ar iekšējās kontroles struktūru saistītajām darbībām, par kurām bija panākta sākotnēja vienošanās; pieņem zināšanai iekšējā revidenta secinājumu — fakti liecina par to, ka divos ģenerāldirektorātos (Finanšu ĢD un Infrastruktūras un loģistikas ĢD) ir uzlabotas publiskā iepirkuma procedūras;
32. pieņem zināšanai Iekšējā revīzijas dienesta jauno transversālo pārraudzības procedūru — ko piemēro to darbību izpildes uzraudzīšanai, kuras jāveic saistībā ar tā pārskatiem —, kurā ikviens pēcpārbaudes uzdevums ir transversāls, vienlaikus aptverot visas veicamās darbības; turklāt norāda, ka saskaņā ar Parlamenta 2011. gada 10. maija rezolūciju par tā 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu minētos uzdevumus tagad veic divas reizes gadā;
33. atzīmē, ka 2012. gada beigās iekšējais revidents uzskatīja, ka vēl ir jāveic 73 darbības, to skaitā divas ārkārtīgi svarīgas darbības, 35 ar būtisku risku saistītas darbības un 36 ar mērenu risku saistītas darbības; ar gandarījumu norāda, ka 2012. gadā 80 darbības, to skaitā divas ārkārtīgi svarīgas darbības, tika pilnībā izpildītas un līdz ar to uzskatītas par pabeigtām; mudina visus attiecīgos ģenerāldirektorātus turpināt īstenot centienus, lai uzlabotu savas pārvaldības un kontroles procedūras; aicina iekšējo revidentu īstenojamām darbībām noteikt stingrākus grafikus; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt Budžeta kontroles komiteju par visām ar iekšējās kontroles struktūras pārbaudi saistītajām nepabeigtajām darbībām; atkārtoti aicina departamentu vadītājus un centrālo vadību īstenot atlikušās veicamās darbības pirms pašreizējā sasaukuma pilnvaru laika beigām;
34. atzīmē Iekšējās revīzijas dienesta secinājumus, ka 2012. gada pēcpārbaudē tika konstatēta vispārēja situācijas uzlabošanās, jo bija pabeigtas 80 no 153 apstiprinātajām sāktajām darbībām, kā arī samazinājās ar augstu risku saistīto ārkārtīgi svarīgo darbību skaits (no astoņām līdz trim); tomēr pauž bažas par novēloto darbību salīdzinoši augsto skaitu (73), kuras tika pārnestas uz 2013. gadu; atzīst, ka Parlamenta riska profils attiecībā uz veicamajām darbībām gada beigās uzrādīja augstāku mērena riska kategorijā ietilpstošo darbību īpatsvaru nekā 2012. gada sākumā, norādot, ka attiecīgie dienesti ir panākuši progresu pat jomās, kurās attiecīgās darbības vēl nav pabeigtas;
Ģenerālsekretāra veiktie pasākumi saistībā ar rezolūciju par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
35. pieņem zināšanai rakstiskās atbildes, kuras 2013. gada 25. oktobrī tika sniegtas Budžeta kontroles komitejai, reaģējot uz rezolūciju par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un līdz ar to tika saņemtas pirms 2012. finanšu gada sākšanās; atzinīgi vērtē pēc tam sekojošo ģenerālsekretāra izklāstu attiecībā uz sniegtajām atbildēm un Parlamenta administrācijas 2013. gada 25. novembrī sniegtās atbildes uz daudzajiem jautājumiem un prasībām, kas bija iekļautas Parlamenta rezolūcijā par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tai sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;
36. atzinīgi vērtē to, ka kopš 2011. gada Parlamenta rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienestos notiek būtiskas izmaiņas; atzīst, ka, veicot šīs izmaiņas, varētu būtiski palielināt efektivitāti un līdz ar to samazināt finanšu līdzekļus, vienlaikus saglabājot kvalitāti un deputātiem sniedzamos pakalpojumus; atzīmē, ka saistībā ar resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodības politiku debašu stenogrammu un rakstisko jautājumu tulkošana pēc pieprasījuma ir ļāvusi pastāvīgi samazināt ārējo tulkojumu apjomu par EUR 11 miljoniem;
37. atgādina par Prezidija 2012. gada 12. martā pieņemto otro lēmumu par resursu izmantošanas ziņā efektīvu pilnīgu daudzvalodību, kurā noteikts, ka delegācijām, kas pieprasa atkāpes attiecībā uz braucieniem komiteju sanāksmju nedēļās, mutiskās tulkošanas pakalpojumi tiek nodrošināti ierobežotā apmērā, proti, tikai vienā valodā; atzīmē, ka šī pasākuma ieviešanas rezultātā ārējai parlamentārajai darbībai paredzētajās nedēļās notikušo komandējumu skaita īpatsvars kopējā komandējumu skaitā palielinājās no 36 % 2011. gadā līdz 46 % 2012. gadā, turpretī tulku komandējuma dienu skaits 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu samazinājās par 23 %;
38. atzīmē tam sekojošo ģenerālsekretāra 2013. gada 23. marta lēmumu, ar ko nosaka, ka komiteju sanāksmju nedēļu otrdienu un trešdienu pēcpusdienas ir paredzētas tikai komiteju un trialogu sanāksmēm; atzinīgi vērtē to, ka jau īstenoto pasākumu rezultātā ārējās mutiskās tulkošanas izmaksu īpatsvars Parlamenta kopējā budžetā samazinājās no 3,5 % 2011. gadā līdz 2,6 % 2012. gadā; uzskata, ka arī mutiskajai tulkošanai ir jāpiemēro pareizas finanšu pārvaldības princips un — lai Savienības nodokļu maksātājiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku labumu, efektīvi izmantojot paredzētos resursus, — būtu pastāvīgi jāveic kritiska analīze, izvērtējot, kur un kādā veidā var uzlabot efektivitāti un kontrolēt vai ierobežot izmaksas; aicina ģenerālsekretāru ikgadējo ziņojumu par Daudzvalodības rīcības kodeksa piemērošanu darīt pieejamu atbildīgās komitejas locekļiem;
39. atzīmē ģenerālsekretāra atbildi, kurā norādīts, ka pēc Budžeta kontroles komitejas ierosinājuma tika samazinātas LUX balvas piešķiršanas izmaksas un par to tika nobalsots plenārsēdē, balsojot par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumu; norāda, ka ir veikti vairāki konkrēti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu LUX balvas piešķiršanas izdevumus, jo īpaši samazinot izmaksas, kas saistītas ar reklamēšanu starptautiskos festivālos un Parlamenta telpās; pieņem zināšanai, ka LUX balvas piešķiršanas izdevumi 2012. gadā bija EUR 434 421 jeb par 24 % mazāki nekā 2011. gadā (EUR 573 722); prasa meklēt turpmāku ietaupījumu iespējas;
40. uzskata, ka balvu piešķiršana nav viena no Parlamenta pamatdarbībām, un prasa pirms jaunu balvu iniciatīvu izstrādes veikt izmaksu un ieguvumu analīzi;
41. atzīmē, ka, ņemot vērā aizvien pieaugošo klientu skaitu un iestādes attīstību, Prezidijs 2013. gada 10. jūnija sanāksmē pieņēma visaptverošu stratēģiju, kurā izklāstītas Parlamenta ēdināšanas politikas galvenās ievirzes laikposmam līdz 2019. gadam; atgādina, ka vispārējās ēdināšanas darbības laikposmā no 2002. līdz 2011. gadam palielinājušās par aptuveni 150 %, klientu skaitam pieaugot no 1,472 miljoniem 2002. gadā līdz 3,711 miljoniem 2011. gadā; atzīmē, ka Parlamenta ēdināšanas pakalpojumu jomā joprojām vērojams ekspluatācijas izmaksu deficīts, ko nevajadzētu kompensēt tikai ar cenu palielināšanas palīdzību; norāda, ka cenu noteikšanas politikai Parlamentā arī turpmāk vajadzētu būt saskaņotai ar attiecīgo politiku pārējās iestādēs un ka Parlaments atrodas labākā situācijā, lai, ņemot vērā apkalpoto klientu skaitu, no līgumslēdzējiem panāktu izdevīgākus nosacījumus un minēto darbību veikšanā nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus;
42. atzīmē, ka nav izpildītas dažas prasības, kas iekļautas Parlamenta plenārsēdē atbalstītajos ikgadējos ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda uz ģenerālsekretāra apgalvojumu, ka minētās prasības ietilpst Parlamenta Prezidija vai Priekšsēdētāju konferences kompetences jomā; uzstāj, ka plenārsēdē izteiktās prasības, kas iekļautas ikgadējos ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu, ir pilnībā izpildītas;
Parlamenta 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana
43. atzīmē, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai būtu jāietver ne tikai budžeta izpilde un ģenerālsekretāra un administrācijas 2012. finanšu gadā veiktā pārvaldība, bet arī Parlamenta vadības institūciju, proti, priekšsēdētāja, Prezidija un Priekšsēdētāju konferences, pieņemtie lēmumi; uzsver, ka Parlaments, kritiski pārbaudot iestādes finanšu pārvaldību, apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz nevis ģenerālsekretāram, bet gan savam priekšsēdētājam;
44. šajā sakarībā atzinīgi vērtē saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu 2014. gada 21. janvārī notikušo kvalitatīvo viedokļu apmaiņu starp ģenerālsekretāru un Budžeta kontroles komiteju, klātesot iekšējam revidentam; atkārtoti uzsver, ka no Parlamenta vadības institūcijām un administrācijas tiek prasīta atbildība visā šīs procedūras norises laikā un ka tādēļ ir svarīgi panākt visas lēmumu pieņemšanas procedūras pilnīgu pārredzamību, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotājiem tiek sniegts patiess un precīzs ieskats par to, kā Parlaments pieņem lēmumus un izlieto tam atvēlētos resursus; tādēļ aicina Parlamenta lēmumu pieņemšanas institūciju sanāksmju darba kārtības un pieņemtos lēmumus bez kavēšanās paziņot visiem deputātiem un Parlamenta darbiniekiem, kā arī plašai sabiedrībai;
45. norāda, ka Parlamenta budžeta izpildes izvērtēšanā galvenajiem no jebkādiem politiskiem apsvērumiem brīviem atskaites punktiem vajadzētu būt, pirmkārt un galvenokārt, tā ārējā neatkarīgā eksperta sniegtajam atzinumam un, otrkārt, Parlamenta iekšējā revidenta sniegtajam atzinumam un viņa vērtējumam attiecībā uz Parlamenta iekšējo kontroles sistēmu; atkārtoti pauž gandarījumu par Revīzijas palātas sniegto labvēlīgo atzinumu par Parlamenta pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību;
46. atgādina, ka 2011. gada 1. decembrī pieņemtajā Parlamenta deputātu Rīcības kodeksā finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā deputātiem tiek prasīts pilnībā atklāt jebkādas algotas darbības, ko viņi veic ārpus Parlamenta, par šīm darbībām saņemto atlīdzību un jebkādus citus viņu veiktos uzdevumus, kuri var radīt interešu konfliktu, un ka šajā rīcības kodeksā deputātiem skaidri aizliegts pieņemt jebkādu naudas summu vai citas dāvanas apmaiņā pret Parlamenta lēmumu ietekmēšanu; atzīmē, ka kodeksā paredzēti skaidri noteikumi par dāvanu pieņemšanu un bijušo Parlamenta deputātu iesaistīšanos lobēšanā; aicina administrāciju ik gadu regulāri un rūpīgi pārbaudīt vismaz 15 % no attiecīgajām deklarācijām;
