Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Sīrijā(1),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 14. aprīļa un 2014. gada 20. janvāra secinājumus par Sīriju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2014. gada 15. marta paziņojumus, atzīmējot trešo Sīrijas sacelšanās gadadienu, un 2014. gada 8. aprīļa paziņojumu par priestera F. Van der Lugt noslepkavošanu Homsā, Sīrijā,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 22. februāra rezolūciju Nr. 2139;

–  ņemot vērā neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas par Sīrijas Arābu Republiku 2014. gada 12. februāra ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon pārstāvja 2014. gada 7. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieces humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatores Valerī Amosas 2014. gada 28. marta paziņojumu par Sīriju,

–  ņemot vērā Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību konvenciju un 2000. gada Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā pašreizējā vardarbīgā krīze Sīrijā ir izraisījusi līdz šim nepieredzēta apmēra humanitāru katastrofu, nogalinot vairāk nekā 150 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji, vairāk nekā 6,5 miljonus pārvietojot valsts iekšienē, un piespiežot vairāk nekā 2,6 miljonus Sīrijas iedzīvotāju doties bēgļu gaitās, galvenokārt uz Libānu, Turciju, Jordāniju, Irāku un Ēģipti; tā kā etniskās un reliģiskās minoritātes šajā krīzes situācijā ir īpaši neaizsargātas;

B.  tā kā Sīrijas iedzīvotājus tradicionāli veidoja ārkārtīgi dažādas etniskās un reliģiskās kopienas, attiecīgi, iekļaujot arābus, aramiešus, armēņus, asīriešus, čirkasiešus, kurdus un turkmēņus, un musulmaņus, kristiešus un drūzus, ka arī citas grupas; tā kā triju gadu ilgā konflikta laikā Sīrijā ir cietušas visas reliģiskās un etniskās kopienas, konfliktam aizvien vairāk iegūstot sektantisku nokrāsu;

C.  tā kā šīs kopienas vienmēr ir bijušas daļa no Sīrijas sabiedrības, veicinot tās attīstību un progresu, cita starpā, iesaistoties izglītības, veselības aprūpes un kultūras sektorā; tā kā šīm kopienām ir svarīga nozīme Sīrijas demokratizācijā un tām ir jābūt pārstāvētām jebkurās apspriedēs par valsts nākotni un jebkurā samierināšanās procesā;

D.  tā kā līdz šim lielākā šo kopienu daļa centās nenostāties nevienā no konfliktu pusēm, jo daudzi gan atzīst, ka Sīrijā ir vajadzīga režīma nomaiņa, taču baidās, ka, gāžot valdību, viņi kļūs par mērķi sunnītu džihādistu nemierniekiem vai citiem nemierniekiem, kuri aicina izveidot Islāma valsti;

E.  tā kā B. Asada režīms kā izdzīvošanas stratēģiju tīši izvēlējās sektantisku polarizāciju, kas saasināja latento un līdz tam pamatā slēpto kopienu savstarpējo spriedzi; tā kā islāmistu ekstrēmistu un džihādistu klātbūtnes palielināšanās un iefiltrēšanās visās konflikta pusēs ir radījusi likumīgas bažas valsts minoritāšu kopienās; tā kā aizvien lielākā sunnītu–šiītu sašķelšanās Sīrijā ietekmē arī starpkopienu attiecības kaimiņvalstīs;

F.  tā kā nīderlandiešu Jezuītu priesteri Frans van der Lugt, kurš Sīrijā dzīvoja daudzus gadu desmitus, un bija plaši pazīstams, jo atteicās pamest ieņemto Homsas pilsētu, 2014. gada 7. aprīlī bruņoti vīri piekāva un nošāva; tā kā ANO ģenerālsekretārs ir nosodījis šo necilvēcīgo vardarbības aktu pret vīru, kurš palika kopā ar Sīrijas iedzīvotājiem aplenkumu un pieaugošu grūtību laikā; tā kā citi kristieši joprojām atrodas klosterī, kurā tika nogalināts priesteris Frans van der Lugt, un starptautiskā sabiedrība baidās par viņu drošību, kā arī pauž bažas par daudzu civiliedzīvotāju drošību, kuri joprojām ir iesprostoti Homsas pilsētā, kura arī šobrīd atrodas aplenkumā;

