Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2083(REG)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0123/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0123/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2014 - 7.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0408

Pieņemtie teksti
PDF 411kWORD 112k
Trešdiena, 2014. gada 16. aprīlis - Strasbūra
Grozījumu izdarīšana Reglamenta noteikumos par Parlamenta jautājumiem
P7_TA(2014)0408A7-0123/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa lēmums par Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšanu attiecībā uz Parlamenta jautājumiem (2013/2083(REG))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2013. gada 13. februāra vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0123/2014),

1.  nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;

2.  nolemj, ka šie grozījumi stājas spēkā astotā sasaukuma pirmās sesijas pirmajā dienā;

3.  nolemj, ka lozēšanas sistēmu, kas izveidota ar grozījumiem, kuru mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek izvēlēti deputāti, kas var uzdot jautājumu, novērtēs pēc vienu gadu ilga izmēģinājuma perioda, kurš sākas līdz ar Parlamenta astoto sasaukumu;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

Spēkā esošais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Eiropas Parlamenta Reglaments
116. pants
1.  Katrā sesijā pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments nosaka jautājumu laiku, kad Komisija sniedz atbildes.
1.  Katrā sesijā notiek 90 minūšu ilgs jautājumu laiks, kad Komisija sniedz atbildes, par vienu vai vairākiem konkrētiem horizontāliem tematiem, par kuriem Priekšsēdētāju konferencei lēmums jāpieņem vienu mēnesi pirms sesijas.
2.  Vienas sesijas laikā katrs deputāts var uzdot tikai vienu jautājumu Komisijai.
2.  Priekšsēdētāju konferences uzaicināto komisāru atbildības joma ir saistīta ar konkrēto horizontālo tematu vai tematiem, par kuriem viņiem tiks uzdoti jautājumi. Katrā sesijā var piedalīties ne vairāk kā divi komisāri, bet ir iespējams piedalīties vēl vienam komisāram atkarībā no jautājumu laikam izvēlētā konkrētā horizontālā temata vai tematiem.
3.  Jautājumus iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam, kurš lemj par to pieņemamību un par secību, kādā tos izskatīs. Lēmumu nekavējoties dara zināmu jautājumu iesniedzējiem.
4.  Jautājumu laika norises procedūra ir noteikta Reglamenta pielikumā izklāstītajās pamatnostādnēs17.
3.  Jautājumu laika norise notiek saskaņā ar lozēšanas sistēmu, kas sīkāk izklāstīta Reglamenta pielikumā17.
5.   Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.
4.   Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.
_______________
_______________
17 Sk. II pielikumu.
17 Sk. II pielikumu.
Grozījums Nr. 2
Eiropas Parlamenta Reglaments
117. pants – 1. punkts
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski18. Par jautājuma saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski18. Par jautājuma saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
__________
_________
18 Sk. III pielikumu.
18 Sk. III pielikumu.
Grozījums Nr. 3
Eiropas Parlamenta Reglaments
117. pants – 2. punkts
2.  Jautājumus iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tos nosūta adresātiem. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem priekšsēdētājs. Viņa lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
2.  Jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
Grozījums Nr. 4
Eiropas Parlamenta Reglaments
117. pants – 2. punkts (jauns)
2.a  Jautājumus iesniedz elektroniski. Katrs deputāts mēnesī var iesniegt ne vairāk kā piecus jautājumus.
Izņēmuma kārtā papildjautājumus var iesniegt kā papīra dokumentu, ko attiecīgais deputāts atbilstošajā Ģenerālsekretariāta dienestā personiski iesniedz un paraksta.
Kad beidzas viens gads pēc astotā sasaukuma sākuma, Priekšsēdētāju konference novērtē papildjautājumu iesniegšanas kārtību.
Grozījums Nr. 7
Eiropas Parlamenta Reglaments
117. pants – 4. punkts – 3. daļa
Deputāti norāda, vai jautājums ir prioritārs. Parlamenta priekšsēdētājs pieņem galīgo lēmumu.
svītrots
Grozījums Nr. 8
Eiropas Parlamenta Reglaments
117. pants – 5. punkts
5.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 9
Eiropas Parlamenta Reglaments
118. pants – 1. punkts
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm var uzdot Eiropas Centrālajai bankai jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski19.