47. pieņem zināšanai, ka Prezidijs 2013. gada 15. aprīlī pieņēma Īstenošanas noteikumus attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā; ar gandarījumu atzīmē — lai nodrošinātu trešo pušu segto deputātu ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumu pārredzamību, kopš 2013. gada 1. jūlija spēkā esošie īstenošanas noteikumi attiecībā uz 5. panta 3. punktu paredz, ka deputātiem ir jādeklarē visi tie ar trešo pušu organizēto pasākumu apmeklēšanu saistītie ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumi, kurus segušas trešās puses; turklāt norāda, ka šāda deklarēšana nav nepieciešama, ja minētie izdevumi nav segti, bet trešās puses ir samaksājušas tikai par maltītēm, ieejas biļetēm vai segušas līdzīgus izdevumus, kas ir mazāki par EUR 150;
48. prasa Parlamenta interneta vietnē kopā ar Parlamenta deputātu uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski (Reglamenta 117. pants) publicēt visus pielikumus attiecīgajiem jautājumiem;
49. uzskata, ka Parlaments ir vienīgā Eiropas publiskā institūcija, kas maksā biroja pārvaldības izmaksu segšanai paredzētu piemaksu privātos banku kontos, neprasot saglabāt nekādas kvītis un neveicot šādu izdevumu revīziju; uzskata, ka deputāti būti ļoti kritiski noskaņoti pret jebkuru citu institūciju, kas līdzīgā veidā neveiktu publisko līdzekļu izlietojuma uzraudzību; aicina ģenerālsekretāru ierosināt atvieglotu kārtību, ar ko nodrošinātu, ka piemaksu par vispārējiem izdevumiem izlieto paredzētajiem mērķiem un ka tā nevar deputātiem radīt papildu personiskos ienākumus;
50. prasa izvērtēt deputātiem paredzētās dienas naudas summu un izlietojumu; prasa, lai Prezidijs atbilstoši pārskatītu šo īstenošanas pasākumu nolūkā nodrošināt, ka dienas nauda tiek izlietota pēc iespējas efektīvāk;
Priekšsēdētāja politiskā darbība
51. prasa sniegt detalizētu informāciju par to, kā priekšsēdētājs kā politiski neitrāla figūra ir pildījis savus amata pienākumus, kas ir nodalīti no viņa gatavošanās ieņemt pirmo vietu sociāldemokrātu sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, it īpaši attiecībā uz viņa biroja personālu, Parlamenta informācijas birojiem un ceļa izdevumiem; uzskata, ka abas minētās lomas nav tikušas nošķirtas saistībā ar daudzām darbībām; ievērojot Komisijas pieeju, prasa skaidri nošķirt amata funkcijas no pārējām, lai Eiropas nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par Eiropas partiju sarakstu vadītāju vēlēšanu kampaņām;
Parlamenta darba vietas
52. atzīmē, ka Parlamenta trīs darba vietas ir noteiktas Līgumiem pievienotajā 6. protokolā par Savienības iestāžu atrašanās vietu, par ko kopīgi vienojušās dalībvalstu valdības; norāda, ka tā 2013. gada 6. februāra rezolūcijai par 2014. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm(13) sekoja 2013. gada 17. aprīļa rezolūcija par 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(14), kurā tas paudis cerību, ka „ģenerālsekretārs un Prezidijs sniegs deputātiem atjauninātus datus un informāciju par EP vairāku darba vietu režīma finansiālo ietekmi un ietekmi uz vidi”, un 2013. gada 20. novembrī pieņemtā rezolūcija par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(15);
53. atgādina, ka Parlamenta mītnes vietas noteikšanai bija būtiski vēsturiski iemesli un ka Savienības institūciju atrašanās vietas noteikšana ir ekskluzīva dalībvalstu kompetence; šajā sakarībā atzīmē, ka jebkurš lēmums mainīt kārtību, kādā tiek noteiktas Parlamenta darba vietas, būtu saistīts ar Līgumu grozīšanu un ka par to dalībvalstīm būtu jāpieņem vienprātīgs lēmums;
54. atzīmē, ka izmaksas, kas saistītas ar vairākām Parlamenta darba vietām dažādās valstīs, ir svarīga joma, kurā iespējams panākt ietaupījumus; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2013. gada augusta ziņojumu(16) par Eiropas Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības finansiālo ietekmi; uzsver, ka ziņojumā iekļautajos aprēķinos ir ņemti vērā šādi faktori:
–
par pamatu tika izmantots 2014. gada budžeta projekts;
–
ja bija pieejami jaunāki dati (piemēram, statistikas dati par komandējumiem), tika atjaunināti pamatā esošie aprēķini;
–
tika pielāgota amortizācijas izmaksu novērtēšanas metode, lai atspoguļotu priekšlikumu noteikt Briseli par vienīgo darba vietu, samazinot šādas izmaksas;
–
atsevišķi tika uzrādītas izmaksas, ko rada darba vietu atrašanās Strasbūrā un Luksemburgā;
–
tika veikti jauni aprēķini, lai parādītu jebkādus papildu izdevumus, ko radītu tikai vienas darba vietas izmantošana, kā arī vienreizējos ieguldījumus un izmaksas saistībā ar darba vietu apvienošanu;
55. norāda — ziņojumā tiek lēsts, ka teorētiskie neto ietaupījumi, ko nodrošinātu triju darba vietu apvienošana vienā, proti, Briselē, būtu EUR 88,9 miljoni gadā jeb aptuveni 5 % no Parlamenta 2014. gada budžeta, 1,03 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem un 0,06 % no Savienības vispārējā budžeta; pieņem zināšanai novērtēto neto ieguvumu EUR 0,18 apjomā uz vienu Savienības iedzīvotāju gadā, kuru nodrošinātu Parlamenta triju darba vietu apvienošana vienā;
56. uzsver — ziņojumā norādīts, ka Luksemburgā atrodošās Parlamenta darba vietas pārcelšana uz Briseli ik gadu radītu papildu izdevumus EUR 14 miljonu apmērā; uzsver — tiek ziņots, ka atbalsts, ko Parlamentam sniedz uzņēmējas valstis, atšķiras gan kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā; atzīmē, ka minētās iespējamās izmaksas netika ņemtas vērā potenciālo ietaupījumu aprēķinos, kurus radītu Briseles noteikšana par vienīgo darba vietu;
57. uzsver — ja Strasbūru un Luksemburgu vairāk neizmantotu kā Parlamenta darba vietas, tiktu novērstas 10 703 tonnas CO2 emisiju gadā (attiecīgi 10 235 un 468 tonnas); pauž nožēlu par to, ka šī Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme CO2 emisiju ziņā veidoja 11,16 % no Parlamenta kopējās oglekļa emisiju ietekmes 2011. gadā;
58. ar nepacietību gaida 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu pieprasītā Revīzijas palātas pētījuma publicēšanu, kurā būs sniegta visaptveroša analīze par potenciālajiem Savienības budžeta līdzekļu ietaupījumiem, ko radītu Parlamenta triju darba vietu apvienošana vienā, un prasa šajā analīzē iekļaut budžeta aspektus un papildu izmaksas, piemēram, ietaupījumus, kuri rastos, samazinot darba laika zudumus un palielinot efektivitāti; prasa analizēt ne tikai Parlamenta darbinieku (ieskaitot pagaidu darbinieku un ārējo ekspertu) ceļa izdevumus, bet arī Komisijas un Padomes darbinieku ceļa izdevumus, kas ir lielāki tādēļ, ka iestādes atrodas vairākās vietās;
Pārvaldība Parlamenta administrācijā — darbības efektivitātes veicināšana
59. atkārtoti apliecina, ka šajā rezolūcijā galvenā uzmanība ir pievērsta 2012. finanšu gada budžeta izpildei un budžeta izpildes apstiprināšanai un ka tās galvenais mērķis ir nodrošināt, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izmantota iespējami labākajā veidā, vienlaikus norādot uz iespējām uzlabot efektivitāti; aicina Parlamenta atbildīgās struktūras turpināt visos iespējamos līmeņos uzlabot Parlamenta ikdienas darba efektivitāti, vienmēr tiecoties sniegt Savienības iedzīvotājiem iespējami labākus pakalpojumus; sagaida, ka ģenerālsekretārs savā nākamajā ikgadējā ziņojumā Budžeta kontroles komitejai vairāk uzmanības veltīs izdevumu efektivitātei un lietderībai;
60. uzskata, ka 2009.–2014. gada pilnvaru termiņa laikā grūtos ekonomikas un finanšu apstākļos tika nodrošināti bieži vien nejauši radušies un īslaicīgi, tomēr svarīgi ietaupījumi; uzskata, ka Parlamenta administrācijai būtu jānosaka papildu pasākumi efektivitātes nodrošināšanai, kas radītu sistemātiskus un neatgriežamus strukturālus ietaupījumus, pirmkārt, samazinot Parlamenta budžetu, un, otrkārt, ļaujot pārcelt resursus uz Parlamenta jaunajām darbības jomām, it īpaši, lai pastiprinātu pārbaudes par to, kā Komisija īsteno Savienības politikas nostādnes;
61. aicina Parlamenta administrāciju apsvērt iespēju vairāk izmantot pieejamās tehnoloģijas, piemēram, telekonferenču rīkošanu un tāldarba izmantošanu, lai samazinātu administratīvās izmaksas un ceļa izdevumus; prasa izstrādāt konkrētu priekšlikumu paplašinātai abu minēto tehnoloģiju izmantošanai; uzskata, ka tādējādi var panākt būtiskus papildu ietaupījumus, neapdraudot darbību kvalitāti, un ka bez finanšu ieguvumiem videokonferenču un tāldarba izmantošana varētu veicināt arī efektīvāku laika izmantošanu un videi draudzīgāku Parlamentu;
62. aicina administrāciju turpināt piemērot viedus izmaksu samazināšanas pasākumus, lai varētu panākt ietaupījumus, neapdraudot Parlamenta darbību efektivitāti, lietderīgumu un kvalitāti;
Prezidentūras ģenerāldirektorāts
63. atzīmē, ka tika reorganizēts Prezidentūras ģenerāldirektorāts (DG PRES), kā rezultātā tika izveidots jauns ģenerāldirektorāts — Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts (DG EPRS), un ka tika internalizēti Parlamenta drošības dienesta pakalpojumi, izveidojot Drošības ģenerāldirektorātu; pauž gandarījumu par to, ka saistībā ar drošības pakalpojumu internalizāciju laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam ir plānots ietaupīt vairāk nekā EUR 11 miljonus; tomēr atzīmē, ka pieciem priekšsēdētāja biroja locekļiem ir paredzēts ģenerāldirektora vai direktora amats Parlamenta administrācijā; kritizē šo vadošo amata vietu politisko izmantošanu savās interesēs un šādas prakses negatīvu ietekmi uz Civildienesta noteikumiem; norāda, ka Savienība kritizē politisko patronāžu visā pasaulē, tādēļ prasa minēto principu ievērot arī attiecībā uz Parlamenta administrāciju; vēlas, lai ģenerālsekretārs reizi gadā sniegtu informāciju par konkrēto ietaupīto summu, kas varētu būt labs piemērs tam, lai internalizētu citus pakalpojumus, kurus pašlaik sniedz trešās puses;
64. atzīmē, ka viena ģenerāldirektora amats tika aizpildīts, taču sešus mēnešus pēc iecelšanas amatā izraudzītais darbinieks joprojām nav sācis pildīt savus pienākumus; prasa likvidēt minēto ģenerāldirektora štata vietu;
Ārpolitikas ģenerāldirektorāts