G.  tā kā kopš 2013. gada jūlija bez vēsts ir pazudis priesteris Paolo Dall’Oglio, un 2013. gada aprīlī ārpus ziemeļu pilsētas Alepo bruņoti vīrieši sagūstīja Grieķijas ortodoksālās baznīcas bīskapu Boulos Yazigi un asīriešu ortodoksālas baznīcas bīskapu John Ibrahim; tā kā viņu tālākais liktenis joprojām nav zināms;

H.  tā kā cīņas starp režīma spēkiem un nemiernieku cīnītājiem, tostarp elementiem, kuri tiek saistīti ar Al-Qaeda, 2014. gada marta beigās radīja nepieciešamību evakuēt lielāko iedzīvotāju daļu no Kasabas pilsētas, kas ir armēņu pilsēta uz Sīrijas un Turcijas robežas; tā kā tiek saņemti pretrunīgi ziņojumi par šajos notikumos cietušajiem;

I.  tā kā pēdējie ziņojumi no Sīrijas pierāda, ka Al-Qaeda nemiernieki, kas ir saistīti ar al-Nusra fronti ir ieņēmuši vairākus kristiešu un kurdu ciematus uz Turcijas robežas, piemēram, kurdu pilsētu Ain el Arābu/Kobānu;

J.  tā kā palestīniešu bēgļi joprojām ir uzskatāmi par īpaši neaizsargātu grupu krīzes laikā Sīrijā; tā ka daudzi no viņiem dzīvo aplenktas teritorijās, jo īpaši Jarmukas nometnē, kura ir pakļauta smagiem režīma spēku un dažādu bruņotu grupējumu uzbrukumiem, izraisot necilvēcīgas šajā teritorijā uzturošos 18 000 palestīniešu ciešanas; tā kā šobrīd gandrīz visiem no 540 000 palestīniešu bēgļiem Sīrijā ir nepieciešama palīdzība, un vairāk nekā puse no viņiem ir iekšēji pārvietotas personas, kuras saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem vai aizvien lielākiem ierobežojumiem, cenšoties bēgt uz Ēģipti, Jordāniju vai Libānu;

K.  tā kā pašreizējās krīzes laikā sievietes un bērni turpina ciest no vardarbības, seksuālas un uz dzimumu balstītas vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu trūkuma Sīrijā; tā kā Sīrijas bēgļu vidū ir nesamērīgi liels skaits sieviešu un bērnu; tā kā kopš 2011. gada Sīrijā gandrīz 3 miljoni bērnu ir pametuši mācības skolā, bet vismaz 500 000 bērni, kuri ir reģistrēti kā bēgļi, nav pieteikušies nevienā kaimiņvalstu skolā;

L.  tā kā cilvēktiesību aizstāvji, intelektuāļi, reliģiski darbinieki, žurnālisti un pilsoniskas sabiedrības aktīvisti joprojām ir Sīrijas vardarbīgās krīzes upuri; tā kā 2011. gada Saharova balvas ieguvēju Razan Zaitouneh, kuru kopā ar vīru un diviem citiem cilvēktiesību aktīvistiem nolaupīja vairāk nekā četrus mēnešus atpakaļ Dumā, joprojām patur nezināmā vietā;

M.  tā kā politisko un reliģisko vadītāju pienākums ir visos līmeņos apkarot ekstrēmismu un terorismu un veicināt personu un reliģisko un etnisko grupu savstarpēju cieņu;

N.  tā kā starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības aizliedz vērsties pret atsevišķiem cilvēkiem vai grupām, pamatojoties uz reliģisko vai etnisko identitāti, kā arī uzbrukt civiliedzīvotājiem, kuri nepiedalās vardarbībā; tā kā šāda rīcība var būt pieskaitāma pie kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2139 ir uzsvērta nepieciešamība izbeigt starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu un cilvēktiesību pārkāpumu un ļaunprātīgu darbību nesodāmību un no jauna apstiprināts, ka jāsauc pie atbildības tie, kuri veica šādus pārkāpumus vai ļaunprātīgas darbības Sīrijā, vai bija citādi par tiem atbildīgas;