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem mēnesī var uzdot Eiropas Centrālajai bankai ne vairāk kā sešus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski19. Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
_________
_________
19 Sk. III pielikumu.
19 Sk. III pielikumu.
Grozījums Nr. 10
Eiropas Parlamenta Reglaments
118. pants – 2. punkts
2.  Jautājumus iesniedz rakstiski atbildīgās komitejas priekšsēdētājam, kurš tos nodod Eiropas Centrālajai bankai.
2.  Jautājumus iesniedz rakstiski atbildīgās komitejas priekšsēdētājam, kurš tos dara zināmus Eiropas Centrālajai bankai. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem komitejas priekšsēdētājs. Komitejas priekšsēdētāja lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
Grozījums Nr. 11
Eiropas Parlamenta Reglaments
118. pants – 3. punkts
3.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 12
Eiropas Parlamenta Reglaments
II pielikums
Reglamenta 116. pantā paredzētā jautājumu laika norise
Komisijai paredzētā jautājumu laika norise
A.  Pamatnostādnes
1.  Deputātus, kas uzdod jautājumu kādam no komisāriem, izvēlas ar lozēšanu šādā veidā:
1.  Jautājumi ir pieņemami tikai tad, ja:
–  vienu stundu pirms jautājumu laika sākuma pie sēžu zāles ieejas novieto lozēšanas kasti;
–  tie ir kodolīgi un formulēti tā, lai uz tiem varētu atbildēt īsi;
–  deputāti, kas vēlas uzdot jautājumu, uzraksta savu vārdu uz veidlapas un ievieto to lozēšanas kastē;
–  tie attiecas uz adresāta kompetenci un atbildības jomu, kā arī ir vispārējās interesēs;
–  deputāti, kas vēlas uzdot jautājumu, var iesniegt ne vairāk kā vienu veidlapu;
–  ja ir runa par konkrētiem Padomei adresētiem jautājumiem, tie īpaši attiecas uz tādu Padomes funkciju izpildi, kuras paredz noteikt, koordinēt vai īstenot Savienības politikas virzienus, vai uz Padomes kompetencēm saistībā ar amatā iecelšanas procedūrām vai uz kompetencēm, kas saistītas ar Savienības iestāžu un struktūru darbību vai ar Līgumu pārskatīšanu;
–  Parlamenta priekšsēdētājs pasludina jautājumu laiku par atklātu un aizver lozēšanas kasti;
–  tie neprasa no attiecīgās iestādes nekādu iepriekšēju izpēti;
–  Parlamenta priekšsēdētājs izvelk pa vienai lozējamai zīmei un aicina izlozēto deputātu uzdot savu jautājumu kompetentajam komisāram.
–  tie ir precīzi formulēti un attiecas uz kādu konkrētu jautājumu;
2.  Deputātam ir viena minūte laika, lai noformulētu jautājumu, un komisāram ir divas minūtes, lai uz to atbildētu. Attiecīgais deputāts var uzdot 30 sekundes ilgu papildjautājumu, kam ir tiešs sakars ar galveno jautājumu. Tad komisāram tiek dotas divas minūtes, kuru laikā jāsniedz papildu atbilde.
–  tajos nav apgalvojumu vai viedokļu;
3.  Jautājumiem un papildjautājumiem ir jābūt tieši saistītiem ar izvēlēto konkrēto horizontālo tematu. Parlamenta priekšsēdētājs var lemt par jautājuma pieņemamību.
–  tie neattiecas uz pilnīgi privātu jautājumu;
–  to mērķis nav iegūt dokumentus vai statistikas datus;
–  tie ir izteikti jautājuma formā.
2.  Nav pieņemams jautājums, kas attiecas uz tematu, kurš ir iekļauts darba kārtībā un kura apspriešanā ir paredzēta atbildīgās iestādes piedalīšanās, vai jautājums, kas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzēto Padomes likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkciju izpildi.
3.  Jautājums nav pieņemams, ja tieši tāds pats vai līdzīgs jautājums trīs iepriekšējo mēnešu laikā jau ir uzdots un uz to ir saņemta atbilde, vai ja ar to tikai mēģina noskaidrot informāciju par paveiktā darba kontroli attiecībā uz kādu konkrētu Parlamenta rezolūciju, un šī informācija ir līdzīga tai, ko Komisija jau ir sniegusi rakstiskā paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, izņemot gadījumus, kad ir atklājušies jauni fakti un jautājuma iesniedzējs cenšas saņemt vairāk informācijas. Pirmajā gadījumā jautājuma un atbildes kopiju nosūta jautājuma iesniedzējam.