65. ar bažām atzīmē, ka vispārējo prasību ievērot taupību dēļ varētu mazināties parlamentu sadarbības delegācijas spēja uzturēt Parlamenta ārējo attiecību profilu, kas tam ļauj būt tikpat atpazīstamam kā citām Savienības institūcijām, it īpaši Komisijai un Padomei, un ka tā rezultātā varētu tikt apdraudēta parlamentārā pieeja ārpolitikai un parlamentārās diplomātijas konsolidācija, kuru mērķis ir papildināt Komisijas un EĀDD darbības; tādēļ uzskata par svarīgu saglabāt zināšanas un pieredzi, ko Parlaments ieguvis Eiropas projektu pārraudzīšanā un to atpazīstamības nodrošināšanā, un raudzīties, lai ierosinātie pasākumi nevājinātu Parlamenta rīkotā parlamentu sadarbības dialoga ar citām valstīm pilnvaras un lietderīgumu, it īpaši politiskas nestabilitātes un demokrātijas apdraudējuma periodos („arābu pavasaris”, Tuvo Austrumu konflikts, konfliktsituācija Ukrainā, laiks pirms pretrunīgām vēlēšanām utt.); stingri iesaka, lai tiktu nodrošināta pienācīga līmeņa koordinācija ar EĀDD dienestiem attiecībā uz sagatavošanos un efektīvu reaģēšanas spēju nolūkā garantēt Parlamenta ārējo delegāciju un misiju drošības aspektus;
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
66. norāda, ka DG COMM ir liels budžets 3242. pozīcijā „Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos”; konstatē, ka aizvien vairāk tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēji un tas rada papildu izmaksas nodokļu maksātājiem; prasa, lai DG COMM iesniegtu detalizētu sarakstu par ārpakalpojumu izmantošanu un to izmaksām;
67. pauž bažas par, iespējams, nekonstatētiem interešu konfliktiem saistībā ar dotāciju piešķiršanu no Parlamenta budžeta; norāda uz Finanšu regulas 58. pantu un uz administrācijas pienākumu pārbaudīt dotāciju saņēmēju un līgumslēdzēju sniegtās deklarācijas; prasa sniegt informāciju par to, kādu riska analīzi Parlamenta administrācija veic attiecībā uz šīm deklarācijām, lai pārbaudītu to patiesumu;
Informācijas biroji
68. norāda, ka informācijas biroju darbinieku 2012. gada komandējumu izdevumi bija EUR 1,8 miljoni, no kuriem komandējumi uz Strasbūru izmaksāja mazliet vairāk nekā EUR 1 miljonu; uzstāj, ka prioritāte būtu jāpiešķir videokonferencēm, tādējādi veicot gan strukturālus izmaksu samazinājumus Parlamenta budžetā, gan uzlabojumus vides jomā, vienlaikus nekavējot Parlamenta darbu;
Apmeklētāju grupas
69. norāda, ka kopš 2012. gada janvāra ir stājies spēkā jauns noteikumu kopums, kas reglamentē apmeklētāju grupu uzņemšanu, tostarp arī subsīdiju izmaksas metodi; norāda, ka Prezidijs ir nolēmis saglabāt iespēju apmeklētāju grupām izmaksāt skaidru naudu; pauž bažas par ievērojamo reputācijas apdraudējumu un drošības risku, ko rada šādi skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām; aicina Prezidiju pieņemt jaunu lēmumu, ar ko tiktu atcelti skaidras naudas maksājumi, kuri pārkāpj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK(17) paredzētos noteikumus; pieņem zināšanai, ka no aptuveni 2000 grupām, kas katru gadu apmeklē Parlamentu, 2012. gadā tikai 365 saņēma vairāk nekā EUR 15 000, kamēr lielākā daļa šo apmeklētāju grupu izvēlējās skaidras naudas maksājumu metodi, lai gan Parlamenta administrācija mudina izmantot ar bankas pārskaitījumu veiktus maksājumus vai abu metožu apvienojumu;
Eiropas vēstures nams
70. pieņem zināšanai, ka Komisijas līdzfinansējums Eiropas vēstures nama uzturēšanas izmaksām EUR 800 000 apmērā saistību apropriācijās ir iedalīts tās 2014. gada budžetā, šīs izmaksas attiecinot uz daudzgadu finanšu shēmas 3. izdevumu kategoriju; norāda arī to, ka šī summa atbilst 30 % no budžetā iekļautajām uzturēšanas izmaksām minētajā gadā un no tās ir paredzēts segt arī izdevumus, ko radītu septītā darba diena nedēļā;
71. norāda, ka 2012. gada 22. oktobrī Prezidijs apstiprināja Eiropas vēstures nama pastāvīgās ekspozīcijas koncepcijas pamatprincipus;
EuroparlTV
72. norāda, ka 2012. gada budžetā, kuru Parlaments pieņēma plenārsēdē, EUR 8,5 miljoni bija paredzēti EuroparlTV budžeta 3246. pozīcijā; atzīst — lai gan EuroparlTV budžets ir ticis ievērojami samazināts (no EUR 9 miljoniem 2008. gadā līdz EUR 5 miljoniem 2014. gadā), tās sniegums ir uzlabojies, īstenojot vairākus jaunus pasākumus un projektus, cita starpā lielāku vietu atvēlot jau gataviem audiovizuāliem darbiem ar ilgāku dzīves ciklu un virknei ekskluzīvu kopražojumu ar vairāku dalībvalstu nacionālo TV kanālu līdzdalību, un tā rezultātā ir palielinājies skatītāju skaits; atzinīgi vērtē Parlamenta sekotāju aizvien lielāko skaitu sociālajos saziņas tīklos, kuriem tiek veidotas īpašas EuroparlTV pārraides un no kuriem īpaši nozīmīgs ir Facebook, kur Parlamentam patlaban ir 1,2 miljoni „draugu”; ar nepacietību gaida Parlamenta tiešsaistes multimediālo produktu neatkarīgo novērtējumu, kurš tika pasūtīts ar Prezidija 2012. gada 3. decembra lēmumu;
73. uzskata, ka EuroparlTV nav viens no Parlamenta pamatdarbības veidiem, un prasa pirms jaunu EuroparlTV pasākumu izstrādes veikt izmaksu un ieguvumu analīzi;
Personāla ģenerāldirektorāts
74. norāda uz grūtībām pieņemt darbā ierēdņus vai līgumdarbiniekus no tādām valstīm kā Vācija, Apvienotā Karaliste, Austrija vai Nīderlande, kuru valstspiederīgo darbinieku skaits Parlamenta Ģenerālsekretariātā ir ievērojami mazāks nekā šo valstu demogrāfiskais svars Savienības mērogā, un konstatē, ka salīdzinoši liela ir Beļģijas valstspiederīgo darbinieku daļa (13,6 %) vai Luksemburgas valstspiederīgo daļa (2,2 %), kas ir skaidrojams ar Parlamenta darba vietu atrašanās vietu; prasa Prezidijam pārskatīt darbā pieņemšanas procedūras un prasības, lai pārliecinātos par to, cik lielā mērā tās varētu radīt grūtības attiecībā uz šo dalībvalstu iedzīvotāju pieņemšanu darbā;
75. prasa sniegt informāciju par vietējo zāles tehnisko darbinieku nodarbināšanas kārtību Strasbūrā un par zāles tehnisko darbinieku nodarbināšanas kārtību Briselē Strasbūras nedēļu laikā; prasa, lai Parlamenta administrācija sniegtu ziņojumu par to, vai Strasbūrā nodarbināto vietējo zāles tehnisko darbinieku gadījumā ir ievērotas Savienības darba un sociālās aizsardzības tiesības, un par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai nepieļautu fiktīvu pašnodarbinātību; prasa salīdzināt izmaksas, lai noteiktu nodokļu maksātājiem visizdevīgāko variantu;
76. pienācīgi ņem vērā Civildienesta tiesas 2013. gada 12. decembra lēmumu Lietā F-129/12 un pauž dziļu nožēlu par to, ka Parlaments tika atzīts par vainīgu nespējā nodrošināt palīdzību uzmākšanās un nelikumīgas atlaišanas gadījumos; tādēļ uzdod kompetentajiem dienestiem veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai turpmāk novērstu līdzīgas situācijas;
77. aicina sagatavot ziņojumu par AD un AST štata vietu skaita pieaugumu Parlamenta administrācijā laikā no 2005. gada līdz pašreizējam finanšu gadam; aicina norādīt sadalījumu pēc pakāpes un valstspiederības;
78. aicina sagatavot ziņojumu par direktoru un ģenerāldirektoru štata vietu skaita pieaugumu Parlamenta administrācijā kopš 2005. gada; aicina norādīt sadalījumu pēc valstspiederības;
79. aicina sagatavot ziņojumu par to, cik no politisko grupu darbiniekiem kopš 2009. gada ir kļuvuši par ierēdņiem a) saskaņā ar parasto procedūru un b) izmantojot „passarelle” klauzulu;
80. norāda, ka Eiropas skolās savus bērnus ir reģistrējuši vairāk nekā 1500 Parlamenta darbinieki; uzskata, ka Parlamentam ir jāuzņemas vadošā loma minēto skolu organizatoriskajā struktūrā;
Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO)
Parlamenta ēku politika
81. uzsver, ka Parlaments gadu gaitā ir kļuvis par nekustamā īpašuma īpašnieku un ka šāda pieeja rada zināmu risku, kā arī to, ka tehnisko instalāciju darbības un uzturēšanas izmaksas turpmākajos gados nenovēršami palielināsies, jo ēkas novecos; īpaši uzsver to, ka jebkādā ar nekustamo īpašumu un ēkām saistītā stratēģijā ir jāņem vērā šis izmaksu pieaugums un nepieciešamība vidējā termiņā veikt ēku renovāciju; norāda — ar nekustamo īpašumu un ēkām saistītā stratēģijā ir jānodrošina Parlamenta budžeta ilgtspējība un jāsaglabā zināms elastīgums, izmantojot gan iegādes, gan īrēšanas vai lietojuma iespējas, lai nodrošinātu Parlamentam visizdevīgāko līdzekļu izmantojumu; uzsver, ka ēkas iegāde ne vienmēr ir vislabākais risinājums;
82. norāda, ka 2012. gadā tika sākta finanšu noteikumu pārskatīšana vairākos līgumos, izskatot katru gadījumu atsevišķi un īpaši ņemot vērā tendences nekustamā īpašuma īres tirgū; atzinīgi vērtē to, ka noteikumu pārskatīšana nodrošinās šādus strukturālus ietaupījumus turpmākajos gados:
–
Wiertz ēkas lietojuma tiesības, kas samazina nekustamā īpašuma nodokļa un citu maksājumu radītās izmaksas par EUR 0,45 miljoniem gadā;
–
pārcelšanās uz Geos ēku 2014. gadā, kas samazina izmaksas par EUR 5 miljoniem 45 mēnešu laikā;
–
Goldbell ēkas nomas līguma pārskatīšana, kā rezultātā izmaksas samazinās par EUR 2,5 miljoniem līdz 2017. gada beigām;
–
Madrides informācijas biroja nomas līguma pārskatīšana, kas samazina izmaksas par EUR 0,27 miljoniem;
Konrad Adenauer ēka (KAD)
83. atgādina sākotnējo nespēju izvēlēties kandidātus saistībā ar izsludināto konkursu par Konrad Adenauer ēkas projektu, jo piedāvātās cenas, kas tika iesniegtas, atsaucoties uz izsludināto konkursu, bija ievērojami augstākas nekā projekta tāmē paredzētās summas; pieņem zināšanai tam sekojošo Prezidija 2012. gada lēmumu pārstrādāt ar KAD ēku saistītos uzaicinājumus uz konkursu, kā rezultātā tika iesniegti ievērojami lētāki piedāvājumi, kas deva iespēja nepārkāpt šim celtniecības projektam sākotnēji apstiprināto budžetu; pieņem zināšanai, ka darbi sākās 2013. gada septembrī, projektam ir jauns pārvaldnieks un ir uzlaboti partnerības noteikumi, kas paredz arī Luksemburgas valdības atbalstu; sagaida, ka šī celtniecības projekta sākotnēji apstiprinātais vispārējais budžets tiks ievērots, neraugoties uz nenovēršamo aizkavēšanos;
Parlamenta sēžu zāle Briselē
84. pieņem zināšanai, ka griestu atbalsta konstrukcija Parlamenta sēžu zālē Briselē izmaksās mazliet vairāk nekā EUR 2 miljonus, kas ir mazāk nekā prognozētie EUR 3 miljoni, un ka ēkas vecuma dēļ nav bijis iespējams uzsākt tiesvedību; atzīst, ka 2012. gadā ieviestā Parlamenta ēku regulāras pārbaudes un preventīvas uzturēšanas politika ļāva konstatēt strukturālus defektus griestu koka sijās, tādējādi novēršot lielu katastrofu, kas varētu prasīt dzīvības un milzīgus postījumus šajā ēkā; pieņem zināšanai, ka bija iespējams pārcelt Parlamenta dienestus uz citām ēkām un uz laiku slēgt Paul-Henri Spaak (PHS) ēkas A zonu un ka sēžu zāle no 2014. gada aprīļa sākuma atkal ir izmantojama;
Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts un Tulkošanas ģenerāldirektorāts
85. ar gandarījumu norāda, ka, īstenojot Prezidija lēmumu par resursu ziņā efektīvu daudzvalodību, 2012. gadā izdevās ietaupīt EUR 10,9 miljonus mutiskās tulkošanas un EUR 10 miljonus — rakstiskās tulkošanas dienestos, neskarot daudzvalodības principu un nemazinot Parlamenta darba kvalitāti; atkārtoti norāda, ka iestāžu sadarbībai ir būtiska nozīme, lai apmainītos ar paraugpraksi efektivitātes palielināšanas un resursu taupīšanas jomā;
Finanšu ģenerāldirektorāts
Brīvprātīgais pensiju fonds
86. norāda, ka 2012. gadā brīvprātīgā pensiju fonda(18) aktīvu vērtību palielināja ieguldījumu ienesīgums 9,4 % apmērā, jo ieguldījumu tirgi turpināja atgūties no pasaules finanšu krīzes;
87. tomēr norāda, ka brīvprātīgais pensiju fonds 2012. gada beigās līdz EUR 207,9 miljoniem palielināja prognozēto aktuāro deficītu, kuru aprēķina, par pamatu ņemot fonda aktīvus; uzsver, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm;
88. tomēr norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu un ka Parlaments garantē pensiju izmaksu visiem bijušajiem un dažiem pašreizējiem deputātiem, kas ir šī fonda dalībnieki, ja fonds nespēj pildīt savas saistības; atgādina, ka brīvprātīgais pensiju fonds tika uzskatīts par pagaidu risinājumu līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais Eiropas Parlamenta deputātu nolikums, proti, 2009. gada 14. jūlijā;
89. pieņem zināšanai to, ka Eiropas Savienības Tiesa 2013. gadā ir atzinusi par spēkā esošiem Prezidija 2009. gadā pieņemtos lēmumus, tostarp lēmumu palielināt fonda dalībnieku pensionēšanās vecumu no 60 līdz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla priekšlaicīgu izsmelšanu un saskaņotu šo vecumu ar jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu; atgādina, ka divas trešdaļas iemaksu fondā tiešā veidā veica Parlaments, nevis individuālie fonda dalībnieki;
Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts
90. pauž dziļas bažas par to, ka atsevišķu deputātu, deputātu palīgu un ierēdņu elektroniskās pastkastītes ir tikušas apdraudētas, Parlamentam kļūstot par upuri kiberuzbrukumā, kurā urķis bija pārtvēris komunikāciju starp privātiem viedtālruņiem un Parlamenta publiski pieejamo bezvadu tīklu; uzstāj, ka neatkarīgai trešai pusei ir jāveic IKT drošības revīzija attiecībā uz visām Parlamenta IKT un telekomunikāciju sistēmām saskaņā ar 99. punktā minētajām prasībām, lai pabeigtu precīza ceļveža izstrādi stabilākas IKT drošības politikas nodrošināšanai 2015. gadā;
91. uzskata, ka vieslietotājiem vajadzētu nodrošināt tādu piekļuvi bezvadu tīklam, kas nedotu iespēju izmantot Parlamenta iekštīklu vai iekšējus IT pakalpojumus, piemēram, attālinātu piekļuvi e-pastam, tādējādi nodalot privātā bezvadu tīkla un vieslietotājiem paredzētā bezvadu tīkla funkcijas; uzskata, ka būtu jāveic neatkarīga drošības revīzija par Parlamenta IT un telekomunikāciju infrastruktūru kopumā, lai pārliecinātos, ka Parlaments strādā, ievērojot visaugstākos pieejamos drošības standartus aizsardzībai pret urķu uzbrukumiem un telefonsakaru noklausīšanos;
92. uzskata, ka nozīmīgi sasniegumi ir jāsekmē, veicot atbilstošus ieguldījumus minēto projektu atbalsta un uzturēšanas pasākumos, kā arī īstenojot deputātu un darbinieku attiecīgu sadarbību; īpaši izceļ AT4AM sistēmas darbības veiksmīgo uzsākšanu; pauž nožēlu par to, ka Parlaments ir pārtraucis Linux konfigurācijas izplatīšanu, kas nekad netika popularizēta vai mērķtiecīgi piedāvāta deputātiem un darbiniekiem, kurus varētu interesēt šāds projekts; norāda, ka jaunu darba instrumentu ieviešana deputātiem un darbiniekiem nozīmē to, ka šādu darba instrumentu testēšanu izmēģinājuma fāzē veic, sadarbojoties tikai ar tādiem deputātiem un darbiniekiem, kas ir gatavi uzņemties papildu darbu, ko prasa šāda testēšana izmēģinājuma fāzē;
93. līdzīgu iemeslu dēļ uzstāj, ka Parlamentam vairāk jāsadarbojas ar Komisijas Informātikas ģenerāldirektorātu, lai atrastu ne tikai jaunus, revolucionārus IKT instrumentus, ko piedāvā neatkarīgi pārdevēji, bet arī piemērotus vecu IKT instrumentu un infrastruktūru aizstājējus, kas vērsti uz atklātiem, sadarbīgiem un no pārdevēja neatkarīgiem risinājumiem, tādējādi veicinot sociālo, ētisko un ekonomisko atbildīgumu;
94. pieņem zināšanai personāla internalizāciju Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā un solīto izmaksu samazinājumu un augstāku kompetences līmeni un korporatīvās identitātes sajūtu IT jomas darbinieku vidū; atgādina, ka augstāks kompetences līmenis attiecībā uz pastāvīgiem jauninājumiem arī bija iemesls, kura dēļ šo jomu pirms vairākiem gadiem nodeva ārpakalpojumu sniedzējiem; apšauba izmaksu samazināšanas argumentu; apzinās ierobežojumus un problēmas, kas saistītas ar darba tirgū pieejamo labāko profesionāļu pieņemšanu darbā; aicina ģenerālsekretāru sadarboties ar Eiropas Personāla atlases biroju, lai rastu iespējas paātrināt darbā pieņemšanas procedūru un piesaistīt labākos speciālistus IT un drošības jomā;
95. joprojām uzskata, ka Parlamentam pašam jābūt noteicējam visos ar IKT saistītajos jautājumos;
96. norāda, ka Parlamenta pašreizējā IKT infrastruktūra tikai daļēji pamatojas uz atklāto pirmkodu un tādējādi ierobežo Parlamenta iespējas datortehnikas un programmatūras izmantošanā; prasa pakāpeniski pāriet uz IKT infrastruktūru, kuras pamatā ir atklātais pirmkods, tādējādi uzlabojot izmaksu lietderību un sadarbspēju un vienlaikus nodrošinot visaugstāko drošības līmeni; šajā sakarībā prasa paredzēt arī pietiekamu tehnisko un administratīvo atbalstu, kas nodrošinātu pienācīgu uzturēšanu;
97. ierosina rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienestos vairāk izmantot jaunas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;
98. mudina ģenerālsekretāru vēl papildus nodrošināt, ka IKT atbalsta darbinieki ir pieejami deputātiem un darbiniekiem attiecīgajā darba vietā, lai gan IKT atbalsta darbiniekiem, gan citiem Parlamenta darbiniekiem un deputātiem būtu nodrošināta tiešas saskarsmes iespēja, kas ļauj sazināties droši un ērti; atgādina ģenerālsekretāram, ka attālināts IKT atbalsts var būt neērts un mazāk piemērots savstarpējas uzticēšanās veidošanai starp IT uzturēšanas darbiniekiem un tiem, kuriem nepieciešama IT uzturēšana; norāda arī uz to, ka pilnīga paļaušanās uz attālinātiem risinājumiem nav piemērota, kamēr nav pienācīgi veikta iepriekš minētā drošības revīzija;
99. mudina ģenerālsekretāru nodrošināt, lai līdz 2014. gada 1. decembrim tiktu veikti vismaz turpmāk minētie revīzijas pasākumi:
–
ielaušanās testēšana melnās kastes režīmā;
–
ielaušanās testēšana baltās kastes režīmā;
–
kriptoprotokolu pārbaude;
–
lietojumprogrammu pārbaude;
–
lietojumprogrammu piekļuves vadības sarakstu pārbaude;
–
fiziskās infrastruktūras piekļuves vadības sarakstu pārbaude;
–
lietojumprogrammu kompilācijas ķēdes pārbaude;
–
lietojumprogrammu pirmkoda pārbaude;
sagaida, ka revīzijas rezultāti Budžeta kontroles komitejai un Budžeta komitejai tiks iesniegti kopā ar to izdevumu, darbinieku skaita un laika novērtējumu, kas nepieciešami visu revīzijā konstatēto ar drošību saistīto trūkumu novēršanai;
100. uzskata — datu pieejamību nedrīkst ierobežot ar to, ka jāizmanto platformas vai sistēmas specifiskā tehniskā struktūra, un datu formātam jābalstās uz plaši izmantojamiem un brīvi pieejamiem standartiem, kā arī jābūt tādam, ko atbalsta un uztur no ražotājiem neatkarīgas organizācijas; uzsver, ka visiem ar formātu un jebkādu datnes paplašinājumu saistītiem dokumentiem ir jābūt brīvi pieejamiem;
Ceļojumu aģentūra
101. atzinīgi vērtē to, ka, ievērojot Budžeta kontroles komitejas prasību, jaunais ceļojumu aģentūras līgums, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, ļauj veikt finanšu un lietderības revīziju; atzīmē, ka vienīgā sabiedrība, kas piedalījās konkursa uzaicinājumā, lai noslēgtu minēto līgumu, bija BCD Travel N.V. — aģentūra, ar kuru bija noslēgts iepriekšējais līgums, un ka pašreizējais līgums ir noslēgts uz diviem gadiem;
102. iesaka, ka piemērotos gadījumos attiecībā uz deputātu lidojumiem Eiropas robežās no Parlamenta budžeta būtu jāveicina tikai ekonomiskās klases lidmašīnu biļešu izmantošana;
Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem
103. atgādina, ka Finanšu regulā un tās Piemērošanas noteikumos, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, ir iekļauti noteikumi par budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai sniedzamo informāciju par iestādes piešķirtajiem līgumiem; norāda, ka saskaņā ar jauno Finanšu regulu jādara publiski pieejami piešķirtie līgumi, kuru vērtība pārsniedz EUR 15 000 (iepriekš — EUR 25 000), proti, vērtību, kas līdzinās jaunajai robežvērtībai, kuru pārsniedzot ir obligāti jāizmanto konkursa procedūra;
104. norāda, ka visi Parlamenta ģenerāldirektorāti 2012. gadā ir piešķīruši līgumus, kuru vērtība pārsniedz EUR 25 000, un ka šo līgumu kopējā vērtība bija EUR 724 miljoni (EUR 603 miljoni 2011. gadā); norāda arī to, ka centrālie dienesti, pamatojoties uz informāciju, ko apstiprinājumu sniedzošās nodaļas ir iekļāvušas piešķirto līgumu reģistrā, ir sagatavojuši budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu par 2012. gadā piešķirtajiem līgumiem;
105. norāda, ka 2012. un 2011. gadā piešķirtie līgumi pēc līguma veida sadalās šādi:
Līguma veids
(no EUR 15 000 līdz EUR 25 000)
2012
Skaits
Vērtība (EUR)
Pakalpojumi
Piegādes
Būvdarbi
Ēkas
66
13
15
0
1 363 733
246 663
289 561
0
Kopā
94
1 899 957
Līguma veids
(EUR 25 000 vai vairāk)
2012
2011
Skaits
Īpatsvars
Skaits
Īpatsvars
Pakalpojumi
Piegādes
Būvdarbi
Ēkas
167
39
21
3
73 %
17 %
9 %
1 %
168
43
29
5
68 %
18 %
12 %
2 %
Kopā
230
100 %
245
100 %
Līguma veids
(EUR 25 000 vai vairāk)
2012
2011
Vērtība (EUR)
Īpatsvars
Vērtība (EUR)
Īpatsvars
Pakalpojumi
Piegādes
Būvdarbi
Ēkas
478 867 118
20 050 555
48 097 311
177 282 082
66 %
3 %
7 %
24 %
372 679 542
181 515 814
33 142 238
15 881 213
61 %
30 %
6 %
3 %
Kopā
724 297 066
100 %
603 218 807
100 %
(2012. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 6. lpp.)