1.  pauž absolūtu sašutumu par nepieredzētajiem cilvēku ciešanu un zaudēto dzīvību apmēriem un pauž solidaritāti ar visu Sīrijas konfliktā nevainīgi cietušo cilvēku ģimenēm; stingri nosoda B. Asada režīma un valdību atbalstošo kārtības sargu izdarītos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus; nosoda jebkāda veida cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdara režīmam opozicionāras bruņotas grupas; stingri nosoda ekstrēmistu organizāciju un atsevišķu personu izdarīto terora aktu pieaugumu valstī;

2.  pauž pārliecību par to, ka ilgstošu risinājumu pašreizējai krīzei Sīrijā var panākt tikai ar Sīrijas iedzīvotāju virzītu iekļaujošu politisku procesu, ko atbalsta starptautiskā sabiedrība; pauž nožēlu par to, ka miera sarunās pašlaik tiek ciesta neveiksme, jo režīms kavē šo sarunu norisi, un stingri prasa, lai visas iesaistītās puses un starptautiskā sabiedrība pieliek visas pūles, organizējot jaunas sarunas, kas izbeigs šo slaktiņu; uzsver visu Sīrijas sabiedrības daļu, tostarp etnisko un reliģisko minoritāšu, līdzdalības un pienesuma nozīmi šajā procesā un uzsver, ka minoritātēm ir būtiska loma unikālā kultūras mantojuma un dažādu kultūru, tautību un reliģiju līdzāspastāvēšanas tradīcijas saglabāšanā Sīrijā, lai izveidotu aktīvu sabiedrību turpmākajām Sīrijas iedzīvotāju paaudzēm;

3.  atkārtoti norāda, ka minoritāšu tiesības ir nesaraujami saistītas ar citu cilvēka pamattiesību un brīvību, piemēram, tiesību uz brīvību, drošību, vienlīdzību un runas brīvības, ievērošanu;

4.  stingri nosoda nesenos uzbrukumus atsevišķām reliģiskajām un etniskajām kopienām Sīrijā, jo īpaši kristiešiem, armēņiem un kurdiem, un aicina visas iesaistītās puses pārtraukt visas darbības, kas vērstas uz to, lai radītu konfliktu starp dažādu tautību un reliģiskās piederības pārstāvjiem; uzsver, ka visiem konfliktā iesaistītajiem dalībniekiem ir pienākums aizsargāt dažādās valstī sastopamās minoritātes; tomēr atzīst, ka uzbrukumi atsevišķām neaizsargātām kopienām ir tikai viens no Sīrijas pilsoņu kara aspektiem;

5.  pauž visstingrāko nosodījumu par Tēva Frans Van der Lugt nogalināšanu un uzskata to par nehumānu vardarbības aktu pret cilvēku, kurš atbalstīja Sīrijas iedzīvotājus aplenkumu un aizvien lielāku grūtību apstākļos; godina viņa darbu, kurš radīja ietekmi aiz aplenktās Homsas pilsētas robežām un kura rezultātā palīdzību savās ikdienas izdzīvošanas vajadzībās joprojām saņem simtiem civilo iedzīvotāju;

6.  mudina visas konfliktā iesaistītās puses stingri ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesību aktus, un prasa aizsargāt visas neaizsargātās kopienas, tostarp ļaujot tām piegādāt humanitāro palīdzību un atceļot visus apdzīvoto vietu, tai skaitā Homsas vecpilsētas, aplenkumus; atkārtoti aicina izveidot drošas patvēruma vietas gar Turcijas un Sīrijas robežu un, iespējams, arī Sīrijā, kā arī prasa starptautiskajai sabiedrībai izveidot humānās palīdzības koridorus;

7.  nosoda uzbrukumu Armēnijas pilsētai Kasabai; atbalsta visus centienus vietējā līmenī izvairīties no reliģiski motivētas vardarbības nemiernieku ieņemtajās teritorijās un teritorijās, kurās ir kurdu iedzīvotāju pārsvars, un nepieļaut šādu vardarbību; mudina pašreizējās un turpmākās Sīrijas varas iestādes sniegt uzticamu un efektīvu aizsardzību neaizsargātajām kopienām valstī un nodrošināt to drošu atgriešanos mājās, kā arī nodrošināt to, ka tās personas, kas vainojamas uzbrukumos šīm kopienām, tiek sauktas pie atbildības un tiesātas saskaņā ar atbilstīgu procedūru;