Papildjautājumi
4.  Pēc atbildes saņemšanas ikviens deputāts var uzdot papildjautājumu. Var uzdot ne vairāk par diviem papildjautājumiem.
5.  Uz papildjautājumiem attiecas tie paši pieņemamības noteikumi, kas noteikti šajās pamatnostādnēs.
6.  Parlamenta priekšsēdētājs lemj par papildjautājumu pieņemamību un ierobežo to skaitu, lai katrs deputāts varētu saņemt atbildi uz jautājumu, ko viņš ir uzdevis.
Parlamenta priekšsēdētājam nav pienākums papildjautājumu pasludināt par pieņemamu arī tad, ja tas atbilst iepriekšminētajiem pieņemamības nosacījumiem un:
a)  ja tas var traucēt jautājumu laika norisi, vai
b)  ja galveno jautājumu, uz kuru attiecas papildjautājums, pietiekami paskaidroja atbildes uz citiem papildjautājumiem vai
c)  ja tam nav tieša sakara ar galveno jautājumu.
Atbildes uz jautājumiem
7.  Atbildīgā iestāde nodrošina, lai tās sniegtās atbildes būtu lakoniskas un attiektos uz jautājuma būtību.
8.  Ja uzdoto jautājumu saturs to atļauj, pēc apspriešanās ar šo jautājumu iesniedzējiem Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt, ka attiecīgā iestāde uz tiem atbild vienlaicīgi.
9.  Atbildi uz jautājumu sniedz tikai, ja ir klāt tā iesniedzējs vai ja viņš pirms jautājumu laika Parlamenta priekšsēdētājam ir rakstiski norādījis savu aizstājēju.
10.  Ja nav klāt ne jautājuma iesniedzēja, ne viņa aizstājēja, jautājums zaudē spēku.
11.  Ja deputāts ir iesniedzis jautājumu, bet jautājumu laikā nav klāt ne viņa, ne viņa aizstājēja, Parlamenta priekšsēdētājs viņam nosūta vēstuli ar atgādinājumu ierasties vai atsūtīt savu aizstājēju. Ja divpadsmit mēnešu laikā Parlamenta priekšsēdētājs kādam deputātam šādu vēstuli ir nosūtījis trīs reizes, deputāts uz sešiem mēnešiem zaudē tiesības iesniegt jautājumus jautājumu laikā.
12.  Uz jautājumiem, kas nav atbildēti laika trūkuma dēļ, atbild saskaņā ar 117. panta 4. punkta pirmo daļu, izņemot gadījumus, kad jautājuma iesniedzēji prasa piemērot 117. panta 3. punktu.
13.  Procedūru, kas attiecas uz rakstiskiem jautājumiem, reglamentē 117. panta 3. un 5. punkta noteikumi.
Termiņi
14.  Jautājumi jāiesniedz vismaz vienu nedēļu pirms jautājumu laika. Jautājumus, kuri šajā termiņā nav iesniegti, jautājumu laikā var izskatīt ar atbildīgās iestādes piekrišanu.
Jautājumus, kuri ir pieņemti izskatīšanai, izdala deputātiem un nosūta attiecīgajām iestādēm.
B.  Ieteikumi
(izvilkums no Parlamenta 1986. gada 13. novembra rezolūcijas)
Eiropas Parlaments,
1.  iesaka stingrāk piemērot jautājumu laika norises pamatnostādnes, kas paredzētas Reglamenta 4327. pantā, it īpaši attiecībā uz šo pamatnostādņu 1. punktu par pieņemamību;
2.  iesaka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam biežāk izmantot Reglamenta 43. panta 3. punktā piešķirtās tiesības jautājumus jautājumu laikam apvienot pa tēmām; tomēr uzskata, ka šādi grupēt var tikai tos jautājumus, kuri iekļauti konkrētajā sesijā iesniegto jautājumu saraksta pirmajā pusē;
3.  attiecībā uz papildjautājumiem iesaka, lai Parlamenta priekšsēdētājs jautājuma iesniedzējam vienmēr ļauj uzdot vienu papildjautājumu un vienu vai ne vairāk par diviem papildjautājumiem — deputātiem, vēlams, no citas politiskās grupas un/vai dalībvalsts; atgādina, ka papildjautājumiem jābūt īsiem un izteiktiem jautājuma formā, un ierosina, lai to ilgums nepārsniegtu 30 sekundes;
4.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai saskaņā ar šo pamatnostādņu 7. punktu atbildes būtu lakoniskas un attiektos uz jautājuma būtību.