106. norāda, ka 2012. un 2011. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:
Procedūras veids
(no EUR 15 000 līdz EUR 25 000)
2012
Skaits
Vērtība (EUR)
Atklāta
Ierobežota
Pārrunu
Konkursa
Ārkārtas
0
0
94
-
-
0
0
1 899 958
-
-
Kopā
94
1 899 958
Procedūras veids
(EUR 25 000 vai vairāk)
2012
2011
Skaits
Īpatsvars
Skaits
Īpatsvars
Atklāta
Ierobežota
Pārrunu
Konkursa
Ārkārtas
93
4
133
-
-
40 %
2 %
58 %
-
-
90
12
138
2
3
37 %
5 %
56 %
1 %
1 %
Kopā
230
100 %
245
100 %
Procedūras veids
(EUR 25 000 vai vairāk)
2012
2011
Vērtība (EUR)
Īpatsvars
Vērtība (EUR)
Īpatsvars
Atklāta
Ierobežota
Pārrunu
Konkursa
Ārkārtas
268 775 678
245 111 639
210 409 749
-
-
37 %
34 %
29 %
-
-
436 253 061
126 420 563
31 283 089
4 668 600
4 593 494
72 %
21 %
5 %
1 %
1 %
Kopā
724 297 066
100 %
603 218 807
100 %
(2012. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 8. lpp.)
107. norāda, ka no 2012. gadā piešķirtajiem kopumā 230 līgumiem 97 līgumi EUR 514 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot atklātu vai ierobežotu procedūru, un 133 līgumi EUR 210 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot pārrunu procedūru; pieņem zināšanai, ka līgumu vērtības ziņā ievērojami lielāka pārrunu procedūras izmantošana 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu ir skaidrojama ar trīs ēku līgumu procedūrām, kuru kopējā vērtība bija EUR 177,28 miljoni, kas ievērojami palielināja kopējo summu;
108. pauž nožēlu, ka līdz ar administratīvā sloga mazināšanu saistībā ar zemas vērtības līgumiem, kuras mērķis bija veicināt MVU piedalīšanos konkursos par šādu līgumu slēgšanas tiesībām, administrācijas rīcībā nav informācijas par to MVU skaitu, kuri ir ieguvuši zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības; tādēļ Ģenerālsekretariāts nespēj parādīt, vai tiešām administratīvā sloga mazināšana ir veicinājusi plašāku MVU līdzdalību, un līdz ar to nespēj apliecināt minēto pasākumu efektivitāti; prasa uzraudzīt to MVU skaitu, kuri ir ieguvuši zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības;
109. uzskata, ka to līgumu gadījumā, kuru vērtība nesasniedz EUR 60 000, ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem un interešu konfliktu pārbaudēm;
Ārkārtas pārrunu procedūra
110. informē, ka ārkārtas pārrunu procedūru Parlaments 2012. gadā izmantoja retāk (59 gadījumi 2011. gadā un 43 gadījumi 2012. gadā), kas nozīmē samazinājumu par 27 % iestādei kopumā, turklāt pieci ģenerāldirektorāti 2012. gadā vispār neizmantoja šo procedūru, viens ģenerāldirektorāts saskaņā ar šo procedūru piešķīra tādu pašu līgumu skaitu kā 2011. gadā, bet divi — lielāku skaitu; norāda arī to, ka kopš 2012. gada atbildīgajam kredītrīkotājam gada darbības pārskatu pielikumos ir sistemātiski jāpamato ārkārtas pārrunu procedūras izmantošana;
Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)
111. uzskata, ka politiskās grupas ir nozīmīgi procesu dalībnieki, kas pārstāv Parlamentu un Savienību kopumā, jo to transnacionālais raksturs ir unikāls pasaules mērogā un tām ir izšķiroša loma visu Savienības iestāžu stingras demokrātiskās pārskatatbildības nodrošināšanā;
112. norāda, ka 2012. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:
Grupa
2012
2011
Gada apropriācijas
Pašu resursi un pārnestās apropriācijas
Izdevumi
Gada apropriāciju izlietojuma līmenis
Pārnesumi uz nākamo periodu
Gada apropriācijas
Pašu resursi un pārnestās apropriācijas
Izdevumi
Gada apropriāciju izlietojuma līmenis
Uz nākamo periodu pārnestās summas (2011)
PPE
21 128
2 024
18 974
89,81 %
4 178
20 336
1 918
20 442
100,42 %
1 832
S&D
14 908
6 313
14 520
97,40 %
6 702
14 302
5 499
13 696
95,76 %
6 105
ALDE
6 673
2 281
6 855
102,72 %
2 100
6 477
2 416
6 676
103,07 %
2 217
Verts/ ALE
4 319
1 460
4 002
92,65 %
1 778
4 025
1 242
3 820
94,91 %
1 447
GUE/NGL
2 563
1 094
2 602
101,52 %
1 055
2 535
1 088
2 553
100,71 %
1 070
ECR
3 765
1 219
3 407
90,51 %
1 577
3 831
720
3 375
88,09 %
1 176
EFD
2 538
881
2 494
98,29 %
925
2 088
835
2 046
98,03 %
876
NI — pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti
1 362
413
963
70,73 %
367
1 270
409
924
72,72 %
413
Kopā
57 255
15 687
53 817
94,00 %
18 680
54 866
14 126
53 514
97,53 %
15 137
* visas summas tūkstošos EUR
Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi
113. norāda, ka 2012. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(19):
Partija
Saīsin.
Pašu resursi *
EP subsīdija
Kopējie ieņēmumi
EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)
Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi
Eiropas Tautas partija
PPE
1 471
6 483
8 863
85 %
242
Eiropas Sociālistu partija
PSE
977
4 323
5 514
85 %
91
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība
ALDE
440
1 950
2 784
85 %
60
Eiropas Zaļo partija
PVE
397
1 333
1 908
84 %
127
Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse
AECR
216
1 139
1 701
85 %
13
Eiropas Kreiso spēku partija
GE
269
835
1 263
79 %
47
Eiropas Demokrātu partija
PDE
79
363
630
84 %
0
Eiropas Brīvā alianse
ALE
91
382
530
85 %
23
ES demokrāti
EUD
29
195
271
85 %
-6
Eiropas Kristiešu politiskā kustība
ECPM
44
242
285
85 %
0,6
Eiropas Brīvības alianse
AEL
65
357
428
85 %
2
Eiropas Nacionālo kustību alianse
AEMN
44
186
333
85 %
-2
Kustība par Eiropas brīvību un demokrātiju
MELD
81
458
702
85 %
0
Kopā
4 203
18 247
25 214
84 %
598
(*) visas summas tūkstošos EUR
114. norāda, ka 2012. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(20):
Fonds
Saīsinājums
Partija, ar kuru saistīts
Pašu resursi *
EP subsīdija
Kopējie ieņēmumi
EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)
Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2013. gada 30. augustā sagatavots darba dokuments „Eiropas Parlamenta trīs darba vietas — ģeogrāfiskās izkliedētības finansiālā ietekme, ietekme uz vidi un reģionālā ietekme”.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
Avots: PV BUR. 09.09.2013 (PE 512.496/BUR) 14. punkts, ģenerālsekretāra dienesta vēstule Prezidijam D(2013)33164.
Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesības
190k
36k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu un ar kuru aizstāj Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK (2009/2212(INL))
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. panta trešo daļu,
– ņemot vērā Reglamenta 41. un 48. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0352/2011),
1. pieņem kā savu priekšlikumu 2012. gada 23. maijā pieņemto tekstu(1);
2. aicina Padomi un Komisiju paziņot par savu piekrišanu šim priekšlikumam;
3. aicina Padomi un Komisiju, ja tās nevar dot piekrišanu priekšlikumam pašreizējā redakcijā, atsākt sarunas ar jaunievēlēto Parlamentu, vienlaikus ņemot vērā iepriekšējo sarunu gaitā politiskajā līmenī un neformālo kontaktu tehniskajā līmenī gūtos panākumus, jo īpaši attiecībā uz slepenības jautājumu un klasificētās informācijas un cita veida informācijas apstrādi;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā preambulu, 4. panta 3. punktu (lojālas sadarbības princips starp Savienību un dalībvalstīm), 5. pantu (kompetenču piešķiršana un subsidiaritāte), 10. panta 1. punktu (pārstāvības demokrātija), 10. panta 2. punktu (Eiropas pilsoņu pārstāvība) un 12. pantu (valstu parlamentu loma),
– ņemot vērā Lisabonas līgumam pievienoto 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, jo īpaši tā preambulu un II sadaļu par sadarbību starp parlamentiem, un 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,
– ņemot vērā 1997. gada 12. jūnija rezolūciju par Eiropas Parlamenta attiecībām ar dalībvalstu parlamentiem(1), 2002. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta attiecībām ar dalībvalstu parlamentiem Eiropas integrācijas procesā(2) un 2009. gada 7. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu attiecību veicināšanu saskaņā ar Lisabonas līgumu(3),
– ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par ES tiesību aktu atbilstību un subsidiaritāti un proporcionalitāti — 19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads(4),
– ņemot vērā galīgos ieteikumus, ko 2011. gada 20. decembrī sniedza vadības grupa attiecībām ar valstu parlamentiem saskaņā ar Lisabonas līgumu,
– ņemot vērā Komisijas ikgadējos ziņojumus par attiecībām starp Eiropas Komisiju un valstu parlamentiem, jo īpaši 2012. gada ziņojumu (COM(2013)0565),
– ņemot vērā Eiropas Savienības parlamentu priekšsēdētāju konferences, jo īpaši 2012. gada Varšavas un 2013. gada Nikosijas konferences, secinājumus, kas pieņemti pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās(5),
– ņemot vērā Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) ieguldījumu un sanāksmju secinājumus, kā arī to pusgada ziņojumus(6), sākot no Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīža, jo īpaši Viļņas ziņojumu,
– ņemot vērā COSAC 20. pusgada ziņojumu, jo īpaši sadaļas par ES demokrātisko leģitimitāti un valstu parlamentu lomu, kā arī par politisko dialogu un Eiropas 2014. gada vēlēšanām,
– ņemot vērā valstu parlamentu ieguldījumu COSAC priekšsēdētāju sanāksmē, ko organizēja Grieķijas parlaments Atēnās 2014. gada 26. un 27. janvārī,
– ņemot vērā Eiropas Savienības parlamentu priekšsēdētāju konferencē 2008. gada 21. jūlijā Lisabonā pieņemtās pamatnostādnes par parlamentu sadarbību,
– ņemot vērā starpparlamentāro konferenču secinājumus par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) 2012. gada 9. un10. septembrī Pafosā (Kipra), 2013. gada 24.–26. martā Dublinā (Īrija) un 2013. gada 4.–6. septembrī Viļņā (Lietuva), un 2013. gada 16. un 17. oktobrī Viļņā (Lietuva) saskaņā ar Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP) 13. pantu notikušās starpparlamentārās konferences par ES ekonomiskās un finanšu pārvaldību ieguldījumu,
– ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par konstitucionālajām problēmām, kas saistītas ar vairāku līmeņu pārvaldību Eiropas Savienībā(7), un par Eiropas Parlamenta attiecībām ar iestādēm, kas pārstāv valstu valdības(8),
– ņemot vērā ziņojumu „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”, ko 2012. gada 5. decembrī iesnieguši priekšsēdētāji H. Van Rompuy, J. C. Juncker, J. M. Barroso un M. Draghi,
– ņemot vērā 2012. gada 13. un 14. decembra, 2013. gada 24. un 25. oktobra, kā arī 2013. gada 19. un 20. decembra Eiropadomes secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 130. pantu,
– ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūciju par Lisabonas līguma īstenošanu attiecībā uz Eiropas Parlamentu(9),
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0255/2014),
A. tā kā pašreizējais Eiropas Savienības institucionālais satvars saskaņā ar LES ir jāuzskata par soli arvien ciešākas savienības izveidē, kas sākās ar Eiropas Kopienas izveidošanu;
B. tā kā, ņemot vērā lojālas sadarbības principu, Savienība un dalībvalstis patiesā savstarpējā cieņā palīdz viena otrai īstenot līgumos noteiktos uzdevumus un tā kā dalībvalstis palīdz Savienībai īstenot tās uzdevumus un atturas no jebkādu tādu pasākumu īstenošanas, kas varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu;