8.  atkārtoti aicina īpašu uzmanību pievērst neaizsargātajam stāvoklim, kādā atrodas Palestīnas bēgļi Sīrijā, un jo sevišķi palestīniešu necilvēcīgajiem dzīves apstākļiem Jarmukas nometnē; atkārtoti aicina visas konfliktā iesaistītās puses ļaut ANO Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un citām starptautiskām palīdzības organizācijām nekavēti piekļūt nometnei, kā arī citām aplenktajām teritorijām valstī, lai atvieglotu vietējo iedzīvotāju ārkārtīgās ciešanas; pauž atzinību par UNRWA darbu Sīrijā un prasa pastiprināt starptautisko atbalstu tās darbībām;

9.  aicina starptautisko sabiedrību un ES pievērst īpašu uzmanību sieviešu un bērnu ciešanām un vajadzībām Sīrijas krīzes laikā; prasa nepieļaut nekādu iecietību īpaši attiecībā uz bērnu nogalināšanu, nolaupīšanu un rekrutēšanu, kā arī prasa stiprināt humanitārās palīdzības spējas, lai sniegtu atbalstu traumatizētajiem cietušajiem;

10.  atgādina par steidzamo nepieciešamību atbrīvot visus politieslodzītos, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, humanitārās palīdzības sniedzējus, reliģiskas personas (tostarp Tēvu Paolo Dall’Oglio, Grieķijas pareizticīgo baznīcas bīskapu Boulos Yazigi un asīriešu pareizticīgo baznīcas bīskapu John Ibrahim), žurnālistus un fotogrāfus, ko apcietinājumā tur vai nu valdošais režīms, vai nemiernieku kaujinieki, un ļaut neatkarīgiem uzraudzītājiem piekļūt visām apcietinājuma vietām; atkārtoti mudina ES un tās dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka tiek atbrīvota A. Saharova balvas 2011. gada laureāte Razan Zaitouneh un visi cilvēktiesību aktīvisti Sīrijā, tostarp interneta aktīvists Bassel Safadi Khartabil;

11.  joprojām pauž pārliecību, ka noturīgs miers Sīrijā nav iespējams, ja pie atbildības netiks saukti tie, kas konflikta laikā izdarījuši pārkāpumus, tai skaitā reliģiski vai etniski motivētus pārkāpumus; atkārtoti aicina situāciju Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai un atbalsta visas iniciatīvas šajā jautājumā; pauž atzinību par neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas jautājumā un citu starptautisku dalībnieku darbu, iegūstot un saglabājot milzīgu apmēru liecību par nopietnajiem noziegumiem, ko izdarījis valdošais režīms un daži nemiernieku grupējumi Sīrijā, un prasa rīkoties, lai sauktu šo noziegumu izdarītājus pie atbildības;

12.  pauž nopietnas bažas par nopietnajām sekām, ko Sīrijas fragmentācija radījusi attiecībā uz reģiona, jo īpaši Libānas un Irākas, stabilitāti un drošību; ir patiesi nobažījies par lielo Sīrijas bēgļu skaitu kaimiņvalstīs, jo īpaši Libānā, kur saskaņā ar UNHCR datiem to skaits pašlaik ir pārsniedzis vienu miljonu, neietverot šajā skaitā desmitiem tūkstošiem bēgļu, kas nav reģistrējušies aģentūrā un neņemot vērā to, ka katru nedēļu no Sīrijas Libānā ierodas aptuveni 12 000 cilvēku; ir patiesi nobažījies arī par to, ka nemitīgā bēgļu plūsma skar Jordāniju, Turciju, Irāku un Ēģipti; aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis turpināt sniegt apjomīgu humanitāro palīdzību Sīrijas konfliktā cietušajiem iedzīvotājiem;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO ģenerālsekretāram, ANO un Arābu valstu līgas īpašajam sūtnim Sīrijā, Ēģiptes parlamentam un valdībai, Irākas parlamentam un valdībai, Jordānijas parlamentam un valdībai, Libānas parlamentam un valdībai, Turcijas parlamentam un valdībai, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes ģenerālsekretāram un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

(1) Pieņemtie teksti P7_TA(2014)0099.