_______________
27 Tagad 116. pants.
28 Tagad 116. panta 3. punkts.
Grozījums Nr. 13
Eiropas Parlamenta Reglaments
III pielikums – virsraksts
Pamatnostādnes par jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski saskaņā ar 117. un 118. pantu
Kritēriji jautājumiem, uz kuriem jāsniedz rakstiskas atbildes saskaņā ar 117. un 118. pantu
Grozījums Nr. 14
Eiropas Parlamenta Reglaments
III pielikums – 1. punkts – 2. ievilkums
–  ir saistīti ar adresāta kompetenci un atbildības jomu, kā arī ir vispārējās interesēs;
–  ir saistīti tikai ar iestāžu kompetencēm, kas noteiktas attiecīgajos Līgumos, un ar adresāta atbildības jomu, kā arī ir vispārējās interesēs;
Grozījums Nr. 15
Eiropas Parlamenta Reglaments
III pielikums – 1. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
–  nav garāki par 200 vārdiem;
Grozījums Nr. 16
Eiropas Parlamenta Reglaments
III pielikums – 1. punkts – 5.a ievilkums (jauns)
–  tajos nav ietverti vairāk kā trīs apakšjautājumi.
Grozījums Nr. 17
Eiropas Parlamenta Reglaments
III pielikums – 2. punkts
2.  Ja jautājums neatbilst šīm pamatnostādnēm, Ģenerālsekretariāts jautājuma iesniedzējam iesaka, kā jautājumu varētu izteikt, lai tas būtu pieņemams.
2.  Pēc pieprasījuma Ģenerālsekretariāts jautājuma iesniedzējiem iesaka, kā konkrētā gadījumā panākt atbilstību 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 18
Eiropas Parlamenta Reglaments
III pielikums – 3. punkts
3.  Ja tieši tāds pats vai līdzīgs jautājums sešu iepriekšējo mēnešu laikā jau ir uzdots un uz to ir saņemta atbilde, vai ja ar to tikai mēģina noskaidrot informāciju par paveiktā darba kontroli attiecībā uz kādu konkrētu Parlamenta rezolūciju, un šī informācija ir līdzīga tai, ko Komisija jau ir sniegusi rakstiskā paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, Ģenerālsekretariāts iepriekšējā jautājuma un atbildes kopiju pārsūta jautājuma iesniedzējam. Jautājumu adresātam var nosūtīt atkārtoti tikai tad, ja jautājuma iesniedzējs atklāj jaunus būtiskus faktus vai cenšas saņemt vairāk informācijas.
3.  Ja tieši tāds pats vai līdzīgs jautājums sešu iepriekšējo mēnešu laikā jau ir uzdots un uz to ir saņemta atbilde, vai ja ar to tikai mēģina noskaidrot informāciju par pasākumiem, kas veikti saistībā ar kādu konkrētu Parlamenta rezolūciju, un šī informācija ir līdzīga tai, ko Komisija jau ir sniegusi rakstiskā paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, Ģenerālsekretariāts iepriekšējā jautājuma un atbildes kopiju pārsūta jautājuma iesniedzējam. Jautājumu adresātam var nosūtīt atkārtoti tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētājs tā nolemj, ņemot vērā jaunus būtiskus faktus un atbildot uz jautājuma iesniedzēja pamatotu pieprasījumu.
Grozījums Nr. 19
Eiropas Parlamenta Reglaments
III pielikums – 4. punkts
4.  Ja jautājums attiecas uz faktisko vai statistisko informāciju, kas jau ir pieejama Parlamenta bibliotēkā, bibliotēka to dara zināmu deputātam, kurš jautājumu var atsaukt.
4.  Ja jautājums attiecas uz faktisko vai statistisko informāciju, kas jau ir pieejama Parlamenta izpētes pakalpojumu dienestiem, to nosūta šiem dienestiem, nevis adresātam, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma nav nolēmis citādi.
Grozījums Nr. 20
Eiropas Parlamenta Reglaments
III pielikums – 5. punkts
5.  Uz jautājumiem par saistītiem tematiem var sniegt kopīgu atbildi.
5.  Jautājumus par saistītiem tematiem Ģenerālsekretariāts var apvienot vienā jautājumā, un uz tiem var sniegt kopīgu atbildi.
Juridisks paziņojums - Privātuma politika