C. tā kā ar LES 12. pantu, kas attiecas uz valstu parlamentu pasākumiem, tiek stiprināts patiesas sadarbības princips, nosakot, ka valstu parlamenti aktīvi palīdz norošināt Savienības sekmīgu darbību;
D. tā kā kompetences piešķiršanas princips nosaka Savienības kompetences, kuru īstenošana balstās uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, un tā kā visas ES iestādes kopā ar valstu parlamentiem uzrauga subsidiaritātes principa ievērošanu tiesību aktos;
E. tā kā demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība jānodrošina visos līmeņos, kuros tiek pieņemti un īstenoti lēmumi, kā arī to savstarpējā mijiedarbībā;
F. tā kā Savienības darbība pamatojas uz pārstāvības demokrātiju un divkāršu demokrātisko leģitimitāti, kas izriet no pilsoņu tieši ievēlētā Eiropas Parlamenta un dalībvalstīm, ko Padomē pārstāv to valdības, kuras savukārt ir demokrātiski atbildīgas attiecībā pret saviem valstu parlamentiem un saviem pilsoņiem;
G. tā kā Eiropas Parlaments un valstu parlamenti katrs savā jomā ir Savienības divkāršās demokrātiskās leģitimitātes pīlāri — pirmais kā iestāde, kurā ES pilsoņi ir tieši pārstāvēti, un otrais kā valstu iestādes, par kurām ir tieši atbildīgas attiecīgās Padomē pārstāvētās valdības;
H. tā kā valstu parlamenti attiecīgi neveido ES likumdevēju „trešo palātu”, bet ir instruments, ar kura palīdzību prasīt atbildību no Savienības otrās palātas — Padomes;
I. tā kā līdz ar to ir piemēroti pieņemt šo valstu parlamentu konstruktīvo pieeju, kas izpaužas to dalībā šādos dialogos;
J. tā kā valstu parlamentiem būtu jāizveido spēcīgas un saskaņotas struktūras darbam saistībā ar ES, lai uzlabotu saikni ar Eiropas iestādēm un gūtu jaunas zināšanas Eiropas jautājumos;
K. tā kā valstu parlamentiem šajā integrācijas posmā ir savs īpašs uzdevums dalībvalstīs, lai stiprinātu izpratni par Eiropu un tuvinātu iedzīvotājus Eiropai;
L. tā kā parlamentu sadarbībai var būt būtiska nozīme Eiropas integrācijas procesa veicināšanā, izmantojot informācijas apmaiņu, kopīgu problēmu risināšanu, abpusēji izdevīgus dialogus un raitāku ES tiesību aktu transponēšanu valstu tiesību aktos;
M. tā kā pēc parlamentu konferences izveidošanas KĀDP un KDAP jomā un parlamentu konferences izveidošanas ekonomiskās pārvaldības jomā, kā arī pēc konkrētām nozarēm veltīto komitejas parlamentāro sanāksmju — kā ieteicamā sadarbības formāta — nostājas konsolidēšanas COSAC arī turpmāk būtu jābūt forumam regulārai viedokļu, informācijas un paraugprakses apmaiņai attiecībā uz parlamentārās uzraudzības praktiskajiem aspektiem
N. tā kā Eiropas Parlaments būtu vairāk jāiesaista politiskajā dialogā, jo īpaši nostiprinātajā versijā, kurā iesaistās Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada ietvaros, ko izveidojusi Eiropas Komisija sadarbībā ar valstu parlamentiem, galvenokārt ņemot vērā savstarpējo saistību starp Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lēmumiem;
O. tā kā izmaiņās Reglamentā ir ņemti vērā Lisabonas līguma nosacījumi attiecībā uz valstu parlamentu lomu ES;
P. tā kā būtu jāatzīmē pašreizējā ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences nozīme parlamentu sadarbībā;
I. Valstu parlamenti un Savienības demokrātiskā leģitimitāte
1. atzinīgi vērtē to, ka Līguma noteikumi paredz valstu parlamentiem tiesības un pienākumus, kas tiem ļauj aktīvi palīdzēt nostiprināt Savienības sekmīgu darbību; uzskata, ka šīs tiesības un pienākumi ir:
a)
aktīva iesaistīšanās ES lietās (līgumu ratificēšanas pilnvaras, dalība konventos saskaņā ar LES 48. pantu, valstu valdību kontrole, subsidiaritātes uzraudzība, spēja izņēmuma gadījumos iebilst pret tiesību aktiem, ES tiesību aktu transponēšana valsts tiesību aktos);
b)
politiskais dialogs (parlamentu sadarbība un savstarpēja informācijas apmaiņa ar Eiropas iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu);
2. atzīst, ka Savienības divkāršu demokrātisko leģitimitāti — pilsoņu un dalībvalstu savienību — ES likumdošanas procesā īsteno, iesaistot Eiropas Parlamentu un Padomi; uzskata, ka, tā kā dalībvalstis ES ir pārstāvētas vienotā un pilnīgi demokrātiskā veidā, Padomē valdību paustajos viedokļos pienācīgi jāņem vērā šo valstu parlamentu nostāja, tādējādi stiprinot Padomes demokrātisko raksturu;
3. uzsver, ka pienācīga leģitimitāte un pārskatatbildība dalībvalstu un ES līmenī jānodrošina attiecīgi valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam; atgādina par Eiropadomes 2012. gada decembra sanāksmes secinājumos noteikto principu, ka „visā šajā procesā galvenais mērķis paliek nodrošināt demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību tajā līmenī, kurā pieņem un pilda lēmumus”;
4. atzinīgi vērtē valstu parlamentu darbu nolūkā:
a)
uzlabot vadības un uzraudzības mehānismus nolūkā panākt lielāku konsekvenci;
b)
saskaņā ar valstu konstitucionālajām sistēmām sniegt ministriem un valstu valdībām iepriekšējus norādījumus attiecībā uz to darbu Padomē un Eiropadomē;
c)
saskaņā ar valstu konstitucionālajām sistēmām uzraudzīt ministru un valstu valdību Padomē un Eiropadomē ieņemtās nostājas;
d)
veikt efektīvas virzības un kontroles funkcijas attiecībā uz direktīvu un regulu pareizu īstenošanu;
e)
mudināt Padomi uzlabot pārredzamību tiesību aktu apspriešanā, jo īpaši likumdošanas procesa sagatavošanas posmā, lai samazinātu informācijas asimetriju starp Eiropas Parlamentu un Padomi;
f)
novērtēt attiecības starp Eiropas Parlamenta komitejām un valstu parlamentu komitejām;
5. atzīst Eiropas Parlamenta komiteju un valstu parlamentu komiteju nozīmi ES likumdošanas procesā;
6. tāpēc pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu tiesību aktu apspriešanā un informācijas asimetriju starp Eiropas Parlamentu un Padomi; aicina Padomi piemērot tādus pašus pārredzamības standartus kā Eiropas Parlamentā, jo īpaši likumdošanas procesa sagatavošanas posmos;
7. uzskata, ka pārredzamības trūkums Padomes apspriedēs, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktiem, apgrūtina valdību spēju patiesi uzņemties atbildību pret savu valstu parlamentiem;
8. norāda, ka subsidiaritātes uzraudzības procesā 2. protokola 7. panta 3. punktā noteiktie sliekšņi līdz šim ir sasniegti divas reizes; atgādina, ka agrīnās brīdināšanas mehānisma mērķis nav vis bloķēt Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu, bet gan uzlabot ES tiesību aktu kvalitāti, jo īpaši nodrošinot, ka ES rīkojas savu kompetenču robežās;
9. tāpēc uzskata, ka valstu parlamentu un ES iestāžu veiktā uzraudzība saistībā ar atbilstību subsidiaritātes principam nebūtu jāuzskata par nepamatotu ierobežojumu, bet gan par mehānismu valstu parlamentu kompetenču garantēšanai; tādējādi šis mehānisms palīdz noteikt izdevīgu ES likumdošanas darbību formu un saturu;
10. uzskata, ka agrīnās brīdināšanas mehānisms jāuzskata par vienu no efektīvas sadarbības instrumentiem starp Eiropas iestādēm un valstu iestādēm un kā tāds tas arī jāizmanto;
11. atzinīgi vērtē to, ka praksē šis mehānisms tiek izmantots arī kā konsultāciju un sadarbības dialoga sistēma starp dažādām Eiropas daudzlīmeņu sistēmas iestādēm;
12. uzskata, ka iestādēm jāņem vērā valstu parlamentu sniegtie pamatotie atzinumi, arī lai saprastu to, kas Savienībai ir jādara, lai labāk sasniegtu tiesību aktiem izvirzītos mērķus, un aicina Komisiju ātri un atbilstoši rīkoties, reaģējot uz valstu parlamentu pamatotajiem atzinumiem un ieguldījumu;
II. Parlamentu attiecības un Eiropas integrācijas process
13. uzsver, ka parlamentu sadarbība ES mērogā neaizvieto parasto parlamentāro uzraudzību, ko Eiropas Parlaments veic tam līgumos noteikto kompetenču robežās un ko valstu parlamenti veic attiecībā uz savām valdībām ES lietu jomā; uzskata, ka tās mērķis ir:
a)
veicināt informācijas un paraugprakses apmaiņu starp valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, lai katram no tiem būtu iespēja veikt efektīvāku uzraudzību un sniegt lielāku ieguldījumu, neierobežojot attiecīgās to kompetences;
b)
nodrošināt, ka parlamenti var pilnībā īstenot savas ar ES saistītās kompetences;
c)
veicināt patiesu Eiropas parlamentāro un politisko kultūru;
14. uzskata parlamentu sanāksmes par savienojuma punktiem starp Eiropas un valstu politiskajām nostādnēm, kas sniedz priekšrocības visām iesaistītajām pusēm; uzskata, ka svarīgs šādu sanāksmju uzdevums ir ļaut valstu parlamentiem savās sarunās ņemt vērā Eiropas perspektīvu un Eiropas Parlamentam Eiropas sarunās ņemt vērā valstu perspektīvas;
15. vērš uzmanību uz to, ka jaunā Eiropas starpparlamentārā sistēma vēl arvien ir tapšanas stadijā un tai saskaņā ar Lisabonas līguma 1. protokola II sadaļas 9. pantu ir jāatspoguļo uz vienošanos balstīta ieeja, līdz ar to Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu kopīgs uzdevums ir vienoties par parlamentu sadarbības organizēšanu un veicināšanu Savienības mērogā, kaut gan joprojām ir par agru noteikt kopēju parlamentu sadarbības satvaru;
16. atzinīgi vērtē pasākumus, kas saskaņā ar ieteikumiem, ko paudusi vadības grupa attiecībām ar valstu parlamentiem, veikti jau kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā nolūkā pastiprināt sadarbību starp valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, jo īpaši attiecībā uz starpparlamentāro komiteju sanāksmju plānošanu, to skaita palielināšanos (50 sanāksmes kopš 2010. gada), valstu parlamentu iesniegto dokumentu novirzīšanu valstu parlamentu deputātiem un attiecīgajām politiskajām struktūrām (pamatoti atzinumi un ieteikumi), videokonferenču ieviešanu, divpusēju apmeklējumu sekmēšanu, tehniskiem uzlabojumiem Starpparlamentārās ES informācijas apmaiņas tīkla (IPEX) platformā, Eiropas pētniecības un parlamentārās dokumentācijas informācijas centra (EPPDIC) sadarbības projektu skaita palielināšanos, valstu administrācijas ierēdņu apmeklējumiem un informācijas un paraugprakses apmaiņu; uzskata, ka minētie pasākumi palīdz veidot efektīvākas un mērķtiecīgākas starpparlamentārās attiecības, vienlaikus sekmējot arī parlamentāro demokratizāciju;
17. uzsver, ka parlamentu sanāksmes jāorganizē ciešā sadarbībā ar valstu parlamentiem, lai palielinātu šo sanāksmju efektivitāti un kvalitāti; tāpēc iesaka pēc iespējas agrākā posmā iesaistīt valstu parlamentus šo sanāksmju darba kārtības izstrādē;
18. uzskata, ka parlamentu sanāksmju izveides pamatā jābūt praktiskiem apsvērumiem, kas ļauj ņemt vērā katra sanāksmes veida attiecīgo specifiku;
19. atzinīgi vērtē starpparlamentāro komiteju sanāksmju efektivitāti un prasa stiprināt referentu sadarbību konkrētu likumdošanas jautājumu jomā;
20. atzinīgi vērtē efektīvas politisko grupu un Eiropas politisko partiju sanāksmes ES dalībvalstu parlamentu sadarbības satvarā; prasa arī turpmāk atbalstīt šādas sanāksmes, kas ir efektīvs instruments patiesas Eiropas politiskās apziņas izveidē;
21. atzinīgi vērtē funkciju, ko pilda IPEX platforma, kura galvenokārt darbojas kā informācijas apmaiņas platforma attiecībā uz parlamentārās uzraudzības procedūrām, neraugoties uz iespējamām ar valodu saistītām problēmām; prasa valstu parlamentiem pievērst īpašu uzmanību daudzvalodības principam, lai panāktu pēc iespējas efektīvāku parlamentu dialogu;
22. uzsver, ka parlamentu sadarbībai jābūt atvērtai un iekļaujošai, un pauž bažas par starpparlamentārajām sanāksmēm ar ierobežotu pieeju, uz kurām dažus parlamentus neuzaicina un kuras organizē bez pienācīgas apspriešanās nolūkā par ES jautājumiem pieņemt nostājas, kuru pamatā nav vienošanās;
23. norāda, ka politiskais dialogs (izveidots saistībā ar „Barroso iniciatīvu” 2006. gadā) un agrīnās brīdināšanas mehānisms ir vienas monētas divas puses; ņem vērā valstu parlamentu un Eiropas Komisijas attiecību attīstību dažādās jomās un stiprināta politiskā dialoga izveidošanu Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada satvarā;
III. Attīstība un ierosinājumi
24. ierosina izstrādāt valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta vienošanos, kas varētu veidot pamatu efektīvai sadarbībai saskaņā ar Lisabonas līguma 1. protokola 9. pantu un Parlamenta Reglamenta 130. pantu;
25. prasa Eiropas Savienības parlamentārās sadarbības satvarā rīkot tematiski strukturētas un efektīvas sanāksmes starp politiskajām grupām un Eiropas politiskajām partijām;
26. uzsver, ka parlamentu sadarbības mērķim jābūt attiecīgo personu sadarbības nodrošināšanai attiecīgajā brīdī nolūkā jēgpilnā veidā risināt attiecīgos jautājumus, lai patiesi dialogi un pienācīgas debates nodrošinātu pievienoto vērtību dažādās atbildības jomās pieņemtajiem lēmumiem;
27. uzskata, ka COSAC arī turpmāk būtu jāveic regulāras viedokļu, informācijas un paraugprakses apmaiņas foruma funkcijas attiecībā uz parlamentārās uzraudzības praktiskajiem aspektiem;
28. atgādina, ka attiecībā uz konferenci par ekonomisko pārvaldību, kuras pamatā ir Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību 13. pants, vienošanās, kas tika panākta ES parlamentu priekšsēdētāju konferences laikā 2013. gada aprīlī Nikosijā, paredz virkni noteikumu par šo konferenci, kā arī šo noteikumu pārskatīšanas pabeigšanu ES priekšsēdētāju konferences laikā 2015. gadā Romā; tāpēc uzskata, ka visas procedūras praktisku apsvērumu pieņemšanai saistībā ar konferenci par ekonomisko pārvaldību pirms šīs pārskatīšanas būtu pāragras un tāpēc nebūtu vēlams tās īstenot;
29. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai (ES, Euratom), ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus (05600/2014 – C7-0047/2014 – 2011/0184(APP))
– ņemot vērā Padomes regulas projektu (05600/2014),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padomes iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106a. pantu (C7-0047/2014),
– ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni(1),
– ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(2),
– ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem(3),
– ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(4),
– ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(5),
– ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(6),
– ņemot vērā 2014. gada 16. aprīļa rezolūciju par pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus(7),
– ņemot vērā to, ka pirmo reizi saskaņā ar Līgumu ir nepieciešama Parlamenta piekrišana Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumiem,
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta 1. un 3. daļu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu (A7-0269/2014),
1. sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (05602/2014 – C7-0036/2014 – 2011/0183(CNS))
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05602/2014),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta trešo punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106a. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0036/2014),
– ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni(1),
– ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(2),
– ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem(3),
– ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(4),
– ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(5),
– ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(6),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0271/2014),
1. apstiprina grozīto Padomes projektu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt savu projektu;
4. aicina augsta līmeņa grupu pašu resursu jautājumos līdz 2014. gada beigām sniegt pašu resursu sistēmas pirmo novērtējumu, kā norādīts kopīgajā deklarācijā, kas pievienota šīs rezolūcijas pielikumā(7); sagaida, ka šī grupa izstrādās pašreizējās sistēmas trūkumu novēršanas priekšlikumus, tādējādi sagatavojot ceļu reformas īstenošanai nākamās DFS darbības laikā, vadoties pēc tādiem vispārējiem mērķiem kā vienkāršība, pārredzamība, vienlīdzība un demokrātiska pārskatatbildība;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Padomes projekts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Projekts Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu 8.aapsvērums (jauns)
(8a) Eiropas Parlaments ir pastāvīgi prasījis, lai Savienības budžets tiktu pilnībā finansēts no pašu resursiem, kā to nosaka Līgums, un ir regulāri uzsvēris pašreizējās pašu resursu sistēmas trūkumus un ierobežojumus, proti, to, ka tā ir nepārredzama, netaisnīga, uz to neattiecas parlamentāra kontrole, tā ir ļoti sarežģīta un pilnīgi nesaprotama Eiropas pilsoņiem, kuriem galu galā nākas izjust tās sekas; Eiropas Parlaments uzskata, ka šāda sistēma pēc būtības pārkāpj Līguma burtu un garu.
Grozījums Nr. 2 Lēmuma projekts 8.bapsvērums (jauns)
(8b) Eiropas Parlaments uzskata, ka pašreizējā Savienības finansēšanas sistēma, kurā 74 % ieņēmumu ir valstu iemaksas no NKI un 11 % ir esošie, statistiskie maksājumi no PVN, ir tikai pastiprinājusi vajadzību ievērot „taisnīgas atdeves” principu, kurš ir dominējis visās apspriedēs Padomē gan attiecībā uz Savienības budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļu un kura dēļ ir izveidotas sarežģītas un neskaidras atlaides un citi korekcijas mehānismi, un kurš ikgadējā budžeta procedūrā veicina pastāvīgu maksājumu deficīta problēmu. Papildus tam Eiropas Parlaments uzskata, ka pašreizējā sistēma neļauj Padomē izveidoties pietiekamam vairākumam, kas atbalstītu to, ka gada budžetā tiek paredzēts pietiekams maksājumu apropriāciju līmenis, kas vajadzīgs, lai izpildītu ES tiesiskos pienākumus un politiskās saistības.
Grozījums Nr. 3 Lēmuma projekts 8.capsvērums (jauns)
(8c) Eiropas Parlaments ir stingri atbalstījis pašu resursu sistēmas reformu pašos pamatos, lai atgrieztos pie īstenu, skaidru, vienkāršu un taisnīgu pašu resursu sistēmas. Eiropas Parlaments uzskatīja, ka Komisijas 2011. gada jūnija priekšlikumi tiesību aktiem par pašu resursiem bija solis pareizajā virzienā, un tādēļ tos no paša sākuma atbalstīja pārliecinošs Eiropas Parlamenta vairākums. Eiropas Parlaments pauž nožēlu par to, ka Padome nav spējusi pavirzīt uz priekšu pašu resursu sistēmas reformu, pamatojoties uz šiem tiesību aktu priekšlikumiem. Eiropas Parlaments pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes galīgā politiskā vienošanās, kas tika panākta 2013. gada 8. februārī, pat paredz jaunas atlaides un izņēmumus.
Grozījums Nr. 4 Lēmuma projekts 8.dapsvērums (jauns)
(8d) Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos ir izveidota ar trīs Savienības iestāžu kopīgu vienošanos, kā norādīts kopīgajā paziņojumā par pašu resursiem, kas ir daļa no politiskās vienošanās par DFS 2014.–2020. gadam. Šī augsta līmeņa grupa veiks pašu resursu sistēmas vispārēju pārskatīšanu, vadoties pēc tādiem vispārējiem mērķiem kā vienkāršība, pārredzamība, vienlīdzība un demokrātiska pārskatatbildība. Būtu jāizskata visi pašu resursu sistēmas reformas aspekti. Pirmais novērtējums būs pieejams 2014. gada beigās.
Grozījums Nr. 5 Lēmuma projekts 8.eapsvērums (jauns)
(8e) Augsta līmeņa grupas darba rezultāts tiks novērtēts iestāžu konferencē 2016. gadā, kurā piedalīsies arī valstu parlamentu pārstāvji. Pamatojoties uz minētā darba rezultātiem, Komisija izvērtēs, vai jaunas pašu resursu ierosmes ir nepieciešamas. Šis novērtējums būtu jāveic paralēli 2014.−2020. gadam paredzētās DFS pēcvēlēšanu pārskatīšanai/pārstrādei, kas Komisijai jāsāk vēlākais līdz 2016. gada beigām. Eiropas Parlaments uzskata, ka šīs augsta līmeņa grupas darbam vajadzētu sagatavot augsni iespējamām reformām, par kurām varētu vienoties un kuras varētu sākt īstenot nākamās DFS darbības laikā.
PIELIKUMS
Kopīgā deklarācija par pašu resursiem
1. Saskaņā ar LESD 311. pantu Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku; minētajā pantā arī noteikts, ka, neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem; LESD 311. panta trešajā ievilkumā ir paredzēts, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, vienprātīgi pieņem lēmumu attiecībā uz pašu resursu sistēmu un ka šajā kontekstā Padome var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju.
2. Pamatojoties uz to, Komisija 2011. gada jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu kopumu, lai reformētu Savienības pašu resursu sistēmu. Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē vienojās, ka pašu resursu mehānisma pamatā vajadzētu būt vispārējiem mērķiem – vienkāršībai, pārredzamībai un vienlīdzībai. Turklāt Eiropadome arī aicināja Padomi turpināt darbu ar Komisijas priekšlikumu par jauniem pašu resursiem, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā finanšu darījuma nodokļa jomā, izskatīt jautājumu, vai tas nevarētu kļūt par pamatu jauniem ES budžeta pašu resursiem.
3. Pašu resursu jautājumā ir jāveic turpmāks darbs. Šajā nolūkā tiks sasaukta augsta līmeņa grupa, kurā būs trīs iestāžu iecelti dalībnieki. Tā ņems vērā visu esošo vai turpmāko ieguldījumu, ko var dot trīs Eiropas iestādes un valstu parlamenti. Tai vajadzētu izmantot attiecīgas ekspertu zināšanas, tostarp valsts budžeta un fiskālo iestāžu, kā arī neatkarīgu ekspertu zināšanas.
4. Šī grupa veiks pašu resursu sistēmas vispārēju pārskatīšanu, vadoties pēc vienkāršības, pārredzamības, vienlīdzības un demokrātiskās pārskatatbildības vispārējiem mērķiem. Pirmais novērtējums būs pieejams 2014. gada beigās. Šī darba virzību izvērtēs politiskā līmeņa sanāksmēs, ko regulāri rīkos vismaz reizi pusgadā.
5. Lai novērtētu šī darba iznākumu, valstu parlamentus 2016. gadā aicinās uz iestāžu konferenci.
6. Pamatojoties uz minētā darba rezultātiem, Komisija izvērtēs, vai jaunas pašu resursu ierosmes ir piemērotas. Šo izvērtējumu veiks paralēli Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) regulas 1.a pantā minētajai pārskatīšanai, ņemot vērā iespējamas reformas, ko varētu apsvērt attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmas laikposmu.
Tradicionālie PVN un NKI pašu resursi un pasākumi, lai izpildītu kases vajadzības *
199k
40k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (pārstrādāta redakcija) (05603/2014 – C7-0037/2014 – 2011/0185(CNS))
(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās — pārstrādāšana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes projektu (05603/2014),
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0742),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. panta 2. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106a. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0037/2014),
– ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni(1),
– ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(2),
– ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem(3),
– ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(4),
– ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(5),
– ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(6),
– ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(7),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 6. marta vēstuli Budžeta komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0268/2014),
A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,
1. apstiprina Padomes projektu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05600/2014),
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai (COM(2011)0740),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta trešo daļu (C7-0047/2014),
– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni(1),
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(2),
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem(3),
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(4),
– ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(5),
– ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(6),
– ņemot vērā Reglamenta 81. panta 1. punkta otro daļu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0270/2014),
A. tā kā LESD 311. pantā ir noteikts, ka Padome, pieņemot regulu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, ievieš Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tā ir norādīts lēmumā, ar ko ir pieņemti noteikumi attiecībā uz Savienības pašu resursu sistēmu;
B. tā kā LESD 311. pantā ir arī noteikts, ka budžets tiek pilnībā finansēts no pašu resursiem un ka Padome var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt kādu no esošajām kategorijām, tā nodrošinot juridisko pamatu pašu resursu sistēmas padziļinātai reformai;
C. tā kā Parlaments ir pastāvīgi pieprasījis ES budžeta finansēšanu atkal nodrošināt ar patiesu pašu resursu sistēmu, kā tas noteikts Līgumā; tā kā Parlaments ir regulāri norādījis uz nepilnībām un ierobežojumiem esošajā pašu resursu sistēmā, kas nav pietiekami pārredzama un ir ļoti sarežģīta, tādēļ pilnīgi nesaprotama Eiropas pilsoņiem, kuriem vēlāk nākas izjust sekas;
D. tā kā dalībvalstu iemaksas ES budžetā, ko tās veic, pamatojoties uz NKI, un kas pašlaik ir aptuveni 74 % no visiem ES ieņēmumiem, nevar uzskatīt par patiesu pašu resursu, jo tie ir vienkārši pārskaitījumi no dalībvalstu valsts kasēm ES budžetā; tā kā no PVN iegūtie resursi, kas ir aptuveni 11 % no visiem ES ieņēmumiem, arī ir veidojušies tā, ka tiek uzskatīti par dalībvalstu iemaksām ES budžetā; tā kā šī situācija gadu desmitu laikā ir stiprinājusi „taisnīgas peļņas” loģiku, kas nepārprotami dominēja arī Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmes secinājumos par DFS 2014.–2020. gadam, un ir lielā mērā kavējusi ES budžeta strukturālu reformu;
E. tā kā taupības pasākumu dēļ dalībvalstis nelabprāt palielina savas iemaksas ES budžetā, lai gan tās nenoliedzami izmanto ieguvumus, ko nodrošina no ES budžeta finansētu programmu īstenošana, un tā kā tiešu pašu resursu sistēma Eiropas Savienībai šajā gadījumā ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums;
F. tā kā Parlaments ir pastāvīgi paudis atbalstu priekšlikumiem, ko Komisija iesniedza 2011. gada jūnijā, ierosinot samazināt dalībvalstu iemaksu daļu ES budžetā tā, lai šī daļa nepārsniegtu 40 %, likvidēt esošās tīri statistiskās no PVN iegūtās iemaksas un aizstāt tās ar patiesu pašas ES no PVN iegūtu resursu, kā arī izveidot vienu jaunu patiesu pašu resursu veidu un visus atlaižu un koriģēšanas mehānismus aizstāt ar fiksētu summu sistēmu 2014.–2020. gadam, jo šie priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā, lai panāktu, ka ES budžeta ieņēmumi atbilst Līguma burtam un garam, un tie pēc būtības jau no paša sākuma ieguva pārliecinoša deputātu vairākuma atbalstu;
G. tā kā Parlaments, kas gan nebija apmierināts ar to, ka Padome nespēj panākt progresu saistībā ar pašu resursu sistēmas reformu, 2013. gada novembrī tomēr deva savu piekrišanu regulai par DFS 2014.–2020. gadam, ņemot vērā ar Padomi panākto vienošanos attiecībā uz kopīgo deklarāciju par augsta līmeņa darba grupas izveidošanu pašu resursu jautājumos; tā kā šajā sakarībā prezidentvalsts Lietuva pauda apņēmību 2013. gada 18. un 19. decembrī organizēt šīs grupas atklāšanas sanāksmi; tā kā Padome vilcinājās pieņemt lēmumu par trīs savu pārstāvju iecelšanu šajā augsta līmeņa darba grupā, tādēļ minētā sanāksme varēja notikt tikai 2014. gada aprīlī;
H. tā kā augsta līmeņa darba grupai pašu resursu jautājumos līdz 2014. gada beigām ir jāsagatavo pirmais esošās sistēmas nepilnību novērtējums un tā galīgais rezultāts 2016. gadā būs jāizvērtē iestāžu konferencē, kurā piedalīsies arī dalībvalstu parlamentu pārstāvji; tā kā augsta līmeņa darba grupai būtu jāanalizē visi pašu resursu sistēmas reformas aspekti, nodrošinot, ka Komisijas rīcībā ir viss nepieciešamais, lai tā varētu izvērtēt, vai jaunās pašu resursu iniciatīvas ir lietderīgi realizēt līdz ar 2014.–2020. gada DFS pārskatīšanas un/vai koriģēšanas procesu, kas veicams laikposmā pēc Parlamenta vēlēšanām (un kas jāsāk ne vēlāk kā 2016. gada beigās), un lai Komisija varētu ierosināt veiksmīgu reformu periodam, uz kuru attiecas daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada,
1. atzinīgi vērtē to, ka Padome ir piekritusi ieviest Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, kā tas noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību;
2. ir sarūgtināts, jo t. s. Pašu resursu lēmumā Padome diemžēl ir nolēmusi iekļaut arī tos noteikumus, kuri attiecas uz NKI resursu aprēķināšanu; uzskata, ka tādējādi netiek izmantota iespēja vienā dokumentā apvienot visus īstenošanas noteikumus un ka Lisabonas līguma 311. pantā nav objektīva pamatojuma šādai nošķiršanai;
3. pauž nožēlu, jo Padomei, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem likumdošanas priekšlikumiem, tomēr nav izdevies panākt progresu saistībā ar pašu resursu sistēmas reformu;
4. joprojām pieprasa veikt Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu, lai šī sistēma kļūtu vienkārša, pārredzama, taisnīga, atpazīstama un saprotama ES pilsoņiem, tā vairojot ES pilsoņu uzticēšanos Eiropas idejai un vienlaikus mazinot slogu, kas gulstas uz dalībvalstu valsts kasēm;
5. ļoti cerīgi raugās uz augsta līmeņa darba grupu pašu resursu jautājumos, jo uzskata, ka tā ir unikāla iespēja pārvarēt esošo pašu resursu sistēmas reformas bloķēšanu; atzinīgi vērtē 2014. gada 3. aprīlī notikušo augsta līmeņa darba grupas pirmo sanāksmi; lai gan šī sanāksme diemžēl ir notikusi ar lielu novēlošanos, sagaida, ka augsta līmeņa darba grupai tomēr izdosies sasniegt savus mērķus noteiktajā termiņā, kā tas ir paredzēts kopīgajā deklarācijā par augsta līmeņa darba grupas izveidošanu pašu resursu jautājumos;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) (COM(2013)0430 – C7-0177/2013 – 2013/0202(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0430),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 149. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0177/2013),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. oktobra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A7-0072/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. apstiprina Parlamenta paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;
3. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND)
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam 573/2014/ES.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS
PAR
VALSTU NODARBINĀTĪBAS DIENESTU TĪKLA IZVEIDOŠANU
Eiropas Parlaments
1. ATZINĪGI VĒRTĒ abu likumdevēju vienošanos par Komisijas priekšlikumu lēmumam par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND), ar ko padara oficiālu un nostiprina pašreizējo neformālo sadarbības tīklu starp VND;
2. ATGĀDINA — LESD 149. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome var noteikt veicināšanas pasākumus, lai rosinātu dalībvalstu sadarbību nodarbinātības jomā. Šādi pasākumi ietver tiesību aktus un var tikt noteiktas saistošas prasības, tomēr neparedzot dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu saskaņošanu;
3. UZSKATA, ka VND sadarbības tīkla izveidošana ir veicināšanas pasākums, kas ietilpst LESD 149. panta darbības jomā. Līdz ar to pēc lēmuma pieņemšanas visas dalībvalstis iesaistās minētā tīkla darbībā, jo kādas dalībvalsts neiesaistīšanās Savienības politikā nav attaisnojama ar to, ka attiecīgā dalībvalsts to nevēlas;
4. UZSVER, ka saskaņā ar apsvērumiem un piemērojamiem pantiem lēmuma galvenais mērķis ir nostiprināt un uzlabot līdzšinējā VND neformālā tīkla efektivitāti, ar tiesību aktu to padarot oficiālu. Šo mērķi var sasniegt vienīgi tad, ja visas dalībvalstis iesaistās tīklā un piedalās lēmuma 3. pantā minētajās darbībās.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (COM(2013)0522 – C7-0231/2013 – 2013/0248(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0522),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 175. panta 3. daļu un 212. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0231/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 12. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0078/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Investīciju fonda kapitāla palielināšanu (COM(2014)0066 – C7-0030/2014 – 2014/0034(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2014)0066),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0030/2014),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 25. marta atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 12. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0156/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša L sērijā vienlaikus ar galīgo leģislatīvo aktu;
3. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu .../2014/ES par Eiropas Savienības dalību Eiropas Investīciju fonda kapitāla palielināšanā
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam 562/2014/ES.)
NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS
Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums
Eiropas Parlaments un Padome piekrīt pievērsties jautājumam par darbībām ar Fonda dividendēm nākamās finanšu noteikumu, kas piemērojami Savienības vispārējam budžetam pārskatīšanas satvarā, vai, vēlākais, 4. pantā paredzētā starpposma ziņojuma par sasniegto kontekstā.
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par maksu, kas maksājama Eiropas Zāļu aģentūrai par farmakovigilances darbību veikšanu attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm (COM(2013)0472 – C7-0196/2013 – 2013/0222(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0472),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0196/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Grieķijas parlaments, kā arī Spānijas Deputātu kongress un Spānijas Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu(1),
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7‑0476/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par maksu, kas maksājama Eiropas Zāļu aģentūrai par farmakovigilances darbību veikšanu attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par makrofinansiālo palīdzību Tunisijas Republikai (COM(2013)0860 – C7-0437/2013 – 2013/0416(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0860),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0437/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu par priekšlikuma finansiālo atbilstību,
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 26. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 38. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0110/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES par makrofinansiālo palīdzību Tunisijas Republikai
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (COM(2013)0250 – C7-0117/2013 – 2013/0133(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0250),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0117/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7-0102/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (COM(2013)0042 – C7-0033/2013 – 2013/0023(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0042),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0033/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 23. maija atzinumu(1),
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 28. maija atzinumu(2),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 19. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0018/2014),
1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK, kas attiecas uz medu (COM(2012)0530 – C7-0304/2012 – 2012/0260(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0530),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0304/2012),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 14. novembra atzinumu(1),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 7. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0440/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES, ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK, kas attiecas uz medu
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku] (COM(2013)0245 – C7-0108/2013 – 2011/0380(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0804) un grozīto priekšlikumu (COM(2013)0245),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C7–0108/2013),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 11. jūlija(1) un 2013. gada 22. maija(2) atzinumus,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 9. oktobra atzinumu(3),
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 12. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0282/2013),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(4);
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011
Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumu izdarīšanu Lēmumā 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) (17043/2013 – C7-0435/2013 – 2013/0812(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto dalībvalstu grupas iniciatīvu (17043/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. panta b) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem tam ir iesniegts šis akta projekts (C7‑0435/2013),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu;
– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 5. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 44. un 55. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0146/2014),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. pauž nožēlu, ka Eiropas Parlaments netika pilnībā iesaistīts pieteikumu novērtēšanā un attiecīgā komiteja tika iepazīstināta tikai ar vienu kandidatūru, lai gan saistībā ar Padomes prezidentvalsts 2013. gada jūlija aicinājumu nodrošināt provizorisku mītnes vietu Eiropas Policijas akadēmijai, kamēr tiks rasts ilgtermiņa risinājums attiecībā uz aģentūras nākotni, pavisam bija iesniegti septiņi pieteikumi. Savu kandidatūru piedāvāja šādas dalībvalstis: Īrija, Grieķija, Spānija, Itālija, Ungārija, Nīderlande un Somija. Politiskā vienošanās tika apstiprināta Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 2013. gada 8. oktobrī. Parlaments paredz pieprasīt vairāk informācijas par šīs konkrētās atrašanās vietas ietekmes novērtējumu, pirms tas pieņem galīgo nostāju;
3. aicina budžeta lēmējinstitūcijas nodrošināt, ka papildu izmaksas, kas saistītas ar CEPOL mītnes maiņu, tiks pilnībā segtas no pašreizējās uzņēmējas valsts budžeta un ES papildu budžeta un tādējādi neradīs negatīvu ietekmi uz CEPOL pastāvīgo budžetu, lai nekaitētu parastajām CEPOL darbības vajadzībām;
4. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL)